Paplašinātā meklēšana

Meklējam do.

Atrasts vārdos (505):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (10000+):

(No)kārtot parādu (at)dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
(Sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) (Ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
(Sa)jaukt kārtis (Iz)jaukt (kāda) plānus, nodomus.
griezt (iz)veidot lokā, aplī, spirālē.
(Sa)griezties (arī (sa)vīties, (sa)ritināties) gredzenā (iz)veidot loku, apli, spirāli.
Griezties (arī sagriezties, (sa)vīties, (sa)ritināties) gredzenā (iz)veidot loku, apli, spirāli.
Vīties (arī savīties, (sa)griezties, (sa)ritināties) gredzenā (Iz)veidot loku, apli, spirāli.
Dot (arī atdot, nodot) rokās (arī rokā) (no)dot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu).
(Pa)rādīt kulaku (Pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
(Pie)locīt (retāk salocīt) pūru folkl (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
(Pa)celties spārnos (uz)sākt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
Kosmonautikas diena 12. aprīlis, kad atzīmē pasaulē pirmo padomju cilvēka lidojumu kosmosā.
menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst cīņu pret apspiedējiem. Šīs sektas locekļi.
Izstiepts leņķis 180 grādu leņķis, kura malas veido taisni.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts progresīvs krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras reakcionārajām tradīcijām un principiem.
Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
cīpslene Acs ārējā apvalka daļa, kas apņem acs ābola mugurējo un sānu daļu un veido acs baltumu.
orbīta Acs dobums.
pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam.
spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm.
keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās.
lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai).
papula Ādas, gļotādas pārveidojuma mezglveida elements.
dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetiem).
pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski. Šādā tehnikā veidots adījums.
patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus.
guberņa Administratīvi teritoriāla pamatvienība pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta, Padomju Savienībā līdz 1930. gadam.
adoptācija Adopcija.
ieadīties Adot iemācīties labi adīt. Adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties.
ieadīt Adot ieveidot (adījumā, piemēram, rakstu, joslu).
saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Adot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieadīt Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
saadīties Adot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā. Adot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu).
uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot. Noadīt.
noadīt Adot izgatavot.
izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
izadīt Adot izveidot (piemēram, adījuma detaļu, rakstu, ornamentu).
pieadīt Adot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt).
izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko, piemēram, ar ornamentu, rakstu).
Nolaist aci Adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam). Samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus.
apraukt Adot samazināt valdziņu skaitu, noraukt (valdziņus).
saadīt Adot savienot.
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā (valdziņu, cilpiņu) skaitu. Adot, tamborējot mazināt valdziņu, cilpiņu skaitu (adījumā, tamborējumā).
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
vizbulīte Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem.
ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.
kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultāta.
saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pazaudēt Aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast.
noskopot Aiz skopuma neizdot, neiegādāt (ko).
ātrslēdzējs Aizdare ar viegli slīdošu slēdzi (apģērbam vai tā daļai). Rāvējslēdzējs.
aizvākot Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu. _imperf._ Vākot ciet.
atmaksa Aizdevuma, parāda atdošana. Atlīdzība, samaksa par ko (ar naudu vai materiālām vērtībām).
tapināt Aizdot (1).
aizlikt Aizdot (parasti naudu), samaksājot cita vietā.
augļot Aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus.
aizlienēt Aizdot.
aiztapināt Aizdot.
palienēt Aizdot.
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku).
kompilācija Aizgūšana, pārņemšana bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidotais darbs.
kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidot (kādu darbu).
atkāpties Aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss.
iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
aizmaldīties Aizklīst, aiziet (par domām, iztēli u. tml.).
aizlaisties Aizlidot (2).
aizlingot Aizlidot (par mestiem priekšmetiem).
aizskriet Aizlidot (par putniem, kukaiņiem).
aiziet Aizlidot (par putniem).
aizceļot Aizlidot uz dienvidiem (par gājputniem).
apturēt Aizliegt turpmāk izdot (periodiskus izdevumus).
prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem. Tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
pazaudēt Aizmirst (sakāmo, domu). Neatrast (vajadzīgos vārdus).
Izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Izmest no galvas Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai.
aizdrīvēt Aizpildot (spraugu), izlabot (ko).
aizdot Aizprecināt, izdot pie vīra.
drudzis Aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam).
kaite Aizraušanās, nodošanās.
patoss Aizrautība, entuziasms (kādā, parasti radošā, darbībā).
iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam). Iekarst (1).
iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam). Iekaist (2).
likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai).
degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā).
kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā). Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam).
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas.
palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem.
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
murds Aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto, piemēram, upē, ezerā.
aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev. Izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
aizdambēt Aizsprostot (gultni, straumi), radot šķērsli tecējumam. _imperf._ Dambēt ciet.
nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons. Vieta, kur ir šāda būve.
pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
paturēt Aizturēt (cilvēku) uz kādu laiku (kur, kādos apstākļos).
pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
paņemt Aizvest (kādu) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi.
paņemt Aizvest, aiztransportēt (ko) sev līdzi, arī paturēt (ko) pie sevis, sev klāt (parasti kur dodoties).
Akadēmijas īstenais loceklis Akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums. Akadēmiķis (Padomju Savienības zinātņu akadēmijās).
Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums. Akadēmiķis (Padomju Savienības zinātņu akadēmijās).
kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības.
grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
Akciju kurss Akciju cena, par kuru tās pērk un pārdod vērtspapīru biržā.
akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
piemineklis Akmens, metāla veidojums pie kapa (mirušā) piemiņai.
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
pūšļakmeņi Akmeņi, kas veidojas žultspūslī vai urīnpūslī.
pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai. Konstrukcijas, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
bruģakmeņi Akmeņi, no kuriem veido bruģi.
viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
dominante Akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
nonakords Akords, ko veido četras tercas.
špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
Civilstāvokļa akti Akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu.
Portretiskā līdzība Aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti. Attiecīgais lomu ampluā.
kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē. Attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
Fizioloģiskā akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
Fizioloģiskā akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
kāsis Āķveida (parasti dzērvju, zosu) grupējums lidojumā.
Latīņu alfabēts Alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
kondotjers Algotņu karaspēka vadonis (no 14. gadsimta līdz 16. gadsimtam Itālijā).
ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer pirms došanās ceļā.
leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu. Cilvēks, kas ko vada, pārzina.
kasieris Amatpersona, kas pārzina kasi. Amatpersona, kas pārdod biļetes (kasē, arī satiksmes līdzeklī).
notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
instruktors Amatpersona, kas strādā padomju valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās un dod norādījumus darbā sava resora pakļautajiem.
vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
kritizēt Analizēt, apspriest, novērtēt (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
Uroģenitālā sistēma Anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
reformācija Antifeodāla sociāli politiska kustība (Rietumeiropā un Ziemeļeiropā 16. gadsimtā), kas reliģiskā formā vērsās pret katoļu baznīcas ekonomisko un politisko varu un tās reliģisko un politisko doktrīnu.
bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām. Šī žanra daiļdarbs.
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas.
piekāje Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa.
pamatne Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā).
pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
rundālis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot.
kamols Apaļš (audu) veidojums.
pakausis Apaļš (kā, piemēram, kalna, akmens) virsmas veidojums.
kamols Apaļš (vielas, masas) veidojums, pika.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu).
kukulis Apaļš, arī iegarens veidojums (piemēram, muskulis).
kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu.
pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
Vilsona kamera Aparāts elementārdaļiņu, dažādu kodolfizikālu procesu reģistrēšanai un novērošanai.
radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās. Radiouztvērējs, radioaparāts.
radioaparāts Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās. Radiouztvērējs.
aspirators Aparāts šķidrumu (piemēram, gļotu, strutu) iesūkšanai no organisma dobumiem.
Soļu skaitītājs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai; pedometrs.
Faksimila aparāts Aparāts, kas pēc uztvertā koda veido attēlu.
radiotehnika Aparātu, ierīču, iekārtu u. tml. kopums, ar kuriem rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus.
radioaparatūra Aparatūra radioviļņu noraidīšanai, pārveidošanai, uztveršanai.
videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai.
sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu tautas deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
gudrot Apcerot, apspriežot censties secināt, rast domu, ideju. Prātot.
ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai).
drīvēt Apdarināt (ko), cieši piepildot nelielas spraugas.
apdoms Apdoma.
nomērīt Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
nomērot Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
apdomīgums Apdomība.
gudrs Apdomīgs.
sertifikāts Apdrošināšanas dokuments.
konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
izēsties Apēdot (kā daļu), izkļūt cauri (tam).
piebeigt Apēst, izdzert (iesākto). Ēdot, dzerot iztukšot (trauku).
apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni, pievadot to mākslīgi.
svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
izgaismot Apgaismot (no iekšpuses gaismu caurlaidošu priekšmetu), tā ka (tas) kļūst viscaur gaišs.
cepure Apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai.
uztaustīt Apjaust, domājot, pētījot atrast (piemēram, parādības būtību).
tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
Radioaktīvā piesārņošana Apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
apstrādāt Apkopot, analizēt. Izstrādāt, izveidot.
atplaucēt Aplejot ar verdošu ūdeni, panākt, ka atlobās, ka var atdalīt
atestāts Apliecība (par mācību iestādes nobeigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
applaucēt Apliet ar (karstu, parasti verdošu) šķidrumu vai iegremdēt tajā.
apkraut Aplikt (piemēram, ar nodokļiem).
dārziņš Aplis, ko veido rotaļas vai dejas dalībnieki (parasti, sadodoties rokās).
traktēt Aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, jēdzienu, faktu) no noteikta viedokļa.
saburties Apmainījies ar domām, arī vienoties (par ko, kādā jautājumā).
aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma.
vilna Apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.). Arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
insinuēt Apmelot. Izplatīt melīgus izdomājumus. Ļaunprātīgi aprunāt.
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu).
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, savienot (ko kādā kopumā, veidojumā). Šādā veidā savienojot (ko), radīt (tā kopumu, veidojumu).
nogrābt Apprecēt. Izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei.
nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni).
dibināt Apprecoties veidot (ģimeni).
Goda vārti Appušķoti, imitēti izveidoti vārti (ko ceļ uz ceļa, parasti par godu jaunlaulātajiem).
Goda vārti Appušķoti, imitēti izveidoti vārti, ko ceļ uz ceļa (parasti par godu jaunlaulātajiem).
apspriesties Aprunāties, lai uzzinātu citu domas.
pavadīt Apsargājot, arī uzraugot doties līdzi (kādam).
sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu. Augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā.
sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (apli, loku).
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (kam apkārt).
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas. Rīcības cēlonis.
piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt).
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas). Atmest (domas, cerības).
debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanās citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
pagrīde Apstākļi, kuros noris nelegāla politiska darbība, ievērojot konspirāciju. Dzīve, darbība šādos apstākļos.
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
Ķīnas mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību.
redakcija Apstrādājams (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labojot kļūdas u. tml., un parasti paredzēts laišanai klajā. Viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu). Strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
uzpūst Apstrādājot palielināt apjomu un izveidot porainu konsistenci.
pārstrādāt Apstrādājot pārveidot par ko citu.
pielāgot Apstrādājot, veidojot (piemēram, priekšmetu), panākt, ka (tā) forma atbilst (kā cita) formai.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu. Arī velt (2).
kveldināt Apstrādāt ar verdošu ūdeni (gaļas produktus, piemēram, mēli, aknas, plaušas).
apdarīt Apstrādāt, izveidot.
sīkapstrāde Apstrāde, kurā (ko) izveido pilnīgi, detalizēti.
rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, aptuvenu virsmu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot uzlaidi gludapstrādei.
pārtapt Apstrādes, pārveidošanās procesā kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu.
oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski.
pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
apspaidīt Aptaustīt, pārbaudīt, spaidot (visapkārt vai vietumis).
uzķert Aptvert, izprast (parādību, domu u. tml.).
mērens Apvaldīts, apdomīgs, rezervēts (piemēram, runā, rīcībā, izturēšanās veidā).
novārdot Apvārdot (1).
novārdot Apvārdot (2).
uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, sienu).
ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
artelis Apvienība (ko izveido kādas vienas profesijas cilvēki) kopējam darbam, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem pēc iepriekšējas vienošanās.
konfederācija Apvienība, asociācija (ko veido organizācijas, biedrības).
sakomponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, izveidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu).
komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu).
kopā Apvienojot, savienojot, veidojot vienu veselu. Apvienojumā, savienojumā.
atkalapvienošana Apvienošana, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
federalizācija Apvienošana, savienības veidošana.
atkalapvienošanās Apvienošanās, Auras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
kodificēt Apvienot (likumus, noteikumus, normas u. tml.) jaunizveidotā sistēmā, izveidojot attiecīgu kodeksu.
rekombinēties Apvienoties pretējas zīmes jo niem vai pozitīviem joniem un elektroniem, veidojot neitrālus atomus un molekulas.
kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Zieda kauss.
Zieda kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Ziedkauss.
vainaglapa Apziedņa daļa, kas veido zieda vainagu.
kārtība Apzīmē lādu stāvokli, kad (kas, piemēram, dokuments) ir pareizi noformēts, atbilst kādām prasībām.
plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
Nobīdīt pie malas (arī malā) Apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties.
Tīšu prātu, arī tīšā prātā Apzināti, ar nodomu, tīšām.
Tīšu prātu, arī tīšā prātā Apzināti, ar nodomu.
gars Apziņa, domāšana.
prāts Apziņa. Arī izpratne, domas.
apžēloties Apžēlot (kādu). Piedot.
slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus. Ai abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
acidofils Ar acidofilo baktēriju darbību saraudzēts, ieskābēts.
izšuvums Ar adatu un pavedienu veidots rotājums.
uzbrukt Ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē.
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību izveidot (saikni, iespējas sazināties).
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli).
uzgriezt Ar apļveida kustību izveidot (ko).
vaga Ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā. Padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm.
tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
iedrīksnāt Ar asu priekšmetu ievilkt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes).
griezt Ar asu rīku veidot (attēlu, ornamentu) kādā virsmā. Gravēt.
griezt Ar asu rīku veidot (piemēram, robu) kādā virsmā.
griezt Ar asu rīku veidot (priekšmetu).
(Ar) pirkstiem nobadīt (arī nobakstīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
(Ar) pirkstiem nebakstīt (arī nobadīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
(Ar) pirkstiem nobakstīt (arī nobadīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot (1).
pavairot Ar attiecīgiem paņēmieniem (piemēram, dalot cerus, sējot, stādot) palielināt (augu) daudzumu.
norakstīt Ar attiecīgu dokumentu ieskaitīt zaudējumos.
norakstīt Ar attiecīgu dokumentu konstatēt, ka (kas) ir nolietojies un nevajadzīgs.
stornēt Ar attiecīgu ierakstu anulēt, labot (ko) grāmatvedības dokumentos.
dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas. Ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas (parasti melodiskas) skaņas (par dažiem putniem).
iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piemēram, bailes), ka izveidojas (vēlamā attieksme).
rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
četrnīšu Ar četrām nītīm. Tāds, kura raksts veidots ar četrām nītīm.
četrrindu Ar četrām rindām. Tāds, kas veido četras rindas.
daudznīšu Ar daudzām nītīm. Tāds, kura raksts veidots ar daudzām nītīm.
acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti par kartupeļiem).
daudzrindu Ar daudzām vai vairākām rindām. Tāds, kas veido daudzas vai vairākas rindas.
divrindu Ar divām rindām. Tāds, kas veido divas rindas.
dobuļains Ar dobuļiem (2). Dobumains (1). Bedrains.
dobumains Ar dobumiem (1), iedobumiem (par virsmu).
dobumains Ar dobumiem (2) - par koku.
apgarots Ar dziļām, cildenām domām un jūtām, kas izpaužas ārēji. Ar bagātu garīgo pasauli (par cilvēku).
atlidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši atvirzīties šurp.
ielidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā).
atpurināt Ar galvas kustību atbildēt noraidoši.
glums Ar gludu virsmu, gluds (par priekšmetu). Viegli slīdošs (piemēram, par audumu).
aizgrandēt Ar grandoņu attālināties (piemēram, par pērkonu).
tvarstīt Ar grūtībām meklēt (vārdus, domas u. tml.).
noķert Ar grūtībām uztvert (runu, domu u. tml.).
samocīt Ar grūtībām, nemākulīgi izveidot (mākslas darbu, tā elementus).
izgudrēm Ar iepriekšēju, slēptu nodomu, arī ar viltību.
darbvedība Ar iestādes, uzņēmuma darbu saistīto dokumentu kārtošana (reģistrēšana, izsniegšana u. tml.). Lietvedība.
pieķerties Ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko).
izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves. Izveidot dekoratīvas šuves.
saformēt Ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, daļu, apakšvienību).
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) dod ražu pirms parastā augļu nobriešanas, ziedēšanas u. tml. laika.
šūt Ar īpašiem paņēmieniem veidojot savienojuma joslu, saistīt (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļas, priekšmetus). Veidot (savienojumu) kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem.
grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (no cieta materiāla).
grebt Ar īpašu rīku veidot (attēlu, rakstu cietā materiālā).
izkombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt (ko).
sakombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko). Izkombinēt (1).
pārstudēt Ar jauniem mēģinājumiem, vairāk vai mazāk koriģējot, pārveidot (jau iepriekš izrādītu iestudējumu).
augsme Ar jaunradi, jauncelsmi saistītu garīgās dzīves, kultūras parādību veidošanās, attīstība. Izaugsme.
Sastādīt numuru Ar kādas iekārtas attiecīgo ierīci izveidot numuru, lai iedarbinātu šo iekārtu.
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem.
pedālis Ar kāju darbināma sviras ierīce skanējuma dažādošanai (klavierēm), stīgu skaņojuma maiņai (arfai).
kalt Ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) - par putniem. Ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
šņāpt Ar ko asu, smailu veidot (piemēram, zīmi).
urbināt Ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.).
izdedzināt Ar kodīgu vielu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.). Iedarbojoties radīt (kur caurumu, robu u. tml.) - par kodīgu vielu.
telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
ledusceliņš Ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai). Ledus celiņš.
izmocīt Ar lielu piepūli iztukšot (ēdot vai dzerot).
izmocīt Ar lielu piepūli, ne visai veiksmīgi izveidot, sacerēt.
apkārt Ar līkumu (doties).
nelikumīgs Ar likumu aizliegts, arī prettiesisks no likuma viedokļa.
izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu).
figurācija Ar melodiskiem un ritmiskiem elementiem dažādota muzikāla faktūra.
nodibināt Ar mērķtiecīgu darbību, veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, valsts varu, sabiedrisku iekārtu, organizāciju).
izkārtoties Ar mērķtiecīgu rīcību izveidot sev kādam nolūkam vēlamus, labvēlīgus apstākļus.
stils Ar modi, gaumi saistīts (kā, parasti tērpa, frizūras) veidojums.
kaķēt Ar namdara darbarīku (kaķi) ievilkt svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
izniekot Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu). Izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
izziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu noskaidrošana pirms krimināllietas nodošanas izmeklēšanas orgāniem.
cienīt Ar patiku lietot (ko) Ar patiku nodoties (kam).
izsist Ar piesitienu (ierīcē) izveidot (piemēram, čeku, tekstu, zīmi).
sist Ar piesitienu (ierīcē) veidot (piemēram, vārdu, tekstu).
uzsist Ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu). Strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas).
pigmentpapīrs Ar pigmentiem un gaismjutīgu želatīna kārtu klāts papīrs, ko izmanto attēla iegūšanai (parasti dobspieduma tehnikā).
videne Ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē.
baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko) Ar patiku nodoties (kam).
atkratīties Ar pūlēm atbrīvoties (no nepatīkamām domām, jūtām u. tml.).
atkratīt Ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas).
izgrauzt Ar pūlēm izveidot (ar asu ūku, piemēram, bedri cietā zemē). Izveidot (piemēram, bedri cietā zemē) - par asu rīku.
mašīnraksts Ar rakstāmmašīnu veidots raksts. Ar rakstāmmašīnu rakstīts teksts.
rakstīt Ar rakstības līdzekļiem fiksēt (kādu tekstu). Veidot burtus (ar rakstāmrīku).
Rakstītais vārds Ar rakstības līdzekļiem veidots teksts, arī šādu tekstu kopums.
tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
rīt Ar reflektorisku mutes dobuma, rīkles un barības vada muskulatūras darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
laulība Ar reliģisku ceremoniju noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni.
aplaist Ar riņķveida kustību izveidot (apli, loku).
aprakstīt Ar riņķveida kustību izveidot (loku, apli).
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu. Ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru (parasti solfedžo nodarbībās). Arī diriģēt.
Aizmest krustu Ar rokas kustību izveidot krusta zīmi. Pārkrustīties.
aiztikt Ar runu, valodu nedot mieru, arī apvainot. Aizskart.
mašīnsalikums Ar salikuma mašīnu veidots salikums nolietu gatavu rindu vai arī atsevišķu burtu veidā.
Smilšu kaste Ar sanu malām norobežota veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
Smilšu kaste Ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
Saules meita Ar Sauli saistīta mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā.
radīt Ar savu darbu, darbību veidot (garīgas vai materiālas vērtības).
vilināt Ar savu izturēšanos censties panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kurp dodas (par dzīvniekiem).
slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu).
vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml. Ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
sanest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
nēsāt Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt ilgāku laiku sev līdzi (parasti dažādos virzienos) - par ūdeņiem, vēju.
iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku). Tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
sarunāties Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
sešrindu Ar sešām rindām; tāds, kas veido sešas rindas.
Sist ritmu (arī takti) Ar sitieniem atveidot ritmu (takti).
Sist takti (arī ritmu) Ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
izsist Ar sitieniem izveidot (ritmu, skaņas). Tie ko sistam, izveidot (ritmu, skaņas) - par skaņas avotu.
iesist Ar sitienu radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, robu).
ieskaitīt Ar skaitu iedalīt, iedot (kādam), arī ievietot (kur iekšā).
tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi). Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
pārslidināt Ar slīdošu kustību pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
pārslīdēt Ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem.
zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu). Šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
iedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, ievirzīt (kur iekšā).
piedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pretoties Ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku).
šķaidīt Ar spiedieniem, sitieniem smalcināt (ko), veidot (kā) masu.
saspiest Ar spiedienu izveidot (ko). Ar spiedienu izveidot (ko noteiktā formā).
nospiest Ar spiedienu izveidot, radīt (kā) atveidu.
spiedsavienojums Ar spiedienu izveidots (kā) savienojums. Pressavienojums.
saspiest Ar spiedienu pārveidot par ko.
izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, eidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
cirsties Ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem.
samest Ar strauju kustību izveidot (mezglu, cilpu u. tml.). Ar strauju kustību sasiet (mezglā, cilpā).
pagrūst Ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam). Ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko).
sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
iesvilpot Ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
iespiest Ar šablonu ieveidot (parasti audumā ornamentu, attēlu). Ar īpašiem rīkiem ieveidot (kādā virsmā ornamentu, attēlu).
tīt Ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu).
vervēt Ar šādiem paņēmieniem veidot (cilvēku grupu).
tipoloģija Ar šādu metodi izveidots (kādu objektu) grupējums.
Parketa grīda Ar šādu segumu veidota grīda.
cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģiska rakstura norobežots veidojums audos.
pūslis Ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā.
kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts oriģinālam pilnīgi atbilstošs vai līdzīgs atveidojums (parasti vairākos eksemplāros).
spiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem veidot (tekstu, grāmatu, žurnālu u. tml.).
skaldīt Ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā. Šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko).
kalt Ar triecieniem drupinot, veidot (caurumu, robu).
sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens). Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens. Ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
izspert Ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri). Ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt.
trīsnīšu Ar trim nītīm. Tāds, kura raksts veidots ar trim nītīm.
trīsrindu Ar trim rindām. Tāds, kas veido trīs rindas.
zondbalons Ar ūdeņradi pildīts gumijas gaisa balons, ko palaiž brīvā lidojumā ar piestiprinātu meteorogrāfu.
urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu. Šādā veidā gatavot (ko).
vairākrindu Ar vairākām rindām. Tāds, kas veido vairākas rindas.
pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
nogāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pār traukt šķirisko diktatūru.
gāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
pievārdot Ar vārdošanu izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko).
apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
vienrindas Ar vienu rindu. Tāds, kas veido vienu rindu.
pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
izvilināt Ar viltu panākt, ka iedod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
izvilt Ar viltu panākt, ka izdod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
sasaistīties Ar virvēm, ķēdēm u. tml. izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā.
izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
atkravāties Ar visu iedzīvi doties šurp. Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīves vietā).
grauzt Ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) - par dzīvniekiem.
Pārmest (arī aizmest) krustu (arī krusta zīmi) (priekšā) Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
Pamest (biežāk atmest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
Atmest ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
Atmest (retāk pamest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
Mest krustu (priekšā) Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
krustīties Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
Apzīmēt ar krustu (arī ar krusta zīmi), arī (pār)mest krustu, arī (aiz)mest krustu (priekšā) Ar žestu veidot šādu zīmi (pār kādu, pār ko).
Dot zīmi Ar žestu, mīmiku dot norādījumu, paziņot (kādam ko).
uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā. Ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
erozija Ārdoša (ūdens straumju) iedarbība uz iežiem.
erozija Ārdoša (vēja, ūdeņu) iedarbība uz augsnes virskārtu.
dinamīts Ārdošas darbības sprāgstviela, kuras galvenā sastāvdaļa ir nitroglicerīns.
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem). Ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
saārdīt Ārdot (parasti sienu), pilnīgi izkliedēt (to).
noārdīt Ārdot atdalīt nost (piemēram, ko piešūtu, uzšūtu).
atārdīt Ārdot atdalīt. Ārdot samazināt. _imperf._ Ārdīt nost.
atārdīt Ārdot dabūt vaļā (šuvuma vietu) _imperf._ Ārdīt vaļā.
izārdīt Ārdot izjaukt (šuvuma vietu).
izārdīt Ārdot izkliedēt, izsvaidīt. Arī izjaukt.
noārdīt Ārdot nojaukt, likvidēt. Arī nopostīt.
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (adījumu, tamborējumu, arī adītu vai tamborētu priekšmetu).
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (drānu, apģērbu šuvuma vietās).
atārdīt Ārdot šuvuma vietā, attaisīt vaļā (aizšūto).
konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piemēram, celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai). Arī apveids.
virspuse Ārējā puse (9) (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi. Arī virsma (1).
ektoderma Ārējais šūnu slānis zarndobumaiņiem.
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (apkaimei, parādībām dabā).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (augiem, to daļām).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (celtnei, telpai, priekšmetam).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to.
putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemēram, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai).
memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
interjers Arhitektoniski un mākslinieciski izveidota celtnes iekšējā telpa.
kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās.
sīkarhitektūra Arhitektūras nozare, kas pievēršas nelielu aihitektūras formu (piemēram, nelielu ēku, to fragmentu) veidošanai.
Dārzu arhitektūra Arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju.
vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
kurmjarkls Arkls kurmjalu veidošanai.
velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
izart Arot izveidot (piemēram, vagu). Izdzīt [1] (7).
recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles. Attiecīgais dokuments.
homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
apriebt Ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml. Apvārdot.
patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās.
terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš, arī ceļu kopums.
Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
slejaršana Aršana, kurā veido slejas (3).
vagot Art, veidojot vagas (1).
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
valoda Artikulētu zīmju sistēma - cilvēku sazināšanās un domāšanas līdzeklis.
Vadāmais šāviņš Artilērijas vai reaktīvais šāviņš ar lidojuma laikā maināmu trajektoriju.
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme.
sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu.
pielipe Asarveidīgo kārtas jūras zivs, kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni.
adata Asi, smaili izaugumi, veidojumi (piemēram, dzeloņi, ērkšķi, skujas) augiem un dzīvniekiem.
Iekšējā asiņošana Asins izplūšana organisma audos vai dobumos.
trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas sirds dobumos, asinsvados un tos daļēji vai pilnīgi nosprosto.
hematoma Asinsizplūdums organisma dobumos vai audos.
asinsrite Asiņu plūsma asinsvados.
asinsizplūdums Asiņu sastrēgums (orgānos, audos), asinīm izplūstot no bojātiem asinsvadiem.
rakurss Aspekts, viedoklis.
dzelonis Ass augu epidermas veidojums.
atbaidīgs Atbaidošs.
atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties).
Atkratīt galvu Atbildēt ar noraidošu galvas kustību.
Atkratīt galvu Atbildēt ar noraidošu galvas kustību.
atdūkt Atbildēt dobjā balsī.
Galda kultūra Atbilstība uzvedības normām, kas jāievēro, ēdot pie galda.
noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekš meta) ārējo izskatu.
Pēc sava prāta (retāk pa savam prātam) Atbilstoši saviem uzskatiem, domām.
izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot (ceļu, stigu u. tml.).
cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu u. tml.).
nomainīt Atbrīvot (kādu) no amata, darba u. tml., uzdodot to veikt citam.
lobīt Atbrīvot, ņemt ārā (augli, kodolu) no apvalka.
atkauties Atbrīvoties (no uzmācīgām domām, sajūtām u. tml.).
atģist Atcerēties, attapties, iedomāt.
paģist Atcerēties, attapties, iedomāt.
pārstaigāt Atcerēties, atveidot iztēlē, parasti kādā secībā (piemēram, dzīves gaitas).
minstināt Atcerēties, iedomāties.
dobt Atdalīt (ko), veidojot dobumu.
šķirt Atdalīt, norobežot (platību, telpu no citas platības, telpas), veidojot (ko).
kopija Atdarinājums, atveidojums (pēc parauga), parasti bez radošas pieejas, noteikta viedokļa.
piegaudot Atdarinot gaudošanu, pievilināt (parasti vilku).
izpirkt Atdodot (aizdevumu), saņemt atpakaļ (ieķīlāto).
atbērt Atdot (graudu, kartupeļu u. tml.) aizņēmumu.
Atdot visu līdz pēdējam Atdot (kādam) pilnīgi visu.
Atdot visu līdz pēdējam Atdot (kādam) pilnīgi visu.
reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu) atpakaļ privātīpašumā.
izsniegt Atdot (ko nodotu glabāšanā).
aizdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu.
atdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu.
samainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cilā). Apmainīt (1).
apmainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita).
pārdot Atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā.
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu). Izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
upurēt Atdot (parasti ko vajadzīgu) kā labā, kāda mērķa dēļ. Ziedot (2).
ziedot Atdot (parasti materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ.
izdot Atdot atpakaļ (naudas) pārpalikumu pēc samaksas.
atlīdzināt Atdot atpakaļ (parādu). Samaksāt (piemēram, par zaudējumu), atdot ko līdzvērtīgu (zaudētā vietā). Atmaksāt.
atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti aizdotu naudu).
Piecelt (arī uzcelt) no miroņiem (arī no kapa) Atdot dzīvību, atdzīvināt.
Uzcelt (arī piecelt) no miroņiem (arī no kapa) Atdot dzīvību, atdzīvināt.
denacionalizēt Atdot īpašniekam (nacionalizētu īpašumu).
Atdot pēdējo maizes kumosu, arī atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Atdot pēdējo maizes kumosu Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Atraut sev (pēdējo) kumosu no mutes Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Atdot pēdējo maizes kumosu Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Atdot pēdējo (maizes) kumosu, arī atraut sev pēdējo kumosu (no mutes) Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Nokārtot parādu Atdot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
nolīdzināties Atdot parādu, atlīdzināt zaudējumu (kādam).
Atdot pēdējo kapeiku Atdot visu naudu.
Atdot pēdējo kapeiku Atdot visu naudu.
izdoties Atdot visu. Arī iztērēties.
ieguldīt Atdot, veltīt, ziedot (spēkus, zināšanas u. tml.).
pārrasties Atgriezties (ligzdošanas vietā) - par gājputniem.
Atgūt sevi Atgūt pašsavaldību, skaidras domāšanas spēju.
atjēgties Atgūt pašsavaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma).
atdzimt Atjaunoties, sasniegt augstāku attīstības pakāpi, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma). Izveidoties atkal.
atgriezties Atkal pievērsties (kam) - par domām.
atjaunot Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis).
atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest, izveidot. Panākt, ka no jauna stājas spēkā (pēc pārtraukuma).
pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
kroka Atkarens, nokarens (ādas) veidojums. Rieva (ādā).
paralēlisms Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi.
kā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
tā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
atgremot Atkārtot (ko zināmu), nedodot no sevis nekā jauna.
pārgremot Atkārtot (ko zināmu), nedodot no sevis nekā jauna.
imitēt Atkārtot tūlītējā secībā vienu motīvu, tēmu citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
revanšs Atkārtota savstarpēja cīņa (spēle), lai dotu iespēju uzvarēt tam, kas zaudēja iepriekšējā cīņā (spēlē).
grozīties Atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) - par sarunām, domām u.tml.
malties Atkārtoti pievērsties (kam) - par domām, sarunām. Atkārtoti izraisīties (par psihisku stāvokli).
mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms). Nodot (kādu). Atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu).
Nest priekšā Atklāt, izklāstīt (piemēram, kādu ideju, domu) arī sniegt priekšnesumu.
Nest priekšā Atklāt, izklāstīt (piemēram, kādu ideju, domu).
atmaskot Atklāt, pierādīt (ka kāds rīkojas noziedzīgi, ka kādam ir slepeni nodomi, plāni u. tml.).
Parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties. Atklāti, publiski paust, deklarēt (ko). Tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
Klāt (savas) kārtis uz galda Atklāti paust savus nodomus.
Klāt (savas) kārtis uz galda Atklāti paust savus nodomus.
ietaupīt Atlicināt, neizdot, arī iekrāt (naudu).
atlaisties Atlidot (2).
atskriet Atlidot (par putniem, kukaiņiem).
atradības Atlīdzība par atrastās naudas, mantas atdošanu.
vieta Atlīdzinājumam (pretī dodot, saņemot ko citu).
ievīlēt Atlocīt un nosūt malu (piemēram, auduma gabalam). Izveidot vīli.
atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem).
koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
palaist Atļaut (kādam) doties, arī virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
Palaist pasaulē Atļaut doties prom (parasti no dzimtajām mājām) svešumā.
Palaist pasaulē Atļaut doties prom (parasti no dzimtajām mājām) svešumā.
atlaist Atļaut iet, doties prom (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.).
ierādīt Atļaut izmantot, nodot lietošanā. Arī iedalīt (zemi).
atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev īstenot (vēlēšanos, nodomu).
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
Piešķirt vārdu Atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Piešķirt vārdu Atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
līdzināt Atmaksāt, atdot ko līdzvērtīgu. Atlīdzināt (piemēram, parādu, zaudējumu).
redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus. Atcerēties (ko) redzes atmiņā.
domāt Atmiņā, iztēlē veidot tēlus, ainas. Atcerēties, iztēloties.
sanest Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā. Atnest un atdot (kā lielāku daudzumu).
aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai.
atraut Atņemt, nedot (to kas kādam pienākas).
šķemba Atoma kodola daļa, kas rodas, tam daloties.
Iekšējā konversija Atoma kodola pāreja no ierosināta stāvokļa stāvoklī ar mazāku enerģiju.
kodolstarojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums. Kodola starojums.
Kodola starojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums. Kodolstarojums.
Kodola starojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums. Kodolstarojums.
nuklīdi Atomi, kas savā starpā atšķiras ar kodolu uzbūvi - nuklonu skaitu vai ar dažādu protonu un neitronu skaitu.
kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
reakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
kodolpētījums Atomu kodolu pētījums.
radioaktivitāte Atomu kodolu spontāns sabrukšanas process, kura rezultātā tie pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa atomu kodolos.
magnetons Atomu kodolu un elementārdaļiņu magnētisko momentu mērvienība.
atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
atslīdēt Atpeldēt šurp (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
atdūkt Atplūst (par dobjām skaņām).
atšķindēt Atplūst (par šķindošu skaņu).
atvairīt Atraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, padomu u. tml.).
atgrūst Atraidoši izturoties, atsvešināt (no sevis). Atstumt.
Uzņemt pēdas Atrast pēdas un uzsākt doties pa tām (parasti par suni).
atņemt Atrast vienu saskaitāmo, ja dota summa un otrs saskaitāmais.
sagādāt Atrast, iegūt (barību), izveidot (mitekli) - par dzīvniekiem.
Pārmest tiltu Atrast, izveidot saikni (starp ko).
vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams. Tīši, ar nodomu kavēties.
Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām Atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām Atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
iegult Atrasties, būt izveidotam (kur iekšā).
noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu.
pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu.
stāvēt Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parast: par celtnēm.
sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
novietojums Atrašanās vieta, izvietojums (piemēram, dabas veidojumam, teritorijai).
bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu.
aizņirbēt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
Laist kājas (arī ļekas) vaļā, arī laist kājām vaļu Ātri bēgt, ātri doties prom.
Laist ļekas (arī kājas) vaļā, arī laist kājām vaļu Ātri bēgt, ātri doties prom.
Laisties ļekās Ātri bēgt, ātri doties prom.
Laist ļekas (arī kājas) vaļā, arī laist kājām vaļu Ātri bēgt, ātri doties prom.
Laist kājām vaļu, arī laist ļekas (arī kājas) vaļā Ātri bēgt. Ātri doties prom.
laisties Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
uzraut Ātri izgatavot, izveidot (ko).
mesties Ātri kustēties, veidojot soļus (par kājām).
triekties Ātri lidot (par izšautu lodi, šāviņu u. tml.).
atķert Ātri papildināt, turpināt (pārtraukto sarunu, stāstījumu, domu).
mesties Ātri sākt (ko darīt). Ātri doties (ko darīt).
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
šķīst Ātri tikt izdotam (par naudu).
No acīm nolasīt Ātri uzminēt, izzināt no skatiena, sejas izteiksmes (kāda domas, vēlēšanos).
uzsperties Ātri uzskriet, uzbraukt, uzlidot u. tml.
steigt Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
traukties Ātri virzīties (par cilvēkiem). Ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem). Ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt). Traukties.
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
Grūst vaļā Ātri, bez apdoma sacīt, paust.
Grūst vaļā Ātri, bez apdoma sacīt, paust.
Kā velns ar vējlukturi Ātri, neskatoties, bez apdomas.
Kā vilks caur Rīgu Ātri, neskatoties, bez apdomās.
Kā velns ar vējlukturi Ātri, neskatoties, bez apdomos.
tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.). Mesties.
iegrūst Ātri, steigā, parasti slepeni, iedot.
uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi. Arī izburt (1).
aizdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties.
atdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni tuvoties, atkļūt šurp.
nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (mest, šaut u. tml. tā attālināšanās virzienā).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā). Atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā).
vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).
aizsargāt Atrodoties (kam) priekšā vai virsū, pasargāt (no kā nevēlama, kaitīga).
nožogot Atrodoties (kam) priekšā, apkārt, norobežot, atdalīt (to no kā cita).
sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, nošķirt (to no pārējā). Aptvert, ietvert. Norobežot.
šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās.
peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
klāt Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu. Būt izveidotam viscaur (uz kā) - par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
paslēpties Atrodoties aiz kā, zem kā, būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam.
iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās). Pakaļ.
apdegt Atrodoties augstā temperatūrā, no virspuses pārogļoties (parasti par cepamiem ēdieniem).
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem).
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem.
iesēsties Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam. Mazliet iegrimt.
aizņemt Atrodoties kādā telpā vai vietā, padarīt to citam nolūkam neizmantojamu (par ko iekārtotu, ierīkotu).
ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem.
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
iekļūt Atrodoties kustībā, parasti nejauši, ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
pienākt Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu). Nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni).
nosegt Atrodoties priekšā (kam), pasargāt (to pret ko).
paslēpt Atrodoties priekšā, neļaut vai traucēt (ko) saskatīt.
nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru).
šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt. Aizsegt.
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, neļaut (ko) saskatīt. Aizklāt.
ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (kur), ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
grimt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam.
slīgt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem).
tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
pārdalīt Atrodoties, izveidojoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) sadalās divās daļās.
traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli). Arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
klātesot Atrodoties, uzturoties (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedaloties (kādā norisē, pasākumā).
slidskriešana Ātrslidošana.
slidskrējējs Ātrslidotājs.
piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam).
spura Atsevišķa, nepiekļāvīga, parasti sīka (kāda šķiedraina materiāla, piemēram, auduma) daļiņa, veidojums.
skara Atsevišķs, garens veidojums, kas ir atdalījies (no kā).
spura Atsevišķs, nepiekļāvīgs (apmatojuma, apspalvojuma) veidojums.
ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, saliedējums, māksliniecisks saskaņojums.
torakoplastika Atsevišķu ribu izoperēšana, lai pārveidotu krūšu kurvja formu.
landtāgs Atsevišķu teritoriju ievēlēts pārstāvniecības orgāns (piemēram, Vācijas Federatīvajā Republikā). Likumdošanas orgāns (Austrijā).
rikošetēt Atsisties pret ko un kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu).
Virzuļa gredzens Atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām.
izzināt Atspoguļot un atveidot domāšanā (īstenību, tās parādības).
tēlot Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā. Atspoguļot, atveidot (ko) - par mākslas darbu.
notēlot Atspoguļot, atveidot (mākslas tēlos). Attēlot (1).
Gaismas (biežāk saules) zaķītis Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, (saules) gaismas stars.
Saules (retāk gaismas) zaķītis (arī zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
Saules (retāk gaismas) zaķēns (biežāk zaķītis) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
Saules (retāk gaismas) zaķītis (retāk zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
Kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
Kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
rezervēt Atstāt (kādam) iespēju (ko) veikt, nedodot iespēju to veikt citam.
palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta). Piekāpties, padoties, arī pakļauties.
novēlēt Atstāt mantojumā. Atstāt, nodot izmantošanai.
badināt Atstāt neēdušu, nedot ēst. Regulāri dot par maz barības.
norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup.
apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
aizpeldēt Attālināties pa ūdeni. Attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
zust Attālinoties, dodoties (kur, kur iekšā), kļūt nesaskatāmam.
rādiuss Attālums no (platības, telpas), parasti iedomāta, pieņemta, centra, līdz (tās) robežai.
izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam dotajā laika momentā.
solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām. Sena garuma mērvienība - aptuveni 70-80 centimetri.
aizliegties Atteikt, atsacīt (lūgumu, prasību). Liegt, nedot (prasīto).
pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
Ņemt atpakaļ doto (arī savu) vārdu Atteikties no dotā solījuma.
Ņemt atpakaļ doto (arī savu) vārdu Atteikties no dotā solījuma.
Atmest domu Atteikties no kāda nodoma.
Mest (arī sviest) plinti krūmos Atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml. Padoties neveiksmei.
Mest (arī sviest) plinti krūmos Atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml. Padoties neveiksmei.
Mest (arī sviest) plinti krūmos Atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml. Padoties neveiksmei.
Sviest (arī mest) plinti krūmos Atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml. Padoties neveiksmei.
stāstījums Attēlojums, atveidojums (mākslā), kuram ir vēstījuma raksturs.
šaržēt Attēlot, atveidot (ko) šaržā, ar šarža paņēmieniem.
parādīt Attēlot, atveidot (mākslas darbā).
iezīmēt Attēlot, atveidot (parasti daiļdarbā, skaņdarbā).
atklāt Attēlot, atveidot, parādīt (mākslā, literatūrā).
pusmēness Attēls, kurā atveidots mēness šādā fāzē - islama reliģisks vai heraldisks simbols.
skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes. Attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
pirmmets Attēls, pēc kura (ko) veido vai kuru reproducē.
ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu.
irealitāte Attiecības, apstākļi, kādu nav īstenībā. Tas, kas ir radīts fantāzijā, iedomās. Nerealitāte.
saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā.
robeža Attiecīgajā apjomā, kopumā, attiecīgajos nosacījumos, kādos noris darbība, eksistē kāds stāvoklis, parādība, piemīt pazīmes.
ierīkot Attiecīgi novietojot, ievietojot (kur), uzstādīt, izveidot (ierīci, mehānismu, aparatūru u. tml.).
lieta Attiecīgo dokumentu kopums.
materiālisms Attieksme pret īstenību tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.
patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
pieeja Attieksme, veids, kādā analizē, izstrādā, izveido (piemēram, mākslas darbu).
krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) - piemēram, par aizdomām, izvēli.
skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu.
izaugsme Attīstība, pilnveidošanās (piemēram, talantam, spējām, dotībām).
augsme Attīstība, veidošanās, augšana.
pirmaizmetums Attīstības, veidošanās pirmā, sākotnējā stadija (piemēram, augiem).
izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem).
pamatot Attīstīt, arī regulēt (darbību, rīcību) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml. Veidot (piemēram, apgalvojumu, teoriju) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml.
novest Attīstīt, izveidot (domu) līdz kādai pakāpei.
novest Attīstīt, izveidot (ka mākslas darbā) līdz kādam rezultātam.
veidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu).
izveidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) tiek attīstīts, pilnveidots.
mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
kopt Attīstīt, veidot (piemēram, spējas, talantu).
mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
kopt Attīstīt, veidot tālāk (piemēram, tradīcijas, pieredzi).
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
izaugt Attīstīties un izveidoties (no kādas vides) - par cilvēkiem.
uzzaļot Attīstīties, izveidoties (parasti par parādībām sabiedrībā).
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem). Nokārtoties.
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
pārkūņoties Attīstoties pārveidoties par kūniņu.
izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piemēram, asnus, atvases)- par augiem.
raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem.
ieiet Attīstoties, pārveidojoties pāriet (jaunā stadijā, stāvoklī).
pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
atvairīgs Atturīgs, noraidošs. Izvairīgs.
atsacīt Atvadoties pasacīt (ko).
atdzīt Atvairīt (domas, atmiņas u. tml.).
aiztraukt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām).
aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām). Aizdzīt.
atbīdīt Atvairīt (domas), atlikt (ko) uz vēlāku laiku.
aiztrenkt Atvairīt (domas).
atdarinājums Atveidojums (pēc parauga). (Vāja) kopija.
attēls Atveidojums zīmējumā, gleznā, skulptūrā u. tml. Zīmējums, glezna, skulptūra, fotouzņēmums.
attēls Atveidojums, kas iegūts ar optisku instrumentu vai ar atspoguļojumu uz kādas virsmas.
dejot Atveidot (baleta tēlu).
pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus.
iedzīvināt Atveidot (izrādē, kinofilmā).
modelēt Atveidot (ko) ar tēlotājas mākslas līdzekļiem.
gleznot Atveidot (ko) glezniecības darbā.
restaurēt Atveidot (pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus).
atspoguļot Atveidot (psihē, spriedumos ārējo pasauli).
reproducēt Atveidot (skaņu) - par tehniskiem līdzekļiem, skaņu ierakstiem u. tml.
atcerēties Atveidot apziņā (agrāk saņemto informāciju, iespaidus).
izpildīt Atveidot ar balsi (vokālu skaņdarbu). Dziedāt.
izpildīt Atveidot ar mūzikas instrumentu (instrumentālu skaņdarbu). Spēlēt, atskaņot.
atdarināt Atveidot ar savu izturēšanos, kustībām (piemēram, kādu cilvēku).
iedomāties Atveidot atmiņā, atcerēties. Iedomāt (1).
iedomāt Atveidot atmiņā, atcerēties. Iedomāties (3).
notēlot Atveidot imitējot, atdarinot. Arī izlikties (1).
spēlēt Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
kopēt Atveidot līdzīgu oriģinālam (piemēram, mākslas darbu).
salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski. Ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski u. tml. (piemēram, diakritisku zīmi uz kā), izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
likt Atveidot rakstiski, grafiski, veidot (kā) nospiedumu (uz kā).
uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (apkārtējās pasaules priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
restaurēt Atveidot, arī konstatēt (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
iemiesot Atveidot, attēlot (mākslas darbā).
izpaust Atveidot, attēlot (parasti mākslas darbā, piemēram, domas, pārdzīvojumus). Atklāt (4).
tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā). Veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
tulkot Atveidot, izteikt (piemēram, tekstu, vārdu) citā valodā.
izpildīt Atveidot, paveikt (ko sagatavotu, iestudētu).
spēlēt Atveidot, tēlot (drāmas daiļdarbu, tā daļu). Īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
rasēt Atveidot, zīmēt (ko) ar rasēšanas paņēmieniem.
atdzimt Atveidoties (atmiņā) - par pagātnes notikumiem.
attēloties Atveidoties (atmiņā). Tikt radītam (iztēlē).
atspoguļoties Atveidoties atspulga veidā (uz kādas virsmas).
Stāvēt acu priekšā (arī acīs) Atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
atplaukt Atveidoties, atainoties (atmiņā, iztēlē). Rasties (par domām, atmiņām).
nosliekt Atvēlēt, atdot (kādam, piemēram, daļu. no pārtikas).
mute Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, arī gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai. Galvas daļa ap šo atveri. Mutes dobums.
žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas (par administratīviem darbiniekiem). Aizturēt (aizdomās turētu personu), lai noskaidrotu (tās) identitāti.
mute Atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
pašķirties Atvirzoties (citam no cita), paejot sānis, atbrīvot ceļu, arī izveidot brīvu vietu.
diagnoze Atzinums (par slimību, tās būtību, raksturu, gaitu) pēc slimnieka izmeklēšanas dotumiem.
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
pārliecība Atziņa, atziņu kopums, kas indivīdam izveidojas par parādībām dabā un sabiedrībā un kas nosaka tā personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmes pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam). Būt vienisprātis (ar kādu).
pievienoties Atzīt (piemēram, kāda izteikto viedokli), būt vienisprātis (ar kādu).
pieļaut Atzīt par iespējamu, arī patiesu (kādu domu, ideju).
godāt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
godināt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
Kaula smadzenes Audi, kas atrodas kaulu dobumos.
gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
segaudi Audi, kas sedz (organisma, tā daļu) virsmu, izklāj (tā) dobumus un kam ir aizsargāšanas funkcija.
epitēlijs Audi, kas sedz daudzšūnu organisma virsmu un izklāj tā dobumus.
Gludie muskuļaudi Audi, kas veido gludos muskuļus.
Šķērssvītru muskuļaudi Audi, kas veido šķērssvītru muskuļus.
Šķērssvītru muskuļaudi Audi, kas veido šķērssvītru muskuļus.
emalja Audi, kas veido zoba ārējo kārtu.
transsudāts Audos un ķermeņa dobumos uzkrājies šķidrums, kas nav radies iekaisuma rezultātā.
seroza Audu kārta, kas klāj mugurkaulnieku ķermeņa dobumus un apņem orgānus, kas atrodas šajos dobumos.
tuberkuls Audu paugurs, kas veidojas tuberkulozes baktēriju iedarbībā.
starpsiena Audu veidojums starp organisma daļām.
šķērssiena Audu veidojums starp organisma daļām. Starpsiena (2).
trinītis Auduma pinums, ko veido ar trim nīšu kārtām un kam raksturīgs diagonāls raksts. Audums, kam ir šāds pinums.
batika Auduma rotāšana, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
rožceliņš Auduma tehnika, kam raksturīgs pārveidots trinīša pamatsējums un sīkrakstainas joslas.
piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai).
velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
ripss Audums ar šķērsvirziena, garenvirziena vai diagonālām rievām, kas veidojas no pagarinātām audu vai šķēru pārsedzām.
drellis Audums, kura pamatu un rakstu veido divu sējumu savienojums.
kolorists Audumu krāsošanas speciālists. Krāsu kombināciju veidotājs audumiem.
izaudzēt Audzējot izveidot (piemēram, jaunu šķirni).
mentors Audzinātājs, padomdevējs.
ieaudzināt Audzinot panākt, ka (parasti cilvēkam) izveidojas (noteiktas īpašības).
vairpumpuri Auga (jauna auga veidošanās) orgāni, kas attīstās uz lapām, to žāklēs vai ziedkopās.
asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām.
pārveidne Auga daļa, kas ir radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
žuburs Auga daļu (parasti zaru, vasu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
neauglība Auga, tā daļu nespēja veidot augļus.
stīgaugi Augi, kam veidojas stīgas.
somenis Auglis - sauss veronis, kas izveidojies no vienas augļlapas, saaugot tās malām.
kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedkopām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
sausvidis Augošs koks ar dobu, cauru vidu.
izaugt Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem).
sariest Augot izveidot (vairākas, daudzas augu daļās) - par augiem.
sastiebrot Augot izveidot stiebrus (par vairākiem, daudziem augiem).
sasakņoties Augot izveidot vairākas, daudzas saknes (par augiem).
sastīgot Augot izveidot vairākas, daudzas stīgas (par augiem).
sacerot Augot izveidot vairākus, daudzus cerus.
sačemuroties Augot izveidot vairākus, daudzus čemurus.
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
paaugties Augot izveidoties lielākam (par organisma daļām).
izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko) - par cilvēkiem.
izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku). Izveidoties, attīstīties.
satīklot Augot sasaistīties, izveidot tīklojumu.
dzīt Augot veidot (asnus, stiebrus, vasas).
riest Augot veidot (augu daļas).
riezt Augot veidot (augu daļas). Riest (1).
lakstot Augot veidot lakstu vai lakstus (piemēram, par kartupeļiem, burkāniem).
stīgot Augot veidot stīgas (par augiem). Būt ložņājošam (par augiem, to daļām).
vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām. Augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē).
rūgt Augot, attīstoties kļūt lielākam (par veidojumiem organismā).
skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
aizaugt Augot, pārveidojoties sašaurināties vai pilnīgi aizsprostoties.
ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos.
kurmjala Augsnē izveidots kurmja alai līdzīgs kanāls (drenāžai).
plienājs Augsne, kas satur blīvu dolomītu, merģeli.
struktūraugsne Augsne, kuras sīkās daļiņas spēj saķept dažāda lieluma graudos.
vilnis Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
ģenerālisimuss Augstākā dienesta pakāpe Padomju Armijā un dažās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
konservatorija Augstākā mūzikas mācību iestāde (piemēram, Padomju Savienībā, buržuāziskajā Latvijā).
Tautas dzejnieks Augstākais goda nosaukums, ko piešķir izciliem dzejniekiem (Padomju Savienībā).
ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (Britu impērijas domīnijās).
Ministru komiteja Augstākais padomdevējs orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā).
Ministru komiteja Augstākais padomdevējs orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā).
virsvadonis Augstākais, galvenais vadonis (parasti armijā, organizācijā).
aristokrātija Augstākais, privileģētais valdošās šķiras slānis (antagonistisku šķiru sabiedrībā). Dižciltīgie, augstmaņi.
Komunistiskās universitātes Augstākās partijas mācību iestādes Padomju Savienībā (no 1919. gada līdz 1935. gadam), kurās gatavoja padomju, partijas un arodbiedrību darbiniekus.
Nāves (arī Ņesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
Nāves (arī Nesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
ranversmans Augstākās pilotāžas figūra - strauja lidojuma virziena maiņa par 180 grādiem.
Vasas pārveidnes Augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās.
zars Augstāko augu sastāvdaļa - veidojums, kas attīstās no stumbra un parasti savieno stumbru ar lapām. Šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
kurgāns Augsts uzbērums uz senlaiku kapa (Padomju Savienības Eiropas daļā).
augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls.
labdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls.
cekuls Augšējā daļa (augam, retāk priekšmetam), kuras forma atgādina šādu veidojumu.
virspuse Augšējā puse, daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam). Arī virsa (1).
termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
staipīties Augt, būt izaugušam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem augiem, to daļām).
noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) - par augiem, to daļām.
griezties Augt, veidoties apļveidā, spirālveida.
veidotājaudi Augu audi, kas dod sākumu citiem, patstāvīgiem audiem.
doņi Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi (piemēram, doņi, zemzālītes).
lini Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām, sēdošām lapām, kārtniem ziediem.
ūdensroze Augu dzimta, pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem.
meristēma Augu embrionālo šūnu grupa - veidotājaudi, kas strauji dalās un izveido visus pārējos audus.
špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda režģa.
rūsa Augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā.
plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
sausplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās uz augu daļām.
sīkplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga sīku plankumu veidošanās uz augu daļām.
bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
citoplazma Augu vai dzīvnieku šūnu protoplazma (bez kodola).
hlorofils Augu zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju augiem asimilēt no gaisa ogļskābo gāzi.
pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.).
vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
Arktiskais laiks Aukstā klimata fāze Ziemeļrietumeiropā pēdējā apledojuma beigās.
pašpadevis Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai. Pašpadevējs.
pašpadevējs Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai. Pašpadevis.
virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
oriģināls Autora veidots teksts (rokrakstā vai mašīnrakstā), attēls, kas paredzēts poligrāfiskai pavairošanai, kopēšanai.
galva Autoritatīva, vadoša persona. Priekšnieks, vadītājs (kādā cilvēku grupā).
nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
ieaust Aužot ieveidot (kur).
kodolbumba Aviobumba - eksplozīvas darbības kodolierocis.
atombumba Aviobumba - eksplozīvas darbības kodolierocis. Kodolbumba.
avīžniecība Avīžu sagatavošana un izdošana.
tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm.
oforts Badā tehnikā veidots mākslas vai poligrāfijas darbs.
stādīt Badā veidā ievietojot augsnē augus, to daļās, veidot (piemēram, dārzu, mežu).
badināties Badināt sevi. Badoties.
nobadoties Badojoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā.
Bada režīms Badošanās ārstnieciskos nolūkos.
Bada režīms Badošanās ārstnieciskos nolūkos.
izbadīt Badot (ar ragiem), izdurt. Badot ievainot.
pārbadīt Badot (ar ragiem), pārdurt. Badot ievainot.
atbadīties Badot (ko), kļūt neasam, strupam.
atbadīt Badot (ko), padarīt neasu (rīku, ar ko bada).
aizbadīt Badot aizgrūst, aizsviest.
nobadīt Badot nonāvēt.
sabadīt Badot savainot, arī sakropļot.
nobadīt Badot, arī bakstot atdalīt nost.
plutokrātija Bagātnieku kundzība. Valsts iekārta, kur vara pieder bagātajai valdošās šķiras virsotnei (piemēram, senajā Grieķijā).
iebaidīt Baidot iedzīt (kur iekšā).
piebaidīt Baidot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
aizbaidīt Baidot panākt, ka attālinās. _imperf._ Baidīt prom. Aizbiedēt.
atbaidīt Baidot panākt, ka attālinās. Aizbaidīt.
trīcēt Baiļoties (par ko). Izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus. Bakstot sabojāt, parasti pilnīgi. Arī sadurstīt (1).
izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu).
sabakstīt Bakstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu). _imperf._ Bakstīt ciet. Izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu.
gumiņbaktērijas Baktērijas, kuru iedarbībā uz tauriņziežu saknēm izveidojas gumiņi (2).
primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas.
Balss rīkle Balsenes dobums, arī elpvads.
ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu).
izvēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu). Ievēlēt.
vēlēt Balsojot veidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
Pītā maize Baltmaize, kuras klaipa virsma izveidota pīnes formā.
Zīda kokons Balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs.
senlatvieši Baltu ciltis un tautības, no kurām izveidojās latviešu, tautība.
vainagkoks Baļķis, kas veido vainagu (4).
turnikets Bandāža, ar ko nosprosto asiņu plūsmu asinsvados.
Banku koncentrācija Banku galveno operāciju sakopošana nedaudzās lielākajās bankās, finanšu kapitāla veidošanās (kapitālistiskajās valstīs).
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
patronāts Bāreņa nodošana audzināšanā un viņa audzināšana ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tam) veidojas ķermeņa vajadzīgā, vēlamā masa.
distrofija Barošanās traucējumi (organismā, tā audos vai orgānos). Novājējums.
traps Bāzisks magmatisks iezis, kas veido horizontālas starpkārtas platformu nogulumiežu segā.
sekularizācija Baznīcu un klosteru īpašuma atņemšana baznīcai, garīdzniecībai un pārvēršana par valsts īpašumu vai nodošana civilo iestāžu pārziņā.
sabāzt Bāžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
stādāmbedre Bedre, kas ir izveidota (kā) stādīšanai.
iegruvums Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
kritene Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
atstāt Beigt (ko darīt, kam nodoties u. tml.).
sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu). Netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
bērnišķība Bērnišķīga rīcība, izturēšanās, domāšana.
nobērt Berot (ko), izveidot (kaudzi).
sabērt Berot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbērt Berot virsū (kādu materiālu), izveidot (ko no tā).
uzvalnēt Berot, kraujot (ko) virsū, izveidot (no tā, piemēram, dambi).
Dinamiskā berze Berze, kas rodas, ķermenim atrodoties vienmērīgā kustībā.
Slīdes berze Berze, kas rodas, ķermeņiem slīdot vienam gar otru.
izberzēt Berzējot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu). Berzējot izbojāt.
saberzt Beržot pārveidot par ko.
izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu). Beržot izbojāt.
uzbetonēt Betonējot izveidot, uzbūvēt.
sabetonēt Betonējot savienot, sasaistīt; betonējot izgatavot, izveidot.
(Ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
(Ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
Tāpat vien Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
Tāpat vien Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
Uz goda vārda Bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko).
Uz goda vārda Bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko).
Bez galvas Bez spējas pareizi domāt. Dumjš.
bezdomīgums Bezdomība.
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
pumpurošanās Bezdzimuma vairošanās veids zemākajiem dzīvniekiem, augiem - šūnu dalīšanās un jaunā organisma izveidošanās no šūnas daļas.
masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums. Viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai).
bezgaumība Bezgaumīgs veidojums.
sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi.
leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti.
asaras Bezkrāsains, sājš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri Šāds šķidrums, kas izplūdis no acs dobuma.
pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute.
pogonofori Bezmugurkaulnieki, kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids.
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums. Šī tipa dzīvnieki.
Priekšmetu katalogs Bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
lasāmmāja Bibliotēkas paveids (Latgalē pēc padomju varas nodibināšanas Latvijā no 1919. gada līdz 1920. gadam un Padomju Savienībā 20. un 30. gados).
sabīdīt Bīdot (kā) speciālās detaļas, elementus citu citam virsū, citu citā iekšā, samazināt (tā) apjomu.
aizbīdīt Bīdot aizdarīt, aizvērt. _imperf._ Bīdīt ciet.
apbīdīt Bīdot apvirzīt (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Bīdīt apkārt.
aizbīdīt Bīdot attālināt. _imperf._ Bīdīt prom.
atbīdīt Bīdot atvērt (ko). _imperf._ Bīdīt vaļā.
atbīdīt Bīdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Bīdīt nost (sānis, atpakaļ).
atbīdīt Bīdot atvirzīt šurp. _imperf._ Bīdīt šurp. Bīdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iebīdīt Bīdot ievirzīt (kur iekšā).
izbīdīt Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
aizbīdīt Bīdot novietot (kur, aiz kā u. tml.). Aizstumt.
nobīdīt Bīdot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Bīdot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
sabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
iebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) ieiet (kur iekšā).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku vai daudzu priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
pārbīdīt Bīdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārbīdīt Bīdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pabīdīt Bīdot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Bīdīt nelielu attālumu.
pabīdīt Bīdot pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
pabīdīt Bīdot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sabīdīt Bīdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
nobīdīt Bīdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, gar (ko).
dzīt Biedēt (parasti zvērus medībās), panākot, ka tie dodas vēlamā virzienā.
rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Zeltsakne.
dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā izveido otru zodu.
spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls. Stikla plāksne, ko izmanto spoguļa darināšanai vai kas veido spoguļa elementu.
hameleonisks Bieži mainīgs (domās, uzskatos), neprincipiāls (par cilvēku).
vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu). Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
bungot Bieži un ātri sist pa ko cietu, radot troksni (par cilvēkiem).
atēdināt Bieži, daudz dodot ēst (kādu ēdienu), izraisīt nepatiku (pret šo ēdienu).
atēsties Bieži, daudz ēdot (kādu ēdienu), negribēt vairs (to).
vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā pretpadomju militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās pret Padomju Savienību fašistiskās Vācijas pusē.
sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
sistemātika Bioloģijas nozare, kas apraksta organismus, klasificē tos, dod tiem nosaukumus.
radīt Bioloģiskā procesā veidot (dzīvu būtni), panākt, ka piedzimst (dzīva būtne).
adrenalīns Bioloģiski aktīva viela, kas veidojas galvenokārt virsnieru dziedzerī.
attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā. Pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem).
izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
Fondu birža Birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
Fondu birža Birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
stāvkocis Bišu mājoklis - izdobts, vertikāli novietots koka bluķis.
Sezonas saime Bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.
Sezonas saime Bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.
sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm.
ūdensmērītājs Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu.
divkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums divas reizes.
daudzkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums vairākas reizes.
blandoņa Blandonis.
aizblandīties Blandoties aizklīst. Nozust.
atblandīties Blandoties atkļūt šurp. Blandoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
spilvens Blīva kopa, ko veido nelieli, pie viena substrāta piekļāvušies augi.
klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis. Grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām). Šādas masas gabals.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem.
skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido skrimšļu šūnas un šūnstarpu viela.
siena Blīvs audu veidojums, kas sedz, arī aizsargā (kādu organisma daļu).
ragakmens Blīvs Iezis (piemēram, krams, jašma), kas veido konkrēcijas karbonātiskos vai mālainos nogulumos.
blīva Blīvs kopums, veidojums.
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
plēve Blīvs veidojums, ar ko, parasti slimības gadījumā, pārklājas kāda ķermeņa daļa.
plēve Blīvs, gluds, parasti samērā plāns, saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
ciroze Blīvu saistaudu veidošanās orgānā, kur tie aizņem šī orgāna specifisko audu vietu.
trauma Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
tārpēda Bojājums, ko ēdot radījuši kukaiņu tārpveida kāpuri.
ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības.
Augu embrioloģija Botānikas nozare, kas pētī sēklaugu apaugļošanas, dīgļa un endospermas attīstību.
nobradāt Bradājot izveidot (taku, ceļu u. tml.).
drasēt Braši (arī dziedot) soļot, jāt.
aizbraukt Braucot attālināties, braukšus doties prom. _imperf._ Braukt prom.
iebraukt Braucot ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas).
izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedres).
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās).
izbraukt Braukšus doties (uz kurieni noteiktā nolūkā).
stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
Kult putas Brāžoties veidot putas (par straumi).
biedēt Brīdināt (parasti draudot).
neradījums Briesmīga, ļauna būtne (parasti iedomāta). Rēgs, spoks.
bullis Briežu vai dobradžu dzimtas dzīvnieku tēviņš.
būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai. Celtniecības brigāde.
Kompleksā brigāde Brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
panaceja Brīnumainas iedomātas zāles, brīnumains iedomāts līdzeklis pret visām slimībām.
panaceja Brīnumains, iedomāts līdzeklis pret visām nevēlamām parādībām.
radiopilots Brīvi lidojošs balons, kas atstaro radioviļņus un ar ko nosaka vēja ātrumu, tā virzienu mākoņos un aiz tiem.
Bada streiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko (parasti apcietinājumā).
Bada streiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko.
pašaplikšanās Brīvprātīga līdzekļu došana (piemēram, celtniecības, labiekārtošanas darbu veikšanai kādā teritorijā).
Komunistiskā sestdienas talka Brīvprātīgs bezmaksas padomju strādnieku darbs sabiedrības labā (kādā no brīvajām sestdienām).
Komunistiskā sestdienas talka Brīvprātīgs bezmaksas padomju strādnieku virsstundu darbs sabiedrības labā (kādā no brīvajām sestdienām).
kolekte Brīvprātīgs ziedojums (piemēram, naudā), ko parasti vāc no vairākiem vai daudziem.
sabrošēt Brošējot izveidot (brošūru, grāmatas bloku u. tml.).
Plēsta brūce Brūce, kas rodas, ja audos virzās kas (parasti) neass vai ja audi tiek sarauti.
sargasi Brūnaļģu ģints, kuras dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido lielas kopas. Šīs ģints aļģes.
brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
paladīns Bruņinieks, kas piederēja pie valdnieka svītas. Valdnieka uzticības persona, padomdevējs.
minnezengers Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā).
spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties.
sist Bruņotā cīņā dot triecienu (pretiniekam), graut (pretinieku).
Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
izburt Burot sasniegt (kādu mērķi), iegūt (ko). Ar burvību radīt, izveidot.
zavēt Burt, vārdot.
zintēt Burt, vārdot.
Latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
Gaišie burti Burti, ko veido smalkas līnijas.
rokasburtlicis Burtlicis, kas veido rokas salikumu.
Rūtiņu burtnīca Burtnīca, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
zavētājs Burvis, vārdotājs.
krunkot Burzīt, gumzīt (ko), tā ka veidojas krunkas (2).
sīkburžuāzija Buržuāzijas daļa, kuru veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku.
neopozitīvisms Buržuāziskās filozofijas virziens - pozitīvisma mūsdienu forma, kam raksturīgs uzskats, ka īstenība izzināma tikai domāšanas procesā un filozofija iespējama tikai kā darbība zinātnes valodas analīzē.
Kritiskais reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
Būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās Būt (atrasties, nodot) drošībā.
karāties Būt (gaisā), parasti šķietami, nekustīgā stāvoklī (par putniem, kukaiņiem, arī par lidaparātiem lidojumā).
atrasties Būt (kādā stāvokli, kādos apstākļos u. tml.).
piederēt Būt (kāda) izveidotam, radītam.
nīst Būt ar galēji negatīvu, noraidošu attieksmi (pret ko).
iet Būt ar kādu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
sodīt Būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi (pret ko). Paust šādu attieksmi.
gārgt Būt ar sēcošiem, dobjiem blakustrokšņiem.
nolaisties Būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem.
dalīties Būt atšķirīgiem, pretējiem (par spriedumiem, domām u. tml.).
kārnēt Būt bezdarbībā, parasti ilgstoši ko gaidot.
rakstīt Būt derīgam, piemērotam grafisku zīmju veidošanai (piemēram, par rakstāmrīkiem).
Būt padomā Būt domās paredzētam, izplānotam.
Skanēt ausīs Būt dzirdamam (reāli vai domās, arī atmiņās).
Skanēt ausīs Būt dzirdamam (reāli vai iedomās, arī atmiņās).
caurstrāvot Būt galvenajam, dominēt (kādā kultūras, zinātnes, sabiedriskās dzīves parādībā).
Spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
Spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
Spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
Celt degunu par augstu Būt iedomīgam.
Celt degunu par augstu Būt iedomīgam.
Celt degunu par augstu Būt iedomīgam.
cauraust Būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piemēram, par motīvu, tēmu, ideju mākslas darbā).
šauties Būt izveidotam (kādā virzienā) - par ceļu, kanālu u. tml.
nosegt Būt izveidotam (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā) - piemēram, par attēlu.
šķirties Būt izveidotam atšķirīgos virzienos (parasti par ceļiem).
ietvert Būt izveidotam kam apkārt (par līniju, ornamentu, rakstu u. tml.).
piekļaut Būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm. Būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm.
nostiepties Būt izveidotam taisnā virzienā (piemēram, par ceļu).
segt Būt izveidotam uz (kā) virsmas (par ornamentiem, rotājumu u. tml.).
stīgot Būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi).
vest Būt izveidotam, atrasties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.). Būt virzītam (uz kurieni) - par maršrutu, trasi u. tml.
pacelties Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
pakāpt Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
vilkties Būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru).
ieturēt Būt izveidotam, izpaustam (noteiktā veidā, formā).
stiepties Būt izveidotam, novietotam kādā virzienā (parasti par ko samērā šauru).
pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.). Būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
sniegties Būt izveidotam, vērstam (piemēram, augšup, lejup).
izspīlēties Būt izvirzītam, izveidotam (parasti uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
spiesties Būt izvirzītam, izveidotam (uz āru, uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
pīties Būt juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
sacīt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
(No)kauties ar domām Būt kādu (parasti nepatīkamu, grūti atrisināmu) domu pārņemtam.
pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
vadīt Būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam) sagatavoties, arī atvadītos (no tā).
ieredzēt Būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu).
pelēt Būt lādam, uz kura vai kurā veidojas pelējums.
šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu).
klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
klejot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
maldīties Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu). Tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
slēpties Būt nesaskatāmam vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
mudžināties Būt neskaidram, juceklīgam (parasti par domām, priekšstatiem).
domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
Noteikt toni Būt noteicējam, vadošajam (kādā situācija, kādos apstākļos).
vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu). Būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu.
simbolizēt Būt par (kā) simbolu; veidot (kā) simbolu.
radīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkiem) veidojas kāda attieksme (pret ko), attiecības (ar ko).
vadīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) darbojas, izturas kādā veidā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
novest Būt par cēloni tam, ka (kādam) izveidojas (atziņa, uzskats u. tml.).
spiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem.
krokot Būt par cēloni tam, ka (kam) veidojas, rodas krokas (3).
mainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas, pārmainās.
pārmainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas.
sabirdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabirst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vēju, straumi u. tml.
uzraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
aizēnot Būt par cēloni tam, ka (seja, skatiens) iegūst drūmu, skumju izteiksmi (par domām, psihisku stāvokli).
pigmentēt Būt par cēloni tam, ka (šūnās, audos) veidojas, uzkrājas pigmenti (1).
saputot Būt par cēloni tam, ka (ūdenstilpē, tās ūdeņos), parasti viscaur, izveidojas putas (parasti par vēju).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kur, kādos apstākļos), parasti pret paša gribu.
iegrauzt Būt par cēloni tam, ka ieveidojas (grumbas, rievas sejā) - par smagiem pārdzīvojumiem, rūpēm u. tml.
izrakt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piemēram, bedre, iedobums).
ierakstīt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (parasti grumbas, piemēram, sejā) - par pārdzīvojumiem, laiku.
izgrauzt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (sejā rievas, grumbas u. tml.).
atnest Būt par cēloni tam, ka izveidojas, rodas (jaunas attiecības, stāvoklis u. tml.) - par norisēm sabiedrībā.
atklāt Būt par cēloni tam, ka kļūst zināms, dot iespēju uzzināt.
radīt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) veidojas (par parādībām dabā, arī par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
rībēt Būt par cēloni tam, ka rodas samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis.
sadzīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izveidojas (piemēram, vairākas, daudzas tulznas).
raisīt Būt par cēloni tam, ka veidojas (pumpuri, ziedi, lapas u. tml.).
nest Būt par cēloni tam, ka veidojas, rodas (jaunas attiecības, jauns stāvoklis u. tml.).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - parasti par veļu. Būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
atskaidrot Būt par cēloni, ka noskaidrojas (apziņa, domāšana).
dārdēt Būt par cēloni, ka rodas spēcīgs, dobjš troksnis.
šķērsot Būt par šķērsli (kam). Veidot šķērsli (kā kustībai).
dominēt Būt pārsvarā, būt valdošajam, galvenajam.
Atbildēt ar savu galvu Būt pilnīgi atbildīgam. Būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
Atbildēt ar savu galvu Būt pilnīgi atbildīgam. Būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu. Atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām.
vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
rībēt Būt samērā spēcīgam, padobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
zīmēties Būt saskatāmam, parādīties. Arī veidoties, attēloties.
ritēt Būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām. Izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
iebilsties Būt sevī lepnam, iedomīgam.
skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
plosīties Būt spēcīgam, ļoti, parasti negatīvi, ietekmīgam (piemēram, par jūtām, domām).
(Būt) gudrā prātā Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt pie pilna prāta Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt gudrā prātā, arī būt pie pilna prāta Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt pie pilnas saprašanas, arī pie pilna saprāta (arī prāta) Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt pie pilna saprāta (arī prāta), arī pie pilnas saprašanas Būt spējīgiem apzināti domāt, rīkoties.
spietot Būt strauji mainīgam (par domu, jūtu u. tml. kopumu).
maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
plosīties Būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu).
sprēgāt Būt tādam, kad zemā temperatūrā (kas) plaisā, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par laikapstākļiem, laikposmu).
sagriezt Būt tādam, kam (kas) veidojas apļveida vai spirālveida formā (par augiem, dzīvniekiem).
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
šķaudīt Būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni.
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
nobeigties Būt tādam, kam galā parasti ir īpašs elements, veidojums.
pārkārties Būt tādam, kam ir izveidojusies pārkārs (par klintīm, krastiem u. tml.).
raudzīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko).
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko). Raudzīties (5).
variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām). Būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
dziedāt Būt tādam, kam piemīt spēja ar balsi veidot muzikālas skaņas.
puņķoties Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
tikt Būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
tapt Būt tādam, kam veidojas kāda īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
plūksnoties Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1). Plūksnot.
plūksnot Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1). Plūksnoties.
pumpuroties Būt tādam, kam veidojas, riešas pumpuri (par augiem).
krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas (1).
krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas. (3).
sagriezties Būt tādam, kas attīstās, veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi (par augiem, to daļām, arī par dzīvnieku ķermeņa daļām).
skaut Būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām). Būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem).
uzturēt Būt tādam, kas dod (kādam) iespēju nodrošināties ar dzīvei nepieciešamo.
valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zarot (2).
zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zaroties (2).
plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (kādos apstākļos, attīstības fāzē) - par parādībām sabiedrībā.
piesātināt Būt tādam, kas ir uzkrājis daudz (piemēram, domu, atziņu).
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt. Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties.
saistīt Būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.).
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
iedarboties Būt tādam, kas pārveido (ko).
uzstāties Būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko). Arī, uzskatot sevi (par ko), atbilstoši rīkoties.
saturēt Būt tādam, kas saista (kā) kopumu tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (par teritoriju, reljefu u. tml.).
satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
iespēt Būt tādam, kas var ko izraisīt, pārveidot (par parādībām dabā).
sastādīt Būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu).
pietrūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
zaļot Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā).
zelt Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību).
staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
saistīt Būt tādam, ko savieno (parasti) audi, to veidojumi (par organisma daļām). Savienot (organisma daļas) - parasti par audiem, to veidojumiem.
sastāvēt Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
tirpt Būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām).
ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu. Mudžēt (2), čumēt (2).
uzmest Būt tādam, kur izveidojas (viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
izsisties Būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
rībēt Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
dārdēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
sviest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuli u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
mest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
zarot Būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem). Arī būt šādām (auga) daļām.
skanēt Būt tādam, kurā ir izteikts kāds saturs (piemēram, par tekstu, dokumentu).
rūkt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem). Atskanēt šādam troksnim.
urkšķēt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (parasti par kuņģi, zarnām). Atskanēt šādam troksnim.
dunēt Būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu).
dūkt Būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
plandēt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.). Plandīt (2).
plandīt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u.tml.). Plandēt.
mezgloties Būt tādam, kurā veidojas mezgli (par diegiem, auklām u. tml.).
velties Būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu).
plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu)
zvīņoties Būt tādam, kurā veidojas, rodas zvīņas (4).
sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
draudēt Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, ļauns.
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Redzēt (arī skatīt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaiga (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Raudzīties (biežāk skatīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve. Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
strāvot Būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.).
Sēdēt augstā krēslā Būt vadošā, nozīmīgā amatā.
Sēdēt augstā krēslā Būt vadošā, nozīmīgā amatā.
slieties Būt vērstam, veidotam (kam pāri, virs kā virzienā uz augšu).
zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu). Būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
dārdēt Būt zemam, dobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu.
ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
šķērsot Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.).
segt Būt, augt, veidoties (uz ķermeņa, tā, parasti lielākās, daļas) - par apmatojumu, apspalvojumu, audu veidojumiem u. tml.
sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam savā darbībā, domāšanā u. tml.
valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
pavērst Būtiski pārmainīt, pārveidot (piemēram, dzīvi, notikumus).
substance Būtisko (vielas, materiāla, vieliska veidojuma) īpašību kopums. Arī viela, materiāls.
guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
robežbūve Būve, kas ir izveidota uz (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
kokbūve Būve, kas veidota no kokmateriāliem.
aizbūvēties Būvējot ēku, izveidot ar to šķērsli, aizsegu (kam priekšā).
sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā. Būvējot izveidot (kā lielāku daudzumu). Sacelt (2).
sabūvēt Būvējot izveidot (ko), parasti no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbūvēt Būvējot izveidot, izgatavot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
izbūvēt Būvējot izveidot.
pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
guļbūve Būves veids - koka celtnes pamata un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
sliet Būvēt, veidot (ko) virzienā uz augšu.
inženierkonstrukcija Būvkonstrukcija, kas veidota pēc inženierzinātņu likumiem.
Meža cauna Cauna ar dzeltenu pakakli (parasti uzturas mežos, koku dobumos).
pipete Caurspīdīga materiāla caurule (kādas vielas) neliela daudzuma dozēšanai, arī šķidruma pilināšanai.
sinovijs Caurspīdīgs dzeltenīgs šķidrums locītavu dobumos un somiņās, kurš mazina berzi starp locītavas skrimšļiem.
Šķīstošais stikls Caurspīdīgs, parasti bezkrāsains, sacietējis sakausējums, ko veido nātrija vai kālija oksīds un silīcija dioksīds un ko lieto, piemēram, par līmējošu, blīvējošu materiālu.
veidcaurule Caurule (kā) profila, formas veidošanai.
fistula Caurulīte, ko lieto dobuma vai doba orgāna savienošanai ar ķermeņa virsmu.
stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izmešanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai lidojumā.
katetrs Cauruļveida instruments, ko ievada ķermeņa dobumos vai asinsvados (piemēram, šķidruma nolaišanai, skalošanai, medikamentu ievadīšanai).
Barības vads Cauruļveida orgāns, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi.
stobrs Cauruļveida veidojums (organismā).
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā, uzlidot gaisā (parasti par putniem, kukaiņiem).
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai. Alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
ferma Celtne vai celtņu komplekss (parasti kolhozos, padomju saimniecībās) lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
pajumte Celtne, ko veido uz balstiem novietots pārsegums. Arī nojume.
Ledus halle (arī arēna, pils) Celtne, telpa, kurā atrodas mākslīgā ledus laukums (parasti hokejam, daiļslidošanai).
Ledus pils (arī arēna, halle) Celtne, telpa, kurā atrodas mākslīgā ledus laukums (parasti hokejam, daiļslidošanai).
mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
aile Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm).
durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aile kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem. Šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
arhitektūra Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi.
ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla.
būve Celtniecības objekts, ko veido, kas vēl nav pabeigts. Arī (gatava) celtne.
celtne Celtniecības procesā izveidots objekts vai objektu komplekss. Arī ēka.
Arhitektūras ansamblis Celtņu grupa, kas veido vienotu arhitektonisku kompozīciju.
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml., zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri).
sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
sacelt Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā. Ceļot izveidot (kā lielāku daudzumu).
rituļceļš Ceļš, kas ir veidots no rotējošiem veltņiem, cilindriem.
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ uz iepriekšējo vietu. Gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atceļš.
turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas). Arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
orbīta Ceļš, pa kuru elektrons vai kāda cita elementārdaļiņa kustas ap atoma kodolu. Ceļš, pa kuru lādētā elementārdaļiņa kustas paātrinātājā.
sacementēt Cementējot savienot, sasaistīt. Cementējot izveidot.
kurss Cena, par kādu pērk vai pārdod biržā vērtspapīrus, vekseļus, obligācijas (kapitālistiskajās valstīs).
atlaide Cenas pazeminājums (pārdodot preci). Nolaide.
karot Censties ar fizisku spēku (kādu) pieveikt, pārspēt (parasti ķildojoties).
atgaiņāties Censties atbrīvoties (no domām, atmiņām u. tml.).
vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.).
gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu). Gaiņāt (3).
gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma).
gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma). Gaiņāties (3).
minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi).
(Sa)likt galvas (arī prātus) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
(Sa)likt galvas (arī prātus) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
Likt galvas (arī prātus) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
(Sa)likt prātus (arī galvas) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
Salikt galvas (arī prātus) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
Izgrozīt galvu Censties izdomāt, censties atrisināt.
Izgrozīt galvu Censties izdomāt, censties atrisināt.
knapināt Censties izdot, izlietot iespējami maz (piemēram, naudas, kāda materiāla).
Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
žēlot Censties neiztērēt, nedot. Arī taupīt (1).
vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas. Izraisīt naidu, dusmas (pret kādu). Censties sanaidot.
Jaukt prātu (arī galvu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
Jaukt galvu (arī prātu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi. Mulsināt.
tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu).
nēģeri Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji, kas veido negroīdās rases galveno daļu.
atmiņa Centrālās nervu sistēmas spēja saglabāt un atveidot apziņā agrāk saņemto informāciju, iespaidus.
centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada un regulē kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
gatavot Cepot, vārot u. tml. veidot patērēšanai derīgu (ēdienu).
taisīt Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu). Raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu).
kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums. Arī klaips.
klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums.
austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā.
uzcirst Cērtot (ko, parasti ledu), izveidot (tajā) caurumu.
iecirst Cērtot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
piecirst Cērtot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot.
izcirst Cērtot izveidot (kur caurumu, spraugu u. tml.).
iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu.
robot Cērtot, griežot, kaļot u. tml., veidot robu vai robus (kā) virsmā.
iecirst Cērtot, kaļot ieveidot (kādā materiālā, parasti skulptūru). Iekalt.
uzcirst Cērtot, kaļot izveidot (kā virsmu).
izcirst Cērtot, kaļot izveidot (parasti skulptūru).
izcirst Cērtot, kaļot izveidot (priekšmetu).
kvadrofonija Cetrkanālu skaņu ierakstu veidošana un atskaņošana.
fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
bikvadrātvienādojums Ceturtās pakāpes vienādojums, kura normālforma satur nezināmo ceturtajā un otrajā pakāpē.
paraugciemats Ciemats, kas noder par paraugu citu ciematu veidošanā, labiekārtošanā. Priekšzīmīgs ciemats.
ciemamaize Cienasts, ko ciemiņam dod līdzi uz mājām.
nospiest Cieši aptverot (kādu ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, izraisīt notirpumu, stīvumu, nejutīgumu (tajā).
spiest Cieši aptverot (ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, radīt tirpuma, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā).
sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piemēram, sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
spiets Ciešs (piemēram, vielu daļiņu) kopums, kas pārvietojas (parasti lido).
muckulis Ciešs, parasti ieapaļš (kā) veidojums, pika. Arī kamols (3).
puansons Cietā materiālā izgriezts reljefs, ar ko varā izveido matrici.
pulveris Cietā zāļu forma - šāda, parasti noteiktā veidā fasēta, dozēta viela, vielu maisījums. Viena šīs vielas, vielu maisījuma doza.
iecietēt Cietējot ieveidoties. Kļūt cietam.
Nieru akmeņi Cieti (parasti sāļu) veidojumi nieru bļodiņās. Urīnceļu akmeņi.
akmens Cieti (parasti sāļu) veidojumi organismā.
žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem). Galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
kontaktsliede Ciets kontaktvads, no kura ar slīdošo kontaktu elektriskā dzelzceļa (metropolitēna) vagoni saņem elektrisko enerģiju.
plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts. Šī ieža gabals.
cietums Ciets veidojums (organismā).
ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām. Arī atsevišķs šī ieža gabals.
dražeja Ciets, dozēts lodveida zāļu graudiņš ar gludu virsmu.
veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla, vielas) veidojums.
rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
tīstoklis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (parasti papīra) veidojums. Rullis (1).
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne.
rullis Cilindriskas formas veidojums.
stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem).
virsaitis Cilts vadonis. Novada valdnieks. Arī kādas cilvēku grupas vadonis.
vecākais Cilts, cilšu grupas vadonis.
perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
Veselības (nostiprināšanas) grupa Cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (augu) šķirne.
kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (dzīvnieku) šķirne.
manekens Cilvēka ķermeņa atveidojums (parasti tērpu gatavošanai, demonstrēšanai).
pāraugsme Cilvēka līdzšinējo paradumu, rakstura, personības īpašību pozitīva pārveidošanās.
darbs Cilvēka mērķtiecīga darbība, kurā viņš noteiktā nolūkā pārveido dabas priekšmetus, kā arī sabiedriskās attiecības, uzskatus.
joga Cilvēka psihes un psihofizioloģijas vadīšanas un pilnveidošanas teorija un prakse (Indijā).
dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā. Cilvēka jūtu pasaule. Arī psihe.
garabērns Cilvēka radošā darba rezultāts (piemēram, mākslas darbs, zinātnisks atklājums).
Literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti daudzpusīgi atveidots).
Literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti, daudzpusīgi atveidots).
refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā. Arī pārdomas, apcere.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
embrijs Cilvēka vai dzīvnieka dīglis no olšūnas dalīšanās sākuma līdz augļa izveidošanās beigām.
Vēdera dobums Cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa sekundārā dobuma daļa (starp krūšu dobumu un iegurņa joslu).
sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo, galvenokārt seksuālo tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
portrets Cilvēka, literāra tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.).
traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidojies (par soļiem).
traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidoties (par soļiem).
spēks Cilvēki, kas veido kādu grupu (parasti ar līdzīgu profesiju, nodarbošanos).
dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu). Cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
brīvdomātājs Cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem (feodālismā vai kapitālismā).
lietaskoks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām.
Lietas koks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām. Lietaskoks (3).
Lietas koks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām. Lietaskoks (3).
ķēms Cilvēks ar ļoti neglītu, arī atbaidošu ārieni.
ceļabiedrs Cilvēks, ar ko kopā dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
baņķieris Cilvēks, kam ir daudz naudas un kas parasti to aizdod.
īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
pretinieks Cilvēks, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja (piemēram, strīdā, polemikā). Cilvēks, kam ir iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
sholastiķis Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids. Arī burta kalps.
bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav noteiktas dzīvesvietas. Klaidonis.
neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
recipients Cilvēks, kam pārlej donora asinis vai pārstāda donora audus.
domātājs Cilvēks, kam piemīt filozofiskas domāšanas spējas. Arī filozofs.
dogmatiķis Cilvēks, kam raksturīgs dogmatisms.
kreilis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
aizdevējs Cilvēks, kas aizdod (1).
aizgājējs Cilvēks, kas aiziet, dodas projām.
krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskos dzērienus.
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības.
atgremotāji Cilvēks, kas atkārto ko zināmu, nedodot no sevis nekā jauna.
kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas kopā ar kādu (kādos apstākļos). Kompānijas (1) dalībnieks.
ķildnieks Cilvēks, kas bieži ķildojas.
staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu. Arī klaidonis.
kanoniķis Cilvēks, kas birokrātiski ievēro dogmas un likumus.
baltgvards Cilvēks, kas cīnījies pret padomju varu balto armijā. Kontrrevolucionārs.
ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī ziņnesis (1).
lielmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
platmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā. Pļāpa, lielībnieks.
fanātiķis Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.).
entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kam), strādā ar sajūsmu, pacilātību. Cilvēks, kuru iedvesmo kāda ideja.
galvinieks Cilvēks, kas dod galvojumu.
padomdevējs Cilvēks, kas dod kādam padomu.
donors Cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piemēram, ārstniecībā.
promgājējs Cilvēks, kas dodas projām. Projāmgājējs.
projāmgājējs Cilvēks, kas dodas projām. Promgājējs.
ceļinieks Cilvēks, kas dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
aizbraucējs Cilvēks, kas dodas vai gatavojas doties ceļā.
rūcējs Cilvēks, kas dziedot neprot pareizi intonēt.
Pirmā vijole Cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
Pirmā vijole Cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos. Cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
Izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) trusītis Cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
spriedējs Cilvēks, kas izsaka savu viedokli, vērtējumu (par ko).
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
novators Cilvēks, kas izveido ko jaunu (savā radošajā darbībā). Cilvēks, kas izstrādā jauninājumus, jaunievedumus.
advokāts Cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju.
diktors Cilvēks, kas lasa (parasti dokumentālas) kinofilmas tekstu.
Mākoņu stūmējs Cilvēks, kas neievēro reālo situāciju. Cilvēks, kas aizraujas ar ko iedomātu, iztēlotu.
doktrinārs Cilvēks, kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu, abstraktus principus, neievērojot dzīves īstenību.
nabags Cilvēks, kas nespēj sev sagādāt nepieciešamos eksistences līdzekļus un dzīvo no citu ziedotā, dotā.
mietnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu.
uzpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu.
teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
vokālists Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu. Dziedonis.
riebējs Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu. Pūšļotājs, vārdotājs.
tirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību. Cilvēks, kas pārdod preces.
ūdensvedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to vedot. Cilvēks, kas ved ūdeni.
vārdotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu. Riebējs, pūšļotājs.
līnijnieks Cilvēks, kas norāda (demonstrāciju, parāžu) kolonnu izveidošanas, gājiena vietu.
respondents Cilvēks, kas pēc uzdota jautājuma sniedz kādu informāciju.
kaujinieks Cilvēks, kas piedalās kaujā vai dodas uz kauju. Bruņotas cīņas dalībnieks.
piekritējs Cilvēks, kas piekrīt (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, kāda darbībai), aizstāv, atbalsta (to).
viltvārdis Cilvēks, kas piesavinājies cita vārdu, kas uzdodas par citu cilvēku.
Stikla pūtējs Cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
ceļvedis Cilvēks, kas rāda ceļu, vada ceļā. Pavadonis (ceļotājiem).
dauzoņa Cilvēks, kas rīko tračus, skandālus, kautiņus. Kauslis. Arī klaidonis.
vējgrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi. Nenopietns, nepastāvīgs cilvēks. Vējagrābslis, gaisagrābslis.
vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi. Nenopietns, nepastāvīgs cilvēks. Vējgrābslis, gaisagrābslis.
gaisagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi. Vējagrābslis.
aplamnieks Cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam.
Gaļas (iz)cirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
smēķētājs Cilvēks, kas smēķē. Cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
amatnieks Cilvēks, kas strādā (zinātnē, mākslā u. tml.) bez radošas ierosmes, arī bez talanta.
buldozerists Cilvēks, kas strādā ar buldozeru.
Kalnā kāpējs Cilvēks, kas tiecas pēc augstākiem mērķiem, personības pilnveidošanās.
Kalnā kāpējs Cilvēks, kas tiecas pēc augstākiem mērķiem, personības pilnveidošanās.
ideālists Cilvēks, kas tiecas sekot cildeniem ideāliem, tic tiem, cenšas tos realizēt. Cilvēks, kas iedomājas, iztēlo ko labāku, nekā ir īstenībā. Arī sapņotājs.
tirdzinieks Cilvēks, kas tirgū ko pērk vai pārdod.
pirāts Cilvēks, kas vardarbīgi sagrābj lidaparātu lidojuma laikā.
stratonauts Cilvēks, kas veic lidojumu stratosfērā.
kosmonauts Cilvēks, kas veic lidojumus kosmosā.
gudrinieks Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā.
gudrelis Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā. Gudrinieks.
Nakts staigulis Cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām.
materiālists Cilvēks, kas visu vērtē tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.
bruņinieks Cilvēks, kas ziedo savu darbu un mūžu kādam uzdevumam, idejai.
jūdass Cilvēks, kas, izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus.
oponents Cilvēks, kas, parasti publiski, apstrīd kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko.
darbonis Cilvēks, kura darbība no kāda viedokļa vērtējama negatīvi.
kinodarbinieks Cilvēks, kura darbs saistīts ar kinofilmu veidošanu, iznomāšanu, demonstrēšanu.
Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
kāpēcītis Cilvēks, parasti bērns vai pusaudzis, kas ļoti bieži uzdod dažādus jautājumus.
pirmmežs Cilvēku darbības neskarts, nepārveidots mežs. Arī mūžamežs.
prakse Cilvēku darbību kopums, kura mērķis ir pārveidot dabu darba, sabiedriskās ražošanas procesā un pārveidot sabiedrisko esamību un apziņu. Arī cilvēka jutekliski priekšmetiska darbība.
kanibālisms Cilvēku gaļas ēšana (izpildot rituālu vai bada laikā).
sabiedrība Cilvēku grupa, ar ko ir saistīts kāds indivīds. Vide, ko veido šāda grupa.
Soda gājiens Cilvēku grupa, kas dodas uz sodīšanas vietu.
partija Cilvēku grupa, kas izveidojusies, izveidota noteiktai darbībai, pasākumam.
pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko).
Dzīvais spēks Cilvēku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
pirkstaiņi Cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti.
cimdots Cimdos tērpts (par rokām). Tāds (cilvēks), kam rokas tērptas cimdos.
cimdains Cimdots.
Ņemt rokā (arī rokās) šauteni (arī zobenu, ieroci) Cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
Ņemt rokā (arī rokās) šauteni (arī zobenu, ieroci) Cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
Tvert (biežāk ņemt) šauteni (arī šķēpu, zobenu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) Cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
Ņemt (retāk tvert) zobenu (arī šauteni, šķēpu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) Cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
Izliet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
Liet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
(Iz)liet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
turēties Cīnoties nepadoties, neatkāpties.
plaģiāts Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu. Literāra zādzība.
Literāra zādzība Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu. Plaģiāts.
cikls Cita citai sekojošas, savstarpēji saistītas norises, kas veido noteiktu, no nākamā atšķirīgu periodu.
apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas.
karioloģija Citoloģijas nozare, kas pētī šūnas kodolu.
māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām). Pseidopodija.
tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
laktoze Cukurveida ogļhidrāts, kas veidojas organismā un ko satur, piemēram, piens.
šmīkstināt Čāpstināt (piemēram, skaļi ēdot, viļājot pa muti ēdienu).
suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros.
grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēku pamatus un sienas.
horijambs Četrzilbju pēda, ko veido trohaja un jamba pēdu savienojums.
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
ezers Dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu.
grota Dabiska vai mākslīgi izveidota ala. Arī atsevišķa alas daļa, nozarojums.
kāpnes Dabiskas terases vai mākslīgi iedobumi (arī robi) stāvā virsmā (klintī, nogāzē u. tml.).
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls). Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
ūdensbaseins Dabisks reljefa pazeminājums, iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
dzīt Dabūt vienkopus (vedot, stumjot u. tml.).
Literārā tiesa Daiļdarba apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai. Arī teika, leģenda (1).
Literāra tiesa Daiļliteratūras darbu apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.) mākslas tēlos.
piruete Daiļslidošanā - ātrs apgrieziens uz slidas purngala.
Dejas uz ledus Daiļslidošanas disciplīna - deju izpilde uz ledus ar slidām.
dāļāt Dalīt (bagātīgi), dot daudziem.
periodizēt Dalīt (ko) periodos.
dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1).
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
slāņoties Dalīties slāņos (3). Kļūt tādam, kurā veidojas slāņi.
trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām). Arī pūt (1).
sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus).
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
iedalīt Dalot panākt, ka izveidojas divas vai vairākas (kā) atsevišķas daļas, grupas.
plātne Daļa (lapai), kas veidojas no lapas aizmetņa augšdaļas.
tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam.
sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam u. tml.), kas ir izliekta uz augšu.
posms Daļa (skaņdarbā), kam ir samērā patstāvīga muzikālā doma.
sekcija Daļa (tirdzniecības telpā), kur pārdod viena un tā paša veida preces.
līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
dāstīt Dāļāt (parasti neapdomīgi, vieglprātīgi).
pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
Ieskatīties (arī ielūkoties) dvēselē Daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
Ielūkoties (arī ieskatīties) dvēselē Daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
aizsērt Daļēji piepildot (ar smiltīm, akmeņiem u. tml.), padarīt seklu (upi, ezeru u. tml.).
aprast Daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko).
plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli.
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.
izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu). Dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
Dzīvais spēks Darba dzīvnieku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
Ražošanas rīki Darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
Ražošanas rīki Darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai. Šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums. Šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
izpildkomiteja Darbaļaužu deputātu padomes koleģiāls izpildu un rīcības orgāns, kas koordinē un vada tai pakļauto iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbību.
stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem. Arī piestala, bliete.
kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā.
Podnieka virpa (arī ripa) Darbgalds ar rotējošu ripu māla trauku veidošanai.
augļošana Darbība --> augļot. Augstu procentu ņemšana par aizdoto naudu.
izdošana Darbība --> izdot.
slidošana Darbība --> slidot.
vārdošana Darbība --> vārdot (2).
starpoperācija Darbība, darbību kopums, kas veido starpposmu kādā darbībā, darbību kopumā.
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
vingrinājums Darbība, ko veic, lai pilnveidotu prasmes, iemaņas, iegūtu fizisku vai psihisku īpašību, spēju.
iedarbība Darbība, norise, kas (ko) pārveido. Šādas darbības, norises rezultāts.
izveide Darbība, process --> izveidot (1).
odorizācija Darbība, process --> odorizēt.
padeve Darbība, process --> padot (2).
periodizācija Darbība, process --> periodizēt. Dalījums periodos.
piedošana Darbība, process --> piedot [2].
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (1), pilnveidoties (1).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (2), pilnveidoties (2).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (3), pilnveidoties (3).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (4), pilnveidoties (4).
domestikācija Darbība, process domesticēt.
lidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> lidot (1).
lidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> lidot (2).
lidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> lidot (3).
pārlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> pārlidot (2).
uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (1).
uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (2).
uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (3).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (2). Arī izveidojums (2).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (3). Arī izveidojums (3).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (4).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (5).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (6).
pārveide Darbība, process, arī rezultāts --> pārveidot (2).
pārveide Darbība, process, arī rezultāts -> pārveidot (1).
Nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) Darbības vārds (verbs), kura formas neveido pēc vispārējiem likumiem.
Nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) Darbības vārds, kura formas neveido pēc vispārējiem likumiem.
štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem. Arī šablons (2).
palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā.
treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko). Cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci.
lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti.
pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā).
kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam dzīvoklī vai vadošam darbiniekam iestādē).
urbjmašīna Darbmašīna caurumu, dobumu veidošanai.
šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
vaimanāt Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu).
būkšķināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem). Būkšķēt.
Mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
Mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko).
izdevums Darbs (parasti daiļdarbs), kas ir iespiests, izdots. Rezultāts --> izdot (3). Noteikta iespieddarba noteikts iespiestais veids.
Materializētais darbs Darbs, kas materializēts ražošanas fondos.
Materializētais darbs Darbs, kas materializēts ražošanas fondos.
nodārdināt Dārdošā balsī nosmieties.
nodārdināt Dārdošā balsī noteikt, pateikt. Dārdošā balsī norunāt.
nodārdināt Dārdoši nospēlēt.
aizdārdināt Dārdot aizbraukt, aizvirzīt (ko).
aizdārdināt Dārdot aizbraukt.
atdārdēt Dārdot atkļūt šurp. Atskanēt, atbalsoties ar dārdoņu.
aizdārdēt Dārdot attālināties.
piedārdēt Dārdot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
iedārdēt Dārdot ievirzīties (kur iekšā).
izdārdēt Dārdot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izdārdēt Dārdot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārdārdēt Dārdot pārskanēt (visu telpu, teritoriju).
pārdārdēt Dārdot pārspēt skaļumā.
pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piedārdēt Dārdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nodārdēt Dārdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
uzmest Darināt (ko), izveidojot cilpas. Izveidot (cilpas).
mest Darināt (ko), veidojot cilpas. Darinot ko, veidot (cilpas).
madarot Darināt (tekstilizstrādājumu), veidojot rotājumu uz auduma krāsošanas procesā.
knipelēt Darināt mežģīnes, veidojot cilpas un sienot dažāda veida mezglus.
pakaļdarināt Darināt, veidot līdzīgu (kam citam).
nodarboties Darīt kādu darbu. Nodoties kādam darbam, pasākumam.
čubināties Darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni.
jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
plāt Darīt plānāku, placināt. Darot plānāku, placinot, veidot (ko).
atspirdzināt Darīt spirgtu (aizdzenot nogurumu, dodot jaunus spēkus, uzlabojot garastāvokli).
taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai dotos (uz kādu vietu, kādā virzienā, kam līdzi u. tml.).
ziņot Darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā.
teikties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot. Sacīties (1).
sacīties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot. Teikties (1).
sludināt Darīt zināmu (piemēram, kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma. Klausīt (1).
mudžināt Darīt, veidot (ko) neskaidru, juceklīgu.
domātājs Darītājs --> domāt.
devējs Darītājs --> dot.
lidotājs Darītājs --> lidot.
nodevējs Darītājs --> nodot.
padevējs Darītājs --> padot.
slidotājs Darītājs --> slidot.
vārdotājs Darītājs --> vārdot (2).
veidotājs Darītājs --> veidot.
Arhitektoniskais dārzs Dārzs, kurā ēkas un apstādījumi veido kopēju ansambli.
Ainavu dārzs Dārzs, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piemēram, pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
(No)ēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
(No)ēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
Noēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
saēsties Daudz apēst (ko). Daudz apēdot (ko), pilnīgi paēst (to).
pārbaroties Daudz ēdot, kļūt pārāk tuklam (par cilvēku).
sabaroties Daudz ēdot, kļūt, parasti ļoti, resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
saēsties Daudz ēdot, pilnīgi paēst.
bestsellers Daudz pieprasīta, lielā metienā izdota grāmata (kapitālistiskajās valstīs).
Kauties ar parādiem Daudz pūlēties, lai spētu atdot parādus.
pieraudāt Daudz raudot, padarīt slapju (ko).
pieraudāt Daudz raudot, piepildīt (ko ar asarām).
nobaroties Daudz un labi ēdot, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
Izkustināt smadzenes Daudz, intensīvi domāt.
Izkustināt smadzenes Daudz, intensīvi domāt.
vīle Daudzasmeņu griezējinstruments plāna materiāla slāņa atdalīšanai ar griezējdaļā ieveidotiem nelieliem zobiem, rievām.
homofonija Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada.
glīvenes Daudzgadīgi ūdensaugi ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām.
zeltsakne Daudzgadīgs biezlapju dzimtas lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Rodiola.
zemzālīte Daudzgadīgs doņu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem.
pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots.
kosa Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
zeltnātrīte Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar garu, četršķautņainu stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem.
paks Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus. Pakledus.
pakledus Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus. Paks [1].
pūslene Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs bez saknēm, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru. atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām. Daudzposmu sīpols.
ūdensroze Daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem.
ūdenszieds Daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami.
smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc olšūnas apaugļošanās attīstās sēkla.
manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas.
zvīņas Daudzveidīgi, vairāk vai mazāk plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem. Pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
izdauzīt Dauzot izveidot, radīt (kur, piemēram, robu).
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur plānāku, asāku. Dauzot izveidot vēlamā formā.
iedauzīt Dauzot radīt, ieveidot (piemēram, robu).
ciemakukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko viesiem dod līdzi uz mājām.
plastīdi Dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā.
veidule Dažādas formas (metāla vai plastmasas) veidojums cepumu mīklas izspiešanai (zvaigznītēs, pusmēnešos u. tml.).
vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai. Šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
adata Dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai.
izsitumi Dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem).
Krustām (un) šķērsām, retāk krustu (un) šķērsu Dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.).
iesējums Dažādos virzienos novietotu būvkoku savienojums, kuri saistīti attiecīgi izveidotos robos.
krustu Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
Krustām (un) šķērsām Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
Krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam.
krokete Dažādu (piemēram, gaļas, dārzeņu) attiecīgi sagatavotu produktu masas apaļš vai iegarens veidojums.
poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu. Jaunromantisms.
dakša Dažās mašīnās - ierīce (ko veido vairāki paralēli zari) kraušanai, grābšanai vai tml. darbiem.
ieskicēt Dažās vispārīgās līnijās, kontūrās, laukumos atveidot (piemēram, zīmējumā).
pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
kaza Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
kazlēns Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mazulis.
ala Dažu dzīvnieku miteklis, kas izveidots segta dobuma veidā (ar vienu vai vairākām ieejām).
maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
rūgt Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem). Šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
pleohroisms Dažu minerālu spēja nevienādi absorbēt gaismas starus dažādos virzienos.
auglis Dažu šādu augu sulīgs, ēdams veidojums.
rādiusvektors Debess ķermeņa attālums līdz pavadonim, kas ap to riņķo.
perihēlijs Debess ķermeņa vai Saules mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saulei.
komēta Debess spīdeklis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa.
siloģisms Deduktīvs slēdziens, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
Ar (visu) sirdi, arī ar (visu) sirdi un dvēseli Dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.
Ar sirdi un dvēseli Dedzīgi, aizrautīgi. Ar visu būtni, ar visām jūtām un domām.
aizrauties Dedzīgi, jūsmīgi nodoties (kam).
iededzināt Dedzinot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, ornamentus, zīmes).
izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.). Skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
pārogļot Dedzinot pārveidot par ogli.
pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, metāliska atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
ugunslode Degošs, liesmojošs lodveida veidojums.
izdegt Degot (kam), rasties, izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
pārogļoties Degot pārveidoties par ogli.
apdegt Degot, atrodoties liesmās, pārogļoties (visapkārt vai vietumis).
sprēgāt Degt, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par uguni).
sinusīts Deguna blakusdobuma iekaisums.
nāss Deguna dobuma atvere uz ārpusi.
iesnas Deguna dobuma gļotādas (parasti infekciozs) iekaisums, kas izraisa izdalījumus no gļotādas un parasti apgrūtinātu elpošanu.
rinīts Deguna dobuma gļotādas iekaisums.
Elpošanas (arī elpojamie) ceļi Deguna dobums, aizdegune, elpvads, bronhi.
Elpošanas (arī elpojamie) ceļi Deguna dobums, aizdegune, elpvads, bronhi.
izdejot Dejā, dejojot atveidot, izpaust.
raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
izdejot Dejas soļiem izveidot (parasti dejas figūras).
raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju izpildīšanai.
akmeņdārzs Dekoratīvi (klinšu) augu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
Caurā vīle Dekoratīvi nošūta vīle, kurā izveidota mazu caurumu rinda.
Caurā vīle Dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
apdarināt Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot.
prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko). Skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā.
puķe Dekoratīvs (ziedošs vai neziedošs) telpu augs.
drapērija Dekoratīvs aizsegums, norobežojums (parasti veidots no smaga, brīvās krokās krītoša auduma).
intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
kraklē Dekoratīvs sīku ieplaisājumu tīkls uz keramikas veidojumu glazētas virsmas.
aplikācija Dekoratīvs veidojums (piemēram, uzšuvums, uzlīmējums) uz kādas virsmas.
strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas, noteiktā formā līstošu, tekošu u. tml. ūdeni.
zieds Dekoratīvs ziedošs lakstaugs, arī puskrūms. Šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
puķe Dekoratīvs, ziedošs (krāšņuma vai savvaļas) lakstaugs, arī puskrūms.
mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika. Priekšmets, kas veidots šādā tehnikā.
rievdēlis Dēlis, kura virsmā ir izveidota rieva vai rievas.
dobīte Dem. --> dobe.
dobulītis Dem. --> dobuli.
iedobīte Dem. --> iedobe.
apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību).
kontrolligzda Dēšanai izveidots daļēji slēgts sprosts, lai pārbaudītu putna dējību.
plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piemēram, darba, darbības) nākamā norise, gaita. Attiecīgais teksts, dokuments.
Jautājumu krustugunis Detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam.
Jautājumu krustugunis Detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam.
savilktnis Detaļa (apģērbam), kas veido krokojumu.
dakša Detaļa (mehānismos, ierīcēs), veidojums, kas sastāv no diviem (parasti paralēliem) kopā sastiprinātiem zariem.
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi.
tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
sviedrene Detaļa, elements (kādā veidojumā), kas ir paredzēts sviedru uzsākšanai.
suka Detaļa, kas, slīdot gar elektromašīnas kolektoru, nodrošina kontaktu ar to.
ielikums Detaļa, ko ieliek (piemēram, lai veidotu detaļu ciešu savienojumu).
saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā. Dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
Pa labi (un) pa kreisi Devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu).
Pa labi (un) pa kreisi Devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu).
Saīsinātais sonets Deviņrindu strofa, kura veido četrrinde, trisrinde un divrinde un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība.
Saīsinātais sonets Deviņrindu strofa, kuru veido četrrinde, trīsrinde un divrinde un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība.
plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
dezodorators Dezodorācijas ierīce vai viela.
Vēju roze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.). Vējroze (1). Vēji, kas dažādās vietās pūš dažādos virzienos. Vējroze (2).
pārstaips Diega redzamā daļa pēc noteikta dūriena vai audumu raksta izveidošanas.
pamatne Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu garenvirzienā. Šķēri.
audi Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
politdiena Diena, kurā partijas, organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki tiekas ar darbaļaužu kolektīviem, lai apspriestu aktuālus jautājumus.
ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālleitnanta un armijas ģenerāļa vai ieroču šķiras maršala pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālmajora un ģenerālpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp jaunākā seržanta un vecākā seržanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
majors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa un apakšpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp pulkveža un ģenerālleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp vecākā leitnanta un majora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp kapteiņleitnanta un pulkvežleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju. Armijā - dienesta pakāpe starp apakšpulkveža un ģenerālmajora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
admirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp viceadmirāļa un flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda vai arī kontradmirāļa, viceadmirāļa, flotes admirāļa, Padomju Savienības flotes admirāļa dienesta pakāpe.
Padomju Savienības maršals Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp armijas ģenerāļa un ģenerālisimusa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais leitnants Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp leitnanta un kapteiņa dienesta pakāpēm) un Jūras Kara Flotē (starp leitnanta un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
staršina Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp vecākā seržanta un praporščika pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jaunākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp jefreitora un seržanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais praporščiks Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp praporščika un jaunākā leitnanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp seržanta un staršinas pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Flotes admirālis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē (starp admirāļa un Padomju Savienības flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kareivja un jaunākā seržanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp majora un pulkveža pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa (rotmistra) un pulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē - zemākā virsnieku pakāpe). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe, kas atbilst kapteiņa dienesta pakāpei Padomju Armijā, buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām). Dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām).
dima Dimdoņa.
dimda Dimdoņa.
nodimdināt Dimdošā balsī noteikt, pateikt. Dimdošā balsī norunāt.
nodimdināt Dimdoši nospēlēt.
atdimdēt Dimdot atkļūt šurp. Atskanēt, atbalsoties ar dimdoņu.
aizdimdēt Dimdot attālināties.
atdimdināt Dimdot atvest (ko).
iedimdēt Dimdot ievirzīties (kur iekšā).
pārdimdēt Dimdot pārskanēt (visu telpu, teritoriju).
pārdimdēt Dimdot pārspēt skaļumā.
pārdimdēt Dimdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodimdēt Dimdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
šķīvis Diskveida, parasti liekts, priekšmets, veidojums.
brauciens Distances veikšana (dažos sporta veidos).
Balss saites Divas balsenes krokas, kas vibrējot veido toni.
Balss saites Divas balsenes krokas, kas vibrējot veido toni.
špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
sliede Divas šādas paralēlas sijas, ko nostiprina uz gulšņiem un kas veido vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu ceļu.
apdomāts Divd. --> apdomāt.
domājošs Divd. --> domāt.
domāts Divd. --> domāt.
izveidots Divd. --> izveidot.
padots Divd. --> padot.
pārdomāts Divd. --> pārdomāt.
sadomāts Divd. --> sadomāt.
veidots Divd. --> veidot.
izdevies Divd.--> izdoties.
Nāciju salūts Divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājas, arī karakuģus.
divdomīgums Divdomība (1).
divdomība Divdomīgs (2) vārds vai izteiciens.
kutelīgs Divdomīgs (2).
ziemāji Divgadīgi un daudzgadīgi augi, kas veido ģeneratīvos dzinumus tikai pēc jarovizācijas stadijas pazeminātā temperatūrā.
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
šķautne Divu (priekšmeta, veidojuma u. tml.) virsmas daļu sadura samērā šaurā leņķī.
paklājdobe Dobe (apstādījumos), kuras veidošanai izmantoti paklājaugi.
izdobt Dobjot izveidot (priekšmetu).
tvertne Dobs priekšmets, veidojums (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
pūslis Dobs, elastīgs, parasti lodveida, veidojums, kas pildīts ar gāzi, gāzu maisījumu.
trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei. Šāds priekšmets kopā ar tā saturu. Šāda priekšmeta saturs.
sinuss Dobums, iedobums (organismā).
izdzirdīt Dodot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienājot, izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
sadzirdīt Dodot daudz dzert, panākt, ka (kāds) pilnīgi padzeras.
sadzirdināt Dodot daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras. Sadzirdīt.
saēdināt Dodot daudz ēst, panākt, ka (kāds) pilnīgi paēd.
iedzirdīt Dodot dzert (alkoholisku dzērienu), panākt, ka (kāds) apreibst.
nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, arī nonāk nabadzībā.
iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
iedzirdīt Dodot dzert (parasti alkoholiska dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
atdzirdīt Dodot dzert, remdēt (kāda) slāpes.
ieēdināt Dodot ēst (noburtu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, likt (kādam ko darīt).
norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, noteikt (darba vietu).
ieteikt Dodot padomu, ierosinot norādīt, ka (kāds) ir vēlams, piemērots.
pārdot Dodot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
izrīkot Dodot rīkojumus, likt (kādam) ko darīt, darboties.
izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (kas) tiek izdarīts.
izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (tehnisku līdzekļu grupa, ražošanas vienība u. tml.) darbojas, paveic kādu uzdevumu.
izdot Dodot, parasti no rokas rokā, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
aizvadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, aizvest (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
ievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, ievest (kur iekšā).
pievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
mangot Dodoties no vienas vietas uz otru, no cita pie cita, neatlaidīgi, arī uzmācīgi prasīt, lūgt (ko).
promejot Dodoties projām.
šķirties Dodoties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu). Dodoties (kādam) prom, pārtraukt saskarsmi (ar to).
šurpnākot Dodoties šurp.
doktrinārisms Doktrināram [1] raksturīgais domāšanas veids, spriedums, rīcība.
virzība Dokumenta, sūdzības u. tml., nodošana tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
patentliteratūra Dokumentālo avotu, publicētās informācijas kopums, kas atspoguļo patentzinību jautājumus un patentdokumentāciju.
čeks Dokuments - rakstisks rīkojums, ko dod noguldītājs bankai, lai tā izmaksā vai pārskaita noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja tekošā rēķina.
kontramarka Dokuments (parasti talons), kas dod tiesības bez maksas, piemēram, noskatīties izrādi teātrī, cirkā.
kartīte Dokuments ar taloniem, kas dod tiesības nopirkt preces to normētas sadales sistēmas apstākļos.
Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu. Vērtības zīme.
ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piemēram, sanatorijā, atpūtas namā). Uzturzīme.
biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos).
biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
pilnvara Dokuments, ko pilnvardevējs izdod pilnvarniekam, kas leģitimējas trešajam personām.
dosjē Dokumentu, materiālu kopums (kādā lietā vai jautājumā). Mape ar šādiem dokumentiem, materiāliem.
pieļāvums Doma, ideja, spriedums par kā iespējamu, varbūtēju pastāvēšanu (kādos apstākļos).
motīvs Doma, ideja, uzskats u. tml., kas pamato, pierāda kādu citu domu, ideju, uzskatu u. tml.
secinājums Doma, spriedums, kas veidots, pamatojoties uz, piemēram, vērojumiem, eksperimentiem, faktiem, atzinumiem, spriedumiem.
ideja Doma. Iecere, nodoms, plāns.
izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko). Pabeigt domāt, risināt (domu).
padomāt Domājot izveidot (piemēram, atziņu).
nodomāt Domājot izveidot spriedumu, secinājumu.
iecere Domās apsvērtais (darba, darbības) plāns. Nodomātais pasākums.
sadomāt Domās atrast (piemēram, atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko). Pabeigt domāt, risināt (domu).
izdomāt Domās pārskatīt, novērtēt. Pārdomāt.
prātot Domās risināt, apsvērt. Intensīvi domāt. Gudrot.
gudrot Domās vai runājot pievērsties (kādam jautājumam, parasti vairākkārt) un censties izdomāt, izlemt (to). Prātot, domāt.
Atsevišķas domas Domas vai spriedums, kas nesaskan ar vairākuma domām.
Atsevišķas domas Domas vai spriedums, kas nesaskan ar vairākuma domām. _jur._ Tiesas locekļa rakstveida paziņojums tai gadījumā, ja viņš nepievienojas tiesas lēmumam vai spriedumam.
interpretācija Domas, teksta satura, arī fakta izskaidrošana, domas, teksta satura, arī fakta jēgas atklāšana.
nosvērties Domās, uzskatos tuvināties (kāda) viedoklim. Atbalstīt (kāda viedokli).
idealizēt Domāšanas aktā veidot abstraktus objektus, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
idealizācija Domāšanas akts, kas saistīts ar abstraktu objektu veidošanu, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
murgi Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
piedomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.). Arī iecerēt (1).
sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot, arī iecerēt.
izgudrot Domāšanas rezultātā radīt (jaunu ideju, domu u. tml.). Izdomāt (2).
doma Domāšanas saturs, tas, kam pievēršas domāšanas procesā.
dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
saruna Domu apmaiņa (piemēram, apspriedē, sanāksmē), lai noskaidrotu pušu nostāja (kādā vai kādos jautājumos).
sabarot Dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko). Dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to).
mest Dot (ko) kopējam pasākumam. Arī ziedot.
nodot Dot (ko) tā, ka otrs paņem, saņem (rokās). Iedot (1).
laist Dot (pārdošanā, ražošanā, apstrādāšanā).
pilnvarot Dot (personai, organizācijai u. tml.) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt). Izdot pilnvaru.
saēdināt Dot daudz apēst (ko); dodot daudz ēst (ko), panākt, ka pilnīgi paēd (to).
sacienāt Dot daudz apēst, izdzert (ko), dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to).
samielot Dot daudz apēst, izdzert (ko). Dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to).
sadzirdīt Dot daudz iedzert (ko). Dodot daudz dzert (ko), panākt, ka pilnīgi padzeras (to).
barot Dot ēst, dot barību (dzīvniekiem).
Kārtot parādu Dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā. Dodot padomu, noskaņot (pret kādu). Iemācīt (parasti ko nevēlamu).
ieteikt Dot padomu, ierosināt (ko darīt).
mācīt Dot padomu, norādījumu, pamācīt.
piekrist Dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt.
apsolīt Dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.).
parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko). Rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
smērēt Dot, pārdot, parasti ar viltu (ko mazvērtīgu, nederīgu).
vākties Doties (ar visām mantām prom, kurp, uz kurieni), kravāties, lai dotos (prom, kurp, uz kurieni).
maldīties Doties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nezinot pareizo ceļu, virzienu.
Tabakas doze Doze tabakas glabāšanai; tabakdoze.
tabakdoze Doze tabakas glabāšanai. Tabakas doze.
rentgenometrija Dozimetrijas nozare, kas mērī rentgenstarojuma un gamma starojuma dozu un dozas jaudu ar rentgenmetriem.
dozimetrists Dozimetrijas speciālists. Cilvēks, kas veic dozimetriskus mērījumus.
loma Dramaturģiska sacerējuma tēls, darbības persona, kas atveidota skatuves, kino mākslas darbā. Teksts, ko runā dramaturģiska sacerējuma tēls, darbības persona. Dramaturģiska sacerējuma tēla, darbības personas atveidojums (izrādē, kinofilmā).
vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
rēgs Draudošas briesmas.
atlaidas Draudzes svētki (katoļu baznīcā), kas saistīti ar iespēju iegūt grēku piedošanu.
piedrāzt Drāžot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot.
purināties Drebināties, skurināties (piemēram, ēdot vai dzerot ko stipru, asu).
savācējdrena Drenu sistēmas novadošās daļas elements, kas uzņem susinātājdrenu ūdeņus; arī kolektors (1).
uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, attēlu, tekstu) virsū (uz kā, kam).
izdrupināt Drupinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
izdrupt Drūpot (kam), izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
atdūdot Dūdojot atsaukties (par baložiem).
piedūdot Dūdojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
dūkot Dūdot (1).
pūžņi Duļķaini, dzeltenīgi zaļi izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā.
aizdunēt Dunot attālināties (par dobju troksni).
izdurt Durot izveidot (kur caurumu).
tirpoņa Durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem. Arī tirpums.
tirpas Durstīgi sāpīgas, kņudošas sajūtas ķermenī.
izdurstīt Durstot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
iedurstīt Durstot izveidot vietumis (piemēram, caurumus).
rakt Durt lāpstu zemē un vērst augsnes virskārtu (piemēram, ko veidojot augsnes virskārtā).
versifikācija Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma. Vārsmojums (1).
vārsmojums Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma. Versifikācija (1).
akrostihs Dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi.
pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā. Strutas.
pikets Dzelzceļa līnijas garuma mērvienība (Padomju Savienībā - 100 metri).
limonīts Dzelzs hidroksīdu grupas, parasti brūns vai melni brūns, minerāls, kas veido purva rūdu.
stiegrdzelzs Dzelzs veidojums, ko izmanto par stiegru.
sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā. Dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
aizdzīt Dzenot panākt, ka dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
dzenis Dzeņveidīgo kārtas putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos.
tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu.
izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (daudzas vai visas dziesmas). Dziedot izpildīt, nodziedāt.
kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
dziedātājs Dziedonis (1).
šlāgerdziedonis Dziedonis, kas izpilda šlāgerus.
kamerdziedonis Dziedonis, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanai.
popdziedonis Dziedonis, kas specializējies popmūzikas skaņdarbu izpildīšanai.
kantilēna Dziedoša melodija. Skaņdarbs ar šādu melodiju.
piedziedāt Dziedot (ko), pievienoties (kāda dziedāšanai).
sadziedāties Dziedot atsaukties uz dziedāšanu (par cilvēkiem).
iedziedāt Dziedot iesākt, ievadīt (piemēram, laika posmu).
iedziedāt Dziedot ievingrināt (parasti balsi).
nolocīt Dziedot izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt). Pārmainīt, dažādot (balsi, melodiju).
izdziedāt Dziedot izpaust.
sadziedāties Dziedot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dziedāt.
ielīgot Dziedot līgo dziesmas, ievadīt (Līgo svētkus).
nolīgot Dziedot līgodziesmas, nosvinēt (līgosvētkus).
pielīgot Dziedot līgodziesmas, panākt, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
locīt Dziedot mainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt). Variēt (balsi, melodiju).
piedziedāt Dziedot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
iedziedāt Dziedot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā. Dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
pieskaņoties Dziedot pielāgoties (citu dziedājumam).
piebalsot Dziedot pievienoties (kāda dziedāšanai).
lalināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti atkārtojot zilbi «la». Arī trallināt.
trallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti, atkārtojot zilbes «tra», «la», arī jautri dziedāt.
detonēt Dziedot vai spēlējot (stīgu vai pūšamo instrumentu), novirzīties no pareizā toņa.
apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām). Arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
dziedājums Dziesmas vai cita vokāla skaņdarba izpildījums (dziedot).
izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pakāpeniski izveidot, radīt (piemēram, domu, mākslas tēlu).
izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pamazām izveidoties, rasties (piemēram, par domu, mākslas tēlu).
meditācija Dziļas pārdomas, dziļa apcere.
naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
iegremdēt Dziļi ievirzīt (piemēram, kādā dobumā).
meditēt Dziļi pārdomāt, apcerēt.
izstudēt Dziļi, vispusīgi izzināt, apgūt (problēmu, nozari). Vispusīgi iepazīt, izprast (piemēram, dokumentu, faktu).
rūpīgs Dziļš, vispusīgs (par domām, uztveri u. tml.).
kristamzīme Dzimšanas apliecība, ko izdod baznīcā pēc kristības.
kodoldzinējs Dzinējs, ko darbina kodolenerģija.
atzala Dzinums (parasti labībai), kam attīstās ziedkopas, bet graudi nepaspēj izveidoties.
izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdināt (2).
nodzirdīt Dzirdot nobarot (dzīvnieku).
nodzirdīt Dzirdot patērēt (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam).
Vārdu karš Dzīva, spraiga, skaļa pārruna, saruna domstarpību gadījumā.
Vārdu karš Dzīva, spraiga, skaļa vārdu pārmaiņa domstarpību gadījumā.
audzējs Dzīvnieka vai cilvēka audu slimīgs jaunveidojums, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
sinantrops Dzīvnieks, augs, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība.
taksidermija Dzīvnieku (parasti zīdītāju, putnu) ādas izbāšana tā, lai tos atveidotu dabiskā stāvoklī.
aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma, ādas, arī olu krāsa, kas pielāgota apkārtnes dominējošai krāsai.
pārgājiens Dzīvnieku došanās uz citu uzturēšanās, barošanās u. tml. vietu.
protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu. Dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
mist Dzīvot (kādos apstākļos) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
parazitēt Dzīvot uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
Dzīvot vienai dienai Dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
Dzīvot vienai dienai Dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
Dzīvot vienai dienai Dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
aizdžinkstēt Džinkstot aizlidot (par dažiem kukaiņiem). Džinkstot nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
šnicele Ēdiens - cepta, saplacināta, iegarena gaļas šķēle, arī šāds maltas vai kapātas gaļas veidojums.
kotlete Ēdiens - cepts, retāk sautēts, parasti saplacināti ieapaļš, veidojums no maltas vai kapātas gaļas.
tītenis Ēdiens - iegarenā veidojumā satīts produkts.
Viltotais zaķis Ēdiens - maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
Maltas gaļas bifšteks Ēdiens, ko gatavo no ovālā formā izveidotas maltas liellopu gaļas masas.
aizrīt Ēdot (kāri, negausīgi), strauji norīt.
Piebāzt vaigus Ēdot (ko), piepildīt muti (ar to) tā, ka izspiežas vaigi.
piedzert Ēdot dzert klāt (ko).
izēst Ēdot izlietot visu ēdamo (kādā vietā).
izēst Ēdot iztukšot (piemēram, trauku).
izvicot Ēdot iztukšot (trauku).
noēst Ēdot patērēt (visu ēdamo vai noteiktu tā daudzumu).
aizēst Ēdot sabojāt (parasti par kukaiņiem).
saēst Ēdot sasmalcināt ar zobiem. Sakošļāt (1).
grauzt Ēdot smalcināt, arī ēdot bojāt (piemēram, par tārpiem, kāpuriem).
iesildīties Ēdot vai dzerot (ko siltu), izraisīt sevī siltuma sajūtu.
pieēst Ēdot vai dzerot, ēst klāt (ko).
iestiprināties Ēdot, dzerot apmierināt izsalkumu, slāpes.
apremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazinās, zūd (izsalkums, slāpes).
pieremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazliet mazinās (izsalkums, slāpes).
uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (barības vielas, gaisu u. tml.) organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nomizot Ēdot, parasti ko skābu, padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus).
staigāt Ejot doties, parasti vairākkārt (noteiktā nolūkā).
apiet Ejot izveidot (loku, apli).
saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
mīt Ejot veidot (soli).
Likt soļus (arī soli) Ejot veidot soļus; veidot soli (piemēram, slidojot).
Likt soļus (arī soli) Ejot veidot soļus. Veidot soli (piemēram, slidojot).
atmīdīt Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas).
iemīt Ejot, staigājot radīt, izveidot (piemēram, taku), iespiest (pēdas).
lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir vadoša politiska nozīme, kā arī atbildība starp tautiskajās attiecībās.
Naudas saimniecība Ekonomisko attiecību veids, kurā dominē naudas - preču attiecības.
Naudas saimniecība Ekonomisko attiecību veids, kurā dominē naudas-preču attiecības.
Pieņemt eksāmenu Eksāmenā uzklausīt pārbaudāmās personas atbildi un dot oficiālu novērtējumu zināšanām (kādā mācību priekšmetā).
dzīve Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
dzīvot Eksistēt (par neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
atspere Elastīga detaļa, kas uzņem un atdod mehānisko enerģiju.
polsteris Elastīgs veidojums, ko piestiprina, lai radītu (kam) vēlamo formu.
mats Elastīgs, tievs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai zīdītāju dzīvnieka) ķermeņa virsmas.
mats Elastīgu, tievu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu.
šunts Elektrības vadītājs vai magnētvads, ko pieslēdz paralēli elektriskās vai magnētiskās ķēdes posmam, lai daļa strāvas vai magnētiskās plūsmas apietu ķēdes posmu pa izveidoto paralēlo atzarojumu.
biostrāva Elektriskā strāva, kas rodas dzīvu organismu audos.
neitrons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kura ietilpst atoma kodola sastāvā un kuras masa ir aptuveni vienāda ar protona masu.
zummers Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Pīkstenis.
pīkstenis Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Zummers.
vibropārveidotājs Elektromehāniska ierīce zema sprieguma līdzstrāvas pārveidošanai augstāka sprieguma līdzstrāvā.
rastrs Elektronu kūļa veidotās gaišās līnijas uz televizora ekrāna, kad netiek uztverts attēls.
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem. Telefona sakari.
videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
atomelektrostacija Elektrostacija, kurā elektroenerģijas iegūšanai izmanto atomenerģiju. Kodolelektrostacija.
kodolelektrostacija Elektrostacija, kurā elektroenerģijas iegūšanai izmanto kodolenerģiju.
kombinatorika Elementārās matemātikas novirziens, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo grupējumu (savienojumu) skaitu.
mikrodaļiņa Elementārdaļiņa, atoma kodols, atoms vai molekula.
antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturojumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
tapnis Elements tapsavienojumu veidošanai.
serdenis Elements, ko ievieto veidnē, lai lējuma iekšējam dobumam veidotu vēlamo formu.
veidne Elementu kopums, kas veido dobumu lējuma iegūšanai.
ietaise Elementu kopums, kas veido vienotu konstrukciju (piemēram, mehānisms, bloks).
sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ).
Balss aparāts Elpošanas ceļa orgāni, kas piedalās skaņu veidošanā (piemēram, balss saites, balsene, rīkles un deguna dobums, mēle).
balsene Elpvada augšējā daļa, ko veido vairāki skrimšļi un saites.
gaidas Emocionāls stāvoklis, kas izraisās gaidot, ilgojoties.
endokardīts Endokarda iekaisums.
endokrinologs Endokrinoloģijas speciālists.
Iekšējie parazīti Endoparazīti.
kodolenerģija Enerģija, kas rodas kodolreakciju procesos.
Siltuma daudzums Enerģijas daudzums, ko sistēma saņem vai atdod apkārtējai videi siltuma apmaiņas procesā.
elektronvolts Enerģijas mērvienība atomfizikā, kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā.
maksts Epitēlija veidojums, kas aptver mata sīpolu un mata sakni.
fugato Epizode (homofonā skaņdarbā), kas veidota ar fūgas imitāciju paņēmieniem. Šāda veida patstāvīgs skaņdarbs.
Tautas eposs Eposs, kas radies folklorā vai kas veidots, saliedējot folklorā radušās eposa daļas.
Tautas eposs Eposs, kas radies folklorā vai kas veidots, saliedējot folklorā radušās eposa daļās.
pangērce Ērce, kam raksturīgi divi kāju pāri un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
pārēsties Ēst pārāk daudz, tā, ka vairs negribas. Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), saslimt.
gravīra Estampa tehnikās veidots mākslas darbs.
naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko. Attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
profilēvele Ēvele noteikta apstrādājamās virsmas profila veidošanai.
rievēvele Ēvele rievu veidošanai.
veidēvele Ēvele, kam nazis ir izveidots atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
apgropēt Ēvelējot (ar īpašu ēveli vai mašīnu), izveidot (visapkārt) gropi.
pieēvelēt Ēvelējot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot. Ēvelējot pielīdzināt.
izēvelēt Ēvelējot izveidot.
ierosa Evolūcijas procesā izveidota dzīvās šūnas reakcija uz kairekli.
Ieplaku ezeri Ezeri, kas rodas, iedobumiem zemes virsā piepildoties ar ūdeni.
sprostezers Ezers, kas ir izveidojies aizgruvuma, aizsprostojuma rezultātā.
Relikta ezers Ezers, kas ir senas jūras palieka un kas izveidojies, līcim atdaloties no jūras.
Lagūnas ezers Ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
pārpalikums Faktiskais (naudas, preču u. tml.) daudzums (piemēram, kasē, noliktavā), kas ir lielāks par dokumentos fiksēto.
kadastrs Faktu sakopojums par feodālā vai kapitālistiskā zemes īpašuma lielumu, vērtību un ienākumiem no tā (valsts nodokļu aprēķināšanai).
fantasmagorija Fantastiskas ainas, tēli, ko veido ar optiskām ierīcēm.
safantazēt Fantazējot izveidot (piemēram, priekšstatu, tekstu).
piefantazēt Fantazējot radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
utopija Fantāzija, izdomājums, nepiepildāms sapnis, nerealizējama vēlēšanās.
pagasts Feodālismā - feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma. Attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis. Arī vāka.
vaka Feodālismā - feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma. Feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija. Arī pagasts (1).
Lēņa grāmata Feodālisma laika dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu.
Skrandu proletariāts Feodālismā, kapitālismā - viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā un kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu.
hans Feodāls valdnieks, pavaldonis, augstmanis (tjurku un mongoļu zemēs).
Muižas skola Feodāļu izveidota zemnieku skola.
Muižas skolas Feodāļu izveidotas zemnieku skolas.
lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot doto ķermeni ar plakni gareniskā virzienā (parasti rasējumā).
grafs Figūra, ko veido ar līnijām savienoti punkti un ko parasti izmanto, lai shematiski attēlotu kādu objektu vai norisi.
simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, izpildot noteiktas transformācijas plaknē vai telpā.
safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā. Filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml. lielāku daudzumu).
tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai.
filozofs Filozofijas speciālists. Cilvēks, kam ir tieksme nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas. Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20. un 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
postenis Finanšu dokumenta, budžeta daļa, kurā norādīts ieņēmuma avots. Ieņēmuma vai izdevuma veids un apjoms.
Krājkases grāmatiņa Finanšu dokuments - grāmatiņa, kurā reģistrē noguldījumu iemaksas un izmaksas.
piesātinājums Fizikāla lieluma maksimālā vērtība, ko pieļauj dotie apstākļi.
izotropija Fizikālo īpašību neatkarība no virziena dotajā vidē.
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
kodolfizika Fizikas nozare, kas pētī atoma kodola uzbūvi, īpašības un savstarpējas pārvēršanās procesus.
magnetohidrodinamika Fizikas nozare, kas pētī elektrību vadošo gāzu, šķidrumu, plazmu mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku.
termodinamika Fizikas nozare, kas pētī sistēmu stāvokli un īpašības dažādos siltuma procesos.
ražot Fizioloģiskā procesā veidot (ko, parasti augļus).
Sirds trokšņi Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
Sirds trokšņi Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
attīstīts Fiziski izveidojies, nobriedis.
klausule Fonendoskops.
prosodija Fonētisko parādību kopums - skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
prosodija Fonētisko parādību kopums, kas veido dzejas formu.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot tā vainagu.
apdare Formas izveidojums (literārā darbā).
pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna (parasti, veidojot citu organizētu cilvēku grupu).
pterodaktils Fosils lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi.
pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi. Šis grupas rāpuļi.
safotografēt Fotografējot izveidot (fotoattēlus) lielākā daudzumā. Fotografējot izveidot (fotoattēlu lielāku daudzumu).
uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru, videokameru). Fotografējot (ar fotokameru, kinokameru, videokameru), iegūt kadrus (kinofilmas izveidošanai).
frakcionārisms Frakciju veidošana vai veidošanās (politiskā partijā). Cenšanās, tieksme veidot frakcijas (politiskā partijā).
prudonisms Franču sikburžuāziskā sociālisma un anarhisma teorētiķa P. Ž. Prudona mācība.
veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
iefrēzēt Frēzējot (1) ieveidot.
izfrēzēt Frēzējot (1) izveidot.
safrēzēt Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā. Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (kā lielāku daudzumu).
safrizēt Frizējot izveidot (kādam) matu sakārtojumu.
safrizēt Frizējot izveidot (matu sakārtojumu).
integrālis Funkciju saime, kuru diferenciālis izsakāms ar dotu funkciju.
organoīds Funkcionāli svarīgs veidojums (šūnām). Organella.
organella Funkcionāli svarīgs veidojums (šūnām). Organoīds.
pārstrādāt Funkcionējot pārveidot (ko, parasti vielas) - par organismu, tā daļām.
kancis Gabals (1). Arī dona.
Locīt pūru Gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
izdot Gādāt, rūpēties un panākt, ka tiek iespiests un nodots sabiedrībai (iespieddarbs). Laist klajā.
samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā). Tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam).
palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam. Paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
juniors Gados jauns sportists, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās.
seniors Gados paveci vai veci sportisti, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās.
precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
māte Gados vecāka sieviete.
tētuks Gados vecāks vīrietis. Arī tēvs (2).
tēvs Gados vecāks vīrietis. Arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
vecvīrs Gados vecs, arī pieredzējis vīrietis.
nogaidīt Gaidīt, kamēr pienāk, iestājas (izdevīgs laiks, laikposms). Gaidot, piemēram, izdevību, atrasties (kādu laikposmu kur).
nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala.
plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu.
emfizēma Gaisa pārmērīga uzkrāšanās orgānos, audos.
kauperis Gaisa sildīšanas ierīce domnu krāsnīm.
karburācija Gaisa un šķidrās degvielas optimāla degmaisījuma veidošana iekšdedzes motoru barošanai.
pneimotorakss Gaisa uzkrāšanās vai arstnieciska ievadīšana pleiras dobumā.
epicentrs Gaisa, zemūdens vai apakšzemes kodolsprādziena centra projekcija uz Zemes virsmas.
strēle Gaismas stars, staru kūlis. Garens, šaurs (gaismas, uguns) veidojums.
kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no zilzaļajām aļģēm un ko izmanto, piemēram, par kurināmo.
Soda gājiens Gājiens uz sodīšanas vietu. Cilvēku grupa, kas dodas uz sodīšanas vietu.
uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
ledusgāle Gāle, apledojums.
noslēgums Gals, beigu josla, parasti ar īpašu elementu, veidojumu (priekšmetam). Nobeigums (4).
nobeigums Gals, parasti ar īpašu elementu, veidojumu.
Psihiskā darbība Galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida.
vaigukauli Galvaskausa kauli, kas piedalās sejas skeleta (vaigu) veidošanā.
ideja Galvenā doma, galvenā problēma (piemēram, mākslas darbā).
vadzvaigzne Galvenā doma, ideja (darbībai).
centrs Galvenā, arī vadošā daļa (kādā sistēmā.)
primāts Galvenā, dominējošā (kā) nozīme.
pamatkodols Galvenā, nozīmīgākā (kā) satura sastāvdaļa. Arī kodols (9).
pamatdoma Galvenā, nozīmīgākā doma (piemēram, tekstā, mākslas darbā). Arī ideja (4).
kodols Galvenā, vadošā (cilvēku) grupa (kādā kolektīvā).
centrāle Galvenā, vadošā daļa (parasti kādā ierīcē vai sistēmā).
ģenerāllīnija Galvenā, vadošā, arī obligātā nostādne (parasti politikā).
dominante Galvenā, valdošā ideja. Galvenā pazīme.
pamatdūriens Galvenais šūšanas tehnikas paņēmiens, ko izmanto kāda izšuvuma raksta veidošanai vai kāda materiāla sasaistīšanai.
pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piemēram, dejā).
pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais (darbības, rīcības) rosinātājs, izraisītājs. Galvenais, nozīmīgākais (domas, idejas, uzskata u. tml.) pamatojums, pierādījums.
pamatdokuments Galvenais, nozīmīgākais dokuments.
pamatdarbs Galvenais, nozīmīgākais radošās darbības rezultāts, parasti kādā nozarē.
pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais tālāk nedalāmais elements, galvenā, nozīmīgākā tālāk nedalāmā sastāvdaļa (mākslas darbā). Arī galvenais, nozīmīgākais temats, pamatdoma (mākslas darbā).
augstākais Galvenais, vadošais.
Caurviju attīstība Galvenās domas, galveno muzikālo tēlu attīstība visa skaņdarba gaitā līdz nobeigumam.
metamorfoze Galveno (auga) orgānu pārveidošanās, kas parasti ir saistīta ar to funkcijām.
Ticības mācība Galveno kādas reliģijas dogmu kopums.
Ticības mācība Galveno kādas reliģijas dogmu kopums. Reliģisku atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās. Attiecīgais mācību priekšmets.
pamatkodols Galveno, nozīmīgāko cilvēku kopums (kādā cilvēku grupā). Arī kodols (8).
spīles Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu.
sekste Gaļīgs ādas veidojums (uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa). Šāds veidojums kopā ar spalvām.
peršs Gara kārts, ko izmanto, izpildot akrobātiskus vingrojumus.
ķesele Garā kātā iestiprināts maisiņš ziedojumu vākšanai, apstaigājot dievlūdzēju rindas baznīcā.
kanāls Gara, doba ierīce, ietaise (piemēram, vēdināšanai, atkritumu aizvadīšanai, siltuma pievadīšanai).
rabate Gara, samērā šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti gar celiņiem, celtņu sienām).
stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu. Priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums.
caurule Garens cilindra (retāk konusa) formas veidojums ar tukšu vidu.
šķiedra Garens, elastīgs, izturīgs ļoti maza šķērsgriezuma veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei.
strēmele Garens, samērā šaurs (kā) veidojums.
strēle Garens, šaurs (gāzu, miglas, sīku cietas vielas daļiņu) veidojums.
rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
sinode Garīdzniecības orgāns ar padomdevēja tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā). Garīdzniecības sapulce ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā).
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums. Sociāla grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
meklēt Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu). Censties iegūt (informāciju).
sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
risināt Garīgā darbībā veidot (domu, atzinumu), censties rast atbildi (uz, parasti sarežģītu, jautājumu).
attīstība Garīgā veidošanās, nobriešana, izaugsme. Arī (spēju, jūtu u. tml.) izveide.
attīstīts Garīgi izveidojies, nobriedis.
pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam, labākam.
līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
stiegra Garš, samērā tievs audu veidojums (organismā). Arī cīpsla.
limāns Garš, sekls līcis, kas izveidojies, jūrai pārplūdinot upes grīvu. Neliels, vasarā izsīkstošs ezers.
masts Garš, slaids, parasti vertikāls, veidojums (piemēram, vadu piestiprināšanai, signalizācijai).
Lineārie izmēri Garuma izmēri (dažādos virzienos).
slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
veidnēt Gatavot (veidzemes vai cita materiāla veidnes dobumu un ielietņu sistēmu), izmantojot veiduli vai šablonu.
rīkot Gatavot, arī veidot (ko kādam nolūkam).
plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
sagaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka (kas) iestājas, notiek (parasti par suni, vilku).
piegaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
gaudas Gaudošana, kaukšana (parasti suņa, vilka).
nogaudot Gaudot (visu laikposmu) un pārstāt gaudot (parasti par suni, vilku).
cēlgāze Gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus.
vāzt Gāzt otrādi dobu trauku, priekšmetu u. tml.
parciālspiediens Gāzu maisījuma kopējā spiediena daļa, kuru izraisa dotā gāze.
gaiss Gāzveida slānis, kas aptver Zemi un veido tās atmosfēru.
sagāzties Gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sagrābt Glābjot izveidot (piemēram, kaudzi).
apglaudīt Glaudot apmīļot.
atglaudīt Glaudot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ). Atglaust.
izglaudīt Glaudot padarīt viscaur gludu. Izglaust (1).
pieglaudīt Glaudot pielīdzināt (parasti matus).
ieglaudīt Glaudot pieradināt pie glaudīšanas.
stājglezna Glezna, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
izgleznot Gleznaini attēlot, tēlaini atveidot.
izgleznojums Gleznains attēlojums, tēlains atveidojums.
stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
Emaljas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, metāla plāksni noklājot ar stikla pulveri un piededzinot.
Emaljas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, noklājot metāla plāksni ar stikla pulveri un piededzinot.
neoimpresionisms Glezniecības virziens, kas radās 19. gadsimta 80. gados Francijā un kam raksturīga krāsu punktu izmantošana, lai radītu krāsu toņu efektu.
sagleznot Gleznojot izveidot, radīt (ko) lielākā daudzumā. Gleznojot izveidot, radīt (kā lielāku daudzumu).
izzīmēt Gleznojot izveidot.
izgleznot Gleznojot ļoti sīki, detalizēti atveidot.
pārgleznot Gleznojot pārveidot (gleznu, attēlu u. tml.). Gleznot virsū (gleznai, attēlam u. tml.) ko citu.
tonālists Gleznotājs, kura darbos dominē krāsu tonālās attiecības.
pērļgliemene Gliemene, kuras čaulas slēdzeni veido robi un tiem atbilstošās bedrītes.
pērlene Gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku nierveida čaulā un kura var veidot pērles.
vēderkāji Gliemeži, kuru ķermeņa vēderpusē ir plats pēdveida muskuļains veidojums. Šīs klases gliemji.
galvkāji Gliemju klase, kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli. Šīs klases dzīvnieki.
iegludināt Gludinot ieveidot.
aizgludināt Gludinot, līdzinot aizpildīt (nelielus iedobumus, bedrītes u. tml.).
Gludā muskulatūra Gludo muskuļu kopums.
litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes.
gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido augu vai dzīvnieki organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
Māte Varone Goda nosaukums un ordenis, ko Padomju Savienībā piešķir mātēm, kuras dzemdējušas un uzaudzinājušas 10 bērnus.
gondoljers Gondolas airētājs, laivinieks.
Govs stāv (arī ir) ciet Govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.
Govs iet ciet Govs pārtrauc dot pienu (pirms atnešanās).
Govs norauj pienu Govs sāk dot mazāk piena.
Piena govs Govs, kas dod pienu.
sagrābāt Grābājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābstīt (1).
sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur).
sagrābt Grābjot (parasti ar grābekli), savirzīt (nopļautu zāli, sienu u. tml. kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sagrābt Grābjot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
sagrābstīt Grābstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sagrābāt (1).
Vara grebums Grafikas iespiedtehnika, mehāniskā dobspieduma paveids. Gravīra, kas izpildīta šādā tehnikā.
serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanā izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla (piemēram, zīda, mākslīgas šķiedras) sietu. Šādā tehnikā veidots attēls.
tuša Grafikas tehnika, kurā izmanto šādu suspensiju vai šķīdumu. Grafikas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
Slīdošais grafiks Grafiks, arī dokuments, saraksts, kurā atspoguļotas kādas norises, parasti laikā mainīgas, sastāvdaļas.
oldermenis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis, ko kooptē pati padome (Anglijā).
iegraizīt Graizot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu).
izgraizīt Graizot radīt, izveidot (kur robus, caurumus u. tml.).
krājums Grāmata, kurā (parasti pēc noteikta principa) ir apvienoti vairāki daiļdarbi, raksti, dokumenti, gleznu reprodukcijas u. tml.
pieļāvums Gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt.
teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
kolportāža Grāmatu pārdošana, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām.
grāmatniecība Grāmatu ražošana un izplatīšana (grāmatu iespiešana, izdošana, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija, grāmatu zinātne).
Divkāršā grāmatvedība Grāmatvedības veids, kurā katra operācijas summa iegrāmatojama divas reizes (divos dažādos kontos, divās dažādās konta pusēs).
Divkāršā grāmatvedība Grāmatvedības veids, kurā katra operācijas summa iegrāmatojama divas reizes (divos dažādos kontos, divās dažādās konta pusēs).
sagramstīt Gramstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sagrābāt (1), sagrābstīt (1).
granda Grandoņa.
nograndēt Grandot noskanēt.
granula Graudam līdzīgs veidojums dzīvnieku vai augu šūnās.
Salikta vārpa Graudzāļu dzimtas augu ziedkopa, kurā uz galvenās ass ir sēdošas vārpiņas.
Salikta vārpa Graudzāļu dzimtas augu ziedkopa, kurā uz galvenās ass ir sēdošas vārpiņas.
ciņusmilgas Graudzāļu dzimtas daudzgadīgi augi, kas veido blīvus cerus.
bambuss Graudzāļu dzimtas kokveida augs ar posmainiem, dobiem stiebriem (tropos, subtropos).
stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem.
urbināt Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem).
urbt Graužot ko, veidot tajā (caurumus, ejas u. tml.) - par dzīvniekiem.
Aprimusi grava Grava, kas tālāk vairs neveidojas.
Darbīga grava Grava, kas turpina veidoties.
vecgrava Gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci.
iegravēt Gravējot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, rakstu).
uzgravēt Gravējot izveidot, piemēram, zīmi, uzrakstu, virsū (uz kā, kam).
savācējgrāvis Grāvju sistēmas novadošās daļas grāvis, kas uzņem susinātājdrenu, susinātājgrāvju ūdeņus.
iegrebt Grebjot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, attēlu).
izgrebt Grebjot izveidot (piemēram, iedobumu, attēlu).
veidgreblis Greblis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
atlaidas Grēku piedošana (katoļu baznīcā).
indulgence Grēku piedošanas raksts (katoļu baznīcā).
smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piemēram, trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās).
smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piemēram, trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās).
Siekalu dziedzeri Gremošanas orgāni, kas izstrādā siekalas un ievada tās mutes dobumā.
labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
dubultgrīda Grīda, ko veido divas kārtas.
parkets Grīdas seguma materiāls - plāni dēlīši. Ar šādu segumu veidota grīda.
plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem. Vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.).
ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei.
stūrgriezis Griezējinstruments (kā) stūru veidošanai.
švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
cirpt Griezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
siluetgriezums Griezums (kādā materiālā), kas veido (kā) siluetu (3).
iegriezt Griežot ieveidot (kā) vidū, malā (piemēram, drēbē pogcaurumu).
iegriezt Griežot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, robus).
iegriezums Griežot ieveidota zīme, raksts (kādā virsmā).
uzgriezt Griežot izveidot (kam ārējo vītni).
izgriezt Griežot izveidot, izgatavot (priekšmetu).
uzgriezt Griežot izveidot, radīt (kam) atveri.
izgriezt Griežot izveidot, radīt (piemēram, caurumu, robu priekšmetā).
izgriezums Griežot izveidots attēls, ornaments (parasti kokā).
piegriezt Griežot kādu materiālu, izveidot (detaļu) kā, parasti apģērba, apavu, izgatavošanai.
piegriezt Griežot kādu materiālu, izveidot detaļas (kā, parasti apģērba, apavu) izgatavošanai.
sagriezt Griežot pārveidot par ko.
urbināt Griežot vai grozot un spiežot (ko smailu kādā virsmā), veidot (tajā caurumu, dobumu).
urbināt Griežot vai grozot un spiežot (parasti ko smailu kādā virsmā), radīt (tajā) caurumu, dobumu.
iešņāpt Griežot vai kasot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, svītru, tekstu, attēlu).
griezums Griežot veidota (parasti neliela) skulptūra.
griezums Griežot veidots attēls, ornaments (kādā virsmā).
izgrimēt Grimējot izkrāsot. Grimējot izveidot vēlamu izskatu (parasti sejai).
Grīšļu pūslītis bot Grīšļu orgāns, kas izveidojies no sedzējplēksnes, tās malām saaugot, un aptver auglenīcu.
iegropēt Gropējot ieveidot (kur).
savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
sīkgruntniecība Gruntniecības daļa, kuru veido cilvēki, kam ir neliels zemes īpašums.
Veselības grupa Grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
kavalkāde Grupa, rinda, ko veido, parasti transportlīdzekļi, arī cilvēki.
sistematizēt Grupējot, klasificējot veidot (kā) sistēmu. Kārtot (ko) sistēmā.
klasifikācija Grupēšana, dalīšana pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem nosacījumiem. Sistēma, kas izveidojas šādas grupēšanas, dalīšanas rezultātā.
klasificēt Grupēt, dalīt (ko) pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem nosacījumiem.
sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
izgruzdēt Gruzdot (kam), rasties (tajā) - piemēram, par caurumu.
pārgruzdēt Gruzdot kļūt cauram, bojātam. Gruzdot pārdalīties.
sagruzdēt Gruzdot pārvērsties, parasti pilnīgi, oglēs, pelnos. Gruzdot kļūt, parasti pilnīgi, nelietojamam, nederīgam.
sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
stumt Grūžot, bīdot u. tml., virzīt (cilvēku vai dzīvnieku).
šņākt Gulēt miegā, parasti, radot šādu troksni.
līst Gulties (guļasvietā), doties gulēt. Gulties (zem segas).
ziemziede Gundegu dzimtas daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs.
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
tikt Gūt (zināšanas, iemaņas u. tml.). Kļūt tādam, kam izraisās (kāds psihisks stāvoklis), veidolos attieksmes (piemēram, ar citiem cilvēkiem).
glacioloģija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī apledojumus.
radioģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī atomu kodolu dabisko pārvērtību likumības Zemes garozā un šo pārvērtību izpausmi ģeoloģiskajos procesos.
stratigrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
ģeohronoloģija Ģeoloģiskā laika iedalījums nosacītos, secīgos posmos (piemēram, ērās, periodos, epohās).
struktūrforma Ģeoloģiska parādība, kas tieši veido (kā) struktūru.
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
stratifikācija Ģeoloģisko veidojumu daļu stāvoklis vertikālā griezumā.
riņķis Ģeometriska figūra - plaknes punktu kopa, kuru attālumi no kāda noteikta plaknes punkta nav lielāki par doto skaitli.
zvaigzne Ģeometriska figūra, ķermenis ar smailiem stariem. Priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma.
Spēku paralelograms Ģeometriska konstrukcija, kurā rezultējošo spēku attēlo ar diagonāli paralelogramā, kam divas malas veido šo spēku vektori.
Spēku paralelograms Ģeometriska konstrukcija, kurā rezultējošo spēku attēlo ar diagonāli paralelogramā, kam divas malas veido šo spēku vektori.
sferoīds Ģeometrisks ķermenis, kas izveidojas, elipsei rotējot ap savu mazo asi.
konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
tors Ģeometrisks ķermenis, ko veido riņķa rotācija ap asi, kura atrodas šā riņķa plaknē, bet nekrusto to. Veidojums, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma.
mantija Ģeosfēra, kas atrodas starp litosfēru un Zemes kodolu.
savietis Ģimenes, dzimtas u. tml. loceklis (no šīs ģimenes, dzimtas u. tml. locekļu viedokļa).
savējais Ģimenes, dzimtas u. tml. loceklis (no šīs ģimenes, dzimtas u. tml. locekļu viedokļa). Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļa viedokļa).
serdoliks Halcedona paveids - sarkans vai dzeltens minerāls (pusdārgakmens).
heliotrops Halcedona paveids - zaļgans minerāls ar sarkaniem lāsumiem (pusdārgakmens).
kalcedons Halcedons.
hedonists Hedonisma piekritējs.
romāncements Hidrauliska Javu saistviela, ko iegūst, smalki samaļot zem saķepšanas temperatūras apdedzinātus, mālu saturošus kaļķakmeņus vai dolomītus.
padambējums Hidrotehniskas būves sastāvdaļa, kas ir izveidota zem (kā), arī (kam) apakšā.
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst polimorfiskas kolonijas veidojoši caurspīdīgi, līdz 3 metriem gari jūras dzīvnieki. Šis apakšklases dzīvnieki.
pirmtauta Hipotētiska etniska vienība, no kuras izveidojušās radniecīgu tautu grupas.
rekonstruēt Hipotētiski veidot (sākotnējo, agrāko, avotos nefiksēto valodas faktu).
vairodziņš Hitīna, ragvielas vai kaula veidojums, kas klāj dzīvnieku (kukaiņu, rāpuļu, putnu) ķermeni vai tā daļu.
terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu. mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
parodontoze Hroniska zobu un parodonta slimība.
kriticisms I. Kanta filozofija (tās izveidotajā terminoloģijā), kuras galvenais mērķis ir izziņas spējas kritika.
kontemplācija Ideālistiskajā filozofijā, reliģijā - intuitīva, emocionāli mistiska domas darbība, kas saista apziņu ar garīgo esamību.
pedoloģija Ideālistisks psiholoģijas un pedagoģijas virziens (izveidojies 19. un 20. gadsimta mijā), kas centās mehāniski apvienot bērna psihiskās attīstības psiholoģisko, anatomiski fizioloģisko, bioloģisko un socioloģisko izpratni.
interpretācija Idejas, domas, arī fakta atklājums, izskaidrojums.
virsuzdevums Idejisks un radošs mērķis, ko (lomai, izrādei) izvirza aktieri, režisors, lai atklātu daiļdarba būtisko saturu.
atīdēt Īdot atsaukties (par govīm).
hloroplasti Ieapaļi vai ovāli augu šūnu veidojumi, kas satur hlorofilu.
mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem). Līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari). Ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums.
čiekurs Ieapaļš vai iegarens veidojums - skuju koku vairošanās orgāns, kurā nogatavojas sēklas.
puns Ieapaļš veidojums (uz kāda priekšmeta virsmas).
pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
bumbulis Ieapaļš, sulīgi piebriedis vasas veidojums zemē - auga barības vielu krātuve.
šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
atbakstīt Iebakstīt (piemēram, atbildot uz grūdienu). _imperf._ Bakstīt pretim.
apstrīdēt Iebilst (pret kādiem apgalvojumiem), noraidīt (apgalvojumus), izsakot citādas domas.
uzcelt Iecelt (amatā), uzdot veikt kādu pienākumu.
posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
pārcirst Iecērtot veidot (zobus nodilušai vīlei) vēlreiz, no jauna.
iecirtums Iecirstā vietā. Cērtot ieveidotais, radītais robs.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) regulatoru, panākt, ka (kas) kādā iekārtā, ierīcē noslīd zemāk vai samazinās, noslīdot zemāk.
skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas.
šķelt Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) daļās, parasti divās, daļās. Šādā veidā Iedarbojoties (uz kādu materiālu), veidot, darināt (ko no tā).
stiept Iedarboties ar spēku (uz ko) virzienā prom (no tā), parasti, palielinot (tā) garumu, spriegumu, arī radot plīsumu, pārrāvumu.
štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu). Veidot (ko) ar štanci.
piedēstīt Iedēstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, dobi, dārzu).
izdobe Iedobe (1).
kapāt Iedobt, drupināt, šķelt (par lodēm, šāviņiem).
izdobums Iedobums (1).
iere Iedobums krāsns mūrī (kur var ko žāvēt, sildīt).
rieris Iedobums krāsns mūrī (kur var ko žāvēt, sildīt). Iere (1).
ligzda Iedobums, padziļinājums, vieta (kā) ievietošanai.
pasekne Iedobums, padziļinājums. Vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai.
dobe Iedobums, pasekls padziļinājums (kāda priekšmeta virsmā).
dobulis Iedobums, pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
pakāpiens Iedobums, robs (parasti mākslīgs) slīpā vai stāvā virsmā.
fantāzija Iedoma, izdomājums.
atrasties Iedomājies sevi (par to, kas patiesībā nav).
atrast Iedomājies, izdomājis, arī izvēlējies (ko).
bubulis Iedomās, iztēlē radīts biedēklis, briesmonis.
iedabāt Iedomāt.
Mūžīgais dzinējs Iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi.
Skatiena (arī skata) līnija Iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
Skata (arī skatiena) līnija Iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
paralēle Iedomāta riņķa līnija, kas veidojas, zemes (debess ķermeņa) virsu šķeļot pa ekvatoram paralēlu plakni.
Vidējā Saule Iedomāta Saule, kas, ar vienmērīgu ātrumu pārvietodamās pa debess ekvatoru patiesās Saules virzienā, gada laikā veic pilnu apgriezienu (360°).
attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kura savieno (parasti divus) objektus.
ieprātoties Iedomāties (4).
atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm).
idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā ir īstenībā. Piedēvēt (kam) ideāla [1] (1) īpašības.
Stādīties priekšā Iedomāties, iztēloties (ko).
stādīties Iedomāties, iztēloties (ko).
sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt). Arī sadomāt (1).
Ņemt galvā (arī prātā) Iedomāties, sākt domāt (ko).
Ņemt prātā (arī galvā) Iedomāties, sākt domāt (ko).
atcerēties Iedomāties.
Sapņu princis Iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
Sapņu princis Iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
iebildība Iedomība, augstprātība. Arī spītība.
kundzēns Iedomīgs jauns cilvēks. Bērns ar kundziskām manierēm.
pūslis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
uzpūtenis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
iepūtīgs Iedomīgs, augstprātīgs.
iebildīgs Iedomīgs, augstprātīgs. Arī spītīgs.
lepns Iedomīgs, augstprātīgs. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
splīnīgs Iedomīgs, untumains, ārišķīgs (par cilvēku). Arī īgns, sapīcis.
splīns Iedomīgums, untumainība, ārišķīgums. Arī īgnums, sapīkums.
parādība Iedomu tēls, vīzija, arī halucinācija.
vīzija Iedomu vai sapņu tēls.
iedāvināt Iedot (ko, piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
novēlēt Iedot (ko) izlietošanai. Arī atvēlēt (1).
sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā. Iedot (kā lielāku daudzumu). Iedot (ko vairākiem, daudziem).
pasniegt Iedot (ko) par apbalvojumu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā.
uzdāvināt Iedot (ko) par dāvanu (piemēram, svētkos, svinībās).
pasniegt Iedot (ko) par dāvanu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā.
iedāvināt Iedot (ko) par dāvanu.
samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem); arī saziedot.
atdot Iedot atpakaļ (saņemto, paņemto).
iebarot Iedot barību (dzīvniekam). Pabarot.
atdot Iedot citam, nepaturēt sev.
iesmērēt Iedot dzeramnaudu, kukuli.
aizdot Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
patapināt Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ. Aizdot.
samest Iedot naudu, lai (ko) iegādātos (par vairākiem, daudziem).
izdāvināt Iedot par dāvanu (daudz vai visu). Dāvinot izšķērdēt.
uzdot Iedot tūlītējai uzģērbšanai (apģērbu, apģērba gabalu).
izlīdzēt Iedot, aizdot (kādam).
ieķīlāt Iedot, nodot (ko) par ķīlu.
iesmērēt Iedot, pārdot, parasti ar viltu (ko maz vērtīgu, nederīgu).
piesviest Iedot, piešķirt (ko) papildus. Piemest (5).
piemest Iedot, piešķirt papildus. Piesviest (5).
pašaut Iedot.
apcere Iedziļināšanās kādā jautājumā un šī jautājuma iztirzāšana (parasti domās). Apcerēšana, pārdomāšana.
Klausīties sevī Iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos.
Raudzīties sevī Iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos.
Skatīties (biežāk raudzīties) sevī Iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos.
gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties. Arī aizmirsties.
Ģenētiskais (arī iedzimtības) kods Iedzimta, mantota nukleīnskābes molekulās šifrēta informācijas sistēma, kas konsekventi realizējas (dzīvnieku, augu, mikroorganismu) nukleotīdos.
hromosoma Iedzimtības nesēja struktūra šūnas kodolā.
Kartīšu sistēma Iedzīvotāju apgādes tiešas regulēšanas veids, kad preces pārdod to normētas sadales sistēmas apstākļos pret kartīšu taloniem.
raznočinci Iedzīvotāju starpslānis (Krievijā 18. un 19. gadsimtā), ko veidoja no dažādām kārtām nākuši inteliģenti, kuri strādāja par ierēdņiem, speciālistiem dažādās nozarēs. Šī starpslāņa pārstāvji.
aprast Iedzīvoties (kur), sarodot ar apstākļiem.
ieiet Iedzīvoties, iejusties (piemēram, kādos apstākļos).
drumlini Iegareni, parasti lielās grupās sastopami, ledāja kustības virzienā orientēti pauguri, kas veidoti no morēnas materiāla.
tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
iestigt Iegrimt (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - par priekšmetiem.
aiziet Iegūt noteiktu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
Pārņemt varu Iegūt varu, valdošo politisko stāvokli, nodibināt šķirisku diktatūru, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
Pārņemt varu Iegūt varu, valdošo politisko stāvokli, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
izdabūt Iegūt, iemantot (piemēram, atļauju, padomu), parasti ar pūlēm, grūtībām.
pierast Iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu.
piekāpt Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
ieplaucēt Iejaut (maizi), aplejot iejavas miltus ar verdošu ūdeni.
attapties Iejusties (kādā situācijā), sākt rīkoties (kādos apstākļos).
saprasties Iejūtīgi, ar izpratni veidot, uzturēt savstarpēju saskarsmi (par cilvēkiem).
granuloma Iekaisuma procesā izveidojies saistaudu mezgls.
pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Plaušu karsonis.
Plaušu karsonis Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Pneimonija.
Plaušu karsonis Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Pneimonija.
katls Iekārta (parasti kodolenerģijas) pārvēršanai siltuma enerģijā.
reproduktors Iekārta (parasti radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai dzirdamās skaņās.
apakšstacija Iekārta elektriskās strāvas sprieguma pārveidošanai ceļā no elektrostacijas uz patērētājiem.
centrifūga Iekārta pārslodzes radīšanai ar centrbēdzes spēku (aparātu izmēģināšanai, lidotāju trenēšanai).
taisngriezis Iekārta, ar ko maiņstrāvas spriegumu pārveido līdzstrāvas spriegumā.
manipulators Iekārta, ar ko no attāluma veic kādas darbības un kas parasti atveido roku kustības.
radioraidītājs Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos.
vagotājs Iekārta, ierīce rušināmaugu vagošanai, arī vagu (1) veidošanai.
transformators Iekārta, ierīce u. tml., arī sistēma (kā) pārveidošanai, arī pārvadīšanai.
novads Iekārta, ierīce, arī veidojums (kā) novadīšanai.
kodoliekārta Iekārta, kas ražo kodolenerģiju.
jaucējs Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu.
reaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu (urāna, torija, plutonija) kodolu dalīšanās ķēdes reakcija. Kodolreaktors.
kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā.
superheterodīns Iekārta, kurā uztvertās dažādas augstfrekvences svārstības lokāls ģenerators (heterodīns) pārveido konstantās starpfrekvences svārstībās.
stelles Iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem.
turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
tablo Iekārta, uz kuras virsmas, ekrāna u. tml. veido maināmus signālus, tekstus operatīvai informācijai.
atvērt Iekārtot, ierīkot (ko) un nodot (kā) rīcībā, lietošanā, izmantošanā.
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
teleficēt Iekārtot, izveidot televīzijas pārraižu sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
radioficēt Iekārtot, veidot radiofonijas un radiotranslācijas tīklu (kādā teritorijā).
kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas pievada elektrisko enerģiju transportlīdzekļiem pa slīdošu kontaktu no kontaktvada.
ielikt Ieklāt (piemēram, grīdu), izveidot (piemēram, pamatus).
iekalkulēt Iekļaut (nodomos, plānos u. tml.).
integrēt Iekļaut kādā vienībā. Papildināt, pilnveidot, izveidot par veselu vienību.
sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piemēram, domas, iespaidus).
pamatot Iekļaut spriedumu, domu kopumā faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību.
pieskarties Iekļaut, aplūkot (kādā tekstā, domās u. tml.), parasti mazliet.
skart Iekļaut, aplūkot (piemēram, tekstā, pētījumā, domās), parasti bez plašākas, dziļākas analīzes, sīkāka iztirzājuma.
apkrauties Iekļūt parādos. Uzņemties naudas saistības.
infiltrēties Iekļūt un uzkrāties orgānos vai audos (par šķidrumu, šūnu elementiem).
Iekšējā asiņošana Iekšēja asins izplūšana organisma audos vai dobumos.
kamera Iekšējā doba daļa (augā). Dobums (organismā, orgānā).
kanāls Iekšējā doba daļa (priekšmetam, ierīcei). Ierīce, priekšmets, kam centrālā, iekšējā daļa ir doba.
entoderma Iekšējais šūnu slānis zarndobumaiņiem.
būtība Iekšējais, dziļākais, garīgais saturs. Galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības.
iedvesma Iekšējās aktivitātes un jūtu intensitātes palielināšanās, garīgo un fizisko spēku sasprindzinājums, kas pēkšņi paaugstina radošā darba produktivitāti.
virsnieres Iekšējās sekrēcijas pāra dziedzeris (mugurkaulniekiem) - neliels, plakans veidojums uz nieres augšējā pola.
iekšas Iekšējie, parasti vēdera dobuma, orgāni (cilvēkam).
endoskopija Iekšējo orgānu dobumu apskate ar endoskopu.
trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos.
konkāvs Ieliekts, iedobts.
klēpis Ieloks (kā nešanai), kuru veido, piemēram, uz augšu pacelts priekšauts un ķermeņa vidusdaļa.
klēpis Ieloks, kuru veido augšstilbi un ķermeņa vidusdaļa (cilvēkam sēdus stāvoklī).
Sagatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) Iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
iedzīvoties Iemantot, iegūt (piemēram, kādu stāvokli), izveidoties noteiktām attiecībām (ar kādu).
iecerēt Iemīlēt un cerēt, ka apprecēs. Nolūkot, nodomāt (par dzīvesbiedru).
iedomāties Ienākt prātā (piemēram, domai, jautājumam).
auglis Ienākums, ko saņem par aizdoto vai noguldīto kapitālu. Procenti.
plāns Iepriekš izstrādāta (kādas norises, pasākuma) nākamā gaita, secība. Attiecīgais teksts, dokuments.
aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
brīdināt Iepriekš ziņot, aizrādīt (par ko draudošu, nepatīkamu).
izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā. Preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību.
projekts Iepriekšējs, aptuvens teksts (piemēram, dokumentam, rezolūcijai).
pārvietot Ierādot (citas telpas, citu atrašanās vietu), likt iekārtot (tur iestādi, uzņēmumu u. tml.).
Iemest vārtus (arī grozu) Ieraidot (piemēram, bumbu) vārtos (grozā), iegūt punktu(s) (sporta spēlē).
Iegūt vārtus (arī grozu) Ieraidot, piemēram, bumbu vārtos (grozā), iegūt punktu(s) sporta spēlē.
Gūt vārtus (arī grozu) Ieraidot, piemēram, bumbu, vārtos (grozā), gūt punktu(s) sporta spēlē.
Gūt vārtus Ieraidot, piemēram, bumbu, vārtos, gūt punktu(s) (sporta spēlē).
Iemest (arī iesist) vārtus Ieraidot, piemēram, bumbu, vārtos, iegūt punktu(s) (sporta spēlē).
datēt Ierakstīt datumu (piemēram, dokumentā, vēstulē). Noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) datumu.
Atvērt kontu Ierakstīt iepriekšējā gada konta slēguma atlikumu (saldo) jauna gada kontā.
nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.). Ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
sapulcēties Ierasties, sanākt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
ģenerators Ierīce (arī parādība dabā), kas pārveido kādu enerģijas veidu citā.
ekrāns Ierīce (elektronu, rentgena u. tml. aparātā), uz kuras veidojas attēls.
multiplikators Ierīce (piemēram, fotoaparātam), kas dod iespēju iegūt vairākas kopijas vienlaicīgi.
spiede Ierīce (teksta, attēla u. tml.) spieduma veidošanai.
rāvējslēdzējs Ierīce (tērpa, apavu, somas u. tml.) atvēruma malu savienošanai - divas lentes ar zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa.
caurumotājs Ierīce caurumu veidošanai.
uztvērējs Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai.
uztvērējierīce Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai. Uztvērējs (2).
giljotīna Ierīce galvas nociršanai, izpildot nāves sodu.
variometrs Ierīce lidaparāta lidojuma ātruma mērīšanai.
rastrālis Ierīce līnijkopu veidošanai.
diferenciālmanometrs Ierīce spiediena starpības mērīšanai dažādos aparātos.
dozimetrs Ierīce, ar ko mērī dozu (2) vai dozas jaudu.
sprosts Ierīce, detaļa, veidojums u. tml. (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās, arī izplatīšanās novēršanai.
translators Ierīce, iekārta, arī programma, kas vienas programmēšanas valodas elementus pārveido citas valodas ekvivalentos elementos.
šķūre Ierīce, iekārta, arī rīks (kā) pārvietošanai bīdot, arī (kā) līdzināšanai, tīrīšanai.
padevējs Ierīce, iekārta, mehānisms (kā) padošanai, pārvietošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu, ierīci, iekārtu, mehānismu u. tml.
perforators Ierīce, ietaise caurumu, robu u. tml. veidošanai (kādā materiālā).
jaucējs Ierīce, ietaise, kas jauc (vielas), veidojot maisījumu.
telefakss Ierīce, kas ar elektriskajiem signāliem pārraida un uztver rakstītus tekstus, attēlus un atveido tos uz papīra.
gaisma Ierīce, kas dod mākslīgu apgaismojumu.
apgaismojums Ierīce, kas dod mākslīgu gaismu.
rekorders Ierīce, kas pārveido elektriskos signālus mehāniskajās svārstībās, vizuālu zīmju pierakstā.
bāze Ierīce, konstrukcija, pēc kuras parauga veido citu ierīci, konstrukciju.
ekrāns Ierīce, kuras virsma atstaro, absorbē vai pārveido starojumu.
stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas.
pieteikties Ierodoties (kur), oficiāli piereģistrēt sevi.
ienēsāt Ierodoties izplatīt (kur, piemēram, slimības).
pierasties Ierodoties pievienoties (piemēram, cilvēku grupai).
sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt, darboties (par kongresu, sēdi u. tml.).
piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts.
uzvest Ierosināt (piemēram, uz kādām domām).
uzvedināt Ierosināt, pamudināt (uz kādām domām, rīcību u. tml.).
nostāties Iesaistīties (piemēram, kādās attieksmēs), pievienoties (piemēram, uzskatam, viedoklim).
ielaisties Iesaistīties (sarunās, strīdos). Piedalīties (domu apmaiņā).
konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā uz laiku savienojas divi indivīdi, apmainoties ar savu kodolu daļām.
Pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt cūku (arī sivēnu, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt sivēnu (arī cūku, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt cūku (arī sivēnu, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
pasākt Iesākt (darbību, norisi), arī iesākt veidot, izstrādāt (ko); arī uzsākt.
aizvērpt Iesākt (domu, sarunu).
ievērpt Iesākt (parasti domu, sarunu).
iedūdoties Iesākt dūdot un tūlīt apklust (parasti par baložiem).
aizdūdoties Iesākt dūdot un tūlīt apklust. _biežāk_ Iedūdoties.
ieriest Iesākt dzīt, izveidot (jaunus asnus, pumpurus).
iegaudoties Iesākt gaudot un tūlīt apklust (parasti par suni, vilku).
aizgaudoties Iesākt gaudot un tūlīt apklust. _biežāk_ Iegaudoties.
izlidot Iesākt lidojumu (par lidaparātiem).
izlidot Iesākt lidojumu (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
ierisināt Iesākt risināt (piemēram, sarunu, domu).
aizvērpties Iesākties (par domu, sarunu).
ievērpties Iesākties (parasti par domu, sarunu).
sējums Iesiets, īpašā mapē ievietots, arī vākos iesiets (dokumentu) kopums.
piestādīt Iesniegt (dokumentu), parasti pieprasot samaksu, atlīdzību.
startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē).
apstrīdēt Iesniegt prasību (tiesā), lai atzītu par nepieņemamu, nepamatotu, nepareizu (kādu stāvokli, lēmumu, dokumentu u. tml.).
risks Iespējamas briesmas. Zaudējuma iespēja pārdrošā, arī neapdomīgā rīcībā, darbībā.
izdevums Iespieddarba (parasti grāmatas) visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
periodika Iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu) kopums, kurus izdod regulāri, noteiktos termiņos.
dobspiede Iespiedmašīna novilkumu izgatavošanai dobspieduma tehnikā.
grāmata Iespiešanai domāts (lielāka apjoma) sacerējums.
Bāriņu tiesa Iestāde (pirmspadomju Latvijā), kas ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus (praktiskos jautājumos).
lombards Iestāde, kas dod aizdevumu pret ieķīlātu mantu. Šāda iestāde, kurā var arī nodot mantas glabāšanā.
kredītiestāde Iestāde, kas dod kredītu (1) (piemēram, PSRS Valsts banka, Valsts darba krājkase).
birža Iestāde, kur pērk un pārdod vērtspapīrus, kā arī noslēdz vairumtirdzniecības darījumus Arī ēka, kurā atrodas šī iestāde.
Kadru daļa (arī nodaļa) Iestādes, uzņēmuma daļa (nodaļa), kas pārzina darbinieku pieņemšanu, atlaišanu, kārto attiecīgo dokumentāciju.
apstādīt Iestādot (ko), aizņemt (kādu platību).
iespraust Iestarpināt vai izveidot (valodas skaņu) starp vārda skaņām.
Iepūst: miglu acīs Iestāstīt izdomājumus, aplamības.
Iepūst miglu acīs Iestāstīt izdomājumus, aplamības.
Resoru arhīvi Iestāžu arhīvi, kuros glabājas attiecīgā uzņēmuma vai viena resora iestāžu grupas dokumentālie materiāli.
korpuss Iestāžu kopums, kurām ir vienas un tās pašas (parasti likumdošanas) funkcijas.
ieslīgt Iestigt (piemēram, kādos nevēlamos uzskatos).
ņemt Iet (kādu ceļu), doties, virzīties (pa kādu ceļu, kādā virzienā).
Ņemt (arī likt) kājas pār pleciem Iet prom, doties ceļā.
Ņemt (arī likt) kājas pār pleciem Iet prom, doties ceļā.
Ņemt (arī likt) kājas pār pleciem Iet prom, doties ceļā.
Likt (arī ņemt) kājas pār pleciem Iet prom, doties ceļā. Bēgt.
klabināt Iet vai braukt (parasti lēni), radot klaboņu.
dipināt Iet, arī skriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni.
pavadīt Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, un pēc mērķa sasniegšanas doties prom.
plāt Iet, doties (uz noteiktu vietu, noteiktā virzienā u. tml.).
zagties Iet, doties tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) - par cilvēkiem.
šablons Ietaise, detaļa gatava izstrādājuma, veidojuma u. tml. formas, izmēru pārbaudei.
statnis Ietaise, veidojums u. tml. (priekšmetu) noturēšanai, arī glabāšanai noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
pamācība Ieteikums, norādījums, padoms (kā rīkoties, izturēties).
pieveikt Ietekmējot (kāda) psihi, panākt, ka (tas) padodas, nepretojas.
radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības).
vest Ietekmēt (kādu, ko) tā, ka (tam) rodas vērstība (piemēram, darboties, attīstīties, sasniegt kādu mērķi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas) attīstās, īstenojas, pārveidojas līdz kādai pakāpei, kādam stāvoklim.
turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā.
pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt paustajai domai, viedoklim u. tml., aizstāv to, rīkojas saskaņā ar to (piemēram, par izteikumu, tekstu).
mācīt Ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības.
locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības. Mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības).
apdullināt Ietekmēt (piemēram, domas, uzskatus) ar nepareizām, kaitīgām mācībām, idejām u. tml.
Stiprs papīrs Ietekmīgs dokuments.
Stiprs papīrs Ietekmīgs dokuments.
uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (smēķēšanai papirosu, cigareti).
stūrēt Ieturēt, mainīt virzienu (peldot, lidojot) ar kāda ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo kontekstu.
pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu, asins aizstājējus) citam cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā.
injicēt Ievadīt (šķidru vielu) audos vai ķermeņa dobumos ar dobu adatu.
katetrizēt Ievadīt katetru (ķermeņa dobumā, asinsvadā).
ieņemt Ievadīt organismā (iedzerot, apēdot).
tamponēt Ievadīt tamponu (brūcē vai organisma dobumā).
apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju. Padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
ieveids Ieveidojams (1).
ieveids Ieveidojums (2).
iedobt Ieveidot (kādā virsmā nelielu, parasti ieapaļu, padziļinājumu).
ieart Ieveidot (kādā virsmā rievu, vagu) - par ko smagu, kas virzās vai tiek virzīts.
ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu). Padarīt (ko) rievainu.
ierobīt Ieveidot (kādā virsmā robu).
ievagot Ieveidot (kur vagu).
iecirtot Ieveidot (matos) cirtas.
ielikt Ieveidot (parasti ilgviļņus).
ielocīt Ieveidot ielocījuma līniju.
iekrokot Ieveidot krokas (kur).
iekruzuļot Ieveidot kruzuļus (kur).
ielasīt Ieveidot rotājumu, ielokot pavedienu audumā.
iegrauzties Ieveidoties (kur) straumes, viļņu, ledāju iedarbībā (piemēram, par gravām, iedobumiem).
iegulties Ieveidoties (par matiem).
arodkomiteja Ievēlēts arodorganizācijas vadības orgāns.
deformēt Ievērojami pārveidoti attēlot mākslas darbā (priekšmetu, parādību).
deformācija Ievērojami pārveidots (priekšmeta, parādības) attēlojums mākslas darbā.
apgaismojums Ievērojot (ko), no kāda viedokļa, no kādām pozīcijām.
parādīties Ieviesties, arī tikt izgatavotam, izveidotam (piemēram, par priekšmetiem, to formu).
iemest Ievietot (kādā vietā, telpā). Likt nonākt (kādos apstākļos).
iesegt Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu.
ieklāt Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu. Ieveidot segumu (kur).
iedziļināt Ievietot, izveidot noteiktā dziļumā (parasti celtni, tās daļas).
ietērpt Ievilkt (piemēram, rokas cimdos, kājas apavos).
sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
ielaist Ievirzīt (piemēram, izcilni iedobumā) tā, ka cieši iekļaujas.
iegremdēt Ievirzīt (piemēram, smiltīs, graudos) tā, ka (tie) apklāj.
Iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu pasākumu).
Iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu. pasākumu).
iepeldēt Ievirzīties (kur iekšā), pārvietojoties pa ūdeni (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
punktēt Iezīmēt ar punktiem, veidot no atsevišķiem punktiem. Klāt ar punktiem.
skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā.
dolomītmerģelis Iezis, kas sastāv no dolomīta (2) un māla maisījuma.
karbonātiezis Iezis, kas satur karbonātus vai ko veido karbonāti. Karbonātu iezis.
pucolāns Iezis, kas veidojies no irdeniem vulkānisko izvirdumu produktiem (piemēram, vulkāniskais tufs, pelni, pumeks).
akmeņogles Iezis, kas veidojies, pārakmeņojoties augu daļām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
cilmiezis Iezis, no kura noārdīšanās procesā veidojas jauns iezis vai ieži.
Metamorfizētie ieži Ieži (piemēram, gneisi, marmori), kas veidojušies no augstas temperatūras un liela spiediena pārveidotiem magmatiskajiem un nogulumiežiem.
Magmatiskie ieži Ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
Magmatiskie ieži Ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros vai naftas urbumos.
morēna Iežu drupu materiāla (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs, šļūdonis.
serpentizācija Iežu pārveidošanās, kuru izraisa karsta ūdeņu iedarbība un kurā magneziālu silikātu vietā rodas serpentīna grupas minerāli.
Iežu sadēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana un pārveidošanās fizikālu, ķīmisku un bioloģisku faktoru ietekmē.
plagioklazi Iežu veidotāji minerāli - nātrija un kalcija laukšpati.
ieraša Ilgā laika posmā izveidojusies (darbības, rīcības) kārtība (sadzīvē, darbā).
izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot (parasti domas, jūtas).
klejot Ilgāku laiku (kur) staigāt, parasti dažādos virzienos, bez noteikta mērķa (par cilvēku).
skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem). Ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
sagulsnēties Ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem).
izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu.
nogulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus).
sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties šādā stāvoklī.
Izlauzīt galvu Ilgāku laiku daudz domāt, gudrot.
klejot Ilgāku laiku doties dažādos virzienos. Vairākkārt pārvietoties no vienas uzturēšanās vietas uz citu (par dzīvniekiem).
nēsāt Ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju).
lolot Ilgāku laiku glabāt apziņā, atmiņā, domās (piemēram, nodomu, cerību).
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
nomākt Ilgāku laiku mākt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu).
mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
izgavēties Ilgāku laiku pietiekami nepaēst, badoties.
izkūkoties Ilgāku laiku sēdēt bezdarbībā (piemēram, kādu gaidot). Ilgāku laiku sēdēt snaužot.
iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju). Ilgāku laiku pārdzīvot.
sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos. Ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).
nogaudoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
sagaudot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gaudot (parasti par suni, vilku). Ilgāku laiku gaudot (līdz noteiktam brīdim).
nodzenāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties, pārdzīvojot ko, domājot par ko u. tml.
izdimdināties Ilgāku laiku, atkārtoti radīt spēcīgu, dobju skaņu (par pērkonu).
izblēdīties Ilgāku laiku, daudz blēdīties. Blēdoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.). Blēdoties tikt vaļā (no kā).
izkombinēties Ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko).
Izlauzīt galvu Ilgāku laiku, daudz domāt, gudrot.
izdomāties Ilgāku laiku, daudz domāt.
izgaudoties Ilgāku laiku, daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
izgudroties Ilgāku laiku, daudz gudrot. Izprātoties, izdomāties.
izkaulēties Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti, ko pērkot, pārdodot).
izlidoties Ilgāku laiku, daudz lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (vedot pa nepareizu ceļu).
izmaldīties Ilgāku laiku, daudz maldoties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
notramdīt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
notrenkāt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
izprātoties Ilgāku laiku, daudz prātot. Izdomāties.
izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
noslidināt Ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to).
izslidoties Ilgāku laiku, daudz slidot.
izmeloties Ilgāku laiku, daudz stāstīt melus, izdomājumus.
izdzenāt Ilgāku laiku, daudz sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.
notramdīt Ilgāku laiku, daudz tramdot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
noēsties Ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt tuklam, resnam.
nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos). Būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
sastāvēt Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām). Sastāvēties.
aizbadoties Ilgi būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un just lielu izsalkumu. Izbadoties (biežāk).
izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.). Būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
lolot Ilgoties (pēc kā), ar maigumu, sirsnību daudz domāt (par ko).
pārogļoties Ilgstošā laikposmā īpašos apstākļos pārveidoties per ogli (piemēram, par senu dzīvnieku un augu atliekām).
izgudrot Ilgstošas domāšanas rezultātā atrisināt, izlemt (piemēram, kādu jautājumu). Izdomāt (1).
kvernēt Ilgstoši būt, atrasties piespiedu bezdarbībā (gaidot).
grauzt Ilgstoši iedarbojoties, veidot (par parādībām dabā).
vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
krimst Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
gaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (1).
gaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (2).
skanda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt [2]. Skandoņa.
šķinda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt. Šķindoņa.
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (1). Dārdoņa (1).
padille Indīgs čemurziežu dzimtas augs, kam ir dobs, zarains stumbrs, divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas un kas aug stāvošos vai lēnos ūdeņos, krastmalās, purvainēs.
kotedža Individuāla vienstāva vai divstāvu dzīvojamā māja, kuras otro stāvu parasti veido mansards.
individualizācija Individuālu īpatnību izveidošana (parasti mākslas tēlam).
ķelti Indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā (mūsdienās dažos Trijās, Anglijas un Francijas apvidos).
itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras apdzīvoja Apenīnu pussalu.
trāķieši Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Trāķijā, Balkānu pussalas ziemeļaustrumu daļā un Mazāzijas ziemeļrietumu daļā.
balti Indoeiropiešu tautu grupa, pie kuras pieder, piemēram, latvieši, lietuvieši, senprūši.
hindi Indoeiropiešu valoda - Indijas republikas valsts valoda.
Ķeltu valodas Indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, īru, skotu, velsiešu, bretoņu valoda.
sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda (Indijā aptuveni kopš 1. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras).
indoģermāņu Indoeiropiešu.
ārieši Indoirāņi.
indologs Indoloģijas sīpeciālists.
indonēzieši Indonēzijas republikas pamatiedzīvotāji.
kārpa Infekciozas slimības izraisīts ciets, norobežots, pārragots labdabīgs veidojums uz ādas.
Gaismas avīze Informācijas iekārta, kurā tekstu veido ar elektriskajām spuldzēm.
Gaismas avīze Informācijas iekārta, kurā tekstu veido ar elektriskajām spuldzēm.
dokumentālistika Informātikas nozare, kas pētī dokumentālo informāciju.
programmatisms Instrumentālu skaņdarbu veidojums ar noteiktu vārdos izteiktu programmu, kas atsedz to saturu.
endoskops Instruments ar optisku sistēmu un apgaismošanas ierīci (ķermeņa dobumu un dobu orgānu apskatei).
laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
caurumsitis Instruments nelielu caurumu izveidošanai (piemēram, metālā, ādā).
torakoskops Instruments pleiras dobuma apskatei.
svītrvilcis Instruments svītru veidošanai.
pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana.
uzplūdi Intensitātes kāpinājums (emocijām, domāšanas procesam u. tml.). Arī uzplūdums (2).
Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas.
Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīgo paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
nopūlēt Intensīvi nodarbināt (piemēram, atmiņu, domāšanu).
piepūlēt Intensīvi nodarbināt, sasprindzināt, ievērojami koncentrēt (piemēram, atmiņu, domāšanu, uztveri).
piedomāt Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko).
sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt. Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā, arī fiziskā stāvoklī), arī pilnīgi iegrimt domās.
malt Intensīvi, neatlaidīgi domāt.
smogs Intensīvs lielu pilsētu un rūpniecības centru gaisa piesārņojums. Dūmu, gāzu, miglas u. tml. kopums, kas veido šādu piesārņojumu.
mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā.
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā. Mīlestība (1).
mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese. Mīlestība (2).
leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka daļa (fašistiskās Vācijas armijā).
brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt).
galds Īpašam nolūkam izveidota plāksne, arī platforma (kādai ierīcei).
acs Īpašam nolūkam izveidots caurums vai cilpa.
gļotvielas Īpašas (dzīvnieku un augu organismu) vielas - lielmolekulāri ogļhidrāti, kas veido koloidālus šķīdumus.
oriģinālpudele Īpašas formas pudele, kas paredzēta noteiktam izstrādājumam. Pudele, kurā pārdod kādu izstrādājumu.
katafalks Īpaši (parasti grezni) veidoti līķrati.
kosmodroms Īpaši iekārtota teritorija kosmisko lidaparātu sagatavošanai lidojumam, palaišanai, to lidojuma vadībai un kontrolei.
slidotava Īpaši ierīkots ledus laukums slidošanai; arī šāds laukums kopā ar īpašu celtni, telpām.
spleise Īpaši izturīgs savienojums, ko veido, sāpinot virvju vai trošu galus.
pakāje Īpaši izveidota (kā) pamatne, balsts. Arī postaments.
izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
pīkstulis Īpaši izveidota caurulīte, kura gaisam vibrējot, rada pīkstošu skaņu.
stiga Īpaši izveidota josla sliežu ceļa ierīkošanai. Šāda josla kopā ar sliežu ceļu.
pastkaste Īpaši izveidota kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
krunka Īpaši izveidota kroka, savilkums (piemēram, apģērbā).
pogcaurums Īpaši izveidota sprauga, atvere pogas ievietošanai, ievēršanai.
pamatne Īpaši izveidots (piemēram, ceļa) slānis, uz kura veido segumu.
skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču, arī izstrādājumu paraugi to reklamēšanai, informēšanai par tiem.
bura Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
skrejceliņš Īpaši izveidots celiņš skriešanai.
ala Īpaši izveidots cilvēku miteklis (piemēram, klintī, zemē).
jumstiņš Īpaši izveidots koka dēlītis (jumta segumam).
skrejceļš Īpaši izveidots lidaparātu pacelšanās un nolaišanās ceļš.
ietvere Īpaši izveidots priekšmets (pie celtņu sienām), kurā iestiprina karoga kātu.
bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks.
salvete Īpaši izveidots, neliels kvadrātisks, parasti auduma vai papīra, gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piemēram, ēdot.
smalta Īpaši kausēta stikla nelielu, necaurspīdīgu, krāsainu gabalu kopums, ko izmanto mozaīkas veidošanā.
šķēlums Īpaši veidota atvere, sprauga (apģērba gabalam).
skreja Īpaši veidota ieeja (bišu stropā, putnu būrī).
mīksttūba Īpaši veidota mīksta tūba.
mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
ligzda Īpaši veidots (kukaiņu, parasti plēvspārņu) miteklis.
pamatne Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums (kā) novietošanai, uzstādīšanai. Arī priekšmets (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
pamats Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums, kārta (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
odere Īpaši veidots aizsargslānis, arī apmetums (kā) iekšpusē.
galvassega Īpaši veidots apģērba piederums galvas apsegšanai (piemēram, cepure, lakats).
zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastveida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
izlaidums Īpaši veidots paplašinājums, pagarinājums (piemēram, priekšmetam).
lozungs Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu. Šāda plakāta teksts.
sauklis Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu. Šāda plakāta teksts. Lozungs (2).
airis Īpaši veidots rīks airēšanai.
maska Īpaši veidots tērps, kas attēlo, piemēram, augu, dzīvnieku, fantastisku būtni. Cilvēks šādā tērpā.
Gaisa cilpa Īpaši veidots valdziņš tamborēšanā.
starppriekškars Īpaši veidots, parasti viegls, priekškars, ko izmanto starplaikā starp skatiem, ainām, retāk cēlieniem.
savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus. Arī saistāmība (2).
apjoms Īpašību kopums (priekšmetam), ko veido garums, platums un augstums.
pārkūdroties Īpašos apstākļos (piemēram, aizaugušos ezeros, purvos) sadaloties, pārveidoties par kūdru (par augu atliekām).
valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums (šajās vietās) blīvi piegulētu. Šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
Kroņa tiesa Īpašs nodoklis Vidzemē zviedru - poļu kara laikā.
Kroņa tiesa Īpašs nodoklis Vidzemē zviedru poļu kara laikā.
klauzula Īpašs noteikums dokumentā (piemēram, līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
siekalas Īpašu mutes dobuma dziedzeru sekrēts - šķidrums bez krāsas un garšas.
ķīla Īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml., ar ko nodrošina saistību izpildi. Nodrošinājums, ko dod šāds īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml.
pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
Aizdomas krīt (uz kādu) Ir aizdomas (uz kādu).
Domas dalās Ir dažādi uzskati, viedokļi.
regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras.
avotkaļķis Irdens vai saistīts porains kalcīta iezis, kas veidojies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, zemes, sniega segas u. tml.
sairt Irot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Saairēt (1).
atteikt Īsi pateikt, atbildot (uz kāda izteikumu). Atsacīt.
pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu. Pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
rings Īslaicīga uzņēmēju vienošanās, lai paaugstinātu kādas preces cenu (preci uzpērkot un glabājot noliktavās līdz visizdevīgākajam pārdošanas laikam).
gaudiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> gaudot (1).
plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā. Apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu.
baukšķis Īslaicīgs, dobjš atsitiena vai sprādziena troksnis.
blaukšķis Īslaicīgs, dobjš kritiena, atsitiena, arī šāviena troksnis.
blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko.
pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam.
puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam. Pukšķis.
paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis.
korāns Islama reliģiski dogmatisku, mitoloģisku un juridisku tekstu krājums.
piezīme Īss izteikums (parasti mutvārdos).
devīze Īss teiciens, kurā ietverta galvenā, vadošā doma.
piezīme Īss teksts, kurā fiksēts kāds fakts, doma u. tml. Teksts, kurā ir fiksēts (piemēram, lekcijas, grāmatas) galvenais saturs.
lapidārs Īss, kodolīgs, izteiksmīgs (piemēram, par stilu, izteiksmes līdzekļiem).
strupulis Īss, strups priekšmets, veidojums (parasti kā daļa, posms).
sadomājums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums: izdomājums.
sagudrojums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums. Sadomājums.
krāsa Īstenības mākslinieciskā atveidojuma īpatnības, nianses, arī izteiksmes līdzekļi (mākslas darbā).
priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
bonas Īstermiņa saistību raksti, kas dod tiesību saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
oriģināls Īsts, pirmreizējs (parasti par dokumentiem).
oriģināls Īsts, pirmreizējs dokuments (pretstatā norakstam).
uzsmaidīt Īsu brīdi smaidot, pievērst savu uzmanību (kādam, kam).
nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par priekšmetiem).
nodūdot Īsu brīdi, vienu reizi dūdot (parasti par baložiem).
nogaudoties Īsu brīdi, vienu reizi gaudot (parasti par suni, vilku).
nodūkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (piemēram, par motoriem, ierīcēm).
nograut Īsu brīdi, vienu reizi spēcīgi, dobji, nevienmērīgi noskanēt.
lapidārisms Īsums, kodolīgums, izteiksmīgums (piemēram, stilā, izteiksmes līdzekļos).
nemūžam It nekad, it nekādos apstākļos.
varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
noaugt Izaugt, izveidoties ar labi, skaisti, spēcīgi attīstītu augumu.
saaugt Izaugt, izveidoties lielāka daudzumā (par augiem, to daļām).
saaugt Izaugt, izveidoties organismā (piemēram, par zobiem).
pārklāt Izaugt, izveidoties uz (kā) virsmas (par augiem, to daļām).
uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) - piemēram, par augiem, organisma veidojumiem.
paaugt Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to lažu).
paaugties Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to ražu). Paaugt (2).
izbadināties Izbadināt sevi. Izbadoties.
izbadēties Izbadoties.
Izkārt mēli Izbāzt mēli tālu ārā no mutes (par cilvēkiem, parasti mēdoties).
Izkārt mēli Izbāzt mēli tālu ārā no mutes (par cilvēkiem, parasti mēdoties).
aprauties Izbeigties (par domu).
izgaist Izbeigties, pāriet (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.).
sklanda Izbraukta, ieslīpa vieta apledojuša ceļa virskārtā.
izkārtojums Izbūve, izveidojums noteiktā kārtībā, veidā.
ģenēze Izcelšanās, rašanās. Arī veidošanās.
uzsvērt Izcelt (piemēram, domu, formas elementu runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.).
akcentēt Izcelt, pasvītrot (domu, ideju, formas elementu - rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.).
frazēt Izcelt, veidot (muzikālu frāzi), atskaņojot skaņdarbu.
izrasties Izcelties, izveidoties.
uzsvars Izcēlums (piemēram, domai, formas elementam runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.).
akcents Izcēlums, pasvītrojums (kādai domai, idejai, piemēram, runā, rakstā, literārā darbā).
meistardziedonis Izcils dziedonis.
Dori dēt Izcirst dori (koka dobumā).
puņķi Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas.
atdeve Izdalīšana, atdošana (fizioloģiskajos, fizikālajos procesos).
izdāļāt Izdalīt (daudz vai visu), atdot daudziem.
rūdot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rudo krāsu.
izplatīt Izdalot, pārdodot piegādāt (piemēram, preses izdevumus, biļetes).
pieļaut Izdarīt (parasti ko nevēlamu), ļaut izveidoties (kam nevēlamam).
iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot (kādu naudas summu) piekritīgajā iestādē. Samaksāt daļu (no kādas summas).
iet Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) - par kājām. Veidoties (par soļiem).
Skriet uz vietas Izdarīt skriešanas kustības, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā. Apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
Nākt pie secinājuma (arī slēdziena) Izdarīt, izveidot secinājumu (slēdzienu).
(No)nākt pie secinājuma Izdarīt, izveidot secinājumu.
(No)nākt pie slēdziena Izdarīt, izveidot slēdzienu.
notaisīt Izdarīt, paveikt. Arī izveidot.
kapitālieguldījums Izdevumi nolūkā izveidot jaunus, kā arī rekonstruēt vai paplašināt esošos pamatlīdzekļus tautas saimniecībā.
blēņas Izdomājums Aplamības.
blefs Izdomājums, lai kādu apmulsinātu vai apmānītu.
mīts Izdomājums, nepatiess vēstījums, stāstījums (parasti par parādībām sabiedrībā).
izdoma Izdomājums.
izgudrojums Izdomājums.
izprātot Izdomāt (1).
izperināt Izdomāt (parasti ko nepatiesu, ļaunu).
izrēķināt Izdomāt pilnīgi, līdz galam.
izgudrot Izdomāt to, ka nav, kas nav bijis īstenībā.
sagudrot Izdomāt, izgudrot (ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu).
sagudrot Izdomāt, parasti ar pūlēm (piemēram, kā ko īstenot).
sagudrot Izdomāt, sacerēt, parasti ar pūlēm (tekstu, frāzi u. tml.).
atrast Izdomāt.
pseidonīms Izdomāts vārds vai uzvārds, ko pieņem īstā vārda vai uzvārda vietā.
leģenda Izdomāts, nepatiess stāsts (par ko), izdomājums, nepatiesība.
mītisks Izdomāts, nereāls.
izlaist Izdot (3). Publicēt. Nodot (parasti iespied darbu) lasītāju rīcībā.
iztērēt Izdot (daudz vai visu, piemēram, naudu). Nelietderīgi izdot.
apgādāt Izdot (grāmatas, laikrakstus, žurnālus).
izšķērdēt Izdot (naudu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi. Nelikumīgi izdot.
Laist no (saviem) pirkstiem (laukā, arī ārā) Izdot (naudu); izšķērdēt.
izlikt Izdot (naudu). Aizdot (parasti naudu), samaksājot cita vietā.
Laist no (savām) rokām (laukā, arī ārā) Izdot (naudu). Izšķērdēt.
Laist no (saviem) pirkstiem (laukā, arī ārā) Izdot (naudu). Izšķērdēt.
Laist no (savām) rokām (laukā, arī ārā) Izdot (naudu). Izšķērdēt.
Izlaist grožus no rokām Izdot (parasti viegli) naudu.
notērēt Izdot (visu naudu vai noteiktu tās daudzumu).
iztērēties Izdot daudz vai visu naudu.
Laist tautās (arī tautā, pasaulē) Izdot iespieddarbus. Arī publicēt.
Laist pasaulē (arī tautās, tautā) Izdot iespieddarbus. Arī publicēt.
Laist tautās (arī tautā, pasaulē) Izdot iespieddarbus. Arī publicēt.
izlēņot Izdot par lēni.
izgrūst Izdot, iztērēt (naudu).
patērēties Izdot, iztērēt (parasti mazliet).
palaist Izdot, nodzīvot (parasti visu naudu).
izmantot Izdot, parasti mērķtiecīgi (piemēram, naudas summu, līdzekļus).
nodoties Izdoties (2). Arī paveikties.
palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama. Negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
iznākt Izdoties, izveidoties (ar kādām īpašībām).
izgadīties Izdoties, laimēties.
patrāpīties Izdoties, palaimēties.
izriest Izdzīt, izveidot (piemēram, asnus, pumpurus).
pūst Izelpā ar gaisa strāvām veidot (dobus priekšmetus no kādas masas).
stenēt Izelpā radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (parasti aiz sāpēm, piepūles) - par cilvēkiem.
smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
Pūst ziepju burbuļus Izelpā virzot gaisu cauri ziepju šķīdumam, veidot burbuļus.
aust Izgatavojot audumu, veidot tajā (ornamentu, zīmējumu).
novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
iedobt Izgatavot iedobuma (1) veidā (iespiedelementus).
izsniegt Izgatavot un nodot (dokumentu tiesīgajai personai). Nodot (izgatavoto dokumentu tiesīgajai personai).
izlaist Izgatavot un nodot pārdošanā (priekšmetu, vielu u. tml.).
nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
sadarināt Izgatavot, izveidot. Arī apstrādāt.
safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu). Sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
piegudrot Izgudrojot, izdomājot (ko no jauna), papildināt (ar to jau zināmo, esošo). Piedomāt (2).
izlaisties Iziet, izbraukt (dodoties ceļā).
Sajaukt kārtis Izjaukt (kāda) plānus, nodomus.
pieķerties Izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu) un izveidot ciešu saikni (ar to).
iegrozīties Izkārtot (ko) tā, lai izveidotos vēlamie apstākļi. Iekārtoties.
uzstādīt Izkārtot (priekšmetus, figūras) gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
izbruģēt Izklāt ar bruģi (ceļu, ielu, laukumu). Bruģējot izveidot (ceļu, ielu, laukumu).
izklīst Izkliedēties (dažādos virzienos, pa dažādām vietām).
pieaugt Izkopjot savas spējas, paplašinot zināšanas, pilnveidoties.
izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas. Pilnveidoties.
Nostādīt balsi Izkopt vokālās dotības.
attīstīt Izkopt, pilnveidot (spējas, īpašības, jūtas u. tml.). Veicināt (to) izkopšanu, pilnveidošanu.
izmīdīt Izkult (labību), mīdot ar zirgiem.
magma Izkususi, ugunīgi šķidra, parasti silikātu, masa, kas rodas Zemes mantijā vai garozā un, lavas veidā nonākot Zemes virspusē, veido izvirduma iežus.
izlaisties Izlidot (par lidaparātiem).
kloķis Izliekts veidojums (kā) griešanai vai griezes kustības uztveršanai.
izlocījums Izlocīts veidojums.
izraudāt Izlūgt, parasti raudot.
izkaukt Izlūgties (1), izkaulēt (2), dažkārt arī raudot.
pagriezties Izmainīties un pievērsties (kam citam) - piemēram, par domām, sarunām.
pagriezties Izmainot savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu, doties (kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izzust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā).
nozust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā). Izzust (2).
kalkulācija Izmaksu aprēķināšana naudas izteiksmē pa atsevišķiem izmaksu veidiem. Attiecīgais aprēķins (dokumentu veidā).
runāt Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.
aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo, parasti mākslā). Aizgūt.
taupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu (piemēram, laiku, spēkus).
nominālizmērs Izmērs, kas ir atzīmēts uz attiecīgā priekšmeta vai kādā dokumentā.
nodilums Izmēru maiņa (priekšmetam) mehāniskās berzes procesā, zūdot (tā) virsmas materiālam.
zvērzobji Izmiruši zvērrāpuļu apakškārtas dzīvnieki, kuri dzīvoja no perma vidus līdz triasam un kuriem bija dažādi veidoti, alveolās novietoti zobi.
kastrēt Iznīcināt (ziedos) putekšņlapas.
izdobt Izņemt (vidu), veidojot dobumu.
atraut Izolēt, nesaistīt domās, uzskatos, daiļradē u. tml. (ko savstarpēji saistītu). Aplūkot izolēti.
paliksnis Izolēta, paaugstināta zemes virsas vai ģeoloģiska veidojuma daļa, kas saglabājusies kādos noārdīšanās procesos (piemēram, pacēlums, mugura).
atsevišķi Izolēti, atrauti (pētīt, risināt, izveidot, uztvert u. tml.).
izūtrupēt Izpārdot (kāda) īpašumu ūtrupē.
atkratīties Izpaust noraidošu attieksmi ar žestiem.
Atklāt (arī atsegt) savu dvēseli Izpaust savas domas, jūtas.
Atklāt (arī atsegt) savu dvēseli Izpaust savas domas, jūtas.
Atsegt (arī atklāt) savu dvēseli Izpaust savas domas, jūtas.
runāt Izpausties (kāda) rīcībā, domās u. tml.
skanēt Izpausties (piemēram, balsī, runā) - parasti par psihisku stāvokli, domām, idejām.
vizmot Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
vizuļot Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
attēloties Izpausties, parasti sejā, vaibstos (par jūtām, domām).
darīt Izpildīt, veikt (minēto, nodomāto).
stīdzēt Izplatīties (kar), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu).
staipīties Izplatīties (kur), veidojot samērā garu, šauru kopumu (par dūmiem, miglu u. tml.).
māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
aizprasīties Izprasīt atļauju doties (kurp).
redzējums Izpratne. Arī viedoklis.
Iedzīvoties (arī iejusties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
Iejusties (arī iedzīvoties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
Iejusties (arī iedzīvoties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
Leļļu teātris Izrāde, kurā tēlus atveido ar lellēm.
Leļļu teātris Izrāde, kurā tēlus atveido ar lellēm.
nometināt Izraidot (notiesāto) no pastāvīgās dzīvesvietas, likt (viņam) dzīvot noteiktā apvidū, arī aizliegt dzīvot noteiktā apvidū.
iegardināt Izraisīt (kādā) lielu vēlēšanos ēst, stāstot par ēdienu vai rādot to.
kvēlināt Izraisīt (psihisku stāvokli, parasti spēcīgu). Rūdīt, veidot (piemēram, gribu, raksturu).
iedvesmot Izraisīt iedvesmu (1) (radoša darba darītājam).
urbties Izraisīt nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
urdīt Izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu, arī parādību, apstākļiem).
tramdīt Izraisīt satraukumu, nemieru, pārņemt (par domām, negatīvu psihisku stāvokli u. tml.).
aizspiest Izraisīt spiedošu sajūtu (kaklā) - par elsām, sāpēm.
izplaucēt Izraisīt stipru apdegumu (parasti kāda ķermeņa dobumā, piemēram, ar karstu ūdeni, kodīgu vielu).
intriģēt Izraisīt ziņkāri, arī aizdomas. Interesēt.
uzbrukt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
sanākt Izraisīties, izveidoties, rasties (kā) rezultātā (piemēram, par norisi, stāvokli).
ienākt Izraisīties, rasties (kādos apstākļos, situācijā) - par psihiskiem stāvokļiem.
uzbaidīt Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās uz kādas vietas.
izalot Izrakņāt, veidojot ierakumus, nocietinājumus.
dikcija Izruna (runājot vai dziedot).
izlauzīt Izrunājot pārveidot (piemēram, vārdu).
nazalizēt Izrunāt (skaņas) tā, ka gaiss plūst caur deguna dobumu.
saīsināt Izrunāt (skaņu) samērā īsi, atbilstoši valodas likumiem. Pārveidot garo skaņu par īso skaņu.
izvirzīt Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu). Likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu).
Ka (arī kaut) tevi pērkons (arī deviņi pērkoni) saspertu (arī nospertu)! Izsaucas lielās dusmās, naidā, lādoties.
Ka (arī kaut) tevi pērkons (arī deviņi pērkoni) saspertu (arī nospertu)! Izsaucas lielās dusmās, naidā, lādoties.
Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! Izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu.
Taisies, ka pazūdi! Izsaucas, rupji pavēlot kādam doties prom, atstāt kādu vietu.
Taisies, ka pazūdi! Izsaucas, rupji pavēlot kādam doties prom, atstāt kādu vietu.
izlobīt Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, rasti teksta, saturu).
interpretēt Izskaidrot (piemēram, domu, teksta saturu, faktu), atklāt jēgu (piemēram, domai, teksta saturam, faktam).
izraut Izskalot (par ūdeņiem, straumi). Izveidot bedri, iedobumu (piemēram, par šāviņiem).
caurskatīt Izskatīt (piemēram, dokumentus). Iepazīties (piemēram, ar faktiem).
izdot Izsniegt (dokumentu), iepriekš attiecīgi noformējot, apstiprinot, un piešķirt tiesības lietot.
bimetāls Izstrādājums, kas veidots no divu dažādu metālu slāņiem.
izgatavot Izstrādāt, izveidot līdz pilnīgai gatavībai (priekšmetu) rūpnieciski vai ar roku darbu.
piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
grūst Izšķērdīgi, neapdomīgi, arī nevērīgi izdot (naudu), dot (ko).
balsot Izšķirt kādu jautājumu ar to cilvēku balsu skaitu, kuri aizstāv vienādu viedokli.
iešūt Izšujot ieveidot.
krustdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens - sīku krustu veidošana. Izšuvuma raksts, ko veido šādi krusti. Atsevišķs krusts šai rakstā.
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi blakus cits citam sekojoši pavediena posmi. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
klājdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura dūrienus veido cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu. Ar šādu paņēmienu veidoti dūrieni.
Ķēžu dūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
rišeljē Izšuvuma tehnikas veids, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, kontūru, fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
urbt Iztaisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (par fizioloģisku stāvokli). Izraisīt (kādam) nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
izdēt Iztaisīt, izveidot (kokā, parasti bišu mājokli).
aforisms Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausta vispārināta doma.
ironija Izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam. Izsmejoša zobgalība.
formulēt Izteikt (domu, atzinumu, lēmumu, jautājumu).
apgalvot Izteikt (domu, spriedumu) ļoti noteikti, kategoriski.
ietvert Izteikt (noteiktu saturu vārdos, teikumos u. tml.).
atkratīties Izteikt noraidošu, izvairīgu attieksmi.
apliecināt Izteikt vārdos, parādīt ar darbiem (jūtas, attieksmi).
spriedelēt Izteikt vispārīgas, nenoteiktas, parasti vāji pamatotas, domas (par ko). Liekvārdīgi, bezsaturīgi runāt, sarunāties (par ko).
aprakstīt Izteikt, attēlot (pārdzīvojumu, izjūtas u. tml., parasti vārdos).
izlikt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, attēlos, skaņās).
ietērpt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, skaņās).
Pacelt balsi Izteikt, izpaust savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko).
izrunāt Izteikt, izsacīt (piemēram, domas, jūtas).
pavēlēt Izteikt, rakstiski formulēt pavēli (padotajiem).
balss Izteiktais viedoklis, apspriežot kādu jautājumu. Skaitīšanas vienība balsošanā.
moreska Izteikti plakans vijīgs ornaments, ko veido stilizētas vijas, lapas, ziedi.
piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina, arī precizē iepriekš teikto.
spriedums Izteikums, doma, kurā ir ietverta, parasti pārdomāta, pamatota, atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā).
fantazēt Iztēlē radīt, veidot, parasti ko īstenībai neatbilstošu. Arī sapņot.
fantastika Iztēlē radītu priekšstatu, tēlu kopums, kas atspoguļo īstenību pārveidoti, hiperbolizēti.
sacerēt Iztēlē, arī praktiskā darbībā radīt, izveidot, arī iecerēt.
skatījums Iztirzājums, arī vērtējums, kurā parasti izmanto kādu viedokli, teoriju u. tml. Arī viedoklis.
skatīt Iztirzāt, arī vērtēt (parasti izmantojot kāda viedokli, teoriju u. tml.).
uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvniekus) tā, ka (tie) sāk lidot, skriet.
neprātība Izturēšanās, rīcība, kas ir nepārdomāta, pretēja prāta apsvērumiem.
stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast. Arī muļķība (2).
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem). Arī just līdzi (kādam).
Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos) Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
Celt (arī sliet) degunu mākoņos (arī gaisā), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
Sliet (arī celt) degunu (gaisā, arī mākoņos) Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
Ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
Ar degunu stumt (arī stumdīt) mākoņus Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
Uzsliet degunu Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos) Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
kaitavāt Izturēties untumaini. Būt ķildīgam. Ķildoties.
turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
cūkoties Izturēties, rīkoties neestētiski (piemēram, ēdot).
pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
kazuistika Izveicība aplamu vai apšaubāmu tēžu pierādīšanā, viltīgu paņēmienu izmantošana strīdos.
noņemt Izveidojot attiecības (ar kādu), panākt, ka (tas) izbeidz attiecības (ar citu cilvēku).
iemīcīt Izveidojot mīklu, sagatavot cepšanai (maizi).
norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
sastigot Izveidojot vairākas, daudzas stigas, sadalīt (mežu).
izveids Izveidojums (2).
konstrukcija Izveidojums darba rasējumā (mašīnai, tās elementam).
piegriezums Izveidojums, forma (parasti apģērbam, apaviem).
aptaisīt Izveidot (ap ko, kam apkārt).
izgrebt Izveidot (bedri, iedobumu u. tml., parasti cietā zemē).
sakomplektēt Izveidot (dzīvnieku) grupu.
izvītņot Izveidot (iekšēju vītni).
uzjumt Izveidot (jumtu, jumta segumu).
apjumt Izveidot (jumtu).
saskaņot Izveidot (kā vēlamo kopumu, sistēmu), apvienojot sastāvdaļas, elementus.
sarievot Izveidot (kā virsmā) vairākas, daudzas rievas, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) rievas.
sarobot Izveidot (kā virsmā) vairākus, daudzus robus, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) robus.
savītņot Izveidot (kā virsmā) vītni vai vītnes, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) vītnes.
sakļaut Izveidot (kā, parasti cilvēku, to grupu) cieši vienotu kopumu. Saliedēt [2] (2).
definēt Izveidot (kā) definīciju.
pafakturēt Izveidot (kā) faktūru, parasti zem nākamā attēla.
sakomplektēt Izveidot (kā) komplektu. Apvienot (ko) komplektā.
padziļināt Izveidot (kā) piegriezuma dziļāku nekā parasti.
uzskicēt Izveidot (kā) skici.
ierīkot Izveidot (kādā vietā, piemēram, parku, sporta laukumu, ganības). Izbūvēt (piemēram, ceļu).
ieveidot Izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu). Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums).
uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet.
sapost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu. Izgreznot, izrotāt (kādu).
ievirzīt Izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā.
izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
sakārtot Izveidot (kādu sistēmu), izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
sakopot Izveidot (kādu veselumu) no atsevišķām sastāvdaļām.
savienot Izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida, lodveida, arī plūdlīnijas formu. Nolīdzināt (kā šķautnes).
izdobt Izveidot (kam) dobumu (1).
paņemt Izveidot (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus. Panākt, ka (kam) izveidojas kāds stāvoklis, situācija, apstākļi.
sazarot Izveidot (kam) vairākas, daudzas šādas daļas; izveidot (darbībai, norisei) vairākus, daudzus virzienus, posmus.
nonivelēt Izveidot (kam) vienādu līmeni.
samontēt Izveidot (kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.), sagrupējot gatavas sastāvdaļas. Sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.
sakonstruēt Izveidot (ko, piemēram, mākslas darbu, tā elementus) samāksloti, pilnīgi vai daļēji neatbilstoši īstenībai.
individualizēt Izveidot (ko) ar individuālām īpatnībām (parasti mākslas darbā). Savdabīgi paust, atklāt (piemēram, mākslas darba saturu).
izstiegrot Izveidot (ko) ar stiegrojumu.
pielāgot Izveidot (ko) atbilstoši izmantošanas mērķim, apstākļiem.
paaugstināt Izveidot (ko) augstāk par parasto vietu.
savilkt Izveidot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) atrodas izstieptā stāvoklī.
uzskrullēt Izveidot (ko) lokveidā, spirālveidā uz augšu.
salikt Izveidot (ko) no atsevišķam (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
uzkleķēt Izveidot (ko) no kleķa.
paplatināt Izveidot (ko) platāku.
savīt Izveidot (ko) spirālē, arī aplī, lokā.
izlaist Izveidot (ko) tā, ka rodas palašinājums, pagarinājums (uz ārpusi, uz priekšu u.tml.).
sabalsot Izveidot (ko) tā, ka starp (tā) sastāvdaļām ir vienotība, atbilstība. Arī saskaņot (2).
pazemināt Izveidot (ko) zemāk par parasto vietu.
atvedināt Izveidot (ko), saistot ar ko citu kā pamatu.
sakomplektēt Izveidot (kolektīvu) no atsevišķiem cilvēkiem, kuriem ir kopīgs mērķis, uzdevums.
sakrāt Izveidot (kopumu, veselumu, daudzumu), pakāpeniski savācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
izdobt Izveidot (kur dobumu).
savagot Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
uztaisīt Izveidot (ligzdu) - par putniem.
uzmūrēt Izveidot (ligzdu) no kādas masas (par putniem).
sajaukt Izveidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas. Apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
ierīkot Izveidot (mājokli) - par dzīvniekiem.
ietaisīt Izveidot (mājokli) - par dzīvniekiem.
nostrādāt Izveidot (mākslas darbu), parasti mākslinieciski augstvērtīgi.
uzmest Izveidot (metus) aužamajos stāvos. Arī uzaust.
saķepināt Izveidot (no kā mīksta, lipīga).
sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs (parasti par mākslas darbu).
sacaurumot Izveidot (parasti vairākus, daudzus) caurumus (kādā priekšmetā). Izveidot caurumus (vairākos, daudzos priekšmetos).
nokārtot Izveidot (piemēram, dokumentu) atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
uzdot Izveidot (piemēram, kā programmu), noteikt (kādas sistēmas) funkcijas, stāvokli u. tml.
iztaisīt Izveidot (piemēram, mākslas darbu).
izdot Izveidot (piemēram, periodisku izdevumu kādā iestādē) un izplatīt kolektīvā.
saskaņot Izveidot (piemēram, priekšmetu, parādību, norišu) vēlamo kopumu, sistēmu.
sastādīt Izveidot (piemēram, skaitli, skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
sastādīt Izveidot (piemēram, tekstu, datu kopuma), apvienojot kādus materiālus, dotumus. Uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādus materiālus, dotumus.
nodibināt Izveidot (piemēram, valsti, pilsētu, iestādi), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
izraisīt Izveidot (pumpurus, ziedus, lapas) - par augiem. Būt par cēloni tam, ka izplaukst (pumpuri, ziedi, lapas).
sasaistīt Izveidot (savai dzīvei, darbībai) ciešu saikni (ar kādu, ar ko).
savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
iekārtot Izveidot (telpu, ēku, vietu īpašam nolūkam), apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
aizaust Izveidot (tīklu kam priekšā, aiz kā u. tml.).
izaust Izveidot (tīklu) - par zirnekli.
pieaust Izveidot (tīklus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko) - par zirnekli.
sadzīt Izveidot (vairākus, daudzus asnus, zarus u. tml.) - par augiem.
saaust Izveidot (vairākus, daudzus tīklus) - par zirnekļiem.
izrunāt Izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem.
attīstīt Izveidot (veģetatīvos orgānus) - par augiem.
izstigot Izveidot ar stigām (piemēram, mežu).
iešķelt Izveidot ar šķēlumu.
izdīgt Izveidot asnu (par sēklām).
sadīgt Izveidot asnus (par vairākām, daudzām sēklām).
sariest Izveidot auduma pamatni (aužamajos slāvos).
uzriest Izveidot auduma pamatni (uz veltņa aužamajos stāvos).
sabiržot Izveidot birzes (visā kā platībā).
sabiedroties Izveidot ciešu saistību, sadarbību (ar kādu), arī apvienoties (ar kādu), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
sacilpot Izveidot cilpas, arī sastiprināt cilpveidā.
saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā). Arī savīt (parasti matus, ūsas).
pārveidot Izveidot citāda (iestādi, uzņēmumu u. tml.).
pārveidot Izveidot citādu (tekstu, literāru sacerējumu, mākslas darbu u. tml.).
pārveidot Izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārvērst (1).
novilkt Izveidot dabā (piemēram, robežu, stigu).
pagatavot Izveidot derīgu patērēšanai (ēdienu, dzērienu).
izdobēt Izveidot dobes (lauks).
Savilkt (arī sažņaugt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē Izveidot dūri.
Savilkt (arī sažņaugt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē Izveidot dūri.
Savilkt (arī sažņaugt) plaukstu (arī pirkstus, roku) dūrē Izveidot dūri.
Savilkt (arī sažņaugt) roku (arī pirkstus, plaukstu) dūrē Izveidot dūri.
Savilkt (arī sažņaugt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē Izveidot dūri.
Sažņaugt (arī savilkt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē, arī sažņaugt dūri Izveidot dūri.
iegūt Izveidot dzīves laikā (piemēram, fizioloģiskas īpašības) - par organismu, tā daļām.
izgatavot Izveidot gatavā formā (piemēram, dokumentu).
līdzināt Izveidot gludu, līdzenu, panākt, ka izveidojas gluds, līdzens.
izgrāvot Izveidot grāvjus (kur).
ierakties Izveidot ierakumus un novietoties tajos.
ierāmēt Izveidot ietvaru (kam).
iztēloties Izveidot iztēlē (kādu tēlu, priekšstatu).
iedomāties Izveidot iztēlē. Iztēloties (ko).
Uzsist jumtu Izveidot jumta segumu, attiecīgo segmateriālu piestiprinot ar naglām.
ietaisīt Izveidot kādā vietā (piemēram, tīrumu, ceļu).
izbozt Izveidot kuplu, saceļot spalvas.
izretināt Izveidot lielākas atstarpes (kādā cilvēku grupā).
izretināt Izveidot lielākas atstarpes (piemēram, starp priekšmetiem).
industrializēt Izveidot lielu, mašinizētu ražošanas sistēmu (visās tautas saimniecības nozarēs, it īpaši rūpniecībā).
izlocīt Izveidot līkumotu, nelīdzenu (par parādībām dabā). Noliekt dažādos virzienos.
nostrīpot Izveidot līnijas, rievas (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā).
Savīt (arī sagriezt, saritināt) gredzenā Izveidot lokā, apli, spirālē.
Sagriezt (arī savīt, saritināt) gredzenā Izveidot lokā, aplī, spirālē.
Saritināt (arī sagriezt, savīt) gredzenā Izveidot lokā, aplī, spirālē.
Sagriezties (arī savīties, saritināties) gredzenā Izveidot loku, apli, spirāli.
Saritināties (arī sagriezties, savīties) gredzenā Izveidot loku, apli, spirāli.
Savīties (arī sagriezties, saritināties) gredzenā Izveidot loku, apli, spirāli.
izlocīties Izveidot lokus. Kustēties līku loču.
izkristalizēt Izveidot ļoti skaidri (piemēram, domu, priekšstatu).
izbetonēt Izveidot no betona. Viscaur ieklāt ar betonu.
samontēt Izveidot no gatavām detaļām (mašīnu, iekārtu, celtni u. tml.).
sakombinēt Izveidot noteiktā veselumā (no atsevišķām sastāvdaļām).
savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp valstīm, pilsētām, reģionālām vienībām u. tml.), arī iekļaut (tās) kādā savienībā.
savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
Ieiet (kādās) sliedēs Izveidot noteiktu, arī normālu dzīves, darba veidu.
Ieiet (kādās) sliedēs Izveidot noteiktu, arī normālu dzīves, darba veidu.
nopatot Izveidot pata stāvokli (šaha spēlē).
iekārtot Izveidot pēc noteikta parauga (piemēram, albumu).
saplānot Izveidot plānu (parasti vairākām, daudzām norisēm, darbībām).
paplašināt Izveidot plašāku, lielāku apmēros.
priekšstatīt Izveidot priekšstatu (par ko).
iedomāt Izveidot priekšstatu, tēlu (par ko). Iedomāties (1).
Iegūt savu seju Izveidot raksturīgas, individuālas īpašības. Kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.
Iegūt savu seju Izveidot raksturīgas, individuālas īpašības. Kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.
iesliedēt Izveidot sakarus (starp nervu šūnām, nervu sistēmas daļām).
apsakņoties Izveidot saknes (par spraudeņiem).
uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznoties, izrotāties, parasti mazliet.
saposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu. Izgreznoties, izrotāties.
savienoties Izveidot savstarpēju saskarsmi, savstarpējas attiecības vienam ar otru, citam ar citu.
pārklāt Izveidot segumu (celtnei, tās daļai).
pārsegt Izveidot segumu (celtnei, tās daļai).
saverkšķīt Izveidot sejā (piemēram, smaidu, grimasi).
iegūt Izveidot sev (psihiskas vai fizioloģiskas īpašības) - par cilvēku.
nostiprināties Izveidot sev drošu, valdošu stāvokli (kur, kādā teritorijā).
priekšstatīties Izveidot sev priekšstatu (par ko).
iekārtoties Izveidot sev vēlamo kārtību (kur), izvietojot savas mantas, - apgādāties ar dzīvei nepieciešamajām mantām un izvietot tās vēlamā kārtībā.
nošļaupt Izveidot slīpu, mazāk asu, smailu.
izstīgot Izveidot stīgas (kur) - par augu.
nolīst Izveidot šādu izcirtumu, (kādā vietā, platībā).
industrializēt Izveidot šādu ražošanas sistēmu (kādā zemē, valstī).
aizšķērsot Izveidot šķērsli (kā kustībai). Būt par šķērsli.
pārsmalcināt Izveidot tā, ka atbilst pārāk izsmalcinātām prasībām. Izveidot pārāk niansēti, detalizēti.
izsmalcināt Izveidot tā, ka atbilst smalkām, niansētām prasībām. Izveidot detaļās, izveidot līdz pilnībai.
nostiept Izveidot taisnā virzienā (piemēram, ceļu).
iztaisnot Izveidot taisnu vai taisnāku (piemēram, līkumainu ceļu, robežu).
uzrakstīt Izveidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
iedibināt Izveidot un ieviest, nostiprināt (piemēram, tradīcijas, stāvokli).
piekonstruēt Izveidot un noteiktā veidā piestiprināt (pie kā, kam klāt).
Uzgriezt ūsas Izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu.
Uzgriezt ūsas Izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu.
salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
saasnot Izveidot vairākus, daudzus asnus (par sēklām, bumbuļiem u. tml.). Arī sadīgt (1).
sazarot Izveidot vairākus, daudzus zarus (pai augiem, to daļām). Sazaroties (1).
sazaroties Izveidot vairākus, daudzus zarus (par augiem, to daļām). Sazarot (1).
sažuburoties Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem). Sažuburot.
sažuburot Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem). Sažuburoties.
apvienot Izveidot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām).
padambēt Izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā (hidrotehniskas būves sastāvdaļu).
izdzīt Izveidot zemē (piemēram, vagu).
saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem). Izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
uzziedēt Izveidot ziedus, uzplaukt (par ziedaugiem, ziediem).
pamirkšķināt Izveidot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus.
iztaisīt Izveidot, ierīkot (kādā vietā, piemēram, dārzu, ceļu).
iekārtot Izveidot, ierīkot (kur vietu, piemēram, gulēšanai, sēdēšanai).
polderēt Izveidot, ierīkot polderus (kādā platībā, teritorijā).
pārnest Izveidot, izbūvēt (ko) citā vietā. Izveidot, izbūvēt (ko) citā vietā nekā parasts.
ierīkot Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu). Iestiprināt (kur iekšā).
izslāņot Izveidot, izkārtot slāņos, kārtās.
iestudēt Izveidot, izkopt (piemēram, noteiktus žestus, stāju).
atstāt Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja).
pamest Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja). Atstāt (6).
izdarīt Izveidot, izstrādāt (piemēram, secinājumu).
iekārtot Izveidot, nodibināt (parasti iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
ierīkot Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā. Iekārtot (2).
izkārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
ievest Izveidot, nodibināt.
ieviest Izveidot, nodibināt.
iekārtoties Izveidot, nodrošināt sev kādam nolūkam vēlamus apstākļus (piemēram, attiecīgi iedalot laiku, darbus u. tml.).
izzīmēt Izveidot, notēlot (daiļdarbā, mākslas tēlā).
pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai).
izkalt Izveidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli).
sasisties Izveidot, parasti nevēlamas, attiecības (ar kādu).
sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību. Salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas (matos, kādā to daļā).
sasprogot Izveidot, parasti viscaur, sprogas (matos, kādā to daļā).
nodibināt Izveidot, radīt (mākslas darba veidu, tradīcijas mākslā).
palaist Izveidot, radīt (parasti balss skaņas), izrunāt (vārdus, teikumus u. tml.).
izburt Izveidot, radīt (parasti ko skaistu, cildenu, vērtīgu).
ietaisīt Izveidot, radīt (piemēram, caurumu, bedri).
savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml. Šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
pārslogot Izveidot, radīt (piemēram, tekstu, mākslas darbu), kurā ir iekļauts kā pārāk daudz.
izvagot Izveidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā padziļinājumus, grambas u. tml.).
izlaist Izveidot, radīt (skaņu).
sasapņot Izveidot, radīt iztēlē.
pārot Izveidot, sakārtot pa pāriem.
sapumpurot Izveidot, sariesi vairākus, daudzus pumpurus (par augiem, to daļām).
sagriezt Izveidot, savīt lokā, apli, spirālē.
apzīmēt Izveidot, uzrakstīt (uz kā) atšķirības zīmi.
izcelties Izveidotie.
ataust Izveidoties (apziņā, atmiņā), rasties (par pārdzīvojumiem).
padoties Izveidoties (ar kādām īpašībām).
nomainīt Izveidoties (citas sabiedrības parādības) vietā.
iegrozīties Izveidoties (kā) - par apstākļiem, dzīvi u.tml.
izkrist Izveidoties (kādā veselumā) un izdalīties (no tā).
iegult Izveidoties (kur) - par iežiem.
iegrimt Izveidoties (noteiktam stāvoklim kādā vietā).
iegriezties Izveidoties (par dziļām grumbām).
sanākt Izveidoties (par kādām īpašībām).
izvērsties Izveidoties (par ko), arī pārmainīties (par cilvēku).
ierasties Izveidoties (piemēram, par grumbām, tulznām).
uzsisties Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļām) - par izsitumiem, augoņiem u. tml.
izsisties Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļām) - par izsitumiem, augoņiem.
pārklāt Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļas virsmas).
noklāt Izveidoties (uz visas ķermeņa virsmas vai tās lielākās daļas).
ievilkties Izveidoties (verdoša ūdens iedarbībā) - piemēram, par uzlējumu.
sabiezēt Izveidoties biezam (par apspalvojumu, apmatojumu).
sablīvēt Izveidoties blīvi citam pie cita (parasti par augiem, to daļām).
iedraudzēties Izveidoties draudzīgām attiecībām (ar kādu cilvēku), kļūt draugiem.
uzrasties Izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par orgāniem, to funkcijām, īpašībām).
iekaist Izveidoties iekaisumam (1).
notikt Izveidoties kādiem apstākļiem, arī būt iespējamam.
iedraudzēties Izveidoties labām attiecībām (ar dzīvnieku).
sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
ievārīties Izveidoties nosēdumiem (uz trauka sienām, kurā ilgāku laiku ko vāra).
Iegriezties (biežāk ieiet, ievirzīties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
Ievirzīties (arī ieiet, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
iegūt Izveidoties noteiktām attiecībām (ar cilvēkiem).
nozaroties Izveidoties par atsevišķu nozari (no kāda kopuma), dalīties atsevišķās nozarēs.
ieieties Izveidoties par paradumu, ierašu, tradīciju.
Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) parastajās sliedēs Izveidoties parastajā kārtībā.
pārvilkties Izveidoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par ledus, sniega kārtu.
saverkšķīties Izveidoties sejā (piemēram, par smaidu, grimasi).
nostiprināties Izveidoties spēcīgam, labi attīstīties (par augiem, to daļām).
Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) vecajās sliedēs Izveidoties tā, kā ir bijis līdz šim.
iegulties Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām. Iegult.
iegult Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām. Iegulties.
iedibināties Izveidoties un ieviesties, nostiprināties (piemēram, par tradīcijām).
iezīmēties Izveidoties vispārīgos vilcienos.
samākties Izveidoties, arī atrasties (kur) - parasti par lieliem mākoņiem.
notēloties Izveidoties, atspoguļoties iztēlē.
iezīmēties Izveidoties, attēloties (kur, piemēram, par svītru, līniju).
ieviesties Izveidoties, attīstīties (piemēram, par slimību).
atraisīties Izveidoties, attīstīties, pilnīgi izpausties (par cilvēka personību).
gult Izveidoties, būt redzamam, izpausties (piemēram, sejā, acīs).
gulēt Izveidoties, izpausties (piemēram, sejā, lūpās).
izbūvēties Izveidoties, izplesties (celtniecības gaitā).
iznākt Izveidoties, kļūt (par ko).
sabriest Izveidoties, kļūt lielam, spēcīgam (par parādībām dabā).
nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam.
iekārtoties Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.
iegūt Izveidoties, pārveidoties (jaunā kvalitātē) - par parādībām sabiedrībā.
izpeldēt Izveidoties, rasties (apziņā).
sanākt Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām u. tml.) - par kā kopumu.
samesties Izveidoties, rasties (par augiem, to daļām).
iemesties Izveidoties, rasties (par kādu parādību, procesu u. tml.).
ieperināties Izveidoties, rasties (par negatīvām parādībām sabiedrībā).
ievilkties Izveidoties, rasties (sejā) - par vaibstiem, grumbām u. tml.
izrietēt Izveidoties, rasties kā (parasti galvenā, noteicošā) ietekmē. Pamatoties (uz ko, parasti uz galveno, noteicošo).
uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) - par augoņiem, izsitumiem u. tml.
noslāņoties Izveidoties, sakrāties, arī izvietoties slāņveidīgi.
izrietēt Izveidoties, tikt izsecinātam (parasti no kā vispārīga) - piemēram, par domu, ideju.
pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko). Atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko).
kinoprodukcija Izveidoto kinofilmu kopums (piemēram, kādas tautas kinomākslā noteiktā laikposmā).
glīts Izveidots (par rokrakstu).
ekrānisks Izveidots, arī piemērots uzņemšanai kinofilmā vai pārraidei pa televīziju.
Likt pamatā (arī pamatos), arī likt par pamatu Izvēlēties par būtiskāko, galveno, uz kā pamata veidot ko.
Likt pamatā (arī pamatos), arī likt par pamatu Izvēlēties par būtiskāko, galveno, uz kā pamata veidot ko.
Komunisma celtniecība Izvērsta pasākumu sistēma komunisma materiāli tehniskās bāzes radīšanai, komunistisko ražošanas attiecību izveidošanai un visu sabiedrības locekļu personības vispusīgai un harmoniskai attīstībai..
izsijāt Izvērtēt, nošķirt (piemēram, atziņas, domas).
izstādīt Izvietot, nolikt apskatei, pārdošanai (preces).
uzstādīt Izvirzīt (piemēram, prasību, kandidatūru). Uzdot (jautājumu).
nomest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
nosviest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) - par ķermeņa daļām. Būt izvirzītam, izveidotam (uz augšu, arī uz priekšu).
atzaroties Izvirzīties, izveidoties, aizstiepties uz sāniem, malām (no galvenā).
izvilkt Izzīmēt, an izveidot (piemēram, līniju, apli).
domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
iedomāt Izziņas darbībā radīt atziņu, secinājumu, konstatējumu, ideju u. tml. Iedomāties (4).
iedomāties Izziņas darbībā rasties atziņai, secinājumam, konstatējumam, idejai u. tml. Iedomāt.
racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi.
atkāpties Izzust (par jūtām, domām, sajūtām).
pagaist Izzust, izbeigties (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.). Izgaist (2).
sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
kamikadzes Japāņu lidotāji (otrajā pasaules karā), kas apzināti devās nāvē, ietriecoties uzbrukuma mērķī ar savu lidmašīnu.
ikebana Japāņu tēlotājas mākslas paveids - kompozīciju veidošana no ziediem un keramikas vai citiem priekšmetiem.
izjāt Jāšus doties (kādā nolūkā).
izjāt Jāšus doties (parasti kur netālu).
izjāt Jāšus doties ceļā.
Jaukt kārtis Jaukt (kāda) plānus, nodomus.
kārpīt Jaukt (kādu, piemēram, zemes, veidojumu), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to) uz visām pusēm.
postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
Veģetatīvā vairošanās Jauna auga organisma veidošanās no mātes organisma veģetatīvajiem orgāniem.
Veģetatīvā vairošanās Jauna auga organisma veidošanās no mātes organisma veģetatīvajiem orgāniem.
neps Jaunā ekonomiskā politika - padomju valsts ekonomiskā politika pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu (no 1921. gada līdz 30. gadu 2. pusei).
slēdziens Jauna sprieduma (secinājuma) veidošana uz viena sprieduma vai vairāku spriedumu (premisu) pamata pēc noteiktiem loģikas likumiem.
konversija Jauna vārda veidošana, mainot tā paradigmu.
attīstība Jaunas kvalitātes rašanās, pāreja augstākā pakāpē, plašāka apjoma sasniegšana, pilnveidošanās (sabiedrības dzīvē, zinātnē, mākslā u. tml.).
granulācija Jauni saistaudi ar graudainu virsmu, kuri veidojas, piemēram, brūcei dzīstot.
jaunkareivis Jauniesauktais līdz svinīgā solījuma nodošanai (piemēram, buržuāziskās Latvijas armijā).
panks Jaunietis (20. gadsimta 70. un 80. gados), kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs.
dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā.
atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties, par patstāvīgu augu.
metastāze Jauns slimības perēklis, kas veidojas no primārā slimības procesa vietas attālos audos, orgānos, slimības ierosinātājiem metastazējoties. Slimības ierosinātāju pārvietošanās organismā.
pārsalas Jauns, plāns ledus, kas ir izveidojies uz uzplūduša vai atkušņa radīta ūdens, zem kura ir vecāks ledus.
darināšana Jaunu vārdu veidošana, izmantojot valodā esošos vārdus vai morfēmas. Darbība --> darināt (2).
vārdrade Jaunu vārdu veidošana.
kalluss Jaunveidojums (augiem) sadzijuša ievainojuma, bojājuma vietā.
Lasīt starp rindām Jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
Lasīt starp rindām Jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
lieta Jautājums (piemēram, pārrunās). Būtība, kodols.
Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
robežjautājums Jautājums, ko pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem vai ko pētī divas (retāk vairākas) zinātnes nozares.
lieta Jautājumu kopums, kas no juridiska viedokļa attiecas uz kādu administratīvā vai tiesas ceļā kārtojamu notikumu, apstākli, attieksmēm vai ar šajās attieksmēs saistītu personu.
Padomju tauta Jebkura no Padomju Savienībā dzīvojošām tautām.
padomjtauta Jebkura no Padomju Savienībā dzīvojošām tautām. Padomju tauta.
Izotopiskais spins Jēdziens, ar kuru raksturo noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
Izotopiskais spins Jēdziens, ar kuru raksturo noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
koncepts Jēdziens, vispārināta doma.
apmale Josla, kas piekļaujas ārējai malai, veido robežu.
klaidīgs Juceklīgs, bez koncentrācijas (piemēram, par domām).
drifters Jūras zvejas kuģis ar peldošiem tīkliem.
piešķirt Juridiski dot tiesības lietot, saņemt vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
rekvizīts Juridiski nepieciešams (dokumenta, darījuma) elements.
sankcija Juridisks apstiprinājums, ko dod augstāka instance, piešķirot kam likuma spēku.
patents Juridisks dokuments, kas apliecina tehniskā risinājuma atzīšanu par izgudrojumu, tā prioritāti, autorību un autora ekskluzīvās tiesības uz izgudrojumu.
advokāts Jurists, kas aizstāv vai pārstāv kādu personu tiesu lietās vai sniedz padomus juridiskos jautājumos.
Admiralitātes lords Jūrlielu padomes loceklis. Jūrlietu ministrs.
Justies kā zivij sausumā (arī uz sausuma) Justies nedroši, piespiesti, nebrīvi (kādos apstākļos).
Justies kā zivij sausumā (arī uz sausuma) Justies nedroši, piespiesti, nebrīvi (kādos apstākļos).
Justies kā zivij sausumā (arī uz sausuma) Justies nedroši, piespiesti, nebrīvi (kādos apstākļos).
Justies kā zivij ūdenī Justies nepiespiesti, brīvi (kādos apstākļos).
Justies kā zivij ūdenī Justies nepiespiesti, brīvi (kādos apstākļos).
Justies kā zivij ūdenī Justies nepiespiesti, brīvi (kādos apstākļos).
receptors Jušanas nervu specializēta struktūra, kurā kairinājuma enerģija pārveidojas nervu ierosas impulsos, ko nervu šķiedras aizvada uz centrālo nervu sistēmu.
klātesamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.). Klātbūtne (2).
klātbūtne Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.). Klātesamība.
Zem (kā) karoga Kā (parasti kādas idejas) vārdā, vadoties no kā (parasti no kādas idejas).
vaigs Kā (priekšmeta, vietas u. tml.) veidols, arī izskats.
pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārveidotam (2). Arī pārvērsties (2).
pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārveidotam (1). Arī pārvērsties (1).
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārvērstam (2). Arī pārveidoties (2).
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārvērstam (1). Arī pārveidoties (1).
raksturojums Kāda cilvēka darba, darbības, rakstura, personības īpašību apraksts, arī vērtējums. Oficiāls dokuments, kurā ir ietverts šāds apraksts, arī vērtējums.
traktējums Kāda jautājuma, problēmas, jēdziena, fakta aplūkojums, iztirzājums no noteikta viedokļa.
zole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli). Monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna).
tīkls Kādā teritorijā izvietota, funkcionējoša (iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml., to daļu) sistēma. Kādā teritorijā, vietā izveidota, funkcionējoša (iekārtu, ierīču, būvju u. tml.) sistēma, kopums. Darbību, procesu kopums, ko veic šāda sistēma.
trēns Kādā vidē plūstošs (kā, parasti gāzu) kopums, veidojums.
pozīcija Kāda, parasti politiska, grupējuma, kāda viedokļa piekritēju stāvoklis sabiedrībā.
partija Kādam mērķim izveidota, parasti lauksaimniecības, dzīvnieku grupa.
izteikums Kādas (dabiskās vai mākslīgās) valodas teikums, ko aplūko no tā patiesuma vai modalitātes viedokļa.
verbalizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja darbības vārdos.
substantivizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos. Substantivācija.
substantivācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos. Substantivizācija.
adverbializācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāriešana apstākļa vārdos.
Tiešā runa Kādas personas runas tiešs atveidojums.
Tiešā runa Kādas personas runas tiešs atveidojums.
Netiešā runa Kādas personas runas vai domu atstāstījums.
Netiešā runa Kādas personas runas vai domu atstāstījums.
Noģiedamā runa Kādas personas runas vai domu satura izklāstījums.
Noģiedamā runa Kādas personas runas vai domu satura izklāstījums.
balsstiesības Kādas personas tiesības balsot, lemt, izteikt savu viedokli.
tīkls Kādas teritorijas (reljefa veidojumu, ūdenstilpju u. tml.) sistēma.
tāfele Kādas vielas (parasti pārtikas produkta, piemēram, šokolādes, īrisu, tējas) veidojums taisnstūra plāksnes formā.
Ģeogrāfiskais garums Kādas vielas attālums (grādos) no sākuma meridiāna rietumu vai austrumu virzienā.
Ģeogrāfiskais platums Kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
Ģeogrāfiskais platums Kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
Ģeogrāfiskais garums Kādas vietas attālums (grādos) no sākuma meridiāna rietumu vai austrumu virzienā.
filozofija Kādas zinātņu nozares metodoloģiskie principi.
Izturēt pārbaudi (arī pārbaudījumu) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos, spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
Krusta deja Kadriļas tipa četru pāru deja, kurā dominē polkas solis.
mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi).
pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi).
aizture Kairekļa iedarbības mazināšana organisma audos.
recepcija Kairinātāja enerģijas uztveršana ar receptoriem un tās pārveidošana ierosā.
potīte Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus. Kājas daļa pie šīs locītavas. Izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali.
uzkalt Kājot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu). Izkalt (1).
kalcinoze Kalcija sāļu nogulsnēšanās audos (parasti artēriju sienās).
žiklers Kalibrēts urbums mašīnas barošanas sistēmā degvielas dozētai padevei.
pēckalibrs Kalibrs, kas ir izveidots tehnoloģiskā procesa noslēgumā.
priekškalne Kalnāja vai kalnzemes nomale, ko pārejā uz apkārtējo līdzenumu veido zemu kalnu vai pauguru reljefs.
Kroku kalni Kalni, ko veido iežu krokas.
Kroku kalni Kalni, ko veido iežu krokas.
vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc.
oroģenēze Kalnu veidošanās.
pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna. Kaļot pārveidot citādu, par ko citu.
veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
svītrenis Kalts svītru veidošanai.
dolomītkaļķi Kaļķi, ko iegūst, apdedzinot dolomītu (2).
izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas).
nokalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (priekšmetu, tā daļas). Izkalt (2).
izkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu).
nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu). Izkalt (1).
iekalt Kaļot (piemēram, ar kaltu), ieveidot (kādā virsmā uzrakstu, zīmes u.tml.).
iekalties Kaļot (piemēram, ar kaltu), izveidot (klintī, mūrī u. tml.) iedobumu un ievirzīties tajā.
izkalties Kaļot (piemēram, sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
izkalt Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu, izvirzījumu, piemēram, kokā, akmenī).
izkalt Kaļot izveidot (piemēram, akmeni noteikta formā).
uzkalt Kaļot izveidot virsū (uz kā, kam).
kamerdziedātājs Kamerdziedonis.
toņdakša Kamertonis, kas ir veidots no diviem vienā galā savienotiem stieņiem.
kamolains Kamolam (1) līdzīgs. Ar kamolam (1) līdzīgiem veidojumiem.
eja Kanāls, kas organismā savieno orgānus, ķermeņa dobumus u. tml.
noteka Kanālveida, parasti īpaši veidota, josla, arī, parasti cauruļveida, ierīce, iekārta šķidruma, masas novadīšanai.
rakstvedis Kancelejas darbinieks (parasti bruņotajos spēkos), kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
kanclers Kantonu padomes sekretārs (Šveicē).
izkapāt Kapājot izveidot (kur, piemēram, iedobumu, bedri).
megalīts Kapene, kas veidota no lieliem sakrautiem akmeņiem.
Ekonomiskā konjunktūra Kapitālismā - konkrēti vēsturiskie apstākļi, kādos norit atražošanas procesa svārstības visā tā kopumā un tirgus izpausmē (pieprasījums un piedāvājums, cenas, procenti, vērtspapīru kursi, darba algas u. tml.).
parlaments Kapitālistiskajās valstīs - pilnīgi vai daļēji ievēlējams augstākais valsts pārstāvniecības orgāns ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām.
buržuāzija Kapitālistiskas sabiedrības valdošā šķira, kam pieder galvenie ražošanas līdzekļi un kas tos izmanto algoto strādnieku ekspluatēšanai.
Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pārslīdēt Kāpjot, rāpjoties viegli, slīdoši pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pakāpiens Kāpņu daļa - horizontāls un vertikāls veidojums, uz kura kāpjot liek kājas.
kāpe Kāpņu pakāpienam līdzīgs veidojums (piemēram, zemes virsmā).
galviņkāposti Kāposti, kuru blīvo lodveida galviņu veido gandrīz apaļas, sēdošas lapas.
virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas.
medene Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar veselām sēdošām lapām un medaini smaržojošiem baltiem vai violetiem ziediem.
uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
kontribūcija Kara laikā - piespiedu nodoklis, nodeva no okupētās teritorijas iedzīvotājiem.
kapitulācija Karadarbības pārtraukšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
rezervists Karadienestam padota persona, kas neatrodas aktīvajā karadienestā.
kantons Karaklausībai padoto iecirknis (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam).
ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību.
ordonanse Karaļa likumdošanas akts, arī rīkojums (Francijā).
leibgvarde Karaspēka daļa, kuras pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana. Privileģētu karaspēka daļu kopums (dažās monarhistiskās valstīs).
kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam). Šī valdnieka tituls.
kunigaitis Karavadonis, apgabala, novada valdnieks (feodālajā Lietuvā).
vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.-18. gadsimtā). Vaivads (1).
vaivads Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam). Vojevoda (1).
karvedis Karavadonis.
legāts Karavadoņa palīgs (senajā Roma republikas vēlākajā periodā).
leģionārs Karavīrs fašistiskās Vācijas īpašās karaspēka daļās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem.
priekšnieks Karavīru dienesta kategorija, kas nosaka attieksmi pret padotajiem karavīriem.
seržants Karavīru kategorija (Padomju Armijā), kurā ietilpst jaunākie seržanti, seržanti, vecākie seržanti, staršinas un praporsčiki.
spēks Karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
konklāvs Kardinālu padome, kas ievēl Romas pāvestu. Vieta, telpa, kurā notiek šīs vēlēšanas.
izkariķēt Kariķēti atveidot (ko).
izkārpīt Kārpot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
sakārpīt Kārpot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst.
karamelizēt Karsēt (cukuru, arī citus cieti un cukuru saturošus produktus) līdz karamela veidošanās temperatūrai.
vārīt Karsēt (ko, parasti vielu, vielu maisījumu) tā, ka (tas) kūst, pāriet visā savā tilpumā gāzveida agregātstāvoklī, (tam) veidojas vēlamās īpašības un (no tā) rodas vēlamais produkts.
termokarsts Karsts, kas veidojies, izkustot pazemes ledum vai atkustot sasalušai gruntij.
kodolkarš Karš, kurā izmanto kodolieročus.
Kodoltermiskais karš Karš, kurā izmanto kodoltermiskos ieročus.
Kodoltermiskais karš Karš, kurā izmanto kodoltermiskos ieročus.
uzplūksnot Kāršot, kasot u. tml. izveidot plūksnainu (piemēram, audumu).
uzpūkot Kāršot, kasot u. tml. izveidot pūkainu (piemēram, šķiedru).
zvīņas Kārtas, arī sīkas sastāvdaļas (piemēram, iezim, vielai, veidojumam).
pastkarte Karte (parasti mākslinieciski izveidota), kas paredzēta sarakstei.
perfokarte Karte informācijas fiksēšanai ar simboliem, ko veido caurumi, robi.
kartometrija Kartogrāfijas nozare, kas pētī paņēmienus, kā pēc kartes dotumiem mērīt un kvantitatīvi raksturot ģeogrāfiskus objektus.
nodot Kārtojot saistības (piemēram, nodevas), nogādāt, arī pārdot (tirdzniecības organizācijai). Pārdot (piemēram, valsts uzņēmumam, tirdzniecības organizācijai).
organizēt Kārtot, veidot (ko) plānveidīgi, saskaņoti.
Kartupeļu lakstu puve Kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus.
Kartupeļu lakstu puve Kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus.
Kartupeļu vēzis Kartupeļu slimība, kuras rezultātā uz bumbuļiem izveidojas dažāda lieluma un formas tumši izaugumi.
iekasīt Kasot (ar ko asu), ieveidot (kādā virsmā zīmes, robus u. tml.).
piekasīt Kasot izveidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot.
izkasīt Kasot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
sakasīt Kasot savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
šāberēt Kasot veidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot. Piekasīt (2).
izkašņāt Kašņājot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
sakašņāt Kašņājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī sakārpīt.
rakņāt Kašņāt, kārpīt (ko)- par dzīvniekiem Veidot augsnē rakumus (piemēram par kurmi)
ultramontānisms Katolicisma virziens, kas izveidojās no 17. līdz 19. gadsimtam un centās panākt katoļu baznīcā Romas pāvesta neierobežotu varu iepretim lokālisma un liberālisma tendencēm.
neotomisms Katoļu baznīcas vadošais filozofijas virziens, kas balstās uz Akvinas Toma mācību un pretendē uz ticības un prāta sintēzi, cenšoties pakļaut zinātnes atziņas reliģijas dogmām.
katete Katra no taisnleņķa trijstūra malām, kas veido taisnu leņķi.
daiva Katra no vienveidīgām, norobežotām daļiņām, kas veido veselo.
daļa Katrs no vairākiem vienlīdzīgiem lielumiem, kuri kopā veido veselo (lielumu).
vairogs Kaula, hitīna vai cits ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni.
kauliņš Kauleņa sēkla - kodols ar cietu čaulu.
Bļodas kauli Kauli, kas veido iegurni.
Bļodas kauli Kauli, kas veido iegurni.
Apakšējais žoklis Kauli, kas veido kustīgo apakšējo sejas daļu. Apakšžoklis.
Augšējais žoklis Kauli, kas veido pusi no virsējās sejas daļas. Augšžoklis.
izkausēt Kausējot (ko), izveidot, radīt (tajā, piemēram, caurumu).
sakausēt Kausējot panākt, ka (divas vai vairākas vielas) savienojas, izveido viendabīgu maisījumu.
Kaut kas aiz ādas Kaut kas padomā, nodomā, prātā (parasti kas slēpjams).
vicoties Kauties. Arī ķildoties.
villoties Kauties. Arī ķildoties.
Centrālā kavēšana Kavēšana, kas izveidojas smadzeņu šūnās un centros.
turēt Kavēt (kādu), neļaut (kādam) doties prom. Neļaut (kādam) brīvi rīkoties.
podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
sistēmtehnika Kibernētikas nozare, kas pētī lielās sistēmas galvenokārt no vadības un informācijas procesu viedokļa, kā arī projektē tās.
telekinematogrāfija Kinematogrāfijas nozare, kas ietver televīzijas filmu veidošanu.
kinomākslinieks Kinematogrāfists, kas veido kinofilmas māksliniecisko ietērpu.
dokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu uzņemšanā.
kinodokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā.
Dokumentālais kino Kinodokumentālistika.
kinoreportāža Kinofilma, kinokadru kopums, kas veidoti reportāžas formā.
Multiplikācijas filma Kinofilma, kuras kadri ir secīgi izveidoti attēli, kas rada kustības ilūziju.
montāža Kinofilmas, fonogrammas, uzveduma u. tml. veidošana, grupējot gatavas sastāvdaļas. Tas (kinofilma, fonogramma, uzvedums u. tml.), kas ir izveidots, grupējot gatavas sastāvdaļas.
kinodramaturģija Kinofilmu scenāriju veidošana. Attiecīgā daiļrades nozare.
Skaņu kino Kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
Skaņu kino Kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
Mēmais kino Kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez fonogrammas.
Mēmais kino Kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez fonogrammas.
Televīzijas kino Kinomākslas nozare, kas ietver televīzijas filmu veidošanu.
kinodokumentālistika Kinomākslas nozare, kas specializēta dokumentālo kinofilmu veidošanai.
kinofabrika Kinostudija (Padomju Savienībā 20. un 30. gados).
Rūtiņu klade Klade, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
apašs Klaidonis (Francijā).
apkārtstaigulis Klaidonis.
blandonis Klaidonis.
klaidoņa Klaidonis.
klaiņa Klaidonis.
klīdoņa Klaidonis.
vagabunds Klaidonis.
vazaņķis Klaidonis.
klenderis Klaidonis. Arī apkārtklīstošs dzērājs.
klejonis Klaidonis. Arī klejotājs (1).
klaids Klaiņojums. Klaidoņa gaitas.
stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei.
skolmeistarisks Klaji, uzmācīgi pamācošs, parasti bez radošas pieejas.
uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu, aizsargkārtu).
saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā. Klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi. Klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu. Pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu.
Klasiskais kostīms Klasiska stila kostīms, kam pamatā ir tradicionālā vīriešu uzvalka līnijas un detaļu veidojums.
tīt Klāt, segt (kādu materiālu, veidojumu u. tml.), parasti visapkārt, cieši.
tīt Klāt, segt (kādu, ko), parasti visapkārt, cieši (ar kādu materiālu, veidojumu u. tml.).
sēsties Klāties (kur, uz kā u. tml.), veidojot kārtu, (piemēram, par sniegu, putekļiem).
ledains Klāts ar ledu, apledojis.
Klausīties (ar) vienu ausi (arī pusausi) Klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
Klausīties ar vienu ausi Klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
Klausīties (ar) vienu ausi Klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
Daktiliskā klauzula Klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
Sievišķā klauzula Klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe.
Vīrišķā klauzula Klauzula, kuru veido viena uzsvērta zilbe.
tabors Klejojošu, parasti asinsradniecības saitēm saistītu, čigānu nometne, kurai ir savs vadonis. Šādā nometnē dzīvojošie čigāni.
pārklāt Kliedējot (vielu) pāri (kam), pār (ko), izveidot (tās) kārtu.
noklāt Kliedējot (vielu), izveidot (tās) kārtu (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļās).
izkliegt Kliedzot, arī skaļā balsī runājot vai dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (parasti rīkli).
uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši, negaidīti nokļūt, ierasties (kādā vietā).
Loģiska kļūda Kļūda, ko rada nepareiza domu gaita spriedumā.
greizs Kļūdains, nepareizs (parasti par uzskatiem, domām).
samainīt Kļūdāties uzskatīt (ko) par citu. Kļūdāties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
slieties Kļūt augstākam (par ko veidojamu, būvējamu u. tml.).
izirt Kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem. Atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu).
pārtapt Kļūt citādam, iegūt citādas (psihes, rakstura, personības) īpašības (kā) darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā. Pārveidojoties psihes, rakstura, personības īpašībām, kļūt citādam, par ko citu.
izmainīties Kļūt citādam. Pārveidoties, pārvērsties.
mainīties Kļūt citādam. Pārveidoties, pārvērsties.
daudzveidoties Kļūt daudzveidīgam (2). Tikt daudzveidotam.
Nokārt (arī nolaist, retāk nodurt) galvu Kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam. Noskumt, bēdāties.
Nokārt galvu Kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam. Noskumt, bēdāties.
iepūsties Kļūt iedomīgam, augstprātīgam.
piepūsties Kļūt iedomīgam, augstprātīgam.
uzpūsties Kļūt iedomīgam, augstprātīgam.
celties Kļūt lielākam (par ko pašlaik veidojamu, būvējamu).
piepūsties Kļūt lielākam apjomā, parasti, piepildoties ar šķidrumu, gāzi.
augt Kļūt lielākam, augstākam (par ko ceļamu, veidojamu u. tml.).
augt Kļūt lielākam, spēcīgākam. Nobriest, izveidoties (garīgās attīstības rezultātā).
izkalst Kļūt ļoti sausam, cietam, panīkt vai iznīkt augiem, izzūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.). Iznīkt aiz sausuma (par augiem).
izkalst Kļūt ļoti sausam, izzūdot mitrumam (piemēram, par koka priekšmetu, augu, produktu).
izgaismoties Kļūt ļoti skaidram (parasti par domu).
izsīkt Kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu). Vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku).
saplūst Kļūt neatdalāmam, nenošķiramam, piemēram, atmiņā, apziņā, uztverē (par faktiem, notikumiem, domām u. tml.).
Zaudēt spēku Kļūt nederīgam (par dokumentiem, rīkojumiem u. tml.).
noslēgties Kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus.
aizmigloties Kļūt neskaidram, zust (par apziņu, domām).
iesūnot Kļūt pasīvam, bez radošas ierosmes, bez intereses par sabiedrības dzīvi.
parādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, nonākt redzes lokā (piemēram, par priekšmetiem, dabas veidojumiem, to daļām).
piesarkt Kļūt sārtam, pieplūstot asinīm asinsvados (par seju, tās daļām).
rosināties Kļūt spraigākam (parasti par sarunām, domām).
ierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, parastu. Pierast.
parast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, pierastu, kļūst par paradumu, ieradumu.
pārsprāgt Kļūt tādam, kam (piemēram, augot, briestot, pārveidojoties) ir radusies plaisa, plīsums.
sasaistīties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saikne (ar kādu, ar ko).
sadzīvoties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saistība, labas attiecības (vienam ar otru, citam ar citu).
sasieties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša, parasti nevēlama, saikne (ar kādu, ar ko).
saskarties Kļūt tādam, kam izveidojas saskare, arī saskarsme (ar kādu, ar ko).
sarast Kļūt tādam, kam izveidojas vēlams, parasti savstarpējs, izturēšanās veids (vienam pret otru, citam pret citu) - par dzīvniekiem.
sarast Kļūt tādam, kam kopējos apstākļos, kopējā darbībā u. tml. izveidojas stabila, cieša saistība, labas attiecības (parasti ar kādu).
plakt Kļūt tādam, kam mazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām.
plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu).
noskaņoties Kļūt tādam, kam rodas noteikta (domu, jūtu, gribas) virzība, ievirze. Kļūt tādam, kam rodas noteikts izļūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī slāpt (2).
saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam.
tikties Kļūt tādam, kam veidojas, arī pastāv saskarsme (piemēram, ar kādu parādību, norisi, priekšmetu).
sadegt Kļūt tādam, kam zūd spožs, spilgts (parasti sarkans) apgaismojums. Zūdot (parasti sarkanas) krāsas spilgtumam, beigt pastāvēt.
zaudēt Kļūt tādam, kas ir aizmirsis (sakāmo, domu u. tml.).
nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
pievienoties Kļūt tādam, ko pievieno, ar ko papildina, arī veido (kādu kopumu). Kļūt par (kāda kopuma) sastāvdaļu.
saziedēt Kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.).
sērsnot Kļūt tādam, kur veidojas sērsna.
Sasieties mezglā Kļūt tādam, kurā izveidojas mezgls.
saveldrēties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairākas, daudzas lakstaugu veldres (par lauku, tīrumu u. tml.).
samezgloties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi mezgli (par diegu, auklu u. tml.).
samilzt Kļūt tādam, kurā izveidojas, parasti lieli, mākoņi (par debesīm). Palielināties apjomā, parasti ievērojami (par mākoņiem).
sarētoties Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu). Sarētot.
sarētot Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu). Sarētoties.
sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
sprikstēt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Arī sprēgāt (2).
saputot Kļūt tādam, kura ūdeņos, parasti pēkšņi, izveidojas putas (par ūdenstilpi).
Sieties mezglā Kļūt tādam, kurā veidojas mezgls.
rētoties Kļūt tādam, kurā veidojas rēta (1) vai rētas (parasti par organisma daļu).
sārņoties Kļūt tādam, kurā veidojas sārņi (2).
sekvestrēties Kļūt tādam, kurā veidojas sekvestrs (1).
sprogoties Kļūt tādam, kurā veidojas sprogas (par matiem, apmatojumu).
pārklāties Kļūt tādam, uz kā virsmas (kas) izveidojas - piemēram, par ķermeni, ķermeņa daļu.
rist Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu). Arī raisīties (1).
plaukt Kļūt zaļojošam, ziedošam (par dārziem, pļavām, laukiem u. tml.).
atplaukt Kļūt zaļojošam, ziedošam (par kokiem, pļavām, dārziem u. tml.) Saplaukt
splīnēties Kļūt, arī būt iedomīgam, untumainam, ārišķīgam. Kļūt, arī būt īgnam, sapīkušām.
žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1). Augt kupli, zariem viļoties.
žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (2).
sarosīties Kļūt, parasti pēkšņi, intensīvam, ietekmīgam (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī par domām, idejām).
saglumēt Kļūt, parasti viscaur, glumam, piemēram, pārklājoties ar gļotām, trūdot.
ieknibināt Knibinot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, caurumu).
izknibināt Knibinot radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
izkniebt Kniebjot izveidot (kur robus, zīmes u. tml.).
izkodināt Kodinot izveidot (kādā virsmā).
izkodināt Kodinot radīt, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
atomdegviela Kodoldegviela.
atomdzinējs Kodoldzinējs.
kodolspēkstacija Kodolelektrostacija.
atomenerģētika Kodolenerģētika.
atomenerģija Kodolenerģija.
kodolķīmija Kodolfizikas nozare, kas pētī kodolreakcijas un to galvenās likumsakarības.
kodolfiziķis Kodolfizikas speciālists.
atomieroči Kodolieroči.
kodolizmēģinājums Kodolieroču izmēģinājums.
kodolatbruņošanās Kodolieroču klājumu ievērojama samazināšana vai pilnīga likvidēšana.
kodolspēki Kodolieroču krājums.
atomkarš Kodolkarš.
kodolķīmiķis Kodolķīmijas speciālists.
atomlādiņš Kodollādiņš.
atomraķete Kodolraķete.
atomreaktors Kodolreaktors.
Trotila ekvivalents Kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
Trotila ekvivalents Kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
atomsprādziens Kodolsprādziens.
atomsprāgstviela Kodolsprāgstviela.
atomtehnika Kodoltehnika.
tokamaks Kodoltermisks reaktors, kurā plazmas strūkla tiek ieslēgta torā [1] (1) un saspiesta ar magnētisko lauku.
atomtrieciens Kodoltrieciens.
atomuzbrukums Kodoluzbrukums.
kodoltrieciens Kodoluzbrukums.
nokodīt Kodot atdalīt nost.
sakodīt Kodot sabojāt, parasti pilnīgi.
sakodīt Kodot sasmalcināt. Sakošļāt (1).
sakodīt Kodot saspaidīt, arī savainot.
dore Kokā izdobts, izcirsts vai dabisks dobums bišu ligzdai.
zarakanna Koka kanna ar snīpi, kas pagatavots no izdobta zara. Zara kanna.
tīraudze Kokaudze, ko veido vienas sugas koki.
pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
starpkoks Koks, kas krāvumā ir novietots šķērsām citiem kokiem starpu veidošanai starp tiem.
Dravas koks Koks, kurā ierīkota dore.
Bišu koks Koks, kurā ir bišu dore.
Dravas (arī bišu) koks Koks, kurā ir ierīkota dore.
kodolkoksne Koksne stumbra kodolā. Kodols (2).
gadskārta Koksnes slānis, kas kokaugam izveidojas vienā veģetācijas periodā.
virsis Koku, krūmu vai pundurkrūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, sila virši, miltenes, rododendri. Eriku dzimta.
valde Koleģiāls veidojums (vēlēts vai iecelts) organizācijas, iestādes u. tml. vadīšanai, arī administratīvs vai pašvaldības institūts.
kolekcionārisms Kolekciju veidošana.
savietis Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļu viedokļa). Arī tautietis, novadnieks.
pirmkolektīvs Kolektīvs, kas veido (uzņēmuma, tā nodaļas, iestādes u. tml.) zemāko organizatorisko pamatvienību.
Piemājas zeme Kolhoznieka individuālajā lietošanā nodots noteikta lieluma zemes gabals.
Kartupeļu lapgrauzis Kolorado vabole.
Kartupeļu lapgrauzis Kolorado vabole.
Konfliktu komisija Komisija (iestādē, uzņēmumā), kas izšķir strīdus un domstarpības, parasti darba jautājumos.
konsignācija Komisijas līguma veids, saskaņā ar kuru īpašnieks pārdod savas preces (parasti ārzemēs) ar komisionāra starpniecību.
konsignators Komisionārs, kas pārdod preces konsignācijas darījumos.
komsorgs Komjaunatnes organizators - persona, ko iecēla Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības Centrālā Komiteja jaunatnes politiskā un kultūras masu darba organizēšanai un jaunu pirmorganizāciju izveidošanai skolās un darbavietās (līdz 1946. gadam). Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības pirmorganizācijas sapulces vēlēta un komitejas apstiprināts sekretārs (no 1946. gada).
standarts Kompetenta valsts orgāna apstiprināts normatīvi tehnisks dokuments, kas nosaka kāda objekta (izstrādājuma, produkcijas) obligātās tehniskās īpašības raksturojums.
sakompilēt Kompilējot izveidot.
Ziemas olimpiskās spēles Kompleksas starptautiskās sacensības ziemas sporta veidos.
sakomponēt Komponējot izveidot (skaņdarbu).
dodekafonists Komponists, kas komponē ar dodekafonijas metodi.
uzminēt Koncentrējot domas, uztveri noteiktam uzdevumam, atrast (atbildi, secinājumu), izprast, saprast, arī konstatēt (ko).
Tējas stiprums Koncentrēts tējas uzlējums, ko izmanto tējas dzēriena gatavošanai, atšķaidot ar verdošu ūdeni.
halva Konditorejas izstrādājums - saldvielu un sasmalcinātu eļļas augu kodolu masa.
virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo (dažādu līkumotu formu, piemēram, gredzenu, veidā), vārot verdošā taukvielā.
karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, ietvaicētu cietes cukura sīrupu un šķīdināta cukura masu karsējot līdz karamela veidošanās temperatūrai.
vingrinājums Konkrēta nodarbība prasmju, iemaņu pilnveidošanai, fiziskas vai psihiskas īpašības, spējas iegūšanai.
piemērs Konkrēts fakts, konkrēta doma, kas pakļaujas kādiem vispārīgiem spriedumiem, pamato, ilustrē tos.
bibliogrāfija Konspektīvs grāmatu un citu iespieddarbu apraksts sistematizācijas nolūkos (minot galvenos datus par autoru, izdošanu un saturu).
Vilkt kuba sakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli.
Vilkt kuba sakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli.
Vilkt kvadrātsakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
Vilkt kvadrātsakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
iekonstruēt Konstruējot, veidojot iekļaut (kur).
pārkonstruēt Konstruēt vēlreiz, no jauna. Konstruējot pārveidot citādu.
vējtveris Konstrukcija, veidojums, kas aizsargā no vēja.
Telpiskais bloks Konstruktīvs būvelements, kas veido celtnes montāžas elementu, kurš pēc izmēriem un formas atbilst vienai vai vairākām telpām.
melnzeme Kontinentāla klimata ietekmē veidojusies auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu.
kontraktācija Kontraktu noslēgšana starp uzņēmumiem, kas ražo produkciju, un organizācijām, kas šo produkciju sagādā un pārdod.
vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml. ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
talons Kontroles dokuments, kas tā īpašniekam dod tiesības, piemēram, ko iegādāties, saņemt, izmantot.
basmačs Kontrrevolucionāras bandas dalībnieks (laikā, kad Vidusāzijā notika cīņa par padomju varu). Arī laupītājs.
baterija Kopa, ko veido vairāki savā starpā savienoti vienveidīgi elementi, ierīces u. tml.
palielināt Kopējot veidot (fotoattēlu) lielāku.
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
dalīties Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
vakarēt Kopīgi pavadīt vakaru strādājot, dziedot, tērzējot (par saimi, kaimiņiem, draugiem).
mesli Kopīgs nodoklis (pirmatnējā kopienā, verdzības iekārtā un feodālisma sākuma posmā), ko ievāca no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu. Kopjot padarīt skaistu.
lolot Kopt, veidot, radīt ar pūlēm, rūpīgi.
vidus Kopumā, grupā (ko veido dzīvas būtnes).
starpa Kopumā, vidē, grupā (ko veido dzīvas būtnes).
komplekss Kopums (darbībām, procesiem), kas veido vienotu veselumu. Darbības, procesi, kas veido vienotu veselumu.
komplekss Kopums (slimībām, fizioloģiskām norisēm, psihiskiem procesiem, stāvokļiem), kas veido ko saistītu, veselu. Slimības, fizioloģiskas norises, psihiski procesi, stāvokļi, kas veido ko saistītu, veselu.
komplekss Kopums (tēliem, idejām, izteiksmes līdzekļiem u. tml., piemēram, mākslas darbā, tekstā), kas veido ko saistītu, vienotu.
komplekss Kopums (vielām, dabas parādībām u. tml.), kas veido vienību, veselumu. Vielas, dabas parādības u. tml., kas veido vienību, veselumu.
salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
saime Kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, retāk tautas un kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
saime Kopums, ko veido cilvēki, kurus saista radniecība. Arī, parasti liela, ģimene.
pāris Kopums, ko veido divi līdzīgi, savstarpēji saistīti (piemēram, pēc funkcijas, izskata) priekšmeti, parādības u. tml.
spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas). Norise, kurā kas (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
rotaļa Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, skaņas). Norise, kurā kas (piemēram, gaisma, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
masa Kopums, ko veido, piemēram, priekšmeti. Arī (kā) skaits.
diapazons Kopums, ko veido, piemēram, spējas, īpašības, vēriens (darbībai). Amplitūda.
bagātība Kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti.
komplekss Kopums, kurā (piemēram, priekšmeti, parādības) veido vienību, veselumu. Priekšmeti, parādības, kas veido vienību, veselumu.
Organiskā masa Kopums, kurā ietilpst organiska sastāva veidojumi (piemēram, nopļauti, nocirsti u. tml. augi, to daļas).
pārkoriģēt Koriģējot pārveidot citādu.
dubultkoris Koris, kas sadalīts divās daļās tā, ka katra no tām veido pilnu jaukto kori (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
rūžs Kosmētikas līdzeklis dažādos salkanās krāsas toņos.
Kosmiskais (arī kosmosa) kuģis Kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos kosmosā.
Kosmosa kuģis Kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos kosmosā. Kosmiskais kuģis.
Kosmiskais kuģis Kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos kosmosā. Kosmosa kuģis.
bagāža Krājums, kopums, ko veido cilvēka zināšanas.
elsas Krampjaina, skaļa ieelpa un izelpa (raudot).
pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu vai klāj kādas virsmas lielāko daļu.
oleogrāfija Krāsainās litogrāfijas veids (19. gadsimta beigās), kas precīzi atveidoja (parasti eļļas) gleznas toņus, kā arī gleznas lākturu, audekla struktūru.
papildkrāsas Krāsas, kas (piemēram, gleznā) papildina citas (parasti dominējošās) krāsas.
papildkrāsas Krāsas, kas sajauktas veido balto krāsu.
apsviesties Krasi mainīt nostāju, uzskatus, attieksmi. Strauji mainīties (par domām, uzskatiem u. tml.).
uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
izkrāsot Krāsojot, krāsojoties izveidot vēlamo izskatu (parasti cilvēkam).
Sausais doks Krasta izbūvēts doks.
Sausais doks Krastā izbūvēts doks.
semafors Krastā novietots masts ar rājām signālu nodošanai kuģiem.
pludmale Krasta sastāvdaļa, kas veidojas viļņu uzkrituma, straumju iedarbībā un kur uzkrājas, piemēram, smilts, grants, oļi.
pernica Krāsu saistviela, ko iegūst no žūstošām augu eļļām vai to aizstājējiem un kas pēc sacietēšanas veido plānu, elastīgu plēvi.
sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piemēram, gladiolas, hiacintes, krokusi, lilijas).
eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa).
izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
uzkraut Kraujot (ko) virsū, izveidot (piemēram, kaudzi, grēdu).
nokraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
sakraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
Zemes banka Kredīta iestāde, kas specializējusies zemes īpašumu kreditēšanā, ieķīlāšanā, pirkšanā un pārdošanā.
Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kartībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kārtībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
jašma Kristālisks, blīvs dažādas krāsas iezis, kas satur kvarcu un halcedonu (izmanto rotājumiem un mākslas priekšmetu izgatavošanai).
Svētā Trīsvienība Kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
patristika Kristietības reliģiskā un filozofiskā mācība, ko no 1. līdz 8. gadsimtam izveidoja sevišķi autoritatīvi autori (baznīcas tēvi).
Baznīcas tēvi Kristīgo draudžu locekļi (no 2. līdz 8. gadsimtam), kas veidoja kristietības dogmatiku un baznīcas organizāciju.
Atzīšanas koks Kritiskās domāšanas sākums.
Atzīšanas koks Kritiskās domāšanas sākums.
recenzija Kritisks (kā, parasti mākslas darba, zinātniska darba) vērtējums rakstveidā vai mutvārdos. Arī atsauksme. Attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas sniega kristālu veidojums.
sprēgāt Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (par šķidrumu, masu).
Litogrāfijas krīts Krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, lauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka.
dzīvžogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu.
žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu. Dzīvžogs.
pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu. Šādā veidā darināt (priekšmetu).
Krūšu kurvis Krūšu dobuma (nodalījuma) skelets.
Krūšu kurvis Krūšu dobuma (nodalījuma) skelets.
krūšdobums Krūšu dobums.
uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piemēram, kontrabandas apkarošanai).
velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
stūmējkuģis Kuģis, kas ar īpaši izveidotu priekšgalu stumj (liellaivu, prāmi u. tml.).
atomkuģis Kuģis, ko darbina ar kodoldzinēju.
kodolkuģis Kuģis, ko darbina ar kodoldzinēju.
navigācija Kuģošana. Lidošana ar lidaparātu.
termīts Kukaiņu kārta (galvenokārt tropos), kurā ietilpst 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
blakts Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi. Šīs kārtas kukaiņi.
prusaks Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem.
makstenes Kukaiņu kārta, pie kuras pieder tauriņiem līdzīgi kukaiņi un kuras daudzu sugu kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis. Šīs kārtas kukaiņi.
salto Kūlenis, kūleņu kopums, ko veido gaisā lēciena laikā.
rulete Kulinārijas izstrādājums - cilindrveidīgi satīta, parasti pildīta, gaļa, šādā formā izveidota maltā gaļa. Šādas gaļas veidojuma gabals, šķēle.
izkultivēt Kultivējot izveidot, arī uzlabot.
Pasējas kultūra Kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām).
kinematogrāfija Kultūras un tautas saimniecības nozare - kinofilmu veidošana un demonstrēšana skatītājiem.
pūrs Kultūras vērtību kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā. Iespaidu, atmiņu kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
dūmgāzes Kurināmā sadegšanas gāzveida produktu un lidojošu pelnu maisījums.
pārkūsāt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu. Būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku).
viļņoties Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem).
viļņot Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem). Viļņoties (2).
vējoties Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem). Kustēties, radot gaisa plūsmu.
plīvot Kustēties lidojumā, parasti vienmērīgi, ar plašiem vēzieniem (par spārniem).
vīties Kustēties lokveidā, kustēties, veidojot lokus (piemēram, par liesmu).
locīties Kustēties lokveidā, kustēties, veidojot lokus.
tecēt Kustēties veikli, ātri, viegli (cilvēkam vai dzīvniekam ejot, skrejot) - par kājām. Veidoties veikli, ātri, viegli (par soļiem).
skaloties Kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu).
locīties Kustēties, vairākkārt liecoties (dažādos virzienos) - par cilvēkiem.
staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaikustiba) - par piekšmetiem, veidojumiem u. tml.
locīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
vīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
vīkstīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem). Locīties (4).
kinemātika Kustība (no ģeometriskā viedokļa).
Komjaunatnes starmetis Kustība, ko komjaunatne noorganizēja 1962. gadā, - padomju jauniešu plaša līdzdalība sabiedriskajā kontrolē.
žests Kustība, ko parasti veido ar rokām vai galvu un kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
elerons Kustīga plāksne pie lidmašīnas spārna pakaļējās daļas (lidmašīnas vadīšanai, lidojot ar sānsveri).
Zeltainās aļģes Kustīgas, arī sēdošas vienšūnas, koloniju, retāk daudzšūnu aļģes ar zeltaini dzeltenu, zaļgandzeltenu vai brūnganu nokrāsu.
kontraktūra Kustīguma ierobežojums (locītavai) sakarā ar pārmaiņām pašā locītavā vai to aptverošajos audos.
vējot Kustināt (ko), radot gaisa plūsmu.
Maģiskais kvadrāts Kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonālēm veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
Riņķa kvadratūra Kvadrāts, kura laukums ir vienāds ar dotā riņķa laukumu.
Riņķa kvadratūra Kvadrāts, kura laukums ir vienāds ar dotā riņķa laukumu.
Smadzeņu aizplūšana (arī aizplūde, noplūde) Kvalificētu speciālistu došanās uz citu valsti, apgabalu, uzņēmumu, iestādi u. tml.
kategorija Kvalifikācijas pakāpe (dažos arodos).
ahāts Kvarca paveids - kārtains halcedons, pusdārgakmens.
pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās.
silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējoša viegla, kustīga būtne ļaunas sievietes veidolā.
silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējošs gars vieglas, kustīgas vīriešu vai sieviešu dzimuma būtnes veidolā.
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu. Uzsukāt.
cilindrs Ķermenis, kuru ierobežo virsma, ko veido taisne, kustoties pa doto līkni, palikdama paralēla vienai taisnei, un divas paralēlas plaknes.
plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar vidukli. Šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda. Arī ķermenis (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna sienas normālu audu vai patoloģisku veidojumu pārduršana ar dobu adatu diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
Plecu josla Ķermeņa josla, kas savieno roku ar vidukli un ko veido kaulu un muskuļu sistēma.
mehānisms Ķermeņu (sviru, vārpstu, zobratu, izciļņu) sistēma (piemēram, mašīnā, ierīcē), kas paredzēta viena vai vairāku ķermeņu kustības pārveidošanai vēlamajā citu ķermeņu kustībā. Arī mašīna, ietaise.
saķildoties Ķildojoties nonākt savstarpējās naidīgās attiecībās: sastrīdēties.
ķīvēties Ķildoties (parasti mazliet).
naidoties Ķildoties, būt nesaticīgam (ar kādu).
kašķēties Ķildoties, strīdēties.
nīsties Ķildoties. Nesatikt (ar kādu).
Ķēdes reakcija Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
Ķēdes reakcija ķīm., fiz Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula.
sintēze Ķīmiska savienojuma veidošana pēc dabā esoša savienojuma parauga.
pallādijs Ķīmiskais elements - mīksts, viegli kaļams un veidojams, sudrabaini balts, spožs metāls.
tīrradnis Ķīmiski inerta metāla veidojums, kurš ir smagāks par vienu gramu un kurš pēc izmēriem krasi atšķiras no to ietverošās (rūdas, ieža) masas.
skābe Ķīmisks savienojums, kas šķīdumā spēj atdot ūdeņraža jonus.
provitamīns Ķīmisks savienojums, no kā organismā veidojas vitamīni.
laparotomija Ķirurģiska operācija - vēdera dobuma atvēršana, pārgriežot tā priekšējo sienu.
trepanācija Ķirurģiska operācija, kurā atver kādu kaula dobumu.
sveiciens Laba vēlējums, arī draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums. Šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
Skaidra galva Labas uztveres, domāšanas, spriešanas spējas.
Skaidra galva Labas uztveres, domāšanas, spriešanas spējas.
lipoma Labdabīgs audzējs, kas veidojas taukaudos.
ass Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.). Ļoti skaidrs.
skaudrs Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.). Ļoti skaidrs. Ass (9).
Lāča pakalpojums Labi domāts pakalpojums, palīdzība, kam ir nepatīkamas sekas.
Lāča pakalpojums Labi domāts pakalpojums, palīdzība, kam ir nepatīkamas sekas.
Būt savā elementā Labi iejusties (kādos apstākļos).
attīstīts Labi izveidoties (par augu veģetatīvajiem orgāniem).
Zelta segums Labi pamatota (piemēram, darbība, rīcība, doma).
humors Labsirdīgi zobgalīga attieksme (pret ko). Spēja saskatīt un atveidot komisko.
atkala Laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
atomlaikmets Laika posms 20. gadsimtā, kad plaši sāk izmantot kodolenerģiju.
Putnu dienas Laika posms pavasarī (pirms gājputnu atlidošanas), kad plaši veic pasākumus putnu faunas saudzēšanai un bagātināšanai.
mašīnlaiks Laika sprīdis, kurā mašīna veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.
Sideriskais periods Laika sprīdis, kurā planēta vai tās pavadonis veic pilnu riņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
konkista Laikmets (15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā), kad konkistadori iekaroja plašas teritorijas Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
Ģeoloģiskais vecums Laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma.
kodollaikmets Laikposms 20. gadsimtā, kad plaši sāk izmantot kodolenerģiju.
Putnu dienas Laikposms pavasarī (pirms gājputnu atlidošanas), kad plaši veic pasākumus putnu faunas saudzēšanai un bagātināšanai.
starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
Neceļa laiks Laikposms, kad ceļi ir grūti izbraucami (piemēram, pavasara šķīdonī).
leduslaikmets Laikposms, kad kādu plašu teritoriju klāj apledojums.
Ledus laikmets Laikposms, kad kādu plašu teritoriju klāj apledojums. Leduslaikmets (2).
Ledus laikmets Laikposms, kad kādu plašu teritoriju klāj apledojums. Leduslaikmets (2).
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā, piemēram, parādības, priekšmeta) rašanās, izveidošanas un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
mūžs Laikposms, kurā pastāv (neorganiskās dabas vielas, veidojumi). Laikposms, kurā (priekšmets, ierīce u. tml.) ir derīgs izmantošanai.
mūžs Laikposms, kurā pastāv, ir ietekmīgs, aktuāls (kas, piemēram, ideja, doma, parādība sabiedrībā).
labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko.
pikēt Laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
pārlaisties Laižoties atgriezties ligzdošanas vietās (no pārziemošanas vietām) - par putniem. Laižoties atgriezties (ligzdā, uzturēšanās vietā u. tml.).
atlaisties Laižoties atkļūt šurp (par putniem, kukaiņiem). _imperf._ Laisties šurp. Laižoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Atlidot.
pielaisties Laižoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pielidot (1).
salaisties Laižoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem.
aplaisties Laižoties, lidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Laisties apkārt.
aizlaisties Laižoties, lidojot attālināties (par putniem un kukaiņiem). _imperf._ Laisties prom. Aizlidot.
aizlaisties Laižoties, lidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
moto Lakoniskā formā izteikta doma, kas raksturo (piemēram, mākslas darba) saturu, tematu, kādas darbības virzību. Arī epigrāfs (2).
rūgtene Lakstaugs ar krusteniski pretējām sēdošām lapām, baltiem vai iesārtiem ziediem.
puduraugs Lakstaugs, kas veido ceru, puduri.
grīšļaugi Lakstaugu grupa, kurā ietilpst grīšļu dzimta un doņu dzimta.
mezofils Lapas mīkstums, ko veido pamataudi, kuri atrodas starp augšējo un apakšējo epidermas slāni.
Stādāmā lāpstiņa Lāpstiņa bedrītes izrakšanai, stādot augus.
Stādāmā lāpstiņa Lāpstiņa bedrītes izrakšanai, stādot augus.
salāpstot Lāpstojot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sfagns Lapu sūna ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru.
atlasīt Lasīt priekšā (uzdoto, iemācīto).
sasaukt Lasot (parasti mācīšanās procesā), izrunāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
Saukt kopā Lasot (parasti mācīšanās procesā), runāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
aizlasīties Lasot aizrauties, aizmirsties. Intensīvi nodoties lasīšanai.
salasīt Lasot savākt. Lasot novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
veclatvieši Latviešu kultūras darbinieki (19. gadsimta 50.-60. gados) ar samērā konservatīviem uzskatiem.
Jauna strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
Jaunā strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
neķerlauks Lauka aizsegta daļa, karā pa doto trajektoriju nevar sašaut mērķi.
skansts Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
arkls Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības mērs (feodālismā). Feodālās zemes rentes un zemes nodokļu aplikšanas vienība.
pamatkultūra Lauksaimniecības augu kultūra, ko laukā audzē ar noteiktu nolūku. Viena no divām kultūrām, kas vienā un tai paša veģetācijas sezona dod galveno produkciju. Mistrā - nozīmīgākais augs.
Pārtikas repartīcija Lauksaimniecības produktu sagādes metode, ko padomju vara lietoja kara komunisma laikā.
pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
ciemats Lauku apdzīvota vieta, kas izveidojusies pēc lauksaimniecības kolektivizācijas.
tirgus Laukums, īpaša celtne, arī telpa, kur plaši pērk un pārdod lauksaimniecības vai rūpniecības preces. Šādu preču plaša pirkšana un pārdošana.
izlauzt Laužot izveidot (ko).
monoklis Lēca (redzes optisko defektu labošanai), kas ieliekama acs dobuma priekšējā daļā.
salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
atomledlauzis Ledlauzis, ko darbina ar kodoldzinēju.
kodolledlauzis Ledlauzis, ko darbina ar, kodoldzinēju.
Ledus celiņš Ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai). Ledusceliņš.
piesala Ledus josla (gar upju, ezeru u. tml. krastiem), kas veidojas, pirms aizsalst pārējā ūdens platība.
nolasmenis Ledus josla, kas izveidojas neaizsalušai ūdenstilpei gar krastu.
Ledus pāržmauga Ledus josla, sablīvējums, kas izveidojas šķērsām pāri ūdenstilpei.
šķīvjledus Ledus plāksne, kam parasti ir apaļa forma un kas veidojas, sasalstot nelieliem ledus gabaliem, sniega putrai vai salūstot ledus segai.
uzledojums Ledus veidojums, kas radies, sasalstot ūdenim, kurš virs ūdenstilpes ledus segas izplūdis caur plaisām, arī kas radies, sasalstot virs zemes izplūdušam gruntsūdenim.
veidulis Lejamās detaļas formai atbilstošs elements veidnes iekšējā dobuma iegūšanai.
pieliet Lejot (parasti šķidru metālu, plastmasu), izveidot un pievienot (detaļu, elementu pie kā, kam klāt).
liedināt Lejot (piemēram, kausētu metālu) veidot.
izliet Lejot (piemēram, metālu, javu), izveidot.
saliet Lejot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot (piemēram, slidotavu).
Uzliet ledu Lejot ūdeni, izveidot ledus laukumu, celiņu.
Uzliet ledu Lejot ūdeni, izveidot ledus laukumu, celiņu.
pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. panākt, ka viela virzās (doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.).
pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. virzīt (vielu) doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.
uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu). Lejot, klājot (šādu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
uzliet Lejot, klājot celtniecībā lietojamu masu kur virsū, izveidot (ceļu, laukumu u. tml.).
uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū īpaši sagatavotiem tējas vai kafijas augiem, pagatavot dzeršanai (tēju vai kafiju).
lellinieks Leļļu veidotājs, gatavotājs.
nolaisties Lēni slīdot lejup un turoties (pie kā), ievirzīties (kur iekšā, parasti pazemē).
mudžināt Lēni, nemērķtiecīgi veidot, gatavot (ko), darīt (ko).
aizpeldēt Lēni, slīdoši attālināties (par mākoņiem).
izpeldēt Lēni, slīdoši izvirzoties (parasti no tumsas, miglas, mākoņiem), kļūt redzamam (par debess spīdekļiem). Parādīties.
uzpeldēt Lēni, slīdoši virzoties, arī šķietami virzoties, parādīties, kļūt redzamam - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
perfolente Lente informācijas fiksēšanai ar simboliem, ko veido caurumi.
grāmatzīme Lente, sloksne (piemēram, no auduma, kartona u. tml.), kas domāta ielikšanai starp grāmatas lapām.
trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā). Šādai uzšuvei, apdarei paredzēts veidojums.
apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai). Pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
papildleņķis Leņķis, kas papildina doto šaurleņķi līdz taisnam leņķim.
Izstiepts leņķis Leņķis, kura lielums ir 3,142 radiāni (180 grādi) un kura malas veido taisni.
palīgleņķis Leņķis, kura lielumu izmanto trigonometrisko vienādojumu atrisināšanai.
Centra leņķis Leņķis, kura virsotne ir riņķa līnijas centrā un malas veido divi rādiusi.
bufete Lete vai galds (ēdnīcā, sarīkojumu telpā u. tml.), uz kura novieto pārdodamos ēdienus un dzērienus.
stoika Lete, kur pārdod dzērienus un uzkožamos (parasti krogā).
Pļaujošs lidojums Lidaparāta lidojums no 10 līdz 100 metru augstumā.
Pļaujošs lidojums Lidaparāta lidojums no 10 līdz 100 metru augstumā.
pilotāža Lidaparāta manevrēšana gaisā, lai veidotu noteiktas figūras.
Kosmiskais lidaparāts Lidaparāts, kas spēj lidot kosmosā.
Kosmiskais lidaparāts Lidaparāts, kas spēj lidot kosmosā.
pirātisms Lidaparātu vardarbīga sagrābšana lidojuma laikā.
salidināt Lidinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
salaisties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par viegliem priekšmetiem.
salidināties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojuma, arī kur).
uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta aviācijas degvielas transportēšanai un citu lidaparātu nodrošināšanai ar degvielas krājumiem, to papildināšanai lidojuma laikā.
rikošets Lidojoša priekšmeta (piemēram, lodes, šāviņa) atsišanās pret ko un kustība citā virzienā.
mutulis Lidojošs lodveida, spirālveida (tvaiku, dūmu u. tml.) kopums.
pārlidot Lidojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vielā u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
pārlidot Lidojot atgriezties ligzdošanas vietās (no pārziemošanas vietām) - par putniem. Lidojot atgriezties (ligzdā, uzturēšanās vietā u. tml.).
atlidot Lidojot atkļūt šurp (par putniem un kukaiņiem). _imperf._ Lidot šurp. Lidojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Atlaisties.
ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā) - par lidaparātiem.
ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par lidaparātiem.
izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par lidaparātiem.
izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
aizlidot Lidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aplidot Lidojot nolaisties (vairākās vietās) vai pabūt (virs vairākām vietām). Lidojot kavēties (pie kā) noteiktā nolūkā.
Uzņemt augstumu Lidojot pacelties noteiktā augstumā.
pārlidot Lidojot pārvietoties (uz citu vietu) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
pārlidot Lidojot pārvietoties (uz citu, piemēram, uzturēšanās, barošanās, vietu) - parasti par putniem, kukaiņiem.
pārlidot Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
pārslīdēt Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem.
palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Lidot nelielu attālumu, neilgu laiku.
palidot Lidojot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
palidot Lidojot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par putniem, kukaiņiem.
salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem.
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par lidaparātiem, arī lidaparātu apkalpi, pasažieriem. Lidojot uzvirzīties virs kādas vietas.
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem. Lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
nolidot Lidojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - parasti par putniem, kukaiņiem.
riņķot Lidojot virzīties pa riņķa līniju, lokveidā.
nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem. Nolaisties.
aplidot Lidojot, laižoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt) - par putniem, kukaiņiem.
aizlidot Lidojot, laižoties attālināties (par putniem un kukaiņiem). _imperf._ Lidot prom. Aizlaisties (1).
trāpīt Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā (par lodi, šāviņu u. tml.).
trasēt Lidojumā uzliesmot (par lodēm, šāviņiem).
nolaisties Lidojumā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.) vai zemāk - par lidaparātiem.
stratolidojums Lidojums stratosfērā.
izlūklidojums Lidojums, kurā veic izlūkošanu.
izlidojums Lidojums.
Gaisa vārti Lidosta (piemēram, pilsētai). Lidostas pilsēta.
gaisaosta Lidosta.
Gaisa osta Lidosta.
Gaisa osta Lidosta.
lidplēve Lidošanai nepieciešamā ādas kroka dažu dzīvnieku ķermeņa sānos.
aviācija Lidošanas teorija un prakse (lietojot lidaparātus, kas smagāki par gaisu).
laisties Lidot (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
peldēt Lidot (parasti lēni) - parasti par putniem.
laisties Lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
skriet Lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
Būt spārnos Lidot (parasti par putniem).
iet Lidot (parasti prom) - par putniem.
nolidot Lidot (visu laikposmu) un pabeigt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
planēt Lidot bez vilkmes, izmantojot gaisa strāvas (par planieriem, to apkalpi, pasažieriem). Laisties lejup bez vilkmes pa slīpu vienmērīgu trajektoriju (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
nākt Lidot šurp (parasti par putniem, kukaiņiem).
plivināt Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
plīvot Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
šķīst Lidot, parasti uz vairākām pusēm (par dzirkstelēm).
slīdēt Lidot, parasti vienmērīgā gaitā (par lidaparātiem, arī par braucējiem tajos).
lidonis Lidotājs (2).
aviators Lidotājs. Aviācijā nodarbināts cilvēks.
noslīpēt Līdz pilnībai izkopt, arī izveidot (ko, piemēram, iemaņas, prasmi).
sandrs Līdzena virsa (parasti ar smiltīm klāts lauks), kas ir izveidojusies no pārskalotas morēnas materiāla ledāja galos vai malās.
kantilēna Līdzeni plūstošs, dziedošs (skaņdarba) izpildījums. Līdzeni plūstošs, dziedošs skanējums (balsij, mūzikas instrumentam).
izlīdzināt Līdzinot izveidot gludu. Panākt, ka izveidojas gluds, līdzens.
berzenis Līdzskanis, kuru izrunājot mutes dobums stipri sašaurinās un, izelpojamam gaisam cauri plūstot, rodas troksnis.
reportieris Līdzstrādnieks (piemēram, periodiskā izdevumā, radiofonā, televīzijā), kas raksta, veido reportāžas.
saliekt Liecot (kādu materiālu), izveidot (ko no tā), parasti riņķveida.
locīt Liecot (piemēram, papīru), veidot (ko no tā).
saliekt Liecot izveidot (ko) noteiktā formā.
izliekt Liecot izveidot (piemēram, priekšmetu, tā daļu) lokveidā (parasti uz augšu, uz āru).
ieliekt Liecot pavērst (parasti uz iekšu). Liecot ieveidot, radīt iedobumu (priekšmeta virsmā).
izlikt Liekot (ko) noteiktā kārtībā, apklāt, Māt (parasti grīdu, sienas). Liekot (ko) teiktā kārtībā, izveidot.
slēpt Liekot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, darīt nesaskatāmu.
vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) - par putniem.
pielikt Liekot papildus (ko klāt), izveidot (kā) kopumu.
salikt Liekot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
piekraut Liekot, novietojot (ko) citu uz cita vai citu pie cita, izveidot (piemēram, kaudzi, nastu).
kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piemēram, kaudzi, krautni).
uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
aizturēt Liekot, veidojot šķēršļus, noturēt uz vietas (piemēram, sniegu), aizkavēt virzīšanos.
apturēt Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību.
šķirt Liekt (apmatojuma, apspalvojuma daļas), parasti uz pretējām pusēm. Kārtojot (matus), veidot (celiņu lajos).
veldrēties Liekties tā, ka izveidojas veldre (par stiebraugu, zālaugu u. tml. kopumu).
province Liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs). Valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas.
plantācija Liela platība (kolhozā, padomju saimniecībā, arī mežsaimniecībā), kur audzē viena veida augus.
Krustu nemetis (arī nemezdams) Lielā steigā (doties, darīt).
grūst Lielā steigā doties (uz kurieni).
Klupšus krišus Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet! klupdams krizdams.
Klupšus krišus Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupdams krizdams.
Klupdams krizdams Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupšus krišus.
Klupdams krizdams Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupšus krišus.
kaudze Liela, parasti nekārtīgi salikta (piemēram, vēstuļu, dokumentu), kopa.
aisbergs Liela, peldoša ledusmasa.
lauks Lielāka platība, kurā kas atrodas, kuru kas veido. Arī klajums.
infūzija Lielāka šķidras vielas daudzuma ievadīšana ķermenī (asinsvados, zemādas audos, zarnā).
Nacionālais parks Lielāka teritorija dabiska stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
Nacionālais parks Lielāka teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
Lielākais kopīgais dalītājs Lielākais skaitlis, ar kuru dalās visi dotie skaitļi.
viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgi dzīslotām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem, plaukstot baltiem, vēlāk iesārtiem vai sarkaniem, ziediem.
lidspalvas Lielas, lidošanai nepieciešamas spalvas putna spārna pakaļējā malā.
industrializācija Lielas, mašinizētas ražošanas sistēmas izveidošana (visās tautas saimniecības nozarēs, it īpaši rūpniecībā).
atomlielgabals Lielgabals kodollādiņu izšaušanai.
kodollielgabals Lielgabals kodollādiņu izšaušanai.
liellopi Lieli dobradžu dzimtas lauksaimniecības dzīvnieki (parasti govis).
mākonis Liels (kustīgu, parasti lidojošu, dzīvnieku) kopums.
mākulis Liels (kustīgu, parasti lidojošu, dzīvnieku) kopums.
solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
lietus Liels daudzums (kā, parasti sīka) birstoša, krītoša, lidojoša.
gūzma Liels daudzums (piemēram, domu, izjūtu, parasti juceklīgu).
sumbrs Liels dobradžu dzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu.
sirsenis Liels lapseņu virsdzimtas kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
pingvīns Liels nelidojošs putns ar masīvu ķermeni, peldēšanai pielāgotām airveida pleznām, labi attīstītu krūšu ķīli un spēcīgiem krūšu muskuļiem.
Slāņu svīta Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņkopa.
Slāņu svīta Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņkopa.
slāņkopa Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņu svīta.
kazuārs Liels skrējējputns (Austrālijā, Jaungvinejā) ar neattīstītiem spārniem un ķiverei līdzīgu ragvielas veidojumu uz galvas.
trimo Liels spogulis, kas ir veidots kā patstāvīgs telpas Iekārtas priekšmets vai piestiprināts pie sienas.
šūpotnis Liels, balts vai dzeltens tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies.
zilonis Liels, masīvs snuķaiņu kārtas zīdītājdzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvām kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.
kamene Liels, zemē ligzdojošs plēvspārņu kārtas kukainis ar biezu apmatojumu.
pelēcis Lielsaimnieks (pirmspadomju Latvijā).
Pelēkais barons Lielsaimnieks, budzis (pirmspadomju Latvijā).
Pelēkais barons Lielsaimnieks, budzis (pirmspadomju Latvijā).
rullis Lielu viļņu kopums, kas neveido putas.
parametrs Lielums, kura dažādās skaitliskās vērtības dod iespēju izvēlēties kādu noteiktu elementu (objektu) no dotās elementu (objektu) kopas.
salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem. Ielīst (kur).
pārliet Liet (piemēram, metāla izstrādājumus) vēlreiz, no jauna. Lejot pārveidot par ko citu.
Liet laimes Liet izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī, lai iegūtu nejaušas formas veidojumu zīlēšanai (parasti Jaungada naktī).
valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
tikt Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā.
tapt Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā. Tikt [1] (6).
atļaut Lieto kā pieklājības formu, aizrādot, paziņojot (ko), pievēršot uzmanību (kam) u. tml.
uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt. Arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
būt Lieto salikto laika formu veidošanā.
tikt Lieto salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā. Būt (7).
tā Lieto, lai apstiprinātu izteikumu, domu.
blākš Lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
būkš Lieto, lai atdarinātu dobju, apslāpētu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko vai arī kam sprāgstot.
švirkst Lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
baukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni.
blaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
blakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
pauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
vienkārši Lieto, lai izteiktu domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu.
tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
taisni Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml. Tieši.
marš Lieto, lai izteiktu pavēli, pamudinājumu ko darīt (parasti iet, doties).
tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
arī Lieto, lai izteiktu salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
pa Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies. Pag.
pag Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies. Pa [2].
pagaidīt Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pārtraukt tā darbību, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies.
Ej tu! Lieto, lai noraidītu kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
āre Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (kādam notikumam, domai u. tml.).
spurkš Lieto, lai raksturotu strauju (parasti putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni.
Kā saka (arī tā sakot, tā sacīt, sacīt, sacīsim) Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
Tā teikt (arī kā teikt, teiksim, teikt) Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī, lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes daudzskaitļa pirmās personas formu.
lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes trešās personas formu.
pats Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.
viss Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.
māte Lieto, laipni uzrunājot gados vecāku sievieti, arī dzīvesbiedri vai runājot par viņu.
tēvs Lieto, laipni uzrunājot gados vecāku vīrieti, arī dzīvesbiedru vai runājot par viņu.
Nu ko Lieto, norādot uz pieļāvumu, piespiestu atzīšanu.
Ko nu Lieto, noraidot kāda domas, rīcību, izturēšanos.
vesels Lieto, novēlot ko labu. Lieto, novēlot kādas darbības, rīcības labu izdošanos.
aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
mest Lietot attiecīgu paņēmienu cīņā ar pretinieku (cīņas sporta veidos).
ekspertīze Lietpratēja veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), kurā nepieciešamas speciālas zināšanas un kuru izdara, lai dotu pamatotu lietpratēja atzinumu, arī padomu.
atkala Lietus, kas līst aukstā laikā un veido šādu apledojumu.
lieta Lietvedībā - dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu.
peldēt Līganā, sildošā gaitā virzīties (parasti par cilvēkiem).
aizpeldēt Līganā, slīdošā gaitā attālināties (parasti par cilvēkiem).
iepeldēt Līganā, slīdošā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā) - parasti par cilvēkiem.
izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzoties (piemēram, no tumsas, miglas), kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pārpeldēt Līganā, slīdošā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
piepeldēt Līgana, slīdoša gaita pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt). Līgstot vienoties par paveikto, padarīto dot (noteiktu atlīdzību).
koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu ekspluatācijā kapitālistiem ar zināmiem noteikumiem.
Darba devējs Līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam.
Darba devējs Līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam.
lizdot Ligzdot.
kleins Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām).
nozvērināt Likt (kādam) nodot zvērestu.
sūtīt Likt (kādam), lai mācās (mācību iestādē), dot, nodrošināt iespēju mācīties (kur), dot (kādam) rīkojumu mācīties (kur, parasti kursos).
aizsūtīt Likt (kurp) doties (parasti ar kādu uzdevumu).
Atstāt pēc stundām Likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanās palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
Atstāt pēc stundām Likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanās palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
nosūtīt Likt doties (kur, uz kurieni). Oficiāli likt doties (kādam ko darīt). Arī norīkot (1).
raidīt Likt doties (projām). Likt atstāt (telpu, teritoriju).
izsūtīt Likt doties (transportlīdzeklim uz kurieni).
iesūtīt Likt doties (uz kādu telpu, teritoriju, parasti ar uzdevumu).
pasūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu). Aizsūtīt (1).
izsūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu). Likt doties uz vairākām vai daudzām vietām.
raidīt Likt doties (uz kurieni). Likt doties (piemēram, kaujā, cīņās u. tml.).
atstāt Likt lai paliek (bez kā). Nedot.
griezt Likt mainīt, panākt, ka maina virzienu vai atrašanās vietu, arī dodas kādā virzienā.
mest Likt nonākt (kādā vietā, telpā). Likt nonākt (kādos apstākļos).
sviest Likt nonākt (kādā vietā, telpā). Likt nonākt (kādos apstākļos).
pārbaudīt Likt uzrādīt (dokumentu) un noteikt (tā) derīgumu.
izcelt Likt vai ļaut doties (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena).
pieprasīt Likt, arī lūgt, lai izsniedz (informāciju). Uzdot oficiāli iesniegt (ko).
atstāt Likt, arī pieļaut, lai paliek (kādos apstākļos), radīt kādus apstākļus, bieži pašam aizejot.
atsūtīt Likt, lai nodod (piemēram, ziņas, vēstis, sveicienus).
rīkot Likt, parasti oficiāli (kādam) ko darīt, veikt, darboties, dot norādījumu.
pārlikt Likt, veidot (piemēram, segumu) vēlreiz, no jauna.
norma Likuma formulēts noteikums, arī tradicionāli izveidojies noteikums, princips, uzskats, kas regulē cilvēku attiecības sabiedrībā.
norakstīt Likumā noteiktā kārtībā nodot (kādam apgādībā, audzināšanā).
laulība Likumā noteiktā kārtībā noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
pamats Likumā paredzēts fakts, apstāklis, arī noteikums, dokuments, kas ļauj sākt, arī regulē juridiskas darbības.
leģislācija Likumdošana.
Civilprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas civilprocesuālo tiesību normas un kurš nosaka civillietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
kriminālkodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas nosaka, kādas darbības ir kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami noziegumus izdarījušām personām.
Kriminālprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
Deputāta imunitāte Likumdošanas iestādes locekļa neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu.
Deputāta neaizskaramība Likumdošanas iestādes locekļa neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu. Deputāta imunitāte.
kongress Likumdošanas orgāns divpalātu sistēmā (kapitālistiskajās valstīs).
Valsts dome Likumdošanas orgāns pirmsrevolūcijas Krievijā (no 1906. līdz 1917. gadam).
Valsts dome Likumdošanas orgāns pirmsrevolūcijas Krievijā (no 1906. līdz 1917. gadam).
leģislatūra Likumdošanas orgānu kopums (dažās valstīs).
dome Likumdošanas vai pašvaldības orgāns.
saeima Likumdošanas varas orgāns buržuāziskajā Latvijā (no 1922. gada līdz 1934. gadam).
patvaļa Likumiem, pieņemtajām rīcības normām neatbilstoša valdonība, varmācība.
patvaļīgs Likumiem, pieņemtajām rīcības normām neatbilstoši valdonīgs, varmācīgs.
Distributīvais likums Likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
Distributīvais likums Likums, saskaņā ar kuru algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
leģislators Likumu devējs. Augstākais valsts orgāns ar likumdošanas kompetenci.
salīmēt Līmējot aizklāt (ko). Līmējot salabot, līmējot izveidot.
mandele Limfātisko audu sakopojums gļotādas saistaudos uz robežas starp rīkli, mutes un deguna dobumu.
Subglaciālās vagas Linerāri izstieptas ieplakas, kuras dziļas, garenu ezeru aizņemtas iedobes mijas ar sliekšņiem.
svītrlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām.
punktlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem. Punktēta līnija.
šķērslīnija Līnija, kas ir izveidota šķērsām (kam).
kontūrlīnija Līnija, kas veido (kā) kontūras.
trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē. Apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.).
ķīļlīnija Līnija, ko veido kuģi, kas brauc cits aiz cita.
salipināt Lipinot salabot. Lipinot izveidot.
dumka Liriska ukraiņu tautas dziesma. Neliels lirisks, skumjš, pārdomu pilns instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas ukraiņu tautas dziesmas raksturu.
pielīt Līstot lietum, izveidoties no lietus lāsēm (parasti par peļķēm).
hronika Literārs darbs, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi.
izlobīt Lobot izņemt (augli, kodolu no apvalka).
brošēt Locīt, komplektēt, sastiprināt iespiestās loksnes, lai izveidotu brošūru vai grāmatas bloku.
izlodāt Lodājot izveidot ejas, caurumus (kur).
pārlidojums Lodes, šāviņa lidojums augstāk un tālāk par mērķi.
Acs ābols Lodveida ķermenis, kas atrodas acs dobumā.
Acs ābols Lodveida ķermenis, kas atrodas acs dobumā.
gropeslogs Logs, kura aplodā izveidotas gropes vērtņu ielikšanai.
Dialektiskā loģika Loģikas nozare, kas attīstībā, formas un satura pretrunās un vienībā pētī domāšanu, kura spēj izziņā atspoguļot dabas un sabiedrības dialektiku.
Formālā loģika Loģikas nozare, kas pētī vienkāršākos pareizas domāšanas likumus un formas.
Formālā loģika Loģikas nozare, kas pētī vienkāršākos pareizas domāšanas likumus un formas.
implikācija Loģiska operācija, kurā veido izteikumu pēc shēmas «ja A, tad B».
abstrakcija Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes. Abstrahēšana.
infiltrāts Lokāls organisma audu sabiezējums, ko rada šūnu elementu, asins plazmas un limfas uzkrāšanās audos.
tekstilpavediens Lokans, samērā stiprs veidojums, kam ir mazs šķērsgriezums un liels garums un ko izmanto tekstilizstrādājumu darināšanai.
atomlokomotīve Lokomotīve, ko darbina ar kodoldzinēju.
kodollokomotīve Lokomotīve, ko darbina ar kodoldzinēju.
salocīt Lokot (piemēram, papīru), izveidot (ko no tā).
salocīt Lokot (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
izlocīt Lokot izveidot (ko) līkumotu. Izveidot līkumotu.
izlocīt Lokot izveidot (priekšmetu).
vīle Lokot, gludinot u. tml. izveidots svītrveida izcilnis, ieloce (apģērbā, audumā).
siet Lokot, tinot (kā) galus, stūrus u. tml., veidojot tajos, piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tam) rodas savstarpējs saistījums. Savstarpēji lokot, tinot (kā galus, stūrus u. tml.), veidojot (tajos), piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tiem) rodas savstarpējs saistījums.
vītne Loks, aplis (piemēram, spirālveida veidojumā, salikumā).
līkne Lokveida ceļš, ceļa posms. Iedomāta lokveida līnija (parasti atmosfērā, izplatījumā).
subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete, parasti kalpone. Aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu. Aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
rezonieris Loma, kurā tēlotāja galvenais uzdevums ir apcerēt, sniegt tikumiskas pamācības. Aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
izložņāt Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus. Ložņājot padarīt irdenu.
pielūgties Lūdzoties panākt piedošanu.
nolūgties Lūdzoties panākt, ka (kāds) ko piedod.
dramatizējums Luga, kas izveidota parasti no epikas daiļdarba.
ubagot Lūgt ziedojumus, žēlastības dāvanas.
nabagot Lūgt ziedojumus. Ubagot.
atvainoties Lūgt, lai piedod. Lūgt, lai neļaunojas.
atprasīties Lūgt, prasīt atļauju aiziet (no kā) vai neierasties (kur). Lūgt, prasīt atļauju doties (uz kurieni). Izprasīties.
izlupināt Lupinot izņemt (piemēram, augli, kodolu no apvalka).
kanceroģenēze Ļaundabīgo audzēju veidošanās un attīstības process.
vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
neradījums Ļauns, atbaidošs cilvēks.
laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Nodoties (piemēram, izpriecām).
izguldināt Ļaut pārgulēt, iekārtojot guļasvietu, izrādot viesmīlību.
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties mācīties (kur), apgādājot (to), rūpējoties (par to).
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (no kurienes). Ļaut, arī likt doties (no kurienes mājās).
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt).
perināt Ļaut, lai (negatīvs emocionāls stāvoklis, kāda doma u. tml.) turpinās, pastiprinās.
pieņemt Ļaut, lai kāds iesniedz (piemēram, dokumentu, pieteikumu, iesniegumu), un oficiāli saņemt (to).
Pamest savam liktenim Ļaut, pieļaut, ka (kāds, kas) paliek kādos apstākļos, kādā stāvoklī, un nerūpēties (par to).
Pamest savam liktenim Ļaut, pieļaut, lai (kāds, kas) paliek kādos apstākļos, kādā stāvoklī, un nerūpēties (par to).
krist Ļoti aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
joņot Ļoti ātri lidot (piemēram, par šāviņu).
Skriet (arī laist) ko kājas (arī nagi) nes Ļoti ātri skriet, ļoti ātri doties prom.
pārpilnām Ļoti bagātīgi, ļoti lielā mērā (piemēram, ko dot, ņemt, arī izjust, pārdzīvot).
dziļš Ļoti būtisks, nozīmīgs. Tāds, kas skar pašu būtību, pašus pamatus. Saturā bagāts (par domām, atziņām, zināšanām u. tml.).
Iedomīgs kā pūslis Ļoti iedomīgs, parasti bez pamata.
Iedomīgs kā pūslis Ļoti iedomīgs, parasti bez pamata.
Iedomīgs kā pāvs Ļoti iedomīgs.
milzīgs Ļoti ievērojams, izcils (no kāda viedokļa) - par cilvēku.
milzu Ļoti ievērojams, izcils (no kāda viedokļa) - par cilvēku.
mūžība Ļoti ilgs, arī bezgalīgi ilgs laikposms. Ļoti ilga, arī bezgalīgi ilga (kā) eksistence. (iedomātu) apstākļu kopums pēc (retāk pirms) kā eksistences.
Lepns (arī iedomīgs, retāk lielīgs) kā pāvs Ļoti lepns (lielīgs, iedomīgs).
Par neko Ļoti lēti (iegūt, nopirkt, arī atdot, pārdot).
Par smieklu Ļoti lēti (pirkt, pārdot u. tml.).
apgalvojums Ļoti noteikti, kategoriski izteikta doma, spriedums.
Zelta vārdi Ļoti pareizs, ļoti labs izteikums, ļoti pareiza, ļoti laba doma.
Zelta vārdi Ļoti pareizs, ļoti labs izteikums, ļoti pareiza, ļoti laba doma.
hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
Izjoņot caur smadzenēm Ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām). Ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
Izjoņot caur smadzenēm Ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām). Ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
plēksne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums.
plēne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums. Plēksne (1).
plēne Ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis.
Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšēja plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiņiem (arī plauktiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
miniaturizēt Ļoti samazināt (ko). Veidot (ko) ļoti mazā apmērā.
nograut Ļoti skaļā spēcīgā, dobjā balsī noteikt, pateikt.
Ārpus (arī zem) katras kritikas Ļoti slikts, neiedomājami slikts. Nav kritikas vērts.
Ārpus (arī zem) katras kritikas Ļoti slikts, neiedomājami slikts. Nav kritikas vērts.
juvelierisks Ļoti smalki, detalizēti veidots. Atbilstošs augstām prasībām, normām.
tīmeklis Ļoti smalks, tievs (dažu posmkāju, piemēram, zirnekļu) sekrēta veidojums, arī no tā veidotais pavediens, tīkls.
kaislība Ļoti spēcīga aizraušanās, nodošanās. Spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
izcepināt Ļoti spēcīgi sildot, karsējot, nogurdināt (par sauli).
pērkonīgs Ļoti spēcīgs, dobjš (par skaņu).
Raut darbu no rokām ārā Ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu.
Raut darbu no rokām ārā Ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu.
Raut darbu no rokām ārā Ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu.
sasaistīt Ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties.
sirdsdraudzene Ļoti tuva draudzene, kurai uztic visslēptākās domas un jūtas.
sirdsdraugs Ļoti tuvs draugs, kuram uztic visslēptākās domas un jūtas.
dunēt Ļoti zemu, dobji skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
pieķerties Ļoti, arī nepamatoti ticēt (piemēram, kādai domai, vārdiem).
heraldika Mācība par ģerboņiem, arī par dažām citām simboliskām zīmēm. Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī ģerboņu izveidošanos.
melodika Mācība par melodijas veidošanu.
problēmmācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmiskās mācības.
Problēmiskās mācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmmācības.
Partijas skola Mācību iestāde vadošo partijas un padomju darbinieku sagatavošanai.
Partijas skola Mācību iestāde vadošo partijas un padomju darbinieku sagatavošanai.
Pirmmācības skola Mācību iestāde, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas.
Pirmmācības skola Mācību iestāde, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas.
lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā pedagogs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
dziedāšana Mācību priekšmets - vokālo dotību izkopšana, vokālu skaņdarbu iestudēšana. Arī muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā).
rokdarbi Mācību priekšmets skolās pirmo vienkāršāko darba prasmju un iemaņu veidošanai.
politehnisms Mācību sistēma, kuras mērķis ir sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par ražošanas principiem un nozarēm, izveidot vispārtehniskas prasmes un iemaņas.
skolot Mācīt (1), parasti mācību iestādē. Dot padomus, pamācīt.
mācītājcienīgtēvs Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
cienīgtēvs Mācītājs, retāk cits turīgs cilvēks (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
Gatavot stundu Mācīties uzdoto (par skolēnu).
ievirzīt Mācot, vadot panākt, ka (cilvēks) sāk apgūt (noteiktu darbu, noteiktus uzdevumus).
pamatklintājs Magmatisko un metamorio iežu kopums, kas veido kontinenta mantijas kodolu.
olivīns Magnija un dzelzs silikāts (minerāls), kas veido ultrabāziskos un bāziskos iežus.
atdūdot Maigi, dūdojoši atbildēt.
glāsts Maigs (rokas) pieskāriens glaudot. Sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot.
variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības. Veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos. Tikt kustinātam (2).
kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos. Tikt kustinātam (2).
grozīt Mainīt, pārveidot.
evolucionēt Mainīties, attīstīties, pārveidoties.
attīstīties Mainīties, veidojot jaunas formas. Sasniegt augstāku attīstības pakāpi (par sabiedrību, sabiedriskām parādībām). Pilnveidoties.
iemainīt Mainot atdot (pret ko).
pārsvērties Mainot domas, uzskatus, atbalstīt (kādu citu, cita viedokli).
pārsvērties Mainoties iegūt citādu, parasti pretēju, saturu (par domām, jūtām).
iegriezties Mainoties izveidoties (par apstākļiem, stāvokli).
iegriezties Mainoties izveidoties, iestāties (par laika apstākļiem).
evolūcija Maiņa, attīstība, pārveidošanās.
Vibrācijas elektromēraparāts Maiņstrāvas elektromēraparāts, kura darbības pamatā ir elektrisko svārstību pārveidošana mehāniskajās svārstībās.
taisngriešana Maiņstrāvas sprieguma pārveidošana līdzstrāvas spriegumā.
mājrūpniecība Mājamatniecības izstrādājumu ražošana pārdošanai tirgū.
Orogrāfiskie mākoņi Mākoņi, kas veidojas, gaisa strāvai plūstot pār kalnu grēdu.
procents Maksa, ko kreditors saņem no aizņēmēja par aizdoto naudu vai materiālo vērtību izmantošanu.
nodeva Maksājumi naudā vai naturālijās (feodālismā), ko ņēma valdošās šķiras pārstāvji.
Vaku grāmatas Maksātāju saraksti ar izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu.
lakonisms Maksimāls (domas, izteiksmes līdzekļu u. tml.) īsums, koncentrētība, arī kodolīgums.
poēzija Māksla tēlaini, emocionāli izteikt savas domas vārdos, tekstā.
improvizācija Mākslas darba (piemēram, skaņdarba, daiļdarba, izrādes tēla), runas veidošana izpildījuma procesā.
žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
improvizācija Mākslas darbs (piemēram, skaņdarbs, daiļdarbs, izrādes tēls), runa, kas veidota izpildījuma procesā.
ilustrācija Mākslas darbs vai tā daļa, kurā dominē ilustratīvisms.
kalums Mākslas darbs, arī dekoratīvs elements, kas veidots, kaļot metālu. Arī apkalums.
mozaīka Mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
vitrāža Mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
tips Mākslas tēls, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskās kādas cilvēku grupas īpašības.
Ledus balets Mākslas veids - horeogrāfiski priekšnesumi, ko izpilda, slidojot uz ledus.
plasts Mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
imunizācija Mākslīga neuzņēmības izveidošana pret kādu infekcijas slimību, ievadot organismā nonāvētus vai novājinātus tās pašas slimības izraisītājus.
linkoss Mākslīga valoda, ko veido matemātiskas zīmes un kas paredzēta sakariem ar citu planētu iedzīvotājiem.
Meteoroloģiskais (mākslīgais planētas) pavadonis Mākslīgais planētas pavadonis, kas piegādā informāciju par atmosfēras stāvokli.
ūdenskrātuve Mākslīgi (piemēram, ar aizsprostiem) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe, parasti maza dīķa, ezera veidā.
vaga Mākslīgi izveidots garens padziļinājums zemes virskārtā (piemēram, irigācijas vajadzībām).
Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
kanāls Mākslīgi veidota upei līdzīga ūdenstilpe (ūdens pārvadīšanai, transportam).
grāvis Mākslīgi veidots garš padziļinājums zemes virsmā (ūdens uzņemšanai un vadīšanai, arī robežas iezīmēšanai).
klintājs Mākslīgs akmeņains ainavas veidojums (piemēram, dekoratīvā dārzā).
šinjons Mākslīgs matu veidojums, ar ko, veidojot frizūru, papildina dabiskos matus.
trese Mākslīgs matu veidojums, kurā tie ir iepīti starp trijiem, retāk diviem vai četriem diegiem.
ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums. Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
ietērps Mākslinieciskais (grāmatas, brošūras u. tml.) veidojums.
reālisms Mākslinieciskās daiļrades metode, ar kuru patiesi atspoguļo reālo īstenību, tās būtiskos procesus. Literatūras un mākslas virziens, kas izveidojās 19. gadsimtā un kam pamatā ir šāda daiļrades metode.
nekropole Mākslinieciski izveidota kapsēta, kurā tiek apglabāti sabiedriski nozīmīgi cilvēki.
daiļdārzs Mākslinieciski izveidoti apstādījumi.
Lubu (arī sēnalu) literatūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
Lubu (arī sēnalu) literatūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
Sēnalu (arī lubu) literatūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
daiļrade Mākslinieka radošā darbība. Mākslas darba radīšanas process.
darbs Mākslinieka vai zinātnieka radošās darbības rezultāts.
mozaiķis Mākslinieks (arī meistars), kas veido mozaīku.
metālmākslinieks Mākslinieks, kas darbus veido metālā.
multiplikators Mākslinieks, kas veido kadrus multiplikācijas filmām.
miniatūrists Mākslinieks, kas veido miniatūras (1).
šaržists Mākslinieks, kas veido šaržus (tēlotājā mākslā).
kaparkalējs Mākslinieks, kas veido vara kalumus.
studija Mākslinieku grupa (piemēram, skatuves mākslā, kinomākslā), kam raksturīga jauna veida, parasti eksperimentāla, radošā darbība.
lūpa Mala ap (priekšmeta, veidojuma) dobumu, caurumu, atveri.
uzmala Mala ar izveidotu paaugstinājumu, arī paaugstinājums, kas izveidots kā mala.
svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piemēram, zirga, putna) veidolā.
pārosis Māla trauks (Austrumlatvijā), kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
pārinieks Māla trauks (Austrumlatvijā), ko veido divi kopā sastiprināti mazāki trauki un kopēja pusapļa veida osa.
apgriezums Mala, kas izveidojas, ko apgriežot.
pašapmāns Maldīga doma, pārliecība, ko kāds ir iedvesis pats sev. Īstenības parādība, par ko ir radīta šāda doma, pārliecība. Arī pašapmānīšanās.
pašapmānīšanās Maldīgas domas, pārliecības iedvešana pašam sev. Arī pašapmāns.
maldīties Maldīgi domāt, arī rīkoties.
atmaldīties Maldoties atkļūt šurp. Maldoties atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
iemaldīties Maldoties ievirzīties (kur iekšā).
aizmaldīties Maldoties nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
nomaldīties Maldoties nokļūt (līdz kurienei).
uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (parasti uz ceļa, takas).
samalt Maļot (iekārtā, ierīcē), pārveidot par ko.
monomānija Mānija, kam raksturīga domas koncentrēšana uz vienu objektu.
aizņēmums Mantu, priekšmetu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatdod. Šādā veidā iegūta manta, priekšmeti.
Redakcijas portfelis Manuskripti, ko redakcija pieņēmusi izdošanai.
kārpiņa Maņu orgānu sastāvdaļa - jutīgs gļotādas veidojums.
proletkults Marksismam-Ļeņinismam neatbilstoša teorija, pēc kuras proletariātam jārada sevišķa proletāriskā kultūra, noraidot agrākos kultūras sasniegumus.
tampons Marles, arī varēs gabals, ko ievada brūcē vai organisma dobumā, lai apturētu asiņošanu, uzsūktu izdalījumus.
mīkla Masa, kas veidojas, sajaucoties kādai vielai ar šķidrumu.
biezenis Masa, ko pagatavo, saspaidot, samaļot vai citādi sasmalcinot augļus, ogas vai saknes.
centners Masas, svara mērvienība - 100 kilogramu (piemēram, Padomju Savienībā) vai 50 kilogramu (piemēram, vācu mērvienību sistēmā).
tetrapods Masīvs (betona, akmens, metāla) veidojums ar četriem atbalsta izvirzījumiem.
lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā atbalsta apstrādājamo materiālu, kaļot ar roku darbarīkiem.
greiders Mašīna ceļu uzbēruma veidošanai, sniega tīrīšanai.
arkls Mašīna meliorācijas darbiem (grāvju veidošanai).
šķērmašīna Mašīna šķēru veidošanai.
Informācijas teorija Matemātikas nozare, kas pētī informācijas glabāšanas, pārveidošanas un pārraides procesus.
Informācijas teorija Matemātikas nozare, kas pētī informācijas glabāšanas, pārveidošanas un pārraides procesus.
Teksta uzdevums Matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
Teksta uzdevums Matemātisks uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskā valodas tekstā.
gēns Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
veidojamība Materiāla piemērotība plastiskai veidošanai.
substrāts Materiālais (lietu, parādību, procesu) eksistences pamats. Elementāru materiālo veidojumu kopums, kuru savstarpējās sakarības nosaka (kā) īpašības.
tenisits Materiāls - smalki samalti māla ķieģeļu graudi sporta laukumu, skrejceļu u. tml. segumu veidošanai.
vājbetons Materiāls (piemēram, siltumizolācijai), ko iegūst, pievienojot betona masai vieglus (dabisku vai mākslīgu) papildvielu maisījumus vai ievadot tajā gaisu poru veidošanai.
alimenti Materiāls pabalsts, eksistences līdzekļi, kas saskaņā ar likumu jādod kādai personai sakarā ar ģimenes vai adopcijas attiecībām.
tekstolīts Materiāls, kas ir veidots no vairākām ar sintētiskajiem sveķiem piesūcinātām auduma kārtām.
stuks Materiāls, ko gatavo no ģipša un kaļķu masas ar piedevām un ko parasti izmanto dekoratīvu tēlniecības darbu, arhitektonisku detaļu veidošanai.
pergaments Materiāls, ko iegūst, īpašā veidā apstrādājot dzīvnieku ādu, un kas izmantojams, piemēram, teksta uzrakstīšanai, attēlu veidošanai.
nelikvīds Materiāls, ražojums, ko uzņēmums pats nevar izmantot un kas tāpēc ir jāpārdod vai jānodod citam uzņēmumam.
sienams Materiāls, veidojums (piemēram, aukla, stieple), ko izmanto (kā) sasiešanai, saistīšanai.
pamats Materiāls, virsma, uz kuras vai kurā ir kas izveidots.
patēriņš Materiālu labumu izmantojums, neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
upuris Materiālu vērtību ziedojums (parasti baznīcai).
protoplanēta Matērijas sablīvējums (kosmosā), no kā veidojas planēta vai planētas.
vidusceliņš Matu šķirtne, kas izveidota galvas vidū.
rullītis Matu uztīšanai paredzēts neliels (metāla, gumijas, plastmasas u. tml.) cilindrisks veidojums.
sega Matu, spalvu kopums, audu veidojumu kopums uz ķermeņa, tā daļas virsmas; arī apvalks (1).
Zieda (arī ziedu) nauda Mauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
rūķītis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķis (1).
rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķītis.
Skaistuma kārpiņa Maza dzimumzīme sejā. Mākslīgi izveidota dzimumzīme sejā.
Skaistuma kārpiņa Maza dzimumzīmīte sejā. Mākslīgi izveidota dzimumzīme sejā.
skrējējs Maza metāla skava dzijas sagrodošanai vērpšanas mašīnā.
šēra Maza, klinšaina sala pie klinšaina, stipri izrobota jūras krasta kādreizējā apledojuma apgabalā (piemēram, Skandināvijas, Somijas, Kanādas piekrastē).
pundurzvaigzne Maza, ļoti blīva kodoldegvielu zaudējusi zvaigzne.
skaida Maza, plāna, īpaši veidota (kā) sloksne, plāksne u. tml. Arī skaidiņa (2).
pēlītis Maza, sekli peldoša laiva. Arī vienkocis.
pants Mazākā (juridiska dokumenta) teksta, parasti numurēta, vienība.
posms Mazākā organizatoriska (kā) vienība, arī neliela cilvēku grupa, kas ir izveidota noteikta uzdevuma, darba veikšanai.
Mazākais kopīgais dalāmais Mazākais skaitlis, kas dalās ar visiem dotajiem skaitļiem.
Mazākais kopīgais dalāmais Mazākais skaitlis, kas dalās ar visiem dotajiem skaitļiem.
būdnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks (pirmspadomju Latvijā). Arī sīksaimnieks.
trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vaidos.
saite Mazelastīgs saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās).
frizēt Mazgāt, veidot, apgriezt, sakārtot u. tml. (matus). Skūt (bārdu).
tērēt Mazināt (kādu naudas, materiālu vērtību kopumu), maksājot par ko, pildot saistības, dāvinot.
valisnērija Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs, kas veido audzes ūdenskrātuvju dibenā un kam sievišķie ziedi paceļas garos kātos virs ūdens.
pabaidīt Mazliet baidot, panākt, ka (kāds) pavirzās.
apmaisīt Mazliet pamaisot, pārveidot (stāvokļa, sakārtojuma, noslāņojuma ziņā).
pielabot Mazliet papildinot, pārveidojot u. tml., uzlabot (piemēram, tekstu, mākslas darbu).
aizmilzt Mazliet uztūkt, rodoties zemādas sastrutojumam.
Locīt zāģa zobus Mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
(Iz)locīt zāģa zobus Mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
Motorzāģa zobs (Iz)locīt zāģa zobus Mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
iespaidīt Mazliet, arī vietumis saspaidīt. Spaidot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumus).
paskalot Mazliet, daļēji iedarboties ārdoši uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem).
pamainīt Mazliet, daļēji pārveidot, pārmainīt.
pairt Mazliet, daļēji sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu).
pieknābāties Mazliet, šad tad ko ieēdot, paēst (par cilvēkiem).
brēkulis Mazs bērns (parasti zīdainis), kas bieži raud. Raudošs bērns.
acs Mazs iedobums, padziļinājums.
skaliņš Mazs koksnes stieņveida veidojums (parasti sērkociņiem).
hidra Mazs zarndobumaiņu tipa saldūdens dzīvnieks ar stobrveida ķermeni, taustekļu vainagu un dzeļšūnām ārējā audu slānī.
pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai.
pelmenis Mazs, ar gaļu pildīts ne raudzētas mīklas veidojums, ko ēd, novārītu ūdenī, arī ceptu.
piliens Mazs, atsevišķs šķidruma veidojams, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā). Šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.
grauds Mazs, parasti apaļš (kādas vielas) veidojums.
svirlītis Mazs, zaļgandzeltens zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei.
subdominante Mažora vai minora gammas ceturtā pakāpe. Akords, kas veidots uz šīs pakāpes.
galds Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot).
skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
stomatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī mutes dobuma orgānu, žokļa un sejas slimības, to izcelsmi, ārstēšanu un profilaksi.
uroloģija Medicīnas nozare, kas pēti urīnizvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi.
Slimības vēsture Medicīnisks dokuments, kurā ir sīkas ziņas par slimības attīstību, tās izmeklēšanas un ārstēšanas gaitu.
Slimības vēsture Medicīnisks dokuments, kurā ir sīkas ziņas par slimības attīstību, tās izmeklēšanas un ārstēšanas gaitu.
gaide Medījamā dzīvnieka gaidīšana, medniekiem atrodoties slēptā vietā.
izmēdīt Mēdot izsmiet.
Slīdes berze Mehāniska berze, kas rodas, ķermeņiem slīdot vienam gar otru.
sairt Mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā, parasti pilnīgi, sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (parasti par priekšmetiem, vielām).
zobpārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas griezes kustību pārveido citā griezes kustībā vai taisnvirziena kustībā.
pildzīmulis Mehānisks zīmulis, kura korpusā ievietojams kodols rakstīšanai.
mašīna Mehānisku, hidraulisku, elektrisku elementu sakopojums lietderīgā darba veikšanai, enerģijas pārveidošanai.
brīvgaita Mehānisma darbība, nedodot derīga darba rezultātu. Tukšgaita.
Ķēdes pārvads Mehānisma elements, kas paredzēts griezes kustības pārnešanai starp paralēlām vārpstām un sastāv no diviem ķēžu ratiem un noslēgtas ķēdes (piemēram, automobiļos, velosipēdos).
meistardarbs Meistarīgs veikums, darinājums, veidojums.
šedevrs Meistarīgs veikums, darinājums, veidojums.
Mākslas darbs Meistarīgs, rūpīgs, nevainojams veikums, darinājums, veidojums.
pārmeistarot Meistarojot pārveidot citādu, par ko citu.
uzrakņāt Meklējot (piemēram, starp citiem priekšmetiem, arī dokumentiem, rakstiem u. tml.), parasti nejauši, negaidīti, atrast (ko).
vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veidot (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus). Ar attiecīgām darbībām veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
savākt Meklējot, pētījot, iztaujājot u. tml., iegūt (piemēram, informāciju, faktus, dokumentus, to, parasti sistematizētu, kopumu); ar attiecīgām darbībām izveidot (kā, piemēram, dokumentu, kopumu).
rakties Meklēt ko starp citiem priekšmetiem, sajaucot tos, radot nekārtību.
grābstīt Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi (vārdus), lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos.
grābstīties Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi, vārdus, lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos. Runāt ko bezsakarīgu, nenozīmīgu.
kontrapunkts Melodija, kas skan vienlaicīgi ar doto tēmu.
tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
kantilēna Melodiskums, dziedošs plūdums (skaņdarbam).
Sārmzemju metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
Sārmu metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs), kuri ķīmiski ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
periselēnijs Mēness orbītas vai Mēness mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Mēnesim.
aposelēnijs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Mēness.
apogejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
perigejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Zemei.
Mežu zona Mērenā klimata mežu josla, ko ziemeļos norobežo tundra, bet dienvidos - mežastepe.
Mežu zona Mērenā klimata mežu josla, ko ziemeļos norobežo tundra, bet dienvidos - mežastepe.
pulksteņindikators Mērinstruments (attāluma mērīšanai), kas mērīšanas procesā taisnvirziena kustību pārveido rādītāja griezes kustībā.
izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) - parasti par apdzīvotu vietu.
izkopt Mērķtiecīgi ietekmējot, izveidot, pilnveidot.
izaudzināt Mērķtiecīgi veidojot, audzinot, panākt, ka izveidojas.
veselīgs Mērķtiecīgs, labvēlīgi iedarbīgs, rosinošs (piemēram, par uzskatu, domu).
šķērsmērogs Mērogs, grafisks attēlojums, kas sastāv no vienādos attālumos novilktām paralēlām līnijām, kuras šķērso perpendikulāras un slīpas līnijas. Lineāls, uz kura ir šāds attēlojums.
virsmērs Mērs, daudzums, kas ir lielāks par (kā) paredzēto, vajadzīgo mēru, daudzumu. Papildus dotais mērs, daudzums.
metaforizācija Metaforas veidošana. Metaforu izmantošana.
gravīra Metāla (parasti vara) grebums. Viens no dobspieduma tehnikas senākajiem paņēmieniem - attēla iegravēšana metāla plātnē ar grebli.
pakavs Metāla lokveida veidojums, ko ar naglām piestiprina pie darba dzīvnieka, parasti zirga, nagiem io aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas.
zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
starpenis Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Reglete.
reglete Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Starpenis.
Retie metāli Metāli (piemēram, vanādijs, volframs, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas vai kuru iegūšana ir sarežģīta.
Retie metāli Metāli (piemēram, vanādijs, volliams, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas un kuru iegūšana ir sarežģīta.
marmors Metamorfs kalnu iezis, kas radies, kaļķakmenim vai dolomītam pārkristalizējoties.
meteopavadonis Meteoroloģiskais mākslīgais planētas pavadonis.
Kosmiskie putekļi Meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā), savienot (ko), parasti pilnīgi. Metinot (tehnoloģiskā procesā), izveidot (savienojuma vietu), parasti pilnīgi.
hromatogrāfija Metode vielu identificēšanai, maisījumu sadalīšanai, izmantojot vielu dažādo adsorbciju.
naturālisms Metodoloģisks princips (dažās buržuāziskās filozofijas teorijās), pēc kura sabiedrības attīstība ir skaidrojama ar dabas likumiem.
naturālisms Metodoloģisks princips (ētikā), pēc kura morāles priekšstati atvasināmi no kāda dabiska pirmsākuma.
sistēmanalīze Metodoloģisku līdzekļu kopums, ko izmanto sarežģītu problēmu risināšanas sagatavošanai un pamatošanai.
Mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.) Metot (ko) vienkopus, veidot (no tā) kaudzi (gubu, čupu u. tml.).
uzmest Metot (ko) virsū, izveidot (kaudzi, valni u. tml.).
samest Metot (ko), izveidot (kaudzi, grēdu u. tml.).
samest Metot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sasviest (1).
Mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.) Metot, vācot (ko) vienkopus, veidot (kaudzi, gubu, čupu u. tml.).
triass Mezozoja pirmais periods, kam ir raksturīga bagātas kailsēkļu floras izveidošanās un dzīvnieku (piemēram, rāpuļu) virszemes formu attīstība.
dzeinis Meža dravniecības piederums (virvēs iestiprināts dēlis un koka āķis), ar kuru dravnieks uzvelkas pie dorēm vai auļiem.
smalctīre Meža kopšanas cirte jaunaudžu (skujkoku līdz 20 gadiem, lapkoku līdz 10 gadiem) sastāva izveidošanai.
Vasarzaļie meži Meži, ko veido galvenokārt koki, kuri sausajā vai aukstajā gadalaikā nomet lapas.
purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug priežu tīraudze retumis ar purva bērza mistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
jaunmežs Mežs, kas tikko vai nesen ir izveidojies.
sīkmežs Mežs, ko veido nelieli koki. Neliels meža puduris.
dumbrājs Mežs, kurš izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, kā arī kārkli un krūkļi. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība (līdz 1959. gadam), kas bija nodota mežsarga uzraudzībā.
nomīdīt Mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), notraipīt (to).
iemīdīt Mīdot iespiest (kur iekšā).
nomīdīt Mīdot ievainot, arī nonāvēt.
apmīdīt Mīdot noblīvēt (visu, visapkārt).
nomīdīt Mīdot nodzēst (uguni, ko degošu).
samīdīt Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
samīdīt Mīdot saplacināt, sablietēt.
piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
aizmīdīt Mīdot, arī mīdoties aizpildīt. _imperf._ Mīdīt ciet.
atmīdīt Mīdot, arī mīdoties atdabūt nost (sānis).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur bedrainu. Mīdot, arī mīdoties viscaur nodeldēt.
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu.
izmīdīt Mīdot, staigājot iznēsāt (ar kājām).
Tīras (arī skaidras) debesis Miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).
Skaidras (arī tīras) debesis Miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).
Tīras (arī skaidras) debesis Miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).
Civilā aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
Civila aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
trabants Miesassargs, arī pavadonis.
satelīts Miesassargs. Bruņots (piemēram, augstmaņa) pavadonis.
dūmaka Miglai līdzīgs veidojums - gaisa slānis, kas sastāv no daudzām sīkām, higroskopiskām daļiņām. Ūdens iztvaikojumi karstā, tveicīgā laikā. Viegla migla.
aizmīt Mijot aizdot prom.
spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos un kura nodrošina iespēju ilgstoši saglabāties.
Ašķu sēnes Mikroskopiskas vai makroskopiskas sēnes ar labi izveidotu sēņotni (piemēram, bisītēs, lāčpurni).
zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm. Arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai.
Liekā gaļa Mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā.
Liekā gaļa Mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā.
pulpa Mīksto audu kopums zoba dobumā.
raitnieks Militāra persona, kas izpilda komandiera dienesta rīkojumus (piemēram, nodod tālāk pavēles, informāciju).
komisārs Militāri politisko darbinieku dienesta pakāpe (Padomju Armijā no 1935. gada līdz 1942. gadam). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
cietoksnis Militārs (parasti pilsētu) ilglaicīgs nocietinājums ar stabili izveidotām aizstāvēšanās ierīcēm.
koloss Milzīgs priekšmets, arī dabas veidojums. Liela, milzīga auguma būtne.
pretmīna Mīna, ar ko veido šķērsli pieejai pie aizstāvēšanās būvēm.
minerālsāļi Minerāli, kas veido sāļu nogulumus.
karbonāts Minerāls un noguluma iezis, kas veidojas no ogļskābes šālim (piemēram, kalcīts, dolomīts).
mirabilīts Minerāls, ko veido sērskābais nātrijs un ūdens.
konkrēcijas Minerālu veidojumi, sakopojumi, kas rodas nogulumu iežos un kam parasti ir apaļa vai ieapaļa forma.
stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (konusu, stabu formā) uz alas grīdas, kuri rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
stalagnāti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi, kas karsta alās rodas, saplūstot stalaktītiem ar stalagmītiem.
Radona ūdeņi Minerālūdeņi, kas satur radona gāzi.
Trešais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru ķermenis aizlido projām no Saules sistēmas.
Trešais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru ķermenis aizlido projām no Saules sistēmas.
Trešais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru ķermenis aizlido projām no Saules sistēmas.
aizmīt Minot, mīdot aiztaisīt. _imperf._ Mīt ciet.
piemīt Minot, mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
Atdot (savu) dzīvību Mirt (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u. tml.).
Atdot (savu) dzīvību Mirt (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u. tml.).
Ziedot dzīvību Mirt, arī pakļaut sevi nāves briesmām (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u.tml.).
sprosts Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Būris. Krātiņš.
būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Sprosts. Krātiņš.
krātiņš Miteklis (parasti plēsīgiem dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Sprosts. Būris.
ligzda Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai.
perēklis Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai. Ligzda (1).
sprosts Miteklis (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
krātiņš Miteklis, (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
krustoties Mīties, savstarpēji saskarties (par atšķirīgām, arī pretējām, idejām, domām, uzskatiem u. tml.).
nāra Mitoloģiska būtne - ūdeņu dievība, parasti daļēji sievietes, daļēji zivs veidolā.
meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā), kas parasti ir saistīta ar kādu parādību dabā.
Veļu māte Mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne.
māte Mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā), kas, piemēram, sargā dabas bagātības, dod laimi, auglību.
spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura spīd un maldina, vilina cilvēkus. Arī ragana.
spīgainis Mitoloģiska būtne maldugunij, arī jāņtārpiņam līdzīgā veidolā.
sarkanzeme Mitra subtropu klimata ietekmē platlapju, mežos, tropu savannās veidojusies augsne, kam ir dzelzs oksīdu radīta sarkana, oranža krāsa.
fasons Modelis, piegriezums, pēc kā veidots apģērbs, apavi.
puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2 - 3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
sirreālisms Modernisma mākslas virziens (radies 20. gadsimta 20. gados Francijā), kas balstās uz freidismu, intuitīvismu, simbolismu.
kohēzija Molekulārā mijiedarbība starp (cietas vai šķidras vielas) daļiņām, kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
eksplozija Momentāna ķīmiska reakcija, kurā izdalās enerģija, parasti radot uzliesmojumu, triecienvilni. Sprādziens.
žetons Monētai līdzīgs, parasti metāla, veidojums, kas aizstāj monētu.
eskimosi Mongoloīdu rasei radniecīga tautība, kas dzīvo Amerikas ziemeļos un Padomju Savienības ziemeļaustrumos.
koncerns Monopolistiska apvienība, ko veido samērā daudzi tirdzniecības vai rūpniecības uzņēmumi, kuriem ir kopēja finansiālā vadība un kuri parasti ir pakļauti finanšu magnātu grupai.
restrikcija Monopolu realizēta ražošanas, pārdošanas un eksporta ierobežošana, lai mākslīgi paaugstinātu preču cenas un gūtu lielāku peļņu.
freska Monumentālās glezniecības tehnika - gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma. Mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
piemineklis Monumentālās mākslas darbs - arhitektonisks, skulpturāls veidojums (kāda cilvēka vai notikuma) atcerei.
Bālais zēns Morāli skaidra, bet dzīvē nevarīga jaunieša tēls pirmspadomju literatūrā.
Gala morēna Morēnu grēda, kas izveidojusies kalnu vai kontinentālā apledojuma malā.
Gala morēna Morēnu grēda, kas izveidojusies kalnu vai kontinentālā apledojuma malā.
motivācija Motīvu minēšana, izvirzīšana (piemēram, darbībai, rīcībai, domai). Motīvu kopums. Arī pamatojums.
vijeklis Mudžeklis, kas izveidojies no virvēm, auklām, dzijas u. tml.
čemurs Mudžeklis, ko parasti veido zari, saknes.
putns Mugurkaulnieku dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot.
Muižas tiesības Muižnieka izdoti privāti noteikumi muižas un zemnieku attiecību kārtošanai.
lielmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, arī turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
cienīgmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, mācītāja vai cita turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
veckungs Muižnieks (parasti gados vecs).
kapituls Muku ordeņa vai bruņinieku ordeņa locekļu kopsapulce. Mūku ordeņa vai bruņinieku ordeņa vadošais orgāns.
skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) - sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
municipālpadomnieks Municipālpadomes loceklis.
iemūrēt Mūrējot iestiprināt, ieveidot (kur iekšā).
iemūrēt Mūrējot ieveidot (kādā telpā).
piemūrēt Mūrējot izveidot (ko), papildinot iepriekš uzcelto.
apmūrēt Mūrējot izveidot (visapkārt).
pamūrēt Mūrējot izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzmūrēt Mūrējot izveidot, uzcelt.
samūrēt Mūrējot izveidot.
izmūrēt Mūrējot izveidot. Uzmūrēt.
Konverģences teorija Mūsdienu buržuāziska teorija, pēc kuras sociālisma un kapitālisma atšķirības izlīdzināsies un izveidosies vienota industriāla sabiedrība.
Barības vads Muskuļaina caurule, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi.
mēle Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.
Gludie muskuļi Muskuļi, kas veido iekšējo orgānu un asinsvadu sienas.
diafragma Muskuļu starpsiena, kas šķir krūšu un vēdera dobumus.
reversija Mutējušā gēna pārvēršanās par sākotnējo gēnu. Mutanta pārveidošanās atgriezeniskā mutācijas ietekmē par savvaļas tipa īpatni.
aukslējas Mutes dobuma augšējā daļa.
stomatīts Mutes dobuma gļotādas iekaisums.
pārmutuļot Mutuļojot pārplūst (pāri kam, pār ko) - parasti par verdošu šķidrumu.
teksts Mutvārdos izteikts vai ar rakstu zīmēm fiksēts vārdu, teikumu, to savienojumu kopums, kam ir kādas funkcijas sazināšanās procesā.
saukt Mutvārdos vai rakstveidā aicināt.
izsaukt Mutvārdos vai rakstveidā aicinot, panākt, ka ierodas (no kurienes).
izteikties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu). Izsacīties (1).
izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu). Izteikties (1).
minēt Mutvārdos vai rakstveidā paust (vārdu, nosaukumu u. tml.). Teikt, sacīt, nosaukt.
salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
Kora dziedāšana Muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā) - vokālo dotību izkopšana, attiecīgas kora balss iestudēšana.
melodrāma Muzikālā teātra žanrs, kas izveidojās 18. gadsimtā un kam raksturīgs mūzikas pavadījums runātiem tekstiem. Šāda žanra darbs, izrāde.
diatonika Muzikālu skaņu sistēma, ko veido tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
Rondo sonāte Mūzikas forma ar rondo un sonātes iezīmēm.
Strinkšķināmie stīgu instrumenti Mūzikas instrumenti, kam skaņu rada, skarot stīgu (parasti) ar pirkstu, plektru, mediatoru (piemēram, arfa, ģitāra, kokle, mandolīna).
dodekafonisms Mūzikas virziens, kuras pārstāvjiem raksturīgā komponēšanas metode ir dodekafonija.
variācija Mūzikas žanrs, kura skaņdarbus veido vairāki šādi tēmas vai tēmu pārveidojumi. Attiecīgais skaņdarbs.
atskaņotājmākslinieks Mūziķis, kas darbojas atskanotājmākslā (dziedonis, instrumentālists, diriģents).
domrists Mūziķis, kas spēlē domru. Domras spēlētājs.
mandolīnists Mūziķis, kas spēlē mandolīnu. Mandolīnas spēlētājs.
baskājis Nabags. Klaidonis.
hinduisms Nacionāla politeistiska reliģija (Indijā), kas radusies, pārveidojoties brahmanismam.
konference Nacionālas vai internacionālas organizācijas vadošais orgāns.
kongress Nacionālas vai internacionālas organizācijas vadošais orgāns.
komūna Nacionāli teritoriāla vienība (Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas pirmajos pastāvēšanas gados, Igaunijā, Latvijā 1919. gadā).
nacionālsociālisms Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas ideoloģija, fašisma izpausmes valdošā forma (Vācijā no 1933. gada līdz 1945. gadam).
sanaglot Naglojot izveidot, izgatavot (ko).
iznaidoties Naidoties un pārstāt naidoties.
sanākt Nākot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
kaķis Namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
heroīns Narkotiska viela - ķīmiski pārveidots morfīns.
aizdevums Nauda vai cita vērtība, ko (kādam) aizdod.
kukulis Nauda vai materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
Aizdots (parāds) nepel Nauda, kas ir aizdota, nepazūd.
kukuļnauda Nauda, kas tiek dota vai ņemta kā kukulis (3).
maksa Nauda, kas tiek dota vai ņemta kā maksāšanas līdzeklis.
Zieda (arī ziedu) nauda Nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
depozīts Nauda, vērtīgi priekšmeti u. tml., kas nodoti glabāšanai (kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā).
krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piemēram, keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
pensija Naudas līdzekļi, ko regulāri izsniedz gados veciem, kā arī pilnīgi vai daļēji darba spējas zaudējušiem pilsoņiem viņu materiālai nodrošināšanai.
parāds Naudas summa vai citas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam. Attiecīgais darījums.
dzeramnauda Naudas summa, ko dod par pakalpojumiem pāri par oficiāli noteikto maksu. Naudas summa, ko dod par kādu nelielu pakalpojumu.
uzturnauda Naudas summa, ko dod, maksā (kādam) par uzturu.
izdevums Naudas summas, kas jāizdod, jāsamaksā (par ko).
rublis Naudas vienība (Padomju Savienībā un pirmsrevolūcijas Krievijā, arī buržuāziskajā Latvijā līdz 1922. gadam). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
rūpija Naudas vienība (piemēram, Indijā, Indonēzijā, Pakistānā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
kapeika Naudas vienība Padomju Savienībā un pirmsrevolūcijas Krievijā - rubļa simtā daļa.
Nav (arī nevar būt) divu domu Nav, nevar būt iespējams citāds viedoklis, citādi uzskati.
veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
šķērsām Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams. Arī aplam.
šķērsu Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams. Arī aplam.
kails Neapbūvēts, neizveidots, klajš (par vietu, teritoriju).
pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš (par vietu, teritoriju).
neapdomīgums Neapdomība.
ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vielas, laukuma atveidojums (tēlotājas mākslas darbā). Šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
paturēt Neatdot (kādam). Arī paņemt (sev).
izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
iedoma Neatlaidīga, arī uzmācīga doma, ideja (bieži aplama).
pastāvēt Neatlaidīgi nemainīt savas domas, uzskatus.
tielēties Neatlaidīgi, ietiepīgi runāt, iebilst, lai, piemēram, panāktu ko savu, uzspiestu savas domas.
Līst galvā Neatvairāmi uzmākties (par domām, atmiņām u. tml.).
mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
sholastika Neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids.
ieslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vājāk saskatāmam, kam citam atrodoties vairākās vai visās pusēs.
noslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
aizslēpties Nebūt redzamam, nebūt vairs saskatāmam, kam citam atrodoties vai aizvirzoties priekšā.
klusēt Nebūt vairs aktīvam (parasti radošā darbā). Aktīvi nepiedalīties (kur), palikt nomaļus.
kupena Necaurredzams, parasti ieapaļš (piemēram, miglas) veidojums.
Aizkapa balss Nedabiska, dobja, neskanīga balss.
Aizkapa balss Nedabiska, dobja, neskanīga balss.
ieēdināt Nedaudz iedot ēst (dzīvniekam).
apmuļļāt Nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
Apmuļļāt ēdienu Nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
puduris Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
nomērdēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē, arī aiziet bojā.
Aizmirst sevi Nedomāt, nerūpēties par sevi.
mērdēt Nedot barību pietiekamā daudzumā.
Turēt aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām) Nedot citam (ko).
Mērdēt badā Nedot ēst.
apstāt Nedot miera (ar ko).
jundīt Nedot miera. Urdīt.
Stāvēt (arī būt) ciet Nedot pienu cietstāvēšanas periodā (par govi).
Stāvēt (arī būt) ciet Nedot pienu cietstāvēšanas periodā (piemēram, par govi, kazu).
Noņemt zāles Nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles.
Noņemt zāles Nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles.
Nedot (arī nemaksāt) ne grasi Nedot, nemaksāt nemaz.
palikt Nedoties prom (piemēram, no kādas vietas, pasākuma).
gavēt Neēst (piemēram, ja nav ko ēst, ja nedod ēst).
uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (par parādībām dabā).
iegadīties Negaidot nonākt (kāda) īpašumā.
izgadīties Negaidot notikt, gadīties.
iegadīties Negaidot rasties, būt sastopamam. Gadīties.
nešķīstenis Negants, arī atbaidošs radījums.
nešķīstība Negants, arī atbaidošs radījums.
nešķīstēns Negants, arī atbaidošs radījums. Nešķīstenis (2).
nešķīsts Negants, arī atbaidošs.
trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība. Nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
vaina Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība. Nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
atraidīt Negatīvi atbildēt (tam, kas ko lūdz vai piedāvā). Negatīvi atbildot, likt, lai iet prom.
rēgs Negatīvi sagrozītā īstenības uztverē pārveidots priekšmets, parādība, kas iedveš bailes.
Tumšās krāsās Negatīvi, nomācoši (uztvert, domāt par ko u. tml.).
ķēmīgs Neglīts, arī atbaidošs (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
Atmaskot sevi Negribot atklāt savu (parasti negatīvo) būtību (arī slēptu rīcību, nodomus).
Apgrozīt (naudu) pirkstos (arī rokās) Negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).
(Ap)grozīt (naudu) rokās (arī pirkstos) Negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).
(Ap)grozīt naudu pirkstos (arī rokās) Negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot naudu.
Apgrozīt (naudu) pirkstos (arī rokās) Negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot.
piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē. Neviļus, negribēti neizdarīt (ko).
aizmirst Neiedomāties (ko izdarīt).
aizmirst Neiedomāties, neapzināties, nepaturēt prātā (piemēram, pienākumu, pasākumu). Atstāt novārtā. Neievērot.
piemirst Neiedomāties, neapzināties. Atstāt novārtā, neievērot (parasti uz kādu laiku).
izņemot Neiekļaujot (kādā kopumā, daudzumā), nerunājot, nedomājot (par ko).
diktatūra Neierobežota valsts vara, kas balstās uz valdošās šķiras spēku.
aizķerties Neilgi, pāri slīdot, pakavēties, apstāties (pie kā) - par skatienu.
paļauties Neilgu laiku ļauties, nodoties (piemēram, kādam psihiskam stāvoklim).
pagavēt Neilgu laiku neēst (piemēram, ja nav ko ēst, ja nedod ēst).
pasēdēt Neilgu laiku sēdēt. Neilgu laiku (kur) uzkavēties, (kur) nodarboties (ar ko), parasti atrodoties sēdus stāvoklī.
pavirpuļot Neilgu laiku strauji griezties (piemēram, dejojot, slidojot).
pabaudīt Neilgu laiku, mazliet ar prieku, baudu izjust (ko). Neilgu laiku, mazliet ar patiku nodoties (kam).
pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
pagainīt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
pabadināties Neilgu laiku, mazliet badināties. Pabadoties.
pabadoties Neilgu laiku, mazliet badoties.
pacirst Neilgu laiku, mazliet cērtot, veidot (ko).
padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu savās izjūtās, domās, pieredzē).
padobt Neilgu laiku, mazliet dobt.
padomāt Neilgu laiku, mazliet domāt.
pazāļot Neilgu laiku, mazliet dot zāles.
padūdot Neilgu laiku, mazliet dūdot (par baložiem).
pagaudot Neilgu laiku, mazliet gaudot.
paķildoties Neilgu laiku, mazliet ķildoties.
pacilāt Neilgu laiku, mazliet minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piemēram, atmiņām). Neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko), pievērsties (kam, piemēram, apcerējumā, mnā).
paplaucēt Neilgu laiku, mazliet pakļaut karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībai.
paslīpēt Neilgu laiku, mazliet pilnveidot, bagātināt, padarīt kvalitatīvāku.
paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku); slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paslidot Neilgu laiku, mazliet slidot.
pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (problēmu, nozari u. tml.). Mazliet iepazīt (piemēram, dokumentu, taktu).
pavārdot Neilgu laiku, mazliet vārdot.
pazārdot Neilgu laiku, mazliet zārdot.
fiktīvs Neīsts, izdomāts, nepatiess, arī viltots.
laist Neizadot noteiktu valdziņu skaitu, veidot robu adījumā (piemēram, cimda īkšķa izadīšanai).
aizturēt Neizdot (pienu) - par slaucamiem lopiem.
taupīt Neizdot, netērēt, krāt (naudu).
Aizputēt (biežāk izputēt) vējā Neizdoties, nepiepildīties.
Izputēt (retāk aizputēt) vējā Neizdoties, nepiepildīties.
Izputēt (retāk aizputēt) vējā Neizdoties, nepiepildīties.
nošķiebties Neizdoties, neveikties.
šķiebties Neizdoties, neveikties.
ieturēt Neizmaksāt (darba algas, pabalsta u. tml.) daļu (izmantojot to, piemēram, nodokļu samaksai, zaudējumu segšanai).
klusēt Neizpaust (ko). Neizteikt (piemēram, domas, uzskatus).
noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus). Savaldīties.
Paturēt pie sevis (arī sevī, sev) Neizpaust (savas domas, jūtas u. tml.).
apslēpt Neizrādīt citiem (domas, jūtas u. tml.), apzināti neļaut (kam) izpausties.
laukums Neizveidots zemes gabals apbūvei vai citiem nolūkiem.
Nekaunēties ne no kā Nejusties neērti nekad, nekādos apstākļos. Neko neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
vispār Nekādā ziņā, nekādos apstākļos. Arī nemaz [2].
nekur Nekādos apstākļos.
samest Nekārtīgi, nevīžīgi, parasti ar metienu, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
dogmatisms Nekritisks domāšanas veids, kas pamatojas uz dogmām, nemainīgu attieksmi pret parādībām, problēmām u. tml., neievērojot konkrētos apstākļus. Relatīvās patiesības pārvēršana absolūtā, mūžīgā patiesībā.
zemesgrāmata Nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas dokuments.
vajāt Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi - par domām, nelabvēlīgu psihisku stāvokli.
Gulēt virsū (naudai) Nelaist apgrozībā (naudu). Būt ļoti skopam un neizdot naudu.
Gulēt virsū naudai Nelaist apgrozībā naudu. Būt ļoti skopam un neizdot naudu.
kroka Nelīdzens viļņveida (virsmas) veidojums.
bedrains Nelīdzens, ar iedobumiem (piemēram, par ceļu). Izbraukts.
bedrains Nelīdzens, ar iedobumiem (piemēram, par grīdu). Izmīts.
Pilināmā pudelīte Neliela (parasti zāļu) pudele ar izliekumu pilienu veidošanai.
šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, radot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība (Latvijā), kas tika izveidota 1920. gada buržuāziskās agrārās reformas rezultātā.
grāmatgalds Neliela novietne, neliels stends grāmatu pārdošanai.
rokassomiņa Neliela sieviešu soma (piemēram, naudas, dokumentu, tualetes piederumu ielikšanai).
dīķis Neliela ūdenskrātuve (parasti mākslīgi izveidota).
tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim. Mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
lapene Neliela, atpūtai paredzēta celtne, arī augu veidojuma (piemēram, dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
tirdziņš Neliela, īslaicīgas specializētu preču pārdošanas vieta, arī telpa, celtne.
Kabatas portfelis Neliela, kabatā nēsājama mape (piemēram, dokumentu, papīrnaudas novietošanai).
Kabatas portfelis Neliela, kabatā nēsājama mape (piemēram, dokumentu, papīrnaudas novietošanai).
planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
lēca Neliela, vidusdaļā biezāka un malās krasi izzūdoša iežu iegula.
pirmģenerators Nelielas jaudas pašierosmes radiolrekvences elektrisko svārstību ģenerators, kas pārveido nemainīgas frekvences un amplitūdas svārstības.
spilvenaugi Nelieli augi, kam ir īsi, ļoti sazaroti dzinumi un kas, parasti piekļāvušies pie substrāta, veido blīvas kopas.
tektīti Nelieli, apaļi vai ieapaļi, apkusuši, stiklam līdzīgi veidojumi neogēna un kvartāra nogulumos.
šūniņa Neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai.
bumbulis Neliels apaļš vai ieapaļš veidojums. Ieapaļš izcilnis.
teftelis Neliels apaļš vai iegarens vārītas, apceptas maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.
limfmezgls Neliels apaļš vai ovāls veidojums limfvadā.
riekstiņš Neliels apaļš veidojums no mīklas.
rimbulis Neliels aplis, nelielam aplim līdzīgs veidojums.
sīkarhitektūra Neliels arhitektonisks veidojums.
pārsla Neliels balts, gaišs (kā) pūkveida, plākšņveida veidojums.
raibspārņmuša Neliels divspārņu kārtas kukainis, kuram ir raksturīgi raibi spārni un kura kāpuri dzīvo galvenokārt ziedos.
jūrascūciņa Neliels grauzēju kārtas domesticēts dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes.
kumurs Neliels ieapaļš veidojums. Arī čemurs (3).
bedrīte Neliels iedobums (kāda priekšmeta virsmā).
bedrīte Neliels iedobums (parasti vaigos, zodā).
iedobulis Neliels iedobums (parasti zemes virsmā).
pauguriņš Neliels izcilnis (parasti anatomisks veidojums) uz (kā) virsmas.
lēkšķe Neliels neregulāras formas (miglas, mākoņu, dūmu u. tml.) veidojums.
kabata Neliels padziļinājums, iedobums (piemēram, orgānā).
lēkšķe Neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums.
plīvurpūce Neliels pūčveidīgo kārtas putns ar gaišu, smalku spalvu zīmējumu un labi izveidotu, gandrīz trīsstūrveida plīvuru ap acīm.
frāze Neliels skaņdarba posms, ko var uztvert par relatīvi pabeigtu muzikālu domu. Ar vienu elpu izdziedams skaņdarba posms.
rondīno Neliels skaņdarbs rondo formā.
piedēklis Neliels veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas atzarojas no kāda orgāna vai kā patstāvīgs orgāns pieguļ kādam citam orgānam, ir anatomiski cieši saistīts ar kādu citu orgānu.
piedēklis Neliels veidojums (pie kādas detaļas), kam ir noteiktas funkcijas.
stabiņš Neliels veidojums, priekšmets, kam ir staba (1) forma, veids.
ripsna Neliels viļņveida veidojums smilšainā seklā piekrastes gultnē.
vērags Neliels viļņveida veidojums smilšainā, seklā piekrastes gultnē. Ripsna (2).
Ģimenes dārziņš Neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai. Uz šī zemes gabala iekoptais dārzs.
Ģimenes dārziņš Neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai. Uz šī zemes gabala iekoptais dārzs.
mazdārziņš Neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai. Uz šī zemes gabala iekoptais dārzs. Ģimenes dārziņš.
somzīlīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu.
vālodze Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns (tēviņi dzelteni ar melniem spārniem un asti, mātītes zaļgandzeltenas), kas ligzdu veido parasti koku zaru galos.
stērste Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu.
plācenītis Neliels, apaļš kādas (piemēram, biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, kas ir cepts pannā uz pavarda virsmas.
poga Neliels, apaļš priekšmets, veidojums.
pika Neliels, blīvs, apaļš vai ieapaļš (parasti kā mīksta) veidojums, gabals.
pūslītis Neliels, dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piemēram, ūdenī, buljonā.
klimpa Neliels, ieapaļš veidojums no citiem pārtikas produktiem (piemēram, no kartupeļiem).
kabatlakats Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai. Kabatdrāna, kabatas lakats.
kabatdrāna Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai. Kabatlakats, kabatas lakats.
Kabatas lakats (arī drāna) Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai. Kabatlakats, kabatdrāna.
Kabatas lakats (arī drāna.) Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai. Kabatlakats, kabatdrāna.
poga Neliels, parasti ripas vai puslodes formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
ieplaka Neliels, sekls iedobums, padziļinājums kādā (parasti ceļa, laukuma) virsmā.
ķauķis Neliels, slaids brūnganpelēks, zaļganpelēks vai iedzeltenpelēks zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei.
Skaidiņu makaroni Nelielu skaidu formā izveidoti makaroni.
Kontrabandas ceļā Nelikumīgi (izvairoties maksāt muitas nodokļus, neievērojot importa aizliegumu).
Kreisā prece Nelikumīgi iegūta un pārdota vai pirkta valsts prece.
Kreisā prece Nelikumīgi iegūta un pārdota vai pirkta valsts prece.
iztirgot Nelikumīgi pārdot, arī atdot (parasti cita īpašumu).
Pārkāpt robežu Nelikumīgi, slepeni doties pāri kādas valsts robežai vai raidīt šāvienus pāri kādas valsts robežai.
murgi Neloģiskas, arī nepieņemamas domas, idejas, izteikumi u. tml.
murgains Neloģisks, arī nepieņemams (par domu, ideju, izteikumu u. tml.).
Aizbāzt muti Neļaut runāt, neļaut izteikt savas domas.
Aizbāzt muti Neļaut runāt, neļaut izteikt savas domas.
aizslēpt Neļaut saskatīt (ko), atrodoties vai aizvirzoties (arī aizvirzot ko) priekšā.
Nemaksāt (arī nedot) ne grasi Nemaksāt, nedot nemaz.
zāģēt Nemākulīgi spēlēt (parasti stīgu instrumentus), radot nepatīkamas skaņas. Nemākulīgi spēlējot, radot nepatīkamas skaņas, skart (instrumenta stīgas).
piezagties Nemanāmi, negaidot iestāties, gadīties (par slimībām, nelaimi).
pazust Nemanāmi, nepievēršot sev uzmanību, arī ātri doties prom, atstāt kādu vietu, attālināties.
izkust Nemanot tikt izdotam (parasti par naudu).
kust Nemanot, pakāpeniski tikt izdotam (parasti par naudu).
ēst Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas, nodarīt ļaunu (kādam).
griezties Nemitīgi vērsties (uz ko) - piemēram, par domām, sarunām.
riņķot Nemitīgi vērsties (uz ko), piemēram, par domām, sarunām.
Vārdu rotaļa Nenopietna, divdomīga runāšana. Asprātīga runāšana.
Vārdu spēle (arī rotaļa) Nenopietna, divdomīga runāšana. Asprātīga runāšana.
Vārdu rotaļa (arī spēle) Nenopietna, divdomīga runāšana. Asprātīga runāšana.
šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīgs (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
jukt Nenotikt (par iecerētu norisi, pasākumu), nerealizēties (par nodomu, ieceri u. tml.).
izjukt Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.).
pajukt Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.). Izjukt (3).
pašķīst Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi). Nerealizēties (par nodomu).
pliocēns Neogēna perioda otrā puse, kam ir raksturīga, piemēram, intensīva vulkāniskā darbība, jūru un kontinentu kontūru izveidošanās un dzīvības formu izmaiņas.
mangānskābe Neorganiska skābe, kuras skābes veidotājs elements ir mangāns ar oksidācijas pakāpi seši.
plomba Neorganiska viela, ar ko piepilda dobumu zoba cietajos audos. Šādas vielas kopums, ar ko ir piepildīts dobums zoba cietajos audos.
vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
nieks Nepamatots, arī mazsvarīgs, nenopietns izteikums. Arī aplamība, izdomājums.
teratoma Neparasts, dabiskajai struktūrai neatbilstošs veidojums organismā.
trakums Nepārdomāta, arī bezjēdzīga izturēšanās, rīcība.
Bez galvas Nepareizi, nesaprātīgi, bez apdomās (ko darīt, rīkoties).
paraloģisms Nepareizs slēdziens, kas rodas, ja nav ievēroti pareizas domāšanas, loģikas likumi.
Mājiens ar sētas mietu Nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
Mājiens ar sētas mietu Nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
Mājiens ar sētas mietu Nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
trajektorija Nepārtraukta līnija, ko pārvietojoties veido materiāls punkts, fizikāls ķermenis.
lente Nepārtrauktas kustības slīdošs elements (garas joslas veidā) kā pārvietošanai (parasti transportierīcēs).
laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
kontinuums Nepārtraukts, secīgs kopums, veidojums.
izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) - par priekšmetu, vielu.
pīle Nepatiess izdomājums, arī apmelojums.
fikcija Nepatiess izdomājums, ko izmanto kā faktu vai kas figurē kā fakts.
Pliekana (arī šķebīga) dūša Nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
Pliekana (arī šķebīga) dūša Nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
Šķebīga (arī pliekana) dūša Nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
slikti Nepatīkami, arī neērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī).
Turēt pie sevis Nepaust (savas domas, jūtas u. tml.).
Grūst rīklē (arī nagos, rokā) Nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu).
Grūst nagos (arī rīklē, rokā) Nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu).
Grūst rīklē (arī nagos, rokā) Nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu).
Grūst rokā (arī nagos, rīklē) Nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu).
Iegrūst rīklē Nepelnīti, pret savu gribu iedot (kādam ko vērtīgu).
Iegrūst rīklē Nepelnīti, pret savu gribu iedot (kādam ko vērtīgu).
maldi Nepiepildāma cerība, iedoma. Arī nerealitāte.
ilūzija Nepiepildāmas ilgas, cerības, nodomi.
Pats par sevi Nepierādot, arī neargumentējot.
nojauta Nepietiekami apzināta, nevalodiskā uztverē pamatota neskaidra izjūta par ko gaidāmu, arī esošu, iedvesmas radīta doma.
konsonanse Nepilnīga atskaņa, ko veido vārdi, kuros atkārtojas līdzskaņi, bet uzsvērtie patskaņi nav vienādi.
pusvārds Nepilns vārds. Nepilnīgi, ļoti īsi, koncentrēti izteikta doma
Uz savu galvu Neprasot atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem (ko darīt, rīkoties).
nesaprātība Neprātība, neapdomība.
hameleons Neprincipiāls cilvēks, kas atkarībā no situācijas bieži maina savas domas un uzskatus.
Gaisa pilis Nerealizējami plāni, nodomi.
heterodīns Nerimstošu sinusoidālu svārstību ģenerators frekvenču pārveidošanai.
Saules pinums Nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
Centrālā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, ko veido galvas smadzenes un muguras smadzenes.
Perifērā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, ko veido galvas un muguras smadzeņu nervi.
Perifērā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, ko veido galvas un muguras smadzeņu nervi.
miegs Nervu sistēmas diennakts ritma izraisīts organisma stāvoklis, kurā intensīvi atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves un kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos.
Ožas analizators Nervu sistēmas veidojumu kopums, kuri piedalās ožas procesā.
Baltā smadzeņu viela Nervu šūnu izaugumu veidojums zem smadzeņu garozas.
Baltā smadzeņu viela Nervu šūnu izaugumu veidojums zem smadzeņu garozas.
Baltā (smadzeņu) viela Nervu šūnu izaugumu veidojums zem smadzeņu garozas.
Ideālā daļa Nesadalīta kopīpašuma iedomājamā daļa.
domstarpības Nesaprašanās, nesaskaņas atšķirīgu uzskatu, domu dēļ. Atšķirīgi uzskati, atšķirīgas domas.
vārstījums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums (piemēram, par dzeju). Savārstījums (2).
ārdīties Nesavaldoties, lielās dusmās paust sašutumu, teikt pārmetumus Rāties. Lamāties.
donkihots Nesavtīgs, bet smieklīgs sapņotājs, kas radījis sev nereālu ideālu un šķiež spēkus cīņā ar iedomātiem šķēršļiem.
kūlijs Nesējs, krāvējs, melnstrādnieks, rikša (Indijā, Ķīnā, Japānā, Indonēzijā).
miglains Neskaidrs, nenoteikts, nekonkrēts (parasti par teksta saturu, domām, priekšstatiem).
nomaldīties Neskarot mērķi, lidot (kādā virzienā) - par lodi, šāviņu.
mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots mežs.
Atklāt (savas) kārtis Neslēpt savus nodomus.
Atklāt (savas) kārtis Neslēpt savus nodomus.
Ielīst dvēselē Nesmalkjūtīgi izzināt (kāda) slēptākās jūtas, domas.
sanest Nesot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Nesot savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
pārvākt Nesot, vedot u. tml., pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
šķobīgs Nestabils, nenoturīgs (piemēram, par domu, uzskatu, attiecībām).
perifrāze Netieša, tēlaina (nojēguma, domas) izteiksme (parasti ar pārnestā nozīmē lietotiem vārdiem, vārdu savienojumiem).
akcīze Netiešais nodoklis, ko kapitālistiska valsts uzliek iekšzemē ražotām plaša patēriņa precēm un ko ieskaita preču pārdošanas cenā.
mājiens Netieši izteikta doma. Izteikums, kas liek (kādam) noprast, nojaust (ko).
aplinkus Netieši, neizsakot domu līdz galam.
atsacīties Netīkot, necensties (pēc kā). Arī ziedot, upurēt. Atteikties.
atteikties Netīkot, necensties (pēc kā). Iztikt (bez kā). Ziedot, upurēt. Atsacīties.
iegult Netikt pārdotam pieprasījuma trūkuma dēļ.
stratostats Nevadāms aerostats lidojumiem stratosfērā.
aizdelverēt Neveikli aizlidot (par putniem).
atdelverēt Neveikli atnākt, atlidot.
zaudējums Neveiksme (parasti radošā darbā).
fiasko Neveiksme, neizdošanās.
Neiet lāgā Neveikties, neizdoties (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
iegrūst Nevērīgi iedot ēst, dzert (parasti ko sliktu).
pasviest Nevērīgi, arī nicīgi iedot.
atmest Nevērīgi, nicīgi iedot (ko niecīgu).
zagties Neviļus, negribēti rasties, arī būt ar neviļu, negribētu virzību (piemēram, par domām). Neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
turēties Nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
palikt Nezust, saglabāties (piemēram, par domu, attieksmi).
pieskaņa Nianse, arī nokrāsa (piemēram, kā satura, veidojuma).
kalst Nīkt aiz sausuma (par augiem). Kļūt sausam vai sausākam, zūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.).
ēsties Nīsties, naidoties (savā starpā). Būt dusmīgam (uz kādu), naidīgam (pret kādu).
dīglis No apaugļotas olšūnas izveidojusies sēklas daļa, kurā ir jaunā auga orgānu aizmetņi. Embrijs (2).
cilpa No auklām izveidotas lamatas (dzīvnieku ķeršanai).
cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija (šķidru, gāzveidīgu, beramu vielu, arī nelielu priekšmetu transportēšanai).
puzuris No dabas materiāliem, parasti salmiem, veidots rotājuma priekšmets telpu (piemēram, griestu) dekorēšanai.
vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
krustu No dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.).
Krustām (un) šķērsām No dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.).
Krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām No dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.).
mistrojums No dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem veidota (vai veidojusies) augu kopa.
dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (koferiem, kastēm u. tml.).
sērija No divpadsmit skaņu kompleksa veidota intervālu secība, kas pēc struktūras atgādina melodisku motīvu vai harmonisku secību.
slita No guļbaļķiem veidots žogs.
reproducēt No jauna atveidot apziņā, aktualizēt psihē (ko atmiņā fiksētu).
No (kādas) puses parādīt, aplūkot u. tml No kāda viedokļa, kādā skatījumā parādīt, aplūkot u. tml.
špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots režģis, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
sieksta No koka stumbra gabala veidots soda rīks kāju, roku ieslēgšanai.
laža No koka veidota ietaise (kūtī), kur novieto dzīvniekiem (parasti govīm, zirgiem) paredzēto barību.
krātiņš No koka veidota novietne, mītne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas ļaunā bišu saimē.
aste No komētas izplūstošo gāzu veidojums.
manuprāt No mana viedokļa, pēc manām domām.
smailnagla No metāla plāksnes veidota šķautņaina (parasti apavu) nagla ar smailinātu galu.
zemsega No meža nobirām un atmirušajiem augiem veidotais organisko atlieku slānis, kas klāj meža augsnes minerālo daļu.
sprausla No mutes dobuma plūstošas (dzīvnieku) siekalas.
rokrokā No rokas rokā (dot, sniegt u. tml.).
saitējums No saitēm veidots pārsējs.
ledus No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
leduspuķes No sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamentiem vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm).
sniegavīrs No savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās).
Sniega vīrs No savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās). Sniegavīrs.
dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās savas saknes, bet īsto lapu vietā vēl ir dīgļlapas.
Difūzie miglāji No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidoti dažādas formas mākoņi, kurus apgaismo ļoti karstas zvaigzens, kas atrodas to tuvumā.
Difūzais miglājs No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidots dažādas formas miglājs, ko apgaismo ļoti karstas zvaigznes, kuras atrodas tā tuvumā.
žagariņi No stingras mīklas veidoti, taukvielā vārīti cepumi, kas pēc vārīšanas atgādina žagaru nastiņu.
klucis No šāda nogriežņa veidots bišu strops.
klucis No šāda nogriežņa veidots soda rīks kāju, roku ieslēgšanai. Sieksta.
spalva No šāda putna ādas ragvielas veidojuma izgatavots rakstāmrīks.
tavuprāt No tava viedokļa, pēc tavām domām.
katamarāns No vairākiem baļķiem veidots plosts (Klusā okeāna salās, Indijas okeāna piekrastē).
mūsuprāt No vairāku runātāju vai rakstītāju viedokļa. No teksta autora viedokļa. Pēc mūsu domām.
telts No viegla materiāla (piemēram, no ūdensnecaurlaidīga auduma, zariem) veidota pagaidu mītne (parasti ar slīpām sānu daļām).
plunžeris No viena gabala veidots virzulis, kam diametrs ir vienāds ar kāta diametru.
Vienup (un) otrup No viena viedokļa un no otra viedokļa.
Vienup (un) otrup No viena viedokļa un no otra viedokļa.
apkārt No vienas vietas uz otru (dažkārt kustībā veidojot it kā apli). No viena pie otra.
kanoe No viengabala koka izdobta (piemēram, indiāņu, polinēziešu) laiva.
viņaprāt No viņa (viņas, viņu) viedokļa, pēc viņa (viņas, viņu) domām.
Zoss spalva No zoss ādas ragvielas veidojuma izgatavota rakstāmspalva.
Koka (arī kokzaru) dakšas No žuburaina koka izveidotas dakšas.
Kokzaru (arī koka) dakšas No žuburaina koka izveidotas dakšas.
Koka (arī kokzaru) dakšas No žuburaina koka izveidotas dakšas.
gals Nobeigums vai sākums (ēkai, telpai, teritorijai). Daļa (ēkai, telpai, teritorijai), kas veido šādu nobeigumu vai sākumu.
gals Nobeigums vai sākums (parasti garenam priekšmetam, veidojumam). Daļa (priekšmetam, veidojumam), kas veido šādu nobeigumu, sākumu.
metaplāzija Nobriedušu (dzīvnieku, augu) audu pārveidošanās citādos, morfoloģiski un funkcionāli atšķirīgos audos.
nodot Nodalīt, iedot (ierobežotā daudzumā, parasti pārtikas produktus).
sastāties Nodalīties no šķidruma (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
kase Nodaļa (iestādē, uzņēmumā, organizācijā) naudas izmaksai, iemaksai, uzglabāšanai. Nodaļa (iestādē, uzņēmumā) biļešu pārdošanai. Telpa, kur atrodas šāda nodaļa.
ekspedīcija Nodaļa (iestādē), kas pieņem vai nosūta dokumentus, preces u. tml.
mēģinājums Nodarbība, kurā atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpilda (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
Stāvēt prātā Nodarbināt domas. Būt atmiņā.
kukuļniecība Nodarbošanās ar kukuļu (3) došanu vai ņemšanu.
muzicēt Nodarboties ar mūziku, spēlējot kādu instrumentu, dziedot. Atskaņot skaņdarbu.
gruntsnoma Nodeva (par gruntsgabalu), kuru gruntsgabala īpašnieks dod naudā vai graudā kādai personai vai iestādei, atzīstot tās virsīpašuma tiesības.
Desmitā tiesa Nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma (aptuveni) desmitā daļa.
tiesa Nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma daļa.
iedibināt Nodibināt, izveidot.
iedibināties Nodibināties, izveidoties.
saziņot Nododot, izplatot attiecīgus paziņojumus, ziņas u. tml., saaicināt, sapulcināt.
Progresīvs nodoklis Nodoklis, kas palielinās vairāk, nekā palielinās apliekamo ienākumu summa.
Netiešais nodoklis Nodoklis, ko iekasē par kā (piemēram, patēriņa priekšmetu, ceļu) izmantošanu, kādu darbību veikšanu (piemēram, tiesā, tirgū).
papildnodoklis Nodoklis, ko maksā papildus iepriekš paredzētajam nodoklim.
staciņš Nodoklis, ko Zviedrijas valdība 17. gadsimtā un Krievijas valdība 18. gadsimtā ievāca no Vidzemes zemniekiem.
ieplānot Nodomāt, iecerēt.
apņemties Nodomāt, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu, saistību. Apsolīties sev.
doma Nodoms (ko darīt).
apņemšanās Nodoms (ko noteikti grib realizēt). Solījums sev, saistība.
iecere Nodoms apprecēties (ar kādu).
plāns Nodoms, iecere, to domās apsvērtā, noteiktā (kā) nākamā realizēšanas gaita.
prāts Nodoms, nolūks, vēlēšanās.
atdeve Nodošanās (darbam, daiļradei).
patronēt Nodot (bāreni) audzināšanā un audzināt (to) ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
atdalīt Nodot (daļu no kā) cita rīcībā, īpašumā, paredzēt citiem nolūkiem u. tml.
Dot rokā Nodot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu).
iegāzt Nodot (kādu).
realizēt Nodot (ko) cita rīcībā, īpašumā un saņemt pretī ekvivalentu preci, parasti naudu.
atstāt Nodot (ko) citu lietošanā, īpašumā.
atdot Nodot (kur) glabāšanā, sargāšanā.
izdot Nodot (personu) no savas teritorijas kādas valsts vai iestādes rīcībā, varā, piemēram, pārvietojot no vienas vietas, valsts uz citu, liekot atgriezties iepriekšējā vietā, valstī.
Izlaist tirgū Nodot (piemēram, attiecīgajām organizācijām) pārdošanai. Iesākt pārdot.
Izlaist tirgū Nodot (piemēram, attiecīgajām organizācijām) pārdošanai. Iesākt pārdot.
virzīt Nodot (piemēram, dokumentu, sūdzību) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
nosūtīt Nodot (piemēram, sveicienu, ziņu).
iesūdzēt Nodot (tiesai) ar prasību.
izdot Nodot (valsts iestāžu) rīcībā (priekšmetus) no iepriekšējās atrašanās, glabāšanās vietas.
nosūtīt Nodot aiznešanai, aizvešanai, pārraidīšanai (piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību).
iesūtīt Nodot ar kāda starpniecību (tam, kas atrodas izolētās telpās, izolētā vietā).
aizdot Nodot ar līgumu (kādā darbā, parasti bērnus, pusaudžus).
atdot Nodot cita īpašumā (parasti bez atlīdzības). Atdāvināt.
deponēt Nodot glabāšanai (naudu, vērtīgus priekšmetus u. tml. kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā).
izīrēt Nodot lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu).
atklāt Nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu ceremoniju).
Izņemt lietu (no kādas tiesas) Nodot lietu citas tiesas tiesvedībai saskaņā ar tiesu kompetenci.
Izņemt lietu (no kādas tiesas) Nodot lietu citas tiesas tiesvedībai saskaņā ar tiesu kompetenci.
izsniegt Nodot noteiktam saņēmējam.
izsniegt Nodot rīcībā, lietošanā (kādam).
Nodot komisijā Nodot starpniekam (komisionāram) pārdošanai.
pārdot Nodot tālāk (citam).
atdot Nodot tam, kam pienākas.
izsniegt Nodot, pasniegt (no kurienes).
Nest sveicienu Nodot, sūtīt sveicienu.
Nest sveicienu Nodot, sūtīt sveicienu.
kavēties Nodoties (piemēram, atmiņām, sarunai). Pievērsties (kam atmiņās, sarunā).
Izkāpināt sevi Nodoties ļoti lielai paškritikai. Izkāpināties.
gudrot Nodoties pārdomām, arī pārrunām (par ko). Pārdomājot, pārrunājot radīt plānus (par ko). Prātot.
Nogrimt sevī Nodoties savām domām, pārdzīvojumiem, tā ka neuztver apkārtējo.
Iegrimt sevī Nodoties savām domām, tā ka nesajūt apkārtējo.
filozofēt Nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
pavadīt Nodzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laiku, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
nogaudoties Nogaudot (3).
veidule Nogrieznis, kam pārvietojoties veidojas (kā) virsma. Veidotāja (2).
veidotājs Nogrieznis, kam pārvietojoties veidojas (kā) virsma. Veidule (1).
nocirpt Nogriezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
aizgulēties Nogulēt ilgāk, nekā nodomāts vai parasts. Laikā nepamostoties, nepieceļoties, nokavēt, nepaspēt.
koagulāts Nogulsnes, kas veidojas koagulācijas rezultātā.
cehšteins Noguluma ieži, kas sastāv, piemēram, no konglomerātiem, kaļķakmeņiem, dolomītiem, vārāmās sāls.
Ieplaku nogulumi Nogulumi, kas veidojas ezera dibenā.
nodipināt Noiet, nonākt, arī noskriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni.
krist Nokarājoties veidot (vertikālas krokas) - par audumu, apģērbu. Būt tādam, kas veido vertikālas krokas.
norēķināties Nokārtot maksājumus, saistības (piemēram, par kā atlīdzināšanu, nodošanu).
noformēt Nokārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām (darījumu, dokumentu u. tml.).
noformēties Nokārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām savus darījumus, dokumentus u. tml.
pagleznot Noklāt ar krāsu, lai veidotu pagleznojumu (2).
izblamēties Nokļūt neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
sablamēties Nokļūt, parasti ļoti, neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
sniegs Nokrišņi - balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos.
krusa Nokrišņi - blīvas ledus daļiņas, kas siltajā periodā izveidojas spēcīgos lietus gubu mākoņos.
Ledus putraimi Nokrišņi - cieti veidojumi (līdz 5 milimetriem diametrā) ar caurspīdīgu ledus apvalku.
neapdomāts Nol. divd. --> apdomāt.
neiedomājams Nol. divd. --> iedomāt.
neizdevies Nol. divd. --> izdoties.
nepiedodams Nol. divd. --> piedot.
sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem putniem, kukaiņiem.
sadomāt Nolemt, nodomāt (ko veikt, darīt).
noliekt Nolocīt uz leju (parasti apģērba gabala malu, galu). Izveidot (ko, kā daļu) lokveidā, leņķveidā (uz leju).
noiet Nomācīties (visu laikposmu), ierodoties (kur), parasti regulāri.
pārmākt Nomācot pārņemt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
samīties Nomainīt vienam otru. Rasties, izveidoties kā cita vietā. Krustoties ar kādu citu.
iestigt Nonākt (kādos, parasti nevēlamos, apstākļos).
Iesēsties galvā Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā. Būt vienmēr apziņā (par domu, plāniem, idejām).
parādīties Nonākt, būt pārdošanā (par precēm).
kārt Nonāvēt (kādu), apmelot (tam) pakārtu cilpu ap kaklu un izsitot balstu zem kājām (parasti, izpildot tiesas piespriestu nāves sodu).
noraut Noņemt, nedot (to, kas kādam pienākas). Arī samazināt.
uzcelt Noorganizēt, izveidot (ko sabiedrībā).
sapēdot Nopēdot (1).
uz Norāda kādas psihiskas norises, parasti domāšanas, saturu.
viņš Norāda uz (kā) pretējo, piemēram, pusi, malu, galu, norāda (no runātāja, vērotāja viedokļa) uz tālāku priekšmetu, parādību.
Kā smejies Norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
sa- Norāda uz (vairāku, daudzu) virzību kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur.
pie Norāda uz apstākļiem, kādos noris darbība, pastāv kāda parādība.
par Norāda uz citu stāvokli, kvalitāti, kādā (kas) nokļūst, kādā (ko) pārveido.
no Norāda uz daļām, sastāvdaļām, kas veido kādu kopumu.
par Norāda uz darbības intensitātes, apjoma palielinājumu pēc (iedomāta) darbības veicēju skaita.
neviens Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības neesamību, pilnīgu noliegumu (parasti kādā vietā, kādos apstākļos).
tāpat Norāda uz izteikuma, domu saturu, kas ir līdzīgs iepriekš minētajam.
tā Norāda uz ko iepriekš vai turpmāk runātu, rakstītu, domātu.
ar Norāda uz laika posmu, kam iestājoties norisinās darbība vai izveidojas kāds stāvoklis.
viss Norāda uz minēto, iedomājamo personu kopumu.
tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
tā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu stāvokļa pazīmi, kvalitāti, apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kādā (kāds) atradās, nokļūst, kāda (kas) atrodas, izveidojas.
zem Norāda uz stāvokli, apstākļiem, kādos kāds atrodas, norāda, kam kas ir pakļauts, kā vadībā kas norisinās, īstenojas.
pie Norāda uz to, kam (kas) tiek, piemēram, dots klāt, lai tas palielinātos, pavairotos u. tml.
no Norāda uz to, kas ir par pamatu, paraugu kā veidošanai, attēlošanai.
ar Norāda uz to, kas kam tiek dots, piešķirts u. tml.
no Norāda uz to, kur ir radies, izveidots tas, kas ir saņemts.
līdz Norāda uz to, par ko sāk runāt, domāt u. tml. pēc kā cita.
no Norāda uz vielu, materiālu, kas ir izmantots (kā) gatavošanai, veidošanai.
pa Norāda uz vienību, kas rodas, ja dala kādu grupu, kopumu, arī uz vienībām, kas veido kādu grupu, kopumu.
uz- Norāda, ka (kas) liek piestiprināts, nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī ka (kas) tiek izveidots virsū (uz kā, kam).
tāpat Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
tā Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības. Tāpat [1].
sa- Norāda, ka (kas) tiek izgatavots, izveidots.
sa- Norāda, ka (kas) tiek savirzīts, novietots kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur.
sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur. Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) izveido kādu kopumu.
rupj- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veido galvenokārt (kā) pamatformu.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek izgatavots, izveidots.
vairs Norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija. Arī tagad.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās. Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās.
četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas četros veidos, četrās sastāvdaļās.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās.
multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas desmit veidos, sastāvdaļās.
div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas divos veidos, divās sastāvdaļās.
piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas piecos veidos, piecās sastāvdaļās.
septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas septiņos veidos, septiņās sastāvdaļās.
trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās.
vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas vairākos veidos, vairākās sastāvdaļās.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona ir galvenā, valdošā.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko (piemēram, starp, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem) un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas (1), gar robežu, veido, arī apzīmē robežu.
atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju un kodolenerģijas izmantošanu.
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinofilmu veidošanu un demonstrēšanu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinoteātri.
atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenā, lielākā veidojuma.
vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko, vadot tā kustības virzienu, arī funkcionēšanas gaitu.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts, izveidots no jauna, pirmoreiz.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila raksturīgām iezīmēm. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no pagājušā laikposma ar tā modes, stila raksturīgām iezīmēm un atkal kļuvis populārs, moderns.
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta profesionālā meistarība.
ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais.
standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādo lies pēc kāda pieņemta parauga un tam nav būtisku individuālu atšķirību.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
veidotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā.
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar enerģijas formu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
kosmo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kosmosu, norisinās kosmosā. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lidojumiem kosmosā, tā pētīšanu, apgūšanu.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu veidošanu, ražošanu.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņu radīšanas, izmantošanas tehnikas veidošanu, ekspluatāciju.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saskarē, saistījumā (ar ko), veido saskari, saistījumu (ar ko).
metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc lieluma, apjoma ir puse vai aptuvena puse no kāda priekšmeta, veidojuma, parādības u. tml.
būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais veidojas vai ir radies celtniecības procesā.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontakts (2), ka tas veido kontaktu (2).
kontūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontūra, tas veido kontūru vai to veido kontūra.
dziļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir liels ievirzījums kur iekšā. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samērā tālu no kā virsmas (atrodoties, virzoties kur iekšā).
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu.
seš- Norāda, ka salikteņu otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas sešos veidos, sešās sastāvdaļās.
virsū Norāda, ka, kādam (cilvēkam vai dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
sa- Norāda, ko tiek izgatavoti, izveidoti vairāki, daudzi objekti, to lielāks daudzums.
maz- Norāda, to salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas maz veidos, maz sastāvdaļās.
pamācība Norādījums, padoms (piemēram, kāda darba, darbības veikšanai).
aizrādījums Norādījums, padoms.
brīdināt Norādīt (uz ko draudošu), darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā).
Slapjš aiz ausīm Norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
aiz Norādot vietu, kuras aizmugurē priekšmets atrodas, izsaka šī priekšmeta pazīmi.
negatīvisms Noraidoša, nelabvēlīga attieksme (pret kādu, pret ko).
atgaiņāties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
atgainīties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
gaiņāties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
gainīties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu. Gaināties (2).
atraisīties Noraidot atbrīvoties (no kā agrāk atzīta, pieņemta u. tml.). Pārvarēt (piemēram, jūtas, domas).
komandēt Norīkot (kādu), likt doties (kādam uz kurieni, kādā nolūkā).
dzīve Norišu, darbību kopums (piemēram, sabiedrībā kādos apstākļos).
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (priekšmetiem, veidojumiem u. tml.), kas nosaka (to) funkcionēšanu, kvalitāti (parasti kādā laikposmā).
minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas.
sastrutojums Norobežots iekaisuma, slimības u. tml. izraisīts strutu uzkrājums audos.
robeža Nosacīta līnija, kas šķir (valsts) sauszemes, ūdens un gaisa teritoriju no citu valstu un starptautiskām teritorijām. Nosacīta līnija, kas šķir (piemēram, kādu teritoriju, iecirkni, īpašumu). Tas (piemēram, zemes, ūdens josla), kas veido šādu līniju.
izsaukt Nosaukt (kāda vārdu), piemēram, paziņojot, pārbaudot.
nolamāt Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos.
izdot Nosaukt vārdā, atklāt (biedru, līdzzinātāju u. tml.). Nodot.
pašnosaukums Nosaukums (parasti tautai), ar ko apzīmē pats sevi (atšķirībā no nosaukuma, ko dod citi).
Goda nosaukums Nosaukums, ko Padomju Savienībā piešķir par sasniegumiem tautas saimniecības attīstībā, sabiedriskajā vai kultūras darbā.
Goda nosaukums Nosaukums, ko Padomju Savienībā piešķir par sasniegumiem tautas saimniecības attīstībā, sabiedriskajā vai kultūras darbā.
nogārgt Noskanēt ar sēcošiem, dobjiem blakustrokšņiem (piemēram, par smiekliem, balsi).
noguldzēt Noskanēt padobji, mainīgā skaļumā (par smiekliem, balsi).
ieņemties Noskaņot sevi (uz ko). Iedomāties.
Ieņemt (ies) galvā (arī prātā) Noskaņot sevi (uz ko). Iedomāties.
Ieņemt (arī ieņemties) galvā (arī prātā) Noskaņot sevi (uz ko). Iedomāties.
Ieņemties (arī ieņemt) galvā (arī prātā) Noskaņot sevi (uz ko). Iedomāties.
Ieņemt(ies) prātā (arī galvā) Noskaņot sevi (uz ko). Iedomāties.
Aizslēgt (retāk noslēgt) sirdi Noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas.
nospiedīgs Nospiedošs (2).
raksts Nospiedumi, ko izveidojušas, piemēram, pēdas, riteņi.
sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu).
sastāties Nostāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
iegaumēt Nostiprināt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piemēram, kādu faktu, padomu).
Iesēsties prātā Nostiprināties atmiņā. Ļoti nodarbināt psihi (par domu, ideju u. tml.).
noiet Nostrādāt (visu laikposmu), dodoties (darbā), parasti regulāri.
pasveicināt Nosūtīt (kādam) sveicienu ar cita starpniecību. Nodot (kādam) sveicienu (no kāda).
piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu. Piemētāt (1).
izolēt Nošķirt (piemēram, domās, uzskatos, parasti ko savstarpēji saistītu).
Do atslēga Nošu atslēga, kas norāda pirmās oktāvas do skaņas atrašanās vietu nošu sistēmā.
apvīlēt Nošūt vīli (gar malu). Apšujot (ko), izveidot vīli.
pārdozēt Noteikt pārāk lielu dozu. Lietot pārāk lielās dozās.
noskaņojums Noteikta (domu, jūtu) virzība, ievirze. Noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
noskaņa Noteikta (domu, jūtu) virzība, ievirze. Noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums. Noskaņojums (2).
virzība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, arī sabiedrības grupas, tās darbības, interešu u. tml.) attīstība, veidošanās kādā virzienā, vērstība uz kādu objektu, mērķi.
virzība Noteikta (piemēram, nozares, sabiedriskas struktūras) attīstība, veidošanās kādā virzienā.
virzība Noteikta (piemēram, procesa, parādības) attīstība, veidošanās kādā virzienā.
tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē. Arī paraža (1).
testaments Noteiktā formā rakstīts un apliecināts dokuments ar kādas personas norādījumiem par šīs personas mantas izlietošanu pēc nāves.
akts Noteiktā formā sastādīts oficiāls dokuments.
koda Noteiktā formā veidots (skaņdarba) nobeigums.
grēda Noteiktā kārtībā veidots (kokmateriālu) krāvums.
krautne Noteiktā kārtībā veidots (piemēram, būvmateriālu) krāvums.
programma Noteiktā secībā dots (piemēram, sarīkojumā, koncertā, radiopārraidē, televīzijā) izpildāmo priekšnesumu uzskaitījums. Informācija par (kā) izrādi, tās dalībniekiem. Attiecīgais iespieddarbs. Priekšnesumu, pasākumu kopums.
Darba pūriņš Noteikta tilpuma cilindrs (Padomju Savienībā 0,001 vai 0,02 kubikmetri) labības graudu īpatnējās masas noteikšanai.
gars Noteiktā veidā (piemēram, domāt, rīkoties).
māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi.
piegriezt Noteiktā veidā sagriezt (kādu materiālu), lai izveidotu kā, parasti apģērba, apavu, detaļas.
polarizācija Noteikta virziena veidošanās, arī radīšana (kādai parādībai, tās izpausmei).
Veselais saprāts Noteiktām domāšanas, izturēšanās normām atbilstošs saprāts.
ierobs Noteiktam nolūkam ieveidots robs (parasti kādā virsmā).
komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums. Celtnes, telpas, kas veido vienību, veselumu.
izgriezums Noteiktas formas un lieluma tukša vieta, caurums, šķēlums (tērpā, apavos), kas izveidots izgriežot.
reģistrs Noteiktas formas veidlapa, to kopums, kantora grāmata (kā) reģistrācijai; rakstisks (parasti dokumentu) uzskaitījums, saraksts.
Nekādā ziņā Noteikti nē. Nekādos apstākļos.
dziesma Noteikts (putna balss veidots) skaņu kopums.
nostāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko), noteikta attieksme (pret ko). Viedoklis (kādā jautājumā), kas nosaka rīcību, izturēšanos.
kodollādiņš Noteikts skaldāmo materiālu vai vieglo elementu daudzums, kuru ievieto raķetē, aviācijas bumbā vai artilērijas šāviņā, lai sprādzienam izmantotu smago elementu kodolu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko kārto kādas saistības, ko dod vai saņem (par ko).
profilējums Noteikts, raksturīgs (parasti sejas, tās daļas) profila veidojums.
ciets Noteikts, skaidrs, negrozāms (piemēram, par domu, ideju, solījumu). Ciešs (4).
ciešs Noteikts, stingrs, negrozāms (piemēram, par domu, ideju, solījumu).
cenzs Noteikumi, pēc kuriem kādai personai dod iespēju izmantot (galvenokārt politiskas) tiesības.
noteikts Noteikumiem, likumībām, normām atbilstošs. Arī ar nodomu, kādam mērķim izveidots, izvēlēts.
klāties Notikt, gadīties kādam notikumam (kādos apstākļos, kādu iemeslu dēļ).
paveikties Notikt, norisināties (kā). Arī izdoties.
darbība Notikumu, norišu kopums, kas veido (daiļdarba) sižetu.
ilgviļņi Noturīgs viļņots matu veidojums ilgākam laikam.
Nacionālais apvidus Novada vai apgabala daļa Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā ar iedzīvotāju vienveidīgu nacionālo sastāvu. Attiecīgā administratīvi teritoriālā vienība.
Visu labu! Novēlējums atvadoties. Sveiciens atvadoties.
Visu labu! Novēlējums atvadoties. Sveiciens atvadoties.
atraut Novērst (domas, uzmanību).
aizvairīt Novērst (domas). Samazināt (piemēram, domu, apkārtnes) ietekmi.
atbrīvot Novērst (kādas, parasti nomācošas, domas, pārdzīvojumus u. tml.).
atsvabināt Novērst (kādas, parasti nomācošas, domas, pārdzīvojumus u. tml.).
sanēt Novērst slimības vai slimību perēkli (parasti mutes dobumā).
aizraidīt Novērst, atvairīt (domas, šaubas, dusmas u. tml.).
atrauties Novērsties (no domām, atmiņām u. tml.).
attālināties Novērsties (no kādām domām, darbības mērķa u. tml.).
acs Novērtējums, uzskats, domas.
apvērtēt Novērtēt (parasti no dažādiem viedokļiem).
pārklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu. Arī noklāt (2).
pārsegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu. Pārklāt (2).
noklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
nosegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to).
slēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, sargāt no (kā) iedarbības.
nostādināt Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai (šķidrumā) izveidojas vielas daļiņu slānis. Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā izveidojas (kāds vielu daļiņu slānis).
saslēgt Novietojoties citam pie cita, izveidot (kopumu, grupu) ciešu, blīvu.
apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt.
izplesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
plesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
taisīt Novietojoties, tiekot novietotam, arī veidotam, radīt (noteiktu grupējumu, formu u. tml.). Veidot ar savu ķermeni, tā daļām (noteiktu stāvokli, arī kustību kopumu).
pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
noklāt Novietot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), lai izveidotu (kā) segumu, aizsargkārtu.
stādināt Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis. Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
sēt Novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (kā) sēklas; novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (sēklas), lai veidotos jauni augi.
pārlaist Novietot, izveidot (ko, piemēram, materiālu, detaļu) tā, ka (tā) daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība. Būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
iegrozīties Novietoties (kur), parasti nostāties, apsēsties tā, ka izveidojas vēlamie apstākļi.
sagulties Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Sagult (1).
sagult Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Sagulties (1).
sasēsties Novietoties sēdus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
līdzināties Novietoties tā, ka veidojas, parasti taisna, rinda, virkne (par cilvēku grupu).
satupties Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Arī sasēsties. Satupt.
satupt Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Arī sasēsties. Satupties.
uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
uzslāņoties Novietoties, izveidoties slāņveidā virsū (uz kā, kam).
sastāties Novietoties, tikt novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par transportlīdzekļiem.
segties Novietoties, veidoties (uz kā, kam pāri) - piemēram, par augiem, to daļām.
novērst Novirzīt uz ko citu (sarunu, domas).
aizklīst Novirzīties (no sarunas, domu gaitas u. tml.).
nomaldīties Novirzīties no galvenā, būtiskā (domās, runā u. tml.).
novērsties Novirzīties, atsacīties (no uzskata, viedokļa, mērķa u. tml.).
aplinkus Novirzoties sāņus, nedodoties taisni uz mērķi.
palīgnozare Nozare, kas, piemēram, kādā saimniecībā, uzņēmumā ir izveidota papildienākumu iegūšanai.
noiet Nozust (par veidojumiem uz ādas, iedegumu). Izbeigties (par ādas slimībām).
ņaudas Ņaudēšana, ņaudoņa.
pieņaudēt Ņaudot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
izņaudēt Ņaudot radīt (skaņas).
lobīt Ņemt nost, plēst (augļa, kodola apvalku).
atņurdēt Ņurdot atsaukties (parasti par suni).
videoattēls Objekta vai dokumenta attēls uz televizora vai videoiekārtas gala ierīces ekrāna.
modelis Objekts, ko veido, lai aizstātu pētījamo, izzināmo objektu, un kam ar pētījamo, izzināmo objektu ir noteikta līdzība.
direktīva Obligāts rīkojums (kādai instancei, personai). Vadošs (politisks) norādījums.
odorologs Odoroloģijas (1) speciālists.
odorologs Odoroloģijas (2) speciālists.
parlamentārs Oficiāla persona, ko viena no karojošām pusēm pilnvarojusi sarunām ar otru karojošo pusi un kas sarunu vešanai dodas pāri frontes līnijai.
kolēģija Oficiāli apstiprināta personu grupa - administratīvs, rīcības vai padomdevējs orgāns.
piešķirt Oficiāli atzīt par atbilstošu (kādām prasībām) un dot iespēju (kādam) saņemt (piemēram, apbalvojumu, medaļu).
salaulāt Oficiāli izveidot laulības attiecības (starp kādiem).
salaulāties Oficiāli izveidot laulības attiecības vienam ar otru.
iesniegt Oficiāli nodot (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u. tml.).
tarificēt Oficiāli noteikt apjomu, vērtību (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
tarifs Oficiāli noteikts apjoms, vērtība (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
slēgt Oficiāli, arī pēc tradicionāliem nosacījumiem vienoties (par ko), uzņemoties saistības, izveidojot noteiktas attiecības.
nota Oficiāls dokuments, ko vienas valsts valdība iesniedz citas valsts valdībai.
nocenojums Oficiāls dokuments, pēc kura veic nocenošanu.
priekšraksts Oficiāls vadošs rakstveida norādījums, rīkojums, pavēle. Attiecīgais dokuments.
raksts Oficiāls, parasti samērā plašs, rakstīts teksts, kura saturs atspoguļo, arī apstiprina kādus faktus. Arī dokuments.
pavēle Oficiāls, saistošs (vadošas amatpersonas) mutvārdu vai rakstveida norādījums kādas darbības veikšanai, situācijas, stāvokļa mainīšanai; attiecīgais teksts, dokuments.
sapropelīts Ogļu kopums, kas veidojies galvenokārt no zemākajiem augiem un planktona mikroorganismiem.
temperācija Oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai), mazliet sašaurinot akustiski tīro kvintu.
ragviela Olbaltumviela (ar samērā lielu sēra saturu), kas rodas ādas epidermas šūnās un ir pamatā visiem cilvēku un mugurkaulnieku dzīvnieku epidermas veidojumiem (matiem, spalvām, ragiem, nagiem, zvīņām u. tml.).
peptīdi Olbaltumvielas molekulas fragmenti, kuru uzbūvi veido aminoskābes.
ķeizargrieziens Operācija - augļa izņemšana no dzemdes, atverot vēdera dobumu un pārgriežot dzemdes sienu.
izoperēt Operējot izņemt (kādu organisma daļu, arī patoloģisku veidojumu organismā).
sagraizīt Operējot izveidot brūci vai brūces
reformisms Oportūnistisks politisks un idejisks virziens strādnieku kustībā, kurš noliedz strādnieku šķiras revolucionārās cīņas, sociālistiskās revolūcijas un proletariāta diktatūras nepieciešamību, sludina šķiru sadarbību un uzskatus, ka buržuāziskās likumdošanas ietvaros ar reformām varēs radīt sociālā taisnīguma sabiedrību.
Fizikālā optika Optikas nozare, kas pētī ar gaismas viļņējādo dabu saistītās parādības.
Ģeometriskā (arī staru) optika Optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
Staru (arī ģeometriska) optika Optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
kaleidoskops Optiska ierīce (rotaļlieta) - caurule, kurā krāsaini stikliņi vai akmentiņi spoguļu sistēmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
laparoskops Optisks aparāts, ar kuru izdara vēdera dobuma un tā orgānu diagnostisku apskati caur vēdera sienu.
Elpošanas aparāts Orgāni, pa kuriem plūst gaiss (deguna dobums, aizdegune, balsene, elpvads, bronhi, alveolas).
kūdra Organiskas izcelsmes iezis, kas veidojas pārmērīgi mitrās vietās no augu atliekām, kuras ir vairāk vai mazāk sadalījušās. Atsevišķs šī ieža gabals.
ekstraktvielas Organiskas neolbaltumvielas augu un dzīvnieku audos, kuras var ekstrahēt (2).
ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas ietilpst dzīvo organismu sastāvā.
nogulas Organisko un neorganisko vielu sakopojums, kas rodas fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu rezultātā un parasti ir ģeoloģiski jauns veidojums.
trūdi Organisko vielu dalīšanās, sairšanas produkti, kas radušies, trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām.
sapropelis Organisko vielu un minerālvielu kompleksas nogulas, kas stāvošās ūdenstilpēs veidojas no atmirušajiem ūdens organismiem, smiltīm, māliem, kaļķiem.
olbaltumviela Organisks lielmolekulārs savienojums, kas ir veidots no aminoskābēm.
dezoksiribonukleīnskābe Organisks savienojums - raksturīga šūnu kodolvielas sastāvdaļa.
holesterīns Organisks savienojums (sterīnu grupas viela) cilvēka vai dzīvnieku audos.
dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus.
sincītijs Organisma audu veidojums, kurā šūnas nav norobežotas cita no citas, bet starp to atsevišķām protoplazmas daļām un kodoliem ir starpsienas.
intoksikācija Organisma saindēšanās ar toksiskām vielām, kas veidojas pašā organismā vai iekļūst tajā no ārienes.
muskulis Organisma sastāvdaļa, ko veido muskuļaudi.
kājiņa Organisma veidojumu daļas, kurām ir savienojuma, balsta funkcija.
sepse Organisma vispārēja smaga saindēšanās, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
koporganisms Organisms, kas izveidojies, vairākiem atšķirīgiem organismiem saliedējoties vienotā bioloģiskā kopumā.
ķērpis Organisms, ko veido aļģe un sēne.
mantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
pārmantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem. Mantojamība.
pēctecība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem. Mantojamība.
progress Organismu vai to sugu, ģinšu u. tml. pilnveidošanās evolūcijas gaitā.
fonds Organizācija, iestāde, kas sniedz materiālu pabalstu (parasti radošiem darbiniekiem).
bāze Organizācija, kuru izmanto par pamatu, veidojot citu organizāciju.
kreditors Organizācija, uzņēmums, atsevišķa persona, kas dod kredītu (piemēram, naudu, preces).
salons Organizācijai vai privātai personai piederoša telpa, telpu kopums, kur pastāvīgi tiek izstādīti pārdošanai paredzēti mākslas darbi.
ģimene Organizatoriska cilvēku abu dzimumu pārstāvju kopdzīves forma, kas izveidojusies vēsturiski un pastāv kā cilvēku sabiedrības pamatšūniņa. Tuvu radinieku grupa (piemēram, vecāki un bērni), kas parasti dzīvo kopā.
radīt Organizējot, dibinot panākt, ka veidojas (kolektīvs, noteikta cilvēku grupa u. tml.).
noformēties Organizējoties izveidoties, organizējot tikt izveidotam (par cilvēku grupu).
pārorganizēt Organizēt vēlreiz, no jauna. Organizējot pārveidot citādu, par ko citu.
nostādīt Organizēt, vadīt (ko) tā, lai (tam) izveidotos vēlamais stāvoklis.
celt Organizēt, veidot (ko sabiedrības dzīvē).
pārrunas Organizēta savstarpēja domu apmaiņa (par noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
pamatšūna Organizēts cilvēku kopums, kas veido (kā, piemēram, sabiedrības, organizācijas) galveno, nozīmīgāko daļu.
trakts Orgānu, veidojumu u. tml. kopums (organismā), pa kuru (kas) tiek pārvadīts.
vaniļa Orhideju dzimtas kāpelētājaugs, kura augļiem fermentējoties veidojas vanilīns.
kopija Oriģinālam (piemēram, mākslas darbam) līdzīgs atveidojums.
pirmavots Oriģināls, īsts dokuments, raksts, grāmata, ko izmanto, piemēram, pētniecības darbā.
ortodokss Ortodoksāls.
ortodonts Ortodontijas speciālists.
dublikāts Otrais (dokumenta) eksemplārs, kas juridiski aizstāj oriģinālu.
Taisnā līnijā Pa visīsāko iedomājamo ceļu (no vienas vietas līdz otrai).
Taisnā līnijā Pa visīsāko iedomājamo ceļu (no vienas vietas līdz otrai).
Novest galā Pabeigt (darbu). Realizēt (piemēram, ieceri, nodomu).
Novest galā Pabeigt (darbu). Realizēt (piemēram, ieceri, nodomu).
Dabūt gatavu Pabeigt (kā gatavošanu, veidošanu).
Dabūt gatavu Pabeigt (kā gatavošanu, veidošanu).
izlaist Pabeigt sagatavošanu un nodot izrādīšanai, iesākt izrādīt (parasti kinofilmu, teātra izrādi).
nospēlēt Pabeigt spēlēt (lomu), atveidot (tēlu), kad izrāde pārstāj būt repertuārā.
periods Pabeigta, noteiktā formā izveidota muzikālā doma.
slīdkāpnes Pacelšanas un nolaišanas transportlīdzeklis kustīgu kāpņu veidā. Slīdošās kāpnes. Eskalators.
Cilu kalni Pacēlumi, kas veidojušies, dažām zemes garozas daļām nogrimstot, citām paliekot agrākajā līmenī.
aizplīvurot Padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu vai uztveramu. Maskēt.
papildināt Padarīt ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāku (piemēram, stāstījumu, dokumentu), pievienojot (tam) jaunu daļu. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, stāstījums, dokuments) kļūst ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāks, ka (tas) tiek paplašināts.
daudzveidot Padarīt daudzveidīgu (2), dažādot.
tuvināt Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
izjaukt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Sajaukt.
aptumšot Padarīt neskaidru (apziņu, domas u. tml.).
aizmiglot Padarīt neskaidru, nesaprotamu, grūti uztveramu (piemēram, domu, uzskatu, nolūku).
atvērt Padarīt pieejamu, dot iespēju lietot, izmantot.
aizvadīt Padarīt saprotamu (domu, ideju u. tml.).
paziņot Padarīt zināmu (kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā. Piesūtīt (rakstisku) ziņu.
sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus.
dipēt Padobji atskanēt (par soļu troksni).
klunkšķēt Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām). Atskanēt šādam troksnim.
iedipēties Padobji ieskanēties (par soļiem).
iedūkties Padobji, neskaidri iedziedāties. Padobji, stiepti ieskanēties (piemēram, par balsi, atbalsi).
klunkšķis Padobjš guldzošs troksnis, kas rodas, šķidrumam strauji līstot no pudeles vai atsitoties pret trauka malām.
ļerkšķis Padobjš, skarbs troksnis.
Palauzīt (retāk pagrozīt) galvu Padomāt, pagudrot.
Pagrozīt (biežāk palauzīt) galvu Padomāt, pagudrot.
Palauzīt (retāk pagrozīt) galvu Padomāt, pagudrot.
Pakustināt smadzenes Padomāt.
Pakustināt smadzenes Padomāt.
Padoma devējs Padomdevējs (1).
padomnieks Padomdevējs (1).
dīvāns Padomdevējs orgāns (bijušajā sultānu Turcijā).
Padomju gvarde Padomju Armijas daļas, kurām Lielā Tēvijas kara laikā piešķirts goda nosaukums «gvarde».
Padomju gvarde Padomju armijas daļas, kurām piešķirts šis nosaukums.
kareivis Padomju Armijas karavīru kategorija, kurā ietilpst kareivji un jefreitori. Buržuāziskās Latvijas armijas karavīru kategorija, kurā ietilpst kareivji un dižkareivji.
Kosmiskā raķete Padomju automātiskā starpplanētu stacija.
Kosmiskā raķete Padomju automātiskā starpplanētu stacija.
padomjcilvēks Padomju cilvēks.
Sociālistiskais reālisms Padomju literatūras un mākslas pamatmetode, ar ko reālo īstenību attēlo patiesi, tās vēsturiskajā konkrētībā un revolucionārajā attīstībā.
padomjļaudis Padomju ļaudis.
Kolhozu tirdzniecība Padomju mazumtirdzniecības veids kolhozu un kolhoznieku pašražotās lauksaimniecības produkcijas realizēšanai.
padomjpilsonis Padomju pilsonis.
biedrs Padomju pilsoņu uzrunas forma.
sovhozs Padomju saimniecība.
sovhoznieks Padomju saimniecības darbinieks.
faktorija Padomju Savienībā - attālos medību rajonos iekārtots centrs medījumu iepirkšanai un mednieku apgādei.
doktors Padomju Savienībā - augstākais zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kas aizstāvējusi atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
kandidāts Padomju Savienībā - pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kura aizstāvējusi atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
milicija Padomju Savienībā un dažās citās sociālistiskajās valstīs - valsts administratīvs izpildu orgāns sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības sargāšanai. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds izpildu orgāns.
Iedzīvotāji darbaspējīgā vecumā Padomju Savienībā: vīrieši 16-59 gadu, sievietes 16-54 gadu vecumā.
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija Padomju Savienības Komunistiskā partija (no 1925. gada līdz 1952. gadam).
Kara komisārs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam) un partizānu vienībās (līdz Lielā Tēvijas kara beigām).
Kara komisārs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam) un partizānu vienībās (līdz Lielā Tēvijas kara beigām).
Politiskais vadītājs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam), kas veica politiskās izglītības un audzināšanas darbu.
politdarbinieks Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942.gadam), kas veica politiskas izglītības un audzināšanas darbu. Politiskais vadītājs.
Padomju Savienība Padomju Sociālistisko Republiku Savienība.
savienība Padomju Sociālistisko Republiku Savienība.
Sirpis un āmurs Padomju Sociālistisko Republiku Savienības valsts emblēma, kas simbolizē darbaļaužu varu, strādnieku un zemnieku savienību.
Devītais Maijs Padomju tautas Uzvaras svētki 1941.-1945. gada Lielajā Tēvijas karā.
Kara komunisms Padomju valsts ekonomiskā politika pilsoņu kara un ārvalstu militārās intervencijas periodā (no 1918. gada līdz 1920. gadam).
Kara komunisms Padomju valsts ekonomiskā politika pilsoņu kara un ārvalstu militārās intervencijas periodā (no 1918. gada līdz 1920. gadam).
Darbaļaužu deputātu padomes Padomju valsts politiskais pamats - visas tautas ievēlēti valsts varas orgāni.
Demokrātiskais centrālisms Padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedrisko organizāciju uzbūves un darbības vadošais princips, kas savieno plašu vietējo kompetenci un demokrātismu ar centralizētu vadību.
Demokrātiskais centrālisms Padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedrisko organizāciju uzbūves un darbības vadošais princips, kas savieno plašu vietējo kompetenci un demokrātismu ar centralizētu vadību.
padomjvalsts Padomju valsts.
padomjzeme Padomju zeme.
gudrība Padoms, ierosinājums, ieteikums.
rekomendācija Padoms, norādījums, pamācība (kādai darbībai).
konsultācija Padoms, paskaidrojums (ko sniedz speciālists kādā jautājumā). Padoma, paskaidrojuma došana.
sagānīt Padoni, parasti pilnīgi, nelietojamu, neizmantojamu (piemēram, piemēslojot, pielūžņojot).
Balts karogs Padošanās zīme (parasti karā) - balts auduma gabals. Zīme (balts auduma gabals) par priekšlikumu frontē vest sarunas par militāru operāciju pārtraukšanu.
Baltais karogs Padošanās zīme (parasti karā).
palaist Padot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
aplaist Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem. _imperf._ Laist apkārt.
piespēlēt Padot, piegādāt (ko).
Mesties (kāda) apkampienos Padoties (kāda) ietekmei, apvienoties (ar kādu), pakļaujoties (tā) gribai.
Laisties dibenā Padoties grūtībām, neveiksmēm u. tml.
Laisties dibenā Padoties grūtībām, neveiksmēm u. tml.
Krist kārdināšanā Padoties tieksme. Darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
Krist kārdināšanā Padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
saliekties Padoties, pakļauties (citiem), parasti pilnīgi.
niša Padziļinājums (piemēram, celtnes sienā, iežu veidojumā).
vadziņa Padziļinājums (vagās, dobēs), kurā iekaisa sēklu.
atvere Padziļinājums, iedobums (kādā virsmā).
bedre Padziļinājums, iedobums ar vairāk vai mazāk stāvām malām (parasti zemes virsmā - nelielā platībā).
alveola Padziļinājums, iedobums žoklī, kur atrodas zoba sakne.
pirmveiddobums Padziļinājums, kas sākotnēji izveidots velmēšanas veltnīša virsmā, lai iegūtu noteikta profila velmējumu.
slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saslietiem kokiem, to zariem.
restaurācija Pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismu atveidošana.
kanāls Pagara, doba telpa (kādā vielā, slānī).
kanāls Pagara, doba telpa (organisma vai tā daļas) iekšienē.
izlaidums Pagarinājums, paplašinājums (tērpam, tā daļām), kas veidots, izmantojot iešūtas joslas.
cekuls Pagarinātu pakauša spalvu veidojums (putniem).
zedenis Paīss, tievs apaļkoks, parasti izmantots žogu, arī primitīvu zārdu u. tml. veidošanai.
līmenis Pakāpe, kas raksturo (parādību sabiedrībā) no attīstības, kvalitātes viedokļa.
lēkts Pakāpeniska (parasti saules) parādīšanās virs horizonta. Gaisma, kas rodas, parādoties (parasti saulei) virs horizonta.
saplūst Pakāpeniski apvienojoties, arī asimilējoties izveidot (kādu cilvēku kopumu), iekļauties (tajā).
veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
pāraugt Pakāpeniski attīstoties, pilnveidojoties, sasniegt citu, augstāku pakāpi, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā).
sarasties Pakāpeniski izveidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - piemēram, par vairākām, daudzām parādībām dabā.
savilkties Pakāpeniski izveidoties (kādā vietā, vidē) - par laikapstākļiem, parasti lietu, negaisu.
sarasties Pakāpeniski izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par vairākiem, daudziem veidojumiem organismā, izdalījumiem no tā).
izplatīties Pakāpeniski izveidoties telpas, vides daļās aizvien tālāk (no kāda punkta, avota) - piemēram, par gaismu, siltumu, skaņu.
sarasties Pakāpeniski izveidoties, arī ieviesties (kur) - par vairākiem, daudziem augiem, dzīvniekiem.
savilkties Pakāpeniski izveidoties, arī sakoncentrēties (kādā vietā, vidē) - par mākoņiem, miglu u. tml. Pakāpeniski apmākties (par debesīm).
nolaisties Pakāpeniski izveidoties, iestāties (par krēslu, tumsu).
pāraugt Pakāpeniski mainoties, piemēram, intensitātei, apjomam, īpašībām, pārveidoties, kļūt par ko citu (par parādībām dabā).
grimt Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī), nodoties (kam).
slīgt Pakāpeniski nonākt kādā (psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, nodoties (kam).
slīgt Pakāpeniski nonākt kādos, parasti nevēlamos, nomācošos, apstākļos.
slīkt Pakāpeniski pilnīgi nonākt kādos, parasti nevēlamos, nomācošos, apstākļos.
sakrāt Pakāpeniski savākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu.
nolaidums Pakāpeniski slīps reljefa veidojums.
uzkrāt Pakāpeniski vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu, arī, pakāpeniski vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas, izveidot (kopumu, daudzumu).
raisīt Pakāpeniski veidot, attīstīt (ko) - par parādībām daba.
rūgt Pakāpeniski veidoties (par domu, atziņu u. tml.).
taisīties Pakāpeniski veidoties (parasti par parādībām dabā). Būt tādam, kam piemīt topošas norises, topoša stāvokļa u. tml. pazīmes.
viesties Pakāpeniski veidoties (piemēram, par augiem), pakāpeniski iestāties (piemēram, par diennakts posmu). Arī rasties (1).
rasties Pakāpeniski veidoties (piemēram, par kādu defektu, ievainojumu).
viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par kādu stāvokli, cilvēku attiecībām, arī sabiedriskām parādībām). Arī rasties (4).
viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Arī rasties (3).
mesties Pakāpeniski veidoties, rasties (par kādām parādībām, norisēm).
pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz, no jauna, pārdomāt (piemēram, atmiņas, kādu informāciju).
Saknes vilkšana Pakāpes bāzes atrašana, ja dota pakāpe un kāpinātājs.
pakāpslis Pakāpiens (parasti vienkārši, primitīvi veidots).
Mest skatienu (arī skatu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
Mest skatienu (arī skatu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
Mest skatu (arī skatienu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
atskatīties Pakavēties (runās, rakstos, domās pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota).
tatami Paklājs džudo cīņām.
noplaucēt Pakļaujot (piemēram, augus, augļus) karsta, parasti verdoša, šķidruma iedarbībai, panākt, ka (tiem) rodas vēlamās īpašības.
izkodināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, pārveidot (piemēram, krāsas ziņā).
trenēt Pakļaujot mainīgai vai dozētai slodzei, pārbaudīt, stabilizēt (iekārtu, ierīci u. tml.), uzlabot (tās) īpašības.
mesli Pakļaušanās, padošanās, arī piekāpšanās (kam).
apdedzināt Pakļaut augstas temperatūras iedarbībai tehnoloģiskā procesā, lai veidotu, nostiprinātu priekšmeta vai materiāla struktūru, īpašības.
uzberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums). Intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums) - piemēram, par apaviem.
pavējot Pakustināt (ko), radot gaisa plūsmu.
pakašķēties Paķildoties, pastrīdēties.
paķīvēties Paķildoties.
Siltuma neitroni Palēnināti neitroni, kas ir termodinamiskā līdzsvarā ar neitronu palēninātāja atomu kodoliem.
Liet ūdeni uz (kāda) dzirnavām Palīdzēt (kādam), sekmēt (kāda) nodoma realizēšanu.
Liet ūdeni uz (kāda) dzirnavām Palīdzēt (kādam), sekmēt (kāda) nodoma realizēšanu.
Liet ūdeni uz (kāda) dzirnavām Palīdzēt (kādam), sekmēt (kāda) nodoma realizēšanu.
aizvadīt Palīdzēt nokļūt (līdz noteiktai domai, atzinumam).
pagarināt Palielināt (kā, parasti dokumenta) derīguma laiku.
tritons Palielinātās kvartas vai pamazinātās kvintas intervāls, ko veido trīs veseli toņi.
augt Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.). Pieaugt. Arī izveidoties.
vairoties Palielināties skaitā, radot sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību (par dzīvniekiem, augiem).
vīkšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai. Arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai.
vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai. Arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai. Vīkšķis (2).
Uzveikt nāvi Palikt dzīvam (kādos apstākļos, stāvoklī)
turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties.
kokospalma Palmu dzimtas koks ar lieliem augļiem, kam ir biezs, sauss, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols.
uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu) u. tml.
uzticēties Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot ko u. tml.
paviļa Pamati (celtnei), ko veido atsevišķi stāvoši stabi.
karkass Pamatkonstrukcija, balsts (izstrādājumam no mīksta materiāla), kas veidots parasti no stieplēm.
pamats Pamatne (orgānam, organisma veidojumam).
princips Pamatos, no galvenā viedokļa.
motivēt Pamatot, paskaidrot (piemēram, darbību, rīcību, domu). Arī argumentēt.
balstīt Pamatot, pierādīt (piemēram, kādu domu, atziņu) - par faktiem, atziņām u. tml.
dibens Pamats (piemēram, ūdenskrātuvēm, zemes iedobumiem).
iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - piemēram, par celtnēm.
ieausties Pamazām ieveidoties (kur).
izaudzēt Pamazām, pakāpeniski izveidot, izraisīt (jūtas, izjūtas).
ierosme Pamudinājums, rosinājums (piemēram, radošā darbā).
tīrīt Panākt (ar īpašiem paņēmieniem), arī būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, ķermenis) kļūst tīrs vai tīrāks.
sūtīt Panākt (pamudinot, rīkojot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu uzdevumu, mērķi).
vilt Panākt (parasti ar viltu), būt par cēloni, ka (kāds) kur dodas; arī vilināt (1).
Nolaist no sliedēm Panākt (parasti, sabojājot sliežu ceļu, izveidojot uz tā šķērsli), ka (transportlīdzeklis) noskrien no sliedēm.
Nolaist no sliedēm Panākt (parasti, sabojājot sliežu ceļu, izveidojot uz tā šķērsli), ka (transportlīdzeklis) noskrien no sliedēm.
Likt saprast Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka kāds var ko iedomāties, nojaust.
laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
palaist Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks) dodas, arī virzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā veidā).
salaist Panākt, arī pieļaut, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (doma, ideja u. tml.) sasniedz (kādu), tiek uztverta, saprasta.
šķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) veido šķīdumu, ar citu vielu.
sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kādas parādības, norises u. tml.) tiek iekļautas noteiktā kopumā, sistēmā.
saradot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izveidojas ciešas saiknes (parasti ar citiem cilvēkiem, piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem).
sajaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds stāvoklis) izbeidzas. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, nodoms, iecere) kļūst nerealizējams.
pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas. Padarīt (kādu) par ko citu. Arī pārveidot (3).
novērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maina uzskatus, viedokli.
sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piemēram, sprostā, iežogojumā), kas ievērojami ierobežo pārvietošanās iespējas.
saliekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas, parasti pilnīgi.
liekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas.
saslimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pilnīgi nododas (kam). Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (kāda psihiska stāvokļa, kādas attieksmes) varā.
nomocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), ļoti nogurst, zaudē spēkus, arī cieš mokas.
pārmocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), pārāk nogurst, pārpūlas.
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, tekstam, mākslas darbam) veidojas noteikta satura saistība (ar kādu domu, ideju, parādību u. tml.).
pabiezināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas lielāks caurmērs, šķērsgriezums.
uzvelvēt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas velves forma.
piešķirt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas, rodas (piemēram, kādas īpašības).
slīpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) noteiktā vietā veidojas slīpums. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst slīpāks vai slīps.
sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
krokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) veidojas, rodas krokas (1).
sakrokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas sabiedrībā) iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārveidot (2).
savākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis, jūtas, domas) kļūst pretrunīgs, arī grūti panesams, nepatīkams.
klaidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti uzmanība, domas) kļūst mazāk koncentrēts.
sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
šķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības), parasti pakāpeniski, zaudē savu stabilitāti, noturību.
likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, konflikts, domstarpības) zūd.
sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt.
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, kļūst pilnīgāks, dod vēlamākus rezultātus.
saaust Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, pārdzīvojumi, domas) cieši sasaistās (ar ko).
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, putekļi, viļņi) rodas, izveidojas un virzās uz augšu.
vērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi, putekļi) griežas, veido (kādu riņķojošu kopumu).
savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārveidot (1).
saukt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atveidojas (atmiņā).
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst citāds, par ko citu. Pārveidot, pārmainīt.
uzslāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas, izveidojas slāņveidā virsū (uz kā, kam).
ducināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pastipri, dobji, samērā ilgstoši skan.
pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstāku attīstības pakāpi, pilnveidojas, ka uzlabojas (kā) kvalitāte.
uzburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti, izteikti rodas, izveidojas (apziņā, iztēlē), atveidojas (atmiņā).
rūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rada zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni.
slāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (1), arī ka (kam) veidojas slāņi.
slāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (2), arī ka (kam) veidojas slāņi.
uzsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (ledus kārta) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur).
sprogot Panākt, būt par cēloni, ka (matos, apmatojumā) veidojas sprogas.
perforēt Panākt, būt par cēloni, ka (organisma daļā) izveidojas atvere, caurums.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, mākslas darbs) ietver daudz (domu, informācijas u. tml.), dziļi, pārliecinoši izpauž (jūtas, pārdzīvojumus).
pavērst Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, saruna, domas) pievēršas (kam citam).
piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, sprauga, dobums) kļūst pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.).
pakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) maina stāvokli dažādos virzienos.
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) attīstās, pilnveidojas.
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, cilvēka darbībai) veidojas noteikta, arī citāda saistība (ar kādu objektu).
novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process, domas u. tml.) pievēršas kam citam.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis) iegūst citu veidu, pārveidojas savā pretstatā.
trombozēt Panākt, būt par cēloni, ka (sirds dobumā, asinsvadā) izveidojas trombs.
sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) izveidojas cieša savstarpēja saskarsme, ciešas savstarpējas attiecības.
saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja saskarsme, savstarpējas attiecības.
vienot Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja, parasti pozitīva, saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības arī saistīt (2).
sarīdīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas naidīgas attiecības.
saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp organizāciju, pasākumu u. tml. un cilvēkiem) veidojas saikne, savstarpējas attiecības.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (šķīdumā) dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
sapulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sapulcēt.
sapulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sapulcināt.
porēt Panākt, būt par cēloni, ka (vielā, masā, materiālā u. tml.) veidojas poras.
atsaukt Panākt, būt par cēloni, ka atveidojas (atmiņā) agrākie iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
radīt Panākt, būt par cēloni, ka cilvēkiem veidojas (kāda attieksme pret ko, attiecības ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (darbība, norise, attiecību kopums) sabiedrībā.
izkristalizēt Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas kristāli (no kādas vielas).
Ievirzīt (arī iegriezt, ievadīt) (kādās) sliedēs Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas noteiktā kārtība.
Iegriezt (arī ievirzīt, ievadīt) (kādās) sliedēs Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas noteiktā kārtībā.
Ievadīt (arī ievirzīt, iegriezt) (kādās) sliedēs Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas noteiktā kārtībā.
Ievirzīt (arī iegriezt, ievadīt) (kādas) sliedēs Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas noteiktā kārtībā.
izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka nenotiek (iecerēts pasākums, norise) vai netiek realizēts (nodoms, iecere u. tml.).
palielināt Panākt, būt par cēloni, ka no atsevišķām sastāvdaļām veidots (kā) kopums kļūst lielāks.
raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, doma, ideja).
Noskaidrot galvu Panākt, būt par cēloni, ka rodas labākas spējas uztvert, domāt.
raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis)
izraisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme).
viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (piemēram, kādas parādības).
rosināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības).
viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī attieksme pret kādu, ko, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
vīt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (loks, aplis, spirāle).
zīmēt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (piemēram, raksts, ornaments).
radīt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme). Izraisīt (2).
šķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piemēram, uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
vākt Panākt, būt par cēloni, ka, piemēram, (kas) savirzās kopā, kļūst koncentrētāks, veido kādu kopumu.
iesakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) ieaug, izveido saknes.
sakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes, arī aug kādā vidē.
pieradināt Panākt, ka (augs) normāli attīstās (kādos apstākļos).
līdzināt Panākt, ka (cilvēki, dzīvnieki, augi, priekšmeti) veido, parasti taisnu, rindu, virkni.
Mainīt prātus Panākt, ka (kāds) domā citādi. Domāt citādi.
Mainīt prātus Panākt, ka (kāds) domā citādi. Domāt citādi.
Izspiest kukuli Panākt, ka (kāds) iedod kukuli.
Izspiest kukuli Panākt, ka (kāds) iedod kukuli.
iejaukt Panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (parasti riskantā pasākumā). Panākt, ka (kādam) izveidojas saistības, sakari (ar ko), parasti bez (viņa) aktīvas darbības.
uzcelt Panākt, ka (kāds) pieceļas no sēdus vai guļus stāvokļa, parasti, lai ko veiktu, kur dotos.
sabalansēt Panākt, ka (kam) izveidojas samērība, arī vienotība starp (tā) sastāvdaļām. Arī saskaņot (2).
pludināt Panākt, ka (kas, parasti peldošs priekšmets) virzās pa ūdenstilpēm.
lakonizēt Panākt, ka (kas, piemēram, doma, izteiksmes līdzekļi) kļūst lakonisks.
(At)griezt (arī pagriezt) vēstures (arī laika) ratu atpakaļ Panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
balināt Panākt, ka (kas) kļūst balts, gaišs vai gaišāks (zūdot krāsai vai krāsas spilgtumam).
izspiest Panākt, ka (ko) atklāj, izpauž. Tirdot, prašņājot uzzināt.
pilnveidot Panākt, ka (parasti darbība, norise) dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus.
nolaist Panākt, ka (parasti pacelta konstrukcija, detaļa) slīdoši pārvietojas zemāk vai ieslīd (kur iekšā).
izveidot Panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām. Arī pilnveidot.
pieslēpt Panākt, ka (psihisks stāvoklis, domas) neizpaužas pilnīgi.
sasēdināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) apsēžas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī sasēdināt.
Atgriezt laika (arī vēstures) ratu atpakaļ Panākt, ka atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
Pagriezt (arī atgriezt) laika (arī vēstures) ratu atpakaļ Panākt, ka atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
Atgriezt laika (arī vēstures) ratu atpakaļ Panākt, ka atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
(At)griezt (arī pagriezt) vēstures (arī laika) ratu atpakaļ Panākt, ka atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
izvest Panākt, ka dodas līdzi (dzīvnieku mazuļi) - par dzīvniekiem.
šaut Panākt, ka ierocī rodas nepieciešamā enerģija un no tā virzās lode, šāviņš, bulta u. tml. Būt tādam, no kura, tajā rodoties nepieciešamajai enerģijai, virzās lode, bulta u. tml. (par ieroci).
atjaunināt Panākt, ka izveidojas atkal, no jauna (apziņā, atmiņā).
atjaunot Panākt, ka izveidojas atkal, no jauna (apziņā, atmiņā).
iegūt Panākt, ka izveidojas intīmas attiecības (ar pretējā dzimuma cilvēku).
attīstīt Panākt, ka izveidojas vai pilnveidojas (ķermenis, orgāni), veicināt augšanu un nobriešanu.
atjaunot Panākt, ka izveidojas, rodas atkal, no jauna (piemēram, fizioloģisks stāvoklis).
Izdzīt no galvas Panākt, ka nedomā (par ko).
Izdzīt no galvas Panākt, ka nedomā (par ko).
nopeldināt Panākt, ka nopeldas. Panākt, ka peldoties, peldot noskalojas, kļūst tīrs. Izpeldināt.
Sagrozīt galvu Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
(Sa)jaukt galvu Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
Sagrozīt galvu Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
Sajaukt galvu Panākt, ka sāk domāt, spriest, parasti pilnīgi, citādi.
izlidināt Panākt, ka sāk lidot. Panākt, ka izlido.
Salaist matos Panākt, ka sastrīdas, sanaidot.
Salaist ragos Panākt, ka sastrīdas, sanaidot.
Salaist matos (arī ragos) Panākt, ka sastrīdas. Sanaidot.
radīt Panākt, ka veidojas kas jauns (parasti derīgs praktiskai lietošanai, izmantošanai).
dabūt Panākt, lai (kas) tiek darīts, notiek, arī izdodas. Panākt, lai būtu rezultāts (piemēram darbībai, rīcībai).
aizmidzināt Panāktāka aizmieg (šūpojot, dziedot u. tml.). Iemidzināt.
aizņemties Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika viņam) atdotu.
patapināt Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika viņam) atdotu. Aizņemties.
komplementārkrāsas Papildkrāsas - krāsas, kas, spektrāli sajauktas, dod balto krāsu.
kondicionēt Papildus apstrādāt (produktu, materiālu), lai uzlabotu (to) īpašības un izveidotu (tos) atbilstoši noteiktai normai.
aploksne Papīra apvalks vēstuļu, dokumentu u. tml. ielikšanai (parasti pasta sūtījumiem).
Rūtiņu papīrs Papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
Rūtiņu papīrs Papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
Starpināmais materiāls Papīra vai cita materiāla sloksnes, ko izmanto šādu attālumu veidošanai.
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai. Arī tūta.
kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā. Kazas kāja.
Kazas kāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā. Kazaskāja.
Kazas kāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā. Kazaskāja.
padziļināt Paplašināt, nostiprināt, pilnveidot (parādības sabiedrībā, cilvēku attiecības).
kā Par (norādot, piemēram, uz kā funkciju, situāciju, darbību).
pārdot Par atlīdzību nodot kāda rīcībā (piemēram, savu darbaspēku).
nobriest Par atziņām, idejām, domām.
aizslīdēt Par braucējiem viegli slīdošos vai ritošos transportlīdzekļos.
atskaidroties Par cilvēka apziņu, domāšanu.
aizpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
atpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
iepeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
izpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
izpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
atpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdenstransportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
varens Par dabas parādībām, veidojumiem (piemēram, par ūdenstilpēm).
aizritēt Par dažādām norisēm, notikumiem, domām u. tml.
atvelties Par dobjām skaņām.
aiztraukties Par domām.
lidmašīna Par gaisu smagāks lidaparāts, kam lidojumam nepieciešamo spēku rada dzinējs, bet cēlējspēku - spārni.
planieris Par gaisu smagāks lidaparāts, kam nav dzinēja un kas lido, izmantojot gaisa strāvas.
dziļš Par iedobumu, robu, šķēlumu.
dzinkstēt Par lidojošiem kukaiņiem.
gaudot Par lidojošiem šāviņiem, par gaisu, kurā lido šāviņi.
iekaukties Par lidojošiem šāviņiem.
iegaudoties Par lidojošiem šāviņiem. Par gaisu, kurā lido šāviņi.
rūkt Par lidojošiem, krītošiem priekšmetiem.
smilkstēt Par lodēm, šāviņiem lidojumā.
mandola Par mandolīnu mazliet lielāks strinkšķināmais stīgu instruments ar astoņām stīgām.
ieslīdēt Par peldošiem priekšmetiem.
noslīdēt Par peldošiem priekšmetiem.
noslīdēt Par peldošiem priekšmetiem.
paslīdēt Par peldošiem priekšmetiem.
paslīdēt Par peldošiem priekšmetiem.
slīdēt Par peldošiem priekšmetiem.
klāt Par priekšmetiem, kas veido kārtu (uz kā).
norobežots Par priekšmetu, veidojumu u. tml.
mirt Par psihiskiem stāvokļiem, domām, idejām.
iznomāt Par samaksu nodot lietošanā (uz laiku).
mustangs Par savvaļas zirgu pārveidojies mājas zirgs (Ziemeļamerikā).
švirkstēt Par strauji lidojošiem dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
šņākt Par strauji plūstošu tvaiku, arī par, parasti sakarsētu, verdošu, šķidrumu.
kaukt Par šaujamieročiem. Par lodēm, šāviņiem lidojumā.
šauties Par transportlīdzekļiem, arī par, parasti lidojošiem, priekšmetiem.
atpeldēt Par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
atpeldēt Par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
aizslīdēt Par viegli slīdošiem priekšmetiem.
paslīdēt Par viegli slīdošiem priekšmetiem.
paslīdēt Par viegli slīdošiem priekšmetiem.
Pieņemt (retāk paņemt) komisijā Par zināmu atlīdzību pieņemt kādu preci pārdošanai.
Paņemt (biežāk pieņemt) komisijā Par zināmu atlīdzību pieņemt kādu preci pārdošanai.
Pieņemt (retāk paņemt) komisijā Par zināmu atlīdzību pieņemt kādu preci pārdošanai.
nieres Pāra izvadorgāns (cilvēkiem un dzīvniekiem), kas izstrādā urīnu.
kukuļdošana Parādība - kukuļu (3) došana.
izomērija Parādība, kad kādam radioaktīvam elementam ir vairāki atomu kodolu paveidi ar dažādiem pussabrukšanas periodiem.
bālumkaite Parādība, kad radošā darbā nav nekā spilgta, nozīmīga.
zoomorfisms Parādība, kad reāliem vai iedomātiem objektiem tiek piešķirts dzīvnieku izskats, veids.
pazīme Parādība, priekšmets, īpašība u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt (kā) izveidošanos, turpmāko attīstību.
parapsiholoģija Parādību kopums, kas ietver, piemēram, informācijas nodošanu un uztveri, cilvēka psihisko iedarbību uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem un ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
iepazīstināt Parādīt (piemēram, kādu vietu, parasti, sniedzot paskaidrojumus par to). Dot iespēju apskatīt (piemēram, mākslas darbu), dot iespēju noklausīties (piemēram, skaņdarbu).
atminēties Parādīt uzmanību, gādību. Pieminēt. Atcerēties. Iedomāties.
attēlot Parādīt, atveidot (ko imitējot, atdarinot).
ievest Parādīt, atveidot (mākslas darbā).
atspoguļot Parādīt, atveidot (mākslas tēlos). Attēlot..
aizslīdēt Parādīties apziņā (par domu, priekšstatu virkni).
atainoties Parādīties tēlu veidā (domās, iztēlē).
sadīgt Parādīties virs zemes (par vairākiem, daudziem asniem, arī jauniem augiem). Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi asni, arī jauni augi (par lauku, tīrumu u. tml.).
atspoguļoties Parādīties, atveidoties (mākslas tēlos).
vilkties Parādīties, veidoties (sejā) - par grumbām, grimasēm u. tml.
izaugt Parādīties. Pēkšņi parādoties, šķietami izveidoties lielam.
Regresa prasība (retāk prasījums) Parādnieka vai kādas citas personas mantiskās saistības izpildījuša pilsoņa vai organizācijas prasība atdot samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
Pakratīt (arī parādīt) dūri Parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
Parādīt (arī pakratīt) dūri (arī kulaku sar.) Parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
Par godu Parādot atzinību, ievērību (darīt ko).
Goda dēļ (arī pēc) Parādot cieņu.
Goda parāds Parāds, kura atdošana saistīta tikai ar (cilvēka) godīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem.
Goda parāds Parāds, kura atdošana saistīta tikai ar (cilvēka) godīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem, nodrošinājumiem.
pārakcentēt Pārāk akcentēt (domu, ideju, formas elementu u. tml.).
pārdziedāties Pārāk daudz dziedot, nogurt.
pārdzirdīt Pārāk daudz dzirdot (ar šķidru ēdienu), pārbarot (dzīvnieku). Pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz izdzerot, kļūst slims.
pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pārbarot (dzīvnieku). Pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz apēdot, kļūst slims.
pārkliegties Pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu).
pārstāvēties Pārāk ilgi atrodoties kādā stāvoklī, apstākļos, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
pārgaidīties Pārāk ilgi gaidot, nogurt, kļūt nepacietīgam, zaudēt cerības sagaidīt.
kundzība Pārāks, valdošs stāvoklis, arī liels (piemēram, skaitlisks) pārsvars.
līdztekus Paralēli, līdzās (atrasties, būt izveidotam).
skordatūra Parastā stīgu instrumentu skaņojuma īpaša, partitūrā norādīta pagaidu izmaiņa, kas atvieglo dažu akordu un intervālu atskaņojumu, pārveido instrumenta diapazonu, tembru un skaņas stiprumu.
pusacs Parasti savienojumā «ar pusaci skatīties, raudzīties u. tml.»: pavirši skatīties, raudzīties u. tml., darot, domājot ko citu.
pusauss Parasti savienojumā «ar pusausi klausīties, dzirdēt u. tml.»: pavirši klausīties, dzirdēt u. tml., darot, domājot ko citu.
produkts Parasti savienojumā «dabas produkts»: viela, priekšmets, kas veidojas dabā.
klajā Parasti savienojumā «laist klajā»: izdot (iespieddarbu). Arī publicēt.
šķīvītis Parasti savienojumā «lidojošais šķīvītis»: nepazīstams lidojošs diskveida objekts.
līst Parasti savienojumā «līst līdumu»: veidot mežā izcirtumu lauksaimniecības vajadzībām.
velnoga Parasti savienojumā «melnā velnoga». Beladonna.
mērdēties Parasti savienojumā «mērdēties badā»: badoties, izsalkt, arī novājēt nepietiekamas barības dēļ.
klajā Parasti savienojumā «nākt klajā»: tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
Likt mierā (arī mieru) Parasti savienojumā «nelikt mieru»: izraisīt nemieru, pārdomas.
Likt mierā (arī mieru) Parasti savienojumā «nelikt mieru»: izraisīt nemieru, pārdomas.
nolīst Parasti savienojumā «nolīst līdumu»: izveidot mežā izcirtumu lauksaimniecības vajadzībām.
rondo Parasti savienojumā «rondo raksts», «rondo burts»: raksts (burts), kam raksturīga noapaļota forma.
sacensība Parasti savienojumā «sociālistiskā sacensība»: darbaļaužu radošās aktivitātes mobilizēšanas metode, kuras mērķis ir kāpināt vispārēju darba ražīgumu un efektivitāti, sekmēt sociālistiskās tautas saimniecības plānveidīgu attīstību, masu komunistisko audzināšanu.
pūtējs Parasti savienojumā «stikla pūtējs»: cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
trīsvienība Parasti savienojumā «Svētā Trīsvienība»: kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
sakne Parasti savienojumā «vienādojuma sakne»: reāls vai komplekss skaitlis, kas apmierina doto vienādojumu.
elements Parasti savienojumā ar «ķīmiskais»: viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš.
nēsāt Parasti savienojumā ar «līdzi»: parasti ņemt sev līdzi (piemēram, dokumentu, kādu priekšmetu).
izlaist Parasti savienojumā ar «loks», «līkums», «riņķis» u. tml.: doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
laisties Parasti savienojumā ar «prom», «projām»: doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt).
pārrakstīt Parasti savienojumā ar «uz vārda»: dokumentāri nokārtot īpašuma tiesību piešķiršanu (citai personai).
palidot Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) lidot.
ķauķītis Parasti savienojumā ar «zaļais»: neliels, slaids pelēkzaļš zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei.
ļekas Parasti savienojumos «laist ļekas (vaļā)», «laisties ļekās»: ātri bēgt, ātri doties prom.
pārtaisīt Pāraudzināt (kādu), pārveidot (kāda raksturu, personību).
labot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
pārlabot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
endoparazīti Parazīti, kas dzīvo citu organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos.
pustula Parazītisko sēņu sporu veidojoša orgānu kopa spilventiņu vai garoziņu veidā uz bojātajiem augiem.
panglapsene Parazītlapseņu apakškārtas augēdājs kukainis, kura kāpuri izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
cenzēt Pārbaudīt (tekstu), lai dotu atļauju (to) publicēt.
pielaikot Pārbaudīt, parasti izgatavošanas gaitā, (kā) apjoma, formas atbilstību, parasti novietojot (to) lietošanas stāvoklī, arī (mazliet) pārveidojot.
aplūkot Pārbaudot apskatīt.
meklēt Pārbaudot censties konstatēt (trūkumus, kļūdas u. tml.).
atrast Pārbaudot konstatēt, atklāt.
piedalīt Pārdalot, pārveidojot pievienot (pie kā, kam klāt). Pievienot (kādam kopumam).
prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
apdomāties Pārdomājot un apsverot mainīt savu iepriekšējo lēmumu, nodomu.
apstāties Pārdomājot vai pārrunājot pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.).
Pieņemt lēmumu Pārdomājot, apsverot izvēlēties kādu no vairākām iespējām. Izlemt.
prātot Pārdomājot, arī pārrunājot, plānot (ko), noteikt (ko) nākotnē paredzamu.
nolemt Pārdomājot, vērojot izsecināt.
Iekšējais monologs Pārdomas sevī, parasti iekšējās runas formā.
pārlikt Pārdomāt (1).
reflektēt Pārdomāt, apcerēt.
Pārlikt prātā Pārdomāt, apdomāt.
Pamest acis (arī skatienu, skatu) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
Pamest skatienu (arī skatu, acis) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
Pamest skatu (arī skatienu, acis) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
apsvērt Pārdomāt, paredzot un novērtējot (ko).
prātīgs Pārdomāts, uzmanīgs, arī lēns (par darbību, rīcību).
izpārdot Pārdot (daudz vai visu).
kolportēt Pārdot (grāmatas), iznēsājot (tās) pa mājām, darbavietām.
tirgot Pārdot (ko), parasti tirgū, veikalā.
dot Pārdot (parasti retāk dabūjamas preces).
Iziet pasaules tirgū Pārdot (ražojumu) ārpus savas zemes robežām. Tikt pārdotam ārpus savas zemes robežām (par ražojumu).
Iziet pasaules tirgū Pārdot (ražojumu) ārpus savas zemes robežām. Tikt pārdotam ārpus savas zemes robežām (par ražojumu).
No rokas pārdot (arī tirgoties) Pārdot (tirgoties) pašam, neizmantojot kāda starpniecību.
Zem rokas pārdot (arī tirgoties) Pārdot (tirgoties) slepeni, nelikumīgi.
iegrūst Pārdot ar viltu (parasti ko nevērtīgu, sliktu).
Dot uz kartītēm Pārdot ierobežotā daudzumā (preces) pret kartīšu taloniem (piemēram, kara laikā).
Dot uz kartītēm Pārdot ierobežotā daudzumā (preces) pret kartīšu taloniem (piemēram, kara laikā).
Pārdot preces vairumā Pārdot lielu preču daudzumu, arī pārdot preces vairumtirdzniecībā.
tirgoties Pārdot preces. Apgādāt pircējus ar noteikta veida precēm.
Dot uz parāda (arī uz krīta) Pārdot pret vēlāku samaksu.
Dot uz parāda (arī uz krīta) Pārdot pret vēlāku samaksu.
Laist zem āmura Pārdot ūtrupē.
ūtrupēt Pārdot ūtrupē.
laist Pārdot, iznomāt (ko par kādu cenu).
atdot Pārdot.
(Uz)sist (arī (uz)spert) gaisā Pārdot.
Sist (arī spert) gaisā Pārdot.
Spert (arī sist) gaisā Pārdot.
Uzsist (arī uzspert) gaisā Pārdot.
Uzspert (arī uzsist) gaisā Pārdot.
nolūks Paredzētais, nodomātais, sasniedzamais (rīcības, darbības) rezultāts.
Ar galvu Pareizi, prātīgi, ar apdomu (ko darīt, rīkoties).
pusēna Pārejas atveidojums no pilnīgi apgaismotas vietas uz neapgaismotu vai mazapgaismotu vietu (gleznā, zīmējumā). Šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
resgalis Paresninātais stumbra, stiebra gals pie pamatnes (kokam, stiebraugam). Daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis.
atvērt Pārgriezt, pārkalt operējot (lai piekļūtu kādam ķermeņa dobumam).
iegriezums Pārgriežot vai iegriežot ieveidots neliels šķēlums, robs, plaisa.
pārfrāzēt Pārgrozīt (parasti zināma, populāra dzejoļa, sakāmvārda, dziesmas u. tml.) vārdus, lai tie iegūtu citu pamatdomu, jēdzienisku saturu.
pārtaisīt Pārģērbjot, uzliekot masku u. tml., izveidot (kādu) līdzīgu (kam).
laipa Pāriešanai paredzēts dēlis, baļķis u. tml., no dēļiem, baļķiem u. tml. izveidota šaura pāreja (piemēram, pāri šaurai upei, grāvim, staignai vietai).
Mesties no vienas galējības otrā Pāriet no kāda viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
Mesties no vienas galējības otrā Pāriet no kāda viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
Mesties no vienas galējības otrā Pāriet no kāda viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
Mesties no vienas galējības otrā Pāriet no kāda viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
adverbializēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras apstākļa vārdos.
substantivizēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos. Substantivēties.
substantivēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos. Substantivizēties.
dīgt Pāriet no miera stāvokļa aktīvā darbībā, kuras rezultātā veidojas jauns augs (par sēklām).
Krist galējībās Pāriet savā rīcībā, uzskatos no viena viedokļa uz citu - pilnīgi pretēju viedokli.
robežpārkāpums Pārkāpums, kas ir saistīts ar nelikumīgu, slepenu došanos pāri kādas valsts robežai vai ar šāvienu raidīšanu pāri kādas valsts robežai.
dislokācija Pārkārtots, pārveidojies sākotnējais (arī pareizais, normālais) stāvoklis. Process --> dislocēt (2).
pārjumt Pārklāt (ko) ar jumtu. Izveidot (kā) jumtu (no kāda materiāla).
cementēt Pārklāt ar cementu. Saistīt ar cementu. Veidot no cementa.
noziedēt Pārklāties (ar ziedošiem augiem).
nosarmot Pārklāties ar sarmai līdzīgu veidojumu (par augiem, to daļām).
saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos). Pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām).
pārbrēkties Pārkliegties. Pārāk daudz skali raudot, nogurt (parasti par bērnu).
pārbļauties Pārkliegties. Pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu).
Arhitektoniskais parks (arī dārzs) Parks, kurā ēkas un apstādījumi veido kopēju ansambli.
Ainavu parks (arī dārzs) Parks, kurām raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piemēram, pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
pārnākt Pārlidot (ligzdošanas vietā) - par gājputniem.
pašapziņa Pārliecība par savām spējām, savu vērtību, dziļas pašcieņas jūtas; sava pārākuma apziņa; arī iedomība, augstprātība.
Zvaigžņu slimība Pārliecīga savu nopelnu, spēju novērtēšana, iedomība, kas raksturīga dažiem, parasti jauniem, kādā nozarē strauji panākumus guvušiem cilvēkiem.
locīt Pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), likt, veidot (to) divās vai vairākās kārtās.
Nolauzt (arī aplauzt) degunu (biežāk ragus) Pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
Aplauzt ragus (retāk degunu) Pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
Nolauzt (arī aplauzt) ragus (retāk degunu) Pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
Aplauzt (arī nolauzt) ragus Pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
pārdomāt Pārmainīt nodomu, izlemt citādi.
izmainīt Pārmainīt, pārveidot.
pavērsties Pārmainīties un pievērsties (kam citam) - piemēram, par domām, sarunām.
savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami. Izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
reforma Pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības dzīves sfērā, kas ir izdarīts, nepārveidojot pastāvošās sociālās struktūras pamatus.
apgriezt Pārmeklēt (parasti, radot nekārtību). Izvandīt.
tūska Pārmērīga šķidruma uzkrāšanās organisma audos, dobumos.
hiperbola Pārmērīgs tēla vai domas pārspīlējums (mākslas darbā).
litota Pārmērīgs tēla vai domas samazinājums (mākslas darbā).
purvs Pārmitra ekoloģiskā sistēma, kurā noris kūdras uzkrāšanās process un kurā galvenais organiskās masas veidotājs ir zemsedze. Attiecīgā vieta, nogabals u. tml.
ieperināties Pārņemt (parasti par negatīviem psihiskiem stāvokļiem, negatīvām domām).
aizņemt Pārņemt savā varā (par domām, psihiskiem stāvokļiem).
apsēst Pārņemt savā varā. Uzmākties (par neveiksmēm, nelaimēm u. tml.). Neatlaidīgi nodarbināt (par domām, jautājumiem u. tml.).
atkārtot Pārņemt, aizgūt (ko), neradot nekā jauna. Atdarināt (kādu) - parasti radošā darbā.
mācīties Pārņemt, parasti radoši, zināšanas, iemaņas.
patapināt Pārņemt, pielāgojot savām vajadzībām. Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo). Aizgūt.
parodontopātijas Parodonta slimības.
reorganizēt Pārorganizēt. Arī pārkārtot, pārveidot.
pāriet Pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu.
atskaņot Pārraidīt, atveidot, darīt dzirdamu (piemēram, runu, mūziku) - par skaņu pārraides un reproducēšanas aparātiem.
pārstatīt Pārregulēt. Pārveidot, pārlikt citā stāvoklī.
izrunāties Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko). Pārrunāt (daudz vai visu).
debates Pārrunas, domu apmaiņa par kādu jautājumu sanāksmē.
pārspriedums Pārrunās, pārdomās iegūts atzinums, spriedums, vērtējums (par ko). Šāda atzinuma, sprieduma, vērtējuma apcere, apcerējums.
konsultēties Pārrunāt, noskaidrot kādu jautājumu (ar speciālistu). Saņemt padomu, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
pārpiķēt Pārstādīt (jaunus dēstus), lai (tos) izaudzētu līdz iestādīšanai dobē, laukā u. tml.
Likt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs. Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
Nolikt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs. Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
Atrauties nodomam (par ko), arī atraut domas (no kā) Pārstāt (parasti ar grūtībām) domāt (par ko).
aiztrūkt Pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem).
sastingt Pārstāt pārmainīties, attīstīties, pilnveidoties.
Visu vārdā Pārstāvot visu kādu personu loku, paužot to viedokli.
Visu vārdā Pārstāvot visu kādu personu loku, paužot to viedokli.
dramatizēt Pārstrādāt (parasti epikas daiļdarbu), izveidojot lugu.
pārbūvēt Pārtaisīt, pārveidot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
opozīcija Partija (partijas) vai grupa (grupas), kas uzstājas pret valdošo partiju vai pret valdības politiku. Šo partiju (grupu) frakcija parlamentā.
Partijas iekšējā opozīcija Partijas biedru grupa (grupējums), kas kādos principiālos jautājumos vēršas pret partijas un tās vadošo orgānu politiku.
Partijas iekšējā opozīcija Partijas biedru grupa (grupējums), kas kādos principiālos jautājumos vēršas pret partijas un tās vadošo orgānu politiku.
ceļamaize Pārtikas produkti, ko ņem vai dod līdzi ceļā, ceļojumā.
makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to stieples, caurules formā un izkaltējot.
nūdeles Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to, piemēram, lentes, skaidu formā un izkaltējot.
Dzīvot (arī būt) (svešā) maizē Pārtikt no kāda dotiem līdzekļiem.
Dzīvot (arī būt) svešā maizē Pārtikt no kāda dotiem līdzekļiem.
slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku). Arī smacēt (1).
iekonservēt Pārtraukt (ko izmantot, veidot) un saglabāt (to) kādā stāvoklī.
iejaukties Pārtraukt (parasti sarunu), izsakot savas domas.
Nolikt (retāk nomest) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu. Arī padoties.
Nolikt (retāk nomest) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu. Arī padoties.
Nomest (biežāk nolikt) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu. Arī padoties. Pārstāt darboties, darīt ko.
apraut Pārtraukt dot (pienu) vai dot (to) daudz mazāk (parasti par govīm). Noraut pienu.
Iet ciet Pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās) - par govi.
Iet ciet Pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
atraut Pārtraukt dot. Neļaut izmantot.
slēgt Pārtraukt izdot, arī aizliegt izdot (periodisku izdevumu).
kapitulēt Pārtraukt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums.
Skrūves pārvads Pārvads, kas griezes kustību pārveido virzes kustībā, izmantojot vītnes pāri.
kārtība Pārvaldes sistēma (valstī), valsts iekārta. Sabiedrībā izveidojušās attiecības.
padome Pārvaldes, administratīvs vai padomdevējs orgāns, kas sastāv no ievēlētām vai ieceltām personām.
atvairīt Pārvarēt (domas, jūtas, nogurumu u. tml.).
pārmākt Pārvarēt (nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domas u. tml.).
raisīties Pārvarēt (piemēram, atmiņas, jūtas, domas).
palabot Pārveidojot (ko), mazliet precizēt, konkretizēt. Mazliet labot (kļūdas), parasti tekstā.
pārtvert Pārveidojot iekļaut (ko mākslas darbā).
piemērot Pārveidojot padarīt atbilstošu, lietošanai noderīgu.
labot Pārveidojot precizēt, konkretizēt, arī papildināt (piemēram, tekstu, izteikumu).
pārvietot Pārveidojot, pārkārtojot (ko tekstā), ievietot (to citā vietā).
pārtapt Pārveidojoties, attīstoties kļūt citādam, kļūt par ko citu (par parādībām dabā).
nonākt Pārveidojoties, attīstoties sasniegt (kādu pakāpi).
pārtapt Pārveidojoties, mainoties kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu (par parādībām sabiedrībā).
pārveids Pārveidojums (2).
tuvinājums Pārveidojums, kurā kādus lielumus aizstāj ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem. Arī aproksimācija.
zvīņlapas Pārveidojušas auga pirmās zvīņveida lapas brūnganā vai dzeltenīgā krāsā.
beletrizācija Pārveidošana daiļliteratūras stilā.
redukcija Pārveidošana, arī pārveidojums (parasti jēdzienam, spriedumam) vienkāršākā formā. Iesaistīšana, arī iesaistījums (parasti jēdzienam, spriedumam) vienkāršāka kopā, sistēmā. Arī vienkāršošana, vienkāršojums.
redukcija Pārveidošana, arī pārveidojums vienkāršā formā.
transfigurācija Pārveidošana.
Regresīva metamorfoze Pārveidošanās, kas izraisa organisma vienkāršošanas.
izmaiņa Pārveidošanās, pārmaiņa.
nitrificēt Pārveidot (amonija sāļus) nitrātos.
sublimēt Pārveidot (cilvēka zemākās, instinktīvās, galvenokārt seksuālās tieksmes) augstākās psihiskās formās.
deformēt Pārveidot (fizikālu ķermeni), mainot tā formu un tilpumu, bet ne masu.
kodēt Pārveidot (kāda koda zīmi vai zīmju virkni) cita koda zīmē vai zīmju virknē, fiksēt (ar kādu kodu izteiktu informāciju) ar cita koda līdzekļiem.
rekonstruēt Pārveidot (ko, piemēram, celtni, iekārtu) pēc jauniem principiem.
amerikanizēt Pārveidot (ko) pēc amerikāņu parauga.
reducēt Pārveidot (ko) vienkāršākā formā.
transformēt Pārveidot (ko), mainot (tā) īpašības, elementus, telpiskās attiecības u. tml., bet (parasti) saglabājot (tā) saistījumu ar noteiktu grupu, klasi, modeli u. tml.
iztaisnot Pārveidot (maiņstrāvu) par līdzstrāvu.
pielāgot Pārveidot (norisi, parādību) tā, lai (tā) būtu labāk izmantojama (noteiktā darbībā, procesā u. tml.).
ekranizēt Pārveidot (parasti daiļdarbu), piemērojot uzņemšanai kinofilmā. Uzņemt kinofilmā (šādi pārveidotu daiļdarbu).
reducēt Pārveidot (parasti jēdzienu, spriedumu) vienkāršākā formā. Iesaistīt (parasti jēdzienu, spriedumu) vienkāršākā kopā, sistēmā. Arī vienkāršot.
sadalīt Pārveidot (piemēram, kā plūsmu, kustību) tā, ka (tai) rodas vairāki atšķirīgi virzieni, vairākas funkcijas u. tml.
pārtaisīt Pārveidot (piemēram, mākslas darbu, tā elementus) citādi, arī par ko citu.
pārtaisīt Pārveidot (piemēram, priekšmetu) atbilstoši kādām prasībām, arī par ko citu.
pārstrādāt Pārveidot (piemēram, tekstu, projektu).
pārkārtot Pārveidot (piemēram, telpas, celtnes) iekārtojumu.
pārlabot Pārveidot (priekšmetu, parasti apģērba gabalu) piemērotāku.
domesticēt Pārveidot (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
transponēt Pārveidot (skaņdarbu, tā sastāvdaļas) citā tonalitātē.
pārlikt Pārveidot (skaņdarbu) citam instrumentam vai citam instrumentālam sastāvam.
pārtulkot Pārveidot (tekstu, datus u. tml.) no vienas zīmju sistēmas citā zīmju sistēmā.
pārlabot Pārveidot (tekstu, ko uzzīmētu u. tml., parasti novēršot kļūdas, defektus).
gremot Pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
sadalīt Pārveidot (veselo) tā, ka rodas divas vai vairākas atsevišķas, samērā patstāvīgas daļas, vienības.
pārstiklot Pārveidot (vielu) tā, ka (tai) izveidojas stiklveida struktūra.
instrumentēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
orķestrēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) orķestrim. Instrumentēt (2).
pārmainīt Pārveidot citādu.
izvērst Pārveidot detalizētākā formā (kompaktā veidā uzrakstītu matemātisku formulu).
granulēt Pārveidot granulās (1) (pulverveida masu, piemēram, minerālmēslus).
Pārtaisīt pasauli Pārveidot ko sabiedrībā.
Mainīt (savu) seju Pārveidot savu izskatu. Pārveidoties izskatā.
Mainīt (savu) seju Pārveidot savu izskatu. Pārveidoties izskatā.
sagrozīt Pārveidot, pārvērst (piemēram, tekstu, balsi, rokrakstu), parasti, lai kādu maldinātu, arī izjokotu.
pārkārtot Pārveidot, pielāgot (ierīci, mašīnu) kādiem darba apstākļiem.
teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves. Izmantot (parasti mākslas darbā) spilgtas, specifiskus teātra mākslas izteiksmes līdzekļus, arī papildināt (parasti mākslas darbu) ar tiem.
modernizēt Pārveidot, pilnveidot, arī atjaunot atbilstoši kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei.
modificēt Pārveidot, radīt citu formu.
pārtaisīt Pārveidot, sagrozīt (nosaukumu, tekstu).
dalīt Pārveidot, šķelt (veselo) tā, ka rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības.
kļūt Pārveidoties (par ko citādu nekā līdz šim) - par cilvēkiem. Gūt citādu īpašību, pazīmi nekā līdz šim.
kļūt Pārveidoties (par ko citādu nekā līdz šim) - par parādībām sabiedrībā.
kļūt Pārveidoties (pārmainoties personības, rakstura īpašībām, psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim).
pāraugt Pārveidoties (piemēram, mainot savus morālos, sabiedriskos uzskatus, attieksmi pret citiem), kļūt citādam, labākam, apzinīgākam, sabiedrībai derīgākam.
emulģēties Pārveidoties (šķidrumā) sīkos pilienos.
metamorfizēties Pārveidoties augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
pārkauloties Pārveidoties par kaulaudiem (par organisma audiem).
pārklīsterēties Pārveidoties par klīsteri.
tapt Pārveidoties par ko citu nekā līdz šim (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē). Arī kļūt (2).
pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības (piemēram, uzkrājoties augu audu šūnapvalkos lignīnam) - par augiem, to daļām.
pārkorķoties Pārveidoties par korķaudiem (par augu audiem).
iekūņoties Pārveidoties par kūniņu.
pārakmeņoties Pārveidoties par minerālvielu, akmeni (par organiskām vielām). Fosilizēties.
pārragoties Pārveidoties par ragvielu.
pārsveķoties Pārveidoties par sveķveida vielu.
pārtapt Pārveidoties skanējumā (par skaņu).
pārdzimt Pārveidoties, izpausties citādi (par jūtām).
Ņemt citu (arī vēlamu, nevēlamu) virzienu Pārveidoties, kļūt citādam (vēlamam, nevēlamam).
Ņemt citu (arī vēlamu, nevēlamu) virzienu Pārveidoties, kļūt citādam (vēlamam, nevēlamam).
Ņemt vēlamu (arī nevēlamu, citu) virzienu Pārveidoties, kļūt vēlamam (nevēlamam, citādam).
pataisīt Pārvērst, pārveidot (par ko, parasti nevēlamu).
izvērst Pārvērst, pārveidot.
reaģēt Pārvērsties kodolu savstarpējās sadursmēs vai mijiedarbībā ar elementārdaļiņām un starojumu (par atomu kodoliem).
ledot Pārvērsties ledū. Veidot ledus kārtu.
praulēt Pārvērsties praulā, kļūt tādam, kurā veidojas prauli.
izvērsties Pārvērsties, pārveidoties (par ko) - piemēram, par darbību, pasākumu.
metamorfoze Pārvēršanās, pārveidošanās.
jurta Pārvietojama (parasti konusveida) telts, kuru veido koka karkass, kas pārklāts ar ādām vai tūbu (Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā).
jaranga Pārvietojama, ar briežādām pārklāta telts, ko veido apaļa pamatne, vertikālas sienas un konusveida jumts (dažām ziemeļaustrumu Sibīrijas nomadu tautām).
savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piemēram, kaudzi, saini no tiem).
savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
iesliedēt Pārvietojoties iemīt pēdas, izveidot taku (parasti zālē, labībā). Pārvietojoties iemīt, izveidot (pēdas, taku, parasti zālē, labībā).
izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
piepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem, arī par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz tiem.
izsliedēt Pārvietojoties radīt, izveidot viscaur pēdas, taku (parasti zālē, labībā).
saplūst Pārvietojoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
sadurties Pārvietojoties skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
Spert soli (arī soļus) Pārvietojoties veidot soli (soļus).
šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
tikties Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml. kļūt tādam, kam veidojas tieša saskare (ar kādu).
satikt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu). Sastapt (1).
sastapt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu). Satikt (1).
šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
ceļojums Pārvietošanās (gājputniem) no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām un atpakaļ.
solis Pārvietošanās veids (piemēram, kāju un roku kustību kopums) slēpošanā, slidošanā u. tml.
vākt Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā). Pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem).
spietot Pārvietoties (parasti lidot) ciešā kopumā (piemēram, par vielu daļiņām).
ceļot Pārvietoties no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par gājputniem).
peldēt Pārvietoties ūdenī, radot līdzsvaru, ātrumu ar ķermeņa kustībām, arī izmantojot straumi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem.
Pasacīt (arī pateikt) priekšā Pasacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž. Ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
Literārā pasaka Pasakas formā, ar pasakai raksturīgu sižetu veidots daiļdarbs.
kvadrinnāle Pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi četros gados.
triennāle Pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi trīs gados.
sapulce Pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus. Šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadoša orgāna funkcijas.
ciltsdarbs Pasākumu kopums mājdzīvnieku šķirņu uzlabošanai un jaunu, ražīgāku šķirņu un ganāmpulku izveidošanai.
agrikultūra Pasākumu kopums zemkopības uzlabošanai, pilnveidošanai.
Negatīvā eigēnika Pasākumu kopums, lai aizkavētu nevēlamu gēnu nodošanu nākamajām paaudzēm.
Kultūras un izglītības darbs, arī kultūrizglītības darbs Pasākumu sistēma (ārpus mācību iestādēm), kuru mērķis ir veicināt darbaļaužu komunistisko audzināšanu un politisko izglītošanu, kultūras līmeņa paaugstināšanu, radošo spēju attīstību, brīvā laika organizēšanu.
Kultūrizglītības darbs, arī kultūras un izglītības darbs Pasākumu sistēma (ārpus mācību iestādēm), kuru mērķis ir veicināt darbaļaužu komunistisko audzināšanu un politisko izglītošanu, kultūras līmeņa paaugstināšanu, radošo spēju attīstību, brīvā laika organizēšanu.
Estētiskā audzināšana Pasākumu sistēma, kas veido cilvēka spējas izprast, novērtēt un radīt daiļo, cildeno dzīvē un mākslā.
Vietējā pretgaisa aizsardzība Pasākumu sistēma, kuru mērķis bija aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
Vietējā pretgaisa aizsardzība Pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
balzamēt Pasargāt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka) ķermeni no trūdēšanas, ievadot konservējošas vielas.
Dabiskās robežas Pasaules daļu, valstu, apgabalu robežas, ko veido, piemēram, jūras, upes, kalni.
Ārzemju pase Pase, ko uz noteiktu laiku izdod savas zemes pilsoņiem, kas brauc uz citām zemēm.
Ārzemju pase Pase, ko uz noteiktu laiku izdod savas zemes pilsoņiem, kuri dodas uz citām zemēm.
serumprofilakse Pasīvā imunizācija, ko veic, ievadot organismā serumu.
ilustrēt Paskaidrot (tematu, domu) ar (uzskatāmiem) piemēriem.
atrunāt Paskaidrot, apstiprināt (labojumu, papildinājumu oficiālā dokumentā u. tml.) ar piezīmi dokumenta beigās vai malā.
pārmanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nomanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
manīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) virzīties. Lavīties.
aizmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) aiziet, arī aizskriet. _imperf._ Manīties prom. Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizlavīties.
atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atiet, arī atskriet nost (sānis, atpakaļ).
atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, arī atskriet šurp Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, atskriet (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.). Atlavīties.
izmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.). Izlavīties.
piemanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pielavīties.
šmaukt Paslepus doties prom, bēgt.
Sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
filatēlija Pasta dokumentu (galvenokārt pastmarku) vākšana, sistematizēšana un pētīšana.
marka Pasta, zīmoga u. tml. nodevas samaksas dokuments - neliels četrstūrains, retāk trīsstūrains pielīmējams papīra gabals, uz kura ir cenas norāde un parasti attēls.
perināties Pastāvēt, veidoties noteiktā vietā (par sabiedrībai kaitīgiem, naidīgiem cilvēku grupējumiem). Pastāvēt, izplatīties (par nevēlamām parādībām sabiedrībā).
upe Pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā garenā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.
zemē Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi. Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi un precizē darbības vietu, norādot, ka darbības rezultātā (kas, kāds) nonāk uz zemes, uz (parasti telpas) pamata.
pneimoskleroze Pastiprināta saistaudu veidošanas plaušas.
uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
uzbaroties Pastiprināti ēdot, palielināt sava ķermeņa masu, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
atklātne Pastkarte (parasti mākslinieciski izveidota).
pašvadība Paša (parasti cilvēku grupas) sev izveidota vadība.
upuris Pašaizliedzīga atsacīšanās no kā kāda labā, kāda mērķa dēļ. Tas, no kā (kāds) pašaizliedzīgi atsakās, ko pašaizliedzīgi dara, atdod kāda labā, kāda mērķa dēļ.
uzupurēties Pašaizliedzīgi ko darīt, atsakoties no kā, liedzot ko sev cita labā. Arī ziedoties.
ziedoties Pašaizliedzīgi veltīt savus spēkus, spējas, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ. Arī uzupurēties.
aile Pašaurs, garens, kanālam līdzīgs veidojums.
Autogēnais treniņš Pašietekmēšanas paņēmienu sistēma, kuras mērķis ir veidot spējas vadīt, regulēt dažus savus fizioloģiskos un psiholoģiskos procesus.
Pateikt (arī pasacīt) priekšā Pateikt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž. Ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē Pateikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto. Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē Pateikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto. Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
apmainīt Pateikt savu un uzklausīt cita (domu).
izmainīt Pateikt savu un uzklausīt cita (domu). Apmainīt (3).
pārmainīt Pateikt savu un uztvert cita (domu).
atbildēt Pateikt, pasacīt (ko) pēc uzdota jautājuma, uzrunas.
patentmateriāli Patentresoru oficiālo publikāciju un aizsargpublikāciju kopums, kuras ir ievietotas oficiālos patentu biļetenos, kā arī ziņu kopums par preču zīmēm. Patentdokumentācija.
Dzīves standarts Patēriņa apjoms un dzīves veids, kas sabiedrībā, sociālā grupā ir izveidojies tradicionāli un tiek pieņemts par nepieciešamu.
No tīras sirds, arī ar tīru sirdi Patiesi, neviltoti, bez savtīga, arī ļauna nodoma.
labi Patīkami, arī ērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī).
trihosporija Patogēnu sēņu izraisīta matu slimība, kam raksturīga cietu, sīku, melnu vai baltu mezgliņu veidošanās uz māliem.
sacietējums Patoloģisks ciets veidojums (organismā).
kaverna Patoloģisks dobums (orgānos, parasti plaušās, nierēs, kaulos, aknās), kas parasti saistīts ar tuberkulozes procesu.
mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs nepamatoti pacilāts garastāvoklis, satraukta domāšana un kustības.
fistula Patoloģisks vai mākslīgs kanāls, kas savieno dobumu vai dobu orgānu ar ķermeņa virsmu vai citu orgānu.
arhīvs Patstāvīga iestāde vai iestādes nodaļa, kur krāj, sistematizē un glabā dokumentālus materiālus.
noturēt Paturēt, neatdot (piemēram, ieņemto stāvokli, iegūto vietu, īpašumu).
despotija Patvaļība, valdonība, varmācība (attiecībās pret citiem cilvēkiem).
despotisks Patvaļīgs, valdonīgs, varmācīgs (attiecībās pret citiem cilvēkiem).
despots Patvaļīgs, valdonīgs, varmācīgs cilvēks. Varmāka.
despotisms Patvaļīgums, valdonīgums, varmācīgums (attiecībās pret citiem cilvēkiem).
Pārdot (kāda) galvu Patvarīgi nodot (kādu) cita rīcībā.
Pārdot (kāda) galvu Patvarīgi nodot (kādu) cita rīcībā.
atompatvertne Patvertne, kas aizsargā pret kodolieroču iedarbību.
kodolpatvertne Patvertne, kas aizsargā pret kodolieroču iedarbību.
strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
Lauzt šķēpus Paust krasi atšķirīgus uzskatus (piemēram, strīdoties, diskutējot).
Lauzt šķēpus Paust krasi atšķirīgus uzskatus (piemēram, strīdoties, diskutējot).
sodīties Paust noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko. Būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko.
Sacīt savu vārdu Paust savus uzskatus, domas.
Teikt (arī sacīt) savu vārdu Paust savus uzskatus, domas.
Sacīt (arī teikt) savu vārdu Paust savus uzskatus, domas.
iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aizstāvēt (ko), cīnīties (par ko).
vakarēt Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
vakarot Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
gaidīt Pavadīt laika posmu, domājot, uzskatot, ka (kāds) ieradīsies.
gids Pavadonis, kas iepazīstina ar kādu vietu, apstākļiem u. tml.
satelīts Pavadonis.
svīta Pavadoņu kopums (ievērojamai, augstai personai, parasti valdniekam).
atvadīt Pavadot atvest šurp. _imperf._ Vadīt šurp. Pavadot atvest (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
pagaisināt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Panākt, būt par cēloni, ka zūd (doma, ideja u. tml.).
plānprātība Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā.
saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
kapilicijs Pavedieniem līdzīgu veidojumu sistēma dažu sēņu (piemēram, pūpēžu) augļķermeņos.
tīmekļpavediens Pavediens, kas ir veidots, savijot tīmekļa dziedzera izdalījumus. Tīmekļa pavediens.
Tīmekļa pavediens Pavediens, kas ir veidots, savijot tīmekļa dziedzera izdalījumus. Tīmekļpavediens.
trihobaktērijas Pavedienveidīgas aerobas daudzšūnu baktērijas, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku mutes dobumā, kā arī ar sērūdeņradi bagātos ūdeņos.
iesniegt Paveikt juridisku, diplomātisku, politisku u. tml. aktu, parasti, nododot attiecīgu iesniegumu, dokumentu.
pārsniegt Paveikt, izpildīt vairāk par paredzēto, uzdoto (piemēram, plānu, uzdevumu).
aplidojams Paveikta darbība --> aplidot (1).
iespiedums Paveikta darbība --> iespiest [1] (2). Rieva, svītra, iedobums u. tml., kas radies iespiežot, saspiežot.
izlidojums Paveikta darbība --> izlidot (1).
izveidojums Paveikta darbība --> izveidot (2). Ārējā forma (piemēram, priekšmetam).
pārdevums Paveikta darbība --> pārdot [1] (1).
veidojums Paveikta darbība --> veidot (2). Ārējā forma (piemēram, priekšmetam).
ieveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieveidot (1).
ieveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieveidot (2).
izslidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izslidot (1).
izveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (1).
izveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (3).
izveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (4).
izveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (5).
izveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (6).
liekums Paveikta darbība, rezultāts --> liekt (1). Veidojums, kam ir loka forma.
lodējums Paveikta darbība, rezultāts --> lodēt. Savienojuma vieta, kas izveidojusies lodējot.
norobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> norobežot (1). Tas (piemēram, zīme, konstrukcija), kas izmantots (kā) norobežošanai, tas, kas veido (kā) robežu.
nosodījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosodīt (1). Noraidoša, nopeļoša attieksme (pret ko), šādas attieksmes izpausme.
nostiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostiprināt (1). Veidojums (kā) nostiprināšanai.
nostrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostrādāt (3). Izveidojums, apdare.
pārtraukums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtraukt (3). Atstarpe, kas ir izveidota, radusies (starp ko).
pārveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārveidot (1), pārveidoties (1).
pārveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārveidot (2), pārveidoties (2).
pārveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārveidot (3), pārveidoties (3).
pastiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pastiprināt (1). Konstrukcija, veidojums, kas ko pastiprina.
pēdojums Paveikta darbība, rezultāts --> pēdot. Kādā virsmā atstāto pēdu nospiedumu kopums.
pielidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielidot.
pielējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieliet (4). Pielejot izveidotā detaļa, elements.
piepušķojams Paveikta darbība, rezultāts --> piepušķot. Tas, kas ir izdomāts, arī pārspīlēts un iekļauts tekstā.
pilnveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot (1).
pilnveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot (2).
pilnveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot (3).
pilnveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot (4).
prātojums Paveikta darbība, rezultāts --> prātot. Vispārēja rakstura doma, spriedums.
rindojums Paveikta darbība, rezultāts --> rindot.
rotājums Paveikta darbība, rezultāts --> rotāt (1). Priekšmets, veidojums, ko izmanto (kā) rotāšanai.
sabadījums Paveikta darbība, rezultāts --> sabadīt (1). Badot radītais ievainojums.
sabiezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (2). Veidojums, kas radies, organisma audiem sabiezējot.
sablīvējums Paveikta darbība, rezultāts --> sablīvēt. Veidojums, kopums, kas ir radies, ko sablīvējot, kam sablīvējoties.
sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (1). Kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
salidojums Paveikta darbība, rezultāts --> salidot (1).
salikums Paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4). No tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas.
sarindojums Paveikta darbība, rezultāts --> sarindot, sarindoties.
sastrēgums Paveikta darbība, rezultāts --> sastrēgt (1). Veidojums, kas ir radies, kam sastrēgstot.
segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (4); konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, izolē (to) no apkārtējās vides.
slidojums Paveikta darbība, rezultāts --> slidot.
stāstījums Paveikta darbība, rezultāts --> stāstīt. Teksts, ko kāds veido, ir izveidojis stāstot.
tetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt. Tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
tinums Paveikta darbība, rezultāts --> tīt (1). Priekšmets, kas ir izveidots, tinot kādu materiālu.
urbums Paveikta darbība, rezultāts --> urbt (1). Caurums, dobums, kas izveidots urbjot.
uzbērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (2). Attiecīgs celtniecības veidojums.
veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (1).
veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (3).
veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (4).
veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (5).
veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (6).
velmējums Paveikta darbība, rezultāts --> velmēt. Velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets.
vienādojums Paveikta darbība, rezultāts --> vienādot (1).
vienādojums Paveikta darbība, rezultāts --> vienādot (2).
zīmējums Paveikta darbība, rezultāts → zīmēt (1). Attēls uz plaknes, kas veidots, piemēram, ar zīmuli, ogli, tušu.
izveikties Paveikties, izdoties.
Rokas augšā! Pavēle pacelt rokas un padoties.
Rokas augšā! Pavēle pacelt rokas un padoties.
likt Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
paskatīties Pavērot, padomāt, pārbaudīt (pirms kā izlemšanas, uzsākšanas, pameģināšanas).
Nolaist acis Pavērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml.).
Nolaist skatienu (arī acis) Pavērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml.).
apraudzīties Pavērties, palūkoties (parasti ko meklējot, pārbaudot).
sačubināt Pavirši, nekvalitatīvi salabot. Pavirši, nekvalitatīvi izveidot, sasaistīt u. tml.
sačabināt Pavirši, nekvalitatīvi salabot. Pavirši, nekvalitatīvi izveidot, sasaistīt u. tml. Sačubināt (2).
Pacelt rokas Pavirzīt rokas uz augšu par zīmi, ka padodas.
apdzist Pazaudēt aktivitāti, intensitāti (par jūtām, domām u. tml.).
Vadozie ūdeņi Pazemes ūdeņi, kas veidojušies un atrodas zemes garozā.
izskalojums Pazeminājums vai dobums, kas radies, tekošam ūdenim izgraužot un aiznesot iežu materiālu.
Jēdziena saturs Pazīmju kopums, kuras izmanto jēdziena veidošanai.
puse Pazīmju, īpašību kopums, kas raksturo (ko) no kāda noteikta viedokļa.
deklarācija Paziņojums (par kādām domām, ieskatiem).
aizsūtīt Paziņot, nodot (sveicienus, ziņu).
deklarēt Paziņot, pasludināt (kādas domas, ieskatus).
Aiziet garu ceļu Pazust (piemēram, par aizmirstu vai aizdotu priekšmetu).
ziņa Pēc (kādām) īpašībām, pazīmēm, to kopuma, arī no (kāda) viedokļa u. tml.
atmainīties Pēc apmaiņas atdot atpakaļ iemainīto un atgūt savējo.
veste Pēc formas šādam apģērba gabalam līdzīgs veidojums, ko nēsā aizsardzības nolūkos.
Izkārtot (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
pamācīties Pēc kāda parauga veidot sev (piemēram, iemaņas, īpašības).
frāze Pēc kāda parauga, shēmas veidots, arī bieži lietots izteikums.
sadalīties Pēc kādām darbībām, pazīmēm u. tml. izveidot (atsevišķas grupas, vienības) - par cilvēku kopumu.
klase Pēc kādām pazīmēm (parasti pēc intensitātes, kvalitātes) veidota (priekšmetu, parādību) grupa kādā sistēmā.
tips Pēc kādām pazīmēm (vispārinot, idealizējot) veidota kategorija, grupa, modelis.
venteris Pēc lamatu principa veidots zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
baletmūzika Pēc libreta sacerēts skaņdarbs, kam atbilstoši veidota horeogrāfiskā darbība.
Pārdot (savu) dvēseli velnam Pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - atdot savu dvēseli velnam par kādiem, parasti materiāliem, labumiem.
Pārdot (savu) dvēseli velnam Pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem: atdot savu dvēseli velnam par kādiem, parasti materiāliem, labumiem.
šķira Pēc noteiktām (piemēram, struktūras, funkcionēšanas, nozīmīguma) pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa.
šķira Pēc noteiktām kvalitātes pazīmēm veidota (vienveidīgu priekšmetu, vielu u. tml.) grupa.
izvest Pēc noteiktiem likumiem, kārtulām izveidot jaunu (parasti matemātisku) sakarību no dotajām sakarībām.
runa Pēc noteiktiem valodas likumiem veidots teksts, kas atspoguļo šādu darbību.
uzrādīt Pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentus). Darīt ko zināmu, parādot to (piemēram, dokumentu, priekšmetu).
minējums Pēc patiesīguma nedrošs izteikums, spriedums, doma (par ko nezināmu, daļēji zināmu).
izziņa Pēc pieprasījuma izdoti (parasti speciālas iestādes) dati (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu). Uzziņa.
novēlēt Pēc savas gribas, vēlēšanās atstāt, nodot (kādu) apgādībā, arī pakļautībā, atkarībā.
Dīdīt pādi Pēc sena vārda došanas rituāla šūpot bērnu, celt to pretī saulei.
Sprogu šķēres Pēc uzbūves šādam darba rīkam līdzīgs friziera instruments sprogu veidošanai matos.
Vārdu savienojums Pēc valodas sintakses likumiem veidots divu vai vairāku vārdu saistījums teikumā.
veckatolicisms Pēc Vatikāna pirmā koncila (1869. gadā) izveidojies katolicisma novirziens, kas noliedza koncilā pieņemto dogmu par pāvesta nemaldību.
vivipārija Pēcnācēju radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
sterilizācija Pēcnācēju radīšanas spējas iznīcināšana, saglabājot dzimumdziedzeru endokrīno funkciju.
atpēdas Pēdas, kas izveidojušās, kādam dodoties atpakaļ pa to pašu vietu, kur tas nācis vai braucis.
atklāsme Pēkšņa domas noskaidrošanās, nezināmā, pilnīgi jaunā un būtiskā apzināšanās, atklāšana.
vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem). Arī kolikas.
attapties Pēkšņi atcerēties, iedomāties (ko).
atplaiksnīties Pēkšņi atveidoties (domās, iztēlē).
notrūkt Pēkšņi izbeigties (parasti par domu, sapni).
sašķīst Pēkšņi izjukt, nerealizēties (piemēram, par nodomiem, plāniem).
izcelties Pēkšņi izlidot, izskriet (par dzīvniekiem).
piesisties Pēkšņi izraisīties un spēcīgi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
Izmest tirgū Pēkšņi neregulāri laist pārdošanā.
pārgriezt Pēkšņi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.).
iztraucēt Pēkšņi pārtraukt (klusumu) - parasti par skaņu. Radot skaņas, pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
iedzelt Pēkšņi rasties un izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (parasti par domu). Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (par notikumu, faktu).
iedurties Pēkšņi rasties un izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
uzzibsnīt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā atmiņā) - parasti par domām.
uzliesmot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzmirdzēt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzmutuļot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzplaiksnīt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzplaiksnīties Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzvandīties Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzviļņot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzvirmot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
attapties Pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.). Iedomāties, izdomāt (kas darāms).
Iešauties (arī iekrist, ieskriet) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Iekrist (arī iešauties, ieskriet) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Ieskriet (arī iekrist, iešauties) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Iešauties (arī iekrist, ieskriet) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Iekrist (arī ieskriet, (ie)šauties) prātā (arī galvā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Šauties prātā (arī galva, atmiņā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
pazibsnīt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (apziņā) - parasti par domu.
pazibēt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (parasti apziņā, atmiņā, iztēlē).
pavīdēt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (parasti atmiņā, iztēlē, apziņā).
pārcirst Pēkšņi, asi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.).
Izmest tirgū Pēkšņi, neregulāri laist pārdošanā.
peldplezna Peldēšanai paredzēti pleznām līdzīgi gumijas veidojumi, kurus velk kājās.
nopeldēties Peldēties un pabeigt peldēties. Peldoties, peldot noskaloties, kļūt tīram. Izpeldēties.
draga Peldoša ierīce, ko lieto derīgo izrakteņu mehanizētai iegūšanai.
ūdensvelosipēds Peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pedāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens). Ūdens velosipēds.
Ūdens velosipēds Peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pedāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens). Ūdensvelosipēds.
Ūdens velosipēds Peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pedāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens). Ūdensvelosipēds.
debarkaders Peldoša kuģu piestātne, pontons, pie kura var pietauvoties kuģi.
ūdensizspaids Peldoša ķermeņa izspiestā ūdens daudzums.
pontons Peldoša plakandibena, laivveida konstrukcija, kas uzņem (kā) slodzi.
zemessmēlējs Peldoša zemes darbu mašīna ar kausu ierīci grunts rakšanai zem ūdens.
boja Peldoša zīme, kas novietota atklātā jūra, jūras līcī un norāda uz kādām vietām, kādiem objektiem.
torpēda Peldošs plūdlīnijas zemūdens šāviņš, kam ir dzinējs un kas ir paredzēts kuģu vai krasta būvju iznīcināšanai.
mazlēpe Peldošs ūdensaugs ar gludām, ovālām lapām un baltiem, nelieliem ziediem.
nektons Peldošu ūdensdzīvnieku kopums, kuri spēj aktīvi pārvietoties.
peldus Peldot (pārvietoties ūdenī).
appeldēt Peldot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Peldēt apkārt.
atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (par dzīvām būtnēm). _imperf._ Peldēt šurp. Peldot atkļūt, atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizpeldēt Peldot attālināties. _imperf._ Peldēt prom.
atpeldēt Peldot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par dzīvām būtnēm.
iepeldēt Peldot ievirzīties (kur iekšā).
appeldēt Peldot izveidot (loku, apli).
izpeldēt Peldot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izpeldēt Peldot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
aizpeldēt Peldot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
nopeldēt Peldot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.). Peldot atvirzīties nost, attālināties (no kā).
pārpeldēt Peldot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
papeldēt Peldot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Peldēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
papeldēt Peldot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
papeldēt Peldot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
piepeldēt Peldot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
griezt Peldot vai lidojot šķelt (ūdens virsmu, gaisu).
nopeldēt Peldot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties lejup pa straumi (no kurienes, kur u. tml.).
Galvainais pelējums Pelējums, kura pavedieni aug uz augšu un galotnēs veido apaļas lodītes.
Galvainais pelējums Pelējums, kura pavedieni aug uz augšu un galotnēs veido apaļas lodītes.
ieperforēt Perforējot ieveidot (kur, piemēram, zīmes, tekstu).
gadatirgus Periodiski organizēts (parasti starptautisks) pasākums, kur tirdzniecības organizācijas un rūpniecības uzņēmumi, komersanti, rūpnieki vairumā pārdod un iepērk dažādas preces pēc izstādītajiem paraugiem.
pulsēt Periodiski paplašināties un sašaurināties (par organisma šūnām, dobumiem).
periodontīts Periodonta un apkārtējo alveolas audu iekaisums.
izpirkties Pērkot izdot (visu naudu).
zīle Pērlei līdzīgs veidojums rotāšanai (parasti no krāsaina stikla).
kukuļdevējs Persona, kas dod kukuli (3).
trasants Persona, kas dod tratu.
doktorands Persona, kas izstrādā doktora disertāciju. Persona, kas ir doktorantūrā.
robežpārkāpējs Persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai. Robežas pārkāpējs.
Robežas pārkāpējs Persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai. Robežpārkāpējs.
rantjē Persona, kas nestrādā, bet ienākumus gūst no vērtspapīriem, aizdotā vai noguldītā kapitāla procentiem.
ekspeditors Persona, kas nodarbojas ar (dokumentu, preču u. tml.) nosūtīšanu.
apakšnieks Persona, kas pakļauta kādai amatpersonai. Padotais.
komitents Persona, kas uzdod komisionāram noslēgt zināmu darījumu (piemēram, pirkšanu, pārdošanu) komisionāra vārdā, bet uz uzdevuma devēja rēķina.
kurators Persona, kurai uzdots vadīšanas un audzināšanas nolūkos sekot kāda darbam, mācībām, uzvedībai.
viņš Persona, par kuru kādam tiek nodota informācija.
Personas identitāte Personas atbilstība dokumentos vai citos materiālos minētajai personai.
Personas identitāte Personas atbilstība dokumentos vai citos materiālos minētajai personai.
galvasnauda Personas nodoklis, ko, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, maksāja katrs pavalstnieks, izņemot privileģēto šķiru, kārtu un profesiju piederīgos.
patronīmija Personas vārda veidošana no tās tēva vārda.
patronīms Personas vārds, kas ir veidots no tās tēva vārda.
viltība Personības īpašība, kam raksturīga laba orientēšanās dažādos apstākļos un kas, parasti, izpaužas citu maldināšanā, lai īstenotu savus nodomus.
paklausība Personības, rakstura īpašība, kam raksturīga pakļaušanās bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
palīgsaimniecība Personiska saimniecība (piemēram, dārzs, lauksaimniecības dzīvnieki), kas nav tās īpašnieka galvenais eksistences avots, bet dod tam papildienākumus vai papildina ar attiecīgiem lauksaimniecības produktiem.
apraudzīt Pētījot, pārbaudot apskatīt, aplūkot.
Virknes slēgums Pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
Virknes slēgums Pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
lāsteka Pie kāda priekšmeta piesalis konusveida ledas veidojums, kas radies, tekot šķidrumam (no kā) lejup.
skrejlaipiņa Pie stropa skrejas piestiprināts mazs dēlis, pa kuru bites pārvietojas pirms vai pēc izlidojuma.
kāpums Pieaugums, palielinājums. Uzplaukums, pilnveidošanās.
pentahords Piecu blakus pa kāpju skaņu rinda. Jebkuras skaņkārtas piecas pakāpes no tonikas līdz dominantei.
balsot Piedaloties vēlēšanās, paust savu viedokli (piemēram, nododot vēlēšanu biļetenu).
pārsolīt Piedāvājot, dodot lielāku atlīdzību par citiem, iegūt (ko). Izsolē pārspēt (kādu).
Būt kabatā Piederēt, būt iegūtam, būt iegādātam (piemēram, par naudu, dokumentiem).
blende Piederums (fotoaparāta, filmu uzņemšanas aparāta) objektīva pasargāšanai no attēla veidošanai nevajadzīgiem gaismas stariem.
Atlaist grēkus Piedot grēkus.
Atlaist grēkus Piedot grēkus.
apžēlot Piedot, nesodīt par nodarījumu, pārkāpumu.
vesterns Piedzīvojumu filmas žanrs, kurš izveidojās Ziemeļamerikas rietumu štatos 19. gadsimta beigās un kurā sākotnēji tēlota kovboju dzīve. Šāda žanra filma.
kriminālliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kura darbos sižetu veido nozieguma atklāšana.
detektīvliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kurā sižetu veido kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšana.
sirdsdurvis Pieeja kāda cilvēka domām, pārdzīvojumiem.
odorizēt Piejaukt (gāzei) odorantu.
arlabunakti Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
kavalieris Pieklājīgs, laipns vīrietis (parasti attieksmē pret sievietēm). Dāmas pavadonis, aizsargātājs.
sol Piektās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti aiz rokas), panākt, ka (cilvēks) seko, iet līdzi.
vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti pavadā, valgā), panākt, ka (dzīvnieks) seko, iet līdzi.
aptaukot Pieļaut būt par cēloni, ka (ķermenī) pastiprināti veidojas taukaudi.
sajaukt Pieļaut kļūdas (piemēram, norunājot kādu tekstu, izpildot skaņdarbu). Kļūdaini, neprecīzi, juceklīgi atstāstīt, izklāstīt (ko).
pamest Pieļaut, arī likt, lai (kāds) paliek (kādos, parasti nevēlamos, apstākļos).
sajaukt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst, atrodas (kopā, kādā kopumā, veidojumā ar ko).
pielaist Pieļaut, atzīt par iespējamu (kādu domu, ideju).
paturēt Pieļaut, ka (kāds) paliek (kur, kādos apstākļos), arī likt, lai (kāds) paliek (kur, kādos apstākļos). Atstāt.
piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), piemēram, melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
pudeļpiens Piens, kas ir iepildīts pudelēs (pārdošanai).
atvainot Pieņemt atvainošanos, neļaunoties, piedot (kam).
Ar abām rokām saņemt Pieņemt, uzņemt (mājā, ģimenē), radot, nodrošinot ērtus, labvēlīgus apstākļus.
Ar abām rokām saņemt Pieņemt, uzņemt (mājā, ģimenē), radot, nodrošinot ērtus, labvēlīgus apstākļus.
saplombēt Piepildīt (dobumu zoba cietajos audos) ar plombu (nobeidzot zoba ārstēšanu).
aizpildīt Piepildīt (spraugas, dobumus u. tml.) - par priekšmetiem, vielām.
aizpildīt Piepildīt (spraugu, dobumu ar ko).
aizalvot Piepildīt ar alvu (plaisu, spraugu, dobumu). _imperf._ Alvot ciet.
aizplombēt Piepildīt ar plombu (dobumu zobā). Plombējot izlabot (zobu).
aizalvot Piepildot (caurumu, spraugu) ar alvu, izlabot (metāla priekšmetu).
Piepūst vaigus Piepildot muti ar gaisu, izspīlēt vaigus.
Piepūst vaigus Piepildot muti ar gaisu, izspīlēt vaigus.
piespīlēt Piepildot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izspiežas. Ļoti izspīlēt.
uzpūsties Piepildoties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā, arī izveidoties ar porām, izciļņiem (piemēram, par vielu, masu).
uzpūsties Piepildoties, parasti fizioloģisku traucējumu dēļ, ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā (piemēram, par kuņģi, zarnām).
salīst Pieplokot ar ķermeni (pie kā), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
uzprasīt Pieprasīt (noteiktu cenu par ko, parasti, to pārdodot).
atprasīt Pieprasīt, lai atdod (iedoto, aizdoto, paņemto).
atprasīt Pieprasīt, lai atdod (nopelnīto, apsolīto u. tml.).
apstiprinājums Pierādījums, fakts, arī oficiāls dokuments, kas apstiprina (ko).
sofistika Pierādījumu, slēdzienu u. tml. veidošana, izmantojot sofismus.
piejaucēt Pieradināt (savvaļas dzīvnieku) pie cilvēka, pārveidot (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
apgāzt Pierādīt (domas, uzskata) maldīgumu, nepatiesumu, aplamību.
dokumentēt Pierādīt, pamatot ar dokumentu.
piezīmēt Pierakstīt (īsu tekstu), fiksējot kādu faktu, domu u. tml.
vērtība Pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības, noderīguma izpratni.
aprast Pierodot pielāgoties (parasti par maņu orgāniem).
pieklauvēt Piesist (piemēram, pie durvīm, loga, sienas), lai, radot troksni, signalizētu.
piedēvēt Piešķirt (kam īpašību, pazīmi u. tml.), piemēram, runājot, rakstot, arī domās, iztēlē.
iemiesot Piešķirt (kam) reālu izpausmi, izveidot, realizēt (ko) materiālā formā.
aizvirzīt Piešķirt (sarunai, domai) noteiktu virzību (bieži pretēju esošajai). Novirzīt.
apgarot Piešķirt (sejai) cildenu izteiksmi (par domām, jūtām).
sadalīt Piešķirt katram noteiktu daļu (no kopuma), arī iedot, izsniegt katram noteiktu daļu (no kopuma).
izsniegt Piešķirt un nodot tiesīgajai personai (piemēram, pabalstu).
salikt Piešķirt, iedot (vārdu, nosaukumu vairākiem, daudziem).
ielikt Piešķirt, iedot (vārdu, nosaukumu).
piemilzt Pietūkt (piemēram, rodoties zemādas sastrutojumam, iekaisumam) - par ķermeņa daļām.
ievirzīt Pievērst (domas, runas saturu u. tml.) kam noteiktam.
atgriezt Pievērst atkal (piemēram, domas).
tuvināties Pievērsties (kādām domām, darbības mērķim u. tml.).
aizvirzīties Pievērsties (kādam jautājumam, tematam u. tml.) - par domām, sarunām.
kavēties Pievērsties (kam) - parasti par domam, skatienu.
raudzīties Pievērsties domās (kam), domāt (par ko).
skatīties Pievērsties domās (kam), domāt (par ko).
pārsviesties Pievērsties kam citam (par domām, jūtām u. tml.). Pievērsties citam objektam, tematam (piemēram, par sarunu).
piekrišana Pievienošanās (kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); pozitīva atbilde, kas rada iespēju kam notikt, norisināties vai apliecina gatavību, ko darīt.
pieslēgt Pievienot (ko kādai sistēmai), izveidojot (to) savstarpēju saistību.
polifonizēt Pievienot (melodijai) vairākas pavadošās, papildinošās balsis.
pieslēgt Pievienot (pie kādas ierīces), izveidojot savstarpēju saistību.
papildināt Pievienot (piemēram, izstrādājumam, veidojumam) kādu detaļu, elementu (lai padarītu to lietderīgāku, glītāku u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (piemēram, izstrādājums, veidojums) kļūst lietderīgāks, glītāks u. tml.
Pielikt (ko) no sevis Pievienot (piemēram, stāstījumam) ko savu, izdomātu.
atsaukties Pievienoties (kāda) domām, vērtējumam u. tml.
piebalsot Pievienoties (kāda) radītām skaņām, radot līdzīgas skaņas.
sliekties Pievienoties (kādam viedoklim, uzskatam, arī to paudējiem).
piebalsot Pievienoties (kādam, kāda teiktajam), izsakot tādu pašu vai līdzīgu domu.
jaukties Pievienoties (kam klāt), veidojot maisījumu.
ieruna Piezīme, papildinājums, ar ko izsaka nepievienošanos kam, citādas domas vai ieskatus. Arī iebildums.
dienasgrāmata Piezīmes pa dienām par pieredzēto, padarīto, par saviem pārdzīvojumiem, pārdomām u. tml. (ko raksta atsevišķs cilvēks, retāk kolektīvs).
kunkulis Pika. Neliels apaļš vai ieapaļš veidojums. Arī kankālis.
pīte Pikai vai kamolam līdzīgs veidojums.
polsteris Pildījums (piemēram, no vates, vatelīna) starp (apģērba) virsdrēbi un oderi. Detaļa, ko iešuj apģērbā, lai veidotu tam vēlamo formu, arī, lai palielinātu tā biezumu.
plombēt Pildīt (dobumu zoba cietajos audos) ar plombu (2).
maksāt Pildīt (saistības), dodot naudu.
lāpīt Pildot ar kādu materiālu caurumu, plīsumu u. tml., labot (priekšmetu). Pildīt ar kādu materiālu (caurumu, plīsumu u. tml.) priekšmetā.
aiztaisīt Pildot, bāžot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt (spraugas, caurumus u. tml.).
sapilināt Pilinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
aizmiršanās Pilnīga nodošanās priekam, baudai (tā, ka aizmirst citu, pārējo). Pārdzīvojums, ko izraisa prieki, baudas.
Līdz degunam Pilnīgi (piemēram, nodoties kam).
aizdomāties Pilnīgi iegrimt domās, aizmirstot visu pārējo.
atplaukt Pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, dotībām). Atraisīties.
Lasīt kā grāmatā Pilnīgi izprast (kāda domas, jūtas, pārdzīvojumus).
Lasīt kā (atvērtā, retāk atšķirtā) grāmatā Pilnīgi izprast (kāda domas, jūtas, pārdzīvojumus).
nobeigt Pilnīgi izveidot, izstrādāt, arī īstenot (ko).
pabeigt Pilnīgi izveidot, izstrādāt, arī īstenot (ko).
nobriest Pilnīgi izveidoties (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
izaugt Pilnīgi izveidoties (piemēram, par augoni).
nodoties Pilnīgi ļauties (psihiskam stāvoklim, domām u. tml.).
aizmirst Pilnīgi nododoties (kam), neievērot, neredzēt (ko).
aprakties Pilnīgi nodoties (darbam, mācībām u. tml.), atstājot novārtā visu pārējo.
ierakties Pilnīgi nodoties (darbam, mācībām u. tml.), atstājot novārtā visu pārējo.
iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam.
nogrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam. Iegrimt (3).
iestigt Pilnīgi nodoties (kādai nodarbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam. Iegrimt (3).
ieslīgt Pilnīgi nodoties (kam), būt pārņemtam (ar ko).
sasirgt Pilnīgi nodoties (kam). Pilnīgi nonākt (kāda psihiska stāvokļa, kādas attieksmes) varā.
nodziļināties Pilnīgi nodoties (piemēram, kādai darbībai), tā ka aizmirst, neievēro apkārtējo.
iedziļināties Pilnīgi nodoties (piemēram, kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo.
Iegrimt darbā Pilnīgi nodoties darbam.
Iegrimt (arī nogrimt) domās Pilnīgi nodoties pārdomām.
aizmirsties Pilnīgi nodoties priekam, baudai (tā, ka aizmirst citu, pārējo).
izkāpināties Pilnīgi pakļauties jūtām. Nodoties ļoti lielai paškritikai. Izkāpināt sevi.
sagremot Pilnīgi pārveidot (parasti uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
Redzēt (arī skatīties) kādam cauri Pilnīgi pazīt, izprast kādu, viņa nodomus, darbības cēloņus.
Skatīties (arī redzēt) kādam cauri Pilnīgi pazīt, izprast kādu, viņa nodomus, darbības cēloņus.
Redzēt (arī skatīties) kādam cauri Pilnīgi pazīt, izprast kādu, viņa nodomus, darbības cēloņus.
sakoncentrēt Pilnīgi pievērst (domas, uzmanību) vienam noteiktam objektam. Sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus, gribu), lai (tos) vērstu uz noteiktu mērķi.
pārņemt Pilnīgi saistīt, ietekmēt psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
Pārņemt prātus Pilnīgi saistīt, ietekmēt vairāku vai daudzu cilvēku psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
Pārņemt prātus Pilnīgi saistīt, ietekmēt vairāku vai daudzu cilvēku psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
pagrabs Pilnīgi vai daļēji zemē iedziļināta, ar biezu pārsegumu izveidota saimniecības celtne, kurā ir noteikta temperatūra.
reprīze Pilnīgs vai pārveidots (skaņdarba posma) atkārtojums.
sasniegt Pilnveidojot savas spējas, zināšanas u. tml., iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
Iedvest dzīvību Pilnveidot (parasti mākslas darbu). Uzmundrināt (kādu).
Iedvest dzīvību Pilnveidot (parasti mākslas darbu). Uzmundrināt (kādu).
pieslīpēt Pilnveidot (piemēram, iemaņas, prasmi, meistarību), izkopt (tās) atbilstoši kādām.
kopt Pilnveidot attīstības procesu (piemēram, mākslā).
kveldēt Pilnveidot, arī izraisīt (piemēram, īpašības, uzskatus, kādu stāvokli).
kveldināt Pilnveidot, arī izraisīt (piemēram, īpašības, uzskatus, kādu stāvokli).
izkopt Pilnveidot, bagātināt, niansēt (garīgās vai fiziskās īpašības). Izveidot tādu, kas atbilst augstākām prasībām, augstākam kultūras līmenim.
uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
izaugt Pilnveidoties, izvērsties (piemēram, ekonomiski, politiski).
pieaugt Pilnveidoties, padziļināties (piemēram, par izglītības līmeni).
sapilēt Pilot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
virāža Pilotāžas figūra - lidmašīnas lidojums ar sānsveri pa riņķa līniju horizontālā plaknē.
muca Pilotāžas figūra, ko lidaparāts veic horizontālā lidojumā ap savu šķērsgriezuma asi.
pavadonis Pilsēta, kas atrodas citas, lielākas pilsētas tuvumā un ir sociālekonomiski cieši saistīta ar to. Pavadoņpilsēta.
Pilsētas valde Pilsētas domes izpildu orgāns.
meistardziedonis Pilsētas dzejnieks un dziedonis, cunftes loceklis (Vācijā no 14. līdz 16. gadsimtam).
lordmērs Pilsētas galva (Londonā un dažās citās Anglijas pilsētās).
oldermenis Pilsētas padomes loceklis (Amerikas Savienotajās Valstīs).
urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī īpašas telpiski materiālas un arhitektoniskas vides - pilsētas - veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
Padomju vara Pilsētu un lauku darbaļaužu valsts vara, kuras politiskais pamats ir padomes.
Pasīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņa tiesības tikt ievēlētam par valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes institūcijas (orgāna) pārstāvi.
Pasīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņa tiesības tikt ievēlētam par valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes orgāna pārstāvi.
Aktīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņu tiesības ievēlēt valsts likumdošanas un citu pārvaldes un varas orgānu pārstāvjus.
Aktīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņu tiesības ievēlēt valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes institūcijas (orgāna) pārstāvjus.
vijeklis Pineklis, kas veidots no vītām auklām, virvēm u. tml.
sapīt Pinot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Pinot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
sapīt Pinot izveidot.
vijums Pinot, cirtojot u. tml. (matu šķipsnas), veidots (matu) sakārtojums.
appīt Pinot, veidojot (pinumu), aptvert (ko).
segpinums Pinums, ko veido no diviem vai vairākiem diegiem tā, ka viens diegs pārsedz otru diegu.
vairumtirdzniecība Pirkšanas vai pārdošanas darījums, ko slēdz par lielu vienveidīgu preču daudzumu.
uzpirkt Pirkt (ko) vairumā, parasti pārdošanai par augstāku cenu.
diskontēt Pirkt (vekseli), atskaitot attiecīgos procentus līdz noteiktajam termiņam. Pārdot (vekseli bankā) ar attiecīgo procentu atskaitījumu.
kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe Padomju Armijā un daudzu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe Padomju Armijā un dažās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī kareivis.
Jaunākais leitnants Pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
sākums Pirmais (piemēram, kāda priekšmeta, veidojuma, telpas, platības) posms, josla, punkts u. tml.
pirmmācība Pirmais mācību posms, kurā ietverta elementāru zināšanu sniegšana, elementāru prasmju, iemaņu veidošana.
signāleksemplārs Pirmais pilnīgi pabeigtais iespieddarba eksemplārs, ko tipogrāfija nodod izdevniecībai apstiprināšanai.
pirmdokuments Pirmais, arī oriģinālais dokuments, ko parasti izmanto turpmākajām darbībām.
pirmveidojums Pirmais, sākotnējais (kā, piemēram, mākslas darba) veidojums.
pirmviela Pirmais, sākotnējais faktu, iztēles u. tml. materiāls, kas ir pamatā (kam), ko izmanto (kā) radīšanai, veidošanai.
oriģināls Pirmreizējs, autora paša radīts, parasti mākslas, darbs. Mākslas darbs, kurā izmantota patstāvīga ideja. Pirmveidojums, pirmraksts (pretstatā kopijai, tulkojumam u. tml.).
Iet mācībā Pirms iesvētīšanas noteiktu laiku doties pie mācītāja iepazīties ar baznīcas dogmām.
Iet mācībā Pirms iesvētīšanas noteiktu laiku doties pie mācītāja iepazīties ar baznīcas Dogmām.
placentācija Placentas (1) un embrija orgānu veidošanās.
saplāt Plājot (kādu materiālu) slānī, izveidot (ko no tā).
lize Plakana koka lāpsta (mīklas veidojuma ievirzīšanai maizes krāsnī un izņemšanai no tās).
Plakana virsma Plakana priekšmeta, vielas veidojuma, parasti līdzena, virsma.
Ievilkts leņķis Plakans leņķis, ko veido divas hordas, kuras iziet no viena un tā paša riņķa līnijas punkta.
ripa Plakans riņķveida priekšmets, veidojums.
plātne Plakans, parasti gluds, dažādas formas (kāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai, apdarei u. tml. Arī plate (1).
plate Plakans, parasti gluds, taisnstūrveida (dažāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai. Arī plātne (1).
plāksne Plakans, parasti plāns, mīkstas vielas veidojums.
plātne Plakans, samērā plāns (audu) veidojums.
plāksne Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums (piemēram, kā nosegšanai).
plāksne Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums, ko izmanto, piemēram, par (kā) zīmi.
virsma Plaknes ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi.
sektors Plaknes figūra, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no kāda punktu ārpus līknes un krusto to, un līknes loks starp abiem krustpunktiem ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo koniska virsma ar virsotni ārpus dotās virsmas un tās izšķeltā dotās virsmas daļa.
tabele Plāksne ar žetoniem (uzņēmuma, iestādes u. tml.) darbinieku ierašanās un aiziešanas reģistrēšanai. Arī dokuments (piemēram, grāmatas, klades veidā) šādai reģistrēšanai.
plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai. Mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas.
galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam (parasti galda spēlēm). Mazs galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne.
spieddēlis Plāksne, uz kuras izveidoto rakstu, attēlu iespiež kādā virsmā.
maijvabole Plākšņtaustekleņu dzimtas vabole, kas pārtiek no dzīviem vai trūdošiem augiem.
lemesis Plāna kaula plāksne, kas veido deguna starpsienu.
atkala Plāna ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam.
membrāna Plāna, elastīga plēve, kas atdala organisma dobumus, audus, šūnas.
patina Plāna, parasti zaļa, tumšbrūna, zila, kārta, kas gaisa mitruma iedarbībā vai speciālā apstrādē rodas uz priekšmetiem, kuri izveidoti (parasti) no vara vai tā sakausējumiem.
vīties Plandīties (mastā). Plandoties tikt vilktam (mastā) - piemēram, par karogu.
mēness Planētas dabiskais pavadonis.
slieksnis Planētas virsas reljefa dabiska, arī mākslīga veidojuma valnis (piemēram, upes dibenā, arī uz sauszemes).
folija Plāns papīrs vai caurspīdīga plēve ar uzklātu bronzas vai sausas krāsas pulvera kārtu (lieto attēlu izveidošanai uz grāmatu vākiem).
videodisks Plāns sintētiska materiāla disks, kura virsmā izveidots videoieraksts.
videoplate Plāns sintētiska materiāla disks, kura virsmā izveidots videoieraksts. Videodisks.
spekulācija Plāns, nodoms, parasti savtīgs. Šāda plāna, nodoma īstenošana.
spārns Plāns, plēvjains vai ādains veidojums (piemēram, uz lapas kāta, stumbra, pie sēklām).
plastilīns Plastiska masa, kas sastāv no māla un citu vielu (piemēram, vaska) piejaukuma un ko lieto veidošanā.
jauncelsme Plaša (kā) organizēšana, veidošana (sabiedrības dzīvē).
dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
nekropole Plašas (parasti mākslinieciski izveidotas) kapenes (seno kultūras centru tuvumā).
robotizēt Plaši ieviest robottehniku (piemēram, darba procesā, ražotnē). Pārveidot par robotu (piemēram, iekārtu, ierīci).
silikāti Plaši izplatīti iežu veidotāji minerāli (piemēram, laukšpats, vizla), kas veidojas no dažādu silīcijskābju sājiem.
izvērst Plaši, daudzpusīgi risināt, attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.). Detalizēti izveidot (mākslas tēlu).
lielforma Plašs reljefa veidojums, kas atšķiras pēc augstuma virs okeānu vidējā ūdens līmeņa.
periods Plašs salikts teikums ar divām daļām (diviem locekļiem), no kurām pirmajā (kāpinājumā, kāpinājumdaļā) parasti ir dots parādību uzskaitījums, bet otrajā (nolaidumā) koncentrēti ir izteikts vispārinājums, atziņa.
bagāts Plašs, daudzpusīgs (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
solīds Plašs, dziļš (par zināšanām). Labi pamatots, pierādīts (piemēram, par domu, ideju).
vēriens Plašums, daudzpusība (domām, interesēm, spējām u. tml.).
lāpstiņa Plats, plakans lāpstveida (ragu) veidojums (parasti aļņiem). Lāpsta (2).
lāpsta Plats, plakans lāpstveida (ragu) veidojums (parasti aļņiem). Lāpstiņa (5).
brucināt Plaucēt (ar verdošu ūdeni).
torakoskopija Pleiras dobuma apskate ar torakoskopu.
tīkllapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem.
saplisēt Plisējot izveidot, parasti viscaur, ieloces (piemēram, tērpā, audumā).
ieplakt Plokot ieveidot, radīt padziļinājumu, pazemināties līmeņa ziņā (piemēram, par zemes virsu, slāni).
sapludināt Pludinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
lodāt Plūst dažādos virzienos (piemēram, par gaisa strāvu, ūdeņiem).
ložņāt Plūst dažādos virzienos (piemēram, par gaisa strāvu, ūdeņiem). Lodāt (3).
urgt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci). Plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas. Atskanēt šādām skaņām. Urdzēt.
urdzēt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci). Plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas. Atskanēt šādām skaņām. Urgt.
iegrauzt Plūstot ieveidot (kur gultni, iedobumu u. tml.) - par ūdeņiem.
nograuzt Plūstot pārveidot, arī noārdīt (par ūdeņiem).
izgrauzt Plūstot radīt (piemēram, iežos iedobi, alu u. tml.) - par ūdeņiem.
saskalot Plūstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
saplūst Plūstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par šķidrumu, gāzi, sīkām cietvielas daļiņām u. tml.
pļavparks Pļavā izveidots parks.
spiestuve Poligrāfijas uzņēmums, kas izgatavo iespieddarbus augstspieduma, ofseta, dobspieduma tehnikā. Arī tipogrāfija.
toriji Politiska partija (Lielbritānijā no 17. līdz 19. gadsimtam), kura pauda lielo zemes īpašnieku un augstākās garīdzniecības intereses un uz kuras bāzes 19. gadsimtā izveidojās konservatīvo partija. Šīs partijas, arī konservatīvo partijas, biedri.
trockisms Politiski ideoloģisks virziens, kura vadītājs bija Ļ. Trockis un kurš vērsās pret komunistu vispasaules, kustību, sociālisma sistēmas veidošanas praksi.
sociāldemokrātija Politisks virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kurš radās 19. gadsimta beigās un kura mērķis ir pakāpeniski, ar demokrātiskām metodēm (vai arī - pēc sākotnējiem uzskatiem - revolūcijas ceļā) izveidot sociālistisku sabiedrību.
pretpols Pols, kas ir pretējs dotajam polam.
šūnakmens Porains kaļķakmens, kas veidojas no avotu ūdeņiem (galvenokārt vietās, kur strauji izdalās ūdenī izšķīdusi ogļskābes gāze).
travertīns Porains saldūdens kaļķakmens, kas veidojies no termālo avotu ūdeņiem.
destruktīvs Postošs, ārdošs.
pundurpotcelms Potcelms, kura ietekmē uzpotētais augs veido mazu augumu.
atzinība Pozitīvs novērtējums (kas parasti ir izteikts vārdos vai apbalvojuma veidā).
volapiks Praksē neieviesusies mākslīga starptautiska valoda, ko 1880. gadā izveidoja J. Šleiers.
prasīties Prasīt atļauju (kurp doties, ko darīt).
vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
Ar gudru ziņu Prātīgi apsverot, apdomājot.
Ar gudru ziņu Prātīgi apsverot, apdomājot.
Ar gudru ziņu Prātīgi, apsverot, apdomājot
aizprātoties Prātojot aizmirsties. Aizmaldīties domās.
aizprātot Prātojot nonākt (līdz kādai domai).
galva Prāts, saprāts, apziņa. Saprašana, domāšana.
gabalprece Prece, ko pērk un pārdod pa gabaliem, priekšmetiem.
izogrāfija Precīza (rakstu zīmju, rokrakstu, manuskriptu, attēlu) atveidošana litogrāfijā.
pārnest Precīzi, pa detaļām iezīmēt, atveidot (piemēram, attēlu, shēmu pēc oriģināla, parauga u. tml.) uz citas pamatnes. Arī kopēt.
faksimils Precīzs (rokraksta, dokumenta, gleznas u. tml.) atveidojums, kas noder pavairošanai. Attiecīgais attēls.
noraksts Precīzs teksta oriģināla atveidojums.
mazumtirdzniecība Preču pārdošana iedzīvotājiem personīgā patēriņa vajadzībām.
tirdzniecība Preču pārdošana un pirkšana, preču ieguve un to piegādāšana patērētājiem.
Komerciālais kredīts Preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana ar pagarinātu samaksas termiņu (kapitālistiskajās valstīs, līdz 1931. gadam Padomju Savienībā).
Komerciālais kredīts Preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana uz kredīta (kapitālistiskajās valstīs, līdz 1931. gadam Padomju Savienībā).
Karteļu cena Preču pārdošanas cena, par kuru vienojas kartelī apvienotās firmas.
spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana iedzīvošanās nolūkā.
sapresēt Presējot izgatavot, izveidot (ko) lielākā daudzumā. Presējot izgatavot, izveidot (kā lielāku daudzumu).
uzpresēt Presējot izveidot, izgatavot (detaļu, priekšmetu).
izpresēt Presējot izveidot.
pressavienojums Presējot izveidots (kā) savienojums. Spiedsavienojums.
oficiozs Preses orgāns, kas pauž valdības viedokli, nebūdams tās oficiāls izdevums.
melnsimtnieks Pret revolucionāro kustību vērstas policijas un monarhistisko organizāciju izveidotas bandas loceklis (1905.-1907.gada revolūcijas laikā). Galēji reakcionārs, šovinistisks politisks darbinieks.
rekombinācija Pretējas zīmes jonu vai pozitīvo jonu un elektronu apvienošanās, kurā veidojas neitrāli atomi, molekulas.
konflikts Pretrunu, sadursmju atspoguļojums, kas veido mākslas darba (parasti daiļdarba) pamatu.
piramidons Pretsāpju un pretdrudža līdzeklis - balta, kristāliska viela. Amidopirīns.
polarizācija Pretstatu, krasu atšķirību veidošanās, radīšana.
dzintarpriede Priede, no kuras sveķiem veidojas dzintars.
priekštelpa Priekšējais dobums (organismā) kādā dobumu sistēmā.
vestibils Priekšējais dobums (organismā) kādā dobumu sistēmā.
apakša Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu. Apakšējā daļa. Pretstats: augša.
imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti). Imitētais priekšmets.
zars Priekšmeta, darbarīka elements - tievs, garens veidojums, kas no priekšmeta pamatnes garenvirzienā sadalās vairākās daļās.
virziens Priekšmeta, veidojuma, veidojumu kopuma u. tml. vērstība, orientācija (attiecībā pret debespusēm, kā izvietojumu apvidū, arī attiecībā pret priekšmeta malām, galiem u. tml.).
spogulis Priekšmets (parasti īpaši veidots), kura virsma labi atstaro gaismu un kuru izmanto attēlu ieguvei.
kauliņš Priekšmets galda spēles komplektā (piemēram, plāksnīte, klucītis, simbolisks veidojums).
Ģeometrisks ķermenis Priekšmets, kam iedomāti atņemtas visas īpašības, izņemot telpiskās.
Ģeometrisks ķermenis Priekšmets, kam iedomāti atņemtas visas īpašības, izņemot telpiskās.
svešķermenis Priekšmets, kas it iekļuvis vai ievadīts organismā pa dabisku atveri vai ķermeņa virsmas ievainojumu un palicis audos, slēgtos ķermeņa dobumos, dobos orgānos. Arī parazīts, nevēlams sāļu veidojums organismā.
stakle Priekšmets, kas izveidots (parasti no koka) ar šāda veida starpu, žuburu. Divžuburains miets.
redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja. Šādi novietotu stieņu, plākšņu u. tml. kopums (kādā priekšmetā)
ķīla Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu, un ko var saņemt atpakaļ pēc noteiktu darbību veikšanas.
piemineklis Priekšmets, mākslas darbs u. tml., kas izraisa atmiņas par tā veidotāju.
stafete Priekšmets, parasti koka nūja, ko šādas sacensības komandas dalībnieki nodod cits citam.
loks Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Šāda priekšmeta, priekšmeta daļas, veidojuma forma.
slīpne Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir slīpa virsma.
smagums Priekšmets, veidojums u. tml., kam ir samērā liela masa, liels svars.
balsts Priekšmets, veidojums, ar ko nostiprina vai notur kādā stāvoklī, regulē stāvokli.
vērtība Priekšmets, veidojums, arī parādība, kam piemīt šāds īpašību kopums un ko parasti raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu.
sargs Priekšmets, veidojums, ierīce (ķermeņa, tā daļas) aizsargāšanai pret traumām (piemēram, sporta spēlēs).
poliedrs Priekšmets, veidojums, kam ir daudzskaldņa forma.
sirpis Priekšmets, veidojums, kam ir pusloka forma ar sašaurinājumu galos. Šāda priekšmeta, veidojuma forma.
sirds Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.
lode Priekšmets, veidojums, kam ir šāda ķermeņa forma.
riņķis Priekšmets, veidojums, kam ir šādas ģeometriskas figūras forma vai kas atgādina šādu ģeometrisku figūru.
spirāle Priekšmets, veidojums, kam ir šādas līknes forma vai kas atgādina šādu līkni.
trīsžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi.
trijžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi. Trīsžuburis.
vienžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir viens žuburs.
režģis Priekšmets, veidojums, kas izgatavots, pinot vai krusteniski sastiprinot, piemēram, klūgas, stieples, stieņus. Izstrādājums, kam ir šāda veidojuma forma vai kas ir līdzīgs šādam veidojumam.
balsts Priekšmets, veidojums, kas uztver virs tā novietotā priekšmeta, veidojuma smagumu.
pabalsts Priekšmets, veidojums, ko izmanto par balstu, novietojot to parasti zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzliktnis Priekšmets, veidojums, ko uzliek, piestiprina (uz kā, kam). Detaļa, ko piestiprina (uz kā, kam), piemēram, būvelementu sasaistīšanai.
paliktnis Priekšmets, veidojums, uz kura ko uzliek, novieto. Detaļa, elements, ko iemontē zem (kā), arī (kam) apakšā.
starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
Optiska sistēma Priekšmetu (piemēram, lēcu, prizmu, spoguļu), arī organisku veidojumu sistēma, kas noteiktā veidā maina gaismas izplatīšanās virzienu.
uzstādījums Priekšmetu, figūru izkārtojums gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
pavēle Priekšnieka mutvārdu vai rakstveida rīkojums padotajiem. Attiecīgais teksts, dokuments.
sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
prīma Primabalerīna. Arī primadonna.
pērtiķis Primātu kārtas dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes.
riebšana Primitīva, parasti ar maģiskiem rituāliem saistīta, ārstēšana. Pūšļošana, vārdošana.
vārdot Primitīvi ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus. Riebt, pūšļot.
riebt Primitīvi ārstēt, parasti izmantojot maģiskus rituālus. Pūšļot, vārdot.
municipalizācija Privātpersonu īpašuma tiesību piespiedu nodošana pašvaldības orgāniem.
Augļu augļi Procenti, ko pēc noteikta termiņa pieskaita kapitālam, lai tie atkal kopā ar kapitālu dotu jaunus procentus.
aptaukošanās Process --> aptaukoties. Slimīgs stāvoklis, kad organismā pastiprināti veidojas taukaudi.
atveidojums Process --> atveidot. Atveidošana.
izpārdošana Process --> izpārdot.
ņirboņa Process, arī darbība --> ņirbēt (3). Ņirba (3). Kņudoņa. Arī trīsas.
ņirba Process, arī darbība --> ņirbēt (3). Ņirboņa (3). Kņudoņa. Arī trīsas.
atveide Process, arī rezultāts --> atveidot. Atveidošana. Atveidojums. Atveids.
starpprocess Process, kas veido kādas darbības, norises starpposmu.
ražošana Process, kurā cilvēks ar savu darbu pārveido dabas vielas, enerģiju un dabas procesus, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības.
Priekšmetiskā darbība Process, kurā cilvēks reproducē un radoši pārveido dabu.
solarizācija Process, kurā fotoattēla negatīvs saņem gaismu vairāk nekā nepieciešams minimālā nomelnējuma sasniegšanai, tomēr neveidojoties maksimālajam nomelnējumam.
metamorfisms Process, kurā ieži veidojas augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā.
reakcija Process, kurā notiek vielu pārvērtības (pārkārtojoties atomiem un foniem, mainoties ķīmiskajām saitēm, pārvēršoties enerģijai) un veidojas jaunas vielas ar citām īpašībām.
sekrēcija Process, kurā specializētas dziedzeru šūnas veido un izdala sekrētu.
gremošana Process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
Ūdens pelde Produkta karsēšana, vārīšana traukā, kas ielikts katlā ar verdošu ūdeni.
pelde Produkta karsēšana, vārīšana traukā, kas ielikts katlā ar verdošu ūdeni.
starpprodukts Produkts, kas rodas kādā norises starpposmā un tiek tālāk pārveidots, apstrādāts.
pienesums Produktu, sadzīves priekšmetu kopums, ko nodod kādam (piemēram, slimnīcā, cietumā).
gids Profesionāls tūristu pavadonis, kas iepazīstina ar kultūras pieminekļiem, ievērojamām vietām, mākslas darbiem u. tml.
Tautiskais romantisms Progresīvā romantisma variants (latviešu literatūrā 19. gadsimta 70. un 80. gados), kura ideāli saistīti ar tautas antifeodālo cīņu.
Tautiskais romantisms Progresīvā romantisma variants (latviešu literatūrā 19. gadsimta 70. un 80. gados), kura ideāli saistīti ar tautas antifeodālo cīņu.
enciklopēdists Progresīvie franču domātāji, kuri apvienojās ap «Enciklopēdiju», ko 18. gadsimta otrajā pusē izdeva Didro un Dalambērs.
renesanse Progresīvs kultūras attīstības posms (Rietumeiropā no 14. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta pirmajai pusei), kas ir saistīts ar kapitālistisko attiecību un humānistiskā pasaules uzskata veidošanos.
izprojektēt Projektējot izstrādāt dokumentāciju (piemēram, kāda objekta celtniecībai).
apraksts Prozas žanrs, kam pamatā ir dokumentalitāte un kas mākslinieciskā vispārinājumā attēlo reālus faktus un personas. Šī žanra sacerējums.
prudonists Prudonisma piekritējs.
kabalistika Pseidozinātniski secinājumi, kas pamatoti uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem. Tas, kas nav saprotams, ir juceklīgs.
kabalistisks Pseidozinātnisks, pamatots uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem. Nesaprotams, juceklīgs.
nonākt Psihiskā darbībā izveidot, radīt (piemēram, domu, ideju). Psihiskā darbībā sasniegt (kādu rezultātu, attīstības pakāpi).
radīt Psihiskā darbībā veidot (piemēram, priekšstatu, jēdzienu, spriedumu). Būt par cēloni tam, ka veidojas (piemēram, priekšstats, jēdziens, spriedums).
psihotehnika Psihiska un fiziska treniņa sistēma, kas pakļauj psihisko darbību apzinātai kontrolei un pašregulācijai. Kādas darbības veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana.
pārdzīvot Psihiski asi, parasti emocionāli, reaģēt (uz kādu, parasti nelabvēlīgu, notikumu, situāciju savā vai citu cilvēku, sabiedrības dzīvē), saspringti domāt, uztraukties (par to).
Garā vājš Psihiski slims. Ar vāji attīstītām domāšanas spējām.
Garā vājš Psihiski slims. Ar vāji attīstītām domāšanas spējām.
prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju veidot subjektīvu, ar priekšstatiem un jēdzieniem pastarpinātu īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot šādi iegūto informāciju. Arī intelekts.
šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību. Attiecīgā satura domas, priekšstati u. tml.
uztvere Psihisks izziņas process, kas nodrošina īstenības priekšmetu un parādību atveidojumu apziņā, to pazīmju kopumā, arī šī atveidojuma izpratne.
iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
rezignācija Psihisks stāvoklis, kam raksturīga samierināšanās ar savu likteni, padošanās kam nenovēršamam, ticības zaudēšana (saviem spēkiem, mērķiem u. tml.).
apsēstība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas neatlaidīgas bieži uzmācīgas domas, priekšstati, jūtas.
iejūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs radošs pacēlums, iedvesma, arī aizrautība.
Runas mehānisms Psihofizioloģisku priekšnoteikumu sistēma, kas (cilvēkam) nodrošina iespēju veidot saprātīgu runu un saprast cita runu.
kosmopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī, kā kosmiskā lidojuma apstākļi ietekmē kosmonautu psihi. Kosmiskā psiholoģija.
Kosmiskā psiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī, kā kosmiskā lidojuma apstākļi ietekmē kosmonautu psihi. Kosmopsiholoģija.
Kara komisariāts PSRS Aizsardzības ministrijas militārās uzskaites un mobilizācijas orgāns republikās, apgabalos, novados, pilsētās un rajonos.
Kara komisariāts PSRS Aizsardzības ministrijas militārās uzskaites un mobilizācijas orgāns republikās, apgabalos, novados, pilsētās un rajonos.
Jaunākie virsnieki PSRS Bruņoto Spēku virsnieku kategorija, kurā ietilpst leitnanti, kapteiņi (Padomju Armijā), kapteiņleitnanti.
Valsts darba krājkase PSRS kredītiestāde, kuras galvenais uzdevums ir dot iespēju iedzīvotājiem uzglabāt savus uz laiku brīvos naudas līdzekļus un izdarīt dažāda rakstura norēķinu operācijas.
ūtrupe Publiska izsole, kurā pārdod maksātnespējīga parādnieka mantu, arī likvidējama uzņēmuma, saimniecības mantu.
izsole Publiska pārdošana, kurā nopērk tas, kas sola maksāt visvairāk.
sludinājums Publisks paziņojums rakstveidā vai mutvārdos (parasti par kāda darījuma piedāvājumu, arī par kādu sadzīves faktu).
Marksistiskie pulciņi Pulciņi, kuru dalībnieki pašmācības ceļā apguva marksistisko teoriju (19. gadsimta 90. gados un 20. gadsimta sākumā).
pumpurošanās Pumpuru veidošanās, riešanās.
zemeszvaigzne Pūpēžu sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru.
velēnglejs Purvaina minerālaugsne, kas veidojusies galvenokārt zem zālaugiem palielināta mitruma apstākļos.
Augstais (arī sūnu) purvs Purvs ar paaugstinātu centrālo daļu, kuru veido galvenokārt baltās sūnas.
Augstais purvs Purvs ar paaugstinātu centrālo daļu, kuru veido galvenokārt baltās sūnas.
Sūnu (arī augstais) purvs Purvs ar paaugstinātu centrālo daļu, kuru veido galvenokārt sfagni.
Zemais (arī zāļu) purvs Purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
Zāļu (arī zemais) purvs Purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
Zemais (arī zāļu) purvs Purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
kupols Puslodei līdzīgs (parasti stikla) veidojums kā nosegšanai.
Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes Puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa ekvatora līniju.
Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes Puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa ekvatora līniju.
Zemes austrumu un rietumu puslodes Puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa meridiānu, kurš atrodas 20 grādus uz rietumiem un 160 grādus uz austrumiem no Griničas.
Zemes austrumu un rietumu puslodes Puslodes, kuras veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa meridiānu, kurš atrodas 20 grādus uz rietumiem un 160 grādus uz austrumiem no Griničas.
līga Puslokveida zīme, ar ko saista notis, norādot uz atskaņojuma frāzējumu vai uz divu vai vairāku vienāda augstuma skaņu saistījumu.
piepūst Pūšot (ko), izveidot (tā) kopumu (kādā vietā).
sapūst Pūšot būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas (parasti par vēju).
izpūst Pūšot izveidot (no kādas masas).
uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izveidots.
sapūst Pūšot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vēju.
saputināt Putinot būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas (parasti par vēju).
saputināt Putinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzputināt Putinot, birdinot virsū (kā sīkas daļiņas), radīt, izveidot (piemēram, tā slāni).
māneklis Putna atveidojums (medījamo putnu pievilināšanai).
nometnieki Putni, kas dzīvo pastāvīgi kādā apvidū, neaizklejo tālu no ligzdošanas vietām. Putni, kam ir šāds dzīves veids.
Klejotāji putni Putni, kas rudenī neizceļo uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet uzsāk (meklējot barību) klejojumus netālu no ligzdošanas vietām.
gājputni Putni, kas rudeņos ceļo no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros atgriežas atpakaļ.
Klejotāji putni Putni, kas rudeņos neaizcēla uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet uzsāk (meklējot barību) klejojumus netālu no ligzdošanas vietām.
ziemcietis Putni, kas ziemā neaizlido uz siltākām zemēm.
lidotājputns Putns, kas spēj lidot.
svīrveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder nelieli vai ļoti sīki, labi lidojoši putni (piemēram, svīres, kolibri).
piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja. Šīs kārtas putni.
uzputot Putojot panākt, ka (šķidra vai pusšķidra masa), izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām, parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
intelektuālisms Racionālu atziņu, teorētisku domu pārsvars, izpausme (parasti mākslas darbā).
vainags Radiāli veidots, novietots (kā) kopums.
krustmāte Radiniece (piemēram, tēva vai mātes māsa). Sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku.
krusttēvs Radinieks (piemēram, tēva vai mātes brālis). Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku. Tēvocis.
nobadināties Radinoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā. Nobadoties.
Kosmiskā radiobioloģija Radiobioloģijas nozare, kas prognozē kosmiskā starojuma bioloģisko ietekmi ilgstošos kosmiskos lidojumos.
radiouztveršana Radioviļņu uztveršana un pārveidošana skaņās. Radiouztvere.
radiouztvere Radioviļņu uztveršana un pārveidošana skaņās. Radiouztveršana.
gārgt Radīt (elpošanas orgānos) sēcošu, dobju. troksni (piemēram, sāpēs, agonijā). Atskanēt šādam troksnim.
noskaņot Radīt (kādā) noteiktu (domu, jūtu, gribas) virzību, ievirzi. Radīt (kādā) noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopumu.
veltīt Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
noapaļot Radīt (piemēram, mākslas darbam, tā elementiem) nobeigtību, galīgo izveidojumu.
apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
ķiukstēt Radīt augstu, svilpjošu skaņu (par lidojošu lodi).
blaukšķēt Radīt dobju šāviena troksni (par šaujamieroci). Atskanēt šādam troksnim.
blākšķēt Radīt dobju troksni (piemēram, par ko lielu, smagu, kas atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
būkšķēt Radīt dobju, apslāpētu troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
aurot Radīt gaudojošas, kaucošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
baurot Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas (parasti liellopiem raksturīgas) balss skaņas Maurot.
maurot Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
pukšķēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
pukstēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem). Pukšķēt (2).
baukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni Atskanēt šādam troksnim.
blakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
blaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par to, kas krīt, atsitas). Atskanēt šādam troksnim.
plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par koka priekšmetiem, kuros pabīda detaļas, veidojas mazas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu). Atskanēt šādam troksnim.
purkšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm). Atskanēt šādiem trokšņiem.
takšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm). Atskanēt šādiem trokšņiem.
pukšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu). Atskanēt šādiem trokšņiem.
pukstēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu). Atskanēt šādiem trokšņiem. Pukšķēt (1).
Liet eļļu (arī taukus) ugunī Radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu).
Liet taukus (arī eļļu) ugunī Radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu).
(Pie)liet eļļu (arī taukus) ugunī Radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu).
mutuļot Radīt lidojošu lodveida, spirālveida (kā) kopumu.
rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni (par motoriem, ierīcēm).
dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem).
dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (piemēram, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
guldzēt Radīt padobjas mainīga skaļuma skaņas (parasti par smiekliem). Atskanēt šādam skaņām.
dipēt Radīt padobju soļu troksni.
ļerkšķēt Radīt padobju, skarbu troksni.
ļurkšķēt Radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
šņakstēt Radīt paskarbu troksni, ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu). Atskanēt šādam troksnim.
krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
rubināt Radīt raksturīgas ritmiskas, padobjas balss skaņas (par rubeņiem, medņiem).
rēkt Radīt raksturīgas skaļas, dobjas balss skaņas (par dzīvniekiem).
zāģēt Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā). Krākt.
žvākstēt Radīt samērā skaļu, dobju troksni (parasti par smagiem priekšmetiem, tiem krītot, atsitoties pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu).
rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
smīnēt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
vīpsnāt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko. Smīnēt.
uzdomāt Radīt sev, parasti maldīgu, domu, uzskatu, pārliecību (par ko). Iedomāties (2).
maut Radīt skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
taurēt Radīt spēcīgas, dobjas, stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem).
dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu, arī par ūdeņiem).
graut Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu). Dārdēt (1).
dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
ievainot Radīt šādu bojājumu (augiem, augu audos).
traumēt Radīt traumu (audos, orgānos).
traumatizēt Radīt traumu (audos, orgānos). Traumēt.
izlolot Radīt un rūpīgi izveidot (piemēram, ideju, uzskatu).
Nest augļus Radīt vēlamo (kāda darba, kādas darbības) rezultātu. Dot ienākumus (par aizdoto vai noguldīto naudu).
dūkt Radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
dūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem).
rūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
rūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, vēju, ūdeņiem).
Palaist pasaulē Radīt, dot dzīvību, arī iedzīvināt.
Palaist pasaulē Radīt, dot dzīvību. Arī iedzīvināt.
ierakstīt Radīt, ieveidot (parasti pēdas sniega, smiltīs).
ģenerēt Radīt, izraisīt, pārveidot (parasti ar kādu ierīci, piemēram, kāda veida enerģiju).
pievienot Radīt, izveidot (piemēram, vada, līnijas) darbību. Panākt, ka (kas, piemēram, elektriskā enerģija, ūdens) tiek piegādāts. Arī pieslēgt.
izkliegt Radīt, izveidot (raksturīgas balss skaņas) - parasti par putniem.
pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
izfantazēt Radīt, izveidot fantāzijā.
atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu), balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
rakstīt Radīt, veidot (parasti pēdas sniegā, smiltīs).
dibināt Radīt, veidot (piemēram, organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
kārtot Radīt, veidot (priekšmetam, telpai u. tml.) vēlamo, parasto izskatu, radīt kārtību. Likt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
spokoties Rādīties, būt uztveramam (kādam) spoka veidolā.
Irāņu valodas Radniecīgu indoeiropiešu valodu grupa, kuras runā Irānas, Afganistānas un dažu citu zemju iedzīvotāji.
laboratorija Radoša darba metožu kopums (rakstniekam, māksliniekam).
Radošā biogrāfija Radošā darba secīgs apraksts.
Radošā biogrāfija Radošā darba secīgs apraksts.
pārradīt Radošā procesā pārveidot citādu, par ko citu.
pārtapt Radošā procesā pārveidoties, tikt pārveidotam par ko citu (piemēram, par ieceri, tekstu, mākslas tēlu).
māksla Radoša tēlaina īstenības atspoguļošana. Darbība, kam raksturīga estētiski izzinoša attieksme pret īstenību.
interpretācija Radoša, īpatnēja pieeja idejas, satura atklāšanai (parasti izpildītājmākslā).
māksla Radošās darbības nozare, veids vai paveids, kam raksturīga estētiski izzinoša attieksme pret īstenību.
izgudrot Radošas darbības rezultātā izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
amatnieciskums Radošas ierosmes, arī talanta, meistarības trūkums (parasti mākslā, zinātnē).
interpretēt Radoši atklāt (mākslas darba ideju, saturu, parasti izpildītājmākslā).
apaugļot Radoši ietekmēt, aktivizēt (piemēram, domas, iztēli, daiļradi).
kreatīvs Radošs.
(Pa)rādīt (arī (pa)kratīt) dūri Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
Kratīt (arī rādīt) dūri Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
Rādīt (arī kratīt) dūri (arī rādīt kulaku sar.) Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
sacaurumot Radot (kam, parasti vairākus, daudzus) caurumus, sabojāt (to), parasti pilnīgi.
piekonstruēt Radot (mākslas darbu), samāksloti, neatbilstoši īstenībai izveidot (tā atsevišķas sastāvdaļas, elementus).
simfonizēt Radot (skaņdarbu), pastiprināti iekļaut (tajā) simfoniskajam orķestrim raksturīgos izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
vārīt Radot attiecīgu (parasti augstu) temperatūru, panākt, ka visā (šķidruma) tilpumā notiek pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī.
piebalsot Radot balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
parādīt Rādot darīt zināmu, saprotamu (ko), rādot pamācīt (ko).
uzdiedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (sēkla) uzdīgst, izdīgst.
izdiedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka izdīgst.
diedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka sāk dīgt.
izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko), padarīt pazīstamu (daudzi vai visu).
sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (kas, parasti šķidra, gāzveida viela). Būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (kas, parasti šķidra, gāzveida viela).
kultivēt Radot labvēlīgus (mākslīgos) apstākļus, panākt, ka (mikroorganismi) aug un attīstās.
atbaidīt Radot nepatiku, bailes, atsvešināt.
atbiedēt Radot nepatiku, bailes, atsvešināt. Atbaidīt (2).
uzplaucēt Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (ka?) uzplaukst. Izplaucēt [2].
piekliegt Radot raksturīgas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
pieklaigāt Radot raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dažiem putniem.
ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli darboties.
savainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties.
nosprostot Radot šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kā pārvietošanos, plūsmu). Radīt šķērsli (kur), lai kavētu, arī pārtrauktu (kā) pārvietošanos, plūsmu.
sprostot Radot šķērsli, panākt, būt par cēloni, ka kustība, pārvietošanās (pa ko) kļūst neiespējama.
uzziedināt Radot ziedēšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (augs) uzzied.
ieradzis Raga serde (dobradžiem). Pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā.
nags Ragvielas veidojums (dzīvnieka) pirksta galā.
(Pa)sūtīt (arī (aiz)triekt) pie velna, arī pie visiem (arī deviņiem) velniem Raidīt kādu prom, noraidīt kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Lasies vienu māju tālāk! Raidot (kādu) prom.
pārraidīt Raidot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, bumbu, ripu).
izbēdāt Raizējoties, rūpējoties apsvērt, izdomāt.
bēdāties Raizēties, (pastāvīgi) domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu). Bažīties, uztraukties.
kopija Raksta, dokumenta, parasti oficiāls, noraksts.
papīrnazis Rakstāmgalda piederums - īpaši veidots nazis papīra griešanai.
saraksts Rakstisks (kā) uzskaitījums. Rakstiskas (piemēram, tabulas, grafika veidā izkārtotas) ziņas (par kā norisi). Attiecīgais dokuments.
rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā tekstu veido reljefas metāla zīmes, kas ar īpašu mehānismu piespiež krāsu lenti pie papīra.
Vēstures avoti Rakstītie dokumenti, hronikas, annāles u. tml., arī valoda, folklora un lietiskie priekšmeti, kas atspoguļo sabiedrības pagātni.
dokumentālists Rakstnieks - dokumentālās prozas autors.
izrakstīt Rakstot izveidot (dokumentu).
gatavot Rakstot, sacerot u. tml. veidot, radīt (piemēram, tekstu). Organizējot, mēģinot u. tml. veidot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu).
sagatavot Rakstot, sacerot u. tml., izveidot, radīt (piemēram, tekstu). Organizējot, mēģinot u. tml., izveidot, sarīkot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu).
vilkt Rakstot, zīmējot veidot (burtu, līniju u. tml.).
zīmējums Raksts (3): ornamentāls veidojums (piemēram, no līnijām, kontūrām u. tml.).
pavadraksts Raksts, dokuments, ko pievieno kādam sūtījumam un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
rūtojums Raksts, ko veido rūtis (1).
Skujiņu raksts Raksts, ko veido šādi elementi.
Lineārais raksts Raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
Lineārais raksts Raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
arhīvs Rakstu krājums vai periodisks izdevums, kurā ir dokumentu publikācijas vai uz arhīvu materiāliem pamatoti raksti.
Koptu valoda Rakstu valoda, ko 3. gadsimtā izveidoja kristīgie ēģiptieši un kas mūsdienās saglabājusies kā koptu baznīcas valoda.
sacerējums Rakstudarbs (skolā) - skolēna veidots teksts par kādu tematu.
apdomība Rakstura īpašība, rīcības veids --> apdomīgs.
neapdomība Rakstura īpašība, rīcības veids --> neapdomīgs.
pārsteidzība Rakstura, personības īpašība, kam raksturīga nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība. Steidzīga, nepārdomāta darbība, rīcība.
vaibsti Raksturīgas iezīmes (piemēram, mākslas darbā, arhitektoniskā veidojumā, vietā).
raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju atspoguļojums, atveidojums (mākslas darbā).
raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju skaitlisks, arī grafisks atveidojums.
anekdotisks Raksturīgs anekdotei, saistīts ar to.
donkihotisks Raksturīgs donkihotam.
zīmīgs Raksturīgs. Tāds, kas dod, veido priekšstatu (kādam par ko).
raksturtēlojums Raksturtēla atveidojums (skatuves mākslā).
Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu. Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
rakstudarbs Rakstveidā veikts darbs (piemēram, teksts, dokuments).
izsacīt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
izstāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
izteikt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
dzinējraķete Raķete, ko izmanto par dzinēju (kosmiskajiem kuģiem, mākslīgajiem pavadoņiem).
kodolraķete Raķete, kurā ir kodollādiņš.
kodolraķete Raķete, kurā par dzinējspēka avotu izmanto kodolreakcijās atbrīvojušos enerģiju.
sarāpties Rāpjoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
sarāpot Rāpojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
izrasēt Rasējot izveidot (piemēram, attēlu, shēmu).
mets Rasējums, ko veido pēc skices un kas sniedz pilnīgu, vispusīgu priekšstatu par celtni.
gūt Rast (piemēram, realizāciju, atrisinājumu, atveidojumu).
Nākt uz domām Rast atziņu, secinājumu. Iedomāties.
(Pār)mest (arī celt) tiltu Rast, (iz)veidot saikni (starp ko).
nākt Rasties apziņā (par domām, idejām u. tml.).
šķilties Rasties no straujas, spēcīgas cietu priekšmetu saskāršanās (par dzirkstelēm, uguni). Strauji, spēcīgi skarties vienam pie otra, radot dzirksteles, uguni (par cietiem priekšmetiem).
iedomāties Rasties nodomam (ko darīt).
nākt Rasties, arī pilnveidoties (piemēram, par spējām, pieredzi).
palikt Rasties, arī tikt radītam, izveidotam un saglabāties.
iedomāt Rasties, ienākt prātā domai, idejai (ko darīt).
nākt Rasties, izcelties (no kurienes), veidoties (no kā).
uzaugt Rasties, izveidoties - piemēram, par apdzīvotu vietu.
uzaust Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzdīgt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uznirt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzpeldēt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzplūst Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uznākt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā).
notikt Rasties, izveidoties (kādam, kam) nevēlamai situācijai, nevēlamiem apstākļiem.
nogulties Rasties, izveidoties (kur) - par apstākļu kopumu, stāvokli.
piedzimt Rasties, izveidoties (par parādībām dabā).
piedzimt Rasties, izveidoties (par parādībām sabiedrībā). Tikt izveidotam.
izraisīties Rasties, izveidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
ieviesties Rasties, izveidoties (parasti par ko nevēlamu).
piedzimt Rasties, izveidoties (piemēram, par domām, jūtām).
Nokrist no debesīm (arī no (zila) gaisa) Rasties, izveidoties, arī tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
nolaisties Rasties, izveidoties, iestāties (par klusumu, mieru u. tml. stāvokli).
sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu).
sagulties Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu).
pierasties Rasties, izveidoties, papildinot (kā) kopumu.
izaugt Rasties, izveidoties.
plaukt Rasties, kļūt intensīvākam savā izpausmē (piemēram, par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, domām).
mosties Rasties, kļūt intensīvākam, aktivizēties (par psihisku stāvokli, domām, idejām).
raisīties Rasties, veidoties (par domām, atmiņām, vārdiem u. tml.).
plaukt Rasties, veidoties (par gaismu). Parādīties pie debesīm (par debess spīdekļiem).
sisties Rasties, veidoties (par izsitumiem, vātīm u. tml.).
dzimt Rasties, veidoties (par parādībām dabā).
dzimt Rasties, veidoties (par parādībām sabiedrībā).
raisīties Rasties, veidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
izveidoties Rasties, veidoties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piemēram, par situāciju, attiecībām).
Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Rasties, veidoties redzes iztēlē, domās (parasti par ko nepatīkamu).
attīstīties Rasties, veidoties.
sajaukums Rasu, tautu, tautību u. tml. saplūdums (parasti ģimeņu veidošanas, pēcnācēju radīšanas rezultātā).
izcelšanās Rašanās, tapšanas, veidošanās process, an apstākļi. Sabiedriskā vide, kur dzimis, audzis cilvēks.
izcelsme Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi. Izcelšanās, cilme.
Galdu rati Rati, kuru dēļu grīda balstās uz nekustīga rāmja un kuru sānus veido piestiprināti vai brīvi iekārti dēļi.
Galdu rati Rati, kuru dēļu grīda balstās uz nekustīga rāmja un kuru sānus veido piestiprināti vai brīvi iekārti dēļi.
vējrats Rats, kas pārveido vēja enerģiju mehāniskajā enerģijā (iekārtās, ierīcēs, ko darbina ar šādu enerģiju). Vēja rats.
Vēja rats Rats, kas pārveido vēja enerģiju mehāniskajā enerģijā (iekārtās, ierīcēs, ko darbina ar šādu enerģiju). Vējrats.
Caur asarām (sacīt smaidīt) Raudot (sacīt, smaidīt).
elsot Raudot krampjaini ievilkt elpu.
izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.).
noraudāt Raudot padarīt mitru (parasti seju, vaigus).
izelsot Raudot, elsojot pateikt, izrunāt.
(No)raudāt pakaļ Raudot, sērojot (iz)paust skumjas (parasti par mirušo).
Noraudāt pakaļ Raudot, sērojot izpaust skumjas (parasti par mirušo).
apraudāt Raudot, sērojot paust savas sāpes, skumjas (par mirušo).
Raudāt pakaļ Raudot, sērojot paust skumjas (parasti par mirušo).
saraust Raušot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sarausties Raušoties savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
saražot Ražojot iegūt, izveidot (ko) lielākā daudzumā; ražojot iegūt, izveidot (kā lielāku daudzumu).
kopražojums Ražojums, ko ir izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi (kāda darbā, darbībā).
kapitālceltniecība Ražošanas uzņēmumu un dzīvokļu celtniecība, kas nodrošina pamatfondu paplašināšanu un to kvalitatīvu pilnveidošanu.
stahanovietis Ražošonas pirmrindnieks un novators, kas cīnījās pat visaugstāko darba ražīguma sasniegšanu (Padomju Savienībā).
piedāvāt Ražot un nodot tirdzniecībai.
starpreakcija Reakcija, kas veido kādas norises starpposmu.
ģeopolitika Reakcionāra, buržuāziska doktrīna, kas par sabiedriskās dzīves parādību izskaidrojuma pamatu uzskata ģeogrāfiskos apstākļus.
referentgrupa Reāla vai iedomāta sociāla kopa, kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam, arī grupai ir nozīmīgi.
Transcendenti skaitļi Reāli skaitļi, kas nav saknes algebriskiem vienādojumiem ar veseliem koeficientiem (piemēram, π, e, ln 2).
neoreālisms Reālistisks mākslas virziens (20. gadsimta 40. gados Itālijā, pēc tam arī dažās citās zemēs), kam raksturīgs demokrātisms, vēstījuma tuvums dzīvei un izteiksmes līdzekļu vienkāršums.
piepildīt Realizēt, īstenot (piemēram, iecerēto, nodomāto).
zibens Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.
aina Redzes lokā ietverams (arī iztēlē veidots) dabasskats. Ainava (1).
redzesviedoklis Redzes viedoklis.
atdoties Refl. --> atdot (3). Aizraujoties pilnīgi nodoties (kam), būt aizņemtam (ar ko).
atdoties Refl. --> atdot (4). Tikt atdotam.
ieveidoties Refl. --> ieveidot (1). Tikt ieveidotam.
ieveidoties Refl. --> ieveidot (2). Tikt ieveidotam.
izrindoties Refl. --> izrindot.
izveidoties Refl. --> izveidot (1) - piemēram, par priekšmetu. Tikt izveidotam.
izveidoties Refl. --> izveidot (2). Tikt izveidotam.
izveidoties Refl. --> izveidot (3). Tikt izveidotam.
izveidoties Refl. --> izveidot (6) - par šķirni, sugu, noteiktām prasībām atbilstošu dzīvnieku kopumu. Tikt izveidotam.
pilnveidoties Refl. --> pilnveidot (1). Tikt pilnveidotam.
pilnveidoties Refl. --> pilnveidot (2). Tikt pilnveidotam.
pilnveidoties Refl. --> pilnveidot (3). Tikt pilnveidotam.
pilnveidoties Refl. --> pilnveidot (4). Tikt pilnveidotam.
rindoties Refl. --> rindot. Tikt rindotam. Būt novietotam, sakārtotam rindā.
veidoties Refl. --> veidot (2). Tikt veidotam.
veidoties Refl. --> veidot (3). Tikt veidotam.
veidoties Refl. --> veidot (6). Tikt veidotam.
vērsties Refl. --> vērst [2]. Tikt vērstam; pārveidoties, pārmainīties.
vienādoties Refl. --> vienādot (1). Tikt vienādotam.
vienādoties Refl. --> vienādot (2). Tikt vienādotam.
vizināties Refl. --> vizināt [1]. Braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piemēram, prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
Nosacījuma reflekss Reflekss, kas izveidojas organisma dzīves laikā līdz ar pieredzi.
Nosacījuma reflekss Reflekss, kas izveidojas organisma dzīves laikā līdz ar pieredzi.
šķavas Reflektoriska norise, kurā deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni. Troksnis, kas rodas šādā norisē.
klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
murgi Rēgaini, fantastiski izdomājumi.
pārregulēt Regulēt vēlreiz, no jauna. Regulējot pārveidot, pielāgot citādu darbību veikšanai.
mērķēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī. Regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā.
tēmēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī. Regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā. Mērķēt (1).
pase Reģistrācijas dokuments (piemēram, iekārtai, ierīcei, arī uzņēmumam), kurā ir fiksēti galvenie dati (par to), apliecinātas kādas saistības.
pasportizēt Reģistrēt (ko) noteikta veida dokumentā, kurā parasti ir iekļauts (tā) raksturojums.
grāmatot Reģistrēt (ko), piemēram, grāmatvedības dokumentos.
Kādā jaukā dienā, arī kādu jauku (retāk baltu) dienu Reiz negaidot, pēkšņi.
Kādā jaukā dienā, arī kādu jauku (retāk baltu) dienu Reiz negaidot, pēkšņi.
Gaismas reklāma Reklāma, kuras attēlus un tekstu veido ar gaismas ķermeņiem.
Gaismas reklāma Reklāma, kuras attēlus un tekstu veido ar gaismas ķermeņiem.
Rēķināt galvā Rēķināt domās (bez palīglīdzekļiem).
Rēķināt galvā Rēķināt domās (bez palīglīdzekļiem).
Galvas rēķini Rēķini, kas veicami domās (bez palīglīdzekļiem).
Galvas rēķini Rēķini, kas veicami domās (bez palīglīdzekļiem).
koprēķins Rēķins, ko veido vairāku vai daudzu rēķinu summējums.
modernisms Reliģijas un filozofijas virziens, kas cenšas apvienot mūsdienu zinātnes (it īpaši dabaszinātņu) atziņas ar reliģijas dogmām.
svētceļojums Reliģiska darbība - ar lūgšanām apvienota došanās uz svētu vietu vai svētām vietām.
sholastika Reliģiskā filozofija (viduslaikos), kuras galvenais mērķis bija kristīgās ticības dogmu racionālistiska sistematizācija, apoloģija, izmantojot formālās loģikas paņēmienus.
ziedot Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Upurēt (1).
upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Ziedot (1).
teodiceja Reliģiski filozofiska doktrīna, kuras mērķis ir novērst pretrunu starp Dievu kā absolūti labu būtni un pasaulē eksistējošo ļaunumu.
okazionālisms Reliģiski ideālistiska doktrīna (17. gadsimtā), kas ķermeņa un dvēseles attieksmes skaidroja ar nejaušu dieva ietekmi.
valnis Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un akumulējot (uzkrājot) nogulumus.
Rentgens sekundē Rentgenstarojuma un gamma starojuma dozas jaudas mērvienība.
rentgens Rentgenstarojuma un gamma starojuma dozas mērvienība.
padēls Resns, stumbrā šaurā leņķī ieaudzis zars, kas izveidojies no augumā atpalikušas vai atmirušas agrākās galotnes.
boļševisms Revolucionārs, konsekvents, marksistisks politiskās domas virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kas radis iemiesojumu jauna tipa partijā - V. I. Ļeņina radītajā boļševiku partijā.
apmežojums Rezultāts --> apmežot. Sējot vai stādot ieaudzēts mežs.
apsvērums Rezultāts --> apsvērt. Pārdomāts slēdziens, kas radies paredzot, novērtējot.
atspaidījums Rezultāts --> atspaidīt (2). Iekaisums, kas radies, atspaidot (kādu ķermeņa daļu).
atveidojums Rezultāts --> atveidot.
mulsums Rezultāts --> mulst. Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (parasti daļējs) zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
samulsums Rezultāts --> samulst: psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
ziedojums Rezultāts → ziedot (2). Tas (parasti materiālas vērtības, nauda), ko (kāds) atdod kā labā, kāda mērķa dēļ.
atveids Rezultāts, arī process --> atveidot. Atveidojums. Atveidošana. Atveide.
solis Rīcība (kādos apstākļos, situācijā).
patvaļa Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
Zelta likums Rīcības princips, motīvs, kas radies, veidojies uz dzīves pieredzes pamata.
talmudisms Rīcības, domāšanas veids, kam raksturīga konsekventa, arī viltīga balstīšanās uz kādām mācībām, likumiem, pieņēmumiem u. Tml.
ierīdīt Rīdot iedabūt (kur iekšā).
ierīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu.
sarīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu. Rīdot panākt, ka (suņi) sāk plēsties.
uzrīdīt Rīdot panākt, ka (suns) uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam).
aizrīdīt Rīdot suni, aizdzīt (kādu). _imperf._ Rīdīt prom.
atrīdīt Rīdot suni, atdzīt (kādu) nost (sānis, atpakaļ).
atrīdīt Rīdot suni, atdzīt (kādu) šurp.
izrīdīt Rīdot suni, izdzīt (kādu).
norīdīt Rīdot suņus, panākt, ka tie uzbrūk (kādam) un parasti sakož (to).
knaucis Rieciens, maizes gabals, arī dona.
nūts Rieva (priekšmetā), parasti īpaši izveidota.
kaķis Rieva, kas izveidota vietā, kura iezīmēta ar šo darbarīku.
triglifs Rievota vertikāla taisnstūrveida akmens plātne (doriskā ordera frīzē).
Koraļļu rifs Rifs, ko galvenokārt izveidojuši koraļļu kaļķu skeleti.
Koraļļu rifs Rifs, ko galvenokārt izveidojuši koraļļu kaļķu skeleti.
guldzināt Rijot šķidrumu, vairākkārt radīt padobjas skaņas.
aizdegune Rīkles dobuma augšējā daļa.
izmantot Rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu.
lietot Rīkoties (ar materiālu, izejvielu) mērķtiecīgi, pār domāti, tā, lai gūtu labumu. Izmantot (1).
lietot Rīkoties (piemēram, ar dabas bagātībām, celtnēm) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu.
Lēkt uz ecēšām Rīkoties neapdomīgi.
Lēkt no jumta uz ecēšām (retāk ecēšās) Rīkoties neapdomīgi.
Lēkt (no jumta) uz ecēšām (retāk ecēšās) Rīkoties neapdomīgi.
Nolaisties tik zemu Rīkoties neatbilstoši savam (parasti iedomātajam) augstajam stāvoklim.
Nolaisties tik zemu Rīkoties neatbilstoši savam (parasti iedomātajam) augstajam stāvoklim. Rīkoties pretēji saviem morāles principiem.
Strēbt karstu (putru), retāk ķert karstu Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
Ķert karstu Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
Strēbt karstu putru Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
Strēbt karstu (putru) Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
Spēlēties ar uguni Rīkoties nepiesardzīgi, neapdomīgi.
Spēlēties ar uguni Rīkoties nepiesardzīgi, neapdomīgi.
Pārdot dvēseli Rīkoties nodevīgi. Nodot savus ētikas principus.
Pārdot (savu) dvēseli Rīkoties nodevīgi. Nodot savus morāles principus.
upurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, veltīt visus savus spēkus, dzīvi, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ.
iekārtot Rīkoties tā, ka izveidojas vēlamā kārtība, apstākļi. Nokārtot.
riskēt Rīkoties, darboties pārdroši (cerībā uz vēlamu rezultātu). Pakļaut iespējamām briesmām, zaudējumam, rīkojoties, darbojoties pārdroši, arī neapdomīgi.
Dzīvot ar savu galvu pareti Rīkoties, darīt ko, neprasot citiem atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem.
Glābt savu ādu Rīkoties, domājot tikai par sevi.
Sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu Rīkoties, domājot tikai par sevi.
Sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu Rīkoties, domājot tikai par sevi.
Žēlot (arī sargāt, glābt) savu ādu Rīkoties, domājot tikai par sevi.
rīve Rīks - metāla, plastmasas u. tml. veidojums ar caurumiem, gar kuru asajām malām ko virza, lai to smalcinātu. Šāds elements (iekārtai, ierīcei).
siets Rīks, ierīce, arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) mazākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
durams Rīks, ko lieto duršanai, arī dobšanai.
ēdamrīks Rīks, ko lieto ēdot (piemēram, nazis, dakšiņa, karote).
vija Rinda, ko veido tuvu (parasti neregulārā atstatumā) esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgas funkcijas, kopīga darbība.
ķēde Rinda, līnija, ko veido tuvu cits pie cita esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgs uzdevums, kopīga rīcība.
zobiņi Rindās izvietoti asi hitīna veidojumi (piemēram, gliemeža rīvītē).
pārrindot Rindot vēlreiz, no jauna.
apriņķot Riņķojot izveidot (loku, apli).
vīties Riņķot (ap ko, kādu) - par dzīvniekiem, piemēram, putniem, lidojošiem kukaiņiem.
manšete Riņķveida pārsējs (parasti spiedošs, imobilizējošs).
skritulis Riņķveida, spirālveida priekšmets, veidojums.
saripot Ripojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
Domu pavediens Risināmais jautājums, tas, par ko aizsākts domāt.
vīt Risināt (domu, sarunu, sižetu u. tml.).
šķetināt Risināt (piemēram, sarunu, domu, jautājumu).
šķetināties Risināties (piemēram, par sarunu, domu, jautājumu).
veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem.
aizklīst Risināties, darboties (kādā virzienā) - par domām, iztēli u. tml.
aizrisināt Risinot (sarunu, domu u.tml.), nonākt līdz kādam posmam.
krāties Ritēt, veidojot kādu kopumu (par laikposmu).
satīt Ritinot (ko), izveidot (no tā).
ieritināt Ritinot ielocīt, arī ieveidot (uz iekšu).
saritināt Ritinot, tinot izveidot.
sirdsdarbība Ritmiska secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asins plūsmu asinsvados.
peristaltēt Ritmiski, viļņveidīgi sarauties (par dobu orgānu gludo muskulatūru).
saritēt Ritot savirzīties (kopa, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem sīkiem veidojumiem.
iestrēgt Rodoties grūtībām, šķēršļiem, apstāties, neturpināties, arī norisināties ļoti lēnām (par darbību, procesu).
sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt, parasti ievērojami, kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
uzgult Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem).
uzgulties Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem).
izvilkums Rokdarbu tehnika - izšuvuma veidošana, izvelkot dažus auduma diegus vienā vai abos virzienos.
Tīkla darbi Rokdarbu tehnika - raksta veidošana uz iepriekš izgatavota tīklveida pamata.
Tīkla darbi Rokdarbu tehnika - raksta veidošana uz iepriekš izgatavota tīklveida pamata.
ierakt Rokot ieveidot (parasti zemē).
aprakt Rokot izveidot (ap ko, kam apkārt).
sarakt Rokot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
izrakt Rokot izveidot (kur, piemēram, bedri, grāvi, alu).
parakt Rokot izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā.
Progresīvais (arī aktīvais, revolucionārais) romantisms Romantisma tendence (daiļliteratūrā), kurai raksturīgi mēģinājumi rast indivīda sakarus ar sabiedrību, lai to pārveidotu.
refrēns Rondo formas skaņdarbā - galvenā tēma, kas pārmaiņus ar epizodēm atkārtojas vairākkārt.
vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā. Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
uzmargot Rotājot (ar rakstiem, ornamentiem), izveidot, izgatavot.
inkrustācija Rotājums (piemēram, no koka, metāla, dzintara), kas iestrādāts priekšmeta virsmā un ir vienā līmenī ar to. Šādi veidots mākslas darbs.
krāšņums Rotājums, izgreznojums. Skaists (dabas) veidojums.
marketrija Rotājums, ko veido no nelieliem metāla, koka vai cita materiāla gabaliem, tos uzlīmējot uz priekšmeta.
vējdzirnaviņas Rotaļlieta - kātam piestiprināts viegla materiāla veidojums, kas vējā griežas.
Podnieka ripa Rotējoša ripa māla trauku veidošanai.
Podnieka ripa Rotējoša ripa māla trauku veidošanai.
platīnlapsa Rudo lapsu mākslīgi izveidota varietāte, kuras pārstāvju apmatojumam ir platīna krāsa. Šīs varietātes lapsa.
norūdīt Rūdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs.
norūdīt Rūdot panākt, ka (kas) kļūst cietāks, ciets, izturīgāks, ka palielinās (kā) elastība.
pārrūdīt Rūdot pieļaut, ka (kas) kļūst pārāk ciets, trausls, ka samazinās (kā) elastība.
pārrūgt Rūgstot pārveidoties (par ko citu).
Izlaisties (arī palaisties) mutē Runājot atļauties vaļības. Runāt divdomības.
Izlaisties (arī palaisties) mutē Runājot atļauties vaļības. Runāt divdomības.
Palaisties (arī izlaisties) mutē Runājot atļauties vaļības. Runāt divdomības.
izteikt Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.). Izsacīt (1).
izsacīt Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.). Izteikt (1).
saukt Runājot mudināt (ierasties, doties kurp u. tml.).
pārrunāt Runājot panākt, ka (kāds) maina savas domas, nolemj rīkoties citādi.
Izrunāt no galvas (arī no prāta) Runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi.
Izrunāt no galvas (arī no prāta) Runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi.
Izrunāt no prāta (arī no galvas) Runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi.
runāties Runājot vienam ar otru, citam ar citu, apmainīties domām, noskaidrot (ko).
pastiept Runājot, arī dziedot palielināt (skaņas, vārda u. tml.) ilgumu.
stiept Runājot, dziedot palielināt (skaņas, vārda, toņa tml.) ilgumu, arī ievērojami nemainīt skaņas augstumu.
pārliecināt Runājot, rakstot ietekmēt (kādu) ar sprieduma vai slēdziena loģisku pamatojumu tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml., aizstāv to, rīkojas saskaņā ar to.
piepušķot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, arī pārspīlētu).
piedomāt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
piedzejot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
piefantazēt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
pretīrunāšana Runāšana, kurā izpaužas iebildumi, pretējas domas.
vēderrunāšana Runāšana, runa, kurā par rezonatoriem skaņu veidošanā izmanto galvenokārt rīkli, barības vadu, diafragmu.
gremot Runāt (vienu un to pašu), domāt (par vienu un to pašu).
balamutēties Runāt daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi. Pļāpāt, lielīties.
Bērt kā no maisa Runāt juceklīgi, neapdomīgi, lielā steigā.
Bērt kā no maisa Runāt juceklīgi, neapdomīgi, lielā steigā.
Rotaļāties ar vārdiem Runāt nenopietni, divdomīgi. Runāt asprātīgi.
Rotaļāties (arī spēlēties) ar vārdiem Runāt nenopietni, divdomīgi. Runāt asprātīgi.
Runāt mīklās Runāt netieši, aplinkus, neizsakot domu skaidri, līdz galam.
Runāt mīklās Runāt netieši, aplinkus, neizsakot domu skaidri, līdz galam.
Kaisīt (arī laist, šķiest, mētāt, svaidīt) vārdus pa vējam (arī vējos, vējā) Runāt veltīgi. Runāt, solīt nepārdomāti.
Kaisīt (arī laist, šķiest, mētāt, svaidīt) vārdus pa vējam (arī vējos, vējā), arī runāt vējā Runāt veltīgi. Runāt, solīt nepārdomāti.
mētāties Runāt, teikt daudz. Runāt, teikt neapdomīgi.
svaidīties Runāt, teikt daudz. Runāt, teikt neapdomīgi.
runātmāka Runātprasme. Māka, prasme runājot izteikt savas domas, uzskatus u. tml.
(Uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, dokuments) būtu noformēts atbilstoši kādām prasībām.
Turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, dokuments) būtu noformēts atbilstoši kādām prasībām.
tvirts Rūpīgi izstrādāts, izteiksmīgs, skaidrs, kodolīgs (par mākslas darbu, tā elementiem).
svērt Rūpīgi pārdomāt, arī vērtēt.
iegremdēties Rūpīgi, dziļi pētīt (ko), pilnīgi nodoties (kam). Iedziļināties. Arī dziļi iejusties.
rusts Rupji aptēsts akmens, ko lieto rustikā. Detalizēti neapdarināts kāda materiāla veidojums (sienu apdarē).
izrušināt Rušinot izveidot (bedri, iedobumu u. tml.).
sarušināt Rušinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
Vienvirziena izvilkumi Rūtiņas, kas audumā veidotas, izvelkot auduma diegus vienā virzienā.
Divvirzienu izvilkumi Rūtiņas, kas auduma veidotas, izvelkot no auduma kā šķēru, tā arī audu diegus.
Divvirzienu izvilkumi Rūtiņas, kas audumā veidotas, izvelkot no auduma kā šķēru, tā arī audu diegus.
saarvaga Saaruma izveidota vaga.
izziņa Sabiedrības attīstības likumu nosacīts un ar praksi nešķirami saistīts process, kurā cilvēka domāšana atspoguļo un atveido īstenību.
ierēdniecība Sabiedrības slānis, ko veido ierēdņi. Ierēdņu kopums.
virsslānis Sabiedrības valdošā, privileģēto cilvēku grupa. Augstākais slānis.
Sabiedrības doma Sabiedriskā doma.
šķīrējtiesa Sabiedriska jurisdikcijas grupa, ko izveido pašas strīda puses tā izskatīšanai.
arodbiedrība Sabiedriska masu organizācija (Padomju Savienībā), kas apvieno noteiktas tautas saimniecības nozares strādniekus un kalpotājus un aizstāv viņu intereses.
Ielu komiteja Sabiedriska organizācija pilsētu vai pilsētciematu individuālās apbūves rajonos, kura palīdz vietējām darbaļaužu deputātu padomēm pilsētas vai pilsētciemata labiekārtošanas un pašpārvaldes darbā.
Ielu komiteja Sabiedriska organizācija pilsētu vai pilsētciematu individuālās apbūves rajonos, kura palīdz vietējām Tautas deputātu padomēm pilsētas vai pilsētciemata labiekārtošanas un pašpārvaldes darbā.
konduktors Sabiedriskā transportlīdzekļa (vilciena, tramvaja, trolejbusa) pavadonis. Biļešu pārdevējs pilsētas sabiedriskajā transportlīdzeklī.
kopēdnīca Sabiedriskās ēdināšanas punkts (Padomju Krievijā pilsoņu kara laikā).
galaprodukts Sabiedriskās ražošanas apjoma rādītājs - materiālās ražošanas nozaru produkcijas daļa, kuru izlieto personīgā patēriņa un sabiedriskā neražojošā patēriņa vajadzībām, pamata un apgrozāmo fondu veidošanai, kā arī eksporta un importa saldo segšanai.
savilkties Sabiezējot šķidruma, masas daļām, izveidoties (piemēram, par plēvēm, pikām). Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, izveidojas (kas, piemēram, plēves, pikas) - par šķidrumu, masu.
sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai. Sablīvējoties kam, tikt traucētam, apstādinātam (par kā plūsmu).
nogremdēt Sabojājot, radot sūci, panākt, būt par cēloni, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) nogrimst.
sakrunkot Saburzīt, sagumzīt (ko), tā ka (tajā) izveidojas krunkas.
divcīņa Sacensības divās disciplīnās vai divos sporta veidos.
ātrspēle Sacensības veids (piemēram, šaha, dambretes spēlē) ar samazinātu apdomas laiku.
taisīt Sacerēt (tekstu, piemēram, dzejoli), veidot (piemēram, attēlu), parasti nemākulīgi.
rakstīt Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
rakstīt Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml. (piemēram, par kādu faktu, tematu).
Sacīt (arī teikt) priekšā Sacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž. Ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
diferenciācija Sadalīšanās (piemēram, dažādos veidos, atšķirīgās sastāvdaļās).
izvērst Sadalīt platumā un dziļumā (veidojot kaujas iekārtu).
diferencēties Sadalīties (piemēram, dažādos veidos, atšķirīgās sastāvdaļās).
izirt Sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu).
saslāņoties Sadalīties, arī izveidoties slāņveidīgi.
pašķirties Sadalīties, kļūt mazāk blīvam, parasti radot spraugas (par mākoņiem, miglu).
izjaukt Sadalot atsevišķās daļās (piemēram, izārdot, salaužot, sagraujot), iznīcināt kā veselumu vai izpostīt (ko).
izdilt Sadilstot kam (piemēram, audumam), izveidoties (par caurumu).
sadomāties Sadomāt (piemēram, ko darīt), iecerēt, arī izfantazēt (ko).
uzdomāt Sadomāt, nolemt, arī iecerēt (ko veikt, darīt).
saprātoties Sadomāties (1).
saņemt Sadot (rokas).
saņemties Sadoties (rokās).
pamatmorēna Sadrupinātu iežu kārta, kas izveidojusies zem ledus, ārdoši iedarbojoties ledājam.
savākt Sadzīt, arī novietot (vairākus, daudzus dzīvniekus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
Mest cilpu kaklā, arī savilkt cilpu ap kaklu Sagādāt (kādam) neciešamus, draudošus apstākļus.
Mest cilpu kaklā Sagādāt (kādam) neciešamus, draudošus apstākļus.
Savilkt cilpu ap kaklu Sagādāt (kādam) neciešamus, draudošus apstākļus.
Savilkt cilpu ap kaklu, arī mest cilpu kaklā Sagādāt (kādam) neciešamus, draudošus apstākļus.
Pielocīt (retāk salocīt) pūru folkl Sagādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
Salocīt (biežāk pielocīt) pūru Sagādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
aizvadīt Sagatavojot, sapošot ceļam, arī izvadot, aizlaist (uz kurieni), pašam nedoties līdzi. _imperf._ Vadīt prom.
izbāzt Sagatavot (beigtu dzīvnieku) uzglabāšanai (novelkot ādu, piepildot to ar attiecīgiem materiāliem, un izveidojot šim dzīvniekam raksturīgu ķermeņa formu).
sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piemēram, apdarinot, cērtot, zāģējot. Apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko.
izmācīties Sagatavot (mācību priekšmetu), izpildīt (mācību priekšmetā uzdoto).
sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) tālākai apstrādei, arī lietošanai, piemēram, smalcinot, mīcot. Šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
iestudēt Sagatavot, izveidot (lugas, muzikāli dramatiska darba) izrādi, sagatavot, izveidot (daiļdarba, skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
sarīkot Sagatavot, sakārtot, arī izveidot (ko kādam nolūkam).
izrosīties Sagatavoties aiziešanai un doties projām (no kurienes, kur u. tml.).
aizrosīties Sagatavoties aiziešanai un doties prom. _imperf._ Rosīties prom.
iztaisīties Sagatavoties un doties ceļā.
sataisīties Sagatavoties, lai dotos ceļā.
sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
kopra Sagriezti un izžāvēti kokosriekstu kodoli.
vārpstiņa Sagrodošanas un uztinuma veidošanas mehānisma galvenā ierīce vērpšanas, šķeterēšanas un tīšanas mašīnās.
vārpsta Sagrodošanas un uztinuma veidošanas mehānisma galvenā ierīce vērpšanas, šķeterēšanas un tīšanas mašīnās. Vārpstiņa (2).
sadalīt Sagrupēt, parasti domās (pēc kādām pazīmēm).
spiets Saimes vairošanās gaitā ap māti izveidojies (parasti mājas bišu) kopums, kas meklē citu mitekli.
palīgsaime Saimju kopums, ko izveido no saimes pavasarī, vasarā. Sezonas saime.
kundze Saimniece, darba devēja (attiecībā pret padoto) antagonistisku šķiru sabiedrība. (Saimniecības, uzņēmuma u. tml.) īpašniece.
Komerciālais aprēķins Saimniecības vadīšanas metode (uzņēmumā), kam pamatā ir ražošanas izmaksu un rezultātu novērtējums naudas izteiksmē (kapitālistiskajās valstīs un Padomju valsts pirmajos gados).
peļņa Saimnieciskā aprēķina uzņēmuma tīrais ienākums, ko veido starpība starp produkcijas realizācijas cenu un produkcijas pilno pašizmaksu.
Ekonomiskā politika Saimnieciskie pasākumi, kurus valsts vara realizē valdošās šķiras interesēs.
Ekonomiskā politika Saimnieciskie pasākumi, kurus valsts vara realizē valdošās šķiras interesēs.
Preču ražošana Saimniekošanas forma, kurai pastāvot, produkti tiek izgatavoti nevis patēriņam, bet gan maiņai ar pirkšanas un pārdošanas starpniecību.
Preču ražošana Saimniekošanas forma, kurai pastāvot, produkti tiek izgatavoti nevis patēriņam, bet gan maiņai ar pirkšanas un pārdošanas starpniecību.
kungs Saimnieks, darba devējs (attiecībā pret padoto) antagonistisku šķiru sabiedrībā. (Saimniecības, uzņēmuma u. tml.) īpašnieks.
ķīpa Sainis, ko veido cieši sapresēta masa vai blīvi cits pie cita salikti nelieli priekšmeti.
pakot Saiņot (ko), parasti pakā. Veidot paku.
saiņoties Saiņot, parasti daudzus, priekšmetus, piemēram, pirms došanās ceļā.
tik Saista divus vai vairākus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, norādot uz to līdzīgumu.
kamēr Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz laika attieksmi starp tiem.
taču Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (3).
turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
tomēr Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma pretnostatījuma sintaktisko attieksmi pret kontekstu.
vien Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, neatbilstību.
tik Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, norobežojumu.
tikai Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, norobežojumu.
tomēr Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretnostatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz neatbilsmes jēdzienisko attieksmi ar pieļāvuma niansi.
tikai Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu.
vien Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu. Tik [4] (3), tikai (3).
tik Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu. Tikai (3).
taču Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (2).
bet Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
tāpēc Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem.
tādēļ Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem. Tāpēc (3).
tālab Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem. Tāpēc (3).
tāpēc Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz nolūka un seku attieksmi starp tiem.
nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumiem (starp kuriem ir šķīruma attieksme), norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
līdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurā raksturots teikuma komponentā minētās darbības rezultāts, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem. Kamēr.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurā raksturots teikuma komponentā minētās darbības rezultāts, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem. Līdz [3].
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kaut Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
tā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika attieksmi starp tiem. Tikko.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības vai pirms tās).
līdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
pirms Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības vai pēc tās).
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
tas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
līdzko Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības).
kolīdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības). Līdzko.
tiklīdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības). Tikko (3), kolīdz.
tikko Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības). Tiklīdz, kolīdz.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz mēra attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi starp tiem. Lai [1].
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem, kā arī uz laika jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem. Ja.
ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kaut Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pamatojuma attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
kaut Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pilnīga vai daļēja vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem, kā arī uz pretnostatījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
nekā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
tāpat Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
tā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
vien Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem.
tāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
tādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem. Tāpēc ka.
tālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem. Tāpēc ka.
kopš Saista salikta teikuma komponentu, kurā nosaukts laika moments, kad sākusies un turpinās palīgteikumā minētā darbība, ar palīgteikumu, norādot uz laika attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponētu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem. Ja.
toties Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu.
un Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz laika, seku, pievienojuma, pretstata, sastata, salīdzinājuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ne Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
nu Saista saliktā teikumā patstāvīgus komponentus, norādot uz šķīruma attieksmi starp tiem.
vai Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz šķīruma sintaktisko attieksmi starp tiem.
ne Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem un vienlaikus uz noliegumu.
un Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem.
kur Saista teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kā Saista teikuma locekļus, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem un vienlaikus pastiprinot izteikuma nozīmi, lai piešķirtu tam lielāku pamatojumu, noteiktību.
kā Saista teikuma locekļus, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem un vienlaikus pastiprinot vārda vai izteikuma nozīmi.
toties Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu. Turpretī, turpretim.
tikai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz satura norobežojumu.
tomēr Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, norādot uz to nozīmju pretstatu, neatbilsmi.
tā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām.
tiklab Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām.
kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Kā - tā.
tāpat Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Kā - tā.
tik Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Tiklab - kā. Kā - tā.
tikpat Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Tiklab - kā. Kā - tā.
kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu.
tā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Kā - tā.
ne Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojama sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
ne Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
nedz Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
nedz Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu. Ne - ne.
bet Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (1).
nu Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz šķīruma attieksmi starp tiem.
dentīns Saistaudi, kas veido zoba galveno masu.
cīpsla Saistaudu veidojums, kas (mugurkaulniekiem) savieno muskuļus ar skeleta daļām.
Vest sakarā (ar ko) Saistīt (parasti domās).
saukt Saistīt, valdzināt, rosinot (ko darīt, doties kurp u. tml.) - par priekšmetiem, parādībām.
vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām. Risināties secīgi, arī raiti (par runu).
lineārs Saistīts ar (attēla) līnijām, tām raksturīgs. Tāds, ko veido līnijas.
organizatorisks Saistīts ar (kā) plānveidīgu, saskaņotu kārtošanu, veidošanu, šādai kārtošanai, veidošanai raksturīgs.
tehnisks Saistīts ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) kārtējo organizatorisko darbību (piemēram, dokumentu noformēšanu, informēšanu), tai raksturīgs.
dodekafonisks Saistīts ar dodekafoniju, tai raksturīgs.
dogmatisks Saistīts ar dogmatismu, tam raksturīgs. Tāds, kas pamatojas uz dogmu (1).
dokumentāls Saistīts ar dokumentu (2), tam raksturīgs.
dorisks Saistīts ar doriešiem.
dozimetrisks Saistīts ar dozimetriju, tai raksturīgs.
tumšs Saistīts ar drūmu, nomācošu psihisku stāvokli (piemēram, par domām).
hedonistisks Saistīts ar hedonismu, hedonistiem, raksturīgs hedonismam, hedonistiem.
kodolenerģētisks Saistīts ar kodolenerģētiku, tai raksturīgs.
kodolenerģētisks Saistīts ar kodolenerģiju, tai raksturīgs.
kodolfizikāls Saistīts ar kodolfiziku, tai raksturīgs.
kodolķīmisks Saistīts ar kodolķīmiju, tai raksturīgs.
kancerogēns Saistīts ar ļaundabīgo audzēju veidošanos un attīstību.
matemātisks Saistīts ar matemātiku, tai raksturīgs. Tāds, kurā izmanto matemātikas metodes, tāds, kurš ir izveidots ar matemātikas metodēm.
patērniecisks Saistīts ar materiālo labumu izmantošanu, neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā, tai raksturīgs.
metodoloģisks Saistīts ar metodoloģiju, tai raksturīgs.
orāls Saistīts ar mutes dobumu, tam raksturīgs.
sholastisks Saistīts ar neauglīgu, formālu, no reālās dzīves un prakses atrautu domāšanas veidu, tam raksturīgs.
nukleārs Saistīts ar norisēm atoma kodolā, tām raksturīgs. Saistīts ar kodolenerģijas izmantošanu, tai raksturīgs.
odoroloģisks Saistīts ar odoroloģiju (1), tai raksturīgs.
odoroloģisks Saistīts ar odoroloģiju (2), tai raksturīgs.
ortodontisks Saistīts ar ortodontiju, tai raksturīgs.
padome Saistīts ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienību, tai raksturīgs.
paradoksāls Saistīts ar paradoksu, tam raksturīgs.
pedoloģisks Saistīts ar pedoloģiju, tai raksturīgs.
prievārdisks Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs. Tāds, kas ir veidots ar prievārdu. Prepozicionāls (1).
prepozicionāls Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs. Tāds, kas ir veidots ar prievārdu. Prievārdisks.
prudonistisks Saistīts ar prudonismu, tam raksturīgs.
pseidogotisks Saistīts ar pseidogotiku, tai raksturīgs.
radiotehnisks Saistīts ar radiotehniku (2), tai raksturīgs. Tāds, ar ko rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus.
saruna Saistīts ar sazināšanos mutvārdos, tai raksturīgs. Saistīts ar sarunvalodas stilu, tam raksturīgs.
korintisks Saistīts ar sengrieķu Korintas pilsētu, ar arhitektūras stilu, kas veidojies šajā pilsētā.
sifilidoloģisks Saistīts ar sifilidoloģiju, tai raksturīgs.
termodinamisks Saistīts ar sistēmu stāvokli un īpašībām dažādos siltuma procesos, šādiem sistēmu stāvokļiem un īpašībām raksturīgs.
surdologopēdisks Saistīts ar surdologopēdiju, tai raksturīgs.
surdoloģisks Saistīts ar surdoloģiju, tai raksturīgs.
surdopedagoģisks Saistīts ar surdopedagoģiju, tai raksturīgs.
juridisks Saistīts ar tiesību normām un likumdošanu. Tiesisks.
turbulents Saistīts ar turbulenci, tai raksturīgs. Tāds, kas noris virpuļveidā vai dažādos virzienos (parasti par šķidruma vai gāzes daļiņu kustību).
uroloģisks Saistīts ar urīnizvadorgāniem un vīriešu dzimumorgāniem, tiem raksturīgs.
valdniecisks Saistīts ar valdnieku, arī valdošajām aprindām, tiem raksturīgs.
prātniecisks Saistīts ar vispārēja rakstura pārdomām, tām raksturīgs.
ģeomorfoloģisks Saistīts ar Zemes virsas reljefa formām, to izveidošanos, attīstību, izvietojumu, šīm parādībām raksturīgs.
vērpt Saistot atsevišķus elementus, veidot (piemēram, tekstu, norisi, domu).
iedegties Sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi no doties (kam).
Dzīvo sveiks (arī sveika), arī dzīvo vesels (arī vesela)! Saka atvadoties.
Staigā laimīgs (arī vesels)! Saka atvadoties.
Staigā (arī dzīvo) vesels (arī laimīgs)! Saka atvadoties.
Ar to dieviņu Saka atvadoties. Ardievu.
Piķis (arī velns) ar ārā! Saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
Velns (arī piķis) ar ārā! Saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
Vilks ar ārā! Saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
Velns (arī piķis) ar ārā! Saka dusmojoties, lādoties, esot neapmierinātam ar ko.
Ko nu vairs Saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
Likteņa ironija Saka par apstākļu, faktoru, notikumu u. tml. sagadīšanos, nejaušību, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls.
Ar vienu slotu perami Saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
Ar vienu slotu perami Saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
Ar vienu slotu perami Saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
Galvā griežas Saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
Galvā griežas Saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
Dedzīga sirds Saka par cilvēku, kas ar sajūsmu, aizrautību, kvēli kam nododas.
Sekste aug Saka par cilvēku, kas kļūst iedomīgs.
Kā uzvilkts automāts (arī mehānisms) Saka par cilvēku, kas ko veic, darbojas bez tīšas uzmanības, automātiski, arī par cilvēka darbību, rīcību, kas notiek bez apdomas, mehāniski.
Skraida kā sadedzis (arī apsvilis, negudrs, nelabā apsēsts) Saka par cilvēku, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomas.
Karstas putras strēbējs Saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
Karstas putras strēbējs Saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
Karstas putras strēbējs Saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
Sekste aug Saka par cilvēku, kurš kļūst iedomīgs.
Iesēsties pakausī Saka par domu, no kuras nevar atbrīvoties.
Aste gaisā Saka par iedomīgu cilvēku, arī par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
Aste gaisā Saka par iedomīgu cilvēku, arī par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
Domas mezglojas Saka par juceklīgu domu, ideju kopumu.
Pēc spoka Saka par ko dīvainu, neparastu, arī neglītu, atbaidošu.
Tas (arī tāds, šis) numurs neies cauri Saka par ko tādu, kas nenotiks, neizdosies.
Iet degunu pacēlis [pa'cēlis] (arī uzmetis [uz'metis]) Saka par lielīgu, iedomīgu cilvēku.
Iet, degunu pacēlis (arī uzmetis) Saka par lielīgu, iedomīgu cilvēku.
Iet, degunu uzmetis [uz'metis] (arī pacēlis [pa'cēlis]) Saka par lielīgu, iedomīgu cilvēku.
Iepūšas (arī uzpūšas) kā pāvs Saka par ļoti iedomīgu, augstprātīga cilvēku.
Piepūšas (arī iepūšas, uzpūšas) kā pāvs Saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
Piepūšas (arī iepūšas, uzpūšas) kā pāvs Saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
Piepūšas (arī uzpūšas) kā tītars Saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
Uzpūšas (arī piepūšas, iepūšas) kā pāvs (arī tītars) Saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
Kā izdreijāts Saka par ļoti proporcionāli veidotu cilvēku, tā augumu, locekļiem.
Šurp vai turp Saka par nevērīgu naudas izdošanu.
Šurp vai turp Saka par nevērīgu naudas izdošanu.
Jūsu padevīgais kalps Saka par sevi, aiz cieņas pret kādu paužot pazemību, norādot uz savu zemāko sabiedrisko stāvokli.
Tupeļu varonis Saka par sievai pakļāvīgu vīru, kas vārdos mēdz paust nepakļāvību.
Tupeļu varonis Saka par sievai pakļāvīgu vīru, kas vārdos mēdz paust nepakļāvību.
(Griežas) kā karuselī (arī karuselis) Saka par strauju (dažādu notikumu, iespaidu, domu u. tml.) maiņu.
Bieza galva Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas.
Bieza galva (kādam) Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas.
Biezs pauris Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
Kā no debesīm nokritis Saka par tādu, kas negaidīti ieradies. Saka par tādu, kas nevar orientēties kādos apstākļos.
Kā no gaisa (arī no debesīm) nokritis Saka par tādu, kas negaidīti ieradies. Saka par tādu, kas nevar orientēties kādos apstākļos.
Kā pele lamatās (arī slazdā) Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
Kā pele slazdā (arī lamatās) Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā. Saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
Kā circenis karstos pelnos Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
Kā circenis (karstos) pelnos Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
Kā circenis (karstos) pelnos Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
Kā aizsvilis (arī apsvilis) Saka par tādu, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomas.
Kā apsvilis (arī aizsvilis) Saka par tādu, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomas.
Birst kā no maisa (arī (pār)pilnības raga) Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
Birst kā no pārpilnības (arī pilnības) raga (arī maisa) Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
Birst kā no pilnības (arī pārpilnības) raga, arī birst kā no maisa Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
Birst kā no pārpilnības (arī pilnības) raga, arī birst kā no maisa Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
Birst kā no (pār)pilnības raga Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
Medaļas otra puse Saka par to, ko var aplūkot no cita (atšķirīga, pretēja) viedokļa.
Medaļas otra puse Saka par to, ko var aplūkot no cita (atšķirīga, pretēja) viedokļa.
Medaļas divas puses Saka par to, ko var aplūkot no diviem (atšķirīgiem, pretējiem) viedokļiem.
Medaļas divas puses Saka par to, ko var aplūkot no diviem (atšķirīgiem, pretējiem) viedokļiem.
Trūkst vārdu Saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vaidos.
Trūkst vārdu Saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vārdos.
Lai dievs žēlīgs! Saka, brīdinot par (rīcības) nevēlamām vai bīstamām sekām, piedraudot (kādam).
Lai Dievs žēlīgs! Saka, brīdinot par (rīcības) nevēlamām vai bīstamām sekām, piedraudot (kādam).
Ar dieva palīgu Saka, dodoties ceļā, uzsākot kādu darbu.
Ar dieva palīgu Saka, dodoties ceļā, uzsākot kādu darbu.
(Ja) dievs (arī dieviņš) dos Saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
(Ja) dievs (arī dieviņš) dos Saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
(Aiz)tek kā smiltis caur pirkstiem Saka, ja (kas, parasti nauda) viegli tiek izdots.
(Aiz)tek kā smiltis caur pirkstiem Saka, ja (kas, parasti nauda) viegli tiek izdots.
Tek kā smiltis caur pirkstiem Saka, ja (kas, parasti nauda) viegli tiek izdots.
No rokas rokā Saka, ja (kas) tiek nodots tālāk citam.
Galva griežas apkārt (arī riņķī) Saka, ja aiz pārdzīvojuma zūd spēja sakarīgi domāt.
Kūtra galva Saka, ja cilvēkam lēni, grūti raisās domas.
Kā vajāts zvērs (arī noziedznieks) Saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir aizdomīgs u. tml.
Kā vajāts zvērs Saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir aizdomīgs u. tml.
Otrā jaunība Saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
Otrā jaunība Saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
Vēsa galva Saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs.
Vēsa galva Saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs. Arī saprātīgums, apdomība.
Galva uz pleciem Saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
Galva uz pleciem Saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
Karsta galva Saka, ja cilvēks ir straujš, neapdomīgs.
Karsta galva Saka, ja cilvēks ir straujš, neapdomīgs.
Juceklis (arī misēklis, putra) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Misēklis (arī juceklis, putra) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Putra (arī juceklis, misēklis) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Juceklis (arī misēklis, putra) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest...
Galva strādā Saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Galva strādā Saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Viegla roka Saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara.
Viegla roka Saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara.
Runāt visi ir gudri Saka, ja citi dod tikai padomus.
Runāt visi ir gudri Saka, ja citi dod tikai padomus.
Runāt visi ir gudri Saka, ja citi dod tikai padomus.
Vai (tev) gabals nokritīs? arī Gabals nenokritīs Saka, ja domā, ka nekas slikts nenotiks.
Vai (tev) gabals nokritīs? arī Gabals nenokritīs? Saka, ja domā, ka nekas slikts nenotiks.
Domas stāv (kur, pie kā) Saka, ja domas ir pievērsušās (kam).
Domas steidzas (arī skrien, trauc, lido, klīst u. tml.) (uz kurieni, pie kā) Saka, ja domas pievēršas (kam), ja cilvēks (pēc kā) ļoti tiecas, ilgojas.
Domas steidzas (arī skrien, traucas, klīst u. tml.) Saka, ja domas pievēršas (kam), ja cilvēks (pēc kā) ļoti tiecas, ilgojas.
Amats rokā Saka, ja iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
Ēna krīt (uz kādu) Saka, ja ir aizdomas, ka (kāds) ir izdarījis ko kompromitējošu vai ir saistīts ar ko kompromitējošu.
Galva pilna Saka, ja ir daudz ieceru, nodomu, plānu.
Galva pilna Saka, ja ir daudz ieceru, nodomu, plānu.
Skola rokā Saka, ja ir iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
ardievu Saka, ja ir kas aizmirsts, nav ievērots (padoms, solījums u. tml.).
Vēders pie mugurkaula pieaudzis (arī pielipis) Saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
Vēders pie mugurkaula pieaudzis (arī pielipis) Saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
Vēders pie mugurkaula pielipis (arī pieaudzis) Saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
Vēders pie mugurkaula pieaudzis (arī pielipis), arī vēders raujas pie ribām Saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
Galva sajukusi Saka, ja ir traucēta sakarīga domāšana.
Noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla, arī slogs (arī krusts) no kakla nost Saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
Noveļas kā krusts (arī slogs) no kakla, arī krusts (arī slogs) no kakla nost Saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
Noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla Saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
Noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla, arī slogs (arī krusts) no kakla nost Saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
Noiet (arī nonāk) tik tālu Saka, ja izveidojas galēji apstākļi.
Nonāk (arī noiet) tik tālu Saka, ja izveidojas galēji apstākļi.
Nonākt (arī noiet) tik tālu Saka, ja izveidojas galēji apstākļi.
Kaverna izkrīt Saka, ja izveidojas kaverna (parasti plaušās), sabrūkot audiem.
Pār galvu (retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
(Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas mākoņi (biežāk negaiss) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
(Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
(Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
Sanāk ziepes Saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
Sanāk ziepes Saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
Ceļš zem kājām Saka, ja jādodas prom.
(Staigā) krūtis izgāzis Saka, ja kādam ir pašapzinīga, iedomīga poza.
(Staigā) krūtis izgāzis Saka, ja kādam ir pašapzinīga, iedomīga poza.
Nauda kabatā neturas Saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
Nauda neturas (kabatā) Saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
Nauda neturas (kabatā) Saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
Cālis grib vistu mācīt Saka, ja kāds gados jaunāks un mazāk pieredzējis grib mācīt citu, gados vecāku, kam pieredze daudz lielāka.
Balss paceļas Saka, ja kāds izsaka, izpauž savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko).
Sēdēt uz savas mantas Saka, ja kāds ko nelabprāt dod citam.
..Sēdēt uz savas mantas Saka, ja kāds ko nelabprāt dod citam.
Iekšā ir, bet ārā nenāk Saka, ja kāds nespēj vai neprot izteikt savas domas.
Iekšā ir, bet ārā nenāk Saka, ja kāds nespēj vai neprot izteikt savas domas.
Iekšā ir, bet ārā nenāk Saka, ja kāds nespēj vai neprot izteikt savas domas.
Kā pārņemts Saka, ja kāds saspringtu domu, jūtu, pārdzīvojuma dēļ nepievērš uzmanību apkārtējam, savai rīcībai u. tml.
Kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā. Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
(Kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
Kā sātana (arī velna, nelabā) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
Kā velna (arī sātana, nelabā) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
Grauž (kā) ķirmis Saka, ja kas (piemēram, domas, jūtas) tirda, moka, nedod miera.
Ar vienu spalvas vilcienu Saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piemēram, dokumentu) u. tml.
Ar vienu spalvas vilcienu Saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piemēram, dokumentu) u. tml.
Ar vienu spalvas vilcienu Saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piemēram, dokumentu) u. tml.
Sanāk (arī satek (visi) gali (kopā) Saka, ja kas izdodas tā, kā paredzēts.
Sanāk (arī satek) (visi) gali kopā Saka, ja kas izdodas tā, kā paredzēts.
Sanāk (arī satek) (visi) gali kopā Saka, ja kas izdodas tā, kā paredzēts.
Satek (arī sanāk) (visi) gali (kopā) Saka, ja kas izdodas tā, kā paredzēts.
Ne sitams Saka, ja kas nekādi neizdodas, neveicas.
Nekādā jēgā Saka, ja kas neveicas, neizdodas.
Saki, ko gribi Saka, ja kas notiek pretēji tam, kā varētu domāt.
Tie paši vēži citā kulītē Saka, ja kas, parasti negatīvs, tiek pārveidots tikai ārēji, tā būtību nemainot.
Tagad (arī pēc tam) visi ir gudri Saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
Tagad (arī pēc tam) visi ir gudri Saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
Nauda (iz)kūst Saka, ja nauda nemanot, pakāpeniski tiek izdota.
Nauda (arī rubļi) ripo Saka, ja nauda tiek ātri un daudz izdota.
Rubļi (arī nauda) ripo Saka, ja nauda tiek ātri un daudz izdota.
Nauda (aiz)iet (arī iziet) Saka, ja nauda tiek izdota, iztērēta.
Ne domas Saka, ja nav nodoma, vēlēšanās (ko darīt).
Kājas (pašas) nes Saka, ja neapzināti, bez iepriekšēja nodoma iet, skrien.
Domas vijas (arī griežas, grozās) (ap ko) Saka, ja neatlaidīgi jādomā (par ko).
Kaut vai (tā) Saka, ja nedod konkrētu atbildi, bet pieļauj kādu no minētajām iespējām.
Kaut vai (tā) Saka, ja nedod konkrētu atbildi, bet pieļauj kādu no minētajām iespējām.
Kaut arī (tā) Saka, ja nedod konkrētu atbildi, bet tikai pieļauj minēto iespēju.
Galva nesāp Saka, ja nedomā, neuztraucas (par ko).
Galva nesāp Saka, ja nedomā, neuztraucas (par ko).
Domāts - darīts Saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais.
Domāts darīts Saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais.
Neiet nekādā lāgā Saka, ja neklājas, neveicas tā, kā ir vēlams, vajadzīgs. Saka, ja neveicas, neizdodas (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
Tukša galva Saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
Tukša galva Saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
Kā iztukšots Saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
Kā to lai (arī lai to) saka Saka, ja nezina, kā precīzi izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko tieši, atklāti paust.
Tā (nu) ir, kā ir Saka, ja par ko šaubās, nevar vai negrib dot noteiktu atbildi.
Galva griežas (apkārt, arī riņķī) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
Galva griežas (apkārt, arī riņķī) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
Galva griežas (arī iet) riņķī (arī apkārt) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
Galva noskaidrojas Saka, ja rodas labākas spējas uztvert, domāt (pēc pārdzīvojuma, reibuma).
Galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, arī galvassāpes.
Galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
Galva (arī galvā, pa galvu) dun (arī dūc) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
Galva (arī galvā, pa galvu) rūc (arī dūc, dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
Galva sajukusi Saka, ja traucēta sakarīga domāšana.
Zeme deg zem kājām Saka, ja tūlīt jādodas prom.
Papēži deg Saka, ja tūlīt jādodas prom.
Zeme deg zem kājām Saka, ja tūlīt jādodas prom.
Papēži svilst (arī deg) Saka, ja tūlīt jādodas prom.
Papēži svilst (arī deg) Saka, ja tūlīt jādodas prom.
Ej, kur (arī no kurienes) esi nācis! Saka, kādu raidot prom, padzenat.
(Un) viss Saka, lai uzsvērtu savu domu, pasvītrotu tās negrozāmību, arī saka, ja kas beidzas.
Še tev piga! Saka, nievājoši atsakot, noraidot un (parasti) rādot šādu žestu.
Kauls no (mūsu, viņu) kaula, arī kauls no (mūsu, viņu) kaula, miesa no (mūsu, viņu) miesas Saka, norādot uz cilvēku vai sociālu grupu vienu un to pašu cilmi, vienādiem uzskatiem.
Kauls no (mūsu, viņu) kaula, miesa no (mūsu, viņu) miesas Saka, norādot uz cilvēku vai sociālu grupu vienu un to pašu cilmi, vienādiem uzskatiem.
Slapjš aiz ausīm Saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
Jo vairāk tāpēc (arī tādēļ) Saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu.
Nerunājot (nemaz) par (ko) Saka, norādot uz ko līdzīgu iepriekš minētajam.
Soli pa solim Saka, norādot uz nepārtrauktu virzību.
Nu ko Saka, norādot uz pieļāvumu, piespiestu atzīšanu.
Ko tu zini! Saka, norādot uz sarunas biedra neinformētību, arī neizpratni (par ko).
Vēl (jo) vairāk, arī jo vairāk, arī pat vairāk Saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
Tā ir mana (arī tava, viņa, viņas, mūsu, jūsu, viņu) darīšana Saka, norādot uz to, kam jāuzņemas atbildība (par ko).
Nav mana (arī tava, viņa, viņas, mūsu, jūsu, viņu) darīšana Saka, norādot uz to, kam nav jāinteresējas, nav jāuzņemas atbildība (par ko).
Tas ir kāda (roku) darbs Saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).
Tas ir kāda roku darbs Saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).
Ne vairāk (par) Saka, norādot uz vislielāko (iespējamo, paredzamo) daudzumu.
Tā man (tev, jums, viņam) vajag! Saka, norādot, ka (kāds) ir pelnījis to (piemēram sodu, likstas), kas (viņam) ir noticis, atgadījies.
Kas kait (arī kaiš) Saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu.
Kas vainas, arī kas par vainu? Saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu.
Cik (tik, arī vien) patīk Saka, norādot, ka atstāj rīcību pilnīgi kāda ziņā.
Kā vēlies (arī vēlaties) Saka, norādot, ka ievēros (kāda) vēlēšanos.
Viens no diviem Saka, norādot, ka ir tikai viena no divām iespējamībām.
Viens no diviem Saka, norādot, ka ir tikai viena no divām iespējamībām.
Kas kādam daļas Saka, norādot, ka kas neattiecas uz citiem.
Cik tur vajag Saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis.
Kāda tēvu zeme jādala (arī dalāma) Saka, norādot, ka nav iemesla ķildai.
Kāda tēvu zeme jādala (arī dalāma) Saka, norādot, ka nav iemesla ķildai.
Kāda (tēvu) zeme jādala (arī dalāma) Saka, norādot, ka nav iemesla ķildai.
Kas tur liels Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
Kas tur liels Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
Kas par to Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
Kas tur pavisam Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
Kas par to Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
Kas tur (liels), arī kas tur pavisam Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
Kas tur Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
Ko tur tik daudz Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
Ko tur, arī ko tur tik daudz Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
Kas tur Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
Ko tur, arī ko tur tik daudz Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (piemēram, ko darīt).
Kas daļas, arī kas par daļu, arī nav (nekādas) daļas Saka, norādot, ka neinteresējas par ko, ka nepiedalās kur.
Dari, ko (arī kā) gribi, arī lai dara, ko (arī kā) grib Saka, norādot, ka neinteresēsies par kāda (turpmāko) rīcību.
Dari, ko (arī kā) gribi, arī lai dara, ko (arī kā) grib Saka, norādot, ka neinteresēsies par kāda (turpmāko) rīcību.
Dari, kā patīk (arī ko gribi, kā gribi), arī lai dara, kā patīk (arī ko grib, arī kā grib) Saka, norādot, ka neinteresēsies par kāda (turpmāko) rīcību.
Lai tur (arī tad) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
Lai tad (arī tur) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
Lai tur (arī tad) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
Lai tur (arī tad) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
Uz pieres (nevienam) nav rakstīts Saka, norādot, ka pēc ārējā izskata cilvēku nevar novērtēt.
Uz pieres (nevienam) nav rakstīts Saka, norādot, ka pēc ārējā izskata cilvēku nevar novērtēt.
Tas (nu) ir par daudz Saka, norādot, ka tādā veidā nevar turpināt(ies), ka ir jāizbeidz (kāds stāvoklis, kāda darbība).
(Ja) dieviņš (arī dievs) dos Saka, norādot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
Ko nu, arī ko jūs!, arī ko tu! Saka, noraidot kāda domas, rīcību, izturēšanos.
Kas daļas, arī kas par daļu, arī nav (nekādas) daļas Saka, noraidot kāda nevēlamu interesi, iejaukšanos.
Nav tava (arī viņa, viņas, jūsu) darīšana Saka, noraidot kāda nevēlamu līdzdalību, interesi u. tml.
Ko niekus Saka, noraidot kādu iespējamību, domu.
Ko niekus Saka, noraidot kādu iespējamību, domu.
Tici vai netici, arī ticiet vai neticiet Saka, pastiprinot domu par kā patiesumu.
Velns ar viņu (arī to) Saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, pret ko.
Vilks ar viņu (arī to) Saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, pret ko.
Lasies vienu māju tālāk! Saka, raidot (kādu) prom.
Lai tavas smakas te nebūtu! Saka, raidot kādu projām.
Ej (tu) pa gaisu (arī ratā, arī pie velna)! Saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej (tu) ratā (arī pie velna, arī pa gaisu)! Saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej (tu) ratā (arī pie velna, arī pa gaisu)! Saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej (tu) šķērsām! arī Lai iet šķērsam! Saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Vācies (arī ej) pie velna (arī ratā), arī pie visiem (arī deviņiem) velniem! Saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej (arī vācies) pie velna, arī pie visiem (arī deviņiem) velniem! Saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej (arī vācies) pie visiem (deviņiem) velniem! Saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
liesma Sakarsētas, spīdošas gāzes veidojums, kas paceļas augšup no kā degoša.
sakopot Sakārtot, sistematizēt (domas, iespaidus u. tml.); pievērst (domas, uzmanību) noteiktam objektam.
Bārkšu sakne Sakne, kas veidojas augam, ja tam nav spēcīgas galvenās saknes. Piesakne ap mietsakni. Bārkšsakne.
piesakne Sakne, kas veidojas, attīstās no auga stumbra.
pericikls Saknes centrālā cilindra dzīvā šūnu kārta, no kuras veidojas sānsaknes, piesaknes.
Bārkšu saknes Saknes, kas veidojas augam, ja tam nav spēcīgas galvenās saknes. Piesaknes ap mieta sakni.
pacere Sakņaina, iedobumaina pakraste.
turēties Sakopojot spēkus, pārvarēt grūtības. Nepadoties grūtībām, šķēršļiem.
saņemt Sakopot, sakoncentrēt (parasti spēkus, drosmi, domas).
sagatave Sākotnējais kāda materiāla, priekšmeta veidojums, arī starpprodukts, no kā turpmākajā apstrādē iegūst vajadzīgo materiālu, priekšmetu u. Tml.
pirmtēls Sākotnēji iecerētais, izveidotais (kā) tēls (parasti mākslas darbā).
uzkost Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu).
sastāties Sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par šķidrumu.
sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni. Sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
rasties Sākt augt, pakāpeniski veidoties (parasti par augiem vai dzīvniekiem). Ieviesties (par jaunām augu šķirnēm vai dzīvnieku sugām).
nākt Sākt augt, veidoties (par augiem, to daļām). Sākot augt, kļūt redzamam, parādīties.
Noraut pienu Sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem).
Noraut (arī apraut) pienu Sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem).
Atnākt slaucamai Sākt dot pienu pēc grūsnības laika.
Nākt (arī atnākt) slaucamai Sākt dot pienu pēc grūsnības laika.
rasties Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (cilvēka darbības rezultātā) - piemēram, par apdzīvotu vietu.
tapt Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
rasties Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - par parādībām dabā vai sabiedrībā.
ķerties Sākt izgatavot, veidot, apstrādāt (ko), sākt rīkoties, darboties (ap ko).
iejusties Sākt justies labi (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.), pierodot, iepazīstot, pielāgojoties. Arī iedzīvoties (1).
Celties spārnos Sākt lidot (par putniem).
Sacelties spārnos Sākt lidot (par vairākiem, daudziem putniem).
Sacelties spārnos Sākt lidot (par vairākiem, daudziem putniem).
izregulēties Sākt nepareizi darboties, zūdot pareizajam regulējumam.
Iziet uz ledus Sākt nodarboties ar slidošanu (piemēram, sezonas sākumā).
ieorientēties Sākt orientēties (kādos apstākļos, vietā). Iedzīvoties, iejusties.
sagriezties Sākt pievērsties (kam) - piemēram, par domām, sarunām.
dīgt Sākt rasties, veidoties (piemēram, par jūtām).
rasties Sākt risināties, veidoties (parasti par jaunām parādībām, norisēm sabiedrībā).
iesākt Sākt veidot, izstrādāt (ko).
aizmesties Sākt veidoties, sākt attīstīties (parasti par pumpuriem, augļiem, ogām).
sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, izraisīties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, pārvietoties, virzīties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
rasties Sākties, pakāpeniski veidoties (piemēram, par kādu stāvokli, norisi).
celties Sākties, veidoties (par norisēm dabā).
pamatne Sākuma daļa (cilvēka vai dzīvnieka orgānam, organisma veidojumam).
saķīvēties Saķildoties (parasti mazliet).
sakašķēties Saķildoties, sastrīdēties.
uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai. Sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (par zemi, ūdenstilpi u. tml.).
uzsalt Sala iedarbībā izveidoties virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ledu, tā kārtu.
Koraļļu sala Sala, ko galvenokārt izveidojuši koraļļu kaļķu skeleti.
Koraļļu sala Sala, ko galvenokārt izveidojuši koraļļu kaļķu skeleti.
galviņsalāti Salāti, kuru lapas veido apaļas vai plakani apaļas dažāda blīvuma galviņas.
ūda Saldūdens zveļas rīks - aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu (piemēram, pie krastā iestiprināma kāta vai peldošas ripas piesietu) auklas rezervi.
saskriet Salidot (1).
sanākt Salidot (parasti par putniem, kukaiņiem). Sapeldēt, parasti nārstošanas vietās (parasti par zivīm).
kritika Salīdzinoša analīze, vērtējums (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
pakāpe Salīdzinošs lielums, kas raksturo (ko) no kvantitātes vai kvalitātes viedokļa.
saveldrēties Saliekties stublājos tā, ka izveidojas veldre (par lakstaugu kopumu).
saderēt Salīgt mieru, izbeigt strīdēties, naidoties.
atdot Salīgt, sarunāt, pieteikt (darbam, mācībām vai citam nolūkam) ārpus mājas. Nodot.
sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
bet Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
fasete Saliktas (posmkāju) acs radzenes sektors, kas veido omatīdija ārējo slāni.
nukleoproteīds Saliktas olbaltumvielas, kas sastāv no nukleīnskābju un vienkāršu olbaltumvielu savienojumiem un ir svarīga šūnas kodola sastāvdaļa.
loceklītis Saliktas vārpas sastāvdaļa, pie kuras veidojas vārpiņas.
cisas Salmi, siens, zirnāji, izžāvētas ūdenszāles, no kurām veido guļasvietu (gultā, uz grīdas u. tml.).
sakļaut Salokot, sabīdot u. tml., satuvināt (priekšmeta) kustīgās daļas tā, ka (tas) iegūst mazāku apjomu, nav vairs izplests.
sālsmaize Sāls un maize, ko pasniedz ciemiņiem, tos svinīgi sagaidot.
stannāti Sāļi, kuru anjonus veido alvas (IV) savienojumi.
atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (no atbildības, no soda par nodarīto vai arī no kāda pienākuma).
tipizēt Samazināt (kā, piemēram, celtņu konstrukciju, tehnoloģisko procesu) daudzveidību, veidojot (to) pēc tipveida paraugiem.
slaids Samērā augsts, stāvs (par reljefa veidojumiem). Arī nolaidens.
spilvens Samērā biezs, parasti četrstūrveidīgs, veidojums (organismā).
smilšakmens Samērā ciets nogulumiezis, kas ir izveidojies, sacementējoties smiltīm.
rīkle Samērā dziļš atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
šahta Samērā garš, vertikāls dobums, eja (piemēram, celtnēs, iekārtās, iežos).
vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
maiss Samērā liels, četrstūrains priekšmets (kā sausa glabāšanai, transportēšanai), kas veidots no auduma, plastmasas, papīra u. tml. un kam viens gals ir vaļējs.
žūksnis Samērā liels, tuvu kopā salikts (piemēram, papīra naudas, papīra lapu, dokumentu) kopums.
komanda Samērā neliela civiliedzīvotāju grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai.
komanda Samērā neliela karavīru grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai.
artava Samērā neliels naudas ziedojums (parasti baznīcai).
rībēt Samērā spēcīgi, padobji, nevienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
rībēt Samērā spēcīgi, padobji, nevienmērīgi skanēt, parasti pēc satricinājuma, trieciena.
sekta Samērā šaura cilvēku grupa (piemēram, politikā, mākslā) ar vienādiem ierobežotiem, dogmatiskiem uzskatiem.
vīle Samērā šaura taisnvirziena josla, ko veido svītrveida objekts apvidū, vidē.
stars Samērā šaurs, tievs veidojums, elements u. tml., kas ir vērsts prom no kāda centra.
stobriņš Samērā tievs cauruļveida veidojums (organismā).
pavediens Samērā tievs, garš (kāda materiāla) veidojums (parasti šūšanai, siešanai).
stīga Samērā tievs, garš veidojums (parasti stieple, pavediens, mats).
lāsteka Samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, sacietējot izkusušā! un lejup tekošai vielai. Samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, izgulsnējoties vielām no lejup tekoša šķidruma.
padobjš Samērā, arī mazliet dobjš.
stalts Samērīgs, liels (par augiem, parasti kokiem, to daļām). Tāds, kurā augi, parasti koki, veidojas samērīgi, lieli (par norisi).
Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
salabt Samierināties, pārtraukt naidoties vienam ar otru, citam ar citu (pēc ķildas, domstarpībām u. tml.). Atjaunot iepriekšējās labās, vēlamās attiecības.
Salaist naidā Sanaidot.
Salaist naidā Sanaidot.
Saiet (arī sanākt) naidā Sanaidoties.
Saiet (arī sanākt) naidā Sanaidoties.
džinkstēt Sanēt, sīkt, zuzēt u. tml. (par lidojošiem kukaiņiem).
saēsties Sanīsties, sanaidoties.
Uz nomaksu Saņemot maksu pa daļām (pārdot, dot).
patērēt Saņemt (materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
inkasēt Saņemt (naudas summu), uzrādot maksājuma dokumentus.
izņemt Saņemt atpakaļ (piemēram, glabāšanā nodoto, uzkrāto).
uztvert Saņemt un izzināt priekšmetu un parādību atveidojumu, tiem tieši iedarbojoties uz maņu orgāniem.
sajaukties Saplūst (parasti veidojot ģimenes, radot pēcnācējus) - par rasēm, tautām, tautībām u. tml.
Lasīt dvēselē Saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
Lasīt dvēselē (retāk sirdī) Saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
Lasīt sirdī (biežāk dvēselē) Saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
sagremot Saprast (parasti pamatīgi pārdomājot, iedziļinoties).
salidot Sapulcēties, satikties salidojumā (1).
raduraksti Saraksts, arī attēlojums, kurā vairākās paaudzēs parādīta saradošanās un kopējie senči. Radu raksti
Radu raksti Saraksts, arī grafisks attēlojums, kurā vairākās paaudzēs parādīta saradošanos un kopējie senči.
Radu raksti Saraksts, arī grafisks attēlojums, kurā vairākās paaudzēs parādīta saradošanos un kopējie senči.
sagrumbot Saraukt grumbās (seju, tās daļas). Būt par cēloni tam, ka izveidojas grumbas (parasti sejā, tās daļās).
sakrunkot Saraukt krunkās (seju, tās daļās); būt par cēloni tam, ka izveidojas krunkas (sejā, tās daļās). Sagrumbot.
iegūt Saražot, izstrādāt, izveidot.
sargmatrozis Sardzes matrozis, kas norīkots, piemēram, jūras novērošanai, sardzei uz klāja, kuģim atrodoties stāvvietā pie krasta.
krevele Sarepējis, červeļains veidojums (piemēram, uz auga daļām).
konflikts Sarežģījumi, asas domstarpības (politiskajās, starptautiskajās attiecībās).
samežģīties Sarežģīties (piemēram, par dzīvi, attiecībām); arī kļūt, parasti ļoti, neskaidram, juceklīgam (piemēram, par domām).
salocīt Saritināt, satīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida. Ritinot, tinot (kādu materiālu), izveidot (ko lokveidīgu, gredzenveidīgu no tā).
radiolārijas Sarkodīnu klases apakšklase (galvenokārt siltajās jūrās), kuras pārstāvjiem raksturīga centrālā kapsula, kas ietver kodolu un tā tuvumā esošo plazmu, sarežģīti veidots skelets un pavedienveida pseidopodijas. Šīs apakšklases dzīvnieki.
sarmojums Sarmai līdzīgs veidojums (uz augiem, to daļām).
apsarme Sarmai līdzīgs veidojums (uz augiem).
apsarmojums Sarmai līdzīgs veidojums (uz augiem).
Vest sarunas Sarptautiskajās attiecībās - organizēt, veikt domu apmaiņu (ar kādas valsts pārstāvjiem) nolūkā panākt vienošanos.
pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām. Organizētā savstarpējā domu apmaiņā iztirzāt (noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
saņemt Sasaistīt, saturēt, arī sašaurināt (piemēram, apģērbu, tā detaļas), piešķirot kādu veidojumu; padarīt kompaktu (piemēram, matu sakārtojumu).
savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nejauši, nepārdomāti.
savērpt Sasaistot atsevišķus elementus, izveidot (piemēram, tekstu, norisi).
uzsaldēt Sasaldējot kur virsū ūdeni vai citu šķidrumu, izveidot (slidotavu, skrejceļu slidošanai u. tml.).
Ievest valdījumā Saskaņā ar tiesas lēmumu nodot īpašumu jaunam īpašniekam.
Ievest valdījumā Saskaņā ar tiesas lēmumu nodot īpašumu jaunam īpašniekam.
attīstīties Sasniegt augstāku pakāpi garīgajā izaugsmē (par cilvēku). Izveidoties (par individuālajām īpatnībām).
izlidot Sasniegt pēdējo attīstības stadiju un iesākt lidot (par spārnotiem kukaiņiem).
raukt Sasprindzināt sejas muskuļus tā, ka (sejas, parasti pieres) ādā veidojas grumbas, mazliet pavirzīt sejas daļas.
Lauzīt (retāk grozīt) galvu Sasprindzināti, neatlaidīgi domāt. Gudrot.
Grozīt (biežāk lauzīt) galvu Sasprindzināti, neatlaidīgi domāt. Gudrot.
Lauzīt (retāk grozīt) galvu Sasprindzināti, neatlaidīgi domāt. Gudrot.
formelements Sastāvdaļa, kas veido kādu sistēmu.
mūrēt Sastiprinot kādus materiālus ar javu, lejot vai blietējot kādu masu, veidot (ko).
saecēties Sastrīdēties, saķildoties.
sarauties Sastrīdēties, saķildoties.
Saiet (arī sanākt) matos (arī ragos) Sastrīdēties, sanaidoties.
Saiet (arī sanākt) ragos (arī matos) Sastrīdēties, sanaidoties.
Saiet (arī sanākt) matos (arī ragos) Sastrīdēties, sanaidoties.
Sanākt (arī saiet) matos (arī ragos) Sastrīdēties, sanaidoties.
abscess Sastrutojums, augonis organisma dziļākos audos.
obliterēt Sašaurināt vai noslēgt (dobu orgānu, asinsvadu u. tml.).
sagumt Sašķiebties, kļūt zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
sagubt Sašķiebties, kļūt, parasti ievērojami, zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
sastiķēt Sašujot (vairākas, parasti neviendabīgas, daļas), izveidot (piemēram, apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
Sekste gaisā Sāta par iedomīga cilvēku. Saka par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
sariesties Satecēt, arī izveidoties (kur) lielākā daudzumā (par lāsēm, pilēm).
sagriezt Satinot, savijot izveidot (ko).
sarullēt Satīt (ko) rullī, izveidot rulli (no kāda materiāla).
ritulis Satīts vai saritināts priekšmets. Veidojums, kam ir apļa, cilindra forma.
karsts Satraucošs (parasti par domu).
notrūdēt Satrūdot atdalīties nost.
samilzt Satūkt, parasti rodoties sastrutojumam, uzkrājoties šķidrumam (par ķermeņa daļu, arī brūci).
smacēt Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta. Šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Arī slāpēt (1).
lamāt Saukt (kādu) rupjos, apvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos. Teikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
pustuksnesis Sausa, tuksnesīga dabas zona (bez meža), kas mērenajā, subtropu vai tropu joslā veido pāreju uz tuksnesi.
rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku (piemēram, lazdām, ciedriem). Šī augļa sēkla, kodols.
zeme Sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis, ko veido grunts, augsne.
safabricēt Savākt, arī izdomāt (piemēram, nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā.
sagatavot Savākt, izveidot (kā) krājumu, rezervi u. tml.
Pie sevis Savās domās, jūtās, pārdzīvojumos.
sevis Savās domās, uzskatos, pārdzīvojumos.
savdabis Savdabīgs priekšmets, veidojums.
ir Savieno divus vai vairākus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai teikumus, norādot uz to līdzīgo raksturu: kā - tā, gan - gan.
stiprināt Savienojot (ar ko), panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums) atrodas noteiktā, parasti nekustīgā, stāvoklī.
sastiķēt Savienojot (vairākus, parasti neviendabīgus, elementus), izveidot (ko vienu).
zaldātiņš Savienojumā «alvas zaldātiņš»: rotaļlieta - neliels no alvas veidots karavīrs.
bet Savienojumā «bet tad» lieto, lai pastiprinātu teikumā izteikto domu kā pretstatu kam gaidītam, piešķirot teikuma saturam lielāku emocionalitāti.
izcirtējs Savienojumā «gaļas izcirtējs»: cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
ja Savienojumā «ja arī»: saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
saeima Savienojumā «Latvijas Tautas saeima»: likumdošanas varas orgāns Latvijā (1940. gadā no 21. jūlija līdz 25. augustam, kad tas sevi pasludināja par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstāko Padomi).
saitīte Savienojumā «mēles saitīte»: gļotādas kroka, kas saista mēles apakšējo virsmu ar mutes dobuma iekšējo sienu.
tikai Savienojumā «ne tikai - bet arī» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz pievienojumu.
tikai Savienojumā «ne tikai - bet arī»: saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
tikvien Savienojumā «ne tikvien - bet arī»: saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību. Ne tikai - bet arī.
vien Savienojumā «ne vien - bet arī» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
pamazināts Savienojumā «pamazinātā skaņkārta»: skaņkārta, kuru veido periodiska toņu un pustoņu mija.
sadoties Savienojumā «sadoties rokās», «sadoties rokām»: pasniegt viens otram, cits citam roku, parasti atbalstam, arī lai apliecinātu tuvību.
sadoties Savienojumā «sadoties rokās», «sadoties rokām»: saistīties (vienam ar otru, citam ar citu).
sadoties Savienojumā «sadoties rokas»: pasniegt viens otram, cits citam roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
sasniegt Savienojumā «sasniegt rokas»: sadot rokas.
sasniegties Savienojumā «sasniegties rokās», «sasniegties rokām»: sadoties rokās (rokām).
spert Savienojumā «spert kāju»: pārvietojoties veidot soli (parasti kādā virzienā).
spert Savienojumā «spert soli», «spert soļus»: pārvietojoties veidot soli, soļus.
piesēdētājs Savienojumā «tautas piesēdētājs». Ievēlēts padomju sabiedrības pārstāvis, kas piedalās tiesas sastāvā.
virsloceklis Savienojumā «teikuma virsloceklis»: teikuma loceklis, kas veido teikuma gramatiskās uzbūves pamatu.
toskānisks Savienojumā «toskāniskais orderis»: doriešu ordera paveids, kam raksturīgas masīvas kolonnas un rotājuma vienkāršība.
vadozs Savienojumā «vadozie ūdeņi»: pazemes ūdeņi, kas veidojušies un atrodas zemes garozā.
prese Savienojumā «vēdera prese». Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties, samazinās vēdera dobuma tilpums.
vienis Savienojumā «vienis prātis»: vienādos ieskatos, uzskatos, vienprātīgi. Vienisprātis.
prātis Savienojumā «vienis prātis». Vienādos ieskatos, uzskatos, vienprātīgi. Vienisprātis.
piesēdētājs Savienojumā «zvērinātais piesēdētājs»: koleģiālās padomes loceklis, kam tiesas procesā ir lēmēja tiesības.
aizbadīt Savienojumā ar "garām": badot neskart.
apvārdoties Savienojumā ar «(ne)ļaut», «(ne)ļauties». (Ne)ļaut sevi apvārdot (2).
ļipiņa Savienojumā ar «auss». Ārējās auss gliemežnīcas apakšējā daļa, ko veido galvenokārt taukaudi.
solīties Savienojumā ar «būt» formām norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību.
laist Savienojumā ar «klajā»: izdot (iespieddarbu). Arī publicēt.
savest Savienojumā ar «kopā»: panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas saskarsme.
sārmzemju Savienojumā ar «metāli»: Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdeni, veidojot sārmainu reakciju.
kapteinis Savienojumā ar «pirmā ranga», «otrā ranga» vai «trešā ranga»: dienesta pakāpes vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpes, kas attiecīgi atbilst pulkveža, apakšpulkveža vai majora dienesta pakāpēm Padomju Armijā). Karavīrs, kam ir kāda no šādām dienesta pakāpēm.
laist Savienojumā ar «vaļā»: sākt spēcīgi veidot (skaņas).
brukt Savienojumā ar «virsū»: strauji doties uzbrukumā (par cilvēkiem).
maurs Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs sastopams šādā zālājā, arī veido šādu zālāju.
sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz savstarpēju attiecību izveidošanos.
sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz savstarpēju darbību (sazināšanos, saskarsmes veidošanu u. tml.).
žēl Savienojumā ar verbu (parasti «būt», «tikt», «tapt», «kļūt») formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko izgatavo, izveido.
ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas izveidojas, top (piemēram, kādā priekšmetā, virsmā).
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek pielāgojot izveidots vēlamajā formā.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
bet Savienojumos «..vien - bet arī», «..tikai - bet arī», «..tikvien - bet arī» vieno vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz saistījuma iespējamību.
lēkšana Savienojumos «lēkšana no tramplīna», «lēkšana ar slēpēm»: sporta veids - planējošs lidojums uz priekšu un lejup, izmantojot nobraucienā ar slēpēm no tramplīna iegūto inerci.
ne Savienojumos «ne vien - bet arī», «ne tikai, - bet arī», «ne tikvien - bet arī» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
uzdot Savienojumos «uzdot balsi», «uzdot toni»: vajadzīgajā augstumā nodziedāt, atskaņot (korim, dziedātāju grupai u. tml.) izpildāmā skaņdarba pirmo skaņu vai dažas pirmās skaņas.
mezgls Savienojums (diegiem, auklām u. tml.), ko veido, (tos) sasienot. Ciešs iesējums (piemēram, pavedienā). Savilkta cilpa.
pārlaidsavienojums Savienojums, kas ir veidots, uzliekot vienas detaļas galu, malu otrai.
saistīt Savienot (valodas vienības), veidojot, piemēram, izteikumu, tā daļu. Būt tādam, kas savieno (valodas vienības), piemēram, izteikumā, tā daļā.
kniedēt Savienot ar kniedēm (1). Veidot (savienojumu) ar kniedēm (1).
naglot Savienot ar naglām. Savienojot ar naglām detaļas, elementus, veidot (ko).
sapārot Savienot, sasaistīt pa pāriem (piemēram, detaļas, vielu daļiņas). Izveidot (ko), savienojot divas detaļas, elementus u. tml.
(Sa)raukt (arī (sa)raut, (sa)vilkt) pieri (grumbās, krunkās) Savilkt pieres ādu tā, ka tajā izveidojas grumbas, krunkas.
sadzīt Savirzīt (ko kopā, kādā kopuma, veidojumā, arī kur).
salasīties Savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par dzīvniekiem.
sagrēdoties Savirzīties (kopā), radot grēdu. Arī tikt sagrēdotam.
sagulties Savirzīties, arī sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sagult (2).
sagult Savirzīties, arī sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sagulties (2).
saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
sekta Savrupa reliģiska draudze, savrups reliģisks grupējums, kas ir nošķīries no kādas galvenās, valdošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus.
sektantisms Savrupu reliģisku draudžu, savrupu reliģisku grupējumu nošķirtība no kādas galvenās, vaidošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus; piederība pie sektas (1).
saskaņot Savstarpējā darbībā (piemēram, apspriežoties, diskutējot) panākt, ka (kas, parasti uzskati, plāni, nodomi) kļūst līdzīgi, kopīgi, arī pieņemami vairākiem, daudziem cilvēkiem.
pārrunas Savstarpēja domu apmaiņa sarunājoties.
sarunvaloda Savstarpēja sazināšanās mutvārdos; valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam ikdienas, neoficiālās situācijās.
derības Savstarpēja vienošanās (parasti ar noteiktu ceremoniju), ka maksās, darīs (ko) tas, kura doma izrādīsies nepareiza.
Pārveduma rublis Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padomes valstu kolektīvā valūtas vienība.
izskaidroties Savstarpējās pārrunās noskaidrot (ko), censties pierādīt savu viedokli, arī panākt savstarpēju saprašanos, vienošanos.
apspriesties Savstarpēji apspriest (ko). Apmainīties domām (par ko).
skaidroties Savstarpēji censties pierādīt savu viedokli, arī censties panāk. Savstarpēju vienošanos.
Ģeoloģiskā formācija Savstarpēji saistīts iežu komplekss, kas veidojies līdzīgos apstākļos.
Ģeoloģiskā formācijā Savstarpēji saistīts iežu komplekss, kas veidojies līdzīgos apstākļos.
uzpirkt Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām. Arī piekukuļot.
uzmesties Savtīgā nolūkā ietekmējot, pakļaujot savai gribai, kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju, izkalpinātāju u. tml.).
pārdot Savtīgos nolūkos (parasti par materiāliem labumiem) atteikties no saviem morāles principiem, nodot (draugus, līdzcilvēkus).
pārdoties Savtīgos nolūkos (parasti par materiāliem labumiem) nodot draugus, līdzcilvēkus, pāriet pretinieka pusē.
reakcija Savu laiku nodzīvojušo valdošo šķiru cīņa pret sabiedrības progresu. Cenšanās atjaunot veco, savu laiku nodzīvojušo kārtību.
gaurs Savvaļas vērsis (Indijā, Birmā, Indonēzijā).
žākle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem). Divžuburu zars, stumbrs. Arī šādi izveidots koka priekšmets. Stakle (1).
komunicēt Sazināšanās procesā nodot, pārraidīt (piemēram, informāciju, kādu saturu). Paziņot. Būt sakaros (ar kādu, ar ko).
hierarhija Secība no zemākā (amata, dienesta, sabiedriskā) stāvokļa līdz augstākajam. Secība, kādā zemākie resori ir pakļauti augstākajiem padotības un pārvaldes kārtībā.
sakarība Secība, saskaņotība, sistēma (piemēram, tekstā, domāšanā, spriedumu saistījumā).
nāciens Secīga (kā) izraisīšanās, izveidošanās (parasti psihē).
mija Secīga (kā) nomaiņa, aizstāšana (ar ko citu). Secīga (kā) rašanās, veidošanās (kā cita vietā).
gājiens Secīga norise (piemēram, psihiskiem procesiem). Secīga pārveidošanās (piemēram, parādībām sabiedrībā).
gājums Secīga norise (piemēram, psihiskiem procesiem). Secīga pārveidošanās (piemēram, parādībām sabiedrībā). Gājiens (7).
attīstīt Secīgi izklāstīt, izvērst (piemēram, domu).
plūst Secīgi izpausties (piemēram, runā), arī secīgi risināties (par domām, atmiņām u. tml.).
mīties Secīgi nomainīt, aizstāt (citam citu). Rasties, veidoties (kā cita vietā).
vīle Secīgu dūrienu virkne, arī šujot izveidota, piemēram, līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
izsecināt Secinot izveidot (domu, spriedumu u. tml.).
kalns Sēdam zemes virsas pacēlumam līdzīgs veidojums.
sols Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā.
putekšņlapa Segsēkļu ziedā reprodukcijas orgāns, kurā veidojas putekšņi.
auglis Segsēkļu zieda veidojums, kurš attīstās no auglenīcas pēc apaugļošanās un kurā savukārt attīstās sēklas.
pamatsegums Segums, kas veido (kā) pamatu.
seismometrija Seismoloģijas nozare, kas izstrādā iekārtas seismisko viļņu uztveršanai, veido seismoloģisko novērojumu metodes.
starpnervs Sejas nerva mazākā daļa, ko veido jušanas un veģetatīvās šķiedras, kuru zari inervē garšas kārpiņas, zemmēles un zemžokļa siekalu, kā arī asaru dziedzeri.
vaibsti Sejas veidojums (parasti indivīdam raksturīgs), tā atsevišķo iezīmju kopums. Raksturīgas līnijas sejā. Arī sejas izteiksme.
kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka gareniskā virzienā, gan šķērsvirzienā.
radiosekcija Sekcija (veikalā), kurā pārdod radioaparātus un radiodetaļas.
dīgļsoma Sēklaizmetņa šūna, kurā izveidojas olšūna, notiek apaugļošanās un attīstās dīglis.
prāmis Sekli peldošs kravas un pasažieru ūdens transportlīdzeklis, kam parasti nav sava dzinēja.
cirknis Sēklotnes dobums vai tā daļa (augam).
sēklnesis Sēklotnes vieta, uz kuras veidojas sēklaizmetnis. Placenta (2).
placenta Sēklotnes vieta, uz kuras veidojas sēklaizmetnis. Sēklnesis.
šķērsnis Sekls upes gultnes posms, kas līdzenuma upēs veidojies, nosēžoties sanešiem.
epigonisms Sekošana (kādam zinātnes, politikas, mākslas virzienam, slavenai personai) bez radošas, oriģinālas pieejas.
Ārējā sekrēcija Sekrēcija, kurā sekrēts izdalās orgāna dobumā vai uz organisma virsmas.
sekvestrācija Sekvestra (1) veidošanās.
izselekcionēt Selekcionējot izveidot, arī uzlabot (šķirni).
senleja Sena upes ieleja vai ielejveida forma. Ledāja kušanas ūdeņu veidota ieleja. Senieleja.
senieleja Sena upes ieleja vai ielejveida forma. Ledāja kušanas ūdeņu veidota ieleja. Senleja.
triumfs Senajā Romā - karā uzvarējuša karavadoņa un viņa armijas svinīga ierašanās galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem un brauciens, arī gājiens no Marsa laukuma līdz Kapitolijam.
triumfators Senajā Romā - karavadonis, kas bija uzvarējis karā un triumfa gājienā ieradās galvaspilsētā.
imperators Senajā Romā - karavadonis, vēlāk valdnieks. Karavadoņa, vēlāk valdnieka tituls.
pretoriānis Senajā Romā - ķeizara, karavadoņa miesassargs. Imperatora gvardes karavīrs. Karavīrs karaspēka vienībās, kas aizsargāja Romu, tās provinces.
cenzs Senajā Romā - pilsoņu īpašuma periodiska novērtēšana viņu iedalīšanai attiecīgās nodokļu maksātāju grupās.
prokurators Senajā Romā - saimniecības pārvaldnieks. Tiesas pilnvarotais. Ierēdnis, kas vāca nodokļus.
triumvirāts Senajā Romā - trīs personu kolēģija, ko iecēla vai ievēlēja īpašos valsts amatos. Trīs politisku darbinieku vai karavadoņu savienība augstākās varas sagrābšanai.
cenzors Senajā Romā - vēlēta amatpersona, kas pārzināja pilsoņu īpašuma novērtēšanu tā aplikšanai ar nodokļiem, uzraudzīja pilsoņu dzīves veidu un pārbaudīja viņu politisko uzticamību.
pretorijs Senajā Romā vieta (karaspēka nometnē), kur atradās pretora, vēlāk karavadoņa telts. Pretora, vēlāk karavadoņa mītne.
prototips Senākais, vienkāršākais (kā vēlāk attīstīta) veidojums.
stratēgs Senās Grieķijas polisās - karavadonis ar plašām militārām un politiskām pilnvarām.
maķedonieši Senās Maķedonijas iedzīvotāji.
sklerotīnija Sēne, kas veido sklerocijus.
Stobriņu sēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida vai bišu šūnām līdzīgi iedibumi, kuros veidojas sporas.
Lapiņu sēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes, uz kurām atrodas sporas veidotājs slānis.
Augstāk attīstītās sēnes Sēnes, kuru ķermeni veido daudzšūnu sēņotne.
Zemāk attīstītās sēnes Sēnes, kuru ķermeni veido viena šūna.
Zemāk attīstītās sēnes Sēnes, kuru ķermeni veido viena šūna.
satīrs Sengrieķu mitoloģijā - dabas dievība, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu.
sirēna Sengrieķu mitoloģijā - mītiska būtne (daļēji sievietes, daļēji putna vai zivs veidolā), kas ar savām dziesmām ievilinājusi jūrasbraucējus bīstamās vietās un izraisījusi to bojāeju.
nimfa Sengrieķu un romiešu mitoloģijā - dabas dievība jaunas, skaistas sievietes veidolā.
vairogs Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa - īpaši veidota koka vai metāla plāksne, ar ko atvairīja pretinieka auksto ieroču uzbrukumu.
ķīļraksts Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras) - ķīļveida zīmju sistēma, ar kurām apzīmē vārdus vai zilbes.
orākuls Seno Austrumu tautu, sengrieķu, seno romiešu mitoloģijā - dievības pareģojums, ko priesteris pasludina ticīgajiem, atbildot uz viņu jautājumiem.
Veļu kults Seno latviešu rituāli (piemēram, mielasta rīkošana veļiem rudenī rijās, pirtīs u. c., ziedojumu nešana uz kapsētām), lai iegūtu veļu labvēlību.
vulkāns Seno romiešu ugunsdieva Vulkāna vārdā nosaukts veidojums, kas sastāv no magmas avota, pazemes ejas un šīs ejas virszemes atveres, ap kuru uzkrājas izvirdumu produkti, veidojot zemes virsas pacēlumu - konusu.
rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni. 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iegrieza vai iekala akmenī, metālā, kokā, kaulā.
dūda Sens stīgu instruments, kurš veidots no puslokā saliekta dēlīša un kuram par rezonatoru izmantots piepūsts cūkas pūslis.
senraksts Sens teksts, sens dokuments.
bums Sensācija, ko kapitālistiskajās valstīs mākslīgi rada, lai (iedzīvošanās nolūkā) maldinātu sabiedrisko domu.
rumpucis Sēņu dzimta, pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā.
si Septītās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do. Atbilstošā skaņa.
skunkss Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā, Vidusamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, īsām kājām, kuplu asti un anāliem dziedzeriem, kas izdala smirdošu sekrētu.
vēderplēve Serozs apvalks, kas klāj vēdera dobuma sienas un iekšējos orgānus.
la Sestās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
vaga Sēšanai, stādīšanai paredzēta šaura, garena dobe.
klusība Sevī, savās domās.
pašpilnveidošanās Sevis pilnveidošana.
pašatklāsme Sevis, savu domu, jūtu vaļsirdīga izpausme.
plāksne Sfēra, joma, kurā (ko) attēlo, izsaka. Viedoklis, no kā (ko) aplūko, analizē.
arodniecisks Shematisks, bez radošas ierosmes.
atsīkt Sīcot atlidot šurp (parasti par kukaiņiem).
saaudums Siekalu dziedzeru sekrēta veidojums, ko rada kāpuri iekūņojoties.
vidussiena Siena starp divām telpām, diviem telpiskiem veidojumiem.
rievsiena Siena, kas ir veidota no elementiem, kurus savieno ar rievu un ierievi.
sasiet Sienot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus kādā kopumā, veidojumā).
samezglot Sienot (ko), izveidot (tajā) mezglus.
Sasiet mezglu Sienot (ko), izveidot mezglu.
sasiet Sienot (vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
iesiet Sienot ieveidot (cilpu, mezglu, piemēram, auklā).
izsiet Sienot izveidot, izgatavot.
sasieties Sienot ko, izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā.
Siet kūli Sienot veidot kūli.
mesties Sienoties, pinoties u. tml., veidoties (piemēram, cilpā, grīstē, mezglā).
mezglot Siet (ko), veidojot (tajā) mezglus.
tante Sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
Pērkama sieviete Sieviete, kas atdodas kādam par maksu.
Pērkama sieviete Sieviete, kas atdodas kādam par maksu.
krustmāte Sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt. Kūma (2).
Vientuļā māte Sieviete, kura nav laulībā, kuras bērnam nav noteikta paternitāte un dzimšanas dokumentā nav ierakstīts tēva vārds un kura nesaņem alimentus.
Vientuļā māte Sieviete, kura nav laulībā, kuras bērnam nav noteikta paternitāte un dzimšanas dokumentā nav ierakstīts tēva vārds un kura nesaņem alimentus.
saimniece Sieviete, kuras rīcībā ir nodota kāda (parasti dienesta) telpa.
klēpis Sievietes ķermeņa daļa, kurā veidojas auglis.
sifilidologs Sifilidoloģijas speciālists.
signālraķete Signalizēšanai paredzēta raķete, kuras lādiņš deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus.
atlaist Signalizēt, lai dodas projām.
retranslācija Signālu uztveršana un tālāka noraidīšana tādos pārraides traktos, kuros signāls jāraida lielākā attālumā.
mizgrauzis Sīka brūna vai melna vabole, kuras kāpuri dzīvo zem koku mizas, retāk koksnē, veidodami cilindriskas ejas.
tīklērce Sīka ērce, kas sūc augu sulu, (parasti) veidojot sūkumu vietās tīklojumu.
izloksne Sīkākais vēsturiski izveidojies kāda novada valodas paveids.
Kosmiskie putekļi Sīkas meteoru ķermeņu daļiņas, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
meņševiks Sīkburžuāziska reformistiska partija, ko izveidoja meņševisma piekritēji pēc Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 2. kongresa (1903. gadā).
sūneņi Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes. Attiecīgais dzīvnieku tips. Sūndzīvnieki.
sūndzīvnieki Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes. Attiecīgais dzīvnieku tips. Sūneņi.
zobiņi Sīki izciļņi, kas veidoti virsmas raupjuma radīšanai vai dekoratīvos nolūkos.
grafiks Sīks (kādas norises) iedalījums. Attiecīgais dokuments, saraksts.
pora Sīks caurums, dobums, sīka sprauga (vielā, masā, materiālā u. tml.).
pangodiņš Sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
pūslītis Sīks lodveida veidojums, kas pildīts ar gāzi vai gāzu maisījumu (parasti masā, šķidrumā).
skrots Sīks metāla lodveida veidojums kā virsmas apstrādei.
plūksna Sīks veidojums no vaļējiem šķeltiem kāda materiāla galiem, kurš atrodas uz (kā) virsmas.
spurgala Sīks veidojums, izaugums (augiem, to daļām).
pūslītis Sīks, ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
spurītis Sīks, spurains (auga) veidojums.
pigments Sīku krāsvielas daļiņu kopums šūnās, audos.
sarma Sīku ledus kristālu apledojums, kas radies uz augu zariem, lapām, iekārtiem vadiem, stieplēm u. tml., sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
perēt Sildot olas ar savu ķermeni, pa nākt, ka tajās attīstās (mazuļi).
iesildīt Sildot panākt, ka (kas, piemēram, telpa, vieta) kļūst silts.
uzsildīt Sildot panākt, ka (parasti šķidrums, masa) iegūst vēlamo sasiluma pakāpi.
atsildīt Sildot panākt, ka kļūst atkal silts.
paslīdēt Sildot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās. Slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
kupināt Sildot recināt.
Sildīt biezpienu Sildot rūgušpienu, gatavot biezpienu.
sakupināt Sildot sarecināt.
apkausēt Sildot, karsējot panākt, ka izkūst, nokūst (no virspuses vai visapkārt).
atkausēt Sildot, kausējot panākt, ka atkūst.
gāzturbīna Siltuma dzinējs, kurā vilkmes spēks tiek radīts, pārveidojot kurināma ķīmisko enerģiju izplūstošās gāzes strūklas kinētiskajā enerģijā.
izkust Siltuma iedarbībā izveidoties.
termoizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas. Siltumizolators.
siltumizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u.tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u.tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas.
Tējas sēne Simbiotiska mikroorganismu (rauga sēņu, etiķskābes baktēriju) kopa, kas saldinātā tējā veido recekļainas plēves un no kā Iegūst saldskābu dzērienu.
attēls Simbols, grafisks atveidojums.
kokot Sist (kādu) ar koku (parasti sodot).
bungot Sist ar knābi, radot troksni (par putniem).
rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai.
galaktika Sistēma, kurā ietilpst zvaigznes, planētas un to pavadoņi, gāzu un putekļu miglāji.
izkārtojums Sistēmas izveidojums, iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķās sastāvdaļas, elementus.
vest Sistemātiski kārtot (dokumentus), veikt (ar dokumentiem saistītas darbības).
apcerēt Sistemātiski un vispusīgi aplūkot, iztirzāt (domās, vārdos). Pārdomāt.
strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku veikt šādas darbības, veidojot, gatavojot (ko).
pašaudzināšana Sistemātisku darbību kopums, kura mērķis ir savas personības pilnveidošana.
kārtot Sistematizēt (piemēram, domas, iespaidus).
kodekss Sistematizēts jaunizdotu likumu krājums kādā tiesību nozarē.
smešs Sitiens, ar ko raida pāri galvai lidojošu bumbu uz leju pretinieka laukumā.
izkalt Sitot ar knābi, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.) - par putniem.
uzsist Sitot izveidot (kur) caurumu, robu u. tml.
iesist Sitot skart, dot triecienu.
izsist Sitot, ar sitienu izveidot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
triekt Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, arī nesaudzīgi. Arī trenkt (1).
trenkt Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri.
uzsist Sitot, parasti spēcīgi (ar ko), skart, dot triecienu (kam, pa ko, arī kur).
pavadība Situācija, apstākļu kopums, kad (kāds) dodas līdzi, pavada, atrodas kopā ar kādu (kur).
robežgadījums Situācija, kurā (ko) pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem.
ogļskābe Skābe, kas veidojas, oglekļa dioksīdam reaģējot ar ūdeni.
paskābe Skābe, kurā skābes veidotājelementa oksidēšanas pakāpe ir mazāka par maksimālo pakāpi.
apskābe Skābe, kurā skābi veidojošam elementam ir viszemākā oksidācijas pakāpe.
hipoksija Skābekļa daudzuma samazināšanās organisma audos. Skābekļa bads.
ēveļskaidas Skaidas, kas veidojas, ēvelējot koka vai metāla virsmu.
kaligrāfija Skaidra un skaista raksta veidošanas paņēmienu kopums un prasme. Skaidra un skaista rakstīšana.
atsegt Skaidri, uztverami attēlot, atveidot, parādīt (piemēram, mākslā, literatūrā). Atklāt.
taisnoties Skaidrot savu rīcību, izturēšanos (parasti, norādot uz to cēloņiem), aizstāvēt sevi (ar kādiem pamatojumiem, pierādījumiem, u. tml.).
tvirts Skaidrs, noteikts (piemēram, par domu, mērķi).
skaistulis Skaists priekšmets, veidojums.
Masas skaitlis Skaitlis, kas atspoguļo protonu un neitronu kopskaitu atoma kodolā.
Masas skaitlis Skaitlis, kas atspoguļo protonu un neitronu kopskaitu atoma kodolā.
Vidējais ģeometriskais lielums Skaitlis, kas ir vienāds ar sakni no doto skaitļu reizinājuma, kuru saknes rādītājs ir vienāds ar šo skaitļu skaitu.
Vidējais ģeometriskais lielums Skaitlis, kas ir vienāds ar sakni no doto skaitļu reizinājuma, kuru saknes rādītājs ir vienāds ar šo skaitļu skaitu.
skaitītājs Skaitlis, kas rāda kādas sadalītas vienības vienādo daļu skaitu.
Daļskaitļa skaitītājs Skaitlis, kas rāda, cik vienādo daļu ir ņemts.
Apgriezts skaitlis Skaitlis, ko dabū, dalot vieninieku ar doto skaitli.
Apgriezts skaitlis Skaitlis, ko iegūst, dalot vieninieku ar doto skaitli.
determinants Skaitlis, ko iegūst, saskaitot noteiktā kārtībā izveidotus kvadrātiskas tabulas skaitļu reizinājumus.
nomināls Skaitliskais (kā) raksturojums, kas ir fiksēts kādā dokumentā.
intervāls Skaitļu (punktu) kopa, kuras elementi atrodas starp diviem dotajiem skaitļiem (punktiem).
Harmoniska rinda (arī virkne) Skaitļu rinda (virkne), kuras locekļi veidojas no naturālo skaitļu apgrieztajām vērtībām (1, 1/2, 1/3).
Harmoniska rinda Skaitļu rinda, kuras locekļi veidojas no dabisko skaitļu apgrieztām vērtībām (1, 1/2, 1/3).
Harmoniska virkne (arī rinda.) Skaitļu virkne (rinda), kuras locekļi veidojas no naturālo skaitļu apgrieztajām vērtībām (1, 1/2, 1/3,...).
apskaldīt Skaldot apdarināt.
noskaldīt Skaldot atdalīt nost.
atskaldīt Skaldot atdalīt.
izskaldīt Skaldot izdalīt (parasti no kāda veseluma).
pieskaldīt Skaldot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot.
pārskaldīt Skaldot pārdalīt.
saskaldīt Skaldot pārveidot par ko.
saskaldīt Skaldot sadalīt, sasmalcināt.
saskaldīt Skaldot sagādāt, arī sagatavot (ko, parasti malku) lielākā daudzumā. Skaldot sagādāt, arī sagatavot (kā, parasti malkas, lielāku daudzumu).
pieskaldīt Skaldot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieskaldīt Skaldot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, telpu).
ieskaldīt Skaldot, cērtot ar cirvi, radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, zīmi).
pārplēst Skaldot, šķeļot pārdalīt.
brēkt Skaļi raudāt. Raudot kliegt, vaimanāt.
skandalēties Skaļi strīdēties, ķildoties.
skandalēt Skaļi strīdēties, ķildoties. Skandalēties.
piekaukt Skaļi, neapvaldīti raudot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
izbrēkt Skaļi, neapvaldīti, arī izmisīgi izkliegt. Raudot izkliegt.
bļauris Skaļi, nesavaldīgi raudošs bērns.
Velna laivas Skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
trollis Skandināvu ticējumos, folklorā - pārdabiska mežu, kalnu būtne (piemēram, milža, pundura, raganas veidolā).
plūdenis Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piemēram, 1, ļ, r).
sonants Skaņa, kas veido zilbi. Skanenis (1).
skanenis Skaņa, kas veido zilbi. Sonants.
Laringāla skaņa Skaņa, ko artikulē balsenes dobumā.
sintēze Skaņas veidošana no tās atsevišķiem elementiem.
transkripcija Skaņdarba pārveidojums citādam atskaņojumam nekā paredzēts oriģinālā. Arī brīva, virtuoza (skaņdarba) apdare.
pavadījums Skaņdarba sastāvdaļa, kas veido papildina ļumu dziedātāja vai instrumentālista partijai.
Rondo sonāte Skaņdarbs ar rondo un sonātes formu iezīmēm.
popurijs Skaņdarbs, ko kāds komponists ir izveidojis no dažādām citu komponistu vai tautas mūzikas melodijām, to fragmentiem un kam parasti nav tematiskas attīstības.
hepenings Skaņdarbs, skatuves mākslas darbs, ko veido, parasti vairāki, improvizētāji.
koncertprogramma Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu (1).
koncertrepertuārs Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu vai kas ietilpst mākslinieka, mākslinieku kolektīva repertuārā.
mažors Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpē) veido lielo trijskani.
minors Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpe) veido mazo trijskani.
Simetriskās skaņkārtas Skaņkārtas, kuru pamatā ir noteikta centrālā saskaņa un skaņurindas veidojas no oktāvu vienmērīga dalījuma intervālos.
nazalizācija Skaņu izruna, gaisam plūstot caur deguna dobumu.
balss Skaņu kopums, ko veido (cilvēka) elpošanas ceļa orgāni (balss aparāts). Skaņu kopums, kas raksturīgs runai.
Iekšējā fleksija Skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piemēram, «dzenu» un «dzinu»).
Iekšējā fleksija Skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piemēram, «dzenu» un «dzinu»).
alternācija Skaņu mija vienas saknes vārdos.
rupjš Skarbs, arī zems, dobjš (par skaņu).
robusts Skarbs, arī zems, dobjš (par skaņu). Rupjš (6).
pieskarties Skarot (ko), iedarboties (uz to), arī pārveidot (to).
iegriezt Skarot (ko), virzoties (pa ko), ieveidot, atstāt (piemēram, rievas) - parasti par ko asu.
skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, radīt rievas, līnijas (kā virsmā). Skarot ar ko asu, cietu, veidot (piemēram, rievas, līnijas) kā virsmā.
glaust Skarot ar slīdošu (parasti rokas) kustību, panākt, ka kļūst gluds, līdzens.
plāns Skatījums no noteikta viedokļa, arī kā izpausmes sfēra, aspekts.
pagrieziens Skatījums, viedoklis.
pavērsiens Skatījums, viedoklis.
raksturtēlotājs Skatuves mākslinieks, kura dotības ir piemērotas raksturtēlu atveidei.
ietērps Skatuves telpas mākslinieciskais veidojums atbilstoši lugas darbības apstākļiem un idejiskajam saturam.
iegurnis Skeleta daļa, ko veido divi gūžas kauli, kuri nekustīgi savienoti ar krusta kaulu.
Pagarinātās dienas grupa, arī pagarinātas darba dienas klase Skolēnu grupa, kura sagatavo uzdoto mācību vielu skolā skolotāja uzraudzībā pēc mācību stundām.
veckungs Skolotājs (parasti gados vecs).
noskopoties Skopojoties neizdot, arī neiegādāties.
aizskraidīt Skraidot attālināties, aizklīst.
ieskraidīt Skraidot ievirzīties (kur iekšā).
pārskraidīt Skraidot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
apskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
uzskrāpēt Skrāpējot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
ieskrāpēt Skrāpējot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievas, līnijas). Mazliet, arī vietumis saskrāpēt.
izskrāpēt Skrāpējot radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu).
sprints Skrējiens, slidojums, slēpojums u. tml. īsā distancē.
sabizot Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
saskriet Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
bēgt Skriet prom (vairoties no sekotājiem, vajātājiem, draudošām briesmām u. tml.).
Laist (arī skriet) ko kājas (arī nagi) nes Skriet, cik ātri vien spēj, ļoti ātri doties prom.
Laist, ko māk, arī laist (arī skriet), ko nagi (arī kājas) nes Skriet, cik ātri vien spēj, ļoti ātri doties prom.
nobiras Skujas, lapas, koku zari, kas ir nobiruši un veido zemsedzi.
izskūt Skujot izveidot (piemēram, attiecīgu formu).
izdzīt Skujot izveidot noteiktā formā (piemēram, uzacis).
cilnis Skulpturāla tēla veidojums uz plaknes.
torss Skulpturāls cilvēka rumpja atveidojums.
reljefs Skulpturāls veidojums uz plaknes. Cilnis.
tekstilšķiedra Slaids, lokans, samērā stiprs, maza šķērsgriezuma, ierobežota garuma veidojums.
šīferis Slāneklis, kas paralēli slāniskuma virzienam šķeļas plānās, gludās plāksnēs. No šāda slānekļa izveidots materiāls.
vāks Slānis, blīvs veidojums, kas (ko) pārklāj, aizsedz.
sega Slānis, kārta (piemēram, no kādas vielas, organiska veidojuma, augiem u. tml.), kas sedz zemes, arī ūdenstilpes, priekšmetu virsmu.
sagula Slānis, kas izveidojies, (kam) sagulstoties, sablīvējoties.
pamatslānis Slānis, kas veido (kā) pamatu.
saslaucīt Slaukot izveidot (piemēram, kādu kopumu).
saslaucīt Slaukot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
dienvidslāvi Slāvu tautas, kas dzīvo Eiropas dienvidos.
Zem letes Slepeni, nelegāli (pārdot tirdzniecības uzņēmumā).
slēpnis Slepens (parasti milicijas, policijas) postenis, kas iekārtots aizdomās turētu personu novērošanai un aizturēšanai; vieta, kur atrodas šāds postenis.
Dvēseles (arī sirds) dziļumos (retāk dziļumā) Slēptākajās jūtās, domās. Slēptākajā cilvēka būtībā.
Sirds (arī dvēseles) dziļumos (retāk dziļumā) Slēptākajās jūtās, domās. Slēptākajā cilvēka būtībā.
Sirds (arī dvēseles) dziļumos (retāk dziļumā) Slēptākajās jūtās, domās. Slēptākajā cilvēka būtībā.
sirdsdomas Slēptākās, dziļākās domas.
glūnēt Slepus skatīties (uz medījumu), gaidot izdevīgu brīdi (tā) iegūšanai (par dzīvniekiem).
saperināt Slepus, parasti neatlaidīgi, izveidot (rīcības, darbības plānu), parasti, lai kādam kaitētu, arī lai izkļūtu no nevēlamas situācijas.
glums Slidens (piemēram, par ledu, apledojušu ceļu).
apslidot Slidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Slidot apkārt.
atslidot Slidojot atkļūt šurp. _imperf._ Slidot šurp Slidojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizslidot Slidojot attālināties. _imperf._ Slidot prom. Slidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
ieslidot Slidojot ievirzīties (kur iekšā).
noslidot Slidojot izpildīt (piemēram, figūras).
izslidot Slidojot izveidot.
izslidot Slīdojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izslidot Slidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
aizslidināt Slidojot kopā, aizvadīt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
pārslidot Slidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieslīdot Slidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzslidot Slidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
noslidot Slidojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noslidot Slidojot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
slīdkontakts Slīdošais kontakts.
laizīt Slīdoši (parasti vairākkārt) virzīt mēli (arī laizītājsūcējtipa mutes orgāna daļu) pāri (kam), skarot (to).
aizlidot Slīdoši aizvirzīties (par viegliem priekšmetiem, ko nes gaisa plūsma).
nolaist Slīdoši virzīt lejup (kur iekšā) un pabeigt virzīt (ko iekārta, piekārtu, satvertu).
ragavas Slīdošs transportlīdzeklis kravu vešanai pa samērā slidenu virsmu (parasti pa sniegu, ledu)
noslidot Slidot (visu laikposmu) un pabeigt slidot.
atslīdēt Slīdot atkļūt šurp. _imperf._ Slīdēt šurp. Slīdot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizslīdēt Slīdot attālināties. _imperf._ Slīdēt prom. Slīdot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
atslīdēt Slīdot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Slīdēt nost (sānis, atpakaļ).
ieslīdēt Slīdot ievirzīties (kur iekšā) - par gludiem priekšmetiem.
ieslīdēt Slīdot ievirzīties (kur iekšā) - par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izslīdēt Slīdot izvirzīties (no kāda stāvokļa).
izslīdēt Slīdot izvirzīties (par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
noslīdēt Slīdot lejup, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.).
noslīdēt Slīdot novirzīties (nost no kā) tā, ka nokrīt lejā, zemē.
noslīdēt Slīdot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
ieslīdēt Slīdot novirzīties no kāda stāvokļa un ievirzīties (kur iekšā).
pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par priekšmetiem.
pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās.
paslīdēt Slīdot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās.
paslīdēt Slīdot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās).
pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par priekšmetiem.
pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noslidot Slidot un pabeigt slidot.
aizkrist Slīdot uz leju, aizvērties.
ielaisties Slīdot uz leju, ievirzīties (kur iekšā).
uzrauties Slīdot uzvirzīties augstāk par paredzēto, pieņemamo stāvokli (par apģērbu, drānu u. tml.).
uzslīdēt Slīdot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Slīdot uzvirzīties uz kādas vietas.
uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
noslīdēt Slīdot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
laisties Slīdot virzīties (lejup) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
noslīdēt Slīdot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam), pār (ko), pāri (kam).
noslīdēt Slīdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
laisties Slīdot, arī krītot virzīties (lejup) - par priekšmetiem.
Skriet ar slidām (arī slidas) Slidot.
Skriet ar slidām (arī slidas) Slidot.
kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
sasliet Slienot izveidot (ko).
ieslīgt Slīgstot, slīdot iegrimt (kur iekšā).
aizslīgt Slīgstot, slīdot uz leju, nokļūt (aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.). Noslīgt.
dūmot Slikti degt, radot daudz dūmu.
iznerroties Slikti izdoties. Izbojāties.
kariess Slimība - zoba cieto audu pakāpeniska bojā eja, kam seko dobuma veidošanās.
iedega Slimība (ziedaugiem), kuru izraisa sēnes vai baktērijas un kurai parasti raksturīga plankumu izveidošanās uz auga.
furunkuloze Slimība, kurai raksturīga atkārtota furunkulu veidošanās.
sanācija Slimības vai slimību perēkļa novēršana (parasti mutes dobumā).
iekaisums Slimīgs process organisma bojājuma vai infekcijas vietā, kas ir saistīts, piemēram, ar apsārtumu, uztūkumu, sastrutojumu, sāpēm un funkciju traucējumu. Vieta, kurā izveidojies šāds process.
Lieluma mānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga lielīšanās tieksme un nepamatota iedomība.
Lieluma mānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga lielīšanās tieksme un nepamatota iedomība. Mānija.
slīpums Slīpa vieta. Arī slīps veidojums.
pieslīpēt Slīpējot izveidot (kam) vēlamo veidu, parasti, (to) pielāgojot. Slīpējot pielīdzināt.
izslīpēt Slīpējot izveidot.
slīpējums Slīpējot izveidots ornaments, attēls u. tml.
noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu. Slīpējot izveidot kam (vēlamo formu).
slīpne Slīps reljefa veidojums.
ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā, kura izraisa plānprātību. Patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šādas smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā.
(Ar) sviedriem laistīt (arī slacīt) Smagi fiziski strādāt (pie kā). Smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko).
(Ar) sviedriem slacīt (arī laistīt) Smagi fiziski strādāt (pie kā). Smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko).
(Ar) sviedriem laistīt (arī slacīt) Smagi fiziski strādāt (pie kā). Smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko).
Kodolu dalīšanās Smago elementu atomu kodolu sadalīšanās divās vai vairākās daļās.
smīns Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
vīpsna Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko. Smīns.
Smaidīt caur asarām Smaidīt raudot.
sasmaidīties Smaidot, ar smaidiem sazināties.
Dolomītu milti Smalki sadēdējis dolomīts, ko lieto augsnes kaļķošanai.
akots Smalks, adatveidīgs graudzāļu zieda plēksnes veidojums.
sasmalstīt Smalstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piemēram, muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu saknēs.
ambra Smaržīga viela, kas veidojas kašalotu gremošanas orgānos.
cigārs Smēķēšanai paredzēts blīvi satītu tabakas lapu veidojums ar uzbiezinātu vidu un smailākiem galiem.
sasmelt Smeļot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
smakoņa Smirdoņa.
Dusošs pumpurs Snaudošs pumpurs.
Sniega sega Sniega kārta, kas izveidojas, uzsniegot sniegam aukstajā periodā.
kupena Sniega kaudze, kas izveidojusies parasti vēja iedarbībā.
kupena Sniega kaudzei līdzīgs (piemēram, ziedu) kopums. Kupls (parasti ziedošs) krūms vai koks.
sērsna Sniega segas garoza, kas parasti veidojas, mitrai sniega virskārtai sasalstot.
sniegaizture Sniega uzkrāšana tīrumos (piemēram, izveidojot sniega vaļņus), lai palielinātu augsnes mitrumu (parasti stepju apgabalos).
piesnigt Sniegot izveidoties sniega kārtai.
uzsnigt Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam).
palīdzēt Sniegt materiālu atbalstu (kādam). Radīt (kādam) labvēlīgus apstākļus, arī dot (kādam) ko vajadzīgu.
rekomendēt Sniegt padomu, norādījumu, pamācību (kādai darbībai).
pusproletariāts Sociāla grupa, ko veido pusproletārieši.
sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas. Cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
sociāldemokrātisms Sociāldemokrātijas ideoloģija un taktika sociālistiskas sabiedrības pakāpeniskai izveidošanai, izmantojot demokrātiskas metodes.
Ekonomiskā konjunktūra Sociālismā - Katrā noteiktā laikposmā izveidojušies tautsaimniecības plāna nosacītie konkrētie sociālistiskās ražošanas produktu realizācijas apstākļi.
rente Sociālismā - lauksaimniecības arteļa vai padomju saimniecības papildu tīrais ienākums, kuru iegūst no auglīgākiem vai izdevīgāk izvietotiem zemes gabaliem, kā arī no racionāla līdzekļu ieguldījuma saimniecībā un kura daļu nodod valstij kā zemes īpašniekam.
Sociālistiskā kultūras revolūcija Sociālisma kultūras sastāvdaļa - revolucionārs sabiedrības garīgās pārveidošanas process.
Sociālistiskā kultūras revolūcija Sociālisma kultūras sastāvdaļa - revolucionārs sabiedrības garīgās pārveidošanas process.
parlaments Sociālistiskajās valstīs - ievēlējams augstākais varas un likumdošanas orgāns.
gruntsgabals Sociālistiskajās zemēs - kādas personas lietošanā nodots zemes gabals (ēku celšanai).
sarkans Sociālistiskās revolūcijas dalībnieki, arī padomju iekārtas atbalstītāji, Sarkanās Armijas karavīri.
radniecība Sociāls, ar likumu vai tradīciju pamatots sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām) vai kuriem šāds sakars ir radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
pieķēdēt Sodot vai spīdzinot piesaistīt ar ķēdi (cilvēku).
disciplinārsods Sods padotības kārtībā (bez tiesas) saskaņā ar likumu.
sofistika Sofistu (1) izveidotais filozofijas virziens.
Moku sols Solam līdzīgs veidojums, kas ir paredzēts spīdzināšanai.
Sporta solis Solis, ko veido ceļa locītavā iztaisnojot kāju vertikāles momentā un nezaudējot pēdas saskari ar pamatni.
Sporta solis Solis, ko veido, ceļa locītavā iztaisnojot kāju vertikāles momentā un nezaudējot pēdas saskari ar pamatni.
apsolīt Solīt, ka atdos par sievu.
stannīti Soļi, kuru anjonus veido alvas (II) savienojumi.
apsoļot Soļojot izveidot (loku, apli).
žurksomainis Somaiņu apakšklases plēsīgs, žurkai līdzīgs dzīvnieks, kam ir gara aste, somai līdzīgs veidojums uz vēdera un kas dzīvo Austrālijas mežos.
nospaidīt Spaidot (ko), atdalīt nost (no tā šķidrumu).
nospaidīt Spaidot (ko), atdalīt šķidrumu (no tā).
iespaidīt Spaidot iedabūt (kur iekšā).
izspaidīt Spaidot izveidot (noteiktā formā).
saspaidīt Spaidot padarīt sāpīgu, arī savainot (ķermeni, tā daļas).
izspaidīt Spaidot panākt, ka (kas) izirst, sadalās.
izžņaudzīt Spaidot panākt, ka (no kā slapja) iztek šķidrums.
izspaidīt Spaidot panākt, ka izdalās (parasti sula).
izspaidīt Spaidot panākt, ka izdalās sula (piemēram, no augļiem).
izžņaudzīt Spaidot panākt, ka iztek (šķidrums no kā slapja).
pārspaidīt Spaidot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Spaidot pārdalīt.
saspaidīt Spaidot sabojāt, parasti pilnīgi.
nospaidīt Spaidot saplacināt, noblīvēt.
saspaidīt Spaidot sasmalcināt, arī pārvērst, parasti pilnīgi, masā.
samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi, nevīžīgi novietojot u. tml., sabojāt, parasti pilnīgi.
gumzīt Spaidot, lokot darīt negludu (piemēram, audumu). Burzīt.
berzt Spaidot, spiežot (pret kādu virsmu), dalīt sīkās daļiņās. Drupināt, smalcināt.
nožņaudzīt Spaidot, žņaugot panākt, ka (no kā) izdalās šķidrums.
Rondo spalva Spalva ar platu galu rondo rakstam.
Rondo spalva Spalva ar platu galu rondo rakstam.
akotmati Spalva, kas veido akotu (2).
kontūrspalvas Spalvas, kas sedz (putna) ķermeni un veido tā ārējo formu.
falangists Spānijas valdošās politiskās partijas («Spānijas falanga») biedrs.
aizspārdīt Spārdot aizdabūt prom. _imperf._ Spārdīt prom.
kārpīt Spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to), segt vaļā vai ciet (ko), dabūt ārā (no tās) vai slēpt (tajā ko).
atspārdīt Spārdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Spārdīt nost (sānis, atpakaļ).
atspārdīt Spārdot atvirzīt šurp. _imperf._ Spārdīt šurp. Spārdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iespārdīt Spārdot ievirzīt (kur iekšā).
izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt.
nospārdīt Spārdot nonāvēt.
izspārdīt Spārdot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
saspārdīt Spārdot sabojāt, parasti pilnīgi.
saspārdīt Spārdot sašķelt, saplēst.
saspārdīt Spārdot savainot.
nospārdīt Spārdot virzīt (visu laikposmu) un pabeigt virzīt.
nospārdīt Spārdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nospārdīt Spārdot, spārdoties novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
iespārdīties Spārdoties ievirzīties (kur iekšā).
Drošības josta Speciāla josta, ko lieto drošībai, piemēram, strādājot lielā augstumā, lidojot ar lidmašīnu, braucot ar automobili.
vārti Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.
konservēt Speciāli apstrādājot vai radot speciālus uzglabāšanas apstākļus, pasargāt no bojāšanās (piemēram, ierīces, koksni).
Izšujamie diegi Speciāli diegi, ko lieto rotājumu veidošanai.
ceļš Speciāli izveidota (parasti ar segumu noklāta) zemes strēle sauszemes transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.
trotuārs Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.) daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei). Ietve.
ietve Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.), daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei).
peldētava Speciāli izveidotas iedzīvotāju peldēšanās vietas ar sauļošanās laukumiem.
ietve Speciāli izveidots kājceliņš.
velokurpes Speciāli riteņbraucēju apavi (parasti ar īpaši izveidotu zoli saskarsmei ar velosipēda pedāli).
slidzābaki Speciāli slidotāju zābaki, kuriem piestiprināmas slidas. Šādi zābaki ar piestiprinātām slidām.
dokumentālists Speciālists, kas nodarbojas ar dokumentu (2) apstrādi.
konsultants Speciālists, kas sniedz padomus, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
ornamentists Speciālists, kas veido ornamentus (1).
rasētājs Speciālists, kas veido rasējumus.
banka Speciāls dobs veidojums, ko sasildītu liek uz kādas ķermeņa daļas, lai izraisītu vietēju asins pieplūdumu.
zīme Speciāls grafisks atveidojums ar zināmu, nosacītu nozīmi.
blīve Speciāls ielikums, starplika, kas veido ciešu divu detaļu savienojumu.
zīmogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas vai iespiešanai tajā (dokumentu vai darbības apstiprināšanai).
videomonitors Speciāls televizors attēla vizuālai kontrolei (televīzijas centrā) dažādos videosignāla apstrādes posmos.
Videokontroles iekārta Speciāls televizors attēla vizuālai kontrolei (televīzijas centrā) dažādos videosignāla apstrādes posmos. Videomonitors.
radiofonija Speciālu programmu (teksta un mūzikas) veidošana un pārraidīšana pa radio klausītājiem plašā teritorijā.
tvertne Specifiska šūna, šādu šūnu grupa, starpšūnu telpa (auga) audos, kur uzkrājas vielmaiņas gala produkti.
viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies, piemēram, sniega, ūdens, smilšu, strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
straume Spēcīga, parasti ilgstoša (psihiska stāvokļa, domu, atmiņu u. tml.) izpausme.
raut Spēcīgi iedarbojoties, radīt (kam) bojājumu, arī veidot (ko) - par parādībām dabā, parasti par straumi, vēju.
dārdēt Spēcīgi, dobji, nevienmērīgi skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
plosīt Spēcīgi, parasti negatīvi, ietekmēt (kādu, kāda psihi) - piemēram, par jūtām, domām.
šļakata Spēcīgi, spēji lidojošs, plūstošs samērā neliels (šķidras vielas) kopums.
dārdi Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs motoru, ierīču troksnis.
dārdi Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, kas skan kādā vietā, telpā.
dārdi Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada kas grūstošs, krītošs.
dārdi Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada parādības dabā, parasti pērkons, arī ūdeņi.
graujas Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada parasti pērkons. Dārdi (1).
pērkondimdošs Spēcīgs, samērā dobjš (par skaņu).
pērkons Spēcīgu, dobju trokšņu kopums.
stiprība Spēja (materiālam, priekšmetam, veidojumam u. tml.) pretoties sagrūšanai kādu slodžu iedarbībā.
svārstībspēja Spēja (piemēram, priekšmetam, veidojumam) svārstīties.
sabiezināmība Spēja (vielai) veidot biezu vai biezāku konsistenci.
dimorfisms Spēja (vielai) veidot divas dažādas kristāliskas struktūras. Vielas pastāvēšana divās dažādās kristāliskās struktūrās.
ūdensatdeve Spēja atdot, izdalīt ūdeni.
iespēja Spēja ko veikt. Arī dotības.
invariance Spēja palikt nemainīgam (kādā norisē, kādos apstākļos).
sapratne Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
lidspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu. Lidotspēja.
izdoma Spēja radīt domāšanas procesā ko jaunu (tēla, priekšstata, idejas u. tml. veidā). Attiecīgais psihiskais process.
daudzauglība Spēja vienā atnešanās reizē dot vairāk nekā vienu pēcnācēju (par dzīvniekiem).
dimorfisms Spēja vienai (dzīvnieku vai augu) sugai veidot divas formas. Divu formu pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
trīmorfisms Spēja vienai (dzīvnieku vai augu) sugai veidot trīs formas. Triju formu pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
gribasspēks Spēja, prasme realizēt savus nodomus, pārvarot kādas grūtības.
apraut Spēji pārtraukt (domu, runu, dziesmu u. tml.).
nocirst Spēji pārtraukt (runu, domu u. tml.). Apraut (2).
iedzirkstēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
iedzirkstīties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
iegailēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
iemirdzēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
aizsisties Spēji slīdot, aizdarīties.
darbība Spēju, enerģijas izmantošana, lai ko pārveidotu, lai radītu (ko jaunu).
Pašā (arī pilnā) briedumā Spēka gados.
kodolspēki Spēki atoma kodolā, kuri darbojas starp nukloniem.
Inerces spēks Spēks, ar kuru ķermenis darbojas uz citiem ķermeņiem, kas cenšas doto ķermeni paātrināt.
Inerces spēks Spēks, ar kuru ķermenis darbojas uz citiem ķermeņiem, kas cenšas doto ķermeni paātrināt.
novuss Spēle ar ripām uz speciāla galda ar stūros izveidotiem groziem, kuros spēles gaitā jāievirza ripas.
viktorīna Spēle, kurā (mutvārdos vai rakstveidā) jāatbild uz vairākiem jautājumiem, kas parasti ir saistīti ar dažādām zinātnes vai mākslas nozarēm.
Pēdējais pāris Spēle, kurā vienam dalībniekam jānotver kāds no diviem bēgošiem dalībniekiem, pirms tie sadodas rokās.
Pēdējais pāris Spēle, kurā vienam dalībniekam jānotver kāds no diviem bēgošiem dalībniekiem, pirms tie sadodas rokās.
Galda spēle Spēle, kurā, piemēram, figūras, kauliņus, virza pa attiecīgi izveidotu, parasti uz galda novietojamu, plāksni vai kuras norisē izmantojamos priekšmetus (piemēram, kārtis) izvieto uz kā (parasti galda) virsmas.
spermatoģenēze Spermatozoīdu veidošanās process, kas noris sēklinieku kanālos.
uztvert Spēt atveidot (apkārtējās vides priekšmetu un parādību iedarbību) - par dzīvnieku: būt tādam, kas spēj atveidot (noteiktas apkārtējās vides priekšmetu un parādību īpašības) - par dzīvnieku maņu orgāniem, receptoriem, ķermeņa daļām.
sniegties Spēt atveidot apziņā (par atmiņu).
spīdulis Spīdīgs priekšmets, veidojums.
spīdums Spīdīgs priekšmets, veidojums. Spīdulis (2).
Ātruma rādītājs Spidometrs.
Ātruma rādītājs Spidometrs.
atspīdēt Spīdoši atspoguļoties (kur).
korona Spīdošs rajons, apgabals ap metāla vadiem un smailiem elektrodiem šādā gāzu izlādē.
fosforisks Spīdošs, gaišs.
iespīdēt Spīdot izplatīt gaismu (kur iekšā) - par gaismas avotu.
apspīdēt Spīdot izstarot gaismu (pār ko) — par gaismas avotu. Apgaismot, krītot (uz ko) — par gaismu.
pārspīdēt Spīdot izstarot gaismu pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu. Apgaismot, izplatoties pāri (kam), pār (ko) - par gaismu.
štance Spiedapstrādes instruments (kā) veidošanai no plakana materiāla, plakanas sagataves, piemēram, to cērtot, griežot, lokot, velkot.
kniebt Spiežot (ar knaiblēm), veidot (piemēram, robu, caurumu).
uzspiest Spiežot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, zīmi, tā, attēlu).
iespiest Spiežot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, rievu).
uzspiest Spiežot uzvirzīt (parasti masu) virsū (uz kā, kam). Spiežot uzvirzīt (parasti masu) virsū (uz kā, kam), lai izveidotu (ko).
klamburs Spīlei līdzīgs friziera darbarīks viļņu ieveidošanai matos.
izgaismot Spilgti atveidot, atklāt būtisko, izcelt (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā). Būt par cēloni tam, ka atklājas būtiskais, izceļas (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā).
lāpa Spilgti fotosfēras veidojumi Saules aktīvajos rajonos, kas redzami baltā gaismā (galvenokārt Saules diska malu tuvumā).
mirdzēt Spilgti izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvām domām, jūtām, psihisku stāvokli).
reportāža Spilgts, viegli uztverams dokumentāli māksliniecisks īstenības faktu apraksts, attēlojums aculiecinieka skatījumā (presē, radio vai televīzijas raidījumā, arī kinofilmā). Attiecīgais publicistikas žanrs.
atspindzēt Spindzot atlidot šurp. Spindzot atlidot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizspindzēt Spindzot attālināties, aizlidot.
paspindzēt Spindzot palidot.
Induktivitātes spole Spirālē satīts vads, kas veido spoli ar lielu induktivitāti.
Induktivitātes spole Spirālē satīts vads, kas veido spoli ar lielu induktivitāti.
Vītas (arī vītņu, riņķa) kāpnes (arī trepes) Spirāles formā veidotas kāpnes (trepes).
Vītņu (arī vītas, riņķa) kāpnes (arī trepes) Spirāles formā veidotas kāpnes (trepes).
Riņķa kāpnes Spirāles formā veidotas kāpnes.
vērpete Spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) plūsma. Spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) veidojums, kas rodas kādā plūsmā.
Uzmest degunu Spītīgi, iedomīgi reaģēt uz ko. Nepamatoti apvainoties.
Uzmest degunu Spītīgi, iedomīgi reaģēt uz ko. Nepamatoti apvainoties.
apspļaudīt Spļaudot aptraipīt. Vairākkārt uzspļaut.
piespļaudīt Spļaudot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
nospļaudīt Spļaudot notraipīt.
starteris Sportā - tiesnesis, kas dod starta signālu sacensībās.
skrejceļš Sporta laukumā iekārtots ceļš, kas ir paredzēts skriešanas, arī slidošanas sacensībām un kam ir vairākas paralēlas joslas.
kamaniņas Sporta rīks nobraucieniem pa īpaši izveidotu ledus trasi.
izkombinēt Sporta spēlēs - saspēlē izveidot noteiktu kombināciju.
bloks Sporta spēlēs - sistēma, ko spēlētāji veido, lai aizšķērsotu ceļu bumbai vai pretinieka spēlētājam.
slaloms Sporta veids - braukšana ar ūdensslēpēm aiz kutera, apbraucot trases peldošās bojas.
ūdensslaloms Sporta veids - braukšana ar ūdensslēpēm aiz kutera, apbraucot trases peldošās bojas. Slaloms (3).
bokss Sporta veids - divcīņa ringā ar dūrēm speciālos cimdos.
planierisms Sporta veids - lidošana ar planieriem.
skrituļslidošana Sporta veids - slidošana ar skrituļslidām.
Stenda šaušana Sporta veids - šaušana lidojošos mērķos speciāli iekārtotos laukumos (stendos).
peldēšana Sporta veids - virzīšanās pa ūdeni, peldot noteiktā stilā un cenšoties sasniegt maksimālu ātrumu.
ātrslidotājs Sportists, kas specializējies ātrslidošanā.
daiļslidotājs Sportists, kas specializējies daiļslidošanā.
džudists Sportists, kas specializējies džudo.
staieris Sportists, kas specializējies garajās distancēs (piemēram, skriešanā, ātrslidošanā).
skrituļslidotājs Sportists, kas specializējies skrituļslidošana.
slidotājs Sportists, kas specializējies slidošanā.
kodolsprādziens Sprādziens, ko izraisa smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcija.
aizsprāgt Sprāgstot, plīstot (kam), strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām u. tml.).
lādiņš Sprāgstvielas doza (spridzināšanai).
sprēgāt Sprāgt, radot īslaicīgu, asu troksni (par, parasti nelieliem, šāviņiem, lādiņiem).
iesprakstēt Sprakstot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
izsprakstēt Sprakstot izlidot (piemēram, par dzirksteli).
iesprakšķēt Sprakšķot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
izsprakšķēt Sprakšķot izlidot (piemēram, par dzirksteli).
saspraukties Spraucoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
apspraudīt Spraudot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri).
saspraudīt Spraudot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraudāt ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
izspraudīt Spraudot izlietot (daudz vai visu).
uzspraudīt Spraudot uzlocīt, uzliekt uz augšu.
uzspraudīt Spraudot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
izspraudīt Spraudot viscaur izgreznot. Spraudot izvietot.
eja Sprauga, ko izveidojuši dzīvnieki (piemēram, zemē, koku mizās).
izsprēgāt Sprēgājot izlidot (piemēram, par dzirksteli).
izspridzināt Spridzinot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
iespridzināt Spridzinot, arī skaldot, laužot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, šķembu).
slēdziens Spriedums, doma, atzinums u. tml., kas ir izsecināts no kādiem faktiem, likumsakarībām, spriedumiem u. tml.
antitēze Spriedums, kas ir pretrunīgs dotajam spriedumam.
Mērīt (retāk mērot) ar savu olekti Spriest (par ko) no sava viedokļa.
Mērot (biežāk mērīt) ar savu olekti Spriest (par ko) no sava viedokļa.
Mērīt (retāk mērot) ar savu olekti Spriest (par ko) no sava viedokļa.
nospriest Spriežot, apsverot, pārdomājot izsecināt (ko).
nospriest Spriežot, apsverot, pārdomājot nolemt (ko).
iesprikstēt Sprikstot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
vijīgs Sprogains, arī pakļāvīgs, viegli veidojams (parasti par matiem).
ondulēt Sprogot, veidot (matus).
atspurgt Spurdzot atlidot nost (sānis, atpakaļ).
atspurgt Spurdzot atlidot šurp (par putniem). Spurdzot atlidot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iespurgt Spurdzot ielidot (kur iekšā) - parasti par putniem.
izspurgt Spurdzot izlidot (parasti par putniem).
nospurgt Spurdzot nolidot lejā, nost, gar (ko), pār (ko) - parasti par putniem.
paspurgt Spurdzot palidot.
pārspurgt Spurdzot pārlidot (pāri kam, pār ko).
saspurgt Spurdzot salidot (parasti par vairākiem, daudziem putniem).
uzspurgt Spurdzot uzsākt lidot. Spurdzot uzlidot (parasti par putniem).
izteiciens Stabils, raksturīgs vārdu savienojums. Vārdu savienojums, kurā īsi izteikta doma.
profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde (Padomju Savienībā), kurā cilvēki ārstējas, nepārtraucot darbu vai mācības.
starpstādījums Stādījums, kas ir izveidots starp citiem (parasti galvenajiem) stādījumiem.
apstādīt Stādot (ap ko, kam apkārt), ietvert, norobežot.
nostādīt Stādot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
iestādīt Stādot (ko), izveidot (dobi, dārzu u. tml.). Stādot piepildīt (ar augiem kādu platību).
dēstīt Stādot augus, ierīkot (mežu, dārzu u. tml.).
izstādīt Stādot izlietot (daudz vai visu).
piestādīt Stādot papildināt (kā daudzumu).
līkšņa Staigna, slapja pļava, kas izveidojusies, pilnīgi vai daļēji pārpurvojoties ezeram.
striegonis Staignājs. Arī vieta, kur ir staigni dubļi (piemēram, uz ceļa). Laiks, kad (piemēram, uz ceļiem) ir šķīdonis.
gļotas Staipīga, lipīga, caurspīdīga masa, ko izdala augu šūnapvalki. Staipīga, lipīga masa, ko veido organismi.
valkans Staipīgs, lipīgs, viegli veidojams.
vilkans Staipīgs, viegli veidojams, arī stigrs.
Radioaktīvais starojums Starojums, ko izraisa atomu kodolu sabrukšana (piemēram, alfa daļiņu plūsma, beta daļiņu plūsma, gamma kvantu plūsma).
Radioaktīvais starojums Starojums, ko izraisa atomu kodolu sabrukšana (piemēram, alfa daļiņu plūsma, beta daļiņu plūsma, gamma kvantu plūsma).
mehānisms Starp stāvokļu, starpprocesu kopums, kas veido kādu (piemēram, ķīmisku, bioloģisku) norisi.
iztrūkums Starpība starp dokumentos fiksēto un faktiski esošo (naudas, preču u. tml.) daudzumu (piemēram, kasē, noliktavā).
landesvērs Starptautiska kontrrevolūcijas militāro spēku vienība cīņai pret padomju varu Baltijā (no 1918. gada līdz 1920. gadam).
masons Starptautiska organizācija (kapitālistiskajās valstīs, sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi (galvenokārt turīgo šķiru pārstāvji) aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos. Brīvmūrnieki.
brīvmūrnieks Starptautiska organizācija (kapitālistiskajās valstīs, sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi (galvenokārt turīgo šķiru pārstāvji) aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos. Masoni.
memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
Vest sarunas Starptautiskajās attiecībās - organizēt, veikt domu apmaiņu (ar kādas valsts pārstāvjiem) nolūkā panākt vienošanos.
Savienības līgums Starptautiskajās tiesībās - līgums starp divām vai vairākām valstīm, kas reglamentē apstākļus, kādos līguma dalībniecēm jāpilda noteiktas saistības.
restitūcija Starptautiskās tiesiskās atbildības veids - tā paša vai cita (līdzvērtīga), parasti karā sagrābta, priekšmeta, objekta atdošana atpakaļ.
protokols Starptautiskas vienošanās dokuments (speciālos attiecību jautājumos), kam ir starptautiska līguma spēks.
interpolācija Starpvērtību atrašana pēc funkcijas doto vērtību virknes.
Pūst pīlītes Stāstīt ko sadomātu, īstenībai neatbilstošu. Melot.
Pūst pīlītes Stāstīt ko sadomātu, īstenībai neatbilstošu. Melot.
Izsūkt (arī izzīst) no pirksta Stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
Izzīst (arī izsūkt) no pirksta Stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
(Iz)zīst (retāk (iz) sūkt) no pirksta Stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
Sūkt (arī zīst) no pirksta Stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
Zīst (arī sūkt) no pirksta Stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
rādīt Stāstot darīt zināmu (kustības virzienu, ceļu), pavadot panākt, ka kāds virzās (pa pareizu ceļu).
izstāstīt Stāstot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
skaidrot Stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams.
Iesēsties augstā (arī vadošā) krēslā Stāties vadošā, nozīmīgā amatā.
Iesēsties vadošā (arī augstā) krēslā Stāties vadošā, nozīmīgā amatā.
transformators Statiska elektromagnētiska ierīce tīkla maiņsprieguma parametru maiņai un pārveidošanai.
stāvums Stāva vieta (piemēram, reljefa veidojumā). Stāvs (Parasti reljefa) veidojums.
kreilība Stāvoklis (cilvēkam), kad vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
aizmugure Stāvoklis sporta spēlē, kurš veidojas, kad pārkāpti daži spēles noteikumi, un kura dēļ spēle uz īsu laiku pārtraucama.
pārtrauktība Stāvoklis, kad (kā) uzbūvē, veidojumā, struktūrā, arī norisē ir pārtraukumi, atstarpes.
sakārtotība Stāvoklis, kad (kam) radīta noteikta kārtība, kad (kas) veido noteiktu sistēmu.
pārņemtība Stāvoklis, kad (kas, piemēram, ideja, doma) spēcīgi ietekmē (piemēram, sabiedrību, cilvēku grupu).
pirmdzimtība Stāvoklis, kad (kas) ir radies, radīts, izveidots pirmais, tiek uzskatīts par galveno (kādā secībā, kopumā).
saskaņa Stāvoklis, kad (piemēram, cilvēku grupā, kolektīvā) savstarpējās attiecības veido vēlamo kopumu, sistēmu.
saskaņa Stāvoklis, kad (piemēram, priekšmeta, parādības, norises) sastāvdaļas, elementi veido vēlamo kopumu, sistēmu.
saskaņa Stāvoklis, kad (piemēram, priekšmetiem, parādībām, norisēm) būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un veidojas, pastāv vēlamais kopums, sistēma.
pavaldonība Stāvoklis, kad (valstī, teritorijā) valda pavaldonis.
pārliecinātība Stāvoklis, kad kādam ir izveidojusies noteikta pārliecība (1).
pārliecinātība Stāvoklis, kad kādam ir izveidojusies noteikta pārliecība (2).
pretruna Stāvoklis, kad kas (piemēram, izteikums, doma, rīcība) padara neiespējamu ko citu, ir nesavienojams ar ko citu.
nepabeigtība Stāvoklis, kad kas nav līdz galam paveikts, izstrādāts, izveidots.
neapziņa Stāvoklis, kad nav izveidojusies šķiras apziņa, stingri sabiedriski politiskie uzskati.
trenētība Stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas.
bezdomība Stāvoklis, kam raksturīga nepietiekami spraiga domāšana, arī izklaidība.
krastmala Stāvs krasta nostiprinājums. Josla (parasti īpaši izveidota) gar šādu nostiprinājumu.
aizsteigties Steidzīgi, ātri aiziet. _imperf._ Steigties prom. Steidzīgi, ātri aiziet, doties (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
pārsteigties Steidzīgi, nepārdomāti ko darot, izlemjot u. tml., kļūdīties.
vokalizācija Stenogrāfijā - grafiska metode vārda patskaņu attēlošanā, dažādi pārveidojot līdzskaņu rakstījumu.
plēst Stiepjot (ko), dažādos, parasti pretējos, virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos, arī radīt (tajā) plaisas.
augt Stiepties garumā, kļūt garākam (par organisma atsevišķiem veidojumiem).
ledusstikls Stikls ar matētu, pēc izskata leduspuķēm līdzīgu virsmu, kas izveidota, to apstrādājot ar emaljas putekļiem.
Spartiskā audzināšana Stingra audzināšana, kas veido izturību, spēju pārciest grūtības.
lekcija Stingra pamācība mutvārdos, moralizēšana, arī nosodīšana, rāšana.
Lasīt morāli (arī lekciju, sprediķi, notācijas) Stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
Lasīt morāli (arī lekciju, sprediķi, notācijas), arī sprediķot morāli Stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
Lasīt notācijas (arī morāli, lekciju, sprediķi) Stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
Lasīt sprediķi (arī morāli, lekciju, notācijas) Stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
Sprediķot morāli Stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
iespiest Stingri, cieši ielikt (rokā). Dodot panākt, ka paņem (rokā).
spiest Stingri, cieši likt (rokā). Dodot panākt, ka ņem (rokā).
apņēmība Stingrs nodoms. Apņemšanās.
grods Stingrs, noturīgs. Mērķtiecīgi, skaidri veidots.
kolikas Stipras graizes vēdera dobuma orgānos.
mutuļot Stipri vārīties, radot burbuļus, tvaikus.
saraudāt Stipri, arī ilgāku laiku raudot, izraisīt (acīs, sejā) piesarkumu, pietūkumu.
spraust Stiprināt (kādu veidojumu), virzot (tajā) ko tievu, smailu.
drošs Stiprs, nesatricināms (piemēram, par kādu domu, pārliecību).
ortodontija Stomatoloģijas nozare, kas pētī zobu, zobu rindu, sakodiena, žokļu un sejas anomāliju veidošanos, ārstēšanu un profilaksi.
izsmelt Strādājot (parasti radošu darbu), zaudēt spējas, vairs neatrast ierosmi, idejas turpmākai darbībai.
uzsist Strādājot ar āmuru un citiem darbarīkiem, izgatavot, izveidot.
iestrādāt Strādājot, darba procesā izveidot, pilnveidot.
atpelnīt Strādājot, pelnot dabūt atpakaļ, arī atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
dokers Strādnieks dokā, kuģu būvētavā, krāvējs ostā.
lējējs Strādnieks, kas lej (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē un gatavo, veido (ko). Speciālists šādā darbā.
Domu lidojums Strauja domāšanas gaita. Iztēles, fantāzijas darbība.
sadursme Strauja, parasti nejauša (piemēram, kustībā esošu transportlīdzekļu, peldošu priekšmetu) saskaršanās vienam ar otru, citam ar citu.
nokratīt Strauji atbrīvoties (no, parasti nepatīkama, nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
nopurināt Strauji atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
sisties Strauji augt, veidoties (par augiem, to daļām).
cirsties Strauji brāzties, triekties, radot stipru kairinājumu (parasti acīs, sejā) - par lietu, vēju, sniegu u. tml.
gāzties Strauji doties (kur, kam virsū u. tml.). Strauji virzīties (par pūli, drūzmu).
šķīst Strauji doties dažādos virzienos no kāda kopuma (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
iešņāpt Strauji griežot, radīt, ieveidot (kādā virsmā robu).
ieskriet Strauji ielidot (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
iesprāgt Strauji ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
izraut Strauji izdarīt, izveidot (ko).
pašķīst Strauji izklīst dažādos virzienos (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
izskriet Strauji izlidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
izsprāgt Strauji izlidot (piemēram, par dzirksteli).
izskriet Strauji izlidot cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
Izšaut (visu) pulveri Strauji izteikt savas domas un nespēt vairāk nekā pateikt, iebilst.
Izšaut (visu) pulveri Strauji izteikt savas domas un nespēt vairāk nekā pateikt, iebilst.
aiztraukt Strauji izzust, arī nomainīties (par domām).
spiets Strauji mainīgs (domu, jūtu u. tml.) kopums.
uzkult Strauji maisot, panākt, ka rodas, izveidojas (putas).
paskriet Strauji palidot (kur, kādā virzienā u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
paskriet Strauji palidot garām (kam), arī gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
skriet Strauji risināties, arī mainīties (piemēram, par domām, atmiņām).
traukties Strauji risināties, vēršoties uz ko (par psihiskiem procesiem, domām u. tml.).
samesties Strauji sagriezties (slīdot, atsitoties pret ko u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekli.
sadzīties Strauji savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
traukt Strauji tisināties, vēršoties uz ko (par psihiskiem procesiem, domām u. tml.).
uzšauties Strauji uzlidot - par putniem, kukaiņiem.
saklupt Strauji, ar sparu savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
aizsvilpt Strauji, ar svilpienu aizlidot, aiztraukties garām, attālināties.
dauzīt Strauji, arī nevērīgi (ko) likt, vērt u. tml., radot troksni.
spurgt Strauji, ātri, bieži vēcinot spārnus, lidot (parasti par putniem).
dungot Strauji, dobji, arī satraukti pukstēt (par sirdi).
atgāzties Strauji, negaidot atvērties (parasti ar troksni.).
saspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
uzraut Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku vai dzīvnieku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piemēram, satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) nonāk (kur iekšā), radot, piemēram, plaisu, ievainojumu.
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu) tā, ka (tā) atsitas (pret ko), radot, piemēram, satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
šalts Strauji, spēji lidojošs, krītošs u. tml. (sīku vielas daļiņu, arī sīku priekšmetu) kopums.
pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilo virspusējo straumju virzienam. Straume, kuras virziens ir pretējs transportlīdzekļa braukšanas virzienam.
izstrīdēt Strīdoties izsecināt, izlemt.
sastrīdēties Strīdoties nonākt, parasti naidīgās, attiecībās.
Sakrist matos Strīdoties raustīt vienam otru aiz matiem. Sakauties.
Krist matos Strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem. Sākt kauties.
Krist (arī klupt) matos Strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem. Sākt kauties.
sonets Strofa, kuru veido divas četrrindes un divas trīsrindes un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība.
konstrukcija Struktūra, uzbūve, iekārta, arī veidojums, forma (celtnei, mašīnai, priekšmetam vai to daļai, elementam).
iestumdīt Stumdot ievirzīt (kur iekšā).
izstumdīt Stumdot izvietot.
izstumdīt Stumdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izstumdīt Stumdot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
nostumdīt Stumdot novirzīt nost.
pārstumdīt Stumdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārstumdīt Stumdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
piestumdīt Stumdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sastumdīt Stumdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Stumdot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
sastumt Stumjot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sastumt Stumjot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
aizripināt Stumjot, bīdot pārvietot (ratus, vagonus u. tml.).
paksis Stūra savienojums (parasti guļbūves celtnes konstrukcijā), ko veido ierobojumi būvdetaļās (piemēram, baļķos) un to redzamo galu šķēlumi vai brīvie gali. Šādas celtnes stūris.
vaisla Sugas turpināšana (dzīvniekiem), radot pēcnācējus.
sabiedrība Sugu kopums, grupa, kas ir izveidojusies, pielāgojoties kādiem ekoloģiskajiem apstākļiem.
iesukāt Sukājot ieveidot (piemēram, matus).
sasukāt Sukājot izveidot (cilvēkam) matu sakārtojumu. Sukājot izveidot (dzīvniekam) apmatojuma sakārtojumu.
sasukāt Sukājot izveidot (matus noteiktā sakārtojumā).
izsukāt Sukājot izveidot (piemēram, matos celiņu).
uzsukāt Sukājot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu.
sasūknēt Sūknējot panākt, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
paauglis Sulīgs auglis, kas veidojas no auglenīcas un citām zieda daļām, parasti no ziedgultnes.
kopienākums Summa, ko veido kādā laikposmā iegūtais tīrais ienākums un darba samaksa. Bruto ienākums.
genoms Sūnas kodola hromosomu komplekts.
epitēlijs Sūnas, kas izklāj dažus iekšējos augu dobumus.
surdologopēds Surdologopēdijas speciālists.
surdologs Surdoloģijas speciālists.
surdopedagogs Surdopedagoģijas speciālists.
sveicināt Sūtīt (kādam) sveicienu (2) ar cita starpniecību. Nodot (kādam) sveicienu no cita.
dzenāt Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
raidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka dodas, iet (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Likt ko darīt.
aizgādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizgādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. aizdabūt prom. _imperf._ Gādāt prom. Nogādāt, aiztransportēt.
nogādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. panākt, ka (kas) tiek pār vietots (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizgādāt.
piegādāt Sūtot, vedot, nesot u. tml., panākt, ka (kas) tiek saņemts.
Savienotā padomju sociālistiskā republika, arī savienotā republika Suverēna padomju sociālistiska valsts, kas brīvprātīgi apvienojusies ar citām padomju sociālistiskām republikām Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā.
konfederācija Suverēnu valstu savienība, kas parasti izveidota uz starptautiska līguma pamata.
pārsvaidīt Svaidot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārsvaidīt Svaidot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
sasvaidīt Svaidot savirzīt, parasti nekārtīgi (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
Organiskie mēsli Svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
Organiskie mēsli Svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
ardievas Sveicieni šķiroties, atvadoties.
sveikas Sveicieni šķiroties, atvadoties. Ardievas.
labanakts Sveiciens, atvadoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
Svētais Gars Svētās Trīsvienības trešais veidols.
sasviest Sviežot (ko), izveidot (kaudzi, grēdu u. tml.).
sasviest Sviežot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); samest (1).
zvērests Svinīgi dots solījums (parasti būt uzticīgam savai tautai un valstij un rīkoties saskaņā ar likumu).
kortežs Svinīgs gājiens vai brauciens. Goda pavadonība. Transportlīdzekļu rinda svinīgā braucienā.
svēdra Svītra, josla (piemēram, priekšmetā, veidojumā, vidē).
šķērssvītra Svītra, kas ir izveidota šķērsām (kam).
trase Svītrveida gaismas parādība, arī gāzu, dūmu josla, ko lidojumā rada kas degošs (parasti lode, šāviņš).
vairogs Šāda (dažāda materiāla) plāksne (piemēram, uzraksta izveidošanai, kā piestiprināšanai).
madarojums Šādā apdarē veidots izstrādājums.
darbs Šāda darbība (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas dod iespēju iegūt eksistences līdzekļus. Nodarbošanās.
kvīts Šāda dokumenta veidlapa.
pārrunas Šāda domu apmaiņa, diskusija (presē).
brilles Šādā formā izveidots acu aizsargs (piemēram, pret spilgtu gaismu, vēju, putekļiem).
stumbrs Šāda koksnaina vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu.
ksilogrāfija Šādā tehnikā veidots mākslas darbs. Kokgriezums, kokgrebums.
asējums Šādā tehnikā veidots mākslas vai poligrāfijas darbs.
kalt Šādā veidā apstrādājot plastisku materiālu, parasti metālu, gatavot, veidot (ko) no tā.
kalt Šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, gatavot, veidot (ko, parasti mākslas darbu) no tā. Šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, veidot (ko) tajā.
Velt sniegavīru Šādā veidā gatavot sniega bumbas, rituļus, lai veidotu sniegavīru.
spiest Šādā veidā iedarbojoties ar spēku, darināt, gatavot (ko), arī veidot (kā) virsmā, uz (kā) virsmas (zīmi, attēlu u. tml.).
Skriet uz vietas Šāda veidā kustināt kājas, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
žāvēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
kaltēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to) garšu.
slēgt Šādā veidā radot vai pārtraucot durvju, vārtu u. tml. savienojumu (ar ko), padarīt nepieejamu vai pieejamu (telpu, teritoriju u. tml.).
metināt Šādā veidā savienojot ko, veidot (savienojuma vietu).
vārstīt Šādā veidā verot, veidot (piemēram, krelles).
zvans Šāda veidojuma radītās skaņas.
zars Šāda veidojuma sākuma vieta (koka stumbrā, no tā pagatavotajā dēlī).
nags Šādai ragvielas plātnei līdzīgs izvirzījums, veidojums (piemēram, priekšmetam).
bārda Šādam apmatojumam līdzīgs veidojums (dažiem dzīvniekiem vai augiem).
krēpes Šādam apmatojumam līdzīgs veidojums (parādībām dabā).
spilvens Šādam guļasvietas piederumam līdzīgs veidojums, ko izmanto berzes, trieciena u. tml. iedarbības samazināšanai.
spilvens Šādam guļasvietas piederumam līdzīgs veidojums, ko izmanto par sēdekļa sastāvdaļu.
kolba Šādam traukam līdzīgs stikla veidojums (piemēram, spuldzei, termosam).
sekste Šādam veidojumam līdzīgs izvirzījums, arī izaugums.
kliņģeris Šādas formas neliels baltmaizes mīklas veidojums.
industrializācija Šādas ražošanas sistēmas izveidošana (kādā zemē, valstī).
kooperācija Šādas sadarbības veidošana, organizēšana.
vainags Šādi veidota, parasti uz kapa liekama, ziedu, zaļumu, skuju vītne.
telekss Šādos sakaros izmantojamais aparāts.
Krastu čurkste Šāds putns, kas ligzdo stāvos krastos.
Māju čurkste Šāds putns, kas no dubļiem veido ligzdas ēku pažobelēs.
plāksne Šāds veidojums informatīvu materiālu piestiprināšanai.
turza Šāds veidojums kopā ar tā saturu. Šāda veidojuma saturs.
tūta Šāds veidojums kopā ar tā saturu. Šāda veidojuma saturs.
sega Šāds veidojums ķermeņa, tā daļas segšanai.
rāmis Šāds veidojums, parasti četrstūrains, (kā) nostiprināšanai, balstam.
stāvoklis Šādu attiecību kopums (priekšmetiem, veidojumiem, parādībām dabā u. tml.).
zāle Šādu augu kopuma izveidota zemsedze, arī zālājs, maurs.
nervs Šādu veidojumu kopums, ko cilvēks izjūt par sava psihiskā un fizioloģiskā stāvokļa, kā arī izturēšanās veida noteicēju.
Pieteikt matu (arī šahu) Šaha spēlē - izveidot pozīciju, kurā pretiniekam ir mata (šaha) stāvoklis. Brīdinot pretinieku par to, ka ir izveidota attiecīgā pozīcija, pateikt vārdu «mats» («šahs»).
nomatot Šaha spēlē - panākt, ka (pretinieka karalim) izveidojas mata stāvoklis.
etīde Šaha vai dambretes spēlē - uzdevums dotajā pozīcijā uzvarēt vai panākt neizšķirtu.
Pieteikt šahu Šajā spēlē izveidot pozīciju, kurā pretiniekam ir šaha stāvoklis. Brīdinot pretinieku par to, ka ir izveidota šāda pozīcija, pateikt vārdu «šahs».
monotipija Šajā tehnikā veidots darbs.
izšaudīt Šaudot izlietot (daudz vai visu).
izšaudīt Šaudot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
sašaudīt Šaudot sabojāt, parasti pilnīgi.
sašaudīt Šaudot savainot, sakropļot, arī nonāvēt.
stiga Šaura josla, kas ir izveidota, lai iezīmētu robežas (piemēram, starp zemes gabaliem, zemes īpašumiem).
grope Šaura, gara (kādā priekšmetā izveidota) rieva, kurā iestiprina (citu priekšmetu, detaļu u. tml.).
nūte Šaura, gara mastā izveidota rieva, pa kuru slīd buras mala.
piroga Šaura, gara, koka karkasa vai no koka stumbra izdedzināta vai izdobta laiva (parasti Dienvidamerikas indiāņiem).
svītra Šaura, garena (zīmēta, krāsota, reljefi veidota u. tml.) josla (kā) virsmā.
sprauga Šaura, garena tukša josla, telpa (piemēram, priekšmetā, veidojumā, materiālā u. tml. vai starp tiem).
strēle Šaurs, garens (kā, piemēram, vielas, audu) veidojums.
svītra Šaurs, garens veidojums uz (kā) virsmas.
Stenda šaušana Šaušana lidojošos mērķos speciāli iekārtotos laukumos (stendos).
šķīvītis Šaušanas sacensībās - lidojošs mērķis, ko izmet speciāla ierīce.
kamuflets Šāviņu, bumbu, mīnu pazemes sprādziens, kas neveido sprādziena bedri.
atslēga Šifra veidošanas sistēma.
signatūra Šifrēta atzīme (uz grāmatas vai dokumenta), kas norāda (tā) atrašanās vietu (piemēram, bibliotēkas plauktos un katalogos, arhīvā).
piešķaidīt Šķaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
nošķaidīt Šķaidot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
apšķaidīt Šķaidot apšļākt, aptraipīt.
izšķaidīt Šķaidot izkliedēt.
nošķaidīt Šķaidoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
izšķaudīt Šķaudot izdalīt (no deguna, mutes).
uzšķaudīt Šķaudot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā).
iešķelt Šķeļot ieveidot, radīt (piemēram, plaisu).
uzšķelt Šķeļot izveidot, radīt (kam) atveri.
lauzt Šķeļot, drupinot (ko), veidot (tajā, piemēram, eju).
šķiest Šķērdēt, tērēt, arī lietot (ko) neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
diafragma Šķērsām novietota audu plātne dobā stublājā (parasti purva un ūdens augiem).
Uguns aizsegs Šķērslis, ko veido artilērijas, ložmetēju u. tml. uguns.
Uguns aizsegs Šķērslis, ko veido artilērijas, ložmetēju u. tml. uguns.
uzšķērst Šķēržot izveidot, radīt (kam) atveri.
pāršķērst Šķēržot izveidot, radīt (kam) šķēlumu, atvērumu, arī bojājumu, ievainojumu.
sašķeterēt Šķeterējot izveidot (ko). Šķeterējot izveidot (ko) lielākā daudzumā; šķeterējot izveidot (kā lielāku daudzumu).
šķīdoņa Šķīdonis.
Šķidrā gāze Šķidrā agregātstāvoklī pārveidota deggāze.
Šķidrā gāze Šķidrā agregātstāvoklī pārveidota gāze (parasti deggāze).
piliens Šķidrā zāļu forma, kuras devu nosaka pēc šādu veidojumu skaita.
injekcija Šķidru vielu ievadīšana audos vai ķermeņa dobumos ar dobu adatu.
drenāža Šķidruma izvadīšana no ķermeņa dobuma (parasti ar tamponiem, caurulēm).
pludiņš Šķidrumā peldoša detaļa, elements, kas uztver un pārraida uz mērierīci vai regulējošo iekārtu šķidruma līmeņa maiņas.
aspirācija Šķidruma vai gaisa iesūkšana (aparātā, ierīcē no ķermeņa dobuma).
turbulence Šķidruma vai gāzes daļiņu virpuļveida vai dažādos virzienos vērsta kustība.
infiltrācija Šķidruma, šūnu elementu iekļūšana un uzkrāšanās orgānos vai audos.
šūnsula Šķidrums, ar ko ir pildīti augu šūnu dobumi.
urīns Šķidrums, kas veidojas nierēs un pa urīnceļiem liek izvadīts no organisma.
Osmotiskais spiediens Šķīduma kinētiski aktīvo daļiņu spiediens sistēmās, ko veido dažādas koncentrācijas šķīdumi, kurus atdala puscaurlaidīga membrāna.
Osmotiskais spiediens Šķīduma kinētiski aktīvo daļiņu spiediens sistēmās, ko veido dažādas koncentrācijas šķīdumi, kurus atdala puscaurlaidīga membrāna.
monošķiedra Šķiedra, ko veido viens elements.
muskuļšķiedras Šķiedras, ko veido muskuļaudi.
līnija Šķietama, iedomāta robeža.
virpuļot Šķietami riņķot, strauji griezties, piemēram, riņķiem acu priekšā, parasti, rodoties īslaicīgiem traucējumiem uztverē, domāšanā.
šķindējums Šķindoņa.
aizšķindēt Šķindot attālināties.
piešķindēt Šķindot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
dalīt Šķirot (domās) pēc kādām pazīmēm. Iedalīt, grupēt. Klasificēt.
pāršķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (matus, apmatojumu). Izveidot (celiņu) matos. Izšķirt (2).
izšķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (piemēram, matus). Izveidot (celiņu) matos.
pašķirt Šķirot paliekt, pavirzīt (kā kopumu, piemēram, matus): šķirot (matus), izveidot (tajos celiņu).
atvadas Šķiroties, atvadoties.
piešķīst Šķīstot, šķaidoties (šķidrumam, masai) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
izšķobīt Šķobot pārveidot (seju, tās izteiksmi). Šķobot (seju), izveidot (tajā grimases). Arī izvaibstīt.
vaibstīt Šķobot, velkot grimasē, pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas). Veidot (sejā) grimasi.
sašķūrēt Šķūrējot (ko), izveidot (piemēram, kaudzi).
sašķūrēt Šķūrējot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
glečers Šļūdonis, kalnu ledājs.
leduskritums Šļūdoņa posms, kurš atrodas stāvās kalnu nogāžu vietās un kurā ir daudz plaisu.
iešļūkāt Šļūkājot radīt, ieveidot (piemēram, taku, pēdas).
sašļukt Šļūkot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
aizšļukt Šļūkot, slīdot aizkļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
atšļukt Šļūkot, slīdot atvirzīties nost (sānis).
zeme Šo kārtu, slāni veidojošs dažādu iežu daļiņu sajaukums, kopums.
raugs Šo sēņu kultūra, ko izmanto dažādos tehnoloģiskos procesos.
izštancēt Štancējot izgatavot, izveidot.
izšūt Šujot izveidot (izšuvumu, rotājumu).
apšūt Šujot izveidot (piemēram, rakstu ap ko). Šujot nostiprināt (ko).
uzšūt Šujot izveidot (piemēram, rotājumu) virsū (uz kā, kam), arī šujot piestiprināt (uz kā, kam).
nošūt Šujot izveidot dūrienu rindu, lai nostiprinātu, arī izrotātu.
iešuve Šujot izveidota ieloce.
nošuve Šujot izveidota līnija, svītra.
šuve Šujot izveidota savienojuma josla (brūcei, plīsumam u. tml.).
pāršūt Šujot pārveidot citādu, par ko citu.
vīlēt Šujot veidot malu, arī apmali (piemēram, auduma gabalam).
dīgļšūna Šūna, no kuras veidojas dīglis (1).
aijāt Šūpojot midzināt, mierināt (bērnu). Šūpot (parasti dziedot).
midzināt Šūpojot, dziedot u. tml. censties panākt, lai (kāds) aizmieg.
žūžot Šūpot, parasti, klusi, maigi dziedot.
zigzagdūriens Šūšanas tehnikas paņēmiens - zigzaga veidošana.
dūriens Šūšanas tehnikas paņēmiens (ar adatu un diegu veidojot izšuvuma rakstus vai sasaistot materiālu).
šķērsšuve Šuve, kas ir izveidota šķērsām (kam).
pārlaidšuve Šuve, kas ir veidota ar (kādu materiālu, detaļu) pārlaidumu.
pretnošuve Šuve, ko veido divas nošuves no pretējām pusēm.
uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (svītru), izveidot (piemēram, zīmējumu) virsū (uz kā, kam).
Zemvēja puse Tā jahtas vai buru kuģa puse, kurā atrdoas vēja piepūstās buras.
nedziļš Tā, ka (atrodoties, virzoties kur iekšā) ir samērā netālu no kā malas, robežas u. tml. Netālu.
dziļš Tā, ka (atrodoties, virzoties kur iekšā) ir tālu no kā malas, robežas u. tml. Tālu.
starveidā Tā, ka (kam) rodas starveida veidojumi, elementi u. tml.
tipveidā Tā, ka (kas) ir veidots pēc noteikta tipa (1), atbilst tam.
turpmāk Tā, ka (kas) norisinās, pastāv, veidolos (parasti laika) secībā pēc kā cita.
pakaļ Tā, ka dodas pēc kā. Pēc.
No sirds uz sirdi Tā, ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
pusdarbs Tā, ka ir iesākts veidot, bet nav līdz galam izveidots.
krustu Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
Krustām (un) šķērsām Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
Krustām (un) šķērsām, retāk krustu (un) šķērsu Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
Krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
sveikā Tā, ka kādos nelabvēlīgos apstākļos cilvēkam nav noticis kas nevēlams.
tālu Tā, ka kas (piemēram, izplatoties, veidojoties) aizņem samērā lielu vietu, telpu u. tml.
Pareizās sliedēs Tā, ka kas izveidojas noteiktā kārtībā.
Starp rindām Tā, ka var uztvert, nojaust tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
čemurveidā Tā, ka veido čemuru (1).
riņķveidā Tā, ka veido riņķi. Tā, ka veidolos riņķis.
spirālveidā Tā, ka veido spirāli. Tā, ka veidojas spirāle.
līkloču Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties).
lekns Tā, ka veidojas par labi attīstītu un sulīgu, arī kuplu augu.
zagu Tā, ka veidojas zigzagi.
zigu Tā, ka veidojas zigzagi.
hetmanis Taborītu karaspēka vadonis (Čehijā 15. gadsimtā).
viltība Tāda (dzīvnieka) īpašība, kas ļauj (tam) labi orientēties dažādos apstākļos un izmantot tos savā labā.
ālava Tāda (dzīvnieku mātīte), kas nedod pēcnācējus. Neauglīga.
amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem.
aizsegs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā).
Par matu (arī mata galu, mata tiesu) no nāves Tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Par matu (arī mata galu, mata tiesu) no nāves Tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Par mata tiesu (arī galu) no nāves, arī par matu no nāves Tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
krāsains Tāds (attēls), kas ir dažādās krāsās, starp kurām ir viena vai vairākas spektra krāsas. Tāds, ko veido šādi attēli (piemēram, par kinofilmu). Pretstats: melnbalts.
augstražīgs Tāds (augs, dzīvnieks), kas dod bagātīgu produkciju. Produktīvs.
korķis Tāds (augs), kam uz stumbra un zariem veidojas biezs šādu audu slānis.
audzelīgs Tāds (augs), kas spēj ātri augt, dot labu ražu. Tāds, kas spēj ātri vairoties. Auglīgs (1).
ražīgs Tāds (augs), kas spēj dot bagātīgu ražu, ātri augt, zelt, kuplot. Auglīgs (1).
auglīgs Tāds (augs), kas spēj dot bagātīgu ražu, ātri augt, zelt, kuplot. Ražīgs.
zarains Tāds (augs), kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos. Arī šādas (auga) daļas.
gudrs Tāds (cilvēks), kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze.
aprobežots Tāds (cilvēks), kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis, - arī vienpusīgs.
luterticīgs Tāds (cilvēks), kas ir saistīts ar luterānismu. Tāds, kas tic luterānisma mācībai, dogmām.
devīgs Tāds (cilvēks), kas labprāt citam dod (ko savu). Tāds (cilvēks), kas labprāt dalās ar citiem.
doktrinārs Tāds (cilvēks), kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu. Saistīts ar doktrināru [1], tam raksturīgs.
dedzīgs Tāds (cilvēks), kas nododas (kam) ar sajūsmu, aizrautību, sparu, enerģiju.
aizdomīgs Tāds (cilvēks), kas rada aizdomas.
atdevīgs Tāds (cilvēks), kas ziedo sevi (darbam, daiļradei, arī citu labā).
vienpusīgs Tāds (cilvēks), kura darbība aptver tikai kādu vienu šauru nozari. Tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis. Arī aprobežots (2).
bārdains Tāds (dzīvnieks vai augs), kam ir bārdai līdzīgs veidojums.
vaislīgs Tāds (dzīvnieks), kas spēj regulāri dot pēcnācējus. Tāds, kas spēj labi vaisloties.
auglīgs Tāds (dzīvnieks), kas spēj regulāri dot pēcnācējus. Vaislīgs.
ražīgs Tāds (dzīvnieks), kas spēj regulāri dot pēcnācējus. Vaislīgs.
frāžains Tāds (izteikums, teksts), kas veidots pēc parauga, shēmas, tāds (izteikums), kas tiek bieži lietots.
ražīgs Tāds (lauksaimniecības dzīvnieks), kas spēj regulāri dot daudz piena.
bezpilota Tāds (lidojums), ko veic ar autonomās vadīšanas vai tālvadīšanas sistēmu pilotēts lidaparāts.
beznosēšanās Tāds (lidojums), ko veic bez pārtraukuma, bez nosēšanās.
koronāls Tāds (līdzskanis), kas veidojas, gaisa strāvai plūstot cauri spraugai, kuru veido cietās aukslējas un mēles muguras priekšējā daļa.
frikatīvs Tāds (līdzskanis), ko veido vibrējoša gaisa plūsma caur šauru spraugu runas aparātā.
iejūtīgs Tāds (mākslinieks), kas labi iejūtas (atveidojamā saturā, materiālā u. tml.).
bezprātīgs Tāds (nodoms, rīcība), kas ir pretrunā ar normālu saprātu. Bezjēdzīgs, muļķīgs.
izejošs Tāds (parasti dokuments, raksts), ko izsūta no iestādes.
vispārīgs Tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēto pētījumu pamata noskaidro vispārējas, būtiskas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
parapsihisks Tāds (piemēram, informācijas nodošanā un uztverē, cilvēka psihiskajā iedarbībā uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem), ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
knābjains Tāds (piemēram, kukainis), kam ir knābim līdzīgs veidojums.
valkans Tāds (piemēram, metāls, materiāls), kas viegli pakļaujas deformācijai, bet apstrādē ar griešanu veido ķepīgu, pie griezējinstrumenta līpošu skaidu.
piesātināts Tāds (piemēram, šķīdums), kurā dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
krustains Tāds (priekšmets, materiāls u. tml.), kura ornamenti, to elementi veido divas līnijas, kas krusto viena otru.
aizdomīgs Tāds (priekšmets, parādība), kas rada aizdomas.
ass Tāds (priekšmets, veidojums), kam gals ir pakāpeniski sašaurināts. Smails.
dzeloņains Tāds (priekšmets), kam ir adatveida izvirzījumi, veidojumi.
dziļš Tāds (priekšmets), kas veidots ar padziļinājumu, iedobumu.
bedrains Tāds (priekšmets), kura virsmā ir nelieli iedobumi.
bezdomu Tāds (stāvoklis), kad nenoris (spraigs) domāšanas process Tāds, kas liecina par šādu stāvokli.
bezsaikļa Tāds (teikums, konstrukcija), ko veido bez saikļa.
čemurains Tāds (zieds, augs), kas veido čemuru (1).
pirmsinfarkta Tāds kas pastāv, noris (neilgi) pirms infarkta izveidošanās.
radioredzamība Tāds uztverošās un raidošās radiostacijas novietojums, kurā abas stacijas atrodas radioviļņu pārraides tiešās redzamības zonā.
mazproduktīvs Tāds, ar kā palīdzību maz veido jaunus atvasinājumus.
pieejams Tāds, ar ko var iepazīties (piemēram, par dokumentiem, informāciju).
smags Tāds, ar kuru ir grūti veidot kontaktu, saikni (par cilvēkiem). Arī nesaticīgs, ķildīgs. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par raksturu).
ireāls Tāds, kā nav vai kā nevar būt īstenībā. Iedomāts, fantāzijā eksistējošs. Nereāls.
pārbagāts Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai ir kas izlietots pārāk lielā daudzumā. Pārāk dārgs, grezns.
bagātīgs Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības Bagāts, dārgs, grezns.
bagāts Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības. Dārgs, grezns.
muskuļains Tāds, kā virsmu klāj neregulāri veidojumi.
traks Tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
spurains Tāds, kam apmatojumā, apspalvojumā ir atsevišķi nepiekļāvīgi veidojumi (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
slepens Tāds, kam apzināti neļauj izpausties, tāds, ko apzināti nerāda citiem cilvēkiem (piemēram, par psihisku stāvokli, domām, attieksmi).
saskanīgs Tāds, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
primitīvs Tāds, kam evolūcijas gaitā nav izveidojusies sarežģīta struktūra, funkcijas (par organismiem, to daļām).
smails Tāds, kam gals ir pakāpeniski, parasti konusveidīgi, trīsstūrveidīgi, sašaurināts (par priekšmetu, celtni, veidojumu u. tml.).
kaskāde Tāds, kam ir (parasti kustīgs) terasveida vairākpakāpju veidojums kā virzīšanai uz leju (par ierīci, iekārtu).
muskuļains Tāds, kam ir (parasti spēcīgi, labi attīstīti) muskuļi. Tāds, ko veido muskuļi.
apļveida Tāds, kam ir apļa veids. Tāds, kas veido apli.
salns Tāds, kam ir baltas un brūnas vai rudas krāsas laukumi (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.). Balts un brūns vai ruds (par krāsas toņu kopumu).
daivains Tāds, kam ir daivas, tāds, ko veido daivas.
ķeburains Tāds, kam ir daudz dažāda virziena veidojumu, izliekumu, arī izaugumu.
simtējāds Tāds, kam ir daudz veidu. Tāds, kas izpaužas daudzos veidos.
desmitējāds Tāds, kam ir daudzi (aptuveni desmit) veidi. Tāds, kas izpaužas daudzos (aptuveni desmit) veidos.
nerātns Tāds, kam ir divdomīga, nepieklājīga, parupja nozīme.
divējāds Tāds, kam ir divi veidi. Tāds, kas izpaužas divos veidos.
dokumentāls Tāds, kam ir dokumenta (2) nozīme. Tāds, kurā izmantoti dokumenti (2).
muzikāls Tāds, kam ir dotības mūzikā. Tāds, kas izprot mūziku.
starveida Tāds, kam ir gaismas stara forma, veids. Tāds, kam ir, parasti vairāki, samērā šauri, tievi veidojumi, elementi u. tml., kas vērsti prom no kāda centra.
galviņveida Tāds, kam ir galviņas veids. Tāds, kas veido galviņu.
izgriezt Tāds, kam ir griežot izveidots noteiktas formas un lieluma caurums (caurumi) vai šķēlums (par apģērbu, apaviem).
izdobt Tāds, kam ir iedobums (1).
krunkains Tāds, kam ir īpaši izveidotas krokas, savilkumi (piemēram, par apģērbu).
negluds Tāds, kam ir izciļņi, iedobumi, krokas. Nelīdzens.
sterils Tāds, kam ir iznīcināta, zaudēta spēja radīt pēcnācējus, saglabājoties dzimumdziedzeru endokrīnai funkcijai.
rupjš Tāds, kam ir izveidota galvenokārt pamatforma. Tāds, kam ir zemāka kvalitāte.
pirkstains Tāds, kam ir izveidoti visi pieci pirksti (par cimdu).
nomināls Tāds, kam ir kādā dokumentā fiksēts skaitliskais raksturojums.
koncertveida Tāds, kam ir koncerta (1) veids. Tāds, kas veido koncertu (1).
koncertveida Tāds, kam ir koncerta (2) veids. Tāds, kas veido koncertu (2).
tvirts Tāds, kam ir labi veidots ķermenis ar spēcīgiem muskuļiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); labi veidots, ar spēcīgiem muskuļiem (par ķermeni, tā daļām). Stingrs (par muskuļiem).
apdāvināts Tāds, kam ir lielas dotības, gara spējas, talants. Spējīgs, talantīgs.
sīkacains Tāds, kam ir ļoti mazas, īpaši veidotas cilpas, caurumi (parasti par tīklu, sietu).
lēzens Tāds, kam ir neliels pakāpenisks padziļinājums, iedobums (parasti par traukiem).
truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas). Tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot. Arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
konsultatīvs Tāds, kam ir padomdevēja tiesības (kādā jautājumā).
slīps Tāds, kam ir pakāpenisks pazeminājums vai paaugstinājums, kuram ar horizontālu plakni ir samērā šaurs leņķis (par reljefa veidojumiem).
piecstarains Tāds, kam ir pieci stari. Tāds, kam ir pieci stariem līdzīgi veidojumi.
piecējāds Tāds, kam ir pieci veidi. Tāds, kas izpaužas piecos veidos.
pinkains Tāds, kam ir pinkām līdzīgi veidojumi.
pirmdobuma Tāds, kam ir pirmatnējais ķermeņa dobums (par dzīvniekiem).
sekstains Tāds, kam ir putna sekstes forma, veids. Tāds, kam ir putna sekstei līdzīgi veidojumi.
atraisīts Tāds, kam ir radīta iespēja brīvi attīstīties, izveidoties (par jaunradi, cilvēka spējām, dotībām).
nazāls Tāds, kam ir raksturīga gaisa plūsma caur deguna dobumu (piemēram, par balsi, tās skanējumu).
patvaļīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml. (par cilvēkiem).
sīkperēkļains Tāds, kam ir raksturīga sīku perēkļu veidošanās (par slimību).
trekns Tāds, kam ir raksturīgas iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par burtiem, šriftu). Tāds, kas ir veidots no burtiem, kuriem ir iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par tekstu, salikumu u. tml.).
zebrveida Tāds, kam ir raksturīgi gaišu un tumšu svītru veidoti laukumi.
pūslītis Tāds, kam ir raksturīgi sīki, ar šķidrumu pildīti plēvaini veidojumi.
priecīgs Tāds, kam ir raksturīgs prieks, jautrība, pacilāts garastāvoklis (parasti par psihisku stāvokli, domām).
rēpuļains Tāds, kam ir raupja, nelīdzena virsma (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem).
plakans Tāds, kam ir samērā līdzena horizontāla virsa (par reljefa veidojumiem, to daļām).
rupjš Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi (piemēram, par sietu, tīklu).
lielacains Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas (parasti par tīklu).
rupjacains Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas (parasti par tīklu).
plats Tāds, kam ir samērā liels diametrs (par apaļas, ieapaļas formas priekšmetiem, veidojumiem).
rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums. Tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu. Pretstats: smalks.
smalkacains Tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (parasti par tīklu).
smalks Tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (piemēram, par sietu, tīklu).
tievs Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, veidojumiem, to daļām). Pretstats: resns.
smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums. Tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu. Pretstats: rupjš.
skujots Tāds, kam ir skujiņu raksts. Tāds, ko veido skujiņas (2). Skujains (2).
skujains Tāds, kam ir skujiņu raksts. Tāds, ko veido skujiņas (2). Skujots (2).
ass Tāds, kam ir smaili izaugumi, veidojumi Tāds, kas pārklāts ar smailiem izaugumiem, veidojumiem.
domājošs Tāds, kam ir spēja domāt.
grezns Tāds, kam ir spilgtas krāsas, skaista forma (piemēram, par dabas veidojumiem). Krāšņs, dekoratīvs.
stobrains Tāds, kam ir stobri (3), tāds, ko veido stobrs (3).
ripa Tāds, kam ir šāda priekšmeta, veidojuma forma. Tāds, kurā kādam darbīgam elementam ir šāda priekšmeta, veidojuma forma.
taisns Tāds, kam ir taisnes forma, veids (parasti par ceļu, reljefa veidojumu).
rūtains Tāds, kam ir taisnstūra (parasti kvadrāta) formas veidojumi.
direktīvs Tāds, kam ir tiesības dot direktīvas.
tīklains Tāds, kam ir tīklam (1) līdzīgi veidojumi.
klasisks Tāds, kam ir tradīciju nostiprināti, nemainīgi uzbūves principi, tāds, kas ir veidots pēc šādiem principiem vai likumiem.
trejāds Tāds, kam ir trīs veidi. Tāds, kas izpaužas trijos veidos.
caurs Tāds, kam ir tukšums, dobums.
negudrs Tāds, kam ir vājas domāšanas spējas. Tāds, kas vāji uztver, saprot.
mazapdāvināts Tāds, kam ir vājas dotības, spējas.
skolniecisks Tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, arī profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis. Tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme.
vienādmalu Tāds, kam ir vienādas malas (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
vienādsānu Tāds, kam ir vienādi sāni (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
vizuļains Tāds, kam ir vizuļi [1] (1), arī no vizuļiem veidots (piemēram, par tērpu, rotājumu). Tāds (cilvēks), kam ir, piemēram, šāds tērps, rotājums.
sveiks Tāds, kam kādos nelabvēlīgos apstākļos nav noticis kas nevēlams.
nespējīgs Tāds, kam nav dotību, spēju.
bezdomu Tāds, kam nav dziļu domu, nozīmīgu ideju.
šķīsts Tāds, kam nav grēku. Tāds, kas ir atbrīvojies no grēkiem, kam tie ir piedoti.
tols Tāds, kam nav ragu (par dobradžu dzimtas dzīvniekiem, parasti govīm, arī par to galvām, pierēm u. tml.).
nenoteikts Tāds, kam nav skaidri izteikta mērķa, nodoma (piemēram, par darbību, rīcību). Arī nepastāvīgs, bieži mainīgs.
bezrakstura Tāds, kam nav stingra rakstura, tāds, kas viegli padodas citu ietekmei vai savām iegribām.
neveikls Tāds, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), tāds, kam (kas) neveicas, nepadodas.
nekronēts Tāds, kam oficiāli nav nodota vara (par monarhu). Tāds, kas nav kronēts.
fotogēnisks Tāds, kam piemīt īpašības, kuras sekmē atveidošanu uz fotogrāfijas vai kinofilmā.
stingrs Tāds, kam piemīt spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai, tāds, kura sastāvdaļu savstarpējās attiecības mehāniska spēka iedarbībā nemainās vai maz mainās (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
stiprs Tāds, kam piemīt spēja, parasti ievērojami, pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
brīvdomīgs Tāds, kam raksturīga brīvdomība.
vieds Tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze. Arī gudrs (1).
piedzīvojums Tāds, kam raksturīgs aizraujošs sižeta risinājums, reālu vai izdomātu notikumu, piedzīvojumu, dēku atveidojums (parasti par literāru darbu, kinofilmu).
ideja Tāds, kam raksturīgs kādu, parasti sabiedriski nozīmīgu, domu, problēmu risinājums, atspoguļojums.
šaurs Tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā mazs attālums no vienas malas līdz otrai. Tāds, kam ir samērā mazs diametrs (par apaļas, ieapaļas priekšmetiem, veidojumiem). Pretstats: plats.
šaurs Tāds, kam trūkst daudzpusības, arī plašuma, dziļuma (par uzskatiem, domām, interesēm u. tml.).
izdobēt Tāds, kam trunot izveidojies tukšs vidus (parasti par koku).
funkcionārs Tāds, kam uzdots noteikts darbs, uzdevums.
roze Tāds, kam veidojas rozītes (2) - par augiem.
pusotrstāva Tāds, kam virs pirmā stāva ir izveidots augšējais stāvs, parasti jumta slīpņu veidotajā telpā.
uzgaidāms Tāds, kas (iestādē, uzņēmumā u. tml.) ir paredzēts, iekārtots, lai būtu, kur uzturēties, gaidot (pieņemšanu pie kāda, satiksmes līdzekli u. tml.).
šaubīgs Tāds, kas (kādā) izraisa šaubas, arī neuzticību, aizdomas.
neklātiene Tāds, kas (ko) dara, veic bez tiešas saiknes (ar ko), neatrodoties notikuma vietā.
sekundārs Tāds, kas (no kāda viedokļa) atrodas (secības, sistēmas u. tml.) otrajā vietā, pakāpē.
terciārs Tāds, kas (no kāda viedokļa) atrodas (secības, sistēmas u. tml.) trešajā vietā, pakāpē. Arī trešējs.
primārs Tāds, kas (no kāda viedokļa) ir pirmais (kādā secībā), arī galvenais (kādā sistēmā, kopumā).
liels Tāds, kas aizrautīgi kam nododas, nodarbojas ar ko.
uroģenitāls Tāds, kas anatomiski un funkcionāli ir gan izvadorgāns, gan dzimumorgāns.
daudzšķautņains Tāds, kas aptver daudzas dažādas, bieži pretējas kvalitātes, daudzus dažādus viedokļus.
daudzpusīgs Tāds, kas aptver daudzas nozares, daudzus viedokļus. Plašs, bagātīgs.
vispusīgs Tāds, kas aptver iespējami daudzas nozares, viedokļus, sastāvdaļas u. tml.
atturīgs Tāds, kas apvalda, neizrāda atklāti, strauji savas jūtas, domas. Savaldīgs, noslēgts, nosvērts.
vēss Tāds, kas apvalda, strauji un atklāti nepauž savas jūtas, domas. Arī noslēgts, mazrunīgs, atturīgs.
perpendikulārs Tāds, kas ar doto taisni vai plakni veido taisnu leņķi.
slīps Tāds, kas ar kādu plakni vai taisni veido šauru vai platu leņķi.
oficiozs Tāds, kas ar valdību formāli nav saistīts, bet faktiski aizstāv tās viedokli.
īsts Tāds, kas atbilst dokumentiem. Oficiālais.
gaumīgs Tāds, kas atbilst labas gaumes prasībām. Ar gaumi veidots, darināts.
vesels Tāds, kas atbilst noteiktām (parasti domāšanas, izturēšanās) normām (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām).
standarts Tāds, kas atbilst šāda dokumenta nosacījumiem.
patiess Tāds, kas atklāti pauž savas domas, jūtas.
atjautīgs Tāds, kas ātri saprot, aptver (visu) un spēj attiecīgi rīkoties. Tāds, kam ir bagātīga, mērķtiecīga izdoma.
sāns Tāds, kas atrodas (priekšmeta, telpas, laukuma) malējā daļā, pusē atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, augšas vai apakšas. Tāds, kas veido (priekšmeta, telpas, laukuma) malējo daļu, pusi atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, augšas vai apakšas.
gals Tāds, kas atrodas tuvu šādam nobeigumam vai sākumam. Tāds, kas veido šādu nobeigumu vai sākumu.
pazeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes, augsnes virsējās kārtas. Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
zemzeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa. Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes (planētas) virsējā slāņa.
tāls Tāds, kas atspoguļo ko tādu, kuru no tagadnes šķir samērā ilgs laikposms (piemēram, par atmiņām, domām).
vissavienības Tāds, kas attiecas uz visu Padomju Savienību.
acidofils Tāds, kas attīstās skābā vidē. Tāds, kas veido skābu vidi.
vēlaudzīgs Tāds, kas aug lēnām, vēlu dod ražu (par augiem).
piesakne Tāds, kas augam ir izveidojies pie saknes, saknes tuvumā.
sakopot Tāds, kas augot, attīstoties veido noteiktas formas kopumu (par augu daļām).
skaņa Tāds, kas balstās uz šādu svārstību izmantošanu. Tāds, kurā kādu sastāvdaļu, elementu veido šādas svārstības.
nesaticīgs Tāds, kas bieži (arī bez pietiekama iemesla) ķildojas, strīdas.
ķildīgs Tāds, kas bieži ķildojas. Strīdīgs. Nesaticīgs.
apņēmīgs Tāds, kas cenšas noteikti realizēt nodomu, ieceri.
aizdomīgs Tāds, kas citiem neuzticas, kam ir aizdomas pret citiem. Tāds, kurā izpaužas neuzticība, aizdomas.
pārsteidzīgs Tāds, kas darbojas, rīkojas nepamatoti steidzīgi, nepārdomāti un šādas darbības, rīcības dēļ kļūdās.
lielmutīgs Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
balamutīgs Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā. Pļāpīgs, lielīgs.
kustīgs Tāds, kas daudz, arī veikli pārvietojas, maina stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm). Arī darbīgs.
četrprocentīgs Tāds, kas dod četrus procentus ienākuma.
divprocentīgs Tāds, kas dod divus procentus ienākuma.
monokulārs Tāds, kas dod iespēju aplūkot tikai ar vienu aci (par optiskām ierīcēm).
binokulārs Tāds, kas dod iespēju aplūkot vienlaikus ar abām acīm (par optiskām ierīcēm).
duplekss Tāds, kas dod iespēju reizē gan pieņemt, gan noraidīt ziņojumus. Divpusīgs.
ražīgs Tāds, kas dod labus rezultātus (par darbību, norisi).
auglīgs Tāds, kas dod labus rezultātus. Intensīvs, veiksmīgs, sekmīgs.
ražens Tāds, kas dod ļoti labus rezultātus. Ļoti intensīvs, produktīvs, veiksmīgs.
mazauglīgs Tāds, kas dod mazu ražu (par augiem).
mazefektīvs Tāds, kas dod nelielus rezultātus.
patumšs Tāds, kas dod pavaļu apgaismojumu (par gaismas avotu). Pavājš (par gaismu).
slaucams Tāds, kas dod pienu (par dzīvniekiem, parasti par govīm). Tāds, ko audzē piena ieguvei.
gaišs Tāds, kas dod stipru apgaismojumu (par gaismas avotu). Stiprs (par gaismu).
efektīvs Tāds, kas dod vajadzīgos rezultātus. Iedarbīgs.
tumšs Tāds, kas dod vāju apgaismojumu, atspīdumu (par gaismas avotu). Tāds, kas nedod apgaismojumu (par gaismas avotu).
blāvs Tāds, kas dod vāju, niecīgu apgaismojumu (par gaismas avotu). Vājš (par gaismu).
vispārizglītojošs Tāds, kas dod vispārīgo (nevis speciālo) izglītību.
promejošs Tāds, kas dodas projām.
valdošs Tāds, kas dominē, ir galvenais, arī tāds, kas (kur) ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
reāls Tāds, kas eksistē īstenībā. Tāds, kas nav izdomāts. Patiess, īstens.
pavecs Tāds, kas eksistē, pastāv kopš samērā ilga laika. Tāds, kas ir izveidots, radīts pirms samērā ilga laika.
pajauns Tāds, kas eksistē, pastāv kopš samērā neilga laika. Tāds, kas ir izveidots, radīts pirms samērā neilga laika.
abstrakts Tāds, kas iegūts abstrakcijas ceļā, domās atdalīts no konkrētā.
Ar asinīm iegūts (arī izcīnīts) Tāds, kas iegūts, izcīnīts sīvās cīņās, pat ziedojot dzīvību.
ierosinošs Tāds, kas ierosina, dod ierosmi.
federatīvs Tāds, kas ietilpst federācijā (2). Tāds, kas izveidots uz federācijas (2) pamatiem.
jaunattīstības Tāds, kas ir atbrīvojies no koloniālisma, ieguvis politisko neatkarību un veido jaunu, no imperiālistiskajām valstīm neatkarīgu tautas saimniecību un valsts iekārtu (par valstīm, zemēm).
atsevišķs Tāds, kas ir atdalīts, kas eksistē patstāvīgi, atrauti no citiem, veido noteiktu daļu no kopuma.
patstāvīgs Tāds, kas ir brīvs no (kā) ietekmes (parasti par domu, ideju u. tml.).
siltzemju Tāds, kas ir cēlies, veidojies, piemērojies eksistencei siltā klimatā (par augiem vai dzīvniekiem). Saistīts ar zemēm, teritorijām, kur ir silts klimats.
sarkanķieģeļu Tāds, kas ir celts, veidots no sarkanajiem ķieģeļiem.
pusgatavs Tāds, kas ir daļēji izveidots, izgatavots, tāds, kura izveide nav pabeigta.
pelēkzīda Tāds, kas ir darināts, veidots no pelēka zīda.
ķeburains Tāds, kas ir dažādi izlocīts (piemēram, par rakstītu burtu). Tāds, kam raksturīga dažādi izlocītu burtu veidošana (piemēram, par rokrakstu). Arī neveikls.
līdzdots Tāds, kas ir dots līdzi (kam).
stieple Tāds, kas ir gatavots no šāda izstrādājuma. Tāds, kurā šāda izstrādājuma veidojums ir, parasti galvenais, elements.
pievilcīgs Tāds, kas ir gaumīgi, prasmīgi izgatavots, izveidots vai iekārtots un izraisa patiku (piemēram, par priekšmetu, telpu).
glīts Tāds, kas ir gaumīgi, prasmīgi izgatavots, izveidots, arī iekārtots (piemēram, par priekšmetu, telpu).
sapņains Tāds, kas ir iegrimis domās, savās iztēles ainās, tēlos. Tāds, kam ir raksturīgs domīgums, fantazēšana.
sintētisks Tāds, kas ir iegūts, izveidots ķīmiskās sintēzes ceļā, arī tāds, kas ir sintezēts ķīmiski pēc dabā esoša parauga (par vielām).
pārsienams Tāds, kas ir iekārtots, izveidots brūču, ķermeņa daļu pārsiešanai (par telpu, vietu).
komplekts Tāds, kas ir iekļauts komplektā [1] (1). Tāds, kas veido komplektu [1] (1).
savienots Tāds, kas ir iekļauts savienībā (3), tāds, kas veido savienību.
iekapsulot Tāds, kas ir ieslēgts kapsulā (par orgānu, tā daļu, patoloģisku veidojumu).
pastiept Tāds, kas ir izaudzis, izveidojies (kādā virzienā) samērā garš (parasti par organisma daļām).
paštaisīts Tāds, kas ir izgatavots, izveidots mājas apstākļos, mājsaimniecībā. Tāds, kas ir kāda paša izgatavots, izveidots.
vārdisks Tāds, kas ir izteikts ar vārdiem, izpaužas vārdos.
verbāls Tāds, kas ir izteikts ar vārdiem, izpaužas vārdos. Vārdisks.
izzarot Tāds, kas ir izveidojies ar daudziem zariem.
izžuburot Tāds, kas ir izveidojies ar daudziem žuburiem.
uzliekt Tāds, kas ir izveidojies ar lokveida uzvirzījumu uz augšu (piemēram, par degunu, uzacīm).
robains Tāds, kas ir izveidojies ar robiem, tāds, kas nav līdzens, gluds, vienlaidus.
uzmest Tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu (par ķermeņa daļu, parasti degunu).
uzraukt Tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu (parasti par degunu, pleciem, uzacīm).
uzraut Tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu (parasti par degunu, pleciem, uzacīm).
pielāgot Tāds, kas ir izveidojies atbilstoši noteiktas funkcijas veikšanai (par organisma daļām).
šķībs Tāds, kas ir izveidojies samērā šaurā leņķī (attiecībā pret sejas vidusdaļu) - par acīm. Arī sašķiebts, arī deformēts (par ķermeņa daļām).
pirmējs Tāds, kas ir izveidojies, noticis agrāk par ko citu līdzīgu. Sākotnējais. Pirmais.
rotācija Tāds, kas ir izveidojies, punktam vai visiem kādas figūras punktiem rotējot ap kādu asi.
pilnasinīgs Tāds, kas ir izveidots dzīvi, reāli, saturīgi (par mākslas tēlu, mākslas darbu).
ideāls Tāds, kas ir izveidots idealizācijas (1) procesā.
izliekt Tāds, kas ir izveidots lokveidā (parasti uz augšu, uz āru)
izsmalcināts Tāds, kas ir izveidots ļoti sīkās niansēs, detaļās (piemēram, par darbību, psihiskām īpašībām, gaumi).
sistemātisks Tāds, kas ir izveidots pēc noteiktiem principiem. Tāds, kas veido sistēmu.
shematisks Tāds, kas ir izveidots shēmas (1) veidā.
pālis Tāds, kas ir izveidots uz šādiem elementiem, tāds, ko balsta šādi elementi (par celtni, konstrukciju).
pārskatāms Tāds, kas ir izveidots uzskatāmi, skaidri saprotami (piemēram, par teksta struktūru).
standarts Tāds, kas ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādojies pēc kāda pieņemta parauga un kam nav būtisku individuālu atšķirību.
pusasiņu Tāds, kas ir izveidots, krustojot tīršķirnes dzīvnieku ar primitīvas izcelsmes dzīvnieku.
specializēts Tāds, kas ir izveidots, organizēts kādas noteiktas darbības, noteikta uzdevuma veikšanai.
neizdevies Tāds, kas ir izveidots, paveikts neveiksmīgi, slikti. Tāds, kas nav paveikts tā, kā iecerēts, kā vajadzētu būt.
svaigs Tāds, kas ir izveidots, radīts vai ir izveidojies, radies pirms neilga laika, nav pārveidojies, ieguvis citas īpašības (piemēram, par veidojumiem, vielām, to īpašībām).
vienots Tāds, kas ir izveidots, sasaistot, apvienojot atsevišķās daļas (par kādu veselumu).
izspiest Tāds, kas ir izvirzīts, izveidojies (uz priekšu, uz āru u. tml.) - par ķermeņa daļu.
novatorisks Tāds, kas ir jauns (radošajā darbībā).
pašveidots Tāds, kas ir kāda paša veidots.
vilnains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.). Arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru). Villains.
villains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.). Arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru). Vilnains.
ierasts Tāds, kas ir kļuvis regulārs. Tāds, kas ir izveidojies par parastu.
galvains Tāds, kas ir līdzīgs galvai, atgādina galvu. Tāds, kam ir galvai līdzīgi veidojumi.
uzpūtīgs Tāds, kas ir ļoti iedomīgs, izturas augstprātīgi, parasti bez pamata.
viltīgs Tāds, kas ir manīgs, tāds, kas rada nepareizus priekšstatus, domas, uzskatus.
monolīts Tāds, kas ir masīvs, tāds, kas ir veidots no viena liela gabala.
pārlaicīgs Tāds, kas ir mūžīgs, nezūdošs. Tāds, ko neskar laika ritums.
noslēgts Tāds, kas ir nesabiedrisks, arī mazrunīgs, tāds, kas neatklāj savas domas, pārdzīvojumus.
tumšs Tāds, kas ir neskaidrs, bez apzināta cēloņa (par jūtām, domām u. tml.).
spēcīgs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
stingrs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
stiprs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
personīgs Tāds, kas ir nodots kādas personas lietošanā, rīcībā darba vajadzībām (piemēram, iestādē, uzņēmumā).
personisks Tāds, kas ir nodots kādas personas lietošanā, rīcībā darba vajadzībām (piemēram, iestādē, uzņēmumā).
nelaimīgs Tāds, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos. Tāds, kas ir traģiski gājis bojā.
izdevies Tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi. Tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi.
nopietns Tāds, kas ir noteikts, apvaldīts, tāds, kam ir raksturīga pārdomāta, apzinīga rīcība, attieksme pret ko.
puņķains Tāds, kas ir notraipījies, notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas.
turpejošs Tāds, kas ir novietots, veidots virzienā uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas vietas, punkta).
stūrenisks Tāds, kas ir novietots, veidots, tiek pārvietots pa (kā) diagonāli, no viena stūra uz otru. Arī šķērss.
rezerve Tāds, kas ir padots karadienestam, bet neatrodas aktīvajā karadienestā.
jauns Tāds, kas ir parādījies vai izveidojies samērā nesen (par debess spīdekļiem).
vecs Tāds, kas ir parādījies vai izveidojies samērā sen (par debess ķermeņiem).
smalks Tāds, kas ir pareizi, arī patīkami, glīti veidots (parasti par sejas vaibstiem). Tāds, kurā izpaužas inteliģence, arī izsmalcinātība.
pārkarens Tāds, kas ir pārkāries (par augiem, to daļām). Tāds, kas veido pārkāri.
kreļļains Tāds, kas ir pārklāts ar krellēm. Tāds, kas ir pārklāts ar krellēm līdzīgiem veidojumiem.
pašapzinīgs Tāds, kas ir pārliecināts par savām spējām, savu vērtību, tāds, kam ir dziļas pašcieņas jūtas. Tāds, kas jūtas pārāks par citiem (ar ko) un izrāda to. Arī iedomīgs, augstprātīgs.
snobisks Tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs. Tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
metamorfizēts Tāds, kas ir pārveidojies augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
pašizdomāts Tāds, kas ir paša izdomāts.
nepilnīgs Tāds, kas ir paveikts, izveidots, arī noris tikai daļēji, tāds, kas nav paveikts, izveidots līdz galam. Tāds, kurā ir trūkumi, nepareizības.
pagaidu Tāds, kas ir pieņemts darbā, kam ir uzdots ko veikt līdz laikam, kad stāvoklis, apstākļi mainīsies.
gatavs Tāds, kas ir pieņemts, izdomāts iepriekš (neievērojot konkrēto situāciju). Arī šablonisks.
gatavs Tāds, kas ir pilnīgi uzrakstīts, sacerēts, izstrādāts (piemēram, par tekstu). Tāds, kura veidošana ir pilnīgi pabeigta (piemēram, par priekšnesumu, pasākumu).
sekundārs Tāds, kas ir radies, izveidojies kā iepriekšējās norises sekas, rezultāts. Otrējs (2).
trešējs Tāds, kas ir radies, izveidojies kādā norisē no tās produkta, šai norisei turpinoties trešajā posmā, fāzē u. tml.
otrējs Tāds, kas ir radies, izveidojies kādā norisē no tās produkta, šai norisei turpinoties.
vecs Tāds, kas ir radies, izveidojies, pastāvējis pirms samērā ilga laika pagātnē un (parasti) joprojām pastāv.
personīgs Tāds, kas ir raksturīgs kādai personai individuāli (par domām, uzskatiem u. tml.).
personisks Tāds, kas ir raksturīgs kādai personai individuāli (par domām, uzskatiem u. tml.).
savs Tāds, kas ir raksturīgs tikai noteiktai personai, noteiktam priekšmetam, parādībai, veido tās iezīmes, īpatnības. Arī savdabīgs.
neaizskarams Tāds, kas ir saglabājams neskartā veidā. Tāds, ko nedrīkst izmainīt, pārveidot.
neskarts Tāds, kas ir saglabājis savu pirmatnējo veidu, izskatu, tāds, ko cilvēks nav pārveidojis (piemēram, par apvidu dabā).
sinantrops Tāds, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība (par dzīvniekiem, augiem).
plastisks Tāds, kas ir saistīts ar jaunu šūnu un to sastāvdaļu veidošanos organismā.
radošs Tāds, kas ir saistīts ar kā jauna (parasti garīgu vērtību) veidošanas procesu, tam raksturīgs.
katoļticīgs Tāds, kas ir saistīts ar katolicismu. Tāds (cilvēks), kas tic katolicisma dogmām.
pareizticīgs Tāds, kas ir saistīts ar pareizticību, tāds (cilvēks), kas tic pareizticības dogmām.
slimīgs Tāds, kas ir saistīts ar pārmērīgi negatīvu, arī pārspīlētu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.). Tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi negatīva, arī pārspīlēta (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku).
sarkans Tāds, kas ir saistīts ar sociālistisko revolucionāro darbību, ar padomju iekārtu, ar Sarkano Armiju.
vārīt Tāds, kas ir sakarsēts līdz stāvoklim, kurā tam šādā veidā mainās agregātstāvoklis. Verdošs.
strups Tāds, kas ir samērā īss, paresns, kam gals nav sašaurināts, smails (par priekšmetiem, veidojumiem).
vecs Tāds, kas ir samērā sen sacerēts, arī izdots.
vecs Tāds, kas ir sen darināts, tāds, kas pastāv samērā ilgi. Tāds, kas ir sen nodibināts, izveidots.
nelabojams Tāds, kas ir tā nostiprinājies, ka to nav iespējams pārveidot, labot (piemēram, par, parasti nevēlamu, paradumu).
neizsakāms Tāds, kas ir tik ietekmīgs, nozīmīgs, ka to grūti vai neiespējami izpaust, izsacīt vārdos. Arī ārkārtīgs.
neiedomājams Tāds, kas ir tik neparasts, ka to grūti vai neiespējami iedomāties, saprast, aptvert. Arī ārkārtīgs.
nesalasāms Tāds, kas ir tik neskaidri veidots, ka to grūti vai neiespējami izlasīt.
slīpslāņots Tāds, kas ir veidojies no (kā, piemēram, iežu) dažāda slīpuma slāņiem.
memoriāls Tāds, kas ir veidots (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
smalks Tāds, kas ir veidots ar dziļu izpratni, zināšanām, arī ar labu gaumi. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sekls Tāds, kas ir veidots ar nelielu padziļinājumu, iedobumu (par priekšmetiem).
komerciāls Tāds, kas ir veidots ar nolūku iegūt lielus ienākumus (piemēram, par mākslas iestādi, mākslas darbu).
trafarets Tāds, kas ir veidots ar trafareta [1] (1) palīdzību. Arī šablonisks (1).
neveikls Tāds, kas ir veidots bez vajadzīgās prasmes, bez vajadzīgajām iemaņām, veiklības. Nemākulīgs.
polihroms Tāds, kas ir veidots daudzās krāsās. Daudzkrāsains (1).
viengabala Tāds, kas ir veidots no viena gabala.
saistīts Tāds, kas ir veidots pēc dzejas metrikas likumiem.
tipveida Tāds, kas ir veidots pēc noteikta tipa (1), atbilst tam.
šablonisks Tāds, kas ir veidots pēc šablona (1).
sviķeļains Tāds, kas ir veidots sviķeļa tehnikā.
stāvšķiedras Tāds, kas ir veidots šķērsām šķiedru virzienam.
pārvietojams Tāds, kas ir veidots, būvēts tā, ka to var samērā viegli pārvietot izmantošanai dažādās vietās (parasti par ierīci, aparātu).
rustikāls Tāds, kas ir veidots, neapdarinot detalizēti (parasti par mākslas darbu).
trafarets Tāds, kas ir veidots, radies bez radošas pieejas, oriģinalitātes. Tāds, kas ir parasts, sava biežuma dēļ apnīkstošs. Šablonisks (2).
šablonisks Tāds, kas ir veidots, radies bez radošas pieejas, oriģinalitātes. Tāds, kas ir parasts.. sava biežuma dēļ apnīkstošs.
hronoloģisks Tāds, kas ir veidots, sakārtots laika secībā. Tāds, kas attiecas uz laika secību.
pusādas Tāds, kas ir veidots, vākus pārvelkot ar audeklu, bet muguru un stūrus - ar ādu (par grāmatas iesējumu).
pusaudekla Tāds, kas ir veidots, vākus pārvelkot ar papīru, bet muguru un stūrus - ar audeklu (par grāmatas iesējumu).
retrogrāds Tāds, kas ir vērsts uz pagātni, tāds, kurā dominē pagātnes elementi.
vienprātīgs Tāds, kas ir vienādos ieskatos, uzskatos (ar kādu, kādiem).
slepens Tāds, kas ir zināms tikai vienam vai nedaudziem cilvēkiem, tāds, par ko informācija netiek plaši izplatīta (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem, vietām).
Ar asinīm izcīnīts (arī iegūts) Tāds, kas izcīnīts, iegūts sīvās cīņās, pat ziedojot dzīvību.
Ar asinīm izcīnīts (arī iegūts) Tāds, kas izcīnīts, iegūts sīvās cīņās, pat ziedojot dzīvību.
plosīgs Tāds, kas izpaužas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
augstprātīgs Tāds, kas izrāda, uzsver savu pārākumu. Nicīgi iedomīgs.
šķeltniecisks Tāds, kas izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
strīdīgs Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas (par, parasti politikas, zinātnes, mākslas, jautājumiem, parādībām). Tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji uzskati, domas (parasti politikā, zinātnē, mākslā) - piemēram, par tekstu.
nopietns Tāds, kas izraisa dziļu pārdzīvojumu, dziļas pārdomas (par mākslas darbu, tā saturu).
vilinošs Tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt. Tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties.
urdīgs Tāds, kas izraisa nemieru, neatlaidīgi nodarbina (piemēram, par jautājumu, domu, arī parādību, apstākļiem).
atklāts Tāds, kas izsaka visu vaļsirdīgi, neslēpjot savas domas un jūtas. Vaļsirdīgs.
neprātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
nesaprātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā neprātīgi, bez apdoma.
neapdomīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā pārsteidzīgi, bez apdoma, arī vieglprātīgi.
saprātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā prātīgi, ar apdomu.
izliekt Tāds, kas izveidojies ar vienu vai vairākiem lokveida izvirzījumiem (parasti uz augšu, uz āru)
kreolisks Tāds, kas izveidojies divu valoda mijiedarbībā (parasti par valodu kolonijās).
izliekt Tāds, kas izveidojies lokveidā (par ķermeņa daļu)
federāls Tāds, kas izveidots uz federācijas (2) pamatiem. Tāds, kas attiecas uz federāciju (2).
klejojošs Tāds, kas kā (piemēram, dabas parādību) iedarbības dēļ pārvietojas, maina savu atrašanās vietu (piemēram, par smilšu veidojumiem, ledu).
zvīņains Tāds, kas klāts ar zvīņām (2), arī tāds, ko veido zvīņas (2) - par augu orgāniem, to daļām.
zvīņains Tāds, kas klāts ar zvīņām (4), arī tāds, ko veido zvīņas (4).
pārgudrs Tāds, kas kļūdaini uzskata sevi pat zinīgāku, gudrāku (salīdzinot ar citiem), arī par pietiekami gudru (kādā jautājumā, nozarē u. tml.) un pašpārliecināti pauž savas domas.
mainīgs Tāds, kas kļūst citāds. Tāds, kas pārveidojas.
viltīgs Tāds, kas labi orientējas dažādos apstākļos un prot tos izmantot savā labā (par dzīvniekiem).
viltīgs Tāds, kas labi orientējas dažādos apstākļos un, parasti, citus maldina, lai sasniegtu savus nodomus (par cilvēku).
raits Tāds, kas labi veicas, padodas (par darbu, darbību).
šķirīgs Tāds, kas labi veicas, padodas (par darbu, darbību).
paliekams Tāds, kas laika gaitā nezaudē savu nozīmi, vērtību. Arī nezūdošs, neiznīkstošs.
paliekošs Tāds, kas laika gaitā nezaudē savu nozīmi, vērtību. Arī nezūdošs, neiznīkstošs. Paliekams (2).
trasēt Tāds, kas lidojumā uzliesmo (par lodēm, šāviņiem).
aplinks Tāds, kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu, netiešs (domu izteikšanas veids).
kaislīgs Tāds, kas ļoti aizraujas (ar ko), nododas (kam). Tāds, kam piemīt spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
kustīgs Tāds, kas maina stāvokli dažādos virzienos (par ķermeni, tā daļām).
mānīgs Tāds, kas māna, maldina. Tāds, kas rada nepareizus priekšstatus, domas, uzskatus.
apcerīgs Tāds, kas mēdz domās apcerēt. Tāds, kas nododas pārdomām.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī paust savas domas pārdomāti, nepārsteidzīgi, lai izvairītos no kā nevēlama, arī piesardzīgs.
piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, konflikta situācijām.
bezmuitas Tāds, kas nav apliekams ar muitas nodokli.
nepiedodams Tāds, kas nav attaisnojams, piedodams.
vienkāršs Tāds, kas nav augstprātīgs, iedomīgs. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nerakstīts Tāds, kas nav fiksēts dokumentos, nav oficiāli pieņemts, bet ir izveidojies un stingti iesakņojies (piemēram, savstarpējās attiecībās, sadzīvē).
īsts Tāds, kas nav iedomāts, šķietams, nav attēls, modelis, bet pastāv īstenībā. Reāls.
mēms Tāds, kas nav izteikts vārdos, skaļi izpausts.
bezvārda Tāds, kas nav izteikts vārdos.
negatavs Tāds, kas nav līdz galam izstrādāts, izveidots. Tāds, kas ir nepilnīgi izstrādāts, izveidots.
negatavs Tāds, kas nav līdz galam izveidojies, tāds, kas ir nepilnīgi izveidojies.
neuzmanīgs Tāds, kas nav pietiekami piesardzīgs, apdomīgs.
nekomplekts Tāds, kas nav pilnā skaitā, tāds, kas neveido pilnu komplektu.
pusgatavs Tāds, kas nav pilnīgi izstrādāts, tāds, kura sacerēšana, veidošana nav pabeigta (piemēram, par mākslas darbu).
nejaušs Tāds, kas nav radies, izveidojies likumsakarīgi. Nebūtisks.
neartikulēts Tāds, kas nav sadalīts sastāvdaļās (skaņās, zilbēs, vaidos).
neizturēts Tāds, kas nav uzglabāts pietiekami ilgi (kādos apstākļos) un tāpēc nav ieguvis vēlamo gatavības pakāpi.
nesaistīts Tāds, kas nav veidots pēc dzejas metrikas likumiem.
nelīdzens Tāds, kas nav veidots viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par burtiem), tāds, kurā burti nav viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par rakstu, rokrakstu).
saraustīts Tāds, kas nav viengabalains, vienveidīgs. Tāds, kā veidojumā ir neregulāri pārtraukumi.
sadomāts Tāds, kas neatbilst īstenībai, nav patiess (par domāšanas procesa, iztēles rezultātu).
neglīts Tāds, kas neatbilst kādām estētiskām prasībām. Tāds, kas nav veidots rūpīgi, gaumīgi.
nepiekāpīgs Tāds, kas neatlaidīgi, nelokāmi īsteno (piemēram, savas ieceres, nodomus), tāds, kas neatkāpjas (no iecerētā, nodomātā).
bezpeļņas Tāds, kas nedod peļņu. Tāds, kas nepastāv peļņas nolūkā.
mēms Tāds, kas nedrīkst, nespēj ko teikt, paust (vārdos), atklāt (kādu domu, patiesību).
mēms Tāds, kas neizpauž, piemēram, vārdos, skaņās (piemēram, par lūpām).
indiferents Tāds, kas neizrāda interesi. Tāds, kas neizsaka savu viedokli. Vienaldzīgs.
nemainīgs Tāds, kas nekļūst citāds, tāds, kas nepārveidojas.
ortodoksāls Tāds, kas nelokāmi, konsekventi seko kādai pārliecībai, virzienam, mācībai, parasti neievērojot konkrētus apstākļus, attīstības procesus. Saistīts ar ortodoksiju, tai raksturīgs.
saticīgs Tāds, kas nemēdz ķildoties, strīdēties (par cilvēku. cilvēku grupu).
ciets Tāds, kas nepadodas spiedienam (par mēbelēm, spilveniem u. tml.).
nepieejams Tāds, kas nepieļauj iejaukšanos savās domās, jūtās. Ļoti noslēgts.
nepiekāpīgs Tāds, kas nepieļauj nekādu atkāpšanos (piemēram, no sava uzskata, viedokļa), tāds, kas nelokāmi, arī stūrgalvīgi paliek pie sava.
bezcerīgs Tāds, kas nerada cerības Tāds, kas nesaistās ar cerībām (uz sekmēm, izdošanos).
neauglīgs Tāds, kas nespēj veidot augļus (par augiem, to daļām).
nešķīstošs Tāds, kas nešķīst dotajā vielā (parasti šķidrumā).
nezilbisks Tāds, kas neveido zilbes centru (par skaņu).
kosmoss Tāds, kas noder, lai lidotu, uzturētos, strādātu šādā telpā. Tāds, kas ir saistīts ar lidojumiem, uzturēšanos, darbu šādā telpā.
aizrautīgs Tāds, kas nododas kam, rīkojas dedzīgi, jūsmīgi.
turpmāks Tāds, kas norisinās, pastāv, veidojas (parasti laika) secībā pēc kā cita.
teratogēns Tāds, kas organismos izraisa neparastus, dabiskajai struktūrai neatbilstošus veidojumus.
paklausīgs Tāds, kas pakļaujas bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
invariants Tāds, kas paliek nemainīgs (kādā norisē, kādos apstākļos).
dokumentārs Tāds, kas pamatots ar dokumentiem. Tāds, ko apstiprina dokumenti.
ilustratīvs Tāds, kas papildina vai paskaidro (kādu tematu, domu u. tml.).
vaļsirdīgs Tāds, kas parasti pilnībā atklāj savas domas, pārdzīvojumus. Atklāts (4).
tīrums Tāds, kas parasti sastopams šādos zemes gabalos, laukos, arī dārzos (par savvaļas augiem, dzīvniekiem, to sugām).
labdabīgs Tāds, kas parasti veidojas lēni, neieaugot apkārtējos audos, un neveido jaunus perēkļus (par audzēju).
endoparazītisks Tāds, kas parazitē citu organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos.
domīgs Tāds, kas pārdomā. Tāds, kas ir aizņemts ar domām.
skaidrs Tāds, kas pareizi, precīzi atspoguļo ko (par uztveri, domāšanu u. tml.).
negausīgs Tāds, kas pārmērīgi (kam) nododas. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
gatavs Tāds, kas pārveidojoties, kādā norisē ir kļuvis derīgs izmantošanai.
lejupejošs Tāds, kas pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks. Lejupslīdošs (2).
imaginārs Tāds, kas pastāv iedomās, iztēlē. Šķietams.
jauns Tāds, kas pastāv samērā neilgi. Tāds, kas tikko vai nesen ir nodibināts, izveidots. Tāds, kas pašlaik top.
iedomāts Tāds, kas pastāv tikai iedomās, fantāzijā. Nereāls, šķietams.
daudzveidīgs Tāds, kas pastāv un izpaužas daudzos dažādos veidos.
pirmsekspluatācijas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms (kā) nodošanas ekspluatācijā.
pirmspensijas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms pensijas vecuma sasniegšanas, arī pirms došanās pensijā.
pirmsaudzēja Tāds, kas pastāv, noris pirms audzēja attīstības, izveidošanās.
pirmsledāja Tāds, kas pastāv, noris pirms ledāja izveidošanās.
pirmslidojumu Tāds, kas pastāv, noris pirms lidojumiem (lidojuma).
pirmspadomju Tāds, kas pastāv, noris pirms padomju iekārtas nodibināšanās.
priekšpadomju Tāds, kas pastāv, noris pirms padomju iekārtas nodibināšanās. Pirmspadomju.
pirmsplanētu Tāds, kas pastāv, noris pirms planētu veidošanās.
pirmsšķiru Tāds, kas pastāv, noris pirms šķiru, arī šķiru sabiedrības izveidošanās.
pirmszvaigžņu Tāds, Kas pastāv, noris pirms zvaigžņu veidošanās.
skops Tāds, kas pašmērķīgi saglabā un vairo savu mantu, īpašumu. Tāds, kas nedod materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dod tās par maz.
akls Tāds, kas patstāvīgi nedomā, kas rīkojas bez paša gribas. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sprogains Tāds, kas pēc formas atgādina sprogas. Tāds, kam ir sprogām līdzīgi veidojumi.
miliārs Tāds, kas pēc lieluma, formas atgādina prosas graudu. Tāds, kas ir saistīts ar daudzu, ļoti sīku veidojumu rašanos (parasti par slimībām).
saistīts Tāds, kas pieder (pie noteikta laikposma), tāds, kas ir radies, izveidots (noteiktā laikposmā).
svešs Tāds, kas pieder kādam citam, tāds, kas atrodas kāda cita rīcībā, ir saistīts ar kādu citu. Tāds, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
žūrija Tāds, kas piešķir godalgas, prēmijas konkursā, sacensībās, izstādē u. tml. (parasti par komisiju, padomi).
Aizņemts (pats) ar sevi Tāds, kas pilnīgi koncentrējies savu domu risināšanā, savrupā darbā u. tml.
neapstrīdams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu). Tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt.
neapgāžams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu). Tāds, kura maldīgumu, nepatiesumu, aplamību ir grūti vai neiespējami pierādīt.
tīrs Tāds, kas pilnīgi, konsekventi atbilst morāles normām, ideāliem (par psihiskiem stāvokļiem, psihes, rakstura, personības īpašībām, domām). Arī pilnīgi patiess, neviltots.
pilnvērtīgs Tāds, kas pilnīgi, no dažādiem viedokļiem atbilst, ir pilnīgi piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
pretenciozs Tāds, kas pretendē uz nozīmību, oriģinalitāti. Pārlieku pašapzinīgs. Arī iedomīgs.
apšaubāms Tāds, kas rada neuzticību, aizdomas. Šaubīgs.
pilsētveidojošs Tāds, kas rada pilsētai raksturīgu vidi, ainavu. Tāds, kam ir pilsētas veidotājas funkcijas.
vizionārs Tāds, kas radies, veidojies iedomās, iztēlē. Tāds, kam raksturīgs iztēles nosacīts, veidots vizuāls izteiksmīgums, spilgtums.
aplikatīvs Tāds, kas raksturīgs aplikācijai. Tāds, kas veidots aplikācijas tehnikā.
kārtējs Tāds, kas regulāri atkārtojas (kādos laikposmos). Arī parasts.
apdomīgs Tāds, kas rīkojas ar apdomu. Piesardzīgs, uzmanīgs.
tīšs Tāds, kas rodas, izveidojas apzinātas rīcības rezultātā.
baigs Tāds, kas saistīts ar ko nomācošu, drūmu, arī ar bailēm (par psihiskiem stāvokļiem, domām u. tml.).
divvalodu Tāds, kas sastādīts, veidots divās valodās.
trīsvalodu Tāds, kas sastādīts, veidots trijās valodās.
daudznāciju Tāds, kas sastāv no daudzām nācijām, tautībām, tāds, ko veido daudzas nācijas, tautības.
daudztautu Tāds, kas sastāv no daudzām tautām, tāds, ko veido daudzas tautas.
daudztautību Tāds, kas sastāv no daudzām tautībām, tāds, ko veido daudzas taulības.
kompleksveida Tāds, kas sastāv no kompleksa [1] (1), tāds, ko veido komplekss [1] (1).
kompleksveida Tāds, kas sastāv no kompleksa [1] (2), tāds, ko veido komplekss [1] (2).
kompleksveida Tāds, kas sastāv no kompleksa [1] (3), tāds, ko veido komplekss [1] (3).
kumšķains Tāds, kas sastāv no kumšķiem (par apmatojumu). Tāds, kas veido kumšķi. Arī savēlies.
mikrokristālisks Tāds, kas sastāv no ļoti sīkiem kristāliem. Tāds, ko veido ļoti sīki kristāli.
pārslains Tāds, kas sastāv no pārslām (1) līdzīgiem veidojumiem. Tāds, kas ir klāts ar šādiem veidojumiem.
posmveida Tāds, kas sastāv no posmiem. Tāds, ko veido posmi.
sīkpilienu Tāds, kas sastāv no sīkiem pilieniem. Tāds, kas veido, izdala sīkus pilienus.
vairākkārtu Tāds, kas sastāv no vairākām kārtām, tāds, ko veido vairākas kārtas.
sloksne Tāds, kas sastāv, ir veidots no divām vai vairākām kāda materiāla plāksnēm, arī kārtām.
slokšņains Tāds, kas sastāv, ir veidots no divām vai vairākām sloksnēm, arī kārtām. Arī kārtains (1).
caurauklots Tāds, kas sastiprināts, izverot cauri auklas (piemēram, par kancelejas dokumentiem).
ūdeņains Tāds, kas satur daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu (par organisma daļām, veidojumiem, vielu maisījumiem tajos).
karbonātisks Tāds, kas satur karbonātus vai ko veido karbonāti.
magneziāls Tāds, kas satur magniju mazāk par dolomītu.
lielisks Tāds, kas sevišķi labi noris, izdodas (piemēram, par pasākumu).
iejūtīgs Tāds, kas spēj iejusties citu pārdzīvojumos, domās, ir uzmanīgs pret tām, ievēro tās.
domājošs Tāds, kas spēj patstāvīgi domāt, spriest.
vītenisks Tāds, kas spirālveidā apvij ko, ir izveidots spirālveidā u. tml.
karstgalvīgs Tāds, kas strauji, nepārdomāti rīkojas. Tāds, kas ātri aizraujas.

do citās vārdnīcās:

Tēzaurs

do¹

do²

MLVV

MEV

duo