Paplašinātā meklēšana

Meklējam pār.

Atrasts vārdos (557):

Atrasts vārdu savienojumos (122):

Atrasts skaidrojumos (10000+):

(No)slēpt, arī bāzt (visus) galus ūdenī pareti (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
(No)slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
(Ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu).
(Ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā) (Ne)pārstāt skatīties (uz ko).
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
Darīt (arī nodarīt, padarīt) gauži novec (no)darīt pāri.
Turēt (arī saturēt) grožos (no)turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
(Pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
(Pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
(Pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(Pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(Pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(Pār)iet pušu (pār)plīst.
Sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
Akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
Jurģu (arī Jura) diena 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka.
Jurģu (arī Jura) diena 23. aprīlis, kad pāriet uz citu nomas vai darba vietu.
abatija Abata pārvaldītais klosteris kopā ar šim klosterim piederošo teritoriju.
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
abstrakcionists Abstrakcionisma pārstāvis.
kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
momentāns Acumirklīgs. Ļoti ātri pārejošs.
lederīns Ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
segāda Ādas izstrādājums (kā) pārsegšanai.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai).
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
papula Ādas, gļotādas pārveidojuma mezglveida elements.
patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus.
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns).
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs). Celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
Valču krēsls Agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai.
Šķidrs agregātstāvoklis Agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amortums.
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu).
pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārairēties Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku. _imperf._ Lakot ciet.
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
kompilācija Aizgūšana, pārņemšana bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidotais darbs.
kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidot (kādu darbu).
noslīkt Aiziet bojā pārmērīga mitruma dēļ (par augiem).
aizture Aizkavējums, pārtraukums (kādā procesā).
atrauties Aizkļūt prom (no kādas vietas), pārtraucot kādu darbu.
prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
Izkūpēt no galvas (arī no prāta) Aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
Izkūpēt no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
Iziet (arī izkrist) no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt but apziņa.
Iziet (arī izkrist) no galvas (arī no prāta) Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
Izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
Iziet (arī izkrist) no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā). Izvirzīties (4).
aizķepināt Aizpildīt, arī pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizķepēt Aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu. Aizķepināt. _imperf._ Ķepēt ciet.
drudzis Aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam).
liesmains Aizrautīgs, dedzīgs. Spēcīgs (par pārdzīvojumu).
aizstāvēt Aizsargāt (kādu) pret fiziskiem pārdarījumiem.
aizstāvēties Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem. Enerģiski pretoties.
aizmiglot Aizsegt, pārklāt (acis), traucējot, pavājinot iespēju saredzēt.
aizķert Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties).
Vest lietu (arī prāvu) Aizstāvēt vai pārstāvēt kādu personu tiesu lietās.
pārstāvēt Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu).
aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu).
salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
aizstiept Aizvest, nogādāt (parasti, pārvarot pretestību, pierunājot u. tml.).
Akciju kurss Akciju cena, par kuru tās pērk un pārdod vērtspapīru biržā.
akmeists Akmeisma pārstāvis.
švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks.
švaukstīgs Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs.
izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
Pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs).
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes).
izkāpinājums Aktivizēta darbība, kas tuvojas pārspīlējumam.
kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekme.
travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti. Attiecīgais lomu ampluā.
elektroakustika Akustikas nozare, kas pētī elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi.
patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu. Šīs ierīces raidītās skaņas.
radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas.
toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada kapitālistisku uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību.
saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana.
traverss Alpīnismā - virzīšanās pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas.
stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
apalvojums Alvas kārta, ar ko pārklāta priekšmeta virsma.
alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai.
skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra skursteņus, krāsnis, arī pārzina to stāvokli.
maģistrāts Amatpersona (dažu valstu tiesu iestādēs, valsts iestādēs, pilsētas valdē, pārvaldē).
staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši.
mantzinis Amatpersona (kapitālistiskajās zemēs), kas glabā un pārzina valsts kasi.
mantzinis Amatpersona (rotā, baterijā u. tml.), kas pārzina mantnīcu (3).
fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu. Cilvēks, kas ko vada, pārzina.
kasieris Amatpersona, kas pārzina kasi. Amatpersona, kas pārdod biļetes (kasē, arī satiksmes līdzeklī).
administrators Amatpersona, kas veic noteiktus pārvaldes uzdevumus.
panamerikānisms Amerikas Savienoto Valstu ekspansionistiska politika, kuras mērķis ir pakļaut savai kundzībai visas pārējās Amerikas valstis.
likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
greifs Antīkajā mitoloģijā - spārnots lauva ar ērgļa galvu.
galva Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt).
krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām.
magnetogrāfs Aparāts debess ķermeņa magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās. Radiouztvērējs, radioaparāts.
radioaparāts Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās. Radiouztvērējs.
signālaparāts Aparāts signālu (1) radīšanai un pārraidei.
komutators Aparāts, ar ko ieslēdz, atslēdz, pārslēdz elektrisko ķēdi.
radiotehnika Aparātu, ierīču, iekārtu u. tml. kopums, ar kuriem rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus.
radioaparatūra Aparatūra radioviļņu noraidīšanai, pārveidošanai, uztveršanai.
radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
signālaparatūra Aparatūra signālu (1) radīšanai un pārraidei.
videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai.
apārds Apārnis.
laidenis Apārnis.
apsūnot Apaugt, pārklāties ar sūnu.
bruņuautomobilis Apbruņots, ar metāla plākšņu aizsargsegumu pārklāts automobilis.
apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no visām pusēm, vietumis).
durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu.
satraps Apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
Virspilskunga tiesa Apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs.
eparhija Apgabals, kas atrodas bīskapa pārziņā (pareizticīgo baznīcā).
satrapija Apgabals, province, ko pārvalda satraps.
izmitināt Apgādāt ar pārtiku (cilvēkus). Izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku).
Dot maizi Apgādāt, nodrošināt ar pārtiku (parasti vecumdienās).
apcirpt Apgriezt, saīsināt (spārnus).
piesavināties Apgūt, iemācīties, arī pārņemt.
piesavināt Apgūt, iemācīties, arī pārņemt. Piesavināties (2).
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
hipertrofija Apjoma pārmērīga palielināšanās (muskuļiem, orgāniem).
hipotrofija Apjoma pārmērīga samazināšanās (muskuļiem, orgāniem).
apcukurot Apkaisīt, pārklāt ar cukuru.
cits Apkārtējie, pārējie (pretstatā kam vienam, noteiktam).
komprese Apliekamais, pārsējs, ko uzliek ārstnieciskā nolūkā.
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
pārsiet Aplīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
paralakse Aplūkojamā priekšmeta šķietamā perspektīvā nobīde, pārvietošanās, ko izraisa novērošanas punkta maiņa.
pārlūkot Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko). Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko) vēlreiz, no jauna.
permutēt Apmainīt, pārstatīt (kā) elementus.
aptvert Apņemt no visām pusēm, pārņemt (par uguni, siltumu, skaņām u. tml.).
apstrāvot Apņemt, aptvert, pārņemt (par idejām, jūtām, noskaņām u. tml.).
apskaut Apņemt, pārņemt (par gaisu, tumsu, aukstumu u. tml.).
apskaut Apņemt, pārņemt (par uguni, ūdeni).
apdvest Apņemt, pārņemt (parasti par jūtām, noskaņām).
ieskaut Apņemt, pārņemt (piemēram, par tumsu, miglu).
pārjozt Apņemt, savilkt, pārsiet (piemēram, ar jostu, siksnu).
apziedēt Appelēt, pārklāties ar pelējumu.
uzplūst Applūst, pārplūst (par vietu).
saprecēties Apprecēties (parasti par vienu pāri vai vairākiem pāriem).
kukaiņappute Appute, kurā ziedputekšņus pārnes kukaiņi.
shēma Apraksts, izklāstījums, attēlojums vispārīgajās, galvenajās līnijās. Arī skice, pirmuzmetums.
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
ziņa Aprūpē, gādībā, arī pārziņā, arī stāvoklī, kad (kas) ir atkarīgs (no kāda, no kā).
piesegt Apsegt, pārklāt, parasti uz neilgu laiku.
sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
inspekcija Apskate, pārbaude.
pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko).
pārskatīt Apskatot, izskatot pārbaudīt.
apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.).
izmest Apslāpēt, pārvarēt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā izpausmi).
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas. Rīcības cēlonis.
pasolīt Apsolīt (ko), parasti nepārliecinoši, nedroši.
šaust Apspiest, mākt, darīt pāri.
šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri.
valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
bēdas Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību.
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi. Pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
Konfirmēt līgumu Apstiprināt līgumu augstākajā valsts pārvaldes orgānā.
pārstrādāt Apstrādājot pārveidot par ko citu.
iesalot Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
pārtapt Apstrādes, pārveidošanās procesā kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu.
aizzilējis Apsūbējis, pārklājoties, piemēram, ar putekļiem.
apspaidīt Aptaustīt, pārbaudīt, spaidot (visapkārt vai vietumis).
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
aptiekārs Aptiekas pārzinis vai īpašnieks. Aptiekas darbinieks.
pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju (brūci, ķermeņa daļu).
Lēkt uz auguma Apvainot, arī darīt pāri.
Uzlēkt uz auguma Apvainot, arī darīt pāri.
Tikt galā (pašam) ar sevi Apvaldīt, pārvarēt izjūtas, atgūt pašsavaldīšanos.
apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt, parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek pārvarēts (piemēram, kas nevēlams).
apziņa Apzināšanās, pārliecība (par ko), arī izjūta.
izjust Apzināti (parasti dziļi) pārdzīvot (jūtas).
sajust Apzināti (parasti dziļi) pārdzīvot (jūtas). Izjust (1).
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu). Pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
izjust Apzināties, izprast (piemēram, kādu faktu) un pārdzīvot.
nojēgums Apzināts, arī vispārināts priekšstats. Arī jēdziens.
transports Ar (kā) pārvadāšanu saistīto darbību kopums.
sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Samaisīt.
uzbrukt Ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
ilgspora Ar biezu apvalku pārklāta spora.
čūlains Ar čūlām pārklāts. Tāds, kas čūlo (1).
čulgains Ar čulgām pārklāts.
darvains Ar darvu notriepts, arī pārklāts.
fotoplate Ar fotoemulsiju pārklāta stikla plate fotografēšanai.
plate Ar fotoemulsiju pārklāts taisnstūrveida stikla gabals fotografēšanai; fotoplate.
Nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu Ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Nogrozīt galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Šūpot (arī grozīt) galvu Ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Grozīt (arī šūpot) galvu Ar galvaskustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tiek pārcelts (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
nokulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
Ģipša pārsējs Ar ģipsi piesūcināts pārsējs.
nomākt Ar intensīvu skaņu, smaržu panākt, ka (kāda cita skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama, pārspēta intensitātē.
pārbaudīt Ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai.
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā). Ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
noslēgt Ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību.
pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīmu. Ar īpašu ietaisi pārmainīt (darbības režīmu), piemēram, ierīcei, iekārtai.
potlente Ar īpašu lipīgu masu pārklāta lente potējuma vietas apsiešanai.
Asējuma plate Ar īpašu necaurlaidīgas vielas kārtu pārklāta metāla plate, uz kuras pārnes zīmējumu.
Asējuma plate Ar īpašu necaurlaidīgu vielas kārtu pārklāta metāla plāte, uz kuras pārnes zīmējumu.
Ar vaļēju (arī pavērtu) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
Ar pavērtu (arī vaļēju) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
Ar vaļēju (arī pavērtu) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
pārstudēt Ar jauniem mēģinājumiem, vairāk vai mazāk koriģējot, pārveidot (jau iepriekš izrādītu iestudējumu).
kārpīt Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
pārkomandēt Ar komandu, rīkojumu u. tml. pārvietot (kādu uz kurieni, pie kā, kur).
tarēt Ar kontrolaparātiem pārbaudīt (aparāta, ierīces u. tml.) rādījumus, precizēt (tās) skalas iedaļu vērtības.
lēkšus Ar lēcienu (pārvarēt kādu šķērsli, attālumu u. tml.).
uzlēkt Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
pārmocīt Ar lielām grūtībām pārdabūt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārmocīt Ar lielām grūtībām pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
Ar (savas) sirds asinīm Ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
Ar (savas) sirds asinīm Ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
pārmest Ar metienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur). Pārsviest (3).
pārmest Ar metienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko). Pārsviest (1).
zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
vadīt Ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
cerēt Ar noteiktu pārliecību gaidīt, arī paredzēt (ko).
Ar līkumu Ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties).
pieņemt Ar oficiālu rīkojumu uzsākt (piemēram, iestādes, grupas) vadību. Saņemt savā pārziņā, vadībā (piemēram, transportlīdzekli).
noteikti Ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt).
gulgot Ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju).
gulgt Ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju).
aizgūtnēm Ar pārtraukumiem. Laiku pa laikam.
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu).
pārstiept Ar pūlēm pārnest (uz kurieni, pie kā, kur u. tml.).
pārstiept Ar pūlēm pārnest, pārdabūt (pāri kam, pār ko).
stiept Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest).
stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest). Stiept (4).
atkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) - parasti no attālas vietas.
aizkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties. Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
kulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
pakulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu).
pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī ķepuroties, spārdīties.
Piedot grēkus rel Ar reliģisku rituālu, reliģiskām darbībām noņemt atbildību par reliģisko normu pārkāpumiem.
atslēga Ar roku darbināms kontakta slēdzis elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un pārtraukšanai.
atrunāt Ar runāšanu mudināt, lūgt, pārliecināt (kādu), lai ko nedara.
Biezpiena maize Ar saldu biezpiena masu pārklāta plātsmaize.
solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piemēram, par dīzeļdegvielu.
drāma Ar satricinošiem pārdzīvojumiem saistīts notikums.
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
nerrot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību.
Nojaukt (arī nodedzināt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
Sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī). Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts. Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
pavirzīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kāds, kas) pārvietojas (kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu.
apēnot Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt. Aizēnot, aptumšot.
iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku). Tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
pārsist Ar sitienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārslidināt Ar slīdošu kustību pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārslīdēt Ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem.
Kamanu ceļš Ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
Kamanu ceļš Ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
Ragavu ceļš Ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar ragavām.
grūsties Ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā), pārtrūkstot saistījumam.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu). Vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to). Stumdīt.
pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību pārlēkt, pārkrist u. tml. (pāri kam, pār ko).
lauzties Ar spēku, pārvarot pretestību, plūst (piemēram, par vēju, tvaikiem).
pārspert Ar spērienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
saspiest Ar spiedienu pārveidot par ko.
pārspļaut Ar spļāvienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
spridzināt Ar sprādzienu graut, daļīt, pārvietot, arī iznīcināt.
apspiest Ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju).
spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
pārmest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
pārsviest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
pierauties Ar strauju kustību pārmainīt ķermeņa stāvokli.
pārsviest Ar sviedienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārsviest Ar sviedienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest (1).
pārsviesties Ar sviedienu, tikt pārvirzītam (pāri kam, pār ko).
nosvilpt Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
nosvilpot Ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
nošņākt Ar šņākoņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
nošvirkstēt Ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa. Šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
skaldīt Ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā. Šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko).
pārtriekt Ar triecienu pārgāzt (pāri kam, pār ko). Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) pārgāžas (pāri kam, pār ko).
izšaut Ar troksni pārplīst (piemēram par riepu, balonu).
nogāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pār traukt šķirisko diktatūru.
gāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
iegalvot Ar vārdiem pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
Dot triecienu (arī prettriecienu) Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
vējdzirnavas Ar vēju darbināma ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
aizvērpt Ar virpuļveida kustībām (ko) pārklāt.
nokravāties Ar visu iedzīvi pārvietoties, pārvākties lejā (no kurienes, kur, uz kurieni u. tml.).
Līdz (pašiem) sirds (arī dvēseles) dziļumiem (arī līdz sirds dibenam sar.) Ar visu savu būtni, ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust u. tml.).
Līdz dvēseles (arī sirds) dziļumiem Ar visu savu būtni. Ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust).
Līdz sirds (arī dvēseles) dziļumiem Ar visu savu būtni. Ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust).
Pārmest (arī aizmest) krustu (arī krusta zīmi) (priekšā) Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
Mest krustu (priekšā) Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
krustīties Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
Apzīmēt ar krustu (arī ar krusta zīmi), arī (pār)mest krustu, arī (aiz)mest krustu (priekšā) Ar žestu veidot šādu zīmi (pār kādu, pār ko).
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
cauri Ārā no kā (pārvarot kādu šķērsli).
virspuse Ārējā (kā) puse (9), pār kuru augstāk (kas) paceļas, izvirzās, atrodas, noris, (ko) paceļ, izvirza.
putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemēram, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
ārišķība Ārēji efekti, pārspīlējumi.
skēna Arhitektonisks elements antīkajā teātrī - sākotnēji aktieru pārģērbšanās vieta, vēlāk aktieru spēles laukums.
arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus.
svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku).
pompa Ārišķīgs, pārmērīgs svinīgums, greznums.
urrāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms. Urāpatriotisms.
urāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms. Urrāpatriotisms.
sprukstiņš Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis.
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
brīnums Ārkārtējs notikums, kas (pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem) norisinās pārdabisku spēku ietekmē.
neprātīgs Ārkārtīgs, pārmērīgs.
velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
Simptomātiskie līdzekļi Ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
Ārstnieciskais darba profilaktorijs Ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai.
akreditēšanās Ārvalsts diplomātiskā pārstāvja pilnvaru iesniegšana, stājoties amatā.
devīze Ārzemju valūtā izrakstīts pārvedams vekselis. Čeks vai maksājuma uzdevums, kas samaksājams ārzemēs.
ērkšķis Asa lapas pielape vai vasas pārveidne.
Karstas asaras Asaras, ko izraisījis spēcīgs, parasti sāpīgs, pārdzīvojums.
izasarot Asarot un pārstāt asarot.
pielipe Asarveidīgo kārtas jūras zivs, kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni.
asknaibles Asas knaibles (piemēram, stiepļu pārkniebšanai).
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
Mesties virsū Asi pārmest, asi nosodīt.
brukt Asi pārmest, kritizēt.
galvenais Atbildīgais (pēc amata, stāvokļa), tāds, kas ko vada, pārzina.
spilvendrāna Atbilstoši spilvena formai pašūts (parasti kokvilnas, lina) pārvalks. Spilvena pārvalks.
Palaist sveikā Atbrīvot, nenodarot pārestību.
Palaist sveikā Atbrīvot, nenodarot pārestību.
attapties Atbrīvoties (no kāda pārdzīvojuma), atgūt (skaidru apziņu). Atjēgties, atgūties.
pazemināt Atcelt no ieņemamā amata un pārcelt zemākā amatā.
atšķelt Atdalīt, nošķirt savrup (kādu no pārējiem). Atšķirt.
Ķēmoties pakaļ Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
Ķēmoties pakaļ Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
pakaļķēmoties Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
kariķēt Atdarināt apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību).
izdot Atdot atpakaļ (naudas) pārpalikumu pēc samaksas.
timpānija Atgremotajā dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timparūts.
timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timpānija.
repatriēties Atgriezties dzimtenē (par karagūstekņiem, emigrantiem, bēgļiem, pārvietotām personām).
atkopties Atgūt labklājību, panākt uzplaukumu (parasti pēc materiālu grūtību pārvarēšanas).
atjēgties Atgūt pašsavaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma).
atžirgt Atgūties (pēc pārdzīvojuma).
reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, intensitātes mazināšanās) - par laikapstākļiem.
atdzemdināt Atjaunot (kādu sabiedriskās dzīves parādību), parasti pārvarot grūtības.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
atskurbt Atjēgties (pēc spēcīga pārdzīvojuma).
atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest, izveidot. Panākt, ka no jauna stājas spēkā (pēc pārtraukuma).
reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
reinficēties Atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
bļaustīties Atkārtoti, ilgāku laiku (ar pārtraukumiem) kliegt. Klaigāt.
pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu). Atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā).
grēksūdze Atklāta atzīšanās kādā nodarījumā un savu pārkāpumu nožēlošana.
soliflukcija Atkusušos, pārmitras grunts, augsnes lēna slīdēšana pa sasaluma virsmu lēzenās nogāzēs.
atlikas Atlikumi, pārpalikumi.
apsūdzēt Atmaskojot, pārmetot vērsties (pret ko) ar nosodījumu.
Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
stratopauze Atmosfēras pārejas slānis starp stratosfēru un mezosfēru.
ieslodzīt Atņemt brīvību, iespēju pārvietoties.
Iekšējā konversija Atoma kodola pāreja no ierosināta stāvokļa stāvoklī ar mazāku enerģiju.
radikālis Atoms vai atomu grupa, kurā ir nesapārots elektrons vai nesapāroti elektroni.
kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
reakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
radioaktivitāte Atomu kodolu spontāns sabrukšanas process, kura rezultātā tie pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa atomu kodolos.
atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā darbā).
pīppauze Atpūtas brīdis, neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai.
izgājiens Ātra pārvietošanās no kāda stāvokļa kādā virzienā (piemēram, hokejā, paukošanā).
birums Ātra, nepārtraukta (skaņu, vārdu, teikumu) plūsma.
notvert Atrast un aizturēt (piemēram, likuma pārkāpēju).
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem).
krist Atrasties (uz kā, pāri kam) - par ēnu.
karāties Atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā).
Justies kā uz nāvi notiesātam Atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes.
snaust Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā. Atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
Griezties kā vāverei ritenī Atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
Griezties (arī skriet) kā vāverei ritenī Atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
atskriet Ātri atgriezties, pārrasties (no kurienes).
aizņirbēt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
pārskriet Ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām. Ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
atķert Ātri papildināt, turpināt (pārtraukto sarunu, stāstījumu, domu).
aplidot Ātri parādīties, kļūt redzamam, pārslīdēt (par smaidu).
pārsprukt Ātri pārbēgt (pāri kam, pār ko).
pārskriet Ātri pārbraukt (pāri kam, pār ko).
pārcilpot Ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko) - par cilvēku.
pārlingot Ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko).
pārcilpot Ātri pārnākt, pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
pārtvert Ātri pārņemt, izņemt (ko) no cita rokām.
apskriet Ātri pārskatīt (apkārtējo) - par acīm, skatienu. Ātri apskatīt.
pārlikties Ātri pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārlobt Ātri pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārrikšot Ātri pārskriet (par cilvēku).
pārlikties Ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
pārlobt Ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
pārlikt Ātri pārskriet.
pārskriet Ātri pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā).
Ieskriet (arī saskrieties) krūtīs Ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu). Pēkšņi sastapties (ar kādu).
Sadurties (arī saskrieties, ieskriet) krūtīs Ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu). Pēkšņi sastapties (ar kādu).
Saskrieties (arī sadurties, ieskriet) krūtīs Ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu). Pēkšņi sastapties (ar kādu).
ieskriet Ātri pārvietojoties, atsisties (pret šķērsli).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
pārskriet Ātri pārvietojoties, veikt (kādu attālumu).
pārsviest Ātri pārvietot (uz citu vietu) - piemēram, karaspēku, tā tehniku.
traukt Ātri pārvietot, parasti vest, nest (ko).
skriet Ātri pārvietoties (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, mākoņiem).
skriet Ātri pārvietoties no viena objekta uz citu (par skatienu).
pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par parādībām dabā, piemēram, veļu.
pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
pārskriet Ātri pārvirzīties (platībai, teritorijai) - par vēju, mākoņiem u. tml.
pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
pārmesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko).
pārsviesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko). Pārmesties (1).
Pārskriet ar acīm Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
Pārskriet ar acīm (arī ar skatienu) Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
Pārskriet ar skatienu (arī ar acīm) Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
Pārlaist acis Ātri vai pavirši pārskatīt.
Pārlaist skatienu (arī acis) Ātri vai pavirši pārskatīt.
Pārlaist skatienu (arī skatu, acis) Ātri vai pavirši pārskatīt.
Pārlaist skatu (arī skatienu, acis) Ātri vai pavirši pārskatīt.
traukt Ātri virzīt, pārvietot (par parādībām dabā, parasti par vēju, straumi).
triekties Ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
mesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu. Mesties (2).
triekties Ātri virzīties, parasti, pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
pucēt Ātri virzīties, pārvietoties.
nobērt Ātri, nepārtraukti šaut un pabeigt šaut (parasti šāvienu kārtu).
ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties. Iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
pārdrāzties Ātri, steiga pārskriet, pārbraukt (mājas, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
iedrāzties Ātri, steigā pārvietojoties, neviļus, negribēti atsisties (pret šķērsli).
pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pāriet (pāri kam, pār ko).
pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (pāri kam, pār ko).
atgremot Atrīt (barību) no acekņa atpakaļ mutē un pamatīgi sakošļāt (par pārnadžiem).
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, nošķirt (to no pārējā). Aptvert, ietvert. Norobežot.
apdegt Atrodoties augstā temperatūrā, no virspuses pārogļoties (parasti par cepamiem ēdieniem).
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem).
traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli). Arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem).
torakoplastika Atsevišķu ribu izoperēšana, lai pārveidotu krūšu kurvja formu.
landtāgs Atsevišķu teritoriju ievēlēts pārstāvniecības orgāns (piemēram, Vācijas Federatīvajā Republikā). Likumdošanas orgāns (Austrijā).
pauzēt Atskaņojot skaņdarbu, pārtraukt skanējumu atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
aizstāvēties Atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus, pārmetumus. Attaisnoties.
šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku).
izolēt Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības.
āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs. Tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
atkāpties Atteikties no (grūtību) pārvarēšanas, no cīņas, nepretoties.
pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
kariķēt Attēlot (mākslas darbā) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
uzskicēt Attēlot, aplūkot (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes. Attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmotelevīzija.
kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmovīzija.
saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana (ar kādu valsti, iestādi, personu).
pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga sevišķa (pat pārmērīga) cieņa un mīlestība. Šīs attieksmes izpausme.
nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicinājums.
nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicināšana.
fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
Pamest aiz muguras Attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus.
Pamest aiz muguras Attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus.
progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli. Likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām).
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piemēram, procesam, darbībai, uzskatam, idejai). Tieksme (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli).
izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
kūņoties Attīstīties, pārvērsties.
pārkūņoties Attīstoties pārveidoties par kūniņu.
pārtrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
uztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā.
ieiet Attīstoties, pārveidojoties pāriet (jaunā stadijā, stāvoklī).
izpaust Atveidot, attēlot (parasti mākslas darbā, piemēram, domas, pārdzīvojumus). Atklāt (4).
nosliekt Atvēlēt, atdot (kādam, piemēram, daļu. no pārtikas).
attālināt Atvirzīt, pārvietot (ko) tālāk, lielākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
Ņemt uz sevi vainu (arī nodarījumu, pārkāpumu u. tml.) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
Uzņemties vainu (uz sevi) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
Ņemt uz sevi vainu, arī uzņemties vainu (uz sevi) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls. Izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai.
homotransplantācija Audu vai orgāna pārstādīšana no viena cilvēka organisma cita cilvēka organismā.
līķauts Auduma gabals, ko pārklāj mirušajam zārkā.
panama Auduma pinums ar vienādu šķēru un audu pārsedzu skaitu.
rožceliņš Auduma tehnika, kam raksturīgs pārveidots trinīša pamatsējums un sīkrakstainas joslas.
ripss Audums ar šķērsvirziena, garenvirziena vai diagonālām rievām, kas veidojas no pagarinātām audu vai šķēru pārsedzām.
vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
segaudums Audums, kas paredzēts (kā, parasti mēbeļu) pārsegšanai, pārvilkšanai.
virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrāna (1).
virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrēbe (1).
izmēģināt Audzējot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
pārveidne Auga daļa, kas ir radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
potzars Auga dzinums, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
potpumpurs Auga zara daļa ar spēcīgu pumpuru, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
kultūraugi Augi, kas no savvaļas apstākļiem ir pārvietoti uz cilvēka sagatavotu vietu, tiek kopti, uzlaboti.
pārstiepties Augot izstiepties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
pārlīkt Augot nolīkt pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko).
pāraugt Augot pārsniegt (kādu, retāk ko) garumā (par cilvēku).
pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti, nomācot, traucējot (tā) attīstību.
pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem).
lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem.
pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku).
aizaugt Augot, pārveidojoties sašaurināties vai pilnīgi aizsprostoties.
raganzāle Augs ar pārdabiskām īpašībām.
ērkšķis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes.
potējums Augs, kam ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
prefekts Augsta pārvaldes amatpersona (senajā Romā).
gubernators Augstākā amatpersona, metropoles varas pārstāvis kolonijā.
vēstniecība Augstākā pastāvīgas darbības diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā.
vēstnieks Augstākā ranga diplomātisks pārstāvis citā valstī.
ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu.
ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (Britu impērijas domīnijās).
kronis Augstākais sasniegums. Tas, kas ir pārāks par ko citu.
ārieši Augstākās (ziemeļu) rases pārstāvji (pēc rasisma teorijas).
neiroze Augstākās nervu sistēmas darbības funkcionāli traucējumi, ko izraisījis psihisks pārdzīvojums.
sakne Augstāko augu veģetatīvais orgāns, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
vienādkājvēži Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki.
vienādkāji Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki. Vienādkājvēži.
vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
intendants Augsts pārvaldes ierēdnis (Francijā).
augša Augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri). Pretstats apakša.
sklerenhīma Augu audi, kas sastāv no biezām, parasti pārkoksnētam, atmirušām šūnām.
vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
olīva Augu dzimta, kurā ietilpst koki vai krūmi ar vienkāršām vai saliktām lapām un augli - pogaļu, kauleni, spārnaino riekstiņu vai ogu.
meristēma Augu embrionālo šūnu grupa - veidotājaudi, kas strauji dalās un izveido visus pārējos audus.
sklereīdas Augu šūnas ar biezām, pārkoksnētām sienam.
lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem).
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par cietvielu; aukstuma iedarbībā kļūt cietam.
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par ko.
pārsalt Aukstumā pārklāties ar ledu.
pāraulekšot Aulekšojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārauļot Auļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
saldētājautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorautomobilis.
refrižeratorautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Saldētājautomobilis.
taksometrs Automobilis pasažieru, kravas pārvadāšanai pēc noteiktas takses.
amfībija Automobilis, tanks, kas var pārvietoties gan pa sauszemi, gan pa ūdeni.
virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
Kravas kaste Automobiļa platforma ar bortiem (kravas pārvadāšanai).
Kravas kaste Automobiļa platforma ar bortiem (kravas pārvadāšanai).
telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās.
transportaviācija Aviācija, kas ir paredzēta kravas, arī pasažieru pārvadāšanai.
avīžnieks Avīžu pārdevējs.
pārbadīt Badot (ar ragiem), pārdurt. Badot ievainot.
sacienāties Bagātīgi, arī pārmērīgi pacienāties.
samieloties Bagātīgi, arī pārmērīgi pamieloties.
sacienāt Bagātīgi, devīgi, arī pārmērīgi pacienāt.
samielot Bagātīgi, devīgi, arī pārmērīgi pamielot.
polivitaminizēt Bagātināt (pārtikas produktu) ar vairākiem vitamīniem.
vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
izbakstīt Bakstot izmeklēt, pārbaudīt.
pārbakstīt Bakstot pārdurt (1).
pasāža Baktēriju pārpotēšana no viena organisma citā. Baktēriju vairošana mākslīgā barotnē.
Pasta balodis Balodis, kas apmācīts pārnest vēstules.
pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
Nodzerta balss Balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
kolonna Balsts (parasti ar apaļu šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam (sijai, antablementam, telpas pārsegumam u. tml.).
eiropeīdi Baltā rase. Šīs rases pārstāvji.
senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Ņemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 38. gadsimtā.
pārbangot Bangojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, bangām.
bārmenis Bāra īpašnieks vai pārvaldnieks, arī bāra kalpotājs (ārzemēs).
Sadot brāzienu (arī vēju) Bargi izrāt, izteikt bargus pārmetumus.
Sadot vēju (arī brāzienu) Bargi izrāt, izteikt bargus pārmetumus.
nodot Bargi nosodīt, pārmācīt (piemēram, noperot, izrājot).
pārbaroties Barojoties pārāk daudz pieņemties masā (par dzīvniekiem).
apbārstīt Bārstot (ko virsū), apklāt (vispāri vai vietumis).
piebārstīt Bārstot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nobaurot Baurot (visu laikposmu) un pārstāt baurot. Nomaurot (2).
katedrāle Baznīca, kuru pārvalda bīskaps. Galvenā baznīca.
sekularizācija Baznīcu un klosteru īpašuma atņemšana baznīcai, garīdzniecībai un pārvēršana par valsts īpašumu vai nodošana civilo iestāžu pārziņā.
izbēdāt Bēdājoties (dziļi) pārdzīvot.
pārbēdāt Bēdājoties pārciest (ko).
pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
bēguļot Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu.
No pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.) Beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
No pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) Beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību).
likvidēties Beigties, tikt pārtrauktam (par notikumu, procesu u. tml.).
bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā.
piebērt Berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nobērt Berot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
pārbērt Berot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārberzēt Berzējot pārdalīt. Berzējot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Pārberzt (1).
pārbrucināt Berzējot, rīvējot pārdalīt. Berzējot, rīvējot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
skābardis Bērzu dzimtas koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns.
pārberzt Beržot pārdalīt. Beržot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
saberzt Beržot pārveidot par ko.
vieglbetons Betons, kura blīvums nepārsniedz 1800 kilogramus uz kubikmetru.
neatņemdamies Bez apstājas, bez pārtraukuma.
neatraudamies Bez apstājas, bez pārtraukuma.
Bez atelpas Bez atpūtas, nepārtraukti.
varžukrupis Bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties. Arī jokot.
limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
fiksatīvs Bezkrāsas sveķu šķīdums, ar ko pārklāj zīmējumu, lai pasargātu to no bojāšanās.
pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute.
stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu. Šī tipa dzīvnieki.
posmkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes. Šī tipa dzīvnieki.
pushordaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes; šī tipa dzīvnieki.
gliemji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki.
moluski Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts nesegmentēts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki. Gliemji.
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums. Šī tipa dzīvnieki.
posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis. Šī tipa dzīvnieki.
Ūdens gabals Bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
Ūdens gabals Bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
kolembolas Bezspārnu kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem primāri nav spārnu. Šīs kārtas kukaiņi.
bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina grāmatu krājumu un izsniedz grāmatas lasīšanai.
pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku vai daudzu priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
pārbīdīt Bīdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārbīdīt Bīdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Pārbaidīt.
Ratu sega Bieza auduma pārklājs, sega, ar ko apsedz kājas, braucot ratos.
maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
bikšturi Biksēm piepogājamas, pāri pleciem pārliekamas lences.
Pusgarās bikses Bikses, kas sniedzas līdz ceļiem vai nedaudz pāri tiem.
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
ūdensputni Bioloģiska putnu grupa, kuras pārstāvji labi peld un nirst, un barību iegūst ūdenī.
attīstība Bioloģiskās pārmaiņas dzīvā organismā no tā embrionālās stadijas līdz nobriedumam.
attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā. Pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem).
piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
nobirdināt Birdinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sabirt Birstot, drūpot, arī sadaloties, pārvērsties par ko.
piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to).
Fondu birža Birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
Fondu birža Birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
marža Biržas biļetenā norādītā starpība starp pārdevēja un pircēja noteiktajām cenām.
kūrija Bīskapijas pārvaldes iestāžu kopums.
krīze Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis. Sarežģīts pārejas stāvoklis.
bite Bišveidīgo kukainis, kas ziedu nektāru pārstrādā medū.
pārbizot Bizojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
mīkstblaktis Blakšu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu. Šīs dzimtas kukaiņi.
ūdensmērītājs Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu.
gremzdi Blakus produkts, kas rodas kā pārpalikums galvenā produkta ražošanā un ko ir iespējams izmantot atsevišķi.
šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase.
piedzīt Blīvi pārklāt (ar ko sīku, smalku). Stipri piesūcināt (ar ko).
plēve Blīvs veidojums, ar ko, parasti slimības gadījumā, pārklājas kāda ķermeņa daļa.
plēve Blīvs, gluds, parasti samērā plāns, saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
piesmakt Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari. Bojāt (kādu ķermeņa daļu), pārtraucot locītavas kaulu galu saskari.
nobradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), notraipīt (to).
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to).
piebraukt Braucot (pa ko, pāri kam), pieblīvēt (to).
sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to). Braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
pārbraukt Braucot pārgādāt (transportlīdzekli mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārbraukt Braucot pārvietot (parasti transportlīdzekli uz citu darbavietu).
nest Braucot pārvietot (uzņemto kravu, cilvēkus) - par transportlīdzekļiem.
pārbraukt Braucot pārvietoties (uz citu vietu) - parasti par transportlīdzekļiem.
pārkārtoties Braucot pārvietoties, iekļauties (kur) - par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli.
pārbraukt Braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli.
krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
gaita Braukšanas, pārvietošanās veids, arī ātrums (piemēram, transportlīdzekļiem).
pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vielu u. tml.).
pārbraukt Braukšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
izbraukt Braukt un pabeigt braukt (parasti, pārvarot grūtības).
pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu.
nobrāzties Brāžaties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu.
nobremzēt Bremzējot pārtraukt (transportlīdzekļa kustību).
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
izbrist Brienot pārvarēt (kādas grūtības, šķēršļus).
pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām). Briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
domīnija Britu impērijas zeme, kurai ir piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
slīgt Brīvi krist (pār ko, uz kā), arī sākt segt, klāt (ko).
logs Brīvs laikposms, pārtraukums, piemēram, darbā, ja nākamais darba posms neseko tieši iepriekšējam.
Krist drupās Brukt un pārvērsties drupās.
brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
komturija Bruņinieku ordeņa pils novads, pārvaldes iecirknis.
triekt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) virzās, pārvietojas noteiktā virzienā, parasti ātri.
pārlauzties Bruņotā cīņā pārklāt (pāri kam, pār ko).
veikt Bruņotā cīņā pārspēt, uzvarēt (kādu).
mobilizācija Bruņoto spēku pārkārtošana no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā.
kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
izbuknīt Buknījot izgrūstīt. Buknījot pārmācīt, sodīt.
pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
noburt Burot pakļaut (ko) kādai ietekmei, kādām pārvērtībām.
pārburt Burot pārvērst par ko citu.
pārvērsties Burot pārvērst sevi par kādu citu vai ko citu. Buršanas iedarbībā kļūt par kādu citu vai ko citu.
nacionālisms Buržuāzijas ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nacionālās nošķirtības, nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas izcelšanā pār citām.
maltusisms Buržuāziska teorija, pēc kuras darbaļaužu nabadzība kapitālisma apstākļos izriet no absolūtās pārapdzīvotības likuma darbības.
apelēt Buržuāziskajā tiesvedībā - pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākas instances tiesā, iesniegt apelācijas sūdzību.
apelācija Buržuāziskajā tiesvedībā - sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā, kam ir tiesības no jauna izskatīt lietu pēc būtības.
konstitucionālisms Buržuāziskās politikas un valsts tiesību zinātnes virziens, kas par vislabāko valsts pārvaldes sistēmu atzīst konstitucionālo monarhiju.
freidisms Buržuāziskās psiholoģijas psihoanalīzes teorija un metode, kas pārspīlē neapzinātu tieksmju, zemapziņas nozīmi cilvēka darbībā.
mikrosocioloģija Buržuāziskās socioloģijas virziens, kas aprobežojas ar mazo sociālo grupu pētīšanu un ignorē pārējās sociālās sakarības sabiedrībā.
kauties Būt (kā nevēlama) ietekmē, varā, censties pārvarēt (ko nevēlamu).
Būt pasistam (uz ko) Būt ar lielu, pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē).
tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē). Plūst (6).
Būt kā jukušam (uz ko) Būt ar pārmērīgi lielu tieksmi, kaislību (uz ko).
Būt (kā) ķertam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
Būt paķertam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
Būt sistam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
Kārt zobus vadzī (retāk pie vadža) Būt bez pārtikas, uztura.
Kārt zobus vadzī (retāk pie vadža) Būt bez pārtikas, uztura.
(Pa)kārt zobus vadzī (retāk pie vadža) Būt bez pārtikas, uztura.
Būt (arī atrasties) uz riteņiem Būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
nokārties Būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
Būt galdā Būt gatavam, pabeigtam (piemēram, par ziņojumu, pārskatu).
izšauties Būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm.
Izcirst (arī cirst, (iz)lauzt) ceļu Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
(Iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
(Iz)cirst (arī (iz)lauzt) ceļu Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
atlikt Būt kāda rīcībā, palikt pāri (par laiku, līdz noteiktam momentam).
aizņemt Būt kāda spēcīga valdzinājuma pārņemtam. Būt kā varā.
(No)kauties ar domām Būt kādu (parasti nepatīkamu, grūti atrisināmu) domu pārņemtam.
sacensties Būt līdzīgam, līdzvērtīgam (ar kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.). Pārspēt, būt pārākam (par kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.).
Nejust zemi zem kājām Būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
Nejust zemi zem kājām Būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
Nejust zemi zem kājām Būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
aizdegt Būt liesmu pārņemtam un sadegt (līdz kādai vietai).
Nevarēt (arī nespēt) pār lūpu pārspļaut Būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
Nevarēt (arī nespēt) pār lūpu pārspļaut Būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
Nespēt (arī nevarēt) pār lūpu pārspļaut Būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
Nevarēt (arī nespēt) pār lūpu pārspļaut Būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
Stāvēt un krist Būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
Stāvēt un krist Būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
Neticēt savām ausīm Būt ļoti pārsteigtam par dzirdēto.
Neticēt (arī negribēt ticēt) savām ausīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
Neticēt savām acīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
Neticēt (arī negribēt ticēt) savām acīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
No (arī aiz) dusmām (vai) plīst (arī sprāgt), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
No (arī aiz) dusmām (vai) (pušu) pārsprāgt Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
No (arī aiz) dusmām (vai) pušu pārsprāgt Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
No (arī aiz) dusmām (vai) sprāgt (arī plīst), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
trakot Būt ļoti skaļam, ļoti kustīgam, bezbēdīgam, pārgalvīgam.
zvērot Būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam. Arī kvēlot (4).
bangot Būt ļoti spēcīgam (par pārdzīvojumu).
liesmot Būt ļoti spožam spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu).
snaust Būt mierīgam, klusam, būt tādam, kurā nav pārmaiņu (par parādībām dabā).
plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu). Tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
līt Būt nepārtrauktam, intensīvam (par apšaudi).
Mētāties apkārt Būt nevērtīgam, nevajadzīgam. Būt pārāk bieži sastopamam.
Mētāties apkārt Būt nevērtīgam, nevajadzīgam. Būt pārāk bieži sastopamam.
Mētāties riņķī (arī apkārt) Būt nevērtīgam, nevajadzīgam. Būt pārāk bieži sastopamam.
Nākt pāri Būt novietotam tā, ka (kas) atrodas, karājas u. tml. pāri (kam citam).
samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu). Būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
aizņemt Būt novietotam visā platībā. Pārklāt, pārsegt, arī aptvert (kādu platību).
traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
apturēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) apstājas, pārtrauc kustību, virzību.
pārmest Būt par cēloni tam, ka (gaisma) izplatās pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās smagi pārdzīvojumi, pilnīgs spēku izsīkums.
Piesaistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
Saistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
turēt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties. Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst pārāk prasīgs, izvēlīgs.
pielūžņot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem.
pārgāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un novietojas pāri (kam), pār (ko).
mainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas, pārmainās.
pārmainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas.
paplašināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst plašāks, lielāks apmēros, parasti, pārsniedzot kādu normu.
pārdzeltināt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārdzeltē. Pieļaut, ka (kas) pārdzeltē.
nogāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
nokaisīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārklājas (ar ko birstošu).
pārpurvot Būt par cēloni tam, ka (kas) pārpurvojas.
pārputekļot Būt par cēloni tam, ka (kas) pārputekļojas.
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt. Būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par veļu).
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi.
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi.
mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
uzraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā.
sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml. (par uguni, par ko degošu).
virpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju).
pāraust Būt par cēloni tam, ka (ledus) pamazām pārklājas (pār ko).
pārgāzt Būt par cēloni tam, ka (samērā daudz šķidruma) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
iegrauzt Būt par cēloni tam, ka ieveidojas (grumbas, rievas sejā) - par smagiem pārdzīvojumiem, rūpēm u. tml.
ierakstīt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (parasti grumbas, piemēram, sejā) - par pārdzīvojumiem, laiku.
Lauzt gaismas staru (arī gaismu) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
Lauzt gaismu (arī gaismas staru) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides, citā.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka dzīvē, viņa personībā, darbībā) - par parādībām sabiedrībā.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka vai dzīvnieka psihē, organismā, darbībā) - par parādībām daba.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par parādībām dabā.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par parādībām sabiedrībā.
nostiept Būt par cēloni tam, ka tiek pārpūlētas (rokas) - par smagu nesamo.
cirst Būt par cēloni, ka tiek spēji pārtraukta (piemēram, elpa).
apsūdzēt Būt par pierādījumu pārkāpumam, noziegumam, netaisnībai u. tml.
nosprostot Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kā) pārvietošanos, plūsmu. Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kur) kustību, plūsmu.
aizsprostot Būt par šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kustību, plūsmu).
Pieņemt parādi Būt par, piemēram, valdības, ārvalstu delegācijas, pārstāvi, kurai ir rīkota parāde.
Augt pāri galvai Būt pārāk daudz (par darbu, rūpēm u. tml.).
Augt pāri galvai Būt pārāk daudz (par darbu, rūpēm u. tml.). Pārspēt.
sieties Būt pārāk prasīgam, pārāk bieži norādīt uz sīkām kļūdām, trūkumiem.
izcelties Būt pārākam un pievērst sev uzmanību.
Stāvēt pāri Būt pārākam.
Griezt (arī izgriezt) pogas (ārā) Būt pārākam. Pārspēt.
triumfēt Būt pārākam. Paust pārākumu.
mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
pielipt Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, lipīgu).
pielīst Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, smalku) lielākā daudzumā.
paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu).
paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu). Arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu.
uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) nevainojamu funkcionēšanu, vēlamām īpašībām u. tml.
uzticēties Būt pārliecinātam par (kāda) labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi.
jaukties Būt pārmaiņus (ar ko). Mīties.
mudžēt Būt pārpilnam (ar ko).
čumēt Būt pārpilnam ar sīkiem, kustīgiem dzīvniekiem.
mudžēt Būt pārpilnam ar, parasti sīkiem, kustīgiem dzīvniekiem. Ņudzēt (2), čumēt (2).
nosegt Būt pārsegtam pāri, aizsegtam priekšā.
brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu). Vērot neizpratnē, nesaprast.
dominēt Būt pārsvarā, būt valdošajam, galvenajam.
prevalēt Būt pārsvarā, pārākumā.
konservēt Būt pat cēloni tam, ka (pārtikas produkti, barība) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
Nokrist kā no plaukta Būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
Nokrist kā no plaukta Būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
lūzt Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) - par vietu, telpu.
nervozēt Būt psihiskā stāvoklī, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
Būt (retāk nākt) (labi, arī krietni) gados Būt samērā vecam. Būt pāri pusmūžam.
Būt (retāk nākt) krietni (arī labi) gados Būt samērā vecam. Būt pāri pusmūžam.
Būt (retāk nākt) labi (arī krietni) gados Būt samērā vecam. Būt pāri pusmūžam.
Nākt (biežāk būt) (labi, arī krietni) gados Būt samērā vecam. Būt pāri pusmūžam.
cauraust Būt savienotam, pastāvēt (kopā ar kādām citām izjūtām, pārdzīvojumiem) - par jūtām.
Sēdēt uz rubļa (arī uz kapeikas) Būt skopam, pārlieku taupīgam.
mirkt Būt slapjam, būt pārklātam ar ūdeni, rasu u. tml. (par kādu platību).
kvēlot Būt spēcīga pārdzīvojuma pārņemtam.
kvēlot Būt spēcīgam, noturīgam (par pārdzīvojumu).
Turēt vīru zem tupeles Būt stingrai noteicējai pār savu vīru.
Turēt vīru zem tupeles Būt stingrai noteicējai pār savu vīru.
Turēt vīru zem tupeles Būt stingrai noteicējai pār savu vīru.
pārkrustot Būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri.
mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
zibsnīt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
pārdzīvot Būt tādam, kam ir izraisījies noteikts pārdzīvojums.
pārkārties Būt tādam, kam ir izveidojusies pārkārs (par klintīm, krastiem u. tml.).
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz "daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
staigāt Būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām.
pārliekties Būt tādam, kam, parasti augšdaļa, atrodas pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par priekšmetiem.
Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
nokarāties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem.
nokārties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu.
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) patiku, valdzina (par cilvēku, tā ārieni). Būt tādam, kas izraisa estētisku, arī emocionālu pārdzīvojumu.
valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) estētisku pārdzīvojumu, piesaista interesi.
sagatavot Būt tādam, kas ļauj uztvert pāreju starp (mākslas darba) daļām.
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
iedarboties Būt tādam, kas pārveido (ko).
zust Būt tādam, kas pārvietojas, tiek pārvietots tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts.
slēgt Būt tādam, kas rada vai pārtrauc (kā) savienojumu, nosprostojumu, maina darbības režīmu, stāvokli (par mehānismu, ierīci u. tml.).
lipt Būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
iespēt Būt tādam, kas var ko izraisīt, pārveidot (par parādībām dabā).
konkurēt Būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
pildīt Būt tādam, ko veic (kādā laikposmā) nepārtraukti, nemitīgi (par darbību, darbu).
čumēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
mudžēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
padoties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
pakļauties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
izmocīt Būt tādam, kurā izpaužas pārciestas mokas.
pāriet Būt tādam, kura malām vārīdamies plūst pāri šķidrums (par trauku).
darboties Būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process. Aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā).
vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnese (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
notikt Būt tādam, kurā norisinās pārmaiņas, pārvērtības. Būt pakļautam pārmaiņām, pārvērtībām.
norisināties Būt tādam, kura stāvokļi, stadijas secīgi pārmainās. Norisēt (1), noritēt (3).
noritēt Būt tādam, kura stāvokļi, stadijas secīgi pārmainās. Norisēt (1).
norisēt Būt tādam, kura stāvokļi, stadijas secīgi pārmainās. Noritēt (3).
trūkt Būt tādam, kura trūkumu izjūt, pārdzīvo.
raustīties Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
tecēt Būt tādam, no kura vai pa kuru pārvietojas šķidrums (par priekšmetiem).
tecēt Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
staigāt Būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu).
tecēt Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi). Plūst (2).
pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
slieties Būt vērstam, veidotam (kam pāri, virs kā virzienā uz augšu).
Durties acīs Būt viegli pamanāmam, ļoti atšķirties no pārējā.
Durties acīs Būt viegli pamanāmam, ļoti atšķirties no pārējā.
Turēties kā vīram Būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas.
nostāvēt Būt, atrasties (kur visu laikposmu), netiekot pārvietotam, izmantotam (par transportlīdzekļiem).
pārplūdināt Būt, atrasties (kur) pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
pārblīvēt Būt, atrasties (piemēram, transportlīdzeklī, telpā, platībā) pārāk lielā skaitā.
krustot Būt, atrasties krustām pāri (kam).
degt Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā.
kaist Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā. Degt.
peldēt Būt, atrasties, arī pārvietoties (kur) bezsvara stāvoklī.
pavērsiens Būtiska pārmaiņa, pārvērtība (kā attīstībā, gaitā).
pagrieziens Būtiska pārmaiņa, pārvērtība (kā attīstībā, gaitā). Pavērsiens (2).
likteņgrieži Būtiska, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvē, liktenī (2).
apvērsums Būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī.
apvērsums Būtiskas pārmaiņas sabiedriski politiskajā sistēmā.
pavērst Būtiski pārmainīt, pārveidot (piemēram, dzīvi, notikumus).
zemesdarbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
Zemes darbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā. Zemesdarbs (1).
panelis Būvdetaļa - rūpnieciski izgatavots liels sienas vai pārseguma elements saliekamā konstrukcijā.
pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
zobpārlaidums Būvkoku savienojuma veids - pārlaidums ar īpašu zobu (2), kas palielina pretestību stiepei un spiedei.
kokaplasts Būvmateriāls, ko iegūst, pārklājot finiera plāksni ar karsta polistirola slāni.
kreozots Caurspīdīgs, iedzeltens eļļains šķidrums, ko iegūst, pārstrādājot koksni vai akmeņogles.
dūmcaurule Caurule siltuma pārnešanai no dūmgāzēm uz ūdeni vai gaisu (tvaika ģeneratoros, gaisa sildītājos).
ūdensvads Cauruļvads ūdens pārvietošanai.
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām.
vads Cauruļveida iekārta vielu pārvadīšanai.
urīnvads Cauruļveida pāra orgāns, kas izvada urīnu no nierēm.
olvadi Cauruļveida pāra sievišķais dzimumorgāns.
snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piemēram, ērcēm, divspārņiem), piemēram, duršanai, sūkšanai.
doks Celtne (ostā) kuģu pārbaudei un remontēšanai, arī būvēšanai.
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai. Alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
pajumte Celtne, ko veido uz balstiem novietots pārsegums. Arī nojume.
radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem.
pagastvalde Celtne, telpas, kurās darbojās šis pārvaldes orgāns.
pamats Celtnes daļa, kas pārnes slodzi uz grunti.
konsolceltnis Celtnis ar kustīgu vai nekustīgu konsoli, pa kuru pārvietojas celtņa ratiņi.
strēle Celtņa sastāvdaļa - gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
Televīzijas centrs Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei.
televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei. Televīzijas centrs.
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (kam, parasti dzelzceļa sliedēm) pāri.
būvkrāns Ceļamā ierīce, kas pārvieto būvei vajadzīgo kravu vertikālā un horizontālā virzienā. Griežamais celtnis.
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas piedāvā pircējiem preces pēc paraugiem.
pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvietot (to).
pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvirzīt (to pāri kam, pār ko).
pārcelties Ceļot ko smagu, pārpūlēties, saslimt.
pārcelt Ceļot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārcelt Ceļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, arī saslimt.
slīdceļš Ceļš, arī īpaša josla, kas paredzēta (kā) pārvietošanai slīdes kustībā.
kurss Cena, par kādu pērk vai pārdod biržā vērtspapīrus, vekseļus, obligācijas (kapitālistiskajās valstīs).
atlaide Cenas pazeminājums (pārdodot preci). Nolaide.
karot Censties ar fizisku spēku (kādu) pieveikt, pārspēt (parasti ķildojoties).
cīnīties Censties iegūt pārsvaru, uzvarēt (par pretējiem sabiedriskiem virzieniem, uzskatiem u. tml.).
kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas.
Izlīst cauri Censties kādam pārāk izpatikt, izdabāt.
Sisties starpā (arī vidū) Censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
Sisties (arī lēkt) starpā (arī vidū) Censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
Sisties (arī lēkt, arī līst) vidū (arī starpā) Censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
Slēpt pēdas Censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā). Sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem.
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust. Censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
mudināt Censties panākt, ka (kāds) ātrāk iet, pārvietojas (noteiktā virzienā).
galvot Censties pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
Mānīt (pašam) sevi (ar ko) Censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
Vilt (pašam) sevi (ar ko) Censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, spējām u. tml.).
spēkoties Censties pārspēt kādu (piemēram, atjautībā, zināšanās).
pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
izcīnīt Censties pārvarēt (ko sarežģītos, grūtos apstākļos).
Kauties ar miegu Censties pārvarēt miegu.
kauties Censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piemēram, ar cīņas sporta paņēmieniem).
cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
slēgakmens Centrālais, parasti ķīļveida, elements arkveida pārsedzē.
prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesisks orgāns (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam).
pārcepināt Cepinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem).
pārcirst Cērtot pārdalīt.
Apdedzināt pirkstus (arī nagus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
Apdedzināt nagus (arī pirkstus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
Sadedzināt (arī apdedzināt) nagus (arī pirkstus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
Apdedzināt pirkstus (arī nagus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku, saistītā) pasākumā.
Savilkt jostu ciešāk Ciest pārtikas trūkumu.
Sajozt ciešāk jostu (siksnu, arī vēderu) Ciest pārtikas trūkumu.
Sajozt ciešāk siksnu (jostu, arī vēderu) Ciest pārtikas trūkumu.
Sajozt ciešāk vēderu (arī jostu, siksnu) Ciest pārtikas trūkumu.
izciest Ciest un pārstāt ciest.
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
spiets Ciešs (piemēram, vielu daļiņu) kopums, kas pārvietojas (parasti lido).
pirmdarva Cietā kurināmā (ogļu, kūdras, degslānekļu) termiskās pārstrādes (puskoksēšanas) produkts.
gazifikācija Cietā kurināmā (piemēram, akmeņogļu, deg akmens, kūdras) pārvēršana deggāzē.
saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto teces vai straumes. Iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējs, ūdens, ledāji.
pārcietēt Cietējot kļūt pārāk grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
darva Cieto kurināmo sausās pārtvaices produkts - eļļains, parasti melns, šķidrums ar asu, īpatnēju smaku.
stikls Ciets, amorfs materiāls, ko iegūst, pārdzesējot vielu kausējumu.
ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām. Arī atsevišķs šī ieža gabals.
rite Cikliska (parasti šķidrumu, gāzu) pārvietošanās kādā vidē, sistēmā
izcilāt Cilājot pārvietot (daudz vai visu).
pārcilāt Cilājot vairākkārt pārvietot (uz citu vietu).
leģenda Cildinošs, parasti pārspīlēts, stāsts (par ko ievērojamu, izcilu).
pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem.
tjurki Ciltis, cilšu grupas, kas dzīvo starp persiešiem Irānas kalnu un pustuksnešu rajonos; šo cilšu, cilšu grupu pārstāvji.
atmiņa Cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
Pārejas vecums (arī laiks) Cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu.
Pārejas vecums (arī laiks) Cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu.
temperatūra Cilvēka ķermeņa sasilšanas pakāpe, kas pārsniedz normālo pakāpi.
pāraugsme Cilvēka līdzšinējo paradumu, rakstura, personības īpašību pozitīva pārveidošanās.
darbs Cilvēka mērķtiecīga darbība, kurā viņš noteiktā nolūkā pārveido dabas priekšmetus, kā arī sabiedriskās attiecības, uzskatus.
jūtas Cilvēka pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un pašam pret sevi. Emocijas.
refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā. Arī pārdomas, apcere.
sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo, galvenokārt seksuālo tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
mežonis Cilvēks - pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmā perioda (mežonības) pārstāvis.
palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas. Arī nebēdnis, nerātnis.
audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
pārcilvēks Cilvēks ar pārcilvēciskām spējām, īpašībām.
novicis Cilvēks pārbaudes laikā pirms uzņemšanas garīgā ordenī.
pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) strādā viena darba vieta, pie vienas darbmašīnas u. tml. Cilvēks, ar kuru divatā piedalās kādā pasākumā, nodarbībā.
saimnieks Cilvēks, arī cilvēku kopums, kas pārzina (kādu objekta), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
prātvēders Cilvēks, kam ir tieksme izteikties (parasti pārgudri). Arī pārgudrs cilvēks.
kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks. Cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
recipients Cilvēks, kam pārlej donora asinis vai pārstāda donora audus.
spīdeklis Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
algotnis Cilvēks, kas aizstāv cita intereses nevis aiz pārliecības, bet atalgojuma, savtīgu iemeslu dēļ.
krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskos dzērienus.
kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības.
farizejs Cilvēks, kas ārēji ievēro visas normas, bet pats tās neatzīst un slepeni pārkāpj.
nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
raudulis Cilvēks, kas bieži raud. Cilvēks, kas ir pārmērīgi jūtīgs.
alkoholiķis Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus. Dzērājs.
lielmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
platmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā. Pļāpa, lielībnieks.
larkšķis Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
pielūdzējs Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
pārupietis Cilvēks, kas dzīvo pārupē.
ēdājs Cilvēks, kas ēd, kas patērē pārtiku.
radiodiversants Cilvēks, kas gatavo, organizē ideoloģiski naidīgas, melīgas informācijas pārraides pa radio (propagandas nolūkos).
maišelnieks Cilvēks, kas iepērk pārtikas produktus, lai ar tiem spekulētu.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē. Arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
pārnovadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis pārnovadā.
Karātavu putns Cilvēks, kas ir nelabojams noziedznieks, likuma pārkāpējs.
Izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) trusītis Cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
ienācējs Cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes.
Sirds pavēlnieks (pavēlniece) Cilvēks, kas ir pilnīgs noteicējs pār kāda jūtām, pārdzīvojumiem.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu. Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
partneris Cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem. Viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums.
psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
lietpratējs Cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu). Cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
starptautnieks Cilvēks, kas lasa lekcijas, vada pārrunas par starptautiskā stāvokļa jautājumiem, komentē starptautiskos notikumus.
rīļa Cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer.
rīma Cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer.
neticīgs Cilvēks, kas neatzīst reliģiju. Cilvēks, kas netic (kam pārdabiskam).
grēcinieks Cilvēks, kas neievēro, pārkāpj kādu noteikumu. Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi.
mietnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu.
ormanis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos.
važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos. Ormanis.
pārrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
uzpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu.
tirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību. Cilvēks, kas pārdod preces.
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem.
dienderis Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop (reakcionāro mantīgo šķiru pārstāvjiem).
palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml. Cilvēks, kas piedalās (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā), kas veic (kāda darba) atsevišķu daļu.
ratiņstūmējs Cilvēks, kas par samaksu ar rokas ratiņiem pārvadā nelielas kravas.
Ciema slota Cilvēks, kas pārāk bieži iet pie kaimiņiem un tenko.
Ciema slota Cilvēks, kas pārāk bieži iet pie kaimiņiem un tenko.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Cilvēks, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu).
atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko). Cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
darbvedis Cilvēks, kas pārzina (iestādes, uzņēmuma) darbvedību (1).
rijnieks Cilvēks, kas pārzina darbus rijā. Arī rijkuris.
dārznieks Cilvēks, kas pārzina dārzu kultūras, to kopšanu, vada darbus dārzā vai dārzniecībā. Dārzkopības speciālists.
žūpa Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
diktors Cilvēks, kas pie mikrofona lasa pa radio vai televīziju pārraidāmus tekstus.
aģitators Cilvēks, kas pierunā, pārliecina.
Noklīdusi avs Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi. Cilvēks, kas pārkāpj, neievēro kādu noteikumu.
Gaļas (iz)cirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
pravietis Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņo paredzējumus. Arī pareģis.
tirdzinieks Cilvēks, kas tirgū ko pērk vai pārdod.
robinsons Cilvēks, kas, parasti pēc kuģa avārijas, dzīvo vientuļā salā, pārtiek no tur esošā un visu nepieciešamo pagatavo pats.
censonis Cilvēks, kas, pārvarot grūtības, cenšas sasniegt kādu mērķi.
hipohondriķis Cilvēks, ko pārņēmusi hipohondrija.
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
laivinieks Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar laivu.
prāmnieks Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar prāmi.
pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
pārraugs Cilvēks, kura uzdevums ir pārraudzīt (ko).
eksemplārs Cilvēks, kurš ar kaut ko atšķiras no pārējiem. Kādas cilvēku grupas pārstāvis.
donors Cilvēks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai slimniekam.
aizbilstamais Cilvēks, pār kuru nodibināta aizbildnība (1).
aģents Cilvēks, tos darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā. Pilnvarotais, pārstāvis.
pirmmežs Cilvēku darbības neskarts, nepārveidots mežs. Arī mūžamežs.
prakse Cilvēku darbību kopums, kura mērķis ir pārveidot dabu darba, sabiedriskās ražošanas procesā un pārveidot sabiedrisko esamību un apziņu. Arī cilvēka jutekliski priekšmetiska darbība.
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
pārvarēt Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu).
pieveikt Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu).
šapito Cirka izrādēm paredzēta izjaucama, pārvietojama celtne no viegla materiāla (piemēram, no brezenta). Dīks, kura izrādes notiek šādā celtnē.
ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto pārsteiguma efektus.
vagoncisterna Cisternas veida vagons dažādu kravu, piemēram, cementa, pārvadāšanai.
tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji. Svešinieki. Arī precinieki.
jukas Citam citu pārtraucot, traucējot.
Cits caur citu Citam citu pārtraucot.
Cits caur citu Citam citu pārtraucot.
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums akrobātikā.
Mantošanas tiesības Civiltiesību normas, kas pilsoņa nāves gadījumā regulē viņa mantas un ar to saistīto tiesību un pienākumu pāreju citām personām.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
graizījumi Cukurrūpniecības atkritumi, kas rodas, pārstrādājot cukurbietes.
pārčāpot Čāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
trapece Četrstūris, kam divas malas ir paralēlas, bet pārējās divas nav paralēlas.
nočurnēt Čurnēt (visu laikposmu) un pārstāt čurnēt.
apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
dadaists Dadaisma pārstāvis.
radiovariants Daiļdarba, muzikāli dramatiska darba u. tml. pielāgojums iestudējumam radiostudijā un pārraidīšanai pa radio.
pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.) mākslas tēlos.
pārslēdzējs Dalītājs --> pārslēgt.
izsmēķis Daļa (cigaretei, papirosam, cigāram), kas paliek pāri pēc (tā) izsmēķēšanas.
lejasgals Daļa (teritorijas malā), kas (pēc reljefa) atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
sekcija Daļa (tirdzniecības telpā), kur pārdod viena un tā paša veida preces.
Nacionālais ienākums Daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
uzlaide Daļa, kas pārsniedz (kā) robežizmēru.
Lielākā (arī lielā) daļa (arī tiesa, puse) Daļa, kas pārsniedz pusi.
Lielākā (arī lielā) puse (arī daļa, tiesa) Daļa, kas pārsniedz pusi.
Lielākā (arī lielā) tiesa (arī daļa, puse) Daļa, kas pārsniedz pusi.
preservi Daļēji (bez sterilizācijas) konservēti pārtikas produkti ar ierobežotu uzglabāšanas laiku.
akacis Daļēji pāraugusi vai vēl nepāraugusi vieta, dziļa ūdens bedre tādā purvā, kas radies no ezera.
aiztrūkt Daļēji pārtrūkt, notrūkt (par diegiem, šķiedrām, arī par ko piešūtu).
ietrūkt Daļēji pārtrūkt, notrūkt (piemēram, par diegiem, šķiedrām).
pieslāpēt Daļēji pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku, stāvokli, tā izpausmi).
decentralizēt Daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām.
pusjēls Daļēji, nepilnīgi izcepts, izvārīts, iekonservēts u. tml. (par pārtikas produktiem).
pusmīksts Daļēji, nepilnīgi izvārīts, izcepts, izsautēts (par pārtikas produktiem).
pajukt Daļēji, nepilnīgi sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.
lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums. Šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
koagulācija Daļiņu apvienošanās dispersās sistēmās, izraisot pārslveida nogulsnējumu izdalīšanos vai sarecēšanu.
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņu pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
Ražošanas rīki Darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
Ražošanas rīki Darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
Pusdienas pārtraukums Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai.
Pusdienas pārtraukums Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai.
pusdienlaiks Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai. Pusdienas pārtraukums.
prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai. Šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
apgrozība Darba produktu apmaiņa ar naudas starpniecību, preču pārvēršana naudā.
dungriņi Darba tērps - bikses ar lencēm pār pleciem.
nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi. Šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem.
kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā.
pāreja Darbība --> pāriet (4).
pāreja Darbība --> pāriet (5).
pārrēķins Darbība, arī rezultāts --> pārrēķināt (2).
pārrēķins Darbība, arī rezultāts --> pārrēķināt (3).
triks Darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīna u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā).
sacensība Darbība, darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu (piemēram, īpašību, prasmes ziņā).
vadība Darbība, iedarbība, darbību, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, arī vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
iedarbība Darbība, norise, kas (ko) pārveido. Šādas darbības, norises rezultāts.
iedarbība Darbība, norise, kas izraisa pārmaiņas sabiedrībā, apziņā. Šādas darbības, norises rezultāts.
pārbaude Darbība, process --> pārbaudīt (2).
pārbaude Darbība, process --> pārbaudīt (3).
pārbaude Darbība, process --> pārbaudīt (4).
pārbaude Darbība, process --> pārbaudīt (5).
pārbaude Darbība, process --> pārbaudīt (7).
pārbūve Darbība, process --> pārbūvēt (1).
pārbūve Darbība, process --> pārbūvēt (2).
pārdale Darbība, process --> pārdalīt (1).
pārdale Darbība, process --> pārdalīt (2).
pārdislokācija Darbība, process --> pārdislocēt, pārdislocēties.
pārdzese Darbība, process --> pārdzesēt (2).
pārkarse Darbība, process --> pārkarst.
pārkure Darbība, process --> pārkurināt.
pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīt (2), pārmainīties (1).
pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīt (3), pārmainīties (2).
pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīties (3).
pārnese Darbība, process --> pārnest (4).
pārplūde Darbība, process --> pārplūst (1).
pārplūde Darbība, process --> pārplūst (2).
pārplūde Darbība, process --> pārplūst (3).
pārplūsme Darbība, process --> pārplūst (4).
pārplūde Darbība, process --> pārplūst (6).
pārrade Darbība, process --> pārraidīt.
pārskaite Darbība, process --> pārskaitīt (1).
pārskate Darbība, process --> pārskatīt (1).
pārskate Darbība, process --> pārskatīt (2).
pārskate Darbība, process --> pārskatīt (3).
pārslēdze Darbība, process --> pārslēgt (1).
pārstāde Darbība, process --> pārstādīt (2). Pārstādīšana.
pārstrāde Darbība, process --> pārstrādāt (2).
pārstrāde Darbība, process --> pārstrādāt (3).
pārtvaice Darbība, process --> pārtvaicēt.
pārtvere Darbība, process --> pārtvert (1).
pārtvere Darbība, process --> pārtvert (2).
pārtvere Darbība, process --> pārtvert (3).
pārvade Darbība, process --> pārvadīt (3).
pārvalde Darbība, process --> pārvaldīt (1).
signalizācija Darbība, process --> signalizēt (1). Arī signālu (1) radīšanas un pārraides sistēma.
pārlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> pārlidot (2).
pārbīde Darbība, process, arī rezultāts --> pārbīdīt (1).
pārbīde Darbība, process, arī rezultāts --> pārbīdīt (2).
pārorientācija Darbība, process, arī rezultāts --> pārorientēt, pārorientēties.
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (1). Radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (2).
pārveide Darbība, process, arī rezultāts --> pārveidot (2).
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (1), pārvērsties (1).
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (2), pārvērsties (2).
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (3), pārvērsties (3).
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (1), pārvirzīties (1).
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (2), pārvirzīties (2).
pārveide Darbība, process, arī rezultāts -> pārveidot (1).
pārslodze Darbības traucējumi (ķermenim, tā daļām, arī psihei), ko izraisa pārāk liela garīga vai fiziska slodze.
veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
Nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) Darbības vārds (verbs), kura formas neveido pēc vispārējiem likumiem.
Nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) Darbības vārds, kura formas neveido pēc vispārējiem likumiem.
Pa starpām, retāk pa starpu Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā.
Pa vidu Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā.
Pa vidam Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā. Pa starpām, pa starpu.
kombinācija Darbību izplānots kopums (piemēram, pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai).
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi raidījumā, uzvedumā.
Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā.
kartotekārs Darbinieks (piemēram, bibliotēkā), kas pārzina un kārto kartotēku.
butafors Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš izgatavo butaforijas. Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš pārzina butaforijas.
pārlūks Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko kādu noteikumu izpildi. Pārraugs.
inspektors Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko, kontrolē kādu noteikumu izpildi.
apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu. Darbinieks, kas apgaismo šīs vietas.
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci.
rekvizitors Darbinieks, kas pārzina, arī sagādā, izgatavo rekvizītus (1).
pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā).
slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
veseris Darbmašīna, kuras darbības pamatā ir kustīgas krītošās daļas enerģijas pārvēršana deformācijas darbā. Šādas darbmašīnas krītošā daļa.
suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību.
cīnīties Darboties (ap ko), pārvarot grūtības.
pildīt Darboties (kādā laikposmā) nepārtraukti, nemitīgi.
noiet Darboties (visu laikposmu) un pārstāt darboties (par pulksteni).
pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
gaita Darbs, pienākumi, darīšanas, kas saistītas ar iešanu, pārvietošanos.
pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodārdināt Dārdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
pārdārdēt Dārdot pārskanēt (visu telpu, teritoriju).
pārdārdēt Dārdot pārspēt skaļumā.
pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodārdēt Dārdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
Cirst (arī šaut, pāršaut) pār svītru (arī strīpu) Darīt (ko) pārmērīgi.
mēģināt Darīt (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
cīnīties Darīt ko ar grūtībām. Iet, pārvietoties ar grūtībām.
Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
pieskarties Darīt pāri (kādam).
Darīt gauži Darīt pāri.
Darīt pārāk Darīt pāri.
Slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī Darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
paust Darīt zināmu (ideju, pārdzīvojumu u. tml.) mākslas darbā, tā sastāvdaļās.
pārcēlējs Darītājs --> pārcelt.
pārrakstītājs Darītājs --> pārrakstīt.
pārtraucējs Darītājs --> pārtraukt.
pārtvērējs Darītājs --> pārtvert.
darvojums Darvas kārta, ar ko pārklāta kāda virsma.
Divgadīgās ziemcietes Dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piemēram, dārzniecībā).
Ainavu dārzs Dārzs, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piemēram, pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
nepārdatums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli. Nepāra datums.
Nepāra datums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli. Nepārdatums.
pārdatums Datums, ko apzīmē ar pārskaitli. Pāra datums.
pārbarot Daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
pārbaroties Daudz ēdot, kļūt pārāk tuklam (par cilvēku).
Laist darbā mēli Daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu. Arī aprunāt.
Laist darbā mēli Daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu. Arī aprunāt.
Laist darbā mēli Daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu. Arī aprunāt.
larkšķēt Daudz, nepārtraukti runāt.
sacildināt Daudz, parasti pārmērīgi, cildināt. Saslavēt, saslavināt.
saglaimot Daudz, parasti pārmērīgi, glaimot.
salielīt Daudz, parasti pārmērīgi, lielīt.
salielīties Daudz, parasti pārmērīgi, lielīties.
sareklamēt Daudz, parasti pārmērīgi, reklamēt, arī ļoti izreklamēt.
saslavēt Daudz, parasti pārmērīgi, slavēt.
homofonija Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada.
kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
puskrūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem virszemes skeleta zariem, kuru apakšējā daļa ir pārkoksnējusies, bet augšējā - nepārkoksnējas un rudenī atmirst.
pūslene Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs bez saknēm, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru. atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
maurloks Daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikai izmantojamiem lokiem.
simfilas Daudzkāju apakšklase, pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu. Šīs apakšklases dzīvnieki.
piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes - trijstūri ar kopēju virsotni.
staigāšana Daudzu cilvēku pārvietošanās, pārcelšanās uz citu darba vai dzīves vietu.
virsdaudzums Daudzums, kas pārsniedz (kā) vajadzīgo, vēlamo daudzumu.
pārsvars Daudzums, kas pārsniedz kā cita daudzumu.
pārdauzīt Dauzot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Dauzot pārdalīt.
pods Dažādas formas (parasti māla, metāla) trauks, ko parasti izmanto pārtikas vielu uzglabāšanai, transportēšanai.
veidne Dažādas formas trauks pārtikas izstrādājumu cepšanai.
senestopātijas Dažādas vispārējas, nepatīkamas, grūti raksturojamas patoloģiskas sajūtas ķermenī.
izsitumi Dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem).
Koalīcijas valdība Dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība (kapitālistiskajās valstīs).
Koalīcijas valdība Dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība.
krustošana Dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai. Hibridizācija.
sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas. Šāds šķīdums kā pārtikas produkts.
kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
ieskicēt Dažās vispārīgās līnijās, kontūrās, laukumos atveidot (piemēram, zīmējumā).
cits Dažs, viens, kāds (no pārējiem).
rūgt Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem). Šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
buks Dažu pārnadžu sugu tēviņš.
ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru pārvietojas Saules centrs tās gadskārtējā šķietamajā kustībā.
prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai mācībai, jaunai pārliecībai.
debates Dedzīgas, dzīvas (savstarpējas) pārrunas, arī strīds (par kādu jautājumu).
debatēt Dedzīgi, dzīvi pārrunāt (ko), arī strīdēties (par kādu jautājumu).
sadedzināt Dedzinot iznīcināt (ko), dedzinot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml.
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās.
pārogļot Dedzinot pārveidot par ogli.
vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē.
piekvēpt Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
pārdegt Degot pārdalīties.
pārogļoties Degot pārveidoties par ogli.
piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
apdegt Degot, atrodoties liesmās, pārogļoties (visapkārt vai vietumis).
sadegt Degot, parasti pilnīgi, pārvērsties pelnos, oglēs u. tml.
raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
kadriļa Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī. Šīs dejas mūzika.
stilot Dejot pārspīlēti moderni, arī pārspīlēti manierīgi.
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
kapitelis Dekoratīva būvdetaļa, kas novietota starp nesošo un pārsedzošo būvelementu (piemēram, starp kolonnu un antablementu, pīlāru un arku).
pundurvista Dekoratīvo vistu veids, kura pārstāvjiem ir neliels augums. Šī veida vistas.
trinītis Dēļu sāniskais savienojums (parasti apšuvumā), kurā spraugu starp diviem dēliem pārsedz ar trešo dēli.
pārītis Dem. --> pāris.
rotācisms Dentālas (alveolāras) skaņas (parasti «s») pārvēršanās par «r».
autokrātija Despotiska pārvaldes sistēma valstī, kur vienai personai pieder neierobežota augstākā vara. Patvaldība, vienvaldība, absolūtisms.
pārdestilēt Destilējot pārvietot citā traukā.
kontrolligzda Dēšanai izveidots daļēji slēgts sprosts, lai pārbaudītu putna dējību.
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
belzenis Detaļa (šaujamieroča aizslēgā) patronas kapsulas pārsišanai.
puansons Detaļa, elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), ar ko tieši iedarbojas uz pārbaudāmā materiāla virsmu, nosakot tā cietību.
pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz iekārtas dzenošajiem riteņiem.
saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā. Dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti, pārkļūstot pāri frontes līnijai).
nodīkt Dīcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bola un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem.
Jurģu (arī Jura) diena Diena, kad pārvācas uz jaunu (dzīves, arī darba) vietu.
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
rācija Diennakts pārtikas deva. Arī pārtikas deva noteiktam laikposmam.
tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
Pastarā tiesa Dieva tiesa pār cilvēkiem pastardienā.
Pastarā tiesa Dieva tiesa pār cilvēkiem pastardienā.
ateisms Dieva un pārdabisku spēku esamības noliegšana. Atteikšanās no reliģiskajiem ticējumiem.
manioks Dievkrēsliņu dzimtas mūžzaļš krūms ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc izžāvēšanas un karsēšanas izlieto pārtikai.
radiodiktors Diktors, kas pie mikrofona lasa pa radio pārraidāmus tekstus.
pārdilt Dilstot pārdalīties.
pārdimdināt Dimdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodimdināt Dimdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
pārdimdēt Dimdot pārskanēt (visu telpu, teritoriju).
pārdimdēt Dimdot pārspēt skaļumā.
pārdimdēt Dimdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodimdēt Dimdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
rokenrols Dinamiska, ekspresīva amerikāņu izcelsmes pāru 4 taktsmērā. Šis dejas mūzika.
pārdipināt Dipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
rezidents Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par sūtni.
Pilnvarotais lietvedis Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
Lietu pilnvarotais Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku.
Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
atašejs Diplomātiskas pārstāvniecības darbinieks (kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis).
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
Diplomātiskais korpuss Diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā to rezidences valstī. Visas diplomātiskās pārstāvniecības amatpersonas.
Diplomātiskais korpuss Diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā valstī, arī visas diplomātisko pārstāvniecību amatpersonas.
pārdipēt Dipot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodirnēt Dirnēt (visu laikposmu) un pārstāt dirnēt.
ekstravagance Dīvainība, pārspīlējums, savdabība.
pārdomāts Divd. --> pārdomāt.
pārejams Divd. --> pāriet (1).
pārejošs Divd. --> pāriet.
pārliecināts Divd. --> pārliecināt.
pārnēsājams Divd. --> pārnēsāt.
pārsienams Divd. --> pārsiet.
pārskatāms Divd. --> pārskatīt.
pārsmalcināts Divd. --> pārsmalcināt.
pārspīlēts Divd. --> pārspēlēt.
pārsteidzošs Divd. --> pārsteigt.
pārsteigts Divd. --> pārsteigt.
pārticis Divd. --> pārtikt.
pārvietojams Divd. --> pārvietot.
pārvelkams Divd. --> pārvilkt.
sekundants Divkaujas dalībnieka pārstāvis un palīgs.
dzēlējodi Divspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst asinssūcēji kukaiņi (piemēram, malārijas ods). Šīs dzimtas kukaiņi.
knislis Divspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst šādi kukaiņi.
ūdensodi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir raksturīgi ūdenī dzīvojoši bezkrāsaini, caurspīdīgi kāpuri. Šīs dzimtas kukaiņi.
trūdodiņi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem. Šīs dzimtas kukaiņi.
kāpurmuša Divspārņu kārtas kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros).
ziedmuša Divspārņu kārtas mušveida divspārņu apakškārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu.
kaulmuša Divspārņu kārtas zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis.
sazobe Divu mehānisma elementu mijiedarbība, parasti griezes, kustības pārnešanai.
konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
interference Divu vai vairāku svārstību vai viļņu savstarpēja pārklāšanās un mijiedarbība.
tandēms Divvietīgs divriteņu velosipēds ar divkārši bloķētu pārnesumu.
madāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu pārstāvja dzīvesbiedre. Dižciltīgu vai turīgu aprindu, parasti precēta, sieviete.
truls Dobjš (pārskanu).
gnu Dobradžu dzimtas pārnadzis (Āfrikas savannās).
antilopes Dobradžu dzimtas pārnadžu grupa, kurā ietilpst, piemēram, antilopes (2), gazeles, gnū.
asējums Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā: zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana. Oforts.
oforts Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā. Zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana. Asējums.
peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
pārdot Dodot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
šķirties Dodoties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu). Dodoties (kādam) prom, pārtraukt saskarsmi (ar to).
čeks Dokuments - rakstisks rīkojums, ko dod noguldītājs bankai, lai tā izmaksā vai pārskaita noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja tekošā rēķina.
Gatavības apliecība Dokuments par vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanu.
Akreditēšanās raksts Dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
Akreditēšanās raksts Dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
liecība Dokuments, kas atspoguļo vispārizglītojošas skolas audzēkņa sekmes par mācību gadu, tā ceturkšņiem.
Darba nespējas lapa, arī slimības lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.
Darba nespējas lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu. Slimības lapa.
pavadzīme Dokuments, kuru pievieno pārvadājamām kravām vai piegādājamām precēm un kurā norādīts kravas vai preču daudzums, sortiments, cena u. tml.
Slimības lapa, arī darba nespējas lapa Dokuments, kuru PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu.
Darba nespējas lapa, arī slimības lapa Dokuments, kuru PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.
Komerciālais akts Dokuments, kuru sastāda, ja dzelzceļa, upju, jūras vai gaisa kravu pārvadājumos atklāj trūkumus vai bojājumus.
Apgrozīt galvā (arī smadzenēs) pareti Domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
Apgrozīt galvā (arī smadzenēs) Domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
Apgrozīt smadzenēs (arī galvā) Domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
izdomāt Domās pārskatīt, novērtēt. Pārdomāt.
skraps Domnas, teraudkausēšanas cehos, rūpniecība radušies metāla atkritumi, kas tiek pārkausēti.
tālākdošanās Došanās tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
reprezentēties Dot (citiem) iespēju iepazīties ar sava darba rezultātiem (piemēram, izstādē, skatē). Tikt pārstāvētam (piemēram, iespieddarbā, pasākumā).
laist Dot (pārdošanā, ražošanā, apstrādāšanā).
atmaksāties Dot ienākumus, kas sedz vai pārsniedz (piemēram, ražošanas, pirkšanas) izdevumus.
pārkreditēt Dot pārāk lielu kredītu, ko tā saņēmējs nespēj atmaksāt.
atmaksāt Dot, ļaut iegūt (ienākumus, kas sedz vai pārsniedz izdevumus).
smērēt Dot, pārdot, parasti ar viltu (ko mazvērtīgu, nederīgu).
bēgt Doties prom (piemēram, no ieslodzījuma) bīstamos apstākļos, pārvarot šķēršļus, grūtības.
Turpināt ceļu Doties tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu). Doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību).
pārdrāzt Drāžot pārdalīt.
kurāža Drosme, pārgalvība. Lielīga drosme.
vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs. Arī tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiskie principi.
apdrukāt Drukājot (iespiežot) pārklāt ar rakstu zīmēm vai attēliem.
piedrukāt Drukājot pārklāt (piemēram, lappusi) ar lakstu zīmēm, attēliem.
pāvacis Drukns tauriņš ar mazu galvu un lieliem spārniem, uz kuriem ir ieapaļi plankumi.
baisma Drūma, nomācoša izjūta, pārdzīvojums. Baigums.
apdrupināt Drupinot (ko virsū, pāri), apbārstīt.
piedrupināt Drupinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu). Drupinot piebārstīt (piemēram, grīdu).
jumis Dubultauglis, dubultvārpa, pa pārim kopā saauguši augi.
pārducināt Ducinot pārspēt skaļumā.
pārducināt Ducinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
noducināt Ducinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
pārdūkt Dūcot pārspēt skaļumā.
pārdūkt Dūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodūkt Dūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
apkūpināt Dūmojot, kūpinot dūmus, pārklāt (ko ar kvēpiem, sodrējiem). Apkvēpināt. Nokvēpināt.
pārdurnēt Dunot pārspēt skaļumā.
pārdurnēt Dunot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodunēt Dunot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
pārdurt Durot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Durot pārdalīt.
apdurstīt Durstot (visapkārt), ievainot, arī pārdurt.
rakt Durt, parasti lāpstu, zemē un celt, pārvietot ar to zemi (par cilvēkiem).
paloda Durvju vai loga ailes augšējais pārsegums.
stendere Durvju vai loga ailes sānu pārsegums.
bārties Dusmīgi teikt pārmetumus.
rāties Dusmīgi teikt pārmetumus. Bārties.
bārt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties (pie kāda).
rāt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties (pie kāda). Bārt.
izdusmoties Dusmoties un pārstāt dusmoties.
Malārijas odi Dzēlējodu dzimtas kukaiņi, malārijas plazmodiju pārnēsāji.
Malārijas odi Dzēlējodu dzimtas kukaiņi, malārijas plazmodiju pārnesēji.
stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai. Vilcienu pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
apgaitnieks Dzelzceļa līnijas, arī citu satiksmes ceļu darbinieks, kas pārzina noteiktu ceļa posmu - apgaitu.
semafors Dzelzceļa signālierīce, kas sastāv no masta, 1 - 3 spārniem, signālugunīm un ar ko tiek atļauta vai aizliegta kustība attiecīgajā ceļa posmā.
pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, kaists iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni.
pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas straujāk, pievienojas pārējiem.
pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
kafija Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta vai tā surogāta.
moka Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
tēja Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas. Izdzerot pārāk daudz (kāda dzēriena), saslimt.
pārdzesēt Dzesējot padarīt pārāk aukstu.
pārdzesināt Dzesinot padarīt pārāk aukstu. Pārdzesēt (1).
nodziedāt Dziedāt un pārstāt dziedāt (par putniem).
jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem).
priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji.
pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā. Dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
Riņķa dziesma Dziesma, ko (svinībās) iesāk pēc kārtas katrs dalībnieks un kam pievienojas pārējie.
izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pakāpeniski izveidot, radīt (piemēram, domu, mākslas tēlu).
izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pamazām izveidoties, rasties (piemēram, par domu, mākslas tēlu).
sirdstaisnība Dziļa taisnības izjūta. Dziļa pārliecība par savu taisnību.
meditācija Dziļas pārdomas, dziļa apcere.
patiess Dziļi izjusts, pārdzīvots (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Neviltots.
īsts Dziļi izjusts, pārdzīvots.
meditēt Dziļi pārdomāt, apcerēt.
starot Dziļi pārdzīvot un spilgti paust (parasti) pozitīvas jūtas.
batiskafs Dziļūdens kamera, kas var pārvietoties zem ūdens.
dinastija Dzimta, ģimene, kas no paaudzes paaudzē pārņem kādu nodarbošanos.
riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas
siltumdzinējs Dzinējs, kurā siltuma enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
dzalkstīt Dzirkstīt (parasti negatīvā pārdzīvojumā) - par skatienu, acīm.
aprepēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu).
sarepēt Dzīstot pārklāties, parasti pilnīgi, ar kreveli (par brūci, ievainojumu).
aizdzīt Dzīstot sakļauties kopā, pārvilkties ar ādas kārtiņu. Sadzīt.
Vārdu karš Dzīva, spraiga, skaļa pārruna, saruna domstarpību gadījumā.
Vārdu karš Dzīva, spraiga, skaļa vārdu pārmaiņa domstarpību gadījumā.
uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība, kas izpaužas spējā reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem, pāriet no fizioloģiska miera stāvokļa uzbudinājuma stāvoklī.
labklājība Dzīves apstākļi, materiālais stāvoklis, kam raksturīga pārticība, arī nodrošinātība.
Pārtikusi māja Dzīvesvieta, arī saimniecība, kurai ir raksturīga pārticība.
transportēt Dzīvības procesos virzīt, pārvietot (ko) organismā, tā daļās.
transports Dzīvības procesu izraisīta (kā) virzība, pārvietošanās organismā, tā daļās.
tvērējķepa Dzīvnieka ekstremitāte, kuras viens pirksts ir novietots pretim pārējiem pirkstiem un kura ir pielāgota (kā) tveršanai.
šņukurs Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
zoofāgi Dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku izcelsmes barības.
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai. Dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām.
grauzējs Dzīvnieks ar spēcīgi attīstītiem priekšzobiem, kuri nepārtraukti aug (piemēram, pele, žurka, vāvere, bebrs).
jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
sinantrops Dzīvnieks, augs, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība.
mutācija Dzīvnieks, augs, kas radies šādu pārmaiņu rezultātā.
spārnainis Dzīvnieks, kam ir spārni.
maitēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
veģetārietis Dzīvnieks, kas pārtiek no augu barības.
plēsējs Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, tos iepriekš nogalinot, saplosot vai aprijot veselus.
palīgs Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības).
kopdzīve Dzīvnieku dzīvošana pāros.
plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu.
monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids - tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti vienu vai vairākas sezonas.
poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
poligīnija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
migrācija Dzīvnieku pārvietošanās (uz citu teritoriju, vietu).
sirojums Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu.
partneris Dzīvnieku tēviņš vai mātīte, ar kuru pārojas kopdzīves laikā.
hordaiņi Dzīvnieku tips, kura pārstāvjiem attīstās horda.
idiotips Dzīvo organismu iedzimto īpašību kopums, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi. Genotips.
pretistaba Dzīvojamās ēkas vienā galā atdalīta, parasti neapkurināma, telpa (pārtikas un iedzīves piederumu glabāšanai).
Neražošanas pamatlīdzekļi Dzīvojamās mājas, izglītības, veselības aizsardzības, komunālās saimniecības, pārvaldes u. tml. celtnes, ierīces un iestāžu un organizāciju iekārta.
Namu pārvalde Dzīvokļu pārvaldes ekspluatācijas nodaļa.
Namu pārvalde Dzīvokļu pārvaldes ekspluatācijas nodaļa.
Just līdzi Dzīvot līdzi (kam), pārdzīvot (kāda cita stāvokli).
sisties Dzīvot nabadzībā, postā, censties pārvarēt to.
Dzīvot plaši Dzīvot pārticībā, bezrūpīgi.
Dzīvot plaši Dzīvot pārticībā, bezrūpīgi.
kulties Dzīvot trūcīgi, eksistēt, pārvarot grūtības.
sisties Dzīvot, cenšoties pārvarēt materiālās grūtības. Ļoti smagi, grūti strādāt.
Dzīvot (arī pārtikt) no zila (arī svaiga) gaisa Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
Dzīvot (arī pārtikt) no zila (arī svaiga) gaisa (arī no zila gaisa un mīlestības) Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
Dzīvot (arī pārtikt) no zila gaisa un mīlestības (arī no zila (arī svaiga) gaisa) Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
Dzīvot (arī pārtikt) no svaiga (arī zila) gaisa Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
Dzīvot, arī pārtikt no zila (arī svaiga) gaisa (arī no zila gaisa un mīlestības) Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
Dzīvot no rokas mutē Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem. Dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
Dzīvot no rokas mutē Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem. Dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
kustība Dzīvu būtņu pārvietošanās kādā virzienā.
uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu. Bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
nodžinkstēt Džinkstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
pāriet Ejot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
Apstāties (arī sastingt) pussolī Ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī).
Sastingt (arī apstāties) pussoli Ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī).
sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus).
krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.).
uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
plēsējērces Ekoloģiska ērču grupa, kuras pārstāvji barību iegūst kā plēsēji. Šīs grupas ērces.
planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas.
ūdensvaboles Ekoloģiska vaboļu grupa, kuras pārstāvji ir pielāgojušies dzīvei ūdenī. Šīs grupas vaboles.
Rūpniecības apvērsums Ekonomisko un sociāli politisko pārmaiņu sistēma, kas saistīta ar pāreju uz mašinizētu ražošanu.
Pieņemt eksāmenu Eksāmenā uzklausīt pārbaudāmās personas atbildi un dot oficiālu novērtējumu zināšanām (kādā mācību priekšmetā).
Soļojošais ekskavators Ekskavators, kura ritošā daļa sastāv no kustīgiem balstiem un kura pārvietošanos atgādina soļošanu.
ekspresionists Ekspresionisma pārstāvis.
siksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, arī (kā) transportēšanai.
ledusskapis Elektriska mājturības saldējamā ierīce (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā, kā arī ledus iegūšanai.
elektrodzinējs Elektriskā mašīna, kas elektrisko enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
elektromotors Elektriskā mašīna, kas elektrisko enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā. Elektrodzinējs.
Konvekcijas strāva Elektriskā strāva, ko rada elektriskie lādiņi pārvietodamies.
drošinātājs Elektriskais aizsardzības aparāts, ko lieto elektrisko ķēžu aizsardzībai pret īsslēgumiem, pārslodzi.
elektrolīnija Elektriskās enerģijas pārvades līnija.
elektrifikācija Elektriskās enerģijas plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē), izvēršot lieljaudas elektrostaciju un elektriskās enerģijas pārvades sistēmu celtniecību.
komutācija Elektriskās ķēdes ieslēgšana, atslēgšana, pārslēgšana (ar ierīču, aparātu palīdzību).
Galvaniskais elements Elektriskās strāvas avots, kas ķīmisko enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
augstspriegums Elektriskās strāvas spriegums, kas pārsniedz 250 voltus.
Elektrostatiskā indukcija Elektrisko lādiņu pārbīdes process vadītājos un dielektriķos ārējā elektriskajā laukā.
skaļrunis Elektroakustiska ierīce elektriskā signāla enerģijas pārvēršanai akustisko svārstību enerģijā skaņas frekvenču diapazonā.
telefons Elektroakustiska ierīce, kas pārvērš elektriskos signālus skaņu signālos.
stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
Vilces elektrodzinējs Elektrodzinējs ritošā sastāva riteņu pāru iedarbināšanai (elektrotransportā u. tml.).
zummers Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Pīkstenis.
pīkstenis Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Zummers.
radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums ir no dažiem milimetriem līdz desmitiem tūkstošiem metru un kuru izplatīšanās noris bez mākslīgām enerģijas pārvades līnijām.
vibropārveidotājs Elektromehāniska ierīce zema sprieguma līdzstrāvas pārveidošanai augstāka sprieguma līdzstrāvā.
testers Elektromēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piemēram, elektrisko ķēžu pārbaudē). Kombinētais elektromēraparāts.
optoelektronika Elektronikas nozare, kas pētī, kā izmantot informācijas apstrādes, glabāšanas, pārraides sistēmās gaismas un elektrisko signālu savstarpējo pārvēršanos.
tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
videotelefons Elektrosakaru ierīce runas un attēla pārraidīšanai un uztverei.
radiotelefons Elektrosakaru ierīce, iekārta, ar ko feļetona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
telefakss Elektrosakaru sistēma rakstītu tekstu, attēlu pārraidei ar elektriskajiem signāliem pa automātiskā telefona tīkla līnijām.
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem. Telefona sakari.
Vadu sakari Elektrosakaru veids, kurā elektriskos signālus pārraida pa vadiem.
radiotelefonija Elektrosakaru veids, kurā telefona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
Elektronu vadītspēja Elektrovadītspēja, kas saistīta ar brīvo elektronu pārvietošanos vielā.
anihilācija Elementārdaļiņu pārvēršanās citās elementārdaļiņās.
virzulis Elements (mašīnā, ierīcē), kas blīvi kustas cilindrā un pārvietojas cilindra ass virzienā.
Transmisiju eļļa Eļļa zobratu pārvadu eļļošanai. Transmisijeļļa.
transmisijeļļa Eļļa zobratu pārvadu eļļošanai. Transmisiju eļļa.
ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga ārkārtīga sajūsma, kura pāriet afektā.
paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
elektroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver elektriskās enerģijas ražošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
darbība Enerģijas izpausme (parādībām dabā), kas rada pārmaiņas apkārtējā vidē.
dzenvārpsta Enerģijas pārneses mehānisma daļa (mašīnām, motoriem).
orpenkurs Enkurs, ko izved ar laivu un izmanto kuģa pārvilkšanai.
sūnērce Ērce, kam ir raksturīga ķermeņa hitīna sega un kas parasti dzīvo meža zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē un pārtiek no trūdvielām.
pangērce Ērce, kam raksturīgi divi kāju pāri un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
pārēsties Ēst pārāk daudz, tā, ka vairs negribas. Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), saslimt.
traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģiskais.
traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģisms (1).
ektoģenēze Evolūcijas mācības virziens, saskaņā ar kuru dzīvās dabas attīstība ir saistīta ar organismu tiešu pielāgošanos videi un vides izraisīto pārmaiņu summēšanas vairākās paaudzēs.
kontrole Faktiska (piemēram, teritoriju, akciju) pārvaldīšana. Faktiskais (piemēram, teritoriju, akciju) īpašums.
kontrolēt Faktiski pārvaldīt (piemēram, teritoriju, akcijas).
senjors Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāļiem vai pilsētām. Senjorijas īpašnieks.
soģis Feodālismā - augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks. Arī fogts.
papaīns Ferments, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana saskaņā ar spēles noteikumiem (piemēram, šahā, dambretē).
skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
sevišķs Filozofijas kategorija, kas atspoguļo vispārīgo un atsevišķo īpašību, parādību u. tml. vienību.
ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
filozofs Filozofijas speciālists. Cilvēks, kam ir tieksme nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
Kroņa palāta Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (pirmsrevolūcijas Krievijā).
Kroņa palāta Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (pirmsrevolūcijas Krievijā).
kamerālvalde Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai pirmsrevolūcijas Krievijā. Kroņa palāta.
Izotopiskais efekts Fizikālo un ķīmisko īpašību pārmaiņas, kuras izraisa kāda ķīmiska elementa atomu aizstāšana ar citiem šī paša elementa izotopiem.
kairinātājs Fizikālo vai ķīmisko parametru pārmaiņas organisma, tā daļas vidē.
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
Elektriskais potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lauku un ko mērī ar darbu, kuru veic elektriskais lauks, pārvietojot elektrisko lādiņu.
kodolfizika Fizikas nozare, kas pētī atoma kodola uzbūvi, īpašības un savstarpējas pārvēršanās procesus.
pārpūle Fiziskās un psihiskās darbības spēju samazinājums, izsīkums, piemēram, pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā.
Sadot pa kaklu Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.
Sadot pa galvu sar., arī sadot (arī salikt) pa rīkli vienk., arī sadot pa sprandu (arī pa zobiem) Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.
Salikt (arī sadot) pa rīkli Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.
Sadot pa zobiem Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.
Dot (arī sadot, gāzt) pa sprandu Fiziski pārmācīt. Sist, piekaut.
Dot (arī sadot) pa kaklu Fiziski pārmācīt. Sist. Piekaut.
Dot (arī sadot, salikt) pa rīkli Fiziski pārmācīt. Sist. Piekaut.
admiralitāte Flotes pārvaldes iestāde (Anglijā, pirmsrevolūcijas Krievijā).
šīberis Fokstrotam līdzīga sarīkojumu pāru deja. Šīs dejas mūzika. Arī fokstrots.
Burvju paklājs Folklorā - paklājs, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības.
Zelta zivtiņa Folklorā - zivtiņa, kam piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
disimilācija Fonētiska parādība, kad viena no vienādām vai līdzīgām skaņām vārdā pārvēršas par citu, atšķirīgu.
manierisms Formas pārspīlējums, pārsmalcinātība, samākslotība (mākslā). Manierība (2).
uniforma Formas tērps (dažu civilo profesiju pārstāvjiem).
pterodaktils Fosils lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi.
pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi. Šis grupas rāpuļi.
stereofotogrāfija Fotogrāfijas nozare, kas ietver metodes un līdzekļus fotoattēlu stereopāru ieguvei.
pārstrādāt Funkcionējot pārveidot (ko, parasti vielas) - par organismu, tā daļām.
futūrists Futūrisma pārstāvis.
turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
cerības Gaidas, pārliecības pilnas ilgas pēc kā laba, vēlama īstenošanās.
emfizēma Gaisa pārmērīga uzkrāšanās orgānos, audos.
noslāpt Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt (piemēram, par uguni, liesmām).
nosmakt Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt.
Baltā gaisma Gaisma, kuras spektrā nepārtrauktā secībā ir visu garumu viļņi.
Baltā gaisma Gaisma, kuras spektrā nepārtrauktā secībā ir visu garumu viļņi.
Gaismas laušana Gaismas izplatīšanās virziena maiņa, tai pārejot no kādas vides citā.
pamattonis Gaismēnas un kolorīta uzbūves pamatelements, vispārējās nokrāsas galvenā īpašība.
galdauts Galda pārklājs (parasti no auduma).
sabrukums Galējs (piemēram, pozitīvu psihisku stāvokļu) pārtraukums, zudums.
portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu, pāriem.
ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, dažās koloniālajās valstīs).
virspārraugs Galvenais pārraugs.
virspavārs Galvenais pavārs, kas pārzina visu ēdienu gatavošanu.
ģenerāls Galvenais. Vispārējais.
metamorfoze Galveno (auga) orgānu pārveidošanās, kas parasti ir saistīta ar to funkcijām.
spīles Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu.
sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām.
pārliktnis Garena būvdetaļa, kas horizontāli balstās uz galiem (piemēram, pāri ailei). Sporta spēļu (piemēram, futbola) vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum.
strēmele Garena, samērā šaura (piemēram, teritorijas, virsmas) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (teritorijas, virsmas) pārējām daļām.
sile Garena, samērā šaura ietaise ar paaugstinātām malām (kā) pārvietošanai, virzīšanai.
lete Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.).
dekāns Garīdznieks, kura pārziņā ir dekanāts (2). Katedrāles vecākais garīdznieks.
konvents Garīdznieku, arī draudžu pārstāvju sapulce.
pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam, labākam.
limāns Garš, sekls līcis, kas izveidojies, jūrai pārplūdinot upes grīvu. Neliels, vasarā izsīkstošs ezers.
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
Bērzu gārša Gārša, kurā pārsvarā aug bērzi.
Egļu gārša Gārša, kurā pārsvarā aug egles.
pārgatavoties Gatavojoties pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
darīt Gatavot (pārtikas produktus).
Iemīts (arī iestaigāts) cejš (arī taka) Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
Iestaigāts (arī iemīts) ceļš (arī taka) Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
Iemīta (arī iestaigāta) taka (arī ceļš) Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
nogaudot Gaudot (visu laikposmu) un pārstāt gaudot (parasti par suni, vilku).
grūt Gāzties un pārvērsties drupās, gruvešos. Brukt.
brukt Gāzties un pārvērsties drupās. Grūt.
ūdensgāze Gāzu maisījums, ko iegūst, pārgāzējot kurināmo.
grīste Gāzu, vielas daļiņu, sīku priekšmetu kopa, kas pārvietojas spirālveidā.
pārgāzt Gāžot panākt, ka (kas) novietojas pāri (kam), pār (ko).
nogāzt Gāžot panākt, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
pārgāzt Gāžot panākt, ka (kas) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
piegāzt Gāžoties lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko) - parasti par kokiem.
pārgāzties Gāžoties novietoties pāri (kam), pār (ko).
nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā (kur, uz kā u. tml.).
pārgāzties Gāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārgleznot Gleznojot pārveidot (gleznu, attēlu u. tml.). Gleznot virsū (gleznai, attēlam u. tml.) ko citu.
sirsniņgliemenes Gliemeņu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula. Šīs dzimtas dzīvnieki.
vēdekļgliemenes Gliemeņu klases dzimta, kuras pārstāvjiem ir ieapaļi, vēdekļveidīgi čaulas vāki. Šīs dzimtas gliemenes.
plaušgliemeži Gliemežu apakšklase, kuras pārstāvjiem ir plaušas. Šīs apakšklases dzīvnieki.
priekšžauņi Gliemežu apakšklase, kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij. Šīs apakšklases dzīvnieki.
spolīte Gliemežu dzimta, kuras pārstāvjiem čaulas ir savītas vienā plaknē. Šīs dzimtas dzīvnieki.
fototipija Gludspieduma paņēmiens - attēla fotogrāfiska reproducēšana uz plates, kas pārklāta ar gaismjutīgu želatīna slāni. Attēls, kas iegūts ar šādu paņēmienu.
monotipija Gludspieduma tehnika - attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu.
litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes.
konjunktīva Gļotāda, kas apklāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
modernieks Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās).
Govs iet ciet Govs pārtrauc dot pienu (pirms atnešanās).
morfoloģija Gramatikas nozare, kas pētī vārdu gramatisko struktūru, vārdu formas un to gramatiskās nozīmes, vārdu pārmaiņu likumus un līdzekļus.
grāmattirgotājs Grāmattirdzniecības darbinieks. Grāmatu pārdevējs.
kolportāža Grāmatu pārdošana, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām.
pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
restēt Grauzdēt (pārtikas produktus).
pārgrauzt Graužot pārdalīt.
iegremdēt Gremdējot ievirzīt (šķidrumā, arī traukā, tvertnē u. tml. ar šķidrumu) tā, ka (šķidrums) pilnīgi vai daļēji pārklāj.
nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem). Peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
Kaila grīda Grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
Kaila grīda Grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
Plika (biežāk kaila) grīda Grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
linolejs Grīdu segmateriāls, kas izgatavots no impregnēta, ar plastiskas masas virskārtu pārklāta izturīga auduma.
plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem. Vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.).
galotņot Griezi vai lauzt (augiem) stublāja vai zaru galotnes, lai pārtrauktu augšanu garumā.
pārgriezt Griežot (ko), pārsniegt (tā) izturības robežu.
pārgriezt Griežot pārdalīt.
sagriezt Griežot pārveidot par ko.
pamatne Grunts masīvs, uz kuru celtnes pamati pārnes slodzi.
drausmīgs Grūti paciešams (par sajūtām, pārdzīvojumiem).
ciets Grūti sakožams (par pārtikas produktiem).
aborts Grūtniecības stāvokļa priekšlaicīga izbeigšanās vai mākslīga pārtraukšana.
pārgruzdēt Gruzdot kļūt cauram, bojātam. Gruzdot pārdalīties.
sagruzdēt Gruzdot pārvērsties, parasti pilnīgi, oglēs, pelnos. Gruzdot kļūt, parasti pilnīgi, nelietojamam, nederīgam.
pārgrūst Grūžot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
Kāzu gulta Guļasvieta, kurā guļ jaunais pāris kāzu naktī.
spilvens Guļasvietas piederums (galvas novietošanai), arī dekoratīvs priekšmets - ar mīkstu, materiālu pildīts, samērā neliels maiss. Šāds maiss kopā ar pārvalku.
izgulēt Guļot pārlaist, aizvadīt (parasti nakti). Pārgulēt.
nogulties Guļot pārmainīt savu stāvokli (piemēram, iekārtojoties ērtāk).
kļūt Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piemēram, pārmainoties cilvēka attieksmei) - par priekšmetiem, parādībām.
Nākt pie pārliecības Gūt pārliecību.
Nolikt uz lāpstiņām Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko).
Noguldīt uz lāpstiņām Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko).
Nolikt uz lāpstiņām (arī uz pleciem) Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko).
Nolikt uz pleciem (arī uz lāpstiņām) Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko).
hidroģenerators Ģenerators, kas no hidrauliskās turbīnas saņemto mehānisko enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
transdukcija Ģenētiskā materiāla pārnešana no vienas baktērijas uz citu ar bakteriologa starpniecību.
transkripcija Ģenētiskas informācijas pārnese molekulas sintezēšanās procesā.
repers Ģeodēzija - apvidū nostiprināta zīme ar nemainīgu augstumu (piemēram, stabs), kas noder par atbalsta vai pārbaudes punktu nivelēšanā.
struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pētī iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas, izvietojumu Zemes garozā.
radioģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī atomu kodolu dabisko pārvērtību likumības Zemes garozā un šo pārvērtību izpausmi ģeoloģiskajos procesos.
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
spīlēt Ģērbt (pārāk šauru apģērbu). Vilkt kājās (pārāk šaurus apavus, šauras zeķes).
angļi Ģermāņu cilts, kas 5. gadsimtā pārcēlās uz Angliju.
Ģimenes galva Ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis.
Ģimenes galva Ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis.
neohēgelisms Hēgeļa filozofijas skolas radikālais spārns. Jaunhēgelisms.
jaunhēgelisms Hēgeļa filozofijas skolas radikālais spārns. Neohēgelisms.
pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens.
straujteka Hidrotehniska būve, pa kuru ūdens pārvietojas ar palielinātu ātrumu.
siltumnāve Hipotētiska visu enerģijas veidu pārvēršanās siltuma enerģijā, kas vienmērīgi sadalās Visumā, kur pēc tam izbeidzas visi makroskopiskie procesi.
terase Horizontāla (vaļēja vai segta) celtnes piebūve, arī kādas daļas pārsegums.
spārnesis Horizontāla sija, uz kuras balstās jumta spāres.
inversija Hromosomas struktūras pārmaiņas, hromosomas segmentam pagriežoties par 180 grādiem.
lepra Hroniska vispārēja infekcijas slimība, kas bojā galvenokārt ādu un nervu sistēmu.
romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā.
radiodiversija Ideoloģiski naidīgas, melīgas informācijas pārraide pa radio (propagandas nolūkos).
Pabāzt zem ūdens Iebāzt (ko ūdenī) tā, ka (ūdens to) nosedz, pārklāj.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.).
savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.). Kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties.
virzīt Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
virzīt Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
stiept Iedarboties ar spēku (uz ko) virzienā prom (no tā), parasti, palielinot (tā) garumu, spriegumu, arī radot plīsumu, pārrāvumu.
Vidējā Saule Iedomāta Saule, kas, ar vienmērīgu ātrumu pārvietodamās pa debess ekvatoru patiesās Saules virzienā, gada laikā veic pilnu apgriezienu (360°).
iesmērēt Iedot, pārdot, parasti ar viltu (ko maz vērtīgu, nederīgu).
apcere Iedziļināšanās kādā jautājumā un šī jautājuma iztirzāšana (parasti domās). Apcerēšana, pārdomāšana.
Klausīties sevī Iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos.
Raudzīties sevī Iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos.
Skatīties (biežāk raudzīties) sevī Iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos.
apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas. Pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt).
Kartīšu sistēma Iedzīvotāju apgādes tiešas regulēšanas veids, kad preces pārdod to normētas sadales sistēmas apstākļos pret kartīšu taloniem.
migrācija Iedzīvotāju pārvietošanās, pārcelšanās (uz citu teritoriju, vietu).
raznočinci Iedzīvotāju starpslānis (Krievijā 18. un 19. gadsimtā), ko veidoja no dažādām kārtām nākuši inteliģenti, kuri strādāja par ierēdņiem, speciālistiem dažādās nozarēs. Šī starpslāņa pārstāvji.
nūjiņa Iegarenas tormas pārtikas produkts.
apkāre Iegarens, pārvietojams koka līstīšu ietvars bišu šūnām.
apmērcēt Iegremdējot (ko sasmalcinātā, pulverveida vielā), panākt, ka daļēji pārklājas (ar šo vielu).
pagremdēt Iegremdēt (ko šķidrumā) tā, ka (tas to) nosedz, pārņem.
Pabāzt zem ūdens Iegremdēt, ievirzīt (ko) ūdenī tā, ka ūdens (to) nosedz, pārklāj.
pagrimt Iegrimt (ūdenī) tā, ka (tas) nosedz, pārņem.
Paiet zem ūdens Iegrimt (ūdenī), parasti neviļus, negribēti, tā, ka (tas) nosedz, pārņem. Arī noslīkt.
Paiet zem ūdens Iegrimt ūdenī, parasti neviļus, negribēti, tā, ka (tas) nosedz, pārņem. Arī noslīkt.
apsust Iegūt (parasti nelielus) ādas bojājumus, iekaisumus (pārmērīga siltuma, mitruma u. tml. dēļ).
dedzināt Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
izdedzināt Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (ādā, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) - parasti par ķermeņa daļām.
pārtikt Iegūt iztiku, pārtiku, parasti no darba.
nofraktēt Iegūt nomā (kuģi vai tā daļu) kravas pārvadāšanai.
Nākt pie pārliecības Iegūt pārliecību.
Pārņemt savās rokās Iegūt skaitlisku pārsvaru (kādā darbības jomā).
uzkundzēties Iegūt varu, ietekmi (pār kādu). Pakļaut savai gribai, ietekmei.
uzkundzēties Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.). Ar vardarbību vai viltu pakļaut.
sagrābt Iegūt, pārņemt (varu) politiskā, bruņotā cīņā.
sagrābstīt Iegūt, savākt, arī atcerēties (nepārbaudītu, pavirša informāciju), parasti, lai (to) izplatītu tālāk.
Lēkt starpā Iejaukties, pārtraukt (piemēram, runātāju).
sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
katls Iekārta (parasti kodolenerģijas) pārvēršanai siltuma enerģijā.
reproduktors Iekārta (parasti radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai dzirdamās skaņās.
gāzģenerators Iekārta cietā kurināmā pārvēršanai gāzveida kurināmajā.
apakšstacija Iekārta elektriskās strāvas sprieguma pārveidošanai ceļā no elektrostacijas uz patērētājiem.
ventilators Iekārta gaisa un gāzu pārvietošanai, mākslīgas gaisa plūsmas radīšanai, arī beramu materiālu transportēšanai.
raidiekārta Iekārta informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
krekings Iekārta naftas produktu pārstrādei.
centrifūga Iekārta pārslodzes radīšanai ar centrbēdzes spēku (aparātu izmēģināšanai, lidotāju trenēšanai).
signāliekārta Iekārta signālu (1) radīšanai un pārraidei.
termoelektroģenerators Iekārta siltuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
kondensators Iekārta vielu pārvēršanai no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai kristāliskā stāvoklī.
taisngriezis Iekārta, ar ko maiņstrāvas spriegumu pārveido līdzstrāvas spriegumā.
līnija Iekārta, galvenokārt vadu sistēma, elektriskās enerģijas pārvadei.
radioraidītājs Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos.
raidītājs Iekārta, ierīce informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
transformators Iekārta, ierīce u. tml., arī sistēma (kā) pārveidošanai, arī pārvadīšanai.
pūtējs Iekārta, ierīce, kas ar gaisa plūsmu pārvieto (ko).
transportlīdzeklis Iekārta, ierīce, mašīna u. tml. (kā) pārvietošanai. Transporta līdzeklis.
Transporta līdzeklis Iekārta, ierīce, mašīna u. tml. (kā) pārvietošanai. Transportlīdzeklis.
ratiņi Iekārta, kam ir riteņi, arī pārvadi, bremzes u. tml. un ko piestiprina zem vagona korpusa gala.
mikrofons Iekārta, kas pārvērš skaņas signālus elektriskajos signālos.
vibrostends Iekārta, ko lieto materiālu, detaļu vai ražojumu pārbaudei, pakļaujot tos vibrācijām.
Tvaika katls Iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālu mehānisko vai siltuma enerģiju.
superheterodīns Iekārta, kurā uztvertās dažādas augstfrekvences svārstības lokāls ģenerators (heterodīns) pārveido konstantās starpfrekvences svārstībās.
teleficēt Iekārtot, izveidot televīzijas pārraižu sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
radiostacija Iekārtu komplekss (kā) uztveršanai un pārraidei, izmantojot radioviļņus.
stacija Iekārtu komplekss (kā) uztveršanai un pārraidei, izmantojot radioviļņus. Raidstacija, arī radiostacija.
elektrotīkls Iekārtu komplekss, ko izmanto elektriskās enerģijas pārvadīšanai un sadalīšanai.
pārsātināt Iekļaut, ietvert (ko, piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā.
pārblīvēt Iekļaut, ietvert (piemēram, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā, literārā darbā u. tml.) pārāk lielā daudzumā.
plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
virsnieres Iekšējās sekrēcijas pāra dziedzeris (mugurkaulniekiem) - neliels, plakans veidojums uz nieres augšējā pola.
sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju pārvietoties, brīvi kustēties.
paliene Ielejas, arī ezera ieplakas daļa, kas palu laikā pārplūst.
apgūt Iemācīties un pilnībā pārzināt (profesiju, specialitāti u. tml.).
iekvēloties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu). Parādīties (acīs) - par mirdzumu, kvēli.
iedegties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm), - parādīties (acīs) - piemēram, par mirdzumu, kvēli.
Eksistences minimums Ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (piemēram, pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu.
Eksistences minimums Ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (piemēram, pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu.
pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka karaspēka kustību (pa šo ceļu).
šifrs Iepriekš norunāta burtu u. tml. lietošanas sistēma slepenai informācijas fiksēšanai, pārraidei.
aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
priekšpārbaude Iepriekšēja pārbaude.
izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā. Preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību.
ieceļot Ierasties, pārceļojot no citurienes.
birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma, arī augstākā administrācija (kapitālistiskajās valstīs).
nestuves Ierīce (ar sēdekli) cilvēku pārvietošanai nēšus.
ģenerators Ierīce (arī parādība dabā), kas pārveido kādu enerģijas veidu citā.
slēdzis Ierīce (kā, piemēram, aparāta, iekārtas) ieslēgšanai, izslēgšanai, pārslēgšanai, noslēgšanai.
steķi Ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai - parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku.
sprostierīce Ierīce (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās novēršanai.
slēgs Ierīce (kā) noslēgšanai vai pārslēgšanai.
dzirnavas Ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī.
bagāžnieks Ierīce (parasti velosipēdam) nelielu priekšmetu pārvadāšanai.
nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar rokturiem), kas paredzēta kā pārnešanai un ar ko parasti strādā divi cilvēki.
pārmija Ierīce ar pārstatāmiem sliežu elementiem, kas braucošu sastāvu, lokomotīvi, vagonu novirza pa citu sliežu ceļu.
Televīzijas kamera Ierīce attēla pārvēršanai elektriskajos signālos (piemēram, attēla pārraidīšanai, fiksēšanai).
Elektromagnētiskais sūknis Ierīce elektrības vadītāju šķidrumu pārsūknēšanai, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu, kas plūst pa šķidrumu.
Elektromagnētiskais sūknis Ierīce elektrības vadītāju šķidrumu pārsūknēšanai, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu, kas plūst pa šķidrumu.
uztvērējs Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai.
uztvērējierīce Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai. Uztvērējs (2).
celtnis Ierīce kravas pacelšanai un pārvietošanai.
vibroceltnis Ierīce materiālu pārvietošanai vertikālā virzienā, izmantojot vibrācijas.
karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot (parasti sastāv no diviem stabiem un šķērskoka, kam pārmesta virve ar cilpu).
Televīzijas kamera Ierīce optiskā attēla pārvēršanai elektriskā attēla signālā.
pārtraucējs Ierīce periodiskai elektriskās strāvas pārtraukšanai un atjaunošanai elektriskajā ķēdē.
signālierīce Ierīce signālu (1) radīšanai un pārraidei.
Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru, izmantojot mehānisko vai elektrisko enerģiju.
Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru.
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai (parasti klavierēm).
grieztuve Ierīce smaguma celšanai un pārvietošanai - cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde.
hektogrāfs Ierīce teksta, zīmējuma pavairošanai (no speciālas masas vai vaska papīra, uz kura pārnests oriģināls).
kontaktdakša Ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus.
spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
sprosts Ierīce, detaļa, veidojums u. tml. (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās, arī izplatīšanās novēršanai.
noslēgs Ierīce, iekārta (kā pieplūdes, plūsmas u. tml.) atvienošanai, pārtraukšanai.
translators Ierīce, iekārta, arī programma, kas vienas programmēšanas valodas elementus pārveido citas valodas ekvivalentos elementos.
šķūre Ierīce, iekārta, arī rīks (kā) pārvietošanai bīdot, arī (kā) līdzināšanai, tīrīšanai.
translators Ierīce, iekārta, kas uztver elektriskos signālus un automātiski pārraida tos tālāk.
skalpelis Ierīce, iekārta, ko izmanto, piemēram, ķirurģijā mīksto audu pāršķelšanai.
sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, parasti šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
padevējs Ierīce, iekārta, mehānisms (kā) padošanai, pārvietošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu, ierīci, iekārtu, mehānismu u. tml.
telefakss Ierīce, kas ar elektriskajiem signāliem pārraida un uztver rakstītus tekstus, attēlus un atveido tos uz papīra.
Pjezoelektriskais pārveidotājs Ierīce, kas mehānisko svārstību enerģiju pārvērš elektrisko svārstību enerģijā vai otrādi, izmantojot pjezoelektrisko efektu.
Šķēru sargs Ierīce, kas novērš defekta rašanos, ja pārtrūkst diegi.
rekorders Ierīce, kas pārveido elektriskos signālus mehāniskajās svārstībās, vizuālu zīmju pierakstā.
fotoelements Ierīce, kas pārvērš gaismas enerģiju elektriskajā enerģijā, izmantojot fotoefektu.
informators Ierīce, kas sniedz, pārraida informāciju.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
ekrāns Ierīce, kuras virsma atstaro, absorbē vai pārveido starojumu.
lidaparāts Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties pa gaisu vai kosmosā.
devējs Ierīces daļa, kas uztver kādus procesus, signālus un pārraida tos citām ierīces daļām.
apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
trakts Ierīču, iekārtu u. tml. kopums (kā) pārvadīšanai, pārvietošanai.
ieziepēt Ierīvēt ar ziepēm, pārklāt ar ziepju putām.
linete Ierobežots sienas laukums (parasti pusapļa formā), ko pārsedz arka.
aizkustināt Ierosināt, aizskart (kādu jautājumu), iesākt (pārrunas par ko).
iemesties Ierunāties (parasti, pārtraucot kādu).
Pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt cūku (arī sivēnu, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt sivēnu (arī cūku, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt cūku (arī sivēnu, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
ieauroties Iesākt aurot un tūlīt pārstāt.
ieblarkšķēties Iesākt blarkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieblaukšķēties Iesākt blaukšķēt un tūlīt pārstāt.
iebrāzmoties Iesākt blāzmot un tūlīt pārstāt.
iebrakšķēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
iebrikšķēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt.
iebrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt.
aizbrikšķēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt. Iebrikšķēties (biežāk).
aizbrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt. Iebrikšķēties (biežāk).
iebūkšķēties Iesākt būkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieburbuļoties Iesākt burbuļot un tūlīt pārstāt.
ieburkšķēties Iesākt burkšķēt (1) un tūlīt pārstāt.
iečabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt.
aizčabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečabēties.
iečabināties Iesākt čabināties un tūlīt pārstāt.
iečakstēties Iesākt čakstēt un tūlīt pārstāt (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko).
iečakstināties Iesākt čakstināt (1) un tūlīt pārstāt.
iečaukstēties Iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt.
aizčaukstēties Iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečaukstēties.
iečīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt.
aizčīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečīkstēties.
iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par priekšmetiem).
aizčirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečirkstēties.
iečūkstēties Iesākt čūkstēt un tūlīt pārstāt.
iečukstēties Iesākt čukstēt un tūlīt pārtraukt.
iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas).
iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par šķidrumu).
iedīkties Iesākt dīkt un tūlīt pārstāt (par dažiem kukaiņiem).
iedrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām). Ietrīcēties.
aizdrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iedrebēties.
ieducināties Iesākt ducināt un tūlīt pārstāt.
aizducināties Iesākt ducināt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieducināties.
iedūkties Iesākt dūkt (par dažiem kukaiņiem). Iesākt dūkt un tūlīt pārstāt.
aizdunēties Iesākt dunēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iedunēties.
iedžinkstēties Iesākt džinkstēt un tūlīt pārstāt.
ieelsties Iesākt elst. Iesākt elst un tūlīt pārstāt.
iegrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt.
aizgrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iegrabēties.
iegrabināties Iesākt grabināties un tūlīt pārstāt.
iegrandēties Iesākt grandīt un tūlīt pārstāt.
iegrauties Iesākt graut [2] (1) un tūlīt pārstāt.
iegriezt Iesākt griezt. Daļēji, arī vietumis sagriezt vai pārgriezt.
ieguldzēties Iesākt guldzēt un tūlīt pārstāt.
iegulgoties Iesākt gulgot un tūlīt pārstāt.
iegurkstēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt.
aizgurkstēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iegurkstēties.
aizkāsēties Iesākt kāsēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekāsēties.
ieklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt.
aizklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieklabēties.
ieklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt.
aizklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieklabināties.
ieklakstēties Iesākt klakstēt un tūlīt pārstāt.
ieklakšķēties Iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt.
aizkrakšķēties Iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekrakšķēties.
ieklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt.
aizklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieklaudzēties.
ieklauvēties Iesākt klauvēt un tūlīt pārstāt.
ieklepoties Iesākt klepot un tūlīt pārstāt.
ieklinkšķēties Iesākt klinkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt.
aizknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknakstēties.
ieknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt.
aizknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknakšķēties.
ieknaukstēties Iesākt knaukstēt un tūlīt pārstāt.
ieknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt.
aizknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknaukšķēties.
ieknikstēties Iesākt knikstēt un tūlīt pārstāt.
ieknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt.
aizknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknikšķēties.
iekņudēties Iesākt kņudēt un tūlīt pārstāt.
iekrakstēties Iesākt krāksiet un tūlīt pārstāt.
aizkrakstēties Iesākt krakstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekrakstēties.
iekrakšķēties Iesākt krakšķēt un tūlīt pārstāt.
iekrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
aizkrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekrākties.
iekraukāties Iesākt kraukāt un tūlīt pārstāt.
iekraukstēties Iesākt kraukstēt un tūlīt pārstāt.
iekraukšķēties Iesākt kraukšķēt un tūlīt pārstāt.
iekrekstēties Iesākt krekstēt un tūlīt pārstāt.
iekrekšķēties Iesākt krekšķēt un tūlīt pārstāt.
iekrekšķināties Iesākt krekšķināt un tūlīt pārstāt.
iekrikstēties Iesākt krikstēt un tūlīt pārstāt.
iekrikšķēties Iesākt krikšķēt un tūlīt pārstāt.
iekustēties Iesākt kustēties (par priekšmetiem). Iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
iekustēties Iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
iekutēties Iesākt kutēt un tūlīt pārstāt.
iemirkšķināties Iesākt mirkšķināties un tūlīt pārstāt.
iemurkšķēties Iesākt murkšķēt un tūlīt pārstāt.
iemurmināties Iesākt murmināt un tūlīt pārstāt.
iemurmuļoties Iesākt murmuļot un tūlīt pārstāt.
aizņerkstēties Iesākt ņerkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieņerkstēties.
ieņirgties Iesākt ņirgt un tūlīt pārstāt.
ieņirkstēties Iesākt ņirkstēt un tūlīt pārstāt.
ieņirkšķēties Iesākt ņirkšķēt un tūlīt pārstāt.
iepakšķēties Iesākt pakšķēt un tūlīt pārstāt.
ieparkšķēties Iesākt parkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieparkšķināties Iesākt parkšķināt un tūlīt pārstāt.
ieplarkšķēties Iesākt plarkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieplerkšķēties Iesākt plerkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieplīkšķēties Iesākt plīkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieplinkšķēties Iesākt plinkšķēt un tūlīt pārstāt.
iepliukšķēties Iesākt pliukšķēt un tūlīt pārstāt.
ieplunkšķēties Iesākt plunkšķēt un tūlīt pārstāt.
iepļerkšķēties Iesākt pļerkšķēt un tūlīt pārstāt.
iepukšķēties Iesākt pukšķēt un tūlīt pārstāt.
iepakšķināties Iesākt pukšķināt un tūlīt pārstāt.
iegaudoties Iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem). Iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā).
iegaudoties Iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.). Iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.). Iesākt radīt šādu skaņu un tūlīt pārstāt.
ieraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt.
aizraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieraudāties.
ierībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt.
aizrībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ierībēties.
ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā, parasti par pērkonu).
aizrūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ierūkties.
aizrunāties Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt. _biežāk_ Ierunāties.
ierunāties Iesākt runāt. Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt.
ieskanēties Iesākt skanēt. Iesākt skanēt un tūlīt pārstāt.
aizskanēties Iesākt skanēt. Iesākt skanēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieskanēties.
ieskrabēties Iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt.
ieskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt.
aizskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieskrabināties.
ieskrapstēties Iesākt skrapstēt un tūlīt pārstāt.
ieskrapstināties Iesākt skrapstināties un tūlīt pārstāt.
ieskrapšķēties Iesākt skrapšķēt un tūlīt pārstāt.
ieskrapšķināties Iesākt skrapšķināties un tūlīt pārstāt.
ieskribināties Iesākt skribināties un tūlīt pārstāt.
ieskrubināties Iesākt skrubināties un tūlīt pārstāt.
iesmieties Iesākt smieties un tūlīt pārstāt.
iesmīnēties Iesākt smīnēt un tūlīt pārstāt.
iesparkšķēties Iesākt sparkšķēt un tūlīt pārstāt.
iespindzēties Iesākt spindzēt un tūlīt pārstāt.
iesprakstēties Iesākt sprakstēt un tūlīt pārstāt.
iesprakšķēties Iesākt sprakšķēt un tūlīt pārstāt.
iesprausloties Iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt.
iesprikstēties Iesākt sprikstēt un tūlīt pārstāt.
iespurkšķēties Iesākt spurkšķēt un tūlīt pārstāt.
iestrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt.
aizstrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iestrinkšķēties.
iesvilpoties Iesākt svilpot un tūlīt pārstāt (par putniem).
iesvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
aizsvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iesvilpties.
iešalkties Iesākt šalkt. Iesākt šalkt un tūlīt pārstāt.
aizšalkties Iesākt šalkt. Iesākt šalkt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešalkties.
iešķelt Iesākt šķelt, bet nepāršķelt.
aizšķelt Iesākt šķelt, bet nepāršķelt. Iešķelt.
iešķindēties Iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt.
aizšķindēties Iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešķindēties.
iešļakstēties Iesākt šļāksiet un tūlīt pārstāt.
iešļupstēties Iesākt šļupstēt un tūlīt pārtraukt.
iešmīkstēties Iesākt šmīkstēt un tūlīt pārstāt.
iešņakstēties Iesākt šņakstēt un tūlīt pārstāt.
iešņākties Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt (parasti par dažiem dzīvniekiem).
aizšņākties Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešņākties.
iešņirkstēties Iesākt šņirkstēt un tūlīt pārstāt.
iešņukstēties Iesākt šņukstēt un tūlīt pārstāt.
iešvīkstēties Iesākt švīkstēt un tūlīt pārstāt.
iešvirkstēties Iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt.
aizšvirkstēties Iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešvirkstēties.
ietarkšķēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt (par mehānismiem, ierīcēm).
aiztarkšķēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietarkšķēties.
ietaurēties Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt.
aiztaurēties Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt. _biežāk_ Ietaurēties.
ietikšķēties Iesākt tikšķēt un tūlīt pārstāt.
ietinkšķēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt.
aiztinkšķēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietinkšķēties.
ietirkšķēties Iesākt tirkšķēt un tūlīt pārstāt.
ietrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
aiztrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietrīcēties.
ietrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
aiztrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietrīsēties. Aiztrīcēties, ietrīcēties.
ietrīsuļoties Iesākt trīsuļot un tūlīt pārstāt.
ietrizuļoties Iesākt trizuļot un tūlīt pārstāt.
ietrokšņoties Iesākt trokšņot un tūlīt pārstāt.
ietusnīties Iesākt tusnīt un tūlīt pārstāt.
ievīpsnāties Iesākt vīpsnāt un tūlīt pārstāt.
ievirmoties Iesākt virmot un tūlīt pārstāt.
aizvizēties Iesākt vizēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ievizēties.
aizzibsnīties Iesākt zibsnīt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iezibsnīties.
iezuzēties Iesākt zuzēt un tūlīt pārstāt.
iezvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt.
aizzvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iezvanīties.
iežagoties Iesākt žagoties un tūlīt pārstāt.
iežvadzēties Iesākt žvadzēt un tūlīt pārstāt.
iežvarkstēties Iesākt žvarkstēt un tūlīt pārstāt.
iežvikstēties Iesākt žvikstēt un tūlīt pārstāt.
iežvīkstēties Iesākt žvīkstēt un tūlīt pārstāt.
atnākt Iesākties (par pārdzīvojumiem, izjūtām u. tml.).
pamosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā). Atmosties (2).
uzmosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā). Pamosties (2). Atmosties (2).
iezīmēt Ieskicēt, parādīt (ko) vispārīgos vilcienos (parasti daiļdarbā).
konkurence Iespēja (piemēram, priekšmetam, ierīcei, vielai) pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu).
spēks Iespēja, vara (piemēram, ko noteikt, rīkot). Spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
risks Iespējamas briesmas. Zaudējuma iespēja pārdrošā, arī neapdomīgā rīcībā, darbībā.
iegrimt Iespiesties (mīkstā, staignā, irdenā u. tml. virsmā), pārvietojoties (pa to), novietojoties (uz tās).
Bērnu istaba Iestāde (namu pārvalžu pārziņā), kas rūpējas par bērnu audzināšanu viņu dzīvesvietās.
stacija Iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai ar automobiļiem, kuģiem vai lidaparātiem.
nodaļa Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes orgāna vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā). Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde.
izpildorgāns Iestāde, kas izpilda noteiktas pārvaldīšanas funkcijas, praktiski vada (kādu nozari).
kinodirekcija Iestāde, kas organizē un pārzina kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā).
kapituls Iestāde, kas pirmsrevolūcijas Krievijā pārzināja ordeņu piešķiršanu un pasniegšanu.
birža Iestāde, kur pērk un pārdod vērtspapīrus, kā arī noslēdz vairumtirdzniecības darījumus Arī ēka, kurā atrodas šī iestāde.
pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noleiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas.
kontrole Iestāde, personas, kas pārbauda (piemēram, citas iestādes vai kādas atbildīgas personas darbu).
studija Iestāde, uzņēmums, kas gatavo radio pārraides, televīzijas pārraides, kinofilmas.
Kadru daļa (arī nodaļa) Iestādes, uzņēmuma daļa (nodaļa), kas pārzina darbinieku pieņemšanu, atlaišanu, kārto attiecīgo dokumentāciju.
revīzija Iestādes, uzņēmuma vai amatpersonas (parasti finansiālās, saimnieciskās) darbības pareizības, likumības pārbaude.
aparāts Iestāžu, uzņēmumu kopums, kas apkalpo kādu pārvaldes vai saimniecības nozari.
ielocīt Iešūt (lokot pavedienu, piemēram, pagaros pārstaipos).
kāpt Iet, augstu ceļot kājas, arī rāpties (pāri kam, pa ko, cauri kam).
pleznot Iet, pārvietoties smagiem, neveikliem soļiem, arī gāzelēdamies.
šablons Ietaise, detaļa gatava izstrādājuma, veidojuma u. tml. formas, izmēru pārbaudei.
iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
vest Ietekmēt (kādu, ko) tā, ka (tam) rodas vērstība (piemēram, darboties, attīstīties, sasniegt kādu mērķi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas) attīstās, īstenojas, pārveidojas līdz kādai pakāpei, kādam stāvoklim.
locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības. Mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības).
pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt.
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība.
Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
vecajie Ievēlēti (kādas kopienas, cilvēku grupas u. tml.) pārstāvji.
deformēt Ievērojami pārveidoti attēlot mākslas darbā (priekšmetu, parādību).
deformācija Ievērojami pārveidots (priekšmeta, parādības) attēlojums mākslas darbā.
sadrumstalot Ievērojami pavājināt, arī pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem.
leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums. Tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti.
Iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu pasākumu).
Iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu. pasākumu).
iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
iepeldēt Ievirzīties (kur iekšā), pārvietojoties pa ūdeni (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
ienirt Ievirzīties zem ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli.
gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
segiezis Iezis, kas pārklāj (ko, piemēram, citu iezi).
akmeņogles Iezis, kas veidojies, pārakmeņojoties augu daļām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
Metamorfizētie ieži Ieži (piemēram, gneisi, marmori), kas veidojušies no augstas temperatūras un liela spiediena pārveidotiem magmatiskajiem un nogulumiežiem.
pārvalks Iežu kārta, sistēma, kas pārklāj, sedz (ko).
serpentizācija Iežu pārveidošanās, kuru izraisa karsta ūdeņu iedarbība un kurā magneziālu silikātu vietā rodas serpentīna grupas minerāli.
Iežu sadēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana un pārveidošanās fizikālu, ķīmisku un bioloģisku faktoru ietekmē.
klejot Ilgāku laiku doties dažādos virzienos. Vairākkārt pārvietoties no vienas uzturēšanās vietas uz citu (par dzīvniekiem).
izdraudzēties Ilgāku laiku draudzēties un pārstāt draudzēties.
nēsāt Ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju).
izmīlēties Ilgāku laiku mīlēt vienam otru un pārstāt mīlēt.
nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas).
noslaukt Ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu.
iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju). Ilgāku laiku pārdzīvot.
ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet (no šķīduma) vārāmajā produktā (piemēram, par cukuru).
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu), cenšoties pārvarēt, novērst (to).
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām. Nopūlēties.
noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību.
nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties, pārdzīvojot ko, domājot par ko u. tml.
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu tiekties (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzus pēdu nospiedumus (tajā).
nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to).
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
izcilāt Ilgāku laiku, daudz cilāt. Cilājot aplūkot un pārbaudīt.
izkaulēties Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti, ko pērkot, pārdodot).
noslidināt Ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to).
izspārdīties Ilgāku laiku, daudz spārdīties.
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzas pēdas (tajā).
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu.
nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), sabojāt, iznīcināt (to).
notekāt Ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos). Būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
noslaukt Ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus). Ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu.
nodzīt Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti nogurdināt, arī nomocīt, novājināt.
nodzīties Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz, smagi strādājot, darot ko, ļoti nogurt, arī novājēt.
karināties Ilgāku laiku, vairākkārt kārties (parasti pāri kam, ārā no kā).
pārdeldēt Ilgi lietojot (ko), pieļaut, ka (tas) pārdalās.
pārogļoties Ilgstošā laikposmā īpašos apstākļos pārveidoties per ogli (piemēram, par senu dzīvnieku un augu atliekām).
pīkstoņa Ilgstoša nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt (1).
skandoņa Ilgstoša nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt [2]. Skanda [1].
brīkšķoņa Ilgstoša nepārtrauktu trokšņu kopums --> brīkšķēt.
Runas plūdi Ilgstoša, nepārtraukta runa. Daudzu runu nepārtraukts kopums.
ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, virs kā virzās pārējās balsis, kuru akordu sastāvs mainās it kā neatkarīgi no basa.
vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
krimst Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
rēkoņa Ilgstošu nepār trauktu skaņu kopums --> rēkt (1).
spindzoņa Ilgstošu nepārtraukta skaņu kopums --> spindzēt (1).
sprēgoņa Ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot.
pīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņa kopums --> pīkstēt (2).
čaloņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čalot (1). Čala (1).
čerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (1).
čiepstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čiepstēt.
čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirkstēt (2).
čirpstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirpstēt. Čirkstoņa (2).
čukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čukstēt.
čurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (1).
čurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (2).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (4).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (5).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (3).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (4).
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (1).
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (4).
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (5).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4). Duna (4).
duna Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4). Dunoņa (4).
džinkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> džinkstēt.
gaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (1).
gaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (2).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> grandēt (4).
guldzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (1).
guldzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (2).
irdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (1).
irdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (2).
kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1). Kaueona (1).
kaucoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1). Kaukoņa (1).
kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2). Kaucoņa (2).
kaucoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2). Kaukoņa (2).
krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> krākt (1).
kurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (1).
kurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (2).
ķērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (1).
ķērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (2).
ķērkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (1).
ķērkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (2).
murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> murdēt (3).
ņaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņaudēt (1).
ņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņerkstēt (2).
ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt (1).
ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt (2).
rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (2).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rībēt (4).
reja Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> riet.
rukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rukšķēt.
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (1).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (5).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (6).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (7).
sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt [1] (1).
sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt [1] (2).
sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt [1] (3).
sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (1).
sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (1). Sīkoņa (1).
sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (2).
sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (2). Sīkoņa (2).
sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (3).
sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (3). Sīkoņa (3).
sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (4).
sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (4). Sīkoņa (4).
sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (5).
skanda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt [2]. Skandoņa.
smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (1).
smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (2).
spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (2).
spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (3).
spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (4).
stenas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> stenēt (1).
strinkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> strinkšķēt.
svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (1).
svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (2).
šalkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1). Šalkas (1).
šalkas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1). Šalkoņa (1).
šalkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2). Šalkas (2).
šalkas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2). Šalkoņa (2).
šķindoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt.
šķinda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt. Šķindoņa.
zumoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zumēt (1).
zumoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zumēt (2).
zuzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zuzēt (1).
zuzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zuzēt (2).
zvanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zvanīt (1).
zvanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zvanīt (3).
žūžas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → žūžot (1).
spalgonis Ilgstošu nepārtrauktu spalgu skaņu kopums.
blarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> blarkšķēt.
brakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brakšķēt.
brākšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brākšķēt.
brikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brikšķēt.
čaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čabēt.
čaloņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čalot (2). Čala (2).
čaukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čaukstēt.
čerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2).
čīkstoņa Īlgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čīkstēt (1).
čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čirkstēt (1).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (1).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (2).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (3).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (6).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (1).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (2).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (5).
dipoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dipēt.
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (2).
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (3).
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (6).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1). Duna (1).
duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1). Dunoņa (1).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2). Duna (2).
duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2). Dunoņa (2).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3). Duna (3).
duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3). Dunoņa (3).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5). Duna (5).
duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5). Dunoņa (5).
džerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> džerkstēt.
gārdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gārgt.
graboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grabēt (1).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (1). Dārdoņa (1).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (2).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (3).
gurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gurkstēt.
klaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klabēt (1).
klandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klandēt.
klaudzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (1).
klaudzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (2).
knakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knakšķēt.
knikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knikšķēt.
krakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krakšķēt.
krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (2).
krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (3).
krapšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krapšķēt.
kraukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukstēt.
kraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukšķēt.
krikstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikstēt.
krikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikšķēt.
kripšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kripšķēt.
murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (1).
murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (2).
ņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņerkstēt (1).
ņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņirkstēt.
rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (3).
rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (4).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt (1).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt (2).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt (3).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt (5).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (2).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (3).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (4).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (8).
skrakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrakšķēt. Krakšķoņa.
skrapstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapstēt. Skrapšķoņa.
skrapšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapšķēt. Skrapstoņa.
skraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skraukšķēt. Kraukšķoņa.
skripstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skripstēt.
sprakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakstēt. Sprakšķoņa.
sprakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakšķēt. Sprakstoņa.
spraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> spraukšķēt. Arī sprakšķoņa.
stirkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> stirkšķēt.
šļakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļakstēt.
šļurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļupstēt.
šmīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmīkstēt.
šmiukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmiukstēt.
šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1).
šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1). Šņākoņa (1).
šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2).
šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2). Šņākoņa (2).
šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3).
šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3). Šņākoņa (3).
šņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņirkstēt.
švīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkāt (2).
švīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt.
švirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt.
švīkas Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt. Švīkstoņa.
tarkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tarkšķēt (1).
žļakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žļakstēt.
žļarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žļarkstēt (1).
žļarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žļarkstēt (2).
žļurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žļurkstēt.
žņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žņerkstēt.
žņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žņirkstēt.
žvadzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvadzēt.
žvakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvakstēt.
žvarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvakstēt.
žvākstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvākstēt.
žvaukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvaukstēt.
žvīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvīkstēt.
žvindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvindzēt.
žvinkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvinkstēt.
žvirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvirkstēt.
šļākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums, kas rodas, kam šļācoties.
mandāts Imperiālisma koloniālajā sistēmā - starptautiskas aizbildnības veids (kopš 1919. gada) - tiesība pārvaldīt kādu pakļautu teritoriju, tautu.
impresionists Impresionisma pārstāvis.
robežincidents Incidents, kas ir saistīts ar valsts robežas pārkāpšanu.
Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
skolopendra Indīgs, līdz 30 centimetriem garš daudzkāju klases dzīvnieks (tropos, subtropos), kam viduklis sastāv no 21 līdz 23 posmiem ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
sari Indijas sieviešu apģērbs - garš, taisns auduma gabals, kura vienu galu apjož ap gurniem un nostiprina, bet otru pārmet pār plecu.
Puķu valoda Indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
Darba sabiedriskošana Individuāli nošķirto ražotāju darba pārvēršana sabiedrības darbā.
Transmisīvās slimības Infekcijas slimības, ko parasti pārnēsā asinssūcēji kukaiņi, ērces.
kārpa Infekciozas slimības izraisīts ciets, norobežots, pārragots labdabīgs veidojums uz ādas.
televīzija Informācija, attēlu kopums, ko pārraida televīzijas tīklā. Televīzijas raidījums, televīzijas pārraide.
radioinformācija Informācija, ko pārraida pa radio.
Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
Masu (arī masveida) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
dalītājs Instruments, ierīce (kā) sadalīšanai, pārdalīšanai.
pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana.
sprostuguns Intensīva apšaude (noteiktā joslā), kas kavē pretinieka pārvietošanos.
Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas.
Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīgo paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
mantzinis Inventāra pārzinis.
tilts Inženiertehniska celtne ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piemēram, pār upēm, gravām, ceļiem, apbūvēm).
leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka daļa (fašistiskās Vācijas armijā).
karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
nāve Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga bioloģisko procesu neatgriezeniska pārtraukšanās šūnās un olbaltumvielu struktūru sairšana.
pudlingot Īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzi.
nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu. Šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta).
zobs Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piemēram, zobratos, gliemežratos, zobstieņos). Īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.
slīpne Īpaša, slīpi izbūvēta konstrukcija (kā) pārvietošanai.
oriģinālpudele Īpašas formas pudele, kas paredzēta noteiktam izstrādājumam. Pudele, kurā pārdod kādu izstrādājumu.
Stāstījuma teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka vispārīgas atziņas, faktu konstatējumus, situācijas tēlojumus.
terminālis Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta teritorija (parasti kravas konteineru pārkraušanai ostās).
karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Kara bāze.
Kara bāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Karabāze.
pakete Īpaši iesaiņots pārsienamā materiāla komplekts pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanai.
pāreja Īpaši izbūvēts, parasti segts, gaitenis, kas paredzēts pāriešanai no vienas celtnes uz otru.
iestāde Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas veic pārvaldes, kultūras un izglītības vai sociālas un sadzīves funkcijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
ligzda Īpaši veidots (kukaiņu, parasti plēvspārņu) miteklis.
priekšrocība Īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem. Pārākums, pārsvars.
nezūdamība Īpašību kopums (matērijai), kuras padara (ko) neiznīcināmu un saglabā (tā) kvantitāti pārvēršanās procesos.
vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms. Plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla mākslinieciski idejisko vispārinājumu tajā.
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā).
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā).
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā).
pārkūdroties Īpašos apstākļos (piemēram, aizaugušos ezeros, purvos) sadaloties, pārveidoties par kūdru (par augu atliekām).
eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
slengs Īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas grupas pārstāvji. Arī žargons.
virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
piegarša Īpatnēja (parasti pārtikas produktu, ēdienu) papildu garša.
piesmaka Īpatnēja nepatīkama (piemēram, pārtikas produktu, priekšmetu) papildu smaka.
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām. Augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
rakņāt Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā).
pārirt Irot (piemēram, laivu), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārirt Irot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu). Pārairēt.
pārirties Iroties pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pārirties Iroties pārvirzīties (pāri kam, pār ko). Pārairēties.
pārirt Irstot pārdalīties. Irstot kļūt cauram, bojātam.
stakato Īsi, aprauti, ar pārtraukumu (starp skaņām).
rings Īslaicīga uzņēmēju vienošanās, lai paaugstinātu kādas preces cenu (preci uzpērkot un glabājot noliktavās līdz visizdevīgākajam pārdošanas laikam).
Nebūt savā sejā Īslaicīgi pārmainīties ārējā izskatā, piemēram, negatīvu emociju ietekmē.
stakato Īss, aprauts skaņu saistījums ar pārtraukumiem starp tiem.
priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
Dabūt cauri Īstenot (parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus).
Dabūt cauri Īstenot (parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus).
turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.). Īstenot atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.) kādā tā nākamajā posmā.
noklabināt Īsu brīdi ar knābi radīt un pārstāt radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
noblāvot Īsu brīdi blāvot un pārstāt blāvot.
noblāzmot Īsu brīdi blāzmot un pārstāt blāzmot.
nobrāzmot Īsu brīdi blāzmot un pārstāt brāzmot.
nobubināt Īsu brīdi bubināt un pārstāt bubināt (par zirgu).
nocilāties Īsu brīdi cilāties un pārstāt cilāties.
nočakstināt Īsu brīdi čakstināt un pārstāt čakstināt (parasti par putniem).
nočirkstināt Īsu brīdi čirkstināt un pārstāt čirkstināt (par putniem, dažiem kukaiņiem).
nočivināt Īsu brīdi čivināt un pārstāt čivināt (par putniem).
nodipēt Īsu brīdi dipēt un pārstāt dipēt.
nodrebēt Īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt. Notrīcēt.
noducināt Īsu brīdi ducināt un pārstāt ducināt.
nodzirksteļot Īsu brīdi dzirksteļot un pārstāt dzirksteļot.
noerroties Īsu brīdi erroties un pārstāt erroties.
nogāgināt Īsu brīdi gāgināt un pārstāt gāgināt.
nogāzelēties Īsu brīdi gāzelēties un pārstāt gāzelēties.
nogriezties Īsu brīdi griezties un pārstāt griezties (piemēram, par dūmiem, smiltīm).
nogrīļoties Īsu brīdi grīļoties un pārstāt grīļoties.
noguldzināt Īsu brīdi guldzināt un pārstāt guldzināt.
nobrāzmot Īsu brīdi izpausties strauji, dedzīgi un pārstāt izpausties.
noņerkstēt Īsu brīdi kaprīzi raudāt un pārstāt raudāt.
nokladzināt Īsu brīdi kladzināt, un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
nokratīties Īsu brīdi kratīties un pārstāt kratīties.
nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par dūmiem).
nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par putekļiem, smiltīm). Noputēt (2).
nokustēties Īsu brīdi kustēties un pārstāt kustēties.
nokvakšķināt Īsu brīdi kvakšķināt un pārstāt kvakšķināt.
nolaistīties Īsu brīdi laistīties un pārstāt laistīties.
nolāsmot Īsu brīdi lāsmot un pārstāt lāsmot.
nolāsot Īsu brīdi lāsot [2] un pārstāt lāsot. Nolāsmot.
nolīgoties Īsu brīdi līgoties un pārstāt līgoties.
nolīgot Īsu brīdi līgoties un pārstāt līgoties. Nolīgoties [1] (1).
nolocīties Īsu brīdi locīties un pārstāt locīties.
noluncināt Īsu brīdi luncināt un pārstāt luncināt.
noluncināties Īsu brīdi luncināties un pārstāt luncināties.
noļodzīties Īsu brīdi ļodzīties un pārstāt, ļodzīties.
nomargot Īsu bridi margot un pārstāt margot (par gaismas avotu, gaismu).
nominstināties Īsu brīdi minstināties un pārstāt minstināties.
nomirdzēt Īsu brīdi mirdzēt un pārstāt mirdzēt.
nomirdzināties Īsu brīdi mirdzināties un pārstāt mirdzināties.
nomirgot Īsu brīdi mirgot un pārstāt mirgot.
nomutuļot Īsu brīdi mutuļot un pārstāt mutuļot.
noņirbēt Īsu brīdi ņirbēt un pārstāt ņirbēt.
pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam (par to, kas strauji kustas, pārvietojas, parasti garām). Īsu brīdi būt redzamam (par to, kam strauji virzās garām).
nopēkšķināt Īsu brīdi pēkšķināt un pārstāt pēkšķināt.
noplandēt Īsu brīdi plandēt un pārstāt plandēt. Noplandīt (2).
noplandēties Īsu brīdi plandēties un pārstāt plandēties. Noplandīties.
noplandīt Īsu brīdi plandīt un pārstāt plandīt (1).
noplandīties Īsu brīdi plandīties un pārstāt plandīties.
noplandīt Īsu brīdi planēt un pārstāt plandīt (2).
noplīvot Īsu brīdi plīvot un pārstāt plīvot.
nopukoties Īsu brīdi pukoties un pārstāt pukoties.
noputēt Īsu brīdi putēt un pārstāt putēt.
noklidzināt Īsu brīdi radīt un pārstāt radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem).
noraustīties Īsu brīdi raustīties un pārstāt raustīties.
norēgoties Īsu bridi rēgoties un pārstāt rēgoties.
nosāpēties Īsu brīdi sāpēt un pārstāt sāpēt. Nosāpēt (2).
nosāpēt Īsu brīdi sāpēt un pārstāt sāpēt. Nosāpēties.
nosirdīties Īsu brīdi sirdīties un pārstāt sirdīties.
nosmaidīt Īsu brīdi smaidīt un pārstāt smaidīt.
nosmelgt Īsu brīdi smelgt un pārstāt smelgt.
nosmīkņāt Īsu brīdi smīkņāt un pārstāt smīkņāt.
nosmīnēt Īsu brīdi smīnēt un pārstāt smīnēt.
uzliesmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzplaiksnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzplaiksnīties Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzzibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
nospīdēt Īsu brīdi spīdēt un pārstāt spīdēt.
nospīguļot Īsu brīdi spīguļot un pārstāt spīguļot.
nodzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties. Nodzirkstēt (1).
nodzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties. Nodzirkstīt (1).
nospulgot Īsu brīdi spulgot un pārstāt spulgot.
nospurgt Īsu brīdi spurgt un pārstāt spurgt (parasti par putniem, to spārniem).
nostarot Īsu brīdi starot un pārstāt starot.
nosūkstīties Īsu brīdi sūkstīties un pārstāt sūkstīties.
nosūroties Īsu brīdi sūroties un pārstāt sūroties.
nosūrstēt Īsu brīdi sūrstēt un pārstāt sūrstēt.
nošausmināties Īsu brīdi šausmināties un pārstāt šausmināties.
nošņukstēt Īsu brīdi šņukstēt un pārstāt šņukstēt.
notrīcēt Īsu brīdi trīcēt un pārstāt trīcēt.
notrīcināt Īsu brīdi trīcināt un pārstāt trīcināt.
notrīsēt Īsu brīdi trīsēt un pārstāt trīsēt.
novaibstīt Īsu brīdi vaibstīt un pārstāt vaibstīt.
novaibstīties Īsu brīdi vaibstīties un pārstāt vaibstīties.
novaimanāties Īsu brīdi vaimanāt un pārstāt vaimanāt.
novalstīties Īsu brīdi valstīties un pārstāt valstīties. Nozvalstīties.
novārstīties Īsu brīdi vārstīties un pārstāt vārstīties.
novērpties Īsu brīdi vērpties, virpuļot un pārstāt vērpties, virpuļot.
novēsmot Īsu brīdi vēsmot un pārstāt vēsmot (piemēram, par gaisa plūsmu, smaržu).
novibrēt Īsu brīdi vibrēt un pārstāt vibrēt.
novīdēt Īsu brīdi vīdēt un pārstāt vīdēt.
novidžināt Īsu brīdi vidžināt un pārstāt vidžināt.
noviebties Īsu brīdi viebties un pārstāt viebties.
novējoties Īsu brīdi viegli kustēties gaisa plūsmā un pārstāt kustēties.
novilnīt Īsu brīdi vilnīt un pārstāt vilnīt.
noviļņot Īsu brīdi viļņot un pārstāt viļņot.
noviļņoties Īsu brīdi viļņoties un pārstāt viļņoties.
novīpsnāt Īsu brīdi vīpsnāt un pārstāt vīpsnāt.
novirināties Īsu brīdi virināties un pārstāt virināties.
novirmot Īsu brīdi virmot un pārstāt virmot.
novirpuļot Īsu brīdi virpuļot un pārstāt virpuļot.
nolocīties Īsu brīdi virzīties līkumojot un pārstāt virzīties.
nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
novizēt Īsu brīdi vizēt un pārstāt vizēt.
novizmot Īsu brīdi vizmot un pārstāt vizmot.
novizuļot Īsu brīdi vizuļot un pārstāt vizuļot.
nozaigot Īsu brīdi zaigot un pārstāt zaigot.
nozalgot Īsu brīdi zalgot un pārstāt zalgot.
nozibēt Īsu brīdi zibēt un pārstāt zibēt.
nozūdīties Īsu brīdi zūdīties un pārstāt zūdīties.
nozvalstīties Īsu brīdi zvalstīties un pārstāt zvalstīties.
nozvāroties Īsu brīdi zvāroties un pārstāt zvāroties.
nozvērot Īsu brīdi zvērot un pārstāt zvērot.
nozvīļot Īsu brīdi zvīļot un pārstāt zvīļot.
nožadzināt Īsu brīdi žadzināt un pārstāt žadzināt.
uzliesmot Īsu brīdi, kam (piemēram, pārdzīvojumam) spēcīgi izpaužoties, būt ļoti spožam (par acīm, skatienu).
nostreipuļot Īsu brīdi, streipuļot un pārstāt streipuļot.
ietrīsēties Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, bālā sejā) - parasti par pārdzīvojumu.
sindiks Itālijā - ievēlēts kopienas pašpārvaldes vadītājs.
mohārs Itālijas sarenes pasugas augs (graudzāļu dzimtā), ko kultivē pārtikai un lopbarībai.
cinisms Izaicinoši nicinoša izturēšanās pret vispārpieņemtām tikumības un pieklājības normām, to atklāta ignorēšana.
izdegt Izbeigt degt, pārvēršoties oglēs, pelnos u. tml., degot tikt pilnīgi patērētam.
izdzist Izbeigt, pārstāt degt, izstarot gaismu.
izdzist Izbeigt, pārstāt spīdēt, mirdzēt (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
nostāt Izbeigt, pārtraukt (savu darbību).
izkvēlot Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.).
izgaist Izbeigties, pāriet (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.).
nogrimt Izbeigties, pāriet (par psihisku stāvokli).
iziet Izbeigties, pāriet (parasti par fizisku stāvokli, par spējām).
izzust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
pazust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām.
pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī slimību).
aprimt Izbeigties, tikt pārtrauktam (par norisi).
nozust Izbeigties, tikt pārvarētam (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
krītaka Izbūve aizsprostam pāri krītošo ūdeņu uztveršanai.
Jaukts dzimums, arī jaukta izcelšanās Izcelšanās no ģimenes, kurā vecāki ir dažādu rasu, nāciju, tautību pārstāvji.
psiholoģizēt Izcelt, parasti pārmērīgi (kā) psihes analīzi, tās īpatnību nozīmi.
spīdēt Izcelties (citu vidū), pārsteigt ar ko.
atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (piemēram, ilgākas uzglabāšanas, temperatūras maiņu rezultātā) - par dažiem pārtikas produktiem.
tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
nokvēpināt Izdalot kvēpus, sodrējus, būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar tiem.
izplatīt Izdalot, pārdodot piegādāt (piemēram, preses izdevumus, biļetes).
Dabūt gatavu Izdarīt (ko grūtu, bīstamu, pārdrošu).
Dabūt gatavu Izdarīt (ko grūtu, bīstamu, pārdrošu).
Nostrādāt (kādu) numuru Izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
Nostrādāt (kādu) numuru Izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
Nodarīt pāri Izdarīt pārestību, apbēdinot, sagādājot ciešanas.
apgrēkoties Izdarīt pārkāpumu.
nogrēkoties Izdarīt pārkāpumu.
uzelpot Izdarīt spēcīgu ieelpu un izelpu, pārejot sasprindzinājumam, uzbudinājumam u. tml.
izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā. Apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
pūst Izelpā virzīt (gaisu kur, uz ko), arī. Izelpotā gaisa strāvu virzīt, pārvietot (ko)
novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
izlaist Izgatavot un nodot pārdošanā (priekšmetu, vielu u. tml.).
pamatizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošas skolas pirmajās (parasti trīs vai četrās) klasēs.
pirmizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošās skolas pirmajās klasēs.
Politehniskā izglītība Izglītība, kuras saturā iekļauts zināšanu kopums par galvenajiem ražošanas principiem un nozarēm, vispārtehnisko prasmju un iemaņu izveide.
Brīvi uzelpot Izjust atvieglojumu (pēc grūta darba, smaga pārdzīvojuma u. tml.).
Brīvi uzelpot Izjust atvieglojumu (pēc grūta darba, smaga pārdzīvojuma).
ilgoties Izjust dziļu tieksmi, vēlēšanos būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko (parasti, izjūtot arī skumjas, grūtsirdību).
mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu) sevišķu (pat pārmērīgu) cieņu un mīlestību. Dievināt.
izbaudīt Izjust un pārdzīvot. Arī piedzīvot.
Nest sirdī Izjust, pārdzīvot (sevi).
nest Izjust, pārdzīvot (sevī).
Izbaudīt līdz mielēm Izjust, pārdzīvot visu (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
izdzīvot Izjust, pārdzīvot, izbaudīt.
neapmierinātība Izjūta, negatīvs pārdzīvojums, emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepiepildītas tieksmes, vajadzības, vēlēšanās.
ciešanas Izjūta, pārdzīvojums, ko rada fiziskas sāpes, mokas.
biķeris Izjūtas, pārdzīvojums (parasti nepatīkams).
iepazīt Izjūtot, pārdzīvojot uzzināt, iegūt priekšstatu.
iepazīties Izjūtot, pārdzīvojot uzzināt, iegūt priekšstatu.
apstāsts Izklāstījums, pārstāstījums.
apstāstīt Izklāstīt, pārstāstīt.
pāraugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, pārspēt (kādu).
profanācija Izkropļošana, sagrozīšana, necienīga izturēšanās (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotā.
beigts Izlietots, patērēts (piemēram, par pārtiku).
nolīt Izlīstot (kam), pārklāties, arī notraipīties (ar to). Līstot (asarām, sviedriem), pārklāties (ar tiem).
rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas citā valstī.
salūzt Izmainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru.
nogriezt Izmainīt virzienu (uz kādu pusi kam tādam, kas pārvietojas, parasti gaisā).
izzust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā).
nozust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā). Izzust (2).
paškustība Izmaiņa, pārmaiņa iekšējas attīstības rezultātā.
patērēt Izmantot (piemēram, pārtikas preces, rūpniecības preces) personisko vajadzību apmierināšanai (par cilvēku, cilvēku grupām).
utilizēt Izmantot (ražošanas, sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei, (tos) attiecīgi apstrādājot, pārstrādājot.
špikot Izmantot špikeri zināšanu pārbaudes gaitā.
Lauka izmēģinājums Izmēģinājums (piemēram, augu ražīguma pārbaudei) apstākļos, kas tuvi ražošanas apstākļiem.
kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
vairodži Izmirusi bezžokļaiņu grupa, kuras pārstāvjiem raksturīgs ārējs kaula skelets, kas sastāv no plātnītēm vai vairogiem.
Bruņu zivis Izmirušu zivju klase, kuras pārstāvjiem ķermenis klāts ar bruņām, kas sastāv no atsevišķiem vairogiem. Šīs klases zivis.
noārdīt Iznīcināt (piemēram, vielu, audus), pārmainot (to) struktūru (piemēram, par vielām, starojumu, bioloģisku procesu).
apklusināt Iznīcinot, sagraujot panākt, ka pārstāj darboties (ugunspunkts, šaujamierocis u. tml.).
izsust Iznīkt (pārmērīga augsnes mitruma, siltuma dēļ) - par augiem.
izslīkt Iznīkt pārmērīga mitruma dēļ (par augiem).
matracis Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu. Īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai.
karastāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai.
Kara stāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai. Karastāvoklis.
Kara stāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai. Karastāvoklis.
atraut Izolēt (no kā, piemēram, valsti, teritoriju), pārtraucot sakarus.
bloķēt Izolēt (valsti, tās daļu politiski vai ekonomiski) no citām valstīm vai no pārējās valsts.
nunataks Izolēta klinšaina kalna virsotne, kas paceļas pār ledāju.
rezervāts Izolēta teritorija, uz kuru piespiedu kārtā pārceļ dzīvot pamatiedzīvotājus (piemēram, indiāņus Amerikā).
izūtrupēt Izpārdot (kāda) īpašumu ūtrupē.
atspulgot Izpaust (pārdzīvojumu) - par seju, acīm.
atspulgt Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumiem.
atblāzmot Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumu.
atblāzmoties Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumu.
atspulgot Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumu.
atspīdēt Izpausties (sejā) - par jūtām, pārdzīvojumiem.
apņemt Izpausties sejā (par pārdzīvojumu).
apgūt Izpētīt un pārzināt (piemēram, plašu materiālu).
apzināt Izpētīt un pārzināt.
mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu). Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu). Arī mirdzēt.
mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu).
zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
gulties Izplatīties (kam pāri) - piemēram, par miglu, tumsu.
nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu.
nogulties Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu.
noklāties Izplatīties (pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, mākoņiem.
pārskanēt Izplatīties (pāri kam, pār ko) - par skaņu.
pārgulties Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, ēnu.
pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, mākoņiem, gaismu.
nošķīst Izplatīties un pārstāt izplatīties gar (ko), garām (kam) - par dzirkstelēm, uguni u. tml.
nolīt Izplatīties un pārstāt izplatīties lejā, zemē (pār ko, pāri kam u. tml.) - par gaismu.
sniegt Izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
pāršalkt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu: pārskanēt (1).
gulēt Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) - piemēram, par mākoņiem, ūdeni. Izplatīties (par miglu, tumsu).
pārsniegt Izplatīties, sniegties pāri (teritorijas robežai).
novilkties Izplatīties, virzīties tā, ka pilnīgi pārklāj ko (piemēram, par mākoņiem, miglu).
pievirzīties Izplatoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - piemēram, par skaņu.
pārsoļot Izplatoties sniegties pāri (teritorijas robežai).
pārstiepties Izplatoties šaurā joslā, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par gaismu, ēnu u. tml.
nolīkt Izplesties lokveidā, kupolveida (pāri kam, pār ko).
noklāties Izplesties, nokarāties (pār ko, pāri kam u. tml.).
klāt Izplešot (piemēram, audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.).
Iedzīvoties (arī iejusties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
Iejusties (arī iedzīvoties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
Iejusties (arī iedzīvoties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
Nēsāt uz rokām Izrādīt (kādam) pārmērīgu uzmanību, lutināt.
Nēsāt uz rokām Izrādīt (kādam) pārmērīgu uzmanību, lutināt.
iedzelt Izraisīt (ar savu runu, izturēšanos, rīcību) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
ķert Izraisīt (kādā) pārdzīvojumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
rūgtināt Izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
pārskaņot Izraisīt (patskaņa) pārskaņu.
sabangot Izraisīt (spēcīgu pārdzīvo ļumu). Izraisīt (cilvēkā) spēcīgu pārdzīvojumu.
apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml. Nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
nodarīt Izraisīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu (ko nevēlamu, ļaunu). Izdarīt (kādam pārestību).
Griezt kā ar nazi (arī ar nažiem), arī griezt kā nazis Izraisīt asas sāpes, mokošu pārdzīvojumu.
Griezt kā ar nazi (arī ar nažiem), arī griezt kā nazis Izraisīt asas sāpes, mokošu pārdzīvojumu.
Nonākt līdz sirdij Izraisīt dziļu emocionālu pārdzīvojumu.
Nonākt (arī aiziet) līdz (pašai) sirdij Izraisīt dziļu emocionālu pārdzīvojumu.
sabangot Izraisīt ievērojamus notikumus, pārmaiņas, procesus (piemēram, sabiedrības parādībās, laikposmā).
paralizēt Izraisīt kustību, arī psihiskās darbības traucējumus (no spēcīga pārdzīvojuma).
Plēst (vai) sirdi pušu Izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
Plēst (vai) sirdi pušu Izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
Plēst (vai) sirdi pušu Izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
Gulēt uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
Gulēt (arī gulties, būt) uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
dzelt Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (par naidu, bēdām u. tml.).
kost Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem).
dzelties Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
griezt Izraisīt nepatīkamus pārdzīvojumus.
Iet caur sirdi Izraisīt pārdzīvojumu, satraukumu.
glāstīt Izraisīt patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
Iegriezties sirdī Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu.
sūrstēt Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu. Būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piemēram, par psihi, psihisku stāvokli).
tramdīt Izraisīt satraukumu, nemieru, pārņemt (par domām, negatīvu psihisku stāvokli u. tml.).
dedzināt Izraisīt spēcīgu nepatīkamu pārdzīvojumu (par smagām atmiņām, apvainojumiem u. tml.).
apraut Izraisīt spēju (runas, elpas) pārtraukumu (piemēram, par klepu, asarām).
Sažņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi Izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
(Sa)žņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi Izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
(Sa)žņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi Izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
pārkairināt Izraisot pārāk intensīvu kairinājumu (nervu sistēmā), nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārkairināt Izraisot pārāk intensīvu kairinājumu nervu sistēmā, nogurdināt, pārpūlēt (cilvēku).
izgleznot Izrotāt, pārklājot viscaur ar gleznojumiem (piemēram, sienu).
izlauzīt Izrunājot pārveidot (piemēram, vārdu).
vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., aizskart (kādu).
Žēlīgais Dievs! arī (Ak) tu žēlīgais! Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
Ak (tu) pasaulīt, arī mīļā (arī baltā) pasaulīt! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī priekā, satraukumā.
Deviņi pērkoni! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī sašutumā, dusmās.
Vai dieviņ! arī Ak (tu) dieviņ (arī dievs)! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Ak (tu) dievs (arī dieviņ)! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Mīļais (arī mans) dievs! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Ak (tu) kungs (arī dievs, dieviņ), arī ak (tu) kungs (un) dievs Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Mīļais (arī mans) dievs! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Ak (tu) mūžs! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
Nu saki (viens) cilvēks! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā.
Nu saki viens cilvēks! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā.
Nu saki (viens) cilvēks! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā.
(Ak) tu piķis! arī Kad tevi piķis! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Piķis un zēvele! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Ak tu vilks! arī Ka viņu (arī tevi) vilks! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Piķis un zēvele! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Ka tevi tukšā! Izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, arī viļoties.
Kaut tu izputētu! Izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.
Kad (arī kaut, ka) tu izčibētu! Izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. Tml.
deducēt Izsecināt jaunas zināšanas par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
inducēt Izsecināt vispārīgus atzinumus, izmantojot zināšanas par konkrētām lietām vai parādībām.
revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos).
pārtrumpot Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), pārspēt (kādu kāršu spēlē). Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), iegūt (pretinieka izspēlēto) kārti.
apstarot Izstarot (gaismu pār ko). Apspīdēt, apgaismot.
piestaipīt Izstiepjot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu). Arī piemētāt (ar ko tievu, garu).
nostiept Izstiepjot pāri, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piestiept Izstiepjot, izklājot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
novilkt Izstiepjot, parasti stingri (piemēram, virvi, stiepli) un piestiprinot galus, novietot (to pār ko, gar ko u. tml.).
izstiepties Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties, gatavojoties pārvietoties) - par dzīvniekiem.
izplest Izstiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus). Izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
aizkari Izstrādājums (no auduma, pinuma u. tml.) kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas.
priekškars Izstrādājums (no bieza auduma, pinuma u. tml.) kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas. Arī aizkari.
ielocījums Izšuvumu tehnika, kurā pavediena pārstaipu garums ir dažāds.
aforisms Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausta vispārināta doma.
Domu grauds Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums. Aforisms.
Domu grauds Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums. Aforisms.
pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgas krasas pārejas, spilgti kontrasti.
spriedelēt Izteikt vispārīgas, nenoteiktas, parasti vāji pamatotas, domas (par ko). Liekvārdīgi, bezsaturīgi runāt, sarunāties (par ko).
aprakstīt Izteikt, attēlot (pārdzīvojumu, izjūtas u. tml., parasti vārdos).
spriedums Izteikums, doma, kurā ir ietverta, parasti pārdomāta, pamatota, atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
fantastika Iztēlē radītu priekšstatu, tēlu kopums, kas atspoguļo īstenību pārveidoti, hiperbolizēti.
rocīgs Izticis. Turīgs, pārticis.
Maizes kumoss Iztika, pārtika (parasti pieticīga).
Maizes kumoss Iztika, pārtika (parasti pieticīga).
rocība Iztika. Materiālie līdzekļi, īpašums. Turība, pārticība.
eksistēt Iztikt, pārtikt (no kā).
apkopt Iztīrīt, pārsiet (ievainojumus).
neprātība Izturēšanās, rīcība, kas ir nepārdomāta, pretēja prāta apsvērumiem.
Iziet ugunskristības Izturēt ļoti nopietnu, arī izšķirošu pārbaudījumu.
pārciest Izturēt, pārvarēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu.
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem). Arī just līdzi (kādam).
Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos) Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
Celt (arī sliet) degunu mākoņos (arī gaisā), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
Sliet (arī celt) degunu (gaisā, arī mākoņos) Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
Ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
Ar degunu stumt (arī stumdīt) mākoņus Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
Uzsliet degunu Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos) Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
ceremonēties Izturēties ceremoniāli, pārsmalcināti.
lauzīties Izturēties izvairīgi, vilcināties, arī izlikties, būt mākslotam, pārspīlētam.
ākstīties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml. Nenopietni rīkoties. Ākstīties.
nebēdņoties Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi.
nebēdņot Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi. Nebēdņoties.
Peldēt pret straumi Izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai.
Peldēt pret straumi Izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai.
klinkers Izturīgs būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot māla masu līdz pilnīgai saķepšanai, bet nepārstiklojot.
pārveidot Izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārvērst (1).
pārsmalcināt Izveidot tā, ka atbilst pārāk izsmalcinātām prasībām. Izveidot pārāk niansēti, detalizēti.
pārslogot Izveidot, radīt (piemēram, tekstu, mākslas darbu), kurā ir iekļauts kā pārāk daudz.
pārot Izveidot, sakārtot pa pāriem.
ataust Izveidoties (apziņā, atmiņā), rasties (par pārdzīvojumiem).
izvērsties Izveidoties (par ko), arī pārmainīties (par cilvēku).
pārvilkties Izveidoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par ledus, sniega kārtu.
iezīmēties Izveidoties vispārīgos vilcienos.
iegūt Izveidoties, pārveidoties (jaunā kvalitātē) - par parādībām sabiedrībā.
izrietēt Izveidoties, tikt izsecinātam (parasti no kā vispārīga) - piemēram, par domu, ideju.
pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko). Atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko).
ekrānisks Izveidots, arī piemērots uzņemšanai kinofilmā vai pārraidei pa televīziju.
reeksportēt Izvest no ārzemēm ievestās preces uz citu valsti bez to pārstrādes.
izstādīt Izvietot, nolikt apskatei, pārdošanai (preces).
novilkt Izvilkt (piemēram, virvi) pāri (kam) vairākās vai daudzās vietās.
nokare Izvirzījums (piemēram, klintij, krastam), kas atrodas kam pāri, parasti uz leju.
izkļūt Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
iznirt Izvirzīties no ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli. Izvirzīties no ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
izkļūt Izvirzīties, cauri (kam), caur (ko), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
izlikt Izvirzot (no kurienes) pārlikt (malai pāri).
tipoloģija Izziņas metode, saskaņā ar kuru objektus grupē, izmantojot vispārinātus, idealizētus modējus (tipus).
domāšana Izziņas process - pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu). Pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas).
nodzist Izzust, pār stāt izpausties (piemēram, sejā, acīs).
izdzist Izzust, pārstāt būt (atmiņā, apziņā).
izgaist Izzust, pārstāt eksistēt (par dažādām parādībām).
pagaist Izzust, pārstāt eksistēt (par dažādām parādībām). Izgaist (3).
izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs, piemēram, par smaidu).
sadūmot Izžāvēt dūmos (pārtikas produktu).
Mati ceļas (arī slienas) stāvu (biežāk stāvus) Ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
pārjāt Jājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
konkūrs Jāšanas sporta disciplīna, kas saistīta ar šķēršļu pārvarēšanu.
kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros).
rakņāt Jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, censties iegūt (ko).
kārpīt Jaukt (kādu, piemēram, zemes, veidojumu), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to) uz visām pusēm.
rakņāt Jaukt, arī pārvietot (piemēram, zemi).
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas). Šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
rušināt Jaukt, mazliet pārvietot (piemēram, smiltis, pelnus, ogles).
rušināt Jaukt, mazliet pārvietot ogles, pagales (krāsnī, ugunskurā).
postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
neps Jaunā ekonomiskā politika - padomju valsts ekonomiskā politika pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu (no 1921. gada līdz 30. gadu 2. pusei).
jaunkundze Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
attīstība Jaunas kvalitātes rašanās, pāreja augstākā pakāpē, plašāka apjoma sasniegšana, pilnveidošanās (sabiedrības dzīvē, zinātnē, mākslā u. tml.).
brīnumsvecīte Jaungada eglītes rotājums - metāla stieple, kas pārklāta ar vielu, kura degot dzirksteļo.
metastāze Jauns slimības perēklis, kas veidojas no primārā slimības procesa vietas attālos audos, orgānos, slimības ierosinātājiem metastazējoties. Slimības ierosinātāju pārvietošanās organismā.
jaunkungs Jauns vīrietis ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
dedukcija Jaunu zināšanu izsecināšana par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
modernisms Jaunu, laikmetīgu kompozīcijas paņēmienu un māksliniecisku vispārinājumu ieviešana mūzikas praksē.
lieta Jautājums (piemēram, pārrunās). Būtība, kodols.
apmetums Javas kārta, ar ko pārklāj (sienas, griestus).
abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
koncepts Jēdziens, vispārināta doma.
pārjoņot Joņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
vaga Josla, līnija u. tml., kas (piemēram, ūdenī) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
sliede Josla, līnija, padziļinājums u. tml., kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur).
pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai.
pajumte Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai. Vieta zem šādas jumta daļas.
nokare Jumta pārkaru mala.
starpspāre Jumta spāre, ko novieto starp citām (galvenajām) spārēm.
sedlukoks Jumta spāru siju konstruktīvs elements.
regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā.
mārša Jūras piekrastes applūduma josla, kas pārplūst tikai lielāko paisumu un vējuzplūdu laikā.
tonnjūdze Jūras transporta kravu apgrozības mērvienība - 1 tonnas kravas pārvietojums 1 jūras jūdzes attālumā.
tombolo Jūras ūdeņu sanesta smilts strēle, kas saista bijušo salu pie krasta, pārvēršot šo salu pussalā.
advokāts Jurists, kas aizstāv vai pārstāv kādu personu tiesu lietās vai sniedz padomus juridiskos jautājumos.
reibt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot.
skurbt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot. Reibt (2).
lielīties Justies ievērojami pārākam par citiem (ar ko) un paust to. Pārmērīgi lepoties (ar ko).
Justies kā ar ūdeni aplietam Justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu).
Justies kā ar ūdeni aplietam Justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu).
lepoties Justies pašapzinīgam, pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
receptors Jušanas nervu specializēta struktūra, kurā kairinājuma enerģija pārveidojas nervu ierosas impulsos, ko nervu šķiedras aizvada uz centrālo nervu sistēmu.
tenzopārveidotājs Jutīgs elements deformāciju pārvēršanai elektriskā signālā.
ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (parasti daiļdarbā, mākslas darbā, valodā).
valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa estētisko pārdzīvojumu, piesaista interesi.
pārveidoties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku). Kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām). Arī pārvērsties (3).
pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārveidotam (2). Arī pārvērsties (2).
pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārveidotam (1). Arī pārvērsties (1).
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārvērstam (2). Arī pārveidoties (2).
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārvērstam (1). Arī pārveidoties (1).
Koaksiāls kabelis Kabelis ar metāla aptinumu (augstfrekvences enerģijas pārvadei).
mūsējais Kāda (parasti politiska, militāra) grupējuma pārstāvis.
augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
desmitnieks Kāda desmita (piemēram, 10 māju, 10 cilvēku u. tml.) pārzinis.
Puķu valoda Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti, ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
pārvalks Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā, piemēram, mīkstās mēbeles, segas, spilvena) pārvilkšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml.
pārklājs Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu.
simtnieks Kāda simta (piemēram, 100 cilvēku) vadītājs, pārzinis.
partija Kādam mērķim (piemēram, sūtīšanai, pārvietošanai) sakārtots produkcijas kopums.
verbalizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja darbības vārdos.
substantivizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos. Substantivācija.
substantivācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos. Substantivizācija.
adverbializācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāriešana apstākļa vārdos.
rezidentūra Kādas valsts diplomātisko vai citu dienesta personu pārstāvniecība citas valsts teritorijā.
Muitas blokāde Kādas valsts ekonomiska izolācija no citām valstīm ar nolūku pārtraukt šīs valsts preču importu.
misija Kādas valsts pārstāvji, ko sūta uz citu valsti ar speciālu uzdevumu.
diplomāts Kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm. Jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks.
tāfele Kādas vielas (parasti pārtikas produkta, piemēram, šokolādes, īrisu, tējas) veidojums taisnstūra plāksnes formā.
jandāls Kadriļas tipa četrpāru vai divpāru latviešu tautas deja.
Krusta deja Kadriļas tipa četru pāru deja, kurā dominē polkas solis.
titulkadrs Kadrs (parasti kinofilmā, televīzijas pārraidē), kurā ir teksts, kas satur galveno informāciju (par to).
mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi).
pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi).
Parādīt garu degunu Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi. Parādīt kādam savu pārākumu.
Parādīt garu degunu Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi. Parādīt kādam savu pārākumu.
sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu.
purvciprese Kailsēkļu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgas sēklzvīņas ar 2-9 sēklaizmetņiem spirāliski koksnainos čiekuros.
recepcija Kairinātāja enerģijas uztveršana ar receptoriem un tās pārveidošana ierosā.
izkaisīt Kaisot (ko sīku, smalku), pārklāt (ar to, piemēram, grīdu, trauku).
apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri), apklāt. Apbārstīt.
piekaisīt Kaisot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nokaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
vezumnieks Kājnieku karaspēka palīgdaļa, kas pārvadā (parasti ar pajūgiem) mantas, pārtiku, munīciju u. tml.
tauriņš Kaklasaite ar mezgliem, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
lūkšas Kalēja darbarīks (karsta) metāla gabala, priekšmeta satveršanai, saturēšanai, pārvietošanai.
kalifāts Kalifa pārvaldītas valsts teokrātiska iekārta (muhamedāņu zemēs).
priekškalne Kalnāja vai kalnzemes nomale, ko pārejā uz apkārtējo līdzenumu veido zemu kalnu vai pauguru reljefs.
priekšmeita Kalpone, kas pati strādā, vada pārējos darbā un ir darba devēja palīdze.
priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs.
pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna. Kaļot pārveidot citādu, par ko citu.
raidkanāls Kanāls informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
Klejojošā kāpa Kāpa, kas vēja iedarbības rezultātā pārvietojas.
Klejojošā kāpa Kāpa, kas vēja iedarbības rezultātā pārvietojas.
Ceļojošās kāpas Kāpas, kas vēja darbības rezultātā pārvietojas.
migrācija Kapitāla pārvietošanās (no vienas valsts uz citu vai no vienas nozares uz citu).
Ekonomiskā krīze Kapitālistiskā atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga relatīva pārprodukcija, ražošanas sašaurināšanās, cenu krišanās, bezdarba pieaugums u. tml. parādības.
parlaments Kapitālistiskajās valstīs - pilnīgi vai daļēji ievēlējams augstākais valsts pārstāvniecības orgāns ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām.
frakcija Kapitālistiskajās valstīs - vienas politiskas partijas vai vairāku politisku partiju biedru organizēta grupa (parlamentā, pašpārvaldes iestādēs, organizācijās) savas partijas vai partiju politikas realizēšanai.
krīze Kapitālistiskās atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga krasa vispārēja (arī dažu nozaru) ražošanas sašaurināšanās, ko rada pretruna starp preču relatīvo pārprodukciju un iedzīvotāju ierobežoto pirktspēju.
manufaktūra Kapitālistiskās ražošanas veids (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kam raksturīgs apvienots: darbs darbnīcā, darba detalizēta dalīšana, roku darba pārsvars.
pārkāpt Kāpjot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pārkāpt Kāpjot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā).
pārslīdēt Kāpjot, rāpjoties viegli, slīdoši pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
kāpenes Kāpnes (parasti pārnēsājamas).
mēle Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs (jūras piekrastē) ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem.
pačinkstēt Kaprīzi, paklusi pāraudāt.
rausties Kāpt, arī rāpties (kur, no kurienes, kam pāri) smagnēji, neveikli, arī ar grūtībām.
buldozers Kāpurķēžu traktors vai vilcējs ar uzkarināmu vērstuvi (zemes apvēršanai, izlīdzināšanai, pārvietošanai nelielā attālumā).
Kara kontrabanda Kara materiālu transportēšana kara laikā, pārkāpjot starptautisko tiesību normas.
Kara kontrabanda Kara materiālu transportēšana kara laikā, pārkāpjot starptautisko tiesību normas.
kapitulācija Karadarbības pārtraukšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
repatriācija Karagūstekņu, emigrantu, bēgļu, pārvietoto personu atgriešanās dzimtenē.
nokarāties Karājoties būt brīvi vērstam, stiepties uz leju. (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
nokārt Karājoties pāri (kam), uz (kā), pārklāt (visu tā virsmu vai tās lielāko daļu).
majordoms Karaļa piļu pārvaldnieks, arī augstākā amatpersona (Franku valstī no 5. gadsimta līdz 8. gadsimtam).
reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai).
manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai. Karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka.
demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu.
konskripcija Karaspēka komplektēšana (Francijā 18. un 19. gadsimtā), kuras pamatā bija vispārējā karaklausība un kurā pieļāva arī izpirkšanu un aizstāšanu.
maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās uz noteiktu rajonu, noteiktā laikā un pilnīgā kaujas gatavībā.
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
Kara draudze Karavīri, kas dzīvoja feodāļa pilī, arī viņa pārvaldītajā teritorijā.
leģionārs Karavīrs fašistiskās Vācijas īpašās karaspēka daļās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem.
bruņusitējs Karavīrs, kas šauj ar ieroci bruņu pārsišanai.
nokarināt Karinot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pārkarināt Karinot novietot pāri (kam), pār (ko).
seims Kārlu pārstāvības orgāns (Polijas-Lietuvas valstī).
pamiers Karojošo pušu vienošanās uz laiku pārtraukt karadarbību. Stāvoklis, kad pēc karojošo pušu vienošanās uz laiku ir pārtraukta karadarbība.
nokārt Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pārkārt Karot novietot pāri (kam), pār (ko).
apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
Zvīņu karpa Karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas. Šīs šķirnes karpa.
Zvīņu karpa Karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas. Šīs šķirnes karpa.
Adas karpa Karpu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgas retas zvīņas tikai pie spuru pamatnēm un žaunām. Šīs šķirnes karpa.
akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi (piemēram, akmeņgrauzis, bārdainais akmeņgrauzis).
koksēt Karsējot bez gaisa piekļūšanas, pārvērst (kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas) koksā.
uzbrūnināt Karsējot panākt, ka (pārtikas produkts) kļūst brūngans, brūns.
pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst.
vārīt Karsēt (ko, parasti vielu, vielu maisījumu) tā, ka (tas) kūst, pāriet visā savā tilpumā gāzveida agregātstāvoklī, (tam) veidojas vēlamās īpašības un (no tā) rodas vēlamais produkts.
grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un īpatnēju garšu.
brūnināt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) kļūtu, brūngans, brūns.
iztvīkt Karstumā, tveicē izslāpt, pārkarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
Darāmā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
nodot Kārtojot saistības (piemēram, nodevas), nogādāt, arī pārdot (tirdzniecības organizācijai). Pārdot (piemēram, valsts uzņēmumam, tirdzniecības organizācijai).
Likt eksāmenu (arī pārbaudījumu) Kārtot eksāmenu (pārbaudījumu).
stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
Likt pārbaudījumu (arī eksāmenu) Kārtot pārbaudījumu (eksāmenu).
krāmēties Kārtot vai pārcilāt ko (kādā vietā vai telpā).
landtāgs Kārtu pārstāvju sanāksme (vācu feodālajās valstīs).
sabors Kārtu pārstāvniecības orgāns (dažās dienvidslāvu zemēs).
Jaunie kartupeļi Kartupeļi, kuri tikko sasnieguši tādu stadiju, ka tos var izmantot pārtikā.
koferis Kastes veida soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai. Čemodāns.
čemodāns Kastes veida soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai. Koferis.
metropolīts Katoļu vai pareizticīgo arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks. Arhibīskapa goda tituls. Arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
metropolija Katoļu vai pareizticīgo baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
ikkatrs Katrs (no tādiem pašiem kā pārējie, kā visi).
ikviens Katrs (no tādiem pašiem kā pārējie, kā visi).
No dienas dienā, arī dienu no dienas, arī dienu pēc dienas, arī dienu dienā Katru dienu. Nepārtraukti, pastāvīgi.
diendienā Katru dienu. Pastāvīgi, nepārtraukti (ilgāku laiku).
nokaukt Kaucot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
nokaukt Kaukt (visu laikposmu) un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem).
izmežģījums Kaulu galu saskares pārtraukums (locītavā). Locītavas kaulu galu saskares pārtraukums (kādā ķermeņa daļā).
Zoba cements Kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu.
Zoba cements Kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu.
pārraust Kaušot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
kazačoks Kazaku horeogrāfiskās cilmes ritmiski spraiga ukraiņu un krievu tautas deja, ko dejo pa vienam vai arī pārī.
Sabiedriskās kāzas Kāzas, kuras jaunajam pārim rīko sabiedriskās organizācijas.
Sabiedriskās kāzas Kāzas, kuras rīko jaunajam pārim sabiedriskās organizācijas.
Televīzijas filma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm.
telefilma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm. Televīzijas filma.
noklabināt Klabinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
nokladzināt Kladzināt (visu laikposmu) un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
Taisīt (sev) reklāmu Klaji parādīt, arī pārliecīgi izcelt kādas (savas) īpašības, lai izraisītu interesi.
Taisīt (sev) reklāmu Klaji parādīt, arī pārliecīgi izcelt kādas (savas) īpašības, lai izraisītuinteresi.
saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā. Klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi. Klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
klasicists Klasicisma pārstāvis.
gulties Klāties, novietoties, arī tikt, būt klātam, novietotam (uz kā, kam pāri).
jumties Klāties, plesties (kam pāri).
izklaudzināt Klaudzinot vairākkārt piesist (daudzās vai visas vietas), parasti, lai pārbaudītu.
Klausīties ar vaļēju (arī pavērtu) muti Klausīties ar izbrīnu, pārsteigumu.
izklausīt Klausoties izzināt, pārbaudīt.
izklauvēt Klauvējot piesist (daudzās vai visās vietās), parasti, lai pārbaudītu.
vagotomija Klejotājnerva pārgriešana.
noklepot Klepot (visu laikposmu) un pārstāt klepot.
klētnieks Klēts pārzinis.
pārklibot Klibojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārklidzināt Klidzinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārklāt Kliedējot (vielu) pāri (kam), pār (ko), izveidot (tās) kārtu.
Kliedz (arī bļauj) kā aizkauts Kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
Kliedz (arī bļauj) kā aizkauts Kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
Bļauj (arī kliedz) kā aizkauts Kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
bļaut Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm). Skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem).
bļaut Kliegt, skaļi runāt (bieži pārvērstā balsī).
pārklupt Klupšus, arī strauji, ar sparu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieņemt Kļūdaini uzskatīt (par ko citu), piemēram, pārpratuma vai zināšanu trūkuma dēļ.
Nošaut buku Kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
Šaut buku (arī bukus) Kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
(No)šaut buku (arī bukus) Kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
sabiezēt Kļūstot koncentrētam, pārvērsties (piemēram, no krēslas tumsā).
Kļūt (arī būt) melnam (arī zili melnam, zilam) no (arī aiz) dusmām Kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
Kļūt (arī būt) zilam (arī zili melnam, melnam) no (arī aiz) dusmām Kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
kāpt Kļūt augstākam (par viļņiem). Kļūt intensīvākam (par plūdiem). Plūst (piemēram, pret krastu, pāri krastam) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
izmainīties Kļūt citādam. Pārveidoties, pārvērsties.
mainīties Kļūt citādam. Pārveidoties, pārvērsties.
nodzeltēt Kļūt dzeltenam, pārstājot augt (par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā augi, to daļas, pārstājot augt, kļūst dzeltenas (piemēram, par mežu, dārzu, lauku).
dzeltēt Kļūt dzeltenam, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
cietēt Kļūt grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
iesvilt Kļūt intensīvam (parasti par spēcīgu pārdzīvojumu).
Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispār zināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
Kļūt (arī būt) zilam (arī melnam, zili melnam) no (arī aiz) dusmām Kļūt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
bankrotēt Kļūt maksāt nespējīgam, pārtraukt kārtot saistībās paredzētos maksājumus (par kapitālistisko valstu saimnieciskajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem).
padzeltēt Kļūt mazliet, daļēji dzeltenam, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
svīst Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
nobīties Kļūt nedrošam, kļūt tādam, kas nav par sevi pārliecināts (parasti pirms kā grūta vai nepatīkama).
izgaist Kļūt nedzirdamam (attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu. Arī apklust, izskanēt (par skaņu).
pagaist Kļūt nedzirdamam (skaņas avotam attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu. Arī apklust, izskanēt.
izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust. Izzust, tikt iznīcinātam (piemēram, par jūtām).
pārakmeņoties Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma) - parasti par seju, vaibstiem.
noslēgties Kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus.
pazust Kļūt nesadzirdamam (citām skaņām pārmācot vai saplūstot ar citām skaņām) - par skaņu.
nosūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
sūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
apsūbēt Kļūt nespodram, pārklājoties ar pelējumu, putekļiem u. tml.
Iekosties kaulā Kļūt noturīgam (par negatīvu psihisku stāvokli). Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
Iekosties kaulā Kļūt noturīgam (par negatīvu psihisku stāvokli). Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
ieiet Kļūt par (kā) locekli, pārstāvi.
Krist (arī iekļūt, nonākt) ļaužu valodās Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Krist (arī iekļūt, nokļūt, nonākt) ļaužu valodās, arī nākt ļaužu valodās (arī mēlēs) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nākt ļaužu mēlēs (arī valodās) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nākt (ļaužu) valodās (arī mēlēs) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nokļūt (arī nonākt, iekļūt) ļaužu valodās Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nonākt (arī nokļūt, iekļūt) ļaužu valodās Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
(No)nākt (arī nokļūt, iekļūt, krist) ļaužu valodās (arī mēlēs) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
pārsātināt Kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko) - par cilvēku.
pārdzeltēt Kļūt pārāk dzeltenam, pārsniedzot vēlamo brieduma, gatavības pakāpi.
pārkaist Kļūt pārāk karstam (par priekšmetiem).
pārtaukoties Kļūt pārāk taukainam.
pārblīst Kļūt pārāk tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām).
pārtaukoties Kļūt pārāk tuklam.
aptaukoties Kļūt pārlieku tuklam, pārāk uzbaroties.
iekvēloties Kļūt sārtam spēcīgā pārdzīvojumā (par seju, tās daļām). Parādīties (sejā, tās daļās)- par sārtumu
Uzkāpt uz pjedestāla Kļūt slavenam, atšķirties no citiem. Nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
Uzkāpt uz pjedestāla Kļūt slavenam, atšķirties no citiem. Nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
Nokāpt (arī nokrist) no pjedestāla Kļūt tādam pašam kā citi, zaudēt savu slavu, pārākumu.
pārsprāgt Kļūt tādam, kam (piemēram, augot, briestot, pārveidojoties) ir radusies plaisa, plīsums.
plakt Kļūt tādam, kam mazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām.
pārpūlēties Kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas.
sasilt Kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē.
saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam.
novecot Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
novecoties Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem. Novecot (3).
bojāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
maitāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
nocietināties Kļūt tādam, kas valda pār savām jūtām, neļaujot tām izraisīties, izpausties. Kļūt bezjūtīgam, neiejūtīgam.
noaugt Kļūt tādam, ko augot un viļoties pārklāj (augi).
nosalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajāta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
pārsalties Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī pārsalt (2).
uzplūst Kļūt tādam, kurā ievērojami paceļas ūdens līmenis (par ūdenstilpi). Arī pārplūst.
pārplūst Kļūt tādam, kurā ūdens plūst pāri krastiem, malām (par ūdenstilpi). Izraisīt plūdus.
sapārsloties Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu). Sapārslot.
sapārslot Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu). Sapārsloties.
aptumšoties Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai pārstāj izstarot gaismu). Aptumst.
izburbēt Kļūt vietumis uztūkušam, vietumis pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām).
izkurtēt Kļūt viscaur sausam, šķiedrainam, arī ar tukšu vidu (pāraugot).
vižņot Kļūt vižņainam, pārklāties ar vižņiem.
nocietēt Kļūt, parasti ļoti, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
vairoties Kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, piemēram, pārtraucot augšanu, kalstot (par augiem, to daļām).
saglumēt Kļūt, parasti viscaur, glumam, piemēram, pārklājoties ar gļotām, trūdot.
sagļotēt Kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem).
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
pārknābt Knābjot radīt (kam) caurumu, bojājumu? knābjot pārdalīt.
pārkniebt Kniebjot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Kniebjot pārdalīt.
Parādīt garu degunu Kodu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi. Parādīt kādam savu pārākumu, arī noraidījumu, nicinājumu.
kokogle Koka pārogļošanās gala produkts, kas atliek, karsējot koku bez gaisa pieejas.
pāraudze Kokaudze, kas pārsniegusi ciršanas vecumu.
mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām).
stelts Koks, ko piesien tīkla vai vada spārnu galā linuma izplešanai.
Koksnes hidrolize Koksnes celulozes pārvēršana cukurā.
Sveķu vēzis Koksnes uzbiezējums, pārpilnām piesātināts ar sveķiem.
Mentora metode Koku potēšanas metode, pēc kuras ar attiecīgi izvēlētu potzaru panāk pārmaiņas augļu koku veģetatīvajā attīstībā.
biedrs Kolektīva loceklis (attiecībā pret pārējiem šī kolektīva locekļiem).
miers Komanda ieņemt pamatstāju. Pavēle pārtraukt (darbību, kustību).
volejbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir pārraidīt bumbu (ar rokām) pāri tīklam pretinieka komandas laukumā.
regbijs Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos virs pārliktna un kurā ir atļauti spēka paņēmieni ar cīņas sporta elementiem.
pašgājējkombains Kombains, kas pārvietojas ar enerģiju, kuru rada šī kombaina iekšējais mehāniskās enerģijas avots.
radiokomentārs Komentārs, ko pārraida pa radio.
Nepilngadīgo (arī mazgadīgo) lietu komisija Komisija, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar nepilngadīgajiem (mazgadīgajiem) likumpārkāpējiem.
Mandātu komisija Komisija, kas pārbauda deputātu, kongresa delegātu u. tml. pilnvaras.
konsignācija Komisijas līguma veids, saskaņā ar kuru īpašnieks pārdod savas preces (parasti ārzemēs) ar komisionāra starpniecību.
konsignators Komisionārs, kas pārdod preces konsignācijas darījumos.
pose Komiska luga ar parupjiem jokiem, pārspīlētām situācijām.
reduktors Kompakts (parasti zobratu) mehānisms, kas (parasti) ir ievietots atsevišķā korpusā un paredzēts vārpstu ātruma izmaiņai ar konstantu pārnesuma attiecību.
lopkopība Kompleksa lauksaimnieciskās ražošanas nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku izaudzēšanu un saimniecisku izmantošanu, lai no tiem iegūtu pārtikas produktus un izejvielas dažām rūpniecības nozarēm.
Transcendenta funkcija Kompleksā mainīgā analītiska funkcija, kuras vērtības aprēķināšanā bez algebriskas operācijas jāizdara arī kāda robežpāreja.
sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
koncentrāts Koncentrēts, parasti sauss, (pārtikas) produkts, kas ātri sagatavojams ēšanai.
līt Kondensējoties pilienos, klāties (kam pāri), arī plūst (par miglu, rasu).
piemērs Konkrēts fakts, konkrēta doma, kas pakļaujas kādiem vispārīgiem spriedumiem, pamato, ilustrē tos.
radiokonkurss Konkurss ko organizē, pārraida pa radio.
iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (pārtikas produktus).
skābēt Konservēt (pārtikas produktus, parasti dārzeņus, dzīvnieku barību), izmantojot pienskābo rūgšanu.
marinēt Konservēt (pārtikas produktus) marinādē, arī citā skābā šķidrumā.
špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, ko mācību iestāžu audzēkņi neatļauti izmanto zināšanu pārbaudes gaitā.
vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
pārkonstruēt Konstruēt vēlreiz, no jauna. Konstruējot pārveidot citādu.
tilts Konstrukcija (parasti telpas augšdaļā), kas ir paredzēta pārejai, (kā) novietošanai.
vadīkla Konstrukcija, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
portāls Konstrukcija, kas sastāv no diviem vai četriem balstiem un pārseguma (piemēram, celtņiem, mašīnām, darbgaldiem).
pamatkonstrukcija Konstrukcija, uz kā balstās, kam tiek pievienoti pārējie (kā) elementi, detaļas.
konstruktīvists Konstruktīvisma pārstāvis.
konsulāts Konsula vadīta vienas valsts pārstāvniecības iestāde citas valsts pilsētā.
subkontinents Kontinenta daļa, kas pēc savām dabas apstākļu īpatnībām atšķiras no pārējā kontinenta.
kontraktācija Kontraktu noslēgšana starp uzņēmumiem, kas ražo produkciju, un organizācijām, kas šo produkciju sagādā un pārdod.
vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml. ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
kalibrs Kontrolinstruments (parasti nepārstādāms) bez skalas priekšmetu (parasti metāla izstrādājumu) izmēru, formas vai to daļu savstarpējā novietojuma pārbaudei.
vibrokonveijers Konveijers materiālu vai detaļu pārvietošanai, izmantojot vibrācijas.
Ruļļu ceļš Konveijers, kas sastāv no rotējošiem cilindriem un ir paredzēts kravu pārvietošanai.
rotorkonveijers Konveijers, kurā apstrādājamās detaļas nepārtraukti tiek virzītas pa apli.
Zaļais vilnis Koordinēta luksoforu darbības sistēma, lai nodrošinātu nepārtrauktu transportlīdzekļu kustību.
Zaļais vilnis Koordinēta luksoforu darbības sistēma, lai nodrošinātu nepārtrauktu transportlīdzekļu kustību.
jūgs Kopā sajūgts (darba dzīvnieku, parasti vēršu) pāris.
pārkopēt Kopējot pārnest (zīmējumu, attēlu u. tml.) uz citas pamatnes.
kondomināts Kopīga valdīšana. Kundzība (pār ko).
streiks Kopīga, organizēta darba pārtraukšana, nestrādāšana, lai panāktu kādu prasību izpildi.
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
dalīties Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
streikot Kopīgi, organizēti pārtraukt darbu, nestrādāt, lai panāktu kādu prasību izpildi.
Visā visumā Kopumā, vispār.
Visā visumā Kopumā, vispār.
pārkoriģēt Koriģējot pārveidot citādu.
komprese Kosmētiskam nolūkam sagatavots apliekamais, pārsējs.
Krāšņais pupuķis Koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu.
pārkost Kožot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Kožot pārdalīt.
vilnaskrabis Krabis, kura ķermeni un ekstremitātes klāj īss un blīvs apmatojums un kas savu virsmu pārklāj ar svešķermeņiem.
nokrākt Krākt (visu laikposmu) un pārstāt krākt.
segkrāsa Krāsa (kā) pārklāšanai, virsmas aizsargāšanai.
kūlenis Krasa pārvērtība, pārmaiņa.
zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piemēram, pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai).
izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā). Izcelties (3).
Mest kūleni Krasi pārvērsties, pārmainīties.
Pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Krasi pārvērsties, pārmainīties.
lūzums Krass pavērsiens, būtiska pārmaiņa (piemēram, procesā, parādībā).
kolorīts Krāsu kombinācijas vispārīgais raksturs (piemēram, daudzkrāsainā mākslas darbā, audumā).
eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa).
apkraut Kraujot (ko virsū), pārklāt, apsegt.
nokraut Kraujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pārkraut Kraujot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
polispasts Kravas ceļamais mehānisms, kas sastāv no vairākiem kustīgiem un nekustīgiem blokiem, kuriem pārlikta pāri trose vai virve.
vagons Kravas daudzums, kas ietilpst šādā kravas pārvadāšanai paredzētā transportlīdzeklī, tā sastāva daļā.
tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
Zemes banka Kredīta iestāde, kas specializējusies zemes īpašumu kreditēšanā, ieķīlāšanā, pirkšanā un pārdošanā.
konsolidācija Kredītoperācija - valsts īstermiņa saistību pārvēršana par ilgtermiņa vai beztermiņa saistībām.
pārkrimst Kremtot pārkost.
boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas II kongresa revolucionārā vairākuma pārstāvis. Ļeņina uzskatu piekritējs.
kāzuss Kriminālistikā - gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības. Darbība, kurai ir pārkāpuma, nozieguma pazīmes, bet kurā nav vainas elementa.
ļēpot Krist lielām pārslām (par sniegu).
birt Krist nepārtrauktā plūsmā (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, vai par sīku priekšmetu kopumu).
monokristāls Kristāls ar vienotu, nepārtrauktu kristālrežģi.
pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā). Kristības ceremonijā iegūt citu vārdu.
Sniega pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniegpārsla.
sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums. Sniega pārsla.
piekrist Krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
pārkrist Krītot novietoties pāri (kam), pār (ko).
pārkrist Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu. Šādā veidā darināt (priekšmetu).
pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās). Šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
kokgriezums Ksilogrāfijas veids - attēla pārnešana uz gluda garenšķiedras koka plātnes.
kokgrebums Ksilogrāfijas veids - attēla pārnešana uz stāvšķiedras koka plātnes.
kubists Kubisma pārstāvis.
vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piemēram, kontrabandas apkarošanai).
velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorkuģis.
refrižeratorkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Saldētājkuģis.
Jūras prāmis Kuģis kravas un pasažieru pārvadāšanai samērā īsos maršrutos.
tankkuģis Kuģis šķidras kravas (piemēram, naftas, tās produktu, ķimikāliju, sašķidrinātas gāzes) pārvadāšanai speciālos rezervuāros.
tramps Kuģis, kam nav noteikta, regulāra maršruta un ko izmanto kravu pārvadāšanai pēc vajadzības.
pārkuģot Kuģojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
kabotāža Kuģošana, kravas un pasažieru pārvadāšana kuģos krastu tuvumā starp vienas un tās pašas valsts ostām.
bezspārņi Kukaiņu apakškārta, kuras pārstāvjiem jau sākotnēji nav bijuši spārni. Šīs apakškārtas kukaiņi.
dūrējutis Kukaiņu kārta, kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis. Šīs kārtas kukaiņi.
plēvspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes). Šīs kārtas kukaiņi.
vabole Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni.
tauriņš Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem.
viendienītes Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu. Šīs kārtas kukaiņi.
tīklspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu. Šīs kārtas kukaiņi.
ķērpjutis Kukaiņu kārta, kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem. Šīs kārtas kukaiņi.
kamielītis Kukaiņu kārta, kuras pārstāvji iznīcina meža kaitēkļus. Šīs kārtas kukaiņi.
blakts Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi. Šīs kārtas kukaiņi.
prusaks Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem.
spāre Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi gandrīz vienādu spārnu pāri.
vienādspārņi Kukaiņu kārta, pie kuras pieder kukaiņi, kam abi spārnu pāri ir vienādi.
spārneņi Kukaiņu klases apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piemēram, vaboles, tauriņi). Šīs apakšklases kukaiņi.
nokūkot Kūkot (visu laikposmu) un pārstāt kūkot (par dzeguzi).
Maizes kule Kule (parasti uz skolu, darbu) līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
Maizes kule Kule (parasti uz skolu, darbu) līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
Ceļa kule Kule ceļā, ceļojumā līdzņemamu pārtikas produktu un citu nepieciešamu priekšmetu ielikšanai.
Ganu kule Kule ganos līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
pārkūleņot Kūleņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
Ilggadīgie zālāji Kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas.
Ilggadīgie zālāji Kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas.
sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes un to pārveidnes, retāk - lapas.
monokultūra Kultūraugs, ko nepārtraukti audzē vienā un tai pašā zemes gabalā.
pārkult Kuļot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
nokunkstēt Kunkstēt (visu laikposmu) un pārstāt kunkstēt.
nokūpināt Kūpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem. Nokvēpināt.
pārkūpināt Kūpinot pieļaut, ka (zivis, gaļas produkti) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
apkvēpt Kūpot (kam), pārklāties (ar kvēpiem vai sodrējiem). Nokvēpt.
pārkūpēt Kūpot (piemēram, kvēpiem, putekļiem), pārklāties (ar tiem). Nokūpēt.
nokūpināt Kūpot būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
nokūpēt Kūpot kvēpiem, sodrējiem, pārklāties ar tiem. Nokvēpt.
apkūpēt Kūpot, degot (kam), pārklāties (ar kvēpiem, sodrējiem). Apkvēpt. Nokvēpt.
ogļrūpniecība Kurināmā rūpniecības nozare, kas ietver akmeņogļu ieguvi un pārstrādāšanu.
pārkurināt Kurinot pieļaut, ka (kas, parasti krāsns, telpa) kļūst pārāk karsts.
virspilskungs Kurzemes hercogistes daļas pārvaldnieks.
pārkūsāt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu. Būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku).
plīvot Kustēties lidojumā, parasti vienmērīgi, ar plašiem vēzieniem (par spārniem).
plivināties Kustēties, pārvietoties, parasti strauji, bieži mainot virzienu.
krustoties Kustēties, virzīties vienam pār otru, citam pār citu.
knipis Kustība - saliekta un kopā saspiesta īkšķa un rādītājpirksta vai viduspirksta strauja iztaisnošana vai pārvilkšana īkšķim.
trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
darbība Kustība, pāreja no kāda stāvokļa citā.
trīties Kustībā, pārvietojoties skart ko tā, ka rodas berze (par priekšmetiem.). Berzties (1).
gaita Kustība, pārvietošanās (parasti transportlīdzekļiem, priekšmetiem).
pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru.
virziens Kustības, pārvietošanās, ar pārvietošanos saistītas parādības, darbības, arī skatiena, skatiena līnijas u. tml. vērstība (piemēram, uz kādu debespusi, vietu apvidū, objektu).
sunītis Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
priekšspārns Kustīga detaļa, elements lidaparāta spārna priekšējā daļā.
elerons Kustīga plāksne pie lidmašīnas spārna pakaļējās daļas (lidmašīnas vadīšanai, lidojot ar sānsveri).
Ķermeņa piedevas Kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras).
Ķermeņa piedevas Kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras).
tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
slīdkāja Kustīgs metāla apkalums, kas pārvietojas pa trosi.
kontraktūra Kustīguma ierobežojums (locītavai) sakarā ar pārmaiņām pašā locītavā vai to aptverošajos audos.
pārkust Kūstot pārdalīties.
nokust Kūstot pārvērsties par šķidrumu un (parasti) aizplūst, iesūkties kur.
trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Berzties (2).
kultūra Kvalitāte, atbilstība normām (darba nozarē, darba procesā, kādas profesijas pārstāvim).
nokvankšķēt Kvankšķēt (visu laikposmu) un pārstāt kvankšķēt.
nokvēpināt Kvēpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
apkvēpināt Kvēpinot (ko), pārklāt ar kvēpiem, sodrējiem vai apņemt ar dūmiem.
nokvernēt Kvernēt (visu laikposmu) un pārstāt kvernēt.
nokviekt Kviekt (visu laikposmu) un pārstāt kviekt.
sisinātājķauķis Ķauķis, kura dziesma atgādina taisnspārņu sisināšanu.
zobrats Ķēdes pārvada rats.
pārķemmēt Ķemmējot sakārtot (parasti matus) pāri (kam), pār (ko).
kārpīties Ķepuroties, spārdīties, parasti cenšoties atbrīvoties.
punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna sienas normālu audu vai patoloģisku veidojumu pārduršana ar dobu adatu diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
siltumnāve Ķermeņa pārkāršanas izraisīta nāve.
mehānisms Ķermeņu (sviru, vārpstu, zobratu, izciļņu) sistēma (piemēram, mašīnā, ierīcē), kas paredzēta viena vai vairāku ķermeņu kustības pārveidošanai vēlamajā citu ķermeņu kustībā. Arī mašīna, ietaise.
gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēkiem, kas atkarīgi no to masām un savstarpējā attāluma.
Koksnes ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
Koksnes ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
Neorganiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
Neorganiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
Organiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī organisko savienojumu īpašības un pārvērtības.
Organiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī organisko vielu īpašības un pārvērtības.
pāriet Ķīmiskā reakcijā pārvērsties par ko citu (par vielām).
sagraut Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vielai), parasti viscaur, pārmainās struktūra, sastāvs u. tml.
Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Vārāmais sāls. Nātrija hlorīds.
replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā.
laparotomija Ķirurģiska operācija - vēdera dobuma atvēršana, pārgriežot tā priekšējo sienu.
replantācija Ķirurģiskā operācijā atdalīto audu, orgānu u. tml. pārstādīšana atpakaļ bijušajā vietā.
replantēt Ķirurģiski pārstādīt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
pārstādīt Ķirurģiski pārvietot (audus, orgānu) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu). Transplantēt.
Zaļa dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve bez raizēm un grūtībām.
Zaļa dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve bez raizēm un grūtībām.
Zelta dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve.
Zelta dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve.
kundziņš Labi ģērbies vīrietis (ar tieksmi uz pārspīlējumiem tērpā un uzvedībā).
pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
signāls Laikā mainīgs fizikāls lielums vai fizikālu lielumu kopums, kas atbilstoši noteiktam kodam satur un pārnes informāciju. Attiecīga zīme vai zīmju kopums.
gavēnis Laika posms, kad jāiztiek ar trūcīgu pārtiku.
Tropiskais gads Laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365, 24 diennaktis).
Tropiskais gads Laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365,24 diennaktis).
seanss Laika sprīdis, kurā bez pārtraukuma noris kāda darbība.
mašīnlaiks Laika sprīdis, kurā mašīna veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.
pārtraukums Laikposms, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise.
nelaiks Laikposms, kas saistīts ar grūtiem apstākļiem, smagiem pārdzīvojumiem.
starplaiks Laikposms, laika sprīdis starp diviem laikposmiem, laika sprīžiem. Laikposms, laika sprīdis no vienas darbības, norises, stāvokļa līdz otrai darbībai, norisei, stāvoklim. Laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts. Arī pārtraukums.
pārlaipot Laipojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nolaiskot Laiskot (visu laikposmu) un pārstāt laiskot.
pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nolaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pārlaisties Laižoties atgriezties ligzdošanas vietās (no pārziemošanas vietām) - par putniem. Laižoties atgriezties (ligzdā, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārlaisties Laižoties pārvietoties (uz citu, piemēram, uzturēšanās, barošanās, vietu) - par putniem, kukaiņiem.
pārlaisties Laižoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
plakāts Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus.
zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām.
Šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa).
Šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa).
Plūksnaini šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, pienenes lapa).
maksts Lapas pamatnes saaugusi pārveidne, kas apņem stumbru.
Lapas maksts Lapas pamatnes saaugusi pārveidne, kas apņem stumbru.
vairogvabole Lapgraužu dzimtas vabole, kam ir paplašināti segspārni un priekškrūšu vairogs.
laponoīdi Laponoīdās rases pārstāvji.
salāpīt Lāpot piepildīt, pārklāt ar kādu materiālu (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos.
Baltās sūnas Lapu sūnas, kas sastopamas augstajos purvos vai pārpurvotos mežos. Sfagni.
pielāsot Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām).
pielāsot Lāsojot pārklāt, arī piepildīt (ko) - par šķidrumu.
ačkups Latviešu tautas deja ar noteiktu pāru skaitu.
sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā. Šīs dejas mūzika.
virsmežniecība Latvijas valsts mežu pārvaldes lielākā teritoriālā vienība, kurā ietilpst vairākas mežniecības (līdz 1940. gadam, no 1941. gada līdz 1944. gadam un no 1991. gada).
Arklu revīzija Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (feodālismā).
Arklu revīzija Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (feodālismā).
slīdgrābeklis Lauksaimniecības mašīna, kas savāc sienu, salmus gubās un tās pārvieto, slidinot pa lauku. Ierīce pie traktora siena, salmu savākšanai no vāla un to pārvietošanai, slīdinot pa lauku.
zemkopība Lauksaimniecības ražošanas nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
graudkopība Lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozare - graudaugu audzēšana, lai apgādātu pārtikas rūpniecību ar izejvielām un lopus ar spēkbarību.
tirgus Laukums, īpaša celtne, arī telpa, kur plaši pērk un pārdod lauksaimniecības vai rūpniecības preces. Šādu preču plaša pirkšana un pārdošana.
pārinieks Laulāts pāris, kas kalpoja pie viena un tā paša saimnieka.
Jaukta laulība Laulība starp dažādu rasu, nāciju, tautību vai sociālo grupu pārstāvjiem.
Jaukta laulība Laulība starp dažādu rasu, nāciju, tautību vai sociālo grupu pārstāvjiem.
pārlauzt Laužot pārdalīt.
Lecekts logs Lecekts pārsegs.
Lecekts logs Lecekts pārsegs.
pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
apledojums Ledājs, kas pārklājis zemi ledus laikmetā.
Klejojošais ledus Ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
Klejojošais ledus Ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
piesala Ledus josla (gar upju, ezeru u. tml. krastiem), kas veidojas, pirms aizsalst pārējā ūdens platība.
Ledus pāržmauga Ledus josla, sablīvējums, kas izveidojas šķērsām pāri ūdenstilpei.
šļūdonis Ledus masa, kas kalnu apgabalos plūsmas veidā pārvietojas lejup pa nogāzi.
apliet Lejot (ko virsū), pārklāt.
pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
noliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pārliet Lejot (ko), nevijas, negribēti pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
pārliet Lejot pārvietot (citā traukā, tilpnē).
pārlēkāt Lēkājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
radiolektorijs Lekciju cikls, kas paredzēts pārraidīšanai pa radio.
pārlēkšot Lēkšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārslāt Lempīgi, kājas velkot, pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
pārvilkties Lēnā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
pārvilkties Lēnā gaitā pāriet (uz kurieni, pie kā, kur).
pārvilkties Lēnā gaitā pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
pārkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml. (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml. (pāri kam, pār ko).
pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml. (uz kurieni, pie kā, kur).
pārrāpties Lēnām, ar grūtībām pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekļiem.
kanāls Lenču, tehnisku līdzekļu kopums, piemēram, (telefona, radio, televīzijas) sakariem, enerģijas pārvadei.
peldēt Lēni krist (piemēram, par sniega pārslām).
Nolaisties ceļos (arī uz ceļiem) Lēni pāriet balstā uz ceļgaliem.
nolaisties Lēni pārvietojoties ar gaisa plūsmu lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) - par viegliem priekšmetiem.
klīst Lēni pārvietoties (parasti vēja, straumes iedarbībā).
čāpot Lēni pārvietoties, rāpot (piemēram, par gliemežiem, vēžiem, kukaiņiem).
malkot Lēni, ar pārtraukumiem, pa malkam dzert (ko).
līst Lēni, klusi, arī slepeni virzīties, pārvietoties.
pārsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
līņāt Lēni, sīkām, smalkām lāsēm līt. Brīžiem, ar pārtraukumiem mazliet līt.
saite Lente, auduma sloksne, ko izmanto, piemēram, (kā) pārsiešanai, nosaitēšanai.
apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai). Pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
Muižu redukcija Lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā.
bufete Lete vai galds (ēdnīcā, sarīkojumu telpā u. tml.), uz kura novieto pārdodamos ēdienus un dzērienus.
stoika Lete, kur pārdod dzērienus un uzkožamos (parasti krogā).
pārtvērējs Lidaparāts (pretinieka lidaparāta) pārtveršanai.
ornitopters Lidaparāts ar vēcināmiem spārniem.
konvertoplāns Lidaparāts, kura dzinēju vai spārnu (arī dzinēju un spārnu) stāvoklis ir maināms.
divplāksnis Lidaparāts, kuram ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra.
trīsplāksnis Lidaparāts, kuram ir trīs spārnu pāri. Triplāns.
triplāns Lidaparāts, kuram ir trīs spārnu pāri. Trīsplāksnis.
vienplāksnis Lidaparāts, kuram ir viens spārnu pāris.
pārlidināt Lidinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārlidot Lidojot atgriezties ligzdošanas vietās (no pārziemošanas vietām) - par putniem. Lidojot atgriezties (ligzdā, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārlidot Lidojot pārvietoties (uz citu vietu) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
pārlidot Lidojot pārvietoties (uz citu, piemēram, uzturēšanās, barošanās, vietu) - parasti par putniem, kukaiņiem.
pārlidot Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
pārslīdēt Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem.
strupvabole Līdz 10 milimetriem gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem.
Siļķu haizivs Līdz 4 metriem gara haizivs, kas pārtiek no pelaģiskām zivīm, galvenokārt no siļķēm.
Turp un atpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot).
turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot). Turp un atpakaļ.
pusfabrikāts Līdz zināmai pakāpei sagatavots pārtikas produkts, kura sagatavošana ēdienā vēl jāpabeidz.
sandrs Līdzena virsa (parasti ar smiltīm klāts lauks), kas ir izveidojusies no pārskalotas morēnas materiāla ledāja galos vai malās.
iedzimt Līdzināties (parasti kādam no vecākiem), pārņemt (viņa) īpašības.
troksnenis Līdzskanis, kurā ir tikai trokšņa elementi vai tie ir pārsvarā pār toņa elementiem.
Sonors līdzskanis Līdzskanis, kurā toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem. Skanenis.
skanenis Līdzskanis, kurā toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem. Sonors līdzskanis.
pārliekt Liecot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (liekuma vietā). Pārlocīt (1).
pārliekt Liecot novietot (ķermeņa daļu, parasti galvu) pāri (kam), pār (ko).
pārliekties Liecoties novietoties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
noliegties Liedzoties neatzīties (nodarījumā, pārkāpumā u. tml.).
pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
pārlikt Liekot novietot pāri (kam), pār (ko).
pārlikt Liekot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, attiecīgi nodarbinot, pārbaudīt (parasti cilvēku, viņa spēju piemērotību kādam uzdevumam).
apturēt Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību.
kārties Liekties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) - par cilvēku.
sliekties Liekties (parasti kam pāri).
līkt Liekties (pāri kam, pār ko) - par augiem, to daļām.
līkt Liekties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
kārties Liekties, karāties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) - par priekšmetiem.
palielinājums Liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi.
barkass Liela daudzairu laiva (parasti uz kara kuģiem komandas pārvadāšanai).
pārdrosme Liela drosme; arī pārāk liela drosme.
baltkvēle Liela intensitāte (parasti kādam pārdzīvojumam).
(Ar) atplestu muti, arī muti atplētis Lielā pārsteigumā, izbrīnā.
(Ar) atplestu muti, arī muti atplētis Lielā pārsteigumā, izbrīnā.
pasija Liela šķērsgriezuma sila, uz kuras balsta garensiļas, šķērssijas (ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā), arī kuģa klāju.
autokrava Lielākais pieļaujamais kravas daudzums, ko var pārvadāt attiecīgā tipa automobilis.
prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (piemēram, buržuāziskajā Latvijā, Francijā). Celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
lidspalvas Lielas, lidošanai nepieciešamas spalvas putna spārna pakaļējā malā.
lapa Lieli lapām klāti zari, kurus liek siena gubai apakšā, lai to pārvietotu (uz šķūni, uz sausāku vietu).
ventilis Lieljaudas vai mazjaudas elektroniska ierīce vai nedalāma ierīču kopa, kura vada strāvu vienā virzienā un kurai ir divi stabili, pārslēdzami darba stāvokļi.
lavīna Liels (kā) kopums, masa, kas strauji virzās, pārvietojas.
barka Liels buru kuģis, kam pakaļējā mastā ir slīpās buras, bet pārējos mastos - taisnās buras.
degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres kauliem.
kamielis Liels pārnadžu kārtas tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem.
marka Liels pierobežas, parasti militāri nocietināts, novads (Franku valstī, viduslaikos Vācijā), ko pārvaldīja markgrāfs.
kazuārs Liels skrējējputns (Austrālijā, Jaungvinejā) ar neattīstītiem spārniem un ķiverei līdzīgu ragvielas veidojumu uz galvas.
kubls Liels trauks (kā) rūpnieciskai pārstrādei, apstrādei.
ragaste Liels vai vidēji liels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis.
langusts Liels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar cilindrisku čaulu, ļoti garu otro antenu pāri (galvenokārt silto jūru piekrastes joslā).
rubenis Liels vistveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem.
albatross Liels, balts jūras putns ar gariem, šauriem spārniem un spēcīgu, āķveida knābi.
šūpotnis Liels, balts vai dzeltens tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies.
dundurs Liels, drukns divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis.
augsts Liels, ievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
ērglis Liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni un gariem, platiem spārniem.
spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem.
kamene Liels, zemē ligzdojošs plēvspārņu kārtas kukainis ar biezu apmatojumu.
makroklimats Lielu ģeogrāfisko apgabalu vai visas planētas vispārējais klimats.
pārlīst Lienot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pārlīst Lienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārliet Liet (piemēram, metāla izstrādājumus) vēlreiz, no jauna. Lejot pārveidot par ko citu.
valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
kad Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
ā Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu u. tml.).
ak Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, pārsteigumu, vilšanos, nosodījumu).
vai Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi pret īstenības parādībām (piemēram, pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
(Ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ, arī ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
Ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt, arī (ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
Ak (tu) (arī mīļo) debestiņ Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
Mīļo (arī ak (tu)) debestiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
nū Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
skat Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
stāvēt Lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties.
stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
Ak tu debess, arī augstā debess Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
(Vai) tu re Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
Kā (jums) tas patīk Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, uztraukumu, neizpratni.
ai Lieto, lai izteiktu prieku, pārsteigumu, izbrīnu, vēlēšanos u. tml.
pagaidīt Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pārtraukt tā darbību, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies.
viens Lieto, lai norādītu uz kā pastiprinājumu, arī nepārtrauktību.
tavs Lieto, lai norādītu uz pārsteigumu, izbrīnu, arī sašutumu.
vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
Un tā tālāk Lieto, lai norādītu, ka uzskaitījums ir pārtraukts, nav pabeigts.
lai Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izceltu to starp pārējiem vārdiem.
o Lieto, lai paustu dažādas jūtas (parasti pārsteigumu, izbrīnu, prieku, sajūsmu).
oho Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
ū Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes).
u Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes). Ū (1).
ūja Lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu.
velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
vilks Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
ui Lieto, lai paustu, piemēram, pārsteigumu, sāpes.
stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību. Lieto, lai norādītu uz pēkšņu piespiedu apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
tas Lieto, lai vārdu savienojumam piešķirtu vispārākās pakāpes nozīmi.
pats Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.
viss Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.
rīcība Lietošanā, izmantošanā. Arī pārziņā.
metāllūžņi Lietošanai nederīgi metāla priekšmeti, ko var izmantot tālākai pārstrādei.
ekspertīze Lietpratēja veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), kurā nepieciešamas speciālas zināšanas un kuru izdara, lai dotu pamatotu lietpratēja atzinumu, arī padomu.
nolīt Lietū pārklāties ar lietus ūdeni, lietus lāsēm. Arī salīt, izlīt.
pārpeldēt Līganā, slīdošā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
vēdas Līgani, vienmērīgi (dzīvnieku spārnu) vēzieni. Trokšņi, ko rada šādi vēzieni.
pārlīgot Līgojoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
atsaukt Likt (kādai oficiālai personai), lai pārtrauc veikt savus līdzšinējos pienākumus.
pārsēdināt Likt (kādam) pārvietoties (citā transportlīdzeklī).
Saukt pie kārtības Likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
Saukt pie kārtības Likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
atņemt Likt atteikties (parasti no bērna), pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku).
izdzīt Likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt, ļoti izkalpināt.
krustot Likt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
karināt Likt, virzīt (piemēram, roku, kāju) tā, lai (tā) karājas (parasti pāri kam, ārā no kā).
domāt Likties, šķist. Būt pārliecinātam (par ko).
Kasācijas sūdzība (arī protests) Likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
Kasācijas protests (arī sūdzība) Likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
Kasācijas sūdzība (arī protests) Likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
piekritība Likumā paredzēts pieļaujamo darbību, veicamo pienākumu kopums (parasti tiesisku, pārvaldes jautājumu kārtošanā).
Noslēpt pēdas Likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus.
Noslēpt (visus) galus ūdenī Likvidēt, noslēpt pārkāpuma, nozieguma pēdas.
atvienot Likvidēt, pārtraukt (savienojumu).
pārlīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (ar to). Aplīmēt.
pārlīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nolīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
spārturis Līmeniska koka konstrukcija, kas balstās uz jumta krēsla stabiem vai zelmiņa sienām un noder par atbalstu spārēm.
ceļš Līnija, josla (atmosfērā, izplatījumā), pa kuru vai kuras robežās (kas) virzās, pārvietojas.
diagonāle Līnija, virziens šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam).
nolīņāt Līņāt (visu laikposmu) un pārstāt līņāt.
nolīņāt Līņāt un pārstāt līņāt.
nolipināt Lipinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
Dabas lirika Lirika, kas atspoguļo dabu un tās izraisītos pārdzīvojumus.
Dabas lirika Lirika, kas atspoguļo dabu un tās izraisītos pārdzīvojumus.
dumka Liriska ukraiņu tautas dziesma. Neliels lirisks, skumjš, pārdomu pilns instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas ukraiņu tautas dziesmas raksturu.
kūņoties Līst ārā (no kāda pārsega, čaulas u. tml.), atbrīvojoties (no tā).
seglīste Līste (kā) pārsegšanai.
pielīt Līstot (šķidrumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni.
pārlīt Līstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nolīt Līstot virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
nolīt Līt un pārstāt līt (par lietu).
radiolasījums Literāra darba lasījums, kas paredzēts pārraidīšanai pa radio.
kontrafakcija Literārs viltojums. Patvarīga autoru tiesību pārkāpšana, pavairojot un izplatot cita autora sacerējumu.
radiokompozīcija Literāru darbu, skaņdarbu vai to fragmentu kompozīcija, kas paredzēta pārraidīšanai pa radio.
kūrija Livonijas valstu un kārtu pārstāvju nogrupējums Livonijas landtāgā.
ģeneralizācija Loģiska pāreja no atsevišķā uz vispārīgo. Atsevišķu parādību pakļaušana vispārīgam principam. Vispārināšana.
abstrakcija Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes. Abstrahēšana.
šļūtene Lokana elastīga materiāla caurule šķidruma, gāzu pārvadei.
pārlocīt Lokot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (locījuma vietā).
pārlocīt Lokot novietot pāri (kam), pār (ko).
spraislis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas. Arī velve.
sprieslis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas. Arī velve. Spraislis (2).
Sojas rauši Lopbarības rauši, ko iegūst, pārstrādājot sojas sēklas.
govkopība Lopkopības nozare - govju audzēšana piena, gaļas, pārtikas un vieglās rūpniecības izejvielu ieguvei.
Piena pārraugs Lopkopības pārraugs.
melodrāma Luga, dramatisks uzvedums, kam raksturīgs emociju un situāciju pārspīlējums.
pārlūzt Lūstot pārdalīties.
izlutināt Lutinot padarīt (kādu) pārāk prasīgu, izvēlīgu.
velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
bendeskalps Ļauns, nežēlīgs cilvēks. Naidīgas varas pārstāvis.
izlaist Ļaut brīvi slīdēt (pār ko).
ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Nodoties (piemēram, izpriecām).
pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko). Valkāt (apģērba gabalu) tā, ka daļa (no tā) atrodas pāri (kam), pār (ko).
izguldināt Ļaut pārgulēt, iekārtojot guļasvietu, izrādot viesmīlību.
aplaisties Ļaut sevi pārņemt (kukaiņiem, slimībām).
Atdot grožus (kādam, arī kāda rokās) Ļaut vadīt, pārvaldīt (citam), atsakoties no vadības.
aizaudzēt Ļaut vai panākt, ka (ievainojums) pārklājas ar jauniem audiem.
laist Ļaut, arī likt (kādam) pārtraukt, arī izbeigt regulārā darba veikšanu. Ļaut, arī likt (kādam) nonākt citos apstākļos.
pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
dievināt Ļoti (pat pārmērīgi) cienīt un mīlēt, uzskatīt par vispārāko.
pielūgsme Ļoti (pat pārmērīgi) dziļa reliģioza attieksme (pret ko).
Kā ar nazi pārgriezt (arī nogriezt) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt. Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
izjoņot Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt (daudzās vai visās vietās). Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
joņot Ļoti ātri pārvietoties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
pārstiepties Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārtriekties Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārzibēt Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties šurpu turpu, no vienas vietas uz citu. Ļoti ātri vairākkārt kustēties uz vienu un otru pusi.
(Kā) uz burvja (arī burvju) mājienu, arī (kā) pēc burvja (arī burvju) mājiena Ļoti ātri, brīnumainā, pārsteidzošā veidā.
(Kā) uz burvja mājienu, arī (kā) pēc burvja mājiena Ļoti ātri, brīnumainā, pārsteidzošā veidā.
pārpilnām Ļoti bagātīgi, ļoti lielā mērā (piemēram, ko dot, ņemt, arī izjust, pārdzīvot).
paļauties Ļoti cerēt (uz kādu), ar pārliecību gaidīt (piemēram, uz kāda atbalstu, palīdzību), arī ļoti ticēt, uzticēties (kādam).
Vai cik Ļoti daudz, pārpilnam.
Vai cik Ļoti daudz, pārpilnam. ..
pārdrošs Ļoti drošs, drosmīgs. Arī pārāk drošs, nepiesardzīgs (par cilvēku).
traks Ļoti iedarbīgs, ietekmīgs, arī pārsteidzošs (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
stiprs Ļoti ietekmīgs, pārliecinošs (piemēram, par vārdiem, tekstu).
Bez (sava) gala Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
Bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
bez Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
Bez jēgas Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
Bez mēra, arī bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, daudz, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
Pārredzams (arī pārskatāms) kā uz kartes Ļoti labi pārredzams, pārskatāms.
Pārskatāms (arī pārredzams) kā uz kartes Ļoti labi pārskatāms, pārredzams.
Pārskatāms (arī redzams) kā uz kartes Ļoti labi pārskatāms, redzams.
Redzams (arī pārskatāms) kā uz kartes Ļoti labi redzams, pārskatāms.
Kā pa kāzām Ļoti labi, ļoti pārticīgi (piemēram, dzīvot).
Par neko Ļoti lēti (iegūt, nopirkt, arī atdot, pārdot).
Par smieklu Ļoti lēti (pirkt, pārdot u. tml.).
bezdibenis Ļoti liela (parasti negatīva pārdzīvojuma) intensitāte.
milzis Ļoti liela auguma, pārdabiski spēcīga būtne.
krass Ļoti liels (par atšķirību, starpību u. tml.). Nepārvarams, nesamierināms (par pretstatu, pretrunu).
pārbagāts Ļoti liels, arī pārāk liels (skaitā, apjomā).
bezgalīgs Ļoti liels. Milzīgs, nepārredzams, šķietami nebeidzams.
uzēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (tam).
ieēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (viņam).
pārgurt Ļoti nogurt. Arī pārāk nogurt.
nokauties Ļoti nomocīties, cenšoties pārvarēt (nevēlamu fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
nokauties Ļoti nopūlēties, cenšoties pārvarēt (ko nevēlamu).
Sasalt (arī sastingt) ragā Ļoti nosalt, pārsalt.
Sasalt (arī sastingt) ragā Ļoti nosalt, pārsalt.
Sastingt (arī sasalt) ragā Ļoti nosalt, pārsalt.
traks Ļoti pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs.
hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
hiperbolisks Ļoti pārspīlēts.
Kā ar (aukstu, arī karstu, vārošu) ūdeni apliet Ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
Kā ar (aukstu, arī karstu, verdošu) ūdeni apliet Ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
Kā ar verdošu (arī aukstu, karstu) ūdeni apliet Ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
grimase Ļoti pārvērsta sejas izteiksme (piemēram, dusmās, sāpēs).
Izjoņot caur smadzenēm Ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām). Ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
Izjoņot caur smadzenēm Ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām). Ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
Ar kaudzi (arī (ar) kaudzēm) Ļoti pilns, pārpilns, ļoti pilnīgi.
plēve Ļoti plāns (kādas vielas) materiāls, ko izmanto, piemēram, kā pārklāšanai, iesaiņošanai.
Melns uz balta Ļoti skaidri, nepārprotami (izteikts, uzrakstīts, parādīts).
Melns uz balta Ļoti skaidri, nepārprotami (izteikts, uzrakstīts, parādīts).
kaislība Ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas. Spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
šaudīt Ļoti strauji vērst (acis, skatienu) pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm.
šaudīties Ļoti strauji vērsties pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm (par acīm, skatienu).
šauties Ļoti strauji virzīties, pārvietoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
zibeņot Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibēt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibināt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibināties Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibsnīt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
atgūties Ļoti strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu.
atņemties Ļoti strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu.
straume Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā. Aumaļām.
aumaļām Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā. Straumēm.
stāvgrūdām Ļoti, arī pārlieku lielā daudzumā.
kults Ļoti, arī pārmērīgi bieža (kāda paņēmiena, līdzekļa u. tml.) izmantošana.
trenkt Ļoti, arī pārmērīgi steidzināt (piemēram, darbu).
ultramoderns Ļoti, galēji, arī pārspīlēti moderns.
Līdz nejēdzībai Ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
Līdz nelabumam Ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
nejēdzīgs Ļoti, pārlieku (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
aplams Ļoti, pārlieku.
Līdz nemaņai Ļoti, pārmērīgi (darīt, darboties).
Līdz nesamaņai Ļoti, pārmērīgi (piemēram, darīt, darboties).
morfoloģija Mācība par organisma, tā daļu uzbūvi, formām un to pārmaiņām attīstības gaitā.
heliocentrisms Mācība par to, ka Zeme un pārējās planētas kustas ap Sauli.
okultisms Mācība, pēc kuras pastāv pārdabiskas parādības un kura izstrādā paņēmienus, kā nodibināt kontaktu ar tām.
fideisms Mācība, pēc kuras reliģiskā ticība ir pārāka par zinātnisko izziņu, prātu.
klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu. Skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
dziedāšana Mācību priekšmets - vokālo dotību izkopšana, vokālu skaņdarbu iestudēšana. Arī muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā).
darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā: rokdarbi, praktiskie darbi.
politehnisms Mācību sistēma, kuras mērķis ir sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par ražošanas principiem un nozarēm, izveidot vispārtehniskas prasmes un iemaņas.
Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas. Meža skola.
skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai. Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
brīvlaiks Mācību un nodarbību pārtraukums (mācību iestādēs) pēc noteikta mācību posma.
tālākmācīšanās Mācīšanās tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu.
lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru.
grozīt Mainīt, pārveidot.
evolucionēt Mainīties, attīstīties, pārveidoties.
pārsēsties Mainot sēdvietu, pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pārsvērties Mainot stāvokli, svērties pāri (kam), pār (ko).
pāriet Mainoties apstākļiem, spēku samēram, tikt iegūtam, pārņemtam (par varu, iniciatīvu u. tml.).
pārvērsties Mainoties kādiem apstākļiem, mainot darbības jomu u. tml., iegūt citu stāvokli sabiedrībā, kļūt par citas darbības nozares pārstāvi.
pārmijus Mainoties vienam ar otru, citam ar citu. Arī pārmaiņus.
pārmīšus Mainoties vienam ar otru, citam ar citu. Arī pārmaiņus.
evolūcija Maiņa, attīstība, pārveidošanās.
Vibrācijas elektromēraparāts Maiņstrāvas elektromēraparāts, kura darbības pamatā ir elektrisko svārstību pārveidošana mehāniskajās svārstībās.
taisngriešana Maiņstrāvas sprieguma pārveidošana līdzstrāvas spriegumā.
samaisīt Maisot pārmainīt, parasti pilnīgi (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Maisot savienot (piemēram, vielas).
naktsmājas Māja, telpa, kur pārnakšņo.
mājrūpniecība Mājamatniecības izstrādājumu ražošana pārdošanai tirgū.
kapitālsiena Mājas iekšsiena, kas nes pārseguma un jumta konstrukcijas slodzi.
Dzīvais vilcējspēks Mājdzīvnieki, kurus izmanto (kā) pārvadāšanai, arī vilkšanai. Darba lopi.
naktspatversme Mājvieta, kur par niecīgu atlīdzību var pārnakšņot, parasti cilvēki, kuriem nav pastāvīgas dzīvesvietas.
Orogrāfiskie mākoņi Mākoņi, kas veidojas, gaisa strāvai plūstot pār kalnu grēdu.
virsmaksa Maksa, kas pārsniedz iepriekš paredzēto maksu. Papildu maksa.
nodeva Maksājumi naudā vai naturālijās (feodālismā), ko ņēma valdošās šķiras pārstāvji.
bankrots Maksātnespēja, kārtojamo maksājumu pārtraukšana (kapitālistiskajās valstīs) Saimniecisks sabrukums.
celtspēja Maksimālais smagums, ko spēj pārvietot kāds mehānisms.
tēls Mākslā - specifisks, vispārināts (īstenības parādības, objekta u. tml.) atspoguļojums.
katarse Mākslas darba izraisītā līdzpārdzīvojuma estētiskā un ētiskā iedarbība uz cilvēku.
popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu, kam raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā). Arī popārts.
manierisms Mākslas virziens, kas radās Itālijā 16. gadsimtā un kam raksturīgs pārmērīgs dekoratīvisms, izskaistināšana.
dermatīns Mākslīgā āda - īpašs audums, kas pārklāts ar nitrocelulozes kārtu.
plasts Mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
kanāls Mākslīgi veidota upei līdzīga ūdenstilpe (ūdens pārvadīšanai, transportam).
simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā. Komponista prasme mērķtiecīgi izmantot simfoniskā orķestra izteiksmes līdzekļus, rakstot attiecīgā žanra mūziku.
naturālists Mākslinieks, rakstnieks, kura darbos spēcīgi izpaužas naturālisms. Naturālisma pārstāvis literatūrā, tēlotājā mākslā.
lejasmala Mala (teritorijā), kas atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
pārosis Māla trauks (Austrumlatvijā), kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
pašapmāns Maldīga doma, pārliecība, ko kāds ir iedvesis pats sev. Īstenības parādība, par ko ir radīta šāda doma, pārliecība. Arī pašapmānīšanās.
pašapmānīšanās Maldīgas domas, pārliecības iedvešana pašam sev. Arī pašapmāns.
sedzējmāls Māls, kas pārklāj (ko, piemēram, iežus).
samalt Maļot (iekārtā, ierīcē), pārveidot par ko.
pārmalt Maļot pieļaut, ka (kas) tiek pārāk sīki samalts, sasmalcināts.
manierists Manierisma (1) pārstāvis.
mantojums Manta, kas pēc tās īpašnieka nāves pāriet cita valdījumā (īpašumā), lietojumā un rīcībā.
mantošana Mantas (1) pāreja mantiniekiem pēc mantas īpašnieka nāves.
bagāža Mantas, saiņi, ko pārved pasažieru satiksmes līdzekļos.
pilsonis Mantīgās šķiras, parasti buržuāzijas, pārstāvis.
markgrāfs Markas [3] (2) pārvaldnieks (ar plašākām tiesībām nekā pārējiem grāfiem).
Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
pīlārs Masīvs balsts (parasti taisnstūrveida vai daudzstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam.
nīlzirgs Masīvs pārnadžu kārtas zīdītājs, augēdājs (Āfrikā). Behemots, hipopotams.
hipopotams Masīvs pārnadžu kārtas zīdītājs, augēdājs (Āfrikā). Behemots, nīlzirgs.
behemots Masīvs pārnadžu kārtas zīdītājs, augēdājs (Āfrikā). Hipopotams, nīlzirgs.
kamuflāža Maskēšanas paņēmiens - objektu pārkrāsošana plankumaini.
dzinējs Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju, elektroenerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā.
motors Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā un izvada to ar rotējošu vārpstu.
Siltuma mašīna Mašīna, kas, patērējot siltuma daudzumu, paveic mehānisku darbu vai arī realizē siltuma pārnesi, darbu paveicot ārējiem spēkiem.
pusautomāts Mašīna, mehānisms u. tml., kas kādu darbības cikla daļu veic patstāvīgi, bet tā pārējo daļu - ar cilvēka līdzdalību.
rievsavienojums Mašīnas elementu savienojums (griezes momenta pārnešanai), kura detaļās ir rievas un izciļņi.
zobsavienojums Mašīnas elementu savienojums (griezes momenta pārnešanai), kura detaļās ir zobveida rievas un izciļņi. Arī rievsavienojums.
Elementārā matemātika Matemātikas nozare, kas aptver matemātikas disciplīnas, kuras māca vispārizglītojošās skolās.
Elementārā matemātika Matemātikas nozare, kas aptver matemātikas disciplīnas, kuras māca vispārizglītojošās skolās.
algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem neatkarīgi no to skaitliskās vērtības. Attiecīgais mācību priekšmets.
Varbūtību teorija Matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
Varbūtību teorija Matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
Informācijas teorija Matemātikas nozare, kas pētī informācijas glabāšanas, pārveidošanas un pārraides procesus.
Informācijas teorija Matemātikas nozare, kas pētī informācijas glabāšanas, pārveidošanas un pārraides procesus.
topoloģija Matemātikas nozare, kuras pamatā ir nepārtrauktības ideja.
pārmala Materiāla mala, kas sniedzas pāri apstrādājamam (parasti pārklājamam) priekšmetam.
vadītspēja Materiālas vides spēja nodrošināt (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnesi.
siltumvadītspēja Materiālās vides spēja nodrošināt siltuma pārnesi.
Pārtikas produktu patēriņš (Tautas) patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajam un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. c.).
(Tautas) patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
Tautas patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u.tml.).
segmateriāls Materiāls (kā) pārsegšanai, pārklāšanai, arī aizsargāšanai.
mulča Materiāls, piemēram, kūdra, zāģskaidas, ruberoīds, ko izmanto augsnes pārklāšanai, lai, piemēram, paaugstinātu tās temperatūru, mazinātu iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
nelikvīds Materiāls, ražojums, ko uzņēmums pats nevar izmantot un kas tāpēc ir jāpārdod vai jānodod citam uzņēmumam.
pārpalikums Materiāls, viela u. tml., kas ir palicis pāri pēc kāda tehnoloģiska procesa.
vibrotransports Materiālu vai detaļu pārvietošana, izmantojot vibrācijas.
enerģija Matērijas kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības. Kāda no šīm kustības formām.
pārmaukt Maucot novietot pāri (kam), pār (ko). Maucot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
Zieda (arī ziedu) nauda Mauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
nomaurot Maurot (visu laikposmu) un pārstāt maurot.
nomaut Maut (visu laikposmu) un pārstāt maut.
vieglināt Mazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas).
deldēt Mazināt (pārdzīvojumu, nelaimi, slavu, vainu u. tml.).
graut Mazināt, nomākt, pārspēt (piemēram, ietekmi, uzskatus). Panākt, būt par cēloni, ka mazinās (kā) kvalitāte.
paplest Mazliet ieplest (parasti rokas, kājas, spārnus).
apbalēt Mazliet nobalēt. Izbalēt (vispāri vai vietumis).
aptīrīt Mazliet notīrīt (visapkārt, vispāri).
apmaisīt Mazliet pamaisot, pārveidot (stāvokļa, sakārtojuma, noslāņojuma ziņā).
pielabot Mazliet papildinot, pārveidojot u. tml., uzlabot (piemēram, tekstu, mākslas darbu).
Noraudāt kādu (arī dažu labu) asaru Mazliet pāraudāt.
piekārtot Mazliet pārkārtot, mainīt vietām (ko).
pavirzīt Mazliet pārvietot (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
iesūnot Mazliet, arī vietumis pārklāties ar sūnu. Ieaugt sūnas.
pamainīt Mazliet, daļēji pārveidot, pārmainīt.
kuģītis Mazs kuģis kā, parasti pasažieru, pārvadāšanai nelielos attālumos pa upēm, ezeriem.
prīkšķe Mazs pīļu dzimtas putns ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu. apspalvojumu uz spārniem.
blusa Mazs, bezspārnains asinssūcējs kukainis, kas pārvietojas lecot.
zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi, stipri saliektiem nagiem.
slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
bufete Mēbele ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai.
taksis Medību suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem raksturīgs neliels augums, garš, spēcīgs viduklis, īsas, līkas kājas, samērā liela galva, nokarenas ausis.
papildizmeklēšana Medicīniska pārbaude, izpēte, ko veic papildus kādai pārbaudei, izpētei.
izmeklēšana Medicīniska pārbaude, izpēte.
izmeklēt Medicīniski pārbaudīt (kādu), lai noteiktu veselības stāvokli, slimības diagnozi.
izmeklēt Medicīniski pārbaudīt (ķermeņa daļu).
izmeklēt Medicīniski pārbaudīt analizējot (piemēram, asinis, urīnu).
transmisija Mehāniska ierīce, sistēma griezes kustības pārnesei no motora uz mašīnas darba mehānismu vai izpildmehānismu.
saķere Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru.
berze Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru. Ārējā berze.
pārbīdīt Mehāniski iedarbojoties, pārvietot attiecībā pret ko.
zobpārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas griezes kustību pārveido citā griezes kustībā vai taisnvirziena kustībā.
Zobstieņa pārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas rotējoša zobrata griezes kustību pārvērš taisnvirziena kustībā.
mašīna Mehānisku, hidraulisku, elektrisku elementu sakopojums lietderīgā darba veikšanai, enerģijas pārveidošanai.
Ķēdes pārvads Mehānisma elements, kas paredzēts griezes kustības pārnešanai starp paralēlām vārpstām un sastāv no diviem ķēžu ratiem un noslēgtas ķēdes (piemēram, automobiļos, velosipēdos).
pārvads Mehānisms (iekārtā, ierīcē u. tml.), kas pārvada (ko, parasti kustību).
vinča Mehānisms ar spoli un trosi smaguma celšanai un pārvietošanai.
gliemežpārvads Mehānisms griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis šķērsojās.
diferenciālis Mehānisms kustības pārnešanai no vienas vārpstas uz divām vārpstām.
pārvadmehānisms Mehānisms, kas (ko) pārvada (3).
svirmehānisms Mehānisms, kurā kustības pārnesei izmanto sviras.
zobmehānisms Mehānisms, kurā kustības pārnesei izmanto zobratu, zobpārvadu.
pārmeimurot Meimurojot pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārmeimurot Meimurojot pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
pārmeistarot Meistarojot pārveidot citādu, par ko citu.
Maiņas meistars Meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu.
Maiņas meistars Meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu.
pusaudze Meitene pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
pārmeklēt Meklējot (ko), pārbaudīt (personu, tai klāt esošos priekšmetus).
nomeklēt Meklējot cītīgi, rūpīgi pārbaudīt (platību, teritoriju). Izmeklēt.
Griezt apkārt (visas malas) Meklējot jaukt (visu). Sīki pārmeklēt.
Griezt apkārt visas malas Meklējot jaukt visu. Sīki pārmeklēt.
Vandīt (biežāk griezt) apkārt visas malas Meklējot jaukt visu. Sīki pārmeklēt.
Griezt (retāk vandīt) apkārt visas malas Meklējot jaukt visu. Sīki pārmeklēt.
pārmeklēt Meklējot pārlūkot, pārbaudīt (visu vietu, telpu, teritoriju).
izmeklēt Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas). Meklējot rūpīgi pārbaudīt daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā, telpā).
rīvīte Mēle (gliemežiem), kas ir pārklāta ar rindās sakārtotiem asiem hitīna zobiņiem.
melnspārnains Melnspārnu.
meloss Melodijas būtiskāko, vispārīgāku īpašību kopums.
nodziedāt Melodiski skanot, virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodēm.
barogrāfs Mēraparāts, kas nepārtraukti reģistrē un automātiski pieraksta atmosfēras spiedienu.
uzmērīt Mērījot pārsniegt (kā) nepieciešamo, paredzēto daudzumu, apjomu u. tml. Mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
pulksteņindikators Mērinstruments (attāluma mērīšanai), kas mērīšanas procesā taisnvirziena kustību pārveido rādītāja griezes kustībā.
kalibrēt Mērīt (kā) lielumu, pārbaudīt (kā) formu.
izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) - parasti par apdzīvotu vietu.
pārmētāt Mētājot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
limbs Metāla gredzens ar skalu pagrieziena leņķa noteikšanai vai darbināmā elementa pārvietojumu noteikšanai.
metālplasts Metāla sloksne, kas pārklāta ar polimēru segumu.
vads Metāla vadītājs (piemēram, stieple, stiepļu kopums), ko izmanto elektriskās strāvas, arī elektrisko signālu pārvadīšanai.
marmors Metamorfs kalnu iezis, kas radies, kaļķakmenim vai dolomītam pārkristalizējoties.
radioprognoze Meteoroloģiskā prognoze, ko pārraida pa radio.
sinekdoha Metonīmija, kurā nozīmes pārnesums izriet no nojēguma par kvantitatīvām attieksmēm starp priekšmetiem vai parādībām. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
rezidents Metropoles pārstāvis protektorātā.
līdumošana Meža zemes atbrīvošana no kokiem, krūmiem un pārveršana kultivētā zemē. Līduma līšana.
mežzinis Mežniecības pārvaldnieks (līdz 1957. gadam).
aprēda Mežsaimniecības administratīva vienība (līdz 1959. gadam), ko pārzināja virsmežsargs.
nomiglot Miglot, smidzināt un pārstāt miglot, smidzināt (par lietu).
tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par daļiņas pilno enerģiju.
jāņtārpiņš Mīkstspārņu dzimtas vabole, kurai piemīt spēja izstarot gaismu.
Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
intendantūra Militāra iestāde, kas apgādā karaspēku un militārās iestādes ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem.
kapitulācija Militārs nolīgums, ko noslēdz uzvarētājs ar sakauto pretinieku par karadarbības pārtraukšanu.
Otrais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenim pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku. Paraboliskais ātrums.
Paraboliskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku. Otrais kosmiskais ātrums.
Otrais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku. Paraboliskais ātrums.
Otrais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku. Paraboliskais ātrums.
Ministrs bez portfeļa Ministrs, kas ar balss tiesībām piedalās ministru kabineta sēdēs, bet nepārvalda nevienu, ministriju.
pārmīņāties Mīņājoties pārnest sava ķermeņa masu (no vienas kājas uz otru). Mīņājoties pārvietoties (uz citu vietu).
kvēlot Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm).
kveldēt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam, parasti negatīvam, pārdzīvojumam (par acīm, skatienu).
nomirgot Mirgot un pārstāt mirgot (par lietu). Nosmidzināt.
naktsmītne Mītne, kur pārnakšņo. Vieta, kur apmetas, lai pārnakšņotu.
ragana Mitoloģijā, arī reliģijā - sieviete, kurai ir pārdabisks spēks, kura prot burt (parasti saistībā ar velnu).
nāve Mitoloģiska būtne (parasti cilvēka skeleta veidā ar izkapti), kas pārtrauc cilvēka dzīvību.
gars Mitoloģiska būtne ar pārdabiskām īpašībām.
vilkacis Mitoloģiskos priekšstatos, pasakās - cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem.
frants Moderni ģērbies cilvēks (ar tieksmi uz pārspīlējumiem tērpā un uzvedībā).
grūts Mokoši nepatīkams (par pārdzīvojumu). Tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas. Bēdīgs, drūms, smags.
Leģitīma dinastija Monarhu dinastija, kuras pārstāvji pārņem varu mantošanas ceļā.
mongoloīdi Mongoloīdās rases pārstāvji.
imperiālists Monopolistiskā kapitāla pārstāvis, kas realizē imperiālisma un agresijas politiku. Lielkapitālists.
restrikcija Monopolu realizēta ražošanas, pārdošanas un eksporta ierobežošana, lai mākslīgi paaugstinātu preču cenas un gūtu lielāku peļņu.
kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piemēram, par kādu nodarījumu, rīcību.
reminiscence Motīvs, elements u. tml. (parasti mākslas darbā), kas ir pārņemts no tā paša vai cita autora agrākā darba.
rotormotors Motors, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā ar rotora darbību.
virzuļmotors Motors, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā.
turbomotors Motors, kurā kurināmā enerģija tiek pārvērsta mehāniskajā enerģijā ar gāzturbīnas palīdzību.
putns Mugurkaulnieku dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot.
Konvencionālā muita Muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
Konvencionālā muita Muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
muižkungs Muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību.
mežkungs Muižas vai valsts mežu pārvaldnieks.
lielmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, arī turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
cienīgmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, mācītāja vai cita turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
Landrātu kolēģija Muižnieku ievēlēts pārstāvības orgāns.
Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
mērija Municipālā pārvalde, ko vada mērs. Celtne, telpas, kur atrodas šī pārvalde.
nomurgot Murgot (visu laikposmu) un pārstāt murgot.
Arābu numerācija Mūsdienās vispārlietojamā numerācija Indiešu numerācija
Arābu cipari Mūsdienās vispārlietojamie cipari.
Arābu cipari Mūsdienās vispārlietojamie cipari.
Arābu (arī indiešu) numerācija Mūsdienās vispārpieņemtā decimālā numerācija.
Septītās dienas adventisti Mūsdienu adventisma galvenā virziena pārstāvji, kam raksturīga sestdienas svinēšana.
Šķērssvītru muskulatūra Muskulatūra, kuras funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
Šķērssvītru muskulatūra Muskulatūra, kuras funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļās.
Šķērssvītru muskuļi Muskuļi, kuru funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
Šķērssvītru muskuļi Muskuļi, kuru funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
muša Mušveida divspārņu apakškārtas kukainis.
stiebrmuša Mušveida divspārņu apakškārtas sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās.
reversija Mutējušā gēna pārvēršanās par sākotnējo gēnu. Mutanta pārveidošanās atgriezeniskā mutācijas ietekmē par savvaļas tipa īpatni.
pārmutuļot Mutuļojot pārplūst (pāri kam, pār ko) - parasti par verdošu šķidrumu.
politpārruna Mutvārdu aģitācijas forma - pārruna par aktuāliem politiskiem jautājumiem. Politiskā pārruna.
Politiskā pārruna Mutvārdu aģitācijas forma - pārruna par aktuāliem politiskiem jautājumiem. Politpārruna.
Kora dziedāšana Muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā) - vokālo dotību izkopšana, attiecīgas kora balss iestudēšana.
dodekafonisms Mūzikas virziens, kuras pārstāvjiem raksturīgā komponēšanas metode ir dodekafonija.
variācija Mūzikas žanrs, kura skaņdarbus veido vairāki šādi tēmas vai tēmu pārveidojumi. Attiecīgais skaņdarbs.
autonomija Nācijas tiesības valsts varas patstāvīgā realizēšanā (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteikta pašpārvalde).
hinduisms Nacionāla politeistiska reliģija (Indijā), kas radusies, pārveidojoties brahmanismam.
naftinieks Naftas ieguves, naftas pārstrādes strādnieks. Naftas ieguves, naftas pārstrādes speciālists.
iznaidoties Naidoties un pārstāt naidoties.
pārnākt Nākot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
Kāzu nakts Nakts pēc laulībām. Nakts, kurā jaunais pāris pirmo reizi guļ kopā.
Kāzu nakts Nakts pēc laulībām. Nakts, kurā jaunais pāris pirmo reizi guļ kopā.
heroīns Narkotiska viela - ķīmiski pārveidots morfīns.
natūrfilozofs Natūrfilozofijas pārstāvis.
Zieda (arī ziedu) nauda Nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
pārmaksa Naudas summa, ar kuru kas ir pārmaksāts.
dzeramnauda Naudas summa, ko dod par pakalpojumiem pāri par oficiāli noteikto maksu. Naudas summa, ko dod par kādu nelielu pakalpojumu.
skalpelis Nazis, kam asmens daļa ir divas līdz trīs reizes īsāka par tā spalu un ko parasti izmanto audu pāršķelšanai ķirurģiskās operācijās, preparēšanā.
Izvilkt dzīvību Neaiziet bojā, pārvarot smagus apstākļus, slimības.
ļaut Neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi).
ļaut Neaizkavēt, nepārtraukt (skatiena vēršanos kur).
rēta Neaizmirstams sāpīgs pārdzīvojums.
dziedrs Neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos). Neapņemts sijas vai spāres gals.
Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem). Neuzbrukt (kādam) - par dzīvniekiem.
Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem). Neuzbrukt (kādam) - par dzīvniekiem.
aizmirst Neaptvert (ko izdarīt, piemēram, aiz pārsteiguma, pārdzīvojuma).
disonanse Neatbilstība kam vispārpieņemtam, vispāratzītam.
izkarot Neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli). Neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, panākt, ka iespējams realizēt (kādu pasākumu).
vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
tiept Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties pārliecināt (par ko).
norakstīt Neatļauti pārrakstīt (cita paveikta uzdevuma tekstu) savām vajadzībām (parasti skolā).
Stāvēt pie kā Neatteikties (piemēram, no sava uzskata), būt pārliecinātam (par to).
liegties Neatzīties (nodarījumā, pārkāpumā u. tml.).
drastisks Nebēdīgs, jautrs, pārgalvīgs, arī draiskulīgs.
atpalikt Nebūt tādā līmenī, kādā ir pārējie, labākie, neatbilst kādām prasībām, normām.
Palikt iepakaļ (arī iepakaļus, iepakaļis apv., iepakaļš apv.) Nebūt tādā līmenī, kādā ir pārējie, neatbilst kādām prasībām, normām.
nebalss Nedabiska, pārvērsta balss (piemēram, bailēs).
necilvēcisks Nedabiski, pārmērīgi (par ko cilvēkam piemītošu).
druska Nedaudz pārtikas.
svētdiena Nedēļas septītā diena, vispārēja atpūtas diena.
Noņemt zāles Nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles.
Noņemt zāles Nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles.
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
pārkumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko); arī pārklumburot (1).
kaunīgs Nedrošs, tramīgs, arī tāds, kas izjūt savu pārkāpumu (par dzīvniekiem).
Iesisties (arī iešauties) vidū (arī starpā) Negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.), arī strauji iejaukties sarunā, runā.
Iesisties starpā (arī vidū) Negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
Iesisties starpā (arī vidū) Negaidīti, pēkšņi pārtraukt (ar savu runu, darbību, u. tml.).
rēgs Negatīvi sagrozītā īstenības uztverē pārveidots priekšmets, parādība, kas iedveš bailes.
Vilka pase Negribēts atbrīvojums, piemēram, no darba, atteikums, saistību pārtraukums.
Vilka pase Negribēts atbrīvojums, piemēram, no darba, atteikums, saistību pārtraukums.
negroīdi Negroīdās rases pārstāvji.
negritosi Negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru pārstāvjiem raksturīgs mazs augums. Āzijas pigmeji.
piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē. Neviļus, negribēti neizdarīt (ko).
jandāliņš Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja «Tūdaliņ, tagadiņ».
Tūdaliņ, tagadiņ Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
Tūdaliņ, tagadiņ Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
lauzt Neievērot, pārkāpt (piemēram, norunu).
grēkot Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu. Rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
Krist grēkā Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu. Rīkoties netikumīgi, nosodāmi. Grēkot (2).
aizķerties Neilgi, pāri slīdot, pakavēties, apstāties (pie kā) - par skatienu.
pauze Neilgs pārtraukums (kādā darbībā, norisē).
pauze Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē).
pamētāties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
pasvaidīties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
pacepināt Neilgu laiku, mazliet cepināt (pārtikas produktus).
pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu). Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
pamēģināt Neilgu laiku, mazliet lietojot, darbinot (ko), pārbaudīt (to).
pacilāt Neilgu laiku, mazliet minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
pagrēkot Neilgu laiku, mazliet neievērot, pārkāpt kādu noteikumu. Neilgu laiku, mazliet rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
pajaukt Neilgu laiku, mazliet pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību.
paspārdīt Neilgu laiku, mazliet spārdīt.
paspārdīties Neilgu laiku, mazliet spārdīties.
jonizācija Neitrālu vielas atomu vai molekulu pārvēršana jonos.
Mūžīgais šahs Neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus.
sagrūt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju). Neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par plāniem, iecerēm).
sabrukt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju). Neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par planiera, iecerēm).
Pagadīties ceļā Nejauši būt, atrasties priekšā kādam, kas pārvietojas.
Nepacelt (arī nepacilāt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
Nepacilāt (arī nepacelt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
Nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
Nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) (mazo) pirkstiņu (arī (ne) pirkstu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
Nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) pirkstu (arī (mazo) pirkstiņu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
Izraut (arī izzagt) aci(s) no pieres Nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
Izzagt, (arī izraut) aci(s) no pieres Nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
Izzagt (arī izraut) aci (arī acis) no pieres Nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
Raut (arī zagt) aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) Nekaunīgi, pārdroši zagt.
Raut (arī zagt) aci (arī acis) no pieres laukā (arī ārā) Nekaunīgi, pārdroši zagt.
Raut (arī zagt) aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) Nekaunīgi, pārdroši zagt.
Raut (arī zagt) aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) Nekaunīgi, pārdroši zagt.
Raut (arī zagt) aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) Nekaunīgi, pārdroši zagt.
Zagt aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) Nekaunīgi, pārdroši zagt.
jēltauki Nekausēti, nepārstrādāti dzīvnieku iekšējie tauki.
deklaratīvs Nekonkrēts, vispārīgs (par rīkojumu, pamācību, metodi u. tml.).
dogmatisms Nekritisks domāšanas veids, kas pamatojas uz dogmām, nemainīgu attieksmi pret parādībām, problēmām u. tml., neievērojot konkrētos apstākļus. Relatīvās patiesības pārvēršana absolūtā, mūžīgā patiesībā.
sēklgrauzis Neliela (līdz 5 milimetriem gara), drukna vabole, kuras segspārni neapsedz vēdera pakaļējo posmu.
ķimenmaizīte Neliela apaļa smalkmaizīte, kas pārkaisīta ar ķimenēm.
ziņa Neliela apjoma materiāls, piemēram, raksts (masu informācijas līdzekļos), arī attiecīga pārraide (radio, televīzijā).
lāde Neliela kaste skolēna mantu (parasti pārtikas) glabāšanai.
grāmatgalds Neliela novietne, neliels stends grāmatu pārdošanai.
Kabatas laterna (arī lukturītis) Neliela pārnēsājama elektriskā apgaismošanas ierīce.
Kabatas laterna (arī lukturītis) Neliela pārnēsājama elektriskā apgaismošanas ierīce.
skice Neliela vispārīga rakstura apcere bez temata sīkākas detalizācijas. Īss, fragmentārs tēlojums, stāsts.
tirdziņš Neliela, īslaicīgas specializētu preču pārdošanas vieta, arī telpa, celtne.
krāsniņa Neliela, parasti pārvietojama, metāla krāsns, ko lieto, piemēram, dažādās pagaidu mītnēs.
plītiņa Neliela, pārnēsājama elektriskā vai gāzes plīts.
pieliekams Neliela, vēsa telpa pārtikas produktu glabāšanai.
pirmģenerators Nelielas jaudas pašierosmes radiolrekvences elektrisko svārstību ģenerators, kas pārveido nemainīgas frekvences un amplitūdas svārstības.
regālis Nelielas pārvietojamas (parasti uz galda novietojamas) ērģeles (no 16. līdz 18. gadsimtam), kuru reģistru skaits ir no 1 līdz 4.
autokārs Nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
trīsuļods Neliels bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī.
raibspārņmuša Neliels divspārņu kārtas kukainis, kuram ir raksturīgi raibi spārni un kura kāpuri dzīvo galvenokārt ziedos.
sedziņa Neliels galdauts, neliels (piemēram, mēbeļu) pārklājs.
Kārtainā lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
Kārtainā lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
sicista Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru. Kārtainā lēcējpele.
lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kas pārvietojas lēcieniem.
uzjumtenis Neliels jumtveida pārsegums (piemēram, virs vārtiem, durvīm).
Upes (arī upju) tramvajs Neliels kuģis pasažieru pārvadāšanai (parasti pa upēm, ezeriem) nelielos attālumos.
Upju tramvajs Neliels kuģis pasažieru pārvadāšanai (parasti par upēm, ezeriem) nelielos attālumos.
sētiņa Neliels pārnēsājams nožogojums bērnam, kas sāk staigāt.
ķeģis Neliels pelēkbrūns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar baltiem plankumiem uz spārniem un astes.
parazītlapsene Neliels plēvspārņu apakškārtas kukainis, kura vēdera pirmais posms ir ar iežmaugu.
vinjete Neliels tēlaini vispārināts attēls vai ornamentāls rotājums teksta sākumā vai beigās.
rati Neliels transportlīdzeklis kravas pārvadāšanai mazos attālumos (parasti rūpnīcu, noliktavu telpās, teritorijā).
vagonete Neliels vagons vai platforma kravas pārvadāšanai pa sliežu vai trošu ceļiem.
skudrķērājs Neliels vai vidēji liels, tumšbrūns putns (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kas pārtiek no kukaiņiem, galvenokārt no skudrām, termītiem.
žubīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar konisku, spēcīgu knābi un raibiem spārniem.
vālodze Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns (tēviņi dzelteni ar melniem spārniem un asti, mātītes zaļgandzeltenas), kas ligzdu veido parasti koku zaru galos.
bezdelīga Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar smailiem spārniem un garu dakšveida asti.
svīre Neliels, brūngani melns svīrveidīgo kārtas putns ar īsu, platu knābi, gariem, smailiem spārniem un garu dakšveida asti.
klimpa Neliels, ieapaļš veidojums no citiem pārtikas produktiem (piemēram, no kartupeļiem).
Komētveida miglājs Neliels, komētai līdzīgs galaktisks miglājs ar nepārtrauktu starojumu.
Komētveida miglājs Neliels, komētai līdzīgs galaktisks miglājs ar nepārtrauktu starojumu.
pūslītis Neliels, tumši raibots tārtiņveidigo kārtas caurceļotājs putns ar baltām spārnu svītrām, krastmalu apdzīvotājs.
baldahīns Neliels, viegls dekoratīvs pārsegums, kas balstās uz nelielām kolonnām (sevišķi gotikā).
skaidiņa Nelielu skaidu formā sagatavoti, parasti sagriezti, pārtikas produkti (piemēram, dārzeņi, mīkla).
kontrabanda Nelikumīga, slepena (preču vai citu vērtību) pārgādāšana pāri valsts robežai. Šādā veidā pārgādātas preces vai citas vērtības.
Kreisā prece Nelikumīgi iegūta un pārdota vai pirkta valsts prece.
Kreisā prece Nelikumīgi iegūta un pārdota vai pirkta valsts prece.
iztirgot Nelikumīgi pārdot, arī atdot (parasti cita īpašumu).
Pārkāpt robežu Nelikumīgi, slepeni doties pāri kādas valsts robežai vai raidīt šāvienus pāri kādas valsts robežai.
ortodoksija Nelokāma, konsekventa sekošana kādai pārliecībai, virzienam, mācībai, parasti neievērojot konkrētus apstākļus, attīstības procesus.
spalīši Nematožu klases nelielu tārpu dzimta, kuras pārstāvji parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās. Šīs dzimtas dzīvnieki.
Ne kripatas (arī kripatiņas) Nemaz (ēdiena, pārtikas).
Ne kripatiņas (arī kripatas) Nemaz (ēdiena, pārtikas).
Ne kumosa, arī nevienu kumosu Nemaz ēdiena, pārtikas.
Jautrs miegs Nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
Jautrs (retāk putna) miegs Nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
Putna (biežāk jautrs) miegs Nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
Trausls miegs Nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
ēst Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas, nodarīt ļaunu (kādam).
Ēst ar ēšanu Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam).
Ēst ar ēšanu Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam). Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi.
Ar katru acumirkli Nemitīgi, nepārtraukti.
Katru acumirkli (arī brīdi, mirkli, dienu u. tml.) Nemitīgi, nepārtraukti. Arvien (2).
Ar katru acumirkli (arī brīdi, mirkli, dienu u. tml.) Nemitīgi, nepārtraukti. Arvien (2).
Katru (arī ikkatru) mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) Nemitīgi, nepārtraukti. Arvien (2).
Ar katru mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) Nemitīgi, nepārtraukti. Arvien (2).
neatlaidīgs Nemitīgs, nepārtraukts (par skaņu).
vairāki Nenoteikta, (samērā) nelielā skaitā, kas pārsniedz divus.
vairāki Nenoteikts, (samērā) neliels (parasti cilvēku) skaits, kas pārsniedz divus. Arī nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem). Ne visi. Daži (2).
vārīgs Nenoturīgs, viegli pārtraucams (par darbību, stāvokli).
apoloģētika Neobjektīva (parasti kādas reakcionāras kustības, virziena, uzskatu) aizstāvēšana, pārmērīga slavināšana.
neoimpresionists Neoimpresionisma pārstāvis.
neoreālists Neoreālisma (1) pārstāvis.
emalja Neorganisks stiklveida pārklājums, ko metāliem uzkausē vai nostiprina, uzkarsējot līdz saķepšanai. Materiāls, ko lieto pārklājumu iegūšanai.
neoromantiķis Neoromantisma pārstāvis.
pretestība Nepakļaušanās (kāda rīkojumam, gribai). Spēja pārvarēt (savu psihisko stāvokli), nepakļaušanās (tam).
spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt (to).
pārvarīgs Neparasti spēcīgs, pārmērīgs.
Baltais zvirbulis Neparasts cilvēks, kas atšķiras no pārējiem.
Baltais zvirbulis Neparasts cilvēks, kas atšķiras no pārējiem.
baumas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas (kas ātri izplatās) Tenkas.
tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē. Saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
trakums Nepārdomāta, arī bezjēdzīga izturēšanās, rīcība.
pārdozēt Nepareizi normējot, pieļaut pārāk lielu (kā) intensitāti.
ienāši Nepārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība.
zirgs Nepārnadžu kārtas dzimta, pie kuras pieder lieli dzīvnieki ar īsu, blīvu apmatojumu un slaidām, garām kājām, kurām labi attīstīti tikai trīs pirksti (piemēram, mājas zirgs, Prževaļska zirgs).
tapirs Nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar aptuveni 2 metrus garu, reti apmatotu ķermeni, īsām kalām un nelielu kustīgu snuķi.
Ziemas dambji Nepārplūstoši dambji palieņu un citu applūstošu vietu norobežošanai un aizsargāšanai pret pavasara palu ūdeņiem.
Mājiens ar sētas mietu Nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
Mājiens ar sētas mietu Nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
Mājiens ar sētas mietu Nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, arī sakņaugu lapas), ko izēdina lauksaimniecības dzīvniekiem.
laidā Nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā.
kadrs Nepārtraukta kinolentes daļa, kurā fiksēta atsevišķa epizode.
trajektorija Nepārtraukta līnija, ko pārvietojoties veido materiāls punkts, fizikāls ķermenis.
nolīt Nepārtrauktā plūsmā virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par sīkiem priekšmetiem.
laidā Nepārtrauktā secībā. Visu laiku nepārtraukti.
Vienā laidā Nepārtrauktā secībā. Visu laiku nepārtraukti. Arī nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā. Arī vienkopus, vienā kopumā.
Uguns siena Nepārtraukta, samērā augsta uguns josla.
tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa.
elevators Nepārtrauktas darbības transporta mašīna (beramo materiālu vienlaicīgai vertikālai un horizontālai pārvietošanai).
norija Nepārtrauktas darbības transportlīdzeklis - pie ķēdes piestiprinātu kausu kopums.
lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
lente Nepārtrauktas kustības slīdošs elements (garas joslas veidā) kā pārvietošanai (parasti transportierīcēs).
tecēt Nepārtraukti līt (par lietu).
laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
bērt Nepārtraukti šaut.
sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties, kustēties lielākā daudzumā (par maziem dzīvniekiem, parasti par kukaiņiem).
plūst Nepārtraukti tikt transportētam. Nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
plūst Nepārtraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
No vietas Nepārtraukti, arī neko neizlaižot.
mita Nepārtraukti, bez apstājas.
bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas).
caurs Nepārtraukti, no sākuma līdz beigām, visu laika posmu.
plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
Ikkatru acumirkli (arī brīdi, mirkli u. tml.) Nepārtraukti, vienmēr.
Vienā gabalā Nepārtraukti.
Visu laiku Nepārtraukti.
Vienā gabalā Nepārtraukti.
Visu laiku Nepārtraukti.
kontinuitāte Nepārtrauktība, savstarpēja saistība.
sinartroze Nepārtraukts kaulu savienojums.
pilns Nepārtraukts, noslēgts (par riņķi, riņķa līniju).
stundīgs Nepārtraukts, pastāvīgs.
kontinuitīvs Nepārtraukts, savstarpēji saistīts.
kontinuums Nepārtraukts, secīgs kopums, veidojums.
trallas Nepārtrauktu skaņu kopums --> trallināt.
kleptomānija Nepārvarama slimīga tieksme piesavināties svešas mantas paša zagšanas procesa dēļ.
mānija Nepārvarama tieksme (ko darīt, kā izturēties).
nepārkāpjams Nepārvarams (parasti par šķēršļiem, grūtībām darbībā).
Kā mūris Nepārvarams, nesagraujams.
izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) - par priekšmetu, vielu.
iebūve Nepārvietojāmi iebūvēta telpu iekārta.
izmelot Nepatiesi vai pārspīlēti apgalvot.
sašaut Nepatīkami pārsteigt, psihiski satriekt (kādu).
Kā ar aukstu ūdeni apliet Nepatīkami pārsteigt.
nelabi Nepatīkami, pielīgi (ko izjust, pārdzīvot).
malks Nepatīkams pārdzīvojums, parasti pazemojums, aizvainojums.
Auksta duša Nepatīkams pārsteigums. Atjēgšanās (piemēram, no spēcīga emocionāla stāvokļa).
Rūgts kumoss Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
Vērmeļu (arī darvas, rūgts) piliens Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
Rūgts kumoss (arī malks, piliens) Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
Vērmeļu (arī darvas, rūgts) piliens Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
mākonis Nepatīkamu izjūtu, pārdzīvojumu kopums.
krampji Nepatvaļīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko, piemēram, izraisa nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
uzpūst Nepelnīti, pārspīlēti izcelt, cildināt (kādu). Pārspīlēt (ko).
karāties Nepiegulēt augumam (par pārāk lielu apģērbu).
kalkulators Neprogrammējams aritmometrs, kam operāciju veikšanai nepieciešama operatora nepārtraukta darbība.
Atdurties (retāk atsisties) kā pret mūri (arī sienu) Nerast atsaucību. Sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
Atdurties (retāk atsisties) kā pret sienu (arī mūri) Nerast atsaucību. Sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
Atsisties (biežāk atdurties) kā pret sienu (arī mūri) Nerast atsaucību. Sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
Atdurties (retāk (at)sisties) kā pret sienu (arī mūri) Nerast atsaucību. Sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
Sisties kā pret sienu (arī mūri) Nerast atsaucību. Sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
heterodīns Nerimstošu sinusoidālu svārstību ģenerators frekvenču pārveidošanai.
signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
pārnēsāt Nēsājot pārvietot (uz citu vietu).
aizmirst Nesajust, neapzināties, nepārdzīvot vairs (ko), nepievērst uzmanību (kam) - pārdzīvojumu, notikumu ietekmē.
piemirst Nesajust, nepārdzīvot vairs (ko), nepievērst vairs uzmanību (kam).
ārdīties Nesavaldoties, lielās dusmās paust sašutumu, teikt pārmetumus Rāties. Lamāties.
šizofrēnija Neskaidras izcelsmes psihiska slimība, kas izraisa raksturīgas pārmaiņas personībā, psihisko procesu traucējumus.
mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots mežs.
Galvu neglaudīt Neslavēt, izteikt pārmetumus.
Galvu neglaudīt Neslavēt, izteikt pārmetumus.
būvkonstrukcija Nesoša būves sastāvdaļa (piemēram, pamati, sienas, pārsegumi).
kopne Nesošais (pārsedzošu būvkonstrukciju) elements.
pārnest Nesot pārgādāt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārnest Nesot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārnest Nesot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārvākt Nesot, vedot u. tml., pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
uzdot Nespējot izturēt līdz galam, pārtraukt ko veikt, neturpināt iesākto.
sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz pārdzīvojuma, sāpēm u. tml.), nokrist, nogāzties (piemēram, pie zemes, uz ceļiem). Saļimt.
nolūzt Nespējot pārvarēt alkoholisku dzērienu izraisīto nogurumu, aizmigt.
uzdot Nespēt normāli funkcionēt, parasti pārpūles, sasprindzinājuma dēļ (par orgāniem, ķermeņa daļām).
mazvērtība Neticība sev, saviem spēkiem. Savu trūkumu, parasti pārspīlēta, izjūta.
perifrāze Netieša, tēlaina (nojēguma, domas) izteiksme (parasti ar pārnestā nozīmē lietotiem vārdiem, vārdu savienojumiem).
akcīze Netiešais nodoklis, ko kapitālistiska valsts uzliek iekšzemē ražotām plaša patēriņa precēm un ko ieskaita preču pārdošanas cenā.
ofsets Netiešs iespiedums gludspieduma tehnikā, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā - uz papīra.
Palikt iepakaļ (arī iepakaļus, iepakaļis apv., iepakaļš apv.) Netikt līdzi, arī atrasties, nokļūt aizmugurē pārējiem (gājienā, braucienā).
iegult Netikt pārdotam pieprasījuma trūkuma dēļ.
Likt mierā (arī mieru) Netraucēt, pārstāt traucēt ar runāšanu.
Likt mierā (arī mieru) Netraucēt, pārstāt traucēt ar runāšanu.
pārstāt Neturpināt, izbeigt (savu darbību), pārvarēt (savu psihisko stāvokli) par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
paravaloda Nevalodisku informācijas pārraides līdzekļu kopums (piemēram, balss modulācijas, žesti, mīmika, attēli, šrifti), kas pavada, papildina izteikumu.
pārļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēkiem).
pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
pārļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem).
pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem). Pārlēpot.
pārklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
pārlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
pārtuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām pāriet, pārnākt.
tenterisks Neveikls, nevienmērīgs (par gaitu, pārvietošanos u. tml.).
nelīdzens Nevienmērīgs, nelīdzsvarots. Tāds, kas nav ritmisks, noris ar pārtraukumiem.
pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
Nezināt (retāk zināt), kur grūst Nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu daudzumu).
Nezināt (retāk zināt), kur grūst Nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu daudzumu).
Klejojošā niere Niere, kas noslīd un pārvietojas atkarībā no ķermeņa stāvokļa.
Klejojošā niere Niere, kas noslīd un pārvietojas atkarībā no ķermeņa stāvokļa.
nefroze Nieru kamoliņu un kanāliņu iekaisums un to deģeneratīvas pārmaiņas.
nodēdēt Nīkt bezdarbībā (visu laikposmu) un pārstāt nīkt.
reeksports No ārzemēm ievestu preču izvešana uz citu valsti bez to pārstrādes.
blūze No auduma vai trikotāžas šūts sieviešu apģērba gabals, kas sniedzas līdz vai pāri jostas vietai.
jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
blūze No biezāka, blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām. Šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija (šķidru, gāzveidīgu, beramu vielu, arī nelielu priekšmetu transportēšanai).
patrimoniālapgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai.
Patrimoniāls apgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai. Patrimoniālapgabals.
izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs salikums, rakstījums, piemēram, retinājums.
šķēle No pārtikas produkta (piemēram, maizes klaipa, gaļas, siera) atdalīts samērā plāns gabals.
saitējums No saitēm veidots pārsējs.
tatami No salmiem gatavots grīdas pārklājs (Japānā).
sējenis No sēklas bez pārstādīšanas izaudzēts jauns augs.
tauki No šādiem esteriem iegūta uzturviela, pārtikas produkts.
Apmest kūleni No tupus stāvokļa pārmesties pār galvu.
līmlente No vienas puses ar līmvielu pārklāta lente.
kalns No visām pusēm izteikti norobežots augsts zemes virsas pacēlums (parasti ar relatīvo augstumu pāri par 200 metriem). Nozīmīgs paugurs (piemēram, pēc augstuma).
ikri No zivju olām gatavots pārtikas produkts.
nosūnot Noaugt, pārklāties ar sūnu.
metaplāzija Nobriedušu (dzīvnieku, augu) audu pārveidošanās citādos, morfoloģiski un funkcionāli atšķirīgos audos.
nodot Nodalīt, iedot (ierobežotā daudzumā, parasti pārtikas produktus).
kase Nodaļa (iestādē, uzņēmumā, organizācijā) naudas izmaksai, iemaksai, uzglabāšanai. Nodaļa (iestādē, uzņēmumā) biļešu pārdošanai. Telpa, kur atrodas šāda nodaļa.
aģentūra Nodaļa, pārstāvniecība (kādā iestādē).
aiztikt Nodarīt pāri (fiziski), nodarīt ļaunu. Aizskart.
Nodarīt (arī padarīt) gauži Nodarīt pāri.
Padarīt (arī nodarīt) gauži Nodarīt pāri.
izdot Nodot (personu) no savas teritorijas kādas valsts vai iestādes rīcībā, varā, piemēram, pārvietojot no vienas vietas, valsts uz citu, liekot atgriezties iepriekšējā vietā, valstī.
Izlaist tirgū Nodot (piemēram, attiecīgajām organizācijām) pārdošanai. Iesākt pārdot.
Izlaist tirgū Nodot (piemēram, attiecīgajām organizācijām) pārdošanai. Iesākt pārdot.
nosūtīt Nodot aiznešanai, aizvešanai, pārraidīšanai (piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību).
Nodot komisijā Nodot starpniekam (komisionāram) pārdošanai.
gudrot Nodoties pārdomām, arī pārrunām (par ko). Pārdomājot, pārrunājot radīt plānus (par ko). Prātot.
Nogrimt sevī Nodoties savām domām, pārdzīvojumiem, tā ka neuztver apkārtējo.
filozofēt Nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
apēst Noēst bez pārpalikuma (barību).
pārgaidīt Nogaidīt, kamēr (kas) pāriet, izbeidzas.
pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr pāriet (nelabvēlīgi laikapstākļi).
nobrūnēt Nogatavojoties, arī pārstājot attīstīties, kļūt brūnam.
veidule Nogrieznis, kam pārvietojoties veidojas (kā) virsma. Veidotāja (2).
veidotājs Nogrieznis, kam pārvietojoties veidojas (kā) virsma. Veidule (1).
aplikums Nogulsnes, plēve, atdalījumi (kas pārklāj, piemēram, gļotādu).
nolūzt Nogurstot neizturēt līdz galam, pārtraukt ko darīt.
pārkrist Nokarājoties novietoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par matiem.
krist Nokarāties, arī nokarāties un skart (ko), atrasties vertikāli vai slīpi (uz kā, pāri kam) - par matiem, audumu u. tml.
Izturēt konkursu Nokārtot iestājpārbaudījumus tā, ka var tikt uzņemts mācību iestādē.
Izturēt konkursu Nokārtot iestājpārbaudījumus tā, ka var tikt uzņemts mācību iestādē.
nepārejams Nol. divd. --> pāriet.
nepārejošs Nol. divd. --> pāriet.
nepārkāpjams Nol. divd. --> pārkāpt.
nepārprotams Nol. divd. --> pārprast.
nepārredzams Nol. divd. --> pārredzēt.
nepārskatāms Nol. divd. --> pārskatīt.
nepārspējams Nol. divd. --> pārspēt.
nepārspēts Nol. divd. --> pārspēt.
nepārsūdzams Nol. divd. --> pārsūdzēt.
nepārtraukts Nol. divd. --> pārtraukt.
nepārvarams Nol. divd. --> pārvarēt.
nogāzt Nolaužot, izlaužot u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
nolīkt Noliekties (pāri kam, pār ko) - par augiem, to daļām.
nolīkt Noliekties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
pārplesties Noliekties pāri (kam), pār (ko), piemēram, aizņemot daudz vietas.
samainīt Nolikt, pārvietot (ko) vienu otra, citu cita vietā.
pārlīt Nolīt pāri (kam), pār (ko).
pārmākt Nomācot pārņemt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
aiztumšot Nomākt (ar savu pārākumu), samazināt (kā) ietekmi. Aptumšot.
pievārēt Nomākt, pārvarēt (cilvēku) - par apstākļiem, fizioloģisku vai psihisku stāvokli.
fraktēt Nomāt (kuģi vai tā daļu) kravas pārvadāšanai.
uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (pēc sasprindzinājuma, pārdzīvojuma, apstākļu maiņas u. tml.).
pielīt Nonākot (kādā fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī), tikt pārņemtam (ar to).
nogrimt Nonākt kādā psihiskā stāvoklī, pilnīgi izolējoties no pārējā.
iegailēties Nonākt spēcīga pārdzīvojuma varā (par cilvēku).
parādīties Nonākt, būt pārdošanā (par precēm).
aiziet Nonākt, pārcelties (jaunā vietā, jaunos dzīves apstākļos).
nosegt Noņemt (ko uzsegtu, pārsegtu).
mežģīt Nopūlēt, pārpūlēt (parasti smadzenes, mēli).
uz Norāda (kā) virzībā, pārvietojumā sasniedzamu vietu, objektu.
uz Norāda to, kura virspuse, virsma kļūst par (kā) atrašanās vietu pēc (tā) pārvietojuma šīs virspuses, virsmas virzienā.
starp Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu) grupu, kurā (kāds, kas) izceļas, ir pārāks ar kādu pazīmi, īpašību.
tuvu Norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta.
par Norāda uz (kā) īpašības, pazīmes, daudzuma pārmēru.
tuvu Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts.
no Norāda uz cilvēku, parasti sociālu, grupu, pie kuras kāds pieder, kura ir saistīta ar kāda izcelsmi. Norāda uz profesiju, kuras pārstāvis kāds ir.
par Norāda uz citu stāvokli, kvalitāti, kādā (kas) nokļūst, kādā (ko) pārveido.
cauri Norāda uz darbības ilgumu un nepārtrauktību.
pa Norāda uz laikposmu nepārtrauktu secību.
pie Norāda uz laikposmu nepārtrauktu secību. Pēc [2] (1).
no Norāda uz laikposmu secības nepārtrauktību.
pēc Norāda uz laikposmu secības nepārtrauktību.
nekur Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības, norises, stāvokļa) vietu. Nevienā vietā.
nekurp Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības) virzienu. Nevienā virzienā.
tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
pa Norāda uz pārraides, sūtīšanas u. tml. līdzekli.
viss Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu. Norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.
no Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kas tiek pārtraukts.
virs- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās īpašības, pazīmes pārmēru.
virsū Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri).
pie Norāda uz to (parasti pārtikas produktu), kam (ko) izmanto (par piedevu, papildinājumu).
pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas malas, puses uz otru).
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kuram (kas) virzās pāri, neskarot (tā) virsmu.
pa Norāda uz vietu, caur kuru (kas) virzās, tiek virzīts (parasti, nepārvarot šķēršļus).
nekas Norāda uz vispārīgu, noliegtu priekšmetu, parādību, norisi.
viss Norāda uz vispārinātu (piemēram, dažādu parādību, notikumu, apstākļu) kopumu.
tāds Norāda uz vispārinātu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē ar «kā» ievadītais salīdzinātais.
tu Norāda uz vispārinātu personu.
līdzi Norāda, ka (kāds) pārvietojas, virzās kopā, vienlaikus (ar ko).
līdzi Norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits).
priekšā Norāda, ka (kas) izvirzās priekšgalā un pārspēj kādu, ir izcilāks.
sa- Norāda, ka (kas) kļūst, pārvēršas par ko.
pāri Norāda, ka (kas) notiek vienā laikā, kopā ar ko (parasti to pārspējot).
virsū Norāda, ka (kas) pārsniedz (kā) paredzēto, vajadzīgo (skaitu, daudzumu). Arī papildus.
pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu augstumu).
par Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, lielumu).
virsū Norāda, ka (kas) virzās, (ko) virza tā, ka (tas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri).
līdzi Norāda, ka (ko) pārvieto, virza (kopā ar kādu).
viss Norāda, ka (ķermeņa daļas, orgāni) tiek ar ko aptverti, pārņemti u. tml. pilnīgi, viscaur.
uz- Norāda, ka darbība tiek veikta, pārsniedzot, parasti, mēru, pakāpi.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst kādu kvalitāti, ka (ar ko) notiek kādas pārmaiņas.
caur Norāda, ka kas virzās vai tiek virzīts (parasti, pārvarot šķēršļus) (kam) cauri.
sa- Norāda, ka kas, parasti pilnīgi, viscaur, kļūst kāds, pārvēršas, parasti pilnīgi, par ko, arī iegūst vēlamās īpašības.
vairāk Norāda, ka pārsniedz nosaukto skaitu.
pretī Norāda, ka pārvietošanās notiek virzienā uz kā kustīga vai nekustīga priekšējo daļu, pusi.
sprost- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais novērš (kā) iespējamo kustību, pārvietošanos, arī izplatīšanos.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir galvenā uzraudzība, pārraudzība (pār ko).
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir secīga (kam), pastāv ārpus (kā). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi.
siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpe. Vis- (3).
jeb- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir nenoteikta, vispārīga.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci (1), saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, augstāka ranga. Arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina kāds galvenais, arī augstāka ranga.
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta profesionālā meistarība.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kas vispārējs.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu.
jeb- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nenoteikts, vispārīgs.
energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar enerģijas formu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir secīgs (kam), pastāv ārpus (kā). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi.
ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī normu.
signāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rada, pārraida vai uztver signālus (1).
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, sevišķi augsta kategorija, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa radio.
tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa televīziju.
virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, daudzums, lielums).
apklust Norimt, pārstāt izpausties (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm).
notikums Norise, darbība, to kopums, arī situācija, kas ievērojami pārmaina, ietekmē kā stāvokli, procesu.
Tīrais laiks Norises, darbības ilgums, kurā nav ieskaitīts to pārtraukumu ilgums.
Tīrais laiks Norises, darbības ilgums, kurā nav ieskaitīts to pārtraukumu ilgums.
minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas.
nobērt Norunāt (ātri, nepārtraukti).
izsaukt Nosaukt (kāda vārdu), piemēram, paziņojot, pārbaudot.
ieziemot Nosedzot, pārklājot (piemēram, ar skujām, lapām), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai.
sajūta Noskaņojums, pārdzīvojums, ko izraisa šķietama, iztēlē radusies situācija, stāvoklis u. tml.
ieskatīties Noskatoties (no kāda), pārņemt (piemēram, stāju, manieres).
Mednieku stāsts Nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu.
Mednieku stāsts Nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu.
pārsusināt Nosusinot padarīt pārāk sausu.
orientēt Noteikt (kā) atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt (kam) noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
pārdozēt Noteikt pārāk lielu dozu. Lietot pārāk lielās dozās.
orientēties Noteikt savas atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt sev noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
racionēt Noteikt, normēt (pārtikas produktus).
tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē. Arī paraža (1).
nodot Noteiktā kārtībā panākt, ka pārņem (piemēram, sardzi, dežūru). Noteiktā kārtībā panākt, ka uzņemas atbildību (piemēram, par kādu kolektīvu, ražošanas iecirkni).
noņemt Noteiktā kārtībā pārtraukt (kā) darbību (parasti kādā vietā).
Noņemt no uzskaites Noteiktā kārtībā pārtraukt (kāda) saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti.
Noņemties no uzskaites Noteiktā kārtībā pārtraukt savas saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti.
princips Noteikta pārliecība, noteikts uzskats, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, attieksmi pret īstenību.
reakcija Noteikta pārmaiņa (sistēmā, aparātā, iekārtā u. tml.), ko izraisa kāda iedarbība.
programma Noteiktā secībā dots (piemēram, sarīkojumā, koncertā, radiopārraidē, televīzijā) izpildāmo priekšnesumu uzskaitījums. Informācija par (kā) izrādi, tās dalībniekiem. Attiecīgais iespieddarbs. Priekšnesumu, pasākumu kopums.
apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
paka Noteiktā veidā salikts, pārvietošanai paredzēts (kā) neiesaiņots kopums.
taksijas Noteikta virziena pārvietošanās kustības (brīvi kustīgiem organismiem, orgāniem, šūnām), kas izraisās reakcijās uz ārējās vides kairinājumiem.
Izraut kaut vai no elles, arī raut vai no elles laukā (arī ārā) Noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
Izraut kaut (vai) no elles Noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
Raut vai no elles laukā (arī ārā) Noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
Raut vai no elles laukā (arī ārā) Noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
svēts Noteikts, stingrs, arī patiess, īsts (piemēram, par uzskatiem, pārliecību).
brāzmains Notikumiem, pārdzīvojumiem bagāts (laika posms).
nemierpilns Notikumiem, pārdzīvojumiem bagāts (piemēram, par laikposmu).
nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, ciešanas.
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas.
pietraukt Notraucot (piemēram, augļus) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar tiem kādu virsmu) - parasti par vēju.
Saturēt grožos Noturēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
satvert Notvert, sagūstīt (piemēram, likuma pārkāpēju).
saķert Notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
aizvākt Novākt. _imperf._ Vākt prom. Aizgādāt, pārvietot (uz kurieni).
atbrīvot Novērst (kādas, parasti nomācošas, domas, pārdzīvojumus u. tml.).
atsvabināt Novērst (kādas, parasti nomācošas, domas, pārdzīvojumus u. tml.).
nogriezties Novērsties (no kāda), pārtraukt attiecības.
atrauties Novērsties (piemēram, no skatāmā, darāmā), pārtraukt ko darīt.
nosvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārsvītrot (to). Izsvītrot.
pārsvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārvilkt (tam) svītru.
pārvērtēt Novērtēt (ko) pārāk augstu. Vērtējot (ko) pārāk augstu, kļūdīties. Uzskatot (ko) par pārāk nozīmīgu, pašu galveno, kļūdīties.
sagrauzt Novest līdz psihiskam izsīkumam, arī izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (par pārdzīvojumiem, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.).
noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) virsū, pāri, priekšā, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pārklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu. Arī noklāt (2).
pārsegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu. Pārklāt (2).
noklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
nosegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
nosegt Novietojot (ko) virsū, pāri, arī priekšā, aizdarīt ciet.
apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt.
Staigāt uz rokām Novietojoties vertikāli balstā uz rokām, virzīties, tās pārmaiņus pārvietojot.
pārbīdījums Novietojums, kurā daļai, elementam ir pārvirze, novirze attiecībā pret ko.
pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
noklāt Novietot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), lai izveidotu (kā) segumu, aizsargkārtu.
pārklāt Novietot (ko) tā, lai (tas) atrastos pāri (kam), pār (ko) saskarē ar (tā) virsmu.
pārlaist Novietot (ķermeņa daļu, parasti kājas) pāri (kam), pār (ko) tā, ka (tā) ir vērsta uz leju.
pārkārt Novietot (ķermeņa daļu) pāri (kam), pār (ko) un ļaut nokarāties.
pārlikt Novietot (parasti kāju, roku) pāri (kam), pār (ko).
pārkrustot Novietot krustām (vienu pāri otram, citu pāri citam).
pārsiet Novietot un sienot nostiprināt pāri (kam), pār (ko).
uzstādīt Novietot, arī pārvietot un nostiprināt (parasti ko apjomīgu, piemēram, pieminekli) paredzētajā atrašanās vietā. Arī novietot noteiktā stāvoklī (kur, uz kā).
pārblīvēt Novietot, ievietot (kur priekšmetus) pārāk lielā skaitā, apjomā.
pārlaist Novietot, izveidot (ko, piemēram, materiālu, detaļu) tā, ka (tā) daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
pārsviest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko). Pārmest (2).
pārmest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko). Pārsviest (2).
pārgulties Novietoties guļus pāri (kam), pār (ko).
pārgulties Novietoties pāri (kam), pār (ko) - par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
pārklāt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu. Arī noklāt (5).
pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu. Pārklāt (3).
noklāt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par (kā) kārtu.
nosegt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par kā kārta.
segties Novietoties, veidoties (uz kā, kam pāri) - piemēram, par augiem, to daļām.
nobraukt Novilkt (pār ko, gar ko u. tml. ar roku, priekšmetu).
anomālija Novirze no normas, vispārējās likumības.
pārlaist Nozāģēt, nocirst (koku) tā, ka (tas) gāžoties novietojas pāri (kam), pār (ko).
zivsaimniecība Nozare, kas aptver zivju (arī citu ūdens organismu) ieguvi, pārstrādi, audzēšanu un to resursu palielināšanu, arī šāds uzņēmums.
nodarījums Noziedzīgas rīcības, darbības sekas, rezultāts. Likumu, tiesību vai morāles normu pārkāpums.
metonīmija Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību ciešu sakaru. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
metafora Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību līdzību. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
noņaudēt Ņaudēt (visu laikposmu) un pārstāt ņaudēt.
Ņemt (arī paņemt, saņemt) (vadību, varu) savās rokās Ņemt (kādu, ko) savā pārziņā, savā aizbildniecībā.
pārņemt Ņemt vēlreiz, no jauna, pārliekot otrā rokā, satverot citā vietā u. tml.
vākt Ņemt, virzīt (piemēram, priekšmetu), parasti, lai (to) pārvietotu kur citur.
pārņirbēt Ņirbot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
trauslkāji Odveida divspārņu dzimta, pie kuras pieder nelieli odi ar garām, ļoti tievām kalām. Šīs dzimtas kukaiņi.
parlamentārs Oficiāla persona, ko viena no karojošām pusēm pilnvarojusi sarunām ar otru karojošo pusi un kas sarunu vešanai dodas pāri frontes līnijai.
Soda mērs Oficiāla sankcija par likuma pārkāpumu.
Soda mērs Oficiāla sankcija par likuma pārkāpumu.
atzīties Oficiāli paziņot, ka ir vainīgs (noziegumā, pārkāpumā u. tml.).
tomasēt Oksidēt (fosforu saturošu čugunu), lai attīrītu (to) no fosfora piemaisījumiem un pārstrādātu tēraudā.
želatīns Olbaltumvielu produkts, ko iegūst parasti no dzīvnieku kauliem, cīpslām un skrimšļiem un ko izmanto, piemēram, pārtikas rūpniecībā.
ķeizargrieziens Operācija - augļa izņemšana no dzemdes, atverot vēdera dobumu un pārgriežot dzemdes sienu.
stereoskops Optiska ierīce stereopāru apskatei.
starporbīta Orbīta, no kuras kosmiskais lidaparāts pāriet uz stacionāro orbītu.
Homologie orgāni Orgāni, kam ir vienāda izcelšanās, uzbūve, līdzīgs stāvoklis ķermenī, bet parasti dažādas funkcijas (piemēram, cilvēka roka un putna spārns).
Homologie orgāni Orgāni, kuriem ir vienāda izcelšanās, uzbūve, līdzīgs stāvoklis ķermenī, bet parasti dažādas funkcijas (piemēram, cilvēka roka un putna spārns).
vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto pārtikas rūpniecībā.
smaržviela Organiska viela, organisku vielu maisījums, kam piemīt raksturīga smarža un ko izmanto, piemēram, parfimērijas un kosmētikas rūpniecībā, pārtikas produktu ražošanā.
kūdra Organiskas izcelsmes iezis, kas veidojas pārmērīgi mitrās vietās no augu atliekām, kuras ir vairāk vai mazāk sadalījušās. Atsevišķs šī ieža gabals.
rūgšana Organisko savienojumu, parasti ogļhidrātu, pārvēršanās par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem dažu mikroorganismu iedarbībā.
pudrete Organisks mēslojums no izkaltētām, pulverī pārstrādātām fekālijām.
siltumatdeve Organisma dzīvības procesos radītā siltuma pāreja no organisma uz apkārtējo vidi.
tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos (parasti tiešā saskarē ar tiem).
gigantisms Organisma vai atsevišķu organisma daļu pārmērīga izaugšana.
seboreja Organisma vispārēja slimība, kam raksturīga ādas tauku dziedzeru pastiprināta darbība un pārmaiņas šo tauku ķīmiskajā sastāvā.
rahīts Organisma vispārēja slimība, kurai raksturīgi kalcija un fosfora maiņas un kaulu attīstības traucējumi.
sepse Organisma vispārēja smaga saindēšanās, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
marasms Organisma vispārējs novājējums un gandrīz pilnīga psihiskās darbības izbeigšanās (smagas hroniskas slimības vai vecuma dēļ).
polifāgi Organismi, kas pārtiek no dažādu sugu augiem un dzīvniekiem.
visēdāji Organismi, kas pārtiek no dažādu sugu augiem un dzīvniekiem. Polifāgi.
stenofāgi Organismi, kas pārtiek no noteiktu sugu augiem un dzīvniekiem.
vienēdāji Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem. Monofāgi.
monofāgi Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem. Vienēdāji.
saimniekorganisms Organisms, kurā ir pārstādīts cita organisma orgāns.
salons Organizācijai vai privātai personai piederoša telpa, telpu kopums, kur pastāvīgi tiek izstādīti pārdošanai paredzēti mākslas darbi.
ģimene Organizatoriska cilvēku abu dzimumu pārstāvju kopdzīves forma, kas izveidojusies vēsturiski un pastāv kā cilvēku sabiedrības pamatšūniņa. Tuvu radinieku grupa (piemēram, vecāki un bērni), kas parasti dzīvo kopā.
pārorganizēt Organizēt vēlreiz, no jauna. Organizējot pārveidot citādu, par ko citu.
trakts Orgānu, veidojumu u. tml. kopums (organismā), pa kuru (kas) tiek pārvadīts.
Vieglais ormanis Ormanis, kas īpašos ratos pārvadā cilvēkus.
Vieglais ormanis Ormanis, kas īpašos ratos pārvadā cilvēkus.
Smagais ormanis Ormanis, kas pārvadā kravu.
priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas pielāgota kuģu enkurvietai, iekraušanai un izkraušanai. Viena no divām pāra ostām, no kurām priekšējā atrodas tuvāk jūrai, bet galvenā - netālu no upes ietekas jūrā.
maģistrs Otrais zinātniskais grāds (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā), ko piešķir personām, kas beigušas augstāko mācību iestādi, nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas disertāciju. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
Ar līkumu Pa garāko ceļu (virzīties, pārvietoties).
telegramma Pa telegrāfa tīklu pārraidīts teksts, attēls.
kablogramma Pa zemūdens kabeli pārraidīta telegramma.
Augstos toņos Paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji.
Augstos toņos Paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji.
nospēlēt Pabeigt spēlēt (lomu), atveidot (tēlu), kad izrāde pārstāj būt repertuārā.
iziet Pabūt (kur) un izciest lielas mokas. Pārdzīvot, pārciest (ko).
paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojāmi (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
izkāpt Paceļoties uz augšu, izvirzīties, iznākt (no pārējā apģērba) - par apģērba daļām.
izciest Paciest, pārciest, izturēt.
primitivizēt Padarīt (ko, parasti atziņu, mākslas tēlu) pārāk vienkāršu, arī nepilnīgu. Arī apzināti vienkāršot (ko).
samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu, parasti (to) pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot.
sapiparot Padarīt (ko), parasti pārmērīgi, nepieklājīgu, rupju.
sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, arī patērēšanai derīgu. Arī pagatavot (ēdienu).
izcelt Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta (burtu, vārdu ar salikumu, rakstījumu).
pārbiezināt Padarīt pārāk biezu (parasti pārtikas produktu, ēdienu).
pārpiparot Padarīt pārāk piparotu (ēdienu).
pārsaldināt Padarīt pārāk saldu (ēdienu, dzērienu).
pārsālīt Padarīt pārāk sāļu (ēdienu, dzērienu).
pārskābināt Padarīt pārāk skābu.
pārslapēt Padarīt pārāk slapju.
pārspilgtināt Padarīt pārāk spilgtu. Arī padarīt ļoti spilgtu.
pāršķidrināt Padarīt pārāk šķidru.
pārtaukot Padarīt pārāk taukainu. Pievienot pārāk daudz taukvielu.
apraibināt Padarīt raibu (vispāri vai vairākās vietās).
aptumšot Padarīt tumšu vai tumšāku (aizsedzot gaismas avotu vai pārtraucot tā darbību).
iezīmēt Padarīt uzskatāmu (piemēram, kādu apģērba Ūniju), viegli uztveramu, atšķiramu no pārējā.
attaisīt Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.). _imperf._ Taisīt vaļā. Atvērt (2).
atvērt Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.). _imperf._ Vērt vaļā. Attaisīt.
Balts karogs Padošanās zīme (parasti karā) - balts auduma gabals. Zīme (balts auduma gabals) par priekšlikumu frontē vest sarunas par militāru operāciju pārtraukšanu.
kasete Padziļināts laukums pārseguma apakšpusē.
Nelabojams (arī zvērināts) vecpuisis Padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
Zvērināts (arī nelabojams) vecpuisis Padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
tirāde Pagara, nepārtraukta (parasti patētisku) vārdu, teikumu virkne (runā).
pagastvalde Pagasta pārvaldes orgāns.
sadarīt Pagatavot (ko, parasti pārtikas produktus) lielāka daudzumā. Pagatavot (kā, parasti pārtikas produktu, lielāku daudzumu).
atcere Pagātnes notikumu, pārdzīvojumu un priekšstatu saglabāšanās apziņā. Atmiņa.
instance Pakāpe, posms (valsts pārvaldes, tiesu, partijas, arodbiedrības) iestāžu pakļautības sistēmā.
plēnēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.).
iznīkt Pakāpeniski izzust, pārstāt eksistēt (parasti par parādībām sabiedrība).
pludot Pakāpeniski klāties kam pāri, arī plūst (par miglu, dūmiem u. tml.).
pāraugt Pakāpeniski mainoties, piemēram, intensitātei, apjomam, īpašībām, pārveidoties, kļūt par ko citu (par parādībām dabā).
griezties Pakāpeniski pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) - par laika posmu, laika apstākļiem.
sūnot Pakāpeniski pārklāties ar sūnu.
pāriet Pakāpeniski pārmainīties intensitātē (par gaismu).
pāriet Pakāpeniski pārmainoties, kļūt citādam (par skaņu).
norimt Pakāpeniski pārstāt viļņoties (par ūdenstilpi, ūdeni).
mosties Pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā).
mosties Pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām sabiedrībā).
grimt Pakāpeniski tuvoties stāvoklim (parasti nevēlamam), kas pilnīgi pārņem, nomāc.
rietēt Pakāpeniski zust, pārstāt eksistēt, pastāvēt.
pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz, no jauna, pārdomāt (piemēram, atmiņas, kādu informāciju).
sūnot Pakāpeniski, parasti, pārklājoties ar sūnu, novecot, kļūt vecam.
piekļūt Pakāpeniski, pārvarot grūtības, iepazīt, saprast, apgūt.
Mest skatu (arī skatienu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domas) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
Mest skatienu (arī skatu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
Mest skatienu (arī skatu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
atskatīties Pakavēties (runās, rakstos, domās pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota).
sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
izkodināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, pārveidot (piemēram, krāsas ziņā).
trenēt Pakļaujot mainīgai vai dozētai slodzei, pārbaudīt, stabilizēt (iekārtu, ierīci u. tml.), uzlabot (tās) īpašības.
pārdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbei apstrādes procesā, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
kundzība Pakļaušana (savai varai, gribai). Noteicošs stāvoklis (pār kādu).
pārgaismot Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) pārāk ilgstošai, intensīvai gaismas iedarbībai.
pāreksponēt Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) pārāk ilgstošai, intensīvai gaismas iedarbībai. Pārgaismot.
iegrožot Pakļaut (parādību dabā), pārmainīt (to) vēlamā virzienā.
saldēt Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai. Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai līdz sasalšanas temperatūrai.
noberzt Pakļaut mehāniskam kairinājumam tā, ka pārplīst (tulzna).
Likt (arī mest) svaru kausos Pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam. Pakļaut riskam.
Likt (arī mest) svaru kausos Pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam. Pakļaut riskam.
Mest (arī likt) svaru kausos Pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam. Pakļaut riskam.
Likt (arī mest) svaru kausos Pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam. Pakļaut riskam.
savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās pārmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
pieveikt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku. Padarīt nekaitīgu, arī iznīcināt.
pievārēt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku. Pieveikt.
vārēt Pakļaut, pārspēt. Arī veikt.
Nolaist rokas Pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
Nolaist rokas Pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
pakulstīt Pakustināt, pašūpot (parasti kājas, spārnus, asti).
apraut Palēnināt, arī pārtraukt (kustību, darbu).
aprauties Palēnināties, arī tikt pārtrauktam (par kustību, darbu).
Dabūt uz kājām (arī uz pekām sar.) Palīdzēt pārvarēt grūtības, sarešģījumus.
Dabūt uz kājām (arī uz pekām) Palīdzēt pārvarēt grūtības, sarežģījumus.
Dabūt uz pekām Palīdzēt pārvarēt grūtības, sarežģījumus.
pabiras Paliekas, pārpalikumi, atkritumi.
vairot Palielināt, parasti nepārtraukti (kā skaitu, daudzumu, apjomu).
vairoties Palielināties skaitā, daudzumā, apjomā, parasti nepārtraukti.
vairoties Palielināties skaitā, radot sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību (par dzīvniekiem, augiem).
kāpt Palielinoties apjomā, virzīties uz augšu (piemēram, par masu). Plūst (pāri trauka malām) - par šķidrumu. Būt tā piepildītam ar šķidrumu, masu, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku).
Pakārt zobus vadzī (retāk pie vadža) Palikt bez pārtikas, uztura.
Pakārt zobus vadzī (retāk pie vadža) Palikt bez pārtikas, uztura.
atpalikt Palikt iepakaļ pārējiem (gājienā, braucienā u. tml.).
Palikt ēnā Palikt neievērotam, nepamanītam. Tikt pārspētam, neizvirzīties.
paiet Palikt neuztvertam, nepārdzīvotam, nepiedzīvotam.
atlikt Palikt pāri (ko veikt pēc tam, kad pārējais jau padarīts).
pārpalikt Palikt pāri (parasti no kāda kopuma).
atlikt Palikt pāri ko iet, braukt (par attālumu).
atlikt Palikt pāri pēc kāda uzdevuma veikšanas (par laiku).
atlikt Palikt pāri, saglabāties (par daļu no kā - pēc pārējā izlietošanas, bojā ejas).
Palikt pārāk Palikt pāri.
turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties.
palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi). Strauji plūst, arī uzkrāties (kur) - par, parasti palu, ūdeņiem. Būt tādam, kur, parasti palu laikā, plūst, uzkrājas daudz ūdens (par vietu, teritoriju).
pakult Paluncināt (asti), pavēcināt (spārnus).
amortizācija Pamatfondu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos. Šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas pašizmaksu.
kategorija Pamatjēdziens, kas atspoguļo īstenības parādību un izziņas pašas vispārīgākās un būtiskākās īpašības, puses un attiecības.
ievilkties Pamazām pārņemt (par sajūtām, jūtām).
paokšķerēt Pameklēt, pārmeklēt (parasti, lai ko uzzinātu).
pārsēdināt Panākt (aicinot vai liekot), ka (kāds) pār sēžas citā vietā.
šokēt Panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts. Izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
pārmākt Panākt pārsvaru (sporta spēlē) - par komandu, sportistiem sporta spēlēs.
notvert Panākt un satverot aizturēt, apturēt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
dragāt Panākt, arī būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi.
saskābināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pārmērīgi, skābs.
vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas vēlamajā virzienā, veidā.
savaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) pārmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
satriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās ļoti spēcīgs psihisks pārdzīvojums.
mocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūta, arī ļoti nepatīkama situācijā.
spīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūtā, arī ļoti nevēlamā situācijā. Mocīt (2).
tirdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihisks nemiers, arī mokošs pārdzīvojums.
Sāpināt sirdi Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums.
sasāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, izraisās sāpīgs pārdzīvojums.
pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas. Padarīt (kādu) par ko citu. Arī pārveidot (3).
sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piemēram, sprostā, iežogojumā), kas ievērojami ierobežo pārvietošanās iespējas.
pārkrievot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārkrievojas.
pārlatvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārlatvinās.
pārtautot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārtautojas.
pārvācot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvācojas.
mierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piemēram, bēdas, bailes, satraukumu).
uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek pārspēts, pieveikts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
nomocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), ļoti nogurst, zaudē spēkus, arī cieš mokas.
pārmocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), pārāk nogurst, pārpūlas.
sadīdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādu), parasti pilnīgi, pārņem (izjūtas, pārdzīvojums u. tml.).
nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas degošs) pārstāj degt.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas sabiedrībā) iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārveidot (2).
nocietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti griba, raksturs) kļūst stingrs, nepakļāvīgs, valda pār jūtām. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, neiejūtīgs.
uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti smarža) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
pāraukstēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa) kļūst pārāk auksts.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās.
sapostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, pārvēršas drupās.
sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
saaust Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, pārdzīvojumi, domas) cieši sasaistās (ar ko).
pārpildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, trauks) ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar ko).
nomierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, uzbudinājums, sāpes) samazinās, pāriet.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārveidot (1).
nozibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) Īsu brīdi zibsnī un pārstāj zibsnīt.
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst citāds, par ko citu. Pārveidot, pārmainīt.
pārmitrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pārāk mitrs.
izdalīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) krasi atšķiras (no pārējā, no apkārtējā).
pārklīsterēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklīsterējas.
pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārplūst (1).
pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārplūst (2).
pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārplūst (5).
šķiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvēršas šķīdumā, arī šķidrumā.
ritināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas rotējot.
virināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas, parasti riņķojot, arī kustas, parasti grozoties.
pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, psihiskās īpašības u. tml.
pārslogot Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pārāk intensīvi nodarbināts.
uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
pārcelt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, daiļdarba lasītājs, izrādes skatītājs, pārraides klausītājs) iejūtas tēlotās darbības apstākļu laikā, vietā u. tml.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, mākslas darbs) ietver daudz (domu, informācijas u. tml.), dziļi, pārliecinoši izpauž (jūtas, pārdzīvojumus).
vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets, rīks u. tml.) pārvietojas vēlamajā virzienā, veidā.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis) iegūst citu veidu, pārveidojas savā pretstatā.
nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) pārstāj degt.
atsaukt Panākt, būt par cēloni, ka atveidojas (atmiņā) agrākie iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
izdziedināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas). Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas). Izdziedēt.
izdziedēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas). Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas). Izdziedināt.
vokalizēt Panākt, būt par cēloni, ka līdzskaņi «j» un «v» pāriet patskanī.
Lauzt ledu Panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņa, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
(Uz)lauzt (arī salauzt) ledu Panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņa, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
Salauzt (arī uzlauzt) ledu Panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņas, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
Uzlauzt (arī salauzt) ledu Panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņas, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
izsist Panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi pārmainās (kādam psihisks stāvoklis).
ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par cilvēku, tā darbību, arī parādībām sabiedrībā.
ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par cilvēku, viņa darbību, īpašībām.
sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka rodas priekšnoteikumi, plāni kādai norisei, pārmaiņām u. tml.
sprostot Panākt, būt par cēloni, ka tiek novērsta (kā) iespējamā kustība, pārvietošanās, arī izplatīšanās.
satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piemēram, klusums, miers). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
dziedēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (pārdzīvojumi, jūtas).
Izlīst (kā) caur adatas aci Panākt, izdarīt ko, pārvarot lielas grūtības.
Izlīst kā kamielim caur adatas aci Panākt, izdarīt ko, pārvarot lielas grūtības.
pārstīvināt Panākt, ka (audums) kļūst pārāk ciets, stīvs (piemēram, apstrādājot ar cieti). Pārcietināt.
pārziemināt Panākt, ka (augs) pārziemo (piemēram, novietojot to īpaši sagatavota vietā).
ievirzīt Panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas un nonāk (kur iekšā).
dzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
nodzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
pamācīt Panākt, ka (kāds) izjūt, pārdzīvo (ko nepatīkamu). Arī pārmācīt.
pārmānīt Panākt, ka (kāds) pārnāk strādāt, darboties (cita darba vietā, kolektīvā u. tml.).
pakļaut Panākt, ka (kādu) pilnīgi pārņem (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis, ka ļaujas (tam). Pārņemt (kādu) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
repatriēt Panākt, ka (karagūstekņi, emigranti, bēgļi, pārvietotās personas) atgriežas dzimtenē, nekavēt (tos) atgriezties dzimtenē.
likvidēt Panākt, ka (kas, piemēram, organizācija, uzņēmums) pārstāj, beidz darboties.
zibināt Panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu. Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (pāri kam, pār ko).
pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (uz kurieni, pie kā, kur).
virzīt Panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) pārvietojas (noteiktā virzienā).
pārvietot Panākt, ka (parasti maļ dzīvnieks) pāriet (uz citu mītni, uzturēšanās vietu).
nolaist Panākt, ka (parasti pacelta konstrukcija, detaļa) slīdoši pārvietojas zemāk vai ieslīd (kur iekšā).
kristalizēt Panākt, ka (viela) pāriet kristāliskā stāvoklī.
atskurbināt Panākt, ka atjēdzas (pēc spēcīga pārdzīvojuma). Pavājināt (jūtas).
iepotēt Panākt, ka iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka izraisās (jūtas).
potēt Panākt, ka kāds iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka kādam izraisās (jūtas).
nostiprināt Panākt, ka neplūst, nenogrūst (piemēram, smiltis), nepārvietojas (kāpas).
nodot Panākt, ka pārņem, apgūst (piemēram, zināšanas, tradīcijas).
izdzēst Panākt, ka pārstāj degt, liesmot un izstarot gaismu.
izdzēst Panākt, ka pārstāj spīdēt (gaisma).
atraut Panākt, ka pārtrauc sakarus (ar sabiedrisku kustību, virzienu u. tml.).
Izlīdzināt spēli Panākt, ka pretinieks zaudē pārsvaru.
Izlīdzināt spēli Panākt, ka spēles pretinieks zaudē pārsvaru.
pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) nokļūst, pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), piemēram, lai strādātu.
pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kas) tiek pārgādāts (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārraut Panākt, piemēram, velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
Kritika un paškritika Paņēmiens, kā atklāt un pārvarēt kļūdas un trūkumus marksistisko partiju un citu darbaļaužu organizāciju darbībā.
Kritika un paškritika Paņēmiens, kā atklāt un pārvarēt kļūdas un trūkumus marksistisko partiju un citu darbaļaužu organizāciju darbībā.
savākt Paņemt (priekšmetu), parasti, lai (to) pārvietotu kur citur.
sievpaparde Paparžu klases dzimta, kuras pārstāvjiem sporangiju kopas sedz pusmēnesveida, nierveida, kupolveida vai ovāls plīvurs.
pārspēle Papildu sporta spēle, parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ.
pārspēlēt Papildus spēlēt (sporta spēli), parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ.
Vaska papīrs Papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju.
vaskpapīrs Papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju. Vaska papīrs.
peldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem, kuri pārvietojas ūdenī.
dižoties Par dzīvniekiem (parasti pārošanās laikā).
lidmašīna Par gaisu smagāks lidaparāts, kam lidojumam nepieciešamo spēku rada dzinējs, bet cēlējspēku - spārni.
būt Par jūtām, pārdzīvojumiem.
apžilbināt Par ko negaidītu, pārsteidzošu.
Noraidīt no laukuma Par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
aizgrimt Par parādībām, kas saistītas ar cilvēka dzīvi, viņa pārdzīvojumiem.
lence Pār plecu pārliekama lentveida (apģērba) daļa (svārku, bikšu u. tml. noturēšanai).
lence Pār plecu pārliekama siksna (kā, piemēram, mugursomas) nešanai.
slīdēt Par putniem, kukaiņiem, sikspārņiem.
mustangs Par savvaļas zirgu pārveidojies mājas zirgs (Ziemeļamerikā).
derēt Par uzskatiem, pārdzīvojumiem u. tml.
Pieņemt (retāk paņemt) komisijā Par zināmu atlīdzību pieņemt kādu preci pārdošanai.
Paņemt (biežāk pieņemt) komisijā Par zināmu atlīdzību pieņemt kādu preci pārdošanai.
Pieņemt (retāk paņemt) komisijā Par zināmu atlīdzību pieņemt kādu preci pārdošanai.
lapkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad kokaugiem nobirst lapas. Laikposms, kad kokaugiem birst lapas.
skujkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad skujkokiem birst skujas. Laikposms, kad skujkokiem birst skujas.
baisma Parādība, kas izraisa šādu izjūtu, pārdzīvojumu.
atrādīt Parādīt (ko), lai (tas) tiktu pārbaudīts, kontrolēts, novērtēts.
(Sa)bāzt maisā Parādīt otra nezināšanu, pierādīt savu pārākumu.
Sabāzt maisā Parādīt otra nezināšanu, pierādīt savu pārākumu.
Bāzt maisā Parādīt otra nezināšanu, pierādīt savu pārākumu.
pārciets Pārāk ciets. Tāds, kura cietība pārsniedz parasto pakāpi.
pārausties Pārāk daudz aužot, nogurt, pārpūlēties.
pārbarot Pārāk daudz barojot, pieļaut, ka (dzīvnieka) masa pārsniedz kādu normu.
pārdzirdīt Pārāk daudz dzirdot (ar šķidru ēdienu), pārbarot (dzīvnieku). Pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz izdzerot, kļūst slims.
pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pārbarot (dzīvnieku). Pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz apēdot, kļūst slims.
pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
pārgatavoties Pārāk daudz gatavojoties (kam), nogurt, pārpūlēties.
pārsātināties Pārāk daudz ko uztverot, izjūtot u. tml., zaudēt interesi par to, kļūt vienaldzīgam pret to; kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko).
pārlasīties Pārāk daudz lasot (piemēram, grāmatas), nogurt. Ļoti daudz lasot (ko), pārāk ietekmēties (no tā).
pārskriet Pārāk daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārmācīt Pārāk daudz mācot, nogurdināt, pārpūlēt. Iemācīt ko pārāk lielā apjomā.
pārmācīties Pārāk daudz mācoties, nogurt, pārpūlēties.
pārkliegties Pārāk daudz skaļi kliedzot, saucot, pārpūlēt balsi, nogurt.
pārskrieties Pārāk daudz skrienot, nogurt, pārpūlēties.
pārspēlēties Pārāk daudz spēlējot (sporta spēli, rotāju u. tml.), nogurt, pārpūlēties.
pārstrādāt Pārāk daudz strādājot, nogurdināt (ķermeņa daļu). Arī pārpūlēt.
pārstrādāties Pārāk daudz strādājot, nogurt, pārpūlēties, arī saslimt.
pārtrenkt Pārāk daudz trencot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārtrenkāt Pārāk daudz trenkājot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārtriekt Pārāk daudz triecot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
aizsēdēties Pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties.
pārsauļoties Pārāk ilgi sauļojoties, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) apdegumu, arī pārāk stipru iedegumu.
pārcirtums Pārāk intensīva koksnes ieguve, kas pārsniedz tās pieaugumu.
pārslogot Pārāk intensīvi izmantot (ko, parasti telpa, platību). Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti telpa, platība) tiek pārāk intensīvi izmantots.
pārslogot Pārāk intensīvi nodarbināt (kādu). Pārāk daudz liekot (kādam) ko darīt, nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārtrenēt Pārāk intensīvi, nepareizi trenējot (kādu), pieļaut, ka (tas) pārpūlas, zaudē vēlamo sportisko formu.
pārtrenēties Pārāk intensīvi, nepareizi trenējoties, pārpūlēties, zaudēt vēlamo sportisko formu.
pārdiedzēt Pārāk izdiedzēt. Diedzējot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
pārmirkt Pārāk izmirkt, kļūt pārāk slapjam (parasti no lietus, sniega).
pārsaldināt Pārāk izskaistināt (ko, parasti mākslā). Padarīt pārāk sentimentālu.
pārmocīt Pārāk nogurdināt, pārpūlēt (parasti ķermeņa daļu).
kundzība Pārāks, valdošs stāvoklis, arī liels (piemēram, skaitlisks) pārsvars.
priekšroka Pārākums pārsvars (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju u. tml. kopuma Dot priekšroku atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.
virsroka Pārākums, arī pārsvars.
skordatūra Parastā stīgu instrumentu skaņojuma īpaša, partitūrā norādīta pagaidu izmaiņa, kas atvieglo dažu akordu un intervālu atskaņojumu, pārveido instrumenta diapazonu, tembru un skaņas stiprumu.
robinsonāde Parasti kuģa avāriju pārcietušā cilvēka dzīve, piedzīvojumi vientuļā salā.
ratiņi Parasti savienojumā «bērnu ratiņi»: neliels transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi (zīdaiņu, mazbērnu) pārvadāšanai.
sadursme Parasti savienojumā «bruņota sadursme»: darbība, darbību kopums, kura mērķis ir, izmantojot ieročus, bruņojumu, pārvarēt, arī iznicināt pretinieku vai pretinieku grupu; neilgs, parasti pēkšņs, šādu darbību kopums.
pupuķis Parasti savienojumā «krāšņais pupuķis»: koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu.
redukcija Parasti savienojumā «muižu redukcija»: lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā.
Likt mierā (arī mieru) Parasti savienojumā «nelikt mieru»: izraisīt nemieru, pārdomas.
Likt mierā (arī mieru) Parasti savienojumā «nelikt mieru»: izraisīt nemieru, pārdomas.
sacīt Parasti savienojumā «nesacīt nekā, nesacīt neko»: nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml. Teikt (3).
teikt Parasti savienojumā «neteikt nekā», «neteikt neko»: nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml. Sacīt (3).
orientēšanās Parasti savienojumā «orientēšanās sports»: sporta veids - pārvietošanās nepazīstamā, šķēršļotā apvidū ar uzdevumu atrast atzīmētos kontrolpunktus pēc kartes un kompasa. Orientierisms.
randu Parasti savienojumā «randu pļavas»: zemas pļavas gar jūras krastu, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra.
sacensība Parasti savienojumā «sociālistiskā sacensība»: darbaļaužu radošās aktivitātes mobilizēšanas metode, kuras mērķis ir kāpināt vispārēju darba ražīgumu un efektivitāti, sekmēt sociālistiskās tautas saimniecības plānveidīgu attīstību, masu komunistisko audzināšanu.
trijskaitļu Parasti savienojumā «trijskaitļu likums»: kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi.
katls Parasti savienojumā «tvaika katls»: iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālu mehānisko vai siltuma enerģiju.
pārcelt Parasti savienojumā ar «burtiski», «tieši» u. tml.: nekvalitatīvi, pārāk tieši, burtiski pārtulkot.
pārcēlums Parasti savienojumā ar «burtisks», «tiešs» u. tml.: nekvalitatīvs, pārāk tiešs, burtisks tulkojums.
elements Parasti savienojumā ar «galvaniskais»: elektriskās strāvas avots, kas ķīmisko enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
laist Parasti savienojumā ar «laukā», «ārā»: pārstāt turēt (ko savās rokās).
sabeigt Parasti savienojumā ar «sevi»: intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, arī pārdzīvojot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku vai psihisku stāvokli.
iesāpēties Parasti savienojumā ar «sirds»: īsu brīdi sāpīgi pārdzīvot. Kļūt žēl.
pārtaisīt Pāraudzināt (kādu), pārveidot (kāda raksturu, personību).
labot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
pārlabot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
apskatīties Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu.
ektoparazīti Parazīti, kas pastāvīgi vai īslaicīgi uzturas uz citu dzīvnieku vai cilvēka ķermeņa virsmas un pārtiek, piemēram, no to asinīm, spalvām, matiem.
blusa Parazītisku bezspārnu kukaiņu kārta ar sāniski plakanu ķermeni, reducētiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām. Šīs kārtas kukaiņi.
posmsnuķaiņi Parazītisku kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas sastāv no posmaina snuķa un duramiem sariem. Šīs kārtas kukaiņi.
Pelēkā puve Parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras gaitā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku irdenu kārtu.
Pelēkā puve Parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras gaitā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku irdenu kārtu.
pēcpārbaude Pārbaude, kas tiek veikta pēc kādas citas pārbaudes
pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādēs), ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota pārbaudījuma. Pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika. Pēceksāmens.
degustēt Pārbaudīt (pārtikas produktus) pēc izskata, garšas, smaržas, lai noteiktu (to) kvalitāti ražošanas gaitā.
pielaikot Pārbaudīt, parasti izgatavošanas gaitā, (kā) apjoma, formas atbilstību, parasti novietojot (to) lietošanas stāvoklī, arī (mazliet) pārveidojot.
pārraudzīt Pārbaudīt, pārlūkot (kā) stāvokli, darbību, lai konstatētu, piemēram, kādus defektus, novirzes no normas.
nobraukt Pārbraucot (pāri ķermeņa daļai), atdalīt nost (to).
pāriet Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli, tā daļām.
pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
pārlaisties Pārbraukt (pāri kam, pār ko), parasti ar slēpēm, ragaviņām (piemēram, laižoties no kalna).
ceļot Pārcelties, pārvietoties.
pārrakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pārmeklēt (ko).
rakņāties Pārcilājot, pārvietojot (kur) kādu kopumu, censties atrast ko.
eņģelis Pārdabiska būtne, dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa veids.
piedalīt Pārdalot, pārveidojot pievienot (pie kā, kam klāt). Pievienot (kādam kopumam).
apstāties Pārdomājot vai pārrunājot pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.).
prātot Pārdomājot, arī pārrunājot, plānot (ko), noteikt (ko) nākotnē paredzamu.
Iziet pasaules tirgū Pārdot (ražojumu) ārpus savas zemes robežām. Tikt pārdotam ārpus savas zemes robežām (par ražojumu).
Iziet pasaules tirgū Pārdot (ražojumu) ārpus savas zemes robežām. Tikt pārdotam ārpus savas zemes robežām (par ražojumu).
Pārdot preces vairumā Pārdot lielu preču daudzumu, arī pārdot preces vairumtirdzniecībā.
trakums Pārdroša, pārgalvīga, arī vieglprātīga izturēšanās, rīcība.
neprātīgs Pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
neprātis Pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
trakulīgs Pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs (par cilvēkiem). Arī pārāk skaļš, straujš.
melodrāma Pārdzīvojums (skatuves mākslā), kam raksturīgs izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms.
brīnums Pārdzīvojums, kas saistīts ar ļoti lielu, pārsteigumu, izbrīnu. Ļoti liels pārsteigums.
apvainojums Pārdzīvojums, ko izraisījusi pārestība, nepatiesi pārmetumi u. tml. Sarūgtinājums, apbēdinājums.
apbrīna Pārdzīvojums, saviļņojums, kuru rada kas izcils, ievērojams, neikdienišķs un kurš izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
izsāpēt Pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot (bēdas, sāpes u. tml.).
iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas (pret kādu).
iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas vienam pret otru.
pārlaist Pārdzīvot, pārciest (nelabvēlīgus apstākļus sabiedrībā). Aizvadīt, pārciest (laikposmu, kurā pastāv nelabvēlīgi apstākļi sabiedrībā).
pravietot Paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņot paredzējumus. Arī pareģot.
vikārs Pareizticīgo baznīcā - bīskaps, augstāka garīdznieka (piemēram, arhibīskapa) vietnieks vai palīgs eparhijas pārvaldīšanā.
cits Pārējie. Daži no pārējiem. Tie, kas ir bez jau minētā.
neprāts Pārgalvība, pārdrošība.
neprātība Pārgalvīga, pārdroša izturēšanās, rīcība, runa.
bezprātis Pārgalvīgs, pārdrošs cilvēks. Fantasts.
neprātīgs Pārgalvīgs, pārdrošs.
atvērt Pārgriezt, pārkalt operējot (lai piekļūtu kādam ķermeņa dobumam).
ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.).
ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus, dalīt (šuvuma vietu).
vispirms Pāri visam pārējam, arī galvenokārt.
laipa Pāriešanai paredzēts dēlis, baļķis u. tml., no dēļiem, baļķiem u. tml. izveidota šaura pāreja (piemēram, pāri šaurai upei, grāvim, staignai vietai).
Parīzes komūna Parīzes pilsētas pašpārvaldes orgāns Lielās franču buržuāziskās revolūcijas laikā no 1789. gada līdz 1794. gadam.
robežpārkāpums Pārkāpums, kas ir saistīts ar nelikumīgu, slepenu došanos pāri kādas valsts robežai vai ar šāvienu raidīšanu pāri kādas valsts robežai.
dislokācija Pārkārtots, pārveidojies sākotnējais (arī pareizais, normālais) stāvoklis. Process --> dislocēt (2).
pārtikt Pārklāt (pāri kam, pār ko).
apaust Pārklāt (vispāri), apņemt (visapkārt, piemēram, ar tīklu, audumu, pinumu).
apkāršot Pārklāt ar kārtīm (parasti spāres).
aplikt Pārklāt, apsegt (visapkārt vai vispāri).
pāraugt Pārklāties (ar augiem) - piemēram, par vietu, (kā) virsmu. Augot pārklāt (vietu, kā virsmu) - par augiem.
pārausties Pārklāties (pār ko) - par ledu.
apledot Pārklāties ar ledu (visapkārt, vispāri).
notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tekošu).
pārtapt Pārkļūt (pāri kam, pār ko).
Ainavu parks (arī dārzs) Parks, kurām raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piemēram, pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
spīkers Parlamenta apakšnama priekšsēdētājs (Anglijā). Kongresa pārstāvju palātas priekšsēdētājs (Amerikas Savienotajās Valstīs). Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs (dažās valstīs).
paštaisnība Pārliecība (parasti subjektīva) par savas rīcības, darbības, uzskatu u. tml. pareizumu. Arī pašpārliecinātība.
ticība Pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
pašapziņa Pārliecība par savām spējām, savu vērtību, dziļas pašcieņas jūtas; sava pārākuma apziņa; arī iedomība, augstprātība.
pārlīkt Pārliekties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
pārgāzties Pārliekties pāri (kam), pār (ko) un smagnēji atbalstīties (parasti ar krūtīm, vidukli).
pārzvelties Pārliekties, parasti smagnēji atbalstoties (pāri kam, pār ko).
pārlaistīt Pārliet (pāri trauka malai).
pārskaloties Pārlieties (pāri trauka malām).
Nolauzt (arī aplauzt) degunu (biežāk ragus) Pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
Aplauzt ragus (retāk degunu) Pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
Nolauzt (arī aplauzt) ragus (retāk degunu) Pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
Aplauzt (arī nolauzt) ragus Pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
komutatīvs Pārmaināms, pārvietojams.
izmainīt Pārmainīt, pārveidot.
savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami. Izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
reforma Pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības dzīves sfērā, kas ir izdarīts, nepārveidojot pastāvošās sociālās struktūras pamatus.
grieži Pārmaiņa, pārvērtība (stāvoklī, attīstības gaitā).
izskatīt Pārmeklēt, arī pārbaudīt.
slīkt Pārmērīgi mitrā vietā iet bojā (par augiem); kļūt pārmērīgi mitram, tā, ka iet bojā augi (par augsni).
Uz pjedestāla (no)stādīt (arī (uz)celt, (pa)celt u. tml.) Pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
Uz pjedestāla stādīt (arī celt u. tml.) Pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
Uz pjedestāla uzcelt (arī pacelt, nostādīt u. tml.) Pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
lielīt Pārmērīgi, pārspīlēti slavēt, cildināt.
hiperbola Pārmērīgs tēla vai domas pārspīlējums (mākslas darbā).
pārlidināt Pārmest (pāri kam, pār ko).
Mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēciena).
Mest kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
Pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
Pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā). Nokrist, apgāzties, apvelties ar galvu uz leju. Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Nokrist, vairākkārt griežoties apkārt.
vērsis Pārnadžu kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli pārnadži (piemēram, bifeļi, vērši (3), bizoņi, kazas, aitas). Šīs dzimtas dzīvnieki.
žirafe Pārnadžu kārtas dzimta, pie kuras pieder divu Āfrikā dzīvojošu sugu pārstāvji.
dīdīt Pārņemt (par izjūtām, pārdzīvojumiem).
izviļņot Pārņemt (par saviļņojumu, pārdzīvojumu).
Ņemt (arī saņemt, pārņemt) grožus savās rokās Pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
Ņemt grožus savās rokās Pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
Pārņemt (vadības) grožus (savās rokās) Pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
Ņemt (arī saņemt, pārņemt) grožus savās rokās Pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
Saņemt (arī pārņemt) grožus savās rokās Pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
Pārņemt vadības grožus (savās rokās) Pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
reorganizēt Pārorganizēt. Arī pārkārtot, pārveidot.
Pāri pārēm Pārpārēm.
pārpārim Pārpārēm.
apslīcināt Pārplūdināt, pārklāt ar ūdeni (visu).
slīcināt Pārpludināt, pārklāt ar ūdeni.
noslīcināt Pārplūdināt, pārklāt ar ūdeni.
pāriet Pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu.
pārtriekt Pārpūst, pārdzīt (piemēram, mākoņus, pāri kam, pār ko) - par vēju.
atskaņot Pārraidīt, atveidot, darīt dzirdamu (piemēram, runu, mūziku) - par skaņu pārraides un reproducēšanas aparātiem.
inspekcija Pārraudzības, pārbaudes iestāde vai grupa.
pārstatīt Pārregulēt. Pārveidot, pārlikt citā stāvoklī.
pārspriedums Pārrunās, pārdomās iegūts atzinums, spriedums, vērtējums (par ko). Šāda atzinuma, sprieduma, vērtējuma apcere, apcerējums.
pārdiebt Pārskriet, parasti ātri (pāri kam, pār ko).
tiristors Pārslēdzama daudzslāņu pusvadītāju ierīce ar trim vai vairākām pārejām.
pārmukt Pārslīdēt (pāri kam, pār ko) - par ko uzmauktu.
ceremoniāls Pārsmalcināts (manierēs, izturēšanās veidā). Ar pārsmalcinātām manierēm.
(Iz)griezt pogas (ārā) Pārspēt (kādu) un iegūt to, ko cits vēlējies. Būt pārākam.
sagraut Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņota cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs.
sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs. Sagraut (2).
stilīgs Pārspīlēti moderni ģērbies, arī pārspīlēti manierīgs cilvēks.
stilīgs Pārspīlēti moderni ģērbies, arī pārspīlēti manierīgs.
stilīgs Pārspīlēti moderns, arī pārspīlēti manierīgs (par izturēšanos).
manierēties Pārspīlēti, pārsmalcināti izturēties.
manierīgs Pārspīlēts, pārsmalcināts, samākslots (par mākslas darbu).
sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (vairākiem, daudziem augiem) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus; pārstādīt un pieaudzēt (augu lielākam daudzumam) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus.
mitēties Pārstāt (darboties), pārtraukt, arī beigt (savu darbību).
noslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes motoru). Kļūt tādam, kam ir pārstājis darboties iekšdedzes motors (piemēram, par automobili).
izdegt Pārstāt darboties, piemēram, pārdegot kvēldiegam (par elektrisko spuldzi, elektronu lampu u. tml.).
aizgūties Pārstāt darboties. Darboties ar pārtraukumiem.
pārsāpēt Pārstāt izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu.
sastingt Pārstāt pārmainīties, attīstīties, pilnveidoties.
nolikt Pārstāt turēt (ko) rokās (pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību) un liekot novietot (to nost, sānis u. tml.).
atšķirt Pārstāt zīdīt. Panākt, ka pārstāj zīdīt.
Pārmīt sliedes Pārstatīt pārmiju.
Pārmīt sliedes Pārstatīt pārmiju.
žilbināt Pārsteigt, mulsināt. Arī būt tādam, kas pārsteidz, mulsina.
pārbūvēt Pārtaisīt, pārveidot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
nosvīdināt Partakt, būt par cēloni, ka (kas) pārklājas ar mitrumu (atdziestot tvaikiem).
Kandidāta stāžs Partijas statūtos noteiktais pārbaudes laiks pirms uzņemšanas par partijas biedru.
proviants Pārtika, pārtikas krājums (parasti bruņotajiem spēkiem).
Pupiņu kafija Pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
Pupiņu kafija Pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
Dabiskā (arī īstā) tēja Pārtikas produkts, kas iegūts no tējaskrūma jauno dzinumu lapām. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
maize Pārtikas produkts, ko cep, parasti no raudzētas mīklas, krāsnī un kam ir raksturīga klaipa, kukuļa forma. Šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
Šķīstošā kafija Pārtikas produkts, ko iegūst, ekstrahējot ūdenī šķīstošo kafijas vielu un pēc tam izdalot sauso vielu no ekstrakta. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
Šķīstošā kafija Pārtikas produkts, ko iegūst, ekstrahējot ūdenī šķīstošo kafijas vielu un pēc tam izdalot sauso vielu no ekstrakta. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
zivrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas aptver zivju nozveju, jūras dzīvnieku un augu ieguvi, kā arī šās produkcijas pārstrādi.
pienrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas ietver piena pārstrādāšanu, dažādu piena produktu ražošanu. Piena rūpniecība.
nostāties Pārtraukt, izbeigt, pārvarēt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
izjaukt Pārtraukt, iztraucēt (kādu norisi, pasākumu). Būt par cēloni tam, ka tiek pārtraukta (kāda norise, pasākums).
sajaukt Pārtraukt, iztraucēt, parasti pilnīgi (piemēram, norisi, pasākumu). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, norise, darbība) tiek pārtraukts, parasti pilnīgi.
atsacīties Pārtraukt, pārstāt, nespēt darboties (par ķermeņa daļām, orgāniem, arī apziņu u. tml.).
notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
Skrūves pārvads Pārvads, kas griezes kustību pārveido virzes kustībā, izmantojot vītnes pāri.
pārvaldnieks Pārvaldes (piemēram, lietu pārvaldes) priekšnieks.
pašvaldība Pārvaldes sistēma (buržuāziskajās valstis), kurā no vietējo pilsoņu vidus izraudzītām amatpersonām un iestādēm piešķirta kāda pārvaldes sfēra. Šādas sistēmas orgāns.
decentrālisms Pārvaldes sistēma, kurā daļu no centrālo orgānu funkcijām izpilda vietējie pašpārvaldes orgāni.
apvalks Pārvalks, pārklājs.
Sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
Sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
Saņemt sevi rokās (retāk rokā) Pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu.
Iznest uz saviem pleciem (retāk uz savas muguras) Pārvarēt, pārciest kādas grūtības bez citu palīdzības.
Iznest uz savas muguras (biežāk uz saviem pleciem) Pārvarēt, pārciest kādas grūtības bez citu palīdzības.
(Iz)nest uz saviem pleciem (retāk uz savas muguras) Pārvarēt, pārciest kādas grūtības bez citu palīdzības.
pārvietot Pārveidojot, pārkārtojot (ko tekstā), ievietot (to citā vietā).
redukcija Pārveidošana, arī pārveidojums (parasti jēdzienam, spriedumam) vienkāršākā formā. Iesaistīšana, arī iesaistījums (parasti jēdzienam, spriedumam) vienkāršāka kopā, sistēmā. Arī vienkāršošana, vienkāršojums.
redukcija Pārveidošana, arī pārveidojums vienkāršā formā.
izmaiņa Pārveidošanās, pārmaiņa.
ekranizēt Pārveidot (parasti daiļdarbu), piemērojot uzņemšanai kinofilmā. Uzņemt kinofilmā (šādi pārveidotu daiļdarbu).
sagrozīt Pārveidot, pārvērst (piemēram, tekstu, balsi, rokrakstu), parasti, lai kādu maldinātu, arī izjokotu.
kļūt Pārveidoties (pārmainoties personības, rakstura īpašībām, psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim).
pataisīt Pārvērst, pārveidot (par ko, parasti nevēlamu).
izvērst Pārvērst, pārveidot.
Mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Pārvērsties, pārmainīties.
izvērsties Pārvērsties, pārveidoties (par ko) - piemēram, par darbību, pasākumu.
metamorfoze Pārvēršanās, pārveidošanās.
pārcelt Pārvest (pāri kam, pār ko) ar ūdens transportlīdzekli. Pārvest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
jurta Pārvietojama (parasti konusveida) telts, kuru veido koka karkass, kas pārklāts ar ādām vai tūbu (Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā).
jaranga Pārvietojama, ar briežādām pārklāta telts, ko veido apaļa pamatne, vertikālas sienas un konusveida jumts (dažām ziemeļaustrumu Sibīrijas nomadu tautām).
salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
nosliedēt Pārvietojoties joslā (pa ko, pāri kam), atstāt sliedi (tajā), sabojāt (to).
slīdēt Pārvietojoties, tiekot pārvietotam pa ko slidenu, mainīt, parasti nevēlami, kustības virzienu, arī stāvokli.
ceļojums Pārvietošanās (gājputniem) no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām un atpakaļ.
bērt Pārvietot (no sīkām daļiņām sastāvošu vielu vai sīku priekšmetu kopumu), ļaujot krist nepārtrauktā plūsmā.
pārdzīt Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
pārvest Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
pārcelt Pārvietot, pārvest (uz kurieni, pie kā, kur).
lidot Pārvietoties gaisā ar spārnu, lidplēves palīdzību (parasti par putniem, kukaiņiem).
ceļot Pārvietoties no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par gājputniem).
doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (ar transportlīdzekli noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par transportlīdzekli.
doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piemēram, iet, skriet, peldēt noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēku.
doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties, lai apmeklētu (piemēram, teātri).
pacelties Pārvietoties, izplatīties un pabeigt pārvietoties, izplatīties augšup (piemēram, par putekļiem, dūmiem, tvaikiem, miglu).
pārvākties Pārvietoties, parasti ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu). Arī pārcelties (1).
migrēt Pārvietoties, pārcelties (uz citu teritoriju, vietu) - par iedzīvotājiem.
tecēt Pārvietoties, tikt pārvietotam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu); plūst (3).
pārcelties Pārvietoties, tikt pārvietotam (uz citu vietu) - piemēram, par fizikālām parādībām.
nokļūt Pārvietoties, tikt pārvietotam un sākt (kādā vietā), parasti nejauši, kādu apstākļu ietekmē, dzīvot, strādāt u. tml.
pārsviesties Pārvietoties, tikt pārvirzītam (uz citu vietu, citā virzienā) - par apšaudi, karadarbību, cīņu.
pārbraukt Pārvilkt (pār kā virsmu, ar roku, priekšmetu u. tml.).
aizdūmot Pārvilkties, pārklāties (ar dūmiem, arī miglu, putekļiem u. tml.).
aizdūmakot Pārvilkties, pārklāties ar dūmaku.
apdūmēt Pārvilkties, pārklāties ar dūmiem, dūmaku.
pārvilkt Pārvirzīt (piemēram, roku, pāri kam, pār ko), skarot (to).
pārdabūt Pārvirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (pāri kam, pār ko).
pārdzīt Pārvirzīt, pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur) - par parādībām dabā.
pārcelties Pārvirzīties (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); pārvirzīties (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par mākoņiem, vēju u. tml.
pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par skatienu.
pārkļūt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko), parasti ar grūtībām.
pārcelties Pārvirzīties, tikt pārvirzītam (no vienas vietas, laikposma u. tml. uz citu) - par tekstā attēloto darbību.
Septiņjūdžu (arī simtjūdžu) zābaki Pasakās, teikās - zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties.
leiputrija Pasaku, fantāzijas zeme, kurā ir galvenokārt bez darba iegūstama, parasti ēdienu un dzērienu, pārpilnība.
izmēģinājums Pasākums vai pasākumu kopums, kura mērķis ir pārbaudīt (kā) kvalitāti, īpašības, piemērotību (kam). Arī eksperiments.
sapulce Pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus. Šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadoša orgāna funkcijas.
kultūrtehnika Pasākumu kopums lauksaimniecībā neizmantojamu zemju pārvēršanai par lauksaimniecībā izmantojamām. Arī augsnes ielabošana.
pasažiernieks Pasažieru pārvadāšanai paredzēts transportlīdzeklis (parasti vilciens, kuģis).
pārmanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārlavīties Paslepus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pāršmaukt Paslepus, arī bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
Zirgu pasts Pasta dienests, kur pasta un cilvēku pārvadājumiem izmantoja zirgu transportu.
aviopasts Pasta sūtījumu pārvadāšana, ar lidaparātiem. Pasta sūtījumi, kurus pārvadā šādā veidā. Gaisa pasts.
misija Pastāvīga diplomātiska pārstāvniecība. Celtne, telpas, kurās darbojas šāda pārstāvniecība.
pamatkapitāls Pastāvīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pakāpeniski, vairāku ražošanas periodu laikā pāriet uz ražojamām precēm un kura naudas formā pa daļām atgriežas atpakaļ pie kapitālista pēc preču realizācijas.
žūpība Pastāvīga un pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana.
žūpot Pastāvīgi un pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus.
nuncijs Pastāvīgs Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis.
pārcēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> pārcelt.
Beznosacījuma reflekss Pastāvīgs, iedzimts, pārmantots reflekss.
Beznosacījuma reflekss Pastāvīgs, iedzimts, pārmantots reflekss.
permanents Pastāvīgs, ilgstošs. Arī nepārtraukts.
granītciets Pastāvīgs. Neiedragājams (par pārliecību, ticību u. tml.).
piedzīvot Pastāvot, attīstoties tikt pakļautam kādām pārmaiņām (piemēram, par procesu, darbības rezultātu).
pāri Pastiprina priedēkļa pār- nozīmi.
pāri Pastiprina prievārda «pār» nozīmi.
Pacīnīties ar sevi Pasvārstīties. Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
traktors Pašgājēja mašīna, kas paredzēta piekabināmu vai uzkarināmu mašīnu pārvietošanai un stacionāru mašīnu darbināšanai.
termogrāfs Pašrakstītāja ierīce nepārtrauktai vides temperatūras reģistrēšanai.
aptaustīt Pataustīt (visapkārt, no virspuses), lai iepazītos, pārbaudītu, izpētītu u. tml.
verifikācija Patiesuma pārbaude, pareizuma noteikšana. Empīriska teorētisko atzinumu pārbaude.
psihogēnija Patoloģiskas, bet atgriezeniskas pārmaiņas psihē.
Karstuma (arī siltuma) dūriens Patoloģisks stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot.
Siltuma (arī karstuma) dūriens Patoloģisks stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot.
patriarhija Patriarha (3) pārvaldītais apgabals. Patriarhāts (3).
patriarhāts Patriarha (3) pārvaldītais apgabals. Patriarhija.
laktiņa Patronas čaulas daļa, pret ko (sauļot) tiek pārsista kapsele.
brāļoties Patvaļīgi pārtraukt kara darbību un nodibināt draudzīgas attiecības ar pretinieka karavīriem.
sūdzēties Paust neapmierinātību, nosodījumu, norādīt, uz pārestību.
pagaudot Pavaimanāt. Arī skaļi pāraudāt.
padzīt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
pagaisināt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Panākt, būt par cēloni, ka zūd (doma, ideja u. tml.).
atvieglot Pavājināt, samazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas).
plānprātība Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā.
noplakt Pavājināties, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli).
saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
pieklust Pavājināties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
pārdevums Paveikta darbība --> pārdot [1] (1).
pārmaksājums Paveikta darbība --> pārmaksāt. Naudas summa, kas ir pārmaksāta. Pārmaksa.
apsudrabojums Paveikta darbība, rezultāts --> apsudrabot. Sudraba kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets).
apzeltījums Paveikta darbība, rezultāts --> apzeltīt. Zelta kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets). Zeltījums.
kausējums Paveikta darbība, rezultāts --> kausēt [1] (1). Kausējot šķidrā agregātstāvoklī pārvērsta viela.
kausējums Paveikta darbība, rezultāts --> kausēt [2] (2). Termiski apstrādājot, attīrīta viela, arī viendabīgā masā, materiālā pārvērsta viela.
lakojums Paveikta darbība, rezultāts --> lakot. Lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai.
mantojums Paveikta darbība, rezultāts --> mantot (3). Tas (piemēram, amats, profesija), kas ir pārņemts no priekštečiem.
metalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> metalizēt. Metāla kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai. Metāla kopums, kas ir pievienots (kam).
niķelējums Paveikta darbība, rezultāts --> niķelēt. Niķeļa kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai.
pārakmeņojumi Paveikta darbība, rezultāts --> pārakmeņoties. Fosilijas.
pārapdrošinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārapdrošināt.
pārbīdījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārbīdīt (1).
pārbīdījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārbīdīt (2).
pārcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pārcelt (1).
pārcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pārcelt (3).
pārcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pārcelt (8).
pārdalījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārdalīt (1).
pārdalījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārdalīt (2).
pārdrukājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārdrukāt (1).
pārdrukājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārdrukāt (2).
pārgaismojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārgaismot.
pārgleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārgleznot.
pārgrozījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārgrozīt. Arī pārmaiņa.
pārgrupējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārgrupēt, pārgrupēties.
pārkairinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkairināt.
pārkaļķojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkaļķoties (1).
pārkaļķojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkaļķoties (2).
pārkāpums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkāpt (2).
pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (1).
pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (2). Pasākums, ar ko ievieš citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (3).
pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2). Kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti (tā) aizsargāšanai.
pārlabojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārlabot (1).
pārlabojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārlabot (2).
pārliekums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliekt (1).
pārliekums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliekt (2).
pārlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliet (1). Viela, ar kuru pārlej (kā) virsmu.
pārlikums Paveikta darbība, rezultāts --> pārlikt [1] (5).
pārlūkojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārlūkot.
pārmantojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārmantot (1).
pārmantojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārmantot (2).
pārmēslojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārmēslot.
pārmetums Paveikta darbība, rezultāts --> pārmest (4).
pārmitrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārmitrināt.
pārnesums Paveikta darbība, rezultāts --> pārnest (3).
pārogļojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārogļot (1), pārogļoties (1). Ogle, kas radusies, kam sadegot.
pārplānojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārplānot.
pārplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pārplūst (1).
pārplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pārplūst (2). Pārplūdusi vieta.
pārplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pārplūst (4).
pārpublicējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārpublicēt.
pārradījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārradīt.
pārrakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakstīt (1).
pārrakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakstīt (2).
pārrakums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakt (1).
pārrakums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakt (2).
pārrakums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakt (3).
pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (1).
pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (2).
pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (3).
pārsātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (1).
pārsātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (2).
pārsātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (3).
pārsātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (4).
pārsegums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsegt (2).
pārsējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsiet (1).
pārsējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsiet (2).
pārskaitījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārskaitīt (1). Arī uzskaitījums.
pārslogojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (1).
pārslogojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (2). Pārslodze (2).
pārslogojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (3).
pārslogojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (4).
pārsniegums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsniegt (1).
pārspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspīlēt.
pārspriedums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspriest.
pārstāstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstāstīt.
pārstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstatīt (1).
pārstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstatīt (2).
pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (1).
pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (2).
pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (3).
pārstudējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstudēt (1).
pārtapums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtapt (2).
pārtēriņš Paveikta darbība, rezultāts --> pārtērēt.
pārtraukums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtraukt (3). Atstarpe, kas ir izveidota, radusies (starp ko).
pārtrūkums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtrūkt (1).
pārtrūkums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtrūkt (2).
pārtulkojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtulkot.
pārtvērums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtvert (1).
pārvadājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvadāt.
pārveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārveidot (1), pārveidoties (1).
pārveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārveidot (2), pārveidoties (2).
pārveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārveidot (3), pārveidoties (3).
pārvērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvērtēt (1).
pārvērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvērtēt (2).
pārvietojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvietot, pārvietoties.
pārvilkums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvilkt (5).
pārzāģējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārzāģēt.
piepušķojams Paveikta darbība, rezultāts --> piepušķot. Tas, kas ir izdomāts, arī pārspīlēts un iekļauts tekstā.
potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt (2). Vieta (augam), kur ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
prātojums Paveikta darbība, rezultāts --> prātot. Vispārēja rakstura doma, spriedums.
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1): stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
spārnojums Paveikta darbība, rezultāts --> spārnot.
sudrabojams Paveikta darbība, rezultāts --> sudrabot (1). Sudraba kārta, ar kuru ir pārklāta (kā) virsma.
sūnojums Paveikta darbība, rezultāts --> sūnot. Sūnu kopums, kas pārklāj (ko).
uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (3). Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
vispārinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt. Spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts.
zeltījums Paveikta darbība, rezultāts --> zeltīt. Zelta kārta, ar ko ir (kas) pārklāts.
novilkt Pavelkot uz leju, novietot (pār ko, pāri kam u. tml.).
paskatīties Pavērot, padomāt, pārbaudīt (pirms kā izlemšanas, uzsākšanas, pameģināšanas).
Pagrieziena punkts Pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā).
Pagrieziena (arī pavērsiena) punkts Pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā).
apraudzīties Pavērties, palūkoties (parasti ko meklējot, pārbaudot).
legāts Pāvesta diplomātiskais pārstāvis.
kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa, kas pārzina noteiktus jautājumus.
pakustināt Pavirzīt, mazliet, samērā lēni pārvietot.
padot Pavirzīt, pabīdīt, pārvietot (ko kādā virzienā).
pakļūt Pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
pakļūt Pavirzīties garām (kam), arī gar (ko), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
padoties Pavirzīties, pārvietoties (kādā virzienā) - parasti par ķermeni, tā daļām.
apdullt Pazaudēt skaidru apziņu (no pārdzīvojuma).
Pazaudēt prātu (arī saprātu) Pazaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
sastingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, pārvērsties par ko.
Sviest (arī mest) pār kanceli Paziņot no kanceles par kāda pāra saderināšanos.
Mest (arī sviest) pār kanceli Paziņot no kanceles par kāda pāra saderināšanos.
Sviest (arī mest) pār kanceli Paziņot no kanceles par kāda pāra saderināšanos.
uzzīmēt Pazīt, arī atzīt par tāpatīgu (kādu ilgi neredzētu, pārvērtušos, arī nomaskējušos).
aiziet Pazust, pāriet (par parādībām, kas saistītas ar atsevišķa indivīda dzīvi, ar viņa pārdzīvojumiem).
tips Pēc kādām pazīmēm (vispārinot, idealizējot) veidota kategorija, grupa, modelis.
Muzikālā drāma Pēc libreta uzbūves drāmai līdzīga opera ar nepārtrauktu simfonisku attīstību, bez noslēgtām ārijām, ansambļiem un koriem.
vaina Pēc likuma sodāms pārkāpums. Nosodāma rīcība, arī rīcība, kā dēļ rodas kas nevēlams, kādi sarežģījumi.
piesisties Pēc mītiskiem priekšstatiem: piekļūt un pārņemt savā varā (par mītiskām būtnēm).
izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
Pastarā diena Pēc reliģiskajiem priekšstatiem - diena, kad pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem.
dievs Pēc reliģiskiem priekšstatiem - pārdabiska augstākā būtne, kas radījusi pasauli un valda pār to.
sīkkoksne Pēc stumbra izstrādes pārpalikusī (piemēram, zaru, galotņu) koksne.
pēcimpresionists Pēcimpresionisma pārstāvis. Postimpresionists.
pēcmodernists Pēcmodernisma pārstāvis. Postmodernists.
Pēdējais mohikānis Pēdējais kādas cilvēku grupas pārstāvis.
Pēdējais mohikānis Pēdējais kādas cilvēku grupas pārstāvis.
kaprīze Pēkšņa pārmaiņa (parādībām dabā vai sabiedrībā).
untums Pēkšņa pārmaiņa, nepastāvība (parādībām dabā vai sabiedrībā).
reids Pēkšņa sabiedriska pārbaude, ko sabiedrisko organizāciju uzdevumā izdara aktīvistu grupa.
brāzma Pēkšņa un spēcīga (pārdzīvojuma) izpausme.
katastrofa Pēkšņa, liela pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
atplaiksnījums Pēkšņa, parasti neilga (pārdzīvojuma) izpausme (sejā, acīs).
peripetija Pēkšņa, parasti nozīmīga (darbības, norises, apstākļu) pārmaiņa, arī negaidīts sarežģījums.
mutācija Pēkšņa, pārmantojama sugas vai rases pazīmju strukturāla vai ķīmiska pārmaiņa.
rīstīties Pēkšņi (vairākkārt) pārtraukt darbību (parasti bojājuma dēļ) un sākt atkal darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
aizlūzt Pēkšņi aprauties (par balsi, runu pārdzīvojuma, satraukuma brīdī). Aizrauties.
aprauties Pēkšņi apstāties (kustībā), pārtraukt (darbošanos).
iekrist Pēkšņi iesākt runāt, pārtraucot citu runātāja.
pārlīt Pēkšņi izplatīties pāri (kam), par (ko) - par gaismu. Pēkšņi tikt apgaismotam (par platību, telpu, vietu).
(Ie)durt kā nazi (arī kā ar nazi) sirdī (arī krūtīs) Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
iedurties Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu. Pēkšņi izraisīties (par sāpīgu pārdzīvojumu). Iedurt.
iedurt Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu. Pēkšņi izraisīties sāpīgam pārdzīvojumam. Iedurties.
(Ie)durties kā nazim sirdī (arī krūtīs) Pēkšņi izraisīties sāpīgam pārdzīvojumam, sarūgtinājumam.
Izmest tirgū Pēkšņi neregulāri laist pārdošanā.
apsviesties Pēkšņi pārmainīties, pārvērsties (par laika apstākļiem).
sagriezt Pēkšņi pārņemt (par, parasti nevēlamu, fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
ielauzties Pēkšņi pārņemt (piemēram, par prieku, skumjām).
sastingt Pēkšņi pārstāt kustēties, virzīties (par parādībām dabā).
sastingt Pēkšņi pārstāt ritēt (par laiku subjektīvā uztverē).
sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piemēram, par transportlīdzekļiem, to daļām). Pēkšņi pārstāt darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties, darboties un palikt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
pārtraukt Pēkšņi pārstāt, neturpināt (ko darīt, veikt).
apžilbināt Pēkšņi pārsteigt, apmulsināt (par cilvēku).
aizlauzt Pēkšņi pārtraukt (balsi, balss skaņas).
raut Pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi u. tml.).
aizsist Pēkšņi pārtraukt (elpu).
pārgriezt Pēkšņi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.).
pārcirst Pēkšņi pārtraukt (kādas attiecības).
Pusvārdā apstādināt (arī apklusināt u. tml.) Pēkšņi pārtraukt (kādu), neļaujot izteikt iesākto līdz galam.
pārgriezt Pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par skaņām.
iztraucēt Pēkšņi pārtraukt (klusumu) - parasti par skaņu. Radot skaņas, pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pārraut Pēkšņi pārtraukt (norisi, stāvokli).
noraut Pēkšņi pārtraukt (runu, skaņu u. tml.). Apraut (2).
aizrīties Pēkšņi pārtraukt darboties (par mašīnām, ierīcēm).
iedzelt Pēkšņi rasties un izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (parasti par domu). Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (par notikumu, faktu).
iedurties Pēkšņi rasties un izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
iztrūkties Pēkšņi tiekot iztraucētam, izbiedētam, strauji pārtraukt.
pārplīst Pēkšņi tikt pārtrauktam ar skaļām skaņām (par klusumu).
pārtrūkt Pēkšņi tikt pārtrauktam, neturpināties (par darbību, norisi, stāvokli).
iesvilt Pēkšņi tikt spēcīgu jūtu, izjūtu pārņemtam. Iekarst (1), iedegties (3).
atklājums Pēkšņi uzzināts, konstatēts (parasti pārsteidzošs) fakts.
sprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (no kā, piemēram, no saites), pārvarēt (kādu šķērsli) un strauji virzīties prom (parasti par dzīvniekiem).
atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumiem.
pārcirst Pēkšņi, asi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.).
pārcirst Pēkšņi, asi, skaļi noskanot, pārtraukt (klusumu, mieru).
Kā ar nazi nogriezt (arī pārgriezt) Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
Kā ar nazi nogriezt (arī pārgriezt) Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
Izmest tirgū Pēkšņi, neregulāri laist pārdošanā.
negaidot Pēkšņi, tā, ka pārsteidz nesagatavotu.
impulss Pēkšņs ierosinājums, mudinājums, kas izraisa kādu darbību, pārmaiņu. Stimuls.
zibenskarš Pēkšņs uzbrukums, kura mērķis ir gūt uzvaru pār pretinieku īsā laikā.
nektons Peldošu ūdensdzīvnieku kopums, kuri spēj aktīvi pārvietoties.
peldus Peldot (pārvietoties ūdenī).
pārpeldēt Peldot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
virspeļņa Peļņa, kas pārsniedz (kādas nozares) vidējo peļņu.
pundurpele Peļu suga, kuras pārstāvju auguma garums ir 6-7 centimetri. Šīs sugas pele.
menstruācija Periodiska regulāra dzemdes asiņošana, ko izraisa cikliskas fizioloģiskas pārmaiņas sievietes organismā.
vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
konveijerkrāvējs Periodiskas vai nepārtrauktas darbības mašīna kravas iekraušanai, izkraušanai un transportēšanai nelielos attālumos.
gadatirgus Periodiski organizēts (parasti starptautisks) pasākums, kur tirdzniecības organizācijas un rūpniecības uzņēmumi, komersanti, rūpnieki vairumā pārdod un iepērk dažādas preces pēc izstādītajiem paraugiem.
krustām Perpendikulāri vai slīpi pāri.
šerifs Persona, kam ir pārvaldes goda amats grāfistē (Anglijā, Īrijā).
Partijas kandidāts Persona, kam rit partijas statūtos paredzētais pārbaudes laiks pirms uzņemšanas par partijas biedru.
Partijas kandidāts Persona, kam rit partijas statūtos paredzētais pārbaudes laiks pirms uzņemšanas par partijas biedru.
valstsvīrs Persona, kas ieņem amatu augstākajās valsts varas un pārvaldes iestādēs.
tiesībpārkāpējs Persona, kas ir izdarījusi tiesībpārkāpumu.
Kara noziedznieks Persona, kas kara laikā izdarījusi vispāratzītu kara likumu un paražu pārkāpumu.
Kara noziedznieks Persona, kas kara laikā izdarījusi vispāratzītu kara likumu un paražu pārkāpumu.
robežpārkāpējs Persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai. Robežas pārkāpējs.
Robežas pārkāpējs Persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai. Robežpārkāpējs.
intendants Persona, kas pārzina karaspēka un militāro iestāžu apgādi ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem.
štauers Persona, kas pārzina kuģu kravas iekraušanu un izkraušanu.
amatpersona Persona, kas pilda varas pārstāvja funkcijas, persona, kas iestādē vai organizācijā pilda organizatoriskus vai administratīvus un saimnieciskus pienākumus.
prokurators Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto lietas tiesā vai citā valsts iestādē un pārzina viņa īpašumu.
komitents Persona, kas uzdod komisionāram noslēgt zināmu darījumu (piemēram, pirkšanu, pārdošanu) komisionāra vārdā, bet uz uzdevuma devēja rēķina.
sinode Pētera nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas lietas Krievijā.
apraudzīt Pētījot, pārbaudot apskatīt, aplūkot.
komutācija Pētīšanas metode, kas balstās uz to, ka pārmaiņas vienā valodas apakšsistēmā (piemēram, fonētikā) var izraisīt pārmaiņas citā apakšsistēmā (piemēram, semantikā).
skatīt Pētīt, pārbaudīt (ko), parasti ar redzi, lai (to) iepazītu, novērtētu u. tml.
austiņa Pie ausīm piekļaujama elektroakustiska ierīce elektrisko svārstību pārvēršanai skaņas svārstībās.
skrejlaipiņa Pie stropa skrejas piestiprināts mazs dēlis, pa kuru bites pārvietojas pirms vai pēc izlidojuma.
rakaris Pieaugušais, kas dara ko nevēlamu, arī pārgalvīgu, negaidītu.
iemest Piebilst, iestarpināt (kādu vārdu). Ierunāties (parasti, kādu pārtraucot).
Modernā pieccīņa Pieccīņa, kurā ietilpst jāšana, pārvarot šķēršļus, paukošana ar špagu, šaušana ar pistoli, peldēšana un skriešana krosā.
tanka Piecrindu dzejolis (japāņu dzejā), kura pirmajā un trešajā rindā ir piecas zilbes, bet pārējās rindās - septiņas zilbes. Attiecīgais dzejas žanrs.
kārtot Piedalīties (eksāmenā, ieskaitē u. tml.), lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu.
iziet Piedalīties (kādā pasākumā, kas parasti saistīts ar pārvietošanos) un pabeigt piedalīties.
kārtot Piedalīties (mācību priekšmeta) eksāmenā, ieskaitē u. tml. lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu.
cīnīties Piedalīties (parasti sporta sacensībās) un censties uzvarēt, iegūt pārsvaru.
pārsolīt Piedāvājot, dodot lielāku atlīdzību par citiem, iegūt (ko). Izsolē pārspēt (kādu).
mistificēt Piedēvēt (kam) pārdabiskumu, dievišķīgumu.
apžēlot Piedot, nesodīt par nodarījumu, pārkāpumu.
Reglāna piedurkne Piedurkne, kura no paduses slīpi pāri plecam tiek iestrādāta kakla izgriezumā.
izjust Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi).
redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi). Izjust.
pievilties Piedzīvot, pārdzīvot vilšanos.
vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojās, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs. Just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
sirdsdurvis Pieeja kāda cilvēka domām, pārdzīvojumiem.
vagoniņš Piekabes veida pārvietojams miteklis ar darba rīku, apģērbu u. tml. novietni (piemēram, lauku darbu strādniekiem, celtniekiem).
placdarms Piekrastes teritorija, kas ir ieņemta pēc ūdenstilpes forsēšanas, desanta izsēdināšanas vai ko aizsargā atkāpjoties. Rajons, kas ir sagatavots karaspēka izvēršanai, lai pārietu uzbrukumā.
lija Piekūnveidīgo kārtas plēsīgs dienas putns ar slaidu ķermeni, garām, tievām kājām, gariem spārniem un asti.
piekūns Piekūnveidīgo kārtas vidēja vai neliela auguma putns ar ļoti spēcīgu ķermeni un šauriem, smailiem spārniem.
vanags Piekūnveidīgo kārtas vidēji liels putns ar samērā īsiem spārniem un garu asti.
stumt Pieliekot spēku (kam) virzienā uz priekšējo daļu, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietotos.
vilkt Pieliekot spēku, pārvietot (ko) uz savu pusi, sev līdzi u. tml., neatraujot no virsmas.
pārkarsēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārkarst.
piespalvot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) aplīp, pārklājas ar spalvām lielākā daudzumā.
pārdzesēt Pieļaut, ka (kas, parasti telpa) kļūst pārāk auksts.
Mūžīgā uguns Piemiņas, godinājuma simbols - nepārtraukti degoša uguns.
Mūžīgā uguns Piemiņas, godinājuma simbols - nepārtraukti degoša uguns.
pienotava Piena pārstrādāšanas uzņēmums.
moderniecība Piena pārstrādes uzņēmums.
tiesa Pienākumi, pārdzīvojumi (cilvēka mūžā). Arī liktenis.
daļa Pienākumi, pārdzīvojumi u. tml. (cilvēka mūžā). Arī liktenis.
krejotava Pienrūpniecības pārstrādāšanas uzņēmuma daļa, kur pieņem pienu, to separē, pasterizē, atdzesē, uzglabā un nosūta krējumu un vājpienu patērētājiem vai pārstrādei, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
pudeļpiens Piens, kas ir iepildīts pudelēs (pārdošanai).
pārblīst Pieņemoties apjomā, pārklāties pāri (kam), pār (ko) - par parādībām dabā.
lēciens Piepeša pāreja (piemēram, no viena temata uz otru).
pievilkt Piepildīt, pārklāt (parasti ar sniegu, smiltīm) - par vēju. Aizvilkt (4).
aizdzīt Piepildīt, pārklāt (parasti ceļu, pēdas ar sniegu, smiltīm u. tml.).
pieglumēt Piepildīties, arī pārklāties ar ko glumu (piemēram, ar gļotām).
pieriesties Piepildīties, pārklāties (ar asarām) - par acīm.
pierietēt Piepildīties, pārklāties (ar asarām) - par acīm.
apdūmoties Piepildīties, pārklāties ar dūmiem, dūmaku.
uzprasīt Pieprasīt (noteiktu cenu par ko, parasti, to pārdodot).
piejaucēt Pieradināt (savvaļas dzīvnieku) pie cilvēka, pārveidot (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
attaisnot Pierādīt, ka pārkāpums ir tiesiski nesodāms.
kaulēties Pierunājot, pārliecinot kādu, censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
saaģitēt Pierunājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) paklausa, sāk rīkoties.
kaulēties Pierunājot, pārliecinot vienam otru, censties vienoties par (izdevīgu, pieļaujamu u. tml.) preces cenu (par pircēju, pārdevēju).
vervēt Pierunājot, pārliecinot, slēdzot līgumu, saistīt kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.
aģitācija Pierunāšana, pārliecināšana.
aģitēt Pierunāt, pārliecināt.
piejūgt Piesaistīt (spēkratus pie kā pārvietojama, transportējama).
ietaukot Piesātināt, arī pārklāt ar taukvielām.
dzintarskābe Piesātināta organiska karbonskābe, ko iegūst, piemēram, pārtvaicējot dzintaru.
minerāleļļa Piesātinātu un nepiesātinātu ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, pārstrādājot naftu, un ko izmanto eļļu izgatavošanai.
nosiet Piesienot, pārsienot (parasti cieši, stingri), nostiprināt.
apsist Piesitot (piemēram, dēļus, ādu), pārklāt (ko visā platībā, visapkārt).
Sasist plaukstas Piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, prieku.
Sasist plaukstas Piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, prieku.
apgāzt Pieskaroties, piegrūžoties u. tml., pārvietot uz sāniem. Gāžot apgriezt otrādi. _imperf._ Gāzt apkārt.
deportācija Piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (aiz politiskiem vai krimināliem motīviem uz likuma vai valsts varas iestāžu lēmuma pamata).
izsūtīt Piespiedu kārtā pārvietot un nometināt (kur).
sagrābt Piespiedu kārtā, arī varmācīgi aizturēt, pārņemt savā varā. Arī arestēt.
aplatot Piestiprināt (jumta spārēm, sienai u. tml.) latas.
aizkvēpt Piesūkties, pārklāties (ar dūmiem, kvēpiem, arī putekļiem).
sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko). Padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi).
izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi.
apēnot Piešķirt sejai, acīm skumju, nopietna izteiksmi (par pārdzīvojumu, izjūtām u. tml.).
sasaldināt Pievienojot (kam) ko saldu, panākt, ka (tas) kļūst, parasti pārmērīgi, salds.
sapiparot Pievienojot (kam) piparus, panākt, ka (tam) rodas, parasti pārmērīgi, asa garša.
sasālīt Pievienojot (kam) vārāmo sāli, panākt, ka (tas) kļūst, parasti pārmērīgi, sāļš. Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai (to) iekonservētu.
savircot Pievienojot (kam) virces, panākt, ka (tam) rodas, parasti pārmērīgi, asa garša.
Kārt (arī karināt) klāt Pievienot vai piedēvēt (kam) ko lieku, nevajadzīgu, nebūtisku. Virzīt (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti roku, kāju) un ļaut (tai) karāties. Virzīt tālu (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti galvu).
piekļūt Pievirzīties, nonākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
dienasgrāmata Piezīmes pa dienām par pieredzēto, padarīto, par saviem pārdzīvojumiem, pārdomām u. tml. (ko raksta atsevišķs cilvēks, retāk kolektīvs).
appilināt Pilinot pārklāt ar šķidruma lāsēm, pilieniem.
aizmiršanās Pilnīga nodošanās priekam, baudai (tā, ka aizmirst citu, pārējo). Pārdzīvojums, ko izraisa prieki, baudas.
Bez kumosa (maizes, pārtikas) Pilnīgi bez maizes, pārtikas.
Bez kumosa maizes (arī pārtikas) Pilnīgi bez maizes, pārtikas.
Bez kumosa pārtikas (arī maizes) Pilnīgi bez pārtikas, maizes.
aizdomāties Pilnīgi iegrimt domās, aizmirstot visu pārējo.
Izdabūt cauri Pilnīgi īstenot (parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus).
izpostīt Pilnīgi izjaukt, pārvērst (parasti ko ierastu, iedibinātu).
nobloķēt Pilnīgi izolēt (valsti, tās daļu politiski vai ekonomiski) no citām valstīm vai pārējās valsts.
Lasīt kā grāmatā Pilnīgi izprast (kāda domas, jūtas, pārdzīvojumus).
Lasīt kā (atvērtā, retāk atšķirtā) grāmatā Pilnīgi izprast (kāda domas, jūtas, pārdzīvojumus).
aprakties Pilnīgi nodoties (darbam, mācībām u. tml.), atstājot novārtā visu pārējo.
ierakties Pilnīgi nodoties (darbam, mācībām u. tml.), atstājot novārtā visu pārējo.
ieslīgt Pilnīgi nodoties (kam), būt pārņemtam (ar ko).
Iegrimt (arī nogrimt) domās Pilnīgi nodoties pārdomām.
aizmirsties Pilnīgi nodoties priekam, baudai (tā, ka aizmirst citu, pārējo).
Pieēsties līdz kaklam (arī acīm) Pilnīgi paēst, arī pārāk daudz ieēst.
apgriezties Pilnīgi pārmainīties.
izkratīt Pilnīgi pārmeklēt (ar likumu noteiktā kārtībā) māju.
pārplūst Pilnīgi pārņemt (kādu) - par jūtām.
fascinēt Pilnīgi pārņemt (kādu) savā varā. Apburt, apmāt.
apņemt Pilnīgi pārņemt (par apkārtnes, citu cilvēku ietekmi).
iezīsties Pilnīgi pārņemt (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
piepildīt Pilnīgi pārņemt (par psihisku stāvokli).
applūdināt Pilnīgi pārņemt, izplūst (pa visu telpu, apkārtni) - parasti par smaržām.
Noņemt no krūts Pilnīgi pārtraukt (bērna) barošanu ar krūti.
uzmodināt Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
pamodināt Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) pamostas.
izbeigt Pilnīgi pārtraukt (kādu darbību, pasākumu, stāvokli).
saārdīt Pilnīgi pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, cilvēku savstarpējās attiecības, arī parādību sabiedrībā) - parasti par ko nevēlamu.
Izbeigt lietu Pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu.
Izbeigt lietu Pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu.
pamodināt Pilnīgi pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā), atmodināt (2).
uzmodināt Pilnīgi pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā). Pamodināt (2). Atmodināt (2).
salauzt Pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piemēram, kāda stāvokļa, parādības) eksistenci.
izārdīt Pilnīgi pārtraukt, izpostīt (parasti attiecības starp cilvēkiem).
salauzt Pilnīgi pārvarēt (piemēram, kāda tieksmi, īpašību).
sagremot Pilnīgi pārveidot (parasti uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
pārvaldīt Pilnīgi pārzināt, prast labi veikt (darbu, amatu). Prast labi strādāt, rīkoties (piemēram, ar ierīci, mūzikas instrumentu).
pālis Pilnīgi vai daļēji gruntī iedziļināts pamatu konstrukcijas elements, piemēram, celtnes slodzes pārnešanai uz dziļāku pamatnes slāni.
pagrabs Pilnīgi vai daļēji zemē iedziļināta, ar biezu pārsegumu izveidota saimniecības celtne, kurā ir noteikta temperatūra.
Līdz pēdējam kumosam Pilnīgi visu ēdienu, pārtiku.
miers Pilnīgs (kā) pārtraukums. Arī beigas.
atpūta Pilnīgs pastāvīga, regulāra darba pārtraukums (veciem cilvēkiem).
reprīze Pilnīgs vai pārveidots (skaņdarba posma) atkārtojums.
bagātīgs Pilnīgs, pārpilns.
akreditēt Pilnvarot (kādu) būt par diplomātisko pārstāvi ārvalstī.
akreditēt Pilnvarot (kādu) būt par oficiālu pārstāvi (starptautiskā pasākumā).
pilskungs Pils un tās novada valdnieks vai pārvaldnieks. Administratīvas teritorijas pārvaldnieks.
kastelāns Pils uzraugs. Sabiedriskas (retāk privātas) celtnes pārvaldnieks (dažās zemēs).
primators Pilsētas pašpārvaldes galva (Čehoslovakijā).
maģistrāts Pilsētas valde, pārvalde (dažās valstīs). Celtne, telpa, kurā darbojas pilsētas valde, pārvalde.
sinjorija Pilsētu pašpārvaldes orgāns (viduslaiku Itālijā).
rāte Pilsētu pašpārvaldes orgāns, arī tiesa Rietumeiropā (Latvijā no 13. gadsimta līdz 1889 gadam, Krievijā no 17. gadsimta beigām līdz 1864. gadam). Celtne, telpas, kurās darbojas šāds pašpārvaldes orgāns, arī tiesa.
Pasīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņa tiesības tikt ievēlētam par valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes institūcijas (orgāna) pārstāvi.
Pasīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņa tiesības tikt ievēlētam par valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes orgāna pārstāvi.
Aktīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņu tiesības ievēlēt valsts likumdošanas un citu pārvaldes un varas orgānu pārstāvjus.
Aktīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņu tiesības ievēlēt valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes institūcijas (orgāna) pārstāvjus.
cekulpīle Pīļu dzimtas putns ar tumšu apspalvojumu, baltu spārnu plankumu, pagarinātām pakauša spalvām.
švukšķis Pīļu dzimtas vidēja lieluma brūngans putns ar samērā mazu galvu un knābi, pelēkām kājām un pelēkiem plankumiem uz spārniem.
segpinums Pinums, ko veido no diviem vai vairākiem diegiem tā, ka viens diegs pārsedz otru diegu.
vairumtirdzniecība Pirkšanas vai pārdošanas darījums, ko slēdz par lielu vienveidīgu preču daudzumu.
uzpirkt Pirkt (ko) vairumā, parasti pārdošanai par augstāku cenu.
pirmpārbaude Pirmā (kā) pārbaude.
ugunskristības Pirmais nopietnais pārbaudījums. Uguns kristības.
Kaujas (arī uguns) kristības Pirmais nopietnais pārbaudījums. Ugunskristības (2).
Kaujas (arī uguns) kristības Pirmais nopietnais pārbaudījums. Ugunskristības (2).
Pirmās kristības Pirmais nopietnais pārbaudījums. Ugunskristības (2).
Pirmās kristības Pirmais nopietnais pārbaudījums. Ugunskristības (2).
Uguns (arī kaujas) kristības Pirmais nopietnais pārbaudījums. Ugunskristības (2).
virsspārni Pirmais spārnu pāris, kas pārsedz otro spārnu pāri (parasti vabolēm).
maģija Pirmatnējās reliģijas forma, kurai raksturīga ticība pārdabisku spēku darbībai. Rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt pārdabisku spēku darbību.
Braukt pātaros Pirms laulībām iet pie garīdznieka, lai pārbaudītu savas elementārās reliģiskās zināšanas.
vispirms Pirms pārējā. (kādas secības) pašā sākumā.
kurators Pirmsrevolūcijas Krievijā - persona, kas kādā apgabalā pārzina valstij pakļautu darbības jomu (piemēram, skolas).
kazaks Pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos.
plaškots Plakandibena kuģis bez klāja kravu pārvadāšanai ostas teritorijas rajonā, arī pagaidu tiltu celšanai un piestātņu ierīkošanai.
strūga Plakandibena upju kuģis kravu pārvadāšanai (Austrumeiropā aptuveni līdz 18. gadsimtam).
simtkājis Plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns, daudzkāju klases dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
ķīlis Plakans, garens, vienā galā sašaurināts darbarīks, piemēram, koka gabalu, akmeņu pāršķelšanai.
skropstiņtārpi Plakantārpu tipa klase, kuras pārstāvjiem ķermeni klāj skropstiņas. Šīs klases dzīvnieki.
paplāte Plāksne (piemēram, koka, plastmasas, metāla) ar paaugstinātām malām trauku, ēdiena pārnēsāšanai.
slēpes Plāksnes veida (koka, plastmasas, metāla) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu un atvieglo pārvietošanos vai pārvietošanu, piemēram, pa sniegu, staignu vietu, ūdeni.
ciparnīca Plāksnīte (pulkstenim) ar apzīmētām iedaļām, pār kurām virzās rādītāji.
maijvabole Plākšņtaustekleņu dzimtas vabole, kas pārtiek no dzīviem vai trūdošiem augiem.
salmiņš Plāna, šaura (pārtikas produkta) sloksne.
satelīts Planetārajos mehānismos - zobrats, kas līdz ar asi pārvietojas ap centrālo ratu.
kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās attiecīgās organizācijas, profesijas pārstāvji vai valstu pilnvaroti delegāti, lai izlemtu kādu jautājumu.
palags Plašs (piemēram, miglas, mākoņu) kopums, kas ko aizsedz, pārklāj.
periods Plašs salikts teikums ar divām daļām (diviem locekļiem), no kurām pirmajā (kāpinājumā, kāpinājumdaļā) parasti ir dots parādību uzskaitījums, bet otrajā (nolaidumā) koncentrēti ir izteikts vispārinājums, atziņa.
plašums Platība, kas ir tālu pārredzama. Liela platība, teritorija, arī brīva, neierobežota vieta.
durba Plaudim līdzīga karpu dzimtas zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros. Spāre [3].
spare Plaudim līdzīga karpu dzimtas zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros. Spāre [3]. Durba.
segplēksne Plēksne, kas pārsedz kādu auga daļu.
plekste Plekstveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem acis parasti ir ķermeņa labajā pusē.
hiēna Plēsēju kārtas zīdītājs, kas pārtiek no maitām (dzīvo Āfrikā, Āzijā).
šakālis Plēsīgs suņu dzimtas dzīvnieks (Dienvidāzijā, Vidusāzijā, Āfrikā), kas pārtiek no sīkiem dzīvniekiem, dzīvnieku maitām, arī no augļiem.
klāties Plesties (kam pāri) - par debesīm.
plandēt Plesties kam pāri (par, parasti mākoņainām, debesim).
līkt Plesties lokveidā, kupolveida (pāri kam, pār ko) - parasti par debesīm.
klāties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem. Izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
segties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem. Izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
pārplest Plešot novietot pāri (kam), pār (ko).
pārplēst Plēšot pārdalīt.
lapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu.
tīkllapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem.
racējlapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs.
zāģlapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis.
lapsene Plēvspārņu kārtas kukaiņu dzimta, pie kuras pieder, piemēram, lapsenes, sirseņi. Šīs dzimtas kukaiņi.
skudra Plēvspārņu kārtas kukaiņu dzimtu grupa, kurā ietilpst 3-12 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu.
jātnieciņš Plēvspārņu kārtas virsdzimta, kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos. Šīs virsdzimtas kukaiņi.
plēvspārns Plēvveida spārns (kukaiņiem).
pārplīst Plīstot pārdalīties.
pārsprāgt Plīstot, sprāgstot (kam), rasties caurumam, bojājumam (tajā). Plīstot, sprāgstot pārdalīties.
pārplivināt Plivinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
aizplivināt Plivinot spārnus, attālināties. Aizplivināties.
pārplivināt Plivinoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārpludināt Pludinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
plīšs Plūksnains, pamīksts kokvilnas audums (parasti mēbeļu pārvilkšanai).
pludot Plūst pāri (kā, piemēram, ūdenstilpes, trauka malām). Būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piemēram, par ūdenstilpi, trauku).
Nākt pāri Plūst pāri (piemēram, trauka malām) - par šķidrumu, masu. Būt piepildītam ar šķidrumu, masu tā, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku).
Iet pāri Plūst pāri (piemēram, trauka malām) - par šķidrumu. Būt piepildītam ar šķidrumu tā, ka tas plūst pāri trauka malām (par trauku).
pārlieties Plūstoši pāriet (citā) - piemēram, par melodiju, melodiskām skaņām.
pieplūst Plūstot (kam), tikt piepildītam, pārklātam (ar to).
apnest Plūstot (pāri), pārklāt (parasti ar ūdens sanesumiem).
applūdināt Plūstot (virsū, pāri), apklāt.
nograuzt Plūstot pārveidot, arī noārdīt (par ūdeņiem).
pārplūst Plūstot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pārvelties Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, miglu u. tml.
pārslīdēt Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par ūdeni.
pārplūst Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pašgājējpļaujmašīna Pļaujmašīna, kas pārvietojas ar enerģiju, kuru rada šīs pļaujmašīnas iekšējais mehāniskās enerģijas avots.
nopogot Pogot (visu laikposmu) un pārstāt pogot.
sveķi Polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā.
valsts Politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vispārobligāta vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana. Zeme, teritorija, kurā pastāv šāda organizācija.
politizspiedze Politiskā pārvalde.
politpārvalde Politiskā pārvalde.
dēle Posmainais tārps, kas parasti dzīvo saldūdenī, pārtiek no citiem bezmugurkaulniekiem vai sūc mugurkaulnieku asinis.
daudzkāji Posmkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem. Šīs klases dzīvnieki.
tūkstoškāji Posmkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem. Šīs klases dzīvnieks. Daudzkāji.
zirneklis Posmkāju tipa bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus.
kukainis Posmkāju tipa dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni, trim pāriem kāju un diviem pāriem vai vienu pāri spārnu, kas dažos gadījumos var arī nebūt.
vēžveidīgie Posmkāju tipa klase, kurā ietilpst sīki, vidēji lieli un lieli dzīvnieki ar divzarotām ekstremitātēm un diviem pāriem taustekļu. Šīs klases dzīvnieki.
upesvēži Posmkāju tipa vēžu klases dzimta, kuras pārstāvji ir pielāgojušies dzīvei saldūdeņos. Šīs dzimtas dzīvnieki.
Grūta stunda Posta, ciešanu, bēdu laiks. Smaga pārdzīvojuma brīdis.
postimpresionists Postimpresionisma pārstāvis. Pēcimpresionists.
graut Postīt, pārvērst drupās (parasti celtnes).
postmodernists Postmodernisma pārstāvis. Pēcmodernists.
izpostīt Postot pilnīgi iznīcināt, pārvērst drupās.
regress Pozitīvo īpašību zaudēšana pārmaiņu procesā. Pāreja no augstākām attīstības formām uz zemākām. Arī pasliktināšanās, pagrimums, panīkums.
izmēģināt Praksē pārbaudīt (piemēram, kādu, parasti jaunu, pasākumu).
konfrontēt Pratināt (divas vai vairākas personas) vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
gabalprece Prece, ko pērk un pārdod pa gabaliem, priekšmetiem.
dzīvesbiedrs Precēts pāris - vīrs un sieva.
pārnest Precīzi pārrakstīt (kļūdu labojumus) no viena (mašīnraksta, korektūras) eksemplāra citā.
hronometrs Precīzs pārvietojams pulkstenis. Pulkstenis, kas rāda laiku ar precizitāti līdz 0,001 sekundei.
mazumtirdzniecība Preču pārdošana iedzīvotājiem personīgā patēriņa vajadzībām.
tirdzniecība Preču pārdošana un pirkšana, preču ieguve un to piegādāšana patērētājiem.
Komerciālais kredīts Preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana ar pagarinātu samaksas termiņu (kapitālistiskajās valstīs, līdz 1931. gadam Padomju Savienībā).
Komerciālais kredīts Preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana uz kredīta (kapitālistiskajās valstīs, līdz 1931. gadam Padomju Savienībā).
Karteļu cena Preču pārdošanas cena, par kuru vienojas kartelī apvienotās firmas.
spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana iedzīvošanās nolūkā.
prerafaelīts Prerafaelisma pārstāvis.
skrūvprese Prese, kura spiedes spēku rada ar skrūves pārvadu; skrūvspiedne.
Nodziedāt (savu) dziesmu Pret paša gribu pārtraukt (piemēram, darbību) kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
Nodziedāt (savu) dziesmu Pret paša gribu pārtraukt (piemēram, darbību) kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
uzvara Pretinieka pārspēšana (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē) veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
uzvara Pretinieka pārspēšana, arī iznīcināšana ar fizisku spēku, veiklību u. tml.
uzvara Pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē). Veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
atturēties Pretoties (piemēram, savām tieksmēm, dziņām) un pārvarēt (tās).
paradokss Pretruna (dažkārt šķietama) kam vispārpieņemtam, zināmam.
Prettanku barikāde Prettanku aizsprosts (ar šaujamlūkām), ko no vietējiem materiāliem ierīko ielās, uz ceļiem, pie tiltiem, kalnu pārejās.
Prettanku barikāde Prettanku aizsprosts ar šaujamlūkām, ko no vietējiem materiāliem ierīko ielās, uz ceļiem, pie tiltiem, kalnu pārejās.
delikts Prettiesisks nodarījums, kas izraisa nodarītāja atbildību. Likuma pārkāpums. Interešu aizskārums.
ālēties Prieka, enerģijas pārpilnībā izturēties, skaļi un neapvaldīti.
priekšspārns Priekšējais spārns (kukaiņiem).
kustība Priekšmeta, šķidruma, gāzes, elementārdaļiņu u. tml. pārvietošanās kādā virzienā.
fetišs Priekšmets, kam tiek piedēvētas maģiskas, pārdabiskas īpašības.
talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību, veiksmi. Arī amulets.
amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību. Talismans.
amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām.
pašmērķis Priekšmets, parādība, norise, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vērā (kā) būtību, galveno uzdevumu.
uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, jostas, siksnas, somas, maisi), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas un aizsarglīdzekļu, kā arī personisko mantu nešanai. Priekšmetu kopums, kas paredzēts nešanai ar šāda komplekta palīdzību.
nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, ko (dzīvnieks) var vienā reizē pārvietot.
nacionalizācija Privātā īpašuma (piemēram, ražošanas rīku un līdzekļu, zemes, banku, sakaru līdzekļu) pārņemšana valsts īpašumā.
stalaktīti Prizmatiski konstruktīvi dekoratīvi elementi, kas ir novietoti cits virs cita pārkaru rindās.
lēciens Procesa, parādības kvalitātes kardināla pārvēršanās jaunā kvalitātē kvantitatīvu pārmaiņu rezultātā.
izpārdošana Process --> izpārdot.
pāreja Process --> pāriet (7).
pārkristalizācija Process --> pārkristalizēt, pārkristalizēties.
pārpilde Process, arī rezultāts --> pārpildīt (3).
pāratestācija Process, darbība --> pāratestēt.
nerima Process, darbība, kas noris visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
ražošana Process, kurā cilvēks ar savu darbu pārveido dabas vielas, enerģiju un dabas procesus, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības.
Priekšmetiskā darbība Process, kurā cilvēks reproducē un radoši pārveido dabu.
siltumapmaiņa Process, kurā notiek spontāna siltuma enerģijas pārnese no vides ar augstāku temperatūru uz vidi ar zemāku temperatūru. Siltuma apmaiņa.
Siltuma apmaiņa Process, kurā notiek spontāna siltuma enerģijas pārnese no vides ar augstāku temperatūru uz vidi ar zemāku temperatūru. Siltumapmaiņa.
reakcija Process, kurā notiek vielu pārvērtības (pārkārtojoties atomiem un foniem, mainoties ķīmiskajām saitēm, pārvēršoties enerģijai) un veidojas jaunas vielas ar citām īpašībām.
vairošanās Process, kurā organisms rada sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību.
gremošana Process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
pāreja Process, rezultāts, arī stāvoklis --> pāriet (8).
pārziņa Process, stāvoklis --> pārzināt (2).
pārproducēt Producēt pārāk daudz, pārsniedzot realizācijas iespējas.
tapioka Produkts (milti, putraimi, pārslas), ko iegūst no maniokas cietes.
paniņas Produkts, kas paliek pāri pēc krējuma pārstrādāšanas sviestā.
starpprodukts Produkts, kas rodas kādā norises starpposmā un tiek tālāk pārveidots, apstrādāts.
kondensāts Produkts, ko iegūst, pārvēršot vielu no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
menedžeris Profesionāls administrators, pārvaldnieks, kādu jautājumu kārtotājs.
kreiss Progresīvs, revolucionārs (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml. kapitālistiskajās valstīs).
gubernators Provinces pārvaldnieks, cietokšņa priekšnieks, okupācijas varas pārstāvis.
apraksts Prozas žanrs, kam pamatā ir dokumentalitāte un kas mākslinieciskā vispārinājumā attēlo reālus faktus un personas. Šī žanra sacerējums.
prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju veidot subjektīvu, ar priekšstatiem un jēdzieniem pastarpinātu īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot šādi iegūto informāciju. Arī intelekts.
psihoprofilakse Psihisko slimību profilakse un negatīvu psihisko iedarbību pārvarēšana.
telepātija Psihisko, nervu sistēmas procesu satura tieša pārraide un uztvere (bez valodas, mīmikas, žestu u. tml. starpniecības).
pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
panika Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas ārkārtīgas, nepārvaramas bailes, to radīta nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties un ko izraisa stihiskas nelaimes, ārkārtēji notikumi.
šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību. Attiecīgā satura domas, priekšstati u. tml.
izjūta Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga (kāda stāvokļa, attieksmes) uztveršana un pārdzīvošana.
žēlums Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas skumjas, sāpīgs pārdzīvojums, arī līdzjūtība.
nemaņa Psihisks stāvoklis, kad cilvēks neapzinās, ko dara (piemēram, lielā uztraukumā, spēcīgā pārdzīvojumā).
iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
nervozitāte Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums.
griba Psihisku norišu kopums, kuras izpaužas motivētā, mērķtiecīgā, apzinātā darbībā, pārvarot kādas grūtības.
paranoja Psihisku traucējumu kopums, kam raksturīgi murgi (bez halucinācijām), bet kas neizraisa pārmaiņas personībā.
pamatskola PSRS obligātās vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe, kas aptver pirmās trīs vai četras klases.
ūtrupe Publiska izsole, kurā pārdod maksātnespējīga parādnieka mantu, arī likvidējama uzņēmuma, saimniecības mantu.
izsole Publiska pārdošana, kurā nopērk tas, kas sola maksāt visvairāk.
nopukšķināt Pukšķinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
piepurināt Purinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
Pārejas purvs Purvs, kas atrodas pārejas stadijā no zāļu purva uz sūnu purvu.
Pārejas purvs Purvs, kas atrodas pārejas stadijā no zāļu purva uz sūnu purvu.
pusbaļķis Puse vai aptuvena puse no vesela baļķa. Garenvirzienā uz pusēm pāršķelts baļķis.
lori Puspērtiķu dzimta (Āfrikā, Dienvidāzijā), kuras pārstāvjiem ir biezs, mīksts apmatojums. Šīs dzimtas dzīvnieki.
pārpūt Pūstot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
Saules baterija Pusvadītāju ierīce Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
pārpūst Pūšot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
nopūst Pūšot panākt, ka (kas) pārstāj degt, izstarot gaismu. Pūšot panākt, ka (gaismas avots) nodziest.
appūst Pūšot pārklāt (ar ko) - par vēju.
piepūst Pūšot pārklāt (ko), parasti ar biezu sniega, smilšu kārtu (par vēju).
nopūst Pūšot pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pārpūst Pūšot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārputināt Putinot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
noputināt Putinot (ko), putot (kam), pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas (ar to).
aizputināt Putinot pārklāt (ar sniegu, ar kupenām). Putinot (sniegu), padarīt (ceļu) nelietojamu vai grūti lietojamu.
noputināt Putinot pārklāt (ko) - par sniegu.
pieputināt Putinot pārklāt (ko), parasti ar biezu sniega, smilšu kārtu.
apputināt Putinot pārklāt vai apņemt (ar sniegu no visām pusēm).
pārputināt Putinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
Klejotāji putni Putni, kas rudenī neizceļo uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet uzsāk (meklējot barību) klejojumus netālu no ligzdošanas vietām.
gājputni Putni, kas rudeņos ceļo no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros atgriežas atpakaļ.
Klejotāji putni Putni, kas rudeņos neaizcēla uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet uzsāk (meklējot barību) klejojumus netālu no ligzdošanas vietām.
raibsvārcis Putns ar raibiem spārniem.
Maitas putns Putns, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
Maitas putns Putns, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
skrējējputns Putns, kas pārvietojas, galvenokārt skrienot.
ligzdbēgļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas labi attīstīti un atstāj ligzdu drīz pēc izšķilšanās. Šīs grupas putni.
ligzdguļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas vāji attīstīti un samērā ilgi uzturas ligzdā. Šīs grupas putni.
gārgaļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst lieli ūdensputni ar garu vārpstveida ķermeni un īsiem, smailiem spārniem (piemēram, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale). Šīs kārtas putni.
pupuķveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst putni ar sārti rūsganbrūnu apspalvojumu, melnraibiem spārniem un asti, ar vēdekļveida cekulu. Šīs kārtas putni.
vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām, īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piemēram, irbes, medņi, rubeņi). Šīs kārtas putni.
stārķveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie putni, kam ir raksturīgas garas kājas, slaids. Kakls un knābis, īsa aste, noapaļoti spārni (piemēram, stārķis, gārnis, dumpis). Šīs kārtas putni.
pārputēt Putot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
Slapjā puve Puve, kuras rezultātā auga audi pārvēršas pusšķidrā masā.
Slapjā puve Puve, kuras rezultātā auga audi pārvēršas pusšķidrā masā.
Sausā puve Puve, kuras rezultātā auga audi pārvēršas sausā, irdenā masā.
Sausā puve Puve, kuras rezultātā auga audi pārvēršas sausā, irdenā masā.
aizpūžņot Pūžņojot tikt pārklātam, aizpildītam ar strutām.
racionālists Racionālisma (3) pārstāvis.
intelektuālisms Racionālu atziņu, teorētisku domu pārsvars, izpausme (parasti mākslas darbā).
revolūcija Radikāla kvalitatīva pārmaiņa, lēcienveida pāreja no viena stāvokļa otrā.
revolūcija Radikāls pavērsiens visā sabiedrības sociālajā un ekonomiskajā struktūrā, kurš noved pie savu laiku pārdzīvojušās sabiedrības iekārtas gāšanas, valsts varas nonākšanas progresīvākas šķiras rokās, progresīvākas sabiedriskās iekārtas rašanās.
Vērsta pārraide Radio, televīzijas pārraide, kas ir vērsta uz noteiktu objektu, noteiktā virzienā.
Nevērsta pārraide Radio, televīzijas pārraide, kuras izplatītā informācija ir uztverama visos virzienos.
Praktiskā radiobioloģija Radiobioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma izmantojamību kultūraugu ražas palielināšanā un kvalitatīvā uzlabošanā, selekcijā, pārtikas produktu aukstajā sterilizācijā.
translācija Radiofonijā un televīzijā - pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas. Signālu, programmu pārraide pa vadu vai kabeļu tīklu.
radiokanāls Radioirekvenču josla, kas paredzēta attiecīgai radiopārraidei, radiostacijai.
radiotranslācija Radiopārraide tieši no darbības vielas (piemēram, no koncertzāles, stadiona).
radiotranslācija Radioprogrammu pārraide pa vadu sakaru sistēmu.
raidstacija Radiostacija informācijas pārraidei.
radiouzvedums Radiostudijā iestudēts, radio specifikai pielāgots (kā, piemēram, lugas, operas, operetes) uzvedums, ko pārraida pa radio.
radiouztveršana Radioviļņu uztveršana un pārveidošana skaņās. Radiouztvere.
radiouztvere Radioviļņu uztveršana un pārveidošana skaņās. Radiouztveršana.
puantēt Radīt (kā) pārsteiguma efektu, kulmināciju.
pārslogot Radīt (kam) pārslodzi, pieļaut, ka (kam) rodas pārslodze.
pārspriegot Radīt (kam) pārspriegumu, pieļaut, ka (kam) rodas pārspriegums.
šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, parasti, bojājoties, pārvarot šķēršļus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
darīt Radīt ar savu izturēšanos (piemēram, kādu pārdzīvojumu, stāvokli).
Rādīt garu degunu Rādīt kādam savu pārākumu, arī noraidījumu, nicinājumu.
čurkstēt Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas). Atskanēt šādam troksnim.
čurkstēt Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas līst, tek tievā strūklā un (at)sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
pārlādēt Radīt pārāk lielu elektrisko lādiņu (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.); uzlādēt ar elektrisko lādiņu (kādu iekārtu, ierīci u. tml.) vēlreiz, no jauna.
nogaudot Radīt raksturīgas stieptas, spalgas skaņas un pārstāt radīt šādas skaņas (parasti par iekārtu, ierīci).
spurkšķēt Radīt raksturīgus spārnu vēzienu trokšņus (parasti par putniem, kukaiņiem). Atskanēt šādiem trokšņiem.
iedomāties Radīt sev maldīgu uzskatu, pārliecību (par ko). Likties, šķist.
uzdomāt Radīt sev, parasti maldīgu, domu, uzskatu, pārliecību (par ko). Iedomāties (2).
sprauslāt Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
aizsprostot Radīt šķērsli, lai kavētu, arī pārtrauktu (kustību, plūsmu).
nodot Radīt tādus apstākļus, ka ir iespējams pārņemt (parasti varu). Piešķirt (pilnvaras).
ģenerēt Radīt, izraisīt, pārveidot (parasti ar kādu ierīci, piemēram, kāda veida enerģiju).
pārradīt Radošā procesā pārveidot citādu, par ko citu.
pārtapt Radošā procesā pārveidoties, tikt pārveidotam par ko citu (piemēram, par ieceri, tekstu, mākslas tēlu).
vārīt Radot attiecīgu (parasti augstu) temperatūru, panākt, ka visā (šķidruma) tilpumā notiek pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī.
sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (kas, parasti šķidra, gāzveida viela). Būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (kas, parasti šķidra, gāzveida viela).
nosprostot Radot šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kā pārvietošanos, plūsmu). Radīt šķērsli (kur), lai kavētu, arī pārtrauktu (kā) pārvietošanos, plūsmu.
sprostot Radot šķērsli, panākt, būt par cēloni, ka kustība, pārvietošanās (pa ko) kļūst neiespējama.
pārraidīt Raidot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, bumbu, ripu).
atraisīt Raisot atvērt (ko aizsietu, pārsietu). Atsiet.
atsiet Raisot dabūt vaļā (ko aizsietu, pārsietu). Raisot dabūt vaļā (ko sasietu). _imperf._ Siet vaļā.
Veikla runa Raita, arī pārliecinoša runa.
brāziens Rājiens, (ass, bargs) pārmetums.
setlments Rajons, teritoriāla iedalījuma vienība (koloniju vai puskoloniju pilsētā), kurā dzīvo kapitālistisko valstu pavalstnieki un kuru parasti pārvalda šo valstu administrācija.
izrāt Rājot izteikt (kādam) pārmetumu, nosodījumu.
ierakņāt Rakņājot ievietot (parasti zemē), rakņājot pārklāt (ar zemi).
titrs Rakstītais teksts (parasti kinofilmas, televīzijas pārraides) kadrā.
aprakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (papīru, tāfeli u. tml.).
norakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu). Aprakstīt (1).
rekreditīvs Raksts, ar kuru kādas valsts valdība atsauc savu diplomātisko pār stāvi.
zemsvītra Raksts, kas atrodas avīzes lappuses apakšējā daļā un kas atdalīts no pārējā teksta ar taisnu svītru.
Kļūdu labojums Rakstu darba uzdevums, kurā (skolēnam) jāpārraksta rakstu darbā labotais, par nepareizu atzītais bez kļūdām, pareizi, arī ar paskaidrojumiem.
drosme Rakstura īpašība, kas izpaužas drošā, bezbailīgā grūtību, briesmu pārvarēšanā. Šāds izturēšanās veids.
pārsteidzība Rakstura, personības īpašība, kam raksturīga nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība. Steidzīga, nepārdomāta darbība, rīcība.
spurkšķis Raksturīgs (parasti putnu, kukaiņu) spārnu vēzienu troksnis.
Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu. Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
Kosmiskā raķete Raķete, kas spēj pārvarēt Zemes pievilkšanas spēku.
Kosmiskā raķete Raķete, kas spēj pārvarēt Zemes pievilkšanas spēku.
pārrāpties Rāpjoties pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pārrāpties Rāpjoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārvelties Rāpjoties, veļoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārrāpot Rāpojot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pārrāpot Rāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
bruņurupucis Rāpulis, kura ķermenis pārklāts ar kaula bruņām.
krokodils Rāpuļu klases kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes. Šīs kārtas dzīvnieki.
plāns Rasējums, arī zīmējums, kurā shematiski norādīta (kā) pārvietošanās, arī pārvietošanas ceļš, virziens, secība.
shēma Rasējums, zīmējums u. tml., kurā vispārināti ar pieņemtiem grafiskiem apzīmējumiem ir attēlota (kā) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības.
norasināt Rasināt un pārstāt rasināt (par lietu).
Saņemt dūšu Rast drosmi, uzņēmību, apņēmību, pārvarot mazdūšību, bailes, biklumu. Iedrošināties.
Saņemt dūšu Rast drosmi, uzņēmību, apņēmību, pārvarot mazdūšību, bailes, biklumu. Iedrošināties.
Ņemt drošu dūšu (biežāk prātu) Rast lielu drosmi, pārvarot bailes, biklumu.
Ņemt drošu prātu (retāk dūšu) Rast lielu drosmi, pārvarot bailes, biklumu.
Ņemt drošu prātu (retāk dūšu) Rast lielu drosmi, pārvarot bailes, biklumu.
apsvilt Rasties (ādas) iekaisumam (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
iziet Rasties un pārņemt (ko) viscaur uz brīdi.
iegult Rasties un pārņemt (piemēram, par nogurumu, smaguma sajūtu).
iegulties Rasties un pārņemt (piemēram, par nogurumu, smaguma sajūtu).
Iegulties kaulos Rasties un pārņemt (piemēram, par nogurumu, smaguma sajūtu).
iegult Rasties un saglabāties (par jūtām). Izraisīt pārdzīvojumu un saglabāties apziņā (piemēram, par notikumu).
iegulties Rasties un saglabāties (par jūtām). Izraisīt pārdzīvojumu un saglabāties apziņā (piemēram, par notikumu).
sakarst Rasties, parasti viscaur, karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā.
vīlēt Rāt (kādu), teikt pārmetumus (kādam).
sviedējrats Rats ar elementiem, kas ir paredzēti (kā) pārvietošanai ar sviedienu.
dzinējrats Rats, kas ar siksnu pārvada enerģiju citām darbināmām mašīnām (piemēram, virpai).
vējrats Rats, kas pārveido vēja enerģiju mehāniskajā enerģijā (iekārtās, ierīcēs, ko darbina ar šādu enerģiju). Vēja rats.
Vēja rats Rats, kas pārveido vēja enerģiju mehāniskajā enerģijā (iekārtās, ierīcēs, ko darbina ar šādu enerģiju). Vējrats.
noraudāt Raudāt (visu laikposmu) un pārstāt raudāt.
izraudāties Raudāt un pārstāt raudāt.
noraudāt Raudāt un pārstāt raudāt.
noraudāties Raudāt un pārstāt raudāt. Noraudāt (1).
pārraudzēt Raudzējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
jēlspirts Raudzēšanas procesā iegūtais spirts, kas vēl nav attīrīts un pārtvaicēts.
Raudzīties (arī skatīties) ar lielām acīm Raudzīties izbrīnā, pārsteigumā.
pārraut Raujot pārdalīt.
atraut Raujot, pārvarot pretestību, atšķirt (ko cieši piespiestu, aptvertu u. tml.).
grumboties Raukties, tikt sarauktam grumbās (parasti par pieri). Sākt pārklāties ar grumbām (par ādu).
pārraustīt Raustot pārdalīt.
pārrausties Raušoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
Apgrozāmais kapitāls Ražīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pilnīgi pāriet ražojamās precēs un pēc to realizācijas naudas formā pilnīgi atgriežas atpakaļ pie kapitālista.
Apgrozāmais kapitāls Ražīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pilnīgi pāriet ražojamās precēs un pēc to realizācijas naudas formā pilnīgi atgriežas atpakaļ pie kapitālista.
atkritumi Ražošanas procesā radušies pārpalikumi, ko var izlietot tālākai pārstrādei.
Kritizētājs reālisms Reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu kapitālistiskajās zemēs), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
Redzēt (arī skatīt) rožainā gaismā Redzēt, uztvert (ko) pārāk idealizēti.
Skatīt (arī redzēt) rožainā gaismā Redzēt, uztvert (ko) pārāk idealizēti.
apārstēties Refl. --> apārstēt.
apdūņoties Refl. --> apdūņot. Tikt pārklātam ar dūņām (visapkārt vai vietumis).
aprauties Refl. --> apraut (2). Pēkšņi apklust, pārtraucot, nepabeidzot (runu, dziesmu u. tml.).
izslieties Refl. --> izsliet (3). Būt izvirzītam (uz augšu, arī uz priekšu). Pacelties (kam pāri).
noklāties Refl. --> noklāt (3). Tikt noklātam (pār ko, pāri kam).
pārbāzēties Refl. --> pārbāzēt (1).
pārbāzēties Refl. --> pārbāzēt (2).
pārberzēties Refl. --> pārberzēt. Tikt pārberzētam.
pārberzties Refl. --> pārberzt (1). Tikt pārberztam.
pārbīdīties Refl. --> pārbīdīt (1). Tikt pārbīdītam.
pārbīdīties Refl. --> pārbīdīt (2). Tikt pārbīdītam.
pārbolīties Refl. --> pārbolīt.
pārbruņoties Refl. --> pārbruņot.
pārcepināties Refl. --> pārcepināt. Tikt pārcepinātam.
pārcepties Refl. --> pārcept (1). Tikt pārceptam.
pārgrupēties Refl. --> pārgrupēt.
pārkairināties Refl. --> pārkairināt. Tikt pārkairinātam.
pārkausēties Refl. --> pārkausēt (1). Tikt pārkausētam.
pārkausēties Refl. --> pārkausēt (2). Tikt pārkausētam.
pārklāties Refl. --> pārklāt (3). Tikt pārklātam. Arī noklāties (2).
pārklāties Refl. --> pārklāt (4). Tikt pārklātam.
pārkvalificēties Refl. --> pārkvalificēt (2). Iegūt citu specialitāti.
pārlaistīties Refl. --> pārlaistīt (3). Tikt pārlaistītam.
pārlauzties Refl. --> pārlauzt (1). Tikt pārlauztam.
pārlocīties Refl. --> pārlocīt (1). Tikt pārlocītam.
pārmācīties Refl. --> pārmācīt (2). Mācoties iegūt citu arodu, specialitāti.
pārmagnetizēties Refl. --> pārmagnetizēt. Tikt pārmagnetizētam.
pārmainīties Refl. --> pārmainīt (2). Tikt pārmainītam.
pārmalties Refl. --> pārmalt (1). Tikt pārmaltam.
pārmalties Refl. --> pārmalt (2). Tikt pārmaltam, parasti neviļus, negribēti.
pārmalties Refl. --> pārmalt (4). Tikt pārmaltam.
pārmitrināties Refl. --> pārmitrināt. Tikt pārmitrinātam.
pārorganizēties Refl. --> pārorganizēt. Tikt pārorganizētam.
pārorientēties Refl. --> pārorientēt.
pārplēsties Refl. --> pārplēst. Tikt pārplēstam, parasti neviļus, negribēti.
pārplesties Refl. --> pārplest. Tikt pārplēstam.
pārrauties Refl. --> pārraut (1). Tikt pārrautam.
pārrīvēties Refl. --> pārrīvēt. Tikt pārrīvētam.
pārsālīties Refl. --> pārsālīt. Tikt pārsālītam.
pārsātināties Refl. --> pārsātināt (1). Tikt pārsātinātam.
pārsātināties Refl. --> pārsātināt (2). Tikt pārsātinātam.
pārsātināties Refl. --> pārsātināt (4). Tikt pārsātinātam.
pārsautēties Refl. --> pārsautēt (1). Tikt pārsautētam.
pārsegties Refl. --> pārsegt (3). Tikt pārsegtam. Pārklāties (1).
pārsisties Refl. --> pārsist (1). Tikt pārsistam.
pārsisties Refl. --> pārsist (2). Tikt pārsistam.
pārskaloties Refl. --> pārskalot (2). Tikt pārskalotam.
pārskaņoties Refl. --> pārskaņot (2). Tikt pārskaņotam.
pārspiesties Refl. --> pārspiest. Tikt pārspiestam.
pārstiepties Refl. --> pārstiept (1). Tikt pārstieptam.
pārstrādāties Refl. --> pārstrādāt (3). Tikt pārstrādātam.
pāršķiebties Refl. --> pāršķiebt. Tikt pāršķiebtam.
pāršķirties Refl. --> pāršķirt (1). Tikt pāršķirtam.
pāršķirties Refl. --> pāršķirt (2), tikt pāršķirtam.
pāršļakstināties Refl. --> pāršļakstināt (2). Tikt pāršļakstinātam, parasti neviļus, negribēti.
pāršļakstīties Refl. --> pāršļakstīt (2). Tikt pāršļakstītam, parasti neviļus, negribēti.
pāršūpoties Refl. --> pāršūpot (1). Tikt pāršūpotam.
pārtraukties Refl. --> pārtraukt [1] (1). Tikt pārtrauktam.
pārtvaicēties Refl. --> pārtvaicēt. Tikt pārtvaicētam.
pārvārīties Refl. --> pārvārīt (1). Tikt pārvārītam.
pārvelties Refl. --> pārvelt (1). Gāžoties, krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārziepjoties Refl. --> pārziepjot.
sapāroties Refl. --> sapārot (1).
sapāroties Refl. --> sapārot (2).
vērsties Refl. --> vērst [2]. Tikt vērstam; pārveidoties, pārmainīties.
omnibuss Regulārai pasažieru pārvadāšanai paredzēti daudzvietīgi rati, ko vilka zirgi un kam bija slēgta virsbūve.
ligzda Regulāri pārtrauktas sējas vai stādīšanas rindas vieta, kurā ievietotas vairākas sēklas, gumi vai iestādīti vairāki augi vienkopus.
pārregulēt Regulēt vēlreiz, no jauna. Regulējot pārveidot, pielāgot citādu darbību veikšanai.
teisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir radījis pasauli un pārvalda to pēc savas gribas.
atklāsme Reliģiski ideālistiskajā filozofijā - pārjutekliska patiesības uztvere, kas piemīt tikai izredzētajiem mistiskas apskaidrības brīdī.
grēks Reliģisko normu pārkāpums.
Grēku piedošana rel Reliģisks rituāls, reliģisku darbību kopums, ar ko noņem atbildību par reliģisko normu pārkāpumiem.
valnis Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un akumulējot (uzkrājot) nogulumus.
rentmeistars Rentejas priekšnieks, pārzinis.
radioreportāža Reportāža, ko pārraida pa radio.
runāt Reproducēt pārraidīto runu (par radiouztvērēju, televizoru).
vizitācija Revīzija (baznīcās, draudzēs vai garīgo bruņinieku ordeņu pilīs). Arī garīdznieku pārbaude.
aizgāds Rezerves (naudas, mantas, pārtikas) krājums.
attaisnojums Rezultāts --> attaisnot (1). Fakts, apstāklis, arguments, kas pierāda (kāda pārkāpuma, nodarījuma) nenozīmīgumu.
pārakcentējums Rezultāts --> pārakcentēt (1).
pārakcentējums Rezultāts --> pārakcentēt (2).
pārblīvējums Rezultāts --> pārblīvēt. Arī pārblīvētība.
pārbriedums Rezultāts --> pārbriest (1).
pārogļojums Rezultāts --> pārogļoties (2).
pārragojums Rezultāts --> pārragoties.
pārraksts Rezultāts --> pārrakstīt (2). Pārrakstītais teksts.
pārsalums Rezultāts --> pārsalt (2).
pārsniegums Rezultāts --> pārsniegt (2).
pārstiepums Rezultāts --> pārstiept (4).
pāržuvums Rezultāts --> pāržūt.
sadegums Rezultāts --> sadegt [1] (3). Sadedzis pārtikas produkts, arī pārtikas produkta sadegusi daļa.
pārrībināt Rībinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
norībināt Rībinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
norībināt Rībinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
pārrībēt Rībot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
norībēt Rībot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
Dzelzs priekškars Rīcība, apstākļu kopums, kas pilnīgi pārtrauc saiknes (starp ko).
pārmācība Rīcība, darbība, ar ko pārmāca (1).
sānlēciens Rīcība, kas saistīta ar neuzticību mīlestībā, laulības pārkāpšanu.
valrieksts Riekstkoku dzimtas koks ar lielām nepāra plūksnaini saliktām lapām un augli kauleni.
noriet Riet un pārstāt riet (uz ko). Apriet.
izmantot Rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu.
lietot Rīkoties (ar materiālu, izejvielu) mērķtiecīgi, pār domāti, tā, lai gūtu labumu. Izmantot (1).
lietot Rīkoties (piemēram, ar dabas bagātībām, celtnēm) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu.
Strēbt karstu (putru), retāk ķert karstu Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
Ķert karstu Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
Strēbt karstu putru Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
Strēbt karstu (putru) Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
riskēt Rīkoties, darboties pārdroši (cerībā uz vēlamu rezultātu). Pakļaut iespējamām briesmām, zaudējumam, rīkojoties, darbojoties pārdroši, arī neapdomīgi.
uzdarboties Rīkoties, darboties, parasti pārspīlēti, aktīvi, arī veicot ko nenozīmīgu, nevajadzīgu...
pārrikšot Rikšojot, rikšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
Uz riņķi Riņķveida kustības virzienā, pa riņķveida ceļu (pārvietot, kustēties u. tml.).
manšete Riņķveida pārsējs (parasti spiedošs, imobilizējošs).
noripināt Ripinot panākt vai pieļaut, ka (kas) virzās un pārstāj virzīties lejā, nost, gar (ko).
pārripināt Ripinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
aizripot Ripojot attālināties. _imperf._ Ripot prom. Ripojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, kam pāri u. tml.).
pārripot Ripojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
rīskopība Rīsa audzēšana pārtikai un rūpnieciskai pārstrādei.
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi). Būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni). Būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
ripot Riteņiem griežoties, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
ritēt Riteņiem griežoties, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
velties Riteņiem, kāpurķēdēm griežoties, smagnēji pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
pārritināt Ritinot pārvirzīt, (pāri kam, pār ko).
sirdsdarbība Ritmiska secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asins plūsmu asinsvados.
trolejbuss Ritošs bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai (parasti pilsētās), kura kustību nodrošina līdzstrāva, kas tiek pievadīta motoram pa gaisa vadiem un kontaktstieni.
pārritēt Ritot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
Baltā maģija Rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt labu pārdabisko spēku darbību.
Melnā maģija Rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt ļaunu pārdabisko spēku darbību.
Melnā maģija Rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt ļaunu pārdabisko spēku darbību.
pārrīvēt Rīvējot pārdalīt.
Sniega līnija Robeža uz zemes virsmas, virs kuras klimatisko apstākļu ietekmē notiek sniega un ledus uzkrāšanās (pārsniedzot tā kušanu un iztvaikošanu).
robežpārgājējs Robežpārkāpējs.
sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt, parasti ievērojami, kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
ierakt Rokot ievietot (parasti zemē), rokot pārklāt (parasti ar zemi).
pārrakt Rokot pārdalīt.
aprakt Rokot pārklāt (parasti ar zemi). Ierakt (parasti zemē).
uzsitējveseris Roku darbarīks - veseris trieciena pārnešanai uz cieta materiāla.
romantiķis Romantisma (1) pārstāvis.
Progresīvais (arī aktīvais, revolucionārais) romantisms Romantisma tendence (daiļliteratūrā), kurai raksturīgi mēģinājumi rast indivīda sakarus ar sabiedrību, lai to pārveidotu.
refrēns Rondo formas skaņdarbā - galvenā tēma, kas pārmaiņus ar epizodēm atkārtojas vairākkārt.
valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos.
paslēpes Rotaļa, kurā viens no dalībniekiem meklē pārējos, kas ir paslēpušies.
slēpšanās Rotaļa, kurā viens no dalībniekiem meklē pārējos, kas ir paslēpušies. Paslēpes.
rite Rotējoša ķermeņa pārvietošanās (pa kādu virsmu).
velbomis Rotējošs bomis (ierīcē, iekārtā u. tml.) kustības pārnešanai.
turbīna Rotējošs dzinējs, kas tvaika, gāzes vai ūdens enerģiju pārvērš mehāniskā darbā.
vārpsta Rotējošs mašīnas elements griezes kustības un spēka momentu pārvadīšanai.
ritenis Rotējošs riņķveida (iekārtas, ierīces u. tml.) elements spēka, griezes kustības pārnesei.
ritēt Rotējot pārvietoties, atrasties rites, arī rotācijas kustībā. Arī rotēt.
kazbārdis Rožu dzimtas daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un sīkiem ziediem vārpveida ķekaros.
maijrozīte Rožu dzimtas dzeloņains krūms ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un pielapēm, kupliem bāli dzelteniem ziediem.
rucavietis Rucavas novada latviešu tautas vairākfigūru deja, ko izpilda četri vai astoņi pāri. Šīs dejas mūzika.
norūcināt Rūcinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
norūkt Rūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
stemalīts Rūdīts lokšņu stikls, kam viena puse ir pārklāta ar necaurspīdīgu keramisku krāsu.
platīnlapsa Rudo lapsu mākslīgi izveidota varietāte, kuras pārstāvju apmatojumam ir platīna krāsa. Šīs varietātes lapsa.
pārrūdīt Rūdot pieļaut, ka (kas) kļūst pārāk ciets, trausls, ka samazinās (kā) elastība.
pārrūgt Rūgstot pārplūst (pāri trauka malām). Kļūt tādam, kuram (kas) rūgstot pārplūst pāri malām (par trauku).
pārrūgt Rūgstot pārveidoties (par ko citu).
norūkt Rūkt un pārstāt rūkt (piemēram, par pērkonu).
radioruna Runa, ko pārraida pa.
pierunāt Runājot (mudinot, lūdzot u. tml.) pārliecināt (kādu), lai ko dara.
ierunāt Runājot pārliecināt. Runājot censties panākt, ka notic (teiktajam). Iestāstīt.
piepušķot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, arī pārspīlētu).
stostīties Runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes.
stostīšanās Runas traucējums - runas plūsmas īslaicīgi pārtraukumi, skaņu vai zilbju atkārtojumi runas orgānu muskuļu krampju dēļ.
bērt Runāt (ātri, nepārtraukti).
balamutēties Runāt daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi. Pļāpāt, lielīties.
aizrunāties Runāt pārāk ilgi. Aizrauties runājot.
Kaisīt (arī laist, šķiest, mētāt, svaidīt) vārdus pa vējam (arī vējos, vējā) Runāt veltīgi. Runāt, solīt nepārdomāti.
Kaisīt (arī laist, šķiest, mētāt, svaidīt) vārdus pa vējam (arī vējos, vējā), arī runāt vējā Runāt veltīgi. Runāt, solīt nepārdomāti.
Izņemt cauri Rūpīgi izanalizēt, pārrunāt, izlasīt (piemēram, mācību vielu) no sākuma līdz beigām.
svērt Rūpīgi pārdomāt, arī vērtēt.
Pārmeklēt (arī izmeklēt) visus kaktus Rūpīgi pārmeklēt (kādu telpu).
Pārmeklēt (arī izmeklēt) visas pakaktes (arī visus kaktus) Rūpīgi pārmeklēt (kādu telpu).
Pārmeklēt (arī izmeklēt) visus kaktus (arī visas pakakles) Rūpīgi pārmeklēt (kādu telpu).
Apstrādes rūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietvei izejvielu pārstrādi ražošanas līdzekļos un patēriņa priekšmetos.
reindustrializācija Rūpniecības nozaru pārkārtošana, modernizējot tās.
pārrūsēt Rūsējot pārdalīties. Rūsējot kļūt cauram, bojātam.
pierušināt Rušinot (piemēram, zemi, augsni), pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to, parasti augus).
atrušināt Rušinot aizvākt (to, ar ko kas apbērts, apmests, pārklāts).
ierušināt Rušinot ievietot (parasti zemē), rušinot pārklāt (parasti ar zemi).
atrušināt Rušinot ko nost, atsegt (ko apbērtu, apmestu, pārklātu).
starpslānis Sabiedrības daļa, kas nepārstāv noteiktu šķiru, arī šķiras daļa, sabiedrības grupa, kas atšķiras ar kādu īpatnību, darbību.
Nacionālais ienākums Sabiedrības kopprodukta daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
socioloģisms Sabiedrības parādību Ietekmes, nozīmes vienpusīga, pārspīlēta uztvere, izpratne.
skate Sabiedriska (kā) pārbaude, lai (ar to) iepazītos, novērtētu u. tml. Arī apskate.
Ielu komiteja Sabiedriska organizācija pilsētu vai pilsētciematu individuālās apbūves rajonos, kura palīdz vietējām darbaļaužu deputātu padomēm pilsētas vai pilsētciemata labiekārtošanas un pašpārvaldes darbā.
Ielu komiteja Sabiedriska organizācija pilsētu vai pilsētciematu individuālās apbūves rajonos, kura palīdz vietējām Tautas deputātu padomēm pilsētas vai pilsētciemata labiekārtošanas un pašpārvaldes darbā.
vētra Sabiedriska parādība, notikums, kas parasti izraisa dziļas pārmaiņas sabiedrības dzīvē.
konduktors Sabiedriskā transportlīdzekļa (vilciena, tramvaja, trolejbusa) pavadonis. Biļešu pārdevējs pilsētas sabiedriskajā transportlīdzeklī.
reliģija Sabiedriskās apziņas forma, kura fantastiskā veidā atspoguļo neizprastus dabas un sabiedrības spēkus un kuras raksturīgākā pazīme ir cilvēku ticība atkarībai no pārdabiskiem spēkiem.
politika Sabiedriskās darbības nozare, kurā ietilpst valsts iekārta, pārvalde, darbība, attiecības starp šķirām, sociālām grupām, tautām, valstīm.
huligānisms Sabiedriskās kārtības vai vispārpieņemto uzvedības normu pārkāpums, kurā izpaužas necieņa pret sabiedrību vai cilvēka personību.
(Brīvprātīgais) kārtības sargs Sabiedriskas organizācijas loceklis (PSRS), kura uzdevums ir, piemēram, aizsargāt pilsoņu tiesības un likuma prasības, aktīvi piedalīties likuma pārkāpumu novēršanā un pārtraukšanā, uzturēt sabiedrisko kārtību un sargāt sociālistisko īpašumu.
Sabiedriskais aizstāvis Sabiedriskas organizācijas vai darba kolektīva pārstāvis, kas piedalās krimināllietas iztiesāšanā, lai aizstāvētu tiesājamo.
Sabiedriskais apsūdzētājs Sabiedriskas organizācijas vai darba kolektīva pārstāvis, kas piedalās krimināllietas iztiesāšanā, lai apsūdzētu tiesājamo.
Sabiedriskais galvojums Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas turpmāko uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
sasmakt Sabojāties tā, ka sāk izplatīt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
konkurence Sacensība (par pārākumu, priekšrocībām kādā jomā). Sacensība (par labākiem rezultātiem).
Virves vilkšana Sacensība, kurā viena komanda, velkot aiz virves, cenšas pārvilkt robežlīnijai otru komandu.
treniņsacensības Sacensības, kuru mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana.
neizšķirts Sacensību rezultāts, kurā neviena puse negūst pārsvaru.
pupārijs Sacietējusi pēdējās kāpura stadijas kutikula (daļai divspārņu), kas funkcionē kā kūniņas apvalks.
pārpelnot Sadedzinot (parasti kremējot), pārvērst (mirušo) pelnos.
apdegums Sadegusi, pārogļojusies (priekšmeta virsas) kārta.
apdīgt Sadīgt, izdīgt (par lielāku daudzumu). Būt pārklātam ar asniem (par zemes platību).
sabirzt Sadrūpot pārvērsties par ko.
cīņa Sadursme (starp pretējiem spēkiem, piemēram, starp šķirām, partijām), lai gūtu pārsvaru, uzvaru.
piebarot Sagādāt pietiekami daudz pārtikas, lai spētu paēdināt (piemēram, ģimenes locekļus).
sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piemēram, apdarinot, cērtot, zāģējot. Apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko.
sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) tālākai apstrādei, arī lietošanai, piemēram, smalcinot, mīcot. Šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
sagrūt Sagāzties un pārvērsties drupās (parasti par celtnēm). Sabrukt (1). Arī grūstot nonākt avārijas stāvoklī.
sabrukt Sagāzties un pārvērsties drupās. Sagrūt (1). Arī brūkot nonākt avārijas stāvoklī.
sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
sastingt Saglabāties (parasti sejā, acīs) pēc nāves (par pirmsnāves pārdzīvojuma izpausmi).
stāvēt Saglabāties, nepārvērsties, neizzust (par parādībām dabā).
uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, parasti desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
sapārot Sagrupēt pa pāriem.
paraugsaimniecība Saimniecība, kur pārbauda, ievieš zinātnes atziņas, pirmrindas pieredzi un ar tām iepazīstina citus lauksaimniecības darbiniekus. Arī priekšzīmīga saimniecība.
kautķermenis Saimnieciskai izmantošanai vai rūpnieciskai pārstrādāšanai paredzēts nonāvēta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un iekšējiem taukiem, parasti arī bez ādas.
grāmatvedība Saimnieciskās darbības vienlaidu nepārtraukta uzskaite un kontrole naudas izteiksmē.
kalkulācija Saimnieciskās uzskaites nozare - uzņēmuma ražošanas, pārvaldes un apgrozības izmaksu noteikšana.
Preču ražošana Saimniekošanas forma, kurai pastāvot, produkti tiek izgatavoti nevis patēriņam, bet gan maiņai ar pirkšanas un pārdošanas starpniecību.
Preču ražošana Saimniekošanas forma, kurai pastāvot, produkti tiek izgatavoti nevis patēriņam, bet gan maiņai ar pirkšanas un pārdošanas starpniecību.
pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
legato Saistīti, plūstoši, bez pārtraukuma (starp toņiem).
lipt Saistīties (kā) virsmām vai saistīties pie (kā) virsmas, kas pārklāta ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības (par priekšmetiem).
administratīvs Saistīts ar administrāciju, pārvaldi. Administrācijai, pārvaldei raksturīgs.
dievišķs Saistīts ar dievu. Arī pārdabisks.
elektroakustisks Saistīts ar elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi. Šādai pārvēršanai raksturīgs.
elektroenerģētisks Saistīts ar elektriskās enerģijas ražošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
jēdzienisks Saistīts ar jēdzienu, vispārinātu priekšstatu u. tml., tiem raksturīgs.
fizikāls Saistīts ar matērijas vispārīgajām īpašībām, kustību, tām raksturīgs.
okults Saistīts ar pārdabiskām parādībām, viņpasauli (pēc māņticīgo priekšstatiem).
nekapitālistisks Saistīts ar pāreju no pirmskapitālistiskās iekārtas uz sociālismu bez kapitālistiskās stadijas, šādai pārejai raksturīgs.
pārstāvniecisks Saistīts ar pārstāvniecību (1), tai raksturīgs.
pārstāvniecisks Saistīts ar pārstāvniecību (2), tai raksturīgs.
konditoreja Saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kas ražo pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām, šai nozarei raksturīgs.
popārtisks Saistīts ar popārtu, tam raksturīgs.
radiotehnisks Saistīts ar radiotehniku (2), tai raksturīgs. Tāds, ar ko rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus.
retorisks Saistīts ar retoriku (2), tai raksturīgs. Tāds, kam trūkst pārdzīvojuma patiesuma, tāds, kas ir māksloti emocionāls, pacilāts.
sociālvēsturisks Saistīts ar sabiedrības šķiru, sociālo grupu, to pārstāvju dzīvi, attiecībām noteiktos vēsturiskos apstākļos.
patētisks Saistīts ar saviļņojošu, aizraujoši emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (mākslas darbā), tam raksturīgs. Tāds, kurā attēloti saviļņojoši, aizraujoši emocionāli pārdzīvojumi (par mākslas darbu, tā elementiem).
lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā), tam raksturīgs. Tāds, kurā attēloti sirsnīgi, maigi emocionāli pārdzīvojumi (par daiļdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā), tam raksturīgs. Tāds, kurā pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (par skaņdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā), tam raksturīgs. Tāds, kurā pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (par tēlotājas mākslas darbu).
traģisks Saistīts ar traģēdiju (1), tai raksturīgs. Tāds, kas attēlo ļoti asus konfliktus, smagus pārdzīvojumus, arī bojāeju.
ķīmisks Saistīts ar vielām un to savstarpējām pārvērtībām, tām raksturīgs. Tāds, kurā izmanto vielas un to savstarpējās pārvērtības.
transmisīvs Saistīts ar virzību, pāreju no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml., šādai virzībai, pārejai raksturīgs.
prātniecisks Saistīts ar vispārēja rakstura pārdomām, tām raksturīgs.
vivipārs Saistīts ar vivipāriju (1), tai raksturīgs.
vivipārs Saistīts ar vivipāriju (2), tai raksturīgs.
nosaitēt Saitējot (ko) apkārt, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
sāpes Sajūta, ko rada pārāk spēcīgu kairinātāju vai audu bojājuma izraisīto fizioloģisko norišu kopums.
Kā tad tā, arī kā tā? Saka brīnoties, pārsteigumā.
Kā tad tā (arī) kā tā? Saka brīnoties, pārsteigumā.
Kā tad tā, arī kā tā Saka brīnoties, pārsteigumā.
Ko nu vairs Saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
Ko (vien) sirds vēlas Saka par (kā) pārpilnību, plašu izvēli.
Galvā griežas Saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
Galvā griežas Saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
Kā no ķēdes norāvies (arī pasprucis) Saka par cilvēku, kas aiz pārmērīgas sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti.
Kā no ķēdes pasprucis (arī norāvies) Saka par cilvēku, kas aiz pārmērīgas sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti.
Skrien (retāk skraida) mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Skraida (biežāk skrien), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
(Kā) jēla ola Saka par cilvēku, kas ir pārmērīgi vārīgs, arī pārmērīgi jūtīgs.
(Kā) jēla ola Saka par cilvēku, kas ir pārmērīgi vārīgs, arī pārmērīgi jūtīgs.
(Kā) galvu saspiedis Saka par cilvēku, kas ko dara muļķīgi, arī pārgudri.
Mute (arī mēle) nestāv mierā, arī mute nestāv ciet Saka par cilvēku, kas pārāk daudz runā.
Kāja paslīd (retāk slīd) Saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas.
Kāja paslīd Saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas.
Kāja slīd (biežāk paslīd) Saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas.
Krīt (kā kaķis) uz kājām Saka par cilvēku, kas pārvar grūtības.
Karstas putras strēbējs Saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
Karstas putras strēbējs Saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
Karstas putras strēbējs Saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
Kā uz mutes (arī muti) sists (arī pasists) Saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
Kā uz mutes (arī muti) pasists Saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
Kā uz mutes (arī muti) sists Saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu.
Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu. Saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu. Saka par priekšmetu, kurā ir pārāk liela krāsu dažādība.
Kā pīle uz ledus Saka par cilvēku, kuram ir nedroša, gāzelīga gaita. Saka par cilvēku, kura rīcība, uzvedība ir nedroša, nepārliecinoša.
Neticīgais Toms Saka par cilvēku, kuru grūti pārliecināt (par ko), pierunāt ticēt (kam).
Pazīstams (arī vecs) numurs Saka par darbību, rīcību, kas neizraisa gaidīto pārsteigumu, izbrīnu.
Pazīstams (arī vecs) numurs Saka par darbību, rīcību, kas neizraisa gaidīto pārsteigumu, izbrīnu.
Vecs (arī pazīstams) numurs Saka par darbību, rīcību, kas neizraisa gaidīto pārsteigumu, izbrīnu.
Kungs kas kungs Saka par grezni, dārgi, moderni, arī pārspīlēti ģērbušos vīrieti.
Acis deg (arī svilst) Saka par iekaisušām acīm. Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
Nasta (arī kā nasta) spiež plecus Saka par ilgstošām, nepārvaramām grūtībām.
(Kā) nasta spiež plecus Saka par ilgstošām, nepārvaramām grūtībām.
(Kā) nasta spiež plecus Saka par ilgstošām, nepārvaramām grūtībām.
Nospiež kā akmens, arī guļ kā akmens (arī slogs) uz sirds Saka par ilgstošiem, nomācošiem pārdzīvojumiem.
Kā aizdzelts Saka par kāda satraucoša pārdzīvojuma (dusmu, izbaiļu u. tml.) izraisītu strauju reakciju.
Kā salmu uguns Saka par ko ātri pārejošu.
Kaut kas traks, arī vai traks Saka par ko ļoti iedarbīgu, ietekmīgu, arī pārsteidzošu.
Tavu (arī to) brīnumu! Saka par ko ļoti neparastu, dīvainu, kas rada lielu pārsteigumu.
(Ar) baltiem diegiem šūts (retāk sadiegts) Saka par ko nepārliecinošu, neticamu.
Ar baltiem diegiem sadiegts (biežāk sašūts) Saka par ko nepārliecinošu, neticamu.
Ar baltiem diegiem sašūts (retāk sadiegts) Saka par ko nepārliecinošu, neticamu.
(Ar) baltiem diegiem šūts (retāk sadiegts) Saka par ko nepārliecinošu, neticamu.
(Ar) baltiem diegiem šūts (retāk sadiegts) Saka par ko nepārliecinošu, neticamu.
Dieva darbi Saka par ko pārsteidzošu, arī neticamu.
Dieva darbi Saka par ko pārsteidzošu, arī neticamu.
Tas tik(ai) ir numurs Saka par ko tādu (parasti darbību, rīcību), kas izraisa pārsteigumu, izbrīnu.
Kā ar cirvi pa pieri Saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti pārsteidz.
Katrs bērns māk (arī zina, prot, var pateikt u. tml.) Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
Katrs bērns var (arī māk, prot, zina) pateikt Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
Katrs bērns prot (arī māk, zina, var pateikt u. tml.) Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
Katrs bērns zina (arī prot, māk, var pateikt u. tml.) Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
Katrs bērns var (arī prot, māk, zina) pateik Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
Katrs bērns zina (arī prot, māk, var pateikt) Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
Nav noslēpums Saka par ko vispārzināmu.
(Tur jau) pat akmeņiem (arī akmenim) jābrēc Saka par lielu netaisnību, pārestībām.
(Tur jau) pat akmeņiem (arī akmenim) jābrēc Saka par lielu netaisnību, pārestībām.
Kā caur sienu (arī žogu) izrauts (arī izvilkts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
Kā caur sienu (arī žogu) izvilkts (arī izrauts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
Kā caur sienu (arī žogu) izrauts (arī izvilkts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
Kā caur žogu (arī sienu) izrauts (arī izvilkts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
Zilā pirmdiena Saka par nākamo dienu pēc pārmērīgas alkohola lietošanas.
Zilā pirmdiena Saka par nākamo dienu pēc pārmērīgas alkoholisko dzērienu lietošanas.
Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
Nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt Saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku.
Nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt Saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku.
Nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt Saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku.
Putraims putraimu dzenā Saka par pārāk ūdeņainu viru.
Putraims putraimu dzenā Saka par pārāk ūdeņainu zupu.
Kā nazis (arī naža asmens, duncis) sirdī (arī krūtīs), arī kā naža (arī dunča) dūriens (sirdī) Saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
Kā nazis (arī duncis) mugurā, arī kā naža (arī dunča) dūriens mugurā Saka par pēkšņu, sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu, ko izraisījusi nodevīga rīcība.
Kā nazis (arī duncis) mugurā, arī kā naža (arī dunča) dūriens mugurā Saka par pēkšņu, sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu, ko izraisījusi nodevīga rīcība.
Zaļš (arī zils un zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
Zils un zaļš (arī zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
Zils un zaļš (arī raibs) griežas (arī metas) gar (arī priekš) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Zils un zaļš (arī raibs) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Zils un zaļš (arī raibs) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Raibs (arī zils un zaļš) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm, arī acu priekšā Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Acis deg (arī svilst) Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
Kā aizdurts Saka par spēju pārdzīvojumu, ciešanu satriekta cilvēka reakciju.
Liela sirds Saka par stūrgalvīgu cilvēku. Saka par cilvēku, kas neizrāda savu aizvainojumu, pārdzīvojumu.
Palikt apakšā Saka par tādu, kas ir citam pakļauts, cita pārspēts.
Palikt apakšā Saka par tādu, kas ir citam pakļauts, cita pārspēts.
Kā nopērts suns (arī kucēns) Saka par tādu, kas pārdzīvo kaunu, nožēlu.
Likteņa pirksts Saka par to, kas ir noticis it kā pārdabisku spēku ietekmē.
Likteņa pirksts Saka par to, kas ir noticis it kā pārdabisku spēku ietekme. Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām. Saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu.
Iziet kā nazis caur sirdi Saka par to, kas pēkšņi izraisa sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtina.
Iet pār galvu pareti Saka par to, ko viegli pārdzīvo, neievēro.
Iet pār galvu Saka par to, ko viegli pārdzīvo, neievēro.
Pirmā dzirdēšana Saka parasti pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu.
(Par) ko tad tā, arī kāpēc tad tā? Saka, izbrīnā, pārsteigumā jautājot par (darbības, norises) cēloni vai nolūku.
Kas to būtu domājis! Saka, izsaucas, paužot pārsteigumu, izbrīnu.
Vezums nekust (ne) no vietas (arī stāv uz vietas) Saka, ja (kādā norisē, apstākļos) nav gaidīto labvēlīgo pārmaiņu.
Vezums nekust (ne) no vietas (arī stāv uz vietas) Saka, ja (kādā norisē, apstākļos) nav gaidīto labvēlīgo pārmaiņu.
Acis (vai) izsprāgst (arī sprāgst, lec, kāpj) no pieres (retāk dobuļiem) ārā (arī laukā) Saka, ja (kādam) no pārsteiguma, izbrīna, skaudības u. tml. acu izteiksme saspringst.
Rokā nedreb (arī nenodreb) Saka, ja (kāds) jūtas ne drošs, bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību. Saka, ja roka satraukumā nenotrīc.
Otrā jaunība Saka, ja (kas, piemēram, sporta, tehnikas nozare) otrreiz pārdzīvo savu uzplaukumu, tiek atjaunots.
Otrā jaunība Saka, ja (kas, piemēram, sporta, tehnikas nozare) otrreiz pārdzīvo savu uzplaukumu, tiek atjaunots.
(Nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) Saka, ja (no kā) vairs nekas nav palicis pāri.
Sirds (no)tirpst Saka, ja (pēkšņi) pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums.
Raibas acis Saka, ja acis ir nogurušas, pārpūlētas.
Raibas acis Saka, ja acis ir nogurušas, pārpūlētas.
Galva griežas apkārt (arī riņķī) Saka, ja aiz pārdzīvojuma zūd spēja sakarīgi domāt.
Griežas kā vāvere ritenī Saka, ja atrodas nepārtrauktā kustībā, darbībā (parasti bezjēdzīgā).
Sirds lūst Saka, ja cilvēkam ir ļoti smagi pārdzīvojumi.
Nervi uzdod (arī netur) Saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
Nervi netur (arī uzdod) Saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
Nervi uzdod (arī netur) Saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
Liela sirds Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs. Saka, ja cilvēks neizrāda savu aizvainojumu, pārdzīvojumu.
Pārpilna sirds (ar ko, kā) Saka, ja cilvēks izjūt pārāk spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgā tā varā.
Pārpilna sirds Saka, ja cilvēku pārāk nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
Sirds pielīst Saka, ja cilvēku pārņem pozitīvas, retāk negatīvas, jūtas.
Sirds metas viegla, arī metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi Saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
Metas priecīgi (arī viegli) ap sirdi, arī sirds metas viegla Saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
Metas priecīgi (arī viegli) ap sirdi, arī sirds metas viegla Saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
Metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi, arī sirds metas viegla Saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
Dieva vārds Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu.
Dieva vārds Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu.
Goda vārds Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu. Patiesi.
Goda vārds Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu. Patiesi.
Nav (ne) degunu (lāgā) apsildījis, arī nav paspējis (ne) degunu (lāgā) apsildīt Saka, ja ir bijis (kur) pārāk īsu laika sprīdi.
Nav paspējis (ne) degunu (lāgā) apsildīt Saka, ja ir bijis (kur) pārāk īsu laika sprīdi.
Guļ (arī gulstas) (kā akmens, slogs u. tml.) uz sirds Saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi.
Gulstas (arī guļ) (kā akmens, slogs u. tml.) uz sirds Saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi.
Guļ (arī gulstas) (kā) (akmens, slogs u. tml.) uz sirds Saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi.
Guļ (arī gulstas) (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds Saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi.
Uzgulstas (arī uzguļas) (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds (arī sirdij) Saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi.
Mati ceļas (arī slienas) stāvu(s) Saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
Mati slienas (arī ceļas) stāvu(s) Saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
Mati ceļas (arī slienas) stāvus, (retāk stāvu) Saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
Mati ceļas (arī slienas) stāvu(s) Saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
Mute atplešas Saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns.
Mute atplešas Saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns.
Skaties (arī klausies) un brīnies Saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns.
Sirds lūst Saka, ja ir ļoti smagi pārdzīvojumi.
Sirds (vai) plīst pušu Saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
Sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu) Saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
Sirds (vai) trūkst (biežāk plīst) (pušu) Saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
Sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) Saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
Sirdsapziņa tirda (arī moka, urda u. tml.) Saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
Sirdsapziņa urda (arī moka, tirda u. tml.) Saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
(Visi) gali ūdenī Saka, ja ir noslēptas pārkāpuma, nozieguma pēdas.
(Visi) gali ūdenī Saka, ja ir noslēptas pārkāpuma, nozieguma pēdas.
Visi gali ūdenī Saka, ja ir noslēptas pārkāpuma, nozieguma pēdas.
Galva griežas apkārt (arī riņķī) Saka, ja ir pārāk daudz pienākumu, uzdevumu, rūpju.
Kur (nu) paliks Saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks.
Nekur nepaliks Saka, ja ir pārliecība, ka kas nezudīs, arī piepildīsies, notiks. Saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks.
Darīts! arī Lieta darīta! Saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts.
Lieta darīta Saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts.
Sirds (ir) nemierīga, arī prāts (ir) nemierīgs Saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
Prāts (ir) nemierīgs, arī sirds (ir) nemierīga Saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
Nemierīga sirds, arī nemierīgs prāts, arī nemierīgi ap sirdi Saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
Sirds smaga kā akmens (retāk galoda) Saka, ja ir pārņēmusi grūtsirdība.
Netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai (arī vien) putna piena Saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem).
Netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai (arī vien) putna piena Saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem).
Netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai putna piena, arī putna piena vien trūkst Saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem).
Sirds noasiņo (biežāk asiņo) Saka, ja ir smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, ciešanas.
Sirds asiņo Saka, ja ir smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, ciešanas.
Sirds asiņo (retāk noasiņo) Saka, ja ir smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, ciešanas.
Spiežas kaklā (arī rīklē) Saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
Melns (arī zaļš un zils, zaļš, raibs) nogriežas gar acīm Saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Zaļš un zils (arī zaļš, melns, raibs) nogriežas gar acīm Saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu) Saka, ja it ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
Sirds kāpj (tīri vai) pa kaklu (biežāk pa muti) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) laukā (arī ārā) Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā) Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds kāpj tīri vai pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā) Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Pārpilna sirds (ar ko, kā) Saka, ja izjūt pārāk spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgi tā varā.
Sirds nosāp (arī nosāpas) Saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
Sirds nosāpas (arī nosāp) Saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
Sirds apsāpas (arī nosāp, nosāpas) Saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
Iet pār galvu pareti Saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas.
Iet pār galvu Saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas.
Dzīvs zemē neielīdīsi Saka, ja jāsamierinās ar ko vai kas jāpārvar.
Dzīvs zemē neielīdīsi Saka, ja jāsamierinās ar ko vai kas jāpārvar.
Sirds apsāpas Saka, ja jūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
Ledus sāk kustēties (arī sakustējies) Saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti pārvarot grūtības).
Ledus sakustējies (arī sāk kustēties) Saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti pārvarot grūtības).
Ledus sāk kustēties Saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti, pārvarot grūtības).
Ledus sakustējies (arī sāk kustēties) Saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti, pārvarot grūtības).
Stipri (arī spēcīgi) rūkts (lauva) Saka, ja kāda izteikumā ir pārspīlējums.
Spēcīgi (arī stipri) rūkts (lauva) Saka, ja kāda izteikumā ir pārspīlējums.
Stipri (arī spēcīgi) rūkts (lauva) Saka, ja kāda izteikumā ir pārspīlējums.
Velns (arī nelabais) dīda Saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
(Pats) nelabais (arī velns) dīda Saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
Velns (arī nelabais) dīda Saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
Ausis kust Saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
Melo, ka ausis kust (arī kustas) Saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
Ausis kust Saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
Acis (arī skatiens) pārskrien Saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
Skatiens (arī acis) pārskrien Saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
(Kāda) lapsene (arī blusa, muša) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs. Saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
(Kāda) muša (arī blusa, lapsene) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs. Saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
Kā zibens (spēriena) ķerts Saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts.
Sirds kvēlo Saka, ja kāds ir spēcīga pārdzīvojuma pārņemts.
Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
Sirds pārplīst Saka, ja kāds pārāk pārdzīvo, parasti ko negatīvu (piemēram, bēdas).
Sirds pārplīst Saka, ja kāds pārāk pārdzīvo, parasti ko negatīvu (piemēram, bēdas).
Ausis svilst Saka, ja kāds pārmērīgi daudz, nekaunīgi melo.
Ausis svilst Saka, ja kāds pārmērīgi daudz, nekaunīgi melo.
Maska nokrīt Saka, ja kāds pārstāj izlikties, slēpt savu būtību.
Maska nokrīt Saka, ja kāds pārstāj izlikties, slēpt savu būtību.
Naudas maks (kādam) rokās Saka, ja kāds pārzina naudas līdzekļus (ģimenē, saimniecībā).
Naudas maks (kādam) rokās Saka, ja kāds pārzina naudas līdzekļus (ģimenē, saimniecībā).
Naudas maks (kādam) rokās Saka, ja kāds pārzina naudas līdzekļus (ģimenē, saimniecībā).
Kā pārņemts Saka, ja kāds saspringtu domu, jūtu, pārdzīvojuma dēļ nepievērš uzmanību apkārtējam, savai rīcībai u. tml.
Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām Saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām Saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām Saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
Kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā. Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu ir pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas.
Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas.
Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
Sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
Tes (biežāk tēs) kaut vai mietu uz galvas, biežāk sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
Tēs (retāk tēs) kaut vai mietu uz galvas, biežāk sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
(Kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
Kā sātana (arī velna, nelabā) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
Kā velna (arī sātana, nelabā) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
Svaru kausi nosveras Saka, ja kas iegūst pārsvaru, kļūst par galveno.
Svaru kausi nosveras Saka, ja kas iegūst pārsvaru, kļūst par galveno.
Svaru kausi nosveras Saka, ja kas iegūst pārsvaru, kļūst par galveno.
Kā nebijis Saka, ja kas ir pārdzīvots, sajusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
Pienāk (kam) gals Saka, ja kas izbeidzas vai pārstāj eksistēt.
Iet caur sirdi Saka, ja kas izraisa pārdzīvojumus, satrauc.
Sirds (vai) pamirst Saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
Sirds (vai) pamirst (arī stājas) Saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
Sirds (vai) stājas (arī pamirst) Saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
(Ie)dur kā ar iesmu, arī (sāpes) kā iesms (ie)duras Saka, ja kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
Sāpe(s) kā iesms (ie)duras, arī (ie)dur kā ar iesmu Saka, ja kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
Kā nebijis Saka, ja kas pārdzīvots, sajusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
Kā (sētin) apsēts Saka, ja kas pārklāts ar ko lielā daudzumā.
Elpa aizraujas (retāk aizsitas) Saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj.
Elpa aizsitas (biežāk aizraujas) Saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj.
Dvaša (biežāk elpa) aizraujas (retāk aizsitas) Saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj.
Elpa (retāk dvaša) aizraujas (retāk aizsitas) Saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj.
Kā ar āmuru (arī cirvi, mietu, bomi) pa pieri Saka, ja kas pēkšņi, negaidīti pārsteidz, ja ko pēkšņi, negaidīti aptver, saprot.
Tie paši vēži citā kulītē Saka, ja kas, parasti negatīvs, tiek pārveidots tikai ārēji, tā būtību nemainot.
Nelabums apskrien ap sirdi Saka, ja kļūst nelabi. Saka, ja pārņem spējš aizvainojums, sarūgtinājums, arī dusmas, sašutums (par ko).
Sirds iesāpas Saka, ja ko īsu brīdi sāpīgi pārdzīvo, ja kļūst kā žēl.
Strīpa (arī svītra) pāri Saka, ja ko izbeidz, kas izbeidzas, arī tiek pārtraukts.
Svītra (arī strīpa) pāri Saka, ja ko izbeidz, kas izbeidzas, arī tiek pārtraukts.
Sirds saka Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
Sirds saka Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
Sirds teic (arī saka) Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī, ja ir kāda priekšnojauta.
Sirds (vai) kūst Saka, ja ko ļoti pārdzīvo.
Sirds (vai) kūst Saka, ja ko ļoti pārdzīvo.
Pulkstenis skrien Saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
Pulkstenis steidzas (biežāk skrien) Saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
Pilna sirds Saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi. Saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
Pilna sirds Saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi. Saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
Sirds saspiežas Saka, ja ļoti smagi pārdzīvo ko.
Sirds saspiežas Saka, ja ļoti smagi pārdzīvo ko.
Mīkla izkāpj Saka, ja mīkla rūgstot plūst pāri trauka malām.
Mīkla izkāpj Saka, ja mīkla rūgstot plūst pāri trauka malām.
Nedot ne pieci Saka, ja nav drošas pārliecības par ko.
Rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
Plēsties (arī kauties, rauties, sisties) ar darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
Rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
Sisties (arī kauties, rauties, plēsties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
Kā iztukšots Saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
(Nav) ne miņas Saka, ja no kā vairs nekas nav palicis pāri.
(Nav) ne zīmes Saka, ja no kā vairs nekas nav palicis pāri.
Rokas nolaižas Saka, ja pakļaujas nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāj aktīvi darboties.
Rokas nolaižas (retāk atkrīt) Saka, ja pakļaujas nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāj aktīvi darboties.
Mute paliek vaļā, arī palikt ar vaļēju (arī vaļā) muti Saka, ja par ko ir liels pārsteigums, izbrīns.
Mute paliek vaļā, arī palikt ar vaļā (arī vaļēju) muti Saka, ja par ko ir liels pārsteigums, izbrīns.
Palikt ar vaļēju (arī vaļā) muti Saka, ja par ko ir liels pārsteigums, izbrīns.
Pārpilna sirds Saka, ja pārāk nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
(Sa)metas kauns Saka, ja pārdzīvo kauna jūtas. Saka, ja pārdzīvo mulsumu, neērtības izjūtu.
Sirds pilna līdz malām Saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
Sirds pilna līdz malām Saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
Sirds pilna līdz malām Saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
Smacē kauns Saka, ja pārdzīvo ļoti spēcīgas kauna jūtas. Saka, ja piedzīvo lielu apkaunojumu.
Izdegusi dvēsele Saka, ja pārdzīvojumos zudusi spēja dziļi izjust.
Izdegusi dvēsele Saka, ja pārdzīvojumos zudusi spēja dziļi izjust.
Sirds (sa)stingst Saka, ja pārņem (ļoti lielas) bailes.
Asinis (sa)stingst (dzīslās) Saka, ja pārņem bailes, šausmas.
Asinis sastingst (dzīslās) Saka, ja pārņem bailes, šausmas.
Asinis stingst (dzīslās) Saka, ja pārņem bailes, šausmas.
Sirds stingst Saka, ja pārņem bailes.
Iekšas vārās Saka, ja pārņem dusmas, sašutums.
Asinis kūsā Saka, ja pārņem kaislības.
Asinis kūsā Saka, ja pārņem kaislības.
Sirds (arī iekšas) vārās, arī sirdī (arī iekšā) vārās Saka, ja pārņem lielas dusmas, sašutums.
Iekšā viss vārās Saka, ja pārņem lielas dusmas, sašutums.
Sirds vārās, arī sirdi (arī iekšā) vārās Saka, ja pārņem lielas dusmas.
Sirds sastingst Saka, ja pārņem ļoti lielas bailes.
Sirds tirpst Saka, ja pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums.
(Iekšas) kāpj uz augšu Saka, ja pārņem nelabuma sajūta.
Asinis vārās Saka, ja pārņem niknums.
Asinis vārās Saka, ja pārņem niknums.
Sirds pielīst Saka, ja pārņem pozitīvas, retāk negatīvas, jūtas.
Dūša (arī sirds, žults) apskrienas (arī aptekas) Saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
Sirds (arī dūša, žults) apskrienas (arī aptekas) Saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
Sirds (arī dūša, žults) aptekas (arī apskrienas) Saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
Sirds (arī dūša, žults) apskrienas (arī aptekas, apskrien) Saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
Žults (arī dūša, sirds) apskrienas (arī aptekas) Saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
Sirds kūsā Saka, ja pārņem spēcīgs emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
Sirds kūsā Saka, ja pārņem spēcīgs emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
Sirds deg (arī kvēlo, karst) Saka, ja pārņem spēcīgs pārdzīvojums.
Sirds smaga kā galoda (biežāk akmens) Saka, ja pārņēmusi grūtsirdība.
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (no sirds, arī no krūtīm) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no krūtīm (arī no sirds) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Nokrīt (arī noveļas) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no pleciem (arī no sirds, no krūtīm) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no sirds (arī no krūtīm, no pleciem) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā slogs (arī akmens) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Kā (čūskas, arī odzes, vēja) dzelts Saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.).
Kā odzes (arī čūskas, vēja) dzelts Saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.).
Kā vēja (arī čūskas, odzes) dzelts Saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.).
Kumoss (arī ēdiens) aizspiežas (arī aizspriežas) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) aizspriežas (arī aizspiežas) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) iespiežas (arī iespriežas, iesprūst) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) iesprūst (arī iespiežas, iespriežas) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) spriežas (arī sprūst) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) sprūst (arī spriežas) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) rīklē (arī kaklā) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (arī aiz pārdzīvojuma).
Sirds nošļūk (zemu, arī uz leju) Saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
Sirds nošļūk (zemu, arī uz leju) Saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
Sirds nošļūk zemu (arī uz leju) Saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
Notirpst sirds Saka, ja pēkšņi pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums.
Pulkstenis skrien Saka, ja pulkstenis ir ātrs. Saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
Rekords krīt Saka, ja rekords (kādā sporta veidā) tiek pārspēts.
Rekords krīt Saka, ja rekords (kādā sporta veidā) tiek pārspēts.
Galva griežas (apkārt, arī riņķī) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
Galva griežas (apkārt, arī riņķī) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
Galva griežas (arī iet) riņķī (arī apkārt) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
Galva noskaidrojas Saka, ja rodas labākas spējas uztvert, domāt (pēc pārdzīvojuma, reibuma).
Kamols (arī rūgts kumoss, rūgtums) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Kamols (arī rūgts kumoss, arī rūgtums) kāpj (arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) metas (arī kāpj) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Rūgts kumoss (arī rūgtums, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Rūgtums (arī rūgts kumoss, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Kamols iemetas kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pretīguma pret ko, arī aiz pārdzīvojuma).
Sirds sažņaudzas Saka, ja rodas spiediena sajūta sirdī (piemēram, no pārdzīvojuma).
Sirds sažņaudzas Saka, ja rodas spiediena sajūta sirdī (piemēram, no pārdzīvojuma).
Ja nemaldos Saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesību.
Ja neviļos Saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesumu.
Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
Sirds (pār)met kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
Sirds met kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
Sirds pārmet kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
Sirds met (arī apmet, pārmet) kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
Aizžņaugt (biežāk sažņaugt) sirdi Saka, ja spēcīga pārdzīvojuma (žēluma, dusmu) rezultātā izjūt it kā sirdsdarbības pārtraukumu.
Galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, arī galvassāpes.
Galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
Galva (arī galvā, pa galvu) dun (arī dūc) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
Galva (arī galvā, pa galvu) rūc (arī dūc, dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
Ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma gadījumos).
Ausīs (arī ausis) dūc (arī džinkst, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai specīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) rūc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis, galva) šņāc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, rūc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) zvana (arī džinkst, dūc, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) žvinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Zaļš gar acīm noskrien Saka, ja uz brīdi rodas redzes traucējums pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Acis reibst Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma iedarbībā).
Acis noreibst (arī apreibst) Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma iedarbībā).
Acis apreibst Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē).
Acis apreibst Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē).
Kā paralizēts Saka, ja uz laiku kļūst nekustīgs, sastingst (no spēcīga pārdzīvojuma).
(Pacietības) mērs ir pilns Saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
Pacietības mērs ir pilns Saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
Mērs ir pilns Saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
Pacietības mērs ir pilns Saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
Kumoss stājas kaklā Saka, ja var ieēst, norīt ar lielām grūtībām (parasti aiz pārdzīvojuma).
Visam beigas Saka, ja viss ir zaudēts. Saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
Visam beigas Saka, ja viss ir zaudēts. Saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
Sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm Saka, ja, parasti pēkšņi, rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
Sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm Saka, ja, parasti pēkšņi, rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
Ausīs (arī ausis) dun (arī džinkst, zvana, dūc, šalc, rūc, šņāc) Saka, ka šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ak tā (arī ak jā, ak nē) Saka, kad dzirdētais pārsteidz, izbrīna (kādu).
Soli pa solim Saka, norādot uz nepārtrauktu virzību.
(Nu), ko (tu) neteiksi (arī teiksi) Saka, paužot pārsteigumu, izbrīnu (piemēram, par kāda rīcību, izturēšanos).
telegrāfs Sakām veids tekstu vai nekustīgu attēlu pārraidei, parasti, izmantojot kodu. Telegrāfa sakari.
komunikācija Sakari, sakaru sistēma (kādu signālu pārraidei). Vadi, vadu sistēma (elektriskās strāvas, ūdens, gāzes pārvadei, kanalizācijai). Satiksmes ceļi.
telefonists Sakarnieks, kas iekārto un pārrauga telefona līnijas.
Pasta rati Sakaru iestāžu pajūgs regulārai pasta un pasažieru pārvadāšanai.
saglaust Sakļaut (spārnus) - parasti par putniem, kukaiņiem.
sakne Sakņaugu saknes, to pārveidnes, retāk lapas, augli.
piespiesties Sakopojot spēkus, enerģiju, pārvarot nevēlēšanos u. tml., piespiest sevi paveikt, padarīt (ko).
turēties Sakopojot spēkus, pārvarēt grūtības. Nepadoties grūtībām, šķēršļiem.
saturēties Sakopot spēkus, enerģiju, lai (ko) izturētu, pārvarētu.
iemēģināt Sākot lietot, pārbaudīt piemērotību, derīgumu. Izmēģināt.
iemēģināt Sākot veikt (kādu darbību), pārbaudīt veiksmi.
dagerotipija Sākotnējais fotografēšanas paņēmiens, ar kuru attēlu ieguva uz plates, kas pārklāta ar sudraba jodīdu.
uzņemt Sākt (parasti kāda veida, kustību, virzību), arī ejot, skrienot u. tml. virzoties, pārvietojoties kāpināt (ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
krist Sākt bārt, rāt (kādu), sākt pārmest (kādam).
Pāriet no vārdiem pie darbiem Sākt darīt ko (pēc runāšanas, pārrunām u. tml.).
Noraut pienu Sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem).
Noraut (arī apraut) pienu Sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem).
iemīlēt Sākt pārdzīvot mīlas jūtas.
Pārņemt savās rokās Sākt pārvaldīt, vadīt (ko).
sisties Sākt pēkšņi, strauji pārvietoties (kādā virzienā). Pēkšņi, strauji mainīt pārvietošanās virzienu.
krist Sākt runāt, pārtraucot citu runātāju.
Šauties starpā Sākt runāt, pārtraucot citu runātāju.
Krist vidū (arī starpā) Sākt runāt, pārtraucot citu runātāju.
Krist starpā (arī vidū) Sākt runāt, pārtraucot, citu runātāju.
Pieņemt delegāciju Sākt sarunas ar savas valsts vai ārvalsts sabiedrības pārstāvjiem vai ārvalsta diplomātiem.
saņemt Sākt strauji pārņemt (kādu) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
uzņemt Sākt vadīt, pārvaldīt (piemēram, saimniecību).
satvert Sākt, parasti pēkšņi, iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) virzās, pārvietojas (parasti par straumi, vēju).
sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, pārvietoties, virzīties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
sabangoties Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi izpausties, arī tikt pakļautam pēkšņām pārmaiņām (par pārdzīvojumu).
piesalt Salā pārklāties (ar ledus gabaliņiem) lielākā daudzumā - piemēram, par bārdu, ūsām.
aizsalt Salā pārklāties ar ledus kārtu (par ūdeni). _imperf._ Salt ciet.
kolrābis Salcietīgs divgadīgs krustziežu dzimtas dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā.
glazūra Salda masa, ar kuru pārklāj konditorejas izstrādājumus.
refrižerators Saldēšanas iekārtas daļa, kurā, šķidrumam iztvaikojot, rodas zema temperatūra. Saldēšanas iekārta (parasti pārvietojama).
medus Salds, aromātisks vielu maisījums, ko no ziedu nektāra pārstrādā bites, lapsenes.
saldējums Salds, uzputots un sasaldēts pārtikas produkts, ko gatavo no piena, krējuma vai no augļu sulām vai biezeņiem (ar piedevām).
retināt Salikt (iespiežamo vārdu) tā, lai starp (tā) burtiem būtu lielāks attālums nekā parasti un lai (tas) atšķirtos no pārējā teksta.
sakrustot Salikt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
izšalkt Salkt un pārstāt šalkt.
izsālīt Sālot panākt, ka rodas vēlamā sāls koncentrācija (pārtikas produktā).
izsālīties Sāloties iegūt vēlamo sāls koncentrāciju (par pārtikas produktu).
deputāts Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi.
pušķojums Samākslojums, pārspīlējums, arī izskaistinājums (piemēram, daiļdarbā).
aizēnot Samazināt (kā) nozīmi (par faktu, notikumu, pārdzīvojumu).
pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību).
pierimt Samazināties intensitātē vai pārstāt, parasti uz neilgu laiku (par parādībām dabā). Kļūt tādam, kurā kāda parādība dabā samazinās intensitātē vai pārstāj, parasti uz neilgu laiku.
platforma Samērā bieza, izturīga (parasti nostiprināta un paaugstināta) konstrukcija ar platņveida virsmu (kā) balstīšanai, pārvietošanai u. tml.
sega Samērā biezs guļasvietas piederums, ko izmanto ķermeņa pārklāšanai, apsegšanai.
pārgāze Samērā liela šķidruma daudzuma strauja virzīšanās (pāri kam, pār ko).
paaugsts Samērā liels, ievērojams (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma). Tāds, kas samērā daudz pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
pārkrist Samērā nedaudz brīvi nokarāties ar nepieguļošo daļu pāri pieguļošajai daļai (par apģērba gabalu, tā daļu).
starpbrīdis Samērā neilgs pārtraukums (darbībā, norisē u. tml.). Arī starplaiks.
referāts Samērā plaša publiska runa, arī tās rakstveida teksts (apspriedēs, sanāksmēs, konferencēs, kongresos u. tml.), kurā, parasti koncentrētā veidā, ietverti faktu, darbības, notikumu analīzes rezultāti, vispārinājumi, ieteikumi, prognozes.
josla Samērā šaura (organisma) daļa, kas atšķiras no pārējām daļām.
josla Samērā šaura, parasti garena (virsmas, priekšmeta) daļa, kas (piemēram, ar krāsu, formu) atšķiras no pārējām daļām.
salabt Samierināties, pārtraukt naidoties vienam ar otru, citam ar citu (pēc ķildas, domstarpībām u. tml.). Atjaunot iepriekšējās labās, vēlamās attiecības.
konference Sanāksme, sapulce, apspriede, kurā piedalās politiski delegāti, sabiedriski darbinieki, zinātnieki vai kādu profesiju pārstāvji kādu jautājumu apspriešanai, izskatīšanai, diskutēšanai un attiecīgu lēmumu pieņemšanai.
salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
karantīna Sanitārijas punkts personu, transportlīdzekļu, preču u. tml. pārbaudei, kuri ienāk no kāda, parasti epidēmijas skarta, apgabala.
nosanēt Sanot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
flīģelis Sānu korpuss, spārns (celtnei).
Uz nomaksu Saņemot maksu pa daļām (pārdot, dot).
pieņemt Saņemt (ko) uzglabāšanai, pārsūtīšanai, pārstrādāšanai u. tml.
pārkreditēties Saņemt pārāk lielu kredītu, ko nespēj atmaksāt.
izciest Saņemt, pārdzīvot (sodu). Būt, atrasties piespriestā soda režīmā.
Ņemt sevi rokās (retāk rokā) Saņemties, lai ko pārvarētu sevī.
aplecināt Sapārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu (lai mātīti apaugļotu).
nosāpēt Sāpēt (visu laikposmu) un pārstāt sāpēt.
vaina Sāpīgas izjūtas, negatīvs pārdzīvojums.
gauds Sāpīgs (par pārdzīvojumu).
sarūgtinājums Sāpīgs pārdzīvojums, ko izraisa pārestība, nepatiesi pārmetumi, arī vilšanās, neveiksme.
sagremot Saprast (parasti pamatīgi pārdomājot, iedziļinoties).
zināt Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko). Arī apzināties (ko).
sapropelīts Sapropelis (parasti sacietējis), kura saturā pārsvarā ir minerālvielas.
sacīkstes Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieka spēju pārbaude un salīdzināšana.
sacensība Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana.
sacīkstes Sarīkojums, pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana; sacensība (3).
sacensība Sarīkojums, pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēļu pārbaude un salīdzināšana.
regtaims Sarīkojumu pāru deja 4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
fokstrots Sarīkojumu pāru deja 4/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
kontrdeja Sarīkojumu pāru deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim.
smilšlapsene Sarkanmelns plēvspārņu kārtas kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās.
radiolārijas Sarkodīnu klases apakšklase (galvenokārt siltajās jūrās), kuras pārstāvjiem raksturīga centrālā kapsula, kas ietver kodolu un tā tuvumā esošo plazmu, sarežģīti veidots skelets un pavedienveida pseidopodijas. Šīs apakšklases dzīvnieki.
Vest sarunas Sarptautiskajās attiecībās - organizēt, veikt domu apmaiņu (ar kādas valsts pārstāvjiem) nolūkā panākt vienošanos.
Runāt dažādās valodās Sarunās nesaprast, pārprast vienam otru, citam citu.
Runāt dažādās valodās Sarunās nesaprast, pārprast vienam otru, citam citu.
savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nejauši, nepārdomāti.
auroties Sasaukties (brēcot, kaucot u. tml. vilinot vienam otru) - par dzīvniekiem pārošanās laikā.
Savilkt galus kopā, retāk savilkt galus ar galiem Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
Savilkt (arī dabūt) galus kopā Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
Sadabūt galus kopā Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
Savilkt (arī dabūt) galus kopā, retāk savilkt galus ar galiem Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
punktsazobe Saskare starp pārvadu elementiem vienā punktā.
saspiest Sasmalcināt, pārvērst, parasti pilnīgi, masā.
kokmasa Sasmalcināta koksne, ko izmanto papīra, kartona, celulozes, plātņu ražošanai, kā arī ķīmiskai pārstrādei.
gūt Sasniegt (psihisku stāvokli, kas saistās, piemēram, ar pozitīvām izjūtām, pozitīvu pārdzīvojumu). Rast (pārliecību, ierosmi u. tml.).
izlidot Sasniegt pēdējo attīstības stadiju un iesākt lidot (par spārnotiem kukaiņiem).
paklupt Sastopoties ar grūtībām, kļūdīties, pārstāt darboties, ko darīt un nespēt turpināt.
sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
pārtece Sašaurināta vieta, pa kuru ūdens pārtek no vienas ūdenstilpes citā.
izjukt Sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
sajukt Sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
šaržs Satīrisks vai humoristisks (kā) attēlojums (tēlotājas mākslas darbā), kurā ir izceltas, pārspīlētas (tā) raksturīgākās īpašības, pazīmes.
uztrūkties Satrūkstoties pacelties spārnos (parasti par putniem).
saburbēt Satūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām, ādu).
izdzist Satumst, pāriet vakarā (par dienu).
smacēt Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta. Šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Arī slāpēt (1).
likt Satverot ar rokām, turot rokās, celt, pārvietot gaisā un novietot (ko kur, uz kā, pie kā u. tml.).
noķert Satvert (ko tādu, kas kustas, pārvietojas). Notvert (1).
paņemt Satvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
saņemt Satvert (parasti ar roku), lai saturētu, pieturētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
saņemt Satvert, lai saturētu, arī pieturētu, lai novietotu, pārvietotu (par rokām, pirkstiem).
pārsaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
pustuksnesis Sausa, tuksnesīga dabas zona (bez meža), kas mērenajā, subtropu vai tropu joslā veido pāreju uz tuksnesi.
rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku (piemēram, lazdām, ciedriem). Šī augļa sēkla, kodols.
izsautēt Sautējot panākt, ka (pārtikas produkts, ēdiens) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pārsautēt Sautējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pašsavaldīšanās Sava psihiskā stāvokļa, tā izpausmes pārvarēšana.
iekarot Savaldzināt, ieinteresēt, piesaistīt sev, pārņemt savā varā (cilvēkus).
Pie sevis Savās domās, jūtās, pārdzīvojumos.
sevis Savās domās, uzskatos, pārdzīvojumos.
renegātisms Savas līdzšinējās, parasti politiskās, pārliecības noliegšana un pievienošanās šīs pārliecības pretiniekiem.
nožēla Savas vainas atzīšana un tās izraisītie sirdsapziņas pārmetumi.
kardānpārvads Savienojošu ierīču grupa griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darba laikā kustas.
izcirtējs Savienojumā «gaļas izcirtējs»: cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
lukturītis Savienojumā «kabatas lukturītis»: neliela pārnēsājama elektriskā apgaismošanas ierīce. Kabatas laterna.
kritizētājs Savienojumā «kritizētājs reālisms»: reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu kapitālistiskajās zemēs), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
laponoīds Savienojumā «laponoīdā rase». Eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases seno pārejas formu lokāls variants, kura pārstāvjiem (samiem) raksturīgs mazs augums, zema seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, ieliekts deguns.
lapsenīte Savienojumā «laputu lapsenītes»: plēvspārņu kārtas jātnieciņu virsdzimtas dzimta, pie kuras pieder sīki, tumši kukaiņi, kas parazitē laputis. Šīs dzimtas kukaiņi.
mongoloīds Savienojumā «mongoloīdā rase»: rase, kuras pārstāvjiem raksturīga plakana seja ar stipri izvirzītiem vaigu kauliem, tumsnēja, bieži dzeltenīga āda, taisni, cieti un tumši mati.
mušveida Savienojumā «mušveida divspārņi»: divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi (piemēram, dunduri, mušas), kam raksturīgi trīsposmu taustekļi.
negroīds Savienojumā «negroīdā rase»: lielās ekvatoriālās rases Āfrikas zars, arī rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas. An lielā ekvatoriālā rase.
odveida Savienojumā «odveida divspārņi»-, divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā gariem taustekļiem, kam ir vismaz seši gandrīz vienādi posmi. Šīs apakšārtas kukaiņi.
pārēm Savienojumā «pāri pārēm»: pārpārēm.
sālsstabs Savienojumā «pārvērst sālsstabā»: padarīt (kādu) nekustīgu (parasti par bailēm, pārsteigumu).
plekstveidīgs Savienojumā «plekstveidīgās zivis»: zivju kārta, kuras pieaugušajiem pārstāvjiem ir raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis, acu novietojums vienā galvas pusē un atšķirīga labās un kreisās ķermeņa puses krāsa (piemēram, plekste, akmeņplekste, limanda).
sapulce Savienojumā «satversmes sapulce»: vēlēts pārstāvības orgāns, parlamentāra iestāde, kuras galvenais uzdevums parasti ir konstitūcijas izstrāde.
septiņjūdžu Savienojumā «septiņjūdžu zābaki»: pasakās, teikās - zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties.
simtjūdžu Savienojumā «simtjūdžu zābaki»: pasakās, teikās - zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties. Septiņjūdžu.
spert Savienojumā «spert kāju»: pārvietojoties veidot soli (parasti kādā virzienā).
spert Savienojumā «spert soli», «spert soļus»: pārvietojoties veidot soli, soļus.
sālsstabs Savienojumā «stāv kā sālsstabs»: saka par (parasti aiz bailēm, pārsteiguma) nekustīgi stāvošu cilvēku.
piesēdētājs Savienojumā «tautas piesēdētājs». Ievēlēts padomju sabiedrības pārstāvis, kas piedalās tiesas sastāvā.
vilkšana Savienojumā «virves vilkšana»: sacensība, kurā viena komanda, velkot aiz virves, cenšas pārvilkt robežlīnijai otru komandu.
nobēdāt Savienojumā ar «bēda», «bēdas»: pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot bēdas.
atvilkt Savienojumā ar «elpu»: elpot. Ieelpot (bieži pēc kādu šķēršļu pārvarēšanas).
uzplēst Savienojumā ar «rēta», «brūce, «vaina» u. tml.: atgādinot ko, panākt, būt par cēloni, ka (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots) jāatceras, jāpārdzīvo vēlreiz.
kolorado Savienojumā ar «vabole»: vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem.
laist Savienojumā ar «vaļā»: pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā. Pārstājot (ko satvertu) turēt, atņemt, atbrīvot (parasti rokas no tā).
laisties Savienojumā ar «vaļā»: pārstāt turēties (pie kā).
arvien Savienojumā ar «vēl»: visu laiku, nepārtraukti. Joprojām.
pār- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz īpašības pastiprinājumu vai pārmēru.
visai Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
samērā Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu sniedzas pāri vidējai pakāpei, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
pār- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
augš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri (kam) vai (kā) augšējā daļā.
pilns Savienojumā ar mērvienības nosaukumu: tāds, kaš atbilst minētajai mērvienībai, skaitliskajam lielumam precīzi vai arī nedaudz pārsniedz to.
at- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības veikšanu līdz apnikumam, pārmēram.
no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību (parasti tuvu) gar (ko), garām (kam), retāk pār (ko), pāri (kam).
pār- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību pāri (kam), pār (ko).
aiz- Savienojumā ar verbu norāda uz pārspēšanu kādā darbībā.
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ar darbības objektu vai darbības subjektu (piemēram, ar to virsmām) notiek kāda pārmaiņa.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris, sasniedzot ļoti, arī pārāk augstu pakāpi, intensitāti.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko).
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts tiek pārspēts.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts tiek pārspēts.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts vai darbības subjekts tiek novietots, novietojas pāri (kam), pār (ko).
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas no iekšpuses pārklājas (ar ko).
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek pilnīgi vai daļēji pārklāts, pārklājas (ar ko).
sevišķs Savienojumā ar, parasti pārtikas, produkta nosaukumu, lieto, lai norādītu uz kādu produkta šķirni.
transmisija Savienojumos «mantošanas transmisija», «mantojuma transmisija»: mantošanas tiesību pāreja uz tādas personas mantiniekiem, kura ir mirusi pirms mantojuma atklāšanas.
pacelties Savienojumos «pacelties pāri», retāk «pacelties pār»: būt pārākam (par kādu, ko), pārspēt (kādu, ko). Būt pārsvarā (par ko citu).
pacelties Savienojumos «pacelties pāri», retāk «pacelties pār»: būt tādam, kas nepakļaujas (kādiem apstākļiem, ietekmēm u. tml.).
sālsstabs Savienojumos «pārvērsties sālsstabā», «pārvērsties par sālsstabu»: kļūt nekustīgam (parasti aiz bailēm, pārsteiguma).
viens Savienojumos «viens otru», «viens pēc otra», «viens pār otru», «viens par otru», «viens pie otra» u. tml.: lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
otrais Savienojumos «viens pēc otra», «viens pār otru», «viens par otru», «viens pie otra» u. tml. Lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
kardānsavienojums Savienojums kustības pārnešanai starp divām vārpstām, kuru asis krustojas.
tīrviela Savienojums vai ķīmiskais elements, kura daudzumā pārrēķina darbīgā elementa daudzumu mēslojumā, augsnē, augos.
sapārot Savienot, sasaistīt pa pāriem (piemēram, detaļas, vielu daļiņas). Izveidot (ko), savienojot divas detaļas, elementus u. tml.
kopoties Savienoties dzimumaktā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī pāroties (par dzīvniekiem).
Samesties (arī saiet) grīstē Savīties un samezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
Saiet (arī samesties) grīstē Savīties un samezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziļu).
sazināšanās Savstarpēja (piemēram, cilvēku, dzīvnieku, ierīču) mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
rēķins Savstarpēja neapmierinātība, savstarpējas pretenzijas, pārestības.
izskaidroties Savstarpējās pārrunās noskaidrot (ko), censties pierādīt savu viedokli, arī panākt savstarpēju saprašanos, vienošanos.
pārkrustoties Savstarpēji pārkrustot (2) vienam otru, citam citu.
gamma Savstarpēji saistītu pārdzīvojumu, to izpausmju kopums.
pārdoties Savtīgos nolūkos (parasti par materiāliem labumiem) nodot draugus, līdzcilvēkus, pāriet pretinieka pusē.
aizvēsturisks Savu laiku pārdzīvojis. Vecmodīgs.
pārzelt Sazeļot pārklāt, pāraugt (par augiem).
komunicēt Sazināšanās procesā nodot, pārraidīt (piemēram, informāciju, kādu saturu). Paziņot. Būt sakaros (ar kādu, ar ko).
komunikācija Sazināšanās. Informācijas pārraide.
hierarhija Secība no zemākā (amata, dienesta, sabiedriskā) stāvokļa līdz augstākajam. Secība, kādā zemākie resori ir pakļauti augstākajiem padotības un pārvaldes kārtībā.
gājiens Secīga norise (piemēram, psihiskiem procesiem). Secīga pārveidošanās (piemēram, parādībām sabiedrībā).
gājums Secīga norise (piemēram, psihiskiem procesiem). Secīga pārveidošanās (piemēram, parādībām sabiedrībā). Gājiens (7).
process Secīga stāvokļu maiņa (kā) attīstības gaitā. Ciešā sakarībā esošu attīstības stadiju nepārtraukta kustība.
apskats Secīgs pārskats.
kopsēde Sēde, kura piedalās vairāku vai daudzu, piemēram, iestāžu, organizāciju, pārstāvji.
apspriede Sēde, sanāksme, kurā ko apspriež, pārrunā.
apsegt Sedzot (ap ko, kam apkārt), pārklāt, apņemt.
pārsegt Sedzot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārsegt Sedzot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
sasegt Sedzot (ko), pārklāt (ar to), parasti pilnīgi.
nosegt Sedzot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
apsegt Sedzot pārklāt, apņemt (ar ko).
lapkoks Segsēklis ar pār koksnē jūsos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām. Lapu koks.
Skuju koks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un skujām. Skujkoks.
Skuju koks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un skujām. Skujkoks.
skujkoks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un skujām. Skuju koks.
Lapu koks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām. Lapkoks.
Lapu koks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām. Lapkoks.
ruberoīds Seguma, hidroizolācijas materiāls, kuru izgatavo, piesūcinot speciālu veltņu kartonu ar mīkstu naftas bitumenu un pārklājot to no vienas vai abām pusēm ar grūti kūstoša naftas bitumena kārtu.
Nodzerta seja Seja (piemēram, trula, satūkusi), kurā atspoguļojas pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana.
radiosekcija Sekcija (veikalā), kurā pārdod radioaparātus un radiodetaļas.
brasls Sekla vieta (pa kuru var pārbrist upi, strautu).
sēklvads Sēklinieka (2) kanāls, pa ko pārvietojas spermatozoīdi.
Nolikt (arī izturēt) pārbaudījumu (arī eksāmenu) Sekmīgi nokārtot pārbaudījumu (eksāmenu).
panākt Sekojot (kam tādam, kas pārvietojas), nokļūt (līdz tam) - par cilvēkiem.
sektants Sektas (2) pārstāvis.
pretors Senajā Romā - amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību. Arī provinces pārvaldnieks.
province Senajā Romā - iekarota teritorija, ko pārvaldīja Romas vietvaldis.
nobilis Senajā Romā - patriciešu un plebeju arī stokrātijas pārstāvis, kas ieņēma kādu no augstākajiem valsts amatiem.
patronāts Senajā Romā - patrona aizbildniecība pār nepilntiesīgiem vai trūcīgiem pilsoņiem, lai ar varu iegūtu sev politisku ietekmi.
pretorijs Senajā Romā - provinces pārvaldnieka mītne.
prokurators Senajā Romā - provinces pārvaldnieks.
prokurators Senajā Romā - saimniecības pārvaldnieks. Tiesas pilnvarotais. Ierēdnis, kas vāca nodokļus.
cenzors Senajā Romā - vēlēta amatpersona, kas pārzināja pilsoņu īpašuma novērtēšanu tā aplikšanai ar nodokļiem, uzraudzīja pilsoņu dzīves veidu un pārbaudīja viņu politisko uzticamību.
prokonsuls Sēnalā Romā - bijušais konsuls, kas bija iecelts par kādas tās provinces pārvaldītāju.
sfinksa Senās Grieķijas mitoloģijā - būtne ar spārniem, lauvas ķermeni un sievietes galvu un krūtīm.
toga Senās Romas pilsoņu virsējais apģērbs, ko darināja no balta vilnas auduma eliptiskā griezumā un ko apņēma ap augumu pār vienu plecu, atstājot kaklu un otru plecu neapsegtu.
ciniķis Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvis, kura sludināja sabiedrisko un tikumisko normu neievērošanu, atgriešanos pie dabas. Kiniķis.
sofists Sengrieķu filozofu, arī daiļrunas skolotāju grupas pārstāvis (no 5. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras).
titāns Sengrieķu mitoloģijā - vissenākās dievu ģenerācijas pārstāvis.
antīks Sens (par agrāko gadsimtu mākslas un amatniecības darbiem vispār).
leijerkaste Sens pārnēsājams ērģeļu tipa mehānisks mūzikas instruments, ko darbina, griežot kloķi.
sentimentālists Sentimentālisma (1) pārstāvis.
nosērot Sērot (visu laikposmu) un pārstāt sērot.
nosērot Sērot un pārstāt sērot.
pašpārbaude Sevis pārbaude.
varonība Sevis, savu jūtu, sajūtu, vēlēšanos u. tml. pārvarēšana sarežģītā situācijā.
mēris Sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisuma procesi ādā, limfmezglos, plaušās un citur un ko izraisa cilvēkam vai dažādu sugu dzīvniekiem specifiski vīrusi.
supermoderns Sevišķi moderns. Arī pārmoderns.
superradikāls Sevišķi radikāls. Arī pārāk radikāls.
svinīgs Sevišķi svarīgs, nepārkāpjams (par zvērestu, solījumu).
nosēsties Sēžot pārmainīt savu stāvokli (piemēram, iekārtojoties ērtāk).
konceptuālisms Sholastiskās filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni ir īpaša apziņas forma - pirmspieredzes koncepti.
nosīkt Sīcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
pilastrs Sienā iebūvēts, uz priekšu izvirzīts balsts (parasti ar taisnstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam.
nosiet Sienot (parasti cieši, stingri), pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
linkrusts Sienu apdares materiāls, kas izgatavots no bieza, ar īpašu masu pārklāta papīra vai kartona, uz kura ārējās virsmas parasti ir reljefs zīmējums.
saimniece Sieviete, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicēja (kur, pār ko).
Modes dāma Sieviete, kas pievērš pārspīlētu uzmanību savam apģērbam.
Modes dāma Sieviete, kas pievērš pārspīlētu uzmanību savam apģērbam.
vecmeita Sieviete, kuras vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kura nav apprecējusies.
kariatīde Sievietes statuja, kas balsta siju pārsegumu un kam ir kolonnas funkcija.
retranslācija Signālu uztveršana un tālāka noraidīšana tādos pārraides traktos, kuros signāls jāraida lielākā attālumā.
tīklblakts Sīka augēdāja blakts ar šūnainiem priekšspārniem.
kapilārs Sīka pora (augsnē), pa kuru pārvietojas ūdens un gaiss.
lūksngrauži Sīkas vai nelielas vaboles, kuru kāpuri pārtiek parasti no lūksnes.
blēņas Sīki (parasti bērnu) pārkāpumi, nedarbi.
grauzējutis Sīki bezspārņu kukaiņi (putnu, retāk zīdītāju, ektoparazīti).
bruņutis Sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām.
apložņāt Sīki pārmeklējot, izpētījot, apstaigāt, arī novērot.
izšņakarēt Sīki pārmeklēt (parasti cita mantas).
izšņukurēt Sīki pārmeklēt (parasti cita mantas).
izpurināt Sīki pārmeklēt. Arī izkratīt (3).
ķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (kādu teritoriju).
izķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (visu teritoriju vai tās lielāko daļu).
pārķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (visu teritoriju).
izokšķerēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt, izmeklēt (ko).
izrevidēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt.
samuraji Sīko feodāļu kārta (Japānā no 12. gadsimta līdz 19. gadsimtam). Šīs kārtas pārstāvji.
Meteora ķermenis Sīks debess ķermenis, kas pārvietojas Saules sistēmā.
moskīts Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis (galvenokārt tropos).
knislis Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, kas atgādina mušu.
ods Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis.
pangodiņš Sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
spožlapsenīte Sīks plēvspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās.
trihogramma Sīks plēvspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās. Spožlapsenīte.
miģele Sīks, vārīgs divspārņu kārtas kukainis ar garām kājām.
mugursiksna Siksna (iejūgam), ko novieto pār dzīvnieka muguru.
dzensiksna Siksna, kas pārnes kustību no enerģijas avota dzenskriemeļa uz piedzīto skriemeli.
skriemelis Siksnas vai troses pārvada sastāvdaļa - rats, kas pārnes griezes momentu starp vārpstu un siksnu vai trosi, vai arī brīvi griežas ap vārpstu vai asi.
rokspārnis Sikspārnis.
vampīrs Sikspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst šādi dzīvnieki.
vampīrs Sikspārņu kārtas dzīvnieks (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis. Asinssūcējs sikspārnis.
naktssikspārņi Sikspārņu kārtas ģints. Šīs ģints dzīvnieki.
markitants Sīktirgotājs, kas tirgojās ar karavīriem nepieciešamām (galvenokārt pārtikas) precēm un pavadīja armiju (piemēram, karagājienā, manevros).
sarma Sīku ledus kristālu apledojums, kas radies uz augu zariem, lapām, iekārtiem vadiem, stieplēm u. tml., sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
Kušanas siltums Siltuma daudzums, kas jāpievada vielai, lai tā pārietu no cieta agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
Kušanas siltums Siltuma daudzums, kas jāpievada vielai, lai tā pārietu no cieta agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
gāzturbīna Siltuma dzinējs, kurā vilkmes spēks tiek radīts, pārveidojot kurināma ķīmisko enerģiju izplūstošās gāzes strūklas kinētiskajā enerģijā.
izkust Siltuma iedarbībā kļūt viscaur šķidram, pārvērsties par šķidrumu.
konvekcija Siltuma pārvietošanās ar sakarsētām gāzes vai šķidruma masām.
kust Siltuma un spiediena iedarbībā pāriet no cieta agregātstāvokļa šķidrā.
Tvaika mašīna Siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
termoizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas. Siltumizolators.
siltumizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u.tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u.tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas.
simbolists Simbolisma pārstāvis.
sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks - nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem.
sirdēsti Sirdsapziņas pārmetumi.
sirreālists Sirreālisma pārstāvis.
signālsistēma Sistēma signālu (1) radīšanai un pārraidei, arī uztveršanai, fiksēšanai.
konveijers Sistēma, kas kādā laikposmā nodrošina nepārtrauktu apgādi ar produkciju (parasti lauksaimniecībā).
rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai.
Mērvienību sistēma Sistēma, kurā dažas mērvienības ir pieņemtas par pamatvienībām, bet pārējās ir definētas, pamatojoties uz fizikālām likumsakarībām.
relaksācija Sistēmas pāreja no nelīdzsvara stāvokļa līdzsvara stāvoklī.
propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūka ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
bungas Sitamais mūzikas instruments - koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu.
smešs Sitiens, ar ko raida pāri galvai lidojošu bumbu uz leju pretinieka laukumā.
sasist Sitot vienu pret otru, strauji, parasti ar troksni, savirzīt kopā (parasti plaukstas, papēžus, spārnus).
pārsist Sitot, ar sitienu radīt (kam) caurumu, bojājumu. Sitot, ar sitienu pārdalīt.
nepatikšanas Situācija, arī pārdzīvojums, kas saistīts ar ko nepatīkamu, uztraucoša.
retardācija Sižetiskas darbības aizkavēšana (daiļdarbā, dramatiska darba iestudējumā, kinofilmā). Vēstījuma palēnināšana (piemēram, ar liriskām atkāpēm, pārspriedumiem, aprakstiem).
pārskābēt Skābējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
ieskaidrot Skaidrojot panākt, ka (kāds) saprot. Skaidrojot pārliecināt.
viennozīmīgs Skaidrs (2), nepārprotams (2), arī tiešs (2).
gaišs Skaidrs, nepārprotams.
nepārskaitlis Skaitlis, kas bez atlikuma nedalās ar divi. Nepāra skaitlis.
Nepāra skaitlis Skaitlis, kas bez atlikuma nedalās ar divi. Nepārskaitlis.
Nepāra skaitlis Skaitlis, kas bez atlikuma nedalās ar divi. Nepārskaitlis.
Drošības koeficients Skaitlis, kas rāda, cik reižu izturības robeža pārsniedz pieļaujamo spriegumu.
Drošības koeficients Skaitlis, kas rāda, cik reižu izturības robeža pārsniedz pieļaujamo spriegumu.
Logaritmiskais lineāls Skaitļošanai izmantojams lineāls ar iezīmētām logaritmiskajam skalām un pārbīdāmu vidējo daļu.
Logaritmiskais lineāls Skaitļošanai izmantojams lineāls ar iezīmētām logaritmiskajām skalām un pārbīdāmu vidējo daļu.
īpatsvars Skaits, daudzums, biežums vai nozīmīgums, salīdzinot ar pārējo vai pārējiem.
pārskaldīt Skaldot pārdalīt.
saskaldīt Skaldot pārveidot par ko.
pārplēst Skaldot, šķeļot pārdalīt.
uzkliegt Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, noraidījumu, pavēli).
vaimanas Skaļa, pārmērīga gaušanās, žēlošanās.
aurot Skaļi brēkt, kaukt (par dzīvniekiem, parasti pārošanās laikā).
pārkliegt Skaļi runājot, arī kliedzot, pārspēt skaļumā.
vaimanāt Skaļi, pārmērīgi žēloties, gausties.
Nelabā balsī bļaut (biežāk kliegt, arī brēkt) Skaļi, pārvērstā, nedabiskā balsī bļaut (arī kliegt, brēkt).
Nelabā balsī kliegt (arī bļaut, brēkt) Skaļi, pārvērstā, nedabiskā balsī kliegt (bļaut brēkt).
Nelabā balsī kliegt (arī bļaut, brēkt) Skaļi, pārvērstā, nedabiskā balsī kliegt (bļaut, brēkt).
trollis Skandināvu ticējumos, folklorā - pārdabiska mežu, kalnu būtne (piemēram, milža, pundura, raganas veidolā).
pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs). Nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, nepārtraukti izrunātām skaņām, vārdiem, teikumiem).
aizskanēt Skanot aizplūst (kam garām, kam pāri, līdz kādai vietai u. tml.).
noskanēt Skanot izplatīties pār (ko), pāri (kam).
klavierizvilkums Skaņdarba (piemēram, operas, simfonijas) partitūras instrumentālo partiju pārlikums klavierēm vai klavierpavadījumam.
transkripcija Skaņdarba pārveidojums citādam atskaņojumam nekā paredzēts oriģinālā. Arī brīva, virtuoza (skaņdarba) apdare.
lirika Skaņdarbu grupa, kuros pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi. Šādu elementu kopums (skaņdarbā).
metatēze Skaņu pārstatījums vārda vidū.
pieskarties Skarot (ko), iedarboties (uz to), arī pārveidot (to).
pārlaist Skarot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
novilkt Skarot vilkt, virzīt un pabeigt vilkt, virzīt pār (ko), gar (ko).
taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos. Būt tādam, ar kuru skar (ko) šādā veidā (par ķermeņa daļām).
Acis svilst (arī deg) Skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
Skatīties (arī raudzīties) ar lielām acīm Skatīties izbrīnā, pārsteigumā.
raudzīt Skatot, skatoties noskaidrot (ko), pārbaudīt (ko).
lūkot Skatot, skatoties pārbaudīt.
noskatīties Skatoties, vērojot apgūt, pārņemt.
pieskatīt Skatoties, vērojot uzmanīt, pārbaudīt.
pieraudzīt Skatoties, vērojot uzmanīt, pārbaudīt. Pieskatīt.
bufonāde Skatuves uzvedums ar pārspīlētu komismu, smieklīgām situācijām. Attiecīgais žanrs.
Draudzes skola Skola, kas bija pakļauta mācītāja pārraudzībai.
Draudzes skola Skola, kas bija pakļauta mācītāja pārraudzībai.
lēkāt Skraidīt, arī pārvietoties, brīžiem palecoties.
pārskraidīt Skraidot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
barjerskrējiens Skrējiens, kurā jāpārvar vairāki šķēršļi, barjeras (2).
apskriet Skrienot aizsteigties priekšā, pārspēt kādu skriešanā. Noskriet.
pārskriet Skrienot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pārbizot Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku.
pārskriet Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Skrienot, pārvietojoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
stiept Skriet (parasti, pārvarot šķēršļus).
stiepties Skriet (parasti, pārvarot šķēršļus). Stiept (5).
sprostskrūve Skrūve (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās novēršanai.
spārnskrūve Skrūve ar spārniem.
vadskrūve Skrūves pārvads virpas griezes kustības pārvēršanai virzes kustībā.
dzeguze Slaids dzegužveidīgo kārtas putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera.
vakarlēpis Slaids lēļveidīgo kārtas naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu. Lēlis.
lēlis Slaids lēļveidīgo kārtas naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu. Vakarlēpis.
pārslacīt Slakot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārslacīt Slakot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
apslacīt Slakot pārklāt (ar šķidrumu visapkārt vai vietumis).
vāks Slānis, blīvs veidojums, kas (ko) pārklāj, aizsedz.
segslānis Slānis, kas pārsedz (ko).
pārslaucīt Slaukot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
virsbūve Slēgta telpa (pasažieru vagonam), telpa ar jumtu vai bez jumta (kravas pārvadājumu vagonam).
diližanss Slēgts, daudzvietīgs, zirgu vilkts transportlīdzeklis (pasažieru, pasta pārvadāšanai pirms dzelzceļu un automobiļu transporta).
(Uz)likt ragus Slepeni (pie)vilt, (pie)krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
Uzlikt ragus Slepeni pievilt, piekrāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
Likt ragus Slepeni vilt, krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
Zem letes Slepeni, nelegāli (pārdot tirdzniecības uzņēmumā).
ūdensslēpes Slēpes, kas ir konstruētas tā, lai ar tām varētu pārvietoties pa ūdens virsu.
Speciālās slēpes Slēpes, kas ir paredzētas kādas kravas pārvietošanai.
pārslēpot Slēpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sērfs Slīddēlis bez burām (Klusajā okeānā), ar kuru pārvietojas, izmantojot viļņus. Sērfings.
sērfings Slīddēlis bez burām (Klusajā okeānā), ar kuru pārvietojas, izmantojot viļņus. Sērfs.
pārslidināt Slidinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārslīdināt Slīdinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārslidot Slidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
laizīt Slīdoši (parasti vairākkārt) virzīt mēli (arī laizītājsūcējtipa mutes orgāna daļu) pāri (kam), skarot (to).
pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par priekšmetiem.
pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās.
noslīdēt Slīdot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam), pār (ko), pāri (kam).
kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
pārslīgt Slīgstot, liecoties novietoties, atrasties pāri (kam), pār (ko).
narkolepsija Slimība, kam raksturīgs pēkšņs, nepārvarams īslaicīgs lēkmjveida miegs un muskuļu tonusa izzušana.
botulisms Slimība, ko izraisa saindēšanās ar pārtikas produktiem, kuri satur attiecīgu mikroorganismu toksīnus.
Iedzimta slimība Slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
Iedzimta slimība Slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
ģeneralizācija Slimības izplatīšanās organismā no ierobežota sākotnējā perēkļa. Fizioloģiska procesa izplatīšanās pāri sākotnējām robežām.
Prodromālais periods Slimības periods, kad parādās vispārīgi simptomi, kas nav raksturīgi atsevišķai slimībai, bet jau liecina par organisma saslimšanu.
Uztura toksikoinfekcijas Slimības, kas rodas, ja lieto pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzklājušies to izdalītie toksīni.
Siltuma dūriens Slimīgs organisma stāvoklis, kuru izraisa ķermeņa pārkāršana un kuram raksturīgas galvassāpes, paaugstināta temperatūra un nelabums.
piromānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga nepārvarama tieksme dedzināt.
alkoholisms Slimīgs stāvoklis, slimība, ko rada pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana.
noslimot Slimot (visu laikposmu) un pārstāt slimot.
noslinkot Slinkot (visu laikposmu) un pārstāt slinkot.
šķērsām Slīpi vai perpendikulāri pāri (kam), zem (kā), arī cauri (kam).
šķērsu Slīpi vai perpendikulāri pāri (kam), zem (kā), arī, cauri (kam). Šķērsām.
skrūvrats Slīps zobrats zobratu pārvadā ar neparalēlām vārpstu asīm.
pārslodze Slodze, kas pārsniedz normu, nominālo lielumu.
ciest Smagi izjust negatīvus psihiskus pārdzīvojumus. Dziļi skumt, bēdāties.
pārciest Smagi izjust un pārvarēt (negatīvu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, nelaimi u. tml.).
ciest Smagi izjust, pārdzīvot sabiedriskus spaidus, vardarbību u. tml.
sirdssāpes Smagi, sāpīgi pārdzīvojumi. Arī sirdēsti (1).
šlihs Smago minerālu koncentrāts, kuru iegūst, pārskalojot irdenos drupiežus vai mākslīgi sasmalcinātos iežus.
paģiras Smags fizisks un psihisks stāvoklis, ko izraisa pēkšņs pārtraukums narkotisko vielu (piemēram, alkohola) lietošanā.
grūtums Smags pārdzīvojums. Sirdssāpes.
nedienas Smagu, sāpīgu pārdzīvojumu kopums, nelaime.
dzelksnis Smailā daļa (belzenim), kura pārsit patronas kapseli.
sijāt Smidzināt (par lietu). Krist mazām pārslām, graudiem (par sniegu, krusu).
nosmidzināt Smidzināt un pārstāt smidzināt (par lietu).
apsmidzināt Smidzinot (kādu šķidrumu), pārklāt (ko).
izsmidzināt Smidzinot (šķidrumu), pārklāt (kā iekšpusi).
nosmiet Smiet un pārstāt smiet.
nosmilkstēt Smilkstēt (visu laikposmu) un pārstāt smilkstēt.
nērija Smilšains, bieži ar kāpām klāts zemes šaurums, kas norobežo kāda jūras daļu (jomu) no pārējās jūras.
pārsniegt Sniedzot parvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārsniegties Sniedzoties pārliekties (pāri kam, pār ko). Sniedzoties parvirzīt (ķermeņa daļu pāri kam, pār ko).
putenis Sniega pārvietošanās stipra vēja iedarbībā. Laikapstākļi, kam ir raksturīga šāda sniega pārvietošanās.
vējputenis Sniega pārvietošanās stipra vēja iedarbībā. Laikapstākļi, kam ir raksturīga šāda sniega pārvietošanās. Arī sniegputenis.
vilksnis Sniega pārvietošanās tieši pa sniega segas virsu vēja iedarbībā (laikā, kad nesnieg).
sniegvilksnis Sniega pārvietošanās tieši pa sniega segas virsu vēja iedarbībā (laikā, kad nesnieg). Vilksnis.
sniegputenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja iedarbībā, parasti snigšanas laikā; arī putenis.
nosnigt Sniegam sniegot, pārklāties ar tā kārtu.
pārsnigt Sniegot pārklāt (piemēram, zemi) - par sniegu, tā kārtu.
piesnigt Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt pilnīgi pārklātam (ar to), parasti biezā kārtā. Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
sasnigt Sniegot sniegam, tikt pārklātam pilnīgi, viscaur ar sniegu.
atskaitīties Sniegt pārskatu.
krist Snigt (par sniegu). Virzīties gaisā lejup (par sniega pārslām, krusu, lietus lāsēm, arī miglu).
Mīksti snigt Snigt lielām pārslām.
nosnigt Snigt un pārstāt snigt.
pārslot Snigt, parasti retām pārslām.
sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas. Cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
Sociālistiskā kultūras revolūcija Sociālisma kultūras sastāvdaļa - revolucionārs sabiedrības garīgās pārveidošanas process.
Sociālistiskā kultūras revolūcija Sociālisma kultūras sastāvdaļa - revolucionārs sabiedrības garīgās pārveidošanas process.
Tautas kontrole Sociālistiskās kontroles veids, kad plašas darbaļaužu masas, darba vietās ievēlot savus pārstāvjus, kontrolē ekonomisko, saimniecisko un kultūras celtniecību un piedalās valsts pārvaldē.
trimda Soda veids - pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā. Arī attiecīgā nometinājuma vieta. Nelabvēlīgu, apstākļu radīta nepieciešamība atrasties svešumā, arī attiecīgā atrašanās vieta.
Muitas sods Sods, ko par muitas likumu pārkāpumiem uzliek muita vai tiesa.
Muitas sods Sods, ko par muitas likumu pārkāpumiem uzliek muita vai tiesa.
pārsoļot Soļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko). Pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko), parasti raitā, staltā gaitā.
ķengurs Somaino zīdītāju dzimtas zālēdājs (Austrālijā), kas pārvietojas, lecot uz garajām pakaļkājām.
pārspaidīt Spaidot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Spaidot pārdalīt.
saspaidīt Spaidot sasmalcināt, arī pārvērst, parasti pilnīgi, masā.
Viengrambas (arī divgrambu, trīsgrambu) spēkrati Spākrati, kas pārvietojoties atstāj vienu grambu (divas grambas, trīs grambas).
sperties Spārdīties (parasti par dzīvniekiem).
aizspārdīt Spārdot aizdabūt prom. _imperf._ Spārdīt prom.
kārpīt Spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to), segt vaļā vai ciet (ko), dabūt ārā (no tās) vai slēpt (tajā ko).
atspārdīt Spārdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Spārdīt nost (sānis, atpakaļ).
atspārdīt Spārdot atvirzīt šurp. _imperf._ Spārdīt šurp. Spārdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iespārdīt Spārdot ievirzīt (kur iekšā).
izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt.
nospārdīt Spārdot nonāvēt.
izspārdīt Spārdot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
saspārdīt Spārdot sabojāt, parasti pilnīgi.
saspārdīt Spārdot sašķelt, saplēst.
saspārdīt Spārdot savainot.
nospārdīt Spārdot virzīt (visu laikposmu) un pabeigt virzīt.
nospārdīt Spārdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nospārdīt Spārdot, spārdoties novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
iespārdīties Spārdoties ievirzīties (kur iekšā).
spārngals Spārna (1) gals.
spārngals Spārna (3) gals.
spārnauglis Spārnains auglis.
aizpērties Spārnus spēcīgi vēcinot, nepaceļoties vai tikai mazliet paceļoties gaisa, attālināties (par putniem).
spārnveidīgs Spārnveida.
spārveidīgs Spārveida.
patentpakalpojums Speciāla dienesta veikts darbs, kas ir saistīts ar tehnisko risinājumu novitātes ekspertīzi, patenttiesību pārbaudi, metodiskās palīdzības sniegšanu izgudrojumu pieteikumu noformēšanā.
Labošanas darbu kolonija Speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
Labošanas darbu kolonija Speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
Labošanas darbu kolonija Speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās). Lopkopības pārraugs.
lakāda Speciāli apstrādāta, ar laku pārklāta āda.
konservēt Speciāli gatavot (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus, barību).
studija Speciāli iekārtota telpa skaņu ierakstiem, radio un televīzijas pārraidēm, kinofilmu uzņemšanai.
ēdiens Speciāli sagatavoti pārtikas produkti.
šihta Speciāli sagatavots un noteiktās attiecībās sajaukts materiālu maisījums, kas paredzēts pārstrādāšanai, piemēram, metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
ekspertīze Speciālistu grupa (arī organizācija), kas veic šādu izpēti, pārbaudi.
cepurīte Speciāls galvas apsegs (parasti no balta auduma), piemēram, medicīnas darbiniekiem, pārtikas rūpniecības darbiniekiem.
maska Speciāls sejas aizsegs vai pārklājs (piemēram, elpošanas orgānu aizsargāšanai, kādu vielu ievadīšanai).
radiofonija Speciālu programmu (teksta un mūzikas) veidošana un pārraidīšana pa radio klausītājiem plašā teritorijā.
vara Spēcīgā pakļautībā (pārdzīvojumam, uzskatiem u. tml.).
apstrādāt Spēcīgi ietekmēt, pierunāt, pārliecināt.
liesmot Spēcīgi, kaislīgi, aizrautīgi pārdzīvot.
negaiss Spēcīgs pārdzīvojums, arī liels garīgs sasprindzinājums.
dominante Spēcīgs uzbudinājums, kas ir pārsvarā pār citiem uzbudinājumiem.
burans Spēcīgs, auksts vējš, kas paceļ sev līdzi irdenu sniegu (dažreiz kopā ar smiltīm) un parasti pāriet sniega vētrā.
pārspēt Spēj būt tādam, kura darbības rezultāts ir pārāks (salīdzinot ar kādas citas darbības rezultātu).
ierosināmība Spēja (šūnai) uztvert pārmaiņas ārējā vidē un reaģēt uz tām.
vestspēja Spēja (transportlīdzeklim) pārvadāt normētu kravas masu vai pasažieru skaitu.
kravnesība Spēja (transportlīdzeklim) pārvadāt normētu masu. Vestspēja.
nolīt Spēja atspoguļoties (sejā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi. Spēji pārņemt (cilvēku, psihi).
pretestība Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām).
rezistence Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām). Pretestība (1).
izjūta Spēja emocionāli uztvert, izprast (kādu parādību, tās īpašības) un pārdzīvot.
kapacitāte Spēja ietvert (piemēram, informācijas, estētiskā pārdzīvojuma) noteiktu daudzumu.
varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, spēja aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to. Šīs spējas izpausme rīcībā.
pašsavaldība Spēja pārvarēt savu psihisko stāvokli, tā izpausmi.
lidspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu. Lidotspēja.
lidotspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu. Lidspēja.
pārvēršamība Spēja tikt pārvērstam (piemēram, vielai).
sprādziens Spēja, būtiska pārmaiņa, pārvērtība.
gribasspēks Spēja, prasme realizēt savus nodomus, pārvarot kādas grūtības.
pārlīt Spēji atspoguļoties (sejā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli. Spēji pārņemt (cilvēku, psihi).
apraut Spēji pārtraukt (domu, runu, dziesmu u. tml.).
aizcirst Spēji pārtraukt (piemēram, elpu).
nocirst Spēji pārtraukt (runu, domu u. tml.). Apraut (2).
iedzalkstīties Spēji spilgti, arī īsu bildi spilgti izpausties (acīs, skatienā) - parasti par jūtām, pārdzīvojumu.
iestrēgt Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu). Palikt neizteiktam (par vārdiem).
iesprūst Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu). Palikt neizteiktam (par vārdiem). Iespriesties (2), iestrēgt (3).
iespriesties Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu). Palikt neizteiktam (par vārdiem). Iesprūst (2), iestrēgt (3).
aizspriesties Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi).
Iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) kaklā (arī rīklē) Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi). Palikt neizteiktam (par vārdiem).
Iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) rīklē (arī kaklā) Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi). Palikt neizteiktam (par vārdiem).
aizspiesties Spēji tikt pārtrauktam (parasti par elpu, balsi). Aizspriesties (2).
sprūst Spēji tikt pārtrauktam (piemēram, par elpu). Kļūt grūti izrunājamam (par vārdiem).
atrauties Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atkļūt šurp. _imperf._ Rauties šurp. Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atklāt (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
darbība Spēju, enerģijas izmantošana, lai ko pārveidotu, lai radītu (ko jaunu).
cīkstēties Spēkoties, cenšoties vienam otru pārspēt, uzvarēt. Cīnīties.
Spēku pāris Spēkpāris.
Spēku pāris Spēkpāris.
vilcējspēks Spēks, kuru vilcējs (3) vai lokomotīve pārnes uz velkamo mašīnu, piekabi, vilcienu u. tml.
pārspēks Spēku pārsvars (cīņā).
atpūta Spēku, enerģijas atjaunošana (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
dambrete Spēle ar baltiem un melniem kauliņiem, kurus pārvieto pa galdiņu, kas sadalīts 64, 100 vai 144 lauciņos.
vistiņa Spēle, kurā viens no dalībniekiem ar aizsietām acīm ķer pārējos.
Soda laukums Spēles laukuma daļa, kurā jāievēro citi noteikumi nekā pārējā laukumā.
Soda laukums Spēles laukuma daļa, kurā jāievēro citi noteikumi nekā pārējā laukumā.
Spēle izlīdzinās Spēles pretinieka pārsvars izzūd.
Spēle izlīdzinās Spēles pretinieka pārsvars izzūd.
pārmīt Sperot soli, liekot (kāju), pārvirzīt (to pāri kam, pār ko).
pārspert Sperot soli, pārvirzīt (kāju pāri kam, pār ko).
izdzīvot Spēt eksistēt, nodzīvot (kur), parasti, pārvarot kādas grūtības.
paciest Spēt pārciest, izturēt (nevēlamus augsnes, klimatiskos apstākļus) - par augiem, to daļām.
izturēt Spēt pārciest, paciest (ko nelabvēlīgu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Spēt pārvarēt (ko nelabvēlīgu).
izturēt Spēt pārciest, paciest (piemēram, sāpes). Spēt pārdzīvot (piemēram, jūtas).
iztikt Spēt pārtikt.
turēt Spēt veikt (piemēram, noteiktu darbu, tā daudzumu). Spēt pārvarēt (piemēram, ko nelabvēlīgu).
Turēties līdzi Spēt veikt to pašu, ko pārējie. Būt ar tādām pašām īpašībām, kādas ir pārējiem.
apspīdēt Spīdot izstarot gaismu (pār ko) — par gaismas avotu. Apgaismot, krītot (uz ko) — par gaismu.
pārspīdēt Spīdot izstarot gaismu pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu. Apgaismot, izplatoties pāri (kam), pār (ko) - par gaismu.
kamols Spiediena sajūta (kaklā, krūtīs), parasti aiz pārdzīvojuma, arī pretīguma.
pārspiediens Spiediens, kas pārsniedz normālo, pieļaujamo spiedienu.
skrūvspiedne Spiedne, kurā spiedes spēku rada ar skrūves pārvadu; skrūvprese.
izspiest Spiežot (piemēram, pedāli, slēdzi), pārtraukt (ierīces, mehānisma) darbību.
pārspiest Spiežot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Spiežot pārdalīt.
pārmalt Spiežot, beržot pārdalīt.
skrūvspīles Spīles, kurās spiedes spēku rada ar skrūves pārvadu.
liesmot Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par pārdzīvojumu.
kvēlot Spilgti izpausties (piemēram, acīs, skatienā) - par spēcīgu pārdzīvojumu.
dzalkstīt Spilgti izpausties (skatienā, acīs) - parasti par negatīviem pārdzīvojumiem.
ziedmuša Spilgti raiba, retāk vienkrāsaina, metāliski spīdīga muša, kas pārtiek no nektāra un ziedputekšņiem.
spilvenpārvalks Spilvena pārvalks.
nospindzēt Spindzot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
vītne Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piemēram, detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
pārspolēt Spolējot pārtīt (ko uztītu uz citas spoles).
diskvalificēt Sportā - aizliegt sportistam piedalīties sacensībās (sacensību noteikumu vai sporta ētikas normu pārkāpšanas dēļ).
diskvalifikācija Sportā - aizliegums piedalīties sacensībās (par sacensību noteikumu vai sporta ētikas normu pārkāpšanu).
aplis Sporta sacensību norises kārtība, kad katra vienība pēc kārtas tiekas ar visām pārējām vienībām.
Galda teniss Sporta spēle ar bumbiņu uz speciāla galda, kam pāri nostiepts tīkls.
Galda teniss Sporta spēle ar bumbiņu uz speciāla galda, kam pāri nostiepts tīkls.
teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko pretinieki ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam.
alpīnisms Sporta veids - kāpšana grūti pieejamās, augstās kalnu virsotnēs, pārgājieni augstos kalnos u. tml.
orientierisms Sporta veids - pārvietošanās nepazīstamā, šķēršļotā apvidū ar uzdevumu atrast atzīmētos kontrolpunktus pēc kartes un kompasa. Orientēšanās sports.
ūdensslēpošana Sporta veids - pārvietošanās pa ūdens virsu uz ūdensslēpēm aiz kutera.
skriešana Sporta veids - pārvietošanās skrienot dažādās distancēs, pa dažāda veida ceļiem, trasēm.
ūdenssports Sporta veidu kopums, kuri ir saistīti ar pārvietošanos pa ūdeni, ūdens virsu (piemēram, peldēšana, airēšana, burāšana).
komanda Sportistu grupa, kurā ietilpst vienas un tās pašas profesijas, uzņēmuma u. tml. pārstāvji.
pārspraukties Spraucoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nospraudīt Spraudāt (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piespraudīt Spraudāt (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
apspraudīt Spraudāt norobežot, arī pārklāt (ar ko).
apspraudīt Spraudot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri).
pažobele Sprauga starp jumta apakšējo daļu un celtnes augšējā stāva pārsegumu.
eja Sprauga, tunelis, gaitenis u. tml., pa kuru iespējams pārvietoties kājām.
apspraust Spraužot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri).
nospraust Spraužot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
apspraust Spraužot norobežot, arī pārklāt (ar ko).
pārspridzināt Spridzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Spridzinot pārdalīt.
pārspriedze Spriedze, kas pārsniedz normālo, pieļaujamo spriedzi.
pārspriegums Spriegums, kas pārsniedz normu, nominālo lielumu.
arka Spriešļu loks, divu balstu starpas lokveida pārsegums.
nospriest Spriežot, apsverot, pārdomājot izsecināt (ko).
nospriest Spriežot, apsverot, pārdomājot nolemt (ko).
nospurgt Spurdzot nolidot lejā, nost, gar (ko), pār (ko) - parasti par putniem.
pārspurgt Spurdzot pārlidot (pāri kam, pār ko).
profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde (Padomju Savienībā), kurā cilvēki ārstējas, nepārtraucot darbu vai mācības.
lifts Stacionārs transportlīdzeklis, parasti kabīnes vai platformas veidā, (kā) pārvietošanai vertikāli, samērā lielā augstumā.
stagars Stagarveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dzeloņi muguras spuras priekšā.
nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
izstaigāt Staigājot pārvietoties. Staigājot paveikt (kādu gājienu).
pārstaigāt Staigājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
līkšņa Staigna, slapja pļava, kas izveidojusies, pilnīgi vai daļēji pārpurvojoties ezeram.
pārstaipīt Staipot, izstiepjot novietot pāri (kam), pār (ko).
tests Standartizēta darbība, darbību kopums, arī darbību programma (kā) pārbaudei, defektu konstatēšanai.
testfilma Standartizēta kinofilma kopēšanas aparātu un projektoru pārbaudei un regulēšanai.
stārasts Stārastijas pārvaldnieks. Monarha pārstāvis vojevodistē, stārastijā, pagastā.
radziņš Starpskriemeļu skrimšļos deģeneratīvu pārmaiņu radīts izaugums.
masons Starptautiska organizācija (kapitālistiskajās valstīs, sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi (galvenokārt turīgo šķiru pārstāvji) aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos. Brīvmūrnieki.
brīvmūrnieks Starptautiska organizācija (kapitālistiskajās valstīs, sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi (galvenokārt turīgo šķiru pārstāvji) aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos. Masoni.
Vest sarunas Starptautiskajās attiecībās - organizēt, veikt domu apmaiņu (ar kādas valsts pārstāvjiem) nolūkā panākt vienošanos.
sankcija Starptautiskajās tiesībās - ekonomiska, finansiāla, militāra rīcība pret valsti, kas pārkāpj starptautiskus līgumus.
Starptautisks delikts Starptautisko tiesību normu pārkāpums, kas rodas valsts prettiesiskas rīcības vai prettiesiskas bezdarbības rezultātā.
Starptautisks delikts Starptautisko tiesību normu pārkāpums, kas rodas valsts prettiesiskas rīcības vai prettiesiskas bezdarbības rezultātā.
transfertoperācija Starptautisks (piemēram, naudas) pārvedums. Viena īpašnieka vērtspapīru (piemēram, akciju) pārskaitījums citai personai.
neitralizācija Starptautisks režīms (kādā teritorijā, gaisa, kosmosa telpā), saskaņā ar kuru valstij vai valstu grupai pēc noslēgtajiem līgumiem nav tiesību pārvērst (to) par karalauku, turēt (tajā) bruņotos spēkus.
iestāstīt Stāstot pārliecināt. Stāstot censties panākt, ka notic (teiktajam).
Sabiezināt krāsas Stāstot vai rakstot pārspīlēt (parasti ko negatīvu).
Sabiezināt krāsas Stāstot vai rakstot pārspīlēt (parasti ko negatīvu).
transformators Statiska elektromagnētiska ierīce tīkla maiņsprieguma parametru maiņai un pārveidošanai.
pārkare Stāvas klints, krasta u. tml. daļa, kas ir izvirzīta pāri pakājei.
pārkairinātība Stāvoklis --> pārkairināt.
pārsaldinātība Stāvoklis --> pārsaldināt.
pārslogotība Stāvoklis --> pārslogot (1).
pārslogotība Stāvoklis --> pārslogot (2).
pārslogotība Stāvoklis --> pārslogot (3).
pārslogotība Stāvoklis --> pārslogot (4).
līdzsvars Stāvoklis (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kurā (tie) stāvot vai pārvietojoties atrodas noteiktā attiecībā pret apkārtējiem priekšmetiem, telpu.
aizmugure Stāvoklis sporta spēlē, kurš veidojas, kad pārkāpti daži spēles noteikumi, un kura dēļ spēle uz īsu laiku pārtraucama.
pārstāvniecība Stāvoklis, attiecību kopums, kas rodas, kad kāda persona, personu grupa, valsts orgāns u. tml. pārstāv (piemēram, citu personu, personu grupu, savu valsti). Pārstāvība.
pārstāvība Stāvoklis, attiecību kopums, kas rodas, kad kāda persona, personu grupa, valsts orgāns u. tml. pārstāv kādu tiesību subjektu (piemēram, citu personu, personu grupu, valsti). Pārstāvniecība (1).
pārtrauktība Stāvoklis, kad (kā) uzbūvē, veidojumā, struktūrā, arī norisē ir pārtraukumi, atstarpes.
pārpilnība Stāvoklis, kad (kas, parasti parādības dabā) ir koncentrējies, atrodas kur pārāk lielā daudzumā.
pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas, parasti smarža) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
pārvaldība Stāvoklis, kad (kas, piemēram, valsts, administratīvs apgabals) tiek pārvaldīts.
pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir iekļauts, ietverts (piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā. Stāvoklis, kad (cilvēks) ir pārāk aizņemts, pārņemts (ar ko).
pārmērs Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības). Stāvoklis, kad (kas) izpaužas ļoti intensīvi, ļoti augstā pakāpē, arī pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē.
pārtrauktība Stāvoklis, kad (kas) ir pārtraukts, sadalīts. Diskrētība (2).
uzvara Stāvoklis, kad (kas) nevēlams (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir pārvarēts, zudis.
pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
palielinājums Stāvoklis, kad (ķermeņa daļas) apjoms pārsniedz normu.
pārtraukums Stāvoklis, kad (noteiktu laikposmu) ir pārtraukta kāda darbība, norise.
pārmantotība Stāvoklis, kad (organisma īpašības) ir pārņemtas no priekštečiem.
deficīts Stāvoklis, kad izdevumi pārsniedz ienākumus. Iztrūkums.
pārliecinātība Stāvoklis, kad kādam ir izveidojusies noteikta pārliecība (1).
pārliecinātība Stāvoklis, kad kādam ir izveidojusies noteikta pārliecība (2).
karstums Stāvoklis, kad kas (piemēram, debates, strīds) noris, tiek risināts ļoti spraigi, temperamentīgi, ar kvēlu pārliecību.
pārmantotība Stāvoklis, kad kas (piemēram, kultūras vērtības, profesija) ir pārmantots no priekštečiem.
pārība Stāvoklis, kad kas pastāv, ir sakārtots pa pāriem.
pārprodukcija Stāvoklis, kad pārāk daudz saražoto produkciju nav iespējams realizēt. Preču pārpalikums, ko rada samērā mazs pieprasījums pēc tām.
pārsvars Stāvoklis, kad pretinieks cīņā, sacensībā tiek pārspēts. Stāvoklis, kad ir pārsniegts kā cita daudzums, pakāpe.
nespēks Stāvoklis, kad trūkst drosmes, gribas, garīgas enerģijas (kā veikšanai, pārvarēšanai).
pārredzamība Stāvoklis, kad var pārredzēt (ko).
pārskatāmība Stāvoklis, kad var pārskatīt, pārredzēt (ko).
pārblīvētība Stāvoklis, kas rodas, kad (ko) pārblīvē.
letarģija Stāvoklis, kura laikā tiek pārtraukta auga attīstība.
pārraudzība Stāvokļa, darbības pārbaude, kontrole, lai konstatētu, piemēram, kādus defektus, novirzes no normas.
pārsteigties Steidzīgi, nepārdomāti ko darot, izlemjot u. tml., kļūdīties.
Cits par citu Steigšus, nepārtraukti. Cits aiz cita.
nostenēt Stenēt (visu laikposmu) un pārstāt stenēt.
vokalizācija Stenogrāfijā - grafiska metode vārda patskaņu attēlošanā, dažādi pārveidojot līdzskaņu rakstījumu.
stereopārraide Stereofoniska radiopārraide.
vilcējstienis Stienis, kas pārnes kustību no vienas mehānisma daļas uz otru.
pārstiept Stiepjot izvirzīt garumā (pāri kam, pār ko).
nostiept Stiepjot izvirzīt garumā un piestiprināt, parasti abus galus. Stiepjot izvirzīt garumā gar (ko), pār (ko).
pārstiept Stiepjot uz priekšu, pārvirzīt (ķermeņa daļu pāri kam, pār ko).
plest Stiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus). Stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus).
piestīgot Stīgojot izplatīties (kur) lielākā daudzumā (par augiem, to daļām); stīgojot pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko).
pārstīgot Stīgojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) par augiem, to daļām.
vāpe Stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā. Glazūra (1).
glazūra Stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā. Vāpe.
kamerstils Stils (mākslas darbam), kam raksturīga intimitāte, iekšējs pārdzīvojums, klusinātas noskaņas.
Spartiskā audzināšana Stingra audzināšana, kas veido izturību, spēju pārciest grūtības.
virskundzība Stingra pakļaušana (savai varai, gribai). Stingrs, noteicošs stāvoklis (pār kādu).
Kaulaina acs Stings skatiens. Arī nenovīdīgs, pārmetošs skatiens.
valdnieks Stiprākais, izcilākais pārstāvis (kāda apgabala, apvidus dzīvnieku, augu valstī).
(Iz)taisīt (arī (iz)pūst) no oda (arī no mušas) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu faktu, notikumu).
Izpūst (arī iztaisīt) no oda (arī no mušas) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
Iztaisīt (arī izpūst) no oda (arī no mušas) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
(Iz)taisīt (arī (iz)pūst) no mušas (arī no oda) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
Pūst (arī taisīt) no mušas (arī no oda) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
Taisīt (arī pūst) no mušas (arī no oda) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
(Iz)taisīt (arī (iz)pūst) no oda (arī mušas) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
apdzerties Stipri piedzerties, pārmērīgi piedzerties.
konjaks Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārtvaicējot dabiskos vīnogu vīnus un destilātu nogatavinot ozolkoka traukos.
drošs Stiprs, nesatricināms (piemēram, par kādu domu, pārliecību).
Braukt peļņā Strādāt papilddarbu, kas saistīts ar kā pārvadāšanu.
nesējs Strādnieks (parasti dzelzceļa stacijās), kas par noteiktu samaksu pārnēsā pasažieru rokas bagāžu.
Proletariāta diktatūra Strādnieku šķiras politiskā vara, ko tā nodibina buržuāzijas varas gāšanas un sociālistiskās revolūcijas uzvaras rezultātā, lai likvidētu sociālo un nacionālo apspiestību un uzceltu sociālistisku sabiedrību. Valsts vara pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu.
Proletariāta diktatūra Strādnieku šķiras politiskā vara, ko tā nodibina buržuāzijas varas gāšanas un sociālistiskās revolūcijas uzvaras rezultātā, lai likvidētu sociālo un nacionālo apspiestību un uzceltu sociālistisku sabiedrību. Valsts vara pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu.
deja Strauja (piemēram, sniega pārslu, dzirksteļu, koku lapu) griešanās, virpuļošana.
pārbrāzties Straujā gaitā (parasti par troksni) pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
uzgrūsties Straujā gaitā pārvietojoties, parasti ar troksni, saskarties (ar kādu, ko).
kūlenis Strauja kustība - pārmešanās pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
kviksteps Strauja sarīkojumu pāru deja - ātrais fokstrots. Šīs dejas mūzika.
brāzma Strauja, pārdzīvojumiem bagāta (notikumu) norise.
atrauties Strauji attālināties (no pārējiem), izvirzīties priekšā.
atrauties Strauji attālinoties, zaudēt sakarus (ar pārējiem).
nogāzt Strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
apbērt Strauji izteikt (daudz jautājumu, pārmetumu u. tml.).
dejot Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām). Griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.).
diet Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām). Griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.).
kult Strauji maisīt (ko), piemēram, lai (tas) pārvērstos viendabīgā masā, arī lai (tas) sadalītos.
sakult Strauji maisot (ko), panākt, ka (tas) pārvēršas, parasti pilnīgi, viendabīgā masā, šķidrumā. Strauji maisot, sajaukt (vairākas vielas).
nogāzt Strauji nometot, arī noberot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pārsviesties Strauji pagriežoties, mainīt sava ķermeņa stāvokli. Arī pārmesties (2).
Nokrist pie kājām, arī nokrist ceļos (arī uz ceļiem) Strauji pāriet balstā uz ceļgaliem (parasti kā priekšā).
Krist ceļos (arī uz ceļiem) Strauji pāriet stāvoklī uz ceļiem (parasti kā priekšā).
Krist pie kājām Strauji pāriet stāvoklī uz ceļiem pie (kāda) kājām.
apmesties Strauji pārmainīties (par laiku).
izskriet Strauji pārņemt (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
pāršalkt Strauji pārņemt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
pārskriet Strauji pārplūst (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šķidrumu.
pārsviesties Strauji pārplūst (pāri kam, pār ko).
lēkt Strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) - pat uguni, liesmām.
notraukt Strauji pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, īpašība).
saskrieties Strauji pārvietojoties, saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
saskrieties Strauji pārvietojoties, skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem).
uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos. Strauji pārvietojoties, uzvirzīties uz kādas vietas.
uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
aizraut Strauji pārvietot (par straumi, vēju u. tml.). _imperf._ Raut prom.
pārsviesties Strauji pārvietoties (uz citu vietu) - par cilvēku vai dzīvnieku.
pārraut Strauji pārvilkt (pāri kam, pār ko). Strauji velkot, novietot pāri (kam), pār (ko).
pārsviest Strauji pārvirzīt (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju.
pāršaut Strauji pārvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu, priekšmetu, pāri kam, pār ko).
pārskriet Strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par veļu, mākoņiem u. tml.
pāršauties Strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sagrābt Strauji un spēcīgi pārņemt (par fizioloģisku stāvokli).
izgāzt Strauji uzšķērst, pārdurt, tā ka izkrīt (piemēram, iekšas).
tvert Strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) - par dzīvniekiem, retāk augiem.
tvert Strauji virzīt roku vai rokas un likt (parasti) pirkstus, plaukstu, arī kādu rīku cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
rauties Strauji virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sisties Strauji virzīties, pārvietoties, skarot kādu šķērsli, parasti tā, ka rodas skaņas.
piedzīt Strauji virzoties, pārklāt, piepildīt (ko, parasti ar sniegu, smiltīm) - par vēju.
pietriekt Strauji, ar triecienu virzot (ko), piepildīt, arī pārklāt (ar to, piemēram, bedri, ieplaku).
piegāzt Strauji, arī nevērīgi metot, berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
spurgt Strauji, ātri, bieži vēcinot spārnus, lidot (parasti par putniem).
putināt Strauji, lielā daudzumā pārvietot sniegu (par vēju).
aizdzīties Strauji, pārvarot grūtības, attālināties. _imperf._ Dzīties prom. Strauji, pārvarot grūtības, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
Sist spārnus (arī ar spārniem) Strauji, spēcīgi vēcināt spārnus (parasti par putniem).
uzraut Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam).
sist Strauji, spēcīgi virzīt, pārvietot (ko) - piemēram, par vēju, lietu.
lēkāt Strauji, virpuļojot plūst (parasti pār šķēršļiem) - par straumi, viļņiem u. tml.
nandu Strausam līdzīgs trīspirkstains putns (Dienvidamerikā) ar vāji attīstītiem spārniem.
pārsviest Strauti pārvietot (uz citu vietu) - piemēram, par ierīcēm.
Konvekcijas strāva Strāva, ko rada elektriskie lādiņi pārvietodamies.
pārstrāvot Strāvojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sentimentālisms Strāvojums Eiropas literatūrā un mākslā (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā), kuram raksturīgs idealizēts, pārlieku emocionāls cilvēka subjektīvo izjūtu, intīmo pārdzīvojumu vai dabas atainojums un (pretēji klasicismam) pievēršanās tautas dzīves tēlojumam.
racionālisms Strāvojums mākslā, arī māksliniecisku paņēmienu kopums, kas pārmērīgi uzsver intelektuālu, loģisku vispārinājumu nozīmi daiļradē.
pārstreipuļot Streipuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
lira Strinkšķināmais sengrieķu mūzikas instruments ar izliektu rāmi un pār to uzvilktām dažāda skaņojuma stīgām.
mandolīna Strinkšķināmais stīgu instruments ar ovālu korpusu un četriem pāriem stīgu.
stublājs Stumbrs (lakstaugiem), kas nepārkoksnējas.
stublis Stumbrs (parasti nepārkoksnējies).
pārstumdīt Stumdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārstumdīt Stumdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārstumt Stumjot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārstumt Stumjot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
aizripināt Stumjot, bīdot pārvietot (ratus, vagonus u. tml.).
pārstumties Stumjoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārsukāt Sukājot sakārtot (parasti matus) pāri (kam), pār (ko).
pārsūknēt Sūknējot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
spiedējsūknis Sūknis, kas ar spiedienu (ko) pārvieto, koncentrē.
virzuļsūknis Sūknis, kura darbīgā daļa ir virzulis, kas pārvietojas sūkņa cilindrā.
virssulainis Sulainis (2), kas pārrauga citu sulaiņu darbu.
superreālists Superreālisma pārstāvis.
supremātists Supremātisma pārstāvis.
izsutināt Sutinot panākt, ka (pārtikas līdzekļi, ēdiens u. tml.) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
pārsutināt Sutinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
nogādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. panākt, ka (kas) tiek pār vietots (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizgādāt.
Legācijas tiesības Suverēnas valsts tiesības sūtīt uz citām valstīm savus diplomātiskos pārstāvjus un pieņemt tos no citām valstīm.
pārsvaidīt Svaidot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārsvaidīt Svaidot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
Organiskie mēsli Svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
Organiskie mēsli Svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
virssvars Svars, kas pārsniedz (kā) noteikto, vajadzīgo svaru.
Uzspiestās svārstības Svārstības, kuras nepārtraukti ierosina kāds ārējs spēks.
Uzspiestās svārstības Svārstības, kuras nepārtraukti ierosina kāds ārējs spēks.
nesējfrekvence Svārstību frekvence, kas nodrošina signāla pārraidi.
Cīņa ar sevi Svārstīšanās. Cenšanās pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
Cīnīties ar sevi Svārstīties. Censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
Cīnīties ar sevi Svārstīties. Censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
laka Sveķus saturošu saistvielu šķīdums organiskos šķīdinātājos (kā) pārklāšanai, lai, piemēram, piešķirtu (tam) dekoratīvu izskatu, aizsargātu no korozijas.
Spāru svētki Svētki, ko svin pēc spāru uzsliešanas.
sarabanda Svinīga franču pāru deja 3/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
pārslēdzējsvira Svira (kā) pārslēgšanai.
pārslēgsvira Svira (kā) pārslēgšanai. Pārslēdzējsvira.
kolibri Svīrveidīgo putnu apakškārta (Amerikā), pie kuras pieder mazi putni ar spilgtām spalvām (pārtiek no nektāra, ko sūc no ziediem, un kukaiņiem). Šīs apakškārtas putns.
nosvīst Svīstot pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
sasvīst Svīstot pārklāties ar sviedriem, parasti pilnīgi.
telefons Šāda elektrosakaru veida tīkla gala ierīce signālu uztveršanai un pārraidei. Telefona aparāts.
ola Šāda putnu olšūna kā pārtikas produkts.
žāvēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
kaltēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to) garšu.
noslēgt Šādā veidā pārtraucot, piemēram, vada, līnijas darbību, panākt, ka (kas, piemēram, elektriskā enerģija, ūdens) netiek piegādāts.
slēgt Šādā veidā radot vai pārtraucot durvju, vārtu u. tml. savienojumu (ar ko), padarīt nepieejamu vai pieejamu (telpu, teritoriju u. tml.).
sairt Šādā veidā sadaloties, pārvērsties par ko.
mežsaimniecība Šādas vienības pārvalde. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda pārvalde.
mežniecība Šādas vienības pārvalde. Celtne, telpa, kurā darbojās šāda pārvalde.
piens Šāds dzīvnieku (parasti govju) sekrēts, ko izmanto par pārtikas produktu.
nīts Šādu pavedienu pāris vai šāds pavediens.
rokāde Šaha spēlē - gājiens (ievērojot vairākus priekšnoteikumus), kurā karali pārvieto pa horizontāli torņa virzienā pāri vienam lauciņam, bet torni pārcel pāri karalim un novieto tam līdzās.
opozīcija Šaha spēlē - tāds karaļu stāvoklis, kad tos atdala nepāra skaita lauciņi pa vertikāli vai diagonāli.
nošalkt Šalcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
pāršalkt Šalcot, ar šalkoņu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
izšalkot Šalkot un pārstāt šalkot.
Turēt aizdomās (kādu) Šaubīties (par kādu). Nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu.
pāršaut Šaujot pārvirzīt lodi, šāviņu (pāri kam, pār ko).
pažobele Šaura vieta jumta telpā pie jumta un celtnes augšējā stāva pārseguma krustojuma.
Spoku stāsts Šausmu nostāsts par spokiem. Nostāsts, kurā ir šausmas izraisoši pārspīlējumi.
Spoku stāsts Šausmu nostāsts par spokiem. Nostāsts, kurā ir šausmas izraisoši pārspīlējumi.
sēt Šaut intensīvi, nepārtraukti. Būt intensīvam, nepārtrauktam (par apšaudi).
žirondisti Šī grupējuma pārstāvis.
kafija Šī koka vai krūma sēklas (pupiņas). Pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas. Šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm.
mēle Šis dažu dzīvnieku orgāns kā pārtikas produkts.
vērsis Šīs dzimtas ģints, kurā ietilpst pārnadži ar ķermeņa masu no 300 līdz 1200 kilogramiem (piemēram, gauri, jaki, tauri). Šīs ģints dzīvnieki.
aknas Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
nieres Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
plaušas Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
smadzenes Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
mulati Šis grupas pārstāvis.
sikspārnis Šīs kārtas dzimta, kurā ietilpst dzīvnieki ar vidēji lielām ausīm un samērā platiem spārniem.
vēstniecība Šīs pārstāvniecības ēka.
tesmenis Šis piena dziedzeris kā pārtikas produkts.
moka Šīs šķirnes kafijas koka vai krūma sēklas (pupiņas). Attiecīgais pārtikas produkts.
pāršķelt Šķeļot pārdalīt. Šķeļot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
pāršķelties Šķeļoties, tiekot šķeltam, pārdalīties.
barjera Šķērslis, kas jāpārvar skrējējiem vai jātniekiem.
krustot Šķērsot (piemēram, laukumu, platību) - par upi, ceļu u. tml. Būt izvietotam šķērsām pāri (telpai, platībai).
izmija Šķērssija starp griestu sijām vai jumta spārēm (pārtrauktas sijas vai spāres atbalstīšanai).
Šķidrā gāze Šķidrā agregātstāvoklī pārveidota deggāze.
Šķidrā gāze Šķidrā agregātstāvoklī pārveidota gāze (parasti deggāze).
pludiņš Šķidrumā peldoša detaļa, elements, kas uztver un pārraida uz mērierīci vai regulējošo iekārtu šķidruma līmeņa maiņas.
marināde Šķidrums, ko parasti gatavo no ūdens, etiķa, garšvielām un citiem komponentiem un ko izmanto pārtikas produktu konservēšanai.
sašķiebt Šķiebjot pārmainīt, parasti ievērojami (kā) stāvokli, piemēram, uz sāniem, uz leju.
slīdēt Šķietamā kustībā virzīties (par to, kam kāds pārvietojas garām, pāri u. tml.).
skriet Šķietami ātri pārvietoties (par priekšmetiem, kam virzās garām, pretī).
šauties Šķietami strauji virzīties, pārvietoties pretējā virzienā (par to, kam ātri brauc garām).
stāvēt Šķietami vai reāli nepārvietoties (par parādībām dabā).
skrejceļš Šķietlādes virsma, pa ko pārvietojas atspole, virzoties cauri šķīrienam.
pāršķirt Šķirot pārlikt uz otru pusi (grāmatas, laikraksta u. tml. lapu).
pāršķirstīt Šķirstot izskatīt, pārskatīt.
jukt Šķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
piešķīst Šķīstot (parasti kā sīka kopumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to). Šķīstot (parasti kā sīka kopumam), tikt piepildītam (ar to).
nošķīst Šķīstot virzīties un pārstāt virzīties gar (ko), garām (kam) - par šķidrumu, masu.
izšķobīt Šķobot pārveidot (seju, tās izteiksmi). Šķobot (seju), izveidot (tajā grimases). Arī izvaibstīt.
vaibstīt Šķobot, velkot grimasē, pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas). Veidot (sejā) grimasi.
pāršļākt Šļācot, ar šalti pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pāršļākties Šļācoties, ar šalti pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pāršļakstināt Šļakstinot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pāršļakstināt Šļakstinot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
pāršļakstināt Šļakstinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pāršļakstīt Šļakstot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pāršļakstīt Šļakstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
pāršļakstīt Šļakstot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pāršļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pāršļūkt Šļūcošā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
pāršļūkt Šļūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nošņukstēt Šņukstēt (visu laikposmu) un pārstāt šņukstēt.
negritosi Šo etnisko grupu pārstāvis.
uzbrucējs Šos (piemēram, cilvēks, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
nošūt Šujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
izšūt Šujot pārklāt ar izšuvumu, rotājumu.
pāršūt Šujot pārveidot citādu, par ko citu.
sietstobrs Šūnu rinda, pa kuru organiskās vielas plūst no lapām uz pārējām augu daļām.
pāršūpot Šūpojot, šūpojoties pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
līgoties Šūpojoties virzīties, pārvietoties.
līgot Šūpojoties virzīties, pārvietoties. Līgoties (1).
mašīndūrieni Šūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura šuj pa vienu un to pašu auduma diegu starpu, ņemot labajā pusē pāri, parasti trim, auduma diegiem un kreisajā pusē - pāri, parasti sešiem, auduma diegiem atpakaļ.
priekšdūriens Šūšanas un izšūšanas tehnikas paņēmiens - pavediena virzīšana pāri noteiktam (velku) diegu skaitam pa augšu un apakšu.
pārlaidšuve Šuve, kas ir veidota ar (kādu materiālu, detaļu) pārlaidumu.
nošvīkstēt Švīkstot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
pakaļ Tā (pārvietoties), ka atrodas aizmugurē tam, kas pārvietojas tai pašā virzienā.
kūleniski Tā (piemēram, krist), ka pārmetas pār galvu.
Par traku Tā, ka (stāvoklis, norise u. tml.) pārsniedz parasto, vēlamo intensitāti, ietekmīgumu.
stāvgrūdām Tā, ka ir ļoti, arī pārlieku pilns (ar cilvēkiem, arī priekšmetiem), tā, ka nav vairs brīvu vietu.
krustu Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
Krustām (un) šķērsām Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
Krustām (un) šķērsām, retāk krustu (un) šķērsu Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
Krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
ieslīpus Tā, ka ir vērsts, arī pārvietojas mazliet slīpā virzienā.
pārlaidus Tā, ka kā daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
vienlaidus Tā, ka nav pārtraukuma, atstarpju; tā, ka noris bez pārtraukuma.
mala Tā, ka nav saistījuma (ar ko, parasti stāvokli, darbību). Tā, ka (kas, parasti stāvoklis, darbība) ir pārtraukts, izbeigts.
iepakaļ Tā, ka nesasniedz tādu līmeni, kādā ir pārējie, tā, ka neatbilst kādām prasībām.
pakaļ Tā, ka nesasniedz tādu stāvokli, līmeni, kādā ir pārējie, tā, ka neatbilst kādām prasībām.
pakaļā Tā, ka nesasniedz tādu stāvokli, līmeni, kādā ir pārējie.
pārkaru Tā, ka pārkarājas.
neērts Tā, ka pārņem neērtība (2).
(Būt) virspusē Tā, ka pārvar neveiksmes, nepatikšanas, ko nevēlamu. Tā, ka vienmēr dzīvē veikli iekārtojas.
tālu Tā, ka tiek pārvarēts samērā liels attālums (virzīties, virzīt).
Līdz ar nagiem Tā, ka tikko pietiek, bez pārpalikuma.
starpā Tā, ka traucē, pārtrauc (darbību, norisi u. tml.).
Diferenciālais tarifs Tāda maksa par satiksmes līdzekļu izmantošanu, kas relatīvi samazinās, pārvadājuma attālumam pieaugot.
Diferenciālais tarifs Tāda maksa par satiksmes līdzekļu izmantošanu, kas relatīvi samazinās, pārvadājuma attālumam pieaugot.
pašorganizēšanās Tāda pāreja no viena (stabila) stāvokļa citā, kuru pati veic kāda sistēma, parasti, lai līdzsvarotu sevi attieksmē pret ārējām iedarbībām.
adatains Tāds (augs, dzīvnieks), kas pārklāts ar smailiem, asiem izaugumiem. Tāds (augs, dzīvnieks), kam ir smaili, asi izaugumi.
iedzimts Tāds (cilvēks), kam (kāda īpašība, spēja) piemīt kopš dzimšanas vai pārmantota no iepriekšējām paaudzēm.
aplaizīt Tāds (cilvēks), kam ir samitrināti, saziesti, gludi saglausti mati. Tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
nolaizīt Tāds (cilvēks), kam ir saslapināti vai saziesti un ļoti gludi sasukāti mati. Tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
tukšs Tāds (cilvēks), kam nav saiknes ar saturīgu garīgo dzīvi. Tāds, kurā nav spēcīgu (emocionālu) pārdzīvojumu (par cilvēka psihi).
krāsot Tāds (cilvēks), kas ir (parasti pārmērīgi) lietojis šādus kosmētikas līdzekļus.
greizsirdīgs Tāds (cilvēks), kas pārdzīvo greizsirdību. Tāds (cilvēks), kuram raksturīgs greizsirdība.
ārišķīgs Tāds (cilvēks), kas tiecas pēc ārējiem efektiem, pārspīlējuma Neīsts, samākslots.
vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīgi, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
intransitīvs Tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda). Nepārejošs.
jaunākais Tāds (dēls, meita, brālis, māsa), kam ir vismazāk gadu salīdzinājumā ar pārējiem (dēliem, meitām, brāļiem, māsām).
vecākais Tāds (dēls, meita, brālis, māsa), kam ir visvairāk gadu salīdzinājumā ar pārējiem (dēliem, meitām, brāļiem, māsām).
nekustams Tāds (īpašums), kas ir tieši saistīts ar zemi un nav pārvietojams.
beznosēšanās Tāds (lidojums), ko veic bez pārtraukuma, bez nosēšanās.
eksplozīvs Tāds (līdzskanis), ko izrunājot slēgums tiek momentāni pārtraukts.
virsskaņa Tāds (parasti lidaparāts), kura kustības ātrums pārsniedz skaņas ātrumu attiecīgajā vidē.
vispārīgs Tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēto pētījumu pamata noskaidro vispārējas, būtiskas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
bezgalīgs Tāds (pārdzīvojums), kas noris ļoti intensīvi Ārkārtīgs.
jērs Tāds (pārtikas produkts, ēdiens), kas iegūts no aitas kautķermeņa.
uzvelkams Tāds (piemēram, rotaļlieta), kas darbojas, pārvietojas, uzvelkot (tajā) iemontētu atsperi.
galīgs Tāds (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis), ko ļoti spēcīgi pārdzīvo, izjūt.
bezspārnu Tāds (putns, kukainis), kam nav spārnu.
bezsliežu Tāds (transportlīdzeklis), kas nepārvietojas pa sliedēm.
iespraust Tāds (vārds, vārdu savienojums), kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintakstiski neatkarīgs un niansē teikumu saturu.
iestarpināt Tāds (vārds, vārdu savienojums), kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto.
daiļrunīgs Tāds (žests, skatiens, izturēšanās u. tml.), kas nepārprotami, izteiksmīgi ko pauž.
kustams Tāds [īpašums], kas nav tieši saistīts ar zemi un ir pārvietojams.
brīvgājiens Tāds mehānisma stāvoklis, kad no viena tā locekļa, kas darbojas, kustība netiek pārnesta uz citu vai citiem mehānisma locekļiem.
radioredzamība Tāds uztverošās un raidošās radiostacijas novietojums, kurā abas stacijas atrodas radioviļņu pārraides tiešās redzamības zonā.
savs Tāds, ar ko kāds ir saistīts tuvās attiecībās, attieksmēs (pēc kopējas nodarbošanās, pārliecības u. tml.). Tāds, kas atbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, personības īpašībām).
nosacīts Tāds, ar ko notiesāto personu atbrīvo no soda (brīvības atņemšanas vai labošanas darbiem), ja tā tiesas noteiktajā pārbaudes laikā neizdara jaunu noziegumu (par kriminālsoda izpildīšanas veidu).
nenoteikts Tāds, ar kuru izsaka ko vispārīgu, arī nepazīstamu, iepriekš neminētu, aptuvenu.
bezjūtīgs Tāds, Aurā izpaužas jūtu, pārdzīvojuma vai līdzjūtības trūkums.
pārlaidu Tāds, kā izveidei ir izmantots (kādu materiālu, detaļu) pārlaidums. Tāds, kas ir saistīts ar (kādu materiālu, detaļu) savstarpēja pārlaiduma izveidi.
pārbagāts Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai ir kas izlietots pārāk lielā daudzumā. Pārāk dārgs, grezns.
versmīgs Tāds, kad ir daudz notikumu, pārdzīvojumu (par laikposmu).
versmains Tāds, kad ir daudz notikumu, spēcīgu pārdzīvojumu (par laikposmu).
tukšs Tāds, kad ir stipri izjūtams (kā, parasti pārtikas līdzekļu, preču, naudas) trūkums (par laikposmu).
augoņains Tāds, kam (kur) ir augoņi. Augoņiem pārklāts.
traks Tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
svaigs Tāds, kam ir dabiskais veids un kas nav bijis pakļauts termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei (par pārtikas produktiem, parasti par augļiem, dārzeņiem).
garspārnains Tāds, kam ir gari spārni.
pārejams Tāds, kam ir iespējams tikt pāri (parasti par dabiskiem šķēršļiem).
smags Tāds, kam ir liela masa, liels svars, tāds, kas pēc masas, svara pārsniedz ko citu, līdzīgu. Pretstats: viegls (1).
liess Tāds, kam ir maz taukvielu (par pārtikas produktiem, uzturu).
vārgs Tāds, kam ir maza intensitāte, tāds, kas rada pārāk niecīgus rezultātus (par norisēm, parādībām dabā).
savāds Tāds, kam ir nelieli (piemēram, slimības, pārdzīvojuma izraisīti) psihiskās darbības traucējumi.
truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas). Tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot. Arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
mērens Tāds, kam ir nosliece uz kompromisiem (politiskajā darbībā, pārliecībā).
vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
pagarš Tāds, kam ir paliels apjoms, tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo apjomu (piemēram, par tekstu).
pārpilns Tāds, kam ir pārāk, arī ļoti daudz ziedu, augļu (par augiem, to daļām).
pārslveida Tāds, kam ir pārslas (1) forma, veids.
manierīgs Tāds, kam ir pārspīlētas, pārsmalcinātas manieres (1).
platspārnu Tāds, kam ir plati spārni (par dzīvniekiem).
platspārnains Tāds, kam ir plati spārni (par dzīvniekiem). Platspārnu.
kundzisks Tāds, kam ir raksturīga (parasti nepamato tā) pārākuma apziņa, nevērīga, arī nievājoša attieksme pret citiem cilvēkiem.
šļūkt Tāds, kam ir raksturīga nepārtraukta vai samērā reti pārtraukta kāju saskare ar (kā) virsmu (par soļiem, gaitu u. tml.).
sīkmanīgs Tāds, kam ir raksturīga pārāk liela pievēršanās kam nesvarīgam, nenozīmīgam. Arī sīkumains (1).
puritānisks Tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi stingra tikumība.
šķidrs Tāds, kam ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amortums (par vielu). Pretstats: ciets, gāzveidīgs.
staipīgs Tāds, kam ir raksturīga samērā blīva, nepārtraukta lentveida, diegveida u. tml. plūsma (par ko šķidru, tā konsistenci).
līgans Tāds, kam ir raksturīga vienmērīga šūpošanās (par gaitu). Tāds, kas pārvietojas, vienmērīgi šūpojoties.
nervozs Tāds, kam ir raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
paliess Tāds, kam ir samērā maz taukvielu (par pārtikas produktiem, uzturu).
spārveida Tāds, kam ir saslietu jumta spāru forma, veids.
ass Tāds, kam ir smaili izaugumi, veidojumi Tāds, kas pārklāts ar smailiem izaugumiem, veidojumiem.
smailspārnu Tāds, kam ir smaili spārni.
smailspārnains Tāds, kam ir smaili spārni. Smailspārnu.
spārnveida Tāds, kam ir spārna (1) forma, veids.
spārnains Tāds, kam ir spārni (1).
spārnots Tāds, kam ir spārni (1). Spārnains (1).
spārnains Tāds, kam ir spārni (2).
spārnots Tāds, kam ir spārni (2). Spārnains (2).
spārnains Tāds, kam ir spārni (3).
spārnots Tāds, kam ir spārni (3). Spārnains (3).
pašorganizējošs Tāds, kam ir spēja pašam pāriet no viena (stabila) stāvokļa citā, parasti, lai līdzsvarotu sevi attieksmē pret ārējām iedarbībām (par kādu sistēmu).
šaurspārnu Tāds, kam ir šauri spārni.
tauriņveida Tāds, kam ir tauriņa, tā izplesto spārnu forma, veids.
tēžveida Tāds, kam ir tēzēm (1) raksturīgais lakoniskais formulējums, arī satura vispārinājums.
sarkanādains Tāds, kam ir tumši dzeltena, sarkanīga ādas krāsa (parasti par Amerikas rases pārstāvjiem, indiāņiem).
brīnumains Tāds, kam ir, neparastas īpašības, pārdabiskas spējas.
nepārvarams Tāds, kam ir, piemēram, tik spēcīga izpausme, iedarbība, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
pakļāvīgs Tāds, kam kādas iedarbības rezultātā viegli pārmainās, piemēram, forma, apjoms.
kails Tāds, kam nav apvalka, pārklāja, aizsega.
pliks Tāds, kam nav apvalka, pārklāja, aizsega.
nekonkrēts Tāds, kam nav konkrēta, īstenības daudzveidību atspoguļojoša satura. Vispārīgs, abstrakts.
atturīgs Tāds, kam nav lieku izskaistinājumu, pārmērīga spilgtuma.
kails Tāds, kam nav pamatojuma, pierādījuma. Nepārliecinošs.
pliks Tāds, kam nav pamatojuma, pierādījuma. Nepārliecinošs. Kails (7).
nedzīvs Tāds, kam nav spilgtu iezīmju (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām). Tāds, kas neizraisa pārdzīvojumu.
truls Tāds, kam nav vairs sākotnējā dziļuma, iedarbīguma, bet kas ilgstoši pārņem, ietekmē (par sāpīgu pārdzīvojumu).
plakātisks Tāds, kam nevēlami piemīt plakātam raksturīgais lakoniskums, vispārinājums (par cita mākslas veida darbu, tā sastāvdaļām).
burvis Tāds, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības, ar ko var veikt īstenībā neiespējamo.
sajūtīgs Tāds, kam piemīt spēja pārdzīvot emocijas, jūtas.
nepārspējams Tāds, kam piemīt tik izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to ir grūti vai neiespējami pārspēt. Tāds, kam nav līdzīgu.
nepārspēts Tāds, kam piemīt tik izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to nav bijis iespējams pārspēt. Tāds, kam līdz šim nav līdzīgu.
dialektisks Tāds, kam raksturīga attīstība pretstatu cīņā, iekšējo pretrunu pārvarēšana.
vīzīgs Tāds, kam raksturīgs manierīgums, pārspīlēti smalka izturēšanās. Arī vīzdegunīgs.
nespēcīgs Tāds, kam trūkst drosmes, enerģijas, arī iespēju kā veikšanai, pārvarēšanai. Arī nevarīgs (3).
bezspēcīgs Tāds, kam trūkst gribas, drosmes vai nepieciešamo līdzekļu (lai pārvarētu grūtības, šķēršļus).
mākslots Tāds, kam trūkst pārdzīvojuma patiesuma, īstuma (parasti par mākslas darbu).
neizglītots Tāds, kam trūkst zināšanu, izglītības (kādā nozarē). Tāds, kas pilnībā nepārzina savu specialitāti.
melnspārnu Tāds, kam uz spārniem ir melns vai ļoti tumšs apspalvojums (par putniem).
lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu). Lāsmains. Tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena toņa citā (par krāsu).
samākslots Tāds, kam, parasti ievērojami, trūkst pārdzīvojuma patiesuma, īstuma (piemēram, par mākslas darbu).
nopietns Tāds, kas (kādā darbības lomā) ir līdzvērtīgs (kādam) vai pārāks (par kādu).
svaigs Tāds, kas (parasti pirms neilga laika) ir (pagatavots, iegūts, nav ilgi uzglabāts un kam ir visas vēlamās īpašības (par pārtikas produktiem, ēdienu).
paštaisns Tāds, kas (parasti subjektīvi) ir pārliecināts par savas rīcības, darbības, uzskatu u. tml. pareizumu. Arī pašpārliecināts.
slapjš Tāds, kas (piemēram, kūstot, atdziestot) pārvēršas šķidrumā, izdala daudz šķidruma.
mitrs Tāds, kas (piemēram, kūstot, atdziestot) pārvēršas šķidrumā, izdala šķidrumu.
rafinēts Tāds, kas (sākotnēji vai pēc apstrādes) nesatur piemaisījumus (parasti par pārtikas produktiem).
totāls Tāds, kas aptver visu (kā) kopumu. Pilnīgs, arī vispārējs.
frontāls Tāds, kas aptver visu objektu, attiecas uz visu objektu. Vispārējs.
vaļējs Tāds, kas ar kādu detaļu, elementu nav norobežots no visām pusēm. Tāds, kam nepārtraukti notiek vielas un enerģijas apmaiņa ar ārējo vidi (parasti par sistēmu).
normāls Tāds, kas atbilst kam vispārpieņemtam, regulāram, izdevīgam.
pārsmalks Tāds, kas atbilst pārāk izsmalcinātām prasībām.
pārējais Tāds, kas atliek, paliek pāri (pēc kā dalīšanas, lietošanas u. tml.).
krustenisks Tāds, kas atrodas krustām pāri. Arī krustveida.
diagonāls Tāds, kas atrodas šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam) - par līniju, virzienu.
sāns Tāds, kas atrodas, pārvietojas virzienā uz labo vai kreiso pusi atšķirībā no virziena uz priekšu vai atpakaļ, uz augšu vai leju.
reāls Tāds, kas attēlo īstenību, tāds, kas ir pārņemts no īstenības. Arī reālistisks (1).
akadēmisks Tāds, kas attiecas uz akadēmiju (1), tai raksturīgs. Zinātniski pārbaudīts, precīzs, pilnīgs.
universāls Tāds, kas attiecas uz vairākām, daudzām parādībām. Arī vispārējs.
vispārteorētisks Tāds, kas attiecas uz vispārīgiem, galvenajiem teorētiskajiem jautājumiem.
globāls Tāds, kas attiecas uz visu pasauli, tāds, kas aptver visu pasauli. Vispārējs.
zems Tāds, kas attiecībā pret pārējo reljefa daļu atrodas lejā, ieplakā (par vietu, platību).
sīkaudzīgs Tāds, kas augot nepārsniedz mazus izmērus.
drosmīgs Tāds, kas bezbailīgi pārvar grūtības, briesmas (par cilvēku).
pārsteidzīgs Tāds, kas darbojas, rīkojas nepamatoti steidzīgi, nepārdomāti un šādas darbības, rīcības dēļ kļūdās.
lielmutīgs Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
balamutīgs Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā. Pļāpīgs, lielīgs.
kustīgs Tāds, kas daudz, arī veikli pārvietojas, maina stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm). Arī darbīgs.
nedziestošs Tāds, kas deg ilgi, nepārtraukti.
vispārizglītojošs Tāds, kas dod vispārīgo (nevis speciālo) izglītību.
negausīgs Tāds, kas ēd vai dzer rijīgi, pārmērīgi.
krāsains Tāds, kas fiksē, pārraida vai reproducē šādu attēlu.
pārgatavs Tāds, kas gatavojoties ir pārsniedzis vēlamo gatavības pakāpi.
uzkrītošs Tāds, kas ievērojami atšķiras no pieņemtajām normām, savdabīgs (piemēram, par cilvēka uzvedību). Tāds, kas ir neparasts, pārspīlēti moderns, arī pārāk spilgts (piemēram, par apģērbu).
stiprs Tāds, kas ievērojami ietekmē (ko), iedarbojas (uz ko), pārliecina (par ko), rada (ko). Arī spēcīgs (6).
neuzkrītošs Tāds, kas īpaši neizceļas no pārējā. Vienkāršs.
pārairu Tāds, kas ir airējams ar airu pāriem (parasti par sporta laivu).
aizkūpis Tāds, kas ir aizsegts, pārklāts, piepildīts (parasti ar dūmiem). Aizkvēpis.
puskails Tāds, kas ir daļēji, nepilnīgi pārklāts, aizsegts.
pēdējais Tāds, kas ir galīgi nolemts, nepārstrīdams, izšķirošs.
mazticīgs Tāds, kas ir grūti pārliecināms (par ko), tāds, kas (ko) apšauba.
visgudrs Tāds, kas ir gudrs, arī gudrāks par citiem (parasti bagātīgas darba, dzīves pieredzes dēļ). Arī pārgudrs.
pārsienams Tāds, kas ir iekārtots, izveidots brūču, ķermeņa daļu pārsiešanai (par telpu, vietu).
mazsālīts Tāds, kas ir iesālīts, apsālīts ar minimālu sāls daudzumu, tāds, kam pievienots maz sāls (par pārtikas produktiem).
vecs Tāds, kas ir ilgi dzīvojis un novecojis (par dzīvniekiem). Tāds, kas ir ilgi audzis un (parasti) pāraudzis (par augiem, to kopumu).
svaigs Tāds, kas ir izveidots, radīts vai ir izveidojies, radies pirms neilga laika, nav pārveidojies, ieguvis citas īpašības (piemēram, par veidojumiem, vielām, to īpašībām).
spārnots Tāds, kas ir līdzīgs spārnam (1), atgādina spārnu.
pedantisks Tāds, kas ir ļoti kārtīgs, rūpīgs, arī, parasti pārmērīgi, sīkumains.
staigns Tāds, kas ir mīksts, neizturīgs un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (piemēram, par augsni, augu kopumu).
labējais Tāds, kas ir naidīgs progresīvajiem politiskajiem, sabiedriskajiem virzieniem, arī reakcionārs, konservatīvs (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml. kapitālistiskajās valstīs).
kontrabanda Tāds, kas ir nelikumīgi, slepeni pārgādāts pāri valsts robežai (par preci vai citu vērtību).
noslēgts Tāds, kas ir nesabiedrisks, arī mazrunīgs, tāds, kas neatklāj savas domas, pārdzīvojumus.
nopietns Tāds, kas ir noteikts, apvaldīts, tāds, kam ir raksturīga pārdomāta, apzinīga rīcība, attieksme pret ko.
jodains Tāds, kas ir notraipīts ar joda šķīdumu spirtā. Tāds, kas ir pārklāts ar joda šķīdumu, spirtā.
krēpains Tāds, kas ir notraipīts ar krēpām. Tāds, kas ir pārklāts ar krēpām.
sveķains Tāds, kas ir notraipīts ar sveķiem. Tāds, kas ir pārklāts ar sveķiem.
piķains Tāds, kas ir notriepts ar piķi. Tāds, kas ir pārklāts, piesūcināts ar piķi.
stūrenisks Tāds, kas ir novietots, veidots, tiek pārvietots pa (kā) diagonāli, no viena stūra uz otru. Arī šķērss.
lamzīgs Tāds, kas ir par garu un platu, tāds, kas ir pārāk vaļīgs (piemēram, par apģērbu).
kulīgs Tāds, kas ir par platu, arī pārāk plats (piemēram, par apģērbu).
pārcentīgs Tāds, kas ir pārāk centīgs. Tāds, kas pārcenšas.
pārliecīgs Tāds, kas ir pārāk intensīvs, pārāk iedarbīgs (par darbību, norisi, arī stāvokli); pārlieks.
pārlieks Tāds, kas ir pārāk intensīvs, pārāk iedarbīgs (par darbību, norisi, arī stāvokli).
pārliecīgs Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
pārlieks Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
pārmērīgs Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
pārpilns Tāds, kas ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.). Tāds, kurā (kas) ir ievietots, novietots pārāk lielā daudzumā (par priekšmetiem, telpu, platību).
pasažieris Tāds, kas ir paredzēts cilvēku pārvadāšanai, parasti par maksu. Tāds, kas ir paredzēts cilvēku apkalpošanai pirms vai pēc šādas pārvadāšanas.
lielkravas Tāds, kas ir paredzēts lielu kravu pārvadāšanai.
smagsvara Tāds, kas ir paredzēts smagu kravu pārvadāšanai (parasti par vilcienu).
pārkaļķot Tāds, kas ir pārkaļķojies (1).
pārkarens Tāds, kas ir pārkāries (par augiem, to daļām). Tāds, kas veido pārkāri.
gļotains Tāds, kas ir pārklājies ar gļotām, gļotvielām.
recekļains Tāds, kas ir pārklājies ar recekli.
fosforizēts Tāds, kas ir pārklāts ar fosforescējošu vielu.
krējumains Tāds, kas ir pārklāts ar krējumu. Tāds, kas ir aptraipīts ar krējumu.
kreļļains Tāds, kas ir pārklāts ar krellēm. Tāds, kas ir pārklāts ar krellēm līdzīgiem veidojumiem.
kruvešains Tāds, kas ir pārklāts ar kruvešiem.
kvēpains Tāds, kas ir pārklāts ar kvēpiem.
lipīgs Tāds, kas ir pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības.
medains Tāds, kas ir pārklāts ar medu. Tāds, kas ir aptraipīts ar medu.
plēņains Tāds, kas ir pārklāts ar plēnēm (1).
putains Tāds, kas ir pārklāts ar putām. Tāds, kas ir notraipīts ar putām.
putekļains Tāds, kas ir pārklāts ar putekļiem. Tāds, kas ir notraipīts ar putekļiem.
putekšņots Tāds, kas ir pārklāts ar putekšņiem.
rasains Tāds, kas ir pārklāts ar rasu. Tāds, kur ir rasa.
rasots Tāds, kas ir pārklāts ar rasu. Tāds, kur ir rasa. Rasains.
sīrupains Tāds, kas ir pārklāts ar sīrupu; tāds, kas ir aptraipīts ar sīrupu.
sodrējains Tāds, kas ir pārklāts ar sodrējiem. Tāds, kas ir notraipīts ar sodrējiem.
sviedrains Tāds, kas ir pārklāts ar sviedriem (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
sviestains Tāds, kas ir pārklāts ar sviestu. Tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu.
eļļains Tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar eļļu. Tāds, kam ir eļļas traipi.
naftains Tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar naftu. Tāds, kas ir notraipīts ar naftu.
taukains Tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar taukiem. Tāds, kam ir tauku traipi.
pašapzinīgs Tāds, kas ir pārliecināts par savām spējām, savu vērtību, tāds, kam ir dziļas pašcieņas jūtas. Tāds, kas jūtas pārāks par citiem (ar ko) un izrāda to. Arī iedomīgs, augstprātīgs.
noteikts Tāds, kas ir pārliecināts par savas rīcības pareizumu; tāds, uz kuru var paļauties, tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst viņa vārdiem, solījumiem. Arī mērķtiecīgs.
pašpārliecināts Tāds, kas ir pārliecināts par sevi (savām spējām, savu nozīmīgumu, saviem nopelniem u. tml.).
nešaubīgs Tāds, kas ir pārliecināts, stingrs savos uzskatos, rīcībā. Tāds, kas izturas, rīkojas noteikti, droši, bez šaubīšanās.
nelokāms Tāds, kas ir pārliecināts, stingrs, noteikts (savos uzskatos, rīcībā).
sentimentāls Tāds, kas ir pārlieku emocionāls, piemēram, mīlestības, skumju izpausmē.
iedzimts Tāds, kas ir pārmantots no iepriekšējām paaudzēm (par organisma fizioloģiskajām īpašībām).
salkans Tāds, kas ir pārmērīgi jūtīgs, pārspīlēti laipns, maigs.
jutelīgs Tāds, kas ir pārmērīgi jutīgs.
jūtelīgs Tāds, kas ir pārmērīgi jūtīgs. Sentimentāls.
mantots Tāds, kas ir pārņemts no priekštečiem.
pārragots Tāds, kas ir pārragojies.
pārmoderns Tāds, kas ir pārspīlēti moderns (2).
snobisks Tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs. Tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
metamorfizēts Tāds, kas ir pārveidojies augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
lirisks Tāds, kas ir piemērots, lai izpildītu skaņdarbus, kuros pārsvara ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (parasti par balsi).
padzīvojis Tāds, kas ir pusmūžā vai pāri pusmūžam (par cilvēkiem). Pavecs.
neaizskarams Tāds, kas ir saglabājams neskartā veidā. Tāds, ko nedrīkst izmainīt, pārveidot.
neskarts Tāds, kas ir saglabājis savu pirmatnējo veidu, izskatu, tāds, ko cilvēks nav pārveidojis (piemēram, par apvidu dabā).
varonīgs Tāds, kas ir saistīts ar ārkārtēju grūtību, briesmu pārvarēšanu (piemēram, par laikposmu).
zaļš Tāds, kas ir saistīts ar augiem, to izmantošanu, pārstrādi.
sinantrops Tāds, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība (par dzīvniekiem, augiem).
nelāgs Tāds, kas ir saistīts ar grūtiem, smagiem apstākļiem, smagiem pārdzīvojumiem (par laikposmu).
nelabs Tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, arī ļaunu. Tāds, kas ir saistīts ar nepatīkamiem, smagiem pārdzīvojumiem.
nopietns Tāds, kas ir saistīts ar ko nevēlamu, parasti grūti novēršamu, pārvaramu.
sūrs Tāds, kas ir saistīts ar lielām grūtībām, smagiem pārdzīvojumiem (par laikposmu). Ļoti grūts, sarežģīts (piemēram, par darbību, apstākļiem).
slimīgs Tāds, kas ir saistīts ar pārmērīgi negatīvu, arī pārspīlētu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.). Tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi negatīva, arī pārspīlēta (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku).
nežēlīgs Tāds, kas ir saistīts ar pārmērīgi smagiem, grūtiem apstākļiem, arī ar upuriem.
sūrs Tāds, kas ir saistīts ar smagiem, sāpīgiem pārdzīvojumiem. Tāds, kas izraisa smagu, sāpīgu pārdzīvojumu.
tranzīts Tāds, kas ir saistīts ar šādiem pārvadājumiem.
uzspīlēts Tāds, kas ir sasniedzis augstu, parasti nevēlamu, pakāpi, arī tāds, kas ir nedabisks, pārspīlēts (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
nodevīgs Tāds, kas ir slepeni, ļaunprātīgi iecerēts. Tāds, kas pārsteidz nesagatavotu.
portatīvs Tāds, kas ir speciāli izgatavots tā, lai to varētu (parasti nesot) pārvietot (uz citu vietu) - parasti par iekārtu, ierīci. Arī pārnēsājams (2).
lakstains Tāds, kas ir sulīgs, nepārkoksnējies (par stumbru). Tāds, kam ir sulīgas, nepārkoksnētas virszemes daļas (par augiem).
sašaurināt Tāds, kas ir šaurāks par pārējo daļu.
nelabojams Tāds, kas ir tā nostiprinājies, ka to nav iespējams pārveidot, labot (piemēram, par, parasti nevēlamu, paradumu).
plašs Tāds, kas ir tālu, parasti uz visām pusēm, pārredzams (par dabasskatu).
nesasniedzams Tāds, kas ir tik izcils, ka to grūti vai neiespējami sasniegt, pārspēt.
nepārredzams Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārredzēt. Šķietami bezgalīgs. Nepārskatāms.
nepārskatāms Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārskatīt. Šķietami bezgalīgs. Nepārredzams.
nenovērtējams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, svarīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvērtēt.
neizbraucams Tāds, kas ir tik sliktā stāvoklī, ka pa to grūti vai neiespējami pārvietoties braukšus (par ceļu).
neciešams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
neizturams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
neapslāpējams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
neremdināms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
neapklusināms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli). Nepārvarams.
neatvairāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
nepanesams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
nepārvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
nevaldāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt, vājināt (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
korpulents Tāds, kas ir tukls. Tāds, kam ķermenī ir pārmērīgi daudz taukaudu.
tāls Tāds, kas ir veicams, pārvarot samērā lielu attālumu, arī ilgākā laikposmā (parasti par ceļu).
tuvs Tāds, kas ir veicams, pārvarot samērā mazu attālumu, arī samērā īsā laikposmā (parasti par ceļu, gājienu, braucienu).
pārvietojams Tāds, kas ir veidots, būvēts tā, ka to var samērā viegli pārvietot izmantošanai dažādās vietās (parasti par ierīci, aparātu).
pusādas Tāds, kas ir veidots, vākus pārvelkot ar audeklu, bet muguru un stūrus - ar ādu (par grāmatas iesējumu).
pusaudekla Tāds, kas ir veidots, vākus pārvelkot ar papīru, bet muguru un stūrus - ar audeklu (par grāmatas iesējumu).
ieslīps Tāds, kas ir vērsts, arī pārvietojas mazliet slīpā virzienā.
paslīps Tāds, kas ir vērsts, arī pārvietojas samērā, arī mazliet slīpā virzienā; ieslīps (2).
tangenciāls Tāds, kas ir vērsts, pārvietojas pa (kā) pieskari.
likvīds Tāds, kas ir viegli realizējams, pārvēršams skaidrā naudā.
pastāvīgs Tāds, kas ir vienmēr, nepārtraukti (par parādībām dabā).
pusdzīvs Tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus fiziskos spēkus (piemēram, pārguruma, pārmērīgas piepūles dēļ). Tāds, kura dzīvības norises ir ļoti vājas.
pusmiris Tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus spēkus (piemēram, fiziskas pārpūles vai liela pārdzīvojuma rezultātā).
pusdzīvs Tāds, kas ir zaudējis garīgos, arī fiziskos spēkus (smaga pārdzīvojuma, garīga sasprindzinājuma dēļ).
švītīgs Tāds, kas ir, parasti pārspīlēti, moderns (tērpā, izskatā), izsmalcināts (izturēšanās veidā).
neizbrienams Tāds, kas ir, piemēram, tik staigns, ka pa to grūti vai neiespējami pārvietoties, pārkļūt pāri.
pašgudrs Tāds, kas it pārliecināts pats par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
palaidnīgs Tāds, kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas (parasti par bērniem). Arī nebēdnīgs, nerātns.
vainīgs Tāds, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu. Tāds, kas izdarījis ko nosodāmu, tāds, kura dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
samulsis Tāds, kas izjūt, pārdzīvo samulsumu. Mulss.
stingrs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām daba).
spēcīgs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
stiprs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā, parasti ievērojami, pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
pārliecīgs Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku attiecībām).
pārlieks Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku attiecībām).
pārmērīgs Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku, attiecībām).
pārmērīgs Tāds, kas izpaužas pārāk spēcīgi, intensīvi (par psihiska vai fizioloģisku stāvokli).
augstprātīgs Tāds, kas izrāda, uzsver savu pārākumu. Nicīgi iedomīgs.
brīnišķīgs Tāds, kas izraisa apbrīnu, pārsteidz. Tāds, kas neparasti, ļoti spēcīgi ietekmē. Izcils, brīnumains.
nopietns Tāds, kas izraisa dziļu pārdzīvojumu, dziļas pārdomas (par mākslas darbu, tā saturu).
kritisks Tāds, kas izraisa krasas pārmaiņas.
dzeldīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamus pārdzīvojumus.
smags Tāds, kas izraisa nevēlamu pārdzīvojumu, nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.).
glāstīgs Tāds, kas izraisa patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
glāstošs Tāds, kas izraisa patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
viegls Tāds, kas izraisa samērā mazu pārdzīvojumu, niecīgas nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.).
rūgts Tāds, kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu. Tāds, kas ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu.
lielisks Tāds, kas izraisa sevišķi spēcīgu pārdzīvojumu un sagādā lielu estētisku baudu (par mākslas darbu).
iespaidīgs Tāds, kas izraisa spēcīgu pārdzīvojumu, sagādā estētisku baudu (par mākslas darbu).
pāragrs Tāds, kas izraisās pārāk agri, priekšlaicīgi (par psihisku stāvokli).
iteratīvs Tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas, vai darbību, kura notiek ar pārtraukumiem.
familiārs Tāds, kas izturas pārāk brīvi, nepiespiesti, arī vaļīgi, nekautrīgi. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nevērīgs Tāds, kas izturas pret citiem ar uzsvērtu pārākumu, augstprātīgi, arī nicīgi. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nedrošs Tāds, kas izturas, rīkojas bikli, kautrīgi, bez stingras, noteiktas pārliecības.
nebēdnīgs Tāds, kas izturas, rīkojas pārgalvīgi, draiskulīgi.
nežēlīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ar pārmērīgu, stingrību, prasīgumu.
neprātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
neapdomīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā pārsteidzīgi, bez apdoma, arī vieglprātīgi.
atturīgs Tāds, kas izvairās no pārspīlējuma, izskaistinājuma.
iedomīgs Tāds, kas jūtas pārāks par citiem un izrāda to.
klejojošs Tāds, kas kā (piemēram, dabas parādību) iedarbības dēļ pārvietojas, maina savu atrašanās vietu (piemēram, par smilšu veidojumiem, ledu).
pusautomātisks Tāds, kas kādā darbības ciklā noris patstāvīgi, bet tā pārējā daļā - ar cilvēka līdzdalību.
pusautomātisks Tāds, kas kādu darbības cikla daļu veic patstāvīgi, bet tā pārējo daļu - ar cilvēka līdzdalību (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
pārgudrs Tāds, kas kļūdaini uzskata sevi pat zinīgāku, gudrāku (salīdzinot ar citiem), arī par pietiekami gudru (kādā jautājumā, nozarē u. tml.) un pašpārliecināti pauž savas domas.
mainīgs Tāds, kas kļūst citāds. Tāds, kas pārveidojas.
karsts Tāds, kas ko dara ļoti spraigi, temperamentīgi, paužot kvēlu pārliecību.
rupjš Tāds, kas krasi neatbilst pieņemtajām normām, likumiem (piemēram, par kļūdu, pārkāpumu).
lietpratīgs Tāds, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu). Tāds, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
praktisks Tāds, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
šaudīgs Tāds, kas ļoti ātri vairākkārt pārvietojas šurpu turpu, no vienas vietas uz citu. Tāds, kas ļoti ātri vairākkārt kustas uz vienu un otru pusi.
rijīgs Tāds, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer (par cilvēkiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi. Milzīgs (3).
milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu).
milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu, arī tāds, kuram, parasti, ir izcilas kvalitatīvas īpašības (par skaņu).
šaudīgs Tāds, kas ļoti strauji vēršas pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm (par acīm, skatienu).
zibenīgs Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
zibsnīgs Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
ultramoderns Tāds, kas ļoti, arī pārspīlēti seko pašas jaunākās modes prasībām, ievēro tās.
dzenošs Tāds, kas mašīnas pārvadā darbina kādu mašīnas daļu.
nekustīgs Tāds, kas maz darbojas, pārvietojas (par cilvēku). Tāds, kas izturas pret visu vienaldzīgi, pasīvi.
mazkustīgs Tāds, kas maz pārvietojas, tiek pārvietots (piemēram, par priekšmetiem, vielām). Tāds, kas maz maina stāvokli, formu.
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
pagarš Tāds, kas mazliet pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu.
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc daudzuma, labuma, vērtības vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu).
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc izmēriem ko citu, līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju).
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo izmēru (piemēram, par apģērbu).
raudulīgs Tāds, kas mēdz bieži raudāt, parasti bez nopietna iemesla. Arī pārmērīgi jūtīgs.
apcerīgs Tāds, kas mēdz domās apcerēt. Tāds, kas nododas pārdomām.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī paust savas domas pārdomāti, nepārsteidzīgi, lai izvairītos no kā nevēlama, arī piesardzīgs.
piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, konflikta situācijām.
mulss Tāds, kas mulst, pārdzīvo mulsumu.
jēls Tāds, kas nav cepts, vārīts, konservēts u. tml. (par pārtikas produktiem, parasti par gaļu, olām).
vaļējs Tāds, kas nav iesaiņots tarā, nav safasēts, nav iepildīts pudelēs u. tml. (parasti par pārtikas produktiem).
mērens Tāds, kas nav ievērojami, arī pārmērīgi liels vai mazs (pēc lieluma, skaitliskās vērtības u. tml.). Tāds, kam ir vidēja (skaitliskā) vērtība, salīdzinot ar tā galējām vērtībām.
negaidīts Tāds, kas nav paredzēts. Tāds, kas pārsteidz ar savu pēkšņumu.
rātns Tāds, kas nav pārgalvīgs. Arī mierīgs, pieklājīgs.
stacionārs Tāds, kas nav pārvietojams izmantošanai dažādās vietās (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
neitrāls Tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piemēram, par vārdu, izteikumu). Vispārlietojams.
parasts Tāds, kas nav specializēts (par vispārizglītojošo mācību iestādi, tās klasēm).
nevainīgs Tāds, kas nav vainojams kādā morālā pārkāpumā, kaitīgā, nevēlamā rīcībā.
saraustīts Tāds, kas nav viengabalains, vienveidīgs. Tāds, kā veidojumā ir neregulāri pārtraukumi.
nenormāls Tāds, kas neatbilst kam vispārpieņemtam, regulāram, parastam.
anomāls Tāds, kas neatbilst normai, vispārējai likumībai. Neparasts.
neticīgs Tāds, kas neatzīst reliģiju. Tāds, kas netic (kam pārdabiskam).
bezbailīgs Tāds, kas nebaidās, tāds, kas viegli spēj pārvarēt bailes. Drosmīgs, drošs.
bezbēdīgs Tāds, kas nebēdā par briesmām, nepievērš tām uzmanību. Drošs, arī pārgalvīgs.
nemanāms Tāds, kas neizceļas pārējo vidū. Tāds, kas nepievērš sev uzmanību.
nešaubīgs Tāds, kas neizraisa šaubas, drošs, noteikts (piemēram, par pārliecību, uzskatu).
nemainīgs Tāds, kas nekļūst citāds, tāds, kas nepārveidojas.
ortodoksāls Tāds, kas nelokāmi, konsekventi seko kādai pārliecībai, virzienam, mācībai, parasti neievērojot konkrētus apstākļus, attīstības procesus. Saistīts ar ortodoksiju, tai raksturīgs.
nemierīgs Tāds, kas nemitīgi kustas, pārvietojas (par dzīvniekiem).
pretdabisks Tāds, kas nesaskan ar lietu un parādību dabu, neatbilst parastajam, normālajam, vispārējai likumībai. Arī nedabisks.
nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot (piemēram, kādas jūtas). Tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi (piemēram, pret citu bēdām).
bezjūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot. Tāds, kas nejūt līdzi citiem.
nepanesīgs Tāds, kas nespēj paciest (kā) iedarbību, pārvarēt (piemēram, sāpes, grūtības).
recesīvs Tāds, kas netiek pārmantots iedzimtības ceļi (par augu, dzīvnieku pazīmēm, īpašībām).
pienains Tāds, kas no iekšpuses ir pārklāts ar pienu; tāds, kas ir notraipīts ar pienu.
negausīgs Tāds, kas noris ar pārmērīgu intensitāti (par parādībām dabā).
nepārtraukts Tāds, kas noris bez apstājas, bez pārtraukuma, visu laiku.
tekošs Tāds, kas noris bez traucējumiem, pārtraukumiem, raiti (parasti par runu).
nebeidzams Tāds, kas noris ilgi, nepārtraukti. Tāds, kas bieži atkārtojas.
saraustīts Tāds, kas noris nevienmērīgi, neritmiski, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par fizioloģisku vai psihisku procesu).
agrs Tāds, kas noris pirms parastā laika. Priekšlaicīgs, pāragrs.
nerimtīgs Tāds, kas noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
nerimstošs Tāds, kas noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas. Nerimtīgs (1).
pakāpenisks Tāds, kas noris, mainās, tiek veikts vienmērīgi noteiktā secībā, bez krasām pārejām, pārmaiņām, bez krasa pavērsiena.
tāls Tāds, kas noris, pārvarot samērā lielu attālumu, arī ilgākā laikposmā (piemēram, par gājienu, braucienu).
tradicionāls Tāds, kas noteiktā cilvēku grupā pastāv samērā ilgu laiku un tiek pārmantots no paaudzes paaudzē. Tāds, kas balstās uz tradīcijām.
dienišķs Tāds, kas notiek, ir katru dienu. Tāds, kas notiek, ir nepārtraukti, pastāvīgi.
nenopērkams Tāds, kas par samaksu neatsakās no savas pārliecības, principiem, goda.
uzspīlēts Tāds, kas pārāk cieši apkļauj, apņem (ķermeni, tā daļu).
vaļsirdīgs Tāds, kas parasti pilnībā atklāj savas domas, pārdzīvojumus. Atklāts (4).
domīgs Tāds, kas pārdomā. Tāds, kas ir aizņemts ar domām.
sērs Tāds, kas pārdzīvo bēdas, skumjas. Arī grūtsirdīgs.
sērīgs Tāds, kas pārdzīvo, parasti vieglas, bēdas, skumjas. Arī grūtsirdīgs.
glums Tāds, kas pārklājies ar gļotām, gļotvielām.
glums Tāds, kas pārklājies ar ko gļotainu (1), lipīgu.
ādains Tāds, kas pārklāts ar ādu.
vaskains Tāds, kas pārklāts ar vaska kārtiņu.
iedzimts Tāds, kas pārmantots no iepriekšējām paaudzēm, tāds, kas piemīt kopš dzimšanas (par psihiskām īpašībām, spējām).
negausīgs Tāds, kas pārmērīgi (kam) nododas. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
virslimita Tāds, kas pārsniedz (kā) limitā paredzēto (daudzumu, skaitu).
virsnorma Tāds, kas pārsniedz (kā) normu.
virsnormatīvs Tāds, kas pārsniedz (kā) normu.
transfinīts Tāds, kas pārsniedz (kā) robežu (piemēram, par parādībām). Arī bezgalīgs.
liels Tāds, kas pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
pārcilvēcisks Tāds, kas pārsniedz cilvēkam parasti iespējamo, raksturīgo. Tāds, kurā cilvēkam raksturīgās īpašības izpaužas neparasti spēcīgi.
lieks Tāds, kas pārsniedz nepieciešamo, vajadzīgo daudzumu.
virsaugstsprieguma Tāds, kas pārsniedz nosacīto augstspriegumu.
liels Tāds, kas pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
augsts Tāds, kas pārsniedz parasto augstumu, līmeni u. tml.
pārāks Tāds, kas pārsniedz parasto kvantitātes, intensitātes pakāpi, mēru. Pārlieks.
plašs Tāds, kas pārsniedz parasto platumu, atvērumu, atstarpi u. tml.
plats Tāds, kas pārsniedz parasto platumu, atvērumu, atstarpi u. tml.
garš Tāds, kas pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu.
plats Tāds, kas pārsniedz parasto, arī vajadzīgo platumu, lielumu.
liels Tāds, kas pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
plats Tāds, kas pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, platumu.
liels Tāds, kas pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
pamatīgs Tāds, kas pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
liels Tāds, kas pārsniedz pēc ilguma ko citu līdzīgu (par laiku, laikposmu).
liels Tāds, kas pārsniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju). Pretstats: mazs.
liels Tāds, kas pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
pārmērīgs Tāds, kas pārsniedz pieļaujamo mēru, pakāpi, ir pārāk intensīvs, pārāk iedarbīgs (par darbību, norisi).
pārspīlēts Tāds, kas pārsniedz pieņemto, parasto (kā) izpausmes pakāpi. Ļoti nedabisks, samākslots.
virsplāns Tāds, kas pārsniedz plānā paredzēto (kā) skaitu, daudzumu.
pārreāls Tāds, kas pārsniedz realitātes ietvarus.
liels Tāds, kas pārsniedz vajadzīgo izmēru (piemēram, par apģērbu).
grandiozs Tāds, kas pārsteidz ar savu lielumu, apjomu. Milzīgs.
zoofāgs Tāds, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku izcelsmes barības (par dzīvniekiem).
polifāgs Tāds, kas pārtiek no dažādu sugu augiem un dzīvniekiem (par organismiem).
visēdājs Tāds, kas pārtiek no dažādu sugu augiem un dzīvniekiem. Polifāgs.
plēsīgs Tāds, kas pārtiek no dzīvniekiem, tos medījot barībai, un kam ir raksturīga (piemēram, zobu, knābja, nagu) uzbūve (par dzīvniekiem).
stenofāgs Tāds, kas pārtiek no noteiktu sugu augiem un dzīvniekiem (par organismiem).
monofāgs Tāds, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem (par organismiem).
vienēdājs Tāds, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem (par organismiem). Monofāgs.
gatavs Tāds, kas pārveidojoties, kādā norisē ir kļuvis derīgs izmantošanai.
mobils Tāds, kas pārvietojas, tāds, ko var (samērā viegli) pārvietot. Kustīgs (1).
palēns Tāds, kas pārvietojas, virzās samērā lēni.
ātrs Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī.
žigls Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī. Ātrs (1).
straujš Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī. Arī ātrs (1).
lēnīgs Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic samērā mazu attālumu kādā laika sprīdī (parasti par straumi, gaisa plūsmu).
lēns Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic samērā mazu attālumu kādā laika sprīdī.
dzimtsarakstu Tāds, kas pārzina un veic civilstāvokļa reģistrāciju (par biroju, nodaļu).
neizsmeļams Tāds, kas pastāv tik lielā apjomā, pārpilnībā, ka to visu ir grūti vai neiespējami izmantot.
nemitīgs Tāds, kas pastāv, noris ilgu laiku, bez pārtraukuma.
pirmsskolas Tāds, kas pastāv, noris pirms bērns sāk mācīties vispārizglītojošā skolā.
pavairots Tāds, kas pēc skaita, apjoma, intensitātes u. tml. pārsniedz kādu normu.
dūrējsūcējtipa Tāds, kas pielāgots virsmas pārduršanai un šķidras barības sūkšanai (par kukaiņu, piemēram, odu, blusu, mutes orgāniem).
sīkumains Tāds, kas pievērš pārāk lielu uzmanību kam nesvarīgam, nenozīmīgam.
iespaidīgs Tāds, kas pievērš uzmanību, pārsteidz ar savām īpašībām (piemēram, ar lielumu, skaistumu).
apmāts Tāds, kas pilnīgi atrodas kāda spēcīga pārdzīvojuma, idejas, fantāzijas varā un zaudējis patstāvīgas spriešanas spējas.
neapstrīdams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu). Tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt.
neapgāžams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu). Tāds, kura maldīgumu, nepatiesumu, aplamību ir grūti vai neiespējami pierādīt.
nesalaužams Tāds, kas psihiski ir tik stingrs, nelokāms, ka grūti vai neiespējami salauzt viņa izturību, pārliecību.
ākstīgs Tāds, kas raksturīgs ākstam (2). Tāds, kas izturas līdzīgi ākstam (2). Ārišķīgs, pārspīlēts.
ļaundarīgs Tāds, kas rīkojas ļauni, noziedzīgi, ir ļaunprātīgs. Tāds, kas ir saistīts ar pārkāpumu, noziegumu.
pārgalvīgs Tāds, kas rīkojas pārdroši, neievērojot iespējamās nevēlamās sekas, tāds, kas ir pārdroši draisks, jautrs.
mirklīgs Tāds, kas rodas, noris ļoti īsā laika sprīdī, pēkšņi. Ļoti ātri pārejošs. Acumirklīgs.
pāragrs Tāds, kas rodas, noris pārāk agri, priekšlaicīgi (par fizioloģiskām norisēm, piemēram, novecošanos, nāvi, dzimšanu).
acumirklīgs Tāds, kas rodas, noris vienā mirklī, pēkšņi. Īslaicīgs, ļoti ātri pārejošs.
bezkaunīgs Tāds, kas rupji, pārdroši neievēro citu intereses. Nekaunīgs.
idejisks Tāds, kas saistīts ar ideju (2). Tāds, kurā izpaužas pasaules uzskata būtiskais, galvenais princips. Tāds, kurā izpaužas pārliecība.
dramatisks Tāds, kas saistīts ar satricinošiem pārdzīvojumiem.
grūts Tāds, kas saistīts ar smagu pārdzīvojumu, ciešanām (par laiku, laika posmu).
Elpu aizraujošs Tāds, kas sajūsmina, pārsteidz.
Elpu aizraujošs Tāds, kas sajūsmina, pārsteidz.
pēcskolas Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc skolas mācību pabeigšanas vai pārtraukšanas.
šaurs Tāds, kas samērā cieši pieguļ ķermenim, tā daļām (par apģērbu, tā daļām). Tāds, kas pārāk, nevēlami cieši aptver ķermeni, tā daļas.
pārslains Tāds, kas sastāv no pārslām (1) līdzīgiem veidojumiem. Tāds, kas ir klāts ar šādiem veidojumiem.
trekns Tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu). Tauks (1).
tauks Tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu). Trekns (1).
ūdeņains Tāds, kas satur pārmērīgi daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu un par maz citu cilvēkam vēlamu vielu (par augu daļām, parasti augļiem).
ūdeņains Tāds, kas satur samērā daudz ūdens (parasti par ēdienu). Tāds, kam ir pievienots nevēlami daudz ūdens un pārāk maz citu produktu, vielu.
sulīgs Tāds, kas satur šķidras vielas (parasti par pārtikas produktiem).
arhaisks Tāds, kas savu laiku pārdzīvojis. Novecojis. Senlaicīgs, veclaicīgs.
nepieejams Tāds, kas savu morālo īpašību dēļ nepieļauj vieglu iepazīšanos un tuvību ar pretējā dzimuma pārstāvi (parasti par sievieti).
daiļrunīgs Tāds, kas skaisti, pārliecinoši, jūsmīgi runā. Tāds, kam piemīt šādas spējas.
krass Tāds, kas skar pašu būtību, pašus pamatus (par pārmaiņām).
pusgarš Tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) vidum vai nedaudz pāri tam (par apģērbu, tā daļu).
pārnēsājams Tāds, kas speciāli izgatavots tā, lai to varētu nesot pārvietot (uz citu vietu) - parasti par iekārtu, ierīci.
emocionāls Tāds, kas spēj (parasti ātri, dziļi) pārdzīvot.
sausumizturīgs Tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem).
iejūtīgs Tāds, kas spēj iejusties citu pārdzīvojumos, domās, ir uzmanīgs pret tām, ievēro tās.
spēcīgs Tāds, kas spēj ievērojami ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt (ko) - par cilvēkiem, to grupām.
varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, tāds, kas spēj aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sīksts Tāds, kas spēj pārvarēt, pārciest ko grūtu, smagu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izturīgs, neatlaidīgs.
neuzņēmīgs Tāds, kas spēj pretoties (infekcijas slimību izraisītāju, indīgu vielu) iedarbībai un pārvarēt to.
zvērināts Tāds, kas stingri turas pie noteiktiem uzskatiem, arī tāds, kas neatlaidīgi, aizrautīgi nodarbojas ar ko u. tml. Arī pārliecināts (2).
karstgalvīgs Tāds, kas strauji, nepārdomāti rīkojas. Tāds, kas ātri aizraujas.
šaubīgs Tāds, kas šaubās, tāds, kas nav pārliecināts, stingrs savos uzskatos, tāds, kas izturas, rīkojas nenoteikti, nedroši, Šauboties.
neatvairāms Tāds, kas tā aizrauj, sajūsmina, ka pilnīgi pārņem savā varā.
māņticīgs Tāds, kas tic, ka parādības, notikumi ir pārdabisku spēku izpausmes.
pāragrs Tāds, kas tiek darīts, noris pārāk agri, priekšlaicīgi (par cilvēka darbību, parādībām sabiedrībā).
mēms Tāds, kas uz brīdi nespēj runāt (aiz pārsteiguma, satraukuma u. tml.).
krusts Tāds, kas veidots no diviem elementiem, kuri pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
ieņēmīgs Tāds, kas viegli iegūst, pārņem (piemēram, īpašības, izturēšanās veidu). Tāds, kas viegli iegaumē, ātri iemācās.
neatlaidīgs Tāds, kas, nevairoties no grūtībām, pārvarot šķēršļus, stingri, nelokāmi cenšas sasniegt mērķi, realizēt savas ieceres, nodomus.
praulains Tāds, kas, parasti vairākās vietās, ir satrupējis, pārvērties praulos.
rūpniecisks Tāds, ko apstrādā, pārstrādā, arī iegūst rūpniecība.
rūpniecība Tāds, ko apstrādā, pārstrādā, arī iegūst šajā tautas saimniecības nozarē. Arī rūpniecisks.
apdomāts Tāds, ko dara ar apdomu, pārdomāti.
neapdomāts Tāds, ko dara, veic pārsteidzīgi, bez apdoma, arī vieglprātīgi.
roka Tāds, ko darbina ar šo ekstremitāti (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.). Tāds, ko darba, izmantošanas procesā cilvēks var pārnēsāt, pārvietot, turot šajā ekstremitātē.
neapturams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizkavēt, pārtraukt, izbeigt (par norisi, procesu).
transportabls Tāds, ko ir iespējams pārvadāt, arī nest, virzīt u. tml.
nospiests Tāds, ko ir pārņēmusi bezcerība, grūtsirdība.
grūtsirdīgs Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas. Tāds, kura saturs atspoguļo bezcerīgas skumjas, drūmumu, nomāktību.
grūts Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas. Tāds, kura saturs atspoguļo mokoši nepatīkamu pārdzīvojumu, ciešanas.
gaužs Tāds, ko izraisījis sāpīgs pārdzīvojums, sarūgtinājums, pārestība u. tml. Tāds, kas ļoti sāpina, sarūgtina.
elektrisks Tāds, ko lieto elektrības (2) pārvadei. Tāds, kas ir saistīts ar elektrības (2) pārvadi.
pārsienams Tāds, ko lieto par pārsēju.
netulkojams Tāds, ko nav iespējams ar tieši atbilstošiem vārdiem pārtulkot kādā citā valodā (parasti par vārdu savienojumu).
nelabojams Tāds, ko nav iespējams pāraudzināt, pārveidot (par cilvēku).
pirmatnējs Tāds, ko nav pārveidojusi cilvēka darbība (par parādībām dabā).
nesatricināms Tāds, ko nekas nespēj iztraucēt, pārtraukt (par stāvokli).
nepārsūdzams Tāds, ko nevar parastā procesuālā kārtībā pārsūdzēt.
plāvains Tāds, ko pārklāj pļāva (1).
apātisks Tāds, ko pārņēmusi apātija. Vienaldzīgs.
vienaldzīgs Tāds, ko pārņēmusi vienaldzība, tāds, kas neizrāda interesi (par ko). Arī apātisks.
sods Tāds, ko sacensībās piemēro sacensību dalībniekam, komandai par noteikumu pārkāpumu.
dzelošs Tāds, ko sāpīgi pārdzīvo. Tāds, kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
nelikvīds Tāds, ko uzņēmums pats nevar izmantot un kas tāpēc ir jāpārdod vai jānodod citam uzņēmumam (par materiālu, ražojumu).
daudznacionāls Tāds, ko veido daudzas nācijas, tautības, tāds, ko pārstāv daudzas nācijas, tautības.
kopīgs Tāds, ko vienādi uztver, izprot, pārdzīvo vairāki vai daudzi.
pārpilns Tāds, kur (kas, piemēram, tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, koncentrējies pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā (par vietu, telpu, vidi).
pārpilns Tāds, kur (kas) ir koncentrē lies, atrodas pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā (parasti par parādībām dabā).
pārpilns Tāds, kur atrodas, parasti uz neilgu laiku, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu. Tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
necaurejams Tāds, kur ir grūti vai neiespējami pārvietoties, izkļūt cauri (parasti par mežu, purvu, krūmāju).
nepārejams Tāds, kur ir grūti vai neiespējami pārvietoties, tikt pāri.
staigns Tāds, kur ir mīksta, neizturīga grunts, augu sega un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (par vietu, teritoriju).
pārapdzīvots Tāds, kur ir pārāk liels dzīvnieku blīvums (par vietu, teritoriju).
pārapdzīvots Tāds, kur ir pārāk liels iedzīvotāju blīvums (par vietu, teritoriju).
tukšs Tāds, kur nav (kā, parasti pārtikas līdzekļu, preču, naudas) krājumu.
stacionārs Tāds, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem (par ārstniecības iestādi).
plakanisks Tāds, kurā (kas) ir vērsts, atrodas, tiek pārvietots, novietots ar plakano, arī platāko daļu, pusi noteiktā virzienā, stāvoklī (par darbību, procesu).
ogļains Tāds, kura ārējā kārta ir apdegusi, pārogļojusies.
radioaktīvs Tāds, kura atomu kodoli spontānā sabrukšanas procesā pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa kodolos.
ūdeņains Tāds, kura augsnē ir pārmērīgs ūdens daudzums, tāds, kura padziļinājumos ir sakrājies ūdens (par vietu).
katalektisks Tāds, kura beidzamā pēda salīdzinājumā ar pārējām saīsināta par vienu vai divām zilbēm (par dzejas rindu).
mikrolitrāžas Tāds, kura darba tilpums nepārsniedz 1 litru.
savāžams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams, parasti pagriežot ap asi, iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piemēram, pārnēsāšanai, glabāšanai). Arī saliekams (3).
zemsprieguma Tāds, kura elektriskās strāvas spriegums nepārsniedz 250 voltus.
stings Tāds, kura elementi, detaļas u. tml. ir savienoti tā, ka nav iespējama savstarpēja pārvietošanas.
regulārs Tāds, kura formu sistēma atbilst vispārējām valodas likumībām (parasti par vārdu). Arī kārtns.
nemākslots Tāds, kurā ir atspoguļots, izpaužas patiess, īsts pārdzīvojums (parasti par mākslas darbu).
vētrains Tāds, kurā ir daudz ar spēcīgiem pārdzīvojumiem, satraukumiem saistītu notikumu.
raibs Tāds, kurā ir daudz dažādu neparastu, negaidītu u. tml. notikumu, pārdzīvojumu (parasti par mūžu, tā daļu).
liekvārdīgs Tāds, kurā ir daudz lieku vārdu. Tāds, kuram ir raksturīga lieku vārdu pārdaudzums.
ekscentrisks Tāds, kurā ir pārsteiguma efekti (parasti par cirka mākslas numuriem).
nedzīvs Tāds, kurā ir pārtrauktas dzīvības norises vai tās ir vājas (par ķermeņa daļām). Tāds, kas zaudējis funkcionēšanas spēju.
paraibs Tāds, kurā ir samērā daudz pārdzīvojumu, piedzīvojumu, dažādu darbību (par laikposmu).
saspīlēts Tāds, kurā ir saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
palielināts Tāds, kura izmēri pārsniedz normu (par ķermeņa daļu).
kariķēts Tāds, kura izpausme tiek smieklīgi pārspīlēta.
nedrošs Tāds, kurā izpaužas biklums, kautrība, stingras, noteiktas pārliecības trūkums.
dziļš Tāds, kurā izpaužas cenšanās izprast (kādu, ko), tāds, kurā izpaužas pārdomas, jūtas (par skatienu, acīm).
dziļdomīgs Tāds, kurā izpaužas domas, pārdomas.
bezbēdīgs Tāds, kurā izpaužas drosme, pārgalvība.
dzelmjains Tāds, kurā izpaužas dziļas domas, dziļš pārdzīvojums (par acīm, skatienu).
dompilns Tāds, kurā izpaužas dziļas pārdomas, atziņas.
izjusts Tāds, kurā izpaužas dziļš pārdzīvojums, dziļas jūtas.
sīvs Tāds, kurā izpaužas kas dzēlīgs, izsmejošs. Tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums, arī naids.
drastisks Tāds, kurā izpaužas nebēdība, jautrība, pārgalvība, arī draiskulība.
sājš Tāds, kurā izpaužas nenoteikta, arī nepatiesa attieksme, liekuļots pārdzīvojums (parasti par smaidu).
pārsteidzīgs Tāds, kurā izpaužas nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība, steidzīgas, nepārdomātas darbības, rīcības kļūdas.
nopietns Tāds, kurā izpaužas noteiktība, pārdomātība, arī apzinīgums. Tāds, kurā izpaužas kas nozīmīgs.
uzticīgs Tāds, kurā izpaužas paļāvība, pārliecība par labvēlīgu, godīgu attieksmi pret sevi (par acīm, sejas izteiksmi u. tml.).
pārsmalcināts Tāds, kurā izpaužas pārāk liela izsmalcinātība, tāds, kas atbilst pārāk izsmalcinātām prasībām. Pārāk niansēts, detalizēts.
domīgs Tāds, kurā izpaužas pārdomas, domas.
nebēdnīgs Tāds, kurā izpaužas pārgalvība, draiskulība.
nervozs Tāds, kurā izpaužas pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
salds Tāds, kurā izpaužas pārspīlēta laipnība, arī pieglaimība, lišķība.
nepieklājīgs Tāds, kurā izpaužas pieklājības normu neievērošana, pārkāpums.
negausīgs Tāds, kurā izpaužas rijība, pārmērīgums (par ēšanu, dzeršanu).
skaudrs Tāds, kurā izpaužas sāpīgi, traģiski, arī heroiski pārdzīvojumi (par mākslas darbu, tā elementiem).
rūgts Tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums, arī naids.
sarūgtināt Tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums.
drūms Tāds, kurā izpaužas smagi pārdzīvojumi, nomāktība.
sūrs Tāds, kurā izpaužas smags, sāpīgs pārdzīvojums.
kaislīgs Tāds, kurā izpaužas spēcīgs, dziļš saviļņojums. Tāds, kurā izpaužas spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
neizskatīgs Tāds, kura izskats vairs neatbilst kādām (kvalitātes, standarta u. tml.) prasībām (par pārtikas produktiem).
dvēselisks Tāds, kurā izteiktas bagātas, dziļas jūtas, dziļš pārdzīvojums. Dvēselīgs (2).
dvēselīgs Tāds, kurā izteiktas bagātas, dziļas jūtas, dziļš pārdzīvojums. Dvēselisks (2).
lepns Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pašapzinīga, tāds, kuram ir dziļas pašcieņas jūtas. Tāds, kurš ir pārāks par citiem (ar ko).
pārbagāts Tāds, kurā kāda sastāvdaļa ietilpst pārāk lielā daudzumā. Tāds, kas ir pārāk lielā daudzumā.
šļūcenisks Tāds, kurā kājas tiek virzītas nepārtrauktā vai samērā reti pārtrauktā saskarē ar (kā) virsmu (par kustībām, gaitu u. tml.).
rets Tāds, kurā kas atrodas, pārvietojas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita (par stāvokli, norisi u. tml.).
skaistvārdīgs Tāds, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists. Tāds, kurā ir pārāk daudz vārdu ar patīkamu saturu, ar atzinīgu vērtējumu.
neveikls Tāds, kura kustības ir lēnas, smagnējas, tāds, kas nespēj pārvietoties strauji, veikli (par dzīvniekiem).
lēcienveida Tāds, kura kvalitāte kardināli pārvēršas jaunā kvalitātē kvantitatīvu pārmaiņu rezultātā (par procesu, parādību).
mežonīgs Tāds, kura lielums, intensitāte ievērojami pārsniedz pierastās, parastās robežas.
rāms Tāds, kurā nav attēloti asi konflikti, tāds, kas neizraisa spēcīgu pārdzīvojumu (par mākslas darbu).
vienlaidu Tāds, kurā nav pārtraukumu, atstarpju. Tāds, kas noris bez pārtraukuma.
vispārīgs Tāds, kurā nedetalizētā veidā parādās tikai vispārējas, būtiskas īpašības, pazīmes, vispārēji, būtiski sakari, attieksmes (pretstatā to konkrētām izpausmēm).
trūcīgs Tāds, kurā nepieciešamo materiālo vērtību ir par maz (piemēram, par kā krājumu, kopumu). Tāds, kam ir raksturīgs pārāk mazs nepieciešamo materiālo vērtību daudzums (par situāciju, apstākļiem u. tml.).
neizšķirts Tāds, kurā neviena puse negūst pārsvaru (par sacensībām, to rezultātiem).
plenārs Tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.). Pilns, vispārējs.
skaudrs Tāds, kura pārvarēšanai, pārciešanai vajadzīga liela izturība. Tāds, kas izraisa sāpīgus pārdzīvojumus. Arī skarbs (2).
saraustīts Tāds, kura plūsmā ir vairākkārtīgi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Tāds, kas skan nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par balsi).
stabils Tāds, kura sastāvs, struktūra attiecīgajos apstākļos nemainās, nepārveidojas (par vielām, to daļiņām).
drastisks Tāds, kura saturā ir nebēdība, jautrība, pārgalvība.
dziļdomīgs Tāds, kura saturā ir vērtīgas domas, tāds, kas izraisa pārdomas.
drūms Tāds, kura saturs atspoguļo smagus pārdzīvojumus, nomāktību.
variabls Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas. Tāds, kas spēj pārveidoties.
variatīvs Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas. Tāds, kas spēj pārveidoties. Variabls.
nepārtraukts Tāds, kura uzbūvē, veidojumā, struktūrā nav pārtraukumu, atstarpju.
pārtraukumains Tāds, kura uzbūvē, veidojumā, struktūrā, arī norisē ir, parasti daudzi, pārtraukumi, atstarpes.
jaundzimis Tāds, kura vecums nepārsniedz pirmo dzīves mēnesi (par bērnu).
pamīšs Tāds, kurā viena elementa, detaļas mala, gals u. tml. sniedzas pāri cita elementa, detaļas malai, galam u. tml. (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.). Tāds, kā malas, gali u. tml. sniedzas pāri cits citam (parasti par priekšmetiem).
nekrāsots Tāds, kura virsma nav pārklāta ar krāsu. Tāds, kas ir savā dabiskajā krāsā.
piens Tāds, kurš ir pagatavots no šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta, tāds, kura sastāvā ir samērā daudz šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta (par ēdienu, pārtikas produktu).
karsts Tāds, kurš noris ļoti spraigi, temperamentīgi un kurā izpaužas kvēla pārliecība.
grūts Tāds, kuru veicot rodas nepatīkams pārdzīvojums, neērtības sajūta. Nepatīkams.
neizbraucams Tāds, pa ko ir grūti vai neiespējami pārklāt pāri, pārvietoties braukšus.
sadrumstalots Tāds, starp kura sastāvdaļām, elementiem ir vājš saistījums vai arī tas ir pārtraukts. Tāds, kam trūkst saliedētības, noteiktas sistēmas.
tīrs Tāds, starp kura, parasti tuvākajiem, priekštečiem nav citu tautu, cilšu, sociālu grupu u. tml. pārstāvju.
pašmērķīgs Tāds, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vēra (kā) būtību, galveno uzdevumu.
pārpilns Tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
martiroloģijs Tādu personu saraksts, uzskaitījums, kuras ir vajātas, kurām ir sagādātas ciešanas, nodarītas pārestības.
sisenis Taisnspārņu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam taustekļu garums parasti nepārsniedz pusi no ķermeņa garuma un kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem.
racējcircenis Taisnspārņu dzimtas kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekli.
circenis Taisnspārņu kārtas kukainis ar druknu melnu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, spēcīgām pakaļkājām, kas piemērotas lēkšanai.
sienāzis Taisnspārņu kārtas kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai.
tālākveidošana Tālāka (kā) veidošana (parasti pēc pārtraukuma, kādas gatavības pakāpes sasniegšanas).
tālākvirzība Tālāka (kā) virzība (parasti pēc pārtraukuma, kādas attīstības pakāpes sasniegšanas).
čeks Talons, uz kura pārdevējs uzraksta naudas summu, kas pircējam jāsamaksā kasē.
telemetrija Tālu novietotu objektu darbības vai stāvokļa parametru mērīšana un pārraide.
kaijveidīgie Tārtiņveidīgo apakškārta, pie kuras pieder dažāda lieluma ūdensputni ar vieglu, slaidu ķermeni, gariem nosmailotiem spārniem, baltu, melnu un pelēcīgu apspalvojumu. Šīs apakškārtas putni.
zīriņš Tārtiņveidīgo kārtas neliels, slaids ūdensputns ar slaidu, galā nosmailētu knābi, gariem, šauriem spārniem un šķeltu asti.
gals Tas (parasti neliels gabals), kas palicis pāri pēc apstrādes, lietošanas (piemēram, griežot, dalot ko garenu).
plīva Tas (parasti parādība dabā), kas izplatās plaši, pārklājot, iekļaujot ko.
mantojums Tas (parasti vērtīgais kultūra), ko iegūst, pārņem no iepriekšējām paaudzēm, iepriekšējiem darbiniekiem.
valdījums Tas (parasti zeme, apgabals), ko pārvalda (piemēram, monarhs).
pārdevējs Tas (piemēram, cilvēks, iestāde), kas pārdod (ko).
konkurents Tas (piemēram, priekšmets, ierīce, viela), kas var pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu).
virsnorma Tas (skaits, daudzums), kas pārsniedz (kā) normu.
ātrgājējs Tas (tāds) (piemēram, transportlīdzeklis), kas ļoti ātri pārvietojas.
raibspārnis Tas (tāds), kam ir raibi spārni (par dzīvniekiem).
sīkaudzis Tas (tāds), kas augot nepārsniedz mazus izmērus.
kukaiņēdājs Tas (tāds), kas barībai izmanto kukaiņu organisma slāpekļa savienojumus, kukaiņus ķerot ar pārveidotām lapām (par augiem).
skujēdājs Tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt no skujām (par dzīvniekiem).
augēdājs Tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt vai tikai no augiem (par dzīvniekiem).
gaļēdājs Tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt vai tikai no citiem dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
zālēdājs Tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt vai tikai no zālaugiem (par dzīvniekiem).
dūņēdājs Tas (tāds), kas pārtiek no dūņām (par dzīvniekiem).
pašgājējs Tas (tāds), kas pārvietojas ar enerģiju, kuru rada tā iekšējais mehāniskās enerģijas avots (piemēram, par mašīnām kā transportēšanai, kāda darba, kādas darbības veikšanai).
pamatlicējs Tas (tāds), kas pirmais veido, pārstāv, piemēram, jaunu zinātnes nozari, mākslas virzienu (piemēram, par zinātnes vai mākslas darbu, kultūras iestādi).
caurceļotājs Tas (tāds), kas uz neilgu laiku apmetas kādā vietā, ceļojot no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par putniem).
bruņusitējs Tas (tāds), kas var pārsist, caururbt bruņas (par šāviņu, lodi).
kukaiņēdājs Tas (tāds), kura galvenā barība ir kukaiņi (piemēram, par sikspārņiem, putniem, rāpuļiem).
virsplāns Tas skaits, daudzums, kas pārsniedz plānā paredzēto (kā) skaitu, daudzumu.
apsegs Tas, ar ko apsedz, pārklāj.
pārklājs Tas, ar ko pārklāj.
atlikums Tas, kas atlicis (pēc pārējā izlietošanas, izdošanas) Pārpalikums.
izņēmums Tas, kas atšķiras no citiem līdzīgiem, tas, kas nepakļaujas vispārējai likumībai.
priekšgājējs Tas, kas iet pa priekšu, rādot pārējiem priekšzīmi. Tas, kas ir avangardā.
pieredze Tas, kas ir bijis, noticis. Tas, kas ir pārdzīvots, izjusts.
vecs Tas, kas ir novecojis, savu laiku pārdzīvojis. Tas, kas traucē, kavē kā jauna attīstību.
pārpalikums Tas, kas ir palicis pāri (parasti no kāda kopuma), nav izlietots, realizēts.
paliekas Tas, kas ir palicis pāri pēc (kā) lietošanas, pārstrādāšanas un parasti vairs nav izmantojams.
pārsegs Tas, kas ir pārsegts, novietots kam pāri (parasti, lai aizsargātu pret ko). Tas, kas ir paredzēts šādai pārsegšanai, novietošanai.
pārskaitījums Tas, kas ir pārskaitīts citā kontā, citam adresātam.
paliekas Tas, kas ir saglabājies, palicis pāri pēc (kā) bojāejas, iznīcināšanas. Atliekas.
ērms Tas, kas ir savādāks nekā pārējie, tas, kas ir neparasts, jocīgs.
kanons Tas, kas ir stingri noteikts, obligāts. Tas, kas ir vispārpieņemts.
numurs Tas, kas izraisa pārsteigumu, izbrīnu. Arī triks.
nepāris Tas, kas neveido pāri. Tas, kura sastāvdaļas nav kārtotas pa pāriem.
atliekas Tas, kas palicis pāri pēc (kā) lietošanas, pārstrādāšanas u. tml. un parasti nav vairs lietojams.
izdegums Tas, kas palicis pāri, kam izdegot. Rezultāts --> izdegt (1).
atlikums Tas, kas paliek pāri (no kāda ieņēmuma, ienākuma) pēc izdevumu segšanas.
pārsegums Tas, kas pārsedz, arī saista balstošās būvdetaļas.
virskomplekts Tas, kas pārsniedz (kā) komplektā paredzēto (daudzumu, skaitu).
uzvija Tas, kas pārsniedz paredzēto, nepieciešamo (kā) daudzumu, apjomu, pakāpi u. tml.
līdzskrējējs Tas, kas pašlabuma, karjeras dēļ (bez noteiktas pārliecības) atbalsta kādu (parasti reaktionāru) politisku virzienu, grupējumu.
pārums Tas, kas pēc skaitliskās vērtības pārsniedz kādu normu, robežu.
atliekas Tas, kas saglabājies, palicis pāri pēc (kā) bojā ejas, iznīcināšanas. Paliekas.
zāles Tas, kas, labvēlīgi iedarbojoties uz organismu, palīdz pārvarēt fiziskas vainas, arī tas, kas palīdz pārvarēt negatīvu psihisku stāvokli.
galavārds Tas, ko (kāds) saka (pārrunu, strīdu u. tml. nobeigumā).
tašists Tašisma pārstāvis.
pasvilnis Tauriņš ar 8-15 milimetrus garu ķermeni, bārkstīm pie pakaļējiem spārniem un pieguļošām zvīņām uz galvas.
mūķene Tauriņš ar baltiem melni raibiem spārniem.
sfings Tauriņš, kam raksturīgs liels, drukns ķermenis ar tievāku pakaļējo daļu un priekšējie spārni, kas ir ievērojami garāki par pakaļējiem spārniem.
sirpjspārņi Tauriņu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīga sirpjveidīgi pagarināta priekšējo spārnu priekšmala. Šīs dzimtas tauriņi.
zilenītis Tauriņu dzimta, kuras pārstāvjiem ir zili spārni.
sprīžotājs Tauriņu kārtas dzimta, kur ietilpst vidēji lieli tauriņi, kuru kāpuri pārvietojas sprīžojot un pārtiek no augiem.
zobspārņi Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli tauriņi, kam priekšspārnu iekšmalā ir neliels zobveida zvīņu izcilnītis. Šīs dzimtas tauriņi.
stiklspārnis Tauriņu kārtas kukainis ar šauriem, caurspīdīgiem spārniem.
raibenis Tauriņu kārtas kukainis, kam ir raksturīgi raibi spārni
pākšaugi Tauriņziežu dzimtas augi (piemēram, zirņi, pupas, vīķi, lupīnas), kuru sēklas izmanto pārtikai un lopbarībai.
esparsete Tauriņziežu dzimtas augs ar nepāra, plūksnaini saliktām lapām un rožainiem vai violetiem ziediem ķekaros.
karagana Tauriņziežu dzimtas krūms vai koks ar zarainu, zaļganpelēku stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem ziediem.
iztaustīt Taustot izmeklēt, pārbaudīt.
pārčamdīt Taustot pārmeklēt.
notaustīt Taustot skart (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu), lai ko pārbaudītu, konstatētu.
pārtaustīties Taustoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sakāmvārds Tautā izplatīts kodolīgs, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām.
paruna Tauta izplatīts, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver kāda objekta, darbības norises vai apstākļu raksturojumu.
enerģētika Tautas saimniecības nozare, kas aptver dažādu enerģijas formu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
Sabiedriskā ēdināšana Tautas saimniecības nozare, kas ietver gatavu pārtikas produktu ražošanu un realizēšanu, kā arī šo produktu patērētāju apkalpošanu.
rūpniecība Tautas saimniecības nozare, kas ietver izejvielu un kurināmā ieguvi un izejvielu pārstrādi ražošanas līdzekļos un patēriņa priekšmetos.
transports Tautas saimniecības nozare, kas ietver kravu un pasažieru pārvadāšanu. Kravu un pasažieru pārvadāšanas sistēma.
lauksaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas ražo pārtikas produktus iedzīvotājiem un lauksaimnieciska rakstura izejvielas rūpniecībai.
umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kuri sākotnēji veltīti no 1601. gada līdz 1603. gadam pārdzīvotā bada laika atcerei.
Skatuves meistars Teātra darbinieks, kas pārzina skatuves iekārtošanu izrādei.
Skatuves meistars Teātra darbinieks, kas pārzina skatuves iekārtošanu izrādei.
pārtecināt Tecinot panākt, ka (kas) pārtek (citā traukā, tilpnē).
pārtecēt Teciņus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
radiotehnika Tehnikas nozare, kas pēti radioviļņu rašanos, izplatīšanos, uztveršanu, pārveidošanu un to tehnisko izmantošanu radiosakaros, radiofonijā, televīzijā, radiolokācijā u. tml.
tehnicisms Tehnikas, tās principu, paņēmienu plašs, arī pārmērīgs izmantojums cilvēku, sabiedrības darbībā.
tehnokrāts Tehnokrātijas piekritējs, pārstāvis.
vulkanizēt Tehnoloģiskā procesā (kaučuku) pārvērst gumijā.
saukt Teikt (ko), arī radīt balss skaņas, parasti skaļi, arī stiepti tā, lai pietiekami tālu būtu dzirdams, arī lai pārspētu citas skaņas.
apskalot Tekot (kam) pāri vai garām, apšļākt (ko) - par straumi, viļņiem.
notecēt Tekot pārklāties (pār ko).
pārtecēt Tekot pārvietoties (citā traukā, tilpnē).
pārtecēt Tekot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
tīrraksts Teksta galīgais variants (parasti pārrakstīts, bez labojumiem).
apdrukāt Tekstilrūpniecībā - pārklājot audumu ar krāsu, padarīt to rakstainu.
novilkums Teksts, attēls, kas izgatavots, pārnesot to no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
cenzūra Tekstu pārbaude, lai dotu atļauju tos publicēt. Valsts iestāde, kas cenzē.
pārmats Tektoniska struktūra, kas rodas, slāņa daļai pārvietojoties pa horizontālu lūzuma virsmu.
tālrunis Telefona aparāta sastāvdaļa, kas pārvērš elektriskos signālus skaņu signālos.
radiotelegrāfija Telegrāfija, kurā informācijas pārraidei izmanto radioviļņus.
radiotelegrāfs Telegrāfs informācijas pārraidei ar radioviļņiem.
fototelegrāfs Telegrāfs, kas pārraida nekustīgus attēlus. Attiecīgais sakaru veids.
fototelegramma Telegramma, ko pārraida ar fototelegrāfa aparātu.
telepārraide Televīzijas pārraide.
vidikons Televīzijas pārraides lampa.
pārtapt Tēlojot lomu, domāt, pārdzīvot, darboties atbilstoši šai lomai.
groteska Tēlojuma veids literatūrā un mākslā, kuram raksturīgs satīrisks vai komisks pārspīlējums, asi, negaidīti kontrasti.
stilizēt Tēlot (ko) mākslas darbā, vispārinot (to), piemēram, dekoratīvās, ornamentālās formās.
karikatūra Tēlotājas mākslas (galvenokārt grafikas) žanrs, kas vēršas pret ko negatīvu un kam raksturīgs apzināti pārspīlēts, smieklīgs tā attēlojums.
klase Telpa (parasti vispārizglītojošajā skolā), kurā notiek šādas skolēnu grupas mācības.
direkcija Telpa (telpas), kur atrodas uzņēmuma, iestādes pārvalde, vadība.
bēniņi Telpa starp jumta segumu un ēkas augšējā stāva pārsegumu. Jumta telpa.
tirgotava Telpa, arī celtne, kur (ko) pārdod. Veikals.
garāža Telpa, celtne transportlīdzekļu, pārvietojamu darba mašīnu novietošanai, remontam.
velve Telpa, ko pārsedz šāda vai tai līdzīga būvkonstrukcija.
ģērbtuve Telpa, kur glabā speciālos apģērbus un pārģērbjas (darbam, nodarbībām u. tml.).
izolators Telpa, kura norobežota no pārējām telpām un kurā novieto cilvēkus (piemēram, slimniekus), kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
bufete Telpa, neliela ēdnīca, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dažus dzērienus.
Modes salons Telpa, telpu kopums apģērbu demonstrēšanai un pārdošanai.
salons Telpa, telpu kopums, arī uzņēmums, iestāde u. tml. (kā) demonstrēšanai un pārdošanai.
pārdotava Telpa, vieta, parasti īpaši iekārtota, kur (ko) pārdod. Arī veikals.
čaula Telpiska pārseguma plāna konstrukcija.
stereotelevīzija Telpiskās televīzijas veids, kurā trīsdimensiju objektus attēlo stereopāra formā.
Liriskais varonis Tēls (lirikā), kas izsaka tieši autora pārdzīvojumus, jūtas un domas.
Liriskais varonis Tēls (lirikā), kas izsaka tieši autora pārdzīvojumus, jūtas un domas.
variācija Tēmas pārveidojums, kurā saglabāts saistījums ar tās galvenajiem elementiem.
Kušanas temperatūra Temperatūra, kādā viela no cieta agregātstāvokļa pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
pārtenterēt Tenterējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
psiholoģisms Teorētiska pieeja, kas pārspīlē psiholoģijas lomu, cenšas pārmērīgi izcelt aplūkojamajā objektā psihisko parādību nozīmi.
uzdevums Teorētisks, praktisks vingrinājums, kas izmantojams zināšanu nostiprināšanai un pārbaudei.
reihskomisariāts Teritoriāla liela pārvaldes vienība (fašistiskās Vācijas okupētajās zemēs).
Kara perēklis Teritorija, kurā izraisījies karš, kas var pārvērsties pasaules karā.
Kara perēklis Teritorija, kurā izraisījies karš, kas var pārvērsties pasaules karā.
plūdi Teritorijas pārplūšana, parasti ar palu ūdeņiem, lietus uzplūdienu ūdeņiem.
siltumapstrāde Termiskā (piemēram, pārtikas produktu, dažādu materiālu) apstrāde.
siltapstrāde Termiski (piemēram, pārtikas produktu, dažādu materiālu) apstrāde. Siltumapstrāde.
tvaicēt Termiski apstrādāt (ko) ar piesātinātu vai pārkarsētu ūdens tvaiku.
kausēt Termiski iedarbojoties, panākt, ka (cietviela) pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
kausēt Termiski iedarbojoties, pārvērst viendabīgā masā, materiālā (piemēram, kādas vielas sīkas daļas).
zaļbarība Termiski neapstrādāti augu valsts uzturlīdzekļi (cilvēka) pārtikā.
žņaugties Tērpties ciešā, pārāk šaurā apģērbā.
iztetovēt Tetovējot pārklāt ar zīmējumu.
paļauties Ticēt (kam), būt pārliecinātam (piemēram, par kā pareizumu). Ticēt (piemēram, kā labvēlīgai norisei, iedarbībai).
māņticība Ticība tam, ka parādības, notikumi ir pārdabisku spēku izpausmes.
sadegt Tiekot ceptam, vārītam pārliecīgā karstumā, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam (par pārtikas produktiem).
nopūst Tiekot darbinātam, parasti ar gaisa strāvu, radīt un pārstāt radīt skaņu.
migloties Tiekot pārklātam ar sīkiem šķidruma pilieniem, kļūt vāji caurredzamam, blāvam, nespodram (piemēram, par stiklu).
pielipt Tiekot pārņemtam, izraisīties, rasties (kādā) - par cita cilvēka psihisko stāvokli, īpašībām u. tml.
pārplīst Tiekot šķeltam, pārdalīties.
saziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, mainīt krāsu (par pārtikas produktiem, parasti par rudzu maizi).
sašķīst Tiekot vārītam, sadalīties, pārvērsties mīkstā masā, parasti pilnīgi.
estētisms Tieksme (parasti pārspīlēta) pēc skaistuma.
cīņa Tiekšanās (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
cīnīties Tiekties (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
kasācija Tiesas spriedumu, lēmumu pārsūdzība likumā noteiktajā termiņā un tās izskatīšana augstākās instances tiesā.
izpildvara Tiesības īstenot lēmumus, praktiski vadīt, pārvaldīt (ko).
vara Tiesības un iespēja pārvaldīt (valsti), valdošs politisks stāvoklis. Pārvaldes forma, pārvaldes institūti, kas ieguvuši tiesības un iespēju pārvaldīt (valsti).
Administratīvās tiesības Tiesības, kas regulē sabiedriskās attiecības valsts pārvaldīšanas procesā.
tiesībpārkāpums Tiesību (1) normas pārkāpums, par ko likumā ir paredzēta sankcija.
diskriminācija Tiesību ierobežošana (noteiktām pilsoņu kategorijām vai atsevišķām valstīm pretstatā citiem pilsoņiem vai citām valstīm). No vispārējiem principiem un kārtības atšķirīga, pazemojoša izturēšanās.
sankcija Tiesību normas daļa, juridiska likuma panta daļa, kurā ir norādītas tiesiskās sekas par šīs normas neievērošanu, šī likuma pārkāpumu.
Tiesību analoģija Tiesību vispārējo principu attiecināšana uz likumā neparedzētu gadījumu uz līdzības pamata.
Diplomātiskās attiecības Tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kuras apmainījušās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
Diplomātiskās attiecības Tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kuras apmainījušās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
Skaidri un gaiši Tieši, nepārprotami.
Skaidri un gaiši Tieši, nepārprotami.
atvīdēt Tikko pamanāmi izpausties (sejā) - par pārdzīvojumu.
Skudru lauva Tīklspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām.
skudrlauva Tīklspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām.
Skudru lauva Tīklspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām. Skudrlauva.
zeltactiņa Tīklspārņu kārtas zaļgans vai dzeltenbrūngans kukainis ar zeltaini mirgojošām acīm, dzīslotiem, caurspīdīgiem spārniem, kas nelidojot sakļauti jumtveidā.
tīkliņsaite Tīklveida saite (pārsējiem, to fiksēšanai).
beigties Tikt (pavisam) pārtrauktam (par pārdzīvojumiem, attieksmēm).
aizvilkties Tikt aizklājam, aizsegtam, pārklātam (ar ko). Pārklāties.
pazust Tikt aizmirstam; pārstāt ietekmēt, tiekot pārvarētam (piemēram, par atmiņām).
Nokļūt (arī nonākt) uz apsūdzēto sola Tikt atmaskotam (noziegumā, pārkāpumā).
Nonākt (arī nokļūt) uz apsūdzēto sola Tikt atmaskotam (noziegumā, pārkāpumā).
Nokļūt (arī nonākt) uz apsūdzēto sola Tikt atmaskotam (noziegumā, pārkāpumā).
skriet Tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem). Ātri pārvietoties.
nolīt Tikt ātri, nepārtraukti izteiktam (kādam, attiecinot uz kādu); ātri, nepārtraukti noskanēt (par smiekliem).
nobirt Tikt ātri, nepārtraukti pateiktam.
pārceļot Tikt ieviestam, pārņemtam, lietotam (kādā citā vietā).
iznēsāties Tikt izplatītam, pārnēsātam, nogādātam (daudzās vai visās vietās).
noslīdēt Tikt lēni, slīdoši vērstam pār (ko), pāri (kam) - par skatienu.
Dabūt kā ar bomi (arī mietu) pa galvu Tikt ļoti pārsteigtam, negaidīti uzzinot ko.
Dabūt kā ar mietu (arī bomi) pa galvu Tikt ļoti pārsteigtam, negaidīti uzzinot ko.
pamainīties Tikt mazliet, daļēji pārveidotam, pārmainītam.
cirkulēt Tikt nodotam (pēc kārtas) daudziem, pāriet no cita pie cita (par rakstītu tekstu).
pārkārties Tikt novietotam pāri (kam), pār (ko) tā, ka nokarājas (par ķermeņa daļu); nokārties pāri (kam), pār (ko).
nobraukt Tikt novilktam (pār ko, gar ko u. tml.) - par roku, priekšmetu.
dabūt Tikt pakļautam (fiziskai iedarbībai, nepatīkamiem pārdzīvojumiem u. tml.).
iziet Tikt pārbaudītam (piemēram, daudzās instancēs).
pāriet Tikt pārceltam uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu.
(No)nākt zem āmura Tikt pārdotam ūtrupē.
Nākt zem āmura Tikt pārdotam ūtrupē.
Nonākt zem āmura Tikt pārdotam ūtrupē.
(No)nākt (arī nokļūt) zem ūtrupes (arī ūtrupnieka) āmura Tikt pārdotam ūtrupē. Kļūt tādam, kura manta jāpārdod ūtrupē.
(No)nākt (arī nokļūt) zem ūtrupnieka (arī ūtrupes) āmura Tikt pārdotam ūtrupē. Kļūt tādam, kura manta jāpārdod ūtrupē.
pārdurties Tikt pārdurtam (2).
pārgrauzdēties Tikt pārgrauzdētam.
pārkārtoties Tikt pārkārtotam (piemēram, par ekonomiku, ražošanu, politiku).
apsnigt Tikt pārklātam ar sniegu.
aizsnigt Tikt pārklātam ar sniegu. Pārklājoties ar sniegu, kļūt grūti pieejamam. Piesnigt.
applūst Tikt pārklātam ar ūdeni (par vietu).
pārplūst Tikt pārklātam ar ūdeni plūdu, palu laikā (par vietu).
apkaļķoties Tikt pārklātam vai apņemtam ar kaļķu kārtu.
applūst Tikt pārklātam vai pilnīgi apņemtam (ar šķidrumu).
ieaugt Tikt pārklātam, apņemtam, aizsegtam ar ko augošu (piemēram, ar zāli, krūmiem, kokiem).
pārlieties Tikt pārlietam (citā traukā, tilpnē).
pārlieties Tikt pārlietam (pāri kam, pār ko), parasti neviļus, negribēti.
Dabūt pa degunu Tikt pārmācītam, sodītam.
Dabūt pa degunu Tikt pārmācītam, sodītam.
Dabūt mācību Tikt pārmācītam, tikt sodītam.
Dabūt mācību Tikt pārmācītam, tikt sodītam.
pāriet Tikt pārmantotam (par tikumiem, tradīcijām u. tml.).
pielipt Tikt pārņemtam, piesavinātam (piemēram, par vārdiem, skaņām).
zaudēt Tikt pārspētam, negūt uzvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā).
izbeigties Tikt pārtrauktam (par stāvokli, darbību). Tikt pabeigtam.
rauties Tikt pārtrauktam, apgrūtinātam (par elpu, balsi).
notrūkt Tikt pārtrauktam, aprauties (par vārdiem, runu).
aprauties Tikt pārtrauktam, izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
izjukt Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu).
jukt Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu).
nojukt Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu). Sākt norisēt citādi, parasti neprecīzi, nekārtīgi. Izjukt (2).
pajukt Tikt pārtrauktam, parasti daļēji (par norisi, pasākumu). Arī izjukt (2).
sajukt Tikt pārtrauktam, sākt norisēt, parasti pilnīgi citādi, nekārtīgi (par norisi, pasākumu). Nerealizēties (par ieceri, nodomu).
nostāties Tikt pārvarētam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
pārvērsties Tikt pārveidotam atbilstoši kādām prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, platību). Tikt izmantotam par ko citu.
pārdzimt Tikt pārveidotam par ko citu, jaunā kvalitātē (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.).
ceļot Tikt pārvietotam (piemēram, par dažādiem priekšmetiem, materiāliem u. tml.).
pārvietoties Tikt pārvietotam (uz citu telpu, atrašanās vietu) - par iestādi, uzņēmumu u. tml.
pāriet Tikt pārvietotam (uz citu vietu) - par iestādi, uzņēmumu u.tml.
pārceļot Tikt pārvietotam (uz kurieni, pie kā, kur) - piemēram, par priekšmetiem.
pacelties Tikt pārvietotam no horizontāla stāvokļa vertikālā, slīpā stāvoklī.
pazust Tikt pārvietotam, pārvietoties tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts, nebūt nekur atrodamam (par priekšmetu). Tikt pazaudētam.
aizsisties Tikt pēkšņi pārtrauktam (par elpu).
trūkt Tikt pēkšņi pārtrauktam, arī izbeigties (par darbību, norisi, stāvokli).
apmiglot Tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam ar nosēdušos miglu. Pārklāties (ar miglu, garaiņiem u. tml.). Apmigloties.
tvert Tikt strauji virzītam, liktam cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to) - parasti par rokām, pirkstiem.
ķerties Tikt traucētam kustībā, sadurties ar pretestību (piemēram, virzoties kam pāri, garām).
Iet pāri Tikt uzskatītam par svarīgāku, vajadzīgāku, pārāku, būt svarīgākam, vajadzīgākam, pārākam (par ko citu).
plūst Tikt vienmērīgi, arī nepārtraukti pārvadītam, raidītam.
virzīties Tikt virzītam, pārvietotam (noteiktā virzienā) - par ķermeņa daļām.
virzīties Tikt virzītam, pārvietotam (noteiktā virzienā) - par priekšmetiem.
virzīties Tikt virzītam, pārvietotam (noteiktā virzienā) - par transportlīdzekļiem, ierīcēm.
viadukts Tilts pār dzelzceļa līniju, aizu, ceļu.
Gaisa tilts Tilts pār, piemēram, ceļu, gravu.
Gaisa tilts Tilts pāri, piemēram, ceļam, gravai.
akvedukts Tilts ūdensvada cauruļu, apūdeņošanas un hidroenerģētisko kanālu pārvadīšanai pāri aizām, upēm, ceļiem.
notīt Tinot (ko) apkārt, pārklāt (ar to).
uztīt Tinot (piemēram, dziju), pārklāt, piepildīt (ar to, piemēram, spoli).
pārtīt Tinot pārvietot (ko uztītu, piemēram, uz citu spoli).
pārtipināt Tipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
kulinārija Tirdzniecībā - ēdienu pusfabrikātu vai gatavu ēdienu kopums, kas paredzēts pārdošanai.
gastronomija Tirdzniecībā vai rūpniecībā - augstas kvalitātes noteikta sortimenta pārtikas preču kopums. Augstas kvalitātes noteikta sortimenta pārtika.
tālākpārdošana Tirdzniecības nolūkā nopirktas preces pārdošana.
iztirgot Tirgojoties pārdot, izpārdot (daudz vai visu).
satirgot Tirgojoties, pārdodot iegūt (ko, parasti naudu) lielākā daudzumā. Tirgojoties, pārdodot iegūt (kā, parasti naudas, lielāku daudzumu).
ietirgot Tirgojoties, pārdodot iegūt (naudu).
mežrūpnieks Tirgonis, kas uzpērk kokmateriālus tālākai pārdošanai.
Krāmu tirgotājs Tirgotājs, kas pārdod dažādus, parasti lietotus, priekšmetus.
Krāmu tirgotājs Tirgotājs, kas pārdod dažādus, parasti lietotus, priekšmetus.
No rokas tirgoties (arī pārdot) Tirgoties (pārdot) pašam, neizmantojot kāda starpniecību.
Zem rokas tirgoties (arī pārdot) Tirgoties (pārdot) slepeni, nelikumīgi.
notīstīt Tīstot (ko) apkārt, pārklāt (ar to).
titultitrs Titrs, kas ietver (piemēram, kinofilmas, televīzijas pārraides) nosaukumu.
apakštonis Tonis, kas, piešķirdams savu nokrāsu, piemīt papildus. Tonis, kas nosaka vispārīgo nokrāsu.
spazma Toniska muskuļu saraušanās, ko izraisa traucējumi nervu impulsu pārvadē un daži vielmaiņas traucējumi.
raidtornis Tornis ar iekārtām elektromagnētisko viļņu pārraidei.
paradoksālisms Tos, kas ir pretrunā (dažkārt šķietamā) ar ko vispārpieņemtu, zināmu. Paradoksu izmantojums.
notrakot Trakot (visu laikposmu) un pārstāt trakot.
refrižeratortraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas.
saldētājtraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratortraleris.
strāvmainis Transformators stipras elektriskās strāvas pārveidošanai strāvā, ko var mērīt ar standarta mēraparātiem.
transportieris Transporta (parasti stacionāra) ierīce, mašīna kravu vai cilvēku pārvietošanai. Arī konveijers.
tonnkilometrs Transporta kravu apgrozības mērvienība - 1 tonnas kravas pārvietojums 1 kilometra attālumā.
dzelzceļš Transporta veids - pasažieru un kravu pārvadāšana pa sliežu ceļiem. Organizācija, kas kārto šādu pārvadāšanu.
konveijers Transportierīce (piemēram, lente, kausu virkne), kas, parasti nepārtrauktā kustībā, pārvieto no vienas vietas uz citu (apstrādājamos materiālus, montējamās mašīnas, elementus, viena veida kravas) ražošanas iecirknī, rūpnīcā u. tml.
ķerra Transportlīdzeklis (nelielu kravu pārvadāšanai) ar vienu riteni un diviem gariem rokturiem.
riča Transportlīdzeklis (nelielu kravu pārvadāšanai) ar vienu riteni un diviem rokturiem. Arī ķerra
ogļinieks Transportlīdzeklis (parasti kuģis) ogļu pārvadāšanai.
refrižerators Transportlīdzeklis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas.
vagons Transportlīdzeklis, arī tā sastāva daļa pasažieru vai kravas pārvadāšanai pa sliežu ceļiem.
Tranzīta kustība Transportlīdzekļu kustība, kuri veic šādus pārvadājumus.
satiksme Transportlīdzekļu, personu pārvietošanās pa īpašiem šim nolūkam paredzētiem ceļiem, celtnēm u. tml. Regulāra (transportlīdzekļu) pārvietošanās pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
tranzītpārvadājums Tranzīta pārvadājums.
tranzītpartneris Tranzītpārvadājumu partneris.
pārvērst Traucējot (kā) saskatāmību, pārklājoties pāri (kā) virsmai, būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par miglu, tumsu, sniegu u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par gaismu).
pārtraukties Traucoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
grozs Traukam vai kastei līdzīgs pinums no klūgām, skaliem u. tml. (kā) uzglabāšanai, pārnešanai.
retorte Trauks ar garu uz sāniem noliektu kaklu (ķīmijas laboratorijās, piemēram, šķidrumu pārtvaicēšanai).
termoss Trauks, kam ir dubultsienas, starp kurām ir radīts vakuums, un ko izmanto (kā, parasti pārtikas produktu) uzturēšanai nemainīgā temperatūrā.
viesulis Trauksmains notikums, strauja, pārdzīvojumiem bagāta (notikumu) norise.
pārtrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur u. tml.).
pārtrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
pārtrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
pārtriekt Triecot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur u. tml.).
pārtriekt Triecot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
pārtriekties Triecoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārtriept Triepjot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārtriept Triepjot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
satriept Triepjot (ko), pārklāt (ar to), parasti pilnīgi.
iztriept Triepjot pārklāt (ar kādu vielu, parasti no iekšpuses).
aptriept Triepjot pārklāt (ar ko).
notriept Triepjot pārklāt (kā) virsmu.
kvartsekstakords Trijskaņa otrais apvērsums - augstākās skaņas pārcēlums oktāvu zemāk.
sekstakords Trijskaņa pirmais apvērsums - pamatskaņas pārcēlums oktāvu augstāk.
pārtrīt Trinot pieļaut, ka (kas, piemēram, nazis) zaudē vēlamo asumu, ka (kam) izveidojas pārasmens.
vilcējtrose Trose, ko izmanto (kā) pārvietošanai, vilkšanai.
Plāns maizes rieciens Trūcīga iztika, pārtika.
pārtrūdēt Trūdot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
pārtrūkt Trūkstot pārdalīties.
pārtrunēt Trunot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
pārtrupēt Trupot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
šinšilla Trušu šķirne, kuras pārstāvjiem ir raksturīgs sudrabpelēks apmatojums. Šīs šķirnes trusis.
No skolas sola Tūlīt pēc skolas beigšanas, arī tūlīt pēc mācību pārtraukšanas skolā.
No skolas sola Tūlīt pēc skolas beigšanas, arī tūlīt pēc mācību pārtraukšanas skolā.
peļutaka Tumša svītra pār dzīvnieka (piemēram, zirga) muguru.
mēslvabole Tumša, neliela vai vidēji liela vabole, kas pārtiek no mēsliem un pūstošiem augiem.
nest Turēt (ķermeņa daļu) noteiktā stāvoklī un pārvietoties.
Turēt grožos Turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
glabāt Turēt, atstāt neizlietotu, nepārstrādātu u. iml.
planēt Turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (parasti par putniem, kukaiņiem).
speleotūrisms Tūrisma veids, kas ietver ceļojumus, pārgājienus pa alām.
ūdenstūrisms Tūrisma veids, kas saistīts ar pārvietošanos ūdens transportlīdzekļos pa ūdenstilpēm.
Pasīvais tūrisms Tūrisms, kur dalībniekus pārvadā ar transportlīdzekļiem.
Aktīvais tūrisms Tūrisms, kura dalībnieki pārvietojas, piemēram, ejot, slēpojot, braucot ar pašu vadītiem transportlīdzekļiem.
mačturnīrs Turnīrs (parasti šahā, dambretē), kurā katrs dalībnieks ar visiem pārējiem dalībniekiem izspēlē vairākas (vismaz divas) partijas.
nest Turot (ko), parasti rokās, uz muguras, uz pleciem, un virzoties (kurp), pārvietot (to).
nest Turot (ko), piemēram, mutē, uz muguras, un virzoties (kurp), pārvietot (to) - par dzīvniekiem.
rāpties Turoties ar rokām (kur, pie kā) un atbalstoties, aizķeroties ar kājām (kur, aiz kā), lēni, arī ar grūtībām virzīties, pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju).
atsākt Turpināt pēc pārtraukuma.
pāriet Turpinoties pakāpeniski pārvērsties par ko citu (par nokrišņiem, vēju, laikapstākļiem).
šurpmāk Tuvāk vietai, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot).
pacelties Tuvojoties zenītam, nonākt (piemēram, virs kā, pāri kam) - par debess spīdekļiem. Uzaust (piemēram, par gaismu).
nosvīst Tvaikiem atdziestot, pārklāties ar mitrumu.
piesvīst Tvaikiem atdziestot, pārklāties no iekšpuses ar.
ņemt Tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
bunkurs Tvertne beramu materiālu (piemēram, ogļu, kūdras, smilts, labības) neilgai uzglabāšanai vai pārkraušanai.
ūdensplūdi Ūdens līmeņa celšanās ūdenstilpē un tās pārplūšana. Arī plūdi.
pali Ūdens līmeņa paaugstinājums ūdenstilpē un tās pārplūdums sniega kušanas rezultātā.
Ūdens riņķojums dabā Ūdens nepārtraukta kustība Zemes (arī citas planētas) atmosfērā, hidrosfērā un garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
notece Ūdens pārvietošanās tā riņķojumā dabā pa zemes virsu un zemē.
liellaiva Ūdens transportlīdzeklis (kravu pārvadāšanai), ko pārvieto, piemēram, ar velkoni.
celtuve Ūdens transportlīdzeklis pārcelšanai (piemēram, pār upi vai ezeru). Prāmis.
ūdensmetējs Ūdens transportlīdzekļa dzinējs, kas spēku transportlīdzekļa pārvietošanai rada, izmetot ūdens strūklu.
ūdenspārgāze Ūdens virzīšanās pāri kādam šķērslim.
samazgas Ūdens, kurā ir mazgāti ēdiena trauki. Ūdens, kurā ir ēdienu, pārtikas produktu atliekas.
spura Ūdensdzīvnieku (piemēram, zivju, abinieku, galvkāju) pārvietošanās orgāns.
ūdenspārgāzne Ūdenspārgāze.
akvalangisms Ūdenssporta veids - niršana un pārvietošanās zem ūdens, elpošanai lietojot akvalangu.
dūma Ukraiņu episka dziesma ar vēsturisku saturu, dziļi nopietna, pārdomu pilna.
Pārtikas universālveikals Universālveikals ar pārtikas preču plašu sortimentu un nelielu ikdienā nepieciešamu saimniecības preču nodaļu.
Pārtikas universālveikals Universālveikals ar pārtikas preču plašu sortimentu un nelielu ikdienā nepieciešamu saimniecības preču nodaļu.
urbānists Urbānisma (1) pārstāvis.
urbānists Urbānisma (2) pārstāvis.
mutuālisms Utopiska mācība par buržuāziskās iekārtas mierīgu pārveidošanu.
izūtrupēt Ūtrupē izpārdot.
pauzēt Uz brīdi pārtraukt (skaņu, skaņu virkni).
divkājus Uz divām kalām (nostāties, pārvietoties) - parasti par dzīvniekiem.
pamirt Uz laiku kļūt stingam, nekustīgam (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē) - par ķermeņa daļām.
pamirt Uz laiku zaudēt spējas darboties (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Neilgu laiku būt nekustīgam, klusam.
mugursoma Uz muguras nēsājama soma ar siksnām, kas ir novietojamas pāri pleciem.
Šurp (un) turp, retāk šurpu (un) turpu Uz priekšu un atpakaļ (pārvietoties, pārvietot).
Šurp (un) turp, retāk šurpu (un) turpu Uz priekšu un atpakaļ (pārvietoties, pārvietot).
vāks Uz pusēm pārlocīta (kartona vai cita materiāla) loksne dokumentu, rakstveida izziņu, lietišķo rakstu u. tml. glabāšanai.
kakls Uz šīs ķermeņa daļas, ap šo ķermeņa daļu, pāri šai ķermeņa daļai (piemēram, ko uzlikt, arī atrasties).
piedāvāt Uzaicināt, dot iespēju vadīt, pārzināt (ko).
Dot triecienu (arī prettriecienu) Uzbrukt (arī izdarīt pretuzbrukumu pretiniekam). Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
aizbūvēties Uzbūvēt (māju) un pārvietoties (uz turieni).
pārmest Uzcelt (tiltu, laipu u. tml.) pāri (kam), pār (ko).
pārsviest Uzcelt (tiltu, laipu u. tml.) pāri (kam), pār (ko).
pārtaisīt Uzcelt, izveidot u. tml. pāri (kam), pār (ko).
sprostuzgrieznis Uzgrieznis (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās novēršanai.
spārnuzgrieznis Uzgrieznis ar spārniem.
laikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam.
pielaikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam.
uzlaikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam. Pielaikot.
aizsegties Uzklājot, pārklājot sev (ko) pāri, aizklājot (ko) priekšā, panākt, ka tiek aizsargāts, nav redzams vai ir grūtāk saskatāms. Aizklāties.
maska Uzliktnis (sejai) ar (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, fantastiskas būtnes) galvas attēlu. Uzliktnis (sejas augšējai daļai) ar izgrieztiem acu caurumiem. Krāsojumu un līmējumu kopums, kas ievērojami pārveido sejas formu.
Ņemt savās rokās Uzņemties (kā) pārzināšanu, rūpes (par ko, arī par kādu).
Saņemt (savās) rokās Uzņemties (kā) pārzināšanu, rūpes (par ko, arī par kādu).
Apgrozāmie fondi Uzņēmuma ražošanas fondu daļa, kura tiek pilnīgi patērēta ražošanas procesā vienā ražošanas periodā un kuras vērtība pilnīgi pāriet uz jauno darba produktu.
Apgrozāmie fondi Uzņēmuma ražošanas fondu daļa, kura tiek pilnīgi patērēta ražošanas procesā vienā ražošanas periodā un kuras vērtība pilnīgi pāriet uz jauno darba produktu.
trests Uzņēmumu apvienība, kurā tie ir pakļauti vienotai pārvaldei.
Uzticēt papīram Uzrakstīt, izteikt rakstiski (piemēram, kādas domas, pārdzīvojumus).
Uzticēt papīram Uzrakstīt, izteikt rakstiski (piemēram, kādas domas, pārdzīvojumus).
kontrole Uzraudzība, lai (ko) novērotu, sekotu (kā) norisei, darbībai, pārliecinātos par (kā) pareizību. Pārbaude.
inspicēt Uzraudzīt, pārlūkot. Kontrolēt.
Stāties darba ierindā Uzsākt patstāvīgu darbu. Arī atsākt darbu (pēc ilgāka pārtraukuma).
Stāties (darba) ierindā Uzsākt patstāvīgu darbu. Arī atsākt darbu (pēc ilgāka pārtraukuma).
pārsaukt Uzsaukt baznīcā (laulājamo pāri) otro vai trešo reizi.
paaugstināties Uzskatīt sevi par pārāku, izpaust savu pārākuma apziņu.
mistika Uzskats par īstenību, kurš balstās uz ticību pārdabiskajam, dievišķajam. Misticisms.
misticisms Uzskats par īstenību, kurš balstās uz ticību pārdabiskajam, dievišķajam. Mistika (1).
tehnokrātija Uzskats, arī sabiedriska kustība, kuras pamatā ir pārliecība par tehnizācijas, industrializācijas izcilu nozīmi sabiedrības attīstībā. Tehnikas speciālistu, inženieru kopums, kas pārvalda sabiedrību.
indeterminisms Uzskats, kas noliedz vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību dabā un sabiedrībā.
transformisms Uzskatu sistēma (bioloģijā) par dzīvnieku un augu formu mainību un pārvēršanos dabas faktoru ietekmē. Arī evolucionisms.
propaganda Uzskatu, ideju, zināšanu sistemātiska izplatīšana, izskaidrošana un pamatošana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
sinkope Uzsvara pārvietojums no metriski akcentētās taktsdaļas uz neakcentēto taktsdaļu.
Nodot grožus (kādam, arī kāda rokās) Uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.
Nodot grožus (kādam, arī kāda rokās) Uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.
Atdot (arī nodot) grožus kāda rokās (arī kādam) Uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.
uzburbt Uztūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām).
uzburbēt Uztūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām). Uzburbt (2).
Vēdera tiesa Uzturam nepieciešamais (kā) daudzums. Iegūtais, nopelnītais (pārtikas) daudzums, ko visu patērē uzturam.
Vēdera tiesa Uzturam nepieciešamais (kā) daudzums. Iegūtais, nopelnītais (pārtikas) daudzums, ko visu patērē uzturam.
margarīns Uzturlīdzeklis, ko iegūst no šķidriem augu un dzīvnieku taukiem, nepiesātinātās taukskābes pārvēršot piesātinātās.
iztika Uzturs, pārtika.
maize Uzturs, pārtika.
radiotīkls Uztverošo un raidošo radiostaciju līķis, kas paredzēts radiofonijas programmu pārraidēm.
uzņemt Uztvert (1) (ko) un paust savu attieksmi (pret to), arī pārdzīvot (to).
retranslēt Uztvert un noraidīt tālāk (signālus) tādos pārraides traktos, kuros (tie) jāraida lielākā attālumā.
izjust Uztvert, apzināties (piemēram, kādas parādības, priekšmeta īpašību) un pārdzīvot.
sajust Uztvert, arī saprast un, parasti emocionāli, pārdzīvot (piemēram, parādību, taktu). Izjust (3).
iztaisīt Uztvert, izprast (ko) ļoti pārspīlēti (parasti negatīvā nozīmē).
izjust Uztvert, izprast emocionāli (piemēram, kādu parādību) un pārdzīvot.
Dabūt virsroku Uzvarēt, gūt pārsvaru.
Taisīt (arī rādīt) kumēdiņus Uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu).
Rādīt (arī taisīt) kumēdiņus Uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu).
Taisīt (arī rādīt) kumēdiņus Uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu).
saaut Uzvilkt (parasti vairākus pārus zeķu).
uzsēsties Uzvirzoties virsū (uz kā, kam, arī kur), nespēt turpināt pārvietošanos (parasti par ūdens transportlīdzekli).
Ielīst sirdī Uzzināt, ko (kāds) domā, pārdzīvo.
Ielīst sirdī Uzzināt, ko (kāds) domā, pārdzīvo.
rožvabole Vabole (no 15 līdz 20 milimetriem gara) ar metāliski spīdīgiem, zaļiem vai bronzas krāsas segspārniem, uz kuriem ir baltas šķērssvītros vai plankumi.
koksngrauži Vaboles, kuru kāpuri pārtiek no koksnes.
ādgrauži Vaboles, kuru kāpuri pārtiek, piemēram, no ādas, vilnas.
melnuļi Vaboļu dzimta, kurā ietilpst sīki līdz vidēji, melni kukaiņi, kas pārtiek no augu un dzīvnieku atliekām vai graudu produktiem. Šīs dzimtas vaboles.
plākšņtaustekleņi Vaboļu dzimta, kuras pārstāvju taustekļiem ir raksturīgi 3 plākšņveida posmi. Šīs dzimtas vaboles.
šaurspārņi Vaboļu dzimta, pie kuras pieder garas, šauras, parasti spilgtas, vaboles ar mīkstiem, šauriem virsspārniem. Šīs dzimtas vaboles.
trūdgrauži Vaboļu dzimta, pie kuras pieder sīkas brūnas vaboles, kas pārtiek galvenokārt no pelējumsēņu sporām un senatnes un sastopamas arī kā kaitēklis mitrās telpās, augu mājās u. tml. Šīs dzimtas vaboles.
mārīte Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst sīki un nelieli, mugurpusē apaļīgi izliekti kukaiņi, kam ir sarkani, dzelteni, brūni vai melni segspārni ar norobežotiem plankumiem.
īsspārņi Vaboļu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem raksturīgs slaids ķermenis un īsi priekšspārni. Šīs dzimtas vaboles.
mīkstspārņi Vaboļu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem raksturīgs spilgts, slaids, no augšas saplacināts ķermenis, samērā mīksti segspārni un vēdera posmi. Šīs dzimtas vaboles.
traheīdas Vadaudu elementi augstāko augu (parasti paparžaugu, kailsēkļu) koksnē - nedzīvas pagarinātas šūnas ar pārkoksnētiem, iekšpusē nevienmērīgi uzbiezinātiem apvalkiem.
novaldīt Vadīt (piemēram, saimniecību), parasti labi, pārdomāti.
trenkt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
triekt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
pārvaldīt Vadīt, pārzināt (kā, piemēram, uzņēmuma, ražošanas nozares) darbību. Saimniekojot vadīt, pārzināt (piemēram, saimniecību).
aizvest Vadīt, virzīt (cilvēka domas, pārdzīvojumus u. tml.) - par psihiskām norisēm.
hegemonija Vadošā nozīme. Pārākums, pārsvars.
uzvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
virzīt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
novirzīt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost no (kurienes, kur u. tml.).
pārvadīt Vadot pārvirzīt (transportlīdzekli pāri kam, pār ko).
Gaisa vads Vads gaisa pārvadīšanai.
refrižeratorvagons Vagons ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas.
saldētājvagons Vagons ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorvagons.
Izotermiskais vagons Vagons ātri bojājošos produktu pārvadāšanai pazeminātā temperatūrā.
izvaibstīt Vaibstoties pārveidot (seju), izveidot (tajā grimases).
savaibstīt Vaibstoties pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas), izveidot (sejā grimasi).
novaidēt Vaidēt (visu laikposmu) un pārstāt vaidēt.
novaimanāt Vaimanāt (visu laikposmu) un pārstāt vaimanāt.
ietuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi ietīt. Ieģērbt (parasti pārāk siltā apģērbā).
lēkt Vairākkārt ar atspērieniem atraujoties no pamata un virzoties uz priekšu, pārvietoties.
skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem).
skraidelēt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem). Skraidīt (1).
skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, tikt pārvietotam, parasti pa kādu virsmu (par priekšmetiem).
sabraukt Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml. Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
mīdīties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ neliela platībā. Stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā. Stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru. Mīdīties.
rakņāties Vairākkārt irdināt, jaukt, arī pārvietot zemi ar kādu rīku vai rokām.
mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru).
svaidīties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru). Mētāties (2).
uguņot Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu. Vairākkārt uzliesmot, radīt liesmas.
rakņāties Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko.
rušināties Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko. Arī rakņāties (1).
rakņāties Vairākkārt jaukt, arī pārvietot, piemēram, zemi, sniegu, sūnu.
rušināties Vairākkārt jaukt, mazliet pārvietot, piemēram, smiltis, pelnus, sniegu.
kārstīt Vairākkārt kārt, bāzt, stiept ārā (parasti galvu), vairākkārt stiept (parasti galvu, kaklu gar ko, pāri kam u. tml.). Staipīt, snaikstīt.
kārstīties Vairākkārt liekties, stiepties ārā, vairākkārt stiepties, sniegties (gar ko, pāri kam u. tml.). Snaikstīties.
tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt pārtraukt (kādu stāvokli) un doties (kur, ārā no kurienes u. tml.).
cilāt Vairākkārt minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
kūleņot Vairākkārt pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
lauzīt Vairākkārt pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm.
slidināties Vairākkārt pārvietoties pa ko slidenu (parasti rotaļājoties).
maldīties Vairākkārt pārvietoties, doties no vienas dzīvesvietas, darbavietas uz otru, nespējot atrast vēlamo dzīvesvietu, darbavietu.
klejot Vairākkārt pārvietoties, doties no vienas, piemēram, dzīvesvietas, darbavietas, uz citu.
lēkāt Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu). Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) - par domām, runu u. tml.
plātīt Vairākkārt plest (ķermeņa daļas, piemēram, rokas, pirkstus, spārnus).
vēcināt Vairākkārt strauji kustināt (parasti spārnus, asti) augšup lejup, šurp turp (par dzīvniekiem).
lēkāt Vairākkārt strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) - par uguni, liesmām.
skraidīt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
skraidelēt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.). Skraidīt (2).
lēkāt Vairākkārt strauji pārvietoties, kustēties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām u. tml.).
mētāties Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz citu).
svaidīties Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz otru).
vadāt Vairākkārt vai ilgāku laiku vest (cilvēkus, dzīvniekus, kravu) ar transportlīdzekli (parasti dažādos virzienos). Vairākkārt vai ilgāku laiku pārvietot (cilvēkus vai dzīvniekus, parasti dažādos virzienos) - par transportlīdzekli.
staigāt Vairākkārt vai ilgstoši ejot, pārvietoties (parasti dažādos virzienos) - par cilvēku.
lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku kustināt, šūpot (ķermeņa daļas, parasti kājas, spārnus, asti). Arī kuļāt (1).
kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku luncināt (asti), vēcināt (spārnus). Arī kuļāt (1).
zīžļāt Vairākkārt, arī lēni, viegli ar pārtraukumiem zīst. Arī sūkāt (ko).
lipināt Vairākkārt, arī pakāpeniski saistīt (parasti plānus vai sīkus priekšmetus, no kuriem viens vai abi pārklāti ar līmi vai vielu, masu, kam ir līmes īpašības) vai saistīt šādus priekšmetus pie (kā) virsmas.
rokraksts Vairākos eksemplāros ar roku pārrakstīts teksts (līdz grāmatu iespiešanas sākumam), kam piemita grāmatas funkcijas un ārējās pazīmes.
izsolīt Vairāksolīšanā pārdot (ko). Pakļaut izsolei, vairāksolīšanai.
safari Vairāku dienu ilgs ceļojums, pārgājiens pa kādu Āfrikas apvidu (parasti medību nolūkā).
spietot Vairošanās gaitā saimei daloties, grupēties ap māti un pārcelties uz citu mitekli (parasti par mājas bitēm).
vaivadija Vaivada (1) pārvaldīta administratīva teritorija. Vojevodiste (1).
atēna Vāja, arī neskaidra (pārdzīvojuma) izpausme (parasti sejā, skatienā).
mālsmilts Vāji saistīts nogulumu iezis - māla un smilts sajaukums, kurā pārsvarā ir smilts daļiņas. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis.
slāpēt Vājināt, palēnināt vai pārtraukt (kā, parasti iekšdedzes motora) darbību.
mākt Vājināt, pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
kabinets Valdība, augstākais pārvaldes orgāns (dažās valstīs).
varmāka Valdnieks vai varas pārstāvis, kura darbībai raksturīga varmācība (1).
feodālis Valdošās šķiras pārstāvis feodālismā. Muižnieks, dzimtkungs.
dižmanis Valdošās varas pārstāvis, arī aristokrāts vai bagātnieks (feodālismā, kapitālismā), kas lepojas ar savu varu un bagātību.
starpniekvaloda Valoda, no kuras tiek pārņemti kādas trešās valodas teksti tulkošanai savā valodā vai kuru izmanto, lai veidotu aizguvumus no kādas trešās valodas.
žargons Valodas paveids, ko, parasti savā starpā, lieto kādas sociālas, arī profesionālas grupas pārstāvji. Arī slengs.
paralingvistika Valodniecības nozare, kas pētī nevalodiskus informācijas pārraides līdzekļus, kuri pavada, papildina izteikumu (piemēram, balss modulācijas, žestus, mīmiku, attēlus, šriftus).
fonētika Valodniecības nozare, kas pētī valodas skaņas, to pārmaiņas, vārda uzsvaru, zilbi, tās intonāciju, runas intonāciju. Skaņu mācība.
sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta. Sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas orgāni piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
vārtīt Valstīt (kādā vielā), lai pārklātu (ar to), tā ka pārklājas (ar to).
apvalstīt Valstot ko (kādā vielā), panākt, ka pārklājas (ar šo vielu). Apvārtīt, apviļāt.
prokurors Valsts amatpersona, kas īsteno uzraudzību pār likumu precīzu izpildi, pareizu un vienveidīgu to piemērošanu, ierosina likuma pārkāpēju saukšanu pie atbildības un valsts vārdā uztur apsūdzību pret tiem tiesā.
legācija Valsts diplomātiskā pārstāvība ārvalstī. Arī vēstniecība.
rekonversija Valsts ekonomikas pārkārtošana pēckara periodā mierlaika produkcijas ražošanai.
renteja Valsts finanšu pārvalde, šīs pārvaldes iestāde, nodaļa (feodālismā, kapitālismā).
totalitārisms Valsts forma, kurai raksturīga vienas politiskas partijas vai politiskas grupas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju. Attiecīgā ideoloģijas forma.
sankcija Valsts iedarbības līdzeklis, arī kriminālsods, ko piemēro noteiktu normu un noteikumu pārkāpējiem.
reģistrs Valsts iestāde, arī privāts kapitālistisks uzņēmums, kas veic kuģu tehnisko pārbaudi, lai garantētu kuģniecības drošību, arī apdrošina kuģus; celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde, uzņēmums.
muita Valsts iestāde, kas kontrolē visus pār robežu vedamos priekšmetus, saskaņā ar pastāvošiem likumiem par preču eksportu un importu un muito tos. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
virsmežsargs Valsts mežu sardzes amats (starp mežsargu un mežzini - līdz 1959. gadam). Cilvēks, kurš veic šo amatu un kurā pārziņā ir aprēda.
pārstāvniecība Valsts orgāns sociālistiskajā federācijā, kurš saskaņā ar tās konstitūciju pārstāv federācijas locekļa valdību un darbojas pie federācijas valdības.
pārstāvniecība Valsts orgāns, kas rezidē citā valstī un īsteno starptautiski tiesiskās (diplomātiskās, konsulārās u. tml.) attiecības ar šo valsti. Valsts orgāns, kas pārstāv un aizstāv savas valsts un tas pilsoņu intereses cita valsti vai starptautiskā organizācijā, uztur savas valsts kontaktus ar tām.
prokuratūra Valsts orgāns, kas uzrauga likumu precīzu izpildi, pareizu un vienveidīgu to piemērošanu, ierosina saukt pie atbildības likuma pārkāpējus un valsts vārdā uztur apsūdzību pret tiem tiesā.
konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās sabiedrisko un valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, valsts varas un pārvaldes orgānu organizācijas un darba principus, pilsoņu galvenās tiesības un pienākumus.
tautvaldība Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi.
Tautas komisariāts Valsts pārvaldes centrālais orgāns atsevišķās saimniecības, kultūras un militārās nozarēs (Padomju Savienībā no 1917. gada līdz 1946. gadam).
Tautas komisariāts Valsts pārvaldes centrālais orgāns atsevišķās saimniecības, kultūras un militārās nozarēs (Padomju Savienībā no 1917. gada līdz 1946. gadam).
ministrija Valsts pārvaldes centrāls orgāns kādas nozares vadīšanai, koordinēšanai. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds orgāns.
tirānija Valsts pārvaldes forma, kam raksturīga patvaļība, nežēlība, varmācība. Arī despotija (1).
absolūtisms Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai – monarham. Patvaldība.
patvaldība Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai. Vienvaldība, monarhija, tirānija.
draudze Valsts pārvaldes iecirknis, kura robežas pieskaņotas baznīcas administratīvi teritoriālās pamatvienības robežām.
resors Valsts pārvaldes nozare. Iestāžu sistēma vai iestāde, kas šo nozari pārzina, arī tās darbības nozare, joma.
kamera Valsts pārvaldes organizācijas forma (piemēram, buržuāziskajā Latvijā pēc 1934. gada). Attiecīgā iestāde.
administrācija Valsts pārvaldes rīcības orgāni, varas izpildorgāni.
direktorija Valsts pārvaldītāju kolēģija (Francijā no 1795. līdz 1799. gadam).
optācija Valsts piederības izvēle, ko parasti atļauj tādas teritorijas iedzīvotājiem, kura (piemēram, pēc miera līguma) ir pārgājusi citā valstī.
redemarkācija Valsts teritorijas robežas pārbaude (parasti atjaunojot vai nomainot robežzīmes).
likums Valsts varas augstākā orgāna apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības kādā nozarē.
valstība Valsts, apgabals, ko pārvalda valdnieks.
delegāts Valsts, iestādes, organizācijas, kolektīva pilnvarots pārstāvis.
haniste Valsts, ko pārvalda hans.
Rezidences valsts Valsts, kurā ir akreditēta diplomātiskā pārstāvniecība, tās locekļi vai kurā ir ieradies ārvalstnieks.
Rezidences valsts Valsts, kurā ir akreditēta diplomātiskā pārstāvniecība, tās locekļi vai kurā ir ieradies ārvalstnieks.
Preses konference Valsts, politisku, sabiedrisku darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju kādā jautājumā.
Preses konference Valsts, politisku, sabiedrisku darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju kādā jautājumā.
pavaldonis Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs (monarhi jās), kas uz laiku aizstāj monarhu. Reģents.
reģents Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs (monarhijās), kas uz laiku aizstāj monarhu. Pavaldonis.
klētspriekša Vaļēja telpa ar grīdu zem jumta pārlaiduma klēts ieejas pusē.
izvandīt Vandoties, jaucoties pilnīgi pārmeklēt.
varasvīrs Varas iestāžu pārstāvis, amatpersona.
Vārda (arī vārdu savienojuma) tiešā nozīme Vārda (vārdu savienojuma) nozīme, kurai nav pārnesuma pazīmju.
Vārda (arī vārdu savienojuma) tiešā nozīme Vārda (vārdu savienojuma) nozīme, kurai nav pārnesuma pazīmju.
divskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas apzīmē pāra (divus) priekšmetus.
Vārda parastā (arī parastajā) nozīmē Vārda tiešajā nozīmē (bez nozīmes pārnesuma).
interpolācija Vārda vai frāzes iestarpināšana tekstā, autoram nezinot (parasti, rokrakstu pārrakstot vai tulkojot).
iestarpinājums Vārds, vārdu savienojums, kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto.
iespraudums Vārds, vārdu savienojums, kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un niansē teikuma saturu.
profesionālisms Vārds, vārdu savienojums, ko lieto kādas profesijas pārstāvji, bet kas nav termins.
partikula Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas vārdam vai vārdu savienojumam piešķir īpašas nozīmju nianses (parasti ierobežojuma, pastiprinājuma, pavājinājuma, vispārinājuma, nenoteiktības, apgalvojuma, nolieguma niansi). Šīs vārdšķiras vārds.
vārddarināšana Vārdu krājuma bagātināšana ar jauniem vārdiem, pārveidojot valodā lietojamo vārdu uzbūvi un nozīmi ar valodas sistēmā esošajiem līdzekļiem un paņēmieniem.
novārguļot Vārguļot (visu laikposmu) un pārstāt vārguļot.
kolonizēt Varmācīgi pārvērst (valsti, apgabalu) par koloniju.
sīlis Vārnu dzimtas putns ar brūnu apspalvojumu, melnu, šķērssvītrainu asti, baltziliem raibumiem uz spārniem, spēcīgi attīstītu, melnu knābi.
varoņdarbs Varonīga rīcība ārkārtējos apstākļos, briesmās, riskējot ar dzīvību vai upurējot to. Ļoti nozīmīga, pašaizliedzīga darbība, darbs sevišķi grūtos apstākļos vai pārvarot kādas grūtības.
pārvārīt Vārot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
Iet ugunī Vāroties plūst pāri trauka malām (parasti par ēdienu).
Iet ugunī Vāroties plūst pāri trauka malām (parasti par ēdienu).
vadvārpsta Vārpsta, kas pārnes kustību uz izpildelementiem ar zobratu un zobstieņa palīdzību.
ventilis Vārsts, ar kuru regulē, pārtrauc vai atjauno šķidruma, tvaika vai gāzes plūsmu.
apvārtīt Vārtot, viļājot (kādā vielā), panākt, ka pārklājas (ar šo vielu).
sīpols Vasas pārveidne - īsvasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas.
saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves - vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
vīte Vasas vai lapas pārveidne, ar ko augs piestiprinās pie balsta.
kutikula Vaskveida plēve, kas pārklāj auga mizu, aizkavējot ūdens iztvaikošanu.
virsmāsa Vecākā medicīnas māsa, kas pārrauga citu medicīnas māsu darbu.
rekombinācija Vecāku ģenētiskā materiāla pārgrupēšanās pēcnācējos, kurā rodas jaunas gēnu kombinācijas.
plivināt Vēcināt (spārnus), parasti lidojumā.
vēdīt Vēcināt (spārnus).
vēdināt Vēcināt (spārnus). Luncināt (asti).
vecklasiķis Vecklasikas pārstāvis.
vedējs Vedējtēvs un vedējmāte. Vedējpāris.
pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (pāri kam, pār ko). Nogādāt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli.
pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur). Pārvietot (kādu uz citu atrašanās, uzturēšanās vietu).
pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
pārvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur). Pārvietot (dzīvniekus uz citu mītni).
pārvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
attīstīt Veicināt jaunu kvalitatīvu pārmaiņu rašanos (sabiedriskās parādībās). Pilnveidot, paplašināt.
pārceļot Veicot, parasti garāku, ceļu, ceļojumu, pārvietoties (uz citu dzīvesvietu, parasti ar iedzīvi).
pārceļot Veicot, parasti garāku, ceļu, pārvietoties (uz citu, piemēram, ligzdošanas, barošanās vietu) - par dzīvniekiem.
pudiņš Veidnē cepts, ar aizdaru bagāts ēdiens, kura sastāvā parasti ir saputotas olas un kuru parasti pārlej ar mērci.
aizaust Veidojot tīklu, aizdarīt vai pārklāt (par zirnekli).
pielāgot Veidojot, pārveidojot (piemēram, priekšmetu, celtni), padarīt (to) labāk izmantojamu (noteiktā darbībā, procesā u. tml.).
kanāls Veidojums (organismā) informācijas pārraidei.
krusts Veidojums (piemēram, priekšmets, konstrukcija) no diviem elementiem, kas pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
sprosts Veidojums, kas padara neiespējamu kustību, pārvietošanos (pa ko).
sega Veidojums, parasti no tekstilmateriāla vai ādas, priekšmetu pārsegšanai.
šķērslis Veidojums, priekšmets u. tml., kas atrodas kādā vietā, joslā un traucē, arī padara neiespējamu pārvietošanos pa to (kādā virzienā).
rudens Veidošanās un attīstības, arī uzplaukuma beigu posms (piemēram, kādai parādībai), kam parasti seko norišu pārtraukums, (kā) bojāeja.
shematizēt Veidot (kā) shēmu (1). Atspoguļot (ko) pārāk vienkāršoti, arī sekli.
kārpīt Veidot (ko, piemēram, zemē), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām) un sviežot (piemēram, zemi).
ģeometrizēt Veidot (parasti mākslas darbu), vienkāršojot, vispārinot dabas formas, izmantojot ģeometrijas abstrakcijas paņēmienus.
skaldņot Veidot (parasti mākslas darbu), vienkāršojot, vispārinot dabas formas, izmantojot plaknes.
abstrahēt Veidot abstrakciju (2), abstraktus priekšstatus. Vispārināt.
objektivizēt Veidot māksliniecisku vispārinājumu, tipizēt.
parcelēt Veidot tekstā vārdu savienojumu, vārdu, kas pēc struktūras atgādina teikuma daļu, locekli, locekļu grupu un no pāreja teksta ir atdalīts intonatīvi vai ar gala pieturzīmēm.
nodziedāt Veidot un pārstāt veidot raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem).
kalibrēt Veidot, arī pārbaudīt (mērinstrumenta, aparāta) iedalījuma skalu.
mainīt Veidot, darīt citādu. Pārveidot, pārmainīt.
modulēt Veidot, radīt (kā) pāreju no vienas tonalitātes citā.
tapt Veidoties (piemēram, pārmaināties attiecībām darbā, sadzīvē).
kļūt Veidoties (piemēram, pārmainoties attiecībām darbā, sadzīvē) - par cilvēkiem.
kļūt Veidoties (piemēram, pārmainoties nozīmīgumam, izplatībai) - par parādībām sabiedrībā.
attīstīties Veidoties, pārveidoties tā, ka rodas jaunas kvalitātes (par dabas parādībām).
veikalvedis Veikala (1) vadītājs, pārzinis.
bodnieks Veikala īpašnieks, kas pats pārdod preces.
Kulinārijas veikals Veikals, kur pārdod ēdienu pusfabrikātus vai gatavus ēdienus.
konditoreja Veikals, kur pārdod pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām. Šāds veikals kopā ar ceptuvi, kur izgatavo šādus izstrādājumus. Ceptuve, kur izgatavo šādus izstrādājumus.
universālveikals Veikals, kurā mazumā pārdod dažādas plaša patēriņa preces.
Komisijas veikals Veikals, kurā par zināmu atlīdzību pieņem preces no iedzīvotājiem pārdošanai.
manufaktūrveikals Veikals, kurā pārdod manufaktūru (3).
zooveikals Veikals, kurā pārdod nelielus, mājās turamus zīdītājdzīvniekus, putnus, akvārija zivis, inventāru dzīvnieku turēšanai, dzīvnieku barību u. tml.
komercveikals Veikals, kurā preces pārdod bez kartītēm, par paaugstinātām cenām, pastāvot iedzīvotāju apgādes kartīšu sistēmai.
Valūtas veikals Veikals, kurā preces pārdod par valūtu.
svētība Veiksme, labklājība, pārticība, kas ir iegūta ar dieva vai dievu gādību.
reformēt Veikt (kā) reformu. Arī pārveidot, pārkārtot, uzlabot (ko).
uzbrukt Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt.
uzklupt Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt. Uzbrukt (1).
uzkrist Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt. Uzbrukt (1).
turpināt Veikt joprojām, nepārtraukti (aizsāktu darbību). Veikt atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu darbību) kādā (tas) nākamajā posmā.
rīkoties Veikt kādu darbību, kādas darbības (ar ierīcēm, materiāliem u. tml.), parasti mērķtiecīgi, pārdomāti.
uzbrukt Veikt kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
strādāt Veikt noteiktas darbības, piemēram, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
korāzija Vēja, ūdens, ledus pārvietotu drupu iežu masas mehāniska iedarbība uz iežiem.
virsvējš Vējš, kas pūš pāri (jahtas, buru kuģa) vienai pusei.
Ceļa vējš Vējš, kura virziens ir lietderīgs tam, kas pārvietojas.
skumbrijlīdakas Vējzivjveidīgo kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir ļoti smalki un vāji žokļi bez lieliem zobiem. Šīs dzimtas zivis.
kasācija Vēlēšanu rezultātu atcelšana konstitūcijas vai vēlēšanu likumu pārkāpšanas, neievērošanas dēļ.
zemste Vēlēta vietējās pašpārvaldes institūcija (orgāns) Krievijā.
Satversmes sapulce Vēlēts pārstāvības orgāns, parlamentāra iestāde, kuras galvenais uzdevums ir konstitūcijas izstrāde.
pārvilkt Velkot (ar ko), izveidot (līniju, svītru) pāri (kam), pār (ko). Velkot pāri (kam), pār (ko), izveidot (to ar līniju, svītru).
pārvilkt Velkot (ko, piemēram, segu, apģērba gabalu) virsū, novietot (to) pāri (kam), pār (ko).
ievilkt Velkot (kur iekšā) vai ritinot kopā, pārtraukt (piemēram, ierīces) darbību.
pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur). Velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko). Velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
pārvilkt Velkot (parasti apģērba gabalu), pārvirzīt (to pāri kādai ķermeņa daļai).
pārvilkt Velkot pārgādāt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārvilkt Velkot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārvilkt Velkot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
uzraust Velkot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam).
pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu).
pārvilkt Velkot, izvirzot garumā, novietot pāri (kam), pār (ko).
pārvelt Velot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
vēderskropstaiņi Veltņtārpu klase, kuras pārstāvjiem vēderpusē ir skropstiņepitēlijs. Šīs klases dzīvnieki.
virpotāji Veltņtārpu tipa klase, kuras pārstāvjiem ķermeņa priekšgalā ir kustīgu skropstu kopums, ar kuru tie pārvietojas un piegādā mutei barību. Šīs klases dzīvnieki.
rovis Velvēts pārsegums dzirkstēju uztveršanai virs atklāta pavarda.
pārvelt Veļot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
apvelt Veļot pārvietot, pagriezt (uz otru pusi), novietot otrādi Velšus pārvietot (uz sāniem). _imperf._ Velt apkārt.
pārvelties Veļoties pārvietoties (uz citu vietu).
ripot Veļoties, rotējot pārvietoties kādā virzienā.
Nekārtns (arī neregulārs) verbs (arī darbības vārds) Verbs, kura formas neveido pēc vispārējiem likumiem.
Darāmā kārta Verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
vergturis Verdzības iekārtā valdošās šķiras pārstāvis - vergu īpašnieks.
verists Verisma pārstāvis literatūrā, mūzikā, tēlotājā mākslā.
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties lietošanai, izmantošanai.
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu). Noskatīt (2).
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, izdevīgu laikposmu, laika momentu).
savērpt Vērpjot pārstrādāt (tekstilšķiedras) dzijā.
sūdzēt Vērsties (pie kāda) ar nosodījumu, pārmetumiem (par kādu).
cīnīties Vērsties (pret ko nevēlamu), censties iznīcināt, pārvarēt, novērst (to).
cīņa Vēršanās (pret ko nevēlamu), cenšanās iznīcināt, pārvarēt, novērst (to).
aizstāvēt Vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzīt (kādu) par nepatiesi apvainotu. Aizsargāt.
raisīt Vērt vaļā (ko aizsietu, pārsietu, arī aizdarītu, iesaiņotu).
pārvērtēt Vērtējot pārāk augstu (sevi vai citu, savas vai cita psihes, personības, rakstura īpašības), kļūdīties.
novērtēt Vērtējot, analizējot no šāda viedokļa, pārdomāt (aizvadīto dzīvi, laikposmu).
apskate Veselības stāvokļa pārbaude.
transportēt Vest, pārvietot (ko) - par transportlīdzekļiem.
transportēt Vest, pārvietot (ko), parasti oficiālos pārvadājumos, izmantojot attiecīgas iekārtas, ierīces u. tml.
kamertiesa Vēst. Feodālajā Vācijā - augstākā tiesa, kuras lēmumi nav pārsūdzami.
revokācija Vēstnieka vai pilnvarota pārstāvja atsaukšana uz viņa valsti.
orkāns Vētra, kuras stiprums pārsniedz 12 balles. Tropiskais ciklons.
desmitkāji Vēžveidīgo kārtas dzīvnieki, kam raksturīga ar kaļķiem piesātināta čaula un pieci ejkāju pāri.
vicekonsulāts Vicekonsula vadīta vienas valsts pārstāvniecības iestāde citas valsts pilsētā.
Kolorado vabole Vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem. Kartupeļu lapgrauzis.
vidusskola Vidējā vispārizglītojošā, arī vidējā speciālā mācību iestāde.
mezolīts Vidējais akmens laikmets (Latvijā no 9. līdz 4. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras) - pārejas posms starp paleolītu un neolītu.
ķerra Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām.
spīļaste Vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera gala.
samtenis Vidēji liels tauriņš ar pelēkbrūniem, retāk ar tumšbrūniem, rudiem, dzelteniem vai baltiem plankumiem klātiem spārniem.
raibspārnis Vidēji liels tauriņš, kam ir raksturīgi melni spārni ar sarkaniem raibumiem.
spindele Vidēji liels vai liels divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri ir zīdītāju parazīti.
klijāns Vidēji liels vanagu dzimtas putns ar druknu ķermeni, īsu, platu asti, āķveidīgi saliektu knābja galu un gariem, platiem spārniem.
klija Vidēji liels vanagu dzimtas putns ar platiem spārniem un garu, galā šķeltu asti.
pūkmuša Vidēji liels, retāk sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ķermeni klāj ciešu matiņu sega.
dūņene Vidēji liels, tumšs kukainis ar jumtveidā sakļautiem spārniem.
skriptorijs Viduslaikos - darbnīca grāmatu pārrakstīšanai.
alķīmija Viduslaikos - fantastiska gudrības akmens meklējumi, lai ar tā palīdzību pārvērstu vienkāršus metālus dārgmetālos.
prokurators Viduslaikos Rietumeiropā - kāda lielāka feodāļa pārstāvis.
sindiks Viduslaiku Eiropā - kādas korporācijas pārstāvis, pilnvarotais lietvedis.
nominālisms Viduslaiku filozofijas virziens, kas uzskata, ka universālijas (vispārīgi jēdzieni) pastāv nevis īstenībā, bet tikai domāšanā.
reālisms Viduslaiku sholastiskās filozofijas virziens, kas atzina vispārīgu jēdzienu (universāliju) objektīvu eksistenci neatkarīgi no atsevišķiem priekšmetie.
izviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (tajā grimases). Izvaibstīt.
saviebt Viebjot pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas), izveidot (sejā grimasi).
pārjume Viegla jumtveida konstrukcija, kas ir pārklāta, piemēram, ar audeklu, brezentu.
sauljums Viegla konstrukcija ar auduma pārsegumu, kas aizsargā no tieša saules starojuma.
ieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, ievirzīties (kur iekšā), arī par braucējiem tajos.
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izkļūt cauri (kam), caur (ko).
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izvirzīties (par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos).
aizslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietoties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
pārslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
vilītis Vieglais automobilis ar paaugstinātu pārgājību, parasti ar brezenta jumtu.
nojume Vieglas konstrukcijas celtne ar jumtu vai jumtveida pārsegumu uz balstiem, ar sienām vai bez tām.
kārtslēkšanā Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai, izmantojot kārti.
augstlēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai.
Kaujas rati Viegli divjūga vai četrjūga rati, kuros kaujas apstākļos pārvietojās karavīri.
iebuknīt Viegli iesitot vai pagrūžot, pārmācīt, ietekmēt.
kušņi Viegli kūstošas vielas, ko izmanto keramikas izstrādājumu pārklāšanai pirms apdedzināšanas.
iepūderēt Viegli pārklāt (ar ko pulverveidīgu).
mīksts Viegli sakožams (par pārtikas produktiem).
pārslīdēt Viegli, slīdoši pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noslīdēt Viegli, slīdoši pārvietojoties, virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos.
līgans Viegls, elastīgs (par šūpošanos pārvietojoties).
želeja Viela pārejā no šķidrā uz cieto agregātstāvokli.
krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai (tas) atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
pamatviela Viela, kas (kādā vielu maisījumā) ir lielā pārsvarā.
gruzdviela Viela, kas rodas, cepot vai grauzdējot pārtikas produktus.
Filozofu akmens Viela, kura, pēc alķīmiķu uzskatiem, pārvērš jebkuru metālu zeltā vai sudrabā un kurai ir universālas dziedināšanas spējas.
izejviela Viela, no kuras var ko iegūt rūpnieciskā pārstrādē.
kristalizācija Vielas pāreja kristāliskā stāvoklī.
sublimācija Vielas tieša pāreja no cieta stāvokļa gāzveida stāvoklī vai no gāzveida stāvokļa cietā stāvoklī.
vielmaiņa Vielu ķīmiskās pārvērtības, kas notiek dzīvajās šūnās un nodrošina organismam plastisko materiālu un enerģiju.
Ķīmiskā reakcija Vielu pārvēršanās citās vielās.
migrācija Vielu pārvietošanās (piemēram, atmosfērā, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā).
monologs Viena cilvēka samērā ilga nepārtraukta runa (ar sarunbiedru vai sevi).
priekšautsvārki Viena gabala, sānos nesašūti svārki, kuru daļas mugurpusē pārliek vienu otrai pāri un viduklī sasien ar piešūto jostu.
cauri Vienā laikā, kopā ar ko (bieži to pārvarot, pārspējot).
monologs Viena literāra tēla samērā gara nepārtraukta runa (ar sarunbiedru vai sevi).
vīkallapa Viena no dažādas konsistences, krāsas, formas pārveidotām lapām, kas sedz ziedkopu pie tās pamata.
nigrols Viena no transmisiju eļļām - naftas pārtvaices pārpalikums.
Pretstatu cīņa Viena no vispārīgākajām dialektiskajām likumībām dabas, sabiedrības un cilvēka domāšanas attīstībā, attīstības avots - ikvienas parādības pretējo pušu savstarpējais sakars, sadursme.
Vienā mutes iepletumā, arī ar vienu mutes iepletumu Vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt).
Vienā mutes ieplētumā, arī ar vienu mutes ieplētumu Vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt).
Vienā mutes ieplētumā, arī ar vienu mutes ieplētumu Vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt).
translācija Vienā programmēšanas valodā izstrādātas programmas pārveidošana citā valodā.
turiāde Viena un tā paša veida tūrisma pasākums, kurā tūristu grupa vai grupas veic pārgājienus noteiktā apvidū.
laputis Vienādspārņu kārtas kukaiņu apakškārta, pie kuras pieder sīki kaitīgi kukaiņi, kas sūc augu sulas ar sūcējtipa mutes orgāniem. Šīs apakškārtas kukaiņi.
kolonāde Vienādu kolonnu rinda, kas balsta siju vai arku pārsegumu. Telpa, ko ierobežo kolonnu rinda.
instrumentācija Vienam instrumentam (parasti klavierēm) rakstīta skaņdarba pārveidošana instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
orķestrācija Vienam instrumentam (parasti klavierēm) rakstīta skaņdarba pārveidošana orķestrim. Instrumentācija (2).
pārsedze Vienas sistēmas pavedienu pārklāšana pār otras sistēmas pavedieniem pinuma veidošanai.
tīraudzēšana Vienas un tās pašas šķirnes dzīvnieku pārošana tīrasiņu pēcnācēju iegūšanai.
Runāt pie sevis, arī runāt (arī runāties) (pašam) ar sevi Vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
Runāties (arī runāt) (pašam) ar sevi, arī runāt pie sevis Vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
sekvence Vienbalsīga vai daudzbalsīga muzikāla uzbūve, kas tiek atkārtota (bez izmaiņām vai ar variantiem) vairākas reizes, pārvietojot to par noteiktu intervālu augšupejošā vai lejupejošā virzienā.
plēve Viendabīga, parasti plāna, samērā blīva (piemēram, vielas, organiska veidojuma) kārta, kas atrodas virs citām, parasti mazāk blīvām (to) kārtām vai pārklāj (to) virsmu.
kārta Viendabīgs (piemēram, zemes, iežu, vielas, organiska veidojuma) slānis, kas atrodas starp (arī virs) citiem slāņiem vai pārklāj kā virsmu.
sorgo Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs, kura graudus izmanto pārtikai, lopbarībai vai tehniskām vajadzībām.
naudulis Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem.
seradella Viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām, gaišdzelteniem ziediem.
pupiņa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas augs ar stāvu vai vijīgu stublāju un sēklām pākstīs.
pupa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar taisnu, stāvu stublāju un sēklām pākstīs.
zirnis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar kāpelējošu stublāju un sēklām pākstīs.
Konjugētās saites Vienkāršās vai divkāršās ķīmiskās saites, kas molekulā ir novietotas pārmaiņus.
Konjugētās saites Vienkāršās vai divkāršās saites, kas molekulā ir novietotas pārmaiņus.
tiltiņš Vienkāršs veidojums pārejai, pārbraukšanai pār nelielu apvidus šķērsli.
paklājs Vienlaidus (kā) kārta, slānis, kas pārklāj kādu virsmu.
slīdēt Vienmērīgi, nepārtraukti tikt vērstam (pāri kam, uz ko), pakāpeniski mainot uztveres objektus (par skatienu, acīm).
plūstošs Vienmērīgs, arī nepārtraukts (parasti par darbību, kustībām).
laidens Vienmērīgs, bez pārtraukumiem, rāvieniem, grūdieniem.
morālisms Vienpusīgs, pārspīlēts viedoklis morāles jautājumos.
vēciens Vienreizēja īslaicīga (piemēram, rokas, spārnu) kustība (kādā virzienā).
iestiepiens Vienreizēja nepārtraukta (kādas darbības) norise.
pārbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> pārbraukt (3).
pārgāziens Vienreizēja paveikta darbība --> pārgāzt (1).
pārlaidiens Vienreizēja paveikta darbība --> pārlaist (1).
pārskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> pārskriet (1).
pārskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> pārskriet (2).
rājiens Vienreizēja paveikta darbība --> rāt. Aizrādījums, pārmetums.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja Viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajiem orgāniem, kurā ietilpst visu Apvienoto Nāciju Organizācijā uzņemto valstu pārstāvji.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja Viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajiem orgāniem, kurā ietilpst visu Apvienoto Nāciju Organizācijā uzņemto valstu pārstāvji.
sāncensis Viens no cilvēkiem, kuri tiecas pēc viena un tā paša, cenšoties cits citu pārspēt.
lirika Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus drāmai un epikai), kam raksturīgs cilvēka emocionālu pārdzīvojumu attēlojums, parasti saistītā valodā.
segspārns Viens no diviem (kukaiņu, piemēram, vaboļu) priekšspārniem, kas pārsedz pakaļējo, plēvjaino spārnu.
krustleņķis Viens no diviem leņķiem leņķu pārī, kuri veidojas, krustojoties divām taisnēm tā, ka viena leņķa malas ir otra leņķa malu turpinājums.
blakusleņķis Viens no diviem leņķiem, kuriem viena mala ir kopēja, bet abas pārējās malas veido vienu taisni.
spārnulis Viens no diviem spārnainiem augļiem, kas izveidojušies pēc kopējā augļa nogatavošanās.
spārns Viens no lidošanas pāra orgāniem (putniem, kukaiņiem, sikspārņiem).
starppakāpe Viens no vairākiem līmeņiem, kas raksturo (kā, piemēram, darbības, procesa, parādības) attīstības, kvalitātes, kvantitātes pārmaiņu starpposmu.
skropstaiņi Vienšūņu klase, kurā ietilpst īpatņi, kas pārvietojas ar skropstiņām. Šīs klases īpatņi.
vicaiņi Vienšūņu klase, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas. Šīs klases organismi.
sakņkāji Vienšūņu klase, pie kuras pieder aptuveni līdz 3 milimetriem gari ūdens, augsnes, arī parazītiski dzīvnieki, kas pārvietojas un satver barību ar māņkājiņām. Šīs klases dzīvnieki.
dedzinātava Vieta, arī neliels uzņēmums, kur ar pārtvaici iegūst (piemēram, spirtu, darvu).
paaugstinājums Vieta, kas ir augstāka par pārējo apkārtni.
tāle Vieta, kas ir tālu pārredzama. Tāls, neierobežots plašums.
tālums Vieta, kas ir tālu pārredzama. Tāls, neierobežots plašums. Tāle (1).
kalns Vieta, kas mazliet, bet izteikti paceļas pāri apkārtnei. Uzkalns.
pāreja Vieta, kas paredzēta pāriešanai, pārkļūšanai vai pa ko var pāriet, pārkļūt (piemēram, pāri ielai, dabiskam šķērslim).
postaža Vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās. Tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas, graušanas.
pāreja Vieta, kur ir iespējams samērā viegli šķērsot kalnu grēdu; arī pārkāpe.
Apsolītā zeme Vieta, kur kāds ļoti vēlas vai cenšas nokļūt. Laimes, pārticības, labklājības simbols.
Apsolītā zeme Vieta, kur kāds ļoti vēlas vai cenšas nokļūt. Laimes, pārticības, labklājības simbols.
Krāmu tirgus Vieta, kur privātpersonas pārdod dažādus, parasti lietotus, priekšmetus.
Krāmu tirgus Vieta, kur privātpersonas pārdod dažādus, parasti lietotus, priekšmetus.
pārceltuve Vieta, kurā ierīkota pārcelšanās (pār ūdenstilpi) ar ūdens transportlīdzekli (laivu, prāmi).
ceļš Vieta, pa kuru (kas) virzās, pārvietojas.
Apsūdzēto sols Vieta, situācija, kur tiek atmaskots noziegums, pārkāpums.
Apsūdzēto sols Vieta, situācija, kur tiek atmaskots noziegums, pārkāpums.
paspārne Vieta, telpa zem jumta pārkares.
šķīstītava Vieta, vide, kurā mirušo dvēseles tiek pakļautas pārbaudījumiem pirms to likteņa izlemšanas.
landrāts Vietējās pārvaldes rajona orgāna vadītājs (Vācijas Federatīvajā Republikā).
pārvīt Vijot pārklāt (ar ko).
Korķa vīksna Vīksna ar spārnveida korķa izaugumiem uz zariem.
lokomotīve Vilces spēkmašīna dzelzceļa vagonu pārvietošanai pa sliežu ceļiem.
pārvīlēt Vīlējot pārdalīt.
pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur). Vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur).
pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
ātrums Vilkmes spēka pārnesums automobiļos, traktoros u. tml.
apviļāt Viļājot (kādā vielā), panākt, ka pārklājas (ar šo vielu).
refrakcija Viļņa frontes, gaismas stara virziena maiņa, tam pārejot no kādas vides citā, kurā ir cits viļņa (stara) izplatīšanās ātrums.
pārviļņot Viļņojot pārvietoties, izplatīties (uz citu vietu).
pārviļņot Viļņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
volāns Viļņveidīgs drānas krokojums, ko, parasti kā dekoratīvu apmali, izmanto tērpa, arī pārklāja u. tml. rotāšanai.
Fizkultūras pauze Vingrošana darba, arī skolas mācību pārtraukumā.
kodīgums Vipārināta īpašība --> kodīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
priekšdziedzeris Vīrieša nepāra dzimumorgāns, kas aptver urīnizvadkanāla sākumdaļu.
Modes āksts Vīrietis, kas pievērš pārspīlētu uzmanību savam apģērbam.
rikša Vīrietis, kas, velkot divričus, pārvadā tajos pasažierus, kravu (Japānā, arī dažās citās Āzijas zemēs).
vecpuisis Vīrietis, kura vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kurš nav apprecējies.
sēklinieks Vīrišķais, parasti pāra, dzimumorgāns (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kurā veidojas spermatozoīdi.
pārvirmot Virmojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārvirpuļot Virpuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
krekls Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai. Arī virskrekls.
bišveidīgie Virsdzimta plēvspārņu kārtā, kurā ietilpst, piemēram, bites. Šīs virsdzimtas kukaiņi.
augsne Virsējā iežu kārta (kuru kopējā iedarbībā pārveidojuši klimats, augu un dzīvnieku organismi, kā arī agrotehniski un melioratīvi pasākumi).
virsa Virsējā kārta, slānis (parasti vielai). Virskārta (parasti pārtikas produktam).
virsne Virsējā kārta, slānis (pārtikas produktam). Arī virsa (1).
mētelis Virsējais apģērba gabals, kas parasti sniedzas pāri ceļgaliem un ko valkā virs kleitas, uzvalka u. tml.
virsmežzinis Virsmežniecības pārvaldnieks (līdz 1940. gadam, no 1941. gada līdz 1944. gadam un no 1991. gada).
tas Virsteikumā vispārināti norāda uz nojēgumu, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
Uzvijas virsvērtība Virsvērtības pārpalikums. Relatīvās virsvērtības paveids.
kapitalizācija Virsvērtības pārvēršana kapitālā. Īpašuma pārvēršana naudas kapitālā.
lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta būve ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu straujākai augu (parasti, dēstu, agrīno dārzeņu) audzēšanai.
transmisija Virzība, pāreja no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.
turp Virzienā uz vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja (pārvietoties, pārvietot).
šurp Virzienā uz vietu, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot).
konstruktīvisms Virziens (parasti arhitektūrā, tēlotājā mākslā), kura pārstāvji par galveno uzskata formu funkcijas, konstruktīvo mērķtiecību.
prerafaelisms Virziens angļu glezniecībā un literatūrā (19. gadsimta vidū), kura pārstāvji par paraugu izmantoja agrās renesanses mākslu (pirms Rafaela).
sociālšovinisms Virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kura pārstāvji aizstāv savas valsts buržuāzijas agresīvo politiku.
superreālisms Virziens tēlotājā mākslā (Amerikas Savienotajās Valstīs un Eiropā 20. gadsimta 60.-70.gados), kura pārstāvji, attēlojot ikdienišķus objektus, precīzi, detalizēti un bezpersoniski fiksē vizuālo realitāti.
tvert Virzīt, parasti lūpas, žokļus, tā, ka tie tur, pārvieto mutē (ko). Virzīties, tikt virzītam tā, ka (kas) tiek turēts, pārvietots mutē (parasti par lūpām, žokļiem).
ripināt Virzīt, pārvietot (ko tādu, kam ir ritenis vai riteņi).
mainīt Virzīt, pārvietot (ko) no vienas vietas uz citu.
tuvināt Virzīt, pārvietot (ko) tuvāk, uz vietu, punktu mazākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
dzīt Virzīt, pārvietot (par parādībām dabā).
dauzīt Virzīt, pārvietot tā, ka vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji sitas (pret ko).
šķelt Virzīties (kādā vidē), pārvarot (tās) pretestību. Izplatīties (kādā vidē).
bīdīties Virzīties (parasti ar piepūli), cenšoties pārvarēt kādu šķērsli.
kāpt Virzīties (parasti, pārvarot ko paaugstinātu vai padziļinātu), lai nokļūtu (kur iekšā vai no kurienes ārā).
stigt Virzīties (staignā, irdenā, mīkstā pamatā) tā, ka tālāk nav iespējams vai ir grūti pārvietoties, pārvietot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, parasti kājām, arī par uzvilktiem apaviem).
progresēt Virzīties attīstībā uz priekšu, pāriet augstākā attīstības pakāpē.
slīdēt Virzīties pa (kā) virsmu nepārtrauktā, arī nemainīgā saskarē ar to, pārvarot berzi šīs saskares plaknē (parasti par priekšmetiem, fizikāliem ķermeņiem).
šļūkt Virzīties pa (kā) virsmu, nepārtraucot saskari ar to un pārvarot tās berzi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī slīdēt (1).
skriet Virzīties, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par cilvēku).
snigt Virzīties, krist lejup pārslu veidā (par sniegu). Būt nokrišņiem sniega veidā.
šļūkt Virzīties, parasti iet, tā, ka kājas pārmaiņus slīd samērā ilgi pa (kā) virsmu.
braukt Virzīties, pārvietoties (ar transportlīdzekli).
sekot Virzīties, pārvietoties (kādam, kam) līdzi, aiz (kāda, kā).
veikt Virzīties, pārvietoties (noteiktu attālumu, ceļu ar noteiktu garumu).
virpuļot Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par sīkām cietvielu daļiņām, arī par, parasti vieglu, priekšmetu kopumu).
rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) - par kukaiņiem.
līst Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem).
rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar lēnām kāju kustībām (par dažiem rāpuļiem, piemēram, bruņurupučiem). Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem).
līst Virzīties, pārvietoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Arī spraukties.
mīt Virzīties, pārvietoties (pa ko), parasti ejot.
braukt Virzīties, pārvietoties (par transportlīdzekli).
stūrēties Virzīties, pārvietoties (parasti noteiktā virzienā).
braukt Virzīties, pārvietoties (piemēram, ar zirgu).
ripināties Virzīties, pārvietoties (uz riteņiem).
turēties Virzīties, pārvietoties atbilstoši noteiktam virzienam, attālumam.
lidot Virzīties, pārvietoties gaisā (par lidaparātiem).
liekties Virzīties, pārvietoties lokveida virzienā (kam apkārt). Atrasties, būt novietotam lokveidā.
taustīties Virzīties, pārvietoties nedroši, orientējoties pēc taustes (par cilvēkiem).
streipuļot Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.
spiesties Virzīties, pārvietoties pa ko šauru, neērtu (parasti, pārvarot grūtības, arī cieši skarot kādu, ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
kuģot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm (parasti ar kuģi).
plostot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm ar plostu (1).
plostot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm ar plostu (2).
braukt Virzīties, pārvietoties pajūgā, ko velk dzīvnieks.
rāpot Virzīties, pārvietoties rāpus (par cilvēku).
rāpties Virzīties, pārvietoties rāpus.
braukt Virzīties, pārvietoties slīdot, šļūcot.
pacelties Virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (par cilvēku vai dzīvnieku). Virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
stiepties Virzīties, pārvietoties, arī izplatīties (parasti) garā virknē, joslā, veidojumā.
spiesties Virzīties, pārvietoties, cieši skarot (kādu, ko).
līst Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par dzīvniekiem, kam ir kājas). Virzīties, pārvietoties, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas).
līst Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par transportlīdzekļiem).
rāpot Virzīties, pārvietoties, parasti lēni, arī ar grūtībām (par transportlīdzekļiem).
līst Virzīties, pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem. Virzīties, pārvietoties četrrāpus, arī stipri salīkušam.
stumties Virzīties, pārvietoties.
skart Virzīties, tikt virzītam tā, ka nonāk uz (kā) virsmas, arī, parasti viegli, slīd, pārvietojas pa šo virsmu (piemēram, par ķermeņa daļām, priekšmetiem).
pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.). Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu, neilgu laiku.
pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko).
pavirzīt Virzot (vadot) panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko).
pievirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
novirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost (no kurienes, kur u. tml.).
uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst uz kādas vietas.
uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst virsū (uz kā, kam).
izvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) tiek pārvietots, pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
izvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) tiek pārvietots, pārvietojas cauri (kam), caur (ko).
izvirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
izvirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas cauri (kam), caur (ko).
izvirzīt Virzot panākt, ka (parasti priekšmets) tiek novietots (piemēram, uz priekšu, uz āru). Novietot tā, ka atrodas virzienā (piemēram, uz priekšu, uz āru) no pārējā.
izvirzīt Virzot panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
izvirzīt Virzot panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas cauri (kam), caur (ko).
pārvirzīt Virzot pārvietot (pāri kam, pār ko).
pavirzīt Virzot pārvietot (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu. Virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
novirzīt Virzot pārvietot un pabeigt pārvietot nost (no kurienes, kur u. tml.).
savirzīt Virzot, pārvietojot panākt, būt par cēloni, ka (vairākiem, daudziem) izveidojas noteikts novietojums (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.).
ievirzīt Virzot, pārvietojot panākt, ka (priekšmets) nonāk (kur iekšā).
pārlaist Virzot, piemēram, gaismas avotu, panākt, ka (gaisma) izplatās pāri (kam), pār (ko).
novirzīt Virzot, piešķirot noteiktu virzienu, panākt, ka (viela, parasti šķidrums, gāze) pārvietojas nost (no kurienes, kur u. tml.).
iznest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdeņiem, vēju.
pārnest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (uz citu vietu) - par straumi, upi, vēju u. tml.
ieķerties Virzoties (kam pāri, garām u. tml.), pieķerties, iesprūst (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem.
ievilkt Virzoties (pagaisu), atstāt (aiz sevis pēdas, parasti nepārtrauktas līnijas veidā).
samalt Virzoties (pāri kam), izdangāt, izjaukt u. tml. (to), parasti pilnīgi. Ar triecieniem (pret ko) salauzt, sagraut u. tml. (to).
izvirzīties Virzoties pārvietoties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izvirzīties Virzoties pārvietoties (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
pārvirzīties Virzoties pārvietoties (pāri kam, pār ko).
pievirzīties Virzoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārvirzīties Virzoties pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
izvirzīties Virzoties pārvietoties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izvirzīties Virzoties pārvietoties cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekli.
uzvirzīties Virzoties pārvietoties, novietoties, nokļūt virsū (uz kā, kam, arī kur).
saķerties Virzoties, pārvietojoties (viens otram, cits citam pāri, garām u. tml.), sasaistīties.
sliedēt Virzoties, pārvietojoties atstāt sliedi (2).
kūļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties. Virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
savirzīties Virzoties, pārvietojoties nokļūt, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), kļūt tādiem, starp kuriem izveidojas noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
vagot Virzoties, pārvietojoties panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas joslas, līnijas veida padziļinājumi.
sist Virzoties, pārvietojoties strauji skart. Spēcīgi skart ko tādu, kas virzās, pārvietojas.
sprūst Virzoties, tiekot virzītam pa ko šauru, stāties, nespēt pārvietoties tālāk.
sisties Virzoties, tiekot virzītam, skarties (pie kā) tā, ka kļūst grūtāk pārvietoties.
izklāt Viscaur pārklāt (no iekšpuses).
izsalt Viscaur sasalt (par pārtikas produktiem).
No vienas vietas Viscaur, nepārtrauktā virknē, ļoti daudz.
No vienas vietas Viscaur, nepārtrauktā virknē, ļoti daudz.
karalis Visizcilākais pārstāvis (kādā, parasti augu, dzīvnieku, grupā).
vispārim Vispār (1).
vispāri Vispār.
vispārīgs Vispār.
visvairāk Vispārākā pakāpe --> daudz [2].
superlatīvs Vispārākā pakāpe (adjektīvam, apstākļa vārdam).
autoritāte Vispāratzīta nozīme, ietekme. Vispāratzītas spējas, prasme, uzskatu pareizība.
vispārcilvēcīgums Vispārcilvēcība.
vispārcilvēcisks Vispārcilvēcīgs (1).
vispārcilvēcīgs Vispārcilvēcisks (1).
pretlikumība Vispārēja īpašība --> pretlikumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
prātniecība Vispārēja rakstura pārdomas.
ģimnāzija Vispārējā vidējā mācību iestāde (buržuāziskajā Latvijā, pirmsrevolūcijas Krievijā, dažās kapitālistiskajās valstīs).
sekmība Vispārējais sekmju stāvoklis (piemēram, klasē, skolā, mācību iestāžu sistēmā).
podagra Vispārēji vielmaiņas traucējumi, kas saistīti ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to nogulsnēšanas, piemēram, locītavās, zemādā.
pašsajūta Vispārējs apzināts cilvēka fiziskais un psihiskais stāvoklis.
ieskats Vispārējs priekšstats, vispārējs pārskats.
ģenerālstreiks Vispārējs streiks.
skats Vispārējs, parasti vizuāls, priekšstats, arī vispārējs pārskats (piemēram, par kādu parādību).
vispār Vispāri (1).
kolorīts Vispārīgā (mākslas darba) struktūra, formas raksturīgas īpatnības.
ieskats Vispārīga iepazīšanās (piemēram, ar grāmatu, projektu).
reflektivitāte Vispārīga īpašība --> reflektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Dialektiskais un vēsturiskais materiālisms Vispārīga mācība par dabas un sabiedrības attīstības likumsakarībām.
spriedelējums Vispārīga, nenoteikta, parasti vāji pamatota, doma, izteikums (par ko), to kopums. Liekvārdīga, bezsaturīga runa, saruna (par ko).
kultūrarkls Vispārīgas nozīmes arkls ar vērstuvēm un priekšlobītāju kultivētu augšņu aršanai.
stāvs Vispārīgās stratigrāfiskās skalas vienība - nogulumi, kas veidojušies kādā ģeoloģiskajā laikmetā.
zona Vispārīgās stratigrāfiskās skalas vienība (stāva (5) sastāvdaļa), kas atspoguļo noteiktu faunas attīstības posmu.
Jaunie laiki Vispārīgās vēstures periods (parasti no 1640. gada līdz 1917. gadam).
Jaunie laiki Vispārīgās vēstures periods (parasti no 1640. gada līdz 1917. gadam).
Senie laiki Vispārīgās vēsturēs periods līdz viduslaikiem.
viduslaiki Vispārīgās vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem (Eiropā parasti no 4. gadsimta līdz 16. gadsimta sākumam).
iezīmēt Vispārīgos vilcienos raksturot, formulēt (piemēram, uzdevumus, mērķus).
kategorija Vispārīgs jēdziens (dažādās zinātnes nozarēs), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases, kā arī priekšmetu, parādību vispārīgākās, būtiskākās pazīmes. Priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme.
universālija Vispārīgs jēdziens (parasti viduslaiku filozofijā).
indukcija Vispārīgu atzinumu izsecināšana, izmantojot zināšanas par konkrētām lietām vai parādībām.
kazuistika Vispārīgu dogmatisku tēžu attiecināšana uz atsevišķiem gadījumiem (sholastiskajā teoloģijā, viduslaiku jurisprudencē).
kodolīgums Vispārinām īpašība --> kodolīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
gaismjutīgums Vispārināmas īpašības --> gaismjutīgs konkrēta izpausme.
ģeneralizēt Vispārināt.
uzskats Vispārināta atziņa (par ko) saistībā ar attieksmi (pret to).
lētība Vispārināta īpašība - lēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Lētums.
spilgtums Vispārināta īpašība - spilgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī spožums (2).
abstraktums Vispārināta īpašība --> abstrakts (1).
abstraktums Vispārināta īpašība --> abstrakts (2).
ačgārnība Vispārināta īpašība --> ačgārns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
adekvātums Vispārināta īpašība --> adekvāts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
agrums Vispārināta īpašība --> agrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
aizmāršība Vispārināta īpašība --> aizmāršīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
aizmirsība Vispārināta īpašība --> aizmirsīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
aklība Vispārināta īpašība --> akls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Aklums (1).
aklība Vispārināta īpašība --> akls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Aklums (2).
akmeņainība Vispārināta īpašība --> akmeņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ākstība Vispārināta īpašība --> ākstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
akvareliskums Vispārināta īpašība --> akvarelisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
alegoriskums Vispārināta īpašība --> alegorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Alegorisks izteiksmes veids.
alkanums Vispārināta īpašība --> alkans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
alkatība Vispārināta īpašība --> alkatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nepiepildāmība. Negausība.
amerikānisms Vispārināta īpašība --> amerikānisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
amorālums Vispārināta īpašība --> amorāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
amorfums Vispārināta īpašība --> amorfs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
apaļīgums Vispārināta īpašība --> apaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
apaļums Vispārināta īpašība --> apaļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
apaļums Vispārināta īpašība --> apaļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
apaļums Vispārināta īpašība --> apaļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
apgarotība Vispārināta īpašība --> apgarots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
apjomīgums Vispārināta īpašība --> apjomīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
apjomība Vispārināta īpašība --> apjomīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Apjomīgums (2).
apķērība Vispārināta īpašība --> apķērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Atjautība, attapība.
apolitiskums Vispārināta īpašība --> apolitisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
aprioritāte Vispārināta īpašība --> apriors.
aprobežotība Vispārināta īpašība --> aprobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
apšaubāmība Vispārināta īpašība --> apšaubāms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
apzinīgums Vispārināta īpašība --> apzinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
aristokrātisms Vispārināta īpašība --> aristokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Aristokrātiska izturēšanās.
ārišķība Vispārināta īpašība --> ārišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
artistiskums Vispārināta īpašība --> artistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
asinskāre Vispārināta īpašība --> asinskārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
asinskārība Vispārināta īpašība --> asinskārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Asinskāre (2).
asinskāre Vispārināta īpašība --> asinskārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Asinskārība (1).
asprātība Vispārināta īpašība --> asprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Prāta asums.
asums Vispārināta īpašība --> ass [1] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
asums Vispārināta īpašība --> ass [1] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
asums Vispārināta īpašība --> ass [1] (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
asums Vispārināta īpašība --> ass [1] (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
asums Vispārināta īpašība --> ass [1] (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
asums Vispārināta īpašība --> ass [1] (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
asums Vispārināta īpašība --> ass [1] (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
asums Vispārināta īpašība --> ass [1] (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
asums Vispārināta īpašība --> ass [1] (9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pastozitāte Vispārināta īpašība --> astozs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ašums Vispārināta īpašība --> ašs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
atbildīgums Vispārināta īpašība --> atbildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
atjautība Vispārināta īpašība --> atjautīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
atklātums Vispārināta īpašība --> atklāts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
atklātums Vispārināta īpašība --> atklāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme. Atklātība (1).
atklātība Vispārināta īpašība --> atklāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vaļsirdība.
atklātums Vispārināta īpašība --> atklāts (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
atminība Vispārināta īpašība --> atminīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Spēja labi atminēties.
atpakaļrāpulība Vispārināta īpašība --> atpakaļrāpulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
atpalicība Vispārināta īpašība --> atpalicis (2), šīs īpašības konkrēta izpausme, - stāvoklis, kas rodas, ja atpaliek darbā, darbībā, attīstībā.
atraisītība Vispārināta īpašība --> atraisīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
atraisītība Vispārināta īpašība --> atraisīts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ātraudzība Vispārināta īpašība --> ātraudzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ātrdarbība Vispārināta īpašība --> ātrdarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ātrdarbīgums Vispārināta īpašība --> ātrdarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
atriebīgums Vispārināta īpašība --> atriebīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ātrsirdība Vispārināta īpašība --> ātrsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
atsaucība Vispārināta īpašība --> atsaucīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
atsaucība Vispārināta īpašība --> atsaucīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
atsperīgums Vispārināta īpašība --> atsperīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
atšķirīgums Vispārināta īpašība --> atšķirīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
attapība Vispārināta īpašība --> attapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Atjautība.
atturība Vispārināta īpašība --> atturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Atturīgums. Savaldība.
atturība Vispārināta īpašība --> atturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vēsa attieksme, izturēšanās.
atturība Vispārināta īpašība --> atturīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
atturība Vispārināta īpašība --> atturīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
audzelīgums Vispārināta īpašība --> audzelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
audzelība Vispārināta īpašība --> audzelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Spēja ātri augt, dot labu ražu. Spēja ātri vairoties.
auglīgums Vispārināta īpašība --> auglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Auglība (1).
auglība Vispārināta īpašība --> auglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Spēja būt auglīgam (1).
auglība Vispārināta īpašība --> auglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
auglīgums Vispārināta īpašība --> auglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Auglība (2).
auglība Vispārināta īpašība --> auglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
auglīgums Vispārināta īpašība --> auglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Auglība (3).
augstprātība Vispārināta īpašība --> augstprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
augstums Vispārināta īpašība --> augsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
augstsirdība Vispārināta īpašība --> augstsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
aukstasinība Vispārināta īpašība --> aukstasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
aukstums Vispārināta īpašība --> auksts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme, - zema temperatūra.
aušība Vispārināta īpašība --> aušīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
autentiskums Vispārināta īpašība --> autentisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
badīgums Vispārināta īpašība --> badīgs [1], šīs īpašības konkrēta izpausme.
bagātība Vispārināta īpašība --> bagāts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bagātība Vispārināta īpašība --> bagāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bagātība Vispārināta īpašība --> bagāts (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
baigums Vispārināta īpašība --> baigs [1] (1) šīs īpašības konkrēta izpausme.
bailīgums Vispārināta īpašība --> bailīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
baismīgums Vispārināta īpašība --> baismīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
balamutība Vispārināta īpašība --> balamutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Pļāpība, lielība.
bālganums Vispārināta īpašība --> bālgans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
bālums Vispārināta īpašība --> bāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bālums Vispārināta īpašība --> bāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
balsīgums Vispārināta īpašība --> balšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
baltums Vispārināta īpašība --> balts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
banalitāte Vispārināta īpašība --> banāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
bargums Vispārināta īpašība --> bargs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Bardzība.
bardzība Vispārināta īpašība --> bargs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stingra, barga izturēšanās, rīcība.
bargums Vispārināta īpašība --> bargs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bargums Vispārināta īpašība --> bargs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bērnišķīgums Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bērnišķība Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (1). Bērnišķīgums (1).
bērnišķīgums Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bērnišķība Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (2). Bērnišķīgums (2).
bezatbildība Vispārināta īpašība --> bezatbildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezbailība Vispārināta īpašība --> bezbailīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezbēdīgums Vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nebēdnīgums.
bezbēdība Vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vieglprātība, bezrūpība. Jautrība.
bezcerīgums Vispārināta īpašība --> bezcerīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Bezcerība.
bezgalīgums Vispārināta īpašība --> bezgalīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezgalīgums Vispārināta īpašība --> bezgalīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezgaršība Vispārināta īpašība --> bezgaršīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezgaumība Vispārināta īpašība --> bezgaumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Negaumība.
bezgodīgums Vispārināta īpašība --> bezgodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme Negodīgums.
bezgrēcība Vispārināta īpašība --> bezgrēcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezidejiskums Vispārināta īpašība --> bezidejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezjēdzība Vispārināta īpašība --> bezjēdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezjūtība Vispārināta īpašība --> bezjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezkaislība Vispārināta īpašība --> bezkaislīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezkaunība Vispārināta īpašība --> bezkaunīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezkaunība Vispārināta īpašība --> bezkaunīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezmērķība Vispārināta īpašība --> bezmērķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezpalīdzība Vispārināta īpašība --> bezpalīdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezpartejiskums Vispārināta īpašība --> bezpartejisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezpartejiskums Vispārināta īpašība --> bezpartejisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezpersonība Vispārināta īpašība --> bezpersonīgs, bezpersonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezpersoniskums Vispārināta īpašība --> bezpersonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezperspektivitāte Vispārināta īpašība --> bezperspektīvs. Stāvoklis, kad nav labvēlīgu perspektīvu, izredžu.
bezprātība Vispārināta īpašība --> bezprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Neprātība.
bezprātība Vispārināta īpašība --> bezprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezrūpība Vispārināta īpašība --> bezrūpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezrūpība Vispārināta īpašība --> bezrūpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezsātība Vispārināta īpašība --> bezsātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nesātība.
bezsātība Vispārināta īpašība --> bezsātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezsaturība Vispārināta īpašība --> bezsaturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezsirdība Vispārināta īpašība --> bezsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezspēcība Vispārināta īpašība --> bezspēcīgs (1). Šīs īpašības konkrēta izpausme. Vājums, nevarība.
bezspēcība Vispārināta īpašība --> bezspēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
beztiesība Vispārināta īpašība --> beztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
beztiesiskums Vispārināta īpašība --> beztiesisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezveidība Vispārināta īpašība --> bezveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezvērtība Vispārināta īpašība --> bezvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
biedriskums Vispārināta īpašība --> biedrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Biedriskas attiecības.
biezums Vispārināta īpašība --> biezs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
biezums Vispārināta īpašība --> biezs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
biezums Vispārināta īpašība --> biezs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
biežums Vispārināta īpašība --> biežs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
biklums Vispārināta īpašība --> bikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
biklums Vispārināta īpašība --> bikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bīstamība Vispārināta īpašība --> bīstams (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bīstamība Vispārināta īpašība --> bīstams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
blāvums Vispārināta īpašība --> blāvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
blāvums Vispārināta īpašība --> blāvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
blāvums Vispārināta īpašība --> blāvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
blēdīgums Vispārināta īpašība --> blēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
blēdība Vispārināta īpašība --> blēdīgs.
blīvums Vispārināta īpašība --> blīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
bramanība Vispārināta īpašība --> bramanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
brangums Vispārināta īpašība --> brangs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
brašums Vispārināta īpašība --> brašs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
brašums Vispārināta īpašība --> brašs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
briesmīgums Vispārināta īpašība --> briesmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
briesmīgums Vispārināta īpašība --> briesmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
brīvprātība Vispārināta īpašība --> brīvprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
brūnums Vispārināta īpašība --> brūns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
bruņnieciskums Vispārināta īpašība --> bruņniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
burtiskums Vispārināta īpašība --> burtisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
burvīgums Vispārināta īpašība --> burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Burvība (2).
burvība Vispārināta īpašība --> burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Neparasts skaistums. Arī valdzinājums.
buržuāzisms Vispārināta īpašība --> buržuāzisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
caurlaidība Vispārināta īpašība --> caurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
caurredzamība Vispārināta īpašība --> caurredzams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
caurspīdība Vispārināta īpašība --> caurspīdīgs.
cēlums Vispārināta īpašība --> cēls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
cēlums Vispārināta īpašība --> cēls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
cēlsirdība Vispārināta īpašība --> cēlsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
centība Vispārināta īpašība --> centīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
cienīgums Vispārināta īpašība --> cienīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
cietība Vispārināta īpašība --> ciets (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
cietība Vispārināta īpašība --> ciets (9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
cietsirdība Vispārināta īpašība --> cietsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
cildenums Vispārināta īpašība --> cildens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
cildenība Vispārināta īpašība --> cildens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Cildenums.
cilvēcība Vispārināta īpašība --> cilvēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī humanitāte.
cilvēciskums Vispārināta īpašība --> cilvēcisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ciniskums Vispārināta īpašība --> cinisks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī cinisms.
cirtainums Vispārināta īpašība --> cirtains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
cītība Vispārināta īpašība --> cītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
čaklums Vispārināta īpašība --> čakls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
čaklība Vispārināta īpašība --> čakls, šīs īpašības konkrēta izpausme. Čaklums.
čauganība Vispārināta īpašība --> čaugans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dabīgums Vispārināta īpašība --> dabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dabiskums Vispārināta īpašība --> dabisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dabiskums Vispārināta īpašība --> dabisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
daiļrunība Vispārināta īpašība --> daiļrunīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
daiļrunība Vispārināta īpašība --> daiļrunīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
daiļskanība Vispārināta īpašība --> daiļskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
daiļums Vispārināta īpašība --> daiļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Tikums, krietnums.
daiļums Vispārināta īpašība --> daiļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
darbietilpīgums Vispārināta īpašība --> darbietilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
darbīgums Vispārināta īpašība --> darbīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
darbīgums Vispārināta īpašība --> darbīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
darbīgums Vispārināta īpašība --> darbīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dārdzība Vispārināta īpašība --> dārgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dārgums Vispārināta īpašība --> dārgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dāsnums Vispārināta īpašība --> dāsns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dāsnība Vispārināta īpašība --> dāsns, šīs īpašības konkrēta izpausme. Dāsnums.
daudzbalsīgums Vispārināta īpašība --> daudzbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudzbalsīgums Vispārināta īpašība --> daudzbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vairākbalsīgums.
daudzējādība Vispārināta īpašība --> daudzējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudzkrāsainība Vispārināta īpašība --> daudzkrāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudzkrāsainība Vispārināta īpašība --> daudzkrāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudznozīmība Vispārināta īpašība --> daudznozīmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudznozīmība Vispārināta īpašība --> daudznozīmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Polisēmija.
daudzpusība Vispārināta īpašība --> daudzpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudzpusīgums Vispārināta īpašība --> daudzpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Daudzpusība.
daudzrunīgums Vispārināta īpašība --> daudzrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Daudzrunība.
daudzrunība Vispārināta īpašība --> daudzrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Daudzrunīgums.
daudzšķautņainība Vispārināta īpašība --> daudzšķautņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudzvārdība Vispārināta īpašība --> daudzvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudzveidība Vispārināta īpašība --> daudzveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudzveidība Vispārināta īpašība --> daudzveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dažādība Vispārināta īpašība --> dažāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dedzība Vispārināta īpašība --> dedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dedzīgums Vispārināta īpašība --> dedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Dedzība.
dedzīgums Vispārināta īpašība --> dedzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dedzīgums Vispārināta īpašība --> dedzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dējīgums Vispārināta īpašība --> dējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dejiskums Vispārināta īpašība --> dejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dēkainība Vispārināta īpašība --> dēkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
delverība Vispārināta īpašība --> delverīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
derīgums Vispārināta īpašība --> derīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Noderīgums.
derīgums Vispārināta īpašība --> derīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
derīgums Vispārināta īpašība --> derīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Piemērotība.
devība Vispārināta īpašība --> devīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
devīgums Vispārināta īpašība --> devīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Devība.
didaktisms Vispārināta īpašība --> didaktisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
diletantiskums Vispārināta īpašība --> diletantisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dinamiskums Vispārināta īpašība --> dinamisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Dinamisms (1).
dinamiskums Vispārināta īpašība --> dinamisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
diplomātiskums Vispārināta īpašība --> diplomātisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
disciplinētība Vispārināta īpašība --> disciplinēts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
diskrētība Vispārināta īpašība --> diskrēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
diskrētība Vispārināta īpašība --> diskrēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dīvainība Vispārināta īpašība --> dīvains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
divatnība Vispārināta īpašība --> divatnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
divdabība Vispārināta īpašība --> divdabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
divdomība Vispārināta īpašība --> divdomīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
divdomīgums Vispārināta īpašība --> divdomīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
divkosība Vispārināta īpašība --> divkosīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
divnozīmība Vispārināta īpašība --> divnozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
divpusīgums Vispārināta īpašība --> divpusīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
diženums Vispārināta īpašība --> dižens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Lielums, izskatīgums.
diženums Vispārināta īpašība --> dižens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Varenums.
diženums Vispārināta īpašība --> dižens (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Cēlums [2].
dižmanība Vispārināta īpašība --> dižmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dižums Vispārināta īpašība --> dižs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dižums Vispārināta īpašība --> dižs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dižums Vispārināta īpašība --> dižs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dobjums Vispārināta īpašība --> dobjš, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dokumentalitāte Vispārināta īpašība --> dokumentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dokumentālisms Vispārināta īpašība --> dokumentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme. Dokumentalitāte.
domīgums Vispārināta īpašība --> domīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
donkihotisms Vispārināta īpašība --> donkihotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
draiskums Vispārināta īpašība --> draisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
draiskulība Vispārināta īpašība --> draiskulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
drakonisms Vispārināta īpašība --> drakonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dramatisms Vispārināta īpašība --> dramatisks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
draudzīgums Vispārināta īpašība --> draudzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
draudzīgums Vispārināta īpašība --> draudzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
drausmīgums Vispārināta īpašība --> drausmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
drosmīgums Vispārināta īpašība --> drosmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
drošums Vispārināta īpašība --> drošs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
drošums Vispārināta īpašība --> drošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
drošums Vispārināta īpašība --> drošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
drošsirdība Vispārināta īpašība --> drošsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Bezbailība, drosme.
druknums Vispārināta īpašība --> drukns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
drūmums Vispārināta īpašība --> drūms (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
drūmums Vispārināta īpašība --> drūms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dulburība Vispārināta īpašība --> dulburīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dullums Vispārināta īpašība --> dulls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dumjība Vispārināta īpašība --> dumjš, šīs īpašības konkrēta izpausme. Muļķība.
dumpīgums Vispārināta īpašība --> dumpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Dumpība.
durnums Vispārināta īpašība --> durns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
durnums Vispārināta īpašība --> durns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dvēselīgums Vispārināta īpašība --> dvēselīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dvēselīgums Vispārināta īpašība --> dvēselīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Dvēseliskums (1).
dvēseliskums Vispārināta īpašība --> dvēselisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Dvēselīgums (2).
dzedrums Vispārināta īpašība --> dzedrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dzedrums Vispārināta īpašība --> dzedrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dzejiskums Vispārināta īpašība --> dzejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dzēlīgums Vispārināta īpašība --> dzēlīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme. Dzēlība (1).
dzēlība Vispārināta īpašība --> dzēlīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme. Dzēlīgums.
dzeltenums Vispārināta īpašība --> dzeltens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dzestrums Vispārināta īpašība --> dzestrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dzestrums Vispārināta īpašība --> dzestrs (2), šīs: īpašības konkrēta izpausme.
dzidrums Vispārinātā īpašība --> dzidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dzidrums Vispārināta īpašība --> dzidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dzidrums Vispārināta īpašība --> dzidrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dziļdomība Vispārināta īpašība --> dziļdomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Dziļa vieta.
dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (2). Šīs īpašības konkrēta izpausme.
dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vieta, kas atrodas samērā tālu no (kā) malas, robežas.
dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dzirkstīgums Vispārināta īpašība --> dzirkstīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dzirkstīgums Vispārināta īpašība --> dzirkstīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dzīvīgums Vispārināta īpašība --> dzīvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dzīvīgums Vispārināta īpašība --> dzīvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dzīvnieciskums Vispārināta īpašība --> dzīvniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dzīvnieciskums Vispārināta īpašība --> dzīvniecisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dzīvums Vispārināta īpašība --> dzīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dzīvums Vispārināta īpašība --> dzīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dzīvums Vispārināta īpašība --> dzīvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dzīvums Vispārināta īpašība --> dzīvs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ēdelība Vispārināta īpašība --> ēdelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
efektivitāte Vispārināta īpašība --> efektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
egocentriskums Vispārināta īpašība --> egocentrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ekonomiskums Vispārināta īpašība --> ekonomisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ekscentritāte Vispārināta īpašība --> ekscentrisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Ekscentrisms.
ekscentrisms Vispārināta īpašība --> ekscentrisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Ekscentritāte.
eksotisms Vispārināta īpašība --> eksotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ekspansionisms Vispārināta īpašība --> ekspansionistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ekstensitāte Vispārināta īpašība --> ekstensīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ekvivalence Vispārināta īpašība --> ekvivalents [2], šīs īpašības konkrēta izpausme.
elastība Vispārināta īpašība --> elastīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
elastīgums Vispārināta īpašība --> elastīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Elastība (2).
elastība Vispārināta īpašība --> elastīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
elastīgums Vispārināta īpašība --> elastīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Elastība (3).
elegance Vispārināta īpašība --> elegants (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
elegance Vispārināta īpašība --> elegants (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
emocionalitāte Vispārināta īpašība --> emocionāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
emocionalitāte Vispārinātā īpašība --> emocionāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
emocionalitāte Vispārināta īpašība --> emocionāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
epizodiskums Vispārināta īpašība --> epizodisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ērkšķainība Vispārināta īpašība --> ērkšķains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
familiaritāte Vispārināta īpašība --> familiārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
farizejiskums Vispārināta īpašība --> farizejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
fragmentārisms Vispārināta īpašība --> fragmentārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
frāžainība Vispārināta īpašība --> frāžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
frivolitāte Vispārināta īpašība --> frivols, šīs īpašības konkrēta izpausme.
gādība Vispārināta īpašība --> gādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
gādīgums Vispārināta īpašība --> gādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Gādība.
gaismizturība Vispārināta īpašība --> gaismizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
gaismjutība Vispārināta īpašība --> gaismjutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
gaišredzība Vispārināta īpašība --> gaišredzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
gaišredzība Vispārināta īpašība --> gaišredzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Gaisma, gaismas atspīdums.
gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
galantums Vispārināta īpašība --> galants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
galīgums Vispārināta īpašība --> galīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
gardums Vispārināta īpašība --> gards (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
garlaicība Vispārināta īpašība --> garlaicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
garlaicīgums Vispārināta īpašība --> garlaicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Garlaicība (1).
garlaicīgums Vispārināta īpašība --> garlaicīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
garšīgums Vispārināta īpašība --> garšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stāvoklis --> gatavs (1).
gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stāvoklis --> gatavs (3).
gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stāvoklis --> gatavs (4).
gaudenums Vispārināta īpašība --> gaudens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kroplums. Vārgums.
gaudenums Vispārināta īpašība --> gaudens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
gaudulība Vispārināta īpašība --> gaudulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
gaudulīgums Vispārināta īpašība --> gaudulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
gaumīgums Vispārināta īpašība --> gaumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
gausums Vispārināta īpašība --> gauss [1] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
gausums Vispārināta īpašība --> gauss [1] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
gausums Vispārināta īpašība --> gauss [1] (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
glaimība Vispārināta īpašība --> glaimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
glāstīgums Vispārināta īpašība --> glāstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
gleznainums Vispārināta īpašība --> gleznains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Gleznainība (2).
gleznainība Vispārināta īpašība --> gleznains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Gleznainums (2).
gleznainums Vispārināta īpašība --> gleznains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Gleznainība (1).
gleznainība Vispārināta īpašība --> gleznains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Gleznainums (1).
gleznieciskums Vispārināta īpašība --> glezniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
gleznums Vispārināta īpašība --> glezns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
gleznums Vispārināta īpašība --> glezns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
glītums Vispārināta īpašība --> glīts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
gludums Vispārināta īpašība --> gluds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
gludums Vispārināta īpašība --> gluds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
glumums Vispārināta īpašība --> glums (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
glumums Vispārināta īpašība --> glums (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
glumums Vispārināta īpašība --> glums (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
glumums Vispārināta īpašība --> glums (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
gļēvums Vispārināta īpašība --> gļēvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī gļēvulība.
gļēvums Vispārināta īpašība --> gļēvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vārgums.
godbijība Vispārināta īpašība --> godbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
goddevība Vispārināta īpašība --> goddevīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī godbijība.
godīgums Vispārināta īpašība --> godīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
godīgums Vispārināta īpašība --> godīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
godprātība Vispārināta īpašība --> godprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
godprātīgums Vispārināta īpašība --> godprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Godprātība.
graciozitāte Vispārināta īpašība --> graciozs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
graciozums Vispārināta īpašība --> graciozs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Graciozitāte.
grandiozitāte Vispārināta īpašība --> grandiozs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Varenums, diženums.
graudainība Vispārināta īpašība --> graudains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
graudainība Vispārināta īpašība --> graudains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
graudainība Vispārināta īpašība --> graudains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
grēcīgums Vispārināta īpašība --> grēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
grēcīgums Vispārināta īpašība --> grēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
greznums Vispārināta īpašība --> grezns, šīs īpašības konkrēta izpausme. Greznība.
greznība Vispārināta īpašība --> grezns, šīs īpašības konkrēta izpausme. Greznums (1).
griezīgums Vispārināta īpašība --> griezīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
griezīgums Vispārināta īpašība --> griezīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
griezīgums Vispārināta īpašība --> griezīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
griezīgums Vispārināta īpašība --> griezīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
grīnums Vispārināta īpašība --> grīns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
grodums Vispārināta īpašība --> grods, šīs īpašības konkrēta izpausme.
groteskums Vispārināta īpašība --> grotesks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
grūtums Vispārināta īpašība --> grūts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
grūtums Vispārināta īpašība --> grūts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
grūtums Vispārināta īpašība --> grūts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
gudrība Vispārināta īpašība --> gudrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
gudrība Vispārināta īpašība --> gudrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī viltība.
gurdenums Vispārināta īpašība --> gurdens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
gurdenība Vispārināta īpašība --> gurdens, šīs īpašības konkrēta izpausme. Gurdenums.
ģenialitāte Vispārināta īpašība --> ģeniāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ģenialitāte Vispārināta īpašība --> ģeniāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
haotiskums Vispārināta īpašība --> haotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
harmoniskums Vispārināta īpašība --> harmonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
harmoniskums Vispārināta īpašība --> harmonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
hermētiskums Vispārināta īpašība --> hermētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
hierarhiskums Vispārināta īpašība --> hierarhisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
hierarhiskums Vispārināta īpašība --> hierarhisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
humanitāte Vispārināta īpašība --> humāns, šīs īpašības konkrēta izpausme. Cilvēciskums. Arī cilvēcība.
idejiskums Vispārināta īpašība --> idejisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Uzticība progresīvām idejām.
ideoloģiskums Vispārināta īpašība --> ideoloģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
īdzība Vispārināta īpašība --> īdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
īdzīgums Vispārināta īpašība --> īdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Īdzība.
iecietība Vispārināta īpašība --> iecietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
iecirtība Vispārināta īpašība --> iecirtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
iedarbīgums Vispārināta īpašība --> iedarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
iederība Vispārināta īpašība --> iederīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
iedomība Vispārināta īpašība --> iedomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
iejūsmība Vispārināta īpašība --> iejūsmīgs, šīs īpašības: konkrēta izpausme.
iejūtība Vispārināta īpašība --> iejūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
iejūtīgums Vispārināta īpašība --> iejūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Iejūtība.
iekoptība Vispārināta īpašība --> iekopts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ienesīgums Vispārināta īpašība --> ienesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ieņēmība Vispārināta īpašība --> ieņēmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ieņēmība Vispārināta īpašība --> ieņēmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
iepūtība Vispārināta īpašība --> iepūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ierastība Vispārināta īpašība --> ierasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ierobežotība Vispārināta īpašība --> ierobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
iesārtums Vispārināta īpašība --> iesārts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
iespaidīgums Vispārināta īpašība --> iespaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
iespaidīgums Vispārināta īpašība --> iespaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
iespaidīgums Vispārināta īpašība --> iespaidīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
iespējamība Vispārināta īpašība --> iespējams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
iespītība Vispārināta īpašība --> iespītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ietiepība Vispārināta īpašība --> ietiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ietilpīgums Vispārināta īpašība --> ietilpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ietilpīgums Vispārināta īpašība --> ietilpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Darbietilpīgums.
ieturība Vispārināta īpašība --> ieturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ievērīgums Vispārināta īpašība --> ievērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ikdienišķums Vispārināta īpašība --> ikdienišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ikdienišķums Vispārināta īpašība --> ikdienišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ilegalitāte Vispārināta īpašība --> ilegāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ilggadība Vispārināta īpašība --> ilggadīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
imanence Vispārināta īpašība --> imanents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
indīgums Vispārināta īpašība --> indīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
indīgums Vispārināta īpašība --> indīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
inertums Vispārināta īpašība --> inerts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
inertums Vispārināta īpašība --> inerts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
intransitīvums Vispārināta īpašība --> intransitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Intransitivitāte, nepārejamība.
intransitivitāte Vispārināta īpašība --> intransitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Intransitīvums, nepārejamība.
invariantums Vispārināta īpašība --> invariants [2], šīs īpašības konkrēta izpausme.
īpatnība Vispārināta īpašība --> īpatns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
iracionalitāte Vispārināta īpašība --> iracionāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
irdenums Vispārināta īpašība --> irdens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
irdenība Vispārināta īpašība --> irdens, šīs īpašības konkrēta izpausme. Irdenums.
īsums Vispārināta īpašība --> īss (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
īsums Vispārināta īpašība --> īss (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
īstums Vispārināta īpašība --> īsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
īstums Vispārināta īpašība --> īsts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
izcilība Vispārināta īpašība --> izcils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
izdarība Vispārināta īpašība --> izdarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
izdevīgums Vispārināta īpašība --> izdevīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
izdevīgums Vispārināta īpašība --> izdevīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
izglītotība Vispārināta īpašība --> izglītots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
izkalpība Vispārināta īpašība --> izkalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
izmanība Vispārināta īpašība --> izmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
izmanīgums Vispārināta īpašība --> izmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Izmanība.
iznesīgums Vispārināta īpašība --> iznesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Iznesība.
iznesība Vispārināta īpašība --> iznesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Iznesīgums.
iznīcība Vispārināta īpašība --> iznīcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Bojāeja.
izpalīdzība Vispārināta īpašība --> izpalīdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
izpaticība Vispārināta īpašība --> izpaticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
izskatīgums Vispārināta īpašība --> izskatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
izsmalcinātība Vispārināta īpašība --> izsmalcināts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
izsmējība Vispārināta īpašība --> izsmējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
izšķērdība Vispārināta īpašība --> izšķērdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
izšķērdīgums Vispārināta īpašība --> izšķērdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Izšķērdība.
iztapība Vispārināta īpašība --> iztapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
iztapīgums Vispārināta īpašība --> iztapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Iztapība.
izteiksmība Vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (1). Šīs īpašības konkrēta konkrēta izpausme. Arī izteiksmīgums (1).
izteiksmība Vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī izteiksmīgums (2).
izturētība Vispārināta īpašība --> izturēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
izturētība Vispārināta īpašība --> izturēts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
izturība Vispārināta īpašība --> izturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
izturība Vispārināta īpašība --> izturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
izturība Vispārināta īpašība --> izturīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
izvairība Vispārināta īpašība --> izvairīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
izveicība Vispārināta īpašība --> izveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
izveicīgums Vispārināta īpašība --> izveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Izveicība.
izvēlība Vispārināta īpašība --> izvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
jābūtība Vispārināta īpašība --> jābūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
jaukums Vispārināta īpašība --> jauks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
jaukums Vispārināta īpašība --> jauks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
jaukums Vispārināta īpašība --> jauks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
jaukums Vispārināta īpašība --> jauks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
jauneklīgums Vispārināta īpašība --> jauneklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
jauneklība Vispārināta īpašība --> jauneklīgs. Jauneklīgums.
jaunums Vispārināta īpašība --> jauns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
jautrība Vispārināta īpašība --> jautrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
jautrība Vispārināta īpašība --> jautrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
jautrība Vispārināta īpašība --> jautrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
jēgpilnība Vispārināta īpašība --> jēgpilns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
jestrums Vispārināta īpašība --> jestrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
jestrums Vispārināta īpašība --> jestrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
juceklība Vispārināta īpašība --> juceklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
juteklība Vispārināta īpašība --> juteklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
jutelība Vispārināta īpašība --> jūtelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
jūtelība Vispārināta īpašība --> jūtelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
jutīgums Vispārināta īpašība --> jutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Jutība (1).
jutība Vispārināta īpašība --> jutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Jutīgums (1).
jutīgums Vispārināta īpašība --> jutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Jutība (2).
jutība Vispārināta īpašība --> jutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Jutīgums (2).
jūtīgums Vispārināta īpašība --> jūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Jutība.
jūtība Vispārināta īpašība --> jūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Jūtīgums.
kailums Vispārināta īpašība --> kails (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kailums Vispārināta īpašība --> kails (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kailums Vispārināta īpašība --> kails (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kailums Vispārināta īpašība --> kails (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kailums Vispārināta īpašība --> kails (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kailums Vispārināta īpašība --> kails (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kailums Vispārināta īpašība --> kails (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kailums Vispārināta īpašība --> kails (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kairums Vispārināta īpašība --> kairs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
kaislīgums Vispārināta īpašība --> kaislīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kaislīgums Vispārināta īpašība --> kaislīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kaismīgums Vispārināta īpašība --> kaismīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
kaitīgums Vispārināta īpašība --> kaitīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kaitīgums Vispārināta īpašība --> kaitīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kaleidoskopiskums Vispārināta īpašība --> kaleidoskopisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
kalsnums Vispārināta īpašība --> kalsns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
kampaņveidīgums Vispārināta īpašība --> kampaņveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
kancelejiskums Vispārināta īpašība --> kancelejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
kanoniskums Vispārināta īpašība --> kanonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kanoniskums Vispārināta īpašība --> kanonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kanoniskums Vispārināta īpašība --> kanonisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kareivīgums Vispārināta īpašība --> kareivīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kareivīgums Vispārināta īpašība --> kareivīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kareiviskums Vispārināta īpašība --> kareivisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kārīgums Vispārināta īpašība --> kārīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kārīgums Vispārināta īpašība --> kārīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kārīgums Vispārināta īpašība --> kārīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kārīgums Vispārināta īpašība --> kārīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
karnevāliskums Vispārināta īpašība --> karnevālisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
kārnums Vispārināta īpašība --> kārns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
karstumizturība Vispārināta īpašība --> karstumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
kārtainums Vispārināta īpašība --> kārtains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kārtainība.
kārtainība Vispārināta īpašība --> kārtains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kārtainums.
kārtīgums Vispārināta īpašība --> kārtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kārtīgums Vispārināta īpašība --> kārtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kategoriskums Vispārināta īpašība --> kategorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
kaujinieciskums Vispārināta īpašība --> kaujiniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī kareivīgums.
kaunīgums Vispārināta īpašība --> kaunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī kautrīgums.
kauslīgums Vispārināta īpašība --> kauslīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
kautrīgums Vispārināta īpašība --> kautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
kautrums Vispārināta īpašība --> kautrs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Kautrīgums.
kinematogrāfiskums Vispārināta īpašība --> kinematogrāfisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kinematogrāfiskums Vispārināta īpašība --> kinematogrāfisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
klasiskums Vispārināta īpašība --> klasisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
klasiskums Vispārināta īpašība --> klasisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
klibums Vispārināta īpašība --> klibs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
klusums Vispārināta īpašība --> kluss (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
klusums Vispārināta īpašība --> kluss (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kodīgums Vispārināta īpašība --> kodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kokainība Vispārināta īpašība --> kokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kokainums Vispārināta īpašība --> kokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kokainība (1).
kokainība Vispārināta īpašība --> kokains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kokainums Vispārināta īpašība --> kokains (3). Kokainība (2).
koksnainums Vispārināta īpašība --> koksnains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
koķetība Vispārināta īpašība --> koķetīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
koķetīgums Vispārināta īpašība --> koķetīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Koķetība.
komēdijiskums Vispārināta īpašība --> komēdijisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
komiskums Vispārināta īpašība --> komisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
komiskums Vispārināta īpašība --> komisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kompaktums Vispārināta īpašība --> kompakts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kompaktums Vispārināta īpašība --> kompakts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kompaktums Vispārināta īpašība --> kompakts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kompetentums Vispārināta īpašība --> kompetents (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kompetentums Vispārināta īpašība --> kompetents (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kompleksums Vispārināta īpašība --> komplekss [2] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kompleksums Vispārināta īpašība --> komplekss [2] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kompleksums Vispārināta īpašība --> komplekss [2] (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
komplektība Vispārināta īpašība --> komplekts [2] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
komplicētība Vispārināta īpašība --> komplicēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
komplicētība Vispārināta īpašība --> komplicēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
komunikabilitāte Vispārināta īpašība --> komunikabls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
koncentrētība Vispārināta īpašība --> koncentrēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
koncentrētība Vispārināta īpašība --> koncentrēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
koncentrētība Vispārināta īpašība --> koncentrēts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
koncentrētība Vispārināta īpašība --> koncentrēts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
konkrētība Vispārināta īpašība --> konkrēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
konkrētība Vispārināta īpašība --> konkrēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kontrastainība Vispārināta īpašība --> kontrastains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kontrastainums Vispārināta īpašība --> kontrastains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kontrastainība (1).
kontrastainība Vispārināta īpašība --> kontrastains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kontrastainums Vispārināta īpašība --> kontrastains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kontrastainība (2).
konvencionalitāte Vispārināta īpašība --> konvencionāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
konvencionalitāte Vispārināta īpašība --> konvencionāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
konvencionalitāte Vispārināta īpašība --> konvencionāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kopīgums Vispārināta īpašība --> kopīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kopīgums Vispārināta īpašība --> kopīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kopīgums Vispārināta īpašība --> kopīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kopīgums Vispārināta īpašība --> kopīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
korektums Vispārināta īpašība --> korekts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
korektums Vispārināta īpašība --> korekts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
korelativitāte Vispārināta īpašība --> korelatīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
korelativitāte Vispārināta īpašība --> korelatīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
košums Vispārināta īpašība --> košs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī krāšņums (1).
krāčainums Vispārināta īpašība --> krāčains.
krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Krāsainība (1).
krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Krāsainība (2).
krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Krāsainība (3).
krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains (5). Šīs īpašības konkrēta izpausme. Krāsainība (4).
krasums Vispārināta īpašība --> krass (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
krasums Vispārināta īpašība --> krass (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
krāšņums Vispārināta īpašība --> krāšņs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
krāšņums Vispārināta īpašība --> krāšņs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kraujums Vispārināta īpašība --> kraujš, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vertikāls vai ļoti slīps zemes virsmas veidojums.
krēslainība Vispārināta īpašība --> krēslains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī krēsla (1).
krēslainība Vispārināta īpašība --> krēslains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī krēsla (2).
krietnums Vispārināta īpašība --> krietns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kristālskaidrums (1).
kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kristāliskums Vispārināta īpašība --> kristālisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kristālskaidrums Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kristāldzidrums (1).
kristālskaidrums Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kristālskaidrums Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kristīgums Vispārināta īpašība --> kristīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kritiskums Vispārināta īpašība --> kritisks [1] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kritiskums Vispārināta īpašība --> kritisks [2] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kritiskums Vispārināta īpašība --> kritisks [2] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
krokainums Vispārināta īpašība --> krokains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
krokainums Vispārināta īpašība --> krokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
krokainums Vispārināta īpašība --> krokains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kroplīgums Vispārināta īpašība --> kroplīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kroplums (1).
kroplīgums Vispārināta īpašība --> kroplīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kroplums (2).
kroplīgums Vispārināta īpašība --> kroplīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kroplums (3).
kroplība Vispārināta īpašība --> kropls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kroplums Vispārināta īpašība --> kropls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kroplība (1).
kroplība Vispārināta īpašība --> kropls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kroplums Vispārināta īpašība --> kropls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kroplība (2).
kroplība Vispārināta īpašība --> kropls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kroplums Vispārināta īpašība --> kropls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kroplība (3).
kulturālums Vispārināta īpašība --> kulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kulturālība (1).
kulturālība Vispārināta īpašība --> kulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kulturālums (1).
kulturālums Vispārināta īpašība --> kulturāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kultūrālība (2).
kulturālība Vispārināta īpašība --> kulturāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kulturālums (2).
kundziskums Vispārināta īpašība --> kundzisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kundziskums Vispārināta īpašība --> kundzisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kuplums Vispārināta īpašība --> kupls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kuplums Vispārināta īpašība --> kupls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kuplums Vispārināta īpašība --> kupls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kuplums Vispārināta īpašība --> kupls (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kuriozitāte Vispārināta īpašība --> kuriozs [1], šīs īpašības konkrēta izpausme. Kurioza parādība, kuriozs fakts.
kuslums Vispārināta īpašība --> kusls, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vārgums.
kustīgums Vispārināta īpašība --> kustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kustīgums Vispārināta īpašība --> kustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kustoniskums Vispārināta īpašība --> kustonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kustoniskums Vispārināta īpašība --> kustonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kutelīgums Vispārināta īpašība --> kutelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kutelība.
kutelība Vispārināta īpašība --> kutelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kutelīgums (1).
kutelīgums Vispārināta īpašība --> kutelīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kūtrums Vispārināta īpašība --> kūtrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kūtrums Vispārināta īpašība --> kūtrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kvēlums Vispārināta īpašība --> kvēls [1] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kvēlums Vispārināta īpašība --> kvēls [1] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kvēlums Vispārināta īpašība --> kvēls [1] (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ķermeniskums Vispārināta īpašība --> ķermenisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Materialitāte.
ķermeniskums Vispārināta īpašība --> ķermenisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ķildīgums Vispārināta īpašība --> ķildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Strīdīgums. Nesaticīgums.
labdabība Vispārināta īpašība --> labdabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
labilitāte Vispārināta īpašība --> labils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
labilitāte Vispārināta īpašība --> labils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
labprātība Vispārināta īpašība --> labprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
labums Vispārināta īpašība --> labs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī kvalitāte.
labsirdība Vispārināta īpašība --> labsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
labskanība Vispārināta īpašība --> labskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī daiļskanība.
labvēlība Vispārināta īpašība --> labvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
labvēlīgums Vispārināta īpašība --> labvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
labvēlīgums Vispārināta īpašība --> labvēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lādzīgums Vispārināta īpašība --> lādzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lādzīgums Vispārināta īpašība --> lādzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
laidenība Vispārināta īpašība --> laidens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
laidenums Vispārināta īpašība --> laidens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
laikmetīgums Vispārināta īpašība --> laikmetīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
laipnība Vispārināta īpašība --> laipns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
laiskums Vispārināta īpašība --> laisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kūtrums. Arī slinkums.
laiskums Vispārināta īpašība --> laisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Gausums.
latviskums Vispārināta īpašība --> latvisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
lēcienveidīgums Vispārināta īpašība --> lēcienveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lēcienveidīgums Vispārināta īpašība --> lēcienveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
legalitāte Vispārināta īpašība --> legāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
leģendaritāte Vispārināta īpašība --> leģendārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
leģendaritāte Vispārināta īpašība --> leģendārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
leģitimitāte Vispārināta īpašība --> leģitīms, šīs īpašības konkrēta izpausme. Likumīgums.
leknums Vispārināta īpašība --> lekns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
leknums Vispārināta īpašība --> lekns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lempīgums Vispārināta īpašība --> lempīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
lēndabīgums Vispārināta īpašība --> lēndabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
lēnīgums Vispārināta īpašība --> lēnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lēnīgums Vispārināta īpašība --> lēnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lēnīgums Vispārināta īpašība --> lēnīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lēnprātība Vispārināta īpašība --> lēnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Miermīlība.
lēnums Vispārināta īpašība --> lēns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lēnums Vispārināta īpašība --> lēns (2), šīs īpašības konkrēta izpaume.
lēnība Vispārināta īpašība --> lēns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lēnums Vispārināta īpašība --> lēns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lepnība Vispārināta īpašība --> lepns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lepnība Vispārināta īpašība --> lepns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī pārmērība, izšķērdība.
lētprātība Vispārināta īpašība --> lētprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
lētums Vispārināta īpašība --> lēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lētticība Vispārināta īpašība --> lētticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
lēzenums Vispārināta īpašība --> lēzens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lēzenums Vispārināta īpašība --> lēzens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
līdzenums Vispārināta īpašība --> līdzens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
līdzība Vispārināta īpašība --> līdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
līdzīgums Vispārināta īpašība --> līdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Līdzība (1).
līdzība Vispārināta īpašība --> līdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
līdzīgums Vispārināta īpašība --> līdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
līdzjūtīgums Vispārināta īpašība --> līdzjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
līdztiesība Vispārināta īpašība --> līdztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
līdztiesīgums Vispārināta īpašība --> līdztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Līdztiesība.
līdztiesiskums Vispārināta īpašība --> līdztiesisks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Līdztiesīgums.
līdzvainība Vispārināta īpašība --> līdzvainīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
līdzvainīgums Vispārināta īpašība --> līdzvainīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Līdzvainība.
līdzvērtība Vispārināta īpašība --> līdzvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
līdzvērtīgums Vispārināta īpašība --> līdzvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Līdzvērtība.
liegums Vispārināta īpašība --> liegs (1).
liegums Vispārināta īpašība --> liegs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
liegums Vispārināta īpašība --> liegs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
liegums Vispārināta īpašība --> liegs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
liekulība Vispārināta īpašība --> liekulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
liekvārdība Vispārināta īpašība --> liekvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
lielība Vispārināta īpašība --> lielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
lielīgums Vispārināta īpašība --> lielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Lielība.
lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lielmanība Vispārināta īpašība --> lielmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
lielmanīgums Vispārināta īpašība --> lielmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Lielmanība.
lielmutība Vispārināta īpašība --> lielmutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
lielums Vispārināta īpašība --> liels (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lielums Vispārināta īpašība --> liels (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
liesmainums Vispārināta īpašība --> liesmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
liesums Vispārināta īpašība --> liess (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
liesums Vispārināta īpašība --> liess (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
liesums Vispārināta īpašība --> liess (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lietderība Vispārināta īpašība --> lietderīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lietderīgums Vispārināta īpašība --> lietderīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Lietderība (1).
lietderība Vispārināta īpašība --> lietderīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lietderīgums Vispārināta īpašība --> lietderīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Lietderība (2).
lietišķība Vispārināta īpašība --> lietišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lietišķums Vispārināta īpašība --> lietišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Lietišķība (1).
lietišķība Vispārināta īpašība --> lietišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lietišķums Vispārināta īpašība --> lietišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Lietišķība (2).
lietojamība Vispārināta īpašība --> lietojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lietpratība Vispārināta īpašība --> lietpratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
lietpratīgums Vispārināta īpašība --> lietpratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Lietpratība.
līganums Vispārināta īpašība --> līgans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Līganība (1).
līganība Vispārināta īpašība --> līgans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Līganums (1).
līganums Vispārināta īpašība --> līgans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Līganība (2).
līganība Vispārināta īpašība --> līgans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Līganums (2).
līksmība Vispārināta īpašība --> līksms (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Līksme (1).
līksmība Vispārināta īpašība --> līksms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību. Līksme (2).
liktenīgums Vispārināta īpašība --> liktenīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
liktenīgums Vispārināta īpašība --> liktenīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
liktenīgums Vispārināta īpašība --> liktenīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
liktenīgums Vispārināta īpašība --> liktenīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
līkumainība Vispārināta īpašība --> līkumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
likumība Vispārināta īpašība --> likumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
likumīgums Vispārināta īpašība --> likumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Likumība (1).
likumiskums Vispārināta īpašība --> likumisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
likumiskums Vispārināta īpašība --> likumisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
likumsakarīgums Vispārināta īpašība --> likumsakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
lineārisms Vispārināta īpašība --> lineārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lipīgums Vispārināta īpašība --> lipīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lipīgums Vispārināta īpašība --> lipīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
liriskums Vispārināta īpašība --> lirisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
liriskums Vispārināta īpašība --> lirisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
liriskums Vispārināta īpašība --> lirisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
liriskums Vispārināta īpašība --> lirisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lišķība Vispārināta īpašība --> lišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
lišķīgums Vispārināta īpašība --> lišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Lišķība.
loģiskums Vispārināta īpašība --> loģisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
loģiskums Vispārināta īpašība --> loģisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lokāmība Vispārināta īpašība --> lokāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lokanība Vispārināta īpašība --> lokans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lokanība Vispārināta īpašība --> lokans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lopiskums Vispārināta īpašība --> lopisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lunkanība Vispārināta īpašība --> lunkans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Lokanība (1).
lunkanība Vispārināta īpašība --> lunkans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Lokanība (2).
ļaundabīgums Vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ļaundabība Vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Ļaundabīgums (1).
ļaundabīgums Vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ļaundabība Vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Ļaundabīgums (2).
ļaundarība Vispārināta īpašība --> ļaundarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Ļauna, noziedzīga rīcība. Noziegums.
ļaunprātība Vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ļaunprātīgums Vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Ļaunprātība (1).
ļaunprātīgums Vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Ļaunprātība (2).
ļaunprātība Vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Ļaunprātīga darbība, rīcība.
ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns (2), šīs īpašības konkrēta izpaustie.
ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ļaunvēlīgums Vispārināta īpašība --> ļaunvēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Ļaunvēlība.
ļaunvēlība Vispārināta īpašība --> ļaunvēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Ļaunvēlīgums.
ļenganums Vispārināta īpašība --> ļengans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ļenganums Vispārināta īpašība --> ļengans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ļodzīgums Vispārināta īpašība --> ļodzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ļodzīgums Vispārināta īpašība --> ļodzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ļumīgums Vispārināta īpašība --> ļumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mācītība Vispārināta īpašība --> mācīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
maigums Vispārināta īpašība --> maigs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
maigums Vispārināta īpašība --> maigs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
maigums Vispārināta īpašība --> maigs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
maigums Vispārināta īpašība --> maigs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
maigums Vispārināta īpašība --> maigs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mainīgums Vispārināta īpašība --> mainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Mainība (1).
mainība Vispārināta īpašība --> mainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Mainīgums (1).
mainīgums Vispārināta īpašība --> mainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Mainība (2).
mainība Vispārināta īpašība --> mainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Mainīgums (2).
majestātiskums Vispārināta īpašība --> majestātisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
majestātiskums Vispārināta īpašība --> majestātisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mājīgums Vispārināta īpašība --> mājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mājība Vispārināta īpašība --> mājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mājīgums.
mākoņainums Vispārināta īpašība --> mākoņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mākslinieciskums Vispārināta īpašība --> māksliniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mākslinieciskums Vispārināta īpašība --> māksliniecisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mākslotība Vispārināta īpašība --> mākslots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
maldīgums Vispārināta īpašība --> maldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
manierība Vispārināta īpašība --> manierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
manierīgums Vispārināta īpašība --> manierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Manierība (1).
manierība Vispārināta īpašība --> manierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
manierīgums Vispārināta īpašība --> manierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Manierība (2).
manīgums Vispārināta īpašība --> manīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
manība Vispārināta īpašība --> manīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Manīgums (1).
manīgums Vispārināta īpašība --> manīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
manība Vispārināta īpašība --> manīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Manīgums (2).
manīgums Vispārināta īpašība --> manīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
manība Vispārināta īpašība --> manīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Manīgums (3).
mānīgums Vispārināta īpašība --> mānīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mantīgums Vispārināta īpašība --> mantīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mantkārība Vispārināta īpašība --> mantkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mantkārīgums Vispārināta īpašība --> mantkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mantkārība.
mantotība Vispārināta īpašība --> mantots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mantrausība Vispārināta īpašība --> mantrausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mantrausīgums Vispārināta īpašība --> mantrausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mantrausība.
māņticīgums Vispārināta īpašība --> māņticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
masīvums Vispārināta īpašība --> masīvs [2], šīs īpašības konkrēta izpausme.
masivitāte Vispārināta īpašība --> masīvs [2], šīs īpašības konkrēta izpausme. Masīvums.
masveidība Vispārināta īpašība --> masveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
masveidība Vispārināta īpašība --> masveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
materialitāte Vispārināta īpašība --> materiāls [2] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
materialitāte Vispārināta īpašība --> materiāls [2] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mazdūšība Vispārināta īpašība --> mazdūšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mazefektivitāte Vispārināta īpašība --> mazefektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
māzerainums Vispārināta īpašība --> māzerains, šīs īpašības konkrēta izpausme. Māzerainība.
māzerainība Vispārināta īpašība --> māzerains, šīs īpašības konkrēta izpausme. Māzerainums.
maziedarbīgums Vispārināta īpašība --> maziedarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
maziskums Vispārināta īpašība --> mazisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mazjutīgums Vispārināta īpašība --> mazjutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Mazjutība (1).
mazjutība Vispārināta īpašība --> mazjutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Mazjutīgums (1).
mazjutīgums Vispārināta īpašība --> mazjutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Mazjutība (2).
mazjutība Vispārināta īpašība --> mazjutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Mazjutīgums (2).
mazjūtīgums Vispārināta īpašība --> mazjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mazjūtība.
mazjūtība Vispārināta īpašība --> mazjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mazjūtīgums.
mazkustība Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī kustību trūkums (organismam). Hipokinēzija.
mazkustīgums Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Mazkustība (1).
mazkustība Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mazkustīgums Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Mazkustība (2).
maznozīmīgums Vispārināta īpašība --> maznozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mazpienīgums Vispārināta īpašība --> mazpienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mazrocība Vispārināta īpašība --> mazrocīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mazrunība Vispārināta īpašība --> mazrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mazrunīgums.
mazrunīgums Vispārināta īpašība --> mazrunīgs. Īpašības konkrēta izpausme. Mazrunība.
mazums Vispārināta īpašība --> mazs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mazums Vispārināta īpašība --> mazs (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mazsvarīgums Vispārināta īpašība --> mazsvarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Maznozīmīgums.
mazticība Vispārināta īpašība --> mazticīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mazticība Vispārināta īpašība --> mazticīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mazturība Vispārināta īpašība --> mazturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mazvārdība Vispārināta īpašība --> mazvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mazvērtīgums Vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mazvērtība (2).
mazvērtība Vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mazvērtīgums.
medainums Vispārināta īpašība --> medains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
medainums Vispārināta īpašība --> medains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
meistarība Vispārināta īpašība --> meistarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
meistariskums Vispārināta īpašība --> meistarisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
melanholiskums Vispārināta īpašība --> melanholisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
melīgums Vispārināta īpašība --> melīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
melnums Vispārināta īpašība --> melns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Melns vai ļoti tumšs priekšmets, viela, laukums.
melodiskums Vispārināta īpašība --> melodisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mērenība Vispārināta īpašība --> mērens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mērenība Vispārināta īpašība --> mērens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mērenība Vispārināta īpašība --> mērens (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mērķtiecība Vispārināta īpašība --> mērķtiecīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mērķtiecīgums Vispārināta īpašība --> mērķtiecīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mērķtiecība.
metaforiskums Vispārināta īpašība --> metaforisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
metāliskums Vispārināta īpašība --> metālisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
metāliskums Vispārināta īpašība --> metālisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
metodiskums Vispārināta īpašība --> metodisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī sistemātiskums.
metodiskums Vispārināta īpašība --> metodisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mežainums Vispārināta īpašība --> mežains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mežonīgums Vispārināta īpašība --> mežonīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Mežonība (1).
mežonība Vispārināta īpašība --> mežonīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Mežonīgums (1).
mežonīgums Vispārināta īpašība --> mežonīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Mežonība (2).
mežonība Vispārināta īpašība --> mežonīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Mežonīgums (2).
mežonīgums Vispārināta īpašība --> mežonīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Mežonība (3).
mežonība Vispārināta īpašība --> mežonīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Mežonīgums (3).
mežonīgums Vispārināta īpašība --> mežonīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme. Mežonība (4).
mežonība Vispārināta īpašība --> mežonīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme. Mežonīgums (4).
miegainība Vispārināta īpašība --> miegains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
miegainums Vispārināta īpašība --> miegains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Miegainība (1).
miegainība Vispārināta īpašība --> miegains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
miegainums Vispārināta īpašība --> miegains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Miegainība (2).
mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
miermīlība Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
miermīlīgums Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Miermīlība (1).
miermīlība Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
miermīlīgums Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Miermīlība (2).
mietpilsonība Vispārināta īpašība --> mietpilsonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
miglainums Vispārināta īpašība --> miglains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
miglainums Vispārināta īpašība --> miglains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
miglainums Vispārināta īpašība --> miglains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mijiedarbīgums Vispārināta īpašība --> mijiedarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mīklainība Vispārināta īpašība --> mīklains [2], šīs īpašības konkrēta izpausme.
mīkstčaulība Vispārināta īpašība --> mīkstčaulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mīkstmiesība Vispārināta īpašība --> mīkstmiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (10), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mīkstsirdība Vispārināta īpašība --> mīkstsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mīkstulība Vispārināta īpašība --> mīkstulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mīlība Vispārināta īpašība --> mīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
miltainums Vispārināta īpašība --> miltains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mīļums Vispārināta īpašība --> mīļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mīļums Vispārināta īpašība --> mīļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mirstība Vispārināta īpašība --> mirstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mitrumcaurlaidība Vispārināta īpašība --> mitrumcaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mitrumietilpīgums Vispārināta īpašība --> mitrumietilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mitrumizturība Vispārināta īpašība --> mitrumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mitrumnecaurlaidība Vispārināta īpašība --> mitrumnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mobilitāte Vispārināta īpašība --> mobils, šīs īpašības konkrēta izpausme.
modernums Vispārināta īpašība --> moderns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
modernums Vispārināta īpašība --> moderns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
modrība Vispārināta īpašība --> modrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
modrums Vispārināta īpašība --> modrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Modrība (1).
modrība Vispārināta īpašība --> modrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
modrums Vispārināta īpašība --> modrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Modrība (2).
momentānums Vispārināta īpašība --> momentāns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
monolītums Vispārināta īpašība --> monolīts [2] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
monolītums Vispārināta īpašība --> monolīts [2] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
monotoniskums Vispārināta īpašība --> monotonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
monotonums Vispārināta īpašība --> monotons (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
monotonība Vispārināta īpašība --> monotons (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Monotonums.
monumentalitāte Vispārināta īpašība --> monumentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
moralitāte Vispārināta īpašība --> morāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
moralitāte Vispārināta īpašība --> morāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
motoriskums Vispārināta īpašība --> motorisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
motoriskums Vispārināta īpašība --> motorisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
možums Vispārināta īpašība --> možs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mudīgums Vispārināta īpašība --> mudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mudrums Vispārināta īpašība --> mudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
muļķība Vispārināta īpašība --> muļķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mundrums Vispārināta īpašība --> mundrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mundrība Vispārināta īpašība --> mundrs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mundrums.

pār citās vārdnīcās:

Tēzaurs

pār

MLVV

pār

MEV

pãr