Paplašinātā meklēšana

Meklējam vei.

Atrasts vārdos (557):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (10000+):

(Ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
(Ap)mest (arī (ap)liekt) loku (arī līkumu) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
griezt (iz)veidot lokā, aplī, spirālē.
(Sa)griezties (arī (sa)vīties, (sa)ritināties) gredzenā (iz)veidot loku, apli, spirāli.
Griezties (arī sagriezties, (sa)vīties, (sa)ritināties) gredzenā (iz)veidot loku, apli, spirāli.
Vīties (arī savīties, (sa)griezties, (sa)ritināties) gredzenā (Iz)veidot loku, apli, spirāli.
(Ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt).
(Ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt).
Dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
Kalnus gāzt (arī apgāzt) (pa)veikt ļoti lielus darbus.
Kalnus (ap)gāzt (Pa)veikt ļoti lielus darbus.
(Iz)iet (arī saiet) šķērsām (retāk šķērsu) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi.
(Iz)iet (arī saiet) šķērsu (biežāk šķērsam) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi.
Iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) (pa)veikties slikti. (no)risināties kļūmīgi.
(Pie)locīt (retāk salocīt) pūru folkl (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst cīņu pret apspiedējiem. Šīs sektas locekļi.
Izstiepts leņķis 180 grādu leņķis, kura malas veido taisni.
Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
kupols Abažūrs (parasti puslodes veidā).
slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
cīpslene Acs ārējā apvalka daļa, kas apņem acs ābola mugurējo un sānu daļu un veido acs baltumu.
pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam.
spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm.
keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās.
lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai).
papula Ādas, gļotādas pārveidojuma mezglveida elements.
dzelonis Adatveida izaugumi (dzīvniekiem).
dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetiem).
sferolīts Adatveida kristālu agregāts, kam ir sfēras forma un radiāli staraina struktūra.
rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai).
adatveidīgs Adatveida.
pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski. Šādā tehnikā veidots adījums.
patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus.
adījums Adīšanas veids.
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
ieadīties Adot iemācīties labi adīt. Adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties.
ieadīt Adot ieveidot (adījumā, piemēram, rakstu, joslu).
uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot. Noadīt.
izadīt Adot izveidot (piemēram, adījuma detaļu, rakstu, ornamentu).
pieadīt Adot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt).
izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko, piemēram, ar ornamentu, rakstu).
Totālais karš Agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi oznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus.
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti.
Aģitācijas brigāde Aģitatoru grupa, kas veic aģitācijas darbu noteiktā rajonā.
kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultāta.
ieairēties Airējot iemācīties labi airēt. Airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties.
saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
aizvākot Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu. _imperf._ Vākot ciet.
kompilācija Aizgūšana, pārņemšana bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidotais darbs.
kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidot (kādu darbu).
aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss.
iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
nokavēt Aizkavēt (kā) paveikšanu, iegūšanu.
tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem. Tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
Aiznest labas dienas Aiznest sveicienus.
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem.
kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas.
palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem.
murds Aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto, piemēram, upē, ezerā.
aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev. Izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes.
augšā Aizstāj verba priedēkli «uz-» (imperfektīvajā veidā).
pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem.
protektors Aizstāvis, aizbildnis. Ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
apendikss Aklās zarnas tārpveida piedēklis.
apendicīts Aklās zarnas tārpveida piedēkļa iekaisums.
piemineklis Akmens, metāla veidojums pie kapa (mirušā) piemiņai.
upurakmens Akmens, uz kura veic upurēšanas darbības.
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
pūšļakmeņi Akmeņi, kas veidojas žultspūslī vai urīnpūslī.
pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai. Konstrukcijas, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
bruģakmeņi Akmeņi, no kuriem veido bruģi.
astilbes Akmeņlauzīšu dzimtas dekoratīvi krūmveida ziedaugi.
viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
dominante Akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
nonakords Akords, ko veido četras tercas.
špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
Portretiskā līdzība Aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
nostaigāt Aktīvi veikt līdz galam (dzīves, darba u. tml. gaitas).
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
Pārvarēt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt.
Uzveikt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
Uzvarēt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizoloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
atbalstītājs Aktīvs veicinātājs, palīgs. Tas, kas atbalsta (2).
nadzīgs Aktīvs, neatlaidīgs, darbīgs, arī veikls.
travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti. Attiecīgais lomu ampluā.
Fizioloģiskā akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
Fizioloģiskā akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija.
kāsis Āķveida (parasti dzērvju, zosu) grupējums lidojumā.
āķveidīgs Āķveida.
upurala Ala, kurā veic upurēšanas darbības.
Latīņu alfabēts Alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātkapitālistiskas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari.
darbs Amata pienākumi, to veikšana. Arī ieņemamais amats.
stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
palīgs Amatpersona, kas strādā attiecīgas augstākstāvošas amatpersonas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus.
pavēlnieks Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu.
administrators Amatpersona, kas veic noteiktus pārvaldes uzdevumus.
referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
palīgamats Amats, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā. Kars.
duļķains Amorāls, pagrimts (piemēram, par uzskatiem, dzīves veidu).
Vulkāniskais stikls Amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām jāvām.
jātnieciņš Analītisko svaru stiepļveida atsvars, ko uzkarina uz svaru stieņa.
Rāmja antena Antena, kas sastāv no liela izmēra rāmjveida induktivitātes spoles.
pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums. Šī dzejas paveida daiļdarbs.
idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids. Dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām. Šī žanra daiļdarbs.
antikvariāts Antīku lietu veikals.
rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu.
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas.
pamatne Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā).
pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei. Kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
disks Apaļa, ripas veida aptvere (automātiem, rokas ložmetējiem).
rundālis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot.
kamols Apaļš (audu) veidojums.
pakausis Apaļš (kā, piemēram, kalna, akmens) virsmas veidojums.
kamols Apaļš (vielas, masas) veidojums, pika.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
Planetārais miglājs Apaļš vai gredzenveida miglājs, kas parasti atgādina planētas disku.
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu).
kukulis Apaļš, arī iegarens veidojums (piemēram, muskulis).
kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu.
pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
spidometrs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
apputinātājs Aparāts pulverveida vielu izkaisīšanai. Pulverizators.
radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās. Radiouztvērējs, radioaparāts.
radioaparāts Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās. Radiouztvērējs.
Soļu skaitītājs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai; pedometrs.
pedometrs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai.
Faksimila aparāts Aparāts, kas pēc uztvertā koda veido attēlu.
radiotehnika Aparātu, ierīču, iekārtu u. tml. kopums, ar kuriem rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus.
radioaparatūra Aparatūra radioviļņu noraidīšanai, pārveidošanai, uztveršanai.
videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai.
sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.). Arī apliecība par apbalvojumu.
kremācija Apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī.
karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Kara kuģis.
Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai).
konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
baseins Apgabals, kurā atrodamas viena veida iežu vai derīgo izrakteņu iegulas.
apkalpot Apgādāt (par veikaliem, darbnīcām, uzņēmumiem).
svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
sagatavoties Apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas). Trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu).
kabata Apģērba (piemēram, bikšu, mēteļa, svārku) uzšūta vai iešūta maisveida detaļa (nelielu priekšmetu ielikšanai).
savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem.
tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
apstrādāt Apkopot, analizēt. Izstrādāt, izveidot.
kanālapkure Apkure ar karstu gaisu, kas plūst pa cauruļveida vadiem.
kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā.
apņemt Aplikt (ap ko, kam apkārt) loka, cilpas veidā.
dārziņš Aplis, ko veido rotaļas vai dejas dalībnieki (parasti, sadodoties rokās).
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu.
tondo Apļveida formas glezna, cilnis (parasti itāliešu renesanses mākslā).
vainags Apļveida galvas rota - tautastērpa piederums jaunavām.
spanga Apļveida metāla rotājums.
vērpete Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
vērpete Apļveidā savijušos, savītu (dzijas, diegu u. tml.) kopums.
griezties Apļveidā, spirālveida vīties (parasti par dūmiem, tvaikiem).
apļveidīgs Apļveida.
sagatavotība Apmācības procesā iegūts (dzīvnieka) īpašību kopums kādu darbību veikšanai.
sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus).
uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma.
vilna Apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.). Arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
vobla Apmēram 20 cm gara karpveidīgo kārtas zivs, ko parasti lieto sālītā, kūpinātā vai kaltētā veidā.
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu).
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, savienot (ko kādā kopumā, veidojumā). Šādā veidā savienojot (ko), radīt (tā kopumu, veidojumu).
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
nogrābt Apprecēt. Izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei.
nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni).
dibināt Apprecoties veidot (ģimeni).
Goda vārti Appušķoti, imitēti izveidoti vārti (ko ceļ uz ceļa, parasti par godu jaunlaulātajiem).
Goda vārti Appušķoti, imitēti izveidoti vārti, ko ceļ uz ceļa (parasti par godu jaunlaulātajiem).
aprakstveidīgs Aprakstveida.
darbība Aprēķināšanas, skaitļošanas veids.
kalkulēt Aprēķināt (izmaksas) naudas izteiksmē pa atsevišķiem izmaksu veidiem.
pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu). Bezgaumīgs, banāls.
sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu. Augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā.
sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
piesolīt Apsolīt (ko paveikt, izdarīt).
piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju.
apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu. Uzņemties saistību.
Likteņa pabērni Apspiesti, ekspluatēti cilvēki. Cilvēki, kam dzīvē neveicas.
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
Ķīnas mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
redakcija Apstrādājams (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labojot kļūdas u. tml., un parasti paredzēts laišanai klajā. Viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu). Strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
uzpūst Apstrādājot palielināt apjomu un izveidot porainu konsistenci.
pārstrādāt Apstrādājot pārveidot par ko citu.
pielāgot Apstrādājot, veidojot (piemēram, priekšmetu), panākt, ka (tā) forma atbilst (kā cita) formai.
kopapstrādāšana Apstrādāšana, ko veic vairāki vai daudzi.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu. Arī velt (2).
gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu. Apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā. Šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
apdarīt Apstrādāt, izveidot.
pēcapstrāde Apstrāde, kura (kam) tiek veikta pēc kāda cita veida pabeigtas (tā) apstrādes.
sīkapstrāde Apstrāde, kurā (ko) izveido pilnīgi, detalizēti.
rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, aptuvenu virsmu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot uzlaidi gludapstrādei.
pārtapt Apstrādes, pārveidošanās procesā kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu.
gratulants Apsveicējs, laimes vēlētājs.
apsveikties Apsveikt citam citu.
atcerēties Apsveikt, arī apdāvināt.
gratulēt Apsveikt, vēlēt laimes.
adrese Apsveikuma raksts glītā ietērpā.
puscēliens Aptuvena puse no laikposma, kurā kas norisinās vai tiek veikts.
pusceļš Aptuvena puse no tā, kas jādara, jāveic.
pusceļš Aptuvena puse no veicamā ceļa, attāluma.
mērens Apvaldīts, apdomīgs, rezervēts (piemēram, runā, rīcībā, izturēšanās veidā).
korpuss Apveids (celtnei).
forma Apveids (cilvēka ķermenim vai ķermeņa daļai). Figūra.
kontūra Apveids (piemēram, priekšmetam). Līnija, kas attēlo (kā) formu.
ovāls Apveids, kam ir olas garengriezumam līdzīga, eliptiska forma.
aprise Apveids, kontūra.
artelis Apvienība (ko izveido kādas vienas profesijas cilvēki) kopējam darbam, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem pēc iepriekšējas vienošanās.
konfederācija Apvienība, asociācija (ko veido organizācijas, biedrības).
sindikāts Apvienība, kura veic tajā iekļauto uzņēmumu produkcijas realizāciju un kuras mērķis ir ierobežot konkurenci, paaugstināt cenas un palielināt peļņu.
sakomponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, izveidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu).
komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu).
kopā Apvienojot, savienojot, veidojot vienu veselu. Apvienojumā, savienojumā.
saskaņa Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
atkalapvienošana Apvienošana, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
federalizācija Apvienošana, savienības veidošana.
atkalapvienošanās Apvienošanās, Auras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
kodificēt Apvienot (likumus, noteikumus, normas u. tml.) jaunizveidotā sistēmā, izveidojot attiecīgu kodeksu.
saorganizēt Apvienot, arī saaicināt (vairākus, daudzus), piemēram, kādas darbības veikšanai.
rekombinēties Apvienoties pretējas zīmes jo niem vai pozitīviem joniem un elektroniem, veidojot neitrālus atomus un molekulas.
Mesties kopā Apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu, kopā dzīvotu.
Mesties uz vienu roku Apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu.
Mesties uz vienu roku Apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu.
saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem).
Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojums, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
aplaist Apvirzīt (ko) lokveidā.
Pamest līkumu Apvirzīties lokveidā (kam apkārt).
(Ap)mest līkumu (arī loku) Apvirzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Zieda kauss.
Zieda kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Ziedkauss.
vainaglapa Apziedņa daļa, kas veido zieda vainagu.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē). Apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums.
plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu). Pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
Ar nodomu Apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Maisīt.
maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli.
sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Samaisīt.
slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus. Ai abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
izšuvums Ar adatu un pavedienu veidots rotājums.
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību izveidot (saikni, iespējas sazināties).
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli).
Uzgriezts sitiens Ar apļveida kustību izdarīts sitiens.
uzgriezt Ar apļveida kustību izveidot (ko).
vaga Ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā. Padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm.
tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
iedrīksnāt Ar asu priekšmetu ievilkt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes).
griezt Ar asu rīku veidot (attēlu, ornamentu) kādā virsmā. Gravēt.
griezt Ar asu rīku veidot (piemēram, robu) kādā virsmā.
griezt Ar asu rīku veidot (priekšmetu).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot (1).
vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
uzbrukt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
polsteris Ar audumu, ādu u. tml. materiālu apvilkta elastīga spilvenveida detaļa (piemēram, mēbelēm).
dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas. Ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas (parasti melodiskas) skaņas (par dažiem putniem).
iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piemēram, bailes), ka izveidojas (vēlamā attieksme).
rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
Medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lasīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
Medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
četrnīšu Ar četrām nītīm. Tāds, kura raksts veidots ar četrām nītīm.
četrrindu Ar četrām rindām. Tāds, kas veido četras rindas.
ikri Ar dārzeņiem vai sēnēm gatavots ēdiens, parasti sīku graudiņu veidā.
daudznīšu Ar daudzām nītīm. Tāds, kura raksts veidots ar daudzām nītīm.
daudzrindu Ar daudzām vai vairākām rindām. Tāds, kas veido daudzas vai vairākas rindas.
divrindu Ar divām rindām. Tāds, kas veido divas rindas.
plate Ar fotoemulsiju pārklāts taisnstūrveida stikla gabals fotografēšanai; fotoplate.
Palocīt galvu Ar galvas kustību pasveicināt. Ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko). Ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
peldpūslis Ar gāzi pildīts (zivju) maisveida orgāns ar plānām sienām.
kulties Ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.).
samocīt Ar grūtībām, nemākulīgi izveidot (mākslas darbu, tā elementus).
izlauzīties Ar grūtībām, pūlēm censties paveikt (piemēram, darbu).
sastiprināt Ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā.
izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves. Izveidot dekoratīvas šuves.
saformēt Ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, daļu, apakšvienību).
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids. Dresēt (dzīvnieku).
šūt Ar īpašiem paņēmieniem veidojot savienojuma joslu, saistīt (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļas, priekšmetus). Veidot (savienojumu) kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem.
grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (no cieta materiāla).
grebt Ar īpašu rīku veidot (attēlu, rakstu cietā materiālā).
sakombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko). Izkombinēt (1).
pārstudēt Ar jauniem mēģinājumiem, vairāk vai mazāk koriģējot, pārveidot (jau iepriekš izrādītu iestudējumu).
augsme Ar jaunradi, jauncelsmi saistītu garīgās dzīves, kultūras parādību veidošanās, attīstība. Izaugsme.
Sastādīt numuru Ar kādas iekārtas attiecīgo ierīci izveidot numuru, lai iedarbinātu šo iekārtu.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem.
kalt Ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) - par putniem. Ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
šņāpt Ar ko asu, smailu veidot (piemēram, zīmi).
izdedzināt Ar kodīgu vielu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.). Iedarbojoties radīt (kur caurumu, robu u. tml.) - par kodīgu vielu.
telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
šūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.). Šādā veidā saistīt (orgānu daļas).
sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot malas (brūcei, plīsumam u. tml.). Šādā veidā savienot (orgānu daļas).
karogs Ar lēmumu noteikts apbalvojums šāda simbola veidā.
Saņemt pēdējos (arī visus) spēkus Ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
Saņemt visus (arī pēdējos) spēkus Ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
izmocīt Ar lielu piepūli, ar mokām paveikt (kādu darbu).
uzmocīt Ar lielu piepūli, grūtībām (ko) paveikt.
izmocīt Ar lielu piepūli, ne visai veiksmīgi izveidot, sacerēt.
klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu (buržuāziskajā Latvijā).
izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu).
sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam).
nodibināt Ar mērķtiecīgu darbību, veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, valsts varu, sabiedrisku iekārtu, organizāciju).
izkārtoties Ar mērķtiecīgu rīcību izveidot sev kādam nolūkam vēlamus, labvēlīgus apstākļus.
erotika Ar mīlestību saistīts jūtu un izturēšanās veidu kopums.
stils Ar modi, gaumi saistīts (kā, parasti tērpa, frizūras) veidojums.
kaķēt Ar namdara darbarīku (kaķi) ievilkt svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību panākt, ka (dzīvnieks) veic noteiktas darbības, kustības. Iedresēt.
piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
izsist Ar piesitienu (ierīcē) izveidot (piemēram, čeku, tekstu, zīmi).
sist Ar piesitienu (ierīcē) veidot (piemēram, vārdu, tekstu).
uzsist Ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu). Strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas).
Ar zobiem un nagiem Ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
Ar zobiem un nagiem Ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
izgrauzt Ar pūlēm izveidot (ar asu ūku, piemēram, bedri cietā zemē). Izveidot (piemēram, bedri cietā zemē) - par asu rīku.
nodzīties Ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, no braukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu).
spiest Ar pūlēm, grūtībām darīt, veikt.
mašīnraksts Ar rakstāmmašīnu veidots raksts. Ar rakstāmmašīnu rakstīts teksts.
Rakstītais vārds Ar rakstības līdzekļiem veidots teksts, arī šādu tekstu kopums.
tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
laulība Ar reliģisku ceremoniju noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni.
aplaist Ar riņķveida kustību izveidot (apli, loku).
aprakstīt Ar riņķveida kustību izveidot (loku, apli).
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu. Ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
manuāls Ar rokām veicams, darbināms.
taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru (parasti solfedžo nodarbībās). Arī diriģēt.
Aizmest krustu Ar rokas kustību izveidot krusta zīmi. Pārkrustīties.
Spēlēt bumbu Ar roku vai kāju skarot (bumbu), virzīt (to kur). Virzot bumbu šādā veidā, spēlēt (sporta spēli).
mašīnsalikums Ar salikuma mašīnu veidots salikums nolietu gatavu rindu vai arī atsevišķu burtu veidā.
Smilšu kaste Ar sanu malām norobežota veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
Smilšu kaste Ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
Saules meita Ar Sauli saistīta mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā.
radīt Ar savu darbu, darbību veidot (garīgas vai materiālas vērtības).
vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml. Ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
sanest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
sarunāties Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
sešrindu Ar sešām rindām; tāds, kas veido sešas rindas.
Sist ritmu (arī takti) Ar sitieniem atveidot ritmu (takti).
Sist takti (arī ritmu) Ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
izsist Ar sitieniem izveidot (ritmu, skaņas). Tie ko sistam, izveidot (ritmu, skaņas) - par skaņas avotu.
iesist Ar sitienu radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, robu).
tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi). Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu). Šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
šķaidīt Ar spiedieniem, sitieniem smalcināt (ko), veidot (kā) masu.
saspiest Ar spiedienu izveidot (ko). Ar spiedienu izveidot (ko noteiktā formā).
nospiest Ar spiedienu izveidot, radīt (kā) atveidu.
spiedsavienojums Ar spiedienu izveidots (kā) savienojums. Pressavienojums.
saspiest Ar spiedienu pārveidot par ko.
izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
joms Ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā).
kordodroms Ar stiepļu tīklu apņemts asfaltēts vai betonēts apļveida laukums aviomodelistu un automodelistu sacensībām un treniņiem.
ātri Ar straujām kustībām (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā (notikt, norisēt).
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
samest Ar strauju kustību izveidot (mezglu, cilpu u. tml.). Ar strauju kustību sasiet (mezglā, cilpā).
sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
iespiest Ar šablonu ieveidot (parasti audumā ornamentu, attēlu). Ar īpašiem rīkiem ieveidot (kādā virsmā ornamentu, attēlu).
tīt Ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu).
vervēt Ar šādiem paņēmieniem veidot (cilvēku grupu).
tipoloģija Ar šādu metodi izveidots (kādu objektu) grupējums.
Parketa grīda Ar šādu segumu veidota grīda.
cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģiska rakstura norobežots veidojums audos.
pūslis Ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts oriģinālam pilnīgi atbilstošs vai līdzīgs atveidojums (parasti vairākos eksemplāros).
spiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem veidot (tekstu, grāmatu, žurnālu u. tml.).
Mīkstais arums Ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs 20-22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
Mīkstais arums Ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs no 20 līdz 22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
skaldīt Ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā. Šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko).
kalt Ar triecieniem drupinot, veidot (caurumu, robu).
sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens). Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens. Ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
izspert Ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri). Ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt.
trīsnīšu Ar trim nītīm. Tāds, kura raksts veidots ar trim nītīm.
trīsrindu Ar trim rindām. Tāds, kas veido trīs rindas.
sprauslāt Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm. Šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu. Šādā veidā gatavot (ko).
vairākrindu Ar vairākām rindām. Tāds, kas veido vairākas rindas.
nocelt Ar veiklību, viltību dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
Nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Ar veiklību, viltību iegūt, dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
vienrindas Ar vienu rindu. Tāds, kas veido vienu rindu.
mānīt Ar viltu panākt, ka (dzīvnieks) klausa, izturas kādā veidā. Arī vilināt.
pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
aizvērpt Ar virpuļveida kustībām (ko) pārklāt.
rings Ar virvēm iežogots kvadrātveida laukums boksa cīņām.
sasaistīties Ar virvēm, ķēdēm u. tml. izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā.
Pārmest (arī aizmest) krustu (arī krusta zīmi) (priekšā) Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
Mest krustu (priekšā) Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
krustīties Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
Apzīmēt ar krustu (arī ar krusta zīmi), arī (pār)mest krustu, arī (aiz)mest krustu (priekšā) Ar žestu veidot šādu zīmi (pār kādu, pār ko).
malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni). Riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā).
uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā. Ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piemēram, celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai). Arī apveids.
virspuse Ārējā puse (9) (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi. Arī virsma (1).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (apkaimei, parādībām dabā).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (augiem, to daļām).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (celtnei, telpai, priekšmetam).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
forma Ārējais veids, apveids (piemēram, priekšmetam).
pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to.
sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona veidā.
arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai).
memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
interjers Arhitektoniski un mākslinieciski izveidota celtnes iekšējā telpa.
kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās.
sīkarhitektūra Arhitektūras nozare, kas pievēršas nelielu aihitektūras formu (piemēram, nelielu ēku, to fragmentu) veidošanai.
Dārzu arhitektūra Arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju.
restaurācija Arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā.
Rīt(ā) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
Rīt (arī rītā) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
Rītā (arī rīt) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
ariozo Ārijas paveids ar mazāku apjomu un brīvāku, rečitatīvam tuvāku formu.
vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
liecība Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā.
spīļarkls Arkls ar diviem spīļveida lemešiem.
kurmjarkls Arkls kurmjalu veidošanai.
velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
arkveidīgs Arkveida.
velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
iearties Arot iemācīties labi art. Art, kamēr aršana sāk veikties.
izart Arot izveidot (piemēram, vagu). Izdzīt [1] (7).
izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
frontons Ārsienas turpinājums (celtnei) virs dzegas, parasti trīsstūrveidā vai segmentveidā.
patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās.
terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš, arī ceļu kopums.
Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu.
Klīniskais ordinators Ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
slejaršana Aršana, kurā veido slejas (3).
vagot Art, veidojot vagas (1).
Vieglā artilērija Artilērijas paveids, kurā ietilpst ieroči, kuru kalibrs ir mazāks par 150 milimetriem.
ērkšķis Asa lapas pielape vai vasas pārveidne.
disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu.
zaķzivs Asarveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst, piemēram, zaķzivis.
zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
tūbīte Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar tievu, garu ķermeni un bez žaunu atverēm.
nigliņš Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar tievu, garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu.
pielipe Asarveidīgo kārtas jūras zivs, kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni.
platgalve Asarveidīgo kārtas līdz 15 centimetriem gara zivs ar platu, gludu galvu un vienkrāsainām vēdera spurām.
zobenzivs Asarveidīgo kārtas līdz 4 metriem gara jūras zivs ar zobenveidīgu kaula izaugumu pie augšžokļa.
skumbrija Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsa ar perlamutra mirdzumu.
makrele Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnami šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu. Skumbrija.
asaris Asarveidīgo zivju kārtas dzimta, pie kuras pieder, piemēram, asaris, ķīsis, zandarts.
pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli.
neiralģija Asas periodiskas vai epizodiskas lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
adata Asi, smaili izaugumi, veidojumi (piemēram, dzeloņi, ērkšķi, skujas) augiem un dzīvniekiem.
trombocīti Asins formelementi, kuru funkcija ir veicināt asins recēšanu.
trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas sirds dobumos, asinsvados un tos daļēji vai pilnīgi nosprosto.
askēze Askētisma (1) prasībām atbilstošs dzīves veids.
dzelonis Ass augu epidermas veidojums.
rūgtpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar zarainu stumbru, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām, dzelteniem mēlveida ziediem kurvīšos.
alga Atalgojums par paveikto. Atzinība, pateicība.
atbalsot Atbalss veidā atvirzīt atpakaļ (skaņu).
atņemt Atbildēt (uz sveicienu).
labi Atbilstoši noteiktam prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekš meta) ārējo izskatu.
plānveidā Atbilstoši plānam. Plānveidīgi.
piemērots Atbilstošs kā veikšanai (par laikposmu, laikapstākļiem).
izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot (ceļu, stigu u. tml.).
cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu u. tml.).
nomainīt Atbrīvot (kādu) no amata, darba u. tml., uzdodot to veikt citam.
pārstaigāt Atcerēties, atveidot iztēlē, parasti kādā secībā (piemēram, dzīves gaitas).
dobt Atdalīt (ko), veidojot dobumu.
šķirt Atdalīt, norobežot (platību, telpu no citas platības, telpas), veidojot (ko).
atputēt Atdalīties putekļu veidā.
noslāņoties Atdalīties, sadalīties slāņveidīgi.
kopija Atdarinājums, atveidojums (pēc parauga), parasti bez radošas pieejas, noteikta viedokļa.
kariķēt Atdarināt apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
govs Atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks, kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei.
restaurēt Atjaunot iepriekšējo (iestudējumu, izrādi, lugas tēlu izveidi).
atdzimt Atjaunoties, sasniegt augstāku attīstības pakāpi, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma). Izveidoties atkal.
akots Atjautība, veiklība, prasme.
atjaunot Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis).
atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest, izveidot. Panākt, ka no jauna stājas spēkā (pēc pārtraukuma).
kroka Atkarens, nokarens (ādas) veidojums. Rieva (ādā).
paralēlisms Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi.
mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
kompensācija Atlīdzība, atalgojums (piemēram, par paveikto, zaudēto). Naudas summa, ko izmaksā par atlīdzību.
prēmija Atlīdzība, atalgojums, apbalvojums (par ko, parasti vienreizēji paveiktu).
kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto). Par atlīdzību izsniegt naudas summu.
ievīlēt Atlocīt un nosūt malu (piemēram, auduma gabalam). Izveidot vīli.
atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem).
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus. Atcerēties (ko) redzes atmiņā.
domāt Atmiņā, iztēlē veidot tēlus, ainas. Atcerēties, iztēloties.
augšāmcelšanās Atmoda pēcnāves dzīvei.
polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā.
virpuļstabs Atmosfēras stabveida virpulis.
šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram it lokveida pamatne un kurā var šūpoties.
stenogrāfija Ātra, īsa (runas, teksta) pieraksta veids ar īpašām zīmēm un saīsinājumu sistēmu.
Klumburu klumburiem Ātrā, neveiklā gaitā.
Kluburu kluburiem Ātrā, neveiklā gaitā. Klumburu klumburiem.
Klunkuru klunkuriem Ātrā, neveiklā gaitā. Klumburu klumburiem.
sagādāt Atrast, iegūt (barību), izveidot (mitekli) - par dzīvniekiem.
Pārmest tiltu Atrast, izveidot saikni (starp ko).
aptecēt Atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
ieņemt Atrasties, būt (kādā sabiedriskā stāvoklī), veikt (kādus amata pienākumus).
pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
iegult Atrasties, būt izveidotam (kur iekšā).
noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu.
saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu.
stāvēt Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parast: par celtnēm.
novietojums Atrašanās vieta, izvietojums (piemēram, dabas veidojumam, teritorijai).
bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu.
uzraut Ātri izgatavot, izveidot (ko).
mesties Ātri kustēties, veidojot soļus (par kājām).
pārskriet Ātri pārvietojoties, veikt (kādu attālumu).
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
steigt Ātri veikt (darbu, darba objekta izveidi). Censties paveikt (darbu, darba objekta izveidi) cik iespējams ātri.
mesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu. Mesties (2).
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (ko darīt, veikt).
uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi. Arī izburt (1).
aizdiegt Ātri, veikli aizskriet, arī aizbēgt. _imperf._ Diegt prom. Ātri skrienot, nokļūt (.kur, pie kā, aiz kā u. tml.).
apdiegt Ātri, veikli apskriet (ap ko, kam apkārt).
atdiegt Ātri, veikli atskriet, arī atbēgt šurp. _imperf._ Diegt šurp. Ātri, veikli atskriet, arī atbēgt (kur, pie kā u. tml.).
iediegt Ātri, veikli ieskriet, arī iebēgt (kur iekšā).
izdiegt Ātri, veikli izskriet, arī izbēgt.
Pazust kokos Ātri, veikli nozust.
Pazust kokos vlenk Ātri, veikli nozust.
pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (pāri kam, pār ko).
padiegt Ātri, veikli paskriet.
piediegt Ātri, veikli pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
apdiegt Ātri, veikli skrienot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
diegt Ātri, veikli skriet.
uzdiegt Ātri, veikli uzskriet.
nodiegt Ātri, veikli, arī bēgot noskriet.
nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to).
sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
klāt Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu. Būt izveidotam viscaur (uz kā) - par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
pārdalīt Atrodoties, izveidojoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) sadalās divās daļās.
ašs Ātrs, arī straujš, veikls.
naigs Ātrs, straujš, arī veikls, darbīgs.
knašs Ātrs, straujš. Arī veikls.
apsviedīgs Ātrs, veikls.
mudīgs Ātrs. Arī veikls.
platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā. Cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
spura Atsevišķa, nepiekļāvīga, parasti sīka (kāda šķiedraina materiāla, piemēram, auduma) daļiņa, veidojums.
vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem).
rūpniecība Atsevišķs šīs tautas saimniecības nozares veids.
skara Atsevišķs, garens veidojums, kas ir atdalījies (no kā).
spura Atsevišķs, nepiekļāvīgs (apmatojuma, apspalvojuma) veidojums.
ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, saliedējums, māksliniecisks saskaņojums.
torakoplastika Atsevišķu ribu izoperēšana, lai pārveidotu krūšu kurvja formu.
ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne.
važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne. Ķēde (1).
Kalambūriskā atskaņa Atskaņa, ko rada homonīmi vai homonīmu veida sabalsojumi.
remontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic remontdarbus.
Virzuļa gredzens Atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām.
izzināt Atspoguļot un atveidot domāšanā (īstenību, tās parādības).
tēlot Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā. Atspoguļot, atveidot (ko) - par mākslas darbu.
notēlot Atspoguļot, atveidot (mākslas tēlos). Attēlot (1).
Gaismas (biežāk saules) zaķītis Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, (saules) gaismas stars.
Saules (retāk gaismas) zaķītis (arī zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
Saules (retāk gaismas) zaķēns (biežāk zaķītis) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
Saules (retāk gaismas) zaķītis (retāk zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.).
rezervēt Atstāt (kādam) iespēju (ko) veikt, nedodot iespēju to veikt citam.
ardievoties Atsveicināties.
Pateikt sveiki Atsveicināties.
norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup.
apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu.
aizviļņot Attālināties ar viļņveida kustībām.
aizvilnīt Attālināties ar viļņveida kustībām. Aizviļņot.
solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām. Sena garuma mērvienība - aptuveni 70-80 centimetri.
solis Attālums, par kādu. ideāli būtu jāpavirzās dzenskrūvei, propellerim viena apgrieziena laikā.
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt).
pamanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt). Izmanīties (2).
manīties Attapīgi, veikli rīkoties.
āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs. Tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
izmanīgs Attapīgs, veikls.
Mest (arī sviest) plinti krūmos Atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml. Padoties neveiksmei.
Mest (arī sviest) plinti krūmos Atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml. Padoties neveiksmei.
Mest (arī sviest) plinti krūmos Atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml. Padoties neveiksmei.
Sviest (arī mest) plinti krūmos Atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml. Padoties neveiksmei.
stāstījums Attēlojums, atveidojums (mākslā), kuram ir vēstījuma raksturs.
kariķēt Attēlot (mākslas darbā) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
šaržēt Attēlot, atveidot (ko) šaržā, ar šarža paņēmieniem.
parādīt Attēlot, atveidot (mākslas darbā).
iezīmēt Attēlot, atveidot (parasti daiļdarbā, skaņdarbā).
atklāt Attēlot, atveidot, parādīt (mākslā, literatūrā).
pusmēness Attēls, kurā atveidots mēness šādā fāzē - islama reliģisks vai heraldisks simbols.
skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes. Attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
pirmmets Attēls, pēc kura (ko) veido vai kuru reproducē.
ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu.
dragūns Attiecīgais kavalērijas veids.
ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām.
ierīkot Attiecīgi novietojot, ievietojot (kur), uzstādīt, izveidot (ierīci, mehānismu, aparatūru u. tml.).
pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu).
pieeja Attieksme, veids, kādā analizē, izstrādā, izveido (piemēram, mākslas darbu).
skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu.
izaugsme Attīstība, pilnveidošanās (piemēram, talantam, spējām, dotībām).
augsme Attīstība, veidošanās, augšana.
pirmaizmetums Attīstības, veidošanās pirmā, sākotnējā stadija (piemēram, augiem).
izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem).
novest Attīstīt, izveidot (domu) līdz kādai pakāpei.
novest Attīstīt, izveidot (ka mākslas darbā) līdz kādam rezultātam.
veidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu).
izveidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) tiek attīstīts, pilnveidots.
mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
kopt Attīstīt, veidot (piemēram, spējas, talantu).
mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
kopt Attīstīt, veidot tālāk (piemēram, tradīcijas, pieredzi).
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
izaugt Attīstīties un izveidoties (no kādas vides) - par cilvēkiem.
uzzaļot Attīstīties, izveidoties (parasti par parādībām sabiedrībā).
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem). Nokārtoties.
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
pārkūņoties Attīstoties pārveidoties par kūniņu.
izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piemēram, asnus, atvases)- par augiem.
raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem.
ieiet Attīstoties, pārveidojoties pāriet (jaunā stadijā, stāvoklī).
pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
atsveicināties Atvadīties ar sveicienu.
atdarinājums Atveidojums (pēc parauga). (Vāja) kopija.
attēls Atveidojums zīmējumā, gleznā, skulptūrā u. tml. Zīmējums, glezna, skulptūra, fotouzņēmums.
attēls Atveidojums, kas iegūts ar optisku instrumentu vai ar atspoguļojumu uz kādas virsmas.
dejot Atveidot (baleta tēlu).
pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus.
iedzīvināt Atveidot (izrādē, kinofilmā).
modelēt Atveidot (ko) ar tēlotājas mākslas līdzekļiem.
gleznot Atveidot (ko) glezniecības darbā.
restaurēt Atveidot (pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus).
atspoguļot Atveidot (psihē, spriedumos ārējo pasauli).
reproducēt Atveidot (skaņu) - par tehniskiem līdzekļiem, skaņu ierakstiem u. tml.
atcerēties Atveidot apziņā (agrāk saņemto informāciju, iespaidus).
izpildīt Atveidot ar balsi (vokālu skaņdarbu). Dziedāt.
izpildīt Atveidot ar mūzikas instrumentu (instrumentālu skaņdarbu). Spēlēt, atskaņot.
atdarināt Atveidot ar savu izturēšanos, kustībām (piemēram, kādu cilvēku).
iedomāties Atveidot atmiņā, atcerēties. Iedomāt (1).
iedomāt Atveidot atmiņā, atcerēties. Iedomāties (3).
notēlot Atveidot imitējot, atdarinot. Arī izlikties (1).
spēlēt Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
kopēt Atveidot līdzīgu oriģinālam (piemēram, mākslas darbu).
salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski. Ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski u. tml. (piemēram, diakritisku zīmi uz kā), izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
likt Atveidot rakstiski, grafiski, veidot (kā) nospiedumu (uz kā).
uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (apkārtējās pasaules priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
restaurēt Atveidot, arī konstatēt (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
iemiesot Atveidot, attēlot (mākslas darbā).
izpaust Atveidot, attēlot (parasti mākslas darbā, piemēram, domas, pārdzīvojumus). Atklāt (4).
tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā). Veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
tulkot Atveidot, izteikt (piemēram, tekstu, vārdu) citā valodā.
izpildīt Atveidot, paveikt (ko sagatavotu, iestudētu).
spēlēt Atveidot, tēlot (drāmas daiļdarbu, tā daļu). Īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
rasēt Atveidot, zīmēt (ko) ar rasēšanas paņēmieniem.
atdzimt Atveidoties (atmiņā) - par pagātnes notikumiem.
attēloties Atveidoties (atmiņā). Tikt radītam (iztēlē).
atspoguļoties Atveidoties atspulga veidā (uz kādas virsmas).
Stāvēt acu priekšā (arī acīs) Atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
atplaukt Atveidoties, atainoties (atmiņā, iztēlē). Rasties (par domām, atmiņām).
Mājas arests Atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī.
Mājas arests Atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī.
pašķirties Atvirzoties (citam no cita), paejot sānis, atbrīvot ceļu, arī izveidot brīvu vietu.
gandarījums Atzinība (par paveikto).
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
pārliecība Atziņa, atziņu kopums, kas indivīdam izveidojas par parādībām dabā un sabiedrībā un kas nosaka tā personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmes pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
pētniecība Atziņu sistēma un praktiskā darbība vispusīgas informācijas ieguvei (parasti zinātnē). Attiecīgā cilvēka darbības nozare.
uzņemties Atzīstot par iespējamu (ko) veikt, sākt (to) veikt, iesaistīties (tā) veikšanā.
diskvalifikācija Atzīšana par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
noraidīt Atzīt (kādu) par neizmantojamu, nepieņemt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanai).
diskvalificēt Atzīt (kādu) par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
Norakstīt zaudējumos Atzīt (ko) par neveiksmi, atzīt (piemēram, mākslas darbu) par mākslinieciski vāju.
ieskaitīt Atzīt par veiktu, izpildītu, apgūtu (piemēram, mācību vielu, uzdevumu).
kvalificēt Atzīt, raksturot par atbilstošu noteiktai grupai, kategorijai, veidam.
parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas; pamataudi (2).
pamataudi Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas. Parenhīma (2).
gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
Gludie muskuļaudi Audi, kas veido gludos muskuļus.
Šķērssvītru muskuļaudi Audi, kas veido šķērssvītru muskuļus.
Šķērssvītru muskuļaudi Audi, kas veido šķērssvītru muskuļus.
emalja Audi, kas veido zoba ārējo kārtu.
tuberkuls Audu paugurs, kas veidojas tuberkulozes baktēriju iedarbībā.
starpsiena Audu veidojums starp organisma daļām.
šķērssiena Audu veidojums starp organisma daļām. Starpsiena (2).
trinītis Auduma pinums, ko veido ar trim nīšu kārtām un kam raksturīgs diagonāls raksts. Audums, kam ir šāds pinums.
batika Auduma rotāšana, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
rožceliņš Auduma tehnika, kam raksturīgs pārveidots trinīša pamatsējums un sīkrakstainas joslas.
piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai).
velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
pans Audums (parasti zīda) ar mīkstu, biezu matiņveida pūku virspusē.
ripss Audums ar šķērsvirziena, garenvirziena vai diagonālām rievām, kas veidojas no pagarinātām audu vai šķēru pārsedzām.
drellis Audums, kura pamatu un rakstu veido divu sējumu savienojums.
kolorists Audumu krāsošanas speciālists. Krāsu kombināciju veidotājs audumiem.
madarojums Audumu mākslinieciskās apdares veids - rotājuma izveide uz auduma krāsošanas procesā.
pūrs Audumu, veļas, apģērbu krājums, ko sieviete sagatavojusi nākamajai ģimenes dzīvei.
izaudzēt Audzējot izveidot (piemēram, jaunu šķirni).
ieaudzināt Audzinot panākt, ka (parasti cilvēkam) izveidojas (noteiktas īpašības).
vairpumpuri Auga (jauna auga veidošanās) orgāni, kas attīstās uz lapām, to žāklēs vai ziedkopās.
asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām.
pārveidne Auga daļa, kas ir radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
žuburs Auga daļu (parasti zaru, vasu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
neauglība Auga, tā daļu nespēja veidot augļus.
stīgaugi Augi, kam veidojas stīgas.
sausaudži Augi, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē.
šķiedraugi Augi, ko izmanto šķiedras (2) ieguvei.
nogurums Auglības krass samazinājums, zudums augsnei, ja to ilgstoši vienveidīgi izmanto.
somenis Auglis - sauss veronis, kas izveidojies no vienas augļlapas, saaugot tās malām.
kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedkopām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
granātkoks Augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem.
izaugt Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem).
sariest Augot izveidot (vairākas, daudzas augu daļās) - par augiem.
sastiebrot Augot izveidot stiebrus (par vairākiem, daudziem augiem).
sasakņoties Augot izveidot vairākas, daudzas saknes (par augiem).
sastīgot Augot izveidot vairākas, daudzas stīgas (par augiem).
sacerot Augot izveidot vairākus, daudzus cerus.
sačemuroties Augot izveidot vairākus, daudzus čemurus.
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
paaugties Augot izveidoties lielākam (par organisma daļām).
izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko) - par cilvēkiem.
izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku). Izveidoties, attīstīties.
griezt Augot radīt (ko) apļveida vai spirālveida formā (par augiem).
satīklot Augot sasaistīties, izveidot tīklojumu.
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
dzīt Augot veidot (asnus, stiebrus, vasas).
riest Augot veidot (augu daļas).
riezt Augot veidot (augu daļas). Riest (1).
lakstot Augot veidot lakstu vai lakstus (piemēram, par kartupeļiem, burkāniem).
stīgot Augot veidot stīgas (par augiem). Būt ložņājošam (par augiem, to daļām).
vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām. Augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē).
rūgt Augot, attīstoties kļūt lielākam (par veidojumiem organismā).
skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
aizaugt Augot, pārveidojoties sašaurināties vai pilnīgi aizsprostoties.
dienziede Augs ar lieliem, dzelteniem vai rūsganiem lilijveida ziediem un šaurām, rozetē sakārtotām lapām.
kserofīts Augs, dzīvnieks, kas ir pielāgojies dzīvei sausā vidē.
ērkšķis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes.
higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vidē.
hidrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei ūdenī.
kurmjala Augsnē izveidots kurmja alai līdzīgs kanāls (drenāžai).
tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida u. tml. tvertne.
tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
vilnis Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus.
virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
rekords Augstākais tehniskais rezultāts, kas sasniegts kādā sporta veidā oficiālās sacensībās, ievērojot oficiālos sacensību noteikumus.
Nāves (arī Ņesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
Nāves (arī Nesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
Vasas pārveidnes Augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās.
zars Augstāko augu sastāvdaļa - veidojums, kas attīstās no stumbra un parasti savieno stumbru ar lapām. Šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
cekuls Augšējā daļa (augam, retāk priekšmetam), kuras forma atgādina šādu veidojumu.
virspuse Augšējā puse, daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam). Arī virsa (1).
ziemeļblāzma Augšējo atmosfēras slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā. Polārblāzma.
termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
tīklot Augt tiklveidīgi (par augu daļām, parasti par saknēm, zariem).
noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) - par augiem, to daļām.
griezties Augt, veidoties apļveidā, spirālveida.
puķkopība Augu audzēšana dārzu, parku, apstādījumu ierīkošanai, telpu izdaiļošanai vai grieztu ziedu ieguvei. Attiecīgā augkopības nozare.
lilija Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi.
kļava Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar pretējām lapām un ziediem ķekaros vai skarveida ziedkopās.
bērzs Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar ziediem spurdzēs vai galviņveida ziedkopās.
vīnkoks Augu dzimta, kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni).
vistene Augu dzimta, kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
sūrene Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
ķirbjaugi Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai kāpelējošu, retāk stāvu, zarainu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem (piemēram, ķirbji, gurķi). Šīs dzimtas augi.
madara Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos.
rubija Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos. Madaru dzimta.
zirgkastaņa Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās.
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts. Šīs dzimtas augi.
meristēma Augu embrionālo šūnu grupa - veidotājaudi, kas strauji dalās un izveido visus pārējos audus.
špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda režģa.
miltrasa Augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
rūsa Augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā.
plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
sausplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās uz augu daļām.
sīkplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga sīku plankumu veidošanās uz augu daļām.
biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide, kurā ir samērā vienveidīgi apstākļi.
biocenoze Augu un dzīvnieku kopums, kuri dzīvo vidē ar vienveidīgiem dzīves apstākļiem.
bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.).
vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai). Metāla gabals, ko skandina signalizējot.
papildautobuss Autobuss, kas veic reisu papildus autobusu kustības kārtējiem reisiem.
virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
oriģināls Autora veidots teksts (rokrakstā vai mašīnrakstā), attēls, kas paredzēts poligrāfiskai pavairošanai, kopēšanai.
atspole Aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa, ar kuru velkos ievelk audus.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
ieaust Aužot ieveidot (kur).
oforts Badā tehnikā veidots mākslas vai poligrāfijas darbs.
ravēt Badā veidā atbrīvot no nezālēm (augu kopumu).
stādīt Badā veidā ievietojot augsnē augus, to daļās, veidot (piemēram, dārzu, mežu).
gausināt Bagātināt. Dot svētību, veiksmi.
nabobs Bagātnieks ar izšķērdīgu, krāšņu dzīves veidu.
mecenāts Bagāts zinātnes, mākslas, arī sporta veicinātājs.
izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu).
sabakstīt Bakstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
gumiņbaktērijas Baktērijas, kuru iedarbībā uz tauriņziežu saknēm izveidojas gumiņi (2).
spināts Balandu dzimtas augs (dārzenis) ar sulīgām, iegareni lancetiskām vai olveida lapām.
vainagbalodis Balodis ar vainagveida spalvām uz galvas. Attiecīgā baložu šķirne.
balodis Baložveidīgo kārtas vidēja lieluma drukns putns ar mazu galvu, vāji attīstītu knābi.
vairogskrimslis Balsenes vairogveida skrimslis.
ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu).
izvēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu). Ievēlēt.
vēlēt Balsojot veidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
Nātrija hidrogēnkarbonāts Balta, kristāliska, pulverveida viela. Dzeramā soda.
Pītā maize Baltmaize, kuras klaipa virsma izveidota pīnes formā.
Zīda kokons Balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs.
senlatvieši Baltu ciltis un tautības, no kurām izveidojās latviešu, tautība.
vainagkoks Baļķis, kas veido vainagu (4).
Banku koncentrācija Banku galveno operāciju sakopošana nedaudzās lielākajās bankās, finanšu kapitāla veidošanās (kapitālistiskajās valstīs).
Vasarsvētku draudze Baptisma paveids.
nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tam) veidojas ķermeņa vajadzīgā, vēlamā masa.
traps Bāzisks magmatisks iezis, kas veido horizontālas starpkārtas platformu nogulumiežu segā.
stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
sabāzt Bāžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
stādāmbedre Bedre, kas ir izveidota (kā) stādīšanai.
iegruvums Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
kritene Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu).
Vakara (arī rieta) puse Beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei).
Rieta (arī vakara) puse Beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei).
Vakara (arī rieta) puse Beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei).
vorobjevīts Berila paveids - dārgakmens rožainā vai ķiršu sarkanā krāsā.
akvamarīns Berila paveids - dārgakmens zilganzaļā vai zilā krāsā.
aleksandrīts Berila paveids - smaragdzaļš dārgakmens, kas mākslīgā apgaismojumā iegūst sarkanīgu nokrāsu.
nobērt Berot (ko), izveidot (kaudzi).
sabērt Berot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbērt Berot virsū (kādu materiālu), izveidot (ko no tā).
uzvalnēt Berot, kraujot (ko) virsū, izveidot (no tā, piemēram, dambi).
izberzēt Berzējot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu). Berzējot izbojāt.
saberzt Beržot pārveidot par ko.
izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu). Beržot izbojāt.
uzbetonēt Betonējot izveidot, uzbūvēt.
sabetonēt Betonējot savienot, sasaistīt; betonējot izgatavot, izveidot.
amorfs Bez stingras, noteiktas uzbūves, bezveidīgs.
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
pumpurošanās Bezdzimuma vairošanās veids zemākajiem dzīvniekiem, augiem - šūnu dalīšanās un jaunā organisma izveidošanās no šūnas daļas.
masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums. Viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai).
bezgaumība Bezgaumīgs veidojums.
etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā.
vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi.
leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti.
Ūdeņraža peroksīds Bezkrāsains sīrupveida šķidrums - ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu.
pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute.
pogonofori Bezmugurkaulnieki, kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie dzīvnieki ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu. Šī tipa dzīvnieki.
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums. Šī tipa dzīvnieki.
posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis. Šī tipa dzīvnieki.
Konjunktūras cilvēks Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem.
konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem. Konjunktūras cilvēks.
bezveidīgums Bezveidība.
murskulis Bezveidīgs priekšmets.
bezveida Bezveidīgs.
lasāmmāja Bibliotēkas paveids (Latgalē pēc padomju varas nodibināšanas Latvijā no 1919. gada līdz 1920. gadam un Padomju Savienībā 20. un 30. gados).
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
sabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sabīdīt Bīdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā izveido otru zodu.
spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls. Stikla plāksne, ko izmanto spoguļa darināšanai vai kas veido spoguļa elementu.
tumīgs Biezs, piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu u. tml.). Intensīvs (par smaržu).
bīts Bigbīta paveids.
sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
piramīda Biljarda spēle ar piecpadsmit bumbām. Biljarda bumbas, kuras spēles sākumā saliek trijstūrveidīgi.
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
radīt Bioloģiskā procesā veidot (dzīvu būtni), panākt, ka piedzimst (dzīva būtne).
adrenalīns Bioloģiski aktīva viela, kas veidojas galvenokārt virsnieru dziedzerī.
attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā. Pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem).
izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
Sezonas saime Bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.
Sezonas saime Bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.
Darba bite Bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
bite Bišveidīgo kukainis, kas ziedu nektāru pārstrādā medū.
sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm.
peldblakts Blakts, kam raksturīgs olveida ķermenis un kas dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem un ļoti labi peld.
Zodiakālā gaisma Blāvs ķīļveida spīdums uz nakts debess fona zodiaka joslā.
Zodiakālā gaisma Blāvs ķīļveida spīdums uznākts debess fona.
spilvens Blīva kopa, ko veido nelieli, pie viena substrāta piekļāvušies augi.
klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis. Grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām). Šādas masas gabals.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem.
skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido skrimšļu šūnas un šūnstarpu viela.
siena Blīvs audu veidojums, kas sedz, arī aizsargā (kādu organisma daļu).
Retikulārā formācija Blīvs funkcionāli daudzveidīgu nervu centru un nervu šūnu tīklveida sakopojums galvas smadzeņu stumbra centrālajā daļā.
ragakmens Blīvs Iezis (piemēram, krams, jašma), kas veido konkrēcijas karbonātiskos vai mālainos nogulumos.
blīva Blīvs kopums, veidojums.
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
plēve Blīvs veidojums, ar ko, parasti slimības gadījumā, pārklājas kāda ķermeņa daļa.
plēve Blīvs, gluds, parasti samērā plāns, saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
ciroze Blīvu saistaudu veidošanās orgānā, kur tie aizņem šī orgāna specifisko audu vietu.
bļodveidīgs Bļodveida.
tārpēda Bojājums, ko ēdot radījuši kukaiņu tārpveida kāpuri.
ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības.
dendrārijs Botāniskā dārza daļa vai speciāls dārzs, kurā kolekcijas veidā iestādīti kokaugi.
nobradāt Bradājot izveidot (taku, ceļu u. tml.).
starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
iebraukt Braucot ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas).
sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā).
izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedres).
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nobraukt Braucot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekli.
nobraukāt Braukājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
gaita Braukšanas, pārvietošanās veids, arī ātrums (piemēram, transportlīdzekļiem).
nobraukt Braukšus veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
Kult putas Brāžoties veidot putas (par straumi).
nobrist Brienot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības. Signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības.
briežkopība Briežu audzēšana galvenokārt gaļas un ādu ieguvei. Attiecīgā lopkopības nozare.
dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks ar lāpstveida paplašinājumu ragu augšdaļā.
būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai. Celtniecības brigāde.
Kompleksā brigāde Brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
palīgbrigāde Brigāde, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
remontbrigāde Brigāde, kas veic remontdarbus.
pašaplikšanās Brīvprātīga līdzekļu došana (piemēram, celtniecības, labiekārtošanas darbu veikšanai kādā teritorijā).
rezerve Brīvs, atlicināts laikposms, kas vajadzības gadījumā izmantojams kā veikšanai.
sabrošēt Brošējot izveidot (brošūru, grāmatas bloku u. tml.).
sargasi Brūnaļģu ģints, kuras dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido lielas kopas. Šīs ģints aļģes.
brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
krūšbruņas Bruņas, kas sedz krūtis (vēžveidīgajiem).
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks).
Gaisa karaspēks Bruņoto spēku veids (sastāvdaļa), kura apbruņojumā ir lidaparāti.
lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gadsimtā un no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam izplatījās Centrālāzijas ziemeļos starp mongoļu tautām.
stūpa Budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti.
kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
šautra Bultveida rādītājs (iekaltās, lencēs u. tml.).
bultveidīgs Bultveida.
dombra Bumbierveida formas divstīgu strinkšķināmais tautas mūzikas instruments kazakiem, kirgīziem, baškīriem.
bumbierveidīgs Bumbierveida.
bumbuļveidīgs Bumbuļveida.
bumbveidīgs Bumbveida.
izburt Burot sasniegt (kādu mērķi), iegūt (ko). Ar burvību radīt, izveidot.
Latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
Gaišie burti Burti, ko veido smalkas līnijas.
parindenis Burtisks (teksta) tulkojums, kas paredzēts, piemēram, mākslinieciska tulkojuma izveidei, informācijai par (teksta) saturu.
rokasburtlicis Burtlicis, kas veido rokas salikumu.
Rūtiņu burtnīca Burtnīca, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
krunkot Burzīt, gumzīt (ko), tā ka veidojas krunkas (2).
sīkburžuāzija Buržuāzijas daļa, kuru veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku.
aizvēsture Buržuāziskajā historiogrāfijā - senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
piederēt Būt (kāda) izveidotam, radītam.
klausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
paklausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
ņemt Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
pieņemt Būt ar mieru veikt (amata pienākumus). Uzsākt (amata pienākumu) veikšanu.
nolaisties Būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem.
mācēt Būt ar tādām īpašībām, kas nodrošina (noteikta veida) izturēšanos (par dzīvniekiem).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.).
mest Būt daudzveidīgam, arī nenoturīgam (par norisēm).
rakstīt Būt derīgam, piemērotam grafisku zīmju veidošanai (piemēram, par rakstāmrīkiem).
Būt (kāda) spēkos (retāk spēkā) Būt iespējai, līdzekļiem (ko darīt, veikt).
izdoties Būt iespējamam (kādam ko, piemēram, izdarīt, paveikt).
šauties Būt izveidotam (kādā virzienā) - par ceļu, kanālu u. tml.
nosegt Būt izveidotam (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā) - piemēram, par attēlu.
šķirties Būt izveidotam atšķirīgos virzienos (parasti par ceļiem).
ietvert Būt izveidotam kam apkārt (par līniju, ornamentu, rakstu u. tml.).
piekļaut Būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm. Būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm.
nostiepties Būt izveidotam taisnā virzienā (piemēram, par ceļu).
segt Būt izveidotam uz (kā) virsmas (par ornamentiem, rotājumu u. tml.).
stīgot Būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi).
vest Būt izveidotam, atrasties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.). Būt virzītam (uz kurieni) - par maršrutu, trasi u. tml.
pacelties Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
pakāpt Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
vilkties Būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru).
ieturēt Būt izveidotam, izpaustam (noteiktā veidā, formā).
stiepties Būt izveidotam, novietotam kādā virzienā (parasti par ko samērā šauru).
pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.). Būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
sniegties Būt izveidotam, vērstam (piemēram, augšup, lejup).
izspīlēties Būt izvirzītam, izveidotam (parasti uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
spiesties Būt izvirzītam, izveidotam (uz āru, uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
sacīt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem). Karsēt (piemēram, par sauli).
pelēt Būt lādam, uz kura vai kurā veidojas pelējums.
klabēt Būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām).
darboties Būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu).
vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
mest Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu). Būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu.
simbolizēt Būt par (kā) simbolu; veidot (kā) simbolu.
ierosināt Būt par (kādas darbības, darba paņēmiena u. tml.) izraisītāju, veicinātāju.
rosināt Būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība.
Novest (arī ievest, iedzīt, retāk aizvest) kapā Būt par cēloni (kāda) nāvei, būt vainīgam (kāda) nāvē.
Nest nāvi Būt par cēloni (kāda) nāvei.
Nest nāvi Būt par cēloni (kāda) nāvei.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
radīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkiem) veidojas kāda attieksme (pret ko), attiecības (ar ko).
vadīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) darbojas, izturas kādā veidā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
novest Būt par cēloni tam, ka (kādam) izveidojas (atziņa, uzskats u. tml.).
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt).
pasteidzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara, veic ātrāk.
plīvot Būt par cēloni tam, ka (kam plānam, vieglam, parasti vienā galā, malā piestiprinātam) rodas viļņveida kustības.
krokot Būt par cēloni tam, ka (kam) veidojas, rodas krokas (3).
pārveidot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
mainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas, pārmainās.
pārmainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas.
pārvērst Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
sabirdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabirst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vēju, straumi u. tml.
uzraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā.
virpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (parasti braucēji, priekšmeti) šādā veidā kustas augšup lejup (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
pigmentēt Būt par cēloni tam, ka (šūnās, audos) veidojas, uzkrājas pigmenti (1).
saputot Būt par cēloni tam, ka (ūdenstilpē, tās ūdeņos), parasti viscaur, izveidojas putas (parasti par vēju).
iegrauzt Būt par cēloni tam, ka ieveidojas (grumbas, rievas sejā) - par smagiem pārdzīvojumiem, rūpēm u. tml.
izgulsnēt Būt par cēloni tam, ka izdalās (no šķīduma viela) cietā veidā (parasti par vielām).
izrakt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piemēram, bedre, iedobums).
ierakstīt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (parasti grumbas, piemēram, sejā) - par pārdzīvojumiem, laiku.
izgrauzt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (sejā rievas, grumbas u. tml.).
atnest Būt par cēloni tam, ka izveidojas, rodas (jaunas attiecības, stāvoklis u. tml.) - par norisēm sabiedrībā.
liekt Būt par cēloni tam, ka lokveidā virzās, vēršas (uz kurieni).
aizturēt Būt par cēloni tam, ka nenotiek (kāda darbība), aizkavēt, traucēt veikt (ko).
atturēt Būt par cēloni tam, ka netiek veikta (kāda darbība, kustība), ka tiek aizkavēta (kāda rīcība).
radīt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) veidojas (par parādībām dabā, arī par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izveidojas (piemēram, vairākas, daudzas tulznas).
raisīt Būt par cēloni tam, ka veidojas (pumpuri, ziedi, lapas u. tml.).
nest Būt par cēloni tam, ka veidojas, rodas (jaunas attiecības, jauns stāvoklis u. tml.).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - parasti par veļu. Būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
Aizvadīt uz viņpasauli (arī kapā) Būt par iemeslu kāda nāvei.
Aizvadīt kapā (arī uz viņpasauli) Būt par iemeslu kāda nāvei.
Aizvadīt uz viņpasauli (arī kapā) Būt par iemeslu kāda nāvei.
Vilkties astē Būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā. Atpalikt.
Vilkties astē Būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā. Atpalikt.
vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai). Arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
zīmēties Būt saskatāmam, parādīties. Arī veidoties, attēloties.
ritēt Būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām. Izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
vīties Būt secīgam noteiktā veidā - par skaņu, melodiju.
klausīt Būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
staroties Būt starveidīgam, izplatīties starveidīgi.
maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
nozīmēt Būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē (ko), norāda (uz ko).
sagriezt Būt tādam, kam (kas) veidojas apļveida vai spirālveida formā (par augiem, dzīvniekiem).
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
nobeigties Būt tādam, kam galā parasti ir īpašs elements, veidojums.
pārkārties Būt tādam, kam ir izveidojusies pārkārs (par klintīm, krastiem u. tml.).
raudzīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko).
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko). Raudzīties (5).
turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības. Izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
velvēties Būt tādam, kam ir velves (1) forma, veids.
veikties Būt tādam, kam klājas labi. Būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām). Būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
uzsmaidīt Būt tādam, kam nejauši, negaidīti gadās, rodas (veiksme, labvēlība u. tml.).
dziedāt Būt tādam, kam piemīt spēja ar balsi veidot muzikālas skaņas.
Būt ar (plašu) vērienu Būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu.
tikt Būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
sekties Būt tādam, kam veicas (kāda darbība, darbs).
tapt Būt tādam, kam veidojas kāda īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
plūksnoties Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1). Plūksnot.
plūksnot Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1). Plūksnoties.
pumpuroties Būt tādam, kam veidojas, riešas pumpuri (par augiem).
krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas (1).
krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas. (3).
pārstāvēt Būt tādam, kas (no kāda kopuma) izlases veidā ir kur ietverts, parādīts u. tml.
sagriezties Būt tādam, kas attīstās, veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi (par augiem, to daļām, arī par dzīvnieku ķermeņa daļām).
skaut Būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām). Būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem).
uzturēt Būt tādam, kas dod (kādam) iespēju nodrošināties ar dzīvei nepieciešamo.
Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
Peldēt pa virsu Būt tādam, kas dzīvē izveicīgi iekārtojas.
vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
iedarboties Būt tādam, kas pārveido (ko).
saturēt Būt tādam, kas saista (kā) kopumu tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (par teritoriju, reljefu u. tml.).
satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
zināt Būt tādam, kas spēj, arī mēdz (piemēram, ko veikt, darīt).
barot Būt tādam, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
iespēt Būt tādam, kas var ko izraisīt, pārveidot (par parādībām dabā).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu). Darboties, būt atvērtam.
sastādīt Būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu).
pietrūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
zaļot Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā).
zelt Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību).
staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
saistīt Būt tādam, ko savieno (parasti) audi, to veidojumi (par organisma daļām). Savienot (organisma daļas) - parasti par audiem, to veidojumiem.
lasīties Būt tādam, ko var lasīt (kā, kādā veidā).
pildīt Būt tādam, ko veic (kādā laikposmā) nepārtraukti, nemitīgi (par darbību, darbu).
sastāvēt Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
uzmest Būt tādam, kur izveidojas (viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
izsisties Būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
ņirbēt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
sviest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuli u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
mest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
zarot Būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem). Arī būt šādām (auga) daļām.
vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnese (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā). Būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
nodarboties Būt tādam, kurā veic (kāda objekta) pētīšanu (par zinātnes nozari).
plandēt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.). Plandīt (2).
plandīt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u.tml.). Plandēt.
mezgloties Būt tādam, kurā veidojas mezgli (par diegiem, auklām u. tml.).
velties Būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu).
plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu)
zvīņoties Būt tādam, kurā veidojas, rodas zvīņas (4).
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī varēt (1).
sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
tvanot Būt tveicīgam. Tvanēt (3).
tvanēt Būt tveicīgam. Tvanot (3).
tveicēt Būt tveicīgiem laikapstākļiem.
tēloties Būt uztveramam (parasti redzamam) kādā veidā, formā.
Iedzīt kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
Iedzīt (arī ievest, novest) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
Iedzīt stāvu (biežāk stāvus) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
Iedzīt stāvus (retāk stāvu) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
pienākties Būt veicamam (par darbu, pienākumu u. tml.). Būt morāli nepieciešamam (par rīcību, darbību).
slieties Būt vērstam, veidotam (kam pāri, virs kā virzienā uz augšu).
zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu). Būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu.
šķērsot Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.).
segt Būt, augt, veidoties (uz ķermeņa, tā, parasti lielākās, daļas) - par apmatojumu, apspalvojumu, audu veidojumiem u. tml.
Būt atvērtām durvīm, arī atvērties durvīm Būt, rasties iespējai (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
nākties Būt, veikties (grūti, viegli).
stāvēt Būt, veikties (kā ar ko).
pavērst Būtiski pārmainīt, pārveidot (piemēram, dzīvi, notikumus).
substance Būtisko (vielas, materiāla, vieliska veidojuma) īpašību kopums. Arī viela, materiāls.
guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
robežbūve Būve, kas ir izveidota uz (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
kokbūve Būve, kas veidota no kokmateriāliem.
kopbūve Būve, ko veic vairāki vai daudzi.
aizbūvēties Būvējot ēku, izveidot ar to šķērsli, aizsegu (kam priekšā).
sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā. Būvējot izveidot (kā lielāku daudzumu). Sacelt (2).
sabūvēt Būvējot izveidot (ko), parasti no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbūvēt Būvējot izveidot, izgatavot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
izbūvēt Būvējot izveidot.
pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
guļbūve Būves veids - koka celtnes pamata un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
sliet Būvēt, veidot (ko) virzienā uz augšu.
zobpārlaidums Būvkoku savienojuma veids - pārlaidums ar īpašu zobu (2), kas palielina pretestību stiepei un spiedei.
inženierkonstrukcija Būvkonstrukcija, kas veidota pēc inženierzinātņu likumiem.
leņķdzelzs Būvmateriāls - dzelzs stienis ar leņķveida šķērsgriezumu.
Šķīstošais stikls Caurspīdīgs, parasti bezkrāsains, sacietējis sakausējums, ko veido nātrija vai kālija oksīds un silīcija dioksīds un ko lieto, piemēram, par līmējošu, blīvējošu materiālu.
rubīns Caurspīdīgs, sarkans korunda paveids (dārgakmens).
veidcaurule Caurule (kā) profila, formas veidošanai.
cauruļpālis Cauruļļveida pālis.
snīpis Cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izmešanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai lidojumā.
stobrs Cauruļveida detaļa, elements, piemēram, kādu vielu plūsmas virzīšanai.
uzmava Cauruļveida elements detaļu savienošanai, noslēgšanai, izturības nodrošināšanai u. tml. Arī uzmaucama detaļa.
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām.
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem.
vads Cauruļveida iekārta vielu pārvadīšanai.
tunelis Cauruļveida iešuve (apģērba gabalam) ieveramās gumijas, jostas u. tml. ievēršanai.
katetrs Cauruļveida instruments, ko ievada ķermeņa dobumos vai asinsvados (piemēram, šķidruma nolaišanai, skalošanai, medikamentu ievadīšanai).
sifons Cauruļveida orgāns (dažiem gliemjiem).
dējeklis Cauruļveida orgāns olu dēšanai (zivīm, kukaiņiem).
urīnizvadkanāls Cauruļveida orgāns, kas izvada urīnu no urīnpūšļa ārējā vidē.
Barības vads Cauruļveida orgāns, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi.
limfvads Cauruļveida orgāns, pa kuru plūst limfa.
vads Cauruļveida orgāns.
urīnvads Cauruļveida pāra orgāns, kas izvada urīnu no nierēm.
olvadi Cauruļveida pāra sievišķais dzimumorgāns.
asinsvadi Cauruļveida vadi organismā, pa kuriem rit asinis.
stobrs Cauruļveida veidojums (organismā).
cauruļveidīgs Cauruļveida.
snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piemēram, ērcēm, divspārņiem), piemēram, duršanai, sūkšanai.
remontcehs Cehs remontdarbu veikšanai.
palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošanas procesi, kas palīdz sagatavot ko galveno ražošanas procesu veikšanai kādā kopumā.
pamatcehs Cehs, kurā veic galveno ražošanas procesu.
bloks Celšanas ierīces daļa - rats ar rievu trosei, virvei, ķēdei.
mutuļot Celties gaisā lodveida, spirālveida kopumā.
pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempju priekšā abās pusēs portālam.
pajumte Celtne, ko veido uz balstiem novietots pārsegums. Arī nojume.
stereobats Celtnes (parasti kāpņveida) pamats.
mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
aile Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm).
durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aile kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem. Šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
arhitektūra Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi.
ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla.
būve Celtniecības objekts, ko veido, kas vēl nav pabeigts. Arī (gatava) celtne.
celtne Celtniecības procesā izveidots objekts vai objektu komplekss. Arī ēka.
Arhitektūras ansamblis Celtņu grupa, kas veido vienotu arhitektonisku kompozīciju.
Televīzijas centrs Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei.
televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei. Televīzijas centrs.
O kājas Ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali un apakšstilbi mucveidīgi izliekti uz āru.
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
aplis Ceļa, kustības riņķveida virziens.
būvkrāns Ceļamā ierīce, kas pārvieto būvei vajadzīgo kravu vertikālā un horizontālā virzienā. Griežamais celtnis.
noceļot Ceļojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
ekspedīcija Ceļojums, kas organizēts speciāla, parasti zinātniskās pētniecības, uzdevuma veikšanai.
rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml., zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri).
sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
sacelt Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā. Ceļot izveidot (kā lielāku daudzumu).
rituļceļš Ceļš, kas ir veidots no rotējošiem veltņiem, cilindriem.
sacementēt Cementējot savienot, sasaistīt. Cementējot izveidot.
karot Censties ar fizisku spēku (kādu) pieveikt, pārspēt (parasti ķildojoties).
cīnīties Censties ar fizisku spēku, veiklību pieveikt, uzvarēt.
meklēt Censties atklāt, noteikt (apstākļus, norises veidu darbībai, procesam).
Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdāties.
Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
Slēpt pēdas Censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara. Censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
karot Censties pieveikt, uzvarēt (dzīvniekus), parasti ar ieročiem.
tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu).
slēgakmens Centrālais, parasti ķīļveida, elements arkveida pārsedzē.
nēģeri Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji, kas veido negroīdās rases galveno daļu.
atmiņa Centrālās nervu sistēmas spēja saglabāt un atveidot apziņā agrāk saņemto informāciju, iespaidus.
centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada un regulē kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
gatavot Cepot, vārot u. tml. veidot patērēšanai derīgu (ēdienu).
taisīt Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu). Raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu).
kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums. Arī klaips.
klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums.
austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā.
nags Cepures pusmēness veida izvirzījums virs pieres.
laime Ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi.
uzcirst Cērtot (ko, parasti ledu), izveidot (tajā) caurumu.
iecirst Cērtot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
piecirst Cērtot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot.
izcirst Cērtot izveidot (kur caurumu, spraugu u. tml.).
iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu.
robot Cērtot, griežot, kaļot u. tml., veidot robu vai robus (kā) virsmā.
iecirst Cērtot, kaļot ieveidot (kādā materiālā, parasti skulptūru). Iekalt.
uzcirst Cērtot, kaļot izveidot (kā virsmu).
izcirst Cērtot, kaļot izveidot (parasti skulptūru).
izcirst Cērtot, kaļot izveidot (priekšmetu).
kvadrofonija Cetrkanālu skaņu ierakstu veidošana un atskaņošana.
paraugciemats Ciemats, kas noder par paraugu citu ciematu veidošanā, labiekārtošanā. Priekšzīmīgs ciemats.
bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
Apdedzināt pirkstus (arī nagus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
Apdedzināt nagus (arī pirkstus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
Sadedzināt (arī apdedzināt) nagus (arī pirkstus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
Apdedzināt pirkstus (arī nagus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku, saistītā) pasākumā.
siet Cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli. Šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli.
(Pa)spiest (arī saspiest) roku Cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot.
Saspiest (arī paspiest) roku Cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot.
sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
Spiest roku Cieši tvert (kāda roku) parasti sveicinot.
Rokas spiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot.
rokasspiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot. Rokas spiediens.
muckulis Ciešs, parasti ieapaļš (kā) veidojums, pika. Arī kamols (3).
puansons Cietā materiālā izgriezts reljefs, ar ko varā izveido matrici.
pulveris Cietā zāļu forma - šāda, parasti noteiktā veidā fasēta, dozēta viela, vielu maisījums. Viena šīs vielas, vielu maisījuma doza.
iecietēt Cietējot ieveidoties. Kļūt cietam.
Nieru akmeņi Cieti (parasti sāļu) veidojumi nieru bļodiņās. Urīnceļu akmeņi.
akmens Cieti (parasti sāļu) veidojumi organismā.
žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem). Galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
dimants Ciets minerāls, kristālisks oglekļa paveids (dārgakmens).
cietums Ciets veidojums (organismā).
krams Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids). Šī minerāla gabals.
ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām. Arī atsevišķs šī ieža gabals.
dražeja Ciets, dozēts lodveida zāļu graudiņš ar gludu virsmu.
fotolīze Cietu, šķidru un gāzveida vielu sadalīšanās gaismas enerģijas ietekmē.
cietumniecisks Cietumnieka dzīvei raksturīgs. Cietuma nosacījumiem atbilstošs.
cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku.
cigārveidīgs Cigārveida.
No visa spēka, arī visiem spēkiem Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
Visā spēkā Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
No visa spēka, arī visiem spēkiem Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
Visā spēkā Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
spole Cilindiveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin. Šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla, vielas) veidojums.
rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
tīstoklis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (parasti papīra) veidojums. Rullis (1).
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne.
rullis Cilindriskas formas veidojums.
burka Cilindrveida (parasti stikla) trauks.
prapis Cilindrveida (šaujamieroču patronu) aizbāznis.
bruņutornis Cilindrveida aizsegs šaujamieročiem, novērošanas un vadības ierīcēm (piemēram, tankos, kara kuģos, aizstāvēšanās būvēs).
čaula Cilindrveida caurule, kurā iepilda sprāgstvielu, iestiprina lodi vai šāviņu un kapsulu.
mērcilindrs Cilindrveida trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai.
katls Cilindrveida vai puslodes veida (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai).
apaļš Cilindrveida.
cilindrveidīgs Cilindrveida.
boilers Cilindrveidīga ierīce ūdens sasildīšanai ar tvaiku, kas plūst pa cilindrā novietotām izlocītām caurulēm.
ražotājspēki Cilvēka darbība un tai piesaistīto vielisko, enerģētisko un informatīvo līdzekļu sistēma (ražošanas veida noteicošā sastāvdaļa).
liktenis Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
Veselības (nostiprināšanas) grupa Cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (augu) šķirne.
kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (dzīvnieku) šķirne.
manekens Cilvēka ķermeņa atveidojums (parasti tērpu gatavošanai, demonstrēšanai).
pāraugsme Cilvēka līdzšinējo paradumu, rakstura, personības īpašību pozitīva pārveidošanās.
darbs Cilvēka lietderīgās darbības rezultāts. Veikums, paveiktais.
darbs Cilvēka mērķtiecīga darbība, kurā viņš noteiktā nolūkā pārveido dabas priekšmetus, kā arī sabiedriskās attiecības, uzskatus.
joga Cilvēka psihes un psihofizioloģijas vadīšanas un pilnveidošanas teorija un prakse (Indijā).
akurātība Cilvēka rīcības, izturēšanās veids, arī rakstura īpašība --> akurāts
Literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti daudzpusīgi atveidots).
Literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti, daudzpusīgi atveidots).
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
embrijs Cilvēka vai dzīvnieka dīglis no olšūnas dalīšanās sākuma līdz augļa izveidošanās beigām.
stress Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju.
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju. Stress.
sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo, galvenokārt seksuālo tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
portrets Cilvēka, literāra tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.).
traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidojies (par soļiem).
traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidoties (par soļiem).
spēks Cilvēki, kas veido kādu grupu (parasti ar līdzīgu profesiju, nodarbošanos).
dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu). Cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
izsūtāms Cilvēks (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai.
saimnieks Cilvēks, arī cilvēku grupa, kuru interesēs kāds veic noteiktus uzdevumus, saņemot par to atlīdzību.
vadība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
vadonība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
palaidnis Cilvēks, kam ir raksturīgs morāles normām neatbilstošs dzīves veids.
sholastiķis Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids. Arī burta kalps.
rezerve Cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu. Šādu cilvēku grupa.
neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
veiksminieks Cilvēks, kam veicas, laimējas.
Laimes luteklis Cilvēks, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
Laimes luteklis Cilvēks, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
traversants Cilvēks, kas (alpīnismā) veic traversu (2).
burvis Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē. Cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības.
prototips Cilvēks, kas autoram ir noderējis par literārā tipa, tēla pirmparaugu. Literārs tips, tēls, kas autoram ir noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā.
ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī ziņnesis (1).
pagrīdnieks Cilvēks, kas darbojas pagrīdē (2), veicot revolucionārus uzdevumus.
praktikants Cilvēks, kas iegūst pieredzi, iemaņas, prasmes, veicot kādu darbu, kādas darbības.
pašdarbnieks Cilvēks, kas interesējas par kādu mākslas veidu un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
tehniķis Cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
rokpelnis Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
novators Cilvēks, kas izveido ko jaunu (savā radošajā darbībā). Cilvēks, kas izstrādā jauninājumus, jaunievedumus.
puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoka lēcējs.
Puskoka lēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoklēcējs.
merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz sīkumaina aprēķina, arī savtīga veikalnieciskuma.
pašdarbnieks Cilvēks, kas ko veic ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas.
piepalīgs Cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam). Cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus.
teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
līnijnieks Cilvēks, kas norāda (demonstrāciju, parāžu) kolonnu izveidošanas, gājiena vietu.
izpalīgs Cilvēks, kas norīkots samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (fašistiskās Vācijas armijā).
palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml. Cilvēks, kas piedalās (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā), kas veic (kāda darba) atsevišķu daļu.
nevīža Cilvēks, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto.
pusmežonis Cilvēks, kas pēc sava dzīves veida un attīstības pakāpes daļēji ir līdzīgs pirmatnējam cilvēkam, mežonim.
otrinieks Cilvēks, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par citu līdzīgu.
pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais ir paveicis, arī aizsācis (ko).
pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais veic (kā) atklājumu.
Stikla pūtējs Cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
Gaļas (iz)cirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar (kā) propagandu. Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) propagandu.
nepraša Cilvēks, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko).
smēķētājs Cilvēks, kas smēķē. Cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
palīgs Cilvēks, kas strādā kādas darba operācijas veicēja tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus.
pelnītājs Cilvēks, kas strādā, veic ko, lai apgādātu kādu ar līdzekļiem.
Kalnā kāpējs Cilvēks, kas tiecas pēc augstākiem mērķiem, personības pilnveidošanās.
Kalnā kāpējs Cilvēks, kas tiecas pēc augstākiem mērķiem, personības pilnveidošanās.
reorganizators Cilvēks, kas veic (kā) reorganizāciju.
režisors Cilvēks, kas veic (kā) režiju.
utilizators Cilvēks, kas veic (kā) utilizāciju (1).
aizbildnis Cilvēks, kas veic aizbildnības (1) pienākumus.
asenizators Cilvēks, kas veic asenizācijas darbus.
audzinātājs Cilvēks, kas veic audzināšanas darbu.
kaskadieris Cilvēks, kas veic bīstamus trikus, bīstamas darbības (parasti kinofilmās).
mājražotājs Cilvēks, kas veic darbu mājražošana.
mežstrādnieks Cilvēks, kas veic dažādus meža kopšanas un izmantošanas darbus (piemēram, koku gāšanu, meža stādīšanu).
dezinfektors Cilvēks, kas veic dezinfekciju.
dežurants Cilvēks, kas veic dežūru.
krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā).
stratonauts Cilvēks, kas veic lidojumu stratosfērā.
kosmonauts Cilvēks, kas veic lidojumus kosmosā.
melnstrādnieks Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski, smagu darbu.
Plānā galdiņa urbējs Cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu. Arī sliņķis.
Plānā galdiņa urbējs Cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu. Arī sliņķis.
Plānā galdiņa urbējs Cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu. Arī sliņķis.
darbinieks Cilvēks, kas veic nozīmīgu darbu, aktīvi darbojas sabiedrības labā (kādā sabiedriskās, vai kultūras dzīves nozarē).
Politiskais informators Cilvēks, kas veic politisko informāciju, vada attiecīgās nodarbības. Politinformators.
politinformators Cilvēks, kas veic politisko informāciju, vada attiecīgās nodarbības. Politiskais informators.
racionalizators Cilvēks, kas veic racionalizāciju.
sabotieris Cilvēks, kas veic sabotāžu.
sabotētājs Cilvēks, kas veic sabotāžu. Sabotieris.
ekspresis Cilvēks, kas veic sadzīves pakalpojumus (parasti iesaiņo, transportē mantas).
saiņotājs Cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piemēram, veikalā, rūpnīcā).
sterilizētājs Cilvēks, kas veic sterilizāciju (1).
ugunssargs Cilvēks, kas veic ugunsnovērošanu.
kuģotājs Cilvēks, kas veic, parasti nozīmīgu, braucienu ar kuģi, laivu u. tml.
gudrinieks Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā.
gudrelis Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā. Gudrinieks.
makāns Cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā.
tukšziedis Cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
kinodarbinieks Cilvēks, kura darbs saistīts ar kinofilmu veidošanu, iznomāšanu, demonstrēšanu.
negatīvists Cilvēks, kura izturēšanās veidam, rīcībai, runai ir raksturīgs negatīvisms (1).
pirmmežs Cilvēku darbības neskarts, nepārveidots mežs. Arī mūžamežs.
prakse Cilvēku darbību kopums, kura mērķis ir pārveidot dabu darba, sabiedriskās ražošanas procesā un pārveidot sabiedrisko esamību un apziņu. Arī cilvēka jutekliski priekšmetiska darbība.
sardze Cilvēku grupa (parasti kuģa komandas daļa), kas veic šādus pienākumus.
sabiedrība Cilvēku grupa, ar ko ir saistīts kāds indivīds. Vide, ko veido šāda grupa.
brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota noteikta (parasti ražošanas) uzdevuma veikšanai.
partija Cilvēku grupa, kas izveidojusies, izveidota noteiktai darbībai, pasākumam.
izkārtojums Cilvēku izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
Operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti milicijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai.
Operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti milicijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai. Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
Dzīvais spēks Cilvēku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
asinsplūdi Cilvēku masveida iznīcināšana. Asinsizliešana.
medniecība Cilvēku nodarbošanās veids - savvaļas dzīvnieku medīšana.
zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve. Arī attiecīgā ražošanas nozare.
trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
gorilla Cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks (Āfrikā).
antropomorfs Cilvēkveidīgs, cilvēkveida.
cilvēkveida Cilvēkveidīgs.
pirkstaiņi Cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti.
sambo Cīnās sporta veids - pretošanās bez ieroča stiprāka vai apbruņota pretinieka uzbrukumam.
uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
sakaut Cīnoties pieveikt, uzvarēt (dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
džudo Cīņas sporta veids, kas sevišķi populārs Japānā.
Klasiskā cīņa Cīņas sporta veids, kurā izmanto samērā ierobežotus paņēmienus.
Klasiskā cīņa Cīņas sporta veids, kurā izmanto samērā ierobežotus paņēmienus.
Brīvā cīņa Cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
Brīvā cīņa Cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
tūja Cipresei radniecisks mūžzaļš aromātisks skuju koks ar zvīņveida pretējām skujām.
paciprese Ciprešu dzimtas dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
prestidižitācija Cirka (estrādes) mākslas veids - dažādu, uz pirkstu un plaukstu veiklību pamatotu triku demonstrēšana.
prestidižitators Cirka (estrādes) mākslinieks, kas demonstrē trikus, izmantojot pirkstu un plaukstu veiklību.
uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts formas tērpā, veic manēžā izrādes laikā tehniskus darbus.
žonglēšana Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir veikla manipulācija ar priekšmetiem vai līdzsvara demonstrējumi uz virves.
iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids - šķietamu brīnumu demonstrēšana.
hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
kailcirsma Cirsma, kur tiek veikta kailcirte.
vagoncisterna Cisternas veida vagons dažādu kravu, piemēram, cementa, pārvadāšanai.
cikls Cita citai sekojošas, savstarpēji saistītas norises, kas veido noteiktu, no nākamā atšķirīgu periodu.
citādi Citādā veidā, ne tā.
Kā citādi, arī citādi kā Citādā veidā, ne tā.
uzpirkstīte Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem.
veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
cūkkopība Cūku audzēšana gaļas ieguvei. Attiecīgā lopkopības nozare.
melase Cukura ražošanas blakusprodukts - tumši brūns sīrupveida šķidrums.
laktoze Cukurveida ogļhidrāts, kas veidojas organismā un ko satur, piemēram, piens.
ticis Čakls, arī izveicīgs (darbā).
čemurveidīgs Čemurveida.
zilpodze Čemurziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros.
grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēku pamatus un sienas.
četrstūrveidīgs Četrstūrveida (1). Četrstūrains (1).
četrstūrveidīgs Četrstūrveida (2). Četrstūrains (2).
karē Četrstūrveida grupa.
šķautnis Četrsturveida zāģmateriāls.
horijambs Četrzilbju pēda, ko veido trohaja un jamba pēdu savienojums.
čiekurveidīgs Čiekurveida.
čūskveidīgs Čūskveida.
zalktis Čūskveidīgo apakškārtas dzimta, kurā ietilpst vairākumā neindīgas čūskas, no kurām Latvijā sastopams parastais zalktis un gludenā čūska.
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
okers Dabiska minerālkrāsa (limonīta paveids) ar dažādiem dzeltenās krāsas toņiem.
grota Dabiska vai mākslīgi izveidota ala. Arī atsevišķa alas daļa, nozarojums.
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām. Noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls). Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
veidzeme Dabisku vai sintētisku materiālu (piemēram, kvarca smilšu, saistvielu, grafīta) maisījums liešanas veidņu izgatavošanai.
Dabūt pa mici Dabūt pērienu, sitienus. Tikt pieveiktam, uzveiktam.
Literārā tiesa Daiļdarba apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
dienasgrāmata Daiļdarbs, kas rakstīts šādu piezīmju veidā.
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai. Arī teika, leģenda (1).
lēkt Daiļlēkšanā - pēc atspēriena vai atgrūdiena (no torņa vai tramplīna) krist ūdenī, veicot gaisā dažādus vingrojumus.
Literāra tiesa Daiļliteratūras darbu apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
liroepika Daiļliteratūras starpveids, kurā organiski apvienojas epikas un lirikas īpatnības.
dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
satīra Daiļliteratūras, tēlotājas mākslas darbs, kur izmantots šāds tēlojuma veids.
pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.) mākslas tēlos.
dakšveidīgs Dakšveida.
slāņoties Dalīties slāņos (3). Kļūt tādam, kurā veidojas slāņi.
sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus).
iedalīt Dalot panākt, ka izveidojas divas vai vairākas (kā) atsevišķas daļas, grupas.
plātne Daļa (lapai), kas veidojas no lapas aizmetņa augšdaļas.
sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam u. tml.), kas ir izliekta uz augšu.
sekcija Daļa (tirdzniecības telpā), kur pārdod viena un tā paša veida preces.
koagulācija Daļiņu apvienošanās dispersās sistēmās, izraisot pārslveida nogulsnējumu izdalīšanos vai sarecēšanu.
decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kam saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas uzrakstīts īpašā veidā bez saucēja.
izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu). Dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
Darba dabiskā dalīšana Darba dalīšana pēc tā veicēju dzimuma un vecuma.
Darba dabiskā dalīšana Darba dalīšana pēc tā veicēju dzimuma un vecuma.
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
Dzīvais spēks Darba dzīvnieku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
rutīna Darbā iegūta veiklība, prasme. Pieredze, zināšanas, iemaņas (kādā darbā, pasākumā).
virsstundas Darba laiks, kurā strādā virs noteiktā, paredzētā darba laika. Darbs, ko veic šajā laikā.
ierīce Darba līdzeklis, kas pievienots tehnoloģiskai iekārtai kāda noteikta uzdevuma veikšanai.
Ražošanas rīki Darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
Ražošanas rīki Darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
cilvēkdiena Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā dienā.
cilvēkstunda Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
cirtnis Darba rīks ar kaltveida asmeni cietu materiālu apstrādei (šķelšanai, dalīšanai u. tml.).
kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums. Šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai.
rauknis Darbarīks - kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis atvašu, arī tievu koku nogriešanai.
stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem. Arī piestala, bliete.
tamboradata Darbarīks tamborēšanai - samērā tievs stienītis ar āķveida galu.
kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā.
Podnieka virpa (arī ripa) Darbgalds ar rotējošu ripu māla trauku veidošanai.
Lauka (arī lauku) darbi Darbi, kas veicami, apstrādājot laukus.
priekšdarbi Darbi, ko veic pirms citiem darbiem, parasti to sagatavošanai.
iekšdarbi Darbi, ko veic telpā.
triks Darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīna u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā).
starpoperācija Darbība, darbību kopums, kas veido starpposmu kādā darbībā, darbību kopumā.
sacensība Darbība, darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu (piemēram, īpašību, prasmes ziņā).
starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana. Rotaļa (1).
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
vadība Darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā.
nodarbošanās Darbība, darbs, ko kāds veic.
pretdarbība Darbība, kas tiek veikta kā atbilde uz citu darbību. Darbība, ko izraisa cita darbība.
vingrinājums Darbība, ko veic, lai pilnveidotu prasmes, iemaņas, iegūtu fizisku vai psihisku īpašību, spēju.
cīņa Darbība, kurā cits citu cenšas pieveikt, uzvarēt ar fizisku spēku, veiklību.
iedarbība Darbība, norise, kas (ko) pārveido. Šādas darbības, norises rezultāts.
izveide Darbība, process --> izveidot (1).
konveijerizācija Darbība, process --> konveijerizēt.
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (1), pilnveidoties (1).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (2), pilnveidoties (2).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (3), pilnveidoties (3).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (4), pilnveidoties (4).
lidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> lidot (1).
lidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> lidot (2).
lidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> lidot (3).
pārlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> pārlidot (2).
uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (1).
uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (2).
uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (3).
virzījums Darbība, process, arī paveikta darbība --> virzīt (1).
virzījums Darbība, process, arī paveikta darbība --> virzīt (2).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (2). Arī izveidojums (2).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (3). Arī izveidojums (3).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (4).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (5).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (6).
modifikācija Darbība, process, arī rezultāts --> modificēt. Arī paveids.
pārveide Darbība, process, arī rezultāts --> pārveidot (2).
pārveide Darbība, process, arī rezultāts -> pārveidot (1).
palīgoperācija Darbība, process, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības, procesa veikšanu.
nieks Darbība, uzdevums, kas ir veicams ātri, bez grūtībām.
prakse Darbība, veicamo uzdevumu kopums (ārstam, juristam).
tehnika Darbības iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
specializācija Darbības organizēšana noteiktā veidā (kādā nozarē, specialitātē).
Ciešamā kārta Darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
Nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) Darbības vārds (verbs), kura formas neveido pēc vispārējiem likumiem.
Nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) Darbības vārds, kura formas neveido pēc vispārējiem likumiem.
darītājs Darbības veicējs.
gaita Darbības, kustības veids (piemēram, darba rīkiem, mehānismiem).
norise Darbības, pasākuma u. tml. īstenošana, arī pastāvēšana (kādā veidā, ar kādu rezultātu).
spēle Darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.
tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu.
pienākums Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic.
treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi raidījumā, uzvedumā.
Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā.
birokrāts Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā.
reģistrators Darbinieks, kas veic (kā) reģistrāciju.
uzskaitvedis Darbinieks, kas veic (piemēram, uzņēmumā) darba un darbalaika uzskaiti.
laborants Darbinieks, kas veic analīzes, tehniskus pētnieciskā darba posmus laboratorijā.
laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē.
tabeļvedis Darbinieks, kas veic tabeļuzskaiti.
pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā).
urbjmašīna Darbmašīna caurumu, dobumu veidošanai.
šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
Garantijas darbnīca (arī rūpnīca) Darbnīca (rūpnīca), kas veic garantijas remontu.
remontdarbnīca Darbnīca remontdarbu veikšanai.
manufaktūra Darbnīca, uzņēmums, kurā darbs organizēts šādā veidā.
vēriens Darbošanās veids, apmēri, kam raksturīgs plašums.
krāmēties Darboties (ar ko), veikt (ko, parasti nepatīkamu).
Mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
Mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
taustīties Darboties, arī būt neziņā par to, kā kas veicams, darāms.
paklausīt Darboties, funkcionēt vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām).
reaģēt Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē.
tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko).
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība). Neveikli darīt (ko).
izdevums Darbs (parasti daiļdarbs), kas ir iespiests, izdots. Rezultāts --> izdot (3). Noteikta iespieddarba noteikts iespiestais veids.
Sabiedriskais darbs Darbs, darbība, ko veic sabiedriskā kārtā.
pēcdarbs Darbs, kas (darbu kopumā) tiek veikts pēc kāda cita darba.
palīgdarbs Darbs, kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu kādā kopumā.
kampaņa Darbs, ko kādā laikposmā veic sabiedriski politiska uzdevuma realizēšanai.
Sezonas darbs Darbs, ko parasti veic noteiktā gada daļā.
virsdarbs Darbs, ko veic ārpus oficiālā darbalaika.
naktsdarbs Darbs, ko veic naktī.
papilddarbs Darbs, ko veic papildus iepriekš paredzētajam darbam.
papilddarbs Darbs, ko veic papildus pamatdarbam.
Virsstundu darbs Darbs, ko veic virs noteiktā darba laika.
haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakus peļņu. Darbs, ko veic, lai viegli nopelnītu.
Maizes darbs Darbs, ko veic, lai sagādātu eksistences līdzekļus.
Maizes darbs Darbs, ko veic, lai sagādātu eksistences līdzekļus.
līgumdarbs Darbs, ko veic, pamatojoties uz līgumu.
kopdarbs Darbs, kurā piedalās, kuru veic vairāki vai daudzi.
Kvalificēts darbs Darbs, kura veikšanai nepieciešama speciāla sagatavotība.
pamatdarbs Darbs, kuru (kāds) veic, būdams (attiecīgās iestādes, uzņēmuma) pastāvīgs darbinieks.
gabaldarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu.
akorddarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu. Gabaldarbs.
brīnumdarbs Darbs, veikums, kas izraisa apbrīnu.
solis Darbu kopums (kādā vietā, laikā), to veikšana.
kūtssolis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus. Šo darbu veikšana. Kūts solis.
Kūts solis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus. Šo darbu veikšana. Kūtssolis.
berils Dārgakmens - viens no šī minerāla paveidiem.
kronis Dārgakmeņiem greznoja zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota - valdnieka (arī citu dižciltīgo) varas simbols.
uzmest Darināt (ko), izveidojot cilpas. Izveidot (cilpas).
mest Darināt (ko), veidojot cilpas. Darinot ko, veidot (cilpas).
madarot Darināt (tekstilizstrādājumu), veidojot rotājumu uz auduma krāsošanas procesā.
knipelēt Darināt mežģīnes, veidojot cilpas un sienot dažāda veida mezglus.
pakaļdarināt Darināt, veidot līdzīgu (kam citam).
kauties Darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
pušķot Darīt (ko) daudzveidīgāku, bagātāku (piemēram, ar kādām sastāvdaļām).
muļļāties Darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
ķēpāties Darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi. Vilcināties ko veikt, darīt.
Iet parasto(s) ceļu(s) Darīt ko pierastā, ierastā veidā.
mudžināties Darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi.
plāt Darīt plānāku, placināt. Darot plānāku, placinot, veidot (ko).
gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt).
taisīties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Arī gatavoties (1).
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai. Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Gatavoties (1).
ziņot Darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā.
stāstīt Darīt zināmu (ko) rakstveidā. Attēlot, parasti episkā, daiļdarbā.
sludināt Darīt zināmu (piemēram, kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
vēstīt Darīt zināmu, paust (ko) rakstveidā.
mudžināt Darīt, veidot (ko) neskaidru, juceklīgu.
piepūlēties Darīt, veikt ko ar piepūli.
veidotājs Darītājs --> veidot.
piedzīt Darot (ko) ātrāk, intensīvāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
iedzīt Darot ko ātrāk, spraigāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
loki Dārza sīpola stobrveida lapas.
Arhitektoniskais dārzs Dārzs, kurā ēkas un apstādījumi veido kopēju ansambli.
Ainavu dārzs Dārzs, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piemēram, pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
Ievingrināt mēli Daudz runājot, iegūt veiklību runāšanā.
Ievingrināt mēli Daudz runājot, iegūt veiklību runāšanā.
Izmelot (pašu, arī dzīvu) vilku no meža Daudz un veikli melot.
Izmelot (pašu, arī dzīvu) vilku no meža Daudz un veikli melot.
Izmelot (pašu, arī dzīvu) vilku no meža Daudz un veikli melot.
vīle Daudzasmeņu griezējinstruments plāna materiāla slāņa atdalīšanai ar griezējdaļā ieveidotiem nelieliem zobiem, rievām.
zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem. Arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments.
homofonija Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada.
cūkauši Daudzgadīgi kallu dzimtas augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē. Atālene.
topinambūrs Daudzgadīgs astēm (kurvjziežu) dzimtas (parasti dzīvnieku, barības) lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem.
māllēpe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas.
vērmele Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
zeltgalvīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā.
zeltslotiņa Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā. Zeltgalvīte.
sālszāle Daudzgadīgs balandu dzimtas lakstaugs, kam ir īlenveida lapas ar dzeloņainu vai smailu galu.
zemteka Daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari. Ārstniecības veronika.
rūgtdille Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar baltiem vai dzelteniem ziediem, plūksnainām lapām, eliptisku vai olveida augli.
vilkakūla Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
smaržzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu.
seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu - blīvu galviņveida vārpskaru.
paprika Daudzgadīgs kartupeļu (nakteņu) dzimtas puskrūms vai viengadīgs lakstaugs ar sarkanām pākšveida ogām.
kalla Daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem baltiem ziediem.
naktsskaistule Daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros. Mirabile.
mirabile Daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros. Naktsskaistule.
ceļteka Daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā.
vēlziede Daudzgadīgs liliju dzimtas augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros.
lilija Daudzgadīgs liliju dzimtas sīpolaugs ar smaržīgiem zvanveida ziediem.
kaķumētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar zobainām lapām un bālganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
Lauztā sirds Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
Lauztā sirds Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros. Lauztā sirds.
trūkumzālīte Daudzgadīgs neļķu dzimtas augs ar daudziem gulošiem stublājiem, veselām pretējām lapām un baltiem ziediem galviņveida ziedkopās.
vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā.
mātere Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar staraini šķeltām lapām un ziediem vārpveida ziedkopā.
sārmene Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros.
paks Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus. Pakledus.
pakledus Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus. Paks [1].
pulkstenīte Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar baltiem, ziliem vai violetiem zvanveida ziediem.
septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās.
pūslene Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs bez saknēm, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru. atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
rasene Daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām. Daudzposmu sīpols.
gladiola Daudzgadīgs skalbju dzimtas sīpolaugs ar divrindu zobenveida lapām un krāšņiem piltuvveida ziediem.
tauksakne Daudzgadīgs skarblapju dzimtas lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos.
termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem, dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
strelīcija Daudzgadīgs tropu lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas.
taro Daudzgadīgs tropu vai subtropu lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti.
daudzstūrveidīgs Daudzstūrveida, daudzstūrains.
pavedienaļģe Daudzšūnu aļģe ar vienā rindā pavedienveidigi novietotām šūnām.
sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc olšūnas apaugļošanās attīstās sēkla.
Masu psihoze Daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
tirāža Daudzums, kādā tiek izgatavoti (viena veida priekšmeti).
manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas.
daudzveidīgums Daudzveidība (1).
daudzveidīgums Daudzveidība (2).
zvīņas Daudzveidīgi, vairāk vai mazāk plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem. Pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
bagāts Daudzveidīgs (formu, nianšu, elementu ziņā).
virpulis Daudzveidīgs, arī nenoteikts (spilgtu krāsu) kopums. Vienlaicīgs, arī juceklīgs (stipru skaņu) skanējums.
skanīgs Daudzveidīgs, arī pilnvērtīgs (par darbību, norisi u. tml.).
komplicēts Daudzveidīgs, arī sarežģīts.
raibs Daudzveidīgs, dažāds (piemēram, par darbību, norisi).
daudzkrāsains Daudzveidīgs.
samezglojums Daudzveidīgums, sarežģītība, konfliktu bagātība (parasti daiļdarbā, tā sižetā).
sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju.
izdauzīt Dauzot izveidot, radīt (kur, piemēram, robu).
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur plānāku, asāku. Dauzot izveidot vēlamā formā.
iedauzīt Dauzot radīt, ieveidot (piemēram, robu).
plastīdi Dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā.
kapitāls Dažāda veida (materiālās, garīgās) vērtības.
Koksnes trupe Dažāda veida koksnes bojājumi augošā vai nocirstā kokā.
sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums.
veidule Dažādas formas (metāla vai plastmasas) veidojums cepumu mīklas izspiešanai (zvaigznītēs, pusmēnešos u. tml.).
konfekte Dažādas formas konditorejas izstrādājums, ko izgatavo no dažādām masām (piemēram, pomādes, marcipāna, riekstu pralinē, želejveida augļu un ogu masas, putotās masas).
vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai. Šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā. Nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
adata Dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai.
izsitumi Dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem).
ķeburs Dažādi izlocīts rakstīts burts. Neveikli rakstīts burts.
Izkulties uz citu rēķina Dažādiem līdzekļiem panākt, lai (ko) paveiktu cits vai citi.
iesējums Dažādos virzienos novietotu būvkoku savienojums, kuri saistīti attiecīgi izveidotos robos.
krokete Dažādu (piemēram, gaļas, dārzeņu) attiecīgi sagatavotu produktu masas apaļš vai iegarens veidojums.
Darba sabiedriskā dalīšana Dažādu darba veidu nošķiršana sabiedrībā.
Darba sabiedriskā dalīšana Dažādu darba veidu nošķiršana sabiedrībā.
Darba sabiedriskā dalīšana Dažādu darba veidu nošķiršana sabiedrībā.
vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu. Jaunromantisms.
krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai. Hibridizācija.
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem.
kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, mākslas darbu, to elementu vai izveides paņēmienu apvienojums.
dakša Dažās mašīnās - ierīce (ko veido vairāki paralēli zari) kraušanai, grābšanai vai tml. darbiem.
kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
ieskicēt Dažās vispārīgās līnijās, kontūrās, laukumos atveidot (piemēram, zīmējumā).
spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
ala Dažu dzīvnieku miteklis, kas izveidots segta dobuma veidā (ar vienu vai vairākām ieejām).
soprāns Dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar augstu diapazonu.
tenors Dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar samērā augstu diapazonu.
alts Dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar zemāku diapazonu.
maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
rūgt Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem). Šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
auglis Dažu šādu augu sulīgs, ēdams veidojums.
vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
gailis Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu tēviņš.
globuss Debess ķermeņa lodveida modelis.
komēta Debess spīdeklis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa.
ripa Debess spīdekļa daļa, kas diskveidīgi redzama novērotājam.
iededzināt Dedzinot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, ornamentus, zīmes).
izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.). Skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
pārogļot Dedzinot pārveidot par ogli.
pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, metāliska atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
ugunslode Degošs, liesmojošs lodveida veidojums.
izdegt Degot (kam), rasties, izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
pārogļoties Degot pārveidoties par ogli.
bostons Deja (lēnā valša paveids).
izdejot Dejā, dejojot atveidot, izpaust.
raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
izdejot Dejas soļiem izveidot (parasti dejas figūras).
mīdīties Dejot nelielā telpā vai blīvā dejotāju pulkā. Neveikli, nemākulīgi dejot.
akmeņdārzs Dekoratīvi (klinšu) augu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
Caurā vīle Dekoratīvi nošūta vīle, kurā izveidota mazu caurumu rinda.
Caurā vīle Dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
apdarināt Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot.
pundurvista Dekoratīvo vistu veids, kura pārstāvjiem ir neliels augums. Šī veida vistas.
prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko). Skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā.
drapērija Dekoratīvs aizsegums, norobežojums (parasti veidots no smaga, brīvās krokās krītoša auduma).
gloksīnija Dekoratīvs lakstaugs ar lieliem, krāšņiem zvanveida ziediem.
intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
roze Dekoratīvs rožu dzimtas krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru.
kraklē Dekoratīvs sīku ieplaisājumu tīkls uz keramikas veidojumu glazētas virsmas.
amarillis Dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
skumpija Dekoratīvs vasarzaļš koks vai krūms ar vienkāršām, eliptiskām vai olveida lapām, nelieliem, zaļgandzelteniem ziediem skarās.
aplikācija Dekoratīvs veidojums (piemēram, uzšuvums, uzlīmējums) uz kādas virsmas.
strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas, noteiktā formā līstošu, tekošu u. tml. ūdeni.
mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika. Priekšmets, kas veidots šādā tehnikā.
rievdēlis Dēlis, kura virsmā ir izveidota rieva vai rievas.
cīsiņi Desu izstrādājums - no liesas gaļas izgatavotas tievas desiņas, kuras parasti lieto vārītā veidā.
kontrolligzda Dēšanai izveidots daļēji slēgts sprosts, lai pārbaudītu putna dējību.
reglaments Detalizētu noteikumu kopums kādas darbības, norises veikšanai.
savilktnis Detaļa (apģērbam), kas veido krokojumu.
dakša Detaļa (mehānismos, ierīcēs), veidojums, kas sastāv no diviem (parasti paralēliem) kopā sastiprinātiem zariem.
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
rokturis Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību.
spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi.
tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
sviedrene Detaļa, elements (kādā veidojumā), kas ir paredzēts sviedru uzsākšanai.
ielikums Detaļa, ko ieliek (piemēram, lai veidotu detaļu ciešu savienojumu).
saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā. Dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
Saīsinātais sonets Deviņrindu strofa, kura veido četrrinde, trisrinde un divrinde un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība.
Saīsinātais sonets Deviņrindu strofa, kuru veido četrrinde, trīsrinde un divrinde un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība.
sardze Dežūras dienesta pienākumu veikšana kādā noteiktā diennakts laikposmā (parasti uz kuģa).
Dežurējošais veikals Dežūrveikals.
caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
diaprojektors Diaskopa paveids.
pārstaips Diega redzamā daļa pēc noteikta dūriena vai audumu raksta izveidošanas.
pamatne Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu garenvirzienā. Šķēri.
audi Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
diegveidīgs Diegveida.
dežūra Dienesta vai sabiedrisku pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
teofānija Dieva atklāsmes veids, kurā Dievs parādās tieši vai uz tā klātbūtni norāda dievišķīgas zīmes.
antropomorfisms Dieva tēla priekšstatījums cilvēka veidā.
sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam. Šādas runas rakstveida teksts.
uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām). Dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām).
karbonado Dimanta paveids - mikroskopisku dimanta graudiņu agregāts melnā vai pelēkā krāsā.
Sist takti Diriģēt ar vienveidīgiem, smagnējiem žestiem.
rājiens Disciplinārsoda veids.
šķīvis Diskveida, parasti liekts, priekšmets, veidojums.
diskveidīgs Diskveida.
radiodispečers Dispečers, kas savu uzdevumu veikšanai izmanto radiosakarus.
brauciens Distances veikšana (dažos sporta veidos).
Balss saites Divas balsenes krokas, kas vibrējot veido toni.
Balss saites Divas balsenes krokas, kas vibrējot veido toni.
špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
sliede Divas šādas paralēlas sijas, ko nostiprina uz gulšņiem un kas veido vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu ceļu.
izveidots Divd. --> izveidot.
sveicināts Divd. --> sveicināt.
veidots Divd. --> veidot.
kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, arī blūzveida jaka, apakšējā - svārki.
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis).
ziemāji Divgadīgi un daudzgadīgi augi, kas veido ģeneratīvos dzinumus tikai pēc jarovizācijas stadijas pazeminātā temperatūrā.
zeltdadzis Divgadīgs, retāk daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem.
stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
zelminis Divslīpju jumta noslēdzošā trīsstūrveida ārsiena virs dzegas.
ziedmuša Divspārņu kārtas mušveida divspārņu apakškārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu.
šķautne Divu (priekšmeta, veidojuma u. tml.) virsmas daļu sadura samērā šaurā leņķī.
krustojums Divu vai vairāku mākslas virzienu, veidu u. tml. apvienojums.
paklājdobe Dobe (apstādījumos), kuras veidošanai izmantoti paklājaugi.
izdobt Dobjot izveidot (priekšmetu).
tvertne Dobs priekšmets, veidojums (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
pūslis Dobs, elastīgs, parasti lodveida, veidojums, kas pildīts ar gāzi, gāzu maisījumu.
pūslis Dobs, muskuļots maisveida orgāns (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kur parasti uzkrājas kāds šķidrums.
trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei. Šāds priekšmets kopā ar tā saturu. Šāda priekšmeta saturs.
peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (tehnisku līdzekļu grupa, ražošanas vienība u. tml.) darbojas, paveic kādu uzdevumu.
doktrinārisms Doktrināram [1] raksturīgais domāšanas veids, spriedums, rīcība.
papīrs Dokuments, rakstveida izziņa, paziņojums, lietišķs raksts.
secinājums Doma, spriedums, kas veidots, pamatojoties uz, piemēram, vērojumiem, eksperimentiem, faktiem, atzinumiem, spriedumiem.
padomāt Domājot izveidot (piemēram, atziņu).
nodomāt Domājot izveidot spriedumu, secinājumu.
iecerēt Domās apsvērt, lai (ko) īstenotu. Paredzēt (ko) veikt.
nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (parasti ko darīt, veikt). Arī iecere.
Atsevišķas domas Domas vai spriedums, kas nesaskan ar vairākuma domām. _jur._ Tiesas locekļa rakstveida paziņojums tai gadījumā, ja viņš nepievienojas tiesas lēmumam vai spriedumam.
idealizēt Domāšanas aktā veidot abstraktus objektus, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
idealizācija Domāšanas akts, kas saistīts ar abstraktu objektu veidošanu, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
spriedums Domāšanas forma, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un to pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
piedomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.). Arī iecerēt (1).
sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot, arī iecerēt.
dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
mentalitāte Domāšanas, īstenības uztveres, izpratnes veids (cilvēkam, cilvēku grupai).
atbildēt Dot atbildi rakstveidā.
maksāt Dot atlīdzību, norēķināties (kādā veidā).
avansēt Dot avansu. Izsniegt naudu avansveidā. Apgādāt, nodrošināt (ko) ar naudu, līdzekļiem avansveidā.
apsolīt Dot solījumu (ko paveikt, izdarīt).
apsolīties Dot solījumu, apsolīt (ko veikt, darīt).
(Iz)mest (arī (iz)laist) līkumu (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
(Iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
Izmest līkumu (arī loku, cilpu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, tpar upi, ceļu).
Izlaist riņķi (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
dozimetrists Dozimetrijas speciālists. Cilvēks, kas veic dozimetriskus mērījumus.
loma Dramaturģiska sacerējuma tēls, darbības persona, kas atveidota skatuves, kino mākslas darbā. Teksts, ko runā dramaturģiska sacerējuma tēls, darbības persona. Dramaturģiska sacerējuma tēla, darbības personas atveidojums (izrādē, kinofilmā).
pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī garīdznieka palīga pienākumus.
piedrāzt Drāžot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot.
iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, attēlu, tekstu) virsū (uz kā, kam).
dzilnītis Drukns, ļoti kustīgs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku muguru.
izdrupināt Drupinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
izdrupt Drūpot (kam), izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
cekuldūkuris Dūkurveidīgo kārtas putns.
dūkuris Dūkurveidīgo kārtas putns.
izdurt Durot izveidot (kur caurumu).
izdurstīt Durstot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
iedurstīt Durstot izveidot vietumis (piemēram, caurumus).
rakt Durt lāpstu zemē un vērst augsnes virskārtu (piemēram, ko veidojot augsnes virskārtā).
versifikācija Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma. Vārsmojums (1).
vārsmojums Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma. Versifikācija (1).
akrostihs Dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi.
kolofonijs Dzeltena vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
ģirļicis Dzeltenbrūns zvirbuļveidīgo kārtas putns.
limonīts Dzelzs hidroksīdu grupas, parasti brūns vai melni brūns, minerāls, kas veido purva rūdu.
stiegrdzelzs Dzelzs veidojums, ko izmanto par stiegru.
sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
ķīļsiksna Dzensiksna ar ķīļveida šķērsgriezumu.
dzenis Dzeņveidīgo kārtas putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos.
izdzert Dzerot patērēt (visas zāles pulveru, tablešu u. tml. veidā vai noteiktu to daudzumu).
sīga Dzērvjveidīgo kārtas putns ar blīvām, gludām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu, mazu galvu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
laucis Dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē.
ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri.
mušiņa Dzijas defekts - lodveida paresninājums, kas radies ķemmēšanas vai vērpšanas procesā.
izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pakāpeniski izveidot, radīt (piemēram, domu, mākslas tēlu).
izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pamazām izveidoties, rasties (piemēram, par domu, mākslas tēlu).
partenoģenēze Dzimumvairošanās veids - sievišķās dzimumšūnas attīstīšanās bez apaugļošanās.
atzala Dzinums (parasti labībai), kam attīstās ziedkopas, bet graudi nepaspēj izveidoties.
paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
audzējs Dzīvnieka vai cilvēka audu slimīgs jaunveidojums, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
sinantrops Dzīvnieks, augs, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība.
ragainis Dzīvnieks, kam ir ragi vai ragveida izaugumi.
tārps Dzīvnieks, kam ir raksturīgs tārpveida ķermenis.
palīgs Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības).
taksidermija Dzīvnieku (parasti zīdītāju, putnu) ādas izbāšana tā, lai tos atveidotu dabiskā stāvoklī.
dresūra Dzīvnieku apmācīšana, lai tie veiktu noteiktas darbības. Dresēšanas paņēmienu kopums.
rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids - tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti vienu vai vairākas sezonas.
poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
poligīnija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
piltuvene Ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti.
šnicele Ēdiens - cepta, saplacināta, iegarena gaļas šķēle, arī šāds maltas vai kapātas gaļas veidojums.
kotlete Ēdiens - cepts, retāk sautēts, parasti saplacināti ieapaļš, veidojums no maltas vai kapātas gaļas.
tītenis Ēdiens - iegarenā veidojumā satīts produkts.
Viltotais zaķis Ēdiens - maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
Maltas gaļas bifšteks Ēdiens, ko gatavo no ovālā formā izveidotas maltas liellopu gaļas masas.
pasha Ēdiens, ko parasti gatavo no saldas biezpiena masas nelielas piramīdas veidā un ko mēdz ēst pareizticīgo lieldienās.
galds Ēdienu veids.
apiet Ejot izveidot (loku, apli).
saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
mīt Ejot veidot (soli).
Likt soļus (arī soli) Ejot veidot soļus; veidot soli (piemēram, slidojot).
Likt soļus (arī soli) Ejot veidot soļus. Veidot soli (piemēram, slidojot).
iziet Ejot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.).
noiet Ejot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
iemīt Ejot, staigājot radīt, izveidot (piemēram, taku), iespiest (pēdas).
ūdensvaboles Ekoloģiska vaboļu grupa, kuras pārstāvji ir pielāgojušies dzīvei ūdenī. Šīs grupas vaboles.
Naudas saimniecība Ekonomisko attiecību veids, kurā dominē naudas - preču attiecības.
Naudas saimniecība Ekonomisko attiecību veids, kurā dominē naudas-preču attiecības.
protekcionisms Ekonomisko pasākumu sistēma (kapitālistiskās valstīs), kuras mērķis ir attīstīt vai veicināt savā valstī vienu vai vairākas ražošanas nozares un pasargāt tās no ārzemju konkurences.
dzīve Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
forma Eksistences veids, satura organizācija, struktūra.
dzīvot Eksistēt (par neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
spira Ekskrementu lodveida gabals (dažiem dzīvniekiem).
polsteris Elastīgs veidojums, ko piestiprina, lai radītu (kam) vēlamo formu.
mats Elastīgs, tievs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai zīdītāju dzīvnieka) ķermeņa virsmas.
mats Elastīgu, tievu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu.
šunts Elektrības vadītājs vai magnētvads, ko pieslēdz paralēli elektriskās vai magnētiskās ķēdes posmam, lai daļa strāvas vai magnētiskās plūsmas apietu ķēdes posmu pa izveidoto paralēlo atzarojumu.
izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
vibropārveidotājs Elektromehāniska ierīce zema sprieguma līdzstrāvas pārveidošanai augstāka sprieguma līdzstrāvā.
tabulators Elektromehāniska skaitļojamā mašīna, kas rezultātus fiksē uz papīra lentes vai speciālas veidlapas.
relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas reaģē uz kādu fizikālu lielumu vai vairākiem elektriskiem lielumiem, lēcienveidīgi palielinot vai samazinot izejas lieluma vērtību noteiktās robežās.
sintezators Elektroniska iekārta skaņu ieguvei.
standartprogramma Elektroniskās skaitļošanas mašīnas programma bieži sastopamas funkcijas veikšanai.
rastrs Elektronu kūļa veidotās gaišās līnijas uz televizora ekrāna, kad netiek uztverts attēls.
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem. Telefona sakari.
videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
Vadu sakari Elektrosakaru veids, kurā elektriskos signālus pārraida pa vadiem.
radiotelefonija Elektrosakaru veids, kurā telefona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
Mikroviļņu terapija Elektroterapijas veids - slimnieka apstarošana ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem.
Mikroviļņu terapija Elektroterapijas veids, kad slimnieku apstaro ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem.
kombinatorika Elementārās matemātikas novirziens, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo grupējumu (savienojumu) skaitu.
lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne. Plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim).
rokrats Elements (vārpstai, skrūvei) ērtākai (tās) pagriešanai ar roku.
tapnis Elements tapsavienojumu veidošanai.
serdenis Elements, ko ievieto veidnē, lai lējuma iekšējam dobumam veidotu vēlamo formu.
veidne Elementu kopums, kas veido dobumu lējuma iegūšanai.
ietaise Elementu kopums, kas veido vienotu konstrukciju (piemēram, mehānisms, bloks).
Balss aparāts Elpošanas ceļa orgāni, kas piedalās skaņu veidošanā (piemēram, balss saites, balsene, rīkles un deguna dobums, mēle).
balsene Elpvada augšējā daļa, ko veido vairāki skrimšļi un saites.
gandarījums Emocionāls stāvoklis, jūtas, ko izraisa, piemēram, labi paveikts darbs, kā iecerēta īstenošanās.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums. Šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
maksts Epitēlija veidojums, kas aptver mata sīpolu un mata sakni.
fugato Epizode (homofonā skaņdarbā), kas veidota ar fūgas imitāciju paņēmieniem. Šāda veida patstāvīgs skaņdarbs.
Tautas eposs Eposs, kas radies folklorā vai kas veidots, saliedējot folklorā radušās eposa daļas.
Tautas eposs Eposs, kas radies folklorā vai kas veidots, saliedējot folklorā radušās eposa daļās.
pangērce Ērce, kam raksturīgi divi kāju pāri un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
narcisms Erotisma veids - iemīlēšanās sevī, tīksmināšanās par savu skaistumu.
laizīt Ēst, ņemot barību šādā veidā.
gravīra Estampa tehnikās veidots mākslas darbs.
komisms Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komiskais.
komisks Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komisms (1).
naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko. Attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
profilēvele Ēvele noteikta apstrādājamās virsmas profila veidošanai.
rievēvele Ēvele rievu veidošanai.
veidēvele Ēvele, kam nazis ir izveidots atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
apgropēt Ēvelējot (ar īpašu ēveli vai mašīnu), izveidot (visapkārt) gropi.
pieēvelēt Ēvelējot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot. Ēvelējot pielīdzināt.
izēvelēt Ēvelējot izveidot.
rupjēvelēšana Ēvelēšana, kurā veic (kā) rupļapstrādi.
ierosa Evolūcijas procesā izveidota dzīvās šūnas reakcija uz kairekli.
līnis Ezeros vai lēni tekošās upēs dzīvojoša karpveidīgo zivju kārtas zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām.
sprostezers Ezers, kas ir izveidojies aizgruvuma, aizsprostojuma rezultātā.
Relikta ezers Ezers, kas ir senas jūras palieka un kas izveidojies, līcim atdaloties no jūras.
Lagūnas ezers Ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
mare Ezerveida limāns. Arī joma.
fantasmagorija Fantastiskas ainas, tēli, ko veido ar optiskām ierīcēm.
safantazēt Fantazējot izveidot (piemēram, priekšstatu, tekstu).
piefantazēt Fantazējot radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
lirastis Fazānam līdzīgs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns (Austrālijā).
kantons Federatīva administratīvi teritoriāla vienība (Šveicē).
Kunga tiesa Feodālās rentes veids - noteikta produktu daudzuma daļa.
Kunga tiesa Feodālās rentes veids - noteikta produktu daudzuma daļa.
klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas piespiedu darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā.
Muižas skola Feodāļu izveidota zemnieku skola.
Muižas skolas Feodāļu izveidotas zemnieku skolas.
reproduktorferma Ferma, kas specializējusies jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
grafs Figūra, ko veido ar līnijām savienoti punkti un ko parasti izmanto, lai shematiski attēlotu kādu objektu vai norisi.
rādīt Fiksēt vizuālā veidā (kā) mērījumu, arī vizuāli signalizēt (par ko) - par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.
safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā. Filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml. lielāku daudzumu).
aizņēmums Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā. Šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
postenis Finanšu dokumenta, budžeta daļa, kurā norādīts ieņēmuma avots. Ieņēmuma vai izdevuma veids un apjoms.
Ūdens ziedēšana Fitoplanktona masveida savairošanās ūdenstilpē un sablīvēšanās pie ūdens virsmas.
Ūdens ziedēšana Fitoplanktona masveida savairošanās ūdenstilpnē un sablīvēšanās pie ūdens virsmas.
ūdenszieds Fitoplanktons, kas masveidā ir savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas.
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darbu, kuru sistēma (piemēram, motors) veic vienā laika vienībā.
Elektriskais potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lauku un ko mērī ar darbu, kuru veic elektriskais lauks, pārvietojot elektrisko lādiņu.
ražot Fizioloģiskā procesā veidot (ko, parasti augļus).
Sirds trokšņi Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
Sirds trokšņi Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
sarauties Fizioloģisku procesu iedarbībā kļūt īsākam, veicot attiecīgas funkcijas (par muskuļiem, muskuļaudiem). Kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saīsinās šādā veidā (par ķermeņa daļām).
siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
attīstīts Fiziski izveidojies, nobriedis.
supermenis Fiziski sevišķi spēcīgs, izveicīgs vīrietis.
prosodija Fonētisko parādību kopums - skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
prosodija Fonētisko parādību kopums, kas veido dzejas formu.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot tā vainagu.
ietvars Forma, veids (mākslas darbam.).
starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības.
apdare Formas izveidojums (literārā darbā).
pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna (parasti, veidojot citu organizētu cilvēku grupu).
Ņūtona binoms Formula jebkuras binoma naturālās pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā.
Leikocitārā formula Formula, ar ko izsaka leikocītu atsevišķo veidu procentuālo attiecību.
metafosforskābe Fosforskābes paveids - balta kristāliska masa.
tomasčuguns Fosforu saturošs čuguns, ko izmanto Tomasa procesā tērauda ieguvei.
pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi. Šis grupas rāpuļi.
safotografēt Fotografējot izveidot (fotoattēlus) lielākā daudzumā. Fotografējot izveidot (fotoattēlu lielāku daudzumu).
uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru, videokameru). Fotografējot (ar fotokameru, kinokameru, videokameru), iegūt kadrus (kinofilmas izveidošanai).
stereofotogrāfija Fotogrāfijas nozare, kas ietver metodes un līdzekļus fotoattēlu stereopāru ieguvei.
frakcionārisms Frakciju veidošana vai veidošanās (politiskā partijā). Cenšanās, tieksme veidot frakcijas (politiskā partijā).
šansons Franču (dažādu laikmetu, dažādu žanra paveidu) dziesma.
veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
iefrēzēt Frēzējot (1) ieveidot.
izfrēzēt Frēzējot (1) izveidot.
safrēzēt Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā. Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (kā lielāku daudzumu).
veidfrēzēšana Frēzēšana ar veidfrēzi.
rupjfrēzēšana Frēzēšana, kurā veic (kā) rupjapstrādi.
safrizēt Frizējot izveidot (kādam) matu sakārtojumu.
safrizēt Frizējot izveidot (matu sakārtojumu).
organoīds Funkcionāli svarīgs veidojums (šūnām). Organella.
organella Funkcionāli svarīgs veidojums (šūnām). Organoīds.
pārstrādāt Funkcionējot pārveidot (ko, parasti vielas) - par organismu, tā daļām.
Locīt pūru Gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā). Tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam).
palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam. Paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala.
plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu.
migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
karburācija Gaisa un šķidrās degvielas optimāla degmaisījuma veidošana iekšdedzes motoru barošanai.
spoguļatstarotājs Gaisinās reflektors, kurā gaismu atstaro spoguļveida elements. Spoguļreflektors.
spoguļreflektors Gaismas reflektors, kurā gaismu atstaro spoguļveida elements. Spoguļatstarotājs.
strēle Gaismas stars, staru kūlis. Garens, šaurs (gaismas, uguns) veidojums.
Naga mēnestiņš Gaiša lokveida josla pie naga saknes.
kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no zilzaļajām aļģēm un ko izmanto, piemēram, par kurināmo.
dzērve Gaišpelēks dzērvjveidīgo kārtas putns ar garām kājām, garu knābi un kaklu.
miglājs Gaišs miglveida objekts starpzvaigžņu telpā, kurš sastāv no gāzveida vielu vai cietvielu daļiņām.
izlūkgājiens Gājiens, kurā veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu.
uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
veiduļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies liešanas veiduļu izgatavošanā.
portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu, pāriem.
noslēgums Gals, beigu josla, parasti ar īpašu elementu, veidojumu (priekšmetam). Nobeigums (4).
nobeigums Gals, parasti ar īpašu elementu, veidojumu.
pakausis Galvas mugurējā velvjveida daļa (cilvēkam vai dzīvniekam), kas atrodas virs kakla.
diadēma Galvas rota sievietēm (parasti neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē).
Psihiskā darbība Galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida.
vaigukauli Galvaskausa kauli, kas piedalās sejas skeleta (vaigu) veidošanā.
procesors Galvenā ietaise, ierīce (elektroniskajā skaitļotājā), kas veic pēc programmas paredzēto informācijas apstrādi un vada visu (skaitļotāja) darbību.
pamatdūriens Galvenais šūšanas tehnikas paņēmiens, ko izmanto kāda izšuvuma raksta veidošanai vai kāda materiāla sasaistīšanai.
pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piemēram, dejā).
pamatsods Galvenais, likumā noteiktais sodu veids.
pamatforma Galvenais, nozīmīgākais (kā) veids, paveids.
pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences veids, satura galvenā, nozīmīgākā organizācija, struktūra.
pamatveids Galvenais, nozīmīgākais veids.
vadlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, norisei). Galvenā ideja (piemēram, mākslas darbā).
pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, uzskatiem).
metamorfoze Galveno (auga) orgānu pārveidošanās, kas parasti ir saistīta ar to funkcijām.
pamatforma Galveno, nozīmīgāko ārējā veida, apveida pazīmju kopums (piemēram, priekšmetam).
galviņveidīgs Galviņveida.
spīles Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu.
galvveidīgs Galvveida.
skārninieks Gaļas veikala īpašnieks.
skārnis Gaļas veikals.
sekste Gaļīgs ādas veidojums (uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa). Šāds veidojums kopā ar spalvām.
redingots Gan (īpašā veidā piegriezti) svārki ar divām apkaklēm un pogājumu no kakla līdz jostas vietai.
plaknulis Gara līste, ar ko, veicot apmešanas darbus, izlīdzina kādu masu, šķīdumu.
tekne Gara, samērā šaura cauruļveida ierīce, parasti šķidru vai beramu vielu novadīšanai.
stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu. Priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums.
caurule Garens cilindra (retāk konusa) formas veidojums ar tukšu vidu.
zutenis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai). Arī maks.
šķiedra Garens, elastīgs, izturīgs ļoti maza šķērsgriezuma veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei.
lete Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.).
strēmele Garens, samērā šaurs (kā) veidojums.
strēle Garens, šaurs (gāzu, miglas, sīku cietas vielas daļiņu) veidojums.
rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
gārgale Gārgaļveidīgo kārtas nirējputns.
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums. Sociāla grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
meklēt Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu). Censties iegūt (informāciju).
sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
risināt Garīgā darbībā veidot (domu, atzinumu), censties rast atbildi (uz, parasti sarežģītu, jautājumu).
attīstība Garīgā veidošanās, nobriešana, izaugsme. Arī (spēju, jūtu u. tml.) izveide.
attīstīts Garīgi izveidojies, nobriedis.
pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam, labākam.
līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
stiegra Garš, samērā tievs audu veidojums (organismā). Arī cīpsla.
limāns Garš, sekls līcis, kas izveidojies, jūrai pārplūdinot upes grīvu. Neliels, vasarā izsīkstošs ezers.
masts Garš, slaids, parasti vertikāls, veidojums (piemēram, vadu piestiprināšanai, signalizācijai).
Auss gliemene Garš, spirālveidīgs, ar šķidrumu pildīts kanāls dzirdes orgāna iekšējā daļā.
vaniļa Garšviela, ko iegūst no šā koka pākšveida augļiem.
ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā.
slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
iztaisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
pataisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai. Iztaisīt (1).
uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
veidnēt Gatavot (veidzemes vai cita materiāla veidnes dobumu un ielietņu sistēmu), izmantojot veiduli vai šablonu.
Siet sieru Gatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
Siet sieru Gatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
rīkot Gatavot, arī veidot (ko kādam nolūkam).
vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam). Arī neveikli darboties, rīkoties.
rosīties Gatavoties (ko darīt). Rīkoties, lai veiktu (kādu darbību).
plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
nomuļļāt Gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi, paveikt.
muļļa Gauss, neveikls cilvēks.
cēlgāze Gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus.
grīste Gāzu, vielas daļiņu, sīku priekšmetu kopa, kas pārvietojas spirālveidā.
gāzveidā Gāzveida agregātstāvoklī.
gāze Gāzveida indīgā kaujas viela.
gaiss Gāzveida slānis, kas aptver Zemi un veido tās atmosfēru.
deggāze Gāzveida viela, gāzu maisījums, kas spēj degt.
gāzējāds Gāzveida.
gāzveidīgs Gāzveida.
sagāzties Gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sagrābt Glābjot izveidot (piemēram, kaudzi).
stājglezna Glezna, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
izgleznot Gleznaini attēlot, tēlaini atveidot.
izgleznojums Gleznains attēlojums, tēlains atveidojums.
stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
Emaljas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, metāla plāksni noklājot ar stikla pulveri un piededzinot.
Emaljas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, noklājot metāla plāksni ar stikla pulveri un piededzinot.
sagleznot Gleznojot izveidot, radīt (ko) lielākā daudzumā. Gleznojot izveidot, radīt (kā lielāku daudzumu).
izzīmēt Gleznojot izveidot.
izgleznot Gleznojot ļoti sīki, detalizēti atveidot.
pārgleznot Gleznojot pārveidot (gleznu, attēlu u. tml.). Gleznot virsū (gleznai, attēlam u. tml.) ko citu.
pērļgliemene Gliemene, kuras čaulas slēdzeni veido robi un tiem atbilstošās bedrītes.
pērlene Gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku nierveida čaulā un kura var veidot pērles.
urbējgliemene Gliemene, kuras ķermenis ir tārpveidīgs, čaula reducējusies un kura izalo jūrā esošus koka priekšmetus.
gliemežvāks Gliemenes vākveida čaula.
sirsniņgliemenes Gliemeņu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula. Šīs dzimtas dzīvnieki.
vēdekļgliemenes Gliemeņu klases dzimta, kuras pārstāvjiem ir ieapaļi, vēdekļveidīgi čaulas vāki. Šīs dzimtas gliemenes.
vārpstiņgliemezis Gliemezis ar rievotu vārpstveida čaulu.
vēderkāji Gliemeži, kuru ķermeņa vēderpusē ir plats pēdveida muskuļains veidojums. Šīs klases gliemji.
gliemežveidīgs Gliemežveida (1).
gliemezis Gliemis ar labi attīstītu galvu un viengabala (parasti spirālveida) čaulu, kas var būt arī reducēta.
galvkāji Gliemju klase, kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli. Šīs klases dzīvnieki.
iegludināt Gludinot ieveidot.
litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes.
gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido augu vai dzīvnieki organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
tabernākuls Gotiskajā arhitektūrā - dekoratīvs torņveida elements virs altāriem, kapa pieminekļiem, stājmākslas darbiem.
sagrābāt Grābājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābstīt (1).
sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur).
sagrābt Grābjot (parasti ar grābekli), savirzīt (nopļautu zāli, sienu u. tml. kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sagrābt Grābjot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
sagrābstīt Grābstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sagrābāt (1).
Vara grebums Grafikas iespiedtehnika, mehāniskā dobspieduma paveids. Gravīra, kas izpildīta šādā tehnikā.
linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas).
stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu.
serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanā izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla (piemēram, zīda, mākslīgas šķiedras) sietu. Šādā tehnikā veidots attēls.
tuša Grafikas tehnika, kurā izmanto šādu suspensiju vai šķīdumu. Grafikas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
Lietišķā grafika Grafikas veids - praktiski izmantojamu darbu (piemēram, pastmarku, etiķešu, vērtspapīru) gatavošana.
iegraizīt Graizot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu).
izgraizīt Graizot radīt, izveidot (kur robus, caurumus u. tml.).
Veida attieksme Gramatiska attieksme, kas raksturo darbības, stāvokļa veidu.
priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietvei priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
grāmatveikals Grāmatnīca. Grāmatu veikals.
grāmatnīca Grāmatu veikals.
grāmatvedis Grāmatvedības speciālists. Darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības funkcijas.
Divkāršā grāmatvedība Grāmatvedības veids, kurā katra operācijas summa iegrāmatojama divas reizes (divos dažādos kontos, divās dažādās konta pusēs).
Divkāršā grāmatvedība Grāmatvedības veids, kurā katra operācijas summa iegrāmatojama divas reizes (divos dažādos kontos, divās dažādās konta pusēs).
sagramstīt Gramstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sagrābāt (1), sagrābstīt (1).
pirops Granātu grupas minerāls, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
granula Graudam līdzīgs veidojums dzīvnieku vai augu šūnās.
putraimaugi Graudaugi, ko audzē putraimu ieguvei (piemēram, griķi, mieži, rīss).
granulācija Graudveida sacietējums (augļa, piemēram, bumbiera, mīkstumā serdes tuvumā).
graudveidīgs Graudveida.
ciņusmilgas Graudzāļu dzimtas daudzgadīgi augi, kas veido blīvus cerus.
bambuss Graudzāļu dzimtas kokveida augs ar posmainiem, dobiem stiebriem (tropos, subtropos).
graudaugi Graudzāļu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
labība Graudzāļu, tauriņziežu, sūreņu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
urbt Graužot ko, veidot tajā (caurumus, ejas u. tml.) - par dzīvniekiem.
Aprimusi grava Grava, kas tālāk vairs neveidojas.
Darbīga grava Grava, kas turpina veidoties.
vecgrava Gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci.
iegravēt Gravējot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, rakstu).
uzgravēt Gravējot izveidot, piemēram, zīmi, uzrakstu, virsū (uz kā, kam).
tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, cauruļu, vadu) ieguldīšanai.
tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, skābbarības, skābsiena) sagatavošanai un novietošanai.
tranšeja Grāvjveida būve, padziļinājums (piemēram, kādas darbības veikšanai).
iegrebt Grebjot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, attēlu).
izgrebt Grebjot izveidot (piemēram, iedobumu, attēlu).
veidgreblis Greblis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
grēdveidīgs Grēdveida.
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
krāteris Gredzenveida ieplaka (uz Mēness virsmas).
skriemelis Gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
slēdzējmuskulis Gredzenveida muskalis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraujoties noslēdz vai sašaurina (kā) atveri.
lagūna Gredzenveida ūdenstilpe ap koraļļu salu.
gredzenots Gredzenveida.
gredzenveidīgs Gredzenveida.
dubultgrīda Grīda, ko veido divas kārtas.
parkets Grīdas seguma materiāls - plāni dēlīši. Ar šādu segumu veidota grīda.
plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem. Vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.).
ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei.
stūrgriezis Griezējinstruments (kā) stūru veidošanai.
veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
skrullēt Griezt (ko) gredzenveidigi, spirālveidīgi. Arī cirtot.
cirpt Griezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
virmot Griezties (pa gaisu) riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par putekļiem, sniegu).
izgriezties Griezties (parasti dejā) noteiktā veidā.
gredzenot Griezties riņķveidā. Vīties apkārt, apņemt.
siluetgriezums Griezums (kādā materiālā), kas veido (kā) siluetu (3).
iegriezt Griežot ieveidot (kā) vidū, malā (piemēram, drēbē pogcaurumu).
iegriezt Griežot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, robus).
iegriezums Griežot ieveidota zīme, raksts (kādā virsmā).
uzgriezt Griežot izveidot (kam ārējo vītni).
izgriezt Griežot izveidot, izgatavot (priekšmetu).
uzgriezt Griežot izveidot, radīt (kam) atveri.
izgriezt Griežot izveidot, radīt (piemēram, caurumu, robu priekšmetā).
izgriezums Griežot izveidots attēls, ornaments (parasti kokā).
piegriezt Griežot kādu materiālu, izveidot (detaļu) kā, parasti apģērba, apavu, izgatavošanai.
piegriezt Griežot kādu materiālu, izveidot detaļas (kā, parasti apģērba, apavu) izgatavošanai.
sagriezt Griežot pārveidot par ko.
pagriezt Griežot pavirzīt, arī griežot (ap asi) pavirzīt (kādā virzienā). Šādā veidā pavirzot (iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, paregulēt (to).
urbināt Griežot vai grozot un spiežot (ko smailu kādā virsmā), veidot (tajā caurumu, dobumu).
iešņāpt Griežot vai kasot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, svītru, tekstu, attēlu).
griezums Griežot veidota (parasti neliela) skulptūra.
griezums Griežot veidots attēls, ornaments (kādā virsmā).
dumbrcālis Griežveidīgo kārtas raibs, putns ar sarkanu knābi.
izgrimēt Grimējot izkrāsot. Grimējot izveidot vēlamu izskatu (parasti sejai).
gripveidīgs Gripveida.
Grīšļu pūslītis bot Grīšļu orgāns, kas izveidojies no sedzējplēksnes, tās malām saaugot, un aptver auglenīcu.
grīšļveidīgs Grīšļveida.
iegropēt Gropējot ieveidot (kur).
Laimes rats Grozāma cilindiveida ierīce, kurā sajauc un no kuras ņem numurus izlozē. Laimesrats.
laimesrats Grozāma cilindrveida ierīce, kurā sajauc un no kuras ņem numurus izlozē. Laimes rats.
Laimes rats Grozāma cilindrveida ierīce, kurā sajauc un no kuras ņem numurus izlozē. Laimesrats.
savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
sīkgruntniecība Gruntniecības daļa, kuru veido cilvēki, kam ir neliels zemes īpašums.
smagatlētika Grupa sporta veidu (svarcelšana, sporta cīņa), kuros nepieciešams liels fiziskais spēks.
Veselības grupa Grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
kavalkāde Grupa, rinda, ko veido, parasti transportlīdzekļi, arī cilvēki.
sistematizēt Grupējot, klasificējot veidot (kā) sistēmu. Kārtot (ko) sistēmā.
klasifikācija Grupēšana, dalīšana pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem nosacījumiem. Sistēma, kas izveidojas šādas grupēšanas, dalīšanas rezultātā.
sādža Grupveida apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir kopējs nosaukums, bet kuras mājām nav atsevišķu mājvārdu.
grupa Grupveida.
grupveidīgs Grupveida.
sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
Gruvešu konusi Gruvešu vēdekļveida nogulumi kalnu nogāžu pakājes.
Gruvešu konusi Gruvešu vēdekļveida nogulumi kalnu nogāžu pakājes.
sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
gumveidīgs Gumveida.
saulpurene Gundegu dzimtas lakstaugs ar dzelteniem lodveida ziediem.
silpurene Gundegu dzimtas lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru.
tikt Gūt (zināšanas, iemaņas u. tml.). Kļūt tādam, kam izraisās (kāds psihisks stāvoklis), veidolos attieksmes (piemēram, ar citiem cilvēkiem).
saņemt Gūt iespēju (ko) izmantot, arī (ko) veikt, (kur) piedalīties.
kartodiagramma Ģeogrāfiskā karte, kurā diagrammu veidā attēlots (kādas parādības) lielums vai struktūra kartē iezīmētajā areālā (katrā vienībā).
stratigrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
struktūrforma Ģeoloģiska parādība, kas tieši veido (kā) struktūru.
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
stratifikācija Ģeoloģisko veidojumu daļu stāvoklis vertikālā griezumā.
zvaigzne Ģeometriska figūra, ķermenis ar smailiem stariem. Priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma.
Spēku paralelograms Ģeometriska konstrukcija, kurā rezultējošo spēku attēlo ar diagonāli paralelogramā, kam divas malas veido šo spēku vektori.
Spēku paralelograms Ģeometriska konstrukcija, kurā rezultējošo spēku attēlo ar diagonāli paralelogramā, kam divas malas veido šo spēku vektori.
sferoīds Ģeometrisks ķermenis, kas izveidojas, elipsei rotējot ap savu mazo asi.
konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
tors Ģeometrisks ķermenis, ko veido riņķa rotācija ap asi, kura atrodas šā riņķa plaknē, bet nekrusto to. Veidojums, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma.
alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls.
serdoliks Halcedona paveids - sarkans vai dzeltens minerāls (pusdārgakmens).
heliotrops Halcedona paveids - zaļgans minerāls ar sarkaniem lāsumiem (pusdārgakmens).
padambējums Hidrotehniskas būves sastāvdaļa, kas ir izveidota zem (kā), arī (kam) apakšā.
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst polimorfiskas kolonijas veidojoši caurspīdīgi, līdz 3 metriem gari jūras dzīvnieki. Šis apakšklases dzīvnieki.
pirmtauta Hipotētiska etniska vienība, no kuras izveidojušās radniecīgu tautu grupas.
siltumnāve Hipotētiska visu enerģijas veidu pārvēršanās siltuma enerģijā, kas vienmērīgi sadalās Visumā, kur pēc tam izbeidzas visi makroskopiskie procesi.
rekonstruēt Hipotētiski veidot (sākotnējo, agrāko, avotos nefiksēto valodas faktu).
vairodziņš Hitīna, ragvielas vai kaula veidojums, kas klāj dzīvnieku (kukaiņu, rāpuļu, putnu) ķermeni vai tā daļu.
mugurkaulnieki Hordaiņu tipa visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips. Šī apakštipa dzīvnieki.
deja Horeogrāfiskās mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir ķermeņa harmoniskas kustības, kas ritmiski izkārtotas noteiktā kompozīcijā, tempā, dinamikā.
terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu. mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
trembita Hucuļu taures veida pūšamais instruments.
kriticisms I. Kanta filozofija (tās izveidotajā terminoloģijā), kuras galvenais mērķis ir izziņas spējas kritika.
Subjektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
Subjektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
Objektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
Objektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
kreacionisms Ideālistisks bioloģijas virziens, kas organiskās pasaules izcelšanos un daudzveidību izskaidro ar dievišķo radīšanu.
pedoloģija Ideālistisks psiholoģijas un pedagoģijas virziens (izveidojies 19. un 20. gadsimta mijā), kas centās mehāniski apvienot bērna psihiskās attīstības psiholoģisko, anatomiski fizioloģisko, bioloģisko un socioloģisko izpratni.
klase Identisku sporta rīku grupa (attiecīgajā sporta veidā).
hloroplasti Ieapaļi vai ovāli augu šūnu veidojumi, kas satur hlorofilu.
mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem). Līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari). Ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums.
piala Ieapaļš konusveida dzeramais trauks (Vidusāzijā) ar paplatinātu augšdaļu un bez osas.
čiekurs Ieapaļš vai iegarens veidojums - skuju koku vairošanās orgāns, kurā nogatavojas sēklas.
puns Ieapaļš veidojums (uz kāda priekšmeta virsmas).
pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
bumbulis Ieapaļš, sulīgi piebriedis vasas veidojums zemē - auga barības vielu krātuve.
iestūķēt Iebāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
uzcelt Iecelt (amatā), uzdot veikt kādu pienākumu.
pārcirst Iecērtot veidot (zobus nodilušai vīlei) vēlreiz, no jauna.
iecirtums Iecirstā vietā. Cērtot ieveidotais, radītais robs.
kvalifikācija Iedalīšana noteiktā grupā, kategorijā, veidā.
sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no kāda darba, veicamā uzdevuma u. tml.).
vadība Iedarbība, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (fizikālas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas, norises) funkcionēšanu, darbošanos kādā veidā.
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties.
skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas.
virzīt Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
pārvietot Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) maina atrašanās vietu.
virzīt Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
šķelt Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) daļās, parasti divās, daļās. Šādā veidā Iedarbojoties (uz kādu materiālu), veidot, darināt (ko no tā).
paralēle Iedomāta riņķa līnija, kas veidojas, zemes (debess ķermeņa) virsu šķeļot pa ekvatoram paralēlu plakni.
Vidējā Saule Iedomāta Saule, kas, ar vienmērīgu ātrumu pārvietodamās pa debess ekvatoru patiesās Saules virzienā, gada laikā veic pilnu apgriezienu (360°).
sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt). Arī sadomāt (1).
pasniegt Iedot (ko) par apbalvojumu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā.
pasniegt Iedot (ko) par dāvanu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā.
Kartīšu sistēma Iedzīvotāju apgādes tiešas regulēšanas veids, kad preces pārdod to normētas sadales sistēmas apstākļos pret kartīšu taloniem.
raznočinci Iedzīvotāju starpslānis (Krievijā 18. un 19. gadsimtā), ko veidoja no dažādām kārtām nākuši inteliģenti, kuri strādāja par ierēdņiem, speciālistiem dažādās nozarēs. Šī starpslāņa pārstāvji.
drumlini Iegareni, parasti lielās grupās sastopami, ledāja kustības virzienā orientēti pauguri, kas veidoti no morēnas materiāla.
tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
apmērcēt Iegremdējot (ko sasmalcinātā, pulverveida vielā), panākt, ka daļēji pārklājas (ar šo vielu).
pieņemt Iegūt (citādu izskatu, veidu, formu u. tml.). Kļūt citādam (pēc izskata, veida, formas u. tml.).
uzvarēt Iegūt (karā, bruņotā sadursmē ar pretinieku) veiksmīgu cīņas rezultātu.
paņemt Iegūt (ko) savā lietošanā atbilstoši kādiem noteikumiem (parasti uz neilgu laiku). Iesaistīt (kādu) darbības, uzdevuma veikšanā.
pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (par emocionālu stāvokli).
nosolīt Iegūt izsolē darba veicēja tiesības.
iemanīties Iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
pierast Iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu.
rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis.
saprasties Iejūtīgi, ar izpratni veidot, uzturēt savstarpēju saskarsmi (par cilvēkiem).
granuloma Iekaisuma procesā izveidojies saistaudu mezgls.
reproduktors Iekārta (parasti radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai dzirdamās skaņās.
gāzģenerators Iekārta cietā kurināmā pārvēršanai gāzveida kurināmajā.
apakšstacija Iekārta elektriskās strāvas sprieguma pārveidošanai ceļā no elektrostacijas uz patērētājiem.
kondensators Iekārta vielu pārvēršanai no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai kristāliskā stāvoklī.
vulkanizators Iekārta vulkanizācijas darbu veikšanai.
taisngriezis Iekārta, ar ko maiņstrāvas spriegumu pārveido līdzstrāvas spriegumā.
manipulators Iekārta, ar ko no attāluma veic kādas darbības un kas parasti atveido roku kustības.
līnija Iekārta, galvenokārt cauruļvadu sistēma, šķidru vai gāzveida vielu transportēšanai.
radioraidītājs Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos.
vagotājs Iekārta, ierīce rušināmaugu vagošanai, arī vagu (1) veidošanai.
transformators Iekārta, ierīce u. tml., arī sistēma (kā) pārveidošanai, arī pārvadīšanai.
novads Iekārta, ierīce, arī veidojums (kā) novadīšanai.
līnija Iekārta, īpaša veida ceļš šādam maršrutam.
palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt galvenās iekārtas, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
jaucējs Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu.
superheterodīns Iekārta, kurā uztvertās dažādas augstfrekvences svārstības lokāls ģenerators (heterodīns) pārveido konstantās starpfrekvences svārstībās.
stelles Iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem.
turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
tablo Iekārta, uz kuras virsmas, ekrāna u. tml. veido maināmus signālus, tekstus operatīvai informācijai.
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
teleficēt Iekārtot, izveidot televīzijas pārraižu sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
radioficēt Iekārtot, veidot radiofonijas un radiotranslācijas tīklu (kādā teritorijā).
ielikt Ieklāt (piemēram, grīdu), izveidot (piemēram, pamatus).
integrēt Iekļaut kādā vienībā. Papildināt, pilnveidot, izveidot par veselu vienību.
aknas Iekšējais orgāns (cilvēkam un dzīvniekiem), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
gliemezis Iekšējās auss sastāvdaļa - plēvjains, spirālveida kanāls, - gliemežnīca (2).
virsnieres Iekšējās sekrēcijas pāra dziedzeris (mugurkaulniekiem) - neliels, plakans veidojums uz nieres augšējā pola.
klēpis Ieloks (kā nešanai), kuru veido, piemēram, uz augšu pacelts priekšauts un ķermeņa vidusdaļa.
klēpis Ieloks, kuru veido augšstilbi un ķermeņa vidusdaļa (cilvēkam sēdus stāvoklī).
iedzīvoties Iemantot, iegūt (piemēram, kādu stāvokli), izveidoties noteiktām attiecībām (ar kādu).
iedomāt Ienākt prātā izdarīt ko patīkamu (kādam) un paveikt to.
sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
iedzert Ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles tablešu, pulveru u. tml. veidā).
nomainīt Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai.
pārmainīties Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai. Nomainīties (1).
plānot Iepriekš sadalīt (laiku) pa posmiem (kā veikšanai). Iepriekš noteikt (kā) izpildes laiku.
priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
aizpildīt Ierakstīt (veidlapā, ailē).
izpildīt Ierakstīt visus prasītos datus (anketā, veidlapā u. tml.).
sapulcēties Ierasties, sanākt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
stereotips Ierasts, stabils, regulārs darbības, rīcības, izturēšanās veids.
ģenerators Ierīce (arī parādība dabā), kas pārveido kādu enerģijas veidu citā.
ekrāns Ierīce (elektronu, rentgena u. tml. aparātā), uz kuras veidojas attēls.
Darba orgāns Ierīce (piemēram, mašīnā), kas veic darba operāciju.
Darba orgāns Ierīce (piemēram, mašīnā), kas veic darba operāciju.
kontrolieris Ierīce (piemēram, ražošanā) kontroles vai reģistrācijas veikšanai.
turnikets Ierīce (piemēram, rotējoša krusteņa veidā), ko novieto pie ieejas sabiedriskās vietās, lai regulētu cilvēku kustību.
spiede Ierīce (teksta, attēla u. tml.) spieduma veidošanai.
rāvējslēdzējs Ierīce (tērpa, apavu, somas u. tml.) atvēruma malu savienošanai - divas lentes ar zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa.
lampa Ierīce ar dažādām funkcijām (piemēram, starojuma vai siltuma iegūšanai), parasti spuldzes veidā. Elektroniska ierīce ar nokaitētu katodu.
veloveltnis Ierīce ar rotējošiem cilindrveida veltņiem, uz kā novieto velosipēdu riteņbraucēju treniņam telpās.
caurumotājs Ierīce caurumu veidošanai.
uztvērējs Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai.
uztvērējierīce Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai. Uztvērējs (2).
rastrālis Ierīce līnijkopu veidošanai.
deglis Ierīce šķidru vai gāzveida vielu sadedzināšanai, lai iegūtu siltumu vai gaismu.
ekstraktors Ierīce, aparāts, ar ko veic ekstrakciju (2).
kamera Ierīce, aparāts, iekārta, agregāts (parasti izolētas telpas veidā) noteikta uzdevuma veikšanai. Aparāta, ierīces, iekārtas, agregāta slēgtā daļa.
izpildorgāns Ierīce, ar kuru veic, īsteno, vada (ko).
skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai.
filtrs Ierīce, arī viela, kas laiž cauri vai aiztur noteikta veida starus, strāvas, daļiņas.
sprosts Ierīce, detaļa, veidojums u. tml. (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās, arī izplatīšanās novēršanai.
krustenis Ierīce, elements, detaļa, kam ir krusta (4) veids.
turbīna Ierīce, iekārta u. tml., kas veic darbu, griežoties ap savu asi.
translators Ierīce, iekārta, arī programma, kas vienas programmēšanas valodas elementus pārveido citas valodas ekvivalentos elementos.
perforators Ierīce, ietaise caurumu, robu u. tml. veidošanai (kādā materiālā).
jaucējs Ierīce, ietaise, kas jauc (vielas), veidojot maisījumu.
magazīna Ierīce, ietaise, korpuss, sistēma (kā vienveidīga, piemēram, elementu, datu) ievietošanai. Komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
telefakss Ierīce, kas ar elektriskajiem signāliem pārraida un uztver rakstītus tekstus, attēlus un atveido tos uz papīra.
aritmogrāfs Ierīce, kas mehāniski veic aritmētiskās darbības un automātiski reģistrē apstrādājamos skaitļus un darbību rezultātus.
palīgierīce Ierīce, kas palīdz nodrošināt galvenās ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
rekorders Ierīce, kas pārveido elektriskos signālus mehāniskajās svārstībās, vizuālu zīmju pierakstā.
akumulators Ierīce, kas uzkrāj noteikta veida enerģiju.
bāze Ierīce, konstrukcija, pēc kuras parauga veido citu ierīci, konstrukciju.
ekrāns Ierīce, kuras virsma atstaro, absorbē vai pārveido starojumu.
līdzeklis Ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai.
tvērējkauss Ierīces, iekārtas u. tml. kausveida mezgls (kā) tveršanai.
helebarde Ierocis - pusmēness veida cirvis garā kātā.
mobilizēt Iesaistīt, organizēt (piemēram, cilvēkus, iekārtas) kāda uzdevuma veikšanai.
samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piemēram, vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
pasākt Iesākt (darbību, norisi), arī iesākt veidot, izstrādāt (ko); arī uzsākt.
pieķerties Iesākt darīt, veikt (ko).
ieriest Iesākt dzīt, izveidot (jaunus asnus, pumpurus).
Iemēģināt roku Iesākt ko darīt. Pārbaudīt savu veiksmi.
Iemēģināt roku Iesākt ko darīt. Pārbaudīt savu veiksmi.
ieķēpāt Iesākt, parasti neveiksmīgi (piemēram, darbu).
pusdarbs Iesākts, bet līdz galam nepaveikts darbs, arī pavirši, slikti paveikts darbs.
skābputra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā.
Skābā putra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā. Skābputra.
Skābā putra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā. Skābputra.
pieņemt Ieskaitīt, iekļaut (piemēram, iestādes, uzņēmuma darbinieku sastāvā). Nolīgt (kāda darba veikšanai).
vara Iespēja (kādam rīkoties kādā veidā, ko panākt u. tml.).
izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
spiedums Iespieddarba izgatavošanas tehnika, veids. Arī iespiedums [2] (1).
gludspiedums Iespieduma veids - teksta vai attēla uznešana uz akmens plātnes, ko pēc tam kodina.
ofsetspiedums Iespieduma veids, kurā izmanto ofseta tehniku.
augstspiedums Iespieduma veids, kurā papīru vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
dobspiedums Iespiešanas tehnikas veids - attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām, ar krāsu pildītajām vietām.
orgāns Iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedriskās dzīves nozare.
apdrošinātājs Iestāde vai uzņēmums, kas veic apdrošināšanas operācijas.
videocentrs Iestāde videoierakstu izdarīšanai, pavairošanai un videokasešu nomāšanai. Arī ierīču komplekss attiecīgo darbību veikšanai.
laboratorija Iestāde, arī tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu. Speciāli iekārtota telpa zinātniskiem pētījumiem.
dienests Iestāde, institūts, arī to kopums (speciālam uzdevumam). Pasākumu kopums (speciāla uzdevuma veikšanai).
Seismiskā stacija Iestāde, kas reģistrē Zemes garozas svārstības un veic zemestrīču seismisko pierakstu primāro apstrādi.
kantoris Iestāde, uzņēmums, kas organizē un vada (kādas nozares) darbu, veic finansiālas operācijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde, uzņēmums.
stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu darbību veikšanai kādā teritorijā. Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, pētījumus, mērījumus. Speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, pētījumiem.
sagādnieks Iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieks, kura uzdevums ir veikt sagādi (2).
iespraust Iestarpināt vai izveidot (valodas skaņu) starp vārda skaņām.
gājiens Iešanas, kustības veids, arī virziens.
pleznot Iet, pārvietoties smagiem, neveikliem soļiem, arī gāzelēdamies.
tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem).
velties Iet, virzīties smagnējā, arī neveiklā gaitā.
šablons Ietaise, detaļa gatava izstrādājuma, veidojuma u. tml. formas, izmēru pārbaudei.
presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus). Spiedveidne.
palīgietaise Ietaise, kas palīdz nodrošināt galvenās ietaises, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
statnis Ietaise, veidojums u. tml. (priekšmetu) noturēšanai, arī glabāšanai noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai).
izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai). Izvirzīt (5).
radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības).
vest Ietekmēt (kādu, ko) tā, ka (tam) rodas vērstība (piemēram, darboties, attīstīties, sasniegt kādu mērķi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas) attīstās, īstenojas, pārveidojas līdz kādai pakāpei, kādam stāvoklim.
turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā.
mācīt Ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības.
locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības. Mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības).
audzināt Ietekmēt, veicināt (sabiedrības vai indivīda) garīgo attīstību, izaugsmi, vadīt to vēlamajā virzienā.
uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (smēķēšanai papirosu, cigareti).
apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju. Padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
ieveids Ieveidojams (1).
ieveids Ieveidojums (2).
iedobt Ieveidot (kādā virsmā nelielu, parasti ieapaļu, padziļinājumu).
ieart Ieveidot (kādā virsmā rievu, vagu) - par ko smagu, kas virzās vai tiek virzīts.
ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu). Padarīt (ko) rievainu.
ierobīt Ieveidot (kādā virsmā robu).
ievagot Ieveidot (kur vagu).
iecirtot Ieveidot (matos) cirtas.
ielikt Ieveidot (parasti ilgviļņus).
ielocīt Ieveidot ielocījuma līniju.
iekrokot Ieveidot krokas (kur).
iekruzuļot Ieveidot kruzuļus (kur).
ielasīt Ieveidot rotājumu, ielokot pavedienu audumā.
iegrauzties Ieveidoties (kur) straumes, viļņu, ledāju iedarbībā (piemēram, par gravām, iedobumiem).
iegulties Ieveidoties (par matiem).
deformēt Ievērojami pārveidoti attēlot mākslas darbā (priekšmetu, parādību).
deformācija Ievērojami pārveidots (priekšmeta, parādības) attēlojums mākslas darbā.
konveijerizēt Ieviest konveijerus.
parādīties Ieviesties, arī tikt izgatavotam, izveidotam (piemēram, par priekšmetiem, to formu).
iebetonēt Ievietot (betona masu) veidnēs.
iesegt Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu.
ieklāt Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu. Ieveidot segumu (kur).
iedziļināt Ievietot, izveidot noteiktā dziļumā (parasti celtni, tās daļas).
sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
Iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu pasākumu).
Iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu. pasākumu).
ieļepatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
punktēt Iezīmēt ar punktiem, veidot no atsevišķiem punktiem. Klāt ar punktiem.
skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā.
karbonātiezis Iezis, kas satur karbonātus vai ko veido karbonāti. Karbonātu iezis.
pucolāns Iezis, kas veidojies no irdeniem vulkānisko izvirdumu produktiem (piemēram, vulkāniskais tufs, pelni, pumeks).
akmeņogles Iezis, kas veidojies, pārakmeņojoties augu daļām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
cilmiezis Iezis, no kura noārdīšanās procesā veidojas jauns iezis vai ieži.
Metamorfizētie ieži Ieži (piemēram, gneisi, marmori), kas veidojušies no augstas temperatūras un liela spiediena pārveidotiem magmatiskajiem un nogulumiežiem.
Magmatiskie ieži Ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
Magmatiskie ieži Ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
margsiena Iežogojums ciešas sienas veidā ap kuģa klāju.
serpentizācija Iežu pārveidošanās, kuru izraisa karsta ūdeņu iedarbība un kurā magneziālu silikātu vietā rodas serpentīna grupas minerāli.
Iežu sadēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana un pārveidošanās fizikālu, ķīmisku un bioloģisku faktoru ietekmē.
plagioklazi Iežu veidotāji minerāli - nātrija un kalcija laukšpati.
sadzīve Ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas sfēras) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā. Ar šādu ikdienas dzīvi saistīto darbību, norišu, izturēšanās veidu kopums.
ieraša Ilgā laika posmā izveidojusies (darbības, rīcības) kārtība (sadzīvē, darbā).
izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot (parasti domas, jūtas).
sagulsnēties Ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem).
sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu).
velēties Ilgāku laiku velēt, veikt ar velēšanu saistītus darbus.
nomuļļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
nodīdīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst).
nolocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam).
nolīkāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam). Nolīkņāties.
nolīkņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam). Nolocīties (3).
izdarīties Ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus).
paklājaugi Ilggadīgi vai viengadīgi zemi krāšņumaugi, kurus izmanto galvenokārt paklājveida un mozaīkveida puķu stādījumos.
izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.). Būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
pārogļoties Ilgstošā laikposmā īpašos apstākļos pārveidoties per ogli (piemēram, par senu dzīvnieku un augu atliekām).
grauzt Ilgstoši iedarbojoties, veidot (par parādībām dabā).
vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
piekopt Ilgstoši, pastāvīgi veikt, izpildīt (piemēram, reliģiskus rituālus).
mandāts Imperiālisma koloniālajā sistēmā - starptautiskas aizbildnības veids (kopš 1919. gada) - tiesība pārvaldīt kādu pakļautu teritoriju, tautu.
signalizēt Impulsu veidā raidīt informāciju pa nervu sistēmu.
odze Indīga čūska ar trīsstūrveida galvu un tumšu, lauzītu svītru uz muguras.
Velna beka Indīga sēne ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu.
velnābols Indīgs cūknātru (nakteņu) dzimtas lakstaugs ar lieliem, baltiem piltuvveida ziediem un augli - dzeloņainu olveida pogaļu.
strutene Indīgs daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās.
skorpions Indīgs zirnekļveidīgo kārtas dzīvnieks (tropos, subtropos) ar slaidu, posmotu ķermeni.
raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās
pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
kotedža Individuāla vienstāva vai divstāvu dzīvojamā māja, kuras otro stāvu parasti veido mansards.
peldjosta Individuāls glābšanas līdzeklis - no korķa, putuplasta izgatavota jostas veida ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens. Glābšanas josta.
individualizācija Individuālu īpatnību izveidošana (parasti mākslas tēlam).
epizootija Infekcijas slimības masveida izplatīšanās dzīvnieku vidū.
epidēmija Infekcijas slimības masveida izplatīšanās.
kārpa Infekciozas slimības izraisīts ciets, norobežots, pārragots labdabīgs veidojums uz ādas.
Gaismas avīze Informācijas iekārta, kurā tekstu veido ar elektriskajām spuldzēm.
Gaismas avīze Informācijas iekārta, kurā tekstu veido ar elektriskajām spuldzēm.
virspavēlniecība Institūcija (orgāns), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
programmatisms Instrumentālu skaņdarbu veidojums ar noteiktu vārdos izteiktu programmu, kas atsedz to saturu.
urbis Instruments augsnes iežu parauga ieguvei no noteikta dziļuma.
caurumsitis Instruments nelielu caurumu izveidošanai (piemēram, metālā, ādā).
svītrvilcis Instruments svītru veidošanai.
palīginstruments Instruments, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības veikšanu.
apbruņojums Instrumentu, ierīču kopums kāda procesa veikšanai.
adata Instrumentu, mehānismu daļas (bultas, rādītāji u. tml.), kam ir adatveida forma.
Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas.
Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīgo paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
pielikt Intensīvi izlietot, izmantot (piemēram, spēkus) kādas darbības veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai.
Pielikt visus spēkus Intensīvi izmantot (parasti fizisko) spēku (kādas darbības veikšanai).
piesēdēt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt darbu, kas veicams sēžot.
smogs Intensīvs lielu pilsētu un rūpniecības centru gaisa piesārņojums. Dūmu, gāzu, miglas u. tml. kopums, kas veido šādu piesārņojumu.
mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā.
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā. Mīlestība (1).
mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese. Mīlestība (2).
sapieris Inženierkaraspēka karavīrs, kas specializējies inženiertehnisku darbu veikšanā.
leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka daļa (fašistiskās Vācijas armijā).
koverkots Īpašā veida austs blīvs (parasti vilnas vai pusvilnas) audums.
Magnētiskā lēca Īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli.
Magnētiska lēca Īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli.
brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt).
gliemežrats Īpaša veida zobrats, kas strādā sazobē ar gliemezi (5).
vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).
lelot Īpašā veidā, parasti ar stieptām, atkārtotām skaņām, dziedāt ganu dziesmas.
galds Īpašam nolūkam izveidota plāksne, arī platforma (kādai ierīcei).
acs Īpašam nolūkam izveidots caurums vai cilpa.
gļotvielas Īpašas (dzīvnieku un augu organismu) vielas - lielmolekulāri ogļhidrāti, kas veido koloidālus šķīdumus.
veidgabals Īpašas formas būvdetaļa, elements, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
veidķieģelis Īpašas formas ķieģelis, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
monopols Īpašas tiesības, izņēmuma tiesības ko veikt, iegūt u. tml. atšķirībā no citiem.
katafalks Īpaši (parasti grezni) veidoti līķrati.
spleise Īpaši izturīgs savienojums, ko veido, sāpinot virvju vai trošu galus.
pakāje Īpaši izveidota (kā) pamatne, balsts. Arī postaments.
izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
pīkstulis Īpaši izveidota caurulīte, kura gaisam vibrējot, rada pīkstošu skaņu.
stiga Īpaši izveidota josla sliežu ceļa ierīkošanai. Šāda josla kopā ar sliežu ceļu.
pastkaste Īpaši izveidota kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
krunka Īpaši izveidota kroka, savilkums (piemēram, apģērbā).
pogcaurums Īpaši izveidota sprauga, atvere pogas ievietošanai, ievēršanai.
pamatne Īpaši izveidots (piemēram, ceļa) slānis, uz kura veido segumu.
skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču, arī izstrādājumu paraugi to reklamēšanai, informēšanai par tiem.
bura Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
skrejceliņš Īpaši izveidots celiņš skriešanai.
ala Īpaši izveidots cilvēku miteklis (piemēram, klintī, zemē).
jumstiņš Īpaši izveidots koka dēlītis (jumta segumam).
skrejceļš Īpaši izveidots lidaparātu pacelšanās un nolaišanās ceļš.
ietvere Īpaši izveidots priekšmets (pie celtņu sienām), kurā iestiprina karoga kātu.
bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks.
salvete Īpaši izveidots, neliels kvadrātisks, parasti auduma vai papīra, gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piemēram, ēdot.
smalta Īpaši kausēta stikla nelielu, necaurspīdīgu, krāsainu gabalu kopums, ko izmanto mozaīkas veidošanā.
nopelns Īpaši nozīmīgs paveiktais darbs, darba rezultāts un tā atzinīgs novērtējums.
Goda sardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda; godasardze.
godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda. Goda sardze.
Goda sardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda. Godasardze.
iestāde Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas veic pārvaldes, kultūras un izglītības vai sociālas un sadzīves funkcijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
šķēlums Īpaši veidota atvere, sprauga (apģērba gabalam).
skreja Īpaši veidota ieeja (bišu stropā, putnu būrī).
mīksttūba Īpaši veidota mīksta tūba.
mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
ligzda Īpaši veidots (kukaiņu, parasti plēvspārņu) miteklis.
pamatne Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums (kā) novietošanai, uzstādīšanai. Arī priekšmets (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
pamats Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums, kārta (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
odere Īpaši veidots aizsargslānis, arī apmetums (kā) iekšpusē.
galvassega Īpaši veidots apģērba piederums galvas apsegšanai (piemēram, cepure, lakats).
zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastveida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
izlaidums Īpaši veidots paplašinājums, pagarinājums (piemēram, priekšmetam).
lozungs Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu. Šāda plakāta teksts.
sauklis Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu. Šāda plakāta teksts. Lozungs (2).
airis Īpaši veidots rīks airēšanai.
maska Īpaši veidots tērps, kas attēlo, piemēram, augu, dzīvnieku, fantastisku būtni. Cilvēks šādā tērpā.
Gaisa cilpa Īpaši veidots valdziņš tamborēšanā.
starppriekškars Īpaši veidots, parasti viegls, priekškars, ko izmanto starplaikā starp skatiem, ainām, retāk cēlieniem.
savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus. Arī saistāmība (2).
apjoms Īpašību kopums (priekšmetam), ko veido garums, platums un augstums.
ražīgums Īpašību kopums, spēja (iekārtai, ierīcei u. tml.) veikt (noteiktā laikposmā) kādu darbu, radīt produkciju.
pārkūdroties Īpašos apstākļos (piemēram, aizaugušos ezeros, purvos) sadaloties, pārveidoties par kūdru (par augu atliekām).
valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums (šajās vietās) blīvi piegulētu. Šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
Svaru bumba Īpašs (parasti lodveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
Svaru bumba Īpašs (parasti lokveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
šeikers Īpašs cilindrveida trauks, kurā, to kustinot, gatavo dzērienu no dažādām sastāvdaļām.
krītiņš Īpašs lokveida (tīkla auduma vai stiepļu) tīkls (vēžošanai) ar detaļu ēsmas piestiprināšanai.
plate Īpašs paplātveidīgs trauks ar nodalījumiem dažādu auksto ēdienu pasniegšanai galdā.
pods Īpašs podveida trauks ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai: naktspods.
pakarams Īpašs priekšmets, parasti horizontālas nūjas, stiegras veidā ar slīpiem galiem, apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
ātrruna Īpašs runāšanas, deklamēšanas veids paātrinātā tempā (teātra mākslā).
valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
slengs Īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas grupas pārstāvji. Arī žargons.
piesitiens Īpatnējs, raksturīgs (mākslas darba, tā elementu) izveides paņēmiens, arī paņēmienu kopums.
Skaņas kvalitāte Īpatnības, kas saistītas ar valodas skaņas izrunas veidu un tembru.
Skaņas kvalitāte Īpatnības, kas saistītas ar valodas skaņas izrunas veidu un tembru.
avotkaļķis Irdens vai saistīts porains kalcīta iezis, kas veidojies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, zemes, sniega segas u. tml.
sairt Irot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Saairēt (1).
noirt Irot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
ātri Īsā laika posmā (ko paveikt). Īsā laika posmā (notikt, norisināties).
novele Īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums. Šī stāsta paveida daiļdarbs.
tosts Īsa uzruna, īsa apsveikuma runa (viesībās, sarīkojumos u. tml.), pēc kuras uzaicina iedzert par godu kādam, kam.
pabildināt Īsi uzrunāt. Arī īsi sveicināt.
pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu. Pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība.
skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko.
paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis.
tušs Īss fanfaru veida apsveikuma skaņdarbs ātrā tempā.
katķisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā. Katehisms.
katehisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā. Katķisms.
strupulis Īss, strups priekšmets, veidojums (parasti kā daļa, posms).
dežūristaba Istaba, kurā, savus pienākumus veicot, uzturas dežurants.
krāsa Īstenības mākslinieciskā atveidojuma īpatnības, nianses, arī izteiksmes līdzekļi (mākslas darbā).
priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
risēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību). Risināties (1), ritēt (3).
ritēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību). Risināties (1).
risināties Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību). Ritēt (3).
nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
noaugt Izaugt, izveidoties ar labi, skaisti, spēcīgi attīstītu augumu.
saaugt Izaugt, izveidoties lielāka daudzumā (par augiem, to daļām).
saaugt Izaugt, izveidoties organismā (piemēram, par zobiem).
pārklāt Izaugt, izveidoties uz (kā) virsmas (par augiem, to daļām).
uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) - piemēram, par augiem, organisma veidojumiem.
nomest Izbeigt, neturpināt (līdzšinējo dzīvi, dzīvesveidu).
nokratīt Izbeigt, neturpināt (piemēram, līdzšinējo dzīves veidu).
paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu). Tikt aizvadītam, pavadītam (kādā veidā). Aizritēt, aiziet.
izputēt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem). Kļūt nelaimīgam, neveiksmīgam (par mūžu).
izkārtojums Izbūve, izveidojums noteiktā kārtībā, veidā.
izkārtot Izbūvēt noteiktā kārtībā, noteiktā veidā.
ģenēze Izcelšanās, rašanās. Arī veidošanās.
izsēdināt Izcelt pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
frazēt Izcelt, veidot (muzikālu frāzi), atskaņojot skaņdarbu.
uzspīdēt Izcelties (ar ko savā izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
izrasties Izcelties, izveidoties.
sedimentācija Izdalīšanās no šķīduma nogulšņu veidā. Rašanās nogulumu, veidā. Nogulsnēšanās.
izsvīst Izdalīt (ko) šķidruma veidā (par augiem).
izsvīst Izdalīt (no organisma sviedrus), izdalīt (ko) sviedru veidā (no organisma).
izgulsnēt Izdalīt (no šķīduma vielu) cietā veidā.
iztvaicēt Izdalīt tvaiku veidā (ko no vielas).
izgulsnēties Izdalīties (no šķīduma) cietā veidā (par vielu).
nogulsnēties Izdalīties no šķīduma nogulšņu veidā.
izsvīst Izdalīties šķidruma veidā (no augiem).
žiperīgs Izdarīgs, izveicīgs, arī kustīgs, veikls.
pieļaut Izdarīt (parasti ko nevēlamu), ļaut izveidoties (kam nevēlamam).
sagatavoties Izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
atkārtot Izdarīt, izpildīt (parasti, atdarinot to pašu, ko pirms tam veicis cits).
Nākt pie secinājuma (arī slēdziena) Izdarīt, izveidot secinājumu (slēdzienu).
(No)nākt pie secinājuma Izdarīt, izveidot secinājumu.
(No)nākt pie slēdziena Izdarīt, izveidot slēdzienu.
pakalpot Izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai apmierinātu (kāda, parasti ikdienas, sadzīves) vajadzības, prasības.
dabūt Izdarīt, paveikt (parasti ar pūlēm) fizisku darbību.
Pārspēt (pašam) sevi Izdarīt, paveikt ko ievērojami labāk, nekā parasti pats to spēj izdarīt, paveikt.
notaisīt Izdarīt, paveikt. Arī izveidot.
kapitālieguldījums Izdevumi nolūkā izveidot jaunus, kā arī rekonstruēt vai paplašināt esošos pamatlīdzekļus tautas saimniecībā.
nodoties Izdoties (2). Arī paveikties.
iznākt Izdoties, izveidoties (ar kādām īpašībām).
izriest Izdzīt, izveidot (piemēram, asnus, pumpurus).
pūst Izelpā ar gaisa strāvām veidot (dobus priekšmetus no kādas masas).
Pūst ziepju burbuļus Izelpā virzot gaisu cauri ziepju šķīdumam, veidot burbuļus.
aust Izgatavojot audumu, veidot tajā (ornamentu, zīmējumu).
atliet Izgatavot (ko) no šķidras masas (piemēram, no izkausēta metāla), ielejot masu veidnē. Izliet.
novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
iedobt Izgatavot iedobuma (1) veidā (iespiedelementus).
nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
sadarināt Izgatavot, izveidot. Arī apstrādāt.
Politehniskā izglītība Izglītība, kuras saturā iekļauts zināšanu kopums par galvenajiem ražošanas principiem un nozarēm, vispārtehnisko prasmju un iemaņu izveide.
sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju). Sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai.
izļepatot Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
pieķerties Izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu) un izveidot ciešu saikni (ar to).
ķīlis Izkārtojums, novietojums šaurleņķa trīsstūra veidā.
iegrozīties Izkārtot (ko) tā, lai izveidotos vēlamie apstākļi. Iekārtoties.
uzstādīt Izkārtot (priekšmetus, figūras) gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
samainīties Izkārtot sev (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) cita vietā.
iegrozīt Izkārtot, risināt vēlamā veidā.
pārkārtoties Izkārtoties, sadalīties (darba veikšanai) citādi (piemēram, par darba kolektīvu).
izbruģēt Izklāt ar bruģi (ceļu, ielu, laukumu). Bruģējot izveidot (ceļu, ielu, laukumu).
pieaugt Izkopjot savas spējas, paplašinot zināšanas, pilnveidoties.
izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas. Pilnveidoties.
attīstīt Izkopt, pilnveidot (spējas, īpašības, jūtas u. tml.). Veicināt (to) izkopšanu, pilnveidošanu.
magma Izkususi, ugunīgi šķidra, parasti silikātu, masa, kas rodas Zemes mantijā vai garozā un, lavas veidā nonākot Zemes virspusē, veido izvirduma iežus.
lokizlāde Izlāde elektriskā loka veidā.
vairogaproce Izliekta vairogveida aproce.
vibrions Izliekta, nūjiņveidīga baktērija.
vairoggredzens Izliekts vairogveida gredzens.
kloķis Izliekts veidojums (kā) griešanai vai griezes kustības uztveršanai.
Tēlot lomu Izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
Spēlēt lomu Izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
Spēlēt lomu Izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
Tēlot lomu Izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
Spēlēt augstu spēli Izlikties veicam ko svarīgu, esam ievērojamā stāvokli, situācijā.
Spēlēt augstu spēli Izlikties veicam ko svarīgu, esam ievērojamā stāvoklī, situācijā.
izlocījums Izlocīts veidojums.
pagriezties Izmainīties un attīstīties, norisēt (kādā veidā, piemēram, par dzīvi, notikumiem).
izzust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā).
nozust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā). Izzust (2).
kalkulācija Izmaksu aprēķināšana naudas izteiksmē pa atsevišķiem izmaksu veidiem. Attiecīgais aprēķins (dokumentu veidā).
spiest Izmantojot, piemēram, savu spēku, varu, panākt, ka (kāds), parasti pret (tā) gribu, veic ko. Panākt, ka (kāds) ko dara saskaņā ar rīkotāja gribu.
aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo, parasti mākslā). Aizgūt.
tērēt Izmantot (laiku, laikposmu), ko darot, veicot.
utilizēt Izmantot (ražošanas, sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei, (tos) attiecīgi apstrādājot, pārstrādājot.
parafrāzēt Izmantot (tēmu, parasti aizgūtu), risinot (to) fantāzijas veidā.
pieblīvēt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
piebārstīt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā). Arī pieblīvēt.
Ņemt palīgā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
Ņemt talkā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
Ņemt palīgā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
Ņemt talkā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
stendizmēģinājums Izmēģinājums, ko veic uz stenda (2).
kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
oreopiteks Izmirušas cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks.
zvērzobji Izmiruši zvērrāpuļu apakškārtas dzīvnieki, kuri dzīvoja no perma vidus līdz triasam un kuriem bija dažādi veidoti, alveolās novietoti zobi.
Noslīcināt asinīs Iznīcināt, masveidā slepkavojot, nežēlīgi apspiest.
Noslīcināt asinīs Iznīcināt, masveidā slepkavojot, nežēlīgi apspiest.
izdobt Izņemt (vidu), veidojot dobumu.
paliksnis Izolēta, paaugstināta zemes virsas vai ģeoloģiska veidojuma daļa, kas saglabājusies kādos noārdīšanās procesos (piemēram, pacēlums, mugura).
atsevišķi Izolēti, atrauti (pētīt, risināt, izveidot, uztvert u. tml.).
pasacīt Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
pateikt Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
sniegums Izpildījums, veikums (parasti izpildītājmākslā).
darīt Izpildīt, veikt (minēto, nodomāto).
funkcionēt Izpildīt, veikt uzdevumu. Arī darboties.
stīdzēt Izplatīties (kar), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu).
staipīties Izplatīties (kur), veidojot samērā garu, šauru kopumu (par dūmiem, miglu u. tml.).
izstarot Izplatīties (parasti par elektromagnētiskajiem viļņiem, kādu enerģijas veidu).
māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
nolīkt Izplesties lokveidā, kupolveida (pāri kam, pār ko).
izrasot Izplūst lāšu, pilienu veidā (no kurienes, kur u. tml.).
Leļļu teātris Izrāde, kurā tēlus atveido ar lellēm.
Leļļu teātris Izrāde, kurā tēlus atveido ar lellēm.
spīdzināt Izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību.
kvēlināt Izraisīt (psihisku stāvokli, parasti spēcīgu). Rūdīt, veidot (piemēram, gribu, raksturu).
Gulēt uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
Gulēt (arī gulties, būt) uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai citiem adatveida izaugumiem (par augiem). Durties (2).
raibot Izraisīties redzes traucējumiem (šķietamu plankumu veidā), piemēram, aiz uztraukuma, noguruma.
sanākt Izraisīties, izveidoties, rasties (kā) rezultātā (piemēram, par norisi, stāvokli).
gandarīt Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu).
izalot Izrakņāt, veidojot ierakumus, nocietinājumus.
norakt Izrakt (kādā veidā, parasti grāvi).
Nostāties uz (kāda) ceļa Izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
Stāties uz (kāda) ceļa Izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
saraut Izraujot (augus), noraujot (to daļas), iegūt (augus, to daļās) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt (augu, to daļu lielāku daudzumu).
izpudurot Izretināt (augus), atstājot puduros. Šādā veidā apstrādāt (piemēram, lauku).
izlauzīt Izrunājot pārveidot (piemēram, vārdu).
saīsināt Izrunāt (skaņu) samērā īsi, atbilstoši valodas likumiem. Pārveidot garo skaņu par īso skaņu.
izvirzīt Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu). Likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu).
izraut Izskalot (par ūdeņiem, straumi). Izveidot bedri, iedobumu (piemēram, par šāviņiem).
plauka Izskats. Arī veids, (kā) grupa, kopums.
nolējums Izstrādājums (parasti kā kopija), kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
bimetāls Izstrādājums, kas veidots no divu dažādu metālu slāņiem.
rokdarbi Izstrādājumu darināšana (parasti ar rokām), piemēram, no tekstilmateriāliem, ādām. Attiecīgais lietišķās mākslas veids.
izgatavot Izstrādāt, izveidot līdz pilnīgai gatavībai (priekšmetu) rūpnieciski vai ar roku darbu.
iešūt Izšujot ieveidot.
krustdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens - sīku krustu veidošana. Izšuvuma raksts, ko veido šādi krusti. Atsevišķs krusts šai rakstā.
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi blakus cits citam sekojoši pavediena posmi. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
klājdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura dūrienus veido cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu. Ar šādu paņēmienu veidoti dūrieni.
Ķēžu dūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
rišeljē Izšuvuma tehnikas veids, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, kontūru, fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
izdēt Iztaisīt, izveidot (kokā, parasti bišu mājokli).
Pavēles izteiksme Izteiksme, kas izsaka pamudinājumu veikt kādu darbību.
Vajadzības izteiksme Izteiksme, kas izsaka vajadzību veikt kādu darbību.
leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā). Šī kopuma daļa ar noteiktām īpašībām.
ironija Izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam. Izsmejoša zobgalība.
pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgas krasas pārejas, spilgti kontrasti.
salīdzināt Izteikt (kā) raksturojumu salīdzinājuma (2) veidā.
dot Izteikt mutvārdiem vai rakstveidā.
atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Atsacīties.
atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu). Atteikties.
pieprasīt Izteikt prasību, lai (kāds) ierodas un veic noteiktu darbu, uzdevumu.
pieteikties Izteikt vēlēšanos, būt ar mieru (ko darīt, veikt). Arī piesolīties.
moreska Izteikti plakans vijīgs ornaments, ko veido stilizētas vijas, lapas, ziedi.
kupris Izteikts leņķveidigs mugurkaula izliekums vai krūšu kurvja izliekums uz mugurpusi.
piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina, arī precizē iepriekš teikto.
runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā).
fantazēt Iztēlē radīt, veidot, parasti ko īstenībai neatbilstošu. Arī sapņot.
fantastika Iztēlē radītu priekšstatu, tēlu kopums, kas atspoguļo īstenību pārveidoti, hiperbolizēti.
sacerēt Iztēlē, arī praktiskā darbībā radīt, izveidot, arī iecerēt.
popularizēt Iztirzāt, izklāstīt viegli saprotamā, uztveramā veidā.
attieksme Izturēšanās veids (pret ko).
seksualitāte Izturēšanās veidu kopums, kas ir saistīts ar dzimumtieksmes apmierināšanu.
amoralitāte Izturēšanās, dzīves veids, kam raksturīga morāles normu neievērošana.
spīts Izturēšanās, rīcība, kura krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kuras mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Psihisks stāvoklis, kas izpaužas šādā izturēšanās, rīcības veidā.
maniere Izturēšanās, uzvedības, runas (pierasts, pastāvīgs) veids.
reaģēt Izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē (par dzīvniekiem).
posties Izturēties noteiktā veidā purns kādas darbības (par dzīvniekiem).
turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
taisīt Izturēties, rīkoties (kādā, parasti nevēlamā, veidā).
pamanīties Izturēties, rīkoties veikli, uzņēmīgi, attapīgi (parasti, lai ko panāktu).
pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
kazuistika Izveicība aplamu vai apšaubāmu tēžu pierādīšanā, viltīgu paņēmienu izmantošana strīdos.
izveiksme Izveicība, veiklība.
izvedīgs Izveicīgs.
noņemt Izveidojot attiecības (ar kādu), panākt, ka (tas) izbeidz attiecības (ar citu cilvēku).
iemīcīt Izveidojot mīklu, sagatavot cepšanai (maizi).
norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
sastigot Izveidojot vairākas, daudzas stigas, sadalīt (mežu).
izveids Izveidojums (2).
konstrukcija Izveidojums darba rasējumā (mašīnai, tās elementam).
piegriezums Izveidojums, forma (parasti apģērbam, apaviem).
aptaisīt Izveidot (ap ko, kam apkārt).
izgrebt Izveidot (bedri, iedobumu u. tml., parasti cietā zemē).
sakomplektēt Izveidot (dzīvnieku) grupu.
izvītņot Izveidot (iekšēju vītni).
uzjumt Izveidot (jumtu, jumta segumu).
apjumt Izveidot (jumtu).
saskaņot Izveidot (kā vēlamo kopumu, sistēmu), apvienojot sastāvdaļas, elementus.
sarievot Izveidot (kā virsmā) vairākas, daudzas rievas, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) rievas.
sarobot Izveidot (kā virsmā) vairākus, daudzus robus, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) robus.
savītņot Izveidot (kā virsmā) vītni vai vītnes, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) vītnes.
sakļaut Izveidot (kā, parasti cilvēku, to grupu) cieši vienotu kopumu. Saliedēt [2] (2).
definēt Izveidot (kā) definīciju.
pafakturēt Izveidot (kā) faktūru, parasti zem nākamā attēla.
sakomplektēt Izveidot (kā) komplektu. Apvienot (ko) komplektā.
padziļināt Izveidot (kā) piegriezuma dziļāku nekā parasti.
uzskicēt Izveidot (kā) skici.
ierīkot Izveidot (kādā vietā, piemēram, parku, sporta laukumu, ganības). Izbūvēt (piemēram, ceļu).
ieveidot Izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu). Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums).
uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet.
sapost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu. Izgreznot, izrotāt (kādu).
ievirzīt Izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā.
izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
sakārtot Izveidot (kādu sistēmu), izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
sakopot Izveidot (kādu veselumu) no atsevišķām sastāvdaļām.
savienot Izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida, lodveida, arī plūdlīnijas formu. Nolīdzināt (kā šķautnes).
izdobt Izveidot (kam) dobumu (1).
paņemt Izveidot (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus. Panākt, ka (kam) izveidojas kāds stāvoklis, situācija, apstākļi.
sazarot Izveidot (kam) vairākas, daudzas šādas daļas; izveidot (darbībai, norisei) vairākus, daudzus virzienus, posmus.
nonivelēt Izveidot (kam) vienādu līmeni.
samontēt Izveidot (kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.), sagrupējot gatavas sastāvdaļas. Sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.
sakonstruēt Izveidot (ko, piemēram, mākslas darbu, tā elementus) samāksloti, pilnīgi vai daļēji neatbilstoši īstenībai.
individualizēt Izveidot (ko) ar individuālām īpatnībām (parasti mākslas darbā). Savdabīgi paust, atklāt (piemēram, mākslas darba saturu).
izstiegrot Izveidot (ko) ar stiegrojumu.
pielāgot Izveidot (ko) atbilstoši izmantošanas mērķim, apstākļiem.
paaugstināt Izveidot (ko) augstāk par parasto vietu.
savilkt Izveidot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) atrodas izstieptā stāvoklī.
uzskrullēt Izveidot (ko) lokveidā, spirālveidā uz augšu.
salikt Izveidot (ko) no atsevišķam (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
uzkleķēt Izveidot (ko) no kleķa.
paplatināt Izveidot (ko) platāku.
savīt Izveidot (ko) spirālē, arī aplī, lokā.
izlaist Izveidot (ko) tā, ka rodas palašinājums, pagarinājums (uz ārpusi, uz priekšu u.tml.).
sabalsot Izveidot (ko) tā, ka starp (tā) sastāvdaļām ir vienotība, atbilstība. Arī saskaņot (2).
pazemināt Izveidot (ko) zemāk par parasto vietu.
atvedināt Izveidot (ko), saistot ar ko citu kā pamatu.
sakomplektēt Izveidot (kolektīvu) no atsevišķiem cilvēkiem, kuriem ir kopīgs mērķis, uzdevums.
sakrāt Izveidot (kopumu, veselumu, daudzumu), pakāpeniski savācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
izdobt Izveidot (kur dobumu).
savagot Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
uztaisīt Izveidot (ligzdu) - par putniem.
uzmūrēt Izveidot (ligzdu) no kādas masas (par putniem).
sajaukt Izveidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas. Apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
ierīkot Izveidot (mājokli) - par dzīvniekiem.
ietaisīt Izveidot (mājokli) - par dzīvniekiem.
nostrādāt Izveidot (mākslas darbu), parasti mākslinieciski augstvērtīgi.
uzmest Izveidot (metus) aužamajos stāvos. Arī uzaust.
saķepināt Izveidot (no kā mīksta, lipīga).
sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs (parasti par mākslas darbu).
sacaurumot Izveidot (parasti vairākus, daudzus) caurumus (kādā priekšmetā). Izveidot caurumus (vairākos, daudzos priekšmetos).
nokārtot Izveidot (piemēram, dokumentu) atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
uzdot Izveidot (piemēram, kā programmu), noteikt (kādas sistēmas) funkcijas, stāvokli u. tml.
iztaisīt Izveidot (piemēram, mākslas darbu).
izdot Izveidot (piemēram, periodisku izdevumu kādā iestādē) un izplatīt kolektīvā.
saskaņot Izveidot (piemēram, priekšmetu, parādību, norišu) vēlamo kopumu, sistēmu.
sastādīt Izveidot (piemēram, skaitli, skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
sastādīt Izveidot (piemēram, tekstu, datu kopuma), apvienojot kādus materiālus, dotumus. Uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādus materiālus, dotumus.
nodibināt Izveidot (piemēram, valsti, pilsētu, iestādi), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
izraisīt Izveidot (pumpurus, ziedus, lapas) - par augiem. Būt par cēloni tam, ka izplaukst (pumpuri, ziedi, lapas).
sasaistīt Izveidot (savai dzīvei, darbībai) ciešu saikni (ar kādu, ar ko).
savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
iekārtot Izveidot (telpu, ēku, vietu īpašam nolūkam), apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
aizaust Izveidot (tīklu kam priekšā, aiz kā u. tml.).
izaust Izveidot (tīklu) - par zirnekli.
pieaust Izveidot (tīklus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko) - par zirnekli.
sadzīt Izveidot (vairākus, daudzus asnus, zarus u. tml.) - par augiem.
saaust Izveidot (vairākus, daudzus tīklus) - par zirnekļiem.
izrunāt Izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem.
attīstīt Izveidot (veģetatīvos orgānus) - par augiem.
izstigot Izveidot ar stigām (piemēram, mežu).
iešķelt Izveidot ar šķēlumu.
izdīgt Izveidot asnu (par sēklām).
sadīgt Izveidot asnus (par vairākām, daudzām sēklām).
sariest Izveidot auduma pamatni (aužamajos slāvos).
uzriest Izveidot auduma pamatni (uz veltņa aužamajos stāvos).
sabiržot Izveidot birzes (visā kā platībā).
sabiedroties Izveidot ciešu saistību, sadarbību (ar kādu), arī apvienoties (ar kādu), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
sacilpot Izveidot cilpas, arī sastiprināt cilpveidā.
saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā). Arī savīt (parasti matus, ūsas).
pārveidot Izveidot citāda (iestādi, uzņēmumu u. tml.).
pārveidot Izveidot citādu (tekstu, literāru sacerējumu, mākslas darbu u. tml.).
pārveidot Izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārvērst (1).
novilkt Izveidot dabā (piemēram, robežu, stigu).
pagatavot Izveidot derīgu patērēšanai (ēdienu, dzērienu).
izdobēt Izveidot dobes (lauks).
Savilkt (arī sažņaugt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē Izveidot dūri.
Savilkt (arī sažņaugt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē Izveidot dūri.
Savilkt (arī sažņaugt) plaukstu (arī pirkstus, roku) dūrē Izveidot dūri.
Savilkt (arī sažņaugt) roku (arī pirkstus, plaukstu) dūrē Izveidot dūri.
Savilkt (arī sažņaugt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē Izveidot dūri.
Sažņaugt (arī savilkt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē, arī sažņaugt dūri Izveidot dūri.
iegūt Izveidot dzīves laikā (piemēram, fizioloģiskas īpašības) - par organismu, tā daļām.
izgatavot Izveidot gatavā formā (piemēram, dokumentu).
līdzināt Izveidot gludu, līdzenu, panākt, ka izveidojas gluds, līdzens.
izgrāvot Izveidot grāvjus (kur).
ierakties Izveidot ierakumus un novietoties tajos.
ierāmēt Izveidot ietvaru (kam).
iztēloties Izveidot iztēlē (kādu tēlu, priekšstatu).
iedomāties Izveidot iztēlē. Iztēloties (ko).
Uzsist jumtu Izveidot jumta segumu, attiecīgo segmateriālu piestiprinot ar naglām.
ietaisīt Izveidot kādā vietā (piemēram, tīrumu, ceļu).
izbozt Izveidot kuplu, saceļot spalvas.
izretināt Izveidot lielākas atstarpes (kādā cilvēku grupā).
izretināt Izveidot lielākas atstarpes (piemēram, starp priekšmetiem).
industrializēt Izveidot lielu, mašinizētu ražošanas sistēmu (visās tautas saimniecības nozarēs, it īpaši rūpniecībā).
izlocīt Izveidot līkumotu, nelīdzenu (par parādībām dabā). Noliekt dažādos virzienos.
nostrīpot Izveidot līnijas, rievas (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā).
Savīt (arī sagriezt, saritināt) gredzenā Izveidot lokā, apli, spirālē.
Sagriezt (arī savīt, saritināt) gredzenā Izveidot lokā, aplī, spirālē.
Saritināt (arī sagriezt, savīt) gredzenā Izveidot lokā, aplī, spirālē.
Sagriezties (arī savīties, saritināties) gredzenā Izveidot loku, apli, spirāli.
Saritināties (arī sagriezties, savīties) gredzenā Izveidot loku, apli, spirāli.
Savīties (arī sagriezties, saritināties) gredzenā Izveidot loku, apli, spirāli.
izlocīties Izveidot lokus. Kustēties līku loču.
izkristalizēt Izveidot ļoti skaidri (piemēram, domu, priekšstatu).
izbetonēt Izveidot no betona. Viscaur ieklāt ar betonu.
samontēt Izveidot no gatavām detaļām (mašīnu, iekārtu, celtni u. tml.).
sakombinēt Izveidot noteiktā veselumā (no atsevišķām sastāvdaļām).
savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp valstīm, pilsētām, reģionālām vienībām u. tml.), arī iekļaut (tās) kādā savienībā.
savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
Ieiet (kādās) sliedēs Izveidot noteiktu, arī normālu dzīves, darba veidu.
Ieiet (kādās) sliedēs Izveidot noteiktu, arī normālu dzīves, darba veidu.
nopatot Izveidot pata stāvokli (šaha spēlē).
iekārtot Izveidot pēc noteikta parauga (piemēram, albumu).
saplānot Izveidot plānu (parasti vairākām, daudzām norisēm, darbībām).
paplašināt Izveidot plašāku, lielāku apmēros.
priekšstatīt Izveidot priekšstatu (par ko).
iedomāt Izveidot priekšstatu, tēlu (par ko). Iedomāties (1).
Iegūt savu seju Izveidot raksturīgas, individuālas īpašības. Kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.
Iegūt savu seju Izveidot raksturīgas, individuālas īpašības. Kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.
iesliedēt Izveidot sakarus (starp nervu šūnām, nervu sistēmas daļām).
apsakņoties Izveidot saknes (par spraudeņiem).
uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznoties, izrotāties, parasti mazliet.
saposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu. Izgreznoties, izrotāties.
savienoties Izveidot savstarpēju saskarsmi, savstarpējas attiecības vienam ar otru, citam ar citu.
pārklāt Izveidot segumu (celtnei, tās daļai).
pārsegt Izveidot segumu (celtnei, tās daļai).
saverkšķīt Izveidot sejā (piemēram, smaidu, grimasi).
iegūt Izveidot sev (psihiskas vai fizioloģiskas īpašības) - par cilvēku.
nostiprināties Izveidot sev drošu, valdošu stāvokli (kur, kādā teritorijā).
priekšstatīties Izveidot sev priekšstatu (par ko).
iekārtoties Izveidot sev vēlamo kārtību (kur), izvietojot savas mantas, - apgādāties ar dzīvei nepieciešamajām mantām un izvietot tās vēlamā kārtībā.
nošļaupt Izveidot slīpu, mazāk asu, smailu.
izstīgot Izveidot stīgas (kur) - par augu.
nolīst Izveidot šādu izcirtumu, (kādā vietā, platībā).
industrializēt Izveidot šādu ražošanas sistēmu (kādā zemē, valstī).
aizšķērsot Izveidot šķērsli (kā kustībai). Būt par šķērsli.
pārsmalcināt Izveidot tā, ka atbilst pārāk izsmalcinātām prasībām. Izveidot pārāk niansēti, detalizēti.
izsmalcināt Izveidot tā, ka atbilst smalkām, niansētām prasībām. Izveidot detaļās, izveidot līdz pilnībai.
nostiept Izveidot taisnā virzienā (piemēram, ceļu).
iztaisnot Izveidot taisnu vai taisnāku (piemēram, līkumainu ceļu, robežu).
uzrakstīt Izveidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
iedibināt Izveidot un ieviest, nostiprināt (piemēram, tradīcijas, stāvokli).
piekonstruēt Izveidot un noteiktā veidā piestiprināt (pie kā, kam klāt).
Uzgriezt ūsas Izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu.
Uzgriezt ūsas Izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu.
salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
saasnot Izveidot vairākus, daudzus asnus (par sēklām, bumbuļiem u. tml.). Arī sadīgt (1).
sazarot Izveidot vairākus, daudzus zarus (pai augiem, to daļām). Sazaroties (1).
sazaroties Izveidot vairākus, daudzus zarus (par augiem, to daļām). Sazarot (1).
sažuburoties Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem). Sažuburot.
sažuburot Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem). Sažuburoties.
apvienot Izveidot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām).
padambēt Izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā (hidrotehniskas būves sastāvdaļu).
izdzīt Izveidot zemē (piemēram, vagu).
saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem). Izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
uzziedēt Izveidot ziedus, uzplaukt (par ziedaugiem, ziediem).
pamirkšķināt Izveidot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus.
iztaisīt Izveidot, ierīkot (kādā vietā, piemēram, dārzu, ceļu).
iekārtot Izveidot, ierīkot (kur vietu, piemēram, gulēšanai, sēdēšanai).
polderēt Izveidot, ierīkot polderus (kādā platībā, teritorijā).
pārnest Izveidot, izbūvēt (ko) citā vietā. Izveidot, izbūvēt (ko) citā vietā nekā parasts.
ierīkot Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu). Iestiprināt (kur iekšā).
izslāņot Izveidot, izkārtot slāņos, kārtās.
iestudēt Izveidot, izkopt (piemēram, noteiktus žestus, stāju).
atstāt Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja).
pamest Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja). Atstāt (6).
izdarīt Izveidot, izstrādāt (piemēram, secinājumu).
iekārtot Izveidot, nodibināt (parasti iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
ierīkot Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā. Iekārtot (2).
izkārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
ievest Izveidot, nodibināt.
ieviest Izveidot, nodibināt.
iekārtoties Izveidot, nodrošināt sev kādam nolūkam vēlamus apstākļus (piemēram, attiecīgi iedalot laiku, darbus u. tml.).
izzīmēt Izveidot, notēlot (daiļdarbā, mākslas tēlā).
pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai).
izkalt Izveidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli).
sasisties Izveidot, parasti nevēlamas, attiecības (ar kādu).
sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību. Salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas (matos, kādā to daļā).
sasprogot Izveidot, parasti viscaur, sprogas (matos, kādā to daļā).
nodibināt Izveidot, radīt (mākslas darba veidu, tradīcijas mākslā).
palaist Izveidot, radīt (parasti balss skaņas), izrunāt (vārdus, teikumus u. tml.).
izburt Izveidot, radīt (parasti ko skaistu, cildenu, vērtīgu).
ietaisīt Izveidot, radīt (piemēram, caurumu, bedri).
savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml. Šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
pārslogot Izveidot, radīt (piemēram, tekstu, mākslas darbu), kurā ir iekļauts kā pārāk daudz.
izvagot Izveidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā padziļinājumus, grambas u. tml.).
izlaist Izveidot, radīt (skaņu).
sasapņot Izveidot, radīt iztēlē.
pārot Izveidot, sakārtot pa pāriem.
sapumpurot Izveidot, sariesi vairākus, daudzus pumpurus (par augiem, to daļām).
sagriezt Izveidot, savīt lokā, apli, spirālē.
apzīmēt Izveidot, uzrakstīt (uz kā) atšķirības zīmi.
izcelties Izveidotie.
ataust Izveidoties (apziņā, atmiņā), rasties (par pārdzīvojumiem).
padoties Izveidoties (ar kādām īpašībām).
nomainīt Izveidoties (citas sabiedrības parādības) vietā.
iegrozīties Izveidoties (kā) - par apstākļiem, dzīvi u.tml.
izkrist Izveidoties (kādā veselumā) un izdalīties (no tā).
iegult Izveidoties (kur) - par iežiem.
iegrimt Izveidoties (noteiktam stāvoklim kādā vietā).
iegriezties Izveidoties (par dziļām grumbām).
sanākt Izveidoties (par kādām īpašībām).
izvērsties Izveidoties (par ko), arī pārmainīties (par cilvēku).
ierasties Izveidoties (piemēram, par grumbām, tulznām).
uzsisties Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļām) - par izsitumiem, augoņiem u. tml.
izsisties Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļām) - par izsitumiem, augoņiem.
pārklāt Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļas virsmas).
noklāt Izveidoties (uz visas ķermeņa virsmas vai tās lielākās daļas).
ievilkties Izveidoties (verdoša ūdens iedarbībā) - piemēram, par uzlējumu.
sabiezēt Izveidoties biezam (par apspalvojumu, apmatojumu).
sablīvēt Izveidoties blīvi citam pie cita (parasti par augiem, to daļām).
iedraudzēties Izveidoties draudzīgām attiecībām (ar kādu cilvēku), kļūt draugiem.
uzrasties Izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par orgāniem, to funkcijām, īpašībām).
iekaist Izveidoties iekaisumam (1).
notikt Izveidoties kādiem apstākļiem, arī būt iespējamam.
iedraudzēties Izveidoties labām attiecībām (ar dzīvnieku).
sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
ievārīties Izveidoties nosēdumiem (uz trauka sienām, kurā ilgāku laiku ko vāra).
Iegriezties (biežāk ieiet, ievirzīties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
Ievirzīties (arī ieiet, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
iegūt Izveidoties noteiktām attiecībām (ar cilvēkiem).
nozaroties Izveidoties par atsevišķu nozari (no kāda kopuma), dalīties atsevišķās nozarēs.
ieieties Izveidoties par paradumu, ierašu, tradīciju.
Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) parastajās sliedēs Izveidoties parastajā kārtībā.
pārvilkties Izveidoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par ledus, sniega kārtu.
saverkšķīties Izveidoties sejā (piemēram, par smaidu, grimasi).
nostiprināties Izveidoties spēcīgam, labi attīstīties (par augiem, to daļām).
Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) vecajās sliedēs Izveidoties tā, kā ir bijis līdz šim.
iegulties Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām. Iegult.
iegult Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām. Iegulties.
iedibināties Izveidoties un ieviesties, nostiprināties (piemēram, par tradīcijām).
iezīmēties Izveidoties vispārīgos vilcienos.
samākties Izveidoties, arī atrasties (kur) - parasti par lieliem mākoņiem.
notēloties Izveidoties, atspoguļoties iztēlē.
iezīmēties Izveidoties, attēloties (kur, piemēram, par svītru, līniju).
ieviesties Izveidoties, attīstīties (piemēram, par slimību).
atraisīties Izveidoties, attīstīties, pilnīgi izpausties (par cilvēka personību).
gult Izveidoties, būt redzamam, izpausties (piemēram, sejā, acīs).
gulēt Izveidoties, izpausties (piemēram, sejā, lūpās).
izbūvēties Izveidoties, izplesties (celtniecības gaitā).
iznākt Izveidoties, kļūt (par ko).
sabriest Izveidoties, kļūt lielam, spēcīgam (par parādībām dabā).
nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam.
iekārtoties Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.
iegūt Izveidoties, pārveidoties (jaunā kvalitātē) - par parādībām sabiedrībā.
izpeldēt Izveidoties, rasties (apziņā).
sanākt Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām u. tml.) - par kā kopumu.
samesties Izveidoties, rasties (par augiem, to daļām).
iemesties Izveidoties, rasties (par kādu parādību, procesu u. tml.).
ieperināties Izveidoties, rasties (par negatīvām parādībām sabiedrībā).
ievilkties Izveidoties, rasties (sejā) - par vaibstiem, grumbām u. tml.
izrietēt Izveidoties, rasties kā (parasti galvenā, noteicošā) ietekmē. Pamatoties (uz ko, parasti uz galveno, noteicošo).
uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) - par augoņiem, izsitumiem u. tml.
noslāņoties Izveidoties, sakrāties, arī izvietoties slāņveidīgi.
izrietēt Izveidoties, tikt izsecinātam (parasti no kā vispārīga) - piemēram, par domu, ideju.
pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko). Atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko).
kinoprodukcija Izveidoto kinofilmu kopums (piemēram, kādas tautas kinomākslā noteiktā laikposmā).
glīts Izveidots (par rokrakstu).
ekrānisks Izveidots, arī piemērots uzņemšanai kinofilmā vai pārraidei pa televīziju.
Likt pamatā (arī pamatos), arī likt par pamatu Izvēlēties par būtiskāko, galveno, uz kā pamata veidot ko.
Likt pamatā (arī pamatos), arī likt par pamatu Izvēlēties par būtiskāko, galveno, uz kā pamata veidot ko.
Komunisma celtniecība Izvērsta pasākumu sistēma komunisma materiāli tehniskās bāzes radīšanai, komunistisko ražošanas attiecību izveidošanai un visu sabiedrības locekļu personības vispusīgai un harmoniskai attīstībai..
izkārtot Izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
pārkārtoties Izvietoties citādā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izkārtoties Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
postulēt Izvirzīt (principu, atzinumu u. tml.) postulāta veidā.
izliekt Izvirzīt lokveidā (ķermeņa daļu).
uzliekt Izvirzīt lokveidā uz augšu (ķermeņa daļu).
izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) - par ķermeņa daļām. Būt izvirzītam, izveidotam (uz augšu, arī uz priekšu).
atzaroties Izvirzīties, izveidoties, aizstiepties uz sāniem, malām (no galvenā).
izvilkt Izzīmēt, an izveidot (piemēram, līniju, apli).
domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nojāt Jājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
ikebana Japāņu tēlotājas mākslas paveids - kompozīciju veidošana no ziediem un keramikas vai citiem priekšmetiem.
rikšot Jāt, arī braukt, parasti zirgam, skrienot šādā veidā.
kārpīt Jaukt (kādu, piemēram, zemes, veidojumu), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to) uz visām pusēm.
postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
Veģetatīvā vairošanās Jauna auga organisma veidošanās no mātes organisma veģetatīvajiem orgāniem.
Veģetatīvā vairošanās Jauna auga organisma veidošanās no mātes organisma veģetatīvajiem orgāniem.
slēdziens Jauna sprieduma (secinājuma) veidošana uz viena sprieduma vai vairāku spriedumu (premisu) pamata pēc noteiktiem loģikas likumiem.
konversija Jauna vārda veidošana, mainot tā paradigmu.
attīstība Jaunas kvalitātes rašanās, pāreja augstākā pakāpē, plašāka apjoma sasniegšana, pilnveidošanās (sabiedrības dzīvē, zinātnē, mākslā u. tml.).
granulācija Jauni saistaudi ar graudainu virsmu, kuri veidojas, piemēram, brūcei dzīstot.
celsme Jaunrade, radīšana. Izveide.
atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties, par patstāvīgu augu.
metastāze Jauns slimības perēklis, kas veidojas no primārā slimības procesa vietas attālos audos, orgānos, slimības ierosinātājiem metastazējoties. Slimības ierosinātāju pārvietošanās organismā.
pārsalas Jauns, plāns ledus, kas ir izveidojies uz uzplūduša vai atkušņa radīta ūdens, zem kura ir vecāks ledus.
Nemīta taka Jauns, vēl nekad nebijis paņēmiens, darbības veids.
Nemīta taka Jauns, vēl nekad nebijis paņēmiens, darbības veids.
darināšana Jaunu vārdu veidošana, izmantojot valodā esošos vārdus vai morfēmas. Darbība --> darināt (2).
vārdrade Jaunu vārdu veidošana.
kalluss Jaunveidojums (augiem) sadzijuša ievainojuma, bojājuma vietā.
Stiprā puse Jautājums, darbības nozare, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, veiklība, prasme.
Stiprā puse Jautājums, darbības nozare, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, veiklība, prasme.
Vājā puse Jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
Vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts Jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
Vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts Jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
aptauja Jautājumu kopums (rakstītā vai drukātā veidā), ko izmanto aptaujāšanai. Aptaujas lapa.
Izotopiskais spins Jēdziens, ar kuru raksturo noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
Izotopiskais spins Jēdziens, ar kuru raksturo noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
Vissvētākais sakraments Jēzus Kristus miesa un asinis maizes un vīna veidā.
tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml. Uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja.
nojoņot Joņojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
apmale Josla, kas piekļaujas ārējai malai, veido robežu.
vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur).
jumtveidā Jumta, parasti divslīpju, formā, veidā.
jumtveidīgs Jumtveida.
rūpalkuģis Jūras zvejas kuģis jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei.
rūpalflote Jūras zveļas kuģu flote jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei.
papildizmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana, ko veic papildus (lai ko precizētu).
saistība Juridiskā aktā noteikts pienākums veikt kādas darbības.
lepoties Justies pašapzinīgam, pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
receptors Jušanas nervu specializēta struktūra, kurā kairinājuma enerģija pārveidojas nervu ierosas impulsos, ko nervu šķiedras aizvada uz centrālo nervu sistēmu.
vaigs Kā (priekšmeta, vietas u. tml.) veidols, arī izskats.
pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārveidotam (2). Arī pārvērsties (2).
pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārveidotam (1). Arī pārvērsties (1).
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārvērstam (2). Arī pārveidoties (2).
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārvērstam (1). Arī pārveidoties (1).
maks Kabatas formāta somveida, arī maisveida priekšmets (parasti naudas glabāšanai).
transliterācija Kāda alfabēta burtu un burtkopu atveide ar atbilstošiem cita alfabēta burtiem.
meistars Kādā darbā, darbībā ļoti izveicīgs, prasmīgs cilvēks.
zole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli). Monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna).
runa Kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem. Šāda izklāsta fiksējums rakstveidā.
tīkls Kādā teritorijā izvietota, funkcionējoša (iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml., to daļu) sistēma. Kādā teritorijā, vietā izveidota, funkcionējoša (iekārtu, ierīču, būvju u. tml.) sistēma, kopums. Darbību, procesu kopums, ko veic šāda sistēma.
tiesa Kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, apjoms, vērtība.
trēns Kādā vidē plūstošs (kā, parasti gāzu) kopums, veidojums.
partija Kādam mērķim izveidota, parasti lauksaimniecības, dzīvnieku grupa.
postenis Kādas (parasti finansiālas, saimnieciskas) darbības atsevišķa nozare, daļa, atsevišķs veids.
Pirmā bezdelīga Kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
Pirmā bezdelīga Kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
Tiešā runa Kādas personas runas tiešs atveidojums.
Tiešā runa Kādas personas runas tiešs atveidojums.
konfesija Kādas reliģijas paveids ar tai raksturīgu rituālu. Oficiāla piederība pie kādas reliģijas.
tīkls Kādas teritorijas (reljefa veidojumu, ūdenstilpju u. tml.) sistēma.
tāfele Kādas vielas (parasti pārtikas produkta, piemēram, šokolādes, īrisu, tējas) veidojums taisnstūra plāksnes formā.
mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi).
pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi).
ķīris Kaijām radniecīgs tārtiņveidīgo kārtas putns ar baltu apspalvojumu un melnu vai tumšbrūnu galvu.
kajaks Kaijveidīgo apakškārtas putns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām.
sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu.
recepcija Kairinātāja enerģijas uztveršana ar receptoriem un tās pārveidošana ierosā.
potīte Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus. Kājas daļa pie šīs locītavas. Izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali.
uzkalt Kājot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu). Izkalt (1).
lapukaktuss Kaktuss, kam ir lapveida stumbrs.
mašīnkalējs Kalējs, kas darbus veic ar mehānismiem.
žiklers Kalibrēts urbums mašīnas barošanas sistēmā degvielas dozētai padevei.
pēckalibrs Kalibrs, kas ir izveidots tehnoloģiskā procesa noslēgumā.
priekškalne Kalnāja vai kalnzemes nomale, ko pārejā uz apkārtējo līdzenumu veido zemu kalnu vai pauguru reljefs.
Kroku kalni Kalni, ko veido iežu krokas.
Kroku kalni Kalni, ko veido iežu krokas.
sopka Kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Aizbaikālā, Tālajos Austrumos).
trogieleja Kalnu ieleja, ko kādreiz ir padziļinājis un iztaisnojis, piepildījis ledājs un kam parasti ir siles veida profils.
vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc.
oroģenēze Kalnu veidošanās.
dancināt Kalpināt (kādu), liekot veikt dažādus uzdevumus, liekot izpildīt pavēles, iegribas.
pakalpiņš Kalpotājs (parasti pusaudzis), kas veic sīkus pakalpojumus.
pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna. Kaļot pārveidot citādu, par ko citu.
tuneļkalte Kalte, kurai ir tuneļveida darba telpa.
veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
svītrenis Kalts svītru veidošanai.
izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas).
nokalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (priekšmetu, tā daļas). Izkalt (2).
izkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu).
nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu). Izkalt (1).
iekalties Kaļot (piemēram, ar kaltu), izveidot (klintī, mūrī u. tml.) iedobumu un ievirzīties tajā.
iekalt Kaļot (piemēram, ar klatu), ieveidot (kādā virsmā uzrakstu, zīmes u.tml.).
izkalties Kaļot (piemēram, sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
izkalt Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu, izvirzījumu, piemēram, kokā, akmenī).
izkalt Kaļot izveidot (piemēram, akmeni noteikta formā).
uzkalt Kaļot izveidot virsū (uz kā, kam).
toņdakša Kamertonis, kas ir veidots no diviem vienā galā savienotiem stieņiem.
Elektriskais kamīns Kamīna veida ierīce, kurā siltumu un gaismu iegūst ar elektrisko strāvu.
kamolains Kamolam (1) līdzīgs. Ar kamolam (1) līdzīgiem veidojumiem.
kamolveidīgs Kamolveida.
kampaņveidīgs Kampaņveida.
noteka Kanālveida, parasti īpaši veidota, josla, arī, parasti cauruļveida, ierīce, iekārta šķidruma, masas novadīšanai.
rakstvedis Kancelejas darbinieks (parasti bruņotajos spēkos), kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
kancelejists Kancelejas darbinieks (parasti tāds, kas birokrātiski veic savus uzdevumus).
kanjonveidīgs Kanjonveida.
kanonveidīgs Kanonveida.
kanclers Kantonu padomes sekretārs (Šveicē).
kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras pagrabstāvā novietots šķirsts ar mirušo.
izkapāt Kapājot izveidot (kur, piemēram, iedobumu, bedri).
izkāpaļāt Kāpaļājot veikt (piemēram, ceļu).
izkāpelēt Kāpelējot veikt (piemēram, ceļu).
megalīts Kapene, kas veidota no lieliem sakrautiem akmeņiem.
Brāļu kapi Kapi, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
Brāļu kapi Kapi, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
kāpienveidīgs Kāpienveida.
Pastāvīgais kapitāls Kapitāla daļa, kura pastāv ražošanas līdzekļu, celtņu, ierīču, mašīnu, kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu veidā un kuras vērtība ražošanas procesā nemainās.
Pastāvīgais kapitāls Kapitāla daļa, kura pastāv ražošanas līdzekļu, celtņu, ierīču, mašīnu, kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu veidā un kuras vērtība ražošanas procesā nemainās.
kartelis Kapitālistiskajās valstīs - (politisku partiju) apvienība vai vienošanās, lai veiktu kopīgus pasākumus.
paternālisms Kapitālistiskās ekspluatācijas veids - strādnieku daļas uzpirkšana (piemēram, paaugstinot algu, izmaksājot prēmijas), lai tos novērstu no šķiru cīņas.
manufaktūra Kapitālistiskās ražošanas veids (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kam raksturīgs apvienots: darbs darbnīcā, darba detalizēta dalīšana, roku darba pārsvars.
Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
kāpņveidīgs Kāpnveida.
pakāpiens Kāpņu daļa - horizontāls un vertikāls veidojums, uz kura kāpjot liek kājas.
kāpe Kāpņu pakāpienam līdzīgs veidojums (piemēram, zemes virsmā).
galviņkāposti Kāposti, kuru blīvo lodveida galviņu veido gandrīz apaļas, sēdošas lapas.
virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas.
ripsis Kāpostu (krustziežu) dzimtas eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām.
zeltziede Kāpostu (krustziežu) dzimtas krāšņumaugs ar smaržīgiem zeltainiem vai dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
kapsulveidīgs Kapsulveida.
rausties Kāpt, arī rāpties (kur, no kurienes, kam pāri) smagnēji, neveikli, arī ar grūtībām.
aizsardzība Kara darbības veids, kuras mērķis ir atsist pretinieka uzbrukumus, noturēt ieņemtās pozīcijas un sagatavoties uzbrukumam. Kara un kaujas darbības nodrošinājums pret pretinieka zemes un gaisa uzbrukumiem.
reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai. Avangards (1).
manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai. Karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka.
karē Karaspēka kaujas ierinda (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimtam) viena vai vairāku taisnsūru (kvadrātu) veidā.
iekārta Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības grupējums platumā un dziļumā (noteiktas darbības veikšanai).
karadienests Karavīra pienākumu veikšana bruņotajos spēkos. Pasākumu, pienākumu kopums, kas saistīts ar atrašanos bruņotajos spēkos.
leģionārs Karavīrs fašistiskās Vācijas īpašās karaspēka daļās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem.
sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus.
sargkareivis Karavīrs, kas attiecīgajā laikposmā veic sarga pienākumus.
izlūkgrupa Karavīru grupa, kas veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu.
spēks Karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
kārbveidīgs Kārbveida.
izkariķēt Kariķēti atveidot (ko).
izkārpīt Kārpot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
sakārpīt Kārpot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
kārpveidīgs Kārpveida.
plicis Karpveidīgo kārtas līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas.
akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi (piemēram, akmeņgrauzis, bārdainais akmeņgrauzis).
karamelizēt Karsēt (cukuru, arī citus cieti un cukuru saturošus produktus) līdz karamela veidošanās temperatūrai.
vārīt Karsēt (ko, parasti vielu, vielu maisījumu) tā, ka (tas) kūst, pāriet visā savā tilpumā gāzveida agregātstāvoklī, (tam) veidojas vēlamās īpašības un (no tā) rodas vēlamais produkts.
termokarsts Karsts, kas veidojies, izkustot pazemes ledum vai atkustot sasalušai gruntij.
tvīkains Karsts, tveicīgs.
iztvīkt Karstumā, tveicē izslāpt, pārkarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
tvīksme Karstums, tveice.
uzplūksnot Kāršot, kasot u. tml. izveidot plūksnainu (piemēram, audumu).
uzpūkot Kāršot, kasot u. tml. izveidot pūkainu (piemēram, šķiedru).
žaut Kārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus) žūšanai.
Ciešamā kārta Kārta, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
leptīts Kārtains, smalkgraudains, metamorfs iezis (gneisa paveids).
pirmais Kārtas skait. --> viens (1). Tāds, kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais
zvīņas Kārtas, arī sīkas sastāvdaļas (piemēram, iezim, vielai, veidojumam).
pastkarte Karte (parasti mākslinieciski izveidota), kas paredzēta sarakstei.
perfokarte Karte informācijas fiksēšanai ar simboliem, ko veido caurumi, robi.
procedūra Kārtība, kādā veic secīgus pasākumus, darbības.
iekārtojums Kārtība, veids, kādā izvietoti (telpā, ēkā, iestādē u. tml.) izmantojamie priekšmeti. Telpai, ēkai, iestādei u. tml. atbilstošie priekšmeti un to izvietojuma veids.
ridāt Kārtojot likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
saridāt Kārtojot salikt, novietot (vairākus, daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
risināt Kārtot (kādu, parasti sarežģītu, jautājumu), veikt (kādu, parasti sarežģītu, uzdevumu).
ridāt Kārtot (piemēram, galdu, istabu), novācot, novietojot priekšmetus noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
ranžēt Kārtot noteiktā veidā (skaitļus, parasti variantes).
organizēt Kārtot, veidot (ko) plānveidīgi, saskaņoti.
Miltaini kartupeļi Kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni.
Kartupeļu vēzis Kartupeļu slimība, kuras rezultātā uz bumbuļiem izveidojas dažāda lieluma un formas tumši izaugumi.
karuseļveidīgs Karuseļveida.
kaskādveidīgs Kaskādveida.
iekasīt Kasot (ar ko asu), ieveidot (kādā virsmā zīmes, robus u. tml.).
piekasīt Kasot izveidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot.
izkasīt Kasot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
sakasīt Kasot savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
šāberēt Kasot veidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot. Piekasīt (2).
koferis Kastes veida soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai. Čemodāns.
čemodāns Kastes veida soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai. Koferis.
šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai.
kasete Kastveida veidne (piemēram, betona paneļu liešanai).
kastveidīgs Kastveida.
izkašņāt Kašņājot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
sakašņāt Kašņājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī sakārpīt.
kāšveidīgs Kāšveida.
persona Kategorija, kas pauž runātāja un darbības veicēja attieksmes.
katliene Katlveida ieplaka.
katlveidīgs Katlveida.
ultramontānisms Katolicisma virziens, kas izveidojās no 17. līdz 19. gadsimtam un centās panākt katoļu baznīcā Romas pāvesta neierobežotu varu iepretim lokālisma un liberālisma tendencēm.
katete Katra no taisnleņķa trijstūra malām, kas veido taisnu leņķi.
daiva Katra no vienveidīgām, norobežotām daļiņām, kas veido veselo.
Medaļas lente Katrai medaļai noteikta veida lente, ko var nēsāt medaļas vietā.
Ordeņa (arī medaļas) lente Katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
Ordeņa lente Katram ordenim noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa vietā.
daļa Katrs no vairākiem vienlīdzīgiem lielumiem, kuri kopā veido veselo (lielumu).
vairogs Kaula, hitīna vai cits ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni.
Bļodas kauli Kauli, kas veido iegurni.
Bļodas kauli Kauli, kas veido iegurni.
Apakšējais žoklis Kauli, kas veido kustīgo apakšējo sejas daļu. Apakšžoklis.
Augšējais žoklis Kauli, kas veido pusi no virsējās sejas daļas. Augšžoklis.
ēdājs Kaulu un ādas tuberkulozes veids.
Zoba cements Kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu.
Zoba cements Kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu.
kaulveidīgs Kaulveida.
izkausēt Kausējot (ko), izveidot, radīt (tajā, piemēram, caurumu).
sakausēt Kausējot panākt, ka (divas vai vairākas vielas) savienojas, izveido viendabīgu maisījumu.
gredzens Kauslapu, vainaglapu vai putekšņlapu sakārtojuma veids.
krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna galotnē vai nogāzēs), pa kuru notiek vulkāna izvirdumi.
kausveidīgs Kausveida.
Smagā kavalērija Kavalērijas paveids, kurā izmanto smagu apbruņojumu.
Smagā kavalērija Kavalērijas paveids, kurā izmanto smagu apbruņojumu.
Vieglā kavalērija Kavalērijas paveids, kurā izmanto vieglu apbruņojumu un ātrus zirgus.
Vieglā kavalērija Kavalērijas paveids, kurā izmanto vieglu apbruņojumu un ātrus zirgus.
Centrālā kavēšana Kavēšana, kas izveidojas smadzeņu šūnās un centros.
ķemmveidīgs Kemmveida.
podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
stereokinematogrāfija Kinematogrāfijas nozare, kas ietver metodes un līdzekļus stereokinofilmu ieguvei un projicēšanai.
telekinematogrāfija Kinematogrāfijas nozare, kas ietver televīzijas filmu veidošanu.
panorāma Kinematogrāfijas sistēma, ar kuru kinofilma no kāda centra fiksē visu riņķveida redzes lokā esošo, sistēma kinofilmas projicēšanai uz riņķveidīgi novietotu ekrānu kopuma.
kinomākslinieks Kinematogrāfists, kas veido kinofilmas māksliniecisko ietērpu.
kinodokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā.
kinoreportāža Kinofilma, kinokadru kopums, kas veidoti reportāžas formā.
Multiplikācijas filma Kinofilma, kuras kadri ir secīgi izveidoti attēli, kas rada kustības ilūziju.
montāža Kinofilmas, fonogrammas, uzveduma u. tml. veidošana, grupējot gatavas sastāvdaļas. Tas (kinofilma, fonogramma, uzvedums u. tml.), kas ir izveidots, grupējot gatavas sastāvdaļas.
kinodramaturģija Kinofilmu scenāriju veidošana. Attiecīgā daiļrades nozare.
Skaņu kino Kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
Skaņu kino Kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
Mēmais kino Kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez fonogrammas.
Mēmais kino Kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez fonogrammas.
Televīzijas kino Kinomākslas nozare, kas ietver televīzijas filmu veidošanu.
kinodokumentālistika Kinomākslas nozare, kas specializēta dokumentālo kinofilmu veidošanai.
Rūtiņu klade Klade, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei.
uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu, aizsargkārtu).
saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā. Klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi. Klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu. Pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu.
Klasiskais kostīms Klasiska stila kostīms, kam pamatā ir tradicionālā vīriešu uzvalka līnijas un detaļu veidojums.
līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi. Šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā).
tīklot Klāt, arī saistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
tīt Klāt, segt (kādu materiālu, veidojumu u. tml.), parasti visapkārt, cieši.
tīt Klāt, segt (kādu, ko), parasti visapkārt, cieši (ar kādu materiālu, veidojumu u. tml.).
sēsties Klāties (kur, uz kā u. tml.), veidojot kārtu, (piemēram, par sniegu, putekļiem).
Iet plāni Klāties, veikties slikti.
rieža Klaušas (gabaldarba veidā).
kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
Daktiliskā klauzula Klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
Sievišķā klauzula Klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe.
Vīrišķā klauzula Klauzula, kuru veido viena uzsvērta zilbe.
tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
flīģelis Klavieres trīsstūra veidā ar horizontāli novietotām stīgām.
noklidzināt Klidzinot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
pārklāt Kliedējot (vielu) pāri (kam), pār (ko), izveidot (tās) kārtu.
noklāt Kliedējot (vielu), izveidot (tās) kārtu (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļās).
smidzināt Kliedējot šķidrumu, pulverveida vielu, panākt, ka tie noklājas (kādā vidē, uz kā).
pulverizēt Kliedēt (šķidrumu, pulverveida vielu) kādā vidē, uz kā ar gaisa, gāzes strūklu.
smidzināt Kliedēt (šķidrumu, pulverveida vielu) kādā vidē, uz kā ar gaisa, gāzes strūklu.
kloķveidīgs Kloķveida.
klonveidīgs Klonveida.
Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
Kultūras pils (arī nams) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā). Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
Tautas nams Klubs, kas veic masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
Tautas nams Klubs, kas veic masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
misēklis Kļūda, neveiksme. Arī traucēklis.
misējums Kļūda, neveiksme. Misēklis.
slieties Kļūt augstākam (par ko veidojamu, būvējamu u. tml.).
pārvērsties Kļūt citādam savā izskatā, izturēšanās veidā u. tml. (par dzīvniekiem).
pārtapt Kļūt citādam, iegūt citādas (psihes, rakstura, personības) īpašības (kā) darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā. Pārveidojoties psihes, rakstura, personības īpašībām, kļūt citādam, par ko citu.
pārvērsties Kļūt citādam, parasti pretējam, iegūt citu veidu (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
izmainīties Kļūt citādam. Pārveidoties, pārvērsties.
mainīties Kļūt citādam. Pārveidoties, pārvērsties.
izpausties Kļūt citiem uztveramam (piemēram, par psihisku stāvokli, personības, rakstura īpašību). Izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
kuplot Kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), arī plašākam. Papildināties.
daudzveidoties Kļūt daudzveidīgam (2). Tikt daudzveidotam.
sažuburot Kļūt daudzveidīgam (parasti par parādībām sabiedrībā).
sažuburoties Kļūt daudzveidīgam (parasti par parādībām sabiedrībā).
samezgloties Kļūt daudzveidīgam, sarežģītam, konfliktiem bagātam (parasti par daiļdarbu, tā sižetu).
atbalsot Kļūt dzirdamam (atbalss veidā). Atbalsoties.
celties Kļūt lielākam (par ko pašlaik veidojamu, būvējamu).
augt Kļūt lielākam, augstākam (par ko ceļamu, veidojamu u. tml.).
augt Kļūt lielākam, spēcīgākam. Nobriest, izveidoties (garīgās attīstības rezultātā).
pakuplot Kļūt mazliet daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Mazliet papildināties.
paputēt Kļūt nenoturīgākam, vājākam, daļēji izzust (par attiecībām starp cilvēkiem). Kļūt mazāk laimīgam, veiksmīgam (par mūžu).
parādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, nonākt redzes lokā (piemēram, par priekšmetiem, dabas veidojumiem, to daļām).
nolaisties Kļūt slinkam, nolaidīgam, neveikt savus pienākumus.
spiralizēties Kļūt spirālveidīgam.
ierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, parastu. Pierast.
parast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, pierastu, kļūst par paradumu, ieradumu.
pārsprāgt Kļūt tādam, kam (piemēram, augot, briestot, pārveidojoties) ir radusies plaisa, plīsums.
tikt Kļūt tādam, kam ir iespēja (ko darīt, veikt, arī ko izmantot, ar ko darboties).
pārputekļoties Kļūt tādam, kam ir putekļu veids, struktūra (parasti par augsni, kūdru).
pārstikloties Kļūt tādam, kam ir stiklveida struktūra.
sasaistīties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saikne (ar kādu, ar ko).
sadzīvoties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saistība, labas attiecības (vienam ar otru, citam ar citu).
sasieties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša, parasti nevēlama, saikne (ar kādu, ar ko).
saskarties Kļūt tādam, kam izveidojas saskare, arī saskarsme (ar kādu, ar ko).
sarast Kļūt tādam, kam izveidojas vēlams, parasti savstarpējs, izturēšanās veids (vienam pret otru, citam pret citu) - par dzīvniekiem.
sarast Kļūt tādam, kam kopējos apstākļos, kopējā darbībā u. tml. izveidojas stabila, cieša saistība, labas attiecības (parasti ar kādu).
stikloties Kļūt tādam, kam rodas stiklveida struktūra.
tikties Kļūt tādam, kam veidojas, arī pastāv saskarsme (piemēram, ar kādu parādību, norisi, priekšmetu).
pievienoties Kļūt tādam, ko pievieno, ar ko papildina, arī veido (kādu kopumu). Kļūt par (kāda kopuma) sastāvdaļu.
uzzaļot Kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst zaļi (par tīrumu, dārzu u. tml.).
sazaļot Kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst, parasti pilnīgi, zaļi (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
saziedēt Kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.).
sērsnot Kļūt tādam, kur veidojas sērsna.
Sasieties mezglā Kļūt tādam, kurā izveidojas mezgls.
saveldrēties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairākas, daudzas lakstaugu veldres (par lauku, tīrumu u. tml.).
samezgloties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi mezgli (par diegu, auklu u. tml.).
samilzt Kļūt tādam, kurā izveidojas, parasti lieli, mākoņi (par debesīm). Palielināties apjomā, parasti ievērojami (par mākoņiem).
sarētoties Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu). Sarētot.
sarētot Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu). Sarētoties.
sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
sprikstēt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Arī sprēgāt (2).
saputot Kļūt tādam, kura ūdeņos, parasti pēkšņi, izveidojas putas (par ūdenstilpi).
Sieties mezglā Kļūt tādam, kurā veidojas mezgls.
rētoties Kļūt tādam, kurā veidojas rēta (1) vai rētas (parasti par organisma daļu).
sārņoties Kļūt tādam, kurā veidojas sārņi (2).
sekvestrēties Kļūt tādam, kurā veidojas sekvestrs (1).
sprogoties Kļūt tādam, kurā veidojas sprogas (par matiem, apmatojumu).
sapārsloties Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu). Sapārslot.
sapārslot Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu). Sapārsloties.
pārklāties Kļūt tādam, uz kā virsmas (kas) izveidojas - piemēram, par ķermeni, ķermeņa daļu.
žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1). Augt kupli, zariem viļoties.
žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (2).
sazaroties Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā). Sazarot (3).
sazarot Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā). Sazaroties (3).
sakuplot Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam, bagātam ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām, arī plašam.
knābjveidīgs Knābjveida.
ieknibināt Knibinot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, caurumu).
izknibināt Knibinot radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
izkniebt Kniebjot izveidot (kur robus, zīmes u. tml.).
izkodināt Kodinot izveidot (kādā virsmā).
izkodināt Kodinot radīt, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
Zara kanna Koka kauss ar zarveida snīpi.
klāsts Koka platforma (piemēram, celtnes pamatnei, skatuvei).
ugunskoks Koka priekšmets uguns ieguvei ar berzi.
ieveidnis Koka vai metāla veidne dzelzsbetona vai betona būvkonstrukciju izgatavošanai.
tīraudze Kokaudze, ko veido vienas sugas koki.
palīgkoks Kokaugs, ko izmanto, lai audzē veicinātu citu koku augšanu.
pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
vainags Kokgriezumu apļveida rotājums skapja augšējai malai.
kronis Kokgriezumu vainagveida rotājums skapja augšējai malai.
stafilokoki Koki (baktērijas), kuru šūnas ir sakopotas ķeķarveida kaudzītēs.
tamarisks Koks vai krūms ar skujveida vai ļoti sīkām, zilgani zaļām plēkšņveida lapām un sīkiem, sārtiem ziediem.
starpkoks Koks, kas krāvumā ir novietots šķērsām citiem kokiem starpu veidošanai starp tiem.
upurkoks Koks, pie kura veic upurēšanas darbības.
liepa Koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags.
gadskārta Koksnes slānis, kas kokaugam izveidojas vienā veģetācijas periodā.
kokgriezums Koktēlniecības veids - griezums kokā.
starpizmantošana Koku izciršana izlases veidā meža augšanas laikā (meža kopšanas, arī sanitārajās cirtēs).
kauleņkoks Kokveida kauleņaugs.
opuncija Kokveida vai krūmveida augs ar plakaniem, cilindriskiem vai lodveida stumbra un zaru posmiem.
kokveidīgs Kokveida.
kokveidā Kokveidīgi.
valde Koleģiāls veidojums (vēlēts vai iecelts) organizācijas, iestādes u. tml. vadīšanai, arī administratīvs vai pašvaldības institūts.
kolekcionārisms Kolekciju veidošana.
pirmkolektīvs Kolektīvs, kas veido (uzņēmuma, tā nodaļas, iestādes u. tml.) zemāko organizatorisko pamatvienību.
kolonnveidīgs Kolonnveida.
aizsardzība Komandas daļa, kas veic šādu funkciju.
komandvērtējums Komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā. Komandu vērtējums.
Komandu vērtējums Komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā. Komandvērtējums.
komandturnīrs Komandu turnīrs individuālā sporta veidā.
komatveidīgs Komatveida.
komētveidīgs Komētveida.
konsignācija Komisijas līguma veids, saskaņā ar kuru īpašnieks pārdod savas preces (parasti ārzemēs) ar komisionāra starpniecību.
komsorgs Komjaunatnes organizators - persona, ko iecēla Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības Centrālā Komiteja jaunatnes politiskā un kultūras masu darba organizēšanai un jaunu pirmorganizāciju izveidošanai skolās un darbavietās (līdz 1946. gadam). Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības pirmorganizācijas sapulces vēlēta un komitejas apstiprināts sekretārs (no 1946. gada).
sakompilēt Kompilējot izveidot.
Ziemas olimpiskās spēles Kompleksas starptautiskās sacensības ziemas sporta veidos.
kompleksveidīgs Kompleksveida (1).
kompleksveidīgs Kompleksveida (2).
kompleksveidīgs Kompleksveida (3).
sakomponēt Komponējot izveidot (skaņdarbu).
horeogrāfija Kompozicionālā izveide (dejai, deju uzvedumam, baletam).
mobilizēt Koncentrēt (psihiskos vai fizioloģiskos procesus) kāda uzdevuma veikšanai.
koncertveidīgs Koncertveida (1).
koncertveidīgs Koncertveida (2).
pomāde Konditorejas izstrādājums - aromātiska no cukura, sīrupa, augļu un ogu sulas vai to esenču savārījuma iegūta lipīga, želejveida masa, ko pilda karamelēs.
virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo (dažādu līkumotu formu, piemēram, gredzenu, veidā), vārot verdošā taukvielā.
rulete Konditorejas izstrādājums no mīklas, kas cilindrveidīgi ir satīta vairākās kārtās ar saldu pildījumu. Šāda izstrādājuma gabals, šķēle.
karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, ietvaicētu cietes cukura sīrupu un šķīdināta cukura masu karsējot līdz karamela veidošanās temperatūrai.
vingrinājums Konkrēta nodarbība prasmju, iemaņu pilnveidošanai, fiziskas vai psihiskas īpašības, spējas iegūšanai.
iekonstruēt Konstruējot, veidojot iekļaut (kur).
pārkonstruēt Konstruēt vēlreiz, no jauna. Konstruējot pārveidot citādu.
vējtveris Konstrukcija, veidojums, kas aizsargā no vēja.
stiegra Konstrukcijas stieņveida, stiepļveida u. tml. elements, kas nodrošina tās struktūras noturīgumu.
Telpiskais bloks Konstruktīvs būvelements, kas veido celtnes montāžas elementu, kurš pēc izmēriem un formas atbilst vienai vai vairākām telpām.
margas Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piemēram, atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai.
kontaktveidīgs Kontaktveida.
melnzeme Kontinentāla klimata ietekmē veidojusies auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu.
Tekošais konts (arī rēķins) Konts (bankā vai krājkasē), kas atspoguļo operācijas, kuras tiek veiktas ar glabājamiem naudas līdzekļiem.
iezīme Kontūras, apveidi.
rupors Konusveida caurule skaņas svārstību koncentrēšanai noteiktā virzienā un to pastiprināšanai.
terikons Konusveida kaudze (pie derīgo izrakteņu ieguves vietām), kur novieto nevajadzīgo iežu materiālu.
piltuve Konusveida padziļinājums zemes (planētas) virsā.
atvars Konusveida paplašinājums (instrumentos, priekšmetos).
piltuve Konusveida priekšmets (ar plānām sienām un parasti cauruļveida apakšdaļu), kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar samērā šauru atveri.
konusveidīgs Konusveida.
vibrokonveijers Konveijers materiālu vai detaļu pārvietošanai, izmantojot vibrācijas.
Ruļļu ceļš Konveijers, kas sastāv no rotējošiem cilindriem un ir paredzēts kravu pārvietošanai.
vilcējtransportieris Konveijers, ko izmanto, piemēram, zāģmateriāla, rūdas, ogļu kraušanai.
rotorkonveijers Konveijers, kurā apstrādājamās detaļas nepārtraukti tiek virzītas pa apli.
baterija Kopa, ko veido vairāki savā starpā savienoti vienveidīgi elementi, ierīces u. tml.
talka Kopēja darba veikšana brīvprātīgi, bez atlīdzības (parasti pēc aicinājuma), lai sniegtu palīdzību (kādam cilvēkam, saimniecībai u. tml.).
palielināt Kopējot veidot (fotoattēlu) lielāku.
Brāļu kaps Kopējs kaps, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
Brāļu kaps Kopējs kaps, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
kopizveids Kopējs, vienojošs izveids.
ekspozīcija Kopīgas izveides plāns (izrādei).
izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu. Kopjot padarīt skaistu.
lolot Kopt, veidot, radīt ar pūlēm, rūpīgi.
vidus Kopumā, grupā (ko veido dzīvas būtnes).
starpa Kopumā, vidē, grupā (ko veido dzīvas būtnes).
komplekss Kopums (darbībām, procesiem), kas veido vienotu veselumu. Darbības, procesi, kas veido vienotu veselumu.
komplekss Kopums (slimībām, fizioloģiskām norisēm, psihiskiem procesiem, stāvokļiem), kas veido ko saistītu, veselu. Slimības, fizioloģiskas norises, psihiski procesi, stāvokļi, kas veido ko saistītu, veselu.
komplekss Kopums (tēliem, idejām, izteiksmes līdzekļiem u. tml., piemēram, mākslas darbā, tekstā), kas veido ko saistītu, vienotu.
komplekss Kopums (vielām, dabas parādībām u. tml.), kas veido vienību, veselumu. Vielas, dabas parādības u. tml., kas veido vienību, veselumu.
salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
saime Kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, retāk tautas un kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
saime Kopums, ko veido cilvēki, kurus saista radniecība. Arī, parasti liela, ģimene.
pāris Kopums, ko veido divi līdzīgi, savstarpēji saistīti (piemēram, pēc funkcijas, izskata) priekšmeti, parādības u. tml.
spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas). Norise, kurā kas (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
rotaļa Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, skaņas). Norise, kurā kas (piemēram, gaisma, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
masa Kopums, ko veido, piemēram, priekšmeti. Arī (kā) skaits.
diapazons Kopums, ko veido, piemēram, spējas, īpašības, vēriens (darbībai). Amplitūda.
bagātība Kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti.
komplekss Kopums, kurā (piemēram, priekšmeti, parādības) veido vienību, veselumu. Priekšmeti, parādības, kas veido vienību, veselumu.
Organiskā masa Kopums, kurā ietilpst organiska sastāva veidojumi (piemēram, nopļauti, nocirsti u. tml. augi, to daļas).
pārkoriģēt Koriģējot pārveidot citādu.
dubultkoris Koris, kas sadalīts divās daļās tā, ka katra no tām veido pilnu jaukto kori (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
Bikšu kostīms Kostīms, kas sastāv no žaketes vai blūzveida jakas un garajām biksēm.
Krāšņais pupuķis Koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu.
kotedžtipa Kotedžveida.
kotedžveidīgs Kotedžveida.
bagāža Krājums, kopums, ko veido cilvēka zināšanas.
krampjveidīgs Krampjveida.
pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu vai klāj kādas virsmas lielāko daļu.
oleogrāfija Krāsainās litogrāfijas veids (19. gadsimta beigās), kas precīzi atveidoja (parasti eļļas) gleznas toņus, kā arī gleznas lākturu, audekla struktūru.
papildkrāsas Krāsas, kas sajauktas veido balto krāsu.
uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
izkrāsot Krāsojot, krāsojoties izveidot vēlamo izskatu (parasti cilvēkam).
pludmale Krasta sastāvdaļa, kas veidojas viļņu uzkrituma, straumju iedarbībā un kur uzkrājas, piemēram, smilts, grants, oļi.
pernica Krāsu saistviela, ko iegūst no žūstošām augu eļļām vai to aizstājējiem un kas pēc sacietēšanas veido plānu, elastīgu plēvi.
zivjdzenītis Krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli putni, kam ir košs apspalvojums un kas parasti dzīvo tropos.
zaļvārna Krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas kovārņa lieluma putns ar košām zaļām un zilām spalvām.
krāterveidīgs Krāterveida.
sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
uzkraut Kraujot (ko) virsū, izveidot (piemēram, kaudzi, grēdu).
nokraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
sakraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
krējumveidīgs Krējumveida.
kreklveidīgs Kreklveida.
kreļļveidīgs Kreļļveida.
Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kartībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kārtībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
vakance Kristālu punktveida defekts - atoma vai jona iztrūkums kristālrežģa mezglpunktā.
nimbs Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta cilvēka, dievišķas būtnes galvu.
oreols Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu. Nimbs.
Svētā Trīsvienība Kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
patristika Kristietības reliģiskā un filozofiskā mācība, ko no 1. līdz 8. gadsimtam izveidoja sevišķi autoritatīvi autori (baznīcas tēvi).
martirijs Kristīgās ticības apliecinājums, pakļaujot sevi moku pilnai nāvei.
Baznīcas tēvi Kristīgo draudžu locekļi (no 2. līdz 8. gadsimtam), kas veidoja kristietības dogmatiku un baznīcas organizāciju.
recenzija Kritisks (kā, parasti mākslas darba, zinātniska darba) vērtējums rakstveidā vai mutvārdos. Arī atsauksme. Attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas sniega kristālu veidojums.
krūmveidā Krūma veidā, formā.
suņmirte Krūms ar mūžzaļām šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs.
grimonis Krūms ar vienkāršām pretējām lapām, baltiem ziediem čemurveida ziedkopās, melniem vai zilganbaltiem augļiem.
plūškoks Krūms vai koks ar iedzelteniem vai baltiem ziediem čemurveida skarās un sarkaniem vai melni violetiem augļiem.
dzīvžogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu.
žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu. Dzīvžogs.
krūmogulājs Krūmveida ogulājs.
krūmveidīgs Krūmveida.
krustveidā Krusta (4) veidā, formā.
pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu. Šādā veidā darināt (priekšmetu).
pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās). Šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
Krusta zibens Krustveida zibens.
Krusta zibens Krustveidā zibens.
krustveidīgs Krustveida.
kacenkāposti Krustziežu dzimtas kāpostu ģints lopbarības augi ar vārpstveida kacenu un lielām, zaļām vai violetām lapām. Lopbarības kāposti. Šo augu virszemes daļas.
krūzveidīgs Krūzveida.
kokgriezums Ksilogrāfijas veids - attēla pārnešana uz gluda garenšķiedras koka plātnes.
kokgrebums Ksilogrāfijas veids - attēla pārnešana uz stāvšķiedras koka plātnes.
klucītis Kubveida rotaļlieta.
kubveidīgs Kubveida.
Pakaišu kūdra Kūdra, kas sasmalcinātā veidā ir noderīga pakaišiem. Pakaiškūdra.
pakaiškūdra Kūdra, kas sasmalcinātā veidā ir noderīga pakaišiem. Pakaišu kūdra.
komanda Kuģa apkalpes daļa, kas veic noteiktu uzdevumu.
stūresvīrs Kuģa, jahtas komandas loceklis, kas veic pienākumus pie stūres rata.
karavāna Kuģi, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita, un veic vienotu uzdevumu. Ūdens transportlīdzekļu grupa, ko velk velkonis.
stūmējkuģis Kuģis, kas ar īpaši izveidotu priekšgalu stumj (liellaivu, prāmi u. tml.).
nokuģot Kuģojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
eskadra Kuģu grupa, kas veic kopīgu braucienu.
lietuvainis Kuitalai līdzīgs tārtiņveidīgo kārtas putns.
ūdenskukaiņi Kukaiņu ekoloģiska grupa, pie kuras pieder kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas. Šīs grupas kukaiņi.
termīts Kukaiņu kārta (galvenokārt tropos), kurā ietilpst 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
plēvspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes). Šīs kārtas kukaiņi.
vabole Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni.
blakts Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi. Šīs kārtas kukaiņi.
prusaks Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem.
makstenes Kukaiņu kārta, pie kuras pieder tauriņiem līdzīgi kukaiņi un kuras daudzu sugu kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis. Šīs kārtas kukaiņi.
strautenes Kukaiņu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā. Šīs kārtas kukaiņi.
tārps Kukaiņu tārpveida kāpurs.
salto Kūlenis, kūleņu kopums, ko veido gaisā lēciena laikā.
rulete Kulinārijas izstrādājums - cilindrveidīgi satīta, parasti pildīta, gaļa, šādā formā izveidota maltā gaļa. Šādas gaļas veidojuma gabals, šķēle.
kulisveidīgs Kulisveida (1).
kulisveidīgs Kulisveida (2).
izkultivēt Kultivējot izveidot, arī uzlabot.
Sniega pika Kultivēta irbene ar baltiem ziediem lodveida ziedkopā.
Sniega pika Kultivēta irbene ar baltiem ziediem lodveida ziedkopā.
kultūrforma Kultūras paveids (augiem).
kinematogrāfija Kultūras un tautas saimniecības nozare - kinofilmu veidošana un demonstrēšana skatītājiem.
pūrs Kultūras vērtību kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā. Iespaidu, atmiņu kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes un to pārveidnes, retāk - lapas.
kupolveidīgs Kupolveida.
dūmgāzes Kurināmā sadegšanas gāzveida produktu un lidojošu pelnu maisījums.
ligulārija Kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar ieapaļām vai sirdsveida lapām un oranždzelteniem ziediem.
viļņoties Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem).
viļņot Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem). Viļņoties (2).
vīties Kustēties lokveidā, kustēties, veidojot lokus (piemēram, par liesmu).
locīties Kustēties lokveidā, kustēties, veidojot lokus.
tecēt Kustēties veikli, ātri, viegli (cilvēkam vai dzīvniekam ejot, skrejot) - par kājām. Veidoties veikli, ātri, viegli (par soļiem).
staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaikustiba) - par piekšmetiem, veidojumiem u. tml.
riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
locīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
vīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
vīkstīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem). Locīties (4).
žests Kustība, ko parasti veido ar rokām vai galvu un kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
plastika Kustību lokanums, vijīgums, arī harmoniskums. Arī kustību izveides paņēmienu kopums.
siltumnesējs Kustīga, šķidra vai gāzveida vide, kas noder siltuma apmaiņai.
virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs, arī daudzveidīgs, daudzkrāsains (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums. Jūklis.
matiņš Kutikulas vai īpašas epidermas šūnas matveida izaugums (posmkājiem).
Maģiskais kvadrāts Kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonālēm veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
kvadrātveidīgs Kvadrātveida.
Darba rezerves Kvalificēta darbaspēka plānveidīgas sagatavošanas sistēma (PSRS), kas ietver jauniešu apmācību speciālās mācību iestādēs.
Darba rezerves Kvalificēta darbaspēka plānveidīgas sagatavošanas sistēma (PSRS), kas ietvēra jauniešu apmācību speciālās mācību iestādēs.
viela Kvalitatīvs matērijas veids, kam pat miera stāvoklī piemīt masa. Tas, no kā sastāv fizisks ķermenis.
volumetrija Kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir šķidras vai gāzveida vielas tilpuma mērīšana.
halcedons Kvarca paveids - dažādas krāsas minerāls ar mikrokristālisku uzbūvi (pusdārgakmens).
ahāts Kvarca paveids - kārtains halcedons, pusdārgakmens.
pjezokvarcs Kvarca paveids, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās.
ķēdveidīgs Ķēdveida.
ķekarains Ķekarveida.
ķekarveidīgs Ķekarveida.
silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējoša viegla, kustīga būtne ļaunas sievietes veidolā.
silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējošs gars vieglas, kustīgas vīriešu vai sieviešu dzimuma būtnes veidolā.
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu. Uzsukāt.
ķepveidīgs Ķepveida.
figūra Ķermenis, augums (cilvēkam vai dzīvniekam). Apveids, forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim).
stāvs Ķermenis, augums (cilvēkam), tā (parasti kādā vidē uztveramais) apveids.
cilindrs Ķermenis, kuru ierobežo virsma, ko veido taisne, kustoties pa doto līkni, palikdama paralēla vienai taisnei, un divas paralēlas plaknes.
plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar vidukli. Šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda. Arī ķermenis (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna sienas normālu audu vai patoloģisku veidojumu pārduršana ar dobu adatu diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
Plecu josla Ķermeņa josla, kas savieno roku ar vidukli un ko veido kaulu un muskuļu sistēma.
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
mehānisms Ķermeņu (sviru, vārpstu, zobratu, izciļņu) sistēma (piemēram, mašīnā, ierīcē), kas paredzēta viena vai vairāku ķermeņu kustības pārveidošanai vēlamajā citu ķermeņu kustībā. Arī mašīna, ietaise.
mežģīties Ķerties (kur), aizmesties (piemēram, par darba rīku). Neveikties (par darbu).
lemesītis Ķīļveida (sējmašīnas, kultivatora) detaļa vai detaļu kopums izsēto sēklu ierušināšanai zemē, arī augsnes apstrādāšanai.
Rievotais jumstiņš Ķīļveida šķērsgriezuma jumstiņš.
ķīļveidīgs Ķīļveida.
polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula.
sintēze Ķīmiska savienojuma veidošana pēc dabā esoša savienojuma parauga.
pallādijs Ķīmiskais elements - mīksts, viegli kaļams un veidojams, sudrabaini balts, spožs metāls.
ogleklis Ķīmiskais elements, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts.
tīrradnis Ķīmiski inerta metāla veidojums, kurš ir smagāks par vienu gramu un kurš pēc izmēriem krasi atšķiras no to ietverošās (rūdas, ieža) masas.
nemetāli Ķīmiskie elementi, kam vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības vai arī piemīt tikai dažas no tām.
provitamīns Ķīmisks savienojums, no kā organismā veidojas vitamīni.
zoocīds Ķīmisks vai bioloģisks preparāts, ko lieto peļveidīgo grauzēju un citu nevēlamu mugurkaulnieku iznīcināšanai.
ķirzakveidīgs Ķirzakveida.
varāni Ķirzakveidīgo dzimta, kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi ar masīvu (līdz 3 metriem garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem. Šīs dzimtas dzīvnieki.
lipoma Labdabīgs audzējs, kas veidojas taukaudos.
sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas pūles.
attīstīts Labi izveidoties (par augu veģetatīvajiem orgāniem).
fotolaboratorija Laboratorija, kurā veic fotouzņēmumu un fotofilmu apdari.
kinofotolaboratorija Laboratorija, kurā veic kinofilmu, fotouzņēmumu un fotofilmu apdari.
mēģene Laboratorijas cauruļveida, parasti stikla, trauks ar slēgtu galu.
humors Labsirdīgi zobgalīga attieksme (pret ko). Spēja saskatīt un atveidot komisko.
palīdzība Labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai).
iespēja Labvēlīgu apstākļu, nosacījumu kopums (kā īstenošanai, veikšanai).
neiespēja Labvēlīgu apstākļu, nosacījumu trūkums (kā veikšanai, īstenošanai).
Putnu dienas Laika posms pavasarī (pirms gājputnu atlidošanas), kad plaši veic pasākumus putnu faunas saudzēšanai un bagātināšanai.
darbalaiks Laika posms, kurā veic lietderīgu darbu.
mašīnlaiks Laika sprīdis, kurā mašīna veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.
Sideriskais (arī zvaigžņu) mēnesis Laika sprīdis, kurā Mēness veic pilnu apceļojumu ap Zemi.
Sideriskais (arī zvaigžņu) mēnesis Laika sprīdis, kurā Mēness veic pilnu riņķojumu ap Zemi.
Sideriskais periods Laika sprīdis, kurā planēta vai tās pavadonis veic pilnu riņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
Zvaigžņu (arī sideriskais) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365, 26 diennaktis).
Sideriskais (arī zvaigžņu) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis).
Zvaigžņu (arī sideriskais) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis).
gads Laika sprīdis, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu pa savu orbītu. Šāds laika sprīdis kādā laika skaitīšanas sistēmā.
Ģeoloģiskais vecums Laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma.
Putnu dienas Laikposms pavasarī (pirms gājputnu atlidošanas), kad plaši veic pasākumus putnu faunas saudzēšanai un bagātināšanai.
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā, piemēram, parādības, priekšmeta) rašanās, izveidošanas un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
kontrollaiks Laikposms, kurā jāveic noteikts uzdevums, pasākums.
periods Laikposms, kurā mainīgais lielums veic pilnu savas kustības, izmaiņas ciklu.
mūžs Laikposms, kurā pastāv (neorganiskās dabas vielas, veidojumi). Laikposms, kurā (priekšmets, ierīce u. tml.) ir derīgs izmantošanai.
roklaiks Laiks, kurā lietderīgais darbs tiek veikts ar rokām.
sportloto Laimes spēle, kuras mērķis ir pirms izlozes uzminēt noteiktu skaitu sporta veidu nosaukumu (ciparu) un kurā izmanto īpaša veida formulārus.
Laimes klēpis Laimīga, veiksmīga situācija, apstākļi.
Laimes klēpis Laimīga, veiksmīga situācija, apstākļi.
Tikt cauri (viegli, arī sveikā, ar veselu ādu) Laimīgi (bez zaudējumiem), veiksmīgi, viegli u. tml. izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
pikēt Laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
laiviņa Laiviņveida (parasti formas tērpa) cepure.
laiviņveidīgs Laiviņveida.
laivveidīgs Laivveida.
salaisties Laižoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem.
lakatiņveidīgs Lakatiņveida.
lakatveidīgs Lakatveida.
plakāts Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus.
madara Lakstaugs ar sīkām lapām mieturī un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
petūnija Lakstaugs ar zarotu stublāju un baltiem, sarkaniem, violetiem vai raibiem stobrveida vai piltuvveida ziediem.
puduraugs Lakstaugs, kas veido ceru, puduri.
lakstveidīgs Lakstveida.
lancetveidīgs Lancetveida.
mezofils Lapas mīkstums, ko veido pamataudi, kuri atrodas starp augšējo un apakšējo epidermas slāni.
maksts Lapas pamatnes saaugusi pārveidne, kas apņem stumbru.
Lapas maksts Lapas pamatnes saaugusi pārveidne, kas apņem stumbru.
mušmire Lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga.
lāpstiņveidīgs Lāpstiņveida.
salāpstot Lāpstojot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
lāpstveidīgs Lāpstveida.
sfagns Lapu sūna ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru.
sirpjlape Lapu sūnu klases augs ar zarainu stumbru un lapām, kam ir sirpjveidā galotnes.
lapveidīgs Lapveida.
auditorija Lasītāju, klausītāju, cienītāju pulks (ko iemantojis kāds rakstnieks, mākslinieks, sabiedrisks darbinieks vai kāds zinātnes vai mākslas veids).
sasaukt Lasot (parasti mācīšanās procesā), izrunāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
Saukt kopā Lasot (parasti mācīšanās procesā), runāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
salasīt Lasot savākt. Lasot novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
Gotiskie burti Latīņu burtu paveids - burti ar stūrainām līnijām.
fraktūra Latīņu burtu paveids - burti ar stūrainām līnijām. Gotiskie burti.
Jauna strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
Jaunā strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
skansts Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
kombains Lauksaimniecības agregāts, kas sastāv no savienotām mašīnu daļām, kuras vienlaicīgi veic labības vai tehnisko kultūru novākšanas un apstrādes noteiktu operāciju ciklu.
Laidaru sistēma Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas veids kūtīs un laidaros, kuros tos ēdina.
šķīvis Lauksaimniecības mašīnu sastāvdaļa - liekta diskveida metāla plāksne augsnes griešanai.
deputātnieks Laukstrādnieks, kas samaksu par padarīto darbu saņem deputāta [2] veidā.
mēnessakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu nokrāsu.
saulesakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu. Saules akmens.
Saules akmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu. Saulesakmens.
ciemats Lauku apdzīvota vieta, kas izveidojusies pēc lauksaimniecības kolektivizācijas.
stāpelis Laukums vai platforma ar slīpumu uz ūdenstilpes pusi kuģubūvei, remontam, nolaišanai ūdenī.
izlauzt Laužot izveidot (ko).
lavīnveidīgs Lavīnveida.
lēcienveidīgs Lēcienveida (1).
lēcienveidīgs Lēcienveida (2).
salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
nolēkt Lecot, lēcieniem veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
lēcveidīgs Lēcveida.
kēms Ledāja kušanas ūdeņu radīta reljefa paugurveida forma ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
kars Ledāju iedarbībā radies kausveida padziļinājums kalnos, parasti netālu no to virsotnes.
piesala Ledus josla (gar upju, ezeru u. tml. krastiem), kas veidojas, pirms aizsalst pārējā ūdens platība.
nolasmenis Ledus josla, kas izveidojas neaizsalušai ūdenstilpei gar krastu.
Ledus pāržmauga Ledus josla, sablīvējums, kas izveidojas šķērsām pāri ūdenstilpei.
šļūdonis Ledus masa, kas kalnu apgabalos plūsmas veidā pārvietojas lejup pa nogāzi.
šķīvjledus Ledus plāksne, kam parasti ir apaļa forma un kas veidojas, sasalstot nelieliem ledus gabaliem, sniega putrai vai salūstot ledus segai.
uzledojums Ledus veidojums, kas radies, sasalstot ūdenim, kurš virs ūdenstilpes ledus segas izplūdis caur plaisām, arī kas radies, sasalstot virs zemes izplūdušam gruntsūdenim.
veidulis Lejamās detaļas formai atbilstošs elements veidnes iekšējā dobuma iegūšanai.
pieliet Lejot (parasti šķidru metālu, plastmasu), izveidot un pievienot (detaļu, elementu pie kā, kam klāt).
liedināt Lejot (piemēram, kausētu metālu) veidot.
izliet Lejot (piemēram, metālu, javu), izveidot.
saliet Lejot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot (piemēram, slidotavu).
Uzliet ledu Lejot ūdeni, izveidot ledus laukumu, celiņu.
Uzliet ledu Lejot ūdeni, izveidot ledus laukumu, celiņu.
uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu). Lejot, klājot (šādu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
uzliet Lejot, klājot celtniecībā lietojamu masu kur virsū, izveidot (ceļu, laukumu u. tml.).
lejforma Lejveidne.
nolēkāt Lēkājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū.
lēkmjveidīgs Lēkmjveida.
Ēnu teātris Leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
Ēnu teātris Leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
lellinieks Leļļu veidotājs, gatavotājs.
atkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā atkļūt šurp. Lēnā, neveiklā gaitā atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
aizkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā attālināties. Lēnā, neveiklā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iekūņoties Lēnā, neveiklā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nokūņoties Lēnā, neveiklā gaitā noiet, nonākt.
pārkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pakūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pavirzīties.
kūņoties Lēnā, neveiklā gaitā virzīties.
vīkstīties Lēni, arī neveikli kustēties.
čāpot Lēni, arī smagi, neveikli iet.
mīcīties Lēni, bez steigas, arī tūļīgi, neveikli darboties.
mudžināt Lēni, nemērķtiecīgi veidot, gatavot (ko), darīt (ko).
čužināties Lēni, neveikli ko darīt.
iesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli iekļūt, ievietoties (kur iekšā).
svempt Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli iet.
izsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli izkļūt.
svempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli kāpt, rāpties, arī celties.
nosvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli nokāpt, norāpties.
pārsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli piecelties.
piesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli uzkāpt, uzrāpties. Arī uzcelties.
perfolente Lente informācijas fiksēšanai ar simboliem, ko veido caurumi.
trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā). Šādai uzšuvei, apdarei paredzēts veidojums.
uzplecis Lentveida detaļa, kas uzšūta uz apģērba pleca daļas, arī piešūta, iešūta pleca daļā.
apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai). Pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
apsējs Lentveida saite, ko apliek vai apsien (ap ko).
lentveidīgs Lentveida.
Izstiepts leņķis Leņķis, kura lielums ir 3,142 radiāni (180 grādi) un kura malas veido taisni.
Centra leņķis Leņķis, kura virsotne ir riņķa līnijas centrā un malas veido divi rādiusi.
leņķveidīgs Leņķveida.
liānveidīgs Liānveida.
pilotāža Lidaparāta manevrēšana gaisā, lai veidotu noteiktas figūras.
raketoplāns Lidaparāts ar raķetes veida dzinēju.
salidināt Lidinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
salaisties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par viegliem priekšmetiem.
salidināties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojuma, arī kur).
mutulis Lidojošs lodveida, spirālveida (tvaiku, dūmu u. tml.) kopums.
salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem.
nolidot Lidojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - parasti par putniem, kukaiņiem.
riņķot Lidojot virzīties pa riņķa līniju, lokveidā.
izlūklidojums Lidojums, kurā veic izlūkošanu.
spireja Līdz 2 metriem augsts vasarzaļš rožu dzimtas krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām, baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem vairogveida, čemurveida vai skarveida ziedkopās.
aka Līdz gruntsūdenim izrakta vai izurbta un nostiprināta bedre (tvertne) ūdens ieguvei.
Līdz pēdējai elpai Līdz nāvei.
Līdz pēdējam (retāk beidzamajam) elpas vilcienam Līdz pēdējai iespējai, līdz nāvei.
Līdz pēdējam (retāk beidzamajam) elpas vilcienam Līdz pēdējai iespējai, līdz nāvei.
Līdz beidzamajam (biežāk pēdējam) elpas vilcienam Līdz pēdējai iespējai, līdz nāvei.
Līdz pēdējam (retāk beidzamajam) elpas vilcienam Līdz pēdējai iespējai, līdz nāvei.
noslīpēt Līdz pilnībai izkopt, arī izveidot (ko, piemēram, iemaņas, prasmi).
māksla Līdz sevišķai veiklībai izkopta darbības prasme.
palīglīdzeklis Līdzeklis, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības veikšanu, galvenā procesa īstenošanu.
forma Līdzeklis, veids (gramatisko kategoriju izteikšanai).
zāles Līdzekļi (kā) uzlabošanai, arī veicināšanai.
kanāls Līdzekļu, paņēmienu kopums, darbības veids.
sandrs Līdzena virsa (parasti ar smiltīm klāts lauks), kas ir izveidojusies no pārskalotas morēnas materiāla ledāja galos vai malās.
izlīdzināt Līdzinot izveidot gludu. Panākt, ka izveidojas gluds, līdzens.
reportieris Līdzstrādnieks (piemēram, periodiskā izdevumā, radiofonā, televīzijā), kas raksta, veido reportāžas.
saliekt Liecot (kādu materiālu), izveidot (ko no tā), parasti riņķveida.
locīt Liecot (piemēram, papīru), veidot (ko no tā).
saliekt Liecot izveidot (ko) noteiktā formā.
izliekt Liecot izveidot (piemēram, priekšmetu, tā daļu) lokveidā (parasti uz augšu, uz āru).
ieliekt Liecot pavērst (parasti uz iekšu). Liecot ieveidot, radīt iedobumu (priekšmeta virsmā).
uzlaide Liekais materiāla slānis, ko sagatavei noņem apstrādes procesā.
izlikt Liekot (ko) noteiktā kārtībā, apklāt, Māt (parasti grīdu, sienas). Liekot (ko) teiktā kārtībā, izveidot.
vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) - par putniem.
pielikt Liekot papildus (ko klāt), izveidot (kā) kopumu.
salikt Liekot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, attiecīgi nodarbinot, pārbaudīt (parasti cilvēku, viņa spēju piemērotību kādam uzdevumam).
piekraut Liekot, novietojot (ko) citu uz cita vai citu pie cita, izveidot (piemēram, kaudzi, nastu).
kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piemēram, kaudzi, krautni).
uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
aizturēt Liekot, veidojot šķēršļus, noturēt uz vietas (piemēram, sniegu), aizkavēt virzīšanos.
apturēt Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību.
šķirt Liekt (apmatojuma, apspalvojuma daļas), parasti uz pretējām pusēm. Kārtojot (matus), veidot (celiņu lajos).
līkt Liekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
veldrēties Liekties tā, ka izveidojas veldre (par stiebraugu, zālaugu u. tml. kopumu).
province Liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs). Valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas.
piramīda Liela akmens celtne (Ēģiptē) ar kvadrātveida pamatu un sānu skaldnēm, kurām ir kopēja smaila virsotne.
lufars Liela asarveidīgo kārtas zivs (Melnajā jūrā, Azovas jūrā) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni.
tuncis Liela asarveidīgo kārtas zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru.
nototēnija Liela asarveidīgo kārtas zivs, kas dzīvo galvenokārt antarktiskajos un subantarktiskajos ūdeņos.
bloks Liela celtne, arī celtņu komplekss. Telpu komplekss (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kurās veic kādu vienotu darba procesu.
sams Liela karpveidīgo kārtas plēsīga zivs, kam ir raksturīga plata mute un gari taustekļi.
saida Liela mencveidīgo kārtas zivs (Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos) ar trim muguras un divām anālām spurām.
plantācija Liela platība (kolhozā, padomju saimniecībā, arī mežsaimniecībā), kur audzē viena veida augus.
masīvs Liela platība, kurai raksturīga kāda vienveidīga teritoriāla pazīme, kāds vienveidīgu objektu kopums.
Neuzvaramā armāda Liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
Klupšus krišus Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet! klupdams krizdams.
Klupšus krišus Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupdams krizdams.
Klupdams krizdams Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupšus krišus.
Klupdams krizdams Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupšus krišus.
sevrjuga Liela storveidīgo kārtas caurceļotāja zivs ar ļoti garu zobenveida purnu.
menca Liela, saimnieciski nozīmīga mencveidīgo kārtas zivs.
kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera (zemūdens darbu veikšanai).
smalkmaize Lielāka konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām, parasti cep veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
lauks Lielāka platība, kurā kas atrodas, kuru kas veido. Arī klajums.
Nacionālais parks Lielāka teritorija dabiska stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
Nacionālais parks Lielāka teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgi dzīslotām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem, plaukstot baltiem, vēlāk iesārtiem vai sarkaniem, ziediem.
kūka Lielāks konditorejas izstrādājums no šādas mīklas, kuru cep parasti veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
industrializācija Lielas, mašinizētas ražošanas sistēmas izveidošana (visās tautas saimniecības nozarēs, it īpaši rūpniecībā).
sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai ir saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
balons Liels (parasti stikla) pudeles veida trauks (šķidruma glabāšanai).
solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
orangutans Liels cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks (Kalimantānas un Sumatras salas mežos).
dažādība Liels daudzums (kā atšķirīga, nevienāda). (Formu, veidu) bagātība. Daudzveidība (2).
buls Liels karstums, tveice (skaidrā, sausā laikā). Dūmakains, tveicīgs, spiedīgs gaiss.
kubls Liels konusveida, arī cilindrveida koka trauks, parasti ar vāku.
pingvīns Liels nelidojošs putns ar masīvu ķermeni, peldēšanai pielāgotām airveida pleznām, labi attīstītu krūšu ķīli un spēcīgiem krūšu muskuļiem.
Slāņu svīta Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņkopa.
Slāņu svīta Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņkopa.
slāņkopa Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņu svīta.
Jūras krauklis Liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns.
Jūras krauklis Liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns.
grifs Liels piekūnveidīgo kārtas maitas putns.
sekretārs Liels piekūnveidīgo kārtas putns (Āfrikā) ar garām kājām un cekulu uz galvas.
kazuārs Liels skrējējputns (Austrālijā, Jaungvinejā) ar neattīstītiem spārniem un ķiverei līdzīgu ragvielas veidojumu uz galvas.
trimo Liels spogulis, kas ir veidots kā patstāvīgs telpas Iekārtas priekšmets vai piestiprināts pie sienas.
marabu Liels stārķu dzimtas putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli.
orķestris Liels tembrāli un skaitliski līdzsvarots instrumentāls ansamblis, kura dalībnieki spēlē dažādu grupu instrumentus vai vienas cilmes dažāda veida instrumentus.
ibiss Liels vai vidējs stārķveidīgo kārtas putns ar garu, lokveidā saliektu vai taisnu knābi.
Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
langusts Liels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar cilindrisku čaulu, ļoti garu otro antenu pāri (galvenokārt silto jūru piekrastes joslā).
rubenis Liels vistveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem.
mednis Liels vistveidīgo kārtas putns ar tumšu apspalvojumu.
vārna Liels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar pelēkmelnām vai melnām spalvām.
krauķis Liels zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas putns ar melnu apspalvojumu.
albatross Liels, balts jūras putns ar gariem, šauriem spārniem un spēcīgu, āķveida knābi.
sigillārija Liels, izmiris kokveida augs ar taisnu, kolonnai līdzīgu stumbru un lielām šķēpveida (dažreiz līdz 1 m garām) stumbra galotnē vai uz zariem pušķveidā sakārtotām lapām.
spruts Liels, masīvs galvkaju klases jūras dzīvnieks, kam ir raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekli, kuriem ir piesūcekņi.
zilonis Liels, masīvs snuķaiņu kārtas zīdītājdzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvām kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.
ērglis Liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni un gariem, platiem spārniem.
Zivju ērglis Liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar tumšu muguru un baltu vēderu. Zivjērglis.
zivjērglis Liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar tumšu muguru un baltu vēderu. Zivju ērglis.
klucīgs Liels, smagnējs. Arī neveikls.
arfa Liels, trīsstūrveida strinkšķināmais stīgu instruments.
kandelabrs Liels, žuburains svečturis ar vairākām svecēm vai svečveida elektriskām spuldzēm.
plantācija Lielsaimniecība (kapitālistiskajās valstīs), kur audzē viena veida augus (piemēram, kāliju, cukurniedres, tēju).
Saņemt pēdējos spēkus Lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
Saņemt pēdējos spēkus Lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
rullis Lielu viļņu kopums, kas neveido putas.
salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem. Ielīst (kur).
nolīst Lienot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
pārliet Liet (piemēram, metāla izstrādājumus) vēlreiz, no jauna. Lejot pārveidot par ko citu.
Liet laimes Liet izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī, lai iegūtu nejaušas formas veidojumu zīlēšanai (parasti Jaungada naktī).
prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība. Prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
tikt Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā.
tapt Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā. Tikt [1] (6).
uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt. Arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
būt Lieto salikto laika formu veidošanā.
tikt Lieto salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā. Būt (7).
skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
pauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
ļapata Lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī ar palēcieniem.
ļipata Lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī ar palēcieniem.
pa Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies. Pag.
pag Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies. Pa [2].
pagaidīt Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pārtraukt tā darbību, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies.
ar Lieto, lai izteiktu vēlējumu (atvadu sveicienā).
tā Lieto, lai noradītu, ka (kas) ir padarīts, paveikts, noticis.
Gan jau Lieto, lai norādītu, ka darbība kaut kad vai kaut kā tomēr tiks paveikta.
Gan jau Lieto, lai norādītu, ka darbība kaut kad vai kaut kā tomēr tiks paveikta.
vien Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
jo Lieto, lai pastiprinātu vārda (parasti laika vai veida apstākļa vārda) nozīmi.
lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes daudzskaitļa pirmās personas formu.
lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes trešās personas formu.
pats Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.
viss Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.
mest Lietot attiecīgu paņēmienu cīņā ar pretinieku (cīņas sporta veidos).
antikvariāts Lietotu grāmatu un periodisku izdevumu veikals.
ekspertīze Lietpratēja veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), kurā nepieciešamas speciālas zināšanas un kuru izdara, lai dotu pamatotu lietpratēja atzinumu, arī padomu.
atkala Lietus, kas līst aukstā laikā un veido šādu apledojumu.
darītājvārds Lietvārds, kas apzīmē darītāju, darbības veicēju.
nolīgot Līgojoties veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt). Līgstot vienoties par paveikto, padarīto dot (noteiktu atlīdzību).
ligzdveidīgs Ligzdveida.
kleins Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām).
uzdot Likt (darīt, veikt ko, izturēties kādā veidā), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
atsaukt Likt (kādai oficiālai personai), lai pārtrauc veikt savus līdzšinējos pienākumus.
dīdīt Likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko.
piecelt Likt (kādam) piecelties, lai (tas) veiktu kādu darbību.
Nogrūst uz citu Likt citam veikt (ko) savā vietā.
izkārtot Likt izvietoties, nostāties (cilvēkiem) noteiktā kārtībā, veidā.
nostādīt Likt kādu laiku atrasties (kur) un veikt noteiktu uzdevumu (parasti sargāt, novērot).
nostādīt Likt nostāties, panākt, ka nostājas (kur, kādā veidā).
stādīt Likt stāties, panākt, ka stājas (kur, kādā veidā).
Pielikt pie darba Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam vai dzīvniekam).
Likt darbā (arī pie darba) Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam).
Likt darbā (arī pie darba) Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam).
piejūgt Likt veikt (kādu, parasti nepatīkamu, smagu, darbu, uzdevumu).
kārtot Likt, izvietot (priekšmetus) noteiktā veidā, kārtībā.
klāt Likt, izvietot izplestā veidā, izklaidus vai citu pie cita (piemēram, papīra lapas).
atsūtīt Likt, lai nodod (piemēram, ziņas, vēstis, sveicienus).
rīkot Likt, parasti oficiāli (kādam) ko darīt, veikt, darboties, dot norādījumu.
pārlikt Likt, veidot (piemēram, segumu) vēlreiz, no jauna.
norma Likuma formulēts noteikums, arī tradicionāli izveidojies noteikums, princips, uzskats, kas regulē cilvēku attiecības sabiedrībā.
laulība Likumā noteiktā kārtībā noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
rīcībspēja Likuma noteikta spēja veikt juridiskas darbības un atbildība par savu rīcību.
izrakstīt Likumā noteiktā veidā nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
izrakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
piekritība Likumā paredzēts pieļaujamo darbību, veicamo pienākumu kopums (parasti tiesisku, pārvaldes jautājumu kārtošanā).
garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
krimināllikums Likums, kas ietver tiesiskās normas, kuras nosaka kriminālatbildības pamatus un robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus un mērus.
Distributīvais likums Likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
Distributīvais likums Likums, saskaņā ar kuru algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
puškīnija Liliju dzimtas krāšņumaugs ar bāli vai tumši ziliem ziediem ķekarveida ziedkopās.
ķeizarkronis Liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām lapām un lieliem zvanveida oranžsarkaniem ziediem. Tīģerlilija.
tīģerlilija Liliju dzimtas sīpolaugs ar nokareniem, lieliem, dzeltensarkaniem un melni punktētiem zvanveida ziediem.
lilijveidīgs Lilijveida.
salīmēt Līmējot aizklāt (ko). Līmējot salabot, līmējot izveidot.
sjenna Limonīta paveids - sarkanbrūns minerāls.
līmveidīgs Līmveida.
svītrlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām.
punktlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem. Punktēta līnija.
šķērslīnija Līnija, kas ir izveidota šķērsām (kam).
kontūrlīnija Līnija, kas veido (kā) kontūras.
trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē. Apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.).
ķīļlīnija Līnija, ko veido kuģi, kas brauc cits aiz cita.
diagonāle Līnija, virziens šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam).
ūdenslīnija Līnijveida ūdenszīme.
līnijveidīgs Līnijveida.
linkopība Linu audzēšana šķiedras un eļļas ieguvei.
salipināt Lipinot salabot. Lipinot izveidot.
kancona Lirisks dzejolis par bruņinieku mīlestību. Senās franču vai itāliešu dzejas veids.
eposs Liroepikas paveids - varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē. Šī liroepikas paveida daiļdarbs.
lirveidīgs Lirveida.
pielīt Līstot lietum, izveidoties no lietus lāsēm (parasti par peļķēm).
groteska Literatūras un mākslas darbs, kur izmantots šāds tēlojuma veids.
poētika Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļdarba izveides likumības un paņēmienus, tā struktūru, formu, elementus un analīzes principus. Arī literatūras teorija.
literatūrteorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūras teorija.
Literatūras teorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūrteorija.
Literatūras teorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūrteorija.
brošēt Locīt, komplektēt, sastiprināt iespiestās loksnes, lai izveidotu brošūru vai grāmatas bloku.
klanīties Locīties uz priekšu, piemēram, sveicinot, godinot.
izlodāt Lodājot izveidot ejas, caurumus (kur).
koki Lodveida baktērijas, kuru diametrs nav lielāks par 1 mikrometru.
bumba Lodveida formas priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
ieloks Lodveida ieliekums (ķermeņa daļai).
Acs ābols Lodveida ķermenis, kas atrodas acs dobumā.
Acs ābols Lodveida ķermenis, kas atrodas acs dobumā.
bumba Lodveida priekšmets (sportam, vingrošanai, rotājām), kas izgatavots no elastīga materiāla un pildīts ar saspiestu gaisu.
mamilārija Lodveida vai cilindrveida kaktuss ar matiņiem un ērkšķiem.
Lodes zibens Lodveida zibens.
lodveidīgs Lodveida.
gropeslogs Logs, kura aplodā izveidotas gropes vērtņu ielikšanai.
implikācija Loģiska operācija, kurā veido izteikumu pēc shēmas «ja A, tad B».
spirohetas Lokanas spirālveida vienšūnas baktērijas.
tekstilpavediens Lokans, samērā stiprs veidojums, kam ir mazs šķērsgriezums un liels garums un ko izmanto tekstilizstrādājumu darināšanai.
salocīt Lokot (piemēram, papīru), izveidot (ko no tā).
salocīt Lokot (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
izlocīt Lokot izveidot (ko) līkumotu. Izveidot līkumotu.
izlocīt Lokot izveidot (priekšmetu).
vīle Lokot, gludinot u. tml. izveidots svītrveida izcilnis, ieloce (apģērbā, audumā).
siet Lokot, tinot (kā) galus, stūrus u. tml., veidojot tajos, piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tam) rodas savstarpējs saistījums. Savstarpēji lokot, tinot (kā galus, stūrus u. tml.), veidojot (tajos), piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tiem) rodas savstarpējs saistījums.
vītne Loks, aplis (piemēram, spirālveida veidojumā, salikumā).
apkārt Lokveidā (apvirzīties pilnīgi vai daļēji).
visapkārt Lokveidā (pilnīgi apvirzīties).
krāls Lokveida apmetne ar mājām visapkārt un dzīvniekiem paredzētu laukumu vidū (Dienvidāfrikā).
ietvert Lokveidā apņemt, ieskaut (parasti seju).
apņemt Lokveidā aptvert, ieskaut. Iekļaut.
līkne Lokveida ceļš, ceļa posms. Iedomāta lokveida līnija (parasti atmosfērā, izplatījumā).
līkums Lokveida formā.
līkne Lokveidā liekta līnija.
spraislis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas. Arī velve.
sprieslis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas. Arī velve. Spraislis (2).
apkārt Lokveidā, no visām pusēm (piemēram, atrasties, Ietvert).
loks Lokveida.
lokveidīgs Lokveida.
reproduktorkomplekss Lopkopības celtņu komplekss, kas paredzēts jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
govkopība Lopkopības nozare - govju audzēšana piena, gaļas, pārtikas un vieglās rūpniecības izejvielu ieguvei.
kazkopība Lopkopības nozare - kazu audzēšana piena, gaļas, vilnas ieguvei.
izloze Lozējot veikta (loterijas laimestu) sadale.
izloze Lozējot veikta (piemēram, priekšmetu, vietas, pienākumu) sadale.
izloze Lozējot veikta (piemēram, starta kārtības, kārtējo pretinieku) noteikšana.
karteča Ložmetēja veida sešstobru šaujamierocis (19. gadsimta vidū).
izložņāt Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus. Ložņājot padarīt irdenu.
dramatizējums Luga, kas izveidota parasti no epikas daiļdarba.
Lūpu zīmulis Lūpu pomāde stienīša veidā.
cekuliņi Lūpziežu dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem, parasti ziliem, ziediem.
sumpurnis Ļauna cilvēkveidīga būtne ar suņa galvu.
kanceroģenēze Ļaundabīgo audzēju veidošanās un attīstības process.
vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
vilcināties Ļaut (piemēram, darbiem) ieilgt, arī paveikt (piemēram, darbus) vēlāk par paredzēto laiku.
laist Ļaut, arī likt (kādam) pārtraukt, arī izbeigt regulārā darba veikšanu. Ļaut, arī likt (kādam) nonākt citos apstākļos.
noaudzēt Ļaut, lai (mati, nagi) izaug (kādā veidā).
kaķisks Ļoti atjautīgs, ļoti izveicīgs (piemēram, par izturēšanos, kustībām).
(Kā) uz burvja (arī burvju) mājienu, arī (kā) pēc burvja (arī burvju) mājiena Ļoti ātri, brīnumainā, pārsteidzošā veidā.
(Kā) uz burvja mājienu, arī (kā) pēc burvja mājiena Ļoti ātri, brīnumainā, pārsteidzošā veidā.
askētisms Ļoti atturīgs, vienkāršs dzīves veids.
askēze Ļoti atturīgs, vienkāršs dzīves veids.
Uz galvas stāvēt Ļoti censties paveikt, sasniegt.
Uz galvas stāvēt Ļoti censties paveikt, sasniegt.
pārbagāts Ļoti daudzveidīgs (pēc formas, niansēm, elementiem).
laime Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši. Arī veiksme.
pleziozaurs Ļoti liels mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm.
punduris Ļoti maza auguma cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
galēt Ļoti mocīt tā, ka ir tuvu nāvei (parasti par sāpēm, slimību).
Melna diena Ļoti neveiksmīga diena.
Melnā diena Ļoti neveiksmīga diena.
Melna stunda Ļoti neveiksmīgs brīdis, laikposms.
nokauties Ļoti nopūlēties (ar ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) Ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) Ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
sirdsdarbs Ļoti patīkams, iemīļots darbs, darbība, ko parasti veic brīvajā laikā.
vizuļzelts Ļoti plānas plāksnes veida zelts.
plēksne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums.
plēne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums. Plēksne (1).
plēne Ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis.
pamatīgi Ļoti rūpīgi (ko darīt, veikt), tā, ka atbilst kādām prasībām.
Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšēja plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiņiem (arī plauktiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
pamatīgs Ļoti rūpīgs, labā kvalitātē veikts (parasti par darbu).
psilofīti Ļoti seni fosili augi ar dakšveidīgi zarotu stumbru, bez saknēm, reizumis arī bez lapām.
juvelierisks Ļoti smalki, detalizēti veidots. Atbilstošs augstām prasībām, normām.
tīmeklis Ļoti smalks, tievs (dažu posmkāju, piemēram, zirnekļu) sekrēta veidojums, arī no tā veidotais pavediens, tīkls.
sasaistīt Ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties.
vraks Ļoti vārgs, pilnvērtīgai dzīvei nederīgs cilvēks.
Šķilt valodu Ļoti veikli, arī asprātīgi runāt.
Šķilt valodu Ļoti veikli, arī asprātīgi runāt.
versifikācija Mācība par dzejas valodas ritma veidiem un valodas ritmisko uzbūvi.
heraldika Mācība par ģerboņiem, arī par dažām citām simboliskām zīmēm. Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī ģerboņu izveidošanos.
melodika Mācība par melodijas veidošanu.
kontrapunkts Mācība par šo daudzbalsības veidu.
polifonija Mācība par šo daudzbalsības veidu. Kontrapunkts (2).
sagatavotība Mācībās, vingrinājumos u. tml. iegūta piemērotība, atbilsme kādu darbību, kāda uzdevuma veikšanai.
Mājas darbs Mācību darbs, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.
Pirmmācības skola Mācību iestāde, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas.
Pirmmācības skola Mācību iestāde, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas.
lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā pedagogs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
rokdarbi Mācību priekšmets skolās pirmo vienkāršāko darba prasmju un iemaņu veidošanai.
politehnisms Mācību sistēma, kuras mērķis ir sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par ražošanas principiem un nozarēm, izveidot vispārtehniskas prasmes un iemaņas.
Mājas uzdevums Mācību uzdevums, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.
Mājas uzdevums Mācību uzdevums, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.
heiristika Mācīšanas metode, kas veicina aktivitāti, atjautību.
dresēt Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) veiktu noteiktas darbības. Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) reaģētu uz noteiktu kairinātāju.
gatavot Mācīt (kādu, piemēram, profesijas iegūšanai). Mācīt, trenēt (kādu, piemēram, noteikta uzdevuma veikšanai).
pamatklintājs Magmatisko un metamorio iežu kopums, kas veido kontinenta mantijas kodolu.
porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
olivīns Magnija un dzelzs silikāts (minerāls), kas veido ultrabāziskos un bāziskos iežus.
grozīt Mainīt, pārveidot.
evolucionēt Mainīties, attīstīties, pārveidoties.
attīstīties Mainīties, veidojot jaunas formas. Sasniegt augstāku attīstības pakāpi (par sabiedrību, sabiedriskām parādībām). Pilnveidoties.
iegriezties Mainoties izveidoties (par apstākļiem, stāvokli).
iegriezties Mainoties izveidoties, iestāties (par laika apstākļiem).
evolūcija Maiņa, attīstība, pārveidošanās.
Vibrācijas elektromēraparāts Maiņstrāvas elektromēraparāts, kura darbības pamatā ir elektrisko svārstību pārveidošana mehāniskajās svārstībās.
taisngriešana Maiņstrāvas sprieguma pārveidošana līdzstrāvas spriegumā.
suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
soms Maisveida plēšas (parasti mūzikas instrumentam). Mūzikas instruments, ko darbina ar šādām plēšām.
maisveidīgs Maisveida.
Mājas tāfele Mājas iedzīvotāju saraksts (šādas plāksnes veidā), kas parasti ir novietots kāpņu telpā.
putnkopība Mājputnu audzēšana gaļas un olu ieguvei. Attiecīgā lauksaimnieciskās ražošanas nozare.
spalvmākoņi Mākoņi, kas sastāv no atsevišķiem plāniem spalvveida elementiem.
Lietus mākoņi Mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā. Lietusmākoņi.
Sniega mākoņi Mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
Sniega mākoņi Mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
Orogrāfiskie mākoņi Mākoņi, kas veidojas, gaisa strāvai plūstot pār kalnu grēdu.
mākoņveidīgs Mākoņveida.
pamatmaksa Maksa, kas paredzēta, piemēram, par paveikto darbu (bez piemaksām).
Lidojuma tālums Maksimālais attālums, ko lidaparāts var veikt bez nolaišanās.
Lidojuma tālums Maksimālais attālums, ko lidaparāts var veikt bez nosēšanās.
improvizācija Mākslas darba (piemēram, skaņdarba, daiļdarba, izrādes tēla), runas veidošana izpildījuma procesā.
žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
improvizācija Mākslas darbs (piemēram, skaņdarbs, daiļdarbs, izrādes tēls), runa, kas veidota izpildījuma procesā.
kalums Mākslas darbs, arī dekoratīvs elements, kas veidots, kaļot metālu. Arī apkalums.
mozaīka Mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
vitrāža Mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
teātris Mākslas iestāde, uzņēmums, kas rīko izrādes šajā mākslas veidā.
tips Mākslas tēls, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskās kādas cilvēku grupas īpašības.
fotogrāfija Mākslas vai mākslas amatniecības veids - fotografēšana un attēlu izgatavošana.
Telpiski mākslas veidi Mākslas veidi, kuru darbi eksistē telpā, neattīstās laikā un tiek uztverti ar redzi.
Ledus balets Mākslas veids - horeogrāfiski priekšnesumi, ko izpilda, slidojot uz ledus.
Lietišķā māksla Mākslas veids, kas aptver lietišķi dekoratīvas nozīmes darbus.
Tēlotāja māksla Mākslas veids, kas atspoguļo īstenību vizuālos tēlos (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi - glezniecība, grafika, tēlniecība.
mūzika Mākslas veids, kurā dzīves īstenības tēlainā atspoguļojuma līdzeklis ir skaņa.
horeogrāfija Mākslas veids, kurā dzīves īstenību emocionāli atspoguļo ar ritmiskām kustībām un pozām.
daiļliteratūra Mākslas veids, kurā dzīves tēlainā atspoguļojuma līdzeklis ir valoda.
cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, jāšanas sports, ekvilibristika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra, iluzionisms.
izpildītājmāksla Mākslas veidu grupa, kurā ietilpst, piemēram, atskaņotājmāksla, skatuves māksla.
Dekoratīvā māksla Mākslas veidu kopums, kuriem galvenā ir dekoratīvā funkcija.
papildappute Mākslīga appute, ko veic papildus dabiskajai apputei.
plasts Mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
imunizācija Mākslīga neuzņēmības izveidošana pret kādu infekcijas slimību, ievadot organismā nonāvētus vai novājinātus tās pašas slimības izraisītājus.
linkoss Mākslīga valoda, ko veido matemātiskas zīmes un kas paredzēta sakariem ar citu planētu iedzīvotājiem.
ūdenskrātuve Mākslīgi (piemēram, ar aizsprostiem) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai. Hibridizēt.
ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe, parasti maza dīķa, ezera veidā.
vaga Mākslīgi izveidots garens padziļinājums zemes virskārtā (piemēram, irigācijas vajadzībām).
kanāls Mākslīgi veidota upei līdzīga ūdenstilpe (ūdens pārvadīšanai, transportam).
grāvis Mākslīgi veidots garš padziļinājums zemes virsmā (ūdens uzņemšanai un vadīšanai, arī robežas iezīmēšanai).
klintājs Mākslīgs akmeņains ainavas veidojums (piemēram, dekoratīvā dārzā).
šinjons Mākslīgs matu veidojums, ar ko, veidojot frizūru, papildina dabiskos matus.
trese Mākslīgs matu veidojums, kurā tie ir iepīti starp trijiem, retāk diviem vai četriem diegiem.
ietērps Mākslinieciskais (grāmatas, brošūras u. tml.) veidojums.
reālisms Mākslinieciskās daiļrades metode, ar kuru patiesi atspoguļo reālo īstenību, tās būtiskos procesus. Literatūras un mākslas virziens, kas izveidojās 19. gadsimtā un kam pamatā ir šāda daiļrades metode.
nekropole Mākslinieciski izveidota kapsēta, kurā tiek apglabāti sabiedriski nozīmīgi cilvēki.
daiļdārzs Mākslinieciski izveidoti apstādījumi.
mozaiķis Mākslinieks (arī meistars), kas veido mozaīku.
humorists Mākslinieks, kas attēlo īstenības parādības humoristiskā veidā.
metālmākslinieks Mākslinieks, kas darbus veido metālā.
multiplikators Mākslinieks, kas veido kadrus multiplikācijas filmām.
miniatūrists Mākslinieks, kas veido miniatūras (1).
šaržists Mākslinieks, kas veido šaržus (tēlotājā mākslā).
kaparkalējs Mākslinieks, kas veido vara kalumus.
studija Mākslinieku grupa (piemēram, skatuves mākslā, kinomākslā), kam raksturīga jauna veida, parasti eksperimentāla, radošā darbība.
lūpa Mala ap (priekšmeta, veidojuma) dobumu, caurumu, atveri.
uzmala Mala ar izveidotu paaugstinājumu, arī paaugstinājums, kas izveidots kā mala.
svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piemēram, zirga, putna) veidolā.
pīlīte Māla svilpe mazas pīles figūras veidā.
pārosis Māla trauks (Austrumlatvijā), kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
pārinieks Māla trauks (Austrumlatvijā), ko veido divi kopā sastiprināti mazāki trauki un kopēja pusapļa veida osa.
apgriezums Mala, kas izveidojas, ko apgriežot.
veidmāls Māls, ko izmanto lējuma veidņu izgatavošanai.
samalt Maļot (iekārtā, ierīcē), pārveidot par ko.
mandeļveidīgs Mandeļveida.
izmanīgs Manīgs, veikls (par dzīvniekiem).
manšetveidīgs Manšetveida.
majorāts Mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (muižu) manto vecākais mantinieks ģimenē vai visā dzimtā. Šādā veidā mantotais īpašums (muiža).
aizņēmums Mantu, priekšmetu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatdod. Šādā veidā iegūta manta, priekšmeti.
kārpiņa Maņu orgānu sastāvdaļa - jutīgs gļotādas veidojums.
marmorveidīgs Marmorveida.
maršveidīgs Maršveida.
pasta Masa ar mīklai vai biezputrai līdzīgu konsistenci. Ziede, kas satur vairāk par 25 procentiem pulverveida vielas.
mīkla Masa, kas veidojas, sajaucoties kādai vielai ar šķidrumu.
frikcija Masāžas veids - zāļu ieberzēšana ādā.
tetrapods Masīvs (betona, akmens, metāla) veidojums ar četriem atbalsta izvirzījumiem.
pīlārs Masīvs balsts (parasti taisnstūrveida vai daudzstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam.
lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā atbalsta apstrādājamo materiālu, kaļot ar roku darbarīkiem.
topbura Masta augšējā, parasti trīsstūrveida, bura.
demonstrācija Masu sabiedriskā noskaņojuma, protesta, prasību izpausmei rīkoti masveida gājieni, mītiņi u. tml.
slaktiņš Masveida (cilvēku vai dzīvnieku) iznīcināšana.
redakcija Masveida informācijas līdzekļu sistēmas iestāde vai šādas iestādes nodaļa, kuras uzdevums ir sagatavot, arī vākt materiālus laišanai klajā. Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde vai tās nodaļa.
Mīnu lauks Masveidā mīnēta teritorija.
Mīnu lauks Masveidā mīnēta teritorija.
masveidīgums Masveidība (1).
masveids Masveidība (1).
masveidīgums Masveidība (2).
masveids Masveidība (2).
gateris Mašīna apaļkoku sazāģēšanai garenvirzienā (dažāda veida zāģmateriālos).
greiders Mašīna ceļu uzbēruma veidošanai, sniega tīrīšanai.
skrēpers Mašīna grunts virskārtas norakšanai, transportēšanai un slāņveidīgai iestrādāšanai.
gludspiede Mašīna iespieddarbu veikšanai gludspieduma tehnikā.
veidmašīna Mašīna lējuma veidņu izgatavošanai.
arkls Mašīna meliorācijas darbiem (grāvju veidošanai).
šķērmašīna Mašīna šķēru veidošanai.
iespiedmašīna Mašīna, ar ko veic iespiešanas procesu.
dzinējs Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju, elektroenerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā.
motors Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā un izvada to ar rotējošu vārpstu.
Siltuma mašīna Mašīna, kas, patērējot siltuma daudzumu, paveic mehānisku darbu vai arī realizē siltuma pārnesi, darbu paveicot ārējiem spēkiem.
vibromašīna Mašīna, kurā darba procesu veic (vai veicina) vibrējoša ierīce.
pusautomāts Mašīna, mehānisms u. tml., kas kādu darbības cikla daļu veic patstāvīgi, bet tā pārējo daļu - ar cilvēka līdzdalību.
zobsavienojums Mašīnas elementu savienojums (griezes momenta pārnešanai), kura detaļās ir zobveida rievas un izciļņi. Arī rievsavienojums.
statne Mašīnas kārbveida sastāvdaļa, kam piestiprina agregātus, ierīces, ietaises, mehānismus u. tml.
agregāts Mašīnu, ierīču kombinējums kopēja darba veikšanai.
ķepa Mašīnu, instrumentu ķepveida elements.
Informācijas teorija Matemātikas nozare, kas pētī informācijas glabāšanas, pārveidošanas un pārraides procesus.
Informācijas teorija Matemātikas nozare, kas pētī informācijas glabāšanas, pārveidošanas un pārraides procesus.
nomogrāfija Matemātisko sakarību un likumu attēlošana grafiskā veidā. Mācība par šādu attēlošanu.
darbs Materiāla apstrādes veids, tehnika.
gēns Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
veidojamība Materiāla piemērotība plastiskai veidošanai.
siltumvadītājs Materiāla vide (piemēram, ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
substrāts Materiālais (lietu, parādību, procesu) eksistences pamats. Elementāru materiālo veidojumu kopums, kuru savstarpējās sakarības nosaka (kā) īpašības.
vadītspēja Materiālas vides spēja nodrošināt (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnesi.
bohēma Materiāli nenodrošināti cilvēki (galvenokārt mākslinieki), kas dzīvo vieglprātīgi, izlaidīgi. Šādiem cilvēkiem raksturīgs dzīves veids.
sponsorēt Materiāli veicināt (kādu pasākumu) - par organizāciju, uzņēmumu, personu.
tenisits Materiāls - smalki samalti māla ķieģeļu graudi sporta laukumu, skrejceļu u. tml. segumu veidošanai.
vājbetons Materiāls (piemēram, siltumizolācijai), ko iegūst, pievienojot betona masai vieglus (dabisku vai mākslīgu) papildvielu maisījumus vai ievadot tajā gaisu poru veidošanai.
pamats Materiāls, ierosmes avots, galvenais elements (kā) izveidei.
tekstolīts Materiāls, kas ir veidots no vairākām ar sintētiskajiem sveķiem piesūcinātām auduma kārtām.
stiklplasts Materiāls, kas sastāv no stiklveida pildījuma un polimēru saistvielas.
stuks Materiāls, ko gatavo no ģipša un kaļķu masas ar piedevām un ko parasti izmanto dekoratīvu tēlniecības darbu, arhitektonisku detaļu veidošanai.
pergaments Materiāls, ko iegūst, īpašā veidā apstrādājot dzīvnieku ādu, un kas izmantojams, piemēram, teksta uzrakstīšanai, attēlu veidošanai.
sienams Materiāls, veidojums (piemēram, aukla, stieple), ko izmanto (kā) sasiešanai, saistīšanai.
pamats Materiāls, virsma, uz kuras vai kurā ir kas izveidots.
kustība Matērijas eksistences veids, kas ietver sevī visus dabā un sabiedrībā notiekošos procesus.
protoplanēta Matērijas sablīvējums (kosmosā), no kā veidojas planēta vai planētas.
lidpūkas Matiņi (augļiem vai sēklām), kas veicina (to) izplatīšanos.
vidusceliņš Matu šķirtne, kas izveidota galvas vidū.
rullītis Matu uztīšanai paredzēts neliels (metāla, gumijas, plastmasas u. tml.) cilindrisks veidojums.
sega Matu, spalvu kopums, audu veidojumu kopums uz ķermeņa, tā daļas virsmas; arī apvalks (1).
skropstas Matveida izaugumi (augu daļām).
matveidīgs Matveida.
samaukt Maucot vienu otram, citu citam virsū, savienot. Šādā veidā izgatavot (ko).
rūķītis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķis (1).
rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķītis.
Skaistuma kārpiņa Maza dzimumzīme sejā. Mākslīgi izveidota dzimumzīme sejā.
Skaistuma kārpiņa Maza dzimumzīmīte sejā. Mākslīgi izveidota dzimumzīme sejā.
tapiņa Maza tapveida detaļa apavu sastāvdaļu savienošanai.
skaida Maza, plāna, īpaši veidota (kā) sloksne, plāksne u. tml. Arī skaidiņa (2).
posms Mazākā organizatoriska (kā) vienība, arī neliela cilvēku grupa, kas ir izveidota noteikta uzdevuma, darba veikšanai.
saite Mazelastīgs saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās).
frizēt Mazgāt, veidot, apgriezt, sakārtot u. tml. (matus). Skūt (bārdu).
rozeolas Mazi, sārti izsitumi (parasti apaļu vai ovālu plankumu veidā), kas raksturīgi dažām slimībām (piemēram, tītam, vējbakām u. tml.).
valisnērija Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs, kas veido audzes ūdenskrātuvju dibenā un kam sievišķie ziedi paceļas garos kātos virs ūdens.
kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
apmaisīt Mazliet pamaisot, pārveidot (stāvokļa, sakārtojuma, noslāņojuma ziņā).
pielabot Mazliet papildinot, pārveidojot u. tml., uzlabot (piemēram, tekstu, mākslas darbu).
Palocīt muguru Mazliet saliekt muguru, piemēram, sveicinot. Pastrādāt (fizisku darbu, kur daudz jālokās).
Locīt zāģa zobus Mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
(Iz)locīt zāģa zobus Mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
Motorzāģa zobs (Iz)locīt zāģa zobus Mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
iespaidīt Mazliet, arī vietumis saspaidīt. Spaidot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumus).
pamainīt Mazliet, daļēji pārveidot, pārmainīt.
skaliņš Mazs koksnes stieņveida veidojums (parasti sērkociņiem).
Bezdelīgu piekūns Mazs piekūnveidīgo kārtas putns.
zvirbuļvanags Mazs piekūnveidīgo kārtas putns.
apodziņš Mazs pūčveidīgo kārtas putns.
hidra Mazs zarndobumaiņu tipa saldūdens dzīvnieks ar stobrveida ķermeni, taustekļu vainagu un dzeļšūnām ārējā audu slānī.
smējējķauķis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar mugurpusē zaļganu, brūnganu vai pelēcīgu un vēderpusē dzeltenu apspalvojumu.
mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti.
ceplītis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam apspalvojums ir brūns ar tumšām šķērssvītrām.
paceplītis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam apspalvojums ir brūns ar tumšam šķerssvītram. Ceplītis.
pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai.
pelmenis Mazs, ar gaļu pildīts ne raudzētas mīklas veidojums, ko ēd, novārītu ūdenī, arī ceptu.
piliens Mazs, atsevišķs šķidruma veidojams, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā). Šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.
zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi, stipri saliektiem nagiem.
grauds Mazs, parasti apaļš (kādas vielas) veidojums.
svirlītis Mazs, zaļgandzeltens zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei.
vītītis Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns - viens no lapu ķauķiem.
čunčiņš Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns.
stobriņtārpi Mazsaru tārpu klases dzimta, kurā ietilpst tārpi ar iesārtu posmotu pavedienveida ķermeni un četrām saru grupām pie katra posma. Šīs dzimtas tārpi.
Harmoniskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. pakāpi.
Harmoniskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. pakāpi.
Melodiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
Melodiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
Dabiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - tonis - pustonis - tonis - tonis - tonis - pustonis.
subdominante Mažora vai minora gammas ceturtā pakāpe. Akords, kas veidots uz šīs pakāpes.
skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
refleksterapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidi izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksu terapija, adatu terapija.
Sporta medicīna Medicīnas nozare, kas pētī fiziskās kultūras un sporta ietekmi uz cilvēka organismu un veic fizkultūriešu un sportistu veselības stāvokļa sistemātisku kontroli un viņu ārstēšanu.
Tiesu medicīna Medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās ekspertīzes veikšana nozieguma atklāšanai.
Ātrā (medicīniskā) palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
Ātrā palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
papildizmeklēšana Medicīniska pārbaude, izpēte, ko veic papildus kādai pārbaudei, izpētei.
skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē. Šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas.
skarificēt Mehāniski vai ķīmiski ievainot apvalku (sēklai), lai veicinātu (tās) dīgšanu.
zobpārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas griezes kustību pārveido citā griezes kustībā vai taisnvirziena kustībā.
rēķinmašīna Mehānisks skaitļotājs, kalkulators, kas veic elementāras aritmētiskas operācijas. Rēķināmā mašīna.
Rēķināmā mašīna Mehānisks skaitļotājs, kalkulators, kas veic elementāras aritmētiskas operācijas. Rēķinmašīna.
mašīna Mehānisku, hidraulisku, elektrisku elementu sakopojums lietderīgā darba veikšanai, enerģijas pārveidošanai.
palīgmehānisms Mehānisms, kas palīdz nodrošināt galvenā mehānisma, ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, arī galvenās darbības veikšanu.
meistardarbs Meistarīgs veikums, darinājums, veidojums.
šedevrs Meistarīgs veikums, darinājums, veidojums.
Mākslas darbs Meistarīgs, rūpīgs, nevainojams veikums, darinājums, veidojums.
pārmeistarot Meistarojot pārveidot citādu, par ko citu.
sameklēt Meklējot izraudzīt (kādu) uzdevuma, amata u. tml. veikšanai. Meklējot izraudzīt (dzīvesbiedru).
vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veidot (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus). Ar attiecīgām darbībām veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
savākt Meklējot, pētījot, iztaujājot u. tml., iegūt (piemēram, informāciju, faktus, dokumentus, to, parasti sistematizētu, kopumu); ar attiecīgām darbībām izveidot (kā, piemēram, dokumentu, kopumu).
grābstīt Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi (vārdus), lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos.
grābstīties Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi, vārdus, lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos. Runāt ko bezsakarīgu, nenozīmīgu.
Kulišu papuve Melnās papuves paveids (sausa klimata rajonos), kur slejās audzē kultūraugus ar augstu stublāju.
termogrāfija Melnbalto zīmējumu un teksta pavairošanas veids, kurā izmanto siltumjutīgus matetiālus.
tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
mēlveidīgs Mēlveida.
pikša Mencveidīgo kārtas zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas.
menca Mencveidīgo zivju kārtas dzimta, pie kuras pieder, piemēram, Atlantijas menca.
vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs.
Sārmzemju metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
Sārmu metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs), kuri ķīmiski ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
Mēness sirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā.
Mēness sirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā.
mēnessirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā. Mēness sirpis.
rādītājs Mēraparāts, mērierīce u. tml., kas fiksē vizuālā veidā (kā) mērījumu. Aparāts, ierīce u. tml., kas vizuāli signalizē (par ko).
pulksteņindikators Mērinstruments (attāluma mērīšanai), kas mērīšanas procesā taisnvirziena kustību pārveido rādītāja griezes kustībā.
izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) - parasti par apdzīvotu vietu.
lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, darba rīku, ieroci) kādas darbības veikšanā.
lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, paņēmienus, kāda veida rīcību) savā darbībā.
lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, priekšmetu, iekārtu) kādas darbības veikšanā, stāvokļa nodrošināšanā.
lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (vielu) kādas darbības veikšanā, stāvokļa nodrošināšanā.
izkopt Mērķtiecīgi ietekmējot, izveidot, pilnveidot.
lemt Mērķtiecīgi rīkojoties, panākt, ka (kas) notiek vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
izaudzināt Mērķtiecīgi veidojot, audzinot, panākt, ka izveidojas.
manīties Mērķtiecīgi virzīties (ejot, skrienot) - par cilvēkiem. Veikli virzīties prom, nost (no kā), veikli virzīties (kur).
metaforizācija Metaforas veidošana. Metaforu izmantošana.
mežrags Metāla gredzenveida pūšamais mūzikas instruments.
kalums Metāla kalšanas veids, paņēmiens, tehnika. Kaļamais materiāls.
galvanoplastika Metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana uz kāda priekšmeta virsmas, lai izgatavotu šīs virsmas precīzu atveidu.
pakavs Metāla lokveida veidojums, ko ar naglām piestiprina pie darba dzīvnieka, parasti zirga, nagiem io aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas.
veiduļplate Metāla pamatne, uz kā nostiprina veidkasti, veiduļus, ielietņu sistēmas elementus.
trombons Metāla pūšamais instruments ar «u» veidā izliektu kulisi. Bazūne.
bazūne Metāla pūšamais instruments ar U veidā izliektu kulisi.
trumulis Metāla trauks (parasti konusveida) ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai.
starpenis Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Reglete.
reglete Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Starpenis.
rīvurbis Metālgriešanas daudzasmeņu instruments, parasti ar uzasinātiem (taisniem vai skrūvveida) zobiem, caurumu gludai apstrādei.
Retie metāli Metāli (piemēram, vanādijs, volframs, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas vai kuru iegūšana ir sarežģīta.
Retie metāli Metāli (piemēram, vanādijs, volliams, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas un kuru iegūšana ir sarežģīta.
metālveidīgs Metālveida.
linga Metamais ierocis (parasti virves, ādas cilpa) nelielu priekšmetu (parasti akmeņu) mešanai. Šāda veida rotaļu rīks.
Kosmiskie putekļi Meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā), savienot (ko), parasti pilnīgi. Metinot (tehnoloģiskā procesā), izveidot (savienojuma vietu), parasti pilnīgi.
Praktiskie darbi Metode vai mācību darba veids zināšanu, prasmju un iemaņu nostiprināšanai, ražošanas darba iemaņu apguvei.
Praktiskie darbi Metode vai mācību darba veids zināšanu, prasmju un iemaņu nostiprināšanai, ražošanas darba iemaņu apguvei.
Mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.) Metot (ko) vienkopus, veidot (no tā) kaudzi (gubu, čupu u. tml.).
uzmest Metot (ko) virsū, izveidot (kaudzi, valni u. tml.).
samest Metot (ko), izveidot (kaudzi, grēdu u. tml.).
samest Metot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sasviest (1).
Mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.) Metot, vācot (ko) vienkopus, veidot (kaudzi, gubu, čupu u. tml.).
mezglveidīgs Mezglveida.
triass Mezozoja pirmais periods, kam ir raksturīga bagātas kailsēkļu floras izveidošanās un dzīvnieku (piemēram, rāpuļu) virszemes formu attīstība.
izstrāde Meža kopšanai, kokmateriālu ieguvei nepieciešamo darbu veikšana.
smalctīre Meža kopšanas cirte jaunaudžu (skujkoku līdz 20 gadiem, lapkoku līdz 10 gadiem) sastāva izveidošanai.
audze Meža nogabals ar vienveidīgām bioloģiskām pazīmēm. Mežaudze.
sēklaudze Mežaudze, ko izmanto sēklas materiāla ieguvei.
mežģīņveidīgs Mežģīņveida.
Vasarzaļie meži Meži, ko veido galvenokārt koki, kuri sausajā vai aukstajā gadalaikā nomet lapas.
purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug priežu tīraudze retumis ar purva bērza mistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
jaunmežs Mežs, kas tikko vai nesen ir izveidojies.
sīkmežs Mežs, ko veido nelieli koki. Neliels meža puduris.
dumbrājs Mežs, kurš izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, kā arī kārkli un krūkļi. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
mieturveidīgs Miečurveida.
Civilā aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
Civila aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
stakle Mietveida, stabveida balsts.
mietveidīgs Mietveida.
Seskansu mieži Mieži ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids.
dūmaka Miglai līdzīgs veidojums - gaisa slānis, kas sastāv no daudzām sīkām, higroskopiskām daļiņām. Ūdens iztvaikojumi karstā, tveicīgā laikā. Viegla migla.
miglveidīgs Miglveida.
pankūka Mīklas izstrādājums, ko gatavo (atsevišķu lielāku vai mazāku plācenīšu veidā), cepot uz pannas sakarsētā taukvielā.
spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos un kura nodrošina iespēju ilgstoši saglabāties.
Ašķu sēnes Mikroskopiskas vai makroskopiskas sēnes ar labi izveidotu sēņotni (piemēram, bisītēs, lāčpurni).
Liekā gaļa Mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā.
Liekā gaļa Mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā.
Dot (arī atdot) godu Militāri sveicināt.
Dot (arī atdot) godu Militāri sveicināt.
cietoksnis Militārs (parasti pilsētu) ilglaicīgs nocietinājums ar stabili izveidotām aizstāvēšanās ierīcēm.
miltveidīgs Miltveida.
koloss Milzīgs priekšmets, arī dabas veidojums. Liela, milzīga auguma būtne.
vaiksti Mīmika, žesti, arī izturēšanas veids, parasti ākstīgs, skaļš.
pretmīna Mīna, ar ko veido šķērsli pieejai pie aizstāvēšanās būvēm.
minerālsāļi Minerāli, kas veido sāļu nogulumus.
smaragds Minerāls - spilgti zāleszaļš berila paveids (dārgakmens).
safīrs Minerāls - zils, dzeltens, zaļš vai violets korunda paveids (parasti dārgakmens).
karbonāts Minerāls un noguluma iezis, kas veidojas no ogļskābes šālim (piemēram, kalcīts, dolomīts).
mirabilīts Minerāls, ko veido sērskābais nātrijs un ūdens.
uzsūbējums Minerālu agregātu paveids - plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
konkrēcijas Minerālu veidojumi, sakopojumi, kas rodas nogulumu iežos un kam parasti ir apaļa vai ieapaļa forma.
stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (konusu, stabu formā) uz alas grīdas, kuri rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
stalagnāti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi, kas karsta alās rodas, saplūstot stalaktītiem ar stalagmītiem.
Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu Riņķa ātrums.
Riņķa ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Pirmais kosmiskais ātrums.
Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Riņķa ātrums.
Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Riņķa ātrums.
Melodiskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
Melodiskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
Harmoniskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 7. pakāpi.
Harmoniskais minors Minora skaņkārtās paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot.
Dabiskais minors Minora skaņkārtās paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - pustonis - tonis - tonis - pustonis - tonis - tonis.
spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseļu pēcnāves eksistencei un mediju spējai kontaktēties ar tām.
sprosts Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Būris. Krātiņš.
būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Sprosts. Krātiņš.
krātiņš Miteklis (parasti plēsīgiem dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Sprosts. Būris.
ligzda Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai.
perēklis Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai. Ligzda (1).
sprosts Miteklis (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
krātiņš Miteklis, (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
nāra Mitoloģiska būtne - ūdeņu dievība, parasti daļēji sievietes, daļēji zivs veidolā.
meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā), kas parasti ir saistīta ar kādu parādību dabā.
nāve Mitoloģiska būtne (parasti cilvēka skeleta veidā ar izkapti), kas pārtrauc cilvēka dzīvību.
Veļu māte Mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne.
māte Mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā), kas, piemēram, sargā dabas bagātības, dod laimi, auglību.
spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura spīd un maldina, vilina cilvēkus. Arī ragana.
spīgainis Mitoloģiska būtne maldugunij, arī jāņtārpiņam līdzīgā veidolā.
sarkanzeme Mitra subtropu klimata ietekmē platlapju, mežos, tropu savannās veidojusies augsne, kam ir dzelzs oksīdu radīta sarkana, oranža krāsa.
izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, pazaudēt sākotnējo veidu.
fasons Modelis, piegriezums, pēc kā veidots apģērbs, apavi.
kohēzija Molekulārā mijiedarbība starp (cietas vai šķidras vielas) daļiņām, kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
žetons Monētai līdzīgs, parasti metāla, veidojums, kas aizstāj monētu.
koncerns Monopolistiska apvienība, ko veido samērā daudzi tirdzniecības vai rūpniecības uzņēmumi, kuriem ir kopēja finansiālā vadība un kuri parasti ir pakļauti finanšu magnātu grupai.
freska Monumentālās glezniecības tehnika - gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma. Mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
piemineklis Monumentālās mākslas darbs - arhitektonisks, skulpturāls veidojums (kāda cilvēka vai notikuma) atcerei.
mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu.
Gala morēna Morēnu grēda, kas izveidojusies kalnu vai kontinentālā apledojuma malā.
Gala morēna Morēnu grēda, kas izveidojusies kalnu vai kontinentālā apledojuma malā.
karteris Motora apakšdaļa (piemēram, automobilim), kam ir kārbas veids. Mašīnas, mehānisma korpusa kārbas veida daļa, kas satur un balsta detaļas.
rotormotors Motors, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā ar rotora darbību.
mopēdisms Motosporta veids - braukšana ar mopēdiem.
spīdvejs Motosporta veids - braukšana ar motociklu pa stadiona ledus celiņu vai pa izdedžu vai zemes un zāles treku.
mozaīkveidīgs Mozaīkveida.
sprauns Možs, veselīgs, izveicīgs (par cilvēkiem). Arī augstprātīgs.
mucveidīgs Mucveida.
vijeklis Mudžeklis, kas izveidojies no virvēm, auklām, dzijas u. tml.
čemurs Mudžeklis, ko parasti veido zari, saknes.
aizsargmuita Muita, ko uzliek importprecēm (kapitālisma apstākļos), lai veicinātu ražošanas attīstību iekšzemē.
skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) - sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
iemūrēt Mūrējot iestiprināt, ieveidot (kur iekšā).
iemūrēt Mūrējot ieveidot (kādā telpā).
piemūrēt Mūrējot izveidot (ko), papildinot iepriekš uzcelto.
apmūrēt Mūrējot izveidot (visapkārt).
pamūrēt Mūrējot izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzmūrēt Mūrējot izveidot, uzcelt.
samūrēt Mūrējot izveidot.
izmūrēt Mūrējot izveidot. Uzmūrēt.
ķelle Mūrnieka darbarīks - neliela trīsstūrveida plāksne ar izliektu kātu un rokturi.
Konverģences teorija Mūsdienu buržuāziska teorija, pēc kuras sociālisma un kapitālisma atšķirības izlīdzināsies un izveidosies vienota industriāla sabiedrība.
gredzenmuskulis Muskulis, kam ir loka, gredzena veids.
mēle Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.
Gludie muskuļi Muskuļi, kas veido iekšējo orgānu un asinsvadu sienas.
mušveidīgs Mušveida (1).
muša Mušveida divspārņu apakškārtas kukainis.
stiebrmuša Mušveida divspārņu apakškārtas sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās.
reversija Mutējušā gēna pārvēršanās par sākotnējo gēnu. Mutanta pārveidošanās atgriezeniskā mutācijas ietekmē par savvaļas tipa īpatni.
saukt Mutvārdos vai rakstveidā aicināt.
izsaukt Mutvārdos vai rakstveidā aicinot, panākt, ka ierodas (no kurienes).
izteikties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu). Izsacīties (1).
izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu). Izteikties (1).
minēt Mutvārdos vai rakstveidā paust (vārdu, nosaukumu u. tml.). Teikt, sacīt, nosaukt.
komanda Mutvārdu pavēle, rīkojums (kādas darbības veikšanai).
Dabas muzejs Muzejs, kurā parada ģeogrāfiskas vietas dabu tās daudzveidībā un attīstībā.
salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
melodrāma Muzikālā teātra žanrs, kas izveidojās 18. gadsimtā un kam raksturīgs mūzikas pavadījums runātiem tekstiem. Šāda žanra darbs, izrāde.
koncertiestudējums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba iestudējums koncerta veidā.
koncertizpildījums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba izpildījums koncerta veidā.
koncertuzvedums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba uzvedums koncerta veidā.
introdukcija Muzikāls ievads pirms skaņdarba pamatdaļas. Operas vai baleta uvertīras paveids.
diatonika Muzikālu skaņu sistēma, ko veido tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
stīga Mūzikas instrumenta stiepļveida detaļa, kas vibrējot rada skaņas.
virdžināls Mūzikas instruments - klavesīna paveids.
faktūra Mūzikas izteiksmes līdzekļu kopums, (skaņdarba) rakstības veids.
skaņdarbs Mūzikas mākslas darbs (nošu raksta vai atskaņojuma veidā).
atskaņotājmāksla Mūzikas mākslas veids - skaņdarbu atskaņošana, dziedāšana.
variācija Mūzikas žanrs, kura skaņdarbus veido vairāki šādi tēmas vai tēmu pārveidojumi. Attiecīgais skaņdarbs.
ruskuss Mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni.
pandāns Mūžzaļš kokveidīgs tropu augs ar lielām ādainām lapām, augļiem - kauleņiem vai ogām, bieži stakļa saknēm.
sārtene Mūžzaļš krūms ar sīkām, skujveida lapām un nokareniem, sārti violetiem ziediem.
āmulis Mūžzaļš krūmveida augs, kas parazitē uz kokiem.
vistene Mūžzaļš puskrūms ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
īve Mūžzaļš skuju koks vai krūms ar apakšpusē gaišzaļām skujām un sarkanu kausveida sēklsedzi.
sūnactiņa Mūžzaļš ziemciešu dzimtas lakstaugs ar vienkāršām, veselām, olveidīgām vai apaļām lapām rozetē un vienu lielu baltu ziedu bezlapaina ziedneša galotnē.
hinduisms Nacionāla politeistiska reliģija (Indijā), kas radusies, pārveidojoties brahmanismam.
sanaglot Naglojot izveidot, izgatavot (ko).
naglveidīgs Naglveida.
vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic, parasti noteiktus, specializētus, atbilstīgas amatpersonas pienākumus.
sanākt Nākot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
nāciens Nākšanas, kustības veids, arī virziens.
fuksija Naktssveču dzimtas augs ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem.
kaķis Namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
heroīns Narkotiska viela - ķīmiski pārveidots morfīns.
Dzeramā soda Nātrija hidrogēnkarbonāts - balta, kristāliska, pulverveida viela.
krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piemēram, keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
kredīts Naudas līdzekļu, preču, pakalpojumu sniegšana uz parāda, uz nomaksu. Šādā veidā sniegti naudas līdzekļi, preces, pakalpojumi.
santīms Naudas vienība (buržuāziskajā Latvijā, Francijā, Luksemburgā, Šveicē). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
franks Naudas vienība (Francijā, Beļģijā, Šveicē, Luksemburgā, Alžīrijā, Kongo un citās valstīs). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
beigts Nāvei, bojā ejai nolemts. Neglābjams.
skrīpsts Nazim līdzīgs rīks ar lokveida asmeni (parasti dastošanai, koku apzīmēšanai).
veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
nažveidīgs Nažveida.
Palikt pusceļā Ne tikt pabeigtam (par ko iesāktu), netikt paveiktam līdz galam.
kails Neapbūvēts, neizveidots, klajš (par vietu, teritoriju).
pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš (par vietu, teritoriju).
ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vielas, laukuma atveidojums (tēlotājas mākslas darbā). Šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
slikti Neatbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
norakstīt Neatļauti pārrakstīt (cita paveikta uzdevuma tekstu) savām vajadzībām (parasti skolā).
sholastika Neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids.
pietrūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
trūkt Nebūt, arī nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
kupena Necaurredzams, parasti ieapaļš (piemēram, miglas) veidojums.
puduris Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
kumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet. Arī klumburot.
pārkumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko); arī pārklumburot (1).
steberēt Nedroši, nevarīgi, neveikli iet.
uzsteberēt Nedroši, nevarīgi, neveikli uziet, uznākt.
žultsbeka Neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums.
uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (par parādībām dabā).
trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība. Nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
vaina Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība. Nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
rēgs Negatīvi sagrozītā īstenības uztverē pārveidots priekšmets, parādība, kas iedveš bailes.
pacirst Neilgu laiku, mazliet cērtot, veidot (ko).
pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu). Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai).
pamācīt Neilgu laiku, mazliet mācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
paslīpēt Neilgu laiku, mazliet pilnveidot, bagātināt, padarīt kvalitatīvāku.
patveicēt Neilgu laiku, mazliet tveicēt.
glodene Neindīga bezkāju ķirzaka ar čūskveida ķermeni.
laist Neizadot noteiktu valdziņu skaitu, veidot robu adījumā (piemēram, cimda īkšķa izadīšanai).
ķēpa Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
ķēpausis Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
kokains Neizdevies, neveikls, arī neizteiksmīgs (piemēram, par mākslas darbu, tā tēliem, valodu).
ieprecēties Neizdevīgi, neveiksmīgi apprecēties.
nošķiebties Neizdoties, neveikties.
šķiebties Neizdoties, neveikties.
nokavēt Neizmantot kā veikšanai, izpildīšanai (īsto, visizdevīgāko, arī paredzēto, noteikto laiku, laikposmu).
grumbulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (parasti valodā, stilā).
grubulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā).
gruži Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā).
grumbuļains Neizstrādāts, neveikls (parasti par valodu, stilu).
grubuļains Neizstrādāts, neveikls, (parasti par valodu, stilu).
laukums Neizveidots zemes gabals apbūvei vai citiem nolūkiem.
Ne šā, ne tā Nekādā veidā, ne ar kādiem līdzekļiem.
Ne šā, ne tā Nekādā veidā, ne ar kādiem līdzekļiem.
nekādi Nekādā veidā. Tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu. Nekā [1].
nekā Nekādā veidā. Tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu. Nekādi.
samest Nekārtīgi, nevīžīgi, parasti ar metienu, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
Neiet lāgā Neklāties, neveikties tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
dogmatisms Nekritisks domāšanas veids, kas pamatojas uz dogmām, nemainīgu attieksmi pret parādībām, problēmām u. tml., neievērojot konkrētos apstākļus. Relatīvās patiesības pārvēršana absolūtā, mūžīgā patiesībā.
dimba Nelaime, neveiksme.
Nelaimes putns Nelaimīgs cilvēks. Arī neveiksmīgs cilvēks.
Nelaimes putns Nelaimīgs cilvēks. Neveiksmīgs cilvēks.
kroka Nelīdzens viļņveida (virsmas) veidojums.
Pilināmā pudelīte Neliela (parasti zāļu) pudele ar izliekumu pilienu veidošanai.
lucītis Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
lucis Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās. Lucītis (2).
taukzivs Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, garu muguras spuru, gar kuras pamatu ir tumši plankumi ar gaišām apmalēm.
postenis Neliela cilvēku grupa pastāvīga uzdevuma, pienākuma veikšanai.
jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība (Latvijā), kas tika izveidota 1920. gada buržuāziskās agrārās reformas rezultātā.
mailīte Neliela karpu dzimtas saldūdens zivs ar vārpstveida ķermeni, zaļganbrūnu muguru, zilganu vēderpusi, nelieliem tumšiem plankumiem.
pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti.
ķīļbārdiņa Neliela ķīļveida zoda bārda. Ķīļbārda.
ķīļbārda Neliela ķīļveida zoda bārda. Ķīļbārdiņa.
lodīte Neliela lodveida detaļa, elements.
maiznīca Neliela maizes ceptuve (parasti kopā ar veikalu). Maizes veikals.
kartīte Neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība).
dīķis Neliela ūdenskrātuve (parasti mākslīgi izveidota).
tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim. Mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
piparbodnieks Neliela veikala īpašnieks.
šķēpnesis Neliela zobkarpveidīgo kārtas zivs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kuras vīrišķajam īpatnim ir šķēpveida aste.
lapene Neliela, atpūtai paredzēta celtne, arī augu veidojuma (piemēram, dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
Paletes nazis Neliela, elastīga trīsstūrveida plāksne (ar rokturi) krāsas noņemšanai, arī uztriepšanai (parasti eļļas glezniecībā).
šmerliņš Neliela, ieapaļa karpveidīgo kārtas zivs.
planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
stagars Neliela, plēsīga stagarveidīgo zivju kārtas zivs ar savrupiem dzeloņiem muguras spuras priekšā.
pirmģenerators Nelielas jaudas pašierosmes radiolrekvences elektrisko svārstību ģenerators, kas pārveido nemainīgas frekvences un amplitūdas svārstības.
Mazā ķirurģija Nelielas operācijas, kuras var veikt arī ārpus slimnīcas.
Mazā ķirurģija Nelielas operācijas, kuras var veikt arī ārpus slimnīcas.
spilvenaugi Nelieli augi, kam ir īsi, ļoti sazaroti dzinumi un kas, parasti piekļāvušies pie substrāta, veido blīvas kopas.
tektīti Nelieli, apaļi vai ieapaļi, apkusuši, stiklam līdzīgi veidojumi neogēna un kvartāra nogulumos.
šūniņa Neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai.
saspraude Neliels (metāla, plastmasas) spīļveida priekšmets papīru sastiprināšanai.
glāze Neliels (parasti cilindrveida) stikla vai cita, parasti caurspīdīga, materiāla trauks bez osas, no kura dzer.
bumbulis Neliels apaļš vai ieapaļš veidojums. Ieapaļš izcilnis.
teftelis Neliels apaļš vai iegarens vārītas, apceptas maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.
limfmezgls Neliels apaļš vai ovāls veidojums limfvadā.
riekstiņš Neliels apaļš veidojums no mīklas.
rimbulis Neliels aplis, nelielam aplim līdzīgs veidojums.
lielgaballaiva Neliels ar lielgabaliem bruņots karakuģis militāru uzdevumu veikšanai piekrastē vai grūti kuģojamās vietās.
sīkarhitektūra Neliels arhitektonisks veidojums.
saksauls Neliels balandu dzimtas koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām.
ūbele Neliels baložveidīgo kārtas putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas.
pārsla Neliels balts, gaišs (kā) pūkveida, plākšņveida veidojums.
kniksis Neliels ceļa palocījums, piemēram, sveicinot, pateicoties.
podiņš Neliels cilindrveida augsnes kopums dēstu audzēšanai.
spinets Neliels četrstūrveida vai trīsstūrveida formas klavesīns, kam klaviatūra ir novietota stīgu garenvirzienā.
špics Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums. Attiecīgā suņu šķirne.
paipala Neliels dzeltenīgi brūns vai raibs vistveidīgo kārtas putns.
ķivulis Neliels dzeltenzaļš zvirbuļveidīgo kārtas meža putns.
tītiņš Neliels dzeņveidīgo kārtas putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu.
grozgalvītis Neliels dzeņveidīgo kārtas putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu. Tītiņš.
niedrcālis Neliels griežveidīgo kārtas putns ar sarkanbrūnu, melnbalti plankumotu muguru un zaļu knābi.
ormanītis Neliels griežveidīgo kārtas putns, kam ir tumšbrūns apspalvojums ar baltiem plankumiem un vienkrāsainas apakšējās spalvas astē.
kumurs Neliels ieapaļš veidojums. Arī čemurs (3).
pauguriņš Neliels izcilnis (parasti anatomisks veidojums) uz (kā) virsmas.
uzjumtenis Neliels jumtveida pārsegums (piemēram, virs vārtiem, durvīm).
ūka Neliels konusveida izvirzījums mīksto aukslēju mugurējās daļas malas vidū.
Zivju dzenītis Neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti. Zivjdzenītis (1).
zivjdzenītis Neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti. Zivju dzenītis.
Metamais kauliņš Neliels kubveida klucītis ar virsmas plaknēs atzīmētiem vērtības punktiem.
Metamais kauliņš Neliels kubveida klucītis ar virsmas plāksnēs atzīmētiem vērtības punktiem.
saiva Neliels laiviņveida rīks pavediena uztīšanai (aušanai, tīklu lāpīšanai u. tml.).
pistācija Neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi.
lēkšķe Neliels neregulāras formas (miglas, mākoņu, dūmu u. tml.) veidojums.
ķeģis Neliels pelēkbrūns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar baltiem plankumiem uz spārniem un astes.
dzilna Neliels pelēks, melns vai zaļganraibs dzeņveidīgo kārtas putns ar spēcīgu knābi.
lēkšķe Neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums.
plīvurpūce Neliels pūčveidīgo kārtas putns ar gaišu, smalku spalvu zīmējumu un labi izveidotu, gandrīz trīsstūrveida plīvuru ap acīm.
ķikuts Neliels rūsgandzeltens tārtiņveidīgo kārtas putns ar garu, taisnu knābi un platu baltu joslu gar astes malām.
trulītis Neliels tārtiņveidīgo kārtas caurceļotājs putns.
tukāns Neliels vai vidēji liels dzeņveidīgo kārtas tropu putns ar milzīgu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu.
tārtiņš Neliels vai vidējs tartiņveidīgo kārtas putns.
piedēklis Neliels veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas atzarojas no kāda orgāna vai kā patstāvīgs orgāns pieguļ kādam citam orgānam, ir anatomiski cieši saistīts ar kādu citu orgānu.
piedēklis Neliels veidojums (pie kādas detaļas), kam ir noteiktas funkcijas.
stabiņš Neliels veidojums, priekšmets, kam ir staba (1) forma, veids.
piparbodīte Neliels veikals.
šķeltkājis Neliels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar slaidu, ķermeni un lielu galvkrūšu vairogu.
ripsna Neliels viļņveida veidojums smilšainā seklā piekrastes gultnē.
vērags Neliels viļņveida veidojums smilšainā, seklā piekrastes gultnē. Ripsna (2).
žubīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar konisku, spēcīgu knābi un raibiem spārniem.
cīrulis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar pelēki brūnu apspalvojumu.
svilpis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar pelēku muguru, sarkanām krūtīm un kaklu.
kaņepītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar raibu pazodi un kaklu un brūnu muguru un sāniem.
kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar spilgtu, raibu (parasti dzeltenu, oranždzeltenu vai zaļgandzeltenu) apspalvojumu.
somzīlīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu.
garastīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas melnbalts putns ar ļoti garu asti.
vālodze Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns (tēviņi dzelteni ar melniem spārniem un asti, mātītes zaļgandzeltenas), kas ligzdu veido parasti koku zaru galos.
stērste Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu.
zvirbulis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar pelēku apspalvojumu.
dadzītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi. Ciglis.
ciglis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi. Dadzītis.
cielava Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar slaidu ķermeni un garu asti.
bezdelīga Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar smailiem spārniem un garu dakšveida asti.
plācenītis Neliels, apaļš kādas (piemēram, biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, kas ir cepts pannā uz pavarda virsmas.
poga Neliels, apaļš priekšmets, veidojums.
pika Neliels, blīvs, apaļš vai ieapaļš (parasti kā mīksta) veidojums, gabals.
svīre Neliels, brūngani melns svīrveidīgo kārtas putns ar īsu, platu knābi, gariem, smailiem spārniem un garu dakšveida asti.
klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piemēram, ūdenī, buljonā.
klimpa Neliels, ieapaļš veidojums no citiem pārtikas produktiem (piemēram, no kartupeļiem).
kabatlakats Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai. Kabatdrāna, kabatas lakats.
kabatdrāna Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai. Kabatlakats, kabatas lakats.
Kabatas lakats (arī drāna) Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai. Kabatlakats, kabatdrāna.
Kabatas lakats (arī drāna.) Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai. Kabatlakats, kabatdrāna.
grieze Neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas.
spilventiņš Neliels, mīksts spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai.
staipeknis Neliels, mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām.
poga Neliels, parasti ripas vai puslodes formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
kurmis Neliels, pelēcīgi melns kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas.
lakstīgala Neliels, pelēkbrūns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns.
ķauķis Neliels, slaids brūnganpelēks, zaļganpelēks vai iedzeltenpelēks zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei.
pūslītis Neliels, tumši raibots tārtiņveidigo kārtas caurceļotājs putns ar baltām spārnu svītrām, krastmalu apdzīvotājs.
Skaidiņu makaroni Nelielu skaidu formā izveidoti makaroni.
kontrabanda Nelikumīga, slepena (preču vai citu vērtību) pārgādāšana pāri valsts robežai. Šādā veidā pārgādātas preces vai citas vērtības.
apstādināt Neļaut veikt, turpināt (darbību).
apturēt Neļaut veikt, turpināt (darbību).
ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar mazliet pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
palikt Nemainīt, saglabāt (stāvokli, kad kas nav paveikts, sasniegts u. tml.). Nemainīties, tikt atstātam (stāvoklī, kad kas nav paveikts, sasniegts).
izķēpāt Nemākulīgi, nekārtīgi paveikt.
bažas Nemiers, bailes, ko izraisa iespējama neveiksme, nelaime.
plūstošs Nenoteikts, arī mainīgs (par kā apveidu, virzību).
pliocēns Neogēna perioda otrā puse, kam ir raksturīga, piemēram, intensīva vulkāniskā darbība, jūru un kontinentu kontūru izveidošanās un dzīvības formu izmaiņas.
mangānskābe Neorganiska skābe, kuras skābes veidotājs elements ir mangāns ar oksidācijas pakāpi seši.
emalja Neorganisks stiklveida pārklājums, ko metāliem uzkausē vai nostiprina, uzkarsējot līdz saķepšanai. Materiāls, ko lieto pārklājumu iegūšanai.
Pamest (arī atstāt) pusceļā Nepabeigt (ko iesāktu), nepaveikt (ko) līdz galam.
Atstāt (arī pamest) pusceļā Nepabeigt (ko iesāktu), nepaveikt (ko) līdz galam.
vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
teratoma Neparasts, dabiskajai struktūrai neatbilstošs veidojums organismā.
trajektorija Nepārtraukta līnija, ko pārvietojoties veido materiāls punkts, fizikāls ķermenis.
tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa.
lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
lente Nepārtrauktas kustības slīdošs elements (garas joslas veidā) kā pārvietošanai (parasti transportierīcēs).
laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
kontinuums Nepārtraukts, secīgs kopums, veidojums.
izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) - par priekšmetu, vielu.
klipa Nepatikšanas, arī neveiksme.
krampji Nepatvaļīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko, piemēram, izraisa nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
Apstāties (arī palikt) pusceļā Nepaveikt ko līdz galam.
Palikt (arī apstāties) pusceļā Nepaveikt ko līdz galam.
Palikt (arī apstāties) pusceļā Nepaveikt ko līdz galam.
Palikt kaunā Nepaveikt ko vajadzīgu, nepaveikt atbilstoši noteiktām prasībām.
Palikt kaunā Nepaveikt ko vajadzīgu, nepaveikt atbilstoši noteiktām prasībām.
ievilkt Nepaveikt laikā (darbu, pasākumu). Ieildzināt.
iekavēt Nepaveikt paredzētajā laikā (parasti darbu).
nokavēt Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā. Nokavēt (2).
nokavēties Nepaveikt, nepadarīt īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
Mājas solis Nepieciešamie mājas darbi, to veikšana.
Rīta solis Nepieciešamie, no rīta veicamie mājas darbi.
darbs Nepieciešamo iemaņu, paņēmienu kopums (kādas darbības veikšanai).
izlaist Nepiedalīties (kādā vai dažos no vairākiem, parasti regulāriem, pasākumiem), neveikt (kādu vai dažas no vairākām, parasti regulārām, darbībām, uzdevumiem).
uzstāt Nepiekāpīgi prasīt (kādam ko veikt).
Aizcirst (arī aizvērt) durvis Nepieļaut (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
tūļāties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
nabadzīgs Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem).
nabags Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem).
truls Nepietiekami daudzveidīgs, dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām, arī nomākts (par psihi, raksturu, personība, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
Atraut sev miegu Nepietiekami izgulēties, lai atlicinātu laiku kāda uzdevuma veikšanai.
konsonanse Nepilnīga atskaņa, ko veido vārdi, kuros atkārtojas līdzskaņi, bet uzsvērtie patskaņi nav vienādi.
kalkulators Neprogrammējams aritmometrs, kam operāciju veikšanai nepieciešama operatora nepārtraukta darbība.
heterodīns Nerimstošu sinusoidālu svārstību ģenerators frekvenču pārveidošanai.
signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
Centrālā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, ko veido galvas smadzenes un muguras smadzenes.
Perifērā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, ko veido galvas un muguras smadzeņu nervi.
Perifērā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, ko veido galvas un muguras smadzeņu nervi.
Nervu stiegra Nervu sistēmas pavedienveida daļa (piemēram, plakantārpiem, veltņtārpiem).
Ožas analizators Nervu sistēmas veidojumu kopums, kuri piedalās ožas procesā.
Baltā smadzeņu viela Nervu šūnu izaugumu veidojums zem smadzeņu garozas.
Baltā smadzeņu viela Nervu šūnu izaugumu veidojums zem smadzeņu garozas.
Baltā (smadzeņu) viela Nervu šūnu izaugumu veidojums zem smadzeņu garozas.
apģērbties Nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu. Ģērbties.
uzģērbties Nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu.
ģērbties Nēsāt, valkāt (piemēram, noteikta veida, kvalitātes) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu.
mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots mežs.
sanest Nesot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Nesot savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
neiespēja Nespēja (ko veikt).
mazspēja Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju.
nepietiekamība Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju. Mazspēja.
nevarīgs Nespējīgs veikt darbības (par dzīvnieku mazuļiem).
uzdot Nespējot izturēt līdz galam, pārtraukt ko veikt, neturpināt iesākto.
mūžamaize Nestrādājoša (veca, darba nespējīga u. tml.) cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam. Šādā veidā iegūtie eksistences līdzekļi.
apgādība Nestrādājoša (veca, nepilngadīga u. tml.) cilvēka nodrošināšana ar dzīvei nepieciešamo.
Vecuma maize Nestrādājoša veca cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam. Šādā veidā iegūti eksistences līdzekļi.
Vecuma maize Nestrādājoša veca cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam. Šādā veidā iegūtie eksistences līdzekļi.
Aplinku (arī aplinks) ceļš Netiešs rīcības veids.
Aplinks (arī aplinku) ceļš Netiešs rīcības veids.
Aplinku (arī aplinks) ceļš Netiešs rīcības veids.
Palikt pusceļā Netikt pabeigtam (par ko iesāktu), netikt paveiktam līdz galam.
iekavēties Netikt paveiktam laikā (parasti par darbu).
nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā. Arī nokavēties (2).
stāvēt Netikt veiktam (par, parasti aizsāktu, darbu). Netikt apstrādātam, izstrādātam.
atkrist Netikt veiktam. Nenotikt.
saimniekot Netraucēti uzturēties, arī izturēties kādā veidā (kur) - par dzīvniekiem.
ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
ļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
noļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
noļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
pārļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēkiem).
pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
atļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atkļūt (parasti par dzīvniekiem).
atļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atkļūt (parasti par dzīvniekiem). Atļēpot.
aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (par dzīvniekiem). Aizļēpot.
aizļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (parasti par dzīvniekiem).
ļēpot Neveiklā, gāzelīga gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem).
ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem). Ļēpot (1).
ieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem. Ieļēpot.
ieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem.
izļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem). Izļēpot.
izļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem).
noļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem).
noļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem). Noļēpot.
pārļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem).
pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem). Pārlēpot.
pieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem.
pieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem. Pieļēpot [1].
uzļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem).
uzļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem). Uzļēpot.
apklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
atklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā atkļūt šurp. Neveiklā, grīļīgā gaitā atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā attālināties. Neveiklā, grīļīgā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ieklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
klumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā iet.
izklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā iziet, iznākt.
noklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā noiet, nonākt.
paklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā paiet.
pārklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
pieklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā uziet, uznākt.
klumburiem Neveiklā, grīļīgā gaitā.
kluburiem Neveiklā, grīļīgā gaitā. Klumburiem.
klunkuriem Neveiklā, grīļīgā gaitā. Klumburiem.
noklinkāt Neveiklā, lādzīgā gaitā noiet, nonākt.
aizklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā aiziet. Neveiklā, ļodzīgā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ieklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
klinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā iet.
izklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā iziet, iznākt.
uzvelties Neveiklā, ļodzīgā gaitā uziet, uznākt, uzrāpties u. tml.
tenterēt Neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet, skriet.
aizlāčot Neveiklā, smagā gaitā aiziet. _imperf._ Lāčot prom.
ielāčot Neveiklā, smagā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
iezvelties Neveiklā, smagā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
izlāčot Neveiklā, smagā gaitā iziet, iznākt.
lāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā iet.
nolāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā noiet, nonākt.
pārlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
pielāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā virzoties, uzkāpt.
aizdelverēt Neveikli aizlidot (par putniem).
atdelverēt Neveikli atnākt, atlidot.
klunčot Neveikli, ar pūlēm iet.
lempēties Neveikli, arī nepiemēroti izturēties.
aiztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām aiziet. _imperf._ Tuntuļot prom.
attuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām atnākt.
tuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām iet.
ietuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām ievirzīties (kur iekšā).
iztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
notuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām noiet, nonākt.
patuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām paiet, panākt.
pārtuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām pāriet, pārnākt.
kūņoties Neveikli, nemākulīgi, arī tūļīgi, gausi ko darīt.
izzvelties Neveikli, smagi izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
klumburis Neveikls cilvēks.
neizveicīgs Neveikls, lēns (par dzīvniekiem). Tāds, kas kustas neveikli, lēni.
kamielis Neveikls, neizdarīgs cilvēks.
kokains Neveikls, neizdevies (par pasākumu, situāciju).
lamzaks Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš cilvēks.
lamzīgs Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš.
tenterisks Neveikls, nevienmērīgs (par gaitu, pārvietošanos u. tml.).
lācīgs Neveikls, tūļīgs, arī smagnējs (par cilvēku).
lācis Neveikls, tūļīgs, arī smagnējs cilvēks.
lempīgs Neveikls, tūļīgs.
zaudējums Neveiksme (parasti radošā darbā).
fiasko Neveiksme, neizdošanās.
grubulis Neveiksme, nepilnība, trūkums (piemēram, dzīvē, darbā).
grumbulis Neveiksme, nepilnība, trūkums (piemēram, dzīvē, darbā).
neizdevība Neveiksme.
neraža Neveiksme.
kļūme Neveiksme. Arī kļūda (1).
Krusts un bēdas Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
Rūpes un raizes Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
Rūpes un raizes Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
Krusts un bēdas Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
klibot Neveikt ar kāju vai kājām normālas iešanas, skriešanas kustības (piemēram, traumas dēļ).
dezertēt Neveikt savus pienākumus, patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no darba, kolektīva u. tml.).
Neiet lāgā Neveikties, neizdoties (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
asinspirts Nežēlīga masveida izrēķināšanās, slepkavošana. Asinsizliešana.
pieskaņa Nianse, arī nokrāsa (piemēram, kā satura, veidojuma).
nierveidīgs Nierveida.
nišveidīgs Nišveida.
slīpripa No abrazīviem materiāliem izgatavots rotējošs ripveida instruments (kā) slīpēšanai, arī asināšanai.
dīglis No apaugļotas olšūnas izveidojusies sēklas daļa, kurā ir jaunā auga orgānu aizmetņi. Embrijs (2).
cilpa No auklām izveidotas lamatas (dzīvnieku ķeršanai).
cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija (šķidru, gāzveidīgu, beramu vielu, arī nelielu priekšmetu transportēšanai).
Sabiedriskais darbs No cilvēku esamības sabiedriskā veida izrietošā, ar sabiedrisko darba dalīšanu saistītā cilvēka lietderīgās darbības forma.
puzuris No dabas materiāliem, parasti salmiem, veidots rotājuma priekšmets telpu (piemēram, griestu) dekorēšanai.
vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
mistrojums No dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem veidota (vai veidojusies) augu kopa.
dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (koferiem, kastēm u. tml.).
sērija No divpadsmit skaņu kompleksa veidota intervālu secība, kas pēc struktūras atgādina melodisku motīvu vai harmonisku secību.
slita No guļbaļķiem veidots žogs.
dibens No ieejas tālākā daļa (telpai, ēkai). Tālākā, dziļākā daļa (piemēram, skatuvei).
reproducēt No jauna atveidot apziņā, aktualizēt psihē (ko atmiņā fiksētu).
špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots režģis, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
klāvs No koka darināts spīļveida priekšmets ūdu glabāšanai. Uz šāda priekšmeta uztīta ūda.
sieksta No koka stumbra gabala veidots soda rīks kāju, roku ieslēgšanai.
laža No koka veidota ietaise (kūtī), kur novieto dzīvniekiem (parasti govīm, zirgiem) paredzēto barību.
krātiņš No koka veidota novietne, mītne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas ļaunā bišu saimē.
aste No komētas izplūstošo gāzu veidojums.
smailnagla No metāla plāksnes veidota šķautņaina (parasti apavu) nagla ar smailinātu galu.
zemsega No meža nobirām un atmirušajiem augiem veidotais organisko atlieku slānis, kas klāj meža augsnes minerālo daļu.
saitējums No saitēm veidots pārsējs.
ledus No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
leduspuķes No sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamentiem vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm).
sniegavīrs No savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās).
Sniega vīrs No savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās). Sniegavīrs.
dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās savas saknes, bet īsto lapu vietā vēl ir dīgļlapas.
Difūzie miglāji No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidoti dažādas formas mākoņi, kurus apgaismo ļoti karstas zvaigzens, kas atrodas to tuvumā.
Difūzais miglājs No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidots dažādas formas miglājs, ko apgaismo ļoti karstas zvaigznes, kuras atrodas tā tuvumā.
žagariņi No stingras mīklas veidoti, taukvielā vārīti cepumi, kas pēc vārīšanas atgādina žagaru nastiņu.
klucis No šāda nogriežņa veidots bišu strops.
klucis No šāda nogriežņa veidots soda rīks kāju, roku ieslēgšanai. Sieksta.
spalva No šāda putna ādas ragvielas veidojuma izgatavots rakstāmrīks.
No (paša) degungala (arī deguna gala, deguna, (pašas) deguna priekšas) No tuvienes. Ļoti veikli, negaidīti.
No (paša) deguna (arī degungala, deguna gala, (pašas) deguna priekšas) No tuvienes. Ļoti veikli, negaidīti.
No (paša) deguna gala (arī degungala, deguna, (pašas) deguna priekšas) No tuvienes. Ļoti veikli, negaidīti.
kerns No urbuma iegūts ieža paraugs cilindriska stieņa veidā. Urbuma serde.
katamarāns No vairākiem baļķiem veidots plosts (Klusā okeāna salās, Indijas okeāna piekrastē).
telts No viegla materiāla (piemēram, no ūdensnecaurlaidīga auduma, zariem) veidota pagaidu mītne (parasti ar slīpām sānu daļām).
plunžeris No viena gabala veidots virzulis, kam diametrs ir vienāds ar kāta diametru.
apkārt No vienas vietas uz otru (dažkārt kustībā veidojot it kā apli). No viena pie otra.
Zoss spalva No zoss ādas ragvielas veidojuma izgatavota rakstāmspalva.
Koka (arī kokzaru) dakšas No žuburaina koka izveidotas dakšas.
Kokzaru (arī koka) dakšas No žuburaina koka izveidotas dakšas.
Koka (arī kokzaru) dakšas No žuburaina koka izveidotas dakšas.
gals Nobeigums vai sākums (ēkai, telpai, teritorijai). Daļa (ēkai, telpai, teritorijai), kas veido šādu nobeigumu vai sākumu.
gals Nobeigums vai sākums (parasti garenam priekšmetam, veidojumam). Daļa (priekšmetam, veidojumam), kas veido šādu nobeigumu, sākumu.
metaplāzija Nobriedušu (dzīvnieku, augu) audu pārveidošanās citādos, morfoloģiski un funkcionāli atšķirīgos audos.
sastāties Nodalīties no šķidruma (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
darbvedība Nodaļa (iestādē, uzņēmumā), kur veic šo darbu. Šīs nodaļas telpas.
reģistratūra Nodaļa (iestādē), kur veic (kā) reģistrāciju.
palīgnodaļa Nodaļa (piemēram, iestādē), kas palīdz nodrošināt (tās) galveno uzdevumu veikšanu.
grāmatvedība Nodaļa (uzņēmumā, iestādē), kas veic saimniecisko darījumu uzskaites un kontroles funkcijas.
sekretariāts Nodaļa, arī orgāns (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko un izpildu darbu. Šādas nodaļas, arī orgāna darbinieku kopums. Telpa, celtne, kurā darbojos šāda nodaļa, arī orgāns.
iespiestuve Nodaļa, cehs (tipogrāfijā), kur veic iespiešanu.
mēģinājums Nodarbība, kurā atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpilda (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
pašdarbība Nodarbošanās ar kādu mākslas veidu no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
prostitūcija Nodarbošanās veids (sievietei) - iesaistīšanās par samaksu dzimumattiecībās.
nodarbība Nodarbošanās, lietderīga darbība, ko kāds veic. Arī darbs (2).
Desmitā tiesa Nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma (aptuveni) desmitā daļa.
tiesa Nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma daļa.
provocēt Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izaicināt, musināt, kūdīt (kādu veikt kādu darbību), lai (tam) kaitētu. Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izraisīt (kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam. Tīši izraisīt nevēlamu personīgu situāciju (kādam).
provokācija Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā organizēta izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam. Nevēlamas personīgas situācijas tīša izraisīšana (kādam).
iedibināt Nodibināt, izveidot.
iedibināties Nodibināties, izveidoties.
Netiešais nodoklis Nodoklis, ko iekasē par kā (piemēram, patēriņa priekšmetu, ceļu) izmantošanu, kādu darbību veikšanu (piemēram, tiesā, tirgū).
apņemties Nodomāt, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu, saistību. Apsolīties sev.
nosūtīt Nodot (piemēram, sveicienu, ziņu).
Nest sveicienu Nodot, sūtīt sveicienu.
Nest sveicienu Nodot, sūtīt sveicienu.
apgādāt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
uzturēt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo. Nodrošināt ar dzīvei nepieciešamo un aprūpēt.
asinsizliešana Nogalināšana, slepkavība (parasti masveidā). Bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku.
veidule Nogrieznis, kam pārvietojoties veidojas (kā) virsma. Veidotāja (2).
veidotājs Nogrieznis, kam pārvietojoties veidojas (kā) virsma. Veidule (1).
nocirpt Nogriezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
koagulāts Nogulsnes, kas veidojas koagulācijas rezultātā.
Ieplaku nogulumi Nogulumi, kas veidojas ezera dibenā.
izvirdums Nokaitētu cietu, šķidru vai gāzveida vulkānisko produktu izplūdums planētas virspusē.
krist Nokarājoties veidot (vertikālas krokas) - par audumu, apģērbu. Būt tādam, kas veido vertikālas krokas.
atrisināt Nokārtot (sarežģītu jautājumu), veikt (sarežģītu uzdevumu).
pagleznot Noklāt ar krāsu, lai veidotu pagleznojumu (2).
Uzķerties uz āķa Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
Uzķerties uz makšķeres (arī āķa) Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
Uzkosties uz āķa (arī makšķeres) Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
Uzķerties uz āķa (arī makšķeres) Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
sniegs Nokrišņi - balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos.
Sniega putraimi Nokrišņi - balti, matēti sniegveida graudi.
Sniega putraimi Nokrišņi - balti, matēti sniegveida graudi.
krusa Nokrišņi - blīvas ledus daļiņas, kas siltajā periodā izveidojas spēcīgos lietus gubu mākoņos.
Ledus putraimi Nokrišņi - cieti veidojumi (līdz 5 milimetriem diametrā) ar caurspīdīgu ledus apvalku.
smidzenis Nokrišņi ļoti sīku pilienu veidā.
lietus Nokrišņi ūdens pilienu veidā.
sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem putniem, kukaiņiem.
sadomāt Nolemt, nodomāt (ko veikt, darīt).
paļas Noliedzošas, pazemojoši necienīgas attieksmes izpausme izturēšanās veidā, runā. Nievas.
nievas Noliedzošas, pazemojoši necienīgas attieksmes izpausme izturēšanās veidā, runā. Paļas.
nolīkt Noliekties lokveidā uz leju, (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
uzliekties Noliekties lokveidā virsū (uz kā, kam) - parasti par augiem, to daļām.
komisija Nolīgums starp, parasti divām, personām (diviem uzņēmumiem) par kādu darījumu, kuru veic pirmā persona (pirmais uzņēmums) uz otrās personas (otrā uzņēmuma) rēķina.
uzlīkt Nolīkt lokveidā virsū (uz kā, kam) - par augiem, to daļām.
noliekt Nolocīt uz leju (parasti apģērba gabala malu, galu). Izveidot (ko, kā daļu) lokveidā, leņķveidā (uz leju).
samīties Nomainīt vienam otru. Rasties, izveidoties kā cita vietā. Krustoties ar kādu citu.
Iebraukt purvā Nonākt strupceļā, piedzīvot neveiksmi. Sapīties savā runā, stāstījumā.
Sēt nāvi Nonāvēt (vairākus vai daudzus). Būt par cēloni (vairāku vai daudzu) nāvei.
Sēt nāvi (arī nāvi un iznīcību) Nonāvēt (vairākus vai daudzus). Būt par cēloni (vairāku vai daudzu) nāvei.
Pacelt cepuri Noņemt cepuri sveicinot.
Pacelt cepuri Noņemt cepuri sveicinot.
uzcelt Noorganizēt, izveidot (ko sabiedrībā).
iepelnīt Nopelnīt, sapelnīt (parasti priekšdienām, rezervei).
uz Norāda darbības veikšanas līdzekli. Ar.
uz Norāda darbības, norises veidu, pazīmi, arī kvalitāti.
par Norāda uz (kā) darbības veidu, stāvokļa pazīmi.
par Norāda uz (kā) vērtību, cenu, samaksas veidu.
sa- Norāda uz (vairāku, daudzu) virzību kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur.
par Norāda uz citu stāvokli, kvalitāti, kādā (kas) nokļūst, kādā (ko) pārveido.
no Norāda uz daļām, sastāvdaļām, kas veido kādu kopumu.
par Norāda uz darbības intensitātes, apjoma palielinājumu pēc (iedomāta) darbības veicēju skaita.
ciktāl Norāda uz darbības nezināmu paveikto daļu.
par Norāda uz darbības veicēju skaitu.
priekš Norāda uz darbības veicēju skaitu. Par.
par Norāda uz darbības veicēju, kura vietā stājas kāds cits.
caur Norāda uz darbības veicinātāju.
ar Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi.
līdzi Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi.
ar Norāda uz darbības veikšanas rīku, ierīci.
kā Norāda uz darbības veikšanas veidu, paņēmieniem, apstākļiem, kas izraisa emocionālu stāvokli.
tā Norāda uz darbības veikšanas, norises veida līdzību ar citu darbības veikšanas, norises veidu. Arī tamlīdzīgi. Līdzīgi.
kā Norāda uz darbības veikšanas, procesa norises veida, stāvokļa pazīmes pieļāvumu.
ar Norāda uz darbības veikšanas, realizēšanas līdzekli.
uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
šādi Norāda uz darbības, norises veidu, paņēmienu, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta: šādā veidā.
tā Norāda uz darbības, norises, stāvokļa veidu un sekām, arī rezultātu.
tādējādi Norāda uz darbības, norises, stāvokļa veidu un sekām, arī rezultātu. Tā [1] (2).
pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai ko apmainītu pret ko citu.
pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai reaģētu uz kāda cita iepriekšējo darbību.
pretī Norāda uz darbību, ko veic kopā, reizē ar kādu, norāda uz partnerību kādā darbībā.
pie Norāda uz darbību, norisi, kuras veikšanā (kāds) iesaistās, piedalās, (kādu) iesaista.
kā Norāda uz kā (parasti ar darbības veikšanas veidu, paņēmienu saistītu) noliegumu, neiespējamību.
ar Norāda uz laika posmu, kam iestājoties norisinās darbība vai izveidojas kāds stāvoklis.
cik Norāda uz nezināmu darbības apjomu vai paveikšanas pakāpi.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, par ko izteikts jautājums.
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
tā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu stāvokļa pazīmi, kvalitāti, apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kādā (kāds) atradās, nokļūst, kāda (kas) atrodas, izveidojas.
pats Norāda uz patstāvīgu darbības veicēju.
ar Norāda uz priekšmetu, ierīci, kas ir kāda rīcība darbības veikšanas momentā.
tad Norāda uz situāciju, apstākļiem, kas veicina (kā) norisi, īstenošanas.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ko ir veicis agrāk, ātrāk par citiem un izvirzījies pirmajā vietā.
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atvērts, darbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
ciet Norāda uz stāvokli, kad kas ir slēgts, nedarbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
priekšā Norāda uz stāvokli, kad kas notiek, norisinās, tiek veikts kāda klātbūtnē.
tā Norāda uz stāvokļa pazīmi, kvalitāti, darbības, norises apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kas tūlīt tiks minēti.
līdz Norāda uz teritorijas, telpas daļu, kurā kas norisinās, pastāv, kurā ko dara, veic.
no Norāda uz teritorijas, telpas daļu, kurā kas norisinās, pastāv, kurā ko dara, veic.
par Norāda uz to (parasti daudzumu, lielumu, mēru), kas saistīts ar kādu vērtību, cenu, samaksas veidu.
pa Norāda uz to (parasti vietu, priekšmetu), kur (kas) notiek, norisinās, tiek veikta kāda darbība.
apkārt Norāda uz to, kas atrodas lokveidā.
no Norāda uz to, kas ir par pamatu, paraugu kā veidošanai, attēlošanai.
pēc Norāda uz to, kas laika un telpas secībā tiek sasniegts, paveikts u. tml.
pirms Norāda uz to, kas laika un telpas secībā vēl nav sasniegts, paveikts u. tml.
no Norāda uz to, kur ir radies, izveidots tas, kas ir saņemts.
apkārt Norāda uz to, kur kas virzās lokveidā.
no Norāda uz vielu, materiālu, kas ir izmantots (kā) gatavošanai, veidošanai.
pa Norāda uz vienību, kas rodas, ja dala kādu grupu, kopumu, arī uz vienībām, kas veido kādu grupu, kopumu.
pa Norāda uz vietu (teritoriju, platību), kurā (ko) virza, (kas) virzās, atrodas viscaur, izkliedētā veidā.
tālāk Norāda uz vietu, robežu, aiz kuras (kas) turpina pastāvēt, norisēt citā veidā, citā kvalitātē.
tā Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu, stāvokļa pazīmi.
tādējādi Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu. Tā [1] (1).
laukā Norāda, ka (kas, parasti cilvēku attiecības, parādības sabiedrībā) izzūd, beidz pastāvēt līdzšinējā veidā.
uz- Norāda, ka (kas) liek piestiprināts, nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī ka (kas) tiek izveidots virsū (uz kā, kam).
sa- Norāda, ka (kas) tiek izgatavots, izveidots.
sa- Norāda, ka (kas) tiek savirzīts, novietots kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur.
sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur. Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) izveido kādu kopumu.
smalk- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veic (kā) sīkāku, sarežģītāku apstrādi.
rupj- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veido galvenokārt (kā) pamatformu.
zemē Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta pret zemi vērstā virzienā, lejup.
cauri Norāda, ka darbība notiek vai tiek veikta, aptverot visu attiecīgo objektu.
sa- Norāda, ka darbība tiek veikta vienlaicīgi kopā ar kādu.
priekšā Norāda, ka darbība tiek veikta, lai citi iegūtu informāciju, varētu atkārtot darbību.
uz- Norāda, ka darbība tiek veikta, pārsniedzot, parasti, mēru, pakāpi.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek izgatavots, izveidots.
bēgšus Norāda, ka darbību veic bēgot - steidzīgi, vairoties, slēpjoties.
iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
mēgt Norāda, ka darbību veic parasti, bieži.
sa- Norāda, ka darbību veic, tajā piedalās, ar to ir saistīti vairāki, daudzi darbības subjekti.
vairs Norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija. Arī tagad.
vaina Norāda, ka jāveic ar verbālsubstantīvu izteiktā darbība.
pie Norāda, ka kas atrodas, veic kādu darbību, ir novietots, novietojies cits citam cieši blakus, ļoti tuvu, ka ko novieto citu pie cita, ļoti tuvu.
tikko Norāda, ka kas ir veikts, noticis tuvā pagājušā laikposmā, laika momentā.
gar Norāda, ka kas lokveidā virzās garām kam.
priekšā Norāda, ka kas tiek veikts agrāk, ātrāk par citiem.
tikko Norāda, ka ko veic, kas notiek pēdējā brīdī, mirklī.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība tikko vai nesen ir paveikta.
vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās. Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās.
četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas četros veidos, četrās sastāvdaļās.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās.
multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas desmit veidos, sastāvdaļās.
div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas divos veidos, divās sastāvdaļās.
piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas piecos veidos, piecās sastāvdaļās.
septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas septiņos veidos, septiņās sastāvdaļās.
trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās.
vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas vairākos veidos, vairākās sastāvdaļās.
remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona veic remontdarbus.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp kā (piemēram, ceļa, maršruta) sākuma un beigu punktu un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko (piemēram, starp, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem) un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas (1), gar robežu, veido, arī apzīmē robežu.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu.
neo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinofilmu veidošanu un demonstrēšanu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinoteātri.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenā, lielākā veidojuma.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, tiek veikts pilnīgi vai daļēji automātiski.
bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir aizsargāts ar bruņām (1) un apbruņots kara darbības veikšanai.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts, izveidots no jauna, pirmoreiz.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila raksturīgām iezīmēm. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no pagājušā laikposma ar tā modes, stila raksturīgām iezīmēm un atkal kļuvis populārs, moderns.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai iesācies, bet nav paveikts vai norisis līdz galam.
standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādo lies pēc kāda pieņemta parauga un tam nav būtisku individuālu atšķirību.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kāda paša veikts, parasti mājas apstākļos, mājsaimniecībā (atšķirībā no kā rūpnieciski, amatnieciski u. tml. izgatavota).
veidotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveikts daļēji, nepilnīgi.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darbu veikšanu ātrākā tempā.
energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar enerģijas formu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu veidošanu, ražošanu.
radar- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiolokāciju, ir ieguls, tiek veikts radiolokācijā.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņu radīšanas, izmantošanas tehnikas veidošanu, ekspluatāciju.
korespondenc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar saraksti vēstuļu, pasta sūtījumu veidā.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saskarē, saistījumā (ar ko), veido saskari, saistījumu (ar ko).
spirāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir spirālveidīgs. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir spirālveidīga sastāvdaļa.
metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veikts mājsaimniecībā.
izpild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izpilda (kādu uzdevumu), veic (kādu darbību, procesu).
spirāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris spirālveidīgi.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc lieluma, apjoma ir puse vai aptuvena puse no kāda priekšmeta, veidojuma, parādības u. tml.
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek iekļauts kādā sistēmā, kopumā uz laiku kāda atsevišķa uzdevuma, kādas atsevišķas funkcijas veikšanai.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar elektrisko enerģiju.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar mašīnu.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts nedaudz, mazliet.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic darbību kopā, vienlaikus (ar ko). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (ar kādu).
metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic metāla apstrādes operācijas, ir šo operāciju veikšanas speciālists.
būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais veidojas vai ir radies celtniecības procesā.
kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā norisē, procesā tiek veikta (kā) kontrole.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veikta (kā) sīkāka, sarežģītāka apstrāde.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir koncerta (1) veids.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontakts (2), ka tas veido kontaktu (2).
kontūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontūra, tas veido kontūru vai to veido kontūra.
apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lokveida virziens, novietojums vai kustība.
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam kādā sistēmā, kopumā ir zemāks rangs, ka tas veic mazāk atbildīgu uzdevumu.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik vai to drīzumā paredzēts veikt.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kāds veic, arī rada pats, pēc savas gribas, iniciatīvas.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi.
tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma.
tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma. Arī tele- (2).
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai arī tas attiecas uz pašu darītāju.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu.
seš- Norāda, ka salikteņu otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas sešos veidos, sešās sastāvdaļās.
sa- Norāda, ka vienlaicīgi, kopā ar kādu veiktā darbība noris saskanīgi.
virsū Norāda, ka, kādam (cilvēkam vai dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
sa- Norāda, ko tiek izgatavoti, izveidoti vairāki, daudzi objekti, to lielāks daudzums.
maz- Norāda, to salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas maz veidos, maz sastāvdaļās.
pamācība Norādījums, padoms (piemēram, kāda darba, darbības veikšanai).
pamācīt Norādīt (piemēram, kā veicams kāds darbs, darbība).
notēmēt Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, parasti attiecībā pret kādu objektu.) noteiktas darbības, uzdevuma veikšanai.
nostādīt Noregulēt (tehnisku iekārtu) noteiktas darbības veikšanai.
nolikt Norīkot darbā (parasti pie kādas ierīces, mašīnas, arī kāda pasākuma veikšanai).
izlikt Norīkot, izvietot (cilvēkus) kāda pienākuma veikšanai.
pielikt Norīkot, novietot (kādu kam klāt), piemēram, kāda uzdevuma veikšanai.
sekmēties Norisēt vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.). Arī veikties.
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (priekšmetiem, veidojumiem u. tml.), kas nosaka (to) funkcionēšanu, kvalitāti (parasti kādā laikposmā).
minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas.
akords Nosacījumi speciālam gabaldarba veidam.
robeža Nosacīta līnija, kas šķir (valsts) sauszemes, ūdens un gaisa teritoriju no citu valstu un starptautiskām teritorijām. Nosacīta līnija, kas šķir (piemēram, kādu teritoriju, iecirkni, īpašumu). Tas (piemēram, zemes, ūdens josla), kas veido šādu līniju.
emblēma Nosacīts, simbolisks (jēdziena, idejas) apzīmējums (parasti attēla veidā).
pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (darba gaitu, paveikto, padarītā darba kvalitāti).
netikums Nosodāms, peļams, morāles normām pretējs izturēšanās, rīcības veids.
raksts Nospiedumi, ko izveidojušas, piemēram, pēdas, riteņi.
sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu).
sastāties Nostāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
nopindzelēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai ir nepieciešama pacietība).
nopiņķēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība).
pasveicināt Nosūtīt (kādam) sveicienu ar cita starpniecību. Nodot (kādam) sveicienu (no kāda).
apvīlēt Nošūt vīli (gar malu). Apšujot (ko), izveidot vīli.
uzlikt Noteikt ar lēmumu, likumu (piemēram, nodevas, nomas maksu, darba apjomu, veicamo pienākumu). Noteikt ar lēmumu, tiesas spriedumu (sodu, arestu).
šķirne Noteikta (izstrādājumu) grupa, kas ar savām īpašībām atšķiras no citām (tā paša veida izstrādājumu) grupām.
virzība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, arī sabiedrības grupas, tās darbības, interešu u. tml.) attīstība, veidošanās kādā virzienā, vērstība uz kādu objektu, mērķi.
virzība Noteikta (piemēram, nozares, sabiedriskas struktūras) attīstība, veidošanās kādā virzienā.
virzība Noteikta (piemēram, procesa, parādības) attīstība, veidošanās kādā virzienā.
tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē. Arī paraža (1).
programma Noteikta darbību secība, uzdevums (elektroniskai skaitļošanas mašīnai, ierīcei) automatizētai darba veikšanai.
koda Noteiktā formā veidots (skaņdarba) nobeigums.
grēda Noteiktā kārtībā veidots (kokmateriālu) krāvums.
krautne Noteiktā kārtībā veidots (piemēram, būvmateriālu) krāvums.
formulārs Noteikta parauga veidlapa.
Atsavināmā josla Noteikta platuma zemes josla, kas paredzēta dzelzceļa, šosejas u. tml. izbūvei.
virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
virtene Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu, vienveidīgu priekšmetu kopums. Virkne (2).
prasme Noteiktā sistēmā apvienotu cilvēka īpašību un procesu kopums (kādas darbības, uzdevumu veikšanai).
iekārta Noteikta tipa vienveidīgu ietaišu komplekss.
gars Noteiktā veidā (piemēram, domāt, rīkoties).
izdevums Noteiktā veidā (redakcijā, apdarē u. tml.), kādā iznāk iespieddarbs.
dzeguļi Noteikta veida atkārtoti elementi būvkoku savienojumu vietās.
māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu (piemēram, cepuri, lakatu), lai paustu (atvadu sveicienus).
māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi.
specializēt Noteiktā veidā organizēt darbību (kādā nozarē, specialitātē). Organizēt (ko) noteikta mērķa sasniegšanai (kādā darbības nozarē).
reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
reģistrēt Noteiktā veidā pierakstīt (piemēram, faktu). Arī fiksēt (1).
piegriezt Noteiktā veidā sagriezt (kādu materiālu), lai izveidotu kā, parasti apģērba, apavu, detaļas.
ķēde Noteiktā veidā saistītu priekšmetu virkne.
klasifikators Noteiktā veidā sakārtotu, grupētu uzziņu rādītājs.
matadata Noteiktā veidā saliekts tievs stienis matu saspraušanai, arī rotāšanai.
paka Noteiktā veidā salikts, pārvietošanai paredzēts (kā) neiesaiņots kopums.
pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kādu materiālu, priekšmetu) kopums.
plosts Noteiktā veidā sasaistītu kokmateriālu kopums pludināšanai pa ūdenstilpēm.
bandrole Noteikta veida un satura pasta sūtījums (galvenokārt iespieddarbi), kam paredzēts pazemināts tarifs.
Zvaigžņu pasaule Noteikta veida zvaigžņu kopums.
Zvaigžņu pasaule Noteikta veida zvaigžņu kopums.
tonzūra Noteiktā veidā, izskatā izgriezta matu josla galvvidū (katoļu garīdzniekiem).
salaist Noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.).
paņēmiens Noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
uzrunāt Noteiktā veidā, piemēram, ar savu daiļradi, iedarboties (uz kādu), ietekmēt (kādu).
piekārtot Noteiktā veidā, secībā pielikt, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam. Noteikta vieta, telpa, celtne, kur veic kādus speciālus darbus.
polarizācija Noteikta virziena veidošanās, arī radīšana (kādai parādībai, tās izpausmei).
secība Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita.
ierobs Noteiktam nolūkam ieveidots robs (parasti kādā virsmā).
komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums. Celtnes, telpas, kas veido vienību, veselumu.
trase Noteiktam sporta veidam speciāli iekārtots, arī dabisks, šī sporta veida prasībām atbilstošs ceļš. Attiecīgais maršruts.
spaile Noteiktam zvejas veidam nepieciešamo rīku (piemēram, tīklu) kopums.
izgriezums Noteiktas formas un lieluma tukša vieta, caurums, šķēlums (tērpā, apavos), kas izveidots izgriežot.
reģistrs Noteiktas formas veidlapa, to kopums, kantora grāmata (kā) reģistrācijai; rakstisks (parasti dokumentu) uzskaitījums, saraksts.
režīms Noteikts (kā) eksistences, norises, funkcionēšanas veids. Noteikti (kā) eksistences, norises, funkcionēšanas apstākļi, nosacījumi.
dziesma Noteikts (putna balss veidots) skaņu kopums.
stils Noteikts darbības, rīcības, izturēšanās veids, to īpatnību, savdabību kopums.
nostāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko), noteikta attieksme (pret ko). Viedoklis (kādā jautājumā), kas nosaka rīcību, izturēšanos.
stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko). Arī nostāja.
profilējums Noteikts, raksturīgs (parasti sejas, tās daļas) profila veidojums.
konteiners Noteiktu izmēru un noteikta veida tilpne (kā) transportēšanai bez iesaiņojuma.
noteikts Noteikumiem, likumībām, normām atbilstošs. Arī ar nodomu, kādam mērķim izveidots, izvēlēts.
norma Noteikums, princips (kā) vislabākā, vismērķtiecīgākā izmantošanai, veikšanai.
novilcināties Notikt, norisināties, tikt veiktam vēlāk par paredzēto laiku.
izdoties Notikt, noritēt labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams (piemēram, par pasākumu).
darbība Notikumu, norišu kopums, kas veido (daiļdarba) sižetu.
ilgviļņi Noturīgs viļņots matu veidojums ilgākam laikam.
Nacionālais apvidus Novada vai apgabala daļa Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā ar iedzīvotāju vienveidīgu nacionālo sastāvu. Attiecīgā administratīvi teritoriālā vienība.
Visu labu! Novēlējums atvadoties. Sveiciens atvadoties.
Visu labu! Novēlējums atvadoties. Sveiciens atvadoties.
radionovērojums Novērojums, ko veic ar radiotehniskiem līdzekļiem.
ugunsnovērošana Novērošana, ko veic, lai pamanītu uguns, ugunsgrēka izcelšanos.
dažādot Novērst vienveidību, vienmuļību. Padarīt daudzveidīgu (2).
pārklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu. Arī noklāt (2).
pārsegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu. Pārklāt (2).
noklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
nosegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
nostādināt Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai (šķidrumā) izveidojas vielas daļiņu slānis. Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā izveidojas (kāds vielu daļiņu slānis).
saslēgt Novietojoties citam pie cita, izveidot (kopumu, grupu) ciešu, blīvu.
taisīt Novietojoties, tiekot novietotam, arī veidotam, radīt (noteiktu grupējumu, formu u. tml.). Veidot ar savu ķermeni, tā daļām (noteiktu stāvokli, arī kustību kopumu).
pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
noklāt Novietot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), lai izveidotu (kā) segumu, aizsargkārtu.
stādināt Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis. Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus). Padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
noklāt Novietot izplestā veidā (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas).
izvietot Novietot noteiktā kārtībā, veidā (kur priekšmetus).
saslogot Novietot noteiktā veidā (ko) lielākā daudzumā un uzlikt (tam) slogu.
sēt Novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (kā) sēklas; novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (sēklas), lai veidotos jauni augi.
pārlaist Novietot, izveidot (ko, piemēram, materiālu, detaļu) tā, ka (tā) daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība. Būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
iegrozīties Novietoties (kur), parasti nostāties, apsēsties tā, ka izveidojas vēlamie apstākļi.
sagulties Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Sagult (1).
sagult Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Sagulties (1).
sasēsties Novietoties sēdus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
stāties Novietoties stāvus (kur, kādā veidā).
līdzināties Novietoties tā, ka veidojas, parasti taisna, rinda, virkne (par cilvēku grupu).
satupties Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Arī sasēsties. Satupt.
satupt Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Arī sasēsties. Satupties.
uzslāņoties Novietoties, izveidoties slāņveidā virsū (uz kā, kam).
sakārtoties Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); sastāties ierindā.
savīties Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām).
sastāties Novietoties, tikt novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par transportlīdzekļiem.
segties Novietoties, veidoties (uz kā, kam pāri) - piemēram, par augiem, to daļām.
ekskurss Novirzīšanās no temata. Blakus pētījums, ko veic līdztekus galvenā temata izstrādei.
darbalauks Nozare (arī vide, apstākļi), kurā (kāds) darbojas. Darba veids.
robežnozare Nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm.
palīgnozare Nozare, kas, piemēram, kādā saimniecībā, uzņēmumā ir izveidota papildienākumu iegūšanai.
pamatīgs Nozīmīgs, lietderīgs (piemēram, par nodarbošanās veidu).
ieguldījums Nozīmīgs, svarīgs veikums (piemēram, kādā pasākumā, nozarē).
noiet Nozust (par veidojumiem uz ādas, iedegumu). Izbeigties (par ādas slimībām).
nūjiņveidīgs Nūjiņveida.
rangs Numurs, ar ko apzīmē kādu no noteiktā veidā sakārtotām variantēm.
palīgobjekts Objekts (piemēram, uzņēmumā, saimniecībā), kurā norisinās procesi, darbības, kas palīdz nodrošināt galveno uzdevumu veikšanu.
modelis Objekts, ko veido, lai aizstātu pētījamo, izzināmo objektu, un kam ar pētījamo, izzināmo objektu ir noteikta līdzība.
odveidīgs Odveida (1).
trauslkāji Odveida divspārņu dzimta, pie kuras pieder nelieli odi ar garām, ļoti tievām kalām. Šīs dzimtas kukaiņi.
pieņemt Oficiāli atzīt (paveikto) par pabeigtu un kvalitatīvu.
salaulāt Oficiāli izveidot laulības attiecības (starp kādiem).
salaulāties Oficiāli izveidot laulības attiecības vienam ar otru.
slēgt Oficiāli, arī pēc tradicionāliem nosacījumiem vienoties (par ko), uzņemoties saistības, izveidojot noteiktas attiecības.
petīcija Oficiāls (kolektīvs, retāk individuāls) rakstveida lūgums, ko parasti iesniedz augstākajiem valsts varas orgāniem.
pavēste Oficiāls (parasti tiesas, prokuratūras, kara komisariāta) rakstveida uzaicinājums (kur ierasties, ko darīt).
karogs Oficiāls (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) simbols - pie kāta piestiprināma noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabala veidā (parasti ar attēlu, uzrakstu).
nocenojums Oficiāls dokuments, pēc kura veic nocenošanu.
atsauksme Oficiāls raksturojums, novērtējums rakstveidā (par atsevišķa cilvēka vai grupas darbu).
priekšraksts Oficiāls vadošs rakstveida norādījums, rīkojums, pavēle. Attiecīgais dokuments.
pavēle Oficiāls, saistošs (vadošas amatpersonas) mutvārdu vai rakstveida norādījums kādas darbības veikšanai, situācijas, stāvokļa mainīšanai; attiecīgais teksts, dokuments.
grafīts Oglekļa paveids - tumši pelēks, spīdīgs minerāls.
sapropelīts Ogļu kopums, kas veidojies galvenokārt no zemākajiem augiem un planktona mikroorganismiem.
ogveidīgs Ogveida.
ragviela Olbaltumviela (ar samērā lielu sēra saturu), kas rodas ādas epidermas šūnās un ir pamatā visiem cilvēku un mugurkaulnieku dzīvnieku epidermas veidojumiem (matiem, spalvām, ragiem, nagiem, zvīņām u. tml.).
peptīdi Olbaltumvielas molekulas fragmenti, kuru uzbūvi veido aminoskābes.
hrizolīts Olivīna paveids - dzeltenīgi zaļš, caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
amfora Olveida trauks ar divām osām, paplatu kaklu un masīvu kāju (piemēram, senajā Grieķijā).
olveidīgs Olveida.
kriminālmeklēšana Operatīva darbība, ko veic milicija, lai novērstu un atklātu noziegumus, atklātu noziedzniekus, nolaupītās mantas u. tml.
rotaprints Operatīvās poligrāfijas mašīna maztirāžas izdevumu iespiešanai. Šādas iespiešanas veids.
izoperēt Operējot izņemt (kādu organisma daļu, arī patoloģisku veidojumu organismā).
sagraizīt Operējot izveidot brūci vai brūces
legālisms Oportūnisma paveids strādnieku kustībā (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā), kurš neatzīst legālā darba pakļaušanu proletariāta marksistiskās partijas nelegālajam darbam.
meņševisms Oportūnistisks, marksismam-ļeņinismam naidīgs virziens Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā. Viens no starptautiskā oportūnisma paveidiem.
kaleidoskops Optiska ierīce (rotaļlieta) - caurule, kurā krāsaini stikliņi vai akmentiņi spoguļu sistēmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
spogulis Optiska sistēma - gluda virsma, kas labi atstaro gaismu un ko izmanto attēlu ieguvei.
Optikas veikals Optisku instrumentu veikals.
volūta Ordera kapiteļa spirālveida ievijuma formas dekoratīva sastāvdaļa, arī šādas formas karnīžu, portālu dekoratīvs elements.
Runas orgāni Orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene).
Runas orgāni Orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene).
dzimumorgāni Orgāni, kas nosaka indivīda dzimumu un veic apaugļošanas funkcijas.
salicilskābe Organiska skābe - bezkrāsaini, adatveida kristāli.
kūdra Organiskas izcelsmes iezis, kas veidojas pārmērīgi mitrās vietās no augu atliekām, kuras ir vairāk vai mazāk sadalījušās. Atsevišķs šī ieža gabals.
ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas ietilpst dzīvo organismu sastāvā.
nogulas Organisko un neorganisko vielu sakopojums, kas rodas fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu rezultātā un parasti ir ģeoloģiski jauns veidojums.
sapropelis Organisko vielu un minerālvielu kompleksas nogulas, kas stāvošās ūdenstilpēs veidojas no atmirušajiem ūdens organismiem, smiltīm, māliem, kaļķiem.
olbaltumviela Organisks lielmolekulārs savienojums, kas ir veidots no aminoskābēm.
bioloģija Organisma attīstība, dzīves veids.
sincītijs Organisma audu veidojums, kurā šūnas nav norobežotas cita no citas, bet starp to atsevišķām protoplazmas daļām un kodoliem ir starpsienas.
motivācija Organisma fizioloģisks stāvoklis, kas rosina veikt noteiktu darbību savu vajadzību apmierināšanai.
intoksikācija Organisma saindēšanās ar toksiskām vielām, kas veidojas pašā organismā vai iekļūst tajā no ārienes.
muskulis Organisma sastāvdaļa, ko veido muskuļaudi.
kājiņa Organisma veidojumu daļas, kurām ir savienojuma, balsta funkcija.
koporganisms Organisms, kas izveidojies, vairākiem atšķirīgiem organismiem saliedējoties vienotā bioloģiskā kopumā.
ķērpis Organisms, ko veido aļģe un sēne.
progress Organismu vai to sugu, ģinšu u. tml. pilnveidošanās evolūcijas gaitā.
būvorganizācija Organizācija būvdarbu veikšanai.
bāze Organizācija, kuru izmanto par pamatu, veidojot citu organizāciju.
sponsors Organizācija, uzņēmums, persona, kas materiāli veicina (kādu pasākumu).
ģimene Organizatoriska cilvēku abu dzimumu pārstāvju kopdzīves forma, kas izveidojusies vēsturiski un pastāv kā cilvēku sabiedrības pamatšūniņa. Tuvu radinieku grupa (piemēram, vecāki un bērni), kas parasti dzīvo kopā.
radīt Organizējot, dibinot panākt, ka veidojas (kolektīvs, noteikta cilvēku grupa u. tml.).
noformēties Organizējoties izveidoties, organizējot tikt izveidotam (par cilvēku grupu).
pārorganizēt Organizēt vēlreiz, no jauna. Organizējot pārveidot citādu, par ko citu.
nostādīt Organizēt, vadīt (ko) tā, lai (tam) izveidotos vēlamais stāvoklis.
saimniekot Organizēt, vadīt, arī veikt ar (parasti lauksaimniecisko) ražošanu saistītos darbus, pasākumus.
celt Organizēt, veidot (ko sabiedrības dzīvē).
ekspedīcija Organizēta cilvēku grupa, kas veic šādu ceļojumu.
vienība Organizēta cilvēku grupa, kopa (kādam noteiktam uzdevumam), arī organizatoriski, administratīvi u. tml. saistīts, parasti vienas profesijas, cilvēku kopums (parasti kopā ar profesionālo uzdevumu veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem).
sagāde Organizēta, plānveidīga (kā) resursu, fondu radīšana.
pamatšūna Organizēts cilvēku kopums, kas veido (kā, piemēram, sabiedrības, organizācijas) galveno, nozīmīgāko daļu.
palīgorgāns Orgāns (piemēram, iestādē, organizācijā), kas palīdz nodrošināt (tās) galveno uzdevumu veikšanu.
aizsargorgāns Orgāns, kas veic aizsargāšanas funkcijas.
aparāts Orgānu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju organismā.
trakts Orgānu, veidojumu u. tml. kopums (organismā), pa kuru (kas) tiek pārvadīts.
sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar trim vai četrām dzeltenzaļām, pabiezām, eliptiskām lapām pie stumbra pamatnes un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
vaniļa Orhideju dzimtas kāpelētājaugs, kura augļiem fermentējoties veidojas vanilīns.
kopija Oriģinālam (piemēram, mākslas darbam) līdzīgs atveidojums.
orkānveidīgs Orkānveida.
Ragu orķestris Orķestris, kurā katrs dalībnieks spēlēja kāda paveida ragu, no kā varēja iegūt tikai vienu toni.
zobiņi Ornamenta raksta elements - regulāri lauzta līnija, trijstūrveida, taisnstūrveida izvirzījumu virkne u. tml.
palmete Ornaments stilizētas palmas lapas veidā.
tālmanis Ostas darbinieks, kas veic kravas uzskaiti un kontrolē krāvēju darbu.
ovālveidīgs Ovālveida.
upurozols Ozols, pie kura veic upurēšanas darbības.
ozolzīļveidīgs Ozolzīļveida.
subsīdija Pabalsts, ko galvenokārt naudas veidā piešķir (parasti valsts, tās iestāde) no budžeta līdzekļiem.
pastūķēt Pabāzt, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā (parasti neveikli, nevīžīgi).
Dabūt gatavu Pabeigt (kā gatavošanu, veidošanu).
Dabūt gatavu Pabeigt (kā gatavošanu, veidošanu).
nospēlēt Pabeigt spēlēt (lomu), atveidot (tēlu), kad izrāde pārstāj būt repertuārā.
periods Pabeigta, noteiktā formā izveidota muzikālā doma.
frotē Pabiezs, mīksts cilpveida (parasti kokvilnas) audums.
eskalators Pacelšanas un nolaišanas transportlīdzeklis kustīgu kāpņu veidā.
slīdkāpnes Pacelšanas un nolaišanas transportlīdzeklis kustīgu kāpņu veidā. Slīdošās kāpnes. Eskalators.
paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojāmi (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
Cilu kalni Pacēlumi, kas veidojušies, dažām zemes garozas daļām nogrimstot, citām paliekot agrākajā līmenī.
sazarot Padarīt (ko, parasti parādību sabiedrībā), parasti ievērojami, daudzveidīgu.
laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist.
kuplināt Padarīt daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Papildināt.
daudzveidot Padarīt daudzveidīgu (2), dažādot.
samezglot Padarīt daudzveidīgu, sarežģītu, konfliktiem bagātu (parasti daiļdarbu, tā sižetu).
dzīvināt Padarīt dzīvību (1) iespējamu, veicināt to, būt par cēloni, ka dzīvība (1) ir iespējama, tiek veicināta.
atsvaidzināt Padarīt interesantāku, daudzveidīgāku.
tuvināt Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
noplicināt Padarīt mazāk saturīgu, mazāk daudzveidīgu.
pakuplināt Padarīt mazliet daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Mazliet papildināt.
Nostādīt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
Nostādīt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
Uzstutēt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
latviskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku latviešu valodas uzbūvei, sistēmai. Padarīt latvisku vai latviskāku.
vāciskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku vācu valodas uzbūvei, sistēmai. Padarīt vācisku vai vāciskāku.
paziņot Padarīt zināmu (kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā. Piesūtīt (rakstisku) ziņu.
pavēstīt Padarīt zināmu, izpaust rakstveidā.
publicēt Padarīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
nodarīt Padarīt, paveikt (darbu, darbību). Izdarīt (1).
Kolhozu tirdzniecība Padomju mazumtirdzniecības veids kolhozu un kolhoznieku pašražotās lauksaimniecības produkcijas realizēšanai.
Politiskais vadītājs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam), kas veica politiskās izglītības un audzināšanas darbu.
politdarbinieks Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942.gadam), kas veica politiskas izglītības un audzināšanas darbu. Politiskais vadītājs.
Laisties dibenā Padoties grūtībām, neveiksmēm u. tml.
Laisties dibenā Padoties grūtībām, neveiksmēm u. tml.
niša Padziļinājums (piemēram, celtnes sienā, iežu veidojumā).
pirmveiddobums Padziļinājums, kas sākotnēji izveidots velmēšanas veltnīša virsmā, lai iegūtu noteikta profila velmējumu.
slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saslietiem kokiem, to zariem.
vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteikta kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai.
restaurācija Pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismu atveidošana.
izlaidums Pagarinājums, paplašinājums (tērpam, tā daļām), kas veidots, izmantojot iešūtas joslas.
fanfara Pagarināts taures veida metāla pūšamais mūzikas instruments bez ventiļiem, kuru parasti izmanto signalizēšanai.
cekuls Pagarinātu pakauša spalvu veidojums (putniem).
Sasiet sieru Pagatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
krāns Pagriežams (kā) plūsmas relejveida sadalītājs.
Pavērt (arī pašķirt, atbrīvot, dot) ceļu Paiet sānis, lai palaistu (kādu) garām. Panākt, ka ceļš kļūst brīvs. Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
sprūds Paīss stieņveida priekšmets, detaļa, piemēram, (kā) aizbāšanai, sastiprināšanai.
zedenis Paīss, tievs apaļkoks, parasti izmantots žogu, arī primitīvu zārdu u. tml. veidošanai.
pretpakalpojums Pakalpojums, ko veic kāda cita pakalpojuma ierosmē.
saplūst Pakāpeniski apvienojoties, arī asimilējoties izveidot (kādu cilvēku kopumu), iekļauties (tajā).
veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
pāraugt Pakāpeniski attīstoties, pilnveidojoties, sasniegt citu, augstāku pakāpi, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā).
sarasties Pakāpeniski izveidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - piemēram, par vairākām, daudzām parādībām dabā.
savilkties Pakāpeniski izveidoties (kādā vietā, vidē) - par laikapstākļiem, parasti lietu, negaisu.
sarasties Pakāpeniski izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par vairākiem, daudziem veidojumiem organismā, izdalījumiem no tā).
izplatīties Pakāpeniski izveidoties telpas, vides daļās aizvien tālāk (no kāda punkta, avota) - piemēram, par gaismu, siltumu, skaņu.
sarasties Pakāpeniski izveidoties, arī ieviesties (kur) - par vairākiem, daudziem augiem, dzīvniekiem.
savilkties Pakāpeniski izveidoties, arī sakoncentrēties (kādā vietā, vidē) - par mākoņiem, miglu u. tml. Pakāpeniski apmākties (par debesīm).
nolaisties Pakāpeniski izveidoties, iestāties (par krēslu, tumsu).
pāraugt Pakāpeniski mainoties, piemēram, intensitātei, apjomam, īpašībām, pārveidoties, kļūt par ko citu (par parādībām dabā).
sakrāt Pakāpeniski savākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu.
nolaidums Pakāpeniski slīps reljefa veidojums.
uzkrāt Pakāpeniski vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu, arī, pakāpeniski vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas, izveidot (kopumu, daudzumu).
raisīt Pakāpeniski veidot, attīstīt (ko) - par parādībām daba.
rūgt Pakāpeniski veidoties (par domu, atziņu u. tml.).
taisīties Pakāpeniski veidoties (parasti par parādībām dabā). Būt tādam, kam piemīt topošas norises, topoša stāvokļa u. tml. pazīmes.
viesties Pakāpeniski veidoties (piemēram, par augiem), pakāpeniski iestāties (piemēram, par diennakts posmu). Arī rasties (1).
rasties Pakāpeniski veidoties (piemēram, par kādu defektu, ievainojumu).
viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par kādu stāvokli, cilvēku attiecībām, arī sabiedriskām parādībām). Arī rasties (4).
viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Arī rasties (3).
mesties Pakāpeniski veidoties, rasties (par kādām parādībām, norisēm).
pakāpslis Pakāpiens (parasti vienkārši, primitīvi veidots).
pakāpienveidīgs Pakāpienveida.
fleksūra Pakāpienveidīgs iežu slāņu krokojums.
pakāpjveidīgs Pakāpjveida (1).
pakāpjveidīgs Pakāpjveida (2).
izkārt Pakārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus). Pakārt izklaidus (vairākus priekšmetus). Pakārt (kur ārā, atklātā vietā kādu priekšmetu).
šūpuļsols Pakārts vai uz lokveida pamatnes atbalstīts atpūtas sols, kurā var šūpoties.
pakavveidā Pakava (1) formā, veidā.
pakavsakta Pakavveida sakta.
pakavveidīgs Pakavveida.
paklājveidīgs Paklājveida.
atklanīties Paklanīties, atņemot sveicienu.
regulēt Pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, arī režīmam, panākt, ka (tam) rodas vēlamās īpašības, ka (tas) norisinās vēlamā veidā.
izkodināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, pārveidot (piemēram, krāsas ziņā).
dispečerizācija Pakļaušana operatīvai vadībai, ko veic dispečers.
sagūstīt Pakļaut (pretinieka karavīru, karaspēka vienību) valsts varas noteiktai nebrīvei, atņemot militāras darbības iespēju.
apdedzināt Pakļaut augstas temperatūras iedarbībai tehnoloģiskā procesā, lai veidotu, nostiprinātu priekšmeta vai materiāla struktūru, īpašības.
uzberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums). Intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums) - piemēram, par apaviem.
izsolīt Pakļaut izsolei, vairāksolīšanai (ko), lai piešķirtu kādam darba veicēja tiesības.
savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās pārmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
Tikt galā (ar kādu) Pakļaut savai ietekmei, panākt, ka paklausa. Uzveikt.
pievārēt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku. Pieveikt.
vārēt Pakļaut, pārspēt. Arī veikt.
pākšveidīgs Pākšveida.
eocēns Paleogēna perioda vidējā epoha, kad masveidā parādījās zīdītāji un izplatījās segsēkļi.
Uzvest uz ceļa Palīdzēt izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piemēram, paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu an noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties), paklanīties.
paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties). Palocīties (1).
piespiest Palielināt (piemēram, veicamā darba) intensitāti, tempu.
tritons Palielinātās kvartas vai pamazinātās kvintas intervāls, ko veido trīs veseli toņi.
augt Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.). Pieaugt. Arī izveidoties.
vīkšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai. Arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai.
vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai. Arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai. Vīkšķis (2).
cukurgalva Paliels, konusveidā sapresēts cukura gabals.
peldriņķis Palīglīdzeklis peldēšanā - gumijas riņķveida kamera, kas pildīta ar gaisu.
atlikt Palikt pāri (ko veikt pēc tam, kad pārējais jau padarīts).
atlikt Palikt pāri pēc kāda uzdevuma veikšanas (par laiku).
nosēdēt Palikt sēžot (kādā vietā, arī kādā veidā).
nostāvēt Palikt stāvot (kādā vietā, arī kādā veidā).
turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties.
vēdekļpalma Palma ar staraini dalītām vēdekļveida lapām.
šķiedrpalma Palma, ko izmanto šķiedras (2) ieguvei.
uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu) u. tml.
uzticēties Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot ko u. tml.
paskolot Pamācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
paskoloties Pamācīties (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
paviļa Pamati (celtnei), ko veido atsevišķi stāvoši stabi.
koncepcija Pamatideja (kādā teorijā). Izpratne, traktējuma veids, paņēmiens. Galvenā iecere, ideja.
karkass Pamatkonstrukcija, balsts (izstrādājumam no mīksta materiāla), kas veidots parasti no stieplēm.
pamats Pamatne (orgānam, organisma veidojumam).
nosacījums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko).
noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko). Nosacījums (2).
ieausties Pamazām ieveidoties (kur).
izaudzēt Pamazām, pakāpeniski izveidot, izraisīt (jūtas, izjūtas).
tīrīt Panākt (ar īpašiem paņēmieniem), arī būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, ķermenis) kļūst tīrs vai tīrāks.
vilcināt Panākt (ar savu rīcību), ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml., arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
novaldīt Panākt (parasti ar pūlēm, grūtībām), ka (ierīce, mehānisms u. tml.) darbojas noteiktā, vēlamā veidā.
valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veidā.
Nolaist no sliedēm Panākt (parasti, sabojājot sliežu ceļu, izveidojot uz tā šķērsli), ka (transportlīdzeklis) noskrien no sliedēm.
Nolaist no sliedēm Panākt (parasti, sabojājot sliežu ceļu, izveidojot uz tā šķērsli), ka (transportlīdzeklis) noskrien no sliedēm.
savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
sarežģīt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kā) paveikšana, atrisināšana, izlemšana kļūst grūta vai grūtāka.
palaist Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks) dodas, arī virzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā veidā).
salaist Panākt, arī pieļaut, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas vēlamajā virzienā, veidā.
sekmēt Panākt, būt par cēloni, ka (darbība, process u. tml.) noris vēlamā veidā, rada vēlamo rezultātu. Arī veicināt.
vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (fizikāla, tehniska, bioloģiska sistēma, norise) funkcionē, darbojas kādā veidā.
šķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) veido šķīdumu, ar citu vielu.
sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kādas parādības, norises u. tml.) tiek iekļautas noteiktā kopumā, sistēmā.
saradot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izveidojas ciešas saiknes (parasti ar citiem cilvēkiem, piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem).
pieradināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kļūst par paradumu, ieražu (kāda darbība, rīcība, izturēšanās veids).
pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas. Padarīt (kādu) par ko citu. Arī pārveidot (3).
sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, nebrīvs (savas darbības, izturēšanās veidā).
sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piemēram, sprostā, iežogojumā), kas ievērojami ierobežo pārvietošanās iespējas.
uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek pārspēts, pieveikts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, tekstam, mākslas darbam) veidojas noteikta satura saistība (ar kādu domu, ideju, parādību u. tml.).
pabiezināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas lielāks caurmērs, šķērsgriezums.
uzvelvēt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas velves forma.
piešķirt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas, rodas (piemēram, kādas īpašības).
slīpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) noteiktā vietā veidojas slīpums. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst slīpāks vai slīps.
liekt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas lokveida forma.
sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
krokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) veidojas, rodas krokas (1).
sakrokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas.
pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas sabiedrībā, piemēram, sabiedriskās attiecības) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas sabiedrībā) iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārveidot (2).
savākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
šķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) vienlaikus strauji virzās uz vairākām vai visām pusēm. Panākt, būt par cēloni, ka (kā sīka, viegla kopums) virzās šādā veidā.
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, putekļi, viļņi) rodas, izveidojas un virzās uz augšu.
vērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi, putekļi) griežas, veido (kādu riņķojošu kopumu).
savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
uzvērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) virpuļveidīgi uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, vieta) vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārveidot (1).
saukt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atveidojas (atmiņā).
iztvaicēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izdala tvaiku veidā dažas vai visas sastāvdaļas.
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst citāds, par ko citu. Pārveidot, pārmainīt.
vienveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds, arī vienāda veida.
steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noris, tiek veikts ātri vai ātrāk.
uzslāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas, izveidojas slāņveidā virsū (uz kā, kam).
sapurināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, kustēties šurp turp samērā nelielā attālumā. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kustas šādā veidā.
pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstāku attīstības pakāpi, pilnveidojas, ka uzlabojas (kā) kvalitāte.
uzburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti, izteikti rodas, izveidojas (apziņā, iztēlē), atveidojas (atmiņā).
slāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (1), arī ka (kam) veidojas slāņi.
slāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (2), arī ka (kam) veidojas slāņi.
uzsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (ledus kārta) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur).
sprogot Panākt, būt par cēloni, ka (matos, apmatojumā) veidojas sprogas.
perforēt Panākt, būt par cēloni, ka (organisma daļā) izveidojas atvere, caurums.
paplašināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zināšanas, pieredze) kļūst saturā plašākas, bagātīgākas, daudzveidīgākas.
vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets, rīks u. tml.) pārvietojas vēlamajā virzienā, veidā.
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) attīstās, pilnveidojas.
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, cilvēka darbībai) veidojas noteikta, arī citāda saistība (ar kādu objektu).
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis) iegūst citu veidu, pārveidojas savā pretstatā.
trombozēt Panākt, būt par cēloni, ka (sirds dobumā, asinsvadā) izveidojas trombs.
sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) izveidojas cieša savstarpēja saskarsme, ciešas savstarpējas attiecības.
saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja saskarsme, savstarpējas attiecības.
vienot Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja, parasti pozitīva, saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības arī saistīt (2).
sarīdīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas naidīgas attiecības.
saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp organizāciju, pasākumu u. tml. un cilvēkiem) veidojas saikne, savstarpējas attiecības.
sapulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sapulcēt.
sapulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sapulcināt.
porēt Panākt, būt par cēloni, ka (vielā, masā, materiālā u. tml.) veidojas poras.
atsaukt Panākt, būt par cēloni, ka atveidojas (atmiņā) agrākie iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
radīt Panākt, būt par cēloni, ka cilvēkiem veidojas (kāda attieksme pret ko, attiecības ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (darbība, norise, attiecību kopums) sabiedrībā.
izkristalizēt Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas kristāli (no kādas vielas).
Ievirzīt (arī iegriezt, ievadīt) (kādās) sliedēs Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas noteiktā kārtība.
Iegriezt (arī ievirzīt, ievadīt) (kādās) sliedēs Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas noteiktā kārtībā.
Ievadīt (arī ievirzīt, iegriezt) (kādās) sliedēs Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas noteiktā kārtībā.
Ievirzīt (arī iegriezt, ievadīt) (kādas) sliedēs Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas noteiktā kārtībā.
palielināt Panākt, būt par cēloni, ka no atsevišķām sastāvdaļām veidots (kā) kopums kļūst lielāks.
raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis)
izraisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme).
viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (piemēram, kādas parādības).
rosināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības).
viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī attieksme pret kādu, ko, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
nogulsnēt Panākt, būt par cēloni, ka šķīdumā rodas (kas) nogulšņu veidā. Panākt, būt par cēloni, ka (šķīdums) izdala nogulsnes.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv līdzšinējā veidā (kāda vieta, teritorija).
vīt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (loks, aplis, spirāle).
zīmēt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (piemēram, raksts, ornaments).
radīt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme). Izraisīt (2).
vākt Panākt, būt par cēloni, ka, piemēram, (kas) savirzās kopā, kļūst koncentrētāks, veido kādu kopumu.
izgāzt Panākt, darīt tā, ka beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (kāds pasākums).
iesakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) ieaug, izveido saknes.
sakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes, arī aug kādā vidē.
līdzināt Panākt, ka (cilvēki, dzīvnieki, augi, priekšmeti) veido, parasti taisnu, rindu, virkni.
pieradināt Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids.
dīdīt Panākt, ka (dzīvnieks) vairākkārt veic kādas kustības.
izmantot Panākt, ka (dzīvnieks) veic (kādu darbību, uzdevumu).
liet Panākt, ka (izkausēta viela, java u. tml.) virzās, piemēram, formā, veidnē.
komplicēt Panākt, ka (kā) paveikšanai, atrisināšanai, izlemšanai nepieciešama samērā liela psihiska piepūle. Sarežģīt.
iejaukt Panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (parasti riskantā pasākumā). Panākt, ka (kādam) izveidojas saistības, sakari (ar ko), parasti bez (viņa) aktīvas darbības.
uzcelt Panākt, ka (kāds) pieceļas no sēdus vai guļus stāvokļa, parasti, lai ko veiktu, kur dotos.
izgāzt Panākt, ka (kāds) piedzīvo neveiksmi.
piesēdināt Panākt, ka (kāds) strādā (parasti darbu, kas veicams sēžot).
sabalansēt Panākt, ka (kam) izveidojas samērība, arī vienotība starp (tā) sastāvdaļām. Arī saskaņot (2).
savaldīt Panākt, ka (kam) saglabājas vēlamais veids, kārtība.
turpināt Panākt, ka (kas, piemēram, tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
(At)griezt (arī pagriezt) vēstures (arī laika) ratu atpakaļ Panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
nodarbināt Panākt, ka (ķermeņa daļas) izdara noteiktas kustības, funkcionē noteiktā veida.
tecināt Panākt, ka (parasti dzīvnieks) skrien veikli, ātri, viegla gaitā, parasti sīkiem soļiem.
padzīt Panākt, ka (piemēram, darbs) tiek veikts, veicas straujāk.
izveidot Panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām. Arī pilnveidot.
pārpildīt Panākt, ka (piemēram, tirgus, veikals) ir ļoti bagātīgi apgādāts (ar ko).
sasēdināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) apsēžas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī sasēdināt.
atdzesēt Panākt, ka atdziest, veicināt atdzišanu.
Atgriezt dzīvē (arī ierindā.) Panākt, ka atgūst veselību, arī ticību dzīvei.
Atgriezt ierindā (arī dzīvē) Panākt, ka atgūst veselību, arī ticību dzīvei.
Atgriezt dzīvē (arī ierindā) Panākt, ka atgūst veselību, arī ticību dzīvei.
Atgriezt laika (arī vēstures) ratu atpakaļ Panākt, ka atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
Pagriezt (arī atgriezt) laika (arī vēstures) ratu atpakaļ Panākt, ka atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
Atgriezt laika (arī vēstures) ratu atpakaļ Panākt, ka atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
(At)griezt (arī pagriezt) vēstures (arī laika) ratu atpakaļ Panākt, ka atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
atjaunināt Panākt, ka izveidojas atkal, no jauna (apziņā, atmiņā).
atjaunot Panākt, ka izveidojas atkal, no jauna (apziņā, atmiņā).
iegūt Panākt, ka izveidojas intīmas attiecības (ar pretējā dzimuma cilvēku).
attīstīt Panākt, ka izveidojas vai pilnveidojas (ķermenis, orgāni), veicināt augšanu un nobriešanu.
atjaunot Panākt, ka izveidojas, rodas atkal, no jauna (piemēram, fizioloģisks stāvoklis).
Nolauzt kaklu (arī nolauzt sprandu) Panākt, ka piedzīvo pilnīgu neveiksmi.
radīt Panākt, ka veidojas kas jauns (parasti derīgs praktiskai lietošanai, izmantošanai).
sadabūt Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) ierodas, arī uzņemas ko veikt, kar piedalīties.
smaržmētra Panātru (lūpziežu) dzimtas augs, kuram ir olveida vai garenas lapas, sārti vai violeti ziedi lapu žāklēs un īpatnēja rūgiena smarža un garša.
raudene Panātru (lūpziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar četršķautņainu stumbru, iegareni olveidīgām lapām un rožainiem vai violeti rožainiem ziediem vairogveida skarā.
sievmētra Panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu.
melisa Panātru dzimtas augs ar olveida lapām, dzeltenbaltiem vai gaiši violetiem ziediem un raksturīgu citrona smaržu.
vilknadze Panātru dzimtas lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem.
pangveidīgs Pangveida.
gājiens Paņēmiens (darbības veikšanai), arī (darbības) risinājums.
līdzeklis Paņēmiens, rīcības veids (kā) sasniegšanai, realizēšanai.
piegājiens Paņēmiens, veids (darbības veikšanai). Arī pieeja (3).
metodika Paņēmienu kopums (kā, piemēram, darba, pētījuma) veikšanai.
rokraksts Paņēmienu kopums burtu, teksta rakstīšanai ar roku, izmantojot attiecīgus rakstāmrīkus. Šādi rakstītu burtu, teksta forma, veids.
komercaritmētika Paņēmienu kopums, kā veikt dažādus komerciālajā praksē nepieciešamus aprēķinus.
papagaiļveidīgs Papagaiļveida.
papagailis Papagaiļveidīgo kārtas tropu putns ar krāšņu apspalvojumu, augstu, spēcīgu knābi un samērā īsām, resnām kājām.
strauspaparde Paparde ar garām, piltuvveidīgi sakārtotām plūksnainām lapām.
protallijs Paparžaugu dzimumspējīga paaudze, kas attīstās uz augsnes nelielu zaļu plāksnīšu veidā vai augsnē - dažādas formas ķermenīšu veidā. Šīs paaudzes organisms.
paparde Paparžaugu klase, kurā ietilpst augi ar vienveidīgām sporām, parasti divkārt vai trīskārt plūksnainām lancetiska apveida lapām.
sievpaparde Paparžu klases dzimta, kuras pārstāvjiem sporangiju kopas sedz pusmēnesveida, nierveida, kupolveida vai ovāls plīvurs.
paparžveidīgs Paparžveida.
pakavs Papēža metāla lokveida apkalums (apaviem).
peļņa Papilddarba veikšana un samaksas, atlīdzības iegūšana.
kabata Papildtelpa (piemēram, skatuvei).
kondicionēt Papildus apstrādāt (produktu, materiālu), lai uzlabotu (to) īpašības un izveidotu (tos) atbilstoši noteiktai normai.
Rūtiņu papīrs Papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
Rūtiņu papīrs Papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
Starpināmais materiāls Papīra vai cita materiāla sloksnes, ko izmanto šādu attālumu veidošanai.
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai. Arī tūta.
kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā. Kazas kāja.
Kazas kāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā. Kazaskāja.
Kazas kāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā. Kazaskāja.
Aklā zarna Paplašinājums tievās un resnās zarnas savienošanās vietā ar tārpveida izaugumu (apendiksu).
padziļināt Paplašināt, nostiprināt, pilnveidot (parādības sabiedrībā, cilvēku attiecības).
varens Par dabas parādībām, veidojumiem (piemēram, par ūdenstilpēm).
rakt Par iekārtām, ierīcēm, mašīnām ar lāpstveida darbīgajām daļām.
lence Pār plecu pārliekama lentveida (apģērba) daļa (svārku, bikšu u. tml. noturēšanai).
klāt Par priekšmetiem, kas veido kārtu (uz kā).
norobežots Par priekšmetu, veidojumu u. tml.
mustangs Par savvaļas zirgu pārveidojies mājas zirgs (Ziemeļamerikā).
pieveikt Par slimībām, neveiksmēm.
parabolveidīgs Parabolveida.
izomērija Parādība, kad kādam radioaktīvam elementam ir vairāki atomu kodolu paveidi ar dažādiem pussabrukšanas periodiem.
zoomorfisms Parādība, kad reāliem vai iedomātiem objektiem tiek piešķirts dzīvnieku izskats, veids.
regulētājs Parādība, kas rada, uztur kārtību, planveidību (kādā nozarē). Regulators (3).
regulators Parādība, kas rada, uztur kārtību, plānveidību (kādā nozarē). Regulētājs (5).
pazīme Parādība, priekšmets, īpašība u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt (kā) izveidošanos, turpmāko attīstību.
attēlot Parādīt, atveidot (ko imitējot, atdarinot).
ievest Parādīt, atveidot (mākslas darbā).
atspoguļot Parādīt, atveidot (mākslas tēlos). Attēlot..
atainoties Parādīties tēlu veidā (domās, iztēlē).
sadīgt Parādīties virs zemes (par vairākiem, daudziem asniem, arī jauniem augiem). Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi asni, arī jauni augi (par lauku, tīrumu u. tml.).
atspoguļoties Parādīties, atveidoties (mākslas tēlos).
ainoties Parādīties, būt redzamam ainu veidā. Atainoties. Attēloties.
atveidoties Parādīties, izpausties (kādā veidā). Atainoties, attēloties.
vilkties Parādīties, veidoties (sejā) - par grumbām, grimasēm u. tml.
izaugt Parādīties. Pēkšņi parādoties, šķietami izveidoties lielam.
banāls Pārāk apnicīgs, bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu) Nodrāzts, pliekans, bezgaumīgs.
pārslodze Pārāk liels veicamo uzdevumu, pienākumu kopums.
līdztekus Paralēli, līdzās (atrasties, būt izveidotam).
paralelogramveidīgs Paralelogramveida.
tizls Paralizēts, kropls cilvēks. Arī vārgs, nevarīgs, neveikls cilvēks.
tizls Paralizēts, kropls. Arī vārgs, nevarīgs, neveikls.
skordatūra Parastā stīgu instrumentu skaņojuma īpaša, partitūrā norādīta pagaidu izmaiņa, kas atvieglo dažu akordu un intervālu atskaņojumu, pārveido instrumenta diapazonu, tembru un skaņas stiprumu.
ierindnieks Parastais, vienkāršais (kāda darba) veicējs, (kāda kolektīva)loceklis.
produkts Parasti savienojumā «dabas produkts»: viela, priekšmets, kas veidojas dabā.
pupuķis Parasti savienojumā «krāšņais pupuķis»: koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu.
šķīvītis Parasti savienojumā «lidojošais šķīvītis»: nepazīstams lidojošs diskveida objekts.
līst Parasti savienojumā «līst līdumu»: veidot mežā izcirtumu lauksaimniecības vajadzībām.
nolīst Parasti savienojumā «nolīst līdumu»: izveidot mežā izcirtumu lauksaimniecības vajadzībām.
orientēšanās Parasti savienojumā «orientēšanās sports»: sporta veids - pārvietošanās nepazīstamā, šķēršļotā apvidū ar uzdevumu atrast atzīmētos kontrolpunktus pēc kartes un kompasa. Orientierisms.
sacensība Parasti savienojumā «sociālistiskā sacensība»: darbaļaužu radošās aktivitātes mobilizēšanas metode, kuras mērķis ir kāpināt vispārēju darba ražīgumu un efektivitāti, sekmēt sociālistiskās tautas saimniecības plānveidīgu attīstību, masu komunistisko audzināšanu.
pūtējs Parasti savienojumā «stikla pūtējs»: cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
strādāt Parasti savienojumā «strādāt darbu»: veikt darbu.
trīsvienība Parasti savienojumā «Svētā Trīsvienība»: kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
tārtiņveidīgie Parasti savienojumā «tārtiņveidīgie putni»: putnu kārta, pie kuras pieder sīki līdz vidēji lieli putni, kas dzīvo jūru, upju, ezeru krastos (piemēram, kuitalas, ķīvītes, šņibīši, tārtiņi). Šīs kārtas putni.
tenteriem Parasti savienojumā «tenteru tenteriem»: neveiklā, nevienmērīgā gaitā, virzībā.
izlaist Parasti savienojumā ar «loks», «līkums», «riņķis» u. tml.: doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
dramaturģija Parasti savienojumā ar «muzikāls»: mūzikas izteiksmes līdzekļu kopums, kuri izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei.
saprast Parasti savienojumā ar «no»: būt tādam, kam ir kādas zināšanas (kā veikšanai, vērtēšanai u. tml.).
beigties Parasti savienojumā ar «nost»: ļoti mocīties, būt tuvu nāvei, iet bojā (par dzīvnieku).
ķauķītis Parasti savienojumā ar «zaļais»: neliels, slaids pelēkzaļš zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei.
pabērns Parasti savienojumos «likteņa pabērns», «dzīves pabērns»: apspiests, ekspluatēts cilvēks. Cilvēks, kam dzīvē neveicas.
paraža Parasts (kāda cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids. Arī paradums (1).
pārtaisīt Pāraudzināt (kādu), pārveidot (kāda raksturu, personību).
labot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
pārlabot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
priekšzīme Paraugs (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam).
makets Paraugs, kas atspoguļo (topoša darba) saturu un izveidi.
tips Paraugs, modelis, kam atbilst (priekšmetu, parādību) kopums ar noteiktām īpašībām, pazīmēm. Priekšmetu, parādību paveids ar noteiktām īpašībām, pazīmēm.
šablons Paraugs, pēc kura masveidā izgatavo ko vienādu, citu citam līdzīgu.
pustula Parazītisko sēņu sporu veidojoša orgānu kopa spilventiņu vai garoziņu veidā uz bojātajiem augiem.
riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās.
panglapsene Parazītlapseņu apakškārtas augēdājs kukainis, kura kāpuri izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
pēcpārbaude Pārbaude, kas tiek veikta pēc kādas citas pārbaudes
apgaita Pārbaude, ko veic, apstaigājot kādu telpu, vietu, teritoriju.
ieskaite Pārbaudījums, kurā noskaidro, vai ir veikts, izpildīts, apgūts (piemēram, mācību viela, uzdevums).
Izmēģināt roku (arī laimi) Pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
Izmēģināt laimi (arī roku) Pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
Pamēģināt (arī izmēģināt) roku (arī laimi) Pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
Pamēģināt (arī izmēģināt) roku (arī laimi) Pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
izmēģināties Pārbaudīt sevi. Pārbaudīt savus spēkus, spējas, veiklību.
pielaikot Pārbaudīt, parasti izgatavošanas gaitā, (kā) apjoma, formas atbilstību, parasti novietojot (to) lietošanas stāvoklī, arī (mazliet) pārveidojot.
eņģelis Pārdabiska būtne, dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa veids.
piedalīt Pārdalot, pārveidojot pievienot (pie kā, kam klāt). Pievienot (kādam kopumam).
veikalnieks Pārdevējs veikalā. Arī veikala īpašnieks.
tirgot Pārdot (ko), parasti tirgū, veikalā.
tirgoties Pārdot preces. Apgādāt pircējus ar noteikta veida precēm.
nodomāt Paredzēt, nolemt, arī iecerēt (parasti ko veikt, darīt).
atslēga Pareizā pieeja, veids, kas ļauj piekļūt (kam), izprast, apgūt, atrisināt (ko).
kondensācija Pāreja (vielai) no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai kristāliskā stāvoklī.
pusēna Pārejas atveidojums no pilnīgi apgaismotas vietas uz neapgaismotu vai mazapgaismotu vietu (gleznā, zīmējumā). Šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
resgalis Paresninātais stumbra, stiebra gals pie pamatnes (kokam, stiebraugam). Daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis.
iegriezums Pārgriežot vai iegriežot ieveidots neliels šķēlums, robs, plaisa.
pārtaisīt Pārģērbjot, uzliekot masku u. tml., izveidot (kādu) līdzīgu (kam).
laipa Pāriešanai paredzēts dēlis, baļķis u. tml., no dēļiem, baļķiem u. tml. izveidota šaura pāreja (piemēram, pāri šaurai upei, grāvim, staignai vietai).
dīgt Pāriet no miera stāvokļa aktīvā darbībā, kuras rezultātā veidojas jauns augs (par sēklām).
vārīties Pariet visā (šķidruma) tilpumā no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī attiecīgas (parasti augstas) temperatūras iedarbībā.
pārtvīkt Pārkarst, arī ļoti izslāpt (karstumā, tveicē).
notvīkt Pārkarst, izslāpt karstumā, tveicē.
dislokācija Pārkārtots, pārveidojies sākotnējais (arī pareizais, normālais) stāvoklis. Process --> dislocēt (2).
apputināt Pārklāt (augus ar indīgām pulverveida vielām, lai apkarotu kaitēkļus un slimības).
pārjumt Pārklāt (ko) ar jumtu. Izveidot (kā) jumtu (no kāda materiāla).
notīklot Pārklāt (ko) tīklojuma veidā (par rievām, dzīslām u. tml.).
satīklot Pārklāt, arī sasaistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
iztīklot Pārklāt, cauraust tīklveidā.
nosarmot Pārklāties ar sarmai līdzīgu veidojumu (par augiem, to daļām).
Arhitektoniskais parks (arī dārzs) Parks, kurā ēkas un apstādījumi veido kopēju ansambli.
Ainavu parks (arī dārzs) Parks, kurām raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piemēram, pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
parkveidīgs Parkveida.
pārbaudīt Pārliecināties, kā (cilvēks) veic savus pienākumus.
locīt Pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), likt, veidot (to) divās vai vairākās kārtās.
Kārties (vai) nost Pārlieku nomocīties, veicot, piemēram, daudzus, smagus darbus, arī cenšoties ko iegūt, dabūt.
aranžēt Pārlikt, iekārtot (skaņdarbu) citādam atskaņojuma veidam.
pārslēgties Pārmainīt savu darbību, izturēšanos, tās veidu.
izgrozīt Pārmainīt, parasti sev vēlamā veidā.
izmainīt Pārmainīt, pārveidot.
pārskaņot Pārmainīt, pielāgot citu funkciju, veikšanai (parasti organismu, tā norises).
pārskaņoties Pārmainīties, pielāgoties citu funkciju veikšanai (par organismu, tā norisēm).
savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami. Izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
reforma Pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības dzīves sfērā, kas ir izdarīts, nepārveidojot pastāvošās sociālās struktūras pamatus.
purvs Pārmitra ekoloģiskā sistēma, kurā noris kūdras uzkrāšanās process un kurā galvenais organiskās masas veidotājs ir zemsedze. Attiecīgā vieta, nogabals u. tml.
cūka Pārnadžu kārtas lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām (audzē gaļas ieguvei).
apsēst Pārņemt savā varā. Uzmākties (par neveiksmēm, nelaimēm u. tml.). Neatlaidīgi nodarbināt (par domām, jautājumiem u. tml.).
patapināt Pārņemt, pielāgojot savām vajadzībām. Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo). Aizgūt.
reorganizēt Pārorganizēt. Arī pārkārtot, pārveidot.
krustot Pārot (dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai. Hibridizēt.
blaugznas Pārragojušās (galvas) ādas šūnas, kas zvīņu veidā atlobās no ādas.
atskaņot Pārraidīt, atveidot, darīt dzirdamu (piemēram, runu, mūziku) - par skaņu pārraides un reproducēšanas aparātiem.
pārstatīt Pārregulēt. Pārveidot, pārlikt citā stāvoklī.
apjums Pārsegums jumta veidā (parasti automobiļiem, ratiem u. tml.).
pārslveidīgs Pārslveida.
ceremoniāls Pārsmalcināts (manierēs, izturēšanās veidā). Ar pārsmalcinātām manierēm.
aizēnot Pārspējot (ar savu spēku, veiksmi, prasmi u. tml.), neļaut (kādam) izcelties, panākt, ka (kādu) neievēro.
uzveikt Pārspēt ar fizisku spēku, veiklību u. tml. Arī uzvarēt (1).
padoties Pārstāt cīnīties, arī nepretoties, ļaut sevi pieveikt (piemēram, kautiņā).
sastingt Pārstāt pārmainīties, attīstīties, pilnveidoties.
Tirdzniecības pārstāvniecība Pārstāvniecība, kas ārvalstī veic eksporta un importa operācijas savas valsts vārdā.
Tirdzniecības pārstāvniecība Pārstāvniecība, kas ārvalstī veic eksporta un importa operācijas savas valsts vārdā.
paspīdēt Pārsteigt, izcelties (ar ko savā izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
dramatizēt Pārstrādāt (parasti epikas daiļdarbu), izveidojot lugu.
pārplēsties Pārstrādāties (parasti, ja vienlaikus veicami vairāki darbi).
pārbūvēt Pārtaisīt, pārveidot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to stieples, caurules formā un izkaltējot.
nūdeles Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to, piemēram, lentes, skaidu formā un izkaltējot.
kantīne Pārtikas un dzērienu veikals (parasti neliels).
iekonservēt Pārtraukt (ko izmantot, veidot) un saglabāt (to) kādā stāvoklī.
lauzt Pārtraukt, likvidēt (piemēram, kādu stāvokli, parādību). Pārspēt, uzveikt.
locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums.
Skrūves pārvads Pārvads, kas griezes kustību pārveido virzes kustībā, izmantojot vītnes pāri.
iekārta Pārvaldes forma, veids (valstī).
kārtība Pārvaldes sistēma (valstī), valsts iekārta. Sabiedrībā izveidojušās attiecības.
pievārēt Pārvarēt (piemēram, šķēršļus). Paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu.
saņemties Pārvarot bailes, kautrību u. tml., iedrošināties, spēt (ko paveikt, izdarīt).
saņemties Pārvarot inertumu, laiskumu u. tml., sakopot spēkus, gribu, sasparoties (kādas darbības veikšanai, uzlabošanai u. tml.).
palabot Pārveidojot (ko), mazliet precizēt, konkretizēt. Mazliet labot (kļūdas), parasti tekstā.
pārtvert Pārveidojot iekļaut (ko mākslas darbā).
piemērot Pārveidojot padarīt atbilstošu, lietošanai noderīgu.
labot Pārveidojot precizēt, konkretizēt, arī papildināt (piemēram, tekstu, izteikumu).
pārvietot Pārveidojot, pārkārtojot (ko tekstā), ievietot (to citā vietā).
pārtapt Pārveidojoties, attīstoties kļūt citādam, kļūt par ko citu (par parādībām dabā).
nonākt Pārveidojoties, attīstoties sasniegt (kādu pakāpi).
pārtapt Pārveidojoties, mainoties kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu (par parādībām sabiedrībā).
pārveids Pārveidojums (2).
tuvinājums Pārveidojums, kurā kādus lielumus aizstāj ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem. Arī aproksimācija.
zvīņlapas Pārveidojušas auga pirmās zvīņveida lapas brūnganā vai dzeltenīgā krāsā.
beletrizācija Pārveidošana daiļliteratūras stilā.
redukcija Pārveidošana, arī pārveidojums (parasti jēdzienam, spriedumam) vienkāršākā formā. Iesaistīšana, arī iesaistījums (parasti jēdzienam, spriedumam) vienkāršāka kopā, sistēmā. Arī vienkāršošana, vienkāršojums.
redukcija Pārveidošana, arī pārveidojums vienkāršā formā.
transfigurācija Pārveidošana.
Regresīva metamorfoze Pārveidošanās, kas izraisa organisma vienkāršošanas.
izmaiņa Pārveidošanās, pārmaiņa.
nitrificēt Pārveidot (amonija sāļus) nitrātos.
sublimēt Pārveidot (cilvēka zemākās, instinktīvās, galvenokārt seksuālās tieksmes) augstākās psihiskās formās.
deformēt Pārveidot (fizikālu ķermeni), mainot tā formu un tilpumu, bet ne masu.
kodēt Pārveidot (kāda koda zīmi vai zīmju virkni) cita koda zīmē vai zīmju virknē, fiksēt (ar kādu kodu izteiktu informāciju) ar cita koda līdzekļiem.
rekonstruēt Pārveidot (ko, piemēram, celtni, iekārtu) pēc jauniem principiem.
amerikanizēt Pārveidot (ko) pēc amerikāņu parauga.
reducēt Pārveidot (ko) vienkāršākā formā.
transformēt Pārveidot (ko), mainot (tā) īpašības, elementus, telpiskās attiecības u. tml., bet (parasti) saglabājot (tā) saistījumu ar noteiktu grupu, klasi, modeli u. tml.
iztaisnot Pārveidot (maiņstrāvu) par līdzstrāvu.
pielāgot Pārveidot (norisi, parādību) tā, lai (tā) būtu labāk izmantojama (noteiktā darbībā, procesā u. tml.).
ekranizēt Pārveidot (parasti daiļdarbu), piemērojot uzņemšanai kinofilmā. Uzņemt kinofilmā (šādi pārveidotu daiļdarbu).
reducēt Pārveidot (parasti jēdzienu, spriedumu) vienkāršākā formā. Iesaistīt (parasti jēdzienu, spriedumu) vienkāršākā kopā, sistēmā. Arī vienkāršot.
sadalīt Pārveidot (piemēram, kā plūsmu, kustību) tā, ka (tai) rodas vairāki atšķirīgi virzieni, vairākas funkcijas u. tml.
pārtaisīt Pārveidot (piemēram, mākslas darbu, tā elementus) citādi, arī par ko citu.
pārtaisīt Pārveidot (piemēram, priekšmetu) atbilstoši kādām prasībām, arī par ko citu.
pārstrādāt Pārveidot (piemēram, tekstu, projektu).
pārkārtot Pārveidot (piemēram, telpas, celtnes) iekārtojumu.
pārlabot Pārveidot (priekšmetu, parasti apģērba gabalu) piemērotāku.
domesticēt Pārveidot (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
transponēt Pārveidot (skaņdarbu, tā sastāvdaļas) citā tonalitātē.
pārlikt Pārveidot (skaņdarbu) citam instrumentam vai citam instrumentālam sastāvam.
pārtulkot Pārveidot (tekstu, datus u. tml.) no vienas zīmju sistēmas citā zīmju sistēmā.
pārlabot Pārveidot (tekstu, ko uzzīmētu u. tml., parasti novēršot kļūdas, defektus).
gremot Pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
sadalīt Pārveidot (veselo) tā, ka rodas divas vai vairākas atsevišķas, samērā patstāvīgas daļas, vienības.
pārstiklot Pārveidot (vielu) tā, ka (tai) izveidojas stiklveida struktūra.
instrumentēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
orķestrēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) orķestrim. Instrumentēt (2).
pārmainīt Pārveidot citādu.
izvērst Pārveidot detalizētākā formā (kompaktā veidā uzrakstītu matemātisku formulu).
granulēt Pārveidot granulās (1) (pulverveida masu, piemēram, minerālmēslus).
Pārtaisīt pasauli Pārveidot ko sabiedrībā.
Mainīt (savu) seju Pārveidot savu izskatu. Pārveidoties izskatā.
Mainīt (savu) seju Pārveidot savu izskatu. Pārveidoties izskatā.
sagrozīt Pārveidot, pārvērst (piemēram, tekstu, balsi, rokrakstu), parasti, lai kādu maldinātu, arī izjokotu.
pārkārtot Pārveidot, pielāgot (ierīci, mašīnu) kādiem darba apstākļiem.
teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves. Izmantot (parasti mākslas darbā) spilgtas, specifiskus teātra mākslas izteiksmes līdzekļus, arī papildināt (parasti mākslas darbu) ar tiem.
modernizēt Pārveidot, pilnveidot, arī atjaunot atbilstoši kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei.
modificēt Pārveidot, radīt citu formu.
pārtaisīt Pārveidot, sagrozīt (nosaukumu, tekstu).
dalīt Pārveidot, šķelt (veselo) tā, ka rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības.
kļūt Pārveidoties (par ko citādu nekā līdz šim) - par cilvēkiem. Gūt citādu īpašību, pazīmi nekā līdz šim.
kļūt Pārveidoties (par ko citādu nekā līdz šim) - par parādībām sabiedrībā.
kļūt Pārveidoties (pārmainoties personības, rakstura īpašībām, psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim).
pāraugt Pārveidoties (piemēram, mainot savus morālos, sabiedriskos uzskatus, attieksmi pret citiem), kļūt citādam, labākam, apzinīgākam, sabiedrībai derīgākam.
emulģēties Pārveidoties (šķidrumā) sīkos pilienos.
metamorfizēties Pārveidoties augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
pārkauloties Pārveidoties par kaulaudiem (par organisma audiem).
pārklīsterēties Pārveidoties par klīsteri.
tapt Pārveidoties par ko citu nekā līdz šim (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē). Arī kļūt (2).
pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības (piemēram, uzkrājoties augu audu šūnapvalkos lignīnam) - par augiem, to daļām.
pārkorķoties Pārveidoties par korķaudiem (par augu audiem).
iekūņoties Pārveidoties par kūniņu.
pārakmeņoties Pārveidoties par minerālvielu, akmeni (par organiskām vielām). Fosilizēties.
pārragoties Pārveidoties par ragvielu.
pārsveķoties Pārveidoties par sveķveida vielu.
pārtapt Pārveidoties skanējumā (par skaņu).
pārdzimt Pārveidoties, izpausties citādi (par jūtām).
Ņemt citu (arī vēlamu, nevēlamu) virzienu Pārveidoties, kļūt citādam (vēlamam, nevēlamam).
Ņemt citu (arī vēlamu, nevēlamu) virzienu Pārveidoties, kļūt citādam (vēlamam, nevēlamam).
Ņemt vēlamu (arī nevēlamu, citu) virzienu Pārveidoties, kļūt vēlamam (nevēlamam, citādam).
pārtvaicēt Pārvērst (cietu vai šķidru vielu) gāzveida stāvoklī un kondensēt, iegūstot (šīs vielas) frakcijas.
kondensēt Pārvērst (vielu) no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
pataisīt Pārvērst, pārveidot (par ko, parasti nevēlamu).
izvērst Pārvērst, pārveidot.
praulēt Pārvērsties praulā, kļūt tādam, kurā veidojas prauli.
izvērsties Pārvērsties, pārveidoties (par ko) - piemēram, par darbību, pasākumu.
metamorfoze Pārvēršanās, pārveidošanās.
jurta Pārvietojama (parasti konusveida) telts, kuru veido koka karkass, kas pārklāts ar ādām vai tūbu (Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā).
jaranga Pārvietojama, ar briežādām pārklāta telts, ko veido apaļa pamatne, vertikālas sienas un konusveida jumts (dažām ziemeļaustrumu Sibīrijas nomadu tautām).
savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piemēram, kaudzi, saini no tiem).
savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
iesliedēt Pārvietojoties iemīt pēdas, izveidot taku (parasti zālē, labībā). Pārvietojoties iemīt, izveidot (pēdas, taku, parasti zālē, labībā).
izsliedēt Pārvietojoties radīt, izveidot viscaur pēdas, taku (parasti zālē, labībā).
saplūst Pārvietojoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Spert soli (arī soļus) Pārvietojoties veidot soli (soļus).
tikties Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml. kļūt tādam, kam veidojas tieša saskare (ar kādu).
solis Pārvietošanās veids (piemēram, kāju un roku kustību kopums) slēpošanā, slidošanā u. tml.
gaita Pārvietošanās, iešanas veids, maniere, arī ātrums (cilvēkam vai dzīvniekiem).
desantēt Pārvietot (karaspēka vienības, tehniku) desanta veidā.
vākt Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā). Pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem).
Literārā pasaka Pasakas formā, ar pasakai raksturīgu sižetu veidots daiļdarbs.
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu ko nevēlamu (dabā).
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu ko nevēlamu (sabiedrībā).
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, arī lai saglabātu un stiprinātu veselību
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās. Pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
laimesspēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības.
Laimes spēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības. Laimesspēle (2).
Laimes spēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības. Laimesspēle (2).
rehabilitācija Pasākumu komplekss, kura mērķis ir pasargāt slimnieku no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju tam atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja viņš ir īslaicīgi vai paliekoši zaudējis darba spēju. Šāda kompleksa pasākumu veikšana.
ciltsdarbs Pasākumu kopums mājdzīvnieku šķirņu uzlabošanai un jaunu, ražīgāku šķirņu un ganāmpulku izveidošanai.
agrikultūra Pasākumu kopums zemkopības uzlabošanai, pilnveidošanai.
Kultūras un izglītības darbs, arī kultūrizglītības darbs Pasākumu sistēma (ārpus mācību iestādēm), kuru mērķis ir veicināt darbaļaužu komunistisko audzināšanu un politisko izglītošanu, kultūras līmeņa paaugstināšanu, radošo spēju attīstību, brīvā laika organizēšanu.
Kultūrizglītības darbs, arī kultūras un izglītības darbs Pasākumu sistēma (ārpus mācību iestādēm), kuru mērķis ir veicināt darbaļaužu komunistisko audzināšanu un politisko izglītošanu, kultūras līmeņa paaugstināšanu, radošo spēju attīstību, brīvā laika organizēšanu.
Estētiskā audzināšana Pasākumu sistēma, kas veido cilvēka spējas izprast, novērtēt un radīt daiļo, cildeno dzīvē un mākslā.
darbs Pasākumu, darbību kopums, kas veicams ilgākā laika posmā, darbojoties kādā (parasti ar sabiedrisko, kultūras dzīvi saistītā) nozarē. Darbība (3).
vēlēšanas Pasākumu, darbību kopums, ko veic noteikta cilvēku grupa ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei.
diplomātija Pasākumu, paņēmienu, metožu un tiesību formu kopums valsts ārpolitikas uzdevumu realizēšanai miera ceļā, ko veic valdība un tās vadībā ārlietu resors.
Dabiskās robežas Pasaules daļu, valstu, apgabalu robežas, ko veido, piemēram, jūras, upes, kalni.
serumprofilakse Pasīvā imunizācija, ko veic, ievadot organismā serumu.
tacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko aizsprosta veidā upju seklajās vietās migrējošo ūdensdzīvnieku (parasti nēģu, lašu) ceļos.
palaist Paskriet, ātri paiet (parasti noteiktā veidā) - par dzīvniekiem.
pūslīšveidīgs Pāslīšveida.
Padot (arī pasniegt) roku Pasniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
Sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
iespēt Paspēt (ko veikt).
patapt Paspēt (ko veikt).
patapties Paspēt ko veikt.
aviopasts Pasta sūtījumu pārvadāšana, ar lidaparātiem. Pasta sūtījumi, kurus pārvadā šādā veidā. Gaisa pasts.
pastalveidīgs Pastalveida.
perināties Pastāvēt, veidoties noteiktā vietā (par sabiedrībai kaitīgiem, naidīgiem cilvēku grupējumiem). Pastāvēt, izplatīties (par nevēlamām parādībām sabiedrībā).
upe Pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā garenā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.
pats Pastiprina nojēgumu par darbības veicēja patstāvīgumu.
matainība Pastiprināta garo, pigmentēto matu augšana ķermeņa vietās, kur normāli aug tikai pūkveida mati.
pneimoskleroze Pastiprināta saistaudu veidošanas plaušas.
labi Pastiprināti, intensīvi (ko darīt, veikt).
pamatīgi Pastiprināti, intensīvi (ko darīt, veikt).
atklātne Pastkarte (parasti mākslinieciski izveidota).
pastveidīgs Pastveida.
nosveicināt Pasveicināt (1).
nosveicināt Pasveicināt (2).
Nodot sveicienus (arī sveicienu, retāk labdienas) Pasveicināt (kādu) ar cita starpniecību.
Nodot sveicienus (arī sveicienu, retāk labdienas) Pasveicināt (kādu) ar cita starpniecību. Pasveicināt (kādu) no cita.
Nodot sveicienus (arī sveicienu, retāk labdienas) Pasveicināt (kādu) no citiem.
pašvadība Paša (parasti cilvēku grupas) sev izveidota vadība.
aile Pašaurs, garens, kanālam līdzīgs veidojums.
Autogēnais treniņš Pašietekmēšanas paņēmienu sistēma, kuras mērķis ir veidot spējas vadīt, regulēt dažus savus fizioloģiskos un psiholoģiskos procesus.
harakiri Pašnāvības veids (Japānā) - vēdera uzšķēršana ar dunci.
pašsagāde Patērētāju, vietējo organizāciju veikta (piemēram, izejvielu, kurināmā) sagāde.
Dzīves standarts Patēriņa apjoms un dzīves veids, kas sabiedrībā, sociālā grupā ir izveidojies tradicionāli un tiek pieņemts par nepieciešamu.
trihosporija Patogēnu sēņu izraisīta matu slimība, kam raksturīga cietu, sīku, melnu vai baltu mezgliņu veidošanās uz māliem.
polips Patoloģisks bārkstveida vai sēņveida izaugums uz gļotādas.
sacietējums Patoloģisks ciets veidojums (organismā).
paugurveidīgs Paugurveida.
zobens Paukošanas ierocis ar trapecveidīgu tērauda asmeni un ar rokturi, kam ir pirkstu aizsargs.
runāt Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu). Tikt paustam rakstveidā, rakstītā tekstā.
sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā. Būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
runāt Paust rakstveidā, rakstītā tekstā.
prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) - par dzīvniekiem.
lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
multiplicēt Pavairot, vairākas reizes atkārtot (parasti ko vienveidīgu).
kapilicijs Pavedieniem līdzīgu veidojumu sistēma dažu sēņu (piemēram, pūpēžu) augļķermeņos.
tīmekļpavediens Pavediens, kas ir veidots, savijot tīmekļa dziedzera izdalījumus. Tīmekļa pavediens.
Tīmekļa pavediens Pavediens, kas ir veidots, savijot tīmekļa dziedzera izdalījumus. Tīmekļpavediens.
pavedienveidīgs Pavedienveida.
trihobaktērijas Pavedienveidīgas aerobas daudzšūnu baktērijas, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku mutes dobumā, kā arī ar sērūdeņradi bagātos ūdeņos.
lobījums Paveica darbība, rezultāts --> lobīt (3).
ietaupīt Paveicot (ko) īsākā laikā, arī ātrāk, atlicināt (laiku).
izpelnīties Paveicot, sasniedzot ko, iegūt, saņemt (uzslavu, atzinību u. tml.).
uzkārsums Paveida darbība, rezultāts --> uzkārst (1).
kultūra Paveids, suga (kultūraugiem). Šī paveida, sugas augi.
apakšveids Paveids.
nošķira Paveids.
smērējums Paveikita darbība, rezultāts --> smērēt (1).
nolīgot Paveikt (darbu, darbību).
nostrādāt Paveikt (darbu), parasti labi, kārtīgi.
izskriet Paveikt (kādu ceļa gabalu, attālumu).
ieguldīt Paveikt (ko nozīmīgu, piemēram, kādā nozarē).
pasteigties Paveikt (ko) ātrāk.
pasteigt Paveikt (ko) ātrāk. Pasteigties (1).
nospēlēt Paveikt (noteiktu funkciju, uzdevumu kopumu).
sadarīt Paveikt (parasti daudz). Izdarīt (parasti daudz nevēlama).
panākt Paveikt (tikpat, cik paveicis kāds cits), darot ko ātrāk, spraigāk, labāk. Arī atgūt (nokavēto).
apdēstīties Paveikt dēstīšanu (kādā noteiktā platībā vai saimniecībā).
apkopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā.
nokopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā.
piekopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā.
aizjumt Paveikt jumšanu (parasti līdz kādai vietai).
iesniegt Paveikt juridisku, diplomātisku, politisku u. tml. aktu, parasti, nododot attiecīgu iesniegumu, dokumentu.
iziet Paveikt kādu gājienu.
izkāpt Paveikt kāpienu, arī kāpienus.
pasvīst Paveikt ko grūtu, saistītu ar piepūli.
Kalnus (ap)gāzt Paveikt ļoti lielus darbus.
Apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) mājas (arī rīta, vakara) soli Paveikt nepieciešamos mājas (arī rīta, vakara) darbus.
Apiet (biežāk apkopt, arī aptecēt, apmest) mājas (arīrīta, vakara) soli Paveikt nepieciešamos mājas (arīrīta, vakara) darbus.
Apkopt (retāk aptecēt, apiet, apmest) mājas (arī rīta, vakara) soli Paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
Apmest (biežāk apkopt, arī aptecēt, apiet) mājas (arī rīta, vakara) soli Paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
Aptecēt (biežāk apkopt, arī apmest, apiet) mājas (arī rīta, vakara) soli Paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
Izmest (biežāk apmest) mājas soli Paveikt nepieciešamos mājas darbus.
Piekopt mājas soli Paveikt nepieciešamos mājas darbus.
Apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) vakara (arī rīta, mājas) soli Paveikt nepieciešamos vakara (arī rīta, mājas) darbus.
pabeigt Paveikt pašu pēdējo (piemēram, pasākuma, darbības) daļu, posmu. Pateikt pašus pēdējos vārdus, teikumus (parasti sarunā).
notiesāt Paveikt tiesneša pienākumus (sporta spēlē).
Atgūt nokavēto Paveikt to, kas laikā nav izdarīts.
Atgūt nokavēto Paveikt to, kas nav laikā izdarīts.
aizurbt Paveikt urbšanu (līdz noteiktai vietai).
izkāpelēt Paveikt vairākus kāpienus.
sarīkot Paveikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai (kas, piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums) notiek.
iesākt Paveikt, izdarīt.
pārsniegt Paveikt, izpildīt vairāk par paredzēto, uzdoto (piemēram, plānu, uzdevumu).
izdarīt Paveikt, izpildīt, realizēt.
Savilkt galus kopā, retāk savilkt galus ar galiem Paveikt, nokārtot.
Savilkt (arī dabūt) galus kopā Paveikt, nokārtot.
Savilkt (arī dabūt) galus kopā, retāk savilkt galus ar galiem Paveikt, nokārtot.
iziet Paveikt, pabeigt (piemēram, mācību kursu, praksi). Būt pakļautam (kādai darbībai, norisei).
izsmelt Paveikt, pabeigt.
nodzīvot Paveikt, padarīt (darbu). Nokopt (piemēram, lauku).
apdarīt Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus).
pabeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam.
nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam. Pabeigt (1).
izstrāde Paveikta darba daudzums. Izstrādātās produkcijas daudzums.
aizliegums Paveikta darbība --> aizliegtt (1).
apciemojums Paveikta darbība --> apciemot.
aplidojams Paveikta darbība --> aplidot (1).
auklējums Paveikta darbība --> auklēt.
cildinājums Paveikta darbība --> cildināt. Slavinājums.
demonstrējums Paveikta darbība --> demonstrēt (1).
demonstrējums Paveikta darbība --> demonstrēt (2).
dramatizējums Paveikta darbība --> dramatizēt.
elpojums Paveikta darbība --> elpot.
frēzējums Paveikta darbība --> frēzēt (1). Priekšmets, kas pagatavots frēzējot.
garnējums Paveikta darbība --> garnēt.
gleznojums Paveikta darbība --> gleznot. Glezniecības darbs.
grebums Paveikta darbība --> grebt (2). Ar īpašu rīku gravēts attēls, raksts. Šāda attēla novilkums uz papīra.
grozījums Paveikta darbība --> grozīt (1).
ieaicinājums Paveikta darbība --> ieaicināt. Vārdi, rīcība, ar ko ieaicina.
iebūvējums Paveikta darbība --> iebūvēt (2).
iecirtums Paveikta darbība --> iecirst (1).
iecirtums Paveikta darbība --> iecirst (2).
iedalījums Paveikta darbība --> iedalīt (1).
iedalījums Paveikta darbība --> iedalīt (2).
iegalvojums Paveikta darbība --> iegalvot (1). Izteikums, vārdi, ar kuriem iegalvo (1).
iekarojums Paveikta darbība --> iekarot (1). Iekarotā teritorija, valsts.
ielogojums Paveikta darbība --> ielogot (1). Ietvars (gleznai, attēlam).
iemaksa Paveikta darbība --> iemaksāt. Naudas summa, ko samaksā kādu saistību kārtošanai. Daļa no kādas samaksas.
iepirkums Paveikta darbība --> iepirkt.
iespiedums Paveikta darbība --> iespiest [1] (2). Rieva, svītra, iedobums u. tml., kas radies iespiežot, saspiežot.
iespiedums Paveikta darbība --> iespiest [2] (1). Iespiestais teksts.
iespiedums Paveikta darbība --> iespiest [2] (2). Iespiestais ornaments, attēls u. tml.
iesprostojums Paveikta darbība --> iesprostot. Iežogojums, sprosts.
iestiklojums Paveikta darbība --> iestiklot. Stikla plāksne, kas iestiprināta (kā) rāmī, ietvarā.
iestudējums Paveikta darbība --> iestudēt. Izpildītājmākslas darbs (parasti izrāde, skaņdarba atskaņojums).
iesūtījums Paveikta darbība --> iesūtīt. Iesūtītais priekšmets vai priekšmeti.
iesvītrojums Paveikta darbība --> iesvītrot.
iešķēlums Paveikta darbība --> iešķelt (1).
iešņāpums Paveikta darbība --> iešņāpt (1). Griezta brūce.
iešņāpums Paveikta darbība --> iešņāpt (2). Iegriezta svītra, iegriezts teksts, attēls.
iešūpojums Paveikta darbība --> iešūpot.
ievākojums Paveikta darbība --> ievākot (1). Speciāls apvāks (grāmatai, burtnīcai).
ievākojums Paveikta darbība --> ievākot (2). Vāks (iespieddarbam).
ievākums Paveikta darbība --> ievākt (1). Ievāktā raža.
ievākums Paveikta darbība --> ievākt (2). Savākto paraugu kopums.
inscenējums Paveikta darbība --> inscenēt (1). Uzvedums, izrāde (parasti skatuviski sarežģīta, ar lielu personāžu).
inscenējums Paveikta darbība --> inscenēt (2). Pasākums, lai kādu maldinātu.
izaicinājums Paveikta darbība --> izaicināt (2). Izturēšanās, rīcība, runa, kas apvaino, liek asi reaģēt, pamudina uz pretdarbību, cīņu.
izbraukums Paveikta darbība --> izbraukt (2).
izcenojums Paveikta darbība --> izcenot. Cena, izmaksa vai apmaksa.
izgreznojums Paveikta darbība --> izgreznot. Tas (piemēram, priekšmets), ar ko izgrezno.
izlidojums Paveikta darbība --> izlidot (1).
izliekums Paveikta darbība --> izliekt (1). Izliektā (priekšmeta) daļa.
izliekums Paveikta darbība --> izliekt (2). Izliektā (ķermeņa) daļa.
izpirkums Paveikta darbība --> izpirkt (2).
izplīsums Paveikta darbība --> izplīst. Izplīsusi vieta.
izrotājums Paveikta darbība --> izrotāt. Priekšmets, ornaments u. tml., kas izgrezno, izdaiļo.
izsūtījums Paveikta darbība --> izsūtīt (3). Izsūtītais priekšmets vai priekšmeti.
izveidojums Paveikta darbība --> izveidot (2). Ārējā forma (piemēram, priekšmetam).
kodums Paveikta darbība --> kost (2). Kožot radīta brūce, saspiedums.
lādējums Paveikta darbība --> lādēt [2]. Lāsts (1).
latojums Paveikta darbība --> latot.
locījums Paveikta darbība --> locīt [1] (1).
lokalizējums Paveikta darbība --> lokalizēt (2). Citas tautas daiļdarbs, folkloras sacerējums, kas, parasti tulkojot, pielāgots savas tautas, zemes īpatnībām.
lolojums Paveikta darbība --> lolot (1).
maksājums Paveikta darbība --> maksāt (1). Naudas summa, ko maksā.
mēslojums Paveikta darbība --> mēslot.
pārdevums Paveikta darbība --> pārdot [1] (1).
pārmaksājums Paveikta darbība --> pārmaksāt. Naudas summa, kas ir pārmaksāta. Pārmaksa.
pirkums Paveikta darbība --> pirkt.
sagatavojums Paveikta darbība --> sagatavot (1).
sakodums Paveikta darbība --> sakost (1). Sakožot radīta brūce, saspiedums.
šķiedrojums Paveikta darbība --> šķiedrot (3), šķiedroties (3).
veidojums Paveikta darbība --> veidot (2). Ārējā forma (piemēram, priekšmetam).
izsecinājums Paveikta darbība rezultāts --> izsecināt.
piesērums Paveikta darbība rezultāts --> piesērt.
pikējums Paveikta darbība rezultāts --> pikēt.
reizinājums Paveikta darbība rezultāts --> reizināt. Skaitlis, ko atrod reizināšanas rezultātā.
uzvirmojums Paveikta darbība rezultāts --> uzvirmot (1).
klejojums Paveikta darbība, arī darbība --> klejot (1).
sakasījums Paveikta darbība, rezultāta --> sakasīt (1).
satauvojums Paveikta darbība, rezultāta --> satauvot.
zondējums Paveikta darbība, rezultātā → zondēt (2).
adījums Paveikta darbība, rezultāts --> adīt.
aizbildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> aizbildināt, aizbildināties. Izteikums, ar ko aizbildina vai aizbildinās.
aizdambējums Paveikta darbība, rezultāts --> aizdambēt.
aizlakojums Paveikta darbība, rezultāts --> aizlakot.
aizpildījums Paveikta darbība, rezultāts --> aizpildīt (1).
aiztumšojums Paveikta darbība, rezultāts --> aiztumšot.
aizvākojums Paveikta darbība, rezultāts --> aizvākot (1). Tas, ar ko aizvāko.
alvojums Paveikta darbība, rezultāts --> alvot.
apbedījums Paveikta darbība, rezultāts --> apbedīt.
apdedzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apdedzināt (1).
apdēstījums Paveikta darbība, rezultāts --> apdēstīt.
apdrošinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apdrošinājums.
apdzejojums Paveikta darbība, rezultāts --> apdzejot (1).
apdzejojums Paveikta darbība, rezultāts --> apdzejot (2).
apecējums Paveikta darbība, rezultāts --> apecēt (1).
apelējums Paveikta darbība, rezultāts --> apelēt (1).
apelējums Paveikta darbība, rezultāts --> apelēt (2).
apgleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> apgleznot.
apgriezums Paveikta darbība, rezultāts --> apgriezt [2].
apkalums Paveikta darbība, rezultāts --> apkalt (1). Arī metāla kārta, ar ko kas ir apkalts.
apkalums Paveikta darbība, rezultāts --> apkalt (2).
apkopojums Paveikta darbība, rezultāts --> apkopot (1).
apkopojums Paveikta darbība, rezultāts --> apkopot (2).
aplēsums Paveikta darbība, rezultāts --> aplēst.
aplūkojums Paveikta darbība, rezultāts --> aplūkot (1).
aplūkojums Paveikta darbība, rezultāts --> aplūkot (3).
apmalojums Paveikta darbība, rezultāts --> apmalot (1). Tas, ar ko apmalo.
apmalojums Paveikta darbība, rezultāts --> apmalot (2). Tas, ar ko apmalo.
apmetums Paveikta darbība, rezultāts --> apmest (2).
apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (2).
apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (3).
apmiglojums Paveikta darbība, rezultāts --> apmiglot (2).
apmūrējums Paveikta darbība, rezultāts --> apmūrēt (1). Mūra segums (ap ko).
aprobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> aprobežot (1).
apsekojums Paveikta darbība, rezultāts --> apsekot.
apsējums Paveikta darbība, rezultāts --> apsiet.
apsitums Paveikta darbība, rezultāts --> apsist (1).
apsudrabojums Paveikta darbība, rezultāts --> apsudrabot. Sudraba kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets).
apsveikums Paveikta darbība, rezultāts --> apsveikt (1). Tas, ar ko apsveic.
aptinums Paveikta darbība, rezultāts --> aptīt.
aptumšojums Paveikta darbība, rezultāts --> aptumšot (1).
apvākojums Paveikta darbība, rezultāts --> apvākot.
apvienojums Paveikta darbība, rezultāts --> apvienot.
apzeltījums Paveikta darbība, rezultāts --> apzeltīt. Zelta kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets). Zeltījums.
aranžējums Paveikta darbība, rezultāts --> aranžēt (1).
arums Paveikta darbība, rezultāts --> art. Uzarta vieta.
asinājums Paveikta darbība, rezultāts --> asināt.
atainojums Paveikta darbība, rezultāts --> atainot. Attēlojums, atspoguļojums.
atbalsojums Paveikta darbība, rezultāts --> atbalsot (1) Atbalss.
atbalsojums Paveikta darbība, rezultāts --> atbalsot (2).
atbrīvojums Paveikta darbība, rezultāts --> atbrīvot (4).
atgriezums Paveikta darbība, rezultāts --> atgriezt [2] (1).
atkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> atkārtot (1), atkārtoties (1). Tas, kas ir atkārtots, atkārtojies.
atliekums Paveikta darbība, rezultāts --> atliekt (1) atliektā daļa.
atlocījums Paveikta darbība, rezultāts --> atlocīt (2).
atmaskojums Paveikta darbība, rezultāts --> atmaskot.
atpletums Paveikta darbība, rezultāts --> atplest.
atplēsums Paveikta darbība, rezultāts --> atplēst. Atplēstā daļa.
atraidījums Paveikta darbība, rezultāts --> atraidīt (1). Noraidījums.
atradums Paveikta darbība, rezultāts --> atrast (1). Tas, kas ir atrasts.
atreferējums Paveikta darbība, rezultāts --> atreferēt.
atsaukums Paveikta darbība, rezultāts --> atsaukt (4).
atsaukums Paveikta darbība, rezultāts --> atsaukt (5).
atskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> atskaņot (1).
atšifrējums Paveikta darbība, rezultāts --> atšifrēt (1). Atšifrēts teksts.
audzējums Paveikta darbība, rezultāts --> audzēt (1). Tas, kas ir izaudzēts.
audums Paveikta darbība, rezultāts --> aust 2 (1).
barojums Paveikta darbība, rezultāts --> barot (2).
bērums Paveikta darbība, rezultāts --> bērt (1). Tas, kas ir nobērts.
braukums Paveikta darbība, rezultāts --> braukt (1).
bruģējums Paveikta darbība, rezultāts --> bruģēt. Arī bruģis.
centrējums Paveikta darbība, rezultāts --> centrēt (1).
centrējums Paveikta darbība, rezultāts --> centrēt (2).
cepums Paveikta darbība, rezultāts --> cept.
cirpums Paveikta darbība, rezultāts --> cirpt (1).
cirpums Paveikta darbība, rezultāts --> cirpt (2).
cirtums Paveikta darbība, rezultāts --> cirst (1). Tas, kas ir sacirsts.
dalījums Paveikta darbība, rezultāts --> dalīt (1).
dalījums Paveikta darbība, rezultāts --> dalīt (2).
dalījums Paveikta darbība, rezultāts --> dalīt (4).
darinājums Paveikta darbība, rezultāts --> darināt (1).
darījums Paveikta darbība, rezultāts --> darīt (1). Tas, kas ir izdarīts, paveikts.
darvojums Paveikta darbība, rezultāts --> darvot.
dejojums Paveikta darbība, rezultāts --> dejot (1).
dekorējums Paveikta darbība, rezultāts --> dekorēt. Arī dekorācija (1).
dublējums Paveikta darbība, rezultāts --> dublēt (1).
dublējums Paveikta darbība, rezultāts --> dublēt (2).
dublējums Paveikta darbība, rezultāts --> dublēt (3).
dublējums Paveikta darbība, rezultāts --> dublēt (4).
dublējums Paveikta darbība, rezultāts --> dublēt (5).
ducinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ducināt (1).
ducinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ducināt (2).
ducinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ducināt (3).
ducinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ducināt (4).
dvašojums Paveikta darbība, rezultāts --> dvašot (1).
dvašojums Paveikta darbība, rezultāts --> dvašot (2).
dvesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> dvesmot (1). Dvesma (1).
dvesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> dvesmot (3). Dvesma (3).
dvesiens Paveikta darbība, rezultāts --> dvest (1).
dvesiens Paveikta darbība, rezultāts --> dvest (2). Pūtiens.
dvesiens Paveikta darbība, rezultāts --> dvest (6).
ekipējums Paveikta darbība, rezultāts --> ekipēt. Nepieciešamo priekšmetu, ierīču u. tml. kopums (piemēram, transportlīdzeklim, ekspedīcijai).
ekranizējums Paveikta darbība, rezultāts --> ekranizēt.
eksponējums Paveikta darbība, rezultāts --> eksponēt (1).
eksponējums Paveikta darbība, rezultāts --> eksponēt (2).
falsificējums Paveikta darbība, rezultāts --> falsificēt (1).
falsificējums Paveikta darbība, rezultāts --> falsificēt (2). Viltojums.
fasējums Paveikta darbība, rezultāts --> fasēt. Arī iesaiņojums.
finierējums Paveikta darbība, rezultāts --> finierēt. Finiera vai saplākšņa kārta (piemēram, kādam priekšmetam).
gandarījums Paveikta darbībā, rezultāts --> gandarīt (2).
ganījums Paveikta darbība, rezultāts --> ganīt.
gludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> gludināt (1).
gludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> gludināt (2).
gofrējums Paveikta darbība, rezultāts --> gofrēt (1).
gofrējums Paveikta darbība, rezultāts --> gofrēt (2).
grafējums Paveikta darbība, rezultāts --> grafēt.
grauzums Paveikta darbība, rezultāts --> grauzt (1).
grauzums Paveikta darbība, rezultāts --> grauzt (2).
gravējums Paveikta darbība, rezultāts --> gravēt. Gravīra (1).
grebums Paveikta darbība, rezultāts --> grebt (1).
greznojums Paveikta darbība, rezultāts --> greznot (1). Rotājums.
griezums Paveikta darbība, rezultāts --> griezt [2] (1).
grozījums Paveikta darbība, rezultāts --> grozīt (2). Izmaiņa.
grumbojums Paveikta darbība, rezultāts --> grumbot.
gruntējums Paveikta darbība, rezultāts --> gruntēt.
gudrojums Paveikta darbība, rezultāts --> gudrot.
harmonizējums Paveikta darbība, rezultāts --> harmonizēt. Arī harmonizācija (2).
identificējums Paveikta darbība, rezultāts --> identificēt.
ieadījums Paveikta darbība, rezultāts --> ieadīt (1).
iearums Paveikta darbība, rezultāts --> ieart.
ieaudums Paveikta darbība, rezultāts --> ieaust (1).
ieberzums Paveikta darbība, rezultāts --> ieberzt (2).
ieberzums Paveikta darbība, rezultāts --> ieberzt (3). Ieberzties (2).
iebetonējums Paveikta darbība, rezultāts --> iebetonēt (1).
iebetonējums Paveikta darbība, rezultāts --> iebetonēt (2).
iebrukums Paveikta darbība, rezultāts --> iebrukt [1] (1).
ieburzījums Paveikta darbība, rezultāts --> ieburzīt (1).
iecerējums Paveikta darbība, rezultāts --> iecerēt (1).
iecietinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iecietināt.
iedarvojums Paveikta darbība, rezultāts --> iedarvot.
iededzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iededzināt (2).
iedibinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iedibināt (1).
iedilums Paveikta darbība, rezultāts --> iedilt (1).
iedragājums Paveikta darbība, rezultāts --> iedragāt (1).
iedragājums Paveikta darbība, rezultāts --> iedragāt (2).
iedrošinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iedrošināt.
iedublējums Paveikta darbība, rezultāts --> iedublēt.
iedzīvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iedzīvināt (1).
iedzīvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iedzīvināt (2).
ieēnojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieēnot (1).
ieēnojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieēnot (2).
iefrēzējums Paveikta darbība, rezultāts --> iefrēzēt.
iegaismojums Paveikta darbība, rezultāts --> iegaismot.
iegleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> iegleznot.
iegludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iegludināt.
iegrāmatojums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrāmatot.
iegrauzums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrauzt (1).
iegrauzums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrauzt (3).
iegrauzums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrauzt (4).
iegravējums Paveikta darbība, rezultāts --> iegravēt.
iegrebums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrebt.
iegremdējums Paveikta darbība, rezultāts --> iegremdēt (1).
iegremdējums Paveikta darbība, rezultāts --> iegremdēt (3).
iegrimums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrimt (1)
iegrimums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrimt (4).
iegrožojums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrožot (1).
iegrožojums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrožot (2).
iegruvums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrūt (1).
iegulējums Paveikta darbība, rezultāts --> iegulēt (1).
iegulējums Paveikta darbība, rezultāts --> iegulēt (3).
iegumzījums Paveikta darbība, rezultāts --> iegumzīt (1).
ieģipsējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieģipsēt.
ieilgums Paveikta darbība, rezultāts --> ieilgt.
iekalkulējums Paveikta darbība, rezultāts --> iekalkulēt.
iekalums Paveikta darbība, rezultāts --> iekalt (1)
iekarojums Paveikta darbība, rezultāts --> iekarot (2).
iekarojums Paveikta darbība, rezultāts --> iekarot (3).
iekasījums Paveikta darbība, rezultāts --> iekasīt (1).
iekasījums Paveikta darbība, rezultāts --> iekasīt (2).
iekausējums Paveikta darbība, rezultāts --> iekausēt (1).
iekausējums Paveikta darbība, rezultāts --> iekausēt (2).
ieklājums Paveikta darbība, rezultāts --> ieklāt (1). Arī ieklājs.
ieklājums Paveikta darbība, rezultāts --> ieklāt (2).
iekļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> iekļaut (1).
iekļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> iekļaut (2).
iekrāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> iekrāsot (1).
iekritums Paveikta darbība, rezultāts --> iekrist (6).
iekrokojums Paveikta darbība, rezultāts --> iekrokot.
ieķīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieķīlēt.
ieķitējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieķitēt.
ielabojums Paveikta darbība, rezultāts --> ielabot (1).
ielabojums Paveikta darbība, rezultāts --> ielabot (2).
ielasījums Paveikta darbība, rezultāts --> ielasīt [2] (2).
ielenkums Paveikta darbība, rezultāts --> ielenkt (1).
ieliekums Paveikta darbība, rezultāts --> ieliekt (1).
ielikums Paveikta darbība, rezultāts --> ielikt (2).
ielocījums Paveikta darbība, rezultāts --> ielocīt (1).
ielogojums Paveikta darbība, rezultāts --> ielogot (2). Ar līniju ierobežots laukums (uz papīra).
ielūgums Paveikta darbība, rezultāts --> ielūgt.
iepazīstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iepazīstināt (2).
iepildījums Paveikta darbība, rezultāts --> iepildīt.
iepletums Paveikta darbība, rezultāts --> ieplest.
ieplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ieplūdināt (1).
ieplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ieplūdināt (2).
ieplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> ieplūst (1).
ieplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> ieplūst (3).
ieplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> ieplūst (4).
iepriecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iepriecināt.
ierāmējums Paveikta darbība, rezultāts --> ierāmēt.
ierievojums Paveikta darbība, rezultāts --> ierievot.
ierobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> ierobežot (1).
ierobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> ierobežot (2).
ierosinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ierosināt (1). Priekšlikums (ko darīt).
ierosinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ierosināt (3).
iesaiņojums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaiņot.
iesaistījums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaistīt.
iesālījums Paveikta darbība, rezultāts --> iesālīt.
iesaukums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaukt (2). Noteikta vecuma pilsoņi, kas vienā laikā iesaukti, mobilizēti karadienestā.
iesegums Paveikta darbība, rezultāts --> iesegt. Ieklājums (1).
iesējums Paveikta darbība, rezultāts --> iesēt.
iesējums Paveikta darbība, rezultāts --> iesiet (1).
ieskaitījums Paveikta darbība, rezultāts --> ieskaitīt (1).
ieskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieskaņot.
ieskicējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieskicēt.
ieskrambājums Paveikta darbība, rezultāts --> ieskrambāt (1).
ieskrambājums Paveikta darbība, rezultāts --> ieskrambāt (2).
ieskrāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieskrāpēt (1).
ieskrāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieskrāpēt (2).
iespraudums Paveikta darbība, rezultāts --> iespraust (1).
iespraudums Paveikta darbība, rezultāts --> iespraust (2).
iestarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt (1).
iestarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt (2).
iestarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt (3).
iestiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestiprināt.
iesvērums Paveikta darbība, rezultāts --> iesvērt.
iešļircinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iešļircināt.
iešuvums Paveikta darbība, rezultāts --> iešūt.
ietaupījums Paveikta darbība, rezultāts --> ietaupīt (1).
ietaupījums Paveikta darbība, rezultāts --> ietaupīt (2).
ieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> ieteikt (1).
ietēsums Paveikta darbība, rezultāts --> ietēst (1).
ietetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> ietetovēt.
ietinums Paveikta darbība, rezultāts --> ietīt.
ietonējums Paveikta darbība, rezultāts --> ietonēt. Arī nokrāsa.
ieturējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieturēt (3).
ietvērums Paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (1).
ietvērums Paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (2).
ietvērums Paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (3).
ietvērums Paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (4).
ietvērums Paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (5).
ievadījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievadīt (3).
ievadījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievadīt (4).
ievadījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievadīt (5).
ievākums Paveikta darbība, rezultāts --> ievākt (3).
ievalcējums Paveikta darbība, rezultāts --> ievalcēt.
ievaskojums Paveikta darbība, rezultāts --> ievaskot.
ievazājums Paveikta darbība, rezultāts --> ievazāt.
ieveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieveidot (1).
ieveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieveidot (2).
ievelmējums Paveikta darbība, rezultāts --> ievelmēt.
ievedums Paveikta darbība, rezultāts --> ievest (4).
ievedums Paveikta darbība, rezultāts --> ievest (5).
ievedums Paveikta darbība, rezultāts --> ievest (6).
ievīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> ievīlēt [1].
ievīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> ievīlēt [2].
ieviļņojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieviļņot (1).
ieviļņojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieviļņot (3).
ievirze Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (1).
ievirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (1).
ievirze Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (2).
ievirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (2).
ievirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (3).
ievirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (4).
ievijums Paveikta darbība, rezultāts --> ievīt (1).
iezāģējums Paveikta darbība, rezultāts --> iezāģēt (3).
iezemējums Paveikta darbība, rezultāts --> iezemēt.
iezīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> iezīmēt (1).
iezīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> iezīmēt (2).
iezīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> iezīmēt (4).
iežogojums Paveikta darbība, rezultāts --> iežogot. Iežogota vieta.
ilustrējums Paveikta darbība, rezultāts --> ilustrēt (1).
ilustrējums Paveikta darbība, rezultāts --> ilustrēt (2).
ilustrējums Paveikta darbība, rezultāts --> ilustrēt (3).
imitējums Paveikta darbība, rezultāts --> imitēt (1).
imitējums Paveikta darbība, rezultāts --> imitēt (2).
imitējums Paveikta darbība, rezultāts --> imitēt (3).
impregnējums Paveikta darbība, rezultāts --> impregnēt. Vielas, kas iesūcinātas impregnēšanai.
interpretējums Paveikta darbība, rezultāts --> interpretēt (1).
interpretējums Paveikta darbība, rezultāts --> interpretēt (2).
intonējums Paveikta darbība, rezultāts --> intonēt (1).
intonējums Paveikta darbība, rezultāts --> intonēt (2).
intonējums Paveikta darbība, rezultāts --> intonēt (3).
izadījums Paveikta darbība, rezultāts --> izadīt (1).
izarums Paveikta darbība, rezultāts --> izart (3).
izberzējums Paveikta darbība, rezultāts --> izberzēt (3).
izberzums Paveikta darbība, rezultāts --> izberzt (1).
izberzums Paveikta darbība, rezultāts --> izberzt (4).
izbetonējums Paveikta darbība, rezultāts --> izbetonēt.
izbīdījums Paveikta darbība, rezultāts --> izbīdīt (2). Izvirzījums (1).
izbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> izbrukt [1] (1).
izbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> izbrukt [2] (1).
izbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> izbrukt [2] (2).
izcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> izcelt (1).
izcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> izcelt (5).
izcirtums Paveikta darbība, rezultāts --> izcirst (1).
izcirtums Paveikta darbība, rezultāts --> izcirst (4).
izdilums Paveikta darbība, rezultāts --> izdilt (2).
izdrupums Paveikta darbība, rezultāts --> izdrupt. Izdrupusī vieta (caurums, robs u. tml., piemēram, sienā, mūrī).
izdvesums Paveikta darbība, rezultāts --> izdvest (1).
izdvesums Paveikta darbība, rezultāts --> izdvest (2).
izdvesums Paveikta darbība, rezultāts --> izdvest (3).
izelpojums Paveikta darbība, rezultāts --> izelpot (1).
izfantazējums Paveikta darbība, rezultāts --> izfantazēt.
izgaismojums Paveikta darbība, rezultāts --> izgaismot (1).
izgaismojums Paveikta darbība, rezultāts --> izgaismot (2).
izgleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> izgleznot (1).
izgleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> izgleznot (2).
izgrauzums Paveikta darbība, rezultāts --> izgrauzt (1).
izgrauzums Paveikta darbība, rezultāts --> izgrauzt (2).
izgruvums Paveikta darbība, rezultāts --> izgrūt (1). Izgruvusi vieta (piemēram, mūrī).
izirums Paveikta darbība, rezultāts --> izirt [2] (1).
izirums Paveikta darbība, rezultāts --> izirt [2] (2).
izirums Paveikta darbība, rezultāts --> izirt [2] (3).
izjukums Paveikta darbība, rezultāts --> izjukt (1).
izjukums Paveikta darbība, rezultāts --> izjukt (2).
izjukums Paveikta darbība, rezultāts --> izjukt (3).
izkāpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izkāpināt
izkāpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izkāpināties.
izkariķējums Paveikta darbība, rezultāts --> izkariķēt.
izkarojums Paveikta darbība, rezultāts --> izkarot (1).
izkarojums Paveikta darbība, rezultāts --> izkarot (2).
izklājums Paveikta darbība, rezultāts --> izklāt (2).
izkodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izkodināt (1).
izkodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izkodināt (2).
izkodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izkodināt (3).
izkodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izkodināt (4).
izkoriģējums Paveikta darbība, rezultāts --> izkoriģēt.
izkodums Paveikta darbība, rezultāts --> izkost (1).
izkristalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> izkristalizēt (2).
izkropļojums Paveikta darbība, rezultāts --> izkropļot (1).
izkropļojums Paveikta darbība, rezultāts --> izkropļot (2).
izkūlums Paveikta darbība, rezultāts --> izkult (1).
izlaidums Paveikta darbība, rezultāts --> izlaist (1).
izlaidums Paveikta darbība, rezultāts --> izlaist (7).
izlīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt (1).
izlīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt (2).
izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (1).
izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (2).
izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (3).
izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (4).
izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (5).
izlīgums Paveikta darbība, rezultāts --> izlīgt.
izlocījums Paveikta darbība, rezultāts --> izlocīt (1).
izmalums Paveikta darbība, rezultāts --> izmalt (1).
izmantojums Paveikta darbība, rezultāts --> izmantot (1).
izmantojums Paveikta darbība, rezultāts --> izmantot (2).
izmantojums Paveikta darbība, rezultāts --> izmantot (3).
izmeklējums Paveikta darbība, rezultāts --> izmeklēt (3).
izmērījums Paveikta darbība, rezultāts --> izmērīt.
izmūrējums Paveikta darbība, rezultāts --> izmūrēt.
izplānojums Paveikta darbība, rezultāts --> izplānot.
izpušķojums Paveikta darbība, rezultāts --> izpušķot (1). Izrotājums.
izpušķojums Paveikta darbība, rezultāts --> izpušķot (2). Pārspīlējums, samākslojums.
izraibinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izraibināt.
izraidījums Paveikta darbība, rezultāts --> izraidīt.
izrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> izraut (1).
izrobojums Paveikta darbība, rezultāts --> izrobot.
izsaukums Paveikta darbība, rezultāts --> izsaukt (1). Aicinājums.
izsekojums Paveikta darbība, rezultāts --> izsekot (2).
izskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> izskaidrot (1). Paskaidrojums.
izskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> izskaidrot (2).
izskaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izskaistināt (1).
izskaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izskaistināt (2).
izskaitļojums Paveikta darbība, rezultāts --> izskaitļot.
izslaukums Paveikta darbība, rezultāts --> izslaukt (2). Piena daudzums, kas iegūts slaucot.
izslidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izslidot (1).
izslīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> izslīpēt (1).
izslīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> izslīpēt (2).
izstarojums Paveikta darbība, rezultāts --> izstarot (3).
izstiepums Paveikta darbība, rezultāts --> izstiept (1).
izstiepums Paveikta darbība, rezultāts --> izstiept (2).
izstiepums Paveikta darbība, rezultāts --> izstiept (3).
izstīgojums Paveikta darbība, rezultāts --> izstīgot.
izstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (1). Izstrādātais priekšmets, izstrādātā viela.
izstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (2).
izsvarojums Paveikta darbība, rezultāts --> izsvarot.
izsvērums Paveikta darbība, rezultāts --> izsvērt (1).
izsvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> izsvītrot.
izskaldījums Paveikta darbība, rezultāts --> izšķaidīt.
iztaisnojums Paveikta darbība, rezultāts --> iztaisnot (1).
iztaisnojums Paveikta darbība, rezultāts --> iztaisnot (2).
iztaisnojums Paveikta darbība, rezultāts --> iztaisnot (3).
iztaujājums Paveikta darbība, rezultāts --> iztaujāt.
iztecējums Paveikta darbība, rezultāts --> iztecēt (2). Tas, kas ir iztecējis.
iztēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> iztēloties.
iztulkojums Paveikta darbība, rezultāts --> iztulkot (1).
izvaicājums Paveikta darbība, rezultāts --> izvaicāt.
izveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (1).
izveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (3).
izveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (4).
izveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (5).
izveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (6).
izvelvējums Paveikta darbība, rezultāts --> izvelvēt.
izvērsums Paveikta darbība, rezultāts --> izvērst (1).
izvērsums Paveikta darbība, rezultāts --> izvērst (3).
izvērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> izvērtēt.
izvedums Paveikta darbība, rezultāts --> izvest (3).
izvedums Paveikta darbība, rezultāts --> izvest (4).
izvedums Paveikta darbība, rezultāts --> izvest (7).
izvietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izvietot (1).
izvietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izvietot (2).
izvīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> izvīlēt (1).
izvīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> izvīlēt (2).
izvilkums Paveikta darbība, rezultāts --> izvilkt (5).
izvirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (3).
izvirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (6).
izvirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (7).
izvijums Paveikta darbība, rezultāts --> izvīt (1).
izvijums Paveikta darbība, rezultāts --> izvīt (2).
izvijums Paveikta darbība, rezultāts --> izvīt (3).
izzīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> izzīmēt (1).
izzīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> izzīmēt (2).
izzobojums Paveikta darbība, rezultāts --> izzobot.
jaukums Paveikta darbība, rezultāts --> jaukt (2). Dažādu sastāvdaļu maisījums.
kadrējums Paveikta darbība, rezultāts --> kadrēt (1).
kadrējums Paveikta darbība, rezultāts --> kadrēt (2).
kairinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kairināt (1).
kairinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kairināt (2).
kairinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kairināt (3).
kaitējums Paveikta darbība, rezultāts --> kaitēt [1] (1).
kaitējums Paveikta darbība, rezultāts --> kaitēt [1] (2).
kaķējums Paveikta darbība, rezultāts --> kaķēt.
kalums Paveikta darbība, rezultāts --> kalt (1).
kalums Paveikta darbība, rezultāts --> kalt (2).
kalums Paveikta darbība, rezultāts --> kalt (3).
kalums Paveikta darbība, rezultāts --> kalt (5).
kaļķojums Paveikta darbība, rezultāts --> kaļķot (1).
kaļķojums Paveikta darbība, rezultāts --> kaļķot (2).
kapājums Paveikta darbība, rezultāts --> kapāt (1).
kāpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kāpināt (1).
kāpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kāpināt (2).
kāpums Paveikta darbība, rezultāts --> kāpt (6).
kāpums Paveikta darbība, rezultāts --> kāpt (7).
kāpums Paveikta darbība, rezultāts --> kāpt (8).
kārdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kārdināt.
kariķējums Paveikta darbība, rezultāts --> kariķēt.
kārtājums Paveikta darbība, rezultāts --> kartāt.
kartonējums Paveikta darbība, rezultāts --> kartonēt. Vienkāršots (parasti grāmatas) iesējums kartona vākos.
kārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> kartot [1] (2).
kārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> kārtot [1] (3).
kārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> kārtot [1] (4).
kasījums Paveikta darbība, rezultāts --> kasīt (1).
kasījums Paveikta darbība, rezultāts --> kasīt (2).
kasījums Paveikta darbība, rezultāts --> kasīt (3).
kauninājums Paveikta darbība, rezultāts --> kaunināt.
kausējums Paveikta darbība, rezultāts --> kausēt [1] (1). Kausējot šķidrā agregātstāvoklī pārvērsta viela.
kausējums Paveikta darbība, rezultāts --> kausēt [2] (2). Termiski apstrādājot, attīrīta viela, arī viendabīgā masā, materiālā pārvērsta viela.
kāviens Paveikta darbība, rezultāts --> kaut [1] (1).
kavējums Paveikta darbība, rezultāts --> kavēt (1).
kavējums Paveikta darbība, rezultāts --> kavēt (2).
kavējums Paveikta darbība, rezultāts --> kavēt (3).
klājums Paveikta darbība, rezultāts --> klāt (1).
klājums Paveikta darbība, rezultāts --> klāt (4). Uzklātais slānis, kārta.
klaušinājums Paveikta darbība, rezultāts --> klaušināt.
klusinājums Paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (1).
klusinājums Paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (2).
klusinājums Paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (3).
klusinājums Paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (4).
kniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> kniedēt (1).
kniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> kniedēt (2).
kodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kodināt [1] (1). Ornaments, attēls u. tml., kas iegūts kodinot.
kolorējums Paveikta darbība, rezultāts --> kolorēt (1).
kolorējums Paveikta darbība, rezultāts --> kolorēt (2).
kombinējums Paveikta darbība, rezultāts --> kombinēt (1).
kombinējums Paveikta darbība, rezultāts --> kombinēt (2).
kombinējums Paveikta darbība, rezultāts --> kombinēt (3).
komentējums Paveikta darbība, rezultāts --> komentēt (1).
komentējums Paveikta darbība, rezultāts --> komentēt (2).
komponējums Paveikta darbība, rezultāts --> komponēt (1).
komponējums Paveikta darbība, rezultāts --> komponēt (2).
komponējums Paveikta darbība, rezultāts --> komponēt (3).
konfrontējums Paveikta darbība, rezultāts --> konfrontēt (1).
konfrontējums Paveikta darbība, rezultāts --> konfrontēt (2).
konstatējums Paveikta darbība, rezultāts --> konstatēt.
kontrastējums Paveikta darbība, rezultāts --> kontrastēt (1).
kontrastējums Paveikta darbība, rezultāts --> kontrastēt (2).
konturējums Paveikta darbība, rezultāts --> konturēt.
kopējums Paveikta darbība, rezultāts --> kopēt (1).
kopējums Paveikta darbība, rezultāts --> kopēt (2).
kopējums Paveikta darbība, rezultāts --> kopēt (3).
kopums Paveikta darbība, rezultāts --> kopt (3).
koriģējums Paveikta darbība, rezultāts --> koriģēt (1).
koriģējums Paveikta darbība, rezultāts --> koriģēt (2).
kodums Paveikta darbība, rezultāts --> kost (1).
kotējums Paveikta darbība, rezultāts --> kotēt (1).
kotējums Paveikta darbība, rezultāts --> kotēt (2).
krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (1).
krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (2).
krāšļojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāšļot.
krājums Paveikta darbība, rezultāts --> krāt (1).
krājums Paveikta darbība, rezultāts --> krāt (2). Kolekcija.
krājums Paveikta darbība, rezultāts --> krāt (3). Arī ietaupījums.
krāvums Paveikta darbība, rezultāts --> kraut (1).
krāvums Paveikta darbība, rezultāts --> krauties.
krītojums Paveikta darbība, rezultāts --> krītot (1).
krokojums Paveikta darbība, rezultāts --> krokot (1).
krokojums Paveikta darbība, rezultāts --> krokot (2).
krokojums Paveikta darbība, rezultāts --> krokot (3).
kropļojums Paveikta darbība, rezultāts --> kropļot (1).
kropļojums Paveikta darbība, rezultāts --> kropļot (2).
kropļojums Paveikta darbība, rezultāts --> kropļot (3).
krustojums Paveikta darbība, rezultāts --> krustot [1] (1).
krustojums Paveikta darbība, rezultāts --> krustot [1] (2).
krustojums Paveikta darbība, rezultāts --> krustot [2] (1).
krustojums Paveikta darbība, rezultāts --> krustot [2] (2).
kuģojums Paveikta darbība, rezultāts --> kuģot (1).
kuģojums Paveikta darbība, rezultāts --> kuģot (2).
kūkojums Paveikta darbība, rezultāts --> kūkot [1].
kūlums Paveikta darbība, rezultāts --> kult (1). Kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums.
kūlums Paveikta darbība, rezultāts --> kult (2).
kuplinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kuplināt (2). Papildinājums.
kuplojums Paveikta darbība, rezultāts --> kuplot (1).
kuplojums Paveikta darbība, rezultāts --> kuplot (2). Papildinājums.
kūrums Paveikta darbība, rezultāts --> kurt (1).
kūrums Paveikta darbība, rezultāts --> kurt (2).
kvēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (1).
kvēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (2).
kvēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (3).
kvēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (4).
kvitējums Paveikta darbība, rezultāts --> kvitēt.
ķēpājums Paveikta darbība, rezultāts --> ķēpāt (2).
ķēriens Paveikta darbība, rezultāts --> ķert (3). Tas, kas ir iegūts ķerot, gūstot.
ķīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> ķīlēt.
labojums Paveikta darbība, rezultāts --> labot (1).
labojums Paveikta darbība, rezultāts --> labot (2).
labojums Paveikta darbība, rezultāts --> labot (3).
labojums Paveikta darbība, rezultāts --> labot (4).
lādējums Paveikta darbība, rezultāts --> lādēt [1] (1).
lādējums Paveikta darbība, rezultāts --> lādēt [1] (2).
lādējums Paveikta darbība, rezultāts --> lādēt [1] (3).
laistījums Paveikta darbība, rezultāts --> laistīt [1] (1).
laistījums Paveikta darbība, rezultāts --> laistīt [1] (2).
lakojums Paveikta darbība, rezultāts --> lakot. Lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai.
laķējums Paveikta darbība, rezultāts --> laķēt. Izskaistinājums.
lāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> lāpīt. Lāpīta viela.
lasījums Paveikta darbība, rezultāts --> lasīt [1] (1).
lasījums Paveikta darbība, rezultāts --> lasīt [1] (2).
lasījums Paveikta darbība, rezultāts --> lasīt [1] (5).
lasījums Paveikta darbība, rezultāts --> lasīt [2] (1).
lasījums Paveikta darbība, rezultāts --> lasīt [2] (3).
latviskojums Paveikta darbība, rezultāts --> latviskot (1).
latviskojums Paveikta darbība, rezultāts --> latviskot (2).
lauzums Paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (1).
lauzums Paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (2).
lauzums Paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (3).
lauzums Paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (4).
lēmums Paveikta darbība, rezultāts --> lemt (1).
lēmums Paveikta darbība, rezultāts --> lemt (2).
līdzsvarojums Paveikta darbība, rezultāts --> līdzsvarot (1).
līdzsvarojums Paveikta darbība, rezultāts --> līdzsvarot (2).
liegums Paveikta darbība, rezultāts --> liegt (1).
liekums Paveikta darbība, rezultāts --> liekt (1). Veidojums, kam ir loka forma.
liesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> liesmot (1).
liesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> liesmot (2).
liesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> liesmot (3).
lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet (1).
lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet (2). Izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
lietojums Paveikta darbība, rezultāts --> lietot (1).
lietojums Paveikta darbība, rezultāts --> lietot (2).
lietojums Paveikta darbība, rezultāts --> lietot (3).
lietojums Paveikta darbība, rezultāts --> lietot (4).
lijums Paveikta darbība, rezultāts --> līt (1).
lobījums Paveikta darbība, rezultāts --> lobīt (1).
lobījums Paveikta darbība, rezultāts --> lobīt (2).
locījums Paveikta darbība, rezultāts --> locīt [1] (2).
lodējums Paveikta darbība, rezultāts --> lodēt. Savienojuma vieta, kas izveidojusies lodējot.
lokalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> lokalizēt (1).
lolojums Paveikta darbība, rezultāts --> lolot (2).
lūgums Paveikta darbība, rezultāts --> lūgt (1). Laipni izteikta vēlēšanās, prasība.
lūzums Paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (1). Šķelšanās, dalīšanās vieta.
lūzums Paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (2).
madarojums Paveikta darbība, rezultāts --> madarot (1).
madarojums Paveikta darbība, rezultāts --> madarot (2).
madarojums Paveikta darbība, rezultāts --> madarot (3).
maketējums Paveikta darbība, rezultāts --> maketēt (1).
maketējums Paveikta darbība, rezultāts --> maketēt (2).
malums Paveikta darbība, rezultāts --> malt (1).
mantojums Paveikta darbība, rezultāts --> mantot (2). Tas (piemēram, īpašība, pazīme), kas ir iegūts no priekštečiem.
mantojums Paveikta darbība, rezultāts --> mantot (3). Tas (piemēram, amats, profesija), kas ir pārņemts no priekštečiem.
margojums Paveikta darbība, rezultāts --> margot (2).
markojums Paveikta darbība, rezultāts --> markot. Marķējums (1).
marķējums Paveikta darbība, rezultāts --> marķēt (1).
marķējums Paveikta darbība, rezultāts --> marķēt (2).
marķējums Paveikta darbība, rezultāts --> marķēt (3).
marķējums Paveikta darbība, rezultāts --> marķēt (4).
marmorējums Paveikta darbība, rezultāts --> marmorēt.
maskējums Paveikta darbība, rezultāts --> maskēt (1). Tas, ar ko maskē.
maskējums Paveikta darbība, rezultāts --> maskēt (2).
materializējums Paveikta darbība, rezultāts --> materializēt.
matējums Paveikta darbība, rezultāts --> matēt.
mēģinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mēģināt.
meistarojums Paveikta darbība, rezultāts --> meistarot. Priekšmets, kas ir pagatavots, arī izlabots, parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
meklējums Paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (1).
meklējums Paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (2).
meklējums Paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (3).
meklējums Paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (4).
mērījums Paveikta darbība, rezultāts --> mērīt (1).
metalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> metalizēt. Metāla kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai. Metāla kopums, kas ir pievienots (kam).
metinājums Paveikta darbība, rezultāts --> metināt [1] (1).
metinājums Paveikta darbība, rezultāts --> metināt [1] (2).
mežģījums Paveikta darbība, rezultāts --> mežģīt (3).
miecējums Paveikta darbība, rezultāts --> miecēt.
mierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mierināt.
miglojums Paveikta darbība, rezultāts --> miglot (1).
mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (1).
mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (2).
mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (3).
mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (4).
mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (5).
mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (6).
mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (7).
mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (8).
mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (9).
minējums Paveikta darbība, rezultāts --> minēt (1).
minējums Paveikta darbība, rezultāts --> minēt (3).
mitrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mitrināt.
modelējums Paveikta darbība, rezultāts --> modelēt (1).
modelējums Paveikta darbība, rezultāts --> modelēt (2).
modelējums Paveikta darbība, rezultāts --> modelēt (3).
modernizējums Paveikta darbība, rezultāts --> modernizēt.
modinājums Paveikta darbība, rezultāts --> modināt (1).
modulējums Paveikta darbība, rezultāts --> modulēt (1).
modulējums Paveikta darbība, rezultāts --> modulēt (2).
modulējums Paveikta darbība, rezultāts --> modulēt (3).
montējums Paveikta darbība, rezultāts --> montēt (1).
montējums Paveikta darbība, rezultāts --> montēt (2).
motivējums Paveikta darbība, rezultāts --> motivēt (1).
mudinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mudināt (1).
mudinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mudināt (2).
mūrējums Paveikta darbība, rezultāts --> mūrēt.
murgojums Paveikta darbība, rezultāts --> murgot (1).
murgojums Paveikta darbība, rezultāts --> murgot (2).
murgojums Paveikta darbība, rezultāts --> murgot (3).
musinājums Paveikta darbība, rezultāts --> musināt.
naglojums Paveikta darbība, rezultāts --> naglot.
nākums Paveikta darbība, rezultāts --> nākt (1). Arī nāciens (1).
nesums Paveikta darbība, rezultāts --> nest (1).
niansējums Paveikta darbība, rezultāts --> niansēt.
nievājums Paveikta darbība, rezultāts --> nievāt. Arī nievas.
niķelējums Paveikta darbība, rezultāts --> niķelēt. Niķeļa kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai.
nītījums Paveikta darbība, rezultāts --> nītīt.
nivelējums Paveikta darbība, rezultāts --> nivelēt (1).
nivelējums Paveikta darbība, rezultāts --> nivelēt (2).
nivelējums Paveikta darbība, rezultāts --> nivelēt (3).
noapaļojums Paveikta darbība, rezultāts --> noapaļot (1).
noapaļojums Paveikta darbība, rezultāts --> noapaļot (2).
nobarojums Paveikta darbība, rezultāts --> nobarot.
nobeigums Paveikta darbība, rezultāts --> nobeigt (1).
noberzums Paveikta darbība, rezultāts --> noberzt (1).
nobīdījums Paveikta darbība, rezultāts --> nobīdīt (3).
nobirums Paveikta darbība, rezultāts --> nobirt (1).
nobirums Paveikta darbība, rezultāts --> nobirt (2).
nobrukums Paveikta darbība, rezultāts --> nobrukt (1).
nobrūnējums Paveikta darbība, rezultāts --> nobrūnēt (1).
nocenojums Paveikta darbība, rezultāts --> nocenot (1).
nocenojums Paveikta darbība, rezultāts --> nocenot (2).
nocirpums Paveikta darbība, rezultāts --> nocirpt (1).
nodarījums Paveikta darbība, rezultāts --> nodarīt (1).
nodibinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nodibināt (1).
nodibinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nodibināt (2).
nodibinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nodibināt (3).
nodilums Paveikta darbība, rezultāts --> nodilt.
nodrošinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nodrošināt (1).
nodrošinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nodrošināt (2).
nodrošinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nodrošināt (3).
nodrošinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nodrošināt (4).
nodrošinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nodrošināt (5).
nodrupums Paveikta darbība, rezultāts --> nodrupt. Nodrupuši vieta.
noēnojums Paveikta darbība, rezultāts --> noēnot.
noformējums Paveikta darbība, rezultāts --> noformēt (1).
noformējums Paveikta darbība, rezultāts --> noformēt (2).
nogriezums Paveikta darbība, rezultāts --> nogriezt [2] (1). Nogriezta daļa, gabals.
nogruvums Paveikta darbība, rezultāts --> nogrūt, nogrāvusi vieta.
nokavējums Paveikta darbība, rezultāts --> nokavēt (1).
nokavējums Paveikta darbība, rezultāts --> nokavēt (2).
noklusējums Paveikta darbība, rezultāts --> noklusēt (1).
nokomplektējums Paveikta darbība, rezultāts --> nokomplektēt (1).
nokūlums Paveikta darbība, rezultāts --> nokult (1). Kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums. Kūlums (1).
nolādējums Paveikta darbība, rezultāts --> nolādēt.
nolaidums Paveikta darbība, rezultāts --> nolaist (1).
nolaidums Paveikta darbība, rezultāts --> nolaist (2).
nolasījums Paveikta darbība, rezultāts --> nolasīt [1] (3).
nolatojums Paveikta darbība, rezultāts --> nolatot.
nolēmums Paveikta darbība, rezultāts --> nolemt (1).
nolēmums Paveikta darbība, rezultāts --> nolemt (2).
noliegums Paveikta darbība, rezultāts --> noliegt (1).
noliegums Paveikta darbība, rezultāts --> noliegt (2). Aizliegums.
noliekums Paveikta darbība, rezultāts --> noliekt (1).
noliekums Paveikta darbība, rezultāts --> noliekt (2).
nolietojums Paveikta darbība, rezultāts --> nolietot (1).
nolīgums Paveikta darbība, rezultāts --> nolīgt (1). Vienošanās par veicamo darbu, saņemamo atlīdzību.
nomelnējums Paveikta darbība, rezultāts --> nomelnēt.
nomelnojums Paveikta darbība, rezultāts --> nomelnot (1). Nomelnējums.
nomelnojums Paveikta darbība, rezultāts --> nomelnot (2).
nometinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nometināt (1).
nomierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nomierināt.
nonicinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nonicināt.
noniecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> noniecināt.
nopaļājums Paveikta darbība, rezultāts --> nopaļāt.
nopamatojums Paveikta darbība, rezultāts --> nopamatot.
nopēlums Paveikta darbība, rezultāts --> nopelt.
noplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> noplūst (1).
noplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> noplūst (2).
noplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> noplūst (3).
nopļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> nopļaut.
nopratinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nopratināt.
nopulgojams Paveikta darbība, rezultāts --> nopulgot.
norādījums Paveikta darbība, rezultāts --> norādīt (2).
norādījums Paveikta darbība, rezultāts --> norādīt (3).
norādījums Paveikta darbība, rezultāts --> norādīt (4).
noraidījums Paveikta darbība, rezultāts --> noraidīt (3).
noraidījums Paveikta darbība, rezultāts --> noraidīt (4).
norājums Paveikta darbība, rezultāts --> norāt.
norāvums Paveikta darbība, rezultāts --> noraut (1).
norāvums Paveikta darbība, rezultāts --> noraut (6).
norāvums Paveikta darbība, rezultāts --> noraut (7).
norāvums Paveikta darbība, rezultāts --> noraut (8).
noregulējums Paveikta darbība, rezultāts --> noregulēt (1).
noregulējums Paveikta darbība, rezultāts --> noregulēt (2).
normējums Paveikta darbība, rezultāts --> normēt (1).
normējums Paveikta darbība, rezultāts --> normēt (2).
norobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> norobežot (1). Tas (piemēram, zīme, konstrukcija), kas izmantots (kā) norobežošanai, tas, kas veido (kā) robežu.
norobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> norobežot (2).
norobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> norobežot (3).
norūdījums Paveikta darbība, rezultāts --> norūdīt (1).
norūdījums Paveikta darbība, rezultāts --> norūdīt (2).
nosaitējums Paveikta darbība, rezultāts --> nosaitēt. Tas, ar ko (kas) ir nosaitēts.
nosegums Paveikta darbība, rezultāts --> nosegt (1). Tas, ar ko (kas) ir nosegts.
nosegums Paveikta darbība, rezultāts --> nosegt (2). Tas, ar ko (kas) ir nosegts.
nosegums Paveikta darbība, rezultāts --> nosegt (3).
nosegums Paveikta darbība, rezultāts --> nosegt (4).
noskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> noskaidrot (1).
noskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> noskaidrot (2).
noskalojums Paveikta darbība, rezultāts --> noskalot. Tas, kas ir noskalots, noskalojies.
noskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> noskaņot (1).
noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (1).
noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (2).
noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (5).
noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (7).
noslīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīpēt (1).
noslīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīpēt (2).
noslīpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīpināt.
noslogojums Paveikta darbība, rezultāts --> noslogot (1).
noslogojums Paveikta darbība, rezultāts --> noslogot (2).
nosodījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosodīt (1). Noraidoša, nopeļoša attieksme (pret ko), šādas attieksmes izpausme.
nosodījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosodīt (2).
nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (1).
nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (10). Ar spiedienu radīts (kā) atveids.
nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (6).
nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (7).
nospriegojums Paveikta darbība, rezultāts --> nospriegot.
nosprostojums Paveikta darbība, rezultāts --> nosprostot. Aizsprostojums (1). Arī nosprosts.
nostādinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādināt (1).
nostādinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādināt (2).
nostādne Paveikta darbība, rezultāts --> nostādīt (5).
nostādījums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādīt [1] (2).
nostādījums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādīt [1] (4).
nostiepums Paveikta darbība, rezultāts --> nostiept (1).
nostiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostiprināt (1). Veidojums (kā) nostiprināšanai.
nostiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostiprināt (3).
nostrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostrādāt (3). Izveidojums, apdare.
nostrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostrādāt (5).
nosūtījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosūtīt (1).
nosūtījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosūtīt (2). Arī norīkojums.
nošķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> nošķelt.
nošļaupums Paveikta darbība, rezultāts --> nošļaupt.
notecējums Paveikta darbība, rezultāts --> notecēt [1] (1).
notecējums Paveikta darbība, rezultāts --> notecēt [1] (2).
notecējums Paveikta darbība, rezultāts --> notecēt [1] (3).
notēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> notēlot (1).
notēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> notēlot (2).
notinums Paveikta darbība, rezultāts --> notīt (1).
notinums Paveikta darbība, rezultāts --> notīt (2).
notinums Paveikta darbība, rezultāts --> notīt (3).
notonējums Paveikta darbība, rezultāts --> notonēt. Arī krāsas tonis, nokrāsa.
novēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (1). Izteikums, ar kuru ko novēl.
novēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (2).
novēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (3).
novēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlot (1). Nokavējums (2).
novērojums Paveikta darbība, rezultāts --> novērot.
novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (1).
novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (2).
novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (3).
novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (4).
novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (5).
novietojums Paveikta darbība, rezultāts --> novietot (1).
novietojums Paveikta darbība, rezultāts --> novietot (2).
novilcinājums Paveikta darbība, rezultāts --> novilcināt.
nožogojums Paveikta darbība, rezultāts --> nožogot.
nožuvums Paveikta darbība, rezultāts --> nožūt (1).
oderējums Paveikta darbība, rezultāts --> oderēt (1).
oderējums Paveikta darbība, rezultāts --> oderēt (2). Aizsargslāņa, arī apmetuma kārta (kā) iekšpusē.
perējums Paveikta darbība, rezultāts --> operēt. Vienā reizē izperēto mazuļu kopums.
oriģinalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> oriģinalizēt.
ornamentējums Paveikta darbība, rezultāts --> ornamentēt (1).
ornamentējums Paveikta darbība, rezultāts --> ornamentēt (2).
otējums Paveikta darbība, rezultāts --> otēt.
paasinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paasināt (2).
paasinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paasināt (3).
paasinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paasināt (4).
paātrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paātrināt (1).
paātrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paātrināt (2).
paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (1).
paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (2).
paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (3).
paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (4).
paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (5).
pabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pabiezināt (1).
pabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pabiezināt (2).
pacēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (3).
pacēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (4).
pacēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (5).
pacēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (6).
pacienājums Paveikta darbība, rezultāts --> pacienāt. Ēdieni, dzērieni, ar ko pacienā (parasti viesi). Arī cienasts.
padārdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> padārdzināt.
padziļinājums Paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (1).
padziļinājums Paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (2).
padziļinājums Paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (3).
pafakturējums Paveikta darbība, rezultāts --> pafakturēt.
pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (1). Daļa (piemēram, priekšmetam), kas padara (to) garāku.
pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (2). Paildzinājums (2).
pagleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> pagleznot (1).
pagodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagodināt (1).
pagrozījums Paveikta darbība, rezultāts --> pagrozīt (1).
paildzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paildzināt (1).
paildzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paildzināt (2).
pakalpojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakalpot.
pakaļdarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (1).
pakaļdarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (2).
pakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakārtot (1), pakārtoties (1).
pakļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (1).
pakļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (2).
pakļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (3).
pakļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (4).
pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (1).
pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2). Materiāls, materiāla kārta, ar ko apņem (piemēram, priekšmetu), piepilda (piemēram, spraugas, plaisas).
palēninājums Paveikta darbība, rezultāts --> palēlināt.
palētinājums Paveikta darbība, rezultāts --> palētināt.
palielinājums Paveikta darbība, rezultāts --> palielināt (1).
palielinājums Paveikta darbība, rezultāts --> palielināt (2).
palielinājums Paveikta darbība, rezultāts --> palielināt (3).
palocījums Paveikta darbība, rezultāts --> palocīt (1).
palojums Paveikta darbība, rezultāts --> palot.
paļājums Paveikta darbība, rezultāts --> paļāt. Paļas.
pamatojums Paveikta darbība, rezultāts --> pamatot. Faktu, cēloņu, loģisku slēdzienu u. tml. kopums, ko izmanto, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību.
pamazinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pamazināt (1).
pamazinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pamazināt (2).
pametums Paveikta darbība, rezultāts --> pamest (3). Kādā vietā atstāts, arī pazaudēts priekšmets.
pamudinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pamudināt. Arī ierosinājums, norādījums (ko darīt).
paotējums Paveikta darbība, rezultāts --> paotēt.
papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (1). Tas, ar ko papildina (1).
papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (2). Tas, ar ko papildina (2). Arī piedeva.
papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (3). Tas, ar ko papildina (3).
papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (4). Tas, ar ko papildina (4).
papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (5). Izteikums, kas papildina, arī precizē iepriekš teikto. Arī piebilde.
paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt (1). Paplašināta (kā) daļa, vieta.
paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt (2).
paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt (3).
paplatinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplatināt. Paplatinātā (kā) daļa, vieta.
parādījums Paveikta darbība, rezultāts --> parādīt (3).
parādījums Paveikta darbība, rezultāts --> parādīt (4).
parādījums Paveikta darbība, rezultāts --> parādīt (6).
paraibinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paraibināt.
pārakmeņojumi Paveikta darbība, rezultāts --> pārakmeņoties. Fosilijas.
pārapdrošinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārapdrošināt.
pārbīdījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārbīdīt (1).
pārbīdījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārbīdīt (2).
pārcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pārcelt (1).
pārcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pārcelt (3).
pārcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pārcelt (8).
pārdalījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārdalīt (1).
pārdalījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārdalīt (2).
pārdrukājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārdrukāt (1).
pārdrukājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārdrukāt (2).
paredzējums Paveikta darbība, rezultāts --> paredzēt (1).
pareģojums Paveikta darbība, rezultāts --> pareģot (1).
pareģojums Paveikta darbība, rezultāts --> pareģot (2).
paresninājums Paveikta darbība, rezultāts --> paresnināt, paresnināties, paresnināta, paresninājusies (kā) daļa, vieta.
pārgaismojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārgaismot.
pārgleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārgleznot.
pārgrozījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārgrozīt. Arī pārmaiņa.
pārgrupējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārgrupēt, pārgrupēties.
pārkairinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkairināt.
pārkaļķojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkaļķoties (1).
pārkaļķojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkaļķoties (2).
pārkāpums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkāpt (2).
pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (1).
pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (2). Pasākums, ar ko ievieš citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (3).
pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2). Kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti (tā) aizsargāšanai.
pārlabojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārlabot (1).
pārlabojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārlabot (2).
pārliekums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliekt (1).
pārliekums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliekt (2).
pārlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliet (1). Viela, ar kuru pārlej (kā) virsmu.
pārlikums Paveikta darbība, rezultāts --> pārlikt [1] (5).
pārlūkojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārlūkot.
pārmantojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārmantot (1).
pārmantojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārmantot (2).
pārmēslojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārmēslot.
pārmetums Paveikta darbība, rezultāts --> pārmest (4).
pārmitrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārmitrināt.
pārnesums Paveikta darbība, rezultāts --> pārnest (3).
pārogļojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārogļot (1), pārogļoties (1). Ogle, kas radusies, kam sadegot.
pārplānojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārplānot.
pārplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pārplūst (1).
pārplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pārplūst (2). Pārplūdusi vieta.
pārplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pārplūst (4).
pārpublicējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārpublicēt.
pārradījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārradīt.
pārrakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakstīt (1).
pārrakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakstīt (2).
pārrakums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakt (1).
pārrakums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakt (2).
pārrakums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakt (3).
pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (1).
pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (2).
pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (3).
pārsātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (1).
pārsātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (2).
pārsātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (3).
pārsātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (4).
pārsegums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsegt (2).
pārsējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsiet (1).
pārsējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsiet (2).
pārskaitījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārskaitīt (1). Arī uzskaitījums.
pārslogojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (1).
pārslogojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (2). Pārslodze (2).
pārslogojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (3).
pārslogojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (4).
pārsniegums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsniegt (1).
pārspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspīlēt.
pārspriedums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspriest.
pārstāstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstāstīt.
pārstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstatīt (1).
pārstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstatīt (2).
pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (1).
pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (2).
pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (3).
pārstudējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstudēt (1).
pārtapums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtapt (2).
pārtēriņš Paveikta darbība, rezultāts --> pārtērēt.
pārtraukums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtraukt (3). Atstarpe, kas ir izveidota, radusies (starp ko).
pārtrūkums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtrūkt (1).
pārtrūkums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtrūkt (2).
pārtulkojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtulkot.
pārtvērums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtvert (1).
pārvadājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvadāt.
pārveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārveidot (1), pārveidoties (1).
pārveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārveidot (2), pārveidoties (2).
pārveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārveidot (3), pārveidoties (3).
pārvērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvērtēt (1).
pārvērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvērtēt (2).
pārvietojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvietot, pārvietoties.
pārvilkums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvilkt (5).
pārzāģējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārzāģēt.
pasējums Paveikta darbība, rezultāts --> pasēt [1], arī pasējās kultūra.
paskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> paskaidrot. Teksts, kurā kas ir paskaidrots.
paskubinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paskubināt. Arī ierosinājums, norādījums (ko darīt). Arī pamudinājums.
pasliktinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pasliktināt.
pasniegums Paveikta darbība, rezultāts --> pasniegt (3).
paspilgtinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paspilgtināt (1).
paspilgtinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paspilgtināt (2).
pastarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pastarpināt (1).
pastarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pastarpināt (2).
pastiepums Paveikta darbība, rezultāts --> pastiept (1)
pastiepums Paveikta darbība, rezultāts --> pastiept (2).
pastiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pastiprināt (1). Konstrukcija, veidojums, kas ko pastiprina.
pastiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pastiprināt (2).
pastiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pastiprināt (3).
pastiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pastiprināt (4).
pasūtījums Paveikta darbība, rezultāts --> pasūtīt [1].
pasvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1). Svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
pasvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (2).
patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (1).
patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (2). Tas, kas ir patapināts.
patinējums Paveikta darbība, rezultāts --> patinēt.
pavadījums Paveikta darbība, rezultāts --> pavadīt (1).
pavairojums Paveikta darbība, rezultāts --> pavairot (1). Pavairojot iegūtais (kā) skaits, daudzums.
pavairojums Paveikta darbība, rezultāts --> pavairot (2).
pavairojums Paveikta darbība, rezultāts --> pavairot (3).
pavairojums Paveikta darbība, rezultāts --> pavairot (4).
pavājinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pavājināt.
paveikums Paveikta darbība, rezultāts --> paveikt.
pavērsums Paveikta darbība, rezultāts --> pavērst (1).
pavērsums Paveikta darbība, rezultāts --> pavērst (2).
pavērums Paveikta darbība, rezultāts --> pavērt (1).
pavedums Paveikta darbība, rezultāts --> pavest (1).
pavēstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pavēstīt.
pavīpsnājums Paveikta darbība, rezultāts --> pavīpsnāt.
pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (1).
pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (2).
pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (3).
pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (4).
pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (5).
pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (6).
pazemojums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemot. Izturēšanās, rīcība, runa, kas pazemo (kādu).
pazobojums Paveikta darbība, rezultāts --> pazobot.
pēdojums Paveikta darbība, rezultāts --> pēdot. Kādā virsmā atstāto pēdu nospiedumu kopums.
peilējums Paveikta darbība, rezultāts --> peilēt (1)
peilējums Paveikta darbība, rezultāts --> peilēt (2).
peldējums Paveikta darbība, rezultāts --> peldēt (1).
peldējums Paveikta darbība, rezultāts --> peldēt (2).
pēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pelt.
penterējums Paveikta darbība, rezultāts --> penterēt (1). Arī penteris (1).
personificējums Paveikta darbība, rezultāts --> personificēt.
pētījums Paveikta darbība, rezultāts --> pētīt (1). Darbs (piemēram, monogrāfija, raksts, referāts), kurā atspoguļota vispusīga, parasti jauna, informācija, kas iegūta, vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml.
pieadījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieadīt (1). Pieadītā (kā) daļa, gabals.
pieaugums Paveikta darbība, rezultāts --> pieaugt (5).
pieaugums Paveikta darbība, rezultāts --> pieaugt (6).
piebildums Paveikta darbība, rezultāts --> piebilst. Arī piebilde (1).
piecirtums Paveikta darbība, rezultāts --> piecirst (2).
piedāvājums Paveikta darbība, rezultāts --> piedāvāt (1).
piedāvājums Paveikta darbība, rezultāts --> piedāvāt (2). Preču kopums, kas atrodas tirdzniecībā.
piedāvājums Paveikta darbība, rezultāts --> piedāvāt (3).
piedāvājums Paveikta darbība, rezultāts --> piedāvāt (4).
piedāvājums Paveikta darbība, rezultāts --> piedāvāt (5).
piedegums Paveikta darbība, rezultāts --> piedegt (1). Piedegušās vielas kārta.
piedēvējams Paveikta darbība, rezultāts --> piedēvēt. Īpašība, pazīme u. tml., ko kāds ir piedēvējis (kam).
piedraudējums Paveikta darbība, rezultāts --> piedraudēt. Vārdi, darbība, ar ko kādam piedraud.
piedūmojams Paveikta darbība, rezultāts --> piedūmot.
piedūņojums Paveikta darbība, rezultāts --> piedūņot.
piefantazējums Paveikta darbība, rezultāts --> piefantazēt.
piefilmējams Paveikta darbība, rezultāts --> piefilmēt.
piefotografējums Paveikta darbība, rezultāts --> piefotografēt.
pieglaudums Paveikta darbība, rezultāts --> pieglaust (1).
piegriezums Paveikta darbība, rezultāts --> piegriezt [2] (1).
piegriezums Paveikta darbība, rezultāts --> piegriezt [2] (2). Papildus iemērītā, piešķirtā zeme.
piejaukums Paveikta darbība, rezultāts --> piejaukt (1). Tas, kas ir piejaukts (kā pamatsastāvam). Arī piemaisījums.
piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (1).
piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (2).
piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (3). Tas, kas, piemēram, mākslas darbā, ir lieks, neiederīgs.
piekārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> piekārtot (4).
piekārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> piekārtot (5).
piekausējums Paveikta darbība, rezultāts --> piekausēt [1]. Kausējot pievienotā daļa.
pieklauvējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieklauvēt.
piekļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> piekļaut (1).
piekļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> piekļaut (2).
piekniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> piekniedēt.
piekodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekodināt. Arī norādījums, brīdinājums.
piekrokojums Paveikta darbība, rezultāts --> piekrokot.
piekusums Paveikta darbība, rezultāts --> piekust [2]. Piekusušās vielas kopums.
pielabojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielabot.
pielāgojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielāgot (1).
pielāgojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielāgot (2).
pielāgojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielāgot (3).
pielidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielidot.
pielīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pielīdzināt (1).
pielīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pielīdzināt (2).
pielējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieliet (2).
pielējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieliet (4). Pielejot izveidotā detaļa, elements.
pielietojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielietot.
pielikums Paveikta darbība, rezultāts --> pielikt (4).
pielīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> pielīmēt. Pielīmētā daļa.
pielūžņojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielūžņot (1).
pielūžņojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielūžņot (2).
piemaisījums Paveikta darbība, rezultāts --> piemaisīt. Tas, kas maisot ir pievienots, arī pievienojies klāt pie pamatsastāva.
piemetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt (2).
piemetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt [1] (1).
piemetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt [1] (2).
piemetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt [2] (1). Īss izteikums, ar ko papildina iepriekš teikto. Piebildums.
piemetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt [2] (3).
pieminējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieminēt (1).
pieminējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieminēt (2).
piemistrojums Paveikta darbība, rezultāts --> piemistrot.
piepildījums Paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (1).
piepildījums Paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (2).
piepildījums Paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (5): saturs, jēga.
pieplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pieplūst (1).
pieplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pieplūst (2).
pieplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pieplūst (3).
pieprasījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (1).
pieprasījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (3).
pieprasījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (4). Dokuments, kurā izteikta prasība.
piepušķojams Paveikta darbība, rezultāts --> piepušķot. Tas, kas ir izdomāts, arī pārspīlēts un iekļauts tekstā.
pierādījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierādīt. Tas (piemēram, fakts, spriedumu sistēma), ko izmanto, lai pamatotu (kā) patiesumu, pareizumu.
pierakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (1).
pierakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2).
pierakums Paveikta darbība, rezultāts --> pierakt (2).
pierausums Paveikta darbība, rezultāts --> pieraust (1). Augs, tā daļa, kam ir pierausta augsne.
piesārņojums Paveikta darbība, rezultāts --> piesārņot.
piesātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piesātināt (1).
piesātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piesātināt (2).
piesātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piesātināt (3).
piesātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piesātināt (4).
piesegums Paveikta darbība, rezultāts --> piesegt (1). Tas, ko izmanto (kā) piesegšanai.
piesegums Paveikta darbība, rezultāts --> piesegt (2).
piesērējums Paveikta darbība, rezultāts --> piesērēt (1).
piesērējums Paveikta darbība, rezultāts --> piesērēt (2).
piesērums Paveikta darbība, rezultāts --> piesērt [1].
presējums Paveikta darbība, rezultāts --> piesēt.
piesējums Paveikta darbība, rezultāts --> piesiet (1): saite, ar ko (kas) ir piesiets.
pieslāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieslāpēt (1).
pieslāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieslāpēt (2).
pieslēgums Paveikta darbība, rezultāts --> pieslēgt (2).
pieslīpējams Paveikta darbība, rezultāts --> pieslīpēt (1).
pieslīpējams Paveikta darbība, rezultāts --> pieslīpēt (2).
piespēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> piespēlēt.
piestiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piestiprināt.
piešķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> piešķirt (1).
piešuvums Paveikta darbība, rezultāts --> piešūt (1). Tas, kas ir piešūts (piemēram, tērpa pagarināšanai).
pietauvojums Paveikta darbība, rezultāts --> pietauvot.
pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt (2).
pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt (3). Tas (piemēram, mākslas darbs), ar ko (kāds) apliecina, atklāj savas spējas. Pirmā (spēju, talanta) izpausme.
pietuvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pietuvināt.
pievedums Paveikta darbība, rezultāts --> pievest (1).
pievienojums Paveikta darbība, rezultāts --> pievienot (1).
pievienojums Paveikta darbība, rezultāts --> pievienot (2).
pievienojums Paveikta darbība, rezultāts --> pievienot (3).
pigmentējums Paveikta darbība, rezultāts --> pigmentēt (1).
pigmentējums Paveikta darbība, rezultāts --> pigmentēt (2).
piķelējums Paveikta darbība, rezultāts --> piķelēt.
piķējums Paveikta darbība, rezultāts --> piķēt.
pildījums Paveikta darbība, rezultāts --> pildīt (1). Viela, materiāls u. tml., ko izmanto (kā) pildīšanai.
pilnveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot (1).
pilnveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot (2).
pilnveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot (3).
pilnveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot (4).
pindzelējums Paveikta darbība, rezultāts --> pindzelēt (1).
pindzelējums Paveikta darbība, rezultāts --> pindzelēt (2).
pinums Paveikta darbība, rezultāts --> pīt (1). Pinot darināts izstrādājums, priekšmets.
placinājums Paveikta darbība, rezultāts --> placināt.
plaisājums Paveikta darbība, rezultāts --> plaisāt. Arī plaisa.
plakums Paveikta darbība, rezultāts --> plakt (1).
plakums Paveikta darbība, rezultāts --> plakt (2).
plakums Paveikta darbība, rezultāts --> plakt (3).
planējums Paveikta darbība, rezultāts --> planēt [1].
planējums Paveikta darbība, rezultāts --> planēt.
plankojums Paveikta darbība, rezultāts --> plankot.
plānojums Paveikta darbība, rezultāts --> plānot (1). Kādu objektu (piemēram, celtņu, telpu) izkārtojums noteiktās savstarpējās attiecībās, noteiktā veidā.
plānojums Paveikta darbība, rezultāts --> plānot (2).
plaucējums Paveikta darbība, rezultāts --> plaucēt.
plisējums Paveikta darbība, rezultāts --> plisēt. Speciāli apstrādātu sīku, regulāru ieloču kopums (piemēram, tērpā, audumā).
plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (2). Bojājums, plaisa.
plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (3). Izdilusi (kā) vieta, arī caurums.
plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (4).
pludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pludināt (1).
plūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> plūdināt.
plūdums Paveikta darbība, rezultāts --> plūst (1).
plūdums Paveikta darbība, rezultāts --> plūst (2).
plūdums Paveikta darbība, rezultāts --> plūst (3).
plūdums Paveikta darbība, rezultāts --> plūst (4).
plūdums Paveikta darbība, rezultāts --> plūst (5).
plūdums Paveikta darbība, rezultāts --> plūst (6).
pļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pļaut. Pļaujot iegūtais augu daļu kopums.
poetizējums Paveikta darbība, rezultāts --> poetizēt.
pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt (1). Daļa, josla (piemēram, apģērbam), kur ir izvietotas pogas, arī pogcaurumi.
polsterējums Paveikta darbība, rezultāts --> polsterēt (1). Arī polsteris (1).
polsterējums Paveikta darbība, rezultāts --> polsterēt (2): arī polsteris (2).
polsterējums Paveikta darbība, rezultāts --> polsterēt (3): arī polsteris (3).
popularizējums Paveikta darbība, rezultāts --> popularizēt (1).
popularizējums Paveikta darbība, rezultāts --> popularizēt (2).
portretējums Paveikta darbība, rezultāts --> portretēt (1).
portretējums Paveikta darbība, rezultāts --> portretēt (2).
portretējums Paveikta darbība, rezultāts --> portretēt (3).
postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (1).
postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (2).
postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (3).
potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt (1). Vakcinējums.
potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt (2). Vieta (augam), kur ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt (3).
prasījums Paveikta darbība, rezultāts --> prasīt (1).
prasījums Paveikta darbība, rezultāts --> prasīt (2).
prātojums Paveikta darbība, rezultāts --> prātot. Vispārēja rakstura doma, spriedums.
pravietojums Paveikta darbība, rezultāts --> pravietot (1).
pravietojums Paveikta darbība, rezultāts --> pravietot (2).
precizējums Paveikta darbība, rezultāts --> precizēt.
pretstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pretstatīt (1).
pretstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pretstatīt (2).
priekšstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> priekšstatīt.
profilējums Paveikta darbība, rezultāts --> profilēt (1).
publicējums Paveikta darbība, rezultāts --> publicēt. Publicētais teksts.
pulējums Paveikta darbība, rezultāts --> pulēt.
pulsējums Paveikta darbība, rezultāts --> pulsēt (1). Atsevišķs pulsu cikls.
pulsējums Paveikta darbība, rezultāts --> pulsēt (2).
pulsējums Paveikta darbība, rezultāts --> pulsēt (3).
punktējums Paveikta darbība, rezultāts --> punktēt (1).
punktējums Paveikta darbība, rezultāts --> punktēt (2).
pušķojums Paveikta darbība, rezultāts --> pušķot. Arī rotājums (1).
racionalizējams Paveikta darbība, rezultāts --> racionalizēt.
radījums Paveikta darbība, rezultāts --> radīt (1).
rādījums Paveikta darbība, rezultāts --> rādīt (5).
rafinējums Paveikta darbība, rezultāts --> rafinēt.
raidījums Paveikta darbība, rezultāts --> raidīt (1).
raidījums Paveikta darbība, rezultāts --> raidīt (2).
raidījums Paveikta darbība, rezultāts --> raidīt (3). Pārraide (pa radio, televīziju).
rakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> rakstīt (1).
rakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> rakstīt (2).
rakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> rakstīt (3).
rakums Paveikta darbība, rezultāts --> rakt (1).
rakums Paveikta darbība, rezultāts --> rakt (2).
rakums Paveikta darbība, rezultāts --> rakt (3).
raudzējums Paveikta darbība, rezultāts --> raudzēt.
raukums Paveikta darbība, rezultāts --> raukt (1).
raukums Paveikta darbība, rezultāts --> raukt (2).
ravējums Paveikta darbība, rezultāts --> ravēt (1).
ražojums Paveikta darbība, rezultāts --> ražot (1). Ražojot radītais priekšmets, viela u. tml.
realizējums Paveikta darbība, rezultāts --> realizēt (1).
realizējums Paveikta darbība, rezultāts --> realizēt (2).
recējums Paveikta darbība, rezultāts --> recēt.
redzējums Paveikta darbība, rezultāts --> redzēt (1).
regulējums Paveikta darbība, rezultāts --> regulēt (1).
regulējums Paveikta darbība, rezultāts --> regulēt (2).
regulējums Paveikta darbība, rezultāts --> regulēt (3).
reklamējams Paveikta darbība, rezultāts --> reklamēt (1).
remdējums Paveikta darbība, rezultāts --> remdēt.
remdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> remdināt. Remdējums.
resninājums Paveikta darbība, rezultāts --> resnināt.
retinājums Paveikta darbība, rezultāts --> retināt (1).
retinājums Paveikta darbība, rezultāts --> retināt (2).
retinājums Paveikta darbība, rezultāts --> retināt (4).
rezumējums Paveikta darbība, rezultāts --> rezumēt. Īss secinājumu, kopsavilkuma teksts.
rievojums Paveikta darbība, rezultāts --> rievot.
rīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> rīmēt. Diletantisks, nemākulīgs dzejolis, pants.
rindojums Paveikta darbība, rezultāts --> rindot.
risinājums Paveikta darbība, rezultāts --> risināt (2).
risinājums Paveikta darbība, rezultāts --> risināt (3).
risinājums Paveikta darbība, rezultāts --> risināt (4).
ritums Paveikta darbība, rezultāts --> ritēt (2).
ritums Paveikta darbība, rezultāts --> ritēt (3).
ritums Paveikta darbība, rezultāts --> ritēt (4).
ritmizējums Paveikta darbība, rezultāts --> ritmizēt (1).
ritmizējums Paveikta darbība, rezultāts --> ritmizēt (2).
ritmizējums Paveikta darbība, rezultāts --> ritmizēt (3).
robojums Paveikta darbība, rezultāts --> robot. Robu kopums (piemēram, priekšmetā).
rosinājums Paveikta darbība, rezultāts --> rosināt (1).
rosinājums Paveikta darbība, rezultāts --> rosināt (2).
rotājums Paveikta darbība, rezultāts --> rotāt (1). Priekšmets, veidojums, ko izmanto (kā) rotāšanai.
rotājums Paveikta darbība, rezultāts --> rotāt (2).
rūdījums Paveikta darbība, rezultāts --> rūdīt (1).
rūdījums Paveikta darbība, rezultāts --> rūdīt (2).
rūgums Paveikta darbība, rezultāts --> rūgt (1).
rūgums Paveikta darbība, rezultāts --> rūgt (2).
rūgums Paveikta darbība, rezultāts --> rūgt (3).
rukums Paveikta darbība, rezultāts --> rukt.
runājums Paveikta darbība, rezultāts --> runāt (1).
rūsējums Paveikta darbība, rezultāts --> rūsēt (1).
rūsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> rūsināt.
rustējums Paveikta darbība, rezultāts --> rustēt.
rūtojums Paveikta darbība, rezultāts --> rūtot [1].
saadījums Paveikta darbība, rezultāts --> saadīt (1).
saarums Paveikta darbība, rezultāts --> saart (1).
saasinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saasināt (1).
saasinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saasināt (2).
saasinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saasināt (3).
saasinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saasināt (4).
saaudums Paveikta darbība, rezultāts --> saaust (1).
sabadījums Paveikta darbība, rezultāts --> sabadīt (1). Badot radītais ievainojums.
sabalansējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabalansēt.
sabalsojums Paveikta darbība, rezultāts --> sabalsot (1). Arī harmonizējums.
sabalsojums Paveikta darbība, rezultāts --> sabalsot (2). Arī atskaņa.
sabalsojums Paveikta darbība, rezultāts --> sabalsot (3).
sabangojums Paveikta darbība, rezultāts --> sabangot (2).
sabērums Paveikta darbība, rezultāts --> sabērt.
sabiezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (1).
sabiezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (2). Veidojums, kas radies, organisma audiem sabiezējot.
sabiezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (3).
sabiezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (4).
sabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt (1).
sabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt (2).
sabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt (3).
sabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt (4).
sablīvējums Paveikta darbība, rezultāts --> sablīvēt. Veidojums, kopums, kas ir radies, ko sablīvējot, kam sablīvējoties.
sabraukums Paveikta darbība, rezultāts --> sabraukt (1).
sacerējums Paveikta darbība, rezultāts --> sacerēt (1).
sacietējums Paveikta darbība, rezultāts --> sacietēt (1).
sacildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sacildināt.
sačokurojums Paveikta darbība, rezultāts --> sačokurot.
sadalījums Paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (1).
sadalījums Paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (2).
sadalījums Paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (3).
sadalījums Paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (4).
sadambējums Paveikta darbība, rezultāts --> sadambēties.
sadārdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sadārdzināt.
sadilums Paveikta darbība, rezultāts --> sadilt (1).
sadrapējums Paveikta darbība, rezultāts --> sadrapēt.
sadrumstalojums Paveikta darbība, rezultāts --> sadrumstalot (1).
sadrumstalojums Paveikta darbība, rezultāts --> sadrumstalot (2).
sadrumstalojums Paveikta darbība, rezultāts --> sadrumstalot (3).
sadrūzmējums Paveikta darbība, rezultāts --> sadrūzmēt, sadrūzmēties. Arī drūzma, burzma.
sadugums Paveikta darbība, rezultāts --> sadugt (2).
sadugums Paveikta darbība, rezultāts --> sadugt (3).
saduļķojums Paveikta darbība, rezultāts --> saduļķot (1).
saduļķojums Paveikta darbība, rezultāts --> saduļķot (2).
sadzinums Paveikta darbība, rezultāts --> sadzīt (3).
safantazējums Paveikta darbība, rezultāts --> safantazēt.
sagatavojums Paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (2).
sagatavojums Paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (3).
sagatavojums Paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (4).
sagausinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sagausināt.
sagāzums Paveikta darbība, rezultāts --> sagāzt (1).
sagrafējums Paveikta darbība, rezultāts --> sagrafēt.
sagrozījums Paveikta darbība, rezultāts --> sagrozīt (2).
sagrupējums Paveikta darbība, rezultāts --> sagrupēt (1).
sagrupējums Paveikta darbība, rezultāts --> sagrupēt (2).
saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt. Stāvoklis, kad (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
saiņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saiņot.
sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt [2] (1).
sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt [2] (2).
saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (1).
saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (2).
saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (3).
saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (4).
saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (1).
saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (2).
saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (3).
saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (4).
saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (5).
saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (6).
saitējums Paveikta darbība, rezultāts --> saitēt (1).
saitējums Paveikta darbība, rezultāts --> saitēt (2).
sajaukums Paveikta darbība, rezultāts --> sajaukt (2). Maisījums.
sajūgums Paveikta darbība, rezultāts --> sajūgt (1).
sajūgums Paveikta darbība, rezultāts --> sajūgt (2). Saistījums, savienojums.
sajutums Paveikta darbība, rezultāts --> sajust (1).
sakaltums Paveikta darbība, rezultāts --> sakalst (1).
sakalums Paveikta darbība, rezultāts --> sakalt (1).
sakāpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakāpināt (1).
sakāpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakāpināt (2).
sakarsējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarsēt (1).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst (1).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst (2).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst (3).
sakārtājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtāt.
sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (1).
sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (2).
sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (3).
sakasījums Paveikta darbība, rezultāts --> sakasīt (2).
sakausējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1). Viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
sakniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakniebt.
sakņojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakņot (1), sakņoties (1).
sakņojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakņot (2), sakņoties (2).
sakņupums Paveikta darbība, rezultāts --> sakņupt.
sakompilējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakompilēt.
sakoncentrējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakoncentrēt (1).
sakoncentrējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakoncentrēt (2).
sakonstruējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakonstruēt.
sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (1). Kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (2).
sakrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> sakraut, sakrauties.
sakritums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrist (3).
sakrokojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrokot.
sakropļojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakropļot (1).
sakrustojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot [1].
sakrustojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot [2] (1).
sakrustojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot [2] (2).
sakuplojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakuplot (1).
sakuplojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakuplot (2).
sakusums Paveikta darbība, rezultāts --> sakust (1).
sakusums Paveikta darbība, rezultāts --> sakust (2).
sakustinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (1).
sakustinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (2).
sakustinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (3).
saķēdējums Paveikta darbība, rezultāts --> saķēdēt.
saķepums Paveikta darbība, rezultāts --> saķept.
salāgojums Paveikta darbība, rezultāts --> salāgot.
salaidums Paveikta darbība, rezultāts --> salaist (3).
salapojums Paveikta darbība, rezultāts --> salapot.
salidojums Paveikta darbība, rezultāts --> salidot (1).
salīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> salīdzināt.
saliedējums Paveikta darbība, rezultāts --> saliedēt [2] (1).
saliedējums Paveikta darbība, rezultāts --> saliedēt [2] (2).
salikums Paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4). No tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas.
sālījums Paveikta darbība, rezultāts --> sālīt (1).
salums Paveikta darbība, rezultāts --> salt (1).
samākslojums Paveikta darbība, rezultāts --> samākslot.
samazinājums Paveikta darbība, rezultāts --> samazināt (1).
samazinājums Paveikta darbība, rezultāts --> samazināt (2).
samelojums Paveikta darbība, rezultāts --> samelot.
sametinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sametināt [1] (1).
sametinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sametināt [1] (2).
samezglojums Paveikta darbība, rezultāts --> samezglot.
samežģījums Paveikta darbība, rezultāts --> samežģīt (1).
samilzums Paveikta darbība, rezultāts --> samilzt.
samitrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> samitrināt.
samudžinājums Paveikta darbība, rezultāts --> samudžināt (1).
samudžinājums Paveikta darbība, rezultāts --> samudžināt (2).
sanaglojums Paveikta darbība, rezultāts --> sanaglot.
sanesums Paveikta darbība, rezultāts --> sanest (1).
sanesums Paveikta darbība, rezultāts --> sanest (2). Arī saneši.
sanesums Paveikta darbība, rezultāts --> sanest (3).
sapakojums Paveikta darbība, rezultāts --> sapakot (1).
sapakojums Paveikta darbība, rezultāts --> sapakot (2).
saplacinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saplacināt.
saplaisājums Paveikta darbība, rezultāts --> saplaisāt.
saplakums Paveikta darbība, rezultāts --> saplakt (1).
saplakums Paveikta darbība, rezultāts --> saplakt (2).
saplakums Paveikta darbība, rezultāts --> saplakt (3).
saplakums Paveikta darbība, rezultāts --> saplakt (4).
saplaukums Paveikta darbība, rezultāts --> saplaukt.
saplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saplūdināt (1).
saplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saplūdināt (2).
sapludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sapludināt.
saplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> saplūst (1).
saplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> saplūst (2).
sapņojums Paveikta darbība, rezultāts --> sapņot (2).
sapostījums Paveikta darbība, rezultāts --> sapostīt.
saraibinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saraibināt.
sarāvums Paveikta darbība, rezultāts --> saraut (1).
sarežģījums Paveikta darbība, rezultāts --> sarežģīt (1).
sarežģījums Paveikta darbība, rezultāts --> sarežģīt (2).
sarindojums Paveikta darbība, rezultāts --> sarindot, sarindoties.
sarmojums Paveikta darbība, rezultāts --> sarmot. Arī sarma.
sārņojums Paveikta darbība, rezultāts --> sārņot. Sārņu (1) koncentrācija (kur).
sārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sārtot (1), sārtoties (1).
sarukums Paveikta darbība, rezultāts --> sarukt (1).
sarukums Paveikta darbība, rezultāts --> sarukt (2).
sasaistījums Paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt (1).
sasaistījums Paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt (2).
sasaistījums Paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt (3).
sasaistījums Paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt (4).
sasaukums Paveikta darbība, rezultāts --> sasaukt (2).
sasējums Paveikta darbība, rezultāts --> sasiet (1).
sasējums Paveikta darbība, rezultāts --> sasiet (2).
sasējums Paveikta darbība, rezultāts --> sasiet (3).
sasējums Paveikta darbība, rezultāts --> sasiet (4).
sasildījums Paveikta darbība, rezultāts --> sasildīt (1).
sasilums Paveikta darbība, rezultāts --> sasilt (1).
sasilums Paveikta darbība, rezultāts --> sasilt (2).
sasilums Paveikta darbība, rezultāts --> sasilt (3).
saskaldījums Paveikta darbība, rezultāts --> saskaldīt (4).
saskalojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskalot (1).
saskalojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskalot (2).
saskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskaņot (1).
saskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskaņot (2).
saskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskaņot (3).
saskrambājums Paveikta darbība, rezultāts --> saskrambāt (2).
saskrāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> saskrāpēt (2).
saslēgums Paveikta darbība, rezultāts --> saslēgt (1).
sasmalcinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasmalcināt.
saspiedums Paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (1).
saspiedums Paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (3).
saspiedums Paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (5): savainojums, kas radies spiediena rezultātā.
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1): stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (2).
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (3).
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (4).
saspriegums Paveikta darbība, rezultāts --> saspriegt [1] (1).
sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (1).
sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (2).
sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (3).
sastatījums Paveikta darbība, rezultāts --> sastatīt (1).
sastatījums Paveikta darbība, rezultāts --> sastatīt (2).
sastiegrojums Paveikta darbība, rezultāts --> sastiegrot.
sastiepums Paveikta darbība, rezultāts --> sastiept (3).
sastingums Paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (1).
sastingums Paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (2).
sastingums Paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (3).
sastingums Paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (4).
sastingums Paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (5).
sastingums Paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (6).
sastiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sastiprināt: detaļa, viela u. tml., (kā) sastiprināšanai.
sastrēdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sastrēdzināt.
sastrēgums Paveikta darbība, rezultāts --> sastrēgt (1). Veidojums, kas ir radies, kam sastrēgstot.
sastrēgums Paveikta darbība, rezultāts --> sastrēgt (2).
sasukājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasukāt. Noteikts matu sakārtojums.
sasveķojums Paveikta darbība, rezultāts --> sasveķot.
sašaurinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sašaurināt (1). Sašaurinātā (kā) daļa, vieta.
sašaurinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sašaurināt (2).
sašaurinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sašaurināt (3).
sašķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> sašķelt (1).
sašķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> sašķelt (2).
sašķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> sašķelt (3).
sašķiebums Paveikta darbība, rezultāts --> sašķiebt.
satamborējums Paveikta darbība, rezultāts --> satamborēt (1).
satapojums Paveikta darbība, rezultāts --> satapot. Arī tapsavienojums.
satecējums Paveikta darbība, rezultāts --> satecēt [1] (2).
satīklojums Paveikta darbība, rezultāts --> satīklot.
satricinājums Paveikta darbība, rezultāts --> satricināt (1).
satricinājums Paveikta darbība, rezultāts --> satricināt (2).
satrūkums Paveikta darbība, rezultāts --> satrūkt.
satrunējums Paveikta darbība, rezultāts --> satrunēt.
satrupējums Paveikta darbība, rezultāts --> satrupēt.
satumsums Paveikta darbība, rezultāts --> satumst (1).
satumsums Paveikta darbība, rezultāts --> satumst (2).
satumsums Paveikta darbība, rezultāts --> satumst (3).
satumsums Paveikta darbība, rezultāts --> satumst (4).
satuvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> satuvināt (1).
satuvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> satuvināt (2).
savākums Paveikta darbība, rezultāts --> savākt (1). Savākto priekšmetu kopums.
savākums Paveikta darbība, rezultāts --> savākt (2).
savākums Paveikta darbība, rezultāts --> savākt (3). Savākto paraugu, ziņu, datu kopums.
savākums Paveikta darbība, rezultāts --> savākt (4).
savākums Paveikta darbība, rezultāts --> savākt (5).
savārpojums Paveikta darbība, rezultāts --> savārpot.
savārstījums Paveikta darbība, rezultāts --> savārstīt (1).
savārstījums Paveikta darbība, rezultāts --> savārstīt (2).
saveldrējums Paveikta darbība, rezultāts --> saveldrēt, saveldrēties.
savēlums Paveikta darbība, rezultāts --> savelt (1).
savēlums Paveikta darbība, rezultāts --> savelt (2).
savēlums Paveikta darbība, rezultāts --> savelt (3).
savēlums Paveikta darbība, rezultāts --> savelt (4).
savēlums Paveikta darbība, rezultāts --> savelt (5).
savērpums Paveikta darbība, rezultāts --> savērpt (1).
savērpums Paveikta darbība, rezultāts --> savērpt (2).
savērpums Paveikta darbība, rezultāts --> savērpt (3).
savērsums Paveikta darbība, rezultāts --> savērst.
savērums Paveikta darbība, rezultāts --> savērt.
savienojums Paveikta darbība, rezultāts --> savienot (1).
savienojums Paveikta darbība, rezultāts --> savienot (3).
savietojums Paveikta darbība, rezultāts --> savietot.
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (1).
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (2).
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (4).
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (5): arī krokojums.
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (6).
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (7).
saviļņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saviļņot (1).
savirknējums Paveikta darbība, rezultāts --> savirknēt.
savirpuļojums Paveikta darbība, rezultāts --> savirpuļot (1).
savijums Paveikta darbība, rezultāts --> savīt (1).
savijums Paveikta darbība, rezultāts --> savīt (2).
savijums Paveikta darbība, rezultāts --> savīt (3).
savrupinājums Paveikta darbība, rezultāts --> savrupināt (1).
sazarojums Paveikta darbība, rezultāts --> sazarot (1), sazaroties (1).
sazarojums Paveikta darbība, rezultāts --> sazarot (2), sazaroties (2).
sazarojums Paveikta darbība, rezultāts --> sazarot (3), sazaroties (3).
sazēlums Paveikta darbība, rezultāts --> sazelt (1).
sazēlums Paveikta darbība, rezultāts --> sazelt (2).
sažuburojums Paveikta darbība, rezultāts --> sažuburot.
seglojums Paveikta darbība, rezultāts --> seglot.
segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (1).
segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (3).
segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (4); konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, izolē (to) no apkārtējās vides.
segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (5).
segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (6).
sērojums Paveikta darbība, rezultāts --> sērot (1).
sērums Paveikta darbība, rezultāts --> sērt. Labības, linu kopums, kas novietots rijā kaltēšanai.
servējums Paveikta darbība, rezultāts --> servēt [1].
sējums Paveikta darbība, rezultāts --> sēt.
shematizējums Paveikta darbība, rezultāts --> shematizēt (1).
shematizējums Paveikta darbība, rezultāts --> shematizēt (2).
sējums Paveikta darbība, rezultāts --> siet (1).
sējums Paveikta darbība, rezultāts --> siet (5).
sildījums Paveikta darbība, rezultāts --> sildīt (1).
sildījums Paveikta darbība, rezultāts --> sildīt (2).
simbolizējums Paveikta darbība, rezultāts --> simbolizēt.
sintezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sintezēt (1).
sintezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sintezēt (2).
sintezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sintezēt (3).
sintezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sintezēt (4).
sirojums Paveikta darbība, rezultāts --> sirot (2).
sirojums Paveikta darbība, rezultāts --> sirot (3).
sistematizējums Paveikta darbība, rezultāts --> sistematizēt.
situējums Paveikta darbība, rezultāts --> situēt (1).
situējums Paveikta darbība, rezultāts --> situēt (2).
skābējums Paveikta darbība, rezultāts --> skābēt.
skaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> skaidrot (1).
skaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> skaidrot (2).
skaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skaistināt (1).
skaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skaistināt (2).
skaitļojums Paveikta darbība, rezultāts --> skaitļot.
skaldījums Paveikta darbība, rezultāts --> skaldīt (1).
skaldījums Paveikta darbība, rezultāts --> skaldīt (2).
skaldījums Paveikta darbība, rezultāts --> skaldīt (4).
skalojums Paveikta darbība, rezultāts --> skalot (1).
skalojums Paveikta darbība, rezultāts --> skalot (2).
skalojums Paveikta darbība, rezultāts --> skalot (3).
skalojums Paveikta darbība, rezultāts --> skalot (4).
skalojums Paveikta darbība, rezultāts --> skalot (5).
skandējums Paveikta darbība, rezultāts --> skandēt [1] (1).
skandējums Paveikta darbība, rezultāts --> skandēt [1] (2).
skandējums Paveikta darbība, rezultāts --> skandēt [1] (3).
skandējums Paveikta darbība, rezultāts --> skandēt [1] (4).
skandinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skandināt (1).
skandinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skandināt (2).
skandinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skandināt (2).
skanējums Paveikta darbība, rezultāts --> skanēt (1). Arī skaņa (2).
skanējums Paveikta darbība, rezultāts --> skanēt (3). Arī noskaņa, iespaids.
skaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> skaņot (2).
skārums Paveikta darbība, rezultāts --> skart (1).
skārums Paveikta darbība, rezultāts --> skart (2).
skatījums Paveikta darbība, rezultāts --> skatīt (1).
skicējums Paveikta darbība, rezultāts --> skicēt (1). Arī skice (1).
skicējums Paveikta darbība, rezultāts --> skicēt (2). Arī skice (2).
skolojums Paveikta darbība, rezultāts --> skolot (1).
skolojums Paveikta darbība, rezultāts --> skolot (2).
skrāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> skrāpēt (2). Arī skramba (1).
skrāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> skrāpēt (3).
skrējums Paveikta darbība, rezultāts --> skriet (1).
skrējums Paveikta darbība, rezultāts --> skriet (3).
skrējums Paveikta darbība, rezultāts --> skriet (4).
skrējums Paveikta darbība, rezultāts --> skriet (5).
skrējums Paveikta darbība, rezultāts --> skriet (6).
skrējums Paveikta darbība, rezultāts --> skriet (7).
skubinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skubināt (1). Arī mudinājums (1).
skubinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skubināt (2). Arī mudinājums (2).
slaukums Paveikta darbība, rezultāts --> slaukt. Piena daudzums, kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē.
slavējums Paveikta darbība, rezultāts --> slavēt.
slavinājums Paveikta darbība, rezultāts --> slavināt.
slēgums Paveikta darbība, rezultāts --> slēgt (1).
slēpojums Paveikta darbība, rezultāts --> slēpot.
slīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt (1).
slīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt (2).
slīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt (3).
slidojums Paveikta darbība, rezultāts --> slidot.
slīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīpēt (1).
slīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīpēt (2).
slīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīpēt (3).
slīpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> slīpināt.
slogojums Paveikta darbība, rezultāts --> slogot (1).
slogojums Paveikta darbība, rezultāts --> slogot (2).
sludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sludināt (2).
smēlums Paveikta darbība, rezultāts --> smelt (1).
smēlums Paveikta darbība, rezultāts --> smelt (2).
smidzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> smidzināt (2).
smitējums Paveikta darbība, rezultāts --> smitēt.
snigums Paveikta darbība, rezultāts --> snigt.
solījums Paveikta darbība, rezultāts --> solīt (1).
solījums Paveikta darbība, rezultāts --> solīt (2).
soļojums Paveikta darbība, rezultāts --> soļot (1).
soļojums Paveikta darbība, rezultāts --> soļot (2).
spārnojums Paveikta darbība, rezultāts --> spārnot.
spēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> spēlēt (3).
spēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> spēlēt (4).
spērums Paveikta darbība, rezultāts --> spert (1).
spērums Paveikta darbība, rezultāts --> spert (2).
spīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> spīdēt (1).
spīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> spīlēt (1).
spīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> spīlēt (2).
spilgtinājums Paveikta darbība, rezultāts --> spilgtināt (1).
spilgtinājums Paveikta darbība, rezultāts --> spilgtināt (2).
sprēgājums Paveikta darbība, rezultāts --> sprēgāt (1). Sīku plaisu kopums.
spriegojums Paveikta darbība, rezultāts --> spriegot.
sprogojums Paveikta darbība, rezultāts --> sprogot, sprogoties.
stādījums Paveikta darbība, rezultāts --> stādīt (1). Tas, kas ir iestādīts.
starpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> starpināt.
stāstījums Paveikta darbība, rezultāts --> stāstīt. Teksts, ko kāds veido, ir izveidojis stāstot.
stepējums Paveikta darbība, rezultāts --> stepēt.
stiebrojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiebrot. Stiebru kopums (piemēram, augu audzē).
stiegrojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiegrot. Stiegru (1) kopums, grupējums (kādā konstrukcijā, materiālā).
stiepums Paveikta darbība, rezultāts --> stiept (1).
stiepums Paveikta darbība, rezultāts --> stiept (2).
stiepums Paveikta darbība, rezultāts --> stiept (3).
stīgojums Paveikta darbība, rezultāts --> stīgot (1).
stīgojums Paveikta darbība, rezultāts --> stīgot (2).
stīgojums Paveikta darbība, rezultāts --> stīgot (3).
stigojums Paveikta darbība, rezultāts --> stigot.
stiklojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiklot. Stikla plāksne, stikla, plākšņu kopums, kas ir iestiprināts, piemēram, celtnē, tās detaļā, mēbelē.
stilizējums Paveikta darbība, rezultāts --> stilizēt (1).
stilizējums Paveikta darbība, rezultāts --> stilizēt (2).
stimulējums Paveikta darbība, rezultāts --> stimulēt.
stingums Paveikta darbība, rezultāts --> stingt (2).
stingums Paveikta darbība, rezultāts --> stingt (3).
stingums Paveikta darbība, rezultāts --> stingt (4).
stingums Paveikta darbība, rezultāts --> stingt (5).
stīpojums Paveikta darbība, rezultāts --> stīpot.
stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (1).
stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (2).
stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (3).
stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (4).
stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (5).
stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (6).
stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (7).
strāvojums Paveikta darbība, rezultāts --> strāvot (1).
strīķējums Paveikta darbība, rezultāts --> strīķēt (1).
strīķējums Paveikta darbība, rezultāts --> strīķēt (2).
strukturējums Paveikta darbība, rezultāts --> strukturēt.
strupinājums Paveikta darbība, rezultāts --> strūpināt.
strutojums Paveikta darbība, rezultāts --> strutot.
sūbējums Paveikta darbība, rezultāts --> sūbēt.
sūbinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sūbināt.
substantivizējums Paveikta darbība, rezultāts --> substantivēties. Substantivējums.
substantivējums Paveikta darbība, rezultāts --> substantivēties. Substantivizējums.
sudrabojams Paveikta darbība, rezultāts --> sudrabot (1). Sudraba kārta, ar kuru ir pārklāta (kā) virsma.
sukājums Paveikta darbība, rezultāts --> sukāt (1). Noteikts matu kārtojums.
sukājums Paveikta darbība, rezultāts --> sukāt (2).
sūkums Paveikta darbība, rezultāts --> sūkt.
sulojums Paveikta darbība, rezultāts --> sulot (1).
sulojums Paveikta darbība, rezultāts --> sulot (2).
suminājums Paveikta darbība, rezultāts --> sumināt.
summējums Paveikta darbība, rezultāts --> summēt (1).
summējums Paveikta darbība, rezultāts --> summēt (2).
sūnojums Paveikta darbība, rezultāts --> sūnot. Sūnu kopums, kas pārklāj (ko).
sveicinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sveicināt (1). Arī sveiciens (1).
sveicinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sveicināt (2). Arī sveiciens (2).
sveķojums Paveikta darbība, rezultāts --> sveķot (1). Arī sasveķojums.
sveķojums Paveikta darbība, rezultāts --> sveķot (2).
svērums Paveikta darbība, rezultāts --> svērt (1).
svērums Paveikta darbība, rezultāts --> svērt (3).
svilinājums Paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (1).
svilinājums Paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (2).
svilinājums Paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (3).
svilinājums Paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (4).
svilinājums Paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (5).
svītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> svītrot (1).
svītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> svītrot (2).
šķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (1).
šķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (2).
šķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (3).
šķērsojumi Paveikta darbība, rezultāts --> šķērsot (1).
šķērsojumi Paveikta darbība, rezultāts --> šķērsot (2).
šķeterējums Paveikta darbība, rezultāts --> šķeterēt.
šķīdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> šķīdināt. Arī šķīdums.
šķiedrojums Paveikta darbība, rezultāts --> šķiedrot (1), šķiedroties (1).
šķiedrojums Paveikta darbība, rezultāts --> šķiedrot (2), šķiedroties (2).
šķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (1).
šķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (2).
šķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (5).
šķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (6).
šķinums Paveikta darbība, rezultāts --> šķīt (1). Šķinot iegūto augu daļu kopums.
šķinums Paveikta darbība, rezultāts --> šķīt (2).
šķīvojums Paveikta darbība, rezultāts --> šķīvot.
šļākums Paveikta darbība, rezultāts --> šļākt (1).
šļaupums Paveikta darbība, rezultāts --> šļaupt.
šrafējums Paveikta darbība, rezultāts --> šrafēt.
štancējums Paveikta darbība, rezultāts --> štancēt.
šuvums Paveikta darbība, rezultāts --> šūt (1).
šuvums Paveikta darbība, rezultāts --> šūt (2).
šuvums Paveikta darbība, rezultāts --> šūt (3).
švīkājums Paveikta darbība, rezultāts --> švīkāt (1).
tamborējums Paveikta darbība, rezultāts --> tamborēt. Tamborēts priekšmets.
tapsējums Paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (1). Tapešu kārta (uz sienu, griestu virsmas).
tapsējums Paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (2). Materiāla (parasti tekstilmateriāla) kārta, ar ko ir klāta (kā, parasti priekšmeta) virsma.
tapums Paveikta darbība, rezultāts --> tapt (1).
tapums Paveikta darbība, rezultāts --> tapt (2).
taujājums Paveikta darbība, rezultāts --> taujāt. Arī jautājums.
taukojums Paveikta darbība, rezultāts --> taukot (1).
taukojums Paveikta darbība, rezultāts --> taukot (2).
tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt (1).
tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt (2).
tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt (3).
tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt (5).
tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt (6).
tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt.
tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt.
tecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tecināt [1] (1).
tecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tecināt [1] (2).
tecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tecināt [1] (3).
tecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tecināt [1] (4).
tecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tecināt [2].
tēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1). Personu, vides, norišu u. tml. apraksts (parasti daiļdarbā).
tēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (2).
tēmējums Paveikta darbība, rezultāts --> tēmēt (1).
tēmējums Paveikta darbība, rezultāts --> tēmēt (2).
teoretizējums Paveikta darbība, rezultāts --> teoretizēt.
tepējums Paveikta darbība, rezultāts --> tepēt.
tēsums Paveikta darbība, rezultāts --> tēst [1] (1).
tetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt. Tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
tiepums Paveikta darbība, rezultāts --> tiept.
tievinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tievināt.
tīklojums Paveikta darbība, rezultāts --> tīklot (1).
tīklojums Paveikta darbība, rezultāts --> tīklot (2).
tīkojums Paveikta darbība, rezultāts --> tīkot.
tincinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tincināt.
tipizējums Paveikta darbība, rezultāts --> tipizēt (1).
tipizējums Paveikta darbība, rezultāts --> tipizēt (2).
tirdījums Paveikta darbība, rezultāts --> tirdīt (1).
tirdījums Paveikta darbība, rezultāts --> tirdīt (2).
tirzājums Paveikta darbība, rezultāts --> tirzāt.
tinums Paveikta darbība, rezultāts --> tīt (1). Priekšmets, kas ir izveidots, tinot kādu materiālu.
tinums Paveikta darbība, rezultāts --> tīt (2).
tonējums Paveikta darbība, rezultāts --> tonēt. Arī nokrāsa.
tralējums Paveikta darbība, rezultāts --> tralēt (1). Tralējot iegūtais (kā) daudzums.
tralējums Paveikta darbība, rezultāts --> tralēt (2).
transformējams Paveikta darbība, rezultāts --> transformēt, transformēties.
transponējums Paveikta darbība, rezultāts --> transponēt.
trāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (1).
trāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (2).
trāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (3).
trasējums Paveikta darbība, rezultāts --> trasēt (1).
trasējums Paveikta darbība, rezultāts --> trasēt (2).
traucējums Paveikta darbība, rezultāts --> traucēt (1).
traucējums Paveikta darbība, rezultāts --> traucēt (2).
trepanējums Paveikta darbība, rezultāts --> trepanēt.
tricinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tricināt.
triepums Paveikta darbība, rezultāts --> triept (1).
triepums Paveikta darbība, rezultāts --> triept (2).
triepums Paveikta darbība, rezultāts --> triept (3).
trinums Paveikta darbība, rezultāts --> trīt (1).
trūdējums Paveikta darbība, rezultāts --> trūdēt.
trunējums Paveikta darbība, rezultāts --> trunēt. Trupējums.
trupējums Paveikta darbība, rezultāts --> trupēt.
tulkojums Paveikta darbība, rezultāts --> tulkot (1). Attiecīgais teksts.
tulkojums Paveikta darbība, rezultāts --> tulkot (2).
tumsums Paveikta darbība, rezultāts --> tumst (1).
tumsums Paveikta darbība, rezultāts --> tumst (2).
tumsums Paveikta darbība, rezultāts --> tumst (3).
tumsums Paveikta darbība, rezultāts --> tumst (4).
turpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> turpināt (1).
turpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> turpināt (2).
turpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> turpināt (3).
tušējums Paveikta darbība, rezultāts --> tušēt (1).
tušējums Paveikta darbība, rezultāts --> tušēt (2).
tuvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tuvināt (1).
tuvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tuvināt (3).
tuvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tuvināt (4).
tvaicējums Paveikta darbība, rezultāts --> tvaicēt (1).
tvaicējums Paveikta darbība, rezultāts --> tvaicēt (2).
tvaikojums Paveikta darbība, rezultāts --> tvaikot (1).
tvērums Paveikta darbība, rezultāts --> tvert (1).
tvērums Paveikta darbība, rezultāts --> tvert (2).
tvērums Paveikta darbība, rezultāts --> tvert (3).
unificējums Paveikta darbība, rezultāts --> unificēt.
urbums Paveikta darbība, rezultāts --> urbt (1). Caurums, dobums, kas izveidots urbjot.
urbums Paveikta darbība, rezultāts --> urbt (2).
uzaicinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzaicināt.
uzasinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzasināt.
uzbangojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbangot (1).
uzbangojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbangot (2).
uzbarojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbarot.
uzbērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (1).
uzbērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (2). Attiecīgs celtniecības veidojums.
uzberzums Paveikta darbība, rezultāts --> uzberzt (2).
uzbiezējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbiezēt.
uzbiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbiezināt.
uzbirdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbirdināt.
uzbirums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbirt.
uzblāzmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzblāzmot.
uzblīdums Paveikta darbība, rezultāts --> uzblīst (2).
uzbraukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbraukt (1).
uzbraukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbraukt (2).
uzbrāzmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrāzmot.
uzbriedums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbriest (1).
uzbriedums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbriest (2).
uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (1).
uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (2).
uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (3). Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (4).
uzcenojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzcenot.
uzduļķojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzduļķot.
uzdzirkstījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzdzirkstīt.
uzganījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzganīt.
uzgleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzgleznot.
uzirdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzirdināt (1).
uzirdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzirdināt (2).
uzjautrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzjautrināt.
uzjundījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzjundīt.
uzkausējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkausēt.
uzklājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzklāt (1).
uzklājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzklāt (2).
uzkniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkniedēt.
uzkrāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāsot (1).
uzkrāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāsot (2).
uzkrājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāt (1).
uzkrājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāt (2).
uzkrājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāt (3).
uzlabojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlabot (1).
uzlabojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlabot (2).
uzlabojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlabot (3).
uzlādējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlādēt (1).
uzlādējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlādēt (3).
uzlaidums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlaist (5). Uzlaide.
uzlauzums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlauzt (2).
uzliekums Paveikta darbība, rezultāts --> uzliekt.
uzliesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzliesmot (1).
uzliesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzliesmot (2).
uzliesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzliesmot (3).
uzliesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzliesmot (4).
uzliesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzliesmot (5).
uzlikums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlikt (1).
uzlīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlīmēt.
uzlocījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlocīt.
uzlūgums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlūgt.
uzlūzums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlūzt.
uzmērījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmērīt (1).
uzmetums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmest (3).
uzmetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmetināt [1].
uzminējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzminēt (1).
uzmirdzējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmirdzēt (1).
uzmirdzums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmirdzēt (1). Uzmirdzējums (1).
uzmirdzējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmirdzēt (2).
uzmirdzums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmirdzēt (2). Uzmirdzējums (2).
uzmudinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmudināt.
uzmundrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmudināt.
uznesums Paveikta darbība, rezultāts --> uznest (1).
uzpildījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzpildīt.
uzpilējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzpilēt.
uzpilinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzpilināt.
uzplaiksnījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplaiksnīt.
uzplandījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplandīt.
uzplaukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplaukt (1).
uzplaukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplaukt (2).
uzplaukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplaukt (3).
uzplīvojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplīvot.
uzplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūdināt.
uzplūksnojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūksnot.
uzplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūst (2).
uzplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūst (4).
uzpūkojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzpūkot.
uzputinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzputināt.
uzputojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzputot (1).
uzputojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzputot (2).
uzrādījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzrādīt (1).
uzrādījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzrādīt (2).
uzrādījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzrādīt (3).
uzrādījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzrādīt (4).
uzrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> uzraut (4).
uzrūgums Paveikta darbība, rezultāts --> uzrūgt (1).
uzrūgums Paveikta darbība, rezultāts --> uzrūgt (2).
uzskaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzskaistināt (1).
uzskaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzskaistināt (2).
uzskaitījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzskaitīt (1).
uzskaitījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzskaitīt (2).
uzskalojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzskalot (1).
uzskalojums Paveiktā darbība, rezultāts --> uzskalot (2).
uzslāņojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzslāņot, uzslāņoties.
uzslavējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzslavēt.
uzsmidzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzsmidzināt (2).
uzspīdums Paveikta darbība, rezultāts --> uzspīdēt.
uzspīgojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzspīgot.
uzspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzspīlēt (1).
uzspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzspīlēt (2).
uzspolējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzspolēt.
uzstādinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzstādināt.
uzstādījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzstādīt (3).
uzsukājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzsukāt.
uzsvērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzsvērt (1).
uzsvērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzsvērt (2).
uzšķērdums Paveikta darbība, rezultāts --> uzšķērst.
uzšuvums Paveikta darbība, rezultāts --> uzšūt (2).
uzteikums Paveikta darbība, rezultāts --> uzteikt (1).
uztinums Paveikta darbība, rezultāts --> uztīt.
uzturējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzturēt (3).
uztvērums Paveikta darbība, rezultāts --> uztvert (1). Uztvere.
uzvedinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzvedināt.
uzvelvējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzvelvēt.
uzvedums Paveikta darbība, rezultāts --> uzvest (1).
uzvedums Paveikta darbība, rezultāts --> uzvest (2).
uzvilnījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzvilnīt.
uzviļņojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzviļņot.
uzvirmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzvirmot (2).
uzvirmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzvirmot (3).
uzvizmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzvizmot.
uzzaigojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzzaigot.
uzzalgojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzzalgot.
uzzibsnījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzzibsnīt.
uzzibšņojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzzibšņot. Uzzibsnījums.
uzzīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzzīmēt (1). Arī zīmējums.
vāciskojums Paveikta darbība, rezultāts --> vāciskot (1).
vāciskojums Paveikta darbība, rezultāts --> vāciskot (2).
vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (1).
vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (2).
vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (3).
vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (4).
vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (5).
vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (6).
vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (7).
vagojums Paveikta darbība, rezultāts --> vagot (1).
vagojums Paveikta darbība, rezultāts --> vagot (2).
vagojums Paveikta darbība, rezultāts --> vagot (3).
vainagojums Paveikta darbība, rezultāts --> vainagot (3).
vakcinējums Paveikta darbība, rezultāts --> vakcinēt.
vākums Paveikta darbība, rezultāts --> vākt (1).
vākums Paveikta darbība, rezultāts --> vākt (2).
vākums Paveikta darbība, rezultāts --> vākt (3).
valcējums Paveikta darbība, rezultāts --> valcēt.
vāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> vāpēt.
variējums Paveikta darbība, rezultāts --> variēt (1).
variējums Paveikta darbība, rezultāts --> variēt (2).
variējums Paveikta darbība, rezultāts --> variēt (3).
vārījums Paveikta darbība, rezultāts --> vārīt (1).
vārījums Paveikta darbība, rezultāts --> vārīt (2). Vārot gatavotais produkts, viela.
vaskojums Paveikta darbība, rezultāts --> vaskot.
vatējums Paveikta darbība, rezultāts --> vatēt.
veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (1).
veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (3).
veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (4).
veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (5).
veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (6).
veikums Paveikta darbība, rezultāts --> veikt (1). Tas, kas ir paveikts, izdarīts.
veikums Paveikta darbība, rezultāts --> veikt (2).
veikums Paveikta darbība, rezultāts --> veikt (3).
velēnojums Paveikta darbība, rezultāts --> velēnot.
vēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> vēlēt [2] (1). Izteikums, ar kuru ko vēl.
vēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> vēlēt [2] (2).
velmējums Paveikta darbība, rezultāts --> velmēt. Velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets.
vēlums Paveikta darbība, rezultāts --> velt (1).
vēlums Paveikta darbība, rezultāts --> velt (2).
vēlums Paveikta darbība, rezultāts --> velt (3).
veltījums Paveikta darbība, rezultāts --> veltīt (1).
veltījums Paveikta darbība, rezultāts --> veltīt (2).
vērojums Paveikta darbība, rezultāts --> vērot. Informācija, kas iegūta vērojot.
vērpums Paveikta darbība, rezultāts --> vērpt (1). Savērpto tekstilšķiedru kopums.
vērpums Paveikta darbība, rezultāts --> vērpt (3).
vērsums Paveikta darbība, rezultāts --> vērst [1] (1).
vērsums Paveikta darbība, rezultāts --> vērst [1] (2).
vērums Paveikta darbība, rezultāts --> vērt (1).
vērums Paveikta darbība, rezultāts --> vērt (2).
vērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> vērtēt (1).
vērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> vērtēt (2).
vērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> vērtēt (3).
vērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> vērtēt (4).
vēsmojums Paveikta darbība, rezultāts --> vēsmot (1).
vēsmojums Paveikta darbība, rezultāts --> vēsmot (2).
vedums Paveikta darbība, rezultāts --> vest (1).
vedums Paveikta darbība, rezultāts --> vest (6).
vēstījums Paveikta darbība, rezultāts --> vēstīt. Ziņojums, stāstījums.
vibrējums Paveikta darbība, rezultāts --> vibrēt.
vicinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vicināt.
viedējums Paveikta darbība, rezultāts --> viedēt (1).
viedējums Paveikta darbība, rezultāts --> viedēt (2).
vieglinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vieglināt (1).
vieglinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vieglināt (2).
vienādojums Paveikta darbība, rezultāts --> vienādot (1).
vienādojums Paveikta darbība, rezultāts --> vienādot (2).
vienkāršojums Paveikta darbība, rezultāts --> vienkāršot (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
vienkāršojums Paveikta darbība, rezultāts --> vienkāršot (2).
vienkāršojums Paveikta darbība, rezultāts --> vienkāršot (3).
vienošanās Paveikta darbība, rezultāts --> vienoties (1).
vilinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vilināt (1).
vilinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vilināt (2).
viltojums Paveikta darbība, rezultāts --> viltot (1).
viltojums Paveikta darbība, rezultāts --> viltot (2).
viļņojums Paveikta darbība, rezultāts --> viļņot (1), viļņoties (1).
viļņojums Paveikta darbība, rezultāts --> viļņot (2), viļņoties (2).
virknējums Paveikta darbība, rezultāts --> virknēt (1).
virknējums Paveikta darbība, rezultāts --> virknēt (2).
virmojums Paveikta darbība, rezultāts --> virmot (1).
virmojums Paveikta darbība, rezultāts --> virmot (2).
virmojums Paveikta darbība, rezultāts --> virmot (3).
virmojums Paveikta darbība, rezultāts --> virmot (4).
virpojums Paveikta darbība, rezultāts --> virpot [1].
vispārinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt. Spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts.
vijums Paveikta darbība, rezultāts --> vīt, arī vīties (1).
vulgarizējums Paveikta darbība, rezultāts --> vulgarizēt.
vulkanizējums Paveikta darbība, rezultāts --> vulkanizēt.
zādzība Paveikta darbība, rezultāts --> zagt.
zagums Paveikta darbība, rezultāts --> zagt. Nozagtā manta, vērtība.
zāģējums Paveikta darbība, rezultāts --> zāģēt (1).
zākājums Paveikta darbība, rezultāts --> zākāt. Zākas.
zēlums Paveikta darbība, rezultāts --> zelt (1).
zeltījums Paveikta darbība, rezultāts --> zeltīt. Zelta kārta, ar ko ir (kas) pārklāts.
zemējums Paveikta darbība, rezultāts --> zemēt.
acojums Paveikta darbība, rezultāts – acot.
zieķējums Paveikta darbība, rezultāts → zieķēt.
zilējums Paveikta darbība, rezultāts → zilēt (1).
zīlējums Paveikta darbība, rezultāts → zīlēt.
zīmējums Paveikta darbība, rezultāts → zīmēt (1). Attēls uz plaknes, kas veidots, piemēram, ar zīmuli, ogli, tušu.
zīmējums Paveikta darbība, rezultāts → zīmēt (2).
zondējums Paveikta darbība, rezultāts → zondēt (1).
zondējums Paveikta darbība, rezultāts → zondēt (3).
zonējums Paveikta darbība, rezultāts → zonēt (1).
zonējums Paveikta darbība, rezultāts → zonēt (2).
žāvējums Paveikta darbība, rezultāts → žāvēt (2). Žāvēts (parasti gaļas) izstrādājums.
žilbums Paveikta darbība, rezultāts → žilbt.
iztirzājums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> iztirzāt.
riņķojums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> riņķot (1).
riņķojums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> riņķot (2).
riņķojums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> riņķot (3).
riņķojums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> riņķot (4).
ritējums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> ritēt (1).
ritējums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> ritēt (2).
ritējums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> ritēt (3).
ritējums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> ritēt (4).
izkristalizējums Paveikta darbība. Rezultāts --> izkristalizēt (1).
izēdums Paveikta darbības --> izēst (3). Izēstā vieta.
pielodējums Paveikta datbība, rezultāts --> pielodēt.
miglojums Paveikta. Darbība, rezultāts --> miglot (2).
stingums Paveiktai darbība, rezultāts --> stingt (1).
konts Paveiktajā, iegūtajā.
rēķins Paveiktajā, iegūtajā.
pavesties Paveikties (par darbību).
Iziet greizi Paveikties slikti, norisēt kļūmīgi.
Noiet (arī iziet) greizi Paveikties slikti. Norisēt kļūmīgi.
pašķirties Paveikties vēlamā veidā, kvalitātē (par darbu, darbību).
izveikties Paveikties, izdoties.
iziet Paveikties, klāties (kā).
Iziet plāni Paveikties, klāties slikti.
noiet Paveikties, klāties. Iziet (8).
legācija Pāvesta sūtniecība īpašu uzdevumu veikšanai.
apgrābstīt Pavirši paveikt. Pavirši iemācīties.
izmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt.
apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt. Nepadarīt līdz galam.
sačubināt Pavirši, nekvalitatīvi salabot. Pavirši, nekvalitatīvi izveidot, sasaistīt u. tml.
sačabināt Pavirši, nekvalitatīvi salabot. Pavirši, nekvalitatīvi izveidot, sasaistīt u. tml. Sačubināt (2).
haltūra Pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi veikts darbs.
palaist Pavirzīties (parasti braukšus, jāšus, kur, kādā virzienā u. tml.). Pavirzīties noteiktā veidā (parasti braukšus, jāšus). Paskriet, ātri paiet.
sagriezties Pazaudēt sākotnējo formu, apveidu (parasti bojājoties, nolietojoties).
tubings Pazemes būvju saliekamo konstrukciju nostiprinājuma metāla lokveida elements.
Vadozie ūdeņi Pazemes ūdeņi, kas veidojušies un atrodas zemes garozā.
stingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt cietam, arī valkanam, želejveidīgam.
sastingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt, parasti pilnīgi, cietam, arī valkanam, želejveidīgam. Arī sasalt (1).
Jēdziena saturs Pazīmju kopums, kuras izmanto jēdziena veidošanai.
deklarēt Paziņot (ko) deklarācijas veidā.
aizsūtīt Paziņot, nodot (sveicienus, ziņu).
veste Pēc formas šādam apģērba gabalam līdzīgs veidojums, ko nēsā aizsardzības nolūkos.
Izkārtot (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
pamācīties Pēc kāda parauga veidot sev (piemēram, iemaņas, īpašības).
frāze Pēc kāda parauga, shēmas veidots, arī bieži lietots izteikums.
sadalīties Pēc kādām darbībām, pazīmēm u. tml. izveidot (atsevišķas grupas, vienības) - par cilvēku kopumu.
klase Pēc kādām pazīmēm (parasti pēc intensitātes, kvalitātes) veidota (priekšmetu, parādību) grupa kādā sistēmā.
tips Pēc kādām pazīmēm (vispārinot, idealizējot) veidota kategorija, grupa, modelis.
venteris Pēc lamatu principa veidots zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
baletmūzika Pēc libreta sacerēts skaņdarbs, kam atbilstoši veidota horeogrāfiskā darbība.
šķira Pēc noteiktām (piemēram, struktūras, funkcionēšanas, nozīmīguma) pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa.
šķira Pēc noteiktām kvalitātes pazīmēm veidota (vienveidīgu priekšmetu, vielu u. tml.) grupa.
izvest Pēc noteiktiem likumiem, kārtulām izveidot jaunu (parasti matemātisku) sakarību no dotajām sakarībām.
runa Pēc noteiktiem valodas likumiem veidots teksts, kas atspoguļo šādu darbību.
kampaņa Pēc plāna un noteiktā termiņā veicamu ražošanas darbu kopums noteiktā laikposmā.
Pa savai modei Pēc sava prāta, savā veidā.
Sprogu šķēres Pēc uzbūves šādam darba rīkam līdzīgs friziera instruments sprogu veidošanai matos.
Vārdu savienojums Pēc valodas sintakses likumiem veidots divu vai vairāku vārdu saistījums teikumā.
veckatolicisms Pēc Vatikāna pirmā koncila (1869. gadā) izveidojies katolicisma novirziens, kas noliedza koncilā pieņemto dogmu par pāvesta nemaldību.
vivipārija Pēcnācēju radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
birokrātija Pedantiski formāla attieksme pret veicamajiem pienākumiem.
lieste Pēdas formas atveids (parasti no koka), ko izmanto apavu izgatavošanā.
veidole Pēdas formas atveids (parasti no koka), ko izmanto apavu izgatavošanā. Lieste.
atpēdas Pēdas, kas izveidojušās, kādam dodoties atpakaļ pa to pašu vietu, kur tas nācis vai braucis.
atplaiksnīties Pēkšņi atveidoties (domās, iztēlē).
pārtraukt Pēkšņi pārstāt, neturpināt (ko darīt, veikt).
uzzibsnīt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā atmiņā) - parasti par domām.
uzliesmot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzmirdzēt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzmutuļot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzplaiksnīt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzplaiksnīties Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzvandīties Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzviļņot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzvirmot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
pazibsnīt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (apziņā) - parasti par domu.
pazibēt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (parasti apziņā, atmiņā, iztēlē).
pavīdēt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (parasti atmiņā, iztēlē, apziņā).
peldkurpes Peldei paredzēti apavi ar pagarinātu pleznveida apakšdaļu.
peldplezna Peldēšanai paredzēti pleznām līdzīgi gumijas veidojumi, kurus velk kājās.
pontons Peldoša plakandibena, laivveida konstrukcija, kas uzņem (kā) slodzi.
appeldēt Peldot izveidot (loku, apli).
sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
nopeldēt Peldot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
ķīķis Pelēcīgi brūns piekūnveidīgo kārtas gājputns.
Galvainais pelējums Pelējums, kura pavedieni aug uz augšu un galotnēs veido apaļas lodītes.
Galvainais pelējums Pelējums, kura pavedieni aug uz augšu un galotnēs veido apaļas lodītes.
pelerīnveidīgs Pelerīnveida.
pelikānveidīgs Pelikānveida.
pelikāns Pelikānveidīgo kārtas ūdensputns ar garu, tievu kaklu, ļoti lielu knābi un lielu maisu zem knābja.
podzols Pelnveida, barības vielām un sāļiem nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne. Podzolēta augsne, podzolaugsne.
podzolaugsne Pelnveida, barības vielām un sāļiem nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne. Podzolēta augsne, podzols.
podzolēts Pelnveida, barības vielām un sāļiem nabadzīgs, lauksaimniecībai nelabvēlīgs (par augsni).
pelnveidīgs Pelnveida.
peļveidīgs Peļveida (2).
žurka Peļveidīgais grauzējs ar retu, parasti dzeltenīgi pelēku vai brūngani melnu, apmatojumu, smailu purnu un garu asti.
peļveida Peļveidīgs (1).
perēkļveidīgs Perēkļveida (1).
ieperforēt Perforējot ieveidot (kur, piemēram, zīmes, tekstu).
modulēt Periodiski mainīt (kam) svārstību amplitūdu, frekvenci, fāzi lēnāk par šo svārstību periodu. Šādā veidā mainīt (svārstību amplitūdu, frekvenci, fāzi).
prese Periodisko iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu) kopums. Arī jebkāda veida iespieddarbu kopums.
žurnāls Periodisks izdevums (brošūras vai grāmatas veidā), kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
laikraksts Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu.
avīze Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu. Laikraksts.
izpirkt Pērkot (ko), iztukšot (parasti veikalu).
iepirkt Pērkot sagādāt, iegādāt (parasti daudz, arī krājumam, rezervei).
zīle Pērlei līdzīgs veidojums rotāšanai (parasti no krāsaina stikla).
pērļveidīgs Pērļveida.
darbuzņēmējs Persona vai organizācija, kas pēc darbuzņēmuma līguma apņemas veikt noteiktu darbu.
sūtnis Persona, kas citā valstī, zemē veica diplomātiskus uzdevumus.
kandidāts Persona, kas ir izraudzīta iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā, kāda pasākuma veikšanai). Persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē).
reflektants Persona, kas ir izraudzīta iespējamai pieņemšanai darbā, arī kāda darba, uzdevuma veikšanai.
līdzaizbildnis Persona, kas kopā, vienlaikus ar kādu citu personu veic aizbildnības (1) pienākumus.
pilnvarnieks Persona, kas neoficiāli ir pilnvarota, piemēram, noteikta uzdevuma veikšanai.
godabiedrs Persona, kas nopelnu dēļ uzņemta, ievēlēta par (kādas biedrības, iestādes) biedru, bet nav saistīta ar noteiktu pienākumu veikšanu. Attiecīgais nosaukums.
taksators Persona, kas veic (kā) taksāciju.
Vietas izpildītājs Persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā.
Vietas izpildītājs Persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā.
pilnvarots Persona, organizācija u. tml., kas ir saņēmusi pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai.
viesis Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piemēram, piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
patronīmija Personas vārda veidošana no tās tēva vārda.
patronīms Personas vārds, kas ir veidots no tās tēva vārda.
komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai iepriekš izstrādāt kādu jautājumu.
deputācija Personu grupa, kuru kāda organizācija, iestāde, sapulce izvēlējusi noteikta uzdevuma veikšanai.
komūna Personu kolektīvs, kas apvienojies kopīgai dzīvei, ar kopēju īpašumu, kopēju darbu.
zindžantrops Pērtiķveida cilvēks, kas dzīvojis pirms 1,75 miljoniem gadu un kura atliekas atrastas Tanzānijā 1959. gadā.
pērtiķveidīgs Pērtiķveida.
iespiesties Pētījot iedziļināties, paveikt atklājumus.
pialveidīgs Pialveida.
čelesta Pianīnveida mūzikas instruments, kura skanējums atgādina zvaniņu skanējumu.
Virknes slēgums Pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
Virknes slēgums Pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
lāsteka Pie kāda priekšmeta piesalis konusveida ledas veidojums, kas radies, tekot šķidrumam (no kā) lejup.
kāpums Pieaugums, palielinājums. Uzplaukums, pilnveidošanās.
piestūķēt Piebāzt, arī piepildīt (parasti neveikli, nevīžīgi).
turēt Piedalīties (pasākumā, darbībā u. tml.). Rīkot, arī veikt (pasākumu, darbību u. tml.).
vēlēt Piedalīties vēlēšanās, arī veikt (kā) vēlēšanas.
piesolīt Piedāvāt (kāda labā ko paveikt, izdarīt).
piesolīties Piedāvāties (ko paveikt, izdarīt).
blende Piederums (fotoaparāta, filmu uzņemšanas aparāta) objektīva pasargāšanai no attēla veidošanai nevajadzīgiem gaismas stariem.
vesterns Piedzīvojumu filmas žanrs, kurš izveidojās Ziemeļamerikas rietumu štatos 19. gadsimta beigās un kurā sākotnēji tēlota kovboju dzīve. Šāda žanra filma.
kriminālliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kura darbos sižetu veido nozieguma atklāšana.
detektīvliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kurā sižetu veido kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšana.
izgāzties Piedzīvot neveiksmi, kaunu, izdarot ko slikti, nemākulīgi.
ciest Piedzīvot neveiksmi.
(Iz)krist cauri Piedzīvot neveiksmi. Neizturēt (eksāmenu), nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
Krist cauri Piedzīvot neveiksmi. Neizturēt (eksāmenu). Nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
Lauzt (arī nolauzt) kaklu Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
Lauzt kaklu Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
(No)lauzt sprandu (arī (no)lauzt kaklu sar.) Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
Iesēsties peļķē Piedzīvot, ciest neveiksmi; nonākt strupceļā.
Iesēsties peļķē Piedzīvot, ciest neveiksmi. Nonākt strupceļā.
vagoniņš Piekabes veida pārvietojams miteklis ar darba rīku, apģērbu u. tml. novietni (piemēram, lauku darbu strādniekiem, celtniekiem).
uzkarināt Piekārt (ierīci, iekārtu u. tml.) citai ierīcei, iekārtai u. tml. tādā veidā, ka tā pilnīgi uzņem piekārtās ierīces, iekārtas u. tml. masu.
Paliec sveiks! Pieklājības teiciens atsveicinoties.
Uz redzēšanos Pieklājības teiciens atsveicinoties.
ardievu Pieklājības teiciens atsveicinoties. Sveiki.
Uz redzi! Pieklājības teiciens atsveicinoties. Uz redzēšanos.
sumināt Pieklājības teiciens sasveicinoties. Sveiks.
sveiciens Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties. Sveiki.
sveicināts Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties. Sveiki.
sveiks Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties. Sveiki. Arī laba vēlējums.
arlabudienu Pieklājības teiciens, atsveicinoties dienā.
arlaburītu Pieklājības teiciens, atsveicinoties no rīta.
arlabunakti Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
arlabvakar Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā.
labdien Pieklājības teiciens, sasveicinoties dienā.
labrīt Pieklājības teiciens, sasveicinoties no rīta.
labvakar Pieklājības teiciens, sasveicinoties vakarā.
vanags Piekūnveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli un lieli plēsīgi putni.
lija Piekūnveidīgo kārtas plēsīgs dienas putns ar slaidu ķermeni, garām, tievām kājām, gariem spārniem un asti.
piekūns Piekūnveidīgo kārtas vidēja vai neliela auguma putns ar ļoti spēcīgu ķermeni un šauriem, smailiem spārniem.
vanags Piekūnveidīgo kārtas vidēji liels putns ar samērā īsiem spārniem un garu asti.
pārskaņoties Pielāgot sevi (cita uzdevuma veikšanai).
adaptēties Pielāgoties (kādu funkciju veikšanai) - par organismu, orgāniem.
aptaukot Pieļaut būt par cēloni, ka (ķermenī) pastiprināti veidojas taukaudi.
sajaukt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst, atrodas (kopā, kādā kopumā, veidojumā ar ko).
kolonna Piemineklis, kam ir šāda balsta veids.
saistība Pienākums (pret kādu), nepieciešamība ko darīt, veikt (kāda labā).
ķēpa Pienākums, darbs (parasti nepatīkams), kura veikšana saistīta ar grūtībām, lielām pūlēm.
pienveidīgs Pienveida.
aizvilkt Piepildīt, aizklāt (parasti par gāzveida vielām).
uzpūsties Piepildoties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā, arī izveidoties ar porām, izciļņiem (piemēram, par vielu, masu).
salīst Pieplokot ar ķermeni (pie kā), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
sofistika Pierādījumu, slēdzienu u. tml. veidošana, izmantojot sofismus.
piejaucēt Pieradināt (savvaļas dzīvnieku) pie cilvēka, pārveidot (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
vērtība Pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības, noderīguma izpratni.
prakse Pieredze, iemaņu un prasmju kopums, kas iegūts, veicot kādu darbu, kādas darbības.
pievienoties Piesaistīt sevi (kam, piemēram, cilvēkam, cilvēku grupai) kopējas darbības veikšanai. Iesaistīt sevi (kopējā darbībā, rīcībā).
biezs Piesātināts, blīvs, koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.).
smags Piesātināts, blīvs, koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.). Smagi tvaiki.
uzpumpēt Piesūknēt (ar gāzveida vielu).
iemiesot Piešķirt (kam) reālu izpausmi, izveidot, realizēt (ko) materiālā formā.
perfektivēt Piešķirt (parasti darbības vārdam, tā veidam) perfektivitāti.
nemākulība Pietiekamu zināšanu, iemaņu, prasmes trūkums (kāda darba, darbības veikšanai).
Pietrūkt pulvera Pietrūkt spēka, izturības (ko paveikt).
Pietrūkt pulvera Pietrūkt spēka, izturības (ko paveikt).
rasināt Pievadīt ūdeni sīku pilienu veidā (augu virszemes daļām vai augsnei).
noveikt Pieveikt (kādu).
sakaut Pieveikt, uzvarēt, parasti pilnīgi (kādu), piemēram, strīdā, diskusijā, politiskā cīņā.
pārveikt Pieveikt, uzveikt (kādu).
pieslēgt Pievienot (ko kādai sistēmai), izveidojot (to) savstarpēju saistību.
pieslēgt Pievienot (pie kādas ierīces), izveidojot savstarpēju saistību.
papildināt Pievienot (piemēram, izstrādājumam, veidojumam) kādu detaļu, elementu (lai padarītu to lietderīgāku, glītāku u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (piemēram, izstrādājums, veidojums) kļūst lietderīgāks, glītāks u. tml.
jaukties Pievienoties (kam klāt), veidojot maisījumu.
kunkulis Pika. Neliels apaļš vai ieapaļš veidojums. Arī kankālis.
pīte Pikai vai kamolam līdzīgs veidojums.
pīķveidīgs Pīkveida.
pīlārveidīgs Pīlārveida.
polsteris Pildījums (piemēram, no vates, vatelīna) starp (apģērba) virsdrēbi un oderi. Detaļa, ko iešuj apģērbā, lai veidotu tam vēlamo formu, arī, lai palielinātu tā biezumu.
Lodīšu pildspalva Pildspalva, kam rakstāmspalvu aizstāj mazs lodveida elements.
Lodīšu pildspalva Pildspalva, kam rakstāmspalvu aizstāj mazs lodveida elements.
pilienveidā Pilienveida stāvoklī. Arī pa pilienam.
pilienveidīgs Pilienveida.
sapilināt Pilinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
krahs Pilnīga neveiksme, bojāeja.
pabeigtība Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, arī īstenošanas pakāpe.
nobeigtība Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, arī īstenošanas pakāpe. Pabeigtība (1).
nobeigt Pilnīgi izveidot, izstrādāt, arī īstenot (ko).
pabeigt Pilnīgi izveidot, izstrādāt, arī īstenot (ko).
nobriest Pilnīgi izveidoties (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
izaugt Pilnīgi izveidoties (piemēram, par augoni).
sagremot Pilnīgi pārveidot (parasti uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
pārvaldīt Pilnīgi pārzināt, prast labi veikt (darbu, amatu). Prast labi strādāt, rīkoties (piemēram, ar ierīci, mūzikas instrumentu).
izšķīst Pilnīgi sajaukties (cietas vai gāzveida vielas) šķīdinātājā
pagrabs Pilnīgi vai daļēji zemē iedziļināta, ar biezu pārsegumu izveidota saimniecības celtne, kurā ir noteikta temperatūra.
reprīze Pilnīgs vai pārveidots (skaņdarba posma) atkārtojums.
sasniegt Pilnveidojot savas spējas, zināšanas u. tml., iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
Iedvest dzīvību Pilnveidot (parasti mākslas darbu). Uzmundrināt (kādu).
Iedvest dzīvību Pilnveidot (parasti mākslas darbu). Uzmundrināt (kādu).
pieslīpēt Pilnveidot (piemēram, iemaņas, prasmi, meistarību), izkopt (tās) atbilstoši kādām.
kopt Pilnveidot attīstības procesu (piemēram, mākslā).
kveldēt Pilnveidot, arī izraisīt (piemēram, īpašības, uzskatus, kādu stāvokli).
kveldināt Pilnveidot, arī izraisīt (piemēram, īpašības, uzskatus, kādu stāvokli).
izkopt Pilnveidot, bagātināt, niansēt (garīgās vai fiziskās īpašības). Izveidot tādu, kas atbilst augstākām prasībām, augstākam kultūras līmenim.
uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
izaugt Pilnveidoties, izvērsties (piemēram, ekonomiski, politiski).
pieaugt Pilnveidoties, padziļināties (piemēram, par izglītības līmeni).
sapilēt Pilot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
muca Pilotāžas figūra, ko lidaparāts veic horizontālā lidojumā ap savu šķērsgriezuma asi.
tramvajs Pilsētas pasažieru (retāk kravas) transporta veids, kurā izmanto vagonus (aptuveni 80 pasažieriem), kas rit pa ielas (retāk zem ielām) izbūvētiem sliežu ceļiem. Šādā transporta veidā izmantojamais transportlīdzeklis.
urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī īpašas telpiski materiālas un arhitektoniskas vides - pilsētas - veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
kāstuve Piltuvveida trauks ar sieta vai auduma dibenu šķidruma kāšanai. Ierīce šķidruma kāšanai.
piltuvveidīgs Piltuvveida.
vijeklis Pineklis, kas veidots no vītām auklām, virvēm u. tml.
sapīt Pinot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Pinot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
sapīt Pinot izveidot.
vijums Pinot, cirtojot u. tml. (matu šķipsnas), veidots (matu) sakārtojums.
appīt Pinot, veidojot (pinumu), aptvert (ko).
segpinums Pinums, ko veido no diviem vai vairākiem diegiem tā, ka viens diegs pārsedz otru diegu.
piramīdveidīgs Piramīdveida.
pirkstveidīgs Pirkstveida.
vairumtirdzniecība Pirkšanas vai pārdošanas darījums, ko slēdz par lielu vienveidīgu preču daudzumu.
pirmapmācība Pirmā, sākotnējā apmācība (parasti kā elementāro pamatu, iemaņu apguvei).
sākums Pirmais (piemēram, kāda priekšmeta, veidojuma, telpas, platības) posms, josla, punkts u. tml.
raudzības Pirmais apciemojums pie jaundzimušā un mātes sveikšana sakarā ar bērna piedzimšanu.
pirmrekords Pirmais augstākais rezultāts (jaunā disciplīnā vai jaunā sporta veidā).
pirmmācība Pirmais mācību posms, kurā ietverta elementāru zināšanu sniegšana, elementāru prasmju, iemaņu veidošana.
pirmmateriāls Pirmais, sākotnējais (kā izveides) materiāls. Arī izejmateriāls.
pirmveidojums Pirmais, sākotnējais (kā, piemēram, mākslas darba) veidojums.
pirmveids Pirmais, sākotnējais (kā) veids.
pirmviela Pirmais, sākotnējais faktu, iztēles u. tml. materiāls, kas ir pamatā (kam), ko izmanto (kā) radīšanai, veidošanai.
iesākums Pirmie paveiktie, jau redzamie priekšdarbi.
oriģināls Pirmreizējs, autora paša radīts, parasti mākslas, darbs. Mākslas darbs, kurā izmantota patstāvīga ideja. Pirmveidojums, pirmraksts (pretstatā kopijai, tulkojumam u. tml.).
placentācija Placentas (1) un embrija orgānu veidošanās.
plaisveidīgs Plaisveida.
saplāt Plājot (kādu materiālu) slānī, izveidot (ko no tā).
paplāksne Plakana gredzenveida detaļa, ko novieto parasti zem uzgriežņu vai skrūves galviņas (piemēram, sastiprinot mehānismu, ierīču daļas).
lize Plakana koka lāpsta (mīklas veidojuma ievirzīšanai maizes krāsnī un izņemšanai no tās).
Plakana virsma Plakana priekšmeta, vielas veidojuma, parasti līdzena, virsma.
līdzenums Plakana zemes virsas daļa, teritorija, kurā augstuma svārstības ir mazākas par 200 metriem un kurai parasti ir vienveidīga ģeoloģiskā uzbūve.
skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta, detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piemēram, cauruļu nostiprināšanai, koka siju, pāļu u. tml. sastiprināšanai.
atols Plakana, zema, gredzenveida (koraļļu) sala, kuras vidū var būt sekla lagūna.
Ievilkts leņķis Plakans leņķis, ko veido divas hordas, kuras iziet no viena un tā paša riņķa līnijas punkta.
ripa Plakans riņķveida priekšmets, veidojums.
plātne Plakans, parasti gluds, dažādas formas (kāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai, apdarei u. tml. Arī plate (1).
plate Plakans, parasti gluds, taisnstūrveida (dažāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai. Arī plātne (1).
plāksne Plakans, parasti plāns, mīkstas vielas veidojums.
plātne Plakans, samērā plāns (audu) veidojums.
plāksne Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums (piemēram, kā nosegšanai).
plāksne Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums, ko izmanto, piemēram, par (kā) zīmi.
plakātveidīgs Plakātveida.
virsma Plaknes ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi.
plakņveidīgs Plaknveida.
tabele Plāksne ar žetoniem (uzņēmuma, iestādes u. tml.) darbinieku ierašanās un aiziešanas reģistrēšanai. Arī dokuments (piemēram, grāmatas, klades veidā) šādai reģistrēšanai.
plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai. Mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas.
galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam (parasti galda spēlēm). Mazs galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne.
spieddēlis Plāksne, uz kuras izveidoto rakstu, attēlu iespiež kādā virsmā.
slēpes Plāksnes veida (koka, plastmasas, metāla) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu un atvieglo pārvietošanos vai pārvietošanu, piemēram, pa sniegu, staignu vietu, ūdeni.
spārns Plākšņveida detaļā, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā prot šļakatām, dubļiem.
spārns Plākšņveida vai profilēts elements mijiedarbībai ar apkārtējo vidi (parasti gaisu, ūdeni).
plākšņveidīgs Plākšņveida.
spārns Plākšņveidīgi izvirzīta detaļa, elements.
lemesis Plāna kaula plāksne, kas veido deguna starpsienu.
atkala Plāna ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam.
lapa Plāna taisnstūrveida (papīra) plātne. Šāda plātne kā vienība (grāmatā, žurnālā u. tml.).
mediators Plāna trīsstūrveida plāksne dažu mūzikas instrumentu strinkšķināšanai.
patina Plāna, parasti zaļa, tumšbrūna, zila, kārta, kas gaisa mitruma iedarbībā vai speciālā apstrādē rodas uz priekšmetiem, kuri izveidoti (parasti) no vara vai tā sakausējumiem.
noplanēt Planējot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
slieksnis Planētas virsas reljefa dabiska, arī mākslīga veidojuma valnis (piemēram, upes dibenā, arī uz sauszemes).
galetes Plāni, nesaldināti sausiņveida cepumi no neraudzētas mīklas.
plankumveidīgs Plankumveida.
programma Plāns (tālākai darbībai, rīcībai, darbam). Iepriekš izstrādāts darbības vai pasākumu kopums, lai veiktu, realizētu (ko).
magnētadata Plāns magnēts (izstiepta romba veidā), kas brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsts pret ziemeļiem.
folija Plāns papīrs vai caurspīdīga plēve ar uzklātu bronzas vai sausas krāsas pulvera kārtu (lieto attēlu izveidošanai uz grāmatu vākiem).
plīvurs Plāns plēvveida vai ādveida (augu, dzīvnieku ķermeņa) izaugums.
videodisks Plāns sintētiska materiāla disks, kura virsmā izveidots videoieraksts.
videoplate Plāns sintētiska materiāla disks, kura virsmā izveidots videoieraksts. Videodisks.
kalendārplāns Plāns, kurā norādīta (darbību, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām. Kalendāra plāns.
Kalendāra plāns Plāns, kurā norādīta (darbību, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām. Kalendārplāns.
Kalendāra plāns Plāns, kurā norādīta (darbību, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām. Kalendārplāns.
spārns Plāns, plēvjains vai ādains veidojums (piemēram, uz lapas kāta, stumbra, pie sēklām).
vafele Plāns, trausls konditorejas izstrādājums ar rūtiņveida vai šūnveida rakstu.
plānveidīgums Plānveidība.
mežkopība Plānveidīga mežu audzēšana, lai iegūtu koksni un izmantotu citus meža produktus.
Zaļais konveijers Plānveidīga zaļbarības ražošanas sistēma lauksaimniecības dzīvnieku piebarošanai.
kooperācija Plānveidīga, organizēta (piemēram, cilvēku, uzņēmumu) sadarbība viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
Saimnieciskais aprēķins Plānveidīgas sociālistiskās saimniekošanas metode, kas pamatojas uz ražošanas izmaksu un rezultātu novērtējumu naudas izteiksmē, uzņēmuma vai organizācijas izmaksu segšanu ar pašu ieņēmumiem un ražošanas rentabilitātes nodrošināšanu.
Saimnieciskais aprēķins Plānveidīgas sociālistiskās saimniekošanas metode, kas pamatojas uz ražošanas izmaksu, un rezultātu novērtējumu naudas izteiksmē, uzņēmuma vai organizācijas izmaksu segšanu ar pašu ieņēmumiem un ražošanas rentabilitātes nodrošināšanu.
kooperēties Plānveidīgi, organizēti sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
kooperēt Plānveidīgi, organizēti sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā. Kooperēties (1).
kooperēt Plānveidīgi, organizēti saskaņot (ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
plānveida Plānveidīgs.
plastilīns Plastiska masa, kas sastāv no māla un citu vielu (piemēram, vaska) piejaukuma un ko lieto veidošanā.
kartuša Plastisks vai grafisks (uzraksta, emblēmas, ģerboņa u. tml.) rotājums daļēji attīta tīstokļa vai vairoga veidā.
jauncelsme Plaša (kā) organizēšana, veidošana (sabiedrības dzīvē).
klajs Plaša, ar mežu neapaugusi teritorija. Šāda teritorija, ko klāj kas vienveidīgs.
klajums Plaša, ar mežu neapaugusi teritorija. Šāda teritorija, ko klāj kas vienveidīgs.
dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
nekropole Plašas (parasti mākslinieciski izveidotas) kapenes (seno kultūras centru tuvumā).
čiks Plašas ieceres niecīgs, arī neveiksmīgs iznākums.
robotizēt Plaši ieviest robottehniku (piemēram, darba procesā, ražotnē). Pārveidot par robotu (piemēram, iekārtu, ierīci).
pārņemt Plaši ieviesties (sabiedrībā, cilvēku grupā) - par rīcības veidu, īpašību u. tml.
silikāti Plaši izplatīti iežu veidotāji minerāli (piemēram, laukšpats, vizla), kas veidojas no dažādu silīcijskābju sājiem.
izvērst Plaši, daudzpusīgi risināt, attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.). Detalizēti izveidot (mākslas tēlu).
slaids Plašs (par, parasti lokveida, kustības virzienu).
lielforma Plašs reljefa veidojums, kas atšķiras pēc augstuma virs okeānu vidējā ūdens līmeņa.
slaids Plašs, arī straujš, veikls (par kustībām).
kāpurķēde Plata, rievota vienlaidu ķēde, ko izmanto (transportlīdzekļu, piemēram, tanku, traktoru) ritošo daļu izveidē.
marss Platformveida izbūve masta augšējā daļā.
platformveidīgs Platformveida.
kvartāls Platība (mežā), kas parasti ir taisnstūrveidīga un ko ierobežo stigas vai ceļi.
plātņveidīgs Plātņveida.
mantija Plats, garš apmetņa veida apģērba gabals, ko valkā virs cita apģērba.
lāpstiņa Plats, plakans lāpstveida (ragu) veidojums (parasti aļņiem). Lāpsta (2).
lāpsta Plats, plakans lāpstveida (ragu) veidojums (parasti aļņiem). Lāpstiņa (5).
plauktveidīgs Plauktveida.
plazmveidīgs Plazmveida.
plekste Plekstveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem acis parasti ir ķermeņa labajā pusē.
paltuss Plekstveidīgo zivju kārtas līdz 5 metriem gara jūras zivs.
plēkšņveidīgs Plēkšņveida (1).
plēkšņveidīgs Plēkšņveida (2).
līdaka Plēsīga līdakveidīgo zivju kārtas zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu magmu.. plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu.
stavrida Plēsīga, galvenokārt tropu jūru, asarveidīgo kārtas zivs.
plēsējputns Plēsīgs (parasti piekūnveidigo kārtas) putns.
plēsējdzīvnieks Plēsīgs dzīvnieks (parasti plēsējs, piekūnveidīgo kārtas putns).
līkt Plesties lokveidā, kupolveida (pāri kam, pār ko) - parasti par debesīm.
saplēst Plēšot, arī raujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
lapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu.
tīkllapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem.
zāģlapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis.
plēvspārns Plēvveida spārns (kukaiņiem).
plēvveidīgs Plēvveida.
pleznveidīgs Pleznveida.
saplisēt Plisējot izveidot, parasti viscaur, ieloces (piemēram, tērpā, audumā).
šķīst Plīst, parasti vairākos gabalos. Kļūt tādam, kam strauji mainās forma, apveidi (parasti spiediena, sitiena iedarbībā).
plīvurveidīgs Plīvurveida.
ieplakt Plokot ieveidot, radīt padziļinājumu, pazemināties līmeņa ziņā (piemēram, par zemes virsu, slāni).
sapludināt Pludinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
plūmjveidīgs Plūmjveida.
strūklot Plūst strūklas veidā.
iegrauzt Plūstot ieveidot (kur gultni, iedobumu u. tml.) - par ūdeņiem.
nograuzt Plūstot pārveidot, arī noārdīt (par ūdeņiem).
saskalot Plūstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
saplūst Plūstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par šķidrumu, gāzi, sīkām cietvielas daļiņām u. tml.
pļavparks Pļavā izveidots parks.
podveidīgs Podveida.
pogveidīgs Pogveida.
pokālveidīgs Pokāiveida.
fūga Polifonisku skaņdarbu augstākā forma, kurā imitācijas veidā pēc noteikta tonāla plāna visām balsīm vijas cauri viena, retāk divas vai vairākas tēmas. Šīs formas skaņdarbs.
Piebalsu polifonija Polilonijas veids (parasti tautas mūzikā), kurā izmanto piebalsis.
polipveidīgs Polipveida.
ciete Polisaharīds, kas rodas augu zaļajās daļās graudiņu veidā.
toriji Politiska partija (Lielbritānijā no 17. līdz 19. gadsimtam), kura pauda lielo zemes īpašnieku un augstākās garīdzniecības intereses un uz kuras bāzes 19. gadsimtā izveidojās konservatīvo partija. Šīs partijas, arī konservatīvo partijas, biedri.
proklamācija Politiska satura (parasti nelegālas organizācijas) rakstveida uzsaukums, kas paredzēts izplatīšanai atklātībā.
trockisms Politiski ideoloģisks virziens, kura vadītājs bija Ļ. Trockis un kurš vērsās pret komunistu vispasaules, kustību, sociālisma sistēmas veidošanas praksi.
sociāldemokrātija Politisks virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kurš radās 19. gadsimta beigās un kura mērķis ir pakāpeniski, ar demokrātiskām metodēm (vai arī - pēc sākotnējiem uzskatiem - revolūcijas ceļā) izveidot sociālistisku sabiedrību.
šūnakmens Porains kaļķakmens, kas veidojas no avotu ūdeņiem (galvenokārt vietās, kur strauji izdalās ūdenī izšķīdusi ogļskābes gāze).
travertīns Porains saldūdens kaļķakmens, kas veidojies no termālo avotu ūdeņiem.
daudzkāji Posmkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem. Šīs klases dzīvnieki.
tūkstoškāji Posmkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem. Šīs klases dzīvnieks. Daudzkāji.
upesvēži Posmkāju tipa vēžu klases dzimta, kuras pārstāvji ir pielāgojušies dzīvei saldūdeņos. Šīs dzimtas dzīvnieki.
vēzis Posmkāju tipa vēžveidīgo klases dzīvnieks.
cēliens Posms, kurā kas norisinās vai tiek veikts.
posmveidīgs Posmveida (1).
posmveidīgs Posmveida (2).
pundurpotcelms Potcelms, kura ietekmē uzpotētais augs veido mazu augumu.
triangulēt Potēt ar trijstūrveidīgi nogrieztu potzaru.
aizsardzība Pozīcijas aizsargāšanas veids, paņēmieni, arī attiecīgais figūru novietojums (šahā, dambretē).
manifestācija Pozitīva masu sabiedriskā noskaņojuma izpausmei rīkots masveida gājiens, mītiņš.
panākums Pozitīvs (kādas darbības, rīcības) rezultāts. Sekmes, sasniegums. Atzinība, piekrišana, ko iegūst kādas darbības veicējs.
atzinība Pozitīvs novērtējums (kas parasti ir izteikts vārdos vai apbalvojuma veidā).
instrumentālisms Pragmatisma paveids, kas idejas un jēdzienus aplūko nevis kā objektīvās īstenības atspoguļojumu, bet gan kā mākslīgus rīkus (instrumentus) subjektīvās pieredzes sakārtošanai.
māka Praksē iegūtu paņēmienu kopums (kādas darbības, uzdevuma veikšanai). Prasme.
volapiks Praksē neieviesusies mākslīga starptautiska valoda, ko 1880. gadā izveidoja J. Šleiers.
statistika Praktiskās vai teorētiskās darbības nozare, kuras mērķis ir vākt, apkopot, analizēt datus par masveida parādībām (parasti sabiedrībā). Šādu, parasti apkopotu, analizētu, datu kopums.
Laboratorijas darbs Praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
talants Prasme, spēja (ko veikt, darīt).
veiksme Prasme, veiklība (darbībā, darbā), kas rada pozitīvu rezultātu.
mācēt Prast izturēties (noteiktā veidā).
falanga Prāvs, neindīgs zirnekļveidīgo klases dzīvnieks (siltajās zemēs).
izogrāfija Precīza (rakstu zīmju, rokrakstu, manuskriptu, attēlu) atveidošana litogrāfijā.
pārnest Precīzi, pa detaļām iezīmēt, atveidot (piemēram, attēlu, shēmu pēc oriģināla, parauga u. tml.) uz citas pamatnes. Arī kopēt.
iegrāmatot Precīzi, sīki fiksēt rakstveidā (grāmatā, žurnālā u. tml., piemēram, faktus).
faksimils Precīzs (rokraksta, dokumenta, gleznas u. tml.) atveidojums, kas noder pavairošanai. Attiecīgais attēls.
noraksts Precīzs teksta oriģināla atveidojums.
marka Preču zīme (parasti etiķetes, plombas, kapsulas, zīmoga veidā) ar preces izgatavošanas vietas, ražotajā, kvalitātes u. tml. apzīmējumu.
sapresēt Presējot izgatavot, izveidot (ko) lielākā daudzumā. Presējot izgatavot, izveidot (kā lielāku daudzumu).
uzpresēt Presējot izveidot, izgatavot (detaļu, priekšmetu).
izpresēt Presējot izveidot.
pressavienojums Presējot izveidots (kā) savienojums. Spiedsavienojums.
melnsimtnieks Pret revolucionāro kustību vērstas policijas un monarhistisko organizāciju izveidotas bandas loceklis (1905.-1907.gada revolūcijas laikā). Galēji reakcionārs, šovinistisks politisks darbinieks.
rekombinācija Pretējas zīmes jonu vai pozitīvo jonu un elektronu apvienošanās, kurā veidojas neitrāli atomi, molekulas.
uzvara Pretinieka pārspēšana (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē) veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
uzvara Pretinieka pārspēšana, arī iznīcināšana ar fizisku spēku, veiklību u. tml.
konflikts Pretrunu, sadursmju atspoguļojums, kas veido mākslas darba (parasti daiļdarba) pamatu.
polarizācija Pretstatu, krasu atšķirību veidošanās, radīšana.
dzintarpriede Priede, no kuras sveķiem veidojas dzintars.
apakša Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu. Apakšējā daļa. Pretstats: augša.
imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti). Imitētais priekšmets.
zars Priekšmeta, darbarīka elements - tievs, garens veidojums, kas no priekšmeta pamatnes garenvirzienā sadalās vairākās daļās.
virziens Priekšmeta, veidojuma, veidojumu kopuma u. tml. vērstība, orientācija (attiecībā pret debespusēm, kā izvietojumu apvidū, arī attiecībā pret priekšmeta malām, galiem u. tml.).
naturālijas Priekšmeti, lietas, produkcija to dabiskajā veidā.
spogulis Priekšmets (parasti īpaši veidots), kura virsma labi atstaro gaismu un kuru izmanto attēlu ieguvei.
vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam, piemēram, akai, lūkai).
rotaļlieta Priekšmets bērna izklaidēšanai, audzināšanai, apmācīšanai saistošā veidā.
kauliņš Priekšmets galda spēles komplektā (piemēram, plāksnīte, klucītis, simbolisks veidojums).
ķīlis Priekšmets plāksnes veidā (parasti ar sašaurinātu galu) (kā) nostiprināšanai, saspriegšanai.
kāsis Priekšmets, darbarīks - stienis ar āķveida galu kā uzkabināšanai.
ķīlis Priekšmets, kam (parasti) ir šaurleņķa trīsstūra veids.
talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību, veiksmi. Arī amulets.
svešķermenis Priekšmets, kas it iekļuvis vai ievadīts organismā pa dabisku atveri vai ķermeņa virsmas ievainojumu un palicis audos, slēgtos ķermeņa dobumos, dobos orgānos. Arī parazīts, nevēlams sāļu veidojums organismā.
stakle Priekšmets, kas izveidots (parasti no koka) ar šāda veida starpu, žuburu. Divžuburains miets.
redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja. Šādi novietotu stieņu, plākšņu u. tml. kopums (kādā priekšmetā)
regālija Priekšmets, kas, parasti simbola veidā, ir saistīts ar kādu darbību, parādību sabiedrībā.
ķīla Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu, un ko var saņemt atpakaļ pēc noteiktu darbību veikšanas.
piemineklis Priekšmets, mākslas darbs u. tml., kas izraisa atmiņas par tā veidotāju.
rīks Priekšmets, parasti īpaši izgatavots (piemēram, instruments, ierīce, iekārta), ko izmanto kāda darba, kādas darbības veikšanai.
loks Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Šāda priekšmeta, priekšmeta daļas, veidojuma forma.
slīpne Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir slīpa virsma.
smagums Priekšmets, veidojums u. tml., kam ir samērā liela masa, liels svars.
balsts Priekšmets, veidojums, ar ko nostiprina vai notur kādā stāvoklī, regulē stāvokli.
vērtība Priekšmets, veidojums, arī parādība, kam piemīt šāds īpašību kopums un ko parasti raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu.
sargs Priekšmets, veidojums, ierīce (ķermeņa, tā daļas) aizsargāšanai pret traumām (piemēram, sporta spēlēs).
poliedrs Priekšmets, veidojums, kam ir daudzskaldņa forma.
sirpis Priekšmets, veidojums, kam ir pusloka forma ar sašaurinājumu galos. Šāda priekšmeta, veidojuma forma.
sirds Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.
lode Priekšmets, veidojums, kam ir šāda ķermeņa forma.
riņķis Priekšmets, veidojums, kam ir šādas ģeometriskas figūras forma vai kas atgādina šādu ģeometrisku figūru.
spirāle Priekšmets, veidojums, kam ir šādas līknes forma vai kas atgādina šādu līkni.
trīsžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi.
trijžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi. Trīsžuburis.
vienžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir viens žuburs.
režģis Priekšmets, veidojums, kas izgatavots, pinot vai krusteniski sastiprinot, piemēram, klūgas, stieples, stieņus. Izstrādājums, kam ir šāda veidojuma forma vai kas ir līdzīgs šādam veidojumam.
balsts Priekšmets, veidojums, kas uztver virs tā novietotā priekšmeta, veidojuma smagumu.
pabalsts Priekšmets, veidojums, ko izmanto par balstu, novietojot to parasti zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzliktnis Priekšmets, veidojums, ko uzliek, piestiprina (uz kā, kam). Detaļa, ko piestiprina (uz kā, kam), piemēram, būvelementu sasaistīšanai.
paliktnis Priekšmets, veidojums, uz kura ko uzliek, novieto. Detaļa, elements, ko iemontē zem (kā), arī (kam) apakšā.
starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
Optiska sistēma Priekšmetu (piemēram, lēcu, prizmu, spoguļu), arī organisku veidojumu sistēma, kas noteiktā veidā maina gaismas izplatīšanās virzienu.
uzstādījums Priekšmetu, figūru izkārtojums gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
natūrā Priekšmetu, lietu, produkcijas veidā (kārtot maksājumus, saistības).
izkārtojums Priekšmetu, to daļu izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
pavēle Priekšnieka mutvārdu vai rakstveida rīkojums padotajiem. Attiecīgais teksts, dokuments.
recepte Priekšraksts, ieteikums (kādai darbībai, izturēšanās veidam).
kārtula Priekšraksts, pēc kura noteiktā secībā veic matemātiskas darbības.
slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievgaļos savienoti stabi, bet sienas - 4-6 metrus garas kārtis.
utilitārisms Princips parādību, priekšmetu u. tml. vērtēšanai pēc to praktiskā derīguma, izmantojuma. Attiecīgais rīcības, izturēšanās veids.
prizmveidīgs Prizmveida.
aptaukošanās Process --> aptaukoties. Slimīgs stāvoklis, kad organismā pastiprināti veidojas taukaudi.
atveidojums Process --> atveidot. Atveidošana.
klaiņojums Process, arī paveikta darbība --> klaiņot (1).
izpildījums Process, arī paveikta darbība, rezultāts --> izpildīt (1).
izpildījums Process, arī paveikta darbība, rezultāts --> izpildīt (2).
piepildījums Process, arī paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (6).
atveide Process, arī rezultāts --> atveidot. Atveidošana. Atveidojums. Atveids.
atvadas Process, darbība. --> atvadīties (1). Atvadīšanās, atsveicināšanās.
starpprocess Process, kas veido kādas darbības, norises starpposmu.
ražošana Process, kurā cilvēks ar savu darbu pārveido dabas vielas, enerģiju un dabas procesus, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības.
Priekšmetiskā darbība Process, kurā cilvēks reproducē un radoši pārveido dabu.
solarizācija Process, kurā fotoattēla negatīvs saņem gaismu vairāk nekā nepieciešams minimālā nomelnējuma sasniegšanai, tomēr neveidojoties maksimālajam nomelnējumam.
metālliešana Process, kurā iegūst metāla izstrādājumus, lejot izkausētu metālu veidnēs.
tēraudliešana Process, kurā iegūst tērauda izstrādājumus, lejot izkausētu tēraudu veidnēs.
metamorfisms Process, kurā ieži veidojas augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā.
reakcija Process, kurā notiek vielu pārvērtības (pārkārtojoties atomiem un foniem, mainoties ķīmiskajām saitēm, pārvēršoties enerģijai) un veidojas jaunas vielas ar citām īpašībām.
sekrēcija Process, kurā specializētas dziedzeru šūnas veido un izdala sekrētu.
gremošana Process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
izziņa Process, paveikta darbība --> izzināt (2). Faktu, datu apkopojums.
uzziņa Process, paveikta darbība --> uzzināt.
starpprodukts Produkts, kas rodas kādā norises starpposmā un tiek tālāk pārveidots, apstrādāts.
kondensāts Produkts, ko iegūst, pārvēršot vielu no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
Minimālā programma Programma sākotnējo uzdevumu veikšanai (kāda galamērķa realizēšanā).
Minimālā programma Programma sākotnējo uzdevumu veikšanai (kāda galamērķa sasniegšana).
robots Programmējams automāts, kas veic sarežģītas operācijas, kuras atgādina apzinātu cilvēka darbību.
renesanse Progresīvs kultūras attīstības posms (Rietumeiropā no 14. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta pirmajai pusei), kas ir saistīts ar kapitālistisko attiecību un humānistiskā pasaules uzskata veidošanos.
planetārijs Projekcijas aparāts, ar ko uz kupolveida ekrāna demonstrē debess. Ierīce, ar ko demonstrē planētu sistēmas uzbūvi un planētu kustību ap Sauli
čumiza Prosas pasuga, ko audzē graudu un zaļās masas ieguvei. Šīs pasugas augs.
obstrukcija Protesta veids (parasti parlamentos) - trokšņošana, garu runu teikšana u. tml., lai sēdē, sapulcē aizkavētu vai nepieļautu lēmuma pieņemšanu.
kalvinisms Protestantisma konfesija, ko nodibina Ž. Kalvins Šveicē 16. gadsimtā.
spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
spīts Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Spītība (1).
nonākt Psihiskā darbībā izveidot, radīt (piemēram, domu, ideju). Psihiskā darbībā sasniegt (kādu rezultātu, attīstības pakāpi).
radīt Psihiskā darbībā veidot (piemēram, priekšstatu, jēdzienu, spriedumu). Būt par cēloni tam, ka veidojas (piemēram, priekšstats, jēdziens, spriedums).
iztēle Psihiska norise - kā jauna radīšana apziņā tēla, priekšstata, idejas veidā (parasti jaunrades procesā).
psihotehnika Psihiska un fiziska treniņa sistēma, kas pakļauj psihisko darbību apzinātai kontrolei un pašregulācijai. Kādas darbības veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana.
spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju veidot subjektīvu, ar priekšstatiem un jēdzieniem pastarpinātu īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot šādi iegūto informāciju. Arī intelekts.
uztvere Psihisks izziņas process, kas nodrošina īstenības priekšmetu un parādību atveidojumu apziņā, to pazīmju kopumā, arī šī atveidojuma izpratne.
neomulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
pavadonis Psihisks stāvoklis, kas ilgāku laiku neizzūd, saglabājas apziņā; psihes, rakstura, personības īpašība, kas ilgākā laikposmā raksturīga cilvēkam, tā dzīvei, darbībai.
Runas mehānisms Psihofizioloģisku priekšnoteikumu sistēma, kas (cilvēkam) nodrošina iespēju veidot saprātīgu runu un saprast cita runu.
Sociālā psiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes. Sociālā psiholoģija.
izsole Publiska (darba veicēja tiesību) piešķiršana, kurā (tiesības) iegūst tas, kas apņemas darbu veikt par viszemāko maksu.
sludinājums Publisks paziņojums rakstveidā vai mutvārdos (parasti par kāda darījuma piedāvājumu, arī par kādu sadzīves faktu).
ūpis Pūčveidīgo kārtas putns ar iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm.
apogs Pūčveidīgo kārtas putns.
pūce Pūčveidīgo putnu kārtas putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām.
pūkveidīgs Pūkveida.
stīvēties Pūlēties (ar ko smagu, grūti veicamu).
lauzīties Pūlēties (piemēram, ko veikt).
stāvpulkstenis Pulkstenis, kas ir iemontēts samērā augstā, šaurā kārbveida konstrukcijā.
pulksteņveidīgs Pulksteņveida.
pigments Pulverveida krāsaina viela, kas nešķīst saistvielā, kam ir liels gaismas laušanas koeficients un kas, sajaukta ar saistvielu un citām piedevām, rada tām krāsu.
milti Pulverveida masa, ko iegūst, speciālās ierīcēs, iekārtās sasmalcinot graudus, sēklas.
milti Pulverveida masa, ko iegūst, speciālās ierīcēs, iekārtās sasmalcinot kādu izejmateriālu (piemēram, minerālvielas, augus, dzīvniekus, to daļas).
cements Pulverveida minerāliska saistviela, kas, sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē vienveidīgā, akmenim līdzīgā masā.
pulverziepes Pulverveida ziepes.
pulverveidīgs Pulverveida.
pulverveidā Pulverveidīgi.
termīts Pulverveidīgs metāla (parasti alumīnija) un kāda cita metāla (piemēram, dzelzs) oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma.
pumpurošanās Pumpuru veidošanās, riešanās.
Trīskāršais punkts Punkts (vielas stāvokļa diagrammā), kas raksturo vielas trīs lāžu (piemēram, cietās, šķidrās un gāzveida fāzes) līdzsvaru.
virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
punktsaskare Punktveida kontaktu saskare.
punktkontakts Punktveida kontaktu saskares virsma.
punktmasa Punktveida masa.
punktveidīgs Punktveida.
māzers Punveida izaugums ar izlocītu šķiedru (kokam).
punveidīgs Punveida.
zemeszvaigzne Pūpēžu sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru.
pupveidīgs Pupveida.
velēnglejs Purvaina minerālaugsne, kas veidojusies galvenokārt zem zālaugiem palielināta mitruma apstākļos.
Augstais (arī sūnu) purvs Purvs ar paaugstinātu centrālo daļu, kuru veido galvenokārt baltās sūnas.
Augstais purvs Purvs ar paaugstinātu centrālo daļu, kuru veido galvenokārt baltās sūnas.
Sūnu (arī augstais) purvs Purvs ar paaugstinātu centrālo daļu, kuru veido galvenokārt sfagni.
Zemais (arī zāļu) purvs Purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
Zāļu (arī zemais) purvs Purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
Zemais (arī zāļu) purvs Purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
junga Pusaudzis, kas uz kuģa mācās par matrozi, kā arī veic dažādus darbus.
kuģapuika Pusaudzis, kas uz kuģa mācās par matrozi, kā arī veic dažādus darbus. Junga.
priekšpuse Puse (monētai, medaļai u. tml.), kurā ir fiksēta galvenā informācija teksta, attēla veidā. Averss.
kupols Puslodei līdzīgs (parasti stikla) veidojums kā nosegšanai.
Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes Puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa ekvatora līniju.
Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes Puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa ekvatora līniju.
Zemes austrumu un rietumu puslodes Puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa meridiānu, kurš atrodas 20 grādus uz rietumiem un 160 grādus uz austrumiem no Griničas.
Zemes austrumu un rietumu puslodes Puslodes, kuras veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa meridiānu, kurš atrodas 20 grādus uz rietumiem un 160 grādus uz austrumiem no Griničas.
līga Puslokveida zīme, ar ko saista notis, norādot uz atskaņojuma frāzējumu vai uz divu vai vairāku vienāda augstuma skaņu saistījumu.
puslokveidīgs Puslokveida.
radiārs Puslokveida.
pusmēnessveidīgs Pusmēnessveida.
finna Pūšļveida formas kāpurs (lenteņiem).
pūšļveidīgs Pūšļveida.
piepūst Pūšot (ko), izveidot (tā) kopumu (kādā vietā).
sapūst Pūšot būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas (parasti par vēju).
izpūst Pūšot izveidot (no kādas masas).
uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izveidots.
sapūst Pūšot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vēju.
putekļsmiltis Putekļveida smiltis.
putekļains Putekļveida.
putekļveidīgs Putekļveida.
saputināt Putinot būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas (parasti par vēju).
saputināt Putinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzputināt Putinot, birdinot virsū (kā sīkas daļiņas), radīt, izveidot (piemēram, tā slāni).
māneklis Putna atveidojums (medījamo putnu pievilināšanai).
nometnieki Putni, kas dzīvo pastāvīgi kādā apvidū, neaizklejo tālu no ligzdošanas vietām. Putni, kam ir šāds dzīves veids.
gārgaļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst lieli ūdensputni ar garu vārpstveida ķermeni un īsiem, smailiem spārniem (piemēram, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale). Šīs kārtas putni.
pupuķveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst putni ar sārti rūsganbrūnu apspalvojumu, melnraibiem spārniem un asti, ar vēdekļveida cekulu. Šīs kārtas putni.
dūkurveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder saldūdens nirējputni ar vārpstveida ķermeni un garu kaklu. Šīs kārtas putns.
uzputot Putojot panākt, ka (šķidra vai pusšķidra masa), izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām, parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
putraimveidīgs Putraimveida.
putrveidīgs Putrveida.
putveidīgs Putveida.
rāceņveidīgs Rāceņveida.
vainags Radiāli veidots, novietots (kā) kopums.
revolūcija Radikāla kvalitatīva pārmaiņa, lēcienveida pāreja no viena stāvokļa otrā.
radiosistēma Radiotehnisko iekārtu komplekss noteiktu uzdevumu veikšanai.
radiokomplekss Radiotehnisku iekārtu komplekss noteiktu uzdevumu veikšanai.
radiouztveršana Radioviļņu uztveršana un pārveidošana skaņās. Radiouztvere.
radiouztvere Radioviļņu uztveršana un pārveidošana skaņās. Radiouztveršana.
audzēt Radīt (ko), veicināt (kā attīstību).
veltīt Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
noapaļot Radīt (piemēram, mākslas darbam, tā elementiem) nobeigtību, galīgo izveidojumu.
(At)vērt (arī pavērt) durvis Radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
Pavērt (arī atvērt) durvis Radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
Vērt durvis Radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
šmakstēt Radīt īslaicīgu, klusu, paasu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā). Atskanēt šādam troksnim.
skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par koka priekšmetiem, kuros pabīda detaļas, veidojas mazas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā). Atskanēt šādam troksnim.
Dot (arī atbrīvot, pašķirt, pavērt) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
Atbrīvot (arī dot, pašķirt, pavērt) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
Pašķirt (arī pavērt, atbrīvot, dot) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
Šķirt (arī dot) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
Atbrīvot (arī dot, pašķirt, pavērt) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
mutuļot Radīt lidojošu lodveida, spirālveida (kā) kopumu.
likties Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
rādīties Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
šķist Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
ūbot Radīt raksturīgas zemas balss skaņas (par baložveidīgajiem).
žvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (par dažiem putniem).
uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt). Izturēties (kādā veidā). Uzdrīkstēties.
uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt). Izturēties (kādā veidā). Uzdrošināties.
izstarot Radīt un izplatīt telpā (parasti elektromagnētiskos viļņus, piemēram, gaismu, infrasarkanos starus). Radīt un izplatīt telpā (kādu enerģijas veidu, elementārdaļiņas).
izlolot Radīt un rūpīgi izveidot (piemēram, ideju, uzskatu).
ierakstīt Radīt, ieveidot (parasti pēdas sniega, smiltīs).
ģenerēt Radīt, izraisīt, pārveidot (parasti ar kādu ierīci, piemēram, kāda veida enerģiju).
pievienot Radīt, izveidot (piemēram, vada, līnijas) darbību. Panākt, ka (kas, piemēram, elektriskā enerģija, ūdens) tiek piegādāts. Arī pieslēgt.
izkliegt Radīt, izveidot (raksturīgas balss skaņas) - parasti par putniem.
pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
izfantazēt Radīt, izveidot fantāzijā.
atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu), balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
rakstīt Radīt, veidot (parasti pēdas sniegā, smiltīs).
dibināt Radīt, veidot (piemēram, organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
kārtot Radīt, veidot (priekšmetam, telpai u. tml.) vēlamo, parasto izskatu, radīt kārtību. Likt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai. Darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības.
spokoties Rādīties, būt uztveramam (kādam) spoka veidolā.
pārradīt Radošā procesā pārveidot citādu, par ko citu.
pārtapt Radošā procesā pārveidoties, tikt pārveidotam par ko citu (piemēram, par ieceri, tekstu, mākslas tēlu).
māksla Radošās darbības nozare, veids vai paveids, kam raksturīga estētiski izzinoša attieksme pret īstenību.
izgudrot Radošas darbības rezultātā izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
piekonstruēt Radot (mākslas darbu), samāksloti, neatbilstoši īstenībai izveidot (tā atsevišķas sastāvdaļas, elementus).
vārīt Radot attiecīgu (parasti augstu) temperatūru, panākt, ka visā (šķidruma) tilpumā notiek pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī.
sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (kas, parasti šķidra, gāzveida viela). Būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (kas, parasti šķidra, gāzveida viela).
galalīts Ragveida plastmasa, ko iegūst, apstrādājot kazeīnu ar formalīnu.
Raga zvīņas Ragveida zvīņas.
ragveidīgs Ragveida.
nags Ragvielas veidojums (dzīvnieka) pirksta galā.
šķirība Raitums. Arī veiksme.
marsbura Rājtakelēta (parasti trapecveida) bura, ko paceļ ar marša rāju.
papīrnazis Rakstāmgalda piederums - īpaši veidots nazis papīra griešanai.
prese Rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām.
spiede Rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām. Prese [1] (2).
bloks Rakstāmpapīra (izplēšamu) lapu kopums saistītā veidā.
raksts Rakstiski, rakstveidā.
saraksts Rakstisks (kā) uzskaitījums. Rakstiskas (piemēram, tabulas, grafika veidā izkārtotas) ziņas (par kā norisi). Attiecīgais dokuments.
rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā tekstu veido reljefas metāla zīmes, kas ar īpašu mehānismu piespiež krāsu lenti pie papīra.
skrīvēt Rakstīt, parasti veikli.
izrakstīt Rakstot izveidot (dokumentu).
gatavot Rakstot, sacerot u. tml. veidot, radīt (piemēram, tekstu). Organizējot, mēģinot u. tml. veidot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu).
sagatavot Rakstot, sacerot u. tml., izveidot, radīt (piemēram, tekstu). Organizējot, mēģinot u. tml., izveidot, sarīkot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu).
vilkt Rakstot, zīmējot veidot (burtu, līniju u. tml.).
zīmējums Raksts (3): ornamentāls veidojums (piemēram, no līnijām, kontūrām u. tml.).
rūtojums Raksts, ko veido rūtis (1).
Skujiņu raksts Raksts, ko veido šādi elementi.
Lineārais raksts Raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
Lineārais raksts Raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
Klases darbs Rakstu darbs, ko veic mācību stundā.
Koptu valoda Rakstu valoda, ko 3. gadsimtā izveidoja kristīgie ēģiptieši un kas mūsdienās saglabājusies kā koptu baznīcas valoda.
sacerējums Rakstudarbs (skolā) - skolēna veidots teksts par kādu tematu.
aizrautība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> aizrautīgs (1). Dedzība, sajūsma.
apņēmība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> apņēmīgs.
drosme Rakstura īpašība, kas izpaužas drošā, bezbailīgā grūtību, briesmu pārvarēšanā. Šāds izturēšanās veids.
apdomība Rakstura īpašība, rīcības veids --> apdomīgs.
neapdomība Rakstura īpašība, rīcības veids --> neapdomīgs.
zīme Raksturīga uzlīme (piemēram, precei, tās iesaiņojumam), kas satur vajadzīgo informāciju (piemēram, par preces cenu, ražotāju firmu), arī nosacīts (piemēram, jēdziena) raksturojums (parasti attēla veidā). Arī birka.
vaibsti Raksturīgas iezīmes (piemēram, mākslas darbā, arhitektoniskā veidojumā, vietā).
raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju atspoguļojums, atveidojums (mākslas darbā).
raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju skaitlisks, arī grafisks atveidojums.
raksturs Raksturīgs (dzīvnieku) izturēšanās veidu, reakciju kopums.
siluets Raksturīgs, mākslinieciski izteiksmīgs (celtnes, celtņu grupas) formu, apveidu kopums.
zīmīgs Raksturīgs. Tāds, kas dod, veido priekšstatu (kādam par ko).
daba Raksturīgu psihisko īpašību, paradumu kopums, kas ir pamatā noteiktam izturēšanās veidam.
raksturtēlojums Raksturtēla atveidojums (skatuves mākslā).
ielūgums Rakstveida aicinājums ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās).
atgādinājums Rakstveida aizrādījums ievērot (piemēram, termiņu, kādas saistības) vai izdarīt (ko).
atlūgums Rakstveida iesniegums, kurā izteikts lūgums atbrīvot no darba, ieņemamā amata.
akcepts Rakstveida piekrišana uzņemties maksājuma saistības.
orderis Rakstveida rīkojums, atļauja (piemēram, ko izsniegt, saņemt).
Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu. Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
rakstudarbs Rakstveidā veikts darbs (piemēram, teksts, dokuments).
uzaicinājums Rakstveida, parasti oficiāls, aicinājums ierasties (piemēram, kādā iestādē).
izsacīt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
izstāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
izteikt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
pastāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā pavēstīt, padarīt zināmu (ko). Pavēstīt, padarīt zināmu (ko) - par rakstītu tekstu.
uzsaukums Rakstveida, sabiedriski aktuāla satura, parasti īss, aicinājums, kas ir paredzēts izplatīšanai (lapiņu, plakātu u. tml. veidā) vai publicēšanai presē.
rakums Rakšanas darbi, ko veic kādā, parasti zinātniskā, nolūkā.
izrakumi Rakšanas darbi, ko veic parasti zinātniskos nolūkos. Rezultāts --> izrakt (2).
veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
rāmjveidīgs Rāmjveida.
sarāpties Rāpjoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
sarāpot Rāpojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
norāpot Rāpojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
izrasēt Rasējot izveidot (piemēram, attēlu, shēmu).
mets Rasējums, ko veido pēc skices un kas sniedz pilnīgu, vispusīgu priekšstatu par celtni.
piltuvspalva Rasēšanas spalva ar piltuvveida tvertni tušas iepildīšanai.
gūt Rast (piemēram, realizāciju, atrisinājumu, atveidojumu).
(Pār)mest (arī celt) tiltu Rast, (iz)veidot saikni (starp ko).
rēgoties Rasties (iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml.) redzes tēlu veidā (parasti par ko nepatīkamu).
rādīties Rasties (iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml.) redzes tēlu veidā. Rasties psihē (par sapņiem).
izgulsnēties Rasties nogulumu veidā.
nogulsnēties Rasties nogulumu veidā.
nākt Rasties, arī pilnveidoties (piemēram, par spējām, pieredzi).
palikt Rasties, arī tikt radītam, izveidotam un saglabāties.
misēties Rasties, gadīties kļūdai, neveikties.
samisēties Rasties, gadīties, parasti pēkšņi, kļūmei, neveiksmei (parasti rīcībā, darbībā).
nākt Rasties, izcelties (no kurienes), veidoties (no kā).
uzaugt Rasties, izveidoties - piemēram, par apdzīvotu vietu.
uzaust Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzdīgt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uznirt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzpeldēt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzplūst Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uznākt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā).
notikt Rasties, izveidoties (kādam, kam) nevēlamai situācijai, nevēlamiem apstākļiem.
nogulties Rasties, izveidoties (kur) - par apstākļu kopumu, stāvokli.
piedzimt Rasties, izveidoties (par parādībām dabā).
piedzimt Rasties, izveidoties (par parādībām sabiedrībā). Tikt izveidotam.
izraisīties Rasties, izveidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
ieviesties Rasties, izveidoties (parasti par ko nevēlamu).
piedzimt Rasties, izveidoties (piemēram, par domām, jūtām).
Nokrist no debesīm (arī no (zila) gaisa) Rasties, izveidoties, arī tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
nolaisties Rasties, izveidoties, iestāties (par klusumu, mieru u. tml. stāvokli).
sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu).
sagulties Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu).
pierasties Rasties, izveidoties, papildinot (kā) kopumu.
izaugt Rasties, izveidoties.
raisīties Rasties, veidoties (par domām, atmiņām, vārdiem u. tml.).
plaukt Rasties, veidoties (par gaismu). Parādīties pie debesīm (par debess spīdekļiem).
sisties Rasties, veidoties (par izsitumiem, vātīm u. tml.).
dzimt Rasties, veidoties (par parādībām dabā).
dzimt Rasties, veidoties (par parādībām sabiedrībā).
raisīties Rasties, veidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
izveidoties Rasties, veidoties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piemēram, par situāciju, attiecībām).
Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Rasties, veidoties redzes iztēlē, domās (parasti par ko nepatīkamu).
attīstīties Rasties, veidoties.
sajaukums Rasu, tautu, tautību u. tml. saplūdums (parasti ģimeņu veidošanas, pēcnācēju radīšanas rezultātā).
sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi. Arī attīstības sākuma forma.
izcelšanās Rašanās, tapšanas, veidošanās process, an apstākļi. Sabiedriskā vide, kur dzimis, audzis cilvēks.
izcelsme Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi. Izcelšanās, cilme.
Galdu rati Rati, kuru dēļu grīda balstās uz nekustīga rāmja un kuru sānus veido piestiprināti vai brīvi iekārti dēļi.
Galdu rati Rati, kuru dēļu grīda balstās uz nekustīga rāmja un kuru sānus veido piestiprināti vai brīvi iekārti dēļi.
vējrats Rats, kas pārveido vēja enerģiju mehāniskajā enerģijā (iekārtās, ierīcēs, ko darbina ar šādu enerģiju). Vēja rats.
Vēja rats Rats, kas pārveido vēja enerģiju mehāniskajā enerģijā (iekārtās, ierīcēs, ko darbina ar šādu enerģiju). Vējrats.
plūkt Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā). Šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
šķīt Raujot, ar rāvienu, arī laužot dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā). Šādā veidā dalot nost, vākt (ko). Arī plūkt (1).
saraust Raušot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sarausties Raušoties savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
rāvienveidīgs Rāvienveida.
produktīvs Ražīgs, auglīgs. Arī veiksmīgs, rezultatīvs.
saražot Ražojot iegūt, izveidot (ko) lielākā daudzumā; ražojot iegūt, izveidot (kā lielāku daudzumu).
kopražojums Ražojums, ko ir izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi (kāda darbā, darbībā).
mājražošana Ražošana mājas apstākļos. Īpašā uzņēmumā apvienotu strādnieku darbs, ko veic mājās.
Sērijveida ražošana Ražošana, kam ir raksturīga vienveidīgas produkcijas periodiska izlaide.
Masveida ražošana Ražošana, kam raksturīga viena veida izstrādājuma izlaide lielā apjomā.
Masveida ražošana Ražošana, kam raksturīga viena veida izstrādājuma izlaide lielā apjomā.
iekārta Ražošanas attiecību veids, forma, sistēma (sabiedrībā, valstī).
kapitālceltniecība Ražošanas uzņēmumu un dzīvokļu celtniecība, kas nodrošina pamatfondu paplašināšanu un to kvalitatīvu pilnveidošanu.
starpreakcija Reakcija, kas veido kādas norises starpposmu.
militārisms Reakcionārā (kapitālistiskas valsts) politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu agresijai pret citām, parasti vājākām, valstīm, vestu aneksionistiskus karus, apspiestu tautas masu brīvības cīņu. Valsts varas realizēšana, ko veic militārpersonu grupa.
Kritizētājs reālisms Reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu kapitālistiskajās zemēs), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
neoreālisms Reālistisks mākslas virziens (20. gadsimta 40. gados Itālijā, pēc tam arī dažās citās zemēs), kam raksturīgs demokrātisms, vēstījuma tuvums dzīvei un izteiksmes līdzekļu vienkāršums.
recekļveidīgs Recekļveida.
rečitatīvveidīgs Rečitatīvveida.
šķērslis Redeļveida kāpņu pakāpiens. Šķērsis.
redeļveidīgs Redeļveida.
zibens Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.
Šautras zibens Redzama līnijveida elektriskā izlāde atmosfērā, ja ir liela potenciālu starpība starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi.
aina Redzes lokā ietverams (arī iztēlē veidots) dabasskats. Ainava (1).
ķetna Redzes veidā notēsts baļķa gals (ievietošanai otra baļķa izgriezumā).
ieveidoties Refl. --> ieveidot (1). Tikt ieveidotam.
ieveidoties Refl. --> ieveidot (2). Tikt ieveidotam.
izveidoties Refl. --> izveidot (1) - piemēram, par priekšmetu. Tikt izveidotam.
izveidoties Refl. --> izveidot (2). Tikt izveidotam.
izveidoties Refl. --> izveidot (3). Tikt izveidotam.
izveidoties Refl. --> izveidot (6) - par šķirni, sugu, noteiktām prasībām atbilstošu dzīvnieku kopumu. Tikt izveidotam.
notveicēties Refl. --> notveicēt. Tikt notveicētam.
pilnveidoties Refl. --> pilnveidot (1). Tikt pilnveidotam.
pilnveidoties Refl. --> pilnveidot (2). Tikt pilnveidotam.
pilnveidoties Refl. --> pilnveidot (3). Tikt pilnveidotam.
pilnveidoties Refl. --> pilnveidot (4). Tikt pilnveidotam.
veidoties Refl. --> veidot (2). Tikt veidotam.
veidoties Refl. --> veidot (3). Tikt veidotam.
veidoties Refl. --> veidot (6). Tikt veidotam.
vērsties Refl. --> vērst [2]. Tikt vērstam; pārveidoties, pārmainīties.
Nosacījuma reflekss Reflekss, kas izveidojas organisma dzīves laikā līdz ar pieredzi.
Nosacījuma reflekss Reflekss, kas izveidojas organisma dzīves laikā līdz ar pieredzi.
klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
slodze Regulāri, arī kādā laikposmā veicamo darbu, darbību, uzdevumu u. tml. kopums.
pārregulēt Regulēt vēlreiz, no jauna. Regulējot pārveidot, pielāgot citādu darbību veikšanai.
mērķēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī. Regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā.
tēmēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī. Regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā. Mērķēt (1).
pasportizēt Reģistrēt (ko) noteikta veida dokumentā, kurā parasti ir iekļauts (tā) raksturojums.
Gaismas reklāma Reklāma, kuras attēlus un tekstu veido ar gaismas ķermeņiem.
Gaismas reklāma Reklāma, kuras attēlus un tekstu veido ar gaismas ķermeņiem.
Galvas rēķini Rēķini, kas veicami domās (bez palīglīdzekļiem).
Galvas rēķini Rēķini, kas veicami domās (bez palīglīdzekļiem).
koprēķins Rēķins, ko veido vairāku vai daudzu rēķinu summējums.
kalkulators Rēķinvedības darbinieks, kas veic kalkulāciju.
rēķinvedis Rēķinvedības speciālists. Darbinieks (uz ņēmumā, iestādē), kas veic rēķinvedības uzdevumus.
relejveidīgs Relejveida.
apokaliptika Reliģiskās literatūras veids, kurā fantastiski simbolistiskās ainās it kā atklāsmes ceļā izskaidrota pasaule un pareģots tās gals.
svētsolījums Reliģisks solījums, ar ko cilvēks apņemas veikt kādas darbības.
reliktveidīgs Reliktveida.
reliktveidā Reliktveidīgi.
valnis Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un akumulējot (uzkrājot) nogulumus.
reljefveidīgs Reljefveida.
pašremonts Remonts, ko kāds veic pats ar saviem spēkiem, līdzekļiem.
Kārtējais remonts Remonts, ko veic periodiski, parasti apdares (apmetuma, krāsojuma u. tml.) atjaunošanai.
Kārtējais remonts Remonts, ko veic periodiski, parasti apdares (apmetuma, krāsojuma u. tml.) atjaunošanai.
reportāžveidīgs Reportāžveida.
oleogrāfija Reprodukcija, kas ir iespiesta šādā veidā.
Aklā zarna Resnās zarnas sākumdaļa ar tārpveida piedēkli (apendiksu).
padēls Resns, stumbrā šaurā leņķī ieaudzis zars, kas izveidojies no augumā atpalikušas vai atmirušas agrākās galotnes.
reģenerēt Restaurējot atjaunot (piemēram, pilsētas daļu, celtni) sākotnējā veidā.
rētveidīgs Rētveida.
šovs Rēvijas veida uzvedums, parasti ar mūziku, dziesmām, dejām.
atveidojums Rezultāts --> atveidot.
atveids Rezultāts, arī process --> atveidot. Atveidojums. Atveidošana. Atveide.
ķitējums Rezultāts, paveikta darbība --> ķitēt. Tepējums (1).
treliņi Režģveida nožogojums. Režģi.
režģojums Režģveida priekšmets, konstrukcija. Arī režģis.
režģveidīgs Režģveida.
viesrežija Režija, ko veic viesrežisors.
viesrežisors Režisors, kas ieradies no citurienes un veic režiju citā vietā, citā mākslinieciskā vienībā.
krokidolīts Ribekita paveids - minerāls ar šķiedrainu uzbūvi, iezilganu krāsu. Zilais azbests.
ribveidīgs Ribveida.
palīdzība Rīcība, darbība, arī pasākumu kopums, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu. Rīcība, darbība, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt, arī, lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
neizdarība Rīcība, kurā izpaužas izveicības trūkums, gausums, arī nemākulība.
Zelta likums Rīcības princips, motīvs, kas radies, veidojies uz dzīves pieredzes pamata.
iespēja Rīcības veids, arī paņēmiens, metode.
talmudisms Rīcības, domāšanas veids, kam raksturīga konsekventa, arī viltīga balstīšanās uz kādām mācībām, likumiem, pieņēmumiem u. Tml.
riestot Riesta laikā izturēties attiecīgajai sugai raksturīgā veidā.
nūts Rieva (priekšmetā), parasti īpaši izveidota.
kaķis Rieva, kas izveidota vietā, kura iezīmēta ar šo darbarīku.
triglifs Rievota vertikāla taisnstūrveida akmens plātne (doriskā ordera frīzē).
Koraļļu rifs Rifs, ko galvenokārt izveidojuši koraļļu kaļķu skeleti.
Koraļļu rifs Rifs, ko galvenokārt izveidojuši koraļļu kaļķu skeleti.
manevrēt Rīkoties (ar ko) pēc vajadzības, mainot izlietojuma vietu, veidu u. tml.
iekārtot Rīkoties tā, ka izveidojas vēlamā kārtība, apstākļi. Nokārtot.
rūpēties Rīkoties tā, lai nodrošinātu (kā) stāvokli, norisi, lai veiktu, izdarītu (nepieciešamo, vajadzīgo).
rūpēties Rīkoties tā, lai nodrošinātu (kādu) ar dzīvei nepieciešamo. Gādāt (2).
gādāt Rīkoties tā, lai nodrošinātu (kādu) ar dzīvei nepieciešamo. Rūpēties.
uzdarboties Rīkoties, darboties, parasti pārspīlēti, aktīvi, arī veicot ko nenozīmīgu, nevajadzīgu...
palīdzēt Rīkoties, darīt, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt. Piedalīties (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā).
darīt Rīkoties, izturēties (kādā veidā).
darboties Rīkoties, veikt noteiktus pasākumus (parasti ilgākā laika posmā), lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
rīve Rīks - metāla, plastmasas u. tml. veidojums ar caurumiem, gar kuru asajām malām ko virza, lai to smalcinātu. Šāds elements (iekārtai, ierīcei).
punktsitis Rīks ar konusveida galu (detaļu iezīmēšanai ar punktu vai punktiem).
darbarīks Rīks, ar kuru cilvēks iedarbojas uz kādu priekšmetu. Rīks, kas paredzēts noteikta veida darbam.
siets Rīks, ierīce, arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) mazākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
zvejasrīks Rīks, ko izmanto zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguvei.
instruments Rīks, līdzeklis (kāda darba, uzdevuma veikšanai).
tehnika Rīku, iekārtu, ierīču u. tml. kopums (kādā nozarē, kāda uzdevuma veikšanai).
vija Rinda, ko veido tuvu (parasti neregulārā atstatumā) esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgas funkcijas, kopīga darbība.
ķēde Rinda, līnija, ko veido tuvu cits pie cita esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgs uzdevums, kopīga rīcība.
zobiņi Rindās izvietoti asi hitīna veidojumi (piemēram, gliemeža rīvītē).
apriņķot Riņķojot izveidot (loku, apli).
riņķis Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
visriņķī Riņķveidā (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
gredzenot Riņķveida apziest (koka stumbru) vai apsiet ar speciālu apsēju, lai cīnītos pret kaitēkļiem.
stīpa Riņķveida detaļa, ko uzvelk, parasti no dēlīšiem gatavotiem, koka traukiem.
Uz riņķi Riņķveida kustības virzienā, pa riņķveida ceļu (pārvietot, kustēties u. tml.).
manšete Riņķveida pārsējs (parasti spiedošs, imobilizējošs).
osa Riņķveida, lokveida rokturis (piemēram, traukiem).
stīpa Riņķveida, lokveida, arī slokšņveida priekšmets, ko izmanto, piemēram, (kā) nostiprināšanai, piestiprināšanai, arī rotāšanai.
skritulis Riņķveida, spirālveida priekšmets, veidojums.
riņķveidīgs Riņķveida.
saripot Ripojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
noripot Ripojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
ripveidīgs Ripveida.
klāties Risināties dzīvei, darbībai (kādā veidā, saistījumā ar kādiem apstākļiem).
veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem.
veikties Risināties vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.). Būt tādam, kas (piemēram, darbību) spēj veikt vēlamā veidā ar pozitīvu rezultātu.
vesties Risināties, īstenoties, arī veikties (par darbību, norisi u. tml.).
hīts Riteņbraukšanā - sacensības par labāko laiku, kad dalībnieki veic distanci pa vienam (startējot no vietas vai gaitā).
riteņveidīgs Riteņveida.
krāties Ritēt, veidojot kādu kopumu (par laikposmu).
locīt Ritināt, tīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida.
satīt Ritinot (ko), izveidot (no tā).
ieritināt Ritinot ielocīt, arī ieveidot (uz iekšu).
saritināt Ritinot, tinot izveidot.
peristaltēt Ritmiski, viļņveidīgi sarauties (par dobu orgānu gludo muskulatūru).
saritēt Ritot savirzīties (kopa, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem sīkiem veidojumiem.
pretspiediens Rokas spiediens, ar ko reaģē uz cita cilvēka rokas spiedienu (piemēram, sasveicinoties, pateicoties).
izvilkums Rokdarbu tehnika - izšuvuma veidošana, izvelkot dažus auduma diegus vienā vai abos virzienos.
Tīkla darbi Rokdarbu tehnika - raksta veidošana uz iepriekš izgatavota tīklveida pamata.
Tīkla darbi Rokdarbu tehnika - raksta veidošana uz iepriekš izgatavota tīklveida pamata.
ierakt Rokot ieveidot (parasti zemē).
aprakt Rokot izveidot (ap ko, kam apkārt).
sarakt Rokot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
izrakt Rokot izveidot (kur, piemēram, bedri, grāvi, alu).
parakt Rokot izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā.
triforijs Romānikā, gotikā - trīsdaļīgs arkveida loks, aila, arī trīsdaļīga arkāde starp baznīcas galveno un sānu lomu.
Progresīvais (arī aktīvais, revolucionārais) romantisms Romantisma tendence (daiļliteratūrā), kurai raksturīgi mēģinājumi rast indivīda sakarus ar sabiedrību, lai to pārveidotu.
pacele Rombveida padziļinājums ceļa locītavas iekšpusē.
rombveidīgs Rombveida.
Ausaino roņu dzimta Roņveidīgo dzimta, pie kuras pieder lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kam ir ārējā auss (piemēram, jūras lauvas, kotiki).
ronis Roņveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes.
gaitīgs Rosīgs, darbīgs, veikls, arī izveicīgs.
vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā. Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
kairināt Rosināt, veicināt (ēstgribu).
uzmargot Rotājot (ar rakstiem, ornamentiem), izveidot, izgatavot.
inkrustācija Rotājums (piemēram, no koka, metāla, dzintara), kas iestrādāts priekšmeta virsmā un ir vienā līmenī ar to. Šādi veidots mākslas darbs.
kareklis Rotājums piekariņa veidā (piemēram, pie tērpa, rotas lietām). Karama rotas lieta.
krāšņums Rotājums, izgreznojums. Skaists (dabas) veidojums.
marketrija Rotājums, ko veido no nelieliem metāla, koka vai cita materiāla gabaliem, tos uzlīmējot uz priekšmeta.
Bērnu rotaļa Rotaļa (ar priekšmetiem, pēc noteiktiem sižetiem, noteiktās lomās u. tml.), kas ir viens no galvenajiem bērna darbības veidiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
vējdzirnaviņas Rotaļlieta - kātam piestiprināts viegla materiāla veidojums, kas vējā griežas.
šūpuļzirgs Rotaļlieta - zirga figūra, kurai ir lokveida pamatne un uz kuras sēžot var šūpoties.
rotaļveidīgs Rotaļveida.
ekscentrs Rotējoša (mašīnas, mehānisma) diskveida detaļa, kuras rotācijas ass nesakrīt ar diska centru.
rullis Rotējoša cilindrveida detaļa, elements, arī rotējošs cilindrveida priekšmets (piemēram, kā gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai). Ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements. Veltnis.
Vāveres ritenis Rotējoša cilindrveida ierīce, kas rada nebrīvē dzīvojošām vāverēm iespēju skriet, kustoties šādas ierīces iekšienē.
Podnieka ripa Rotējoša ripa māla trauku veidošanai.
Podnieka ripa Rotējoša ripa māla trauku veidošanai.
veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai. Ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
ritenis Rotējošs riņķveida (iekārtas, ierīces u. tml.) elements spēka, griezes kustības pārnesei.
ripa Rotējošs riņķveida elements ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātam).
kazbārdis Rožu dzimtas daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un sīkiem ziediem vārpveida ķekaros.
pīlādzis Rožu dzimtas koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem vairogveida ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem.
rožveidīgs Rožveida.
platīnlapsa Rudo lapsu mākslīgi izveidota varietāte, kuras pārstāvju apmatojumam ir platīna krāsa. Šīs varietātes lapsa.
pārrūgt Rūgstot pārveidoties (par ko citu).
ruļļveidīgs Ruļļveida.
vēderrunāšana Runāšana, runa, kurā par rezonatoriem skaņu veidošanā izmanto galvenokārt rīkli, barības vadu, diafragmu.
turēt Runāt, arī dziedāt (noteiktā veidā, ar noteiktu skanējumu).
burties Runāt, skaitīt maģiskus vārdus, veikt maģiskas darbības.
piekasīties Rupjā veidā, uzmācīgi parādīt (kādai) uzmanību.
pegmatīts Rupjgraudains izvirduma iezis, kas ir sastopams dzīslu, lēcu, ligzdu veidā.
rusts Rupji aptēsts akmens, ko lieto rustikā. Detalizēti neapdarināts kāda materiāla veidojums (sienu apdarē).
maisaudekls Rupjš, izturīgs cauruļveida audums, ko auž ar speciālām (apaļaužamajām) stellēm un izmanto maisu izgatavošanai.
remontrūpnīca Rūpnīca remontdarbu veikšanai.
Garantijas rūpnīca Rūpnīca, kurā veic garantijas remontu.
Apstrādes rūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietvei izejvielu pārstrādi ražošanas līdzekļos un patēriņa priekšmetos.
ruporveidīgs Ruporveida.
sloka Rūsganbrūns tārtiņveidīgo kārtas naktsputns ar garu, taisnu knābi un īsu asti.
izrušināt Rušinot izveidot (bedri, iedobumu u. tml.).
sarušināt Rušinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
Vienvirziena izvilkumi Rūtiņas, kas audumā veidotas, izvelkot auduma diegus vienā virzienā.
Divvirzienu izvilkumi Rūtiņas, kas auduma veidotas, izvelkot no auduma kā šķēru, tā arī audu diegus.
Divvirzienu izvilkumi Rūtiņas, kas audumā veidotas, izvelkot no auduma kā šķēru, tā arī audu diegus.
rūtiņveidīgs Rūtiņveida.
saarvaga Saaruma izveidota vaga.
sastūķēt Sabāzt (parasti neveikli, nevīžīgi), parasti daudz.
izziņa Sabiedrības attīstības likumu nosacīts un ar praksi nešķirami saistīts process, kurā cilvēka domāšana atspoguļo un atveido īstenību.
spēja Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt.
ierēdniecība Sabiedrības slānis, ko veido ierēdņi. Ierēdņu kopums.
šķīrējtiesa Sabiedriska jurisdikcijas grupa, ko izveido pašas strīda puses tā izskatīšanai.
reliģija Sabiedriskās apziņas forma, kura fantastiskā veidā atspoguļo neizprastus dabas un sabiedrības spēkus un kuras raksturīgākā pazīme ir cilvēku ticība atkarībai no pārdabiskiem spēkiem.
galaprodukts Sabiedriskās ražošanas apjoma rādītājs - materiālās ražošanas nozaru produkcijas daļa, kuru izlieto personīgā patēriņa un sabiedriskā neražojošā patēriņa vajadzībām, pamata un apgrozāmo fondu veidošanai, kā arī eksporta un importa saldo segšanai.
savilkties Sabiezējot šķidruma, masas daļām, izveidoties (piemēram, par plēvēm, pikām). Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, izveidojas (kas, piemēram, plēves, pikas) - par šķidrumu, masu.
sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai. Sablīvējoties kam, tikt traucētam, apstādinātam (par kā plūsmu).
sakrunkot Saburzīt, sagumzīt (ko), tā ka (tajā) izveidojas krunkas.
divcīņa Sacensības divās disciplīnās vai divos sporta veidos.
kartings Sacensības šajā sporta veidā.
ātrspēle Sacensības veids (piemēram, šaha, dambretes spēlē) ar samazinātu apdomas laiku.
Sporta spēle Sacensības veids, kuras pamatā ir tehniski un taktiski paņēmieni un līdzekli noteikta mērķa sasniegšanai (gūt vairāk vārtu, grozu vai punktu ar attiecīgu spēles elementu izpildi).
Sporta spēle Sacensības veids, kuras pamatā ir tehniski un taktiski paņēmieni un līdzekļi noteikta mērķa sasniegšanai (gūt vairāk vārtu, grozu vai punktu ar attiecīgu spēles elementu izpildi).
viencīņa Sacensības vienā disciplīnā vai vienā sporta veidā.
taisīt Sacerēt (tekstu, piemēram, dzejoli), veidot (piemēram, attēlu), parasti nemākulīgi.
rakstīt Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
rakstīt Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml. (piemēram, par kādu faktu, tematu).
diferenciācija Sadalīšanās (piemēram, dažādos veidos, atšķirīgās sastāvdaļās).
izvērst Sadalīt platumā un dziļumā (veidojot kaujas iekārtu).
diferencēties Sadalīties (piemēram, dažādos veidos, atšķirīgās sastāvdaļās).
saslāņoties Sadalīties, arī izveidoties slāņveidīgi.
izdilt Sadilstot kam (piemēram, audumam), izveidoties (par caurumu).
uzdomāt Sadomāt, nolemt, arī iecerēt (ko veikt, darīt).
pamatmorēna Sadrupinātu iežu kārta, kas izveidojusies zem ledus, ārdoši iedarbojoties ledājam.
savākt Sadzīt, arī novietot (vairākus, daudzus dzīvniekus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
Pielocīt (retāk salocīt) pūru folkl Sagādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
Salocīt (biežāk pielocīt) pūru Sagādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
saņemt Sagaidīt, izejot pretī, sasveicinoties, arī sagaidīt un uzņemt (atnācēju, ciemiņu).
izbāzt Sagatavot (beigtu dzīvnieku) uzglabāšanai (novelkot ādu, piepildot to ar attiecīgiem materiāliem, un izveidojot šim dzīvniekam raksturīgu ķermeņa formu).
sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piemēram, apdarinot, cērtot, zāģējot. Apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko.
sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) tālākai apstrādei, arī lietošanai, piemēram, smalcinot, mīcot. Šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
regulēt Sagatavot (sistēmu, iekārtu, elementu u. tml.) noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai. Panākt, būt par cēloni, ka (sistēmai, iekārtai, elementam u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
pārstādīt Sagatavot (tehnisku iekārtu) citas operācijas veikšanai.
iestādīt Sagatavot (tehnisku iekārtu) noteiktu operāciju veikšanai.
dublēt Sagatavot un izmantot (rezerves ierīci) kāda uzdevuma veikšanai vienā un tai pašā sistēmā.
iestudēt Sagatavot, izveidot (lugas, muzikāli dramatiska darba) izrādi, sagatavot, izveidot (daiļdarba, skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
sarīkot Sagatavot, sakārtot, arī izveidot (ko kādam nolūkam).
kvalifikācija Sagatavotības pakāpe (kāda darba) veikšanai.
sarīkoties Sagatavoties (kāda darba, darbības, pasākuma u. tml.) veikšanai.
sakārtoties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
sataisīties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
saposties Sagatavoties, parasti pilnīgi (kādas darbības veikšanai).
sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
vārpstiņa Sagrodošanas un uztinuma veidošanas mehānisma galvenā ierīce vērpšanas, šķeterēšanas un tīšanas mašīnās.
vārpsta Sagrodošanas un uztinuma veidošanas mehānisma galvenā ierīce vērpšanas, šķeterēšanas un tīšanas mašīnās. Vārpstiņa (2).
Greizais spogulis Sagrozītā, izkropļotā veidā.
Greizais spogulis Sagrozītā, izkropļotā veidā.
sadalīt Sagrupēt, norīkot (cilvēkus), piemēram, darba, pasākuma veikšanai.
spiets Saimes vairošanās gaitā ap māti izveidojies (parasti mājas bišu) kopums, kas meklē citu mitekli.
palīgsaime Saimju kopums, ko izveido no saimes pavasarī, vasarā. Sezonas saime.
reproduktorsaimniecība Saimniecība, kas specializējusies jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
peļņa Saimnieciskā aprēķina uzņēmuma tīrais ienākums, ko veido starpība starp produkcijas realizācijas cenu un produkcijas pilno pašizmaksu.
ķīpa Sainis, ko veido cieši sapresēta masa vai blīvi cits pie cita salikti nelieli priekšmeti.
īsums Saīsinātā veidā, konspektīvi, neiedziļinoties sīkumos. Īsi.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
dentīns Saistaudi, kas veido zoba galveno masu.
papiloma Saistaudu kārpveida izaugums.
cīpsla Saistaudu veidojums, kas (mugurkaulniekiem) savieno muskuļus ar skeleta daļām.
ņemt Saistīt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanā), aicināt (būt par ko), arī pieļaut, ka kāds var ko veikt, būt kādā situācijā.
vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu). Šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām. Risināties secīgi, arī raiti (par runu).
lineārs Saistīts ar (attēla) līnijām, tām raksturīgs. Tāds, ko veido līnijas.
organizatorisks Saistīts ar (kā) plānveidīgu, saskaņotu kārtošanu, veidošanu, šādai kārtošanai, veidošanai raksturīgs.
šķirtdzimuma Saistīts ar dzimumpazīmju piemīlību šādā veidā, tai raksturīgs.
praktisks Saistīts ar iemaņu, prasmju iegūšanu darba procesā, kādās darbībās. Tāds, kas ir iegūts šādā veidā.
praktisks Saistīts ar iemaņu, prasmju iegūšanu mācību procesā, veicot attiecīgo darbu, darbības.
praktisks Saistīts ar kādu, parasti ikdienišķu, darbību veikšanu.
kancerogēns Saistīts ar ļaundabīgo audzēju veidošanos un attīstību.
skatuve Saistīts ar mākslas veidiem, kuru darbus izrāda šādā vietā, arī telpā, telpas vai celtnes daļā, tiem raksturīgs.
matemātisks Saistīts ar matemātiku, tai raksturīgs. Tāds, kurā izmanto matemātikas metodes, tāds, kurš ir izveidots ar matemātikas metodēm.
sholastisks Saistīts ar neauglīgu, formālu, no reālās dzīves un prakses atrautu domāšanas veidu, tam raksturīgs.
poliklīnisks Saistīts ar poliklīniku, tai raksturīgs. Tāds, ko veic poliklīnikā.
naturāls Saistīts ar priekšmetiem, lietām, produkciju to dabiskajā veidā.
prievārdisks Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs. Tāds, kas ir veidots ar prievārdu. Prepozicionāls (1).
prepozicionāls Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs. Tāds, kas ir veidots ar prievārdu. Prievārdisks.
radiotehnisks Saistīts ar radiotehniku (2), tai raksturīgs. Tāds, ar ko rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus.
redakcionāls Saistīts ar rediģēšanu, tai raksturīgs. Tāds, ko veic rediģējot.
korintisks Saistīts ar sengrieķu Korintas pilsētu, ar arhitektūras stilu, kas veidojies šajā pilsētā.
sfērisks Saistīts ar sfēru (1), tai raksturīgs. Tāds, kam ir sfēras forma, veids.
merkantils Saistīts ar sīkumainu aprēķinu, arī savtīgi veikalniecisks.
merkantilistisks Saistīts ar sīkumainu aprēķinu, arī savtīgi veikalniecisks. Merkantils (2).
statistisks Saistīts ar statistiku (1), tai raksturīgs. Tāds, ko izstrādā, veic ar statistikas (1) paņēmieniem.
statistisks Saistīts ar statistiku (2), tai raksturīgs. Tāds, ko izstrādā, veic ar statistikas (2) paņēmieniem.
grafisks Saistīts ar tēlotājas mākslas veidu - grafiku, tai raksturīgs.
turbulents Saistīts ar turbulenci, tai raksturīgs. Tāds, kas noris virpuļveidā vai dažādos virzienos (parasti par šķidruma vai gāzes daļiņu kustību).
veikalniecisks Saistīts ar veikalu (1), tam raksturīgs.
veikalniecisks Saistīts ar veikalu (2), tam raksturīgs.
ģeomorfoloģisks Saistīts ar Zemes virsas reljefa formām, to izveidošanos, attīstību, izvietojumu, šīm parādībām raksturīgs.
vērpt Saistot atsevišķus elementus, veidot (piemēram, tekstu, norisi, domu).
stiegra Saites veida, stiepļveida u. tml. (iekārtas, ierīces u. tml.) elements, ko, saspriedzot rada (tajā) nepieciešamo enerģiju.
Ko nu vairs Saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
Ar vienu slotu perami Saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
Ar vienu slotu perami Saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
Ar vienu slotu perami Saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
Piedzimis zem nelaimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam nekas neveicas, nekad nelaimējas.
(Pie)dzimis zem nelaimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam nekas neveicas, nekad nelaimējas.
Kuļas kā (akla) vista pa pakulām, retāk kuļas (kā) pa pakulām Saka par cilvēku, kam neveicas darbs. Saka par neveiklu cilvēku.
Pinas (arī kuļas, peras, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) Saka par cilvēku, kam neveicas darbs. Saka par neveiklu cilvēku.
Peras (arī kuļas, pinas, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) Saka par cilvēku, kam neveicas darbs. Saka par neveiklu cilvēku.
Pinas (arī kuļas, peras, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) Saka par cilvēku, kam neveicas darbs. Saka par neveiklu cilvēku.
Tinas (arī kuļas, peras, pinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) Saka par cilvēku, kam neveicas darbs. Saka par neveiklu cilvēku.
Peras (arī kuļas, pinas, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) Saka par cilvēku, kam neveicas darbs. Saka par neveiklu cilvēku.
Dzimis zem laimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
Piedzimis zem laimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
(Pie)dzimis zem laimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
Dzimis laimes krekliņā Saka par cilvēku, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
Dzimis laimes krekliņā Saka par cilvēku, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
Asti ierāvis (arī nolaidis) Saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
Asti nolaidis (arī ierāvis) Saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
Asti nolaidis (arī ierāvis) Saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
Kā uzvilkts automāts (arī mehānisms) Saka par cilvēku, kas ko veic, darbojas bez tīšas uzmanības, automātiski, arī par cilvēka darbību, rīcību, kas notiek bez apdomas, mehāniski.
Glums kā zutis Saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
Glums kā zutis Saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
Šaudās (arī tek) kā atspole Saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku.
Šaudās (arī tek) kā atspole Saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku.
Tek (arī šaudās) kā atspole Saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku.
Viens rāviens Saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
Viens rāviens, arī viena vīle Saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
Viena vīle Saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
Būt uz kakla Saka par ko grūtu, kas kādam jāveic, par ko jābūt atbildīgam.
Ne (ko) pielikt, ne (ko) atņemt Saka par ko ļoti labi paveiktu, pateiktu u. tml.
Ne (ko) pielikt, ne (ko) atņemt Saka par ko ļoti labu, labi paveiktu, pateiktu u. tml.
Bērnu spēle Saka par ko ļoti vienkāršu, viegli veicamu.
Bērnu spēle Saka par ko ļoti vienkāršu, viegli veicamu.
Uz zaķa Saka par ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
Tā ir (tīrā) nāve Saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu.
Tā ir tīrā nāve Saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu.
Ir ko padomāt Saka par ko tādu, kas veicams, izpildāms ar samērā lielām grūtībām, piepūli.
Tīrā rotaļa (arī rotaļāšanās) Saka par ko viegli, bez pūlēm darāmu, veicamu.
Tīrā rotaļāšanās (arī rotaļa) Saka par ko viegli, bez pūlēm darāmu, veicamu.
Tīrā rotaļa (arī rotaļāšanās) Saka par ko viegli, bez pūlēm darāmu, veicamu.
Ka rūc Saka par ko viegli, veikli, ātri izdarāmu.
Kust (arī kustas) kā ūdenszāle Saka par kustīgu, veiklu cilvēku.
Kustas (arī kust) kā ūdenszāle Saka par kustīgu, veiklu cilvēku.
Kā izdreijāts Saka par ļoti proporcionāli veidotu cilvēku, tā augumu, locekļiem.
Kā akla vista Saka par neattapīgu, arī neveiklu cilvēku.
Kā akla vista Saka par neattapīgu, arī neveiklu cilvēku.
Pinas kā gailis (biežāk vista) pa pakulām (arī pakulās) Saka par neizdarīgu, neveiklu cilvēku.
Kā lācis (iet, staigā, strādā u. tml.) Saka par neveiklu, tūļīgu, arī smagnēju cilvēku.
Nav (nekāda, arī liela) māksla Saka par to, kas ir veicams viegli, bez grūtībām.
Birst kā no maisa (arī (pār)pilnības raga) Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
Birst kā no pārpilnības (arī pilnības) raga (arī maisa) Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
Birst kā no pilnības (arī pārpilnības) raga, arī birst kā no maisa Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
Birst kā no pārpilnības (arī pilnības) raga, arī birst kā no maisa Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
Birst kā no (pār)pilnības raga Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
Staigāt (kādam) pakaļ Saka, ja (kāda) pavirši darītais jāpaveic, arī jālabo citam.
Lāgā nav (ar kādu) Saka, ja (kādam) neklājas labi, neveicas.
Mēle lokās Saka, ja (kāds) daudz, veikli runā.
Būt sava uzdevuma (arī savu uzdevumu) augstumos Saka, ja (kāds) ļoti labi veic savu uzdevumu, atbilst izvirzītajam prasībām.
Spalvas vien pajūk Saka, ja (kāds) tiek pilnīgi uzveikts (piemēram, cīņā).
Spalvas vien pajūk Saka, ja (kāds) tiek pilnīgi uzveikts (piemēram, cīņā).
Iet kā smērēts Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami. Saka, ja tos labi veicas, noris bez sarežģījumiem.
Laimīga roka Saka, ja cilvēkam darbā, pasākumā veicas, laimējas.
Zelta rokas Saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokam darāmi, darbi.
Zelta rokas Saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokām darāmi, darbi.
Nelaimīga roka Saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piemēram, kādā pasākumā).
Nelaimīga roka Saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piemēram, kādā pasākumā).
Laimīga roka Saka, ja cilvēkam veicas, laimējas (piemēram, kādā pasākumā).
Ceļi šķiras Saka, ja cilvēkiem ir dažādi uzskati, dažāds dzīvesveids.
Lokana (retāk lunkana) mēle Saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
Lunkana (biežāk lokana) mēle Saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
Vijīga (biežāk lokana, arī lunkana) mēle Saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
Amats rokā Saka, ja iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
Skola rokā Saka, ja ir iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
Noiet (arī nonāk) tik tālu Saka, ja izveidojas galēji apstākļi.
Nonāk (arī noiet) tik tālu Saka, ja izveidojas galēji apstākļi.
Nonākt (arī noiet) tik tālu Saka, ja izveidojas galēji apstākļi.
Kaverna izkrīt Saka, ja izveidojas kaverna (parasti plaušās), sabrūkot audiem.
Pār galvu (retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
(Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas mākoņi (biežāk negaiss) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
(Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
(Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
Sanāk ziepes Saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
Sanāk ziepes Saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
Bez rokām (var) palikt Saka, ja jāveic smags un grūts roku darbs.
Bez rokām (var) palikt Saka, ja jāveic smags un grūts roku darbs.
Bez rokām var palikt Saka, ja jāveic smags un grūts roku darbs.
Ar diegiem nav aršana Saka, ja kāda pasākuma dalībnieki, apstākļi, līdzekļi nenodrošina pasākuma veiksmi.
Ar diegiem nav aršana Saka, ja kāda pasākuma dalībnieki, apstākļi, līdzekļi nenodrošina pasākuma veiksmi.
(Vēl) ir pulveris (ragā, arī pulvernīcā) (sauss) Saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
(Vēl) ir pulveris pulvernīca (arī ragā) (sauss) Saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
(Vēl) ir pulveris ragā (arī pulvernīcā) (sauss) Saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
(Vēl) ir pulveris (ragā, arī pulvernīcā) sauss Saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
Kuļas kā (pliks) pa nātrēm Saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
Kuļas (arī peras, sitas) kā (pliks) pa nātrēm Saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
Peras (arī kuļas, sitas) kā (pliks) pa nātrēm Saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
Kuļas (arī peras, sitas) kā pliks pa nātrēm Saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
Sitas (arī kuļas, peras) kā pliks pa nātrēm Saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
Mēle lokās (arī šaudās kā atspole) Saka, ja kāds daudz, veikli runā.
Mēle šaudās kā atspole Saka, ja kāds daudz, veikli runā.
Pirksti deg Saka, ja kāds dedzīgi vēlas ātrāk ko paspēt, panākt, veikt.
Būt pa plecam Saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt.
Ka prieks Saka, ja kāds ko ir (ļoti) labi veicis, izdarījis.
Būt sava uzdevuma (arī savu uzdevumu) augstumos Saka, ja kāds ļoti labi veic savu uzdevumu, atbilst izvirzītajām prasībām u. tml.
Kā bez nagiem, arī kā ar jēliem nagiem, arī jēli nagi Saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.
Kā bez rokām Saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.
Tīrs darbs Saka, ja kāds nodarījums netiek atklāts, tā veicējs paliek nesodīts.
Tīrs darbs Saka, ja kāds nodarījums netiek atklāts, tā veicējs paliek nesodīts.
Mēle pinas (arī metas, mežģījas) Saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
Mēle metas (arī pinas, mežģījas) Saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
Mēle mežģījas (arī pinas, metas) Saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
Mēle pinas (arī metas, mežģījas) Saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
Pirksti deg Saka, ja kāds vēlas ātrāk ko paspēt, panākt, veikt.
Pirksti svilst (biežāk deg) Saka, ja kāds vēlas ātrāk ko paspēt, panākt, veikt.
(Kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
Kā sātana (arī velna, nelabā) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
Kā velna (arī sātana, nelabā) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
Kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā. Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
Iet no rokas Saka, ja kas (parasti darbs) veicas.
Iet no rokas Saka, ja kas (parasti darbs) veicas.
Ar vienu spalvas vilcienu Saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piemēram, dokumentu) u. tml.
Ar vienu spalvas vilcienu Saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piemēram, dokumentu) u. tml.
Ar vienu spalvas vilcienu Saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piemēram, dokumentu) u. tml.
Iet kā smērēts Saka, ja kas labi veicas, noris bez sarežģījumiem.
Iet kā pa sviestu (arī taukiem, diegu, diedziņu) Saka, ja kas ļoti labi veicas.
Ne sitams Saka, ja kas nekādi neizdodas, neveicas.
Iet kā pa celmiem (arī ciņiem, purvu) Saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
(Iet) kā pa purvu (arī celmiem, ciņiem) Saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
(Iet) kā pa celmiem Saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
Ne uz priekšu, ne atpakaļ Saka, ja kas neveicas, ja rodas sarežģījumi.
Ne uz priekšu, ne atpakaļ Saka, ja kas neveicas, ja rodas sarežģījumi.
Nekādā jēgā Saka, ja kas neveicas, neizdodas.
Cūkas laime Saka, ja kas paveicas necerēti viegli, labi.
Cūkas laime Saka, ja kas paveicas necerēti viegli, labi.
Tā lieta iet Saka, ja kas veicas.
Tā lieta iet Saka, ja kas veicas.
Iet kā pa dēli Saka, ja kas viegli, labi, ātri veicas.
Iet kā pa dēli Saka, ja kas viegli, labi, ātri veicas.
Tie paši vēži citā kulītē Saka, ja kas, parasti negatīvs, tiek pārveidots tikai ārēji, tā būtību nemainot.
Viens redzējiens (retāk redzējums) Saka, ja ko paveic ļoti ātri. Saka, ja kas noris ļoti ātri.
Viens redzējums (biežāk redzējiens) Saka, ja ko paveic ļoti ātri. Saka, ja kas noris ļoti ātri.
Viens redzējiens (arī redzējums) Saka, ja ko paveic ļoti ātri. Saka, ja kas noris ļoti ātri.
Nebija ko redzēt Saka, ja ko veic ātri. Saka, ja kas noris ātri.
Formas pēc Saka, ja ko veic, dara bez intereses, iedziļināšanās vai arī pieklājības dēļ.
Pārmaiņas dēļ (arī pēc) Saka, ja ko vienveidīgu, arī pierastu, apnikušu aizstāj ar ko citu.
Laime nelaimē Saka, ja nav noticis visnevēlamākais (kādā negadījumā, neveiksmē).
Laime nelaimē Saka, ja nav noticis visnevēlamākais, (kādā negadījumā, neveiksmē).
Domāts - darīts Saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais.
Domāts darīts Saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais.
Neiet nekādā lāgā Saka, ja neklājas, neveicas tā, kā ir vēlams, vajadzīgs. Saka, ja neveicas, neizdodas (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
Rokas par īsām Saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt.
Rokas par īsām Saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt.
Nezināt (arī nesaprast) ko ķert, ko grābt Saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
Nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt Saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
Nesaprast (arī nezināt), ko ķert, ko grābt Saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
Nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt Saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
Rekords krīt Saka, ja rekords (kādā sporta veidā) tiek pārspēts.
Rekords krīt Saka, ja rekords (kādā sporta veidā) tiek pārspēts.
Viss krīt (ārā) no rokām Saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
Viss krīt (arī veļas) (ārā) no rokām Saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
Viss veļas (arī krīt) (ārā) no rokām Saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
Rokas atkrīt (biežāk nolaižas) Saka, ja vairs nav spēka, enerģijas darīt tālāk ko grūti veicamu.
Laime (uz)smaida (arī stāv klāt) Saka, ja veicas, laimējas.
Laime smaida (arī stāv klāt) Saka, ja veicas, laimējas.
Laime stāv klāt (arī smaida) Saka, ja veicas, laimējas.
Laime uzsmaida (arī stāv klāt) Saka, ja veicas, laimējas.
Veiksme (uz)smaida Saka, ja veicas, laimējas.
Lai dzīvo! Saka, kādu apsveicot, novēlot laimes.
Tas (nu) ir par daudz Saka, norādot, ka tādā veidā nevar turpināt(ies), ka ir jāizbeidz (kāds stāvoklis, kāda darbība).
Daudz laimes! Saka, novēlot (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
Daudz laimes! Saka, novēlot (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
Uz veselību! arī uz veselībām! Saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
Dievs palīdz! Saka, novēlot veiksmi darbā, arī sveicinot (kādu, kas pašreiz ko dara).
Dievs palīdz! Saka, novēlot veiksmi darbā, arī sveicinot (kādu, kas pašreiz ko dara).
Labu veiksmi! Saka, novēlot veiksmi, panākumus.
Labu veiksmi! Saka, novēlot veiksmi, panākumus.
Lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai (kas) paliktu neskarts, atstāts, saglabāts līdzšinējā veidā.
dzeņaukste Sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi.
telegrāfs Sakām veids tekstu vai nekustīgu attēlu pārraidei, parasti, izmantojot kodu. Telegrāfa sakari.
liesma Sakarsētas, spīdošas gāzes veidojums, kas paceļas augšup no kā degoša.
satvīkt Sakarst karstumā, tveicē.
nokopties Sakārtot ko vajadzīgā, vēlamā veidā.
sagrupēt Sakārtot, sakopot (piemēram, priekšmetus, cilvēkus) noteiktā veidā, kādā kopumā, grupās u. tml.
Bārkšu sakne Sakne, kas veidojas augam, ja tam nav spēcīgas galvenās saknes. Piesakne ap mietsakni. Bārkšsakne.
piesakne Sakne, kas veidojas, attīstās no auga stumbra.
pericikls Saknes centrālā cilindra dzīvā šūnu kārta, no kuras veidojas sānsaknes, piesaknes.
Bārkšu saknes Saknes, kas veidojas augam, ja tam nav spēcīgas galvenās saknes. Piesaknes ap mieta sakni.
sakne Sakņaugu saknes, to pārveidnes, retāk lapas, augli.
sakņveidīgs Sakņveida.
piespiesties Sakopojot spēkus, enerģiju, pārvarot nevēlēšanos u. tml., piespiest sevi paveikt, padarīt (ko).
iemēģināt Sākot veikt (kādu darbību), pārbaudīt veiksmi.
sagatave Sākotnējais kāda materiāla, priekšmeta veidojums, arī starpprodukts, no kā turpmākajā apstrādē iegūst vajadzīgo materiālu, priekšmetu u. Tml.
pirmtēls Sākotnēji iecerētais, izveidotais (kā) tēls (parasti mākslas darbā).
sastāties Sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par šķidrumu.
nosēsties Sakrāties, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.) - par vielu.
ķerties Sākt (ka darīt, veikt).
stāties Sākt (ko darīt, veikt). Ķerties (2).
uzņemt Sākt (parasti kāda veida, kustību, virzību), arī ejot, skrienot u. tml. virzoties, pārvietojoties kāpināt (ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
uzņemt Sākt (sarunu, dziedāt dziesmu u. tml.), arī sākt runāt, dziedāt u. tml. (noteiktā veidā, intonācijā).
rasties Sākt augt, pakāpeniski veidoties (parasti par augiem vai dzīvniekiem). Ieviesties (par jaunām augu šķirnēm vai dzīvnieku sugām).
nākt Sākt augt, veidoties (par augiem, to daļām). Sākot augt, kļūt redzamam, parādīties.
stāties Sākt darīt, veikt ko, novietojoties (darba, darbības vietā).
sagriezties Sākt dejot ar straujām riņķveida kustībām. Kļūt tādam, kur sāk dejot ar straujām riņķveida kustībām (par vietu, telpu).
Tikt uz strīpas, arī tikt strīpā Sākt dzīvot, strādāt u. tml. vēlamā veidā.
rasties Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (cilvēka darbības rezultātā) - piemēram, par apdzīvotu vietu.
tapt Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
rasties Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - par parādībām dabā vai sabiedrībā.
ķerties Sākt izgatavot, veidot, apstrādāt (ko), sākt rīkoties, darboties (ap ko).
parādīties Sākt kursēt (par, parasti jauna veida, transportlīdzekļiem).
dīgt Sākt rasties, veidoties (piemēram, par jūtām).
rasties Sākt risināties, veidoties (parasti par jaunām parādībām, norisēm sabiedrībā).
sagriezt Sākt vadīt (kādu) dēlā ar straujām riņķveida kustībām. Sākt dejot (kādu deju) ar straujām riņķveida kustībām.
iesākt Sākt veidot, izstrādāt (ko).
aizmesties Sākt veidoties, sākt attīstīties (parasti par pumpuriem, augļiem, ogām).
sēsties Sākt veikt (darbu, darbību), parasti sēdus.
Uzņemt(ies) uz saviem pleciem Sākt veikt (parasti) ko grūtu.
Uzņemt uz saviem pleciem Sākt veikt (parasti) ko grūtu.
Uzņemties uz saviem pleciem Sākt veikt (parasti) ko grūtu.
pārņemt Sākt veikt cita vietā (kādu. darbību, funkcijas u. tml.).
piesēsties Sākt veikt darbu, kas darāms sēžot.
sagriezties Sākt, parasti pēkšņi, virzīties apļveidīgi, spirālveidīgi (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
notikt Sākties un (parasti pakāpeniski) īstenoties noteiktā veidā (par norisi, darbību).
rasties Sākties, pakāpeniski veidoties (piemēram, par kādu stāvokli, norisi).
sagriezties Sākties, parasti pēkšņi, un izraisīt vidē riņķveida kustības (parasti par puteni, vētru).
celties Sākties, veidoties (par norisēm dabā).
pamatne Sākuma daļa (cilvēka vai dzīvnieka orgānam, organisma veidojumam).
uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai. Sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (par zemi, ūdenstilpi u. tml.).
uzsalt Sala iedarbībā izveidoties virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ledu, tā kārtu.
Koraļļu sala Sala, ko galvenokārt izveidojuši koraļļu kaļķu skeleti.
Koraļļu sala Sala, ko galvenokārt izveidojuši koraļļu kaļķu skeleti.
galviņsalāti Salāti, kuru lapas veido apaļas vai plakani apaļas dažāda blīvuma galviņas.
mērīt Salīdzināt kādu lielumu ar noteiktu šī paša lieluma vērtību, kas pieņemta par vienību. Šādā veidā raksturot kvantitatīvi (priekšmetu, parādību u. tml.).
salīkt Saliekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
saveldrēties Saliekties stublājos tā, ka izveidojas veldre (par lakstaugu kopumu).
sakārtot Salikt, novietot (priekšmetus) noteikta kārtībā, veidā.
fasetacs Salikta (posmkāju) acs, kas sastāv no konusveida redzes elementiem (omatīdijiem).
fasete Saliktas (posmkāju) acs radzenes sektors, kas veido omatīdija ārējo slāni.
loceklītis Saliktas vārpas sastāvdaļa, pie kuras veidojas vārpiņas.
cisas Salmi, siens, zirnāji, izžāvētas ūdenszāles, no kurām veido guļasvietu (gultā, uz grīdas u. tml.).
sarotīt Salocīt (ko) pakāpeniski šaurās joslās, arī riņķveidīgi, cilindrveidīgi.
stannāti Sāļi, kuru anjonus veido alvas (IV) savienojumi.
tipizēt Samazināt (kā, piemēram, celtņu konstrukciju, tehnoloģisko procesu) daudzveidību, veidojot (to) pēc tipveida paraugiem.
nonivelēt Samazināt, arī likvidēt (kā) atšķirības, daudzveidību.
slaids Samērā augsts, stāvs (par reljefa veidojumiem). Arī nolaidens.
platforma Samērā bieza, izturīga (parasti nostiprināta un paaugstināta) konstrukcija ar platņveida virsmu (kā) balstīšanai, pārvietošanai u. tml.
spilvens Samērā biezs, parasti četrstūrveidīgs, veidojums (organismā).
smilšakmens Samērā ciets nogulumiezis, kas ir izveidojies, sacementējoties smiltīm.
tālu Samērā daudz (padarīt, paveikt u. tml.).
tieksme Samērā ilgstošs, bieži par paradumu kļuvis (dzīvnieku) izturēšanās veids, kas ir vērsts uz noteiktu mērķi. Eksistences veids (augiem).
ziņojums Samērā īsa publiska runa, arī tās rakstveida teksts (apspriedēs, konferencēs, kongresos) ar konspektīvu faktu, analīžu rezultātu, prognožu u. tml. izklāstu.
puļķis Samērā īss stieņveida, parasti koka, priekšmets, detaļa, piemēram, (kā) aizbāšanai, sastiprināšanai
pārskrējiens Samērā īss un ātrs skrējiens ar sekojošu nogulšanos zemē, paslēpšanas drošākā vietā, ko parasti veic, izvairoties no pretinieka šaujamieroču uguns.
Tikt viegli cauri Samērā laimīgi (ar nelieliem zaudējumiem), samērā veiksmīgi izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
kuģis Samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piemēram, saimniecisku, zinātniski pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai.
maiss Samērā liels, četrstūrains priekšmets (kā sausa glabāšanai, transportēšanai), kas veidots no auduma, plastmasas, papīra u. tml. un kam viens gals ir vaļējs.
sultānvistiņa Samērā liels, drukns griežveidīgo kārtas putns (dienvidu zemēs) ar raibu, spilgti krāsainu apspalvojumu.
komanda Samērā neliela civiliedzīvotāju grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai.
komanda Samērā neliela karavīru grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai.
pabiezs Samērā piesātināts, blīvs, koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.).
referāts Samērā plaša publiska runa, arī tās rakstveida teksts (apspriedēs, sanāksmēs, konferencēs, kongresos u. tml.), kurā, parasti koncentrētā veidā, ietverti faktu, darbības, notikumu analīzes rezultāti, vispārinājumi, ieteikumi, prognozes.
sardele Samērā resna īsa desa, ko parasti lieto vārītā veidā.
vīle Samērā šaura taisnvirziena josla, ko veido svītrveida objekts apvidū, vidē.
stars Samērā šaurs, tievs veidojums, elements u. tml., kas ir vērsts prom no kāda centra.
stobriņš Samērā tievs cauruļveida priekšmets.
stobriņš Samērā tievs cauruļveida veidojums (organismā).
pavediens Samērā tievs, garš (kāda materiāla) veidojums (parasti šūšanai, siešanai).
miets Samērā tievs, garš kokauga stumbra, zara stieņveida gabals, parasti ar nosmailinātu galu.
stīga Samērā tievs, garš veidojums (parasti stieple, pavediens, mats).
lāsteka Samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, sacietējot izkusušā! un lejup tekošai vielai. Samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, izgulsnējoties vielām no lejup tekoša šķidruma.
pelēcīgs Samērā vienveidīgs, vienmuļš, bez notikumiem, kas izraisa pozitīvu attieksmi (parasti par laikposmu).
pastīvs Samērā, arī mazliet neveikls, neizdevies (piemēram, par darbību, notikumu, situāciju).
stalts Samērīgs, liels (par augiem, parasti kokiem, to daļām). Tāds, kurā augi, parasti koki, veidojas samērīgi, lieli (par norisi).
Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
sadoties Sanākt kopā, apvienoties (vienam ar otru, citam ar citu), parasti kopīga uzdevuma veikšanai.
sandalveidīgs Sandalveida.
uztvert Saņemt un izzināt priekšmetu un parādību atveidojumu, tiem tieši iedarbojoties uz maņu orgāniem.
sarūgtinājums Sāpīgs pārdzīvojums, ko izraisa pārestība, nepatiesi pārmetumi, arī vilšanās, neveiksme.
sajaukties Saplūst (parasti veidojot ģimenes, radot pēcnācējus) - par rasēm, tautām, tautībām u. tml.
sarafānveidīgs Sarafānveida.
sagrumbot Saraukt grumbās (seju, tās daļas). Būt par cēloni tam, ka izveidojas grumbas (parasti sejā, tās daļās).
sakrunkot Saraukt krunkās (seju, tās daļās); būt par cēloni tam, ka izveidojas krunkas (sejā, tās daļās). Sagrumbot.
iegūt Saražot, izstrādāt, izveidot.
krevele Sarepējis, červeļains veidojums (piemēram, uz auga daļām).
strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
veidvirpošana Sarežģītas formas (piemēram, izliektu, ieliektu) virsmu, detaļu virpošana (ar veidgriežņiem, kopējamām ierīcēm u. tml.).
mezgloties Sarežģīties, neveikties (par darbību, norisi).
naktssargs Sargs, kas naktī apsargā, parasti veikalus, uzņēmumus, noliktavas.
naktssardze Sargu grupa, kas veic savus pienākumus naktī.
iztaisīt Sarīkot, noorganizēt, arī paveikt (kādu pasākumu).
salocīt Saritināt, satīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida. Ritinot, tinot (kādu materiālu), izveidot (ko lokveidīgu, gredzenveidīgu no tā).
radiolārijas Sarkodīnu klases apakšklase (galvenokārt siltajās jūrās), kuras pārstāvjiem raksturīga centrālā kapsula, kas ietver kodolu un tā tuvumā esošo plazmu, sarežģīti veidots skelets un pavedienveida pseidopodijas. Šīs apakšklases dzīvnieki.
sarmojums Sarmai līdzīgs veidojums (uz augiem, to daļām).
apsarme Sarmai līdzīgs veidojums (uz augiem).
apsarmojums Sarmai līdzīgs veidojums (uz augiem).
Vest sarunas Sarptautiskajās attiecībās - organizēt, veikt domu apmaiņu (ar kādas valsts pārstāvjiem) nolūkā panākt vienošanos.
pāriet Sarunas, stāstījuma u. tml. gaitā pievērsties (kam citam, uzsvērt ko citu). Pārmainīt (piemēram, runas veidu).
vienkāršruna Sarunvalodas stila paveids, kam raksturīgas novirzes no literārās valodas normām.
sarveidīgs Sarveida.
saņemt Sasaistīt, saturēt, arī sašaurināt (piemēram, apģērbu, tā detaļas), piešķirot kādu veidojumu; padarīt kompaktu (piemēram, matu sakārtojumu).
savērpt Sasaistot atsevišķus elementus, izveidot (piemēram, tekstu, norisi).
uzsaldēt Sasaldējot kur virsū ūdeni vai citu šķidrumu, izveidot (slidotavu, skrejceļu slidošanai u. tml.).
rokrokā Saskaņā, vienotībā (ko darīt, veikt).
attīstīties Sasniegt augstāku pakāpi garīgajā izaugsmē (par cilvēku). Izveidoties (par individuālajām īpatnībām).
nobriest Sasniegt gatavības pakāpi (kā veikšanai).
Uzstādīt pirmrekordu Sasniegt pirmo augstāko rezultātu (jaunā disciplīnā vai jaunā sporta veidā).
raukt Sasprindzināt sejas muskuļus tā, ka (sejas, parasti pieres) ādā veidojas grumbas, mazliet pavirzīt sejas daļas.
pūlēties Sasprindzināt, koncentrēt fiziskos, garīgos spēkus, arī aktīvi darboties (lai ko veiktu, sasniegtu).
sabiezināt Sastādīt, sasēt cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus augus). Padarīt (parasti vienveidīgu augu stādījumu, sējumu) tādu, kur augi atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
riba Sastāvdaļa, elements (piemēram, karkasam, celtnei, priekšmetam), kas reizumis ir lokveidīgi izliekts un balsta vai savieno (ko). Arī parasti lokveidīgi izliekts, izcilnis.
formelements Sastāvdaļa, kas veido kādu sistēmu.
mūrēt Sastiprinot kādus materiālus ar javu, lejot vai blietējot kādu masu, veidot (ko).
Sadoties labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru, dievpalīgu u. tml.) Sasveicināties (vienam ar otru, citam ar citu), sakot «labrīt» («labdien», «labvakar», «dievs palīdz» u. tml.).
rokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar rokas spiedienu.
sarokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar savstarpēju rokas spiedienu.
sagumt Sašķiebties, kļūt zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
sagubt Sašķiebties, kļūt, parasti ievērojami, zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
sastiķēt Sašujot (vairākas, parasti neviendabīgas, daļas), izveidot (piemēram, apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
sariesties Satecēt, arī izveidoties (kur) lielākā daudzumā (par lāsēm, pilēm).
pasveicināt Satiekoties sveicināt (kādu).
sagriezt Satinot, savijot izveidot (ko).
sarullēt Satīt (ko) rullī, izveidot rulli (no kāda materiāla).
saritināt Satīt cilindrveidīgi, lodveidīgi u. tini.
smacēt Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta. Šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Arī slāpēt (1).
Kratīt roku (kādam) Satvert (kāda) delnu un to dažas reizes kustināt šādā veidā, parasti sveicinot, sveicot.
Pakratīt roku (kādam) Satvert (kāda) delnu un to īsu brīdi kratīt, parasti sveicinot, sveicot.
(Pa)kratīt roku (kādam) Satvert (kāda) roku un to īsu brīdi (pa)kratīt, parasti sveicinot.
kratīt Satvert un šādā veidā kustināt (parasti cilvēku, tā ķermeņa daļu).
liegums Saudzējama teritorija, kurā daļēji jāsaglabā dabas bagātības to pirmatnējā veidā.
pustuksnesis Sausa, tuksnesīga dabas zona (bez meža), kas mērenajā, subtropu vai tropu joslā veido pāreju uz tuksnesi.
sausmaizīte Sausiņveida maizīte, ko gatavo no netreknas mīklas.
sausiņveidīgs Sausiņveida.
Zelta rudens Sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
Zelta rudens Sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
līcis Sauszemes daļa ar lokveida ievirzījumu (upē, ezerā).
Taktiskā apakšvienība Sauszemes karaspēka organizatoriska vienība ar vienveidīgu pamatsastāvu, kurai pakļautas citu ieroču šķiru apakšvienības.
Taktiskā apakšvienība Sauszemes karaspēka organizatoriska vienība ar vienveidīgu pamatsastāvu, kurai pakļautas citu ieroču šķiru apakšvienības.
zeme Sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis, ko veido grunts, augsne.
novadpētniecība Sava novada pētīšana, ko veic galvenokārt ar vietējās sabiedrības spēkiem.
sagatavot Savākt, izveidot (kā) krājumu, rezervi u. tml.
savdabis Savdabīgs priekšmets, veidojums.
viebt Savelkot sejas muskuļus, mainīt izteiksmi (sejai, tās daļām), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē; šādā veidā radīt (sejā, tās daļās kādu grimasi), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē.
stiprināt Savienojot (ar ko), panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums) atrodas noteiktā, parasti nekustīgā, stāvoklī.
sastiķēt Savienojot (vairākus, parasti neviendabīgus, elementus), izveidot (ko vienu).
zvaigznīte Savienojumā «alpu zvaigznīte»: ēdelveiss.
zaldātiņš Savienojumā «alvas zaldātiņš»: rotaļlieta - neliels no alvas veidots karavīrs.
asarveidīgs Savienojumā «asarveidīgās zivis»: īsto kaulzivju kārta, kurā ietilpst, piemēram, asaru, lucīšu, zobenzivju dzimtas.
izcirtējs Savienojumā «gaļas izcirtējs»: cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
karpveidīgs Savienojumā «karpveidīgās zivis»: zivju kārta, pie kuras pieder, piemēram, karpas, ālanti, līņi, plauži, vimbas, karūsas.
kluburu Savienojumā «kluburu kluburiem»: ātrā, neveiklā gaitā. Klumburu klumburiem.
klumburu Savienojumā «klumburu klumburiem»: ātrā, neveiklā gaitā.
klunkuru Savienojumā «klunkuru klunkuriem»: ātrā, neveiklā gaitā. Klumburu klumburiem.
kritizētājs Savienojumā «kritizētājs reālisms»: reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu kapitālistiskajās zemēs), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
lēļveidīgs Savienojumā «lēļveidīgie putni»: putnu kārta, kurā ietilpst, piemēram, lēlis.
līdakveidīgs Savienojumā «līdakveidīgās zivis»: īsto kaulzivju virskārtas kārta, kurā ietilpst, piemēram, līdaka.
mencveidīgs Savienojumā «mencveidīgās zivis»: īsto kaulzivju kārta, pie kuras pieder, piemēram, mencas, vēdzeles.
mušveida Savienojumā «mušveida divspārņi»: divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi (piemēram, dunduri, mušas), kam raksturīgi trīsposmu taustekļi.
mēnestiņš Savienojumā «naga mēnestiņš»: gaiša lokveida josla pie naga saknes.
odveida Savienojumā «odveida divspārņi»-, divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā gariem taustekļiem, kam ir vismaz seši gandrīz vienādi posmi. Šīs apakšārtas kukaiņi.
staipeknītis Savienojumā «palu slaipeknītis»: staipekņu dzimtas augs ar nelieliem ložņājošiem dzinumiem, adatveida lapām.
pamazināts Savienojumā «pamazinātā skaņkārta»: skaņkārta, kuru veido periodiska toņu un pustoņu mija.
papagaiļveidīgs Savienojumā «papagaiļveidīgie putni»: putnu kārta, pie kuras pieder drukni putni ar īsu kaklu, īsu, izliektu knābi, spilgtu apspalvojumu.
peļveidīgs Savienojumā «peļveidīgie grauzēji»: grauzēju kārtas apakškārta, kurā ietilpst, piemēram, peles, kāmji. Šīs apakškārtas dzīvnieki.
plekstveidīgs Savienojumā «plekstveidīgās zivis»: zivju kārta, kuras pieaugušajiem pārstāvjiem ir raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis, acu novietojums vienā galvas pusē un atšķirīga labās un kreisās ķermeņa puses krāsa (piemēram, plekste, akmeņplekste, limanda).
puskoka Savienojumā «puskoka lēcējs»: cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoklēcējs.
rēzus Savienojumā «rēzus faktors»: īpaša viela, ko satur cilvēka un rēzus makaka eritrocīti un kas ierosina specifisku antivielu rašanos un īpašā veidā reaģē ar tām.
sadoties Savienojumā «sadoties rokas»: pasniegt viens otram, cits citam roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
safrāns Savienojumā «safrāna pepiņš»: ziemas šķirnes ābele ar vidēji lieliem koniskiem vai olveida dzeltensarkaniem aromātiskiem augļiem. Šīs šķirnes ābeļu auglis.
virsis Savienojumā «sila virsis» - eriku (viršu) dzimtas 30-70 cm augsts, mūžzaļš krūms (nektāraugs) ar pacilu, zarainu stumbru, vienkāršām, veselām 1,5-2,5 mm garām lapām, ķekarveida ziedkopu un violetu vainagu.
siļķveidīgs Savienojumā «siļķveidīgās zivis»: kaulzivju kārta, pie kuras pieder, piemēram, siļķes, reņģes, brētliņas, laši, taimiņi.
spert Savienojumā «spert kāju»: pārvietojoties veidot soli (parasti kādā virzienā).
spert Savienojumā «spert soli», «spert soļus»: pārvietojoties veidot soli, soļus.
stagarveidīgs Savienojumā «stagarveidīgās zivis»: kaulzivju kārta, kurā ietilpst, piemēram, stagari.
staipekņveidīgs Savienojumā «staipekņveidīgo klase». Paparžaugu nodalījuma klase, kurā ietilpst daudzgadīgi vienādsporu un dažādsporu augi ar ložņājošu vai pacilu stumbru.
storveidīgs Savienojumā «storveidīgās zivis»: kaulzivju kārta, pie kuras pieder lielas (līdz 9 metriem garas) zivis, piemēram, store, beluga, sevrjuga.
svaigs Savienojumā «svaigā veidā»: tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
virsloceklis Savienojumā «teikuma virsloceklis»: teikuma loceklis, kas veido teikuma gramatiskās uzbūves pamatu.
tenteru Savienojumā «tenteru tenteriem»: neveiklā, nevienmērīgā gaitā, virzībā.
toskānisks Savienojumā «toskāniskais orderis»: doriešu ordera paveids, kam raksturīgas masīvas kolonnas un rotājuma vienkāršība.
vadozs Savienojumā «vadozie ūdeņi»: pazemes ūdeņi, kas veidojušies un atrodas zemes garozā.
vējzivjveidīgs Savienojumā «vējzivjveidīgo kārta»: kaulzivju kārta, kurā ietilpst līdz 1 metram garas, saimnieciski izmantojamas zivis, kas dzīvo tropu un mēreno joslu ūdeņos.
virsmaktīvs Savienojumā «virsmaktīvās vielas»: vielas, kas monomolekulārā slāņa veidā uzkrājas divu fāžu robežvirsmā un samazina tās brīvo enerģiju (virsmas spriegumu).
zobkarpveidīgs Savienojumā «zobkarpveidīgās zivis»: zivju kārta, pie kuras pieder sīkas (parasti ap 5 centimetriem garas) zivis, kam uz žokļiem ir nelieli zobi (piemēram, šķēpnesis) un kas dzīvo tropos un subtropos, galvenokārt saldūdeņos.
ļipiņa Savienojumā ar «auss». Ārējās auss gliemežnīcas apakšējā daļa, ko veido galvenokārt taukaudi.
solīties Savienojumā ar «būt» formām norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību.
iespējams Savienojumā ar «būt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kad (ko) var veikt vai (kas) vai īstenoties.
neomulīgs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē psihisku stāvokli, kas saistīts ar nepatīkamām (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtām.
izbraukt Savienojumā ar «ceļš». Paveikt braucienu (pa kurieni).
staigāt Savienojumā ar «ceļu, taku» u. tml.: ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu).
savest Savienojumā ar «kopā»: panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas saskarsme.
sārmzemju Savienojumā ar «metāli»: Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdeni, veidojot sārmainu reakciju.
laist Savienojumā ar «vaļā»: sākt spēcīgi veidot (skaņas).
dzenītis Savienojumā ar «zivju»: mazs zaļvārnveidīgo kārtas putns ar krāšņu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, ļoti spēcīgu knābi.
maurs Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs sastopams šādā zālājā, arī veido šādu zālāju.
sen- Savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa «-ts», norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir noticis, paveikts sen.
sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz savstarpēju attiecību izveidošanos.
sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz savstarpēju darbību (sazināšanos, saskarsmes veidošanu u. tml.).
sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda, ka kopīgā darbībā iegūst prasmi šo darbību saskanīgi veikt.
at- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības veikšanu līdz apnikumam, pārmēram.
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko izgatavo, izveido.
at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, lai ko ietvertu, apņemtu.
ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris daļēji.
pa- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris daļēji.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris, sasniedzot ļoti, arī pārāk augstu pakāpi, intensitāti.
ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības gaiļa tiek iegūta zināma veiklība, prasme.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas iegūst citu veidu, kvalitāti, kļūst par ko citu.
ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas izveidojas, top (piemēram, kādā priekšmetā, virsmā).
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek pielāgojot izveidots vēlamajā formā.
ap- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbību veic vairāki vai visi, vai arī, ka darbība aptver daudzus objektus.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
pa- Savienojumā ar verbu, kas parasti saistīts ar «varēt», «spēt»: norāda uz subjekta spēju veikt darbību.
lēkšana Savienojumos «lēkšana no tramplīna», «lēkšana ar slēpēm»: sporta veids - planējošs lidojums uz priekšu un lejup, izmantojot nobraucienā ar slēpēm no tramplīna iegūto inerci.
pamāt Savienojumos «pamāt sveicienu», «pamāt sveikas», «pamāt ardievas»: mājot sveicināt, atvadīties.
mezgls Savienojums (diegiem, auklām u. tml.), ko veido, (tos) sasienot. Ciešs iesējums (piemēram, pavedienā). Savilkta cilpa.
pārlaidsavienojums Savienojums, kas ir veidots, uzliekot vienas detaļas galu, malu otrai.
saistīt Savienot (valodas vienības), veidojot, piemēram, izteikumu, tā daļu. Būt tādam, kas savieno (valodas vienības), piemēram, izteikumā, tā daļā.
naglot Savienot ar naglām. Savienojot ar naglām detaļas, elementus, veidot (ko).
sapārot Savienot, sasaistīt pa pāriem (piemēram, detaļas, vielu daļiņas). Izveidot (ko), savienojot divas detaļas, elementus u. tml.
(Sa)raukt (arī (sa)raut, (sa)vilkt) pieri (grumbās, krunkās) Savilkt pieres ādu tā, ka tajā izveidojas grumbas, krunkas.
sadzīt Savirzīt (ko kopā, kādā kopuma, veidojumā, arī kur).
salasīties Savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par dzīvniekiem.
sagulties Savirzīties, arī sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sagult (2).
sagult Savirzīties, arī sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sagulties (2).
saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
Vārāmais namiņš Savrupa celtne (piemēram, slieteņa veidā), kurā vāra, gatavo ēdienu.
samainīt Savstarpēji izkārtot (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) vienam otra, citam cita paredzētajā laikā.
Ģeoloģiskā formācija Savstarpēji saistīts iežu komplekss, kas veidojies līdzīgos apstākļos.
Ģeoloģiskā formācijā Savstarpēji saistīts iežu komplekss, kas veidojies līdzīgos apstākļos.
valoda Savstarpējo signālu kopums (skaņas, ķermeņa pozas, izturēšanās veidi u. tml.), kas radies kādai dzīvnieku sugai evolūcijas procesa.
žākle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem). Divžuburu zars, stumbrs. Arī šādi izveidots koka priekšmets. Stakle (1).
sarunāties Sazināties, izmantojot zīmes, izturēšanās veidu u. tml.
Literārais scenārijs Scenārijs, kas uzrakstīts stāsta vai lugas veidā.
Literārais scenārijs Scenārijs, kas uzrakstīts stāsta vai lugas veidā.
nāciens Secīga (kā) izraisīšanās, izveidošanās (parasti psihē).
mija Secīga (kā) nomaiņa, aizstāšana (ar ko citu). Secīga (kā) rašanās, veidošanās (kā cita vietā).
gājiens Secīga norise (piemēram, psihiskiem procesiem). Secīga pārveidošanās (piemēram, parādībām sabiedrībā).
gājums Secīga norise (piemēram, psihiskiem procesiem). Secīga pārveidošanās (piemēram, parādībām sabiedrībā). Gājiens (7).
mīties Secīgi nomainīt, aizstāt (citam citu). Rasties, veidoties (kā cita vietā).
vīle Secīgu dūrienu virkne, arī šujot izveidota, piemēram, līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
izsecināt Secinot izveidot (domu, spriedumu u. tml.).
kalns Sēdam zemes virsas pacēlumam līdzīgs veidojums.
sols Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā.
seglveidīgs Seglveida.
segmentveidīgs Segmentveida.
putekšņlapa Segsēkļu ziedā reprodukcijas orgāns, kurā veidojas putekšņi.
auglis Segsēkļu zieda veidojums, kurš attīstās no auglenīcas pēc apaugļošanās un kurā savukārt attīstās sēklas.
pamatsegums Segums, kas veido (kā) pamatu.
seismometrija Seismoloģijas nozare, kas izstrādā iekārtas seismisko viļņu uztveršanai, veido seismoloģisko novērojumu metodes.
piesēja Sēja, ko veic papildus, lai atjaunotu pamatsējas normālu biezību.
punktsēja Sēja, kuru veic ar precīzām izsējas mašīnām, kas visas sēklas ievieto augsnē vienādā attālumā vienu no otras.
starpnervs Sejas nerva mazākā daļa, ko veido jušanas un veģetatīvās šķiedras, kuru zari inervē garšas kārpiņas, zemmēles un zemžokļa siekalu, kā arī asaru dziedzeri.
vaibsti Sejas veidojums (parasti indivīdam raksturīgs), tā atsevišķo iezīmju kopums. Raksturīgas līnijas sejā. Arī sejas izteiksme.
ligzdsēja Sējas, veids - sēšana ligzdās (3).
kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka gareniskā virzienā, gan šķērsvirzienā.
radiosekcija Sekcija (veikalā), kurā pārdod radioaparātus un radiodetaļas.
dīgļsoma Sēklaizmetņa šūna, kurā izveidojas olšūna, notiek apaugļošanās un attīstās dīglis.
sēklnesis Sēklotnes vieta, uz kuras veidojas sēklaizmetnis. Placenta (2).
placenta Sēklotnes vieta, uz kuras veidojas sēklaizmetnis. Sēklnesis.
šķērsnis Sekls upes gultnes posms, kas līdzenuma upēs veidojies, nosēžoties sanešiem.
kalpot Sekmēt, veicināt. Sekmēt (uzdevuma, problēmas) risināšanu, (mērķa) sasniegšanu.
šķirties Sekmēties, veikties (parasti par darbu, darbību).
atzīme Sekmju novērtējums (mācību iestādēs), kas izteikts cipara vai vārdiska formulējuma veidā.
sektorveidīgs Sektorveida.
sekvencveidīgs Sekvencveida.
sekvestrācija Sekvestra (1) veidošanās.
plīvuraste Selekcijas ceļā no sudrabkarūsas izaudzēta akvāriju zivs, kam raksturīgas divas plīvurveida astes spuras.
izselekcionēt Selekcionējot izveidot, arī uzlabot (šķirni).
karatē Sena dažu Āzijas tautu pašaizsardzības sistēma, kurā sit ar roku vai kāju pa uzbrucēja visvārīgākajām ķermeņa daļām. Attiecīgais cīņas sporta veids.
pilskalns Sena nocietināta dzīves vieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā), kas saglabājusi senlaiku apmetņu paliekas un agrākā dzīves veida vēsturiskās iezīmes.
senleja Sena upes ieleja vai ielejveida forma. Ledāja kušanas ūdeņu veidota ieleja. Senieleja.
senieleja Sena upes ieleja vai ielejveida forma. Ledāja kušanas ūdeņu veidota ieleja. Senleja.
amfiteātris Senajā Grieķijā - skatītāju vietas teātrī, kuras iekārtotas pakāpjveidīgi puslokā. Teātris ar šādām skatītāju vietām.
amfiteātris Senajā Romā - atklāta apaļa vai ovāla celtne izrādēm, kurā skatītāju vietas iekārtotas pakāpjveidīgi ap arēnu.
cenzors Senajā Romā - vēlēta amatpersona, kas pārzināja pilsoņu īpašuma novērtēšanu tā aplikšanai ar nodokļiem, uzraudzīja pilsoņu dzīves veidu un pārbaudīja viņu politisko uzticamību.
pitekantrops Senākais fosilais pērtiķveida cilvēks, kura skeleta atliekas atrastas Javas salā (no 1890. gada līdz 1893. gadam).
pirmsvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
priekšvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību. Pirmsvēsture (1).
prototips Senākais, vienkāršākais (kā vēlāk attīstīta) veidojums.
trifele Sēne ar bumbuļveida augļķermeni, kas attīstās augsnē.
pūpēdis Sēne ar lodveida vai bumbierveida augļķermeni.
mietene Sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām.
sklerotīnija Sēne, kas veido sklerocijus.
nipelis Sēnes veida detaļa velosipēdam spieķu iestiprināšanai riteņa lokā.
Stobriņu sēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida vai bišu šūnām līdzīgi iedibumi, kuros veidojas sporas.
Lapiņu sēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes, uz kurām atrodas sporas veidotājs slānis.
zemestauki Sēnes, kuru jaunie olveida augļķermeņi, kas ietverti stingrā, bālganā apvalkā, sākumā attīstās zemē.
Augstāk attīstītās sēnes Sēnes, kuru ķermeni veido daudzšūnu sēņotne.
Zemāk attīstītās sēnes Sēnes, kuru ķermeni veido viena šūna.
Zemāk attīstītās sēnes Sēnes, kuru ķermeni veido viena šūna.
sēnesveidīgs Sēnesveida.
satīrs Sengrieķu mitoloģijā - dabas dievība, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu.
sirēna Sengrieķu mitoloģijā - mītiska būtne (daļēji sievietes, daļēji putna vai zivs veidolā), kas ar savām dziesmām ievilinājusi jūrasbraucējus bīstamās vietās un izraisījusi to bojāeju.
nimfa Sengrieķu un romiešu mitoloģijā - dabas dievība jaunas, skaistas sievietes veidolā.
kaklagredzens Senlaicīga rotas lieta - ap kaklu valkājama metāla apļveida stīpa.
vairogs Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa - īpaši veidota koka vai metāla plāksne, ar ko atvairīja pretinieka auksto ieroču uzbrukumu.
ķīļraksts Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras) - ķīļveida zīmju sistēma, ar kurām apzīmē vārdus vai zilbes.
tunika Seno romiešu kreklveida apģērba gabals no vilnas vai linu auduma (ar atverēm galvai un rokām, vēlāk ar piedurknēm).
vulkāns Seno romiešu ugunsdieva Vulkāna vārdā nosaukts veidojums, kas sastāv no magmas avota, pazemes ejas un šīs ejas virszemes atveres, ap kuru uzkrājas izvirdumu produkti, veidojot zemes virsas pacēlumu - konusu.
farss Sens franču sadzīves komēdijas paveids. Komēdija vai vodeviļa ar ārišķīgiem, parupjiem efektiem.
taure Sens pūšamais mūzikas instruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu un ar kuru var iegūt tikai dabiskās skaņurindas skaņas.
rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni. 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iegrieza vai iekala akmenī, metālā, kokā, kaulā.
dūda Sens stīgu instruments, kurš veidots no puslokā saliekta dēlīša un kuram par rezonatoru izmantots piepūsts cūkas pūslis.
sēņveidīgs Sēņveida.
sērijveidīgs Sērijveida.
serpentīnceļš Serpentīnveida ceļš.
serpentīnveidīgs Serpentīnveida.
serpentīncaurule Serpentīnveidīgi izliekta caurule.
pašpilnveide Sevis pilnveide.
pašpilnveidošanās Sevis pilnveidošana.
Karantīnas nezāles Sevišķi kaitīgas un bīstamas nezāles, kuru apkarošanai veicami īpaši karantīnas pasākumi.
Karantīnas nezāles Sevišķi kaitīgas un bīstamas nezāles, kuru apkarošanai veicami īpaši karantīnas pasākumi.
lielisks Sevišķi labi (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
sezonveidīgs Sezonveida.
trigers Shēma, kam ir divi stabili stāvokļi un konkrēts vadības veids.
saaudums Siekalu dziedzeru sekrēta veidojums, ko rada kāpuri iekūņojoties.
siekalveidīgs Siekalveida.
pilastrs Sienā iebūvēts, uz priekšu izvirzīts balsts (parasti ar taisnstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam.
vidussiena Siena starp divām telpām, diviem telpiskiem veidojumiem.
rievsiena Siena, kas ir veidota no elementiem, kurus savieno ar rievu un ierievi.
sasiet Sienot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus kādā kopumā, veidojumā).
samezglot Sienot (ko), izveidot (tajā) mezglus.
Sasiet mezglu Sienot (ko), izveidot mezglu.
sasiet Sienot (vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
iesiet Sienot ieveidot (cilpu, mezglu, piemēram, auklā).
izsiet Sienot izveidot, izgatavot.
sasieties Sienot ko, izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā.
Siet kūli Sienot veidot kūli.
saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
mesties Sienoties, pinoties u. tml., veidoties (piemēram, cilpā, grīstē, mezglā).
mezglot Siet (ko), veidojot (tajā) mezglus.
kratīklis Sietveida ierīce lielāko (kā) daļu atšķiršanai no sīkajām, smalkajām.
sietveidīgs Sietveida.
tunika Sieviešu apģērba gabals, piemēram, vieglas, pagaras blūzes veidā.
kombinē Sieviešu kreklveida veļas gabals, ko valkā tieši zem kleitas, kostīma.
klēpis Sievietes ķermeņa daļa, kurā veidojas auglis.
signālraķete Signalizēšanai paredzēta raķete, kuras lādiņš deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus.
mizgrauzis Sīka brūna vai melna vabole, kuras kāpuri dzīvo zem koku mizas, retāk koksnē, veidodami cilindriskas ejas.
tīklērce Sīka ērce, kas sūc augu sulu, (parasti) veidojot sūkumu vietās tīklojumu.
izloksne Sīkākais vēsturiski izveidojies kāda novada valodas paveids.
Kosmiskie putekļi Sīkas meteoru ķermeņu daļiņas, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
meņševiks Sīkburžuāziska reformistiska partija, ko izveidoja meņševisma piekritēji pēc Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 2. kongresa (1903. gadā).
sūneņi Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes. Attiecīgais dzīvnieku tips. Sūndzīvnieki.
sūndzīvnieki Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes. Attiecīgais dzīvnieku tips. Sūneņi.
zobiņi Sīki izciļņi, kas veidoti virsmas raupjuma radīšanai vai dekoratīvos nolūkos.
zosāda Sīki konusveida mezgliņi ādā (no aukstuma vai nervu uzbudinājuma).
pangodiņš Sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
pūslītis Sīks lodveida veidojums, kas pildīts ar gāzi vai gāzu maisījumu (parasti masā, šķidrumā).
kapilārs Sīks matveida kanāls (vielā, masā, materiālā u. tml.).
skrots Sīks metāla lodveida veidojums kā virsmas apstrādei.
ērce Sīks vai ļoti sīks zirnekļveidīgo klases dzīvnieks, kas parazitē uz augiem vai dzīvniekiem.
plūksna Sīks veidojums no vaļējiem šķeltiem kāda materiāla galiem, kurš atrodas uz (kā) virsmas.
spurgala Sīks veidojums, izaugums (augiem, to daļām).
pūslītis Sīks, ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
zeltstarīte Sīks, daudzgadīgs liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā.
spurītis Sīks, spurains (auga) veidojums.
siksnveidīgs Siksnveida.
sīktirgotava Sīktirgotāja veikals.
virpulis Sīku cietvielas daļiņu, arī, parasti vieglu, priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
uzrasināt Sīku pilienu veidā uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
merkantilisms Sīkumains aprēķins, arī savtīgs veikalnieciskums.
silesveidīgs Silesveida.
silikagels Silīcija dioksīds, kas iegūts makroporainas masas veidā.
silīcijūdeņraži Silīcija savienojumi ar ūdeņradi - toksiskas gāzveida vai šķidras vielas ar nepatīkamu smaku. Silāni.
silāni Silīcija savienojumi ar ūdeņradi - toksiskas gāzveida vai šķidras vielas ar nepatīkamu smaku. Silīcijūdeņraži.
torīts Silikātu grupas radioaktīvs minerāls, ko izmanto torija ieguvei.
mods Siloģisma veids, kam raksturīgas īpašas kvantitatīvas un kvalitatīvas atšķirības.
Sēņu lietus Silts vasaras vai rudens lietus, kas veicina sēņu augšanu.
Sēņu lietus Silts vasaras vai rudens lietus, kas veicina sēņu augšanu.
gāzturbīna Siltuma dzinējs, kurā vilkmes spēks tiek radīts, pārveidojot kurināma ķīmisko enerģiju izplūstošās gāzes strūklas kinētiskajā enerģijā.
izkust Siltuma iedarbībā izveidoties.
perlīts Siltumizolācijas materiāls, ko iegūst, apdedzinot stiklveida vulkānisko iežu gabalus.
salaka Siļķveidīgo kārtas zivs ar samērā lielām, ieapaļām zvīņām bez sudrabaina spīduma, taukspuru, nepilnīgu sānu līniju.
siļķe Siļķveidīgo zivju kārtas dzimta, pie kuras pieder, piemēram, siļķes, brētliņas, sardīnes.
alata Siļķveidīgo zivju kārtas dzimta.
pelede Siļķveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar zilgani zaļu muguru, sudrabotas krāsas sāniem un vēderu.
Tējas sēne Simbiotiska mikroorganismu (rauga sēņu, etiķskābes baktēriju) kopa, kas saldinātā tējā veido recekļainas plēves un no kā Iegūst saldskābu dzērienu.
attēls Simbols, grafisks atveidojums.
poliamīdi Sintētiski polimēri - baltas, cietas, elastīgas sveķveida vielas, no kurām iegūst, piemēram, mākslīgās šķiedras, plastmasu.
teātris Sintētisks, kolektīvs mākslas veids, kura darbi paredzēti uztverei ar redzi un dzirdi un galvenie izteiksmes līdzekļi ir cilvēka runa, darbība, izturēšanās; arī teātra māksla, skatuves māksla.
sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks - nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem.
sīpols Sīpolu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem).
sīpolveidīgs Sīpolveida.
sirdspilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā. Sirds pilieni.
Sirds pilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā. Sirdspilieni.
sirdsveidīgs Sirdsveida.
menisks Sirpjveida skrimslis ceļa locītavā.
sirpjveidīgs Sirpjveidā.
ihtiols Sīrupveida šķidrums, kas satur organiskos sēra savienojumus un ko lieto par antiseptisku un pretiekaisuma līdzekli.
sīrupveidīgs Sīrupveida.
mehānisms Sistēma (parasti kāda darba, kādu darbību veikšanai).
rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai.
izkārtojums Sistēmas izveidojums, iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķās sastāvdaļas, elementus.
vest Sistemātiski kārtot (dokumentus), veikt (ar dokumentiem saistītas darbības).
strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku veikt šādas darbības, veidojot, gatavojot (ko).
pašaudzināšana Sistemātisku darbību kopums, kura mērķis ir savas personības pilnveidošana.
kolekcija Sistematizēts (parasti ar mākslu, vēsturi, zinātņu nozarēm saistītu) vienveidīgu priekšmetu krājums.
triangalo Sitamais mūzikas instruments - trijstūrveidīgi izliekts neliels stienis ar augstu, dzidru skaņu. Trijstūris (3).
izkalt Sitot ar knābi, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.) - par putniem.
uzsist Sitot izveidot (kur) caurumu, robu u. tml.
izsist Sitot, ar sitienu izveidot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
ogļskābe Skābe, kas veidojas, oglekļa dioksīdam reaģējot ar ūdeni.
paskābe Skābe, kurā skābes veidotājelementa oksidēšanas pakāpe ir mazāka par maksimālo pakāpi.
apskābe Skābe, kurā skābi veidojošam elementam ir viszemākā oksidācijas pakāpe.
minerālskābes Skābes, kuru sāļus sastop minerālu veidā.
ēveļskaidas Skaidas, kas veidojas, ēvelējot koka vai metāla virsmu.
kaligrāfija Skaidra un skaista raksta veidošanas paņēmienu kopums un prasme. Skaidra un skaista rakstīšana.
atsegt Skaidri, uztverami attēlot, atveidot, parādīt (piemēram, mākslā, literatūrā). Atklāt.
daiļraksts Skaidrs un skaists raksts. Kaligrāfisks rakstības veids.
skaistulis Skaists priekšmets, veidojums.
ducis Skaita mērvienība - 12 gabalu. Kopa, kurā ir divpadsmit (parasti vienveidīgu) priekšmetu.
šoks Skaita mērvienība - 30 gabalu. Kopa, kurā ir 30 (parasti vienveidīgu) priekšmetu.
pusducis Skaita mērvienība - 6 gobāli. Kopa, kurā ir seši (parasti vienveidīgi) priekšmeti.
Vesels skaitlis Skaitlis, kas nav izteikts daļskaitļa veidā.
determinants Skaitlis, ko iegūst, saskaitot noteiktā kārtībā izveidotus kvadrātiskas tabulas skaitļu reizinājumus.
servisprogramma Skaitļotāja sistēmas programma šīs sistēmas nepieciešamāko apkalpošanas funkciju, veikšanai.
Harmoniska rinda (arī virkne) Skaitļu rinda (virkne), kuras locekļi veidojas no naturālo skaitļu apgrieztajām vērtībām (1, 1/2, 1/3).
Harmoniska rinda Skaitļu rinda, kuras locekļi veidojas no dabisko skaitļu apgrieztām vērtībām (1, 1/2, 1/3).
Harmoniska virkne (arī rinda.) Skaitļu virkne (rinda), kuras locekļi veidojas no naturālo skaitļu apgrieztajām vērtībām (1, 1/2, 1/3,...).
krokuss Skalbju dzimtas augs ar dažādas krāsas zvanveida ziediem.
skalbe Skalbju dzimtas augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem.
īriss Skalbju dzimtas augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem. Skalbes.
pieskaldīt Skaldot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot.
saskaldīt Skaldot pārveidot par ko.
ieskaldīt Skaldot, cērtot ar cirvi, radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, zīmi).
atsaukties Skaļi atbildēt uz sveicienu, jautājumu u. tml.
skanda Skaļruņu sistēma, kas parasti ir ievietota kastveida konstrukcijā.
Velna laivas Skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
trollis Skandināvu ticējumos, folklorā - pārdabiska mežu, kalnu būtne (piemēram, milža, pundura, raganas veidolā).
izruna Skanējuma izveide (valodas skaņām, vārdiem u. tml.) ar runas orgāniem. Skanējums (valodas skaņām, vārdiem u. tml.).
sonants Skaņa, kas veido zilbi. Skanenis (1).
skanenis Skaņa, kas veido zilbi. Sonants.
sintēze Skaņas veidošana no tās atsevišķiem elementiem.
transkripcija Skaņdarba pārveidojums citādam atskaņojumam nekā paredzēts oriģinālā. Arī brīva, virtuoza (skaņdarba) apdare.
pavadījums Skaņdarba sastāvdaļa, kas veido papildina ļumu dziedātāja vai instrumentālista partijai.
popurijs Skaņdarbs, ko kāds komponists ir izveidojis no dažādām citu komponistu vai tautas mūzikas melodijām, to fragmentiem un kam parasti nav tematiskas attīstības.
hepenings Skaņdarbs, skatuves mākslas darbs, ko veido, parasti vairāki, improvizētāji.
koncertprogramma Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu (1).
koncertrepertuārs Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu vai kas ietilpst mākslinieka, mākslinieku kolektīva repertuārā.
mažors Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpē) veido lielo trijskani.
minors Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpe) veido mazo trijskani.
Simetriskās skaņkārtas Skaņkārtas, kuru pamatā ir noteikta centrālā saskaņa un skaņurindas veidojas no oktāvu vienmērīga dalījuma intervālos.
balss Skaņu kopums, ko veido (cilvēka) elpošanas ceļa orgāni (balss aparāts). Skaņu kopums, kas raksturīgs runai.
Iekšējā fleksija Skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piemēram, «dzenu» un «dzinu»).
Iekšējā fleksija Skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piemēram, «dzenu» un «dzinu»).
monotonija Skaņu, to grupu vienveidīgums.
pieskarties Skarot (ko), iedarboties (uz to), arī pārveidot (to).
iegriezt Skarot (ko), virzoties (pa ko), ieveidot, atstāt (piemēram, rievas) - parasti par ko asu.
skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, radīt rievas, līnijas (kā virsmā). Skarot ar ko asu, cietu, veidot (piemēram, rievas, līnijas) kā virsmā.
ņemt Skart (ar kādu darbību), apstrādāt, arī veikt (ko).
taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos. Būt tādam, ar kuru skar (ko) šādā veidā (par ķermeņa daļām).
atskarāties Skaru veidā nokarāties (par ko atplīsušu vai atplēstu).
skarveidīgs Skarveida.
Dzīves ziņa Skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi, parādībām, arī dzīves veids, arī tradīciju, ieražu kopums (parasti tautai).
parters Skatītāju zāles vietu kopums, kas atrodas tās grīdas līmenī pretim skatuvei.
balets Skatuves mākslas darbs, kura saturs izteikts muzikāli horeogrāfiskos tēlos. Attiecīgais skatuves mākslas veids.
varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
revija Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma. Šāda skatuves mākslas veida uzvedums.
opermāksla Skatuves mākslas veids, kura darbu saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos.
drāma Skatuves mākslas veids, kurā izmanto šī daiļliteratūras veida darbus.
raksturtēlotājs Skatuves mākslinieks, kura dotības ir piemērotas raksturtēlu atveidei.
ietērps Skatuves telpas mākslinieciskais veidojums atbilstoši lugas darbības apstākļiem un idejiskajam saturam.
iegurnis Skeleta daļa, ko veido divi gūžas kauli, kuri nekustīgi savienoti ar krusta kaulu.
Jaunie naturālisti Skolēni, kas ārpusklases darbā piedalās dabas pētīšanā un veic izmēģinājumus lauksaimniecībā.
Jaunie naturālisti Skolēni, kas ārpusklases darbā piedalās dabas pētīšanā un veic izmēģinājumus lauksaimniecībā.
uzskrāpēt Skrāpējot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
ieskrāpēt Skrāpējot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievas, līnijas). Mazliet, arī vietumis saskrāpēt.
izskrāpēt Skrāpējot radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu).
sabizot Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
saskriet Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
noskriet Skrienot veikt (visa attālumu, ceļa gabalu).
izskriet Skrienot, parasti sacensībās, paveikt (distanci).
noskriet Skrienot, parasti sacensībās, veikt (noteiktu attālumu noteiktā laikā).
haizivs Skrimšļzivju klases dzīvnieks ar vārpstveida ķermeni un zāģveida zobiem.
raja Skrimšļzivju klases zivs ar rombveida vai ieapaļu muguras - vēdera virzienā saplacinātu ķermeni un tievu, smailu asti.
zāģraja Skrimšļzivju klases zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu.
zāģzivs Skrimšļzivju klases zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu. Zāģraja.
skrīpstveidīgs Skrīpstveida.
skrituļveidīgs Skrituļveida.
skrūvvērstuve Skrūvveida vērstuve.
skrūvveidīgs Skrūvveida.
saskubināt Skubinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sāk veikt, darīt (ko).
nobiras Skujas, lapas, koku zari, kas ir nobiruši un veido zemsedzi.
skuja Skujkoku adatveida lapa.
izskūt Skujot izveidot (piemēram, attiecīgu formu).
izdzīt Skujot izveidot noteiktā formā (piemēram, uzacis).
pīnija Skuju koks ar zarotu vainagu lietussarga veidā. Itālijas priede.
skujveidīgs Skujveida.
cilnis Skulpturāla tēla veidojums uz plaknes.
torss Skulpturāls cilvēka rumpja atveidojums.
reljefs Skulpturāls veidojums uz plaknes. Cilnis.
lentzivs Slaida asarveidīgo kārtas zivs ar tumši plankumotu mugurpusi un sāniem, dzeltenīgi baltu vēderu, garu muguras un anālo spuru. Islandes lentzivs.

vei citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV