Paplašinātā meklēšana

Meklējam re.

Atrasts vārdos (1000):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

(Vai) tu re

Atrasts skaidrojumos (10000+):

(Iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
(Iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
(Sa)iet kopā (ar kādu) (Ap)precēties (ar kādu). (Uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
(Sa)iet kopā (ar kādu) (Ap)precēties (ar kādu). (Uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
Ieiet (arī (ie)kāpt) galvā (ap)reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
(Sa)kāpt galvā (Ap)reibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
(Iz)glābt stāvokli (arī situāciju) (At)rast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa. Būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa.
(Sa)laist grīstē (iz)darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
(Pa)rādīt zobus (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
(No)laist dibenā (No)gremdēt. Panākt, ka panīkst, (aiz)iet bojā (piemēram, kāds pasākums).
(Pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
(Pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
(No)skaitīt (arī (no)likt) galdā (sa)maksāt uzreiz (visu naudas summu).
menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst cīņu pret apspiedējiem. Šīs sektas locekļi.
anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
jaunlatvieši 19. gadsimta 50. un 60. gadu latviešu buržuāziski nacionālās kustības ideologi, kas vērsās pret vācu baronu ekonomiskajām un politiskajām privilēģijām.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts progresīvs krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras reakcionārajām tradīcijām un principiem.
Piektā gada revolūcija 1905.-1907. gada buržāziski demokrātiskā revolūcija.
Piektais gads 1905.-1907. gada buržuāziski demokrātiskās revolūcijas pirmais gads, arī šīs revolūcijas norises laiks.
Jurģu (arī Jura) diena 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka.
Telefona grāmata Abonentu adrešu un telefona numuru sakopojums.
pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
evidents Acīm redzams, pilnīgi skaidrs.
Rokām taustāms Acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams.
Rokām taustāms Acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams.
Acīm redzot (arī redzami) Acīmredzot.
Acīm redzami (arī redzot) Acīmredzot.
Acīm redzot (arī redzami) Acīmredzot.
pāracot Acot vēlreiz, no jauna.
tuvredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tālu objektu saskatīšanā.
tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu objektu saskatīšanā.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās.
skats Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, karā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis. Skatiens.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm. Šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
momentāns Acumirklīgs. Ļoti ātri pārejošs.
apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība. Mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
sakvojāžs Ādas vai blīva auduma iegarena, nedziļa soma.
sferolīts Adatveida kristālu agregāts, kam ir sfēras forma un radiāli staraina struktūra.
rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai).
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski. Šādā tehnikā veidots adījums.
pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
guberņa Administratīvi teritoriāla pamatvienība pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta, Padomju Savienībā līdz 1930. gadam.
mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija. Vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība. Centrs.
kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses.
apveltīt Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.).
adventisms Adventistu sektas reliģiskā mācība.
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību.
konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja.
restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
Agrārā reforma Agrārreforma.
pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
stāvs Agregāts (materiālu) spiedapstrādei.
Valču krēsls Agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai.
valcētava Agregāts, kas (ko) valcē.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no viena vai vairākiem sūkņiem un vienas vai vairākām piedziņas turbīnām.
turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
Ciets agregātstāvoklis Agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte.
Šķidrs agregātstāvoklis Agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amortums.
Totālais karš Agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi oznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus.
negants Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem).
nešpetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem).
špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nešpetnis Agresīvs, nikns dzīvnieks.
kvatročento Agrīnā renesanse Itālijā (15. gadsimtā).
bildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
uzrunāt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
uzbildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru). Bildināt (1).
uzbilst Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru). Bildināt (1).
sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (sapulci, sesiju, kongresu u. tml.).
kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultāta.
jaunaita Aita, kas vēl nav pirmoreiz aplecināta.
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai. Attiecīgā lopkopības nozare.
sūtnis Aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā. Persona, kam ir šāds rangs.
logs Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai.
ātrslēdzējs Aizdare ar viegli slīdošu slēdzi (apģērbam vai tā daļai). Rāvējslēdzējs.
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai. Iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai.
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
Doties (arī iet) pensijā Aiziet no regulāra algota darba un saņemt pensiju.
Doties (arī iet) pensijā Aiziet no regulāra algota darba un saņemt pensiju.
aizlaidnes Aizklājs, ko aizlaiž priekšā durvīm vai logiem gaismas plūsmas regulēšanai. Žalūzijas.
žalūzijas Aizklājs, ko aizlaiž priekšā logiem vai durvīm gaismas plūsmas regulēšanai.
aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti. Piesmēķēt.
piesmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu, degošu papirosu, cigareti.
embargo Aizliegums ievest vai izvest (piemēram, preces).
tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem. Tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā. Ar restēm aizšķērsot, aizkrustot.
atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai.
pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
aizdot Aizprecināt, izdot pie vīra.
rīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot).
aprīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert.
drošība Aizsardzība (pret nejaušībām, kļūmēm, bojājumiem).
atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot). Ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
aizstāvēt Aizsargāt (kādu) pret fiziskiem pārdarījumiem.
atkost Aizsargāties ar kodienu. Iekost pretī.
aizstāvēties Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem. Enerģiski pretoties.
patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem.
ķivere Aizsargcepure. Arī bruņucepure.
radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu.
bruņas Aizsargsegums (dažiem dzīvniekiem, retāk augiem).
palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem.
blende Aizsegs (diafragma) ar maināmu atveres lielumu (piemēram, fotogrāfijā, mikroskopijā).
aizmiglot Aizsegt, pārklāt (acis), traucējot, pavājinot iespēju saredzēt.
Dot vaļu rokām Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
parapets Aizstāvēšanās būve - valnis, kas pasargā no pretinieka lodēm, šāviņiem.
ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
Pūst (kā) stabulē Aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
Pūst (kā) stabulē Aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
pārstāvēt Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
aizģeņģerēt Aizstreipuļot.
apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu.
aizstiept Aizvest, nogādāt (parasti, pārvarot pretestību, pierunājot u. tml.).
nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu). Nolaupīt.
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu. Paslēpties (aiz kā).
pretakcija Akcija, kas ir vērsta pret citu akciju.
petrurģija Akmens lējumu izgatavošana; attiecīgā ražošanas nozare.
stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
akreditīvs Akreditēšanās raksts.
pretestība Aktīva (cilvēka) darbība, izturēšanās (pret ko nevēlamu).
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā). Arī līdzjūtība.
nemiers Aktīva masu darbība pret apspiedējiem, arī sacelšanās.
pretspars Aktīva pretestība pret (ko).
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai). Atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
pievērsties Aktīvi iesaistīt savā interešu, lokā, darbību kopumā.
sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko). Stingri iebilst (pret ko).
cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku).
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
Pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs).
apkarot Aktīvi vērsties (pret nevēlamiem vai naidīgiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekme.
pretspars Aktīvs pretuzbrukums (pretiniekam).
reimokardīts Aktīvs reimatisks process sirdī.
revolucionārs Aktīvs revolucionārās kustības dalībnieks, revolūcijas darbinieks.
kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē. Attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
elektroakustika Akustikas nozare, kas pētī elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi.
Arhitektūras akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas izplatīšanos telpās.
hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos.
Fizioloģiskā akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
Fizioloģiskā akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas. Šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
akvareļgleznojums Akvarelis (2).
Ūdens krāsa Akvareļa krāsa.
Ūdens krāsa Akvareļa krāsa.
ūdenskrāsa Akvareļa krāsa. Ūdens krāsa.
akvareļkrāsas Akvareļa krāsas.
Ārējais reids Akvatorija daļa pretī ostas ieejai.
tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem.
pārāķēt Āķēt vēlreiz, no jauna.
nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze.
pamatalga Alga, kas paredzēta par ieņemamo amatu (bez piemaksām).
Grupu teorija Algebras nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
Grupu teorija Algebras. Nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
strihnīns Alkaloīds, kas stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību.
žvingulis Alkohola izraisīts reibums.
patekas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
tāpiņš Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma. Patekas.
pāralvot Alvot vēlreiz, no jauna.
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari.
galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās.
podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
mucniecība Amatniecības, arī rūpniecības nozare. Citu koka trauku izgatavošana.
sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
mierstarpnieks Amatpersona (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
revidents Amatpersona, kas pilnvarota izdarīt revīziju (1).
instruktors Amatpersona, kas strādā padomju valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās un dod norādījumus darbā sava resora pakļautajiem.
aizstāvis Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses.
vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
kolts Amerikāņu parauga revolveris.
kongresmenis Amerikas Savienoto Valstu kongresa loceklis.
Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
rentgenanalīze Analīze, kurā izmanto rentgenstarojumu.
sindesmoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulu savienojumus.
osteoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulus.
čartisms Angļu strādnieku revolucionāra kustība 19. gadsimta pirmajā pusē.
šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
reformācija Antifeodāla sociāli politiska kustība (Rietumeiropā un Ziemeļeiropā 16. gadsimtā), kas reliģiskā formā vērsās pret katoļu baznīcas ekonomisko un politisko varu un tās reliģisko un politisko doktrīnu.
antisemīts Antisemītisma piekritējs. Cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavētās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
antropoģenēze Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka izcelšanos.
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi.
Etniskā antropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī rases.
kranioloģija Antropoloģijas, zooloģijas nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku galvaskausus.
kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas.
piekāje Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa.
kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam).
bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
rumbenīca Apaļa cepure.
tibeteika Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
disks Apaļa, ripas veida aptvere (automātiem, rokas ložmetējiem).
Planetārais miglājs Apaļš vai gredzenveida miglājs, kas parasti atgādina planētas disku.
kukulis Apaļš, arī iegarens veidojums (piemēram, muskulis).
šķīvis Apaļš, retāk ovāls trauks ar, parasti lēzenām, malām (parasti ēdiena pasniegšanai galdā).
vakuumkamera Aparāta, iekārtas, agregāta slēgtā daļa, kurā ir vakuums.
regulētājaparāts Aparāts (kā) regulēšanai.
magnetogrāfs Aparāts debess ķermeņa magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
Vilsona kamera Aparāts elementārdaļiņu, dažādu kodolfizikālu procesu reģistrēšanai un novērošanai.
spirogrāfs Aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai un reģistrēšanai.
refraktometrs Aparāts gaismas refrakcijas koeficienta mērīšanai.
reogrāfs Aparāts ķermeņa daļu elektriskās pretestības svārstību reģistrēšanai.
reaktors Aparāts reaktīvā spēka vai momenta uztveršanai un izmantošanai.
reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
rentgenaparāts Aparāts rentgenstarojuma iegūšanai un izmantošanai.
rentgenkamera Aparāts rentgenstaru difrakcijas ainas reģistrēšanai ar fotogrāfisko metodi.
vakuummetrs Aparāts retināto gāzu pilnā spiediena mērīšanai.
diktofons Aparāts runas Ieskaņošanai un (parasti palēninātai) reproducēšanai.
piranogrāfs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai.
seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
magnetofons Aparāts skaņu magnētiskai ierakstīšanai un reproducēšanai.
potenciometrs Aparāts sprieguma lieluma regulēšanai.
kimogrāfs Aparāts svārstību grafiskai reģistrācijai.
trokšņmērs Aparāts tādas skaņas līmeņa mērīšanai, kurai ir sarežģīts spektrs.
videoatskaņotājs Aparāts videolentē ierakstītās informācijas reproducēšanai.
videomagnetofons Aparāts vienlaicīgai videosignāla un skaņas ierakstīšanai videolentē un reproducēšanai no tās.
radiometrs Aparāts, ar ko mērī vielas radioaktivitāti, kā arī reģistrē radioaktīvo starojumu.
siltummainis Aparāts, ar ko realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
Soļu skaitītājs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai; pedometrs.
pedometrs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai.
elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus.
mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē.
limnogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības ūdenstilpē.
reaktors Aparatūra ķīmiskas reakcijas realizēšanai.
videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai.
videotehnika Aparatūra, iekārta videoierakstam, tā reproducēšanai.
pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna. Uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus.
vīzes Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm).
izvadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs.
pavadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs. Izvadītājs (2).
Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēja 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēta 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
apraudzīt Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību).
Nogādāt drošā vietā Apcietināt, arestēt.
Nogādāt drošā vietā Apcietināt, arestēt.
Būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās Apcietināt, arestēt.
Nogādāt drošā vietā Apcietināt, arestēt.
paņemt Apcietināt, arestēt. Vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību.
ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai).
faktūra Apdares īpatnību kopums (materiāla, priekšmeta virsmai).
aizskart Apdraudēt, ierobežot (tiesības, intereses u. tml.).
pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu.
ieēst Apēst, norīt reizē ar barību (ko barībai nederīgu).
eparhija Apgabals, kas atrodas bīskapa pārziņā (pareizticīgo baznīcā).
apgaismotājs Apgaismības ideju izplatītājs. Cīnītājs pret dzimtbūšanu.
svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
apbedīt Apglabāt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju.
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
sagatavoties Apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas). Trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu).
Iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu Apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
Iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu Apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
pārņemt Apgūt, mācoties no citiem (piemēram, pieredzi, darba metodes).
krūteža Apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa.
piedurkne Apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku.
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
naktsapģērbs Apģērbs, kas paredzēts gulēšanai.
noģērbties Apģērbties, saģērbties (kā, piemēram, labi, grezni).
ietvars Apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.).
rāmis Apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.).
Radioaktīvā piesārņošana Apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
cits Apkārtējie, pārējie (pretstatā kam vienam, noteiktam).
Savilkt kopā Apkopot, rezumēt.
Savilkt kopā Apkopot, rezumēt.
summārs Apkopots. Arī rezumēts.
kanālapkure Apkure ar karstu gaisu, kas plūst pa cauruļveida vadiem.
kurtuve Apkures ierīces (piemēram, plīts, krāsns) daļa, kurā dedzina kurināmo.
centrālapkure Apkures sistēma vairāku objektu (telpu, ēku) apsildīšanai no viena apkures centra.
sildķermenis Apkures sistēmas elements, piemēram, radiators, deglis (kā, parasti telpas, virsmas) sildīšanai.
šķērss Aplams, nepareizs.
izsaukt Aplaudējot aicināt (mākslinieku) vēlreiz parādīties uz skatuves.
apiet Aplenkt. Nokļūt (pretinieka karaspēkam) aizmugurē.
atestāts Apliecība (par mācību iestādes nobeigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
apzvērēt Apliecināt (parasti ar zvērestu).
attaisnot Apliecināt, pierādīt īstenībā (uzticības, cerību, slavas u. tml. pamatotību, pareizību).
applaucēt Apliet ar (karstu, parasti verdošu) šķidrumu vai iegremdēt tajā.
pārlūkot Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko). Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko) vēlreiz, no jauna.
(Visu) kopā ņemot Aplūkojot vienā veselumā, kopumā. Arī rezumējot.
Vispār (arī kopā) ņemot, arī (visu) kopā ņemot Aplūkojot vienā veselumā, kopumā. Arī rezumējot.
Vispār (arī kopā) ņemot, arī (visu) kopā ņemot Aplūkojot vienā veselumā, kopumā. Arī rezumējot.
pārlūkot Aplūkot (ko) visu. Aplūkot (ko) vēlreiz, no jauna.
tondo Apļveida formas glezna, cilnis (parasti itāliešu renesanses mākslā).
koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību.
konvertēt Apmainīt (attiecīgās valsts valūtu pret ārzemju valūtu).
Samainīt (biežāk izmainīt) naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
Izmainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
Samainīt (biežāk izmainīt) naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
Mainīt gredzenus Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
Mīt gredzenus Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
Pārmīt gredzenus Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
papildapmaksa Apmaksa, ko saņem vai izmaksā papildus iepriekš paredzētajai apmaksai.
rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu.
apdzesēt Apmierināt, apremdināt.
apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu.
Nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Apprecēt (cita izredzēto, līgavu).
dabūt Apprecēt (kādu). Nodibināt (parasti intīmas) attiecības (ar kādu).
paņemt Apprecēt (parasti sievieti).
aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
Apņemt sievu Apprecēt sievu.
atprecēt Apprecēt un atvest (sievu) no citas, parasti tālas vietas.
apņemt Apprecēt.
Vest pie altāra Apprecēt.
Vest pie altāra Apprecēt.
nocelt Apprecēt.
noprecēt Apprecēt.
nogrābt Apprecēt. Izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei.
iziet Apprecēties (ar kādu) - parasti par sievieti.
sapāroties Apprecēties (ar kādu).
Saiet kopā Apprecēties (ar kādu). Uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
Iziet pie vīra Apprecēties (par sievieti).
Iziet tautās Apprecēties (par sievieti).
Iziet par sievu Apprecēties (par sievieti).
(Iz)iet tautās Apprecēties (par sievieti).
Iziet pie vīra Apprecēties (par sievieti).
apsievoties Apprecēties (par vīrieti).
saprecēties Apprecēties (parasti par vienu pāri vai vairākiem pāriem).
izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu.
aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
Doties laulībā Apprecēties.
Iebraukt (arī iepeldēt) laulības ostā (arī ūdeņos) Apprecēties.
Iepeldēt (arī iebraukt) laulības ostā (arī ūdeņos) Apprecēties.
Doties laulībā Apprecēties.
Iebraukt (arī iepeldēt) laulības ūdeņos (arī ostā) Apprecēties.
saprecināt Apprecināt (vienu ar otru).
izdot Apprecinot aizlaist (meitu no mājām).
ieprecēt Apprecot ievest (kādās mājās, ģimenē).
ieprecēties Apprecoties iekļūt, tikt ievestam (kādās mājās, ģimenē).
nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni).
dibināt Apprecoties veidot (ģimeni).
apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju. Apbedīt.
Iet pie kāda Aprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
apreibināties Apreibināt (1) sevi.
apreibināties Apreibināt (2) sevi.
Ieiet (arī iekāpt) galvā Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
Iekāpt (arī ieiet) galvā Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
Iesildīt galvu Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
Iesildīt galvu Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Arī apreibināties.
Sakāpt galvā Apreibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
sareibt Apreibt, arī iereibt (parasti no alkoholiskiem dzērieniem).
sareibums Apreibums, arī iereibums.
diferencēt Aprēķināt diferenciāli vai funkcijas atvasinājumu.
apsvērt Aprēķināt paredzot, izplānojot.
uzrēķināt Aprēķinot, pieprasot samaksu (par ko), prasīt vairāk par likumīgi noteikto, paredzēto.
apremdēt Apremdināt (1).
apremdēt Apremdināt (2).
apklusināt Apremdināt (izsalkumu, slāpes).
aprept Aprepēt (1).
aprept Aprepēt (2).
manšete Aproce (parasti blūzei, kreklam).
kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
kordons Apsardzes postenis (rezervātā vai saudzējamā zonā). Šādam postenim paredzēta celtne.
atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko).
pārsēt Apsēt vēlreiz, no jauna (platību).
elektrokalorifers Apsildīšanas ierīce, kas sastāv no siltumelementa, ventilatora un termoregulatora.
atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu.
menažērija Apskatei paredzētu dzīvnieku kopums (parasti cirkā).
ovoskopēt Apskatīt (olu) pret gaismu tās svaiguma noteikšanai vai dīgļa attīstības kontrolēšanai.
apskurbināties Apskurbināt (1) sevi. Apreibināties.
apskurbināties Apskurbināt (2) sevi. Apreibināties.
Norīt krupi Apspiest, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
Norīt krupi Apspiest, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi.
izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai.
klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu.
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi. Pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
produkts Apstākļu, vides iedarbības rezultāts.
rentgenapstarošana Apstarošana ar rentgenstarojumu.
apliecināt Apstiprināt (kā pareizumu, patiesumu).
darbs Apstrādājamais priekšmets. Tas, pie kā strādā, tas, ko pašreiz dara.
redakcija Apstrādājams (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labojot kļūdas u. tml., un parasti paredzēts laišanai klajā. Viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu.
mugurot Apstrādāt (griezējinstrumenta) aizmugures virsmu, lai samazinātu berzi.
gremzdot Apstrādāt (koku), atdalot gremzdu kārtu.
gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu. Apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanos.
iemērkt Apstrādes procesā iegremdēt ūdenī (linus). Apstrādājot iegremdēt (linus ūdenī).
oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski.
pārsvērt Apsvērt vēlreiz, no jauna.
aprēķins Apsvērums savtīgās interesēs.
pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
drogists Aptiekas preču un ķimikāliju tirgotājs (dažās valstīs).
pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi. Pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
puscūka Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
mērens Apvaldīts, apdomīgs, rezervēts (piemēram, runā, rīcībā, izturēšanās veidā).
ovāls Apveids, kam ir olas garengriezumam līdzīga, eliptiska forma.
pārezere Apvidus, vieta ezera pretējā krastā.
pārupe Apvidus, vieta upes pretējā krastā.
sindikāts Apvienība, kura veic tajā iekļauto uzņēmumu produkcijas realizāciju un kuras mērķis ir ierobežot konkurenci, paaugstināt cenas un palielināt peļņu.
atkalapvienošana Apvienošana, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
atkalapvienošanās Apvienošanās, Auras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai.
rekombinēties Apvienoties pretējas zīmes jo niem vai pozitīviem joniem un elektroniem, veidojot neitrālus atomus un molekulas.
Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojums, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Zieda kauss.
Zieda kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Ziedkauss.
kārtība Apzīmē lādu stāvokli, kad (kas, piemēram, dokuments) ir pareizi noformēts, atbilst kādām prasībām.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē). Apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums.
marķēt Apzīmēt (preci, ražojumu, arī sūtījumu), uzliekot (tam) attiecīgu zīmi.
sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
Celt neslavu Apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju.
ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko). Nevēlēties zināt (ko).
dezinformācija Apzināti sagrozīta, nepareiza informācija.
sajusties Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli), parasti pilnīgi, arī precīzi.
sajusties Apzināties sevi (par ko), parasti pilnīgi, arī precīzi.
somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā.
pastila Apžāvēts sīkporains konditorejas izstrādājums, ko pagatavo, putojot saldinātu augļu biezeni (ar olas baltumu vai bez tā).
slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus. Ai abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
uzbrukt Ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē.
iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (parasti pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas un pakļaut savai gribai.
vaga Ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā. Padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm.
apsmiet Ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu). Izzobot. Izsmiet.
pieņemt Ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā).
atbadīt Ar badīšanu atbildēt uz badīšanu vai sitienu. _imperf._ Badīt pretim.
visgudrēm Ar bagātīgā dzīves, darba pieredzē iegūtu gudrību, arī ar tēlotu gudrību, arī ar viltību.
gremdaka Ar betonu, akmeņiem u. tml. pildīta cilindriska vai četrstūraina konstrukcija, ko iegremdē zemē par celtnes pamatu.
scepteris Ar dārgakmeņiem un grebumiem greznots zizlis - monarha varas simbols.
aizsargāt Ar dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret nevēlamu vai kaitīgu iedarbību).
dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītās attiecības starp pretēja dzimuma indivīdiem.
Ārējā runa Ar dzirdi vai redzi uztverama runa.
sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu).
saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu). Sadzirdēt.
regulēt Ar hidrotehniskiem paņēmieniem panākt, ka (parasti ūdenstilpē) ir noteikts ūdens režīms.
darbvedība Ar iestādes, uzņēmuma darbu saistīto dokumentu kārtošana (reģistrēšana, izsniegšana u. tml.). Lietvedība.
tiratrons Ar inertu gāzi, ūdeņradi vai dzīvsudraba tvaikiem pildīta trīselektrodu elektronu lampa maiņstrāvas regulēšanai un taisngriešanai.
pieķerties Ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko).
aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids. Dresēt (dzīvnieku).
slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā). Ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīmu. Ar īpašu ietaisi pārmainīt (darbības režīmu), piemēram, ierīcei, iekārtai.
izkombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt (ko).
sakombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko). Izkombinēt (1).
piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem noteikt pareizu (šaujamieroča) stobra stāvokli.
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (noteikta pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laika posmu).
izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu).
izdzīt Ar kauju panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu). Padzīt.
izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
gods Ar ko lepoties. Lepnumam, greznumam.
prognoze Ar konkrētiem datiem pamatots paredzējums par (kā) norisi, rezultātu.
tarēt Ar kontrolaparātiem pārbaudīt (aparāta, ierīces u. tml.) rādījumus, precizēt (tās) skalas iedaļu vērtības.
dūmenis Ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa. Skurstenis.
nokristīt Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
skurstenis Ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa. Dūmenis.
pievērst Ar kustību panākt, ka (ķermenis, tā daļa) atrodas pretī (kam).
aizkvēpināt Ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu.
sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties). Stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties).
piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs. Ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
kāzas Ar laulībām saistīta ceremonija un svinības.
aizlēkt Ar lēcienu sasniegt (kādu rezultātu, piemēram, tāllēkšanā, lēkšanā ar slēpēm).
slidkalniņš Ar ledu klāts neliels, slīps paaugstinājums, kas paredzēts lejupslīdei rotaļās.
kārs Ar lielu interesi, arī patiku, ar sasprindzinātu uzmanību, nepacietību.
nelikumība Ar likumu aizliegta, arī prettiesiska darbība, rīcība.
nelikumīgs Ar likumu aizliegts, arī prettiesisks no likuma viedokļa.
Dabas piemineklis Ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
Dabas piemineklis Ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
ūdensaizsardzība Ar likumu noteikta ūdeņu aizsardzība pret piesārņošanu, kaitējumu.
nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kāda valsts orgāna uzdevumus, struktūru, kompetenci. Attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtība, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
nomaskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko.
skalps Ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā.
izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību panākt (piemēram, kāda pasākuma) vēlamo rezultātu.
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī rēgs.
musketieris Ar musketi apbruņots kareivis.
iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību panākt, ka (dzīvnieks) veic noteiktas darbības, kustības. Iedresēt.
sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu). Kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
vadīt Ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
cerēt Ar noteiktu pārliecību gaidīt, arī paredzēt (ko).
rezervēt Ar oficiālu nodrošinājumu, nodrosi garantēt (kā, piemēram, viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai, lietošanai paredzētajā laikā.
saost Ar ožas analizatoru, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko).
(Pa)mielot acis Ar patiku skatīties, redzēt.
neapnicis Ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt).
pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties). Panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu).
videne Ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē.
tarēt Ar precīzām metodēm noteikt (kā) masu.
atvairīt Ar pretdarbību nepieļaut, novērst (uzbrukumu, triecienu u. tml.).
atvairīt Ar pretdarbību, aizsargājoties novērst, samazināt (sitienu, triecienu u. tml.).
plūkāt Ar rāvieniem dalīt ko nost, padarot retāku (kādu kopumu).
Ņirbēt acu priekšā Ar redzi tikt uztvertam (par ko daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
krāsa Ar redzi uztverama (kā virsmas) īpašība, ko rada atstarota gaisma.
gaisma Ar redzi uztveramo elektromagnētisko viļņu plūsma.
tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
redzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
skatīt Ar redzi uztvert (ko), parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā.), iepazītu (to). Arī redzēt (1).
saredzēt Ar redzi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko) apkārtējā vidē.
rīt Ar reflektorisku mutes dobuma, rīkles un barības vada muskulatūras darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
šķīstīt Ar reliģiskām darbībām atbrīvot no grēka, arī no kā nevēlama ietekmes.
svētruna Ar reliģiskām darbībām saistīta runa par kādu Bībeles fragmentu; arī sprediķis.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
laulība Ar reliģisku ceremoniju noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni.
ordinēt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem). Apsvētīt.
Piedot grēkus rel Ar reliģisku rituālu, reliģiskām darbībām noņemt atbildību par reliģisko normu pārkāpumiem.
Jonu lampa Ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods.
Jonu lampa Ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods.
manuskripts Ar roku vai rakstāmmašīnu rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts.
izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats.
augstfrekvences Ar samērā augstu frekvenci.
zemfrekvences Ar samērā zemu frekvenci.
sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties).
sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības.
mīlināties Ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu (par pretējā dzimuma cilvēkiem).
lenkt Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu aktivizēt kāda cita attieksmi pret sevi, pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu apvainot, likt asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu.
piekantēties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
palabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu).
nerrot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību.
labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
Griezt (arī vērst) par (arī uz) labu Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
Vērst (arī griezt) par (arī uz) labu Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi novērst (ko nepareizu, kļūmīgu). Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
pavadīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu reaģēt uz (kāda, kā) attālināšanos.
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
vilkties Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
pārsist Ar sitienu, arī atsitot pret ko, ievainot (ķermeņa daļu).
uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (ievainojumu).
tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
apredzēt Ar skatienu aptvert (parasti ko plašu). Pārredzēt.
grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
atsist Ar spēju triecienu panākt, ka atduras (pret ko).
pretoties Ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku).
lauzties Ar spēku, pārvarot pretestību, plūst (piemēram, par vēju, tvaikiem).
spiedsavienojums Ar spiedienu izveidots (kā) savienojums. Pressavienojums.
joms Ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā).
kordodroms Ar stiepļu tīklu apņemts asfaltēts vai betonēts apļveida laukums aviomodelistu un automodelistu sacensībām un treniņiem.
apspiest Ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju).
autotipija Ar šādu paņēmienu reproducēts attēls.
trāpīt Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
stereofotogrāfija Ar šīs fotogrāfijas nozares metodēm un līdzekļiem iegūts attēls.
pūslis Ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
papiross Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti.
cigarete Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte.
portretēt Ar tēlotājas mākslas līdzekļiem radīt (kāda) portretu.
Tā kā stāv, arī tāds kā stāv Ar to apģērbu, tajā apģērbā, kas pašreiz ir mugura.
skaldīt Ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā. Šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko).
sprauslāt Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm. Šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
peļķe Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā.
palts Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā. Ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā. Peļķe.
sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
Par varu (arī vari, arī varēm) Ar varu, visiem spēkiem. Pārvarot (kāda, kā) pretestību.
pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene. Ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
grauzt Ar zobiem satvert un nokost (parasti īsu, retu zāli) - par dzīvniekiem.
apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts. Zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
sarādīties Ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties.
Pamest (biežāk atmest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
Atmest ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
Atmest (retāk pamest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
piesist Ar, parasti nedaudziem, sitieniem (pret ko) radīt skaņu signālus.
pārārdīt Ārdīt vēlreiz, no jauna (parasti sienu). Ārdīt (ko) visu, viscaur.
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem). Ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
šveicars Ārdurvju sargs (piemēram, viesnīcās, restorānos, iestādēs, dzīvojamās mājās).
ārs Āre [1].
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (apkaimei, parādībām dabā).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (augiem, to daļām).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (celtnei, telpai, priekšmetam).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
iespaids Ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls).
putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemēram, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem. No šiem audiem iegūtais materiāls.
apdare Ārējo, redzamo detaļu galīgs izstrādājums.
karceris Aresta telpa (mācību iestādē pirmsrevolūcijas Krievijā, arī Rietumeiropā).
arestants Arestētais.
pretarguments Arguments, kas ir vērsts pret citu argumentu.
hidroarheoloģija Arheoloģijas nozare, kas pētī arheoloģijas pieminekļus, kuri atrodas zem ūdens.
memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
sīkarhitektūra Arhitektūras nozare, kas pievēršas nelielu aihitektūras formu (piemēram, nelielu ēku, to fragmentu) veidošanai.
Dārzu arhitektūra Arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju.
restaurācija Arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā.
Iesildīt galvu Arī apreibināties.
ariozo Ārijas paveids ar mazāku apjomu un brīvāku, rečitatīvam tuvāku formu.
svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku).
pompa Ārišķīgs, pārmērīgs svinīgums, greznums.
dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs).
Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka karatiesa.
Lauka karatiesa Ārkārtēja karatiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka kara tiesa.
brīnums Ārkārtējs notikums, kas (pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem) norisinās pārdabisku spēku ietekmē.
motorarkls Arkls, kas ir samontēts vienā agregātā ar motoru, kurš darbina arkla vilcēju.
Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs). Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
objekts Ārpus cilvēka un neatkarīgi no cilvēka apziņas eksistējošā ārējā pasaule, materiālā realitāte.
laukā Ārpus telpām. Ārā (1). Pretstats: iekšā.
ārā Ārpus telpām. Laukā. Pretstats: iekšā.
Konservatīvā ārstēšana Ārstēšana ar medikamentiem, diētu un režīmu.
organoterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku audiem, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, arī no citiem orgāniem.
rentgenterapija Ārstēšana ar rentgenstarojumu.
diatermija Ārstēšanas metode - organisma audu sildīšana, laižot tiem cauri augstfrekvences strāvu.
solukss Ārstniecības ierīce - elektriskā stipras gaismas spuldze ar reflektoru.
hematogēns Ārstniecības preparāts - hemoglobīna šķīdinājums glicerīnā un vīnā.
Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš, arī ceļu kopums.
Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
Ādas raudze Ārstnieciskas vielas ievadīšana zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.). Arī kārtāt.
palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām. Palatalizēt.
velarizēt Artikulēt (līdzskani), papildus paceļot mēles muguru pret mīkstajām aukslējām.
Krasta artilērija Artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka kara kuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
Krasta artilērija Artilērija, ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai.
zenītlielgabals Artilērijas ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai nelielā attālumā.
Vadāmais šāviņš Artilērijas vai reaktīvais šāviņš ar lidojuma laikā maināmu trajektoriju.
faķīrs Artists, kas demonstrē ķermeņa nejutīgumu pret sāpēm.
ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
valūta Ārvalstu nauda (kredītbiļetes, monētas u. tml.).
sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme.
cirtiens Asa, skarba atbilde (reaģējot uz aizvainojumu).
zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
pārasfaltēt Asfaltet vēlreiz, no jauna.
pārbrucināt Asināt (izkapti) ar galodu vēlreiz, no jauna.
trombocīti Asins formelementi, kuru funkcija ir veicināt asins recēšanu.
gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija. Gamma globulīns.
Gamma globulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija. Gammaglobulīns.
Gamma globulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija. Gammaglobulīns.
embols Asins receklis, gāzes pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām serecot.
trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas sirds dobumos, asinsvados un tos daļēji vai pilnīgi nosprosto.
zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
asinskārība Asinskāre (1).
embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar asinīs vai limfā nokļuvušu asins recekli, gāzes pūslīti u. tml.
asinssērga Asiņaina caureja (mājlopiem).
nejauks Ass, pretīgs (par smaržu, garšu).
salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes.
astra Astere.
rūgtpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar zarainu stumbru, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām, dzelteniem mēlveida ziediem kurvīšos.
raudupe Asteru (kurvjziežu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi.
astoņkārtīgs Astoņas reizes.
astoņreiz Astoņas reizes.
astoņkārt Astoņreiz.
rentgenastronomija Astrofizikas nozare, kas pētī kosmisko objektu rentgenstarojumu.
heliofizika Astrofizikas nozare, kas pētī Saules fizikālās parādības.
selenogrāfija Astronomijas nozare, kas apraksta un kartografē Mēness virsmas detaļas.
astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar debess ķermeņu, redzamo stāvokļu noteikšanu.
Debess mehānika Astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņu kustību.
kosmogonija Astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņu un to sistēmu izcelšanos un attīstību.
astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
Komētu astronomija Astronomijas nozare, kas pētī komētas.
radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēti kosmiskos objektus, izmantojot to izstarotos vai atstarotos radioviļņus.
selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartogralē Mēness virsmu.
selenoloģija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness uzbūvi, tā ķīmiski mineraloģisko sastāvu, izcelšanos un attīstību.
planetoloģija Astronomijas nozare, kas pētī planētas.
radioteleskops Astronomisks instruments, kura galvenās sastāvdaļas ir antena un uztvērējs un kuru izmanto kosmisko objektu izstaroto radioviļņu uztveršanai un reģistrēšanai.
izalgot Atalgot (kādu laiku, regulāri).
Rakt kartupeļus Atart (retāk atrakt) kartupeļu vagas un vākt atsegtos kartupeļus.
atskanēt Atbalsoties. Skanēt pretim.
atspiest Atbalstīt (kādu ķermeņa daļu pret ko, pie kā), lai ieņemtu stabilāku, ērtāku stāvokli.
atzvelt Atbalstīt, atsliet (pret ko, kur).
atslieties Atbalstīties (pret ko).
atzvilu Atbalstoties, atslienoties (pret ko).
virsredaktors Atbildīgais, galvenais redaktors.
aktualitāte Atbilstība pašreizējam momentam, nozīmīgums noteiktā laika posmā.
jaunmodes Atbilstošs pašreizējai modei. Arī jaunlaiku.
nomest Atbrīvot (kādu no amata pret viņa gribu).
nosviest Atbrīvot (kādu no amata pret viņa gribu). Nomest (6).
izsviest Atbrīvot (kādu no darba pret viņa gribu).
iztīrīt Atbrīvot (kādu teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
izmest Atbrīvot (kādu) no darba (pret viņa gribu).
debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma.
Palaist sveikā Atbrīvot, nenodarot pārestību.
Palaist sveikā Atbrīvot, nenodarot pārestību.
izgulēt Atbrīvoties (no slimības), ievērojot gultas režīmu. Guļot miegā, atbrīvoties (no kāda stāvokļa).
sekularizēties Atbrīvoties no reliģijas ietekmes. Kļūt laicīgam.
atbalss Atcere (par kādiem notikumiem), tās izraisītā noskaņa.
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama).
atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā).
gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību).
atsist Atdauzīt (pret ko).
samainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cilā). Apmainīt (1).
apmainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita).
teleateljē Ateljē, kas uzstāda, regulē un labo televizorus, to antenas.
pāratestēt Atestēt vēlreiz, no jauna.
gremošana Atgremošana.
gremot Atgremot.
timpānija Atgremotajā dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timparūts.
govs Atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks, kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei.
aita Atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks, no kura iegūst gaļu, vilnu, kažokādas.
timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timpānija.
stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (pēc reibuma, skurbuma).
atdabūt Atgūt, saņemt atpakaļ (to, kas kādreiz piederējis).
rekultivēt Atjaunot to zemes gabalu produktivitāti (auglību), kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības rezultātā.
reaklimatizēt Atjaunot, ieviest no jauna kādreizējā dzīves vietā (iznīkušus augus, dzīvniekus).
pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē.
No jauna, arī par jaunu Atkal, vēlreiz.
pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
pakrūte Atkarena āda zem kakla (dažiem dzīvniekiem).
atkaru Atkareni.
kroka Atkarens, nokarens (ādas) veidojums. Rieva (ādā).
atkars Atkarens.
atkaru Atkarens.
Saimes ļaudis Atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, pirmsrevolūcijas Krievijā).
reimunizācija Atkārtota imunizācija (pret kādu infekcijas slimību).
reimunizēt Atkārtoti imunizēt (pret kādu infekcijas slimību).
jauns Atkārtots, vēlreizējs.
atspēkot Atklāt (kāda) kļūdas, nepareizības un pierādīt savu taisnību.
Ķert uz (arī pie) vārda Atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
Ķert uz (arī pie) vārda (arī vārdiem) Atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
Atvērt (arī atdarīt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
Atdarīt (arī atvērt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
atrast Atklāt, konstatēt, arī izgudrot (pētījumu, meklējumu rezultāta).
atšifrēt Atklāt, noskaidrot (ko sarežģītu, grūti izprotamu, arī maskētu, slēptu).
dižjūra Atklātā jūra (pretstatā līcim, jomai).
rabats Atlaide no visas par preci maksājamās naudas summas (atlaidi parasti piešķir, ja pieci pērk vairumā, maksā skaidrā naudā).
prēmija Atlīdzība, atalgojums, apbalvojums (par ko, parasti vienreizēji paveiktu).
vieta Atlīdzinājumam (pretī dodot, saņemot ko citu).
revanšs Atlīdzinājums (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
revanšēties Atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
atbērt Atlikt, rezervēt (sēklas labību, kartupeļus u. tml.).
nolocīt Atlocīt (piemēram, kā malu, daļu) tā, ka (tā) nav redzama.
Piešķirt vārdu Atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Piešķirt vārdu Atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
apsūdzēt Atmaskojot, pārmetot vērsties (pret ko) ar nosodījumu.
redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus. Atcerēties (ko) redzes atmiņā.
piemiņa Atmiņas ar cieņas pilnu attieksmi (parasti pret mirušu cilvēku, pagātnes faktu).
stratopauze Atmosfēras pārejas slānis starp stratosfēru un mezosfēru.
starpība Atņemšanas rezultāts, arī izteiksme, kuras saturs ir atņemšana.
nocelt Atņemt (citam līgavu vai citai līgavaini) un apprecēt.
Parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku). Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
Iekšējā konversija Atoma kodola pāreja no ierosināta stāvokļa stāvoklī ar mazāku enerģiju.
radioaktivitāte Atomu kodolu spontāns sabrukšanas process, kura rezultātā tie pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa atomu kodolos.
kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega. Zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
provinciālie Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē). Cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm.
kuluāri Atpūtai un neoficiālām sarunām paredzētas telpas (piemēram, pie parlamenta sēžu zālēm).
atrisināt Atraisīt, atrežģīt.
atrisināt Atrast atbildi (mīklai, šaha, dambretes uzdevumam u. tml.).
Izglābt stāvokli (arī situāciju) Atrast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa. Būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa.
Piesiet (savu) sirdi Atrast ko interesantu, aizraujošu.
atklāt Atrast, uziet pētījumu, meklējumu rezultātā (ko jaunu, nezināmu). Konstatēt, secināt, uzzināt (ko jaunu zinātnisku pētījumu rezultātā).
Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām Atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām Atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
snaust Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā. Atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).
aizmesties Ātri (ejot, skrejot), attālināties. _imperf._ Mesties prom. Aizlikties.
aizmesties Ātri (ejot, skrejot), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
aizlidot Ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
aizlikties Ātri attālināties (ejot, skrejot). _imperf._ Likties prom, ātri ejot, skrejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizmesties.
aplidot Ātri parādīties, kļūt redzamam, pārslīdēt (par smaidu).
Ieskriet (arī saskrieties) krūtīs Ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu). Pēkšņi sastapties (ar kādu).
Sadurties (arī saskrieties, ieskriet) krūtīs Ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu). Pēkšņi sastapties (ar kādu).
Saskrieties (arī sadurties, ieskriet) krūtīs Ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu). Pēkšņi sastapties (ar kādu).
ieskriet Ātri pārvietojoties, atsisties (pret šķērsli).
Pārcirst Gordija mezglu Ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
Pārcirst Gordija mezglu Ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
lidot Ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem. Virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
iedrāzties Ātri, steigā pārvietojoties, neviļus, negribēti atsisties (pret šķērsli).
atšķetināt Atrisināt, novērst (sarežģījumus cilvēka dzīvē, cilvēku attiecībās).
atrijas Atrīta (parasti daļēji sagremota) barība (ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus).
nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to).
peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
nosegt Atrodoties priekšā (kam), pasargāt (to pret ko).
aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt. Aizsegt.
grimt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam.
slīgt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
štacja Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
atsauce Atsaukšanās, reaģēšana.
rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām.
ekspropriēt Atsavināt ražošanas līdzekļus (kapitālistiem, muižniekiem) proletāriskajā revolūcijā.
platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā. Cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
kambaris Atsevišķa telpa (retāk celtne) saimnieciskām vajadzībām.
segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām.
individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām. Atrautība no sabiedrības.
piegājiens Atsevišķs (darbības, procesa) posms. Arī reize.
pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
rūpniecība Atsevišķs šīs tautas saimniecības nozares veids.
paņēmiens Atsevišķs vienreizējs (darbības) posms, vienreizēja darbība.
skara Atsevišķs, garens veidojums, kas ir atdalījies (no kā).
individuāls Atsevišķs, vienreizējs (indivīds, priekšmets, parādība).
Speciālā konfiskācija Atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
Speciālā konfiskācija Atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne.
važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne. Ķēde (1).
zveņģele Atsieta svira, stienis, kam uzmauktas streņģes un kuru lieto, lai piejūgtu zirgus.
rikošetēt Atsisties pret ko un kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu).
atmesties Atsisties, atdurties (pret ko, kur).
sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelieto lamam.
sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
nosisties Atsitoties pret ko, zaudēt dzīvību.
atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
atbildēt Atskanēt vai parādīties, it kā reaģējot (uz iepriekšējo)
Daktiliskās atskaņas Atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
Daktiliskās atskaņas Atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
Krusteniskās atskaņas Atskaņu izkārtojums rindās tā, ka atskaņota pirmā ar trešo, otrā ar ceturto rindu utt.
apsīkt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.). Zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
mašīnatslēdznieks Atslēdznieks, kas remontē mašīnas.
remontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic remontdarbus.
atbalstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
balstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
aizstāvēties Atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus, pārmetumus. Attaisnoties.
piespiedējatspere Atspere (kā) piespiešanai.
Atsperu ecēšas Atsperecēšas.
Atsperu ecēšas Atsperecēšas.
Virzuļa gredzens Atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām.
spīdēt Atstarot, parasti labi, redzamu gaismu.
šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.).
atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku).
rezervēt Atstāt, glabāt (kādam ko) rezervē (1).
plaisa Atšķirības, pretrunas, arī naidīgums (starp cilvēkiem).
dalīt Atšķirīgs, pretējs.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
atraut Atšķirt (cilvēkus) pret viņu gribu (no kā tuva, pierasta).
spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu. Būt redzamam, saskatāmam (kur).
šķērsbāze Attālums starp (transportlīdzekļa) vienas un tās pašas ass labās un kreisās puses riteņiem.
solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piemēram, zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
augstums Attālums starp virsotni un pretējo pamatu (ģeometriskā figūrā vai ķermenī).
kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
atkāpties Atteikties no (grūtību) pārvarēšanas, no cīņas, nepretoties.
kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
Mest (arī sviest) plinti krūmos Atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml. Padoties neveiksmei.
Mest (arī sviest) plinti krūmos Atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml. Padoties neveiksmei.
Mest (arī sviest) plinti krūmos Atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml. Padoties neveiksmei.
Sviest (arī mest) plinti krūmos Atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml. Padoties neveiksmei.
retuša Attēla (piemēram, fotogrāfijas, zīmējuma, gleznas) labošana, arī uzlabošana ar īpašiem paņēmieniem. Reproducēšanai paredzēta attēla kontūru īpaša pastiprināšana.
migla Attēla kontūru izplūdums (redzes sajūtās), ko izraisa redzes asuma samazināšanās.
aberācija Attēla neprecizitāte, kas rodas optiskajās sistēmās.
No dabas (zīmēt, gleznot, veidot) Attēlot reālu ainavu, priekšmetu u. tml. (zīmējumā, gleznā, skulptūrā).
rentgenuzņēmums Attēls, kas iegūts ar rentgenaparātu.
pusmēness Attēls, kurā atveidots mēness šādā fāzē - islama reliģisks vai heraldisks simbols.
skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes. Attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
pirmmets Attēls, pēc kura (ko) veido vai kuru reproducē.
ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu.
autotipija Attēlu reproducēšanas paņēmiens, fotografējot tos caur rastru un izgatavojot metāla klišeju.
irealitāte Attiecības, apstākļi, kādu nav īstenībā. Tas, kas ir radīts fantāzijā, iedomās. Nerealitāte.
celtniecība Attiecīgā ražošanas nozare.
dārzeņkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
dārzkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
lopkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
zemkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
Kuro reizi Attiecīgajā reizē.
materiālisms Attieksme pret īstenību tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.
pašcieņa Attieksme pret sevi, kurai ir raksturīga savu spēju, zināšanu, nopelnu u. tml. pozitīvs novērtējums.
pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu).
mizantropija Attieksme, kam ir raksturīgs naids pret citiem cilvēkiem, vairīšanās, atsvešināšanās no tiem.
cilvēkmīlestība Attieksme, kam raksturīga mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci. Cilvēcība, arī humanitāte.
pateicība Attieksme, kurai ir raksturīga atzinība, sirsnība (pret kādu cilvēku), ko izraisa, piemēram, (viņa) laipnība, uzmanība, palīdzība.
nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicinājums.
nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicināšana.
fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
Pamest aiz muguras Attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus.
Pamest aiz muguras Attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus.
progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli. Likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
pamatot Attīstīt, arī regulēt (darbību, rīcību) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml. Veidot (piemēram, apgalvojumu, teoriju) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml.
novest Attīstīt, izveidot (ka mākslas darbā) līdz kādam rezultātam.
kopt Attīstīt, veidot tālāk (piemēram, tradīcijas, pieredzi).
noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu.
zarot Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
zaroties Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā). Veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
Stāvēt acu priekšā (arī acīs) Atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
zīlīte Atvere (acs) varavīksnenē.
mute Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, arī gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai. Galvas daļa ap šo atveri. Mutes dobums.
Acs zīlīte Atvere varavīksnenē.
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru aci iekļūst gaismas stari. Zīlīte.
žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
lūka Atvere, pa kuru iekrauj kravu, vēdina, apgaismo telpas (piemēram, kuģī, lidaparātā).
logs Atvere, sprauga (augu audzē).
Zibināt zobus Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus.
Zibināt zobus Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u.tml.), padarīt redzamus zobus.
perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas (par administratīviem darbiniekiem). Aizturēt (aizdomās turētu personu), lai noskaidrotu (tās) identitāti.
Mājas arests Atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī.
Mājas arests Atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī.
pārliecība Atziņa, atziņu kopums, kas indivīdam izveidojas par parādībām dabā un sabiedrībā un kas nosaka tā personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmes pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
pētniecība Atziņu sistēma un praktiskā darbība vispusīgas informācijas ieguvei (parasti zinātnē). Attiecīgā cilvēka darbības nozare.
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (iepriekš teiktajam).
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam). Būt vienisprātis (ar kādu).
attaisnot Atzīt (kādu rīcību konkrētā gadījumā) par pareizu.
cienīt Atzīt (ko) par vērtīgu, nozīmīgu. Izjust cieņu [1] (1), godbijību (pret ko).
Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
noraidīt Atzīt par nepieņemamu (ko), vērsties (pret ko).
atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
pieņemt Atzīt par pareizu, arī pastāvošu, eksistējošu. Būt mierā (ar ko).
apstiprināt Atzīt par pareizu. Pievienoties (kādam izteikumam).
Ņemt par pilnu Atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko). Attiekties nopietni (pret ko).
Ņemt par pilnu Atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko). Attiekties nopietni (pret ko).
prozenhīma Audi (augiem), kam šūnu garums ir vairākas reizes lielāks par platumu.
pamataudi Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas. Parenhīma (2).
šķērsaudi Audi, kas audumā ir novietoti šērsām tā garenvirzienam.
transsudāts Audos un ķermeņa dobumos uzkrājies šķidrums, kas nav radies iekaisuma rezultātā.
ievainojums Audu bojājums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
mezgls Audu, parasti apaļš vai ovāls, sabiezinājums, paresninājums.
savainojums Audu, parasti stiprs, bojājums (organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
drāna Auduma gabals (parasti neliels, četrstūrains, paredzēts kādam noteiktam nolūkam).
batika Auduma rotāšana, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē.
velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
žakards Audums ar sarežģītu rakstu. Žakardaudums.
žakardaudums Audums ar sarežģītu rakstu. Žakards.
ripss Audums ar šķērsvirziena, garenvirziena vai diagonālām rievām, kas veidojas no pagarinātām audu vai šķēru pārsedzām.
segaudums Audums, kas paredzēts (kā, parasti mēbeļu) pārsegšanai, pārvilkšanai.
virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrāna (1).
virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrēbe (1).
madarojums Audumu mākslinieciskās apdares veids - rotājuma izveide uz auduma krāsošanas procesā.
ataudzēt Audzēt, arī ieaudzēt vai izaudzēt no jauna (to, kas jau kādreiz bijis).
Spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
audžubrālis Audžudēls attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņš ir pieņemts.
audžumāsa Audžumeita attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņa ir pieņemta.
Zedeņu audi Auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa.
plagiotropisms Auga sānu orgānu augšana horizontāli vai slīpi pret ass orgānu atkarībā no kairinājuma avota.
siltummīļi Augi vai dzīvnieki, kas ir cēlušies galvenokārt zemeslodes siltajās un karstajās joslās un ir neizturīgi pret samērā zemu pozitīvu temperatūru.
mezofīti Augi, kas aug mēreni mitrā augsnē.
aizaugt Augiem aizsedzot, kļūt necaurredzamam vai aizēnotam.
Ziemas dārzs Augiem paredzēta speciāla telpa mājā.
sēklkopība Augkopības nozare, kas ietver kultūraugu šķirņu sēklu ieguvi.
pļavkopība Augkopības nozare, kas ietver pļavu un ganību izmantošanu un uzlabošanu.
sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai.
bumbiere Augļu koks ar iegareniem, augšdaļā paresninātiem augļiem.
dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu ražošana, to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī parku un apstādījumu ierīkošana. Attiecīgā lauksaimniecības nozare.
pāraugt Augot pārsniegt (kādu, retāk ko) garumā (par cilvēku).
lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem.
kurmjala Augsnē izveidots kurmja alai līdzīgs kanāls (drenāžai).
maģistrāts Augsta amatpersona, piemēram, konsuls, pretors (senajā Romā).
Muitas barjera Augsta ievedmuita, ar kuru aizkavē ārzemju preču ievešanu.
Muitas barjera Augsta ievedmuita, ar kuru aizkavē ārzemju preču ievešanu.
soloģitāra Augsta reģistra ģitāra.
flauta Augsta reģistra koka pūšamais mūzikas instruments.
trompete Augsta reģistra metāla pūšamais instruments.
Valsts sekretārs Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
papaha Augsta vīriešu kažokādas cepure.
virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām). Augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm). Arī hegemonija.
gubernators Augstākā amatpersona guberņā pirmsrevolūcijas Krievijā.
vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā.
augšpalāta Augstākā palāta (buržuāziskajā parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ un kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona, kas realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi.
parlaments Augstākā tiesu iestāde Francijā pirms 18. gadsimta buržuāziskās revolūcijas.
komercinstitūts Augstākā tirdzniecības izglītības iestāde (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
Valsts kanclers Augstākais civilais amats (pirmsrevolūcijas Krievijā).
sizerēns Augstākais feodālis, seniors (Rietumeiropā) attiecībā pret vasaļiem. Lēņa kungs.
Ministru komiteja Augstākais padomdevējs orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā).
Ministru komiteja Augstākais padomdevējs orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā).
rekords Augstākais tehniskais rezultāts, kas sasniegts kādā sporta veidā oficiālās sacensībās, ievērojot oficiālos sacensību noteikumus.
lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē. Cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls.
sinode Augstākās garīdzniecības sapulce (protestantu vai pareizticīgo baznīcā).
koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo baznīcas) garīdznieku apspriede.
nobilis Augstāko kārtu persona Venēcijas republikā.
kursists Augstāko sieviešu. Kursu audzēkne (pirmsrevolūcijas Krievijā).
vienādkājvēži Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki.
vienādkāji Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki. Vienādkājvēži.
Astronomiskais pulkstenis Augstas precizitātes pulkstenis, kam ir pastāvīgs pulksteņa gājiens un ko minimāli ietekmē ārējie faktori.
korona Augsti jonizētas, stipri retinātas, plazmas apgabals ap Sauli.
psihe Augsti organizētas matērijas īpašība, specifiska objektīvās realitātes atspoguļošanas forma.
falsets Augsts vīriešu balss reģistrs. Kāda no šī reģistra skaņām.
stereotips Augstspieduma oriģinālās iespiedformas precīza reljefa kopija, no kuras gatavo novilkumus.
Indukcijas spole Augstsprieguma augstfrekvences transformators, ko izmanto, piemēram, dzinēju aizdedzei.
darsonvalizācija Augstsprieguma un augstfrekvences strāvas lietošana ārstniecībā.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums. Arī treļļi (1).
trilleris Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums. Treļļi (1).
cekuls Augšējā daļa (augam, retāk priekšmetam), kuras forma atgādina šādu veidojumu.
augša Augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri). Pretstats apakša.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem. Šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
kāpiens Augšupeja, progress. Arī panākumi.
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
puķkopība Augu audzēšana dārzu, parku, apstādījumu ierīkošanai, telpu izdaiļošanai vai grieztu ziedu ieguvei. Attiecīgā augkopības nozare.
pūslene Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi (piemēram, pūslene, kreimule).
skalbe Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi).
lilija Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi.
doņi Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi (piemēram, doņi, zemzālītes).
zalktene Augu dzimta, kurā ietilpst indīgi krūmi, retāk koki vai lakstaugi ar violeti sārtiem, retāk baltiem ziediem un sarkaniem augļiem.
kļava Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar pretējām lapām un ziediem ķekaros vai skarveida ziedkopās.
rūta Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri.
vīnkoks Augu dzimta, kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni).
vējmietiņš Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu.
verbēna Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
nātre Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās.
naktssvece Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem (piemēram, naktssvece, kazroze, raganzālīte).
vijolīte Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
neļķe Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi (piemēram, neļķes, gauri, virzas).
sapindi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros.
strihnīnaugi Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām. Šīs dzimtas augi.
niktagini Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu augi ar veselām, pretēji sakārtotām lapām un spilgtām, seglapām ietvertām ziedkopām. Šīs dzimtas augi.
riekstkoks Augu dzimta, kurā ietilpst vasarzaļi koki, retāk krūmi ar lielām aromātiskām lapām, nelieliem ziediem spurdzēs, augli - kauleni.
rezēda Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, kam raksturīgi nekārtni ziedi, kas sakārtoti auga galotnēs ķekaros vai vārpās.
sūrene Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
ķirbjaugi Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai kāpelējošu, retāk stāvu, zarainu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem (piemēram, ķirbji, gurķi). Šīs dzimtas augi.
oleandrs Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi vai koki ar pretējām vai pamīšām lapām, piecām kauslapām, piecām vainaglapām, divām augļlapām (piemēram, kapmirte).
vīrcele Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk koki un krūmi, ar pamīšus, pretējām un mieturos sakārtotām lapām. Cūknātru dzimta.
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis. Šīs dzimtas augi.
čemurzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis krūmi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās.
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones). Šīs dzimtas augi.
zirgkastaņa Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās.
pabērzs Augu dzimta, pie kuras pieder šādi krūmi, koki, retāk lakstaugi.
ozols Augu dzimta, pie kuras pieder vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas koki, retāk krūmi ar viendzimuma ziediem.
magone Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
lipeklis Augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas.
pelde Augu pakļaušana ūdens iedarbībai, tos iegremdējot.
uzkrājējaudi Augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda režģa.
kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
laponis Augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās.
metalotropisms Augu, mikroorganismu spēja reaģēt uz kāda metāla klātbūtni, augot uz metāla pusi vai prom no tā.
skotiņš Aukla buras uzvilkšanai un regulēšanai.
vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
steks Aukstais (parasti policijas, milicijas) ierocis - paresna, neliela gumijas nūja.
kastete Aukstais ierocis - uz pirkstiem uzmaucama caurumota metāla plāksne dūres sitiena pastiprināšanai.
zaķene Ausaina zaķādas, arī trušādas cepure.
pāraust Aust vēlreiz, no jauna.
kāpt Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem).
otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs.
papildautobuss Autobuss, kas veic reisu papildus autobusu kustības kārtējiem reisiem.
optimizators Automātiska ierīce optimāla (kāda procesa) režīma noteikšanai, uzturēšanai.
iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
stereotips Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
autobāze Automobiļu novietne (ar degvielu un rezerves daļu noliktavu un remontdarbnīcu).
oriģināls Autora veidots teksts (rokrakstā vai mašīnrakstā), attēls, kas paredzēts poligrāfiskai pavairošanai, kopēšanai.
Autora teksts Autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
transportaviācija Aviācija, kas ir paredzēta kravas, arī pasažieru pārvadāšanai.
Siltais avots Avots ar mēreni augstu ūdens temperatūru.
siltavots Avots ar mēreni augstu ūdens temperatūru.
dižs Bagāts, varens.
drebulīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks). Nenoteikts, šaubīgs. Drebelīgs (2).
drebelīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks). Nenoteikts, šaubīgs. Drebulīgs (2).
pārbakstīt Bakstīt vēlreiz, no jauna.
nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma. Bacilis.
spināts Balandu dzimtas augs (dārzenis) ar sulīgām, iegareni lancetiskām vai olveida lapām.
pabalēt Balējot kļūt mazliet, daļēji neskaidram, pavāji saredzamam.
izbalēt Balējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
izbālēt Bālējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
pārbalināt Balināt vēlreiz, no jauna.
pabalot Balojot kļūt mazliet neskaidram, vājāk saredzamam.
pārbalsināt Balsināt vēlreiz, no jauna.
biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātu vai kandidātiem.
pārbalsot Balsot vēlreiz, no jauna.
Krūšu balss Balss, kurai raksturīgs krūšu reģistrs.
slieties Balstīties (pret ko, pie kā).
zefīrs Balts kokvilnas veļas audums no vērptiem, balinātiem diegiem (piemēram, vīriešu kreklu šūšanai).
hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli).
dievgalds Balustrāde altāra priekšā, pie kuras notiek šī ceremonija.
Melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot progresīvus sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
baptisms Baptistu sektas reliģiskā mācība.
bārabērns Bārenis (1).
bāriņš Bārenis (1).
bāris Bārenis (1).
patronāts Bāreņa nodošana audzināšanā un viņa audzināšana ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
Dot pretī Bārties pretī.
Likt pretī Bārties, strīdēties pretī. Atbildēt tikpat skarbi.
peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
civillaulība Baznīcā nereģistrēta laulība.
dobe Bedre (1).
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai. Vieta, kur apbedīts mirušais. Zemes kopa virs šīs vietas.
kulda Bedre rijas krāsns priekšā.
būvbedre Bedre, ierakums zemē būves apakšzemes daļu izvietošanai.
stādāmbedre Bedre, kas ir izveidota (kā) stādīšanai.
iegruvums Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
kritene Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
kontrolaka Bedre, tvertne (piemēram, drenāžas darbības) kontrolēšanai.
izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu).
vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar, parasti pozitīvu, rezultātu.
galotne Beigu posms (šaha, dambretes partijā).
apstāvēt Bērēs teikt izvadīšanas runu, arī vadīt bēru ceremoniju.
bērnistaba Bērniem paredzēta, attiecīgi iekārtota istaba.
pabērns Bērns attiecībā pret pamāti, patēvu.
knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks, retāk dzīvnieks.
Piena māsa (arī brālis) Bērns, kas pieņemts zīdīt, attieksmē pret pašas zīdītājas bērnu.
sērdienis Bērns, kas zaudējis abus vecākus. Bārenis.
rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piemēram, bērnudārzā).
rotaļvieta Bērnu rotaļām paredzēta vieta.
rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis. Arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas.
trīt Berzējot (ar ko, pret ko), panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa.) kļūst ass vai asāks. Asināt.
trīt Berzējot (pret ko), panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
trīt Berzēt (ķermeņa daļu pret ko, ar ko, arī ķermeņa daļas vienu pret otru).
saberzēt Berzēt, parasti stipri, piemēram, lai panāktu kādu rezultātu.
Sēru bērzs Bērzs ar vijīgiem, nokareniem zariem.
skābardis Bērzu dzimtas koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns.
pārberzt Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu. Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
pildbetons Betons, kas paredzēts (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai.
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
Tukšā (arī zilā) gaisā Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
Tukšā (arī zilā) gaisā Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
Zilā (arī tukšā) gaisā Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
Kā pa diegu (arī diedziņu) Bez sarežģījumiem, grūtībām.
Kā pa sliedēm Bez sarežģījumiem, grūtībām.
Kā pa sviestu (arī taukiem) Bez sarežģījumiem, grūtībām.
Kā pa taukiem (arī sviestu) Bez sarežģījumiem, grūtībām.
Kā pa diedziņu (arī diegu) Bez sarežģījumiem, grūtībām. ...
Bez galvas Bez spējas pareizi domāt. Dumjš.
Griezt krūtis (arī zobus) pretī Bezbailīgi, droši pretoties.
Griezt krūtis (arī zobus) pretī Bezbailīgi, droši pretoties.
Griezt zobus (arī krūtis) pretī Bezbailīgi, droši pretoties.
Jūras vilks Bezbailīgs, pieredzējis jūrnieks.
Jūras vilks Bezbailīgs, pieredzējis jūrnieks.
punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa) daļa, kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
cietsirdīgs Bezjūtīgs, vienaldzīgs (pret citiem). Arī nežēlīgs.
saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru.
ģipsis Bezkrāsains balts, retāk citādas krāsas minerāls - kalcija sulfāta kristālhidrāts.
Simpatētiskā tinte Bezkrāsains vai ļoti gaiss šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs, reibinošs šķidrums. Etilalkohols, etilspirts, vīna spirts.
stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu. Šī tipa dzīvnieki.
posmkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes. Šī tipa dzīvnieki.
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums. Šī tipa dzīvnieki.
politikānis Bezprincipu politiķis, cilvēks, kas darbojas kādas pretējas, naidīgas šķilas politikas interesēs.
atšļukt Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko).
bulta Bīdāms metāla (retāk koka) stienis aizvērtu durvju, vārtu nostiprināšanai. Aizbīdnis. Aizšaujamais.
korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības.
džungļi Biezi, necaurejami, parasti purvaini, tropu meži.
rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Zeltsakne.
apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu.
atēdināt Bieži, daudz dodot ēst (kādu ēdienu), izraisīt nepatiku (pret šo ēdienu).
vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā pretpadomju militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās pret Padomju Savienību fašistiskās Vācijas pusē.
magnetobioloģija Biofizikas nozare, kas pētī magnētisma un dzīvu organismu attiecības.
zooģeogrāfija Bioģeogrāfijas nozare, kas pētī dzīvnieku izplatību atkarībā no ģeogrāfiskajiem apstākļiem.
sistemātika Bioloģijas nozare, kas apraksta organismus, klasificē tos, dod tiem nosaukumus.
ģenētika Bioloģijas nozare, kas pētī (organismu) iedzimtības un mainības bioloģiskās likumības.
fizioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvības procesu norises un funkcijas dzīvā organismā un tā daļās, kā arī šo procesu likumsakarības un saistību ar vidi.
organoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvnieku un augu orgānus.
radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīviem organismiem.
parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus un parazitārās attiecības starp organismiem.
fenoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības dzīvajā dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi.
hidrobioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī ūdens organismus.
medniecība Bioloģijas zinātņu nozare, kas izstrādā zinātniskus pamatus un metodes medību saimniecībai.
oža Bioloģiska norise cilvēka vai dzīvnieka organismā - apkārtējā gaisā esošu vielu uztvere. Spēja uztvert šādas vielas.
tuberkulīns Bioloģisks preparāts tuberkulozes diagnosticēšanai.
monitorings Biosfēras stāvokļa regulām novērošanas un analīzes sistēma.
Ziņu birojs Birojs, kas sniedz ziņas, parasti, par adresēm, telefona numuriem u.tml.
svētbirzs Birzs, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu.
ažiotāža Biržas kursa vai preču cenu mākslīga paaugstināšana vai pazemināšana peļņas nolūkos.
zobenbrālis Bīskapa Alberta 1202. gadā dibināta militāra un reliģiska ordeņa loceklis.
holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā.
krīze Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis. Sarežģīts pārejas stāvoklis.
kritisks Bīstams, sarežģīts, smags.
biškopība Bišu audzēšana medus, vaska un citu produktu iegūšanai. Attiecīgā lauksaimniecības palīgnozare.
kanniņa Bišu kāres šūna.
Medus kāre Bišu vaska šūnu kopa un apkāre.
vairogblaktis Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder blaktis ar muguras vairodziņu, kas reizēm klāj arī vēderu. Šīs dzimtas kukaiņi.
divkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums divas reizes.
daudzkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums vairākas reizes.
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
marokens Blīvs mākslīga zīda audums ar viļņotu stiegru reljefu.
porcelāns Blīvs, balts, retāk ietonēts un plānās kārtās caurspīdīgs, keramisks materiāls.
bojā Bojā eja (retāk iešana) - nāve, miršana. Iznīkšana, izbeigšanās. Bojāeja.
Miglas boja Boja, kas raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
trauma Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
konjektūra Bojāta vai nesalasāma teksta izlabošana vai restaurēšana, pamatojoties uz minējumiem. Izlabojamais vai restaurējamais teksts.
klinčs Boksā - pretinieka aptveršana, lai viņu kavētu sitienā.
sparings Boksā - treniņa cīņa.
nokautēt Boksa cīņā - ar spēcīgu sitienu atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu.
Augu sistemātika Botānikas nozare, kas klasificē augus.
pomoloģija Botānikas nozare, kas pēli augļu koku un krūmu sugas un šķirnes.
algoloģija Botānikas nozare, kas pētī aļģes.
karpoloģija Botānikas nozare, kas pētī augu augļus un sēklas.
ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības.
floristika Botānikas nozare, kas pētī kādas teritorijas floras sastāvu.
dendroloģija Botānikas nozare, kas pētī kokaugus un to izmantošanu tautas saimniecībā.
Augu embrioloģija Botānikas nozare, kas pētī sēklaugu apaugļošanas, dīgļa un endospermas attīstību.
mikoloģija Botānikas nozare, kas pētī sēnes.
palinoloģija Botānikas nozare, kas pētī ziedputekšņus un sporas.
pārbraucīt Braucīt visu (kā) virsmu. Braucīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
iebraukt Braucot noregulēt (transportlīdzekli).
izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedres).
braukšus Braucot. Pretstats: kājām.
kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī.
nobremzēt Bremzējot apturēt (transportlīdzekli).
nobremzēt Bremzējot pārtraukt (transportlīdzekļa kustību).
piebremzēt Bremzējot piebraukt.
sieksta Bremžu klucis, bremžu loks.
bretoņi Bretaņas pussalas pamatiedzīvotāji.
stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
virzienrādis Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka transportlīdzeklis izdarīs pagriezienu (pa labi vai pa kreisi).
Trauksmes zvans Brīdinājums, rīkojums u. tml. aktīvi reaģēt uz ko nevēlamu, satraucošu.
Trauksmes zvans Brīdinājums, rīkojums u. tml. aktīvi reaģēt uz ko nevēlamu, satraucošu.
vakars Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
briežkopība Briežu audzēšana galvenokārt gaļas un ādu ieguvei. Attiecīgā lopkopības nozare.
remontbrigāde Brigāde, kas veic remontdarbus.
pensnejs Brilles, kuras pie virsdegunes piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu. Degunkniebis.
panaceja Brīnumainas iedomātas zāles, brīnumains iedomāts līdzeklis pret visām slimībām.
panaceja Brīnumains, iedomāts līdzeklis pret visām nevēlamām parādībām.
buklets Brīvā locījumā sakārtots neperiodisks iespieddarbs (parasti reklāmas, informācijas izdevums vai īss ceļvedis).
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim.
ārskats Brīvās dabas skats (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā). Pretstats: iekšskats.
peldētava Brīvdabas sporta bāze peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
ļaudis Brīvie cilvēki (parasti zemnieki) pretstatā dzimtcilvēkiem (feodālajā iekārtā).
Bada streiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko (parasti apcietinājumā).
Bada streiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko.
oktobrēni Brīvprātīgi organizētas jaunāko (pirmo, otro, trešo) klašu skolēnu grupas pie pionieru pulciņiem un vienībām. Šādu grupu locekļi.
laikiem Brīžiem, reizēm.
laiklaikiem Brīžiem, reizēm. Laikiem.
dažbrīd Brīžiem. Dažreiz.
jēlums Brūce (cilvēkam vai dzīvniekiem), kas radusies stipra nobrāzuma, noberzuma rezultātā.
vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
Akla brūce Brūce bez atveres uz ķermeņa ārpusi.
Akla brūce Brūce bez atveres uz ķermeņa ārpusi.
dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā. Arī dūriens (2).
pārbruģēt Bruģēt vēlreiz, no jauna.
brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens, melns sulfīdu grupas minerāls.
spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties.
sist Bruņotā cīņā dot triecienu (pretiniekam), graut (pretinieku).
nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko).
padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu).
padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
triekt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) virzās, pārvietojas noteiktā virzienā, parasti ātri.
pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
kaut Bruņotās sadursmēs sagādāt (pretiniekam) lielus zaudējumus, graut, iznīcināt (pretinieku).
vērmahts Bruņotie spēki Vācijā Veimāras republikas laikā (no 1919. g. līdz 1933. g.), kā arī fašistiskajā Vācijā (no 1935. g. līdz 1945. g.).
karadarbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Kara darbība.
Kara darbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Karadarbība.
Kara darbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Karadarbība.
kaska Bruņucepure, ķivere.
kaskete Bruņucepure.
Bruņu cepure Bruņucepure.
Bruņu cepure Bruņucepure.
aviobumba Bumba, kas paredzēta nomešanai no lidaparāta.
Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
bergamote Bumbiere ar sulīgiem, saldiem augļiem Attiecīgā bumbieru šķirne.
bumbieris Bumbieres auglis.
vējdēlis Burāšanas sporta rīks - garena plāksne ar piemontējamu buru.
lavēt Burāt pret vēju, ieturot kursu līkloču līnijā.
zintēties Burties. Buroties pareģot.
parindenis Burtisks (teksta) tulkojums, kas paredzēts, piemēram, mākslinieciska tulkojuma izveidei, informācijai par (teksta) saturu.
iespiedburti Burtstabiņu komplekts kāda alfabēta burtu, kā arī tam piederīgo zīmju reproducēšanai.
garnitūra Burtu komplekts, kurā sakopoti tipogrāfijas burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
Militārā diktatūra Buržuāziskā diktatūra (valstī), ko realizē viena militārpersona vai militārpersonu grupa.
kosmopolītisms Buržuāziska ideoloģija, kas noliedz nacionālo patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, propagandē «vispasaules valdības» nodibināšanu.
centrs Buržuāziskā partija, partiju grupējums, kas pēc uzskatiem, programmas, arī pēc vietas parlamentā ieņem stāvokli starp demokrātiskajām un reakcionārajām partijām.
Republikāņu partija Buržuāziska politiska partija, kas aizstāv republikānisku valsts iekārtu.
elektors Buržuāziskajā divpakāpju vēlēšanu sistēmā - vēlētāju ievēlēta persona, kas ir pilnvarota tieši ievēlēt deputātu vai citu amatpersonu (piemēram, prezidentu).
aizvēsture Buržuāziskajā historiogrāfijā - senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
dievturība Buržuāziskajā Latvijā - reakcionāra kustība, kuras mērķis bija atjaunot seno latviešu reliģiju.
Kritiskais reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens, kas par primāriem atzīst reālus, neatkarīgi no apziņas pastāvošus objektus (materiālajā īstenībā vai garīgajā esamībā).
modernisms Buržuāziskās mākslas virzienu kopums (imperiālisma laikmetā), kuriem raksturīga atteikšanās no reālisma tradīcijām.
Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
psihoanalīze Buržuāziskās psiholoģijas un psihoterapijas virziens, kura pamatlicējs bija Z. Freids.
neokapitālisms Buržuāzisko un reformistisko ideologu teorija, pēc kuras mūsdienu monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
Slepenais karš Buržuāzisko valstu slepena cīņa ar pretinieku, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
radikālisms Buržuāzisks politisks virziens, kura piekritēji savā programmā prasa daļējas reformas, kas neskar kapitālisma sociālekonomiskos pamatus.
iznākt Būt (aprēķinu rezultātā).
Būt (retāk nākt) (krietnā, retāk labā, varenā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
Būt (retāk nākt) krietnā (retāk labā, varenā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
Būt (retāk nākt) labā (arī varenā, biežāk krietnā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
Būt (retāk nākt) varenā (arī labā, biežāk krietnā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
ķildoties Būt agresīvam, kauties (par dzīvniekiem).
Būt zem tvaika, arī būt tvaikā Būt alkohola reibumā.
Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzes loku.
Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzes loku.
Neredzēt tālāk par savu degungalu (arī degunu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
ieņemt Būt ar attieksmi (pret ko).
nīst Būt ar galēji negatīvu, noraidošu attieksmi (pret ko).
ņemt Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
Būt labam prātam, arī turēt labu prātu (uz kādu) Būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
Būt labam prātam, arī turēt labu prātu (uz kādu) Būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
Turēt labu prātu (uz kādu) Būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
Būt pasistam (uz ko) Būt ar lielu, pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
Nākt pie kāda Būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
nemiers Būt ar negatīvu, noliedzošu attieksmi (pret ko), paust negatīvu, noliedzošu nostāju.
Turēt ļaunu prātu (uz kādu) Būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu).
sodīt Būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi (pret ko). Paust šādu attieksmi.
turēt Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
Būt (kā) ķertam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
Būt paķertam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
Būt sistam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
rādīt Būt ar redzes spēju (par acīm).
nopluskāties Būt ar retu, neizskatīgu, negludu apmatojumu, apspalvojumu.
nolaisties Būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem.
dalīties Būt atšķirīgiem, pretējiem (par spriedumiem, domām u. tml.).
pieķerties Būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem.
Būt padomā Būt domās paredzētam, izplānotam.
vērsties Būt draudīgam, naidīgam (pret kādu, pret ko) - par cilvēku attieksmi, kādu parādību u. tml.
Skanēt ausīs Būt dzirdamam (reāli vai domās, arī atmiņās).
Skanēt ausīs Būt dzirdamam (reāli vai iedomās, arī atmiņās).
Būt jautrā dūšā (arī prātā) Būt iereibušam.
(Būt) jautrā prātā (arī dūšā) Būt iereibušam.
Būt jautrā prātā (arī dūšā) Būt iereibušam.
īgnoties Būt īgnam, paust savu īgnumu (pret ko).
salaist Būt intīmās attiecībās (parasti par neprecētiem).
pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.). Būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
šķērsot Būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi.
spraukties Būt izvirzītam (no kurienes), kļūt redzamam (parasti par priekšmetiem).
viedēties Būt jaušamam, arī būt paredzētam, iecerētam.
bīties Būt jutīgam (pret ko), nebūt salcietīgam (parasti par augiem).
(Pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt Būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam. Pašam redzēt, skatīt.
Būt tintē Būt kļūmīgā, sarežģītā situācijā.
Rādīt labu sirdi Būt labam (pret kādu).
Rādīt labu sirdi Būt labam (pret kādu)..
ieredzēt Būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu).
atdalīties Būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam). Izcelties.
trakot Būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem).
Neticēt savām acīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
Neticēt (arī negribēt ticēt) savām acīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
Parādīt sirdi Būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
Rādīt sirdi Būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
(Pa)rādīt sirdi Būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli). Izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
krāpt Būt nepareizam, neprecīzam (par mērinstrumentiem, mēraparātiem).
jukt Būt nepareizi, neprecīzi zināmam.
sacirsties Būt nesaskanīgam, nonākt asā pretrunā (ar ko).
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
jausties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi).
Lidināties pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam. Neievērot reālo situāciju.
Lidināties (arī dzīvot) pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam. Neievērot reālo situāciju.
sirdīties Būt niknam, agresīvam (par dzīvniekiem).
darboties Būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu).
domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
atsviest Būt par cēloni straujam regresam.
miglot Būt par cēloni tam, ka (acīm) mazinās redzes asums (piemēram, par asarām).
radīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkiem) veidojas kāda attieksme (pret ko), attiecības (ar ko).
purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
sakratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli). Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc.
vilt Būt par cēloni tam, ka (kāda) cerības, paredzējumi, iespējas nerealizējas.
krāpt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas nepareizs, maldīgs priekšstats.
piesaistīt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, izraisās (piemēram, uzmanība, interese).
iedzīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā), parasti pret paša gribu.
spiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem.
piespiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu.
reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (1).
reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (2).
novest Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam. Panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei.
pabalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) balējot kļūst mazliet neskaidrs, pavāji saredzams.
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kur, kādos apstākļos), parasti pret paša gribu.
aptēst Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
izrakt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piemēram, bedre, iedobums).
Pārvilkt (pāri) svītru (arī krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
Pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu sar., krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
Vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu sar.) pāri Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
izcelt Būt par cēloni tam, ka kļūst labāk redzams, saista uzmanību.
Lauzt gaismas staru (arī gaismu) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
Lauzt gaismu (arī gaismas staru) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides, citā.
izstrādāt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas (piemēram, par ierīcēm).
lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
nolemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
izšķirt Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu.
apžilbināt Būt par cēloni, ka (acīm) uz mirkli zūd redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
apžilbināt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) uz mirkli zūd spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (1).
apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (2).
apskurbināt Būt par cēloni, ka apskurbst (1). Apreibināt.
apskurbināt Būt par cēloni, ka apskurbst (2). Apreibināt.
diferencēt Būt par pamatu (kā) diferenciācijai.
apstiprināt Būt par pierādījumu (kādas teorijas, hipotēzes u. tml. pareizībai, pamatotībai).
prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, kongresam u. tml.).
sagaidīt Būt paredzamam, gaidāmam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
attaisnoties Būt pareizam, atzīstamam.
uzticēties Būt pārliecinātam par (kāda) labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi.
Būt aizņemtam Būt precētam. Būt tādam, kam ir līgava (līgavainis).
dergties Būt pretīgam, riebīgam. Riebties.
viedēt Būt redzamam (parasti vāji, neskaidri).
viedēties Būt redzamam (parasti vāji, neskaidri).
blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu.
pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
klāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - piemēram, par sārtumu, bālumu.
vīdēt Būt redzamam, parasti neskaidri.
Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam. Būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
redzēties Būt redzamam.
ložņāt Būt sadzirdamam vairākās vietās (par skaņām). Būt saredzamam vairākās vietās (par gaismu, ēnām).
saredzēties Būt saredzamam.
Būt uz sēkļa Būt sarežģītā, grūtā situācijā.
skaust Būt skaudīgam, izjust skaudību (pret kādu).
spīdēt Būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās). Būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu).
kāpt Būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu. Atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi.
pazīt Būt tādam, kam (ar kādu) ir samērā cieša, arī biedriska saskare.
šķaudīt Būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni.
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
izstiept Būt tādam, kam ir garena forma.
interesēties Būt tādam, kam ir interese (par ko). Izjust interesi (par ko).
raudzīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko).
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko). Raudzīties (5).
padoties Būt tādam, kam kādas iedarbības rezultātā viegli izmainās, parasti forma, apjoms.
miglot Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
migloties Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
redzēt Būt tādam, kam piemīt redzes spēja (par acīm).
redzēt Būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē.
Būt ar (plašu) vērienu Būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu.
tikt Būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
tapt Būt tādam, kam veidojas kāda īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
samigloties Būt tādam, kam, parasti ievēroļami, samazinās redzes asums (par acīm).
paresnināt Būt tādam, kam, parasti kāda daļa, vieta, ir resnāka.
savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem).
vērt Būt tādam, kas atklāj (ko), parasti redzes, uztverei.
zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zarot (2).
zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zaroties (2).
vilcināties Būt tādam, kas ieilgst, arī būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi). Būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt. Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties.
valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) estētisku pārdzīvojumu, piesaista interesi.
imponēt Būt tādam, kas izraisa cieņu, simpātijas (pret sevi).
interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi (1). Saistīt, valdzināt.
vilkt Būt tādam, kas izraisa interesi, arī būt tieksmei (uz ko).
vīpsnāt Būt tādam, kas izturas ar ironiju, nievīgumu (pret ko).
vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
sagatavot Būt tādam, kas ļauj uztvert pāreju starp (mākslas darba) daļām.
vilties Būt tādam, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par maņu orgāniem).
pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem.
pasargāt Būt tādam, kas nodrošina (kādu pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek nodrošināts (pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu).
pārsniegt Būt tādam, kas pastāv, tiek izmantots ilgāk par paredzēto (laiku, laikposmu).
smērēties Būt tādam, kas pieskāriena rezultātā rada traipus.
uzstāties Būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko). Arī, uzskatot sevi (par ko), atbilstoši rīkoties.
vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
slēgt Būt tādam, kas rada vai pārtrauc (kā) savienojumu, nosprostojumu, maina darbības režīmu, stāvokli (par mehānismu, ierīci u. tml.).
vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, problemātiku u. tml. (parasti par literatūru, mākslu, zinātni).
pievilkt Būt tādam, kas saista (kādu), izraisa (kāda) interesi, patiku (par cilvēku).
pievilkt Būt tādam, kas saista, valdzina, izraisa interesi.
saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (par teritoriju, reljefu u. tml.).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu). Darboties, būt atvērtam.
žļakstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
valdīt Būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu).
Būt draugos Būt tādam, ko saista draudzība (ar kādu). Izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko).
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
padoties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
pakļauties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
izturēties Būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko) - par dzīvniekiem.
vagot Būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku).
publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piemēram, raksts, daiļdarbs) - par preses izdevumiem.
perturbēt Būt tādam, kura normālajā gaitā ir pēkšņi traucējumi, sarežģījumi (par parādībām, norisi u. tml.).
vārīties Būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.).
spīdēt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma. Būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī varēt (1).
putēt Būt tādam, no kura uz visām pusēm izplatās putekļi, sīkas (kā) daļiņas u. tml. (parasti ārējas iedarbības rezultātā).
laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
vīdēt Būt tikko manāmam, redzamam (par smaidu).
Acīs rādīties Būt tuvumā, būt redzes lokā.
tēloties Būt uztveramam (parasti redzamam) kādā veidā, formā.
atvērties Būt vaļējam, redzamam, pieejamam (par alām, ejām u. tml.).
nozīmēt Būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā. Iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam.
šķērsot Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.).
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam; būt, atrasties (kāda) redzes lokā.
sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
ledgriezis Būve tilta balstu aizsargāšanai pret ledus spiedienu palu laikā.
uzbūvēt Būvējot izveidot, izgatavot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
zobpārlaidums Būvkoku savienojuma veids - pārlaidums ar īpašu zobu (2), kas palielina pretestību stiepei un spiedei.
fibrolīts Būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
kamišīts Būvmateriāls - presēti meldri, ko saista ģipsis, māls, cements.
carisms Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (pirmsrevolūcijas Krievijā).
patvaldība Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (pirmsrevolūcijas Krievijā).
Caurs vēders Caureja.
Caurs vēders Caureja.
šķidrauts Caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums. Plīvurs (3).
iemute Caurulīte ar paplašinājumu vienā galā cigaretes vai cigāra iestiprināšanai.
Balasta sistēma Cauruļu, sūkņu un cisternu sistēma ūdens balasta regulēšanai.
snīpis Cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
remontcehs Cehs remontdarbu veikšanai.
apsūdzēt Celt apsūdzību pret kādu.
kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
doks Celtne (ostā) kuģu pārbaudei un remontēšanai, arī būvēšanai.
labirints Celtne ar daudzām ļoti sarežģītām ejām (senajā Grieķijā, Ēģiptē).
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai. Alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
noliktava Celtne, arī telpa (kā, piemēram, produkcijas, preču) uzglabāšanai.
jaunceltne Celtne, ko paredzēts celt, ko pašlaik ceļ vai kas tikko vai nesen ir pabeigta.
krematorija Celtne, kurā izdara kremāciju speciālā krāsnī.
radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem.
manēža Celtne, telpa sportistu treniņiem, sacensībām.
Sētas puse Celtnes aizmugure. Celtnes daļa, pie kuras atrodas pagalms.
Sētas puse Celtnes aizmugure. Celtnes daļa, pie kuras atrodas pagalms.
Tipa projekts Celtnes, inženierbūves projekts, kas ir paredzēts daudzkārtējai izmantošanai.
Darba rasējumi (arī zīmējumi) Celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma projekta realizēšanai nepieciešamie rasējumi (zīmējumi).
kazarma Celtņu komplekss, arī celtne, kurā pastāvīgi nometināti, parasti aktīvā karadienesta, kareivji un seržanti.
būvmateriāli Celtņu, būvju celšanai un remontam lietojamie materiāli. Celtniecības materiāli.
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
vibroveltnis Ceļa veltnis ar iebūvētu vibratoru un gludiem, rievotiem vai režģotiem valčiem.
vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas piedāvā pircējiem preces pēc paraugiem.
pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem.
koncertceļojums Ceļojums, kurā ir paredzēts sniegt koncertus.
slīdceļš Ceļš, arī īpaša josla, kas paredzēta (kā) pārvietošanai slīdes kustībā.
lejupceļš Ceļš, kas ved uz zemāku (reljefa) vietu.
orbīta Ceļš, pa kuru debess ķermenis kustas attiecībā pret kādu citu debess ķermeni.
nominālcena Cena, kas ir atzīmēta uz preces vai cenrādi.
vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
atlaide Cenas pazeminājums (pārdodot preci). Nolaide.
Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
Ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) Censties apprecēties (par sievieti).
Ķert vīriešus (arī preciniekus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecināt (kādu).
Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecināt (kādu).
Ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) Censties apprecināt (kādu).
Ķert vīriešus (arī preciniekus, puišus) Censties apprecināt (kādu).
lauzties Censties atbrīvoties (no kāda), pretoties (kādam, kas mēģina satvert, saturēt).
cīnīties Censties iegūt pārsvaru, uzvarēt (par pretējiem sabiedriskiem virzieniem, uzskatiem u. tml.).
meklēt Censties izraisīt sevī (emocionālu stāvokli). Censties izraisīt pret sevi (citu cilvēku attieksmi).
diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
ubagot Censties izraisīt, iemantot vēlamu attieksmi pret sevi, vēlamu stāvokli, parasti, pazemojot sevi.
kalt Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā). Sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem.
rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas. Izraisīt naidu, dusmas (pret kādu). Censties sanaidot.
labot Censties panākt, ka (iepriekšējais rezultāts) kvalitatīvi mainās, kļūst labāks.
vairīties Censties panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams). Censties pasargāt sevi (no kā nevēlama).
Zīlēt kafijas biezumos Censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti. Izteikt nepamatotus minējumus.
izcīnīt Censties pārvarēt (ko sarežģītos, grūtos apstākļos).
Izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
Izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
Izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
risināt Censties rast atbildi (mīklai, šaha, dambretes uzdevumam u. tml.).
zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni. Minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē). Censties (ko) paredzēt. Arī pareģot.
ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
Centrālā apkure Centrālapkure.
centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada un regulē kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) neliels dzīvnieks vai putns.
cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) paliels gaļas gabals.
kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums. Arī klaips.
klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums.
pārcept Cept vēlreiz, no jauna.
kaskete Cepure ar nagu.
naģene Cepure ar nagu.
platmale Cepure ar samērā augstu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
beznaģe Cepure bez naga.
nags Cepures pusmēness veida izvirzījums virs pieres.
ceremoniāls Ceremonija (1).
Likt cerības (uz kādu, uz ko) Cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda). Cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
Turēt godā (arī cieņā) Cienīt. Izturēties ar godbijību, ar respektu.
Turēt cieņā (arī godā) Cienīt. Izturēties ar godbijību, ar respektu.
noslēgt Cieši aizdarīt. Būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
izurbties Cieši skatoties, saredzēt cauri (kam), caur (ko) - parasti par acīm.
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu. Cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
puansons Cietā materiālā izgriezts reljefs, ar ko varā izveido matrici.
tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
glikogēns Ciete, kas kā ogļhidrātu rezerve uzkrājas organismā.
Pārmācības nams Cietums ar smaga fiziskā darba režīmu.
Pārmācības nams Cietums ar smagu fiziskā darba režīmu.
ik Cik - tik. Katru reizi, kad.
Cik tālu acis sniedzas (arī sniedz) Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu acis rāda Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedz (arī sniedzas) Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedzas (arī sniedz) Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedzas (arī sniedz), arī cik tālu acis rāda Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Sonātes forma Cikliska skaņdarba (parasti pirmās daļas) forma, kas balstās uz vismaz divu muzikālo tēlu pretnostatījumiem un attīstību.
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne.
kanna Cilindriskas, retāk saplacinātas formas (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidrumu vai šķidru masu uzglabāšanai un transportēšanai).
stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem).
perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
Dzīves uztvere Cilvēka attieksme pret cilvēka dzīvi, tās izpratne.
Pasaules uztvere (arī skatījums, izjūta) Cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
Pasaules skatījums (arī uztvere, izjūta) Cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
Pasaules uztvere (arī skatījums, izjūta) Cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
pasaule Cilvēka dzīves apstākļu, norišu kopums, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
Veselības (nostiprināšanas) grupa Cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
mugurpuse Cilvēka ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja priekšpusei. Pretstats: priekšpuse.
pozitūra Cilvēka ķermeņa stāvoklis (parasti apzināts, paredzēts noteiktai iedarbībai). Arī poza (1).
darbs Cilvēka lietderīgās darbības rezultāts. Veikums, paveiktais.
jūtas Cilvēka pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un pašam pret sevi. Emocijas.
pasaule Cilvēka personiskās dzīves norišu, viņa darbību kopums. Arī cilvēka atsevišķa darbības nozare.
empīrija Cilvēka pieredze, ārējās pasaules uztvere, kas balstīta uz pieredzi.
sodomija Cilvēka pretdabiska kopošanās ar dzīvnieku.
individualitāte Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
garabērns Cilvēka radošā darba rezultāts (piemēram, mākslas darbs, zinātnisks atklājums).
apziņa Cilvēka smadzeņu funkcija - objektīvās realitātes augstākā atspoguļošanas forma.
refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā. Arī pārdomas, apcere.
vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
Cilvēka mērogs Cilvēka uztverei atbilstošs komfortabls lielums, lielumu attiecības.
loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (parasti ekstremitāte).
stress Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju.
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju. Stress.
sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
raža Cilvēka, parasti garīgās, darbības rezultātu kopums.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija. Šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
mājinieki Cilvēki, kas paliek mājoklī (pretstatā tiem, kas īslaicīgi izgājuši, izbraukuši).
dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu). Cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
bērns Cilvēks (attieksmē pret zemi, tautu, politisku virzienu u. tml., kas to ietekmē).
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze. Arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
zubrilka Cilvēks (parasti skolēns), kas daudz mācās (parasti, daudzreiz atkārtojot).
nogalināt Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
bezzobis Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam nav zobu. Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam trūkst lielākās daļas zobu.
elks Cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu.
jubilārs Cilvēks (retāk uzņēmums, iestāde, organizācija), kam ir jubileja.
sīkpilsonis Cilvēks ar aprobežotām interesēm, šauru redzesloku.
vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē). Daudz piedzīvojis cilvēks.
antipods Cilvēks ar pretējiem uzskatiem un īpašībām vai pazīmēm (salīdzinot ar kādu citu).
priekštecis Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
pēcnācējs Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem.
pēctecis Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem. Pēcnācējs.
saimnieks Cilvēks attiecībā pret tam piederošu dzīvnieku.
saimnieks Cilvēks attiecībā pret tam piederošu priekšmetu.
vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu. Drellis [2].
rekonvalescents Cilvēks rekonvalescences stāvoklī.
puse Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai.
saimnieks Cilvēks, arī cilvēku grupa, kuru interesēs kāds veic noteiktus uzdevumus, saņemot par to atlīdzību.
parādnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija u. tml., kam ir parāds (aizdevējam, kreditoram).
speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē). Cilvēks, kam ir liela pieredze (piemēram, kādā darbā).
vājredzīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums.
obskurants Cilvēks, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu. Tumsonis.
pretinieks Cilvēks, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja (piemēram, strīdā, polemikā). Cilvēks, kam ir iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, dziļas zināšanas (kādā jomā), pareiza, iejūtīga izpratne.
ienaidnieks Cilvēks, kam ir principiāli iebildumi, aizspriedumi pret ko.
tirāns Cilvēks, kam ir raksturīga patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem). Arī despots (2).
romantiķis Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere.
sholastiķis Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids. Arī burta kalps.
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
daltoniķis Cilvēks, kam ir redzes defekts - daltonisms.
interesents Cilvēks, kam ir sevišķa interese (par ko).
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
domubiedrs Cilvēks, kam ir vienādi uzskati, intereses ar kādu.
profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim).
neredzīgs Cilvēks, kam nav redzes spēju.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību. Cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
Profesionāls revolucionārs Cilvēks, kam revolucionārā darbība ir kļuvusi pastāvīga.
Profesionāls revolucionārs Cilvēks, kam revolucionārā darbība ir kļuvusi pastāvīga.
vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs, lētticīgs cilvēks.
naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
kreilis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
apkalpotājs Cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo viesus, oficiants.
reprezentants Cilvēks, kas (ko) reprezentē (1).
gaišreģis Cilvēks, kas (māņticīgo uztverē) spēj pareģot nākotni. Pareģis.
pareģis Cilvēks, kas (pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem) spēj pareģot nākotni.
oficiants Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
viesmīlis Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
algotnis Cilvēks, kas aizstāv cita intereses nevis aiz pārliecības, bet atalgojuma, savtīgu iemeslu dēļ.
cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo.
kalps Cilvēks, kas aktīvi darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, reakcionāras ideoloģijas labā.
pakalpiņš Cilvēks, kas aktīvi darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, reakcionāras ideoloģijas labā.
baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
liecinieks Cilvēks, kas apstiprina redzēto, dzirdēto.
skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (kādu darbību, notikumu).
skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
atriebējs Cilvēks, kas atriebj vai atriebjas. Tautas atriebēji - partizāni, kas (kara laikā) cīnās pret iebrucējiem un tautas nodevējiem.
kapitulants Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
apstāvētājs Cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju.
reiboņa Cilvēks, kas bieži ir alkohola reibonī. Alkoholiķis.
pretimbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
reformators Cilvēks, kas cenšas īstenot vai īsteno reformu.
Ieroču nesējs Cilvēks, kas cīnās kāda labā, aizstāv kāda intereses.
baltgvards Cilvēks, kas cīnījies pret padomju varu balto armijā. Kontrrevolucionārs.
pirmrindnieks Cilvēks, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
aģents Cilvēks, kas darbojas kāda interesēs.
pagrīdnieks Cilvēks, kas darbojas pagrīdē (2), veicot revolucionārus uzdevumus.
pielūdzējs Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus). Cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
rūcējs Cilvēks, kas dziedot neprot pareizi intonēt.
bruņinieks Cilvēks, kas godprātīgi, ar cieņu izturas pret sievieti, kas aizstāv un aizsargā sievieti.
praktikants Cilvēks, kas iegūst pieredzi, iemaņas, prasmes, veicot kādu darbu, kādas darbības.
ieliktenis Cilvēks, kas ieņēmis amatu ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
sātībnieks Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā.
pašdarbnieks Cilvēks, kas interesējas par kādu mākslas veidu un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
interprets Cilvēks, kas interpretē (1).
interprets Cilvēks, kas interpretē (2).
iereibušais Cilvēks, kas ir (parasti mazliet) apreibis no alkoholiskiem dzērieniem.
arestētais Cilvēks, kas ir arestēts.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē. Arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā).
ticīgs Cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
opozicionārs Cilvēks, kas ir opozīcijā (1) pret ko, pret kādu.
saderināt Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu). Cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu. Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
pielūdzējs Cilvēks, kas izjūt patiku (pret kādu) vai mīl (kādu) un cenšas iegūt (tā) labvēlību.
mīļš Cilvēks, kas izraisa mīlestību (1), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (1).
mīļš Cilvēks, kas izraisa mīlestību (2), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (2). Cilvēks, kas izraisa dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
pavadonis Cilvēks, kas kādu (retāk ko) pavada (1).
pretimņēmējs Cilvēks, kas ko ņem no kāda pretī.
psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
koreferents Cilvēks, kas lasa koreferātu.
aizbildnis Cilvēks, kas ļoti rūpējas par kādu, aizstāv viņa intereses.
pretimnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
profāns Cilvēks, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
neticīgs Cilvēks, kas neatzīst reliģiju. Cilvēks, kas netic (kam pārdabiskam).
Mākoņu stūmējs Cilvēks, kas neievēro reālo situāciju. Cilvēks, kas aizraujas ar ko iedomātu, iztēlotu.
bezdievis Cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus vai reliģiozu cilvēku paražas.
svešs Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts. Nepazīstams cilvēks.
rotaļlieta Cilvēks, kas nespēj pretoties cita gribai.
bende Cilvēks, kas nežēlīgi izturas (pret citiem cilvēkiem, arī pret dzīvniekiem). Cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
uzpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu.
reklāmists Cilvēks, kas nodarbojas ar reklāmu izstrādi.
spiegs Cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2). Izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks.
tirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību. Cilvēks, kas pārdod preces.
tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību. Cilvēks, kas tirgojas ar precēm. Arī tirgotājs.
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem.
dienderis Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop (reakcionāro mantīgo šķiru pārstāvjiem).
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Cilvēks, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
aculiecinieks Cilvēks, kas pats ko ir redzējis, novērojis.
nemiernieks Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu). Cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu.
atraitnis Cilvēks, kas pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves nav apprecējies.
cīnītājs Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā. Cilvēks, kas cīnās, spēkojas ar pretinieku.
dievgaldnieks Cilvēks, kas piedalās dievgalda ceremonijā.
neticīgs Cilvēks, kas pieder pie kādas citas reliģijas, konfesijas.
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
nihilists Cilvēks, kas pilnīgi noliedz visas vērtības, mērķus, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēgu.
fanātiķis Cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām.
pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet, virzās pa kādu (piemēram, tūrisma) maršrutu.
pretendents Cilvēks, kas pretendē (uz ko).
pretestībnieks Cilvēks, kas pretojas (kam nevēlamam).
rakstpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1).
rakstītpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1). Rakstpratējs.
oponents Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju).
lasītājs Cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
rakstītājs Cilvēks, kas regulāri raksta (parasti periodiskam izdevumam).
grēcinieks Cilvēks, kas rīkojas neatbilstoši reliģijas normām.
strādnieks Cilvēks, kas saskaņā ar darba līgumu strādā rūpniecībā un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
pragmatiķis Cilvēks, kas savā darbībā par galveno uzskata subjektīvās intereses.
pretimsēdētājs Cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
kretīns Cilvēks, kas slimo ar kretīnismu (1).
reimatiķis Cilvēks, kas slimo ar reimatismu.
pareģis Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
pravietis Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņo paredzējumus. Arī pareģis.
gaišreģis Cilvēks, kas spēj paredzēt, izprast.
streiklauzis Cilvēks, kas strādā streikotāju vietā (pret viņu gribu).
šķielacis Cilvēks, kas šķielē (parasti redzes defekta dēļ).
ideālists Cilvēks, kas tiecas sekot cildeniem ideāliem, tic tiem, cenšas tos realizēt. Cilvēks, kas iedomājas, iztēlo ko labāku, nekā ir īstenībā. Arī sapņotājs.
konservators Cilvēks, kas tiecas uz ko novecojušu, cenšas saglabāt, atjaunot ko novecojušu. Cilvēks, kas ir naidīgs pret jauno, progresīvo.
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi.
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
pātarnieks Cilvēks, kas vada reliģisku ceremoniju, bet nav garīdznieks.
reorganizators Cilvēks, kas veic (kā) reorganizāciju.
režisors Cilvēks, kas veic (kā) režiju.
krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā).
Aizmugures žurka Cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
Aizmugures žurka Cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
oponents Cilvēks, kas, parasti publiski, apstrīd kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko.
pilots Cilvēks, kas, parasti sarežģītā braucienā, vada ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
mīlulis Cilvēks, ko mīl, arī lutina, lolo. Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas.
smīkņa Cilvēks, kura attieksme (pret kādu, ko) ir nicīga, nievīga, izsmējīga.
miljonārs Cilvēks, kura darba rezultātu var vērtēt ar miljonu vai vairākiem miljoniem (kādās mērvienībās).
pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam), vērsta pret (kādu). Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati.
kalpotājs Cilvēks, kura nodarbošanās vai sabiedriskā darbība ir saistīta ar reliģisko kultu.
kristīgs Cilvēks, kura reliģija ir kristietība.
ļaunprātis Cilvēks, kura rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna.
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
Grāmatu tārps Cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas.
Grāmatu tārps Cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas.
fizkultūrietis Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts. Cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
dublieris Cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits. Aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
subjekts Cilvēks, persona, kas pret sevi izraisa negatīvu attieksmi.
sirdsmīļotais Cilvēks, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
mīļots Cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (1).
mīļumiņš Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību.
iemīļots Cilvēks, pret kuru (kāds) izjūt mīļas jūtas.
simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patika, labvēlību, arī draudzību, mīlestību.
dārgs Cilvēks, pret kuru izjūt sirsnību, mīlestību. Ļoti tuvs cilvēks.
kājpamesls Cilvēks, pret kuru izturas nievājoši, pazemojoši.
brālis Cilvēks, pret kuru vēršas ar ironiju vai nicinājumu.
pasaule Cilvēku darbības nozare, arī rezultāts.
opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam.
pavadonība Cilvēku grupa, kas (kādu) pavada, parasti ceremoniāli.
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko).
ģints Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas intereses, pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
sabiedrība Cilvēku grupa, ko saista (izcelsmes, profesijas, interešu u. tml.) kopība.
kompānija Cilvēku grupa, kurt kopā pavada laiku vai kurus apvieno kopīgas intereses.
rinda Cilvēku kopums, ko apvieno, piemēram, kopējas darbības, intereses, organizācija.
sadraudze Cilvēku kopums, kurus saista vienāda profesija, vienādas intereses u. tml.
zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve. Arī attiecīgā ražošanas nozare.
strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā.
ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā. Strīds.
kolektīvisms Cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisko interešu pakļautība sabiedriskajām (sociālistiskajā sabiedrībā).
trihocefaloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa matgalvji, kuri parazitē cilvēku un dzīvnieku resnajā zarnā.
saskarsme Cilvēku, to grupu mijiedarbība, kam raksturīga informācijas apmaiņa, savstarpēji regulēta rīcība, emocionāla ietekme.
sambo Cīnās sporta veids - pretošanās bez ieroča stiprāka vai apbruņota pretinieka uzbrukumam.
konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm).
mākt Cīnoties novājināt, piespiest atkāpties (pretinieku).
cīniņš Cīņa (starp pretējām jūtām, tieksmēm u. tml.).
tuvcīņa Cīņa ar pretinieku nelielā attālumā.
pretcīņa Cīņa pret ko, ar ko (parasti aktīvu, iedarbīgu).
konkurence Cīņa starp privātiem preču ražotājiem, starp atsevišķiem kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu.
divcīņa Cīņa, sadursme (starp diviem pretiniekiem, diviem spēkiem).
karš Cīņa, sadursme, konflikts (piemēram, starp pretējiem spēkiem, ar ko nevēlamu).
Piramidālā ciprese Ciprese ar piramidālu vainagu.
tūja Cipresei radniecisks mūžzaļš aromātisks skuju koks ar zvīņveida pretējām skujām.
paciprese Ciprešu dzimtas dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
dzīvībaskoks Ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms.
šapito Cirka izrādēm paredzēta izjaucama, pārvietojama celtne no viegla materiāla (piemēram, no brezenta). Dīks, kura izrādes notiek šādā celtnē.
dresūra Cirka mākslas žanrs - uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem.
pārcirpt Cirpt vēlreiz, no jauna.
slepkavība Cita cilvēka prettiesiska nonāvēšana.
tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji. Svešinieki. Arī precinieki.
karioloģija Citoloģijas nozare, kas pētī šūnas kodolu.
citkārtējs Citreizējs.
ārnovads Cits novads (pretstatā savam novadam).
ārpagasts Cits pagasts (pretstatā savam pagastam).
pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā ir dzimis, audzis, dzīvojis runātājs vai tekstā minētais.
otrreiz Citu reizi.
civildienests Civilais valsts dienests (pretstatā karadienestam).
titulārpadomnieks Civildienesta pakāpe (dažās valstīs, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā). Persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
Kolēģijas asesors Civildienesta rangs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
Saistību tiesības Civiltiesību norma kopums, kas regulē sabiedrības mantiskās attiecības.
Mantošanas tiesības Civiltiesību normas, kas pilsoņa nāves gadījumā regulē viņa mantas un ar to saistīto tiesību un pienākumu pāreju citām personām.
Speķa cūka Cūka, kuras dzīvmasa ir no 160 līdz 250 kilogramiem un kuras speķa kārta pret spraugu starp 6. un 7. ribu nav plānāka par 7 centimetriem.
cūkkopība Cūku audzēšana gaļas ieguvei. Attiecīgā lopkopības nozare.
sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi. Vaislai paredzēta cūku mātīte.
ievārījums Cukura sīrupā savārīti augļi vai ogas, kas paredzēti ilgstošai uzglabāšanai.
husīti Čehu reformatora, neatkarības cīnītāja Jana Husa piekritēji (15. gadsimtā).
nokrekšķēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt. Nokrekstēt (2).
četrkārtīgs Četras reizes lielāks.
četrkāršs Četras reizes lielāks. Četrkārtīgs (1).
četrreiz Četras reizes.
četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
četrtik Četrreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
četrkārt Četrreiz.
romboīds Četrstūris, kas ir simetrisks attiecībā pret vienu no tā diagonālēm.
paralelograms Četrstūris, kura ik divas pretējās malas ir paralēlas.
čalot Čivināt, dziedāt daudziem reizē (par putniem).
dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību.
Dabas pārveidošana Dabas apstākļu izmainīšana, lai vairotu un pilnīgāk izmantotu dabas resursus, celtu zemes auglību un novērstu kaitīgos dabas procesus.
krājums Dabas bagātību resursi, kopums.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
antropoloģija Dabaszinātņu nozare, kas pētī cilvēka un cilvēka rasu fiziskās uzbūves attīstību.
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls). Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
faktoriāls Dabisko skaitļu virknes secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam skaitlim.
pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai. Zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
ūdensbaseins Dabisks reljefa pazeminājums, iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
Dzīvs zieds Dabisks zieds. Pretstats: mākslīgs zieds.
iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, rīcībā, lietošanā (parasti kādas darbības rezultātā).
saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojamu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko).
prologs Daiļdarbā - ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai. Arī teika, leģenda (1).
Bērnu literatūra Daiļliteratūra, kas atbilst bērnu interesēm un uztveres spējām.
taukums Dala (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku. Treknums (1). Arī speķis.
haidamaks Dalībnieks ukraiņu buržuāzisko nacionālistu organizētajā kontrrevolucionāru karaspēkā (no 1918. līdz 1920. gadam).
dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1).
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.).
izsmēķis Daļa (cigaretei, papirosam, cigāram), kas paliek pāri pēc (tā) izsmēķēšanas.
tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam.
lejasgals Daļa (teritorijas malā), kas (pēc reljefa) atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
sekcija Daļa (tirdzniecības telpā), kur pārdod viena un tā paša veida preces.
pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
patīrīt Daļēji atbrīvot (piemēram, teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
akacis Daļēji pāraugusi vai vēl nepāraugusi vieta, dziļa ūdens bedre tādā purvā, kas radies no ezera.
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.
elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru.
koagulācija Daļiņu apvienošanās dispersās sistēmās, izraisot pārslveida nogulsnējumu izdalīšanos vai sarecēšanu.
Daļskaitļa paplašināšana Daļskaitļa skaitītāja un saucēja reizināšana ar vienu un to pašu skaitli.
aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņu pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu). Dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
Dienas kārtība Darba gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.).
Darba kārtība Darba gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.). Pasākumi, apspriežamie jautājumi (kongresā, apspriedē u. tml.).
sekcija Darba grupa (sanāksmē, konferencē) speciālu jautājumu apspriešanai.
rutīna Darbā iegūta veiklība, prasme. Pieredze, zināšanas, iemaņas (kādā darbā, pasākumā).
virsstundas Darba laiks, kurā strādā virs noteiktā, paredzētā darba laika. Darbs, ko veic šajā laikā.
prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai. Šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
devums Darba produkts, rezultāts (ar sabiedrisku nozīmīgumu).
apgrozība Darba produktu apmaiņa ar naudas starpniecību, preču pārvēršana naudā.
grieznes Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru.
šķēres Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru. Grieznes.
kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums. Šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme. Arī profesija. Noteikta darbības sfēra.
stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem. Arī piestala, bliete.
sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis.
Darba resursi Darbaspēka resursi.
remontdarbi Darbi (kā) remontēšanai.
iegremde Darbība --> iegremdēt (1).
recitācija Darbība --> recitēt. Deklamācija.
reducēšana Darbība --> reducēt.
reducēšanās Darbība --> reducēties.
redzēšanās Darbība --> redzēties.
aizkļūt Darbībā nokļūt (līdz kādam posmam, rezultātam).
fiksācija Darbība, arī rezultāts --> fiksēt (1).
fiksācija Darbība, arī rezultāts --> fiksēt (2).
fiksācija Darbība, arī rezultāts --> fiksēt (3).
fiksācija Darbība, arī rezultāts --> fiksēt (4).
identifikācija Darbība, arī rezultāts --> identificēt.
ieskaite Darbība, arī rezultāts --> ieskaitīt (1)
internacionalizācija Darbība, arī rezultāts --> internacionalizēt.
izvēle Darbība, arī rezultāts --> izvēlēties (2).
konstatācija Darbība, arī rezultāts --> konstatēt.
norēķins Darbība, arī rezultāts --> norēķināties (1).
objektivizācija Darbība, arī rezultāts --> objektivizēt (1).
objektivizācija Darbība, arī rezultāts --> objektivizēt (2).
pārrēķins Darbība, arī rezultāts --> pārrēķināt (2).
pārrēķins Darbība, arī rezultāts --> pārrēķināt (3).
pasēja Darbība, arī rezultāts --> pasēt [1].
revīzija Darbība, arī rezultāts --> revidēt (2).
simulācija Darbība, arī rezultāts --> simulēt.
stihija Darbība, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
rīcība Darbība, darbību kopums, ar ko reaģē uz noteiktu situāciju, noteiktos apstākļos.
triks Darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīna u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā).
vadība Darbība, iedarbība, darbību, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, arī vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
atbilde Darbība, izturēšanās, ar ko reaģē (uz jautājumu vai uz kādu darbību).
pretdarbība Darbība, kas ir vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
pretdarbība Darbība, kas ir vērsta pret ko (parasti, lai to novērstu, iznīcinātu).
iedarbība Darbība, norise, kas (ko) pārveido. Šādas darbības, norises rezultāts.
iedarbība Darbība, norise, kas izraisa pārmaiņas sabiedrībā, apziņā. Šādas darbības, norises rezultāts.
pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas ir vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, izlūku, diversantu darbību.
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (5). Tas, kas ir iegūts strādājot, darba procesā (parasti rezerve, virsplāna produkcija).
impregnācija Darbība, process --> impregnēt.
konkretizācija Darbība, process --> konkretizēt (1).
konkretizācija Darbība, process --> konkretizēt (2).
piestrāde Darbība, process --> piestrādāt (1). Arī apdare.
reaklimatizācija Darbība, process --> reaklimatizēt, reaklimatizēties.
realizācija Darbība, process --> realizēt (1).
realizācija Darbība, process --> realizēt (2).
reevakuācija Darbība, process --> reevakuēt.
regulācija Darbība, process --> regulēt (1).
regulācija Darbība, process --> regulēt (2).
regulācija Darbība, process --> regulēt (3).
reģenerācija Darbība, process --> reģenerēt (2).
reģenerācija Darbība, process --> reģenerēt (3).
reģistrācija Darbība, process --> reģistrēt (1).
reģistrācija Darbība, process --> reģistrēt (2).
rektifikācija Darbība, process --> rektificēt (1).
rektifikācija Darbība, process --> rektificēt (2).
rekultivācija Darbība, process --> rekultivēt.
rekvizīcija Darbība, process --> rekvizēt.
renovācija Darbība, process --> renovēt.
reorganizācija Darbība, process --> reorganizēt.
reprivatizācija Darbība, process --> reprivatizēt.
reprodukcija Darbība, process --> reproducēt (1). Tas (piemēram, attēls, teksts), kas ir iegūts, reproducējot (ko).
specifikācija Darbība, process --> specificēt. Dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija.
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (2). Arī izveidojums (2).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (3). Arī izveidojums (3).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (4).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (5).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (6).
izvēle Darbība, process, arī rezultāts --> izvēlēties (i).
legalizācija Darbība, process, arī rezultāts --> legalizēt (1).
legalizācija Darbība, process, arī rezultāts --> legalizēt (2).
modifikācija Darbība, process, arī rezultāts --> modificēt. Arī paveids.
nostiepe Darbība, process, arī rezultāts --> nostiept (1).
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (1). Novirzīties (1).
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (2), novirzīties (2).
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (3), novirzīties (3).
ondulācija Darbība, process, arī rezultāts --> ondulēt.
orientācija Darbība, process, arī rezultāts --> orientēt (1), orientēties (1).
orientācija Darbība, process, arī rezultāts --> orientēt (2), orientēties (2).
ornamentācija Darbība, process, arī rezultāts --> ornamentēt (1).
ornamentācija Darbība, process, arī rezultāts --> ornamentēt (2).
pārbīde Darbība, process, arī rezultāts --> pārbīdīt (1).
pārbīde Darbība, process, arī rezultāts --> pārbīdīt (2).
parcelācija Darbība, process, arī rezultāts --> parcelēt (1).
parcelācija Darbība, process, arī rezultāts --> parcelēt (2).
pārorientācija Darbība, process, arī rezultāts --> pārorientēt, pārorientēties.
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (1). Radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (2).
pārveide Darbība, process, arī rezultāts --> pārveidot (2).
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (1), pārvērsties (1).
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (2), pārvērsties (2).
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (3), pārvērsties (3).
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (1), pārvirzīties (1).
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (2), pārvirzīties (2).
piepilde Darbība, process, arī rezultāts --> piepildīt (6).
pigmentācija Darbība, process, arī rezultāts --> pigmentēt (2). Krāsa, ko rada pigmenti (2).
politizācija Darbība, process, arī rezultāts --> politizēt (1).
reglamentācija Darbība, process, arī rezultāts --> reglamentēt (1).
reglamentācija Darbība, process, arī rezultāts --> reglamentēt (2).
rekonstrukcija Darbība, process, arī rezultāts --> rekonstruēt (1).
rekonstrukcija Darbība, process, arī rezultāts --> rekonstruēt (2).
rekonstrukcija Darbība, process, arī rezultāts --> rekonstruēt (3).
reprezentācija Darbība, process, arī rezultāts --> reprezentēt (1).
reprezentācija Darbība, process, arī rezultāts --> reprezentēt (3).
reprodukcija Darbība, process, arī rezultāts --> reproducēt (2).
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut (1).
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut (2). Arī pilnīga sakāve.
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut (3).
sašķiebe Darbība, process, arī rezultāts --> sašķiebt.
segmentācija Darbība, process, arī rezultāts --> segmentēt (1).
segmentācija Darbība, process, arī rezultāts --> segmentēt (2).
segmentācija Darbība, process, arī rezultāts --> segmentēt (3).
shematizācija Darbība, process, arī rezultāts --> shematizēt (1).
sinhronizācija Darbība, process, arī rezultāts --> sinhronizēt.
socializācija Darbība, process, arī rezultāts --> socializēt (1), socializēties (1).
socializācija Darbība, process, arī rezultāts --> socializēt (2), --> socializēties (2). Arī nacionalizācija.
socioloģizācija Darbība, process, arī rezultāts --> socioloģizēt, socioloģizēties.
stilizācija Darbība, process, arī rezultāts --> stilizēt (1).
stilizācija Darbība, process, arī rezultāts --> stilizēt (2).
sūbe Darbība, process, arī rezultāts --> sūbēt.
subjektivizācija Darbība, process, arī rezultāts --> subjektivizēt.
transformācija Darbība, process, arī rezultāts --> transformēt, transformēties.
transplantācija Darbība, process, arī rezultāts --> transpirēt.
transpozīcija Darbība, process, arī rezultāts --> transponēt.
trūde Darbība, process, arī rezultāts --> trūdēt.
trupe Darbība, process, arī rezultāts --> trupēt.
uzbūve Darbība, process, arī rezultāts --> uzbūvēt (1).
uzbūve Darbība, process, arī rezultāts --> uzbūvēt (2).
pārveide Darbība, process, arī rezultāts -> pārveidot (1).
shematizācija Darbība, process, arī rezultāts shematizēt (2).
adaptācija Darbība, rezultāts --> adaptēt.
apsūdzība Darbība, rezultāts --> apsūdzēt (1).
apsūdzība Darbība, rezultāts --> apsūdzēt (2).
plaukums Darbība, rezultāts --> plaukt (1). Pumpuru raisīšanās laiks. Ziedēšanas laiks.
uzrāde Darbība, rezultāts --> uzrādīt (1).
uzrāde Darbība, rezultāts --> uzrādīt (2).
uzrāde Darbība, rezultāts --> uzrādīt (3).
uzrāde Darbība, rezultāts --> uzrādīt (4).
stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē). Laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
profils Darbības nozare, novirziens.
Atstāstījuma izteiksme Darbības vārda izteiksme, kas norāda uz darbību, par kuras realitāti runātājs neatbild.
beidzot Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
pēdīgais Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
norise Darbības, pasākuma u. tml. īstenošana, arī pastāvēšana (kādā veidā, ar kādu rezultātu).
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam).
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci.
rekvizitors Darbinieks, kas pārzina, arī sagādā, izgatavo rekvizītus (1).
reģistrators Darbinieks, kas veic (kā) reģistrāciju.
pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā).
piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu. Piestrādināt.
piestrādināt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareizu savstarpējo novietojumu.
šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
Garantijas darbnīca (arī rūpnīca) Darbnīca (rūpnīca), kas veic garantijas remontu.
remontdarbnīca Darbnīca remontdarbu veikšanai.
presētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko presē.
ateljē Darbnīca, kurā izgatavo (retāk labo) dažādus izstrādājumus pēc individuāliem pasūtījumiem.
noiet Darbojoties iztērēt visu (parasti atsperes) enerģiju (piemēram, par pulksteni).
iestrādāties Darbojoties noregulēties, iegūt nepieciešamo ātrumu, kustīgumu u. tml. (par ierīcēm).
zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu, piemēram, transportlīdzekli, ar šādu signālierīci). Atskanēt šādām skaņām.
nosegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē (pretinieka) aktīvu darbību.
piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību.
segt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka kavē (pretinieka) aktīvu darbību.
Mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
Mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai). Nepakļauties (kādam, kam). Nepiekrist (kādam, kam).
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība). Neveikli darīt (ko).
ķimerēties Darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu).
jaundarbs Darbs (parasti mākslā vai zinātnē), kas atklātībā parādās pirmoreiz.
paraugdarbs Darbs, kas ir paraugs pilnīgi atbilstoša vai līdzīga rezultāta iegūšanai. Priekšzīmīgs darbs.
kampaņa Darbs, ko kādā laikposmā veic sabiedriski politiska uzdevuma realizēšanai.
papilddarbs Darbs, ko veic papildus iepriekš paredzētajam darbam.
kronis Dārgakmeņiem greznoja zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota - valdnieka (arī citu dižciltīgo) varas simbols.
lepns Dārgs, grezns (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, telpām).
Tīra lieta Darījums, kas nav pretrunā ar pastāvošajiem likumiem.
ziņot Darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
Laist grīstē Darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
mazgāt Darīt tīru (ko viscaur vai tā virsmu) ar ūdeni (retāk ar citu šķidrumu), netīrumu atdalīšanas līdzekļiem un dažādiem paņēmieniem (piemēram, bēršanu, skalošanu).
gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt).
taisīties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Arī gatavoties (1).
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai. Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Gatavoties (1).
Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ka pret to ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu). Uzsākt cīņu (pret nevēlamu parādību).
Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ko (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu).
preparētājs Darītājs --> preparēt.
reducētājs Darītājs --> reducēt.
regulētājs Darītājs --> regulēt (1).
reizinātājs Darītājs --> reizinātnāt.
remontētājs Darītājs --> remontēt.
retinātājs Darītājs --> retināt.
atbildēt Darot (ko), rīkojoties, sajust atbildību (pret ko, kā priekšā).
pārdarvot Darvot vēlreiz, no jauna.
dārzeņkopība Dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam. Attiecīgā dārzkopības nozare.
daiļdārzniecība Dārzkopības nozare, kas aptver apstādījumu ierīkošanu, kopšanu, krāšņumaugu audzēšanu, telpu dekorēšanu ar augiem.
blusenes Dārzos un laukos izplatīta sūreņu dzimtas nezāle.
pārdatēt Datēt vēlreiz, no jauna.
precizējums Dati, fakti u. tml., ar kuriem precizē kādu tekstu, formulējumu.
rādītājs Dati, kas ir iegūti kādas darbības, rīcības, procesa rezultātā un raksturo to.
sabaroties Daudz ēdot, kļūt, parasti ļoti, resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
Rūdīts vilks Daudz pieredzējis un piedzīvojis (piemēram, dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
Vecs buks Daudz pieredzējis, parasti vecs, cilvēks.
Vecs buks Daudz pieredzējis, parasti vecs, cilvēks.
izredzēties Daudz pieredzēt, piedzīvot.
sastrēbties Daudz strebjot, pilnīgi paēst, arī padzerties.
nobaroties Daudz un labi ēdot, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
sareklamēt Daudz, parasti pārmērīgi, reklamēt, arī ļoti izreklamēt.
daudzkārtīgs Daudzas reizes lielāks.
Tiku tikām Daudzas reizes, ļoti bieži.
tiku Daudzas reizes, ļoti bieži.
simtkārt Daudzas reizes.
simtreiz Daudzas reizes.
tūkstoškārt Daudzas reizes.
tūkstošreiz Daudzas reizes.
daudzreiz Daudzas reizes. Arī bieži.
asinszāles Daudzgadīgi lakstaugi ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem.
grīšļi Daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņainu stublāju, sakneņiem un sīkiem ziediem vārpiņās.
skabioza Daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās.
topinambūrs Daudzgadīgs astēm (kurvjziežu) dzimtas (parasti dzīvnieku, barības) lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem.
zeltsakne Daudzgadīgs biezlapju dzimtas lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Rodiola.
zemteka Daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari. Ārstniecības veronika.
tradeskancija Daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem.
pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi.
trīsene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsenīte. Vizulis.
vizulis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām. Trīsene. Trīsenīte.
trīsenīte Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām. Trīsene. Vizulis.
mārrutks Daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām.
tulpe Daudzgadīgs liliju dzimtas augs ar vienu ziedu, retāk ar vairākiem ziediem stublāja galā. Šī auga zieds ar stublāju.
maijpuķīte Daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā. Kreimene.
trūkumzālīte Daudzgadīgs neļķu dzimtas augs ar daudziem gulošiem stublājiem, veselām pretējām lapām un baltiem ziediem galviņveida ziedkopās.
piparmētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
sārmene Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros.
septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās.
sīkpaparde Daudzgadīgs sīkpaparžu dzimtas lakstaugs ar ziemzaļām, plūksnainām lapām un garenām sporangiju kopām.
tauksakne Daudzgadīgs skarblapju dzimtas lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos.
rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem.
skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar vienkāršām veselām lapām, zaļganiem vai rožainiem ziediem, parasti skarās, un augli - riekstiņu.
ūdenszieds Daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami.
smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
gundega Daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem.
priekškuņģis Daudzkameru kuņģa priekšējo daļu (spurekļa, acekņa, grāmatnieka) kopums (atgremotājiem).
iekalt Daudzreiz atkārtojot, (mehāniski) iemācīties.
iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, mehāniski iemācīties. Iekalt (4).
Cik reiz (biežāk reižu) Daudzreiz, bieži.
Cik reižu (retāk reiz) Daudzreiz, bieži.
Cik reižu (retāk reiz) Daudzreiz, bieži.
cikkārt Daudzreiz, daudzkārt.
daudzkārt Daudzreiz.
Ne vienreiz vien Daudzreiz.
Ne vienreiz vien Daudzreiz.
mezoderma Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa vidējā dīgļlapa, kas atrodas starp ektodermu un entodermu. Trešā dīgļlapa.
Masu psihoze Daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
nesiens Daudzums, ko nes vienā reizē.
vediens Daudzums, ko ved vienā reizē.
zvīņas Daudzveidīgi, vairāk vai mazāk plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem. Pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
komplicēts Daudzveidīgs, arī sarežģīts.
samezglojums Daudzveidīgums, sarežģītība, konfliktu bagātība (parasti daiļdarbā, tā sižetā).
priekšauts Dažāda piegriezuma darba (retāk dekoratīvs) apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
konfekte Dažādas formas konditorejas izstrādājums, ko izgatavo no dažādām masām (piemēram, pomādes, marcipāna, riekstu pralinē, želejveida augļu un ogu masas, putotās masas).
izsitumi Dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem).
krokete Dažādu (piemēram, gaļas, dārzeņu) attiecīgi sagatavotu produktu masas apaļš vai iegarens veidojums.
vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
sinkrētisms Dažādu elementu organiski nesaistīts kopums (parasti reliģijā, filozofijā).
jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu. Jaunromantisms.
kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
parādīties Dažkārt kļūt redzamam, sastopamam. Gadīties (2).
palaikam Dažreiz, reizumis.
reizumis Dažreiz; šad un tad; reizēm.
dažkārt Dažreiz.
dažureiz Dažreiz.
Reizi pa reizei Dažreiz. Brīžiem. Reizēm.
daždien Dažreiz. Dažu dienu.
Pa reizei (retāk reizēm) Dažreiz. Reizēm.
kādreiz Dažreiz. Šad tad. Kādu reizi.
reizēm Dažreiz. Šad un tad.
variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa. Tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
pēcdarbība Dažu fizikālo īpašību izpausmes aizkavēšanās, atpalikšana attiecībā pret faktoriem, kas tos izraisa.
rektors Dažu reliģisko iestāžu vadītājs.
pavīdēt Dažviet neskaidri parādīties, arī tikko pamanāmi kļūt redzamam.
vīdēt Dažviet, arī tikko parādīties, arī tikko manāmi būt redzamam.
zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts. Nadīram pretējais debess sfēras punkts.
nadīrs Debess sfēras punkts zem horizonta diametrāli pretī zenītam.
ripa Debess spīdekļa daļa, kas diskveidīgi redzama novērotājam.
disks Debess spīdekļa daļa, kas redzama novērotājam.
periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī. Skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību.
Periodiskais daļskaitlis Decimāldaļskaitlis, kas sastāv no galīgas ciparu grupas un bezgalīgi daudz reižu atkārtota cipara vai ciparu grupas.
siloģisms Deduktīvs slēdziens, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
fanātisms Dedzīga, nekritiska, pilnīga pakļaušanās noteiktai reliģijai.
grēmas Dedzinoša sāpju sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi.
oligofrenopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī garīgā attīstībā atpalikušu bērnu audzināšanas un mācīšanas problēmas.
tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pēti neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus cilvēkiem ar normālu dzirdi un izstrādā metodes runas traucējumu novēršanai.
rentgendefektoskopija Defektu konstatēšana materiālos un izstrādājumos no tiem, izmantojot rentgenstarojumu.
vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē.
pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, metāliska atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
nāss Deguna dobuma atvere uz ārpusi.
kadriļa Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī. Šīs dejas mūzika.
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
dekors Dekoratīva (telpas, celtnes ārsienas) apdare.
drapērija Dekoratīvi lietots audums (parasti nokarens).
prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko). Skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā.
zebrīna Dekoratīvs, daudzgadīgs telpu augs ar svītrainām lapām, ložņājošiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas.
surdoloģija Delektoloģijas nozare, kas pētī dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai.
padēls Dēls attiecībā pret pamāti, patēvu.
bērns Dēls vai meita (neatkarīgi no vecuma) attiecībā pret saviem vecākiem.
trinītis Dēļu sāniskais savienojums (parasti apšuvumā), kurā spraugu starp diviem dēliem pārsedz ar trešo dēli.
bedrīte Dem. --> bedre.
cepurīte Dem. --> cepure.
gredzentiņš Dem. --> gredzens.
krekliņš Dem. --> krekls.
pazarīte Dem. --> pazare.
taurenītis Dem. --> taurenis.
trepītes Dem. --> trepes.
demokrātisms Demokrātijas principu atzīšana un realizēšana.
desmitreiz Desmit reizes.
desmitkārtīgs Desmit reižu lielāks.
desmitkāršs Desmit reižu lielāks. Desmitkārtīgs (1).
desmitkārt Desmitreiz.
fašisms Despotisks politiskais režīms un ideoloģija, visreakcionārākās buržuāzijas diktatūra, kurā tiek izmantotas teroristiskas valdīšanas metodes.
pārdestilēt Destilēt (ko) visu, viscaur. Destilēt ko vēlreiz, no jauna.
reglamentēt Detalizēti noteikt, regulēt (kādu darbību) - parasti par likumu, oficiāliem noteikumiem u. tml.
reglaments Detalizētu darba kārtības noteikumu kopums (sēdē, sapulcē, konferencē u. tml.).
rokturis Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību.
spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi.
rokturis Detaļa (piemēram, iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
spals Detaļa (pistolei), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
cokols Detaļa (spuldzes, elektronu lampas) pareizai un drošai ieslēgšanai apgaismošanas tīklā vai radiotehniskā shēmā.
trizulis Detaļa (stellēs), kas ir paredzēta nīšu saturēšanai.
sviedrene Detaļa, elements (kādā veidojumā), kas ir paredzēts sviedru uzsākšanai.
tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu. Rokturis.
rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
piesūceknis Detaļa, kas rada vakuumu un ir paredzēta (kā) piestiprināšanai pie kādas virsmas.
uzstūris Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai. Stūrenis (3).
orgāns Detaļa, sastāvdaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.), kam parasti ir tieša saskare ar darbības objektu vai ar ko ir kontakts (ierīces, iekārtas u. tml.) vadītājam.
kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļās izplacina vai paplašina.
surdopedagoģija Detektoloģijas nozare, kas pētī nedzirdīgu un vājdzirdīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
deviņkārtīgs Deviņas reizes lielāks.
deviņreiz Deviņas reizes.
deviņkārt Deviņreiz.
pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti, pārkļūstot pāri frontes līnijai).
lizols Dezinfekcijas un antiseptisks līdzeklis, kas satur krezola šķīdumu kālija ziepēs.
Īrisa diafragma Diafragma, kuras atveres lielumu var mainīt.
caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
vējroze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.).
Vēju roze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.). Vējroze (1). Vēji, kas dažādās vietās pūš dažādos virzienos. Vējroze (2).
Vēju roze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.). Vējroze.
Mīkstinājuma zīme Diakritiska zīme, retāk burts, ko izmanto mīkstinātu vai mīkstu līdzskaņu apzīmēšanai.
Mācību priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas. Mācībpriekšmets.
priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets.
pārstaips Diega redzamā daļa pēc noteikta dūriena vai audumu raksta izveidošanas.
šķērsdiegs Diegs, kas, piemēram, audumā, ir novietots šķērsām tā garenvirzienam.
pamatne Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu garenvirzienā. Šķēri.
Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
Klusā stunda Dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā).
Klusā stunda Dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā).
pavakare Dienas daļa starp pēcpusdienu un vakaru. Vakara sākuma daļa. Pievakare.
junda Dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakara junda.
Vakara junda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakarjunda.
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
čina Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijā).
rotmistrs Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā. Karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
dižkareivis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
poručiks Dienesta pakāpe dažu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jaunākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp jefreitora un seržanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kareivja un jaunākā seržanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp majora un pulkveža pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa (rotmistra) un pulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē - zemākā virsnieku pakāpe). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
mičmanis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara Flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp galvenā staršinas un jaunākā leitnanta pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp praporščika un leitnanta dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
Laika dienests Dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu.
Darba diena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
Darba diena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
darbadiena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā). Darba diena.
dieninieks Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu.
kalendārijs Dienu saraksts pa nedēļām un mēnešiem (kalendārā), parasti kopā ar astronomiskām ziņām, svētku un vārdadienu reģistrējumu.
pravietis Dieva gribas iztulkotājs un sludinātājs. Arī reliģiski eksaltēts cilvēks.
ateisms Dieva un pārdabisku spēku esamības noliegšana. Atteikšanās no reliģiskajiem ticējumiem.
orākuls Dievība, arī priesteris, kas pareģo.
dievvārdnieks Dievticīgs cilvēks, kas cītīgi apmeklē dievkalpojumus, lasa reliģiska satura grāmatas.
mārks Dīķis (parasti pļavā, ganībās), kas paredzēts, piemēram, linu, kaņepāju, mērcēšanai.
karbonado Dimanta paveids - mikroskopisku dimanta graudiņu agregāts melnā vai pelēkā krāsā.
rokenrols Dinamiska, ekspresīva amerikāņu izcelsmes pāru 4 taktsmērā. Šis dejas mūzika.
pārstāvis Diplomātiska ranga amatpersona, kas īsteno (savas valsts) diplomātiskās attiecības (ar kādu valsti, starptautisku organizāciju). Amatpersona, kas (tajā) aizstāv (savas valsts un tās pilsoņu) intereses, uztur (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai starptautisku organizāciju).
atašejs Diplomātiskas pārstāvniecības darbinieks (kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis).
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
Diplomātiskais korpuss Diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā to rezidences valstī. Visas diplomātiskās pārstāvniecības amatpersonas.
Diplomātiskais korpuss Diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā valstī, arī visas diplomātisko pārstāvniecību amatpersonas.
komercdirektors Direktora vietnieks, kas vada apgādi, noietu un citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
vicedirektors Direktora vietnieks.
Takts zizlis Diriģēšanai paredzēts zizlis.
Takts zizlis Diriģēšanai paredzēts zizlis.
skrūvbremze Diska bremze ar saspiedējskrūvi uz vārpstas ass (parasti celšanas mašīnās, drošības mehānismos).
guļamdīvāns Dīvāns, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai.
brilles Divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas, ko lieto redzes spējas palielināšanai.
Uz pusi Divas reizes (piemēram lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).
Uz pusi Divas reizes (piemēram, lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).
divkārtīgs Divas reizes lielāks.
divkāršs Divas reizes lielāks. Divkārtīgs (1).
divreiz Divas reizes.
diferencēts Divd. --> diferencēt.
gredzenots Divd. --> gredzenot.
pieredzējis Divd. --> pieredzēt.
reducēts Divd. --> reducēt.
regulējams Divd. --> regulēt.
reibinošs Divd. --> reibināt.
reizināms Divd. --> reizināt.
rezervēts Divd. --> rezervēt.
rezignēts Divd. --> rezignēt.
sarežģīts Divd. --> sarežģīt.
kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, arī blūzveida jaka, apakšējā - svārki.
zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu.
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis).
skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem. Šīs dzimtas augi.
ūdenslapji Divdīgļlapju klases dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags.
rācenis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
sievpaparde Divgadīgs vai daudzgadīgs sievpaparžu dzimtas lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām.
zeltdadzis Divgadīgs, retāk daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem.
pastinaks Divgadīgs, retāk viengadīgs čemurziežu dzimtas augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni.
burkāns Divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
dublets Divi ātri viens otram sekojoši šāvieni no šaujamieroča. Šāviens ar diviem šaujamieroča stobriem reizē.
dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
slīdrags Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai. Poleris.
poleris Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai. Slīdrags.
vārti Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai. Šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru.
spēkpāris Divi skaitliski vienādi, bet pretēji vērsti paralēli spēki, kas pielikti vienam un tam pašam ķermenim.
Reciproki skaitļi Divi skaitļi, kuru reizinājums ir 1 (piemēram, 0,25 un 4). Savstarpēji apgriezti skaitļi.
Reciproki skaitļi Divi skaitļi, kuru reizinājums ir l (piemēram, 0,25 un 4). Savstarpēji apgriezti skaitļi.
pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
divjūgs Diviem zirgiem paredzēts.
saarums Divos pretējos aršanas gājienos kopā savērstas augsnes sloksnes.
mugurpuse Divpusēji simetriska (bezmugurkaulnieku) ķermeņa puse, kas ir vērsta prom no pamata, substrāta, pa kuru (tie) kustas. Pretstats: vēderpuse.
vēderpuse Divpusēji simetrisku dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei un parasti ir vērsta pret substrātu, pa kuru (tie) kustas.
divtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
otrtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.). Divkārtīgi.
divkārt Divreiz.
ziedmuša Divspārņu kārtas mušveida divspārņu apakškārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu.
antipods Divu diametrāli pretēju zemeslodes virsmas punktu apdzīvotāji.
moments Divu fizikālu lielumu reizinājums, vienam no kuriem parasti ir garuma dimensija.
kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā - lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
sinapse Divu neilonu saskares vieta, nerva un muskuļa saskares vieta.
dzimumdzīve Divu pretēja dzimuma indivīdu fiziska tuvība.
Mierīga līdzāspastāvēšana Divu pretēju sociālo sistēmu valstu vienlaicīga pastāvēšana.
Mierīga līdzāspastāvēšana Divu pretēju sociālo sistēmu valstu vienlaicīga pastāvēšana.
šahs Divu pretinieku galda spēle ar 16 baltām un 16 melnām figūrām uz 64 lauciņu galdiņa.
līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts. Izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
kvadrāts Divu vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa otrā pakāpe.
vēderguļa Dizentērija. Arī asiņaina caureja.
senjorita Dižciltīgu vai turīgu aprindu jauna (parasti neprecēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
madāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu pārstāvja dzīvesbiedre. Dižciltīgu vai turīgu aprindu, parasti precēta, sieviete.
senjora Dižciltīgu vai turīgu aprindu vecāka (parasti precēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
stenoze Doba orgāna vai tā atveres sašaurināšanās, arī sašaurinājums.
blākšķis Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
būkšķis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
Nieru bļodiņa Dobums nieres ieliektajā pusē.
Nieru bļodiņa Dobums nieres ieliektajā pusē.
iedzirdīt Dodot dzert (alkoholisku dzērienu), panākt, ka (kāds) apreibst.
atdzirdīt Dodot dzert, remdēt (kāda) slāpes.
nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
kreiss Doktrinārs, avantūristiski revolucionārs (par politisku partiju, virzienu, to uzskatiem, darbību u. tml.).
virzība Dokumenta, sūdzības u. tml., nodošana tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
portretfilma Dokumentāra filma, reportāža par kādu cilvēku vai cilvēku grupu.
licence Dokumentāri apstiprināta atļauja realizēt un izmantot patentētu izgudrojumu.
būvprojekts Dokumenti būves realizēšanai (piemēram, zīmējumi, paskaidrojoši apraksti, maketi).
vērtspapīrs Dokuments (piemēram, akcija, obligācija, vekselis, čeks), kurā ir izteiktas mantiskās, parasti saistību, tiesības un kuru nepieciešams uzrādīt, šīs tiesības realizējot.
kartīte Dokuments ar taloniem, kas dod tiesības nopirkt preces to normētas sadales sistēmas apstākļos.
pilnvara Dokuments, ko pilnvardevējs izdod pilnvarniekam, kas leģitimējas trešajam personām.
Darba nespējas lapa, arī slimības lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.
Darba nespējas lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu. Slimības lapa.
rezolūcija Dokuments, kurā atspoguļoti (apspriedes, sanāksmes, konferences u. tml.) lēmumi, atzinumi, secinājumi, ieteikumi.
parādzīme Dokuments, kurā parādnieks apliecina savu saistību ar aizdevēju, kreditoru.
pavadzīme Dokuments, kuru pievieno pārvadājamām kravām vai piegādājamām precēm un kurā norādīts kravas vai preču daudzums, sortiments, cena u. tml.
Slimības lapa, arī darba nespējas lapa Dokuments, kuru PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu.
Darba nespējas lapa, arī slimības lapa Dokuments, kuru PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.
abstrakcija Doma, secinājums, kas atrauti no reālās dzīves, no konkrētajiem apstākļiem. Bezjēdzīgs teorētisks spriedelējums.
ideja Doma. Iecere, nodoms, plāns.
iecerēt Domās apsvērt, lai (ko) īstenotu. Paredzēt (ko) veikt.
nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (parasti ko darīt, veikt). Arī iecere.
idealizēt Domāšanas aktā veidot abstraktus objektus, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
idealizācija Domāšanas akts, kas saistīts ar abstraktu objektu veidošanu, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
metafizika Domāšanas metode, kas lietas un parādības aplūko miera stāvoklī kā pabeigtas un nemainīgas, citu no citas neatkarīgas, noliedz iekšējās pretrunas tajās un pretstatu cīņu kā attīstības avotu. Attiecīgā filozofiskā mācība.
atrast Domāšanas rezultātā (piemēram, analizējot, izdarot matemātisku darbību u. tml.) noteikt, konstatēt, izsecināt.
izgudrot Domāšanas rezultātā radīt (jaunu ideju, domu u. tml.). Izdomāt (2).
doma Domāšanas rezultāts (atziņa, spriedums, ideja, pieņēmums).
dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
mentalitāte Domāšanas, īstenības uztveres, izpratnes veids (cilvēkam, cilvēku grupai).
atrisināt Domāšanas, pētīšanas rezultātā atrast atbildi.
saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā). Šāda starptautiska konference.
drava Dore.
sabarot Dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko). Dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to).
reprezentēties Dot (citiem) iespēju iepazīties ar sava darba rezultātiem (piemēram, izstādē, skatē). Tikt pārstāvētam (piemēram, iespieddarbā, pasākumā).
rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1): ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas locekli u. tml.
mainīt Dot (ko savu) un ņemt pretī (cita).
veltīt Dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim).
kreditēt Dot kredītu (1).
zvērēt Dot oficiālu zvērestu.
samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā. Dodot padomu, noskaņot (pret kādu). Iemācīt (parasti ko nevēlamu).
pārkreditēt Dot pārāk lielu kredītu, ko tā saņēmējs nespēj atmaksāt.
sankcionēt Dot piekrišanu, atļauju (piemēram, izdalīt kratīšanu, arestēt personu).
Likt pretī (arī pretim) Dot pretim (kā līdzvērtīgu), aizstāt (ar līdzvērtīgu).
atsēdināt Dot pretsparu.
parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko). Rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
maldīties Doties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nezinot pareizo ceļu, virzienu.
iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.). Arī strādāt (par ko).
izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu). Doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību).
rentgenometrija Dozimetrijas nozare, kas mērī rentgenstarojuma un gamma starojuma dozu un dozas jaudu ar rentgenmetriem.
rentgenmetrs Dozimetrs ar skalu, kas graduēta rentgenos vai rentgenos sekundē.
remarka Dramatiskos sacerējumos, arī libretos - autora paskaidrojums par situāciju, tēlu rīcību, izturēšanos, raksturiem u.tml.
vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties. Tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties.
lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums. Izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
pārdrāzt Drāzt vēlreiz, no jauna.
drebuļot Drebēt, trīcēt.
drebināties Drebēt.
skurināties Drebināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
purināties Drebināties, skurināties (piemēram, ēdot vai dzerot ko stipru, asu).
nodrebināt Drebinot novirzīt nost.
skuras Drebuli, trīsas.
tirpoņa Drebuļi, trīsas.
novaddrena Drena (ūdens) novadīšanai.
susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
šķērsdrenāža Drenāža, kurā Drenas ir novietotas šķērsām gruntsūdens plūsmas virzienam.
nodrenēt Drenēt un pabeigt drenēt.
savācējdrena Drenu sistēmas novadošās daļas elements, kas uzņem susinātājdrenu ūdeņus; arī kolektors (1).
iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
skolot Dresēt (dzīvnieku).
apmācīt Dresēt, vingrināt (dzīvniekus).
dīdīt Dresēt.
dīdītājs Dresētājs.
pārdrīvēt Drīvēt vēlreiz, no jauna.
nemaldīgs Drošs, nekļūdīgs, arī pareizs.
pūžņi Duļķaini, dzeltenīgi zaļi izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā.
dumpinieks Dumpja [1] dalībnieks, nemiernieks. Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko), vēršas pret ko, aicina uz dumpi [1].
rieris Dūmvads (krāsnī). Iere (3).
kulaks Dūre.
izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
patentatslēga Durvīs iemontējama atslēga ar īpašu sarežģītu slēdzeni. Šāda slēdzene.
dibendurvis Durvis, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā (parasti pretī ieejai no āra).
Izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) Dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs.
pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā. Strutas.
rutils Dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu.
rutīns Dzeltenzaļš, sīkkristālisks pulveris bez smakas un garšas (P vitamīna preparāts).
pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
šokolāde Dzēriens, kas ir pagatavots no šī konditorejas izstrādājuma, piena, cukura.
piedzerties Dzerot alkoholiskus dzērienus, pilnīgi noreibt.
padzesēt Dzerot mazliet, daļēji remdēt (slāpes).
dzesēt Dzerot remdēt (slāpes).
atdzerties Dzerot remdēt slāpes. Padzerties tā, ka vairs negribas.
deklamācija Dziedājums, kura melodijā ir runas intonācijas iezīmes. Arī rečitatīvs.
rotāt Dziedāt pavasara dziesmas ar refrēnu «rotā».
pārdziedāt Dziedāt vēlreiz, no jauna.
jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem).
primadonna Dziedātāja (operā, operetē), kas izpilda galvenās lomas. Aktrise (teātrī), kas izpilda galvenās lomas.
detonēt Dziedot vai spēlējot (stīgu vai pūšamo instrumentu), novirzīties no pareizā toņa.
jodlers Dziesma ar jodlerējot izpildāmu refrēnu (piemēram, Alpu iedzīvotāju tautas dziesma).
Rotaļu dziesma Dziesma, ar ko pavada horeogrāfisko rotaļu. Rotaļdziesma.
rotaļdziesma Dziesma, ar ko pavada horeogrāfisko rotaļu. Rotaļu dziesma.
apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām). Arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
Dziesmu (retāk pasaku) kamols Dziesmu (retāk pasaku) kopums, ko kāds zina.
mušiņa Dzijas defekts - lodveida paresninājums, kas radies ķemmēšanas vai vērpšanas procesā.
akacis Dziļa bedre upē vai ezerā.
respekts Dziļa cieņa (pret kādu, ko), pakļaušanās (kāda, kā) ietekmei.
līdzdzīvošana Dziļa ieinteresētība, iejušanās (piemēram, kādā notikumā).
meditācija Dziļas pārdomas, dziļa apcere.
naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
dangas Dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (ceļā).
ielaist Dziļi iespiest, iegremdēt (kur iekšā).
nogremdēt Dziļi, pilnīgi iegremdēt (gāzē, irdenā vielā).
iegremde Dziļums, kurā kas ir iegremdēts.
ciltskoks Dzimtas (retāk cilts, tautas) cilme un radniecības attiecības to vēsturiskajā attīstībā. Šo attiecību grafisks attēlojums.
homoseksuālisms Dzimumtieksme pret sava dzimuma indivīdu.
riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas
servodzinējs Dzinējs, kas automātiski regulē vadīšanu vai atvieglo manuālo vadīšanu.
auss Dzirdes orgāna ārējā, redzamā daļa.
kurlums Dzirdes trūkums vai tās pasliktināšanās tā, ka runas valodas uztvere nav iespējama.
orģija Dzīres (parasti trakulīgas, izlaidīgas).
aprepēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu).
sarepēt Dzīstot pārklāties, parasti pilnīgi, ar kreveli (par brūci, ievainojumu).
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai. Dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā.
organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, pašregulēšanās, vairošanās un pielāgošanās mainīgajiem ārējās vides apstākļiem.
dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam).
kairināmība Dzīvās matērijas īpašība - spēja reaģēt uz vides iedarbību.
uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība, kas izpaužas spējā reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem, pāriet no fizioloģiska miera stāvokļa uzbudinājuma stāvoklī.
emigrācija Dzīve, uzturēšanās ārzemēs (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
kundze Dzīvesbiedre.
kundzene Dzīvesbiedre.
Dzīves biedre (retāk biedrene) Dzīvesbiedre.
Dzīves biedre (retāk biedrene) Dzīvesbiedre.
Mūža biedre (retāk biedrene) Dzīvesbiedre.
Mūža biedrs Dzīvesbiedrs, arī dzīvesbiedre.
tvērējķepa Dzīvnieka ekstremitāte, kuras viens pirksts ir novietots pretim pārējiem pirkstiem un kura ir pielāgota (kā) tveršanai.
audzējs Dzīvnieka vai cilvēka audu slimīgs jaunveidojums, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
Maldu viesi Dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
Maldu viesi Dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
nepārnadži Dzīvnieki, kuru kājām visspēcīgāk ir attīstīts trešais pirksts, kur ir lokalizēta ekstremitāte. Attiecīgā dzīvnieku kārta.
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai. Dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām.
grauzējs Dzīvnieks ar spēcīgi attīstītiem priekšzobiem, kuri nepārtraukti aug (piemēram, pele, žurka, vāvere, bebrs).
priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
pēcnācējs Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies.
pēctecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies.
mutācija Dzīvnieks, augs, kas radies šādu pārmaiņu rezultātā.
konkurents Dzīvnieks, augs, kas sacenšas ar kādu citu dzīvnieku, augu dzīvības vai uztura dēļ. Konkurences (3) dalībnieks.
tetrapods Dzīvnieks, kam ir četras kājas, ekstremitātes (parasti zīdītājs, rāpulis, abinieks).
sprēgas Dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana.
dresūra Dzīvnieku apmācīšana, lai tie veiktu noteiktas darbības. Dresēšanas paņēmienu kopums.
mēsli Dzīvnieku ekskrementi. Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi, arī šādu ekskrementu un pakaišu sajaukums, ko izmanto augsnes mēslošanai. Kūtsmēsli.
rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
bioģenēze Dzīvo būtņu attīstības vēsture.
istaba Dzīvojamā telpa, kas paredzēta vai iekārtota noteiktam nolūkam.
piedzīvot Dzīvojot sagaidīt, pieredzēt (piemēram, nozīmīgu notikumu).
Apdzīvojamā platība Dzīvošanai paredzētā platība (mājā, dzīvoklī).
(Ap)dzīvojamā platība Dzīvošanai paredzētā platība (mājā, dzīvoklī).
dzīvoklis Dzīvošanai paredzēts vairāku telpu (istabu, virtuves, palīgtelpu) kopums ēkā.
Dzīvot (arī būt, palikt) puisī Dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu. Bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
žīdi Ebreji (1).
žīdi Ebreji (2).
senebreji Ebreji aptuveni līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras. Senie ebreji.
jūdaisms Ebreju reliģija.
pārecēt Ecēt vēlreiz, no jauna.
zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu.
saldūksne Ēdama pienaine ar baltu cepurīti un resnu, baltu kātiņu.
čigānene Ēdamā sēne ar dzeltenīgi baltu cepurīti un plēvjainu gredzenu ap kātu.
Raganu beka Ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti, apakšā paresninātu kātiņu, kas ir dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
mīdīja Ēdams gliemezis (mērenās joslas un subtropu jūrās).
Pusdienas reize Ēdienreize dienas vidū.
pusdienas Ēdienreize dienas vidū.
launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām.
palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām. Launags (2). Ēdienreize starp pusdienām un launagu.
vakariņas Ēdienreize vakarā.
Ēdiena reize Ēdienreize.
Ēdiena reize Ēdienreize.
reize Ēdienreize. Arī ēdināšana, barošana.
šnicele Ēdiens - cepta, saplacināta, iegarena gaļas šķēle, arī šāds maltas vai kapātas gaļas veidojums.
kotlete Ēdiens - cepts, retāk sautēts, parasti saplacināti ieapaļš, veidojums no maltas vai kapātas gaļas.
tītenis Ēdiens - iegarenā veidojumā satīts produkts.
pusdienas Ēdiens ēdienreizei dienas vidū.
launags Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām.
palaunadzis Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām. Launags (1). Neliela uzkoda starp pusdienām un launagu.
vakariņas Ēdiens ēdienreizei vakarā.
maltīte Ēdiens ēdienreizei. Arī ēdiens.
kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, kurus karsē uz pannas un sarecējušo masu savelk nelielās pikās.
brokastis Ēdiens rīta ēdienreizei.
piekoda Ēdiens, ko ēd klāt dzērienam, retāk ēdienam.
azaids Ēdiens, ko ēd maltītē, ēdienreizē.
starpēdiens Ēdiens, ko ēdienreizē ēd starp galvenajiem ēdieniem.
pasha Ēdiens, ko parasti gatavo no saldas biezpiena masas nelielas piramīdas veidā un ko mēdz ēst pareizticīgo lieldienās.
ēdienkarte Ēdienu saraksts (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā).
Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums Ēdnīca, restorāns, kafejnīca, bufete u. tml.
ehogrāfs Eholote, kas reģistrē mērījumu rezultātus.
iekalums Eikta darbība, rezultāts --> iekalt (2).
iekalums Eikta darbība, rezultāts --> iekalt (3).
Vecais kontinents Eiropas kontinents (pretstatā Amerikai).
Vecais kontinents Eiropas kontinents (pretstatā Amerikai).
ietriekties Ejot, skrienot, braucot strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko).
sinekoloģija Ekoloģijas nozare, kas pēti biocenozes.
prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis.
Naudas saimniecība Ekonomisko attiecību veids, kurā dominē naudas - preču attiecības.
Naudas saimniecība Ekonomisko attiecību veids, kurā dominē naudas-preču attiecības.
protekcionisms Ekonomisko pasākumu sistēma (kapitālistiskās valstīs), kuras mērķis ir attīstīt vai veicināt savā valstī vienu vai vairākas ražošanas nozares un pasargāt tās no ārzemju konkurences.
Rūpniecības apvērsums Ekonomisko un sociāli politisko pārmaiņu sistēma, kas saistīta ar pāreju uz mašinizētu ražošanu.
grāmatvedība Ekonomisko zinātņu nozare, kas pētī šādu uzskaiti un kontroli. Attiecīgais mācību priekšmets.
pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena. Eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
spira Ekskrementu lodveida gabals (dažiem dzīvniekiem).
psihometrija Eksperimentālās psiholoģijas nozare, kas pēti psihisko procesu un parādību, to savstarpējo attiecību kvantitatīvās īpašības (piemēram, to intensitāti, ilgumu, rašanās ātrumu).
Tirdzniecības bilance Eksportēto un importēto preču vērtības attiecība.
kontrekspozīcija Ekspozīcijai sekojošs, otrreizējs tēmas caurvedums visās balsīs citādā secībā (fūgā).
ekspresionists Ekspresionisma pārstāvis.
pirksts Ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
ultraskaņa Elastīgi viļņi, kuru frekvence ir lielāka par 15.-20. kiloherciem.
papildpretestība Elektriskā pretestība, ko ieslēdz vai atslēdz elektriskajā ķēdē papildus citām šīs ķēdes pretestībām.
drošinātājs Elektriskais aizsardzības aparāts, ko lieto elektrisko ķēžu aizsardzībai pret īsslēgumiem, pārslodzi.
rezistors Elektriskās ķēdes elements, kas realizē pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai un rada iespēju regulēt strāvas spriegumu vai tās vērtību.
īssavienojums Elektriskās ķēdes noslēgšana, savienošana ar mazu pretestību. Atsevišķa elektriskās ķēdes elementa noslēgšana.
oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
pjezoelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas dažu kristālisku dielektriķu (piemēram, kvarca, turmalina, segnetsāls) mehāniskās deformācijas (saspiešanas vai stiepšanas) rezultātā.
Elektriskais spriegums Elektrisko potenciālu diference starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
videopastiprinātājs Elektrisko signālu pastiprinātājs, kas paredzēts videosignāla vai televīzijas signāla un skaņas pastiprināšanai.
luksofors Elektrisks signālaparāts, kam ir dažādas gaismas (parasti sarkana, dzeltena, zaļa) un ko izmanto satiksmes regulēšanai.
skaļrunis Elektroakustiska ierīce elektriskā signāla enerģijas pārvēršanai akustisko svārstību enerģijā skaņas frekvenču diapazonā.
stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
radiosignāls Elektromagnētiskās svārstības, kas atbilst radioviļņu frekvencei un ko izraisa parādības dabā.
mikroviļņi Elektromagnētiskie viļņi ar frekvenci no 300 līdz 3000 megaherciem un garumu no 100 līdz 10 centimetriem.
Infrasarkanie stari Elektromagnētisks, acīm neredzams starojums, kam viļņu garums ir aptuveni no 0,75 mikroniem līdz 2 milimetriem.
tabulators Elektromehāniska skaitļojamā mašīna, kas rezultātus fiksē uz papīra lentes vai speciālas veidlapas.
relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas reaģē uz kādu fizikālu lielumu vai vairākiem elektriskiem lielumiem, lēcienveidīgi palielinot vai samazinot izejas lieluma vērtību noteiktās robežās.
testers Elektromēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piemēram, elektrisko ķēžu pārbaudē). Kombinētais elektromēraparāts.
radioelektronika Elektronikas nozare, kas ir saistīta ar radiotehniku un nodarbojas ar dažādu radiotehnikai nepieciešamo aparātu un iekārtu izstrādāšanu un izmantošanu.
mikroelektronika Elektronikas nozare, kas nodarbojas ar miniatūru elektronisko ierīču radīšanu un izmantošanu.
optoelektronika Elektronikas nozare, kas pētī, kā izmantot informācijas apstrādes, glabāšanas, pārraides sistēmās gaismas un elektrisko signālu savstarpējo pārvēršanos.
rentgenlampa Elektroniska ierīce rentgenstarojuma iegūšanai.
reģistrs Elektroniskā skaitļotāja atmiņas ātrdarbīgs elements, kas paredzēts datu īslaicīgai uzglabāšanai.
magnetrons Elektronu lampa ultraaugstfrekvenču svārstību iegūšanai.
videotelefons Elektrosakaru ierīce runas un attēla pārraidīšanai un uztverei.
videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
elektromehānika Elektrotehnikas nozare, kas nodarbojas ar elektriskās enerģijas izmantošanu mehānisku ierīču darbināšanai.
šūna Elementāra dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvās matērijas galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība). Organisma pamatstruktūra, kas ir visu organismu attīstības, uzbūves un darbības pamatā.
asinsaina Elementārāko asins analīžu rezultāti, to kopums.
antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturojumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
slīdnis Elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), kas ir paredzēts (kā) virzīšanai slīdes kustībā.
lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne. Plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim).
simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret kādu).
simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret ko), tieksme, sliecība (uz ko).
īgnums Emocionāls stāvoklis (piemēram, neapmierinātība, dusmas), kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko.
nepatika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga negatīva attieksme pret ko neatbilstošu cilvēka vajadzībām, prasībām, uzskatiem, darbībām.
paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
patika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko).
niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, ļoti spēcīgs sašutums, arī agresivitāte.
nebēda Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas jautrā, bezrūpīgā attieksmē pret dzīvi.
derdzība Emocionāls stāvoklis, kuru izraisa kas pretīgs, riebīgs.
elektroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver elektriskās enerģijas ražošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
hidroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver ūdens kustības enerģijas izmantošanu (parasti elektroenerģijas iegūšanai hidroelektrostacijās).
siltumenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā. Siltumenerģētika.
kodolenerģija Enerģija, kas rodas kodolreakciju procesos.
spirināties Enerģiski pretoties kādam, nepakļauties kāda ietekmei, gribai.
Asins grimšana Eritrocītu grimšanas reakcija.
rītamētelis Ērts halāts (parasti no biezāka auduma), kas paredzēts valkāšanai (parasti) mājās.
maksimālisms Eseru sīkburžuāzisks sabiedriski politisks novirziens, kas ignorēja buržuāziski demokrātiskās revolūcijas posmu un prasīja eseru maksimālās programmas tūlītēju realizāciju.
ķepēt Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
paēst Ēst un pabeigt ēst (ēdienreizē).
traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģiskais.
traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģisms (1).
koncertestrāde Estrāde, kas paredzēta koncertiem.
kankāns Estrādes deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā. Šīs dejas mūzika.
bigbīts Estrādes mūzikas žanrs, kam raksturīgas vienkāršas melodijas, asi ritmiska muzicēšanas maniere, elektroģitāru izmantošana.
maltīte Ēšana ēdienreizē. Arī ēšana.
Uztura režīms Ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle.
sviestmaize Ēšanai paredzēta ar sviestu apziesta maizes šķēle. Šāda maizes šķēle ar uzgriežamiem, piemēram, desu, sieru.
Sausa maize Ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa).
bandrole Etiķete, uz preces uzlīmēta zīmīte, kas liecina, ka akcīzes nodeva ir samaksāta.
samarieši Etniska grupa un reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā).
žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 13. un 14. gadsimtā cīnījās pret Vācu ordeņa agresiju un 15. gadsimtā iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
veidēvele Ēvele, kam nazis ir izveidots atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
pārēvelēt Ēvelēt vēlreiz, no jauna.
ierosa Evolūcijas procesā izveidota dzīvās šūnas reakcija uz kairekli.
sprostezers Ezers, kas ir izveidojies aizgruvuma, aizsprostojuma rezultātā.
bukstiņš Fabrikā austa vilnas drāna (pretstatā lauku vadmalai).
prezumpcija Fakta atzīšana par neapšaubāmu (kamēr nav pierādīts pretējais).
pārpalikums Faktiskais (naudas, preču u. tml.) daudzums (piemēram, kasē, noliktavā), kas ir lielāks par dokumentos fiksēto.
jonizators Faktors, kas izraisa jonizāciju (piemēram, rentgenstari).
sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi.
faktogrāfija Faktu reģistrēšana, aprakstīšana bez to dziļākas analīzes.
Celt (retāk būvēt) gaisa pilis Fantazēt, sapņot par to, kas nav realizējams.
Celt (retāk būvēt) gaisa pilis Fantazēt, sapņot par to, kas nav realizējams.
Būvēt (biežāk celt) gaisa pilis Fantazēt, sapņot par to, kas nav realizējams.
Celt (retāk būvēt) gaisa pilis Fantazēt, sapņot par to, kas nav realizējams.
utopija Fantāzija, izdomājums, nepiepildāms sapnis, nerealizējama vēlēšanās.
psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pētī ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
antifašists Fašisma pretinieks.
neofašisms Fašisms, kas ir restaurēts pēc Otrā pasaules kara un pielāgots pēckara vēsturiskajiem apstākļiem.
obroks Feodālā zemes rente (produktos vai naudā), ko zemnieki maksāja feodālim (pirmsrevolūcijas Krievija).
Kunga tiesa Feodālās rentes veids - noteikta produktu daudzuma daļa.
Kunga tiesa Feodālās rentes veids - noteikta produktu daudzuma daļa.
klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas piespiedu darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā.
pagasts Feodālismā - feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma. Attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis. Arī vāka.
vaka Feodālismā - feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma. Feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija. Arī pagasts (1).
Dvēseļu revīzija Feodālisma laikā tautas skaitīšana Krievijā galvasnaudas un rekrūšu sadalei.
Raganu prāva Feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā.
trombīns Ferments, kas izraisa asins recēšanu.
garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot doto ķermeni ar plakni gareniskā virzienā (parasti rasējumā).
gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana saskaņā ar spēles noteikumiem (piemēram, šahā, dambretē).
pozīcija Figūru novietojums (galda spēlēs, piemēram, šahā, dambretē).
starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
videofilma Filma, kura uzņemta un paredzēta demonstrēšanai ar videoierīcēm.
pārfilmēt Filmēt vēlreiz, no jauna.
tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai.
stilistika Filoloģijas nozare, kas pētī valodas stilus.
ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
Vēstures filozofija Filozofijas nozare, kas pētī vēstures procesu motīvus, likumsakarības un vēsturisko izziņu iespējas.
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas.
Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas. Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20. un 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
džainisms Filozofisks un reliģisks novirziens Indijā, kuram raksturīgs askētisms, aizliegums nogalināt.
pārfiltrēt Filtrēt (ko) visu, viscaur. Filtrēt (ko) vēlreiz, no jauna.
vakuumfiltrs Filtrs, kam filtrāta savākšanas tvertnē ir radīts retinājums.
nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu.
Krājkases grāmatiņa Finanšu dokuments - grāmatiņa, kurā reģistrē noguldījumu iemaksas un izmaksas.
Kroņa palāta Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (pirmsrevolūcijas Krievijā).
Kroņa palāta Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (pirmsrevolūcijas Krievijā).
kamerālvalde Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai pirmsrevolūcijas Krievijā. Kroņa palāta.
pārfinierēt Finierēt vēlreiz, no jauna.
cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība - spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai.
mērvienība Fizikāla lieluma noteikta vērtība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu mērīšanas procesu vai rezultātu.
koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī disperso sistēmu rašanās un noārdīšanās procesus un virsmas parādības.
elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām.
kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju.
sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā), parasti stipru, reakciju.
rentgenmikroskopija Fizikālo pētījumu metode, kurā objekta palielināta attēla iegūšanai izmanto rentgenstarojumu.
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
masa Fizikāls lielums, ar ko raksturo ķermeņa inerci un spēju reaģēt uz gravitācijas lauku vai to radīt.
spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
spožums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo izstarotās gaismas stiprumu attiecībā pret gaismas avota virsmas laukuma vienību.
piesātinājums Fizikāls lielums, kas izsaka krāsas tīrību un ko mērī ar spektrālās krāsas spožuma attiecību (procentos) pret kopējo spektrālās krāsas un baltās gaismas spožumu.
Gaismas stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
impulss Fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar ķermeņa masas un ātruma reizinājumu.
Elektriskā pretestība Fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
Dielektriskā caurlaidība Fizikāls lielums, kas raksturo, cik reizes lādiņu elektriskās mijiedarbības spēki dielektriķī ir vājāki nekā vakuumā.
viskozimetrija Fizikas nozare, kas nodarbojas ar gāzu un šķidrumu viskozitātes mērīšanas metodēm.
kodolfizika Fizikas nozare, kas pētī atoma kodola uzbūvi, īpašības un savstarpējas pārvēršanās procesus.
atomfizika Fizikas nozare, kas pētī atomu uzbūvi un fizikālos procesus tajos.
Cietvielu fizika Fizikas nozare, kas pētī cietu vielu uzbūvi un īpašības.
magnetohidrodinamika Fizikas nozare, kas pētī elektrību vadošo gāzu, šķidrumu, plazmu mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku.
elektrība Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu rašanos, pastāvēšanu, kustību, mijiedarbību.
elektrodinamika Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu un elektrisko strāvu kustības un mijiedarbības likumus.
Elektronu optika Fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, kā arī fokusēšanas iespējas.
Elektronu optika Fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, kā arī fokusēšanas iespējas.
kosmofizika Fizikas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmosā un kosmiskajos ķermeņos.
optika Fizikas nozare, kas pētī gaismu.
kristālfizika Fizikas nozare, kas pētī kristālu īpašības.
mehānika Fizikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem.
metālfizika Fizikas nozare, kas pētī metālu un to sakausējumu atomāro uzbūvi un fizikālās īpašības.
Kvantu fizika Fizikas nozare, kas pētī mikrodaļiņas.
Kvantu mehānika Fizikas nozare, kas pētī mikrodaļiņu kustības un mijiedarbības likumus.
Kvantu mehānika Fizikas nozare, kas pētī mikrodaļiņu kustības un mijiedarbības likumus.
elektrostatika Fizikas nozare, kas pētī nekustīgu elektrisko lādiņu mijiedarbību un to līdzsvara nosacījumus.
magnetostatika Fizikas nozare, kas pētī pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētiskai lauku īpašības un mijiedarbību.
radioloģija Fizikas nozare, kas pētī radioaktīvo starojumu un jonizējošo starojumu, to izmantošanu.
radiospektroskopija Fizikas nozare, kas pētī radioviļņu absorbciju.
siltumfizika Fizikas nozare, kas pētī siltumu.
termodinamika Fizikas nozare, kas pētī sistēmu stāvokli un īpašības dažādos siltuma procesos.
akustika Fizikas nozare, kas pētī skaņu.
radiometrija Fizikas nozare, kas pētī starojuma enerģijas mērīšanas paņēmienus.
termometrija Fizikas nozare, kas pētī temperatūras mērīšanas līdzekļus un metodes.
radiofizika Fizikas nozare, kas pētī, kā rodas, izstarojas, izplatās, absorbējas un atstarojas radioviļņi.
spektrometrija Fizikas un tehnikas nozare, kas izstrādā metodes spektru parametru noteikšanai.
biofizika Fizioloģijas nozare, kas pētī fizikālas likumsakarības bioloģiskos procesos.
neirofizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī nervu darbības somatiskos pamatus.
Patoloģiskā fizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus. Patofizioloģija.
patofizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus. Patoloģiskā fizioloģija.
konstitūcija Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību.
grūtniecība Fizioloģisks process sievietes organismā, kura rezultātā no apaugļotās olšūnas attīstās auglis.
dzimt Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma.
vingrošana Fiziskās kultūras nozare - cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
pārpūle Fiziskās un psihiskās darbības spēju samazinājums, izsīkums, piemēram, pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā.
zaļknābis Fiziski nenobriedis, nepieredzējis jaunietis.
sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsta pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
admiralitāte Flotes pārvaldes iestāde (Anglijā, pirmsrevolūcijas Krievijā).
fonoloģija Fonētikas nozare, kas pētī skaņu funkcijas valodā.
prosodija Fonētikas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
prosodija Fonētisko parādību kopums - skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
(Tikai) uz papīra Formāli, arī fiktīvi. Tā, ka nav realizēts, īstenots (parasti plānotais).
(Tikai) uz papīra Formāli, arī fiktīvi. Tā, ka nav realizēts, īstenots (parasti plānotais).
futūrisms Formālistisks mākslas un literatūras virziens (20. gadsimta sākumā), kas absolutizēja kapitālistiskās pilsētas haotisko dinamiku, noliedza pagātnes kultūru un reālistisku mākslas formu.
pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna (parasti, veidojot citu organizētu cilvēku grupu).
Ņūtona binoms Formula jebkuras binoma naturālās pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā.
fosforēt Fosforescēt.
fosforizēt Fosforescēt.
pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi. Šis grupas rāpuļi.
pārfotografēt Fotografēt vēlreiz, no jauna.
pārfotografēties Fotografēties vēlreiz, no jauna.
bezgalība Fotogrāfijā - objektīva stāvoklis relatīvi tālu priekšmetu uzņemšanai.
stereofotogrāfija Fotogrāfijas nozare, kas ietver metodes un līdzekļus fotoattēlu stereopāru ieguvei.
radiogrāfija Fotogrāfiska metode jonizējošā starojuma reģistrācijai.
marseljēza Franču revolucionāru dziesma. Francijas Republikas valsts himna.
Superaugsta frekvence Frekvence no 3 līdz 30 gigaherciem.
veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
virsfrēze Frēze, kas paredzēta (kā) virsmas apstrādei.
ponijs Frizūra, kurai raksturīgi uz pieres sasukāti īsi, līdzeni nogriezti mati.
etaps Frontes aizmugure (ar rezerves daļām, noliktavām, ceļiem u. tml.).
pirmintegrālis Funkcija, kuras kreisā puse pie jebkura atrisinājuma saglabā pastāvīgu nozīmi, tomēr nav identiska konstante.
integrālis Funkciju saime, kuru diferenciālis izsakāms ar dotu funkciju.
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
kumoss Gabals (kā ēdama), kuru vai nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
gredzens Gada laikā izaugusi (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
marts Gada trešais mēnesis.
turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
raudzīt Gādāt, gatavot (ēdienu, parasti kādai ēdienreizei).
rūpes Gādība (par kādu). Uzmanība (pret kāda vajadzībām).
samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā). Tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam).
palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam. Paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
vecvīrs Gados vecs, arī pieredzējis vīrietis.
cerēt Gaidīt (ko), ilgoties (pēc kā), paredzot ko labu, vēlamu.
nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala.
vējš Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
antipasāti Gaisa plūsmas, kas 5-10 kilometru augstumā virs Zemes pasātu joslā plūst virs pasātiem un vērstas tiem pretējā virzienā.
Siltuma barjera Gaisa pretestības radīta lidaparāta sakaršanas pakāpe, kad ātruma palielināšana kļūst bīstama.
caurvējš Gaisa strāva, vējš, kas plūst telpā no viena atvēruma (piemēram, loga, durvīm) uz otru (pretējo).
Relatīvais mitrums Gaisa tvaika faktiskā spiediena attiecība pret piesātinājuma tvaika spiedienu tajā pašā temperatūrā.
kompresija Gaisa, gāzes vai degoša maisījuma saspiešana (galvenokārt motora cilindrā vai kompresorā).
spoguļatstarotājs Gaisinās reflektors, kurā gaismu atstaro spoguļveida elements. Spoguļreflektors.
spoguļatstarošana Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi. Spoguļrefleksija.
Gaismas laušana Gaismas izplatīšanās virziena maiņa, tai pārejot no kādas vides citā.
spoguļreflektors Gaismas reflektors, kurā gaismu atstaro spoguļveida elements. Spoguļatstarotājs.
strēle Gaismas stars, staru kūlis. Garens, šaurs (gaismas, uguns) veidojums.
refrakcija Gaismas staru lūšana (Zemes atmosfērā), kas izraisa šķietamu debess spīdekļu redzamās vietas un formas maiņu.
Atmosfēras (arī atmosfēriskā) refrakcija Gaismas staru refrakcija atmosfērā.
Acs refrakcija Gaismas staru refrakcijas spēja acī fizioloģiska miera stāvoklī.
nūjiņa Gaismjutīga receptora sastāvdaļa (acī).
vālīte Gaismjutīga receptora sastāvdaļa (acī).
kombinācija Gājienu kopums noteikta mērķa sasniegšanai (piemēram, šahā, dambretē).
atbilde Gala rezultāts (parasti matemātikas uzdevuma risinājumam).
uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
būvgaldniecība Galdniecības nozare - koka būvdetaļu izgatavošana.
smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
galējība Galēja (kāda stāvokļa, pazīmes) pakāpe. Ļoti spilgts pretstats.
diametrāls Galējs (par pretstatiem).
šūpuļtīkls Galos pakarams, parasti no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā. Arī guļamtīkls.
nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramātiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās.
sadars Galu, malu u. tml. sasaistījuma, saskares vieta, arī sasaistījums, saskare.
skalps Galvas āda ar matiem, kura noņemta nonāvētam vai dzīvam pretiniekam (pēc gailu, ķeltu, šķitu, indiāņu paražas).
pārpieris Galvas apsējs, ko sievietes sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
smadzenītes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas zem lielajām smadzenēm aiz iegarenajām smadzenēm.
starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
metropole Galvaspilsēta. Arī liela kādas teritorijas pilsēta (attiecībā pret citām pilsētām).
naktsmice Galvassega, kas paredzēta gulēšanai.
procesors Galvenā ietaise, ierīce (elektroniskajā skaitļotājā), kas veic pēc programmas paredzēto informācijas apstrādi un vada visu (skaitļotāja) darbību.
virsredaktūra Galvenā redaktūra.
dramaturgs Galvenā režisora palīgs repertuāra jautājumos (teātrī).
pamatdisciplīna Galvenā, nozīmīgākā (zinātnes, sporta) nozare, galvenais, nozīmīgākais mācību priekšmets.
pamatnozare Galvena, nozīmīgākā nozare.
pamatforma Galvenā, nozīmīgākā uzbūve, iekārtojums, struktūra (kā realizēšanai, izpausmei).
altāris Galvenā, svarīgākā, parasti paaugstinātā daļa baznīcās un citās reliģiskā kulta vietās.
šefpavārs Galvenais (parasti restorāna, ēdnīcas) pavārs.
ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, dažās koloniālajās valstīs).
pamatēdiens Galvenais ēdiens (piemēram, ēdienreizē).
vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas un pauž tā galveno ideju.
morfīns Galvenais opija alkaloīds (pretsāpju līdzeklis).
virsrežisors Galvenais režisors.
šefredaktors Galvenais, atbildīgais (periodiska izdevuma) redaktors. Izdevniecības redakcijas vadītājs.
pamatdarbs Galvenais, nozīmīgākais radošās darbības rezultāts, parasti kādā nozarē.
pamatreferāts Galvenais, nozīmīgākais referāts.
pamatintereses Galvenās, nozīmīgākās intereses.
Ticības mācība Galveno kādas reliģijas dogmu kopums.
Ticības mācība Galveno kādas reliģijas dogmu kopums. Reliģisku atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās. Attiecīgais mācību priekšmets.
spīles Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu.
gerānija Gandrene (1).
grābeklītes Gandreņu dzimtas lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle).
iepretī Gandrīz pretī.
pareizē Gandrīz vienā un tai pašā reizē, vienlaikus.
noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīv nieki) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
korda Gara virve, ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli).
lonža Gara virve, ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli). Korda (2).
bomis Gara, resna kārts lielu (piemēram, siena, labības) vezumu nostiprināšanai.
tarantass Garākam ceļojumam paredzēti, parasti segti, četrriteņu rati.
sānis Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
sāņus Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
tālpeldējums Garās distances peldējums (parasti rekorda uzstādīšanai).
ķirpa Garena (siena, labības u. tml.) guba. Stirpa.
josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkaimes.
pārliktnis Garena būvdetaļa, kas horizontāli balstās uz galiem (piemēram, pāri ailei). Sporta spēļu (piemēram, futbola) vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
langets Garena cepta, parasti liellopu, fileja šķēle.
skara Garena dažu augu ziedkopa (piemēram, spurdze, vārpa).
spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu (tam) sakļauties, saplakt.
vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
Uguns čūska Garena liesma, garens liesmu kopums.
skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum.
Ūdens joma Garena, parasti nošķirta, ūdens josla.
strēmele Garena, samērā šaura (piemēram, teritorijas, virsmas) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (teritorijas, virsmas) pārējām daļām.
sile Garena, samērā šaura ietaise ar paaugstinātām malām (kā) pārvietošanai, virzīšanai.
strēmele Garena, šaura (kāda materiāla) plāksne, kas (parasti) ir atdalīta no (šī materiāla) lielāka gabala. Arī sloksne.
lampass Gareniska krāsaina uzšuve (formas tērpa) bikšu sānos.
garengriezums Gareniskā virzienā izdarīts griezums.
vaga Garenisks padziļinājums zemē.
stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu. Priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums.
vāls Garens (kā, piemēram, irdena materiāla) kopums.
sols Garens (parasti atslēdznieka, galdnieka) darba galds.
vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
caurule Garens cilindra (retāk konusa) formas veidojums ar tukšu vidu.
riba Garens izcilnis (stumbram, sēklai, auglim).
abra Garens koka trauks mīklas raudzēšanai un mīcīšanai.
zutenis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai). Arī maks.
rene Garens padziļinājums uz zirga muguras vai krustiem.
pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup).
šalle Garens tekstilizstrādājums kakla, plecu, galvas segšanai.
pudele Garens trauks ar tievāku augšdaļu (parasti šķidruma uzglabāšanai).
vija Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai). Vijīgu augu, to daļu garens kopums. Arī vītne (1).
vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai). Vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
šķiedra Garens, elastīgs, izturīgs ļoti maza šķērsgriezuma veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei.
lete Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.).
kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
valnis Garens, samērā augsts (kāda materiāla, piemēram, zemes) uzbērums, uzbiezinājums.
mulda Garens, samērā liels trauks (parasti kā jaukšanai, mīcīšanai).
strēmele Garens, samērā šaurs (kā) veidojums.
strēle Garens, šaurs (gāzu, miglas, sīku cietas vielas daļiņu) veidojums.
rieva Garens, šaurs padziļinājums (priekšmeta, auga virsmā).
rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
nomalis Garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums (ar zāģējumu vienā pusē).
grēda Gari izstiepti reljefa pacēlumi, arī kalnu virknes.
sinode Garīdzniecības orgāns ar padomdevēja tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā). Garīdzniecības sapulce ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā).
sprediķotājs Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
risināt Garīgā darbībā veidot (domu, atzinumu), censties rast atbildi (uz, parasti sarežģītu, jautājumu).
rakstāmgalds Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem
atdzimt Garīgi atjaunoties, kļūt možam, enerģiskam (parasti pēc garīga paguruma, depresijas).
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
piere Gata, parasti plakana, virsma (garenam priekšmetam).
ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā.
lūkot Gatavot (ēdienu, parasti ēdienreizei).
preparēt Gatavot (kā) preparātu (2).
vārīt Gatavot (ko, parasti ēdienu, arī ēdienu kopumu ēdienreizei), piemēram, lietošanai, uzglabāšanai, ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
stereotipēt Gatavot, izliet stereotipus [1] (1).
rīkoties Gatavoties (kam), iecerēt, paredzēt (ko darīt).
Kā aizsnaudies (biežāk aizmidzis) Gausi, bez spraiguma, arī vienaldzīgi, neka neredzot, nepamanot.
Kā aizmidzis (retāk aizsnaudies) Gausi, bez spraiguma, arī vienaldzīgi, nekā neredzot, nepamanot.
cēlgāze Gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus.
vakuums Gāzes retinājums (traukā) - gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu. Arī telpa, kurā nav vielas.
kaldera Gāzu eksplozijas rezultātā radies ovāls vai apaļš vulkāna krātera padziļinājums.
gāzveidā Gāzveida agregātstāvoklī.
apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto ūdenī šķīdinātas akvareļa krāsas.
akvareļglezniecība Gleznošana akvareļa tehnikā.
akvarelēt Gleznot ar akvareļa krāsām.
kolorists Gleznotājs, kura darbos galvenais ieceres realizēšanas līdzeklis ir kolorīts.
urbējgliemene Gliemene, kuras ķermenis ir tārpveidīgs, čaula reducējusies un kura izalo jūrā esošus koka priekšmetus.
gliemezis Gliemis ar labi attīstītu galvu un viengabala (parasti spirālveida) čaulu, kas var būt arī reducēta.
pārgludināt Gludināt vēlreiz, no jauna.
sensibilizācija Gludspieduma formas izgatavošanai paredzētas metāla plātnes virsmas iepriekšēja ķīmiska apstrāde.
fototipija Gludspieduma paņēmiens - attēla fotogrāfiska reproducēšana uz plates, kas pārklāta ar gaismjutīgu želatīna slāni. Attēls, kas iegūts ar šādu paņēmienu.
gods Godības, dzīres.
godkārība Godkāre.
triperis Gonoreja.
gonokoks Gonorejas mikrobs.
gaziks Gorkijas automobiļu rūpnīcas ražotais vieglais automobilis ar brezenta jumtu (30. gadu modelis).
skujiņa Govju mehanizētās slaukšanas agregāts.
otrpiene Govs, kura ir otrreiz atnesusies.
pārkasīt Grābt (parasti sienu) vēlreiz, no jauna.
pārgrābt Grābt vēlreiz, no jauna.
pārgrafēt Grafēt vēlreiz, no jauna.
ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
hieroglifs Grafisks simbols, kas apzīmē jēdzienu, vārdu vai skaņu grupu, retāk atsevišķu skaņu.
rokasgrāmata Grāmata, kas satur galveno, nepieciešamo informāciju par kādu nozari un ir paredzēta praktiskam mērķim.
ciltsgrāmata Grāmata, kur sistemātiski reģistrē kādas vaislai derīgas šķirnes mājdzīvniekus.
krājums Grāmata, kurā (parasti pēc noteikta principa) ir apvienoti vairāki daiļdarbi, raksti, dokumenti, gleznu reprodukcijas u. tml.
pavārgrāmata Grāmata, kurā sakopotas ēdienu gatavošanas receptes.
Sapņu grāmata Grāmata, kurā sakopoti norādījumi par sapņu nozīmi, piemēram, nākotnes paredzēšanā.
titullapa Grāmatas, brošūras, žurnāla, parasti pirmā vai trešā, lappuse, kurā ir ziņas par šo grāmatu, brošūru, žurnālu.
morfoloģija Gramatikas nozare, kas pētī vārdu gramatisko struktūru, vārdu formas un to gramatiskās nozīmes, vārdu pārmaiņu likumus un līdzekļus.
sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
laiks Gramatiska kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
grāmatsiešana Grāmatu iesiešana. Attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
Grāmatu māksla Grāmatu mākslinieciskā un tehniskā apdare saistījumā ar grāmatu saturu.
debets Grāmatvedības grāmatā - konta kreisā lappuse, kurā ieraksta summas, kas iemaksātas kontā, kā arī parādus un izdevumus, kas attiecināti uz šo kontu.
Divkāršā grāmatvedība Grāmatvedības veids, kurā katra operācijas summa iegrāmatojama divas reizes (divos dažādos kontos, divās dažādās konta pusēs).
Divkāršā grāmatvedība Grāmatvedības veids, kurā katra operācijas summa iegrāmatojama divas reizes (divos dažādos kontos, divās dažādās konta pusēs).
mārsmilga Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru.
rīss Graudzāļu dzimtas labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem. Arī šādu augu kopums.
labība Graudzāļu, tauriņziežu, sūreņu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
vāvere Grauzēju kārtas dzimta, pie kuras pieder sīki un vidēji lieli grauzēji, piemēram, murkšķi, susliki, vāveres.
slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
savācējgrāvis Grāvju sistēmas novadošās daļas grāvis, kas uzņem susinātājdrenu, susinātājgrāvju ūdeņus.
Grāvju arkls Grāvju vai drenu tranšeju rakšanas ierīce.
apgrebt Grebjot apstrādāt (visapkārt, no vairākām pusēm).
iegrebt Grebjot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, attēlu).
izgrebt Grebjot izgatavot (priekšmetu).
izgrebt Grebjot izņemt (vidu kokam).
izgrebt Grebjot izveidot (piemēram, iedobumu, attēlu).
veidgreblis Greblis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
Galeniskais grebums Grebums galeniskā, koka stumbram šķērsām nozāģētā plāksnē.
pesārijs Gredzens (parasti no gumijas) dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī.
Dzintara gredzens Gredzens ar dzintaru.
Briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens Gredzens, kurā iestiprināts briljants (dzintars, rubīns u. tml.).
Rubīna gredzens Gredzens, kurā iestiprināts rubīns.
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
krāteris Gredzenveida ieplaka (uz Mēness virsmas).
skriemelis Gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
slēdzējmuskulis Gredzenveida muskalis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraujoties noslēdz vai sašaurina (kā) atveri.
lagūna Gredzenveida ūdenstilpe ap koraļļu salu.
gredzenots Gredzenveida.
gredzenveidīgs Gredzenveida.
greiderists Greidera vadītājs.
smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piemēram, trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās).
iegremdēt Gremdējot ievirzīt (gāzē).
iegremdēt Gremdējot ievirzīt (šķidrumā, arī traukā, tvertnē u. tml. ar šķidrumu) tā, ka (šķidrums) pilnīgi vai daļēji pārklāj.
smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piemēram, trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās).
mērcēt Gremdēt, arī turēt šķidrumā vai kādā masā.
mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
Laist dibenā Gremdēt. Panākt, ka nīkst, iet bojā (piemēram, kāds pasākums).
nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem). Peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
mērcēties Gremdēties, arī slapināties (piemēram, ūdenī, ūdenstilpē).
kontaktgremošana Gremošana, kas noris zarnās, dažādām vielām saskaroties ar zarnu epitēlija šūnām.
Siekalu dziedzeri Gremošanas orgāni, kas izstrādā siekalas un ievada tās mutes dobumā.
Gremošanas trakts Gremošanas orgānu kopums.
Resnā zarna Gremošanas trakta daļa aiz tievās zarnas.
Tievā zarna Gremošanas trakta daļa no kuņģa līdz resnajai zarnai.
zarnas Gremošanas trakta daļa, kas turpinās aiz kuņģa līdz anālajai atverei.
kuņģis Gremošanas trakta paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
zarnas Gremošanas trakts (piemēram, hordaiņiem).
dispepsija Gremošanas traucējumi.
gremties Gremzties.
nogremzties Gremžaties noteikt, pateikt.
grenlandieši Grenlandes iedzīvotāji.
villa Grezna vasarnīca, māja, parasti ārpus pilsētas.
pozamenti Greznas auklas, lentes, bārkstis, pušķi u. tml. (kā, parasti tērpu, karogu, mīksto mēbeļu) rotāšanai.
ekipāža Grezni, viegli rati.
luksuss Greznība, greznums.
greznums Greznojums (2).
skaistināt Greznot, daiļot.
godāt Greznot, izcelt.
post Greznot, rotāt (piemēram, priekšmetu, telpas).
dekorēt Greznot, rotāt (telpu, vietu).
pucēties Greznoties (ar rotām, skaistu tērpu).
daiļoties Greznoties, posties, lai kļūtu daiļš.
peņuārs Grezns sieviešu rīta tērps, kas šūts no viegla auduma.
karalisks Grezns, ļoti skaists, bagātīgs.
ķēnišķīgs Grezns, ļoti skaists, bagātīgs.
ķēnišķs Grezns, ļoti skaists, bagātīgs.
koljē Grezns, parasti neliels, kulons.
paklājs Grīdas segums (parasti cīņas sportā, vingrošanā), kas ir paredzēts sportistu pasargāšanai no traumām treniņos un sacensībās.
linolejs Grīdu segmateriāls, kas izgatavots no impregnēta, ar plastiskas masas virskārtu pārklāta izturīga auduma.
gamma Grieķu alfabēta trešais burts (Г).
žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem.
larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
skrullēt Griezt (ko) gredzenveidigi, spirālveidīgi. Arī cirtot.
uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, ka (šīs iekārtas, ierīces stāvoklis) realizējas.
pagriezt Griežot pavirzīt, arī griežot (ap asi) pavirzīt (kādā virzienā). Šādā veidā pavirzot (iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, paregulēt (to).
meimuriem Grīļīgi, streipuļojot.
pārgruntēt Gruntēt vēlreiz, no jauna.
gruntene Gruntsmakšķere.
Grunts makšķere Gruntsmakšķere.
Grunts makšķere Gruntsmakšķere.
drenāža Gruntsūdens novadīšana vai tā līmeņa pazemināšana (izmantojot drenas). Pazemes cauruļvadu, kanālu sistēma (gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai).
Veselības grupa Grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
klasifikācija Grupēšana, dalīšana pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem nosacījumiem. Sistēma, kas izveidojas šādas grupēšanas, dalīšanas rezultātā.
samezglojums Grūti nokārtojams, atrisināms (piemēram, sabiedrisku parādību, problēmu) kopums. Sarežģījums (dzīvē, attiecībās).
grūtības Grūti, smagi apstākļi, sarežģījumi.
zemums Grūts, sarežģīts, arī necils stāvoklis. Situācija, kurā rodas šāds stāvoklis.
piņķerīgs Grūts, sarežģīts.
guļamtīkls Gulēšanai paredzēts uzkarams tīkls.
slīdgultnis Gultnis, kura virsmas saskares pamatā ar otra ķermeņa virsmu ir slīde.
pusguļus Guļus ar paceltu un parasti pret ko atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
silpurene Gundegu dzimtas lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru.
mācīties Gūt atziņu, izpratni (pieredzē).
Tikt pie kāda gala, retāk tikt pie gala Gūt vēlamo rezultātu (kādā darbā, pasākumā). Tikt skaidrībā (par ko).
mendelisms Ģenētikas nozare, kas ar ģenētiskās analīzes metodi pētī pazīmju iedzimšanu.
mutaģenēze Ģenētikas nozare, kas pētī mutāciju (1) rašanās procesu.
radioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī paaugstinātas radioaktivitātes ietekmi uz iedzimtību.
topogrāfija Ģeodēzijas un kartogrāfijas nozare, kas izstrādā metodes apvidus virsmu uzmērīšanai un attēlošanai plānā vai kartē.
meteoroloģija Ģeofizikas nozare, kas pētī atmosfēru un tās fizikālos procesus.
magnetometrija Ģeofizikas nozare, kas pētī magnētisko lauku.
aktinometrija Ģeofizikas nozare, kas pētī Saules staru enerģiju Zemes atmosfērā.
hidrofizika Ģeofizikas nozare, kas pētī ūdens fizikālās īpašības un procesus, kuri noris hidrosfērā.
seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pētī zemestrīces un ar tām saistītās parādības.
reģionpētniecība Ģeogrāfijas nozare, kas kompleksi pētī reģionus.
glacioloģija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī apledojumus.
Ekonomiskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī sabiedriskās ražošanas izvietojumu, tās attīstības apstākļus un īpatnības dažādās zemēs un rajonos.
Transporta ģeogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī transportu.
okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā.
Fiziskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī Zemes apvalku (litosfēru, hidrosfēru, atmosfēru, biosfēru).
atlants Ģeogrāfijas, vēstures vai citu karšu sistemātisks sakopojums.
kartodiagramma Ģeogrāfiskā karte, kurā diagrammu veidā attēlots (kādas parādības) lielums vai struktūra kartē iezīmētajā areālā (katrā vienībā).
radioģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī atomu kodolu dabisko pārvērtību likumības Zemes garozā un šo pārvērtību izpausmi ģeoloģiskajos procesos.
petrogrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī iežu mineraloģisko, ķīmisko sastāvu un ģeoloģiskās īpatnības.
hidroģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī pazemes ūdeņus.
vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
stratigrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
tektonika Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas uzbūvi, kustības, deformāciju.
seismotektonika Ģeoloģijas nozare, kas pētī zemestrīču rašanās ģeoloģiskos nosacījumus.
Ģeohronoloģiska vienība Ģeoloģiskā laika vienība, kas apzīmē iežu vai ģeoloģisko notikumu relatīvo vai absolūto vecumu.
Ģeohronoloģiska vienība Ģeoloģiskā laika vienība, kas apzīmē iežu vai ģeoloģisko notikumu relatīvo vai absolūto vecumu.
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
Tēlotāja ģeometrija Ģeometrijas nozare, kas grafiski attēlo plaknē telpiskas figūras un ķermeņus.
Tēlotāja ģeometrija Ģeometrijas nozare, kas grafiski attēlo plaknē telpiskas figūras un ķermeņus.
planimetrija Ģeometrijas nozare, kas pētī figūras, kuras atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
stereometrija Ģeometrijas nozare, kas pēti telpiskas figūras.
trigonometrija Ģeometrijas nozare, kas pētī trigonometriskās funkcijas un to izmantojumu ģeometrijā.
Spēku paralelograms Ģeometriska konstrukcija, kurā rezultējošo spēku attēlo ar diagonāli paralelogramā, kam divas malas veido šo spēku vektori.
Spēku paralelograms Ģeometriska konstrukcija, kurā rezultējošo spēku attēlo ar diagonāli paralelogramā, kam divas malas veido šo spēku vektori.
meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles.
morfometrija Ģeomorfoloģijas nozare, kas kvantitatīvi raksturo reljefa elementus, formas un tipus.
orogrāfija Ģeomorfoloģijas nozare, kas pētī Zemes virsas reljefa formas, to konfigurāciju, izmērus, virzienu.
posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu.
tuvinieks Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem. Piederīgais, arī radinieks.
piederīgie Ģimenes locekļi attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem. Arī radinieki.
klans Ģints (retāk cilts) kopiena (piemēram, ķeltu tautām). Radinieku ģints vai grupa.
Ģipša nolējums Ģipsī izlieta (piemēram, skulptūras, arhitektūras detaļas) precīza kopija.
Ģipša nolējums Ģipsī izlieta (piemēram, skulptūras, arhitektūras detaļas) precīza kopija.
akordeons Harmoniku tipa mūzikas instruments ar taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai.
Zelta griezums Harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
Zelta griezums Harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa, attiecas pret otru, mazāko daļu, tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
spiedienaugstums Hidraulikā - lielums, ar ko raksturo šķidruma plūsmas īpatnējo (pret masas vienību attiecināto) enerģiju kādā punktā.
ūdenskrāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai. Ūdens krāns.
Ūdens krāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai. Ūdenskrāns.
krāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada, kāda trauka u. tml. plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai.
vārsts Hidrauliskas vai pneimatiskas sistēmas elements darbvietas plūsmas regulēšanai.
hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību un mijiedarbību ar tajos iegremdētiem ķermeņiem vai ar cauruļvadu sienām.
psihohigiēna Higiēnas nozare, kas izstrādā pasākumus psihisko slimību novēršanai.
Radiācijas higiēna Higiēnas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz cilvēka organismu un izstrādā pasākumus aizsardzībai pret šo starojumu.
Uztura higiēna Higiēnas nozare, kas pētī racionāla uztura problēmas.
sekanss Hipotenūzas attiecība (taisnleņķa trīsstūrī) pret taisnajam leņķim piegulošo kateti.
hitlerisms Hitlera fašistiskās diktatūras režīms, tā atsevišķa izpausme. Šīs diktatūras ideoloģija.
geto Hitleriskās Vācijas un tās okupēto teritoriju ebreju nometināšanas un iznīcināšanas nometne.
Vita deja Horeja.
svīta Horeogrāfijā - kompozīcija, kas sastāv no vairākām dejām par vienu tēmu.
horeogrāfs Horeogrāfijas speciālists. Horeogrāfiskas kompozīcijas autors.
rotaļdeja Horeogrāfiska norise, kurā apvienota tautas deja un rotaļa.
deja Horeogrāfiskās mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir ķermeņa harmoniskas kustības, kas ritmiski izkārtotas noteiktā kompozīcijā, tempā, dinamikā.
tūre Horeogrāfiskas norises daļa - noteiktu kustību, darbību kopums. Arī dejotāja apgrieziens.
Klasiskā deja Horeogrāfisko izteiksmes līdzekļu pamatsistēma baletā.
spārnesis Horizontāla sija, uz kuras balstās jumta spāres.
sistava Horizontālo aužamo stāvu detaļa - ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai.
insulīns Hormons, ko izstrādā aizkuņģa dziedzeris un kas regulē ogļhidrātu maiņu organismā.
sifiliss Hroniska veneriska slimība, ko izraisa mikroorganisms - bālā treponēma.
Izkaisītā skleroze Hroniska, progresējoša saslimšana, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi centrālās un perifērās nervu sistēmas dažādās daļās.
Izkaisītā skleroze Hroniska, progresējoša slimība, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi centrālās un perifērās nervu sistēmas dažādās daļās.
trembita Hucuļu taures veida pūšamais instruments.
humorists Humoreskas (1) autors.
plurālisms Ideālistiska koncepcija, pēc kuras viss esošais sastāv no daudzām viennozīmīgām būtībām, kas nav reducējamas uz vienu principu.
relatīvisms Ideālistiska mācība par cilvēka izziņas relatīvo, nosacīto un subjektīvo raksturu.
metafizika Ideālistiskajā filozofijā - mācība par esošā būtību, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
intuīcija Ideālistiskajā filozofijā - mistiska spēja izzināt patiesību bez iepriekšējas zinātniskas pieredzes un loģiskiem slēdzieniem.
kontemplācija Ideālistiskajā filozofijā, reliģijā - intuitīva, emocionāli mistiska domas darbība, kas saista apziņu ar garīgo esamību.
enerģētisms Ideālistisks filozofijas novirziens, kas apgalvo, ka kustība pastāv bez matērijas, un kas visas dabas parādības reducē uz enerģiju, kurai nav materiālas bāzes.
apriorisms Ideālistisks uzskats, saskaņā ar kuru telpa, laiks, cēlonība ir formas, kas piemīt cilvēka apziņai neatkarīgi no viņa pieredzes.
romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
virsuzdevums Idejisks un radošs mērķis, ko (lomai, izrādei) izvirza aktieri, režisors, lai atklātu daiļdarba būtisko saturu.
antikomunisms Ideoloģija un politika, kas ir vērsta pret komunistisko teoriju un praksi.
čiekurs Ieapaļš vai iegarens veidojums - skuju koku vairošanās orgāns, kurā nogatavojas sēklas.
atbakstīt Iebakstīt (piemēram, atbildot uz grūdienu). _imperf._ Bakstīt pretim.
apstrīdēt Iebilst (pret kādiem apgalvojumiem), noraidīt (apgalvojumus), izsakot citādas domas.
atrunāties Iebilst (pretī).
Dibināt uz smiltīm Iecerēt bez reāla pamata.
Dibināt uz smiltīm Iecerēt bez reāla pamata.
posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
pārcirst Iecērtot veidot (zobus nodilušai vīlei) vēlreiz, no jauna.
tolerance Iecietība (parasti pasaules uzskata, reliģijas jautājumos).
pārcietināt Iecietināt vēlreiz, no jauna.
piebremzēt Iedarbināt braucoša transportlīdzekļa bremzes, parasti uz neilgu laiku.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) regulatoru, panākt, ka (kas) kādā iekārtā, ierīcē noslīd zemāk vai samazinās, noslīdot zemāk.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.).
piebremzēt Iedarbinot bremzes, palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), parasti uz neilgu laiku.
kairināt Iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
pārdēstīt Iedēstīt citā vietā. Dēstīt vēlreiz, no jauna.
rieris Iedobums krāsns mūrī (kur var ko žāvēt, sildīt). Iere (1).
attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kura savieno (parasti divus) objektus.
iedzerties Iedzert alkoholisku dzērienu un ļoti manāmi apreibt.
hemofilija Iedzimta slimība, kam raksturīga pavājināta asins recēšana.
oligofrēnija Iedzimta vai agrīnā bērnībā iegūta galvas smadzeņu (dažreiz visa organisma) attīstības atpalicība.
diatēze Iedzimta vielmaiņas procesu anomālija, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažām slimībām.
Ģenētiskais (arī iedzimtības) kods Iedzimta, mantota nukleīnskābes molekulās šifrēta informācijas sistēma, kas konsekventi realizējas (dzīvnieku, augu, mikroorganismu) nukleotīdos.
instinkts Iedzimtu organisma reakciju kopums, kuru forma ir gandrīz nemainīga un kuras nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
paķīlēt Iedzīt (kam), parasti apakšā, ķīli, lai regulētu (tā) stāvokli.
ieart Iedzīt, iegremdēt (piemēram, zemē, ūdenī).
Kartīšu sistēma Iedzīvotāju apgādes tiešas regulēšanas veids, kad preces pārdod to normētas sadales sistēmas apstākļos pret kartīšu taloniem.
emigrācija Iedzīvotāju izceļošana no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
Apdzīvotības blīvums Iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
Apdzīvotības blīvums Iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokļa statistisks rādītājs - gada laikā saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes.
ķemme Iegarena plāksne (matu sakārtošanai) ar, parasti vienādiem, iegriezumiem vienā vai, retāk, abās malās.
skramba Iegarena, šaura brūce (augu virsma).
skramba Iegarena, šaura brūce ādas virskārtā.
nūjiņa Iegarenas tormas pārtikas produkts.
drumlini Iegareni, parasti lielās grupās sastopami, ledāja kustības virzienā orientēti pauguri, kas veidoti no morēnas materiāla.
strēķis Iegarens (kā) krāvums. Grēda, kaudze.
grēda Iegarens krāvums.
pirksts Iegarens, parasti apaļš, elements, detaļa. Arī tapa.
apkāre Iegarens, pārvietojams koka līstīšu ietvars bišu šūnām.
tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
rieva Iegarens, šaurs padziļinājums (ādā).
rieva Iegarens, šaurs padziļinājums (ķermeņa virsmā).
apmērcēt Iegremdējot (ko sasmalcinātā, pulverveida vielā), panākt, ka daļēji pārklājas (ar šo vielu).
pašiegremdēšanās Iegremdēšanās savos psihiskajos stāvokļos, savā būtībā.
iemērkt Iegremdēt (kādā masā).
pagremdēt Iegremdēt (ko šķidrumā) tā, ka (tas to) nosedz, pārņem.
sagremdēt Iegremdēt (ko) lielākā daudzumā. Iegremdēt (kā lielāku daudzumu).
iemērcēt Iegremdēt (šķidrumā vai kādā masā). Iemērkt.
iemērkt Iegremdēt (šķidrumā).
Nolaist dibenā Iegremdēt ūdenstilpē līdz tās dibenam.
Pabāzt zem ūdens Iegremdēt, ievirzīt (ko) ūdenī tā, ka ūdens (to) nosedz, pārklāj.
ieslīcināt Iegremdēt.
ienirt Iegremdēties (ūdenī), lai peldētu, atvēsinātos (parasti par cilvēku).
Iebāzt (retāk iedurt) degunu (arī galvu) Iegrimt darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
Iedurt, (biežāk iebāzt) degunu (arī galvu) Iegrimt darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
Acis atveras Iegūst redzes spēju (par dažu dzīvnieku mazuļiem).
rentgenogrammēt Iegūt (kā) rentgenogrammu.
ieņemt Iegūt (kādu teritoriju, objektu, parasti kara darbības rezultātā). Arī iekarot (1).
uzvarēt Iegūt (karā, bruņotā sadursmē ar pretinieku) veiksmīgu cīņas rezultātu.
izcīnīt Iegūt (labu) rezultātu (sporta sacensībās).
nosist Iegūt galda spēlē no pretinieka (piemēram, kārti, kauliņu).
noīrēt Iegūt lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu).
praktizēties Iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, vingrinoties (piemēram, amatā, darbā).
nokaut Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti), nosist.
kaut Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti). Sist.
Ietrenēt aci (arī acis) Iegūt spēju ātri, pareizi uztvert ar redzi (ko).
saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.); dabūt (piemēram, novērtējumu).
Notvert (kā) pavedienu Iegūt, realizēt (ko). Arī uztvert, izprast (ko).
Notvert (kā) pavedienu Iegūt, realizēt (ko). Arī uztvert, izprast (ko).
Atrast ceļu - atrast Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību.
Atrast ceļu Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību.
Piesiet acis (arī sirdi u. tml.) Ieinteresēt, izraisīt patiku.
sainteresēt Ieinteresēt, parasti ļoti.
rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis.
sainteresēties Ieinteresēties, parasti ļoti.
Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
saldkāre Iekāre (parasti seksuāla).
iekārība Iekāre [1] (1).
iekārība Iekāre [1] (2).
relejregulators Iekārta (galvenokārt) elektroenerģijas ģeneratora un akumulatoru baterijas kopējā darba režīma regulēšanai.
detektors Iekārta daļiņu vai starojumu reģistrācijai.
induktors Iekārta ķermeņu sasildīšanai ar paaugstinātas frekvences vai augstfrekvences maiņstrāvu.
centrifūga Iekārta pārslodzes radīšanai ar centrbēdzes spēku (aparātu izmēģināšanai, lidotāju trenēšanai).
rentgeniekārta Iekārta rentgenstarojuma iegūšanai un izmantošanai.
kondensators Iekārta vielu pārvēršanai no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai kristāliskā stāvoklī.
piekare Iekārta, detaļa, kas paredzēta (kā) piekāršanai.
rekuperators Iekārta, ierīce (kā) rekuperācijai.
retranslators Iekārta, ierīce (kā) retranslācijai.
reflektors Iekārta, ierīce, arī iekārtas, ierīces detaļa, elements (kā) reflektēšanai.
ratiņi Iekārta, kam ir riteņi, arī pārvadi, bremzes u. tml. un ko piestiprina zem vagona korpusa gala.
slips Iekārta, kas sastāv no ratiņiem un ūdenī slīpi iegremdētām sliedēm un kas ir paredzēta kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī.
Barības galds Iekārta, kur ēdināšanas laikā novieto dzīvniekiem paredzēto barību.
reaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu (urāna, torija, plutonija) kodolu dalīšanās ķēdes reakcija. Kodolreaktors.
kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā.
superheterodīns Iekārta, kurā uztvertās dažādas augstfrekvences svārstības lokāls ģenerators (heterodīns) pārveido konstantās starpfrekvences svārstībās.
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru vai radiofonijas realizēšanai; arī attiecīgā iestāde, organizācija.
ieprogrammēt Iekļaut, paredzēt (parasti automāta) programmā.
ieplānot Iekļaut, paredzēt plānā.
ieprojektēt Iekļaut, paredzēt projektā.
iespiesties Iekļūt ar varu, viltu. Iekļūt pret kāda gribu.
izplunčāties Iekrītot ūdenī, samērcēties, izpeldēties (pret savu gribu).
iekšpuse Iekšējā virsma. Pretstats: ārpuse.
tīklene Iekšējais acs ābola apvalks, kurā atrodas īpaši gaismas staru uztveres elementi.
iekšdarbi Iekšējās apdares darbi (celtniecībā).
virsnieres Iekšējās sekrēcijas pāra dziedzeris (mugurkaulniekiem) - neliels, plakans veidojums uz nieres augšējā pola.
iekšiene Iekšpuse (1). Pretstats: āriene, ārpuse.
pārķīlāt Ieķīlāt vēlreiz, no jauna.
līnija Iela, arī ielas viena puse, retāk ceļš.
uzpierenis Iemauktu pieres siksna.
iecerēt Iemīlēt un cerēt, ka apprecēs. Nolūkot, nodomāt (par dzīvesbiedru).
iecerētais Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
Nelaimīgi iemīlēties Iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību. Iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
papildienākumi Ienākumi, ko iegūst papildus iepriekš paredzētajiem ienākumiem.
pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka karaspēka kustību (pa šo ceļu).
ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piemēram, sacensību, arī salīdzinājuma rezultātā).
iedzert Ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles tablešu, pulveru u. tml. veidā).
izvirzīties Ieņemt, iegūt (parasti atzīstamu, nozīmīgu vietu, stāvokli attieksmē pret ko līdzīgu, atbilstošu) - par parādībām sabiedrībā.
zināms Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
fasēt Iepriekš iesaiņot (preci) noteiktā daudzumā.
aizrunāt Iepriekš norunāt, lai atstāj, uzglabā, rezervē (ko).
nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
maršruts Iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru virzās.
rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
avanss Iepriekšēja samaksa (par darāmo darbu, par vēl nesaņemto preci u. tml.).
izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā. Preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību.
Kultūras mantojums Iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
makets Iepriekšējs (iespieddarba) paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
projekts Iepriekšējs, aptuvens teksts (piemēram, dokumentam, rezolūcijai).
provizorisks Iepriekšējs, vēl galīgi neprecizēts.
pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā; tikt pierakstītam oficiālā sarakstā. Oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
kreditēt Ierakstīt summu konta kredītā.
metrika Ieraksts (piemēram, kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas grāmatā. Arī dzimšanas apliecība.
storno Ieraksts grāmatvedības reģistros kļūdaina grāmatojuma anulēšanai, iegrāmatotas summas samazināšanai.
nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.). Ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
nokavēties Ierasties vēlāk par paredzēto laiku.
apmeklēt Ierasties, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
stereotips Ierasts, stabils, regulārs darbības, rīcības, izturēšanās veids.
apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
činavnieks Ierēdnis (pirmsrevolūcijas Krievijā).
komisārs Ierēdnis, kas izpilda policista funkcijas (pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimtam un kapitālistiskajās valstīs).
ieraudzīt Ieredzēt.
iesildīties Iereib.
ieskurbt Iereibt
iereibties Iereibt.
iesilt Iereibt.
iežilbt Iereibt.
ieskurbums Iereibums.
ekrāns Ierīce (elektronu, rentgena u. tml. aparātā), uz kuras veidojas attēls.
pults Ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī.
Elektroniska ierīce Ierīce (piemēram, elektronu lampa, fotoelements), kurā elektronu plūsma iet caur vakuumu vai retinātu gāzi.
Elektroniska ierīce Ierīce (piemēram, elektronu lampa, fotoelements), kurā elektronu plūsma iet caur vakuumu vai retinātu gāzi.
kontrolieris Ierīce (piemēram, ražošanā) kontroles vai reģistrācijas veikšanai.
turnikets Ierīce (piemēram, rotējoša krusteņa veidā), ko novieto pie ieejas sabiedriskās vietās, lai regulētu cilvēku kustību.
nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar rokturiem), kas paredzēta kā pārnešanai un ar ko parasti strādā divi cilvēki.
stroboskops Ierīce (rotējošs disks vai cilindrs ar spraugām, gaismas avots ar attiecīgu frekvenci) periodisku procesu vizuālai novērošanai, arī mērīšanai, izmantojot redzes inerci.
veloveltnis Ierīce ar rotējošiem cilindrveida veltņiem, uz kā novieto velosipēdu riteņbraucēju treniņam telpās.
kriotrons Ierīce elektriskās pretestības maiņai, izmantojot strāvas radīto magnētisko lauku un supravadītāju fizikālās īpašības.
žalūzijas Ierīce gaisa plūsmas nodrošināšanai vai regulēšanai (parasti no nekustīgi iestiprinātām vai kopēji grozāmām paralēlām plāksnītēm).
kalorifers Ierīce gaisa sasildīšanai (apkures un ventilācijas sistēmās un kaltēs) - sistēmā savienotas caurules, pa kurām plūst karsts ūdens, ūdens tvaiki vai karsti sadegšanas produkti.
multiplikators Ierīce kāda mehānisma darbības kāpināšanai. Ierīce hidrauliskajā presē ieplūstošā šķidruma spiediena kāpināšanai, neizmantojot papildsūkņus.
pašgrābis Ierīce kravas satveršanai grābjot (piemēram, celtņiem). Greiters.
Elektriskais filtrs Ierīce noteiktas frekvences strāvas caurlaišanai un citu frekvenču strāvas pavājināšanai.
tahometrs Ierīce rotācijas frekvences mērīšanai.
termoregulators Ierīce temperatūras regulēšanai (piemēram, telpā, ierīcē).
stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā. Detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām.
meniķis Ierīce ūdens līmeņa regulēšanai ūdenstilpē.
kamera Ierīce, aparāts, iekārta, agregāts (parasti izolētas telpas veidā) noteikta uzdevuma veikšanai. Aparāta, ierīces, iekārtas, agregāta slēgtā daļa.
reostats Ierīce, ar ko regulē elektriskās strāvas stiprumu elektriskajā ķēdē.
spintariskops Ierīce, ar ko vizuāli novēro un reģistrē radioaktīvo elementu izsviestās alfa daļiņas, izmantojot to radīto luminiscenci.
spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
regulators Ierīce, elements, detaļa u. tml., ko izmanto (piemēram, mašīnas, iekārtas) vēlamā darba režīma uzturēšanai, vēlamā darbības rezultāta iegūšanai.
tvērējs Ierīce, iekārta u. tml. (kā, parasti dzirksteļu) tveršanai apkures sistēmās.
reģenerators Ierīce, iekārta u. tml., kas (ko) reģenerē (Z).
selektors Ierīce, iekārta, kas reaģē uz noteiktiem signāliem.
servokompensators Ierīce, kas atvieglo pilotam lidaparāta stūres pagriešanu, samazinot spiedienu pret stūres rokturi.
rezistordevējs Ierīce, kas maina pretestību fizikāla lieluma ietekmē.
aritmogrāfs Ierīce, kas mehāniski veic aritmētiskās darbības un automātiski reģistrē apstrādājamos skaitļus un darbību rezultātus.
reduktors Ierīce, kas samazina un regulē darba vides (gāzes, tvaika vai šķidruma) spiedienu, pastāvot augstākam spiedienam pie tilpnes (piemēram, balona) izejas.
savācējspiedne Ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpas; savācējprese.
savācējprese Ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpās. Savācējspiedne.
Putekšņu uztvērējs Ierīce, ko piekar stropa skrejai priekšā, lai savāktu putekšnus.
bumba Ierīce, kurā ir sprāgstviela, deglis un kura paredzēta nomešanai no lidaparāta vai kuģa.
režģierīce Ierīce, kuras sastāvdaļa, elements ir režģis.
atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā. Arī atpakaļgaita.
bremzētājierīce Ierīču sistēma bremzēšanai.
pneimatika Ierīču, iekārtu kopums, kuras rada saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu, vai gāzi, vai kuras darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
tālvadība Ierīču, iekārtu, procesu u. tml. vadība, ko realizē no samērā liela attāluma.
drenēt Ierīkot drenas. Nosusināt (zemi), ierīkojot drenas.
Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
Pataisīt rāmu Ierobežot, apvaldīt (kā) agresivitāti.
ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (parasti peldbaseinā, ezerā, upē), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas.
rapieris Ierocis ar garu, elastīgu četršķautņu asmeni. Florete.
Aukstais ierocis Ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
Aukstais ierocis Ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
liesmumetējs Ierocis pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā ar degoša šķidruma strūklu.
kodolierocis Ierocis, kura eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
pieteikties Ierodoties (kur), oficiāli piereģistrēt sevi.
sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt, darboties (par kongresu, sēdi u. tml.).
sakairināt Ierosināt (piemēram, interesi, iztēli), parasti ļoti.
intriģēt Iesaistīt intrigās. Vērst intrigas pret kādu.
Sacelt kājās Iesaistīt revolūcijā, nemieros (daudzus vai visus).
Sacelt kājās Iesaistīt revolūcijā, nemieros (vairākus, daudzus).
Iet rotaļās (retāk rotaļu) Īesaistīties rotaļās, izdarīt tajās paredzētās darbības.
iedrebēties Iesākt drebēt (par priekšmetiem). Īsu brīdi drebēt.
iedrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām). Ietrīcēties.
aizdrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iedrebēties.
Iegulties dreifā Iesākt dreifēt (parasti par kuģi).
iekrekstēties Iesākt krekstēt un tūlīt pārstāt.
iekrekšķēties Iesākt krekšķēt un tūlīt pārstāt.
iekrekšķināties Iesākt krekšķināt un tūlīt pārstāt.
ierecēt Iesākt recēt. Mazliet sarecēt.
iečaloties Iesākt sarunāties, tērzēt daudziem reizē. Īsu brīdi sarunāties, tērzēt daudziem reizē.
iesmēķēt Iesākt smēķēt (papirosu, cigareti u. tml.). Aizsmēķēt.
iedūcināt Iesākt spēlēt (mūzikas instrumentu ar zemu reģistru).
ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās.
sālsstandziņa Iesāļš kārtainās mīklas, parasti iegarens, cepums.
mobilizēt Iesaukt (rezervistus) aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā).
pārsist Iesist (piemēram, mietu) citā vietā. Iesist (piemēram, mietu) vēlreiz, no jauna.
pārskaitīt Ieskaitīt citā kontā, ieskaitīt citam adresātam (uzņēmumam, organizācijai, personai).
Koncentrācijas nometne Ieslodzījuma vieta ar sevišķi smagu režīmu (piemēram, fašistiskajā Vācijā).
Koncentrācijas nometne Ieslodzījuma vieta ar sevišķi smagu režīmu (piemēram, fašistiskajā Vācijā).
akreditēties Iesniegt akreditēšanās rakstu.
apstrīdēt Iesniegt prasību (tiesā), lai atzītu par nepieņemamu, nepamatotu, nepareizu (kādu stāvokli, lēmumu, dokumentu u. tml.).
reklamēt Iesniegt reklamāciju.
brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
kredītspēja Iespēja saņemt kredītu (piemēram, aizņēmuma nomaksas garantijas dēļ).
varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties.
izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
perspektīva Iespēja. Izredzes.
cerības Iespējas, izredzes (ko īstenot).
izdevums Iespieddarba (parasti grāmatas) visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
periodika Iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu) kopums, kurus izdod regulāri, noteiktos termiņos.
signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež (grāmatas vai žurnāla) loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
kailmateriāls Iespiedumā neredzamais materiāls.
pārspraust Iespraust citā vietā. Spraust vēlreiz, no jauna.
orgāns Iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedriskās dzīves nozare.
lombards Iestāde, kas dod aizdevumu pret ieķīlātu mantu. Šāda iestāde, kurā var arī nodot mantas glabāšanā.
kredītiestāde Iestāde, kas dod kredītu (1) (piemēram, PSRS Valsts banka, Valsts darba krājkase).
kapituls Iestāde, kas pirmsrevolūcijas Krievijā pārzināja ordeņu piešķiršanu un pasniegšanu.
serumstacija Iestāde, kas ražo un kontrolē bioloģiskos preparātus medicīnas un veterinārmedicīnas vajadzībām.
meteostacija Iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli. Meteoroloģiskā stacija.
Meteoroloģiskā stacija Iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli. Meteostacija.
Meteoroloģiskā stacija Iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli. Meteostacija.
Darba birža Iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp strādniekiem un uzņēmējiem, noslēdzot darba līgumus.
Darba birža Iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp strādniekiem un uzņēmējiem, noslēdzot darba līgumus.
Seismiskā stacija Iestāde, kas reģistrē Zemes garozas svārstības un veic zemestrīču seismisko pierakstu primāro apstrādi.
aģentūra Iestāde, kas vāc informāciju un sniedz to (presei, radio, televīzijai).
Adrešu birojs (arī galds) Iestāde, kur reģistrētas kādā administratīvā teritorijā dzīvojošo pilsoņu adreses.
kombināts Iestāde, kurā apmāca kādas profesijas speciālistus vai ceļ kādas nozares strādnieku kvalifikāciju. Starpskolu mācību, ražošanas un skolēnu profesionālās orientācijas iestāde.
mašīna Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem).
mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem). Mašīna.
pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noleiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas.
šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
kantoris Iestāde, uzņēmums, kas organizē un vada (kādas nozares) darbu, veic finansiālas operācijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde, uzņēmums.
šefība Iestādes, organizācijas, personas sniegta regulāra, parasti bezatlīdzības, palīdzība citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
revīzija Iestādes, uzņēmuma vai amatpersonas (parasti finansiālās, saimnieciskās) darbības pareizības, likumības pārbaude.
pārstādīt Iestādīt citā vietā. Stādīt vēlreiz, no jauna.
iecentrēt Iestādīt vai ieregulēt noteiktā attiecībā pret centru.
iegulties Iestāties un kļūt redzamam (kur)- par tumsu, krēslu.
Resoru arhīvi Iestāžu arhīvi, kuros glabājas attiecīgā uzņēmuma vai viena resora iestāžu grupas dokumentālie materiāli.
ieģeņģerēt Iestreipuļot.
garīdzniecība Iesvētīto reliģiskā kulta kalpotāju kopums. Īpaša garīgā kārta hierarhiskās baznīcās.
garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs. Arī mācītājs.
Ņemt atvaļinājumu Iet atvaļinājumā, izmantot (likumā paredzētajā kārtībā piešķirto) atvaļinājumu.
Samaksāt ar (savu) dzīvību Iet bojā (savas rīcības rezultātā).
meimurot Iet grīļīgā gaitā, streipuļojot.
pārslēgs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai. Ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā.
pārslēdzējs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai. Ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā. Pārslēgs.
zibensnovedējs Ietaise ēku un būvju aizsardzībai pret zibeni.
presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus). Spiedveidne.
spiedveidne Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot mazas cietības materiālus. Presforma.
krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
pieveikt Ietekmējot (kāda) psihi, panākt, ka (tas) padodas, nepretojas.
apslīpēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka viņš apgūst pieklājības normas, manieres. Dot praktisku pieredzi.
apdullināt Ietekmēt (piemēram, domas, uzskatus) ar nepareizām, kaitīgām mācībām, idejām u. tml.
stīvēties Ietiepīgi pretoties.
vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā.
uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (smēķēšanai papirosu, cigareti).
pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt.
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
aptvert Ietvert redzes lokā. Uztvert (par skatienu).
pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu, asins aizstājējus) citam cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā.
potēt Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
vakcinēt Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
sapotēt Ievadīt organismā vakcīnas (pret vairākām slimībām).
Izlīdzināt kursu Ievadīt transportlīdzekli paredzētajā kursā, parasti pēc novirzīšanās no tā.
Izlīdzināt kursu Ievadīt, piemēram, lidaparātu, kuģi, paredzētajā kursā, parasti pēc novirzīšanās no tā.
sasitums Ievainojums, kas radies sitiena rezultātā un kas neizraisa ārēju asiņošanu.
cirst Ievainot, nonāvēt (piemēram, pretinieku).
izlūkot Ievākt ziņas (piemēram, par pretinieku, apvidu, kaujas darbības rajona iedzīvotājiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem).
džems Ievārījums, kurā augļi vai ogas ir biezā, sarecējušā sīrupā.
prezbiteris Ievēlēts baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiteriāņu draudzēs).
sausums Ievērojams ilglaicīgs nokrišņu trūkums, kura dēļ augsnē izbeidzas mitruma rezerves.
atvars Ievērojams padziļinājums, bedre (parasti upes līkumā).
Stāvēt (stingri) uz zemes Ievērot reālo situāciju.
importēt Ievest (preces, kapitālu) no ārzemēm.
iedzīvināt Ieviest, īstenot, realizēt.
iedzīvināties Ieviesties, īstenoties, realizēties. Tikt ieviestam, īstenotam, realizētam.
iemērkt Ievietot, iegremdēt (traukā ar šķidrumu vai kādu masu).
iegremdēt Ievirzīt dziļumā uz leju tā, ka nav redzams. Ievietot, izbūvēt dziļumā (zem kā).
iedurties Ievirzīties spiediena rezultātā (kādā ķermenī) un ievainot (par ko asu, smailu).
gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
apgredzenot Iezīmēt (putnu) ar īpašu gredzenu, apliekot to ap putna kāju.
ieklāt Iezīmēt, iekrāsot (piemēram, zīmējumā, akvarelī ēnojumu, krāsas toni).
vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Izvirdumiezis.
izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Vulkanīts.
Bioloģiskā (arī organiskā) dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbes rezultātā.
vienmēr Ik reizi. Katrreiz.
valks Ikdienai paredzētais (parasti apģērbs).
darbdienīgs Ikdienišķs, parasts. Pretstats: svētdienīgs.
skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem). Ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
staigāt Ilgāku laiku regulāri uzturēties kopā, intīmi draudzējoties.
uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
uzplīties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu), cenšoties pārvarēt, novērst (to).
nogremzties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gremzties.
notrenēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz trenēties (parasti līdz nogurumam).
nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nepareizi, neprasmīgi saimniekot (piemēram, saimniecībā, uzņēmumā).
izkombinēties Ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko).
izgremzties Ilgāku laiku, daudz gremzties.
izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (sniedzot nepareizas ziņas).
izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (vedot pa nepareizu ceļu).
izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
izredzēties Ilgāku laiku, daudz redzēt (ko). Pilnīgi iepazīt.
notrenkt Ilgāku laiku, daudz trencot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
notrenkāt Ilgāku laiku, daudz trenkājot (dzīvnieku), ļoti noguldināt (to).
noēsties Ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt tuklam, resnam.
izdrebēties Ilgāku laiku, ļoti drebēt (piemēram, aiz aukstuma, bailēm). Izdrebināties.
izdrebināties Ilgāku laiku, ļoti drebināties (piemēram, aiz aukstuma, bailēm). Izdrebēties.
vecmeistars Ilggadējs (kādas nozares) speciālists, kas savā darbībā ir guvis izcilus panākumus.
klimats Ilggadējs laika apstākļu režīms, kas raksturīgs kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.
Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
izgudrot Ilgstošas domāšanas rezultātā atrisināt, izlemt (piemēram, kādu jautājumu). Izdomāt (1).
iemarinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti aizkavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml.).
marinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti kavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml.).
aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto.
piekopt Ilgstoši, pastāvīgi veikt, izpildīt (piemēram, reliģiskus rituālus).
sen Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma.
butaforija Imitēti priekšmeti (reklāmai, demonstrēšanai).
metropole Imperiālistiska valsts, kas ir iekarojusi un pakļāvusi savai ekspluatācijai citu tautu teritorijas un attieksmē pret tām ir augstākā vara.
Psiholoģiskais karš Imperiālistisko valstu pasākumu sistēma, kas vērsta pret citām valstīm ar mērķi iedragāt to iedzīvotāju morāli politisko un psihisko noskaņojumu.
impresionists Impresionisma pārstāvis.
seroloģija Imunoloģijas nozare, kas pētī serumu imunobioloģiskās īpašības.
bajadera Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās.
brahmanisms Indiešu reliģija (ticība Brahmam).
klaburčūska Indīga čūska ar ādas gredzeniem ap asti (Amerikā).
Velna beka Indīga sēne ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu.
atropīns Indīga viela, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piemēram, sāpju remdināšanai, acu slimību ārstēšanai).
muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piemēram, mušmires.
indieši Indijas republikas pamatiedzīvotāji.
raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās
personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi.
hindi Indoeiropiešu valoda - Indijas republikas valsts valoda.
Ķeltu valodas Indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, īru, skotu, velsiešu, bretoņu valoda.
indonēzieši Indonēzijas republikas pamatiedzīvotāji.
drosele Induktivitātes spole, kuru ieslēdz maiņstrāvas elektriskajā ķēdē, lai ar to regulētu vai ierobežotu strāvas lielumu.
dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
reimatisms Infekciozi alerģiska slimība, kas saistīta galvenokārt ar sirds un locītavu saistaudu iekaisumu un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
Atgriezeniskā saite Informācijas saite, kura savieno sistēmas izeju ar ieeju un pa kuru sistēma saņem signālus par savas darbības rezultātiem.
Atgriezeniskā saite Informācijas saite, kura savieno sistēmas izeju ar ieeju un pa kuru sistēma saņem signālus par savas darbības rezultātiem.
dokumentālistika Informātikas nozare, kas pētī dokumentālo informāciju.
referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
pārinstrumentēt Instrumentēt (skaņdarbu) vēlreiz, no jauna.
atslēga Instruments (kā) atvēršanai, nostiprināšanai, regulēšanai u. tml.
atslēga Instruments atsperes saspriegšanai.
rentgenmikroskops Instruments, kurā objekta mikrostruktūras pētījumiem izmanto rentgenstarojumu.
sprostuguns Intensīva apšaude (noteiktā joslā), kas kavē pretinieka pārvietošanos.
reklāma Interesantā, saistošā formā sniegta informācija ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml. Teksts, attēls, kinofilma, radioraidījums, televīzijas raidījums u. tml., kas satur šādu informāciju.
raibs Interesants, neparasts (par notikumiem, piedzīvojumiem).
saistošs Interesants.
bēdas Interese, rūpes.
painteresēties Interesējoties (par ko) pacensties iegūt, parasti nelielu, izziņu, informāciju (par to).
jautāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
prasīt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
taujāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
vaicāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
mesties Interesēties (par ko). Nodarboties (ar ko).
Likties zināt Interesēties, arī rūpēties (par kādu, par ko).
sekot Interesēties, vērot (ko), lai gūtu informāciju (par to). Sistemātiski gūt informāciju (par ko).
interpretents Interprets (1).
interpretents Interprets (2).
decima Intervāls, kura virsotne ir desmitā pakāpe attiecībā pret pamatni.
mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā.
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā. Mīlestība (1).
mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese. Mīlestība (2).
inventarizācija Inventāra, arī īpašumu, prasību, saistību reģistrēšana, attiecīga sarakstu sastādīšana. Pārbaude un reģistrēšana.
pārinventarizēt Inventarizēt vēlreiz, no jauna.
kaponieris Inženierbūve aizstāvēšanās pozīcijas priekšā, kas nodrošina flanga uguns raidīšanu divos pretējos virzienos.
karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
kronēt Īpašā ceremonijā pasludināt par monarhu, pasniedzot monarha varas simbolus.
limits Īpašā lēmumā, pavēlē, noteikumos paredzētais maksimālais (kā) lielums, skaits u. tml.
livreja Īpaša piegriezuma, parasti ar tresēm rotāts, formas tērps (piemēram, sulaiņiem).
nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu. Šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta).
mazgātava Īpaša telpa, celtne, arī vieta, kas paredzēta, iekārtota (kā) mazgāšanai.
tīrītava Īpaša telpa, celtne, vieta, arī uzņēmums, kas ir paredzēts, iekārtots (kā) tīrīšanai.
vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).
kūja Īpaša, atbalstam paredzēta, spieķim līdzīga nūja, arī jebkura nūja, ko izmanto atbalstam (ejot, stāvot).
medaļa Īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
oriģinālpudele Īpašas formas pudele, kas paredzēta noteiktam izstrādājumam. Pudele, kurā pārdod kādu izstrādājumu.
Pneimatiskais pasts Īpašās patronās ieliktas korespondences aizvadīšana pa cauruļu sistēmu, izmantojot saspiestu vai retinātu gaisu.
nagans Īpašas sistēmas revolveris.
Diplomātiskā imunitāte (arī neaizskaramība) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
Diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
Diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurās viņi akreditēti.
katafalks Īpaši (parasti grezni) veidoti līķrati.
snaiperis Īpaši apmācīts karavīrs, kas ar precīzu šāvienu iznīcina pretinieka karavīrus, kā arī, sauļot ar trasējošām lodēm, norāda mērķus artilērijai.
karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Kara bāze.
Kara bāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Karabāze.
manēža Īpaši ierīkots laukums, celtne, telpa apmācībai jāšanā, treniņiem, sacensībām jāšanas sporta.
pāreja Īpaši izbūvēts, parasti segts, gaitenis, kas paredzēts pāriešanai no vienas celtnes uz otru.
uzlīme Īpaši izgatavots neliels garens, apaļš u. tml. formas lietišķās grafikas darinājums (zīmējums, uzraksts) uzlīmēšanai.
pastkaste Īpaši izveidota kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
pogcaurums Īpaši izveidota sprauga, atvere pogas ievietošanai, ievēršanai.
skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču, arī izstrādājumu paraugi to reklamēšanai, informēšanai par tiem.
nopelns Īpaši nozīmīgs paveiktais darbs, darba rezultāts un tā atzinīgs novērtējums.
vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piemēram, viesnīcā, sanatorijā, transporta līdzeklī).
ažiotāža Īpaši radīts satraukums, intereses sakāpinājums.
Novelkamā bildīte Īpaši sagatavots plāns attēls, kas paredzēts pielīmēšanai pie kādas virsmas, attēlu samitrinot un atdalot tā pamatni.
šķēlums Īpaši veidota atvere, sprauga (apģērba gabalam).
galvassega Īpaši veidots apģērba piederums galvas apsegšanai (piemēram, cepure, lakats).
zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastveida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
starppriekškars Īpaši veidots, parasti viegls, priekškars, ko izmanto starplaikā starp skatiem, ainām, retāk cēlieniem.
Darba vingrošana Īpaši vingrojumi darba dienas režīmā, lai uzlabotu darbaļaužu veselību, paaugstinātu darbaspējas.
spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
valdzinājums Īpašības (kādā cilvēkā), kas piesaista, izraisa patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties. Šāda patika, interese, vēlēšanās tuvoties, kas izraisās (pret kādu cilvēku).
vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
nozīme Īpašību, pazīmju kopums, kurā izpaužas (kā) vērtība, ietekme, arī būtība (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts baits sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
klauzula Īpašs noteikums dokumentā (piemēram, līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
naktspods Īpašs pods ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai.
pods Īpašs podveida trauks ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai: naktspods.
diēta Īpašs uztura režīms.
Maņu orgāns Īpašs uztveres aparāts, kas uztver kairinājumus no ārējās vides, kā arī no paša ķermeņa orgāniem.
Maņu orgāns Īpašs uztveres aparāts, kas uztver kairinājumus no ārējās vides, kā arī no paša ķermeņa orgāniem.
pi Iracionāls skaitlis (3,14159...), kas izsaka riņķa līnijas garuma attiecību pret diametra garumu.
taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
vīpsna Ironija, nievīgums (piemēram, attieksmē pret ko).
piebilst Īsi pateikt (ko), papildinot, precizējot iepriekš teikto.
korners Īslaicīga kapitālistu vienošanās, lai spekulētu, uzpērkot preču krājumus un paaugstinot cenu.
rings Īslaicīga uzņēmēju vienošanās, lai paaugstinātu kādas preces cenu (preci uzpērkot un glabājot noliktavās līdz visizdevīgākajam pārdošanas laikam).
blējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> blēt.
čakstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> čakstēt (2).
čiepstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> čiepstēt.
dārdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dārdēt (4).
dīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dīkt.
dimdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (3).
dimdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (4).
dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (1).
dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (4).
dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (5).
duniens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dunēt (4).
džinkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> džinkstēt.
gaudiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> gaudot (1).
guldziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (1).
guldziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (2).
iekauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> iekaukties (1).
kauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaukt (2).
kauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaukt (3).
klukstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> klukstēt.
krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (1).
krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (2).
krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (3).
kūkojiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kūkot [1].
kurkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (1).
kurkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (2).
kurciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkt.
kvieciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kviekt.
māviens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> maut.
parkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> parkšķēt (1).
pēkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšķēt.
pīkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pīkstēt (1).
rēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt (1).
rēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt (1).
rībiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rībēt (4).
rējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> riet.
rukšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rukšķēt.
rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (1).
rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (5).
rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (6).
rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (7).
sēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt (1).
sēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt (2).
sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt [1] (1).
sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt [1] (2).
sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt [1] (3).
sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt [1] (4).
skandiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> skandēt [1].
smilksts Īslaicīga vienreizēja skaņa --> smilkstēt (2).
sparkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sparkšķēt.
spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (1).
spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (2).
spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (3).
spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (1).
spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (2).
spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (3).
spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (4).
stenējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> stenēt (1).
svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (1).
svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (2).
šalciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (1).
šalciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (2).
šķindiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šķindēt.
trikšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> trikšķināt.
zviedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa → zviegt (1).
zviedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa → zviegt (2).
ņaudiens Īslaicīga vienreizēja skaņas --> ņaudēt (1).
tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem.
ņurdiens Īslaicīga, vienreizēja skaņa --> ņurdēt (1).
čīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> čīkstēt (1).
dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (1).
dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (2).
dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (3).
dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (6).
dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (1).
dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (2).
dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (5).
dipiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dipēt.
dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (2).
dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (3).
dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (6).
duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (1).
duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (2).
duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (3).
gārdziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> gargt.
grandiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> grandēt (1). Dārdiens (1).
grāviens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> graut [2] (1).
iesēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> iesēkties.
klabiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klabēt (1).
klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (1).
klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (2).
klauvējiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1).
klikstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klikstēt.
klunkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klunkstēt.
krakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krakšķēt.
kraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kraukšķēt.
krikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krikšķēt.
kripšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kripšķēt.
parkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> parkšķēt (2).
plakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšķēt.
plikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plikšķēt.
plīkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plīkšķēt.
plunkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plunkšķēt.
pukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (2).
pukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (4).
rēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt (3).
rēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt (4).
rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (1).
rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (2).
rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (3).
rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (5).
rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (2).
rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (3).
rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (4).
rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (8).
skrakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrakšķēt. Krakšķiens.
skrapstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapstēt. Skrapšķiens.
skrapšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapšķēt. Skrapstiens.
skraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skraukšķēt. Kraukšķiens.
skripstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skripstēt.
sprakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakstēt. Sprakšķiens.
sprakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakšķēt. Sprakstiens.
spraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> spraukšķēt. Arī sprakšķiens.
šļakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļakstēt.
šļurkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļupstēt.
šmakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmakstēt.
šmaukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmaukstēt (1).
šmīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmīkstēt.
šmiukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmiukstēt.
šņakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņakstēt.
šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (1).
šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (2).
šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (3).
šņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņirkstēt.
švīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švīkstēt.
švirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švīkstēt.
tarkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tarkšķēt (1).
tikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tikšķēt.
tusnījiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tusnīt (2).
žļakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žļakstēt.
žļarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žļarkstēt (1).
žļarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žļarkstēt (2).
žļurkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žļurkstēt.
žņerkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žņerkstēt.
žņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žņirkstēt.
žvadziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žvadzēt.
žvakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žvakstēt.
žvarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žvakstēt.
žvīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žvīkstēt.
pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
bliukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
blūkšķis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
mošeja Islama reliģiskajam kultam paredzēta celtne.
korāns Islama reliģiski dogmatisku, mitoloģisku un juridisku tekstu krājums.
šariats Islama tiesisko, sadzīves un reliģisko normu kopums, kam pamatā ir korānā iekļautie likumi.
atsauksme Īss kritisks apskats, arī recenzija (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku apcerējumu).
brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens).
fabula Īss, parasti alegorisks, daiļdarbs dzejā, retāk prozā, ar pamācošu, satīrisku vai ironisku saturu.
anekdote Īss, saistošs stāstījums par kādu neparastu, interesantu, komisku notikumu.
Ticības apliecība (arī apliecinājums) Īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums.
Mājas svētība Istabas augs ar garenām tumšzaļām lapām. Aspidistra.
Mājas svētība Istabas augs ar garenām, tumšzaļām lapām. Aspidistra.
priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
pārstāvēt Īstenot (savas valsts) diplomātiskās, konsulārās u. tm.) attiecības (ar kādu valsti). Aizstāvēt (savas valsts) intereses (kādā valstī vai starptautiskā organizācijā), uzturēt (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai šādu organizāciju).
iemiesot Īstenot, realizēt (kādu ideju, ieceri).
izpausties Īstenoties, praktiski realizēties (par cilvēka spējām, zināšanām).
vainags Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojama avotu.
oreols Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojuma avotu.
oriģināls Īsts, pirmreizējs (parasti par dokumentiem).
oriģināls Īsts, pirmreizējs dokuments (pretstatā norakstam).
nodrebēt Īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt. Notrīcēt.
nodrebināt Īsu brīdi drebināt un pabeigt drebināt.
nozibsnīt Īsu brīdi kļūt pēkšņi, strauji redzamam, pamanāmam.
paredzēties Īsu brīdi kļūt redzamam, parādīties.
nokrekšķināties Īsu brīdi krekšķināt un pabeigt krekšķināt.
pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam (par to, kas strauji kustas, pārvietojas, parasti garām). Īsu brīdi būt redzamam (par to, kam strauji virzās garām).
parēgoties Īsu brīdi rēgoties, būt redzamam.
uzblīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm blīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
uzbungot Īsu brīdi, arī reizēm bungot (kādam, kam, pa ko).
uzklaudzināt Īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (uz kā, pa ko).
uzplaukšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt (kādam, kam, pa ko). Īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt rokas.
uzplikšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plikšķināt (kādam, kam, pa ko).
uzplīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
uzpliķēt Īsu brīdi, arī reizēm pliķēt (kādam, kam, pa ko).
uzpliukšķināt Īsu brīdi, arī reizēm pliukšķināt (kādam, kam, pa ko).
uzšmaukstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmaukstināt.
uzšmīkstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmīkstināt.
pavīdēt Īsu brīdi, parasti neskaidri, parādīties, kļūt redzamam.
nostreipuļot Īsu brīdi, streipuļot un pārstāt streipuļot.
noraugāties Īsu brīdi, vienu reizi atraugāties.
nobaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi baukšķēt.
nobauroties Īsu brīdi, vienu reizi baurot. Nomauroties (1).
noblakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blakšķēt.
noblākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blakšķēt.
noblarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blarkšķēt.
noblaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blaukšķēt.
noblēt Īsu brīdi, vienu reizi blēt.
noblīkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blīkšķēt.
nobliukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi bliukšķēt.
noblūkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blūkšķēt.
nobrakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brakšķēt.
nobrākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brākšķēt.
nobrikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brikšķēt.
nobrīkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brīkšķēt.
nobūkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi būkšķēt.
nobuldurēt Īsu brīdi, vienu reizi buldurēt (par tītaru).
noburbuļot Īsu brīdi, vienu reizi burbuļot.
noburkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi burkšķēt.
nočabēt Īsu brīdi, vienu reizi čabēt.
nočakstēt Īsu brīdi, vienu reizi čakstēt.
nočaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi čaukstēt.
nočerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čerkstēt.
nočiepstēt Īsu brīdi, vienu reizi čiepstēt.
nočīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čīkstēt.
nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (par putniem, dažiem kukaiņiem).
nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (piemēram, par priekšmetiem).
nočūkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čūkstēt.
nočurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čurkstēt.
nodārdēt Īsu brīdi, vienu reizi dārdēt.
nodīkt Īsu brīdi, vienu reizi dīkt.
nodimdēt Īsu brīdi, vienu reizi dimdēt.
nodūdot Īsu brīdi, vienu reizi dūdot (parasti par baložiem).
nodūkt Īsu brīdi, vienu reizi dūkt (par dažiem kukaiņiem).
nodunēt Īsu brīdi, vienu reizi dunēt.
nodvesties Īsu brīdi, vienu reizi dvest.
nodvest Īsu brīdi, vienu reizi dvest. Nodvesties.
nodzalkstīt Īsu brīdi, vienu reizi dzalkstīt.
nodziedāties Īsu brīdi, vienu reizi dziedāt (par putniem).
nodžinkstēt Īsu brīdi, vienu reizi džinkstēt.
noelsties Īsu brīdi, vienu reizi elst.
nogārgties Īsu brīdi, vienu reizi gārgt. Nogārgt (1).
nogārgt Īsu brīdi, vienu reizi gārgt. Nogārgties.
nogaudoties Īsu brīdi, vienu reizi gaudot (parasti par suni, vilku).
nograbēt Īsu brīdi, vienu reizi grabēt.
nograndēt Īsu brīdi, vienu reizi grandēt.
noguldzēt Īsu brīdi, vienu reizi guldzēt.
nogurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi gurkstēt.
noīdēt Īsu brīdi, vienu reizi īdēt (parasti par govīm).
nodzirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem).
nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem). Nokaukties (1).
noklabēt Īsu brīdi, vienu reizi klabēt.
noklakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klakšķēt.
noklankšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klankšķēt.
noklaudzēt Īsu brīdi, vienu reizi klaudzēt.
noklaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klaukšķēt.
noklepoties Īsu brīdi, vienu reizi klepot.
nokliegties Īsu brīdi, vienu reizi kliegt (par cilvēkiem).
noklikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klikšķēt.
noklinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klinkšķēt.
noklukstēt Īsu brīdi, vienu reizi klukstēt.
noklunkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klunkšķēt.
nozibēt Īsu brīdi, vienu reizi kļūt redzamam, pamanāmam.
noknakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knakšķēt.
noknaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knaukšķēt.
nokniest Īsu brīdi, vienu reizi kniest.
noknikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knikšķēt.
nokņudēt Īsu brīdi, vienu reizi kņudēt.
nokrakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi krakšķēt.
nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi krākt.
nokratīt Īsu brīdi, vienu reizi kratīt un pabeigt kratīt.
nokraukāties Īsu brīdi, vienu reizi kraukāt.
nokraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi kraukšķēt.
nokrekšķēties Īsu brīdi, vienu reizi krekšķēt. Nokrekšķēt (1).
nokrekšķēt Īsu brīdi, vienu reizi krekšķēt. Nokrekšķēties.
nokrikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi krikšķēt.
nokūkot Īsu brīdi, vienu reizi kūkot (par dzeguzi).
nokunkstēties Īsu brīdi, vienu reizi kunkstēt. Nokunkstēt (1).
nokunkstēt Īsu brīdi, vienu reizi kunkstēt. Nokunkstēties (1).
nokurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi kurkstēt.
noraustīt Īsu brīdi, vienu reizi kustināt augšup lejup (ķermeņa daļas).
nokvankšķēt Īsu brīdi, vienu reizi kvankšķēt.
nokviekties Īsu brīdi, vienu reizi kviekt.
noķērkt Īsu brīdi, vienu reizi ķērkt (par dažiem putniem).
noķiķināt Īsu brīdi, vienu reizi ķiķināt.
nomauroties Īsu brīdi, vienu reizi maurot.
nomauties Īsu brīdi, vienu reizi maut.
nomurdēt Īsu brīdi, vienu reizi murdēt.
noņaudēt Īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt.
noņaudēties Īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt. Noņaudēt (1).
noņirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi ņirkšķēt.
noņurdēt Īsu bridi, vienu reizi ņurdēt.
noņurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi ņurkšķēt.
nozibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
nopakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pakšķēt.
nobaltot Īsu brīdi, vienu reizi parādīties (par ko baltu, arī gaišu).
nošķilties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, degt (par uguni, liesmām u. tml.).
noplaiksnīt Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
noplaiksnīties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
noparkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi parkšķēt.
nopaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi paukšķēt.
nopēkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pēkšķēt.
nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi pīkstēt (par dzīvniekiem).
noplaiksnīt Īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīt. Noplaiksnīties.
noplaiksnīties Īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīties. Noplaiksnīt.
noplakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plakšķēt.
noplākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plākšķēt.
noplarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plarkšķēt.
noplaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plaukšķēt.
noplīkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plīkšķēt.
noplinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plinkšķēt.
nopliukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pliukšķēt.
noplunkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plunkšķēt.
nopļerkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pļerkšķēt.
nopogot Īsu brīdi, vienu reizi pogot.
nopukstēt Īsu brīdi, vienu reizi pukstēt (parasti par sirdi).
nopukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pukšķēt.
nopurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi purkšķēt.
norēkties Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
norēkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu, troksni (par ierīci, mehānismu). Norēkties (4).
noņerkstēt Īsu bridi, vienu reizi radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni.
nomurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas.
noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt smalku, stieptu skaņu (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
nogaudot Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptas, spalgas, svelpjošas skaņas.
nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām). Nokaukt (2).
nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām). Nokaukties (2).
nošņākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Nošņākt (3).
nošņākt Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Nošņākties (3).
nodūkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (piemēram, par motoriem, ierīcēm).
norēkties Īsu brīdi, vienu reizi rēkt (par dzīvniekiem). Norēkt (1).
norēkt Īsu brīdi, vienu reizi rēkt (par dzīvniekiem). Norēkties (1).
norībēt Īsu brīdi, vienu reizi rībēt.
norīstīties Īsu brīdi, vienu reizi rīstīties.
norukšķēties Īsu brīdi, vienu reizi rukšķēt. Norukšķēt.
norukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi rukšķēt. Norukšķēties.
norūkt Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
norūkt Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (parasti par dzīvniekiem).
nosanēt Īsu brīdi, vienu reizi sanēt.
nosaukties Īsu brīdi, vienu reizi saukt. Arī nosaukt (3).
nosēkties Īsu brīdi, vienu reizi sēkt.
nosīkt Īsu brīdi, vienu reizi sīkt.
noskanēt Īsu brīdi, vienu reizi skanēt.
noskrapšķēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapšķēt.
noskraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi skraukšķēt.
noskūpstīt Īsu brīdi, vienu reizi skūpstīt.
nosmieties Īsu brīdi, vienu reizi smieties.
nosmilkstēt Īsu brīdi, vienu reizi smilkstēt.
nosparkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi sparkšķēt.
nograut Īsu brīdi, vienu reizi spēcīgi, dobji, nevienmērīgi noskanēt.
nospiegties Īsu brīdi, vienu reizi spiegt.
nospindzēt Īsu brīdi, vienu reizi spindzēt.
nosprakstēt Īsu brīdi, vienu reizi sprakstēt. Nosprakšķēt.
nosprakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi sprakšķēt. Nosprakslēt.
nospraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi spraukšķēt.
nosprausloties Īsu brīdi, vienu reizi sprauslāt.
nospurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi spurkšķēt.
nostenēties Īsu brīdi, vienu reizi stenēt.
nostirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi stirkšķēt.
nostomīties Īsu brīdi, vienu reizi stomīties.
nostrinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi strinkšķēt.
nosvilpties Īsu brīdi, vienu reizi svilpt: nosvilpt (1).
nosvilpt Īsu brīdi, vienu reizi svilpt.
nošalkt Īsu brīdi, vienu reizi šalkt.
nošķaudīties Īsu brīdi, vienu reizi šķaudīt.
nošķindēt Īsu brīdi, vienu reizi šķindēt.
nošļakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šļakstēt.
nošļākt Īsu brīdi, Vienu reizi šļākt. Nošļākties (2).
nošļākties Īsu brīdi, vienu reizi šļākties: nošļākt (2).
nošmakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmakstēt.
nošmaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmaukstēt.
nošmīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmīkstēt.
nošmiukstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmiukstēt.
nošmūkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmūkstēt.
nošņakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņakstēt.
nošņākties Īsu brīdi, vienu reizi šņākt (par dzīvniekiem, arī cilvēkiem).
nošņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņerkstēt.
nošņirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņirkstēt.
nošvīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi švīkstēt.
nošvirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi švirkstēt.
notarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tarkšķēt.
notikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tikšķēt.
notinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tinkšķēt.
notirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tirkšķēt.
notrankšķēt Īsu brīdi, vienu reizi trankšķēt.
notrinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi trinkšķēt.
notusnīt Īsu brīdi, vienu reizi tusnīt.
nourkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi urkšķēt.
novaidēties Īsu brīdi, vienu reizi vaidēt.
novaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi vaukšķēt.
novirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi virkšķēt.
nozibeņot Īsu brīdi, vienu reizi zibeņot.
nozibsnīt Īsu brīdi, vienu reizi zibsnīt.
nozibšņot Īsu brīdi, vienu reizi zibšņot. Nozibsnīt (1).
nozlarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi zlarkšķēt.
nozuzēt Īsu brīdi, vienu reizi zuzēt.
nozviegties Īsu brīdi, vienu reizi zviegt.
nožagoties Īsu brīdi, vienu reizi žagoties.
nožāvāties Īsu brīdi, vienu reizi žāvāties.
nožļakstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļakstēt.
nožļarkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļarkstēt.
nožļerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļerkstēt.
nožļirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļirkstēt.
nožļurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļurkstēt.
nožņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žņerkstēt.
nožņirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žņirkstēt.
nožvadzēt Īsu brīdi, vienu reizi žvadzēt.
nožvakstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvakstēt.
nožvākstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvākstēt.
nožvarkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvarkstēt.
nožvaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvaukstēt.
nožvīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvīkstēt.
nožvinkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvinkstēt.
nožvirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvirkstēt.
karbonārs Itālijā 19. gadsimta sākumā nodibinātas slepenas biedrības loceklis, kas cīnījās pret franču un austriešu okupācijas varu Itālijā un par Itālijas apvienošanu.
mohārs Itālijas sarenes pasugas augs (graudzāļu dzimtā), ko kultivē pārtikai un lopbarībai.
cinisms Izaicinoši nicinoša izturēšanās pret vispārpieņemtām tikumības un pieklājības normām, to atklāta ignorēšana.
Lēkt acīs Izaicinoši, asi iebilst, runāt pretī.
Lēkt acīs Izaicinoši, asi iebilst, runāt pretī.
ataugt Izaugt no jauna (tā vietā, kas jau kādreiz bijis).
atpūsties Izbeigt regulāri strādāt, darboties (par veciem cilvēkiem).
izputēt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli). Nerealizēties (par cerībām, plāniem u. tml.).
izkapāt Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) - par lodēm.
līnijdroška Izbraucamie rati ar sēdekli garenvirzienā.
izsēdināt Izcelt pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
bet Izceļ pretstatu starp izteicējiem, ja pirmais izteicējs ir nolieguma formā.
emigrēt Izceļot no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
izskaistināt Izdaiļot, izgreznot.
izskaistināties Izdaiļoties, izgreznoties.
strobēt Izdalīt (signālu, tā daļu) noteiktā laika intervālā vai noteiktā frekvenču joslā.
detektēt Izdalīt (zemfrekvences svārstības) no modulētām augstfrekvences svārstībām.
atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (piemēram, ilgākas uzglabāšanas, temperatūras maiņu rezultātā) - par dažiem pārtikas produktiem.
balot Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu).
balēt Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu). Balot (1).
gaismot Izdalīties, būt redzamam (uz tumšāka fona).
balot Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona.
balsnīt Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona.
ēnoties Izdalīties, būt redzamam uz gaiša fona (piemēram, par tumšu priekšmetu, figūru).
palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
izplatīt Izdalot, pārdodot piegādāt (piemēram, preses izdevumus, biļetes).
rentgenoskopēt Izdarīt (kā) rentgenoskopiļu.
rezecēt Izdarīt (kā) rezekciju.
trepanēt Izdarīt (kā) trepanāciju.
virzīt Izdarīt gājienu (ar šaha figūru, dambretes kauliņu u. tml.).
apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu (ticīgo uztverē).
Palocīt (arī pieliekt) celi Izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
Pieliekt (arī palocīt) celi Izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
Palocīt (arī pieliekt) celi Izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
Nodarīt pāri Izdarīt pārestību, apbēdinot, sagādājot ciešanas.
Likt punktu uz «i» Izdarīt pēdējos precizējumus.
(Uz)likt punktu uz i Izdarīt pēdējos precizējumus.
Uzlikt punktu uz i Izdarīt pēdējos precizējumus.
izpreparēt Izdarīt preparēšanu.
Nākt prettriecienā Izdarīt prettriecienu (par pretinieku).
Dot prettriecienu Izdarīt prettriecienu.
Nākt pretuzbrukumā Izdarīt pretuzbrukumu (par pretinieku).
Nākt pretuzbrukumā (arī prettriecienā) Izdarīt pretuzbrukumu (prettriecienu) - par pretinieku.
reveransēt Izdarīt reveransu.
izrevidēt Izdarīt revīziju.
uzelpot Izdarīt spēcīgu ieelpu un izelpu, pārejot sasprindzinājumam, uzbudinājumam u. tml.
Salaist grīstē Izdarīt tā, ka (kas) mežģījas, notiek pretēji vēlamajam.
Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika nekā paredzēts (kādam nolūkam).
Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika, nekā paredzēts (kādam nolūkam).
atkārtot Izdarīt, izpildīt vēlreiz vai vairākas reizes (vienu un to pašu).
dega Izdegusi vieta (piemēram, mežā, tīrelī).
Taisīt (labu) partiju Izdevīgi apprecēties.
Taisīt (labu) partiju Izdevīgi apprecēties.
papildizdevumi Izdevumi (naudas summas), kas rodas papildus iepriekš paredzētajiem izdevumiem.
kapitālieguldījums Izdevumi nolūkā izveidot jaunus, kā arī rekonstruēt vai paplašināt esošos pamatlīdzekļus tautas saimniecībā.
Apgrozības izmaksas Izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
Kapitāla apgrozības izmaksas Izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
Kopoti raksti Izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
Kopoti raksti Izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
mītisks Izdomāts, nereāls.
izdīdīt Izdresēt.
iztrenkt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
iztriekt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
papildizeja Izeja, ko izmanto papildus galvenajai izejai vai apstākļos, kad galveno izeju nav iespējams izmantot, rezerves izeja.
koksne Izejviela, ko iegūst no nozāģētu koku stumbriem, retāk no zariem, saknēm.
smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
Eņģeļu mati Izgreznojums (parasti Jaungada eglītēm) - zeltainas vai sudrabainas stīgas.
dekorācija Izgreznojums, izrotājums (piemēram, kādā vietā, telpā).
uzskaistināt Izgreznot, izdaiļot, parasti mazliet.
izdekorēt Izgreznot, izrotāt (parasti telpu, vietu).
appušķot Izgreznot, izrotāt.
sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju). Sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai.
pratināt Izjautāt (kādu) pēc procesuāliem noteikumiem, lai iegūtu informāciju lietas pareizai izlemšanai.
nožēlot Izjust (pret kādu) līdzjūtību, līdzcietību.
atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares, izbaudīšanas.
respektēt Izjust dziļu cieņu (pret kādu, ko), pakļauties (kāda, kā) ietekmei.
iecienīt Izjust dziļu cieņu, godbijību, arī patiku (pret kādu cilvēku).
pieķerties Izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu) un izveidot ciešu saikni (ar to).
Trīt zobus Izjust ienaidu (pret kādu). Arī ļaunoties.
Trīt zobus Izjust ienaidu, (pret kādu). Arī ļaunoties.
iežēloties Izjust līdzjūtību, žēlumu (pret kādu). Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt (ko kāda labā). Apžēloties.
ienīst Izjust naidīgu attieksmi (pret ko).
ienīst Izjust naidu (pret kādu). Nīst (parasti spēcīgi).
šķebināties Izjust nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns.
ieredzēt Izjust nepatiku (piemēram, pret parādību, norisi). Nevarēt paciest.
simpatizēt Izjust simpātijas (pret kādu).
simpatizēt Izjust simpātijas (pret ko).
apskaust Izjust skaudību (pret kādu).
iekārot Izjust spēcīgu baudkāru tieksmi iegūt (pretēja dzimuma cilvēku). Izpaust šādu tieksmi.
pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu) sevišķu (pat pārmērīgu) cieņu un mīlestību. Dievināt.
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu). Iemīlēt (2).
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust interesi (par ko), pieķeršanos (kam), arī nepieciešamību (pēc kā).
noreibt Izjust, parasti vieglu, reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
izkārtne Izkārta reklāma.
iedalīt Izkārtot (laiku), paredzot (tā) izlietojumu.
kabarejs Izklaidējoši priekšnesumi (parasti restorānos, kafejnīcās).
nojukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
Būt uz kājām Izkļūt no grūtībām, sarežģītas situācijas.
izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
pāraugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, pārspēt (kādu).
asināt Izkopt, attīstīt (prātu, retāk dzirdi, redzi).
iet Izkrist (par matiem, spalvu). Lobīties, atdalīties (par ādu, krevelēm u. tml.).
profanācija Izkropļošana, sagrozīšana, necienīga izturēšanās (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
kirasieris Izlases kavalērijas jātnieks (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, Rietumeiropas valstīs).
salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
nogludināt Izlīdzināt (piemēram, pretrunas, ne saskaņas).
vairoggredzens Izliekts vairogveida gredzens.
nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot iespējamo rezultātu. Sabojāt. Samaitāt.
noniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu. Izniekot.
rekognoscēt Izlūkot (apvidu, pretinieka dislokāciju) pirms militārām operācijām (par komandieriem, štāba virsniekiem).
sibarīts Izlutināts cilvēks, kas dzīvo greznībā un bezdarbībā.
pavērst Izmainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
pagriezt Izmainīt (kā) kustības, stāvokļa virzienu, arī izmainīt kustību, stāvokli (kādā virzienā). Pavērst (ko pret ko, uz ko u. tml.).
pagriezt Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli (kādā virzienā). Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli tā, lai (tās) būtu vērstas (pret ko, uz ko u. tml.).
salūzt Izmainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru.
paškustība Izmaiņa, pārmaiņa iekšējas attīstības rezultātā.
papildizmaksa Izmaksa, ko saņem vai izsniedz papildus iepriekš paredzētajai izmaksai.
rentgenografēt Izmantojot rentgenstarojumu, iegūt (kā) attēlu uz fotofilmas.
spiest Izmantojot, piemēram, savu spēku, varu, panākt, ka (kāds), parasti pret (tā) gribu, veic ko. Panākt, ka (kāds) ko dara saskaņā ar rīkotāja gribu.
balstīties Izmantot (materiālus, resursus) par pamatu (piemēram, darbībai, kā organizēšanai).
patērēt Izmantot (piemēram, pārtikas preces, rūpniecības preces) personisko vajadzību apmierināšanai (par cilvēku, cilvēku grupām).
zondēt Izmantot īpašas metodes (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
Apiet likumu ar līkumu Izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
Apiet likumu ar līkumu Izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
Apiet likumu ar līkumu Izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
Likt lietā Izmantot pareizi, visatbilstošāk, īstā vietā.
Likt lietā Izmantot pareizi, visatbilstošāk, īstā vietā.
Lietot (kāda) ieročus (pret viņu) Izmantot pretinieka paņēmienus.
realizēt Izmantot, arī īstenot (ko paredzētu, iespējamu).
atrisinājums Iznākums, rezultāts (darbībai, konfliktam) literārā darba kompozīcijā.
gals Iznākums, rezultāts.
dragāt Iznīcināt (pretinieku karā).
Izmest (vēstures) mēslainē (arī mēslienē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
Izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslainē (retāk mēslienē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
Izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslienē (biežāk mēslainē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
izdot Iznomāt, izrentēt (piemēram, zemi, saimniecību).
izkāpt Izņemot kāres, iegūt (medu).
kabinets Izolēta, neliela viesu telpa (piemēram, restorānā).
izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi (pret ko, parasti darbībā, rīcībā).
Izgāzt (retāk izliet) žulti Izpaust niknumu, ļaunumu (pret kādu), parasti runā.
Izliet (biežāk izgāzt) žulti Izpaust niknumu, ļaunumu (pret kādu), parasti runā.
Izgāzt (retāk izliet) žulti Izpaust niknumu, ļaunumu (pret kādu), parasti runā.
Saraukt degunu Izpaust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
atmirdzēt Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
atmirgot Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
atspoguļoties Izpausties, būt redzamam (sejas izteiksmē, balsī, kustībās u. tml.).
papildizpeļņa Izpeļņa, ko saņem papildus iepriekš paredzētajai peļņai.
apsteigt Izpildīt (plānus, ieceres) ātrāk nekā paredzēts.
džigitēt Izpildīt sarežģītus vingrojumus, jājot uz auļojoša zirga.
Turēt solījumu (arī zvērestu) Izpildīt solījumu (zvērestu).
Turēt zvērestu (arī solījumu) Izpildīt zvērestu (solījumu).
debess Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama novērotājam no Zemes.
starot Izplatīt gaismu (par gaismas avotu). Būt gaišam, labi saredzamam (par gaismu).
krist Izplatīties (pret kādu šķērsli) - par skaņu.
izlauzties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu. Kļūt redzamam cauri (kam), caur (ko) - parasti par debess spīdekļiem.
spīdēt Izplatīties, būt, parasti labi, redzamam (par gaismu).
māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
apziņa Izpratne. Apzinīga attieksme (pret ko)
Aizvadīt tautās Izprecināt (meitu, māsu).
Izvadīt (arī aizvadīt) tautās Izprecināt (meitu, māsu).
Izvadīt (arī aizvadīt) tautās Izprecināt (meitu, māsu).
Laist (arī izvest, izdot) tautās Izprecināt (meitu, māsu).
Vadīt tautās Izprecināt (meitu, māsu).
izdot Izprecināt (parasti meitu).
Izdot par sievu Izprecināt (parasti meitu).
Izdot pie vīra Izprecināt (parasti meitu).
Izdot tautās Izprecināt, parasti, aizlaižot prom no mājām.
atdot Izprecināt.
dot Izprecināt.
izlaist Izprecināt.
izprecēt Izprecināt.
izvadīt Izprecināt.
izvest Izprecināt.
Izvest tautās Izprecināt.
Laist tautās Izprecināt.
Aizlaist tautās Izprecināt.
prologs Izrādē - ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
atsaukties Izrādīt interesi, pievērst uzmanību, reaģēt. Ar savu darbību atbalstīt.
maigoties Izrādīt maigumu, arī mīlestību (pret kādu). Arī mīlināties (1).
apstiprināties Izrādīties par pareizu, pamatotu.
pavedināt Izraisīt (kādā) baudkāru tieksmi iegūt pretējā dzimuma cilvēku.
ieinteresēt Izraisīt (kādā) interesi (par ko).
piesaistīt Izraisīt (kādā) interesi, patiku (pret sevi).
piesaistīt Izraisīt (kādā) patiku, interesi (par ko).
iepatikties Izraisīt (kādam) patiku, simpātijas (pret sevi).
iedvest Izraisīt (noteiktu attieksmi, jūtas pret sevi).
nodarīt Izraisīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu (ko nevēlamu, ļaunu). Izdarīt (kādam pārestību).
ieinteresēt Izraisīt ar savu saturu, īpašībām u. tml. (kādā) interesi (par sevi).
īgnēties Izraisīt dusmas, īgnumu. Būt pretīgam, nepatīkamam.
Paņemt savā varā Izraisīt dziļu interesi, aizrautību.
Paņemt savā varā Izraisīt dziļu interesi, aizrautību.
augt Izraisīt iekaisumu (par infekcijas slimību, kuras pretpote ir ievadīta organismā).
iesildīt Izraisīt iereibumu.
īgnēt Izraisīt īgnumu. Būt pretīgam, nepatīkamam.
rūpēt Izraisīt interesi (parasti par materiālām vērtībām).
Ieņemt sirdī Izraisīt kādas jūtas sevī. Būt ar pozitīvu attieksmi (pret kādu).
Ieņemt sirdī Izraisīt kādas jūtas sevī. Būt ar pozitīvu attieksmi (pret kādu).
šķebināt Izraisīt nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu (piemēram, par ko saldu, treknu).
savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu interesi, arī patiku, labvēlību.
Reibināt prātu (arī galvu, sirdi) Izraisīt reiboni.
Reibināt galvu (arī sirdi, prātu) Izraisīt reiboni.
Reibināt sirdi (arī prātu, galvu) Izraisīt reiboni.
reibināties Izraisīt sev reiboni (1).
nošķebināt Izraisīt stipru pretīguma sajūtu (piemēram, par ko saldu). Apšķebināt.
saistīt Izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku.
intriģēt Izraisīt ziņkāri, arī aizdomas. Interesēt.
izdiedelēt Izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
dot Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
sniegt Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
raibot Izraisīties redzes traucējumiem (šķietamu plankumu veidā), piemēram, aiz uztraukuma, noguruma.
sanākt Izraisīties, izveidoties, rasties (kā) rezultātā (piemēram, par norisi, stāvokli).
atgrūst Izraisot negatīvu attieksmi pret sevi, atbaidīt.
piemērot Izraudzīties (piemēram, realizējamo likumu, sodu) sakarā ar konkrētu situāciju, konkrētiem apstākļiem.
saretināt Izretināt (augus) lielākā daudzumā. Izretināt (augu lielāku daudzumu).
izpudurot Izretināt (augus), atstājot puduros. Šādā veidā apstrādāt (piemēram, lauku).
izretoties Izretināties (1).
izretoties Izretināties (2).
izretoties Izretināties (3).
pieretušēt Izretušēt (atsevišķās vietās).
izpušķot Izrotāt, izgreznot.
izpušķoties Izrotāties, izgreznoties.
vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
izvirzīt Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu). Likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu).
izvairīt Izsargāt, pasargāt (no saskares, sadursmes).
Žēlīgais Dievs! arī (Ak) tu žēlīgais! Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
glauns Izskatīgs, smalks, arī grezns (piemēram, par apģērbu).
pārrevidēt Izskatīt (piemēram, lēmumu, pieņēmumu, teoriju) vēlreiz, no jauna.
pārskatīt Izskatīt, novērtēt vēlreiz, no jauna.
izlīst Izslīdēt, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem).
pārtrumpot Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), pārspēt (kādu kāršu spēlē). Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), iegūt (pretinieka izspēlēto) kārti.
blāzmot Izstarot vai atstarot (vāju) gaismu. Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu gaišumu.
uvāls Izstiepta augstiene, izstiepts reljefa pacēlums ar lēzenām nogāzēm, bez skaidri izteiktas piekājes.
artikuls Izstrādājuma, preces tips.
juvelierizstrādājums Izstrādājums (piemēram, rotas lieta, greznuma priekšmets, mākslas priekšmets), kas izgatavots no dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem, dārgmetāliem un metāliem.
tara Izstrādājums, ko izmanto preču iesaiņošanai (lai šo preci glabātu, transportētu).
projekts Izstrādāts plāns, tehnoloģiskā shēma (kā, piemēram, būves, rūpnīcas, mašīnas u. tml.) realizēšanai, rekonstruēšanai.
izģeņģerēt Izstreipuļot.
solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
rišeljē Izšuvuma tehnikas veids, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, kontūru, fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
acs Izteiksme, kas saistīta ar redzes orgānu.
ironija Izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam. Izsmejoša zobgalība.
pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgas krasas pārejas, spilgti kontrasti.
izvirzīt Izteikt (funkciju) ar bezgalīgas rindas palīdzību. Izteikt (funkciju) ar bezgalīga reizinājuma palīdzību.
Sadalīt skaitli pirmreizinātājos Izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
Sadalīt skaitli pirmreizinātājos Izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
Sadalīt skaitli pirmreizinātājos Izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
nozvērēties Izteikt stingru solījumu, zvērestu.
novēlēt Izteikt vēlējumu. Vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos.
pieteikties Izteikt vēlēšanos strādāt, darboties (kur) un to oficiāli nokārtot. Arī piereģistrēties.
Pacelt balsi Izteikt, izpaust savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko).
piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina, arī precizē iepriekš teikto.
starpsauciens Izteikums (parasti skaļš, īss), kurā pausta reakcija uz kāda runu, darbību, izturēšanos. Arī replika (1).
skatīt Iztēlot (ko), parasti redzes priekšstatos.
Gara acīm skatīt (arī redzēt) Iztēlot redzes priekšstatos.
Gara acīm redzēt (arī skatīt) Iztēlot redzes priekšstatos.
Gara acīm skatīt (arī redzēt) Iztēlot redzes priekšstatos.
pārtērēt Iztērēt vairāk nekā paredzēts (laiku).
pārtērēt Iztērēt vairāk nekā vajadzīgs, paredzēts (piemēram, līdzekļus, izejmateriālus).
uzturs Iztikai paredzētie uzturlīdzekļi (kādam).
izgaiņāt Iztrenkāt (dzīvniekus).
attieksme Izturēšanās veids (pret ko).
neprātība Izturēšanās, rīcība, kas ir nepārdomāta, pretēja prāta apsvērumiem.
lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme (pret ko).
lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas respekts pret pastāvošo varu, tās likumu ievērošana.
nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas ir pretrunā ar pieklājības normām. Izturēšanās, rīcība, runa, kas aizskar, apvaino kādu.
tiranizēt Izturēties (pret citiem cilvēkiem) patvaļīgi, nežēlīgi, varmācīgi.
apieties Izturēties (pret dzīvniekiem).
lidot Izturēties (pret kādu cilvēku) sevišķi laipni, uzmanīgi, lai iegūtu (tā) labvēlību, mīlestību.
nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu.
Glaudīt ar cimdiem, retāk glaudīties kā ar cimdiem Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības.
Glaudīties kā ar cimdiem, biežāk glaudīt ar cimdiem Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības.
Glaudīt ar cimdiem, retāk glaudīties kā ar cimdiem Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības.
lutināt Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, iecietīgi (piemēram, pasargājot no grūtībām, izdabājot).
nievāt Izturēties (pret kādu) noliedzoši, ar pazemojošu necieņu. Pelt.
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem). Arī just līdzi (kādam).
pieiet Izturēties (pret kādu) tā, ka izraisa (tā) uzticību, atsaucību, atklātību.
ņemt Izturēties (pret kādu), apieties (ar kādu).
ceremonēties Izturēties ceremoniāli, pārsmalcināti.
Dzīvu aprakt Izturēties necilvēcīgi pret kādu.
Dzīvu aprakt Izturēties necilvēcīgi pret kādu.
atstumt Izturēties nelaipni, vēsi (pret kādu). Atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
Saņemt (kādu) stingri (rokās) Izturēties nopietni, stingri, arī baigi pret kādu.
Saņemt (kādu) stingri (rokās) Izturēties nopietni, stingri, arī bargi pret kādu.
rotaļāties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
spēlēties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
Ievērot distanci Izturēties rezervēti, nenodibināt tuvākas attiecības.
Ievērot distanci Izturēties rezervēti, nenodibināt tuvākas attiecības.
mīlināties Izturēties rotaļīgi, pieglaudīgi (pret ko) - par dzīvniekiem.
apgānīt Izturēties zaimojoši, neatbilstoši reliģiskajām normām.
smīnēt Izturēties zobgalīgi, ironiski, nievīgi (pret ko).
vērsties Izturēties, rīkoties draudīgi, naidīgi (pret kādu, pret ko).
Peldēt pret straumi Izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai.
Peldēt pret straumi Izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai.
rezistence Izturība (organismam) pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību.
pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem mikroorganismiem.
nodilumizturība Izturība pret mehāniskās berzes iedarbību.
slimībizturība Izturība, arī neuzņēmība (augiem) pret slimībām.
pikē Izturīgs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums ar reljefu rakstu.
rezistents Izturīgs pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību (par organismiem).
nodilumizturīgs Izturīgs pret mehāniskās berzes iedarbību.
pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
Dot (arī atdot) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
Dot (arī atdot) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
Parādīt (arī atdot) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
Dot (arī atdot, parādīt) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju) Izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).
uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet.
sapost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu. Izgreznot, izrotāt (kādu).
savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp valstīm, pilsētām, reģionālām vienībām u. tml.), arī iekļaut (tās) kādā savienībā.
uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznoties, izrotāties, parasti mazliet.
saposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu. Izgreznoties, izrotāties.
gult Izveidoties, būt redzamam, izpausties (piemēram, sejā, acīs).
pārvēlēt Izvēlēt vēlreiz, no jauna (valsts vai sabiedriskā amatā).
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
notrāpīt Izvēlēties, atrast (ko pareizu, vēlamu).
pagludināt Izvēloties atbilstošākus izteiksmes līdzekļus, palabot, padarīt precīzāku (valodu, stilu).
gludināt Izvēloties atbilstošus izteiksmes līdzekļus, labot, precizēt (valodu, stilu).
atvemt Izvemt (parasti nedaudz nesagremotas barības).
pārlūkot Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām). Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām) vēlreiz, no jauna.
evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa.
eksportēt Izvest (preces, kapitālu) uz ārzemēm.
izķerrot Izvest ķerrā (naidīgu uzraugu, meistaru, spiegu u. tml.) no fabrikas, uzņēmuma, paužot protestu (pirmsrevolūcijas Krievijā).
reeksportēt Izvest no ārzemēm ievestās preces uz citu valsti bez to pārstrādes.
ģeogrāfija Izvietojums (kādai saimnieciskās vai kultūras dzīves nozarei).
izlikt Izvietot (piemēram, preci, eksponātus) apskatei.
izstādīt Izvietot, nolikt apskatei, pārdošanai (preces).
deguns Izvirzījums, izcilnis virs mutes (kur sākas elpošanas ceļš un atrodas ožas orgāna receptori).
zināšana Izziņas rezultāts, arī sistematizēts ziņu kopums (piemēram, kādā nozarē).
izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu). Pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas).
nojukt Izzust parastajai, pareizajai kārtībai starp (kā) daļām.
sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem).
naktsjaka Jaka, kas paredzēta gulēšanai.
sintoisms Japāņu reliģija, kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
ranverss Jāšanas figūra (manēžas jāšanā) - zirga sāniska virzīšanās nost no manēžas sienas tā, ka zirga galva pavērsta pret sienu.
piruete Jāšanas mākslā - zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
pārjaukt Jaukt (ko) visu, viscaur. Jaukt (ko) vēlreiz, no jauna. Pārmaisīt (1).
pārmaisīt Jaukt un irdināt (augsni) vēlreiz, no jauna.
neps Jaunā ekonomiskā politika - padomju valsts ekonomiskā politika pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu (no 1921. gada līdz 30. gadu 2. pusei).
slēdziens Jauna sprieduma (secinājuma) veidošana uz viena sprieduma vai vairāku spriedumu (premisu) pamata pēc noteiktiem loģikas likumiem.
jaunava Jauna, neprecējusies sieviete.
meiča Jauna, neprecējusies sieviete.
meita Jauna, neprecējusies sieviete.
zeltene Jauna, neprecējusies sieviete.
feldfēbelis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe (parasti augstākā) pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe dažās ārzemju armijās, buržuāziskās Latvijas armijā, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas armijā līdz 19. gadsimta sākumam. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
apakšvirsnieks Jaunākā komandējošā sastāva, instruktoru (parasti zemākā) dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
attīstība Jaunas kvalitātes rašanās, pāreja augstākā pakāpē, plašāka apjoma sasniegšana, pilnveidošanās (sabiedrības dzīvē, zinātnē, mākslā u. tml.).
Līgavas māsas Jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai.
Meitas (arī puiša) dienas Jaunība, laiks, kad nav vēl apprecējusies (apprecējies).
Puiša dienas Jaunība, laiks, kad vēl nav precējies.
Meitas dienas Jaunība, laiks, kad vēl nav precējusies.
hipijs Jaunietis (kapitālistiskajās valstīs), kas pauž protestu pret sabiedrisko iekārtu ar pasivitāti, ekstravagantu apģērbu un izturēšanos.
Tautu (retāk tautas) dēls Jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī precinieks. Tautietis (2).
Tautu (retāk tautas) dēls Jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī precinieks. Tautietis.
pirmsiesaukumnieks Jaunietis, kas pirms iesaukuma vecuma sasniegšanas ir pakļauts reģistrācijai militārajās iestādēs.
zaļš Jauns, fiziski un garīgi nenobriedis, darbā nepieredzējis.
jauneklis Jauns, neprecējies vīrietis.
jaunkungs Jauns, neprecējies vīrietis.
pienapuika Jauns, nezinošs, nepieredzējis vīrietis.
stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
viedēt Jaust, arī paredzēt, iecerēt.
pārjaut Jaut vēlreiz, no jauna.
apjautāties Jautājot izpaust interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
Stiprā puse Jautājums, darbības nozare, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, veiklība, prasme.
Stiprā puse Jautājums, darbības nozare, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, veiklība, prasme.
Vājā puse Jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
Vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts Jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
Vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts Jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā). Jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju.
robežjautājums Jautājums, ko pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem vai ko pētī divas (retāk vairākas) zinātnes nozares.
pārjautāt Jautāt vēlreiz, no jauna.
teorēma Jebkuras zinātnes nozares apgalvojums, kura patiesumu pamato, pierāda ar zinātnes atziņām.
tuvākais Jebkurš cilvēks attieksmē pret citu cilvēku.
ideja Jēdziens, priekšstats, kas cilvēka apziņā atspoguļo īstenību un pauž viņa attieksmi pret apkārtējo pasauli.
abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
jērenīca Jērādas cepure. Jērene [1].
jērene Jērādas cepure. Jērenīca.
jezuītisms Jezuītu reliģiski politiskā darbība. Jezuītu reliģiski politisko uzskatu kopums.
Gaismas koeficients Jogu stiklu laukuma attiecība pret grīdas laukumu.
tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml. Uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja.
pretjons Jons, kura lādiņa zīme ir pretēja (piemēram, koloīda daļiņas, elektroda) virsmas lādiņa zīmei.
kristālrežģis Jonu, atomu vai molekulu sistēma, kurai raksturīgs šo daļiņu regulārs telpisks izvietojums, kas periodiski atkārtojas trijās dimensijās.
subtropi Josla starp tropu un mēreno joslu.
Mērenā josla Josla, kurā ir mērens klimats.
Pātaru deķis Jūdaismā - iegarena, četrstūraina sega, ko liek uz pleciem, skaitot lūgšanu.
rabīns Jūdaismā - likumu un reliģijas mācītājs, garīdznieks.
kabala Jūdaisma reliģijas mistiska mācība, kuras pamatā ir Vecās derības vārdu un skaitļu simboliska interpretācija.
sinagoga Jūdaisma reliģiska organizācija.
sinagoga Jūdaisma reliģiskajam kultam paredzēta celtne.
talmuds Jūdaisma reliģisko, filozofisko, ētisko, tiesisko, sadzīves priekšrakstu, mācību krājums. Attiecīgā grāmata.
pārjūgt Jūgt vēlreiz, no jauna (piemēram, nomainot zirgu, ratus, ragavas).
pārjumt Jumt vēlreiz, no jauna.
jumtgals Jumta kore, jumta gals.
čukurs Jumta plakņu savienojuma līmeniskā šķautne. Kore.
starpspāre Jumta spāre, ko novieto starp citām (galvenajām) spārēm.
Teritoriālā jūra Jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā.
abrāzija Jūras krastu noārdīšanās viļņu darbības rezultātā.
Prīžu tiesības Jūras tiesību nozare, kas regulē jautājumus, kuri attiecas uz pretinieka (dažreiz arī uz neitrālu valstu) kuģu un kravas aizturēšanu un iznīcināšanu kara laikā.
kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana.
papildizmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana, ko veic papildus (lai ko precizētu).
Izgudrotāju tiesības Juridisko normu kopums, kas regulē personiskās un mantiskās attiecības, kuras rodas sakarā ar izgudrojumu un racionalizācijas priekšlikumu radīšanu un to izmantošanu.
Starptautiskās tiesības Juridisko principu un normu kopums, kas regulē attiecības starp valstīm un citiem starptautisko attiecību subjektiem.
Konsulāras tiesības Juridisku normu kopums, kas regulē konsulu rangus, iecelšanu, pieņemšanu, atsaukšanu, darbību, uzdevumus.
kazuists Jurists, kam ir pieredze kazuistikā (1).
juriskonsults Jurists, kas strādā iestādē, uzņēmumā, organizācijā par pastāvīgu konsultantu juridiskos jautājumos un aizstāv šīs iestādes, uzņēmuma, organizācijas likumīgās intereses.
nīst Just naidu (pret kādu).
reibt Just reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
dzimumtieksme Jutekliska, seksuāla tieksme pret otru indivīdu.
radiojutība Jutība pret jonizējošā starojuma iedarbību.
tenzorezistors Jutīgs elements, kura elektriskā pretestība mainās, to deformējot.
marksisms K. Marksa un Fr. Engelsa mācība - zinātniska pasaules uzskata teorētiskais pamats, uz kuru balstās strādnieku šķiras cīņa pret buržuāziju, par cilvēces sociālo un garīgo atbrīvošanu, par komunistiskās sabiedrības uzcelšanu.
Marksisms-ļeņinisms K. Marksa, F. Engelsa, V. I. Ļeņina revolucionārā mācība.
Marksisms-ļeņinisms K. Marksa, Fr. Engelsa, V. I. Ļeņina revolucionārā mācība.
valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa estētisko pārdzīvojumu, piesaista interesi.
Kā kuro reizi Kā katrā atsevišķā reizē (gadās, vajadzīgs, nepieciešams).
Kā kuro reizi Kā katrā atsevišķā reizē (gadās, vajadzīgs, nepieciešams).
Kā kuro reizi Kā katrā atsevišķā reizē (gadās, vajadzīgs, nepieciešams).
treškārt Kā trešais pēc kārtas. Trešajā vietā.
kabarē Kabarejs (1).
kabarē Kabarejs (2).
Koaksiāls kabelis Kabelis ar metāla aptinumu (augstfrekvences enerģijas pārvadei).
pārkabināt Kabināt vēlreiz, no jauna.
reiz Kādā (noteiktā) reizē.
vienreiz Kādā (noteiktā) reizē.
augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
arodnieks Kāda aroda, kādas ražošanas nozares speciālists.
puika Kādā cilvēku grupā labi iekļāvies, ieredzēts vīrietis.
sekvestrs Kāda īpašuma lietošanas aizliegums vai ierobežojums, ko valsts interesēs nosaka valsts vara.
antagonisms Kādā laika posmā neatrisināmas pretrunas.
Likuma analoģija Kāda likuma nosacījuma attiecināšana uz kodeksā neparedzētu gadījumu uz līdzības pamata.
Likuma analoģija Kāda likuma nosacījuma attiecināšana uz kodeksā neparedzētu gadījumu uz līdzības pamata.
zole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli). Monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna).
flīze Kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei.
spietuve Kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai.
savulaik Kādā pagājušā laikposmā, laikā. Kādreiz (1). Savlaik.
savlaik Kādā pagājušā laikposmā, laikā. Kādreiz (1). Savulaik.
Pie reizes Kādā reizē. Noteiktā gadījumā, noteiktos apstākļos.
iekšā Kādā telpā. Pretstats: ārā.
Kaut kad Kādā, tieši nenoteiktā laikā, brīdī, kādā reizē.
Kaut kad Kādā, tieši nenoteiktā laikā, brīdī, kādā reizē.
postenis Kādas (parasti finansiālas, saimnieciskas) darbības atsevišķa nozare, daļa, atsevišķs veids.
apoloģēts Kādas (parasti reakcionāras) kustības, virziena, uzskatu aizstāvis, slavinātājs.
pašnoteikšanās Kādas cilvēku grupas gribas realizācija attieksmē uz savu darbību, struktūru.
verbalizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja darbības vārdos.
substantivizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos. Substantivācija.
substantivācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos. Substantivizācija.
pārvietoties Kādas darbības, iedarbības rezultātā mainīt savu atrašanās vietu.
šķirties Kādas iedarbības rezultātā attālināties (vienam no otra, citam no cita, arī no kā) - parasti par priekšmetiem.
padoties Kādas iedarbības rezultātā izkustēties, pavirzīties (par priekšmetiem, to daļām).
Mundiera gods Kādas iestādes, retāk kāda cilvēka labā slava.
producents Kādas noteiktas preces ražotājs; valsts, kur ražo kādu noteiktu preci.
Relatīvais biežums Kādas parādības absolūtā biežuma attiecība pret visu novērojumu skaitu.
Pirmā bezdelīga Kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
Pirmā bezdelīga Kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
ikonogrāfija Kādas personas attēlu vai sižeta sistemātiska pētīšana un aprakstīšana. Attiecīgā mākslas zinātnes nozare.
konfesija Kādas reliģijas paveids ar tai raksturīgu rituālu. Oficiāla piederība pie kādas reliģijas.
tehniķis Kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību). Cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē.
tīkls Kādas teritorijas (reljefa veidojumu, ūdenstilpju u. tml.) sistēma.
Muitas blokāde Kādas valsts ekonomiska izolācija no citām valstīm ar nolūku pārtraukt šīs valsts preču importu.
diplomāts Kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm. Jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks.
pamatkurss Kādas zinātnes nozares vai atsevišķas tās daļas galvenā, nozīmīgākā satura izklāsts (parasti mācību iestādē).
filozofija Kādas zinātņu nozares metodoloģiskie principi.
kurss Kādas zinātņu nozares vai atsevišķu tās daļu sistemātisks izklāsts (piemēram, augstākajā mācību iestādē).
kādureiz Kādreiz (1).
kādureiz Kādreiz (2).
kādureiz Kādreiz (3).
vienlaik Kādreiz agrāk. Reiz (2).
citkārt Kādreiz, senāk. Arī dažreiz.
Kad kādreiz Kādreiz.
Kad kādreiz Kādreiz.
paiet Kādu, parasti samērā neilgu, laiku ierasties (kur, parasti regulāri, lai ko strādātu, mācītos, ar ko nodarbotos).
aizture Kairekļa iedarbības mazināšana organisma audos.
recepcija Kairinātāja enerģijas uztveršana ar receptoriem un tās pārveidošana ierosā.
trauma Kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
mūdzis Kaitīgs dzīvnieks (parasti kukainis). Dzīvnieks (parasti rāpulis), kas izraisa pretīgumu.
diversija Kaitnieciska, graujoša darbība citas valsts teritorijā vai arī savas valsts teritorijā, ko okupējis pretinieks.
medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls plakans juvelierizstrādājums. Kaklā karināma šādas formas maza, plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu reljefi izceļas zem ādas.
kaklariņķis Kaklagredzens.
kalendārs Kalendāram atbilstošs. Kalendārā paredzēts.
Noplēšamais kalendārs Kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz īpašas, izplēšanai paredzētas lapas.
priekškalne Kalnāja vai kalnzemes nomale, ko pārejā uz apkārtējo līdzenumu veido zemu kalnu vai pauguru reljefs.
zeltrūpniecība Kalnrūpniecības nozare, kas ietver zelta ieguvi.
trogieleja Kalnu ieleja, ko kādreiz ir padziļinājis un iztaisnojis, piepildījis ledājs un kam parasti ir siles veida profils.
meita Kalpone (parasti neprecējusies).
Kalpa vīrs Kalps (parasti precējies).
Kalpa vīrs Kalps (parasti precējies).
pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna. Kaļot pārveidot citādu, par ko citu.
pārkaltēt Kaltēt vēlreiz, no jauna.
veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
kampars Kampareļļa, kamparspirts.
lakross Kanādiešu nacionāla komandu sporta spēle - bumbiņas raidīšana ar raketei līdzīgu nūju pretinieka vārtos.
kanclers Kantonu padomes sekretārs (Šveicē).
Klejojošā kāpa Kāpa, kas vēja iedarbības rezultātā pārvietojas.
Klejojošā kāpa Kāpa, kas vēja iedarbības rezultātā pārvietojas.
Kapa vieta Kapam paredzētā vieta kapsētā.
Kapa vieta Kapam paredzētā vieta kapsētā.
Ceļojošās kāpas Kāpas, kas vēja darbības rezultātā pārvietojas.
pārkapāt Kapāt vēlreiz, no jauna.
sakne Kāpināšanas inversās darbības rezultāts.
Finanšu kapitāls Kapitāla forma, kas radusies banku un rūpniecības monopolistiskā kapitāla apvienošanās un saplūšanas rezultātā.
Finanšu kapitāls Kapitāla forma, kas radusies banku un rūpniecības monopolistiskā kapitāla apvienošanās un saplūšanas rezultātā.
migrācija Kapitāla pārvietošanās (no vienas valsts uz citu vai no vienas nozares uz citu).
titulsaraksts Kapitālieguldījumu plānā paredzēto jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātiem projektiem un tāmēm.
Ekonomiskā krīze Kapitālistiskā atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga relatīva pārprodukcija, ražošanas sašaurināšanās, cenu krišanās, bezdarba pieaugums u. tml. parādības.
namsaimnieks Kapitālistiska īres nama vai namu īpašnieks.
bezdarbs Kapitālistiskajai iekārtai raksturīga parādība, kad kapitālisma ekonomisko likumu darbības rezultātā daļa darbaļaužu neatrod sev algotu darbu.
kombināts Kapitālistiskajās valstīs - dažādu uzņēmumu apvienojums konkurences interesēs.
geto Kapitālistiskajās valstīs - pilsētas daļa, kur piespiedu kārtā novietota pie kādas rases, tautas, reliģijas vai profesijas piederīga iedzīvotāju grupa.
frakcija Kapitālistiskajās valstīs - vienas politiskas partijas vai vairāku politisku partiju biedru organizēta grupa (parlamentā, pašpārvaldes iestādēs, organizācijās) savas partijas vai partiju politikas realizēšanai.
krīze Kapitālistiskās atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga krasa vispārēja (arī dažu nozaru) ražošanas sašaurināšanās, ko rada pretruna starp preču relatīvo pārprodukciju un iedzīvotāju ierobežoto pirktspēju.
militarizācija Kapitālistiskas valsts, tās ekonomikas, politikas, sabiedriskās dzīves pakļaušana aneksionistisku karu mērķiem. Militārisma realizēšana. Militāro organizatorisko formu un metožu ieviešana (civilajā dzīvē).
kartelis Kapitālistisko monopolu forma - (parasti vienas nozares) firmu apvienība, to vienošanās (par realizācijas tirgiem, ražošanas apmēriem, cenu līmeni u. tml.) peļņas palielināšanas nolūkā.
Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
Kapitālais remonts Kapitālremonts.
Kapitālais remonts Kapitālremonts.
izkaplēt Kaplējot iznīcināt (parasti nezāles), kaplējot izretināt (kultūraugus). Kaplējot atbrīvot no nezālēm, apraust ar augsni (kultūraugus).
slidkāpnes Kāpnes ar īpaši piestiprinātu gludu plāksni, kas paredzēta lejupslīdei (piemēram, ūdenī).
mēle Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs (jūras piekrastē) ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem.
sudrabzālīte Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar sudrabainiem matiņiem, zarainu stumbru, baltām, retāk gaiši violetām vainaglapām.
ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais.
trepes Kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
kāpnes Kāpšanai paredzēts rīks, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
aizsardzība Kara darbības veids, kuras mērķis ir atsist pretinieka uzbrukumus, noturēt ieņemtās pozīcijas un sagatavoties uzbrukumam. Kara un kaujas darbības nodrošinājums pret pretinieka zemes un gaisa uzbrukumiem.
Jūras kājnieki Kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
Jūras kājnieki Kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
Jūras kara bāze Kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.
trofeja Kara laikā iegūts pretinieka ierocis, bruņojuma piederums, transportlīdzeklis, karogs u. tml.
iznīcinātājs Kara lidmašīna gaisa kaujai ar pretinieka lidaparātiem.
stratēģija Kara mākslas nozare, kas pētī kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
taktika Kara mākslas nozare, kas pētī kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
karagājiens Karadarbība (pret kādu valsti).
karamateriāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi). Kara materiāli.
Kara materiāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi). Karamateriāli.
Kara materiāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi). Karamateriāli.
karamašīna Karadarbībai paredzēto bruņoto spēku, materiālo vērtību un līdzekļu, arī organizatorisko pasākumu kopums.
neuzbrukšana Karadarbības, agresīvu akciju neuzsākšana (pret citu valsti).
tarāns Karakuģa priekšvadņa izcilnis, kas paredzēts pretinieka kuģa dragāšanai.
mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
Mīnu kuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai. Mīnukuģis.
kreiseris Karakuģis pretinieka kuģu un piekrastes objektu iznīcināšanai, kuģu un desantu apsargāšanai.
reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
junkurs Karaskolas audzēknis (pirmsrevolūcijas Krievijā).
reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai).
desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
leibgvarde Karaspēka daļa, kuras pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana. Privileģētu karaspēka daļu kopums (dažās monarhistiskās valstīs).
manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai. Karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka.
demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu.
desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijā iebrukušu pretinieku, lai atjaunotu zaudēto stāvokli.
Ārzemnieku (arī ārzemju) leģions Karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās.
Goda eskorts Karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās pavada kādu personu.
Goda eskorts Karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās, pavada kādu personu.
loks Karaspēks, kas ir novietots koncentriski ap pretinieku. Šāds karaspēka novietojums.
legāts Karavadoņa palīgs (senajā Roma republikas vēlākajā periodā).
ķivere Karavīra cepure no ādas vai vadmalas (no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam).
kantonists Karavīra dēls (Krievijā 19. gadsimta pirmajā pusē), kas jau kopš dzimšanas bija pakļauts kara resoram.
sibīrieši Karavīri īpašās pirmsrevolūcijas Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt laimēja no Sibīrijas iedzīvotajiem. Sibīrijas strēlnieki.
sanitārs Karavīrs (parasti kareivis), kas uzmeklē un evakuē ievainotos.
sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus.
karagūsteknis Karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā. Kara gūsteknis.
Kara gūsteknis Karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā. Karagūsteknis.
prettankists Karavīrs, kas specializējies cīņai ar pretinieka tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem. Prettanku lielgabala apkalpes loceklis.
priekšnieks Karavīru dienesta kategorija, kas nosaka attieksmi pret padotajiem karavīriem.
kairināt Kārdināt, vilināt (kādu). Saistīt (kāda) uzmanību, interesi.
kārība Kāre (ko darīt).
iekāre Kāre (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
kārums Kāre (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
kārums Kāre (piemēram, ko darīt).
lasītkāre Kāre lasīt [1] (1).
runātkāre Kāre runāt.
valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
kareivisks Kareivīgs (1).
kareiviskums Kareivīgums (1).
zaldāts Kareivis, karavīrs (cara, arī vācu armijā).
grenadieris Kareivis, kas apmācīts rokas granātu mešanā.
ziņnesis Kareivis, kas nogādā (kur, kam) komandiera vai štāba pavēles.
veckareivis Kareivis, kurš zināmu laiku jau ir nodienējis un kura apmācības pamatos ir pabeigtas.
kareivīgs Kareivisks (1).
zaldātisks Kareivisks (1).
karulis Kareklis (1).
breloks Kareklis (pulksteņa ķēdes vai rokassprādzes rotāšanai).
ulmanietis Kārļa Ulmaņa politikas piekritējs, realizētājs.
ģenerālkauja Karojošo valstu galveno bruņoto spēku kauja, kas izšķiroši ietekmē karagājiena vai kara rezultātus.
spoguļkarpa Karpa, kurai ir raksturīgas lielas, retas, spīdīgas zvīņas.
Adas karpa Karpu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgas retas zvīņas tikai pie spuru pamatnēm un žaunām. Šīs šķirnes karpa.
iztecināt Karsējot (piemēram, treknu gaļu), panākt, ka (no tās) izdalās (tauki).
pietecināt Karsējot (trekna gaļu), iegūt (taukus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku).
vārīt Karsēt (ko, parasti vielu, vielu maisījumu) tā, ka (tas) kūst, pāriet visā savā tilpumā gāzveida agregātstāvoklī, (tam) veidojas vēlamās īpašības un (no tā) rodas vēlamais produkts.
Iztecināt taukos Karsēt (piemēram, treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
Iztecināt taukos Karsēt (piemēram, treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
pārkārst Kārst vēlreiz, no jauna.
siltumapgāde Karsta ūdens vai tvaika piegāde apkures, ventilācijas, karstā ūdens apgādes sistēmām, kā arī tehnoloģiskām vajadzībām.
Kalibrētais tērauds Karsti velmēts tērauds ar precīziem šķērsgriezuma izmēriem.
Pozīciju karš Karš, kara posms starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
Pozīciju karš Karš, kara posms starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
rinda Kārta, reize (kādai darbībai). Vieta (kā) secībā.
pirmais Kārtas skait. --> viens (1). Tāds, kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais
pārkārtāt Kārtāt vēlreiz, no jauna.
pastkarte Karte (parasti mākslinieciski izveidota), kas paredzēta sarakstei.
mērogs Kartes, plāna u. tml. līnijas garuma attiecība pret attēlotās līnijas garumu dabā.
akurāts Kārtīgs, rūpīgs. Precīzs.
kartometrija Kartogrāfijas nozare, kas pētī paņēmienus, kā pēc kartes dotumiem mērīt un kvantitatīvi raksturot ģeogrāfiskus objektus.
paspartū Kartona ietvars (piemēram, akvarelim, grafikai).
risināt Kārtot (kādu, parasti sarežģītu, jautājumu), veikt (kādu, parasti sarežģītu, uzdevumu).
pārkārtot Kārtot (priekšmetus, priekšmetu kopumu) vēlreiz, no jauna.
Pārlikt eksāmenu Kārtot eksāmenu vēlreiz, no jauna.
rakums Kartupeļu daudzums, ko, rokot kartupeļus, iegūst vienā reizē.
Kartupeļu vēzis Kartupeļu slimība, kuras rezultātā uz bumbuļiem izveidojas dažāda lieluma un formas tumši izaugumi.
parkāst Kāst vēlreiz, no jauna.
šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai.
protestēt Kategoriski iebilst (pret ko).
Būt (ar) rokām un kājām (kam) pretī (arī pretim, pret) Kategoriski pretoties (kam). Enerģiski censties aizkavēt (ko).
Negribēt (ne) dzirdēt Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
Negribēt (ne) dzirdēt Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
Negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
protests Kategorisks iebildums (pret ko).
Katoļu baznīca Katolicisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
ultramontānisms Katolicisma virziens, kas izveidojās no 17. līdz 19. gadsimtam un centās panākt katoļu baznīcā Romas pāvesta neierobežotu varu iepretim lokālisma un liberālisma tendencēm.
inkvizīcija Katoļu baznīcas tiesa cīņai ar baznīcas pretiniekiem (no 13. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
neotomisms Katoļu baznīcas vadošais filozofijas virziens, kas balstās uz Akvinas Toma mācību un pretendē uz ticības un prāta sintēzi, cenšoties pakļaut zinātnes atziņas reliģijas dogmām.
krustaceļš Katoļu dievkalpojums, kas veltīts Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei.
ordenis Katoļu reliģiska organizācija ar noteiktiem statūtiem.
mitra Katoļu un pareizticīgo augstāko garīdznieku galvassega.
metropolīts Katoļu vai pareizticīgo arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks. Arhibīskapa goda tituls. Arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
metropolija Katoļu vai pareizticīgo baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
katrubrīd Katru brīdi. Katrreiz.
cik Katru reizi - kad.
cikreiz Katru reizi - kad.
tikreiz Katru reizi - kad.
ikreiz Katru reizi. Vienmēr.
katrreiz Katru reizi. Vienmēr.
triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
kaukāzieši Kaukāza republiku un autonomo apgabalu iedzīvotāji.
izkaulēt Kaulējoties iegūt (no kāda) savā īpašumā (parasti ko vairāk vai lētāk nekā paredzēts).
izmežģījums Kaulu galu saskares pārtraukums (locītavā). Locītavas kaulu galu saskares pārtraukums (kādā ķermeņa daļā).
dzirkste Kaulu sāpes, kaulu reimatisms.
pārkausēt Kausējot (ko), uzlabot (tā) kvalitāti, atdalot ko lieku, attīrot, arī izmantojot otrreizējās izejvielas.
ēst Kausēt (sniegu, ledu) - par sauli, retāk ūdeni.
ķildīgs Kauslīgs, agresīvs (par dzīvniekiem).
nesaticīgs Kauslīgs, agresīvs (par dzīvniekiem).
ķildnieks Kauslīgs, agresīvs dzīvnieks.
kazačoks Kazaku horeogrāfiskās cilmes ritmiski spraiga ukraiņu un krievu tautas deja, ko dejo pa vienam vai arī pārī.
sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā). Soda ekspedīcijas vienība (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
simts Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā). Sotņa.
kažokcepure Kažokādas cepure.
krūka Keramikas (retāk stikla) pudele (parasti alkoholiskiem dzērieniem).
rupjkeramika Keramikas izstrādājumi (piemēram, ķieģeļi, drenu caurules), kas sastāv no samērā rupjgraudaina materiāla.
sistēmtehnika Kibernētikas nozare, kas pētī lielās sistēmas galvenokārt no vadības un informācijas procesu viedokļa, kā arī projektē tās.
stereokinematogrāfija Kinematogrāfijas nozare, kas ietver metodes un līdzekļus stereokinofilmu ieguvei un projicēšanai.
telekinematogrāfija Kinematogrāfijas nozare, kas ietver televīzijas filmu veidošanu.
panorāma Kinematogrāfijas sistēma, ar kuru kinofilma no kāda centra fiksē visu riņķveida redzes lokā esošo, sistēma kinofilmas projicēšanai uz riņķveidīgi novietotu ekrānu kopuma.
dokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu uzņemšanā.
kinodokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā.
Televīzijas filma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm.
telefilma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm. Televīzijas filma.
kinoreportāža Kinofilma, kinokadru kopums, kas veidoti reportāžas formā.
kostīmfilma Kinofilma, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
kinorežisors Kinofilmas režisors.
seanss Kinofilmu programmas vai kinofilmas izrāde. Šim nolūkam paredzētais laika sprīdis.
kinodramaturģija Kinofilmu scenāriju veidošana. Attiecīgā daiļrades nozare.
Televīzijas kino Kinomākslas nozare, kas ietver televīzijas filmu veidošanu.
kinodokumentālistika Kinomākslas nozare, kas specializēta dokumentālo kinofilmu veidošanai.
kinovēsture Kinomākslas vēsture.
stereokinoteātris Kinoteātris, kurā demonstrē stereokinofilmas.
kinorepertuārs Kinoteātru repertuārs. Kinofilmu kopums, ko rāda (kādā laikposmā).
kinovēsturnieks Kinovēstures speciālists.
kinovēsture Kinozinātnes nozare, kas pētī kinomākslas vēsturi.
stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei.
Taisīt (sev) reklāmu Klaji parādīt, arī pārliecīgi izcelt kādas (savas) īpašības, lai izraisītu interesi.
Taisīt (sev) reklāmu Klaji parādīt, arī pārliecīgi izcelt kādas (savas) īpašības, lai izraisītuinteresi.
aizklāt Klājot (ko) priekšā, panākt, ka kļūst neredzams, mazāk redzams. Klājot (ko) priekšā, pasargāt, maskēt u. tml. _imperf._ Klāt ciet. Aizsegt.
servēt Klāt (galdu) ēdienreizei, novietojot noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
koncertklavieres Klavieres ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
pianīns Klavieres ar vertikāli novietotām stīgām.
flīģelis Klavieres trīsstūra veidā ar horizontāli novietotām stīgām.
klimatogrāfija Klimataloģijas nozare kas apraksta reģionālos klimatiskos apstākļus.
Vēss klimats Klimats, kam ir raksturīga mēreni zema gada vidējā temperatūra.
aeroklubs Klubs, kas apvieno personas, kuras nodarbojas ar aviāciju vai interesējas par to.
Loģiska kļūda Kļūda, ko rada nepareiza domu gaita spriedumā.
māņi Kļūdaini priekšstati, kļūdainas mācības, nepareizi uzskati.
pašķiebties Kļūdaini, nepareizi (ko) izdarīt.
greizs Kļūdains, nepareizs (parasti par uzskatiem, domām).
Nošaut greizi (arī šķībi) Kļūdīties, nepareizi rīkoties.
Šaut greizi (arī šķībi) Kļūdīties, nepareizi rīkoties.
(No)šaut šķībi (arī greizi) Kļūdīties, nepareizi rīkoties.
Nošaut buku Kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
Šaut buku (arī bukus) Kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
(No)šaut buku (arī bukus) Kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
Nākt (biežāk būt) krietnā (retāk labā, varenā) dūšā Kļūt (būt) iereibušam, piedzērušam.
nākt Kļūt (kādam), nonākt (kādā stāvoklī, arī līdz kādam rezultātam), iegūt (kādu īpašību) - par cilvēku.
kāpt Kļūt augstākam (par viļņiem). Kļūt intensīvākam (par plūdiem). Plūst (piemēram, pret krastu, pāri krastam) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
pārvērsties Kļūt citādam, izturēties citādi attieksmē pret kādu. Radīt citādu iespaidu (par sevi).
pārvērsties Kļūt citādam, parasti pretējam, iegūt citu veidu (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
samezgloties Kļūt daudzveidīgam, sarežģītam, konfliktiem bagātam (parasti par daiļdarbu, tā sižetu).
apnikt Kļūt garlaicīgam, vienmuļīgam. Vairs neizraisīt interesi.
samezgloties Kļūt grūti nokārtojamam, atrisināmam (piemēram, par parādību sabiedrībā, problēmu). Sarežģīties (piemēram, par dzīvi, attiecībām).
tīties Kļūt grūti saredzamam (piemēram, miglā, tumsā).
dzist Kļūt grūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām). Bālēt.
karst Kļūt karstam berzes rezultātā (par priekšmetu).
augt Kļūt lielākam bioloģiskās attīstības rezultātā.
augt Kļūt lielākam, spēcīgākam. Nobriest, izveidoties (garīgās attīstības rezultātā).
Zaudēt cilvēka seju Kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem.
Zaudēt cilvēka seju Kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem.
Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispār zināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
bankrotēt Kļūt maksāt nespējīgam, pārtraukt kārtot saistībās paredzētos maksājumus (par kapitālistisko valstu saimnieciskajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem).
Apcietināt sirdi Kļūt neatsaucīgam, nepieejamam, nejūtīgam (attieksmē pret citiem).
rūsēt Kļūt necaurredzamam, netīram, nespodram.
aprepēt Kļūt negludam, raupjam (dažādu slimību rezultātā) - par augiem.
(Uz)griezt (arī pagriezt) muguru Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu). Novērsties (no kāda).
Pagriezt (arī uzgriezt) muguru Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu). Novērsties (no kāda).
Uzgriezt (arī pagriezt) muguru Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu). Novērsties (no kāda).
noilgt Kļūt nerealizējamam pēc kāda termiņa izbeigšanās.
izbalēt Kļūt nespodram, necaurredzamam.
izbālēt Kļūt nespodram, necaurredzamam.
nobālēt Kļūt nespodram, necaurredzamam.
Pārkāpt laulību Kļūt neuzticīgam (vīram attiecībā pret sievu vai sievai attiecībā pret vīru).
Pārkāpt laulību Kļūt neuzticīgam (vīram attiecībā pret sievu vai sievai attiecībā pret vīru).
padzist Kļūt pagrūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām).
gaist Kļūt pamazām neredzamam, nesaskatāmam (attālinoties, apņemot miglai, tumsai u. tml.).
Nokļūt (arī nonākt) (kāda) redzes laukā Kļūt par (kāda) intereses objektu.
Nokļūt (arī nonākt) kāda redzes laukā Kļūt par (kāda) intereses objektu.
paplukt Kļūt paretam, mazliet neizskatīgam (par apmatojumu, apspalvojumu).
iesūnot Kļūt pasīvam, bez radošas ierosmes, bez intereses par sabiedrības dzīvi.
apslīpēties Kļūt pieklājīgākam, apgūt manieres.
apriebties Kļūt pretīgam, riebīgam.
Apnikt līdz kaklam (arī līdz nāvei) Kļūt pretīgam.
parādīties Kļūt redzamam (apgaismojumā).
pašķirties Kļūt redzamam (no kādas vietas). Atklāties, atvērties, pavērties (skatienam).
atklāties Kļūt redzamam (par ainavu, skatu). Pavērties.
iemelnēties Kļūt redzamam (par ko melnu, tumšu).
atvērties Kļūt redzamam (raugoties no kādas vietas). Atklāties, pavērties (skatienam).
pavērties Kļūt redzamam (skatītājam no kādas vietas). Atklāties (skatienam).
atvīdēt Kļūt redzamam, arī sākt blāvi spīdēt, tiekot apgaismotam.
atklāties Kļūt redzamam, ja tiek noņemts, atvirzīts tas, kas aizsedz, apklāj, vai atvirzās tas, kas aizsedz.
parādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, nonākt redzes lokā (piemēram, par priekšmetiem, dabas veidojumiem, to daļām).
rādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, parādīties (piemēram, par vietu, priekšmetu, parādību).
Nākt redzamam Kļūt redzamam.
Nākt redzamam Kļūt redzamam.
aprimt Kļūt remdenam.
paresnināties Kļūt resnākam (parasti par organisma daļām, priekšmetiem).
izplūst Kļūt resnākam, aptaukoties (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
paplūst Kļūt resnākam, mazliet aptaukoties (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
tūkt Kļūt resnam (aptaukojoties).
aptūkt Kļūt resnam. Aptaukoties.
izretināties Kļūt retākam (par augiem kādā vietā).
noplukt Kļūt retam, neizskatīgam (par apmatojumu, apspalvojumu).
nopluskāties Kļūt retam, neizskatīgam, negludam (par apmatojumu, apspalvojumu).
revolucionizēties Kļūt revolucionāram [2] (1) vai revolucionārākam.
silt Kļūt siltam berzes rezultāta (par priekšmetiem).
mērcēties Kļūt slapjam, gremdējoties, tiekot gremdētam, piemēram, ūdenī.
parādīties Kļūt šķietami redzamam, saskatāmam (nepareizā īstenības uztverē).
ierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, parastu. Pierast.
parast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, pierastu, kļūst par paradumu, ieradumu.
pierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība) ir parasts, regulārs.
izdilt Kļūt tādam, kam ir ļoti maza redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
dilt Kļūt tādam, kam ir mazāka redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
paplukt Kļūt tādam, kam ir parets, mazliet neizskatīgs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
sadilt Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā daļa, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
saskarties Kļūt tādam, kam izveidojas saskare, arī saskarsme (ar kādu, ar ko).
sarast Kļūt tādam, kam izveidojas vēlams, parasti savstarpējs, izturēšanās veids (vienam pret otru, citam pret citu) - par dzīvniekiem.
pārpūlēties Kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas.
plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu).
sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
rezonēt Kļūt tādam, kas atsaucas, reaģē (parasti uz kādu notikumu).
Nolaisties no saviem augstumiem Kļūt tādam, kas ir pielāgots kādam zemākam uztveres, izpratnes līmenim.
skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); reibt (1).
zaudēt Kļūt tādam, kas vairs neizraisa (iepriekšējo attieksmi pret sevi).
noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci, vairs nereaģē uz šādām svārstībām (piemēram, par ierīci, iekārtu, tās detaļu).
saglumēt Kļūt tādam, kas, parasti viscaur, satur gļotvielas, recekli u. tml.
padzist Kļūt tādam, kura gaisma ir vājāk redzama (parasti par debess spīdekļiem).
saveldrēties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairākas, daudzas lakstaugu veldres (par lauku, tīrumu u. tml.).
izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu). Kļūt tādam, kurā kas norisinās, notiek citādi nekā iepriekš, nekā paredzēts.
sprēgāt Kļūt tādam, kurā rodas garenas, sīkas brūces, piemēram, ārēja kairinājuma, slimības iedarbībā (par ādu). Kļūt tādam, kura ādā rodas šādas brūces (par ķermeņa daļām).
uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
uzstarot Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas)- par cilvēku.
treknēt Kļūt treknam (2) vai treknākam (parasti par dzīvniekiem).
attālināties Kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
apslāpt Kļūt vājākam (par spēku, gribu, interesi).
atdzist Kļūt vienaldzīgam (pret ko). Pazaudēt sajūsmu, dedzīgumu. Atsalt.
spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam. Nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazaroties (2).
sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u.tml. galvenā posma, galvenās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazarot (2).
sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam berzes rezultātā (par priekšmetiem).
sasilt Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam berzes rezultātā (par priekšmetiem).
sakrevēt Kļūt, parasti viscaur, kreveļainam.
pārkniedēt Kniedēt vēlreiz, no jauna.
kņaze Kņaza meita, kas nav precējusies.
pārkodināt Kodināt vēlreiz, no jauna.
kodolķīmija Kodolfizikas nozare, kas pētī kodolreakcijas un to galvenās likumsakarības.
atomreaktors Kodolreaktors.
tokamaks Kodoltermisks reaktors, kurā plazmas strūkla tiek ieslēgta torā [1] (1) un saspiesta ar magnētisko lauku.
kokarboksilāze Koferments (tiamīna pirofosfāts), kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulācijā.
kontrafagots Koka pūšamais mūzikas instruments, kura reģistrs ir par oktāvu zemāks nekā fagotam.
redeļkoks Koka stienis, plāksne, ko izmanto redeļu gatavošanai.
kokdzelējs Kokgrebējs.
kokdzelums Kokgrebums (1).
kokdzelums Kokgrebums (2).
dzelums Kokgrebums.
zāģmateriāls Kokmateriāls, ko iegūst, gaterī sazāģējot zāģbaļķus to šķiedru garenvirzienā.
bērzs Koks (retumis krūms) ar baltu mizu un sīki robotām, nelielām lapām.
kļava Koks vai krūms ar pretējām vienkāršām vai saliktām lapām un divdzimumu vai viendzimuma ziediem.
pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām).
Dravas koks Koks, kurā ierīkota dore.
Bišu koks Koks, kurā ir bišu dore.
Dravas (arī bišu) koks Koks, kurā ir ierīkota dore.
liepa Koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags.
biedrs Kolektīva loceklis (attiecībā pret pārējiem šī kolektīva locekļiem).
koptelpas Kolektīvai lietošanai paredzētas telpas.
kolonizators Kolonizācijas (1) realizētājs.
komanda Komandiera mutvārdu pavēle, kuras teksts noteikts reglamentā.
komandvērtējums Komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā. Komandu vērtējums.
Komandu vērtējums Komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā. Komandvērtējums.
basketbols Komandu sporta spēle ar bumbas raidīšanu pretinieka grozā.
hokejs Komandu sporta spēle uz ledus - ripas vai bumbiņas raidīšana ar speciālu nūju pretinieka vārtos.
ūdenspolo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos. Ūdens polo.
Ūdens polo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos. Ūdenspolo.
Ūdens polo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos. Ūdenspolo.
krikets Komandu sporta spēle, kurā ar īpašu koka āmuru cenšas ieraidīt bumbu pretinieka vārtos.
polo Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir (parasti jājot uz zirgiem, arī braucot ar velosipēdiem) ar īpašu nūju ieraidīt nelielu bumbu pretinieka vārtos.
rokasbumba Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir ar vienu, roku ieraidīt bumbu pretinieka vārtos.
futbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu (ar kāju) pretinieka vārtos.
volejbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir pārraidīt bumbu (ar rokām) pāri tīklam pretinieka komandas laukumā.
regbijs Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos virs pārliktna un kurā ir atļauti spēka paņēmieni ar cīņas sporta elementiem.
velobols Komandu sporta spēle, kuru spēlē velosipēdisti un kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos.
korvalols Kombinēts medikaments, ko lieto pret nervozitāti, stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
Sadzīves komēdija Komēdija, kuras darbība risinās ikdienas apstākļos un kuras konflikti izriet no praktiskās dzīves un ģimenes interesēm.
Sadzīves komēdijas Komēdijas, kuru darbība risinās ikdienas apstākļos un kuru konflikti izriet no praktiskās dzīves un ģimenes interesēm.
operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
Komerciālais direktors Komercdirektors.
Ilgperioda komēta Komēta, kas periodiski redzama pēc samērā ilga laika.
Ilgperioda komēta Komēta, kas periodiski redzama pēc samērā ilga laika.
Īsperioda komēta Komēta, kas periodiski redzama pēc samērā neilga laika.
Īsperioda komēta Komēta, kas periodiski redzama pēc samērā neilga laika.
Mandātu komisija Komisija, kas pārbauda deputātu, kongresa delegātu u. tml. pilnvaras.
konsignācija Komisijas līguma veids, saskaņā ar kuru īpašnieks pārdod savas preces (parasti ārzemēs) ar komisionāra starpniecību.
konsignators Komisionārs, kas pārdod preces konsignācijas darījumos.
Muzikālā komēdija Komiska rakstura muzikāls skatuves darbs ar koriem, solo dziedājumiem un dejām. Arī operete.
Muzikālā komēdija Komiska rakstura muzikāls skatuves darbs ar koriem, solo dziedājumiem un dejām. Arī operete.
komsorgs Komjaunatnes organizators - persona, ko iecēla Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības Centrālā Komiteja jaunatnes politiskā un kultūras masu darba organizēšanai un jaunu pirmorganizāciju izveidošanai skolās un darbavietās (līdz 1946. gadam). Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības pirmorganizācijas sapulces vēlēta un komitejas apstiprināts sekretārs (no 1946. gada).
reduktors Kompakts (parasti zobratu) mehānisms, kas (parasti) ir ievietots atsevišķā korpusā un paredzēts vārpstu ātruma izmaiņai ar konstantu pārnesuma attiecību.
lopkopība Kompleksa lauksaimnieciskās ražošanas nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku izaudzēšanu un saimniecisku izmantošanu, lai no tiem iegūtu pārtikas produktus un izejvielas dažām rūpniecības nozarēm.
Transcendenta funkcija Kompleksā mainīgā analītiska funkcija, kuras vērtības aprēķināšanā bez algebriskas operācijas jāizdara arī kāda robežpāreja.
palīgzīmējums Kompozīcijas pirmais mets (kartonā), arī detaļu zīmējums, kas atbilst (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem.
sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
turbokompresors Kompresors, ko piedzen turbīna.
Virzuļu kompresors Kompresors, kurā virzulis saspiež gāzes vai gaisu noslēgtā cilindrā.
Virzuļu kompresors Kompresors, kurā virzulis saspiež gāzes vai gaisu noslēgtā cilindrā.
Internacionālā audzināšana Komunistiskās audzināšanas sastāvdaļa, kas nostiprina cilvēkos draudzības jūtas pret dažādu rasu un nāciju darbaļaudīm.
Nāves nometne Koncentrācijas nometne (fašistiska režīma valstīs) cilvēkiem, ko paredzēts nogalināt.
Nāves nometne Koncentrācijas nometne (fašistiska režīma valstīs) cilvēkiem, ko paredzēts nonāvēt.
koncentrāts Koncentrēts (piemēram, ārstniecības) preparāts.
oratorija Koncertizpildījumam paredzēts lielas formas skaņdarbs ar dramatisku sižetu korim, solistiem (vokālistiem) un simfoniskajam orķestrim.
Koncerta repertuārs Koncertrepertuārs.
Koncerta repertuārs Koncertrepertuārs.
trimērs Kondensators augstfrekvences kontūru regulēšanai radioiekārtās.
saldums Konditorejas izstrādājumi ar lielu saldvielu saturu.
pomāde Konditorejas izstrādājums - aromātiska no cukura, sīrupa, augļu un ogu sulas vai to esenču savārījuma iegūta lipīga, želejveida masa, ko pilda karamelēs.
šerbets Konditorejas izstrādājums - bieza masa, ko gatavo no augļiem, kafijas, šokolādes, cukura, parasti ar riekstiem.
nuga Konditorejas izstrādājums - riekstu un cukura masa.
halva Konditorejas izstrādājums - saldvielu un sasmalcinātu eļļas augu kodolu masa.
cukurgailītis Konditorejas izstrādājums - uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili.
virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo (dažādu līkumotu formu, piemēram, gredzenu, veidā), vārot verdošā taukvielā.
rulete Konditorejas izstrādājums no mīklas, kas cilindrveidīgi ir satīta vairākās kārtās ar saldu pildījumu. Šāda izstrādājuma gabals, šķēle.
Košļājamā gumija Konditorejas izstrādājums no staipīgas masas ilgstošai košļāšanai.
šokolāde Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no kakao pupiņām, cukura, aromātiskām vielām.
īriss Konditorejas izstrādājums, ko gatavo, savārot sabiezinātu pienu ar cukuru, sīrupu, sviestu, garšvielām un aromātiskām vielām.
karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, ietvaicētu cietes cukura sīrupu un šķīdināta cukura masu karsējot līdz karamela veidošanās temperatūrai.
kongregacionālists Kongregācijas (1) loceklis.
kongregacionālists Kongregācijas (3) loceklis.
kongregacionālists Kongregācijas (4) loceklis.
konkurents Konkurences (1) dalībnieks.
konkurents Konkurences (2) dalībnieks.
Vilkt kuba sakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli.
Vilkt kuba sakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli.
Vilkt kvadrātsakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
Vilkt kvadrātsakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
kadeti Konstitucionāli demokrātiskā partija pirmsrevolūcijas Krievijā - galvenā kontrrevolucionārās liberāli monarhistiskās buržuāzijas partija. Šīs partijas biedri.
pārkonstruēt Konstruēt vēlreiz, no jauna. Konstruējot pārveidot citādu.
tilts Konstrukcija (parasti telpas augšdaļā), kas ir paredzēta pārejai, (kā) novietošanai.
jumts Konstrukcija, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību. Šāda augšējā daļa (transportlīdzeklim, tā kabīnei).
margas Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piemēram, atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai.
Konta slēgums Konta debeta un kredīta kopsummas līdzsvarojums.
saldo Konta slēguma atlikums. Starpība starp kredīta un debeta summām.
kontrrevolucionārs Kontrrevolūcijas dalībnieks.
hetmanis Kontrrevolucionārā Ukrainas kara spēka komandieris (1918. gadā).
Basmaču kustība Kontrrevolucionāra, bandītiska kustība (Vidusāzijā pilsoņu kara un ārzemju intervencijas laikā).
basmačs Kontrrevolucionāras bandas dalībnieks (laikā, kad Vidusāzijā notika cīņa par padomju varu). Arī laupītājs.
balts Kontrrevolucionāri, baltgvardi.
piltuve Konusveida priekšmets (ar plānām sienām un parasti cauruļveida apakšdaļu), kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar samērā šauru atveri.
Ruļļu ceļš Konveijers, kas sastāv no rotējošiem cilindriem un ir paredzēts kravu pārvietošanai.
savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma. Attiecīgā organizācija.
saime Kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, retāk tautas un kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
kora Kore (1).
šķore Kore (1).
kora Kore (2).
šķore Kore (2).
korektība Korektums (1).
korektība Korektums (2).
speciālkorespondents Korespondents, kas sniedz speciālu informāciju par ko.
radiokorespondents Korespondents, kas strādā radiofonijā.
Korespondējošais loceklis Korespondētājloceklis.
krāsnesis Korporelis, kam ir tiesības nēsāt savas korporācijas krāsas.
deka Korpusa daļa (stīgu instrumentam), kura reflektē un pastiprina skaņu.
naktskrēms Kosmētisks krēms, kas paredzēts ieziešanai pirms gulētiešanas.
Lūpu pomāde Kosmētisks līdzeklis - ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību.
Lūpu pomāde Kosmētisks līdzeklis - ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību.
pulsārs Kosmiskā radiostarojuma avots, kas strauji un regulāri maina starojuma intensitāti.
kostīmjaka Kostīma (1) augšējā daļa, žakete. Kostīmkleitas augšējā daļa - jaka bez oderes.
vilnaskrabis Krabis, kura ķermeni un ekstremitātes klāj īss un blīvs apmatojums un kas savu virsmu pārklāj ar svešķermeņiem.
pamatfonds Krājuma, rezerves galvenā, nozīmīgākā daļa.
rezerve Krājums (piemēram, izejvielas, naudas līdzekli), kas izmantojams noteiktas vajadzības gadījumā. Tas (piemēram, mašīna, celtne, konstrukcija), kas paredzēts izmantošanai papildu vajadzībām.
sarunvārdnīca Krājums, kurā ietverti pa tematiem sakārtotu sarunu paraugi (divās, retāk vairākās valodās).
padoms Krājums, rezerve.
eolīts Krama, retāk cita akmens šķembas (ar asām šķautnēm), kuras uzskata par vissenākajiem darba rīkiem.
šķautne Krasa pretruna, sarežģījums (darbībā, norisē u. tml.).
oleogrāfija Krāsainās litogrāfijas veids (19. gadsimta beigās), kas precīzi atveidoja (parasti eļļas) gleznas toņus, kā arī gleznas lākturu, audekla struktūru.
Konditorejas krāsas Krāsas, kuras izmanto konfekšu un citu konditorejas izstrādājumu iekrāsošanai.
aizkrāsot Krāsojot padarīt necaurredzamu, necaurspīdīgu u. tml. Krāsojot aizsegt.
piekrāsot Krāsojot pieskaņot (kā) krāsu vēlamajam, paredzētajam paraugam.
pārkrāsot Krāsot vēlreiz, no jauna.
raukums Krass (auga stumbra) resnuma samazinājums virzienā uz galotni.
kontrasts Krass pretstats (piemēram, starp krāsām, laukumiem gleznā, zīmējumā, fotogrāfijā).
kontrasts Krass pretstats. Krasa atšķirība.
sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piemēram, gladiolas, hiacintes, krokusi, lilijas).
pompozs Krāšņs, grezns. Arī svinīgs.
pārkratīt Kratīt (ko) visu, viscaur. Kratīt (ko) vēlreiz, no jauna.
pārkraut Kraut vēlreiz, no jauna.
vagons Kravas daudzums, kas ietilpst šādā kravas pārvadāšanai paredzētā transportlīdzeklī, tā sastāva daļā.
tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
Zemes banka Kredīta iestāde, kas specializējusies zemes īpašumu kreditēšanā, ieķīlāšanā, pirkšanā un pārdošanā.
rediskonts Kredīta operācija starp vietējo kredīta iestādi un centrālo banku par diskontēta vekseļa tālāku diskontēšanu.
diskonts Kredīta operācija, kurā banka, pērkot vekseli, atskaita no tā nominālvērtības attiecīgus procentus par laiku līdz termiņa beigām.
Kredīta krīze Kredīta sistēmas sajukums, ko rada ražošanas pieaugumam neatbilstoša kredīta virsbūves palielināšana.
kredītbiedrība Kredītiestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā), kas sagādā biedriem kredītu.
konsolidācija Kredītoperācija - valsts īstermiņa saistību pārvēršana par ilgtermiņa vai beztermiņa saistībām.
Vekseļu diskonts Kredītoperācija - vekseļu pirkšana pirms to maksāšanas termiņa iestāšanās.
Kredīta rīkotājs Kredītrīkotājs.
Valsts aizņēmums Kredīts, ko saņem vai piešķir valsts.
ķeiris Kreilis.
maijpulkstenīte Kreimene, maijpuķīte.
bakborts Kreisais borts (kuģim, laivai).
kreisums Kreisais novirziens sabiedriski politiskajos uzskatos.
independenti Kreiss puritāņu nogrupējums Anglijā (16. un 17. gadsimta mijā).
Malt pienu Krejot pienu ar separatoru.
Malt pienu Krejot pienu ar separatoru.
nokrejot Krejot un pabeigt krejot (pienu).
nokrejot Krejot un pabeigt krejot (trauku ar nostādinātu pienu).
krekingprocess Krekings (1).
naktskrekls Krekls, kas paredzēts gulēšanai.
kniepķens Kreklu sakta - divas blakus sastiprinātas pogas ar piekariņiem.
kreklveidīgs Kreklveida.
atkrekstēties Krekstot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē. Atkrekšķēties.
iekrekstēties Krekstot ierunāties.
krekstēt Krekšķēt (1).
krekstēt Krekšķēt (2).
nokrekšķināt Krekšķinot noteikt, pateikt.
atkrekšķēties Krekšķot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē Atkrekstēties.
iekrekšķēties Krekšķot ierunāties.
Lūgšanu krelles Krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi.
Lūgšanu krelles Krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi.
kreļļveidīgs Kreļļveida.
pārkrimst Kremtot pārkost.
kreozoteļļa Kreozots.
Atzveltnes krēsls Krēsls ar platu, ērtu aizmugures daļu.
Goda krēsls Krēsls, kas paredzēts ciemiņiem, viesiem.
Goda krēsls Krēsls, kas paredzēts ciemiņiem, viesiem.
guļamkrēsls Krēsls, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai.
Krešu salāti Kressalāti.
Krešu salāti Kressalāti.
kreve Krevele (1).
kreve Krevele (2).
Pirmsrevolūcijas Krievija Krievija pirms Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas.
boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas II kongresa revolucionārā vairākuma pārstāvis. Ļeņina uzskatu piekritējs.
pops Krievu pareizticīgo baznīcas garīdznieks (parasti draudzes prāvests, diakons).
trasoloģija Kriminālistikas nozare, kas pētī pēdu (2) izcelsmi, izstrādā to atrašanas, saglabāšanas, liksēšanas, izņemšanas un izpētes metodes.
odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas, parasti cilvēku, identificē pēc tam raksturīgām smaržām.
Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kartībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kārtībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
katorga Kriminālsods (pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs) - izsūtīšana smagos piespiedu darbos (parasti bargos klimatiskos apstākļos).
Spaidu darbi Kriminālsods, ko izcieš īpaši stingrā režīmā, sevišķi smagos darbos.
Spaidu darbi Kriminālsods, ko izcieš īpaši stingrā režīmā, sevišķi smagos darbos.
starpniecība Krimināltiesībās - darbība, kas sekmē nelikumīgu vienošanos, darījumu starp kontrahentiem un kas likumā paredzētos gadījumos ir krimināli sodāma.
Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
Ideālie kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas novietotas ideāli pareizā kārtībā.
pārkristalizēt Kristalizēt vēlreiz, no jauna.
Kristāliskais režģis Kristālrežģis.
Kristāla režģis Kristālrežģis.
Kristāliskais (arī kristāla) režģis Kristālrežģis.
monokristāls Kristāls ar vienotu, nepārtrauktu kristālrežģi.
vakance Kristālu punktveida defekts - atoma vai jona iztrūkums kristālrežģa mezglpunktā.
Pestīšanas armija Kristiešu reliģiska organizācija ar militarizētu raksturu.
hernhūtisms Kristiešu reliģiski sektantiska kustība, kura 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi. Arī brāļu draudze.
vasarsvētki Kristietībā - reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
dievmaize Kristietības kultā - maize, ko pasniedz dievgalda ceremonijā.
patristika Kristietības reliģiskā un filozofiskā mācība, ko no 1. līdz 8. gadsimtam izveidoja sevišķi autoritatīvi autori (baznīcas tēvi).
pirmkristiānisms Kristietības vēstures posms no tās izcelšanās līdz katoliskās baznīcas sākumiem.
protestantisms Kristietības virzienu kopums, kas radās reformācijas laikā vai pēc tā.
lajs Kristīgās draudzes loceklis, kam nav teoloģiskas izglītības un īpašu reliģisku tiesību.
baznīca Kristīgo konfesiju reliģiskajam kultam paredzēta celtne.
dievgalds Kristīgo reliģiska ceremonija, kuras dalībnieki ēd maizi un dzer vīnu, kas pēc ticīgo priekšstatiem ir Kristus miesa un asinis.
krusts Kristīgo reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu). Šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
Krusta zīme Kristīgo reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu). Šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls. Krusts (1).
pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā). Kristības ceremonijā iegūt citu vārdu.
antikrists Kristus pretinieks. Nešķīstais, velna apsēstais.
Vērotājs reālisms Kritizētājs reālisms.
apkrist Krītot mainīt stāvokli, pēc kritiena nokļūt citā (pretējā) stāvoklī.
sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to).
sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
sprēgāt Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
Litogrāfijas krīts Krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, lauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka.
grimonis Krūms ar vienkāršām pretējām lapām, baltiem ziediem čemurveida ziedkopās, melniem vai zilganbaltiem augļiem.
pabērzs Krūms vai koks, retāk lakstaugs ar ērkšķainiem zariem, sīkiem ziediem pušķos un augļiem - kauleņiem.
krustbērns Krustdēls vai krustmeita attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1).
krustbērns Krustdēls vai krustmeita attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2).
ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme. Kāškrusts (1).
kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī uz labo pusi saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme. Ugunskrusts.
lefkoja Krustziežu dzimtas viengadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem dažādas krāsas ziediem.
mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
marimba Ksilofons ar metāla rezonatoru caurulēm vai plāksnēm. Ksilofons ar žāvētu ķirbju rezonatoru (Āfrikā).
kokgriezums Ksilogrāfijas veids - attēla pārnešana uz gluda garenšķiedras koka plātnes.
uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
halze Kuģa kurss attiecībā pret vēja virzienu.
(Kurss) pie vēja Kuģa kurss, ja vēja virziens attiecībā pret kuģa diametrālo plakni ir mazāks par 90 grādiem.
(Kurss) pret vēju Kuģa kurss, ja vēja virziens ir pret kuģa diametrālo plakni.
takelāža Kuģa piederumu kopums, ar kuriem nostiprina mastus, regulē buras.
Stūres māja jūra Kuģa telpa, kurā vada stūres iekārtu.
Stūres māja Kuģa telpa, kurā vada stūres iekārtu.
stūresvīrs Kuģa, jahtas komandas loceklis, kas veic pienākumus pie stūres rata.
šote Kuģa, laivas takelāžas elements - trice, līne buru regulēšanai.
tankkuģis Kuģis šķidras kravas (piemēram, naftas, tās produktu, ķimikāliju, sašķidrinātas gāzes) pārvadāšanai speciālos rezervuāros.
tramps Kuģis, kam nav noteikta, regulāra maršruta un ko izmanto kravu pārvadāšanai pēc vajadzības.
ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu).
termīts Kukaiņu kārta (galvenokārt tropos), kurā ietilpst 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
dūrējutis Kukaiņu kārta, kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis. Šīs kārtas kukaiņi.
taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi). Šīs kārtas kukaiņi.
piekukuļot Kukuļojot panākt, ka (kāds) rīkojas kukuļa devēja interesēs.
pārkulstīt Kulstīt vēlreiz, no jauna.
pārkult Kult vēlreiz, no jauna.
priesteris Kulta kalpotājs (galvenokārt politeisma reliģijās, arī kristietībā, parasti katoļu, pareizticīgo baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
pārkultivēt Kultivēt (ar kultivatoru) vēlreiz, no jauna.
kinematogrāfija Kultūras un tautas saimniecības nozare - kinofilmu veidošana un demonstrēšana skatītājiem.
kultūrvēsture Kultūras vēsture.
sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes un to pārveidnes, retāk - lapas.
Kultūras preces Kultūrpreces.
Kultūras preces Kultūrpreces.
kuļtrumulis Kuļaparāta detaļa, kas atrodas virs kuļkurvja un sastāv no vārpstas ar nostiprinātiem diskiem un gredzeniem.
aceknis Kuņģa daļa (atgremotājiem).
glumenieks Kuņģa daļa (atgremotājiem).
vārtnieks Kuņģa izeju noslēdzošs muskuļu gredzens, kas pēc vajadzības atveras vai aizveras.
pārkūpināt Kūpināt (zivis, gaļas produktus) vēlreiz, no jauna.
ogļrūpniecība Kurināmā rūpniecības nozare, kas ietver akmeņogļu ieguvi un pārstrādāšanu.
pansionāts Kūrorta iestāde, kas nodrošina ar higiēniskiem dzīves apstākļiem un pareizu uzturu.
speckurss Kurss, kuru iekļauj mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.). Kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi. Liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
kuroreiz Kuru reizi.
arnika Kurvjziežu dzimtas augs, kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
kosmeja Kurvjziežu dzimtas viengadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem un pretējām lapām.
tecēt Kustēties veikli, ātri, viegli (cilvēkam vai dzīvniekam ejot, skrejot) - par kājām. Veidoties veikli, ātri, viegli (par soļiem).
skaloties Kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu).
antiklerikālisms Kustība, kas vēršas pret klerikālismu, baznīcas un garīdzniecības privilēģijām.
darbība Kustība, pāreja no kāda stāvokļa citā.
parādīties Kustībā, virzībā kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
reverss Kustības maiņa pretējā virzienā (piemēram, transportlīdzeklim). Arī atpakaļgaita.
reversija Kustības maiņa pretējā virzienā.
kurss Kustības virziens (transportlīdzeklim). Leņķis starp transportlīdzekļa garenisko asi un meridiānu.
Zeltainās aļģes Kustīgas, arī sēdošas vienšūnas, koloniju, retāk daudzšūnu aļģes ar zeltaini dzeltenu, zaļgandzeltenu vai brūnganu nokrāsu.
pārkvalificēt Kvalificēt vēlreiz, no jauna. Kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
atslēdznieks Kvalificēts strādnieks, kas izgatavo dažādus metāla izstrādājumus, montē un remontē instrumentus, mehānismus.
marka Kvalitāte (precei, ražojumam).
suseklis Ķemme (parasti) ar retiem zariem. Suka ar cietiem sariem.
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
pārķemmēt Ķemmēt vēlreiz, no jauna.
plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.
mugura Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, iepretim krūtīm un vēderam.
reogrāfija Ķermeņa daļu elektriskās pretestības svārstību reģistrēšana ar reogrāfu.
rentgenoskopija Ķermeņa daļu izmeklēšana ar rentgenstarojumu, iegūstot attēlu uz fluorescējošā ekrāna.
bīde Ķermeņa deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
Īpatnējā masa Ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu, īpatnējā siltumietilpība.
Masas kilograms, īpatnējā masa Ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
rumpis Ķermeņa pamatdaļa, kurai pievienotas ekstremitātes un galva.
tilts Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā - skaustam) atbalstoties pret pamatu.
Mehāniskais līdzsvars Ķermeņa, fizikālas sistēmas stāvoklis, kurā tie atrodas miera stāvoklī attiecībā pret kādu atskaites sistēmu.
Mehāniskais līdzsvars Ķermeņa, fizikālas sistēmas stāvoklis, kurā tie atrodas miera stāvoklī attiecībā pret kādu atskaites sistēmu.
mehānisms Ķermeņu (sviru, vārpstu, zobratu, izciļņu) sistēma (piemēram, mašīnā, ierīcē), kas paredzēta viena vai vairāku ķermeņu kustības pārveidošanai vēlamajā citu ķermeņu kustībā. Arī mašīna, ietaise.
pārķīlēt Ķīlēt vēlreiz, no jauna.
Divpusējs ķīlis Ķīlis, kam abas pretējās malas ir slīpas.
Fizikālā ķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
Fizikālā ķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielu uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
Organiskā analīze Ķīmijas nozare, kas nodarbojas ar organisko savienojumu sastāva un struktūras noteikšanu.
mežķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes ķīmisko sastāvu un tā izmantošanu.
Koksnes ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
Koksnes ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
plazmoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā. Plazmas ķīmija.
Plazmas ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā. Plazmoķīmija.
fotoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas, kuras izraisa gaisma.
piroķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskos procesus augstās temperatūrās.
stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
Neorganiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
Neorganiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
Organiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī organisko savienojumu īpašības un pārvērtības.
Organiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī organisko vielu īpašības un pārvērtības.
radioķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī radioaktīvo elementu un radioaktīvo izotopu īpašības.
gramatoms Ķīmiskā elementa daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa relatīvo atommasu.
reducēšana Ķīmiska elementa oksidēšanas pakāpes samazināšana ķīmiskā reakcijā.
pāriet Ķīmiskā reakcijā pārvērsties par ko citu (par vielām).
Ķēdes reakcija Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
Ķēdes reakcija ķīm., fiz Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
oksidēšanās Ķīmiska reakcija, kurā palielinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe.
reducēšanās Ķīmiska reakcija, kurā samazinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe.
polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula.
Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
Indiferenta viela Ķīmiska viela, kas ir klāt ķīmiskā reakcijā, bet tajā nepiedalās.
lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā.
radons Ķīmiskais elements - radioaktīva inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā.
vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm un citiem pieņemtiem apzīmējumiem.
attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismas jutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu.
Koksnes sausā pārtvaice Ķīmiski apstrādāta un sapresēta koksne.
ķimikālijas Ķīmiskie reaģenti un preparāti.
katalīze Ķīmisko reakciju ātruma maiņa katalizatoru ietekmē.
sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma.
zoocīds Ķīmisks vai bioloģisks preparāts, ko lieto peļveidīgo grauzēju un citu nevēlamu mugurkaulnieku iznīcināšanai.
šāvējgurķis Ķirbjaugu dzimtas augs ar gareniem augļiem, kas pēc nogatavošanās ar strauju kustību atdalās no kāta un samērā tālu izmet sēklas.
neiroķirurģija Ķirurģijas nozare, kas ietver nervu sistēmas slimību ķirurģisku ārstēšanu.
replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā.
kardioķirurģija Ķirurģijas nozare, kas pētī, diagnosticē un ķirurģiski ārstē sirds slimības.
Plānas (arī smalkas) ausis Laba dzirde, arī uztvere.
Smalkas (arī plānas) ausis Laba dzirde, arī uztvere.
Smalkas (arī plānas) ausis Laba dzirde, arī uztvere.
Gaišas acis Laba redze.
Gaišas acis Laba redze.
sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, priekšpuses vai mugurpuses, augšas vai apakšas.
flangs Labais vai kreisais (ierindas, karaspēka novietojuma, kaujas iekārtas, gājiena iekārtas) gals (sāns).
sānis Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties).
sāņus Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties). Sānis (2).
uzvara Labākā rezultāta sasniegšana (sporta sacensībās.).
Skaidra galva Labas uztveres, domāšanas, spriešanas spējas.
Skaidra galva Labas uztveres, domāšanas, spriešanas spējas.
patversme Labdarības iestāde - mītne, parasti veciem cilvēkiem, bāreņiem.
leiboristi Labēji sociālistiska, reformistiska strādnieku partija (piemēram, Anglijā, Austrālijā).
sprauns Labi attīstījies, spēcīgs (par dzīvniekiem, retāk augiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ass Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.). Ļoti skaidrs.
skaudrs Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.). Ļoti skaidrs. Ass (9).
apaļš Labi barots, trekns (par dzīvniekiem).
resns Labi barots, trekns (par dzīvniekiem).
iekalt Labi iegaumēt (parasti, daudz reiz atkārtojot). Arī iemācīt.
(Ie)kalt galvā Labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Arī (ie)mācīt.
Kalt (arī iekalt) galv Labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Arī mācīt, iemācīt.
izlabot Labojot precizēt, konkretizēt (piemēram, tekstu, izteikumu).
korektūra Labojums, precizējums (piemēram, norisē, darbībā).
korektīva Labojums, precizējums.
korekcija Labošana, precizēšana, arī regulēšana. Labojums, precizējums, arī regulējums.
pārlāpīt Labot vēlreiz, no jauna (priekšmetu).
koriģēt Labot, precizēt.
lāpīt Labot, remontēt (salūzušu priekšmetu).
humors Labsirdīgi zobgalīga attieksme (pret ko). Spēja saskatīt un atveidot komisko.
Labs prāts Labvēlīga attieksme (pret kādu).
Labs prāts Labvēlīga attieksme (pret kādu).
salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
plūdlīnija Laidena forma (transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību.
perfekts Laika forma (darbības vārdam), kas apzīmē pagātnē pabeigtu darbību, kuras rezultāts vēl turpinās tagadnē. Arī saliktā tagadne.
Zvaigžņu laiks Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir Zemes diennakts rotācijas attiecība pret zvaigznēm.
Sideriskais periods Laika sprīdis, kurā planēta vai tās pavadonis veic pilnu riņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
Zvaigžņu (arī sideriskais) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365, 26 diennaktis).
Sideriskais (arī zvaigžņu) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis).
Zvaigžņu (arī sideriskais) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis).
siltums Laikapstākļi, kam ir raksturīga mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra.
Svētais laiks Laikposms, kas pēc reliģisko darbību satura un formas atšķiras no ikdienišķās kārtības. Reliģisku svētku cikls, kurā pakārtotie svētki ir grupēti ap galvenajiem svētkiem.
vakarreize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Vakara reize.
Vakara reize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Vakarreize.
Otrie gaiļi Laiks, kad gailis (agrā rītā) mēdz dziedāt otro reizi.
Trešie gaiļi Laiks, kad gailis (agrā rītā) mēdz dziedāt trešo reizi.
Pirmie gaiļi Laiks, kad gailis (ļoti agri rītā) mēdz dziedāt pirmo reizi.
Pirmie (arī otrie, trešie) gaiļi Laiks, kad gailis (naktī vai agrā rītā) mēdz dziedāt pirmo (otro, trešo) reizi.
darbalaiks Laiks, kas paredzēts darbam (uzņēmumā, iestādē). Darbadienas (1) ilgums.
Garantijas laiks Laiks, kurā ražotājs bez atlīdzības -novērš izstrādājuma defektus vai apmaina izstrādājumu pret citu.
Garantijas laiks Laiks, kurā ražotājs bez atlīdzības novērš izstrādājuma defektus vai apmaina izstrādājumu pret citu.
tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad. Šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
uzmanība Laipna, cieņas pilna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās (pret kādu).
labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko.
pielabināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturoties (pret kādu), izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi pret sevi.
pārlaitīt Laitīt vēlreiz, no jauna.
tēviņš Laivas, kuģa priekšgala un pakaļgala detaļa, kas paredzēta ūdens, viļņu šķelšanai.
laiviņa Laiviņveida (parasti formas tērpa) cepure.
plakāts Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus.
pārlakot Lakot vēlreiz, no jauna.
rūgtene Lakstaugs ar krusteniski pretējām sēdošām lapām, baltiem vai iesārtiem ziediem.
nārbulis Lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem.
vilkmēle Lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem.
ziepenīte Lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retumis baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās.
pulkstenīte Lakstaugu, retāk puskrūmu vai krūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, pulkstenītes, lobēlijas.
naktslampa Lampa, kas apgaismo mazu laukumu un paredzēta izmantošanai pie guļasvietas naktī.
blanka Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, izziņām).
veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
Plūksnaina lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi atrodas cits citam pretī (piemēram, ozola lapa).
Šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa).
Šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa).
Plūksnaini šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, pienenes lapa).
Plūksnaini salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm, kuras atrodas pie galvenās ass aptuveni viena otrai pretī (piemēram, maijrozītes lapa).
dīgļlapa Lapas aizmetnis sēklas dīglī. Pirmā lapa, kas redzama pēc sēklas uzdīgšanas.
Pretējas lapas Lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
Pretējas lapas Lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
saulsardzene Lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni.
mušmire Lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga.
pārlāpīt Lāpīt vēlreiz, no jauna.
salāpīt Lāpot salabot (priekšmetu). Arī saremontēt.
pārlasīt Lasīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
koreferēt Lasīt koreferātu.
referēt Lasīt referātu (1).
ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x).
Jauna strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
Jaunā strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
Pavasara rotāšanas dziesmas Latviešu tautas pavasara dziesmas ar refrēnu «rotā» (galvenokārt Augškurzemē un Latgalē).
nevāca Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam) pretstatā privileģētajiem vāciešiem.
Saeimas strādnieku un zemnieku frakcija Latvijas Komunistiskās partijas vadīta revolucionāro strādnieku un zemnieku frakcija buržuāziskās Latvijas saeimā (no 1928. gada līdz 1933. gadam).
Strādnieku gvarde Latvijas strādnieku šķiras bruņota Organizācija 1940. gada sociālistiskās revolūcijas dienās.
atsēja Lauka apsēšana ar to pašu kultūru otrreiz pēc kārtas.
atsēja Lauka otrreizēja apsēšana tai pašā gadā.
Elektromagnētiskais lauks Lauks, kurā realizējas elektrisko lādiņu mijiedarbība.
Elektromagnētiskais lauks Lauks, kurā realizējas elektrisko lādiņu mijiedarbība.
arkls Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības mērs (feodālismā). Feodālās zemes rentes un zemes nodokļu aplikšanas vienība.
kombains Lauksaimniecības agregāts, kas sastāv no savienotām mašīnu daļām, kuras vienlaicīgi veic labības vai tehnisko kultūru novākšanas un apstrādes noteiktu operāciju ciklu.
spēkbarība Lauksaimniecības dzīvnieku barība, kam ir augsta enerģētiska vērtība un laba sagremojamība.
kūtsmēsli Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementu un pakaišu maisījums, ko izmanto mēslojumam.
augļkopība Lauksaimniecības nozare - augļaugu kultūru audzēšana.
laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver tīrumos, pļavās, ganībās audzējamo augu agrotehniku un zemkopības sistēmu (augsnes ielabošanu).
piensaimniecība Lauksaimniecības nozare, kas ietver piena ieguvi, piena produktu ražošanu.
augkopība Lauksaimniecības pamatnozare - kultūraugu audzēšana.
dīķsaimniecība Lauksaimniecības papildnozare, kas aptver zivju audzēšanu ūdenskrātuvēs (dīķos), dīķu kopšanu, ūdensputnu audzēšanu.
zemkopība Lauksaimniecības ražošanas nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
graudkopība Lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozare - graudaugu audzēšana, lai apgādātu pārtikas rūpniecību ar izejvielām un lopus ar spēkbarību.
Rentes māja Lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
stāpelis Laukums vai platforma ar slīpumu uz ūdenstilpes pusi kuģubūvei, remontam, nolaišanai ūdenī.
tirgus Laukums, īpaša celtne, arī telpa, kur plaši pērk un pārdod lauksaimniecības vai rūpniecības preces. Šādu preču plaša pirkšana un pārdošana.
stāvlaukums Laukums, kas ir paredzēts transportlīdzekļu novietošanai.
Nelikumīga laulība Laulība, kas nav oficiāli reģistrēta.
Laulības riņķis Laulības gredzens.
laulība Laulības reģistrācijas ceremonija.
saradoties Laulības rezultātā nonākt radniecības attiecībās (par laulātajiem, arī par viņu radiniekiem).
Laulājamais gredzens Laulību gredzens.
guļamlāviņa Lāviņa, kas paredzēta, izmantojama gulēšanai.
monoklis Lēca (redzes optisko defektu labošanai), kas ieliekama acs dobuma priekšējā daļā.
kontaktlēca Lēca, ko uzliek tieši uz acs ābola (redzes optisko defektu labošanai).
kēms Ledāja kušanas ūdeņu radīta reljefa paugurveida forma ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
Kontinentālais ledājs Ledājs, kas aizņem ievērojamu daļu sauszemes neatkarīgi no tās reljefa.
Kontinentālais ledājs Ledājs, kas aizņem ievērojamu daļu sauszemes neatkarīgi no tās reljefa.
Klejojošais ledus Ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
Klejojošais ledus Ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
Ledus stadions Ledus halle. Sporta sacensībām paredzēts ledus ceļš vai ledus laukums kopā ar skatītāju tribīnēm un palīgtelpām.
veidlējums Lējums (parasti metāla), kam ir sarežģītāka forma.
zeme Lejup, pret zemeslodes virsmu vērstā virzienā.
plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
radiolektorijs Lekciju cikls, kas paredzēts pārraidīšanai pa radio.
lasījums Lekciju vai referātu cikls, kas veltīts (noteiktam) jautājumu lokam.
priekšlasītājs Lektors, referents.
lempis Lempīgs cilvēks, retāk dzīvnieks.
pārlemt Lemt vēlreiz, no jauna. Izlemt citādi.
tropisms Lēna (organisma, tā daļās) reakcija uz kairinātāju.
lauzties Lēni, pakāpeniski kļūt redzamam cauri kādam aizsegam (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
izpeldēt Lēni, slīdoši izvirzoties (parasti no tumsas, miglas, mākoņiem), kļūt redzamam (par debess spīdekļiem). Parādīties.
uzpeldēt Lēni, slīdoši virzoties, arī šķietami virzoties, parādīties, kļūt redzamam - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā). Šādai uzšuvei, apdarei paredzēts veidojums.
šķērsleņķi Leņķi, kas rodas, ja divas taisnes krusto trešā taisne.
pretleņķis Leņķis, kas daudzstūrī atrodas pretī citam šī daudzstūra leņķim vai malai.
transportieris Leņķu mērīšanai un konstruēšanai paredzēts instruments, kas sastāv no lineāla un 180 grādu iedaļās sadalīta pusgredzena.
godāties Lepoties. Arī greznoties.
bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), kur apkalpo apmeklētājus.
vaskapuķe Liāna ar biezām lapām un smaržīgiem ziediem nokarenos čemuros.
libretists Libreta autors.
pārtvērējs Lidaparāts (pretinieka lidaparāta) pārtveršanai.
raķete Lidaparāts, kam vilkmi rada gāzu reaktīvais spēks.
aviolīnija Lidaparātu regulārs maršruts starp divām vai vairākām apdzīvotām vietām.
triecienlidmašīna Lidmašīna, kas ir paredzēta uzbrukumiem no neliela augstuma un attāluma.
uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta aviācijas degvielas transportēšanai un citu lidaparātu nodrošināšanai ar degvielas krājumiem, to papildināšanai lidojuma laikā.
rikošets Lidojoša priekšmeta (piemēram, lodes, šāviņa) atsišanās pret ko un kustība citā virzienā.
aka Līdz gruntsūdenim izrakta vai izurbta un nostiprināta bedre (tvertne) ūdens ieguvei.
Līdz šim Līdz pašreizējam laikam, laikposmam.
dalība Līdzdarbošanās (kādā notikumā, pasākumā). Iesaistīšanās, ieinteresētība, piedalīšanās (kur). Līdzdalība.
aizsarglīdzeklis Līdzeklis, kas aizsargā (pret ko kaitīgu, nevēlamu).
Ārštata fonds Līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki.
Bezļaužu fonds Līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku darba atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki.
Bezpersonu fonds Līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku darba atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki. Bezļaužu fonds. Ārštata fonds.
papildlīdzeklis Līdzekļi, ko, piemēram, izmanto, piešķir papildus paredzētajiem, plānotajiem līdzekļiem.
līdzenums Līdzena (reljefa) vieta.
mētrājs Līdzenumos vai viļņaina reljefa vietās augoša priežu un egļu audze (neieti ar bērzu piemistrojumu). Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
robežpunkts Līdzīgu parādību saskares punkts.
pārlīdzināt Līdzināt vēlreiz, no jauna.
svelpenis Līdzskanis (parasti s, z), kam ir raksturīga augsta frekvence.
palatalizācija Līdzskaņa artikulācija ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
velarizācija Līdzskaņa artikulācija, kurai raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
reportieris Līdzstrādnieks (piemēram, periodiskā izdevumā, radiofonā, televīzijā), kas raksta, veido reportāžas.
Slēgt kontu Līdzsvarot konta debeta un kredīta kopsummu.
Slēgt kontu Līdzsvarot konta debeta un kredīta kopsummu.
šķirt Liekt (apmatojuma, apspalvojuma daļas), parasti uz pretējām pusēm. Kārtojot (matus), veidot (celiņu lajos).
šķirt Liekt uz pretējām pusēm (augus, to daļas).
veldrēties Liekties tā, ka izveidojas veldre (par stiebraugu, zālaugu u. tml. kopumu).
šķirties Liekties, parasti uz pretējām pusēm (par augiem, to daļām).
vāls Liela (parasti garena) tvaiku, dūmu u. tml. kopa gaisā. Mutulis (1).
kartons Liela formāta palīgzīmējums - mets uz Joda papīra (parasti krāsās) atbilstoši (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem.
monopols Liela kapitālistu apvienība (piemēram, kartelis, sindikāts, trests, koncerns), kas rodas, koncentrējoties ražošanai un kapitālam.
librets Liela muzikāli vokāla sacerējuma (parasti operas, operetes) teksts.
oktobris Lielā Oktobra sociālistiskā revolūcija.
Kontinentālā sala Liela sala, kas atrodas tuvu kontinentam (piemēram, Grenlande).
Neuzvaramā armāda Liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
Neuzvaramā armāda Liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta sakāvi.
pasija Liela šķērsgriezuma sila, uz kuras balsta garensiļas, šķērssijas (ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā), arī kuģa klāju.
kroņlukturis Liela, grezna vairākžuburu lustra, arī svečturis.
smalkmaize Lielāka konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām, parasti cep veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
zāle Lielākā, greznākā telpa dzīvokli, dzīvojamā ēkā. Arī viesistaba.
kūka Lielāks konditorejas izstrādājums no šādas mīklas, kuru cep parasti veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
iniciālis Lielāks, parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts, vārda pirmais burts (iespieddarba nodaļas vai rindkopas sākumā).
sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses.
Oktobra svētki Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas gadadiena, ko svin 7. novembrī (25. oktobrī pēc vecā stila).
lielkņaze Lielkņaza meita, kas nav precējusies.
lānis Liels (parasti biezas, necaurredzamas miglas) blāķis, vāls.
zirdzene Liels divgadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros.
kūris Liels murds reņģu zvejai.
masīvs Liels nenoteiktas formas reljefa pacēlums vai klinšu blāķis.
degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres kauliem.
kombināts Liels ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes vai kurā administratīvi apvienoti vienas un tās pašas nozares uzņēmumi.
kazuārs Liels skrējējputns (Austrālijā, Jaungvinejā) ar neattīstītiem spārniem un ķiverei līdzīgu ragvielas veidojumu uz galvas.
papele Liels, ātraudzīgs vītolu dzimtas koks, kam raksturīgas lapas ar samērā gariem kātiem, ziedi nokarenās, cilindriskās spurdzēs un kas zied pirms lapu plaukšanas.
vāle Liels, blīvs garens ziedu ķekars.
sigillārija Liels, izmiris kokveida augs ar taisnu, kolonnai līdzīgu stumbru un lielām šķēpveida (dažreiz līdz 1 m garām) stumbra galotnē vai uz zariem pušķveidā sakārtotām lapām.
plantācija Lielsaimniecība (kapitālistiskajās valstīs), kur audzē viena veida augus (piemēram, kāliju, cukurniedres, tēju).
Meteoroloģiskie elementi Lielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
ekvivalents Lielums (lieta, prece u. tml.), ar kura vērtību var izteikt cita lieluma (lietas, preces u. tml.) vērtību.
tonnāža Lielums, ar ko raksturo tonnās izteikto kuģa kravnesību, arī ūdensizspaidu, reģistra tonnās izteikto tilpību.
Gadījuma (arī stohastisks) lielums Lielums, kas eksperimenta rezultātā var pie ņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
Stohastisks (arī gadījuma) lielums Lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
Kondensatora kapacitāte Lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
Kondensatora kapacitāte Lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
pārliet Liet (piemēram, metāla izstrādājumus) vēlreiz, no jauna. Lejot pārveidot par ko citu.
dzintarkalis Lietišķās mākslas meistars, kas no dzintara izgatavo rotas lietas, rotājumus, greznuma priekšmetus.
metālmāksla Lietišķās mākslas nozare, kur mākslinieka ieceres realizēšanai izmanto metālu.
tekstilmāksla Lietišķās mākslas nozare, kur mākslinieka ieceres realizēšanai izmanto tekstilšķiedras.
metālapstrāde Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana.
metālapstrādāšana Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana. Metālapstrāde (2).
viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
mīļš Lieto uzrunā, lai paustu simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību (pret kādu).
čok Lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas.
blākš Lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
būkš Lieto, lai atdarinātu dobju, apslāpētu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko vai arī kam sprāgstot.
plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko. Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
blakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum.
bliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakš.
klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakt.
klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikš.
klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikt.
kliks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Klikš. Klikt.
blūkš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
klabu Lieto, lai atdarinātu īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, kas rodas, piemēram, cietam priekšmetam piesitoties pie kā cieta, atsitoties pret ko cietu.
plīkš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pak.
pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
paks Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
bums Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
blāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
plākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
čurks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties.
pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
vai Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi pret īstenības parādībām (piemēram, pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
(Ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ, arī ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
Ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt, arī (ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
Manis dēļ (arī pēc) Lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
Manis (retāk viņa) pēc (arī dēļ) Lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
tikpat Lieto, lai norādītu uz (kā) pretstatījumu.
(Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot) Lieto, lai noradītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
(Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot) Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
Ar vienu (arī ar) vārdu sakot Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
laikam Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs. Droši vien, acīmredzot.
Attiecībā pret ko Lieto, lai norādītu, ka kas ir vērsts, novietots pretī tam, ko apzīmē atkarīgais vārds.
pareizs Lieto, lai norādītu, ka tiek precizēts iepriekš teiktais.
āre Lieto, lai pamudinātu citus pievērst uzmanību tam, ko redz. Lūk. Re.
e Lieto, lai pamudinātu kādu ko teikt, reaģēt uz iepriekš teikto.
vei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību (parasti kam redzamam). Lūk.
pavei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam (parasti redzamam).
paskatīties Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam, parasti ievērības cienīgam.
raug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk (1).
lūk Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
skat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
re Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Lūk (1).
palūk Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Lūk.
paskat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Lūk.
paraug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Palūk (1).
raugi Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Raug.
gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu izteikumam pieļāvuma vai arī pretstatījuma un pieļāvuma nokrāsu.
tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, vienlaikus piešķirot tam noteiktu pretstata vai pieļāvuma nokrāsu.
mīlītis Lieto, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to. Lieto, lai paustu ironisku attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to.
brālis Lieto, lai paustu sirsnīgu, tuvu attieksmi (pret kādu).
reku Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam redzamam.
nē Lieto, lai precizētu un pastiprinātu kādu pieņēmumu, piešķirot izteikuma saturam apstiprinājuma nokrāsu.
No vienas puses, no otras puses Lieto, lai pretstatītu divus faktus, apstākļus.
jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
labi Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
pareizs Lieto, lai reizē ar jautājumu pieprasītu apstiprinājumu (savam izteikumam, rīcībai).
hei Lieto, lai sasauktu kādu, lai panāktu, ka kāds ātri reaģē uz ko, lai pievērstu kāda uzmanību.
lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes trešās personas formu.
Svētais tēvs Lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu. Pāvesta tituls.
nomāt Lietot (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu (uz kādu laiku). Arī īrēt.
īrēt Lietot (priekšmetu, telpu) pret maksu (uz kādu laiku).
mest Lietot attiecīgu paņēmienu cīņā ar pretinieku (cīņas sporta veidos).
kompetence Lietpratība, plašas zināšanas, profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Speciālista darbības joma.
nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
kompetents Lietpratīgs, ar plašām zināšanām, profesionālu pieredzi, izpratni (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
saulessargs Lietussargam līdzīgs priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no tieša saules starojuma.
kantorgrāmata Lietvedībai paredzēta klade (parasti liela formāta).
iezēģelēt Līganā, grīļīgā gaitā ievirzīties (kur iekšā) - parasti par iereibušu cilvēku.
izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzoties (piemēram, no tumsas, miglas), kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Zāļu diena Līgo diena, retāk diena pirms Līgo dienas.
Zāļu vakars Līgo vakars, retāk vakars pirms Līgo vakara.
konvencija Līgums (starp uzņēmumiem, organizācijām, valstīm) par ražošanas, preču realizācijas u. tml. jautājumu noregulēšanu.
angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku. Attiecīga saistība, nosacījumi.
kontrahents Līgumslēdzēja persona vai iestāde, kas pēc līguma uzņēmusies zināmas saistības. Ikkatra no līguma dalībniecēm (attiecībā pret otru).
sauskaule Līki, greizi augusi priede, egle.
Normālais paātrinājums Līklīnijas kustībā - paātrinājums, kas vērsts perpendikulāri kustības trajektorijas pieskarei.
rulete Līkne, ko apraksta punkts uz citas līknes, kura bez slīdēšanas veļas pa kādu nekustīgu trešo līkni.
kleins Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām).
Piespiest (kādu) pie sienas Likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu. Padarīt (kādu) pretoties nespējīgu.
Piespiest (kādu) pie sienas Likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu. Padarīt (kādu) pretoties nespējīgu.
nozvērināt Likt (kādam) nodot zvērestu.
zvērināt Likt (kādam) zvērēt. Pieņemt zvērestu.
Saukt pie kārtības Likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
Saukt pie kārtības Likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
ievietot Likt apmesties (arestētajiem kādā noteiktā telpā).
Saukt pie atbildības Likt kādam atbildēt (piemēram, tiesā) par savu nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
servēt Likt uz galda (ēdienreizei) paredzēto, novietojot uz galda noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
rādīt Likt, novietot (ko) tā, ka (kāds) var uztvert (to) ar redzi, radīt (kādam) iespēju uztvert (ko) ar redzi. Vērst (kāda) uzmanību (uz ko redzamu).
pārlikt Likt, veidot (piemēram, segumu) vēlreiz, no jauna.
astroloģija Likteņa pareģošana pēc debess spīdekļu stāvokļiem.
norma Likuma formulēts noteikums, arī tradicionāli izveidojies noteikums, princips, uzskats, kas regulē cilvēku attiecības sabiedrībā.
sūdzēt Likumā noteiktā kārtībā vērsties (pie tiesas) ar prasību civillietā vai ar sūdzību krimināllietā (pret kādu).
pierakstīt Likumā paredzētajā kārtībā reģistrēt (kādu) noteiktā dzīvesvietā, piešķirot likumā noteiktās tiesības.
pierakstīties Likumā paredzētajā kārtībā reģistrēties noteiktā dzīvesvietā, iegūstot likumā noteiktās tiesības.
pamats Likumā paredzēts fakts, apstāklis, arī noteikums, dokuments, kas ļauj sākt, arī regulē juridiskas darbības.
piekritība Likumā paredzēts pieļaujamo darbību, veicamo pienākumu kopums (parasti tiesisku, pārvaldes jautājumu kārtošanā).
garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
Deputāta imunitāte Likumdošanas iestādes locekļa neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu.
Deputāta neaizskaramība Likumdošanas iestādes locekļa neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu. Deputāta imunitāte.
Valsts dome Likumdošanas orgāns pirmsrevolūcijas Krievijā (no 1906. līdz 1917. gadam).
Valsts dome Likumdošanas orgāns pirmsrevolūcijas Krievijā (no 1906. līdz 1917. gadam).
Distributīvais likums Likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
Distributīvais likums Likums, saskaņā ar kuru algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
Asociatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa nav atkarīga no dažu saskaitāmo aizstāšanas ar to summu vai reizinājums - no dažu reizinātāju aizstāšanas ar to reizinājumu.
Asociatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa nav atkarīga no dažu saskaitāmo aizstāšanas ar to summu vai reizinājums - no dažu reizinātāju aizstāšanas ar to reizinājumu.
Komutatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa vai reizinājums nav atkarīgs no saskaitāmo vai reizinātāju kārtības.
Komutatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa vai reizinājums nav atkarīgs no saskaitāmo vai reizinātāju kārtības.
civilkodekss Likumu krājums, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības starp valsts, kooperatīvām un sabiedriskām organizācijām, kā arī starp pilsoņiem.
galtonija Liliju dzimtas augs, parasti ar pelēki zaļām, lancetiskām lapām, baltu, nokarenu ziedu ķekariem.
ķiploks Liliju dzimtas daudzgadīgs augs, kurā sīpols sastāv no vairākām baltām iegarenām daivām.
tīģerlilija Liliju dzimtas sīpolaugs ar nokareniem, lieliem, dzeltensarkaniem un melni punktētiem zvanveida ziediem.
dzega Līmenisks, retāk liekts vai lauzīts, izlaidums ēkas ārsienā (starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem un durvīm) vai iekštelpā.
pārlīmēt Līmēt vēlreiz, no jauna. Pielīmēt citā vietā.
linauts Linaudekla lakats (precētai sievai).
Subglaciālās vagas Linerāri izstieptas ieplakas, kuras dziļas, garenu ezeru aizņemtas iedobes mijas ar sliekšņiem.
spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
palīglīnija Līnija, ko novelk, piemēram, citas līnijas precizēšanai.
Spēka līnijas Līnijas spēka laukā, kuru pieskare ikvienā punktā norāda virzienu spēkam, kas darbojas uz šajā punktā novietotu daļiņu.
velce Līniju vilkšanai paredzēts rasēšanas instruments, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
nātns Linu, retāk džutas, kaņepju, nātru šķiedra. Audums, diegs no šādas šķiedras.
pārlipināt Lipināt vēlreiz, no jauna. Pielipināt citā vietā.
pilināt Līt ar retām lāsēm (par lietu).
radiolasījums Literāra darba lasījums, kas paredzēts pārraidīšanai pa radio.
radiokompozīcija Literāru darbu, skaņdarbu vai to fragmentu kompozīcija, kas paredzēta pārraidīšanai pa radio.
publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem. Šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā).
žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi. Arī periodisko izdevumu kopums (piemēram, kādā laikposmā, valstī, kādai tautai).
Literatūras kritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu analīzi, vērtēšanu. Literatūrkritika.
literatūrkritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu vērtēšanu. Literatūras kritika.
poētika Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļdarba izveides likumības un paņēmienus, tā struktūru, formu, elementus un analīzes principus. Arī literatūras teorija.
literatūrteorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūras teorija.
Literatūras teorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūrteorija.
Literatūras teorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūrteorija.
literatūrvēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām. Literatūras vēsture.
Literatūras vēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām. Literatūrvēsture.
prosodija Literatūrteorijas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
literatūrvēsturnieks Literatūrvēstures speciālists. Literatūras vēsturnieks.
Literatūras vēsturnieks Literatūrvēstures speciālists. Literatūrvēsturnieks.
rainoloģija Literatūrzinātnes nozare, kas pētī Raiņa daiļradi. Rainistika.
rainistika Literatūrzinātnes nozare, kas pētī Raiņa daiļradi. Rainoloģija.
pārlocīt Locīt vēlreiz, no jauna.
pārlodēt Lodēt vēlreiz, no jauna.
virslogs Loga rāmja režģa vai durvju augšējā daļa.
surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pētī runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
Gaismas koeficients Logu stiklu laukuma attiecība pret grīdas laukumu.
Pretrunas likums Loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
Dialektiskā loģika Loģikas nozare, kas attīstībā, formas un satura pretrunās un vienībā pētī domāšanu, kura spēj izziņā atspoguļot dabas un sabiedrības dialektiku.
Matemātiskā loģika Loģikas nozare, kas izmanto matemātikas formālās metodes.
Formālā loģika Loģikas nozare, kas pētī vienkāršākos pareizas domāšanas likumus un formas.
Formālā loģika Loģikas nozare, kas pētī vienkāršākos pareizas domāšanas likumus un formas.
ģeneralizācija Loģiska pāreja no atsevišķā uz vispārīgo. Atsevišķu parādību pakļaušana vispārīgam principam. Vispārināšana.
krāls Lokveida apmetne ar mājām visapkārt un dzīvniekiem paredzētu laukumu vidū (Dienvidāfrikā).
Barības bāze Lopbarības resursi un pastāvīgie lopbarības ieguves avoti. Lopbarības ražošanas un patērēšanas sistēma.
reproduktorkomplekss Lopkopības celtņu komplekss, kas paredzēts jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
govkopība Lopkopības nozare - govju audzēšana piena, gaļas, pārtikas un vieglās rūpniecības izejvielu ieguvei.
kazkopība Lopkopības nozare - kazu audzēšana piena, gaļas, vilnas ieguvei.
zvērkopība Lopkopības nozare - kažokzvēru audzēšana.
zirgkopība Lopkopības nozare - zirgu kopšana un audzēšana darbam un sportam.
Elektriskais aploks Lopu ganīšanai paredzēts aploks, kas apjozts ar elektrisko vadu, pa kuru plūst vāja strāva.
izlozēt Lozējot noteikt (piemēram, starta kārtību, kārtējo pretinieku).
izloze Lozējot veikta (piemēram, starta kārtības, kārtējo pretinieku) noteikšana.
pārlozēt Lozēt vēlreiz, no jauna.
zenītložmetējs Ložmetējs, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa.
Kostīmu luga Luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
Kostīmu luga Luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
traģēdija Luga, kurā varonis tēlots nesamierināmā konfliktā ar neuzvaramu pretspēku un nevienādā, saspringtā cīņā ar šo pretspēku nenovēršami cieš zaudējumu, iet bojā. Attiecīgais drāmas žanrs.
pātari Lūgšana (2). Arī reliģisks teksts.
Rožu kronis Lūgšanu krelles (katoļiem).
Rožu kronis Lūgšanu krelles (katoļiem).
rožukronis Lūgšanu krelles (katoļiem). Rožu kronis.
Pātaru krelles Lūgšanu krelles.
Lūgt roku Lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu). Bildināt (sievieti).
Lūgt roku Lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu). Bildināt (sievieti).
radiodramaturģija Lugu kopums, kuras ir paredzētas radioraidījumiem.
katodluminiscence Luminiscence, ko izraisa elektronu plūsma, kura atduras pret luminofora virsmu.
Luterāņu (arī luteriešu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
Evaņģēliski luterāniskā (arī evaņģēliski luteriskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
Luteriešu (arī luterāņu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
Evaņģēliski luteriskā (arī evaņģēliski luterāniskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
vilcināties Ļaut (piemēram, darbiem) ieilgt, arī paveikt (piemēram, darbus) vēlāk par paredzēto laiku.
izgāzt Ļaut brīvi izpausties (pret kādu, piemēram, dusmām, niknumam).
laist Ļaut, arī likt (kādam) pārtraukt, arī izbeigt regulārā darba veikšanu. Ļaut, arī likt (kādam) nonākt citos apstākļos.
pieņemt Ļaut, lai (piemēram, apmeklētājs) ierodas (parasti paredzētajā laikā, noteiktā nolūkā).
atstāt Ļaut, retāk likt, lai paliek (kādā stāvoklī, situācijā).
rezignēt Ļauties rezignācijai.
pielūgsme Ļoti (pat pārmērīgi) dziļa reliģioza attieksme (pret ko).
Pilns kā lūks (arī mārks, zeķe, mākonis) Ļoti apreibis, piedzēries.
Pilns (retāk pilnā) kā mākonis (arī lūks, mārks, zeķe) Ļoti apreibis, piedzēries.
Pilns (retāk pilnā) kā mārks (arī lūks, mākonis, zeķe) Ļoti apreibis, piedzēries.
Pilns (retāk pilnā) kā mārks (arī lūks, mākonis, zeķe) Ļoti apreibis, piedzēries.
Pilns (retāk pilnā) kā zeķe (arī mārks, lūks, mākonis) Ļoti apreibis, piedzēries.
šaustīt Ļoti asi, nesaudzīgi kritizēt, nosodīt (kādu, ko), vērsties (pret kādu, ko).
šaust Ļoti asi, nesaudzīgi kritizēt, nosodīt (kādu, ko), vērsties (pret kādu, ko). Šaustīt (3).
slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
cik Ļoti daudz. Ļoti bieži. Daudzreiz.
(Jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi Ļoti daudzas reizes. Nav zināms, kuru reizi (pēc kārtas), nav zināms, cik reižu.
(Jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi Ļoti daudzas reizes. Nav zināms, kuru reizi (pēc kārtas), nav zināms, cik reižu.
Dreb (arī trīc) kā apšu lapa Ļoti dreb (trīc).
Dreb (arī trīc) kā apšu lapa Ļoti dreb.
riebums Ļoti dziļa nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko).
mūžība Ļoti ilgs, arī bezgalīgi ilgs laikposms. Ļoti ilga, arī bezgalīgi ilga (kā) eksistence. (iedomātu) apstākļu kopums pēc (retāk pirms) kā eksistences.
ģeniāls Ļoti izcils, vienreizējs.
traks Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
trakulīgs Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Acis kā vanagam (arī kaķim) Ļoti laba redze.
Acis kā kaķim (arī vanagam) Ļoti laba redze.
Acis (arī redze) kā vanagam (arī kaķim) Ļoti laba redze.
Pārredzams (arī pārskatāms) kā uz kartes Ļoti labi pārredzams, pārskatāms.
Pārskatāms (arī pārredzams) kā uz kartes Ļoti labi pārskatāms, pārredzams.
Pārskatāms (arī redzams) kā uz kartes Ļoti labi pārskatāms, redzams.
Redzams (arī pārskatāms) kā uz kartes Ļoti labi redzams, pārskatāms.
Redzēt (tikpat) kā uz delnas Ļoti labi redzēt (ko).
Redzams kā uz delnas Ļoti labi saskatāms, uztverams ar redzi.
prasmīgs Ļoti labs (par darbību, darbības rezultātu).
Kaila nabadzība Ļoti liela, acīm redzama nabadzība.
Kaila nabadzība Ļoti liela, acīm redzama nabadzība.
Plika (arī kaila) nabadzība Ļoti liela, acīm redzama nabadzība.
Aklas bailes Ļoti lielas bailes, kad zūd spēja pareizi novērtēt situāciju.
krass Ļoti liels (par atšķirību, starpību u. tml.). Nepārvarams, nesamierināms (par pretstatu, pretrunu).
pleziozaurs Ļoti liels mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm.
bezgalīgs Ļoti liels. Milzīgs, nepārredzams, šķietami nebeidzams.
uzēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (tam).
ieēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (viņam).
Šķībi (un) greizi Ļoti nepareizi.
neģēlīgs Ļoti nepatīkams, pretīgs.
nekrietns Ļoti nevēlams. Arī pretīgs, nepatīkams.
kaulains Ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
kapitāldarbs Ļoti nozīmīgs garīgās darbības rezultāts (piemēram, zinātnisks pētījums, mākslas darbs). Kapitāls darbs.
Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) Ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) Ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
Zelta vārdi Ļoti pareizs, ļoti labs izteikums, ļoti pareiza, ļoti laba doma.
Zelta vārdi Ļoti pareizs, ļoti labs izteikums, ļoti pareiza, ļoti laba doma.
Burts (arī burtu) burtā Ļoti precīzi, burtiski.
Uz milimetru Ļoti precīzi.
Ar pulksteņa precizitāti Ļoti precīzi.
tauklodīte Ļoti resna, parasti maza auguma, sieviete.
Resns kā bluķis Ļoti resns.
Kā baļķis Ļoti resns.
Resns kā bluķis Ļoti resns.
Apgriezt visu ar kājām gaisā Ļoti sajaukt (ko meklējot). Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
saharoze Ļoti salds ogļhidrāts, ko satur bietes, niedres. Biešu cukurs. Niedru cukurs.
mikrofilma Ļoti samazināta (parasti teksta, attēla) fotoreprodukcija.
bezizeja Ļoti sarežģīta situācija, kurā nav iespējams pozitīvs atrisinājums.
psilofīti Ļoti seni fosili augi ar dakšveidīgi zarotu stumbru, bez saknēm, reizumis arī bez lapām.
izauroties Ļoti skaļi, arī nepareizi izdziedāties.
nolaistība Ļoti slikts (kā) stāvoklis, kas radies kāda bezdarbības, arī nepilnīgas, kļūdainas darbības rezultātā.
notriekt Ļoti spēcīgi sasist (ķermeni, tā daļu pret ko).
dižens Ļoti spēcīgs, varens.
Kazarmu režīms Ļoti stingrs, pedantisks režīms.
Kazarmu režīms Ļoti stingrs, pedantisks režīms.
uzsprāgt Ļoti strauji piecelties (kājās, retāk sēdus).
galā Ļoti svinīgs, ļoti grezns.
Drebēt (arī trīcēt) pie visām miesām Ļoti trīcēt, drebēt.
Trīcēt, trīsēt (arī drebēt) pie visām miesām Ļoti trīcēt, drebēt. Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
melns Ļoti tumšs, arī vēls (par nakti). Necaurredzams (par tumsu).
akls Ļoti tumšs, necaurredzams. Bez gaismas.
trakot Ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem.
Kaulu kambaris Ļoti vājš cilvēks (retāk dzīvnieks).
Kaulu kambaris Ļoti vājš cilvēks (retāk dzīvnieks).
pirmatnīgs Ļoti vienkāršs, nesarežģīts, arī nepilnīgs. Primitīvs (2).
varens Ļoti, ārkārtīgi, varen.
ultrakreiss Ļoti, galēji kreiss politisks darbinieks.
ultrakreiss Ļoti, galēji kreiss.
heraldika Mācība par ģerboņiem, arī par dažām citām simboliskām zīmēm. Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī ģerboņu izveidošanos.
uzturmācība Mācība par pareizu cilvēka uzturu. Uzturzinātne.
fideisms Mācība, pēc kuras reliģiskā ticība ir pārāka par zinātnisko izziņu, prātu.
studijas Mācības augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
klātiene Mācības, kas saistītas ar regulāru nodarbību apmeklēšanu. Attiecīgā (mācību iestādes) nodaļa.
problēmmācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmiskās mācības.
Problēmiskās mācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmmācības.
trimestris Mācību gada (parasti trešā) daļa.
ievads Mācību kurss, kurā aplūko kādas zinātņu nozares pamatus.
seminārs Mācību nodarbība, kurā dalībnieki noklausās un apspriež patstāvīgi sagatavotus referātus, ziņojumus.
trenažieris Mācību, treniņa ierīce prasmju, iemaņu apgūšanai, uzturēšanai, arī veselības stiprināšanai.
sports Mācību, treniņu, sacensību un pašdarbības organizēšanas sistēma, kuras mērķis ir veselības nostiprināšana, vispusīga cilvēku fiziskā attīstība, augstu rezultātu sasniegšana sacensībās. Attiecīgo darbību, tehnisko līdzekļu specifisks kopums šādā sistēmā.
dresēt Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) veiktu noteiktas darbības. Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) reaģētu uz noteiktu kairinātāju.
gatavot Mācīt (kādu, piemēram, profesijas iegūšanai). Mācīt, trenēt (kādu, piemēram, noteikta uzdevuma veikšanai).
kalt Mācīt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Neatlaidīgi mācīt.
pārmācīt Mācīt vēlreiz, no jauna. Apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
cienīgtēvs Mācītājs, retāk cits turīgs cilvēks (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
zubrīt Mācīties (ko), parasti, daudzreiz atkārtojot.
studēt Mācīties augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
kalties Mācīties, intensīvi cenšoties iegaumēt (daudzreiz atkārtojot).
zubrīties Mācīties, parasti, daudzreiz atkārtojot.
papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks.
pārmagnetizēt Magnetizēt vēlreiz, no jauna. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iegūst citu magnetizācijas virzienu.
Rūgtais sāls Magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai.
Rūgtais sāls Magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai.
Elektromagnētiskie viļņi Mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari).
Elektromagnētiskie viļņi Mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari).
vērst Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
reversēt Mainīt (kā) kustību pretējā virzienā.
kustināt Mainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli telpā, attiecībā pret ko (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
revidēt Mainīt (piemēram, attieksmi pret kādu, uzskatu par ko).
lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru.
Mainīt graudus pret pelavām (arī sēnalām) Mainīt ko vērtīgu, labu pret nevērtīgu, sliktu.
Mainīt graudus pret pelavām (arī sēnalām) Mainīt ko vērtīgu, labu pret nevērtīgu, sliktu.
Mainīt graudus pret sēnalām (arī pelavām) Mainīt ko vērtīgu, labu pret nevērtīgu, sliktu.
Mainīt naudu Mainīt naudas zīmes pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
Mainīt naudu Mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
vērsties Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
iemainīt Mainot atdot (pret ko).
iemainīt Mainot iegūt (par ko, arī pret ko).
pārsvērties Mainoties iegūt citādu, parasti pretēju, saturu (par domām, jūtām).
pārvērsties Mainoties kādiem apstākļiem, mainot darbības jomu u. tml., iegūt citu stāvokli sabiedrībā, kļūt par citas darbības nozares pārstāvi.
pārmaisīt Maisīt (ko) visu, viscaur. Maisīt (ko) vēlreiz, no jauna.
kuličs Maize, kas gatavota no saldas raudzētas mīklas ar rozīnēm un mandelēm un ko parasti ēd pareizticīgo lieldienās.
Sētas māja Māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret citas mājas pagalmu.
Sētas māja Māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret pagalmu.
Mājas grāmata Mājas iedzīvotāju reģistrācijas grāmata.
Mājas grāmata Mājas iedzīvotāju reģistrācijas grāmata.
putnkopība Mājputnu audzēšana gaļas un olu ieguvei. Attiecīgā lauksaimnieciskās ražošanas nozare.
mājturībniece Mājturības speciāliste, retāk speciālists.
Bazīdiju sēnes Makroskopiskas, retāk mikroskopiskas sēnes (piemēram, lapiņu sēnes, piepes).
pamatmaksa Maksa, kas paredzēta, piemēram, par paveikto darbu (bez piemaksām).
virsmaksa Maksa, kas pārsniedz iepriekš paredzēto maksu. Papildu maksa.
procents Maksa, ko kreditors saņem no aizņēmēja par aizdoto naudu vai materiālo vērtību izmantošanu.
muita Maksājums valstij par preču importu, eksportu vai tranzītu.
Muitas nodoklis Maksājums, ko valsts iekasē par ievedamām un izvedamām precēm.
Likt galdā Maksāt uzreiz (visu naudas summu).
Skaitīt (arī likt) galdā Maksāt uzreiz (visu naudas summu).
dialektika Māksla panākt patiesību strīdā, atklājot pretrunas pretinieka spriedumos.
idille Mākslas darbs, kurā dzīve, cilvēku attiecības attēlotas idealizēti, bez pretrunām un konfliktiem.
ļeņiniāna Mākslas darbu cikls, kopums, kas atspoguļo V. I. Ļeņina personību, darbību. V. I. Ļeņina atcerei veltītu kultūras pasākumu cikls.
kinomāksla Mākslas nozare, kas pamatojas uz kinematogrāfijas (2) tehnikas bāzes.
videomāksla Mākslas nozare, kas pamatojas uz videotehnikas izmantošanu.
stilists Mākslas stila pazinējs un realizētājs (piemēram, režijā, dekorācijās).
baroks Mākslas stils (16.-18. gadsimtā), kas radās Itālijā pēc renesanses.
ksilogrāfija Mākslas vai poligrāfijas nozare, kurā attēlu (retāk tekstu) iegrebj koka platē, lai no tās iegūtu novilkumus. Attiecīgā darba tehnika.
Telpiski mākslas veidi Mākslas veidi, kuru darbi eksistē telpā, neattīstās laikā un tiek uztverti ar redzi.
Ledus balets Mākslas veids - horeogrāfiski priekšnesumi, ko izpilda, slidojot uz ledus.
cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, jāšanas sports, ekvilibristika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra, iluzionisms.
kinozinātne Mākslas zinātnes nozare, kas pētī kinomākslu.
kritika Mākslas zinātņu nozare, kas nodarbojas ar sava laika mākslas darbu, tās procesu analīzi un vērtēšanu.
imunizācija Mākslīga neuzņēmības izveidošana pret kādu infekcijas slimību, ievadot organismā nonāvētus vai novājinātus tās pašas slimības izraisītājus.
linkoss Mākslīga valoda, ko veido matemātiskas zīmes un kas paredzēta sakariem ar citu planētu iedzīvotājiem.
ūdenskrātuve Mākslīgi (piemēram, ar aizsprostiem) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
vaga Mākslīgi izveidots garens padziļinājums zemes virskārtā (piemēram, irigācijas vajadzībām).
Sodas ūdens Mākslīgi mineralizēts ūdens ar sārmainu reakciju.
izrakumi Mākslīgi radīti padziļinājumi, bedres (zemē, augsnē).
Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
trese Mākslīgs matu veidojums, kurā tie ir iepīti starp trijiem, retāk diviem vai četriem diegiem.
ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums. Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
reālisms Mākslinieciskās daiļrades metode, ar kuru patiesi atspoguļo reālo īstenību, tās būtiskos procesus. Literatūras un mākslas virziens, kas izveidojās 19. gadsimtā un kam pamatā ir šāda daiļrades metode.
kameja Mākslinieciski (juvelieriski) apstrādāts akmens (parasti slāņains) ar reljefu attēlu.
Mākslas darbs Mākslinieka daiļrades rezultāts.
darbs Mākslinieka vai zinātnieka radošās darbības rezultāts.
akvarelists Mākslinieks - akvareļu gleznotājs.
daiļradis Mākslinieks (rakstnieks, retāk komponists, gleznotājs).
kokgrebējs Mākslinieks, kas strādā kokgrebuma tehnikā.
portretists Mākslinieks, kas strādā portreta žanrā.
reālists Mākslinieks, kura daiļrades metode ir reālisms.
partnerība Mākslinieku interpretētāju tieša sadarbība (izrādes, priekšnesuma laikā).
pludiņmakšķere Makšķere ar pludiņu. Pludiņa makšķere.
Pludiņa makšķere Makšķere ar pludiņu. Pludiņmakšķere.
spinings Makšķere ar spoli, uz kuras tin makšķerauklu ar vizuli.
gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos.
Bada pātaga Makšķere.
Bada pātaga Makšķere.
makšķerāķis Makšķeres āķis.
makšķeraukla Makšķeres aukla.
svariņš Makšķeres detaļa āķa iegremdēšanai un noturēšanai vajadzīgajā ūdenstilpes dziļumā.
makšķerkāts Makšķeres kāts.
pretmala Mala, kas daudzstūrī atrodas pretī citai šī daudzstūra malai vai šī daudzstūra leņķim
krasts Mala, nogāze (zemes reljefa padziļinājumam, piemēram, gravai).
nomaldi Maldi (1). Nepareiza, aplama rīcība, darbība.
dezorientācija Maldināšana, nepareiza orientēšana.
dezorientēt Maldināt, nepareizi orientēt. Izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast.
maska Maldinoša izturēšanās, ar ko slēpj (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
malums Malšanas rezultātā iegūtais sasmalcinājums.
pārmalt Malt vēlreiz, no jauna.
azaids Maltīte, ēdienreize.
raksts Maniere (glezniecībā, grafikā).
mantošana Mantas (1) pāreja mantiniekiem pēc mantas īpašnieka nāves.
mantaskāre Mantkāre.
Redakcijas portfelis Manuskripti, ko redakcija pieņēmusi izdošanai.
pārmarķēt Marķēt vēlreiz, no jauna. Marķēt (kādu kopumu) visu.
tīrmasa Masa (precei) bez iesaiņojuma.
zefīrs Masa, ko iegūst, karsējot saputotu olas baltumu ar agaru, augļu vai ogu sīrupu, garšvielām un aromātiskam vielām. Konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
mīkla Masa, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai.
masspektrogrāfs Masspektrometrs, ar ko fotogrāfiski reģistrē pētījamās vielas masspektru.
gateris Mašīna apaļkoku sazāģēšanai garenvirzienā (dažāda veida zāģmateriālos).
retinātājs Mašīna augu retināšanai.
planētājs Mašīna zemes virsas planēšanai. Arī greiders.
novācējs Mašīna, agregāts kultūraugu ražas novākšanai.
Siltuma mašīna Mašīna, kas, patērējot siltuma daudzumu, paveic mehānisku darbu vai arī realizē siltuma pārnesi, darbu paveicot ārējiem spēkiem.
izkaisītājs Mašīna, mehānisms, kas paredzēts (kā) izkaisīšanai.
statne Mašīnas kārbveida sastāvdaļa, kam piestiprina agregātus, ierīces, ietaises, mehānismus u. tml.
traktorbūve Mašīnbūves nozare, kas ietver traktoru, traktoru un kombainu motoru, agregātu, mezglu, detaļu un rezerves daļu ražošanu.
radiorūpniecība Mašīnbūves un metālapstrādes nozare, kas ietver radio, telegrāfa un telefona aparatūras ražošanu.
pamāt Māt (parasti vienu reizi) un pabeigt māt.
integrālrēķini Matemātikas nozare, kas aplūko integrāļu īpašības, aprēķināšanu un izmantošanu.
numerācija Matemātikas nozare, kas aplūko paņēmienus, kā ar nosaukumiem un simboliem var apzīmēt skaitļus. Šāda skaitļu apzīmēšanas sistēma.
Elementārā matemātika Matemātikas nozare, kas aptver matemātikas disciplīnas, kuras māca vispārizglītojošās skolās.
Elementārā matemātika Matemātikas nozare, kas aptver matemātikas disciplīnas, kuras māca vispārizglītojošās skolās.
Skaitļošanas matemātika Matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
Matemātiskā analīze Matemātikas nozare, kas nodarbojas ar bezgalīgi mazu lielumu rēķiniem.
Matemātiskā analīze Matemātikas nozare, kas nodarbojas ar bezgalīgi mazu lielumu rēķiniem.
algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem neatkarīgi no to skaitliskās vērtības. Attiecīgais mācību priekšmets.
diferenciālrēķini Matemātikas nozare, kas pētī diferenciāļu un atvasinājumu īpašības un to izmantošanu.
Varbūtību teorija Matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
Varbūtību teorija Matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
Grafu teorija Matemātikas nozare, kas pētī grafu īpašības.
Grafu teorija Matemātikas nozare, kas pētī grafu īpašības.
Analītiskā ģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī ģeometrisko objektu īpašības ar algebras līdzekļiem, izmantojot koordinātes.
Analītiskā ģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī ģeometrisko objektu īpašības ar algebras līdzekļiem, izmantojot koordinātes.
Informācijas teorija Matemātikas nozare, kas pētī informācijas glabāšanas, pārveidošanas un pārraides procesus.
Informācijas teorija Matemātikas nozare, kas pētī informācijas glabāšanas, pārveidošanas un pārraides procesus.
Kopu teorija Matemātikas nozare, kas pēti kopas kā matemātikas objektus.
ģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī ķermeņu telpiskās formas un īpašības.
Spēļu teorija Matemātikas nozare, kas pētī optimālās lēmumu pieņemšanas metodes konfliktu situācijās.
Spēļu teorija Matemātikas nozare, kas pētī optimālās lēmumu pieņemšanas metodes konfliktu situācijās.
aritmētika Matemātikas nozare, kas pētī vienkāršākās skaitļu īpašības un darbības ar tiem.
topoloģija Matemātikas nozare, kuras pamatā ir nepārtrauktības ideja.
Loģikas algebra Matemātiskās loģikas nozare, kas izmanto algebras metodes.
Varbūtiskā loģika Matemātiskās loģikas nozare, kas pētī skaitļu patiesās vērtības izteiksmēs.
Atskaites sistēma Materiāla sistēma, attiecībā pret kuru nosaka ikviena cita ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
lieta Materiālās pasaules daļa, kuras eksistence ir relatīvi patstāvīga.
Pārtikas produktu patēriņš (Tautas) patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajam un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. c.).
(Tautas) patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
Tautas patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u.tml.).
bāze Materiālie resursi, priekšnoteikumi, kas nepieciešami kādam pasākumam, darbībai.
Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
Mehānistiskais (arī metafiziskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
mehānicisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem. Metaliziskais materiālisms, mehānistiskais materiālisms.
tenisits Materiāls - smalki samalti māla ķieģeļu graudi sporta laukumu, skrejceļu u. tml. segumu veidošanai.
ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
izejmateriāls Materiāls, kas paredzēts tālākai apstrādei, kā izgatavošanai.
avots Materiālu vērtību resursi.
krājums Materiālu vērtību rezerve.
patēvs Mātes vīrs attiecībā pret viņas agrākajā laulībā dzimušajiem bērniem (parasti, ja īstais tēvs ir miris).
sānceliņš Matu šķirtne galvas labajā vai kreisajā pusē.
rullītis Matu uztīšanai paredzēts neliels (metāla, gumijas, plastmasas u. tml.) cilindrisks veidojums.
mauri Mauretānijas pamatiedzīvotāji (antīkajā senatnē). Šo pamatiedzīvotāju piederīgais.
rūķītis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķis (1).
rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķītis.
šēra Maza, klinšaina sala pie klinšaina, stipri izrobota jūras krasta kādreizējā apledojuma apgabalā (piemēram, Skandināvijas, Somijas, Kanādas piekrastē).
vanna Mazgāšanās, iegremdējoties šādā traukā, tilpē. Arī ārstnieciska pelde, iegremdējoties šādā traukā, tilpē (ar ūdenim pievienotiem ārstnieciskiem līdzekļiem).
pārmazgāt Mazgāt vēlreiz, no jauna. Mazgāt (ko) visu. Ne sevišķi rūpīgi mazgāt (ko) visu.
apmigloties Mazināties redzes, uztveres spējai (par acīm).
tahoģenerators Mazjaudas elektroģenerators rotācijas frekvences mērīšanai.
pazvelties Mazliet atgāzties, pagāzties (pret ko).
iemērkt Mazliet iegremdējot, apslapināt.
paskaistināt Mazliet izdaiļot, izgreznot.
piegludināt Mazliet izlabot, precizēt (parasti valodu, stilu).
pieregulēt Mazliet regulējot, panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
iesāņus Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt). Mazliet uz vienu pusi.
aprecēt Mazliet sarecēt, sabiezēt (parasti no ārpuses, visapkārt).
paskalot Mazliet, daļēji iedarboties ārdoši uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem).
mikropasaule Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule. Mikrokosmoss. Pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
mikrokosmoss Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule. Mikropasaule. Pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
piliens Mazs, atsevišķs šķidruma veidojams, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā). Šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.
linneja Mazs, ziemzaļš puskrūms ar tievu, ložņājošu stumbru un bāli sārtiem nokareniem ziediem.
sīkslieka Mazsaru tārpu klases dzīvnieks ar bālganu, retāk iedzeltenu vai iesārtu, līdz 25 milimetriem garu, posmotu ķermeni.
galds Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot).
skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
sēdeklis Mēbele, priekšmets, kas ir paredzēts sēdēšanai. Vieta, kur var sēdēt, kas ir paredzēta sēdēšanai.
pārmēbelēt Mēbelēt vēlreiz, no jauna.
iekārta Mēbeļu komplekts, kas paredzēts (noteiktai) telpai. Mēbeļu kopums, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā). Mēbeļu kopums un citi telpas priekšmeti, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā).
spaniels Medību suns ar īsām kājām un lielām, nokarenām ausīm. Attiecīgā suņu šķirne.
taksis Medību suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem raksturīgs neliels augums, garš, spēcīgs viduklis, īsas, līkas kājas, samērā liela galva, nokarenas ausis.
traumatoloģija Medicīnas nozare, kas ietver traumu ārstēšanu un profilaksi.
narkoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar narkomānijas, toksikomānijas un alkoholisma profilaksi un ārstēšanu.
oftalmoloģija Medicīnas nozare, kas pētī acs uzbūvi un funkcijas, acu slimību izcelsmi, attīstību, ārstēšanu un profilaksi.
imunoloģija Medicīnas nozare, kas pētī ar imunitāti saistītās parādības.
higiēna Medicīnas nozare, kas pētī ārējo dzīves apstākļu ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, izstrādā pasākumus un normas veselības aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo faktoru iedarbību.
onkoloģija Medicīnas nozare, kas pētī audzējus, to rašanās cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi.
otorinolaringoloģija Medicīnas nozare, kas pētī ausu un augšējo elpošanas ceļu orgānu uzbūvi, darbību un slimības.
laringoloģija Medicīnas nozare, kas pētī balsenes anatomiskās un bioloģiskas īpatnības. Mācība par balsenes slimībām un to ārstēšanu.
pediatrija Medicīnas nozare, kas pētī bērnu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
Fizikālā terapija Medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus.
Fizikālā terapija Medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus.
kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko dziedniecisko faktoru ārstnieciskās īpašības, to iedarbību uz cilvēka organismu un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
seksoloģija Medicīnas nozare, kas pētī dzimumdzīves un laulības problēmas.
Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
refleksterapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidi izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksu terapija, adatu terapija.
Sporta medicīna Medicīnas nozare, kas pētī fiziskās kultūras un sporta ietekmi uz cilvēka organismu un veic fizkultūriešu un sportistu veselības stāvokļa sistemātisku kontroli un viņu ārstēšanu.
terapija Medicīnas nozare, kas pētī iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
ortopēdija Medicīnas nozare, kas pētī kustību un balsta aparāta deformāciju un bojājumu izcelsmi, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
anestezioloģija Medicīnas nozare, kas pētī ķirurģiskas operācijas nevēlamo ietekmi uz organismu un metodes šīs ietekmes (galvenokārt sāpju) mazināšanai.
stomatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī mutes dobuma orgānu, žokļa un sejas slimības, to izcelsmi, ārstēšanu un profilaksi.
tanatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī nāvi, tās tiešos cēloņus, miršanas klīniskās un morfoloģiskās pazīmes.
neiroloģija Medicīnas nozare, kas pētī nervu sistēmas uzbūvi, funkcijas, attīstību, ka arī nervu sistēmas slimības un to ārstēšanu.
nefroloģija Medicīnas nozare, kas pētī nieru uzbūvi, darbību un slimības, kā arī šo slimību ārstēšanu un profilaksi.
reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patofizioloģiskās likumsakarības organisma terminālajos stāvokļos un izstrādā ārstēšanas metodes dzīvībai svarīgu orgānu un orgānu sistēmu darbības atjaunošanai.
ftiziatrija Medicīnas nozare, kas pētī plaušu tuberkulozi un tās ārstēšanu.
pulmonoloģija Medicīnas nozare, kas pētī plaušu uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
psihiatrija Medicīnas nozare, kas pētī psihiskas slimības, to cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi, kā arī risina jautājumus par palīdzības organizēšanu psihiski slimajiem.
radioloģija Medicīnas nozare, kas pētī radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma izmantošanu slimību diagnostikā, ārstēšanā.
reimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisko slimību rašanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
rentgenoloģija Medicīnas nozare, kas pētī rentgenstarojuma izmantošanu slimību diagnostikā un ārstēšanā.
ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organisma anatomiskās un bioloģiskās īpatnības. Mācība par sieviešu slimībām un to ārstēšanu.
sifilidoloģija Medicīnas nozare, kas pētī sifilisu un tā ārstēšanas metodes.
kardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī sirds, arī asinsvadu uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
etioloģija Medicīnas nozare, kas pētī slimības izcelsmi, cēloņus.
meteoropatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izcelšanās un norises atkarību no meteoroloģisko apstākļu ietekmes.
patoģeogrāfija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izpausmi atkarībā no darba, sadzīves un uzturēs apstākļiem, kurus nosaka ģeogrāfiskie faktori. Ģeogrāfiskā patoloģija.
transplantoloģija Medicīnas nozare, kas pētī transplantācijas problēmas.
uroloģija Medicīnas nozare, kas pēti urīnizvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi.
geriatrija Medicīnas nozare, kas pētī vecu cilvēku slimības un to ārstēšanu.
veneroloģija Medicīnas nozare, kas pētī venerisko slimību izcelsmi, attīstību, ārstēšanu.
zobārstniecība Medicīnas nozare, kas pievēršas zobu slimību ārstēšanai un profilaksei (no 20. gadsimta sākuma - stomatoloģijas sastāvdaļa). Arī stomatoloģija.
ķirurģija Medicīnas nozare, kas slimību ārstēšanā izmanto galvenokārt operatīvas metodes.
Tiesu medicīna Medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās ekspertīzes veikšana nozieguma atklāšanai.
Kara medicīna Medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās palīdzības sniegšana kara apstākļos.
fenacetīns Medikaments, ko lieto temperatūras pazemināšanai, sāpju remdināšanai.
Relatīvistiskā mehānika Mehānikas nozare, kas ievēro relativitātes teorijas likumus, pētījot kustības ātrumus, kas tuvi gaismas ātrumam.
aeromehānika Mehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu līdzsvaru un kustību.
kinemātika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustības ģeometriskas īpašības, neievērojot šo ķermeņu masu un spēku, kas uz tiem darbojas.
dinamika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē.
hidromehānika Mehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību, līdzsvaru un mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem.
statika Mehānikas nozare, kurā aplūko spēku iedarbībai pakļautu ķermeņu līdzsvara nosacījumus.
pianola Mehāniska ierīce, kas iedarbina klavieru taustiņus ar caurumotiem papīra veltņiem. Klavieres, kam ir pievienota šādu veltņu ierīce.
saķere Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru.
berze Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru. Ārējā berze.
sairt Mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā, parasti pilnīgi, sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (parasti par priekšmetiem, vielām).
pārbīdīt Mehāniski iedarbojoties, pārvietot attiecībā pret ko.
prezervatīvs Mehānisks pretapaugļošanās līdzeklis - uzmava.
brīvgaita Mehānisma darbība, nedodot derīga darba rezultātu. Tukšgaita.
Ķēdes pārvads Mehānisma elements, kas paredzēts griezes kustības pārnešanai starp paralēlām vārpstām un sastāv no diviem ķēžu ratiem un noslēgtas ķēdes (piemēram, automobiļos, velosipēdos).
regulētājmehānisms Mehānisms (kā) regulēšanai.
reģistrētājmehānisms Mehānisms (kā) reģistrēšanai.
reversmehānisms Mehānisms, kam var mainīt kustību pretējā virzienā.
servomehānisms Mehānisms, kas automātiski regulē vadīšanu vai atvieglo manuālo vadīšanu.
refleksoloģija Mehānistisks psiholoģijas virziens, kam raksturīga psihes procesu atvedinašana uz refleksu vai refleksu kopumu, sevišķi uz refleksa beigu posmu - kustību.
meistariene Meistare (1).
meistariene Meistare (2).
meistariene Meistare (3).
pameita Meita attiecībā pret pamāti, patēvu.
pusaudze Meitene pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1).
krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2).
pārmelnināt Melnināt vēlreiz, no jauna.
loparīts Melns vai pelēki melns minerāls, rūda, kas satur retzemju elementus.
solmizācija Melodiju dziedāšana ar skaņu nosaukumiem (pēc skaņu relatīvā vai absolūtā augstuma).
songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā. Dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
Sārmzemju metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
Mēness sirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā.
Mēness sirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā.
mēnessirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā. Mēness sirpis.
mēnessvaigs Mēness apgaismotā, no Zemes redzamā daļa.
Pilns Mēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks.
Pilns Mēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks. Pilnmēness.
pilnmēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks. Pilns Mēness.
Jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
Jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās vakaros kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai daļa, aptuveni puse, no tā apgaismotā diska.
Tukšs Mēness Mēness, kad tas no Zemes nav redzams.
Tukšs Mēness Mēness, kad tas no Zemes nav redzams.
Vecs Mēness Mēness, kas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
Vecs Mēness Mēness, kas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
Augošs Mēness Mēness, kura no Zemes redzamā apgaismotā daļa kļūst lielāka.
Dilstošs Mēness Mēness, kura no Zemes redzamā apgaismotā daļa kļūst mazāka.
ommetrs Mēraparāts elektriskās pretestības mērīšanai.
barogrāfs Mēraparāts, kas nepārtraukti reģistrē un automātiski pieraksta atmosfēras spiedienu.
pārmērcēt Mērcēt vēlreiz, no jauna.
vēsums Mērena aukstuma sajūta, ko rada mitrums, temperatūras pazemināšanās, arī psihisks stāvoklis.
Mežu zona Mērenā klimata mežu josla, ko ziemeļos norobežo tundra, bet dienvidos - mežastepe.
Mežu zona Mērenā klimata mežu josla, ko ziemeļos norobežo tundra, bet dienvidos - mežastepe.
vidusceļš Mērena nostāja, izturēšanās, rīcība bez galējībām, riska.
moderato Mērenā tempā (vidējā starp andante un alegreto).
subakūts Mēreni akūts.
subhronisks Mēreni hronisks.
nesāts Mērenības trūkums (ēšanā, dzeršanā).
sātīgs Mērens (parasti par ēšanu).
uzmērīt Mērījot pārsniegt (kā) nepieciešamo, paredzēto daudzumu, apjomu u. tml. Mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
bīdmērs Mērinstruments (vidēji precīziem mērījumiem).
inerce Mērinstrumentu īpašība parādīt mērīšanas rezultātu ar zināmu nokavēšanos.
radiotelemetrija Mērīšana no attāluma, izmantojot radioviļņus; mērīšanas rezultātu uztveršana pa radio.
pārmērīt Mērīt vēlreiz, no jauna.
mandrils Mērkaķu dzimtas dzīvnieks (Āfrikā) ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti.
mērķēklītis Mērķēkļa kustīgā daļa lodes sānnovirzes regulēšanai.
veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) - parasti par apdzīvotu vietu.
virsmērs Mērs, daudzums, kas ir lielāks par (kā) paredzēto, vajadzīgo mēru, daudzumu. Papildus dotais mērs, daudzums.
Metriskā mērvienību sistēma Mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
Metriskā mērvienību sistēma Mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
disks Mešanai paredzēts plakans, apaļš sporta rīks ar biezāku vidus daļu.
gravīra Metāla (parasti vara) grebums. Viens no dobspieduma tehnikas senākajiem paņēmieniem - attēla iegravēšana metāla plātnē ar grebli.
litera Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls. Burtstabiņš.
burtstabiņš Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls. Litera.
apkalums Metāla detaļa, kas paredzēta kāda priekšmeta apkulšanai.
limbs Metāla gredzens ar skalu pagrieziena leņķa noteikšanai vai darbināmā elementa pārvietojumu noteikšanai.
bandāža Metāla gredzens vai josta, ko uzliek uz mašīnu vai konstrukciju detaļām, lai tās saturētu kopā.
mežrags Metāla gredzenveida pūšamais mūzikas instruments.
galvanoplastika Metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana uz kāda priekšmeta virsmas, lai izgatavotu šīs virsmas precīzu atveidu.
kokarde Metāla nozīme pie formas cepures.
ventilis Metāla pūšamo instrumentu mehānisms, kas regulē skaņas augstumu.
restes Metāla režģis krāsnī vai (gāzes, arī elektriskajā) plītī cepšanai.
dzelis Metāla rīks (koka, metāla, linoleja u. tml.) grebšanai.
Retie metāli Metāli (piemēram, vanādijs, volframs, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas vai kuru iegūšana ir sarežģīta.
Retie metāli Metāli (piemēram, vanādijs, volliams, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas un kuru iegūšana ir sarežģīta.
metalotermija Metālu reducēšana no oksīdiem un citiem savienojumiem. Attiecīgā metalurģijas metode.
Metālu aktivitātes rinda Metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas.
Metālu aktivitātes rinda Metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas.
Metālu aktivitātes rinda Metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas.
veidspiešana Metālu štancēšanas operācija, kurā, sagatavi vai pusfabrikātu vietēji deformējot, izgatavo sarežģītākas formas priekšmetus un detaļas.
metālapstrāde Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm.
metālapstrādāšana Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm. Metālapstrāde (1).
Krāsainā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Krāsainā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Melnā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Melnā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
konverters Metalurģisks agregāts, kurā iegūst tēraudu no izkausēta ķeta, pūšot tam cauri gaisu vai skābekli.
Sinoptiskā meteoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu.
Sinoptiskā meteoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu.
sinoptika Meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu. Sinoptiskā meteoroloģija.
radiometeoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz augstilekvences radioviļņu izplatīšanos atmosfērā un augstfrekvences ierīču izmantošanu.
aeroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī procesus troposfērā un stratosfērā.
pārmetināt Metināt (piemēram, karsējot) vēlreiz, no jauna. Piemetināt citā vietā.
Dialektiskā metode Metode īstenības parādību pētīšanai to kustībā, attīstībā un pretrunas.
spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piemēram, emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstarojuma) spektrus.
Dialektiskā metode Metode, kas pētī īstenību tās kustībā, attīstībā un pretrunās.
tahometrija Metode, metožu kopums rotācijas frekvences mērīšanai.
metodisms Metodistu sektas virziens, reliģiskā mācība.
sistēmanalīze Metodoloģisku līdzekļu kopums, ko izmanto sarežģītu problēmu risināšanas sagatavošanai un pamatošanai.
aizmest Metot aizvirzīt (šķēpu, granātu, disku, veseri u. tml.). Metot sasniegt zināmu rezultātu.
masspektrometrija Metožu kopums izotopu masas, masas skaitļu un relatīvās izplatības noteikšanai ar masspektrometru vai masspektrogrāfu.
rentgenogrāfija Metožu kopums, ar kurām informāciju par objektu iegūst, pētījot rentgenstarojuma un objekta mijiedarbību.
katalektika Metrikas nozare, kas pētī dzejas rindu nobeigumus.
pubulis Mezgls, paresninājums.
Cērtams gabals Meža nogabals, kur cērt vai kur paredzēts cirst.
Cērtams gabals Meža nogabals, kur cērt vai kur paredzēts cirst.
cirsma Meža nogabals, kurā paredzēts izcirst kokus. Vieta, kur tiek cirsti koki.
aizsargmežs Meža vai krūmāju josla, kas aiztur plūstošās smiltis, kā arī aizsargā krastus un nogāzes pret izskalošanu un nobrukumiem.
svētmežs Mežs, kas ir izmantots par reliģiska kulta vietu.
purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug priežu tīraudze retumis ar purva bērza mistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
vēris Mežs, kurā aug egļu tīraudze vai egļu audze ar bērzu, apšu un baltalkšņu piemistrojumu, retāk bērzu, apšu, baltalkšņa tīraudze vai bērzu, apšu, baltalkšņu audze ar egļu piemistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
pārmīcīt Mīcīt (kādu masu) visu, viscaur. Mīcīt (kādu masu) vēlreiz, no jauna.
lumināls Miega un pretkrampju līdzeklis. Fenobarbitāls.
Tīras (arī skaidras) debesis Miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).
Skaidras (arī tīras) debesis Miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).
Tīras (arī skaidras) debesis Miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).
Civilā aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
Civila aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
Seskansu mieži Mieži ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids.
manšete Mīksta materiāla īpaša profila blīvgredzens.
Liekā gaļa Mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā.
Liekā gaļa Mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā.
pufs Mīksti polsterēta, parasti apaļa, taburete.
lāpāmdiegs Mīksts diegs, kas ir paredzēts (parasti zeķu) lāpīšanai. Lāpāmais diegs.
Lāpāmais diegs Mīksts diegs, kas ir paredzēts (parasti zeķu) lāpīšanai. Lāpāmdiegs.
pretmīla Mīla, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl. Pretmīlestība
Nelaimīga mīlestība Mīlestība, kas neizraisa pretmīlestību. Mīlestība pret cilvēku, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
graut Militārā darbībā iznīcināt (pretinieku), nodarīt zaudējumus (pretiniekam).
komandantūra Militāra iestāde dažādiem uzdevumiem, galvenokārt kārtības uzturēšanai un militāras drošības radīšanai aizmugures rajonos.
ordenis Militāra un reliģiska bruņinieku apvienība (viduslaikos Eiropā).
Bruņinieku ordenis Militāra un reliģiska bruņinieku apvienība viduslaikos Eiropā (cīņai pret katoļu, baznīcas pretiniekiem).
iznīcinātājs Militāras vienības vai bruņotas grupas loceklis, kura uzdevums ir iznīcināt pretinieku frontes aizmugurē vai atbrīvotajā teritorijā.
kapitulācija Militārs nolīgums, ko noslēdz uzvarētājs ar sakauto pretinieku par karadarbības pārtraukšanu.
makropasaule Milzīgo lielumu, kosmiska mēroga pasaule. Makrokosmoss. Pretstats: mikropasaule, mikrokosmoss.
makrokosmoss Milzīgo lielumu, kosmiska mēroga pasaule. Makropasaule. Pretstats: mikrokosmoss, mikropasaule.
uzsūbējums Minerālu agregātu paveids - plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
pārmīnēt Mīnēt vēlreiz, no jauna.
pārmīņāt Mīņāt (ko) visu, viscaur. Mīņāt (ko) vēlreiz, no jauna.
bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
kapusvētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā. Kapu svētki.
Kapu svētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā. Kapusvētki.
Kapu svētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā. Kapusvētki.
pārmīstīt Mīstīt vēlreiz, no jauna.
sprosts Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Būris. Krātiņš.
būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Sprosts. Krātiņš.
krātiņš Miteklis (parasti plēsīgiem dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Sprosts. Būris.
krustoties Mīties, savstarpēji saskarties (par atšķirīgām, arī pretējām, idejām, domām, uzskatiem u. tml.).
Pārdabiski spēki Mītiskas, reliģiskas būtnes, to iedarbība.
ragana Mitoloģijā, arī reliģijā - sieviete, kurai ir pārdabisks spēks, kura prot burt (parasti saistībā ar velnu).
trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā - mistisks skaitlis trīsreiz deviņi. Arī ļoti daudz.
trīsgalvains Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas. Trejgalvains.
trejgalvains Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas. Treļgalvu.
vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek cilvēkiem ilgāku laiku maldīties, novirza tos uz nepareiza ceļa.
puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2 - 3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
sirreālisms Modernisma mākslas virziens (radies 20. gadsimta 20. gados Francijā), kas balstās uz freidismu, intuitīvismu, simbolismu.
Sirdsapziņas pārmetumi Mokoša, parasti ilgstoša, savas nepareizās izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām.
Sirdsapziņas pārmetumi Mokoša, parasti ilgstoša, savas nepareizās izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām.
kohēzija Molekulārā mijiedarbība starp (cietas vai šķidras vielas) daļiņām, kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
eksplozija Momentāna ķīmiska reakcija, kurā izdalās enerģija, parasti radot uzliesmojumu, triecienvilni. Sprādziens.
eksplodēt Momentāni ķīmiski reaģēt, izdalot enerģiju, kas parasti rada uzliesmojumu, triecienvilni. Sprāgt.
tronis Monarha varas simbols - grezns, bagāti rotāts sēdeklis, parasti krēsls, kurš atrodas uz paaugstinājuma un uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā.
cars Monarhs (pirmsrevolūcijas Krievijā, Bulgārijā līdz 1946. gadam). Šī monarha tituls.
imperiālists Monopolistiskā kapitāla pārstāvis, kas realizē imperiālisma un agresijas politiku. Lielkapitālists.
restrikcija Monopolu realizēta ražošanas, pārdošanas un eksporta ierobežošana, lai mākslīgi paaugstinātu preču cenas un gūtu lielāku peļņu.
pārmontēt Montēt vēlreiz, no jauna.
pils Monumentāla reprezentatīva rakstura, parasti grezna, celtne.
piemineklis Monumentālās mākslas darbs - arhitektonisks, skulpturāls veidojums (kāda cilvēka vai notikuma) atcerei.
epopeja Monumentāls sociāls romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
servomotors Motors, kas automātiski regulē vadīšanu vai atvieglo manuālo vadīšanu.
degviela Motoru kurināmais (piemēram, benzīns, petroleja, benzols, solāreļļa).
mototreks Motosporta sacensību treks.
spīdvejs Motosporta veids - braukšana ar motociklu pa stadiona ledus celiņu vai pa izdedžu vai zemes un zāles treku.
putns Mugurkaulnieku dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot.
mugurpuse Mugurkaulnieku ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja vēderpusei, apakšpusei.
izvedmuita Muita, kas jāmaksā par precēm, arī priekšmetiem, ko izved uz ārzemēm.
aizsargmuita Muita, ko uzliek importprecēm (kapitālisma apstākļos), lai veicinātu ražošanas attīstību iekšzemē.
ievedmuita Muita, ko valsts uzliek precēm, kuras ieved no ārzemēm.
pārmūrēt Mūrēt vēlreiz, no jauna.
izmurgot Murgos redzēt (tēlus, ainas).
gredzenmuskulis Muskulis, kam ir loka, gredzena veids.
parēze Muskuļu vājums, kustību ierobežojums (muskulim, muskuļu grupai, ekstremitātei).
islams Musulmaņu reliģija, Muhameda mācība, kas radās Rietumarābijā 7. gadsimtā.
kronis Mutē redzamā zoba daļa.
Deju mūzika Mūzika, kas paredzēta deju pavadījumam.
Kara mūzika Mūzika, ko izmanto karavīru gājieniem ierindā, militārām ceremonijām.
salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
koncertmūzika Mūzika, kuru mēdz atskaņot koncertos un kurai ir raksturīga, piemēram, virtuozitāte, samērā sarežģīta forma, dziļš saturs.
intonācija Muzikālā izpildījuma precizitāte.
koncertiestudējums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba iestudējums koncerta veidā.
koncertizpildījums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba izpildījums koncerta veidā.
koncertuzvedums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba uzvedums koncerta veidā.
mūzikls Muzikāls skatuves darbs, kurā izmantoti operetes, baleta, operas un estrādes mākslas elementi.
rondo Mūzikas forma, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas. Šādā formā uzrakstīts skaņdarbs.
intonācija Mūzikas instrumenta katra toņa skanējuma precizitāte (augstumā, tembrā, spēkā).
Taustiņu instruments Mūzikas instruments, kas ir spēlējams ar klaviatūras palīdzību (piemēram, klavieres).
muzikalitāte Mūzikas uztveres, izpratnes un muzikālās darbības spēja.
Mūzikas teorija Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūzikas izteiksmes līdzekļus un to izmantošanu.
Mūzikas teorija Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūzikas izteiksmes līdzekļus un to izmantošanu.
Mūzikas vēsture Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūziku tās attīstībā.
soloģitārists Mūziķis, kas spēlē augsta reģistra ģitāru.
pianists Mūziķis, kas spēlē klavieres.
taurētājs Mūziķis, kas spēlē tauri. Taures spēlētājs.
sārtene Mūžzaļš krūms ar sīkām, skujveida lapām un nokareniem, sārti violetiem ziediem.
magnolija Mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem.
pašpārvalde Nācijas tiesības patstāvīgi realizēt valsts varu ierobežotā kompetencē (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteiktas šādas tiesības). Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību. Autonomija.
autonomija Nācijas tiesības valsts varas patstāvīgā realizēšanā (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteikta pašpārvalde).
hinduisms Nacionāla politeistiska reliģija (Indijā), kas radusies, pārveidojoties brahmanismam.
nacionālšovinisms Nacionālisma izpausmes forma - reakcionāra citu tautu apspiešanas politika (piemēram, hitleriskajā Vācijā, Dienvidāfrikas Republikā).
neonacisms Nacisms, kas ir restaurēts kā ideoloģisks un politisks virziens un pielāgots mūsdienu politiskajiem apstākļiem.
obskurantisms Naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu. Tumsonība.
orda Naidīga, postoša cilvēku grupa (piemēram, pretinieka karaspēks).
atsvēte Nākamā (retāk aiznākamā) svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta. Neliela (nesen pagājušu svētku) svinēšana.
nākamreiz Nākamajā reizē.
nākošreiz Nākošajā reizē. Nākamreiz.
pretimnākot Nākot (kādam) pretī, pretējā virzienā.
Kāzu nakts Nakts pēc laulībām. Nakts, kurā jaunais pāris pirmo reizi guļ kopā.
Kāzu nakts Nakts pēc laulībām. Nakts, kurā jaunais pāris pirmo reizi guļ kopā.
fuksija Naktssveču dzimtas augs ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem.
Nakts šņore Naktsšņore.
Nakts šņore Naktsšņore.
Nātru drudzis Nātrene.
reizināšana Naturāliem skaitļiem - kāda skaitļa (pirmā reizinātāja) saskaitīšana tik reizes, cik norādīts ar otro reizinātāju. Racionāliem skaitļiem - skaitītāju reizinājuma dalīšana ar saucēju reizinājumu.
kukulis Nauda vai materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
Dienas nauda Nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).
Dienas nauda Nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).
revalvācija Naudas apgrozības reforma - metāla satura palielināšana naudas vienībā vai valūtas kursa paaugstināšana (attiecībā pret zeltu, sudrabu vai citas valsts valūtu).
devalvācija Naudas apgrozības reforma - metāla satura samazināšana naudas vienībā vai valūtas kursa pazemināšana (attiecībā pret zeltu, sudrabu vai citas valsts valūtu).
krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piemēram, keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
fonds Naudas līdzekļi vai materiāli, kas paredzēti kādam mērķim.
pensija Naudas līdzekļi, ko regulāri izsniedz gados veciem, kā arī pilnīgi vai daļēji darba spējas zaudējušiem pilsoņiem viņu materiālai nodrošināšanai.
Naudas resursi Naudas līdzekļu kopums, ko paredz izmantot (kā) iegādei.
kredīts Naudas līdzekļu, preču, pakalpojumu sniegšana uz parāda, uz nomaksu. Šādā veidā sniegti naudas līdzekļi, preces, pakalpojumi.
stipendija Naudas pabalsts, ko regulāri saņem personas, kuras mācās kādā mācību iestādē, papildina zināšanas, ceļ kvalifikāciju (piemēram, kursos).
tēriņš Naudas summa, kas jāmaksā (parasti) par pasūtīto krogā, restorānā u. tml.
Līdzīga nauda Naudas summa, kas precīzi atbilst maksājuma vērtībai.
Līdzīga nauda Naudas summa, kas precīzi atbilst maksājuma vērtībai.
Pareiza nauda Naudas summa, kas precīzi atbilst maksājuma vērtībai.
Zemes cena Naudas summa, ko saņem zemes īpašnieks par zemes laukuma vienības realizāciju.
apgrozījums Naudas summas, līdzekļi, preces u. tml., kas atrodas apgrozībā.
rublis Naudas vienība (Padomju Savienībā un pirmsrevolūcijas Krievijā, arī buržuāziskajā Latvijā līdz 1922. gadam). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
kapeika Naudas vienība Padomju Savienībā un pirmsrevolūcijas Krievijā - rubļa simtā daļa.
grasis Naudas vienība pirmsrevolūcijas Krievijā un citās valstīs. Attiecīgā naudas zīme, monēta.
Dabiskā nāve Nāve no vecuma vai slimības (pretstatā, piemēram, nogalināšanai).
Dabiskā (arī fizioloģiskā) nāve Nāve, kas iestājas fizioloģiskās novecošanās rezultātā.
astronavigācija Navigācijas nozare, kas izmanto astronomijas metodes.
veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
skalpelis Nazis, kam asmens daļa ir divas līdz trīs reizes īsāka par tā spalu un ko parasti izmanto audu pāršķelšanai ķirurģiskās operācijās, preparēšanā.
(Jau) kuro (retāk kuru) reizi Ne pirmo reizi, ne vienu vien reizi.
Neīstā (arī nepareizā) gaismā Ne tā, kā ir patiesībā. Sagrozīti, nepareizi.
citreiz Ne tagad, ne šajā reizē. Citā reizē.
nosāņus Ne tieši pretī (atrasties, būt). Uz vienu pusi. Arī tālāk, savrup.
dziedrs Neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos). Neapņemts sijas vai spāres gals.
laukums Neapbūvēta, līdzena (piemēram, sabiedriskiem mērķiem paredzēta, arī arhitektoniski iekārtota) platība (parasti pilsētās, pilsētciematos, ciematos).
Nodzīvot (arī palikt) atraitņos (arī atraitnēs, atraitnī, atraitnē) Neapprecēties pēc dzīvesbiedra (dzīvesbiedres) nāves.
Palikt (arī nodzīvot) atraitņos (arī atraitnēs, atraitnī, atraitnē) Neapprecēties pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves.
Palikt (arī nodzīvot) atraitņos (arī atraitnēs, atraitnī, atraitnē) Neapprecēties pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves.
Palikt (arī nodzīvot) vecmeitās (retāk vecmeitā) Neapprecēties.
Palikt (arī (no)dzīvot) vecpuisī (retāk vecpuišos) Neapprecēties.
kļūda Neatbilstība kādām prasībām, normām, nosacījumiem (piemēram, darbībā, tās rezultātā). Neatbilstība īstenībai (piemēram, darbībā, tās rezultātā).
brīvība Neatkarība, patstāvība, suverenitāte (tautai, valstij).
izkarot Neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli). Neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, panākt, ka iespējams realizēt (kādu pasākumu).
tiepties Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas.
vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
Palikt gultā (arī uz gultas sar.) Neatstāt guļasvietu. Ievērot gultas režīmu.
biezgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks. Nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks. Nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
sholastika Neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids.
atturēties Nebalsot ne par, ne pret.
gūsts Nebrīve, kādā nokļūst karavīrs, ko sagūstījis pretinieks.
klusēt Nebūt kontaktā (ar kādu), nereaģēt (uz ko, piemēram, ar vēstuli).
ieslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vājāk saskatāmam, kam citam atrodoties vairākās vai visās pusēs.
noslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
aizslēpties Nebūt redzamam, nebūt vairs saskatāmam, kam citam atrodoties vai aizvirzoties priekšā.
Nerādīties (ne) acīs Nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā.
Acis nerādīt, arī (ne) acu nerādīt Nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā.
Nerādīties (ne) acīs Nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā.
izkrist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
krist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
tumīgs Necaurredzams (par tumsu).
kupena Necaurredzams, parasti ieapaļš (piemēram, miglas) veidojums.
necieņa Necienīga attieksme (pret kādu, pret ko). Šādas attieksmes izpausme.
necienība Necienīga attieksme (pret kādu, pret ko). Šādas attieksmes izpausme. Necieņa.
apgānīt Necienīgi izturēties (pret ko cienījamu, svētu).
mazs Necils (parasti par cilvēku). Egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs. Tāds, kam kāda negatīva, retāk pozitīva rakstura, personības īpašība izpaužas nelielā mērā.
sīks Necils, neievērojams, ar aprobežotām interesēm (parasti par cilvēku). Egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs.
baranka Nedaudz vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas izstrādājums, kam ir gredzena forma.
loža Nedaudziem cilvēkiem paredzēts norobežots nodalījums (parasti teātrī).
puduris Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
trešdiena Nedēļas trešā diena (skaitot no pirmdienas).
Nedrīkstēt (arī neiedrošināties) (ne) pīkstēt Nedrīkstēt, neiedrošināties nekā bilst pretī. Nedrīkstēt, neiedrošināties ne vārda bilst.
snauda Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs. Pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
snaudiens Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs. Pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu. Snauda.
žultsbeka Neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums.
(Kā) par brīnumu Negaidīti, neparasti, pretstatā gaidītajam, parastajam.
uzreiz Negaidīti, neparedzēti. Pēkšņi.
nejaušība Negaidīts, neparedzēts gadījums, notikums. Negaidīta, neparedzēta apstākļu sakritība, sagadīšanās.
nejauks Negaršīgs, pretīgs (par ēdienu, dzērienu).
neapmierinātība Negatīva attieksme, arī protests (parasti pret ko nevēlamu).
brīvdomība Negatīva, kritiska attieksme pret (feodālismā vai kapitālismā) pastāvošajiem (reliģiskajiem, sabiedriski politiskajiem) uzskatiem, sabiedriskajām normām.
nopelns Negatīvs darba vai rīcības rezultāts.
pretīgums Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
rēpuļains Negluds, sarepējis (par augiem, to orgānu ārējo kārtu). Tāds, kam ir negluda, sarepējusi ārējā kārta (par augiem, to daļām).
intolerance Neiecietība pret citu uzskatiem, citu uzskatu nerespektēšana.
Neiedrošināties (arī nedrīkstēt) (ne) iepīkstēties Neiedrošināties, nedrīkstēt nekā bilst pretī.
Neiedrošināties (arī nedrīkstēt) (ne) iepīkstēties Neiedrošināties, nedrīkstēt nekā bilst pretī.
neitralitāte Neiejaukšanās citu cilvēku (parasti pretrunīgās, strīdīgās) attiecībās.
kavēties Neierasties paredzētajā laikā.
iekosties Neieredzēt, ienīst.
Tukšā dūšā Neiereibis, skaidrā prātā.
Tukšā dūšā Neiereibis, skaidrā prātā.
mape Neiesietu iespieddarbu (parasti reprodukciju) krājums, sakopojums, kas ievietots šādā priekšmetā.
neizzināmība Neiespējamība izzināt (reālo īstenību, tās parādības).
Ārpus laika un telpas Neievērojot reālos apstākļus.
Ārpus laika un telpas Neievērojot reālos apstākļus.
Ārpus laika un telpas Neievērojot reālos apstākļus.
Spļaut virsū (arī uz ko) Neievērot ko, arī izturēties nicinoši, aizvainojoši pret ko.
paiet Neievērot, arī nereaģēt.
atsnauda Neilga atpūta, snauda (parasti pēc kāda darba vai ēdienreizes).
paskatīties Neilgu laiku skatīties, arī vērot, lai ko redzētu, uzzinātu u. tml.
uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm atskaņot (skaņu ierakstu). Neilgu laiku, arī reizēm darbināt (skaņu ierakstu atskaņotāju), lai ko atskaņotu.
uzčīgāt Neilgu laiku, arī reizēm čīgāt.
uzdejot Neilgu laiku, arī reizēm dejot.
uzducināt Neilgu laiku, arī reizēm ducināt (parasti par pērkonu).
uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt (par dažiem putniem, arī kukaiņiem).
uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt.
uzkoklēt Neilgu laiku, arī reizēm koklēt.
uzkūkot Neilgu laiku, arī reizēm kūkot (par dzeguzi).
uzlīņāt Neilgu laiku, arī reizēm līņāt.
uzlīt Neilgu laiku, arī reizēm līt (par lietu).
uzsmidzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu).
uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm. Uzsmidzināt (1).
uzgavilēt Neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
uzpūst Neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, tauri).
uzrasināt Neilgu laiku, arī reizēm rasināt (par lietu).
uzrukšķēt Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
uzskandināt Neilgu laiku, arī reizēm skandināt.
uzspurgt Neilgu laiku, arī reizēm skanēt (par smiekliem, gavilēm u. tml.).
uzsmēķēt Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
uzsnigt Neilgu laiku, arī reizēm snigt.
uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
uzsprauslot Neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt.
uzstabulēt Neilgu laiku, arī reizēm stabulēt (piemēram, melodiju).
uzstrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
uzsvilpot Neilgu laiku, arī reizēm svilpot.
uzšķindināt Neilgu laiku, arī reizēm šķindināt.
uzšņākt Neilgu laiku, arī reizēm šņākt.
uztrallināt Neilgu laiku, arī reizēm trallināt.
uztrillināt Neilgu laiku, arī reizēm trillināt.
uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
uzvīterot Neilgu laiku, arī reizēm vīterot.
uzzīlēt Neilgu laiku, arī reizēm zīlēt.
pakalt Neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu savās izjūtās, domās, pieredzē).
paburties Neilgu laiku, mazliet darīt ko sarežģītu, arī neparastu.
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pret ko).
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā.
padrebēt Neilgu laiku, mazliet drebēt. Patrīcēt.
padrebināt Neilgu laiku, mazliet drebināt.
padrebināties Neilgu laiku, mazliet drebināties.
padresēt Neilgu laiku, mazliet dresēt.
pagrebināt Neilgu laiku, mazliet grebināt.
pagrebt Neilgu laiku, mazliet grebt.
pagremot Neilgu laiku, mazliet gremot.
pagremzties Neilgu laiku, mazliet gremzties.
pagreznot Neilgu laiku, mazliet greznot.
pagreznoties Neilgu laiku, mazliet greznoties.
paņurdēt Neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku.
pakrejot Neilgu laiku, mazliet krejot.
pakrekšķēt Neilgu laiku, mazliet krekšķēt.
pakrekšķināt Neilgu laiku, mazliet krekšķināt.
padauzīties Neilgu laiku, mazliet piesisties (pie kā), atsisties (pret ko).
papresēt Neilgu laiku, mazliet presēt.
parediģēt Neilgu laiku, mazliet rediģēt.
paregulēt Neilgu laiku, mazliet regulēt.
paremontēt Neilgu laiku, mazliet remontēt.
paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt (augus, to daļas).
paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt augus (kādā vietā).
pagrēkot Neilgu laiku, mazliet rīkoties neatbilstoši reliģijas normām.
parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt (ar kādu), cenšoties sasniegt kādu rezultātu, vienoties par ko u. tml.
pateoretizēt Neilgu laiku, mazliet teoretizēt.
patrenēt Neilgu laiku, mazliet trenēt.
patrenēties Neilgu laiku, mazliet trenēties.
patrenkāt Neilgu laiku, mazliet trenkāt (parasti dzīvnieku).
patrenkt Neilgu laiku, mazliet trenkt (parasti dzīvnieku).
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet vērsties (pret ko nevēlamu).
Uzmest acis (arī aci) Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu. Arī uzmanīt (1).
zalktis Neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu vai melnu muguru un dzeltenīgi oranžiem, retāk baltiem plankumiem galvas sānos.
Negribēt (ne, arī nekā) zināt Neinteresēties (par ko), arī būt pret (ko).
Negribēt (ne) dzirdēt Neinteresēties par ko. Arī nevēlēties iejaukties.
Negribēt (ne) dzirdēt Neinteresēties par ko. Arī nevēlēties iejaukties.
Negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Neinteresēties par ko. Arī nevēlēties iejaukties.
Nelikties (ne) zinot (biežāk (ne) zinis) Neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko).
Nelikties (ne) zinis (retāk (ne) zinot) Neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko).
atstāt Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu).
pamest Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu).
ieprecēties Neizdevīgi, neveiksmīgi apprecēties.
nokavēt Neizmantot kā veikšanai, izpildīšanai (īsto, visizdevīgāko, arī paredzēto, noteikto laiku, laikposmu).
noraut Neizpildīt (piemēram, plānu), būt par cēloni tam, ka netiek izpildīts, realizēts (piemēram, plāns).
Slēgt kredītu Neizsniegt vairs kredītu.
Mūžīgais šahs Neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus.
sagrūt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju). Neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par plāniem, iecerēm).
sabrukt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju). Neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par planiera, iecerēm).
pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
gadījums Nejaušs, nepastāvīgs, neregulārs.
Kā (ar) aizvērtām (arī aizsietām) acīm (staigāt, dzīvot u. tml.) Nekā neredzot, nepamanot (staigāt, dzīvot u. tml.).
Kā (ar) aizsietām (arī aizvērtām) acīm (staigāt, dzīvot u. tml.) Nekā neredzot, nepamanot.
Kā (ar) aizvērtām (arī aizsietām) acīm (staigāt, dzīvot u. tml.) Nekā neredzot, nepamanot.
nereiz Nekad, nevienu reizi.
sajukums Nekārtība, apjukuma izraisīta kustība, jūklis (cilvēku, retāk dzīvnieku grupā).
dogmatisms Nekritisks domāšanas veids, kas pamatojas uz dogmām, nemainīgu attieksmi pret parādībām, problēmām u. tml., neievērojot konkrētos apstākļus. Relatīvās patiesības pārvēršana absolūtā, mūžīgā patiesībā.
sekvestrs Nekrotiski audi, kas atdalās no veselajiem audiem strutaini nekrotiska procesa rezultātā.
Ļauns prāts Nelabvēlīga, arī naidīga attieksme (pret kādu).
Ļauns prāts Nelabvēlīga, arī naidīga attieksme (pret kādu).
nedraudzīgs Nelabvēlīgs, arī naidīgs (pret kādu).
kļūmīgs Nelabvēlīgs, sarežģīts, arī liktenīgs, nelaimīgs (piemēram, par apstākļiem, situāciju).
Meža sapulces Nelegālas sapulces mežā - plaši izplatīta nelegālās revolucionārās darbības forma cara patvaldības un buržuāzijas diktatūras laikā.
Meža sapulces Nelegālas sapulces mežā - plaši izplatīta nelegālās revolucionārās darbības forma cara patvaldības un buržuāzijas diktatūras laikā.
novelete Neliela apjoma romantiski vēstījošs skaņdarbs ar lirisku, arī dramatisku, retāk humoristisku raksturu.
sīkrūpniecība Neliela apjoma rūpniecība. Preču ražošana nelielos rūpniecības uzņēmumos.
lucītis Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
lucis Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās. Lucītis (2).
taukzivs Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, garu muguras spuru, gar kuras pamatu ir tumši plankumi ar gaišām apmalēm.
lodziņš Neliela atvere (piemēram, iekārtas, ierīces korpusā), kas segta ar caurredzamu plāksni.
lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība (Latvijā), kas tika izveidota 1920. gada buržuāziskās agrārās reformas rezultātā.
trepītes Neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties).
eseja Neliela mākslinieciski kritiska apcere, kurā izceļas galvenokārt autora subjektīvi emocionālā attieksme pret attēlojamo parādību.
serūzis Neliela piebūve pie rijas, kur novieto kaltēšanai paredzēto vai izkaltēto labību.
kartīte Neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība).
skice Neliela vispārīga rakstura apcere bez temata sīkākas detalizācijas. Īss, fragmentārs tēlojums, stāsts.
mice Neliela, apaļa cepure (parasti adīta). Precētu sieviešu cepure.
pulciņš Neliela, ar kopēju darbību, mērķi, kopējām interesēm u. tml. saistīta cilvēku grupa. Šādas cilvēku grupas organizatoriska forma.
lapene Neliela, atpūtai paredzēta celtne, arī augu veidojuma (piemēram, dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
pusvijole Neliela, bērniem paredzēta vijole.
šprote Neliela, eļļā konservēta, kūpināta, zivs (piemēram, brētliņa, maza reņģe).
penālis Neliela, garena kaste (ar vāku) rakstāmpiederumu glabāšanai.
buduārs Neliela, grezna (bagātas sievietes) istaba tuvāko paziņu pieņemšanai.
pompadūrs Neliela, grezna maisiņa formas sieviešu rokassoma garā saitē. Arī šāds rokdarbu maisiņš.
tirdziņš Neliela, īslaicīgas specializētu preču pārdošanas vieta, arī telpa, celtne.
ganglijs Neliela, recekļaina, no locītavas somiņas un no muskuļu cīpslu maksts izaugusi cista.
pirmģenerators Nelielas jaudas pašierosmes radiolrekvences elektrisko svārstību ģenerators, kas pārveido nemainīgas frekvences un amplitūdas svārstības.
regālis Nelielas pārvietojamas (parasti uz galda novietojamas) ērģeles (no 16. līdz 18. gadsimtam), kuru reģistru skaits ir no 1 līdz 4.
pozitīvs Nelielas portatīvas (istabas) ērģeles (no 13. līdz 18. gadsimtam) ar vienu manuāli un nedaudziem reģistriem.
sīkpreces Nelielas preces (piemēram, šūšanas piederumi, galantērijas izstrādājumi). Preces ar nelielu vērtību.
ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas nobraukšanai, parasti no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
autokārs Nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
cepums Nelieli konditorejas izstrādājumi, kuru galvenās izejvielas ir milti, cukurs, taukvielas, olas.
vārtiņi Nelieli, tikai gājējiem paredzēti vārti, piemēram, dārza nožogojumā.
šūniņa Neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai.
teftelis Neliels apaļš vai iegarens vārītas, apceptas maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.
spinets Neliels četrstūrveida vai trīsstūrveida formas klavesīns, kam klaviatūra ir novietota stīgu garenvirzienā.
raudze Neliels daudzums kādas ārstnieciskas vielas, ko ievada organismā, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
špics Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums. Attiecīgā suņu šķirne.
garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vai saldūdens vēzis. Krevete.
prelūdija Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem). Prelīde.
prelīde Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem). Prelūdija.
sargkuģis Neliels karakuģis, kas paredzēts transportkuģu un citu karakuģu aizsargāšanai.
maizīte Neliels konditorejas izstrādājums no augstākā labuma miltiem ar dažādām piedevām. Arī smalkmaizīte.
kūka Neliels konditorejas izstrādājums, ko gatavo no saldas mīklas (parasti ar saldu pildījumu un garnējumu).
skatlodziņš Neliels logs, neliela atvere (kā) vizuālai kontrolei.
lēkšķe Neliels neregulāras formas (miglas, mākoņu, dūmu u. tml.) veidojums.
kājslauķis Neliels paklājs, režģis apavu, kāju slaucīšanai, tīrīšanai (pie ieejas telpā).
signālkarodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, kas paredzēts signalizēšanai.
spraudīte Neliels priekšmets, kas sastāv no īsa, smaila elementa un platas plāksnītes un ir paredzēts kā plāna piestiprināšanai pie cieta pamata.
silava Neliels priežu, retāk egļu mežs. Neliela priežu, retāk egļu audze.
Kosmētiskais remonts Neliels remonts netīrības un izskata defektu novēršanai telpās, fasādēs.
Kosmētiskais remonts Neliels remonts netīrības un izskata defektu novēršanai telpās, iasādēs.
traktieris Neliels restorāns, kafejnīca.
ostērija Neliels restorāns, krogs (parasti Itālijā).
taverna Neliels restorāns, krogs (piemēram, Itālijā).
bārs Neliels restorāns, kur apmeklētājus apkalpo pie letes.
frāze Neliels skaņdarba posms, ko var uztvert par relatīvi pabeigtu muzikālu domu. Ar vienu elpu izdziedams skaņdarba posms.
stērste Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu.
skabarga Neliels, ass, smails atlūzis vai viegli atlūstošs (koksnes, retāk metāla) gabals.
smalkmaizīte Neliels, parasti salds, konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām.
klubs Neliels, parasti slēgta tipa, restorāns.
grimulis Neliels, smags kāda materiāla gabals pie tīkla vai pie makšķeres auklas to iegremdēšanai ūdenī.
susuris Neliels, vāverei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, noapaļotām ausīm un garu, kuplu asti.
kontrabanda Nelikumīga, slepena (preču vai citu vērtību) pārgādāšana pāri valsts robežai. Šādā veidā pārgādātas preces vai citas vērtības.
Kreisā prece Nelikumīgi iegūta un pārdota vai pirkta valsts prece.
Kreisā prece Nelikumīgi iegūta un pārdota vai pirkta valsts prece.
liegt Neļaut precēt.
ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar mazliet pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
virza Neļķu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gulošu vai pacilu stublāju, pretējām lapām un baltiem ziediem.
neļķe Neļķu dzimtas lakstaugs ar šaurām pretējam lapām un krāšņiem, smaržīgiem, parasti sarkaniem, rožainiem vai baltiem, ziediem.
gauri Neļķu dzimtas viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles).
pabungot Nemākulīgi paspēlēt (parasti klavieres).
klimperēt Nemākulīgi spēlēt (parasti klavieres).
Bungot klavieres Nemākulīgi spēlēt klavieres.
Bungot klavieres Nemākulīgi spēlēt klavieres.
knosīties Nemierīgi grozīties (parasti guļot, retāk sēžot, stāvot). Arī būt nemierīgam.
ārprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze.
vājprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze. Ārprāts.
mērskaitlis Nenosaukts skaitlis, kas izsaka, cik reizes mērījamais lielums ir lielāks par mērvienību.
jukt Nenotikt (par iecerētu norisi, pasākumu), nerealizēties (par nodomu, ieceri u. tml.).
izjukt Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.).
pajukt Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.). Izjukt (3).
pašķīst Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi). Nerealizēties (par nodomu).
aizkavēties Nenotikt paredzētajā laikā.
izpalikt Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu).
labils Nenoturīgs, nestabils (par stāvokli, priekšmetu). Pretstats: stabils.
apoloģētika Neobjektīva (parasti kādas reakcionāras kustības, virziena, uzskatu) aizstāvēšana, pārmērīga slavināšana.
neoimpresionists Neoimpresionisma pārstāvis.
neokolonizators Neokoloniālisma realizētājs.
neoreālists Neoreālisma (1) pārstāvis.
neoreālists Neoreālisma (2) piekritējs.
jūklis Neorganizēts, kustīgs (daudzu cilvēku, retāk dzīvnieku) kopums. Burzma, drūzma.
kārpīties Nepakļauties, runāt pretim.
pārvarens Neparasti varens, spēcīgs.
ekstraordinārs Neparasts, neikdienišķs, rets, ārkārtējs.
brīnumains Neparasts, neredzēts (par ko ļoti skaistu).
Katram gadījumam Neparedzētam, nejaušam gadījumam.
starpgadījums Neparedzēts, parasti nevēlams, gadījums, notikums kādā darbībā, norisē.
rotācisms Nepareiza «r» skaņas izruna vai tās aizstāšana ar citu skaņu.
ilūzija Nepareizā īstenības uztverē radies priekšstats. Uztveres malds.
aplamība Nepareiza rīcība, attieksme. Kļūda, muļķība.
Greizs solis Nepareiza rīcība.
nevietā Nepareizā vietā.
pārdozēt Nepareizi normējot, pieļaut pārāk lielu (kā) intensitāti.
Ievārīt (arī savārīt) putru (arī ziepes) Nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas. Pieļaut kļūdas, aplamības.
pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
buldurēt Nepareizi, kļūdaini runāt (parasti svešā valodā).
lauzīt Nepareizi, kļūdaini runāt (parasti svešvalodā).
nosaimniekot Nepareizi, neprasmīgi saimniekojot, padarīt mazvērtīgu, arī iznīcināt.
Bez galvas Nepareizi, nesaprātīgi, bez apdomās (ko darīt, rīkoties).
paraloģisms Nepareizs slēdziens, kas rodas, ja nav ievēroti pareizas domāšanas, loģikas likumi.
maldi Nepareizs, aplams (par rīcību, darbību).
kļūmīgs Nepareizs, arī neprecīzs (piemēram, par kustību).
aplams Nepareizs, bezjēdzīgs, arī nelietderīgs (par darbību, izturēšanos).
Zirga pēda Nepareizs, deformēts cilvēka pēdas stāvoklis, kad pēda saliekta uz leju.
tapirs Nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar aptuveni 2 metrus garu, reti apmatotu ķermeni, īsām kalām un nelielu kustīgu snuķi.
Ziemas dambji Nepārplūstoši dambji palieņu un citu applūstošu vietu norobežošanai un aizsargāšanai pret pavasara palu ūdeņiem.
sagrozīt Nepatiesi, arī neprecīzi atspoguļot, izskaidrot (piemēram, Sāktus, notikumus, kāda teikto), parasti, lai kādu maldinātu.
antipātija Nepatika, pretīgums. Pretstats: simpātija.
šķebas Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns.
nelabums Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta. Arī vemšana, reibonis. Slikta fiziskā pašsajūta.
antipātisks Nepatīkams, pretīgs. Pretstats: simpātisks.
iekavēt Nepaveikt paredzētajā laikā (parasti darbu).
nokavēt Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā. Nokavēt (2).
nokavēties Nepaveikt, nepadarīt īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
Ne acu galā (retāk acu galā) (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.) Nepavisam (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.).
Ne acu galā (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.) Nepavisam (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.).
Ne acu galā (retāk acu galā) negribēt redzēt Nepavisam negribēt redzēt. Neieredzēt, nevarēt ciest.
Neieredzēt (arī nevarēt ieredzēt) ne acu galā Nepavisam neieredzēt (kādu). Nepavisam nevarēt paciest (ko).
Ne acu galā (retāk acu galā) nevarēt ieredzēt (arī ciest) Nepavisam nevarēt ieredzēt, ciest.
Iegrūst rīklē Nepelnīti, pret savu gribu iedot (kādam ko vērtīgu).
Iegrūst rīklē Nepelnīti, pret savu gribu iedot (kādam ko vērtīgu).
izlaist Nepiedalīties (kādā vai dažos no vairākiem, parasti regulāriem, pasākumiem), neveikt (kādu vai dažas no vairākām, parasti regulārām, darbībām, uzdevumiem).
kavēties Nepienākt paredzētajā laikā (par transportlīdzekļiem).
maldi Nepiepildāma cerība, iedoma. Arī nerealitāte.
nepiedzīvojis Nepieredzējis (kādā darbā).
puika Nepieredzējis, arī nenopietns jaunietis.
skuķe Nepieredzējusi, arī nenopietna jauniete.
skuķis Nepieredzējusi, arī nenopietna jauniete.
propēns Nepiesātināts ogļūdeņradis, kas rodas naftas krekingā.
karotīns Nepiesātināts ogļūdeņradis, ko satur augu zaļās un sarkanās daļas (retinola provitamīns).
truls Nepietiekami daudzveidīgs, dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām, arī nomākts (par psihi, raksturu, personība, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
vērot Nepievērst uzmanību, neievērot, neizrādīt interesi (par ko). Neuzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu. Arī nepamanīt.
norobežoties Nepievienoties (kam), neatzīt par pareizu (ko).
manko Nepilna preču masa. Iztrūkums kasē.
puisietis Neprecējies (parasti jauns) vīrietis.
puisis Neprecējies (parasti jauns) vīrietis.
Puiša cilvēks Neprecējies vīrietis.
Puiša cilvēks Neprecējies vīrietis.
jaunkundze Neprecējusies (parasti jauna) sieviete.
komtese Neprecējusies grāfiene.
Meitas bērns Neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
Meitas bērns Neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
melngalvis Neprecētu ārzemju tirgotāju organizācija (feodālismā un kapitālismā Rīgā).
māņi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem). Maldi.
māns Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem). Maldi.
maldi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar, parasti redzes, dzirdes, orgāniem).
jaukt Neprecīzi zinot, uztverot, samainīt (ko) ar citu.
sajaukt Neprecīzi zinot, uztverot, samainīt, aizstāt u. tml. (ko) ar citu.
mānīt Neprecīzi, arī nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
vilt Neprecīzi, arī nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
nepilnīgs Neprecīzs, aptuvens.
paļauties Nepretojoties, neiebilstai pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
ļauties Nepretojoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
Gaisa pilis Nerealizējami plāni, nodomi.
akls Neredzīgais.
punktraksts Neredzīgo raksts - nelielu izcilnīšu un bedrīšu sistēma lasīšanai ar tausti.
fibrilācija Neregulāra atsevišķu muskuļaudu savilkšanās.
iregulārs Neregulārs (par ģeometriskām figūrām).
neremdējams Neremdināms (2).
heterodīns Nerimstošu sinusoidālu svārstību ģenerators frekvenču pārveidošanai.
Jušanas (arī sensorie) nervi Nervi, kas vada impulsus no receptoriem uz centrālo nervu sistēmu.
Sensorie (arī jušanas) nervi Nervi, kas vada impulsus no receptoriem uz centrālo nervu sistēmu.
signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
Refleksa loks Nervu sistēmas daļa, kurā realizējas reflekss un kura savieno receptorus ar smadzenēm, savstarpēji smadzeņu centrus un tos savukārt - ar attiecīgo muskuli vai dziedzeri.
nomods Nervu sistēmas darbības diennakts ritma izraisīts organisma aktivitātes stāvoklis. Pretstats: miegs.
miegs Nervu sistēmas diennakts ritma izraisīts organisma stāvoklis, kurā intensīvi atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves un kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos.
neiroreimatisms Nervu sistēmas reimatisms.
plāns Nesablīvēts, rets (par cilvēku kopumu).
antagonists Nesamierināms (uzskatu, kāda sabiedriska virziena u. tml.) pretinieks.
neloģisks Nesaprātīgs, nepareizs, nepamatots.
vieglums Nesarežģīti, arī bezrūpīgi dzīves apstākļi.
donkihots Nesavtīgs, bet smieklīgs sapņotājs, kas radījis sev nereālu ideālu un šķiež spēkus cīņā ar iedomātiem šķēršļiem.
platforma Nesegts, atklāts preču vagons. Nesegta, atklāta daļa (transportlīdzeklim), uz kuras novieto kravu.
radiofrekvence Nesējfrekvence.
apjaust Neskaidri uztvert (parasti ar redzi).
nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt, arī norunāt. Nepareizi, kļūdaini noteikt, pateikt, arī norunāt.
pajaust Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi, retāk ar ožu).
viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just. Jaust.
jaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi).
nojaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi).
rūkt Neskaidri, zemā balsī, arī nepareizi intonējot, dziedāt.
aklums Nespēja saprast, pareizi vērtēt. Aklība.
nojukt Nespēt turpināt darbību (parasti precīzi, kārtīgi).
akcīze Netiešais nodoklis, ko kapitālistiska valsts uzliek iekšzemē ražotām plaša patēriņa precēm un ko ieskaita preču pārdošanas cenā.
kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piemēram, par vēstuli, ziņu).
nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā. Arī nokavēties (2).
noskretis Netīrs, apkaltis ar netīrumiem. Apskretis.
Biezs gaiss Netīrs, smacīgs, arī necaurredzams gaiss.
Biezs gaiss Netīrs, smacīgs, arī necaurredzams gaiss.
imūns Neuzņēmīgs (pret infekcijas slimību izraisītājiem vai indēm).
skepse Neuzticēšanas kādām idejām, teorijām, pastāvošajām zināšanām u. tml. Šaubas (par ko), neticība (kam). Pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko). Arī skepticisms (2).
samudžinātība Nevajadzīga sarežģītība, arī neskaidrība, juceklīgums.
samudžināt Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti uztveramu, izprotamu (sabiedrisku parādību, arī darbību, norisi u. tml.).
lamatas Nevēlama, bīstama situācija. Paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā.
slazds Nevēlama, bīstama situācija. Paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā.
neradība Nevēlama, kaitīga, arī pretīga radība.
neradījums Nevēlams, kaitīgs, arī pretīgs dzīvnieks.
nomest Nevērīgi, nevīžīgi, parasti ar metienu, novietot (nepiemērotā, neparedzētā vietā).
nosviest Nevērīgi, nevīžīgi, parasti ar sviedienu, novietot (nepiemērotā, neparedzētā vietā).
nekārtīgs Nevērīgs, nolaidīgs (piemēram, pret apkārtni, savu ārieni).
Ne reizes Nevienu reizi. Nekad.
nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to). Pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur).
sarauties Neviļus, negribēti strauji sakustēties, nodrebēt (parasti kā negaidīta iedarbībā).
skricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt. Krecelēt, kricelēt.
kricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt. Krecelēt.
uzskricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkrecelēt, uzkricelēt.
uzķeburot Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkrecelēt.
uzkricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkrecelēt.
skricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu). Krecelīgs, kricelīgs.
kricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu). Krecelīgs.
rasisms Nezinātnisku, reakcionāru koncepciju kopums, kuru pamatā ir uzskats par cilvēku rasu fizisko un garīgo nelīdzvērtīgumu un tā izšķirošo nozīmi cilvēku sabiedrības vēsturē un kultūrā. Reakcionāra, fašistiska politika, kuras mērķis ir iznīcināt par zemākām uzskatītās rases.
zākāties Nicīgi, nievīgi izsakoties, paust savu attieksmi (pret kādu, retāk pret ko). Pelt, nievāt (kādu), ņirgāties (par kādu, retāk par ko).
Maziņš (biežāk mazs) un melns Niecīgs, bezspēcīgs (attieksmē pret ko).
Mazs (retāk maziņš) un melns Niecīgs, bezspēcīgs (attieksmē pret ko).
Mazs (retāk maziņš) un melns Niecīgs, bezspēcīgs (attieksmē pret ko).
niedra Niedre.
Klejojošā niere Niere, kas noslīd un pārvietojas atkarībā no ķermeņa stāvokļa.
Klejojošā niere Niere, kas noslīd un pārvietojas atkarībā no ķermeņa stāvokļa.
Nieres vārti Nieres ieliektās malas vidusdaļa, pa kuru iet asinsvadi, limfvadi, nervi un urīnvads.
nefrons Nieres strukturāls un funkcionāls pamatelements.
īkstis Nieres.
kalpība Nievājama pakļautība un atkarība, kas saistīta ar reakcionāru centienu aktīvu sekmēšanu.
sirdīgs Nikns, agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas (dzīvnieka) niknums, agresivitāte.
plēsīgs Nikns, agresīvs (parasti par mājdzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vellabērns Nikns, agresīvs cilvēks.
naids Niknums, agresivitāte (starp dzīvniekiem).
žults Niknums, ļaunums (pret kādu). Arī sarūgtinājums.
ēsties Nīsties, naidoties (savā starpā). Būt dusmīgam (uz kādu), naidīgam (pret kādu).
piedzēries No alkoholisko dzērienu lietošanas pilnīgi noreibis cilvēks.
vērpele No apaļkoka gabala izgrebts trauks ar iestiprinātu dibenu.
pagale No apaļkoka, arī no tā šķilas nozāģēts, parasti atskaldīts, neliels koksnes gabals, kas paredzēts kurināšanai.
puspriedēklis No apstākļa vārda vai lietvārda locījuma, ko izmanto jaunu vārdu (parasti salikteņu) darināšanai (piemēram, pret, starp, iekš).
importprece No ārzemēm ievesta prece.
imports No ārzemēm ievesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
reeksports No ārzemēm ievestu preču izvešana uz citu valsti bez to pārstrādes.
jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām. Šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
rolāde No cūkgaļas (parasti cūkas galvas) gatavota vārīta, presēta rulete ar olu, dārzeņu vai citu produktu pildījumu. Veltnis.
pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
pākstenītis No divu augļlapu auglenīcas attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums nav trīsreiz lielāks par platumu.
vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka un dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
žokejcepure No gabaliem šūta mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm.
špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots režģis, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
kapele No kaulu pelniem sapresēts kausiņš, ko izmanto sudraba un zelta daudzuma noteikšanai sakausējumos.
laža No koka veidota ietaise (kūtī), kur novieto dzīvniekiem (parasti govīm, zirgiem) paredzēto barību.
bruņucepure No metāla izgatavota karavīru cepure galvas aizsargāšanai.
berete No mīksta auduma darināta apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
špaktele No minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai. Šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
pozitīvs No negatīva iegūtais redzamais attēls, parasti uz fotopapīra, fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums atbilst oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas atbilst oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā). Fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs salikums, rakstījums, piemēram, retinājums.
ēna No pretējās puses apgaismota, piemēram, priekšmeta, cilvēka tumšs atspīdums uz gaišāka fona.
gremoklis No priekškuņģa atrīta atgremojamā barība (atgremotājiem).
kvēpis No sodrējiem vai pulverī sasmalcinātas ogles pagatavota, presēta melna masa, ko izmanto zīmēšanai.
tekstilpreces No tekstilšķiedrām darinātas preces.
peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla (parasti gumijas) izgatavota cepure uzvilkšanai peldes laikā.
brusa No vairākām pusēm apzāģēts, retāk aptēsts, kokmateriāls, kura biezums un platums ir lielāks par 100 milimetriem.
kalns No visām pusēm izteikti norobežots augsts zemes virsas pacēlums (parasti ar relatīvo augstumu pāri par 200 metriem). Nozīmīgs paugurs (piemēram, pēc augstuma).
Beigu spēle Nobeiguma posms šaha, dambretes partijā.
Beigu spēle Nobeiguma posms šaha, dambretes partijā.
gals Nobeigums vai sākums (parasti garenam priekšmetam, veidojumam). Daļa (priekšmetam, veidojumam), kas veido šādu nobeigumu, sākumu.
perisperma Nobriedušas sēklas barojošie rezerves audi, kurus dīglis izmanto dīgstot.
steliņģis Nodalījums (piemēram, stallī, kūtī), kas, parasti, ir paredzēts vienam dzīvniekam.
ekspedīcija Nodaļa (iestādē), kas pieņem vai nosūta dokumentus, preces u. tml.
reģistratūra Nodaļa (iestādē), kur veic (kā) reģistrāciju.
papildnodarbība Nodarbība, kas notiek papildus iepriekš paredzētajām nodarbībām.
profesionālisms Nodarbošanās (ar ko) kā ar profesiju (pretstatā amatierismam).
interese Nodarbošanās, nozare, kam pievērš sevišķu uzmanību.
Desmitā tiesa Nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma (aptuveni) desmitā daļa.
tiesa Nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma daļa.
papildnodoklis Nodoklis, ko maksā papildus iepriekš paredzētajam nodoklim.
apņemšanās Nodoms (ko noteikti grib realizēt). Solījums sev, saistība.
iecere Nodoms apprecēties (ar kādu).
plāns Nodoms, iecere, to domās apsvērtā, noteiktā (kā) nākamā realizēšanas gaita.
patronēt Nodot (bāreni) audzināšanā un audzināt (to) ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
atdalīt Nodot (daļu no kā) cita rīcībā, īpašumā, paredzēt citiem nolūkiem u. tml.
realizēt Nodot (ko) cita rīcībā, īpašumā un saņemt pretī ekvivalentu preci, parasti naudu.
virzīt Nodot (piemēram, dokumentu, sūdzību) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
izīrēt Nodot lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu).
atklāt Nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu ceremoniju).
nodrebināties Nodrebēt.
pasargāt Nodrošināt (ko pret kaitīgu, nevēlamu iedarbību).
piesegt Nodrošināt (sava karaspēka) darbības, novēršot, parasti daļēji, uz neilgu laiku, pretinieka uzbrukuma iespējas.
apsargāt Nodrošināt, aizsargāt (kādu objektu), nepieļaujot pēkšņu pretinieka uzbrukumu, arī izlūkošanu.
nograuzt Noēst (parasti īsu, retu zāli) - par dzīvniekiem.
nograuzt Noēst, parasti īsu, retu zāli (kādā platībā) - par dzīvniekiem.
nokrimst Noēst, parasti īsu, retu zāli (kādā platībā).
pārformēt Noformēt vēlreiz, no jauna (piemēram, līgumu).
Nolaist dibenā Nogremdēt.
noslīcināt Nogremdēt.
mediāna Nogrieznis, kas savieno trīsstūra virsotni ar pretējās malas viduspunktu.
koagulāts Nogulsnes, kas veidojas koagulācijas rezultātā.
vadhorizonts Nogulumu kopa (slānis vai slāņkopa), kas labi izsekojama reģiona robežās.
intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstās uz neapzinātu pieredzi.
atdienēt Nokalpot (karadienestā paredzēto, noteikto laiku).
pakūļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
nokaru Nokarens.
nolaidens Nokarens.
atrisināt Nokārtot (sarežģītu jautājumu), veikt (sarežģītu uzdevumu).
Nokārtot sesiju Nokārtot sesijā paredzētās ieskaites, eksāmenus.
pārkaut Nokaut (pretinieka izspēlēto kārti).
aizmaldīties Noklīst no pareizā ceļa.
apmaldīties Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot). Pazaudēt ceļu.
apreibt Nokļūt reibuma stāvoklī, uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē). Noreibt.
apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē). Apreibt.
aizkavēties Nokļūt vēlāk par paredzēto laiku. Nokavēties. Novēloties.
sadurties Nokļūt, būt pretrunīgās, arī cīņas attieksmēs (par parādībām sabiedrībā).
noreibt Nokļūt, parasti stipra, reibuma stāvoklī (parasti alkoholisku vielu iedarbībā). Apreibt (1).
Izlaist pienu Nokrejot pienu ar separatoru.
Izlaist pienu Nokrejot pienu centrifūgā.
Nolaist (arī izlaist) pienu Nokrejot pienu centrifūgā.
nokrekstēt Nokrekšķēt (1).
nokremšļot Nokrekšķēt (1).
nokrekstēties Nokrekšķēties.
nokremšļoties Nokrekšķēties.
nokremšķināt Nokrekšķināt (1).
nokremšķināt Nokrekšķināt (2).
nokrekšķināt Nokrekšķināties.
nokremšķināties Nokrekšķināties.
nokrimšķināt Nokrekšķināties.
nokrimšķināties Nokrekšķināties.
Nokrist uz mutes Nokrist ar seju lejup pret ko.
Nokrist uz mutes (retāk uz acīm) Nokrist ar seju lejup pret ko.
Orogrāfiskie nokrišņi Nokrišņi, ko ietekmē vietas reljefs.
necerēts Nol. divd. --> ceret.
neparedzēts Nol. divd. --> paredzēt.
nepārredzams Nol. divd. --> pārredzēt.
nepieredzējis Nol. divd. --> pieredzēt.
nepieredzēts Nol. divd. --> pieredzēt.
neprecēts Nol. divd. --> precēt.
neprecējies Nol. divd. --> precēties.
neredzēts Nol. divd. --> redzēt.
neremdējams Nol. divd. --> remdēt.
neremdināms Nol. divd. --> remdināt.
pārlasīt Nolasīt, novākt (kādu, parasti ar kartupeļiem apstādītu, platību) vēlreiz, no jauna.
pielīdzināt Nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, nelielas bedres, ieplakas). Samazināt (negludumus, izcēlumus, krokas).
Noliekt pieri (arī seju, vaigu) pie kā Noliekt galvu tā, ka piere (seja, vaigs) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
Noliekt seju (arī vaigu, pieri) pie kā Noliekt galvu tā, ka seja (vaigs, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
Noliekt seju (arī vaigu, pieri) pie kā Noliekt galvu tā, ka seja (vaigs, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
Noliekt vaigu (arī seju, pieri) pie kā Noliekt galvu tā, ka vaigs (seja, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
kopnoma Noma, ko realizē vairāki vai daudzi nomnieki uz kopēja līguma pamata.
noiet Nomācīties (visu laikposmu), ierodoties (kur), parasti regulāri.
Dabūt mācību Nonākt pie kādas, parasti pamācošas, atziņas paša pieredzē.
parādīties Nonākt, būt pārdošanā (par precēm).
skalpēt Noņemt (nonāvētam vai dzīvam pretiniekam) galvas ādu ar matiem (pēc gailu, ķeltu, šķitu, indiāņu paražas).
iepelnīt Nopelnīt, sapelnīt (parasti priekšdienām, rezervei).
iepirkums Nopirktie produkti, preces.
pirkums Nopirkto produktu, preču u. tml. kopums.
uz Norāda darbības, norises mērķi, nolūku, arī rezultātu.
uz Norāda objektu, kam pretī (kas) virzās, tiek virzīts. Pret.
uz Norāda objektu, pret ko ir attiecināts kāda veseluma sadalījums.
tikreiz Norāda uz (kā) atkārtošanās skaitu. Tik [1] reižu.
viņš Norāda uz (kā) pretējo, piemēram, pusi, malu, galu, norāda (no runātāja, vērotāja viedokļa) uz tālāku priekšmetu, parādību.
toties Norāda uz (kā) pretstatu, kas izriet no salīdzinājuma.
par Norāda uz (kā) rezultātu.
tālāk Norāda uz (kā) secību, arī uz izvietojumu attiecībā pret (ko) citu, parasti iepriekšēju.
zem Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad notiek kāda darbība, norisinās process, eksistē kāds stāvoklis, parādība. Pret (7). Arī pie (11).
uz- Norāda uz darbības pabeigtību, arī uz pabeigtas darbības nepilnīgu rezultātu, mazu intensitāti.
sa- Norāda uz darbības pabeigtību, kā arī uz mērķa, rezultāta sasniegšanu.
ar Norāda uz darbības veikšanas, realizēšanas līdzekli.
tā Norāda uz darbības, norises, stāvokļa veidu un sekām, arī rezultātu.
tādējādi Norāda uz darbības, norises, stāvokļa veidu un sekām, arī rezultātu. Tā [1] (2).
pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai ko apmainītu pret ko citu.
pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai reaģētu uz kāda cita iepriekšējo darbību.
pretī Norāda uz darbību, ko veic kopā, reizē ar kādu, norāda uz partnerību kādā darbībā.
tikpat Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, ko konkretizē salīdzinātājs. Arī tāpat [1] (8).
priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts. Norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
cikreiz Norāda uz kādas darbības, procesa nezināmu atkārtošanās skaitu. Cik reižu.
priekš Norāda uz laikposmu, kam kas paredzēts, gatavots.
Tik tikko Norāda uz ļoti neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
Tik tikko Norāda uz ļoti neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
sa- Norāda uz mērķa, rezultāta sasniegšanu.
pret- Norāda uz neatbilsmi salikteņa otrajā daļā nosauktajam. Norāda uz to, ka ir pretrunā ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
tur Norāda uz nenosauktu vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja. Pretstats: šeit, te [1] (1).
te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Šeit. Pretstats: tur (1).
šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Te. Pretstats: tur.
kāds Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu cilvēku, retāk dzīvnieku.
anti- Norāda uz nesaderību ar to, pretstatu tam, kas izteikts pamatvārdā.
cik Norāda uz nezināmu matemātiskas darbības rezultātu.
labad Norāda uz nolūku. Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
starp Norāda uz parādībām, priekšmetiem u. tml., attiecībā pret kuriem eksistē kāds stāvoklis, norisinās kāda darbība, process.
kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
tikko Norāda uz samērā neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
uz- Norāda uz spēcīgu, parasti fiziskas, darbības virzību (pret kādu, ko).
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu). Norāda, ka (kas) virzās (uz kurieni, lai ko satiktu); pretī.
priekš Norāda uz to (objektu, darbību, stāvokli), kam kas ir noderīgs, piemērots, paredzēts.
pret Norāda uz to (parasti vietu, priekšmetu), kura tuvumā, kuram pretī (kas) notiek, norisinās.
dēļ Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
pēc Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
labs Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts. Labad.
pret Norāda uz to, kam aktīvi darbojas pretī, nostata ko pretī.
no Norāda uz to, kas ierobežo, arī precizē, nosaka parādības, pazīmes, arī darbības, stāvokļa nojēgumu.
no Norāda uz to, kas kādam zūd, tiek novērsts, vairs neeksistē atteikšanās, atbrīvošanas u. tml. rezultātā.
no Norāda uz to, kur kas (parasti redzams) sākas un izplatās tālāk.
no Norāda uz to, kurš atrodas noteiktā attālumā un attiecībā pret kuru (kam) ir kāds stāvoklis telpā.
virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, attiecībā pret kuru kas virzās, novietojas, ko virza, novieto.
pret Norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī (kas) atrodas, ir vērsts, kam pretī (kas) virzās, tiek virzīts.
tāds Norāda uz vispārinātu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē ar «kā» ievadītais salīdzinātais.
uz Norāda uzmanības, uztveres objektu, no kā ir iespējama skaņas izplatīšanās; norāda virzienu, kurā izplatās skaņa.
sa- Norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, arī ķermeņa daļas kļūst, parasti ļoti, viscaur, netīras, arī traipāmas, slapjas.
augšpus Norāda, ka (kas) ir augstāk (pēc reljefa).
lejpus Norāda, ka (kas) ir zemāk (pēc reljefa).
zem Norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, skaitu).
priekšā Norāda, ka (kas) notiek, atrodas, novietojas, (ko) novieto pie (cilvēka, dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā.
virsū Norāda, ka (kas) pārsniedz (kā) paredzēto, vajadzīgo (skaitu, daudzumu). Arī papildus.
virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, lielumu).
sa- Norāda, ka (kas) tiek uztverts, sajusts, parasti pilnīgi, arī precīzi.
smalk- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veic (kā) sīkāku, sarežģītāku apstrādi.
nost Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība ir intensīva, sasniedz noteiktu rezultātu.
zemē Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta pret zemi vērstā virzienā, lejup.
cik Norāda, ka attiecīgais adjektīvs vai apstākļa vārds ir jāsaprot pretējā nozīmē.
reize Norāda, ka attiecīgais skaitliskais lielums ir aprēķināts vai aprēķināms reizinot.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst kādu kvalitāti, ka (ar ko) notiek kādas pārmaiņas.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, parasti ātri.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek izgatavots, izveidots.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots.
iz- Norāda, ka darbības rezultātā kas kļūst pilnīgi gatavs.
gar Norāda, ka ir aktīva attieksme (pret ko). Par.
noklausīties Norāda, ka ir daudz interesanta ko klausīties.
noskatīties Norāda, ka ir daudz kā interesanta apskatīšanai.
zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
ārpus Norāda, ka kas notiek papildus (noteiktajam, paredzētajam).
tāpat Norāda, ka pašreizējais stāvoklis, pašreizējā darbība, norise nemainās, netiek mainīta.
pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam pretī, pretējā virzienā vai ka nosauktajā stāvoklī kāds atrodas kam pretī.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam, mūsdienām.
video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir secīga (kam), pastāv ārpus (kā). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā.
remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona veic remontdarbus.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, pēc savām funkcijām, attiecībām pret ko) ir daļējs, nav pilnīgs.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas pretī, pretējā virzienā kam līdzīgam. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, noris kam pretējā virzienā.
augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo.
guļam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iekārtots, paredzēts, izmantojams gulēšanai.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts, izveidots no jauna, pirmoreiz.
trešdaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma trešā daļa.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
pievad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts kā (piemēram, vielas, enerģijas) pievadīšanai.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts koncertu sniegšanai.
savilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts stiepes spēka radīšanai, arī (kā) garuma regulēšanai.
pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pastāvīgs (pretstatā citiem līdzīgiem).
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir realizējies daļēji, nepilnīgi.
remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (iekārtu, priekšmetu u. tml.) remontu.
video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
kredīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kredītu (1).
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem.
kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
treniņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar treniņu.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais ir saistīts ar triecienu (1), rodas trieciena rezultātā.
meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir secīgs (kam), pastāv ārpus (kā). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā.
luksus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sevišķi dārgs, grezns.
nākam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
nākam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam. Nākam- (1).
nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam. Nākam- (2).
eksport- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais organizē eksportu, ir saistīts ar preču eksportēšanu.
eksport- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts eksportam, tiek eksportēts.
būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, izmantojams celtniecībā.
ledus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, lai iedarbotos uz ledu.
pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris kādas darbības, procesa pēdējā posmā, ir kādas darbības, procesa galīgais rezultāts.
savienotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais savieno (1) ko, ir paredzēts kā savienošanai.
papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, organizēts, funkcionē papildus galvenajam, nozīmīgākajam, būtiskākajam, raksturīgākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās kam pretī, pretējā virzienā vai atrodas kam pretī.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veikta (kā) sīkāka, sarežģītāka apstrāde.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt virzība, izplatība kam pretī, pretējā virzienā.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik vai to drīzumā paredzēts veikt.
tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma.
tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma. Arī tele- (2).
pār Norāda, ka skatiens ir vērsts (aiz kā) kur tālāk, (to) neietverot redzes lokā.
pāri Norāda, ka skatiens ir vērsts (aiz kā) kur tālāk, (to) neietverot redzes lokā.
virsū Norāda, ka skatiens ir vērsts tieši uz objektu, ietverot to redzeslokā.
nostāstīties Norāda, ka stāsta daudz, parasti ko interesantu.
bez Norāda, ka trūkst, ka nav kā. Pretstats: ar.
Slapjš aiz ausīm Norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
negatīvisms Noraidoša, nelabvēlīga attieksme (pret kādu, pret ko).
atraut Noraut (eksplozijas, sprādziena rezultātā).
iestrāde Noregulēšanās, nepieciešamā ātruma, kustīguma u. tml. iegūšana darbojoties (ierīcei).
notēmēt Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, parasti attiecībā pret kādu objektu.) noteiktas darbības, uzdevuma veikšanai.
noskaņot Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, tās detaļu), lai (tā) radītu svārstības ar vajadzīgo frekvenci, reaģētu uz šādām svārstībām.
nostādīt Noregulēt (tehnisku iekārtu) noteiktas darbības veikšanai.
Uzgriezt raidstaciju Noregulēt radiouztvērēju kādas raidstacijas programmas uztveršanai.
Uzgriezt staciju Noregulēt radiouztvērēju noteiktas radiostacijas programmas uztveršanai.
Uzgriezt raidstaciju (arī staciju) Noregulēt radiouztvērēju noteiktas raidstacijas programmas uztversanai.
izregulēties Noregulēties.
noreibināties Noreibināt (1) sevi. Apreibināties (1).
noreibināties Noreibināt (2) sevi. Apreibināties (2).
apreibt Noreibt (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. ietekmē).
pārvedums Norēķins, ko kārto ar kredītiestāžu un sakaru uzņēmumu starpniecību.
inkaso Norēķinu kārtība, kad banka uzņemas izpildīt preču piegādātāja pieprasījumu - saņemt maksājumu no preču saņēmēja.
noremdēt Noremdināt.
darbs Norise, gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.).
Kritiens atpakaļ (arī uz leju) Norise, kurā (kas) pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
Kritiens uz leju (arī atpakaļ) Norise, kurā (kas) pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
sekmēties Norisēt vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.). Arī veikties.
ievilkties Norisināties ilgāk, nekā paredzēts. Ieilgt.
pavadīt Norisināties, izraisīties (kādam reaģējot uz ko lādu, kas virzās).
ieilgt Norisināties, pastāvēt ilgāk nekā paredzēts, vajadzīgs, vēlams.
perversija Normai neatbilstoša, slimīga, pretdabiska (parasti seksuāla) tieksme, izjūta.
perverss Normai neatbilstošs, slimīgs, pretdabisks (parasti seksuālā jomā).
Darba aizsardzība Normālu (piemēram, sanitāri higiēnisko) apstākļu nodrošināšana darba procesā uzņēmumos, iestādēs. Sociālistiskās valstīs - arī pilsoņu darba tiesisko interešu nodrošināšana.
Darba aizsardzība Normālu (piemēram, sanitāri higiēnisko) apstākļu nodrošināšana darba procesā uzņēmumos, iestādēs. Sociālistiskās valstīs - arī pilsoņu darba tiesisko interešu nodrošināšana.
tikumība Normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem. Cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai. Arī morāle (1).
Ieslēgties (arī ierauties, ievilkties) (sava) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to.
Ieslēgties (arī ierauties, ievilkties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to.
Ierauties (arī ieslēgties, ievilkties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to. Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
Ievilkties (arī ierauties, ieslēgties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to. Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
skotoma Norobežots acs defekts redzes laukā.
aizsargāt Nosargāt (laukuma daļu) pret pretinieka uzbrukumiem - sporta spēlēs.
nosargāties Nosargāt sevi (pret ko nevēlamu, arī kaitīgu).
galva Nosaukums ar attiecīgajām ziņām (preses izdevumam).
pārbaudīt Noskaidrot (piemēram, saraksta) pareizumu, atbilstību īstenībai.
pārskaitīt Noskaitīt no galvas vēlreiz, no jauna (tekstu).
pārskaņot Noskaņot vēlreiz, no jauna (piemēram, iekārtu, ierīci, tās detaļu).
ieskatīties Noskatoties (no kāda), pārņemt (piemēram, stāju, manieres).
lūka Noslēdzama atvere (parasti celtnes, telpas grīdā, griestos, sienā).
laulāties Noslēgt laulību reliģiskā ceremonijā.
sarakstīties Noslēgt laulību valsts iestādē. Sareģistrēties.
laulāties Noslēgt laulību, reģistrējot to, parasti svinīgos apstākļos.
angažēt Noslēgt līgumu (ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu) par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku.
Četrās sienās Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko.
Četrās sienās Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko.
nokraistīt Nosmalstīt krējumu (nostādinātam pienam). Nosmalstīt krējumu (traukam ar nostādinātu pienu), nokrejot.
melns Nosodāms, nelikumīgs (parasti par parādībām sabiedrībā). Galēji reakcionārs. Arī ļauns, nelietīgs.
netikums Nosodāms, peļams, morāles normām pretējs izturēšanās, rīcības veids.
pārmest Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
pārspraust Nospraust vēlreiz, no jauna (piemēram, ceļu, robežu).
centrēt Nostatīt, novietot noteiktā attiecībā pret centru.
nostutēt Nostiprināt ar balstu. Arī atbalstīt (pret ko).
noiet Nostrādāt (visu laikposmu), dodoties (darbā), parasti regulāri.
nopindzelēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai ir nepieciešama pacietība).
nopiņķēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība).
noģeņģerēt Nostreipuļot.
pāradresēt Nosūtīt (ko atsūtītu, parasti iestādei, uzņēmumam u. tml.) tālāk pēc citas adreses (citam).
Nosūtīt pa etapu Nosūtīt karagūstekņus vai arestantus karavīru pavadībā.
atpakaļadrese Nosūtītāja adrese.
nodzīrot Nosvinēt (dzīres).
nodzert Nosvinēt (piemēram, kāzas, kristības, bēres).
orientēt Noteikt (kā) atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt (kam) noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
uzlikt Noteikt ar lēmumu, likumu (piemēram, nodevas, nomas maksu, darba apjomu, veicamo pienākumu). Noteikt ar lēmumu, tiesas spriedumu (sodu, arestu).
kotēt Noteikt cenu (ārzemju valūtai, vērtspapīriem, precēm).
paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām.
orientēties Noteikt savas atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt sev noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
caurskatīt Noteikt slimību pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
pārcelt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā.
pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā. Pārcelt (6).
atcelt Noteikt, paziņot, ka nenotiks (referāts, nodarbības u. tml.).
specificēt Noteikt, reģistrēt un (parasti) klasificēt (ko) pēc specifiskajām īpašībām.
virzība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, arī sabiedrības grupas, tās darbības, interešu u. tml.) attīstība, veidošanās kādā virzienā, vērstība uz kādu objektu, mērķi.
virzība Noteikta (piemēram, nozares, sabiedriskas struktūras) attīstība, veidošanās kādā virzienā.
Atpūtas diena Noteikta diena nedēļā, kas paredzēta strādājošo atpūtai.
brikete Noteiktā formā sapresēts materiāls.
Savu reizi Noteiktā kārtībā, tad, kad ir reize (3), kārta (2).
princips Noteikta pārliecība, noteikts uzskats, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, attieksmi pret īstenību.
Atsavināmā josla Noteikta platuma zemes josla, kas paredzēta dzelzceļa, šosejas u. tml. izbūvei.
Savu reizi Noteiktā situācijā, noteiktos apstākļos. Savā reizē.
izdevums Noteiktā veidā (redakcijā, apdarē u. tml.), kādā iznāk iespieddarbs.
paka Noteiktā veidā salikts, pārvietošanai paredzēts (kā) neiesaiņots kopums.
pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kādu materiālu, priekšmetu) kopums.
bandrole Noteikta veida un satura pasta sūtījums (galvenokārt iespieddarbi), kam paredzēts pazemināts tarifs.
pieturvieta Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekli. Pietura (1).
pietura Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekļi. Pieturvieta.
taksijas Noteikta virziena pārvietošanās kustības (brīvi kustīgiem organismiem, orgāniem, šūnām), kas izraisās reakcijās uz ārējās vides kairinājumiem.
laiks Noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika momentā.
profils Noteikta, raksturīga (piemēram, priekšmeta, celtnes) ģeometriskā griezuma, šķēluma forma (parasti attiecībā pret vertikālu plakni).
ceremoniāls Noteiktam ceremoniālam [1] atbilstošs. Arī svinīgs.
garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu (piemēram, mēbeļu, rotas lietu) komplekts.
herbārijs Noteiktam nolūkam vāktu, izžāvētu un presētu augu kolekcija.
piederums Noteiktam uzdevumam paredzētu priekšmetu kopums.
komplekts Noteiktam uzdevumam paredzētu, piemēram, priekšmetu, pilnīgs sakopojums.
Skaņu ieraksts Noteiktas formas skaņas nesēja materiāla fiksētā akustiskā informācija, ko iespējams reproducēt.
reģistrs Noteiktas formas veidlapa, to kopums, kantora grāmata (kā) reģistrācijai; rakstisks (parasti dokumentu) uzskaitījums, saraksts.
kinoseanss Noteiktas kinofilmu programmas demonstrējums. Šim nolūkam paredzētais laikposms.
Būt ar abām rokām pretim Noteikti pretoties, nepiekrist.
Būt ar abām rokām, arī (ar) rokām un kājām pretim (arī pretī, pret) Noteikti pretoties, nepiekrist.
Kvalificēts balsu vairākums Noteikts balsu vairākums (piemēram, divas trešdaļas).
Kvalificēts balsu vairākums Noteikts balsu vairākums (piemēram, divas trešdaļas).
nostāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko), noteikta attieksme (pret ko). Viedoklis (kādā jautājumā), kas nosaka rīcību, izturēšanos.
stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko). Arī nostāja.
pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā).
kodollādiņš Noteikts skaldāmo materiālu vai vieglo elementu daudzums, kuru ievieto raķetē, aviācijas bumbā vai artilērijas šāviņā, lai sprādzienam izmantotu smago elementu kodolu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko kārto kādas saistības, ko dod vai saņem (par ko).
eksakts Noteikts, precīzs.
strikts Noteikts, stingrs (parasti par izteikumiem, psihisku vai fizisku darbību, tās rezultātiem).
spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo (ar sabiedriskiem vai ekonomiskiem mērķiem nesaistītu vai netieši saistītu) rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
stils Noteikumos paredzēts paņēmienu kopums (sportā).
kondīcija Noteikums par (piemēram, preces, produkcijas) īpašībām, kuras nosaka līgumslēdzējas puses vai normatīvi.
noēst Notērēt ēšanai (visu naudu, retāk mantu vai noteiktu tās daudzumu).
sagadīties Notikt, būt (parasti reizumis, dažkārt). Gadīties.
gadīties Notikt, būt (reizumis, dažkārt).
atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes. Parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
Nošauties greizi (arī šķībi) Notikt, norisēt kļūmīgi, nevēlami, tā, kā nav paredzēts.
Nošauties šķībi (arī greizi) Notikt, norisēt kļūmīgi, nevēlami, tā, kā nav paredzēts.
novilcināties Notikt, norisināties, tikt veiktam vēlāk par paredzēto laiku.
iznākt Notikt, realizēties.
pārbaudījums Notikums, apstākli (parasti grūti, sarežģīti), kas rada iespēju novērtēt fiziskos, morālos spēkus, izturību, jūtu patiesumu u. tml.
hronika Notikumu, faktu u. tml. reģistrējums hronoloģiskā secībā. Pasākuma, darbības u. tml. secīgs apraksts.
Vesela nots Nots, kas apzīmē relatīvi visilgāko skaņu.
Vesela nots Nots, kas apzīmē relatīvi visilgāko skaņu.
pārtvert Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu.
pārķert Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu. Pārtvert (1).
līnija Novads, nozare (piemēram, darbībai, rīcībai).
piekopt Novākt un novietot noteiktā, paredzētā vietā.
aizvākt Novākt, aizgādāt (prom) (ko nederīgu, nevajadzīgu, arī tādu, pret ko izturas ar nevērību).
arhaisms Novecojis vārds, izteiciens, gramatiska forma, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti.
vecvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā lieto reti vai nelieto nemaz.
hospitēt Novērot (parasti nodarbībā mācību iestādē) kontroles vai pieredzes apmaiņas nolūkā.
līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt. Padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
nolīdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.).
samierināt Novērst pretrunīgumu, neatbilsmi (starp uzskatiem, parādībām u. tml.).
izlīdzināt Novēršot (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt.
noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to).
pārbīdījums Novietojums, kurā daļai, elementam ir pārvirze, novirze attiecībā pret ko.
situēt Novietot (parasti attiecībā pret ko, noteiktā kopumā).
atsliet Novietot ieslīpi un atbalstīt (pie kā, pret ko). Piesliet.
savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā. Radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
uzstādīt Novietot, arī pārvietot un nostiprināt (parasti ko apjomīgu, piemēram, pieminekli) paredzētajā atrašanās vietā. Arī novietot noteiktā stāvoklī (kur, uz kā).
pieslēpt Novietot, nolikt tā, lai citi uzreiz nevar ieraudzīt, atrast.
uzstādīt Novietot, nostiprināt, ieregulēt, sagatavojot darbībai (ierīci, iekārtu, aparatūru u. tml.).
savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība. Būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
pieslieties Novietoties (pie kā, kam klāt) tā, ka atbalstās (pret to).
pagriezties Novietoties, atrasties tā, ka neredz ko.
nepareizums Novirze (piemēram, no normas), kļūda. Nepareizība (4).
nosliece Novirze no vēlamā, pareizā.
Kristālu defekti Novirzes no atomu vai molekulu regulārā telpiskā izvietojuma kristālā.
nobīdīt Novirzīt (parasti kādu sistēmas daļu, elementu) attiecībā pret ko.
baļķis Nozāģēts, no zariem atbrīvots (resns) koka stumbrs.
darbalauks Nozare (arī vide, apstākļi), kurā (kāds) darbojas. Darba veids.
ekonomika Nozare (tautas saimniecībā).
novads Nozare, joma (cilvēka darbībai).
druva Nozare, joma.
zivsaimniecība Nozare, kas aptver zivju (arī citu ūdens organismu) ieguvi, pārstrādi, audzēšanu un to resursu palielināšanu, arī šāds uzņēmums.
robežnozare Nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm.
palīgnozare Nozare, kas, piemēram, kādā saimniecībā, uzņēmumā ir izveidota papildienākumu iegūšanai.
joma Nozare, novads (cilvēka darbībai).
sfēra Nozare, novads (cilvēka darbībai). Joma (3).
atzarojums Nozarojums, nozare.
nodarījums Noziedzīgas rīcības, darbības sekas, rezultāts. Likumu, tiesību vai morāles normu pārkāpums.
genocīds Noziedzīgi rasistu nodarījumi, kuru mērķis ir iznīcināt nacionālu, etnisku, rases vai reliģisku (cilvēku) grupu (fiziski vai bioloģiski) vai tās kultūru.
kriminālhronika Noziegumu hronika (parasti buržuāziskajā presē).
pamazinājums Nozīme (atvasinātam vārdam), kas atspoguļo nojēgumu par kā mazu apjomu, intensitāti un arī emocionālu attieksmi pret to (piemēram, mīlinājumu, ironiju, nievājumu).
pārnumurēt Numurēt vēlreiz, no jauna.
ķeksēt Ņemt (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā. Ēst negausīgi, ņemot ēdienu uzreiz lielā daudzumā.
ķencēt Ņemt (parasti ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
kreditēties Ņemt kredītu (no kā).
pārņemt Ņemt vēlreiz, no jauna, pārliekot otrā rokā, satverot citā vietā u. tml.
apņirgt Ņirdzīgi izsmeļot, vērsties pret kādu, apvainot kādu.
vibrodiagnostika Objekta (mašīnas, mehānisma u. tml.) tehniskā stāvokļa noteikšana pēc vibrācijas un trokšņa, tos reģistrējot un apstrādājot ar īpašām ierīcēm.
redzamība Objekta uztveramība ar redzi. Šādas uztveramības skaidrības pakāpe. Iespēja redzēt, saskatīt (ko).
substance Objektīvā realitāte, matērija savu formu vienotībā. Tas, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (kādā parādībā, norisē u. tml.).
priekšmets Objektīvās realitātes daļa, kas tiek īpaši izdalīta no realitātes.
termogrāfija Objektu infrasarkanā starojuma reģistrēšana, izmantojot siltumjutīgus materiālus. Virsmas temperatūras noteikšana, piemēram, ar termovizoru.
Redzes loks Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums.
Redzes loks Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums.
redzesloks Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums. Redzes loks.
redzesleņķis Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums. Redzesloks (2).
losjons Odekolonam līdzīgs kosmētisks preparāts sejas ādas kopšanai.
padrēbe Odere (1).
starpodere Odere, ko iestrādā, novieto starp divām (kā) kārtām.
pārvest Oficiāli nokārtot tā, ka (parādu) maksā kreditoram cita persona.
rajonēt Oficiāli noteikt (jaunu šķirņu vai hibrīdu) audzēšanas rajonus (pēc šķirņu izmēģināšanas rezultātiem)
petīcija Oficiāls (kolektīvs, retāk individuāls) rakstveida lūgums, ko parasti iesniedz augstākajiem valsts varas orgāniem.
sūdzība Oficiāls iesniegums par nelikumīgu vai nepareizu darbību pret personu vai iestādi, organizāciju.
komunikē Oficiāls paziņojums par diplomātisku sarunu rezultātiem, par valstu savstarpējo vienošanos, par nozīmīgiem notikumiem valsts dzīvē.
intervence Oficiāls pieprasījums tiesā (parasti civilprocesā, kad trešā persona iestājas prāvā).
sulainis Oficiants, kalpotājs (restorānā, viesnīcā u. tml.).
karbīds Oglekļa savienojums ar metālu, retāk nemetālu.
jāņogas Ogulāji ar skābenām, sarkanām, retāk dzeltenām, ogām ķekaros.
elektrolīze Oksidēšanās un reducēšanās process, kas noris, elektriskajai strāvai plūstot caur elektrolītu šķīdumu vai kausējumu.
kvarcs Oksīdu grupas minerāls, kas sastāv no caurspīdīgiem, dažreiz arī dzeltenīgiem vai citas krāsas kristāliem. Silīcija dioksīds.
pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību. Aizsargviela. Antiviela. Imūnviela.
antiviela Olbaltumviela, kas rodas, dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību. Aizsargviela.
oligofrenopedagogs Oligofrenopedagoģijas speciālists.
kredītoperācija Operācija (piemēram, bankā, krājkasē), kas saistīta ar kredīta izsniegšanu, dzēšanu u. tml.
rotators Operatīvās poligrāfijas aparāts tekstu, rasējumu, zīmējumu u. tml. pavairošanai ar trafaretu (parasti uz vaska papīra), kas nostiprināts uz rotējoša cilindra.
kodeīns Opija alkaloīds - pretklepus un nomierinošs līdzeklis.
legālisms Oportūnisma paveids strādnieku kustībā (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā), kurš neatzīst legālā darba pakļaušanu proletariāta marksistiskās partijas nelegālajam darbam.
likvidatorisms Oportūnistisks meņševistisks novirziens (Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā no 1908. gada līdz 1912. gadam, Latvijas Sociāldemokrātijā no 1911. gada līdz 1914. gadam), kas prasīja likvidēt revolucionāro partiju un tās vietā nodibināt reformistisku legālu partiju.
reformisms Oportūnistisks politisks un idejisks virziens strādnieku kustībā, kurš noliedz strādnieku šķiras revolucionārās cīņas, sociālistiskās revolūcijas un proletariāta diktatūras nepieciešamību, sludina šķiru sadarbību un uzskatus, ka buržuāziskās likumdošanas ietvaros ar reformām varēs radīt sociālā taisnīguma sabiedrību.
ekonomisms Oportūnistisks virziens krievu sociāldemokrātijā (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kas noliedza masu revolucionārās aktivitātes nozīmi sabiedrības attīstībā.
refraktometrija Optikas nozare, kas mērī gaismas refrakcijas koeficientus.
spektroskopija Optikas nozare, kas pēlī vielas struktūru, izmantojot atomu un molekulu spektrus.
Fizikālā optika Optikas nozare, kas pētī ar gaismas viļņējādo dabu saistītās parādības.
elektrooptika Optikas nozare, kas pētī elektriskā lauka ietekmi uz vielas optiskajām īpašībām.
kristāloptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanās likumsakarības kristālos.
magnetooptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izstarošanu, izplatīšanos un absorbciju ķermeņos, kas atrodas magnētiskajā laukā.
Fizioloģiskā optika Optikas nozare, kas pētī gaismas uztveršanas procesus acī.
metāloptika Optikas nozare, kas pētī metālu optiskās īpašības.
Ģeometriskā (arī staru) optika Optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
Staru (arī ģeometriska) optika Optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
periskops Optiska ierīce ar pilnīgas refleksijas spoguļu un lēcu sistēmu objekta novērošanai no aizsega, arī no slēgtas telpas.
stereoskops Optiska ierīce stereopāru apskatei.
optimetrs Optisks sviras mērinstruments lineāro izmēru mērīšanai ar precizitāti līdz 0,001 milimetram.
retors Orators. Arī retorikas skolotājs (parasti senajā Grieķijā, Romā).
krusts Ordenis, kas pēc formas ir līdzīgs šādai reliģiskai zīmei.
Korintiskais orderis Orderis, kam raksturīgs vieglums kolonnu kārtojumā un sarežģīts kapiteļu rotājums.
retinols Organiska viela, kas nepieciešama organisma normālai augšanai, šūnu vairošanās procesiem, normālai redzei (A vitamīns).
kalciferols Organiska viela, kas regulē kalcija un fosfora maiņu organismā un nodrošina normālu skeleta attīstību (D vitamīns).
perceptors Organiska, arī tehniska sistēma (kā) uztverei.
nogulas Organisko un neorganisko vielu sakopojums, kas rodas fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu rezultātā un parasti ir ģeoloģiski jauns veidojums.
reflekss Organisma atbildes reakcija uz kairinājumu, kura realizējas ar centrālās nervu sistēmas starpniecību pa noteiktiem nervu ceļiem.
siltumatdeve Organisma dzīvības procesos radītā siltuma pāreja no organisma uz apkārtējo vidi.
tolerance Organisma izturība pret ko nevēlamu, (piemēram, pret vielām, kādu faktoru iedarbību).
imunitāte Organisma neuzņēmība (pret infekcijas slimību izraisītājiem vai indēm).
sensibilitāte Organisma paaugstināta jutība pret alergēnu.
alerģija Organisma palielināts jutīgums pret tam svešu vielu iedarbību.
radiosensibilitāte Organisma pastiprināta jutība pret jonizējošā starojuma iedarbību.
treme Organisma pretestība pret transplantātu.
atbilde Organisma reakcija (uz kairekļu iedarbību).
šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi stipru kairinātāju (piemēram, smagu traumu, psihisku stāvokli) - perifērās asinsrites nepietiekamība, kas izraisa šūnu bojājumu.
Bioloģiskais pulkstenis Organisma spēja izjust laika ritumu un reaģēt uz to.
Bioloģiskais pulkstenis Organisma spēja izjust laika ritumu un reaģēt uz to.
trofika Organisma šūnu vielmaiņas un to regulējošo mehānismu kopums, kas nodrošina šūnu, audu un orgānu morfoloģisko struktūru un fizioloģiskās funkcijas.
radiorezistence Organisma, tā atsevišķu daļu izturība pret jonizējošo starojumu.
antagonists Organismi, orgāni un vielas ar savstarpēji vai vienpusīgi pretēju (nomācošu) iedarbību.
ķermenis Organisms (dzīvniekam, retāk augam) tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.
palīgamats Organizācija, kas feodālisma laikā apvienoja Rīgā tirdzniecības preču transportā nodarbinātos.
kreditors Organizācija, uzņēmums, atsevišķa persona, kas dod kredītu (piemēram, naudu, preces).
salons Organizācijai vai privātai personai piederoša telpa, telpu kopums, kur pastāvīgi tiek izstādīti pārdošanai paredzēti mākslas darbi.
pašpārvalde Organizācijas tiesības pašai lemt par šīs organizācijas iekšējo dzīvi. Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību.
pārorganizēt Organizēt vēlreiz, no jauna. Organizējot pārveidot citādu, par ko citu.
Ekonomiskais karš Organizēta cīņa starp divām vai vairākām valstīm, izmantojot ekonomiskas iedarbības līdzekļus, ar nolūku vājināt pretinieka ekonomisko spēku.
karagājiens Organizēta darbība (pret kādu cilvēku, sabiedrības grupu, arī pret kādu parādību).
kauja Organizēta karaspēka vienību, daļu, apakšvienību bruņota sadursme ar pretinieku, lai iznīcinātu tā dzīvo spēku un kara tehniku.
sagāde Organizēta, plānveidīga (kā) resursu, fondu radīšana.
apvienība Organizēts (cilvēku) kopums, ko saista viena profesija, darbības nozare, uzskatu kopība u. tml. Organizācija, biedrība.
regulators Orgāns, kam organismā ir regulācijas funkcija.
placenta Orgāns, kas saista augli ar mātes organismu un regulē augļa dzīvības un vielmaiņas procesus.
rīkle Orgāns, kura krustojas gremošanas un elpošanas ceļi.
uvertīra Orķestra skaņdarbs - ievads operai, baletam, operetei, oratorijai, kantātei, svītai, drāmai u. tml.
līklocis Ornamenta motīvs tautas mākslā - regulāri viļņota vai lauzta līnija.
zobiņi Ornamenta raksta elements - regulāri lauzta līnija, trijstūrveida, taisnstūrveida izvirzījumu virkne u. tml.
raksts Ornamentāls (kā) rotājums, kas sastāv no regulāri sakārtotām līnijām, krāsu laukumiem u. tml.
ooloģija Ornitoloģijas nozare, kas pētī putnu olas.
ornitofenoloģija Ornitoloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības ornitofaunā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi.
Sēru osis Osis ar gariem, nokareniem zariem.
brīvosta Osta, kur preču ievešana un izvešana atļauta bez muitas.
starposta Osta, kurā kuģis iebrauc ceļā uz reisa gala ostu.
saostīt Ostot uztvert (ko), parasti pilnīgi, arī precīzi.
komunisms Otra, augstākā šīs sabiedriski ekonomiskās formācijas fāze - bezšķiru sabiedriska iekārta ar vienotu visas tautas ražošanas līdzekļu īpašumu, ar visu sabiedrības locekļu pilnīgu sociālu vienlīdzību, kur realizēsies princips: «No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām.».
viņpuse Otra, pretējā, arī cita puse.
atgriezenisks Otrāds, pretējs (piemēram, par kārtību, secību). Apgriezts.
apgriezts Otrāds, pretējs.
viņgals Otrais, pretējais gals.
Pa otram (arī trešam utt.) lāgam, retāk pa otru (arī trešo utt.) lāgu Otro (trešo utt.) reizi.
Pa otram (arī trešam utt.) lāgam, retāk pa otru (arī trešo utt.) lāgu Otro (trešo utt.) reizi.
Pa otri lāgi Otro reizi.
Pa otri lāgi Otro reizi.
otrreiz Otro reizi. Arī atkārtoti.
kārtāt Otrreiz art (augsni, parasti melno papuvi) pilnā aršanas dziļumā.
Pa otram lāgam (arī pa otri lāgi) Otrreiz. No jauna.
pluči Otrreizēja izejviela, ko iegūst, plucinot audumu.
pēcizsole Otrreizēja izsole, kad tiek noteikta galīgā cena.
atmiegs Otrreizēja snauda, miegs (pēc brokastīm, pēc kāda darba no agra rīta u. tml.).
sekrēcija Ovāls minerāla agregāts, kam raksturīga koncentriski zonāla uzbūve ar dažādas krāsas vai dažāda sastāva slāņu miju.
ozols Ozolu dzimtas koks, retāk krūms ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, plūksnaini daivainām lapām, sīkiem viendzimuma ziediem un augli - zīli.
Pa kreisai rokai (arī pa kreisi roki, retāk pa kreiso roku) Pa kreisi.
Pa kreisai rokai (arī pa kreisi roki, retāk pa kreiso roku) Pa kreisi.
Pa kreisai rokai (arī pa kreisi roki, retāk pa kreiso roku) Pa kreisi.
kancele Paaugstinājums sprediķošanai baznīcā.
katafalks Paaugstinājums zārka novietošanai (sēru ceremonijas laikā).
biezpiens Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas.
panhromatisms Paaugstināts (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgums pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem.
nospēlēt Pabeigt spēlēt (lomu), atveidot (tēlu), kad izrāde pārstāj būt repertuārā.
paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojāmi (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
vilnis Pacēlums, kas rodas ūdens virsmā svārstību kustības rezultātā.
apmiglot Padarīt (acis) neskaidras, miglainas, mazinot redzes vai uztveres spēju.
veikt Padarīt (kādu) vāju, pretoties nespējīgu.
atsegt Padarīt (ko) redzamu (atbrīvojot no virskārtas).
atsegt Padarīt (ko) redzamu, noņemot (to, kas apsedz, aizklāj).
revolucionizēt Padarīt (ko) revolucionāru [2] (1) vai revolucionārāku. Pamudināt uz revolucionāru [2] (1) darbību.
samezglot Padarīt daudzveidīgu, sarežģītu, konfliktiem bagātu (parasti daiļdarbu, tā sižetu).
samezglot Padarīt grūti nokārtojamu, atrisināmu (piemēram, parādību sabiedrībā, problēmu). Sarežģīt (piemēram, dzīvi, attiecības).
atsvaidzināt Padarīt interesantāku, daudzveidīgāku.
īsināt Padarīt interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu). Kavēt (piemēram, laiku).
apcietināt Padarīt nejūtīgu, nepieejamu (attieksmē pret citiem cilvēkiem).
izlīdzināt Padarīt nemanāmu, mazāk redzamu.
graut Padarīt nerealizējamu (piemēram, plānu).
saduļķot Padarīt neskaidru, pretrunīgu (piemēram, apziņu, uzskatus).
Apstulbot acis Padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
Apstulbot acis Padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
samudžināt Padarīt nevajadzīgi sarežģītu, samākslotu, arī juceklīgu (mākslas darbu, tā atsevišķos elementus).
izkoriģēt Padarīt pareizu, precīzu. Izlabot (2).
iemidzināt Padarīt pasīvu, trulu (piemēram, apziņu, uztveri, jūtas). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apziņa, uztvere, jūtas) kļūst pasīvs, truls.
atklāt Padarīt redzamu, noņemot, atvirzot to, kas apsedz, aizsedz. Atsegt.
atklāt Padarīt redzamus (zobus) - par smaidu.
atsegt Padarīt redzamus (zobus) - piemēram, smejoties.
apremdināt Padarīt remdenāku.
retināt Padarīt retāku (augu kopu vai auga daļas).
izretināt Padarīt retākus augus (kādā vietā).
izdaiļoties Padarīt sevi daiļu (piemēram, ar rotas lietām). Izrotāties, izgreznoties.
saīsināt Padarīt, parasti ievērojami, interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu). Kavēt (piemēram, laiku).
klunkšķēt Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām). Atskanēt šādam troksnim.
klunkšķis Padobjš guldzošs troksnis, kas rodas, šķidrumam strauji līstot no pudeles vai atsitoties pret trauka malām.
kareivis Padomju Armijas karavīru kategorija, kurā ietilpst kareivji un jefreitori. Buržuāziskās Latvijas armijas karavīru kategorija, kurā ietilpst kareivji un dižkareivji.
Sociālistiskais reālisms Padomju literatūras un mākslas pamatmetode, ar ko reālo īstenību attēlo patiesi, tās vēsturiskajā konkrētībā un revolucionārajā attīstībā.
Kolhozu tirdzniecība Padomju mazumtirdzniecības veids kolhozu un kolhoznieku pašražotās lauksaimniecības produkcijas realizēšanai.
iedrēbe Padrēbe, odere.
padīdīt Padresēt.
veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus.
aiztrenkt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
aiztriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
patriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
viņreiz Pagājušajā reizē, viņā reizē. Arī toreiz.
lāpāmadata Pagara, lāpīšanai paredzēta adata ar lielu aci. Lāpāmā adata.
Lāpāmā adata Pagara, lāpīšanai paredzēta adata ar lielu aci. Lāpāmadata.
fanfara Pagarināts taures veida metāla pūšamais mūzikas instruments bez ventiļiem, kuru parasti izmanto signalizēšanai.
magazīna Pagasta labības rezervju noliktava (19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā).
uztaisīt Pagatavot (piemēram, ēdienu ēdienreizei).
salūkot Pagatavot, arī sagādāt (ēdienu, parasti ēdienreizei).
papušķoties Pagreznoties.
uzgriezt Pagriezt (pret kādu, ko, parasti muguru).
pagriezties Pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.).
pievērst Pagriezt, pacelt (pret ko).
piegriezties Pagriezties (pret ko), pievēršot skatienu (kam).
krāns Pagriežams (kā) plūsmas relejveida sadalītājs.
sagriezt Pagriežot satuvināt, savirzīt kopā (ķermeņa daļas). Pagriežot pavērst vienu pret otru, citu pret citu.
pievērsties Pagriežoties (pret kādu), uzrunāt (to), pievērst (tam) uzmanību.
sagriezties Pagriežoties satuvināties, savirzīties kopā. Pavērsties vienam pret otru, citam pret citu.
izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā).
samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā). Izmainīties (2).
sprungulis Paīss, neliels koka zars vai tā daļa. Paīss, neliels, iegarens koka gabals.
strumpulis Paīss, paresns koka (parasti malkas) gabals.
Patērētāju kooperācija (arī biedrība, kooperatīvs) Paju īpašnieku apvienība patēriņa preču iepirkšanai un realizēšanai.
pakaļgals Pakaļējais gals (priekšmetam, telpai), pakaļējā daļa (priekšmetam, telpai). Pretstats: priekšgals.
rūgt Pakāpeniski izraisīties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām). Pakāpeniski rasties, attīstīties (par darbību, kas vērsta pret ko). Briest.
sarasties Pakāpeniski izveidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - piemēram, par vairākām, daudzām parādībām dabā.
vērties Pakāpeniski kļūt uztveramam, arī būt uztveramam, parasti ar redzi.
uznirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai kā aizsega) - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
nirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, virzoties no tumsas vai kā aizsegā). Pakāpeniski kļūt neredzamam (piemēram, nokļūstot tumsā vai kā aizsegā). Atkārtoti parādīties un pazust skatienam.
nolaidums Pakāpeniski slīps reljefa veidojums.
pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz, no jauna, pārdomāt (piemēram, atmiņas, kādu informāciju).
Pa daļām Pakāpeniski. Ne visu uzreiz, ne visi uzreiz.
plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
pakšķis Pakluss, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko.
regulēt Pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, arī režīmam, panākt, ka (tam) rodas vēlamās īpašības, ka (tas) norisinās vēlamā veidā.
nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (augi, to daļas, arī dzīvnieki, retāk cilvēki) aiziet bojā.
uztiept Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai u. tml.
uzplīt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5), uzmākt.
uzmākt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5).
uzspiest Pakļaujot savai gribai, ietekmēt (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
piekārtot Pakļaut (kā, piemēram, mākslas darba, sastāvdaļas, elementus) noteiktai iecerei, mērķim, sistēmai.
revalvēt Pakļaut (naudas vienību, valūtu) revalvācijai.
savaldīt Pakļaut (piemēram, roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem.
sagūstīt Pakļaut (pretinieka karavīru, karaspēka vienību) valsts varas noteiktai nebrīvei, atņemot militāras darbības iespēju.
denacificēt Pakļaut nacisma likvidācijai (valsti, teritoriju, arī politiskās, kultūras u. tml. nozares, iestādes).
represēt Pakļaut represijām.
nokristīties Pakļauties kristības ceremonijai.
pārpakot Pakot vēlreiz, no jauna.
laikumis Palaikam, reizumis.
bremzēt Palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), iedarbinot bremzes.
paleobotānika Paleontoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu augus un to attīstības vēsturi.
paleozooloģija Paleontoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu dzīvniekus un to attīstības vēsturi.
silūrs Paleozoja ēras trešais periods, kurā radās pirmie sauszemes augi un parādījās pirmie mugurkaulnieki.
Liet ūdeni uz (kāda) dzirnavām Palīdzēt (kādam), sekmēt (kāda) nodoma realizēšanu.
Liet ūdeni uz (kāda) dzirnavām Palīdzēt (kādam), sekmēt (kāda) nodoma realizēšanu.
Liet ūdeni uz (kāda) dzirnavām Palīdzēt (kādam), sekmēt (kāda) nodoma realizēšanu.
izpalīdzēt Palīdzēt (parasti vienreiz).
Atvērt (arī atdarīt) acis Palīdzēt pareizi saprast (ko).
Dabūt uz kājām (arī uz pekām sar.) Palīdzēt pārvarēt grūtības, sarešģījumus.
Dabūt uz kājām (arī uz pekām) Palīdzēt pārvarēt grūtības, sarežģījumus.
Dabūt uz pekām Palīdzēt pārvarēt grūtības, sarežģījumus.
pabalstīt Palīdzēt, sekmēt (ar aktīvu darbību kāda pasākuma realizēšanu).
simtkāršot Palielināt (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu.
četrkāršot Palielināt četras reizes.
daudzkāršot Palielināt daudzas reizes.
desmitkāršot Palielināt desmit reizes.
divkāršot Palielināt divas reizes.
pieckāršot Palielināt piecas reizes.
pusotrkāršot Palielināt pusotras reizes.
trīskāršot Palielināt trīs reizes.
Lauksaimniecības intensifikācija Palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
Lauksaimniecības intensifikācija Palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
cepešbļoda Paliels (parasti iegarens), lēzens trauks cepeša vai cita gaļas ēdiena novietošanai.
kauss Paliels, dzeršanai paredzēts trauks ar osu. Šāds trauks bez osas.
cukurgalva Paliels, konusveidā sapresēts cukura gabals.
pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku.
konduktors Palīgierīce, kas nodrošina griezējinstrumenta vai agregāta pareizu orientāciju.
prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu.
Palikt sēdot Palikt neprecētai, vecmeitās.
statīvs Paliktnis (ar balstu), kas ir paredzēts (kā) novietošanai.
palma Palmu dzimtas tropu un subtropu koks, retāk krūms.
uzticēties Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā) - par dzīvniekiem.
uzkrājējaudi Pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
koncepcija Pamatideja (kādā teorijā). Izpratne, traktējuma veids, paņēmiens. Galvenā iecere, ideja.
prognozēt Pamatojoties uz konkrētiem faktiem, paredzēt (kā) tālāko norisi, rezultātu.
pareģot Pamatojoties uz pieredzi, faktiem u. tml., paredzēt (ko) un paziņot (par to).
segums Pamatojums, pierādījums, īstenībā esošs, reāls pamats.
pierādīt Pamatot (kā) patiesumu, pareizumu, izmantojot, piemēram, faktus, spriedumu sistēmas.
aizstāvēt Pamatot, pierādīt (uzskatu, tiesību, rīcības u. tml. pareizumu, patiesumu).
izpeldēt Pamazām kļūt redzamam, saskatāmam, parasti, mainoties apgaismojumam, apkārtnei (par priekšmetiem).
vilcināt Panākt (ar savu rīcību), ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml., arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
pirkt Panākt (ko), sasniegt (kādu rezultātu), upurējot, parasti ko vērtīgu.
pīt Panākt (piemēram, apmelojot), ka (pret kādu) rodas nevēlama attieksme.
uzrādīt Panākt ar savām spējām, darbu u. tml. (kādas darbības rezultātu).
iegrūst Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, arī būt par cēloni, ka (kāds) pret savu gribu (parasti pēkšņi) nonāk nevēlamā stāvoklī.
veltīt Panākt, arī ļaut, ka izpaužas, parasti pozitīva, emocionāla attieksme (pret kādu, arī ko).
pārsniegt Panākt, arī pieļaut, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka, nekā paredzēts kādās normās, prasībās.
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb.
pagriezt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izmaina kustību, stāvokli (kādā virzienā). Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.).
sekmēt Panākt, būt par cēloni, ka (darbība, process u. tml.) noris vēlamā veidā, rada vēlamo rezultātu. Arī veicināt.
pārvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā spēka, pretestības u. tml.) iedarbība pavājinās, izbeidzas.
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās naidīga attieksme (pret kādu).
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās pozitīva attieksme, patika (pret ko).
pievilkt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas interese, izraisās patika. Piesaistīt.
ieintriģēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas liela ziņkāre, arī interese.
maldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko).
sakompromitēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, parasti liela, neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija.
sajaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds stāvoklis) izbeidzas. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, nodoms, iecere) kļūst nerealizējams.
piemānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iegūst nepareizu informāciju.
uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek pārspēts, pieveikts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
resnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) viscaur vai kādā daļā kļūst resns vai resnāks.
samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis, jūtas, domas) kļūst pretrunīgs, arī grūti panesams, nepatīkams.
padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst dziļāks.
paseklināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst seklāks.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, iecere) nav realizējams.
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, kļūst pilnīgāks, dod vēlamākus rezultātus.
samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, runa, valoda) kļūst nevajadzīgi sarežģīts, grūti uztverams.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, sods, apstākļi) kļūst mērenāks, mazāk nežēlīgs, naidīgs.
papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, teorija, zinātnes nozare) bagātinās ar jaunām atziņām, atklājumiem.
drebināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dreb.
paresnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst resnāks.
treknināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (1) vai treknāks.
treknināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (5) vai treknāks.
treknināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (6) vai treknāks.
pasargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek iesaistīts karadarbībā. Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko). Nosargāt.
sadrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadreb.
sarecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sarec.
sarepināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sarepē (2).
nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek aizsargāts (pret ko nevēlamu).
perforēt Panākt, būt par cēloni, ka (organisma daļā) izveidojas atvere, caurums.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus.
pieplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti kā kārta, slānis) kļūst plānāks (piemēram, spiešanas, kušanas rezultātā).
paplašināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zināšanas, pieredze) kļūst saturā plašākas, bagātīgākas, daudzveidīgākas.
izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) ilgāku laiku, ļoti dreb.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis) iegūst citu veidu, pārveidojas savā pretstatā.
nošķilt Panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas u. tml.) īsu brīdi, vienu reizi parādās, deg.
radīt Panākt, būt par cēloni, ka cilvēkiem veidojas (kāda attieksme pret ko, attiecības ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (darbība, norise, attiecību kopums) sabiedrībā.
pagriezt Panākt, būt par cēloni, ka izmainās (piemēram, transportlīdzekļa) kustība, stāvoklis (kādā virzienā). Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.).
uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, tiek izraisīts (parasti nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis, piemēram, dusmas, drebuļi).
ieinteresēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst ieinteresēts (2).
iemidzināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienaldzīgs (pret ko). Panākt, būt par cēloni, ka notrulinās apziņa.
kustināt Panākt, būt par cēloni, ka mainās (kā) stāvoklis telpā, attiecībā pret ko.
izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka nenotiek (iecerēts pasākums, norise) vai netiek realizēts (nodoms, iecere u. tml.).
noreibināt Panākt, būt par cēloni, ka noreibst (1). Apreibināt (1).
noreibināt Panākt, būt par cēloni, ka noreibst (2). Apreibināt (2).
vilt Panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko). Izturēties negodīgi, krāpt.
viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī attieksme pret kādu, ko, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
izgāzt Panākt, darīt tā, ka beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (kāds pasākums).
iegūt Panākt, izraisīt (noteiktu attieksmi pret sevi). Izpelnīties.
iekarot Panākt, izraisīt (pozitīvu attieksmi pret sevi, pozitīvu vērtējumu sev).
atdzīt Panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost pret paša gribu.
vadāt Panākt, ka (cilvēks) ilgāku laiku maldās, nonāk uz nepareiza ceļa (par vadātāju).
peldināt Panākt, ka (cilvēks) peldas. Panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī.
peldināt Panākt, ka (dzīvnieks) peldas. Panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī.
komplicēt Panākt, ka (kā) paveikšanai, atrisināšanai, izlemšanai nepieciešama samērā liela psihiska piepūle. Sarežģīt.
kompromitēt Panākt, ka (kādam) rodas neslava, tiek grauta (kāda) reputācija.
Izmest (arī izsviest) no segliem Panākt, ka (kāds) zaudē pašreizējo, parasti sabiedrisko, stāvokli.
pārtvert Panākt, ka (kas kādam adresēts, sūtīts u. tml.) nonāk cita rīcībā.
vainagot Panākt, ka (kas, parasti darbība, tās rezultāts) kļūst par (kāda, arī kā) augstāko sasniegumu. Būt tādam, kas kļūst par (kā) augstāko sasniegumu, pozitīvu rezultātu.
precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs. Papildinot, labojot u. tml. (piemēram, datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
piešķindināt Panākt, ka (kas) nošķind. Piesist (ko pret kādu priekšmetu), lai radītu skaņu.
noturēt Panākt, ka (kas) paliek (pašreizējā pakāpē, līmenī, arī virzienā).
pilnveidot Panākt, ka (parasti darbība, norise) dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus.
piegulēt Panākt, ka (sieviete, parasti neprecēta) nonāk intīmās attiecībās (ar kādu), arī nokļūst grūtniecības stāvoklī.
Iegūt sirdi un roku Panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
Iegūt sirdi un roku Panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
Iegūt sirdi un roku Panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
Iegūt roku Panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties.
Iegūt roku Panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties.
ieprecināt Panākt, ka apprec.
apprecināt Panākt, ka apprecas (ar kādu).
izprecināt Panākt, ka apprecas, kļūst (kādam) par sievu (retāk kādai par vīru).
atskurbināt Panākt, ka atskurbst (no reibuma, skurbuma).
iežēlināt Panākt, ka iežēlojas. Izraisīt žēlumu, līdzjūtību (parasti pret sevi).
izpeldināt Panākt, ka izpeldas. Panākt, ka nomazgājas, iegremdējoties ūdenī.
iegūt Panākt, ka izveidojas intīmas attiecības (ar pretējā dzimuma cilvēku).
spiest Panākt, ka kāds (ko) ņem, lieto, parasti pret tā gribu.
vizualizēt Panākt, ka kļūst (reāli vai iluzori) uztverams ar redzi.
izvairīties Panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams).
Izlīdzināt spēli Panākt, ka pretinieks zaudē pārsvaru.
Izlīdzināt rezultātu Panākt, ka rezultāts kļūst neizšķirts.
Izlīdzināt rezultātu Panākt, ka rezultāts kļūst neizšķirts.
Izlīdzināt spēli Panākt, ka spēles pretinieks zaudē pārsvaru.
aizdegt Panākt, ka uzreiz sāk degt. Iedegt.
Izmest (arī izsviest) no segliem Panākt, ka zaudē pašreizējo, parasti sabiedrisko, stāvokli.
Izsviest (arī izmest) no segliem Panākt, ka zaudē pašreizējo, parasti sabiedrisko, stāvokli.
dabūt Panākt, lai (kas) tiek darīts, notiek, arī izdodas. Panākt, lai būtu rezultāts (piemēram darbībai, rīcībai).
Tikt uz priekšu Panākt, sasniegt mērķi, pozitīvu rezultātu.
smaržmētra Panātru (lūpziežu) dzimtas augs, kuram ir olveida vai garenas lapas, sārti vai violeti ziedi lapu žāklēs un īpatnēja rūgiena smarža un garša.
raudene Panātru (lūpziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar četršķautņainu stumbru, iegareni olveidīgām lapām un rožainiem vai violeti rožainiem ziediem vairogveida skarā.
zilgalvīte Panātru (lūpziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar veselām, pretējām lapām, zili violetiem vai tumši ziliem, retumis baltiem, ziediem blīvā vārpā stublāja galotnē.
sievmētra Panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu.
mārsils Panātru (lūpziežu) dzimtas puskrūms ar guļošu stumbru, stāviem zariem, pretējām lapām un violeti sārtiem, retāk baltiem, smaržīgiem ziediem.
skaistnātre Panātru (lūpziežu) dzimtas tropu augs ar sarkani un zaļi raibām lapām. Raibnātre.
vilknadze Panātru dzimtas lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem.
Sāpju paņēmiens Paņēmiens (cīņas sportā), ar ko izraisa pretiniekam sāpes.
Kara viltība Paņēmiens karā, kura mērķis ir maldināt pretinieku.
Kara viltība Paņēmiens karā, kura mērķis ir maldināt pretinieku.
mikrotipija Paņēmiens, ar kuru reproducē mikroskopā palielinātu objektu attēlus.
līdzeklis Paņēmiens, rīcības veids (kā) sasniegšanai, realizēšanai.
perspektīva Paņēmienu kopums telpisku ķermeņu attēlošanai plaknē atbilstoši redzes uztverei. Telpiska ķermeņa attēlojums ar šādiem paņēmieniem.
papagailis Papagaiļveidīgo kārtas tropu putns ar krāšņu apspalvojumu, augstu, spēcīgu knābi un samērā īsām, resnām kājām.
sīkpaparde Paparžu dzimta, pie kuras pieder augi ar rombiskām, apaļīgām vai eliptiskām lapu plūksnām un garenām sporangiju kopām.
pārspēle Papildu sporta spēle, parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ.
pārspēlēt Papildus spēlēt (sporta spēli), parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ.
Kantora līme Papīra līme, kas galvenokārt paredzēta lietvedības vajadzībām.
Kantora līme Papīra līme, kas galvenokārt paredzēta lietvedības vajadzībām.
dubultloksne Papīra vai kartona loksne, kuras formāts ir divreiz lielāks par parasto formātu.
inflācija Papīrnaudas vērtības samazināšanās un preču cenu celšanās tāpēc, ka papīrnauda laista apgrozībā lielākos apmēros, nekā vajadzīgs preču apgrozībai.
vēstuļpapīrs Papīrs, kas paredzēts vēstuļu rakstīšanai.
papiruss Papirusniedre.
Aklā zarna Paplašinājums tievās un resnās zarnas savienošanās vietā ar tārpveida izaugumu (apendiksu).
apkrauties Par daudz izgreznoties.
silts Par kompresēm, peldēm u. tml.
pārliecināt Par notikumiem, darbībām, pieredzi.
cīnīties Par pretējām jūtām, tieksmēm u. tml.
sadurties Par pretējiem uzskatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.
apslābt Par spēku, gribu, interesi.
rūkt Par uguni. Par apkures ierīcēm, kurās deg uguns, plūst dūmi.
slavens Par uzņēmumu, iestādi, arī cilvēka darbības rezultātu.
Pieņemt (retāk paņemt) komisijā Par zināmu atlīdzību pieņemt kādu preci pārdošanai.
Paņemt (biežāk pieņemt) komisijā Par zināmu atlīdzību pieņemt kādu preci pārdošanai.
Pieņemt (retāk paņemt) komisijā Par zināmu atlīdzību pieņemt kādu preci pārdošanai.
zoomorfisms Parādība, kad reāliem vai iedomātiem objektiem tiek piešķirts dzīvnieku izskats, veids.
resorisms Parādība, kad starp resoriem nav pietiekami ciesu sakaru, sadarbības, kad netiek ievērota resoru kompetence.
tukšziedis Parādība, norise (sabiedrības dzīvē), kurai nav nopietna pozitīva rezultāta.
postimpresionīsms Parādību kopums (mākslā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums, citu paņēmienu meklējumi. Pēcimpresionisms.
pēcimpresionisms Parādību kopums (mākslā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums, citu paņēmienu meklējumi. Postimpresionisms.
pretspēks Parādību kopums, kas aktīvi darbojas pretī (kādai iedarbībai).
Parādīt spoguli Parādīt citam spoguli tā, lai tas varētu tajā redzēt savu attēlu.
Parādīt spoguli Parādīt citam spoguli tā, lai tas varētu tajā redzēt savu attēlu.
atrisināt Parādīt, attēlot (literārā darba konflikta iznākumu, rezultātu).
krāsoties Parādīties, būt redzamam (par ko krāsainu).
ainoties Parādīties, būt redzamam ainu veidā. Atainoties. Attēloties.
vīties Parādīties, būt redzamam sejā (parasti par smaidu).
iedegties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml.).
iekvēloties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml.).
iznirt Parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai no kāda priekšmeta aizsega).
parādjūgs Parādnieka pilnīga vai daļēja atkarība no parāda devēja, kreditora sakarā ar nepieciešamību maksāt parāda procentus, dzēst pamatsummu. Arī parādu kalpība.
paņēmiens Paradums. Arī maniere.
pārcensties Pārāk cenšoties, neviļus, negribēti panākt nevēlamu rezultātu.
pārsātināties Pārāk daudz ko uztverot, izjūtot u. tml., zaudēt interesi par to, kļūt vienaldzīgam pret to; kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko).
pāršūpot Pārāk daudz šūpojot (kādu), pieļaut, ka (tas) izjūt vieglu reiboni, nelabumu u. tml.
pāršūpoties Pārāk daudz šūpojoties, izjust vieglu, reiboni, nelabumu u. tml.
pārtrenkt Pārāk daudz trencot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārtrenkāt Pārāk daudz trenkājot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
apkārties Pārāk daudz, arī negaumīgi izgreznoties.
pārkarsēties Pārāk ilgi karsēties tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā.
pārtrenēt Pārāk intensīvi, nepareizi trenējot (kādu), pieļaut, ka (tas) pārpūlas, zaudē vēlamo sportisko formu.
pārtrenēties Pārāk intensīvi, nepareizi trenējoties, pārpūlēties, zaudēt vēlamo sportisko formu.
pārkarst Pārāk sakarst tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sastiept Pārāk strauji, stipri stiepjot nepareizā virzienā (locekli), izraisīt (tā mīksto audu) daļēju plīsumu, arī padarīt (to) sāpīgu.
jaunākais Pārākā pakāpe --> jauns (1). Tāds, kam nav tik liels vecums (kā kādam citam). Pretstats: vecākais.
vecākais Pārākā pakāpe --> vecs (1). Tāds, kam ir lielāks vecums (nekā kādam citam). Pretstats: jaunākais.
Taisns paralēlskaldnis Paralēlskaldnis, kura sānu šķautnes ir perpendikulāras pret pamata plakni.
Taisns paralēlskaldnis Paralēlskaldnis, kura sānu šķautnes ir perpendikulāras pret pamata plakni.
tik Parasti atkārtojumā «tik, tik»: lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko.
receptūra Parasti savienojumā «ārstnieciskā receptūra»: mācība par zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu, kā arī par aptiekā lietojamiem mēriem un svariem. Darbību kopums, kas saistīts ar zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu.
sadursme Parasti savienojumā «bruņota sadursme»: darbība, darbību kopums, kura mērķis ir, izmantojot ieročus, bruņojumu, pārvarēt, arī iznicināt pretinieku vai pretinieku grupu; neilgs, parasti pēkšņs, šādu darbību kopums.
diametrāls Parasti savienojumā «diametrāli pretējs»: pilnīgi pretējs (par virzieniem).
pakāpe Parasti savienojumā «dienesta pakāpe»: reglamentā, nolikumā paredzēts nosaukums, ko piešķir karavīriem atbilstoši viņu kvalifikācijai, amatam, nopelniem.
guba Parasti savienojumā «mākoņu gubas»: blīvas, necaurredzamas mākoņu kopas.
statistika Parasti savienojumā «matemātiskā statistika»: lietišķās matemātikas nozare, kas pēti datu ieguvi, apstrādi, izstrādā matemātiskus modējus, kuru pamatā ir varbūtību teorijas jēdzieni un postulāti.
rāmis Parasti savienojumā «medus (arī šūnu) rāmis»: apkāre. Rāmītis (3).
rāmītis Parasti savienojumā «medus (arī šūnu) rāmītis»: apkāre, arī medus kāre.
redukcija Parasti savienojumā «muižu redukcija»: lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā.
plakāts Parasti savienojumā «plakāta māksla»: grafikas nozare, kas ietver šādu darbu darināšanu.
rota Parasti savienojumā «rotas lieta»: priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai. Rotaslieta.
sperties Parasti savienojumā «sperties pretī», «sperties pretim»: pretoties, nepiekrist kādam.
tēvs Parasti savienojumā «svētais tēvs»: lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
pults Parasti savienojumā «vadības pults»: iekārta, tās daļa ar vadības orgāniem, signalizācijas un kontroles mērīšanas aparatūru (kādas, parasti sarežģītas, iekārtas, tehniska procesa u. tml.) vadīšanai.
sakne Parasti savienojumā «vienādojuma sakne»: reāls vai komplekss skaitlis, kas apmierina doto vienādojumu.
tīksmināt Parasti savienojumā ar «acis», «skatiens»: iedarbojoties uz redzes uztveri, izraisīt tīksmi, arī, uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
pagriezt Parasti savienojumā ar «apkārt», «otrādi», «uz otru pusi»: apgriezt (uz pretējo pusi).
griezt Parasti savienojumā ar «apkārt», «otrādi»: vērst (uz pretējo pusi).
garlaicīgs Parasti savienojumā ar «būt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē psihisku stāvokli, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
vēss Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
silts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
vēss Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemu temperatūru.
uzlēkt Parasti savienojumā ar «kājās», «stāvus» u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties (stāvus, retāk sēdus).
cirst Parasti savienojumā ar «pretī» vai «pretim»: skarbi, arī kategoriski runāt, atbildēt.
ievārīt Parasti savienojumā ar «ziepes», «putra»: nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
savārīt Parasti savienojumā ar «ziepes», «putra»: nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas. Pieļaut kļūdas, aplamības.
ekonomika Parasti savienojumā ar «zinātne»: sabiedrisko zinātņu nozare, kas pētī kategorijas un likumsakarības ražošanā, sadalē, maiņā un patēriņā.
beigt Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: gūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību.
pabeigt Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: iegūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību.
vare Parasti savienojumos «ar varēm», «ar vari», «par varēm», «pa varēm», «par vari»: ar varu, visiem spēkiem. Pārvarot (kāda, kā) pretestību.
varīte Parasti savienojumos «ar varītēm», «ar varīti», «par varītēm», «pa varītēm», «par varīti»: ar varu, visiem spēkiem. Pārvarot (kāda, kā) pretestību. Vare.
ar Parasti savienojumos «reizē ar», «līdz ar»: pastiprina nojēgumu, par darbības vai stāvokļa vienlaicīgumu.
puse Parasti savienojumos «uz labo pusi», «uz kreiso pusi»: viens no diviem pretējiem virzieniem no (kā) centra.
vienaira Parasti savienojumos «vienairu divnieks», «vienairu četrinieks», «vienairu astoņnieks»: sportistu komanda, kurā ir divi, četri vai astoņi airētāji un kurā katram airētājam paredzēts viens airis.
apskatīties Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu.
blusa Parazītisku bezspārnu kukaiņu kārta ar sāniski plakanu ķermeni, reducētiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām. Šīs kārtas kukaiņi.
rumulēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
ieskaite Pārbaude, kurā noskaidro, vai sportistu rezultāti atbilst noteiktām normām.
pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādēs), ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota pārbaudījuma. Pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika. Pēceksāmens.
rediģēt Pārbaudīt, precizēt un labot (piemēram, tekstu, skaņdarbu), parasti pirms (tā) laišanas klajā.
atlikt Pārcelt (uz citu reizi, vēlāku laiku).
iznēsātājs Pārdevējs, kas preci iznēsā.
prātot Pārdomājot, arī pārrunājot, plānot (ko), noteikt (ko) nākotnē paredzamu.
apsvērt Pārdomāt, paredzot un novērtējot (ko).
dot Pārdot (parasti retāk dabūjamas preces).
Dot uz kartītēm Pārdot ierobežotā daudzumā (preces) pret kartīšu taloniem (piemēram, kara laikā).
Dot uz kartītēm Pārdot ierobežotā daudzumā (preces) pret kartīšu taloniem (piemēram, kara laikā).
Pārdot preces vairumā Pārdot lielu preču daudzumu, arī pārdot preces vairumtirdzniecībā.
tirgoties Pārdot preces. Apgādāt pircējus ar noteikta veida precēm.
Dot uz parāda (arī uz krīta) Pārdot pret vēlāku samaksu.
Dot uz parāda (arī uz krīta) Pārdot pret vēlāku samaksu.
risks Pārdroša rīcība, darbība (cerībā uz vēlamu rezultātu).
apvainojums Pārdzīvojums, ko izraisījusi pārestība, nepatiesi pārmetumi u. tml. Sarūgtinājums, apbēdinājums.
Turēt naidu Pārdzīvot naidu (pret kādu), parasti ilgāku laiku.
Turēt naidu Pārdzīvot naidu (pret kādu), parasti ilgāku laiku.
aizrauties Pārdzīvot spēcīgas, bet parasti nenoturīgas jūtas (pret pretējā dzimuma cilvēku).
iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas (pret kādu).
iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas vienam pret otru.
mocīties Pārdzīvot, pieredzēt lielas grūtības (kādā darbībā, situācijā). Arī ļoti pūlēties.
paredze Paredzējums.
gaidīt Paredzēt (ko iespējamu).
sagaidīt Paredzēt (ko iespējamu). Būt sagatavotam (uz ko iespējamu).
pravietot Paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņot paredzējumus. Arī pareģot.
ieprogrammēt Paredzēt, iecerēt.
programmēt Paredzēt, iecerēt.
Nospraust kursu Paredzēt, izplānot darbības virzienu (parasti politikā).
nodomāt Paredzēt, nolemt, arī iecerēt (parasti ko veikt, darīt).
Nospraust ceļu Paredzēt, noteikt turpmāko darbības virzienu, dzīves gaitu.
uzdevums Paredzētā (piemēram, rīka, iekārtas, vielas) funkcija, darbība.
nolūks Paredzētais, nodomātais, sasniedzamais (rīcības, darbības) rezultāts.
pārrēķināties Paredzot, apsverot kļūdīties.
sibilla Pareģe (senajā Grieķijā, senajā Romā).
pareģonis Pareģis (1).
pareģonis Pareģis (2).
reģis Pareģis.
Gaišas acis Pareiza izpratne, pieeja (kādā jautājumā).
atslēga Pareizā pieeja, veids, kas ļauj piekļūt (kam), izprast, apgūt, atrisināt (ko).
dezorientācija Pareiza priekšstata zaudēšana par laiku un telpu.
Nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
Nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
Uzstutēt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
Uzvest uz ceļa Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
saprast Pareizi uztvert (zīmju, vārdu, izteikumu u. tml.) nozīmi; pareizi uztvert (kāda) izteikumu nozīmi; apziņā saistīt (parādību, priekšmetu u. tml.) ar (tā) zīmi, apzīmējumu.
Ar galvu Pareizi, prātīgi, ar apdomu (ko darīt, rīkoties).
patiesība Pareizs īstenības atspoguļojums.
dabisks Pareizs, pats par sevi saprotams. Vienīgi pareizais.
Pareizticīgo baznīca Pareizticības reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
Pareizticīgo baznīca Pareizticības reliģisko organizāciju kopums.
vikārs Pareizticīgo baznīcā - bīskaps, augstāka garīdznieka (piemēram, arhibīskapa) vietnieks vai palīgs eparhijas pārvaldīšanā.
patriarhs Pareizticīgo baznīcas augstākais garīdznieks (vairākās zemēs).
Vadžu raksts Pareizticīgo baznīcas dziedājumu pieraksts (Krievijā līdz 17. gadsimtam).
pareizticīgs Pareizticīgo baznīcas loceklis. Pareizticības piekritējs.
glītrakstīšana Pareizu rakstīšanas paņēmienu kopums. Attiecīgais mācību priekšmets.
kondensācija Pāreja (vielai) no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai kristāliskā stāvoklī.
Laika pārvēršana Pāreja no vienas laika skaitīšanas sistēmas uz citu.
modulācija Pāreja no vienas tonalitātes citā.
pusēna Pārejas atveidojums no pilnīgi apgaismotas vietas uz neapgaismotu vai mazapgaismotu vietu (gleznā, zīmējumā). Šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
mežastepe Pārejas josla starp stepi un mežu.
priekšstepe Pārejas josla starp stepi un mežu. Mežastepe.
mežatundra Pārejas josla starp tundru un mežu.
pustonis Pārejas tonis starp diviem krasu vai gaismēnas toņiem (piemēram, no spilgta uz bālu, no tumša uz gaišu).
klimakss Pārejas vecums (cilvēkam), kurā izbeidzas dzimumdziedzeru darbība.
Slimības pabalsts Pārejošas darba nespējas pabalsts.
Slimības pabalsts Pārejošās darba nespējas pabalsts.
Sniega aklums Pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
Sniega aklums Pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
sūcējparenhīma Parenhīma, kuras šūnām ir raksturīga sūkšanas funkcija.
gums Paresnināta (auga saknes) daļa.
galva Paresninātā daļa, nobeigums (priekšmetam).
resgalis Paresninātais stumbra, stiebra gals pie pamatnes (kokam, stiebraugam). Daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
drukns Paresns (augums, ķermenis, ķermeņa daļa).
klucis Paresns koka stumbra nogrieznis (parasti neapstrādāts).
žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis.
dūšīgs Paresns, korpulents.
bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks. Resna koka kārts (piemēram, smaguma celšanai, balstam).
pabrangs Paresns, patukls.
resnīgs Paresns.
Pāri nodarījums Pārestība, apbēdinājums. Pāridarījums.
pārība Pārestība.
laipa Pāriešanai paredzēts dēlis, baļķis u. tml., no dēļiem, baļķiem u. tml. izveidota šaura pāreja (piemēram, pāri šaurai upei, grāvim, staignai vietai).
Mesties no vienas galējības otrā Pāriet no kāda viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
Mesties no vienas galējības otrā Pāriet no kāda viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
Mesties no vienas galējības otrā Pāriet no kāda viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
Mesties no vienas galējības otrā Pāriet no kāda viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
dīgt Pāriet no miera stāvokļa aktīvā darbībā, kuras rezultātā veidojas jauns augs (par sēklām).
Krist galējībās Pāriet savā rīcībā, uzskatos no viena viedokļa uz citu - pilnīgi pretēju viedokli.
vārīties Pariet visā (šķidruma) tilpumā no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī attiecīgas (parasti augstas) temperatūras iedarbībā.
Parīzes komūna Parīzes pilsētas pašpārvaldes orgāns Lielās franču buržuāziskās revolūcijas laikā no 1789. gada līdz 1794. gadam.
kibitka Pārjumti rati vai kamanas (pirmsrevolūcijas Krievijā).
apgrēcība Pārkāpums, rīcība, kas ir pretēja: pieņemtajām normām.
pārkaru Pārkarens.
reindustrializēt Pārkārtot (rūpniecības nozares), modernizējot (tās).
samobilizēt Pārkārtot, parasti pilnīgi (bruņotos spēkus) atbilstoši kara laika prasībām. Iesaistīt (rezervistus) aktīvajā kara dienestā (parasti kāta laikā).
dislokācija Pārkārtots, pārveidojies sākotnējais (arī pareizais, normālais) stāvoklis. Process --> dislocēt (2).
miglot Pārklājot ar sīkiem šķidruma pilieniem (piemēram, stiklu), darīt (to) vāji caurredzamu, blāvu, nespodru.
aizmiglot Pārklājot ar ūdens pilieniem, padarīt vāji caurredzamu.
aizkvēpt Pārklājoties ar kvēpiem vai sodrējiem, kļūt necaurredzamam.
norūsēt Pārklājoties ar netīrumu kārtu, kļūt necaurredzamam, nespodram.
bonēt Pārklāt (parketu, retāk krāsotu grīdu) ar vaska ziedi un pēc tam spodrināt.
apkāršot Pārklāt ar kārtīm (parasti spāres).
pāraugt Pārklāties (ar plēvi, krevi u. tml.) - piemēram, par brūci. Pārklāt (piemēram, brūci) - par plēvi, krevi u. tml.
aizkūpēt Pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem u. tml. (parasti, kļūstot necaurredzamam vai vāji caurredzamam). Aizkvēpt.
spīkers Parlamenta apakšnama priekšsēdētājs (Anglijā). Kongresa pārstāvju palātas priekšsēdētājs (Amerikas Savienotajās Valstīs). Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs (dažās valstīs).
paštaisnība Pārliecība (parasti subjektīva) par savas rīcības, darbības, uzskatu u. tml. pareizumu. Arī pašpārliecinātība.
uzticība Pārliecība par labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi. Paļāvība, ticība.
pašgudrība Pārliecība pašam par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
pārbaudīt Pārliecināties (parasti rēķinot, skaitot) par (aprēķinu) pareizumu.
locīt Pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), likt, veidot (to) divās vai vairākās kārtās.
aurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko).
uzaurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi uzdziedāt (ko).
Apieties kā ar jēlu olu Pārlieku uzmanīgi izturēties (pret kādu).
Apieties kā ar jēlu olu Pārlieku uzmanīgi izturēties (pret kādu).
pārmīt Pārmainīt (3). Reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību.
Apgriezt (visu) pasauli ar kājām gaisā Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
Apgriezt (visu) pasauli ar kājām gaisā Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
Apgriezt visu ar kājām gaisā Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
Apgriezt (visu) pasauli ar kājām gaisā Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
apgriezt Pārmainīt pretējā virzienā, arī sagrozīt.
Apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš.
Apgriezt apkārt (arī riņķī), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš.
Apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš.
atgremotāji Pārnadži, kas atgremo barību.
kaza Pārnadžu kārtas (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks, kam raksturīgas spēcīgas kājas, plata piere, ragi.
ezis Pārnesams pretkājnieku šķērslis - trīs savstarpēji perpendikulāri koki, uz kuriem nostiprinātas dzeloņstieples.
atskaņot Pārraidīt, atveidot, darīt dzirdamu (piemēram, runu, mūziku) - par skaņu pārraides un reproducēšanas aparātiem.
Iekļaut (arī ietvert) skatienā Pārredzēt.
Ietvert (arī iekļaut) skatienā Pārredzēt.
Iekļaut (arī ietvert) skatienā Pārredzēt.
pārstatīt Pārregulēt. Pārveidot, pārlikt citā stāvoklī.
pārspriedums Pārrunās, pārdomās iegūts atzinums, spriedums, vērtējums (par ko). Šāda atzinuma, sprieduma, vērtējuma apcere, apcerējums.
tents Pārsegs (parasti no brezenta, buru audekla) aizsardzībai pret sauli, nokrišņiem.
tiristors Pārslēdzama daudzslāņu pusvadītāju ierīce ar trim vai vairākām pārejām.
izkonkurēt Pārspēt (kādu) konkurencē.
uzvarēt Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās), iegūstot labāko rezultātu.
Uzstādīt rekordu Pārspēt iepriekšējo rekordu.
uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku karā, bruņotā sadursmē).
patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, arī viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses, apšaubīts pašvērtējums. Arī egoisms.
pātarnieks Pārspīlēti, arī liekulīgi reliģiozs cilvēks.
Noiet no skatuves Pārstāt būt repertuārā (par izrādi, lomu).
Noiet no skatuves Pārstāt būt repertuārā (par izrādi, lomu).
padoties Pārstāt cīnīties, arī nepretoties, ļaut sevi pieveikt (piemēram, kautiņā).
notecēt Pārstāt darboties, izbeidzoties nepieciešamajam atsperes saspriegumam (parasti par pulksteni).
pakļauties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par atkarīgu (no kā) - par tautu, valsti u. tml.
padoties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par uzvarētu (parasti bruņotā cīņā).
vārds Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties). Pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu.
Pārvilkt (pāri) strīpu (arī svītru, krustu) Pārsvītrot (ko). Atteikties (no kā), izbeigt (ko). Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
apgriezt Pāršūt (apģērbu), liekot kreiso pusi uz āru.
pārbūvēt Pārtaisīt, pārveidot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
opozīcija Partija (partijas) vai grupa (grupas), kas uzstājas pret valdošo partiju vai pret valdības politiku. Šo partiju (grupu) frakcija parlamentā.
Pārtraukta (arī atlikta) partija Partija, kas nav pabeigta, kad pagājis spēlei noteiktais laiks, izdarīts noteikumos paredzētais gājienu skaits, un ko turpina citā, sacensību noteikumos paredzētajā laikā.
Partijas iekšējā opozīcija Partijas biedru grupa (grupējums), kas kādos principiālos jautājumos vēršas pret partijas un tās vadošo orgānu politiku.
Partijas iekšējā opozīcija Partijas biedru grupa (grupējums), kas kādos principiālos jautājumos vēršas pret partijas un tās vadošo orgānu politiku.
patēriņš Pārtikas preču, rūpniecības preču u. tml. izmantojums cilvēka, cilvēku grupas personisko vajadzību apmierināšanai.
Ledus pagrabs Pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu.
Ledus pagrabs Pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu.
leduspagrabs Pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu. Ledus pagrabs.
zivrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas aptver zivju nozveju, jūras dzīvnieku un augu ieguvi, kā arī šās produkcijas pārstrādi.
pienrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas ietver piena pārstrādāšanu, dažādu piena produktu ražošanu. Piena rūpniecība.
vīnrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas nodarbojas ar vīna ražošanu.
Tautas atriebēji Partizāni, kas (kara laikā) cīnās pret iebrucējiem un tautas nodevējiem.
haiduks Partizāns, kas cīnījās pret turku sultāna jūgu (Balkonos, Ungārijā, Moldāvi jā no 15. līdz 19. gadsimtam).
mežabrāļi Partizānu cīņas dalībnieki pret kontrrevolūciju Latvijas laukos 1905.-1907. gada revolūcijas laikā, kā arī revolūcijas atplūdu un soda ekspedīciju terora laikā.
kastrēt Pārtraukt dzimumdziedzeru funkcionēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem), piemēram, operējot, iedarbojoties ar ķīmiskiem līdzekļiem, hormonu preparātiem.
Slēgt kontu Pārtraukt kredīta līdzekļu izsniegšanu no konta.
pačalot Parunāties, patērzēt daudziem reizē. Ātri, jautri parunāt, arī papļāpāt.
variators Pārvads (mašīnā, aparātā u. tml.) vārpstu griešanās ātruma laidenai regulēšanai.
direkcija Pārvalde, vadība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors.
koveriņš Pārvalks (parasti brezenta), kas paredzēts uz kuģa, jahtas u. tml. esošo priekšmetu aizsargāšanai.
aizlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), aizvirzīties. _imperf._ Lauzties prom. Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Izlauzties.
atlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt šurp. _imperf._ Lauzties šurp. Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
izlauzties Pārvarot pretestību, iegūt stabilu stāvokli, nostiprināties, uzvarēt (piemēram, par idejām).
lauzties Pārvarot pretestību, iet, virzīties (piemēram, cauri kam).
izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
palauzties Pārvarot pretestību, pavirzīties.
izlauzties Pārvarot vides pretestību, augot stiepties garumā (par augiem). Pārvarot vides pretestību, augot virzīties cauri (kam), caur (ko) - par augiem, to daļām.
izlauzties Pārvarot vides pretestību, izplatīties (par skaņu).
lauzties Pārvarot vides pretestību, kļūt dzirdamam (par skaņām).
palabot Pārveidojot (ko), mazliet precizēt, konkretizēt. Mazliet labot (kļūdas), parasti tekstā.
labot Pārveidojot precizēt, konkretizēt, arī papildināt (piemēram, tekstu, izteikumu).
pāraugt Pārveidoties (piemēram, mainot savus morālos, sabiedriskos uzskatus, attieksmi pret citiem), kļūt citādam, labākam, apzinīgākam, sabiedrībai derīgākam.
tapt Pārveidoties par ko citu nekā līdz šim (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē). Arī kļūt (2).
kondensēt Pārvērst (vielu) no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
kolonna Pārvietojama darba vienība (parasti celtniecībā, remontdarbos).
iegrūsties Pārvietojoties neviļus atsisties (pret ko), uzgrūsties (kam).
tikties Pārvietojoties sākt uztvert, parasti redzēt (piemēram, vietu, parādību dabā), arī nokļūt (pie tās).
tikties Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml. kļūt tādam, kam veidojas tieša saskare (ar kādu).
šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
sasniegt Pārvietošanās rezultātā sākt atrasties (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
gaita Pārvietošanās, iešanas veids, maniere, arī ātrums (cilvēkam vai dzīvniekiem).
sasniegt Pārvietošanās, izplatīšanās rezultātā kļūt iedarbīgam, arī uztveramam (kur) - piemēram, par parādībām dabā.
novietot Pārvietot (ko) tā, lai (tas) ieņemtu, parasti nekustīgu, stāvokli (attiecībā pret ko, arī kur, uz kā u. tml.).
pacelt Pārvietot no horizontāla, nokarena stāvokļa vertikālā, slīpā stāvoklī (piemēram, atverot, aizverot ko).
kūleņoties Pārvietoties (tumsā, miglā u. tml.), tā ka nevar skaidri saredzēt.
rāpties Pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju), pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, retāk ar asti (par dzīvniekiem).
pazīt Pārzināt, izprast (ko), būt ar pieredzi (par ko).
atkārtot Pasacīt vēlreiz vai vairākas reizes (vienu un to pašu). Runāt, teikt (vienu un to pašu).
Sadzīves pasakas Pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli.
Sadzīves pasakas Pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli.
muļķītis Pasaku tēls - trešais tēva dēls.
darbība Pasākumi tiesvedībā. Kodeksā paredzēto pasākumu realizēšana.
darbība Pasākumi, ko darbošanās laikā realizē, piemēram, iestāde, komisija u. tml.
kvadrinnāle Pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi četros gados.
triennāle Pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi trīs gados.
avantūra Pasākums, darbība, kuras rezultāti atkarīgi no nejaušības (nevis no attīstības likumsakarībām).
pretpasākums Pasākums, kas ir vērsts (pret ko).
papildpasākums Pasākums, kas notiek papildus iepriekš paredzētajam pasākumam.
sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
Medību saimniecība Pasākumu kopums medību dzīvnieku dzīves apstākļu un skaita regulēšanai. Attiecīgā mežsaimniecības nozare.
Medību saimniecība Pasākumu kopums medību dzīvnieku dzīves apstākļu un skaita regulēšanai. Attiecīgā mežsaimniecības nozare.
racionalizācija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml. Šādu pasākumu kopuma realizēšana.
karantīna Pasākumu sistēma kādas valsts teritorijas aizsargāšanai pret bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu iekļūšanu no ārzemēm, kā arī atsevišķā valstī sastopamu bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu ierobežošanai un likvidēšanai.
kinofikācija Pasākumu sistēma, kas nodrošina regulāras kinofilmu izrādes.
Vietējā pretgaisa aizsardzība Pasākumu sistēma, kuru mērķis bija aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
Vietējā pretgaisa aizsardzība Pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
diplomātija Pasākumu, paņēmienu, metožu un tiesību formu kopums valsts ārpolitikas uzdevumu realizēšanai miera ceļā, ko veic valdība un tās vadībā ārlietu resors.
romantika Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla.
romantisms Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla. Romantika.
pesimisms Pasaules uztvere, kurai ir raksturīga nomāktība, bezcerība, neticība nākotnei.
optimisms Pasaules uztvere, kurai raksturīgs dzīvesprieks, aktivitāte, ticība nākotnei.
pasaulsuztvere Pasaules uztvere.
tranzītpasažieris Pasažieris, kas brauc no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
pasažiernieks Pasažieru pārvadāšanai paredzēts transportlīdzeklis (parasti vilciens, kuģis).
saasināt Pasliktināt (attiecības starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm). Padarīt asu, krasu (konfliktu, pretrunas u. tml.).
apkalpot Pasniegt (apmeklētājiem) ēdienus un dzērienus (ēdnīcā, restorānā u. tml.).
pastnieks Pasta darbinieks, kas piegādā pasta sūtījumus adresātiem.
marka Pasta, zīmoga u. tml. nodevas samaksas dokuments - neliels četrstūrains, retāk trīsstūrains pielīmējams papīra gabals, uz kura ir cenas norāde un parasti attēls.
promenāde Pastaigai paredzēts ceļš ar dekoratīviem stādījumiem.
būt Pastāvēt (par ģimenes vai sabiedrības locekli attiecībā pret citu šīs ģimenes vai sabiedrības locekli).
stāvēt Pastāvēt, saglabāties laika gaitā (piemēram, par celtnēm.). Būt izturīgam pret kādu iedarbību.
pamatkapitāls Pastāvīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pakāpeniski, vairāku ražošanas periodu laikā pāriet uz ražojamām precēm un kura naudas formā pa daļām atgriežas atpakaļ pie kapitālista pēc preču realizācijas.
upe Pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā garenā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.
Beznosacījuma reflekss Pastāvīgs, iedzimts, pārmantots reflekss.
Beznosacījuma reflekss Pastāvīgs, iedzimts, pārmantots reflekss.
piedzīvot Pastāvot, attīstoties tikt pakļautam kādām pārmaiņām (piemēram, par procesu, darbības rezultātu).
Krāsainais krītiņš Pasteļa tehnikā izmantojamā sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu. Pasteļkrāsa.
zemē Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi. Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi un precizē darbības vietu, norādot, ka darbības rezultātā (kas, kāds) nonāk uz zemes, uz (parasti telpas) pamata.
sensibilizēt Pastiprināt (kā, parasti fotomateriālu) jutīgumu visā redzamās gaismas spektrā.
sensibilizēt Pastiprināt (organisma, tā daļu) jutīgumu pret kādas vielas iedarbību.
saasināt Pastiprināt (psihisko norišu, parasti uzmanības, uztveres) vērstību (uz ko).
uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
uzbaroties Pastiprināti ēdot, palielināt sava ķermeņa masu, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
vēstuļkastīte Pastkastīte, kurā ievieto adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
paģeņģerēt Pastreipuļot.
parakstīt Pasūtīt (preses izdevumus). Abonēt.
parakstīties Pasūtīt sev (preses izdevumus). Pasūtīt sev (parakstāmās literatūras izdevumus).
aile Pašaurs, garens, kanālam līdzīgs veidojums.
traktors Pašgājēja mašīna, kas paredzēta piekabināmu vai uzkarināmu mašīnu pārvietošanai un stacionāru mašīnu darbināšanai.
Autogēnais treniņš Pašietekmēšanas paņēmienu sistēma, kuras mērķis ir veidot spējas vadīt, regulēt dažus savus fizioloģiskos un psiholoģiskos procesus.
vibrogrāfs Pašrakstītāja iekārta vibrāciju reģistrēšanai.
termogrāfs Pašrakstītāja ierīce nepārtrauktai vides temperatūras reģistrēšanai.
anemogrāfs Pašrakstītāja ierīce, kas reģistrē vēja ātrumu un virzienu.
pluviogrāfs Pašrakstītājs aparāts lietus ilguma un daudzuma reģistrēšanai.
aktinogrāfs Pašrakstītājs aparāts Saules staru enerģijas reģistrēšanai.
šimbrīžam Pašreiz, pašlaik.
nupat Pašreiz, šajā momentā, šajā brīdī.
jau Pašreiz, tagad. Tieši tajā brīdī.
acumirklis Pašreiz.
pašureiz Pašreiz.
patlaban Pašreiz. Arī pašlaik.
akūts Pašreizējā brīdī svarīgs, neatliekams.
aktuāls Pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā nozīmīgs, neatliekams. Šodienīgs.
tagad Pašreizējā brīdi.
šobrīd Pašreizējā brīdī. Arī pašlaik, pašreiz.
šodiena Pašreizējā diena.
šodien Pašreizējā dienā.
šīdiena Pašreizējā diena. Šodiena (1).
šogad Pašreizējā gadā.
tagad Pašreizējā laikposmā. Arī mūsdienās.
šodien Pašreizējā laikposmā. Arī tagadnē, mūsdienās.
šolaik Pašreizējā laikposmā. Mūsdienās.
šobaltdien Pašreizējā laikposmā. Šodien (2).
šomēnes Pašreizējā mēnesī.
šonakt Pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
šonedēļ Pašreizējā nedēļā.
šopavasar Pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
šopēcpusdien Pašreizējā pēcpusdienā, pašreizējās dienas pēcpusdienā.
šorīt Pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
šoruden Pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī.
šovakar Pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
šovasar Pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
šoziem Pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā.
mūslaiki Pašreizējais laikposms.
šodiena Pašreizējais laikposms. Arī tagadne, mūsdienas.
šorīts Pašreizējais rīts, pašreizējās dienas rīts.
šosestdien Pašreizējās nedēļas sestdienā.
šosvētdien Pašreizējās nedēļas svētdienā.
pašreizīgs Pašreizējs.
patlabanējs Pašreizējs.
iedot Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru).
uzdot Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru). Sniegt (ziņas, datus).
iebilst Pateikt, ka nepiekrīt (kam), ka vēršas (pret ko), apšauba (ko).
patentmateriāli Patentresoru oficiālo publikāciju un aizsargpublikāciju kopums, kuras ir ievietotas oficiālos patentu biļetenos, kā arī ziņu kopums par preču zīmēm. Patentdokumentācija.
patentdokumentācija Patentresoru oficiālo publikāciju un aizsargpublikāciju kopums, kuras ir ievietotas oficiālos patentu biļetenos, kā arī ziņu kopums par preču zīmēm. Patentmateriāli.
Relatīvā patiesība Patiesība, kas sniedz nepilnīgu, daļēju priekšstatu par objektīvo īstenību un kas izziņas attīstībā ir precizējama, padziļināma.
Relatīvā patiesība Patiesība, kas sniedz nepilnīgu, daļēju priekšstatu par objektīvo īstenību un kas izziņas attīstībā ir precizējama, padziļināma.
verifikācija Patiesuma pārbaude, pareizuma noteikšana. Empīriska teorētisko atzinumu pārbaude.
piekrišana Patika (pret kādu), ko izpauž daudzi pretējā dzimuma cilvēki.
saldkaire Patīkama (parasti seksuāla) kaire.
Mielot acis Patiku skatīties, redzēt.
Speciālā patoloģija Patoloģijas nozare, kas pētī atsevišķas slimības.
Vispārīgā patoloģija Patoloģijas nozare, kas pētī slimību norišu likumsakarības.
laktiņa Patronas čaulas daļa, pret ko (sauļot) tiek pārsista kapsele.
Pakaļējās rindas patskanis Patskanis (piemēram, u, ū, o, ō), ko artikulē, mēli atvelkot atpakaļ un paceļot mēles muguras pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
pārredzēt Paturēt uzmanības centrā, neizlaist no redzes loka.
Paturēt (arī turēt) acīs Paturēt uzmanības centrā. Uzmanīt. Neizlaist no redzes loka.
Paturēt acīs Paturēt uzmanības centrā. Uzmanīt. Neizlaist no redzes loka.
despotija Patvaļība, valdonība, varmācība (attiecībās pret citiem cilvēkiem).
tirānija Patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās, rīcība (attiecībās pret citiem cilvēkiem). Arī despotija (2).
brāļoties Patvaļīgi pārtraukt kara darbību un nodibināt draudzīgas attiecības ar pretinieka karavīriem.
despotisks Patvaļīgs, valdonīgs, varmācīgs (attiecībās pret citiem cilvēkiem).
despotisms Patvaļīgums, valdonīgums, varmācīgums (attiecībās pret citiem cilvēkiem).
atompatvertne Patvertne, kas aizsargā pret kodolieroču iedarbību.
kodolpatvertne Patvertne, kas aizsargā pret kodolieroču iedarbību.
patvēra Patvērums. Arī patvere.
strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, tieksmes, parasti satrauktā, asā sarunā.
zobot Paust ironisku, arī, parasti nedaudz, nievīgu, izsmējīgu attieksmi (pret kādu).
sūdzēties Paust neapmierinātību, nosodījumu, norādīt, uz pārestību.
sodīties Paust noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko. Būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko.
ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā. Strīdēties.
uzņemt Paust savu attieksmi (pret ienācēju kādā cilvēku grupā).
Rādīt zobus Paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
piketēt Paust savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavēt (ko) ar piketu [1] (2).
(Sa)raukt degunu Paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
Raukt degunu Paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu.
lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
apieties Paust, parādīt savu attieksmi (parasti pret pakļautu cilvēku). Izturēties.
Noņemt mugursomu no muguras. (Pa)griezt (arī uzgriezt) muguru Paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), (pa)griezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
Pagriezt (arī uzgriezt) muguru Paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), pagriezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
Uzgriezt (arī pagriezt) muguru Paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), pagriezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
sagaidīt Pavadīt laikposmu, nodzīvot līdz brīdim, kad (kas gaidīts), piemēram, pienāk, notiek, iestājas; piedzīvot, pieredzēt (kā gaidīta) pienākšanu, sākumu, iestāšanos.
multiplicēt Pavairot, vairākas reizes atkārtot (parasti ko vienveidīgu).
Patumšas acis Pavāja redze.
aptumst Pavājināties redzes spējai (par acīm).
rotā Pavasara dziesmu refrēns.
šķēri Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā (perpendikulāri audiem).
velki Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā. Šķēri.
lobījums Paveica darbība, rezultāts --> lobīt (3).
uzkārsums Paveida darbība, rezultāts --> uzkārst (1).
smērējums Paveikita darbība, rezultāts --> smērēt (1).
pārsniegt Paveikt, izpildīt vairāk par paredzēto, uzdoto (piemēram, plānu, uzdevumu).
izdarīt Paveikt, izpildīt, realizēt.
grebums Paveikta darbība --> grebt (2). Ar īpašu rīku gravēts attēls, raksts. Šāda attēla novilkums uz papīra.
inscenējums Paveikta darbība --> inscenēt (1). Uzvedums, izrāde (parasti skatuviski sarežģīta, ar lielu personāžu).
izaicinājums Paveikta darbība --> izaicināt (2). Izturēšanās, rīcība, runa, kas apvaino, liek asi reaģēt, pamudina uz pretdarbību, cīņu.
izgreznojums Paveikta darbība --> izgreznot. Tas (piemēram, priekšmets), ar ko izgrezno.
izrotājums Paveikta darbība --> izrotāt. Priekšmets, ornaments u. tml., kas izgrezno, izdaiļo.
izsecinājums Paveikta darbība rezultāts --> izsecināt.
piesērums Paveikta darbība rezultāts --> piesērt.
pikējums Paveikta darbība rezultāts --> pikēt.
reizinājums Paveikta darbība rezultāts --> reizināt. Skaitlis, ko atrod reizināšanas rezultātā.
uzvirmojums Paveikta darbība rezultāts --> uzvirmot (1).
sakasījums Paveikta darbība, rezultāta --> sakasīt (1).
satauvojums Paveikta darbība, rezultāta --> satauvot.
zondējums Paveikta darbība, rezultātā → zondēt (2).
adījums Paveikta darbība, rezultāts --> adīt.
aizbildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> aizbildināt, aizbildināties. Izteikums, ar ko aizbildina vai aizbildinās.
aizdambējums Paveikta darbība, rezultāts --> aizdambēt.
aizlakojums Paveikta darbība, rezultāts --> aizlakot.
aizpildījums Paveikta darbība, rezultāts --> aizpildīt (1).
aiztumšojums Paveikta darbība, rezultāts --> aiztumšot.
aizvākojums Paveikta darbība, rezultāts --> aizvākot (1). Tas, ar ko aizvāko.
alvojums Paveikta darbība, rezultāts --> alvot.
apbedījums Paveikta darbība, rezultāts --> apbedīt.
apdedzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apdedzināt (1).
apdēstījums Paveikta darbība, rezultāts --> apdēstīt.
apdrošinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apdrošinājums.
apdzejojums Paveikta darbība, rezultāts --> apdzejot (1).
apdzejojums Paveikta darbība, rezultāts --> apdzejot (2).
apecējums Paveikta darbība, rezultāts --> apecēt (1).
apelējums Paveikta darbība, rezultāts --> apelēt (1).
apelējums Paveikta darbība, rezultāts --> apelēt (2).
apgleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> apgleznot.
apgriezums Paveikta darbība, rezultāts --> apgriezt [2].
apkalums Paveikta darbība, rezultāts --> apkalt (1). Arī metāla kārta, ar ko kas ir apkalts.
apkalums Paveikta darbība, rezultāts --> apkalt (2).
apkopojums Paveikta darbība, rezultāts --> apkopot (1).
apkopojums Paveikta darbība, rezultāts --> apkopot (2).
aplēsums Paveikta darbība, rezultāts --> aplēst.
aplūkojums Paveikta darbība, rezultāts --> aplūkot (1).
aplūkojums Paveikta darbība, rezultāts --> aplūkot (3).
apmalojums Paveikta darbība, rezultāts --> apmalot (1). Tas, ar ko apmalo.
apmalojums Paveikta darbība, rezultāts --> apmalot (2). Tas, ar ko apmalo.
apmetums Paveikta darbība, rezultāts --> apmest (2).
apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (2).
apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (3).
apmiglojums Paveikta darbība, rezultāts --> apmiglot (2).
apmūrējums Paveikta darbība, rezultāts --> apmūrēt (1). Mūra segums (ap ko).
aprobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> aprobežot (1).
apsekojums Paveikta darbība, rezultāts --> apsekot.
apsējums Paveikta darbība, rezultāts --> apsiet.
apsitums Paveikta darbība, rezultāts --> apsist (1).
apsudrabojums Paveikta darbība, rezultāts --> apsudrabot. Sudraba kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets).
apsveikums Paveikta darbība, rezultāts --> apsveikt (1). Tas, ar ko apsveic.
aptinums Paveikta darbība, rezultāts --> aptīt.
aptumšojums Paveikta darbība, rezultāts --> aptumšot (1).
apvākojums Paveikta darbība, rezultāts --> apvākot.
apvienojums Paveikta darbība, rezultāts --> apvienot.
apzeltījums Paveikta darbība, rezultāts --> apzeltīt. Zelta kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets). Zeltījums.
aranžējums Paveikta darbība, rezultāts --> aranžēt (1).
arums Paveikta darbība, rezultāts --> art. Uzarta vieta.
asinājums Paveikta darbība, rezultāts --> asināt.
atainojums Paveikta darbība, rezultāts --> atainot. Attēlojums, atspoguļojums.
atbalsojums Paveikta darbība, rezultāts --> atbalsot (1) Atbalss.
atbalsojums Paveikta darbība, rezultāts --> atbalsot (2).
atbrīvojums Paveikta darbība, rezultāts --> atbrīvot (4).
atgriezums Paveikta darbība, rezultāts --> atgriezt [2] (1).
atkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> atkārtot (1), atkārtoties (1). Tas, kas ir atkārtots, atkārtojies.
atliekums Paveikta darbība, rezultāts --> atliekt (1) atliektā daļa.
atlocījums Paveikta darbība, rezultāts --> atlocīt (2).
atmaskojums Paveikta darbība, rezultāts --> atmaskot.
atpletums Paveikta darbība, rezultāts --> atplest.
atplēsums Paveikta darbība, rezultāts --> atplēst. Atplēstā daļa.
atraidījums Paveikta darbība, rezultāts --> atraidīt (1). Noraidījums.
atradums Paveikta darbība, rezultāts --> atrast (1). Tas, kas ir atrasts.
atreferējums Paveikta darbība, rezultāts --> atreferēt.
atsaukums Paveikta darbība, rezultāts --> atsaukt (4).
atsaukums Paveikta darbība, rezultāts --> atsaukt (5).
atskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> atskaņot (1).
atšifrējums Paveikta darbība, rezultāts --> atšifrēt (1). Atšifrēts teksts.
audzējums Paveikta darbība, rezultāts --> audzēt (1). Tas, kas ir izaudzēts.
audums Paveikta darbība, rezultāts --> aust 2 (1).
barojums Paveikta darbība, rezultāts --> barot (2).
bērums Paveikta darbība, rezultāts --> bērt (1). Tas, kas ir nobērts.
braukums Paveikta darbība, rezultāts --> braukt (1).
bruģējums Paveikta darbība, rezultāts --> bruģēt. Arī bruģis.
centrējums Paveikta darbība, rezultāts --> centrēt (1).
centrējums Paveikta darbība, rezultāts --> centrēt (2).
cepums Paveikta darbība, rezultāts --> cept.
cirpums Paveikta darbība, rezultāts --> cirpt (1).
cirpums Paveikta darbība, rezultāts --> cirpt (2).
cirtums Paveikta darbība, rezultāts --> cirst (1). Tas, kas ir sacirsts.
dalījums Paveikta darbība, rezultāts --> dalīt (1).
dalījums Paveikta darbība, rezultāts --> dalīt (2).
dalījums Paveikta darbība, rezultāts --> dalīt (4).
darinājums Paveikta darbība, rezultāts --> darināt (1).
darījums Paveikta darbība, rezultāts --> darīt (1). Tas, kas ir izdarīts, paveikts.
darvojums Paveikta darbība, rezultāts --> darvot.
dejojums Paveikta darbība, rezultāts --> dejot (1).
dekorējums Paveikta darbība, rezultāts --> dekorēt. Arī dekorācija (1).
dublējums Paveikta darbība, rezultāts --> dublēt (1).
dublējums Paveikta darbība, rezultāts --> dublēt (2).
dublējums Paveikta darbība, rezultāts --> dublēt (3).
dublējums Paveikta darbība, rezultāts --> dublēt (4).
dublējums Paveikta darbība, rezultāts --> dublēt (5).
ducinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ducināt (1).
ducinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ducināt (2).
ducinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ducināt (3).
ducinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ducināt (4).
dvašojums Paveikta darbība, rezultāts --> dvašot (1).
dvašojums Paveikta darbība, rezultāts --> dvašot (2).
dvesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> dvesmot (1). Dvesma (1).
dvesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> dvesmot (3). Dvesma (3).
dvesiens Paveikta darbība, rezultāts --> dvest (1).
dvesiens Paveikta darbība, rezultāts --> dvest (2). Pūtiens.
dvesiens Paveikta darbība, rezultāts --> dvest (6).
ekipējums Paveikta darbība, rezultāts --> ekipēt. Nepieciešamo priekšmetu, ierīču u. tml. kopums (piemēram, transportlīdzeklim, ekspedīcijai).
ekranizējums Paveikta darbība, rezultāts --> ekranizēt.
eksponējums Paveikta darbība, rezultāts --> eksponēt (1).
eksponējums Paveikta darbība, rezultāts --> eksponēt (2).
falsificējums Paveikta darbība, rezultāts --> falsificēt (1).
falsificējums Paveikta darbība, rezultāts --> falsificēt (2). Viltojums.
fasējums Paveikta darbība, rezultāts --> fasēt. Arī iesaiņojums.
finierējums Paveikta darbība, rezultāts --> finierēt. Finiera vai saplākšņa kārta (piemēram, kādam priekšmetam).
gandarījums Paveikta darbībā, rezultāts --> gandarīt (2).
ganījums Paveikta darbība, rezultāts --> ganīt.
gludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> gludināt (1).
gludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> gludināt (2).
gofrējums Paveikta darbība, rezultāts --> gofrēt (1).
gofrējums Paveikta darbība, rezultāts --> gofrēt (2).
grafējums Paveikta darbība, rezultāts --> grafēt.
grauzums Paveikta darbība, rezultāts --> grauzt (1).
grauzums Paveikta darbība, rezultāts --> grauzt (2).
gravējums Paveikta darbība, rezultāts --> gravēt. Gravīra (1).
grebums Paveikta darbība, rezultāts --> grebt (1).
greznojums Paveikta darbība, rezultāts --> greznot (1). Rotājums.
griezums Paveikta darbība, rezultāts --> griezt [2] (1).
grozījums Paveikta darbība, rezultāts --> grozīt (2). Izmaiņa.
grumbojums Paveikta darbība, rezultāts --> grumbot.
gruntējums Paveikta darbība, rezultāts --> gruntēt.
gudrojums Paveikta darbība, rezultāts --> gudrot.
harmonizējums Paveikta darbība, rezultāts --> harmonizēt. Arī harmonizācija (2).
identificējums Paveikta darbība, rezultāts --> identificēt.
ieadījums Paveikta darbība, rezultāts --> ieadīt (1).
iearums Paveikta darbība, rezultāts --> ieart.
ieaudums Paveikta darbība, rezultāts --> ieaust (1).
ieberzums Paveikta darbība, rezultāts --> ieberzt (2).
ieberzums Paveikta darbība, rezultāts --> ieberzt (3). Ieberzties (2).
iebetonējums Paveikta darbība, rezultāts --> iebetonēt (1).
iebetonējums Paveikta darbība, rezultāts --> iebetonēt (2).
iebrukums Paveikta darbība, rezultāts --> iebrukt [1] (1).
ieburzījums Paveikta darbība, rezultāts --> ieburzīt (1).
iecerējums Paveikta darbība, rezultāts --> iecerēt (1).
iecietinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iecietināt.
iedarvojums Paveikta darbība, rezultāts --> iedarvot.
iededzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iededzināt (2).
iedibinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iedibināt (1).
iedilums Paveikta darbība, rezultāts --> iedilt (1).
iedragājums Paveikta darbība, rezultāts --> iedragāt (1).
iedragājums Paveikta darbība, rezultāts --> iedragāt (2).
iedrošinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iedrošināt.
iedublējums Paveikta darbība, rezultāts --> iedublēt.
iedzīvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iedzīvināt (1).
iedzīvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iedzīvināt (2).
ieēnojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieēnot (1).
ieēnojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieēnot (2).
iefrēzējums Paveikta darbība, rezultāts --> iefrēzēt.
iegaismojums Paveikta darbība, rezultāts --> iegaismot.
iegleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> iegleznot.
iegludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iegludināt.
iegrāmatojums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrāmatot.
iegrauzums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrauzt (1).
iegrauzums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrauzt (3).
iegrauzums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrauzt (4).
iegravējums Paveikta darbība, rezultāts --> iegravēt.
iegrebums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrebt.
iegremdējums Paveikta darbība, rezultāts --> iegremdēt (1).
iegremdējums Paveikta darbība, rezultāts --> iegremdēt (3).
iegrimums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrimt (1)
iegrimums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrimt (4).
iegrožojums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrožot (1).
iegrožojums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrožot (2).
iegruvums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrūt (1).
iegulējums Paveikta darbība, rezultāts --> iegulēt (1).
iegulējums Paveikta darbība, rezultāts --> iegulēt (3).
iegumzījums Paveikta darbība, rezultāts --> iegumzīt (1).
ieģipsējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieģipsēt.
ieilgums Paveikta darbība, rezultāts --> ieilgt.
iekalkulējums Paveikta darbība, rezultāts --> iekalkulēt.
iekalums Paveikta darbība, rezultāts --> iekalt (1)
iekarojums Paveikta darbība, rezultāts --> iekarot (2).
iekarojums Paveikta darbība, rezultāts --> iekarot (3).
iekasījums Paveikta darbība, rezultāts --> iekasīt (1).
iekasījums Paveikta darbība, rezultāts --> iekasīt (2).
iekausējums Paveikta darbība, rezultāts --> iekausēt (1).
iekausējums Paveikta darbība, rezultāts --> iekausēt (2).
ieklājums Paveikta darbība, rezultāts --> ieklāt (1). Arī ieklājs.
ieklājums Paveikta darbība, rezultāts --> ieklāt (2).
iekļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> iekļaut (1).
iekļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> iekļaut (2).
iekrāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> iekrāsot (1).
iekritums Paveikta darbība, rezultāts --> iekrist (6).
iekrokojums Paveikta darbība, rezultāts --> iekrokot.
ieķīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieķīlēt.
ieķitējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieķitēt.
ielabojums Paveikta darbība, rezultāts --> ielabot (1).
ielabojums Paveikta darbība, rezultāts --> ielabot (2).
ielasījums Paveikta darbība, rezultāts --> ielasīt [2] (2).
ielenkums Paveikta darbība, rezultāts --> ielenkt (1).
ieliekums Paveikta darbība, rezultāts --> ieliekt (1).
ielikums Paveikta darbība, rezultāts --> ielikt (2).
ielocījums Paveikta darbība, rezultāts --> ielocīt (1).
ielogojums Paveikta darbība, rezultāts --> ielogot (2). Ar līniju ierobežots laukums (uz papīra).
ielūgums Paveikta darbība, rezultāts --> ielūgt.
iepazīstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iepazīstināt (2).
iepildījums Paveikta darbība, rezultāts --> iepildīt.
iepletums Paveikta darbība, rezultāts --> ieplest.
ieplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ieplūdināt (1).
ieplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ieplūdināt (2).
ieplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> ieplūst (1).
ieplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> ieplūst (3).
ieplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> ieplūst (4).
iepriecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iepriecināt.
ierāmējums Paveikta darbība, rezultāts --> ierāmēt.
ierievojums Paveikta darbība, rezultāts --> ierievot.
ierobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> ierobežot (1).
ierobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> ierobežot (2).
ierosinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ierosināt (1). Priekšlikums (ko darīt).
ierosinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ierosināt (3).
iesaiņojums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaiņot.
iesaistījums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaistīt.
iesālījums Paveikta darbība, rezultāts --> iesālīt.
iesaukums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaukt (2). Noteikta vecuma pilsoņi, kas vienā laikā iesaukti, mobilizēti karadienestā.
iesegums Paveikta darbība, rezultāts --> iesegt. Ieklājums (1).
iesējums Paveikta darbība, rezultāts --> iesēt.
iesējums Paveikta darbība, rezultāts --> iesiet (1).
ieskaitījums Paveikta darbība, rezultāts --> ieskaitīt (1).
ieskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieskaņot.
ieskicējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieskicēt.
ieskrambājums Paveikta darbība, rezultāts --> ieskrambāt (1).
ieskrambājums Paveikta darbība, rezultāts --> ieskrambāt (2).
ieskrāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieskrāpēt (1).
ieskrāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieskrāpēt (2).
iespraudums Paveikta darbība, rezultāts --> iespraust (1).
iespraudums Paveikta darbība, rezultāts --> iespraust (2).
iestarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt (1).
iestarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt (2).
iestarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt (3).
iestiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestiprināt.
iesvērums Paveikta darbība, rezultāts --> iesvērt.
iešļircinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iešļircināt.
iešuvums Paveikta darbība, rezultāts --> iešūt.
ietaupījums Paveikta darbība, rezultāts --> ietaupīt (1).
ietaupījums Paveikta darbība, rezultāts --> ietaupīt (2).
ieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> ieteikt (1).
ietēsums Paveikta darbība, rezultāts --> ietēst (1).
ietetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> ietetovēt.
ietinums Paveikta darbība, rezultāts --> ietīt.
ietonējums Paveikta darbība, rezultāts --> ietonēt. Arī nokrāsa.
ieturējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieturēt (3).
ietvērums Paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (1).
ietvērums Paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (2).
ietvērums Paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (3).
ietvērums Paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (4).
ietvērums Paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (5).
ievadījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievadīt (3).
ievadījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievadīt (4).
ievadījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievadīt (5).
ievākums Paveikta darbība, rezultāts --> ievākt (3).
ievalcējums Paveikta darbība, rezultāts --> ievalcēt.
ievaskojums Paveikta darbība, rezultāts --> ievaskot.
ievazājums Paveikta darbība, rezultāts --> ievazāt.
ieveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieveidot (1).
ieveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieveidot (2).
ievelmējums Paveikta darbība, rezultāts --> ievelmēt.
ievedums Paveikta darbība, rezultāts --> ievest (4).
ievedums Paveikta darbība, rezultāts --> ievest (5).
ievedums Paveikta darbība, rezultāts --> ievest (6).
ievīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> ievīlēt [1].
ievīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> ievīlēt [2].
ieviļņojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieviļņot (1).
ieviļņojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieviļņot (3).
ievirze Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (1).
ievirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (1).
ievirze Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (2).
ievirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (2).
ievirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (3).
ievirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (4).
ievijums Paveikta darbība, rezultāts --> ievīt (1).
iezāģējums Paveikta darbība, rezultāts --> iezāģēt (3).
iezemējums Paveikta darbība, rezultāts --> iezemēt.
iezīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> iezīmēt (1).
iezīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> iezīmēt (2).
iezīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> iezīmēt (4).
iežogojums Paveikta darbība, rezultāts --> iežogot. Iežogota vieta.
ilustrējums Paveikta darbība, rezultāts --> ilustrēt (1).
ilustrējums Paveikta darbība, rezultāts --> ilustrēt (2).
ilustrējums Paveikta darbība, rezultāts --> ilustrēt (3).
imitējums Paveikta darbība, rezultāts --> imitēt (1).
imitējums Paveikta darbība, rezultāts --> imitēt (2).
imitējums Paveikta darbība, rezultāts --> imitēt (3).
impregnējums Paveikta darbība, rezultāts --> impregnēt. Vielas, kas iesūcinātas impregnēšanai.
interpretējums Paveikta darbība, rezultāts --> interpretēt (1).
interpretējums Paveikta darbība, rezultāts --> interpretēt (2).
intonējums Paveikta darbība, rezultāts --> intonēt (1).
intonējums Paveikta darbība, rezultāts --> intonēt (2).
intonējums Paveikta darbība, rezultāts --> intonēt (3).
izadījums Paveikta darbība, rezultāts --> izadīt (1).
izarums Paveikta darbība, rezultāts --> izart (3).
izberzējums Paveikta darbība, rezultāts --> izberzēt (3).
izberzums Paveikta darbība, rezultāts --> izberzt (1).
izberzums Paveikta darbība, rezultāts --> izberzt (4).
izbetonējums Paveikta darbība, rezultāts --> izbetonēt.
izbīdījums Paveikta darbība, rezultāts --> izbīdīt (2). Izvirzījums (1).
izbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> izbrukt [1] (1).
izbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> izbrukt [2] (1).
izbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> izbrukt [2] (2).
izcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> izcelt (1).
izcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> izcelt (5).
izcirtums Paveikta darbība, rezultāts --> izcirst (1).
izcirtums Paveikta darbība, rezultāts --> izcirst (4).
izdilums Paveikta darbība, rezultāts --> izdilt (2).
izdrupums Paveikta darbība, rezultāts --> izdrupt. Izdrupusī vieta (caurums, robs u. tml., piemēram, sienā, mūrī).
izdvesums Paveikta darbība, rezultāts --> izdvest (1).
izdvesums Paveikta darbība, rezultāts --> izdvest (2).
izdvesums Paveikta darbība, rezultāts --> izdvest (3).
izelpojums Paveikta darbība, rezultāts --> izelpot (1).
izfantazējums Paveikta darbība, rezultāts --> izfantazēt.
izgaismojums Paveikta darbība, rezultāts --> izgaismot (1).
izgaismojums Paveikta darbība, rezultāts --> izgaismot (2).
izgleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> izgleznot (1).
izgleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> izgleznot (2).
izgrauzums Paveikta darbība, rezultāts --> izgrauzt (1).
izgrauzums Paveikta darbība, rezultāts --> izgrauzt (2).
izgruvums Paveikta darbība, rezultāts --> izgrūt (1). Izgruvusi vieta (piemēram, mūrī).
izirums Paveikta darbība, rezultāts --> izirt [2] (1).
izirums Paveikta darbība, rezultāts --> izirt [2] (2).
izirums Paveikta darbība, rezultāts --> izirt [2] (3).
izjukums Paveikta darbība, rezultāts --> izjukt (1).
izjukums Paveikta darbība, rezultāts --> izjukt (2).
izjukums Paveikta darbība, rezultāts --> izjukt (3).
izkāpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izkāpināt
izkāpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izkāpināties.
izkariķējums Paveikta darbība, rezultāts --> izkariķēt.
izkarojums Paveikta darbība, rezultāts --> izkarot (1).
izkarojums Paveikta darbība, rezultāts --> izkarot (2).
izklājums Paveikta darbība, rezultāts --> izklāt (2).
izkodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izkodināt (1).
izkodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izkodināt (2).
izkodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izkodināt (3).
izkodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izkodināt (4).
izkoriģējums Paveikta darbība, rezultāts --> izkoriģēt.
izkodums Paveikta darbība, rezultāts --> izkost (1).
izkristalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> izkristalizēt (2).
izkropļojums Paveikta darbība, rezultāts --> izkropļot (1).
izkropļojums Paveikta darbība, rezultāts --> izkropļot (2).
izkūlums Paveikta darbība, rezultāts --> izkult (1).
izlaidums Paveikta darbība, rezultāts --> izlaist (1).
izlaidums Paveikta darbība, rezultāts --> izlaist (7).
izlīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt (1).
izlīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt (2).
izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (1).
izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (2).
izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (3).
izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (4).
izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (5).
izlīgums Paveikta darbība, rezultāts --> izlīgt.
izlocījums Paveikta darbība, rezultāts --> izlocīt (1).
izmalums Paveikta darbība, rezultāts --> izmalt (1).
izmantojums Paveikta darbība, rezultāts --> izmantot (1).
izmantojums Paveikta darbība, rezultāts --> izmantot (2).
izmantojums Paveikta darbība, rezultāts --> izmantot (3).
izmeklējums Paveikta darbība, rezultāts --> izmeklēt (3).
izmērījums Paveikta darbība, rezultāts --> izmērīt.
izmūrējums Paveikta darbība, rezultāts --> izmūrēt.
izplānojums Paveikta darbība, rezultāts --> izplānot.
izpušķojums Paveikta darbība, rezultāts --> izpušķot (1). Izrotājums.
izpušķojums Paveikta darbība, rezultāts --> izpušķot (2). Pārspīlējums, samākslojums.
izraibinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izraibināt.
izraidījums Paveikta darbība, rezultāts --> izraidīt.
izrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> izraut (1).
izrobojums Paveikta darbība, rezultāts --> izrobot.
izsaukums Paveikta darbība, rezultāts --> izsaukt (1). Aicinājums.
izsekojums Paveikta darbība, rezultāts --> izsekot (2).
izskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> izskaidrot (1). Paskaidrojums.
izskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> izskaidrot (2).
izskaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izskaistināt (1).
izskaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izskaistināt (2).
izskaitļojums Paveikta darbība, rezultāts --> izskaitļot.
izslaukums Paveikta darbība, rezultāts --> izslaukt (2). Piena daudzums, kas iegūts slaucot.
izslidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izslidot (1).
izslīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> izslīpēt (1).
izslīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> izslīpēt (2).
izstarojums Paveikta darbība, rezultāts --> izstarot (3).
izstiepums Paveikta darbība, rezultāts --> izstiept (1).
izstiepums Paveikta darbība, rezultāts --> izstiept (2).
izstiepums Paveikta darbība, rezultāts --> izstiept (3).
izstīgojums Paveikta darbība, rezultāts --> izstīgot.
izstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (1). Izstrādātais priekšmets, izstrādātā viela.
izstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (2).
izsvarojums Paveikta darbība, rezultāts --> izsvarot.
izsvērums Paveikta darbība, rezultāts --> izsvērt (1).
izsvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> izsvītrot.
izskaldījums Paveikta darbība, rezultāts --> izšķaidīt.
iztaisnojums Paveikta darbība, rezultāts --> iztaisnot (1).
iztaisnojums Paveikta darbība, rezultāts --> iztaisnot (2).
iztaisnojums Paveikta darbība, rezultāts --> iztaisnot (3).
iztaujājums Paveikta darbība, rezultāts --> iztaujāt.
iztecējums Paveikta darbība, rezultāts --> iztecēt (2). Tas, kas ir iztecējis.
iztēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> iztēloties.
iztulkojums Paveikta darbība, rezultāts --> iztulkot (1).
izvaicājums Paveikta darbība, rezultāts --> izvaicāt.
izveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (1).
izveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (3).
izveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (4).
izveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (5).
izveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (6).
izvelvējums Paveikta darbība, rezultāts --> izvelvēt.
izvērsums Paveikta darbība, rezultāts --> izvērst (1).
izvērsums Paveikta darbība, rezultāts --> izvērst (3).
izvērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> izvērtēt.
izvedums Paveikta darbība, rezultāts --> izvest (3).
izvedums Paveikta darbība, rezultāts --> izvest (4).
izvedums Paveikta darbība, rezultāts --> izvest (7).
izvietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izvietot (1).
izvietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izvietot (2).
izvīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> izvīlēt (1).
izvīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> izvīlēt (2).
izvilkums Paveikta darbība, rezultāts --> izvilkt (5).
izvirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (3).
izvirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (6).
izvirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (7).
izvijums Paveikta darbība, rezultāts --> izvīt (1).
izvijums Paveikta darbība, rezultāts --> izvīt (2).
izvijums Paveikta darbība, rezultāts --> izvīt (3).
izzīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> izzīmēt (1).
izzīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> izzīmēt (2).
izzobojums Paveikta darbība, rezultāts --> izzobot.
jaukums Paveikta darbība, rezultāts --> jaukt (2). Dažādu sastāvdaļu maisījums.
kadrējums Paveikta darbība, rezultāts --> kadrēt (1).
kadrējums Paveikta darbība, rezultāts --> kadrēt (2).
kairinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kairināt (1).
kairinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kairināt (2).
kairinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kairināt (3).
kaitējums Paveikta darbība, rezultāts --> kaitēt [1] (1).
kaitējums Paveikta darbība, rezultāts --> kaitēt [1] (2).
kaķējums Paveikta darbība, rezultāts --> kaķēt.
kalums Paveikta darbība, rezultāts --> kalt (1).
kalums Paveikta darbība, rezultāts --> kalt (2).
kalums Paveikta darbība, rezultāts --> kalt (3).
kalums Paveikta darbība, rezultāts --> kalt (5).
kaļķojums Paveikta darbība, rezultāts --> kaļķot (1).
kaļķojums Paveikta darbība, rezultāts --> kaļķot (2).
kapājums Paveikta darbība, rezultāts --> kapāt (1).
kāpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kāpināt (1).
kāpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kāpināt (2).
kāpums Paveikta darbība, rezultāts --> kāpt (6).
kāpums Paveikta darbība, rezultāts --> kāpt (7).
kāpums Paveikta darbība, rezultāts --> kāpt (8).
kārdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kārdināt.
kariķējums Paveikta darbība, rezultāts --> kariķēt.
kārtājums Paveikta darbība, rezultāts --> kartāt.
kartonējums Paveikta darbība, rezultāts --> kartonēt. Vienkāršots (parasti grāmatas) iesējums kartona vākos.
kārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> kartot [1] (2).
kārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> kārtot [1] (3).
kārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> kārtot [1] (4).
kasījums Paveikta darbība, rezultāts --> kasīt (1).
kasījums Paveikta darbība, rezultāts --> kasīt (2).
kasījums Paveikta darbība, rezultāts --> kasīt (3).
kauninājums Paveikta darbība, rezultāts --> kaunināt.
kausējums Paveikta darbība, rezultāts --> kausēt [1] (1). Kausējot šķidrā agregātstāvoklī pārvērsta viela.
kausējums Paveikta darbība, rezultāts --> kausēt [2] (2). Termiski apstrādājot, attīrīta viela, arī viendabīgā masā, materiālā pārvērsta viela.
kāviens Paveikta darbība, rezultāts --> kaut [1] (1).
kavējums Paveikta darbība, rezultāts --> kavēt (1).
kavējums Paveikta darbība, rezultāts --> kavēt (2).
kavējums Paveikta darbība, rezultāts --> kavēt (3).
klājums Paveikta darbība, rezultāts --> klāt (1).
klājums Paveikta darbība, rezultāts --> klāt (4). Uzklātais slānis, kārta.
klaušinājums Paveikta darbība, rezultāts --> klaušināt.
klusinājums Paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (1).
klusinājums Paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (2).
klusinājums Paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (3).
klusinājums Paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (4).
kniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> kniedēt (1).
kniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> kniedēt (2).
kodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kodināt [1] (1). Ornaments, attēls u. tml., kas iegūts kodinot.
kolorējums Paveikta darbība, rezultāts --> kolorēt (1).
kolorējums Paveikta darbība, rezultāts --> kolorēt (2).
kombinējums Paveikta darbība, rezultāts --> kombinēt (1).
kombinējums Paveikta darbība, rezultāts --> kombinēt (2).
kombinējums Paveikta darbība, rezultāts --> kombinēt (3).
komentējums Paveikta darbība, rezultāts --> komentēt (1).
komentējums Paveikta darbība, rezultāts --> komentēt (2).
komponējums Paveikta darbība, rezultāts --> komponēt (1).
komponējums Paveikta darbība, rezultāts --> komponēt (2).
komponējums Paveikta darbība, rezultāts --> komponēt (3).
konfrontējums Paveikta darbība, rezultāts --> konfrontēt (1).
konfrontējums Paveikta darbība, rezultāts --> konfrontēt (2).
konstatējums Paveikta darbība, rezultāts --> konstatēt.
kontrastējums Paveikta darbība, rezultāts --> kontrastēt (1).
kontrastējums Paveikta darbība, rezultāts --> kontrastēt (2).
konturējums Paveikta darbība, rezultāts --> konturēt.
kopējums Paveikta darbība, rezultāts --> kopēt (1).
kopējums Paveikta darbība, rezultāts --> kopēt (2).
kopējums Paveikta darbība, rezultāts --> kopēt (3).
kopums Paveikta darbība, rezultāts --> kopt (3).
koriģējums Paveikta darbība, rezultāts --> koriģēt (1).
koriģējums Paveikta darbība, rezultāts --> koriģēt (2).
kodums Paveikta darbība, rezultāts --> kost (1).
kotējums Paveikta darbība, rezultāts --> kotēt (1).
kotējums Paveikta darbība, rezultāts --> kotēt (2).
krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (1).
krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (2).
krāšļojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāšļot.
krājums Paveikta darbība, rezultāts --> krāt (1).
krājums Paveikta darbība, rezultāts --> krāt (2). Kolekcija.
krājums Paveikta darbība, rezultāts --> krāt (3). Arī ietaupījums.
krāvums Paveikta darbība, rezultāts --> kraut (1).
krāvums Paveikta darbība, rezultāts --> krauties.
krītojums Paveikta darbība, rezultāts --> krītot (1).
krokojums Paveikta darbība, rezultāts --> krokot (1).
krokojums Paveikta darbība, rezultāts --> krokot (2).
krokojums Paveikta darbība, rezultāts --> krokot (3).
kropļojums Paveikta darbība, rezultāts --> kropļot (1).
kropļojums Paveikta darbība, rezultāts --> kropļot (2).
kropļojums Paveikta darbība, rezultāts --> kropļot (3).
krustojums Paveikta darbība, rezultāts --> krustot [1] (1).
krustojums Paveikta darbība, rezultāts --> krustot [1] (2).
krustojums Paveikta darbība, rezultāts --> krustot [2] (1).
krustojums Paveikta darbība, rezultāts --> krustot [2] (2).
kuģojums Paveikta darbība, rezultāts --> kuģot (1).
kuģojums Paveikta darbība, rezultāts --> kuģot (2).
kūkojums Paveikta darbība, rezultāts --> kūkot [1].
kūlums Paveikta darbība, rezultāts --> kult (1). Kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums.
kūlums Paveikta darbība, rezultāts --> kult (2).
kuplinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kuplināt (2). Papildinājums.
kuplojums Paveikta darbība, rezultāts --> kuplot (1).
kuplojums Paveikta darbība, rezultāts --> kuplot (2). Papildinājums.
kūrums Paveikta darbība, rezultāts --> kurt (1).
kūrums Paveikta darbība, rezultāts --> kurt (2).
kvēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (1).
kvēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (2).
kvēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (3).
kvēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (4).
kvitējums Paveikta darbība, rezultāts --> kvitēt.
ķēpājums Paveikta darbība, rezultāts --> ķēpāt (2).
ķēriens Paveikta darbība, rezultāts --> ķert (3). Tas, kas ir iegūts ķerot, gūstot.
ķīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> ķīlēt.
labojums Paveikta darbība, rezultāts --> labot (1).
labojums Paveikta darbība, rezultāts --> labot (2).
labojums Paveikta darbība, rezultāts --> labot (3).
labojums Paveikta darbība, rezultāts --> labot (4).
lādējums Paveikta darbība, rezultāts --> lādēt [1] (1).
lādējums Paveikta darbība, rezultāts --> lādēt [1] (2).
lādējums Paveikta darbība, rezultāts --> lādēt [1] (3).
laistījums Paveikta darbība, rezultāts --> laistīt [1] (1).
laistījums Paveikta darbība, rezultāts --> laistīt [1] (2).
lakojums Paveikta darbība, rezultāts --> lakot. Lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai.
laķējums Paveikta darbība, rezultāts --> laķēt. Izskaistinājums.
lāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> lāpīt. Lāpīta viela.
lasījums Paveikta darbība, rezultāts --> lasīt [1] (1).
lasījums Paveikta darbība, rezultāts --> lasīt [1] (2).
lasījums Paveikta darbība, rezultāts --> lasīt [1] (5).
lasījums Paveikta darbība, rezultāts --> lasīt [2] (1).
lasījums Paveikta darbība, rezultāts --> lasīt [2] (3).
latviskojums Paveikta darbība, rezultāts --> latviskot (1).
latviskojums Paveikta darbība, rezultāts --> latviskot (2).
lauzums Paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (1).
lauzums Paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (2).
lauzums Paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (3).
lauzums Paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (4).
lēmums Paveikta darbība, rezultāts --> lemt (1).
lēmums Paveikta darbība, rezultāts --> lemt (2).
līdzsvarojums Paveikta darbība, rezultāts --> līdzsvarot (1).
līdzsvarojums Paveikta darbība, rezultāts --> līdzsvarot (2).
liegums Paveikta darbība, rezultāts --> liegt (1).
liekums Paveikta darbība, rezultāts --> liekt (1). Veidojums, kam ir loka forma.
liesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> liesmot (1).
liesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> liesmot (2).
liesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> liesmot (3).
lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet (1).
lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet (2). Izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
lietojums Paveikta darbība, rezultāts --> lietot (1).
lietojums Paveikta darbība, rezultāts --> lietot (2).
lietojums Paveikta darbība, rezultāts --> lietot (3).
lietojums Paveikta darbība, rezultāts --> lietot (4).
lijums Paveikta darbība, rezultāts --> līt (1).
lobījums Paveikta darbība, rezultāts --> lobīt (1).
lobījums Paveikta darbība, rezultāts --> lobīt (2).
locījums Paveikta darbība, rezultāts --> locīt [1] (2).
lodējums Paveikta darbība, rezultāts --> lodēt. Savienojuma vieta, kas izveidojusies lodējot.
lokalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> lokalizēt (1).
lolojums Paveikta darbība, rezultāts --> lolot (2).
lūgums Paveikta darbība, rezultāts --> lūgt (1). Laipni izteikta vēlēšanās, prasība.
lūzums Paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (1). Šķelšanās, dalīšanās vieta.
lūzums Paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (2).
madarojums Paveikta darbība, rezultāts --> madarot (1).
madarojums Paveikta darbība, rezultāts --> madarot (2).
madarojums Paveikta darbība, rezultāts --> madarot (3).
maketējums Paveikta darbība, rezultāts --> maketēt (1).
maketējums Paveikta darbība, rezultāts --> maketēt (2).
malums Paveikta darbība, rezultāts --> malt (1).
mantojums Paveikta darbība, rezultāts --> mantot (2). Tas (piemēram, īpašība, pazīme), kas ir iegūts no priekštečiem.
mantojums Paveikta darbība, rezultāts --> mantot (3). Tas (piemēram, amats, profesija), kas ir pārņemts no priekštečiem.
margojums Paveikta darbība, rezultāts --> margot (2).
markojums Paveikta darbība, rezultāts --> markot. Marķējums (1).
marķējums Paveikta darbība, rezultāts --> marķēt (1).
marķējums Paveikta darbība, rezultāts --> marķēt (2).
marķējums Paveikta darbība, rezultāts --> marķēt (3).
marķējums Paveikta darbība, rezultāts --> marķēt (4).
marmorējums Paveikta darbība, rezultāts --> marmorēt.
maskējums Paveikta darbība, rezultāts --> maskēt (1). Tas, ar ko maskē.
maskējums Paveikta darbība, rezultāts --> maskēt (2).
materializējums Paveikta darbība, rezultāts --> materializēt.
matējums Paveikta darbība, rezultāts --> matēt.
mēģinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mēģināt.
meistarojums Paveikta darbība, rezultāts --> meistarot. Priekšmets, kas ir pagatavots, arī izlabots, parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
meklējums Paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (1).
meklējums Paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (2).
meklējums Paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (3).
meklējums Paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (4).
mērījums Paveikta darbība, rezultāts --> mērīt (1).
metalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> metalizēt. Metāla kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai. Metāla kopums, kas ir pievienots (kam).
metinājums Paveikta darbība, rezultāts --> metināt [1] (1).
metinājums Paveikta darbība, rezultāts --> metināt [1] (2).
mežģījums Paveikta darbība, rezultāts --> mežģīt (3).
miecējums Paveikta darbība, rezultāts --> miecēt.
mierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mierināt.
miglojums Paveikta darbība, rezultāts --> miglot (1).
mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (1).
mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (2).
mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (3).
mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (4).
mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (5).
mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (6).
mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (7).
mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (8).
mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (9).
minējums Paveikta darbība, rezultāts --> minēt (1).
minējums Paveikta darbība, rezultāts --> minēt (3).
mitrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mitrināt.
modelējums Paveikta darbība, rezultāts --> modelēt (1).
modelējums Paveikta darbība, rezultāts --> modelēt (2).
modelējums Paveikta darbība, rezultāts --> modelēt (3).
modernizējums Paveikta darbība, rezultāts --> modernizēt.
modinājums Paveikta darbība, rezultāts --> modināt (1).
modulējums Paveikta darbība, rezultāts --> modulēt (1).
modulējums Paveikta darbība, rezultāts --> modulēt (2).
modulējums Paveikta darbība, rezultāts --> modulēt (3).
montējums Paveikta darbība, rezultāts --> montēt (1).
montējums Paveikta darbība, rezultāts --> montēt (2).
motivējums Paveikta darbība, rezultāts --> motivēt (1).
mudinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mudināt (1).
mudinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mudināt (2).
mūrējums Paveikta darbība, rezultāts --> mūrēt.
murgojums Paveikta darbība, rezultāts --> murgot (1).
murgojums Paveikta darbība, rezultāts --> murgot (2).
murgojums Paveikta darbība, rezultāts --> murgot (3).
musinājums Paveikta darbība, rezultāts --> musināt.
naglojums Paveikta darbība, rezultāts --> naglot.
nākums Paveikta darbība, rezultāts --> nākt (1). Arī nāciens (1).
nesums Paveikta darbība, rezultāts --> nest (1).
niansējums Paveikta darbība, rezultāts --> niansēt.
nievājums Paveikta darbība, rezultāts --> nievāt. Arī nievas.
niķelējums Paveikta darbība, rezultāts --> niķelēt. Niķeļa kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai.
nītījums Paveikta darbība, rezultāts --> nītīt.
nivelējums Paveikta darbība, rezultāts --> nivelēt (1).
nivelējums Paveikta darbība, rezultāts --> nivelēt (2).
nivelējums Paveikta darbība, rezultāts --> nivelēt (3).
noapaļojums Paveikta darbība, rezultāts --> noapaļot (1).
noapaļojums Paveikta darbība, rezultāts --> noapaļot (2).
nobarojums Paveikta darbība, rezultāts --> nobarot.
nobeigums Paveikta darbība, rezultāts --> nobeigt (1).
noberzums Paveikta darbība, rezultāts --> noberzt (1).
nobīdījums Paveikta darbība, rezultāts --> nobīdīt (3).
nobirums Paveikta darbība, rezultāts --> nobirt (1).
nobirums Paveikta darbība, rezultāts --> nobirt (2).
nobrukums Paveikta darbība, rezultāts --> nobrukt (1).
nobrūnējums Paveikta darbība, rezultāts --> nobrūnēt (1).
nocenojums Paveikta darbība, rezultāts --> nocenot (1).
nocenojums Paveikta darbība, rezultāts --> nocenot (2).
nocirpums Paveikta darbība, rezultāts --> nocirpt (1).
nodarījums Paveikta darbība, rezultāts --> nodarīt (1).
nodibinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nodibināt (1).
nodibinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nodibināt (2).
nodibinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nodibināt (3).
nodilums Paveikta darbība, rezultāts --> nodilt.
nodrošinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nodrošināt (1).
nodrošinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nodrošināt (2).
nodrošinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nodrošināt (3).
nodrošinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nodrošināt (4).
nodrošinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nodrošināt (5).
nodrupums Paveikta darbība, rezultāts --> nodrupt. Nodrupuši vieta.
noēnojums Paveikta darbība, rezultāts --> noēnot.
noformējums Paveikta darbība, rezultāts --> noformēt (1).
noformējums Paveikta darbība, rezultāts --> noformēt (2).
nogriezums Paveikta darbība, rezultāts --> nogriezt [2] (1). Nogriezta daļa, gabals.
nogruvums Paveikta darbība, rezultāts --> nogrūt, nogrāvusi vieta.
nokavējums Paveikta darbība, rezultāts --> nokavēt (1).
nokavējums Paveikta darbība, rezultāts --> nokavēt (2).
noklusējums Paveikta darbība, rezultāts --> noklusēt (1).
nokomplektējums Paveikta darbība, rezultāts --> nokomplektēt (1).
nokūlums Paveikta darbība, rezultāts --> nokult (1). Kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums. Kūlums (1).
nolādējums Paveikta darbība, rezultāts --> nolādēt.
nolaidums Paveikta darbība, rezultāts --> nolaist (1).
nolaidums Paveikta darbība, rezultāts --> nolaist (2).
nolasījums Paveikta darbība, rezultāts --> nolasīt [1] (3).
nolatojums Paveikta darbība, rezultāts --> nolatot.
nolēmums Paveikta darbība, rezultāts --> nolemt (1).
nolēmums Paveikta darbība, rezultāts --> nolemt (2).
noliegums Paveikta darbība, rezultāts --> noliegt (1).
noliegums Paveikta darbība, rezultāts --> noliegt (2). Aizliegums.
noliekums Paveikta darbība, rezultāts --> noliekt (1).
noliekums Paveikta darbība, rezultāts --> noliekt (2).
nolietojums Paveikta darbība, rezultāts --> nolietot (1).
nolīgums Paveikta darbība, rezultāts --> nolīgt (1). Vienošanās par veicamo darbu, saņemamo atlīdzību.
nomelnējums Paveikta darbība, rezultāts --> nomelnēt.
nomelnojums Paveikta darbība, rezultāts --> nomelnot (1). Nomelnējums.
nomelnojums Paveikta darbība, rezultāts --> nomelnot (2).
nometinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nometināt (1).
nomierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nomierināt.
nonicinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nonicināt.
noniecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> noniecināt.
nopaļājums Paveikta darbība, rezultāts --> nopaļāt.
nopamatojums Paveikta darbība, rezultāts --> nopamatot.
nopēlums Paveikta darbība, rezultāts --> nopelt.
noplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> noplūst (1).
noplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> noplūst (2).
noplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> noplūst (3).
nopļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> nopļaut.
nopratinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nopratināt.
nopulgojams Paveikta darbība, rezultāts --> nopulgot.
norādījums Paveikta darbība, rezultāts --> norādīt (2).
norādījums Paveikta darbība, rezultāts --> norādīt (3).
norādījums Paveikta darbība, rezultāts --> norādīt (4).
noraidījums Paveikta darbība, rezultāts --> noraidīt (3).
noraidījums Paveikta darbība, rezultāts --> noraidīt (4).
norājums Paveikta darbība, rezultāts --> norāt.
norāvums Paveikta darbība, rezultāts --> noraut (1).
norāvums Paveikta darbība, rezultāts --> noraut (6).
norāvums Paveikta darbība, rezultāts --> noraut (7).
norāvums Paveikta darbība, rezultāts --> noraut (8).
noregulējums Paveikta darbība, rezultāts --> noregulēt (1).
noregulējums Paveikta darbība, rezultāts --> noregulēt (2).
normējums Paveikta darbība, rezultāts --> normēt (1).
normējums Paveikta darbība, rezultāts --> normēt (2).
norobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> norobežot (1). Tas (piemēram, zīme, konstrukcija), kas izmantots (kā) norobežošanai, tas, kas veido (kā) robežu.
norobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> norobežot (2).
norobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> norobežot (3).
norūdījums Paveikta darbība, rezultāts --> norūdīt (1).
norūdījums Paveikta darbība, rezultāts --> norūdīt (2).
nosaitējums Paveikta darbība, rezultāts --> nosaitēt. Tas, ar ko (kas) ir nosaitēts.
nosegums Paveikta darbība, rezultāts --> nosegt (1). Tas, ar ko (kas) ir nosegts.
nosegums Paveikta darbība, rezultāts --> nosegt (2). Tas, ar ko (kas) ir nosegts.
nosegums Paveikta darbība, rezultāts --> nosegt (3).
nosegums Paveikta darbība, rezultāts --> nosegt (4).
noskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> noskaidrot (1).
noskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> noskaidrot (2).
noskalojums Paveikta darbība, rezultāts --> noskalot. Tas, kas ir noskalots, noskalojies.
noskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> noskaņot (1).
noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (1).
noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (2).
noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (5).
noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (7).
noslīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīpēt (1).
noslīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīpēt (2).
noslīpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīpināt.
noslogojums Paveikta darbība, rezultāts --> noslogot (1).
noslogojums Paveikta darbība, rezultāts --> noslogot (2).
nosodījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosodīt (1). Noraidoša, nopeļoša attieksme (pret ko), šādas attieksmes izpausme.
nosodījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosodīt (2).
nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (1).
nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (10). Ar spiedienu radīts (kā) atveids.
nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (6).
nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (7).
nospriegojums Paveikta darbība, rezultāts --> nospriegot.
nosprostojums Paveikta darbība, rezultāts --> nosprostot. Aizsprostojums (1). Arī nosprosts.
nostādinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādināt (1).
nostādinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādināt (2).
nostādne Paveikta darbība, rezultāts --> nostādīt (5).
nostādījums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādīt [1] (2).
nostādījums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādīt [1] (4).
nostiepums Paveikta darbība, rezultāts --> nostiept (1).
nostiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostiprināt (1). Veidojums (kā) nostiprināšanai.
nostiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostiprināt (3).
nostrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostrādāt (3). Izveidojums, apdare.
nostrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostrādāt (5).
nosūtījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosūtīt (1).
nosūtījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosūtīt (2). Arī norīkojums.
nošķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> nošķelt.
nošļaupums Paveikta darbība, rezultāts --> nošļaupt.
notecējums Paveikta darbība, rezultāts --> notecēt [1] (1).
notecējums Paveikta darbība, rezultāts --> notecēt [1] (2).
notecējums Paveikta darbība, rezultāts --> notecēt [1] (3).
notēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> notēlot (1).
notēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> notēlot (2).
notinums Paveikta darbība, rezultāts --> notīt (1).
notinums Paveikta darbība, rezultāts --> notīt (2).
notinums Paveikta darbība, rezultāts --> notīt (3).
notonējums Paveikta darbība, rezultāts --> notonēt. Arī krāsas tonis, nokrāsa.
novēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (1). Izteikums, ar kuru ko novēl.
novēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (2).
novēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (3).
novēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlot (1). Nokavējums (2).
novērojums Paveikta darbība, rezultāts --> novērot.
novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (1).
novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (2).
novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (3).
novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (4).
novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (5).
novietojums Paveikta darbība, rezultāts --> novietot (1).
novietojums Paveikta darbība, rezultāts --> novietot (2).
novilcinājums Paveikta darbība, rezultāts --> novilcināt.
nožogojums Paveikta darbība, rezultāts --> nožogot.
nožuvums Paveikta darbība, rezultāts --> nožūt (1).
oderējums Paveikta darbība, rezultāts --> oderēt (1).
oderējums Paveikta darbība, rezultāts --> oderēt (2). Aizsargslāņa, arī apmetuma kārta (kā) iekšpusē.
perējums Paveikta darbība, rezultāts --> operēt. Vienā reizē izperēto mazuļu kopums.
oriģinalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> oriģinalizēt.
ornamentējums Paveikta darbība, rezultāts --> ornamentēt (1).
ornamentējums Paveikta darbība, rezultāts --> ornamentēt (2).
otējums Paveikta darbība, rezultāts --> otēt.
paasinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paasināt (2).
paasinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paasināt (3).
paasinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paasināt (4).
paātrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paātrināt (1).
paātrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paātrināt (2).
paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (1).
paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (2).
paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (3).
paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (4).
paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (5).
pabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pabiezināt (1).
pabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pabiezināt (2).
pacēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (3).
pacēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (4).
pacēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (5).
pacēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (6).
pacienājums Paveikta darbība, rezultāts --> pacienāt. Ēdieni, dzērieni, ar ko pacienā (parasti viesi). Arī cienasts.
padārdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> padārdzināt.
padziļinājums Paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (1).
padziļinājums Paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (2).
padziļinājums Paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (3).
pafakturējums Paveikta darbība, rezultāts --> pafakturēt.
pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (1). Daļa (piemēram, priekšmetam), kas padara (to) garāku.
pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (2). Paildzinājums (2).
pagleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> pagleznot (1).
pagodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagodināt (1).
pagrozījums Paveikta darbība, rezultāts --> pagrozīt (1).
paildzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paildzināt (1).
paildzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paildzināt (2).
pakalpojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakalpot.
pakaļdarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (1).
pakaļdarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (2).
pakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakārtot (1), pakārtoties (1).
pakļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (1).
pakļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (2).
pakļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (3).
pakļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (4).
pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (1).
pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2). Materiāls, materiāla kārta, ar ko apņem (piemēram, priekšmetu), piepilda (piemēram, spraugas, plaisas).
palēninājums Paveikta darbība, rezultāts --> palēlināt.
palētinājums Paveikta darbība, rezultāts --> palētināt.
palielinājums Paveikta darbība, rezultāts --> palielināt (1).
palielinājums Paveikta darbība, rezultāts --> palielināt (2).
palielinājums Paveikta darbība, rezultāts --> palielināt (3).
palocījums Paveikta darbība, rezultāts --> palocīt (1).
palojums Paveikta darbība, rezultāts --> palot.
paļājums Paveikta darbība, rezultāts --> paļāt. Paļas.
pamatojums Paveikta darbība, rezultāts --> pamatot. Faktu, cēloņu, loģisku slēdzienu u. tml. kopums, ko izmanto, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību.
pamazinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pamazināt (1).
pamazinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pamazināt (2).
pametums Paveikta darbība, rezultāts --> pamest (3). Kādā vietā atstāts, arī pazaudēts priekšmets.
pamudinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pamudināt. Arī ierosinājums, norādījums (ko darīt).
paotējums Paveikta darbība, rezultāts --> paotēt.
papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (1). Tas, ar ko papildina (1).
papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (2). Tas, ar ko papildina (2). Arī piedeva.
papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (3). Tas, ar ko papildina (3).
papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (4). Tas, ar ko papildina (4).
papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (5). Izteikums, kas papildina, arī precizē iepriekš teikto. Arī piebilde.
paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt (1). Paplašināta (kā) daļa, vieta.
paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt (2).
paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt (3).
paplatinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplatināt. Paplatinātā (kā) daļa, vieta.
parādījums Paveikta darbība, rezultāts --> parādīt (3).
parādījums Paveikta darbība, rezultāts --> parādīt (4).
parādījums Paveikta darbība, rezultāts --> parādīt (6).
paraibinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paraibināt.
pārakmeņojumi Paveikta darbība, rezultāts --> pārakmeņoties. Fosilijas.
pārapdrošinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārapdrošināt.
pārbīdījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārbīdīt (1).
pārbīdījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārbīdīt (2).
pārcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pārcelt (1).
pārcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pārcelt (3).
pārcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pārcelt (8).
pārdalījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārdalīt (1).
pārdalījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārdalīt (2).
pārdrukājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārdrukāt (1).
pārdrukājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārdrukāt (2).
paredzējums Paveikta darbība, rezultāts --> paredzēt (1).
pareģojums Paveikta darbība, rezultāts --> pareģot (1).
pareģojums Paveikta darbība, rezultāts --> pareģot (2).
paresninājums Paveikta darbība, rezultāts --> paresnināt, paresnināties, paresnināta, paresninājusies (kā) daļa, vieta.
pārgaismojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārgaismot.
pārgleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārgleznot.
pārgrozījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārgrozīt. Arī pārmaiņa.
pārgrupējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārgrupēt, pārgrupēties.
pārkairinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkairināt.
pārkaļķojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkaļķoties (1).
pārkaļķojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkaļķoties (2).
pārkāpums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkāpt (2).
pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (1).
pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (2). Pasākums, ar ko ievieš citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (3).
pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2). Kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti (tā) aizsargāšanai.
pārlabojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārlabot (1).
pārlabojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārlabot (2).
pārliekums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliekt (1).
pārliekums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliekt (2).
pārlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliet (1). Viela, ar kuru pārlej (kā) virsmu.
pārlikums Paveikta darbība, rezultāts --> pārlikt [1] (5).
pārlūkojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārlūkot.
pārmantojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārmantot (1).
pārmantojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārmantot (2).
pārmēslojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārmēslot.
pārmetums Paveikta darbība, rezultāts --> pārmest (4).
pārmitrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārmitrināt.
pārnesums Paveikta darbība, rezultāts --> pārnest (3).
pārogļojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārogļot (1), pārogļoties (1). Ogle, kas radusies, kam sadegot.
pārplānojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārplānot.
pārplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pārplūst (1).
pārplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pārplūst (2). Pārplūdusi vieta.
pārplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pārplūst (4).
pārpublicējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārpublicēt.
pārradījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārradīt.
pārrakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakstīt (1).
pārrakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakstīt (2).
pārrakums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakt (1).
pārrakums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakt (2).
pārrakums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakt (3).
pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (1).
pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (2).
pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (3).
pārsātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (1).
pārsātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (2).
pārsātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (3).
pārsātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (4).
pārsegums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsegt (2).
pārsējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsiet (1).
pārsējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsiet (2).
pārskaitījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārskaitīt (1). Arī uzskaitījums.
pārslogojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (1).
pārslogojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (2). Pārslodze (2).
pārslogojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (3).
pārslogojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (4).
pārsniegums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsniegt (1).
pārspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspīlēt.
pārspriedums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspriest.
pārstāstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstāstīt.
pārstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstatīt (1).
pārstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstatīt (2).
pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (1).
pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (2).
pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (3).
pārstudējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstudēt (1).
pārtapums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtapt (2).
pārtēriņš Paveikta darbība, rezultāts --> pārtērēt.
pārtraukums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtraukt (3). Atstarpe, kas ir izveidota, radusies (starp ko).
pārtrūkums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtrūkt (1).
pārtrūkums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtrūkt (2).
pārtulkojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtulkot.
pārtvērums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtvert (1).
pārvadājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvadāt.
pārveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārveidot (1), pārveidoties (1).
pārveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārveidot (2), pārveidoties (2).
pārveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārveidot (3), pārveidoties (3).
pārvērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvērtēt (1).
pārvērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvērtēt (2).
pārvietojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvietot, pārvietoties.
pārvilkums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvilkt (5).
pārzāģējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārzāģēt.
pasējums Paveikta darbība, rezultāts --> pasēt [1], arī pasējās kultūra.
paskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> paskaidrot. Teksts, kurā kas ir paskaidrots.
paskubinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paskubināt. Arī ierosinājums, norādījums (ko darīt). Arī pamudinājums.
pasliktinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pasliktināt.
pasniegums Paveikta darbība, rezultāts --> pasniegt (3).
paspilgtinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paspilgtināt (1).
paspilgtinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paspilgtināt (2).
pastarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pastarpināt (1).
pastarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pastarpināt (2).
pastiepums Paveikta darbība, rezultāts --> pastiept (1)
pastiepums Paveikta darbība, rezultāts --> pastiept (2).
pastiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pastiprināt (1). Konstrukcija, veidojums, kas ko pastiprina.
pastiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pastiprināt (2).
pastiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pastiprināt (3).
pastiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pastiprināt (4).
pasūtījums Paveikta darbība, rezultāts --> pasūtīt [1].
pasvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1). Svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
pasvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (2).
patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (1).
patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (2). Tas, kas ir patapināts.
patinējums Paveikta darbība, rezultāts --> patinēt.
pavadījums Paveikta darbība, rezultāts --> pavadīt (1).
pavairojums Paveikta darbība, rezultāts --> pavairot (1). Pavairojot iegūtais (kā) skaits, daudzums.
pavairojums Paveikta darbība, rezultāts --> pavairot (2).
pavairojums Paveikta darbība, rezultāts --> pavairot (3).
pavairojums Paveikta darbība, rezultāts --> pavairot (4).
pavājinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pavājināt.
paveikums Paveikta darbība, rezultāts --> paveikt.
pavērsums Paveikta darbība, rezultāts --> pavērst (1).
pavērsums Paveikta darbība, rezultāts --> pavērst (2).
pavērums Paveikta darbība, rezultāts --> pavērt (1).
pavedums Paveikta darbība, rezultāts --> pavest (1).
pavēstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pavēstīt.
pavīpsnājums Paveikta darbība, rezultāts --> pavīpsnāt.
pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (1).
pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (2).
pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (3).
pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (4).
pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (5).
pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (6).
pazemojums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemot. Izturēšanās, rīcība, runa, kas pazemo (kādu).
pazobojums Paveikta darbība, rezultāts --> pazobot.
pēdojums Paveikta darbība, rezultāts --> pēdot. Kādā virsmā atstāto pēdu nospiedumu kopums.
peilējums Paveikta darbība, rezultāts --> peilēt (1)
peilējums Paveikta darbība, rezultāts --> peilēt (2).
peldējums Paveikta darbība, rezultāts --> peldēt (1).
peldējums Paveikta darbība, rezultāts --> peldēt (2).
pēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pelt.
penterējums Paveikta darbība, rezultāts --> penterēt (1). Arī penteris (1).
personificējums Paveikta darbība, rezultāts --> personificēt.
pētījums Paveikta darbība, rezultāts --> pētīt (1). Darbs (piemēram, monogrāfija, raksts, referāts), kurā atspoguļota vispusīga, parasti jauna, informācija, kas iegūta, vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml.
pieadījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieadīt (1). Pieadītā (kā) daļa, gabals.
pieaugums Paveikta darbība, rezultāts --> pieaugt (5).
pieaugums Paveikta darbība, rezultāts --> pieaugt (6).
piebildums Paveikta darbība, rezultāts --> piebilst. Arī piebilde (1).
piecirtums Paveikta darbība, rezultāts --> piecirst (2).
piedāvājums Paveikta darbība, rezultāts --> piedāvāt (1).
piedāvājums Paveikta darbība, rezultāts --> piedāvāt (2). Preču kopums, kas atrodas tirdzniecībā.
piedāvājums Paveikta darbība, rezultāts --> piedāvāt (3).
piedāvājums Paveikta darbība, rezultāts --> piedāvāt (4).
piedāvājums Paveikta darbība, rezultāts --> piedāvāt (5).
piedegums Paveikta darbība, rezultāts --> piedegt (1). Piedegušās vielas kārta.
piedēvējams Paveikta darbība, rezultāts --> piedēvēt. Īpašība, pazīme u. tml., ko kāds ir piedēvējis (kam).
piedraudējums Paveikta darbība, rezultāts --> piedraudēt. Vārdi, darbība, ar ko kādam piedraud.
piedūmojams Paveikta darbība, rezultāts --> piedūmot.
piedūņojums Paveikta darbība, rezultāts --> piedūņot.
piefantazējums Paveikta darbība, rezultāts --> piefantazēt.
piefilmējams Paveikta darbība, rezultāts --> piefilmēt.
piefotografējums Paveikta darbība, rezultāts --> piefotografēt.
pieglaudums Paveikta darbība, rezultāts --> pieglaust (1).
piegriezums Paveikta darbība, rezultāts --> piegriezt [2] (1).
piegriezums Paveikta darbība, rezultāts --> piegriezt [2] (2). Papildus iemērītā, piešķirtā zeme.
piejaukums Paveikta darbība, rezultāts --> piejaukt (1). Tas, kas ir piejaukts (kā pamatsastāvam). Arī piemaisījums.
piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (1).
piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (2).
piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (3). Tas, kas, piemēram, mākslas darbā, ir lieks, neiederīgs.
piekārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> piekārtot (4).
piekārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> piekārtot (5).
piekausējums Paveikta darbība, rezultāts --> piekausēt [1]. Kausējot pievienotā daļa.
pieklauvējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieklauvēt.
piekļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> piekļaut (1).
piekļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> piekļaut (2).
piekniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> piekniedēt.
piekodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekodināt. Arī norādījums, brīdinājums.
piekrokojums Paveikta darbība, rezultāts --> piekrokot.
piekusums Paveikta darbība, rezultāts --> piekust [2]. Piekusušās vielas kopums.
pielabojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielabot.
pielāgojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielāgot (1).
pielāgojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielāgot (2).
pielāgojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielāgot (3).
pielidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielidot.
pielīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pielīdzināt (1).
pielīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pielīdzināt (2).
pielējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieliet (2).
pielējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieliet (4). Pielejot izveidotā detaļa, elements.
pielietojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielietot.
pielikums Paveikta darbība, rezultāts --> pielikt (4).
pielīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> pielīmēt. Pielīmētā daļa.
pielūžņojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielūžņot (1).
pielūžņojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielūžņot (2).
piemaisījums Paveikta darbība, rezultāts --> piemaisīt. Tas, kas maisot ir pievienots, arī pievienojies klāt pie pamatsastāva.
piemetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt (2).
piemetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt [1] (1).
piemetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt [1] (2).
piemetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt [2] (1). Īss izteikums, ar ko papildina iepriekš teikto. Piebildums.
piemetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt [2] (3).
pieminējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieminēt (1).
pieminējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieminēt (2).
piemistrojums Paveikta darbība, rezultāts --> piemistrot.
piepildījums Paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (1).
piepildījums Paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (2).
piepildījums Paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (5): saturs, jēga.
pieplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pieplūst (1).
pieplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pieplūst (2).
pieplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pieplūst (3).
pieprasījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (1).
pieprasījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (3).
pieprasījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (4). Dokuments, kurā izteikta prasība.
piepušķojams Paveikta darbība, rezultāts --> piepušķot. Tas, kas ir izdomāts, arī pārspīlēts un iekļauts tekstā.
pierādījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierādīt. Tas (piemēram, fakts, spriedumu sistēma), ko izmanto, lai pamatotu (kā) patiesumu, pareizumu.
pierakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (1).
pierakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2).
pierakums Paveikta darbība, rezultāts --> pierakt (2).
pierausums Paveikta darbība, rezultāts --> pieraust (1). Augs, tā daļa, kam ir pierausta augsne.
piesārņojums Paveikta darbība, rezultāts --> piesārņot.
piesātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piesātināt (1).
piesātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piesātināt (2).
piesātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piesātināt (3).
piesātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piesātināt (4).
piesegums Paveikta darbība, rezultāts --> piesegt (1). Tas, ko izmanto (kā) piesegšanai.
piesegums Paveikta darbība, rezultāts --> piesegt (2).
piesērējums Paveikta darbība, rezultāts --> piesērēt (1).
piesērējums Paveikta darbība, rezultāts --> piesērēt (2).
piesērums Paveikta darbība, rezultāts --> piesērt [1].
presējums Paveikta darbība, rezultāts --> piesēt.
piesējums Paveikta darbība, rezultāts --> piesiet (1): saite, ar ko (kas) ir piesiets.
pieslāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieslāpēt (1).
pieslāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieslāpēt (2).
pieslēgums Paveikta darbība, rezultāts --> pieslēgt (2).
pieslīpējams Paveikta darbība, rezultāts --> pieslīpēt (1).
pieslīpējams Paveikta darbība, rezultāts --> pieslīpēt (2).
piespēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> piespēlēt.
piestiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piestiprināt.
piešķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> piešķirt (1).
piešuvums Paveikta darbība, rezultāts --> piešūt (1). Tas, kas ir piešūts (piemēram, tērpa pagarināšanai).
pietauvojums Paveikta darbība, rezultāts --> pietauvot.
pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt (2).
pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt (3). Tas (piemēram, mākslas darbs), ar ko (kāds) apliecina, atklāj savas spējas. Pirmā (spēju, talanta) izpausme.
pietuvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pietuvināt.
pievedums Paveikta darbība, rezultāts --> pievest (1).
pievienojums Paveikta darbība, rezultāts --> pievienot (1).
pievienojums Paveikta darbība, rezultāts --> pievienot (2).
pievienojums Paveikta darbība, rezultāts --> pievienot (3).
pigmentējums Paveikta darbība, rezultāts --> pigmentēt (1).
pigmentējums Paveikta darbība, rezultāts --> pigmentēt (2).
piķelējums Paveikta darbība, rezultāts --> piķelēt.
piķējums Paveikta darbība, rezultāts --> piķēt.
pildījums Paveikta darbība, rezultāts --> pildīt (1). Viela, materiāls u. tml., ko izmanto (kā) pildīšanai.
pilnveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot (1).
pilnveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot (2).
pilnveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot (3).
pilnveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot (4).
pindzelējums Paveikta darbība, rezultāts --> pindzelēt (1).
pindzelējums Paveikta darbība, rezultāts --> pindzelēt (2).
pinums Paveikta darbība, rezultāts --> pīt (1). Pinot darināts izstrādājums, priekšmets.
placinājums Paveikta darbība, rezultāts --> placināt.
plaisājums Paveikta darbība, rezultāts --> plaisāt. Arī plaisa.
plakums Paveikta darbība, rezultāts --> plakt (1).
plakums Paveikta darbība, rezultāts --> plakt (2).
plakums Paveikta darbība, rezultāts --> plakt (3).
planējums Paveikta darbība, rezultāts --> planēt [1].
planējums Paveikta darbība, rezultāts --> planēt.
plankojums Paveikta darbība, rezultāts --> plankot.
plānojums Paveikta darbība, rezultāts --> plānot (1). Kādu objektu (piemēram, celtņu, telpu) izkārtojums noteiktās savstarpējās attiecībās, noteiktā veidā.
plānojums Paveikta darbība, rezultāts --> plānot (2).
plaucējums Paveikta darbība, rezultāts --> plaucēt.
plisējums Paveikta darbība, rezultāts --> plisēt. Speciāli apstrādātu sīku, regulāru ieloču kopums (piemēram, tērpā, audumā).
plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (2). Bojājums, plaisa.
plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (3). Izdilusi (kā) vieta, arī caurums.
plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (4).
pludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pludināt (1).
plūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> plūdināt.
plūdums Paveikta darbība, rezultāts --> plūst (1).
plūdums Paveikta darbība, rezultāts --> plūst (2).
plūdums Paveikta darbība, rezultāts --> plūst (3).
plūdums Paveikta darbība, rezultāts --> plūst (4).
plūdums Paveikta darbība, rezultāts --> plūst (5).
plūdums Paveikta darbība, rezultāts --> plūst (6).
pļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pļaut. Pļaujot iegūtais augu daļu kopums.
poetizējums Paveikta darbība, rezultāts --> poetizēt.
pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt (1). Daļa, josla (piemēram, apģērbam), kur ir izvietotas pogas, arī pogcaurumi.
polsterējums Paveikta darbība, rezultāts --> polsterēt (1). Arī polsteris (1).
polsterējums Paveikta darbība, rezultāts --> polsterēt (2): arī polsteris (2).
polsterējums Paveikta darbība, rezultāts --> polsterēt (3): arī polsteris (3).
popularizējums Paveikta darbība, rezultāts --> popularizēt (1).
popularizējums Paveikta darbība, rezultāts --> popularizēt (2).
portretējums Paveikta darbība, rezultāts --> portretēt (1).
portretējums Paveikta darbība, rezultāts --> portretēt (2).
portretējums Paveikta darbība, rezultāts --> portretēt (3).
postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (1).
postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (2).
postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (3).
potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt (1). Vakcinējums.
potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt (2). Vieta (augam), kur ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt (3).
prasījums Paveikta darbība, rezultāts --> prasīt (1).
prasījums Paveikta darbība, rezultāts --> prasīt (2).
prātojums Paveikta darbība, rezultāts --> prātot. Vispārēja rakstura doma, spriedums.
pravietojums Paveikta darbība, rezultāts --> pravietot (1).
pravietojums Paveikta darbība, rezultāts --> pravietot (2).
precizējums Paveikta darbība, rezultāts --> precizēt.
pretstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pretstatīt (1).
pretstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pretstatīt (2).
priekšstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> priekšstatīt.
profilējums Paveikta darbība, rezultāts --> profilēt (1).
publicējums Paveikta darbība, rezultāts --> publicēt. Publicētais teksts.
pulējums Paveikta darbība, rezultāts --> pulēt.
pulsējums Paveikta darbība, rezultāts --> pulsēt (1). Atsevišķs pulsu cikls.
pulsējums Paveikta darbība, rezultāts --> pulsēt (2).
pulsējums Paveikta darbība, rezultāts --> pulsēt (3).
punktējums Paveikta darbība, rezultāts --> punktēt (1).
punktējums Paveikta darbība, rezultāts --> punktēt (2).
pušķojums Paveikta darbība, rezultāts --> pušķot. Arī rotājums (1).
racionalizējams Paveikta darbība, rezultāts --> racionalizēt.
radījums Paveikta darbība, rezultāts --> radīt (1).
rādījums Paveikta darbība, rezultāts --> rādīt (5).
rafinējums Paveikta darbība, rezultāts --> rafinēt.
raidījums Paveikta darbība, rezultāts --> raidīt (1).
raidījums Paveikta darbība, rezultāts --> raidīt (2).
raidījums Paveikta darbība, rezultāts --> raidīt (3). Pārraide (pa radio, televīziju).
rakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> rakstīt (1).
rakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> rakstīt (2).
rakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> rakstīt (3).
rakums Paveikta darbība, rezultāts --> rakt (1).
rakums Paveikta darbība, rezultāts --> rakt (2).
rakums Paveikta darbība, rezultāts --> rakt (3).
raudzējums Paveikta darbība, rezultāts --> raudzēt.
raukums Paveikta darbība, rezultāts --> raukt (1).
raukums Paveikta darbība, rezultāts --> raukt (2).
ravējums Paveikta darbība, rezultāts --> ravēt (1).
ražojums Paveikta darbība, rezultāts --> ražot (1). Ražojot radītais priekšmets, viela u. tml.
realizējums Paveikta darbība, rezultāts --> realizēt (1).
realizējums Paveikta darbība, rezultāts --> realizēt (2).
recējums Paveikta darbība, rezultāts --> recēt.
redzējums Paveikta darbība, rezultāts --> redzēt (1).
regulējums Paveikta darbība, rezultāts --> regulēt (1).
regulējums Paveikta darbība, rezultāts --> regulēt (2).
regulējums Paveikta darbība, rezultāts --> regulēt (3).
reklamējams Paveikta darbība, rezultāts --> reklamēt (1).
remdējums Paveikta darbība, rezultāts --> remdēt.
remdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> remdināt. Remdējums.
resninājums Paveikta darbība, rezultāts --> resnināt.
retinājums Paveikta darbība, rezultāts --> retināt (1).
retinājums Paveikta darbība, rezultāts --> retināt (2).
retinājums Paveikta darbība, rezultāts --> retināt (4).
rezumējums Paveikta darbība, rezultāts --> rezumēt. Īss secinājumu, kopsavilkuma teksts.
rievojums Paveikta darbība, rezultāts --> rievot.
rīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> rīmēt. Diletantisks, nemākulīgs dzejolis, pants.
rindojums Paveikta darbība, rezultāts --> rindot.
risinājums Paveikta darbība, rezultāts --> risināt (2).
risinājums Paveikta darbība, rezultāts --> risināt (3).
risinājums Paveikta darbība, rezultāts --> risināt (4).
ritums Paveikta darbība, rezultāts --> ritēt (2).
ritums Paveikta darbība, rezultāts --> ritēt (3).
ritums Paveikta darbība, rezultāts --> ritēt (4).
ritmizējums Paveikta darbība, rezultāts --> ritmizēt (1).
ritmizējums Paveikta darbība, rezultāts --> ritmizēt (2).
ritmizējums Paveikta darbība, rezultāts --> ritmizēt (3).
robojums Paveikta darbība, rezultāts --> robot. Robu kopums (piemēram, priekšmetā).
rosinājums Paveikta darbība, rezultāts --> rosināt (1).
rosinājums Paveikta darbība, rezultāts --> rosināt (2).
rotājums Paveikta darbība, rezultāts --> rotāt (1). Priekšmets, veidojums, ko izmanto (kā) rotāšanai.
rotājums Paveikta darbība, rezultāts --> rotāt (2).
rūdījums Paveikta darbība, rezultāts --> rūdīt (1).
rūdījums Paveikta darbība, rezultāts --> rūdīt (2).
rūgums Paveikta darbība, rezultāts --> rūgt (1).
rūgums Paveikta darbība, rezultāts --> rūgt (2).
rūgums Paveikta darbība, rezultāts --> rūgt (3).
rukums Paveikta darbība, rezultāts --> rukt.
runājums Paveikta darbība, rezultāts --> runāt (1).
rūsējums Paveikta darbība, rezultāts --> rūsēt (1).
rūsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> rūsināt.
rustējums Paveikta darbība, rezultāts --> rustēt.
rūtojums Paveikta darbība, rezultāts --> rūtot [1].
saadījums Paveikta darbība, rezultāts --> saadīt (1).
saarums Paveikta darbība, rezultāts --> saart (1).
saasinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saasināt (1).
saasinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saasināt (2).
saasinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saasināt (3).
saasinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saasināt (4).
saaudums Paveikta darbība, rezultāts --> saaust (1).
sabadījums Paveikta darbība, rezultāts --> sabadīt (1). Badot radītais ievainojums.
sabalansējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabalansēt.
sabalsojums Paveikta darbība, rezultāts --> sabalsot (1). Arī harmonizējums.
sabalsojums Paveikta darbība, rezultāts --> sabalsot (2). Arī atskaņa.
sabalsojums Paveikta darbība, rezultāts --> sabalsot (3).
sabangojums Paveikta darbība, rezultāts --> sabangot (2).
sabērums Paveikta darbība, rezultāts --> sabērt.
sabiezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (1).
sabiezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (2). Veidojums, kas radies, organisma audiem sabiezējot.
sabiezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (3).
sabiezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (4).
sabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt (1).
sabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt (2).
sabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt (3).
sabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt (4).
sablīvējums Paveikta darbība, rezultāts --> sablīvēt. Veidojums, kopums, kas ir radies, ko sablīvējot, kam sablīvējoties.
sabraukums Paveikta darbība, rezultāts --> sabraukt (1).
sacerējums Paveikta darbība, rezultāts --> sacerēt (1).
sacietējums Paveikta darbība, rezultāts --> sacietēt (1).
sacildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sacildināt.
sačokurojums Paveikta darbība, rezultāts --> sačokurot.
sadalījums Paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (1).
sadalījums Paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (2).
sadalījums Paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (3).
sadalījums Paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (4).
sadambējums Paveikta darbība, rezultāts --> sadambēties.
sadārdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sadārdzināt.
sadilums Paveikta darbība, rezultāts --> sadilt (1).
sadrapējums Paveikta darbība, rezultāts --> sadrapēt.
sadrumstalojums Paveikta darbība, rezultāts --> sadrumstalot (1).
sadrumstalojums Paveikta darbība, rezultāts --> sadrumstalot (2).
sadrumstalojums Paveikta darbība, rezultāts --> sadrumstalot (3).
sadrūzmējums Paveikta darbība, rezultāts --> sadrūzmēt, sadrūzmēties. Arī drūzma, burzma.
sadugums Paveikta darbība, rezultāts --> sadugt (2).
sadugums Paveikta darbība, rezultāts --> sadugt (3).
saduļķojums Paveikta darbība, rezultāts --> saduļķot (1).
saduļķojums Paveikta darbība, rezultāts --> saduļķot (2).
sadzinums Paveikta darbība, rezultāts --> sadzīt (3).
safantazējums Paveikta darbība, rezultāts --> safantazēt.
sagatavojums Paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (2).
sagatavojums Paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (3).
sagatavojums Paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (4).
sagausinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sagausināt.
sagāzums Paveikta darbība, rezultāts --> sagāzt (1).
sagrafējums Paveikta darbība, rezultāts --> sagrafēt.
sagrozījums Paveikta darbība, rezultāts --> sagrozīt (2).
sagrupējums Paveikta darbība, rezultāts --> sagrupēt (1).
sagrupējums Paveikta darbība, rezultāts --> sagrupēt (2).
saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt. Stāvoklis, kad (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
saiņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saiņot.
sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt [2] (1).
sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt [2] (2).
saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (1).
saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (2).
saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (3).
saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (4).
saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (1).
saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (2).
saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (3).
saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (4).
saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (5).
saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (6).
saitējums Paveikta darbība, rezultāts --> saitēt (1).
saitējums Paveikta darbība, rezultāts --> saitēt (2).
sajaukums Paveikta darbība, rezultāts --> sajaukt (2). Maisījums.
sajūgums Paveikta darbība, rezultāts --> sajūgt (1).
sajūgums Paveikta darbība, rezultāts --> sajūgt (2). Saistījums, savienojums.
sajutums Paveikta darbība, rezultāts --> sajust (1).
sakaltums Paveikta darbība, rezultāts --> sakalst (1).
sakalums Paveikta darbība, rezultāts --> sakalt (1).
sakāpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakāpināt (1).
sakāpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakāpināt (2).
sakarsējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarsēt (1).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst (1).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst (2).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst (3).
sakārtājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtāt.
sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (1).
sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (2).
sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (3).
sakasījums Paveikta darbība, rezultāts --> sakasīt (2).
sakausējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1). Viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
sakniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakniebt.
sakņojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakņot (1), sakņoties (1).
sakņojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakņot (2), sakņoties (2).
sakņupums Paveikta darbība, rezultāts --> sakņupt.
sakompilējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakompilēt.
sakoncentrējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakoncentrēt (1).
sakoncentrējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakoncentrēt (2).
sakonstruējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakonstruēt.
sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (1). Kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (2).
sakrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> sakraut, sakrauties.
sakritums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrist (3).
sakrokojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrokot.
sakropļojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakropļot (1).
sakrustojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot [1].
sakrustojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot [2] (1).
sakrustojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot [2] (2).
sakuplojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakuplot (1).
sakuplojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakuplot (2).
sakusums Paveikta darbība, rezultāts --> sakust (1).
sakusums Paveikta darbība, rezultāts --> sakust (2).
sakustinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (1).
sakustinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (2).
sakustinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (3).
saķēdējums Paveikta darbība, rezultāts --> saķēdēt.
saķepums Paveikta darbība, rezultāts --> saķept.
salāgojums Paveikta darbība, rezultāts --> salāgot.
salaidums Paveikta darbība, rezultāts --> salaist (3).
salapojums Paveikta darbība, rezultāts --> salapot.
salidojums Paveikta darbība, rezultāts --> salidot (1).
salīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> salīdzināt.
saliedējums Paveikta darbība, rezultāts --> saliedēt [2] (1).
saliedējums Paveikta darbība, rezultāts --> saliedēt [2] (2).
salikums Paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4). No tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas.
sālījums Paveikta darbība, rezultāts --> sālīt (1).
salums Paveikta darbība, rezultāts --> salt (1).
samākslojums Paveikta darbība, rezultāts --> samākslot.
samazinājums Paveikta darbība, rezultāts --> samazināt (1).
samazinājums Paveikta darbība, rezultāts --> samazināt (2).
samelojums Paveikta darbība, rezultāts --> samelot.
sametinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sametināt [1] (1).
sametinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sametināt [1] (2).
samezglojums Paveikta darbība, rezultāts --> samezglot.
samežģījums Paveikta darbība, rezultāts --> samežģīt (1).
samilzums Paveikta darbība, rezultāts --> samilzt.
samitrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> samitrināt.
samudžinājums Paveikta darbība, rezultāts --> samudžināt (1).
samudžinājums Paveikta darbība, rezultāts --> samudžināt (2).
sanaglojums Paveikta darbība, rezultāts --> sanaglot.
sanesums Paveikta darbība, rezultāts --> sanest (1).
sanesums Paveikta darbība, rezultāts --> sanest (2). Arī saneši.
sanesums Paveikta darbība, rezultāts --> sanest (3).
sapakojums Paveikta darbība, rezultāts --> sapakot (1).
sapakojums Paveikta darbība, rezultāts --> sapakot (2).
saplacinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saplacināt.
saplaisājums Paveikta darbība, rezultāts --> saplaisāt.
saplakums Paveikta darbība, rezultāts --> saplakt (1).
saplakums Paveikta darbība, rezultāts --> saplakt (2).
saplakums Paveikta darbība, rezultāts --> saplakt (3).
saplakums Paveikta darbība, rezultāts --> saplakt (4).
saplaukums Paveikta darbība, rezultāts --> saplaukt.
saplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saplūdināt (1).
saplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saplūdināt (2).
sapludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sapludināt.
saplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> saplūst (1).
saplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> saplūst (2).
sapņojums Paveikta darbība, rezultāts --> sapņot (2).
sapostījums Paveikta darbība, rezultāts --> sapostīt.
saraibinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saraibināt.
sarāvums Paveikta darbība, rezultāts --> saraut (1).
sarežģījums Paveikta darbība, rezultāts --> sarežģīt (1).
sarežģījums Paveikta darbība, rezultāts --> sarežģīt (2).
sarindojums Paveikta darbība, rezultāts --> sarindot, sarindoties.
sarmojums Paveikta darbība, rezultāts --> sarmot. Arī sarma.
sārņojums Paveikta darbība, rezultāts --> sārņot. Sārņu (1) koncentrācija (kur).
sārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sārtot (1), sārtoties (1).
sarukums Paveikta darbība, rezultāts --> sarukt (1).
sarukums Paveikta darbība, rezultāts --> sarukt (2).
sasaistījums Paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt (1).
sasaistījums Paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt (2).
sasaistījums Paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt (3).
sasaistījums Paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt (4).
sasaukums Paveikta darbība, rezultāts --> sasaukt (2).
sasējums Paveikta darbība, rezultāts --> sasiet (1).
sasējums Paveikta darbība, rezultāts --> sasiet (2).
sasējums Paveikta darbība, rezultāts --> sasiet (3).
sasējums Paveikta darbība, rezultāts --> sasiet (4).
sasildījums Paveikta darbība, rezultāts --> sasildīt (1).
sasilums Paveikta darbība, rezultāts --> sasilt (1).
sasilums Paveikta darbība, rezultāts --> sasilt (2).
sasilums Paveikta darbība, rezultāts --> sasilt (3).
saskaldījums Paveikta darbība, rezultāts --> saskaldīt (4).
saskalojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskalot (1).
saskalojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskalot (2).
saskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskaņot (1).
saskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskaņot (2).
saskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskaņot (3).
saskrambājums Paveikta darbība, rezultāts --> saskrambāt (2).
saskrāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> saskrāpēt (2).
saslēgums Paveikta darbība, rezultāts --> saslēgt (1).
sasmalcinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasmalcināt.
saspiedums Paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (1).
saspiedums Paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (3).
saspiedums Paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (5): savainojums, kas radies spiediena rezultātā.
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1): stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (2).
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (3).
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (4).
saspriegums Paveikta darbība, rezultāts --> saspriegt [1] (1).
sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (1).
sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (2).
sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (3).
sastatījums Paveikta darbība, rezultāts --> sastatīt (1).
sastatījums Paveikta darbība, rezultāts --> sastatīt (2).
sastiegrojums Paveikta darbība, rezultāts --> sastiegrot.
sastiepums Paveikta darbība, rezultāts --> sastiept (3).
sastingums Paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (1).
sastingums Paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (2).
sastingums Paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (3).
sastingums Paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (4).
sastingums Paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (5).
sastingums Paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (6).
sastiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sastiprināt: detaļa, viela u. tml., (kā) sastiprināšanai.
sastrēdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sastrēdzināt.
sastrēgums Paveikta darbība, rezultāts --> sastrēgt (1). Veidojums, kas ir radies, kam sastrēgstot.
sastrēgums Paveikta darbība, rezultāts --> sastrēgt (2).
sasukājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasukāt. Noteikts matu sakārtojums.
sasveķojums Paveikta darbība, rezultāts --> sasveķot.
sašaurinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sašaurināt (1). Sašaurinātā (kā) daļa, vieta.
sašaurinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sašaurināt (2).
sašaurinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sašaurināt (3).
sašķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> sašķelt (1).
sašķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> sašķelt (2).
sašķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> sašķelt (3).
sašķiebums Paveikta darbība, rezultāts --> sašķiebt.
satamborējums Paveikta darbība, rezultāts --> satamborēt (1).
satapojums Paveikta darbība, rezultāts --> satapot. Arī tapsavienojums.
satecējums Paveikta darbība, rezultāts --> satecēt [1] (2).
satīklojums Paveikta darbība, rezultāts --> satīklot.
satricinājums Paveikta darbība, rezultāts --> satricināt (1).
satricinājums Paveikta darbība, rezultāts --> satricināt (2).
satrūkums Paveikta darbība, rezultāts --> satrūkt.
satrunējums Paveikta darbība, rezultāts --> satrunēt.
satrupējums Paveikta darbība, rezultāts --> satrupēt.
satumsums Paveikta darbība, rezultāts --> satumst (1).
satumsums Paveikta darbība, rezultāts --> satumst (2).
satumsums Paveikta darbība, rezultāts --> satumst (3).
satumsums Paveikta darbība, rezultāts --> satumst (4).
satuvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> satuvināt (1).
satuvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> satuvināt (2).
savākums Paveikta darbība, rezultāts --> savākt (1). Savākto priekšmetu kopums.
savākums Paveikta darbība, rezultāts --> savākt (2).
savākums Paveikta darbība, rezultāts --> savākt (3). Savākto paraugu, ziņu, datu kopums.
savākums Paveikta darbība, rezultāts --> savākt (4).
savākums Paveikta darbība, rezultāts --> savākt (5).
savārpojums Paveikta darbība, rezultāts --> savārpot.
savārstījums Paveikta darbība, rezultāts --> savārstīt (1).
savārstījums Paveikta darbība, rezultāts --> savārstīt (2).
saveldrējums Paveikta darbība, rezultāts --> saveldrēt, saveldrēties.
savēlums Paveikta darbība, rezultāts --> savelt (1).
savēlums Paveikta darbība, rezultāts --> savelt (2).
savēlums Paveikta darbība, rezultāts --> savelt (3).
savēlums Paveikta darbība, rezultāts --> savelt (4).
savēlums Paveikta darbība, rezultāts --> savelt (5).
savērpums Paveikta darbība, rezultāts --> savērpt (1).
savērpums Paveikta darbība, rezultāts --> savērpt (2).
savērpums Paveikta darbība, rezultāts --> savērpt (3).
savērsums Paveikta darbība, rezultāts --> savērst.
savērums Paveikta darbība, rezultāts --> savērt.
savienojums Paveikta darbība, rezultāts --> savienot (1).
savienojums Paveikta darbība, rezultāts --> savienot (3).
savietojums Paveikta darbība, rezultāts --> savietot.
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (1).
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (2).
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (4).
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (5): arī krokojums.
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (6).
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (7).
saviļņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saviļņot (1).
savirknējums Paveikta darbība, rezultāts --> savirknēt.
savirpuļojums Paveikta darbība, rezultāts --> savirpuļot (1).
savijums Paveikta darbība, rezultāts --> savīt (1).
savijums Paveikta darbība, rezultāts --> savīt (2).
savijums Paveikta darbība, rezultāts --> savīt (3).
savrupinājums Paveikta darbība, rezultāts --> savrupināt (1).
sazarojums Paveikta darbība, rezultāts --> sazarot (1), sazaroties (1).
sazarojums Paveikta darbība, rezultāts --> sazarot (2), sazaroties (2).
sazarojums Paveikta darbība, rezultāts --> sazarot (3), sazaroties (3).
sazēlums Paveikta darbība, rezultāts --> sazelt (1).
sazēlums Paveikta darbība, rezultāts --> sazelt (2).
sažuburojums Paveikta darbība, rezultāts --> sažuburot.
seglojums Paveikta darbība, rezultāts --> seglot.
segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (1).
segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (3).
segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (4); konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, izolē (to) no apkārtējās vides.
segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (5).
segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (6).
sērojums Paveikta darbība, rezultāts --> sērot (1).
sērums Paveikta darbība, rezultāts --> sērt. Labības, linu kopums, kas novietots rijā kaltēšanai.
servējums Paveikta darbība, rezultāts --> servēt [1].
sējums Paveikta darbība, rezultāts --> sēt.
shematizējums Paveikta darbība, rezultāts --> shematizēt (1).
shematizējums Paveikta darbība, rezultāts --> shematizēt (2).
sējums Paveikta darbība, rezultāts --> siet (1).
sējums Paveikta darbība, rezultāts --> siet (5).
sildījums Paveikta darbība, rezultāts --> sildīt (1).
sildījums Paveikta darbība, rezultāts --> sildīt (2).
simbolizējums Paveikta darbība, rezultāts --> simbolizēt.
sintezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sintezēt (1).
sintezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sintezēt (2).
sintezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sintezēt (3).
sintezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sintezēt (4).
sirojums Paveikta darbība, rezultāts --> sirot (2).
sirojums Paveikta darbība, rezultāts --> sirot (3).
sistematizējums Paveikta darbība, rezultāts --> sistematizēt.
situējums Paveikta darbība, rezultāts --> situēt (1).
situējums Paveikta darbība, rezultāts --> situēt (2).
skābējums Paveikta darbība, rezultāts --> skābēt.
skaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> skaidrot (1).
skaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> skaidrot (2).
skaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skaistināt (1).
skaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skaistināt (2).
skaitļojums Paveikta darbība, rezultāts --> skaitļot.
skaldījums Paveikta darbība, rezultāts --> skaldīt (1).
skaldījums Paveikta darbība, rezultāts --> skaldīt (2).
skaldījums Paveikta darbība, rezultāts --> skaldīt (4).
skalojums Paveikta darbība, rezultāts --> skalot (1).
skalojums Paveikta darbība, rezultāts --> skalot (2).
skalojums Paveikta darbība, rezultāts --> skalot (3).
skalojums Paveikta darbība, rezultāts --> skalot (4).
skalojums Paveikta darbība, rezultāts --> skalot (5).
skandējums Paveikta darbība, rezultāts --> skandēt [1] (1).
skandējums Paveikta darbība, rezultāts --> skandēt [1] (2).
skandējums Paveikta darbība, rezultāts --> skandēt [1] (3).
skandējums Paveikta darbība, rezultāts --> skandēt [1] (4).
skandinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skandināt (1).
skandinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skandināt (2).
skandinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skandināt (2).
skanējums Paveikta darbība, rezultāts --> skanēt (1). Arī skaņa (2).
skanējums Paveikta darbība, rezultāts --> skanēt (3). Arī noskaņa, iespaids.
skaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> skaņot (2).
skārums Paveikta darbība, rezultāts --> skart (1).
skārums Paveikta darbība, rezultāts --> skart (2).
skatījums Paveikta darbība, rezultāts --> skatīt (1).
skicējums Paveikta darbība, rezultāts --> skicēt (1). Arī skice (1).
skicējums Paveikta darbība, rezultāts --> skicēt (2). Arī skice (2).
skolojums Paveikta darbība, rezultāts --> skolot (1).
skolojums Paveikta darbība, rezultāts --> skolot (2).
skrāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> skrāpēt (2). Arī skramba (1).
skrāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> skrāpēt (3).
skrējums Paveikta darbība, rezultāts --> skriet (1).
skrējums Paveikta darbība, rezultāts --> skriet (3).
skrējums Paveikta darbība, rezultāts --> skriet (4).
skrējums Paveikta darbība, rezultāts --> skriet (5).
skrējums Paveikta darbība, rezultāts --> skriet (6).
skrējums Paveikta darbība, rezultāts --> skriet (7).
skubinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skubināt (1). Arī mudinājums (1).
skubinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skubināt (2). Arī mudinājums (2).
slaukums Paveikta darbība, rezultāts --> slaukt. Piena daudzums, kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē.
slavējums Paveikta darbība, rezultāts --> slavēt.
slavinājums Paveikta darbība, rezultāts --> slavināt.
slēgums Paveikta darbība, rezultāts --> slēgt (1).
slēpojums Paveikta darbība, rezultāts --> slēpot.
slīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt (1).
slīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt (2).
slīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt (3).
slidojums Paveikta darbība, rezultāts --> slidot.
slīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīpēt (1).
slīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīpēt (2).
slīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīpēt (3).
slīpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> slīpināt.
slogojums Paveikta darbība, rezultāts --> slogot (1).
slogojums Paveikta darbība, rezultāts --> slogot (2).
sludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sludināt (2).
smēlums Paveikta darbība, rezultāts --> smelt (1).
smēlums Paveikta darbība, rezultāts --> smelt (2).
smidzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> smidzināt (2).
smitējums Paveikta darbība, rezultāts --> smitēt.
snigums Paveikta darbība, rezultāts --> snigt.
solījums Paveikta darbība, rezultāts --> solīt (1).
solījums Paveikta darbība, rezultāts --> solīt (2).
soļojums Paveikta darbība, rezultāts --> soļot (1).
soļojums Paveikta darbība, rezultāts --> soļot (2).
spārnojums Paveikta darbība, rezultāts --> spārnot.
spēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> spēlēt (3).
spēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> spēlēt (4).
spērums Paveikta darbība, rezultāts --> spert (1).
spērums Paveikta darbība, rezultāts --> spert (2).
spīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> spīdēt (1).
spīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> spīlēt (1).
spīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> spīlēt (2).
spilgtinājums Paveikta darbība, rezultāts --> spilgtināt (1).
spilgtinājums Paveikta darbība, rezultāts --> spilgtināt (2).
sprēgājums Paveikta darbība, rezultāts --> sprēgāt (1). Sīku plaisu kopums.
spriegojums Paveikta darbība, rezultāts --> spriegot.
sprogojums Paveikta darbība, rezultāts --> sprogot, sprogoties.
stādījums Paveikta darbība, rezultāts --> stādīt (1). Tas, kas ir iestādīts.
starpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> starpināt.
stāstījums Paveikta darbība, rezultāts --> stāstīt. Teksts, ko kāds veido, ir izveidojis stāstot.
stepējums Paveikta darbība, rezultāts --> stepēt.
stiebrojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiebrot. Stiebru kopums (piemēram, augu audzē).
stiegrojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiegrot. Stiegru (1) kopums, grupējums (kādā konstrukcijā, materiālā).
stiepums Paveikta darbība, rezultāts --> stiept (1).
stiepums Paveikta darbība, rezultāts --> stiept (2).
stiepums Paveikta darbība, rezultāts --> stiept (3).
stīgojums Paveikta darbība, rezultāts --> stīgot (1).
stīgojums Paveikta darbība, rezultāts --> stīgot (2).
stīgojums Paveikta darbība, rezultāts --> stīgot (3).
stigojums Paveikta darbība, rezultāts --> stigot.
stiklojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiklot. Stikla plāksne, stikla, plākšņu kopums, kas ir iestiprināts, piemēram, celtnē, tās detaļā, mēbelē.
stilizējums Paveikta darbība, rezultāts --> stilizēt (1).
stilizējums Paveikta darbība, rezultāts --> stilizēt (2).
stimulējums Paveikta darbība, rezultāts --> stimulēt.
stingums Paveikta darbība, rezultāts --> stingt (2).
stingums Paveikta darbība, rezultāts --> stingt (3).
stingums Paveikta darbība, rezultāts --> stingt (4).
stingums Paveikta darbība, rezultāts --> stingt (5).
stīpojums Paveikta darbība, rezultāts --> stīpot.
stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (1).
stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (2).
stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (3).
stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (4).
stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (5).
stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (6).
stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (7).
strāvojums Paveikta darbība, rezultāts --> strāvot (1).
strīķējums Paveikta darbība, rezultāts --> strīķēt (1).
strīķējums Paveikta darbība, rezultāts --> strīķēt (2).
strukturējums Paveikta darbība, rezultāts --> strukturēt.
strupinājums Paveikta darbība, rezultāts --> strūpināt.
strutojums Paveikta darbība, rezultāts --> strutot.
sūbējums Paveikta darbība, rezultāts --> sūbēt.
sūbinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sūbināt.
substantivizējums Paveikta darbība, rezultāts --> substantivēties. Substantivējums.
substantivējums Paveikta darbība, rezultāts --> substantivēties. Substantivizējums.
sudrabojams Paveikta darbība, rezultāts --> sudrabot (1). Sudraba kārta, ar kuru ir pārklāta (kā) virsma.
sukājums Paveikta darbība, rezultāts --> sukāt (1). Noteikts matu kārtojums.
sukājums Paveikta darbība, rezultāts --> sukāt (2).
sūkums Paveikta darbība, rezultāts --> sūkt.
sulojums Paveikta darbība, rezultāts --> sulot (1).
sulojums Paveikta darbība, rezultāts --> sulot (2).
suminājums Paveikta darbība, rezultāts --> sumināt.
summējums Paveikta darbība, rezultāts --> summēt (1).
summējums Paveikta darbība, rezultāts --> summēt (2).
sūnojums Paveikta darbība, rezultāts --> sūnot. Sūnu kopums, kas pārklāj (ko).
sveicinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sveicināt (1). Arī sveiciens (1).
sveicinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sveicināt (2). Arī sveiciens (2).
sveķojums Paveikta darbība, rezultāts --> sveķot (1). Arī sasveķojums.
sveķojums Paveikta darbība, rezultāts --> sveķot (2).
svērums Paveikta darbība, rezultāts --> svērt (1).
svērums Paveikta darbība, rezultāts --> svērt (3).
svilinājums Paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (1).
svilinājums Paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (2).
svilinājums Paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (3).
svilinājums Paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (4).
svilinājums Paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (5).
svītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> svītrot (1).
svītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> svītrot (2).
šķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (1).
šķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (2).
šķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (3).
šķērsojumi Paveikta darbība, rezultāts --> šķērsot (1).
šķērsojumi Paveikta darbība, rezultāts --> šķērsot (2).
šķeterējums Paveikta darbība, rezultāts --> šķeterēt.
šķīdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> šķīdināt. Arī šķīdums.
šķiedrojums Paveikta darbība, rezultāts --> šķiedrot (1), šķiedroties (1).
šķiedrojums Paveikta darbība, rezultāts --> šķiedrot (2), šķiedroties (2).
šķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (1).
šķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (2).
šķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (5).
šķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (6).
šķinums Paveikta darbība, rezultāts --> šķīt (1). Šķinot iegūto augu daļu kopums.
šķinums Paveikta darbība, rezultāts --> šķīt (2).
šķīvojums Paveikta darbība, rezultāts --> šķīvot.
šļākums Paveikta darbība, rezultāts --> šļākt (1).
šļaupums Paveikta darbība, rezultāts --> šļaupt.
šrafējums Paveikta darbība, rezultāts --> šrafēt.
štancējums Paveikta darbība, rezultāts --> štancēt.
šuvums Paveikta darbība, rezultāts --> šūt (1).
šuvums Paveikta darbība, rezultāts --> šūt (2).
šuvums Paveikta darbība, rezultāts --> šūt (3).
švīkājums Paveikta darbība, rezultāts --> švīkāt (1).
tamborējums Paveikta darbība, rezultāts --> tamborēt. Tamborēts priekšmets.
tapsējums Paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (1). Tapešu kārta (uz sienu, griestu virsmas).
tapsējums Paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (2). Materiāla (parasti tekstilmateriāla) kārta, ar ko ir klāta (kā, parasti priekšmeta) virsma.
tapums Paveikta darbība, rezultāts --> tapt (1).
tapums Paveikta darbība, rezultāts --> tapt (2).
taujājums Paveikta darbība, rezultāts --> taujāt. Arī jautājums.
taukojums Paveikta darbība, rezultāts --> taukot (1).
taukojums Paveikta darbība, rezultāts --> taukot (2).
tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt (1).
tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt (2).
tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt (3).
tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt (5).
tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt (6).
tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt.
tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt.
tecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tecināt [1] (1).
tecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tecināt [1] (2).
tecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tecināt [1] (3).
tecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tecināt [1] (4).
tecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tecināt [2].
tēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1). Personu, vides, norišu u. tml. apraksts (parasti daiļdarbā).
tēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (2).
tēmējums Paveikta darbība, rezultāts --> tēmēt (1).
tēmējums Paveikta darbība, rezultāts --> tēmēt (2).
teoretizējums Paveikta darbība, rezultāts --> teoretizēt.
tepējums Paveikta darbība, rezultāts --> tepēt.
tēsums Paveikta darbība, rezultāts --> tēst [1] (1).
tetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt. Tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
tiepums Paveikta darbība, rezultāts --> tiept.
tievinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tievināt.
tīklojums Paveikta darbība, rezultāts --> tīklot (1).
tīklojums Paveikta darbība, rezultāts --> tīklot (2).
tīkojums Paveikta darbība, rezultāts --> tīkot.
tincinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tincināt.
tipizējums Paveikta darbība, rezultāts --> tipizēt (1).
tipizējums Paveikta darbība, rezultāts --> tipizēt (2).
tirdījums Paveikta darbība, rezultāts --> tirdīt (1).
tirdījums Paveikta darbība, rezultāts --> tirdīt (2).
tirzājums Paveikta darbība, rezultāts --> tirzāt.
tinums Paveikta darbība, rezultāts --> tīt (1). Priekšmets, kas ir izveidots, tinot kādu materiālu.
tinums Paveikta darbība, rezultāts --> tīt (2).
tonējums Paveikta darbība, rezultāts --> tonēt. Arī nokrāsa.
tralējums Paveikta darbība, rezultāts --> tralēt (1). Tralējot iegūtais (kā) daudzums.
tralējums Paveikta darbība, rezultāts --> tralēt (2).
transformējams Paveikta darbība, rezultāts --> transformēt, transformēties.
transponējums Paveikta darbība, rezultāts --> transponēt.
trāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (1).
trāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (2).
trāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (3).
trasējums Paveikta darbība, rezultāts --> trasēt (1).
trasējums Paveikta darbība, rezultāts --> trasēt (2).
traucējums Paveikta darbība, rezultāts --> traucēt (1).
traucējums Paveikta darbība, rezultāts --> traucēt (2).
trepanējums Paveikta darbība, rezultāts --> trepanēt.
tricinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tricināt.
triepums Paveikta darbība, rezultāts --> triept (1).
triepums Paveikta darbība, rezultāts --> triept (2).
triepums Paveikta darbība, rezultāts --> triept (3).
trinums Paveikta darbība, rezultāts --> trīt (1).
trūdējums Paveikta darbība, rezultāts --> trūdēt.
trunējums Paveikta darbība, rezultāts --> trunēt. Trupējums.
trupējums Paveikta darbība, rezultāts --> trupēt.
tulkojums Paveikta darbība, rezultāts --> tulkot (1). Attiecīgais teksts.
tulkojums Paveikta darbība, rezultāts --> tulkot (2).
tumsums Paveikta darbība, rezultāts --> tumst (1).
tumsums Paveikta darbība, rezultāts --> tumst (2).
tumsums Paveikta darbība, rezultāts --> tumst (3).
tumsums Paveikta darbība, rezultāts --> tumst (4).
turpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> turpināt (1).
turpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> turpināt (2).
turpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> turpināt (3).
tušējums Paveikta darbība, rezultāts --> tušēt (1).
tušējums Paveikta darbība, rezultāts --> tušēt (2).
tuvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tuvināt (1).
tuvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tuvināt (3).
tuvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tuvināt (4).
tvaicējums Paveikta darbība, rezultāts --> tvaicēt (1).
tvaicējums Paveikta darbība, rezultāts --> tvaicēt (2).
tvaikojums Paveikta darbība, rezultāts --> tvaikot (1).
tvērums Paveikta darbība, rezultāts --> tvert (1).
tvērums Paveikta darbība, rezultāts --> tvert (2).
tvērums Paveikta darbība, rezultāts --> tvert (3).
unificējums Paveikta darbība, rezultāts --> unificēt.
urbums Paveikta darbība, rezultāts --> urbt (1). Caurums, dobums, kas izveidots urbjot.
urbums Paveikta darbība, rezultāts --> urbt (2).
uzaicinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzaicināt.
uzasinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzasināt.
uzbangojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbangot (1).
uzbangojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbangot (2).
uzbarojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbarot.
uzbērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (1).
uzbērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (2). Attiecīgs celtniecības veidojums.
uzberzums Paveikta darbība, rezultāts --> uzberzt (2).
uzbiezējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbiezēt.
uzbiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbiezināt.
uzbirdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbirdināt.
uzbirums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbirt.
uzblāzmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzblāzmot.
uzblīdums Paveikta darbība, rezultāts --> uzblīst (2).
uzbraukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbraukt (1).
uzbraukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbraukt (2).
uzbrāzmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrāzmot.
uzbriedums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbriest (1).
uzbriedums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbriest (2).
uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (1).
uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (2).
uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (3). Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (4).
uzcenojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzcenot.
uzduļķojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzduļķot.
uzdzirkstījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzdzirkstīt.
uzganījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzganīt.
uzgleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzgleznot.
uzirdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzirdināt (1).
uzirdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzirdināt (2).
uzjautrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzjautrināt.
uzjundījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzjundīt.
uzkausējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkausēt.
uzklājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzklāt (1).
uzklājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzklāt (2).
uzkniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkniedēt.
uzkrāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāsot (1).
uzkrāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāsot (2).
uzkrājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāt (1).
uzkrājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāt (2).
uzkrājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāt (3).
uzlabojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlabot (1).
uzlabojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlabot (2).
uzlabojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlabot (3).
uzlādējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlādēt (1).
uzlādējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlādēt (3).
uzlaidums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlaist (5). Uzlaide.
uzlauzums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlauzt (2).
uzliekums Paveikta darbība, rezultāts --> uzliekt.
uzliesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzliesmot (1).
uzliesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzliesmot (2).
uzliesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzliesmot (3).
uzliesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzliesmot (4).
uzliesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzliesmot (5).
uzlikums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlikt (1).
uzlīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlīmēt.
uzlocījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlocīt.
uzlūgums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlūgt.
uzlūzums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlūzt.
uzmērījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmērīt (1).
uzmetums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmest (3).
uzmetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmetināt [1].
uzminējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzminēt (1).
uzmirdzējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmirdzēt (1).
uzmirdzums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmirdzēt (1). Uzmirdzējums (1).
uzmirdzējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmirdzēt (2).
uzmirdzums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmirdzēt (2). Uzmirdzējums (2).
uzmudinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmudināt.
uzmundrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmudināt.
uznesums Paveikta darbība, rezultāts --> uznest (1).
uzpildījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzpildīt.
uzpilējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzpilēt.
uzpilinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzpilināt.
uzplaiksnījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplaiksnīt.
uzplandījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplandīt.
uzplaukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplaukt (1).
uzplaukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplaukt (2).
uzplaukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplaukt (3).
uzplīvojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplīvot.
uzplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūdināt.
uzplūksnojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūksnot.
uzplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūst (2).
uzplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūst (4).
uzpūkojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzpūkot.
uzputinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzputināt.
uzputojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzputot (1).
uzputojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzputot (2).
uzrādījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzrādīt (1).
uzrādījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzrādīt (2).
uzrādījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzrādīt (3).
uzrādījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzrādīt (4).
uzrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> uzraut (4).
uzrūgums Paveikta darbība, rezultāts --> uzrūgt (1).
uzrūgums Paveikta darbība, rezultāts --> uzrūgt (2).
uzskaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzskaistināt (1).
uzskaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzskaistināt (2).
uzskaitījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzskaitīt (1).
uzskaitījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzskaitīt (2).
uzskalojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzskalot (1).
uzskalojums Paveiktā darbība, rezultāts --> uzskalot (2).
uzslāņojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzslāņot, uzslāņoties.
uzslavējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzslavēt.
uzsmidzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzsmidzināt (2).
uzspīdums Paveikta darbība, rezultāts --> uzspīdēt.
uzspīgojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzspīgot.
uzspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzspīlēt (1).
uzspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzspīlēt (2).
uzspolējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzspolēt.
uzstādinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzstādināt.
uzstādījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzstādīt (3).
uzsukājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzsukāt.
uzsvērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzsvērt (1).
uzsvērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzsvērt (2).
uzšķērdums Paveikta darbība, rezultāts --> uzšķērst.
uzšuvums Paveikta darbība, rezultāts --> uzšūt (2).
uzteikums Paveikta darbība, rezultāts --> uzteikt (1).
uztinums Paveikta darbība, rezultāts --> uztīt.
uzturējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzturēt (3).
uztvērums Paveikta darbība, rezultāts --> uztvert (1). Uztvere.
uzvedinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzvedināt.
uzvelvējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzvelvēt.
uzvedums Paveikta darbība, rezultāts --> uzvest (1).
uzvedums Paveikta darbība, rezultāts --> uzvest (2).
uzvilnījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzvilnīt.
uzviļņojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzviļņot.
uzvirmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzvirmot (2).
uzvirmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzvirmot (3).
uzvizmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzvizmot.
uzzaigojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzzaigot.
uzzalgojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzzalgot.
uzzibsnījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzzibsnīt.
uzzibšņojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzzibšņot. Uzzibsnījums.
uzzīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzzīmēt (1). Arī zīmējums.
vāciskojums Paveikta darbība, rezultāts --> vāciskot (1).
vāciskojums Paveikta darbība, rezultāts --> vāciskot (2).
vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (1).
vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (2).
vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (3).
vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (4).
vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (5).
vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (6).
vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (7).
vagojums Paveikta darbība, rezultāts --> vagot (1).
vagojums Paveikta darbība, rezultāts --> vagot (2).
vagojums Paveikta darbība, rezultāts --> vagot (3).
vainagojums Paveikta darbība, rezultāts --> vainagot (3).
vakcinējums Paveikta darbība, rezultāts --> vakcinēt.
vākums Paveikta darbība, rezultāts --> vākt (1).
vākums Paveikta darbība, rezultāts --> vākt (2).
vākums Paveikta darbība, rezultāts --> vākt (3).
valcējums Paveikta darbība, rezultāts --> valcēt.
vāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> vāpēt.
variējums Paveikta darbība, rezultāts --> variēt (1).
variējums Paveikta darbība, rezultāts --> variēt (2).
variējums Paveikta darbība, rezultāts --> variēt (3).
vārījums Paveikta darbība, rezultāts --> vārīt (1).
vārījums Paveikta darbība, rezultāts --> vārīt (2). Vārot gatavotais produkts, viela.
vaskojums Paveikta darbība, rezultāts --> vaskot.
vatējums Paveikta darbība, rezultāts --> vatēt.
veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (1).
veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (3).
veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (4).
veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (5).
veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (6).
veikums Paveikta darbība, rezultāts --> veikt (1). Tas, kas ir paveikts, izdarīts.
veikums Paveikta darbība, rezultāts --> veikt (2).
veikums Paveikta darbība, rezultāts --> veikt (3).
velēnojums Paveikta darbība, rezultāts --> velēnot.
vēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> vēlēt [2] (1). Izteikums, ar kuru ko vēl.
vēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> vēlēt [2] (2).
velmējums Paveikta darbība, rezultāts --> velmēt. Velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets.
vēlums Paveikta darbība, rezultāts --> velt (1).
vēlums Paveikta darbība, rezultāts --> velt (2).
vēlums Paveikta darbība, rezultāts --> velt (3).
veltījums Paveikta darbība, rezultāts --> veltīt (1).
veltījums Paveikta darbība, rezultāts --> veltīt (2).
vērojums Paveikta darbība, rezultāts --> vērot. Informācija, kas iegūta vērojot.
vērpums Paveikta darbība, rezultāts --> vērpt (1). Savērpto tekstilšķiedru kopums.
vērpums Paveikta darbība, rezultāts --> vērpt (3).
vērsums Paveikta darbība, rezultāts --> vērst [1] (1).
vērsums Paveikta darbība, rezultāts --> vērst [1] (2).
vērums Paveikta darbība, rezultāts --> vērt (1).
vērums Paveikta darbība, rezultāts --> vērt (2).
vērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> vērtēt (1).
vērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> vērtēt (2).
vērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> vērtēt (3).
vērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> vērtēt (4).
vēsmojums Paveikta darbība, rezultāts --> vēsmot (1).
vēsmojums Paveikta darbība, rezultāts --> vēsmot (2).
vedums Paveikta darbība, rezultāts --> vest (1).
vedums Paveikta darbība, rezultāts --> vest (6).
vēstījums Paveikta darbība, rezultāts --> vēstīt. Ziņojums, stāstījums.
vibrējums Paveikta darbība, rezultāts --> vibrēt.
vicinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vicināt.
viedējums Paveikta darbība, rezultāts --> viedēt (1).
viedējums Paveikta darbība, rezultāts --> viedēt (2).
vieglinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vieglināt (1).
vieglinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vieglināt (2).
vienādojums Paveikta darbība, rezultāts --> vienādot (1).
vienādojums Paveikta darbība, rezultāts --> vienādot (2).
vienkāršojums Paveikta darbība, rezultāts --> vienkāršot (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
vienkāršojums Paveikta darbība, rezultāts --> vienkāršot (2).
vienkāršojums Paveikta darbība, rezultāts --> vienkāršot (3).
vienošanās Paveikta darbība, rezultāts --> vienoties (1).
vilinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vilināt (1).
vilinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vilināt (2).
viltojums Paveikta darbība, rezultāts --> viltot (1).
viltojums Paveikta darbība, rezultāts --> viltot (2).
viļņojums Paveikta darbība, rezultāts --> viļņot (1), viļņoties (1).
viļņojums Paveikta darbība, rezultāts --> viļņot (2), viļņoties (2).
virknējums Paveikta darbība, rezultāts --> virknēt (1).
virknējums Paveikta darbība, rezultāts --> virknēt (2).
virmojums Paveikta darbība, rezultāts --> virmot (1).
virmojums Paveikta darbība, rezultāts --> virmot (2).
virmojums Paveikta darbība, rezultāts --> virmot (3).
virmojums Paveikta darbība, rezultāts --> virmot (4).
virpojums Paveikta darbība, rezultāts --> virpot [1].
vispārinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt. Spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts.
vijums Paveikta darbība, rezultāts --> vīt, arī vīties (1).
vulgarizējums Paveikta darbība, rezultāts --> vulgarizēt.
vulkanizējums Paveikta darbība, rezultāts --> vulkanizēt.
zādzība Paveikta darbība, rezultāts --> zagt.
zagums Paveikta darbība, rezultāts --> zagt. Nozagtā manta, vērtība.
zāģējums Paveikta darbība, rezultāts --> zāģēt (1).
zākājums Paveikta darbība, rezultāts --> zākāt. Zākas.
zēlums Paveikta darbība, rezultāts --> zelt (1).
zeltījums Paveikta darbība, rezultāts --> zeltīt. Zelta kārta, ar ko ir (kas) pārklāts.
zemējums Paveikta darbība, rezultāts --> zemēt.
acojums Paveikta darbība, rezultāts – acot.
zieķējums Paveikta darbība, rezultāts → zieķēt.
zilējums Paveikta darbība, rezultāts → zilēt (1).
zīlējums Paveikta darbība, rezultāts → zīlēt.
zīmējums Paveikta darbība, rezultāts → zīmēt (1). Attēls uz plaknes, kas veidots, piemēram, ar zīmuli, ogli, tušu.
zīmējums Paveikta darbība, rezultāts → zīmēt (2).
zondējums Paveikta darbība, rezultāts → zondēt (1).
zondējums Paveikta darbība, rezultāts → zondēt (3).
zonējums Paveikta darbība, rezultāts → zonēt (1).
zonējums Paveikta darbība, rezultāts → zonēt (2).
žāvējums Paveikta darbība, rezultāts → žāvēt (2). Žāvēts (parasti gaļas) izstrādājums.
žilbums Paveikta darbība, rezultāts → žilbt.
iztirzājums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> iztirzāt.
riņķojums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> riņķot (1).
riņķojums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> riņķot (2).
riņķojums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> riņķot (3).
riņķojums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> riņķot (4).
ritējums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> ritēt (1).
ritējums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> ritēt (2).
ritējums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> ritēt (3).
ritējums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> ritēt (4).
pielodējums Paveikta datbība, rezultāts --> pielodēt.
miglojums Paveikta. Darbība, rezultāts --> miglot (2).
stingums Paveiktai darbība, rezultāts --> stingt (1).
Pacelt ieroci Pavērst ieroci (pret ko). Sākt bruņotu cīņu.
Pacelt ieroci Pavērst ieroci (pret ko). Sākt bruņotu cīņu.
apgriezt Pavērst pretējā virzienā.
pavērsties Pavērst savu ķermeni ar seju (pret ko, uz ko u. tml.).
apgriezties Pavērsties pretējā virzienā. Refl. --> apgriezt [1] (2).
paviršība Paviršas, virspusīgas attieksmes, arī darbības rezultāts.
nekārtīgs Paviršs, nolaidīgs (piemēram, pret saviem pienākumiem). Tāds, kas neievēro disciplīnu.
pievērst Pavirzīt (skatienu) tā, lai redzētu (ko).
ačgārns Pavisam nepareizs.
pacere Pazare.
Izlaist no acīm Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
Izlaist no acīm (retāk no redzes loka) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
Izlaist no redzes loka (biežāk no acīm) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
Izlaist no redzes loka (biežāk no acīm) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
Pazaudēt prātu (arī saprātu) Pazaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
viga Pazeminājums (parasti šaurs, garens) starp ošiem.
Mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
Mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
Mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
Kāpt (arī mīt) ar (visiem) zābakiem (arī kājām) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
diverģence Pazīmju diferencēšanās (augiem un dzīvniekiem) evolūcijas gaitā.
publikācija Paziņojums ar preses, radio vai televīzijas starpniecību.
Atstāt (savu) adresi Paziņot (savu) adresi (parasti šķiroties).
afišēt Paziņot ar afišām. Darīt zināmu, reklamēt.
atsaukt Paziņot, ka (ziņa, vēstījums, paziņojums u. tml.) ir nepareizs, nepatiess.
pazīstams Pazīstamais cilvēks, ar ko (kādam) ir vai ir bijusi samērā cieša, arī biedriska saskare.
uzzīmēt Pazīt, arī atzīt par tāpatīgu (kādu ilgi neredzētu, pārvērtušos, arī nomaskējušos).
No (arī pēc) skata Pēc ārējā izskata. Pēc redzamām pazīmēm.
Eksistences cīņa, arī cīņa eksistences dēļ Pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi.
Eksistences cīņa, arī cīņa eksistences dēļ Pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi.
Zīlēt pēc rokas (arī delnas) Pēc delnas līnijām censties (kādam) paredzēt nākotni, arī noteikt pagātni.
sist Pēc galda spēles noteikumiem iegūt (pretinieka, partnera kārti, dambretes kauliņu, šaha figūru u. tml.).
pagānisms Pēc kristietības priekšstatiem - pirmskristietības un nekristīgo reliģiju kopums. Kāda no šīm reliģijām.
baletmūzika Pēc libreta sacerēts skaņdarbs, kam atbilstoši veidota horeogrāfiskā darbība.
Muzikālā drāma Pēc libreta uzbūves drāmai līdzīga opera ar nepārtrauktu simfonisku attīstību, bez noslēgtām ārijām, ansambļiem un koriem.
vaina Pēc likuma sodāms pārkāpums. Nosodāma rīcība, arī rīcība, kā dēļ rodas kas nevēlams, kādi sarežģījumi.
Izdzīt velnu (arī nelabo, nešķīsto garu, ļauno garu u. tml.) Pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem: panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
Izdzīt nelabo (arī velnu, nešķīsto garu, ļauno garu u. tml.) Pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem: panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
Izdzīt nešķīsto garu (arī velnu, nelabo, ļauno garu u. tml.) Pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem: panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
Izdzīt velnu (arī nelabo, nešķīsto garu, ļauno garu u. tml.) Pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem: panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
Pārdot (savu) dvēseli velnam Pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - atdot savu dvēseli velnam par kādiem, parasti materiāliem, labumiem.
Pārdot (savu) dvēseli velnam Pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem: atdot savu dvēseli velnam par kādiem, parasti materiāliem, labumiem.
stingt Pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā) stingam (3) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām.
sastingt Pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā), parasti pilnīgi, stingam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
rumulēt Pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
Pastarā diena Pēc reliģiskajiem priekšstatiem - diena, kad pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem.
dievs Pēc reliģiskiem priekšstatiem - pārdabiska augstākā būtne, kas radījusi pasauli un valda pār to.
providence Pēc reliģiskiem vai mītiskiem priekšstatiem - augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus. Arī iepriekšēja (kā) nolemtība.
Pasaules gals Pēc reliģiskiem vai mītiskiem priekšstatiem - pasaules bojāeja saskaņā ar dieva vai dievu gribu.
nošķīstīt Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvot no grēkiem, padarīt morāli tīru.
nošķīstīties Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvoties no grēkiem, padarīt sevi morāli tīru.
cerēties Pēc savstarpējas vienošanās cerēt uz apprecēšanos, kāzām.
Dīdīt pādi Pēc sena vārda došanas rituāla šūpot bērnu, celt to pretī saulei.
gaida Pēc skautu parauga dibinātas reakcionāras meiteņu organizācijas biedre.
algoritms Pēc stingri noteiktiem likumiem izdarāmu aprēķinu, darbību sistēma kāda rezultāta sasniegšanai.
nogrēkoties Pēc ticīgo priekšstatiem - izdarīt ko neatbilstošu reliģijas normām.
pēcimpresionists Pēcimpresionisma pārstāvis. Postimpresionists.
vivipārija Pēcnācēju radīšana, dīglim pilnīgi attīstoties mātes ķermenī (pretstatā dzimšanai no olas) - piemēram, zīdītājdzīvniekiem. Dzīvdzemdēšana.
pēcpusdiena Pēcpusdienas tērps Tērps, kas paredzēts valkāšanai pēcpusdienā.
metodika Pedagoģijas nozare, kas pētī kāda priekšmeta mācīšanas un skolēnu audzināšanas paņēmienus un metodes, kā arī sagatavo to ieviešanu praksē.
birokrātija Pedantiski formāla attieksme pret veicamajiem pienākumiem.
Gudrības zobs anat Pēdējais (trešais) lielais dzeroklis.
Gudrības zobs Pēdējais (trešais) lielais dzeroklis.
pēdējoreiz Pēdējo reizi.
peripetija Pēkšņa, parasti nozīmīga (darbības, norises, apstākļu) pārmaiņa, arī negaidīts sarežģījums.
Iesist (ies) galvā Pēkšņi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Izraisīties (par reibumu).
Iesist (ies) galvā Pēkšņi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Izraisīties (par reibumu).
Iesist (ies) galvā Pēkšņi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Izraisīties (par reibumu).
sašķīst Pēkšņi izjukt, nerealizēties (piemēram, par nodomiem, plāniem).
Izmest tirgū Pēkšņi neregulāri laist pārdošanā.
iekāroties Pēkšņi rasties kārei (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
Sist (arī sisties) galvā Pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Pēkšņi izraisīties (par reibumu).
Sisties (arī sist) galvā Pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Pēkšņi izraisīties (par reibumu).
Izmest tirgū Pēkšņi, neregulāri laist pārdošanā.
lēkt Pēkšņi, strauji virzīties prom (no kā), piemēram, pēc atsišanās pret ko (par priekšmetiem).
perturbācija Pēkšņs (parādības, norises u. tml.) normālās gaitas traucējums, sarežģījums.
zibenskarš Pēkšņs uzbrukums, kura mērķis ir gūt uzvaru pār pretinieku īsā laikā.
peldbiksītes Peldei paredzētas bikses. Peldbikses.
peldbikses Peldei paredzētas bikses. Peldbiksītes.
peldkurpes Peldei paredzēti apavi ar pagarinātu pleznveida apakšdaļu.
peldkostīms Peldei paredzēts apģērbs.
peldtērps Peldei paredzēts tērps.
peldplezna Peldēšanai paredzēti pleznām līdzīgi gumijas veidojumi, kurus velk kājās.
izpeldēties Peldēties un pabeigt peldēties. Noskaloties, nomazgāties, iegremdējoties ūdenī.
torpēda Peldošs plūdlīnijas zemūdens šāviņš, kam ir dzinējs un kas ir paredzēts kuģu vai krasta būvju iznīcināšanai.
virspeļņa Peļņa, kas pārsniedz (kādas nozares) vidējo peļņu.
papildpeļņa Peļņa, ko iegūst papildus iepriekš paredzētajai peļņai.
žurka Peļveidīgais grauzējs ar retu, parasti dzeltenīgi pelēku vai brūngani melnu, apmatojumu, smailu purnu un garu asti.
Personālā pensija Pensija, ko piešķir PSRS pilsoņiem par sevišķiem nopelniem revolucionārajā kustībā, valsts, sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā vai kultūrā, zinātnē, tehnikā.
Personālā pensija Pensija, ko piešķir PSRS pilsoņiem par sevišķiem nopelniem revolucionārajā kustībā, valsts, sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā vai kultūrā, zinātnē, tehnikā.
menstruācija Periodiska regulāra dzemdes asiņošana, ko izraisa cikliskas fizioloģiskas pārmaiņas sievietes organismā.
sinhrotrons Periodiskas darbības elektronu paātrinātājs ar mainīgu magnētisko lauku un pastāvīgu elektriskā lauka frekvenci.
modulēt Periodiski mainīt (kam) svārstību amplitūdu, frekvenci, fāzi lēnāk par šo svārstību periodu. Šādā veidā mainīt (svārstību amplitūdu, frekvenci, fāzi).
gadatirgus Periodiski organizēts (parasti starptautisks) pasākums, kur tirdzniecības organizācijas un rūpniecības uzņēmumi, komersanti, rūpnieki vairumā pārdod un iepērk dažādas preces pēc izstādītajiem paraugiem.
žurnāls Periodisks izdevums (brošūras vai grāmatas veidā), kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
mēnešraksts Periodisks izdevums, kas iznāk reizi mēnesī.
biļetens Periodisks izdevums, kurā parasti atspoguļoti kādas iestādes vai organizācijas darba rezultāti.
orgāns Periodisks preses izdevums (piemēram, laikraksts, žurnāls).
gadagrāmata Periodisks tematisks izdevums, kas iznāk reizi gadā.
Klīniskā nāve Periods no samaņas zuduma, sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam.
Klīniskā nāve Periods no samaņas zuduma, sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam.
iepirkties Pērkot iegādāties (produktus, preces u. tml.).
iepirkties Pērkot iegādāties produktus, preces u. tml.
iepirkt Pērkot sagādāt, iegādāt (parasti daudz, arī krājumam, rezervei).
normāle Perpendikuls pret pieskari vai pieskarplakni, kas ir novilkts pieskaršanās punktā.
adresāts Persona, iestāde, kam adresēts pasta vai telegrāfa sūtījums.
adresants Persona, iestāde, kas adresē kādam pasta vai telegrāfa sūtījumu. Nosūtītājs.
Partijas kandidāts Persona, kam rit partijas statūtos paredzētais pārbaudes laiks pirms uzņemšanas par partijas biedru.
Partijas kandidāts Persona, kam rit partijas statūtos paredzētais pārbaudes laiks pirms uzņemšanas par partijas biedru.
partizāns Persona, kas ietilpst bruņoto spēku sastāvā un cīnās pret pretinieku tā okupētajā teritorijā. Arī pretošanās kustības dalībnieks.
patrons Persona, kas ir noslēgusi patronēšanas līgumu par bāreņa audzināšanu savā ģimenē.
students Persona, kas mācās augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
ekspeditors Persona, kas nodarbojas ar (dokumentu, preču u. tml.) nosūtīšanu.
uzurpators Persona, kas prettiesiski sagrābusi varu vai piesavinājusies cita tiesības uz kaut ko.
konsignants Persona, kas realizē savas preces ārzemēs ar konsignatora starpniecību.
repatriants Persona, ko repatriē vai kas repatriējas.
kaitnieks Persona, kuras ļaunprātīgā darbība vai bezdarbība ir vērsta pret valsts un sabiedrības interesēm un kura ir pakļauta kriminālatbildībai.
regresants Persona, organizācija u. tml., kas izvirza kādai citai personai, organizācijai u. tml. regresa prasību.
regresāts Persona, organizācija u. tml., pret kuru izvirza regresa prasību.
galvasnauda Personas nodoklis, ko, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, maksāja katrs pavalstnieks, izņemot privileģēto šķiru, kārtu un profesiju piederīgos.
vaina Personas psihiskā attieksme pret savu prettiesisko nodarījumu un tā sekām.
paklausība Personības, rakstura īpašība, kam raksturīga pakļaušanās bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
serviss Personisko automobiļu tehniskās apkopes, remonta sistēma; attiecīgā iestāde, uzņēmums.
prezidijs Personu grupa, kas ir ievēlēta (kongresa, sapulces, sēdes) vadīšanai. Vieta, kas ir paredzēta šādai personu grupai.
sinode Pētera nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas lietas Krievijā.
zondāža Pētīšana ar īpašām metodēm (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
noskaidroties Pētīšanas, informācijas vākšanas rezultātā tikt izzinātam, izprastam.

re citās vārdnīcās:

Tēzaurs

re¹

re²

MLVV

re¹

re²

MEV