Paplašinātā meklēšana

Meklējam ap.

Atrasts vārdos (519):

Atrasts vārdu savienojumos (62):

Atrasts skaidrojumos (10000+):

Ieiet (arī (ie)kāpt) galvā (ap)reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
(Ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
(Ap)mest (arī (ap)liekt) loku (arī līkumu) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
Bāzt (arī grūst) galvu cilpā (retāk murdā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Grūst (arī bāzt) galvu cilpā (retāk murdā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Grūst (arī bāzt) galvu murdā (biežāk cilpā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem).
Ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Ielīst (arī salīst) kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
(Dzīvot) kā azotē (dzīvot) ļoti labi, labos apstākļos.
griezt (iz)veidot lokā, aplī, spirālē.
(Sa)griezties (arī (sa)vīties, (sa)ritināties) gredzenā (iz)veidot loku, apli, spirāli.
Griezties (arī sagriezties, (sa)vīties, (sa)ritināties) gredzenā (iz)veidot loku, apli, spirāli.
Vīties (arī savīties, (sa)griezties, (sa)ritināties) gredzenā (Iz)veidot loku, apli, spirāli.
(Ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (Ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko).
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
Mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni (No)krist, (ap)gāzties, (ap)velties ar galvu uz leju.
(Pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (Pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
(Pa)rādīt kulaku (Pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
Dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
(Pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
(Pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
Tikt galā ar ēdienu (arī dzērienu) (spēt) apēst, izēst (ēdienu), izdzert (dzērienu).
Kosmonautikas diena 12. aprīlis, kad atzīmē pasaulē pirmo padomju cilvēka lidojumu kosmosā.
menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst cīņu pret apspiedējiem. Šīs sektas locekļi.
jurģi 23. aprīlis kā nomas un darba līgumu termiņš. Pāriešana uz citu nomas vai darba vietu.
Jurģu (arī Jura) diena 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka.
Jurģu (arī Jura) diena 23. aprīlis, kad pāriet uz citu nomas vai darba vietu.
Diennakts aberācija Aberācija, kuras cēlonis ir Zemes griešanās ap savu asi.
Gada aberācija Aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli.
Gada aberācija Aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli.
pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
Rokām taustāms Acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams.
Rokām taustāms Acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams.
Acs baltums Acs ābola ārējais, blīvais apvalks.
Acs baltums Acs ābola ārējais, blīvais apvalks.
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa - apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
cīpslene Acs ārējā apvalka daļa, kas apņem acs ābola mugurējo un sānu daļu un veido acs baltumu.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā, caurspīdīgā daļa.
starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas.
Simpātiskais acs iekaisums Acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
oftalmoskopija Acs dibena apskate ar oftalmoskopu.
plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks.
katarakta Acu slimība, kuras pazīme ir acs lēcas apduļķojums.
skats Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, karā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis. Skatiens.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm. Šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
readaptācija Adaptācijas (1) atjaunošana.
apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
mantija Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu.
seģene Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu. Mantija (2).
varžacs Ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas.
rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi.
kniepadata Adata ar apaļu, bieži krāsainu, galviņu tērpa rotāšanai.
rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai).
patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus.
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu). Izsacīt (2).
izsacīt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu). Izteikt (2).
prefektūra Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība (piemēram, Japānā).
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
pagasts Administratīvi teritoriāla vienība apriņķī (Latvijā no 1866. gada līdz 1949. gadam).
triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
centrs Administratīvi, ekonomiski nozīmīga (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs).
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai.
stāvs Agregāts (materiālu) spiedapstrādei.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
vizbulīte Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem.
zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (sapulci, sesiju, kongresu u. tml.).
logs Aile telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs ailes aizdarīšanai.
kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultāta.
apairēt Airējot apbraukt (ap ko, kam apkārt).
apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt, piemēram, laivu). _imperf._ Airēt apkārt.
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Airēties apkārt.
jaunaita Aita, kas vēl nav pirmoreiz aplecināta.
Veca galva Aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja.
Veca galva Aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja.
spunde Aizbāznis (parasti mucai). Tapa.
sprūdenis Aizbāznis. Arī tapa.
aizlidot Aizbraukt (par lidaparātiem).
ātrslēdzējs Aizdare ar viegli slīdošu slēdzi (apģērbam vai tā daļai). Rāvējslēdzējs.
aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu).
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai. Iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai.
hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu (kapitālistiskajās valstīs).
noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ.
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem).
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti. Piesmēķēt.
piesmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu, degošu papirosu, cigareti.
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
aizsargāt Aizliekot (kam ko) priekšā, apsedzot (ko), pasargāt (no kā).
Iziet (arī izkrist) no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt but apziņa.
Iziet (arī izkrist) no galvas (arī no prāta) Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
Izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
Iziet (arī izkrist) no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.). Aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.).
vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to.
aizpogāties Aizpogāt sev (apģērbu, pogas).
sapogāt Aizpogāt, parasti pilnīgi (parasti apģērba gabalu).
aizšņorēt Aizsaitēt (apavus).
maksts Aizsargapvaiks (kā, parasti ieroču, darbarīku) ievietošanai.
patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem.
cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos.
aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
Dot vaļu rokām Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
apmainīt Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu.
Atbalsta punkts Aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa.
Atbalsta punkts Aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa.
pārstāvēt Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
paturēt Aizturēt (cilvēku) uz kādu laiku (kur, kādos apstākļos).
apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu.
nocelt Aizvest (no kā apdraudēta, izolēta), parasti ar lidaparātu.
aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības.
Akciju kurss Akciju cena, par kuru tās pērk un pārdod vērtspapīru biržā.
robežakmens Akmens, ar ko apzīmē (piemēram, teritorijas) robežu.
piemineklis Akmens, metāla veidojums pie kapa (mirušā) piemiņai.
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
Akorda prīma Akora apkašējā skaņa. Pamatskaņa.
pamatskaņa Akorda apakšējā skaņa.
Civilstāvokļa akti Akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu.
koturnas Aktieru apavi ar ļoti biezu zoli (parasti antīkajā teātrī).
nemiers Aktīva masu darbība pret apspiedējiem, arī sacelšanās.
sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko). Stingri iebilst (pret ko).
ātršuvējs Aktu vāki vai mape ar šādu ierīci.
masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
Krēslas stāvoklis Akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
Krēslas stāvoklis Akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem.
Dienas alga Alga, ko aprēķina par katru nostrādāto dienu.
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada kapitālistisku uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātkapitālistiskas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas.
kokaīns Alkaloīds, ko satur kokas lapas (vietējās anestēzijas līdzeklis).
teofilīns Alkaloīds, ko satur tējas lapas.
alus Alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no miežu iesala un apiņiem.
porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
alkšņains Alkšņiem apaudzis, pieaudzis.
alksnājs Alkšņiem apaugusi vieta. Alkšņu mežs.
traverss Alpīnismā - virzīšanās pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
narcise Amariļļu dzimtas augs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām.
klīvija Amariļļu dzimtas daudzgadīgs augs ar lielām lineārām divrindu lapām un dzeltensarkaniem ziediem.
galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās.
podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
galdnieks Amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās.
kaparkalējs Amatnieks, kas apstrādā varu.
kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
brālība Amatnieku organizācija. Transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā). Amats, cunfte.
amats Amatnieku organizācija. Transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā). Cunfte, brālība.
mantzinis Amatpersona (kapitālistiskajās zemēs), kas glabā un pārzina valsts kasi.
notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
aizstāvis Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses.
vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
Mazā ģilde Amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
Mazā ģilde Amatu (cunftu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
nomenklatūra Amatu saraksts, kam kadrus apstiprina augstākstāvošās instances. Amati, kas ietilpst šādā sarakstā.
cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā. Kars.
kritizēt Analizēt, apspriest, novērtēt (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
jards Angļu garuma mērvienība - aptuveni 914 milimetri.
arhitrāvs Antablementa galvenā sija, apakšējā daļa.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
stulpiņi Ap kāju apliekami, zābaka stulmam līdzīgi apģērba gabali.
kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
rokauts Ap roku nēsājams izrotāts apsējs.
vidusjosta Ap vidukli apjožama josta.
vidussiksna Ap vidukli apjožama siksna.
stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
pēda Apakšējā daļa (apaviem), kas saskaras ar pamatu. Apakšējā daļa (zeķēm).
dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes.
apakšpuse Apakšējā puse, apakšējā daļa.
Kreisā puse Apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
pēda Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem). Arī pamatne.
peka Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem). Arī pēda.
pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
disks Apaļa, ripas veida aptvere (automātiem, rokas ložmetējiem).
miksīnas Apaļmutu klases apakšklase. Šīs apakšklases dzīvnieki.
nēģis Apaļmutu klases dzīvnieks ar garu ieapaļu ķermeni, kailu ādu, skrimšļainu skeletu.
pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai).
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
bundulis Apaļš vai ieapaļš (parasti koka vai māla) trauks ar vāku.
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu).
sfigmomsnometrs Aparāts arteriālā asinsspiediena netiešai mērīšanai, paaugstinot asinsspiedienu ar piepūšamu pneimatisku aproci.
retorte Aparāts cinka iegūšanai no oksidētām vai apdedzinātām rūdām.
diaskops Aparāts diapozitīvu, diafilmu projicēšanai.
psihrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai pēc divu termometru sausa un saslapināta - rādījumiem.
radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās. Radiouztvērējs, radioaparāts.
telegrāfs Aparāts telegrammu tekstu vai nekustīgu attēlu raidīšanai un uztveršanai. Telegrāfa aparāts.
siltummainis Aparāts, ar ko realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
projektors Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus. Projekcijas aparāts.
radiola Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs un elektrofons.
radiokombains Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs, televizors, magnetofons un elektrofons.
bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā).
apmežot Apaudzēt ar mežu (parasti lielāku platību). Apsēt ar mežu, apaudzēt ar kokiem.
pabārde Apaušu apakšējā daļa.
pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna. Uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus.
kāja Apauti apavi.
papēdis Apava detaļa - zoles apakšas mugurējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
zābaki Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes (parasti darbam).
sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
kape Apavu cietā daļa virs papēža.
diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.). Arī apliecība par apbalvojumu.
saguldīt Apbedīt, apglabāt (vairākus, daudzus).
apguldīt Apbedīt, apglabāt.
guldināt Apbedīt, apglabāt.
guldīt Apbedīt, apglabāt.
Guldīt zemes klēpī Apbedīt, apglabāt.
Guldīt zemes klēpī Apbedīt, apglabāt.
Atdot zemei (arī zemes klēpim) Apbedīt, apglabāt.
pavadīt Apbedīt. Piedalīties apbedīšanā.
vadīt Apbedīt. Piedalīties apbedīšanā. Pavadīt (3).
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par lidaparātiem.
apcepums Apcepta, apbrūnināta virsējā kārta (gaļai, maizei u. tml.).
gudrot Apcerot, apspriežot censties secināt, rast domu, ideju. Prātot.
apraudzīt Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību).
aplūkot Apciemot, apraudzīt.
apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt). Nomizot.
apcirst Apdarināt, apstrādāt (ko), cērtot (visapkārt, no vairākām pusēm).
nomērīt Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
nomērot Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
apskrandis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.).
prēmija Apdrošinājuma ņēmēja kārtējā iemaksa apdrošināšanas organizācijā.
pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu.
Lauku centrs Apdzīvota vieta (laukos), kura apkalpo kādu apvidu.
Lauku centrs Apdzīvota vieta (laukos), kura apkalpo kādu lauku apvidu.
salocīt Apēst ar lielu apetīti (ko) lielākā daudzumā; apēst ar lielu apetīti (kā lielāku daudzumu).
Notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti u. tml.) Apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
Notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti) Apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
Notīrīt trauku (arī šķīvi, paplāti) Apēst visu traukā (šķīvī, uz paplātes) esošo.
Notīrīt paplāti (arī šķīvi, trauku u. tml.) Apēst visu uz paplātes (šķīvī, traukā) esošo.
polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu. Polārais apgabals.
eparhija Apgabals, kas atrodas bīskapa pārziņā (pareizticīgo baznīcā).
baseins Apgabals, no kura saplūst (upē, ezerā vai jūrā) apakšzemes un virszemes ūdeņi.
satrapija Apgabals, province, ko pārvalda satraps.
pols Apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu.
apgāde Apgādāšana, apgādība (1).
barot Apgādāt (aparātu, mašīnu) ar enerģiju.
piebarot Apgādāt (dzīvnieku) ar papildbarību.
piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu.
apaut Apgādāt ar apaviem.
apbruņot Apgādāt ar apbruņojumu.
uzturēt Apgādāt ar barību, arī apkopt (dzīvnieku).
pārbruņot Apgādāt ar citu, parasti modernāku, apbruņojumu.
aprūpēt Apgādāt un apkopt, arī apkalpot (kādu).
ģērbt Apgādāt, nodrošināt ar apģērbu.
apgādība Apgāds, apgādniecība.
izgaismot Apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkaimē).
pagaisma Apgaismojums no apakšas.
papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus parastajam (piemēram, dabiskajam) apgaismojumam.
kondensors Apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu.
starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai). Prožektors.
prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai). Starmetis.
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols. Apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
galvot Apgalvot, apsolīt, ka kas notiks, īstenosies.
dievoties Apgalvot, apzvērēt.
apcirst Apgāzt, apsviest.
apsist Apgāzt, arī apgāzt un saplēst.
rakt Apglabāt, apbedīt.
apkasīt Apgrābt visapkārt (siena vai salmu kaudzi, vezumu).
apskribināt Apgrauzt (visapkārt vai vietumis) - parasti par pelēm, žurkām.
apstrādāt Apgrauzt, apknābāt.
apkrimst Apgrauzt, apskrubināt (visapkārt vai vairākās vietās).
apcirpt Apgriezt (matus, bārdu). Apkopt (seju, galvu, kaklu), apgriežot matus, bārdu.
apšķibīt Apgriezt, arī aplauzīt.
Apgrozāmie līdzekļi Apgrozāmie fondi un apgrozības fondi vērtības izteiksmē.
Apgrozāmie līdzekļi Apgrozāmie fondi un apgrozības fondi vērtības izteiksmē.
deflācija Apgrozībā esošās papīrnaudas daudzuma, kā arī neapmaināmo banknošu skaita samazināšana (kapitālistiskajās valstīs).
paduse Apģērba daļa, kas sedz šo ķermeņa apvidu.
piedurkne Apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku.
pārkritums Apģērba gabala auduma, materiāla brīvs, nepieguļošs, uz leju krītošs novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
sietuve Apģērba gabals. Piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli).
getras Apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem.
pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus.
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml. Arī apģērbs, ko valkā virs veļas.
virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml. Arī apģērbs, ko valkā virs veļas. Virsdrēbes (2).
tērps Apģērbs, apģērba gabalu komplekts valkāšanai īpašos, noteiktos (sadzīves, darba u. tml.) apstākļos.
savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem.
Mest (arī lekt) līkumu apkārt Apiet, apbraukt ar līkumu.
apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (ko).
apinājs Apiņu stīgas ar lapām.
apģist Apjaust, apjēgt, aptvert, saprast (parasti daļēji). Noskārst.
apskārst Apjaust, aptvert.
aptaujāties Apjautāties, apvaicāties.
ekipāža Apkalpe (kuģim, lidaparātam, tankam).
aptekāt Apkalpot. Iztapt.
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
noskaņa Apkārtējo apstākļu kopums, kas, parasti emocionāli, ietekmē cilvēku.
atmosfēra Apkārtējo apstākļu kopums.
vide Apkārtējo apstākļu, arī ļaužu kopums, kurā noris cilvēka dzīve.
pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
ārpuse Apkārtne, apkārtējā vide, cita vide. Vide ārpus kā norobežota, izolēta.
apēnot Apklāt ar savu ēnu, nosegt, aizklāt (parasti augus) tā, ka neapspīd gaisma.
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp).
aptaukoties Apklāties, apaugt ar taukiem (par orgānu, ķermeņa daļu).
aptecēt Apkopt, aprūpēt, apkalpot.
Tikt galā (pašam) ar sevi Apkopt, arī apgādāt (sevi).
centrālapkure Apkures sistēma vairāku objektu (telpu, ēku) apsildīšanai no viena apkures centra.
apsūtīt Aplaist (apkārt). Aizsūtīt (uz vairākām vietām vai vairākām personām).
izģērbt Aplaupīt (kādu), novelkot vai liekot novilkt apģērbu un atņemot to.
vainags Aplī sasieta ziedu, lapu vai zaru vītne.
atestāts Apliecība (par mācību iestādes nobeigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā.
diploms Apliecība par apbalvojuma piešķiršanu.
polise Apliecība, ko apdrošināšanas iestāde izsniedz personai vai iestādei, kura ir ko apdrošinājusi.
parakstīt Apliecināt, apstiprināt (ko) ar savu parakstu.
aplieties Apliet sevi, savu apģērbu.
apņemt Aplikt (ap ko, kam apkārt) loka, cilpas veidā.
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības.
ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu apvāku. Apvākot.
apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu papīru. Uzlikt apvāku.
aptvert Aplikt (rokas ap ko, kam apkārt).
aplikties Aplikt sev (ko apkārt).
apjozt Aplikt, apsiet (joslu, siksnu u. tml. ap vidu).
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
pārsiet Aplīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā. Arī aploks.
vērpete Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
kurss Apmācības cikls kvalifikācijas celšanai, amata, kādu iemaņu apgūšanai.
koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību.
Dienesta suņi Apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piemēram, apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem ūdens slāņiem ūdenstilpēs, kuras cēlonis ir ūdens blīvuma, temperatūras un sāļuma izmaiņas.
papildapmaksa Apmaksa, ko saņem vai izmaksā papildus iepriekš paredzētajai apmaksai.
vilna Apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.). Arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
Atrast ceļu - atrast Apmeklēt, apciemot (kādu).
Atrast ceļu Apmeklēt, apciemot (kādu).
apsērst Apmeklēt, apciemot.
insinuēt Apmelot. Izplatīt melīgus izdomājumus. Ļaunprātīgi aprunāt.
apsviest Apmest (ap pleciem).
rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu.
apdzesēt Apmierināt, apremdināt.
miers Apmierinātība, rosmes apsīkums.
iztikt Apmierināties, samierināties (ar kādu stāvokli, apstākļiem).
aplobīt Apmizot (visapkārt vai vairākās vietās).
apstulbot Apmulsināt, apmāt.
apstulbt Apmulst, tikt apmātam, apstulbinātam.
piekļauties Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) - par apģērbu.
aplikt Apņemt (kam apkārt) un sasaistīt.
ietvert Apņemt (no vairākām vai visām pusēm), būt sajūtamam visapkārt (par smaržām, skaņām u. tml.).
apņemties Apņemt sev (ko apkārt).
apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu). Ietīties.
apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu.
apglaust Apņemt, apkļaut (par ko mīkstu, gludu).
apjozt Apņemt, apsiet (ap ko).
apsprādzēt Apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
apķerties Apņemt, aptvert (ar rokām).
apvīt Apņemt, aptvert (par rokām).
apvīt Apņemt, aptvert (parasti rokas ap ko).
apstrāvot Apņemt, aptvert, pārņemt (par idejām, jūtām, noskaņām u. tml.).
ieskaut Apņemt, ietvert (piemēram, par māliem, apģērbu).
apšķibīt Applūkt, apraut (lapas, ogas u. tml.).
apknaibīt Appūst, apsaldēt tā, ka kļūst sārts, kaist (par vēju, salu).
noklāt Aprakstīt, apzīmēt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
apbērt Aprakt. Tikt apraktam (kam grūstot).
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu).
nomirt Aprauties, apklust (par vārdiem, skaņām).
Iesildīt galvu Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Arī apreibināties.
izcenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu, izmaksu vai apmaksu.
budžets Aprēķins par (ģimenes, atsevišķas personas) ieņēmumiem un izdevumiem Šādu ieņēmumu un izdevumu apjoms.
sīkaprikoze Aprikožu šķirne ar sīkiem augļiem. Šīs aprikožu šķirnes auglis.
aplidot Apriņķot (ko) - par lidaparātiem, arī par to apkalpi, pasažieriem.
aplēkāt Aprūpēt, izdabājot un apkalpojot.
patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupu).
apriet Apsaukāt, arī aprunāt.
apņemt Apsegt (ņemot apkārt).
apsājs Apsēm apaugusi vieta.
piesēt Apsēt papildus (kādu vietu, platību).
iesiet Apsienot, aptinot (ar auklu, stiepli u. tml.), iestiprināt (kur iekšā).
sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
apķert Apskaut, apkampt.
Ķerties apkārt Apskaut, apkampt.
Ķerties apkārt Apskaut, apkampt.
Ķerties ap kaklu Apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
Ķerties ap kaklu Apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
apķerties Apskauties, apkampties.
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (apli, loku).
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (kam apkārt).
aprubināt Apskrubināt, apgrauzt.
apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
apslapēt Apslapināt.
tērps Apspalvojums, apmatojums.
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
apklusināt Apspiest, apslāpēt sevī (jūtas).
aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas). Atmest (domas, cerības).
Norīt krupi Apspiest, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
Norīt krupi Apspiest, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
apdurstīt Apspraudīt (visapkārt).
apmeijot Apspraust, aplikt (visapkārt vai vairākās vietās) ar meijām.
debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
apdēstīt Apstādīt (ap ko, kam apkārt).
alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanās citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
Kādības (arī kvalitatīvais) apstākļa vārds Apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
Kvalitatīvais (arī kādības) apstākļa vārds Apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
savvaļa Apstākļi, apstākļa kopums, kad (dzīvnieks) nav pakļauts cilvēk uzraudzībai, vadībai.
savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai.
purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
pagrīde Apstākļi, kuros noris nelegāla politiska darbība, ievērojot konspirāciju. Dzīve, darbība šādos apstākļos.
dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu.
barjera Apstākļu kopums, sistēma, kas aptur vai kavē (piemēram, norisi).
miers Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi. Pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, tāda apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
apsēst Apstāt, aplenkt.
uzpūst Apstrādājot palielināt apjomu un izveidot porainu konsistenci.
glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
kaplēt Apstrādāt (augsni) ar kapli.
gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu. Apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot, atcērtot zarus.
pergamentēt Apstrādāt (papīru) ar sālsskābi, lai tas nelaistu cauri taukvielas, mitrumu.
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
darināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes.
lobīt Apstrādāt (piemēram, tīrumu), apvēršot augsnes virskārtu.
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā. Šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
nodīrāt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot nost (tam) ādu.
nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus.
nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
apbadīt Apstrādāt, izdurot caurumus (visapkārt).
spiedienapstrāde Apstrāde, izmantojot spiedienu. Spiedapstrāde.
spiedapstrāde Apstrāde, izmantojot spiedienu. Spiedienapstrāde.
pēcapstrāde Apstrāde, kura (kam) tiek veikta pēc kāda cita veida pabeigtas (tā) apstrādes.
rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, aptuvenu virsmu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot uzlaidi gludapstrādei.
atcerēties Apsveikt, arī apdāvināt.
pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
apmalot Apšūt ar apmali.
apspaidīt Aptaustīt, pārbaudīt, spaidot (visapkārt vai vietumis).
unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi. Pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju (brūci, ķermeņa daļu).
apsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
pārsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
pietīt Aptīt, satīt papildus.
apvērpties Aptīties, apvīties (par dziju, pavedienu).
apjēga Aptuvena jēga, aptuvena izpratne.
apaļš Aptuvens (izteikts ar tuvāko skaitli, kas beidzas ar nulli). Noapaļots.
saņemt Aptvert, apņemt (ko ar rokām).
atjēgt Aptvert, saprast.
inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā. Uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.
Uzmest lūpu Apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
Uzmest lūpu Apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
čaula Apvāks (aparātam, ierīcei, to dētaļām).
mērens Apvaldīts, apdomīgs, rezervēts (piemēram, runā, rīcībā, izturēšanās veidā).
maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas. Neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums.
sēklapvalks Apvalks, kas attīstās no sēklaizmetņa segām un apņem sēklu.
kapsula Apvalks, kurš grūti atdalāms no orgāna vai vielas, kas atrodas šajā apvalkā.
apvelt Apvārtīt, apviļāt.
apvēdināties Apvēdināt sevi. Tikt apvēdinātam.
apgriezt Apvērst (apģērbu, tā daļu) ar iekšpusi uz āru.
apcirst Apvērst, apgriezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
aerofotouzņēmums Apvidus fotouzņēmums, kas izdarīts no lidaparāta.
cirksnis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
rajons Apvidus, kas atrodas ap kādu vietu.
šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām.
pusceļš Apvidus, vieta, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (parasti diviem) objektiem.
apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt, parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus).
apdzīt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
apgriezt Apvirzīt (apkārt) pa pilnu apli, ap asi. _imperf._ griezt apkārt.
apkļūt Apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi. Refl. --> apgriezt [1] (1).
Pamest līkumu Apvirzīties lokveidā (kam apkārt).
(Ap)mest līkumu (arī loku) Apvirzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt).
kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Zieda kauss.
Zieda kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Ziedkauss.
lupata Apzīmē tādu stāvokli, kad (priekšmets) ir saplīsis, saplēsts.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek sasniegts ceļamērķis, galapunkts.
žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu).
safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums. Dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
atzīt Apzināties (ko) un apliecināt.
atjaust Apzināties, atskārst, aptvert.
sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums. Arī zināšanas, izpratne. Jēga (2).
apzināts Apziņai pakļauts, apziņas, saprāta nosacīts, vadīts.
apraut Apžāvēt, apsausēt (par veļu, sauli).
slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus. Ai abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
dālderains Ar apaļiem raibumiem.
vikszābaki Ar apavu krēmu ieziežami, spodrināmi zābaki.
Uzgriezts sitiens Ar apļveida kustību izdarīts sitiens.
uzgriezt Ar apļveida kustību izveidot (ko).
(Ar) pirkstiem nobadīt (arī nobakstīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
(Ar) pirkstiem nebakstīt (arī nobadīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
(Ar) pirkstiem nobakstīt (arī nobadīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
skaņot Ar attiecīgajiem paņēmieniem panākt, ka (ierīcei, aparātam u. tml.) rodas vēlamais tehniskais stāvoklis.
taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot (1).
polsteris Ar audumu, ādu u. tml. materiālu apvilkta elastīga spilvenveida detaļa (piemēram, mēbelēm).
augstpapēžu Ar augstiem papēžiem (par apaviem).
Siet izkapti Ar auklu, klūgu, stiepli u. tml. piestiprināt izkapts asmeni pie tās kāta.
ilgspora Ar biezu apvalku pārklāta spora.
fibra Ar cinka hlorīdu apstrādāts papīrs, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai.
pikets Ar ciparu apzīmēts, neliels mietiņš ģeodēziskajai mērīšanai.
Medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lasīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
Medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
dadžains Ar dadžiem apaudzis, pieaudzis.
solidarizēties Ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti (1).
ganības Ar daudzgadīgām zālēm apaudzis zemes gabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai.
atšņākt Ar dusmām, aplāpētā balsī atbildēt.
uzšņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī īsi pateikt, uzsaukt.
nošņākties Ar dusmām, apslāpētā balsī noteikt, pateikt. Nošņākt (2).
nošņākt Ar dusmām, apslapētā balsi noteikt, pateikt. Nošņākties (2).
pašņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī pateikt.
šņākt Ar dusmām, apslāpētā balsi runāt.
apdziedāt Ar dziesmām cildināt, slavināt. Arī apdzejot.
pasaule Ar dzīvi saistīto apkārtējo parādību un norišu kopums.
labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (piemēram, apdzīvotu vietu, parku).
ēvelēt Ar ēveli (1) vai ēvelmašīnu apstrādāt (koka virsmu). Ar ēvelmašīnu apstrādāt (metāla virsmu).
ēvelēt Ar ēveli (3) apstrādāt (lauku).
fiksēt Ar fiksāžu nostiprināt fotoattēlu uz fotofilmas, fotoplates, fotopapīra.
fotografēt Ar fotoaparātu iegūt (kā) attēlu uz fotofilmas vai fotoplates.
fotopapīrs Ar fotoemulsiju klāts papīrs, uz kura kopē attēlu no fotofilmas vai fotoplates.
frēzēt Ar frēzi (1) apstrādāt (metālu, koku, plastmasu u. tml.).
frēzēt Ar frēzi (2) apstrādāt (augsni).
(Pa)kratīt (arī (pa)purināt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Palocīt (retāk locīt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), (ap)solīt (ko). Ar galvas mājienu (iz)paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Pakratīt (arī papurināt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Papurināt (arī pakratīt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Palocīt galvu Ar galvas kustību pasveicināt. Ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko). Ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Kratīt (arī purināt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Purināt (arī kratīt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
appērties Ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu).
atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, dabūt vaļā (ko sasietu, sapinušos).
nopiņķēt Ar grūtībām noraisīt, atdalīt nost (ko sasietu, sapinušos).
ačgārns Ar iekšpusi uz āru (uzvilkt apģērba gabalu).
vadlīnija Ar īpašām zīmēm krastā apzīmēts kuģu ceļš.
melisms Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju.
izrotājums Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju. Melisms.
izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves. Izveidot dekoratīvas šuves.
saformēt Ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, daļu, apakšvienību).
siet Ar īpašiem paņēmieniem (piemēram, šujot, līmējot) saistīt (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas un vākus.
maisīt Ar īpašiem paņēmieniem apvienojot, savienojot (ko), gatavot (kā) kopumu.
biedrība Ar īpašiem statūtiem noformēta brīvprātīga apvienība kāda sabiedriska mērķa sasniegšanai.
potlente Ar īpašu lipīgu masu pārklāta lente potējuma vietas apsiešanai.
pļaut Ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
uzlīst Ar iztapību, viltu u. tml. iegūt amata, dienesta pakāpi.
Izrakstīt (sev) nabadzības apliecību Ar izturēšanos, rīcību, runu paust (savu) garīgo aprobežotību, nespēju.
nopakot Ar kādu materiālu piepildīt, arī apņemt (ko).
kompradors Ar kolonizatoriem cieši saistīts iezemiešu tirgotājs, starpnieks starp ārzemju kapitālu un vietējo tirgu (ekonomiski atpalikušajās, arī atkarīgajās zemēs).
tarēt Ar kontrolaparātiem pārbaudīt (aparāta, ierīces u. tml.) rādījumus, precizēt (tās) skalas iedaļu vērtības.
apaudze Ar krūmiem, zāli apaugusi vieta.
piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs. Ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
Ledus pūslis Ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
Ledus pūslis Ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
karogs Ar lēmumu noteikts apbalvojums šāda simbola veidā.
ielocīt Ar lielu apetīti apēst.
aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
mušpapīrs Ar lipīgu vielu klāts vai indīgā šķidrumā izmērcēts papīrs mušu iznīcināšanai.
izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko). Ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
skalps Ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā.
maurains Ar mauru apaudzis.
Medus maize Ar medu apziesta maizes šķēle.
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas).
izkārtoties Ar mērķtiecīgu rīcību izveidot sev kādam nolūkam vēlamus, labvēlīgus apstākļus.
pamest Ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā. Pasviest (2).
mežaine Ar mežu apaugusi plaša zemiene. Ar mežu apaugusi vieta.
klajums Ar mežu neapaugusi vieta.
klajs Ar mežu. neapaugusi vieta. Klajums.
nomocīt Ar mokām apēst, izdzert.
musketieris Ar musketi apbruņots kareivis.
kaķēt Ar namdara darbarīku (kaķi) ievilkt svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
nezāliene Ar nezālēm apaugusi vieta.
Apmiglot (arī aizmiglot) acis Ar nolūku apmulsināt.
šķelt Ar noteiktu matemātisku operāciju dalīt (kādu kopu) apakškopās.
izziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu noskaidrošana pirms krimināllietas nodošanas izmeklēšanas orgāniem.
papildizziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu papildu noskaidrošana.
ierakstīt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par (sūtījuma, parasti vēstules, bandroles) piegādi.
apdrošināt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par sūtījumu piegādi.
kvitēt Ar parakstu apliecināt (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu.
noteikti Ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt).
neapnicis Ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt).
piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
juceknis Ar pelavām kulšanas procesā sajaukušies graudi. Ar piemaisījumiem apstrādāšanas procesā sajaukušās tehnisko kultūru izmantojamās daļas.
pigmentpapīrs Ar pigmentiem un gaismjutīgu želatīna kārtu klāts papīrs, ko izmanto attēla iegūšanai (parasti dobspieduma tehnikā).
appogāt Ar pogām piestiprināt (kam visapkārt). Pogājot nostiprināt (to, kas apņemts apkārt).
izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko). Ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
izgrauzties Ar pūlēm lēni un pamatīgi izlasīt, izstudēt (ko), lai saprastu, apgūtu.
uzstiept Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (apģērba gabalu).
uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
uzstīvēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
uzstūķēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
noķert Ar pūlēm, grūtībām sastapt (kādu). Notvert (2).
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
šķīt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem). Plūkt (2).
redzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
saredzēt Ar redzi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko) apkārtējā vidē.
aplaist Ar riņķveida kustību izveidot (apli, loku).
aprakstīt Ar riņķveida kustību izveidot (loku, apli).
Saķert galvu Ar rokām strauji apņemt galvu.
aiztikt Ar runu, valodu nedot mieru, arī apvainot. Aizskart.
pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrā dāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas. Arī apsargāt.
sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
kaitēt Ar savu (parasti neapzinātu) rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunumu (kam).
izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu apvainot, likt asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu.
rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu).
pazemot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu).
veidot Ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām.
izveidot Ar savu novietojumu radīt (piemēram, rindu, apli) - par priekšmetiem, parādībām.
subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
apēnot Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt. Aizēnot, aptumšot.
tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
apredzēt Ar skatienu aptvert (parasti ko plašu). Pārredzēt.
apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert. Skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, apgriezt uz otru pusi (piemēram, žāvējamo sienu).
izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
kordodroms Ar stiepļu tīklu apņemts asfaltēts vai betonēts apļveida laukums aviomodelistu un automodelistu sacensībām un treniņiem.
pasist Ar strauju kustību novietot, palikt zem (kā), arī (kam) apakšā.
pasist Ar strauju kustību pavērt vaļā (piemēram, apģērbu).
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu sakārtot (apģērba gabalu).
izraut Ar strauju rīcību izglābt, atbrīvot (no kā varas, apspiestības).
apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus).
pasviest Ar sviedienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā. Pamest (2).
uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
piesvilpot Ar svilpšanu pavadīt, papildināt (kādu norisi, darbību).
cipars Ar šādām zīmēm apzīmēts skaitlis, daudzums.
fotogrāfija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls (parasti uz fotopapīra).
pūslis Ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
maksts Ar šķidrumu pildīts saistaudu maisiņš ap cīpslu.
papiross Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti.
cigarete Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte.
saslēgt Ar tehniskiem līdzekļiem savienot (iekārtas, ierīces, aparātus u. tml.) noteiktā sistēmā.
Nodibināt faktu Ar tiesas lēmumu civilprocesā konstatēt kādu (juridiski nozīmīgu) notikumu, apstākli, attiecību, datus.
Tā kā stāv, arī tāds kā stāv Ar to apģērbu, tajā apģērbā, kas pašreiz ir mugura.
kalt Ar triecieniem (piemēram, sitot ar āmuru) apstrādāt (plastisku materiālu, parasti metālu).
kalt Ar triecieniem drupinot, apstrādāt (parasti akmeni, kokmateriālu). Ar triecieniem drupināt.
satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst. Ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
Veldzētie kaļķi Ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
Veldzētie kaļķi Ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
paverdzināt Ar varu pakļaut, apspiest (tautu, valsti u. tml.).
apvēzt Ar vēzienu apgriezt (uz otru pusi). Apvērst.
vīlēt Ar vīli [1] apstrādāt (piemēram, metālu, koku).
pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene. Ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
zāllauks Ar zālaugiem apsēta aramzemes platība.
cērps Ar zāli apaudzis neliels zemes izcilnis, cinis (parasti purvainā, krūmainā vietā).
zempapēžu Ar zemiem papēžiem (par apaviem).
bulla Ar zīmogu apstiprināts Romas pāvesta (viduslaikos arī imperatora) raksts, lēmums, rīkojums.
sazvanīt Ar zvana skaņām saaicināt, sapulcināt.
apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts. Zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
sniegājs Ar, parasti dziļu, sniegu klāta apkārtne, teritorija. Arī sniega sega, parasti bieza.
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (drānu, apģērbu šuvuma vietās).
apvāks Ārējā (grāmatas) ietērpa elements - poligrāfiski noformēts (papīra vai cita materiāla) aizsargs, ko apliek grāmatas vākiem, ielokot sānmalas.
konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piemēram, celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai). Arī apveids.
virspuse Ārējā puse (9) (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi. Arī virsma (1).
perifērija Ārējā, apkārtējā (kā) daļa.
fasons Ārējais (apģērba, apavu) izskats.
āda Ārējais (cilvēka) ķermeņa audu apvalks.
āda Ārējais (dzīvnieka) ķermeņa apvalks.
čaulīte Ārējais (papirosa) apvalks.
miza Ārējais apvalks (saknēm, augļiem, sēklām).
ārturziņa Ārējais apvalks, ārējā turziņa (sērkociņu kastītei).
garoza Ārējais cietais (zemeslodes) akmens apvalks (aptuveni līdz 75 kilometru dziļumam). Litosfēra.
litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis.
ektoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim. Ārējā dīgļlapa.
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (apkaimei, parādībām dabā).
forma Ārējais veids, apveids (piemēram, priekšmetam).
otoskopija Ārējās auss ejas un bungādiņas apskate ar auss spoguli.
iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs. Fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
senpilsēta Arheoloģisks piemineklis - pilsētas tipa apmetne.
senkaps Arheoloģisks piemineklis - sena apbedījuma vieta.
Dārzu arhitektūra Arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju.
Iesildīt galvu Arī apreibināties.
ariozo Ārijas paveids ar mazāku apjomu un brīvāku, rečitatīvam tuvāku formu.
Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs).
Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka karatiesa.
Lauka karatiesa Ārkārtēja karatiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka kara tiesa.
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
Patoloģiskais afekts Ārkārtīgi spēcīgs afekts, kas paralizē indivīda spēju apsvērt savas rīcības sekas.
vērstuve Arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
arodgrupa Arodbiedrības pirmorganizācijas biedru grupa, kas parasti apvieno ne vairāk par 20 biedriem (cehā, brigādē u. tml.).
tredjūnisms Arodbiedrību kustība, virziens, kas aprobežojas ar cīņu par ekonomisku prasību īstenošanu.
ieart Arot apklāt ar zemi.
uzart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni).
apart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu). Uzart.
saart Arot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību). Uzart.
noart Arot apstrādāt (tīrumu, lauku). Apart.
uzgriezt Arot apvērst (zemi). Arī uzart.
uzvērst Arot apvērst (zemi). Arī uzart.
izart Arot apvērst, izvērst uz āru (zemi, zemes kārtu).
apart Arot apvērst. Apvērst un ieart.
arums Arot apvērstā zemes kārta.
apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Art apkārt. Arot apstrādāt (zemi ap ko, kam apkārt).
apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu). Vagot.
vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
objekts Ārpus cilvēka un neatkarīgi no cilvēka apziņas eksistējošā ārējā pasaule, materiālā realitāte.
Brīvā dabā Ārpus telpām. Ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
Brīvā dabā Ārpus telpām. Ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles. Attiecīgais dokuments.
speleoterapija Ārstēšana karsta alu un sāls raktuvju mikroklimata apstākļos.
mehanoterapija Ārstēšanas metode, kurā izmanto īpaši konstruētus aparātus un rīkus.
irigācija Ārstnieciska procedūra - iekaisuma apstrāde ar ūdens vai ārstnieciska šķīduma strūklu.
sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
apliekamais Ārstniecisks līdzeklis - samitrināts apklājums.
Klīniskais ordinators Ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
konsilijs Ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piemēram, slimību, tās ārstēšanas paņēmienus). Ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
rijolēt Art, apstrādāt augsni dziļāk par aramkārtu.
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
Spieķa artērija Artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
velarizēt Artikulēt (līdzskani), papildus paceļot mēles muguru pret mīkstajām aukslējām.
repers Artilērijā - punkts (apvidū, gaisā), pēc kura izdara piešaudi.
Krasta artilērija Artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka kara kuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
Krasta artilērija Artilērija, ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
baterija Artilērijas apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
mīnmetējs Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni.
lielgabals Artilērijas ierocis ar samērā garu stobru apšaudei ar klājuguni.
haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni.
karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai nelielā attālumā.
imigrācija Ārzemju kapitāla ieplūšana (kādā valstī).
ērkšķis Asa lapas pielape vai vasas pārveidne.
nigliņš Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar tievu, garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu.
skumbrija Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsa ar perlamutra mirdzumu.
makrele Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnami šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu. Skumbrija.
neiralģija Asas periodiskas vai epizodiskas lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
krika Asas sāpes (mugurā krustu apvidū vai locekļos).
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
barhani Asimetriski, vēja sapūsti smilšu pauguri (smilšu tuksnešos).
pārbrucināt Asināt (izkapti) ar galodu vēlreiz, no jauna.
brucināt Asināt (izkapti) ar galodu.
strīķēt Asināt (piemēram, izkapti) ar strīķi.
Lejupējā līnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, ko aplūko, sakot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
palīgasinsrite Asinsrite, ko nodrošina ar mākslīgās asinsrites aparāta palīdzību.
pulsācija Asinsvadu ritmiska paplašināšanās un sašaurināšanās.
varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums.
rādze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai. Radze (3).
radze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai. Radze.
tritons Astainais abinieks ar slaidu, līdz 18 centimetriem garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti.
rūgtpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar zarainu stumbru, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām, dzelteniem mēlveida ziediem kurvīšos.
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem.
usne Asteru (kurvjziežu) dzimtas daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, parasti dzeloņainām, lapām.
vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
raudupe Asteru (kurvjziežu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi.
selenogrāfija Astronomijas nozare, kas apraksta un kartografē Mēness virsmas detaļas.
dižvīrs Atbildīga amatpersona, bagātnieks (feodālismā, kapitālismā).
derēt Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) - par apģērbu, tā piederumiem.
stāvēt Atbilst ķermenim, tā daļām pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
Pa kājai Atbilstošā lielumā (par apaviem).
piemērots Atbilstošs kā veikšanai (par laikposmu, laikapstākļiem).
atlidot Atbraukt (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
atģērbt Atbrīvot (kādu) no apģērba (parasti no virsdrēbēm).
atpestīt Atbrīvot (no ieslodzījuma, no neciešamiem apstākļiem).
debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma.
noaut Atbrīvot no apaviem, zeķēm (kājas).
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu). Neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu.
izsaitēt Atbrīvot no apsaitējuma.
atsegt Atbrīvot no drēbēm, apģērba piederumiem (kādu ķermeņa daļu).
lobīt Atbrīvot, ņemt ārā (augli, kodolu) no apvalka.
attapties Atbrīvoties (no kāda pārdzīvojuma), atgūt (skaidru apziņu). Atjēgties, atgūties.
izkļūt Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme).
atraisīties Atbrīvoties (no tā, kas apvijies, kas apņem, apskauj).
atmulst Atbrīvoties no apmulsuma, apjukuma.
Palaist sirdi ganībās (arī zaļumos) Atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma. Papriecāties.
Palaist sirdi ganībās (arī zaļumos) Atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma. Papriecāties.
Palaist sirdi zaļumos (arī ganībās) Atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma. Papriecāties.
atģist Atcerēties, attapties, iedomāt.
paģist Atcerēties, attapties, iedomāt.
nodzīt Atdalīt (ar ko asu) nost (apmatojumu dzīvniekam).
tīrīt Atdalīt (ko nevajadzīgu) no kā, gatavojot to tālākai apstrādei, izmantošanai.
nomaukt Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt.
tīrīt Atdalīt ko nevajadzīgu (no kā), gatavojot (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
atlapot Atdalīt lapas (augiem).
noņemt Atdalīt nost ar kādiem paņēmieniem (piemēram, vielas kārtu, kā virskārtu, apvalku).
atraisīties Atdalīties (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
plukt Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām, parasti lapām, ziediem, augļiem).
notīrīt Atdalot (piemēram, mizas, zvīņas), sagatavot tālākai apstrādei, izmantošanai (piemēram, augļus, dārzeņus, zivis).
nodarināt Atdalot nost (stumbram, zaram u. tml., piemēram, zarus, lapas), iegūt (ko).
izcelties Atdaloties no apkārtējā, piesaistīt uzmanību, iegūt lielāku nozīmi.
kariķēt Atdarināt apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
radioateljē Ateljē, kurā labo radioaparātus.
reversibls Atgriezenisks. Arī apgriežams.
atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (pēc reibuma, skurbuma).
atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena). Atgūt samaņu.
attapties Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena). Atgūt samaņu.
izmesties Atģērbties. Izģērbties. Būt daļēji apģērbtam.
izsviesties Atģērbties. Izģērbties. Būt daļēji apģērbtam. Izmesties (4).
atmanīt Atģist, aptvert.
atķert Atģist, atjēgt, aptvert.
atķerties Atģisties, atjēgties, attapties.
spurgala Atirušu, atrisušu (piemēram, auduma, apģērba) diegu, šķiedru kopums.
reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, intensitātes mazināšanās) - par laikapstākļiem.
rekonstruēt Atjaunot (ko) pēc aprakstiem, atrastām paliekām u. tml.
atkārtot Atjaunot atmiņā (agrāk apgūto, iemācīto).
atsvaidzināt Atjaunot, atdzīvināt apziņā.
uzsvaidzināt Atjaunot, atdzīvināt apziņā.
veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem). Tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
nojozt Atjozt un noņemt (ko apjoztu).
diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību. Neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta) pieaugums.
imitēt Atkārtot tūlītējā secībā vienu motīvu, tēmu citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
malt Atkārtoti, apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
zvanīt Atkārtoti, arī apnicīgi runāt, teikt.
cilāt Atkārtoti, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
apbāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
Atvērt (arī atdarīt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
Atdarīt (arī atvērt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
dvest Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem).
raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem).
Radioaktīvie atkritumi Atkritumi, kas rodas, apstrādājot radioaktīvās vielas.
aptīrīšana Atkritumu, netīrumu u. tml. aizvākšana (parasti organizēta). Darbība --> aptīrīt (1).
šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme. Arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā).
apkust Atkust, nokust (visapkārt vai vietumis).
nolapot Atlapot.
pušķis Atlasīts un sakārtots (ziedu, lapu, zaru) kopums.
prēmija Atlīdzība, atalgojums, apbalvojums (par ko, parasti vienreizēji paveiktu).
auss Atlocīt, saburzīt stūri (papīra lapām, grāmatām, burtnīcām).
atlocījums Atlocītā vai atlocījusies mala (drānai, papīram u. tml.). Atloks.
atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem).
aplupināt Atlupināt (visapkārt vai vairākās vietās).
atlobīties Atlupt (par apmetumu, krāsu u. tml.).
aplupt Atlupt (vairākās vietās vai visapkārt).
ielaist Atļaut apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā.
laikapstākļi Atmosfēras stāvokļa izraisīto apstākļu kopums kādā vietā, laikposmā.
atrist Atnākt vajā (par ko sapītu, sasietu). Atraisīties.
ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
nocelt Atņemt (citam līgavu vai citai līgavaini) un apprecēt.
aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai.
radikālis Atoms vai atomu grupa, kurā ir nesapārots elektrons vai nesapāroti elektroni.
sīkstruktūra Atomu, molekulu, kristālu enerģijas līmeņu sašķelšanās enerģijas apakšlīmeņos.
kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega. Zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
stērbele Atplēsta, ieplēsta (kā, piemēram, apģērba, auduma, papīra) daļa.
driskas Atplēstas, ieplēstas (auduma, papīra) daļas. Skrandas.
skrandas Atplēstas, parasti vairākās vietās, ieplēstas, saplēstas (piemēram, auduma, papīra) daļās.
skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piemēram, par audumu, papīru).
atpogāties Atpogāt sev apģērbu.
attaisīt Atpogāt, atāķēt, atraisīt u. tml. (to, kas satur, nostiprina apģērbu, apavus u. tml.).
atšņorēt Atraisīt (ar auklu sasietus apavus). _imperf._ Šņorēt vaļā.
atpīt Atraisīt (ko sapītu, piemēram, bizi, pīni).
noraisīt Atraisīt un noņemt (ko apsietu).
birt Atraisīties un krist zemē (piemēram, par lapām, augļiem, ziediem).
Panorāmas ritenis Atrakciju iekārta - liels rotējošs ritenis, no kura var aplūkot plašu apkārtni.
parādīt Atrast iespēju, izdevību pierādīt, apliecināt (kādam) savas spējas.
apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
apskaut Atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) - par kokiem, mežu, teritoriju.
aptvert Atrasties (kam) cieši apkārt (par priekšmetiem).
iekļaut Atrasties (kam) cieši visapkārt. Arī ierobežot (ko). Ietvert (4).
ielenkt Atrasties (kam) visapkārt (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
viļāties Atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem).
Atrasties iepriekšējā apcietinājumā Atrasties apcietinājumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā pirms tiesas.
sēdēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
tupēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
apgrozīties Atrasties apgrozībā (1).
apgrozīties Atrasties apgrozībā (2) (par transportlīdzekļiem).
karāties Atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā).
aptecēt Atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām). Atrasties (kur) - par fronti.
ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām).
ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm.
uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā situācijā, apstākļos).
nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā. Arī nīkt (2).
smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt. Būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
karpa Ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta, pie kuras pieder, piemēram, karpas, raudas, plauži, vimbas, sapali, ālanti.
torpēdkuteris Ātrgaitas kara kuteris, kura apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
novicot Ātri apēst.
apmesties Ātri apiet, apskriet (ap ko, kam apkārt).
aplidot Ātri aplūkot, aptvert (par acīm, skatienu).
Aplaist (arī pamest, palaist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Aplaist (arī pamest, (pa)laist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Aplaist (arī palaist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Palaist (arī aplaist, pamest) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Pamest (arī palaist, aplaist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Pamest (arī (pa)laist, (ap)laist) acis visapkārt (arī apkārt) Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Aplaist (arī palaist) skatienu (arī skatu, acis) Ātri apskatīties.
aplobt Ātri apskriet (ap ko, kam apkārt).
aplobt Ātri apskriet (vairākas vai visas vietas).
aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (kādu lielāku teritoriju) - par cilvēku.
apcirsties Ātri apvainoties. Iespītēties. Iecirsties.
atķert Ātri papildināt, turpināt (pārtraukto sarunu, stāstījumu, domu).
apskriet Ātri pārskatīt (apkārtējo) - par acīm, skatienu. Ātri apskatīt.
Ieskriet (arī saskrieties) krūtīs Ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu). Pēkšņi sastapties (ar kādu).
Sadurties (arī saskrieties, ieskriet) krūtīs Ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu). Pēkšņi sastapties (ar kādu).
Saskrieties (arī sadurties, ieskriet) krūtīs Ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu). Pēkšņi sastapties (ar kādu).
paskriet Ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
šņakāt Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pārsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
iesprukt Ātri, bēgšus, slapstoties iekļūt (kur iekšā).
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt cauri (kam), caur (ko).
nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
Grūst vaļā Ātri, bez apdoma sacīt, paust.
Grūst vaļā Ātri, bez apdoma sacīt, paust.
sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā. Ātri, negausīgi apēst (kā lielāku daudzumu).
aprīt Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku).
sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā. Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (kā lielāku daudzumu).
Kā velns ar vējlukturi Ātri, neskatoties, bez apdomas.
Kā vilks caur Rīgu Ātri, neskatoties, bez apdomās.
Kā velns ar vējlukturi Ātri, neskatoties, bez apdomos.
apdrāzties Ātri, steigā apskriet (ap ko, kam apkārt).
apjozt Ātri, strauji apskriet, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
apdiegt Ātri, veikli apskriet (ap ko, kam apkārt).
Nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) Atriebt vai atriebties, nogalinot vai ievainojot apvainotāju.
Nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) Atriebt vai atriebties, nonāvējot vai ievainojot apvainotāju.
atirt Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem).
vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).
nožogot Atrodoties (kam) priekšā, apkārt, norobežot, atdalīt (to no kā cita).
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, nošķirt (to no pārējā). Aptvert, ietvert. Norobežot.
sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (kur), ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli). Arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
mezgls Ātruma mērvienība - aptuveni 1852,2 metri stundā.
štacja Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
ekspropriēt Atsavināt ražošanas līdzekļus (kapitālistiem, muižniekiem) proletāriskajā revolūcijā.
platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā. Cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
savrupmāja Atsevišķa ģimenes māja (apdzīvotā vietā).
Viena lieta Atsevišķa parādība, apstāklis.
Viena lieta Atsevišķa parādība, apstāklis.
numurs Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā, sanatorijā), kas ir apzīmēts ar ciparu, ciparu kopu.
numurs Atsevišķa, samērā patstāvīga (muzikāli dramatiska skaņdarba) sastāvdaļa, kas partitūrā ir apzīmēta ar ciparu, ciparu kopu.
pušķis Atsevišķs cieši kopā saaudzis (lapu vai ziedu) kopums.
numurs Atsevišķs elements (kādā apmācībā).
posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
epizode Atsevišķs notikums, atgadījums, arī nejaušs blakus apstāklis, notikums.
šķipsna Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums apmatojumā, apspalvojumā.
kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums. Neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
spura Atsevišķs, nepiekļāvīgs (apmatojuma, apspalvojuma) veidojums.
pavediens Atsevišķs, parasti krāsā atšķirīgs, mats (apmatojumā).
ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, saliedējums, māksliniecisks saskaņojums.
integrācija Atsevišķu daļu apvienošana vienā veselumā, sistēmā.
nosiet Atsiet un noņemt (ko apsietu).
pauzēt Atskaņojot skaņdarbu, pārtraukt skanējumu atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
apgurt Atslābt, aprimt (par parādībām dabā).
aizstāvēties Atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus, pārmetumus. Attaisnoties.
oranžāde Atspirdzinošs dzēriens no vakuumā ietvaicētas apelsīnu sulas, ūdens un cukura.
attēls Atspoguļojums (apziņā, uztverē).
attēloties Atspoguļoties (uztverē, apziņā).
laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu.
papuvēt Atstāt (kādu lauku, platību) papuvē.
Atstāt (arī pamest) kaunā Atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums, iekļāvums kādā kopumā.
spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu. Būt redzamam, saskatāmam (kur).
atplaiksnīties Atšķirties no apkārtnes ar gaišumu, spilgtumu.
brūnēt Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu.
brūnot Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu. Brūnēt.
atvainoties Attaisnoties, aizbildināties (minot iemeslus, vainu mīkstinošus apstākļus u. tml.).
maliene Attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas).
rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šī ķermeņa elements.
grāds Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu. Izmērs (burtiem). Biezne.
biezne Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu. Izmērs (burtiem). Grāds.
solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām. Sena garuma mērvienība - aptuveni 70-80 centimetri.
solis Attālums, par kādu. ideāli būtu jāpavirzās dzenskrūvei, propellerim viena apgrieziena laikā.
attapīgums Attapība.
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt).
pamanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt). Izmanīties (2).
manīties Attapīgi, veikli rīkoties.
gudrinieks Attapīgs, apdāvināts cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs. Tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
izmanīgs Attapīgs, veikls.
patapt Attapt (2).
patapties Attapties (3).
Atmosties kā no miega Attapties pēkšņi saprast (ko).
atņemties Attapties, atgūties.
apķerties Attapties, saprast, apjēgt.
atcerēties Attapties.
sajēgties Attapties.
Atmosties kā no miega Attapties. Pēkšņi saprast (ko).
kariķēt Attēlot (mākslas darbā) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
ēnot Attēlot (tēlotājas mākslas darbā) mazāk apgaismotas (priekšmeta, ķermeņa u. tml.) vietas.
uzskicēt Attēlot, aplūkot (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
rentgenuzņēmums Attēls, kas iegūts ar rentgenaparātu.
ilustrācija Attēls, kas papildina vai paskaidro tekstu.
ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu.
kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmotelevīzija.
kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmovīzija.
irealitāte Attiecības, apstākļi, kādu nav īstenībā. Tas, kas ir radīts fantāzijā, iedomās. Nerealitāte.
sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
krekls Attiecīgais (vīriešu vai sieviešu) sporta apģērba gabals.
robeža Attiecīgajā apjomā, kopumā, attiecīgajos nosacījumos, kādos noris darbība, eksistē kāds stāvoklis, parādība, piemīt pazīmes.
ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām.
Karoga kārts Attiecīgi apstrādāta kārts, kurā uzvelk un pie kuras nostiprina karogu.
tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
ierīkot Attiecīgi novietojot, ievietojot (kur), uzstādīt, izveidot (ierīci, mehānismu, aparatūru u. tml.).
nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicinājums.
nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicināšana.
atbildība Attieksme, kurai raksturīgas rūpes un pienākuma apziņa.
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem). Attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām).
aizmetnis Attīstības sākuma forma (lapām, zariem u. tml.).
pārattīstīt Attīstīt (apgaismotu negatīvu vai gaismjutīgu papīru) par daudz, par ilgu.
pamatot Attīstīt, arī regulēt (darbību, rīcību) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml. Veidot (piemēram, apgalvojumu, teoriju) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml.
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem). Nokārtoties.
Gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
Gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
Gudra (arī gaiša) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā.
apdūmot Atvairīt, arī apdullināt ar dūmiem.
atcerēties Atveidot apziņā (agrāk saņemto informāciju, iespaidus).
uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (apkārtējās pasaules priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
mute Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, arī gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai. Galvas daļa ap šo atveri. Mutes dobums.
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru aci iekļūst gaismas stari. Zīlīte.
lūka Atvere, pa kuru iekrauj kravu, vēdina, apgaismo telpas (piemēram, kuģī, lidaparātā).
attaisīt Atvērt (grāmatu, lappusi).
aizdare Atvēruma slēgums (apģērbā).
remarka Atzīme, piezīme grāmatas lappuses malā.
iezīmēt Atzīmēt, norādīt (uz ko), ievelkot (kur, piemēram, svītru, līniju) - par aparātiem, ierīcēm.
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem. Neapstrīdama patiesība.
pieļāvums Atzinums, saskaņā ar kuru kas var, arī drīkst būt, norisināties un kas neizraisa ko nevēlamu (parasti noteiktos apstākļos).
pārliecība Atziņa, atziņu kopums, kas indivīdam izveidojas par parādībām dabā un sabiedrībā un kas nosaka tā personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmes pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
aprobācija Atzīšana par labu, apstiprināšana. Aprobēšana.
leģitimācija Atzīšana par likumīgu. Oficiāla (piemēram, kādu tiesību) apstiprināšana.
Gāzt cauri (eksāmenā) Atzīt eksaminējamā zināšanas par neapmierinošām.
aprobēt Atzīt par labu, apstiprināt.
leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piemēram, kādas tiesības).
Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
Ņemt par pilnu Atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko). Attiekties nopietni (pret ko).
Ņemt par pilnu Atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko). Attiekties nopietni (pret ko).
ieskaitīt Atzīt par veiktu, izpildītu, apgūtu (piemēram, mācību vielu, uzdevumu).
nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls. Izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai.
parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas; pamataudi (2).
pamataudi Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas. Parenhīma (2).
šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
seroza Audu kārta, kas klāj mugurkaulnieku ķermeņa dobumus un apņem orgānus, kas atrodas šajos dobumos.
mezgls Audu, parasti apaļš vai ovāls, sabiezinājums, paresninājums.
auts Auduma gabals, ko tin ap kāju (zābakos, pastalās, vīzēs).
sietava Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim.
stilbtiņš Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim. Sietava.
pievilkums Auduma krokojums. Savilkums (apģērbam, tā daļām).
dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (parasti apgaismošanas ierīcē), pa kuru degšanas vietā pieplūst šķidrā degviela.
piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai).
mēbeļaudums Audums mēbeļu apvilkšanai. Mēbeļu audums. Mēbeļdrāna.
virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrāna (1).
virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrēbe (1).
jēlaudums Audums, kura rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
madarojums Audumu mākslinieciskās apdares veids - rotājuma izveide uz auduma krāsošanas procesā.
pūrs Audumu, veļas, apģērbu krājums, ko sieviete sagatavojusi nākamajai ģimenes dzīvei.
vairpumpuri Auga (jauna auga veidošanās) orgāni, kas attīstās uz lapām, to žāklēs vai ziedkopās.
Zedeņu audi Auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa.
asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām.
seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir to aizsargāšanas funkcija.
zvaigžņmatiņš Auga lapu starains vai zarains matiņš.
Veģetatīvie orgāni, arī veģetatīvās daļas Auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā eksistenci (piemēram, lapas, stumbrs, sakne).
uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
pašsterilitāte Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes. Pašneauglība.
pašneauglība Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes. Pašsterilitāte.
šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
lapaugi Augi (parasti krāšņumaugi) ar skaistām lapām, skaistu lapojumu.
šķirtvainaglapji Augi ar brīvām, nesaaugušām vainaglapām.
endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
Svešapputes augi Augi, kam ziedi apputeksnējas ar cita zieda putekšņiem.
Pašapputes augi Augi, kas apputeksnējas ar savu ziedu putekšņiem.
mitraudži Augi, kas aug mitrās, slapjās vietās.
kultūraugi Augi, kas no savvaļas apstākļiem ir pārvietoti uz cilvēka sagatavotu vietu, tiek kopti, uzlaboti.
paparžaugi Augi, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa (piemēram, staipekņi, kosas, papardes).
Gaismas augi Augi, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
saulmīļi Augi, kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā.
Kompasa augi Augi, kuru lapu plātnes novietojas ar šķautnēm meridiāna virzienā.
sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai.
sēklotne Auglenīcas paplašinātā daļa, kurā atrodas sēklaizmetņi.
polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu.
somenis Auglis - sauss veronis, kas izveidojies no vienas augļlapas, saaugot tās malām.
pāksts Auglis - sauss viencirkņa veronis, kas atveras ar divām vārsnēm un attīstās no vienas augļlapas.
mezokarpijs Augļa apvalka vidējā kārta.
perikarps Augļa apvalks.
sēnalas Augļapvalki, sēklapvalki, ziedu plēksnes (graudiem), kas paliek pēc (to) lobīšanas, slīpēšanas.
pulpa Augļi, kas ir apstrādāti ar sērpaskābes anhidrīdu, lai tos pasargātu no mikroorganismiem, bojāšanās.
citrusi Augļu koki un krūmi (piemēram, citroni, apelsīni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas.
ābele Augļu koks ar kuplu, plašu lapotni, baltsārtiem ziediem, apaļiem vai ieapaļiem, parasti sulīgiem augļiem.
granātkoks Augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem.
dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu ražošana, to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī parku un apstādījumu ierīkošana. Attiecīgā lauksaimniecības nozare.
izaugt Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem).
vīties Augot kārtoties (cirtās, sprogās) - par matiem, apmatojumu.
spraukties Augot kļūt garākam, apjomīgākam (kādā vidē) - par augiem, to daļām.
izaugt Augot kļūt tādam, ka apģērbs ir par mazu, īsu.
griezt Augot radīt (ko) apļveida vai spirālveida formā (par augiem).
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām. Augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
uzbriest Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām).
sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām). Piebriest.
vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) - par augiem, to daļām.
cietlapis Augs ar cietām lapām.
ozolpaparde Augs ar īsu, zemu sakneni un divkārt, trīskārt vai četrkārt plūksnainām lapām.
dienziede Augs ar lieliem, dzelteniem vai rūsganiem lilijveida ziediem un šaurām, rozetē sakārtotām lapām.
mīkstlapis Augs ar mīkstām lapām.
ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos.
zaļums Augs, auga zaļā daļa (piemēram, lapas, zari, laksti).
ērkšķis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes.
gaismmīlis Augs, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs augs.
sukulents Augs, kuram ir biezas, sulīgas lapas, stumbrs un kurā uzkrājas ūdens.
henna Augs, no kura lapām iegūst šo krāsvielu.
reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem.
zemesdarbs Augsnes apstrādāšana, kopšana.
Zemes darbs Augsnes apstrādāšana, kopšana. Zemesdarbs (2).
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles.
arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu).
rizosfēra Augsnes slānis, kurš apņem katru auga sakni un kurā attīstās mikroorganismi.
sakārta Augsnes struktūra, kam raksturīgas pikas, graudi ar diametru aptuveni līdz diviem centimetriem.
aramkārta Augsnes virsējais, apstrādājamais slānis.
kultivators Augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar kuru augsni irdina, drupina, jauc.
anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kur spiediens samazinās un vējš pūš no centra uz perifēriju.
komandtiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi.
tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi. Komandtiltiņš.
virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām). Augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm). Arī hegemonija.
vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
augšpalāta Augstākā palāta (buržuāziskajā parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ un kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
komunisms Augstākā sabiedriski ekonomiskā formācija (laikmetā pēc kapitālisma vai - dažās zemēs - pēc feodālisma), kura dibinās uz ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu un no ekspluatācijas, šķiriskā un nacionālā jūga brīvu darbaļaužu sadarbību un kurai ir divas attīstības fāzes.
bīskaps Augstākais garīdznieks, parasti bīskapijas galva.
sinode Augstākās garīdzniecības sapulce (protestantu vai pareizticīgo baznīcā).
Vatmaņa papīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs, vatmaņpapīrs.
vatmaņpapīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
Vatmaņa papīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs. Vatmaņpapīrs.
grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli. Straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
Nāves (arī Ņesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
Nāves (arī Nesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo baznīcas) garīdznieku apspriede.
salondāma Augstāko aprindu sieviete ar izkoptām, izsmalcinātām manierēm.
zieds Augstāko augu (sēklaugu) vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas.
fitoncīdi Augstāko augu izdalītas vielas, kas aptur mikroorganismu attīstību.
Vasas pārveidnes Augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās.
zars Augstāko augu sastāvdaļa - veidojums, kas attīstās no stumbra un parasti savieno stumbru ar lapām. Šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Zelta jaunatne Augstāko un turīgo aprindu jaunieši kapitālistiskajās valstīs, kuri lielāko daļu laika pavada uzdzīvē.
vienādkājvēži Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki.
vienādkāji Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki. Vienādkājvēži.
kultūršķirne Augstas kvalitātes (piemēram, papīra) šķirne.
korona Augsti jonizētas, stipri retinātas, plazmas apgabals ap Sauli.
kornete Augsto diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
kurgāns Augsts uzbērums uz senlaiku kapa (Padomju Savienības Eiropas daļā).
vārstspiede Augstspieduma iespiedmašīna, kam iespiedformas virsma un papīra piespiedējvirsma ir plakana. Tīģeļa iespiedmašīna.
gabals Augstu virs apvāršņa.
liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Lielainums.
lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Liels [2] (2).
Trīsgalvainais muskulis Augšdelma muskulis, kas atliec apakšdelmu elkoņa locītavā.
augša Augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri). Pretstats apakša.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem. Šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
Acs kaktiņš Augšējā un apakšējā plakstiņa savienojuma vieta. Sejas, acu daļa ap šo vietu.
apkakle Augšējā, kaklu aptverošā (apģērba) daļa (ko parasti piešuj pie apģērba kakla izgriezuma).
ziemeļblāzma Augšējo atmosfēras slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā. Polārblāzma.
Augļa vīkals Augšlapas, kas paliek pie augļa.
augšgals Augštece, arī tās apkārtne.
sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Oklūzija (3).
oklūzija Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Sakodiens.
veģetēt Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) - parasti par augiem.
griezties Augt, veidoties apļveidā, spirālveida.
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
ornitofilija Augu apputeksnēšanās ar putnu starpniecību.
hidrofilija Augu apputeksnēšanās ar ūdens palīdzību.
Jarovizācijas stadija Augu attīstības pirmā stadija, kad augiem nepieciešami noteikti ārējās vides apstākļi.
uzsūcējaudi Augu audi, kas no apkārtējās vides uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās barības vielas.
puķkopība Augu audzēšana dārzu, parku, apstādījumu ierīkošanai, telpu izdaiļošanai vai grieztu ziedu ieguvei. Attiecīgā augkopības nozare.
augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
kokaīnaugi Augu dzimta (koki un krūmi Dienvidamerikā), kuru lapas satur kokaīnu. Šīs dzimtas augi.
orhideja Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros (piemēram, orhideja, dzegužpuķe, naktsvijole).
skalbe Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi).
lilija Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi.
vīksna Augu dzimta, kurā ietilpst koki ar veselām, asimetriskām lapām un ziediem pušķos sakārtotās ziedkopās.
liepa Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar netilārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām.
kļava Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar pretējām lapām un ziediem ķekaros vai skarveida ziedkopās.
olīva Augu dzimta, kurā ietilpst koki vai krūmi ar vienkāršām vai saliktām lapām un augli - pogaļu, kauleni, spārnaino riekstiņu vai ogu.
roze Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi (piemēram, ābeles, ķirši, pīlādži, rozes, avenes, zemenes).
rūta Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri.
vistene Augu dzimta, kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
vējmietiņš Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu.
biezlapji Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi).
verbēna Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
nātre Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās.
naktssvece Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem (piemēram, naktssvece, kazroze, raganzālīte).
vijolīte Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām. Šīs dzimtas augi.
sapindi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros.
rasene Augu dzimta, kurā ietilpst nelieli daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi ar dziedzermatiņiem klātām, rozetē sakārtotām lapām.
strihnīnaugi Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām. Šīs dzimtas augi.
niktagini Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu augi ar veselām, pretēji sakārtotām lapām un spilgtām, seglapām ietvertām ziedkopām. Šīs dzimtas augi.
palma Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē.
laurs Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu koki ar veselām, blīvām, mūžzaļām, asi aromātiskām lapām.
riekstkoks Augu dzimta, kurā ietilpst vasarzaļi koki, retāk krūmi ar lielām aromātiskām lapām, nelieliem ziediem spurdzēs, augli - kauleni.
lini Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām, sēdošām lapām, kārtniem ziediem.
sūrene Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
ķirbjaugi Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai kāpelējošu, retāk stāvu, zarainu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem (piemēram, ķirbji, gurķi). Šīs dzimtas augi.
ūdensroze Augu dzimta, pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem.
vilkvālīte Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi ar gariem stublājiem, šaurām lineārām lapām un vālītēs sakārtotiem ziediem.
madara Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos.
rubija Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos. Madaru dzimta.
oleandrs Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi vai koki ar pretējām vai pamīšām lapām, piecām kauslapām, piecām vainaglapām, divām augļlapām (piemēram, kapmirte).
vīrcele Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk koki un krūmi, ar pamīšus, pretējām un mieturos sakārtotām lapām. Cūknātru dzimta.
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis. Šīs dzimtas augi.
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones). Šīs dzimtas augi.
zirgkastaņa Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās.
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts. Šīs dzimtas augi.
magone Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
fitocenoze Augu kopums, kam ir noteikta struktūra un noteiktas attiecības ar apkārtējo vidi (piemēram, mežs, stepe).
kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
augājs Augu sega (uz zemes). Augu kopums (kas aug kādā vietā, apgabalā, teritorijā).
pašizsēja Augu sēklu dabiskā izplatīšanās. Pašapsēja.
raibplankumainība Augu slimība, kam ir raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
hloroze Augu slimība, kam raksturīga lapu dzelt ēšana.
miltrasa Augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
anemofilija Augu spēja apputeksnēties ar vēju.
pašauglība Augu spēja pēc pašapputes ražot normālus augļus un sēklas.
plazmolīze Augu šūnas ķermeņa saspiešanās un atdalīšanās no apvalka, kas noris, šūnu ievietojot koncentrētā sāls vai cukura šķīdumā.
biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide, kurā ir samērā vienveidīgi apstākļi.
oogāmija Augu un dzīvnieku dzimumvairošanās process, kurā saplūst krasi atšķirīgas (piemēram, pēc izmēra, formas, kustīguma) dzimumšūnas.
biocenoze Augu un dzīvnieku kopums, kuri dzīvo vidē ar vienveidīgiem dzīves apstākļiem.
laponis Augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās.
apraušana Augu veģetatīvās pavairošanas paņēmiens - jauno dzinumu iesakņošana, tos apraušot.
Baltās lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem. Šīs apakškārtas kukaiņi.
Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
atauklēties Auklēt ilgi, līdz apnikumam.
Arktiskais laiks Aukstā klimata fāze Ziemeļrietumeiropā pēdējā apledojuma beigās.
apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Aulekšot apkārt. Apauļot.
apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Auļot apkārt. Apaulekšot.
pieaurot Aurojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
apaust Aust un apgādāt (daudzus vai visus) ar audumiem.
čalma Austrumnieku (parasti musulmaņu) vīriešu galvassega - drēbes gabals, ko aptin parasti ap cepuri.
kriviči Austrumslāvu cilšu grupa (no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam) Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
gaisma Aušana. Saullēkta laiks. Attiecīgais apgaismojums.
papildautobuss Autobuss, kas veic reisu papildus autobusu kustības kārtējiem reisiem.
autoosta Autobusu stacija pasažieru vispusīgai apkalpošanai.
automāts Automātiska telefona ierīce, aparāts.
stereotips Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
devīze Autora apzīmējums (konkursa darbā).
autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma). Teksts šādas vienības apjomā.
Autora apliecība Autorapliecība.
torpēdaviācija Aviācija, kuras apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī.
atbadīties Badīties ilgi, līdz apnikumam.
Labākās aprindas, arī labākā sabiedrība Bagātie, privileģētie pilsoņi (kapitālistiskajās valstīs).
Labākā (arī augstākā) sabiedrība, arī labākās aprindas Bagātie, privileģētie pilsoņi (kapitālistiskajās valstīs).
apliet Bagātīgi apspīdēt (piemēram, par sauli, uguni).
apsvētīt Bagātīgi apveltīt.
applūdināt Bagātīgi, plaši apgaismot (par sauli, mēnesi).
Rādīt dūri kabatā Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
Rādīt dūri kabatā Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
Rādīt dūri kabatā Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
zaķpastala Bailīgs, gļēvs cilvēks. Zaķapastala.
zaķpastalīgs Bailīgs, gļēvs. Zaķapastalīgs.
apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu). Iespiest caurumiņus (kam apkārt).
spināts Balandu dzimtas augs (dārzenis) ar sulīgām, iegareni lancetiskām vai olveida lapām.
piruete Baletā, akrobātikā - pilns ķermeņa apgrieziens ap savu asi.
Globālā raķet Ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra.
Globālā raķete Ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra.
Pasta balodis Balodis, kas apmācīts pārnest vēstules.
Pasta balodis Balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātu vai kandidātiem.
apakša Balss apakšējie, zemie toņi.
izmantot Balstīties kādā pasākumā, darbībā (uz labvēlīgiem apstākļiem, situāciju).
kolonna Balsts (parasti ar apaļu šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam (sijai, antablementam, telpas pārsegumam u. tml.).
sudrabapse Baltā apse.
starplapa Balta lapa (ierakstiem), kas iestiprināta starp citām iespieddarba lapām.
leikoma Balts radzenes apduļķojums, bieza rēta pēc ievainojuma vai iekaisuma.
Zīda kokons Balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs.
Emisijas banka Banka, kurai ir tiesības izlaist apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
baņķieris Bankas īpašnieks, akcionārs (kapitālistiskajās valstīs).
Banku koncentrācija Banku galveno operāciju sakopošana nedaudzās lielākajās bankās, finanšu kapitāla veidošanās (kapitālistiskajās valstīs).
Vasarsvētku draudze Baptisma paveids.
baptisms Baptistu sektas reliģiskā mācība.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
bārdainis Bārdains cilvēks. Ar bārdu apaudzis, neskuvies cilvēks.
papildbarība Barība, kas (savvaļas dzīvniekiem) nepieciešama papildus barībai, ko (tie) spēj iegūt patstāvīgi.
piebarojums Barība, ko (zīdainis) saņem papildus mātes pienam.
papildbarība Barība, ko lauksaimniecības dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai, bet savvaļas dzīvnieki izmanto papildus parastajai barībai.
guza Barības vada paplašinājums (piemēram, putniem, gliemežiem).
barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu, audu audzēšanai laboratorijas apstākļos).
papildbarošana Barošana ar papildbarību.
apbārstīt Bārstot (ko virsū), apklāt (vispāri vai vietumis).
pabārstīt Bārstot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
katedrāle Baznīca, kuru pārvalda bīskaps. Galvenā baznīca.
virsbīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
apbāzt Bāžot nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
pabāzt Bāžot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai. Vieta, kur apbedīts mirušais. Zemes kopa virs šīs vietas.
būvbedre Bedre, ierakums zemē būves apakšzemes daļu izvietošanai.
pabēgt Bēgot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt.
aleksandrīts Berila paveids - smaragdzaļš dārgakmens, kas mākslīgā apgaismojumā iegūst sarkanīgu nokrāsu.
mājaudzināšana Bērna audzināšana mājas apstākļos.
verkšķis Bērns, kas bieži raud, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla.
mājmācība Bērnu mācīšana mājas apstākļos.
krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu.
vilciņš Bērnu rotaļlieta, kas griežas ap savu asi.
apbērt Berot (ko virsū), apklāt. Apkaisīt.
apbērt Berot novietot (ap ko). _imperf._ Bērt apkārt.
pabērt Berot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
piebērt Berot papildināt (kā daudzumu).
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis. Arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas.
Pēdējā (arī beidzamā) gaita Bēru gājiens un mirušā apbedīšana.
baltalksnis Bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
skābardis Bērzu dzimtas koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns.
alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis).
melnalksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs.
lazda Bērzu dzimtas krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem.
ieberzt Beržot apstrādāt (kādu virsmu).
bass Bez apaviem un bez zeķēm vai autiem (par kājām). Neapauts, kails.
(Ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
(Ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
neatņemdamies Bez apstājas, bez pārtraukuma.
neatraudamies Bez apstājas, bez pārtraukuma.
(Ar) kailām rokām Bez ieroča. Neapbruņots.
(Ar) plikām (arī kailām) rokām Bez ieroča. Neapbruņots.
(Ar) kailām (arī plikām) rokām Bez ieroča. Neapbruņots.
nenoguris Bez paguruma, bez spēku apsīkuma.
(Ar) gariem zobiem Bez patikas, bez apetītes (ēst).
(Ar) gariem zobiem Bez patikas, bez apetītes (ēst).
deklarēt Bez tēlainības, pamatojuma apgalvot (daiļdarbā).
bērnunams Bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde.
sēne Bezhlorofila makroskopisks vai mikroskopisks organisms, kas dzīvo saprofītiski vai parazītiski.
absurds Bezjēdzība, pilnīga aplamība.
absurds Bezjēdzīgs, pilnīgi aplams.
saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru.
bezlapu Bezlapots.
veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi). Šī tipa dzīvnieki.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie dzīvnieki ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
posmkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes. Šī tipa dzīvnieki.
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums. Šī tipa dzīvnieki.
Konjunktūras cilvēks Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem.
konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem. Konjunktūras cilvēks.
partenokarpija Bezsēklu augļu attīstīšanās bez apaugļošanās.
pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu (Latvijas laukos feodālismā un kapitālisma sākumperiodā).
Bērnu bibliotēka Bibliotēka, kas apkalpo 1.-8. klases skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus.
Priekšmetu katalogs Bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
lasītājs Bibliotēkas, lasītavas u. tml. apmeklētājs.
sabīdīt Bīdot (kā) speciālās detaļas, elementus citu citam virsū, citu citā iekšā, samazināt (tā) apjomu.
apbīdīt Bīdot apvirzīt (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Bīdīt apkārt.
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
pabīdīt Bīdot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
Ratu sega Bieza auduma pārklājs, sega, ar ko apsedz kājas, braucot ratos.
zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu. Arī dubultzods.
Gumijas runga Bieza, īsa gumijas nūja, ko izmanto par auksto ieroci (piemēram, kapitālistisko valstu policijā).
kumšķis Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums.
rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Zeltsakne.
saulrietenis Biezlapju dzimtas lakstaugs, kam lapas ir sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
laimiņi Biezlapju dzimtas sukulenti.
margapmale Biezs dēlis vai metāla stienis, kas sedz augšējo apšuvuma joslu (laivai vai koka kuģim).
ādains Biezs, gluds, arī ciets (par dažu augu lapām, kātiem u. tml.).
skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko).
skandēt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko). Skandināt (3).
ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu).
nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu. Nodrāzt [1] (3).
vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu). Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
apritināt Bieži šķirstot, ritinot, ieliekt (piemēram, grāmatas lapas). Saritināt.
Purināt spalvu Bieži, strauji kustināt ķermeni, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā.
Purināt spalvu Bieži, strauji kustināt ķermeni, parasti, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā.
stara Bikšu daļa, kas aptver kāju.
biogrāfs Biogrāfijas autors. Cilvēks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
zooģeogrāfija Bioģeogrāfijas nozare, kas pētī dzīvnieku izplatību atkarībā no ģeogrāfiskajiem apstākļiem.
sistemātika Bioloģijas nozare, kas apraksta organismus, klasificē tos, dod tiem nosaukumus.
fenoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības dzīvajā dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi.
kosmobioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmiskā bioloģija.
Kosmiskā bioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmobioloģija.
oža Bioloģiska norise cilvēka vai dzīvnieka organismā - apkārtējā gaisā esošu vielu uztvere. Spēja uztvert šādas vielas.
biometrija Bioloģiskajos pētījumos iegūto datu matemātiskas apstrādāšanas paņēmienu kopums.
apbirt Birstot (piemēram, smiltīm), tikt apklātam.
pabirt Birstot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
Fondu birža Birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
Fondu birža Birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
zobenbrālis Bīskapa Alberta 1202. gadā dibināta militāra un reliģiska ordeņa loceklis.
domkapituls Bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija.
kūrija Bīskapijas pārvaldes iestāžu kopums.
titulārbīskaps Bīskaps, kam nav savas diecēzes.
trans Bišu saimē - tēviņš, kura funkcija ir apaugļot bišu māti.
Medus kāre Bišu vaska šūnu kopa un apkāre.
ūdensblaktis Blakšu kārtas apakškārta, pie kuras pieder blaktis, kas dzīvo saldūdenī vai uz tā virsmas. Šīs apakškārtas blaktis.
blāzmains Blāzmas apgaismots.
atblāzmojums Blāzmas, atstarotās gaismas radīts apgaismojums. Atblāzma.
apblāzmot Blāzmojot apspīdēt. Mazliet apgaismot.
pieblēt Blējot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpa, apkārtne).
pieblietēt Blietējot saplacināt, padarīt blīvu, līdzenu.
paspartū Blīva papīra lapa ilustrācijas uzlīmēšanai (parasti grāmatā, žurnālā).
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
Locītavas somiņa Blīvs saistaudu slānis, kas aptver blakus esošo kaulu galus.
kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā).
kretons Blīvs, stingrs kokvilnas audums (mēbeļu apvilkšanai, drapēšanai).
rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam.), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
Nāves loks Blokāde, aplenkums.
nāvesloks Blokāde, aplenkums. Nāves loks.
robežboja Boja, ar ko apzīmē (kā) robežu.
Miglas boja Boja, kas raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
remonts Bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
makulatūra Bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs, nederīgi iespieddarbi.
klinčs Boksā - pretinieka aptveršana, lai viņu kavētu sitienā.
bonapartists Bonapartisma piekritējs.
Augu embrioloģija Botānikas nozare, kas pētī sēklaugu apaugļošanas, dīgļa un endospermas attīstību.
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobradāt Bradājot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobradāties Bradājot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
atbradāties Bradāt ilgi, līdz apnikumam. _biežāk_ Izbradāties.
lidojums Brauciens (ar lidaparātu).
reiss Brauciens (ar transportlīdzekli) no maršruta viena galapunkta līdz otram.
apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Braukt apkārt.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā.
pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli).
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savākt (piemēram, ogas, lapas, ziedus).
sabraucīt Braukot sakārtot (piemēram, matus, apģērba gabalu).
pabraukt Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
nobremzēt Bremzējot apturēt (transportlīdzekli).
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobrist Brienot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobristies Brienot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Brist apkārt.
pabrist Brienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
piebriest Briestot ievērojami palielināties apjomā (par augiem, to daļām). Nogatavojoties ievērojami palielināties apjomā.
dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks ar lāpstveida paplašinājumu ragu augšdaļā.
stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu.
teļš Briežu dzimtas vēršu apakšdzimtas dzīvnieku mazulis.
atbristies Brist ilgi, līdz apnikumam.
mala Brīva josla, kas ierobežo lappuses tekstu, attēlus.
peldētava Brīvdabas sporta bāze peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu). Tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
sabiedrība Brīvprātīga apvienība (parasti ražošanas nozarēs).
kooperatīvs Brīvprātīga apvienība (ražošanas, maiņas nozarēs). Kooperācija (2).
kooperācija Brīvprātīga apvienība (ražošanas, maiņas nozarēs). Kooperatīvs [1] (1).
Bada streiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko (parasti apcietinājumā).
V.I. Ļeņina pionieru organizācija Brīvprātīga bērnu komunistiskā masu organizācija, kas apvieno savās rindās PSRS skolu audzēkņus no 10 līdz 15 gadu vecumam un vada to morāli politisko audzināšanu.
kolektivizēt Brīvprātīgi apvienot (individuālo zemnieku saimniecības) kolektīvas (kooperatīvās) saimniecībās.
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
pagalms Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu.
sēta Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu. Pagalms.
kazaks Brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu.
revīzija Brūces apskate un apkopšana.
brūklenājs Brūklenēm apaugusi vieta.
mellene Brūkleņu dzimtas mūžzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums.
zilene Brūkleņu dzimtas vasarzaļš puskrūms ar zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums.
pāts Brūngani dzeltens, dzeltenbrūns ar melnu, brūnu vai pelēki dzeltenu asti, krēpēm (par dzīvniekiem, to apmatojumu).
bērs Brūns (par zirgu vai zirga apmatojumu).
sardze Bruņota apakšvienība, kas apsargā kādu militāru objektu.
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks).
Gaisa karaspēks Bruņoto spēku veids (sastāvdaļa), kura apbruņojumā ir lidaparāti.
manevrs Bruņoto spēku vienību divpusējas kaujas mācības apvidū, kara laikam tuvinātos apstākļos.
Soda ekspedīcija Bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
bruņutransportieris Bruņuautomobilis vai apbruņota kāpurķēžu mašīna motorizēto strēlnieku un munīcijas transportēšana.
bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā).
aviobumba Bumba, kas paredzēta nomešanai no lidaparāta.
palīgbura Bura, ar ko papildina galveno buru laukumu.
paburāt Burājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
aplauzējs Burtlicis, kas aplauž salikumu. Metieris.
metieris Burtlicis, kas sadala slejās saliktu tekstu lappusēs. Aplauzējs (2).
Līniju burtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līnijburtnīca.
līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līniju burtnīca.
Rūtiņu burtnīca Burtnīca, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
lielburžuāzija Buržuāzijas daļa, kurai pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
maltusisms Buržuāziska teorija, pēc kuras darbaļaužu nabadzība kapitālisma apstākļos izriet no absolūtās pārapdzīvotības likuma darbības.
apelēt Buržuāziskajā tiesvedībā - pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākas instances tiesā, iesniegt apelācijas sūdzību.
Pirmdzimtības tiesības Buržuāziskajās valstīs - tiesības, pēc kurām vecākajam dēlam ģimenē ir īpašas priekšrocības kapitālistiskā mantojuma saņemšanā.
Kritiskais reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens, kas par primāriem atzīst reālus, neatkarīgi no apziņas pastāvošus objektus (materiālajā īstenībā vai garīgajā esamībā).
freidisms Buržuāziskās psiholoģijas psihoanalīzes teorija un metode, kas pārspīlē neapzinātu tieksmju, zemapziņas nozīmi cilvēka darbībā.
psihoanalīze Buržuāziskās psiholoģijas un psihoterapijas virziens, kura pamatlicējs bija Z. Freids.
mikrosocioloģija Buržuāziskās socioloģijas virziens, kas aprobežojas ar mazo sociālo grupu pētīšanu un ignorē pārējās sociālās sakarības sabiedrībā.
neokapitālisms Buržuāzisko un reformistisko ideologu teorija, pēc kuras mūsdienu monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
radikālisms Buržuāzisks politisks virziens, kura piekritēji savā programmā prasa daļējas reformas, kas neskar kapitālisma sociālekonomiskos pamatus.
liberālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas tiecas pēc neierobežotas privātuzņēmēju brīvības kapitālistiskajā ekonomikā un aizstāv parlamentāru valsts iekārtu, buržuāzisko formālo demokrātiju un individuālismu.
iznākt Būt (aprēķinu rezultātā).
Būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām Būt (atrasties, palikt) kā apgādībā.
karāties Būt (gaisā), parasti šķietami, nekustīgā stāvoklī (par putniem, kukaiņiem, arī par lidaparātiem lidojumā).
atrasties Būt (kādā stāvokli, kādos apstākļos u. tml.).
Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
Tupēt (arī sēdēt, dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
Karāties kaklā Būt (kādam) par apgrūtinājumu. Būt atkarīgam (no kāda).
Karāties kaklā Būt (kādam) par apgrūtinājumu. Būt atkarīgam (no kāda).
ietvert Būt (kam) cieši visapkārt, ierobežojot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par apvalku).
pastāvēt Būt (parasti noteiktā laikposmā, noteiktos apstākļos).
nogulēt Būt (visu laikposmu) apglabātam (kapā).
Gulēt mūža (arī mūžīgā) miegā, arī gulēt mūža (arī mūžīgu) miegu Būt apbedītam, apglabātam; būt mirušam.
Gulēt mūža miegā (arī mūža miegu) Būt apbedītam, apglabātam.
Gulēt mūža (arī mūžīgā) miegā, arī gulēt mūža (arī mūžīgu) miegu Būt apbedītam, apglabātam. Būt mirušam.
Gulēt mūžīgā (arī mūža) miegā, arī gulēt mūžīgu (arī mūža) miegu Būt apbedītam, apglabātam. Būt mirušam.
dusēt Būt apbedītam. Gulēt kapā.
gulēt Būt apglabātam (kapā).
Gulēt zem (zaļām) velēnām Būt apglabātam (kapos).
Gulēt (arī būt) zem (zaļām) velēnām Būt apglabātam (kapos).
Gulēt (arī būt) zem zaļām velēnām Būt apglabātam (kapos).
atdusēties Būt apglabātam (par mirušo).
kotēties Būt apgrozībā (biržā).
segt Būt apģērbtam, uzvilktam (par apģērbu, apģērba gabalu).
Būt mierā Būt apmierinātam (ar ko). Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
Berzēt plaukstas (arī rokas) Būt apmierinātam, priecīgam.
Berzēt rokas (arī plaukstas) Būt apmierinātam, priecīgam.
Berzēt rokas (arī plaukstas) Būt apmierinātam, priecīgam.
ieslīgt Būt apņemtam, ietvertam (no vairākām vai visām pusēm, parasti zemākā vietā).
Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzes loku.
Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzes loku.
Neredzēt tālāk par savu degungalu (arī degunu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
apdriskāties Būt ar apdriskātu apģērbu.
padoties Būt ar kādiem, parasti vēlamiem, laikapstākļiem (par laikposmu). Būt kādiem, parasti vēlamiem (par laikapstākļiem).
sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību. Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
dumpoties Būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību.
nodriskāties Būt ar nodriskātu apģērbu.
sirmot Būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu.
nopluskāties Būt ar retu, neizskatīgu, negludu apmatojumu, apspalvojumu.
izspurt Būt ar spurainu, saboztu apspalvojumu, apmatojumu (par dzīvniekiem).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, ka spēj runāt, lasīt (kādā valodā), saprast tekstus (tajā).
saderēt Būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām. Piestāvēt (kādam) - par apģērbu.
pieklāties Būt atbilstošam kādām prasībām, normām, priekšstatiem. Būt atbilstošam kādiem apstākļiem, situācijai.
pacelties Būt augstākam (par apkārtējo).
karāties Būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) - par auklu, ķedi u.tml.
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām, parādībām).
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
ļaunoties Būt dusmīgam, apvainotam.
Spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
Spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
Spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
palikt Būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to), nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem).
erroties Būt īgnam, neapmierinātam, skaisties, dusmoties.
ietvert Būt izveidotam kam apkārt (par līniju, ornamentu, rakstu u. tml.).
pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi).
grupēties Būt izvietotiem (ap noteiktu centru, noteiktā kārtībā) - piemēram, par celtnēm, priekšmetiem.
kaprizēties Būt kaprīzam.
sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem). Karsēt (piemēram, par sauli).
Izstāvēt klāt Būt klāt, lai, piemēram, uzmanītu, aprūpētu (kādu).
dusēt Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - par apdzīvotu vietu, māju.
snaust Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - piemēram, par apdzīvotu vietu.
atdalīties Būt labi dzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
izdalīties Būt labi sadzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
lutināt Būt labvēlīgam, izdevīgam (piemēram, par apstākļiem, parādībām).
spīdēt Būt lādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu).
līst Būt liekulīgam, iztapīgam.
Neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
Neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam. Atrasties nevēlamos apstākļos.
Neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam. Atrasties nevēlamos apstākļos.
Būt līdz ūkai Būt ļoti apnikušam. Būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
Būt līdz kaklam Būt ļoti apnikušam. Būt tādam, kas ir pilnīgi apriebies.
apspīlēt Būt ļoti cieši apņemtam (ar šaurām drēbēm vai apaviem) - par augumu, kājām.
Līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) Būt ļoti padevīgam un iztapīgam.
Līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) Būt ļoti padevīgam un iztapīgam.
Rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā) Būt ļoti padevīgam, iztapīgam.
Laizīt (arī bučot) (svārku) stērbeles Būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā).
Laizīt (arī bučot) svārku stērbeles Būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā).
Peldēt sviedros Būt ļoti slapjam no sviedriem.
Peldēt sviedros Būt ļoti slapjam no sviedriem.
mirdzēt Būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu. Būt ļoti tīram.
knapināties Būt ļoti taupīgam, dzīvot ļoti taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos). Skopoties.
samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli). Izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
Būt zem zemes (retāk zemēm) Būt mirušam un apglabātam.
pūst Būt neapmierinātam, gausties.
Spļaut piķi un zēveli Būt neapmierinātam, sašutušam.
Spļaut piķi un zēveli, retāk spļaut zēveli Būt neapmierinātam, sašutušam.
Spļaut piķi un zēveli Būt neapmierinātam, sašutušam.
nemiers Būt neapmierinātam.
snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem).
slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
noturēties Būt nemainīgam, pastāvēt (piemēram, par laikapstākļiem).
turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem). Būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
krāpt Būt nepareizam, neprecīzam (par mērinstrumentiem, mēraparātiem).
plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu). Tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
līt Būt nepārtrauktam, intensīvam (par apšaudi).
slēpties Būt nesaskatāmam vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
izspurt Būt nesasukātiem, nesakoptiem (par matiem). Būt spurainam, saboztam (par apspalvojumu, apmatojumu).
zust Būt nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
Noteikt toni Būt noteicējam, vadošajam (kādā situācija, kādos apstākļos).
apspurt Būt novalkātā, apdilušā apģērbā (par cilvēku).
samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu). Būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
aizņemt Būt novietotam visā platībā. Pārklāt, pārsegt, arī aptvert (kādu platību).
apvīties Būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļiem, upēm.
bazēties Būt novietotam, atrasties bāzē (par kuģiem, lidaparātiem, karaspēku).
apvīt Būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) - parasti par ceļiem, upēm.
attaisnot Būt par apstākli, faktoru, kas pieļauj ko darīt.
atļaut Būt par cēloni labvēlīgiem apstākļiem.
nosaldēt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem).
nobendēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem).
apturēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) apstājas, pārtrauc kustību, virzību.
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
pazemot Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
iemācīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus) - par apstākļiem, situāciju u. tml.
spiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem.
paraut Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji pakļust zem (kā), arī (kam) apakšā.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
pieliet Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
mīkstināt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti laikapstākļi) kļūst siltāks, patīkamāks.
pielūžņot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem.
konservēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem).
paplašināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst plašāks, lielāks apmēros, parasti, pārsniedzot kādu normu.
pamērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
mērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
parādīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst zināms, saprotams, atklājas, tiek pierādīts.
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par veļu, straumi).
korodēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmiska procesu ietekmē.
sagriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk griezties pa apli, ap kādu asi.
krāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) šķietami maina krāsu (2), mainoties apgaismojumam (par parādībām dabā).
sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
saldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu).
raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga. Būt tādam, no kā dalās nost (lapas, augļi u. tml.) - par augiem.
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
notraukt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, lapas, augļi) atdalās nost (no kā) - piemēram, par vēju, šāviņiem.
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kur, kādos apstākļos), parasti pret paša gribu.
aprūsināt Būt par cēloni tam, ka aprūs.
pieblāzmot Būt par cēloni tam, ka blāzma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
aptēst Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
piespīdēt Būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
vajāt Būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu).
mest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
veidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) rodas, arī (kam) rodas jaunas īpašības.
radīt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) veidojas (par parādībām dabā, arī par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
izveidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu ietekmē (kas) rodas (par parādībām dabā).
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust).
piesmaržot Būt par cēloni tam, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt! rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
raisīt Būt par cēloni tam, ka veidojas (pumpuri, ziedi, lapas u. tml.).
piemiglot Būt par cēloni tam, ka, parasti migla, izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
sagrozīt Būt par cēloni tam, ka, parasti pilnīgi, mainās (piemēram, situācija, norise, apstākli).
saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
apstulbināt Būt par cēloni, ka (kāds) apmulst, tiek apmāts.
apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (1).
apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (2).
apskurbināt Būt par cēloni, ka apskurbst (1). Apreibināt.
apskurbināt Būt par cēloni, ka apskurbst (2). Apreibināt.
atskaidrot Būt par cēloni, ka noskaidrojas (apziņa, domāšana).
apgāzt Būt par pierādījumu (kā) maldīgumam, nepatiesumam, aplamībai.
Dot liecību Būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
Dot (arī sniegt) liecību Būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
nokarāties Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
sagaidīt Būt paredzamam, gaidāmam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu). Arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu.
brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu). Vērot neizpratnē, nesaprast.
pārsniegt Būt pēc apjoma, satura plašākam nekā parasts (piemēram, par darbības, informācijas apjomu).
līst Būt pēc izmēra tādam, ka var uzģērbt, parasti ar grūtībām (par apģērbu, tā daļām, apaviem).
iet Būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem).
saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml. Arī saprasties (1).
karāties Būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
Atbildēt ar savu galvu Būt pilnīgi atbildīgam. Būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
Atbildēt ar savu galvu Būt pilnīgi atbildīgam. Būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
Mest pirmo akmeni Būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
Mest pirmo akmeni Būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
Mest pirmo akmeni Būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu.
vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
paknapināties Būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos). Paskopoties.
Jukt ārā (arī laukā) Būt saplīsušam, arī ļoti nodilušam (par apģērbu, apaviem). Irt, grūt (par cilvēku attiecībām, ierastiem dzīves apstākļiem).
piestāvēt Būt saskaņotam (ar apģērbu, tā daļām), atbilst (apģērbam, tā daļām).
piestāvēt Būt saskaņotam (ar cilvēku, tā augumu), atbilst (cilvēkam, tā augumam) - par apģērbu, tā krāsu.
mirkt Būt slapjam, būt pārklātam ar ūdeni, rasu u. tml. (par kādu platību).
(Būt) gudrā prātā Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt pie pilna prāta Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt gudrā prātā, arī būt pie pilna prāta Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt pie pilnas saprašanas, arī pie pilna saprāta (arī prāta) Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt pie pilna saprāta (arī prāta), arī pie pilnas saprašanas Būt spējīgiem apzināti domāt, rīkoties.
starot Būt spilgtam (par krāsu). Izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu. Būt tīram.
liesmot Būt spožam (parasti sarkanā krāsā), tiekot apgaismotam.
zvērot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm).
kvēlot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
kāpt Būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu. Atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi.
tiesāties Būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās (ar kādu).
nozīmēt Būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē (ko), norāda (uz ko).
patrulēt Būt tādam, ar ko karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
puteņot Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
putināt Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
sprēgāt Būt tādam, kad zemā temperatūrā (kas) plaisā, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par laikapstākļiem, laikposmu).
spīdināt Būt tādam, kam (kāda daļa) atšķiras apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
plest Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm (par augiem).
sagriezt Būt tādam, kam (kas) veidojas apļveida vai spirālveida formā (par augiem, dzīvniekiem).
plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
sutināties Būt tādam, kam ir kaisti (apģērbā, apavos, zem segas u. tml.).
novelties Būt tādam, kam ir ļoti savēlies apmatojums.
padoties Būt tādam, kam kādas iedarbības rezultātā viegli izmainās, parasti forma, apjoms.
sapņot Būt tādam, kam miegā parādās sapnis.
turēt Būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem.
redzēt Būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē.
lasīt Būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu).
tikt Būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
tapt Būt tādam, kam veidojas kāda īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izsacīt (5).
izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izteikt (5).
vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību).
sagriezties Būt tādam, kas attīstās, veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi (par augiem, to daļām, arī par dzīvnieku ķermeņa daļām).
skaut Būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām). Būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem).
slēpt Būt tādam, kas ietver sevi (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā. Glabāt (2).
runāt Būt tādam, kas ir apguvis runu (3).
pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (kādos apstākļos, attīstības fāzē) - par parādībām sabiedrībā.
turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku).
rotāt Būt tādam, kas izdaiļo (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.).
pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto).
žņaugt Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu. Arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
žļakstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
saņemties Būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) - piemēram, par tīrumu, dārzu.
kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
tumst Būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi).
veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu. Tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi. Būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
velties Būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
nobirt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (parasti visas lapas, arī visi ziedi, augļi) - par augiem.
nomest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda). Būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas).
mest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda. Būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
draudēt Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, ļauns.
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Redzēt (arī skatīt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaiga (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Raudzīties (biežāk skatīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve. Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
noplukt Būt tērptam apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
nopluskāt Būt tērptam apdriskātā, apdilušā apģērbā.
nopluskāties Būt tērptam apdriskātā, apdilušā apģērbā.
apdilt Būt tērptam apvalkātā apģērbā.
noplīst Būt tērptam ļoti novalkātā apģērbā, ļoti novalkātos apavos.
paplukt Būt tērptam mazliet, daļēji apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
sagumzīt Būt tērptam negludā apģērbā, būt nevīžīgi ģērbtam. Būt neapkoptam.
saburzīt Būt tērptam negludā apģērbā. Būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
tveicēt Būt tveicīgiem laikapstākļiem.
apņemt Būt visapkārt sajūtamam, samanāmam (par gaismu, smaržām, skaņām).
zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu). Būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piemēram, par krastu, mežu).
peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem.
slēgties Būt, atrasties cieši (pie kā, ap ko).
segt Būt, augt, veidoties (uz ķermeņa, tā, parasti lielākās, daļas) - par apmatojumu, apspalvojumu, audu veidojumiem u. tml.
kļaut Būt, izplatīties (kam) visapkārt.
spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu. Būt ļoti tīram.
vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
nostāvēt Būt, pastāvēt (visu laikposmu) - par laikapstākļiem.
valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
nūmens Būtība, kas ir aptverama ar prātu.
vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis.
piebūvēt Būvējot (ko), papildināt (gatavu celtni ar to).
bloķēt Būvējot, ierīkojot apvienot (piemēram, celtnes, ierīces).
būvbaļķis Būvmateriāls - apaļkoks, baļķis.
baļķis Būvmateriāls - apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals. Sija, būvbaļķis.
fibrolīts Būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
Keramzīta oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
Keramzita oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
āpsis Caunu dzimtas dzīvnieks ar garu purnu, pagaru, rupju apmatojumu.
kalks Caurspīdīgs papīrs vai audums attēla kopijas izgatavošanai. Kopija, kas iegūta uz šāda materiāla.
skatcaurule Caurule (kā) vizuālai kontrolei, arī apskatei.
iemute Caurulīte ar paplašinājumu vienā galā cigaretes vai cigāra iestiprināšanai.
tunelis Cauruļveida iešuve (apģērba gabalam) ieveramās gumijas, jostas u. tml. ievēršanai.
ciparripa Caurumots, kustīgs disks ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātiem).
šņorcaurums Caurums (parasti apaviem) saites ievēršanai.
radiocehs Cehs, kurā izgatavo radioaparātus vai to daļas.
celaine Celos darināta josta, prievīte, apauda.
apsūdzēt Celt apsūdzību pret kādu.
militarizēt Celt militārus objektus un izvietot apbruņojumu (kādā teritorijā).
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
būvobjekts Celtne, kas atrodas tapšanas stadijā.
rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem. Šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
X kājas Ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali ieliekti uz iekšu un saskaras, apakšstilbi izvērsti uz āru.
O kājas Ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali un apakšstilbi mucveidīgi izliekti uz āru.
ceļmala Ceļa malēja daļa, pa ko parasti iet gājēji. Tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
apceļot Ceļojot pabūt dažādās (kādas teritorijas, kāda apvidus) vietās. Ceļojot aptvert (visu teritoriju).
sacelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
uzcelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem. Aleja.
aleja Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem. Gatve.
orbīta Ceļš, pa kuru elektrons vai kāda cita elementārdaļiņa kustas ap atoma kodolu. Ceļš, pa kuru lādētā elementārdaļiņa kustas paātrinātājā.
akmeņkalis Ceļu būves strādnieks. Cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
kurss Cena, par kādu pērk vai pārdod biržā vērtspapīrus, vekseļus, obligācijas (kapitālistiskajās valstīs).
Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
Ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) Censties apprecēties (par sievieti).
Ķert vīriešus (arī preciniekus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecināt (kādu).
Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecināt (kādu).
Ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) Censties apprecināt (kādu).
Ķert vīriešus (arī preciniekus, puišus) Censties apprecināt (kādu).
Rīt asaras Censties apvaldīt raudas.
Rīt asaras Censties apvaldīt raudas.
Rīt siekalas Censties apvaldīt savu kāri pēc kā ēdama, dzerama, kas nav dabūjams.
raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt no tā, kas apņem, saista (piemēram, no apskāviena, rokām).
meklēt Censties atklāt, noteikt (apstākļus, norises veidu darbībai, procesam).
cīnīties Censties iznīcināt, apkarot (parasti parazītus).
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust. Censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
vairīties Censties panākt, ka nesastopas (ar kādu). Censties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
izcīnīt Censties pārvarēt (ko sarežģītos, grūtos apstākļos).
Meklēt kopēju valodu Censties saprasties.
Meklēt kopīgu valodu Censties saprasties.
meklēt Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.).
meklēt Censties sastapt (kādu).
Kāpt uz kakla (biežāk uz galvas) Censties uzkundzēties, apspiest.
Kāpt uz kakla (biežāk uz galvas) Censties uzkundzēties, apspiest.
Kāpt uz galvas (retāk uz kakla) Censties uzkundzēties, apspiest. Neklausīt.
sekot Censties uztvert, saprast (ko).
ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
Centrālā apkure Centrālapkure.
atmiņa Centrālās nervu sistēmas spēja saglabāt un atveidot apziņā agrāk saņemto informāciju, iespaidus.
apcepināt Cepot apbrūnināt.
apsvilināt Cepot apdedzināt.
apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
piecept Cepot papildināt (kā daudzumu).
apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem).
kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums. Arī klaips.
klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums.
platmale Cepure ar samērā augstu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
laime Ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi.
auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
zvejniekciems Ciems, kur vairums iedzīvotāju nodarbojas ar zveju, zivju apstrādi.
Lancetiskā ciesa Ciesa ar šauri lineārām, gari un šauri nosmailotām lapām.
asinsbrālība Cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
(Pie)spiest pie vestes Cieši (ap)skaut.
apvilkt Cieši apklāt (parasti ar ādu, audumu) un nostiprināt. Pārvilkt. Apšūt.
žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu.
apstiept Cieši apkļaut, apņemt (par drēbēm).
siet Cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli. Šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli.
sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
aptvert Cieši apņemt (par audiem).
piekrampēt Cieši apņemt (rokas) ap ko.
iekļauties Cieši apņemt sev apkārt. Ietīties.
aptvert Cieši apņemt, arī apvīt (par augiem, to daļām).
sajozt Cieši apņemt, piemēram, ar joslu, siksnu (apģērba gabalu).
sajozt Cieši apņemt, savilkt (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
nospiest Cieši aptverot (kādu ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, izraisīt notirpumu, stīvumu, nejutīgumu (tajā).
spiest Cieši aptverot (ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, radīt tirpuma, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā).
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
saķerties Cieši aptvert, apņemt (vienam otru, citam citu).
saķerties Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) - par augiem, to daļām.
apkļaut Cieši aptvert. Aņemt (no visām pusēm).
saslēgties Cieši apvienoties (kādai darbībai).
ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
iespīlēt Cieši ietērpt (šaurā apģērbā, apavos ķermeņa daļas, cilvēku).
iespīlēties Cieši ietērpties (šaurā apģērbā, apavos).
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai. Apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
šmaugs Cieši pieguļošs (par apģērbu, apaviem, to daļām).
kopā Cieši saistīti (piemēram, vienos un tais pašos apstākļos, vienā un tai pašā dzīvesvietā).
saslēgties Cieši sakļauties (ap ko) - par ķermeņa daļām; cieši sakļauties kopā.
sažņaugties Cieši savilkties (ap ko).
slēgt Cieši skaut (kādu); arī ietvert, apņemt (ko) no visām pusēm.
spīlēt Cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem).
apkrampēt Cieši un stingri apņemt (pirkstus, rokas, kājas ap ko).
spiest Cieši, stingri apņemot, satverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz to).
saspiest Cieši, stingri saņemt rokā, apņemt ar rokām (ko) un (parasti) spiest (to).
kamols Ciešs, parasti apaļš (augu, to daļu) kopums.
kamols Ciešs, parasti apaļš (sīku dzīvnieku) kopums.
muckulis Ciešs, parasti ieapaļš (kā) veidojums, pika. Arī kamols (3).
precesija Cieta ķermeņa rotācijas ass kustība, kurā šī ass apraksta konisku virsmu.
ietvere Cieta materiāla aizsargapvalks (nelieliem, parasti asiem vai smailiem, priekšmetiem).
tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
abrazīvi Cieta, graudaina viela, ko lieto materiālu virsmas apstrādei, instrumentu asināšanai.
puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500.
jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem.
oblāta Cietes kapsula.
čaula Ciets apvalks (dzīvniekiem).
čaula Ciets apvalks (sēklām, augļiem, pumpuriem).
ass Ciets, ar smailām formām, ar cietu spilvojumu (par lapām, zāli, stiebriem).
kartons Ciets, biezs papīrs ar gludu virsmu, kuram ir lielāka masa uz laukuma vienību nekā parastajam papīram.
starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
čaumala Ciets, kaļķi saturošs apvalks (olai).
cietumniecība Cietuma dzīves nosacījumu, apstākļu kopums. Laika posms, kas pavadīts cietumā.
cietumsargs Cietuma un cietumnieku apsargātājs, uzraugs.
Izmeklēšanas cietums Cietums, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam.
cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku.
oklūzija Ciklona siltās un aukstās frontes saplūšana kopējā frontē.
pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
apdzejot Cildināt, slavināt, apjūsmot (parasti mākslas darbā).
spole Cilindiveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin. Šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
tīstoklis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (parasti papīra) veidojums. Rullis (1).
krūze Cilindriskas, arī saplacinātas formas (parasti keramikas) trauks ar osu (parasti šķidrumu ieliešanai).
kanna Cilindriskas, retāk saplacinātas formas (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidrumu vai šķidru masu uzglabāšanai un transportēšanai).
kuļkurvis Cilindriski izliekta kuļaparāta detaļa, kas no apakšas daļēji aptver kuļtrumuļa virsmu.
spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi.
čaula Cilindrveida caurule, kurā iepilda sprāgstvielu, iestiprina lodi vai šāviņu un kapsulu.
papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās).
sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes.
atmiņa Cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
Krūšu reģistrs Cilvēka balss diapazona zema josla.
liktenis Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
pasaule Cilvēka dzīves apstākļu, norišu kopums, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
pozitūra Cilvēka ķermeņa stāvoklis (parasti apzināts, paredzēts noteiktai iedarbībai). Arī poza (1).
krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
jūtas Cilvēka pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un pašam pret sevi. Emocijas.
kultūra Cilvēka radītajos apstākļos izaudzēta (mikroorganismu) kolonija.
kultūra Cilvēka radītajos audzēšanas apstākļos.
zods Cilvēka sejas apakšējā daļa - apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā. Arī pārdomas, apcere.
statuja Cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka).
gūža Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu.
ļautiņi Cilvēki ar šauru garīgo apvārsni.
iedzīvotāji Cilvēki, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
apkārtējais Cilvēki, kas atrodas apkārt vai tuvumā.
malēnieši Cilvēki, kas rīkojas, izturas nesaprātīgi, muļķīgi. Atpalikuši cilvēki.
asinsbrāļi Cilvēki, kurus saista cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
parvēnijs Cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt.
šuvējs Cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojās ar apģērba šūšanu.
leijerkastnieks Cilvēks (parasti apkārtklejojošs), kas par atlīdzību spēlē leijerkasti. Leijerkastes spēlētājs.
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Cilvēks (parasti karavīrs), kas kara laikā aplaupa civiliedzīvotājus.
maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
demagogs Cilvēks (parasti politisks darbinieks kapitālistiskajās valstīs), kas cenšas iegūt popularitāti masās ar pieglaimošanos, melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem. Arī iztapīgs cilvēks.
sīkpilsonis Cilvēks ar aprobežotām interesēm, šauru redzesloku.
brīvdomātājs Cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem (feodālismā vai kapitālismā).
Skrandu lācis Cilvēks noskrandušā apģērbā. Skrandainis.
skrandulācis Cilvēks noskrandušā apģērbā. Skrandu lācis. Skrandainis.
nesātis Cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu.
biedrs Cilvēks, ar kuru atrodas kopā, blakus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
līdzbiedrs Cilvēks, ar kuru ir kopā, vienlaikus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
karabiedrs Cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos. Kara biedrs.
Kara biedrs Cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos. Karabiedrs.
Nelaimes biedrs Cilvēks, ar kuru saista līdzīga nelaime, vienādi smagi apstākļi.
rezerve Cilvēks, cilvēku grupa, kas vajadzības gadījumā spēj papildināt vai nomainīt citus kādā darbības nozarē.
pušelnieks Cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu. Cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu.
nesekmīgs Cilvēks, kam ir neapmierinošas sekmes mācībās.
negausis Cilvēks, kam ir nepiepildāmas, neapmierināmas ilgas, vēlēšanās.
Pienākuma cilvēks Cilvēks, kam ir raksturīga augsti attīstīta pienākuma apziņa.
pusmežonis Cilvēks, kam ir samērā zema uzvedības kultūra. Arī samērā neapvaldīts, rupjš cilvēks.
pārijs Cilvēks, kam ir viszemākais sociālais stāvoklis un visgrūtākie dzīves apstākļi.
vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību. Cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs, lētticīgs cilvēks.
naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
apkalpotājs Cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo viesus, oficiants.
biedrs Cilvēks, kas (kādam) ir tuvs pēc uzskatiem, stāvokļa, darba vai dzīves apstākļiem.
viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
aplauzējs Cilvēks, kas (ko) aplauž.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
oficiants Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
viesmīlis Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
diplomands Cilvēks, kas apbalvots ar diplomu (2).
kavalieris Cilvēks, kas apbalvots ar ordeni.
apmeklētājs Cilvēks, kas apciemo (kādu).
apgādnieks Cilvēks, kas apgādā (2) kādu.
apgādātājs Cilvēks, kas apgādā (2) kādu. Apgādnieks (1).
māceklis Cilvēks, kas apgūst profesiju kādā rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmumā, iestādē u. tml. un pa apmācības laiku saņem darba algu. Cilvēks, kas (privāti) apgūst amatu pie kāda amatnieka.
māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara. Zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
apkalpotājs Cilvēks, kas apkalpo (1).
mašīnists Cilvēks, kas apkalpo mašīnas. Mašīnstrādnieks.
bufetnieks Cilvēks, kas apkalpo viesus bufetē.
krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskos dzērienus.
atmīnētājs Cilvēks, kas apmācīts atmīnēšanai.
baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
apmeklētājs Cilvēks, kas apmeklē vai ir apmeklējis (ko).
apmiglotājs Cilvēks, kas apmiglo (2).
apputinātājs Cilvēks, kas apputina (3).
aprēķinātājs Cilvēks, kas aprēķina (1).
apspiedējs Cilvēks, kas apspiež (1).
apspiedējs Cilvēks, kas apspiež (2).
liecinieks Cilvēks, kas apstiprina redzēto, dzirdēto.
akmeņkalis Cilvēks, kas apstrādā (kaļ, cērt u. tml.) akmeņus.
rieženieks Cilvēks, kas apstrādā riežas (1).
apsūdzētājs Cilvēks, kas apsūdz.
pašnāvnieks Cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos kādu apbēdina, sagādā kādam ciešanas.
apgādājamais Cilvēks, kas atrodas kāda apgādībā.
kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas kopā ar kādu (kādos apstākļos). Kompānijas (1) dalībnieks.
nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību. Kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā. Vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
gremža Cilvēks, kas bieži ir neapmierināts, dusmīgs, arī kurn.
raudulis Cilvēks, kas bieži, arī apnicīgi gaužas, žēlojas.
loceklis Cilvēks, kas darbojas noteiktā organizācijā (apvienībā, biedrībā u. tml.).
rezonieris Cilvēks, kas daudz prāto, apcer, bet aktīvi nedarbojas.
purvmalietis Cilvēks, kas dzīvo blakus purvam vai tā tuvākajā apkārtnē.
piejūrietis Cilvēks, kas dzīvo teritorijā, apvidū pie jūras.
iereibušais Cilvēks, kas ir (parasti mazliet) apreibis no alkoholiskiem dzērieniem.
medaļnieks Cilvēks, kas ir apbalvots ar medaļu.
ordeņnesējs Cilvēks, kas ir apbalvots ar ordeni.
apcietinātais Cilvēks, kas ir apcietināts.
tehniķis Cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
vēderrunātājs Cilvēks, kas ir apguvis vēderrunāšanas prasmi.
pusamatnieks Cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis kādu amatu.
pusanalfabēts Cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis prasmi lasīt, rakstīt.
Pirmā vijole Cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
Pirmā vijole Cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos. Cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
moceklis Cilvēks, kas ir pakļauts spīdzināšanai. Cilvēks, kas atrodas ļoti smagos apstākļos.
vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
bļodlaiža Cilvēks, kas iztapdams cenšas iegūt kāda labvēlību.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
privātskolotājs Cilvēks, kas kādu apmāca individuāli, ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
skolnieks Cilvēks, kas ko apgūst, mācās (no kāda).
merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz sīkumaina aprēķina, arī savtīga veikalnieciskuma.
lietpratējs Cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu). Cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
iztapoņa Cilvēks, kas ļoti cenšas iztapt.
sprediķotājs Cilvēks, kas mēdz pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi.
nemiernieks Cilvēks, kas neapmierinās ar esošo, sasniegto, bet nemitīgi meklē ko jaunu.
bezdarbnieks Cilvēks, kas neatrod sev algotu darbu (kapitālistiskajās valstīs).
svešs Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts. Nepazīstams cilvēks.
formālists Cilvēks, kas nekritiski ievēro formalitātes, ignorējot konkrētos apstākļus.
murmulis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā.
penteris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā. Arī pļāpa.
murkšķis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā. Murmulis (1).
bulduris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
miesnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar gaļas pirmapstrādi. Arī gaļas tirgotājs.
kapracis Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu rakšanu, mirušo aprakšanu.
pirāts Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā.
Jūras laupītājs Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā. Pirāts.
Jūras laupītājs Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā. Pirāts.
komersants Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma privāttirdzniecību.
sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar neliela apjoma tirdzniecību.
parapsihologs Cilvēks, kas nodarbojas ar parapsiholoģiju.
lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar plaša apjoma tirdzniecību.
Verga dvēsele Cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
nemiernieks Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu). Cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu.
atraitnis Cilvēks, kas pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves nav apprecējies.
babulnieks Cilvēks, kas pieder pie zemākā bezzemnieku slāņa (feodālismā, kapitālisma sākuma posmā, parasti Austrumlatvijā). Trūcīgs bezzemnieks (kapitālismā).
pirmapguvējs Cilvēks, kas pirmais (ko) apgūst.
vējgrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi. Nenopietns, nepastāvīgs cilvēks. Vējagrābslis, gaisagrābslis.
vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi. Nenopietns, nepastāvīgs cilvēks. Vējgrābslis, gaisagrābslis.
gaisagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi. Vējagrābslis.
aplamnieks Cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam.
mīkstmēlis Cilvēks, kas runā iztapīgi, arī glaimojoši. Runīgs cilvēks.
apgādātājs Cilvēks, kas sagādā, apgādā (1).
laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu (parasti prēmiju).
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
slapstoņa Cilvēks, kas slapstās.
histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju. Arī kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
instruktors Cilvēks, kas sniedz instrukciju, apmāca kādā amatā, arī kādai rīcībai, darbībai.
pareģis Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
pusproletārietis Cilvēks, kas strādā algotu darbu kapitālistiskā uzņēmumā un kam ir neliela lauku saimniecība.
pelnītājs Cilvēks, kas strādā, veic ko, lai apgādātu kādu ar līdzekļiem.
ideālists Cilvēks, kas tiecas sekot cildeniem ideāliem, tic tiem, cenšas tos realizēt. Cilvēks, kas iedomājas, iztēlo ko labāku, nekā ir īstenībā. Arī sapņotājs.
jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieguvis bagātību un cenšas iekļūt lielburžuāzijas aprindās.
lidotājs Cilvēks, kas vada lidaparātu. Pilots.
aeronauts Cilvēks, kas vada lidaparātus.
mehanizators Cilvēks, kas vada un apkalpo mašīnas, mehānismus, ierīces. Cilvēks, kas piedalās darbu mehanizēšanā.
pirāts Cilvēks, kas vardarbīgi sagrābj lidaparātu lidojuma laikā.
gudrinieks Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā.
gudrelis Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā. Gudrinieks.
oponents Cilvēks, kas, parasti publiski, apstrīd kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko.
nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
apvainots Cilvēks, kuru apvaino, kurš ir apvainots.
zibeņnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
prakse Cilvēku darbību kopums, kura mērķis ir pārveidot dabu darba, sabiedriskās ražošanas procesā un pārveidot sabiedrisko esamību un apziņu. Arī cilvēka jutekliski priekšmetiska darbība.
apkalpe Cilvēku grupa, kas apkalpo ierīci, mašīnu, iekaltu.
kliķe Cilvēku grupa, kas apvienojusies savtīgos, arī zemiskos nolūkos.
brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota noteikta (parasti ražošanas) uzdevuma veikšanai.
ekskursija Cilvēku grupa, kas piedalās šādā apmeklējumā.
ģints Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas intereses, pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
cilts Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
kompānija Cilvēku grupa, kurt kopā pavada laiku vai kurus apvieno kopīgas intereses.
Operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti milicijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai. Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
sociācija Cilvēku kopums, ko apvieno kopēja teritorija, vide.
rinda Cilvēku kopums, ko apvieno, piemēram, kopējas darbības, intereses, organizācija.
apmetne Cilvēku pastāvīgas apmešanās vieta.
trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
saskarsme Cilvēku, to grupu mijiedarbība, kam raksturīga informācijas apmaiņa, savstarpēji regulēta rīcība, emocionāla ietekme.
īkšķis Cimda daļa, kas aptver pirmo rokas pirkstu.
sambo Cīnās sporta veids - pretošanās bez ieroča stiprāka vai apbruņota pretinieka uzbrukumam.
konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm).
konkurence Cīņa starp privātiem preču ražotājiem, starp atsevišķiem kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu.
džudo Cīņas sporta veids, kas sevišķi populārs Japānā.
Saknes rādītājs Cipars, ar ko apzīmē kāpinātāju virs saknes zīmes.
rādītājs Cipars, ar ko apzīmē pakāpi.
numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus.
kolumncipars Cipars, kas norāda iespieddarba lappuses kārtas numuru.
nullcirkulis Cirkulis ļoti mazu apļu vilkšanai.
trimēt Cirpt (suņa) apmatojumu dekoratīvos nolūkos.
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums akrobātikā.
tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
civils Civilapģērbā.
civiltērps Civilapģērbs.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
puscūcis Cūka vecumā no četriem līdz aptuveni deviņiem mēnešiem.
vīrcele Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem.
piečalot Čalojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
patrona Čaulā savienota lode (šāviņš), pulvera lādiņš un kapsula.
iemute Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē.
noraga Čemurziežu dzimtas augs ar vienkārt plūksnainām lapām, baltiem ziediem.
gārsa Čemurziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielām divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām.
suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros.
latvānis Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar lielām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem.
lupstājs Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros.
zilpodze Čemurziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros.
suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros.
pončo Četrstūrains apmetnis ar izgriezumu galvai.
piečivināt Čivinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
žņaudzējčūska Čūsku dzimta, pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot.
zalktis Čūskveidīgo apakškārtas dzimta, kurā ietilpst vairākumā neindīgas čūskas, no kurām Latvijā sastopams parastais zalktis un gludenā čūska.
Dabas pārveidošana Dabas apstākļu izmainīšana, lai vairotu un pilnīgāk izmantotu dabas resursus, celtu zemes auglību un novērstu kaitīgos dabas procesus.
Klimatiskā ārstēšana Dabas faktoru (saules, gaisa) izmantošana ārstniecībā un profilaksē. Klimatterapija.
tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
gaisma Dabiskais apgaismojums, kas raksturīgs kādai diennakts daļai.
voljers Dabiskajiem apstākļiem tuva, ierobežota teritorija savvaļas dzīvnieku aklimatizācijai un audzēšanai.
katakombas Dabiski vai mākslīgi apakšzemes labirinti.
apsvilināt Dabūt (ādas) apdegumus.
saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojamu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko).
Literārā tiesa Daiļdarba apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
Literāra tiesa Daiļliteratūras darbu apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
liroepika Daiļliteratūras starpveids, kurā organiski apvienojas epikas un lirikas īpatnības.
piruete Daiļslidošanā - ātrs apgrieziens uz slidas purngala.
kompanjons Dalībnieks (kapitālistiskā uzņēmumā).
loceklis Dalībnieks (piemēram, organizācija, pilsēta), kas ietilpst plašākā apvienībā.
kopot Dalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu). Aplauzt.
skūt Dalīt nost no ādas ar ko asu, arī vibrējošu, rotējošu (apmatojumu, parasti bārdu).
raisīties Dalīties nost (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
lobīties Dalīties nost (piemēram, par apmetumu, krāsu).
trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni). Trupēt.
izsmēķis Daļa (cigaretei, papirosam, cigāram), kas paliek pāri pēc (tā) izsmēķēšanas.
ekspozīcija Daļa (daiļdarbā), kurā raksturoti apstākļi un personas līdz darbības, konflikta sākumam.
mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
vidusposms Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
vidusdaļa Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis. Vidusposms (1).
plātne Daļa (lapai), kas veidojas no lapas aizmetņa augšdaļas.
šasija Daļa (lidaparātam), ko izmanto braukšanai un trieciena vājināšanai (tam) nolaižoties.
lejasgals Daļa (teritorijas malā), kas (pēc reljefa) atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
sēklis Daļa (ūdenstilpē), kurā salīdzinājumā ar apkārtni ir neliels dziļums.
papēdis Daļa (zeķei), kas aptver pēdas mugurējo daļu.
Otrā puse Daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām.
Otrā puse Daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām.
Pirmā puse Daļa no (kā, piemēram, laikposma) sākuma aptuveni līdz (tā) vidum.
Pirmā puse Daļa no (kā, piemēram, laikposma) sākuma aptuveni līdz (tā) vidum.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
kājgalis Daļa, gals (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas. Vieta pie šīs daļas, gala.
dāstīt Dāļāt (parasti neapdomīgi, vieglprātīgi).
pussilts Daļēji apsildīts (piemēram, par telpu).
pieslēpt Daļēji apslēpt (parasti kādu defektu).
piesegt Daļēji apslēpt.
noplukt Daļēji atdaloties apmatojumam, apspalvojumam, kļūt neizskatīgam (par dzīvnieku).
pusatvērts Daļēji atvēries (par ziediem, ziedlapām).
noklusējums Daļēji izpausts izteikuma saturs, ko var papildināt pēc konteksta, situācijas.
apravēt Daļēji izravējot nezāles, apkopt (augus).
apravēt Daļēji izravējot nezāles, apkopt (piemēram, dārzu).
Ieskatīties (arī ielūkoties) dvēselē Daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
Ielūkoties (arī ieskatīties) dvēselē Daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
puskails Daļēji kails. Nepilnīgi apģērbies.
puspamests Daļēji neapdzīvots.
pusdulls Daļēji nesaprātīgs, muļķīgs.
atslogot Daļēji samazināt slodzi, darbības apjomu.
ieplēst Daļēji saplēst. Vietumis saplēst.
pussapuvis Daļēji sapuvis.
pusapdarināts Daļēji, nepilnīgi apdarināts.
pusapgaismots Daļēji, nepilnīgi apgaismots.
pusapģērbies Daļēji, nepilnīgi apģērbies.
pusmācīts Daļēji, nepilnīgi apmācīts. Tāds, kas ir ieguvis daļējas, nepilnīgas zināšanas.
pusapstrādāts Daļēji, nepilnīgi apstrādāts.
koagulācija Daļiņu apvienošanās dispersās sistēmās, izraisot pārslveida nogulsnējumu izdalīšanos vai sarecēšanu.
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
Dienas kārtība Darba gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.).
Darba kārtība Darba gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.). Pasākumi, apspriežamie jautājumi (kongresā, apspriedē u. tml.).
sekcija Darba grupa (sanāksmē, konferencē) speciālu jautājumu apspriešanai.
kombains Darba mašīnu kopums, kas izpilda noteiktu apstrādes ciklu.
biļetens Darba nespējas lapa.
Zilā lapa Darba nespējas, arī slimības lapa.
pusfabrikāts Darba produkts, ko nepieciešams vēl apstrādāt, lai iegūtu gatavu izstrādājumu.
apgrozība Darba produktu apmaiņa ar naudas starpniecību, preču pārvēršana naudā.
raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass.
īlens Darba rīks - spalā iestiprināts smails metāla stienis (caurumu izduršanai, piemēram, ādā, papē).
cirtnis Darba rīks ar kaltveida asmeni cietu materiālu apstrādei (šķelšanai, dalīšanai u. tml.).
ēvele Darba rīks koka virsmas apstrādāšanai.
virsvalks Darba tērps, ko valkā virs apģērba. Arī kombinezons.
stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem. Arī piestala, bliete.
skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
Kapājamā dzelzs Darbarīks lapu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai kapājot.
sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis.
skrūvsols Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu. Skrūvgalds.
skrūvgalds Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu. Skrūvsols.
Lauka (arī lauku) darbi Darbi, kas veicami, apstrādājot laukus.
apdrošināšana Darbība --> apdrošināt.
apgaismošana Darbība --> apgaismot (2). Izskaidrošana. Noskaidrošana.
apgaismošana Darbība --> apgaismot (3). Izglītošana.
apeja Darbība --> apiet (3).
apkalpe Darbība --> apkalpot (1). Apkalpošana.
aprakste Darbība --> aprakstīt (3).
apraušana Darbība --> apraust.
apsardze Darbība --> apsargāt. Apsargāšana.
apsēja Darbība --> apsēt (1). Apsēšana.
aptīrīšana Darbība --> aptīrīt (2).
aptumšošana Darbība --> aptumšot (1).
rubrikācija Darbība --> rubricēt (1). Teksta sadalījums apakšnodaļās, arī ailēs.
rubrikācija Darbība --> rubricēt (2). Teksta sadalījuma apzīmējumu sistēma, kopums.
apgaismošana Darbība -> apgaismot (1).
apstaiga Darbība -> apstaigāt (1). Apstaigāšana.
rīcība Darbība, darbību kopums, ar ko reaģē uz noteiktu situāciju, noteiktos apstākļos.
Gribas darbība Darbība, kas pakļauta apziņas kontrolei.
iedarbība Darbība, norise, kas izraisa pārmaiņas sabiedrībā, apziņā. Šādas darbības, norises rezultāts.
pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu. Šādu darbību, pasākumu kopums.
apdziedāšanās Darbība, process --> apdziedāties.
apmaiņa Darbība, process --> apmainīt (1), apmainīties (1). Apmainīšana.
apmaiņa Darbība, process --> apmainīt (2).
apmaiņa Darbība, process --> apmainīt (3), apmainīties (2).
apsēklošana Darbība, process --> apsēklot.
apsilde Darbība, process --> apsildīt. Apsildīšana.
apspēle Darbība, process --> apspēlēt (1).
apspēle Darbība, process --> apspēlēt (2).
apstrāde Darbība, process --> apstrādāt (1). Apstrādāšana.
apstrāde Darbība, process --> apstrādāt (2). Apstrādāšana.
apstrāde Darbība, process --> apstrādāt (3). Apstrādāšana.
apšaude Darbība, process --> apšaudīt. Apšaudīšana. Apšaudīšanās.
aptumšošana Darbība, process --> aptumšot (2).
aptumšošana Darbība, process --> aptumšot (3).
aptumšošanās Darbība, process --> aptumšoties (1).
aptumšošanās Darbība, process --> aptumšoties (2).
aptumšošanās Darbība, process --> aptumšoties (3).
piestrāde Darbība, process --> piestrādāt (1). Arī apdare.
saplūde Darbība, process --> saplūst (1): saplūsme (1).
saplūsme Darbība, process --> saplūst (1). Saplūde (1).
saplūsme Darbība, process --> saplūst (2). Saplūde (2).
saplūde Darbība, process --> saplūst (2). Saplūsme (2).
saprašana Darbība, process --> saprast.
adaptācija Darbība, rezultāts --> adaptēt.
apsūdzība Darbība, rezultāts --> apsūdzēt (1).
apsūdzība Darbība, rezultāts --> apsūdzēt (2).
pāridarījums Darbība, rīcība, izturēšanās, kas apbēdina kādu, sagādā kādam ciešanas.
apsardzība Darbība, stāvoklis --> apsargāt.
nokļūt Darbības norises gaitā mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt pastāvēt, dzīvot, darboties (citos apstākļos, citā vidē). Nonākt (4).
nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē). Nokļūt (2).
apkalpe Darbinieki, kas apkalpo transportlīdzekli.
Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā.
ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko). Cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu. Darbinieks, kas apgaismo šīs vietas.
pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā).
apkopējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkopt.
ietvere Darbmašīnas daļa - ierīce, kurā iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
radiodarbnīca Darbnīca, kurā labo radioaparātus.
sačakarēt Darbojoties (ap ko), sabojāt (to), parasti pilnīgi.
tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu, piemēram, transportlīdzekli, ar šādu signālierīci). Atskanēt šādām skaņām.
vēriens Darbošanās veids, apmēri, kam raksturīgs plašums.
cīnīties Darboties (ap ko), pārvarot grūtības.
kopties Darboties (ap ko).
ķerties Darboties ar traucējumiem (par mehānismiem, aparātiem).
būt Darboties par biedru, locekli (organizācijā, apvienībā).
Vārīties savā sulā Darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
rosīties Darboties, rīkoties (kur, ap ko, ar ko), parasti rosīgi, enerģiski.
ņemties Darboties, strādāt (parasti ilgāku laiku), pūlēties (ar ko, ap ko, kur).
piepeļņa Darbs, ar ko var iegūt papildu samaksu, atlīdzību.
Laika darbs Darbs, ko apmaksā pēc nostrādātā laika ilguma.
papilddarbs Darbs, ko veic papildus iepriekš paredzētajam darbam.
papilddarbs Darbs, ko veic papildus pamatdarbam.
brīnumdarbs Darbs, veikums, kas izraisa apbrīnu.
piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piedārdēt Dārdot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
mēģināt Darīt (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
pieteikties Darīt iepriekš zināmu savu ierašanos, apmeklējumu.
ķēmoties Darīt ko lieku, nevajadzīgu. Darīt ko aplamu, bezjēdzīgu.
miglot Darīt neskaidru (piemēram, apziņu, prātu).
papildinātājs Darītājs --> papildināt.
Divgadīgās ziemcietes Dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
sīpolmizas Dārza sīpola pazemes daļas ārējās, sausās zvīņlapas.
loki Dārza sīpola stobrveida lapas.
Lapu dārzeņi Dārzeņi, kuru lapas lieto uzturā (piemēram, salāti, spināti).
Pilsētas zaļā rota Dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
Pilsētas zaļā rota Dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
daiļdārzniecība Dārzkopības nozare, kas aptver apstādījumu ierīkošanu, kopšanu, krāšņumaugu audzēšanu, telpu dekorēšanu ar augiem.
Arhitektoniskais dārzs Dārzs, kurā ēkas un apstādījumi veido kopēju ansambli.
nepārdatums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli. Nepāra datums.
Nepāra datums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli. Nepārdatums.
pārdatums Datums, ko apzīmē ar pārskaitli. Pāra datums.
(No)ēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
(No)ēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
Noēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
saēsties Daudz apēst (ko). Daudz apēdot (ko), pilnīgi paēst (to).
nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, pazaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
samācīties Daudz iemācīties. Intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
bestsellers Daudz pieprasīta, lielā metienā izdota grāmata (kapitālistiskajās valstīs).
pieraudāt Daudz raudot, padarīt slapju (ko).
piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
Laist darbā mēli Daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu. Arī aprunāt.
Laist darbā mēli Daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu. Arī aprunāt.
Laist darbā mēli Daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu. Arī aprunāt.
pietērgāt Daudz tērgājot, izplatīt ziņas, parasti nepatiesas (daudziem, plašākā apkārtnē).
pietaurēt Daudz un skaļi runājot, panākt, ka (kas) kļūst zināms (parasti daudziem plašākā apkārtnē).
Braukt ar mēli (arī muti) Daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
Braukt ar muti (arī mēli) Daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
Braukt ar muti (arī mēli) Daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Kontrapunkts (1).
cūkauši Daudzgadīgi kallu dzimtas augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
asinszāles Daudzgadīgi lakstaugi ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem.
glīvenes Daudzgadīgi ūdensaugi ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām.
doņi Daudzgadīgi, arī viengadīgi lakstaugi ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug slapjās vai mitrās vietās).
grīšļi Daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņainu stublāju, sakneņiem un sīkiem ziediem vārpiņās.
periderma Daudzgadīgo sēklaugu, parasti divdīgļlapju, sekundāro segaudu kopums.
kartupelis Daudzgadīgs (kā lauksaimniecības kultūraugs viengadīgs) nakteņu dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un pazemes bumbuļiem.
skabioza Daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās.
sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē. Atālene.
zefirante Daudzgadīgs amariļļu dzimtas augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
topinambūrs Daudzgadīgs astēm (kurvjziežu) dzimtas (parasti dzīvnieku, barības) lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem.
māllēpe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas.
rožlape Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar ļoti lielām, rabarberiem līdzīgām lapām.
staģe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
tūsklape Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām.
vērmele Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
pelašķis Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos.
pīpene Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem.
zeltpīpenīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
puskrūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem virszemes skeleta zariem, kuru apakšējā daļa ir pārkoksnējusies, bet augšējā - nepārkoksnējas un rudenī atmirst.
sālszāle Daudzgadīgs balandu dzimtas lakstaugs, kam ir īlenveida lapas ar dzeloņainu vai smailu galu.
zeltsakne Daudzgadīgs biezlapju dzimtas lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Rodiola.
zemteka Daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari. Ārstniecības veronika.
rūgtdille Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar baltiem vai dzelteniem ziediem, plūksnainām lapām, eliptisku vai olveida augli.
velnarutks Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
stobulis Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros.
zemzālīte Daudzgadīgs doņu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem.
pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi.
trīsene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsenīte. Vizulis.
vizulis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām. Trīsene. Trīsenīte.
trīsenīte Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām. Trīsene. Vizulis.
vilkakūla Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
parīss Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar gaiši zaļām, raupjām lapām (parasti ūdenstilpju krastos).
niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām, cietām lapām un ložņājošu sakneni.
zeltauzīte Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā.
zaķauzas Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar šaurām, garām lapām un auzu skarai līdzīgu ziedkopu.
misiņsmilga Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi.
kāpukvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpu kvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu - blīvu galviņveida vārpskaru.
mazpurenīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas augs ar īsu stumbru, vienkāršām lapām un dzelteniem ziediem.
kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros.
purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām.
velnakrēsls Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros. Krauklene.
krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros. Parastie velnakrēsli.
kumeļpēda Daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar apaļām, tumšzaļām lapām un brūni sārtiem ziediem.
mārrutks Daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām.
dievkociņš Daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām sīki plūksnainām pelēki zaļganām lapām un raksturīgu smaržu.
sētvija Daudzgadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar ložņājošu stumbru, staraini daivainām vai šķeltām lapām un melnām ogām.
kalla Daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem baltiem ziediem.
kāpnīte Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem.
zaķskābene Daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediņiem un trīsstarainām lapām, aug ēnainos skujkoku mežos.
prīmula Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā.
ceļteka Daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā.
vēlziede Daudzgadīgs liliju dzimtas augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros.
maijpuķīte Daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā. Kreimene.
kreimene Daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā. Maijpuķīte.
kaķumētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar zobainām lapām un bālganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
kokvilna Daudzgadīgs malvu dzimtas krūms, no kura sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus.
puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstaraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
trūkumzālīte Daudzgadīgs neļķu dzimtas augs ar daudziem gulošiem stublājiem, veselām pretējām lapām un baltiem ziediem galviņveida ziedkopās.
sveķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar šaurām lapām, sarkaniem ziediem un lipīgu kātu.
vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā.
piparmētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
sētložņa Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas augs ar ložņājošu stumbru, apaļīgām lapām un sīkiem, violetiem ziediem.
zeltnātrīte Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar garu, četršķautņainu stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem.
mātere Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar staraini šķeltām lapām un ziediem vārpveida ziedkopā.
mētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar zobotām vai zāģzobotām lapām, zili violetiem vai violeti rožainiem ziediem.
sārmene Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros.
zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām, spilgti dzelteniem ziediem un augli - pogaļu.
septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās.
kreimule Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem.
pūslene Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs bez saknēm, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru. atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
rasene Daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
retējs Daudzgadīgs rožu dzimtas augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām.
platkājiņš Daudzgadīgs rožu dzimtas augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām. Retējs.
rasaskrēsliņš Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žāklēs.
vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
zemene Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
rūta Daudzgadīgs rūtu dzimtas augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa.
sīkpaparde Daudzgadīgs sīkpaparžu dzimtas lakstaugs ar ziemzaļām, plūksnainām lapām un garenām sporangiju kopām.
gladiola Daudzgadīgs skalbju dzimtas sīpolaugs ar divrindu zobenveida lapām un krāšņiem piltuvveida ziediem.
tauksakne Daudzgadīgs skarblapju dzimtas lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos.
vēršmēle Daudzgadīgs skarblapju dzimtas lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām.
kaktuss Daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi.
rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem.
skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar vienkāršām veselām lapām, zaļganiem vai rožainiem ziediem, parasti skarās, un augli - riekstiņu.
pērkonamoliņš Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem galviņās un plūksnainām lapām.
strelīcija Daudzgadīgs tropu lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas.
taro Daudzgadīgs tropu vai subtropu lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti.
ūdensroze Daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem.
zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem.
nātre Daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi.
mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām.
ūdenszieds Daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami.
smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
gundega Daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem.
simfilas Daudzkāju apakšklase, pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu. Šīs apakšklases dzīvnieki.
recirkulācija Daudzkārtēja (pilnīga vai daļēja) vielas atgriešanās tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā u. tml.
kumulācija Daudzkārtēju kairinājumu efekta apvienošanās.
prizmatoīds Daudzskaldnis, kuru no divām pusēm ierobežo paralēli pamati - daudzstūri (ar jebkuru malu skaitu), bet sānu skaldnes ir trijstūri vai trapeces.
zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā konstruktīvi apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
mezoderma Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa vidējā dīgļlapa, kas atrodas starp ektodermu un entodermu. Trešā dīgļlapa.
sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc olšūnas apaugļošanās attīstās sēkla.
masa Daudzums, arī apjoms (piemēram, vielai).
apdauzīt Dauzot (visapkārt, no visām pusēm), apstrādāt.
sadauzīt Dauzot sašķelt, saplēst.
sālsmaize Dāvana, ko kādam pasniedz, apciemojot viņu jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
loksne Dažāda lieluma taisnstūrains (papīra) gabals (piemēram, rakstīšanai, rasēšanai).
priekšauts Dažāda piegriezuma darba (retāk dekoratīvs) apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
adata Dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai.
izsitumi Dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem).
politonalitāte Dažādu (parasti divu) tonalitāšu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
krokete Dažādu (piemēram, gaļas, dārzeņu) attiecīgi sagatavotu produktu masas apaļš vai iegarens veidojums.
Augu sega Dažādu augu kopums kādā apvidū.
Augu sega Dažādu augu kopums kādā apvidū.
polimetrija Dažādu metru vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
poliritmija Dažādu ritmu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
Koalīcijas valdība Dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība (kapitālistiskajās valstīs).
krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai. Hibridizācija.
kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, mākslas darbu, to elementu vai izveides paņēmienu apvienojums.
pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
zaļums Dažu augu (piemēram, diļļu, pētersīļu) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus.
apsarme Dažu augu slimību simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja).
soprāns Dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar augstu diapazonu.
tenors Dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar samērā augstu diapazonu.
alts Dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar zemāku diapazonu.
maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
manna Dažu ķērpju sugu augs (zemeslodes sausajos apgabalos).
kombināts Dažu nelielu vietējās rūpniecības uzņēmumu vai sadzīves pakalpojumu uzņēmumu apvienība.
pūznis Dažu sabiedrisko kukaiņu (piemēram, skudru, lapseņu) mītne.
jāņzāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piemēram, nārbuļi, madaras).
Jāņu zāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai. Jāņzāles, jāņuzāles.
pamale Debess josla apvāršņa tuvumā.
pavadonis Debess ķermenis, kas riņķo ap citu (centrālo) ķermeni (planētu, zvaigzni) tā pievilkšanas spēka iedarbībā.
rādiusvektors Debess ķermeņa attālums līdz pavadonim, kas ap to riņķo.
librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu.
kosmogrāfija Debess spīdekļu aprakstīšana.
Sist pie krūtīm Dedzīgi ko apgalvot.
apdegt Degot, atrodoties liesmās, pārogļoties (visapkārt vai vietumis).
lēkāt Degt raustoties, strauji mainot apjomu, formu (par uguni, liesmām).
iesnas Deguna dobuma gļotādas (parasti infekciozs) iekaisums, kas izraisa izdalījumus no gļotādas un parasti apgrūtinātu elpošanu.
raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
dekors Dekoratīva (telpas, celtnes ārsienas) apdare.
bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu.
pušķis Dekoratīvs elements (apģērbam) - mākslīgu ziedu kopums.
Karaliskā begonija Dekoratīvs istabas augs ar krāšņām lapām.
santpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Sanpaulija.
sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Santpaulija.
kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs.
kāršroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs. Kokroze.
apdare Dekoratīvs papildinājums.
klintene Dekoratīvs rožu dzimtas krūms ar tumši zaļām, spīdīgām lapām.
montbrēcija Dekoratīvs skalbju dzimtas augs ar šaurām lapām un oranžiem ziediem. Krokosmija.
agave Dekoratīvs tropu augs ar biezām, gaļīgām lapām.
skumpija Dekoratīvs vasarzaļš koks vai krūms ar vienkāršām, eliptiskām vai olveida lapām, nelieliem, zaļgandzelteniem ziediem skarās.
zebrīna Dekoratīvs, daudzgadīgs telpu augs ar svītrainām lapām, ložņājošiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas.
plakandēle Dēle, kam ir raksturīgs muguras-vēdera virzienā stipri saplacināts ķermenis.
galds Dēlis, kas īpaši apstrādāts, lai izgatavotu attiecīgu priekšmetu.
trinītis Dēļu sāniskais savienojums (parasti apšuvumā), kurā spraugu starp diviem dēliem pārsedz ar trešo dēli.
apkaklīte Dem. --> apkakle
lapele Dem. --> lapa.
lapiņa Dem. --> lapa.
lapsenīte Dem. --> lapsene.
skapītis Dem. --> skapis.
tapiņa Dem. --> tapa.
aptieciņa Dem. -> aptieka (1).
demokrāts Demokrātiskās partijas biedrs (kapitālistiskajās valstīs).
iegula Derīgo izrakteņu krājums, kas norobežots no apkārtējiem iežiem.
Kapātā desa Desa, kas gatavota no kapātas gaļas.
desantkaraspēks Desanta operācijām apmācīts un apbruņots karaspēks.
desmitkapeika Desmit kapeiku monēta.
piedēstīt Dēstot papildināt (dēstījumu).
uzskaitīt Detalizēti iegrāmatot, fiksēt (kā, piemēram, faktu, līdzekļu, krājumu, arī platības) daudzumu, apjomu u. tml.
reglaments Detalizētu darba kārtības noteikumu kopums (sēdē, sapulcē, konferencē u. tml.).
savilktnis Detaļa (apģērbam), kas veido krokojumu.
spaile Detaļa (ierīcei, aparātam), ar kuru nodrošina elektriskās enerģijas pieplūdi.
matrice Detaļa (ierīcēm, instrumentiem, ko izmanto apstrādē ar spiedienu), kurā ir apstrādājamā priekšmeta formai atbilstošs padziļinājums.
apskava Detaļa (mašīnā, iekārtā), ar ko aptverot savieno, nostiprina, piestiprina.
rokturis Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību.
spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi.
rokturis Detaļa (piemēram, iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
spals Detaļa (pistolei), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
cokols Detaļa (spuldzes, elektronu lampas) pareizai un drošai ieslēgšanai apgaismošanas tīklā vai radiotehniskā shēmā.
belzenis Detaļa (šaujamieroča aizslēgā) patronas kapsulas pārsišanai.
aploks Detaļa (velosipēda ritenī), kurā iestiprināti spieķi un kuru apņem riepa.
pasitnis Detaļa, elements, ko piestiprina zem (kā), arī (kam) apakšā.
tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu. Rokturis.
rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļās izplacina vai paplašina.
privātdetektīvs Detektīvs, kas darbojas privāti, individuāli. Detektīvs, kas strādā kapitālistiskā privātā komerciālā firmā.
papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai (piemēram, uztura, medikamentu) devai.
gaitnieks Dežurants (skolā, karaspēka apakšvienībā u. tml.).
garumzīme Diakritiska zīme - svītra, ko raksta virs attiecīgā burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
Mīkstinājuma zīme Diakritiska zīme, retāk burts, ko izmanto mīkstinātu vai mīkstu līdzskaņu apzīmēšanai.
tesitūra Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam).
reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu, tembru, intensitāti.
slaids Diapozitīvs (parasti krāsains).
piedīkt Dīcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Mācību priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas. Mācībpriekšmets.
priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets.
gadadiena Diena, kad aprit viens vai vairāki gadi kopš kāda (parasti sabiedriski nozīmīga) notikuma.
politdiena Diena, kurā partijas, organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki tiekas ar darbaļaužu kolektīviem, lai apspriestu aktuālus jautājumus.
novakare Dienas beigu posms ap saules rietu.
rotmistrs Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā. Karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
dižkareivis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
komandkapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp kapteiņa un jūras kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
dižmatrozis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp jaunākā seržanta un vecākā seržanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
majors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa un apakšpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp vecākā leitnanta un majora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp kapteiņleitnanta un pulkvežleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju. Armijā - dienesta pakāpe starp apakšpulkveža un ģenerālmajora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos. Dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp kapteiņleitnanta un komandkapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
poručiks Dienesta pakāpe dažu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pulkvežleitnants Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais leitnants Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp leitnanta un kapteiņa dienesta pakāpēm) un Jūras Kara Flotē (starp leitnanta un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
staršina Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp vecākā seržanta un praporščika pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais praporščiks Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp praporščika un jaunākā leitnanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (buržuāziskās Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm).
apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp majora un pulkveža pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa (rotmistra) un pulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē - zemākā virsnieku pakāpe). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
mičmanis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara Flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp galvenā staršinas un jaunākā leitnanta pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp praporščika un leitnanta dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kontradmirālis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flote - dienesta pakāpe starp pirmā ranga kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe, kas atbilst kapteiņa dienesta pakāpei Padomju Armijā, buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kollijs Dienesta suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, melnbaltu vai brūni baltu apspalvojumu. Attiecīgā suņu šķirne. Skotijas aitu suns.
sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai. Attiecīgā suņu šķirne.
ņūfaundlendietis Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un ko izmanto slīcēju glābšanā. Attiecīgā suņu šķirne.
uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai. Arī pēddzinis (1).
darbalaiks Diennakts daļa (noteiktas stundas), kad (kas) ir atvērts, pieejams apmeklētājiem, pircējiem u. tml.
tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
Atslodzes diena Diētas terapijā - diena, kad ievērojami samazina uzturlīdzekļu daudzumu.
dievvārdnieks Dievticīgs cilvēks, kas cītīgi apmeklē dievkalpojumus, lasa reliģiska satura grāmatas.
Zināmā mērā Diezgan (1). Nenoteiktā pakāpē, arī aptuveni.
līst Dīgt (parasti par apmatojumu, apspalvojumu, ragiem).
dīķmala Dīķa mala, krasts. Apkārtne ap dīķi.
padilt Dilstot kļūt plānākam, neizturīgākam, neizskatīgākam (par apģērbu, apaviem).
nodilt Dilstot kļūt plānam, neizturīgam, neizskatīgam (par apģērbu, apaviem).
piedimdināt Dimdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
komercdirektors Direktora vietnieks, kas vada apgādi, noietu un citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
finišs Distances galapunkts, mērķis (sporta sacensībās).
mērķis Distances, galapunkts (sporta sacensībās). Finišs (2).
aile Divām līnijām iezīmēts nodalījums (uz papīra lapas).
špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
Uz pusēm Divās vienādās vai aptuveni vienādās daļās.
Uz pusēm Divās vienādās vai aptuveni vienādās daļās.
dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Divkāršā zvaigzne.
Divkāršā zvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Dubultzvaigzne.
Divkāršā (arī dvīņu) zvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Dubultzvaigzne.
apdauzīts Divd. --> apdauzīt.
apdāvināts Divd. --> apdāvināt.
apdomāts Divd. --> apdomāt.
apdzīvots Divd. --> apdzīvot, tāds, kur dzīvo cilvēki.
apgrozāms Divd. --> apgrozīt.
apkaunojošs Divd. --> apkaunot.
apmāts Divd. --> apmāt.
apmierināts Divd. --> apmierināt.
apmierinošs Divd. --> apmierināt.
applucis Divd. --> applukt.
apslēpts Divd. --> apslēpt.
apspiests Divd. --> apspiest.
apšaubāms Divd. --> apšaubīt.
apvainots Divd. --> apvainot.
apvaldīts Divd. --> apvaldīt.
apzināts Divd. --> apzināt.
kapājams Divd. --> kapāt.
aprasts Divd. --> saprast.
saprotams Divd. --> saprast.
saprotošs Divd. --> saprast.
aprobežots Divd. -> aprobežot.
apgriezts Divd.--> apgriezt (1).
kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, arī blūzveida jaka, apakšējā - svārki.
divdesmitkapeika Divdesmit kapeiku monēta.
kvarts Divdesmit pieci rubļi. Divdesmit piecas kapeikas.
mirte Divdīgļlapju dzimta, kurā ietilpst tropu koki un krūmi ar mūžzaļām smaržīgām lapām (piemēram, eikalipts, parastā mirte).
kaņepe Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, piemēram, kaņepes, apiņi.
zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu.
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis).
skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem. Šīs dzimtas augi.
zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem.
ūdenslapji Divdīgļlapju klases dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags.
platlapis Divdīgļlapju lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piemēram, ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
mangolds Divgadīgs balandu dzimtas dārzenis - lapu biete.
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, augli - pāksteni.
dzelksnis Divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar purpursarkaniem ziediem un dzeloņainām lapām.
puravs Divgadīgs sīpolu dzimtas garšaugs ar platām, plakanām lapām.
kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām.
sievpaparde Divgadīgs vai daudzgadīgs sievpaparžu dzimtas lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām.
suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs skarblapju dzimtas indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
zeltdadzis Divgadīgs, retāk daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem.
pastinaks Divgadīgs, retāk viengadīgs čemurziežu dzimtas augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni.
burkāns Divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
vārti Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai. Šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru.
Reciproki skaitļi Divi skaitļi, kuru reizinājums ir 1 (piemēram, 0,25 un 4). Savstarpēji apgriezti skaitļi.
Reciproki skaitļi Divi skaitļi, kuru reizinājums ir l (piemēram, 0,25 un 4). Savstarpēji apgriezti skaitļi.
kāpurmuša Divspārņu kārtas kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros).
ziedmuša Divspārņu kārtas mušveida divspārņu apakškārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu.
locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu, elementu tāds kustīgs savienojums, ka tie var grozīties viens ap otru.
antipods Divu diametrāli pretēju zemeslodes virsmas punktu apdzīvotāji.
divkapeika Divu kapeiku monēta.
ūnija Divu monarhiju apvienība, kurā vara pieder vienam monarham.
kontrakcija Divu patskaņu apvienošana, apvienošanās runas plūsmā vienā patskanī vai divskanī.
dipodija Divu pēdu apvienojums ritmiskā vienībā.
hibridizācija Divu vai vairāku dažādu ierīču, iekārtu, ietaišu apvienošana noteiktā sistēmā.
pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno vai nu atskaņu sistēma, metriskā shēma un kopīga intonācija, vai tikai intonācija.
krustojums Divu vai vairāku mākslas virzienu, veidu u. tml. apvienojums.
sagadīšanās Divu vai vairāku notikumu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva norise. Divu vai vairāku apstākļu, faktu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva pastāvēšana.
kontaminācija Divu vai vairāku notikumu, parādību u. tml. apvienošana, arī sajaukšana.
līdzdalība Divu vai vairāku personu apzināta, aktīva piedalīšanās noziedzīgā darbībā.
kopulācija Divu zemāko organismu dzimumšūnu saplūšana.
kundzēns Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni.
kundziņš Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni.
kundziņš Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls.
kundzēns Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls. Kundziņš (3).
kundzīte Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieauguši meita.
senjorita Dižciltīgu vai turīgu aprindu jauna (parasti neprecēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
madāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu pārstāvja dzīvesbiedre. Dižciltīgu vai turīgu aprindu, parasti precēta, sieviete.
dāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
kundze Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
senjora Dižciltīgu vai turīgu aprindu vecāka (parasti precēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
senjors Dižciltīgu vai turīgu aprindu vīrietis (zemēs, kur runā spāņu valodā).
kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu vīrietis.
paklājdobe Dobe (apstādījumos), kuras veidošanai izmantoti paklājaugi.
būkšķis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
tvertne Dobs priekšmets, veidojums (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
pūslis Dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
rags Dobs, parasti izliekts, priekšmets ar paplatinātu galu (piemēram, trauks).
trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei. Šāds priekšmets kopā ar tā saturu. Šāda priekšmeta saturs.
iedzirdīt Dodot dzert (alkoholisku dzērienu), panākt, ka (kāds) apreibst.
licence Dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt).
licence Dokumentāri apstiprināta atļauja realizēt un izmantot patentētu izgudrojumu.
būvprojekts Dokumenti būves realizēšanai (piemēram, zīmējumi, paskaidrojoši apraksti, maketi).
liecība Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
kartīte Dokuments ar taloniem, kas dod tiesības nopirkt preces to normētas sadales sistēmas apstākļos.
Ratifikācijas raksts Dokuments par līgumslēdzēju valstu pilnvaroto personu noslēgta starptautiska līguma apstiprinājumu.
Ratifikācijas raksts Dokuments par līgumslēdzēju valstu pilnvaroto personu noslēgta starptautiska līguma apstiprinājumu.
protokols Dokuments, akts, kurā apliecināts kāds fakts.
Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu. Vērtības zīme.
kvīts Dokuments, kas apliecina (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu.
ceļazīme Dokuments, kas apliecina (kādas personas) norīkojumu (piemēram, darbā, kursos).
zīme Dokuments, kas apliecina (ko), apgalvo (ko).
karte Dokuments, kas apliecina (personas) piederību (kādai organizācijai, biedrībai, apvienībai u. tml.).
autorapliecība Dokuments, kas apliecina autora tiesības uz viņa izgudrojumu.
Akreditēšanās raksts Dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
Akreditēšanās raksts Dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
patents Dokuments, kas apliecina kādas personas kvalifikāciju, arī tiesības (parasti jūrniecībā, tirdzniecībā, amatniecībā, diplomātijā).
apliecība Dokuments, kas apliecina kādu faktu, apstākli, tiesības.
sertifikāts Dokuments, kas apliecina kādu faktu.
leģitimācija Dokuments, kas apliecina oficiālu (piemēram, kādu tiesību) apstiprināšanu.
pase Dokuments, kas apliecina pilsoņa personu.
caurlaide Dokuments, kas apliecina tiesību iekļūt (kur) vai izkļūt (no kurienes).
brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
Darba grāmatiņa Dokuments, kas apstiprina strādnieku un kalpotāju darba stāžu.
Darba grāmatiņa Dokuments, kas apstiprina strādnieku un kalpotāju darba stāžu.
Darba nespējas lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu. Slimības lapa.
rezolūcija Dokuments, kurā atspoguļoti (apspriedes, sanāksmes, konferences u. tml.) lēmumi, atzinumi, secinājumi, ieteikumi.
parādzīme Dokuments, kurā parādnieks apliecina savu saistību ar aizdevēju, kreditoru.
dosjē Dokumentu, materiālu kopums (kādā lietā vai jautājumā). Mape ar šādiem dokumentiem, materiāliem.
pieļāvums Doma, ideja, spriedums par kā iespējamu, varbūtēju pastāvēšanu (kādos apstākļos).
abstrakcija Doma, secinājums, kas atrauti no reālās dzīves, no konkrētajiem apstākļiem. Bezjēdzīgs teorētisks spriedelējums.
aizdomāties Domājot un fantazējot pilnīgi iejusties, iedziļināties (citos, tālos apstākļos).
iecerēt Domās apsvērt, lai (ko) īstenotu. Paredzēt (ko) veikt.
piedomāt Domās apsvērt, novērtēt (ko).
iecere Domās apsvērtais (darba, darbības) plāns. Nodomātais pasākums.
nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (parasti ko darīt, veikt). Arī iecere.
Apgrozīt galvā (arī smadzenēs) pareti Domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
Apgrozīt galvā (arī smadzenēs) Domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
Apgrozīt smadzenēs (arī galvā) Domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
prātot Domās risināt, apsvērt. Intensīvi domāt. Gudrot.
spriedums Domāšanas forma, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un to pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
metafizika Domāšanas metode, kas lietas un parādības aplūko miera stāvoklī kā pabeigtas un nemainīgas, citu no citas neatkarīgas, noliedz iekšējās pretrunas tajās un pretstatu cīņu kā attīstības avotu. Attiecīgā filozofiskā mācība.
piedomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
pamatkrāsa Dominējošā krāsa (piemēram, kādā vidē, apkārtnē).
domkungs Domkapitula loceklis.
saruna Domu apmaiņa (piemēram, apspriedē, sanāksmē), lai noskaidrotu pušu nostāja (kādā vai kādos jautājumos).
saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā). Šāda starptautiska konference.
apskaidrība Domu, apziņas skaidrība.
sabarot Dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko). Dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to).
laist Dot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
laist Dot (pārdošanā, ražošanā, apstrādāšanā).
izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu to daudzumu).
saēdināt Dot daudz apēst (ko); dodot daudz ēst (ko), panākt, ka pilnīgi paēd (to).
sacienāt Dot daudz apēst, izdzert (ko), dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to).
samielot Dot daudz apēst, izdzert (ko). Dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to).
piedāvāt Dot iespēju izmantot (dzīvojamās telpas, apmešanās vietu).
pieņemt Dot iespēju, ļaut (lidaparātam) nolaisties (par lidlauku, pilsētu, kurā atrodas lidlauks).
mērķēt Dot mājienu (kādam). Likt saprast, likt manīt (kādam, ko). Sacīt (uz kādu).
tēmēt Dot mājienu (kādam). Likt saprast, likt manīt (kādam, ko). Sacīt (uz kādu). Mērķēt (2).
apsolīties Dot solījumu, apsolīt (ko veikt, darīt).
iedot Dot un panākt, ka apēd, izdzer. Paēdināt, padzirdināt.
parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko). Rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
bēgt Doties prom (piemēram, no ieslodzījuma) bīstamos apstākļos, pārvarot šķēršļus, grūtības.
iet Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).
mēbeļdrāna Drāna mēbeļu apvilkšanai. Mēbeļu drāna. Mēbeļaudums.
Sviedru lapas Drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
Sviedru lapas Drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
sadrapēt Drapēt un pabeigt drapēt.
diakons Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu.
apdrāzt Drāžot apdarināt (visapkārt).
pleciņš Drēbju pakaramais, kas atbilst apģērba gabala plecu formai.
Liela dūša Drosme, arī pašapziņa, nesavaldība.
drošība Droši, veselībai nekaitīgi apstākļi.
piedrukāt Drukājot pārklāt (piemēram, lappusi) ar lakstu zīmēm, attēliem.
pāvacis Drukns tauriņš ar mazu galvu un lieliem spārniem, uz kuriem ir ieapaļi plankumi.
bezcerīgs Drūms, nomācošs (parasti par apkārtni, dabas ainavu).
apdrupināt Drupinot (ko virsū, pāri), apbārstīt.
apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai no vairākām pusēm).
apdrupt Drūpot sairt (visapkārt, no virspuses).
nodrupt Drūpot samazināties apmēros.
pieducināt Ducinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piedūkt Dūcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piedūdot Dūdojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve.
zābaki Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
dumpinieks Dumpja [1] dalībnieks, nemiernieks. Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko), vēršas pret ko, aicina uz dumpi [1].
piedungot Dungojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
padurt Durot (ar ko), pavirzīt (to) zem (kā), arī (kam) apakšā.
apdurstīt Durstot (visapkārt), ievainot, arī pārdurt.
lūka Durvis (piemēram, kuģim, lidaparātam).
spoguļdurvis Durvis (piemēram, skapim), kurās ir iestiprināts spogulis.
virpuļdurvis Durvis, kas veroties griežas ap savu asi.
slieksnis Durvju ailas apakšējais norobežojums (parasti paaugstināts).
portjē Durvju sargs. Kalpotājs (viesnīcā), kas saņem apmeklētājus.
pukoties Dusmojoties, rājoties paust neapmierinātība.
dvīnīši Dvīņi (aptuveni līdz skolas vecumam).
Kājenes dzega Dzega grāmatas lappuses apakšā.
Galvenes dzega Dzega grāmatas lappuses augšā.
loss Dzeltenīgs, pelēcīgi dzeltens (parasti par dzīvnieku, tā apmatojumu).
palss Dzeltens, parasti ar pelēcīgu nokrāsu (par zirgu vai tā apmatojumu).
apgaitnieks Dzelzceļa līnijas, arī citu satiksmes ceļu darbinieks, kas pārzina noteiktu ceļa posmu - apgaitu.
pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
laktiņa Dzelzs stienis, uz kā (ar āmuru) kapiņa izkapti.
padzīt Dzenot panākt, ka (kas) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
apdzīt Dzenot panākt, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Dzīt apkārt.
dzenis Dzeņveidīgo kārtas putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos.
dzērvenājs Dzērvenēm apaugusi vieta.
laucis Dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē.
ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri.
dzēšpapīrs Dzēšlapa.
dzēšlapa Dzēšpapīra lapa, ko lieto ar tinti uzrakstītā nosusināšanai.
sūcpapīrs Dzēšpapīrs.
sūkļpapīrs Dzēšpapīrs.
lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas.
pielīgot Dziedot līgodziesmas, panākt, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piedziedāt Dziedot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
bijība Dziļa cieņa, arī apbrīna.
meditācija Dziļas pārdomas, dziļa apcere.
meditēt Dziļi pārdomāt, apcerēt.
izsmelt Dziļi, vispusīgi aplūkot, atklāt u. tml.
izstudēt Dziļi, vispusīgi izzināt, apgūt (problēmu, nozari). Vispusīgi iepazīt, izprast (piemēram, dokumentu, faktu).
kristamzīme Dzimšanas apliecība, ko izdod baznīcā pēc kristības.
dzimtskapi Dzimtkapi.
orgasms Dzimumaktā - apmierinājuma izjūta.
dzemde Dzimumorgāns, kurā noris apaugļotās šūnas (dīgļa) attīstība.
partenoģenēze Dzimumvairošanās veids - sievišķās dzimumšūnas attīstīšanās bez apaugļošanās.
pazarīte Dzinums, kas attīstās galvenā stublāja vai sāndzinumu lapu žāklēs.
klausīties Dzirdēt un uztvert, saprast (piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto). Dzirdēt (skaņu avotu) un uztvert, saprast, piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto.
Papīra dzirnavas Dzirnavas, kurās ražoja papīru un tā izstrādājumus.
papīrdzirnavas Dzirnavas, kurās ražoja papīru un tā izstrādājumus. Papīra dzirnavas.
naglot Dzīt naglas (parasti pazolēs, papēžos), lai padarītu (tos) izturīgākus.
organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, pašregulēšanās, vairošanās un pielāgošanās mainīgajiem ārējās vides apstākļiem.
labklājība Dzīves apstākļi, materiālais stāvoklis, kam raksturīga pārticība, arī nodrošinātība.
Dabiskā izlase Dzīves apstākļiem labāk pielāgoto indivīdu izdzīvošana un vairošanās un sliktāk pielāgoto indivīdu bojāeja.
mājvieta Dzīvesvieta, apmešanās Vieta (dzīvniekiem).
stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
pakaļa Dzīvnieka ķermeņa daļa ap gūžām un asti.
ķepa Dzīvnieka pēda, ko klāj apmatojums.
mīmikrija Dzīvnieka vai auga līdzība, pielāgošanās apkārtējai videi ar savu aizsargkrāsu, formu.
kaklinieks Dzīvniekam ap kaklu liekama (piemēram, ādas, metāla) saite.
kaklasiksna Dzīvniekam ap kaklu liekama siksna.
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai. Dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām.
baltgalvis Dzīvnieks ar baltu vai ļoti gaišu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
melngalvis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
plušķis Dzīvnieks ar pinkainu apmatojumu (parasti suns).
raibulis Dzīvnieks ar raibu apspalvojumu, apmatojumu.
sprogainis Dzīvnieks ar sprogainu apmatojumu.
tumšgalvis Dzīvnieks ar tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem.
sinantrops Dzīvnieks, augs, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība.
klejotājs Dzīvnieks, kas bieži maina apmešanās vietu.
izceļotājs Dzīvnieks, kas maina apmešanās vietu.
plēsējs Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, tos iepriekš nogalinot, saplosot vai aprijot veselus.
izēdas Dzīvnieku (parasti peļu, žurku, dažu kukaiņu) barības atliekas pēc labākā apēšanas.
dresūra Dzīvnieku apmācīšana, lai tie veiktu noteiktas darbības. Dresēšanas paņēmienu kopums.
aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma, ādas, arī olu krāsa, kas pielāgota apkārtnes dominējošai krāsai.
rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
zoobentoss Dzīvnieku kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu. Dzīvnieku bentoss.
Dzīvnieku valsts Dzīvnieku kopums kādā noteiktā ģeoloģiskā periodā vai apvidū. Fauna.
ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā neapaugļojas.
pieplūdums Dzīvnieku skaita palielinājums (noteiktos apstākļos).
protoplasts Dzīvnieku vai augu organisma šūnas saturs bez tās apvalka.
vide Dzīvo organismu eksistences apstākļu kopums.
mikrorajons Dzīvojamas apbūves struktūras galvenais elements, kas sastāv no vairākām dzīvojamo ēku grupām un ikdienas kultūras un sadzīves apkalpes iestādēm.
pretistaba Dzīvojamās ēkas vienā galā atdalīta, parasti neapkurināma, telpa (pārtikas un iedzīves piederumu glabāšanai).
mist Dzīvot (kādos apstākļos) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
kamzolis Džemperis (parasti bieza adījuma) ar augstu, slēgtu apkakli.
simfodžezs Džeza mūzika, kas iecerēta atskaņošanai lielā mūziķu kolektīvā, kurā apvienoti simloniskā un džeza orķestra instrumenti.
senebreji Ebreji aptuveni līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras. Senie ebreji.
noecēt Ecējot ap strādāt (augus).
ieecēt Ecējot apklāt ar zemi (piemēram, sēklas).
uzecēt Ecējot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni).
apecēt Ecējot apstrādāt (lauku). Noecēt.
saecēt Ecējot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību). Noecēt.
noecēt Ecējot apstrādāt (tīrumu, lauku).
apecēt Ecējot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
mute Ēdājs. Arī apgādājamais.
zobiņbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas griezumā ātri zilē, un augšdaļā paplašinātu kātiņu.
rudmiese Ēdamā lapiņu sēne ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras.
zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu.
sānause Ēdama lapiņu sēne ar īsu kātiņu cepurītes vienā pusē.
čigānene Ēdamā sēne ar dzeltenīgi baltu cepurīti un plēvjainu gredzenu ap kātu.
Raganu beka Ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti, apakšā paresninātu kātiņu, kas ir dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
šnicele Ēdiens - cepta, saplacināta, iegarena gaļas šķēle, arī šāds maltas vai kapātas gaļas veidojums.
kotlete Ēdiens - cepts, retāk sautēts, parasti saplacināti ieapaļš, veidojums no maltas vai kapātas gaļas.
Sniega pikas Ēdiens - saputota olbaltuma pikas saldā mērcē.
Sniega pikas Ēdiens - saputota olbaltuma pikas saldā mērcē.
kami Ēdiens no pienā vai rūgušpienā iejauktu sautētu un apgrauzdētu rudzu, miežu, zirņu, pupu miltu maisījuma. Šāds miltu maisījums.
gulašs Ēdiens, kas pagatavots no apceptiem un sautētiem gaļas gabaliņiem.
suflē Ēdiens, ko gatavo no sasmalcinātas, saputotā olas baltumā ceptas vai vārītas gaļas, zivs, dārzeņiem.
papildēdināšana Ēdināšana ar papildbarību.
piedot Ēdinot (bērnu), pievienot (tā) uzturam (ko) papildus.
piedot Ēdinot (dzīvnieku), pievienot (tā) barībai (ko) papildus.
iestiprināties Ēdot, dzerot apmierināt izsalkumu, slāpes.
krustneši Eiropas krusta karu dalībnieki, kuru apģērbam bija krusta zīme.
apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Iet apkārt.
apiet Ejot izveidot (loku, apli).
uziet Ejot nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa, arī laipas, trapa u. tml.).
paiet Ejot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
Apstāties (arī sastingt) pussolī Ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī).
Sastingt (arī apstāties) pussoli Ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī).
iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos).
apliekt Ejot, skrienot, braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
Rindu klēts Ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
Rindu klēts Ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas.
pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis.
protekcionisms Ekonomisko pasākumu sistēma (kapitālistiskās valstīs), kuras mērķis ir attīstīt vai veicināt savā valstī vienu vai vairākas ražošanas nozares un pasargāt tās no ārzemju konkurences.
saekselēt Ekselējot apstrādāt, arī sagatavot.
sagaidīt Eksistēt, atklāties, norisināties kāda ierašanās laikā vai drīz pēc tam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
polarekspedīcija Ekspedīcija polāro apgabalu pētīšanai.
šiks Elegants, izsmalcināts, izmeklēts (piemēram, par apģērbu, priekšmetiem, telpām).
šunts Elektrības vadītājs vai magnētvads, ko pieslēdz paralēli elektriskās vai magnētiskās ķēdes posmam, lai daļa strāvas vai magnētiskās plūsmas apietu ķēdes posmu pa izveidoto paralēlo atzarojumu.
jupiters Elektriskā loka lampa, ko izmanto, filmējot mākslīgā vai kombinētā apgaismojumā.
ledusskapis Elektriska mājturības saldējamā ierīce (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā, kā arī ledus iegūšanai.
papildpretestība Elektriskā pretestība, ko ieslēdz vai atslēdz elektriskajā ķēdē papildus citām šīs ķēdes pretestībām.
Elektriskā ķēde Elektriskā sprieguma avota, elektrības vadītāju, elektrisko ierīču un aparātu savienojums, kam cauri var plūst elektriskā strāva.
Elektriskā ķēde Elektriskā sprieguma avota, elektrības vadītāju, elektrisko ierīču un un aparātu savienojums, kam cauri var plūst elektriskā strāva.
drošinātājs Elektriskais aizsardzības aparāts, ko lieto elektrisko ķēžu aizsardzībai pret īsslēgumiem, pārslodzi.
Apgaismes armatūra Elektriskās apgaismes ierīču kopums.
farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
komutācija Elektriskās ķēdes ieslēgšana, atslēgšana, pārslēgšana (ar ierīču, aparātu palīdzību).
neitrons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kura ietilpst atoma kodola sastāvā un kuras masa ir aptuveni vienāda ar protona masu.
luksofors Elektrisks signālaparāts, kam ir dažādas gaismas (parasti sarkana, dzeltena, zaļa) un ko izmanto satiksmes regulēšanai.
skaļrunis Elektroakustiska ierīce elektriskā signāla enerģijas pārvēršanai akustisko svārstību enerģijā skaņas frekvenču diapazonā.
nautofons Elektromagnētisks aparāts skaņu signālu raidīšanai no bākām.
radiotroksnis Elektromagnētisks starojums (radioviļņu diapazonā), ko rada ārpuszemes avoti.
Ultravioletie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 400 līdz 180 nanometriem.
Ultravioletie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 400 līdz 180 nanometriem.
Infrasarkanie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums it aptuveni no 800 nanometriem līdz 5 centimetriem.
Infrasarkanie stari Elektromagnētisks, acīm neredzams starojums, kam viļņu garums ir aptuveni no 0,75 mikroniem līdz 2 milimetriem.
tabulators Elektromehāniska skaitļojamā mašīna, kas rezultātus fiksē uz papīra lentes vai speciālas veidlapas.
testers Elektromēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piemēram, elektrisko ķēžu pārbaudē). Kombinētais elektromēraparāts.
elektrometinātājs Elektrometināšanas aparāts.
radioelektronika Elektronikas nozare, kas ir saistīta ar radiotehniku un nodarbojas ar dažādu radiotehnikai nepieciešamo aparātu un iekārtu izstrādāšanu un izmantošanu.
optoelektronika Elektronikas nozare, kas pētī, kā izmantot informācijas apstrādes, glabāšanas, pārraides sistēmās gaismas un elektrisko signālu savstarpējo pārvēršanos.
diode Elektronu aparāts ar diviem elektrodiem (anodu un katodu).
pentode Elektronu aparāts ar pieciem elektrodiem (anodu, katodu un trim tīkliņiem).
triode Elektronu aparāts ar trim elektrodiem.
slēgdēlis Elektrotehniska iekārta, kurā apvienoti dažādi elementi (piemēram, slēdži, aizsargierīces, signālierīces, mērinstrumenti).
galvanizācija Elektroterapijas metode - zema sprieguma līdzstrāvas pievadīšana ķermenim.
Mikroviļņu terapija Elektroterapijas veids - slimnieka apstarošana ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem.
Mikroviļņu terapija Elektroterapijas veids, kad slimnieku apstaro ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem.
kombinatorika Elementārās matemātikas novirziens, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo grupējumu (savienojumu) skaitu.
kulise Elements (mehānisma, mašīna), kas svārstās un kam ir sprauga, pa kuru virzās cita elementa tapa vai slīdenis.
tapnis Elements tapsavienojumu veidošanai.
sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
kokeļļa Eļļa, ko iegūst no dažu lapu koku (piemēram, bērza) koksnes.
ektoģenēze Embrija attīstība mākslīgos apstākļos.
tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
īgnums Emocionāls stāvoklis (piemēram, neapmierinātība, dusmas), kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko.
paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
elektroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver elektriskās enerģijas ražošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
hidroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver ūdens kustības enerģijas izmantošanu (parasti elektroenerģijas iegūšanai hidroelektrostacijās).
Siltuma daudzums Enerģijas daudzums, ko sistēma saņem vai atdod apkārtējai videi siltuma apmaiņas procesā.
darbība Enerģijas izpausme (parādībām dabā), kas rada pārmaiņas apkārtējā vidē.
Ķerties (kam) klāt Enerģiski sākt (ko darīt), enerģiski sākt darboties (ap ko).
ķerubs Eņģelis - paradīzes apsargātājs.
konsistorija Eparhijas bīskapam, arhibīskapam, metropolītam pakļauta iestāde.
virsmiziņa Epiderma (2). Auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
maksts Epitēlija veidojums, kas aptver mata sīpolu un mata sakni.
labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (piemēram, apdzīvotas vietas, parka) iekārtojums.
Ēst ar pilnu muti Ēst ar lielu apetīti, arī daudz ēst.
locīt Ēst ar lielu apetīti.
Ēst ar gardu (arī saldu) muti Ēst ar lielu patiku, ar lielu apetīti.
Ēst (ar) gariem zobiem Ēst bez patikas, bez apetītes.
(Likt) uz kārā zoba, arī uz kāro zobu Ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu, apmierināt kāri pēc kā sevišķi garšīga.
skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
stiprināties Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
tiesāt Ēst, parasti ar lielu apetīti.
iekodām Ēstgribas daļējai apmierināšanai. Uzkodām.
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle.
sviestmaize Ēšanai paredzēta ar sviestu apziesta maizes šķēle. Šāda maizes šķēle ar uzgriežamiem, piemēram, desu, sieru.
klejotājs Etniska vienība (piemēram, tauta, cilts), kas bieži maina apmešanās vietu.
nomadi Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
rupjēvele Ēvele (kā) rupjapstrādei.
kuģēvele Ēvele ieliektu vai izliektu koka virsmu apstrādāšanai.
šķērsēvele Ēvele koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
profilēvele Ēvele noteikta apstrādājamās virsmas profila veidošanai.
veidēvele Ēvele, kam nazis ir izveidots atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
apgropēt Ēvelējot (ar īpašu ēveli vai mašīnu), izveidot (visapkārt) gropi.
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
rupjēvelēšana Ēvelēšana, kurā veic (kā) rupļapstrādi.
šķērsēvelmašīna Ēvelmašīna koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
ezermala Ezera mala, krasts, vieta ap ezeru.
papīrfabrika Fabrika, kurā ražo papīru un tā izstrādājumus.
prezumpcija Fakta atzīšana par neapšaubāmu (kamēr nav pierādīts pretējais).
Fiziskais arums Faktiski apartā zeme (laukuma mērvienībās).
Fiziskais arums Faktiski apartā zeme (laukuma mērvienībās).
liecība Fakts, apstāklis, arī priekšmets, kas ko apstiprina, pierāda.
Nabadzības apliecība Fakts, rīcība, kas liecina par garīgu aprobežotību, nespēju.
bezprātība Fakts, rīcība, ko nevar atzīt par saprātīgu.
faktogrāfija Faktu reģistrēšana, aprakstīšana bez to dziļākas analīzes.
kadastrs Faktu sakopojums par feodālā vai kapitālistiskā zemes īpašuma lielumu, vērtību un ienākumiem no tā (valsts nodokļu aprēķināšanai).
uzziņa Faktu, datu apkopojums.
piefantazēt Fantazējot radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
Celt (retāk būvēt) gaisa pilis Fantazēt, sapņot par to, kas nav realizējams.
Celt (retāk būvēt) gaisa pilis Fantazēt, sapņot par to, kas nav realizējams.
Būvēt (biežāk celt) gaisa pilis Fantazēt, sapņot par to, kas nav realizējams.
Celt (retāk būvēt) gaisa pilis Fantazēt, sapņot par to, kas nav realizējams.
utopija Fantāzija, izdomājums, nepiepildāms sapnis, nerealizējama vēlēšanās.
neofašisms Fašisms, kas ir restaurēts pēc Otrā pasaules kara un pielāgots pēckara vēsturiskajiem apstākļiem.
pūnieši Feniķieši, kas 9. un 8. gadsimtā pirms mūsu ēras apmetās Kartāgā un citās Ziemeļāfrikas pilsētās.
Lēņa grāmata Feodālisma laika dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu.
Raganu prāva Feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā.
Skrandu proletariāts Feodālismā, kapitālismā - viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā un kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu.
barons Feodālo muižnieku tituls. Zemākais aristokrātijas tituls (dažās kapitālistiskajās valstīs). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
domēne Feodāļa tiešais zemes īpašums, ko zemnieki apstrādāja klaušu kārtā.
fermeris Fermas īpašnieks (kapitālistiskajās valstīs).
rādīt Fiksēt vizuālā veidā (kā) mērījumu, arī vizuāli signalizēt (par ko) - par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.
kamera Filmaparāts, fotoaparāts. Filmaparāta vai fotoaparāta iekšējā daļa.
piefilmēt Filmējot papildināt (esošo materiālu). Filmējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos kadrus).
ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas. Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20. un 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
materiālisms Filozofijas virziens, kas atzīst dabu, esamību, matēriju par primāru, bet ideju, apziņu, garu par sekundāru.
ideālisms Filozofijas virziens, kas atzīst ideju, apziņu, garu par primāru, bet dabu, esamību, matēriju par sekundāru.
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu ūdenī.
nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu.
postenis Finanšu dokumenta, budžeta daļa, kurā norādīts ieņēmuma avots. Ieņēmuma vai izdevuma veids un apjoms.
piesātinājums Fizikāla lieluma maksimālā vērtība, ko pieļauj dotie apstākļi.
fizioterapija Fizikālā terapija.
inversija Fizikālas parādības iedarbības apvēršana.
fizioterapeits Fizikālās terapijas speciālists.
Termodinamiska sistēma Fizikālu ķermeņu kopa, kuri savā starpā var apmainīties ar enerģiju.
grūtniecība Fizioloģisks process sievietes organismā, kura rezultātā no apaugļotās olšūnas attīstās auglis.
Vasaras guļa Fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
nogurums Fiziskās un psihiskās darbības spēju, fiziskā spēka samazinājums, izsīkums (kādu darbību, apstākļu iedarbībā).
paleoģeogrāfija Fiziski ģeogrāfisko apstākļu kopums kādā no pagājušajiem ģeoloģiskajiem laikmetiem.
koncertflīģelis Flīģelis ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
futūrisms Formālistisks mākslas un literatūras virziens (20. gadsimta sākumā), kas absolutizēja kapitālistiskās pilsētas haotisko dinamiku, noliedza pagātnes kultūru un reālistisku mākslas formu.
Burta kalps Formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļa, notikumu) būtība.
Burta kalps Formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļu, notikumu) būtībā.
teleobjektīvs Fotoaparāta vai kinoaparāta objektīvs, ar kuru, nepalielinot kameras izmērus, var iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
vizieris Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai. Skatu meklētājs.
Skatu meklētājs Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai. Vizieris.
spoguļkamera Fotoaparāts, kinokamera, projekcijas aparāts, kurā ir iebūvēts spoguļvizieris (1).
piefotografēt Fotografējot papildināt, (esošo fotoattēlu krājumu). Fotografējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos fotoattēlus).
kontražūrs Fotografēšana vai filmēšana, kad uzņemamais objekts atrodas starp uzņemšanas aparātu un gaismas avotu.
Matēts papīrs Fotopapīrs, uz kura kopētām fotogrāfijām ir nespodra virsma.
Matēts papīrs Fotopapīrs, uz kura kopētām fotogrāfijām ir nespodra virsma.
rupjfrēze Frēze (kā) rupjapstrādei.
veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
virsfrēze Frēze, kas paredzēta (kā) virsmas apstrādei.
safrēzēt Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā. Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (kā lielāku daudzumu).
rupjfrēzēšana Frēzēšana, kurā veic (kā) rupjapstrādi.
salonfrizētava Frizētava ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
kontrfūga Fūga, kurā atbilde ir tēmas apvērsums.
gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā nosaules stāvokļa ekliptikā ir raksturīgi noteikti laika apstākļi.
vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
rudens Gadalaiks, klimatiska sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. septembra līdz 22. decembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
iekārtot Gādāt un panākt, ka (kādu) pieņem (piemēram, darba, skola), ka (kāds) var apmesties (kur).
sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli). Būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).
apgādība Gādība, apkopšana.
palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam. Paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam. Veikties labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
konvekcija Gaisa apmaiņa starp atmosfēras augšējiem un apakšējiem slāņiem, kuru izraisa nevienmērīga sasilšana.
eskadriļa Gaisa kara spēku taktiskā apakšvienība, kas sastāv no lidaparātu grupām vai posmiem.
aerācija Gaisa kustība, apmaiņa, cirkulācija. Vēdināšanās.
Siltuma barjera Gaisa pretestības radīta lidaparāta sakaršanas pakāpe, kad ātruma palielināšana kļūst bīstama.
mikroklimats Gaisa stāvokļa izraisīto apstākļu kopums (telpā).
apslāpt Gaisa trūkuma dēļ apdzist.
epicentrs Gaisa, zemūdens vai apakšzemes kodolsprādziena centra projekcija uz Zemes virsmas.
vakargaisma Gaisma laikposmā ap saules rietu. Vakara gaisma.
Vakara gaisma Gaisma laikposmā ap saules rietu. Vakargaisma.
gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā).
uguns Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti. Ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu.
glejs Gaišas krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību (sastopams kūdrainās, purvainās vietās).
salātzaļš Gaiši zaļš. Tāds, kam ir dārza salātu lapu krāsa.
pāls Gaišs ar dzeltenīgu nokrāsu (par zirgu vai tā apmatojumu).
apdārzs Gaišs loks (ap mēnesi vai sauli).
Staru vainags Gaišs, mirdzošs aplis, gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu.
blāzma Gaišums pie apvāršņa (kas rodas, saulei, arī mēnesim lecot vai rietot).
starpceļojums Gājputnu ceļojuma posms, kurā tie uz laiku apmetas kādā vietā, lai atpūstos, barotos.
Gala produkts Galaprodukts.
Gala produkts Galaprodukts.
Gala punkts Galapunkts.
karote Galda piederums ar kātu un paplašinātu, pasekli ieliektu galu ēdiena smelšanai, paņemšanai, maisīšanai.
cels Galdiņš jostu, prievīšu, apaudu aušanai - četrstūrains dēlītis, kam katrā stūrī ir caurums.
smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
ledusgāle Gāle, apledojums.
apretūra Galīgā (auduma, ādas, papīra u. tml.) apstrāde ar īpašām vielām, lai izstrādājumam piešķirtu vajadzīgās īpašības (piemēram, gludumu, spīdumu).
bruceklis Galoda (parasti izkapts asināšanai).
strīķis Galoda (parasti izkapts asināšanai).
galvgalis Gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā galva. Vieta pie šī gala, daļas.
plikpauris Galva, arī galvvidus, kam pilnīgi vai daļēji trūkst apmatojuma.
diadēma Galvas apsējs (sengrieķu priesteriem). Galvas rota (valdniekiem senatnē un viduslaikos).
pārpieris Galvas apsējs, ko sievietes sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
pažokle Galvas daļa zem apakšžokļa, vieta zem apakšžokļa.
lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
Galvaskausa pamatne Galvaskausa smadzeņu daļas apakšējā daļa, uz kuras atrodas galvas smadzenes.
procesors Galvenā ietaise, ierīce (elektroniskajā skaitļotājā), kas veic pēc programmas paredzēto informācijas apstrādi un vada visu (skaitļotāja) darbību.
aksesuāri Galvenā papildinājumi, detaļas, palīgelementi. Arī piederumi.
pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda vielas daudzuma, apjoma) sastāvdaļa.
pamatapstrādāšana Galvenā, arī sākotnējā apstrādāšana. Pamatapstrāde.
pamatapstrāde Galvenā, arī sākotnējā apstrāde.
pamatpatiesība Galvenā, nozīmīgākā patiesība. Neapstrīdama patiesība.
doms Galvenā, parasti bīskapa baznīca. Katedrāle.
kofeīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu.
teīns Galvenais kālijos pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu. Kofeīns.
ass Galvenais, svarīgākais, ap ko risinās kādi notikumi, darbība.
Ticības mācība Galveno kādas reliģijas dogmu kopums. Reliģisku atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās. Attiecīgais mācību priekšmets.
pamatforma Galveno, nozīmīgāko ārējā veida, apveida pazīmju kopums (piemēram, priekšmetam).
spīles Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu.
redingots Gan (īpašā veidā piegriezti) svārki ar divām apkaklēm un pogājumu no kakla līdz jostas vietai.
torbasi Gan briežādas zābaki ar apmatojumu virspusē (Ziemeļu, Sibīrijas tautām).
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.).
grābeklītes Gandreņu dzimtas lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle).
apaļīgs Gandrīz apaļš. Ieapaļš.
atganīties Ganīt ilgi, līdz apnikumam.
noganīt Ganot pa nākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki (kādā vietā) apēd visus augus vai to lielāko daļu.
noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki apēd (visus augus vai to lielāko daļu) kādā vietā.
ķesele Garā kātā iestiprināts maisiņš ziedojumu vākšanai, apstaigājot dievlūdzēju rindas baznīcā.
plaknulis Gara līste, ar ko, veicot apmešanas darbus, izlīdzina kādu masu, šķīdumu.
korda Gara virve, ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli).
lonža Gara virve, ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli). Korda (2).
skals Gara, plāna, samērā šaura koksnes plāksne (parasti apgaismošanas ierīcēm, iekuriem, arī pinumiem).
boa Gara, sieviešu apģērbam uzliekama apkakle (no kažokādas vai strausa spalvām).
galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piemēram, kalnraktuvēs, aizsardzības būvēs).
skifs Gara, šaura sporta laiva ar kustīgu sēdekli un gludu apšuvumu.
serpentīns Gara, šaura, krāsaina papīra lente, ko ballēs, karnevālos sviež publikā, dejotājos.
akots Garākā, spīdīgākā, rupjākā spalva (dažu kažokzvēru apmatojumā).
reverss Garantijas raksts, ko kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim.
pātarojumi Garas, apnicīgas runas. Apnicīgas pamācības.
skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkaimes.
spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu (tam) sakļauties, saplakt.
skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum.
stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu. Priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums.
kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
Skaitīt pātarus (kādam) Gari, apnicīgi pamācīt (kādu).
Skaitīt pātarus (kādam) Gari, apnicīgi pamācīt (kādu).
pātarot Gari, apnicīgi runāt. Apnicīgi pamācīt.
sinode Garīdzniecības orgāns ar padomdevēja tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā). Garīdzniecības sapulce ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā).
konvents Garīdznieku, arī draudžu pārstāvju sapulce.
bauda Garīga patika, gandarījums, dziļš apmierinājums.
tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
rakstāmgalds Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem
stulbs Garīgi aprobežota, nespējīgs aptvert, saprast. Arī muļķīgs (1).
stupīds Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast. Arī muļķīgs.
bārda Garš apmatojums pie apakšžokļa (dzīvniekiem).
krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, lauvam).
domino Garš apmetnis ar kapuci.
toga Garš apmetnis līdz zemei. Arī mantija (1), talārs.
talma Garš sieviešu apmetnis bez piedurknēm.
ziedbultīte Garš ziedkopas kāts bez lapām.
kimono Garš, ar jostu apjožams tērps ar platām piedurknēm (parasti Japānā).
līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
piesis Garš, samērā tievs, parasti līks, izaugums vainaglapām, kauslapām.
šnore Garš, šaurs apstrādāšanai iedalīts zemes gabals ciema laukos.
kapers Garšviela - marinēti kaperkrūma ziedpumpmi vai sālīti nenobrieduši augļi.
aršīna Garuma mērvienība - aptuveni 0,71 metrs (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
Jūras ass Garuma mērvienība - aptuveni 1,83 metri (angļu mērvienību sistēmā).
Jūras ass Garuma mērvienība - aptuveni 1,83 metri (angļu mērvienību sistēmā).
versts Garuma mērvienība - aptuveni 1067 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
sažens Garuma mērvienība - aptuveni 152, 176 vai 216 centimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
stadijs Garuma mērvienība - aptuveni 180 vai 190 metru (sengrieķu mērvienību sistēmā), 1000 metru (mūsdienu grieķu mērvienību sistēmā).
ass Garuma mērvienība - aptuveni 2,13 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
līnija Garuma mērvienība - aptuveni 2,5 milimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
colla Garuma mērvienība - aptuveni 2,54 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā) vai 2,36 centimetri (vācu mērvienību sistēmā).
pēda Garuma mērvienība - aptuveni 30,48 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā).
olekts Garuma mērvienība - aptuveni 56,14 centimetri (vecajā vācu mērvienību sistēmā).
jūdze Garuma mērvienība - aptuveni 7476 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā), aptuveni 1609 metri (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 9062 metri (vecajā vācu mērvienību sistēmā).
Gaismas gads Garuma mērvienība - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (aptuveni 9460 miljardus kilometru).
Gaismas gads Garuma mērvienība - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (aptuveni 9460 miljardus kilometru).
Astronomiskā vienība Garuma mērvienība - Zemes vidējais attālums no Saules (aptuveni 149 600 000 kilometru).
Astronomiskā vienība Garuma mērvienība - Zemes vidējais attālums no Saules (aptuveni 149600000 kilometru).
konfekcija Gatavo apģērbu un veļas rūpnieciska ražošana. Rūpnieciski ražoti gatavie apģērbi un veļa.
slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot (to) galus.
Darināt pūru Gatavot audumus un apģērbus līgavas pūram.
lemt Gatavot lēmuma pieņemšanu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
Siet sieru Gatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
Siet sieru Gatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
piegaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
elegants Gaumīgs, izmeklēts, izsmalcināts (piemēram, par apģērbu, dzīvokļa iekārtu).
cēlgāze Gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus.
zvelties Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt u. tml.).
elpošana Gāzu apmaiņa starp augu un apkārtējo vidi.
elpošana Gāzu apmaiņa starp cilvēka vai dzīvnieka organismu un apkārtējo vidi. Gāzu ieplūšana plaušās un izplūšana no tām ieelpā un izelpā.
ventilācija Gāzu apmaiņa starp ķermeni un vidi caur ādu.
kaldera Gāzu eksplozijas rezultātā radies ovāls vai apaļš vulkāna krātera padziļinājums.
atmosfēra Gāzu slāņi, kas aptver debess ķermeņus.
gaiss Gāzveida slānis, kas aptver Zemi un veido tās atmosfēru.
gestapovietis Gestapo ierēdnis.
turēt Glabāt (atmiņā, apziņā).
atburt Glābt (apburto), likvidējot būrumu. Likvidēt (būrumu).
apglāstīt Glāstot apmīļot.
apglaudīt Glaudot apmīļot.
ķemmēt Glaust, arī tīrīt ar ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
sukāt Glaust, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
sukāt Glaust, kārtot ar suku, ķemmi (apmatojumu).
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
apglaust Glaužot apmījot.
sfumato Glezniecībā - attēlojamo objektu kontūru mīkstināšana, lai radītu, ap tiem gaisa ilūziju.
vēdekļgliemenes Gliemeņu klases dzimta, kuras pārstāvjiem ir ieapaļi, vēdekļveidīgi čaulas vāki. Šīs dzimtas gliemenes.
plaušgliemeži Gliemežu apakšklase, kuras pārstāvjiem ir plaušas. Šīs apakšklases dzīvnieki.
priekšžauņi Gliemežu apakšklase, kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij. Šīs apakšklases dzīvnieki.
pirmgliemji Gliemju apakštips, kurā ietilpst senākie un primitīvākie gliemji. Šī apakštipa dzīvnieki.
sensibilizācija Gludspieduma formas izgatavošanai paredzētas metāla plātnes virsmas iepriekšēja ķīmiska apstrāde.
litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes.
apglūnēt Glūnoši aplūkot (no visām pusēm).
konjunktīva Gļotāda, kas apklāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
Komercijas padomnieks Goda tituls, ko kapitālistiskajās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
Komercijas padomnieks Goda tituls, ko kapitālistiskajās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
Goda vīrs Godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks.
godavīrs Godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks. Goda vīrs.
tabernākuls Gotiskajā arhitektūrā - dekoratīvs torņveida elements virs altāriem, kapa pieminekļiem, stājmākslas darbiem.
raibaļa Govs ar raibu apmatojumu.
lauce Govs vai ķēve ar balta apmatojuma plankumu pierē.
Lietišķā grafika Grafikas veids - praktiski izmantojamu darbu (piemēram, pastmarku, etiķešu, vērtspapīru) gatavošana.
cipars Grafiska zīme skaitļa apzīmēšanai.
burts Grafiska zīme valodas skaņas vai skaņu grupas apzīmēšanai.
iezīme Grafiska zīme, nosacīts apzīmējums.
hieroglifs Grafisks simbols, kas apzīmē jēdzienu, vārdu vai skaņu grupu, retāk atsevišķu skaņu.
krājums Grāmata, kurā (parasti pēc noteikta principa) ir apvienoti vairāki daiļdarbi, raksti, dokumenti, gleznu reprodukcijas u. tml.
Sapņu grāmata Grāmata, kurā sakopoti norādījumi par sapņu nozīmi, piemēram, nākotnes paredzēšanā.
noteicējs Grāmata, tabula u. tml. ar pazīmju aprakstiem (kā) noteikšanai.
apakštituls Grāmatas papildu virsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
aplikums Grāmatas vai burtnīcas apvākojums.
titullapa Grāmatas, brošūras, žurnāla, parasti pirmā vai trešā, lappuse, kurā ir ziņas par šo grāmatu, brošūru, žurnālu.
Mēra attieksme Gramatiska attieksme, kas atspoguļo darbības vai īpašības apjomu, pakāpi.
Decimālā klasifikācija Grāmatu klasifikācijas sistēma (bibliotēkās), kura balstās uz galveno nozaru iedalīšanu desmit pamatnodaļās ar desmit apakšnodaļām katrā.
Grāmatu māksla Grāmatu mākslinieciskā un tehniskā apdare saistījumā ar grāmatu saturu.
debets Grāmatvedības grāmatā - konta kreisā lappuse, kurā ieraksta summas, kas iemaksātas kontā, kā arī parādus un izdevumus, kas attiecināti uz šo kontu.
kredīts Grāmatvedības grāmatā - konta labā lappuse, kurā ieraksta izmaksātās summas.
pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
klijas Graudu ārējie apvalki, ko atdala, dzirnavās iegūstot miltus un putraimus.
Sīkmaluma (arī sīka maluma) milti Graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
Sīka maluma (arī sīkmaluma) milti Graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
Rupja maluma (arī rupjmaluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
Rupjmaluma (arī rupja maluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
Rupjmaluma (arī rupja maluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
Rupja maluma (arī rupjmaluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
tipčaks Graudzāļu dzimtas augs (stepes zonā), kam ir šauras lapas un kas aug blīvos.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
rīss Graudzāļu dzimtas labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem. Arī šādu augu kopums.
timotiņš Graudzāļu dzimtas lakstaugs - pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā.
piegrauzdēt Grauzdējot papildināt (kā daudzumu).
bebrs Grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu apmatojumu, plakanu, kailu asti.
pele Grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, smailu purnu, garu asti un pelēku, brūnganu, dzeltenīgu apmatojumu.
ondatra Grauzēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu.
slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
sagrauzt Graužot sasmalcināt un apēst (par dzīvniekiem).
grāvmala Grāvja mala. Grāvja tuvākā apkārtne.
apgrebt Grebjot apstrādāt (visapkārt, no vairākām pusēm).
veidgreblis Greblis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
slēdzējmuskulis Gredzenveida muskalis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
lagūna Gredzenveida ūdenstilpe ap koraļļu salu.
mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem). Peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
mērcēties Gremdēties, arī slapināties (piemēram, ūdenī, ūdenstilpē).
kuņģis Gremošanas trakta paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
Kaila grīda Grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
Kaila grīda Grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
Plika (biežāk kaila) grīda Grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
sengrieķi Grieķi aptuveni līdz mūsu ēras sākumam. Senie grieķi.
ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei.
virpa Griezējmašīna, kam ir rotējoša apstrādes detaļa, sagatave.
rupjgrieznis Grieznis (kā) rupjapstrādei.
veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
šņakāt Griezt, šķelt, kapāt.
gredzenot Griezties riņķveidā. Vīties apkārt, apņemt.
uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu (ap asi), panākt, ka (iekārta, ierīce) darbojas.
sagriezt Griežot (ko) pa apli, ap kādu asi, būt par cēloni tam, ka rodas (piemēram, virpulis).
iegriezt Griežot ap asi, ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā priekšmetus bez vītnēm).
apgriezt Griežot apkārt pa apli, apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
piegriezt Griežot kādu materiālu, izveidot (detaļu) kā, parasti apģērba, apavu, izgatavošanai.
piegriezt Griežot kādu materiālu, izveidot detaļas (kā, parasti apģērba, apavu) izgatavošanai.
piegriezt Griežot papildināt (kā daudzumu).
pagriezt Griežot pavirzīt, arī griežot (ap asi) pavirzīt (kādā virzienā). Šādā veidā pavirzot (iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, paregulēt (to).
izgriezt Griežot un spiežot (parasti slapjas drēbes), atbrīvot (tās no ūdens).
izgriezt Griežot un spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
nogriezt Griežot un spiežot atdalīt ūdeni (parasti no slapjām drēbēm).
nogriezt Griežot un spiežot, parasti slapjas drēbes, atdalīt (ūdeni no tām).
apcirpt Griežot, pļaujot u. tml. saīsināt vai nolīdzināt (visapkārt, no virspuses zāli, krūmus, kokus).
iegriezties Griežoties ap savu asi, ievirzīties (kur iekšā) - parasti par riteņiem.
aizgriezties Griežoties apkārt (parasti dejā), attālināties.
apgriezties Griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
Skāba grimase Grimase, kurā izpaužas neapmierinātība, īgnums.
pameldrs Grīšļu dzimtas augs ar apaļiem stiebriem, bez lapām, ar vienu vārpiņu stumbra galotnē, augli - riekstiņu.
meldri Grīšļu dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar apaļu stumbru un ziediem brūnās vārpiņās.
papirusniedre Grīšļu dzimtas lakstaugs (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai.
spilve Grīšļu dzimtas purvu augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, ziediem vārpiņā vai vārpiņās stublāja galotnē, augli - riekstiņu.
Grīšļu pūslītis bot Grīšļu orgāns, kas izveidojies no sedzējplēksnes, tās malām saaugot, un aptver auglenīcu.
sādža Grupveida apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir kopējs nosaukums, bet kuras mājām nav atsevišķu mājvārdu.
grūtības Grūti, smagi apstākļi, sarežģījumi.
nedienas Grūtu, smagu apstākļu kopums.
pagrūst Grūžot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
naktsskapītis Guļamtelpas mēbele - neliels skapītis, ko parasti novieto pie guļasvietas.
izgulēt Guļot apmierināt vajadzību pēc miega.
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus). Guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
apsviesties Guļot strauji apgriezties (no vieniem sāniem uz otriem, no muguras uz vēdera u. tml.).
galošas Gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem.
Ieveramā gumija Gumijota lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos.
peonija Gundegu dzimtas daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām.
saulkrēsliņš Gundegu dzimtas lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās.
peļastīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām rozetē un vientuļiem zaļgandzelteniem ziediem, kam ir pagarināta ass.
silpurene Gundegu dzimtas lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru.
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
ķert Gūstīt (kādu). Vajāt, tvarstīt, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
apjaust Gūt (parasti aptuvenu) priekšstatu.
Dalāmais ģenitīvs Ģenitīvs, kas izsaka mēra, apjoma attieksmes starp diviem lietvārdiem.
repers Ģeodēzija - apvidū nostiprināta zīme ar nemainīgu augstumu (piemēram, stabs), kas noder par atbalsta vai pārbaudes punktu nivelēšanā.
topogrāfija Ģeodēzijas un kartogrāfijas nozare, kas izstrādā metodes apvidus virsmu uzmērīšanai un attēlošanai plānā vai kartē.
menzula Ģeodēzisks instruments, kas sastāv no statīva, paliktņa un dēļa un ko izmanto apvidus uzmērīšanai.
Fiziskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas dabaszinātnisko nozaru kopums, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā sastāvdaļas un teritoriālos dabas kompleksus.
puansons Ģeogrāfijas kartēs - pieņemts apzīmējums (aplis, kvadrāts u. tml.).
glacioloģija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī apledojumus.
Ekonomiskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī sabiedriskās ražošanas izvietojumu, tās attīstības apstākļus un īpatnības dažādās zemēs un rajonos.
Fiziskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī Zemes apvalku (litosfēru, hidrosfēru, atmosfēru, biosfēru).
topogrāfija Ģeogrāfisko (apvidus) pazīmju kopums, kas ģeogrāfiski raksturo kādu apdzīvotu vietu vai administratīvi teritoriālu vienību.
Ģeohronoloģiska vienība Ģeoloģiskā laika vienība, kas apzīmē iežu vai ģeoloģisko notikumu relatīvo vai absolūto vecumu.
Ģeohronoloģiska vienība Ģeoloģiskā laika vienība, kas apzīmē iežu vai ģeoloģisko notikumu relatīvo vai absolūto vecumu.
stratigrāfija Ģeoloģiskā struktūra (kādā apvidū).
sferoīds Ģeometrisks ķermenis, kas izveidojas, elipsei rotējot ap savu mazo asi.
konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
tors Ģeometrisks ķermenis, ko veido riņķa rotācija ap asi, kura atrodas šā riņķa plaknē, bet nekrusto to. Veidojums, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma.
ievilkt Ģērbjot, aujot (ko), ievirzīt (rokas piedurknēs, kājas apavos).
spīlēt Ģērbt (pārāk šauru apģērbu). Vilkt kājās (pārāk šaurus apavus, šauras zeķes).
Mesties plikam Ģērbt nost visu apģērbu.
Mesties plikam Ģērbt nost visu. apģērbu.
posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu.
sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu. Šīs cilšu grupas piederīgie.
Ģimenes galva Ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis.
Ģimenes galva Ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis.
Ģimens pavards Ģimenes dzīves apstākļu kopums: ģimenes miteklis.
Ģimenes budžets Ģimenes ienākumu un izdevumu apjoms un saraksts.
Kolhoznieku sēta Ģimenes un darba apvienība, kas kopīgi apsaimnieko savu piemājas zemes gabalu, balstoties uz kolhoza sociālistisko īpašumu un piedaloties kolhoza sabiedriskajā saimniecībā.
ortohēlijs Hēlijs, kura atomu apvalkos abu elektronu spini ir vērsti vienā un tai pašā virzienā.
romāncements Hidrauliska Javu saistviela, ko iegūst, smalki samaļot zem saķepšanas temperatūras apdedzinātus, mālu saturošus kaļķakmeņus vai dolomītus.
padambējums Hidrotehniskas būves sastāvdaļa, kas ir izveidota zem (kā), arī (kam) apakšā.
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst polimorfiskas kolonijas veidojoši caurspīdīgi, līdz 3 metriem gari jūras dzīvnieki. Šis apakšklases dzīvnieki.
Hlora apskābe Hlorapskābe.
Hlora apskābe Hlorapskābe.
mugurkaulnieki Hordaiņu tipa visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips. Šī apakštipa dzīvnieki.
rotaļdeja Horeogrāfiska norise, kurā apvienota tautas deja un rotaļa.
tūre Horeogrāfiskas norises daļa - noteiktu kustību, darbību kopums. Arī dejotāja apgrieziens.
ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida. Šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa.
tunelis Horizontāli vai slīpi izbūvēta apakšzemes eja transportam, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
biogrāfija Hronoloģisks (cilvēka) dzīves un darbības apraksts.
Subjektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
Subjektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
Objektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
Objektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
panloģisms Ideālistiska filozofijas mācība, pēc kuras pasaule ir loģiska saprāta izpausmes forma.
introspekcija Ideālistiskajā filozofijā - savas apziņas stāvokļu tieša novērošana.
dvēsele Ideālistiskajā filozofijā un psiholoģijā - kāds no apziņas elementiem.
kontemplācija Ideālistiskajā filozofijā, reliģijā - intuitīva, emocionāli mistiska domas darbība, kas saista apziņu ar garīgo esamību.
enerģētisms Ideālistisks filozofijas novirziens, kas apgalvo, ka kustība pastāv bez matērijas, un kas visas dabas parādības reducē uz enerģiju, kurai nav materiālas bāzes.
pedoloģija Ideālistisks psiholoģijas un pedagoģijas virziens (izveidojies 19. un 20. gadsimta mijā), kas centās mehāniski apvienot bērna psihiskās attīstības psiholoģisko, anatomiski fizioloģisko, bioloģisko un socioloģisko izpratni.
apriorisms Ideālistisks uzskats, saskaņā ar kuru telpa, laiks, cēlonība ir formas, kas piemīt cilvēka apziņai neatkarīgi no viņa pieredzes.
Zilā puķe Idealizēts ilgu, sapņu tēls.
Zilā puķe Idealizēts ilgu, sapņu tēls.
skandināvisms Idejiski politisks strāvojums (Skandināvijas zemēs 19. gadsimtā), kas propagandēja idejas par Skandināvijas zemju apvienošanos.
kumbrs Ieapaļa virsotne (kalnam). Izliekums (zemes virsmai).
hloroplasti Ieapaļi vai ovāli augu šūnu veidojumi, kas satur hlorofilu.
apaļakmens Ieapaļš akmens (parasti ceļu bruģēšanai).
mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem). Līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari). Ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums.
puns Ieapaļš izcilnis, audu sabiezējums (uz augiem, to daļām).
piala Ieapaļš konusveida dzeramais trauks (Vidusāzijā) ar paplatinātu augšdaļu un bez osas.
krāteris Ieapaļš padziļinājums (zemes virsmā), ko rada, piemēram, meteorīti, sprādzieni.
čiekurs Ieapaļš vai iegarens veidojums - skuju koku vairošanās orgāns, kurā nogatavojas sēklas.
puns Ieapaļš veidojums (uz kāda priekšmeta virsmas).
pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
bumbulis Ieapaļš, sulīgi piebriedis vasas veidojums zemē - auga barības vielu krātuve.
iežņaugt Ieaut ļoti šauros apavos (kājas). Cieši ietvert (kājas) - par apaviem.
šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
apbakstīt Iebakstīt, piebakstīt (ko visapkārt, no visām pusēm, parasti, nostiprinot ko).
apstrīdēt Iebilst (pret kādiem apgalvojumiem), noraidīt (apgalvojumus), izsakot citādas domas.
ielidot Iebraukt ar lidaparātu (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
kooptēt Iecelt (jaunu locekli vai tā kandidātu) vēlētos orgānos ar šo orgānu lēmumu (bez papildu vēlēšanām).
imigrēt Ieceļot (citā valstī, lai tur apmestos uz pastāvīgu dzīvi) - par ārvalstnieku.
imigrants Ieceļotājs ārvalstnieks, kas apmetas citā valstī uz pastāvīgu dzīvi.
Ieslēgt strāvu (arī elektrību) Iedarbināt elektrisko iekārtu, aparātu.
Ieslēgt strāvu (arī elektrību) Iedarbināt elektrisko iekārtu, aparrātu.
piebremzēt Iedarbinot bremzes, palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), parasti uz neilgu laiku.
gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.). Būt par cēloni tam, ka gāžas.
slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens.
Mūžīgais dzinējs Iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi.
Vidējā Saule Iedomāta Saule, kas, ar vienmērīgu ātrumu pārvietodamās pa debess ekvatoru patiesās Saules virzienā, gada laikā veic pilnu apgriezienu (360°).
atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm).
splīnīgs Iedomīgs, untumains, ārišķīgs (par cilvēku). Arī īgns, sapīcis.
splīns Iedomīgums, untumainība, ārišķīgums. Arī īgnums, sapīkums.
vīzija Iedomu vai sapņu tēls.
pasniegt Iedot (ko) par apbalvojumu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā.
uzdot Iedot tūlītējai uzģērbšanai (apģērbu, apģērba gabalu).
piesviest Iedot, piešķirt (ko) papildus. Piemest (5).
piemest Iedot, piešķirt papildus. Piesviest (5).
apdurstīt Iedurt, sadurstīt (vairākās vietās vai visapkārt).
apledojums Iedus kārta, kas apklāj kādu virsmu.
iedzerties Iedzert alkoholisku dzērienu un ļoti manāmi apreibt.
Iestiprināt (arī ietaisīt, uztaisīt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
Iestiprināt (arī ietaisīt, uztaisīt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
Ietaisīt (arī uztaisīt, iestiprināt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
Uztaisīt (arī iestiprināt, ietaisīt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
ieurbties Iedziļināties (apstākļos, notikumos, parādībās).
urbties Iedziļināties, parasti, lasot ļoti cītīgi, neatlaidīgi, lai izprastu, apgūtu.
paķīlēt Iedzīt (kam), parasti apakšā, ķīli, lai regulētu (tā) stāvokli.
apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas. Pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt).
aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū. Iezemieši, pirmiedzīvotāji.
pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
iezemieši Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū. Pirmiedzīvotāji.
Kartīšu sistēma Iedzīvotāju apgādes tiešas regulēšanas veids, kad preces pārdod to normētas sadales sistēmas apstākļos pret kartīšu taloniem.
dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecības darbu. Process --> dispanserizēt.
aprast Iedzīvoties (kur), sarodot ar apstākļiem.
ieiet Iedzīvoties, iejusties (piemēram, kādos apstākļos).
pirksts Iegarens, parasti apaļš, elements, detaļa. Arī tapa.
apgrauzt Iegrauzt, arī nograuzt (visapkārt vai vietumis).
aprobīt Iegriezt, iecirst robus (visapkārt, parasti kokam).
piestaigāt Iegriezties (pie kāda), apciemot (kādu).
iemirkt Iegrimt (šķidrumā) un saslapt.
panirt Iegrimt (ūdenī) zem (kā), arī (kam) apakšā.
investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā (parasti ārzemēs).
apsvilt Iegūt (ādas) apdegumu.
nolasīt Iegūt (informāciju) no kā, parasti no mēraparāta zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem.
izspiest Iegūt (ko, piemēram, varmācīgi pieprasot, an apkrāpjot).
dabūt Iegūt (nosaukumu, apzīmējumu).
izsist Iegūt (piemēram, peļņu, kapitālu u. tml.).
izlietot Iegūt labumu, atbalstu (no apstākļiem, situācijas) kādā darbībā.
iepazīt Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot). Uzzināt (ko).
iepazīties Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot). Uzzināt (ko).
atskārst Iegūt priekšstatu, izprast, apjēgt, arī apjaust, noskārst.
saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.); dabūt (piemēram, novērtējumu).
saņemt Iegūt, izmantot, parasti savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (piemēram, medicīnisku procedūru); tikt apgādātam (piemēram, ar organismam nepieciešamo barību).
noprast Iegūt, parasti aptuvenu, priekšstatu, saprast, parasti aptuveni.
pārģērbt Ieģērbt (kādu) citās, piemērotākās drēbēs, apģērbā.
iežņaugt Ieģērbt (ļoti šaurā apģērbā cilvēku, viņa ķermeņa daļas). Cieši ietvert (cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par apģērbu.
ieplaucēt Iejaut (maizi), aplejot iejavas miltus ar verdošu ūdeni.
apdzīvoties Iejusties (jaunā vietā, jaunos apstākļos). Iedzīvoties.
attapties Iejusties (kādā situācijā), sākt rīkoties (kādos apstākļos).
ieklausīties Iejusties un saprast, izprast.
pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Plaušu karsonis.
Plaušu karsonis Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Pneimonija.
Plaušu karsonis Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Pneimonija.
centrifūga Iekārta pārslodzes radīšanai ar centrbēdzes spēku (aparātu izmēģināšanai, lidotāju trenēšanai).
stends Iekārta, arī īpaši iekārtota vieta (piemēram, rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
radioraidītājs Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos.
radiokompass Iekārta, kas automātiski uzrāda lidaparātā vai kuģī uztvertās raidstacijas virzienu.
papildiekārta Iekārta, kas papildina kādu citu iekārtu, ierīci u. tml., to sistēmu.
pastiprinātājs Iekārta, kas pastiprina saņemto jaudu, izmantojot papildu enerģijas avotu.
bortiekārta Iekārta, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā).
skrejdzirnas Iekārta, kurā materiālu apstrādā ar ripojošu veltni.
mufeļkrāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms un kurai ir ugunsizturīga vai karstumizturīga kamera.
krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms.
Aiziet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
(Aiz)iet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
Izmest enkuru (arī noenkuroties) mierīgos ūdeņos Iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākli.
Izmest enkuru (arī noenkuroties) mierīgos ūdeņos Iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākļi.
Noenkuroties mierīgos ūdeņos Iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākļi.
ievietoties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā, telpā, parasti uz laiku).
ieperināties Iekārtoties, apmesties uz dzīvi.
ietvert Iekļaut (kā apjomā, kā ietvaros).
noglabāt Iekļaut (ko ap ziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos. Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (to) neaizmirstu.
pievienot Iekļaut (ko) kādā kopumā, sastāvā, to papildinot.
ierēķināt Iekļaut aprēķinā, skaitā, daudzumā. Ieskaitīt.
integrēt Iekļaut kādā vienībā. Papildināt, pilnveidot, izveidot par veselu vienību.
uzņemt Iekļaut savā apziņā.
pieskarties Iekļaut, aplūkot (kādā tekstā, domās u. tml.), parasti mazliet.
skart Iekļaut, aplūkot (piemēram, tekstā, pētījumā, domās), parasti bez plašākas, dziļākas analīzes, sīkāka iztirzājuma.
ievest Iekļaut, ieviest (kādā sistēmā, piemēram, apzīmējumu, jēdzienu).
ieplūst Iekļauties (kur), papildinot (ko). Pievienoties.
iejukt Iekļauties, iejusties (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.).
ietverties Iekļauties, ietilpt (kā apjomā, kā ietvaros).
apdobe Iekopta vieta ap koku vai krūmu, kas aptuveni atbilst sakņu izplatības joslai.
apkodīt Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis).
apkost Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis).
kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā.
kamera Iekšēja (parasti piepūšama) daļa apriepojumam, bumbai.
iekškabata Iekšējā kabata (apģērbam).
iekšpuse Iekšējā puse (apģērbam).
tīklene Iekšējais acs ābola apvalks, kurā atrodas īpaši gaismas staru uztveres elementi.
dzīslene Iekšējais apvalks (acij), kurš cieši piekļaujas cīpslenei un kurā ir daudzi asinsvadi.
plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
žākle Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu.
entoderma Iekšējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim. Iekšējā dīgļlapa.
iekšdarbi Iekšējās apdares darbi (celtniecībā).
endoskopija Iekšējo orgānu dobumu apskate ar endoskopu.
pakurināt Iekurināt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
pakurt Iekurt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
aplaupīt Ielauzties un apzagt.
ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (iešūta, ieausta, ieadīta) mala (apģērbam).
aizlocīt Ielokot (lapu burtnīcā, grāmatā u. tml.), iezīmēt (kādu lappusi).
piemācīt Iemācīt papildus.
piemācīties Iemācīties papildus.
dzelži Iemauktu, arī apaušu tērauda sastāvdaļa, ko liek zirgam mutē.
dzenulis Iemesls, apstāklis, kas mudina darboties. Dzinulis.
iecerēt Iemīlēt un cerēt, ka apprecēs. Nolūkot, nodomāt (par dzīvesbiedru).
iecerētais Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
Nelaimīgi iemīlēties Iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību. Iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
papildienākumi Ienākumi, ko iegūst papildus iepriekš paredzētajiem ienākumiem.
auglis Ienākums, ko saņem par aizdoto vai noguldīto kapitālu. Procenti.
peļņa Ienākums, ko, izmantojot kapitālu, gūst kapitālists.
Eksistences minimums Ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (piemēram, pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu.
Eksistences minimums Ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (piemēram, pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu.
novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu. Arī apmesties.
apskate Iepazīšanās (ar ko), (to) apskatot. Apskatīšana.
ietīties Iepīties, sapīties (parasti tīklā).
applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm). Būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes.
piesmelties Ieplūstot (parasti šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - par apaviem.
aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
aizspriedums Iepriekš pieņemts (bieži aplams) negatīvs spriedums, vērtējums.
Uguns aizsprosts Iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
Uguns aizsprosts Iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
aprēķins Iepriekšējs pieņēmums, apsvērums.
rēķins Iepriekšējs spriedums, apsvērums, nolūks (par ko).
projekts Iepriekšējs, aptuvens teksts (piemēram, dokumentam, rezolūcijai).
novietot Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu).
reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
aizpildīt Ierakstīt (veidlapā, ailē).
izpildīt Ierakstīt visus prasītos datus (anketā, veidlapā u. tml.).
vērtsvēstule Ierakstīta, apdrošināta vēstule.
vērtssūtījums Ierakstīts, apdrošināts pasta sūtījums.
metrika Ieraksts (piemēram, kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas grāmatā. Arī dzimšanas apliecība.
sanākt Ierasties, arī sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem.
sarasties Ierasties, arī sapulcēties (par vairākiem, daudziem).
ienākt Ierasties, lai apmestos uz dzīvi, darbu u. tml.
vizīte Ierašanās pie slimniekiem (mājās, slimnīcā) un to apskate (par medicīnas darbiniekiem).
ievilkties Ierauties (dziļāk apģērbā). Ieģērbties.
birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma, arī augstākā administrācija (kapitālistiskajās valstīs).
komisārs Ierēdnis, kas izpilda policista funkcijas (pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimtam un kapitālistiskajās valstīs).
iekalkulēt Ierēķināt, ieskaitīt (kalkulācijā, aprēķinos).
ekrāns Ierīce (elektronu, rentgena u. tml. aparātā), uz kuras veidojas attēls.
stopkrāns Ierīce (kā, parasti vilciena) apstādināšanai ārkārtējos gadījumos.
slēdzis Ierīce (kā, piemēram, aparāta, iekārtas) ieslēgšanai, izslēgšanai, pārslēgšanai, noslēgšanai.
kompendijs Ierīce (kinoaparātā), piemēram, filtru, blendes nostiprināšanai.
multiplikators Ierīce (piemēram, fotoaparātam), kas dod iespēju iegūt vairākas kopijas vienlaicīgi.
rāvējslēdzējs Ierīce (tērpa, apavu, somas u. tml.) atvēruma malu savienošanai - divas lentes ar zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa.
ātršuvējs Ierīce aktu vākos vai mapē atsevišķu papīra lapu iestiprināšanai, sasaistīšanai.
luksmetrs Ierīce apgaismojuma mērīšanai.
profilometrs Ierīce apstrādājamās virsmas negludumu mērīšanai.
altimetrs Ierīce augstuma mērīšanai (piemēram, lidaparātos).
katapulta Ierīce cilvēka automātiskai izmešanai (no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
kalorifers Ierīce gaisa sasildīšanai (apkures un ventilācijas sistēmās un kaltēs) - sistēmā savienotas caurules, pa kurām plūst karsts ūdens, ūdens tvaiki vai karsti sadegšanas produkti.
fotometrs Ierīce gaismas avota stipruma, kā arī virsmas apgaismojuma mērīšanai.
lobītājs Ierīce graudu apvalku atdalīšanai.
darbmašīna Ierīce kāda materiāla apstrādei vai kādu izstrādājumu izgatavošanai. Darbgalds.
darbgalds Ierīce kāda materiāla apstrādei vai kādu izstrādājumu izgatavošanai. Darbmašīna.
multiplikators Ierīce kāda mehānisma darbības kāpināšanai. Ierīce hidrauliskajā presē ieplūstošā šķidruma spiediena kāpināšanai, neizmantojot papildsūkņus.
apmiglotājs Ierīce koku, krūmu u. tml. apmiglošanai. Miglotājs.
autopilots Ierīce lidaparāta automātiskai vadīšanai.
variometrs Ierīce lidaparāta lidojuma ātruma mērīšanai.
bremze Ierīce mehānisma (parasti transportlīdzekļa) kustības palēnināšanai vai apturēšanai.
linete Ierīce metālgriešanas darbmašīnās garu apstrādājamo detaļu papildu atbalstam.
ozonators Ierīce ozona iegūšanai no gaisa skābekļa. Ierīce (vielas, vielu maisījuma) apstrādei ar ozonu.
katapulta Ierīce sākuma ātruma piešķiršanai (piemēram, lidaparātam, torpēdai).
katapulta Ierīce smagu priekšmetu (piemēram, baļķu, akmeņu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudei).
diferenciālmanometrs Ierīce spiediena starpības mērīšanai dažādos aparātos.
hektogrāfs Ierīce teksta, zīmējuma pavairošanai (no speciālas masas vai vaska papīra, uz kura pārnests oriģināls).
ventilācija Ierīce vai ierīču komplekss šādai gaisa apmaiņai telpā.
pulverizators Ierīce, aparāts (kā) pulverizācijai.
pelengators Ierīce, aparāts peilēšanai. Peilers.
peilers Ierīce, aparāts peilēšanai. Pelengators.
ekstraktors Ierīce, aparāts, ar ko veic ekstrakciju (2).
kamera Ierīce, aparāts, iekārta, agregāts (parasti izolētas telpas veidā) noteikta uzdevuma veikšanai. Aparāta, ierīces, iekārtas, agregāta slēgtā daļa.
kopētājs Ierīce, aparāts, kas kopē (3).
telūrijs Ierīce, ar kuru demonstrē Zemes griešanos ap savu asi, Zemes griešanos ap Sauli, Mēness griešanos ap Zemi.
kontaktdakša Ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus.
slazds Ierīce, iekārta (kā, piemēram, elementārdaļiņu) uztveršanai, apturēšanai.
tvērējs Ierīce, iekārta u. tml. (kā, parasti dzirksteļu) tveršanai apkures sistēmās.
turbīna Ierīce, iekārta u. tml., kas veic darbu, griežoties ap savu asi.
blīvslēgs Ierīce, kas aptver (cilindra) virzuļa kātu un neļauj tvaikam, gāzei izkļūt no cilindra.
telefakss Ierīce, kas ar elektriskajiem signāliem pārraida un uztver rakstītus tekstus, attēlus un atveido tos uz papīra.
servokompensators Ierīce, kas atvieglo pilotam lidaparāta stūres pagriešanu, samazinot spiedienu pret stūres rokturi.
gaisma Ierīce, kas dod mākslīgu apgaismojumu.
aritmogrāfs Ierīce, kas mehāniski veic aritmētiskās darbības un automātiski reģistrē apstrādājamos skaitļus un darbību rezultātus.
pēdvilcis Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala (to uz apkārtējā fona). Marķieris 2 (2).
marķieris Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala to (uz apkārtējā fona). Pēdvilcis.
papildierīce Ierīce, kas papildina kādu citu ierīci, iekārtu u. tml., to sistēmu.
griezulis Ierīce, kas rotē ap savu asi.
savācējspiedne Ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpas; savācējprese.
savācējprese Ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpās. Savācējspiedne.
kondensators Ierīce, ko ieslēdz elektriskajā ķēdē kapacitātes iegūšanai.
bumba Ierīce, kurā ir sprāgstviela, deglis un kura paredzēta nomešanai no lidaparāta vai kuģa.
spīles Ierīce, līks, kurā, parasti divi, elementi spiež uz priekšmetu, noturot to apstrādes laikā vajadzīgajā stāvoklī. Rīks (kā) saspiešanai un saturēšanai.
berze Ierīce, mašīnas vai aparāta daļa, kur berž (ko).
Gludināmais dēlis Ierīce, uz kuras gludina (veļu, apģērbu).
ekrāns Ierīce, uz kuras virsmas projicē, piemēram, kinofilmas, diapozitīvus.
sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsmas daļa, ko no vienas puses apskalo siltumnesējs un no otras puses - sildāmā vide.
kasete Ierīces, ietaises (parasti fotoaparāta, magnetofona) elements (kāda materiāla) aizsargāšanai, virzīšanai.
kanalizācija Ierīču komplekss (apdzīvotu vietu, ražošanas teritoriju) notekūdeņu savākšanai, aizvadīšanai, attīrīšanai un ievadīšanai ūdenstilpē.
bortsistēma Ierīču, aparātu sistēma (kuģī, lidaparātā).
apmargot Ierīkot margas (visapkārt vai no vairākām pusēm).
kolonna Ierinda, kurā apakšvienības vai karavīri stāv cits aiz cita.
Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
apskalot Ierobežot, apņemt (par jūrām, okeāniem).
apjozt Ierobežot, apņemt, ieskaut.
Pataisīt rāmu Ierobežot, apvaldīt (kā) agresivitāti.
stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas.
zona Ierobežota, apsargājama ieslodzījuma vietas teritorija.
linete Ierobežots sienas laukums (parasti pusapļa formā), ko pārsedz arka.
numurs Ieroča (piemēram, lielgabala, ložmetēja) apkalpes loceklis ar noteiktām funkcijām.
kavalērija Ieroču šķira, kuras daļas un apakšvienības kaujās un gājienos izmanto jājamzirgus.
artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi.
sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt, darboties (par kongresu, sēdi u. tml.).
piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts.
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību
pieprasīt Ierosināt (tiesā, piemēram, soda apmēru).
uzmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai (cilvēku, cilvēku grupu).
atmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai (cilvēkus, sabiedrību u. tml.).
pamodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai.
zaķauss Ierotīts, saburzīts (parasti burtnīcas) lapas stūris.
ierakties Ierušināties (piemēram, sienā, lapās u. tml.).
Ietinamais papīrs Iesaiņojamais papīrs.
ielaisties Iesaistīties (sarunās, strīdos). Piedalīties (domu apmaiņā).
konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā uz laiku savienojas divi indivīdi, apmainoties ar savu kodolu daļām.
Pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt cūku (arī sivēnu, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt sivēnu (arī cūku, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt cūku (arī sivēnu, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
iebauroties Iesākt baurot un tūlīt apklust. Iemauroties.
ieblēties Iesākt blēt un tūlīt apklust.
aizbrēkties Iesākt brēkt un tūlīt apklust. Iebrēkties (biežāk).
iebubināties Iesākt bubināt un tūlīt apklus (par Zirgu).
aizbubināties Iesākt bubināt un tūlīt apklust. Iebubināties (biežāk).
iebuldurēties Iesākt buldurēt un tūlīt apklust (par tītaru).
iečerkstēties Iesākt čerkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
iečiepstēties Iesākt čiepstēt un tūlīt apklust.
aizčiepstēties Iesākt čiepstēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iečiepstēties.
iečinkstēties Iesākt činkstēt un tūlīt apklust.
aizčinkstēties Iesākt činkstēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iečinkstēties.
iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
iečivināties Iesākt čivināt un tūlīt apklust (par putniem).
iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
iedūdoties Iesākt dūdot un tūlīt apklust (parasti par baložiem).
aizdūdoties Iesākt dūdot un tūlīt apklust. _biežāk_ Iedūdoties.
iedungoties Iesākt dungot. Iesākt dungot un tūlīt apklust.
iedziedāties Iesākt dziedāt (par cilvēku). Iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
iedziedāties Iesākt dziedāt (par dažiem putniem). Iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
ielīgoties Iesākt dziedāt līgo dziesmas. Iesākt dziedāt līgo dziesmas un tūlīt apklust.
aizdziedāties Iesākt dziedāt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iedziedāties.
iegāgināties Iesākt gāgināt un tūlīt apklust.
iegārgties Iesākt gārgt un tūlīt apklust.
aizgārgties Iesākt gārgt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iegārgties.
iegaudoties Iesākt gaudot un tūlīt apklust (parasti par suni, vilku).
aizgaudoties Iesākt gaudot un tūlīt apklust. _biežāk_ Iegaudoties.
aizgrauzdēt Iesākt grauzdēt, bet nepabeigt. Mazliet, viegli apgrauzdēt.
aizgruzdēt Iesākt gruzdēt. Mazliet apgruzdēt.
ieīdēties Iesākt īdēt un tūlīt apklust.
aizīdēties Iesākt īdēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ieīdēties.
iegaismoties Iesākt izstarot gaismu (parasti par apgaismes ķermeņiem). Īsu brīdi izstarot gaismu.
iekvēloties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni).
iedegties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeņiem).
aizkaplēt Iesākt kaplēt, bet nepabeigt.
iekaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust (piemēram, par suni, vilku).
aizkaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekaukties.
iekladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust.
aizkladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekladzināties.
ieklaigāties Iesākt klaigāt un tūlīt apklust.
iekliegties Iesākt kliegt un tūlīt apklust.
aizkliegties Iesākt kliegt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekliegties.
ieklukstēties Iesākt klukstēt un tūlīt apklust.
aizklukstēties Iesākt klukstēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ieklukstēties.
ieknukstēties Iesākt knukstēt un tūlīt apklust.
iekūkoties Iesākt kūkot un tūlīt apklust (par dzeguzi).
iekunkstēties Iesākt kunkstēt un tūlīt apklust.
iekurkstēties Iesākt kurkstēt un tūlīt apklust.
aizkurkstēties Iesākt kurkstēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekurkstēties.
iekurkšķēties Iesākt kurkšķēt un tūlīt apklust.
aizkurkšķēties Iesākt kurkšķēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekurkšķēties.
iekviekties Iesākt kviekt un tūlīt apklust.
ieķaukstēties Iesākt ķaukstēt un tūlīt apklust.
ieķērkstēties Iesākt ķērksiet un tūlīt apklust.
ieķērkties Iesākt ķērkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
izlidot Iesākt lidojumu (par lidaparātiem).
izlidot Iesākt lidojumu (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
iemauroties Iesākt maurot un tūlīt apklust.
iemauties Iesākt maut un tūlīt apklust.
ieņaudēties Iesākt ņaudēt un tūlīt apklust.
aizņaudēties Iesākt ņaudēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ieņaudēties.
ieņerkstēties Iesākt ņerkstēt un tūlīt apklust.
ieņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust.
aizņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ieņurdēties.
ieņurkstēties Iesākt ņurkstēt un tūlīt apklust.
ieņurkšķēties Iesākt ņurkšķēt un tūlīt apklust.
ieņurrāties Iesākt ņurrāt un tūlīt apklust.
iepēkšķēties Iesākt pēkšķēt un tūlīt apklust.
iepīkstēties Iesākt pīkstēt un tūlīt apklust.
aizpīkstēties Iesākt pīkstēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iepīkstēties.
iepogoties Iesākt pogot un tūlīt apklust.
iegriezties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (par griezi).
iekliegties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
iečakstināties Iesākt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
iedziedāties Iesākt radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Iesākt radīt raksturīgas skaņas un tūlīt apklust.
ierēkties Iesākt rēkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
ierieties Iesākt riet un tūlīt apklust.
aizrieties Iesākt riet un tūlīt apklust. _biežāk_ Ierieties.
ierubināties Iesākt rubināt un tūlīt apklust (parasti par rubeni).
aizrubināties Iesākt rubināt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ierubināties.
ierukšķēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust.
aizrukšķēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ierukšķēties.
ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
aizrūsēt Iesākt rūsēt. Mazliet aprūsēt.
aizsaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iesaukties. Iekliegties.
iesaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust. Iekliegties.
iesēkties Iesākt sēkt un tūlīt apklust.
iesīkties Iesākt sīkt un tūlīt apklust.
aizsīkties Iesākt sīkt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iesīkties.
ieskrapstēties Iesākt skrapstēt un tūlīt pārstāt.
ieskrapstināties Iesākt skrapstināties un tūlīt pārstāt.
ieskrapšķēties Iesākt skrapšķēt un tūlīt pārstāt.
ieskrapšķināties Iesākt skrapšķināties un tūlīt pārstāt.
iesmēķēt Iesākt smēķēt (papirosu, cigareti u. tml.). Aizsmēķēt.
iesmilkstēties Iesākt smilkstēt un tūlīt apklust.
iespiegties Iesākt spiegt un tūlīt apklust (par cilvēku).
iestenēties Iesākt stenēt un tūlīt apklust.
iešķaudīties Iesākt šķaudīt un tūlīt apklust. Īsi, viegli nošķaudīties.
ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās.
ietrallināties Iesākt trallināt. Iesākt trallināt un tūlīt apklust.
ieūjināties Iesākt ūjināt un tūlīt apklust.
ieurkšķēties Iesākt urkšķēt un tūlīt apklust.
ievaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust.
aizvaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ievaidēties.
ievaimanāties Iesākt vaimanāt un tūlīt apklust.
ievankšķēties Iesākt vankšķēt un tūlīt apklust.
aizvankšķēties Iesākt vankšķēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ievankšķēties.
ievaukšķēties Iesākt vaukšķēt un tūlīt apklust.
ievēkšķēties Iesākt vēkšķēt un tūlīt apklust.
ievidžināties Iesākt vidžināt un tūlīt apklust.
ievīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust.
aizvīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust. _biežāk_ Ievīteroties.
iezviegties Iesākt zviegt un tūlīt apklust.
iežadzināties Iesākt žadzināt un tūlīt apklust.
apsēt Iesēt (ap ko, kam apkārt).
piesēt Iesēt papildus.
sējums Iesiets, īpašā mapē ievietots, arī vākos iesiets (dokumentu) kopums.
sapliķēt Iesist vairākus, daudzus pliķus. Sapļaukāt.
ieslapēt Ieslapināt.
iedegt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
iededzināt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma). Iedegt [1].
ievilkt Ieslēpt, ievirzīt dziļāk (apģērbā ķermeņa daļu).
Atdusēties uz lauriem Ieslīgt pašapmierinātībā, bezdarbībā (parasti pēc gūtiem panākumiem).
varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties.
risks Iespējamas briesmas. Zaudējuma iespēja pārdrošā, arī neapdomīgā rīcībā, darbībā.
eventuāls Iespējams (zināmos apstākļos). Varbūtējs.
petits Iespiedburti, kuru augstums ir aptuveni 3 milimetri.
iespiedloksne Iespieddarba apjoma mērvienība.
grāmata Iespieddarbs - iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums. Šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas (piemēram, tūristiem) par kādu ģeogrāfisku vietu. Iespieddarbs, kas (muzeja, izstādes apmeklētājiem) sniedz ziņas par eksponātiem.
signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež (grāmatas vai žurnāla) loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
tīģelis Iespiedmašīnas metāla plātne, kas piespiež papīru pie iespiedformas. Arī attiecīgā iespiedmašīna.
augstspiedums Iespieduma veids, kurā papīru vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu.
apbadīt Iespiest, iebakstīt (ko visapkārt, parasti kādā spraugā). Apbakstīt.
skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa, kuras, parasti īsam, tekstam ir aģitējoši informatīvs saturs.
iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
grāmata Iespiešanai domāts (lielāka apjoma) sacerējums.
dobspiedums Iespiešanas tehnikas veids - attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām, ar krāsu pildītajām vietām.
iesprausties Iespraust sev (apģērbā).
emitents Iestāde vai uzņēmums, kas izlaiž apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
apdrošinātājs Iestāde vai uzņēmums, kas veic apdrošināšanas operācijas.
stacija Iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai ar automobiļiem, kuģiem vai lidaparātiem.
Telefona centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus. Iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
Telefona centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus. Iekārta, kas savieno telefona līnijas.
Seismiskā stacija Iestāde, kas reģistrē Zemes garozas svārstības un veic zemestrīču seismisko pierakstu primāro apstrādi.
Piena virtuve Iestāde, kas zīdaiņus apgādā ar speciāli sagatavotu, viņu vecumam atbilstošu uzturu.
birža Iestāde, kur pērk un pārdod vērtspapīrus, kā arī noslēdz vairumtirdzniecības darījumus Arī ēka, kurā atrodas šī iestāde.
Atpūtas nams Iestāde, kur var pavadīt atvaļinājumu labvēlīgos klimatiskos un higiēniskos apstākļos.
Piena virtuve Iestāde, kur zīdaiņus apgādā ar speciāli sagatavotu, viņu vecumam atbilstošu uzturu.
kombināts Iestāde, kurā apmāca kādas profesijas speciālistus vai ceļ kādas nozares strādnieku kvalifikāciju. Starpskolu mācību, ražošanas un skolēnu profesionālās orientācijas iestāde.
ambulatorijs Iestāde, kurā apskata un ārstē dzīvniekus.
bāze Iestāde, noliktava, darbnīca u. tml., kas apkalpo kādu nozari, pasākumu.
mašīna Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem).
mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem). Mašīna.
kredītrīkotājs Iestādes vai organizācijas vadītājs, kam ir tiesības rīkoties ar budžetā apstiprinātajiem asignējumiem.
kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi.
apstādīt Iestādīt (ap ko, kam apkārt).
iemetināt Iestarpinot papildināt.
iepūst Iestāstīt (parasti ko aplamu).
Iepūst: miglu acīs Iestāstīt izdomājumus, aplamības.
Iepūst miglu acīs Iestāstīt izdomājumus, aplamības.
uzgulties Iestāties visapkārt (kam) - piemēram, par nakti.
pienākt Iestāties, iesākties (par notikumiem, parādībām, apstākļu maiņu).
aparāts Iestāžu, uzņēmumu kopums, kas apkalpo kādu pārvaldes vai saimniecības nozari.
iešūnot Iestiprināt mākslīgo šūnu (apkārē).
oderēt Iestrādāt oderi (piemēram, apģērbam, apaviem).
uzpolsterēt Iešūt (apģērbā, tā daļā) polsteri.
polsterēt Iešūt (apģērbā) polsteri (2).
Pavadīt pēdējā gaitā (arī uz pēdējo dusu), arī pavadīt (arī izvadīt) pēdējā (arī beidzamajā) ceļā (arī gājumā) Iet bēru gājienā un apbedīt mirušo. Piedalīties apbedīšanā.
Pavadīt pēdējā gaitā (arī uz pēdējo dusu), arī pavadīt (arī izvadīt) pēdējā (arī beidzamā) ceļā Iet bēru gājienā un apbedīt mirušo. Piedalīties apbedīšanā.
atieties Iet ilgi, līdz apnikumam.
Iet pēc azimuta Iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
Iet aiz arkla Iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
Iet pēc azimuta Iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
Iet savu (arī citu) ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi. Kārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides, atšķirīgiem) ieskatiem.
lāčot Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem).
krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
izvirzīt Ieteikt (kādu, kāda darbu, piemēram, apbalvošanai).
reference Ieteikums, izziņa par kādas firmas, iestādes, personas maksātspēju (kapitālistiskajās valstīs).
lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa. Beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne.
lejastece Ietekai tuvākā (upes) daļa. Beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne. Lejtece.
apslīpēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka viņš apgūst pieklājības normas, manieres. Dot praktisku pieredzi.
ieaut Ietērpt (apavos, zeķēs kājas).
ieauties Ietērpt sev kājas (apavos, zeķēs).
saaut Ietērpt zeķēs, apavos (kājas), parasti silti.
apaut Ietērpt zeķēs, apavos (kājas).
sažņaugties Ietērpties ļoti šaurā apģērba gabalā.
vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā.
uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (smēķēšanai papirosu, cigareti).
aploce Ietvars, apmale (parasti ovālas vai apaļas formas priekšmetiem).
aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas).
klāt Ietverot (ko viscaur, visapkārt), segt (to) - par audiem, audu kārtu.
pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt.
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
iekapsulot Ietvert kapsulā.
uzlādēt Ievadīt (aparātā, ierīcē u. tml.) elektrisko enerģiju.
pielādēt Ievadīt (aparātā, ierīcē u. tml.) elektrisko lādiņa. Uzlādēt.
ieņemt Ievadīt organismā (iedzerot, apēdot).
Izlīdzināt kursu Ievadīt, piemēram, lidaparātu, kuģi, paredzētajā kursā, parasti pēc novirzīšanās no tā.
prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība.
izlūkot Ievākt ziņas (piemēram, par pretinieku, apvidu, kaujas darbības rajona iedzīvotājiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem).
iestaigāt Ievalkāt (apavus).
iedobt Ieveidot (kādā virsmā nelielu, parasti ieapaļu, padziļinājumu).
ģenerālsekretārs Ievēlēts vai iecelts galvenais kārtējā darba vadītājs (kādā organizācijā, apvienībā, iestādē).
mikrominiaturizācija Ievērojama (piemēram, aparātu, ierīču) izmēru, masas samazināšana.
centrs Ievērojama apdzīvota vieta (piemēram, liela pilsēta).
spīdināties Ievērojami atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
piemilzt Ievērojami palielināties apjomā (par mākoņiem).
pieblīst Ievērojami palielināties apjomā.
atbruņoties Ievērojami samazināt vai pilnīgi likvidēt apbruņojumu, bruņotos spēkus.
rēķināties Ievērot savā rīcībā, darbībā (piemēram, kādus apstākļus, nosacījumus, notikumus).
apvērt Ievērt, ievilkt (visapkārt auklas, saites, parasti pastalām, vīzēm).
introducēt Ievest (augus no apgabaliem, zemēm ar citādiem dabas apstākļiem, lai ieaudzētu, ieviestu).
importēt Ievest (preces, kapitālu) no ārzemēm.
pārņemt Ieviest valodā kā apzīmēšanai (citas valodas vārdu, vārdu savienojumu u. tml.), pielāgojot (to) savas valodas sistēmai.
nomainīt Ieviest, sākt izmantot (kā neatbilstoša, parasti nederīga, nolietota) vietā ko citu, apmainīt, aizstāt (ko neatbilstošu, parasti nederīgu, nolietotu) ar ko citu.
ieslodzījums Ievietošana valsts varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē), atņemot brīvību. Rezultāts --> ieslodzīt (2).
tupināt Ievietot (apcietinājumā, cietumā).
ietupināt Ievietot (cietumā, apcietinājumā.).
iesēdināt Ievietot (cietumā, apcietinājumā).
iemest Ievietot (kādā vietā, telpā). Likt nonākt (kādos apstākļos).
sēt Ievietot (mikroorganismus) barotnē audzēšanai laboratorijas apstākļos.
ieslodzīt Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aplokā) tā, ka netiek laukā.
iešūt Ievietot (piemēram, papīra lapas īpašā saturētajā).
ielauzt Ievietot (salikuma rindas klišejas) iespiešanai gatavoamā formā (lappusē, slejā).
ietērpt Ievilkt (piemēram, rokas cimdos, kājas apavos).
iegremdēt Ievirzīt (piemēram, smiltīs, graudos) tā, ka (tie) apklāj.
iekāpt Ievirzīt kājas vai kāju (piemēram, apavos, biksēs).
salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
ievājs Ievu audze. Ievām apaugusi vieta.
noviksēt Ieziest (ar apavu krēmu) un nospodrināt (apavus).
gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
apgredzenot Iezīmēt (putnu) ar īpašu gredzenu, apliekot to ap putna kāju.
ielogs Iezīmētas, apvilktas kontūras (teksta, attēla malās).
margsiena Iežogojums ciešas sienas veidā ap kuģa klāju.
errīgs Īgns, neapmierināts, dusmīgs, arī viegli aizkaitināms.
sarūgt Īgns, neapmierināts.
skāņš Īgns, nelaipns. Arī neapmierināts - skābs (3).
skābs Īgns, nelaipns. Arī neapmierināts.
valks Ikdienai paredzētais (parasti apģērbs).
proza Ikdienišķu, parastu apstākļu kopums. Arī ikdienība.
nogulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus).
knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
pīties Ilgāku laiku darboties, kavēties (ar kādu, ap kādu), piemēram, aprūpējot (to).
nēsāt Ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju).
lolot Ilgāku laiku glabāt apziņā, atmiņā, domās (piemēram, nodomu, cerību).
sagulēties Ilgāku laiku gulēt tā, ka kļūst gurdens, apātisks u. tml.
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties apziņā (par psihisku stāvokli).
nomākt Ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem. Arī mākt (2).
mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
kulties Ilgāku laiku rosīties, kustēties (ap kādu), neatkāpties (no kāda).
nocepināt Ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli).
iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju). Ilgāku laiku pārdzīvot.
sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos. Ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).
noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rīkoties, darboties, apkopjot, aprūpējot, arī mācot (kādu).
noslapstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slapstīties.
nočinkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaprīzi, paklusi raudāt.
nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
izcilāt Ilgāku laiku, daudz cilāt. Cilājot aplūkot un pārbaudīt.
izglaudīties Ilgāku laiku, daudz glaudīties (pie kā, kam apkārt). Izglausties (1).
izglausties Ilgāku laiku, daudz glausties (pie kā, kam apkārt)
kapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt (1).
kapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt (4).
kapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt (6).
izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz kaprīzi, paklusi raudāt (parasti par bērniem).
lāpīties Ilgāku laiku, daudz lāpīt, parasti apģērba gabalus.
nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
nomīt Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), saplacināt, noblīvēt (to).
nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
izņurdēties Ilgāku laiku, daudz neapmierināti runāt.
izsapņoties Ilgāku laiku, daudz sapņot.
izsēdēt Ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu).
izskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties. Pilnīgi apskatīt.
noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, nolietot (apavus).
izdīkties Ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt.
novalkāt Ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus).
novāļāt Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to).
nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos). Būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
sabraukt Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
sajāt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.).
nēsāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (kādā noteiktā apģērbā), ilgāku laiku, parasti valkāt (noteiktu apģērbu, apavus).
valkāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā). Ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus).
valkāt Ilgāku laiku, parasti lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus, rotaslietas).
nēsāt Ilgāku laiku, parasti valkāt, lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus).
nocepināties Ilgāku laiku, sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu.
klimats Ilggadējs laika apstākļu režīms, kas raksturīgs kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.
aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos. Ilgi gribēt ko, bet neiespēt.
izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.). Būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
pārdeldēt Ilgi lietojot, radīt (apģērbam, priekšmetam) izdilumu, caurumu.
izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, sabojāt (apavus).
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus). Stipri apbružāt.
aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
ovācijas Ilgi, vētraini aplausi, kuros izpaužas atzinība, sajūsma, uzmudinājums un kurus bieži pavada priekpilni izsaucieni.
pārogļoties Ilgstošā laikposmā īpašos apstākļos pārveidoties per ogli (piemēram, par senu dzīvnieku un augu atliekām).
iegrauzt Ilgstoši beržot, graužaties radīt (brūci) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) - piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem. Būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi.
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
grauzt Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) - par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt. Nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt.
sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
apbirdināt Ilgstoši vai vairākos paņēmienos apbērt.
Piekladzināt (pilnas) ausis Ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
Piekladzināt pilnas ausis Ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
vankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
vaukšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
kvekšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni). Kvankšķēt.
kvankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni). Kvekšķēt.
skrapstināties Ilgstoši, intensīvi skrapstināt. Skrapšķināties.
skrapšķināties Ilgstoši, intensīvi skrapšķināt; skrapstināties.
vējavas Ilgstošs vējš. Laikapstākļi, kad ir ilgstošs vējš.
krapšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krapšķēt.
skrapstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapstēt. Skrapšķoņa.
skrapšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapšķēt. Skrapstoņa.
pieturēties Ilgt, turpināties (par stāvokli, apstākļiem).
Koloniālais karaspēks Imperiālistisko valstu karaspēks koloniju, tautu apspiešanai.
koloniālisms Imperiālistisko valstu politika - ekonomiski vājāk attīstītu zemju pakļaušana, teritoriju sagrābšana, kolonizēšana, pirmiedzīvotāju apspiešana.
klaburčūska Indīga čūska ar ādas gredzeniem ap asti (Amerikā).
difosgēns Indīgā kaujas viela - bezkrāsains vai viegli iebrūns taukains šķidrums ar asu sapuvuša siena smaku.
Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
padille Indīgs čemurziežu dzimtas augs, kam ir dobs, zarains stumbrs, divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas un kas aug stāvošos vai lēnos ūdeņos, krastmalās, purvainēs.
ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši.
sari Indijas sieviešu apģērbs - garš, taisns auduma gabals, kura vienu galu apjož ap gurniem un nostiprina, bet otru pārmet pār plecu.
personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
patība Indivīda, parasti tā apzinātais, būtiskāko, nozīmīgāko psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
kolektivizācija Individuālo zemnieku saimniecību brīvprātīga apvienošanās kolektīvās (kooperatīvās) saimniecībās.
peldveste Individuāls glābšanas līdzeklis - piepūšama vai no korķa, putuplasta izgatavota ap muguru un krūtīm apliekama ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens.
ķelti Indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā (mūsdienās dažos Trijās, Anglijas un Francijas apvidos).
itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras apdzīvoja Apenīnu pussalu.
sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda (Indijā aptuveni kopš 1. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras).
endēmija Infekcijas slimība, kas sastopama tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
papildinformācija Informācija, ko iegūst, sniedz, kas pastāv papildus sākotnējai, jau esošajai informācijai.
liecība Informācija, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
forma Instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
Optisks instruments (arī aparāts) Instruments (aparāts), kurā ir optiska sistēma (piemēram, mikroskops, tālskatis, projekcijas aparāts).
oftalmoskops Instruments acs dibena apskatei.
endoskops Instruments ar optisku sistēmu un apgaismošanas ierīci (ķermeņa dobumu un dobu orgānu apskatei).
laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
torakoskops Instruments pleiras dobuma apskatei.
Gara dāvanas Intelektuālās spējas, apdāvinātība.
rigiditāte Intelektuāls, emocionāls, arī motivācijas inertums, nespēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem.
sprostuguns Intensīva apšaude (noteiktā joslā), kas kavē pretinieka pārvietošanos.
Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas.
Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīgo paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
mokas Intensīvs, ilgstošs psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar nespēju sasniegt kādus mērķus, novērst kādus apstākļus.
pamatne Intervāla, akorda apakšējā skaņa.
bortinženieris Inženieris - apkalpes loceklis (parasti lidaparātā).
tilts Inženiertehniska celtne ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piemēram, pār upēm, gravām, ceļiem, apbūvēm).
ūdensvads Inženiertehnisko būvju un iekārtu sistēma apgādei ar ūdeni.
karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
saspriegot Īpašā apstrādē, parasti ievērojami, palielināt (kā) mehānisko spriegumu.
mīna Īpašā apvalkā novietots sprāgstvielu lādiņš ar detonatoru, ko iedarbina ar spiedienu, magnētisko lauku, radiosignālu.
kapenes Īpaša celtne, telpa mirušo apbedīšanai.
ielīme Īpaša ielīmēta lapa (grāmatā, žurnālā).
munsturis Īpaša militārās apmācības sistēma (piemēram, Prūsijā).
seifs Īpaša telpa (parasti bankā), kur ir novietoti šādi skapji, kastes, atvilktnes.
kapsēta Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai. Kapi.
kapi Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai. Kapsēta.
līnijtiesa Īpaša tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri apdraud (dzelzceļa vai ūdensceļu) transporta normālu darbību.
brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt).
žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
medaļa Īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
Vaļu medību kuģis Īpašas konstrukcijas kuģis, kas aprīkots ar speciālām iekārtām vaļu medībām.
fakturēt Īpaši apdarināt (materiāla, priekšmeta virsmu).
snaiperis Īpaši apmācīts karavīrs, kas ar precīzu šāvienu iznīcina pretinieka karavīrus, kā arī, sauļot ar trasējošām lodēm, norāda mērķus artilērijai.
matēt Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu).
mohēra Īpaši apstrādāta Angoras kazas vilna.
zoļāda Īpaši apstrādāta bieza, izturīga, samērā cieta āda zoļu, pazoļu izgatavošanai.
siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente. Blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai.
tēja Īpaši apstrādātas (piemēram, kaltētas), parasti ārstniecības, augu daļās. Dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
tabaka Īpaši apstrādātas īstās tabakas vai mahorkas lapas, kāti, ko izmanto smēķēšanai, šņaukšanai vai košļāšanai.
pausaudekls Īpaši apstrādāts caurspīdīgs audums pausu izgatavošanai.
krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar ļoti baltu, gludu virsmu (parasti attēlu iespiešanai).
marmorpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar marmoram raksturīgām svītrām, plankumiem.
lidosta Īpaši iekārtota stacija pie lidlauka lidaparātu pasažieru apkalpošanai. Lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
lasītava Īpaši iekārtota telpa (bibliotēkā, klubā u. tml.), kurā apmeklētāji lasa.
kosmodroms Īpaši iekārtota teritorija kosmisko lidaparātu sagatavošanai lidojumam, palaišanai, to lidojuma vadībai un kontrolei.
lasāmzāle Īpaši iekārtota zāle (piemēram, bibliotēkā, muzejā), kurā apmeklētāji lasa.
terminālis Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta teritorija (parasti kravas konteineru pārkraušanai ostās).
parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Kara bāze.
Kara bāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Karabāze.
lidlauks Īpaši ierīkota vieta, kur lidaparāti paceļas, nolaižas, stāv.
manēža Īpaši ierīkots laukums, celtne, telpa apmācībai jāšanā, treniņiem, sacensībām jāšanas sporta.
zāliens Īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals. Arī zālājs.
uzlīme Īpaši izgatavots neliels garens, apaļš u. tml. formas lietišķās grafikas darinājums (zīmējums, uzraksts) uzlīmēšanai.
krunka Īpaši izveidota kroka, savilkums (piemēram, apģērbā).
skrejceļš Īpaši izveidots lidaparātu pacelšanās un nolaišanās ceļš.
salvete Īpaši izveidots, neliels kvadrātisks, parasti auduma vai papīra, gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piemēram, ēdot.
prettrieciens Īpaši radīts trieciens kustības straujai apturēšanai.
befstroganovs Īpaši sagatavotas (strēmelēs sagrieztas, apceptas un sautētas) liellopa gaļas ēdiens.
stroganovs Īpaši sagatavotos (strēmelēs sagrieztas, apceptas un sautētas, parasti liellopa) gaļas ēdiens.
šķēlums Īpaši veidota atvere, sprauga (apģērba gabalam).
odere Īpaši veidots aizsargslānis, arī apmetums (kā) iekšpusē.
galvassega Īpaši veidots apģērba piederums galvas apsegšanai (piemēram, cepure, lakats).
zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastveida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
izlaidums Īpaši veidots paplašinājums, pagarinājums (piemēram, priekšmetam).
spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
lielums Īpašību kopums (parasti apjoms), ko raksturo, salīdzinot ar kādu citu priekšmetu, parādību.
vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms. Plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms.
pārkūdroties Īpašos apstākļos (piemēram, aizaugušos ezeros, purvos) sadaloties, pārveidoties par kūdru (par augu atliekām).
dīgļsega Īpašs apvalks, kas aizsargā (cilvēka vai dzīvnieku) dīgli no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes.
pauspapīrs Īpašs papīrs pausu izgatavošanai.
plate Īpašs paplātveidīgs trauks ar nodalījumiem dažādu auksto ēdienu pasniegšanai galdā.
pakarams Īpašs priekšmets, parasti horizontālas nūjas, stiegras veidā ar slīpiem galiem, apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
Maņu orgāns Īpašs uztveres aparāts, kas uztver kairinājumus no ārējās vides, kā arī no paša ķermeņa orgāniem.
Maņu orgāns Īpašs uztveres aparāts, kas uztver kairinājumus no ārējās vides, kā arī no paša ķermeņa orgāniem.
privātīpašums Īpašums, kas pieder privātai personai vai privātu personu grupai un kam (parasti kapitālistiskajā iekārtā) ir ekspluatatorisks raksturs
vietvārds Īpašvārds, ar ko apzīmē kādu ģeogrāfisku objektu.
personvārds Īpašvārds, ar ko apzīmē kādu personu.
piegarša Īpatnēja (parasti pārtikas produktu, ēdienu) papildu garša.
piesmaka Īpatnēja nepatīkama (piemēram, pārtikas produktu, priekšmetu) papildu smaka.
kupena Irdena (piemēram, lapu, smilšu) kaudze.
apirt Irot apbraukt (laivu ap ko, kam apkārt).
pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
pairt Irot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā. Paairēt (2).
apirties Iroties apbraukt ar laivu (ap ko, kam apkārt).
pusjostiņa Īsa josta, kas aptver tikai tērpa mugurpusi.
Puspasaules apskriet Īsā laikā steigšus apmeklēt daudzus, pabūt vairākās, parasti attālās vietās.
tosts Īsa uzruna, īsa apsveikuma runa (viesībās, sarīkojumos u. tml.), pēc kuras uzaicina iedzert par godu kādam, kam.
krekšķis Īsa, aprauta ieklepošanās.
puszeķes Īsās zeķes. Kapzeķes.
ieskicēt Īsi aplūkot (piemēram, problēmu).
piebilst Īsi pateikt (ko), papildinot, precizējot iepriekš teikto.
rezumēt Īsi secināt, konstatēt (kā) būtību. Koncentrēti apkopot (būtisko, galveno, nozīmīgāko).
rekapitutēt Īsi, apkopojoši atkārtot (kādu tekstu).
iesmējiens Īsi, aprauti smiekli.
pussmiekls Īsi, aprauti smiekli.
stakato Īsi, aprauti, ar pārtraukumu (starp skaņām).
krekšķēt Īsi, aprauti, samērā klusi klepot.
strupināt Īsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus).
korners Īslaicīga kapitālistu vienošanās, lai spekulētu, uzpērkot preču krājumus un paaugstinot cenu.
mītne Īslaicīgas apmešanās vieta.
skrapstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapstēt. Skrapšķiens.
skrapšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapšķēt. Skrapstiens.
skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapšķis.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapsts.
sunna Islama tekstu krājums, kurā Ietilpst leģendas par Muhamedu, kā arī korāna papildinājumi un iztulkojumi.
pelerīne Īss apmetnis.
tušs Īss fanfaru veida apsveikuma skaņdarbs ātrā tempā.
Patenta formula Īss izgudrojuma objekta apraksts, kas ir formulēts saskaņā ar likumu prasībām un nosaka izgudrojuma aizsardzības robežas.
atsauksme Īss kritisks apskats, arī recenzija (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku apcerējumu).
moments Īss laika sprīdis, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
mantiļa Īss sieviešu apmetnis.
rekapitulācija Īss, apkopojošs (kāda teksta) atkārtojums.
iebļāviens Īss, aprauts bļāviens.
iebrēciens Īss, aprauts brēciens.
iekliedziens Īss, aprauts kliedziens.
iekrāciens Īss, aprauts krāciens.
iesauciens Īss, aprauts sauciens.
stakato Īss, aprauts skaņu saistījums ar pārtraukumiem starp tiem.
strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
Mājas svētība Istabas augs ar garenām tumšzaļām lapām. Aspidistra.
Mājas svētība Istabas augs ar garenām, tumšzaļām lapām. Aspidistra.
Gultas vieta istabas daļa, ko izmanto apakšīrnieks.
Gultas vieta Istabas daļa, ko izmanto apakšīrnieks.
sadomājums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums: izdomājums.
sagudrojums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums. Sadomājums.
izdomājums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, stāstījums.
sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
vainags Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojama avotu.
oreols Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojuma avotu.
noņerkstēt Īsu brīdi kaprīzi raudāt un pārstāt raudāt.
noskrapšķināt Īsu brīdi skrapšķināt un pabeigt skrapšķināt.
noskrapšķēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapšķēt.
nemūžam It nekad, it nekādos apstākļos.
karbonārs Itālijā 19. gadsimta sākumā nodibinātas slepenas biedrības loceklis, kas cīnījās pret franču un austriešu okupācijas varu Itālijā un par Itālijas apvienošanu.
izbrucināt Izasināt (izkapti) ar galodu.
pāraugt Izaugt tik lielam, ka (valkājamais apģērbs) kļūst par mazu.
sazelt Izaugt, parasti biezam (parasti par bārdu, apmatojumu).
kārpa Izaugums (uz auga mizas, lapām, augļiem, saknēm).
sēklsedze Izaugums ap kailsēkļu sēklu.
Sēžas (arī sēdes) tulzna Izaugums astes apvidū (mērkaķu dzimtas dzīvniekiem).
debloķēt Izbeigt aplenkt (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu).
izskanēt Izbeigties, apklust (par skaņām).
iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.). Izbraukt (noteiktā trasē). Izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
sklanda Izbraukta, ieslīpa vieta apledojuša ceļa virskārtā.
mūrītis Izbūve krāsns ārsienas apakšdaļā sēdēšanai vai gulēšanai.
iekārtot Izbūvēt (piemēram, ceļu), ierīkot (piemēram, dārzu). Uzstādīt (piemēram, aparatūru).
pabūvēt Izbūvēt zem (kā), arī (kam) apakšā.
ziedēt Izcelties apkārtnē ar savu spilgtumu, krāšņumu. Būt spilgtam, krāšņam.
iegūt Izcīnīt un saņemt (piemēram, apbalvojumu).
ņirbēt Izdalīties apkaimē ar savu daudzkrāsainību, spožuma mainīgumu (par ko kustīgu).
kvēlot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
zvērot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem). Kvēlot (2).
rūsganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar sava rūsgano krāsu.
baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu baltumu vai gaišumu.
dzeltēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu dzelteno krāsu.
svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu. Būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu).
tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu. Arī sārtoties (piemēram, par debesīm).
melnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu. Melnēt (2).
pelēksnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
pelēksnīt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
pelēkot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēko krāsu.
raiboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu. Būt klātam ar ko raibu. Raibot (1).
raibot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu. Būt klātam ar ko raibu. Raiboties (1).
rūdot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rudo krāsu.
rūsēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rūsgano krāsu.
sarkanot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu. Būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
sarkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu.
sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu. Sārtot (2).
sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu. Sārtoties (2).
sudraboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu. Sudrabot (2).
sudrabot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu. Sudraboties.
zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu. Zeltot (1).
zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu. Zeltoties.
zilganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilgano krāsu; kļūt vai būt zilganam.
zilot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu. Kļūt vai būt zilam. Arī zilgot.
zilēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu. Zilot.
zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu. Kļūt vai būt zilam, zilganam. Arī zilgmot.
zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu. Kļūt vai būt zilam, zilganam. Arī zilgot.
tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
tumšot Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu. Tumst (2).
apdūmot Izdarīt apdūmošanu, lai pasargātu no salnām (augļu kokus, ogulājus), lai iznīcinātu kaitēkļus u. tml.
Krist kaunā Izdarīt ko morāles normām neatbilstošu. Tikt apkaunotam.
Nodarīt pāri Izdarīt pārestību, apbēdinot, sagādājot ciešanas.
izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk. Iztapt, izpatikt.
pakalpot Izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai apmierinātu (kāda, parasti ikdienas, sadzīves) vajadzības, prasības.
apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
Taisīt (labu) partiju Izdevīgi apprecēties.
Taisīt (labu) partiju Izdevīgi apprecēties.
izdevība Izdevīgs gadījums, labvēlīgi, vēlami apstākļi (ko darīt).
papildizdevumi Izdevumi (naudas summas), kas rodas papildus iepriekš paredzētajiem izdevumiem.
kapitālieguldījums Izdevumi nolūkā izveidot jaunus, kā arī rekonstruēt vai paplašināt esošos pamatlīdzekļus tautas saimniecībā.
Apgrozības izmaksas Izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
Kapitāla apgrozības izmaksas Izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
tāme Izdevumu, kādas darbības izmaksu iepriekšējs aprēķins.
izpētīt Izdibināt, noskaidrot (piemēram, faktus, apstākļus, cēloņus).
nopētīt Izdibināt, noskaidrot pēc ārējam pazīmēm, izpausmēm (piemēram, faktus, apstākļus, cēloņus).
šķidrs Izdilis, nodilts (par audumu, apģērbu).
blefs Izdomājums, lai kādu apmulsinātu vai apmānītu.
palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama. Negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
apdzīt Izdzīt (vagu ap ko, kam apkārt).
papildizeja Izeja, ko izmanto papildus galvenajai izejai vai apstākļos, kad galveno izeju nav iespējams izmantot, rezerves izeja.
novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
sadarināt Izgatavot, izveidot. Arī apstrādāt.
safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu). Sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
roce Izgriezums apģērbā piedurknei, arī vieta, kur piedurkne savienojas ar apģērba priekšpuses krūšu daļu un muguras gabalu.
griezums Izgriezums, arī šķēlums (apģērbam).
piegudrot Izgudrojot, izdomājot (ko no jauna), papildināt (ar to jau zināmo, esošo). Piedomāt (2).
sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju). Sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai.
tapsavienojums Izjaucams savienojums divu vai vairāku detaļu savstarpējā stāvokļa iestādīšanai vai fiksēšanai ar tapu.
Piešūt bārdu Izjokot, apmānīt.
Piešūt bārdu Izjokot, apmānīt.
izšķīst Izjukt (piemēram, par izvalkātu apģērbu).
atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares, izbaudīšanas.
Justies gandarītam Izjust gandarījumu, apmierinājumu.
Justies gandarītam Izjust gandarījumu, apmierinājumu.
priecāties Izjust prieku. Būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
Ar kāru muti Izjūtot garšas baudu, ar lielu patiku, apetīti (ēst, dzert).
Ar kāru muti Izjūtot garšas baudu, ar lielu, patiku, apetīti (ēst, dzert).
uzkapināt Izkāpināt (izkapti).
aizkaplēt Izkaplēt (līdz kādai vietai).
garkāte Izkapts ar garu kātu.
daļģe Izkapts.
iegrozīties Izkārtot (ko) tā, lai izveidotos vēlamie apstākļi. Iekārtoties.
izoderēt Izklāt ar oderi (apģērba gabala) iekšpusi.
gaist Izkliedēties, izzust apkārtējā vidē (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.).
izmaukties Izkļūt, arī atbrīvoties (no kā tāda, kas apņem).
pieaugt Izkopjot savas spējas, paplašinot zināšanas, pilnveidoties.
izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
pāraugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, pārspēt (kādu).
augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas. Pilnveidoties.
noiet Izkrist (par visu apmatojumu, apspalvojumu kādā ķermeņa daļā).
noiet Izkrist, arī ļoti nodilt (par ādas izstrādājuma apmatojumu).
izstrēbt Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu. Atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
Izstrēbt putru Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu. Atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
Izstrēbt putru Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu. Atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
emitēt Izlaist apgrozībā (papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus).
pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu).
nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to). Izlaistot (ko), arī izlaistoties (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
atšifrēt Izlasīt un saprast (svešā rakstībā uzrakstītu tekstu, svešas rakstu zīmes).
nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to). Izlejot (ko), izlīstot (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
izlaisties Izlidot (par lidaparātiem).
vairogaproce Izliekta vairogveida aproce.
nodedzināt Izlietot, parasti apgaismošanai, apsildīšanai (elektrisko strāvu).
papildizloze Izloze, ko organizē papildus pamatizlozei.
rekognoscēt Izlūkot (apvidu, pretinieka dislokāciju) pirms militārām operācijām (par komandieriem, štāba virsniekiem).
izgriezties Izmainīties (kā) - parasti par apstākļiem.
papildizmaksa Izmaksa, ko saņem vai izsniedz papildus iepriekš paredzētajai izmaksai.
kalkulācija Izmaksu aprēķināšana naudas izteiksmē pa atsevišķiem izmaksu veidiem. Attiecīgais aprēķins (dokumentu veidā).
izšmaukt Izmānīt, izkrāpt (ko). Apmānīt, apkrāpt (kādu).
runāt Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.
ieguldīt Izmantot (kapitālu), lai iegūtu peļņu.
patērēt Izmantot (piemēram, pārtikas preces, rūpniecības preces) personisko vajadzību apmierināšanai (par cilvēku, cilvēku grupām).
utilizēt Izmantot (ražošanas, sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei, (tos) attiecīgi apstrādājot, pārstrādājot.
(Pa)ķert uz muļķa Izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
Paķert uz muļķa Izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
taupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu (piemēram, laiku, spēkus).
žestikulēt Izmantot žestus (1), parasti izteikuma papildināšanai.
Lauka izmēģinājums Izmēģinājums (piemēram, augu ražīguma pārbaudei) apstākļos, kas tuvi ražošanas apstākļiem.
salons Izmeklētas sabiedrības (literātu, mākslinieku, politiķu u. tml.) pulciņš, kas sapulcējās kādā privātā mājā.
gabarīts Izmērs (parasti lielam priekšmetam). Arī lielums, apjoms.
formāts Izmērs (piemēram, iespieddarbam, salikuma lappusei, rindas garumam).
apkārtmērs Izmērs apkārt kādam ķermenim.
katapultēt Izmest ar katapultu (cilvēku no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
parašutēt Izmest, nolaist no lidaparāta ar izpletni.
mamuts Izmiris ziloņu dzimtas leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem, uz priekšu, augšup un sānis vērstiem ilkņiem un biezu apmatojumu.
zvērzobji Izmiruši zvērrāpuļu apakškārtas dzīvnieki, kuri dzīvoja no perma vidus līdz triasam un kuriem bija dažādi veidoti, alveolās novietoti zobi.
zauri Izmirušu rāpuļu kopapzīmējums.
kastrēt Iznīcināt (ziedos) putekšņlapas.
Noslīcināt asinīs Iznīcināt, masveidā slepkavojot, nežēlīgi apspiest.
Noslīcināt asinīs Iznīcināt, masveidā slepkavojot, nežēlīgi apspiest.
matracis Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu. Īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai.
konfiscēt Izņemt no apgrozības (piemēram, iespieddarbus).
siltumizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu.
termoizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu. Siltumizolācija.
kabelis Izolēts vads vai vairāki izolēti vadi, ko apņem aizsargapvalks un hermētiskas čaulas.
amplitūda Izpausmes apjoms (piemēram, spējām). Vēriens.
izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi (pret ko, parasti darbībā, rīcībā).
Saraukt degunu Izpaust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
papildizpeļņa Izpeļņa, ko saņem papildus iepriekš paredzētajai peļņai.
izlūkot Izpētīt (piemēram, apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
ievērot Izpildīt (kādus nosacījumus), lai saglabātu (piemēram, noteiktus politiskos apstākļus).
pielīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par gaismu, arī smaržu, gaisa strāvu.
pieskanēt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par skaņu.
piedvašot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par smaržu, gaisa strāvu: arī piedvesmot.
piedvesmot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vieglu smaržu, gaisa strāvu. Arī piedvašot.
piesātināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vielu, arī smaržu, skaņu.
pieplūdināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu, skaņu, smaržu.
piepildīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - piemēram, par gaismu, skaņu, smaržu.
pārliet Izplatot (gaismu), apspīdēt (ko). Izplatīt (gaismu kur).
slacīt Izplatot (uz kā) sīkas (šķidruma) lāses, panākt, būt par cēloni, ka (tas) kļūst mitrs, slapjš. Izplatīt uz kā (sīkas šķidruma lāses).
pārņemt Izplatoties aptvert (piemēram, visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) - par slimību.
izraisīties Izplaukt (par pumpuriem, ziediem, lapām).
saplaukt Izplaukt (par vairākiem, daudziem augiem, to pumpuriem, ziediem, lapām).
caurums Izplīsums, pilnīgs izdilums (kādā priekšmetā, parasti apavos, apģērbā).
apjēgt Izprast, aptvert.
apzināties Izprast, apzināti izjust. Zināt.
maņa Izpratne, saprašana. Arī iemaņa.
nometināt Izraidot (notiesāto) no pastāvīgās dzīvesvietas, likt (viņam) dzīvot noteiktā apvidū, arī aizliegt dzīvot noteiktā apvidū.
apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml. Nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
noplaucēt Izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā ar karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu). Izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā) - par karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu.
aptumšot Izraisīt aptumsumu (3).
karsēt Izraisīt karstuma sajūtu, neļaujot aizplūst ķermeņa siltumam (piemēram, par apģērbu).
urdīt Izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu, arī parādību, apstākļiem).
Gulēt uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
Gulēt (arī gulties, būt) uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
grauzt Izraisīt nepatīkamu kairinājumu, sāpes, arī bojājumus (par smiltīm, putekļiem, cietām apģērba daļām u. tml.).
dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai citiem adatveida izaugumiem (par augiem). Durties (2).
durt Izraisīt sāpju sajūtu (acīs), apžilbināt (piemēram, par spilgtu gaismu).
sildīt Izraisīt siltuma sajūtu, neļaujot aizplūst ķermeņa siltumam (piemēram, par apģērbu).
dedzināt Izraisīt spēcīgu nepatīkamu pārdzīvojumu (par smagām atmiņām, apvainojumiem u. tml.).
izplaucēt Izraisīt stipru apdegumu (parasti kāda ķermeņa dobumā, piemēram, ar karstu ūdeni, kodīgu vielu).
izpiņķēties Izraisīties (no tā, kas saista, apņem).
izpīties Izraisīties (no tā, kas saista, apņem).
ienākt Izraisīties, rasties (kādos apstākļos, situācijā) - par psihiskiem stāvokļiem.
gandarīt Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu).
ekshumēt Izrakt (līķi) no apbedījuma vietas.
pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt citā vietā.
apgrāvot Izrakt grāvi (kam apkārt).
dobe Izrakts kaps.
piemērot Izraudzīties (piemēram, realizējamo likumu, sodu) sakarā ar konkrētu situāciju, konkrētiem apstākļiem.
izpudurot Izretināt (augus), atstājot puduros. Šādā veidā apstrādāt (piemēram, lauku).
Izgāzt podu (arī podus) Izrīkoties, izrunāties tā, kā nevajag, aplam, netaktiski.
apmargot Izrotāt (visapkārt malu ar izšuvumu, mežģīni u. tml.).
mokasīni Izrotāti, mīksti Ziemeļamerikas indiāņu apavi, kas ir šūti no viena ādas gabala un kam nav papēža.
Fonētiskā transkripcija Izrunas apzīmējums pēc īpašas zīmju sistēmas.
labializēt Izrunāt (skaņas), noapaļojot un izstiepjot lūpas.
Izgāzt podu(s) Izrunāties tā, kā nevajag, aplam, netaktiski.
zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., aizskart (kādu).
sāts Izsalkuma sajūtas pilnīgs apmierinājums.
Posts (man) (ar kādu), arī ak tu posts! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
(Ak) tu piķis! arī Kad tevi piķis! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Piķis un zēvele! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Ak tu vilks! arī Ka viņu (arī tevi) vilks! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Piķis un zēvele! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Piķis (viņu) (sa)zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Piķis (arī vilks) (viņu, arī to) sazin(a)! sar., arī velns (viņu, arī to) sazin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Velns (viņu, arī to) (sa)zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Vilks (viņu, arī to), (sa)zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Piķis (arī vilks) (viņu, arī to) zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Velns (viņu, arī to) zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Lai piķis parauj! arī Kaut piķis parautu! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Lai velns parauj! arī Kaut velns parautu! arī Velns parāvis! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Rauj piķis! arī Lai piķis parauj! arī Kaut piķis parautu! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Rauj piķis (arī vilks)! arī: Rauj velns! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Kur tas redzēts? Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Pie velna! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Lai velns parauj! arī Kaut velns parautu! arī Velns tevi rāvis! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Rauj viņu (arī tevi) vilks! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Lai (arī kaut) pērkons mani sasper (arī nosper)! Izsaucas, ko apgalvojot, apzvērot.
Lai (arī kaut) pērkons mani sasper (arī nosper)! Izsaucas, ko apgalvojot, apzvērot.
Lai zibens (arī pērkons) mani nosper (arī sasper)! Izsaucas, ko apgalvojot, apzvērot.
glauns Izskatīgs, smalks, arī grezns (piemēram, par apģērbu).
izslapēt Izslapināt.
izdzēst Izslēgt (piemēram, elektriskos apgaismes ķermeņus).
apklusināt Izslēgt, apturēt (mašīnu, ierīci), kas rada skaņas).
elegants Izsmalcināts, ar labu gaumi (par cilvēku). Tāds, kura apģērbs ir gaumīgs, izsmalcināts.
izdot Izsniegt (dokumentu), iepriekš attiecīgi noformējot, apstiprinot, un piešķirt tiesības lietot.
izskatīt Izspriest, apspriest (piemēram, kādu jautājumu).
izsēdēt Izspriest, nolemt (parasti sapulcē, sēdē).
pinkas Izspūrušas, samudžinājušās apmatojuma, apspalvojuma šķipsnas (dzīvniekiem).
apstarot Izstarot (gaismu pār ko). Apspīdēt, apgaismot.
fosforescēt Izstarot (ilgstoši) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem).
fluorescēt Izstarot (īslaicīgi) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem).
blāzmot Izstarot vai atstarot (vāju) gaismu. Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu gaišumu.
kartonāža Izstrādājumi no (parasti samērā cieta, bieza) papīra un kartona (piemēram, kartona taras kastes, futrāļi, kārbas, maisi).
plīvurs Izstrādājums no plāna, parasti caurspīdīga, auduma sieviešu apģērbam (piemēram, sejas aizsegšanai, galvassegas rotāšanai).
paklājs Izstrādājums telpu grīdu un sienu apklāšanai (piemēram, lai izrotātu tās, slāpētu skaņas).
ietērps Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums (ķermeņa vai tā daļas) aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības. Arī apģērbs, tērps.
caka Izstrādāta, robaina apmale (parasti tērpiem, veļai). Robainā ārējā (mežģīņu) mala.
bojs Izsūtāmais zēns (kapitālistiskajās valstīs). Apkalpotājs iezemietis (kolonijās).
grūst Izšķērdīgi, neapdomīgi, arī nevērīgi izdot (naudu), dot (ko).
solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
pakalpīgs Iztapīgs.
iztapnieks Iztapoņa.
iztaponis Iztapoņa.
laiža Iztapoņa.
ietapt Iztapt (1).
klanīties Iztapt, izdabāt (kādam, parasti savtīgā nolūkā).
iztikt Iztapt, izpatikt.
Darīt pa prātam Iztapt.
izgvelzt Izteikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības). Arī izrunāt (4), izplatīt tenkas.
kurnēt Izteikt neapmierinātību, protestu.
zūdīties Izteikt neapmierinātību, sarūgtinājumu. Gausties, žēloties, arī bažīties.
Apmētāt (ar) dubļiem Izteikt smagus, nepatiesus apvainojumus.
Apmētāt (ar) dubļiem Izteikt smagus, nepatiesus apvainojumus. Noķengāt.
konstatēt Izteikt spriedumu, apgalvojumu.
Pieteikties pie vārda Izteikt vēlēšanos runāt (parasti sapulcē).
Pieteikties pie vārda Izteikt vēlēšanos runāt (parasti sapulcē).
balss Izteiktais viedoklis, apspriežot kādu jautājumu. Skaitīšanas vienība balsošanā.
moreska Izteikti plakans vijīgs ornaments, ko veido stilizētas vijas, lapas, ziedi.
piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina, arī precizē iepriekš teikto.
runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā).
sūdzība Izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (piemēram, par savām bēdām, nelaimi, neapmierinošu veselības stāvokli).
nepieklājība Izteikums, kura saturs aizskar, apvaino. Bezkaunīgs, rupjš izteikums.
vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
fantazēt Iztēlē radīt, veidot, parasti ko īstenībai neatbilstošu. Arī sapņot.
sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piemēram, telpas, celtni, apkārtni).
popularizēt Iztirzāt, izklāstīt viegli saprotamā, uztveramā veidā.
seksualitāte Izturēšanās veidu kopums, kas ir saistīts ar dzimumtieksmes apmierināšanu.
neprātība Izturēšanās, rīcība, kas ir nepārdomāta, pretēja prāta apsvērumiem.
stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast. Arī muļķība (2).
nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas ir pretrunā ar pieklājības normām. Izturēšanās, rīcība, runa, kas aizskar, apvaino kādu.
panest Izturēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par augiem, to daļām.
pārciest Izturēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
pārciest Izturēt nelabvēlīgos apstākļos (kādu laikposmu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos). Aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
pārciest Izturēt, pārvarēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu.
ņemt Izturēties (pret kādu), apieties (ar kādu).
Nest augstu (arī lepni) galvu Izturēties ar cieņu, neatkarīgi, pašapzinīgi.
locīties Izturēties godbijīgi, ar cieņu, pazemīgi, arī pakalpīgi, iztapīgi.
niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
ākstīties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml. Nenopietni rīkoties. Ākstīties.
turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
pamanīties Izturēties, rīkoties veikli, uzņēmīgi, attapīgi (parasti, lai ko panāktu).
Peldēt pa straumi Izturēties, rīkoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem.
Peldēt pa straumi Izturēties, rīkoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem.
trakot Izturēties, rīkoties, runāt ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem mikroorganismiem.
klinkers Izturīgs būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot māla masu līdz pilnīgai saķepšanai, bet nepārstiklojot.
Polārais suns Izturīgs un spēcīgs suns, kam ir raksturīgs biezs apmatojums un ko jūdz nartās.
pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
nosusināt Iztvaicē lot mitrumu, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, apvidus) kļūst sauss (par augiem).
aizvadīt Izvadīt, pavadīt (mirušo uz kapsētu). Apbedīt.
Izkulties no valodām Izvairīties no aprunāšanas.
Izkulties no valodām Izvairīties no aprunāšanas.
Mest (arī lekt) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
Liekt (biežāk mest) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
Mest (retāk liekt) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
Mest (retāk liekt) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
paglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
kazuistika Izveicība aplamu vai apšaubāmu tēžu pierādīšanā, viltīgu paņēmienu izmantošana strīdos.
piegriezums Izveidojums, forma (parasti apģērbam, apaviem).
aptaisīt Izveidot (ap ko, kam apkārt).
saskaņot Izveidot (kā vēlamo kopumu, sistēmu), apvienojot sastāvdaļas, elementus.
uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet.
sapost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu. Izgreznot, izrotāt (kādu).
noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida, lodveida, arī plūdlīnijas formu. Nolīdzināt (kā šķautnes).
paņemt Izveidot (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus. Panākt, ka (kam) izveidojas kāds stāvoklis, situācija, apstākļi.
pielāgot Izveidot (ko) atbilstoši izmantošanas mērķim, apstākļiem.
salikt Izveidot (ko) no atsevišķam (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
savīt Izveidot (ko) spirālē, arī aplī, lokā.
sajaukt Izveidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas. Apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
sastādīt Izveidot (piemēram, skaitli, skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
sastādīt Izveidot (piemēram, tekstu, datu kopuma), apvienojot kādus materiālus, dotumus. Uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādus materiālus, dotumus.
izraisīt Izveidot (pumpurus, ziedus, lapas) - par augiem. Būt par cēloni tam, ka izplaukst (pumpuri, ziedi, lapas).
iekārtot Izveidot (telpu, ēku, vietu īpašam nolūkam), apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
sabiedroties Izveidot ciešu saistību, sadarbību (ar kādu), arī apvienoties (ar kādu), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
Savīt (arī sagriezt, saritināt) gredzenā Izveidot lokā, apli, spirālē.
Sagriezt (arī savīt, saritināt) gredzenā Izveidot lokā, aplī, spirālē.
Saritināt (arī sagriezt, savīt) gredzenā Izveidot lokā, aplī, spirālē.
Sagriezties (arī savīties, saritināties) gredzenā Izveidot loku, apli, spirāli.
Saritināties (arī sagriezties, savīties) gredzenā Izveidot loku, apli, spirāli.
Savīties (arī sagriezties, saritināties) gredzenā Izveidot loku, apli, spirāli.
paplašināt Izveidot plašāku, lielāku apmēros.
uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznoties, izrotāties, parasti mazliet.
saposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu. Izgreznoties, izrotāties.
iekārtoties Izveidot sev vēlamo kārtību (kur), izvietojot savas mantas, - apgādāties ar dzīvei nepieciešamajām mantām un izvietot tās vēlamā kārtībā.
salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
padambēt Izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā (hidrotehniskas būves sastāvdaļu).
iekārtot Izveidot, nodibināt (parasti iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
ierīkot Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā. Iekārtot (2).
iekārtoties Izveidot, nodrošināt sev kādam nolūkam vēlamus apstākļus (piemēram, attiecīgi iedalot laiku, darbus u. tml.).
pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai).
sagriezt Izveidot, savīt lokā, apli, spirālē.
ataust Izveidoties (apziņā, atmiņā), rasties (par pārdzīvojumiem).
iegrozīties Izveidoties (kā) - par apstākļiem, dzīvi u.tml.
sabiezēt Izveidoties biezam (par apspalvojumu, apmatojumu).
notikt Izveidoties kādiem apstākļiem, arī būt iespējamam.
izpeldēt Izveidoties, rasties (apziņā).
apspēlēt Izvērst darbību (lugas iestudējumā ap kādu iaktu, notikumu, priekšmetu).
ietiekties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu, nozari u. tml.
iesniegties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu.
papildināt Izvērst, paplašināt (piemēram, norišu, pasākumu kopumu), pievienojot (tam) jaunas norises, pasākumus. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, norišu, pasākumu kopums) izvēršas, paplašinās.
Plašā frontē Izvērsti, ļoti plašos apmēros.
Plašā frontē Izvērsti, ļoti plašos apmēros.
pārlūkot Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām). Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām) vēlreiz, no jauna.
evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa.
eksportēt Izvest (preces, kapitālu) uz ārzemēm.
izstādīt Izvietot (ko) publiskai apskatei (izstādē, muzejā).
izlikt Izvietot (piemēram, preci, eksponātus) apskatei.
grupēt Izvietot grupās (piemēram, kur, ap ko).
izstādīt Izvietot, nolikt apskatei, pārdošanai (preces).
izcilnis Izvirzījums (priekšmeta) virsmā. Vieta vai priekšmets, kas izdalās no apkārtnes ar savu augstumu.
zobs Izvirzījums (smails, noapaļots, asi nošķelts u. tml., parasti kā malā).
izmest Izvirzīt (no lidaparāta) un ļaut krist lejup.
Spraust (par) mērķi (arī uzdevumu) Izvirzīt mērķi, uzdevumu, apņemties.
nomest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
nosviest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
iziet Izvirzīties, izbraukt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem.
aizsegt Izvirzoties pirmajā vietā, apgrūtināt vai mazināt iespēju saskatīt būtisko.
izvilkt Izzīmēt, an izveidot (piemēram, līniju, apli).
Ostīt gaisu Izzināt apstākļus, situāciju.
Ostīt gaisu Izzināt apstākļus, situāciju.
ieskatīties Izzināt, apjaust.
papildizziņa Izziņa, kurā ir papildinformācija, jaunas ziņas par kādu personu vai faktu.
apdziedāt Izzobot, pelt apdziedāšanās dziesmā.
izdzist Izzust, pārstāt būt (atmiņā, apziņā).
izkaltēt Izžāvēt (piemēram, slapjas drēbes).
izžāvēties Izžūt (piemēram, par drēbēm, apaviem).
Bieza galva Ja cilvēks ir neattapīgs, neapķērīgs.
spinakers Jahtas papildbura.
apjāt Jājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Jāt apkārt.
pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
pajāt Jājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
mikado Japānas valdnieks. Šī valdnieka tituls.
kamikadzes Japāņu lidotāji (otrajā pasaules karā), kas apzināti devās nāvē, ietriecoties uzbrukuma mērķī ar savu lidmašīnu.
sintoisms Japāņu reliģija, kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
ikebana Japāņu tēlotājas mākslas paveids - kompozīciju veidošana no ziediem un keramikas vai citiem priekšmetiem.
uzvandīt Jaucot, rakņājot, apvēršot u. tml. uzvirzīt (ko) virspusē.
neps Jaunā ekonomiskā politika - padomju valsts ekonomiskā politika pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu (no 1921. gada līdz 30. gadu 2. pusei).
podiņš Jauna sēne (parasti bērzlape).
attīstība Jaunas kvalitātes rašanās, pāreja augstākā pakāpē, plašāka apjoma sasniegšana, pilnveidošanās (sabiedrības dzīvē, zinātnē, mākslā u. tml.).
Meitas (arī puiša) dienas Jaunība, laiks, kad nav vēl apprecējusies (apprecējies).
rekrūtis Jauniesaucamais (feodālismā un agrā kapitālismā).
panks Jaunietis (20. gadsimta 70. un 80. gados), kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs.
hipijs Jaunietis (kapitālistiskajās valstīs), kas pauž protestu pret sabiedrisko iekārtu ar pasivitāti, ekstravagantu apģērbu un izturēšanos.
atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties, par patstāvīgu augu.
Ko tas dod? Jautā, ja nezina, vai ir kāds labums no kā (piemēram, no kādiem apstākļiem).
Nacionālais jautājums Jautājums par nāciju atbrīvošanos no apspiestības, par brīvas attīstības nosacījumiem.
rēbuss Jautājums, kam jārod atrisinājums. Tas, kas ir mīklains, nesaprotams, arī nezināms.
papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā). Jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju.
mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde. Tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
aptauja Jautājumu kopums (rakstītā vai drukātā veidā), ko izmanto aptaujāšanai. Aptaujas lapa.
lieta Jautājumu kopums, kas no juridiska viedokļa attiecas uz kādu administratīvā vai tiesas ceļā kārtojamu notikumu, apstākli, attieksmēm vai ar šajās attieksmēs saistītu personu.
teorēma Jebkuras zinātnes nozares apgalvojums, kura patiesumu pamato, pierāda ar zinātnes atziņām.
Neraugoties ne uz ko Jebkuros apstākļos.
Neskatoties ne uz ko Jebkuros apstākļos. Neraugoties ne uz ko.
birzs Jebkurš neliels (lapu koku) mežs.
Stiepjams jēdziens Jēdziens, kura saturu var uztvert dažādi, arī patvaļīgi paplašināt.
ideja Jēdziens, priekšstats, kas cilvēka apziņā atspoguļo īstenību un pauž viņa attieksmi pret apkārtējo pasauli.
katjonīti Jonīti, kas spēj apmainīt savus katjonus.
jonosfēra Jonizētie atmosfēras slāņi, aptuveni no 50 līdz 400 kilometru augstumā.
apjoņot Joņojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Joņot apkārt.
mala Josla (apģērba gabalam, audumam), kas (to) norobežo.
mala Josla (plakanas formas priekšmetam), kas (to) norobežo (piemēram, no apkārtējās telpas). Daļa (priekšmetam), kas robežojas ar šo joslu.
ugunsloks Josla, ko apšauda.
vāls Josla, ko izkapts vēziena platumā vienā gājienā nopļauj pļāvējs vai darba platumā nopļauj pļaujmašīna, kombains u. tml.
Uguns josla Josla, kuru apšauda.
bandāža Josta, (elastīgs) apsējs.
mesija Jūdaismā - dieva apsolītais glābējs. Kristiānismā - Jēzus Kristus.
šķīst Jukt, irt (piemēram, par novalkātu apģērbu, apaviem, nodilušu audumu).
Mansarda jumts Jumts ar samērā lēzenu augšdaļu un stāvu apakšdaļu.
senjūra Jūra, kas senos laikos ir bijusi tagadējās sauszemes apvidū.
regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā.
laminārijas Jūras brūnaļģes (Ķīnā, Japānā), kuras izmanto uzturā un lopbarībā, kā arī ārstniecībā.
jūrmala Jūras krasta tuvākā apkārtne.
korsārs Jūras laupītājs. Jūras laupītāju kuģa kapteinis. Pirāts.
mārša Jūras piekrastes applūduma josla, kas pārplūst tikai lielāko paisumu un vējuzplūdu laikā.
tonnjūdze Jūras transporta kravu apgrozības mērvienība - 1 tonnas kravas pārvietojums 1 jūras jūdzes attālumā.
transgresija Jūras uzvirzīšanas sauszemei (piemēram, sauszemes apgabalu grimšanas, jūras dibena celšanās dēļ).
atlija Jūras viļņu saplakšana pēc vētras.
kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana.
rūpalkuģis Jūras zvejas kuģis jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei.
rūpalflote Jūras zveļas kuģu flote jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei.
papildizmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana, ko veic papildus (lai ko precizētu).
izmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana.
sankcionēt Juridiski apstiprināt (ko), piešķirot (tam) likuma spēku.
izmeklēt Juridiski izpētīt, noskaidrot (parasti ar noziegumu saistītus apstākļus).
piešķirt Juridiski, oficiāli sagādāt, nodrošināt (kādu stāvokli, apstākļus). Būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, apstākļiem).
moratorijs Juridisks akts, ar ko uz zināmu laiku aiztur vai palēnina kā izpildi, kamēr izbeidzas šajā aktā noteiktie sevišķie apstākļi.
sankcija Juridisks apstiprinājums, ko dod augstāka instance, piešķirot kam likuma spēku.
patents Juridisks dokuments, kas apliecina tehniskā risinājuma atzīšanu par izgudrojumu, tā prioritāti, autorību un autora ekskluzīvās tiesības uz izgudrojumu.
apvainoties Justies apvainotam (1), izjust apvainojumu.
No (arī aiz) kauna (vai) zemē ielīst Justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
No (arī aiz) kauna (vai) zemē (ie)līst Justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
Justies kā zivij sausumā (arī uz sausuma) Justies nedroši, piespiesti, nebrīvi (kādos apstākļos).
Justies kā zivij sausumā (arī uz sausuma) Justies nedroši, piespiesti, nebrīvi (kādos apstākļos).
Justies kā zivij sausumā (arī uz sausuma) Justies nedroši, piespiesti, nebrīvi (kādos apstākļos).
Justies kā zivij ūdenī Justies nepiespiesti, brīvi (kādos apstākļos).
Justies kā zivij ūdenī Justies nepiespiesti, brīvi (kādos apstākļos).
Justies kā zivij ūdenī Justies nepiespiesti, brīvi (kādos apstākļos).
lepoties Justies pašapzinīgam, pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
klātesamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.). Klātbūtne (2).
klātbūtne Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.). Klātesamība.
pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārveidotam (2). Arī pārvērsties (2).
pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārveidotam (1). Arī pārvērsties (1).
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārvērstam (2). Arī pārveidoties (2).
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārvērstam (1). Arī pārveidoties (1).
pārsteigums Kā pēkšņa, neparasta apzināšanās, nojausma.
Krūšu kabata Kabata apģērba krūšu daļā.
krūškabata Kabata apģērba krūšu daļā. Krūšu kabata.
sānkabata Kabata, kas atrodas (apģērba gabala) sānu daļā.
Koaksiāls kabelis Kabelis ar metāla aptinumu (augstfrekvences enerģijas pārvadei).
augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
dabasskats Kāda apvidus, vietas kopskats (ārpus pilsētas, ārpus apdzīvotas vietas).
raksturojums Kāda cilvēka darba, darbības, rakstura, personības īpašību apraksts, arī vērtējums. Oficiāls dokuments, kurā ir ietverts šāds apraksts, arī vērtējums.
traktējums Kāda jautājuma, problēmas, jēdziena, fakta aplūkojums, iztirzājums no noteikta viedokļa.
sēde Kāda kolektīva, organizācijas locekļu sapulcēšanās, sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
pazole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas, plastmasas) plāksne, ko piestiprina pie zoles (aptuveni līdz papēdim).
zole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli). Monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna).
flīze Kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei.
ielāps Kāda materiāla (piemēram, auduma, ādas) gabals, ar ko salāpa izdilušu, cauru vietu (apģērbā, apavos).
spietuve Kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai.
novadniecība Kāda novada, teritorijas cilvēku apvienība. Pēc teritoriālās izcelsmes līdzīgu cilvēku apvienība.
Pie reizes Kādā reizē. Noteiktā gadījumā, noteiktos apstākļos.
Kara apgabals Kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums.
Kara apgabals Kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums.
aktīvs Kāda uzņēmuma, iestādes materiālās vērtības, ieskaitot arī parādprasības. Bilances daļa, kas aptver šīs vērtības.
tiesa Kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, apjoms, vērtība.
viens Kāda viena persona, kāds viens apstāklis, fakts, kāda viena parādība, darbība u. tml.
Nacionālais kolorīts Kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
Nacionālais kolorīts Kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
izteikums Kādas (dabiskās vai mākslīgās) valodas teikums, ko aplūko no tā patiesuma vai modalitātes viedokļa.
adverbializācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāriešana apstākļa vārdos.
ikonogrāfija Kādas personas attēlu vai sižeta sistemātiska pētīšana un aprakstīšana. Attiecīgā mākslas zinātnes nozare.
Vārdisks portrets Kādas personas izskata raksturīgāko pazīmju apraksts.
Vārdisks portrets Kādas personas izskata raksturīgāko pazīmju apraksts.
Gaisa flote Kādas valsts (kara vai civilo) lidaparātu kopums.
Gaisa flote Kādas valsts (kara vai civilo) lidaparātu kopums.
Izturēt pārbaudi (arī pārbaudījumu) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos, spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi).
pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi).
padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku apzināti eksistēt.
ķīris Kaijām radniecīgs tārtiņveidīgo kārtas putns ar baltu apspalvojumu un melnu vai tumšbrūnu galvu.
kajaks Kaijveidīgo apakškārtas putns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām.
sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu.
priede Kailsēkļu skuju koku vai krūmu dzimta, pie kuras pieder, piemēram, egles, lapegles, dižegles.
kvēle Kaisle. Neapvaldītas jūtas.
apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri), apklāt. Apbārstīt.
pakaisīt Kaisot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
potīte Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus. Kājas daļa pie šīs locītavas. Izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali.
apkalt Kājot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu).
pakakle Kakla apakšējā priekšdaļa (dzīvniekam).
medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls plakans juvelierizstrādājums. Kaklā karināma šādas formas maza, plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemērām, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
pakakte Kakta apakšējā daļa. Vieta, telpa pie kakta apakšējās daļas.
lapukaktuss Kaktuss, kam ir lapveida stumbrs.
Noplēšamais kalendārs Kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz īpašas, izplēšanai paredzētas lapas.
filodendrs Kallu dzimtas dekoratīvs augs ar caurumainām lapām.
iekalne Kalna apakšējā, ieslīpā daļa. Piekalne.
priekškalne Kalnāja vai kalnzemes nomale, ko pārejā uz apkārtējo līdzenumu veido zemu kalnu vai pauguru reljefs.
sopka Kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Aizbaikālā, Tālajos Austrumos).
kalnietis Kalnu apvidus iedzīvotājs.
kalnzeme Kalnu apvidus.
vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc.
banda Kalpa atalgojums feodālisma laikā Latvijā - apstrādāšanai ierādīts zemes gabals.
izkalpot Kalpojot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
rokasmeita Kalpone, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to.
zvaniķis Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās.
rokaspuisis Kalps, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to.
palakta Kalšanas iekārtas apakšējā smagā daļa.
pakala Kalta detaļa, elements piestiprināšanai zem (kā), arī (kam) apakšā.
veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
dolomītkaļķi Kaļķi, ko iegūst, apdedzinot dolomītu (2).
Kaļķu liniments Kaļķūdens un lineļļas maisījums ādas apdegumu ārstēšanai.
Kaļķu liniments Kaļķūdens un lineļļas maisījums ādas apdegumu ārstēšanai.
lama Kamieļu dzimtas dzīvnieks (Dienvidamerikā) bez kupra, ar garu apmatojumu.
kanālmala Kanāla mala. Kanāla tuvākā apkārtne.
Kategoriskais imperatīvs Kanta ētikā - beznosacījuma prasība, kas nemainīgi piemīt saprātam.
Kategoriskais imperatīvs Kanta ētikā - beznosacījuma prasība, kas nemainīgi piemīt saprātam.
klerks Kantorists, rakstvedis, piemēram, tirdzniecības uzņēmumā (dažās kapitālistiskajās valstīs).
kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras pagrabstāvā novietots šķirsts ar mirušo.
kapakmens Kapa piemineklis no viengabala akmens bez figurālām skulptūrām.
kapvieta Kapa vieta. Kapavieta. Arī kaps.
kapavieta Kapa vieta. Kapvieta. Arī kaps.
grūstuvis Kapājamā dzelzs (piemēram, lapu, sakņu sasmalcināšanai).
iekapāt Kapājot (ko), neviļus, negribēti radīt ievainojumu (kur).
izkapāt Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
apkapāt Kapājot atdalīt (no visām vai vairākām pusēm).
nokapāt Kapājot atdalīt nost.
atkapāt Kapājot atdalīt. _imperf._ Kapāt nost.
izkapāt Kapājot izveidot (kur, piemēram, iedobumu, bedri).
atkapāt Kapājot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens vai asa mala).
apkapāt Kapājot sabojāt vai iebojāt (visapkārt vai vietumis).
uzkapāt Kapājot sadrupināt, sarobot u. tml. (no virspuses).
piekapāt Kapājot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekapāt Kapājot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
Kapa akmens Kapakmens.
Kapa vieta Kapam paredzētā vieta kapsētā.
Kapa vieta Kapam paredzētā vieta kapsētā.
Kapara brūns Kaparbrūns.
nokaparot Kaparot un pabeigt kaparot.
Kapara sarkans Kaparsarkans.
pārkapāt Kapāt vēlreiz, no jauna.
kapelāns Kapelas [2] (1) garīdznieks.
megalīts Kapene, kas veidota no lieliem sakrautiem akmeņiem.
kaperis Kaperkuģis.
dzimtkapi Kapi vai kapu vieta, kur apbedīti visi vai vairāki vienas dzimtas, ģimenes locekļi. Kapu vieta, kas aizņemta vienas ģimenes locekļiem.
Brāļu kapi Kapi, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
Brāļu kapi Kapi, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
kapilārvads Kapilārs [1] (3).
Kapilārie viļņi Kapilārviļņi.
Kapilārie viļņi Kapilārviļņi.
sakapināt Kāpinot sagatavot (parasti izkaptis) lielākā daudzumā. Kāpinot sagatavot (parasti izkapšu, lielāku daudzumu).
Kapitāla koncentrācija Kapitāla apjoma pieaugums, uzkrājoties virsvērtībai.
Kapitāla koncentrācija Kapitāla apjoma pieaugums, uzkrājoties virsvērtībai.
Pastāvīgais kapitāls Kapitāla daļa, kura pastāv ražošanas līdzekļu, celtņu, ierīču, mašīnu, kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu veidā un kuras vērtība ražošanas procesā nemainās.
Pastāvīgais kapitāls Kapitāla daļa, kura pastāv ražošanas līdzekļu, celtņu, ierīču, mašīnu, kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu veidā un kuras vērtība ražošanas procesā nemainās.
Finanšu kapitāls Kapitāla forma, kas radusies banku un rūpniecības monopolistiskā kapitāla apvienošanās un saplūšanas rezultātā.
Finanšu kapitāls Kapitāla forma, kas radusies banku un rūpniecības monopolistiskā kapitāla apvienošanās un saplūšanas rezultātā.
migrācija Kapitāla pārvietošanās (no vienas valsts uz citu vai no vienas nozares uz citu).
kapitalizācija Kapitāla summas noteikšana pēc ienākuma no tā.
kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu privātīpašnieks, kas pieder pie buržuāzijas un ekspluatē algotu darbaspēku.
Kapitālā celtniecība Kapitālceltniecība.
Kapitālais ieguldījums Kapitālieguldījums.
Atmaksāšanās laiks Kapitālieguldījumu efektivitātes rādītājs, ko aprēķina, kapitālieguldījuma apjomu dalot ar gada laikā iegūto tīrā ienākuma apjomu.
titulsaraksts Kapitālieguldījumu plānā paredzēto jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātiem projektiem un tāmēm.
Ražīgais darbs Kapitālisma - algoto strādnieku darbs, kas kapitālistam nodrošina virsvērtību.
Ekonomiskā konjunktūra Kapitālismā - konkrēti vēsturiskie apstākļi, kādos norit atražošanas procesa svārstības visā tā kopumā un tirgus izpausmē (pieprasījums un piedāvājums, cenas, procenti, vērtspapīru kursi, darba algas u. tml.).
sīkpilsonis Kapitālismā - neliela pilsētas nama, tirdzniecības uzņēmuma, darbnīcas īpašnieks.
sīkpilsonība Kapitālismā - nelielu pilsētas namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku slānis.
Diferenciālā zemes rente Kapitālisma apstākļos - uzvija virs vidējās peļņas, ko iegūst saimniecības, kuras atrodas labvēlīgākos ražošanas apstākļos.
Diferenciālā zemes rente Kapitālisma apstākļos - uzvija virs vidējās peļņas, ko iegūst saimniecībās, kuras atrodas labvēlīgākos ražošanas apstākļos.
monopolīpašums Kapitālista monopolistiskais īpašums.
Ekonomiskā krīze Kapitālistiskā atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga relatīva pārprodukcija, ražošanas sašaurināšanās, cenu krišanās, bezdarba pieaugums u. tml. parādības.
namsaimnieks Kapitālistiska īres nama vai namu īpašnieks.
pūls Kapitālistiskā monopola forma, kurā tā dalībnieku peļņu ieskaita kopējā fondā un sadala iepriekš noteiktā proporcijā.
depresija Kapitālistiskā ražošanas cikla fāze, kas seko krīzei un kam raksturīgs saimniecības sastingums, masu bezdarbs.
Pilsoniskā sabiedrība Kapitālistiska sabiedrība.
Pilsoniskā sabiedrība Kapitālistiskā sabiedrība.
bezdarbs Kapitālistiskajai iekārtai raksturīga parādība, kad kapitālisma ekonomisko likumu darbības rezultātā daļa darbaļaužu neatrod sev algotu darbu.
kartelizācija Kapitālistiskajās valstīs - (parasti rūpniecības uzņēmumu) apvienošana kartelī.
kartelis Kapitālistiskajās valstīs - (politisku partiju) apvienība vai vienošanās, lai veiktu kopīgus pasākumus.
klaķieri Kapitālistiskajās valstīs - algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus māksliniekam, autoram, izrādei vai arī ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
kartelēt Kapitālistiskajās valstīs - apvienot karteli (parasti rūpniecības uzņēmumus).
kombināts Kapitālistiskajās valstīs - dažādu uzņēmumu apvienojums konkurences interesēs.
dempings Kapitālistiskajās valstīs - eksportēšana par cenām, kas zemākas par pašizmaksu.
Parlamenta (arī kabineta, valdības) krīze Kapitālistiskajās valstīs - iekšpolitiska situācija, kas parasti izraisa valdības maiņu.
Parlamenta (arī kabineta, valdības) krīze Kapitālistiskajās valstīs - iekšpolitiska situācija, kas parasti izraisa valdības maiņu.
elite Kapitālistiskajās valstīs - izcilākā daļa (kādā sabiedrības slānī).
parlaments Kapitālistiskajās valstīs - pilnīgi vai daļēji ievēlējams augstākais valsts pārstāvniecības orgāns ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām.
geto Kapitālistiskajās valstīs - pilsētas daļa, kur piespiedu kārtā novietota pie kādas rases, tautas, reliģijas vai profesijas piederīga iedzīvotāju grupa.
Ražošanas koncentrācija Kapitālistiskajās valstīs - process, kurā ražošana, ražošanas līdzekļi un darbaspēks tiek sakopots arvien lielākos uzņēmumos.
Ražošanas koncentrācija Kapitālistiskajās valstīs - process, kurā ražošana, ražošanas līdzekļi un darbaspēks tiek sakopots arvien lielākos uzņēmumos.
frakcija Kapitālistiskajās valstīs - vienas politiskas partijas vai vairāku politisku partiju biedru organizēta grupa (parlamentā, pašpārvaldes iestādēs, organizācijās) savas partijas vai partiju politikas realizēšanai.
Strādnieku aristokrātija Kapitālistiskajās zemēs - kvalificēto strādnieku daļa, kas atrodas privileģētos apstākļos.
krīze Kapitālistiskās atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga krasa vispārēja (arī dažu nozaru) ražošanas sašaurināšanās, ko rada pretruna starp preču relatīvo pārprodukciju un iedzīvotāju ierobežoto pirktspēju.
paternālisms Kapitālistiskās ekspluatācijas veids - strādnieku daļas uzpirkšana (piemēram, paaugstinot algu, izmaksājot prēmijas), lai tos novērstu no šķiru cīņas.
manufaktūra Kapitālistiskās ražošanas veids (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kam raksturīgs apvienots: darbs darbnīcā, darba detalizēta dalīšana, roku darba pārsvars.
buržuāzija Kapitālistiskas sabiedrības valdošā šķira, kam pieder galvenie ražošanas līdzekļi un kas tos izmanto algoto strādnieku ekspluatēšanai.
kotēt Kapitālistiskās valstīs - noteikt vērtspapīru kursu fondu biržā.
militarizācija Kapitālistiskas valsts, tās ekonomikas, politikas, sabiedriskās dzīves pakļaušana aneksionistisku karu mērķiem. Militārisma realizēšana. Militāro organizatorisko formu un metožu ieviešana (civilajā dzīvē).
kartelis Kapitālistisko monopolu forma - (parasti vienas nozares) firmu apvienība, to vienošanās (par realizācijas tirgiem, ražošanas apmēriem, cenu līmeni u. tml.) peļņas palielināšanas nolūkā.
Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
kapitāls Kapitālistisks (parasti par valsti, zemi).
Nekustamā manta Kapitālistisks īpašums - zeme, celtnes uz tās, zemes dzīļu bagātības. Nekustamais īpašums.
kompānija Kapitālistisks uzņēmums, kurā piedalās atsevišķi kapitālisti katrs ar savu kapitālu.
sabiedrība Kapitālistisks uzņēmums, kurā piedalās atsevišķi kapitālisti katrs ar savu uzņēmumu vai arī ar līdzekļiem.
lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
finansists Kapitālists, kas nodarbojas ar liela mēroga naudas darījumiem.
bizness Kapitālistu peļņas darījums, komerciāli izdevīgs pasākums.
Kapitālais remonts Kapitālremonts.
Kapitālais remonts Kapitālremonts.
Ražīgais kapitāls kāp Kapitāls, kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā.
privātkapitāls Kapitāls, kas pieder privātai personai vai privātu personu grupai.
Rūpnieciskais kapitāls Kapitāls, ko avansē virsvērtības iegūšanai un kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā (rūpniecībā, lauksaimniecībā, celtniecībā un transportā).
Kapitālā siena Kapitālsiena.
Kapitālā siena Kapitālsiena.
kanoniķis Kapitula (1) loceklis.
izkaplēt Kaplējot iznīcināt (parasti nezāles), kaplējot izretināt (kultūraugus). Kaplējot atbrīvot no nezālēm, apraust ar augsni (kultūraugus).
apkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni ap ko, kam apkārt).
uzkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni, zemes platību).
izkaplēt Kaplējot uzirdināt un atbrīvot no nezālēm (augsni).
Kapu (arī līķu) kambaris Kapliča.
Kapu (arī līķu) kambaris Kapliča.
Līķu (arī kapu) kambaris Kapliča.
smailkaplis Kaplis ar smailu galu.
Kapu mirte Kapmirte.
Ziedu kāposti Kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū.
Ziedu kāposti Kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū.
Lapu kāposti Kāposti ar lielām, sulīgām lapām.
galviņkāposti Kāposti, kuru blīvo lodveida galviņu veido gandrīz apaļas, sēdošas lapas.
virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas.
mēle Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs (jūras piekrastē) ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem.
sudrabzālīte Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar sudrabainiem matiņiem, zarainu stumbru, baltām, retāk gaiši violetām vainaglapām.
medene Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar veselām sēdošām lapām un medaini smaržojošiem baltiem vai violetiem ziediem.
ripsis Kāpostu (krustziežu) dzimtas eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām.
sirmene Kāpostu (krustziežu) dzimtas pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos.
kaprīze Kapričo.
niķis Kaprīze, untums, arī nepaklausība, nerātnība, aušība.
ņerkstēt Kaprīzi raudāt.
nočinkstēt Kaprīzi, paklusi noraudāt (visu laikposmu).
pačinkstēt Kaprīzi, paklusi pāraudāt.
činkstēt Kaprīzi, paklusi raudāt.
ņerga Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie.
ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais.
uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
bedre Kaps.
Septiņas (arī deviņas) pēdas Kaps.
Septiņas (arī deviņas) pēdas Kaps.
Smilšu (biežāk kapu) kalniņš (retāk kalns) Kapsēta; arī kaps.
Kukaiņu kalns (arī ciems) Kapsēta.
Kukaiņu kalns (arī ciems) Kapsēta.
Miera vieta Kapsēta.
Tārpu valsts Kapsēta.
Tārpu valsts Kapsēta.
Miera vieta Kapsēta.
kapkalns Kapsēta. Arī kaps.
kapukalns Kapsēta. Arī kaps.
Kapu (retāk smilšu) kalniņš (retāk kalns) Kapsēta. Arī kaps.
Kapu (retāk smilšu) kalns (biežāk kalniņš) Kapsēta. Arī kaps.
Kapu (retāk smilšu) kalniņš (retāk kalns) Kapsēta. Arī kaps.
smiltaine Kapsēta. Arī kaps.
smiltājs Kapsēta. Arī kaps.
Mūža māja Kapsēta. Kapa vieta.
Mūža māja Kapsēta. Kapa vieta.
kapsulveidīgs Kapsulveida.
Kapteinis leitnants Kapteiņleitnants.
Kapteinis leitnants Kapteiņleitnants.
kapteinis Kapteiņzivs.
Sēru lente Kapu vainaga lente.
bašliks Kapuce (no vilnas auduma) ar gariem galiem.
Kapu lauks Kapulauks.
Kapu lauks Kapulauks.
buldozers Kāpurķēžu traktors vai vilcējs ar uzkarināmu vērstuvi (zemes apvēršanai, izlīdzināšanai, pārvietošanai nelielā attālumā).
Jūras kara bāze Kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.
Lidmašīnu bāzes kuģis Kara kuģis, kur bāzējas, paceļas un nolaižas lidaparāti.
iznīcinātājs Kara lidmašīna gaisa kaujai ar pretinieka lidaparātiem.
bumbvedējs Kara lidmašīna, kuras apbruņojumā ir aviobumbas vai raķetes.
korvete Karakuģis apsardzības un konvoja dienestam (Amerikas Savienoto Valstu, Anglijas kara flotē no 1939. līdz 1945. gadam).
mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
Mīnu kuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai. Mīnukuģis.
kreiseris Karakuģis pretinieka kuģu un piekrastes objektu iznīcināšanai, kuģu un desantu apsargāšanai.
reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
Lidmašīnu bāzes kuģis Karakuģis, kur bāzējas, paceļas un nolaižas lidaparāti.
Lidmašīnu bāzes kuģis Karakuģis, kur bāzējas, paceļas un nolaižas lidaparāti.
konvojs Karakuģu, lidaparātu grupa, kas apsargā tirdzniecības un transporta kuģus brauciena laikā.
grāfs Karaļa ierēdnis, tiesnesis (agrā feodālisma laikā Rietumeiropā), neliela teritoriāla apgabala (grāfistes) valdnieks.
Kara pūlis Karapūlis.
Kara pūlis Karapūlis.
Kara pulks Karapulks.
Kara pulks Karapulks.
konvojs Karaspēka apakšvienība (kā) pavadīšanai, apsargāšanai.
vads Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no nodaļām vai grupām.
bataljons Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no rotām.
rota Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai).
operācija Karaspēka apvienojuma (armijas, frontes) plaša mēroga kauju kopums vienā vai vairākos svarīgos virzienos kopēja mērķa sasniegšanai.
Armiju grupa Karaspēka augstākais operatīvi stratēģiskais apvienojums Rietumvalstu bruņotajos spēkos.
priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai. Avangards (1).
arjergards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās aiz galvenajiem spēkiem un apsargā tos.
avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos.
desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
leibgvarde Karaspēka daļa, kuras pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana. Privileģētu karaspēka daļu kopums (dažās monarhistiskās valstīs).
papildspēki Karaspēka daļas, vienības, apakšvienības, ko piekomandē militārās darbības pastiprināšanai, atbalstīšanai.
manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai. Karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka.
Operatīvā grupa Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
Goda eskorts Karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās pavada kādu personu.
Goda eskorts Karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās, pavada kādu personu.
brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no atsevišķajiem bataljoniem, divizioniem, speciālajām apakšvienībām.
iekārta Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības grupējums platumā un dziļumā (noteiktas darbības veikšanai).
komandieris Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, arī karakuģa, lidaparāta apkalpes priekšnieks.
armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām.
Kaujas darbība Karaspēka vienību, daļu, apakšvienību darbība, kas ir saistīta ar kaujas norisi.
Kaujas iekārta Karaspēka vienību, daļu, apakšvienību grupējums kaujai.
garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kās pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
loks Karaspēks, kas ir novietots koncentriski ap pretinieku. Šāds karaspēka novietojums.
kunigaitis Karavadonis, apgabala, novada valdnieks (feodālajā Lietuvā).
vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.-18. gadsimtā). Vaivads (1).
vaivads Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam). Vojevoda (1).
lingotājs Karavīrs (piemēram, Dienvidamerikas indiānis), kas ir apbruņots ar lingu.
kazaks Karavīrs Sarkanās Armijas īpašā kavalērijas daļā, kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem.
sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus.
automātists Karavīrs, kas apbruņots ar automātu (2).
torpēdists Karavīrs, kas apkalpo torpēdaparātu.
sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus apsardzības uzdevumus.
prettankists Karavīrs, kas specializējies cīņai ar pretinieka tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem. Prettanku lielgabala apkalpes loceklis.
sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piemēram, starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
pīķnesis Karavīrs, kura apbruņojumā bija pīķis.
apkalpe Karavīru grupa, kas apkalpo ieroci.
priekšgrupa Karavīru grupa, ko izsūta uz priekšu (kā) apsardzībai.
Brāļu kapi Karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
Brāļu kapi Karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
seržants Karavīru kategorija (Padomju Armijā), kurā ietilpst jaunākie seržanti, seržanti, vecākie seržanti, staršinas un praporsčiki.
staršina Karavīru kategorija (PSRS Bruņotajos Spēkos) starp seržantu un praporščiku kategorijām.
praporščiks Karavīru kategorija, kurā ietilpst praporščiki un vecākie praporščiki.
Vecākie virsnieki Karavīru kategorija, kurā ietilpst, piemēram, majori, apakšpulkveži, pulkvežleitnanti, pulkveži.
bundža Kārba (parasti apaļa, izgatavota no skārda).
valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
grenadieris Kareivis, kas apmācīts rokas granātu mešanā.
veckareivis Kareivis, kurš zināmu laiku jau ir nodienējis un kura apmācības pamatos ir pabeigtas.
kārklājs Kārklu audze. Kārkliem apaugusi vieta.
apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
plicis Karpveidīgo kārtas līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas.
akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi (piemēram, akmeņgrauzis, bārdainais akmeņgrauzis).
sutināt Karsēt (par apģērbu, apaviem, segu u. tml.).
siltumapgāde Karsta ūdens vai tvaika piegāde apkures, ventilācijas, karstā ūdens apgādes sistēmām, kā arī tehnoloģiskām vajadzībām.
suta Karsts, parasti slapjš, ūdens tvaiks. Gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika.
sakārtāt Kārtājot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību).
piekārtot Kārtojot novērst (piemēram, telpā, apģērbā) nekārtību (parasti nelielu).
piekopt Kārtojot novērst (telpā, apkārtnē) nekārtību (parasti nelielu). Piekārtot (1).
saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piemēram, ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
paketēt Kārtot, apvienot (ko) paketē (2).
čubināt Kārtot, darīt kuplāku (piemēram, apģērbu, matus).
post Kārtot, tīrīt (piemēram, telpas, celtņu apkārtni).
Kartupeļu lakstu puve Kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus.
Kartupeļu lakstu puve Kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus.
apkasīt Kasot, skrāpējot ko nost, notīrīt (no ārpuses vai visapkārt).
lāde Kaste, skapis (naudas līdzekļu) glabāšanai.
grāpis Katls (parasti no čuguna, ar apaļu, izliektu dibenu).
Vācu ordenis Katoliska vācu bruņinieku apvienība (no 1198. gada līdz 1525. gadam).
vikārs Katoļu baznīcā - bīskapa vai draudzes mācītāja palīgs.
konsistorija Katoļu baznīcā - kardinālu apspriede pāvesta vadībā.
krustaceļš Katoļu dievkalpojums, kas veltīts Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei.
kapituls Katoļu un anglikāņu baznīcu arhibīskapijas vai bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija.
metropolīts Katoļu vai pareizticīgo arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks. Arhibīskapa goda tituls. Arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
metropolija Katoļu vai pareizticīgo baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
piekaukt Kaucot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
ugunskauja Kauja, kurai ir raksturīga intensīva apšaude.
kaukāzieši Kaukāza republiku un autonomo apgabalu iedzīvotāji.
čerkeska Kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs - garš, viduklī pieguļošs mētelis bez apkakles.
Vaļējs lūzums Kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti.
Slēgts lūzums Kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda nav bojāti.
piekaulēt Kaulējoties panākt, ka iegūst (ko) papildus.
Apakšējais žoklis Kauli, kas veido kustīgo apakšējo sejas daļu. Apakšžoklis.
Zieda lapas Kauslapas, vainaglapas, putekšņlapas, augļlapas.
gredzens Kauslapu, vainaglapu vai putekšņlapu sakārtojuma veids.
eskadrons Kavalērijas apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
Smagā kavalērija Kavalērijas paveids, kurā izmanto smagu apbruņojumu.
Smagā kavalērija Kavalērijas paveids, kurā izmanto smagu apbruņojumu.
Vieglā kavalērija Kavalērijas paveids, kurā izmanto vieglu apbruņojumu un ātrus zirgus.
Vieglā kavalērija Kavalērijas paveids, kurā izmanto vieglu apbruņojumu un ātrus zirgus.
bremzēt Kavēt, traucēt (ko) attīstība. Palēnināt vai apturēt (darbību, norisi).
sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā). Soda ekspedīcijas vienība (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
simts Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā). Sotņa.
saiga Kazām radniecīgs vēršu dzimtam dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu.
kazāda Kazas āda (parasti apstrādāta).
Plikādas kažoks Kažoks ar ādas miecēto pusi uz āru un apmatojuma pusi uz iekšu.
Lapsu ferma Kažokzvēru ferma, kur audzē galvenokārt sudrablapsas, polārlapsas.
kinoaparatūra Kinematogrāfijā izmantojamā aparatūra.
panoramēt Kinematogrāfiski fiksēt (ko), griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli.
panorāma Kinematogrāfisku attēlu kopums, ko iegūst, griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli.
kinoobjektīvs Kinoaparāta objektīvs.
kinokamera Kinoaparāts.
cirkorāma Kinosistēma, kurā ekrāns atrodas visapkārt skatītāju zālei.
Rūtiņu klade Klade, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
piekladzināt Kladzinot būt par Cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - parasti par vistām.
klenderis Klaidonis. Arī apkārtklīstošs dzērājs.
pieklaigāt Klaigājot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei.
Iemest sejā (arī acīs) Klaji izteikt (apvainojumu, nepatīkamu patiesību u. tml.).
paklāt Klājot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
Decimālā klasifikācija Klasifikācijas sistēma (bibliotēkās), kura balstās uz galveno nozaru iedalīšanu desmit pamatnodaļās ar desmit apakšnodaļām katrā.
tapsēt Klāt (sienas, griestus) ar tapetēm. Klāt (telpas) sienas, griestus ar tapetēm.
līmēt Klāt ciet spraugu (parasti logam), uzliekot papīru un piestiprinot ar līmi.
tīt Klāt, segt (kādu materiālu, veidojumu u. tml.), parasti visapkārt, cieši.
tīt Klāt, segt (kādu, ko), parasti visapkārt, cieši (ar kādu materiālu, veidojumu u. tml.).
ledains Klāts ar ledu, apledojis.
atklausīties Klausīties ilgi ar patiku, neapnīkstot.
uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību un censties saprast, izprast (to, ko dzird).
koncertklavieres Klavieres ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
Klēts apakša Klētsapakša.
apklibot Klibojot apiet (ap ko, kam apkārt).
apklibot Klibojot apstaigāt (vairākas vietas).
piekliegt Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
klimatogrāfija Klimataloģijas nozare kas apraksta reģionālos klimatiskos apstākļus.
aeroklubs Klubs, kas apvieno personas, kuras nodarbojas ar aviāciju vai interesējas par to.
Tautas nams Klubs, kas veic masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
Tautas nams Klubs, kas veic masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
paklupt Klūpot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
purpināt Klusi, neskaidri, arī īgni, neapmierināti runāt (parasti pie sevis).
pukšķēt Klusu, aprauti elst, stenēt.
pukstēt Klusu, aprauti elst, stenēt.
glausties Kļauties (ap ko, pie kā).
kļavlapa Kļavas lapa.
noplukt Kļūt apdilušām, neizskatīgam, izbalējušam.
nopluskāt Kļūt apdriskātam, apdilušām.
krāties Kļūt apjomīgākam, intensīvākam (par parādībām dabā).
piebriest Kļūt apjomīgākam, lielākam, arī spēcīgākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
uzpūsties Kļūt apjomīgākam, saceļot spalvas (par putniem).
piepūsties Kļūt apjomīgākam, saceļot spalvas.
nodilt Kļūt apnīkstošam (parasti par bieži lietotu vārdu, izteicienu).
tuvoties Kļūt aptuveni atbilstošam, piemēram, kam iecerētam.
apvelties Kļūt blīvākam, mīkstākam, tiekot speciāli apstrādātam (par vadmalu).
sabiezēt Kļūt blīvam, apjomīgam, koncentrētam (piemēram, par mākoņiem, miglu). Kļūt tumšam (par krēslu), pilnīgi iestāties (par tumsu).
brūnēt Kļūt brūnganam, brūnam (apcepoties).
laboties Kļūt citādam, parasti saulainam (par laiku, laika apstākļiem).
kuplot Kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), arī plašākam. Papildināties.
uzpūsties Kļūt dusmīgam, arī apvainoties. Piepūsties (3).
piepūsties Kļūt dusmīgam; arī apvainoties.
nostiprināties Kļūt dziļākam, aptverošākam, arī stabilākam (piemēram, par attieksmi, uzskatiem).
Pieņemties prātā Kļūt gudrākam, saprātīgākam.
Pieņemties prātā Kļūt gudrākam, saprātīgākam.
nogurt Kļūt gurdenam, vārgam, nespēcīgam (kādu darbību, apstākļu iedarbībā).
aizdzeltēt Kļūt iedzeltenam, iesākt dzeltēt (par lapām, kokiem).
skābt Kļūt īgnam, nelaipnam. Arī kļūt neapmierinātam.
piekarst Kļūt karstam (parasti par telpu, apkārtni, vidi).
paklust Kļūt klusākam (piemēram, par skaņām). Uz neilgu laiku apklust.
pierimt Kļūt klusākam vai apklust, parasti uz neilgu laiku (par skaņu).
pieklust Kļūt klusam vai mazliet klusākam (par, parasti trokšņainu, telpu, apkārtni).
paaugties Kļūt lielākam (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.).
izaugt Kļūt lielākam apjomā, arī spējīgākam, stiprākam.
piepūsties Kļūt lielākam apjomā, parasti, piepildoties ar šķidrumu, gāzi.
iedegties Kļūt ļoti gaišam, spožam, tiekot apgaismotam.
pārslapt Kļūt ļoti slapjam, arī ļoti samirkt (parasti no lietus, sniega).
bankrotēt Kļūt maksāt nespējīgam, pārtraukt kārtot saistībās paredzētos maksājumus (par kapitālistisko valstu saimnieciskajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem).
rauties Kļūt mazākam (pēc apjoma) - parasti par audumu, apģērbu.
kust Kļūt mazākam (piemēram, par kopumu, apjomu).
padilt Kļūt mazākam, samazināties (apmēros, daudzumā).
nokristies Kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
nokrist Kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu. daudzumu, apjomu).
pakuplot Kļūt mazliet daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Mazliet papildināties.
pielaisties Kļūt mazliet siltākam (par laikapstākļiem ziemā).
ieslapt Kļūt mazliet slapjam.
paplukt Kļūt mazliet, daļēji apdilušām, apdriskātam, izbalējušam.
izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot) - par vietu, telpu.
mirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (dzīvām būtnēm beidzot eksistēt vai aizejot) - par vietu, telpu.
iepūsties Kļūt neapmierinātam.
saplūst Kļūt neatdalāmam, nenošķiramam, piemēram, atmiņā, apziņā, uztverē (par faktiem, notikumiem, domām u. tml.).
izgaist Kļūt nedzirdamam (attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu. Arī apklust, izskanēt (par skaņu).
pagaist Kļūt nedzirdamam (skaņas avotam attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu. Arī apklust, izskanēt.
nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, nerūpēties par savu ārējo izskatu, kārtību ap sevi.
pazust Kļūt nesadzirdamam (citām skaņām pārmācot vai saplūstot ar citām skaņām) - par skaņu.
aptumšoties Kļūt nesaskatāmam (par debess ķermeņiem aptumsuma laikā). Saule aptumšojas.
nogrimt Kļūt nesaskatāmam, pazust aiz apvāršņa (par to, no kā kāds attālinās).
apmigloties Kļūt neskaidram (par apziņu).
migloties Kļūt neskaidram (piemēram, par apziņu, prātu).
aizmigloties Kļūt neskaidram, zust (par apziņu, domām).
stulbt Kļūt nespējīgam aptvert, saprast. Arī mulst.
izdēdēt Kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu).
gaist Kļūt pamazām neredzamam, nesaskatāmam (attālinoties, apņemot miglai, tumsai u. tml.).
apaugt Kļūt par mazu (par augoša bērna apģērbu).
Krist (arī iekļūt, nonākt) ļaužu valodās Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Krist (arī iekļūt, nokļūt, nonākt) ļaužu valodās, arī nākt ļaužu valodās (arī mēlēs) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nākt ļaužu mēlēs (arī valodās) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nākt (ļaužu) valodās (arī mēlēs) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nokļūt (arī nonākt, iekļūt) ļaužu valodās Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nonākt (arī nokļūt, iekļūt) ļaužu valodās Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
(No)nākt (arī nokļūt, iekļūt, krist) ļaužu valodās (arī mēlēs) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Uzsēsties (arī nosēsties) (kādam) uz kakla Kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam). Uzkundzēties.
Nosēsties (arī uzsēsties) (kādam) uz kakla Kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam). Uzkundzēties.
Uzsēsties (arī nosēsties) (kādam) uz kakla, arī uzsēsties (kādam) kaklā Kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam). Uzkundzēties.
paplukt Kļūt paretam, mazliet neizskatīgam (par apmatojumu, apspalvojumu).
Pacelt galvu Kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam, arī lepnākam.
Celt galvu (augstāk) Kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam.
Celt galvu (augstāk) Kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam. Atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām).
apslīpēties Kļūt pieklājīgākam, apgūt manieres.
sagriezties Kļūt pilnīgi citādam (par laikapstākļiem).
dilt Kļūt plānākam, tiekot valkātam (par apģērbu, apaviem).
izdilt Kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem).
plankumot Kļūt plankumainam. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu plankumainību (1).
parādīties Kļūt redzamam (apgaismojumā).
atvīdēt Kļūt redzamam, arī sākt blāvi spīdēt, tiekot apgaismotam.
atklāties Kļūt redzamam, ja tiek noņemts, atvirzīts tas, kas aizsedz, apklāj, vai atvirzās tas, kas aizsedz.
izplūst Kļūt resnākam, aptaukoties (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
paplūst Kļūt resnākam, mazliet aptaukoties (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
tūkt Kļūt resnam (aptaukojoties).
noplukt Kļūt retam, neizskatīgam (par apmatojumu, apspalvojumu).
nopluskāties Kļūt retam, neizskatīgam, negludam (par apmatojumu, apspalvojumu).
pabrūnēt Kļūt samērā, arī mazliet brūnganam, brūnam (apcepoties).
iezīmēties Kļūt saskatāmam (piemēram, apgaismojumā), izdalīties (uz apkārtējā fona).
laisties Kļūt siltākam (par laika apstākļiem ziemā).
piesilt Kļūt siltam (par telpu, apkārtni, vidi). Pilnīgi sasilt.
slapināties Kļūt slapjam (1).
mirkt Kļūt slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēku).
mērcēties Kļūt slapjam lietū. Liedēties.
mirkt Kļūt slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).
mērcēties Kļūt slapjam, gremdējoties, tiekot gremdētam, piemēram, ūdenī.
apslapt Kļūt slapjam.
saņemties Kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt (apjomā, spēkā) - par augiem, to kopumu.
iekvēloties Kļūt spožam, tiekot apgaismotam.
apspurt Kļūt spurainam, tādam, kam ir atiruši diegu gali (parasti par audumu, apģērbu).
nomākties Kļūt tādam, kad debesis ir ļoti mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
novilkties Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu). Apmākties (2).
mākties Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
piemākties Kļūt tādam, kad debesis ir mazliet mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu).
samākties Kļūt tādam, kad debesis ir, parasti pilnīgi, apmākušās (par laikposmu, laikapstākļiem).
nolaist Kļūt tādam, kam (parasti lapas, ziedi) zaudē stingrumu un noliecas, nokarājas (par augiem).
aplupt Kļūt tādam, kam atlūp virskārta (visapkārt vai vairākās vietās).
paplukt Kļūt tādam, kam ir parets, mazliet neizskatīgs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
nopinkāties Kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums. Kļūt tādam, kur ir savēlušās pinkas (par apmatojumu).
sarast Kļūt tādam, kam kopējos apstākļos, kopējā darbībā u. tml. izveidojas stabila, cieša saistība, labas attiecības (parasti ar kādu).
plakt Kļūt tādam, kam mazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām.
kailot Kļūt tādam, kam nav lapu, skuju (parasti par kokiem, krūmiem).
sarauties Kļūt tādam, kam novājēšanas, novecošanās gaitā samazinās ķermeņa apjoms, masa.
smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī slāpt (2).
saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam.
sakristies Kļūt tādam, kam samazinās apjoms, parasti augstums (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
pietūkt Kļūt tādam, kam seja tūkstot palielinās apjomā.
sadegt Kļūt tādam, kam zūd spožs, spilgts (parasti sarkans) apgaismojums. Zūdot (parasti sarkanas) krāsas spilgtumam, beigt pastāvēt.
nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
reibt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu iedarbībā).
skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); reibt (1).
pazust Kļūt tādam, ko ir grūti pamanīt, saskatīt, kas neizceļas (apkārtējā vidē, starp citiem u. tml.).
nocietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt (par augiem, to daļām).
pievienoties Kļūt tādam, ko pievieno, ar ko papildina, arī veido (kādu kopumu). Kļūt par (kāda kopuma) sastāvdaļu.
sakuplot Kļūt tādam, kur augiem ir, parasti ļoti, kupls, spēcīgs zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
piestrēgt Kļūt tādam, kurā intensīvi izplatās (piemēram, skaņa, gaisma)- par telpu, apkārtni, vidi.
samilzt Kļūt tādam, kurā izveidojas, parasti lieli, mākoņi (par debesīm). Palielināties apjomā, parasti ievērojami (par mākoņiem).
piešķīst Kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi.
piesūkties Kļūt tādam, kurā uzkrājas smarža (piemēram, par apģērbu).
sprogoties Kļūt tādam, kurā veidojas sprogas (par matiem, apmatojumu).
piemilzt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (piemēram, vāja gaisma, tvaiki) - par telpu, apkārtni.
pieskanēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās skaņas (par telpu, apkārtni, vidi).
piesmirdēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smaka (par telpu, apkārtni, vidi).
piesmaržot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smarža (par telpu, apkārtni, vidi).
sapārsloties Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu). Sapārslot.
sapārslot Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu). Sapārsloties.
rist Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu). Arī raisīties (1).
piesūkties Kļūt viscaur mitram, slapjam (par apģērbu, audumu, apaviem u. tml.).
izmirkt Kļūt viscaur slapjam (parasti no lietus, sniega) - par cilvēku.
izmirkt Kļūt viscaur slapjam (parasti par apģērbu, apaviem).
atvizmot Kļūt vizmojošam (par ko apgaismotu).
atzalgot Kļūt zalgojošam (par ko apgaismotu).
atplaukt Kļūt zaļojošam, ziedošam (par kokiem, pļavām, dārziem u. tml.) Saplaukt
atklāties Kļūt zināmam, noskaidroties (par ko nezināmu, arī apslēptu).
splīnēties Kļūt, arī būt iedomīgam, untumainam, ārišķīgam. Kļūt, arī būt īgnam, sapīkušām.
apmākties Kļūt, būt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laika apstākļiem, laika posmu).
saerroties Kļūt, parasti ļoti, īgnam, neapmierinātam, saskaisties, sadusmoties.
sakuplot Kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgi saaugt (par matiem, apmatojumu).
savilgt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram, arī slapjam.
samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).
saslapt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam.
vilgt Kļūt, parasti mazliet, mitram, slapjam.
saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
saplūst Kļūt, parasti pilnīgi, līdzīgam (kam apkārtējā vidē), neatšķiramam (no tā), piemēram, vienādas krāsas, arī liela attāluma, vāja apgaismojuma dēļ.
satumst Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam, vājinoties vai izbeidzoties apgaismojumam (piemēram, par priekšmetiem).
sasekšķēt Kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu).
saspuroties Kļūt, parasti viscaur, izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu).
saplūksnoties Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru). Saplūksnot (1).
saplūksnot Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru). Saplūksnoties.
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
palikt Kļūt, tapt.
saknābāt Knābājot salasīt, apēst (piemēram, vairākus, daudzus graudus).
uzknābāt Knābājot savākt un apēst, ieēst.
apknaibīt Knaibot saspiest (vairākās vietās vai visapkārt).
apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus (vairākās vietās vai visapkārt).
kniedētājs Kniedēšanas aparāts.
aizknikšķināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties. Knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
plakankode Kode, kam ir raksturīgs muguras-vēdera virzienā saplacināts ķermenis.
Skaitāmais koks Koka gabals, plāksnīte kādu lielumu apzīmējumu iegriešanai.
Skaitāmais koks Koka gabals, plāksnīte kādu lielumu apzīmējumu iegriešanai.
oboja Koka pūšamais instruments, kas pēc skanējuma ir aptuveni vidējs starp flautu un klarneti.
klarnete Koka pūšamais mūzikas instruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp oboju un fagotu.
apmale Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplādu).
koka Kokaīnaugu dzimtas tropu krūms, kura lapas satur kokaīnu.
kokapstrādāšana Kokapstrāde.
zalenis Kokapstrādes procesā no zariem, galotnēm, skujām un lapām iegūtā produkcija - zaļā masa.
kokrūpniecība Kokapstrādes rūpniecība.
sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa. Šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā.
pundurkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par aptuveni 0,4 metriem: sīkkrūms.
sīkkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par aptuveni 0,4 metriem. Pundurkrūms.
vītols Kokaugu dzimta, kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, vītoli, apses).
pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
vainags Kokgriezumu apļveida rotājums skapja augšējai malai.
kronis Kokgriezumu vainagveida rotājums skapja augšējai malai.
apstādījumi Kokiem, košuma krūmiem, puķēm apstādīts laukums, josla (parasti pilsētā). Augu kopums šādā laukumā, joslā.
papīrmalka Kokmateriāli, ko izmanto papīra ražošanai.
mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
bērzs Koks (retumis krūms) ar baltu mizu un sīki robotām, nelielām lapām.
Zaļš koks Koks ar lapām.
kļava Koks vai krūms ar pretējām vienkāršām vai saliktām lapām un divdzimumu vai viendzimuma ziediem.
tamarisks Koks vai krūms ar skujveida vai ļoti sīkām, zilgani zaļām plēkšņveida lapām un sīkiem, sārtiem ziediem.
lapmetis Koks, kam rudenī nobirst lapas.
krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs koks.
liepa Koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags.
vīnkoks Koksnaina liāna, parasti, ar starainām lapām un sulīgām ogām saliktos ķekaros.
kokapstrāde Koksnes mehāniskā apstrāde.
Meža darbi Koku gāšana un kokmateriālu pirmapstrāde un izvešana no cirsmas.
zāģētava Koku mehāniskās apstrādes vieta, fabrika, cehs, kur ražo zāģmateriālus. Kokzāģētava.
kokzāģētava Koku mehāniskās apstrādes vieta, fabrika, cehs.
malva Koku, krūmu un lakstaugu dzimta, kurā ietilpst augi ar, parasti staraini šķeltām vai daivainām, lapām un lieliem ziediem.
ekskursija Kolektīva (kādas vietas, muzeja, izstādes u. tml.) apmeklēšana.
komūna Kolektīvās lauksaimnieciskās ražošanas forma, kas saistīta ar pilnīgu ražošanas līdzekļu un procesu, patērēšanas un apkalpošanas sabiedriskošanu.
sētiena Kolektīvs zemes īpašums (senajā Krievzemē). Radniecīgu lauku ļaužu grupas apmetne.
Joniešu orderis Kolonnu kārtojums sengrieķu arhitektūrā, kuram raksturīgs kapitelis ar volūtām un kolonnu pakāpenisks sašaurinājums virzienā uz augšu.
mašīnkomanda Komanda, kas apkalpo (kuģa) mašīnas.
relācija Komandiera rakstisks ziņojums par sava karaspēka stāvokli vai kaujām. Kaujas varoņdarba apraksts, iesakot kādu apbalvojumam.
voltampērmetrs Kombinēts mēraparāts, ar kuru mērī strāvas spriegumu un stiprumu.
Sadzīves komēdija Komēdija, kuras darbība risinās ikdienas apstākļos un kuras konflikti izriet no praktiskās dzīves un ģimenes interesēm.
Sadzīves komēdijas Komēdijas, kuru darbība risinās ikdienas apstākļos un kuru konflikti izriet no praktiskās dzīves un ģimenes interesēm.
Karātavu humors Komiskā apvienojums ar traģisko (stāstījumā, tēlojumā). Bezizejas stāvoklī izsacīti joki, asprātības.
Karātavu humors Komiskā apvienojums ar traģisko (stāstījumā, tēlojumā). Bezizejas stāvoklī izsacīti joki, asprātības.
komsorgs Komjaunatnes organizators - persona, ko iecēla Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības Centrālā Komiteja jaunatnes politiskā un kultūras masu darba organizēšanai un jaunu pirmorganizāciju izveidošanai skolās un darbavietās (līdz 1946. gadam). Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības pirmorganizācijas sapulces vēlēta un komitejas apstiprināts sekretārs (no 1946. gada).
standarts Kompetenta valsts orgāna apstiprināts normatīvi tehnisks dokuments, kas nosaka kāda objekta (izstrādājuma, produkcijas) obligātās tehniskās īpašības raksturojums.
Transcendenta funkcija Kompleksā mainīgā analītiska funkcija, kuras vērtības aprēķināšanā bez algebriskas operācijas jāizdara arī kāda robežpāreja.
piekomponēt Komponēt papildus (piemēram, skaņdarba daļu).
motivācija Kompozicionāla metode, kas pamato (mākslas darba) sižeta risinājumu, atsevišķu ainu, notikumu iekļaušanu (tajā). Attēloto raksturu, apstākļu u. tml. izskaidrojums, pamatojums (mākslas darbā).
Komunistiskā Internacionāle Komunistisko partiju organizāciju starptautiska apvienība (no 1919. gada līdz 1943. gadam).
Komunistiskā Internacionāle Komunistisko partiju un komunistisko organizāciju starptautiska apvienība (no 1919. gada līdz 1943. gadam)
uzminēt Koncentrējot domas, uztveri noteiktam uzdevumam, atrast (atbildi, secinājumu), izprast, saprast, arī konstatēt (ko).
kopsavilkums Koncentrēts (būtiskā, galvenā, nozīmīgākā) apkopojums.
sālīt Konservēt, apkaisot ar vārāmo sāli vai ievietojot vārāmā sāls šķīdumā.
žāvēt Konservēt, apstrādājot (gaļas produktus, zivis) ar dūmu plūsmu. Kūpināt (4).
bibliogrāfija Konspektīvs grāmatu un citu iespieddarbu apraksts sistematizācijas nolūkos (minot galvenos datus par autoru, izdošanu un saturu).
špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, ko mācību iestāžu audzēkņi neatļauti izmanto zināšanu pārbaudes gaitā.
rozete Kontaktligzda (parasti apaļa), ko piestiprina pie sienas vai iedziļina sienā.
subkontinents Kontinenta daļa, kas pēc savām dabas apstākļu īpatnībām atšķiras no pārējā kontinenta.
pārkontrolēt Kontrolējot aptvert (daudzus vai visus no kāda kopuma).
iezīme Kontūras, apveidi.
atvars Konusveida paplašinājums (instrumentos, priekšmetos).
piltuve Konusveida priekšmets (ar plānām sienām un parasti cauruļveida apakšdaļu), kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar samērā šauru atveri.
rotorkonveijers Konveijers, kurā apstrādājamās detaļas nepārtraukti tiek virzītas pa apli.
desmits Kopā aptuveni pa desmit vienībām. Arī ļoti daudz.
simts Kopā aptuveni pa simt vienībām. Arī ļoti daudz.
tūkstotis Kopā aptuveni pa tūkstoš vienībām. Arī ļoti daudz.
Kimono piedurknes Kopā ar apģērba augšdaļu piegrieztas piedurknes.
Kimono piedurknes Kopā ar apģērba augšdaļu piegrieztas piedurknes.
koplapas Kopā saaugušas vainaglapas.
Miera pīpe Kopēja pīpe, kuru smēķējot, indiāņi apliecinājuši draudzību un salīguši mieru.
Brāļu kaps Kopējs kaps, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
Brāļu kaps Kopējs kaps, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
Brāļu kaps Kopējs karavīru kaps, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
Brāļu kaps Kopējs karavīru kaps, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
kopskats Kopējs, vienojošs apskats, aplūkojums.
konferēt Kopīgi apspriest kādu (piemēram, administratīvu, politisku) jautājumu.
uzkopt Kopt un pabeigt kopt (piemēram, telpu, tās daļu, celtni, apkārtni).
salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
kopkoris Koris (parasti dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
komprese Kosmētiskam nolūkam sagatavots apliekamais, pārsējs.
metagalaktika Kosmiska sistēma, kas aptver visas (pašlaik pazīstamās) galaktikas.
Kosmiskais (arī kosmosa) kuģis Kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos kosmosā.
Kosmosa kuģis Kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos kosmosā. Kosmiskais kuģis.
Kosmiskais kuģis Kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos kosmosā. Kosmosa kuģis.
Radiācijas josla Kosmiskās telpas rajons, kurš atrodas ap planētu un kura ir liels elektriski lādētu daļiņu blīvums.
kosmonavigācija Kosmisko lidaparātu navigācija.
pavadonis Kosmisks lidaparāts, kas ir ievadīts orbītā ap kādu debess ķermeni.
Visuma modeļi Kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
transportkuģis Kosmosa lidaparāts kravas, cilvēku transportēšanai.
Ielas kostīms Kostīms ar oderi, arī ar kažokādas apkakli.
vilnaskrabis Krabis, kura ķermeni un ekstremitātes klāj īss un blīvs apmatojums un kas savu virsmu pārklāj ar svešķermeņiem.
piekrāt Krājot papildināt (kā daudzumu).
rezerve Krājums (piemēram, izejvielas, naudas līdzekli), kas izmantojams noteiktas vajadzības gadījumā. Tas (piemēram, mašīna, celtne, konstrukcija), kas paredzēts izmantošanai papildu vajadzībām.
krapstēt Krapšķēt.
krapstināt Krapšķināt.
krapstoņa Krapšķoņa.
pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu vai klāj kādas virsmas lielāko daļu.
lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai).
papildkrāsas Krāsas, kas (piemēram, gleznā) papildina citas (parasti dominējošās) krāsas.
izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējā, arī kontrastēt ar apkārtējo).
izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā). Izcelties (3).
valeri Krāstonis (glezniecībā), kas izteic gaismas un ēnas gradāciju saistībā ar apkārtējiem toņiem. Krāsas nianse.
krāslente Krāsu saturoša lente, ko izmanto, piemēram, rakstāmmašīnas rakstu zīmju nospiedumu fiksēšanai uz papīra.
begonija Krāšņumaugs ar skaistām, asimetriskām lapām un sīkiem ziediem.
zivjdzenītis Krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli putni, kam ir košs apspalvojums un kas parasti dzīvo tropos.
apkraut Kraujot (ko virsū), pārklāt, apsegt.
pakraut Kraujot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
pārkravāt Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
Goda krēsls Krēsls (parasti appušķots), kurā sēdina godināmo.
Goda krēsls Krēsls (parasti appušķots), kurā sēdina godināmo.
papildkrēsls Krēsls, ko novieto skatītāju zālē papildus parastajiem sēdekļiem.
sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs - gara, brīvi krītoša kleita, parasti bez piedurknēm, vai svārki ar lencēm, arī ar piešūtu ņiebura daļu.
senkrievi Krievu tauta samērā senā attīstības stadijā (aptuveni no 8. gadsimta līdz 14. gadsimtam). Kijevas Krievzemes iedzīvotāji.
domra Krievu tautas strinkšķināmais, stīgu instruments ar apaļu koka korpusu (ar divām, trim vai četrām stīgām).
Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
katorga Kriminālsods (pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs) - izsūtīšana smagos piespiedu darbos (parasti bargos klimatiskos apstākļos).
Labošanas darbi Kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
Labošanas darbi Kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma: izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
Mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Krist, gāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
Mest kūleni Krist, gāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
kūleņot Krist, gāzties, vairākkārt griežoties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
Sintētiskie kristāli Kristāli, kas mākslīgi izaudzēti laboratorijas apstākļos.
nimbs Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta cilvēka, dievišķas būtnes galvu.
oreols Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu. Nimbs.
martirijs Kristīgās ticības apliecinājums, pakļaujot sevi moku pilnai nāvei.
antikrists Kristus pretinieks. Nešķīstais, velna apsēstais.
pakrist Krītot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
piekrist Krītot papildināt (kā daudzumu).
slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (par šķidrumu, masu).
Krīta papīrs Krītpapīrs.
Krīta papīrs Krītpapīrs.
Litogrāfijas krīts Krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, lauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka.
krodzinieks Kroga īpašnieks vai nomnieks, kas arī apkalpo viesus.
piekrokot Krokojot mazliet savilkt (audumu, apģērba detaļu). Krokojot piestiprināt (piemēram, apģērba detaļu pie apģērba).
muduris Krokots ielaidums (apģērba gabalā).
kreppapīrs Krokots, elastīgs papīrs, kas atgādina krēpu.
suņmirte Krūms ar mūžzaļām šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs.
purvmirte Krūms ar smaržīgiem zariem un lapām, zaļgani brūniem ziediem vārpās un augļiem, kas izdala smaržīgus sveķus.
grimonis Krūms ar vienkāršām pretējām lapām, baltiem ziediem čemurveida ziedkopās, melniem vai zilganbaltiem augļiem.
krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs krūms.
krūmājs Krūmu audze, krūmu puduris. Ar krūmiem apaugusi vieta.
krūmmala Krūmu audzes mala. Krūmu audzes tuvākā apkārtne.
mātesaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, kura drīksnas apputeksnē ar tēvauga putekšņiem.
tēvaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, no kura iegūst putekšņus mātesauga drīksnu apputeksnēšanai.
kacenkāposti Krustziežu dzimtas kāpostu ģints lopbarības augi ar vārpstveida kacenu un lielām, zaļām vai violetām lapām. Lopbarības kāposti. Šo augu virszemes daļas.
kressalāti Krustziežu dzimtas lakstaugi ar sīkiem, baltiem ziediem un plūksnaini šķeltām lapām.
lefkoja Krustziežu dzimtas viengadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem dažādas krāsas ziediem.
tornītis Krustziežu dzimtas zilgans lakstaugs ar nezarotu stublāju, vienkāršām veselāki lapām, bāli dzelteniem ziediem.
krūteža Krūšu apvidus (dzīvniekiem).
komanda Kuģa apkalpe (parasti, atskaitot virsniekus).
komanda Kuģa apkalpes daļa, kas veic noteiktu uzdevumu.
jūrnieks Kuģa apkalpes loceklis.
kuģinieks Kuģa apkalpes loceklis. Jūrnieks (1).
Kuģa rullis Kuģa apkalpes saraksts.
vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piemēram, kontrabandas apkarošanai).
Reģistra tonna Kuģa tilpības mērvienība - aptuveni 2,83 kubikmetri.
Reģistra tonna Kuģa tilpības mērvienība - aptuveni 2,83 kubikmetri.
navigators Kuģa, lidaparāta apkalpes loceklis, kura uzdevums ir noteikt tā atrašanās vietu un kursu.
Kuģa puika Kuģapuika. Junga.
Kuģa puika Kuģapuika. Junga.
kaperkuģis Kuģis, ar kuru kaperē.
navigācija Kuģošana. Lidošana ar lidaparātu.
pirātisms Kuģu aplaupīšana, piesavināšanās jūrā.
radionavigācija Kuģu, lidaparātu vadīšana ar radiotehniskiem līdzekļiem.
navigācija Kuģu, lidaparātu vadīšanas (to atrašanās vietas, kursa noteikšanas un palīglīdzekļu izmantošanas) teorija un prakse.
biskvīts Kūka, ko gatavo no saputotām olām, cukura, miltiem.
spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene).
bezspārņi Kukaiņu apakškārta, kuras pārstāvjiem jau sākotnēji nav bijuši spārni. Šīs apakškārtas kukaiņi.
kūniņa Kukaiņu attīstības stadija (starp kāpuru un imagini), kuras laikā tie atrodas apvalkā. Kukainis šādā attīstības stadijā.
ķirmis Kukaiņu dzimta, kurā ietilpst sīkas vaboles (piemēram, lapkoku ķirmji, ēku ķirmji, mēbeļu ķirmji).
plēvspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes). Šīs kārtas kukaiņi.
prusaks Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem.
makstenes Kukaiņu kārta, pie kuras pieder tauriņiem līdzīgi kukaiņi un kuras daudzu sugu kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis. Šīs kārtas kukaiņi.
spārneņi Kukaiņu klases apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piemēram, vaboles, tauriņi). Šīs apakšklases kukaiņi.
piekūkot Kūkojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē).
lobītājs Kultivators, arkls augsnes virsējās kārtas apstrādei.
Pasējas kultūra Kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām).
bibliotēka Kultūras un izglītības iestāde vai kādas organizācijas, iestādes daļa, kas krāj, apstrādā un glabā iespieddarbus (arī rokrakstus) un izsniedz tos lasītājiem.
sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes un to pārveidnes, retāk - lapas.
virsaugs Kultūraugs, zem kura pasēj kādu apakšaugu.
kuļtrumulis Kuļaparāta detaļa, kas atrodas virs kuļkurvja un sastāv no vārpstas ar nostiprinātiem diskiem un gredzeniem.
kulstīties Kuļāties (parasti par apģērbu, tā daļām).
apkūpināt Kūpinot apžāvēt, sagatavot ēšanai.
piekvēpt Kūpot, degot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem (par telpu, apkārtni, vidi).
piekūpēt Kūpot, degot, arī garojot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem, arī ar garaiņiem, iztvaikojumiem (par telpu, apkārtni, vidi). Piekvēpt.
apkurināt Kurinot (krāsni, plīti u. tml.), apsildīt (telpu)..
kūrortterapija Kūrorta apstākļu izmantošana slimību ārstēšanā un profilaksē.
pansionāts Kūrorta iestāde, kas nodrošina ar higiēniskiem dzīves apstākļiem un pareizu uzturu.
speckurss Kurss, kuru iekļauj mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
Kuršu ķoniņš Kuršu dižciltīgais Livonijas ordeņa vasalis Kuldīgas apkaimē.
krizantēma Kurvjziežu dzimtas augs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem kurvīšos.
arnika Kurvjziežu dzimtas augs, kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
leizeja Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (Āzijā) ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām.
dadzis Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeloņainām lapām.
lēdzerkste Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem.
ligulārija Kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar ieapaļām vai sirdsveida lapām un oranždzelteniem ziediem.
kosmeja Kurvjziežu dzimtas viengadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem un pretējām lapām.
ilzīte Kurvjziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini dalītām lapām.
rotēt Kustēties ap kādu punktu vai asi.
riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
grieze Kustība - priekšmeta griešanās ap savu asi.
rotācija Kustība ap kādu punktu vai asi.
ekumenisms Kustība par visu kristiešu apvienošanos.
Tautas fronte Kustība, kas apvieno daudzus (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotājus politiskai, ekonomiskai cīņai. Attiecīgā organizācija.
žests Kustība, ko parasti veido ar rokām vai galvu un kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
virpuļkustība Kustība, kurā (šķidruma vai gāzes) neliela daļa ne vien atrodas virzē, bet arī rotē ap momentāno rotācijas asi.
starts Kustības sākums (transportlīdzekļiem, parasti lidaparātiem). Arī vieta, no kurienes sāk kustību.
virziens Kustības, pārvietošanās, ar pārvietošanos saistītas parādības, darbības, arī skatiena, skatiena līnijas u. tml. vērstība (piemēram, uz kādu debespusi, vietu apvidū, objektu).
rādītājs Kustīga bulta, šautra, plāna plāksne u. tml. pie (parasti mēraparāta, mērierīces) skalas kāda lieluma parādīšanai uz tās.
priekšspārns Kustīga detaļa, elements lidaparāta spārna priekšējā daļā.
siltumnesējs Kustīga, šķidra vai gāzveida vide, kas noder siltuma apmaiņai.
šarnīrs Kustīgs cietu ķermeņu savienojums, kas pieļauj griezes kustību ap kopēju ģeometrisko asi vai centru.
slīdkāja Kustīgs metāla apkalums, kas pārvietojas pa trosi.
kontraktūra Kustīguma ierobežojums (locītavai) sakarā ar pārmaiņām pašā locītavā vai to aptverošajos audos.
Raustīt plecus Kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
iekust Kūstot saplūst kopā, savienoties (ar ko). Tikt apņemtam (ar ko sacietējošu).
nospārdīties Kustoties (parasti miegā), nogrūst sev apsegu.
Darba rezerves Kvalificēta darbaspēka plānveidīgas sagatavošanas sistēma (PSRS), kas ietver jauniešu apmācību speciālās mācību iestādēs.
Darba rezerves Kvalificēta darbaspēka plānveidīgas sagatavošanas sistēma (PSRS), kas ietvēra jauniešu apmācību speciālās mācību iestādēs.
mašīnmeistars Kvalificēts strādnieks, kas atbild par mašīnu apkopi.
motorists Kvalificēts strādnieks, kas darbina un apkalpo motorus, dzinējus.
Smadzeņu aizplūšana (arī aizplūde, noplūde) Kvalificētu speciālistu došanās uz citu valsti, apgabalu, uzņēmumu, iestādi u. tml.
solīds Kvalitatīvs, izturīgs. Arī liels, apjomīgs.
pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās.
piekvēlot Kvēlojot izplatīt (gaismu) viscaur (telpā, apkārtnē).
apkvēpināt Kvēpinot (ko), pārklāt ar kvēpiem, sodrējiem vai apņemt ar dūmiem.
piekviekt Kviecot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
galli Ķeltu ciltis, kas no 5. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju).
briti Ķeltu cilts, kas apdzīvoja seno Britāniju.
pieķērkt Ķērcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
stāvs Ķermenis, augums (cilvēkam), tā (parasti kādā vidē uztveramais) apveids.
magnēts Ķermenis, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas telpā ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzi, niķeli un dažas citas vielas.
Fiziskais svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap horizontālu asi.
svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
paduse Ķermeņa apvidus zem pleca locītavas starp rokas augšdelmu un vidukli.
apvidus Ķermeņa daļa (ap kādu orgānu).
rajons Ķermeņa daļa ap kādu orgānu. Apvidus (3).
paslēpenes Ķermeņa daļa no gurniem līdz vēdera apakšdaļai (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, govij).
uzaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas virs astes.
paaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas zem astes.
sirds Ķermeņa daļa, kurā atrodas šis orgāns, arī ķermeņa virsmas apvidus, zem kura atrodas šis orgāns.
ziloņslimība Ķermeņa daļas (parasti kājas) apjoma palielināšanās, sabiezējot ādai un zemādas audiem, ja traucēta limfas rite.
gangrēna Ķermeņa daļas, orgāna vai audu atmiršana, kam cēlonis ir traucējumi to asinsapgādē.
elefantiāze Ķermeņa daļu palielināšanās, pietūkums (limfas sastrēguma un limfvadu paplašināšanās dēļ).
Rotācijas kustība Ķermeņa kustība (griešanās) ap kādu punkta vai asi.
Rotācijas kustība Ķermeņa kustība (griešanās) ap kādu punktu vai asi.
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
jēlķieģelis Ķieģelis, kura rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
ķieģeļceplis Ķieģeļnīca. Ķieģeļu apdedzināšanas krāsns. Iekārta ķieģeļu ražošanai.
lemesītis Ķīļveida (sējmašīnas, kultivatora) detaļa vai detaļu kopums izsēto sēklu ierušināšanai zemē, arī augsnes apstrādāšanai.
ķimioterapeitisks Ķīmijterapeitisks.
ķimioterapeits Ķīmijterapeits.
ķimioterapija Ķīmijterapija.
Ķīmiskā terapija Ķīmijterapija.
Ķīmiskā terapija Ķīmijterapija.
ķīmijterapeits Ķīmijterapijas speciālists.
radiolīnija Ķīmiskā elementa vai tā savienojumu izstarojuma spektrālā līnija radioviļņu diapazonā.
hafnijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts metāls (izmanto, piemēram, elektronu lampās, televīzijas aparatūrā).
vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm un citiem pieņemtiem apzīmējumiem.
attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismas jutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu.
Koksnes sausā pārtvaice Ķīmiski apstrādāta un sapresēta koksne.
herbicīdi Ķīmiski līdzekļi nevēlamu augu apkarošanai.
metasomatoze Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs. Metasomatisms.
metasomatisms Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs. Metasomatoze.
pesticīds Ķīmisks līdzeklis kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai.
lapbire Ķiršu slimība, kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, priekšpuses vai mugurpuses, augšas vai apakšas.
sveiciens Laba vēlējums, arī draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums. Šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
sēdēt Labi atbilst, piegult augumam (par apģērbu).
Būt savā elementā Labi iejusties (kādos apstākļos).
fotolaboratorija Laboratorija, kurā veic fotouzņēmumu un fotofilmu apdari.
kinofotolaboratorija Laboratorija, kurā veic kinofilmu, fotouzņēmumu un fotofilmu apdari.
ultramikrotoms Laboratorijas aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus izpētei ar elektronmikroskopu.
kultūra Laboratorijas apstākļos ārpus dzīva organisma audzēts (audu, šūnu) kopums.
apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
pakļauties Labprātīgi nokļūt, būt (piemēram, kāda, kāda gribas, varas, kādu apstākļu) atkarībā, piekāpties (kā priekšā).
piemērots Labs, derīgs, atbilstošs (kam attiecīgajos apstākļos).
patikt Labvēlīgi ietekmēt (augus) - parasti par vidi, apstākļiem.
iespēja Labvēlīgu apstākļu, nosacījumu kopums (kā īstenošanai, veikšanai).
neiespēja Labvēlīgu apstākļu, nosacījumu trūkums (kā veikšanai, īstenošanai).
sekularizācija Laicīgās ideoloģijas nostiprināšanās (cilvēku apziņā, darbībā, sociālajās attiecībās u. tml.).
aplaidelēties Laidelējoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
aukstums Laika apstākli, kam raksturīga zema temperatūra.
atkala Laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
karstums Laika apstākļi, kam raksturīga augsta gaisa temperatūra.
karteča Laika degļa nostādījums šrapneļa šāviņam.
perfekts Laika forma (darbības vārdam), kas apzīmē pagātnē pabeigtu darbību, kuras rezultāts vēl turpinās tagadnē. Arī saliktā tagadne.
pluskvamperfekts Laika forma (darbības vārdiem), kas apzīmē darbību, kura ir notikusi pirms kādas citas pagātnes darbības.
sadēdēt Laika gaitā kļūt, parasti ļoti, plānam (piemēram, par drēbēm, papīru). Arī sadilt (1).
Laika apstākļi Laika izraisīto apstākļu kopums kādā vietā, laikposmā. Laikapstākļi.
diennakts Laika mērvienība - laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu, ilgs laika posms, kas ietver vienu otrai sekojošu dienu un nakti.
dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
Mežu un dārzu dienas Laika posms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus.
Polārā diena Laika posms polārajos apgabalos, kad saule nenoriet.
gads Laika posms, kas ilgst aptuveni 12 mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
mēnesis Laika skaitīšanas vienība - laika sprīdis, kas aptuveni atbilst vienai divpadsmitajai daļai gada. Šāds laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
naktsstunda Laika sprīdis (aptuveni stunda) naktī.
stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība. Mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi. Mācību stunda.
Tropiskais gads Laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365, 24 diennaktis).
Tropiskais gads Laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365,24 diennaktis).
Sideriskais (arī zvaigžņu) mēnesis Laika sprīdis, kurā Mēness veic pilnu apceļojumu ap Zemi.
Sideriskais (arī zvaigžņu) mēnesis Laika sprīdis, kurā Mēness veic pilnu riņķojumu ap Zemi.
Sideriskais periods Laika sprīdis, kurā planēta vai tās pavadonis veic pilnu riņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
Zvaigžņu (arī sideriskais) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365, 26 diennaktis).
Sideriskais (arī zvaigžņu) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis).
Zvaigžņu (arī sideriskais) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis).
gads Laika sprīdis, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu pa savu orbītu. Šāds laika sprīdis kādā laika skaitīšanas sistēmā.
Taupāmais laiks Laikaposms, kad ir aizliegts medīt (kādus dzīvniekus), zvejot (kādas zivis).
saltums Laikapstākli, kam raksturīga zema temperatūra.
tveice Laikapstākļi, kam ir raksturīga ļoti augsta gaisa temperatūra.
siltums Laikapstākļi, kam ir raksturīga mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra.
sals Laikapstākļi, kam ir raksturīga zema temperatūra.
slapoņa Laikapstākļi, kam ir raksturīgi ilgstoši nokrišņi, parasti lietus.
slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu. Nokrišņi - slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
pērkons Laikapstākļi, kam ir raksturīgs zibens un tā izraisītās skaņas parādības.
sutoņa Laikapstākļi, kuriem ir raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
rītā Laikposmā aptuveni ap saules lēktu. Laikposmā aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai.
nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgs kas īpašs.
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana. Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kad (kas) mēdz norisināties, kas ir izdevīgs (kā) norisei.
Mežu (arī mežu un dārzu) dienas Laikposms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus.
rīts Laikposms aptuveni ap saules lēktu. Laikposms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai.
vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu. Laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
Polārā diena Laikposms polārajos apgabalos, kad saule nenoriet.
Polārā nakts Laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta.
Polārā nakts Laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta.
starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
karalaiks Laikposms, kad kāda valsts ir iesaistīta karadarbībā. Kara laiks. Arī kara apstākļi.
Kara laiks Laikposms, kad kāda valsts ir iesaistīta karadarbībā. Karalaiks. Arī kara apstākļi.
leduslaikmets Laikposms, kad kādu plašu teritoriju klāj apledojums.
Ledus laikmets Laikposms, kad kādu plašu teritoriju klāj apledojums. Leduslaikmets (2).
Ledus laikmets Laikposms, kad kādu plašu teritoriju klāj apledojums. Leduslaikmets (2).
laikmets Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (dabā).
laikmets Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (sabiedrības dzīvē, tās nozarēs).
reize Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Arī laiks (2).
Svētais laiks Laikposms, kas pēc reliģisko darbību satura un formas atšķiras no ikdienišķās kārtības. Reliģisku svētku cikls, kurā pakārtotie svētki ir grupēti ap galvenajiem svētkiem.
nelaiks Laikposms, kas saistīts ar grūtiem apstākļiem, smagiem pārdzīvojumiem.
Leģislatūras periods Laikposms, kurā darbojas likumdevējs orgāns (parasti kapitālistiskajās valstis).
nakts Laikposms, kurā pastāv ilgstošu ļoti nelabvēlīgu apstākļu kopums (parasti sabiedrības dzīvē). Arī liela nelaime.
navigācija Laikposms, kurā vietējie laikapstākļi pieļauj kuģošanu (kādā ūdenstilpē, tās daļā).
pusgads Laikposms, kurš ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
vidus Laikposms, laika moments, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
periods Laikposms, laika sprīdis (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
robežšķirtne Laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml., kas nošķir (dažādas parādības, vienas parādības dažādas pakāpes citu no citas).
Veļu laiks Laiks (parasti novembris), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
Veļu laiks Laiks (parasti oktobris), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
vakarreize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Vakara reize.
Vakara reize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Vakarreize.
Zelta laiki (arī laiks) Laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi. Laiks, kad dzīve ir laimīga.
Zelta laiki (arī laiks) Laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi. Laiks, kad dzīve ir laimīga.
Garantijas laiks Laiks, kurā ražotājs bez atlīdzības -novērš izstrādājuma defektus vai apmaina izstrādājumu pret citu.
Garantijas laiks Laiks, kurā ražotājs bez atlīdzības novērš izstrādājuma defektus vai apmaina izstrādājumu pret citu.
pagātne Laiks, laikposms, kas ir bijis pirms tagadējā laika, laikposma. Šāda laika, laikposma apstākļu kopums
tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad. Šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
nākotne Laiks, laikposms, kas seko tagadējam laikam, laikposmam. Šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
Laimes klēpis Laimīga, veiksmīga situācija, apstākļi.
Laimes klēpis Laimīga, veiksmīga situācija, apstākļi.
labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko.
pielabināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturoties (pret kādu), izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi pret sevi.
aplaipot Laipojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Laipot apkārt.
izlaist Laist apgrozībā (parasti naudu, aizņēmuma obligācijas).
pikēt Laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
sēsties Laisties zemāk, parasti, lai piezemētos (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
izlaistīt Laistot (šķidrumu), padarīt mitru vai slapju (piemēram, telpu).
aplaistīt Laistot padarīt mitru vai slapju. Vairākkārt vai vairākos paņēmienos apliet.
uzlaizīt Laizot apēst (parasti ko nolijušu, nobirušu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
salaizīt Laizot apēst.
palaisties Laižoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
aplaisties Laižoties, lidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Laisties apkārt.
Gludā lakrica Lakrica, kuras saknēm un apakšzemes dzinumiem ir salda garša.
dārzeņi Lakstaugi, kuru sulīgās daļas (saknes, lapas, lapu kātus, augļus) lieto uzturā.
rūgtene Lakstaugs ar krusteniski pretējām sēdošām lapām, baltiem vai iesārtiem ziediem.
nārbulis Lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem.
madara Lakstaugs ar sīkām lapām mieturī un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
vilkmēle Lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem.
Zaķu grīslis Lakstaugs ar šaurām lapām un sīkiem ziediem vārpiņās.
naktslampa Lampa, kas apgaismo mazu laukumu un paredzēta izmantošanai pie guļasvietas naktī.
abažūrs Lampas apsegs, kas mazina gaismas spilgtumu, virza, atstaro gaismas starus.
lappuse Lapa (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
priekšlapa Lapa (grāmatā) starp vāku un titullapu.
plēksne Lapa (graudzāļu, grīšļu dzimtas augiem), kuras žāklē ir zieds vai vārpiņa.
blanka Lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina. Veidlapa.
blanka Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, izziņām).
veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
Aptaujas lapa Lapa ar jautājumiem kādu ziņu savākšanai.
Aptaujas lapa Lapa ar jautājumiem kādu ziņu savākšanai.
pieziedlapa Lapa pie zieda pamata vai netālu no tā.
Plūksnaina lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi atrodas cits citam pretī (piemēram, ozola lapa).
Staraina lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi savirzās vienā punktā pie plātnes pamatnes (piemēram, kļavas lapa).
Staraina lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi savirzās vienā punktā pie plātnes pamatnes (piemēram, kļavas lapa).
Dalīta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei (piemēram, pērkones lapa).
Šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa).
Šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa).
Plūksnaini šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, pienenes lapa).
Plūksnaini salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm, kuras atrodas pie galvenās ass aptuveni viena otrai pretī (piemēram, maijrozītes lapa).
Salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgam plātnēm.
Salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm.
Vienkārša lapa Lapa, kas sastāv no vienas plātnes.
Vienkārša lapa Lapa, kas sastāv no vienas plātnes.
sporofils Lapa, uz kuras ir sporangiji ar sporām.
lapots Lapains.
dīgļlapa Lapas aizmetnis sēklas dīglī. Pirmā lapa, kas redzama pēc sēklas uzdīgšanas.
mezofils Lapas mīkstums, ko veido pamataudi, kuri atrodas starp augšējo un apakšējo epidermas slāni.
maksts Lapas pamatnes saaugusi pārveidne, kas apņem stumbru.
Lapas maksts Lapas pamatnes saaugusi pārveidne, kas apņem stumbru.
Lapas plātne Lapas plakanā daļa.
Lapas plātne Lapas plakanā daļa.
pielape Lapas plātnes izaugums, kas atrodas pie lapas pamata un sākumā aizsargā jaunās lapas.
kāts Lapas sastāvdaļa, kas savieno lapu ar stumbru. Stumbra atzarojums, uz kura atrodas zieds. Stublājs, tievs stumbrs.
lappuse Lapas viena puse (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
Pretējas lapas Lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
Pretējas lapas Lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
Lapu augi Lapaugi.
skujmete Lapegle.
lapegļains Lapeglēm apaudzis, apstādīts.
vairogvabole Lapgraužu dzimtas vabole, kam ir paplašināti segspārni un priekškrūšu vairogs.
lapele Lapiņa (3).
biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā).
saulsardzene Lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni.
mušmire Lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga.
ūdensblusas Lapkāju kārtas ģints, pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem. Šīs ģints dzīvnieki.
lapukoks Lapkoks.
lapkrisnis Lapkritis.
lapkritnis Lapkritis.
talloms Laponis.
laponoīdi Laponoīdās rases pārstāvji.
pielāpīt Lāpot novērst (piemēram, apģērbam, apaviem) bojājumus (parasti nelielus).
salāpīt Lāpot piepildīt, pārklāt ar kādu materiālu (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos.
salāpīt Lāpot salabot (piemēram, apģērba gabalu, apavus).
lapotnis Lapotne.
lapaspuse Lappuse (1).
lapaspuse Lappuse (2).
Lapas puse Lappuse.
Lapas puse Lappuse.
kopojums Lappusēs sakārtots salikums. Aplauzums.
galvene Lappuses vai tabulas augšējā daļa.
paginācija Lappušu numerācija (grāmatai, žurnālam, rokrakstam u. tml.).
kūmiņš Lapsa.
Lapsa (arī lapsas, retāk lapsu) kūmiņš Lapsa.
lapsa Lapsāda.
lapsāda Lapsas āda (parasti kažokāda).
Sabiedriskās lapsenes Lapsenes, kas dzīvo saimēs.
Vientuļās lapsenes Lapsenes, kas dzīvo vienas pašas, nevis kopā ar citiem savas sugas īpatņiem.
Vientuļās lapsenes Lapsenes, kas dzīvo vientuļi, nevis kopā ar citiem savas sugas īpatņiem.
Lapseņu pūznis Lapseņu ligzda.
lapsumāte Lapsu mātīte, kam ir mazuļi.
lapsēns Lapsu mazulis.
platlapis Lapu koku grupa, kurā ietilpst koki ar platām lapām (piemēram, ozoli, kļavas, liepas, oši).
lapojums Lapu kopums (augam).
lapotne Lapu kopums (parasti kokam, krūmam).
parmēlijas Lapu ķērpji (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopami uz akmeņiem, koku stumbriem.
Vasas mezgli Lapu piestiprinājuma vietas stumbram.
plūksna Lapu pirmās pakāpes dalījuma segments (pie lapas kāta).
sfagns Lapu sūna ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru.
Baltās sūnas Lapu sūnas, kas sastopamas augstajos purvos vai pārpurvotos mežos. Sfagni.
sirpjlape Lapu sūnu klases augs ar zarainu stumbru un lapām, kam ir sirpjveidā galotnes.
mieturis Lapu, zaru vai ziedu novietojums pa trim vai vairākiem pie viena mezgla.
lapkaktuss Lapukaktuss.
Lapu utis Laputis.
Lapu uts Laputs.
lapveidīgs Lapveida.
lasītmāka Lasītprasme. Māka, prasme lasot saprast teksta saturu.
pielasīt Lasot papildināt (kā, piemēram, ogu, sēņu, daudzumu).
antīkva Latīņu burtu tips ar noapaļotām kontūrām.
veclatvieši Latvieši, kas kādā ārvalstī ir apmetušies pirms samērā ilga laika (atšķirībā no latviešiem, kas tur ir apmetušies vēlāk).
Vecā ortogrāfija Latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.-30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
Vecā ortogrāfija Latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.-30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši ar šim apgabalam raksturīgā dialekta izrunu.
lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
laukmala Lauka [1] (1) tuvākā apkārtne. Lauka [1] (1) malējā daļa.
atsēja Lauka apsēšana ar to pašu kultūru otrreiz pēc kārtas.
atsēja Lauka otrreizēja apsēšana tai pašā gadā.
Gravitācijas lauks Lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki.
Gravitācijas lauks Lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki.
arkls Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības mērs (feodālismā). Feodālās zemes rentes un zemes nodokļu aplikšanas vienība.
laukstrādnieks Lauksaimniecībā nodarbināts algots strādnieks (feodālismā, kapitālismā).
Intensīvā lauksaimniecība Lauksaimniecība, kas saistīta ar lieliem kapitālieguldījumiem.
Intensīvā lauksaimniecība Lauksaimniecība, kas saistīta ar lieliem kapitālieguldījumiem.
kombains Lauksaimniecības agregāts, kas sastāv no savienotām mašīnu daļām, kuras vienlaicīgi veic labības vai tehnisko kultūru novākšanas un apstrādes noteiktu operāciju ciklu.
kolhozs Lauksaimniecības artelis - sociālistiska tipa brīvprātīga darba zemnieku apvienība sabiedriskās lielražošanas organizēšanai.
ēvele Lauksaimniecības darba rīks augsnes apstrādāšanai.
laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver tīrumos, pļavās, ganībās audzējamo augu agrotehniku un zemkopības sistēmu (augsnes ielabošanu).
dīķsaimniecība Lauksaimniecības papildnozare, kas aptver zivju audzēšanu ūdenskrātuvēs (dīķos), dīķu kopšanu, ūdensputnu audzēšanu.
ferma Lauksaimniecības privātuzņēmums, privātsaimniecība (kapitālistiskajās valstīs).
zemkopība Lauksaimniecības ražošanas nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
graudkopība Lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozare - graudaugu audzēšana, lai apgādātu pārtikas rūpniecību ar izejvielām un lopus ar spēkbarību.
ciemats Lauku apdzīvota vieta, kas izveidojusies pēc lauksaimniecības kolektivizācijas.
lauksaimnieks Lauku saimniecības īpašnieks (feodālismā, kapitālismā).
Mucas sējums (arī vieta) Laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (vecajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
Mucas vieta (arī sējums) Laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (vecajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
desetīna Laukuma mērvienība - aptuveni 1,09 hektāri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
kvadrātversts Laukuma mērvienība - aptuveni 1,14 kvadrātkilometru (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
akrs Laukuma mērvienība - aptuveni 4000 kvadrātmetru (angļu mērvienību sistēmā).
morgs Laukuma mērvienība - aptuveni 5600 kvadrātmetru (Polijā).
morgens Laukuma mērvienība - aptuveni no 2600 līdz 3600 kvadrātmetriem (Vācijā un citās Rietumeiropas zemēs) vai 8600 kvadrātmetri (Dienvidāfrikā).
Sieciņa vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieciņu labības.
Sieciņa vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieciņu labības.
Sieka vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības.
Sieka vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības.
pleiķis Laukums (ādā), kur trūkst apmatojuma.
forums Laukums senajā Romā, kur notika, piemēram, sapulces.
šaujamlaukums Laukums, kas ir iekārtots šaušanas apmācībām, arī sacensībām.
Meteoroloģiskais laukums Laukums, kurā uzstādīti mēraparāti un ierīces meteoroloģiskiem novērojumiem.
lozberlapa Lauru lapa.
uzlauzīt Lauzot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
pielauzt Laužot papildināt (kā daudzumu).
uzlauzt Laužot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
lazdājs Lazdām apaugusi vieta. Lazdu audze.
aplēkt Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
kēms Ledāja kušanas ūdeņu radīta reljefa paugurveida forma ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
Mūžīgais ledus Ledus (apgabalos ar aukstu klimatu), kas nekad neizkūst.
šļūdonis Ledus masa, kas kalnu apgabalos plūsmas veidā pārvietojas lejup pa nogāzi.
šķīvjledus Ledus plāksne, kam parasti ir apaļa forma un kas veidojas, sasalstot nelieliem ledus gabaliem, sniega putrai vai salūstot ledus segai.
Ledus skapis Ledusskapis.
Ledus skapis Ledusskapis.
apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu).
saliet Lejot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
pieliet Lejot papildināt (kā daudzumu).
salaistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, augsne) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
laistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, zeme) kļūst slapjš.
aplēkāt Lēkājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū.
atlēkties Lēkt līdz apnikumam, kamēr vairs nespēj.
Ēnu teātris Leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
Ēnu teātris Leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
apvilkties Lēnā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
pīties Lēni, ar grūtībām runāt, bieži apraujoties runas plūsmā.
pīties Lēni, arī nemākulīgi darboties (ar ko, ap ko).
grāmatzīme Lente, sloksne (piemēram, no auduma, kartona u. tml.), kas domāta ielikšanai starp grāmatas lapām.
trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā). Šādai uzšuvei, apdarei paredzēts veidojums.
uzplecis Lentveida detaļa, kas uzšūta uz apģērba pleca daļas, arī piešūta, iešūta pleca daļā.
apsējs Lentveida saite, ko apliek vai apsien (ap ko).
grāds Leņķa mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - leņķa stara pilna apgrieziena 1/360 daļa.
papildleņķis Leņķis, kas papildina doto šaurleņķi līdz taisnam leņķim.
bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), kur apkalpo apmeklētājus.
panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas). Taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni).
iedobe Lēzens, pasekls, parasti ieapaļš, padziļinājums (kādā virsmā).
vaskapuķe Liāna ar biezām lapām un smaržīgiem ziediem nokarenos čemuros.
Pļaujošs lidojums Lidaparāta lidojums no 10 līdz 100 metru augstumā.
Pļaujošs lidojums Lidaparāta lidojums no 10 līdz 100 metru augstumā.
pilotāža Lidaparāta manevrēšana gaisā, lai veidotu noteiktas figūras.
aviomodelis Lidaparāta modelis.
lidmodelis Lidaparāta modelis. Aviomodelis.
lidmotors Lidaparāta motors.
transportlidaparāts Lidaparāts (kā) transportēšanai.
gaisakuģis Lidaparāts (parasti liela lidmašīna, liels aerostats).
kuģis Lidaparāts (parasti liels).
pārtvērējs Lidaparāts (pretinieka lidaparāta) pārtveršanai.
raketoplāns Lidaparāts ar raķetes veida dzinēju.
ornitopters Lidaparāts ar vēcināmiem spārniem.
raķete Lidaparāts, kam vilkmi rada gāzu reaktīvais spēks.
aerostats Lidaparāts, kas ir pildīts ar gāzi, kura vieglāka par gaisu.
Kosmiskais lidaparāts Lidaparāts, kas spēj lidot kosmosā.
Kosmiskais lidaparāts Lidaparāts, kas spēj lidot kosmosā.
konvertoplāns Lidaparāts, kura dzinēju vai spārnu (arī dzinēju un spārnu) stāvoklis ir maināms.
divplāksnis Lidaparāts, kuram ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra.
trīsplāksnis Lidaparāts, kuram ir trīs spārnu pāri. Triplāns.
triplāns Lidaparāts, kuram ir trīs spārnu pāri. Trīsplāksnis.
vienplāksnis Lidaparāts, kuram ir viens spārnu pāris.
Gaisa kauja Lidaparātu bruņota sadursme.
Gaisa kauja Lidaparātu bruņota sadursme.
aviokonstruktors Lidaparātu konstruktors.
aviolīnija Lidaparātu regulārs maršruts starp divām vai vairākām apdzīvotām vietām.
aviorūpnīca Lidaparātu rūpnīca.
aviorūpniecība Lidaparātu rūpniecība.
Gaisa uzbrukums Lidaparātu uzbrukums.
pirātisms Lidaparātu vardarbīga sagrābšana lidojuma laikā.
aplidināties Lidinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta aviācijas degvielas transportēšanai un citu lidaparātu nodrošināšanai ar degvielas krājumiem, to papildināšanai lidojuma laikā.
torpēdlidmašīna Lidmašīna, kuras apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
pārlidot Lidojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vielā u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā) - par lidaparātiem.
izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par lidaparātiem.
izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par lidaparātiem.
pārlidot Lidojot pārvietoties (uz citu vietu) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
palidot Lidojot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par lidaparātiem, arī lidaparātu apkalpi, pasažieriem. Lidojot uzvirzīties virs kādas vietas.
aplidot Lidojot, laižoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt) - par putniem, kukaiņiem.
nolaisties Lidojumā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.) vai zemāk - par lidaparātiem.
aviācija Lidošanas teorija un prakse (lietojot lidaparātus, kas smagāki par gaisu).
laisties Lidot (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
planēt Lidot bez vilkmes, izmantojot gaisa strāvas (par planieriem, to apkalpi, pasažieriem). Laisties lejup bez vilkmes pa slīpu vienmērīgu trajektoriju (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
slīdēt Lidot, parasti vienmērīgā gaitā (par lidaparātiem, arī par braucējiem tajos).
šimpanze Līdz 1,7 metriem garš cilvēkpērtiķu dzimtas dzīvnieks (Āfrikā) ar melnu apmatojumu.
zobenvalis Līdz 10 metriem garš plēsīgs zobvaļu apakškārtas dzīvnieks, kam uz muguras ir 1,7 metrus augsta, asa spura.
spireja Līdz 2 metriem augsts vasarzaļš rožu dzimtas krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām, baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem vairogveida, čemurveida vai skarveida ziedkopās.
plaudis Līdz 60 centimetriem gara karpu dzimtas saldūdens zivs, kam raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis un lielas zvīņas.
Pilna burtnīca Līdz pēdējai lappusei pierakstīta burtnīca.
papildlīdzeklis Līdzeklis, ko izmanto papildus parastajiem līdzekļiem.
papildlīdzeklis Līdzekļi, ko, piemēram, izmanto, piešķir papildus paredzētajiem, plānotajiem līdzekļiem.
mētrājs Līdzenumos vai viļņaina reljefa vietās augoša priežu un egļu audze (neieti ar bērzu piemistrojumu). Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
konverģence Līdzīgu pazīmju rašanās (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
Labiāls līdzskanis Līdzskanis, ko artikulē, noapaļojot un izstiepjot lūpas. Lūpenis.
afrikāta Līdzskanis, kurā saplūdis slēdzenis un berzenis (piemēram, c, č, dz, dž).
velarizācija Līdzskaņa artikulācija, kurai raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
apsvērties Līdzsvara traucējuma dēļ mainīt stāvokli, arī apgriezties, nosveroties (uz kādu pusi).
Sniegt (arī dot) liecību Liecināt (piemēram, tiesā). Būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
locīt Liecot (piemēram, papīru), veidot (ko no tā).
apliekt Liecot apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Liekt apkārt.
uzlaide Liekais materiāla slānis, ko sagatavei noņem apstrādes procesā.
vazāt Lieki, apgrūtinoši nēsāt līdzi (ko).
pielikt Liekot (ko klāt), papildināt (kādu kopumu).
aplikt Liekot (ko) apkārt, apņemt, aptvert.
izlikt Liekot (ko) noteiktā kārtībā, apklāt, Māt (parasti grīdu, sienas). Liekot (ko) teiktā kārtībā, izveidot.
saskriet Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
palikt Liekot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) - par putniem.
pielikt Liekot papildus (ko klāt), izveidot (kā) kopumu.
skaut Liekot rokas (kādam, kam) apkārt, kļaut (to) sev klāt.
Uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm sirds apvidū, apliecināt, parasti savu vārdu, patiesumu.
uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml. novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
šķirt Liekt (apmatojuma, apspalvojuma daļas), parasti uz pretējām pusēm. Kārtojot (matus), veidot (celiņu lajos).
kaudze Liela (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa, parasti ar noapaļotu vai smailu virsu.
lielforma Liela apjoma mākslas darbs.
lielražošana Liela apjoma ražošana.
lielrūpniecība Liela apjoma rūpniecība.
lieluzņēmums Liela apjoma uzņēmums.
koncerts Liela apjoma virtuozs, parasti sonātes formas, skaņdarbs dažādam izpildītāju sastāvam (piemēram, vienam vai vairākiem solo instrumentiem ar orķestri vai bez tā, balsij ar orķestri, orķestrim).
palielinājums Liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi.
lufars Liela asarveidīgo kārtas zivs (Melnajā jūrā, Azovas jūrā) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni.
Cik (tik) uziet Lielā daudzumā, skaitā, apjomā. Ļoti daudz.
kartons Liela formāta palīgzīmējums - mets uz Joda papīra (parasti krāsās) atbilstoši (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem.
monopols Liela kapitālistu apvienība (piemēram, kartelis, sindikāts, trests, koncerns), kas rodas, koncentrējoties ražošanai un kapitālam.
ceplis Liela krāsns zemnieku mājās (telpu apsildīšanai, maizes cepšanai, ēdienu gatavošanai, arī apgaismošanai).
pilsēta Liela, biezi apdzīvota vieta ar rūpniecības, tirdzniecības, kultūras, veselības aizsardzības, administratīvi politiska centra nozīmi.
vairāk Lielākā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinājumā ar ko citu).
viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgi dzīslotām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem, plaukstot baltiem, vēlāk iesārtiem vai sarkaniem, ziediem.
lielceļmala Lielceļa malējā daļa, pa ko parasti iet gājēji. Tuvākā apkārtne lielceļa vienā vai otrā pusē.
lielgabalnieks Lielgabala apkalpes karavīrs.
Lauka lielgabals Lielgabals tiešam karaspēka apakšvienību atbalstam kaujas laukā.
Lauka lielgabals Lielgabals tiešam karaspēka apakšvienību un daļu atbalstam kaujas laukā.
lapa Lieli lapām klāti zari, kurus liek siena gubai apakšā, lai to pārvietotu (uz šķūni, uz sausāku vietu).
nolielīties Lielīties un pabeigt lielīties. Lieloties apsolīties (ko darīt).
Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt. Daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
magnāts Lielkapitālists.
monopolists Lielkapitālists.
vēršāda Liellopu āda (parasti apstrādāta).
lavīna Liels (akmeņu, arī klints gabalu) kopums, kas, virzoties pa kalnu nogāzēm, palielinās apjomā.
ražens Liels (pēc apjoma) - piemēram, par priekšmetiem.
bagāts Liels (skaitā, apjomā).
okeanārijs Liels akvārijs, kurā tur jūras dzīvniekus (pētīšanai, novērošanai, apskatei).
grūtums Liels apgrūtinājums.
staltbriedis Liels briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, lieliem, zarotiem, šķērsgriezumā ieapaļiem ragiem.
masa Liels cilvēku kopums, skaits. Liels kopums, skaits (cilvēku). Plašas iedzīvotāju, darbaļaužu aprindas.
miežubrālis Liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā.
sumbrs Liels dobradžu dzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu.
puma Liels kaķu dzimtas dzīvnieks (Ziemeļamerikā) ar slaidu ķermeni, īsu vienkrāsainu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti, kurai ir vienmērīgs apmatojums.
sirsenis Liels lapseņu virsdzimtas kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
supermārkets Liels pašapkalpošanās tirdzniecības uzņēmums (parasti Amerikas Savienotajās Valstis).
kombināts Liels ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes vai kurā administratīvi apvienoti vienas un tās pašas nozares uzņēmumi.
dusmas Liels sašutums. Neapmierinātība.
kontinents Liels sauszemes masīvs, ko no visām vai gandrīz no visām pusēm apņem jūras un okeāni. Šāds masīvs kopā ar tam piederīgām salām.
daudzums Liels skaits, liels apjoms, liela masa.
kubls Liels trauks (kā) rūpnieciskai pārstrādei, apstrādei.
Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
zebu Liels vēršu apakšdzimtas mājdzīvnieks (Āzijā, Āfrikā, Centrālamerikā) ar kupri uz skausta.
jaks Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks vai mājdzīvnieks (Āzijā) ar biezu, īsu apmatojumu uz muguras un garu, kuplu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām.
rubenis Liels vistveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem.
mednis Liels vistveidīgo kārtas putns ar tumšu apspalvojumu.
krauķis Liels zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas putns ar melnu apspalvojumu.
toveris Liels, apaļš vai ovāls, parasti koka, trauks bez vāka ar mazliet paplašinātu augšdaļu.
papele Liels, ātraudzīgs vītolu dzimtas koks, kam raksturīgas lapas ar samērā gariem kātiem, ziedi nokarenās, cilindriskās spurdzēs un kas zied pirms lapu plaukšanas.
Lielais lakats Liels, četrstūrains plecu apsegs, parasti no vilnas auduma ar bārkstīm.
Lielais lakats Liels, četrstūrains plecu apsegs, parasti no vilnas auduma ar bārkstīm.
sigillārija Liels, izmiris kokveida augs ar taisnu, kolonnai līdzīgu stumbru un lielām šķēpveida (dažreiz līdz 1 m garām) stumbra galotnē vai uz zariem pušķveidā sakārtotām lapām.
aviobāze Liels, kapitāli iekārtots lidlauks ar aviācijas tehniku un personālsastāvu.
lauva Liels, ļoti spēcīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar dzeltenīgu apmatojumu.
tīģeris Liels, ļoti spēcīgs plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar oranži dzeltenu, melni svītrotu apmatojumu.
spruts Liels, masīvs galvkaju klases jūras dzīvnieks, kam ir raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekli, kuriem ir piesūcekņi.
pilons Liels, masīvs stabs (parasti ar apaļu šķērsgriezumu), ko izmanto par balsta konstrukcijas elementu.
ievērojams Liels, plašs (pēc skaita, izmēra, apjoma)
jaguārs Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (Dienvidamerikā un Vidusamerikā).
kamene Liels, zemē ligzdojošs plēvspārņu kārtas kukainis ar biezu apmatojumu.
plantācija Lielsaimniecība (kapitālistiskajās valstīs), kur audzē viena veida augus (piemēram, kāliju, cukurniedres, tēju).
makroklimats Lielu ģeogrāfisko apgabalu vai visas planētas vispārējais klimats.
Astronomiskās koordinātas Lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā.
apjoms Lielums, apmērs.
palīglielums Lielums, ko izmanto nezināma lieluma aprēķināšanai.
Mainīgs lielums Lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā mainās.
Mainīgs lielums Lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā mainās.
Konstants (arī pastāvīgs) lielums Lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā ne mainās.
Konstants (arī pastāvīgs) lielums Lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā nemainās.
Pastāvīgs (arī konstants) lielums Lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā nemainās.
Akciju sabiedrība Lieluzņēmuma forma kapitālistiskajās zemēs.
Akciju sabiedrība Lieluzņēmumu forma kapitālistiskajās zemēs.
aplīst Lienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
palīst Lienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
pārliesmot Liesmojot apspīdēt (ko).
Darba priekšmets Lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
Darba priekšmets Lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
metālapstrādāšana Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana. Metālapstrāde (2).
dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, mīlestību, apliecinātu (kādam) dziļas simpātijas.
neīsts Lieto, lai (terminos) norādītu uz ārēju līdzību apzīmējamā vārdā nosauktajam.
tpr Lieto, lai apstādinātu dzīvnieku, parasti zirgu.
Bez šaubām Lieto, lai apstiprinātu apgalvojumu vai noliegumu. Protams, katrā ziņā, nešaubīgi.
Bez šaubām Lieto, lai apstiprinātu apgalvojumu vai noliegumu. Protams, katrā ziņā, nešaubīgi.
nē Lieto, lai apstiprinātu ar noliegumu izteiktā jautājuma saturu.
tā Lieto, lai apstiprinātu izteikumu, domu.
jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
čok Lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas.
būkš Lieto, lai atdarinātu dobju, apslāpētu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko vai arī kam sprāgstot.
lielisks Lieto, lai emocionāli uzsvērti izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos kāda teiktajam, kāda rīcībai.
nudien Lieto, lai izteiktu apgalvojumu, apstiprinājumu.
laime Lieto, lai izteiktu apmierinājumu par kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
pareizs Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
Kas ir, tas ir, arī kas nav, tas nav Lieto, lai izteiktu drošu apgalvojumu vai noliegumu.
Kas ir, tas ir, arī kas nav, tas nav Lieto, lai izteiktu drošu apgalvojumu vai noliegumu.
ehē Lieto, lai izteiktu izbrīnu, apbrīnu.
Nu un? Lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
(Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
e Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
edz Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
eē Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
eh Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
ei Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
ek Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
pa Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies. Pag.
pag Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies. Pa [2].
pagaidīt Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pārtraukt tā darbību, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies.
Še roka! Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties.
Lai iet Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
Labs ir! Lieto, lai izteiktu savu pieļāvumu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
kā Lieto, lai izteikumam piešķirtu apstiprinājuma nokrāsu.
tā Lieto, lai norādītu uz (kā) aptuvenību, nenoteiktību.
kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu, arī šķietamību, nepilnīgumu. It kā.
kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu, lieto, lai norādītu uz kā nepilnīgumu. Gandrīz.
kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu, lieto, lai norādītu uz kā šķietamību, nepilnīgumu.
kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu.
tikpat Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu. Lieto, lai norādītu uz kā nepilnīgumu. Gandrīz.
vai Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību. Arī gandrīz.
Sava veida Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek aptuveni salīdzināts (ar ko citu).
praktisks Lieto, lai norādītu, ka apgalvojums ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi drošs.
iespējams Lieto, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs. Varbūt.
vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir palielināms.
pareizs Lieto, lai norādītu, ka ir atcerējies, sapratis (ko).
zināms Lieto, lai norādītu, ka kas (piemēram, izteikuma saturs) ir skaidrs, neizraisa šaubas. Protams, saprotams.
Attiecībā pret ko Lieto, lai norādītu, ka kas ir vērsts, novietots pretī tam, ko apzīmē atkarīgais vārds.
kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
mans Lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu.
o Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu (noliegumu).
kā Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu.
Kā nu ne Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu.
tāds Lieto, lai pastiprinātu apzīmējamā vārda nozīmi un piešķirtu izsaukumam nievīgu vai humoristisku nokrāsu.
jo Lieto, lai pastiprinātu vārda (parasti laika vai veida apstākļa vārda) nozīmi.
nolāpīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
vilks Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
nolādēts Lieto, lai paustu stipras dusmas, asu nosodījumu. Lieto, lai paustu stipru neapmierinātību, nepatiku.
stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību. Lieto, lai norādītu uz pēkšņu piespiedu apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
Diezin vai Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
Nezin vai maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
Diezin (arī diez) vai Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
Nezin (arī nez) vai, arī nezin (arī nez) vai maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
Vai ne Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
nē Lieto, lai precizētu un pastiprinātu kādu pieņēmumu, piešķirot izteikuma saturam apstiprinājuma nokrāsu.
No vienas puses, no otras puses Lieto, lai pretstatītu divus faktus, apstākļus.
jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
labi Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
pareizs Lieto, lai reizē ar jautājumu pieprasītu apstiprinājumu (savam izteikumam, rīcībai).
Kā saka (arī tā sakot, tā sacīt, sacīt, sacīsim) Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
Tā teikt (arī kā teikt, teiksim, teikt) Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī, lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
Bez tam, arī pie tam Lieto, pievienojot papildu informāciju iepriekš minētajam. Turklāt.
izstaipīt Lietojot, valkājot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
iestaipīt Lietojot, valkājot padarīt pietiekami ērtu, arī vaļīgu (piemēram, apģērbu).
taupīt Lietot, izmantot (materiālas vērtības) saprātīgi, tērēt, cik iespējams, maz, piemēram, lai pieliku ilgākam laikam.
aplīt Lietū, rasā kļūt slapjam.
atkala Lietus, kas līst aukstā laikā un veido šādu apledojumu.
īpašvārds Lietvārds, ar ko apzīmē vienu no līdzīgiem kādā noteiktā grupā.
Sugas vārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds.
sugasvārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā. Sugas vārds.
Sugas vārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā. Sugasvārds.
darītājvārds Lietvārds, kas apzīmē darītāju, darbības veicēju.
liftnieks Lifta vadītājs, apkalpotājs.
pielīgt Līgstot (pie kāda), vienoties, ka saņems (ko) papildus.
pielīgt Līgt papildus (kalpus, strādniekus).
koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu ekspluatācijā kapitālistiem ar zināmiem noteikumiem.
Darba ņēmējs Līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu apņemas izpildīt pasūtīto darbu.
Darba ņēmējs Līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu apņemas izpildīt pasūtīto darbu.
rulete Līkne, ko apraksta punkts uz citas līknes, kura bez slīdēšanas veļas pa kādu nekustīgu trešo līkni.
oscilogramma Līkne, kuru iegūst uz oscilogrāla ekrāna. Šādas līknes attēls (uz fotofilmas, papīra u. tml.).
pārvietot Likt (cilvēkam) mainīt (atrašanās, uzturēšanās vietu), likt apmesties (citā vietā).
vākot Likt (grāmatai, burtnīcai) aizsargvākus, apvākus.
nozvērināt Likt (kādam) stingri apsolīties, zvērēt.
siet Likt (ko ap ķermeņa daļu) un saistīt (tā) stūrus, malas, saites mezglā.
ievietot Likt apmesties (arestētajiem kādā noteiktā telpā).
nometināt Likt apmesties, novietot (kur), lai (tur) dzīvotu, strādātu. Likt apmesties (kur) uz laiku.
apostrofēt Likt apostrofu. Rakstīt (vārdu) saīsināti ar apostrofu.
apturēt Likt apstāties. Neļaut virzīties tālāk. Panākt, ka apstājas. Apstādināt.
apstādināt Likt apstāties. Neļaut virzīties tālāk. Panākt, ka apstājas. Apturēt.
Dancināt kumeļu Likt kumeļam skriet aplī.
mest Likt nonākt (kādā vietā, telpā). Likt nonākt (kādos apstākļos).
sviest Likt nonākt (kādā vietā, telpā). Likt nonākt (kādos apstākļos).
skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
Likt just Likt saprast (ko).
Likt just Likt saprast (ko).
Dancināt kumeļu Likt skriet aplī.
izkalpināt Likt vairākkārt apkalpot sevi, darīt ko savā labā.
atstāt Likt, arī pieļaut, lai paliek (kādos apstākļos), radīt kādus apstākļus, bieži pašam aizejot.
klāt Likt, izvietot izplestā veidā, izklaidus vai citu pie cita (piemēram, papīra lapas).
ieģērbt Likt, lai uzvelk, panākt, ka uzvelk (apģērbu).
jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu.
jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
jozties Likt, siet sev (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu.
likumdošana Likuma (1) tapšanas procedūra.
Mantojuma apsardzība Likumā noteikta kārtība mantojuma saglabāšanai līdz mantinieku apstiprināšanai.
Mantojuma apsardzība Likumā noteikta kārtība mantojuma saglabāšanai līdz mantinieku apstiprināšanai.
norakstīt Likumā noteiktā kārtībā nodot (kādam apgādībā, audzināšanā).
pārvaldīt Likuma noteiktā kārtībā vadīt (valsts, administratīva apgabala u. tml.) darbību.
pamats Likumā paredzēts fakts, apstāklis, arī noteikums, dokuments, kas ļauj sākt, arī regulē juridiskas darbības.
abolīcija Likuma vai lēmuma atcelšana. Tiesas lietas izbeigšana apžēlošanas kārtībā.
konvents Likumdevēja sapulce konstitūcijas izstrādāšanai vai grozīšanai.
kortesi Likumdevēja sapulce, parlaments (Spānijā, arī Portugālē līdz 1911. gadam).
kongress Likumdošanas orgāns divpalātu sistēmā (kapitālistiskajās valstīs).
Ķīmisko elementu periodiskais likums Likums, pēc kura ķīmisko elementu atomu elektronu apvalka uz būves periodiskās izmaiņas nosaka ķīmisko elementu īpašību periodisku maiņu.
galtonija Liliju dzimtas augs, parasti ar pelēki zaļām, lancetiskām lapām, baltu, nokarenu ziedu ķekariem.
mugurene Liliju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām uz zaļganbaltiem vai baltiem ziediem.
zilsniedzīte Liliju dzimtas krāšņumaugs ar šaurām lapām rozetē, ziliem, sārtiem vai baltiem ziediem ziedkopā.
ķeizarkronis Liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām lapām un lieliem zvanveida oranžsarkaniem ziediem. Tīģerlilija.
kordilīne Liliju, dzimtas augs ar stumbra galotnē sakārtotām lineārām lapām.
Kāpuru līme Līme, ko izmanto augu aizsardzībā līmes jostu apziešanai.
Kāpuru līme Līme, ko izmanto augu aizsardzībā līmes jostu apziešanai.
aplīmēt Līmējot (ko) virsū, apklāt.
palīmēt Līmējot piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā.
smite Līmviela šķēru diegu apstrādei, lai palielinātu to stiprību.
pleistoseista Līnija (ģeogrāfiskajā kartē), kas ierobežo apgabalu ar vislielāko zemestrīces intensitāti.
robežlīnija Līnija, ar ko apzīmē (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu. Arī robežjosla (1).
trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē. Apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.).
transparents Līnijota papīra lapa, ko rakstot novieto zem nelīnijota papīra raksta rindu taisnuma nodrošināšanai.
propolīss Lipīga viela, ko bites sanes no lapu koku pumpuriem un kas palīdz aizsargāt bišu saimes ligzdu no kaitīgiem mikroorganismiem.
aplipināt Lipinot (ko) virsū, apklāt.
ķerties Lipt, kļauties klāt (par ko lipīgu, mīkstu, slapju).
pielīt Līstot lietum, papildināties ar ūdeni (par ūdenstilpēm).
scenārijs Literārs darbs, kurā ir sīks uzņemamās kinofilmas dramatiskās darbības apraksts.
almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums (ko apvieno kāda kopīga pazīme, piemēram, temats, žanrs).
mizot Lobīt ārējo apvalku (sakņaugiem, saknēm, augļiem, sēklām).
šķilties Lobīties (no sēklapvalka) - parasti par kastaņiem.
uzlobīt Lobot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni).
nolobīt Lobot atdalīt (apvalku, parasti mizu, čaumalu, arī ārējo daļu).
nolobīt Lobot atdalīt (kam) apvalku, parasti mizu, čaumalu.
izlobīt Lobot izņemt (augli, kodolu no apvalka).
pielobīt Lobot papildināt (kā daudzumu).
biedrs Loceklis (organizācijā, biedrībā, apvienībā).
celis Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu. Arī ceļgals.
aplodāt Lodājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
palodze Loga ailes apakšējā daļā iestrādāta plāksne.
iluminators Logs (kuģī, lidaparātā).
gropeslogs Logs, kura aplodā izveidotas gropes vērtņu ielikšanai.
Trešā izslēgtā likums Loģikas likums, pēc kura katrs izteikums ir vai nu patiess, vai aplams.
salocīt Lokot (piemēram, papīru), izveidot (ko no tā).
salocīt Lokot (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
uzlakt Lokot apēst (parasti ko nolijušu) - parasti par suni, kaķi.
aplocīt Lokot apņemt, aptīt, apliekt (ap ko, kam apkārt).
palocīt Lokot pavirzīt (priekšmetu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzlocīt Lokot uzliekt (uz augšu, piemēram, apkakli).
vīle Lokot, gludinot u. tml. izveidots svītrveida izcilnis, ieloce (apģērbā, audumā).
aplocīties Lokoties apņemt. Apvīties.
palocīties Lokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par rāpuļiem).
vītne Loks, aplis (piemēram, spirālveida veidojumā, salikumā).
apkārt Lokveidā (apvirzīties pilnīgi vai daļēji).
visapkārt Lokveidā (pilnīgi apvirzīties).
krāls Lokveida apmetne ar mājām visapkārt un dzīvniekiem paredzētu laukumu vidū (Dienvidāfrikā).
ietvert Lokveidā apņemt, ieskaut (parasti seju).
apņemt Lokveidā aptvert, ieskaut. Iekļaut.
rezonieris Loma, kurā tēlotāja galvenais uzdevums ir apcerēt, sniegt tikumiskas pamācības. Aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
Maza loma Loma, kurai ir neliela apjoma teksts.
Maza loma Loma, kurai ir neliela apjoma teksts.
puscukurbietes Lopbarības bietes, kurām lapu masa ir aptuveni puse no sakņu masas. Attiecīgā lopbarības biešu šķirne.
Elektriskais aploks Lopu ganīšanai paredzēts aploks, kas apjozts ar elektrisko vadu, pa kuru plūst vāja strāva.
apložņāt Ložņājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
traģikomēdija Luga, kura apvienoti traģēdijas un komēdijas elementi. Attiecīgais drāmas žanrs.
sizals Lūksnes šķiedra, ko iegūst, piemēram, no agaves lapām un no kā izgatavo tauvas, maisu audeklu u. tml.
nolupināt Lupinot atdalīt (apvalku, parasti čaumalu, mizu).
izlupināt Lupinot izņemt (piemēram, augli, kodolu no apvalka).
karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks (tuksnešu un stepju apgabalos).
uzlūzt Lūstot dalīties gabalos virzienā no apakšas uz augšu (par ledus segu upē, ezerā vai citā ūdenstilpē).
velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
insinuācija Ļaunprātīgs apmelojums.
uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.). Būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml. Ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.).
Mesties (kāda) apkampienos Ļaut (kādam) sevi strauji apskaut.
pieņemt Ļaut apmesties (kādam) savā mājā, dzīvoklī u. tml.
pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko). Valkāt (apģērba gabalu) tā, ka daļa (no tā) atrodas pāri (kam), pār (ko).
aptecināt Ļaut vai panākt, ka aptek, aplīst (ar ko). Notecināt.
apvītināt Ļaut vai panākt, ka apvīst.
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties mācīties (kur), apgādājot (to), rūpējoties (par to).
laist Ļaut, arī likt (kādam) pārtraukt, arī izbeigt regulārā darba veikšanu. Ļaut, arī likt (kādam) nonākt citos apstākļos.
ieņemt Ļaut, arī uzaicināt, lai ievietojas, iekārtojas, arī apmetas (telpā, transportlīdzeklī).
pieņemt Ļaut, lai (apmeklētāji) noteiktā laikā ierodas medicīniskā iestādē, un sniegt (tiem) medicīnisko palīdzību, konsultāciju.
pieņemt Ļaut, lai (piemēram, apmeklētājs) ierodas (parasti paredzētajā laikā, noteiktā nolūkā).
aplaist Ļaut, panākt, lai (kas) apvirzās (ap ko, kam apkārt).
Pamest savam liktenim Ļaut, pieļaut, ka (kāds, kas) paliek kādos apstākļos, kādā stāvoklī, un nerūpēties (par to).
Pamest savam liktenim Ļaut, pieļaut, lai (kāds, kas) paliek kādos apstākļos, kādā stāvoklī, un nerūpēties (par to).
milzīgs Ļoti apjomīgs, plašs (par tekstu).
milzu Ļoti apjomīgs, plašs (par tekstu).
nomākties Ļoti apmākties (par debesīm).
Pilns kā lūks (arī mārks, zeķe, mākonis) Ļoti apreibis, piedzēries.
Pilns (retāk pilnā) kā mākonis (arī lūks, mārks, zeķe) Ļoti apreibis, piedzēries.
Pilns (retāk pilnā) kā mārks (arī lūks, mākonis, zeķe) Ļoti apreibis, piedzēries.
Pilns (retāk pilnā) kā mārks (arī lūks, mākonis, zeķe) Ļoti apreibis, piedzēries.
Pilns (retāk pilnā) kā zeķe (arī mārks, lūks, mākonis) Ļoti apreibis, piedzēries.
noriebties Ļoti apriebties.
nospurt Ļoti apspurt.
nosvilt Ļoti apsvilt (liesmās, karstumā).
apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
bargs Ļoti auksts, grūti paciešams (par laika apstākļiem).
skarbs Ļoti auksts, ļoti nelabvēlīgs cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem (par laikapstākļiem, laikposmu). Bargs (3).
apžņaugt Ļoti cieši apņemt (ap ko, kam apkārt).
apspīlēt Ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par drēbēm, apaviem).
aizgūtnēm Ļoti daudz, ļoti lielos apmēros.
Verga (arī vergu, katorgas) darbs Ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.
Elles darbs Ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.
Katorgas (arī verga, vergu) darbs Ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.
Verga (arī vergu, katorgas) darbs Ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.
impozants Ļoti iespaidīgs (ar savu ārietni, apjomu, arī spēku).
vesels Ļoti ietekmīgs, nozīmīgs (parasti pēc vēriena, apjoma) - par parādībām sabiedrībā.
mūžība Ļoti ilgs, arī bezgalīgi ilgs laikposms. Ļoti ilga, arī bezgalīgi ilga (kā) eksistence. (iedomātu) apstākļu kopums pēc (retāk pirms) kā eksistences.
Uguns viesulis (arī auka, krusa, jūra), arī dzīva uguns Ļoti intensīva, blīva apšaude.
Uguns viesulis (arī auka, krusa, jūra) Ļoti intensīva, blīva apšaude.
negants Ļoti intensīvs, arī neapvaldīts (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
mirdzināties Ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
uzliesmot Ļoti izcelties apkārtējā vidē sev raksturīgā spilgtā, parasti sarkanā, krāsā.
jēls Ļoti izmircis, arī apglumējis, satrūdējis (par augiem, to daļām).
Kā no mārka izvilkts Ļoti izmircis, slapjš.
sulainisks Ļoti iztapīgs.
svelmains Ļoti karsts (par laikapstākļiem, laikposmu).
svelmīgs Ļoti karsts (par laikapstākļiem, laikposmu).
svelošs Ļoti karsts (par laikapstākļiem, laikposmu).
laime Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši. Arī veiksme.
veiksme Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši. Laime (2).
Vilka (arī zirga) apetīte Ļoti liela apetīte.
Vilka (arī zirga) apetīte (arī ēstgriba) Ļoti liela apetīte.
Zirga (arī vilka) apetīte (arī ēstgriba) Ļoti liela apetīte.
bagātīgs Ļoti liels (skaitā, apjomā). Bagāts.
eikalipts Ļoti liels tropu koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas.
pārbagāts Ļoti liels, arī pārāk liels (skaitā, apjomā).
punduris Ļoti maza auguma cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
punkts Ļoti mazs, parasti apaļš, laukums, plankums.
jēls Ļoti mitrs, slapjš, staigns (piemēram, par zemi).
Apaļš muļķis Ļoti muļķīgs, aprobežots cilvēks.
Apaļš muļķis Ļoti muļķīgs, aprobežots cilvēks.
plukata Ļoti nabadzīgs, parasti skrandainā apģērbā tērpies, cilvēks.
pluska Ļoti nabadzīgs, parasti skrandainā apģērbā tērpies, cilvēks. Plukata (1).
(Ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt) Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot. Ļoti iekārot.
(Ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt) Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot. Ļoti iekārot.
(Ar) acīm (vai) aprīt (arī apēst) Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot. Ļoti iekārot.
nejauks Ļoti nepatīkams (par laikapstākļiem). Tāds, kad ir ļoti nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu).
trieciens Ļoti nevēlama (kā, piemēram, apstākļu, notikuma) iedarbība, ietekme.
sīksts Ļoti noturīgs, nemainīgs nelabvēlīgos apstākļos (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
kapitāldarbs Ļoti nozīmīgs garīgās darbības rezultāts (piemēram, zinātnisks pētījums, mākslas darbs). Kapitāls darbs.
saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības). Ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
nepieejams Ļoti pašapzinīgs. Ļoti neatsaucīgs, neiejūtīgs.
Izjoņot caur smadzenēm Ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām). Ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
Izjoņot caur smadzenēm Ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām). Ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
pietvīkt Ļoti piekarst (piemēram, par vidi, apkārtni).
zīdpapīrs Ļoti plāns, caurspīdīgs papīrs.
gaisīgs Ļoti plāns, viegls (piemēram, par audumu, apģērbu).
ķengāt Ļoti rupji, aizskaroši apvainot, apmelot (kādu). Paļāt, pulgot.
ķengas Ļoti rupjš, aizskarošs apvainojums, apmelojums. Paļas.
miniaturizēt Ļoti samazināt (ko). Veidot (ko) ļoti mazā apmērā.
izdilt Ļoti samazināties apmēros (par muskuļiem).
nopampt Ļoti sapampt.
driskas Ļoti saplēsts, skrandains apģērba vai veļas gabals, arī cits saplēsts priekšmets.
samocīt Ļoti sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
novelties Ļoti savelties (par apmatojumu).
psilofīti Ļoti seni fosili augi ar dakšveidīgi zarotu stumbru, bez saknēm, reizumis arī bez lapām.
preparēt Ļoti sīki, detalizēti izdibināt, noskaidrot (piemēram, faktus, apstākļus).
tuntuļot Ļoti silti ģērbt. Vairākām kārtām, arī nekārtīgi tīt (parasti ap ķermeni, tā daļu).
Gaišs kā diena (arī kā dienā) Ļoti skaidrs, pilnīgi saprotams.
Pilnā kaklā Ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
Pilnā kaklā Ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
Pilnā rīklē Ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
Slapjš kā mārks, arī (slapjš) kā nomārka (izvilkts) Ļoti slapjš. Izmircis.
Slapjš kā mārks, arī slapjš kā no mārka (izvilkts) Ļoti slapjš. Izmircis.
pretīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams (par laikapstākļiem).
riebīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams, nepatīkams (par laikapstākļiem).
katorga Ļoti smags darbs. Joti smagi darba apstākļi.
neapskaužams Ļoti smags, grūts, arī nevēlams (piemēram, par apstākļiem).
verdzisks Ļoti smags, grūts, neizturams (piemēram, par darbu, apstākļiem).
krūzmētra Ļoti smaržīgs lūpziežu dzimtas ārstniecības augs ar viļņainām lapu malām.
kaislība Ļoti spēcīga aizraušanās, nodošanās. Spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
kaislība Ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas. Spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
kliedzošs Ļoti spilgts, intensīvs (par krāsām, to toņiem). Ļoti uzkrītošs (parasti par apģērbu).
trakums Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis: arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
Pilnās burās, arī ar pilnām burām Ļoti strauji, ar lielu sparu un apņēmību.
Pilnās burās Ļoti strauji, ar lielu sparu un apņēmību.
Pasaules (otra) mala Ļoti tāla vieta, novads, apgabals, arī zeme.
Pasaules otra mala Ļoti tāla vieta, novads, apgabals, arī zeme.
Pasaules (otra) mala Ļoti tāla vieta, novads, apgabals, arī zeme.
ģēnijs Ļoti talantīgs, ar izcilām jaunrades spējām apveltīts cilvēks.
sasaistīt Ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties.
Piebāzt degunu Ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot).
Piebāzt degunu Ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot).
primitīvs Ļoti vienkāršs, arī nepilnīgs. Arī apzināti vienkāršots.
vulgārs Ļoti vienkāršs, nepilnīgs, arī apzināti vienkāršots, arī tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piemēram, par priekšstatiem, attieksmi, prasībām).
Mācību stunda Mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdī.
polifonija Mācība par šo daudzbalsības veidu. Kontrapunkts (2).
heliocentrisms Mācība par to, ka Zeme un pārējās planētas kustas ap Sauli.
klātiene Mācības, kas saistītas ar regulāru nodarbību apmeklēšanu. Attiecīgā (mācību iestādes) nodaļa.
problēmmācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmiskās mācības.
Problēmiskās mācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmmācības.
ābece Mācību grāmata lasīšanas apgūšanai. Pirmmācības grāmata.
studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
ievads Mācību kurss, kurā aplūko kādas zinātņu nozares pamatus.
seminārs Mācību nodarbība, kurā dalībnieki noklausās un apspriež patstāvīgi sagatavotus referātus, ziņojumus.
klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu. Skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
klase Mācību posms (parasti mūzikas mācību iestādē), kurā speciālo mācību priekšmetu apgūst viena speciālista vadībā.
programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts. Mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
rakstīšana Mācību priekšmets - rakstības prasmes apgūšana.
lasīšana Mācību priekšmets - rakstīto, iespiesto tekstu uztveršanas prasmes apgūšana, tekstu atstāstīšana un analizēšana.
mašīnmācība Mācību priekšmets, kurā aplūko mašīnu uzbūvi, darbību, izmantošanu.
traktormācība Mācību priekšmets, kurā aplūko traktoru uzbūvi, darbību, izmantošanu.
trenažieris Mācību, treniņa ierīce prasmju, iemaņu apgūšanai, uzturēšanai, arī veselības stiprināšanai.
iemācīt Mācot panākt, ka apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus).
ievadīt Mācot panākt, ka sāk apgūt (piemēram, kādas iemaņas).
ievirzīt Mācot, vadot panākt, ka (cilvēks) sāk apgūt (noteiktu darbu, noteiktus uzdevumus).
iemācīties Mācoties apgūt (zināšanas), iegūt (iemaņas, paradumus, arī uzskatus).
uzmācīties Mācoties papildināt, padziļināt savas zināšanas, prasmi.
glāsts Maigs (rokas) pieskāriens glaudot. Sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot.
likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
vējš Mainīgi, no cilvēka neatkarīgi notikumi, apstākļi (sabiedrībā).
nenoteikts Mainīgs (par laikapstākļiem).
svaidīgs Mainīgs (par laikapstākļiem).
nepastāvīgs Mainīgs (par laikapstākļiem). Tāds, kad ir mainīgi laikapstākļi (par laikposmu).
grozīgs Mainīgs (parasti par laika apstākļiem).
oscilogrāfija Mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuāla novērošana un fiksēšana ar īpašiem aparātiem.
nokļūt Mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt atrasties (kādā stāvoklī).
atmainīt Mainot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš apmainītu).
nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kāda rīcībā, kādā stāvoklī) - piemēram, par priekšmetiem.
nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kādā stāvoklī, kādās attiecībās).
pāriet Mainoties apstākļiem, nonākt cita īpašumā, rīcībā.
pāriet Mainoties apstākļiem, spēku samēram, tikt iegūtam, pārņemtam (par varu, iniciatīvu u. tml.).
iegriezties Mainoties izveidoties (par apstākļiem, stāvokli).
iegriezties Mainoties izveidoties, iestāties (par laika apstākļiem).
pārvērsties Mainoties kādiem apstākļiem, mainot darbības jomu u. tml., iegūt citu stāvokli sabiedrībā, kļūt par citas darbības nozares pārstāvi.
uzlaboties Mainoties kļūt labākam, piemēram, saulainākam, siltākam u. tml. (par laiku, laika apstākļiem).
Vibrācijas elektromēraparāts Maiņstrāvas elektromēraparāts, kura darbības pamatā ir elektrisko svārstību pārveidošana mehāniskajās svārstībās.
mistrs Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs. Mistrojums (2).
mistrojums Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs. Mistrs (2).
mistrot Maisīt, jaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu).
apakšgaroza Maizes garoza klaipa apakšpusē.
rika Maizes šķēle (parasti bieza, nogriezta klaipam visapkārt). Arī rieciens.
kandža Mājas apstākļos gatavots degvīna tipa alkoholisks dzēriens.
pašdarīts Mājas apstākļos gatavots, parasti alkoholisks, dzēriens.
pašbrūvēts Mājas apstākļos gatavots, parasti degvīna tipa, dzēriens.
Mājas kārtībā Mājas apstākļos.
Mājas kārtībā Mājas apstākļos.
Bazīdiju sēnes Makroskopiskas, retāk mikroskopiskas sēnes (piemēram, lapiņu sēnes, piepes).
virsmaksa Maksa, kas pārsniedz iepriekš paredzēto maksu. Papildu maksa.
Vaku grāmatas Maksātāju saraksti ar izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu.
bankrots Maksātnespēja, kārtojamo maksājumu pārtraukšana (kapitālistiskajās valstīs) Saimniecisks sabrukums.
Lidojuma tālums Maksimālais attālums, ko lidaparāts var veikt bez nolaišanās.
Lidojuma tālums Maksimālais attālums, ko lidaparāts var veikt bez nosēšanās.
impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas.
kompozīcija Mākslas darbs (parasti skatuves mākslā), kurā apvienoti (daiļdarba, skaņdarba) fragmenti.
kalums Mākslas darbs, arī dekoratīvs elements, kas veidots, kaļot metālu. Arī apkalums.
virziens Mākslas metode, stils, kas apvieno māksliniekus ar kopīgu pasaules uztveri, estētiskajiem, mākslinieciskajiem uzskatiem.
Lietišķā māksla Mākslas veids, kas aptver lietišķi dekoratīvas nozīmes darbus.
popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu, kam raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā). Arī popārts.
Monumentālā māksla Mākslas, parasti tēlniecības un glezniecības, darbu kopums, kas pozitīvi apliecina lielas idejas, svarīgus notikumus, parādības.
papildappute Mākslīga appute, ko veic papildus dabiskajai apputei.
keramzīts Mākslīga pildviela vieglajiem betoniem un dzelzsbetoniem, kuru iegūst no māliem ar zemu kušanas temperatūru īpatnējā apdedzināšanas procesā.
kaprons Mākslīgā šķiedra, ko iegūst no kaprolaktāma.
krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai. Hibridizēt.
Mākslīgais klimats Mākslīgi radīti laika apstākļi.
šinjons Mākslīgs matu veidojums, ar ko, veidojot frizūru, papildina dabiskos matus.
kameja Mākslinieciski (juvelieriski) apstrādāts akmens (parasti slāņains) ar reljefu attēlu.
ansamblis Mākslinieciski apvienots, saliedēts izpildītāju kolektīvs.
nekropole Mākslinieciski izveidota kapsēta, kurā tiek apglabāti sabiedriski nozīmīgi cilvēki.
daiļdārzs Mākslinieciski izveidoti apstādījumi.
stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus. Mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
nogrudzināt Māksloti, arī koķeti nosmieties (parasti tīksmē, apmierinājumā).
nogrudzināt Māksloti, arī koķeti smeļot (parasti tīksmē, apmierinājumā), noteikt, pateikt.
grudzināt Māksloti, arī koķeti smiet (parasti tīksmē, apmierinājumā).
gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos.
lejasmala Mala (teritorijā), kas atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
lūpa Mala ap (priekšmeta, veidojuma) dobumu, caurumu, atveri.
pārosis Māla trauks (Austrumlatvijā), kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
pārinieks Māla trauks (Austrumlatvijā), ko veido divi kopā sastiprināti mazāki trauki un kopēja pusapļa veida osa.
apgriezums Mala, kas izveidojas, ko apgriežot.
puse Mala, krasts (piemēram, ezeram, upei). Arī malas, krasta tuvākā apkārtne.
nomaldi Maldi (1). Nepareiza, aplama rīcība, darbība.
pašapmāns Maldīga doma, pārliecība, ko kāds ir iedvesis pats sev. Īstenības parādība, par ko ir radīta šāda doma, pārliecība. Arī pašapmānīšanās.
pašapmānīšanās Maldīgas domas, pārliecības iedvešana pašam sev. Arī pašapmāns.
dezorientēt Maldināt, nepareizi orientēt. Izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast.
aizbildnība Mantas apsardzība pilsoņa prombūtnes laikā.
dzimtnoma Mantojama tiesība nomāt zemi (feodālismā, kapitālismā).
tampons Marles, arī varēs gabals, ko ievada brūcē vai organisma dobumā, lai apturētu asiņošanu, uzsūktu izdalījumus.
timiāns Mārsils, kam ir sīkas lapas, violeti iesarkani ziedi un ko izmanto par garšaugu.
brauciens Maršruta satiksmes līdzekļu kustība no viena galapunkta līdz otram. Reiss.
papjēmašē Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas. Papīra masa.
zefīrs Masa, ko iegūst, karsējot saputotu olas baltumu ar agaru, augļu vai ogu sīrupu, garšvielām un aromātiskam vielām. Konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
mārciņa Masas mērvienība - aptuveni 0,4 kilogrami (vecajā krievu vai angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 0,5 kilogrami (vecajā vācu mērvienību sistēmā).
lote Masas mērvienība - aptuveni 12,78 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
unce Masas mērvienība - aptuveni 28,35 grami (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 28,7 grami (Latīņamerikas valstīs).
kantars Masas mērvienība Tuvo Austrumu zemēs - aptuveni no 45 līdz 320 kilogramiem.
Īpatnējā siltumkapacitāte (arī siltumietilpība) Masas vienības siltumkapacitāte.
puds Masas, svara mērvienība - aptuveni 16,4 kilogrami (vecajā krievu mērvienības sistēmā).
birkavs Masas, svara mērvienība - aptuveni 163,81 kilograms (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
kvintāls Masas, svara mērvienība - aptuveni 46 kilogrami.
lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā atbalsta apstrādājamo materiālu, kaļot ar roku darbarīkiem.
sarkofāgs Masīvs zārks, arī neliela kapene, kas parasti ir rotāta ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem (piemēram, senajā Ēģiptē, senajā Grieķijā, senajā Romā).
ķekatas Masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Vastlavjos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādam izdarībām.
Lasītāju konference Masu pasākums, kurā lasītāji apspriež grāmatas, dažkārt arī bibliotēkas darbu.
radioamatierisms Masu pašdarbības kustība, kas apvieno dažādu radioaparatūru konstruētājus un radiosporta cienītājus.
mītiņš Masu sapulce, kas ir veltīta kādam aktuālam, parasti politiskam, jautājumam.
gateris Mašīna apaļkoku sazāģēšanai garenvirzienā (dažāda veida zāģmateriālos).
Informācijas mašīna Mašīna automātiskai informācijas glabāšanai, apstrādei un meklēšanai.
Informācijas mašīna Mašīna automātiskai informācijas glabāšanai, apstrādei un meklēšanai.
ēvelmašīna Mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai. Mehanizēta ēvele.
automāts Mašīna, ierīce, aparāts, kas darbojas bez tiešas cilvēka līdzdalības.
frēzmašīna Mašīna, kurai ir rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei).
prese Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem).
spiedne Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem).
radiorūpniecība Mašīnbūves un metālapstrādes nozare, kas ietver radio, telegrāfa un telefona aparatūras ražošanu.
ierievis Mašīnelements, ko lieto detaļas nostiprināšanai uz vārpstas tā, lai detaļa nevarētu pagriezties ap vārpstu
mežtehnika Mašīnu, mehānismu, rīku u. tml. kopums meža apsaimniekošanai.
integrālrēķini Matemātikas nozare, kas aplūko integrāļu īpašības, aprēķināšanu un izmantošanu.
numerācija Matemātikas nozare, kas aplūko paņēmienus, kā ar nosaukumiem un simboliem var apzīmēt skaitļus. Šāda skaitļu apzīmēšanas sistēma.
Elementārā matemātika Matemātikas nozare, kas aptver matemātikas disciplīnas, kuras māca vispārizglītojošās skolās.
Elementārā matemātika Matemātikas nozare, kas aptver matemātikas disciplīnas, kuras māca vispārizglītojošās skolās.
bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīta vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
vide Materiālā apkārtne, vieta, kurā kas atrodas.
darbs Materiāla apstrādes veids, tehnika.
gēns Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
pārmala Materiāla mala, kas sniedzas pāri apstrādājamam (parasti pārklājamam) priekšmetam.
papildmateriāli Materiāli (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), ko izmanto papildus parastajiem materiāliem.
piepildīt Materiāli apmierināt (kādu). Arī pieēdināt.
Pārtikas produktu patēriņš (Tautas) patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajam un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. c.).
(Tautas) patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
Tautas patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u.tml.).
ārpasaule Materiālo priekšmetu un parādību kopums, kas pastāv ārpus cilvēka apziņas un neatkarīgi no tās.
šarpija Materiāls - saplucināta kokvilnas auduma pavedieni.
vājbetons Materiāls (piemēram, siltumizolācijai), ko iegūst, pievienojot betona masai vieglus (dabisku vai mākslīgu) papildvielu maisījumus vai ievadot tajā gaisu poru veidošanai.
sildmateriāls Materiāls, kas aizkavē vai novērš siltuma apmaiņu. Materiāls (kā) sildīšanai.
izejmateriāls Materiāls, kas paredzēts tālākai apstrādei, kā izgatavošanai.
kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni vai apdedzinātu kaļķakmeni veldzējot ar ūdeni.
Apdedzinātie kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
pergaments Materiāls, ko iegūst, īpašā veidā apstrādājot dzīvnieku ādu, un kas izmantojams, piemēram, teksta uzrakstīšanai, attēlu veidošanai.
odere Materiāls, materiāla kārta, kas ir iestrādāta (kā, piemēram, apģērba, apavu) iekšpusē.
kūla Mati, apmatojums (cilvēkam).
sega Matu, spalvu kopums, audu veidojumu kopums uz ķermeņa, tā daļas virsmas; arī apvalks (1).
iemaukt Maucot iedabūt (parasti kājas apavos, biksēs).
nomaukt Maucot novirzīt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
piemaut Maujot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piemaurot Maurojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
miniatūra Maza apjoma daiļdarbs.
sīkforma Maza apjoma mākslas darbu forma. Maza apjoma mākslas darbu kopums.
mēlīte Maza plēvaina plātne starp lapas plātni un maksti (graudzālēm).
tapiņa Maza tapveida detaļa apavu sastāvdaļu savienošanai.
šēra Maza, klinšaina sala pie klinšaina, stipri izrobota jūras krasta kādreizējā apledojuma apgabalā (piemēram, Skandināvijas, Somijas, Kanādas piekrastē).
pirmorganizācija Mazākā (piemēram, partijas, organizācijas, apvienības) organizatoriskā vienība, kuras darbība parasti saistīta ar kādu uzņēmumu, tā nodaļu, iestādi, arī teritoriju.
grupa Mazākā apakšvienība buržuāziskās Latvijas un dažās ārzemju armijās.
vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
pustonis Mazākais intervāls starp divām skaņām skaņurindā (temperētajā skaņu sistēmā aptuveni 1,06).
masivizācija Mazāku ražošanas platību, vienību apvienošana lielākās.
separātisms Mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas patstāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
konfeti Mazas dažādas krāsas papīra ripiņas, ar kurām cits citu apber karnevālos, ballēs.
trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vaidos.
asteroīdi Mazās planētas, mazie debess ķermeņi, kas riņķo ap Sauli.
apmazgāt Mazgājot (piemēram, veļu), aprūpēt (kādu).
ziepes Mazgāšanas līdzeklis - lielmolekulāru taukskābju sāļi, ko iegūst, apstrādājot taukus ar nātrija hidroksīdu vai kālija hidroksīdu.
frizēt Mazgāt, veidot, apgriezt, sakārtot u. tml. (matus). Skūt (bārdu).
rozeolas Mazi, sārti izsitumi (parasti apaļu vai ovālu plankumu veidā), kas raksturīgi dažām slimībām (piemēram, tītam, vējbakām u. tml.).
Dūša sašļūk (arī saplok, retāk noplok) Mazinās drosme, apņēmība, uzņēmība.
raukt Mazināt (apjomā).
raukties Mazināties (apjomā, daudzumā).
dilt Mazināties (apmēros, daudzumā).
sīkt Mazināties (apmēros, daudzumā).
elsis Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs ar dzeloņainām lapām un baltiem ziediem.
pieēnot Mazliet apēnot, pasargāt no saules staru tiešas iedarbības.
aplīdzināt Mazliet apgriezt (matus).
aizknābāt Mazliet apknābāt. _biežāk_ Ieknābāt.
pakrāpt Mazliet apkrāpt, piekrāpt.
piemākties Mazliet apmākties (parasti par debesīm).
pamīļot Mazliet apmīļot (kādu).
pamīļoties Mazliet apmīļot vienam otru, citam citu.
piemulst Mazliet apmulst.
iemērkt Mazliet iegremdējot, apslapināt.
apkurtēt Mazliet izkurtēt (visapkārt vai vietumis).
pieknapināt Mazliet knapināt.
grozīties Mazliet mainoties, būt aptuvenam (parasti par skaitu, mēru).
pieklusināt Mazliet nomierināt, apvaldīt (kādu).
aprīvēt Mazliet norīvēt (visapkārt vai vietumis).
apsusēt Mazliet nosusēt (no ārpuses, virspuses), apžūt.
aptīrīt Mazliet notīrīt (visapkārt, vispāri).
iepluinīt Mazliet pagrūstīt, sapurināt, vairākkārt iesist u. tml.
paplesties Mazliet palielināties apmēros (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
pielabot Mazliet papildinot, pārveidojot u. tml., uzlabot (piemēram, tekstu, mākslas darbu).
apžāvēt Mazliet pažāvēt, arī nožāvēt (zivis, gaļu u. tml. visapkārt, no virspuses). Apkūpināt.
aizkapāt Mazliet sakapāt. Iekapāt.
pakristies Mazliet samazināties (par kā apjomu, daudzumu).
iepīkt Mazliet sapīkt.
ieplacināt Mazliet saplacināt.
appūt Mazliet sapūt (visapkārt, no virspuses).
aprecēt Mazliet sarecēt, sabiezēt (parasti no ārpuses, visapkārt).
apskrambāt Mazliet saskrambāt (visapkārt vai vietumis).
apskrāpēt Mazliet saskrāpēt (visapkārt vai vietumis).
aizslapēt Mazliet saslapēt.
apspaidīties Mazliet saspaidīties (visapkārt vai vietumis).
aptrūdēt Mazliet satrūdēt (visapkārt, no virspuses).
aptrunēt Mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses). Aptrupēt.
aptrupēt Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses). Aptrunēt.
iegumzīt Mazliet, arī vietumis sagumzīt (parasti drēbi, papīru).
iekapāt Mazliet, arī vietumis sakapāt.
iepelēt Mazliet, arī vietumis sapelēt.
ieplaisāt Mazliet, arī vietumis saplaisāt.
ieplīst Mazliet, arī vietumis saplīst.
iepūt Mazliet, arī vietumis sapūt.
pavērt Mazliet, daļēji attaisīt (apģērbu).
paplakt Mazliet, daļēji noplakt, saplakt.
padīgt Mazliet, daļēji sadīgt, izdīgt (piemēram, par apmatojumu, apspalvojumu).
papelēt Mazliet, daļēji sapelēt.
pašķīst Mazliet, daļēji saplīst (parasti par audumu, apģērba gabalu).
papūt Mazliet, daļēji sapūt.
riests Mazražīga priežu audze ar purva bērza piemistrojumu, nīkulīgu egļu paaugu un vidēji biezu, nabadzīgai videi raksturīgu pamežu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
kluss Mazrunīgs. Arī noslēgts, apvaldīts.
kamols Mazs dzīvnieks (parasti apaļīgs, ar kuplu apspalvojumu vai apmatojumu).
prīkšķe Mazs pīļu dzimtas putns ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu. apspalvojumu uz spārniem.
mazums Mazs skaits, mazs apjoms, maza masa. Neliels daudzums.
smējējķauķis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar mugurpusē zaļganu, brūnganu vai pelēcīgu un vēderpusē dzeltenu apspalvojumu.
mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti.
ceplītis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam apspalvojums ir brūns ar tumšām šķērssvītrām.
paceplītis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam apspalvojums ir brūns ar tumšam šķerssvītram. Ceplītis.
pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai.
zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi, stipri saliektiem nagiem.
grauds Mazs, parasti apaļš (kādas vielas) veidojums.
vītītis Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns - viens no lapu ķauķiem.
šaurs Mazvērtīgs, vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par kāda mūžu, cilvēka garīgās dzīves apstākļiem).
konceptpapīrs Mazvērtīgs, zemas kvalitātes papīrs.
laika Medību suns ar smailām, stāvām ausīm, rupju, biezu, parasti pelēku, apmatojumu. Attiecīgā suņu šķirne.
higiēna Medicīnas nozare, kas pētī ārējo dzīves apstākļu ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, izstrādā pasākumus un normas veselības aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo faktoru iedarbību.
Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
refleksterapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidi izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksu terapija, adatu terapija.
ortopēdija Medicīnas nozare, kas pētī kustību un balsta aparāta deformāciju un bojājumu izcelsmi, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
meteoropatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izcelšanās un norises atkarību no meteoroloģisko apstākļu ietekmes.
patoģeogrāfija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izpausmi atkarībā no darba, sadzīves un uzturēs apstākļiem, kurus nosaka ģeogrāfiskie faktori. Ģeogrāfiskā patoloģija.
Kara medicīna Medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās palīdzības sniegšana kara apstākļos.
papildizmeklēšana Medicīniska pārbaude, izpēte, ko veic papildus kādai pārbaudei, izpētei.
validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
statika Mehānikas nozare, kurā aplūko spēku iedarbībai pakļautu ķermeņu līdzsvara nosacījumus.
bortmehāniķis Mehāniķis - apkalpes loceklis (parasti lidaparātā).
pianola Mehāniska ierīce, kas iedarbina klavieru taustiņus ar caurumotiem papīra veltņiem. Klavieres, kam ir pievienota šādu veltņu ierīce.
konglomerācija Mehāniska, nejauša (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienošana, savienošana.
skarificēt Mehāniski vai ķīmiski ievainot apvalku (sēklai), lai veicinātu (tās) dīgšanu.
prezervatīvs Mehānisks pretapaugļošanās līdzeklis - uzmava.
konglomerāts Mehānisks, nejaušs (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienojums, savienojums.
slēgs Mehānisms, kas aptur stelles, ja atspole nav ievirzījusies kārbā līdz galam.
automātika Mehānismu, ierīču un aparātu kopums, kas darbojas automātiski.
Mehāniskā terapija Mehanoterapija.
Mehāniskā terapija Mehanoterapija.
pusaudze Meitene pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
ikss Meklējamā vai neatkarīgā mainīgā lieluma apzīmējums (parasti matemātikā).
sameklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts.
uzmeklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts.
apokšķerēt Meklējot, pētījot sīki apskatīt (par cilvēkiem).
meldrājs Meldriem apaugusi vieta. Meldru audze.
mellenājs Mellenēm apaugusi vieta.
Kulišu papuve Melnā papuve (sausa klimata rajonos), kur slejās audzē kultūraugus ar augstu stublāju.
melnalksnājs Melnalkšņu audze. Melnalkšņiem apaugusi vieta.
Kulišu papuve Melnās papuves paveids (sausa klimata rajonos), kur slejās audzē kultūraugus ar augstu stublāju.
dūkanbērs Melns (zirgs) ar rūsganiem plankumiem ap acīm, nāsīm un paslēpenēs.
pellikula Membrāna, kas apņem vienšūņu ķermeni.
merlūza Mencu dzimtas zivs, kurai apakšžoklis ir garāks par augšžokli.
heks Mencu dzimtas zivs, kurai ir divas muguras spuras un nav taustekļu pie apakšžokļa.
Mēness sirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā.
Mēness sirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā.
mēnessirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā. Mēness sirpis.
mēnessvaigs Mēness apgaismotā, no Zemes redzamā daļa.
Pilns Mēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks.
Pilns Mēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks. Pilnmēness.
pilnmēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks. Pilns Mēness.
mēnesnīca Mēness gaisma. Šīs gaismas radīts apgaismojums uz Zemes virsas.
pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai daļa, aptuveni puse, no tā apgaismotā diska.
Augošs Mēness Mēness, kura no Zemes redzamā apgaismotā daļa kļūst lielāka.
Dilstošs Mēness Mēness, kura no Zemes redzamā apgaismotā daļa kļūst mazāka.
mikrovoltmetrs Mēraparāts elektriskā sprieguma mērīšanai mikrovoltos.
milivoltmetrs Mēraparāts elektriskā sprieguma mērīšanai milivoltos.
voltmetrs Mēraparāts elektriskā sprieguma mērīšanai.
vatmetrs Mēraparāts elektriskās jaudas mērīšanai.
ommetrs Mēraparāts elektriskās pretestības mērīšanai.
miliampērmetrs Mēraparāts elektriskās strāvas stipruma mērīšanai miliampēros.
polarimetrs Mēraparāts, ar ko nosaka gaismas polarizācijas pakāpi.
konduktometrs Mēraparāts, ar ko nosaka gāzu un šķidrumu elektrovadītspēju.
magnetometrs Mēraparāts, ar kuru mērī magnētiskā lauka intensitāti.
barogrāfs Mēraparāts, kas nepārtraukti reģistrē un automātiski pieraksta atmosfēras spiedienu.
komparators Mēraparāts, kurā mērījamo lielumu salīdzina ar kādu zināmu lielumu (etalonu).
rādītājs Mēraparāts, mērierīce u. tml., kas fiksē vizuālā veidā (kā) mērījumu. Aparāts, ierīce u. tml., kas vizuāli signalizē (par ko).
izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni). Mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
samērcēt Mērcot (ko), saslapināt (to).
uzmērīt Mērījot pārsniegt (kā) nepieciešamo, paredzēto daudzumu, apjomu u. tml. Mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
Topogrāfiskā uzņemšana Mērījumu kopums apvidus attēlošanai kartē.
menzūra Mērījumu kopums mūzikas instrumenta elementu apjoma un novietojuma noteikšanai.
krustuguns Mērķa vienlaicīga apšaude no diviem vai vairākiem virzieniem.
veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) - parasti par apdzīvotu vietu.
virzīt Mērķtiecīgi ietekmēt (apstākļus, notikumu attīstību, kā rīcību, darbību u. tml.).
pielietot Mērķtiecīgi, konkrētos apstākļos lietot (piemēram, paņēmienu, metodi, līdzekli).
dispersija Mērs, ar kuru nosaka lielumu izkliedi ap vidējo lielumu.
virsmērs Mērs, daudzums, kas ir lielāks par (kā) paredzēto, vajadzīgo mēru, daudzumu. Papildus dotais mērs, daudzums.
papildmēslojums Mēslojums, ar ko apgādā augus to augšanas laikā.
piedot Mēslot (augus, augsni) ar papildmēslojumu.
disks Mešanai paredzēts plakans, apaļš sporta rīks ar biezāku vidus daļu.
metālvelmēšana Metāla apstrādāšana velmējot. Metāla velmēšana.
apkalums Metāla detaļa, kas paredzēta kāda priekšmeta apkulšanai.
stieple Metāla izstrādājums (sagatave), kura garums salīdzinājumā ar šķērsgriezumu (parasti apaļu, līdz 17 milimetriem diametrā) ir ļoti liels. Šāda izstrādājuma gabals.
pistons Metāla kapsula, kas pildīta ar sprāgstvielu (pulvera lādiņa aizdedzināšanai).
saksofons Metāla pūšamais mūzikas instruments ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru.
kruķis Metāla stienis ar saliektu galu kurināmā apvēršanai, kārtošanai krāsnī.
Naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai.
Naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai.
skrāpis Metāla vai gumijas suka dzīvnieku apmatojuma tīrīšanai un kopšanai.
superfinišs Metāla, parasti apaļu, sagatavju sevišķa gludapstrāde ar vibrējošām smalkgraudainām galodām.
metālgriešana Metālapstrādes process, kurā ar griešanu vai slīpēšanu iegūst noteiktas formas un izmēra metāla detaļas vai pusfabrikātus.
rīvurbis Metālgriešanas daudzasmeņu instruments, parasti ar uzasinātiem (taisniem vai skrūvveida) zobiem, caurumu gludai apstrādei.
metālapstrāde Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm.
metālapstrādāšana Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm. Metālapstrāde (1).
Krāsainā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Krāsainā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Melnā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Melnā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
kažokmētelis Mētelis ar kažokādas oderi un apdari.
Sinoptiskā meteoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu.
Sinoptiskā meteoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu.
sinoptika Meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu. Sinoptiskā meteoroloģija.
radiometeoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz augstilekvences radioviļņu izplatīšanos atmosfērā un augstfrekvences ierīču izmantošanu.
papildmetiens Metiens (iespieddarba izdevumam), ko laiž klajā papildus jau izlaistajam metienam.
metinātājs Metināšanas aparāts.
Praktiskie darbi Metode vai mācību darba veids zināšanu, prasmju un iemaņu nostiprināšanai, ražošanas darba iemaņu apguvei.
Praktiskie darbi Metode vai mācību darba veids zināšanu, prasmju un iemaņu nostiprināšanai, ražošanas darba iemaņu apguvei.
apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm vai arī no virsas vai sāniem).
apmest Metot novietot (ap ko).
piemest Metot papildināt (kā daudzumu). Piesviest (3).
mežaudze Meža apgabals, kas no citiem atšķiras ar koku sugām, bonitāti, vecumu un citiem taksācijas elementiem. Kokaugu kopums attiecīgajā nogabalā.
smalctīre Meža kopšanas cirte jaunaudžu (skujkoku līdz 20 gadiem, lapkoku līdz 10 gadiem) sastāva izveidošanai.
mežaparks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai.
Meža parks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai. Mežaparks.
Meža parks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai. Mežaparks.
Sanitārā cirte mežs Meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē.
sanitārcirte Meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē. Sanitārā cirte.
Kūrortu meži Meži (ap kūrortiem) ar veselības aizsardzības un dziedniecības nozīmi.
Kūrortu meži Meži (ap kūrortiem) ar veselības aizsardzības un dziedniecības nozīmi.
Vasarzaļie meži Meži, ko veido galvenokārt koki, kuri sausajā vai aukstajā gadalaikā nomet lapas.
mistrājs Mežs (auglīgās augsnēs), kurā aug galvenokārt platlapu koki.
purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug priežu tīraudze retumis ar purva bērza mistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
gārša Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes. Meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi.
vēris Mežs, kurā aug egļu tīraudze vai egļu audze ar bērzu, apšu un baltalkšņu piemistrojumu, retāk bērzu, apšu, baltalkšņa tīraudze vai bērzu, apšu, baltalkšņu audze ar egļu piemistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
dumbrājs Mežs, kurš izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, kā arī kārkli un krūkļi. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
Meža tehniķis Mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
Meža tehniķis Mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
mīcīties Mīdīties (parasti pa slapju, dubļainu vietu).
apmīdīt Mīdot noblīvēt (visu, visapkārt).
samīdīt Mīdot saplacināt, sablietēt.
Miega pūznis Miegapūznis.
Tīras (arī skaidras) debesis Miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).
Skaidras (arī tīras) debesis Miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).
Tīras (arī skaidras) debesis Miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).
Ar labu, retāk ar labu prātu Miermīlīgi, saprašanās ceļā.
snauda Miers, klusums (piemēram, apkārtnē, dabā).
kondīcija Miesas stāvoklis (lauksaimniecības dzīvniekam) noteiktos ēdināšanas, turēšanas un ekspluatācijas apstākļos.
garaiņi Migla, kas ceļas no ūdeņiem vai slapjām vietām.
plada Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā.
Kvantu sistēma Mikrodaļiņu sistēma, kuras apraksta pēc kvantu mehānikas likumiem.
spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos un kura nodrošina iespēju ilgstoši saglabāties.
ķēpa Mīksta, slapja, arī pašķidra (piemēram, sniega) masa.
pufs Mīksti polsterēta, parasti apaļa, taburete.
starpene Mīksto audu kopums, kas klāj mazā Iegurņa apakšējo daļu.
sangīna Mīksts, brūngani sarkans zīmulis bez ārējā apvalka.
pūkains Mīksts, smalks (par apmatojumu, apspalvojumu).
Nelaimīga mīlestība Mīlestība, kas neizraisa pretmīlestību. Mīlestība pret cilvēku, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
intendantūra Militāra iestāde, kas apgādā karaspēku un militārās iestādes ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem.
ordenis Militāra un reliģiska bruņinieku apvienība (viduslaikos Eiropā).
Bruņinieku ordenis Militāra un reliģiska bruņinieku apvienība viduslaikos Eiropā (cīņai pret katoļu, baznīcas pretiniekiem).
militarizācija Militāru objektu celšana un apbruņojuma izvietošana (kādā teritorijā).
miltenājs Miltenēm apaugusi vieta.
Kautrā mimoza Mimoza ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas.
Kautrā mimoza Mimoza ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas.
konkrēcijas Minerālu veidojumi, sakopojumi, kas rodas nogulumu iežos un kam parasti ir apaļa vai ieapaļa forma.
stalagnāti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi, kas karsta alās rodas, saplūstot stalaktītiem ar stalagmītiem.
Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu Riņķa ātrums.
Riņķa ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Pirmais kosmiskais ātrums.
Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Riņķa ātrums.
Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Riņķa ātrums.
piemīt Minot saplacināt, piespiest (pie kādas virsmas).
apmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties noblīvēt (visu, visapkārt).
virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu). Arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
pārmirdzēt Mirdzot apspīdēt (ko).
piemirdzēt Mirdzot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
apmirgot Mirgojot apgaismot.
apmirgot Mirgojot, smalki līņājot, apņemt, apklāt.
mirte Miršu dzimtas krūms ar mūžzaļām lapām un baltiem ziediem.
bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
atdusa Mirušā atrašanās kapā.
mūmija Miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermenis, kas netrūd (piemēram, vides apstākļu, konservējošu vielu iedarbības dēļ).
bedējs Mirušo apracējs. Arī kapracis.
kapusvētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā. Kapu svētki.
Kapu svētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā. Kapusvētki.
Kapu svētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā. Kapusvētki.
krustoties Mīties, īsu brīdi sastapties (par skatieniem).
naktsmītne Mītne, kur pārnakšņo. Vieta, kur apmetas, lai pārnakšņotu.
nāve Mitoloģiska būtne (parasti cilvēka skeleta veidā ar izkapti), kas pārtrauc cilvēka dzīvību.
sarkanzeme Mitra subtropu klimata ietekmē platlapju, mežos, tropu savannās veidojusies augsne, kam ir dzelzs oksīdu radīta sarkana, oranža krāsa.
liekņa Mitra, purvaina vieta, kur parasti ir melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
piemirkt Mitrumā kļūt ļoti slapjam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
valgums Mitrums, slapjums (parasti neliels).
piemizot Mizojot papildināt (kā daudzumu).
Maksi mode Mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
Maksi mode Mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
fasons Modelis, piegriezums, pēc kā veidots apģērbs, apavi.
marka Modeļa apzīmējums (mašīnai, ierīcei, iekārtai).
mode Modernu apģērba gabalu paraugi.
Modes lapa Modes žurnāls. Modes žurnāla atsevišķa lapa.
Modes lapa Modes žurnāls. Modes žurnāla atsevišķa lapa.
Sirdsapziņas pārmetumi Mokoša, parasti ilgstoša, savas nepareizās izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām.
Sirdsapziņas pārmetumi Mokoša, parasti ilgstoša, savas nepareizās izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām.
murgi Mokoši, nomācoši sapņi.
murgains Mokošs, nomācošs (par sapni, tā tēliem).
Galma apvērsums Monarha vardarbīga maiņa, ko izdara kāda sabiedrības grupa bez plašāku sabiedrisku aprindu piedalīšanās.
polovcieši Mongoloīdu izcelsmes klejotāju tauta (no 11. gadsimta līdz 13. gadsimtam) Krievijas dienvidu stepju apgabalos.
lietnis Monolīts (metāla) lējums (piemēram, uzglabāšanai, tālākai apstrādei).
konglomerāts Monopolistiska apvienība (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs).
koncerns Monopolistiska apvienība, ko veido samērā daudzi tirdzniecības vai rūpniecības uzņēmumi, kuriem ir kopēja finansiālā vadība un kuri parasti ir pakļauti finanšu magnātu grupai.
monopolapvienība Monopolistiska apvienība.
imperiālists Monopolistiskā kapitāla pārstāvis, kas realizē imperiālisma un agresijas politiku. Lielkapitālists.
imperiālisms Monopolistiskais kapitālisms, kapitālisma attīstības augstākā un pēdējā stadija, kas sākās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā.
freska Monumentālās glezniecības tehnika - gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma. Mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu.
mauzolejs Monumentāli celtas kapenes.
panteons Monumentāli celtas kapenes. Arī mauzolejs.
sgrafito Monumentāli dekoratīvajā glezniecībā - līniju un laukumu iegriezums apmetuma virsējā kārtā līdz apmetuma apakšējai kārtai, kas pēc krāsas atšķiras no virsējās kārtas.
medaljons Monumentāli dekoratīvajā un lietišķajā mākslā - apaļš vai ovāls laukums, kas rotāts ar attēlu vai ornamentu (piemēram, ciļņa, mozaīkas, gleznojuma tehnikā).
Gala morēna Morēnu grēda, kas izveidojusies kalnu vai kontinentālā apledojuma malā.
Gala morēna Morēnu grēda, kas izveidojusies kalnu vai kontinentālā apledojuma malā.
polaritāte Morfoloģiskā un fizioloģiskā atšķirība starp augšējo un apakšējo daļu (augam, tā daļām).
karteris Motora apakšdaļa (piemēram, automobilim), kam ir kārbas veids. Mašīnas, mehānisma korpusa kārbas veida daļa, kas satur un balsta detaļas.
zivs Mugurkaulnieku apakštipa dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām klāts, ķermenis, spuras.
mugurpuse Mugurkaulnieku ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja vēderpusei, apakšpusei.
mugura Mugurpuse (apģērbam).
parandža Muhamedāņu sieviešu virsējais apģērbs - garš, plats, melns galvā uzmaucams apmetnis ar garām piedurknēm un astru tīkliņu sejas aizklāšanai.
aizsargmuita Muita, ko uzliek importprecēm (kapitālisma apstākļos), lai veicinātu ražošanas attīstību iekšzemē.
rieža Muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum).
konfederācija Muižnieku apvienība politisku mērķu sasniegšanai (Polijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
kapituls Muku ordeņa vai bruņinieku ordeņa locekļu kopsapulce. Mūku ordeņa vai bruņinieku ordeņa vadošais orgāns.
apdauzīts Muļķīgs, aprobežots.
ākstīt Muļķot, apsmiet.
ģeķoties Muļķoties, tīšām runāt aplamības.
iemūrēt Mūrējot ievietot, apņemt (tā, ka nevar izkļūt).
piemūrēt Mūrējot izveidot (ko), papildinot iepriekš uzcelto.
apmūrēt Mūrējot izveidot (visapkārt).
pamūrēt Mūrējot izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā.
nelabs Murgains, ļauns (par sapņiem).
Konverģences teorija Mūsdienu buržuāziska teorija, pēc kuras sociālisma un kapitālisma atšķirības izlīdzināsies un izveidosies vienota industriāla sabiedrība.
senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam).
muša Mušveida divspārņu apakškārtas kukainis.
stiebrmuša Mušveida divspārņu apakškārtas sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās.
divertisments Muzikāls vai dramatisks priekšnesums, izklaidējošs iespraudums vai papildinājums izrādē.
koncertlekcija Mūzikas jautājumiem veltīta lekcija, kas parasti ir apvienota ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
nots Mūzikas skaņa, kas atbilst attiecīgajam nosaukumam un grafiskajam apzīmējumam.
konkrētisms Mūzikas virziens, kurā izmanto apkaimes skaņas, ko rada, piemēram, priekšmeti, ierīces. Konkrētā mūzika.
Konkrētā mūzika Mūzikas virziens, kurā izmanto apkaimes skaņas, ko rada, piemēram, priekšmeti, ierīces. Šī virziena skaņdarbi.
Konkrētā mūzika Mūzikas virziens, kurā izmanto apkaimes skaņas, ko rada, piemēram, priekšmeti, ierīces. Šī virziena skaņdarbi.
efeja Mūžzaļa liāna ar vienkāršām veselām vai daivainām lapām.
ruskuss Mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni.
rozmarīns Mūžzaļš daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem.
laurs Mūžzaļš dekoratīvs dienvidu koks ar asi aromātiskām lapām, kuras izmanto, piemēram, par garšvielu.
kamēlija Mūžzaļš dienvidu koks vai krūms ar ādainām lapām un lieliem ziediem.
zemeņkoks Mūžzaļš eriku (viršu) dzimtas koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi.
oleandrs Mūžzaļš indīgs koks vai krūms ar garām, smailām lapām, sārtiem vai baltiem ziediem.
monstera Mūžzaļš kāpelējošs augs ar plūksnaini šķeltām, caurumainām lapām.
mastikss Mūžzaļš koks vai krūms, kam ir plūksnainas lapas, sīki tumšsarkani ziedi un kas satur daudz sveķainu vielu.
pandāns Mūžzaļš kokveidīgs tropu augs ar lielām ādainām lapām, augļiem - kauleņiem vai ogām, bieži stakļa saknēm.
sārtene Mūžzaļš krūms ar sīkām, skujveida lapām un nokareniem, sārti violetiem ziediem.
mahonija Mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām.
kanēļkoks Mūžzaļš lauru dzimtas koks ar ādainām lapām un sīkiem ziediem.
vistene Mūžzaļš puskrūms ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
īve Mūžzaļš skuju koks vai krūms ar apakšpusē gaišzaļām skujām un sarkanu kausveida sēklsedzi.
magnolija Mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem.
miltene Mūžzaļš viršu dzimtas puskrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni.
sūnactiņa Mūžzaļš ziemciešu dzimtas lakstaugs ar vienkāršām, veselām, olveidīgām vai apaļām lapām rozetē un vienu lielu baltu ziedu bezlapaina ziedneša galotnē.
ciedrs Mūžzaļš, lapeglei līdzīgs skuju koks.
makhija Mūžzaļu, parasti dzeloņainu, cietlapju krūmu un nelielu koku (piemēram, pistāciju, miršu, zemeņu koku) savvaļas audze.
Patēriņa fonds Nacionālā ienākuma daļa, kas izmantojama, lai apmierinātu cilvēku kārtējās personiskās un kolektīvās vajadzības pēc patēriņa priekšmetiem un pakalpojumiem.
nacionālšovinisms Nacionālisma izpausmes forma - reakcionāra citu tautu apspiešanas politika (piemēram, hitleriskajā Vācijā, Dienvidāfrikas Republikā).
neonacisms Nacisms, kas ir restaurēts kā ideoloģisks un politisks virziens un pielāgots mūsdienu politiskajiem apstākļiem.
aitiņa Naivs, aprobežots cilvēks.
apnākt Nākot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Nākt apkārt.
panākt Nākot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
Šaurlapu kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā. Šaurlapu ugunspuķe.
kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem ķekaros augšējo lapu žāklēs vai stumbra galotnē.
naktssvece Naktssveču dzimtas lakstaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, ar ziediem garos ķekaros.
kaķis Namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
trompetnarcise Narcise, kuras ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām.
Ārstnieciskā narkoze Narkoze, kuras uzdevums ir izslēgt sāpju sajūtu no slimnieka apziņas.
Diferenciālā zemes rente Naturālā vai naudas formā izteikts (lauksaimniecības arteļa) papildu tīrais ienākums, ko iegūst no auglīgākiem vai izdevīgāk novietotiem zemes gabaliem vai arī, produktīvāk izmantojot zemi.
līdzeklis Nauda, kapitāls, kas ir kāda rīcībā.
revalvācija Naudas apgrozības reforma - metāla satura palielināšana naudas vienībā vai valūtas kursa paaugstināšana (attiecībā pret zeltu, sudrabu vai citas valsts valūtu).
devalvācija Naudas apgrozības reforma - metāla satura samazināšana naudas vienībā vai valūtas kursa pazemināšana (attiecībā pret zeltu, sudrabu vai citas valsts valūtu).
Naudas sistēma Naudas apgrozības sistēma (parasti kādā valstī).
gratifikācija Naudas balva. Arī apbalvojums.
finanses Naudas līdzekļu kopums. Naudas apgrozījums.
stipendija Naudas pabalsts, ko regulāri saņem personas, kuras mācās kādā mācību iestādē, papildina zināšanas, ceļ kvalifikāciju (piemēram, kursos).
apgrozījums Naudas summas, līdzekļi, preces u. tml., kas atrodas apgrozībā.
jēna Naudas vienība (Japānā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
Naudas papīrs Naudaszīmju papīrs.
Varoņa nāve Nāve (sevišķi grūtos apstākļos), aizstāvot dzimteni, kādus ideālus.
Varoņa nāve Nāve (sevišķi grūtos apstākļos), aizstāvot dzimteni, kādus ideālus.
kursogrāfs Navigācijas aparāts, kas automātiski atzīmē kuģa kursu un žirokompasa rādījumus.
skrīpsts Nazim līdzīgs rīks ar lokveida asmeni (parasti dastošanai, koku apzīmēšanai).
veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
nogaršot Ne daudz apēst, iedzert (ko), parasti lai novērtētu (tā) garšu.
šķērsām Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams. Arī aplam.
šķērsu Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams. Arī aplam.
Izvilkt dzīvību Neaiziet bojā, pārvarot smagus apstākļus, slimības.
dziedrs Neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos). Neapņemts sijas vai spāres gals.
dziedrs Neaizsegts apaļkoks (guļbūves sienā).
Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, neapvainot.
Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, neapvainot.
Tukšs zieds Neapaugļots zieds.
Tukšs zieds Neapaugļots zieds.
esplanāde Neapbūvēta vieta starp cietoksni un pilsētu.
laukums Neapbūvēta, līdzena (piemēram, sabiedriskiem mērķiem paredzēta, arī arhitektoniski iekārtota) platība (parasti pilsētās, pilsētciematos, ciematos).
kails Neapbūvēts, neizveidots, klajš (par vietu, teritoriju).
pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš (par vietu, teritoriju).
neapdomīgums Neapdomība.
pamest Neapdzīvot vairs (parasti mājas).
ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vielas, laukuma atveidojums (tēlotājas mākslas darbā). Šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
Akls logs Neapgaismots logs.
Neskartās zemes Neapgūtas, bet lauksaimniecībā izmantojamas zemes platības.
auns Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks.
ieņurdēties Neapmierināti ierunāties.
iepukstēties Neapmierināti ierunāties.
nopukstēt Neapmierināti noteikt, pateikt.
papukstēt Neapmierināti pateikt, izteikt.
noburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskali nomurmināt.
ieburkšķēties Neapmierināti, īgni, paskaļi ierunāties.
burkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt.
urkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt.
paburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pamurmināt.
izburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
pukšķēt Neapmierināti, paklusu runāt. Pukstēt (3).
pukšķināt Neapmierināti, paklusu runāt. Pukšķēt (3).
pukstēt Neapmierināti, paklusu runāt. Pukšķēt (3).
nesāts Neapmierinātība (ar iegūto, sasniegto).
nemiers Neapmierinātība (ar ko nevēlamu, parasti ar smagiem, grūtiem dzīves, darba apstākļiem, valsts iekārtu).
nelabs Neapmierināts, īgns (piemēram, par garastāvokli).
slikti Neapmierinoši, ar (fizioloģiskiem vai psihiskiem) traucējumiem (justies).
nepietiekams Neapmierinošs (3).
neapnicīgs Neapnīkstošs (2).
Nodzīvot (arī palikt) atraitņos (arī atraitnēs, atraitnī, atraitnē) Neapprecēties pēc dzīvesbiedra (dzīvesbiedres) nāves.
Palikt (arī nodzīvot) atraitņos (arī atraitnēs, atraitnī, atraitnē) Neapprecēties pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves.
Palikt (arī nodzīvot) atraitņos (arī atraitnēs, atraitnī, atraitnē) Neapprecēties pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves.
Palikt (arī nodzīvot) vecmeitās (retāk vecmeitā) Neapprecēties.
Palikt (arī (no)dzīvot) vecpuisī (retāk vecpuišos) Neapprecēties.
papuve Neapsēta aramzemes platība, ko veģetācijas periodā apstrādā un kopj, lai sagatavotu to ziemāju vai vasarāju sējai.
eža Neapstrādāta, ar zāli apaugusi šaura sleja (starp laukiem vai ceļmalas).
atmata Neapstrādātas aramzemes platība (ko izmanto par dabiskajām ganībām vai arī nemaz neizmanto).
stiebriņš Neapstrādāts garšķiedras linu produkts, pēc kā nosaka to daudzumu.
tukšaine Neapstrādāts, neizmantots klajums. Zemes platība, kur ir nabadzīga augu valsts. Pēc postījuma nesakopta, neizmantota zeme.
Balta patiesība Neapšaubāma patiesība.
Balta patiesība Neapšaubāma patiesība.
Ābeces patiesība Neapšaubāma, nenoliedzama patiesība, kas neprasa pierādījumu.
Ābeces patiesība Neapšaubāma, nenoliedzama patiesība, kas neprasa pierādījumu.
Beigts un pagalam Neapšaubāmi miris.
Beigts un pagalam Neapšaubāmi miris.
aizmirst Neaptvert (ko izdarīt, piemēram, aiz pārsteiguma, pārdzīvojuma).
Ļaut nerviem vaļu Neapvaldīt nervozitāti.
Ļaut nerviem vaļu Neapvaldīt nervozitāti.
Ļaut nerviem vaļu Neapvaldīt nervozitāti.
izplūst Neapvaldīti izpausties (par psihisku stāvokli).
instinkts Neapzināta tieksme. Nojauta.
stereotipija Neapzināta, ilgstoša vienas un tās pašas kustības, pozas, vārdu atkārtošana, ko (parasti) izraisa psihiska slimība.
trīce Neapzinātas, ritmiskas, nelielas svārstības (ķermenī, tā daļās).
tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
neapzinība Neapzinīgums.
esamība Neatkarīgi no apziņas pastāvošā, objektīvā pasaule, matērija.
iedoma Neatlaidīga, arī uzmācīga doma, ideja (bieži aplama).
iekalt Neatlaidīgi atkārtojot, panākt, ka iespiežas, saglabājas (kāda apziņā). Ar grūtībām, lielām pūlēm, arī ar bardzību iemācīt (kādam ko).
tiepties Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas.
zagt Neatļauti, slepeni (parasti, kādam atņemot) iegūt (ko vēlamu), rast iespēju izmantot (piemēram, kādus apstākļus).
zoss Neattapīga, nesaprātīga sieviete.
ausainis Neattapīgs cilvēks.
aita Neattapīgs, arī naivs cilvēks.
aitasgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks.
teļš Neattapīgs, dumjš cilvēks.
teļapauris Neattapīgs, dumjš cilvēks. Teļapakausis.
teļapakausis Neattapīgs, dumjš cilvēks. Teļapauris.
biezgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks. Nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks. Nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
Ņemt ļaunā (arī par ļaunu) Nebūt mierā, nesamierināties (ar ko), arī apvainoties, dusmoties (par ko).
noslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
kupena Necaurredzams, parasti ieapaļš (piemēram, miglas) veidojums.
Apnikt līdz kaklam (arī līdz nāvei) Neciešami apnikt.
sīks Necils, neievērojams, ar aprobežotām interesēm (parasti par cilvēku). Egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs.
ieēst Nedaudz apēst.
apknābāt Nedaudz saknābāt (vairākās vietās vai visapkārt).
iepļaut Nedaudz sapļaut.
cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
aizdomas Nedrošs, nepilnīgi pamatots pieņēmums (par fakta esamību vai iespējamību). Šaubas par apgalvojuma patiesīgumu vai rīcības godīgumu.
pierakt Nedziļi ierakt (auga apakšējo daļu).
ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām.
žultsbeka Neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums.
paltraks Neērts, parasti plats, apģērba gabals.
laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam kādu apstākļu, nejaušības dēļ. Beigties bez nepatīkamām sekām.
uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
nejaušība Negaidīts, neparedzēts gadījums, notikums. Negaidīta, neparedzēta apstākļu sakritība, sagadīšanās.
brīvdomība Negatīva, kritiska attieksme pret (feodālismā vai kapitālismā) pastāvošajiem (reliģiskajiem, sabiedriski politiskajiem) uzskatiem, sabiedriskajām normām.
raizes Negatīvs emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepatīkami apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst.
dubļi Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
dūksnājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
dūkstājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
dumbrājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
muklājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
slīkšņa Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
staignājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
terakota Neglazēts keramikas izstrādājums no apdedzināta krāsaina māla.
kankars Neglīts, arī bezgaumīgs apģērbs.
kroka Negludums, nelīdzenums (audumā, apģērbā).
netīrumi Negodīgums. Negodīgs, apkaunojošs notikums.
aizmirst Neiedomāties, neapzināties, nepaturēt prātā (piemēram, pienākumu, pasākumu). Atstāt novārtā. Neievērot.
piemirst Neiedomāties, neapzināties. Atstāt novārtā, neievērot (parasti uz kādu laiku).
tukšs Neiekārtots (par telpu, tās daļu). Arī neapmēbelēts.
patvara Neierobežota politiskā vara (feodālismā, kapitālismā). Arī patvaldība.
ielikums Neiestiprināta papildu lapa, arī šādu lapu komplekts (grāmatā, žurnālā).
Ārpus laika un telpas Neievērojot reālos apstākļus.
Ārpus laika un telpas Neievērojot reālos apstākļus.
Ārpus laika un telpas Neievērojot reālos apstākļus.
aizķerties Neilgi, pāri slīdot, pakavēties, apstāties (pie kā) - par skatienu.
brīdis Neilgs laika posms noteiktos apstākļos.
brītiņš Neilgs laika posms noteiktos apstākļos.
mirklis Neilgs laikposms noteiktos apstākļos.
pasēdēt Neilgu laiku atrasties apcietinājumā.
panīkt Neilgu laiku atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī bezdarbībā, garlaicībā.
pabūt Neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā). Neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko.
paplaukšķināt Neilgu laiku, mazliet aplaudēt.
paskatīties Neilgu laiku, mazliet aplūkot, iepazīt aplūkojot.
papētīt Neilgu laiku, mazliet apskatīt.
pavaldīt Neilgu laiku, mazliet apvaldīt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
pabraucīt Neilgu laiku, mazliet braucīt (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
padumpoties Neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību.
pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ap asi, pa apli). Neilgu laiku, mazliet griezt (kādas iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, lai darbinātu (to).
paņurdēt Neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku.
paluncināties Neilgu laiku, mazliet izrādīt sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību.
pakapāt Neilgu laiku, mazliet kapāt.
pakaplēt Neilgu laiku, mazliet kaplēt.
pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piemēram, atmiņām). Neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko), pievērsties (kam, piemēram, apcerējumā, mnā).
papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (kādu faktu, apstākli u. tml.).
palaipot Neilgu laiku, mazliet rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
pasapņot Neilgu laiku, mazliet sapņot (miegā).
paskrapšķēt Neilgu laiku, mazliet skrapšķēt.
paskrapšķināt Neilgu laiku, mazliet skrapšķināt.
paslapināt Neilgu laiku, mazliet slapināt.
paslapstīties Neilgu laiku, mazliet slapstīties.
pastrīķēt Neilgu laiku, mazliet strīķēt (piemēram, izkapti).
pažāvēt Neilgu laiku, mazliet žāvēt (piemēram, ko mitru, slapju, arī ko tādu, kas satur mitrumu).
pacilāt Neilgu laiku, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
zalktis Neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu vai melnu muguru un dzeltenīgi oranžiem, retāk baltiem plankumiem galvas sānos.
apokrifs Neīsts, viltots, apšaubāms raksts, sacerējums.
izdegulis Neizdegusi, apdzisuši pagale, neizdedzis, apdzisis koka gabals.
ieprecēties Neizdevīgi, neveiksmīgi apprecēties.
apslēpt Neizrādīt citiem (domas, jūtas u. tml.), apzināti neļaut (kam) izpausties.
atsacīties Neizraudzīties, neizvēlēties sev (piemēram, apģērbu), iztikt (bez tā).
čabatas Neizskatīgi, lieli, parasti neprasmīgi darināti, apavi.
laukums Neizveidots zemes gabals apbūvei vai citiem nolūkiem.
pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās). Nolaistīt. Nesot ūdeni, aplaisīt drēbes.
krunka Nejauši radusies kroka, negludums (piemēram, apģērbā, apavos).
sagadīties Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt, atrasties (kur).
uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
Uziet (retāk uznākt) (kam) virsū Nejauši, negaidīti ieraudzīt, atrast, sastapt.
negadījums Nejaušs notikums, kas, piemēram, apdraud (kāda) veselību, dzīvību, rada materiālus zaudējumus. Arī nelaimes gadījums.
nonsenss Nejēdzība. Arī aplamība.
Nekaunēties ne no kā Nejusties neērti nekad, nekādos apstākļos. Neko neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
Ne bū (arī bī), ne bē Nekā (parasti nesaprast, nezināt).
nekādi Nekādā veidā. Tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu. Nekā [1].
nekā Nekādā veidā. Tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu. Nekādi.
vispār Nekādā ziņā, nekādos apstākļos. Arī nemaz [2].
nekur Nekādos apstākļos.
sajukums Nekārtība, apjukuma izraisīta kustība, jūklis (cilvēku, retāk dzīvnieku grupā).
juceklis Nekārtīgs (piemēram, dažādu priekšmetu) apvienojums, sajaukums.
Izraut (arī izzagt) aci(s) no pieres Nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
Izzagt, (arī izraut) aci(s) no pieres Nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
Izzagt (arī izraut) aci (arī acis) no pieres Nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
(Ie)rīvēt (arī (ie)bāzt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
Iebāzt (arī ierīvēt, iesmērēt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
Ierīvēt (arī iebāzt, iesmērēt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
Iesmērēt (arī ierīvēt, iebāzt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
Bāzt (arī iebāzt, (ie)rīvēt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
Rīvēt (arī bāzt) degunā Nekautrīgi rādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
Nezināt (arī nesaprast) ne rīta, ne vakara Neko nezināt (arī nesaprast).
dogmatisms Nekritisks domāšanas veids, kas pamatojas uz dogmām, nemainīgu attieksmi pret parādībām, problēmām u. tml., neievērojot konkrētos apstākļus. Relatīvās patiesības pārvēršana absolūtā, mūžīgā patiesībā.
ķīlis Nekustīga vertikāla virsma (ar tai piestiprinātu stūri) lidaparāta noturēšanai horizontālā plaknē.
pols Nekustīgs punkts, ap ko pagriežas kāds ķermenis.
spīļsavienojums Nekustīgs, izjaucams savienojums, kuru nodrošina berzes spēki vai saskarvirsmu formu mijiedarbība un kurā aptverošā šķeltā detaļa tiek savilkta.
kļūmīgs Nelabvēlīgs, sarežģīts, arī liktenīgs, nelaimīgs (piemēram, par apstākļiem, situāciju).
Gulēt virsū (naudai) Nelaist apgrozībā (naudu). Būt ļoti skopam un neizdot naudu.
Gulēt virsū naudai Nelaist apgrozībā naudu. Būt ļoti skopam un neizdot naudu.
iesaldēt Nelaist apgrozībā, ekspluatācijā, atstāt neizlietotus (līdzekļus, vērtības).
Meža sapulces Nelegālas sapulces mežā - plaši izplatīta nelegālās revolucionārās darbības forma cara patvaldības un buržuāzijas diktatūras laikā.
Meža sapulces Nelegālas sapulces mežā - plaši izplatīta nelegālās revolucionārās darbības forma cara patvaldības un buržuāzijas diktatūras laikā.
kunkulis Nelīdzenums (parasti ieapaļš), arī mezgls.
kapitulācija Nelīdztiesisks politisks līgums, ko kapitālistiska valsts uzspiež vājākai (puskoloniālai, atkarīgai) zemei, nodrošinot sev tiesības, privilēģijas un uzliekot otrai līgumslēdzējai pusei pienākumus.
pikets Neliela (apbruņotu karavīru, kārtības sargu. u. tml.) grupa apsardzei, kārtības uzturēšanai.
sēklgrauzis Neliela (līdz 5 milimetriem gara), drukna vabole, kuras segspārni neapsedz vēdera pakaļējo posmu.
doze Neliela (parasti apaļa vai ieapaļa) kārba, arī neliels trauks.
kniepadata Neliela adata ar apaļu galviņu (kā) piespraušanai vai saspraušanai.
ķimenmaizīte Neliela apaļa smalkmaizīte, kas pārkaisīta ar ķimenēm.
ciems Neliela apdzīvota vieta. Arī ciemats (2).
sonatīne Neliela apjoma (parasti trīsdaļīga) sonāte.
sīkdarbi Neliela apjoma darbi. Sabiedriski maznozīmīgi neliela apjoma darbi.
koncertīno Neliela apjoma koncerts (2).
ziņa Neliela apjoma materiāls, piemēram, raksts (masu informācijas līdzekļos), arī attiecīga pārraide (radio, televīzijā).
novelete Neliela apjoma novele.
informācija Neliela apjoma publicistisks raksts ar aktuālu izziņas materiālu. Attiecīgais publicistikas žanrs.
novelete Neliela apjoma romantiski vēstījošs skaņdarbs ar lirisku, arī dramatisku, retāk humoristisku raksturu.
sīkrūpniecība Neliela apjoma rūpniecība. Preču ražošana nelielos rūpniecības uzņēmumos.
simfonieta Neliela apjoma simfonija.
miniatūra Neliela apjoma skaņdarbs, parasti ar vienu noskaņu.
skice Neliela apjoma skaņdarbs, parasti ar vienu noskaņu.
pastāsts Neliela apjoma stāsts.
šansonete Neliela apjoma šansons (parasti ar viegli uztveramu saturu, melodiju).
sīktirdzniecība Neliela apjoma tirdzniecība.
dziesma Neliela apjoma vokāls skaņdarbs, kurā muzikālais tēls apvienots ar poētisko. Attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
ambulance Neliela ārstniecības iestāde (pēc darba apjoma mazāka par poliklīniku), kuras personāls ārstē atnākušos vai mājās esošos slimniekus.
taukzivs Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, garu muguras spuru, gar kuras pamatu ir tumši plankumi ar gaišām apmalēm.
pundurpalma Neliela auguma palmu dzimtas augs ar starainām lapām.
Kabatas baterija Neliela elektriskā apgaismošanas ierīce.
nokalne Neliela kalna slīpa nogāze. Šādas nogāzes apakšējā daļa.
pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti.
Mazā lāpsta Neliela lāpsta ar īsu kātu ierakumu rakšanai tiešas (šauteņu, automātu, ložmetēju) apšaudes apstākļos.
Mazā lāpsta Neliela lāpsta ar īsu kātu ierakumu rakšanai tiešas (šauteņu, automātu, ložmetēju) apšaudes apstākļos.
eseja Neliela mākslinieciski kritiska apcere, kurā izceļas galvenokārt autora subjektīvi emocionālā attieksme pret attēlojamo parādību.
pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma. Šāda muca kopā ar tās saturu. Šādas mucas saturs.
sīkpaparde Neliela paparde.
lapiņa Neliela papīra lapa ar nelegāli izplatītu politisku tekstu. Proklamācija.
Kabatas laterna (arī lukturītis) Neliela pārnēsājama elektriskā apgaismošanas ierīce.
Kabatas laterna (arī lukturītis) Neliela pārnēsājama elektriskā apgaismošanas ierīce.
planšete Neliela plāksne ar piestiprinātu papīru (topogrāfiskā plāna atzīmēšanai, kādu datu fiksēšanai u. tml.).
Spirta lampiņa Neliela sildāmā vai apgaismošanas ierīce, kurā par degvielu izmanto spirtu.
Spirta lampiņa Neliela sildāmā vai apgaismošanas ierīce, kurā par degvielu izmanto spirtu.
voti Neliela somugru tauta, kas dzīvo Somu jūras līča piekrastē Ļeņingradas apgabalā.
kartīte Neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība).
tinējsmecernieks Neliela vabole, kam ir raksturīgs smeceris un kas bojā augu daļas, it īpaši lapas, tās apgraužot un satinot.
skice Neliela vispārīga rakstura apcere bez temata sīkākas detalizācijas. Īss, fragmentārs tēlojums, stāsts.
mice Neliela, apaļa cepure (parasti adīta). Precētu sieviešu cepure.
ciemats Neliela, biezi apdzīvota vieta (parasti laukos).
šmerliņš Neliela, ieapaļa karpveidīgo kārtas zivs.
Kabatas portfelis Neliela, kabatā nēsājama mape (piemēram, dokumentu, papīrnaudas novietošanai).
Kabatas portfelis Neliela, kabatā nēsājama mape (piemēram, dokumentu, papīrnaudas novietošanai).
spradzis Neliela, parasti melna, zili vai zaļi mirdzoša lapgraužu apakšdzimtas vabole, kas spēj tālu lēkt.
pusmuižnieks Nelielas muižas nomnieks, īpašnieks (Rīgas apkārtnē no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam).
Mazās planētas Nelieli debess ķermeņi, kas kustas ap Sauli pa eliptiskām orbītām, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu.
Mazās planētas Nelieli debess ķermeņi, kas kustas ap Sauli pa eliptiskām orbītām, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu.
tektīti Nelieli, apaļi vai ieapaļi, apkusuši, stiklam līdzīgi veidojumi neogēna un kvartāra nogulumos.
sīkronis Neliels (aptuveni līdz 150 centimetriem garš) roņu dzimtas dzīvnieks.
saspraude Neliels (metāla, plastmasas) spīļveida priekšmets papīru sastiprināšanai.
kule Neliels (parasti auduma, arī papīra) maiss.
kivete Neliels (parasti četrstūrains) stikla trauks (optiskajā aparatūrā šķidrumu īpašību pētīšanai).
sīkuzņēmums Neliels (tirdzniecības, rūpniecības vai amatniecības) uzņēmums ar mazu gada apgrozījumu.
pinkulis Neliels apaļš vai ieapaļš (miglas, dūmu u. tml.) kopums.
bumbulis Neliels apaļš vai ieapaļš veidojums. Ieapaļš izcilnis.
teftelis Neliels apaļš vai iegarens vārītas, apceptas maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.
limfmezgls Neliels apaļš vai ovāls veidojums limfvadā.
riekstiņš Neliels apaļš veidojums no mīklas.
rimbulis Neliels aplis, nelielam aplim līdzīgs veidojums.
torpēdkuģis Neliels ātrgaitas karakuģis, kura apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
saksauls Neliels balandu dzimtas koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām.
ūbele Neliels baložveidīgo kārtas putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas.
pundurbērzs Neliels bērzu dzimtas krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem.
kokuvarde Neliels bezastains abinieks (ar zaļgani plankumainu muguru un apaļiem piesūcekņiem pirkstu galos), kas dzīvo kokos un krūmos ūdeņu tuvumā.
linlape Neliels daudzgadīgs santalaugu dzimtas lakstaugs ar tievām, ložņājošām saknēm, kailiem, taisniem stumbriem un lineārām vai lineāri lancetiskām lapām.
mopsis Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīga liela apaļa galva, strups purns, gluds, spīdīgs apmatojums. Attiecīgā suņu šķirne.
špics Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums. Attiecīgā suņu šķirne.
laurķirsis Neliels dienvidu koks vai augsts krūms ar mūžzaļām lapām.
smiltsērkšķis Neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem.
lakatiņš Neliels galvas apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
šinšilla Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks (Dienvidamerikā) ar sudrabpelēku apmatojumu.
lemings Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu, pelēkbrūnu, plankumainu apmatojumu.
Kārtainā lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
Kārtainā lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
sicista Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru. Kārtainā lēcējpele.
vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
pioniergrāvis Neliels grāvis, kuru rok pirmo ūdeņainos purvos un staignās upju palienēs (lieko ūdeņu aizvadīšanai un noturīgāku grunts apstākļu radīšanai).
ormanītis Neliels griežveidīgo kārtas putns, kam ir tumšbrūns apspalvojums ar baltiem plankumiem un vienkrāsainas apakšējās spalvas astē.
kumurs Neliels ieapaļš veidojums. Arī čemurs (3).
Zivju dzenītis Neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti. Zivjdzenītis (1).
zivjdzenītis Neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti. Zivju dzenītis.
skvērs Neliels laukums ar apstādījumiem (parasti pilsētās).
lāma Neliels laukums, kas, piemēram, ir apaudzis (ar kādiem augiem), apklāts (ar ko).
pinčers Neliels medību suns ar smailām ausīm un īsu, gludu apmatojumu. Attiecīgā suņu šķirne.
foksterjers Neliels medību suns, ar ko var medīt lapsas un āpšus alās. Attiecīgā suņu šķirne.
kājslauķis Neliels paklājs, režģis apavu, kāju slaucīšanai, tīrīšanai (pie ieejas telpā).
mazlācītis Neliels plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, garu asti un biezu apmatojumu.
parazītlapsene Neliels plēvspārņu apakškārtas kukainis, kura vēdera pirmais posms ir ar iežmaugu.
mitrene Neliels posmkāju tipa vienādkāju kārtas vēzis, kam ir horizontāli saplacināts ķermenis un kas dzīvo mitrās vietās.
plīvurpūce Neliels pūčveidīgo kārtas putns ar gaišu, smalku spalvu zīmējumu un labi izveidotu, gandrīz trīsstūrveida plīvuru ap acīm.
bārs Neliels restorāns, kur apmeklētājus apkalpo pie letes.
noktirne Neliels sapņaini grūtsirdīgs (parasti instrumentāls) skaņdarbs.
sabulis Neliels sermuļu dzimtas dzīvnieks (parasti Āzijas taigās) ar biezu tumšbrūnu apmatojumu un kuplu asti.
sermulis Neliels sermuļu dzimtas dzīvnieks ar vasarā mugurpusē brūnu, vēderpusē baltu, ziemā pilnīgi baltu, vienīgi astes galā tumšu apmatojumu.
Āpšu suns Neliels suns ar gludu apmatojumu, īsām, līkām kājām, garu ķermeni.
Mājas apogs Neliels šīs kārtas putns ar saplacinātu galvu un dzintardzeltenām acīm.
tukāns Neliels vai vidēji liels dzeņveidīgo kārtas tropu putns ar milzīgu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu.
blīgzna Neliels vai vidējs vītolu dzimtas koks, arī krūms ar lielām, apakšpusē pelēkām, matainām lapām.
riekstrozis Neliels vārnu dzimtas putns ar tumšbrūnu, baltraibu apspalvojumu un melnu asti ar baltu galu.
cīrulis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar pelēki brūnu apspalvojumu.
kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar spilgtu, raibu (parasti dzeltenu, oranždzeltenu vai zaļgandzeltenu) apspalvojumu.
zvirbulis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar pelēku apspalvojumu.
zaļžubīte Neliels žubīšu dzimtas dziedātājputns, kura tēviņiem ir raksturīgs zaļgans apspalvojums.
ciba Neliels, apaļš (krijas vai bērza tāss) trauks ar vāciņu.
plācenītis Neliels, apaļš kādas (piemēram, biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, kas ir cepts pannā uz pavarda virsmas.
poga Neliels, apaļš priekšmets, veidojums.
pika Neliels, blīvs, apaļš vai ieapaļš (parasti kā mīksta) veidojums, gabals.
pūslītis Neliels, dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
kāmis Neliels, drukns grauzēju dzimtas dzīvnieks ar ādainām ausīm, lielām acīm, īsu asti (stepju apgabalos).
olis Neliels, gluds, noapaļots akmens.
klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piemēram, ūdenī, buljonā.
klimpa Neliels, ieapaļš veidojums no citiem pārtikas produktiem (piemēram, no kartupeļiem).
pieticīgs Neliels, minimāls (piemēram, par kā vērtību, apjomu).
staipeknis Neliels, mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām.
neievērojams Neliels, niecīgs (pēc skaita, izmēra, apjoma).
tase Neliels, parasti keramikas (kafijas, tējas u. tml.) dzeramais trauks, kam ir osa un ko, pasniedzot galdā, novieto uz apakštases.
poga Neliels, parasti ripas vai puslodes formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
vīkšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
vīšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā. Vīkšķis (1).
pūslītis Neliels, tumši raibots tārtiņveidigo kārtas caurceļotājs putns ar baltām spārnu svītrām, krastmalu apdzīvotājs.
susuris Neliels, vāverei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, noapaļotām ausīm un garu, kuplu asti.
puduris Neliels, vienuviet sapulcējies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
ortodoksija Nelokāma, konsekventa sekošana kādai pārliecībai, virzienam, mācībai, parasti neievērojot konkrētus apstākļus, attīstības procesus.
pagaurs Neļķu dzimtas augs ar guļošu vai pacilu, zarainu stumbru, lineārām lapām.
spuļģītis Neļķu dzimtas augs ar pacilu, augšdaļā zarainu stumbru, šauri lancetiskām lapām. Cietā virza.
ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar mazliet pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
virza Neļķu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gulošu vai pacilu stublāju, pretējām lapām un baltiem ziediem.
neļķe Neļķu dzimtas lakstaugs ar šaurām pretējam lapām un krāšņiem, smaržīgiem, parasti sarkaniem, rožainiem vai baltiem, ziediem.
gauri Neļķu dzimtas viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles).
paliekams Nemainīgs, pastāvīgs (piemēram, par dzīvesvietu, eksistences apstākļiem).
paliekošs Nemainīgs, pastāvīgs (piemēram, par dzīvesvietu, eksistences apstākļiem). Paliekams (3).
palikt Nemainīties, saglabāties (esošajā stāvoklī). Netikt mainītam, tikt saglabātam (par esošo stāvokli, apstākļiem u. tml.).
pavāls Nenopļauts vai daļēji nopļauts zāles kopums, kas ir palicis zem nopļautās zāles vāla (pēc neprasmīgas pļaušanas ar rokas izkapti vai izkapts defekta dēļ).
Zināmā mērā Nenoteiktā pakāpē, arī aptuveni.
nedaudz Nenoteiktā, samērā nelielā apjomā.
virpināt Nenoteikti virzīt, grozīt (parasti pirkstos), piemēram, no vienas puses uz otru (parasti apaļas formas priekšmetu). Arī ripināt.
plūstošs Nenoteikts, arī mainīgs (par kā apveidu, virzību).
piegružot Nenovācot gružus, arī atkritumus, padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu. Arī piemētāt (1).
piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru. Arī piemētāt.
uzbrukt Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
uzklupt Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
uzkrist Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
mākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem).
uzmākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem).
Skaitīt kumosus Nenovīdīgi ievērot, uzmanīt, cik daudz (kāds) apēd.
Skaitīt kumosus Nenovīdīgi ievērot, uzmanīt, cik daudz (kāds) apēd.
blēņas Nenozīmīgs apstāklis Nieki.
muļķība Nenozīmīgs apstāklis. Blēņas, nieks.
nieks Nenozīmīgs fakts, mazsvarīgs apstāklis.
kuluāri Neoficiālas situācijas un apstākļi, arī neoficiālas tikšanās (parasti vienlaicīgi ar kādu oficiālu pasākumu).
pusteikums Nepabeigts, aprauts teikums, izteikums.
untums Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba. Kaprīze.
Grābt dievam (arī kungam) acīs Nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties.
Grābt kungam (arī dievam) acīs Nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties.
Tukšs apgalvojums Nepamatots apgalvojums.
nieks Nepamatots, arī mazsvarīgs, nenopietns izteikums. Arī aplamība, izdomājums.
titānisks Neparasti liels (pēc sava apjoma, intensitātes u. tml.).
Ievārīt (arī savārīt) putru (arī ziepes) Nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas. Pieļaut kļūdas, aplamības.
pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
Bez galvas Nepareizi, nesaprātīgi, bez apdomās (ko darīt, rīkoties).
maldi Nepareizs, aplams (par rīcību, darbību).
zirgs Nepārnadžu kārtas dzimta, pie kuras pieder lieli dzīvnieki ar īsu, blīvu apmatojumu un slaidām, garām kājām, kurām labi attīstīti tikai trīs pirksti (piemēram, mājas zirgs, Prževaļska zirgs).
tapirs Nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar aptuveni 2 metrus garu, reti apmatotu ķermeni, īsām kalām un nelielu kustīgu snuķi.
neērts Neparocīgs, arī apgrūtinošs.
Ziemas dambji Nepārplūstoši dambji palieņu un citu applūstošu vietu norobežošanai un aizsargāšanai pret pavasara palu ūdeņiem.
zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, arī sakņaugu lapas), ko izēdina lauksaimniecības dzīvniekiem.
tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa.
lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
mita Nepārtraukti, bez apstājas.
izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) - par priekšmetu, vielu.
izmelot Nepatiesi vai pārspīlēti apgalvot.
pīle Nepatiess izdomājums, arī apmelojums.
Nelaba sirds Nepatīkama smaguma sajūta sirds apvidū.
Nelaba sirds Nepatīkama smaguma sajūta sirds apvidū.
slikti Nepatīkami, arī neērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī).
bēdas Nepatīkams gadījums, stāvoklis, apstākli, kuri jāpacieš vai par kuru novēršanu jāraizējas. Domas par šādu gadījumu, stāvoklī, apstākļiem Raizes.
nelabs Nepatīkams, nevēlams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu).
nelāgs Nepatīkams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu).
brošūra Neperiodisks iespieddarbs, kura apjoms var būt no 5 līdz 48 lappusēm. Neliela grāmata (parasti mīkstos papīra vākos).
kvorums Nepieciešamais (piemēram, sapulces, sēdes) dalībnieku skaits, lai (tā) būtu tiesīga lemt.
karāties Nepiegulēt augumam (par pārāk lielu apģērbu).
negausīgs Nepiepildāms, neapmierināms (par psihisku stāvokli, psihi, raksturu, personību).
nesātīgs Nepiepildāms, neapmierināms (piemēram, par psihisku stāvokli).
nesāts Nepiepildāms, neapmierināms (piemēram, par psihisku stāvokli).
nojauta Nepietiekami apzināta, nevalodiskā uztverē pamatota neskaidra izjūta par ko gaidāmu, arī esošu, iedvesmas radīta doma.
knaps Nepietiekami liels (parasti par apģērbu, apaviem).
pusjauda Nepilna jauda, parasti aptuvena puse no maksimālās jaudas.
pusēna Nepilnīgi, daļēji apgaismota vieta.
nejēdzīgs Neprasmīgs, arī muļķīgs, aplams (par rīcību, darbību).
Rīmju (arī pantu) kalējs Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks.
Pantu (arī rīmju) kalējs Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks.
Rīmju (arī pantu) kalējs Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks.
pantkalis Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks. Pantdaris.
pantdaris Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks. Pantkalis.
rīmkalis Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks. Rīmju kalējs, pantu kalējs.
nesaprātība Neprātība, neapdomība.
melngalvis Neprecētu ārzemju tirgotāju organizācija (feodālismā un kapitālismā Rīgā).
nepilnīgs Neprecīzs, aptuvens.
klusēt Neradīt skaņas (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām u. tml.). Nedarboties (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām u. tml., kas rada skaņas).
Atdurties (retāk atsisties) kā pret mūri (arī sienu) Nerast atsaucību. Sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
Atdurties (retāk atsisties) kā pret sienu (arī mūri) Nerast atsaucību. Sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
Atsisties (biežāk atdurties) kā pret sienu (arī mūri) Nerast atsaucību. Sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
Atdurties (retāk (at)sisties) kā pret sienu (arī mūri) Nerast atsaucību. Sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
Sisties kā pret sienu (arī mūri) Nerast atsaucību. Sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
miegs Nervu sistēmas diennakts ritma izraisīts organisma stāvoklis, kurā intensīvi atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves un kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos.
ganglijs Nervu šūnu, šķiedru un tām apkārt esošo audu sakopojums.
aizmirst Nesajust, neapzināties, nepārdzīvot vairs (ko), nepievērst uzmanību (kam) - pārdzīvojumu, notikumu ietekmē.
atmuldēt Nesakarīgi, nesaprotami atbildēt.
domstarpības Nesaprašanās, nesaskaņas atšķirīgu uzskatu, domu dēļ. Atšķirīgi uzskati, atšķirīgas domas.
dullums Nesaprātīgam, muļķīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība.
nesapraša Nesaprātīgs cilvēks.
Uz augšu (arī gaisā) pasists Nesaprātīgs, dīvains, nenopietns.
dulls Nesaprātīgs, muļķīgs.
dumjš Nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs.
neloģisks Nesaprātīgs, nepareizs, nepamatots.
nesaprašana Nesapratne (1).
nesapratība Nesapratne (1).
nesaprašana Nesapratne (2).
nopenterēt Nesaprotami, juceklīgi norunāt (visu laikposmu).
nopenterēt Nesaprotami, juceklīgi norunāt.
vieglums Nesarežģīti, arī bezrūpīgi dzīves apstākļi.
apģērbties Nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu. Ģērbties.
uzģērbties Nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu.
ģērbties Nēsāt, valkāt (piemēram, noteikta veida, kvalitātes) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu.
donkihots Nesavtīgs, bet smieklīgs sapņotājs, kas radījis sev nereālu ideālu un šķiež spēkus cīņā ar iedomātiem šķēršļiem.
kūlijs Nesējs, krāvējs, melnstrādnieks, rikša (Indijā, Ķīnā, Japānā, Indonēzijā).
penteris Neskaidra, nesaprotama runa.
iebuldurēties Neskaidri nesaprotami ierunāties.
nojaust Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu).
jaust Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu). Nojaust.
nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt, arī norunāt. Nepareizi, kļūdaini noteikt, pateikt, arī norunāt.
nomurkšķēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt.
iebuldurēt Neskaidri, nesaprotami pateikt (parasti ausī).
izbuldurēt Neskaidri, nesaprotami pateikt, izrunāt
buldurēt Neskaidri, nesaprotami runāt (ko).
penterēt Neskaidri, nesaprotami runāt (ko). Arī pļāpāt.
vāvuļot Neskaidri, nesaprotami runāt. Arī runāt nesaprotamā valodā.
murkšķēt Neskaidri, nesaprotami teikt, runāt.
pabuldurēt Neskaidri, nesaprotami, arī kļūdaini pateikt, parunāt.
noņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, noteikt, pateikt.
ņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, runāt.
viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just. Jaust.
mīklains Neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
duļķains Neskaidrs, saplūdis (par krāsu toņiem).
sastiepties Nesot (ko smagu), sapūlēties, arī izraisīt sastiepumu (1).
apnest Nesot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
panest Nesot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
saraustīt Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
saraustīties Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēties, padarīt sāpīgu ķermeņa daļu.
nepieskaitāmība Nespēja (psihiskas slimības dēļ) apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
nesapratne Nespēja saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi. Vajadzīgās izpratnes trūkums (kādā jautājumā).
aklums Nespēja saprast, pareizi vērtēt. Aklība.
Dzīves neizpratne Nespēja, neprasme izprast apkārtējos notikumus, orientēties tajos.
mions Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir aptuveni 206 elektronu masa.
pions Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir aptuveni 270 elektronu masa.
rezonansi Nestabilas elementārdaļiņas, kuru dzīves laiks ir aptuveni 10 -22 sekundes.
tuvums Netāla apkārtne, vieta, kas atrodas tuvu (kam), arī neliels attālums.
akcīze Netiešais nodoklis, ko kapitālistiska valsts uzliek iekšzemē ražotām plaša patēriņa precēm un ko ieskaita preču pārdošanas cenā.
ofsets Netiešs iespiedums gludspieduma tehnikā, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā - uz papīra.
indirekts Netiešs, aplinks.
iegulties Netikt laistam apgrozībā, netikt izmantotam.
stāvēt Netikt veiktam (par, parasti aizsāktu, darbu). Netikt apstrādātam, izstrādātam.
apskretis Netīrs, apkaltis ar netīrumiem.
noskretis Netīrs, apkaltis ar netīrumiem. Apskretis.
lēkšķains Netīrs, lēkšķēm aplipis.
nogaidīt Neuzsākt, arī neturpināt (ko), kamēr uzzina, noskaidro (kādus apstākļus, faktus u. tml.).
pastiept Nevajadzīgi palielināt (parasti daiļdarba, tā daļu, teksta) apjomu.
Skaldīt matus Nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
Skaldīt matus Nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
gražoties Nevajadzīgi tiepties, arī būt ļoti izvēlīgam, kaprīzam.
paravaloda Nevalodisku informācijas pārraides līdzekļu kopums (piemēram, balss modulācijas, žesti, mīmika, attēli, šrifti), kas pavada, papildina izteikumu.
apklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
kaitēt Nevēlami iedarboties (uz ko) - piemēram, par vielām, vides apstākļiem.
nelaiks Nevēlami laikapstākļi (parasti lietus, vētra, putenis).
nelaime Nevēlams, nepatīkams apstāklis, nevēlama, nepatīkama parādība.
rūpes Nevēlams, nepatīkams gadījums, stāvoklis, apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst. Psihisks stāvoklis, ko izraisa šāds gadījums, stāvoklis, apstākļi.
padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru).
driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, plēst, bojāt (parasti apģērbu, papīru).
sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru).
nekārtīgs Nevērīgs, nolaidīgs (piemēram, pret apkārtni, savu ārieni).
oreols Neviendabīgs nomelnējums uz fotonegatīva ap spožu vai ļoti kontrastainu objektu attēliem.
apslacīties Neviļus tikt apslacītam.
nolaistīt Neviļus, negribēti izlaistot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
noliet Neviļus, negribēti izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
noplaucēties Neviļus, negribēti izraisīt sev apdegumu (ar karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu).
saplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) saplīst.
pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni).
uzkleķēt Nevīžīgi, nemākulīgi apmest (ko) ar ļāvu, arī uzkrāsot, uzziest u. tml.
turēties Nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
niedrājs Niedrēm apaugusi vieta. Niedru audze.
nīgrs Nievīgi, nicīgi nelaipns, skarbs. Arī drūms, neapmierināts.
pūt Nīkt, vārgt (parasti smagos, neveselīgos apstākļos).
panirt Nirstot pavirzīties (zem ūdens). Nirstot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
sleja No ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu.
Bišu koks No apaļkoka bluķa darināts bišu strops.
vērpele No apaļkoka gabala izgrebts trauks ar iestiprinātu dibenu.
pagale No apaļkoka, arī no tā šķilas nozāģēts, parasti atskaldīts, neliels koksnes gabals, kas paredzēts kurināšanai.
dīglis No apaugļotas olšūnas izveidojusies sēklas daļa, kurā ir jaunā auga orgānu aizmetņi. Embrijs (2).
bonas No apgrozības izņemta papīrnauda, kas kļuvusi par kolekcionēšanas priekšmetu.
puspriedēklis No apstākļa vārda vai lietvārda locījuma, ko izmanto jaunu vārdu (parasti salikteņu) darināšanai (piemēram, pret, starp, iekš).
apkārt No ārpuses (apņemt).
blūze No auduma vai trikotāžas šūts sieviešu apģērba gabals, kas sniedzas līdz vai pāri jostas vietai.
pakulas No augu (parasti linu, kaņepāju) garajām šķiedrām pirmapstrādē atdalīts īsu šķiedru kopums.
blūze No biezāka, blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
vējjaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm. Vēja jaka.
žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām. Šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
panorāma No centra aplūkojams liels gleznojums uz cilindriskas formas virsmas ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
laukakmens No cietiem nemetāliskiem iežiem atlūzis, noapaļots gabals.
vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (koferiem, kastēm u. tml.).
pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
pākstenītis No divu augļlapu auglenīcas attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums nav trīsreiz lielāks par platumu.
žokejcepure No gabaliem šūta mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm.
pakpudele No īpaša, šķidrumu necaurlaidīga papīra vai augu stiebriem gatavota pudele.
reproducēt No jauna atveidot apziņā, aktualizēt psihē (ko atmiņā fiksētu).
No (kādas) puses parādīt, aplūkot u. tml No kāda viedokļa, kādā skatījumā parādīt, aplūkot u. tml.
kapele No kaulu pelniem sapresēts kausiņš, ko izmanto sudraba un zelta daudzuma noteikšanai sakausējumos.
keramika No māla vai mālu saturošām masām darināti un apdedzināti izstrādājumi.
smailnagla No metāla plāksnes veidota šķautņaina (parasti apavu) nagla ar smailinātu galu.
berete No mīksta auduma darināta apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
špaktele No minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai. Šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
Patrimoniāls apgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai. Patrimoniālapgabals.
pozitīvs No negatīva iegūtais redzamais attēls, parasti uz fotopapīra, fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums atbilst oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas atbilst oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā). Fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
vējablūze No pabieza, blīva auduma šūts apģērba gabals (kas sniedzas līdz jostas vietai) ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm.
papiruss No papirusniedru stiebriem izgatavots materiāls, uz kura rakstīja senās tautas.
uzrocis No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals roku vai piedurkņu aizsargāšanai.
ēna No pretējās puses apgaismota, piemēram, priekšmeta, cilvēka tumšs atspīdums uz gaišāka fona.
sakē No rīsiem gatavots alkoholisks dzēriens (Japānā).
rožūdens No rožu ziedlapām iegūts tualetes ūdens.
karaša No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem cepta (parasti apaļas formas) maize.
plācenis No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize. Šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu.
tatami No salmiem gatavots grīdas pārklājs (Japānā).
nosapņot No sapņa uzzināt (ko), parasti pēc māņticīgo priekšstatiem.
dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās savas saknes, bet īsto lapu vietā vēl ir dīgļlapas.
anamnēze No slimnieka vai viņa tuviniekiem iegūtas ziņas par slimības attīstību un slimnieka dzīves apstākļiem pirms saslimšanas.
Difūzie miglāji No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidoti dažādas formas mākoņi, kurus apgaismo ļoti karstas zvaigzens, kas atrodas to tuvumā.
Difūzais miglājs No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidots dažādas formas miglājs, ko apgaismo ļoti karstas zvaigznes, kuras atrodas tā tuvumā.
sudrablietas No sudraba izgatavoti vai apsudraboti izstrādājumi.
zīds No šādas dabiskās vai mākslīgās šķiedras izgatavots audums. No šāda auduma izgatavots apģērbs.
laukums No tuvākās apkārtnes atšķirīga (piemēram, ar krāsojumu, apdari) kādas virsmas daļa. Kādas virsmas norobežota daļa.
brusa No vairākām pusēm apzāģēts, retāk aptēsts, kokmateriāls, kura biezums un platums ir lielāks par 100 milimetriem.
vēršacs No vienas puses apcepta, nesajaukta ola.
apkārt No vienas vietas uz otru (dažkārt kustībā veidojot it kā apli). No viena pie otra.
stulps No vilnas dzijas adīts apģērba gabals, ko uzmauc rokas stilbam.
apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
apņemt No visām pusēm, pilnīgi ietvert, apklāt.
zeltlietas No zelta izgatavoti vai apzeltīti izstrādājumi.
apadīt Noadīt (visapkārt).
apārdīt Noārdīt (visapkārt, piemēram, adījumu).
ataut Noaut (apavus).
noauties Noaut sev apavus, zeķes.
izauties Noaut sev apavus. Noauties.
gals Nobeigums, beigu daļa (matam, apmatojumam u. tml.).
apbraucīt Nobraucīt (visapkārt, pa virsu). Pavirši novākt (piemēram, ogas).
apcirst Nocirst (piemēram, kokam zarus, saknes visapkārt).
Meža resursu atražošana Nocirstā meža ataudzēšana un jaunu apmežojamo platību radīšana.
Meža resursu atražošana Nocirstā meža ataudzēšana un jaunu apmežojamo platību radīšana.
meija Nocirsts neliels lapains koks vai zars.
meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piemēram, telpu) rotāšanai.
sekcija Nodaļa, daļa, apakšnodaļa (piemēram, iestādē, organizācijā, biedrībā).
papildnodarbība Nodarbība, kas notiek papildus iepriekš paredzētajām nodarbībām.
aizņemt Nodarbināt, būt nodarbinātam (tā, ka neatliek laika nekam citam, vai arī tā, ka nejūt, kas notiek apkārt).
Desmitā tiesa Nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma (aptuveni) desmitā daļa.
Mācītāja sieciņi Nodevas graudā, kuras feodālismā un kapitālismā maksāja mācītājam pie baznīcas draudzes piederošie zemnieki.
nodilums Nodilusi vieta (piemēram, apģērbā).
saziņot Nododot, izplatot attiecīgus paziņojumus, ziņas u. tml., saaicināt, sapulcināt.
Progresīvs nodoklis Nodoklis, kas palielinās vairāk, nekā palielinās apliekamo ienākumu summa.
papildnodoklis Nodoklis, ko maksā papildus iepriekš paredzētajam nodoklim.
iecere Nodoms apprecēties (ar kādu).
plāns Nodoms, iecere, to domās apsvērtā, noteiktā (kā) nākamā realizēšanas gaita.
Nogrimt sevī Nodoties savām domām, pārdzīvojumiem, tā ka neuztver apkārtējo.
Iegrimt sevī Nodoties savām domām, tā ka nesajūt apkārtējo.
noskrandis Nodriskāts (par apģērbu, apaviem).
apbruņot Nodrošināt (ar zināšanām). Būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
uzturēt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo. Nodrošināt ar dzīvei nepieciešamo un aprūpēt.
bruņoties Nodrošināties (ar zināšanām) Būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
pavadīt Nodzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laiku, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
notiesāt Noēst (1), parasti ar lielu apetīti.
nolocīt Noēst ar lielu apetīti.
uzņemt Nofotografēt (ar fotoaparātu).
pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr pāriet (nelabvēlīgi laikapstākļi).
apgrābt Nogrābt (visapkārt, no vairākām pusēm).
apgriezt Nogriezt (kam visapkārt).
kupons Nogriežams talons (parasti vērtspapīriem).
aizsapņoties Nogrimt sapņos, fantāzijā. Fantazējot aizmirsties.
nosēsties Nogulsnēties šķidruma apakšējā daļā.
samanīt Nojaust, noprast. Arī saprast, apzināties.
uzģist Nojaust, noprast. Arī saprast.
atjausma Nojauta, apjausma.
intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstās uz neapzinātu pieredzi.
nojozties Nojozt sev (ko apjoztu).
kūļāties Nokarājoties plandīties (parasti par apģērbu, audumu).
krist Nokarājoties veidot (vertikālas krokas) - par audumu, apģērbu. Būt tādam, kas veido vertikālas krokas.
apmēslot Noklāt, apliet, nokaisīt ar mēslojumu.
Uzķerties uz āķa Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
Uzķerties uz makšķeres (arī āķa) Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
Uzkosties uz āķa (arī makšķeres) Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
Uzķerties uz āķa (arī makšķeres) Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
apreibt Nokļūt reibuma stāvoklī, uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē). Noreibt.
apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē). Apreibt.
pakļūt Nokļūt, nonākt zem (kā), arī (kam) apakšā, parasti nejauši, negribēti.
nokosties Nokost gabalu, lai apēstu.
apkrāsot Nokrāsot (visapkārt, no visām pusēm), arī ātri vai pavirši nokrāsot.
Pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Nokrist, apgāzties, apvelties ar galvu uz leju.
Pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Nokrist, vairākkārt griežoties apkārt.
Ledus putraimi Nokrišņi - cieti veidojumi (līdz 5 milimetriem diametrā) ar caurspīdīgu ledus apvalku.
neapbruņots Nol. divd. --> apbruņot.
neapdomāts Nol. divd. --> apdomāt.
neapdzīvots Nol. divd. --> apdzīvot.
neapgāžams Nol. divd. --> apgāzt.
neapklusināms Nol. divd. --> apklusināt.
neapliekams Nol. divd. --> aplikt.
neapmierināts Nol. divd. --> apmierināt.
neapmierinošs Nol. divd. --> apmierināt.
neapnicis Nol. divd. --> apnikt.
neapnīkstošs Nol. divd. --> apnikt.
neaprakstāms Nol. divd. --> aprakstīt.
neaprēķināms Nol. divd. --> aprēķināt.
neaprobežots Nol. divd. --> aprobežot.
neapskaužams Nol. divd. --> apskaust.
neapslāpējams Nol. divd. --> apslāpēt.
neapstrādāts Nol. divd. --> apstrādāt.
neapstrīdams Nol. divd. --> apstrīdēt.
neapšaubāms Nol. divd. --> apšaubīt.
neaptēsts Nol. divd. --> aptēst.
neaptraipīts Nol. divd. --> aptraipīt.
neaptumšots Nol. divd. --> aptumšot.
neapturams Nol. divd. --> apturēt.
neaptverams Nol. divd. --> aptvert.
neapzināts Nol. divd. --> apzināt.
nepaplašināts Nol. divd. --> paplašināt.
nosēsties Nolaisties (kur) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
piezemēties Nolaisties (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
noriet Nolamāt, apsaukāt, arī aprunāt.
aplasīt Nolasīt (kokam, ceram u. tml. visapkārt, pa virsu).
pārlasīt Nolasīt, novākt (kādu, parasti ar kartupeļiem apstādītu, platību) vēlreiz, no jauna.
aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
aplikt Nolikt, novietot (ap ko, kam apkārt).
noliekt Nolocīt uz leju (parasti apģērba gabala malu, galu). Izveidot (ko, kā daļu) lokveidā, leņķveidā (uz leju).
pievārēt Nomākt, pārvarēt (cilvēku) - par apstākļiem, fizioloģisku vai psihisku stāvokli.
kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē. Pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
starpnometne Nometne, ko ierīko tūrisma, ekspedīcijas maršrutā starp tā galapunktiem.
piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (pēc sasprindzinājuma, pārdzīvojuma, apstākļu maiņas u. tml.).
pamest Nomirstot būt par cēloni tam, ka (parasti tuvinieks) paliek vientuļš, bez atbalsta, bez apgādības.
atstāt Nomirstot pamest (kādu tuvinieku) vienu, bez apgādības.
Iegult (arī iegulties) kapā (arī zemē) Nomirt un tikt apglabātam.
Iegulties (arī iegult) kapā (arī zemē) Nomirt un tikt apglabātam.
Iegulties (arī iegult) kapā (arī zemē) Nomirt un tikt apglabātam.
Iegulties (arī iegult) zemē (arī kapā) Nomirt un tikt apglabātam.
nogulties Nomirt un tikt apglabātam.
Krist (kāda) tīklos Nonākt (kāda) ietekmē, varā, nepamanot (tā) viltību, aprēķinu.
Krist (kāda) tīklos Nonākt (kāda) ietekmē, varā, nepamanot (tā) viltību, aprēķinu.
iestigt Nonākt (kādos, parasti nevēlamos, apstākļos).
Iet nāvē Nonākt apstākļos, kad jāzaudē dzīvība. Izdarīt pašnāvību.
Iet nāvē Nonākt apstākļos, kad jāzaudē dzīvība. Izdarīt pašnāvību.
Iekāpt galvā Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
Ieiet galvā reti Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
Ieiet galvā reti Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
Iekāpt galvā Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
Iesēsties galvā Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā. Būt vienmēr apziņā (par domu, plāniem, idejām).
finišēt Nonākt distances galapunktā, pie mērķa (sporta sacensībās).
(Būt) vīrā Nonākt izdevīgā stāvoklī, situācijā, izdevīgos apstākļos.
atsisties Nonākt līdz šķērslim, kas aptur virzīšanos tālāk.
Nogrimt purvā Nonākt ļoti grūtos apstākļos, arī aiziet bojā.
Nogrimt purvā Nonākt ļoti grūtos apstākļos, arī aiziet bojā.
sastapties Nonākt saskarē (ar kādu parādību, apstākļiem u. tml.).
satikties Nonākt saskarē (ar kādu parādību, apstākļiem u. tml.).
satikties Nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu. Sastapties (2).
satikt Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu). Sastapt (2).
Iebraukt purvā Nonākt strupceļā, piedzīvot neveiksmi. Sapīties savā runā, stāstījumā.
Krist (arī nonākt) (ļaužu) apsmieklā Nonākt tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu.
iegult Nonākt un saglabāties (apziņā).
iegulties Nonākt un saglabāties (apziņā).
nogulties Nonākt un saglabāties (apziņā).
iekļūt Nonākt, parasti nejauši, arī gadīties (kādā vietā, apstākļos).
aiziet Nonākt, pārcelties (jaunā vietā, jaunos dzīves apstākļos).
kārt Nonāvēt (kādu), apmelot (tam) pakārtu cilpu ap kaklu un izsitot balstu zem kājām (parasti, izpildot tiesas piespriestu nāves sodu).
kažokāda Nonāvēta kažokzvēra vai cita dzīvnieka āda, kurai ir apmatojums un kuru izmanto, piemēram, kažoku, apkakļu, cepuru izgatavošanai.
atsegt Noņemt, atvirzīt (to, kas apsedz, aizklāj).
iepelnīt Nopelnīt, sapelnīt (parasti priekšdienām, rezervei).
piepirkt Nopirkt papildus. Pērkot papildināt (kā daudzumu).
aizpīt Nopīt, sapīt (līdz kādai vietai).
skrandains Noplīsis, ļoti novalkāts (par apģērba gabalu).
skrandas Noplīsis, ļoti novalkāts apģērba gabals.
lupata Noplīsis, novalkāts apģērba, veļas gabals.
panckas Noplīsuši, novalkāti apģērba, veļas u. tml. gabali.
nošķibīt Noplūkt, noraut (parasti lapas, ogas).
nošķibīt Noplūkt, noraut, parasti lapas, ogas (no kā).
appļaut Nopļaut (ap ko, kam apkārt).
piepļaut Nopļaut papildus (kādu platību).
apkapāt Nopļaut, appļaut ar īsiem izkapts cirtieniem.
nojēgt Noprast, apjēgt.
viss Norāda skaita pilnu apmēru.
pēc Norāda uz (darbības) nolūku, mērķi, apzīmē to, ko grib dabūt, iegūt.
tāds Norāda uz (kā) aptuvenību, nenoteiktību, arī pavājinājumu, nepilnīgu atbilsmi.
kāds Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens.
savs Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens. Kāds (6).
tuvu Norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta.
starp Norāda uz (parasti aptuvenu) laikposmu, ko ierobežo divi citi laikposmi, divi laika momenti.
Kā smejies Norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
tā Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika momenta) aptuvenību. Apmēram, aptuveni.
pie Norāda uz apstākļiem, kādos noris darbība, pastāv kāda parādība.
pa Norāda uz apstākļiem, situāciju, stāvokli, kādā norisinās darbība.
bez Norāda uz apstiprinājumu, apgalvojumu (parasti jautājuma teikumos).
ap Norāda uz aptuvenu daudzumu, ilgumu.
bez Norāda uz aptuvenu laiku pirms tā momenta vai parādības, kas minēta atkarīgajā lietvārdā. Pirms, priekš.
tuvu Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts.
ap Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku.
līdz Norāda uz aptuvenu skaita, daudzuma, lieluma robežu.
pret Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad notiek kāda darbība, norisinās process, eksistē kāds stāvoklis, parādība.
zem Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad notiek kāda darbība, norisinās process, eksistē kāds stāvoklis, parādība. Pret (7). Arī pie (11).
pie Norāda uz cilvēku, arī dzīvnieku, ko apmeklē, kam tuvojas.
par Norāda uz darbības intensitātes, apjoma palielinājumu pēc (iedomāta) darbības veicēju skaita.
uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu, sastapšanos (ar kādu), pietuvošanās (kādam).
kā Norāda uz darbības veikšanas veidu, paņēmieniem, apstākļiem, kas izraisa emocionālu stāvokli.
tad Norāda uz darbības, norises, stāvokļa situāciju, apstākļiem, ko paskaidro nosacījuma piebildumi (ar aptuvena ierobežojuma vai atrunas nozīmi).
pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai ko apmainītu pret ko citu.
neviens Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības neesamību, pilnīgu noliegumu (parasti kādā vietā, kādos apstākļos).
viss Norāda uz dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu atsevišķo vienību pilnīgu apkopojumu. Bez izņēmuma.
ar Norāda uz kādu papildu daudzumu.
ar Norāda uz krāsas vai nokrāsas papildraksturojumu.
cik Norāda uz nezināmu cenu, maksu, apjomu u. tml.
cik Norāda uz nezināmu darbības apjomu vai paveikšanas pakāpi.
tā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu stāvokļa pazīmi, kvalitāti, apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kādā (kāds) atradās, nokļūst, kāda (kas) atrodas, izveidojas.
zem Norāda uz objektu, vietu, apakš kura vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris.
zem Norāda uz objektu, vietu, kuram apakšā kas virzās, novietojas, tiek virzīts, novietots. Apakš.
turklāt Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam.
Pie tam Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam. Turklāt.
viss Norāda uz pazīmes, darbības, stāvokļa, norises maksimālu izpausmi, arī pilnu apjomu.
viss Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu. Norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.
pus- Norāda uz pusi vai aptuvenu pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā priekšmeta tilpuma.
liel- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
sīk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā ļoti mazo izmēru, apjomu.
maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
tad Norāda uz situāciju, apstākļiem, kas veicina (kā) norisi, īstenošanas.
zem Norāda uz stāvokli, apstākļiem, kādos kāds atrodas, norāda, kam kas ir pakļauts, kā vadībā kas norisinās, īstenojas.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos.
pretī Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu).
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu). Norāda, ka (kas) virzās (uz kurieni, lai ko satiktu); pretī.
ciet Norāda uz stāvokli, kad ir apgrūtināta elpošana, runāšana, dzirdēšana.
tā Norāda uz stāvokļa pazīmi, kvalitāti, darbības, norises apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kas tūlīt tiks minēti.
pie Norāda uz to (parasti pārtikas produktu), kam (ko) izmanto (par piedevu, papildinājumu).
no Norāda uz to, kam pēc kādas darbības, stāvokļa izbeigšanās ir kas atlicis mazākā apjomā, mērā.
par Norāda uz to, kam piemīt ar adjektīvu vai apstākļa vārdu nosauktā īpašība vai pazīme citādā, parasti zemākā, pakāpē.
pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam. Norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
viss Norāda uz vispārinātu (piemēram, dažādu parādību, notikumu, apstākļu) kopumu.
sa- Norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, arī ķermeņa daļas kļūst, parasti ļoti, viscaur, netīras, arī traipāmas, slapjas.
klāt Norāda, ka (kas) ir piedeva, papildinājums (kam, pie kā).
virsū Norāda, ka (kas) pārsniedz (kā) paredzēto, vajadzīgo (skaitu, daudzumu). Arī papildus.
viss Norāda, ka (ķermeņa daļas, orgāni) tiek ar ko aptverti, pārņemti u. tml. pilnīgi, viscaur.
smalk- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veic (kā) sīkāku, sarežģītāku apstrādi.
cik Norāda, ka attiecīgais adjektīvs vai apstākļa vārds ir jāsaprot pretējā nozīmē.
reize Norāda, ka attiecīgais skaitliskais lielums ir aprēķināts vai aprēķināms reizinot.
ap- Norāda, ka darbība aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt).
pa Norāda, ka darbība aptver vairākas vietas, vairākus objektus.
ap Norāda, ka darbība ilgāku laiku vai atkārtoti notiek, norisinās kam apkārt vai pie kā.
cauri Norāda, ka darbība notiek vai tiek veikta, aptverot visu attiecīgo objektu.
cik Norāda, ka darbība vai process ir ierobežoti, apstākļu nosacīti.
reize Norāda, ka darbība, stāvoklis īstenojas noteiktos apstākļos, noteiktā laikposmā.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots.
noskatīties Norāda, ka ir daudz kā interesanta apskatīšanai.
ārpus Norāda, ka kas nav saistīts ar noteiktiem apstākļiem, nosacījumiem vai norisi.
ārpus Norāda, ka kas notiek papildus (noteiktajam, paredzētajam).
tāpat Norāda, ka kas pastāv, norisinās, neraugoties uz kādiem apstākļiem.
gar Norāda, ka kas šurpu turpu virzās ap ko.
pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika ir pagājusi aptuveni pirmā puse.
viss Norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu). Arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem).
miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) miljona vai vairāku miljonu sastāvdaļās.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās. Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz vairākiem vai daudziem, apvieno tos.
jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā materiāla, vielas rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, noris, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas (1), gar robežu, veido, arī apzīmē robežu.
avio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz aviāciju, lidaparātiem.
jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dabas produkts pēc tā iegūšanas vēl nav rūpnieciski apstrādāts.
augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo.
bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir aizsargāts ar bruņām (1) un apbruņots kara darbības veikšanai.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kāda paša veikts, parasti mājas apstākļos, mājsaimniecībā (atšķirībā no kā rūpnieciski, amatnieciski u. tml. izgatavota).
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopējs kādam parādībām, pazīmēm, apvieno tās.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto izmēru, aplamu.
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, nesasniedz parasto izmēru, apjomu.
vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi.
kosmo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kosmosu, norisinās kosmosā. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lidojumiem kosmosā, tā pētīšanu, apgūšanu.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lielāka apjoma virtuozu skaņdarbu, parasti solo instrumentam.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežas (1) apsargāšanu.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samazināts, nesasniedz parasto izmēru, apjomu.
brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izraisa apbrīnu (ar savām neparastajām, lieliskajām īpašībām).
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā pastāv, funkcionē papildus kam citam, galvenajam.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc lieluma, apjoma ir puse vai aptuvena puse no kāda priekšmeta, veidojuma, parādības u. tml.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti lielaizzināšanu, apstrādi.
kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar nelielu sastāvu, sašaurinātu apjomu.
papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, organizēts, funkcionē papildus galvenajam, nozīmīgākajam, būtiskākajam, raksturīgākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic metāla apstrādes operācijas, ir šo operāciju veikšanas speciālists.
miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) miljons vai vairāki miljoni sastāvdaļu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir ļoti daudz vai ka to rada ļoti daudzi.
tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) tūkstoš sastāvdaļu.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veikta (kā) sīkāka, sarežģītāka apstrāde.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (parasti apģērba gabalam) ir samazināts garums.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam darbības, rīcības apjoms ir neliels, arī maz ietekmīgs.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir apjoma, masas u. tml. augstākā pakāpe.
miniatūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas.
mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgs mazs apmērs.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam mūzikas instrumentam ir kvalitatīva konstrukcija, plašs diapazons, ļoti labs skanējums.
kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam raksturīga saprašanās, sadarbība.
tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir (parasti aptuveni) tūkstoš.
virsū Norāda, ka, kādam (cilvēkam vai dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
ap Norāda, kam kas atrodas vai virzās apkārt.
ap Norāda, kam kas novietojas vai tiek novietots apkārt.
uz Norāda, vērtējot, aprēķinot iegūto (kā), parasti aptuveno, vērtību.
adrese Norādījums par (personas) dzīves vietu, (iestādes) atrašanās vietu, šīs vietas apzīmējums.
atsaukties Norādīt (uz ko), nosaukt (faktus, argumentus u. tml.), lai ko pierādītu, apstiprinātu, attaisnotu.
apzīmēt Norādīt, ar roku apvelkot (kam apkārt).
pārsaukt Norāt, nopelt. Arī apsaukt.
apraustīt Noraustot uz leju (visapkārt vai vairākās vietās), sakārtot.
aptraukt Noraut, nokratīt, nobirdināt (parasti daudzus vai visus augļus, lapas).
aizmigt Norimt (par apdzīvotu vietu, māju naktī).
darbs Norise, gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.).
dzīve Norišu, darbību kopums (piemēram, sabiedrībā kādos apstākļos).
minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas.
Darba aizsardzība Normālu (piemēram, sanitāri higiēnisko) apstākļu nodrošināšana darba procesā uzņēmumos, iestādēs. Sociālistiskās valstīs - arī pilsoņu darba tiesisko interešu nodrošināšana.
Darba aizsardzība Normālu (piemēram, sanitāri higiēnisko) apstākļu nodrošināšana darba procesā uzņēmumos, iestādēs. Sociālistiskās valstīs - arī pilsoņu darba tiesisko interešu nodrošināšana.
statūts Normatīvs akts, kas satur apbalvojuma (parasti ordeņa) aprakstu, piešķiršanas kārtību.
izolēt Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem.
nošķirt Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem. Izolēt (2).
ielogot Norobežot ar apvilktām kontūrām (tekstu).
izolēt Norobežot, atdalīt (piemēram, ierīci, celtni) tā, lai neļautu enerģijai vai vielai izplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes. Norobežot no apkārtējās vides.
Ieslēgties (arī ierauties, ievilkties) (sava) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to.
Ieslēgties (arī ierauties, ievilkties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to.
Ierauties (arī ieslēgties, ievilkties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to. Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
Ievilkties (arī ierauties, ieslēgties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to. Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
kondiloma Norobežots, papillārs ādas vai gļotādas izaugums, ko izraisa iekaisuma process.
konjunktūra Nosacījumu kopums to savstarpējā cēloņsakarībā, radušies apstākļi, pagaidu situācija, lietu stāvoklis.
apzīmējums Nosacīta zīme norādīšanai (uz ko), (kā) apzīmēšanai.
zvaigznājs Nosacīts debess apgabals ar zvaigžņu grupu.
Ģeoloģiskais laiks Nosacīts laika apzīmējums ģeoloģijā.
Ģeoloģiskais laiks Nosacīts laika apzīmējums ģeoloģijā.
Operatīvais laiks Nosacīts laiks karaspēka apmācībās.
emblēma Nosacīts, simbolisks (jēdziena, idejas) apzīmējums (parasti attēla veidā).
šifrs Nosacītu zīmju kopa, zīme (kā) saīsinātai apzīmēšanai. Arī kods.
atsaldēt Nosaldēt, apsaldēt.
noredzēt Nosapņot (1).
noredzēt Nosapņot (2).
pašnosaukums Nosaukums (parasti tautai), ar ko apzīmē pats sevi (atšķirībā no nosaukuma, ko dod citi).
piezemēt Nosēdināt (lidaparātu).
ieziemot Nosedzot, pārklājot (piemēram, ar skujām, lapām), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai.
izmeklēt Noskaidrot, konstatējot patiesos faktus, apstākļus.
vērtēt Noskaidrot, konstatēt, arī izprast, apzināties (stāvokli, situāciju, iespējas u. tml.).
pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (augu un dzīvnieku augšanas, attīstības u. tml. stāvokli, apstākļus).
pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (piemēram, ražošanas, saimniekošanas stāvokli, apstākļus).
kankarains Noskrandis (par apģērbu, drēbēm).
kankars Noskrandis apģērbs. Arī skrandas.
pluska Noskrandis apģērbs. Arī skrandas. Kankars (1).
noskrapstēt Noskrapšķēt.
noskrapstināt Noskrapšķināt.
noslapēt Noslapināt.
apslaucīt Noslaucīt (visapkārt vai vietumis).
laulāties Noslēgt laulību, reģistrējot to, parasti svinīgos apstākļos.
nobrukt Noslīdēt (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
melnums Nosodāma rīcība. Nosodāms, apkaunojošs fakts, apstāklis.
magnetogrāfija Nospiedumu iegūšana uz parasta papīra ar magnētisku pulveri.
Likt ļaužu apsmieklā Nostādīt (kādu) tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu.
Likt (ļaužu) apsmieklā Nostādīt (kādu) tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu.
pastāt Nostāties zem (kā), arī (kam) apakšā.
apstiept Nostiept, izstiept (ap ko, kam apkārt).
apspraudīt Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot (ko) apakšā.
apspraust Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot apakšā.
iegaumēt Nostiprināt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piemēram, kādu faktu, padomu).
iesēsties Nostiprināties (piemēram, atmiņā, apziņā).
nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
nolidot Nostrādāt par lidaparāta apkalpes locekli (visu laikposmu).
apsūkāt Nosūkāt (visapkārt, no visām pusēm).
piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu. Piemētāt (1).
apsist Nošķiest (ar ko visapkārt) - par lietu.
grupējums Nošķirta, savrupa (cilvēku) apvienība kolektīvā, organizācijā, sabiedriskā kustībā. Nogrupējums.
nožogoties Nošķirties, norobežoties (piemēram, no apkārtējās vides, cilvēkiem).
nošpapīrs Nošu papīrs.
rīdze Nošuve, arī apmale. Audumā izstrādāta josla, caurā vīle.
pārbaudīt Noteikt (ar instrumentu, ierīci u. tml.) apstrādājamās detaļas, priekšmeta izmēru atbilstību vēlamajiem; noteikt (kā fizikālā lieluma) atbilstību kādām normām.
orientēt Noteikt (kā) atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt (kam) noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
kapitalizēt Noteikt (kapitāla summu) pēc ienākuma no kapitāla.
uzlikt Noteikt ar lēmumu, likumu (piemēram, nodevas, nomas maksu, darba apjomu, veicamo pienākumu). Noteikt ar lēmumu, tiesas spriedumu (sodu, arestu).
kotēt Noteikt cenu (ārzemju valūtai, vērtspapīriem, precēm).
orientēties Noteikt savas atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt sev noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
Nospraust kursu Noteikt, aprēķināt un parasti iezīmēt kartē (kā) kursu.
nogvelzt Noteikt, pateikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības).
lasīt Noteikt, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
testaments Noteiktā formā rakstīts un apliecināts dokuments ar kādas personas norādījumiem par šīs personas mantas izlietošanu pēc nāves.
brikete Noteiktā formā sapresēts materiāls.
gamma Noteiktā intervālu secībā sakārtota pakāpeniska skaņu rinda oktāvas apjomā.
pārņemt Noteiktā kārtībā sākt apsaimniekot (piemēram, nekustamu īpašumu). Iegūt (piemēram, nekustamu īpašumu).
veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
formulārs Noteikta parauga veidlapa.
reakcija Noteikta pārmaiņa (sistēmā, aparātā, iekārtā u. tml.), ko izraisa kāda iedarbība.
civilizācija Noteiktā sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpē radītās materiālās vērtības, sadzīves apstākļi.
prasme Noteiktā sistēmā apvienotu cilvēka īpašību un procesu kopums (kādas darbības, uzdevumu veikšanai).
Savā reizē Noteiktā situācijā, noteiktos apstākļos.
Savu reizi Noteiktā situācijā, noteiktos apstākļos. Savā reizē.
klinkers Noteiktā temperatūrā apdedzināts un saķepis kaļķakmens līdz ar dažām citām izej vielām (cementa iegūšanai).
izdevums Noteiktā veidā (redakcijā, apdarē u. tml.), kādā iznāk iespieddarbs.
reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
piegriezt Noteiktā veidā sagriezt (kādu materiālu), lai izveidotu kā, parasti apģērba, apavu, detaļas.
pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kādu materiālu, priekšmetu) kopums.
Valdošais vējš Noteikta virza vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
Valdošais vējš Noteikta virziena vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
bekons Noteiktai kondīcijai atbilstoša cūkgaļa. Cauraugusi, attiecīgi apstrādāta cūkas kautķermeņa pusīte, cūkgaļas gabals (bez kauliem, viegli sālīts, sautēts vai žāvēts).
Veselais saprāts Noteiktām domāšanas, izturēšanās normām atbilstošs saprāts.
izgriezums Noteiktas formas un lieluma tukša vieta, caurums, šķēlums (tērpā, apavos), kas izveidots izgriežot.
reģistrs Noteiktas formas veidlapa, to kopums, kantora grāmata (kā) reģistrācijai; rakstisks (parasti dokumentu) uzskaitījums, saraksts.
mode Noteiktas gaumes, noteiktu paradumu, ieskatu kopums noteiktā laikposmā (kādā sadzīves, kultūras jomā, parasti apģērba, frizūras izvēlē, kosmētisko līdzekļu izmantojumā).
Nekādā ziņā Noteikti nē. Nekādos apstākļos.
zvērēt Noteikti, arī svinīgi apgalvot, apsolīt (ko).
kontingents Noteiktos apstākļos viendabīgs (cilvēku) kopums, daudzums.
režīms Noteikts (kā) eksistences, norises, funkcionēšanas veids. Noteikti (kā) eksistences, norises, funkcionēšanas apstākļi, nosacījumi.
redzesleņķis Noteikts (kā) uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts.
fāze Noteikts (periodiskas astronomiskas parādības) moments, stāvoklis (piemēram, Saules apgaismotā debess spīdekļa izskata maiņa).
nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts (īpašos vēsturiskos apstākļos, piemēram, kara, pēckara laikā) ņem no privātiem ražotājiem.
zvērests Noteikts, arī svinīgs apgalvojums, apsolījums.
spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo (ar sabiedriskiem vai ekonomiskiem mērķiem nesaistītu vai netieši saistītu) rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
klāties Notikt, gadīties kādam notikumam (kādos apstākļos, kādu iemeslu dēļ).
pārbaudījums Notikums, apstākli (parasti grūti, sarežģīti), kas rada iespēju novērtēt fiziskos, morālos spēkus, izturību, jūtu patiesumu u. tml.
nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, ciešanas.
nelaime Notikums, apstāklis, kas saistīts ar lielām grūtībām, lieliem materiāliem zaudējumiem.
nelaime Notikums, apstāklis, kas saistīts ar smagu slimību, ievainojumu, arī bojāeju.
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem.
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar lieliem materiāliem zaudējumiem, saimnieciski ekonomiskās dzīves pilnīgu sabrukumu.
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas.
hronika Notikumu, faktu u. tml. reģistrējums hronoloģiskā secībā. Pasākuma, darbības u. tml. secīgs apraksts.
apkopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (apģērbu, apavus, mašīnas, darba rīkus).
novīstīt Notīstīt nost un noņemt (ko apvīstītu).
notuntuļot Notīt nost (ko vairākām kārtām, arī nekārtīgi aptītu).
apķepināt Notraipīt, noklāt (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
nogāzt Notriekt (lidaparātu).
Vesela nots Nots, kas apzīmē relatīvi visilgāko skaņu.
Vesela nots Nots, kas apzīmē relatīvi visilgāko skaņu.
munsturēt Noturēt militārās apmācības.
stiprs Noturīgs, stabils (par cilvēku grupu, apvienību).
Nacionālais apvidus Novada vai apgabala daļa Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā ar iedzīvotāju vienveidīgu nacionālo sastāvu. Attiecīgā administratīvi teritoriālā vienība.
izvārgt Novājēt, zaudēt spēkus (nevēlamos apstākļos).
nošļūkāt Novalkāt (apavus).
nošļūkt Novalkāt (apavus).
nonēsāt Novalkāt (apģērbu, apavus).
lanckari Novalkāti, arī noskranduši apģērba vai veļas gabali.
lanckas Novalkāti, arī noskranduši apģērba vai veļas gabali.
nonēsāties Novalkāties (par apģērbu, apaviem).
vecs Novalkāts (par apģērbu, apaviem).
appērties Novārtīties, aplipt.
empīrija Novērošana parastos, dabiskos apstākļos (atšķirībā no eksperimenta).
inspekcija Novērošana, aplūkošana.
hospitēt Novērot (parasti nodarbībā mācību iestādē) kontroles vai pieredzes apmaiņas nolūkā.
aizvairīt Novērst (domas). Samazināt (piemēram, domu, apkārtnes) ietekmi.
remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, parasti liels, aparāts, ietaise, iekārta, arī celtne, telpa, ceļš) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
sagrauzt Novest līdz psihiskam izsīkumam, arī izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (par pārdzīvojumiem, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.).
pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
vēdināt Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums.
ieņemt Novietojoties, iekārtojoties (kur), arī ap dzīvojot (ko), izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu). Aizņemt (2).
izveidot Novietojoties, sagrupējoties panākt, ka rodas (piemēram, rinda, aplis).
nolikt Novietot (īpašā vietā, īpašos apstākļos) uzglabāšanai.
pildīt Novietot (ko) gatavojamā produkta iekšienē, apņemot (to), piemēram, ar kādu masu. Gatavot (produktu), iekļaujot (tā) iekšienē ko.
nolikt Novietot (lauksaimniecības dzīvnieku) noteiktā vietā, noteiktos apstākļos (piemēram, pēc darba, mīlināšanai).
nolikt Novietot (transportlīdzekli) noteikta vieta, noteiktos apstākļos (piemēram, pēc lietošanas, uzglabāšanai).
paguldīt Novietot guļus zem (kā), arī (kam) apakšā.
Uzlikt (kādam) pieminekli, plāksni, kapakmeni Novietot pie (kāda) kapa pieminekli, plāksni, kapakmeni.
likt Novietot uz ķermeņa vai tā daļas (apģērba gabalu, rotas lietu) ģērbjot, maucot, karot u. tml.
piecelt Novietot vertikāli (parasti nokritušu, apgāztu priekšmetu).
uzstādīt Novietot, arī pārvietot un nostiprināt (parasti ko apjomīgu, piemēram, pieminekli) paredzētajā atrašanās vietā. Arī novietot noteiktā stāvoklī (kur, uz kā).
pārblīvēt Novietot, ievietot (kur priekšmetus) pārāk lielā skaitā, apjomā.
uzstādīt Novietot, nostiprināt, ieregulēt, sagatavojot darbībai (ierīci, iekārtu, aparatūru u. tml.).
pabalstīt Novietot, palikt (ko) par balstu zem (kā), arī (kam) apakšā.
iegrozīties Novietoties (kur), parasti nostāties, apsēsties tā, ka izveidojas vēlamie apstākļi.
aplenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt.
ielenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt. Aplenkt (1).
pagulties Novietoties guļus zem (kā), arī (kam) apakšā.
ierakties Novietoties tā, ka tiek apņemts no visām pusēm (ar zemi) - piemēram, par sēklām.
samesties Novietoties, apmesties (kādā kopumā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
savīties Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām).
noaut Novilkt (apavus, zeķes).
noģērbt Novilkt (apģērba gabalu, apģērbu).
noģērbt Novilkt (kādam) apģērba gabalu, apģērbu.
izkāpt Novilkt (parasti apavus, bikses).
izģērbt Novilkt apģērbu (kādam), tā ka (tas) kļūst kails. Novilkt (kādam) lielāko daļu apģērba gabalu.
noģērbties Novilkt sev apģērba gabalu, apģērbu.
izģērbties Novilkt sev daļu apģērba gabalu un palikt atlikušajā apģērba.
Izģerbties līdz pusei Novilkt sev visu apģērbu līdz jostas vietai.
izģērbties Novilkt sev visu apģērbu.
pausot Novilkt, kopēt (ko) uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra).
novalka Novilkti apģērba gabali, arī netīri, savalkāti apģērba gabali.
pausa Novilkums, kopija uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra).
darbalauks Nozare (arī vide, apstākļi), kurā (kāds) darbojas. Darba veids.
zivsaimniecība Nozare, kas aptver zivju (arī citu ūdens organismu) ieguvi, pārstrādi, audzēšanu un to resursu palielināšanu, arī šāds uzņēmums.
palīgnozare Nozare, kas, piemēram, kādā saimniecībā, uzņēmumā ir izveidota papildienākumu iegūšanai.
apšķīst Nozibēt, nomirdzēt (ap ko).
Valsts noziegums Noziegums, kas apdraud valsts drošību, politisko iekārtu.
Valsts noziegums Noziegums, kas apdraud valsts drošību, politisko iekārtu.
pamazinājums Nozīme (atvasinātam vārdam), kas atspoguļo nojēgumu par kā mazu apjomu, intensitāti un arī emocionālu attieksmi pret to (piemēram, mīlinājumu, ironiju, nievājumu).
Krūšu nozīme Nozīme piespraušanai pie apģērba krūšu daļas.
Krūšu nozīme Nozīme piespraušanai pie apģērba krūšu daļas.
teorēma Nozīmīgs matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
paginēt Numurēt (grāmatas, žurnāla, rokraksta u. tml.) lappuses.
rangs Numurs, ar ko apzīmē kādu no noteiktā veidā sakārtotām variantēm.
pieņaudēt Ņaudot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
lobīt Ņemt nost, plēst (augļa, kodola apvalku).
lobīt Ņemt nost, plēst (kā virskārtu, apvalku).
raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
skart Ņemt un nedaudz apēst, izdzert (piemēram, ēdienu, dzērienu).
Ņemt (kādu) zem rokas Ņemt, tvert (kāda) roku elkoņa apvidū.
tīt Ņemt, virzīt (ko) laukā (no kā tāda, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz). Ņemt, virzīt (no kā) nost (ko tādu, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz).
apņirgt Ņirdzīgi izsmeļot, vērsties pret kādu, apvainot kādu.
vibrodiagnostika Objekta (mašīnas, mehānisma u. tml.) tehniskā stāvokļa noteikšana pēc vibrācijas un trokšņa, tos reģistrējot un apstrādājot ar īpašām ierīcēm.
terms Objekta apzīmējums ar matemātikas valodas līdzekļiem.
orientieris Objekts apkārtējā vidē (piemēram, punkts, priekšmets), ko izmanto, lai orientētos.
diploms Oficiāla apliecība par mācību iestādes beigšanu un noteiktas specialitātes iegūšanu.
pakete Oficiāla satura vēstule aizlīmētā iesaiņojumā vai aploksnē.
izsolīt Oficiāli apsolīt (balvu par ko).
kolēģija Oficiāli apstiprināta personu grupa - administratīvs, rīcības vai padomdevējs orgāns.
pilnvara Oficiāli apstiprinātas (atsevišķas personas, organizācijas u. tml.) tiesības (ko darīt). Dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
atļauja Oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt). Dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
pārcelt Oficiāli atļaut mācīties nākamajā klase, kursā (pēc attiecīgas mācību vielas apguves).
piešķirt Oficiāli atzīt par atbilstošu (kādām prasībām) un dot iespēju (kādam) saņemt (piemēram, apbalvojumu, medaļu).
pieprasīt Oficiāli lūgt (piemēram, atļauju, iespēju runāt sanāksmē, sapulcē u. tml.).
tarificēt Oficiāli noteikt apjomu, vērtību (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
tarifs Oficiāli noteikts apjoms, vērtība (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
protestēt Oficiāli paziņot, ka nepiekrīt (piemēram, kādam lēmumam), ka apstrīd un noraida (piemēram, tiesas spriedumu).
protests Oficiāls paziņojums par to, ka nepiekrīt (piemēram, kādam lēmumam), ka apstrīd un noraida (piemēram, tiesas spriedumu).
raksts Oficiāls, parasti samērā plašs, rakstīts teksts, kura saturs atspoguļo, arī apstiprina kādus faktus. Arī dokuments.
celuloze Ogļhidrāts - augu šūnapvalka galvenā sastāvdaļa.
hemiceluloze Ogļhidrāts, kas ietilpst augu šūnu apvalkā.
pieogot Ogojot papildināt (ogu daudzumu). Pielasīt (2).
mīkstčaula Ola ar plānu, mīkstu (nevis parasto cieto) apvalku (parasti putniem).
urīnviela Olbaltumvielu maiņas galaprodukts, kas atrodas asinīs, siekalās, limfā, pienā un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem. Attiecīgā sintezētā viela.
amfora Olveida trauks ar divām osām, paplatu kaklu un masīvu kāju (piemēram, senajā Grieķijā).
rotators Operatīvās poligrāfijas aparāts tekstu, rasējumu, zīmējumu u. tml. pavairošanai ar trafaretu (parasti uz vaska papīra), kas nostiprināts uz rotējoša cilindra.
omnopons Opija alkaloīdu maisījums, kas satur apmēram 50 procentus morfīna.
optimums Optimālo (kā) apstākļu kopums.
stereoskops Optiska ierīce stereopāru apskatei.
tālskatis Optiska ierīce tālu objektu aplūkošanai.
okulārs Optiska sistēma, ko izmanto optiskos instrumentos, lai caur to aplūkotu objektīva radīto attēlu.
objektīvs Optisko instrumentu, aparātu galvenā sastāvdaļa - optiska sistēma, kas savāc no priekšmeta nākošo gaismu un rada šī priekšmeta īstu, apgrieztu attēlu.
filmaparāts Optisks aparāts filmu uzņemšanai.
fotoaparāts Optisks aparāts fotografēšanai.
kinoaparāts Optisks aparāts kinofilmu uzņemšanai.
laparoskops Optisks aparāts, ar kuru izdara vēdera dobuma un tā orgānu diagnostisku apskati caur vēdera sienu.
megaskops Optisks instruments mazu dārgakmeņu aplūkošanai.
traheoskops Optisks instruments trahejas apskatei.
lupa Optisks instruments, kas sastāv no koncentrējošas lēcas un ko izmanto sīku, tuvu priekšmetu apskatīšanai.
starporbīta Orbīta, no kuras kosmiskais lidaparāts pāriet uz stacionāro orbītu.
konvents Ordeņa pils brāļu sapulce.
volūta Ordera kapiteļa spirālveida ievijuma formas dekoratīva sastāvdaļa, arī šādas formas karnīžu, portālu dekoratīvs elements.
Kompozīts orderis Orderis, kam raksturīgs galvenokārt kapitelis, kurā korintiešu kapiteļa shēmai pievienotas četras joniešu volūtas, kas balsta tās augšdaļu.
Korintiskais orderis Orderis, kam raksturīgs vieglums kolonnu kārtojumā un sarežģīts kapiteļu rotājums.
inervācija Orgāna un audu apgādātība ar nervu šķiedrām, kas nodrošina saistījumu ar centrālo nervu sistēmu.
dzimumorgāni Orgāni, kas nosaka indivīda dzimumu un veic apaugļošanas funkcijas.
lignīns Organiska viela, kas ietilpst augu šūnapvalka sastāvā.
hitīns Organiska viela, no kuras sastāv posmkāju cietais ārējais apvalks.
teobromīns Organiska, sārmaina viela, ko satur kakao pupiņas, tējas lapas.
kaprolaktāms Organisks savienojums - kaprona izejviela.
dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus.
topogrāfija Organisma audu un orgānu savstarpējais izvietojums (kādā organisma apvidū).
siltumatdeve Organisma dzīvības procesos radītā siltuma pāreja no organisma uz apkārtējo vidi.
motivācija Organisma fizioloģisks stāvoklis, kas rosina veikt noteiktu darbību savu vajadzību apmierināšanai.
regress Organisma uzbūves vienkāršošanās, kad tie evolūcijā pielāgojas jauniem dzīves apstākļiem.
Pelaģiskie organismi Organismi, kas apdzīvo ūdenstilpi no tās virsas līdz dibenam.
pelaģiāls Organismu (augu un dzīvnieku) apdzīvots ūdens slānis ezeros, jūrās, okeānos.
bentoss Organismu kopa, kas apdzīvo ūdensbaseina dibenu.
aviācija Organizācija (dienests), kas izmanto par gaisu smagākus lidaparātus.
palīgamats Organizācija, kas feodālisma laikā apvienoja Rīgā tirdzniecības preču transportā nodarbinātos.
asociācija Organizāciju vai personu apvienība, kam ir kopīgi saimnieciski, politiski, zinātniski vai kādi citi uzdevumi.
atsevišķs Organizatoriski nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām).
pirmskola Organizēta apmācība pirms pamatskolas pirmās klases (buržuāziskajā Latvijā un citās valstīs), kad audzēkņi apgūst pirmos lasīšanas, rakstīšanas, rēķināšanas pamatus. Arī attiecīgā mācību iestāde.
kauja Organizēta karaspēka vienību, daļu, apakšvienību bruņota sadursme ar pretinieku, lai iznīcinātu tā dzīvo spēku un kara tehniku.
pārrunas Organizēta savstarpēja domu apmaiņa (par noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
nodarbība Organizēts pasākums, kurā (kāda vadībā), parasti vairāki, dalībnieki apgūst teorētiskas zināšanas, praktiskas iemaņas.
iesaukums Organizēts, plašs (kadru) papildinājums.
asinsapgāde Orgānu, ķermeņa daļu apgāde ar asinīm.
sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar trim vai četrām dzeltenzaļām, pabiezām, eliptiskām lapām pie stumbra pamatnes un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
kapelmeistars Orķestra (parasti kapelas, teātra orķestra, pūtēju orķestra) vadītājs, diriģents.
rozīte Ornamenta motīvs - stilizēts apaļš zieds.
rozete Ornamentāls motīvs (arhitektūrā, lietišķajā mākslā) - apaļš stilizēts (piemēram, rozes) zieds ar aplī izkārtotām ziedlapām.
palmete Ornaments stilizētas palmas lapas veidā.
ornitofenoloģija Ornitoloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības ornitofaunā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi.
Ošlapainā kļava Ošlapu kļava.
ošlapains Ošlapu.
osājs Ošu audze. Ošiem apaugusi vieta.
ačgārnis Otrādi apgriezts burts tipogrāfiskajā salikumā.
Aplaist (arī palaist) skatu (arī skatienu, acis) Otri apskatīties.
kārtāt Otrreiz art (augsni, parasti melno papuvi) pilnā aršanas dziļumā.
sinklināle Ovāls vai apaļš lēzens planētas garozas slāņu struktūras ieliekums. Mulda (2).
mulda Ovāls vai apaļš lēzens planētas garozas slāņu struktūras ieliekums. Sinklināle.
ozollapa Ozola lapa.
ozolājs Ozolu audze. Ozoliem apaugusi vieta.
ozols Ozolu dzimtas koks, retāk krūms ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, plūksnaini daivainām lapām, sīkiem viendzimuma ziediem un augli - zīli.
kastaņa Ozolu dzimtas vasar zaļš koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām un brūniem ēdamiem augļiem, ko aptver adatains apvalks. Ēdamā kastaņa.
aizelsa Paātrināta un apgrūtināta elpošana.
pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie, godināmie sporta sacensību uzvarētāji.
pacēlums Paaugstinājums Zemes (planētas) virsā. Paaugstināta vieta (kādā apvidū).
saskrūvēt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami. Palielināt (kā apjomu, intensitāti u. tml.), parasti ievērojami.
pacelt Paaugstināt (piemēram, cenas). Palielināt (kā daudzumu, apjomu).
kāpt Paaugstināties (piemēram, par cenām, vērtspapīriem, papīrnaudas kursu). Kļūt ar lielāku vērtību (piemēram, par akcijām).
pastūķēt Pabāzt, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā (parasti neveikli, nevīžīgi).
krūklis Pabērzu dzimtas krūms ar plati eliptiskām lapām un vasarā sarkanām, rudenī spoži melnām ogām.
patupēt Pabūt apcietinājumā.
paburzīties Pabūt un pierast, iejusties (kur), pielāgoties apkārtnei, sabiedrības videi.
paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojāmi (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
izkāpt Paceļoties uz augšu, izvirzīties, iznākt (no pārējā apģērba) - par apģērba daļām.
aizplīvurot Padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu vai uztveramu. Maskēt.
atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos)
primitivizēt Padarīt (ko, parasti atziņu, mākslas tēlu) pārāk vienkāršu, arī nepilnīgu. Arī apzināti vienkāršot (ko).
atsegt Padarīt (ko) redzamu, noņemot (to, kas apsedz, aizklāj).
laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist.
Izmērcēt (arī samērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lielu).
Izmērcēt līdz ādai (arī kaulam, pēdējai vīlei) Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
Samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
Samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
papildināt Padarīt ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāku (piemēram, stāstījumu, dokumentu), pievienojot (tam) jaunu daļu. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, stāstījums, dokuments) kļūst ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāks, ka (tas) tiek paplašināts.
piemērot Padarīt atbilstošu (piemēram, apstākļiem, iespējām). Pielāgot (3).
Likt uz spēles Padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
Likt uz spēles Padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
apbrūnināt Padarīt brūnu (cilvēka ādu) - par sauli, vēju. Apraut, appūst.
atbruņot Padarīt cīņas nespējīgu, atņemot ieročus, apbruņojumu. Likvidēt bruņotos spēkus.
kuplināt Padarīt daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Papildināt.
nostiprināt Padarīt dziļāku, aptverošāku, arī stabilāku (piemēram, attiecības, uzskatus).
izgludināt Padarīt gludu (piemēram, drēbi, papīru), izlīdzinot, parasti ar rokām, rievas, grumbas u. tml. Izlīdzināt, parasti ar rokām (rievas, grumbas u. tml.).
apgludināt Padarīt gludu vai gludāku (visapkārt, no vairākām pusēm).
apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt)
aplīdzināt Padarīt līdzenu, nolīdzināt (virsmu vai malu visapkārt).
piemēslot Padarīt ļoti netīru (ar atkritumiem, netīrumiem, grīdu, telpu, apkārtni).
piecūkot Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
piegānīt Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
izmērcēt Padarīt ļoti slapju.
pakuplināt Padarīt mazliet daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Mazliet papildināt.
nosiekalot Padarīt mitru, slapju, arī notraipīt ar siekalām.
sabojāt Padarīt nekvalitatīvu, nepieņemamu (piemēram, garšu). Būt par cēloni tam, ka pazūd (apetīte).
hidrofobizēt Padarīt nesaslapināmu ūdenī (materiālu, virsmu u. tml.).
aptumšot Padarīt neskaidru (apziņu, domas u. tml.).
apmiglot Padarīt neskaidru (prātu, izpratni, apziņu).
aizmiglot Padarīt neskaidru, nesaprotamu, grūti uztveramu (piemēram, domu, uzskatu, nolūku).
saduļķot Padarīt neskaidru, pretrunīgu (piemēram, apziņu, uzskatus).
pārslapēt Padarīt pārāk slapju.
iemidzināt Padarīt pasīvu, trulu (piemēram, apziņu, uztveri, jūtas). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apziņa, uztvere, jūtas) kļūst pasīvs, truls.
bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piemēram, attīrot, papildinot).
atklāt Padarīt redzamu, noņemot, atvirzot to, kas apsedz, aizsedz. Atsegt.
aizvadīt Padarīt saprotamu (domu, ideju u. tml.).
iezīmēt Padarīt skaidri saskatāmu (piemēram, apgaismojot), izdalīt (uz apkārtējā fona).
apskaidrot Padarīt skaidru (apziņu, prātu). Radīt skaidrību.
nospīdināt Padarīt spīdīgu (parasti apģērbu), ilgstoši lietojot, arī notraipot ar ko taukainu.
ieēnot Padarīt tumšāku (kā) fonu, apkārtējo daļu.
iezīmēt Padarīt uzskatāmu (piemēram, kādu apģērba Ūniju), viegli uztveramu, atšķiramu no pārējā.
parādīt Padarīt uztveramu informāciju par noteiktu fizikālo lielumu (par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.).
attaisīt Padarīt vaļēju (apģērbu), atpogājot pogas, atāķējot āķus u. tml.
pašķidrs Padilis (par audumu, apģērbu).
faktorija Padomju Savienībā - attālos medību rajonos iekārtots centrs medījumu iepirkšanai un mednieku apgādei.
palaist Padot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
aplaist Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem. _imperf._ Laist apkārt.
Mesties (kāda) apkampienos Padoties (kāda) ietekmei, apvienoties (ar kādu), pakļaujoties (tā) gribai.
iedobums Padziļinājums (kādā virsmā), parasti pasekls, ieapaļš. Dobums (1).
veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus.
kasete Padziļināts laukums pārseguma apakšpusē.
bļoda Padziļš (parasti apaļš) trauks.
paeglājs Paegļu audze. Paegļiem apaugusi vieta.
Piepildīt vēderu Paēst, apmierināt izsalkumu.
apmetne Pagaidu apmešanās, arī atpūtas vieta.
bonas Pagaidu papīrnaudas zīme (kapitālistiskajās valstīs).
izlaidums Pagarinājums, paplašinājums (tērpam, tā daļām), kas veidots, izmantojot iešūtas joslas.
pieķert Pagarinot kādai darbībai, rīcībai nepieciešamo laiku, papildus izmantot, pieņemt klāt (citu laikposmu).
pieņemt Pagarinot kādai darbībai, rīcībai vajadzīgo laiku, papildus izmantot (citu laikposmu).
sklanda Pagarš, tievs apaļkoks; kārts.
kārts Pagarš, tievs apaļkoks.
Sasiet sieru Pagatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
vēsture Pagātne (1). Pagātnes notikumi, to kopsakarības, kas atspoguļojas cilvēka apziņā.
imperfekts Pagātnes forma (darbības vārdam), kas apzīmē ilgstošu darbību.
atcere Pagātnes notikumu, pārdzīvojumu un priekšstatu saglabāšanās apziņā. Atmiņa.
izgriezt Pagriezt, pavērst iekšpusi uz āru (piemēram, apģērbam, tā daļām).
revolvergalva Pagriežams (mašīnas, aparāta, ierīces) daudzpozīciju elements, kurā pa aploci novietoti viendabīgi darbelementi.
apgrozīt Pagrozīt gan uz vienu, gan uz otru pusi, arī apkārt (parasti aplūkojot).
Pavērt (arī pašķirt, atbrīvot, dot) ceļu Paiet sānis, lai palaistu (kādu) garām. Panākt, ka ceļš kļūst brīvs. Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
palīst Paiet, arī novietoties zem (kā), arī (kam) apakšā.
zedenis Paīss, tievs apaļkoks, parasti izmantots žogu, arī primitīvu zārdu u. tml. veidošanai.
Patērētāju kooperācija (arī biedrība, kooperatīvs) Paju īpašnieku apvienība patēriņa preču iepirkšanai un realizēšanai.
izņemt Pakāpeniski apgūt (mācību vielu), parasti kāda vadībā.
noklust Pakāpeniski apklust (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
noklust Pakāpeniski apklust (par skaņu).
migt Pakāpeniski apklust, stingt, rimt (par parādībām dabā).
saplūst Pakāpeniski apvienojoties, arī asimilējoties izveidot (kādu cilvēku kopumu), iekļauties (tajā).
zust Pakāpeniski beigt pastāvēt apziņā (kā kam esošam, arī iespējamam, piemēram, par cerībām).
sarasties Pakāpeniski izveidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - piemēram, par vairākām, daudzām parādībām dabā.
savilkties Pakāpeniski izveidoties (kādā vietā, vidē) - par laikapstākļiem, parasti lietu, negaisu.
savilkties Pakāpeniski izveidoties, arī sakoncentrēties (kādā vietā, vidē) - par mākoņiem, miglu u. tml. Pakāpeniski apmākties (par debesīm).
līst Pakāpeniski kļūt nepatīkami sajūtamam (parasti cauri apģērbam) - piemēram, par aukstumu, mitrumu.
Sēsties (kādam) uz kakla Pakāpeniski kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), pakāpeniski uzspiest (kādam) savu gribu.
spiesties Pakāpeniski kļūt sajūtamam (parasti cauri apģērbam, apaviem) - piemēram, par aukstumu, siltumu, mitrumu.
tumst Pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (par stāvokli apkaimē, telpā, vidē). Pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piemēram, par vakaru). Būt tādam, kad ir tumsa (par nakti).
pāraugt Pakāpeniski mainoties, piemēram, intensitātei, apjomam, īpašībām, pārveidoties, kļūt par ko citu (par parādībām dabā).
slīdēt Pakāpeniski mazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu).
aizsāpēt Pakāpeniski mazināties, aprimt, izgaist (par sāpēm).
slīgt Pakāpeniski nonākt kādos, parasti nevēlamos, nomācošos, apstākļos.
Grimt purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
Grimt (retāk stigt) purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
Stigt (biežāk grimt) purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
slīdēt Pakāpeniski nonākt nevēlamos apstākļos, kā nevēlama ietekmē. Pakāpeniski morāli degradēties.
pieaugt Pakāpeniski palielināties (piemēram, daudzumā, apjomā, skaitliskā vērtībā, intensitātē).
griezties Pakāpeniski pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) - par laika posmu, laika apstākļiem.
slīkt Pakāpeniski pilnīgi nonākt kādos, parasti nevēlamos, nomācošos, apstākļos.
piekļūt Pakāpeniski, pārvarot grūtības, iepazīt, saprast, apgūt.
kāpnes Pakāpieni satiksmei starp dažādiem (apvidus) līmeņiem.
atskats Pakavēšanās (runā, rakstos pie pagātnes notikumiem). Apskats, apraksts (par kādu pagātnes notikumu vai laika posmu).
rāze Paklājaugi, ko izmanto kapa kopiņas, kapa vietas apzaļumošanai.
paklāstīt Paklāt, parasti vairākās kārtās (ko) zem (kā), arī (kam) apakšā.
purkšķēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt.
purkšķināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt. Purkšķēt (3).
nodedzināt Pakļaujot saules iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru iedegumu, apdegumu. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, apdegumu (par sauli).
nomākt Pakļaujot savai varai, ierobežot, apspiest.
pārdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbei apstrādes procesā, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
vitaminizēt Pakļaut (organismu) vitamīnu terapijai.
denaturēt Pakļaut (piemēram, vielu, augļus) tādiem apstākļiem, kuros zūd dabiskās īpašības. Apstrādāt (piemēram, vielu, augļus) tā, ka zūd dabiskās īpašības.
uzberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums). Intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums) - piemēram, par apaviem.
noberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas ādas iekaisums. Intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka rodas ādas iekaisums (piemēram, par apaviem).
karsēt Pakļaut karstuma iedarbībai tehnoloģiskā procesā (parasti metāla, māla izstrādājumus), lai (tos) rūdītu, apdedzinātu.
apdedzināt Pakļaut liesmu iedarbībai (visapkārt, no virspuses).
saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u.tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
žāvēties Pakļaut sevi, parasti siltuma, iedarbībai, lai panāktu, ka izžūst uzvilktais slapjais apģērbs (par cilvēku).
bendēt Pakļaut tādiem apstākļiem, kas sagādā sāpes, ciešanas, bojā (ko).
dedzināt Pakļaut uguns, karstuma iedarbei apstrādes vai izgatavošanas procesā (piemēram, kaļķus, mālu).
nomāktība Pakļautība (kā) varai, ierobežotība, apspiestība.
vara Pakļautībā (piemēram, apstākļiem, dabas parādībām).
padoties Pakļauties (piemēram, kāda gribai, kāda, kā varai, kādiem apstākļiem), piekāpties (kā priekšā).
nokraste Pakrastes apakšējā daļa.
Paraustīt (retāk noraustīt) plecus Pakustināt plecus augšup lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
katapultēt Palaist ar katapultu (piemēram, lidaparātu, torpēdu).
bremzēt Palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), iedarbinot bremzes.
vilkt Palīdzēt (kādam grūtos apstākļos) izdzīvot.
apsēdināt Palīdzēt apsēsties.
Atvērt (arī atdarīt) acis Palīdzēt pareizi saprast (ko).
simtkāršot Palielināt (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu.
uzskrūvēt Palielināt (kā apjomu, intensitāti u. tml.), parasti ievērojami.
kāpināt Palielināt (kā, parasti ražošanas procesa, ātrumu, jaudu, apjomu). Panākt, ka (parasti ražošanas procesam) palielinās ātrums, jauda, apjoms.
pastiprināt Palielināt (kā) skaitlisko vērtību, apjomu.
papildināt Palielināt (piemēram, kā daudzumu, skaitu, apjomu), pievienojot, parasti ko trūkstošu, arī vēlamu.
pavairot Palielināt, paplašināt (kā apjomu).
savilkt Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piemēram, kādā karadarbības rajonā).
sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (kā) skaitlisko vērtību. Palielināt, parasti ievērojami, (kā) daudzumu, apjomu.
vairot Palielināt, parasti nepārtraukti (kā skaitu, daudzumu, apjomu).
ņemties Palielināties (apjomā, intensitātē u. tml.) - par parādībām dabā.
saņemties Palielināties (apjomā, intensitātē) - par parādībām dabā.
pieņemties Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.).
augt Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.). Pieaugt. Arī izveidoties.
uzcelties Palielināties apjomā virzienā uz augšu.
uzbriest Palielināties apjomā, arī kļūt tuklam (par ķermeņa daļām). Arī uztūkt.
uzmilzt Palielināties apjomā.
kāpt Palielināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu). Arī uzlaboties.
vairoties Palielināties skaitā, daudzumā, apjomā, parasti nepārtraukti.
izplesties Palielināties tilpumā, apjomā (par priekšmetiem, vielām).
pavairoties Palielināties, paplašināties (par kā aplamu).
sakāpt Palielināties, parasti ievērojami (par kā skaitlisko vērtību). Palielināties, parasti ievērojami (par kā daudzumu, apjomu).
kāpt Palielinoties apjomā, virzīties uz augšu (piemēram, par masu). Plūst (pāri trauka malām) - par šķidrumu. Būt tā piepildītam ar šķidrumu, masu, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku).
vīkšķis Paliels (naudas, papīru) kopums. Žūksnis.
vīkšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai. Arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai.
vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai. Arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai. Vīkšķis (2).
cukurgalva Paliels, konusveidā sapresēts cukura gabals.
armatūra Palīgierīces, palīgietaises (mašīnu, aparātu) darbības novērošanai un vadīšanai.
palikties Palikt (ko) zem sevis, sev apakšā.
zaudēt Palikt bez (kā), piemēram, īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
Uzveikt nāvi Palikt dzīvam (kādos apstākļos, stāvoklī)
izdzīvot Palikt dzīvam, saglabāties, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam. Palikt nesaprastam nenovērtētam.
vēdekļpalma Palma ar staraini dalītām vēdekļveida lapām.
kokospalma Palmu dzimtas koks ar lieliem augļiem, kam ir biezs, sauss, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols.
rafija Palmu dzimtas tropu augs ar lielām, plūksnainām lapām.
palmete Palmu lapas, arī vēdekļa forma augļu koka vainagam.
sprediķis Pamācība, parasti klaja, uzmācīga, apnicīga.
sprediķot Pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi.
pozitīvs Pamata pakāpe (adjektīvam, apstākļa vārdam).
ķermenis Pamatdaļa, korpuss (piemēram, ierīcei, mašīnai), kurā iemontētas vai kurai pievienotas sīkākas detaļas, sīkāki elementi. Korpuss (piemēram, kuģim, lidaparātam).
plintuss Pamatne, apakšējā daļa (piemēram, kolonnai, skulptūrai).
aizstāvēt Pamatot, pierādīt īpašā apspriedē (disertācijas, projekta u. tml. pamattēzes, galvenos principus).
nosacījums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko).
noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko). Nosacījums (2).
cokols Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari.
virspamats Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari. Cokols (1).
izplēnēt Pamazām apklust (par skaņām).
gaist Pamazām apklust, kļūt nedzirdamam (par skaņām).
izraisīties Pamazām atbrīvoties, izkļūt (no tā, kas apņem, saista).
ieaugt Pamazām iegrimt vai tikt ar ko apbērtam.
iegrimt Pamazām kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (par apkārtējo tumsā, miglā u. tml.).
izpeldēt Pamazām kļūt redzamam, saskatāmam, parasti, mainoties apgaismojumam, apkārtnei (par priekšmetiem).
iegrauzties Pamazām, neatlaidīgi ietekmēt (apziņu) - par ko nevēlamu, nepatīkamu.
pamelst Pamēļot. Arī papļāpāt.
Pamest (arī atstāt) kaunā Pamest, atstāt (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
Daudzgadīgā mēnesene Pamitru, ēnainu lapkoku mežu lakstaugs ar smaržīgiem ziediem skarās un plati eliptiskiem augļiem.
piepampt Pampstot palielināties apjomā (par ķermeņa daļu). Pietūkt.
paākstīt Pamuļķot. Neilgu laiku, mazliet apsmiet.
dzēst Panākt (parasti, berzējot ar dzēšamgumiju), ka zūd (uzrakstītais, uztrieptais). Panākt (parasti, berzējot ar dzēšamgumiju), lai (no papīra) zustu uzrakstītais, uztrieptais.
pīt Panākt (piemēram, apmelojot), ka (pret kādu) rodas nevēlama attieksme.
iegūt Panākt (piemēram, mācoties), ka paliek apziņā.
likt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, ka izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
sadziedāties Panākt labu saprašanos.
vienoties Panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt).
notvert Panākt un satverot aizturēt, apturēt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
Dabūt (kādam ko) iekšā Panākt, arī piespiest, lai (kāds) apēd, izdzer (ko).
spirdzināt Panākt, būt par cēloni (parasti piegādājot ūdeni, mainoties laikapstākļiem), ka (piemēram, augiem, dzīvniekiem) uzlabojas eksistences apstākļi.
slapināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (1).
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
noskaidrot Panākt, būt par cēloni, ka (apziņa, prāts) kļūst skaidrs. Apskaidrot (1).
mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (audi) sažūst un ievērojami samazinās apjomā.
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (doma, ideja u. tml.) sasniedz (kādu), tiek uztverta, saprasta.
noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tīru.) rada klusākas vai Mušas skaņas.
klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tml.) rada klusākas skaņas vai nerada skaņas.
palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka. Panākt, būt par cēloni, ka (kā) daudzums, apjoms kļūst lielāks.
stādināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) apstājas.
Vest pie prāta Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst saprātīgāks.
Vest pie prāta Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst saprātīgāks.
grūst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nevēlamā stāvoklī, grūtos apstākļos.
Iedzīt spīlēs Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk ļoti spiedīgos apstākļos, arī bezizejas stāvoklī.
Iedzīt (kā) spīlēs Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk ļoti spiedīgos apstākļos, arī bezizejas stāvoklī.
sapriecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sapriecājas.
uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
ripināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) ripo. Vairākkārt velt, arī grozīt (kādu, parasti apaļas formas, priekšmetu).
pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti stāvoklis, apstākļu, īpašību kopums) vairs neatbilst kādām normām, prasībām.
piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekārsi.
saplūksnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, iespaidi, informācija) nezūd, turpina pastāvēt (atmiņā, apziņā u. tml.).
noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss, arī apklust.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, sods, apstākļi) kļūst mērenāks, mazāk nežēlīgs, naidīgs.
pievēsmot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viegla gaisa plūsma, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
nospalvot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aplīp ar spalvām.
iededzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dziļi iespiežas (apziņā).
virpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) griežas, virzās lokā, aplī, spirālē.
piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
izdalīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) krasi atšķiras (no pārējā, no apkārtējā).
bremzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) palēninās, apstājas.
paplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) paplaukst.
paputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) paput (5).
saplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplaukst.
saplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplūst (1).
saplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplūst (2).
uzburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti, izteikti rodas, izveidojas (apziņā, iztēlē), atveidojas (atmiņā).
zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spoži, nevienmērīgi spīd, atstarojot gaismu. Arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
piešķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji, pēkšņi izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
krapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krapšķ.
skrapstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapst. Skrapšķināt.
skrapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ. Skrapstināt.
griezt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās ap savu asi (piemēram, par parādībām dabā).
sprogot Panākt, būt par cēloni, ka (matos, apmatojumā) veidojas sprogas.
pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
pārcelt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, daiļdarba lasītājs, izrādes skatītājs, pārraides klausītājs) iejūtas tēlotās darbības apstākļu laikā, vietā u. tml.
piesildīt Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piesilst.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (telpā, apkārtnē, vidē) viscaur izplatās (viela, arī smarža, skaņa).
sadūmot Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide), parasti viscaur, piepildās ar dūmiem.
sapulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sapulcēt.
sapulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sapulcināt.
apslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka apslāpst (uguns). Apdzēst, nodzēst.
piebārstīt Panākt, būt par cēloni, ka daudzas īsas, augstas skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
zvelt Panākt, būt par cēloni, ka kas gāžas, sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.).
iemidzināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienaldzīgs (pret ko). Panākt, būt par cēloni, ka notrulinās apziņa.
plaucēt Panākt, būt par cēloni, ka plaukst (pumpuri, ziedi, lapas). Panākt, būt par cēloni, ka (augam, tā daļām) plaukst pumpuri, ziedi, lapas.
pieskanēt Panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piesmirdināt Panākt, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piesmaržināt Panākt, būt par cēloni, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
vīt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (loks, aplis, spirāle).
sagādāt Panākt, būt par cēloni, kas rodas, izraisās (piemēram, kādi apstākļi, stāvoklis, situācija).
iecietināt Panākt, ka (audums) kļūst cietāks, stīvāks (piemēram, apstrādājot ar cieti).
iestīvināt Panākt, ka (audums) kļūst cietāks, stīvāks (piemēram, apstrādājot ar cieti). Iecietināt.
pārstīvināt Panākt, ka (audums) kļūst pārāk ciets, stīvs (piemēram, apstrādājot ar cieti). Pārcietināt.
nogatavināt Panākt, ka (augi, to daļas) ātrāk sasniedz lietošanas gatavību mākslīgos apstākļos. Ļaut, lai (augi, to daļas) sasniedz lietošanas gatavību dabiskos apstākļos.
ziemināt Panākt, ka (augi, to daļas) ziemā atrodas, parasti, veģetācijas spēju saglabāšanai labvēlīgos apstākļos.
pieradināt Panākt, ka (augs) normāli attīstās (kādos apstākļos).
ziemināt Panākt, ka (bites) ziemā uzturas, parasti, labvēlīgos apstākļos.
sakopt Panākt, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs.
izvilkt Panākt, ka (grūtos apstākļos) saglabā dzīvību (cilvēks vai dzīvnieks).
apklusināt Panākt, ka (kāds) apklust. Pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt u. tml.
Dedzināt gaismu Panākt, ka (kas, parasti apgaismošanas ierīces) izstaro gaismu.
turēt Panākt, ka (kas) atrodas (noteiktos apstākļos).
precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs. Papildinot, labojot u. tml. (piemēram, datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
nosēdināt Panākt, ka (lidaparāts) nolaižas (kur, uz kā u. tml.).
pieturēt Panākt, ka (piemēram, darba dzīvnieks) apstājas, parasti uz neilgu laiku. Apstādināt (1).
uzpildīt Panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, parasti, to daudzumu papildinot) tiek iepildīts (piemēram, traukā).
pārpildīt Panākt, ka (piemēram, tirgus, veikals) ir ļoti bagātīgi apgādāts (ar ko).
turēt Panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē).
pieradināt Panākt, ka (savvaļas dzīvnieks) pierod pie cilvēkiem, pie mājas apstākļiem.
Iegūt sirdi un roku Panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
Iegūt sirdi un roku Panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
Iegūt sirdi un roku Panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
Iegūt roku Panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties.
Iegūt roku Panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties.
saguldīt Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) apgulās, parasti ganībās.
sasēdināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) apsēžas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
apaudzēt Panākt, ka apaug. Ļaut apaugt.
apgurdināt Panākt, ka apgurst. Nogurdināt.
apmulsināt Panākt, ka apmulst. Izraisīt apmulsumu.
ieprecināt Panākt, ka apprec.
apprecināt Panākt, ka apprecas (ar kādu).
izprecināt Panākt, ka apprecas, kļūst (kādam) par sievu (retāk kādai par vīru).
atvēsināt Panākt, ka atjēdzas (no lielas sajūsmas, aizrautības, dedzības). Būt par cēloni tam, ka mazinās, tiek apslāpēta (sajūsma, aizrautība, dedzība).
apgrozīt Panākt, ka atrodas apgrozībā (1) (parasti nauda).
dedzināt Panākt, ka izstaro gaismu (elektriskās apgaismošanas ierīces).
atjaunināt Panākt, ka izveidojas atkal, no jauna (apziņā, atmiņā).
atjaunot Panākt, ka izveidojas atkal, no jauna (apziņā, atmiņā).
Izņemt no apgrozības Panākt, ka nav vairs apgrozībā.
aizturēt Panākt, ka paliek uz vietas (kādu laiku), apstādināt un neļaut turpināt iesākto kustību.
nodot Panākt, ka pārņem, apgūst (piemēram, zināšanas, tradīcijas).
Aizvadīt līdz apziņai Panākt, ka uztver, saprot.
smaržmētra Panātru (lūpziežu) dzimtas augs, kuram ir olveida vai garenas lapas, sārti vai violeti ziedi lapu žāklēs un īpatnēja rūgiena smarža un garša.
raudene Panātru (lūpziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar četršķautņainu stumbru, iegareni olveidīgām lapām un rožainiem vai violeti rožainiem ziediem vairogveida skarā.
zilgalvīte Panātru (lūpziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar veselām, pretējām lapām, zili violetiem vai tumši ziliem, retumis baltiem, ziediem blīvā vārpā stublāja galotnē.
sievmētra Panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu.
mārsils Panātru (lūpziežu) dzimtas puskrūms ar guļošu stumbru, stāviem zariem, pretējām lapām un violeti sārtiem, retāk baltiem, smaržīgiem ziediem.
raibnātre Panātru (lūpziežu) dzimtas tropu augs ar sarkani un zaļi raibām lapām.
skaistnātre Panātru (lūpziežu) dzimtas tropu augs ar sarkani un zaļi raibām lapām. Raibnātre.
melisa Panātru dzimtas augs ar olveida lapām, dzeltenbaltiem vai gaiši violetiem ziediem un raksturīgu citrona smaržu.
vilknadze Panātru dzimtas lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem.
panglapsenīte Panglapsene.
apdegt Panīkt, apvīst (par augiem, kas ilgstoši atrodas sausumā un karstumā). Apkalst.
mnemotehnika Paņēmienu kopums, ar kuriem, izmantojot mākslīgas asociācijas, atvieglo iegaumēšanu un palielina atmiņas apjomu. Mnemonika.
mnemonika Paņēmienu kopums, ar kuriem, izmantojot mākslīgas asociācijas, atvieglo iegaumēšanu un palielina atmiņas apjomu. Mnemotehnika.
komercaritmētika Paņēmienu kopums, kā veikt dažādus komerciālajā praksē nepieciešamus aprēķinus.
pieņemt Paņemt papildus.
pieskarties Paņemt un nedaudz apēst.
Paņemt (kādu) zem rokas Paņemt, satvert (kāda) roku elkoņa apvidū.
apost Paost (visapkārt vai vairākās vietās).
apostīt Paostīt (visapkārt vai vairākās vietās).
apošņāt Paošņāt (visapkārt vai vairākās vietās).
kakadu Papagaiļu kārtas putns ar cekulu un spēcīgu knābi.
papagaiļtulpes Papagaiļu tulpes.
papagaiļveidīgs Papagaiļveida.
papagailis Papagaiļveidīgo kārtas tropu putns ar krāšņu apspalvojumu, augstu, spēcīgu knābi un samērā īsām, resnām kājām.
strauspaparde Paparde ar garām, piltuvveidīgi sakārtotām plūksnainām lapām.
saldsaknīte Paparde ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām.
protallijs Paparžaugu dzimumspējīga paaudze, kas attīstās uz augsnes nelielu zaļu plāksnīšu veidā vai augsnē - dažādas formas ķermenīšu veidā. Šīs paaudzes organisms.
paparde Paparžaugu klase, kurā ietilpst augi ar vienveidīgām sporām, parasti divkārt vai trīskārt plūksnainām lancetiska apveida lapām.
sīkpaparde Paparžu dzimta, pie kuras pieder augi ar rombiskām, apaļīgām vai eliptiskām lapu plūksnām un garenām sporangiju kopām.
sievpaparde Paparžu klases dzimta, kuras pārstāvjiem sporangiju kopas sedz pusmēnesveida, nierveida, kupolveida vai ovāls plīvurs.
paparžveidīgs Paparžveida.
papelnīt Papelnīties.
pakult Papērt.
pakavs Papēža metāla lokveida apkalums (apaviem).
tantjēma Papildatalgojums, ko no uzņēmumu tīrās peļņas izmaksā galvenokārt vadītājiem un augstākiem kalpotājiem.
peļņa Papilddarba veikšana un samaksas, atlīdzības iegūšana.
postskripts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei.
pēcraksts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei. Postskripts.
objekts Papildinātājs.
piedevām Papildinot, pastiprinot iepriekš teikto, darīto.
džokers Papildkārts dažās kāršu spēlēs.
komplementārkrāsas Papildkrāsas - krāsas, kas, spektrāli sajauktas, dod balto krāsu.
nonijs Papildskala (mērierīcēm) mērvienību daļu nolasīšanai.
palīgspēki Papildspēki (1).
palīgspēki Papildspēki (2).
kabata Papildtelpa (piemēram, skatuvei).
pēcstundas Papildu apmācība (skolās) pēc kārtējām mācību stundām.
prēmija Papildu atalgojums vai apbalvojums (par sasniegumiem darbā).
Komandējuma nauda Papildu atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
Komandējuma nauda Papildu atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
piedeva Papildu ēdiena porcija.
piezīme Papildu ieraksts, atzīme (kādā tekstā).
pielikums Papildu lapa vai papildu lapu komplekts, kam ir noteikta tematika un ko parasti pievieno pie periodiska izdevuma, zinātniska darba.
piemaksa Papildu maksa.
konsultācija Papildu nodarbība (izglītības un kvalifikācijas celšanas sistēmā), kurā audzēkņiem tiek sniegta metodiska palīdzība, noskaidroti kādi jautājumi.
apostrofs Papildu pieturzīme (').
piepeļņa Papildu samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu.
piedeva Papildu sniegums, izpildījums ārpus programmas (piemēram, koncertā).
pārspēle Papildu sporta spēle, parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ.
apakšvirsraksts Papildu virsraksts, kas atrodas zem galvenā virsraksta.
papildizmaksa Papildu zaudējumi, arī izdevumi.
papildus Papildu.
kondicionēt Papildus apstrādāt (produktu, materiālu), lai uzlabotu (to) īpašības un izveidotu (tos) atbilstoši noteiktai normai.
papildināties Papildus izglītoties, papildus apgūt iemaņas, prasmi (kādā, parasti zinātnes, mākslas, nozarē).
pārspēlēt Papildus spēlēt (sporta spēli), parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ.
papildām Papildus.
aploksne Papīra apvalks vēstuļu, dokumentu u. tml. ielikšanai (parasti pasta sūtījumiem).
Milimetru papīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos. Milimetrpapīrs.
milimetrpapīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos. Milimetru papīrs.
Milimetru papīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta, vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos. Milimetrpapīrs.
zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts, piemēram, paziņojums). Īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte, parasti vaļēja, bez aploksnes.
bandrole Papīra lente, ko apliek šādiem sūtījumiem.
Kantora līme Papīra līme, kas galvenokārt paredzēta lietvedības vajadzībām.
Kantora līme Papīra līme, kas galvenokārt paredzēta lietvedības vajadzībām.
Līniju papīrs Papīra loksne, kurā ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas.
Līniju papīrs Papīra loksne, kurā ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas.
Rūtiņu papīrs Papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
Rūtiņu papīrs Papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
papīrmasa Papīra masa.
papīrnauda Papīra nauda.
Papīra naudas kurss Papīra naudas izteiksme zelta valūtā.
Papīra naudas kurss Papīra naudas izteiksme zelta valūtā.
Papīra naudas kurss Papīra naudas izteiksme zelta valūtā.
Papīra rublis Papīra naudas zīme - viens rublis.
asignācija Papīra naudas zīme.
Naudas papīrs Papīra naudas zīme.
rafinieris Papīra ražošanā - mašīna, ar ko ļoti smalki sasmalcina koksnes masu.
papīrrūpniecība Papīra rūpniecība.
Starpināmais materiāls Papīra vai cita materiāla sloksnes, ko izmanto šādu attālumu veidošanai.
dubultloksne Papīra vai kartona loksne, kuras formāts ir divreiz lielāks par parasto formātu.
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai. Arī tūta.
Papīru grozs (arī kurvis) Papīrgrozs.
papīrkurvis Papīrgrozs.
inflācija Papīrnaudas vērtības samazināšanās un preču cenu celšanās tāpēc, ka papīrnauda laista apgrozībā lielākos apmēros, nekā vajadzīgs preču apgrozībai.
banknote Papīrnaudas zīme, ko izlaiž valsts banka.
Papīra nazis Papīrnazis.
Papīra nazis Papīrnazis.
kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā. Kazas kāja.
Kazas kāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā. Kazaskāja.
Kazas kāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā. Kazaskāja.
priekšklājs Papīrs (iesietas grāmatas vāku iekšpusē), kura viena puse uzvilkta vākam, bet otra atstāta kā brīva lapa (grāmatas priekšā un beigās).
Nošu papīrs Papīrs ar iespiestām (arī iezīmētām) līnijkopām.
Nošu papīrs Papīrs ar iespiestām (iezīmētām) līnijkopām.
spodrpapīrs Papīrs ar spodru virsmu. Spodrs papīrs.
smirģeļpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai. Smilšpapīrs.
smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē it asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
muarē Papīrs, kartons ar spiestu ornamentu.
vēstuļpapīrs Papīrs, kas paredzēts vēstuļu rakstīšanai.
Vaska papīrs Papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju.
vaskpapīrs Papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju. Vaska papīrs.
mulčpapīrs Papīrs, ko izmanto mulčēšanai.
Ruļļu papīrs Papīrs, ko pēc izgatavošanas glabā, transportē satītu rullī.
slīppapīrs Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai.
harta Papirusa, pergamenta vai papīra lapa (senajā Romā).
papiruss Papirusniedre.
paplaiksnīt Paplaiksnīties.
pakalkulēt Paplānot, parēķināt.
paviegls Paplāns (par apģērbu).
pašķidrs Paplāns.
Vaigu maisi Paplašinājumi vaigos barības novietošanai (dažiem dzīvniekiem, piemēram, kāmjiem).
kulda Paplašinājums kurtuves abos sānos (ārpus krāsns mutes).
Aklā zarna Paplašinājums tievās un resnās zarnas savienošanās vietā ar tārpveida izaugumu (apendiksu).
padziļināt Paplašināt, nostiprināt, pilnveidot (parādības sabiedrībā, cilvēku attiecības).
kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piemēram, abiniekiem, rāpuļiem, putniem, dažām zivīm, dažiem zīdītājiem).
lāpsta Paplašinātā, plakanā daļa (airim).
Iet plašumā Paplašināties.
Plesties (arī vērsties, iet) plašumā Paplašināties.
Vērsties (arī plesties, iet) plašumā Paplašināties.
pielaist Paplašinot (piemēram, celtni), pievienot klāt (piemēram, kādu telpu).
paplāksne Paplāte.
pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot. Šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu.
paplucināt Paplaucēt [1].
paplīvēt Paplīvot.
Pakulstīt mēli Papļāpāt, arī parunāt ko nenozīmīgu. Neilgu laiku, mazliet runāt veltīgi, bez panākumiem.
paklabēt Papļāpāt.
paklabināt Papļāpāt.
papļāpāties Papļāpāt.
pamuldēt Papļāpāt. Arī izpļāpāt.
pamēļot Papļāpāt. Arī patenkot.
pafilozofēt Paprātot.
papriecēt Papriecināt.
Saldais (arī spāņu) pipars Paprika (1).
Saldais (arī spāņu) pipars Paprika (2).
Saldais (arī spāņu) pipars Paprika.
Spāņu (arī saldais) pipars Paprika.
Aizņemtā papuve Papuve, kurā audzē lauksaimniecības kultūras.
Aizņemtā papuve Papuve, kurā audzē lauksaimniecības kultūras.
Tīrā papuve Papuve, kurā neaudzē lauksaimniecības kultūras.
Tīrā papuve Papuve, kurā neaudzē lauksaimniecības kultūras.
iepīkstēties Par aparātiem, ierīcēm, arī par to radīto skaņu.
izskatīties Par apkaimi, parādībām dabā.
izskatīties Par apkaimi, parādībām dabā.
saldēt Par aukstu apģērbu, apaviem.
atskaidroties Par cilvēka apziņu, domāšanu.
pretīgs Par darbību, apstākļiem, parādībām.
riebīgs Par darbību, apstākļiem, parādībām.
Sodu kumulācija Par dažādiem noziegumiem piespriesto sodu apvienošana.
Sodu kumulācija Par dažādiem noziegumiem piespriesto sodu apvienošana.
iegailēties Par debess spīdekļiem, apgaismes ķermeņiem, arī gaismu.
čurkstēt Par degošām tāsīm, sveķainu vai slapju malku.
grozīties Par dzīves apstākļiem, laikmetu u. tml.
lidmašīna Par gaisu smagāks lidaparāts, kam lidojumam nepieciešamo spēku rada dzinējs, bet cēlējspēku - spārni.
planieris Par gaisu smagāks lidaparāts, kam nav dzinēja un kas lido, izmantojot gaisa strāvas.
helikopters Par gaisu smagāks lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs lidķermeņa un kas var pacelties un nolaisties vertikāli.
platspārnu Par iekārtām, ierīcēm u. tml., parasti lidaparātiem.
samukt Par kājām, apaviem u. tml.
aizkvēloties Par ko apgaismotu.
draņķīgs Par laika apstākļiem.
padzestrs Par laikposmu, laikapstākļiem.
labs Par laiku, laika apstākļiem.
labvēlīgs Par laiku, laika apstākļiem.
lielisks Par laiku, laika apstākļiem.
noskaidroties Par laiku, laikapstākļiem.
slikts Par laiku, laikapstākļiem.
aplidot Par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
nolidot Par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
nolidot Par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
nolidot Par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
pārlaisties Par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
pārlidot Par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
pielidot Par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem...
uzšauties Par lidaparātiem.
aizlidot Par lidaparātu apkalpi, pasažieriem.
lidot Par lidaparātu apkalpi, pasažieriem.
nolaisties Par lidaparātu apkalpi, pasažieriem.
garot Par mitru ķermeni, apģērbu.
noklust Par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.
izpelnīties Par nopelniem iegūt (apbalvojumu, goda nosaukumu). Tikt apbalvotam.
kapāt Par papēžiem, pakaviem u. tml.
kaitīgs Par parādībām dabā, vielām, vides apstākļiem.
nekaitīgs Par parādībām dabā, vielām, vides apstākļiem.
standartšķirne Par piemērotāko atzītā šķirne kādā apvidū noteiktā laika periodā.
lence Pār plecu pārliekama lentveida (apģērba) daļa (svārku, bikšu u. tml. noturēšanai).
salts Par stāvokli, apstākļiem u. tml.
rūkt Par uguni. Par apkures ierīcēm, kurās deg uguns, plūst dūmi.
koijots Par vilku mazliet mazāks suņu dzimtas dzīvnieks ar pelēkbrūnu apspalvojumu.
lapkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad kokaugiem nobirst lapas. Laikposms, kad kokaugiem birst lapas.
sīkums Parādība, apstāklis, darbība u. tml., kam nav būtiskas nozīmes.
padarīšana Parādība, apstāklis, stāvoklis.
lieta Parādība, apstāklis.
stimuls Parādība, apstākļu kopums, līdzeklis u. tml., kas stimulē (ko).
poliandrija Parādība, kad vienā ziedā ir daudz putekšņlapu.
sinerģisms Parādība, kad vienas vielas iedarbība papildina kādas citas vielas iedarbību.
smalkums Parādības, apstākļi, darbības u. tml., kas atbilst augstām prasībām.
lokālisms Parādības, procesa saistīšana ar noteiktu teritoriju, vietu. Problēmas aplūkošana vietējā skatījumā.
iepazīstināt Parādīt (piemēram, kādu vietu, parasti, sniedzot paskaidrojumus par to). Dot iespēju apskatīt (piemēram, mākslas darbu), dot iespēju noklausīties (piemēram, skaņdarbu).
luncināties Parādīt sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību.
iznirt Parādīties (apziņā, atmiņā).
aizslīdēt Parādīties apziņā (par domu, priekšstatu virkni).
uzmirdzēt Parādīties spilgtam (parasti par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
uzliesmot Parādīties spilgtam, spožam (parasti sārtam) - par blāzmu, gaismu. Parādīties spilgtam, spožam (parasti sārtam), tiekot apgaismotam.
Nākt (arī kāpt) augšā Parādīties virs apvāršņa, savilkties (par mākoņiem), tuvoties (par negaisu, lietu).
Nākt (arī kāpt) augšā Parādīties virs apvāršņa, savilkties (par mākoņiem), tuvoties (par negaisu, lietu).
izdīgt Parādīties, sākot augt (par apmatojumu, apspalvojumu, ragiem).
sadīgt Parādīties, sākot augt (par apmatojumu, apspalvojumu, vairākiem zobiem).
Pakratīt (arī parādīt) dūri Parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
Parādīt (arī pakratīt) dūri (arī kulaku sar.) Parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
banāls Pārāk apnicīgs, bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu) Nodrāzts, pliekans, bezgaumīgs.
novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pārbarot (dzīvnieku). Pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz apēdot, kļūst slims.
pārmācīt Pārāk daudz mācot, nogurdināt, pārpūlēt. Iemācīt ko pārāk lielā apjomā.
aplombs Pārāk droša, pašapzinīga izturēšanās, nostāja.
pārstāvēties Pārāk ilgi atrodoties kādā stāvoklī, apstākļos, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
pārsauļot Pārāk ilgi pakļaujot saules iedarbībai, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) apdegumu.
pārsauļoties Pārāk ilgi sauļojoties, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) apdegumu, arī pārāk stipru iedegumu.
pārmirkt Pārāk izmirkt, kļūt pārāk slapjam (parasti no lietus, sniega).
komparatīvs Pārākā pakāpe (adjektīvam, apstākļa vārdam).
pārbedīt Pārapbedīt.
pārapdrošināties Pārapdrošināt sevi.
skordatūra Parastā stīgu instrumentu skaņojuma īpaša, partitūrā norādīta pagaidu izmaiņa, kas atvieglo dažu akordu un intervālu atskaņojumu, pārveido instrumenta diapazonu, tembru un skaņas stiprumu.
tveicīgs Parasti ar «būt», «kļūt», «tikt», «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar ļoti augstu gaisa temperatūru.
receptūra Parasti savienojumā «ārstnieciskā receptūra»: mācība par zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu, kā arī par aptiekā lietojamiem mēriem un svariem. Darbību kopums, kas saistīts ar zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu.
grābt Parasti savienojumā «grābt ciet»: apcietināt.
ķoniņš Parasti savienojumā «kuršu ķoniņš»: kuršu dižciltīgais Livonijas ordeņa vasalis Kuldīgas apkaimē.
statistika Parasti savienojumā «matemātiskā statistika»: lietišķās matemātikas nozare, kas pēti datu ieguvi, apstrādi, izstrādā matemātiskus modējus, kuru pamatā ir varbūtību teorijas jēdzieni un postulāti.
rāmis Parasti savienojumā «medus (arī šūnu) rāmis»: apkāre. Rāmītis (3).
rāmītis Parasti savienojumā «medus (arī šūnu) rāmītis»: apkāre, arī medus kāre.
orientēšanās Parasti savienojumā «orientēšanās sports»: sporta veids - pārvietošanās nepazīstamā, šķēršļotā apvidū ar uzdevumu atrast atzīmētos kontrolpunktus pēc kartes un kompasa. Orientierisms.
piņķēt Parasti savienojumā «piņķēt vaļā»: ar grūtībām raisīt, risināt (ko sasietu, sapinušos).
piņķēties Parasti savienojumā «piņķēties vaļā»: raisīties, risināties (par ko sasietu, sapinušos).
liniņi Parasti savienojumā «pļavas liniņi»: nelieli viengadīgi vai divgadīgi linu dzimtas augi ar tievu, kailu stumbru un sīkiem ziediem, kam ir eliptiskas kauslapas.
stilbs Parasti savienojumā «rokas stilbs»: delms (parasti apakšdelms).
rondo Parasti savienojumā «rondo raksts», «rondo burts»: raksts (burts), kam raksturīga noapaļota forma.
ugunspuķe Parasti savienojumā «šaurlapu ugunspuķe»: naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā.
trijskaitļu Parasti savienojumā «trijskaitļu likums»: kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi.
pults Parasti savienojumā «vadības pults»: iekārta, tās daļa ar vadības orgāniem, signalizācijas un kontroles mērīšanas aparatūru (kādas, parasti sarežģītas, iekārtas, tehniska procesa u. tml.) vadīšanai.
sakne Parasti savienojumā «vienādojuma sakne»: reāls vai komplekss skaitlis, kas apmierina doto vienādojumu.
aizkladzināt Parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
krēms Parasti savienojumā ar «apavu». Ziede apavu kopšanai.
pagriezt Parasti savienojumā ar «apkārt», «otrādi», «uz otru pusi»: apgriezt (uz pretējo pusi).
griezt Parasti savienojumā ar «apkārt», «otrādi»: vērst (uz pretējo pusi).
galifē Parasti savienojumā ar «bikses»: īpaša piegriezuma apģērba gabals, kas cieši pieguļ apakšstilbiem un ceļiem, bet augšpus ceļiem sānos ir paplatināts.
traks Parasti savienojumā ar «būt» formām apzīmē ļoti nevēlamu, arī bezjēdzīgu stāvokli.
stulbs Parasti savienojumā ar «būt», «iznākt» formām apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
muļķīgs Parasti savienojumā ar «būt», «iznākt» formām apzīmē nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
kluss Parasti savienojumā ar «būt», «kļūt», «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu. Parasti savienojumā ar «būt», «kļūt, «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav dzirdamas skaņas.
trokšņains Parasti savienojumā ar «būt», «kļūt», «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli (kādā telpā, vietā, vidē), kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi.
garlaicīgs Parasti savienojumā ar «būt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē psihisku stāvokli, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
skumjš Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapi» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar skumjām.
priecīgs Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību.
vēss Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
karsts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar paaugstinātas temperatūras sajūtu.
silts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu. Skrējējam kļūst silti.
mitrs Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar, parasti paaugstinātu, šķidruma, tvaika daudzumu.
karsts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar (samērā) augstu (gaisa) temperatūru.
silts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
vēss Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemu temperatūru.
valkāt Parasti savienojumā ar «līdzi»: apgrūtinoši, nevajadzīgi nēsāt (ko) sev līdzi, arī vadāt (kādu) sev līdzi.
plāns Parasti savienojumā ar «pirmais», «otrais», «tiešais», «pēdējais»: lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
savārīt Parasti savienojumā ar «ziepes», «putra»: nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas. Pieļaut kļūdas, aplamības.
tumsība Parasti savienojumos «gara tumsība», «garīgā tumsība»: zināšanu trūkums, aprobežotība.
pabērns Parasti savienojumos «likteņa pabērns», «dzīves pabērns»: apspiests, ekspluatēts cilvēks. Cilvēks, kam dzīvē neveicas.
muca Parasti savienojumos «mucas vieta», «mucas sējums»: laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (senajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
veste Parasti zem žaketes valkājams vīriešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu aptuveni krūšu kurvja joslā un kam nav apkakles un piedurkņu. Šādas formas apģērba gabals sievietēm.
apskatīties Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu.
etalons Parauga mērs, parauga mēraparāts.
pārmākt Pāraugot, aizēnojot (tuvu augošu augu), radīt (tam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus.
piegrieztne Paraugs, šablons, pēc kura piegriež detaļu (kā, parasti apģērba, apavu) izgatavošanai.
pakulstīties Paraustīties, paplivināties (vējā).
pārauties Pāraut sev (citas zeķes, apavus).
panglapsene Parazītlapseņu apakškārtas augēdājs kukainis, kura kāpuri izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
cīņa Parazītu iznīcināšana, apkarošana.
rumulēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
apgaita Pārbaude, ko veic, apstaigājot kādu telpu, vietu, teritoriju.
ieskaite Pārbaudījums, kurā noskaidro, vai ir veikts, izpildīts, apgūts (piemēram, mācību viela, uzdevums).
apraudzīt Pārbaudīt (aptaustot, pagaršojot, apskatot u. tml.).
pielaikot Pārbaudīt, parasti izgatavošanas gaitā, (kā) apjoma, formas atbilstību, parasti novietojot (to) lietošanas stāvoklī, arī (mazliet) pārveidojot.
aplūkot Pārbaudot apskatīt.
izturēt Pārciest (nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos apstākļus) - par augiem, to daļām.
apdomāties Pārdomājot un apsverot mainīt savu iepriekšējo lēmumu, nodomu.
Pieņemt lēmumu Pārdomājot, apsverot izvēlēties kādu no vairākām iespējām. Izlemt.
reflektēt Pārdomāt, apcerēt.
Pārlikt prātā Pārdomāt, apdomāt.
apvainojums Pārdzīvojums, ko izraisījusi pārestība, nepatiesi pārmetumi u. tml. Sarūgtinājums, apbēdinājums.
pārlaist Pārdzīvot, pārciest (nelabvēlīgus apstākļus sabiedrībā). Aizvadīt, pārciest (laikposmu, kurā pastāv nelabvēlīgi apstākļi sabiedrībā).
pārrēķināties Paredzot, apsverot kļūdīties.
atslēga Pareizā pieeja, veids, kas ļauj piekļūt (kam), izprast, apgūt, atrisināt (ko).
saprast Pareizi uztvert (zīmju, vārdu, izteikumu u. tml.) nozīmi; pareizi uztvert (kāda) izteikumu nozīmi; apziņā saistīt (parādību, priekšmetu u. tml.) ar (tā) zīmi, apzīmējumu.
Ar galvu Pareizi, prātīgi, ar apdomu (ko darīt, rīkoties).
dabisks Pareizs, pats par sevi saprotams. Vienīgi pareizais.
vikārs Pareizticīgo baznīcā - bīskaps, augstāka garīdznieka (piemēram, arhibīskapa) vietnieks vai palīgs eparhijas pārvaldīšanā.
pusēna Pārejas atveidojums no pilnīgi apgaismotas vietas uz neapgaismotu vai mazapgaismotu vietu (gleznā, zīmējumā). Šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
klucis Paresns koka stumbra nogrieznis (parasti neapstrādāts).
žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis.
Pāri nodarījums Pārestība, apbēdinājums. Pāridarījums.
ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.).
džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk.
pagriezties Pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) - par laikposmu, laikapstākļiem.
adverbializēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras apstākļa vārdos.
apmetnis Pārklājs apģērba aizsargāšanai.
apputināt Pārklāt (augus ar indīgām pulverveida vielām, lai apkarotu kaitēkļus un slimības).
apputināt Pārklāt (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put).
aprakstīt Pārklāt (parasti izšujot, arī apgleznojot) ar ornamentu, zīmējumu. Izrakstīt.
apaust Pārklāt (vispāri), apņemt (visapkārt, piemēram, ar tīklu, audumu, pinumu).
apdūņot Pārklāt ar dūņām (visapkārt vai vietumis).
finierēt Pārklāt ar finieri vai saplāksni. Apdarināt ar finieri vai saplāksni.
norasināt Pārklāt ar rasu. Pārklāt (ko) - par (parasti ūdens) pilieniem. Arī apsmidzināt.
uztapsēt Pārklāt ar tapsējamo materiālu (piemēram, mēbeli, tās virspusi).
apkūpēt Pārklāt, apņemt (par dūmiem, smaržu u. tml.).
apaugt Pārklāt, apņemt no visām pusēm (par audiem, taukiem u. tml.).
aplikt Pārklāt, apsegt (visapkārt vai vispāri).
apklāt Pārklāt, apsegt. Pārsegt.
apsegt Pārklāt, nosegt, arī apņemt (ko).
novilkties Pārklāties (ar mākoņiem, miglu u. tml.), ļoti apmākties (par debesīm).
apputēt Pārklāties (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put).
apglumēt Pārklāties (visapkārt vai vietumis) ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
apburbēt Pārklāties (visapkārt) ar caurumiņiem, pūslīšiem.
noaugt Pārklāties ar (parasti garu, pinkainu) apmatojumu, apspalvojumu.
aplapot Pārklāties ar lapām (par kokiem, krūmiem). Salapot.
apledot Pārklāties ar ledu (visapkārt, vispāri).
piemirkt Pārklāties ar mitrumu (par augiem, to daļām). Kļūt viscaur mitram, slapjam (par augiem kādā platībā).
aprūsēt Pārklāties ar rūsu (visapkārt, vietumis).
apspalvoties Pārklāties, apaugt ar spalvām.
apzaļot Pārklāties, apaugt ar zaļumu.
aplapot Pārklāts ar lapām.
Arhitektoniskais parks (arī dārzs) Parks, kurā ēkas un apstādījumi veido kopēju ansambli.
spīkers Parlamenta apakšnama priekšsēdētājs (Anglijā). Kongresa pārstāvju palātas priekšsēdētājs (Amerikas Savienotajās Valstīs). Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs (dažās valstīs).
medžliss Parlamenta apakšpalāta (Irānā).
bundestāgs Parlamenta apakšpalāta (Vācijas Federatīvajā Republikā, Austrijā).
senāts Parlamenta augšpalāta vai viena no līdztiesīgām palātām (vairākās kapitālistiskajās valstīs).
reihstāgs Parlaments (Svētās Vācu Romas impērijā, kapitālistiskajā Vācijas monarhijā, fašistiskajā Vācijā). Celtne, kurā darbojās šāds parlaments.
pašapziņa Pārliecība par savām spējām, savu vērtību, dziļas pašcieņas jūtas; sava pārākuma apziņa; arī iedomība, augstprātība.
pārbaudīt Pārliecināties (parasti rēķinot, skaitot) par (aprēķinu) pareizumu.
locīt Pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), likt, veidot (to) divās vai vairākās kārtās.
rādīt Pārmācīt kādu. Likt kādam (ko) saprast, izjust.
izgrozīties Pārmainīties (parasti par apstākļiem).
pārlādēt Pārmainot, piemēram, kaseti ar filmu, sagatavot (fotoaparātu, fotografējošu ierīci u. tml.) fotografēšanai. Pārmainīt (piemēram, kaseti ar filmu) fotoaparātā, fotografējošā ierīcē u. tml.
apdzert Pārmērīgi dzerot, zaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
hipertrofēties Pārmērīgi palielināties apjomā (par muskuļiem, orgāniem).
lēvenība Pārmērīgs aptaukojums.
Pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā). Nokrist, apgāzties, apvelties ar galvu uz leju. Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Nokrist, vairākkārt griežoties apkārt.
žirafe Pārnadžu kārtas dzīvnieks (Āfrikā) ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu un garām kājām.
lukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu. Laterna.
vējlukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots pilnīgi vai daļēji aizsargāts no vēja.
apputeksnēt Pārnest ziedputekšņus no (zieda) putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu.
aizgūt Pārņemt (no kā, no kurienes), pielāgojot savām vajadzībām. Atdarināt (ko apgūtu, iemācītu).
pieņemt Pārņemt, apgūt no citiem (piemēram, paradumus).
sapārot Pārojot panākt, ka (dzīvnieks) apaugļojas.
atgriezums Pārpalikumi (arī atkritumi), kas radušies apstrādes vai izmantošanas procesā (ko atgriežot, nogriežot).
atskaņot Pārraidīt, atveidot, darīt dzirdamu (piemēram, runu, mūziku) - par skaņu pārraides un reproducēšanas aparātiem.
izrunāties Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko). Pārrunāt (daudz vai visu).
debates Pārrunas, domu apmaiņa par kādu jautājumu sanāksmē.
pārspriedums Pārrunās, pārdomās iegūts atzinums, spriedums, vērtējums (par ko). Šāda atzinuma, sprieduma, vērtējuma apcere, apcerējums.
pārspriest Pārrunāt, arī apsvērt (kādu jautājumu, faktu u. tml.).
pāršņorēt Pārsaitēt (apavus).
pārvalks Pārsegs, apvalks (tehniskām ierīcēm).
patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, arī viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses, apšaubīts pašvērtējums. Arī egoisms.
apklust Pārstāt radīt skaņas (par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.).
Pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
Pamest (arī atstāt) likteņa ziņā (arī varā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
Pamest (arī atstāt) likteņa žēlastībai (biežāk varā, arī ziņā) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
Pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu varā.
Pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu varā.
konvents Pārstāvju sapulce (piemēram, valstī, dažās partijās).
izkūņoties Pāršķelt apvalku un izlīst no kūniņas. Atbrīvoties no kūniņas.
izšķilties Pāršķeļot apvalku, izkļūt (no olas).
Pārliekamais kalendārs Pāršķirams galda kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas lappuses vai lapas.
apgriezt Pāršūt (apģērbu), liekot kreiso pusi uz āru.
labi Pārticībā (dzīvot), tā, ka ir apmierināts (ar dzīvi).
Valdošā partija Partija, kam daudzpartiju sistēmas apstākļos ir vairākums parlamentā.
Zaļo partija Partija, kuras mērķis ir apkārtējās dabas vides aizsardzības pastiprināšana.
Marksisma-ļeņinisma universitāte Partijas izglītības sistēmas mācību iestāde, kurā vispusīgi apgūst marksismu-ļeņinismu.
Marksisma-ļeņinisma universitāte Partijas izglītības sistēmas mācību iestāde, kurā vispusīgi apgūst marksismu-ļeņinismu.
patēriņš Pārtikas preču, rūpniecības preču u. tml. izmantojums cilvēka, cilvēku grupas personisko vajadzību apmierināšanai.
kaviārs Pārtikas produkts no īpaši apstrādātiem zivju ikriem.
piedeva Pārtikas produkts vai ēdiens, kas papildina pamatēdienu.
Dabiskā (arī īstā) tēja Pārtikas produkts, kas iegūts no tējaskrūma jauno dzinumu lapām. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
zivrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas aptver zivju nozveju, jūras dzīvnieku un augu ieguvi, kā arī šās produkcijas pārstrādi.
slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku). Arī smacēt (1).
izņemt Pārtraukt (kāda aizbilstama vai aprūpējama cilvēka) atrašanos (kādā iestādē).
paņemt Pārtraukt (kāda aizbilstamā, aprūpējamā) atrašanos (piemēram, iestādē, vietā).
stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību, apstāties (piemēram, par transportlīdzekļiem, ierīcēm).
atsacīties Pārtraukt, pārstāt, nespēt darboties (par ķermeņa daļām, orgāniem, arī apziņu u. tml.).
pagvelzt Parunāt, pastāstīt (ko nenozīmīgu). Papļāpāt.
pačalot Parunāties, patērzēt daudziem reizē. Ātri, jautri parunāt, arī papļāpāt.
uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml. Pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
variators Pārvads (mašīnā, aparātā u. tml.) vārpstu griešanās ātruma laidenai regulēšanai.
pārspēt Pārvarēt (piemēram, nevēlamus apstākļus, nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
lauzt Pārvarēt, apspiest (piemēram, kādu tieksmi, īpašību).
Saņemt sevi rokās (retāk rokā) Pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu.
(Sa)ņemt sevi rokās (retāk rokā) Pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības. Pārvarēt savu vājumu.
ielauzties Pārvarot grūtības, iekļūt un izpētīt, apgūt.
labot Pārveidojot precizēt, konkretizēt, arī papildināt (piemēram, tekstu, izteikumu).
tuvinājums Pārveidojums, kurā kādus lielumus aizstāj ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem. Arī aproksimācija.
zvīņlapas Pārveidojušas auga pirmās zvīņveida lapas brūnganā vai dzeltenīgā krāsā.
pārlabot Pārveidot (priekšmetu, parasti apģērba gabalu) piemērotāku.
pārkārtot Pārveidot, pielāgot (ierīci, mašīnu) kādiem darba apstākļiem.
teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves. Izmantot (parasti mākslas darbā) spilgtas, specifiskus teātra mākslas izteiksmes līdzekļus, arī papildināt (parasti mākslas darbu) ar tiem.
pāraugt Pārveidoties (piemēram, mainot savus morālos, sabiedriskos uzskatus, attieksmi pret citiem), kļūt citādam, labākam, apzinīgākam, sabiedrībai derīgākam.
tapt Pārveidoties par ko citu nekā līdz šim (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē). Arī kļūt (2).
pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības (piemēram, uzkrājoties augu audu šūnapvalkos lignīnam) - par augiem, to daļām.
kapitalizēt Pārvērst (virsvērtību) kapitālā. Pārvērst (īpašumu) naudas kapitālā.
gaist Pārvērsties tvaikos un ieplūst apkārtējā vidē (par vielu).
virtuve Pārvietojama kurināma ierīce ar katliem ēdiena gatavošanai kaujas vai gājiena apstākļos.
jaranga Pārvietojama, ar briežādām pārklāta telts, ko veido apaļa pamatne, vertikālas sienas un konusveida jumts (dažām ziemeļaustrumu Sibīrijas nomadu tautām).
izriņķot Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās). Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kur iekšā) - par lidaparātiem.
satikt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu). Sastapt (1).
šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
pārbāzēt Pārvietot (kuģus, lidaparātus, karaspēku) uz citu bāzi, arī uz citu darbības rajonu.
doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties, lai apmeklētu (piemēram, teātri).
nokļūt Pārvietoties, tikt pārvietotam un sākt (kādā vietā), parasti nejauši, kādu apstākļu ietekmē, dzīvot, strādāt u. tml.
pārsviesties Pārvietoties, tikt pārvirzītam (uz citu vietu, citā virzienā) - par apšaudi, karadarbību, cīņu.
Iekšējais dienests Pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem.
Iekšējais dienests Pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem.
Garnizona dienests Pasākumi, kas saistīti ar militāras disciplīnas nodrošināšanu garnizonā un attiecīgo objektu apsardzību.
Garnizona dienests Pasākumi, kas saistīti ar militāras disciplīnas nodrošināšanu garnizonā un attiecīgo objektu apsardzību.
papildpasākums Pasākums, kas notiek papildus iepriekš paredzētajam pasākumam.
izstāde Pasākums, kura mērķis ir parādīt publiskai apskatei kādu (piemēram, mākslas darbu, priekšmetu) kopumu. Publiskai apskatei izvietotais (kā) kopums. Vieta, kur (kas) izstādīts.
sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
sapulce Pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus. Šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadoša orgāna funkcijas.
ūdensapgāde Pasākumu komplekss patērētāju apgādei ar ūdeni.
Ūdens apgāde Pasākumu komplekss patērētāju apgādei ar ūdeni. Ūdensapgāde.
apgāde Pasākumu kopums (iedzīvotāju, organizāciju) materiālo vajadzību apmierināšanai.
Medību saimniecība Pasākumu kopums medību dzīvnieku dzīves apstākļu un skaita regulēšanai. Attiecīgā mežsaimniecības nozare.
Medību saimniecība Pasākumu kopums medību dzīvnieku dzīves apstākļu un skaita regulēšanai. Attiecīgā mežsaimniecības nozare.
Drošības tehnika Pasākumu sistēma veselībai nekaitīgu darba apstākļu radīšanai, ražošanas traumatisma, saslimšanas, saindēšanās u. tml. novēršanai.
izglābt Pasargāt (kādu) no soda aizkapa dzīvē (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanu kristietībai).
Dabiskās robežas Pasaules daļu, valstu, apgabalu robežas, ko veido, piemēram, jūras, upes, kalni.
salonvagons Pasažieru vagons ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
stjuarts Pasažieru, arī virsnieku apkalpotājs (parasti uz kuģa, lidaparātā).
ievadīt Paskaidrojot, iepazīstinot (piemēram, ar kādu parādību), padarīt (to) saprotamu, zināmu.
ievadīt Paskaidrojot, sniedzot norādījumus, iepazīstināt (ar ko jaunu). Iepazīstinot (ar jauniem apstākļiem), iesaistīt (piemēram, kādā kolektīvā, sabiedrībā).
atrunāt Paskaidrot, apstiprināt (labojumu, papildinājumu oficiālā dokumentā u. tml.) ar piezīmi dokumenta beigās vai malā.
paslapēt Paslapināt.
pabrukt Paslīdēt lejup (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
apkalpot Pasniegt (apmeklētājiem) ēdienus un dzērienus (ēdnīcā, restorānā u. tml.).
Padot (arī pasniegt) roku Pasniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
apdot Pasniegt, piedāvāt (daudziem vai visiem pēc kārtas). _imperf._ Dot apkārt.
pastmarka Pasta sūtījumiem uzlīmējama vērtszīme, ar ko apliecina samaksu par pasta pakalpojumu.
Gaisa pasts Pasta sūtījumu nogāde ar lidaparātiem. Pasta sūtījumu kopums, kurus nogādā ar lidaparātiem.
aviopasts Pasta sūtījumu pārvadāšana, ar lidaparātiem. Pasta sūtījumi, kurus pārvadā šādā veidā. Gaisa pasts.
marka Pasta, zīmoga u. tml. nodevas samaksas dokuments - neliels četrstūrains, retāk trīsstūrains pielīmējams papīra gabals, uz kura ir cenas norāde un parasti attēls.
papūst Pastāstīt (parasti ko aplamu).
pieturēties Pastāvēt kādu laiku, turpināties (par laikapstākļiem). Būt tādam, kad pastāv, turpinās noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
varēt Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci.
pamatkapitāls Pastāvīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pakāpeniski, vairāku ražošanas periodu laikā pāriet uz ražojamām precēm un kura naudas formā pa daļām atgriežas atpakaļ pie kapitālista pēc preču realizācijas.
Konstantais kapitāls Pastāvīgais kapitāls.
Konstantais kapitāls Pastāvīgais kapitāls.
rezidence Pastāvīgas uzturēšanās vieta, arī pagaidu apmešanās vai dzīves vieta (valsts valdībai, personām, kas ieņem augstus oficiālus amatus). Attiecīgā celtne, telpas.
Krāsainais krītiņš Pasteļa tehnikā izmantojamā sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu. Pasteļkrāsa.
vai Pastiprina apstākļa vārda aptuvenuma nozīmi.
nu Pastiprina jautājamās partikulas, jautājamā vietniekvārda vai jautājamā apstākļa vārda nozīmi.
Nedzēsta pastmarka Pastmarka, kas nav apzīmogota.
autobiogrāfija Paša (autora) dzīves apraksts.
lolojums Pašaizliedzīgi audzināts, maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību aprūpēts bērns.
kafetērija Pašapkalpošanās kafejnīca.
pašapkalpe Pašapkalpošanās.
pašaprūpe Pašapkalpošanās.
pašmānīšana Pašapmānīšanās. Arī pašapmāns.
pašapmiers Pašapmierinātība.
filistrs Pašapmierināts un aprobežots cilvēks ar šauriem, mietpilsoniskiem uzskatiem un liekulīgu rīcību.
pašapputeksnēšanās Pašappute.
svarīgs Pašapzinīgs, arī augstprātīgs, lepns.
paknaps Pašaurs, pamazs (piemēram, par apģērbu, apaviem, arī telpu).
harakiri Pašnāvības veids (Japānā) - vēdera uzšķēršana ar dunci.
pluviogrāfs Pašrakstītājs aparāts lietus ilguma un daudzuma reģistrēšanai.
aktinogrāfs Pašrakstītājs aparāts Saules staru enerģijas reģistrēšanai.
nagaika Pātaga, kas ir sapīta no ādas sloksnēm (parasti ar metāla lodēm vai atskabargu galā).
aptaustīt Pataustīt (visapkārt, no virspuses), lai iepazītos, pārbaudītu, izpētītu u. tml.
nosaukt Pateikt (kā vārdu, apzīmējumu).
nosaukt Pateikt (kā) vārdu, apzīmējumu.
piemetināt Pateikt (ko), papildinot iepriekš teikto. Piebilst.
piezīmēt Pateikt (ko), parasti papildinot iepriekš teikto. Piebilst.
pasviest Pateikt (parasti īsi, aprauti). Pamest (8).
pamest Pateikt (parasti īsi, aprauti). Pasviest (3).
iebilst Pateikt, ka nepiekrīt (kam), ka vēršas (pret ko), apšauba (ko).
paklačot Patenkot. Arī pasūdzēties. Arī papļāpāt.
Dzīves standarts Patēriņa apjoms un dzīves veids, kas sabiedrībā, sociālā grupā ir izveidojies tradicionāli un tiek pieņemts par nepieciešamu.
piekāje Pati apakšējā (piemēram, augstas celtnes) daļa. Vieta pie šādas daļas.
Patiesā pusnakts Patiesās Saules apakšējās kulminācijas moments.
Konkrētā patiesība Patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem.
Konkrētā patiesība Patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem.
piemīlīgs Patīkami mīksts (par apģērbu).
rēns Patīkami silts, arī patīkami vēss, parasti bez vēja (par laikapstākļiem, laikposmu). Patīkami silts, arī patīkami vēss (piemēram, par gaisu, vēju).
labi Patīkami, arī ērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī).
pamīlināties Patīksmināties. Arī papriecāties.
Pamielot acis Patiku apskatīt, aplūkot.
patriarhija Patriarha (3) pārvaldītais apgabals. Patriarhāts (3).
patriarhāts Patriarha (3) pārvaldītais apgabals. Patriarhija.
laktiņa Patronas čaulas daļa, pret ko (sauļot) tiek pārsista kapsele.
mollīgs Patukls, apaļīgs (par cilvēkiem).
kupls Patukls, apaļīgs (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
Mazais grozītājs Paugurs augšstilba kakliņa apakšā, kas virzīts uz mugurpusi.
Mazais grozītājs Paugurs augšstilba kakliņa apakšā, kas virzīts uz mugurpusi.
kalva Paugurs, arī kokiem apaudzis uzkalns (piemēram, purvā).
pauguraine Pauguru kopums plašākā, teritorijā. Paugurains apvidus.
zobens Paukošanas ierocis ar trapecveidīgu tērauda asmeni un ar rokturi, kam ir pirkstu aizsargs.
teikties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt); sacīties (2).
sacīties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt). Teikties (2).
apjukt Paust apmulsumu (par balsi, sejas izteiksmi).
sūroties Paust neapmierinātību, arī kurnēt, žēloties.
sūkstīties Paust neapmierinātību, arī kurnēt. Sūroties.
žēloties Paust neapmierinātību, gausties. Arī sūdzēties (2).
lādēt Paust neapmierinātību, nepatiku.
lādēties Paust neapmierinātību, nepatiku.
sūdzēties Paust neapmierinātību, nosodījumu, norādīt, uz pārestību.
spļaudīt Paust neapmierinātību.
spļaudīties Paust neapmierinātību.
gremzties Paust savu neapmierinātību, dusmas. Arī kurnēt.
kremsties Paust savu neapmierinātību, dusmas. Arī kurnēt.
(Sa)raukt degunu Paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
Raukt degunu Paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu.
šķendēties Paužot neapmierinātību, dusmīgi, īgni, parasti skali, teikt, runāt. Arī bārties, rāties.
nosēdēt Pavadīt apcietinājumā (visu laikposmu).
sagaidīt Pavadīt kādu laikposmu līdz brīdim, kad (gaidītais cilvēks) ierodas, tiek sastapts. Pēc gaidīšanas sastapt (gaidīto cilvēku), sastapties (ar to).
iznīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (laika posmu).
nonīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (visu laikposmu).
gids Pavadonis, kas iepazīstina ar kādu vietu, apstākļiem u. tml.
šapirografēt Pavairot (piemēram, tekstu, attēlu) ar šapirogrāfu.
apciemojums Paveikta darbība --> apciemot.
aplidojams Paveikta darbība --> aplidot (1).
grebums Paveikta darbība --> grebt (2). Ar īpašu rīku gravēts attēls, raksts. Šāda attēla novilkums uz papīra.
ievākojums Paveikta darbība --> ievākot (1). Speciāls apvāks (grāmatai, burtnīcai).
izaicinājums Paveikta darbība --> izaicināt (2). Izturēšanās, rīcība, runa, kas apvaino, liek asi reaģēt, pamudina uz pretdarbību, cīņu.
izcenojums Paveikta darbība --> izcenot. Cena, izmaksa vai apmaksa.
apbedījums Paveikta darbība, rezultāts --> apbedīt.
apdedzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apdedzināt (1).
apdēstījums Paveikta darbība, rezultāts --> apdēstīt.
apdrošinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apdrošinājums.
apdzejojums Paveikta darbība, rezultāts --> apdzejot (1).
apdzejojums Paveikta darbība, rezultāts --> apdzejot (2).
apecējums Paveikta darbība, rezultāts --> apecēt (1).
apelējums Paveikta darbība, rezultāts --> apelēt (1).
apelējums Paveikta darbība, rezultāts --> apelēt (2).
apgleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> apgleznot.
apgriezums Paveikta darbība, rezultāts --> apgriezt [2].
apkalums Paveikta darbība, rezultāts --> apkalt (1). Arī metāla kārta, ar ko kas ir apkalts.
apkalums Paveikta darbība, rezultāts --> apkalt (2).
apkopojums Paveikta darbība, rezultāts --> apkopot (1).
apkopojums Paveikta darbība, rezultāts --> apkopot (2).
aplēsums Paveikta darbība, rezultāts --> aplēst.
aplūkojums Paveikta darbība, rezultāts --> aplūkot (1).
aplūkojums Paveikta darbība, rezultāts --> aplūkot (3).
apmalojums Paveikta darbība, rezultāts --> apmalot (1). Tas, ar ko apmalo.
apmalojums Paveikta darbība, rezultāts --> apmalot (2). Tas, ar ko apmalo.
apmetums Paveikta darbība, rezultāts --> apmest (2).
apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (2).
apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (3).
apmiglojums Paveikta darbība, rezultāts --> apmiglot (2).
apmūrējums Paveikta darbība, rezultāts --> apmūrēt (1). Mūra segums (ap ko).
aprobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> aprobežot (1).
apsekojums Paveikta darbība, rezultāts --> apsekot.
apsējums Paveikta darbība, rezultāts --> apsiet.
apsitums Paveikta darbība, rezultāts --> apsist (1).
apsudrabojums Paveikta darbība, rezultāts --> apsudrabot. Sudraba kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets).
apsveikums Paveikta darbība, rezultāts --> apsveikt (1). Tas, ar ko apsveic.
aptinums Paveikta darbība, rezultāts --> aptīt.
aptumšojums Paveikta darbība, rezultāts --> aptumšot (1).
apvākojums Paveikta darbība, rezultāts --> apvākot.
apvienojums Paveikta darbība, rezultāts --> apvienot.
apzeltījums Paveikta darbība, rezultāts --> apzeltīt. Zelta kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets). Zeltījums.
finierējums Paveikta darbība, rezultāts --> finierēt. Finiera vai saplākšņa kārta (piemēram, kādam priekšmetam).
ielogojums Paveikta darbība, rezultāts --> ielogot (2). Ar līniju ierobežots laukums (uz papīra).
kapājums Paveikta darbība, rezultāts --> kapāt (1).
kausējums Paveikta darbība, rezultāts --> kausēt [2] (2). Termiski apstrādājot, attīrīta viela, arī viendabīgā masā, materiālā pārvērsta viela.
kuplinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kuplināt (2). Papildinājums.
kuplojums Paveikta darbība, rezultāts --> kuplot (2). Papildinājums.
noapaļojums Paveikta darbība, rezultāts --> noapaļot (1).
noapaļojums Paveikta darbība, rezultāts --> noapaļot (2).
nostrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostrādāt (3). Izveidojums, apdare.
oderējums Paveikta darbība, rezultāts --> oderēt (2). Aizsargslāņa, arī apmetuma kārta (kā) iekšpusē.
pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2). Materiāls, materiāla kārta, ar ko apņem (piemēram, priekšmetu), piepilda (piemēram, spraugas, plaisas).
papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (1). Tas, ar ko papildina (1).
papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (2). Tas, ar ko papildina (2). Arī piedeva.
papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (3). Tas, ar ko papildina (3).
papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (4). Tas, ar ko papildina (4).
papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (5). Izteikums, kas papildina, arī precizē iepriekš teikto. Arī piebilde.
paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt (1). Paplašināta (kā) daļa, vieta.
paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt (2).
paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt (3).
paplatinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplatināt. Paplatinātā (kā) daļa, vieta.
pārapdrošinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārapdrošināt.
pārtapums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtapt (2).
patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (1).
patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (2). Tas, kas ir patapināts.
piegriezums Paveikta darbība, rezultāts --> piegriezt [2] (2). Papildus iemērītā, piešķirtā zeme.
piemetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt [2] (1). Īss izteikums, ar ko papildina iepriekš teikto. Piebildums.
pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt (3). Tas (piemēram, mākslas darbs), ar ko (kāds) apliecina, atklāj savas spējas. Pirmā (spēju, talanta) izpausme.
plisējums Paveikta darbība, rezultāts --> plisēt. Speciāli apstrādātu sīku, regulāru ieloču kopums (piemēram, tērpā, audumā).
pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt (1). Daļa, josla (piemēram, apģērbam), kur ir izvietotas pogas, arī pogcaurumi.
sadrapējums Paveikta darbība, rezultāts --> sadrapēt.
salapojums Paveikta darbība, rezultāts --> salapot.
sapakojums Paveikta darbība, rezultāts --> sapakot (1).
sapakojums Paveikta darbība, rezultāts --> sapakot (2).
saplacinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saplacināt.
saplaisājums Paveikta darbība, rezultāts --> saplaisāt.
saplakums Paveikta darbība, rezultāts --> saplakt (1).
saplakums Paveikta darbība, rezultāts --> saplakt (2).
saplakums Paveikta darbība, rezultāts --> saplakt (3).
saplakums Paveikta darbība, rezultāts --> saplakt (4).
saplaukums Paveikta darbība, rezultāts --> saplaukt.
saplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saplūdināt (1).
saplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saplūdināt (2).
sapludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sapludināt.
saplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> saplūst (1).
saplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> saplūst (2).
sapņojums Paveikta darbība, rezultāts --> sapņot (2).
sapostījums Paveikta darbība, rezultāts --> sapostīt.
satapojums Paveikta darbība, rezultāts --> satapot. Arī tapsavienojums.
segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (4); konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, izolē (to) no apkārtējās vides.
tapsējums Paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (1). Tapešu kārta (uz sienu, griestu virsmas).
tapsējums Paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (2). Materiāla (parasti tekstilmateriāla) kārta, ar ko ir klāta (kā, parasti priekšmeta) virsma.
tapums Paveikta darbība, rezultāts --> tapt (1).
tapums Paveikta darbība, rezultāts --> tapt (2).
tēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1). Personu, vides, norišu u. tml. apraksts (parasti daiļdarbā).
velmējums Paveikta darbība, rezultāts --> velmēt. Velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets.
saraustīt Pavelkot, pagrozot u. tml., sakārtot (apģērba gabalu).
apgriezties Pavērsties pretējā virzienā. Refl. --> apgriezt [1] (2).
sagriezties Pavērsties, izmainīties (parasti negaidīti, pēkšņi) - par norisi, apstākļiem.
apgraizīt Pavirši apgriezt [2] (visapkārt vai vietumis).
apvārstīt Pavirši apšūt.
apgrābstīt Pavirši vairākkārt pieskarties, aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
apdiegt Pavirši, ar lieliem dūrieniem (visapkārt) apšūt vai piešūt.
Pa acu galam Pavirši, nedaudz, neilgi (apskatīt).
Pa acu galam Pavirši, nedaudz, neilgi (apskatīt).
apdrāzt Pavirši, nelīdzeni apdarināt.
padzīt Pavirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot, zem (kā), arī (kam) apakšā.
padabūt Pavirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām, zem (kā), arī (kam) apakšā.
pasēsties Pavirzīties un apsēsties.
Ārpus (katras) saprašanas, arī ārpus katra saprāta Pavisam nesaprātīgi.
Ārpus (katras) saprašanas, arī ārpus katra saprāta Pavisam nesaprātīgi.
Ārpus katra saprāta, arī ārpus (katras) saprašanas Pavisam nesaprātīgi.
sagriezties Pazaudēt sākotnējo formu, apveidu (parasti bojājoties, nolietojoties).
Noskriet no prāta Pazaudēt saprātu, spēju saprātīgi rīkoties.
Noskriet no prāta Pazaudēt saprātu, spēju saprātīgi rīkoties.
apdullt Pazaudēt skaidru apziņu (no pārdzīvojuma).
apdullt Pazaudēt skaidru apziņu (no stipra trokšņa).
apdullt Pazaudēt skaidru apziņu (piemēram, no indīgām vielām).
Pazaudēt prātu (arī saprātu) Pazaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
Izdzīvot (arī izkūkot) prātu (retāk jēgu) Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
Izkūkot (arī izdzīvot) prātu (retāk jēgu) Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
Izdzīvot (arī izkūkot) jēgu (biežāk prātu) Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
Izdzīvot (arī izkūkot) prātu (retāk jēgu) Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
kumode Pazema, skapim līdzīga mēbele ar atvilktnēm (galvenokārt drēbju glabāšanai).
kristies Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu). Kļūt ar mazāku naudas vērtību (piemēram, par akcijām). Krist.
krist Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu). Kļūt ar mazāku vērtību (piemēram, par akcijām). Kristies.
apsmiet Pazemot, apkaunot.
transgresija Pazīmju kopuma paplašināšanās otrajā un turpmākajās hibrīdu paaudzēs.
atteikt Paziņot, ka atsakās (no kā agrāk pasūtīta, apsolīta).
atklāt Paziņot, ka sākas (sēde, sapulce u. tml.).
atmainīties Pēc apmaiņas atdot atpakaļ iemainīto un atgūt savējo.
veste Pēc formas šādam apģērba gabalam līdzīgs veidojums, ko nēsā aizsardzības nolūkos.
modeļapavi Pēc īpaša, parasti nestandarta, modeļa gatavoti apavi.
ultraimperiālisms Pēc K. Kautska 1914. gadā izvirzītās teorijas - imperiālisma attīstības augstākā fāze, kas sasniedzama mierīgā ceļā ar internacionāli apvienota finanšu kapitāla palīdzību.
laukums Pēc krāsas vai apgaismojuma atšķirīga vieta šķietamā virsmā. Šādas virsmas norobežota daļa.
miesa Pēc ķermeņa masas, apjoma.
nobrīnīt Pēc māņticīgo priekšstatiem - apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam).
tabula Pēc noteikta principa kārtotu faktu, datu fiksējums, parasti ailēs, vertikālā vai horizontālā secībā. Ailēs sadalīta lapa, plāksne u. tml. šādai faktu, datu fiksēšanai.
kārta Pēc noteiktām pazīmēm (piemēram, pēc vecuma, ģimenes stāvokļa, nodarbošanās) apvienota cilvēku grupa.
ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (piemēram, mākslas darbu, vēsturisku materiālu) kopums. Šādu materiālu izkārtojums.
rumulēt Pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
novēlēt Pēc savas gribas, vēlēšanās atstāt, nodot (kādu) apgādībā, arī pakļautībā, atkarībā.
cerēties Pēc savstarpējas vienošanās cerēt uz apprecēšanos, kāzām.
pieņemt Pēc savstarpējas vienošanās uzskatīt (ko, piemēram, par mērvienību, simbolisku apzīmējumu).
algoritms Pēc stingri noteiktiem likumiem izdarāmu aprēķinu, darbību sistēma kāda rezultāta sasniegšanai.
mokasīni Pēc šādu apavu parauga pagatavoti mājas vai ielas apavi.
Papardes zieds Pēc tautas ticējumiem - zieds, kas uzplaukst papardei un nes laimi mīlētājiem.
Papardes zieds Pēc tautas ticējumiem - zieds, kas uzplaukst papardei un nes laimi mīlētājiem.
didaktika Pedagoģijas sastāvdaļa, kas aptver mācību teorijas jautājumus, pamato un atklāj mācību saturu, metodes, organizatoriskās formas.
kājapakša Pēdas apakša.
lieste Pēdas formas atveids (parasti no koka), ko izmanto apavu izgatavošanā.
veidole Pēdas formas atveids (parasti no koka), ko izmanto apavu izgatavošanā. Lieste.
arteriola Pēdējais artērijas sazarojums (pirms kapilāriem).
beigas Pēdējās rindas, lappuses, pēdējais nodalījums (piemēram, rakstā, grāmatā). Šādu rindu, lappušu, nodalījumu saturs.
atklāsme Pēkšņa domas noskaidrošanās, nezināmā, pilnīgi jaunā un būtiskā apzināšanās, atklāšana.
katastrofa Pēkšņa, ļoti strauja (piemēram, kādu apstākļu) pasliktināšanās. Arī bojāeja.
peripetija Pēkšņa, parasti nozīmīga (darbības, norises, apstākļu) pārmaiņa, arī negaidīts sarežģījums.
sadurstīties Pēkšņi apjukt, samulst. Arī sastomīties.
aprauties Pēkšņi apklust (par balsi, skaņām u. tml.).
notrūkt Pēkšņi apklust (par skaņu).
Pusvārdā apstāties (arī apklust u. tml.) Pēkšņi apklust, neizsakot iesākto līdz galam; nepilnīgi izteikt (ko).
aizlūzt Pēkšņi aprauties (par balsi, runu pārdzīvojuma, satraukuma brīdī). Aizrauties.
Iesist (ies) galvā Pēkšņi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Izraisīties (par reibumu).
Iesist (ies) galvā Pēkšņi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Izraisīties (par reibumu).
Iesist (ies) galvā Pēkšņi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Izraisīties (par reibumu).
aprauties Pēkšņi apstāties (kustībā), pārtraukt (darbošanos).
sacirsties Pēkšņi apstāties (parasti mulsumā, neziņā).
atģist Pēkšņi aptvert, saprast.
Pieķert sevi Pēkšņi apzināties (piemēram, sava psihisko stāvokli).
pietrūkties Pēkšņi attapties.
notrūkt Pēkšņi izbeigties (parasti par domu, sapni).
uzsprēgāt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
uzšvirkstēt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
pārlīt Pēkšņi izplatīties pāri (kam), par (ko) - par gaismu. Pēkšņi tikt apgaismotam (par platību, telpu, vietu).
pārsteigt Pēkšņi izraisīt (kādā) izbrīnu, arī apbrīnu.
Iesist (it) kā ar āmuru pa pieri (kādam) Pēkšņi likt atjēgties, saprast, aptvert ko.
Iesist (it) kā ar āmuru pa pieri (kādam) Pēkšņi likt atjēgties, saprast, aptvert ko.
atdurties Pēkšņi nonākt (pie kāda šķēršļa, kas neļauj turpināt kustību), sastapt ceļā (ko traucējošu).
atģisties Pēkšņi pamanīt un saprast (ko).
attapties Pēkšņi pamanīt, saprast (ko).
apsviesties Pēkšņi pārmainīties, pārvērsties (par laika apstākļiem).
apžilbināt Pēkšņi pārsteigt, apmulsināt (par cilvēku).
uzzibsnīt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā atmiņā) - parasti par domām.
uzliesmot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzmirdzēt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzmutuļot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzplaiksnīt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzplaiksnīties Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzvandīties Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzviļņot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzvirmot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
pārsteigt Pēkšņi sākoties, strauji iestājoties u. tml., radīt nevēlamus apstākļus, grūtības (piemēram, gājējam, braucējam) - par parādībām dabā.
attapties Pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.). Iedomāties, izdomāt (kas darāms).
atģisties Pēkšņi saprast, aptvert. Atjēgties.
atjēgties Pēkšņi saprast, aptvert. Attapties.
pazibsnīt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (apziņā) - parasti par domu.
pazibēt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (parasti apziņā, atmiņā, iztēlē).
pavīdēt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (parasti atmiņā, iztēlē, apziņā).
pārsteigt Pēkšņi uzbrukt (kādam), piemēram, lai (to) aplaupītu, sagūstītu.
transs Pēkšņs īslaicīgs apziņas krēslas stāvoklis bez murgiem, halucinācijām.
sēdvanna Pelde ķermeņa apakšējai daļai (līdz viduklim).
peldkurpes Peldei paredzēti apavi ar pagarinātu pleznveida apakšdaļu.
peldkostīms Peldei paredzēts apģērbs.
appeldināt Peldināt tā, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt).
mazlēpe Peldošs ūdensaugs ar gludām, ovālām lapām un baltiem, nelieliem ziediem.
appeldēt Peldot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Peldēt apkārt.
appeldēt Peldot izveidot (loku, apli).
papeldēt Peldot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
Galvainais pelējums Pelējums, kura pavedieni aug uz augšu un galotnēs veido apaļas lodītes.
Galvainais pelējums Pelējums, kura pavedieni aug uz augšu un galotnēs veido apaļas lodītes.
papildpeļņa Peļņa, ko iegūst papildus iepriekš paredzētajai peļņai.
Vidējā peļņa Peļņa, ko kapitāla ieguldītājs saņem no avansētā kapitāla pēc vidējās peļņas normas.
žurka Peļveidīgais grauzējs ar retu, parasti dzeltenīgi pelēku vai brūngani melnu, apmatojumu, smailu purnu un garu asti.
Pergamenta papīrs Pergamentpapīrs.
Pergamenta papīrs Pergamentpapīrs.
pergaments Pergamentpapīrs.
sviestpapīrs Pergamentpapīrs.
numurs Periodiska izdevuma (parasti laikraksta, žurnāla) kārtējā, ar ciparu, ciparu kopu apzīmētā iespiedvienība.
vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
klāni Periodiski applūstoši pazeminājumi, periodiski applūstošas purvainas pļavas (ezeru, upju krastos).
pulsēt Periodiski mainīties, piemēram, apjomā, tilpumā, intensitātē.
pulsēt Periodiski paplašināties un sašaurināties (par organisma šūnām, dobumiem).
laikraksts Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu.
avīze Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu. Laikraksts.
kinožurnāls Periodisks kinohronikas materiālu apkopojums demonstrēšanai skatītājiem. Kinohronika (1).
periodontīts Periodonta un apkārtējo alveolas audu iekaisums.
saross Periods, ar kādu aptuveni vienā un tai pašā secībā atkārtojas Saules un Mēness aptumsumi.
appērt Perot (ar pirtsslotu), skart (visapkārt vai vairākās vietās).
darbuzņēmējs Persona vai organizācija, kas pēc darbuzņēmuma līguma apņemas veikt noteiktu darbu.
kandidāts Persona, kas ir izvirzīta iespējamai apbalvošanai.
kaperis Persona, kas kaperē.
rantjē Persona, kas nestrādā, bet ienākumus gūst no vērtspapīriem, aizdotā vai noguldītā kapitāla procentiem.
intendants Persona, kas pārzina karaspēka un militāro iestāžu apgādi ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem.
apdrošinātājs Persona, kas pilnvarota izdarīt apdrošināšanu.
Vietas izpildītājs Persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā.
Vietas izpildītājs Persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā.
dokuments Personas apliecība, pase.
paraksts Personas pašrocīgi uzrakstīts vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā), kas ko apliecina, apstiprina.
leģitimācija Personības apliecība valstīs, kurās nav pasu sistēmas.
viltība Personības īpašība, kam raksturīga laba orientēšanās dažādos apstākļos un kas, parasti, izpaužas citu maldināšanā, lai īstenotu savus nodomus.
Pienākuma apziņa Personības īpašība, kurai raksturīga cieša, apzināta saikne starp morāles normu sistēmu un indivīda darbību, izturēšanos.
palīgsaimniecība Personiska saimniecība (piemēram, dārzs, lauksaimniecības dzīvnieki), kas nav tās īpašnieka galvenais eksistences avots, bet dod tam papildienākumus vai papildina ar attiecīgiem lauksaimniecības produktiem.
serviss Personisko automobiļu tehniskās apkopes, remonta sistēma; attiecīgā iestāde, uzņēmums.
banda Personu grupa, kas apvienojušās noziedzīgai darbībai.
prezidijs Personu grupa, kas ir ievēlēta (kongresa, sapulces, sēdes) vadīšanai. Vieta, kas ir paredzēta šādai personu grupai.
deputācija Personu grupa, kuru kāda organizācija, iestāde, sapulce izvēlējusi noteikta uzdevuma veikšanai.
komūna Personu kolektīvs, kas apvienojies kopīgai dzīvei, ar kopēju īpašumu, kopēju darbu.
organizācija Personu, sabiedrisku grupu, valstu apvienība, ko vieno kopēja darbības programma, kopējs mērķis, uzdevums.
eksperiments Pētījamās parādības mākslīga izraisīšana vai atkārtošana dabiskos vai mākslīgi radītos apstākļos.
apraudzīt Pētījot, pārbaudot apskatīt, aplūkot.
komutācija Pētīšanas metode, kas balstās uz to, ka pārmaiņas vienā valodas apakšsistēmā (piemēram, fonētikā) var izraisīt pārmaiņas citā apakšsistēmā (piemēram, semantikā).
rekognoscēt Pētīt (piemēram, apvidu, klimatiskos apstākļus) pirms kādu darbu sākšanas.
sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
zonde Pētniecisks aparāts, ierīce (kā) pētīšanai apstākļos, kad pētījuma objekts nav tieši pieejams (atrodas zemes dzīlēs, lielā attālumā, kosmosā u. tml.).
slidas Pie apavu apakšdaļas piestiprināmas (parasti metāla) ierīces, kam ir šaura, samērā asa pamatne un kas ir paredzētas cilvēka slīdēšanai pa ledu vai pa cietu, gludu virsmu.
lustra Pie griestiem piekarama apgaismošanas ierīce, kas sastāv no vairākiem spuldžu vai sveču turētājiem.
piesis Pie jātnieka apavu papēžiem piestiprināms metāla pusloks ar izvirzījumu labākai zirga vadīšanai.
kolonija Pie kādas tautas piederīgi cilvēki, kas dzīvo vienkopus kādā citā zemē (apgabalā). Kādas zemes (apgabala) ieceļotāju apmetne citā zemē (apgabalā).
traps Pie lidaparāta borta pieliekamas, piebraucamas kāpnes.
pienākt Piebraukt (par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem).
piestāties Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos. Piestāt (2).
piestāt Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos. Piestāties (2).
piestāt Piebraukt, lai apmestos (kur).
piecdesmitkapeika Piecdesmit kapeiku monēta.
piecpadsmitkapeika Piecpadsmit kapeiku monēta.
Sonetu vainags Piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums.
tanka Piecrindu dzejolis (japāņu dzejā), kura pirmajā un trešajā rindā ir piecas zilbes, bet pārējās rindās - septiņas zilbes. Attiecīgais dzejas žanrs.
pieckapeika Piecu kapeiku monēta.
izvadīt Piedaloties apbedīšanas ceremonijā, pavadīt (mirušo no kurienes, kur u. tml.). Arī apbedīt.
blende Piederums (fotoaparāta, filmu uzņemšanas aparāta) objektīva pasargāšanai no attēla veidošanai nevajadzīgiem gaismas stariem.
godīgs Piedienīgs, pieklājīgs (parasti par apģērbu).
pierasties Piedzimt, papildinot (dzīvnieku) skaitu.
pierasties Piedzimt, papildinot (kā, parasti ģimenes locekļu) skaitu.
pārdzīvot Piedzīvot, arī dziļi izjust (notikumus, apstākļus, parasti nelabvēlīgus).
vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojās, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs. Just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
pievest Piegādāt (piemēram, izejvielas no cita valsts rajona, apgabala u. tml.).
izvest Piegādāt (preces citam valsts rajonam, apgabalam u. tml.).
ievest Piegādāt (preces no cita valsts rajona, apgabala u. tml.).
izvest Piegādāt (preces vai kapitālu ārvalstij).
ievest Piegādāt (valstij preces vai kapitālu no ārzemēm).
griezums Piegriezums, arī fasons, forma (apģērbam).
piestāt Pieiet, pieskriet un apstāties (pie ka, kam klāt, arī kā tuvumā). Ejot, skrienot apstāties (parasti uz neilgu laiku). Piestāties (1).
piestāties Pieiet, pieskriet un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā). Piestāt (1).
vagoniņš Piekabes veida pārvietojams miteklis ar darba rīku, apģērbu u. tml. novietni (piemēram, lauku darbu strādniekiem, celtniekiem).
milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu vīrieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā).
apkļauties Piekļaujoties aptvert, apņemt (no visām pusēm).
apkrampēties Piekļauties, cieši un stingri aptverot.
pacirpt Piekrāpt, apkrāpt (cilvēku).
mīmikrija Pielāgošanās kādiem apstākļiem (parasti sabiedrības dzīvē).
aklimatizēt Pielāgot, pieradināt (augus un dzīvniekus) pie svešiem klimatiskiem apstākļiem.
pierast Pielāgoties (piemēram, kādiem apstākļiem), neizjust par traucējošu, nepatīkamu (ko).
aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīvēs apstākļiem, jaunai videi. Iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par cilvēku).
pierast Pielāgoties un justies labi (kādā vidē, noteiktos apstākļos).
asimilēties Pielīdzināties (citai tautai, cilvēku grupai), saplūst (ar citu tautu, cilvēku grupu).
susināt Pieliekot (parasti auduma, papīra gabalu), panākt, ka (no kā) uzsūcas mitrums un (tas) kļūsi sauss vai sausāks.
svilināt Pieliekot ko karstu, degošu, iznīcināt (apspalvojumu, apmatojumu).
palaist Pieļaut (lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī kaprīzs, nekaunīgs. Izlaist (9), izlutināt.
samērcēt Pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
pamest Pieļaut, arī likt, lai (kāds) paliek (kādos, parasti nevēlamos, apstākļos).
pakļaut Pieļaut, arī panākt, ka (kāds, kas) nonāk (piemēram, kādu apstākļu) iedarbībā.
sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
piesārņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, videi, apkārtnei) tiek piejaukts (kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs).
piespalvot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) aplīp, pārklājas ar spalvām lielākā daudzumā.
nopūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst.
sapūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst.
piekūpināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piekūp.
piedūmot Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piepildās ar dūmiem.
pieputekļot Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piepildās ar putekļiem.
piegāzēt Pieļaut, būt par cēloni, ka gāze izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piedvakot Pieļaut, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
pietvanot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
paturēt Pieļaut, ka (kāds) paliek (kur, kādos apstākļos), arī likt, lai (kāds) paliek (kur, kādos apstākļos). Atstāt.
piesmelt Pieļaut, ka (parasti šķidrums) ieplūst (apavos).
nodot Pieļaut, ka nonāk (parasti nevēlamā) situācijā, apstākļos.
sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpēs, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
apstrādāt Piemuļķot, apkrāpt. Aplaupīt.
sakopt Pienācīgi apstrādājot (zemi, lauku), radīt kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
uzkopt Pienācīgi apstrādājot, apkopjot (lauku, pļavu), radīt kultivējamiem augiem nepieciešamos apstākļus.
apkopt Pienācīgi apstrādāt (zemi). Veikt nepieciešamo, lai (augs) labi augtu.
atlidot Pienākt (par lidaparātiem).
Piena puika Pienapuika.
Piena puika Pienapuika.
specpiens Piens, ko bez maksas saņem kaitīgos darba apstākļos strādājošais.
pārblīst Pieņemoties apjomā, pārklāties pāri (kam), pār (ko) - par parādībām dabā.
izlemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
nolemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
pārņemt Pieņemt, apgūt no citiem (piemēram, paradumus, tradīcijas, uzskatus).
Ar abām rokām saņemt Pieņemt, uzņemt (mājā, ģimenē), radot, nodrošinot ērtus, labvēlīgus apstākļus.
Ar abām rokām saņemt Pieņemt, uzņemt (mājā, ģimenē), radot, nodrošinot ērtus, labvēlīgus apstākļus.
aizņemt Piepildīt (telpu, vietu) ar savu masu vai apjomu.
ieņemt Piepildīt (vietu, telpu) ar savu masu vai apjomu. Būt novietotam (kādā platībā, telpā).
uzpildīties Piepildīties, tikt piepildītam, parasti papildinoties (piemēram, par trauku).
uzpūsties Piepildoties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā, arī izveidoties ar porām, izciļņiem (piemēram, par vielu, masu).
uzpūsties Piepildoties, parasti fizioloģisku traucējumu dēļ, ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā (piemēram, par kuņģi, zarnām).
pieplēst Pieprasīt un iegūt (ko) papildus.
atprasīt Pieprasīt, lai atdod (nopelnīto, apsolīto u. tml.).
izpūsties Piepūšoties palielināties apjomā, kļūt lielam, lielākam.
apstiprinājums Pierādījums, fakts, arī oficiāls dokuments, kas apstiprina (ko).
papildpierādījums Pierādījums, kas pastāv, ko izvirza papildus līdzšinējiem pierādījumiem.
apgāzt Pierādīt (domas, uzskata) maldīgumu, nepatiesumu, aplamību.
ierast Pierast (pie apkārtējās vides, apstākļiem). Arī iedzīvoties (1).
iedzīvoties Pierast (pie jauniem apstākļiem), arī aklimatizēties - par dzīvniekiem.
sarast Pierast (piemēram, pie sadzīves, darba apstākļiem).
iedzīvoties Pierast un sākt justies labi, ērti (jaunā vietā, jaunos apstākļos u. tml.).
piešauties Pierast, aprast.
apbružāties Pierast, iejusties (sabiedrībā), piemēroties apkārtnei.
apburzīties Pierast, iejusties (sabiedrībā), piemēroties apkārtnei.
Izziņas priekšmets Pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
Izziņas priekšmets Pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
skola Pieredze, arī informācija, kas ir iegūta darbībā, rīcībā, saskarsmē ar kādiem notikumiem, apstākļiem.
Apvārdot zobus Pierunāt, iestāstīt (piemēram, lai apmānītu, pieglaimotos).
pūķis Piesaistīts, par gaisu smagāks lidaparāts, ko gaisā notur gaisa masas, kuras plūst pret lidaparāta virsmu noteiktā leņķi.
karbonizācija Piesātināšana ar ogļskābo gāzi, apstrādāšana ar ogļskābo gāzi.
karbonizēt Piesātināt ar ogļskābo gāzi, apstrādāt ar ogļskābo gāzi.
nodievoties Piesaukt dievu, izmantot bībeles teicienus, lai apgalvotu, pierādītu.
dievoties Piesaukt dievu, lietot bībeles teicienus, apgalvojot, cenšoties pierādīt.
apsist Piesitot (piemēram, dēļus, ādu), pārklāt (ko visā platībā, visapkārt).
apgāzt Pieskaroties, piegrūžoties u. tml., pārvietot uz sāniem. Gāžot apgriezt otrādi. _imperf._ Gāzt apkārt.
sadzelt Pieskaroties, tiekot skartam, izraisīt, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot (par augiem).
pieslapēt Pieslapināt.
pielikt Piestiprināt (ko, piemēram, apaviem, apģērbam), labojot, izgatavojot (tos).
likt Piestiprināt (ko, piemēram, apaviem, apģērbam), labojot, izgatavojot.
piestiķēt Piestiprināt (ko), parasti piešujot, lai pagarinātu, paplatinātu auduma, apģērba gabalu.
pazolēt Piestiprināt pazoli (apaviem).
zolēt Piestiprināt zoli, arī pazoli (apaviem). Arī pazolēt.
sabriest Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam, arī cietam, zaudēt elastīgumu.
uzblīst Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā (piemēram, par priekšmetu).
uzrūgt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt mīkstam, irdenam u. tml. (parasti par zemi).
uzbriest Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā.
uzburbt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā. Kļūt irdenam, porainam. Piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam. Uzburbēt (1).
uzburbēt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā. Kļūt irdenam, porainam. Piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam. Uzburbt (1).
sasvīst Piesūcoties ar sviedriem, kļūt, parasti viscaur, mitram, slapjam.
pievilgt Piesūkties ar smaku (parasti par apģērbu).
piesviest Piesūtīt, norīkot papildus (piemēram, palīgspēkus).
saukt Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes). Dēvēt.
dēvēt Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes). Saukt.
apbalvot Piešķirt apbalvojumu. Izsniegt apbalvojumu.
pārdēvēt Piešķirt citu vārdu, nosaukumu, apzīmējumu.
izsniegt Piešķirt un pasniegt (apbalvojumu, medaļu u. tml.). Pasniegt (piešķirto apbalvojumu, medaļu u. tml.).
iedot Piešķirt, sagādāt, nodrošināt (kādus apstākļus, stāvokli u. tml.).
dot Piešķirt, sagādāt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli). Būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).
apšūt Piešūt visapkārt.
atdurties Pievērsties (kam), apstāties (pie kā) - par skatienu, acīm.
retrospekcija Pievēršanās pagātnei. Pagājušo notikumu apskats.
izslēgties Pievēršot uzmanību (kam), izolēties, izvairīties (piemēram, no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
piepīt Pievienojot (kādu satura elementu, izteikumu, vārdu), papildināt (ar to tekstu).
ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam apgaismošanas ierīci, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
piekrišana Pievienošanās (kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); pozitīva atbilde, kas rada iespēju kam notikt, norisināties vai apliecina gatavību, ko darīt.
polifonizēt Pievienot (melodijai) vairākas pavadošās, papildinošās balsis.
piespert Pievienot (pie kā, kam klāt) papildus.
pierēķināt Pievienot aprēķinam, skaitam, daudzumam (kādu skaitlisku lielumu). Pieskaitīt (1).
Nākt klāt Pievienoties (kam jau esošam). Papildināt (ko jau esošu).
pienākt Pievienoties, palielinot (kā) daudzumu, apjomu.
pienākt Pievienoties, papildinot (kā) kopumu.
Apmānīt acis Pievilt, apmānīt.
Apmānīt acis Pievilt, apmānīt.
piestādināt Pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un apstādināt.
marginālija Piezīme, norāde, arī apakšvirsraksts uz lappuses malas.
ieruna Piezīme, papildinājums, ar ko izsaka nepievienošanos kam, citādas domas vai ieskatus. Arī iebildums.
bloknots Piezīmju bloks (ar izplēšamām lapām).
kunkulis Pika. Neliels apaļš vai ieapaļš veidojums. Arī kankālis.
polsteris Pildījums (piemēram, no vates, vatelīna) starp (apģērba) virsdrēbi un oderi. Detaļa, ko iešuj apģērbā, lai veidotu tam vēlamo formu, arī, lai palielinātu tā biezumu.
piepilināt Pilinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
nopilināt Pilinot (ko), ļaujot pilēt (kam), padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ar to). Izdalot pilienus, padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ko).
piedzirdīt Pilnīgi apreibināt ar alkoholisku dzērienu. Apdzirdīt.
apdzirdīt Pilnīgi apreibināt ar alkoholisku dzērienu. Piedzirdīt.
izrēķināt Pilnīgi aprēķināt (kādu daudzumu, vērtību).
Apriebties līdz kaklam Pilnīgi apriebties.
pārredzēt Pilnīgi aptvert, skaidri izprast (piemēram, kādu procesu, kādu darbību kopumu).
izvērst Pilnīgi apvērst (ar iekšpusi uz āru, piemēram, apģērba daļu).
izvērst Pilnīgi apvērst (augsnes kārtu).
piegulēt Pilnīgi atbilst (ķermenim, tā daļām) pēc lieluma un formas (par apģērbu, apaviem). Samērā cieši apņemt (ķermeni) - par apģērbu.
socializēties Pilnīgi iekļauties sabiedrībā, kādā tās grupā, apgūstot attiecīgo priekšstatu, normu, uzvedības stereotipu, zināšanu sistēmu.
pārskatīt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu). Ar skatienu aptvert visu (kā) kopumu vai (tā) daļu, piemēram, lai ko konstatētu.
Izdeldēt no zemes virsas Pilnīgi iznīcināt (kādu apdzīvotu vietu).
izprast Pilnīgi izzināt un saprast.
iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam.
nogrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam. Iegrimt (3).
iestigt Pilnīgi nodoties (kādai nodarbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam. Iegrimt (3).
nodziļināties Pilnīgi nodoties (piemēram, kādai darbībai), tā ka aizmirst, neievēro apkārtējo.
iedziļināties Pilnīgi nodoties (piemēram, kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo.
fascinēt Pilnīgi pārņemt (kādu) savā varā. Apburt, apmāt.
apņemt Pilnīgi pārņemt (par apkārtnes, citu cilvēku ietekmi).
applūdināt Pilnīgi pārņemt, izplūst (pa visu telpu, apkārtni) - parasti par smaržām.
Tiku tikām Pilnīgi pietiekami, papilnam.
tiku Pilnīgi pietiekami, papilnam.
Slapjš kā izpeldināts Pilnīgi slapjš.
(Slapjš) kā nopeldināts Pilnīgi slapjš.
Slapjš kā peldināts Pilnīgi slapjš.
Slapjš kā peldināts (arī izpeldināts, nopeldināts) Pilnīgi slapjš.
uzpildīt Pilnīgi vai daļēji piepildīt (piemēram, trauku ar šķidrumu, masu, parasti, to daudzumu papildinot).
Līdz (pēdējam) kreklam Pilnīgi, pavisam (izputināt, aplaupīt u. tml.).
Līdz pēdējam kreklam Pilnīgi, pavisam (izputināt, aplaupīt u. tml.).
Lupatu lēveros Pilnīgi, pavisam (saplēst, saplosīt u. tml.).
Lupatu lēveros, arī lupatu lupatās Pilnīgi, pavisam (saplēst, saplosīt u. tml.).
pamatīgs Pilnīgs, vispusīgs, augstām prasībām atbilstošs, parasti arī apjomīgs (piemēram, par pētījumu, rakstu).
kūre Pilns (piemēram, ārstēšanās) kurss, apjoms.
apgrieziens Pilns aplis griešanās kustībā.
Integrālā doza Pilns starojums, ko saņem viss apstarotais objekts
mandāts Pilnvarojums, uzdevums. Dokuments, arī līgums (buržuāziskajās civiltiesībās), kas apliecina kāda pilnvaras, arī uzdevumus.
piepilēt Pilot (kam) lielākā daudzumā, kļūt slapjam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
nopilēt Pilot (kam), kļūt slapjam, mitram, arī notraipīties (ar to).
muca Pilotāžas figūra, ko lidaparāts veic horizontālā lidojumā ap savu šķērsgriezuma asi.
polārpilsēta Pilsēta polārajā apgabalā.
Pilsētas tipa (arī pilsēttipa) apmetne Pilsētapmetne.
Pilsēttipa (arī pilsētas tipa) apmetne Pilsētapmetne.
tramvajs Pilsētas pasažieru (retāk kravas) transporta veids, kurā izmanto vagonus (aptuveni 80 pasažieriem), kas rit pa ielas (retāk zem ielām) izbūvētiem sliežu ceļiem. Šādā transporta veidā izmantojamais transportlīdzeklis.
policijmeistars Pilsētas policijas priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā un dažās kapitālistiskajās valstis).
miests Pilsētas tipa apmetne, kam nav pilsētas tiesību (Latvijā no 16. gadsimta līdz 1928. gadam).
ārpilsēta Pilsētas tuvākā apkaime. No pilsētas centra attālākie rajoni.
cekulpīle Pīļu dzimtas putns ar tumšu apspalvojumu, baltu spārnu plankumu, pagarinātām pakauša spalvām.
appīt Pinot aptvert (pinumu ap ko, kam apkārt).
appīt Pinot, veidojot (pinumu), aptvert (ko).
Ūdens pīpe Pīpe, kurā dūmi tiek atdzesēti, tiem plūstot pa spirālisku cauruli, ko apņem ūdens.
Ūdens pīpe Pīpe, kurā dūmi tiek atdzesēti, tiem plūstot pa spirālisku cauruli, ko apņem ūdens.
aplikatūra Pirkstu izkārtojums, spēlējot mūzikas instrumentu. Šī pirkstu izkārtojuma apzīmējums nošu rakstā (ar arābu cipariem).
Ziemassvētku kaujas Pirmā pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila - no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
pusmūžs Pirmā puse vai aptuvena pirmā puse (cilvēka) mūža (aptuveni piecdesmit gadi).
pirmapdare Pirmā, sākotnējā (kā) apdare, kurā (to) sagatavo galīgai apdarei.
pirmapstrāde Pirmā, sākotnējā (kā) apstrāde, kurā (to) sagatavo galīgai apstrādei.
pirmapmācība Pirmā, sākotnējā apmācība (parasti kā elementāro pamatu, iemaņu apguvei).
raudzības Pirmais apciemojums pie jaundzimušā un mātes sveikšana sakarā ar bērna piedzimšanu.
signāleksemplārs Pirmais pilnīgi pabeigtais iespieddarba eksemplārs, ko tipogrāfija nodod izdevniecībai apstiprināšanai.
Draudzes tiesa Pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem.
Draudzes tiesa Pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem.
tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piemēram, Francijā, Itālijā).
sākums Pirmās rindas, lappuses, pirmais nodalījums (piemēram, rakstā, grāmatā, tekstā), arī šādu rindu, lappušu, nodalījuma saturs; pirmās taktis, pirmā epizode u. tml. (skaņdarbā).
ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas. Dzimta (1).
dzimts Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas. Ģints.
sakne Pirmsākumi, rašanās cēloņu, apstākļu kopums (piemēram, parādībai, tautai, dzimtai).
pirmskapitālisma Pirmskapitālistisks.
priekškapitālistisks Pirmskapitālistisks.
agonija Pirmsnāves stāvoklis, kam raksturīgs apziņas zudums.
kurators Pirmsrevolūcijas Krievijā - persona, kas kādā apgabalā pārzina valstij pakļautu darbības jomu (piemēram, skolas).
kazaks Pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos.
pīļknābis Pirmzīdītāju apakšklases dzīvnieks (Austrālijā) ar garu, plakanu knābi, ko klāj ragvielas kārta.
pārplaiksnīt Plaiksnījot apspīdēt (ko).
disks Plakana, apaļa (ierīces) detaļa. Arī ripa.
piets Plakanā, paplatinātā (cērtamo, šķeļamo u. tml. rīku) mugurējā daļa.
piere Plakanā, paplatinātā (sitamo rīku) daļa, kas cirtienā, sitienā saskaras ar apstrādājamo priekšmetu.
strūga Plakandibena upju kuģis kravu pārvadāšanai (Austrumeiropā aptuveni līdz 18. gadsimtam).
lekāls Plakans modelis sarežģītu divdimensiju virsmu izgatavošanai, apstrādāšanai.
plāksnis Plakans, izvirzīts (lidaparāta) elements (tā) stabilitātes un vadāmības nodrošināšanai.
plātne Plakans, parasti gluds, dažādas formas (kāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai, apdarei u. tml. Arī plate (1).
virsma Plaknes ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi.
aplis Plaknes daļa, ko ierobežo aploce. Riņķis.
leņķis Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no viena un tā paša punkta. Plakans leņķis. Patvaļīgs stara pagrieziens ap punktu (trigonometrijā).
spirāle Plaknes līkne, kas apriņķo vienu punktu vai vairākus punktus, liem tuvodamās vai no tiem attālinādamās.
plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai. Mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas.
ciparnīca Plāksnīte (pulkstenim) ar apzīmētām iedaļām, pār kurām virzās rādītāji.
spārns Plākšņveida vai profilēts elements mijiedarbībai ar apkārtējo vidi (parasti gaisu, ūdeni).
loksne Plāna (piemēram, papīra, metāla) plāksne.
priekšāda Plāna ādas kroka, kas aptver dzimumlocekļa galviņu.
lapa Plāna taisnstūrveida (papīra) plātne. Šāda plātne kā vienība (grāmatā, žurnālā u. tml.).
safjāns Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai).
safjānāda Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai). Safjāns.
patina Plāna, parasti zaļa, tumšbrūna, zila, kārta, kas gaisa mitruma iedarbībā vai speciālā apstrādē rodas uz priekšmetiem, kuri izveidoti (parasti) no vara vai tā sakausējumiem.
satelīts Planetārajos mehānismos - zobrats, kas līdz ar asi pārvietojas ap centrālo ratu.
gremzdi Plāni nokasīta (augļa, saknes vai koksnes) kārtiņa. Tālākai apstrādāšanai sasmalcināta (augļu vai ogu) masa.
laukums Plankums (dzīvnieka apmatojumā vai apspalvojumā).
sadalīt Plānojot, prognozējot, aprēķināt, noteikt (laika) posmus (tā) izmantošanai.
šķidrs Plāns (par audumu, apģērbu).
Nažotais finieris Plāns finieris, ko izmanto mēbeļu apdarei.
nažfinieris Plāns finieris, ko izmanto mēbeļu apdarei. Nažotais finieris.
magnētadata Plāns magnēts (izstiepta romba veidā), kas brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsts pret ziemeļiem.
folija Plāns papīrs vai caurspīdīga plēve ar uzklātu bronzas vai sausas krāsas pulvera kārtu (lieto attēlu izveidošanai uz grāmatu vākiem).
lignīns Plāns papīrs, kam ir sīki rievota virsma un liela spēja uzsūkt mitrumu.
viegls Plāns, arī tāds, kam samērā mazs svars, arī tāds, kas maz silda (par audumu, apģērbu u. tml.).
pergamīns Plāns, caurspīdīgs, izturīgs papīrs.
scenārijs Plāns, darbību secības apraksts (piemēram, svētku, sarīkojuma norisei).
pleira Plāns, gluds, mitrs apvalks, kas ietver plaušu un kas no iekšpuses klāj krūškurvja sienas.
ģenerālplāns Plāns, kas nosaka (pilsētas, apdzīvotas vietas, uzņēmuma) attīstību ilgākā laika posmā.
pretplāns Plāns, kuru pieņēmis uzņēmums, ražošanas apvienība u. tml. un kurā ietverti augstāki rādītāji salīdzinājumā ar tiem uzdevumiem, ko apstiprinājusi augstāk stāvoša organizācija.
spārns Plāns, plēvjains vai ādains veidojums (piemēram, uz lapas kāta, stumbra, pie sēklām).
veidot Plastiski apstrādāt (mīkstu materiālu, piemēram, mālu, plastilīnu). Šādi apstrādājot, piemēram, mālu, plastilīnu, darināt (ko). Skulpturāli attēlot (ko, piemēram, modeli).
Termoplastiskās plastmasas Plastmasas, kuras plastiskai apstrādei pakļaujas siltuma iedarbībā.
Termoreaktīvās plastmasas Plastmasas, kuru plastiskums izpaužas tikai to apstrādes laikā.
lieltirdzniecība Plaša apjoma tirdzniecība.
fronte Plaša cilvēku apvienība (kādam mērķim).
kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās attiecīgās organizācijas, profesijas pārstāvji vai valstu pilnvaroti delegāti, lai izlemtu kādu jautājumu.
klajs Plaša, ar mežu neapaugusi teritorija. Šāda teritorija, ko klāj kas vienveidīgs.
klajums Plaša, ar mežu neapaugusi teritorija. Šāda teritorija, ko klāj kas vienveidīgs.
reģions Plaša, pēc dabas, ekonomiskām, politiskām pazīmēm izdalīta teritorija (piemēram, apgabals, valsts, valstu grupa).
forums Plaša, reprezentabla sanāksme, sapulce.
dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
nekropole Plašas (parasti mākslinieciski izveidotas) kapenes (seno kultūras centru tuvumā).
Ar vērienu Plaši, lielā apjomā, arī bagātīgi.
kalniene Plašs apgabals, ko aizņem kalni un augsti starpkalnu līdzenumi.
vairogs Plašs ledāja apgabals.
Modeļu nams Plašs uzņēmums, kurā modelē un izgatavo pēc individuāliem pasūtījumiem apģērba, galantērijas piederumus.
Modeļu nams Plašs uzņēmums, kurā modelē un izgatavo pēc individuāliem pasūtījumiem apģērba, galantērijas piederumus.
plakankalne Plašs zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu, upju erozijas saposmotu virsu.
avēnija Plata iela, kas parasti abās pusēs apdēstīta ar kokiem (Francijā, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un dažās citās zemēs).
bulvāris Plata, ar kokiem apstādīta iela.
papildplatība Platība, ko piešķir, izmanto papildus paredzētajai, līdzšinējai platībai.
vieta Platības, telpas daļa (piemēram, plauktā, skapī), kas paredzēta, arī izmantojama kā novietošanai, ievietošanai.
baļļa Plats - apaļš vai iegarens - koka trauks ar paplašinātu augšdaļu.
apmetnis Plats, ap pleciem apņemams, mētelim līdzīgs apģērba gabals (bez piedurknēm).
kupls Plats, arī krokains (par apģērbu, tā daļām).
mantija Plats, garš apmetņa veida apģērba gabals, ko valkā virs cita apģērba.
lielceļš Plats, grantēts ceļš (satiksmei starp samērā lielām apdzīvotām vietām).
delna Plaukstas apakšējā daļa.
uzplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām). Salapot, uzziedēt (par augiem, to daļām). Izplaukt.
izplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām). Salapot, uzziedēt (par augiem).
šķilties Plaukt (par augu daļām, parasti par lapām, ziediem).
vērties Plaukt (par pumpuriem, ziediem, lapām).
Plaušu emfizēma Plaušu paplašināšanās un ar to saistītā gaisa uzkrāšanās plaušās.
Plaušu emfizēma Plaušu paplašināšanās un ar to saistītā gaisa uzkrāšanās plaušās.
dusulis Plaušu vai sirds slimība (zirgiem), kas saistīta ar apgrūtinātu elpošanu.
torakoskopija Pleiras dobuma apskate ar torakoskopu.
zeltplekste Plekšu dzimtas zivs ar brūnganu, plakanu ķermeni, kam raksturīgi dzeltenīgi oranži, apaļi plankumi.
lācis Plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli dzīvnieki ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti.
kaķis Plēsēju kārtas dzimta, kura ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem.
suns Plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst nelieli un vidēji lieli, galvenokārt gaļēdāji dzīvnieki ar spēcīgu ķermeni, nelielu galvu un izstieptu purnu (piemēram, mājas suns, savvaļas suns, lapsa, vilks).
leduslācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu.
polārlācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu. Leduslācis.
ūdrs Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks ar īsu, biezu, spīdīgu tumšbrūnu apmatojumu.
vilks Plēsēju kārtas suņu dzimtas dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali.
sudrablapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas kažokzvērs, kurš ir izaudzēts no Kanādas sarkanās lapsas un kura apmalojumam ir raksturīgas melnas, zilganmelnas, pelēkas, sudrabainas krāsas.
polārlapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai ballu (ziemā) apmatojumu.
leopards Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar plankumainu apmatojumu, spēcīgām kājām. Pantera.
pantera Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar plankumainu, retumis melnu, apmatojumu, spēcīgām kājām. Leopards.
uzplēst Plēšot, parasti no apakšas uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
pieplēst Plēšot, raujot papildināt (kā daudzumu).
lapsene Plēvspārņu kārtas kukaiņu dzimta, pie kuras pieder, piemēram, lapsenes, sirseņi. Šīs dzimtas kukaiņi.
šķīst Plīst, parasti vairākos gabalos. Kļūt tādam, kam strauji mainās forma, apveidi (parasti spiediena, sitiena iedarbībā).
saplīst Plīstot sadalīties, saplakt (par viļņiem).
durtiņas Plīts vai (telpu) apsildāmās krāsns durvis.
applūkt Plūcot izraut (visapkārt vai vairākās vietās). Noplūkt.
pieplūkt Plūcot papildināt (kā daudzumu).
Baļķus laist Pludināt nocirstus un apdarinātus kokus.
Baļķus laist Pludināt nocirstus un apdarinātus kokus.
applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu.
vatelīns Plūksnains, porains tekstilmateriāls, ko izmanto šūtos apģērbos, lai palielinātu to siltumizolācijas spējas.
jaukties Plūst kopā, apvienoties (ar ko) - piemēram, par skaņām, smaržām.
applūdināt Plūstot (virsū, pāri), apklāt.
apvēdināt Plūstot apņemt (no visām pusēm) - par gaisa plūsmu, smaržu u. tml.
Gara mēle Pļāpīgums, tieksme aprunāt.
Gara mēle Pļāpīgums, tieksme aprunāt.
iepļaut Pļaujot ievirzīt (kur iekšā izkapti). Pļaujot radīt brūci, ievainojumu.
piepļaut Pļaujot papildināt (kā daudzumu).
aizpļaut Pļaujot skart (ar izkapti, sirpi), ievainot.
Gatavot sienu Pļaut, apvītināt, kaltēt zāli un novietot uzglabāšanai.
pogāties Pogāt sev apģērbu.
Zilā polārlapsa Polārlapsa ar iezilganu apmatojumu.
Zilā polārlapsa Polārlapsa ar iezilganu apmatojumu.
Polārā lapsa Polārlapsa.
polārpētnieks Polāro apgabalu pētnieks, polārekspedīcijas dalībnieks.
starpbalsts Poligrāfisks materiāls, ko novieto starp lappuses salikuma daļām.
reālpolitika Politika, kurā ņem vērā reālos politiskos, ekonomiskos, ideoloģiskos u. tml. apstākļus.
politapssrdze Politiskā apsardze.
partija Politiska organizācija, kurā apvienojusies visaktīvākā šķiras, sociālās grupas daļa un kura pauž šīs šķiras, sociālās grupas intereses, vada to uz noteiktu mērķu un ideālu sasniegšanu.
ohranka Politiskās policijas apsardzības nodaļa (pirmsrevolūcijas Krievijā).
politskola Politisko mācību forma politisko pamatjautājumu apgūšanai.
krīze Politisks stāvoklis valstī, kur pastāv antagonistiska šķiru sabiedrība, kad krasi saasinās apspiesto cīņa pret apspiedējiem.
suspapīrs Porains papīrs (kā) susināšanai. Arī dzēšpapīrs.
dzēšpapīrs Porains papīrs, ko lieto dzēšlapu izgatavošanai.
papildporcija Porcija, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai porcijai.
traheāti Posmkāju tipa apakštips, pie kura pieder kukaiņu klase un daudzkāju klase. Šī apakštipa dzīvnieki.
vidus Posms (darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
vidusdaļa Posms (darbībai, norisei, parādībai u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
vidusposms Posms (darbībai, norisei, parādībai u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
uzpost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, tās daļu, celtni, apkārtni).
laupīt Postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
traģika Postošu notikumu, apstākļu, arī lielu nelaimju kopums, to ietekme. Arī traģēdija (2).
celmiņš Potcelma apakšējā daļa, kas paliek pēc potcelma galotnes nogriešanas.
priekšpozīcija Pozīcija, ko uz laiku ieņem priekšgrupu pozīcijas priekšā, lai pretinieks neiegūtu svarīgus apvidus punktus, lai to maldinātu un aizkavētu tā tuvošanos.
diapozitīvs Pozitīvs fotoattēls uz caurspīdīga materiāla (stikla vai filmas) projicēšanai uz ekrāna vai apskatīšanai pret gaismu.
atzinība Pozitīvs novērtējums (kas parasti ir izteikts vārdos vai apbalvojuma veidā).
instrumentālisms Pragmatisma paveids, kas idejas un jēdzienus aplūko nevis kā objektīvās īstenības atspoguļojumu, bet gan kā mākslīgus rīkus (instrumentus) subjektīvās pieredzes sakārtošanai.
smalkmehānika Praktiskās mehānikas nozare, kas nodarbojas ar precīzo aparātu un instrumentu būvi un remontu.
statistika Praktiskās vai teorētiskās darbības nozare, kuras mērķis ir vākt, apkopot, analizēt datus par masveida parādībām (parasti sabiedrībā). Šādu, parasti apkopotu, analizētu, datu kopums.
mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas).
jēgt Prast, mācēt. Saprast, aptvert.
Ar gudru ziņu Prātīgi apsverot, apdomājot.
Ar gudru ziņu Prātīgi apsverot, apdomājot.
Ar gudru ziņu Prātīgi, apsverot, apdomājot
smadzenes Prāts, arī apziņa.
galva Prāts, saprāts, apziņa. Saprašana, domāšana.
aprēķins Precīzi aprēķināta pēdējā alga (kādam aizejot vai kādu atlaižot no darba).
reibers Precīzi noregulēta koka plāksne, kurai ir nosmailināta apakšējā šķautne un ar kuru litogrāfiskajā rokas mašīnā izdara novilkumu no iespiedformas uz papīra. Berzējs.
ķīpa Preču (parasti tekstilrūpniecības izejvielu) iesaiņošanas mērs - aptuveni no 60 līdz 400 kilogramu.
pirktspēja Preču daudzums, ko var nopirkt par noteiktu naudas vienību. Pakalpojumu apjoms, kurus ar noteiktu naudas vienību var samaksāt.
Komerciālais kredīts Preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana ar pagarinātu samaksas termiņu (kapitālistiskajās valstīs, līdz 1931. gadam Padomju Savienībā).
Komerciālais kredīts Preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana uz kredīta (kapitālistiskajās valstīs, līdz 1931. gadam Padomju Savienībā).
Karteļu cena Preču pārdošanas cena, par kuru vienojas kartelī apvienotās firmas.
sīkamatniecība Preču ražošana nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
imports Preču vai kapitāla ievešana no ārzemēm.
eksports Preču vai kapitāla izvešana uz ārzemēm.
marka Preču zīme (parasti etiķetes, plombas, kapsulas, zīmoga veidā) ar preces izgatavošanas vietas, ražotajā, kvalitātes u. tml. apzīmējumu.
spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana iedzīvošanās nolūkā.
Nodziedāt (savu) dziesmu Pret paša gribu pārtraukt (piemēram, darbību) kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
Nodziedāt (savu) dziesmu Pret paša gribu pārtraukt (piemēram, darbību) kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
rekombinācija Pretējas zīmes jonu vai pozitīvo jonu un elektronu apvienošanās, kurā veidojas neitrāli atomi, molekulas.
Caurlaides tipa pirts Pretepidēmiska pirts, kur notiek pilnīga sanitārā apdare (mazgāšanās, matu apgriešana, veļas un drēbju dezinfekcija).
zenītartilērija Pretgaisa aizsardzības karaspēka ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir ieroči gaisa mērķu iznīcināšanai.
Prettanku grāvis Prettanku šķērslis līdzenā apvidū (plats, aptuveni 1 metru dziļš izrakums ar stāvām malām).
Prettanku grāvis Prettanku šķērslis līdzenā apvidū (plats, aptuveni 1 metru dziļš izrakums ar stāvām malām).
vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot).
varasdarbs Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot). Vardarbība.
pačivināt Priecīgi, bezbēdīgi parunāt, papļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
priežains Priedēm apaudzis, pieaudzis.
ālēties Prieka, enerģijas pārpilnībā izturēties, skaļi un neapvaldīti.
purngals Priekšējā daļa (apaviem), kura sedz pirkstgalus.
krūts Priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (apģērbam).
priekša Priekšējā puse (apģērbam).
kūlenis Priekšmeta kritiens, gāšanās ar augšdaļu uz leju. Priekšmeta kritiens, tam vairākkārt griežoties apkārt.
skrošapstrāde Priekšmeta virsmas apstrāde ar skrošu strūklu vai ar tvertnē rotējošām skrotīm.
nominācija Priekšmeta, parādības, darbības, īpašības u. tml. apzīmēšana ar kādu valodas vienību (piemēram, ar vārdu, vārdu savienojumu).
virziens Priekšmeta, veidojuma, veidojumu kopuma u. tml. vērstība, orientācija (attiecībā pret debespusēm, kā izvietojumu apvidū, arī attiecībā pret priekšmeta malām, galiem u. tml.).
šuveklis Priekšmets (piemēram, apģērbs, tā daļa, tekstilija), ko (pašlaik) šuj vai izšuj.
spraude Priekšmets (piemēram, kārts), kuru iesprauž kur, lai ko apzīmētu.
rotaļlieta Priekšmets bērna izklaidēšanai, audzināšanai, apmācīšanai saistošā veidā.
tīkls Priekšmets, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds pinums un kas ir paredzēts (kā) ievietošanai, norobežošanai, aptveršanai.
spiedpoga Priekšmets, kas ir paredzēts (kā, piemēram, apģērba gabala, apavu, maka) daļu sastiprināšanai un kas sastāv no divām apaļām daļām, no kurām vienu iespiež otrā.
lietussargs Priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no lietus - ar blīvu audumu klāta apaļa, izliekta metāla konstrukcija ar rokturi.
ieliktnis Priekšmets, ko ieliek, piemēram, spraugā, lai to piepildītu. Ieliekama papildu detaļa.
eksponāts Priekšmets, ko izstāda apskatei (izstādē, muzejā).
sveiciens Priekšmets, ko pasniedzot apliecina draudzību, sirsnību, labvēlību. Arī dāvana.
balva Priekšmets, naudas summa, ko pasniedz kā atzinības apliecinājumu (piemēram, par uzvaru sporta sacensībās, par labu darbu) Godalga.
pabalsts Priekšmets, veidojums, ko izmanto par balstu, novietojot to parasti zem (kā), arī (kam) apakšā.
paliktnis Priekšmets, veidojums, uz kura ko uzliek, novieto. Detaļa, elements, ko iemontē zem (kā), arī (kam) apakšā.
numerācija Priekšmetu apzīmēšana ar secīgiem numuriem. Numurēšana.
Jēdziena apjoms Priekšmetu un parādību kopums, ko aptver jēdziens.
Jēdziena apjoms Priekšmetu un parādību kopums, ko aptver jēdziens.
kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros. Kategorija, kas raksturo priekšmetus, būtnes, parādības pēc to apjoma, skaita un attīstības pakāpes.
klēpis Priekšmetu, masas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām (parasti, piespiežot viduklim). Siena, salmu u. tml. daudzums, ko saņem ar darbarīku, parasti dakšām.
sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu.
augsne Priekšnoteikumi, labvēlīgi apstākļi (kādas parādības pastāvēšanai, attīstībai).
priekšādevums Priekšrocības (sacensībās, sporta spēlēs), ko piešķir vājākam dalībniekam, lai izlīdzinātu uzvaras iespējas. Handikaps.
sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
damaksnis Priežu un egļu vai egļu un priežu audze ar bērzu piemistrojumu un vidēji biezu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
niedrājs Priežu, egļu un bērzu mistrota audze vai šo koku sugu tīraudze, kas parasti nesasniedz lielu augstumu un kam zemsedzē ir niedres, grīšļi. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
puspērtiķi Primātu apakškārta, kurā ietilpst nelieli primitīvi dzīvnieki ar vāji attīstītām smadzenēm (piemēram, lemuri, slaidpirkstaiņi, lori). Šīs apakškārtas dzīvnieki.
mērkaķis Primātu kārtas dzimta, kurā ietilpst dzīvnieki ar ieapaļu galvu, paīsu purnu, slaidiem locekļiem un garu asti.
vārdošana Primitīva, ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem). Riebšana, pūšļošana.
pirmzīdītāji Primitīvāko zīdītāju apakšklase. Šīs apakšklases dzīvnieki.
vārdot Primitīvi ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus. Riebt, pūšļot.
septiņstarīte Prīmulu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, virs kurām ir zieds ar septiņām baltām vainaglapām.
vairodzene Prīmulu dzimtas lakstaugs ar lapām rozetē un baltiem ziediem čemurā.
privāts Privātapģērbā.
privātdrēbes Privātapģērbs.
civilapģērbs Privāts apģērbs (pretstatā formas tērpam).
privātprakse Privāts darbs, privāta darbība (piemēram, juristiem, ārstiem, parasti kapitālistiskās valstīs).
Zemes tiesa Privileģēto lauku iedzīvotāju tiesu iestāde (Latvijas teritorijā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam). Zemākā tiesa vai apriņķa, guberņas tiesa (Krievijā 18. un 19. gadsimtā).
Augļu augļi Procenti, ko pēc noteikta termiņa pieskaita kapitālam, lai tie atkal kopā ar kapitālu dotu jaunus procentus.
lasījums Procesa stadija, arī viss process, kurā likumdevējā orgānā izskata, apspriež likuma projektu (piemēram, buržuāziskā parlamentā).
apdzisme Process --> apdzist. Apdzišana.
apguve Process --> apgūt (1). Apgūšana.
apguve Process --> apgūt (2). Apgūšana.
apkure Process --> apkurināt. Apkurināšana.
apmācība Process --> apmācīt. Apmācīšana.
aprakstīšana Process --> aprakstīt (4).
aptaukošanās Process --> aptaukoties. Slimīgs stāvoklis, kad organismā pastiprināti veidojas taukaudi.
aptvere Process --> aptvert (2). Aptveršana. Saprašana.
apjūsma Process, arī rezultāts --> apjūsmot.
aprēķins Process, arī rezultāts --> aprēķināt (1). Aprēķināšana.
aptauja Process, darbība --> aptaujāt. Aptaujāšana, iztaujāšana, izvaicāšana.
apzveja Process, darbība --> apzvejot
nerima Process, darbība, kas noris visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
ražošana Process, kurā cilvēks ar savu darbu pārveido dabas vielas, enerģiju un dabas procesus, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības.
siltumapmaiņa Process, kurā notiek spontāna siltuma enerģijas pārnese no vides ar augstāku temperatūru uz vidi ar zemāku temperatūru. Siltuma apmaiņa.
Siltuma apmaiņa Process, kurā notiek spontāna siltuma enerģijas pārnese no vides ar augstāku temperatūru uz vidi ar zemāku temperatūru. Siltumapmaiņa.
izziņa Process, paveikta darbība --> izzināt (2). Faktu, datu apkopojums.
aprūpība Process, stāvoklis --> aprūpēt.
tehnoloģiskums Produkcijas atbilstība noteiktiem ražošanas un ekspluatācijas apstākļiem.
Tīrā produkcija Produkcijas vērtība, ko aprēķina, atskaitot no kopprodukcijas izmaksas visas ar ražošanu saistītās materiālās izmaksas.
Tīrā produkcija Produkcijas vērtība, ko aprēķina, atskaitot no kopprodukcijas izmaksas visas ar ražošanu saistītās materiālās izmaksas.
izejprodukts Produkts, kas paredzēts tālākai apstrādei, kā izgatavošanai.
starpprodukts Produkts, kas rodas kādā norises starpposmā un tiek tālāk pārveidots, apstrādāts.
pusprodukts Produkts, ko izmanto tālākā rūpnieciskā apstrādē (kā) izgatavošanai.
profesiogramma Profesijas apraksts, kurā ietvertas arī tai nepieciešamās cilvēka fizioloģiskās un psiholoģiskās īpašības.
geiša Profesionāla japāņu dziedātāja un dejotāja, kas kavē laiku viesiem, piemēram, tējnīcās, viesībās.
robots Programmējams automāts, kas veic sarežģītas operācijas, kuras atgādina apzinātu cilvēka darbību.
enciklopēdists Progresīvie franču domātāji, kuri apvienojās ap «Enciklopēdiju», ko 18. gadsimta otrajā pusē izdeva Didro un Dalambērs.
renesanse Progresīvs kultūras attīstības posms (Rietumeiropā no 14. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta pirmajai pusei), kas ir saistīts ar kapitālistisko attiecību un humānistiskā pasaules uzskata veidošanos.
kreiss Progresīvs, revolucionārs (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml. kapitālistiskajās valstīs).
kreiss Progresīvs, revolucionārs politisks darbinieks (kapitālistiskajās valstīs).
planetārijs Projekcijas aparāts, ar ko uz kupolveida ekrāna demonstrē debess. Ierīce, ar ko demonstrē planētu sistēmas uzbūvi un planētu kustību ap Sauli
obstrukcija Protesta veids (parasti parlamentos) - trokšņošana, garu runu teikšana u. tml., lai sēdē, sapulcē aizkavētu vai nepieļautu lēmuma pieņemšanu.
superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
kabalistika Pseidozinātniski secinājumi, kas pamatoti uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem. Tas, kas nav saprotams, ir juceklīgs.
kabalistisks Pseidozinātnisks, pamatots uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem. Nesaprotams, juceklīgs.
spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
spīts Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Spītība (1).
zemapziņa Psihiska darbība, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, kura bez viņa gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām izraisa noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos. Suģestija.
suģestija Psihiska iedarbība uz cilvēku, kura bez viņa gribas un apziņas līdzdalības vai pretēji gribai, apziņai izraisa noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
iztēle Psihiska norise - kā jauna radīšana apziņā tēla, priekšstata, idejas veidā (parasti jaunrades procesā).
psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā mainās cilvēka uztvere, apziņa, garastāvoklis, uzvedība.
psihotehnika Psihiska un fiziska treniņa sistēma, kas pakļauj psihisko darbību apzinātai kontrolei un pašregulācijai. Kādas darbības veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana.
iedvesmot Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām. Suģestēt.
suģestēt Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pretēji gribai, apziņai (par cilvēkiem).
daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka indivīda attieksmes pret apkārtni, reakciju uz dažādām parādībām. Raksturs.
tēls Psihisko norišu rezultātā radies (kā) atspoguļojums apziņā (piemēram, priekšstats).
pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
bailes Psihisks (emocionāls) stāvoklis, jūtas, kam raksturīgs satraukums, apjukums, nospiestība un ko izraisa briesmas, nelaime.
garlaicība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
izmisums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
panika Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas ārkārtīgas, nepārvaramas bailes, to radīta nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties un ko izraisa stihiskas nelaimes, ārkārtēji notikumi.
labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
žēlsirdība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kas izpaužas spējā citus saprast, just līdzi un gatavībā palīdzēt. Arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
uztvere Psihisks izziņas process, kas nodrošina īstenības priekšmetu un parādību atveidojumu apziņā, to pazīmju kopumā, arī šī atveidojuma izpratne.
nemaņa Psihisks stāvoklis, kad cilvēks neapzinās, ko dara (piemēram, lielā uztraukumā, spēcīgā pārdzīvojumā).
nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga neapmierinātība ar esošo, sasniegto un spēcīga vēlēšanās nemitīgi gūt ko jaunu.
neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest.
vienaldzība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums. Arī apātija.
transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums.
pavadonis Psihisks stāvoklis, kas ilgāku laiku neizzūd, saglabājas apziņā; psihes, rakstura, personības īpašība, kas ilgākā laikposmā raksturīga cilvēkam, tā dzīvei, darbībai.
apnikums Psihisks stāvoklis, kas raksturīgs cilvēkam, kuram viss apnicis.
pazemojums Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
vilšanās Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīgs sarūgtinājums, neapmierinātība, piemēram, par cerētā, gaidītā neīstenošanos. Arī norises, fakti, kas izraisa šādu psihisku stāvokli.
griba Psihisku norišu kopums, kuras izpaužas motivētā, mērķtiecīgā, apzinātā darbībā, pārvarot kādas grūtības.
Runas mehānisms Psihofizioloģisku priekšnoteikumu sistēma, kas (cilvēkam) nodrošina iespēju veidot saprātīgu runu un saprast cita runu.
militārpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka psihiskos stāvokļus un norises militārajās apmācībās un bruņotā cīņā.
kosmopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī, kā kosmiskā lidojuma apstākļi ietekmē kosmonautu psihi. Kosmiskā psiholoģija.
Kosmiskā psiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī, kā kosmiskā lidojuma apstākļi ietekmē kosmonautu psihi. Kosmopsiholoģija.
psihoterapeits Psihoterapijas speciālists.
Kara komisariāts PSRS Aizsardzības ministrijas militārās uzskaites un mobilizācijas orgāns republikās, apgabalos, novados, pilsētās un rajonos.
Kara komisariāts PSRS Aizsardzības ministrijas militārās uzskaites un mobilizācijas orgāns republikās, apgabalos, novados, pilsētās un rajonos.
fronte PSRS Bruņoto Spēku augstākais operatīvais apvienojums, kas sastāv no vairākām armijām (3).
Jaunākais komandējošais sastāvs PSRS Bruņoto Spēku karavīru kategorija, kurā ietilpst seržanti, staršinas, mičmaņi, praporščiki.
Jaunākais komandējošais sastāvs PSRS Bruņoto Spēku karavīru kategorija, kurā ietilpst seržanti, staršinas, mičmaņi, praporščiki.
Jaunākie virsnieki PSRS Bruņoto Spēku virsnieku kategorija, kurā ietilpst leitnanti, kapteiņi (Padomju Armijā), kapteiņleitnanti.
pamatskola PSRS obligātās vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe, kas aptver pirmās trīs vai četras klases.
izsole Publiska (darba veicēja tiesību) piešķiršana, kurā (tiesības) iegūst tas, kas apņemas darbu veikt par viszemāko maksu.
Nomētāt akmeņiem Publiski apvainot, arī nomelnot.
Nomētāt akmeņiem Publiski apvainot, arī nomelnot.
blamāža Publisks apkaunojums, sakompromitēšanās. Apkaunojošs notikums.
ūpis Pūčveidīgo kārtas putns ar iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm.
pūce Pūčveidīgo putnu kārtas putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām.
drakons Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus.
ugunspūķis Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus. Drakons (1).
grupēties Pulcēties (kur, ap ko), izvietoties (noteiktā kārtībā).
Marksistiskie pulciņi Pulciņi, kuru dalībnieki pašmācības ceļā apguva marksistisko teoriju (19. gadsimta 90. gados un 20. gadsimta sākumā).
komanda Pulka apakšvienība (ar īpašu specializāciju), kas ir mazāka par rotu.
operatorpults Pults kādas, parasti sarežģītas, iekārtas, ierīces u. tml. vadīšanai, apkalpošanai.
nullpunkts Punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas.
zemeszvaigzne Pūpēžu sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru.
Kāršu pupas Pupu sugas, kurām ir nepieciešams balsts, ap ko vīties. Šo sugu pupas.
Kāršu pupas Pupu sugas, kurām ir nepieciešams balsts, ap ko vīties. Šo sugu pupas.
pirkstgals Purngals (apavam).
purvmala Purva tuvākā apkārtne. Purva malējā daļa.
velēnglejs Purvaina minerālaugsne, kas veidojusies galvenokārt zem zālaugiem palielināta mitruma apstākļos.
kriptomērija Purvciprešu dzimtas mūžzaļš (līdz 45 metriem augsts) skuju koks ar piramidālu vainagu (Japānā, Ķīnā).
apgrieziens Pusaplis griešanās kustībā.
tīnis Pusaudzis, arī jaunietis (aptuveni līdz 19 gadu vecumam). Tīneidžers.
tīneidžers Pusaudzis, arī jaunietis (aptuveni līdz 19 gadu vecumam). Tīnis.
pusdiena Puse dienas, aptuveni sešas stundas.
pusmēnesis Puse mēneša (aptuveni 15 dienas).
pusnakts Puse nakts (aptuveni četras stundas).
pusstops Puse stopa (aptuveni 0,6 kubikdecimetri). Šāda tilpuma trauks.
pusdzīve Puse vai aptuvena puse (cilvēka) dzīves.
pusglāze Puse vai aptuvena puse no glāzes tilpuma.
puslaiks Puse vai aptuvena puse no kādai norisei paredzētā vai vajadzīgā laika.
pusklaips Puse vai aptuvena puse no klaipa.
puskukulis Puse vai aptuvena puse no kukuļa.
pusmuca Puse vai aptuvena puse no mucas tilpuma.
pusapgrieziens Puse vai aptuvena puse no pilna apgrieziena.
puspagrieziens Puse vai aptuvena puse no pilna pagrieziena.
puspudele Puse vai aptuvena puse no pudeles tilpuma.
pusgalva Puse vai aptuvena puse no uzturam paredzētas dzīvnieka (parasti cūkas) galvas.
pusvalsts Puse vai aptuvena puse no valsts teritorijas.
pusbaļķis Puse vai aptuvena puse no vesela baļķa. Garenvirzienā uz pusēm pāršķelts baļķis.
mugurpuse Puse, daļa (priekšmetam), kas ir pretēja priekšpusei vai apakšpusei.
Plikādas kažociņš Puskažoks ar ādas miecēto pusi uz āru un apmatojuma pusi uz iekšu.
segliņš Puskrūms vai krūms ar vasarzaļām vai ziemzaļām, parasti pretējām, lapām un sīkiem, četrdaļīgiem vai piecdalīgiem ziediem.
slaidpirkstainis Puspērtiķu apakškārtas dzīvnieks, kam ir raksturīgi slaidi pirksti.
lori Puspērtiķu dzimta (Āfrikā, Dienvidāzijā), kuras pārstāvjiem ir biezs, mīksts apmatojums. Šīs dzimtas dzīvnieki.
varikaps Pusvadītāju diode, kuras kapacitāte mainās atkarībā no pieliktā pretējās polaritātes sprieguma.
rags Pūšamais mūzikas instruments, arī pūšamais signalizēšanas instruments ar izliektu, paplašinātu galu.
appūst Pūšot apņemt no visām pusēm (par vēju).
tenors Pūtēju orķestra īpašas grupas instruments ar samērā augstu diapazonu.
putekšlapa Putekšņlapa.
putekšnīca Putekšņlapas augšējā daļa ar, parasti diviem, putekšņmaciņiem.
čiekuriņš Putekšņlapu kopa (skuju kokiem).
ieputināt Putinot apņemt no visām pusēm (parasti ar sniegu, smiltīm).
apputināt Putinot pārklāt vai apņemt (ar sniegu no visām pusēm).
nometnieki Putni, kas dzīvo pastāvīgi kādā apvidū, neaizklejo tālu no ligzdošanas vietām. Putni, kam ir šāds dzīves veids.
pupuķveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst putni ar sārti rūsganbrūnu apspalvojumu, melnraibiem spārniem un asti, ar vēdekļveida cekulu. Šīs kārtas putni.
vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām, īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piemēram, irbes, medņi, rubeņi). Šīs kārtas putni.
pūčveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lielumu plēsīgie naktsputni ar līku, asu knābi un nagiem, ļoti lielu galvu un lielām nekustīgām acīm, apspalvotām kājām (piemēram, pūces, ūpji, apogi); šīs kārtas putni.
stārķveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie putni, kam ir raksturīgas garas kājas, slaids. Kakls un knābis, īsa aste, noapaļoti spārni (piemēram, stārķis, gārnis, dumpis). Šīs kārtas putni.
zaļvārnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder vidēja lieluma putni, parasti ar košu apspalvojumu (piemēram, zaļvārna, zivju dzenītis). Šīs kārtas putni.
zosveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder vidēji un lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni, blīvu, piegulošu apspalvojumu, saplacinātu knābi un īsām kājām ar peldplēvi starp trim priekšējiem pirkstiem. Šīs apakškārtas putni.
seters Putnu medību suns ar garu apmatojumu. Attiecīgā suņu šķirne.
pointers Putnu suns, kam raksturīgs gluds, īss apmatojums. Attiecīgā suņu šķirne.
Raganu siekalas (arī spļaudekļi, vēmekļi) Putu cikādes izdalījumi ap tās olām un kāpuriem uz augu lapām un zariem.
Raganu siekalas (arī spļaudekļi, vēmekļi) Putu cikādes izdalījumi ap tās olām un kāpuriem uz augu lapām un zariem.
Raganu spļaudekļi (arī siekalas, vēmekļi) Putu cikādes izdalījumi ap tās olām un kāpuriem uz augu lapām un zariem.
Raganu vēmekļi (arī spļaudekļi, siekalas) Putu cikādes izdalījumi ap tās olām un kāpuriem uz augu lapām un zariem.
radiotelevīziļa Radio un televīzijas sistēmas kopums, apvienojums.
Radioaktīvās kaujas vielas Radioaktīvas vielas, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus un dzīvniekus.
Radioaktīvās kaujas vielas Radioaktīvas vielas, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus un dzīvniekus.
Inducētā radioaktivitāte Radioaktivitāte, ko izraisa vielas apstarošana ar kādām elementārdaļiņām.
Inducētā radioaktivitāte Radioaktivitāte, kuru izraisa vielas apstarošana ar kādām elementārdaļiņām.
radiomehāniķis Radioaparātu mehāniķis.
kaskāde Radioaparatūras bloks.
radiolampa Radioelektroniskajā aparatūrā izmantojama elektronu lampa.
radioatbalss Radiolokācijā izmantota elektromagnētisko viļņu atstarošanās no apkārtējiem priekšmetiem.
radiolokators Radiolokācijas aparatūra, iekārta.
radiosekstants Radionavigācijas ierīce kuģu un lidaparātu koordinātu noteikšanai pēc debess ķermeņa radiostarojuma.
šūna Radiotelefonijā - apvidus, ko apkalpo viena radiotelefona centrāle.
radiouztvērējs Radiouztveres aparāts, iekārta.
bortradists Radists - apkalpes loceklis (parasti lidaparātā).
audzēt Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus (kopjot, barojot). Rūpēties, gādāt, lai aug.
saberzt Radīt (kādam) ļoti lielas grūtības, arī ļoti smagus apstākļus. Arī iznīcināt.
Dzīt stāvu (biežāk stāvus) kapā Radīt (kādam) ļoti smagu dzīvi, neciešamus apstākļus.
Dzīt stāvus (retāk stāvu) kapā Radīt (kādam) ļoti smagu dzīvi, neciešamus apstākļus.
Dzīt kapā Radīt (kādam) smagu dzīvi, neciešamus apstākļus.
Dzīt kapā Radīt (kādam) smagu dzīvi, neciešamus apstākļus.
Dzīt (stāvus) zemē (arī kapā) Radīt (kādam) smagu dzīvi, neciešamus apstākļus.
ņemt Radīt (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus. Panākt, ka (kam) rodas kāds stāvoklis, situācija, apstākļi.
kaukt Radīt apnicīgas, gaudulīgas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem).
šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, parasti, bojājoties, pārvarot šķēršļus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
(At)vērt (arī pavērt) durvis Radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
Pavērt (arī atvērt) durvis Radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
Vērt durvis Radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
Aizvest (biežāk iedzīt, novest) kapā Radīt apstākļus, kas izraisa nāvi.
apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
Noturēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
Turēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
(No)turēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
apdullināt Radīt apziņas traucējumus (ar indīgām vielām u. tml.).
apdullināt Radīt apziņas traucējumus (ar sitienu, triecienu).
apdullināt Radīt apziņas traucējumus (par stipru troksni).
apdraudēt Radīt bīstamus apstākļus.
būkšķēt Radīt dobju, apslāpētu troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
ļaut Radīt iespēju (ko saprast, nojaust) - par skatienu.
smieties Radīt īsas, aprautas, citu citai ātri sekojošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
skrapšķēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu). Atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
skrapstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu). Atskanēt šādam troksnim. Skrapšķēt.
Iecelt saulē (arī saulītē) Radīt labus apstākļus (kādam).
Celt saulē (arī saulītē) Radīt labus apstākļus (kādam).
Dot (arī atbrīvot, pašķirt, pavērt) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
Atbrīvot (arī dot, pašķirt, pavērt) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
Pašķirt (arī pavērt, atbrīvot, dot) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
Šķirt (arī dot) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
Atbrīvot (arī dot, pašķirt, pavērt) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
Liet eļļu (arī taukus) ugunī Radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu).
Liet taukus (arī eļļu) ugunī Radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu).
(Pie)liet eļļu (arī taukus) ugunī Radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu).
Pacelt (biežāk iecelt) saulē (arī saulītē) Radīt ļoti labus apstākļus.
Iecelt (retāk pacelt) saulē (arī saulītē) Radīt ļoti labus apstākļus.
Iecelt (retāk pacelt) saulītē (arī saulē) Radīt ļoti labus apstākļus.
Izspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu) Radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml. Izdarīt negaidītu pavērsienu.
Izspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu) Radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml. Izdarīt negaidītu pavērsienu.
Izspēlēt (kādu) trakumu (arī triku, biežāk joku) Radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml. Izdarīt negaidītu pavērsienu.
Izspēlēt (kādu) triku (arī trakumu, biežāk joku) Radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml. Izdarīt negaidītu pavērsienu.
sīkt Radīt neskaidras, smalkas, svilpjošas skaņas (piemēram, par apgrūtinātu elpošanu). Atskanēt šādām skaņām.
ļurkšķēt Radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
klikšķēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
klikstēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
pūkšķēt Radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas). Atskanēt šādiem trokšņiem.
čokstināt Radīt raksturīgas aprautas balss skaņas (parasti par vāveri).
krekšķēt Radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā liek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru). Atskanēt šādam troksnim.
apaugļot Radīt sākumu jaunam organismam (saplūstot vīrišķai dzimumšūnai ar sievišķo dzimumšūnu).
nodot Radīt tādus apstākļus, ka ir iespējams pārņemt (parasti varu). Piešķirt (pilnvaras).
iekārtoties Radīt, nodrošināt sev dzīves vai darba apstākļus.
Radošā biogrāfija Radošā darba secīgs apraksts.
Radošā biogrāfija Radošā darba secīgs apraksts.
(Pa)rādīt (arī (pa)kratīt) dūri Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
Kratīt (arī rādīt) dūri Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
Rādīt (arī kratīt) dūri (arī rādīt kulaku sar.) Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
piebalsot Radot balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
parādīt Rādot darīt zināmu, saprotamu (ko), rādot pamācīt (ko).
sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (kas, parasti šķidra, gāzveida viela). Būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (kas, parasti šķidra, gāzveida viela).
kultivēt Radot labvēlīgus (mākslīgos) apstākļus, panākt, ka (mikroorganismi) aug un attīstās.
piekliegt Radot raksturīgas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
pieklaigāt Radot raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dažiem putniem.
galalīts Ragveida plastmasa, ko iegūst, apstrādājot kazeīnu ar formalīnu.
radiobāka Raidstacija, kas raida radiosignālus, pēc kuriem lidaparāti, kuģi nosaka savu atrašanās vietu, kursu.
penterēt Raisīt vaļā (ko savītu, sapītu u. tml.).
atraisīt Raisot dabūt vajā (ko sasietu, sapītu) _imperf._ Raisīt vaļā Atsiet.
izbēdāt Raizējoties, rūpējoties apsvērt, izdomāt.
setlments Rajons, teritoriāla iedalījuma vienība (koloniju vai puskoloniju pilsētā), kurā dzīvo kapitālistisko valstu pavalstnieki un kuru parasti pārvalda šo valstu administrācija.
aprāt Rājot apsaukt, apklusināt.
marsbura Rājtakelēta (parasti trapecveida) bura, ko paceļ ar marša rāju.
uzrakņāt Rakņājot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
aprakņāt Rakņājot apvērst, uzirdināt (zemi).
prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
papīrnazis Rakstāmgalda piederums - īpaši veidots nazis papīra griešanai.
prese Rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām.
spiede Rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām. Prese [1] (2).
papīrturis Rakstāmgalda piederums nelielu papīru novietošanai.
bloks Rakstāmpapīra (izplēšamu) lapu kopums saistītā veidā.
rīse Rakstāmpapīra daudzuma mērvienība - 3000 lapu.
Rakstāmais papīrs Rakstāmpapīrs.
Rakstāmais papīrs Rakstāmpapīrs.
ligatūra Rakstībā - divu vai vairāku burtu apvienojums vienā zīmē.
pasigrāfija Rakstība, kurā ar simboliem apzīmē jēdzienus.
rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu.
rakstāmpapīrs Rakstīšanai paredzēts papīrs.
spalva Rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēta īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu. Arī rakstāmspalva.
rakstāmlietas Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti priekšmeti, to kopums (piemēram, zīmuli, pildspalvas, rakstāmpapīrs, burtnīcas).
rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā tekstu veido reljefas metāla zīmes, kas ar īpašu mehānismu piespiež krāsu lenti pie papīra.
lappuse Rakstīts vai iespiests teksts lapas vienā pusē vai abās pusēs (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
aprakstnieks Rakstnieks vai žurnālists, kas strādā galvenokārt apraksta (2) žanrā.
pierakstīt Rakstot (ko) papildus, pievienot (to uzrakstītajam).
sarakstīt Rakstot ietilpināt (tekstu lapā, rindā u. tml.).
aprakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (papīru, tāfeli u. tml.).
tecināt Rakstot viegli, raiti virzīt (rakstāmrīku) pa papīru uz priekšu.
kritika Raksts, apcerējums šajā nozarē.
pavadraksts Raksts, dokuments, ko pievieno kādam sūtījumam un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
Rozīšu raksts Raksts, kam ir šāds ornamenta motīvs un kas izkārtots joslās (apģērba audumos) vai vienmērīgi klāj fonu (galdautu, dvieļu u. tml. audumos).
dokuments Raksts, kas apstiprina faktus ar juridisku nozīmi (piemēram, personas dzimšanu, iegūto izglītību).
zemsvītra Raksts, kas atrodas avīzes lappuses apakšējā daļā un kas atdalīts no pārējā teksta ar taisnu svītru.
Fonogrāfiskais (arī alfabētiskais) raksts Raksts, kurā ar vienu zīmi (burtu), retāk ar burtkopu, apzīmē vienu skaņu, retāk skaņkopu.
problēmraksts Raksts, kurā ir aplūkota kāda problēma.
Ideogrāfiskais raksts Raksts, kurā katra zīme apzīmē vārdu vai jēdzieniski saistītu vārdu kopu.
Zilbju raksts Raksts, kurā zīmes apzīmē patskaņu un līdzskaņu savienojumus, kā arī dažus atsevišķus patskaņus un līdzskaņus.
piktogramma Rakstu zīme (piemēram, nosacīts attēls), kas apzīmē jēdzienu (bet ne valodas formas).
ideogramma Rakstu zīme, kas apzīmē jēdzienu.
apņēmība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> apņēmīgs.
apdomība Rakstura īpašība, rīcības veids --> apdomīgs.
neapdomība Rakstura īpašība, rīcības veids --> neapdomīgs.
iezīme Raksturīga īpašība (piemēram, organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) dala vai apvieno grupās.
raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju apraksts, arī vērtējums.
siluets Raksturīgs (apģērba, tā detaļas) piegriezuma līniju kopums.
siluets Raksturīgs, mākslinieciski izteiksmīgs (celtnes, celtņu grupas) formu, apveidu kopums.
spogulis Raksturīgs, no apkaimes atšķirīgs laukums (dzīvnieka) ķermeņa virsmā.
Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu. Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
uzsaukums Rakstveida, sabiedriski aktuāla satura, parasti īss, aicinājums, kas ir paredzēts izplatīšanai (lapiņu, plakātu u. tml. veidā) vai publicēšanai presē.
rakties Rakt daudzās vai vairākās vietās. Rokot apstrādāt zemi.
Gaismas raķete Raķete, kuru izmanto apvidus apgaismošanai.
forma Rāmī iestiprināts siets papīra masas filtrēšanai (papīra rūpniecībā).
aprāpties Rāpjoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
aprāpot Rāpojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
rapsodija Rapsoda dziesma.
pierasēt Rasējot papildināt (uzrasēto).
shēma Rasējums, zīmējums u. tml., kurā vispārināti ar pieņemtiem grafiskiem apzīmējumiem ir attēlota (kā) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības.
Saņemt dūšu Rast drosmi, uzņēmību, apņēmību, pārvarot mazdūšību, bailes, biklumu. Iedrošināties.
Saņemt dūšu Rast drosmi, uzņēmību, apņēmību, pārvarot mazdūšību, bailes, biklumu. Iedrošināties.
rēgoties Rasties (iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml.) redzes tēlu veidā (parasti par ko nepatīkamu).
rādīties Rasties (iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml.) redzes tēlu veidā. Rasties psihē (par sapņiem).
pašķirties Rasties (piemēram, par iespēju, labvēlīgiem apstākļiem).
nākt Rasties apziņā (par domām, idejām u. tml.).
apdullt Rasties apziņas traucējumiem (no sitiena, trieciena).
parādīties Rasties kāda procesa, norises, apstākļa rezultātā un kļūt redzamam, saskatāmam (par parādībām dabā).
izveidoties Rasties kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā).
konverģēt Rasties līdzīgām pazīmēm (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
sarasties Rasties lielākā daudzumā (par ko darāmu, apspriežamu, kārtojamu u. tml.).
iegult Rasties un saglabāties (par jūtām). Izraisīt pārdzīvojumu un saglabāties apziņā (piemēram, par notikumu).
iegulties Rasties un saglabāties (par jūtām). Izraisīt pārdzīvojumu un saglabāties apziņā (piemēram, par notikumu).
veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā).
veidoties Rasties, attīstīties, risināties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piemēram, par situāciju, attiecībām).
pārņemt Rasties, izplatīties un aptvert (piemēram, visu platību, telpu) - parasti par gaismu, smaržu, skaņu.
uzaugt Rasties, izveidoties - piemēram, par apdzīvotu vietu.
uzaust Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzdīgt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uznirt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzpeldēt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzplūst Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uznākt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā).
notikt Rasties, izveidoties (kādam, kam) nevēlamai situācijai, nevēlamiem apstākļiem.
nogulties Rasties, izveidoties (kur) - par apstākļu kopumu, stāvokli.
pierasties Rasties, izveidoties, papildinot (kā) kopumu.
attīstīties Rasties, palielināties, sasniegt noteiktu apjomu, līmeni (par fizikālām parādībām).
aust Rasties, parādīties (atmiņā, arī apziņā).
izveidoties Rasties, veidoties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piemēram, par situāciju, attiecībām).
sajaukums Rasu, tautu, tautību u. tml. saplūdums (parasti ģimeņu veidošanas, pēcnācēju radīšanas rezultātā).
izcelšanās Rašanās, tapšanas, veidošanās process, an apstākļi. Sabiedriskā vide, kur dzimis, audzis cilvēks.
izcelsme Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi. Izcelšanās, cilme.
skāre Ratu korpuss. Arī ratu apmale.
duļļi Ratu šķērskoki, ratu tapas.
verkšķēt Raudāt, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla (par bērniem).
noņerkstēt Raudulīgā balsī, kaprīzi noteikt, pateikt.
uzraudzēt Raudzējot panākt, ka (piemēram, mīkla) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, apjomu.
atraut Raujot, pārvarot pretestību, atšķirt (ko cieši piespiestu, aptvertu u. tml.).
apraustīt Raustot sabojāt, saplēst (vietumis).
apraustīt Raustot, plūkājot noraut, aplauzīt (vietumis).
apraust Raušot (ko), apbērt (ap ko, kam apkārt).
apraust Raušot apklāt, apsegt (ar ko).
paraust Raušot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
krunkoties Rauties krunkās (par drēbi, apģērbu, apaviem).
kaplēt Ravēt, atbrīvot no nezālēm (augus) ar kapli. Ravēt, iznīcināt (nezāles) ar kapli.
bonitāte Ražības rādītājs (mežaudzēm), kas atkarīgs galvenokārt no augsnes auglības un mitruma apstākļiem.
Apgrozāmais kapitāls Ražīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pilnīgi pāriet ražojamās precēs un pēc to realizācijas naudas formā pilnīgi atgriežas atpakaļ pie kapitālista.
Apgrozāmais kapitāls Ražīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pilnīgi pāriet ražojamās precēs un pēc to realizācijas naudas formā pilnīgi atgriežas atpakaļ pie kapitālista.
mājražošana Ražošana mājas apstākļos. Īpašā uzņēmumā apvienotu strādnieku darbs, ko veic mājās.
Masveida ražošana Ražošana, kam raksturīga viena veida izstrādājuma izlaide lielā apjomā.
Masveida ražošana Ražošana, kam raksturīga viena veida izstrādājuma izlaide lielā apjomā.
Ekspropriatoru ekspropriācija Ražošanas līdzekļu atsavināšana kapitālistiem, muižniekiem proletāriskajā revolūcijā.
Paplašinātā atražošana Ražošanas procesa atjaunošana palielinātā apjomā.
Paplašinātā atražošana Ražošanas procesa atjaunošana palielinātā apjomā.
Vienkāršā atražošana Ražošanas procesa atkārtošana iepriekšējā apjomā.
Vienkāršā atražošana Ražošanas procesa atkārtošana iepriekšējā apjomā.
kapitālceltniecība Ražošanas uzņēmumu un dzīvokļu celtniecība, kas nodrošina pamatfondu paplašināšanu un to kvalitatīvu pilnveidošanu.
bruņoties Ražot vai iegādāties kaujas līdzekļus un apgādāt ar tiem bruņotos spēkus.
rotaļāties Reaģēt uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
Apmaiņas reakcija Reakcija, kurā divi savienojumi apmainās ar saviem joniem.
militārisms Reakcionārā (kapitālistiskas valsts) politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu agresijai pret citām, parasti vājākām, valstīm, vestu aneksionistiskus karus, apspiestu tautas masu brīvības cīņu. Valsts varas realizēšana, ko veic militārpersonu grupa.
cionisms Reakcionāra nacionālistiska kustība, kas radās 19. gadsimta beigās ebreju buržuāziskajās aprindās.
ģeopolitika Reakcionāra, buržuāziska doktrīna, kas par sabiedriskās dzīves parādību izskaidrojuma pamatu uzskata ģeogrāfiskos apstākļus.
panģermānisms Reakcionārs politisks virziens (19. gadsimta beigās), kas izvirzīja mērķi apvienot vāciski runājošās tautas vienā Vācijas valstī un pievienot tai daudzas citas zemes.
Kritizētājs reālisms Reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu kapitālistiskajās zemēs), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
matērija Realitāte, kas pastāv ārpus apziņas un neatkarīgi no tās.
daba Reālos apstākļos, nosacījumos (pretstatā plānam, maketam).
Stiklveida ķermenis Recekļaina masa, ko apņem plāns apvalks un kas piepilda acs ābola apvalku norobežotās telpas lielāko daļu un cieši pieguļ pie tīklenes.
signatūra Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par to, kā jālieto izrakstītās zāles. Arī receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm.
titulredaktors Redaktors, kura vārds ir minēts izdevuma titullapā.
seja Redzamā (mēness, saules), parasti apaļā, ieapaļā, daļa.
vaigs Redzamā (mēness, saules), parasti apaļā, ieapaļā, daļa.
negatīvs Redzamais attēls uz fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums ir pretējs oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas ir papildkrāsas oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā). Fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
skats Redzes lokā ietverama apkārtne, apkārtējā vide vai kāda, parasti plaša, tās daļa; arī aina (1).
sapnis Redzes, retāk dzirdes tēli, kas parādās miegā sakarā ar atsevišķu galvas smadzeņu apvidu pastiprinātu darbību, kamēr ar apziņu saistītie smadzeņu rajoni atrodas aiztures stāvoklī.
murgot Redzēt mokošus, nomācošus sapņus.
sasapņot Redzēt sapnī (ko spilgtu, ietekmīgu).
sasapņoties Redzēt sapnī ko spilgtu, ietekmīgu tā, ka nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
referents Referāta autors, kas parasti to nolasa vai izsaka brīvā runā, apspriedē, sanāksmē, konferencē, kongresā u. tml.
Pārskata referāts Referāts, kurā apkopoti organizācijas, kolektīva u. tml. darbības rezultāti noteiktā laikposmā, kā arī formulēti turpmākie uzdevumi.
apārstēties Refl. --> apārstēt.
apbārstīties Refl. --> apbārstīt. Tikt apbārstītam.
apbērties Refl. --> apbērt (1).
apbrucināties Refl. --> apbrucināt.
apbruņoties Refl. --> apbruņot (1).
apbruņoties Refl. --> apbruņot (2).
apbruņoties Refl. --> apbruņot (3).
apbružāties Refl. --> apbružāt (1).
apburzīties Refl. --> apburzīt.
apcepties Refl. --> apcept. Tikt apceptam.
apcirpties Refl. --> apcirpt (2).
apdauzīties Refl. --> apdauzīt.
apdedzināties Refl. --> apdedzināt (2).
apdriskāties Refl. --> apdriskāt.
apdullināties Refl. --> apdullināt (2).
apdūņoties Refl. --> apdūņot. Tikt pārklātam ar dūņām (visapkārt vai vietumis).
apgādāties Refl. --> apgādāt (1).
apgaismoties Refl. --> apgaismot (1). Tikt apgaismotam (ar gaismas avotu).
apgāzties Refl. --> apgāzt (1).
apglausties Refl. --> apglaust (3).
apģērbties Refl. --> apģērbt.
apjozties Refl. --> apjozt [1].
apkalpoties Refl. --> apkalpot (1).
apkarinātiem Refl. --> apkarināt.
apklāties Refl. --> apklāt (1). Tikt apklātam.
apkopties Refl. --> apkopt (3).
aplaistīties Refl. --> aplaistīt.
aplaizīties Refl. --> aplaizīt (1).
aplauzīties Refl. --> aplauzīt.
apliekties Refl. --> apliekt (1).
apliekties Refl. --> apliket (2). Virzīties ar līkumu.
apmazgāties Refl. --> apmazgāt (1).
apmērcēties Refl. --> apmērcēt (1).
apmigloties Refl. --> apmiglot (1). Tikt apmiglotam.
apmuļļāties Refl. --> apmuļļāt (1).
appilināties Refl. --> appilināt.
appīties Refl. --> appīt. Apvīties.
applaucēties Refl. --> applaucēt (2).
appluskāties Refl. --> appluskāt.
appušķoties Refl. --> appušķot.
apputināties Refl. --> apputināt (2).
apradināties Refl. --> apradināt. Aprast.
aprauties Refl. --> apraut (2). Pēkšņi apklust, pārtraucot, nepabeidzot (runu, dziesmu u. tml.).
apsaldēties Refl. --> apsaldēt. Apaukstēties.
apsauļoties Refl. --> apsauļot.
apsegties Refl. --> apsegt (1).
apsieties Refl. --> apsiet. Apsiet sevi (ar ko).
apsisties Refl. --> apsist (4).
apskaidroties Refl. --> apskaidrot (1).
apskaidroties Refl. --> apskaidrot (2).
apskaloties Refl. --> apskalot (1).
apskrambāties Refl. --> apskrambāt.
apskrāpēties Refl. --> apskrāpēt.
apslacīties Refl. --> apslacīt.
apslapināties Refl. --> apslapināt.
apslaucīties Refl. --> apslaucīt.
apsmidzināties Refl. --> apsmidzināt.
apsmulēties Refl. --> apsmulēt.
apstaroties Refl. --> apstarot (2). Ļauties starojuma, iedarbībai.
apsvilināties Refl. --> apsvilināt (1).
apšķaidīties Refl. --> apšķaidīt. Tikt apšķaidītam.
apšķiesties Refl. --> apšķiest. Tikt apšķiestam.
apšļakstīties Refl. --> apšļakstīt. Tikt apšļakstītam.
apšļākties Refl. --> apšļākt. Tikt apšļāktam.
aptašķīties Refl. --> aptašķīt. Tikt aptašķītam.
aptīrīties Refl. --> aptīrīt (1).
aptīties Refl. --> aptīt. Aptīt sevi (ar ko).
aptraipīties Refl. --> aptraipīt. Tikt aptraipītam.
aptriepties Refl. --> aptriept (2). Aptraipīties.
apvārtīties Refl. --> apvārtīt. Tikt apvārtītam.
apvelties Refl. --> apvelt (1). Apgāzties.
apvelties Refl. --> apvelt (2).
apvemties Refl. --> apvemt.
apvērsties Refl. --> apvērst.
apvienoties Refl. --> apvienot.
apvirzīties Refl. --> apvirzīt. Tikt apvirzītam.
apziesties Refl. --> apziest. Notriepties.
apžāvēties Refl. --> apžāvēt (1).
apžņaugties Refl. --> apžņaugt.
kapitalizēties Refl. --> kapitalizēt (1). Tikt kapitalizētam.
katapultēties Refl. --> katapultēt (1). Tikt katapultētam.
katapultēties Refl. --> katapultēt (2).
noapaļoties Refl. --> noapaļot (1). Tikt noapaļotam.
noslapināties Refl. --> noslapināt. Tikt noslapinātam.
papildināties Refl. --> papildināt (1)·, tikt papildinātam.
papildināties Refl. --> papildināt (3). Tikt papildinātam.
papildināties Refl. --> papildināt (4). Tikt papildinātam.
paplašināties Refl. --> paplašināt (1). Tikt paplašinātam.
paplašināties Refl. --> paplašināt (2). Tikt paplašinātam.
paplašināties Refl. --> paplašināt (3). Tikt paplašinātam.
paplesties Refl. --> paplest (1).
purināties Refl. --> purināt (1). Arī purināt, piemēram, savu apģērbu, ķermeņa daļu, lai to atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
sapāroties Refl. --> sapārot (1).
sapāroties Refl. --> sapārot (2).
saplacināties Refl. --> saplacināt. Tikt saplacinātam.
sapresēties Refl. --> sapresēt (1): tikt sapresētam.
sapresēties Refl. --> sapresēt (2). Tikt sapresētam.
saputoties Refl. --> saputot (1). Tikt saputotam.
saputoties Refl. --> saputot (2). Tikt saputotam.
saslapināties Refl. --> saslapināt. Tikt saslapinātam.
apsvilināties Refl. -> apsvilināt (2).
apšmaukties Refl. -> apšmaukt. Tikt apšmauktam.
apkārties Refl.--> apkārt [1].
apstiepties Refl.--> apstiept (1).
iepīties Refl.--> iepīt (1). Sapīties, ieķerties (kur).
refleksterapeits Refleksterapijas speciālists.
ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību un daļu, transportlīdzekļu u. tml.) sakārtojums kopīgai darbībai. Šāds (piemēram, sportistu) sakārtojums.
recesija Regresīvu (kapitālistiskās saimniecības) procesu kopums, kas rakstungs krīzes sākumam.
kvadrs Regulāra paralēlskaldņa formā aptēsts akmens.
piestātne Regulāras (transportlīdzekļu) apstāšanās vieta (parasti īpaši iekārtota).
rente Regulārs ienākums (kapitālismā, feodālismā), ko saņem no kapitāla, zemes vai īpašuma un kas nav saistīts ar uzņēmēja darbību.
ventilācija Regulējama gaisa apmaiņa (telpā) vēlamā mikroklimata radīšanai.
pase Reģistrācijas dokuments (piemēram, iekārtai, ierīcei, arī uzņēmumam), kurā ir fiksēti galvenie dati (par to), apliecinātas kādas saistības.
pieriet Rejot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
prospekts Reklāmas lapa vai brošūra, kas pamatos iepazīstina (ar ko). Cenrādis ar paskaidrojumiem.
sarēķināt Rēķinot iegūt (kā) skaitlisko vērtību. Arī aprēķināt.
maniheisms Reliģija (aptuveni no 3. gadsimta līdz 14. gadsimtam), kurā ir budisma, persiešu reliģijas un kristiānisma elementi.
modernisms Reliģijas un filozofijas virziens, kas cenšas apvienot mūsdienu zinātnes (it īpaši dabaszinātņu) atziņas ar reliģijas dogmām.
svētceļojums Reliģiska darbība - ar lūgšanām apvienota došanās uz svētu vietu vai svētām vietām.
sholastika Reliģiskā filozofija (viduslaikos), kuras galvenais mērķis bija kristīgās ticības dogmu racionālistiska sistematizācija, apoloģija, izmantojot formālās loģikas paņēmienus.
ugunsapbedījums Reliģiskā rituālā sadedzināta mirušā apbedījums.
leģenda Reliģiska satura nostāsts (piemēram, svētā dzīves apraksts).
vehisms Reliģiski filozofisks virziens krievu inteliģences aprindās (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā).
atklāsme Reliģiski ideālistiskajā filozofijā - pārjutekliska patiesības uztvere, kas piemīt tikai izredzētajiem mistiskas apskaidrības brīdī.
svētsolījums Reliģisks solījums, ar ko cilvēks apņemas veikt kādas darbības.
Ticības mācība Reliģisku atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās.
patrice Reljefa apgriezta iespiedzīmes forma, kas paredzēta matrices izgatavošanai.
Kārtējais remonts Remonts, ko veic periodiski, parasti apdares (apmetuma, krāsojuma u. tml.) atjaunošanai.
Kārtējais remonts Remonts, ko veic periodiski, parasti apdares (apmetuma, krāsojuma u. tml.) atjaunošanai.
rentgens Rentgenaparāts (parasti medicīnā).
Rentgena aparāts Rentgenaparāts.
vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa. Vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
izkārnījumi Resnās zarnas apakšējās daļas saturs.
Aklā zarna Resnās zarnas sākumdaļa ar tārpveida piedēkli (apendiksu).
lokāls Restorāns (parasti tāds, kas darbojas naktī un kur apmeklētājiem sniedz izklaidējošus priekšnesumus).
šķidrs Rets (par apmatojumu, apspalvojumu).
šķidrs Rets, arī kluss (parasti par aplausiem).
grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un iekšzemes zemajos, smilšainajos līdzenumos. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
apalvojums Rezultāts --> apalvot.
apaukstējums Rezultāts --> apaukstēt.
apbēdinājums Rezultāts --> apbēdināt.
apbūrums Rezultāts --> apburt (1).
apdullinājums Rezultāts --> apdullināt (1).
apdullinājums Rezultāts --> apdullināt (2).
apdullums Rezultāts --> apdullt (1).
apdullums Rezultāts --> apdullt (2).
apduļķojums Rezultāts --> apduļķot.
apdzeltējums Rezultāts --> apdzeltēt.
apdzisums Rezultāts --> apdzist.
apēnojums Rezultāts --> apēnot.
apgaismojums Rezultāts --> apgaismot (1). Gaisma, ko izstaro kāds gaismas avots.
apgaismojums Rezultāts --> apgaismot (2). Attēlojums, izskaidrojums.
apgrūtinājums Rezultāts --> apgrūtināt. Tas, kas apgrūtina, sagādā neērtības.
apjukums Rezultāts --> apjukt.
apkaļķojums Rezultāts --> apkaļķoties.
apkaunojums Rezultāts --> apkaunot.
apkvēpums Rezultāts --> apkvēpt.
aplaimojums Rezultāts --> aplaimot.
aplauzums Rezultāts --> aplauzt (1).
aplēse Rezultāts --> aplēst. Aprēķins.
aplikums Rezultāts --> aplikt (1). Tas, kas ir aplikts.
apmežojums Rezultāts --> apmežot. Sējot vai stādot ieaudzēts mežs.
apmilzums Rezultāts --> apmilzt. Apmilzusi vieta.
apmulsums Rezultāts --> apmulst. Psihisks stāvoklis, kas raksturīgs apmulsušam cilvēkam.
appampums Rezultāts --> appampt. Apampusi (ķermeņa) vieta.
aprakstījums Rezultāts --> aprakstīt (3).
aprausums Rezultāts --> apraust.
apriepojums Rezultāts --> apriepot. Riteņa riepa (kopā ar kameru).
aprūsējums Rezultāts --> aprūsēt. Rūsas kārta.
apsarkums Rezultāts --> apsarkt.
apstarojums Rezultāts --> apstarot (2).
apstrādājums Rezultāts --> apstrādāt (1). Apstrāde.
apsūbējums Rezultāts --> apsūbēt. Oksīda, putekļu u. tml. kārta.
apsvērums Rezultāts --> apsvērt. Pārdomāts slēdziens, kas radies paredzot, novērtējot.
apsvīdums Rezultāts --> apsvīst (2). Mitrums (uz priekšmeta virsmas), kas radies, (priekšmetam) apsvīstot.
apšuvums Rezultāts --> apšūt (1). Tas, ar ko apšūts.
apšuvums Rezultāts --> apšūt (3). Tas, ar ko apšūts.
aptumsums Rezultāts --> aptumst (1).
aptumšojums Rezultāts --> aptumšot (2).
apūdeņojums Rezultāts --> apūdeņot.
attaisnojums Rezultāts --> attaisnot (1). Fakts, apstāklis, arguments, kas pierāda (kāda pārkāpuma, nodarījuma) nenozīmīgumu.
attaisnojums Rezultāts --> attaisnot (2). Attaisnošana. Fakts, apstāklis, arguments, kas attaisno, pieļauj nesodīt vai nenosodīt, noliedz (kāda) vainu.
drapējums Rezultāts --> drapēt (1).
drapējums Rezultāts --> drapēt (2). Drapērija.
pampums Rezultāts --> pamt. Arī sapampusī vieta. Tūkums, arī tūska.
sapampums Rezultāts --> sapampt. Arī sapampusī vieta. Satūkums.
sapīkums Rezultāts --> sapīkt.
saposmojums Rezultāts --> saposmot.
zaudējums Rezultāts --> zaudēt (1). Tas, ko zaudē, piemēram, īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
apgurums Rezultāts -> apgurt. Pagurums.
apsalums Rezultāts -> apsalt (1).
aplipums Rezultāts ->- aplipt (1). Tas, kas aplipis (visapkārt).
apsīkums Rezultāts, arī stāvoklis --> apsīkt, apsikt (1).
apsīkums Rezultāts, arī stāvoklis --> apsīkt, apsikt (2).
attēlojums Rezultāts, process --> attēlot (1). Tēlains izklāsts, apraksts.
aplenkums Rezultāts, stāvoklis --> aplenkt (1).
aplenkums Rezultāts, stāvoklis --> aplenkt (2).
apstulbums Rezultāts, stāvoklis --> apstulbt.
galavārds Rezumējoša runa, uzstāšanās (sapulces, konferences u. tml.) nobeigumā.
pierībināt Rībinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
ribājs Ribu kopums, ribu apvidus ķermenī (cilvēkam vai dzīvniekam).
solis Rīcība (kādos apstākļos, situācijā).
Dzelzs priekškars Rīcība, apstākļu kopums, kas pilnīgi pārtrauc saiknes (starp ko).
patvaļa Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
žests Rīcība, kas apliecina noteiktu attieksmi (pret ko).
valrieksts Riekstkoku dzimtas koks ar lielām nepāra plūksnaini saliktām lapām un augli kauleni.
riekstkoks Riekstkoku dzimtas vienmājas koks ar spirāliskām, plūksnainām lapām un augļiem - riekstiem.
Ziemas riepas Riepas, kas piemērotas ziemas apstākļiem, braukšanai pa sniegu un ledu.
atrieties Riet ilgi, līdz vairs nespēj, līdz apnīk.
izlaipot Rīkoties divkosīgi, iztapīgi, izvairoties no noteiktas rīcības.
laipot Rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
Mainīt ādu Rīkoties divkosīgi, savtīgu iemeslu dēļ pielāgoties apstākļiem.
Mainīt ādu Rīkoties divkosīgi, savtīgu iemeslu dēļ pielāgoties apstākļiem.
Lēkt uz ecēšām Rīkoties neapdomīgi.
Lēkt no jumta uz ecēšām (retāk ecēšās) Rīkoties neapdomīgi.
Lēkt (no jumta) uz ecēšām (retāk ecēšās) Rīkoties neapdomīgi.
Strēbt karstu (putru), retāk ķert karstu Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
Ķert karstu Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
Strēbt karstu putru Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
Strēbt karstu (putru) Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
Spēlēties ar uguni Rīkoties nepiesardzīgi, neapdomīgi.
Spēlēties ar uguni Rīkoties nepiesardzīgi, neapdomīgi.
iekārtot Rīkoties tā, ka izveidojas vēlamā kārtība, apstākļi. Nokārtot.
ņemties Rīkoties, darboties (ar kādu, ap kādu), apkopjot, aprūpējot (to). Mācīt (kādu), parasti ilgstoši, ar grūtībām.
riskēt Rīkoties, darboties pārdroši (cerībā uz vēlamu rezultātu). Pakļaut iespējamām briesmām, zaudējumam, rīkojoties, darbojoties pārdroši, arī neapdomīgi.
Prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt Rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
Prātiņu (arī prātu) putrā apstrēbt Rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
Prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt Rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
Prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt Rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
Kalt dzelzi, kamēr (tā) (vēl) karsta Rīkoties, kamēr ir labvēlīgi apstākļi.
Kalt dzelzi, kamēr (tā) (vēl) karsta Rīkoties, kamēr ir labvēlīgi apstākļi.
Aplaist riksi Rikšiem apskriet vai apbraukt apli, loku.
Aplaist riksi Rikšiem apskriet vai apbraukt apli, loku.
aprikšot Rikšojot, rikšiem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
Riņķa kvadrants Riņķa ceturtā daļa. Sektors, kura centra leņķis ir vienlīdzīgs 90 grādiem (aptuveni 1,571 radiānam).
Riņķa kvadrants Riņķa ceturtā daļa. Sektors, kura centra leņķis ir vienlīdzīgs 90 grādiem (aptuveni 1,571 radiānam).
apriņķot Riņķojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Riņķot apkārt.
apriņķot Riņķojot izveidot (loku, apli).
vīties Riņķot (ap ko, kādu) - par dzīvniekiem, piemēram, putniem, lidojošiem kukaiņiem.
griezties Riņķot, parasti pa apli (dejā).
riņķis Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
visriņķī Riņķveidā (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
gredzenot Riņķveida apziest (koka stumbru) vai apsiet ar speciālu apsēju, lai cīnītos pret kaitēkļiem.
apripināt Ripinot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
apripot Ripojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
zeimers Ripzāģis (parasti ar divām zāģu ripām) zāģmateriālu (piemēram, dēļu, planku) malu apzāģēšanai.
klāties Risināties dzīvei, darbībai (kādā veidā, saistījumā ar kādiem apstākļiem).
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi). Būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni). Būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem.
atrežģīt Risinot, šķetinot atraisīt (ko samudžinātu, sapinušos u. tml.).
apritināt Ritinot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
apritināties Ritinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
apritēt Ritot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
aprīvēt Rīvējot mazliet noslaucīt, notīrīt (visapkārt vai vietumis).
terminators Robeža starp (debess ķermeņa) apgaismoto un neapgaismoto daļu.
Sniega līnija Robeža uz zemes virsmas, virs kuras klimatisko apstākļu ietekmē notiek sniega un ledus uzkrāšanās (pārsniedzot tā kušanu un iztvaikošanu).
kordons Robežapsardzes postenis. Arī apsardze. Šādam postenim, arī apsardzei paredzēta celtne.
robežapsardze Robežapsardzība.
robežsargs Robežapsardzības karaspēka karavīrs.
perimetrs Robežas garums (laukumam, kā apjomīga šķērsgriezumam). Apkārtmērs.
atrobīt Robījot, iegriežot visapkārt robus, atdalīt, atgriezt.
iestrēgt Rodoties grūtībām, šķēršļiem, apstāties, neturpināties, arī norisināties ļoti lēnām (par darbību, procesu).
uzgult Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem).
uzgulties Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem).
plauksta Rokas apakšējā, noslēdzošā, satverošā daļa, kas sastāv no pamata, delnas un pirkstiem.
elkonis Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus. Rokas daļa pie šīs locītavas.
vēriens Rokas vēziens pļaujot, (izkapts) vilciens pļaujot.
Dzīvnieku noteicējs Rokasgrāmata - dzīvnieku pazīmju apraksts, pēc kurām iespējams noteikt attiecīgā dzīvnieka vietu zooloģiskajā sistēmā.
Augu noteicējs Rokasgrāmata ar augu pazīmju aprakstu, tabulām, pēc kurām var noteikt attiecīgā auga dzimtu, ģinti, sugu.
rokajs Rokoko stila galvenais ornamenta elements, kas apvieno gliemežvāka daļu, akanta lapas motīvus un dažādas līknes asimetriskā, fantastiskā kompozīcijā.
uzrakt Rokot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
aprakt Rokot apvērst, uzirdināt (zemi).
atrakt Rokot atklāt, uziet (ko apbērtu, apraktu).
atrakt Rokot atsegt, padarīt pieejamu (ko apbērtu, iestigušu u. tml.).
aprakt Rokot izveidot (ap ko, kam apkārt).
parakt Rokot izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā.
parakt Rokot padziļināt, paplašināt (ko).
grābeklis Roku darba rīks - kātā iestiprināts piets ar tapiņām (zariem) kā (piemēram, siena) savākšanai vai izlīdzināšanai.
cirvis Roku darba rīks - kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs gabals (parasti koku ciršanai un kokmateriālu apstrādāšanai).
pāvests Romas bīskaps, katoļu baznīcas galva un Vatikāna valsts galva.
roņāda Roņa āda (parasti apstrādāta).
modināt Rosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai.
čubināties Rosīties (ap ko).
maršrota Rota, ko kara laikā sūta no rezerves karaspēka uz fronti karaspēka daļu papildināšanai.
Gaisa balons Rotaļlieta - ar gāzi pildīts plāns apvalks.
Gaisa balons Rotaļlieta - ar gāzi pildīts plāns apvalks.
sprādze Rotas lieta, ko apliek ap ķermeņa daļu un parasti nostiprina ar īpašu detaļu.
trumulis Rotējoša tilpne ar tajā ievietotu abrazīvu (metāllējumu virsmas apstrādei).
frēze Rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei). Arī frēzmašīna.
ripa Rotējošs riņķveida elements ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātam).
rožlapiņa Rozes ziedlapa. Rožlapa.
rožlapa Rozes ziedlapa. Rožlapiņa.
plūme Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem.
aronija Rožu dzimtas augs ar spīdīgām, eliptiskām lapām, baltiem ziediem, melnām ogām.
vārnkāja Rožu dzimtas augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām.
kazbārdis Rožu dzimtas daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un sīkiem ziediem vārpveida ķekaros.
sakura Rožu dzimtas dekoratīvs koks ar baltiem ziediem čemuros. Japāņu ķirsis.
maijrozīte Rožu dzimtas dzeloņains krūms ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un pielapēm, kupliem bāli dzelteniem ziediem.
mežābele Rožu dzimtas koks ar ērkšķainiem zariem un kailām lapām.
pīlādzis Rožu dzimtas koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem vairogveida ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem.
korinte Rožu dzimtas krāšņumkrūms ar veselām, ovālām lapām, baltiem ziediem ķekaros un melniem, sulīgiem augļiem.
krūmcidonija Rožu dzimtas krūms ar spilgtiem, parasti oranžiem, ziediem un skābiem, aromātiskiem, apaļīgiem augļiem.
miešķis Rubiju dzimtas augs ar lancetiskām vai lineārām lapām neīstos mieturos un sīkiem baltiem ziediem žuburainās ziedkopās.
pierūcināt Rūcinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pierūkt Rūcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Sarkanā lapsa Rudā lapsa, Eirāzijas lapsa.
platīnlapsa Rudo lapsu mākslīgi izveidota varietāte, kuras pārstāvju apmatojumam ir platīna krāsa. Šīs varietātes lapsa.
uzrūgt Rūgstot palielināties apjomā, iegūt vēlamo gatavības pakāpi.
aprumulēt Rumulējoties aplaistīt (kādu) ar ūdeni.
Publiskā runa Runa samērā daudziem klausītājiem oficiālos, reglamentētos apstākļos (piemēram, oratora, aktiera runa).
Publiskā runa Runa samērā daudziem klausītājiem oficiālos, reglamentētos apstākļos (piemēram, oratora, aktiera runa).
ievadruna Runa, ar kuru ievada, iesāk (sapulci, konferenci u. tml.).
uzruna Runa, parasti īsa, ar kuru ievada, iesāk (sapulci, konferenci, kādu pasākumu u. tml.).
bezjēdzība Runa, rīcība ar muļķīgu, bieži apkaunojošu, aizskarošu raksturu.
bezkaunība Runa, rīcība, kas aizskar, apvaino.
saķerties Runājot aprauties, parasti pēkšņi.
pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to).
paļāt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to). Pelt.
stenēt Runājot paust neapmierinātību, sāpes.
sarunāt Runājot saprasties (ar kādu).
runāties Runājot vienam ar otru, citam ar citu, apmainīties domām, noskaidrot (ko).
iestarpināt Runājot, rakstot ievietot (tekstā vārdus, teikumus). Arī papildināt (tekstu).
iespraust Runājot, rakstot ievietot (tekstā vārdus, teikumus). Arī papildināt (tekstu). Iestarpināt (1).
kontrahēt Runas plūsmā apvienot divus patskaņus vienā patskanī vai divskanī.
grozīties Runāt aplinkus, izvairoties no tiešas atbildes.
Bērt kā no maisa Runāt juceklīgi, neapdomīgi, lielā steigā.
Bērt kā no maisa Runāt juceklīgi, neapdomīgi, lielā steigā.
Runāt baltu patiesību Runāt neapšaubāmu patiesību.
Runāt mīklās Runāt netieši, aplinkus, neizsakot domu skaidri, līdz galam.
Runāt mīklās Runāt netieši, aplinkus, neizsakot domu skaidri, līdz galam.
Runāt caur puķēm Runāt netieši, aplinkus, salīdzinājumos.
Malt tukšas dzirnavas Runāt niekus, aplamības.
Malt tukšas dzirnavas Runāt niekus, aplamības.
Malt tukšas dzirnavas Runāt niekus, aplamības.
Saukt lietas īstajos vārdos Runāt tieši, atklāti, bez aplinkiem.
Saukt lietas īstajos vārdos Runāt tieši, atklāti, bez aplinkiem.
vārīties Runāt, parasti daudz, ātri, arī aplam, nevajadzīgi.
atrunāties Runāt, sarunāties ilgi, līdz apnikumam.
mētāties Runāt, teikt daudz. Runāt, teikt neapdomīgi.
svaidīties Runāt, teikt daudz. Runāt, teikt neapdomīgi.
runkuļlapa Runkuļa lapa.
apkopt Rūpējoties par cilvēku, uzturēt (viņu) tīru, kārtīgi apģērbtu, paēdināt.
uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis, tūrists, talcinieks) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, paredzēto, justos apmierināts.
pamatīgums Rūpība, nopietnība, apzinīgums (piemēram, attieksmē pret darbu).
studijas Rūpīga, sistemātiska (kā) iepazīšana, apgūšana, arī pētīšana.
Ņemt cauri Rūpīgi analizēt, apspriest (jautājumu). Mācīties, apgūt (visu mācību vielu, tekstu u. tml.).
appētīt Rūpīgi aplūkot (no visām pusēm). Nopētīt (visapkārt, viscaur).
izpētīt Rūpīgi apskatīt (ko).
studēt Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, apgūt, arī pētīt (ko).
zariņbarība Rupjā lopbarība - lapu koku un krūmu sīki zari un atvases.
siens Rupjā lopbarība - nopļauta, izkaltēta zāle, kas satur aptuveni 17 procentu ūdens.
rupjapstrādāšana Rupjapstrāde.
rusts Rupji aptēsts akmens, ko lieto rustikā. Detalizēti neapdarināts kāda materiāla veidojums (sienu apdarē).
lamas Rupji, apvainojoši, aizskaroši vārdi, izteicieni.
maisaudekls Rupjš, izturīgs cauruļveida audums, ko auž ar speciālām (apaļaužamajām) stellēm un izmanto maisu izgatavošanai.
aglomerāts Rupju, nenoapaļotu, lielākoties vulkāniskas izcelsmes iežu un minerālu sakopojums.
radiorūpnīca Rūpnīca, kas ražo radio, telegrāfa un telefona aparatūru.
Rūpniecības revolūcija Rūpniecības apvērsums.
metālrūpniecība Rūpniecības nozare (piemēram, metalurģija, mašīnbūve), kas ietver metālu ražošanu un apstrādi.
Papīra rūpniecība Rūpniecības nozare, kas aptver celulozes, koka masas, papīra un kartona ražošanas uzņēmumus.
metalurģija Rūpniecības nozare, kas ietver metālu ražošanu un apstrādi.
Sāls rūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietver vārāmā sāls ieguvi un apstrādi.
firma Rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kam ir juridiskas personas tiesības un valsts reģistrā ierakstīts nosaukums.
Rūpniecības kapitāls Rūpnieciskais kapitāls.
aprušināt Rušinot (zemi), apraust (krūmu, stādu).
atrušināt Rušinot aizvākt (to, ar ko kas apbērts, apmests, pārklāts).
aprušināt Rušinot apklāt, apsegt (ar ko).

ap citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV

ap^I

ap^II

LTG T