Paplašinātā meklēšana

Meklējam mi.

Atrasts vārdos (1000):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (10000+):

(Iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
Acis (arī plaksti) aizdarās (cilvēks) iemieg, aizmieg.
Acis (arī plaksti) aizdarās (Cilvēks) iemieg, aizmieg.
Acis (arī plaksti) aizdarās (Cilvēks) iemieg, aizmieg.
Acis aizdarās (uz mūžu) (Cilvēks) nomirst.
Acis aizdarās uz mūžu (Cilvēks) nomirst.
Acis aizdarās (uz mūžu) (Cilvēks) nomirst.
(Pa)rādīt zobus (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
(Ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (Ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko).
(Ne)ķert uz mušpapīra (Ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt.
(Ne)ķert uz mušpapīra (Ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
(Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku, (ne)ļauties izmisumam.
(Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku. (Ne)ļauties izmisumam.
(Ne)nolaist dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku. (Ne)ļauties izmisumam.
(No)mirt zem (ķirurga) naža (No)mirt operācijas laikā.
(Aiz)iet pie senčiem (arī tēviem) (no)mirt.
(Aiz)iet pie tēviem (arī senčiem) (no)mirt.
Aizdarīt (arī (aiz)slēgt, aizvērt) acis uz mūžu (No)mirt.
(Aiz)iet postā (No)mirt.
(Pa)rādīt kulaku (Pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
Akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
jaunlatvieši 19. gadsimta 50. un 60. gadu latviešu buržuāziski nacionālās kustības ideologi, kas vērsās pret vācu baronu ekonomiskajām un politiskajām privilēģijām.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts progresīvs krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras reakcionārajām tradīcijām un principiem.
jurģi 23. aprīlis kā nomas un darba līgumu termiņš. Pāriešana uz citu nomas vai darba vietu.
kilovatstunda 3,6 miljoni vatsekunžu.
Fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
divi Abi minētie.
Žetonu vakars Abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi.
Rupjā lopbarība (arī barība) Āboliņa un pļava siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas.
Rupjā lopbarība Āboliņa un pļavu siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas.
rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
nistagms Acs ābola nepatvaļīga, ātra, ritmiska raustīšanās.
rāviens Acumirklī, tūlīt.
Ar (vienu, arī vienu vienīgu) rāvienu, arī (vienā) rāvienā, arī uz rāviena (rāvienu) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
Ar vienu vienīgu (arī vienu) rāvienu (arī vilcienu) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
Ar vienu (arī vienu vienīgu) rāvienu (arī vilcienu), arī vienā rāvienā (arī vilcienā) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
Ar vienu (arī vienu vienīgu) vilcienu (arī rāvienu), arī vienā vilcienā (arī rāvienā) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
momentāns Acumirklīgs. Ļoti ātri pārejošs.
apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
lederīns Ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
vitiligo Ādas slimība, kam raksturīgi pigmentācijas traucējumi.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai).
dzelonis Adatveida izaugumi (dzīvniekiem).
ģermānis Ādminis.
dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns.
palē Administratīva celtne (Francijā).
prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns).
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu). Izsacīt (2).
izsacīt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu). Izteikt (2).
prefektūra Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība (piemēram, Japānā).
ciems Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos. Attiecīgā teritorija.
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
apvidus Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
guberņa Administratīvi teritoriāla pamatvienība pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta, Padomju Savienībā līdz 1930. gadam.
departaments Administratīvi teritoriāla vienība (Francijā un dažās citās valstīs).
grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs).
štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē). Arī stārasta (1) muiža.
municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs).
vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā). Vaivadija (2).
vaivadija Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā). Vojevodiste (2).
pagasts Administratīvi teritoriāla vienība apriņķī (Latvijā no 1866. gada līdz 1949. gadam).
mērija Administratīvi teritoriāla vienība, kuras galva ir mērs.
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība.
triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs). Celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija. Vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība. Centrs.
centrs Administratīvi, ekonomiski nozīmīga (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses.
distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs).
kopsapulce Administratīvs orgāns (piemēram, kolhozā).
arbitrāža Administratīvs orgāns, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
pārvalde Administratīvs orgāns, kas nodarbojas ar tam pakļauto iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. darbības, vadības jautājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds administratīvs orgāns.
apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus. Apkārtraksts.
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
konversija Agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu).
Totālais karš Agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi oznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
agronoms Agronomijas speciālists.
onikss Ahāts, kurā baltas joslas mijas ar melnām.
ieaijāt Aijājot iemidzināt (1).
Akadēmiskā airēšana Airēšana akadēmiskajā laivā.
Veca galva Aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja.
Veca galva Aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja.
Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
aizmest Aizbērt, aizpildīt (ar zemi, akmeņiem u. tml.). _imperf._ Mest ciet.
aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.). _imperf._ Līmēt ciet.
termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš. Terminēts aizdevums.
noslīkt Aiziet bojā pārmērīga mitruma dēļ (par augiem).
Atrast kapu Aiziet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
nomigt Aizmigt.
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā). Arī pazaudēt.
piemirst Aizmirst (piemēram, dažus datus, faktus), parasti uz kādu laiku.
pazaudēt Aizmirst (sakāmo, domu). Neatrast (vajadzīgos vārdus).
Izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Izmest no galvas Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Izlaist no prāta Aizmirst.
Izlaist no prāta Aizmirst.
nebūtība Aizmirstība (1).
nemiņa Aizmirstība (1).
nebūtība Aizmirstība (2).
Izkūpēt no galvas (arī no prāta) Aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
Izkūpēt no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
Iziet (arī izkrist) no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt but apziņa.
Iziet (arī izkrist) no galvas (arī no prāta) Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
Izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
Iziet (arī izkrist) no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
izkūpēt Aizmirsties.
Izskriet no prāta (retāk miņas) Aizmirsties.
Izskriet no miņas (biežāk prāta) Aizmirsties.
Izskriet no prāta (retāk no miņas) Aizmirsties.
apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot.
iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam). Iekarst (1).
iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam). Iekaist (2).
drošība Aizsardzība (pret nejaušībām, kļūmēm, bojājumiem).
aizstāvēt Aizsargāt (kādu) pret fiziskiem pārdarījumiem.
ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.).
aizstāvēties Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem. Enerģiski pretoties.
patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem.
kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas.
aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu. Aizmiglot.
blende Aizsegs (diafragma) ar maināmu atveres lielumu (piemēram, fotogrāfijā, mikroskopijā).
aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu).
aizmilzt Aizsērēt, aizbirt (par caurumiem, bedrēm).
aizdambēt Aizsprostot (gultni, straumi), radot šķērsli tecējumam. _imperf._ Dambēt ciet.
aizsērēt Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
pārstāvēt Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
iesprausloties Aizturēti iesmieties.
nosprausloties Aizturēti nosmieties.
sprauslāt Aizturēti smieties.
spurgt Aizturēti smieties.
aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu).
salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm).
nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis.
Akadēmijas īstenais loceklis Akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums. Akadēmiķis (Padomju Savienības zinātņu akadēmijās).
Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums. Akadēmiķis (Padomju Savienības zinātņu akadēmijās).
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības.
kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
Akcijas krīt Akciju vērtība pazeminās.
piemineklis Akmens, metāla veidojums pie kapa (mirušā) piemiņai.
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
Civilstāvokļa akti Akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu.
kirijs Aktinīdu grupas ķīmiskais elements.
lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements.
protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements.
aktinomikoze Aktinomicēšu izraisīta slimība (parasti mājlopiem).
tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko). Stingri iebilst (pret ko).
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
apkarot Aktīvi vērsties (pret nevēlamiem vai naidīgiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
ass Aktuāls (par problēmām, jautājumiem un to risinājumu).
svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas. Šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums. Epidēmiskais parotīts.
Sibīrijas mēris Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, liesas sērga.
Liesas sērga Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
Liesas sērga Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
masalas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli.
masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija.
Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
katars Akūta infekcijas slimība, ko augšējos elpošanas ceļos izraisa mikrobi.
difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem.
mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde.
neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze.
grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātkapitālistiskas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
rezerpīns Alkaloīds, kas pazemina asinsspiedienu.
alus Alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no miežu iesala un apiņiem.
kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas.
darbs Amata pienākumi, to veikšana. Arī ieņemamais amats.
virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
pārvaldnieks Amatpersona, kam ir augstākā administratīvā vara (kādā valsts teritorijā).
komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu.
arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
Silta vieta (arī vietiņa) Amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
Silta vieta Amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji (izņemot eskimosus).
Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
tirozīns Aminoskābe, kas ietilpst olbaltumvielās.
nelabi Amorāli, netikumiski.
mikroampērs Ampēra miljonā daļa.
mikroampērmetrs Ampērmetrs elektriskās strāvas stipruma mērīšanai mikroampēros.
kritizēt Analizēt, apspriest, novērtēt (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
anatoms Anatomijas (1) speciālists.
sindesmoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulu savienojumus.
osteoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulus.
Anatomiskais teātris Anatomikums. Arī morgs.
Uroģenitālā sistēma Anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
jards Angļu garuma mērvienība - aptuveni 914 milimetri.
reformācija Antifeodāla sociāli politiska kustība (Rietumeiropā un Ziemeļeiropā 16. gadsimtā), kas reliģiskā formā vērsās pret katoļu baznīcas ekonomisko un politisko varu un tās reliģisko un politisko doktrīnu.
greifs Antīkajā mitoloģijā - spārnots lauva ar ērgļa galvu.
pusdievs Antīkajā mitoloģijā - zemākās kārtas dievs.
idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids. Dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavētās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
stulpiņi Ap kāju apliekami, zābaka stulmam līdzīgi apģērba gabali.
kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam).
pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
kamols Apaļš (mākoņu, miglas, dūmu) kopums.
Planetārais miglājs Apaļš vai gredzenveida miglājs, kas parasti atgādina planētas disku.
psihrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai pēc divu termometru sausa un saslapināta - rādījumiem.
higrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai.
aspirators Aparāts gāzes un gaisa ķīmiskā sastāva noteikšanai, kā arī putekļu, mitruma daudzuma u. tml. konstatēšanai tajos.
seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
aspirators Aparāts šķidrumu (piemēram, gļotu, strutu) iesūkšanai no organisma dobumiem.
mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
reaktors Aparatūra ķīmiskas reakcijas realizēšanai.
zābaki Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu tautas deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī.
kremācija Apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī.
Aizvadīt (arī pavadīt) pēdējā gaitā Apbedīt mirušo.
apbērēt Apbedīt un sarīkot bēru mielastu.
apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt). Nomizot.
māldegas Apdedzināta māla piedevas (keramikā).
apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no visām pusēm, vietumis).
pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu.
apkalpot Apgādāt (par veikaliem, darbnīcām, uzņēmumiem).
apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni, pievadot to mākslīgi.
finansēt Apgādāt ar (parasti neatmaksājamiem) naudas līdzekļiem (pasākumu, iestādi, uzņēmumu).
apadīt Apgādāt ar saviem adījumiem.
bruņoties Apgādāties, nodrošināties (ar piederumiem, darba rīkiem).
apbedīt Apglabāt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju.
apskribināt Apgrauzt (visapkārt vai vietumis) - parasti par pelēm, žurkām.
Apgrozāmie līdzekļi Apgrozāmie fondi un apgrozības fondi vērtības izteiksmē.
Apgrozāmie līdzekļi Apgrozāmie fondi un apgrozības fondi vērtības izteiksmē.
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa. No auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis.
apvilkties Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) - par debesīm. Apmākties (par laika posmu).
zārkot Apkopt un guldīt (mirušo) zārkā.
iezārkot Apkopt un ieguldīt (mirušo) zārkā.
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
griezties Apļveidā, spirālveida vīties (parasti par dūmiem, tvaikiem).
Izmainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
Samainīt (biežāk izmainīt) naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
vilna Apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.). Arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
pašapmierinājums Apmierinājums pašam ar sevi.
apdzesēt Apmierināt, apremdināt.
miers Apmierinātība, rosmes apsīkums.
Dusēt (arī atdusēties) uz lauriem Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
Gulēt (arī dusēt, atdusēties) uz lauriem Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
Dusēt (arī atdusēties, gulēt) uz lauriem Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
izlīdzēties Apmierināties, iztikt, pietikt (ar ko).
iztikt Apmierināties, samierināties (ar kādu stāvokli, apstākļiem).
pārtikt Apmierināties, samierināties (piemēram, ar kādu stāvokli). Iztikt.
aplobīt Apmizot (visapkārt vai vairākās vietās).
apvīties Apņemt (par liesmām, dūmiem).
ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu).
apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu.
ieskaut Apņemt, pārņemt (piemēram, par tumsu, miglu).
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
appļaustīt Appļaut (vietumis vai pavirši).
Goda vārti Appušķoti, imitēti izveidoti vārti (ko ceļ uz ceļa, parasti par godu jaunlaulātajiem).
Goda vārti Appušķoti, imitēti izveidoti vārti, ko ceļ uz ceļa (parasti par godu jaunlaulātajiem).
apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju. Apbedīt.
budžets Aprēķins par (ģimenes, atsevišķas personas) ieņēmumiem un izdevumiem Šādu ieņēmumu un izdevumu apjoms.
lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu). Bezgaumīgs, banāls.
patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupu).
izmest Apslāpēt, pārvarēt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā izpausmi).
apmiglot Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām).
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
dārzs Apstādījumi ar celiņiem pastaigai. Arī parks.
zaļums Apstādījumi.
bēdas Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi. Pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai noteiktu (kā) nozīmi, jēgu.
redakcija Apstrādājams (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labojot kļūdas u. tml., un parasti paredzēts laišanai klajā. Viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
nokodināt Apstrādājot ar ķimikālijām, atdalīt nost.
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu). Strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
apdarināt Apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu. Apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
pergamentēt Apstrādāt (papīru) ar sālsskābi, lai tas nelaistu cauri taukvielas, mitrumu.
kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
apdarināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus, sēnes), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
hlorēt Apstrādāt (vielu) ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu attiecīgus (šīs vielas) atvasinājumus.
kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
rušināt Apstrādāt (zemi), parasti gausi, neintensīvi.
smilšstrūklot Apstrādāt ar smilšu strūklu.
smitēt Apstrādāt ar smiti.
nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
apspaidīt Aptaustīt, pārbaudīt, spaidot (visapkārt vai vietumis).
drogists Aptiekas preču un ķimikāliju tirgotājs (dažās valstīs).
unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
apgānīt Aptraipīt, notriept ar netīrumiem. Arī izpostīt, nopostīt (parasti aiz ļaunuma).
pārdesmit Aptuveni divdesmit.
Uzmest lūpu Apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
Uzmest lūpu Apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
apslāpēt Apvaldīt (jūtas, to izpausmi).
apspiest Apvaldīt (jūtas, to izpausmi).
mērens Apvaldīts, arī vienkāršs (par kā izpausmi).
art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu. Apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
līga Apvienība (valstīm, organizācijām, arī personām), kam ir kopīgi, piemēram, saimnieciski, politiski, zinātniski, iekšēji vai starptautiski uzdevumi.
saskaņa Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
gumijot Apvilkt ar gumiju.
panēt Apviļāt, piemēram, rīvmaizē, miltos, olā (produktu, parasti pirms cepšanas).
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (ķermeņa daļas, to darbība) ir bez traucējumiem, novirzēm.
marķēt Apzīmēt (preci, ražojumu, arī sūtījumu), uzliekot (tam) attiecīgu zīmi.
plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā.
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
smalkāda Ar alumīnija sulfātu miecēta aitu, kazu, suņu, kumeļu āda, kam ir liels plastiskums un stiepjamība.
dālderains Ar apaļiem raibumiem.
vikszābaki Ar apavu krēmu ieziežami, spodrināmi zābaki.
apsmiet Ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu). Izzobot. Izsmiet.
(Ar) pirkstiem nobadīt (arī nobakstīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
(Ar) pirkstiem nebakstīt (arī nobadīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
(Ar) pirkstiem nobakstīt (arī nobadīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
notekūdens Ar atkritumiem piesārņots ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs.
skaņot Ar attiecīgajiem paņēmieniem panākt, ka (ierīcei, aparātam u. tml.) rodas vēlamais tehniskais stāvoklis.
taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot (1).
vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
pavairot Ar attiecīgiem paņēmieniem (piemēram, dalot cerus, sējot, stādot) palielināt (augu) daudzumu.
baltraibs Ar baltiem plankumiem.
našķēties Ar baudu, tīksminoties ēst gardumu, kārumu.
rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
pikets Ar ciparu apzīmēts, neliels mietiņš ģeodēziskajai mērīšanai.
četrpakāpju Ar četrām pakāpēm, ar četriem posmiem.
dagerotips Ar dagerotipijas paņēmienu iegūts fotouzņēmums.
scepteris Ar dārgakmeņiem un grebumiem greznots zizlis - monarha varas simbols.
acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti par kartupeļiem).
ošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ostīt (2).
ostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ošņāt (2).
izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izostīt (2).
izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izošņāt (1).
izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izošņāt (1). Izostīt (2).
saostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Saost (2). Izostīt (2).
saost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Saostīt (2). Izost (1).
aizsargāt Ar dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret nevēlamu vai kaitīgu iedarbību).
desmitklasīgs Ar desmit klasēm (par skolu).
desmitstāvu Ar desmit stāviem.
divpakāpju Ar divām pakāpēm, ar diviem posmiem.
divpadsmitskaldņu Ar divpadsmit skaldnēm.
divpadsmitstāvu Ar divpadsmit stāviem.
dobumains Ar dobumiem (1), iedobumiem (par virsmu).
dobumains Ar dobumiem (2) - par koku.
izdūmot Ar dūmiem izdezinficēt.
izdūmot Ar dūmiem izdzīt.
nogatavināt Ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību.
balts Ar gaišu ādas krāsu (kā rases pazīmi).
(Pa)kratīt (arī (pa)purināt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Pakratīt (arī papurināt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Papurināt (arī pakratīt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Kratīt (arī purināt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Purināt (arī kratīt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
godināt Ar goddevību pieminēt (kādu notikumu).
izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
appērties Ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu).
atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), atkļūt.
aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties.
regulēt Ar hidrotehniskiem paņēmieniem panākt, ka (parasti ūdenstilpē) ir noteikts ūdens režīms.
Pilnā gaitā, retāk ar pilnu gaitu Ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
Pilnā gaitā (arī sparā, spēkā), retāk ar pilnu gaitu (arī sparu, spēku) Ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
Pilnā sparā (arī gaitā, spēkā), retāk ar pilnu sparu (arī gaitu, spēku) Ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
Pilnā spēkā (arī gaitā, sparā), retāk ar pilnu spēku (arī gaitu, sparu) Ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
Ar pilnu tvaiku Ar iespējami lielāku ātrumu, jaudu, intensitāti. Ar pilnīgu atdevi.
aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
saformēt Ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, daļu, apakšvienību).
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
siet Ar īpašiem paņēmieniem (piemēram, šujot, līmējot) saistīt (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas un vākus.
maisīt Ar īpašiem paņēmieniem apvienojot, savienojot (ko), gatavot (kā) kopumu.
iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem iestiprināt (priekšmetā, materiālā).
iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē).
steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) dod ražu pirms parastā augļu nobriešanas, ziedēšanas u. tml. laika.
mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids. Dresēt (dzīvnieku).
uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem piestiprināt (uz kā, kam).
šūt Ar īpašiem paņēmieniem veidojot savienojuma joslu, saistīt (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļas, priekšmetus). Veidot (savienojumu) kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem.
uzskalot Ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
godināt Ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo).
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
iemest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
izmest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
mest Ar īpašu paņēmienu virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai, makšķerēšanai.
aizgrūst Ar īpašu, paņēmienu aizraidīt (lodi).
izkombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt (ko).
sakombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko). Izkombinēt (1).
piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem noteikt pareizu (šaujamieroča) stobra stāvokli.
pušķot Ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu. Arī rotāt.
delikatese Ar izsmalcinātu gaumi izmeklēts ēdiens.
pārstudēt Ar jauniem mēģinājumiem, vairāk vai mazāk koriģējot, pārveidot (jau iepriekš izrādītu iestudējumu).
augsme Ar jaunradi, jauncelsmi saistītu garīgās dzīves, kultūras parādību veidošanās, attīstība. Izaugsme.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
labot Ar kādiem paņēmieniem novērst, mazināt (defektus ķermenī, tā daļas funkcijās).
kārpīt Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem).
mīt Ar kāju vai kājām kustināt (paminu, pedāli), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
mīt Ar kāju vai kājām kustinot paminu, pedāli, darbināt (kādu ierīci, iekārtu u. tml.).
arvien Ar katru mirkli, pakāpeniski, nemitīgi.
šņāpt Ar ko asu, smailu veidot (piemēram, zīmi).
kompradors Ar kolonizatoriem cieši saistīts iezemiešu tirgotājs, starpnieks starp ārzemju kapitālu un vietējo tirgu (ekonomiski atpalikušajās, arī atkarīgajās zemēs).
telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
apaudze Ar krūmiem, zāli apaugusi vieta.
skurstenis Ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa. Dūmenis.
piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
Ledus pūslis Ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
Ledus pūslis Ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
apsūdzība Ar likumu noteikta procesuāla darbība, lai pierādītu kādas personas vainu, kas saukta pie atbildības kriminālnoziegumā.
pareģot Ar maģiskiem paņēmieniem noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to).
slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtība, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
nomaskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko.
Raudzīties (arī skatīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
Skatīties (arī raudzīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
Caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem darīt veselu (orgānu organisma daļu u. tml.).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem palīdzēt (slimajam) atgūt veselību.
susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
figurācija Ar melodiskiem un ritmiskiem elementiem dažādota muzikāla faktūra.
mežaine Ar mežu apaugusi plaša zemiene. Ar mežu apaugusi vieta.
Ar zobenu (arī ar uguni) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
Ar uguni (arī ar zobenu) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
Ar zobenu (arī ar uguni) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā). Arī ielauzties (4).
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī rēgs.
stils Ar modi, gaumi saistīts (kā, parasti tērpa, frizūras) veidojums.
majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums. Īpaša sastāva keramikas masa.
apmēram Ar nelielu novirzi (no minētā). Ap. Aptuveni.
sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu). Kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
izniekot Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu). Izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
instruēt Ar norādījumiem, instrukcijām sagatavot kādai rīcībai, darbībai. Informēt, arī rīkot.
izziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu noskaidrošana pirms krimināllietas nodošanas izmeklēšanas orgāniem.
zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no ūdens un minerālsāļiem.
nolaidums Ar pakāpenisku balss pazeminājumu saistītā teikuma, arī vārda daļa.
gulgot Ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju).
gulgt Ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju).
aizgūtnēm Ar pārtraukumiem. Laiku pa laikam.
garšīgs Ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt).
dzeltens Ar patumšu šādas krāsas ādu (kā rases pazīmi).
juceknis Ar pelavām kulšanas procesā sajaukušies graudi. Ar piemaisījumiem apstrādāšanas procesā sajaukušās tehnisko kultūru izmantojamās daļas.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
rūgušpiens Ar pienskābes baktēriju tīrkultūrām vai dabisko mikrofloru saraudzēts piens vai vājpiens.
izsist Ar piesitienu (ierīcē) izveidot (piemēram, čeku, tekstu, zīmi).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā.
iespieddarbs Ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte).
aizputeņot Ar puteņiem paiet, aiziet (par laika posmiem).
Piedot grēkus rel Ar reliģisku rituālu, reliģiskām darbībām noņemt atbildību par reliģisko normu pārkāpumiem.
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu. Ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
trikotāža Ar rokām vai mašīnām adīti izstrādājumi, arī audumi, to kopums.
Aizmest krustu Ar rokas kustību izveidot krusta zīmi. Pārkrustīties.
izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats.
aiztikt Ar runu, valodu nedot mieru, arī apvainot. Aizskart.
kalikons Ar saistvielām piesūcināts kokvilnas audums (grāmatu iesējumiem).
Salmu maiss Ar salmiem pildīts maiss gulēšanai.
pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrā dāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
Smilšu kaste Ar sanu malām norobežota veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
Smilšu kaste Ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
drāma Ar satricinošiem pārdzīvojumiem saistīts notikums.
Saules meita Ar Sauli saistīta mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā.
jūra Ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem nepilnīgi norobežota plaša okeāna daļa.
sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
Rādīt paraugu (arī priekšzīmi) Ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
Rādīt priekšzīmi (arī paraugu) Ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
Rādīt priekšzīmi (arī paraugu) Ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
traucēt Ar savu ietekmi, iedarbību radīt (kādam, kam) ko nevēlamu (darbībā, stāvoklī u. tml.).
uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu aktivizēt kāda cita attieksmi pret sevi, pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi). Izrādīt (2).
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi. Būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi).
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml. Ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
sagrābt Ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju.
trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
acains Ar sīku rakstu vai sīkiem caurumiņiem (par adījumu, audumu).
kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
žāvēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu. Arī kaltēt (1).
spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē).
izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
kaut Ar speciāliem paņēmieniem nonāvēt (lauksaimniecības dzīvniekus), parasti saimnieciskai izmantošanai.
Uzmodināt no miroņiem Ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
Uzmodināt no miroņiem Ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
apspiest Ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju).
vervēt Ar šādiem paņēmieniem veidot (cilvēku grupu).
mikrotipija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls (novilkums vai nospiedums).
fotogrāfija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls (parasti uz fotopapīra).
mikrofotogrāfija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls.
mikroprojekcija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls.
uzņēmums Ar šādu paņēmienu iegūts attēls. Fotogrāfija (2).
autotipija Ar šādu paņēmienu reproducēts attēls.
uzkausēt Ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets, tā daļas) neatdalāmi sasaistās (ar uzklāto kausējumu).
iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piemēram, grāmatu, žurnālu).
salikt Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu.
iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (tekstu, attēlu). Arī publicēt (parasti periodikā).
spiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem veidot (tekstu, grāmatu, žurnālu u. tml.).
krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa. Šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
pērt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3).
trīspakāpju Ar trim pakāpēm, ar trim posmiem.
nebalts Ar tumšu ādas krāsu (kā rases pazīmi).
plūdenis Ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu.
zondbalons Ar ūdeņradi pildīts gumijas gaisa balons, ko palaiž brīvā lidojumā ar piestiprinātu meteorogrāfu.
daudzpakāpju Ar vairākām pakāpēm, ar vairākiem posmiem.
vairākpakāpju Ar vairākām pakāpēm, ar vairākiem posmiem.
vairākposmu Ar vairākiem posmiem.
daudzstobru Ar vairākiem stobriem (par šaujamieroci).
pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
vējdzirnavas Ar vēju darbināma ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
vienpadsmitstāvu Ar vienpadsmit stāviem.
Izlikt cilpas (arī cilpu, lamatas, slazdu(s)) Ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
Izlikt slazdus (arī slazdu, cilpu, cilpas, lamatas) Ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem, radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju.
piemuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu). Panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī.
muļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu). Panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī. Krāpt.
apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī. Apmānīt. Piemuļķot.
Ar varu Ar visu spēku, neatturami.
zempapēžu Ar zemiem papēžiem (par apaviem).
apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts. Zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
Pārmest (arī aizmest) krustu (arī krusta zīmi) (priekšā) Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
Pamest (biežāk atmest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
Atmest ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
Atmest (retāk pamest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
Mest krustu (priekšā) Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
krustīties Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
Apzīmēt ar krustu (arī ar krusta zīmi), arī (pār)mest krustu, arī (aiz)mest krustu (priekšā) Ar žestu veidot šādu zīmi (pār kādu, pār ko).
Dot zīmi Ar žestu, mīmiku dot norādījumu, paziņot (kādam ko).
Dot zīmi Ar žestu, mīmiku paziņot (kādam ko).
art Ārdīt, jaukt (zemi, lauku u. tml.).
pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to.
ārišķība Ārēji efekti, pārspīlējumi.
korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem. No šiem audiem iegūtais materiāls.
argumentācija Argumentu minēšana, izteikšana. Argumentu kopums. Arī pamatojums.
hidroarheoloģija Arheoloģijas nozare, kas pētī arheoloģijas pieminekļus, kuri atrodas zem ūdens.
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kuru materiālā kultūra atšķir no citiem posmiem.
senpilsēta Arheoloģisks piemineklis - pilsētas tipa apmetne.
senkaps Arheoloģisks piemineklis - sena apbedījuma vieta.
urbānisms Arhitektūrā - 20. gadsimta pilsētbūvniecības virziens, kas pamato lielo pilsētu pozitīvo sociālo nozīmi mūsdienu civilizācijā, milzīgu pilsētbūvniecības struktūru nepieciešamību.
monuments Arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai. Arī piemineklis.
restaurācija Arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā.
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
šausmas Ārkārtīgi liels nemiers, satraukums, ko izraisa kas nevēlams, nepatīkams.
Debess (arī zili) brīnumi Ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
Zili (arī debess) brīnumi Ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
Zili zaļi (arī zili, debess) brīnumi Ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
Zili (arī zili zaļi, debess) brīnumi Ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs).
Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs). Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
tredjūnisms Arodbiedrību kustība, virziens, kas aprobežojas ar cīņu par ekonomisku prasību īstenošanu.
fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā.
mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no mastiksa (1), kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem. Mastikss (2).
mastikss Aromātiski sveķi, ko iegūst no šī koka vai krūma, kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem. Mastika (2).
ieart Arot apklāt ar zemi.
uzgriezt Arot apvērst (zemi). Arī uzart.
uzvērst Arot apvērst (zemi). Arī uzart.
izart Arot apvērst, izvērst uz āru (zemi, zemes kārtu).
apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Art apkārt. Arot apstrādāt (zemi ap ko, kam apkārt).
ārlietas Ārpolitikas jautājumi.
speleoterapija Ārstēšana karsta alu un sāls raktuvju mikroklimata apstākļos.
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
kordiamīns Ārstniecības līdzeklis pazemināta asinsspiediena paaugstināšanai un sirdsdarbības uzlabošanai.
Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
piededzināt Ārstnieciski iznīcināt (mīkstos audus) augstā temperatūrā vai ar ķīmiskām vielām.
apliekamais Ārstniecisks līdzeklis - samitrināts apklājums.
procedūra Ārstniecisks paņēmiens, ārstniecisku paņēmienu kopums.
konsilijs Ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piemēram, slimību, tās ārstēšanas paņēmienus). Ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
Smagā artilērija Artilērijas ieroči, kuru kalibrs ir lielāks par 150 milimetriem.
Vieglā artilērija Artilērijas paveids, kurā ietilpst ieroči, kuru kalibrs ir mazāks par 150 milimetriem.
skumbrija Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsa ar perlamutra mirdzumu.
makrele Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnami šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu. Skumbrija.
izņirgāt Asi izsmiet, izzobot.
tvanot Asi, nepatīkami smirdēt. Tvanēt (1).
tvanēt Asi, nepatīkami smirdēt. Tvanot (1).
nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
adata Asi, smaili izaugumi, veidojumi (piemēram, dzeloņi, ērkšķi, skujas) augiem un dzīvniekiem.
barhani Asimetriski, vēja sapūsti smilšu pauguri (smilšu tuksnešos).
Ārējā asiņošana Asins izplūšana no ārēļām brūcēm, ievainojumiem.
pulsācija Asinsvadu ritmiska paplašināšanās un sašaurināšanās.
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml. Lamas, kurās parasti izpaužas ļauna novēlējums.
salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes.
rentgenastronomija Astrofizikas nozare, kas pētī kosmisko objektu rentgenstarojumu.
selenogrāfija Astronomijas nozare, kas apraksta un kartografē Mēness virsmas detaļas.
astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar debess ķermeņu, redzamo stāvokļu noteikšanu.
Debess mehānika Astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņu kustību.
kosmogonija Astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņu un to sistēmu izcelšanos un attīstību.
astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
Komētu astronomija Astronomijas nozare, kas pētī komētas.
radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēti kosmiskos objektus, izmantojot to izstarotos vai atstarotos radioviļņus.
selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartogralē Mēness virsmu.
selenoloģija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness uzbūvi, tā ķīmiski mineraloģisko sastāvu, izcelšanos un attīstību.
planetoloģija Astronomijas nozare, kas pētī planētas.
astronoms Astronomijas speciālists.
zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
radioteleskops Astronomisks instruments, kura galvenās sastāvdaļas ir antena un uztvērējs un kuru izmanto kosmisko objektu izstaroto radioviļņu uztveršanai un reģistrēšanai.
siderostats Astronomisks instruments. Ar kustīgu, plakanu spoguli.
iznašķēt At baudu, tīksminoties izēst.
stādīties Atainoties atmiņā.
atmirkšķināt Atbildēt ar mirkšķināšanu.
kriminālatbildība Atbildība par darbību, kas krimināllikumā kvalificēta par noziegumu.
standartums Atbilsme standartam [1] (1). Atbilsme standarta [1] (2) nosacījumiem.
derēt Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) - par apģērbu, tā piederumiem.
legāls Atbilstošs likumiem, arī oficiāls.
izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot (ceļu, stigu u. tml.).
cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu u. tml.).
atvaļinājums Atbrīvojums no tiešajiem darba pienākumiem, saglabājot darba vietu (amatu). Attiecīgais laika posms.
iztīrīt Atbrīvot (kādu teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
emancipēt Atbrīvot (kādu) no aizbildniecības, pakļautības, atkarības. Atbrīvot (kādu) no aizspriedumiem.
atpumpurot Atbrīvot (koku, krūmu) no nevajadzīgiem, nevēlamiem pumpuriem.
atstādināt Atbrīvot (no amata, pienākumiem u. tml.).
atcelt Atbrīvot (no amata, pienākumiem).
noņemt Atbrīvot (no amata, pienākumiem).
atstatīt Atbrīvot (no amata, uzdevuma, pienākuma saskaņā ar civilprocesa vai kriminālprocesa noteikumiem).
atlaist Atbrīvot (no darba, pienākumiem). Atcelt (no amata).
atpestīt Atbrīvot (no ieslodzījuma, no neciešamiem apstākļiem).
atlaist Atbrīvot (no soda, maksājumiem u. tml.).
tīrīt Atbrīvot (piemēram, teritoriju, organizāciju) no nevēlamiem cilvēkiem.
dezinficēt Atbrīvot (priekšmetus, vielas, teritoriju) no mikroorganismiem.
atcelmot Atbrīvot no celmiem.
Dot (biežāk iedot) vilka pasi Atbrīvot no darba. Atbrīvot no kādiem pienākumiem un aizraidīt.
Iedot vilka pasi Atbrīvot no darba. Atbrīvot no kādiem pienākumiem un aizraidīt.
atsegt Atbrīvot no drēbēm, apģērba piederumiem (kādu ķermeņa daļu).
izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem).
izgulēt Atbrīvoties (no slimības), ievērojot gultas režīmu. Guļot miegā, atbrīvoties (no kāda stāvokļa).
atbalss Atcere (par kādiem notikumiem), tās izraisītā noskaņa.
Glabāt (savā) sirdī Atcerēties, neaizmirst.
Glabāt (savā) sirdī Atcerēties, neaizmirst.
pieminēt Atcerēties, saglabāt atmiņā. Arī iegaumēt.
kupelēt Atdalīt (cēlmetālus) no (parasti svina) piejaukumiem.
nomaukt Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt.
nodarināt Atdalīt nost (parasti nogriezt, nomizot sakņaugiem ko nevajadzīgu).
noņemt Atdalīt nost ar kādiem paņēmieniem (piemēram, vielas kārtu, kā virskārtu, apvalku).
atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā).
notīrīt Atdalot (piemēram, mizas, zvīņas), sagatavot tālākai apstrādei, izmantošanai (piemēram, augļus, dārzeņus, zivis).
izcelties Atdaloties no apkārtējā, piesaistīt uzmanību, iegūt lielāku nozīmi.
kariķēt Atdarināt apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
Celt augšā (vecas) lietas Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
Celt augšā (vecas lietas) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
Vandīt (biežāk celt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
Celt (retāk vandīt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
Celt augšā (vecas lietas) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
Rakt augšā Atgādināt, pieminēt.
pārnest Atgriezties (no skolas ar saņemtu atzīmi).
repatriēties Atgriezties dzimtenē (par karagūstekņiem, emigrantiem, bēgļiem, pārvietotām personām).
reemigrēt Atgriezties dzimtenē no emigrācijas.
atplaukt Atgūt, arī iegūt rosmi (par norisēm dzīvē, sabiedrībā).
atkāpties Atiet (no kāda), atstājot viņu vienu pašu, arī netraucējot, liekot mierā.
remilitarizēt Atjaunot (atbruņotas valsts, teritorijas) bruņotos spēkus, militāro potenciālu.
pamodināt Atjaunot (atmiņā).
atkārtot Atjaunot atmiņā (agrāk apgūto, iemācīto).
atdzīvināt Atjaunot atmiņā, priekšstatos (kādus notikumus).
atmodināt Atjaunot, atsaukt (atmiņā).
atdzīvoties Atjaunoties (atmiņā, priekšstatos).
pamosties Atjaunoties (atmiņā).
pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē.
atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo izteiksmi) - par acīm, seju.
nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas.
paralēlisms Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi.
pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi. Šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
reinficēties Atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
rustēt Atkārtoti krāsot alkšņu mizu novārījumā, lai iegūtu rūsganas krāsas toņus.
dziesma Atkārtoti sacīti jau zināmi vārdi, izteikumi.
bārstīt Atkārtoti vai vairākos paņēmienos bērt, kaisīt.
vārstīt Atkārtoti vai vairākos paņēmienos vērt (piemēram, diegu adatā, auklas pastalās).
bļaustīties Atkārtoti, ilgāku laiku (ar pārtraukumiem) kliegt. Klaigāt.
iebāzīt Atkārtoti, vairākiem paņēmieniem iebāzt (kur iekšā).
nobāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, aizdarīt, nosprostot.
apbāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību)
izmērīt Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
izmērot Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
mērīt Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
mērot Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
atmaskot Atklāt, pierādīt (ka kāds rīkojas noziedzīgi, ka kādam ir slepeni nodomi, plāni u. tml.).
mēsli Atkritumi (1).
atliekas Atkritumi (2).
atkritumprodukti Atkritumi, atlikumi, kas rodas kādā ražošanas procesā.
Radioaktīvie atkritumi Atkritumi, kas rodas, apstrādājot radioaktīvās vielas.
apkust Atkust, nokust (visapkārt vai vietumis).
soliflukcija Atkusušos, pārmitras grunts, augsnes lēna slīdēšana pa sasaluma virsmu lēzenās nogāzēs.
gruveši Atliekas, atkritumi (no celtniecības, rūpniecības u. tml. materiāliem).
atlikas Atlikumi, pārpalikumi.
ierādīt Atļaut izmantot, nodot lietošanā. Arī iedalīt (zemi).
revanšs Atmaksa, atriebe (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
attaisnot Atmaksāt, atalgot (par pūlēm, izdevumiem u. tml.).
revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
atmiedze Atmiegs.
atmiekšķēt Atmiekšķēties (1).
atminēt Atminēties (3).
miņa Atmiņa (2).
redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus. Atcerēties (ko) redzes atmiņā.
domāt Atmiņā, iztēlē veidot tēlus, ainas. Atcerēties, iztēloties.
prāts Atmiņa.
miņa Atmiņas (3).
piemiņa Atmiņas ar cieņas pilnu attieksmi (parasti pret mirušu cilvēku, pagātnes faktu).
Gaiša piemiņa Atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
Gaiša piemiņa Atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
amnēzija Atmiņas zudums galvas smadzeņu saslimšanas gadījumā.
Lokalizētā amnēzija Atmiņas zudums par noteiktu laika posmu.
atspulgs Atmiņas, bijušā iezīmes, arī tēlains priekšstats.
atcere Atmiņas.
piemiņa Atmiņu kopums (parasti par to, kas pagājis, vairs neeksistē).
atmirdza Atmirdzums.
demarkācija Atmirušu audu norobežošanās no veselajiem.
noraisīt Atmisīt, piemēram, auklas, siksnas, un noņemt (ko uzsietu, piesietu).
atmizot Atmizoties.
Celties augšā Atmosties no miega un piecelties.
ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
Parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku). Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
nuklīdi Atomi, kas savā starpā atšķiras ar kodolu uzbūvi - nuklonu skaitu vai ar dažādu protonu un neitronu skaitu.
atomisms Atomistika.
Oglekļa vienība Atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
Oglekļa vienība Atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
nitrogrupa Atomu grupa, kas sastāv no viena slāpekļa atoma un diviem skābekļa atomiem.
metilēngrupa Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un divi ūdeņraža atomi.
metilēns Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un divi ūdeņraža atomi. Metilēngrupa.
metilgrupa Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi.
metils Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi. Metilgrupa.
kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
reakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
radioaktivitāte Atomu kodolu spontāns sabrukšanas process, kura rezultātā tie pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa atomu kodolos.
provinciālie Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē). Cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm.
atdusēties Atpūsties guļus stāvoklī (parasti miegā) - par cilvēkiem.
Gulēt dienvidu Atpūsties miegā pēc pusdienām.
diendusa Atpūta (parasti miegā) pēc pusdienām.
atdusa Atpūta (parasti miegā), īsa atpūta
Pasīvā atpūta Atpūta bezdarbības, arī miega stāvoklī.
dusa Atpūta, miers.
potencēt Atrast (skaitli, izteiksmi) pēc logaritma.
uzminēt Atrast atminējumu (mīklai).
atminēt Atrast mīklas atminējumu.
sagādāt Atrast, iegūt (barību), izveidot (mitekli) - par dzīvniekiem.
būt Atrasties (kā) rīcībā (par faktiem, spriedumiem u. tml.).
būt Atrasties (kā) rīcībā (par pasākumiem, laiku).
klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā). Arī būt klusam.
atpūsties Atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām).
snaust Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā. Atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
Gulēt ziemas miegā (arī ziemas miegu) Atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem).
tecēt Atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem).
plūst Atrasties virzība, kustībā (par straumi).
pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml. Izplatīties (kur).
atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns. Cilvēks, kurš bērnībā ticis atrasts un kura vecāki nav zināmi.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens).
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens). Gliseris.
No acīm nolasīt Ātri uzminēt, izzināt no skatiena, sejas izteiksmes (kāda domas, vēlēšanos).
traukt Ātri virzīt, pārvietot (par parādībām dabā, parasti par vēju, straumi).
ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties. Iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi. Arī izburt (1).
apdegt Atrodoties augstā temperatūrā, no virspuses pārogļoties (parasti par cepamiem ēdieniem).
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu). Nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni).
tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
uzrakņāt Atsaukt atmiņā (ko).
atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst (ko) - par vietu, parādību, notikumu u. tml.
sastāvs Atsevišķo (administratīvas vienības, valsts orgāna, iestādes) daļu kopums.
Kalambūriskā atskaņa Atskaņa, ko rada homonīmi vai homonīmu veida sabalsojumi.
pauzēt Atskaņojot skaņdarbu, pārtraukt skanējumu atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko sasprieguma fāzei.
atmirdzēt Atspoguļot (ko mirdzošu).
atmirgot Atspoguļot (ko mirgojošu).
atstarot Atspoguļoties, atmirdzēt.
Kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
Kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
spīguļot Atstarojot gaismu, mirgot.
spīgot Atstarojot gaismu, mirgot. Spīguļot.
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
vizuļot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
atspulgs Atstarotā gaisma. Gaismas atmirdzums, vizma (uz kāda priekšmeta virsmas). Atspīdums.
atmirdzums Atstarota, mirdzoša gaisma. Atspulgs.
pārstāstīt Atstāstīt, parasti saīsināti, minot galveno (piemēram, teksta saturu, kādu notikumu, atgadījumu).
Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
aizmirst Atstāt neminētu.
bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
diferencēts Atšķirīgs (atkarā no kādiem nosacījumiem).
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar kādu pazīmi).
atvainoties Attaisnoties, aizbildināties (minot iemeslus, vainu mīkstinošus apstākļus u. tml.).
aizmiglot Attālināties, izzust (par miglu).
aiziet Attālināties, šķietami aizvirzīties (par parādībām dabā).
solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piemēram, zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
aizbildināties Atteikties, izvairīties (minot kāda iemeslu).
retuša Attēla (piemēram, fotogrāfijas, zīmējuma, gleznas) labošana, arī uzlabošana ar īpašiem paņēmieniem. Reproducēšanai paredzēta attēla kontūru īpaša pastiprināšana.
kariķēt Attēlot (mākslas darbā) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
šaržēt Attēlot, atveidot (ko) šaržā, ar šarža paņēmieniem.
autotipija Attēlu reproducēšanas paņēmiens, fotografējot tos caur rastru un izgatavojot metāla klišeju.
kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmotelevīzija.
kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmovīzija.
relācija Attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem).
Maksājumu bilance Attiecība starp maksājumiem, kurus valsts saņēmusi no citām valstīm, un maksājumiem, kūms tā samaksājusi citām valstīm.
Maksājumu bilance Attiecība starp maksājumiem, kurus valsts saņēmusi no citām valstīm, un maksājumiem, kurus tā samaksājusi citām valstīm.
sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā.
nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem). Nokārtoties.
virzīties Attīstīties, risināties, rast risinājumu (par notikumiem, norisēm, attiecībām u. tml.).
ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajam.
atdzīt Atvairīt (domas, atmiņas u. tml.).
atgaiņāt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu).
atgainīt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu).
apdūmot Atvairīt, arī apdullināt ar dūmiem.
Attieksmes adjektīvs Atvasināts adjektīvs, kas izsaka raksturojamā priekšmeta pazīmi kā tiešu sakaru ar adjektīvā ietverto pamatvārdu.
iedomāties Atveidot atmiņā, atcerēties. Iedomāt (1).
iedomāt Atveidot atmiņā, atcerēties. Iedomāties (3).
notēlot Atveidot imitējot, atdarinot. Arī izlikties (1).
uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski u. tml. (piemēram, diakritisku zīmi uz kā), izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
rasēt Atveidot, zīmēt (ko) ar rasēšanas paņēmieniem.
atdzimt Atveidoties (atmiņā) - par pagātnes notikumiem.
attēloties Atveidoties (atmiņā). Tikt radītam (iztēlē).
atplaukt Atveidoties, atainoties (atmiņā, iztēlē). Rasties (par domām, atmiņām).
perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas (par administratīviem darbiniekiem). Aizturēt (aizdomās turētu personu), lai noskaidrotu (tās) identitāti.
atnest Atvirzīt, atdzīt šurp (ko) - par vēju, straumi u. tml.
atcere Atzīmēšana, pieminēšana.
aizmeijot Atzīmēt (vietu zemē, smiltīs), iespraužot zaļu zariņu.
godalga Atzinības balva par panākumiem kādā darbības nozarē. Arī prēmija.
diagnoze Atzinums (par slimību, tās būtību, raksturu, gaitu) pēc slimnieka izmeklēšanas dotumiem.
aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem. Neapstrīdama patiesība.
Norakstīt zaudējumos Atzīt (ko) par neveiksmi, atzīt (piemēram, mākslas darbu) par mākslinieciski vāju.
Gāzt cauri (eksāmenā) Atzīt eksaminējamā zināšanas par neapmierinošām.
pieņemt Atzīt par pareizu, arī pastāvošu, eksistējošu. Būt mierā (ar ko).
ņemt Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi).
šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
biopsija Audu daļiņas izoperēšana mikroskopiskai izmeklēšanai.
līķauts Auduma gabals, ko pārklāj mirušajam zārkā.
smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai. Smilšaudekls.
kolorists Audumu krāsošanas speciālists. Krāsu kombināciju veidotājs audumiem.
slimība Auga organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
Sarucis stumbrs Auga stumbrs, kas sugas, ģints u.tml. attīstības gaitā ir ievērojami samazinājies.
stīga Auga vasa ar gariem gulošiem, ložņājošiem vai kāpelējošiem posmiem.
lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
bumbuļaugi Augi, kam uz pazemes dzinumiem attīstās bumbuļi (1).
mezofīti Augi, kas aug mēreni mitrā augsnē.
mitraudži Augi, kas aug mitrās, slapjās vietās.
miecētājaugi Augi, no kuriem iegūst miecvielas. Miecaugi.
miecaugi Augi, no kuriem iegūst miecvielas. Miecētājaugi.
sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai.
pulpa Augļi, kas ir apstrādāti ar sērpaskābes anhidrīdu, lai tos pasargātu no mikroorganismiem, bojāšanās.
deserts Augļi, rieksti, saldumi, saldēdieni u. tml., ko pasniedz maltītes beigās.
citrusi Augļu koki un krūmi (piemēram, citroni, apelsīni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas.
stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
rūgt Augot, attīstoties kļūt lielākam (par veidojumiem organismā).
spurainis Augs, kam ir (parasti lieli, asi) izaugumi.
augļaugs Augs, kam ir ēdami augļi, ogas, rieksti.
migrants Augs, kas migrē.
hidrofobs Augs, kas necieš lieku mitrumu.
pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vidē.
Maizes augs Augs, no kā iegūst miltus maizes gatavošanai.
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles.
Kurmja rakums (arī cēlums) Augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
Kurmja rakums Augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
rizosfēra Augsnes slānis, kurš apņem katru auga sakni un kurā attīstās mikroorganismi.
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu. Šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
zeme Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums.
Valsts sekretārs Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
epiderma Augstāk attīstīto augu segaudi. Virsmiziņa.
robeža Augstākā (arī zemākā), pēdējā, arī pieļaujamā pakāpe, norma, kas raksturo (kā) attīstību, norisi, izpausmi, kvalitāti, kvantitāti.
akadēmija Augstākā (piemēram, lauksaimniecības, mākslas, militārā) mācību iestāde.
Pilsētas galva Augstākā administratīvā persona pilsētā.
virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
sabiedrība Augstākā cilvēku attiecību attīstības pakāpe, kas izpaužas atsevišķu cilvēku mijiedarbībā, to grupu, organizāciju u. tml. funkcionēšanā un attīstībā; vēsturiski konkrēta cilvēku kopība.
maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālisimuss Augstākā dienesta pakāpe Padomju Armijā un dažās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda vai arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
Kara akadēmija Augstākā militārā mācību iestāde.
virskomisārs Augstāka ranga komisārs (1).
komunisms Augstākā sabiedriski ekonomiskā formācija (laikmetā pēc kapitālisma vai - dažās zemēs - pēc feodālisma), kura dibinās uz ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu un no ekspluatācijas, šķiriskā un nacionālā jūga brīvu darbaļaužu sadarbību un kurai ir divas attīstības fāzes.
lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē. Cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls.
virsvadonis Augstākais, galvenais vadonis (parasti armijā, organizācijā).
neiroze Augstākās nervu sistēmas darbības funkcionāli traucējumi, ko izraisījis psihisks pārdzīvojums.
amnestija Augstākās valsts varas akts, ar kuru (noteiktas kategorijas personas) pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītām.
fitoncīdi Augstāko augu izdalītas vielas, kas aptur mikroorganismu attīstību.
mikoriza Augstāko augu saknes un sēņu micēlija simbioze.
sakne Augstāko augu veģetatīvais orgāns, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs). Persona, kam ir šāds tituls.
lielkungs Augstāks feodālis (piemēram, barons, grāfs, hercogs). Augstāka militāra persona. Arī dzimtkungs.
Astronomiskais pulkstenis Augstas precizitātes pulkstenis, kam ir pastāvīgs pulksteņa gājiens un ko minimāli ietekmē ārējie faktori.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, balstoties uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
kornete Augsto diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
līne Augstvērtīga kaņepāju trose, kuras diametrs ir mazāks par 25 milimetriem.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem. Šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
kāpiens Augšupeja, progress. Arī panākumi.
Jarovizācijas stadija Augu attīstības pirmā stadija, kad augiem nepieciešami noteikti ārējās vides apstākļi.
sklerenhīma Augu audi, kas sastāv no biezām, parasti pārkoksnētam, atmirušām šūnām.
kokaīnaugi Augu dzimta (koki un krūmi Dienvidamerikā), kuru lapas satur kokaīnu. Šīs dzimtas augi.
lilija Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi.
gundega Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, arī krūmi.
zalktene Augu dzimta, kurā ietilpst indīgi krūmi, retāk koki vai lakstaugi ar violeti sārtiem, retāk baltiem ziediem un sarkaniem augļiem.
liepa Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar netilārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām.
kļava Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar pretējām lapām un ziediem ķekaros vai skarveida ziedkopās.
bērzs Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar ziediem spurdzēs vai galviņveida ziedkopās.
olīva Augu dzimta, kurā ietilpst koki vai krūmi ar vienkāršām vai saliktām lapām un augli - pogaļu, kauleni, spārnaino riekstiņu vai ogu.
roze Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi (piemēram, ābeles, ķirši, pīlādži, rozes, avenes, zemenes).
dievkrēsliņi Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un lakstaugi, kas satur indīgas vielas.
rūta Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri.
vīnkoks Augu dzimta, kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni).
vistene Augu dzimta, kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
vējmietiņš Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu.
biezlapji Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi).
verbēna Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
naktssvece Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem (piemēram, naktssvece, kazroze, raganzālīte).
vijolīte Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
neļķe Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi (piemēram, neļķes, gauri, virzas).
tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām. Šīs dzimtas augi.
sapindi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros.
strihnīnaugi Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām. Šīs dzimtas augi.
riekstkoks Augu dzimta, kurā ietilpst vasarzaļi koki, retāk krūmi ar lielām aromātiskām lapām, nelieliem ziediem spurdzēs, augli - kauleni.
rezēda Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, kam raksturīgi nekārtni ziedi, kas sakārtoti auga galotnēs ķekaros vai vārpās.
sūrene Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
santali Augu dzimta, kurā ietilpst, parasti pusparazītiski, koki, krūmi vai lakstaugi. Šīs dzimtas augi.
panātre Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu.
lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu. Šīs dzimtas augi.
madara Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos.
rubija Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos. Madaru dzimta.
oleandrs Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi vai koki ar pretējām vai pamīšām lapām, piecām kauslapām, piecām vainaglapām, divām augļlapām (piemēram, kapmirte).
vīrcele Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk koki un krūmi, ar pamīšus, pretējām un mieturos sakārtotām lapām. Cūknātru dzimta.
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis. Šīs dzimtas augi.
čemurzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis krūmi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās.
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones). Šīs dzimtas augi.
zirgkastaņa Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās.
magnolija Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi vai vasarzaļi koki un krūmi (ziemeļu puslodes subtropu joslā).
pabērzs Augu dzimta, pie kuras pieder šādi krūmi, koki, retāk lakstaugi.
ozols Augu dzimta, pie kuras pieder vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas koki, retāk krūmi ar viendzimuma ziediem.
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts. Šīs dzimtas augi.
magone Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
miecmiza Augu miza, no kā iegūst miecvielas. Miecētājmiza.
miecētājmiza Augu miza, no kā iegūst miecvielas. Miecmiza.
sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu. Šī nodalījuma augi.
lipeklis Augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas.
hemotropisms Augu orgānu spēja ķīmisku vielu ietekmē mainīt augšanas virzienu.
raibplankumainība Augu slimība, kam ir raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
barība Augu vai dzīvnieku valsts produkti (arī minerālvielu piedevas), kas nepieciešami dzīvības procesu uzturēšanai dzīvā organismā. Pārtika, uzturlīdzekļi, uzturs.
apraušana Augu veģetatīvās pavairošanas paņēmiens - jauno dzinumu iesakņošana, tos apraušot.
hlorofils Augu zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju augiem asimilēt no gaisa ogļskābo gāzi.
metalotropisms Augu, mikroorganismu spēja reaģēt uz kāda metāla klātbūtni, augot uz metāla pusi vai prom no tā.
ieauklēt Auklējot iemidzināt bērnu miegā.
vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
steks Aukstais (parasti policijas, milicijas) ierocis - paresna, neliela gumijas nūja.
kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara ilotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi.
apaust Aust un apgādāt (daudzus vai visus) ar audumiem.
austrālieši Austrālijas pirmiedzīvotāji, iezemieši.
rīti Austrumi (1).
austrumzemes Austrumi (2).
Rīta (arī rītu) puse Austrumi.
brauniņš Automātisko, vītņoto šaujamieroču (pistoļu, ložmetēju) sistēma. Šīs sistēmas pistole.
iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
mikroautomobilis Automobilis ar mikrolitrāžas motoru.
amfībija Automobilis, tanks, kas var pārvietoties gan pa sauszemi, gan pa ūdeni.
auzājs Auzu salmi.
vīķauzas Auzu un vīķu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
zirņauzas Auzu un zirņu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
makao Azartspēle ar kārtīm vai metamiem kauliņiem.
maiss Bads priekšmets (parasti pildīts ar salmiem, sienu) gulēšanai vai sēdēšanai.
samieloties Bagātīgi, arī pārmērīgi pamieloties.
samielot Bagātīgi, devīgi, arī pārmērīgi pamielot.
gausināt Bagātināt. Dot svētību, veiksmi.
Rādīt dūri kabatā Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
Rādīt dūri kabatā Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
Rādīt dūri kabatā Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu). Iespiest caurumiņus (kam apkārt).
gumiņbaktērijas Baktērijas, kuru iedarbībā uz tauriņziežu saknēm izveidojas gumiņi (2).
apakša Balss apakšējie, zemie toņi.
Nātrija hidroksīds Balta, kristāliska viela, kas gaisa klātbūtnē izplūst un ko izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai.
sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu. Tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
sudrabbalts Balts ar sudrabainu nokrāsu, arī spīdumu. Tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
talks Balts vai iezaļgans, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls.
sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls. Jūras putas.
Jūras putas Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls. Sepiolīts.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu, audu audzēšanai laboratorijas apstākļos).
distrofija Barošanās traucējumi (organismā, tā audos vai orgānos). Novājējums.
apbārstīt Bārstot (ko virsū), apklāt (vispāri vai vietumis).
valkāt Baudīt (kādu attieksmi), arī būt ar (kādu) attieksmi.
alunīts Bāzisko sulfātu grupas minerāls. Alauna akmens.
traps Bāzisks magmatisks iezis, kas veido horizontālas starpkārtas platformu nogulumiežu segā.
draudze Baznīcas administratīvi teritoriālā pamatvienība. Kristīgo kopa.
virsbīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība.
diecēze Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība.
apraudāt Bēdāties, sūroties (par grūtu dzīvi, nelaimi).
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai. Vieta, kur apbedīts mirušais. Zemes kopa virs šīs vietas.
izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu).
Nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt Beigties nevēlami.
Nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties nevēlami.
Nelabu galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties slikti, nevēlami.
mazgadība Bērna vecums līdz sešpadsmit gadiem.
bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā.
pirmdzimtais Bērns, kas ģimenē ir piedzimis pirmais.
mazgadīgs Bērns, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu.
Neiznests bērns Bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
Pēdējā (arī beidzamā) gaita Bēru gājiens un mirušā apbedīšana.
tāss Bērza stumbra mizas ārējā baltā kārta.
zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm). Atskanēt šādām skaņām.
sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
baltalksnis Bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
skābardis Bērzu dzimtas koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns.
melnalksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs.
Griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
Griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
kokbetons Betons, ko iegūst no cementa, smiltīm un koksnes atkritumiem.
gluds Bez grumbām, izsitumiem, arī bez bārdas (parasti par seju, ādu).
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
Uz goda vārda Bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko).
Uz goda vārda Bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko).
dzidrs Bez miglas, dūmakas, arī bez mākoņiem (par debesīm, parasti dienas laikā).
Taisnā ceļā Bez novirzēm, arī bez kavējumiem.
Taisnā ceļā Bez novirzēm, arī bez kavējumiem.
Kā putns gaisā (arī kokā, zara galā) Bez pienākumiem, saistībām, rūpēm.
Kā putns zara galā (arī kokā, gaisā) Bez pienākumiem, saistībām, rūpēm.
Kā putns kokā (arī zara galā, gaisā) Bez pienākumiem, saistībām, rūpēm.
Kā putns kokā (arī zara galā, gaisā) Bez pienākumiem, saistībām, rūpēm.
dzidrs Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
Kā pa diegu (arī diedziņu) Bez sarežģījumiem, grūtībām.
Kā pa sliedēm Bez sarežģījumiem, grūtībām.
Kā pa sviestu (arī taukiem) Bez sarežģījumiem, grūtībām.
Kā pa taukiem (arī sviestu) Bez sarežģījumiem, grūtībām.
Kā pa diedziņu (arī diegu) Bez sarežģījumiem, grūtībām. ...
Galvenos vilcienos Bez sīkumiem, bez atsevišķām detaļām.
varde Bezastaino abinieku dzimta, kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu un mitru ādu.
sēne Bezhlorofila makroskopisks vai mikroskopisks organisms, kas dzīvo saprofītiski vai parazītiski.
leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti.
ģipsis Bezkrāsains balts, retāk citādas krāsas minerāls - kalcija sulfāta kristālhidrāts.
furfurols Bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu (izmanto ķīmiskajā rūpniecībā).
Simpatētiskā tinte Bezkrāsains vai ļoti gaiss šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
halīts Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu. Vārāmā sāls, akmeņsāls.
akmeņsāls Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu. Vārāmās sāls iegulas.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta. Šī tipa dzīvnieki.
stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu. Šī tipa dzīvnieki.
posmkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes. Šī tipa dzīvnieki.
murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā. Cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
Priekšmetu katalogs Bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
sabīdelēt Bīdelējot pagatavot (miltus).
Gumijas runga Bieza, īsa gumijas nūja, ko izmanto par auksto ieroci (piemēram, kapitālistisko valstu policijā).
Putu gumija Bieza, poraina gumija.
Putu gumija Bieza, poraina gumija.
putugumija Bieza, poraina gumija. Putu gumija.
džungļi Biezi, necaurejami, parasti purvaini, tropu meži.
kupls Biezs, blīvs (par dūmiem, mākoņiem, dzirkstelēm u. tml.).
tumīgs Biezs, piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu u. tml.). Intensīvs (par smaržu).
kultivēt Bieži izmantot (kādu paņēmienu, līdzekli u. tml.).
lutināt Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos).
daudzināt Bieži minēt, atkārtot (runā, rakstos).
leģendārs Bieži minēts, daudzināts. Plaši pazīstams.
vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu). Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
nospietoties Bieži spietojot, novājināties (par bišu saimi).
neokolonija Bijusī kolonija vai puskolonija, kurā imperiālistiskās valstis jaunās formās ir saglabājušas vai nodibinājušas savu ekonomisko un politisko kundzību.
vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā pretpadomju militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās pret Padomju Savienību fašistiskās Vācijas pusē.
uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās. Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
piramīda Biljarda spēle ar piecpadsmit bumbām. Biljarda bumbas, kuras spēles sākumā saliek trijstūrveidīgi.
fermentācija Bioķīmisks process, kas noris fermentu ietekmē.
radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīviem organismiem.
parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus un parazitārās attiecības starp organismiem.
kosmobioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmiskā bioloģija.
Kosmiskā bioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmobioloģija.
biometrija Bioloģiskajos pētījumos iegūto datu matemātiskas apstrādāšanas paņēmienu kopums.
attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā. Pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem).
infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā. Slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā.
aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties. _imperf._ Birt ciet.
apbirt Birstot (piemēram, smiltīm), tikt apklātam.
ažiotāža Biržas kursa vai preču cenu mākslīga paaugstināšana vai pazemināšana peļņas nolūkos.
zobenbrālis Bīskapa Alberta 1202. gadā dibināta militāra un reliģiska ordeņa loceklis.
Slepkavu bedre Bīstama vieta, noziedznieku miteklis.
Slepkavu bedre Bīstama vieta, noziedznieku miteklis.
holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā.
sarkanblaktis Blakšu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem. Šīs dzimtas kukaiņi.
izdedži Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakususī dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa. Sārņi.
sārņi Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem.
porcelāns Blīvs, balts, retāk ietonēts un plānās kārtās caurspīdīgs, keramisks materiāls.
necaurredzams Blīvs, koncentrēts, tāds, kurā neko nevar saskatīt (piemēram, par miglu, dūmiem).
bojā Bojā eja (retāk iešana) - nāve, miršana. Iznīkšana, izbeigšanās. Bojāeja.
ēst Bojāt (ķīmiski, mehāniski u. tml.).
konjektūra Bojāta vai nesalasāma teksta izlabošana vai restaurēšana, pamatojoties uz minējumiem. Izlabojamais vai restaurējamais teksts.
lūzt Bojāties (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām, arī par sablīvētu sienu).
raunds Boksā - laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām). Arī klandēt.
sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā).
pērties Braukt pa staignu, smilšainu u. tml. ceļu (par transportlīdzekļiem).
kūleņot Brāzties (parasti par vēju). Strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.).
iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi.
Kult putas Brāžoties veidot putas (par straumi).
trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības. Signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības.
Briesmu lietas Briesmīgi notikumi, fakti.
Briesmu lietas Briesmīgi notikumi, fakti.
Briesmu darbi Briesmīgi notikumi, nežēlīga rīcība.
iebriest Briestot (mitrumā), kļūt tādam, ko grūti kustināt, virināt.
piebriest Briestot ievērojami palielināties apjomā (par augiem, to daļām). Nogatavojoties ievērojami palielināties apjomā.
Brīnuma darbi Brīnumaini, neticami notikumi.
Brīnuma darbi Brīnumaini, neticami notikumi.
ugunsputns Brīnumputns ar mirdzošām spalvām sarkanā krāsā. Arī fenikss.
Komunistiskie bataljoni Brīvprātīgi militāri grupējumi, viena no zemessardzes formām Lielā Tēvijas kara laikā (no 1941. gada līdz 1945. gadam).
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
virsdienests Brīvprātīgs militāro speciālistu dienests armijā vai flotē pēc obligātā karadienesta pabeigšanas.
dzērvene Brūkleņu dzimtas mūžzaļi, ložņājoši puskrūmi ar rožainiem ziediem un sarkanām, sulīgām, skābām ogām.
izbrukt Brūkot (vietumis) izgāzties.
sudrabbrūns Brūns ar sudrabainu nokrāsu. Tāds, kam ir brūni un sudrabaini krāsu laukumi.
sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens, melns sulfīdu grupas minerāls.
sardze Bruņota apakšvienība, kas apsargā kādu militāru objektu.
Aktīvā armija Bruņotie spēki, kas atrodas kaujas gatavībā miera laikā.
Aktīvā armija Bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās
mobilizācija Bruņoto spēku pārkārtošana no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā.
Soda ekspedīcija Bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
nirvāna Budismā - pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis.
Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
Uguns vārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
Uguns vārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
ugunsvārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni. Uguns vārdi.
Krustvārdu mīkla Burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
lielburžuāzija Buržuāzijas daļa, kurai pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
Militārā diktatūra Buržuāziskā diktatūra (valstī), ko realizē viena militārpersona vai militārpersonu grupa.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
aizsargs Buržuāziskās Latvijas militāri fašistiskas organizācijas biedrs.
opārts Buržuāziskās mākslas modernisma virziens, kas pievēršas telpisku ilūziju radīšanai ar abstraktām līnijām un krāsu laukumiem.
freidisms Buržuāziskās psiholoģijas psihoanalīzes teorija un metode, kas pārspīlē neapzinātu tieksmju, zemapziņas nozīmi cilvēka darbībā.
neokapitālisms Buržuāzisko un reformistisko ideologu teorija, pēc kuras mūsdienu monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
radikālisms Buržuāzisks politisks virziens, kura piekritēji savā programmā prasa daļējas reformas, kas neskar kapitālisma sociālekonomiskos pamatus.
klerikālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas cenšas pastiprināt baznīcas un garīdzniecības ietekmi valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
liberālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas tiecas pēc neierobežotas privātuzņēmēju brīvības kapitālistiskajā ekonomikā un aizstāv parlamentāru valsts iekārtu, buržuāzisko formālo demokrātiju un individuālismu.
pacifisms Buržuāzisks sabiedriski politisks virziens, kam raksturīga nešķiriska pieeja kara cēloņu izpratnei, abstrakta miera sludināšana, atteikšanās atbalstīt jebkuras ar karu, militārismu saistītas darbības.
karāties Būt (gaisā), parasti šķietami, nekustīgā stāvoklī (par putniem, kukaiņiem, arī par lidaparātiem lidojumā).
robežoties Būt (kam) līdzīgam, tuvam. Būt tādam, kas mijas viens ar otru.
šķirt Būt (parasti starp diviem notikumiem, norisēm) - par laikposmu.
gulēt Būt aizmigušam.
Gulēt mūža (arī mūžīgā) miegā, arī gulēt mūža (arī mūžīgu) miegu Būt apbedītam, apglabātam; būt mirušam.
Gulēt mūža (arī mūžīgā) miegā, arī gulēt mūža (arī mūžīgu) miegu Būt apbedītam, apglabātam. Būt mirušam.
Gulēt mūžīgā (arī mūža) miegā, arī gulēt mūžīgu (arī mūža) miegu Būt apbedītam, apglabātam. Būt mirušam.
atdusēties Būt apglabātam (par mirušo).
Būt mierā Būt apmierinātam (ar ko). Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
Berzēt plaukstas (arī rokas) Būt apmierinātam, priecīgam.
Berzēt rokas (arī plaukstas) Būt apmierinātam, priecīgam.
Berzēt rokas (arī plaukstas) Būt apmierinātam, priecīgam.
ieņemt Būt ar attieksmi (pret ko).
ziedēt Būt ar baltiem raibumiem.
nīst Būt ar galēji negatīvu, noraidošu attieksmi (pret ko).
padoties Būt ar kādiem, parasti vēlamiem, laikapstākļiem (par laikposmu). Būt kādiem, parasti vēlamiem (par laikapstākļiem).
ņemt Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību. Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
dumpoties Būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību.
Būt labam prātam, arī turēt labu prātu (uz kādu) Būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
Būt labam prātam, arī turēt labu prātu (uz kādu) Būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
Turēt labu prātu (uz kādu) Būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
Būt pasistam (uz ko) Būt ar lielu, pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
locīties Būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
vīties Būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
izliekties Būt ar līkumu vai līkumiem (par ceļu, upi u. tml.).
Būt trakam (uz ko) Būt ar ļoti spēcīgu tieksmi (uz ko).
Nākt pie kāda Būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
pieņemt Būt ar mieru veikt (amata pienākumus). Uzsākt (amata pienākumu) veikšanu.
nemiers Būt ar negatīvu, noliedzošu attieksmi (pret ko), paust negatīvu, noliedzošu nostāju.
Turēt ļaunu prātu (uz kādu) Būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu).
pieklibot Būt ar nelieliem trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu).
sodīt Būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi (pret ko). Paust šādu attieksmi.
turēt Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
nozīmēt Būt ar noteiktu nozīmi (par valodas vienību).
Būt kā jukušam (uz ko) Būt ar pārmērīgi lielu tieksmi, kaislību (uz ko).
Būt (kā) ķertam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
Būt paķertam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
Būt sistam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
spīgot Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
spīguļot Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
nolaisties Būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem.
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.).
klibot Būt ar trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu).
slimot Būt ar trūkumiem, nevēlamām īpašībām.
līkumot Būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
vilkt Būt ar velkmi.
salocīties Būt ar, parasti krasu, līkumu vai līkumiem (piemēram, par ceļu, upi).
dalīties Būt atšķirīgiem, pretējiem (par spriedumiem, domām u. tml.).
niķoties Būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem).
Saldi gulēt Būt cieši aizmigušam.
Gulēt saldā miegā (arī saldu miegu) Būt cieši aizmigušam.
pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
vērsties Būt draudīgam, naidīgam (pret kādu, pret ko) - par cilvēku attieksmi, kādu parādību u. tml.
mākties Būt drīzumā, arī tūlīt, neatliekami, steidzami darāmam.
Skanēt ausīs Būt dzirdamam (reāli vai domās, arī atmiņās).
Skanēt ausīs Būt dzirdamam (reāli vai iedomās, arī atmiņās).
caurstrāvot Būt galvenajam, dominēt (kādā kultūras, zinātnes, sabiedriskās dzīves parādībā).
Noslēgt rēķinus ar dzīvi Būt gatavam sagaidīt nāvi, mirt.
Noslēgt rēķinus ar dzīvi Būt gatavam sagaidīt nāvi, mirt.
glabāties Būt ierakstītam, pierakstītam, lai nepazustu, neaizmirstos.
erroties Būt īgnam, neapmierinātam, skaisties, dusmoties.
Plēst matus Būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
Plēst matus Būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
bēdāt Būt izmisušam, nelaimīgam.
cauraust Būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piemēram, par motīvu, tēmu, ideju mākslas darbā).
turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem).
pīties Būt juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
Pieklauvēt pie durvīm (arī loga) Būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu).
sprikstēt Būt kustīgam, arī mirdzošam (par acīm, skatienu).
Nepamirkšķināt (ne) acis (arī aci) Būt ļoti mierīgam, arī aukstasinīgam.
Būt stāvā sajūsmā Būt ļoti sajūsminātam.
viļņot Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
viļņoties Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
Nevarēt savā ādā rimties Būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
Nevarēt (savā) ādā rimt (biežāk rimties) Būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
Nevarēt (savā) ādā rimties (retāk rimt) Būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml. Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli). Izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
Ņemt par labu Būt miera, samierināties (ar ko).
Ņemt par labu Būt mierā, samierināties (ar ko).
apmierināties Būt mierā, samierināties.
snaust Būt mierīgam, klusam, būt tādam, kurā nav pārmaiņu (par parādībām dabā).
dusēt Būt mierīgam, rāmam, arī būt sastingušam (par parādībām dabā).
gulēt Būt mierīgam, rāmam, arī sastingušam (par parādībām dabā).
mijiedarboties Būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu).
Būt zem zemes (retāk zemēm) Būt mirušam un apglabātam.
Gulēt (dieva) mierā Būt mirušam.
Nebūt (vairs šajā) pasaulē Būt mirušam.
pūst Būt neapmierinātam, gausties.
Spļaut piķi un zēveli Būt neapmierinātam, sašutušam.
Spļaut piķi un zēveli, retāk spļaut zēveli Būt neapmierinātam, sašutušam.
Spļaut piķi un zēveli Būt neapmierinātam, sašutušam.
nemiers Būt neapmierinātam.
sastingt Būt nemainīgam, arī mākslotam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.).
trīties Būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko).
dīdīties Būt nemierīgam, nemitīgi kustēties. Arī draiskuļoties.
Nerast nekur (sev) mieru (arī vietu) Būt nemierīgam, satrauktam, nervozam, nespēt nomierināties.
Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
niķoties Būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml. Būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra (par vielu, priekšmetu).
solīt Būt par (kā iespējama, gaidāma) pazīmi.
pavadīt Būt par (kā) raksturīgu, arī ilgstošu iezīmi.
stāstīt Būt par (kā) zīmi, pazīmi, pierādījumu. Liecināt.
rādīt Būt par (kā) zīmi, pazīmi.
pavēstīt Būt par (kā) zīmi. Būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi.
vēstīt Būt par (kā) zīmi. Būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi.
ierosināt Būt par (kādas darbības, darba paņēmiena u. tml.) izraisītāju, veicinātāju.
apzīmēt Būt par (priekšmeta, parādības) zīmi, simbolu.
trenkt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
triekt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
vilt Būt par cēloni tam, ka (kāda) cerības, paredzējumi, iespējas nerealizējas.
sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās smagi pārdzīvojumi, pilnīgs spēku izsīkums.
midzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) aizmieg.
iemidzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) iemieg. Izraisīt miegu.
nomierināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst mierīgs.
spiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem.
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomirst, (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
velt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot.
uzsist Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uztriekt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
ievirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk (kur iekšā) - parasti par vēju, straumi.
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par veļu, straumi).
palīdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, vēlami mainās.
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi.
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi.
piesērēt Būt par cēloni tam, ka (kas) pieķep (par netīrumiem, gružiem u. tml.).
korodēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmiska procesu ietekmē.
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vēju, straumi u. tml.
krāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) šķietami maina krāsu (2), mainoties apgaismojumam (par parādībām dabā).
līdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās.
kaltēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
žāvēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
purināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
sargāt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, parādība sabiedrībā) saglabājas (parasti par likumiem, līgumiem).
uztriekt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
aizēnot Būt par cēloni tam, ka (seja, skatiens) iegūst drūmu, skumju izteiksmi (par domām, psihisku stāvokli).
gaiņāt Būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi).
gainīt Būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi).
iegrauzt Būt par cēloni tam, ka ieveidojas (grumbas, rievas sejā) - par smagiem pārdzīvojumiem, rūpēm u. tml.
iztrenkāt Būt par cēloni tam, ka izklīst (mākoņi, dūmi).
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
ierakstīt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (parasti grumbas, piemēram, sejā) - par pārdzīvojumiem, laiku.
paņemt Būt par cēloni tam, ka jāzaudē (parasti tuvs cilvēks, tam nomirstot, aizejot bojā).
šķelt Būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas.
nogāzt Būt par cēloni tam, ka nomirst.
panākt Būt par cēloni tam, ka rodas iespējas, priekšnoteikumi (kā) īstenošanai un (tas) īstenojas.
sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
(Sa)kāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Kāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Sakāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
piemiglot Būt par cēloni tam, ka, parasti migla, izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
Mest ēnu Būt par cēloni tam, panākt, ka (kas) tiek kompromitēts.
apžilbināt Būt par cēloni, ka (acīm) uz mirkli zūd redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
apžilbināt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) uz mirkli zūd spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
apzeltīt Būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, spīdums (parasti par saules gaismu).
apreibināt Būt par cēloni, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Mest ēnu Būt par cēloni, panākt, ka (kas) tiek kompromitēts.
dzēst Būt par cēloni, panākt, ka aizmirst.
diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam), izraisīt, nosacīt (piemēram, procesu, darbību, attieksmi).
mudināt Būt par ierosmi (kāda) darbībai, norisei (par priekšmetiem, parādībām).
norādīt Būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām).
norobežot Būt par zīmi (kā) robežai.
sieties Būt pārāk prasīgam, pārāk bieži norādīt uz sīkām kļūdām, trūkumiem.
sagaidīt Būt paredzamam, gaidāmam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
uzticēties Būt pārliecinātam par (kāda) labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi.
miegoties Būt pirmsmiega stāvoklī.
nervozēt Būt psihiskā stāvoklī, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
iezīmēt Būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi).
pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam. Būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu. Atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām.
izmaksāt Būt saistītam ar izdevumiem.
aizspīdēt Būt saskatāmam, aizsniegties (par gaismu, mirdzumu).
murdēt Būt satrauktā, nemierpilnā kustībā (piemēram, par parādībām dabā).
cauraust Būt savienotam, pastāvēt (kopā ar kādām citām izjūtām, pārdzīvojumiem) - par jūtām.
mezgloties Būt savstarpējā sakarībā, mijiedarbībā.
korelēt Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
lipt Būt stipri sajūtamam (par aukstumu, mitrumu).
saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
patrulēt Būt tādam, ar ko karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām). Būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
sapņot Būt tādam, kam miegā parādās sapnis.
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli novecot (arī nolietoties) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
samigloties Būt tādam, kam, parasti ievēroļami, samazinās redzes asums (par acīm).
izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izsacīt (5).
izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izteikt (5).
zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
streikot Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem. Būt tādam, kam ir traucējumi.
valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi). Būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku).
kulminēt Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
dzirkstēt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
dzirkstīt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
uzsūkt Būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) - par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piemēram, anatomisku, funkcionālu, saistību organismā (par organisma daļu).
lipt Būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (par teritoriju, reljefu u. tml.).
sadalīties Būt tādam, kas sastāv no vairākiem posmiem, vienībām u. tml. Būt tādam, ko iespējams sadalīt vairākos posmos, vienībās u. tml.
uzsūkt Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
žļakstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
saistīt Būt tādam, ko savieno (parasti) audi, to veidojumi (par organisma daļām). Savienot (organisma daļas) - parasti par audiem, to veidojumiem.
pildīt Būt tādam, ko veic (kādā laikposmā) nepārtraukti, nemitīgi (par darbību, darbu).
izsisties Būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
tumst Būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi).
miglot Būt tādam, kur rodas migla (1).
migloties Būt tādam, kur rodas migla (1). Miglot (1).
samiglot Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla; samigloties.
samigloties Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla.
vagot Būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku).
publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piemēram, raksts, daiļdarbs) - par preses izdevumiem.
saturēt Būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu.
pāriet Būt tādam, kura malām vārīdamies plūst pāri šķidrums (par trauku).
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi. Būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
perturbēt Būt tādam, kura normālajā gaitā ir pēkšņi traucējumi, sarežģījumi (par parādībām, norisi u. tml.).
kutēt Būt tādam, kurā šķietami izpaužas nepacietība, vēlēšanās (par ķermeņa daļām).
raustīties Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi (par to, kurā kas deg).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi (piemēram, pa dūmvadu, durvīm) - par celtnēm, to daļām.
kūpēt Būt tādam, no kura plūst migla, iztvaikojumi (par ūdenstilpēm, mitrām vietām u. tml.).
dūmot Būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti).
reprezentēt Būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu). Būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu).
Raudzīties (biežāk skatīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve. Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
dvest Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi).
dvesmot Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi). Dvest (5).
strāvot Būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.).
peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem.
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) - par cilvēkiem.
segt Būt, augt, veidoties (uz ķermeņa, tā, parasti lielākās, daļas) - par apmatojumu, apspalvojumu, audu veidojumiem u. tml.
sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
iznākt Būt, rasties ienākumiem.
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).
vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis.
inženierkonstrukcija Būvkonstrukcija, kas veidota pēc inženierzinātņu likumiem.
būvkeramika Būvmateriāli - keramikas izstrādājumi.
fibrolīts Būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
būvgruži Būvmateriālu atkritumi, kas rodas būvējot.
sinovijs Caurspīdīgs dzeltenīgs šķidrums locītavu dobumos un somiņās, kurš mazina berzi starp locītavas skrimšļiem.
skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, bez nevēlamiem piemaisījumiem (piemēram, par, parasti šķidru, vielu).
stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izmešanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai lidojumā.
tunelis Cauruļveida iešuve (apģērba gabalam) ieveramās gumijas, jostas u. tml. ievēršanai.
Gnozeoloģiskās saknes Cēloņi, kas meklējami izziņas procesa īpatnībās.
Gnozeoloģiskās saknes Cēloņi, kas meklējami izziņas procesa īpatnībās.
putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju.
militarizēt Celt militārus objektus un izvietot apbruņojumu (kādā teritorijā).
kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
kūts Celtne lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai.
ferma Celtne vai celtņu komplekss (parasti kolhozos, padomju saimniecībās) lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
kinolektorijs Celtne, telpas publiskām lekcijām un kinofilmu demonstrējumiem.
rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem. Šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens.
ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla.
Darba rasējumi (arī zīmējumi) Celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma projekta realizēšanai nepieciešamie rasējumi (zīmējumi).
Tilta celtnis Celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.
būvmateriāli Celtņu, būvju celšanai un remontam lietojamie materiāli. Celtniecības materiāli.
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
pārceltuve Celtuve. Prāmis.
menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā).
trofeja Ceļojumā iegūts, parasti piemiņas, priekšmets.
rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml., zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri).
gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem. Aleja.
aleja Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem. Gatve.
atlaide Cenas pazeminājums (pārdodot preci). Nolaide.
nolaide Cenas, maksas pazeminājums.
okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus.
atgaiņāties Censties atbrīvoties (no domām, atmiņām u. tml.).
minstināt Censties atcerēties, minēt, parasti neziņā, šaubās.
minēt Censties atrast atminējumu (mīklai).
Kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
Bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
Bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
Kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
knapināt Censties izdot, izlietot iespējami maz (piemēram, naudas, kāda materiāla).
meklēt Censties izraisīt sevī (emocionālu stāvokli). Censties izraisīt pret sevi (citu cilvēku attieksmi).
diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
ubagot Censties izraisīt, iemantot vēlamu attieksmi pret sevi, vēlamu stāvokli, parasti, pazemojot sevi.
Meklēt vārdus Censties izvēlēties atbilstošu satura izpausmi (runā, rakstos).
Meklēt vārdus Censties izvēlēties atbilstošu satura izpausmi (runā, rakstos).
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust. Censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
vairīties Censties panākt, ka nav jāsaskaras (piemēram, ar nepatīkamu attieksmi).
Zīlēt kafijas biezumos Censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti. Izteikt nepamatotus minējumus.
Kauties ar miegu Censties pārvarēt miegu.
zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni. Minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē). Censties (ko) paredzēt. Arī pareģot.
spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piemēram, ar cīņas sporta paņēmieniem).
kodols Centrālā (stumbra) daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesisks orgāns (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam).
biskvīts Cepumi (parasti nelieli, plāni, pasausi).
laime Ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi.
apcirpt Cērpot saīsināt vilnu, spalvu (dzīvniekiem). Daļēji, vietumis nocirpt (vilnu, spalvu).
magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
zemlikas Cienasts mirušo gariem. Arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts.
ciemamaize Cienasts, ko ciemiņam dod līdzi uz mājām.
bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
Apdedzināt pirkstus (arī nagus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
Apdedzināt nagus (arī pirkstus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
Sadedzināt (arī apdedzināt) nagus (arī pirkstus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
Apdedzināt pirkstus (arī nagus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku, saistītā) pasākumā.
lipt Cieši saistīties (pie kā) - par putekļiem, smiltīm u. tml.
saaudzenis Cieši saistītu minerālu sakopojuma gabals.
saaugums Cieši saistītu minerālu sakopojums.
Sažņaugt acis Cieši samiegt acis.
Sažņaugt rokas Cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
Sažņaugt rokas Cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
necaurredzams Cieši, blīvi saaudzis (par kokiem, krūmiem).
pirmdarva Cietā kurināmā (ogļu, kūdras, degslānekļu) termiskās pārstrādes (puskoksēšanas) produkts.
puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500.
Nieru akmeņi Cieti (parasti sāļu) veidojumi nieru bļodiņās. Urīnceļu akmeņi.
akmens Cieti (parasti sāļu) veidojumi organismā.
žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem). Galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
dimants Ciets minerāls, kristālisks oglekļa paveids (dārgakmens).
krams Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids). Šī minerāla gabals.
starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
kasiterīts Ciets, trausls, dzeltens vai brūns oksīdu grupas minerāls. Arī alvas rūda.
Sausā destilācija Cietu vielu termiska sadalīšana bezgaisa vidē.
cietumniecisks Cietumnieka dzīvei raksturīgs. Cietuma nosacījumiem atbilstošs.
Pēc iespējas Cik vien spēj, var. Iespējami.
Sonātes forma Cikliska skaņdarba (parasti pirmās daļas) forma, kas balstās uz vismaz divu muzikālo tēlu pretnostatījumiem un attīstību.
izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piemēram, auga saknes, zemi).
krūze Cilindriskas, arī saplacinātas formas (parasti keramikas) trauks ar osu (parasti šķidrumu ieliešanai).
prapis Cilindrveida (šaujamieroču patronu) aizbāznis.
bruņutornis Cilindrveida aizsegs šaujamieročiem, novērošanas un vadības ierīcēm (piemēram, tankos, kara kuģos, aizstāvēšanās būvēs).
pirmiezis Cilmiezis.
pārcilpot Cilpojot atgriezties (miteklī, uzturēšanās vietā u. tml.) - par dzīvniekiem.
papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās).
atmiņa Cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
pašattīstība Cilvēka galīga vai fiziska attīstība ar patstāvīgiem vingrinājumiem, nodarbībām.
fekālijas Cilvēka izkārnījumi.
kultūra Cilvēka radītajos apstākļos izaudzēta (mikroorganismu) kolonija.
Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u. tml. pazīmes.
Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u.tml. pazīmes.
loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (parasti ekstremitāte).
slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
mežainis Cilvēkam līdzīga mitoloģiska būtne, kas mīt mežā.
iedzīvotāji Cilvēki, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
viņciemieši Cilvēki, kas dzīvo citā, arī kaimiņu ciemā.
pārkaimiņi Cilvēki, kas dzīvo netālu aiz kaimiņiem (parasti lauku mājās).
bērns Cilvēks (attieksmē pret zemi, tautu, politisku virzienu u. tml., kas to ietekmē).
demagogs Cilvēks (parasti politisks darbinieks kapitālistiskajās valstīs), kas cenšas iegūt popularitāti masās ar pieglaimošanos, melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem. Arī iztapīgs cilvēks.
Sirma galva Cilvēks ar sirmiem matiem.
sirmmatis Cilvēks ar sirmiem matiem.
sirmgalvis Cilvēks ar sirmiem matiem. Arī vecs cilvēks.
Pazudis cilvēks Cilvēks bezizejas stāvoklī. Morāli pagrimis, nelabojams cilvēks.
nesātis Cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
izcilnieks Cilvēks, kam ir izcilas sekmes, panākumi.
zvaigzne Cilvēks, kam ir izcili panākumi, nopelni, liela popularitāte (kādā nozarē).
dižmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (kādā nozarē, piemēram, mākslā, sportā).
lielmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (parasti mākslā).
īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
pušelnieks Cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu. Cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu.
nesekmīgs Cilvēks, kam ir neapmierinošas sekmes mācībās.
negausis Cilvēks, kam ir nepiepildāmas, neapmierināmas ilgas, vēlēšanās.
muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
pretinieks Cilvēks, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja (piemēram, strīdā, polemikā). Cilvēks, kam ir iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
ienaidnieks Cilvēks, kam ir principiāli iebildumi, aizspriedumi pret ko.
optimists Cilvēks, kam ir raksturīgs optimisms.
pesimists Cilvēks, kam ir raksturīgs pesimisms.
superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, nopelni, sevišķi liela popularitāte (kādā darbības nozarē).
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
neprātīgs Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
neprātis Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo saldumi.
vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
jokdaris Cilvēks, kam patīk jokot. Cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
nozīmnieks Cilvēks, kam piešķirta nozīmīte par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs, lētticīgs cilvēks.
naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
plutokrāts Cilvēks, kam viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
gigants Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
eksaminētājs Cilvēks, kas (kādu) eksaminē.
Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
Sabiedrisks darbinieks Cilvēks, kas aktīvi piedalās sabiedrības dzīvē, kam ir sabiedriski pienākumi.
apmiglotājs Cilvēks, kas apmiglo (2).
ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina, izdibina (piemēram, noslēpumus), iegūst (piemēram, ziņas, datus).
ošņa Cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
arājs Cilvēks, kas ar zemi (ar zirgu).
bēglis Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
gremža Cilvēks, kas bieži ir neapmierināts, dusmīgs, arī kurn.
Pasaules lāpītājs Cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
Pasaules lāpītājs Cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
baltgvards Cilvēks, kas cīnījies pret padomju varu balto armijā. Kontrrevolucionārs.
miegapūznis Cilvēks, kas daudz guļ. Miegamice (1).
miegulis Cilvēks, kas daudz guļ. Miegamice (1).
Miega mice Cilvēks, kas daudz guļ. Miegamice (1).
Miega mice Cilvēks, kas daudz guļ. Miegamice (1).
bramanis Cilvēks, kas dižodamies izrāda savu spēku, drosmi, bagātību u. tml.
viņpagastnieks Cilvēks, kas dzīvo citā, arī kaimiņu pagastā.
emigrants Cilvēks, kas emigrē vai ir emigrējis.
adjunkts Cilvēks, kas gatavojas kļūt par mācību spēku kara akadēmijā.
Grēka pagale Cilvēks, kas grēko, rīkojas nosodāmi.
Grēka gabals Cilvēks, kas grēko, rīkojas nosodāmi. Tas, kas var izraisīt grēku.
Grēka gabals Cilvēks, kas grēko, rīkojas nosodāmi. Tas, kas var izraisīt grēku.
ieliktenis Cilvēks, kas ieņēmis amatu ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
tehniķis Cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
vēderrunātājs Cilvēks, kas ir apguvis vēderrunāšanas prasmi.
pusanalfabēts Cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis prasmi lasīt, rakstīt.
novadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
pārnovadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis pārnovadā.
vienpagastnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis vai dzīvo (ar kādu) vienā un tai pašā pagastā.
prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību.
Sirds pavēlnieks (pavēlniece) Cilvēks, kas ir pilnīgs noteicējs pār kāda jūtām, pārdzīvojumiem.
vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu. Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
bende Cilvēks, kas izpilda nāves sodu, miesas sodus, spīdzina.
ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas negodīgi, zemiski, arī bezjēdzīgi.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoka lēcējs.
Puskoka lēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoklēcējs.
starptautnieks Cilvēks, kas lasa lekcijas, vada pārrunas par starptautiskā stāvokļa jautājumiem, komentē starptautiskos notikumus.
smējējs Cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties. Zobgalis.
izlīdzējs Cilvēks, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
migrants Cilvēks, kas migrē.
mirējs Cilvēks, kas mirst. Cilvēks, kam drīz jāmirst.
mistifikators Cilvēks, kas mistificē (2).
dumpinieks Cilvēks, kas nav mierā ar veco, iesīkstējušo un cīnās par ko jaunu.
nemiernieks Cilvēks, kas neapmierinās ar esošo, sasniegto, bet nemitīgi meklē ko jaunu.
grēcinieks Cilvēks, kas neievēro, pārkāpj kādu noteikumu. Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi.
murmulis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā.
penteris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā. Arī pļāpa.
murkšķis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā. Murmulis (1).
bulduris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
kroplis Cilvēks, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
alķīmiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar alķīmiju.
kapracis Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu rakšanu, mirušo aprakšanu.
veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
rentnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību.
izpalīgs Cilvēks, kas norīkots samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (fašistiskās Vācijas armijā).
Ciema slota Cilvēks, kas pārāk bieži iet pie kaimiņiem un tenko.
Ciema slota Cilvēks, kas pārāk bieži iet pie kaimiņiem un tenko.
nemiernieks Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu). Cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu.
otrinieks Cilvēks, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par citu līdzīgu.
diktors Cilvēks, kas pie mikrofona lasa pa radio vai televīziju pārraidāmus tekstus.
polemiķis Cilvēks, kas piedalās polemikā.
polemists Cilvēks, kas piedalās polemikā. Polemiķis.
rīkstnieks Cilvēks, kas prot noteikt ūdens atradnes ar rīkstniecības paņēmieniem.
Noklīdusi avs Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi. Cilvēks, kas pārkāpj, neievēro kādu noteikumu.
laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu (parasti prēmiju).
juvelieris Cilvēks, kas tirgojas, ar juvelierizstrādājumiem.
Aizmugures varonis Cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību. Cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
Aizmugures varonis Cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību. Cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
jūdass Cilvēks, kas, izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus.
Aizmugures žurka Cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
Aizmugures žurka Cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija. Primitīvs cilvēks.
miljonārs Cilvēks, kura darba rezultātu var vērtēt ar miljonu vai vairākiem miljoniem (kādās mērvienībās).
padsmitgadnieks Cilvēks, kura gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
miljardieris Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljardu vai ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās).
miljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljonu vai ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
multimiljardieris Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās).
multimiljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
prāmnieks Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar prāmi.
pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
eksaminands Cilvēks, kuru eksaminē, kurš kārto eksāmenu.
tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
teicējs Cilvēks, no kura iegūst informāciju par (parasti) folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
subjekts Cilvēks, persona, kas pret sevi izraisa negatīvu attieksmi.
kliķe Cilvēku grupa, kas apvienojusies savtīgos, arī zemiskos nolūkos.
pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko).
Operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti milicijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai.
Operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti milicijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai. Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
zvaigznājs Cilvēku kopums, kam ir izcili panākumi, nopelni, arī liela popularitāte (kādā nozarē).
trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
trakumsērga Cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
saskarsme Cilvēku, to grupu mijiedarbība, kam raksturīga informācijas apmaiņa, savstarpēji regulēta rīcība, emocionāla ietekme.
paukoties Cīnīties ar cērtamiem vai duramiem ieročiem.
šauties Cīnīties divkaujā ar šaujamieročiem.
Lāpīt pasauli Cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
Lāpīt pasauli Cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
divkauja Cīņa (starp diviem cilvēkiem), kurā lieto ieročus pēc iepriekš pieņemtiem noteikumiem.
Klasiskā cīņa Cīņas sporta veids, kurā izmanto samērā ierobežotus paņēmienus.
Klasiskā cīņa Cīņas sporta veids, kurā izmanto samērā ierobežotus paņēmienus.
Brīvā cīņa Cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
Brīvā cīņa Cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
ciņuzāles Ciņusmilgas.
Ciņu zāle Ciņusmilgas.
Ciņu smilgas Ciņusmilgas.
Piramidālā ciprese Ciprese ar piramidālu vainagu.
žonglēšana Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir veikla manipulācija ar priekšmetiem vai līdzsvara demonstrējumi uz virves.
klauns Cirka mākslinieks, kas tēlo komiskas lomas.
hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
pārējais Citi (no kopuma, kurā ietilpst minētais, zināmais).
pārējais Cits, arī citāds (no kāda kopuma) salīdzinājumā ar minēto, zināmo.
viņciems Cits, arī kaimiņu ciems.
viņpagasts Cits, arī kaimiņu pagasts.
otrais Cits, atšķirīgs (salīdzinot ar esošo, minēto, zināmo).
pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā ir dzimis, audzis, dzīvojis runātājs vai tekstā minētais.
astrobotānika Citu planētu augu valsts pētīšana ar astronomijas metodēm.
tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
Speķa cūka Cūka, kuras dzīvmasa ir no 160 līdz 250 kilogramiem un kuras speķa kārta pret spraugu starp 6. un 7. ribu nav plānāka par 7 centimetriem.
Cūku bēres Cūku kaušana un sekojošais mielasts.
Cūku bēres Cūku kaušana un sekojošais mielasts.
graizījumi Cukurrūpniecības atkritumi, kas rodas, pārstrādājot cukurbietes.
zilpodze Čemurziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros.
nokrekstēt Čerkstošā balsī nosmieties.
četrdesmit Četrdesmit gadu (cilvēkam).
Četršķautņu mieži Četrkanšu mieži.
Četršķautņu mieži Četrkanšu mieži.
Ideālā gāze Dabā nesastopama gāze, kurā neievēro molekulu mijiedarbību.
dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību.
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
resursi Dabas bagātību krājumi, kurus iespējams izmantot.
dabisks Dabas likumiem atbilstošs. Dabas likumu nosacīts.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
okers Dabiska minerālkrāsa (limonīta paveids) ar dažādiem dzeltenās krāsas toņiem.
balzams Dabiska viela, kuras sastāvā ir ēteriskās eļļas un tajās izšķīdināti sveķi, aromātiskie savienojumi un citas sastāvdaļas.
veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
Vara rūdas Dabiskas minerālvielas, ko var izmantot vara iegūšanai.
kāpnes Dabiskas terases vai mākslīgi iedobumi (arī robi) stāvā virsmā (klintī, nogāzē u. tml.).
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls). Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
ūdensbaseins Dabisks reljefa pazeminājums, iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
veidzeme Dabisku vai sintētisku materiālu (piemēram, kvarca smilšu, saistvielu, grafīta) maisījums liešanas veidņu izgatavošanai.
pirkt Dabūt (kādu) savā pusē, pielabinoties ar naudu, solījumiem u. tml.
eifonija Daiļskanība (daiļdarbā). Fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai.
sekumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai). Sakumi.
sakumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai). Sekumi.
mizot Dalīt nost (kam) mizu (1).
lobīt Dalīt nost, plēst (koka mizu no stumbra).
lobīties Dalīties nost (par koka mizu).
šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu).
pūt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā (par organismiem, to daļām).
trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām). Arī pūt (1).
sekcija Daļa (mēbeļu komplektam, garnitūrai). Mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piemēram, traukiem, grāmatām).
dispozīcija Daļa (tiesību normai), kurā izklāstīti (šās normas nosacītie) rīcības noteikumi.
līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
kājgalis Daļa, gals (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas. Vieta pie šīs daļas, gala.
pusaizaudzis Daļēji aizaudzis (piemēram, ar zāli, krūmiem).
ierobežot Daļēji aizsedzot, šķietami sašaurināt, padarīt mazāku.
atslogot Daļēji atbrīvot (cilvēku no uzdevumiem, pienākumiem).
patīrīt Daļēji atbrīvot (piemēram, teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
pusjokodamies Daļēji jokodamies.
pusmilitārs Daļēji militārs.
aizmizot Daļēji nomizot (baļķus, kārtis, celmus u. tml.).
pieslāpēt Daļēji pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku, stāvokli, tā izpausmi).
aizsērt Daļēji piepildot (ar smiltīm, akmeņiem u. tml.), padarīt seklu (upi, ezeru u. tml.).
aprast Daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko).
ieplēst Daļēji saplēst. Vietumis saplēst.
atvieglojums Daļējs atbrīvojums (no kādiem pienākumiem, nodevām, pienākumu vai prasību izpildes). Arī priekšrocība.
hipnoze Daļējs miegs, kas izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam.
Daļiņu izkliede Daļiņu (piemēram, fotona, elektrona, neitrona) kustības virziena maiņa, kuru izraisa to mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo lauku.
Daļiņu izkliede Daļiņu kustības virziena maiņa, kuru izraisa to mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo lauku.
Darba kārtība Darba gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.). Pasākumi, apspriežamie jautājumi (kongresā, apspriedē u. tml.).
teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji.
Nedzīvais inventārs Darba rīki un mašīnas, dažādi saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā uzņēmumā, saimniecībā).
Nedzīvais inventārs Darba rīki un mašīnas, dažādi saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā uzņēmumā, saimniecībā).
lieta Darba rīki, piederumi.
slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
Lauka (arī lauku) darbi Darbi, kas veicami, apstrādājot laukus.
iluminācija Darbība --> iluminēt. Iluminēšana.
inkriminācija Darbība --> inkriminēt. Inkriminēšana
pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtam, mehānismiem u. tml.).
teātris Darbība, arī notikums, situācija, kas (parasti) izraisa negatīvu emocionālu attieksmi.
starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
starpniecība Darbība, ietekme, arī (kā) īpašību kopums u. tml., kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (starp kādām sistēmām).
pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas ir vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, izlūku, diversantu darbību.
pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu. Šādu darbību, pasākumu kopums.
miece Darbība, process --> miecēt. Miecēšana.
miniaturizācija Darbība, process --> miniaturizēt.
minimalizācija Darbība, process --> minimalizēt.
mirgošana Darbība, process --> mirgot.
mumifikācija Darbība, process --> mumificēt (1), mumificēties (1).
mumifikācija Darbība, process --> mumificēt (2), mumificēties (2).
optimalizācija Darbība, process --> optimalizēt. Optimizācija.
optimizācija Darbība, process --> optimizēt. Optimalizācija.
primitivizācija Darbība, process --> primitivizēt.
ritmizācija Darbība, process --> ritmizēt (1).
ritmizācija Darbība, process --> ritmizēt (2).
ritmizācija Darbība, process --> ritmizēt (3)
smējiens Darbība, process --> smieties (1). Arī smiekli (1).
vitaminizācija Darbība, process --> vitaminizēt.
akcija Darbība, rīcība (parasti politiska, ekonomiska, militāra) mērķa sasniegšanai.
zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piemēram, skrienot).
tehnika Darbības iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
pārslodze Darbības traucējumi (ķermenim, tā daļām, arī psihei), ko izraisa pārāk liela garīga vai fiziska slodze.
Nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) Darbības vārds (verbs), kura formas neveido pēc vispārējiem likumiem.
Nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) Darbības vārds, kura formas neveido pēc vispārējiem likumiem.
gaita Darbības, kustības veids (piemēram, darba rīkiem, mehānismiem).
bauda Darbības, norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi.
kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
neceļš Darbību kopums, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, zaudē tikumiskās īpašības, morāli pagrimst.
štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem. Arī šablons (2).
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko). Cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam).
miecētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā miecē jēlādas.
ateljē Darbnīca, kurā izgatavo (retāk labo) dažādus izstrādājumus pēc individuāliem pasūtījumiem.
piegādāt Darbojoties pievadīt (piemēram, strāvu, ūdeni) - par ierīcēm, mehānismiem u. tml.
pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm). Atskanēt šādam troksnim.
klaudzēt Darbojoties radīt spalgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, mehānismiem).
vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu).
pildīt Darboties (kādā laikposmā) nepārtraukti, nemitīgi.
iet Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni).
kustēties Darboties (par mehānismiem).
ķerties Darboties ar traucējumiem (par mehānismiem, aparātiem).
mesties Darboties ar traucējumiem, neritmiski (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
raustīties Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
gaita Darbs, pienākumi, darīšanas, kas saistītas ar iešanu, pārvietošanos.
nodārdināt Dārdošā balsī nosmieties.
berils Dārgakmens - viens no šī minerāla paveidiem.
akmens Dārgakmens, arī tā imitācija.
karāts Dārgakmeņu masas mērvienība - 0,2 grami.
Tīra lieta Darījums, kas nav pretrunā ar pastāvošajiem likumiem.
ziņot Darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
marķēt Darīt atšķirīgu ar kādu zīmi. Iezīmēt (2).
vārtīt Darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu.
mazgāt Darīt tīru (ko viscaur vai tā virsmu) ar ūdeni (retāk ar citu šķidrumu), netīrumu atdalīšanas līdzekļiem un dažādiem paņēmieniem (piemēram, bēršanu, skalošanu).
klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
miecētājs Darītājs --> miecēt.
miglotājs Darītājs --> miglot.
mitrinātājs Darītājs --> mitrināt.
smidzinātājs Darītājs --> smidzināt.
smējējs Darītājs --> smieties.
parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
Pilsētas zaļā rota Dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
Pilsētas zaļā rota Dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
Arhitektoniskais dārzs Dārzs, kurā ēkas un apstādījumi veido kopēju ansambli.
polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Kontrapunkts (1).
kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Polifonija.
homofonija Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada.
desmitcīņa Daudzcīņa desmit disciplīnās.
kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
doņi Daudzgadīgi, arī viengadīgi lakstaugi ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug slapjās vai mitrās vietās).
puskrūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem virszemes skeleta zariem, kuru apakšējā daļa ir pārkoksnējusies, bet augšējā - nepārkoksnējas un rudenī atmirst.
kamolzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kas ir piemērots ganībām un agri pļaujamiem zālājiem.
kāpukvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpu kvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām.
kosa Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
kriptofīts Daudzgadīgs lakstaugs, kam virszemes orgāni ziemā vai sausā laikā atmirst, bet pumpuri, no kuriem nākamajā gadā attīstās jauni dzinumi, atrodas dziļi zemē vai ūdenī.
cirvene Daudzgadīgs lakstaugs, kas aug ūdenī vai mitrās vietās.
puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstaraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
naktsvijole Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar gumiem un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā.
maurloks Daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikai izmantojamiem lokiem.
kalme Daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās).
apdziras Daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos.
ūdenszieds Daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami.
gundega Daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem.
ilgs Daudzi (par laika posmiem).
simfilas Daudzkāju apakšklase, pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu. Šīs apakšklases dzīvnieki.
roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Rokmūzika.
rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Roks.
divpadsmitskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo divpadsmit plaknes.
prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
pusmiljons Daudzums, skaits 500 000. Puse miljona (Z).
padsmit Daudzums, skaits no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
zvīņas Daudzveidīgi, vairāk vai mazāk plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem. Pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
izdauzīt Dauzot izkratīt (piemēram, smiltis, putekļus).
dažviet Dažā vietā, dažās vietās. Vietumis.
plastīdi Dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā.
Koksnes trupe Dažāda veida koksnes bojājumi augošā vai nocirstā kokā.
adata Dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai.
izsitumi Dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem).
kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, mākslas darbu, to elementu vai izveides paņēmienu apvienojums.
kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
palaikam Dažreiz, reizumis.
cits Dažs, kāds, arī nezināms cilvēks (salīdzinājumā ar minēto, zināmo). Ne pats (minētais).
zaļums Dažu augu (piemēram, diļļu, pētersīļu) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus.
stolons Dažu dzīvnieku (piemēram, koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi.
ala Dažu dzīvnieku miteklis, kas izveidots segta dobuma veidā (ar vienu vai vairākām ieejām).
Ziemas (arī vasaras) miegs Dažu dzīvnieku pilnīgs miera stāvoklis ziemā (vasarā).
maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
rūgt Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem). Šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
pleohroisms Dažu minerālu spēja nevienādi absorbēt gaismas starus dažādos virzienos.
peldvabole Dažus milimetrus gara ūdensvabole, kas mīt nelielos stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos.
pavīdēt Dažviet neskaidri parādīties, arī tikko pamanāmi kļūt redzamam.
vīdēt Dažviet, arī tikko parādīties, arī tikko manāmi būt redzamam.
radiants Debess sfēras punkts, no kura šķietami sākas meteoru ceļi.
komēta Debess spīdeklis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa.
siloģisms Deduktīvs slēdziens, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
grēmas Dedzinoša sāpju sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi.
mesties Deformēties (parasti par kokmateriāliem, to izstrādājumiem).
apdegt Degot, atrodoties liesmās, pārogļoties (visapkārt vai vietumis).
sadejoties Dejojot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dejot.
dekorativitāte Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums. Dekoratīvisms (1).
dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums. Dekorativitāte.
akmeņdārzs Dekoratīvi (klinšu) augu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Trēns (1).
trēns Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Velce.
aste Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
Kleitas aste Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
šlepe Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Velce.
kraklē Dekoratīvs sīku ieplaisājumu tīkls uz keramikas veidojumu glazētas virsmas.
montbrēcija Dekoratīvs skalbju dzimtas augs ar šaurām lapām un oranžiem ziediem. Krokosmija.
kamielītis Dem. --> kamielis.
rāmītis Dem. --> rāmis.
mietiņš Dem.--> miets.
atkāpties Demisionēt.
radiometrija Derīgo izrakteņu ģeoloģiskās izpētes metode, kas pamatota uz radioaktivitātes mērījumiem.
seismozondēšana Derīgo izrakteņu izlūkošana, pamatojoties uz nelielu mākslīgu sprādzienu radīto seismisko viļņu novērojumiem.
kvalitāte Derīguma, vērtības atbilstība kādiem nosacījumiem, normām.
dekāde Desmit dienu ilgs laika posms.
desmitgade Desmit gadu ilgs laika posms.
desmitkapeika Desmit kapeiku monēta.
desmitkārt Desmit kārtām, desmitkārtīgi.
desmitreiz Desmit reizes.
desmitkārtīgs Desmit reižu lielāks.
desmitkāršs Desmit reižu lielāks. Desmitkārtīgs (1).
desmitdaļa Desmitā daļa.
krabis Desmitkāju kārtas vēžu dzimtu grupa, pie kuras pieder, piemēram, saldūdenskrabju, vilnaskrabju dzimta.
saldūdenskrabji Desmitkājvēžu kārtas dzimta, kurā ietilpst krabji, kas dzīvo saldūdeņos (parasti upēs) un kam nav kāpura stadijas. Šīs dzimtas krabji.
desmitkāršs Desmitkārtējs.
Ožamais spirts Desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
Ožamais spirts Desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
desmitkārt Desmitreiz.
desmitrinda Desmitrinde.
desmitnieks Desmits (1).
Gaļas produkti Desu, gaļas konservu, pusfabrikātu un kulinārijas izstrādājumi.
Gaļas produkti Desu, gaļas konservu, pusfabrikātu un kulinārijas izstrādājumi.
reglamentēt Detalizēti noteikt, regulēt (kādu darbību) - parasti par likumu, oficiāliem noteikumiem u. tml.
belzenis Detaļa (šaujamieroča aizslēgā) patronas kapsulas pārsišanai.
skrāpis Detaļa, elements ar paaugstinājumiem (transporta mehānismā, ierīcē u. tml.) kā savākšanai, saturēšanai.
daļa Detaļas, piederumi (mašīnās, ierīcēs).
determinists Determinisma piekritējs.
sērot Dezinficēt ar sēru, tā savienojumiem.
Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
Dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis.
Dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis.
radiodiena Diena, kad daudzi radioraidījumi ir veltīti vienam noteiktam tematam.
feldmaršals Dienesta pakāpe (parasti augstākā) vairāku valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
dižkareivis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālleitnanta un armijas ģenerāļa vai ieroču šķiras maršala pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālmajora un ģenerālpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp jaunākā seržanta un vecākā seržanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
majors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa un apakšpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp pulkveža un ģenerālleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp vecākā leitnanta un majora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp kapteiņleitnanta un pulkvežleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju. Armijā - dienesta pakāpe starp apakšpulkveža un ģenerālmajora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos. Dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
admirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp viceadmirāļa un flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda vai arī kontradmirāļa, viceadmirāļa, flotes admirāļa, Padomju Savienības flotes admirāļa dienesta pakāpe.
viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
poručiks Dienesta pakāpe dažu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pulkvežleitnants Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Padomju Savienības maršals Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp armijas ģenerāļa un ģenerālisimusa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais leitnants Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp leitnanta un kapteiņa dienesta pakāpēm) un Jūras Kara Flotē (starp leitnanta un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
staršina Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp vecākā seržanta un praporščika pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jaunākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp jefreitora un seržanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais praporščiks Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp praporščika un jaunākā leitnanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp seržanta un staršinas pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
flagmanis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē (no 1935. līdz 1940. gadam), kurai tagad atbilst admirāļa dienesta pakāpe. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Flotes admirālis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē (starp admirāļa un Padomju Savienības flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
staršina Dienesta pakāpe PSRS Jūras kara flotē (vecākā matroža un mičmaņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (buržuāziskās Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm).
jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kareivja un jaunākā seržanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp majora un pulkveža pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa (rotmistra) un pulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē - zemākā virsnieku pakāpe). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kontradmirālis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flote - dienesta pakāpe starp pirmā ranga kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe, kas atbilst kapteiņa dienesta pakāpei Padomju Armijā, buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
kalendārijs Dienu saraksts pa nedēļām un mēnešiem (kalendārā), parasti kopā ar astronomiskām ziņām, svētku un vārdadienu reģistrējumu.
kalendārs Dienu uzskaitījums pa nedēļām un mēnešiem vienam gadam. Attiecīgais iespieddarbs (piemēram, grāmata, tabula, bloknots, kurā parasti ir arī astronomiskas ziņas un informācija par ievērojamiem notikumiem).
dienvidrīti Dienvidaustrumi.
tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
dienvidvakari Dienvidrietumi.
Atslodzes diena Diētas terapijā - diena, kad ievērojami samazina uzturlīdzekļu daudzumu.
debess Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles. Arī paradīze.
ateisms Dieva un pārdabisku spēku esamības noliegšana. Atteikšanās no reliģiskajiem ticējumiem.
manioks Dievkrēsliņu dzimtas mūžzaļš krūms ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc izžāvēšanas un karsēšanas izlieto pārtikai.
gana Diezgan, pietiekami.
radiodiktors Diktors, kas pie mikrofona lasa pa radio pārraidāmus tekstus.
karbonado Dimanta paveids - mikroskopisku dimanta graudiņu agregāts melnā vai pelēkā krāsā.
rokenrols Dinamiska, ekspresīva amerikāņu izcelsmes pāru 4 taktsmērā. Šis dejas mūzika.
puazs Dinamiskās viskozitātes mērvienība.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
apmierināts Divd. --> apmierināt.
apmierinošs Divd. --> apmierināt.
izmisis Divd. --> izmist [1].
izsmejošs Divd. --> izsmiet.
miglots Divd. --> miglot.
militarizēts Divd. --> militarizēt.
mirstams Divd. --> mirt.
samierinošs Divd. --> samierināt.
smidzināms Divd. --> smidzināt.
smejams Divd. --> smieties.
duole Divdaļu ritmiska figūra, kas rodas, dalot divās daļās vienkāršu trijdaļu takti vai atbilstošas saliktas takts daļu.
divdesmit Divdesmit gadu (cilvēkam).
divdesmitkapeika Divdesmit kapeiku monēta.
kvarts Divdesmit pieci rubļi. Divdesmit piecas kapeikas.
sudrabkāzas Divdesmit piecu gadu kāzu jubileja. Sudraba kāzas.
Nāciju salūts Divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājas, arī karakuģus.
Sudraba kāzas Divdesmit, piecu gadu kāzu jubileja.
mirte Divdīgļlapju dzimta, kurā ietilpst tropu koki un krūmi ar mūžzaļām smaržīgām lapām (piemēram, eikalipts, parastā mirte).
zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu.
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis).
skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem. Šīs dzimtas augi.
ūdenslapji Divdīgļlapju klases dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags.
ziemāji Divgadīgi un daudzgadīgi augi, kas veido ģeneratīvos dzinumus tikai pēc jarovizācijas stadijas pazeminātā temperatūrā.
rācenis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
dublets Divi ātri viens otram sekojoši šāvieni no šaujamieroča. Šāviens ar diviem šaujamieroča stobriem reizē.
abi Divi minētie.
Divšķautņu mieži Divkanšu mieži.
Divšķautņu mieži Divkanšu mieži.
dialogs Divu frāžu mija, kad tās it kā atbild viena otrai.
sazobe Divu mehānisma elementu mijiedarbība, parasti griezes, kustības pārnešanai.
dipodija Divu pēdu apvienojums ritmiskā vienībā.
summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts. Izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
polisēmija Divu vai vairāku nozīmju piemitība (valodas vienībai).
interference Divu vai vairāku svārstību vai viļņu savstarpēja pārklāšanās un mijiedarbība.
dvīņkristāli Divu viendabīgu kristālu saaugums pēc noteiktiem likumiem.
taurs Dobradžu dzimtas izmirušas sugas dzīvnieks (mājas govs priekštecis).
sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
šķirties Dodoties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu). Dodoties (kādam) prom, pārtraukt saskarsmi (ar to).
hronika Dokumentālu kinokadru kopa (par jaunākajiem notikumiem).
kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (par jaunākajiem notikumiem).
būvprojekts Dokumenti būves realizēšanai (piemēram, zīmējumi, paskaidrojoši apraksti, maketi).
harta Dokuments ar lielu sabiedrisku un politisku nozīmi.
rezolūcija Dokuments, kurā atspoguļoti (apspriedes, sanāksmes, konferences u. tml.) lēmumi, atzinumi, secinājumi, ieteikumi.
memorands Dokuments, teksts, kurā ir fiksēti kādi fakti, kas jāpatur atmiņā.
secinājums Doma, spriedums, kas veidots, pamatojoties uz, piemēram, vērojumiem, eksperimentiem, faktiem, atzinumiem, spriedumiem.
rast Domās izvēlēties (piemēram, piemērotāko izteiksmi, vārdu).
atrast Domās izvēlēties (piemērotāko izteiksmi, līdzekļus u. tml.).
idealizēt Domāšanas aktā veidot abstraktus objektus, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
idealizācija Domāšanas akts, kas saistīts ar abstraktu objektu veidošanu, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
metafizika Domāšanas metode, kas lietas un parādības aplūko miera stāvoklī kā pabeigtas un nemainīgas, citu no citas neatkarīgas, noliedz iekšējās pretrunas tajās un pretstatu cīņu kā attīstības avotu. Attiecīgā filozofiskā mācība.
minstināties Domāt, minēt, parasti neziņā, šaubās.
pamatkrāsa Dominējošā krāsa (piemēram, kādā vidē, apkārtnē).
kolorīts Dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids (piemēram, telpā, vienotā priekšmetu kopumā).
dominikāņi Dominikas pamatiedzīvotāji.
skraps Domnas, teraudkausēšanas cehos, rūpniecība radušies metāla atkritumi, kas tiek pārkausēti.
Ar acīm (pa)mest Dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.).
Ar acīm mest Dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.).
Pamest ar acīm Dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.).
piekrist Dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt.
mirkšķināt Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus.
uzmirkšķināt Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus. Pamirkšķināt.
mirkšķināt Dot zīmi ar plakstiņu kustību.
paspurgt Draiski pasmieties.
spurgt Draiski, nebēdnīgi skanēt (par smiekliem).
Sviedru lapas Drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
Sviedru lapas Drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
drošinieks Drosmīgs cilvēks. Drosminieks.
vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs. Arī tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiskie principi.
pāvacis Drukns tauriņš ar mazu galvu un lieliem spārniem, uz kuriem ir ieapaļi plankumi.
grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) - par instrumentiem, mehānismiem.
dēdēt Drupt, dalīties, irt fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
konglomerāts Drupu iezis, kas parasti sastāv no sacementētiem oļiem, parasti ar smilts, grants un laukakmens piejaukumu.
žulgans Dubļains, staigns no mitruma (parasti par ceļu, zemi).
pūžņi Duļķaini, dzeltenīgi zaļi izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā.
dumpinieks Dumpja [1] dalībnieks, nemiernieks. Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko), vēršas pret ko, aicina uz dumpi [1].
kvēpi Dūmu cieto daļiņu nosēdumi.
tirpoņa Durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem. Arī tirpums.
iedurstīt Durstot izveidot vietumis (piemēram, caurumus).
rakt Durt, parasti lāpstu, zemē un celt, pārvietot ar to zemi (par cilvēkiem).
bārt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties (pie kāda).
rāt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties (pie kāda). Bārt.
pukoties Dusmojoties, rājoties paust neapmierinātība.
rondele Dzejas forma, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas trijos pantos un divas atskaņas. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
vārsmošana Dzejas valodas ritmiska organizēšana.
akins Dzejnieks, dziesminieks (dažās Vidusāzijas zemēs).
akrostihs Dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi.
apsmiekls Dzēlīga, nicīga zobgalība. Izsmiekls.
graizīt Dzēlīgi izsmiet un pelt.
ass Dzēlīgs, nesaudzīgs (par satīru, kritiku, polemiku u. tml.).
siderīts Dzeltenbalts, pelēks, zaļganpelēks, dzeltenbrūns vai sarkanbrūns karbonātu grupas minerāls (viena no dzelzs rūdām).
sarkandzeltens Dzeltens ar sarkanu nokrāsu. Tāds, kam ir sarkani un dzelteni krāsu laukumi.
topāzs Dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls, kura caurspīdīgie kristāli ir dārgakmeņi.
rutils Dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu.
pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
distance Dzelzceļa, šosejas vai ūdensceļa iecirknis (pēc administratīvi tehniskā dalījuma).
limonīts Dzelzs hidroksīdu grupas, parasti brūns vai melni brūns, minerāls, kas veido purva rūdu.
tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
Melnie metāli Dzelzs un tās sakausējumi.
Melnie metāli Dzelzs un tās sakausējumi.
dzenis Dzeņveidīgo kārtas putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos.
miltūdens Dzēriens (dzīvniekiem), ko gatavo, ūdenī iejaucot miltus.
slīcināt Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi.
nodzert Dzerot, žūpojot panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stāvokļa, atmiņu) ietekme.
mest Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā. Dzerot tukšot (trauku ar alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā.
izdzēst Dzēšot (piemēram, ar dzēšamgumiju), iznīcināt (rakstu, attēlu u. tml.).
ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu.
sadziedāties Dziedot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dziedāt.
šūpuļdziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu.
šūpļadziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu. Šūpuļdziesma.
burtnieks Dziesminieks.
kupldzija Dzija (trikotāžas izstrādājumiem), ko iegūst, sajaucot tekstilšķiedras, kurām ir dažādas saraušanās īpašības.
ieurbties Dziļi iespiesties (piemēram, atmiņā, psihē).
ciešs Dziļš (par miegu).
ciets Dziļš (par miegu).
koma Dziļš bezsamaņas stāvoklis ar smadzeņu darbības traucējumiem.
Salds miegs Dziļš miegs.
Lāča miegs Dziļš miegs.
salds Dziļš, netraucēts, labs (par miegu).
plutonīts Dziļumiezis.
orgasms Dzimumaktā - apmierinājuma izjūta.
riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas
dzimumdziņa Dziņa turpināt sugu. Dzimuminstinkts.
uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība, kas izpaužas spējā reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem, pāriet no fizioloģiska miera stāvokļa uzbudinājuma stāvoklī.
emigrācija Dzīve, uzturēšanās ārzemēs (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
guļa Dzīvības norišu pazemināšanās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem).
Barības vielas Dzīviem organismiem nepieciešamo vielu pamatgrupas.
bedre Dzīvnieka ala, midzenis.
tvērējķepa Dzīvnieka ekstremitāte, kuras viens pirksts ir novietots pretim pārējiem pirkstiem un kura ir pielāgota (kā) tveršanai.
spīts Dzīvnieka nepakļāvība cilvēka gribai, rīkojumiem.
Maldu viesi Dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
Maldu viesi Dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
nepārnadži Dzīvnieki, kuru kājām visspēcīgāk ir attīstīts trešais pirksts, kur ir lokalizēta ekstremitāte. Attiecīgā dzīvnieku kārta.
kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
tetrapods Dzīvnieks, kam ir četras kājas, ekstremitātes (parasti zīdītājs, rāpulis, abinieks).
ragainis Dzīvnieks, kam ir ragi vai ragveida izaugumi.
iemītnieks Dzīvnieks, kas dzīvo (kādā miteklī).
palaidnis Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam.
migrants Dzīvnieks, kas migrē.
dresūra Dzīvnieku apmācīšana, lai tie veiktu noteiktas darbības. Dresēšanas paņēmienu kopums.
aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma, ādas, arī olu krāsa, kas pielāgota apkārtnes dominējošai krāsai.
smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu.
mājoklis Dzīvnieku miteklis.
mājoklis Dzīvošanai piemērots, īpaši iekārtots cilvēku miteklis (piemēram, māja, dzīvoklis).
vaļoties Dzīvot bez tiešiem darba pienākumiem, atpūsties.
Dzīvot dieva mierā Dzīvot ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
Dzīvot dieva mierā Dzīvot ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
piemitināties Dzīvot, mitināties (kāda mājā, dzīvoklī u. tml.).
Dzīvot no rokas mutē Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem. Dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
Dzīvot no rokas mutē Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem. Dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu. Bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
vitālkrāsošana Dzīvu šūnu vai audu struktūru iekrāsošana ar speciālām krāsvielām (parasti kontrastainības radīšanai novērojumiem mikroskopā).
regtaims Džezā - ritmiski uzsvērta, asi sinkopēta muzicēšana (viena no džeza sākotnējām formām).
svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis - metroritmikas pastāvīgas novirzes no tās pamatstruktūras. Džeza mūzikas stils, kam ir raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis.
ieecēt Ecējot apklāt ar zemi (piemēram, sēklas).
izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
garnējums Ēdiena rotājums (īpaši sagatavota masa, augļi, zaļumi u. tml.).
kami Ēdiens no pienā vai rūgušpienā iejauktu sautētu un apgrauzdētu rudzu, miežu, zirņu, pupu miltu maisījuma. Šāds miltu maisījums.
zīdenis Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem un žāvētas cūkgaļas. Arī grūdenis (1).
omlete Ēdiens, ko gatavo no olām, kurām parasti pievieno miltus, pienu.
iestiprināties Ēdot, dzerot apmierināt izsalkumu, slāpes.
undīne Eiropai tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus.
uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
ekonomists Ekonomikas (3) speciālists.
prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis.
saime Ekonomiska radinieku kopiena, kas radās, sairstot patriarhālajai ģintij.
Iegūt īpašumā, īpašuma tiesības Ekonomiska rakstura subjektīvas civiltiesības, kurās ietilpst mantas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
Pašdarbīgie iedzīvotāji Ekonomiski patstāvīgie iedzīvotāji.
lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir vadoša politiska nozīme, kā arī atbildība starp tautiskajās attiecībās.
ietaupīt Ekonomiski, taupīgi rīkojoties, saimniekojot, atlicināt (piemēram, naudas līdzekļus, izejvielas).
Naudas saimniecība Ekonomisko attiecību veids, kurā dominē naudas - preču attiecības.
Naudas saimniecība Ekonomisko attiecību veids, kurā dominē naudas-preču attiecības.
protekcionisms Ekonomisko pasākumu sistēma (kapitālistiskās valstīs), kuras mērķis ir attīstīt vai veicināt savā valstī vienu vai vairākas ražošanas nozares un pasargāt tās no ārzemju konkurences.
Rūpniecības apvērsums Ekonomisko un sociāli politisko pārmaiņu sistēma, kas saistīta ar pāreju uz mašinizētu ražošanu.
grāmatvedība Ekonomisko zinātņu nozare, kas pētī šādu uzskaiti un kontroli. Attiecīgais mācību priekšmets.
ekonomists Ekonomisma piekritējs.
plānotājs Ekonomists
tautsaimnieks Ekonomists (1).
Akadēmiskais parāds Eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
noeksaminēt Eksaminēt un pabeigt eksaminēt.
eksaminators Eksaminētājs.
dzīve Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
dzīvot Eksistēt (par neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
sagaidīt Eksistēt, atklāties, norisināties kāda ierašanās laikā vai drīz pēc tam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
ekstrēmists Ekstrēmisma piekritējs.
pirksts Ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
Konvekcijas strāva Elektriskā strāva, ko rada elektriskie lādiņi pārvietodamies.
drošinātājs Elektriskais aizsardzības aparāts, ko lieto elektrisko ķēžu aizsardzībai pret īsslēgumiem, pārslodzi.
Galvaniskais elements Elektriskās strāvas avots, kas ķīmisko enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
kserogrāfija Elektrofotogrāfijas paņēmiens - attēlu iegūšana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
voltampērmetrija Elektroķīmiska vielu analīzes un pētīšanas metode.
rentgenspektri Elektromagnētiskā starojuma spektra daļa, kas atbilst viļņu garumiem no 0, 0025 līdz 25 nanometriem.
siltumstarojums Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām.
siltumstari Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām. Siltumstaroļums.
radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums ir no dažiem milimetriem līdz desmitiem tūkstošiem metru un kuru izplatīšanās noris bez mākslīgām enerģijas pārvades līnijām.
Infrasarkanie stari Elektromagnētisks, acīm neredzams starojums, kam viļņu garums ir aptuveni no 0,75 mikroniem līdz 2 milimetriem.
relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas reaģē uz kādu fizikālu lielumu vai vairākiem elektriskiem lielumiem, lēcienveidīgi palielinot vai samazinot izejas lieluma vērtību noteiktās robežās.
mikroelektronika Elektronikas nozare, kas nodarbojas ar miniatūru elektronisko ierīču radīšanu un izmantošanu.
reģistrs Elektroniskā skaitļotāja atmiņas ātrdarbīgs elements, kas paredzēts datu īslaicīgai uzglabāšanai.
Elektronu mikroskops Elektronmikroskops.
Elektronu mikroskops Elektronmikroskops.
fotoefekts Elektronu izsišana no atomiem un molekulām vielā absorbētās gaismas iedarbībā.
antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturojumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
leptoni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst elektroni, pozitroni, neitrīno, antineitrīno, mioni. Šīs grupas elementārdaļiņas.
sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ).
Transmisiju eļļa Eļļa zobratu pārvadu eļļošanai. Transmisijeļļa.
transmisijeļļa Eļļa zobratu pārvadu eļļošanai. Transmisiju eļļa.
reemigrācija Emigranta atgriešanās dzimtenē.
reemigrants Emigrants, kas atgriežas dzimtenē.
tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
īgnums Emocionāls stāvoklis (piemēram, neapmierinātība, dusmas), kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko.
paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
siltumenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā. Siltumenerģētika.
pašenerģija Enerģija, kas piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli. Miera stāvokļa enerģija.
Dielektriskie zudumi Enerģijas zudumi, kas rodas dielektriķī, kurš ievietots mainīgā elektriskajā laukā.
pandēmija Epidēmija ļoti plašā teritorijā (piemēram, vairākās valstīs, kontinentos).
epidemiologs Epidemioloģijas speciālists.
virsmiziņa Epiderma (2). Auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
biļina Episka krievu tautas dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
fugato Epizode (homofonā skaņdarbā), kas veidota ar fūgas imitāciju paņēmieniem. Šāda veida patstāvīgs skaņdarbs.
mazasinība Eritrocītu, hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs. Anēmija.
narcisms Erotisma veids - iemīlēšanās sevī, tīksmināšanās par savu skaistumu.
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
(Likt) uz kārā zoba, arī uz kāro zobu Ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu, apmierināt kāri pēc kā sevišķi garšīga.
stiprināties Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
krīts Estampa tehnikas paņēmiens, kurā izmanto litogrāfijas krītu.
skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģiskais.
traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģisms (1).
komisms Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komiskais.
komisks Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komisms (1).
iekodām Ēstgribas daļējai apmierināšanai. Uzkodām.
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
bigbīts Estrādes mūzikas žanrs, kam raksturīgas vienkāršas melodijas, asi ritmiska muzicēšanas maniere, elektroģitāru izmantošana.
sviestmaize Ēšanai paredzēta ar sviestu apziesta maizes šķēle. Šāda maizes šķēle ar uzgriežamiem, piemēram, desu, sieru.
kanēļeļļa Ēteriskā eļļa, ko iegūst no kanēļkoka mizas.
Ieplaku ezeri Ezeri, kas rodas, iedobumiem zemes virsā piepildoties ar ūdeni.
vajadzība Faktori, to kopums (dabiski, sociāli, garīgi), kas nepieciešami (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
kadastrs Faktu sakopojums par feodālā vai kapitālistiskā zemes īpašuma lielumu, vērtību un ienākumiem no tā (valsts nodokļu aprēķināšanai).
psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pētī ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
kantons Federatīva administratīvi teritoriāla vienība (Šveicē).
muiža Feodālā zemes valdījuma saimniecisks un administratīvs centrs. Šāds centrs kopā ar tam pakļauto zemnieku zemi.
muižniecība Feodālās sabiedrības kārta. Feodāļu šķiras zemākais un pēc skaita lielākais noslāņojums, kura ekonomiskās un politiskās varas pamatā ir feodālais zemes īpašums.
vaka Feodālismā - feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma. Feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija. Arī pagasts (1).
brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas. Arī latviešu tautības vasalis.
gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana saskaņā ar spēles noteikumiem (piemēram, šahā, dambretē).
šaurfilma Filma, kuras kadra platāms nav lielāks par 16 milimetriem.
rakords Filmas vai magnetofona lentes īpaša sākuma vai beigu daļa, uz kuras uzrakstīta attiecīgā informācija vai kura pasargā lenti no mehāniskiem bojājumiem.
rapids Filmēšanas paņēmiens ar kadru palielinātu biežumu, kas rada uzņemto objektu palēninātas kustības efektu, ja filmu demonstrē ar kadru parasto biežumu.
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
voluntārisms Filozofisks virziens, kas uzsver gribas nozīmi.
nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu.
Kroņa palāta Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (pirmsrevolūcijas Krievijā).
Kroņa palāta Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (pirmsrevolūcijas Krievijā).
kamerālvalde Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai pirmsrevolūcijas Krievijā. Kroņa palāta.
kanclers Finanšu ministrs (Anglijā). Valsts kases kanclers.
magnētisms Fizikāla parādība, kas makroskopiski izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
nogatavoties Fizikālā, ķīmiskā procesā sasniegt lietošanas gatavību.
koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī disperso sistēmu rašanās un noārdīšanās procesus un virsmas parādības.
elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām.
fizikoķīmiķis Fizikālās ķīmijas speciālists.
kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju.
sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā), parasti stipru, reakciju.
modulācija Fizikālo īpašību maiņa (skaņām, to sakopojumiem).
Izotopiskais efekts Fizikālo un ķīmisko īpašību pārmaiņas, kuras izraisa kāda ķīmiska elementa atomu aizstāšana ar citiem šī paša elementa izotopiem.
kairinātājs Fizikālo vai ķīmisko parametru pārmaiņas organisma, tā daļas vidē.
Griezes moments Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo ietekmi uz rotējoša ķermeņa leņķisko ātrumu.
virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst strāva.
spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
Dielektriskā caurlaidība Fizikāls lielums, kas raksturo, cik reizes lādiņu elektriskās mijiedarbības spēki dielektriķī ir vājāki nekā vakuumā.
magnetohidrodinamika Fizikas nozare, kas pētī elektrību vadošo gāzu, šķidrumu, plazmu mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku.
elektrība Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu rašanos, pastāvēšanu, kustību, mijiedarbību.
elektrodinamika Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu un elektrisko strāvu kustības un mijiedarbības likumus.
kosmofizika Fizikas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmosā un kosmiskajos ķermeņos.
mehānika Fizikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem.
Kvantu fizika Fizikas nozare, kas pētī mikrodaļiņas.
Kvantu mehānika Fizikas nozare, kas pētī mikrodaļiņu kustības un mijiedarbības likumus.
Kvantu mehānika Fizikas nozare, kas pētī mikrodaļiņu kustības un mijiedarbības likumus.
elektrostatika Fizikas nozare, kas pētī nekustīgu elektrisko lādiņu mijiedarbību un to līdzsvara nosacījumus.
magnetostatika Fizikas nozare, kas pētī pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētiskai lauku īpašības un mijiedarbību.
radiometrija Fizikas nozare, kas pētī starojuma enerģijas mērīšanas paņēmienus.
Patoloģiskā fizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus. Patofizioloģija.
patofizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus. Patoloģiskā fizioloģija.
konstitūcija Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību.
Vasaras guļa Fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem). Ziemas guļa.
Ziemas guļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem). Ziemguļa.
pēcbriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu izmaiņu kopums, kas uzlabo tikko novāktu sēklu dīgtspēju.
vingrošana Fiziskās kultūras nozare - cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
piepūle Fizisko, garīgo spēku ievērojams intensitātes, koncentrācijas palielinājums. Ievērojami palielināts fizisko, garīgo spēku patēriņš.
puskolonija Formāli patstāvīga, bet ekonomiski vāji attīstīta valsts, kuras iekšpolitiku un ārpolitiku ietekmē imperiālistiskās valstis.
futūrisms Formālistisks mākslas un literatūras virziens (20. gadsimta sākumā), kas absolutizēja kapitālistiskās pilsētas haotisko dinamiku, noliedza pagātnes kultūru un reālistisku mākslas formu.
standartformāts Formāts, kas atbilst standartam [1] (1). Formāts, kas atbilst standarta (2) nosacījumiem.
vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piemēram, brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu).
pirofosforskābe Fosforskābe, kas mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
ostrakodi Fosili posmkāju grupas mikroorganismi.
pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi. Šis grupas rāpuļi.
fotokorespondents Fotogrāfs, kas strādā periodiskajiem izdevumiem vai televīzijas raidījumiem.
cinkogrāfija Fotomehānisks (cinka) klišeju izgatavošanas paņēmiens tipogrāfiskam iespiedumam.
Nepārtraukta funkcija Funkcija, kas mainās patvaļīgi maz, ja argumenta izmaiņas ir pietiekami mazas.
pirmintegrālis Funkcija, kuras kreisā puse pie jebkura atrisinājuma saglabā pastāvīgu nozīmi, tomēr nav identiska konstante.
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
nekroze Funkcionēšanas spēju zudums (organisma daļām, piemēram, šūnām, audiem, orgāniem) dzīvā organismā. Atmiršana.
oktobris Gada desmitais mēnesis.
decembris Gada divpadsmitais mēnesis.
mirstība Gada laikā mirušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem.
Vecgada vakars Gada pēdējās dienas - trīsdesmit pirmā decembra vakars.
novembris Gada vienpadsmitais mēnesis.
pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās un kas ziemeļu puslodē astronomiski ilgst no 21. marta līdz 21. jūnijam.
rudens Gadalaiks, klimatiska sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. septembra līdz 22. decembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
Miršanas gads Gads, kurā (kāds) ir nomiris.
Dzimšanas gads Gads, kurā (kāds) ir piedzimis.
padsmitgadi Gadu skaits (cilvēkam) robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
Gadu mija Gadumija.
Gadu mija Gadumija.
dūmaka Gaisā izkliedēti dūmi, putekļi.
plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu.
eskadriļa Gaisa kara spēku taktiskā apakšvienība, kas sastāv no lidaparātu grupām vai posmiem.
eskadra Gaisa kara spēku vienība dažās ārzemju armijās.
opijs Gaisā sažuvusi miega magones nenogatavojušos pogaļu sula, kas satur alkaloīdus (piemēram, morfīnu, kodeīnu).
inversija Gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz ar augstuma palielināšanos (parastās pazemināšanās vietā).
salna Gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0°C, ja dienā tā ir bijusi virs 0°C. Ledus kristālu kopums, kas rodas, šādi pazeminoties gaisa temperatūrai.
meteorogrāfija Gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīga automātiska pierakstīšana ar meteorogrāfu.
gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā).
luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kuru izraisa kāds enerģijas avots (piemēram, ārējs starojums, elektrisks lādiņš, ķīmiski procesi), kas iedarbojas uz priekšmetu vai vielu.
uguns Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti. Ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu.
Acs refrakcija Gaismas staru refrakcijas spēja acī fizioloģiska miera stāvoklī.
fotoemulsija Gaismjutīgu sudraba bromīda mikrokristāliņu suspensija želatīna šķīdumā (izmanto fotogrāfijā).
Saspiests gaiss Gaiss (parasti telpā), kurā ir nevēlami piemaisījumi, kurā ir grūti elpot.
blāvs Gaiss, bālgans (par priekšmetiem, kas saskatāmi tumsā).
gaismēna Gaišāku un tumšāku laukumu mija (gleznā, zīmējumā).
liparīts Gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam.
Smilšu krāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi. Smilškrāsa.
Smilšu krāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi. Smilškrāsa.
smilškrāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi. Smilšu krāsa.
markazīts Gaiši dzeltens sulfīdu grupas minerāls ar metālisku spīdumu - sēra un dzelzs savienojums.
tirkīzs Gaiši zils, zaļgans vai zaļganpelēks necaurspīdīgs fosfātu grupas minerāls (dārgakmens).
miglājs Gaišs miglveida objekts starpzvaigžņu telpā, kurš sastāv no gāzveida vielu vai cietvielu daļiņām.
špats Gaišs, caurspīdīgs vai puscaurspīdīgs nemetāliskais minerāls ar labu skaldību.
Staru vainags Gaišs, mirdzošs aplis, gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu.
acs Gaišs, spožs punkts, laukumiņš. Gaismas avots.
pārgājiens Gājiens (parasti organizēts) uz noteiktu mērķi (piemēram, tūrismā, militārās darbībās).
maršs Gājiens ierindā (parasti ritmiskā, vienmērīgā solī).
galvgalis Gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā galva. Vieta pie šī gala, daļas.
Psihiskā darbība Galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida.
sietiņkauls Galvaskausa sejas daļas kauls, caur kura daudzajām atverēm iet nervu sazarojumi.
aksesuāri Galvenā papildinājumi, detaļas, palīgelementi. Arī piederumi.
galvaspilsēta Galvenā pilsēta, administratīvi politiskais centrs (valstī).
primāts Galvenā, dominējošā (kā) nozīme.
ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, dažās koloniālajās valstīs).
pamatdūriens Galvenais šūšanas tehnikas paņēmiens, ko izmanto kāda izšuvuma raksta veidošanai vai kāda materiāla sasaistīšanai.
Pozitīvais varonis Galvenais tēls (prozā un dramaturģijā), kurā iemiesots autora estētiskais un ētiskais ideāls.
pamatpaņēmiens Galvenais, nozīmīgākais paņēmiens.
pamattehnika Galvenais, nozīmīgākais paņēmienu kopums (kādā nozarē).
ass Galvenais, svarīgākais, ap ko risinās kādi notikumi, darbība.
pamatzināšanas Galvenās, būtiskākās zināšanas, zināšanu minimums (kādā nozarē).
organogēni Galvenie ķīmiskie elementi, kas ietilpst organisko savienojumu sastāvā (ogleklis, skābeklis, ūdeņradis, slāpeklis, fosfors, sērs).
sēpija Galvkāju klases gliemis, kura organismā rodas brūns sekrēts.
desmitkāji Galvkāju klases gliemji (piemēram, kalmāri), kam ķermeņa priekšgalā ir desmit taustekļi.
kalmārs Galvkāju klases jūras gliemis.
spīles Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu.
rasoļņiks Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus.
remonts Ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošana un palielināšana ar ataudzējamiem dzīvniekiem.
atmaksāt Gandarīt (kādam par viņa darbību, attieksmi ar attiecīgu darbību, attieksmi).
Pasmīnēt bardā Gandrīz nemanāmi pasmīnēt.
grenadieris Gara auguma kājnieku izlases daļas karavīrs (vairāku valstu armijās).
skals Gara, plāna, samērā šaura koksnes plāksne (parasti apgaismošanas ierīcēm, iekuriem, arī pinumiem).
ilgas Garastāvoklis, noskaņojums, kam raksturīgs nemiers, skumjas, arī tieksme pēc kā nezināma vai tikko nojaušama.
vija Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai). Vijīgu augu, to daļu garens kopums. Arī vītne (1).
vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai). Vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
strēle Garens, šaurs (gāzu, miglas, sīku cietas vielas daļiņu) veidojums.
grēda Gari izstiepti reljefa pacēlumi, arī kalnu virknes.
garkūļi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi.
bauda Garīga patika, gandarījums, dziļš apmierinājums.
klēriķis Garīgā semināra audzēknis.
bagātība Garīgas vērtības (ar lielu idejisku, estētisku nozīmi).
veldzēt Garīgi spēcināt, bagātināt, arī sniegt prieku, mierinājumu.
krājums Garīgu vērtību, ideju, atmiņu kopums (indivīdam, cilvēku grupai).
elpot Garot (parasti par zemi, tīrumu).
dvašot Garot parasti par zemi, tīrumu).
talārs Garš, plats (piemēram, protestantu garīdznieku, juristu, akadēmiski titulētu personu) amata tērps.
lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās).
Sūra garša Garšas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Skāba garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, dzērvenes. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Salda garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, cukurs, medus. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Sīva garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Sāļa garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vārāmais sāls. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Rūgta garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles, žults. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
kapers Garšviela - marinēti kaperkrūma ziedpumpmi vai sālīti nenobrieduši augļi.
angstrēms Garuma mērvienība - 1 desmitmiljardā daļa metra.
līnija Garuma mērvienība - aptuveni 2,5 milimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
Gaismas gads Garuma mērvienība - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (aptuveni 9460 miljardus kilometru).
Gaismas gads Garuma mērvienība - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (aptuveni 9460 miljardus kilometru).
gastronoms Gastronomijas (2) speciālists.
jaut Gatavot (mīklu), maisot miltus šķidrumā.
meistarot Gatavot, arī labot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
Iemīts (arī iestaigāts) cejš (arī taka) Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
Iestaigāts (arī iemīts) ceļš (arī taka) Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
Iemīta (arī iestaigāta) taka (arī ceļš) Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
flegmatisks Gauss, līdzsvarots, mierīgs (parasti par cilvēku).
flegmatisms Gausums, līdzsvarotība, mierīgums.
cēlgāze Gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus.
gaiss Gāzveida slānis, kas aptver Zemi un veido tās atmosfēru.
turēt Glabāt (atmiņā, apziņā).
ķemmēt Glaust, arī tīrīt ar ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
sukāt Glaust, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
ķemmēt Glaust, kārtot ar ķemmi (matus). Sukāt.
sukāt Glaust, kārtot ar suku, ķemmi (apmatojumu).
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
stājglezna Glezna, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
plenērisms Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību. Arī plenērs.
plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību. Dabas mākslinieciska studēšana ārpus mākslinieka darbnīcas.
tonālists Gleznotājs, kura darbos dominē krāsu tonālās attiecības.
perlamutrene Gliemis ar biezu divvāku čaulu, kam ir slēdzene.
gliemezis Gliemis ar labi attīstītu galvu un viengabala (parasti spirālveida) čaulu, kas var būt arī reducēta.
gliemene Gliemis, kura ķermenis ietverts divvāku čaulā.
pirmgliemji Gliemju apakštips, kurā ietilpst senākie un primitīvākie gliemji. Šī apakštipa dzīvnieki.
sensibilizācija Gludspieduma formas izgatavošanai paredzētas metāla plātnes virsmas iepriekšēja ķīmiska apstrāde.
fototipija Gludspieduma paņēmiens - attēla fotogrāfiska reproducēšana uz plates, kas pārklāta ar gaismjutīgu želatīna slāni. Attēls, kas iegūts ar šādu paņēmienu.
gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido augu vai dzīvnieki organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
krēpas Gļotaini, serozi vai strutaini izdalījumi no elpošanas ceļiem, plaušām.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Tautas koris Goda nosaukums, ko piešķir pašdarbības korim par sasniegumiem kultūras dzīvē. Koris, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Akadēmiskais teātris (arī koris) Goda nosaukums, ko piešķir teātrim (korim) par izciliem sasniegumiem mākslā.
gonokoks Gonorejas mikrobs.
tabernākuls Gotiskajā arhitektūrā - dekoratīvs torņveida elements virs altāriem, kapa pieminekļiem, stājmākslas darbiem.
zīmaļa Govs ar, parasti baltu, zīmi pierē.
uzgrābāt Grābājot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi). Uzgrābstīt (2).
grābāt Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi).
grābstīt Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi).
uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt (parasti zemi, zemes platību).
uzgrābstīt Grābstot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi). Uzgrābāt (2).
rakstība Grafiskas zīmes un to izmantošanas paņēmieni valodas vienību attēlošanai un teksta vienību saistīšanai un atdalīšanai.
pierakstīt Grafiski, ar pieņemtām zīmēm, arī ar fizikāliem paņēmieniem fiksēt (ko).
mikrograms Grama miljonā daļa.
gamma Grama miljonā daļa. Mikrograms.
Sapņu grāmata Grāmata, kurā sakopoti norādījumi par sapņu nozīmi, piemēram, nākotnes paredzēšanā.
laiks Gramatiska kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
Decimālā klasifikācija Grāmatu klasifikācijas sistēma (bibliotēkās), kura balstās uz galveno nozaru iedalīšanu desmit pamatnodaļās ar desmit apakšnodaļām katrā.
konts Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei.
rēķins Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei. Konts.
pirops Granātu grupas minerāls, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
putraimaugi Graudaugi, ko audzē putraimu ieguvei (piemēram, griķi, mieži, rīss).
vīķis Graudaugu un pākšaugu (parasti auzu un zirņu) mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
klijas Graudu ārējie apvalki, ko atdala, dzirnavās iegūstot miltus un putraimus.
Sīkmaluma (arī sīka maluma) milti Graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
Sīka maluma (arī sīkmaluma) milti Graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
Rupja maluma (arī rupjmaluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
Rupjmaluma (arī rupja maluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
Rupjmaluma (arī rupja maluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
Rupja maluma (arī rupjmaluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
uzgravēt Gravējot izveidot, piemēram, zīmi, uzrakstu, virsū (uz kā, kam).
pesārijs Gredzens (parasti no gumijas) dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī.
skriemelis Gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
dispepsija Gremošanas traucējumi.
relīns Grīdu segmateriāls, kas izgatavots no gumijas. Gumijas linolejs.
pi Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts.
plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem. Vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.).
šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
bliņas Griķu miltu pankūkas.
Skāba grimase Grimase, kurā izpaužas neapmierinātība, īgnums.
izgrozīties Grozoties izkustēties no normālā stāvokļa (piemēram, par mehānismiem, to daļām).
lielgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai ir lieli zemes īpašumi.
mazgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai ir samērā mazi zemes īpašumi.
drenāža Gruntsūdens novadīšana vai tā līmeņa pazemināšana (izmantojot drenas). Pazemes cauruļvadu, kanālu sistēma (gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai).
niezulis Grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi.
klasifikācija Grupēšana, dalīšana pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem nosacījumiem. Sistēma, kas izveidojas šādas grupēšanas, dalīšanas rezultātā.
klasificēt Grupēt, dalīt (ko) pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem nosacījumiem.
drausmīgs Grūti paciešams (par sajūtām, pārdzīvojumiem).
Nepaklausīgi mati Grūti sakārtojami mati.
grūtības Grūti, smagi apstākļi, sarežģījumi.
Gruvešu konusi Gruvešu vēdekļveida nogulumi kalnu nogāžu pakājes.
Gruvešu konusi Gruvešu vēdekļveida nogulumi kalnu nogāžu pakājes.
gaišs Gudrs, attīstīts. Arī tikumisks. Arī izglītots.
nogulēties Gulēt miegā (parasti neilgi).
nogulēt Gulēt miegā (visu laikposmu) un pabeigt gulēt.
šņākt Gulēt miegā, parasti, radot šādu troksni.
dusēt Gulēt miegā.
krākt Gulēt miegā.
Likties slīpi Gulties, lai gulētu miegā.
izgulēt Guļot apmierināt vajadzību pēc miega.
izgulēties Guļot miegā, pilnīgi atpūsties, gulēt, līdz vairs nenāk miegs.
vārtīties Guļot nemierīgi vāļāties, valstīties (parasti bezmiegā).
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus). Guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
gumijsveķi Gumiarābiks.
dzēšamgumija Gumija uzrakstītā izdzēšanai.
jēlgumija Gumija, kas vēl nav vulkanizēta.
galošas Gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem.
Ieveramā gumija Gumijota lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos.
Gumiņu baktērijas Gumiņbaktērijas.
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
smelt Gūt (piemēram, spējas, spēku), arī rast (ierosmi, idejas).
kļūt Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piemēram, pārmainoties cilvēka attieksmei) - par priekšmetiem, parādībām.
triumfēt Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru. Gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara.
remdēties Gūt mierinājumu, kļūt mierīgam (pēc, parasti nevēlama, fizioloģiska vai psihiska stāvokļa).
atveldzēties Gūt mierinājumu.
atdzerties Gūt pilnīgu (parasti estētisku) baudījumu. Apmierināt alkas (pēc kā).
smelties Gūt sev (piemēram, spējas, spēku), arī rast sev (ierosmi, idejas).
radioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī paaugstinātas radioaktivitātes ietekmi uz iedzimtību.
okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā.
okeanoloģija Ģeogrāfijas nozaru kopums, kas pētī fizikālos, ķīmiskos, ģeoloģiskos un bioloģiskos procesus pasaules okeānā.
Austrumu garums Ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz austrumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna).
Austrumu garums Ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz austrumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna).
Rietumu garums Ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz rietumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna).
Rietumu garums Ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz rietumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna).
topogrāfija Ģeogrāfisko (apvidus) pazīmju kopums, kas ģeogrāfiski raksturo kādu apdzīvotu vietu vai administratīvi teritoriālu vienību.
ģeoķīmiķis Ģeoķīmijas speciālists.
radioģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī atomu kodolu dabisko pārvērtību likumības Zemes garozā un šo pārvērtību izpausmi ģeoloģiskajos procesos.
petrogrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī iežu mineraloģisko, ķīmisko sastāvu un ģeoloģiskās īpatnības.
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
riņķis Ģeometriska figūra - plaknes punktu kopa, kuru attālumi no kāda noteikta plaknes punkta nav lielāki par doto skaitli.
Ģimens pavards Ģimenes dzīves apstākļu kopums: ģimenes miteklis.
Ģimenes ligzda Ģimenes miteklis. Arī ģimene.
Ģimenes ligzda Ģimenes miteklis. Arī ģimene.
alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls.
serdoliks Halcedona paveids - sarkans vai dzeltens minerāls (pusdārgakmens).
heliotrops Halcedona paveids - zaļgans minerāls ar sarkaniem lāsumiem (pusdārgakmens).
fluorīts Halogēnu grupas dažādas krāsas stiklam līdzīgs minerāls.
karnalīts Halogēnu grupas minerāls, no kura iegūst kālija un magnija sāļus, kā arī metālisko magniju.
silvīns Halogēnu grupas rūgti sāļš, bezkrāsains, pienbalts vai sārts minerāls.
helmintologs Helmintoloģijas speciālists.
helmintoze Helmintu izraisīta slimība.
sifons Hermētiski noslēgts trauks, no kura šķidrumu. izsmidzina vai pa caurulīti iztecina ar gāzes spiedienu.
hidroķīmiķis Hidroķīmijas speciālists.
hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību un mijiedarbību ar tajos iegremdētiem ķermeņiem vai ar cauruļvadu sienām.
Mata higrometrs Higrometrs, kura darbības pamatā ir attaukota mata īpašība mainīt savu garumu atkarā no gaisa mitruma.
Mata higrometrs Higrometrs, kura darbības pamatā ir cilvēka attaukota mata īpašība mainīt savu garumu atkarībā no gaisa mitruma.
deja Horeogrāfiskās mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir ķermeņa harmoniskas kustības, kas ritmiski izkārtotas noteiktā kompozīcijā, tempā, dinamikā.
ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida. Šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa.
Čūlas slimība Hroniska slimība, kad rodas kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sienu bojājumi.
Čūlas slimība Hroniska slimība, kad rodas kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sienu bojājumi.
sifiliss Hroniska veneriska slimība, ko izraisa mikroorganisms - bālā treponēma.
travestija Humoristisks dzejas žanrs, kurā komiskumu rada nopietna satura izpausme tam neatbilstošā formā. Šī žanra dzejolis.
kriticisms I. Kanta filozofija (tās izveidotajā terminoloģijā), kuras galvenais mērķis ir izziņas spējas kritika.
intuīcija Ideālistiskajā filozofijā - mistiska spēja izzināt patiesību bez iepriekšējas zinātniskas pieredzes un loģiskiem slēdzieniem.
kontemplācija Ideālistiskajā filozofijā, reliģijā - intuitīva, emocionāli mistiska domas darbība, kas saista apziņu ar garīgo esamību.
intelektuālisms Ideālistiskās filozofijas novirziens, kas galveno nozīmi pasaules izzināšanā piešķir intelektam, metafiziski ignorējot praksi.
pedoloģija Ideālistisks psiholoģijas un pedagoģijas virziens (izveidojies 19. un 20. gadsimta mijā), kas centās mehāniski apvienot bērna psihiskās attīstības psiholoģisko, anatomiski fizioloģisko, bioloģisko un socioloģisko izpratni.
hloroplasti Ieapaļi vai ovāli augu šūnu veidojumi, kas satur hlorofilu.
apstrīdēt Iebilst (pret kādiem apgalvojumiem), noraidīt (apgalvojumus), izsakot citādas domas.
kāpnes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
trepes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažādiem augstuma posmiem. Kāpnes (1).
miertiesnesis Iecelta amatpersona, kas iztiesā civillietas un krimināllietas miertiesā.
departaments Iedalījums (parasti augstākais) buržuāzisko valstu administratīvajās, kā arī tiesu iestādēs.
apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski u. tml.), panākt, ka rodas kādas īpašības.
skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas.
iemidzināt Iedarbojoties uz centrālo nervu sistēmu ar medikamentiem, panākt, ka iemieg.
skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami (piemēram, par slimībām, fizioloģiskiem procesiem, parādībām vidē).
stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
Uzspiest kauna zīmi Iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
Uzspiest kauna zīmi Iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
iezvēroties Iedegties, iegailēties (spēcīgās dusmās, naidā u. tml.) - par acīm. Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
Mūžīgais dzinējs Iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi.
atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm).
aizlauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus). Satricināt (psihiski).
ielauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus). Satricināt (psihiski).
iedzerties Iedzert alkoholisku dzērienu un ļoti manāmi apreibt.
gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties. Arī aizmirsties.
Ģenētiskais (arī iedzimtības) kods Iedzimta, mantota nukleīnskābes molekulās šifrēta informācijas sistēma, kas konsekventi realizējas (dzīvnieku, augu, mikroorganismu) nukleotīdos.
pamatiedzīvotāji Iedzīvotāji, kas (kādā teritorijā) pieder pie galvenās, parasti lielākās, nācijas, tautas, tautības. Arī pirmiedzīvotāji.
aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū. Iezemieši, pirmiedzīvotāji.
iezemieši Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū. Pirmiedzīvotāji.
emigrācija Iedzīvotāju izceļošana no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
Iedzīvotāju mehāniskā kustība Iedzīvotāju migrācija.
Iedzīvotāju mehāniskais pieaugums Iedzīvotāju pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
Iedzīvotāju mehāniskais pieaugums Iedzīvotāju skaita pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
Iedzīvotāju dabiskā kustība Iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņas sakarā ar dzimstību un mirstību.
Iedzīvotāju dabiskā kustība Iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņas sakarā ar dzimstību un mirstību.
ķemme Iegarena plāksne (matu sakārtošanai) ar, parasti vienādiem, iegriezumiem vienā vai, retāk, abās malās.
drumlini Iegareni, parasti lielās grupās sastopami, ledāja kustības virzienā orientēti pauguri, kas veidoti no morēnas materiāla.
Glabāt atmiņā Iegaumēt, neaizmirst.
Uzglabāt atmiņā Iegaumēt, neaizmirst.
apgrauzt Iegrauzt, arī nograuzt (visapkārt vai vietumis).
nostrādāt Iegūstot enerģiju, pazemināt (ūdenstilpes lietderīgo tilpumu).
nolasīt Iegūt (informāciju) no kā, parasti no mēraparāta zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem.
paņemt Iegūt (ko) savā lietošanā atbilstoši kādiem noteikumiem (parasti uz neilgu laiku). Iesaistīt (kādu) darbības, uzdevuma veikšanā.
sintezēt Iegūt (ķīmisku savienojumu) sintēzes (3) ceļā.
apsust Iegūt (parasti nelielus) ādas bojājumus, iekaisumus (pārmērīga siltuma, mitruma u. tml. dēļ).
izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (ādā, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) - parasti par ķermeņa daļām.
atvilgt Iegūt maigāku izteiksmi (par seju, acīm).
atmaigt Iegūt maigāku izteiksmi (par seju, balsi u. tml.).
iemanīties Iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
atplaukt Iegūt priecīgu, laipnu izteiksmi (par seju).
pirkt Iegūt savā īpašumā (piemēram, mājas, zemi).
uzkundzēties Iegūt varu, ietekmi (pār kādu). Pakļaut savai gribai, ietekmei.
ieplaucēt Iejaut (maizi), aplejot iejavas miltus ar verdošu ūdeni.
iekvēlināt Iejūsmināt (cilvēku). Izraisīt (piemēram, jūtas).
Iededzināt (arī aizdedzināt) sirdis Iejūsmināt, aizraut, spēcīgi saviļņot.
iejūsmot Iejūsmināt.
saprasties Iejūtīgi, ar izpratni veidot, uzturēt savstarpēju saskarsmi (par cilvēkiem).
sust Iekaist siltuma, mitruma iedarbībā (par ķermeņa daļām).
mufeļkrāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms un kurai ir ugunsizturīga vai karstumizturīga kamera.
paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
Daļiņu paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina lādētās daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko vai magnētisko lauku.
iestarpināt Iekļaut (kādu darbību, pasākumu) starp citām darbībām, pasākumiem.
noglabāt Iekļaut (ko ap ziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos. Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (to) neaizmirstu.
iemiesot Iekļaut (sevī), arī būt par (kā) materiālo izpausmi.
apkodīt Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis).
apkost Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis).
pielādēt Ielikt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu ar dzenošu lādiņu.
depozīts Iemaksa tiesu iestāžu vai administratīvo iestāžu kontā.
laužņi Iemauktu sastāvdaļa - darba dzīvniekam mutē liekamā dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
ieaijāt Iemidzināt (piemēram, par klusumu, vienmērīgu skaņu, kustību).
iešūpot Iemidzināt (piemēram, par maigām, ritmiskām skaņām).
iešaut Iemiegt (asti).
pamiegt Iemiegt (parasti padusē).
Aizdarīt (arī aizlikt) acis (arī plakstus) Iemigt, aizmigt.
Aizdarīt (arī aizlikt) plakstus (arī acis) Iemigt, aizmigt.
Aizdarīt (arī aizlikt) acis (arī plakstus) Iemigt, aizmigt.
piemigt Iemigt, parasti uz īsu brīdi.
Ieslīdēt miegā Iemigt.
Ieslīdēt miegā Iemigt.
Ieslēgt sirdī Iemīlēt. Arī neaizmirst.
Ieslēgt sirdī Iemīlēt. Arī neaizmirst.
iekvēloties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu). Parādīties (acīs) - par mirdzumu, kvēli.
iedegties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm), - parādīties (acīs) - piemēram, par mirdzumu, kvēli.
apsēst Iemitināties lielā daudzumā (parasti nodarot ko ļaunu). Uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
samitināties Iemitināties, arī ieviesties (par vairākiem, daudziem).
iemājot Iemitināties.
papildienākumi Ienākumi, ko iegūst papildus iepriekš paredzētajiem ienākumiem.
peļņa Ienākumi, ko iegūst, piemēram, tirgojoties, izmantojot ko.
Eksistences minimums Ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (piemēram, pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu.
Eksistences minimums Ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (piemēram, pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu.
postenis Ieņemamais (parasti administratīvais) amats.
saperināties Ieperināties (1) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem.
sanākt Ieplūst (lielākā daudzumā) - par putekļiem, dūmiem, gaisa strāvām.
smelties Ieplūstot (priekšmetā), pildīt (to), parasti nevēlami (par ko šķidru).
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
plānot Iepriekš sadalīt (laiku) pa posmiem (kā veikšanai). Iepriekš noteikt (kā) izpildes laiku.
preliminārijas Iepriekšējas sarunas, vienošanās pirms līguma noslēgšanas. Pagaidu lēmumi.
izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā. Preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību.
birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma, arī augstākā administrācija (kapitālistiskajās valstīs).
dzirnavas Ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
aizsargs Ierīce (šaujamierocī) patvaļīga šāviena novēršanai.
aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa (patronas) iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
drošinātājs Ierīce (šaujamierocī), kas novērš nejaušu šāvienu.
pārmija Ierīce ar pārstatāmiem sliežu elementiem, kas braucošu sastāvu, lokomotīvi, vagonu novirza pa citu sliežu ceļu.
Elektromagnētiskais sūknis Ierīce elektrības vadītāju šķidrumu pārsūknēšanai, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu, kas plūst pa šķidrumu.
Elektromagnētiskais sūknis Ierīce elektrības vadītāju šķidrumu pārsūknēšanai, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu, kas plūst pa šķidrumu.
meteorogrāfs Ierīce gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīgai automātiskai pierakstīšanai.
apmiglotājs Ierīce koku, krūmu u. tml. apmiglošanai. Miglotājs.
starteris Ierīce luminiscences spuldžu iededzināšanai.
seismometrs Ierīce seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai.
miglotājs Ierīce šķidruma smidzināšanai ar gaisa, gāzes strūklu. Arī pulverizators.
filtrs Ierīce vielu attīrīšanai no piemaisījumiem.
spintariskops Ierīce, ar ko vizuāli novēro un reģistrē radioaktīvo elementu izsviestās alfa daļiņas, izmantojot to radīto luminiscenci.
batometrs Ierīce, ar kuru dažādā dziļumā ņem paraugus no ūdenskrātuvēm, urbumiem.
telūrijs Ierīce, ar kuru demonstrē Zemes griešanos ap savu asi, Zemes griešanos ap Sauli, Mēness griešanos ap Zemi.
mitrinātājs Ierīce, iekārta (kā) mitrināšanai.
smidzinātājs Ierīce, iekārta (kā) smidzināšanai.
Katodstaru lampa (arī caurule) Ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
Katodstaru lampa (arī caurule) Ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
mērķēklis Ierīce, mehānisms šaujamieroču nomērķēšanai. Tēmēklis.
tēmēklis Ierīce, mehānisms šaujamieroču notēmēšanai. Mērķēklis.
drenēt Ierīkot drenas. Nosusināt (zemi), ierīkojot drenas.
uzrīkot Ierīkot, uztaisīt, iekārtot u. tml. (ko), parasti ātri, arī ar primitīviem līdzekļiem.
Slēgta ierinda (arī rinda) Ierinda (rinda), kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazs attālums.
iespīlēt Ierobežot (pakļaujot kādiem varmācīgiem likumiem, nosacījumiem u. tml.).
saistīties Ierobežot savu darbības, rīcības brīvību ar pienākumiem, nosacījumiem u. tml.
Uguns šaujamieroči Ieroči, kuros šāviņa, lodes mešanai izmanto sprāgstvielu sprādziena enerģiju. Šaujamieroči.
apbruņojums Ieroču, militārās tehnikas kopums, komplekts.
sabuntot Ierosināt (vairākus, daudzus) sacelties, sākt nemierus.
iekurt Ierosināt, izraisīt (parasti psihisku stāvokli, tā izpausmi).
sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) - parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā.
Sacelt kājās Iesaistīt revolūcijā, nemieros (daudzus vai visus).
Sacelt kājās Iesaistīt revolūcijā, nemieros (vairākus, daudzus).
Skriet postā (arī nelaimē) Iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
iebalēt Iesākt balēt. Mazliet, arī vietumis nobālēt.
iedimdēties Iesākt dimdēt (piemēram, par zemi). Īsu brīdi dimdēt.
iedrāzt Iesākt drāzt (piemēram, koku, mizu), bet nepabeigt.
iedunēties Iesākt dunēt (piemēram, par zemi). Īsu brīdi dunēt.
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par acīm). Īsu brīdi dzirkstēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par acīm). Īsu brīdi dzirkstīt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iegriezt Iesākt griezt. Daļēji, arī vietumis sagriezt vai pārgriezt.
ierunāties Iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām).
Iemēģināt roku Iesākt ko darīt. Pārbaudīt savu veiksmi.
Iemēģināt roku Iesākt ko darīt. Pārbaudīt savu veiksmi.
ielobīt Iesākt lobīt. Mazliet, arī vietumis atlobīt
uzblāzmot Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
iemirdzēties Iesākt mirdzēt (par acīm). Īsu brīdi mirdzēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iemirdzēties Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi mirdzēt.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
iemirdzēties Iesākt mirdzēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi mirdzēt, atstarojot gaismu.
aizmirdzēties Iesākt mirdzēt. Īsu brīdi mirdzēt. _biežāk_ Iemirdzēties.
uzmirdzināt Iesākt mirdzināt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt.
iemirgoties Iesākt mirgot. Īsu brīdi mirgot.
uzmirgot Iesākt mirgot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirgot.
iemirguļoties Iesākt mirguļot. Īsu brīdi mirguļot.
iemirkšķināties Iesākt mirkšķināties un tūlīt pārstāt.
aizmizot Iesākt mizot, bet nepabeigt. Daļēji nomizot.
iemurmināties Iesākt murmināt un tūlīt pārstāt.
ierieties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem). Īsu bridi radīt šāvienu troksni.
ierēkties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem). Īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
iesmidzināties Iesākt smidzināt. Īsu brīdi smidzināt.
iesmieties Iesākt smieties un tūlīt pārstāt.
iesmilkstēties Iesākt smilkstēt un tūlīt apklust.
iesmirdēties Iesākt smirdēt. Īsu brīdi smirdēt.
uzbrāzmot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm). Īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
uzkūsāt Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm). Īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
uzmutuļot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm). Īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
ierunāties Iesākt šaut (par šaujamieročiem).
ietarkšķēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt (par mehānismiem, ierīcēm).
iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas) - par upi, straumi u. tml.
ievizēties Iesākt vizēt (par acīm). Īsu brīdi vizēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iezaigoties Iesākt zaigot (par acīm). Īsu brīdi zaigot (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iezalgoties Iesākt zalgot (par acīm). Īsu brīdi zalgot (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iebālēt Iesākt zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu. Mazliet, arī vietumis pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu.
iezibēties Iesākt zibēt (par acīm). Īsu brīdi zibēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
atnākt Iesākties (par pārdzīvojumiem, izjūtām u. tml.).
albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
uzsist Iesist (ar roku, dūri kādam, pa ko, uz kā), parasti, paužot savu attieksmi, pievēršot uzmanību u. tml.
pārsist Iesist (piemēram, mietu) citā vietā. Iesist (piemēram, mietu) vēlreiz, no jauna.
skābputra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā.
Skābā putra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā. Skābputra.
Skābā putra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā. Skābputra.
iespurgties Ieskanēties (par spurdzošiem smiekliem).
Atdusēties uz lauriem Ieslīgt pašapmierinātībā, bezdarbībā (parasti pēc gūtiem panākumiem).
iezviegties Iesmieties skaļā balsī (par cilvēku).
tipometrija Iespied darbu salikuma elementu (piemēram, burtu, līniju, atkāpju) mērīšana, tās paņēmienu kopums.
nonparelis Iespiedburti, kuru augstums ir 2,256 milimetri.
korpuss Iespiedburti, kuru augstums ir 3,76 milimetri.
cicero Iespiedburti, kuru augstums ir 4,5 milimetri (lieto, piemēram, bērnu grāmatās, virsrakstos).
petits Iespiedburti, kuru augstums ir aptuveni 3 milimetri.
periodika Iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu) kopums, kurus izdod regulāri, noteiktos termiņos.
tipolitogrāfija Iespieddarbu izgatavošana ar tipogrāfiskiem un litogrāfiskiem paņēmieniem.
pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu.
ieēsties Iespiesties (kā virsmā) tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem).
iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par krāsām, ķīmiskām vielām.
Liriskās atvirzes (arī atkāpes) Iespraudums, autora stāstījums (parasti daiļdarbā), kurš nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju un kurā autors izsaka savu attieksmi.
laboratorija Iestāde, arī tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu. Speciāli iekārtota telpa zinātniskiem pētījumiem.
Seismiskā stacija Iestāde, kas reģistrē Zemes garozas svārstības un veic zemestrīču seismisko pierakstu primāro apstrādi.
Adrešu birojs (arī galds) Iestāde, kur reģistrētas kādā administratīvā teritorijā dzīvojošo pilsoņu adreses.
komisariāts Iestāde, kuru vada komisārs.
mašīna Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem).
mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem). Mašīna.
galds Iestādes nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas nodarbojas ar speciāliem jautājumiem.
kredītrīkotājs Iestādes vai organizācijas vadītājs, kam ir tiesības rīkoties ar budžetā apstiprinātajiem asignējumiem.
laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, pētījumus, mērījumus. Speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, pētījumiem.
klāties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru.
segties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru.
sastingt Iestāties (par pilnīgu klusumu, mieru).
pienākt Iestāties, iesākties (par notikumiem, parādībām, apstākļu maiņu).
iezīst Iesūkt, uzsūkt (piemēram, gaisu, mitrumu).
Kāpt krastā Iet ārā no ūdens uz sauszemi.
Kāpt krastā Iet ārā no ūdens uz sauszemi.
Pavadīt pēdējā gaitā (arī uz pēdējo dusu), arī pavadīt (arī izvadīt) pēdējā (arī beidzamajā) ceļā (arī gājumā) Iet bēru gājienā un apbedīt mirušo. Piedalīties apbedīšanā.
Pavadīt pēdējā gaitā (arī uz pēdējo dusu), arī pavadīt (arī izvadīt) pēdējā (arī beidzamā) ceļā Iet bēru gājienā un apbedīt mirušo. Piedalīties apbedīšanā.
Dabūt (arī atrast) galu Iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē).
Ņemt galu Iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē).
Ņemt galu Iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē).
Rast galu (retāk nāvi, kapu) Iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē).
Atrast (arī dabūt) nāvi (arī galu, retāk kapu) Iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
Atrast (arī dabūt) galu (retāk nāvi, kapu) Iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
Dabūt (arī atrast) galu Iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
pleznot Iet, pārvietoties smagiem, neveikliem soļiem, arī gāzelēdamies.
ieminēties Ieteikties, pateikt (izpaužot kādu spriedumu, piezīmi u. tml.). Arī iejautāties.
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka zūd pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības.
skart Ietekmēt (kādu) - piemēram, par cilvēka izturēšanos, attieksmi.
skart Ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
audzināt Ietekmēt, veicināt (sabiedrības vai indivīda) garīgo attīstību, izaugsmi, vadīt to vēlamajā virzienā.
ieslēgt Ietvert, iekļaut (kur iekšā, parasti iežos, minerālos).
Gāzes gangrēna Ievainojumu komplikācija, ko izraisa īpaši mikrobi un kas saistīta ar organisma saindēšanos.
Gāzes gangrēna Ievainojumu komplikācija, ko izraisa īpaši mikrobi un kas saistīta ar organisma saindēšanos.
aizmizot Ievainot, atplēšot mizu (kokiem).
kapāt Ievainot, nonāvēt (ar šaujamieroci).
ievadīt Ievazāt, (mikrobus, netīrumus kur, piemēram, brūcē).
iegrauzties Ieveidoties (kur) straumes, viļņu, ledāju iedarbībā (piemēram, par gravām, iedobumiem).
Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
Ievērojamā mērā Ievērojami (4).
spīdināties Ievērojami atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
Uzsist (arī uzcirst) cenu Ievērojami paaugstināt cenu.
sadzīt Ievērojami palielināt (piemēram, kā cenu).
sadzīt Ievērojami palielināt (piemēram, tempu).
divkāršot Ievērojami palielināt, pastiprināt (piemēram, spēku, jūtas).
piemilzt Ievērojami palielināties apjomā (par mākoņiem).
pieblīst Ievērojami palielināties apjomā.
saaugt Ievērojami palielināties kādā vietā, vidē (par parādībām dabā).
deformēt Ievērojami pārveidoti attēlot mākslas darbā (priekšmetu, parādību).
deformācija Ievērojami pārveidots (priekšmeta, parādības) attēlojums mākslas darbā.
sabojāt Ievērojami pasliktināt (piemēram, attiecības, psihisku stāvokli).
sadrumstalot Ievērojami pavājināt, arī pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem.
nosist Ievērojami pazemināt (piemēram, algu, cenu).
Nosist cenu Ievērojami pazemināt cenu.
atbruņoties Ievērojami samazināt vai pilnīgi likvidēt apbruņojumu, bruņotos spēkus.
puscena Ievērojami samazināta cena.
sausums Ievērojams ilglaicīgs nokrišņu trūkums, kura dēļ augsnē izbeidzas mitruma rezerves.
plejāde Ievērojamu cilvēku kopums, kurus saista kopīgi uzdevumi, kopīgi uzskati u. tml.
pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
ieperināties Ieviesties (par dzīvniekiem, mikroorganismiem).
perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par nevēlamiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, vai augiem).
sēt Ievietot (mikroorganismus) barotnē audzēšanai laboratorijas apstākļos.
salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu. Ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
ienest Ievirzīt (kur iekšā) - par straumi, vēju u. tml.
iegremdēt Ievirzīt (piemēram, smiltīs, graudos) tā, ka (tie) apklāj.
iegrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam.
nogrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam. Kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.).
iesērēt Ievirzīties, iestrēgt, iegrimt (smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumos).
iedzimtais Iezemietis.
atzīmēt Iezīmēt (ar kādu zīmi).
gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
pievilkt Iezīmēt (grafisku zīmi), parasti, lai norādītu uz ko.
skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā.
vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Izvirdumiezis.
ģipšakmens Iezis, kas sastāv no minerāla ģipša, bieži ar dažādiem piemaisījumiem.
rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus.
Metamorfizētie ieži Ieži (piemēram, gneisi, marmori), kas veidojušies no augstas temperatūras un liela spiediena pārveidotiem magmatiskajiem un nogulumiežiem.
nogulumieži Ieži, kas radušies no citu iežu mehāniskas un ķīmiskas sairšanas produktiem.
aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai mitināšanai zem klajas debess).
morēna Iežu drupu materiāla (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs, šļūdonis.
serpentizācija Iežu pārveidošanās, kuru izraisa karsta ūdeņu iedarbība un kurā magneziālu silikātu vietā rodas serpentīna grupas minerāli.
Iežu sadēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana un pārveidošanās fizikālu, ķīmisku un bioloģisku faktoru ietekmē.
Ķīmiskā dēdēšana Iežu sairšana ķīmisku procesu ietekmē.
Ķīmiskā dēdēšana Iežu sairšana ķīmisku procesu ietekmē.
plagioklazi Iežu veidotāji minerāli - nātrija un kalcija laukšpati.
noņurkšķēt Īgni nomurmināt.
errīgs Īgns, neapmierināts, dusmīgs, arī viegli aizkaitināms.
sarūgt Īgns, neapmierināts.
skāņš Īgns, nelaipns. Arī neapmierināts - skābs (3).
skābs Īgns, nelaipns. Arī neapmierināts.
Bēgļu gaitas Ilgāka prombūtne no pastāvīgās dzīvesvietas, lai izvairītos no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas.
sagulsnēties Ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem).
iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma (par zemi, augiem, to daļām).
izmidzināties Ilgāku laiku censties aizmidzināt (parasti veltīgi).
lolot Ilgāku laiku glabāt apziņā, atmiņā, domās (piemēram, nodomu, cerību).
izgulēties Ilgāku laiku gulēt (kur) miegā. Ilgāku laiku atrasties (kur) guļus stāvoklī.
izvārgt Ilgāku laiku nedabūt pietiekami atpūsties.
izgavēties Ilgāku laiku pietiekami nepaēst, badoties.
staigāt Ilgāku laiku regulāri uzturēties kopā, intīmi draudzējoties.
uzglabāties Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem).
nodīdīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt nemierīgam, nemitīgi kustēties. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz draiskuļoties.
nosmieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smieties.
nosmilkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smilkstēt.
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulēt miegā. Ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim).
notīksmināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tīksmināties.
samist Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mist. Ilgāku laiku mist (līdz noteiktam brīdim).
samitināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināt; ilgāku laiku mitināt (līdz noteiktam brīdim).
samitināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināties; ilgāku laiku mitināties (līdz noteiktam brīdim).
nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū).
izsprausloties Ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties.
izamizēties Ilgāku laiku, daudz amizēties.
izkombinēties Ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko).
izdimdināt Ilgāku laiku, daudz dimdināt, tricināt (piemēram, zemi, grīdu).
izmieloties Ilgāku laiku, daudz mieloties.
izmierināties Ilgāku laiku, daudz mierināt (parasti veltīgi).
izminēt Ilgāku laiku, daudz minēt (parasti mīklas).
izminēties Ilgāku laiku, daudz minēt (parasti veltīgi, piemēram, mīklu).
nomīt Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), sabojāt, iznīcināt (to).
nomīt Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), saplacināt, noblīvēt (to).
izņurdēties Ilgāku laiku, daudz neapmierināti runāt.
izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
izsmilkstēties Ilgāku laiku, daudz smilkstēt.
iztīksmināties Ilgāku laiku, daudz tīksmināties.
izsmieties Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos). Būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.).
paklājaugi Ilggadīgi vai viengadīgi zemi krāšņumaugi, kurus izmanto galvenokārt paklājveida un mozaīkveida puķu stādījumos.
aizbadoties Ilgi būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un just lielu izsalkumu. Izbadoties (biežāk).
odiseja Ilgs ceļojums, klejojums ar daudziem piedzīvojumiem.
ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma. Laikmets.
bezgalīgs Ilgs, nemitīgs. Tāds, kas bieži atkārtojas. Apnicīgs, garlaicīgs.
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
krimst Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
apbirdināt Ilgstoši vai vairākos paņēmienos apbērt.
mirdzināties Ilgstoši, intensīvi mirdzināt (1).
šmiukstināties Ilgstoši, intensīvi šmiukstināt.
Letarģiskais miegs Ilgstošs miegs.
smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (1).
smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (2).
šmiukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmiukstēt.
izbadoties Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu. Izsalkt (1).
butaforija Imitēti priekšmeti (reklāmai, demonstrēšanai).
dublets Imitēts dārgakmens, kas salīmēts no diviem atsevišķiem gabaliem, no kuriem augšējais ir īsts dārgakmens.
marīnisms Imperiālistiskas valsts militāra politika, kuras mērķis ir panākt hegemoniju uz jūras.
koloniālisms Imperiālistisko valstu politika - ekonomiski vājāk attīstītu zemju pakļaušana, teritoriju sagrābšana, kolonizēšana, pirmiedzīvotāju apspiešana.
neokoloniālisms Imperiālistisko valstu politika, kuras mērķis ir jaunās formās saglabāt vai nodibināt savu ekonomisko un politisko kundzību bijušajās kolonijās un puskolonijās pēc koloniālisma sistēmas likvidēšanas.
muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piemēram, mušmires.
skolopendra Indīgs, līdz 30 centimetriem garš daudzkāju klases dzīvnieks (tropos, subtropos), kam viduklis sastāv no 21 līdz 23 posmiem ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās
personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
automāts Individuālais automātiskais strēlnieku šaujamierocis.
šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi.
pistole Individuālais šaujamierocis tuvu mērķu iznīcināšanai.
serumterapija Infekcijas slimība ārstēšana ar serumiem, kas iegūti no mākslīgi imunizētu dzīvnieku, asinīm.
zoonoze Infekcijas slimība, kuras ierosinātājs parazitē kādā dzīvnieku sugā vai vairākās sugās (piemēram, trakumsērga, tuberkuloze, tularēmija).
ķīmijterapija Infekcijas slimību ārstēšana ar ķīmiskām vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimību izraisītājiem. Ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām.
seroterapija Infekcijas slimību ārstēšana ar serumiem.
ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā.
referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
virspavēlniecība Institūcija (orgāns), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
trio Instrumentāla skaņdarba (parasti dejas, marša, skerco) vidusposms, kas pēc sava rakstura atšķiras no malējiem posmiem un ko (piemēram, 17. gadsimtā) atskaņoja trīs instrumenti.
etīde Instrumentāls skaņdarbs, kurā parasti izmantots kāds noteikts tehnisks paņēmiens, kas noder mūziķa izpildītāja meistarības izkopšanai.
Optisks instruments (arī aparāts) Instruments (aparāts), kurā ir optiska sistēma (piemēram, mikroskops, tālskatis, projekcijas aparāts).
vītņgaldiņš Instruments (neliela diametra - līdz 6 milimetriem) ārējo vītņu uzgriešanai - tērauda plāksne ar dažāda izmēra vītņotiem caurumiem.
rentgenmikroskops Instruments, kurā objekta mikrostruktūras pētījumiem izmanto rentgenstarojumu.
lēkme Intensīva (parasti klepus, smieklu, raudāšanas) norise.
kanonāde Intensīva, ilgstoša (šaujamieroču, parasti artilērijas ieroču) kaujas darbība. Tās radītais troksnis.
nopūlēt Intensīvi nodarbināt (piemēram, atmiņu, domāšanu).
piepūlēt Intensīvi nodarbināt, sasprindzināt, ievērojami koncentrēt (piemēram, atmiņu, domāšanu, uztveri).
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) ar kādu rīku vai rokām.
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt ar kājām (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
smogs Intensīvs lielu pilsētu un rūpniecības centru gaisa piesārņojums. Dūmu, gāzu, miglas u. tml. kopums, kas veido šādu piesārņojumu.
raibs Interesants, neparasts (par notikumiem, piedzīvojumiem).
Mazā septima Intervāls - desmit pustoņu.
oktāva Intervāls - divpadsmit pustoņu.
Lielā septima Intervāls - vienpadsmit pustoņu.
septima Intervāls - vienpadsmit vai desmit pustoņu.
decima Intervāls, kura virsotne ir desmitā pakāpe attiecībā pret pamatni.
mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā.
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā. Mīlestība (1).
leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka daļa (fašistiskās Vācijas armijā).
saspriegot Īpašā apstrādē, parasti ievērojami, palielināt (kā) mehānisko spriegumu.
kapenes Īpaša celtne, telpa mirušo apbedīšanai.
leģions Īpaša karaspēka daļa (dažu buržuāzisko valstu armijā).
munsturis Īpaša militārās apmācības sistēma (piemēram, Prūsijā).
nieze Īpaša sajūta, kas rada tieksmi kasīt ādu.
kapsēta Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai. Kapi.
kapi Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai. Kapsēta.
līnijtiesa Īpaša tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri apdraud (dzelzceļa vai ūdensceļu) transporta normālu darbību.
medaļa Īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
marmorpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar marmoram raksturīgām svītrām, plankumiem.
strops Īpaši darināts bišu miteklis.
kosmodroms Īpaši iekārtota teritorija kosmisko lidaparātu sagatavošanai lidojumam, palaišanai, to lidojuma vadībai un kontrolei.
parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Kara bāze.
Kara bāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Karabāze.
tīrkultūra Īpaši izaudzēts vienas sugas (baktēriju, mikroskopisku sēņu) kopums.
ala Īpaši izveidots cilvēku miteklis (piemēram, klintī, zemē).
Goda sardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda; godasardze.
godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda. Goda sardze.
Goda sardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda. Godasardze.
uzņēmums Īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem. Vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
Novelkamā bildīte Īpaši sagatavots plāns attēls, kas paredzēts pielīmēšanai pie kādas virsmas, attēlu samitrinot un atdalot tā pamatni.
ligzda Īpaši veidots (kukaiņu, parasti plēvspārņu) miteklis.
zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastveida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
Darba vingrošana Īpaši vingrojumi darba dienas režīmā, lai uzlabotu darbaļaužu veselību, paaugstinātu darbaspējas.
savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus. Arī saistāmība (2).
skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (piemēram, vielai, molekulām, atomiem), kas rada iespēju (tos) skaldīt (4).
saistāmība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piemēram, vielas).
standartīpašība Īpašība, kas atbilst standartam [1] (1). Īpašība, kas atbilst standarta (2) nosacījumiem.
Radības (arī kvalitatīvais) īpašības vārds Īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
Kvalitatīvais (arī kādības) īpašības vārds Īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
darbība Īpašību izpausme (vielām, fizikālām vai ķīmiskām parādībām).
spēks Īpašību kopums, kas nodrošina psihiskas norises, to izpausmi.
Troņa runa Īpašiem notikumiem veltīta monarha runa.
plate Īpašs paplātveidīgs trauks ar nodalījumiem dažādu auksto ēdienu pasniegšanai galdā.
eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
leģionārs Īpašu karaspēka daļu karavīrs (dažu buržuāzisko valstu armijā).
Īpatnējais siltums Īpatnējā siltumietilpība.
Īpatnējais siltums Īpatnējā siltumietilpība.
piesitiens Īpatnējs, raksturīgs (mākslas darba, tā elementu) izveides paņēmiens, arī paņēmienu kopums.
Kārts šūpulis (kādam) Ir piedzimis (kādā vietā, laikā).
Kārts šūpulis (kādam) Ir piedzimis (kādā vietā, laikā).
kupena Irdena (piemēram, lapu, smilšu) kaudze.
Viegla augsne (arī zeme) Irdena smilts augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
Viegla zeme (arī augsne) Irdena smilts zeme, arī augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
palsens Irdens (parasti par sniegu, an smiltīm). Palss (3).
palss Irdens (parasti par sniegu, arī smiltīm). Palsens (2).
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām. Augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, zemes, sniega segas u. tml.
smiltis Irdens, trausls (par cepumiem, kūkām, tortēm).
rakņāt Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā).
štāpeļšķiedra Īsa, smalka ķīmiskā šķiedra.
gamašas Īsi zābaki ar gumijota auduma ielaidumiem sānos.
iesmējiens Īsi, aprauti smiekli.
pussmiekls Īsi, aprauti smiekli.
pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu. Pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
smilksts Īslaicīga vienreizēja skaņa --> smilkstēt (2).
lāsmojums Īslaicīga, nevienmērīga iespīdēšanās, iemirdzēšanās.
plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā. Apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu.
šmiukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmiukstēt.
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
tikšķis Īslaicīgs, ritmisks, parasti pakluss, troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
tirkšķis Īslaicīgu, samērā asu, cita citam ātri sekojošu trokšņu kopums, ko rada, piemēram, ierīces, mehānismi, plīstoši audumi.
korāns Islama reliģiski dogmatisku, mitoloģisku un juridisku tekstu krājums.
sunna Islama tekstu krājums, kurā Ietilpst leģendas par Muhamedu, kā arī korāna papildinājumi un iztulkojumi.
šariats Islama tiesisko, sadzīves un reliģisko normu kopums, kam pamatā ir korānā iekļautie likumi.
reprīze Īss humoristisks priekšnesums, ko klauni vai citi cirka vai estrādes mākslinieki izpilda (parasti) starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem.
stakato Īss, aprauts skaņu saistījums ar pārtraukumiem starp tiem.
anekdote Īss, saistošs stāstījums par kādu neparastu, interesantu, komisku notikumu.
mietiņš Īss, tievs miets, stienis, ko izmanto par (kā) zīmi.
analīze Īstenības izziņas paņēmiens - (parādības, objekta) sadalīšana sastāvdaļās loģiskās abstrakcijas ceļā.
sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
bonas Īstermiņa saistību raksti, kas dod tiesību saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
vainags Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojama avotu.
oreols Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojuma avotu.
nokūpēt Īsu brīdi būt tādam, no kura izdalās kvēpi, dūmi. Īsu brīdi būt tādam, virs kura kūp, put, piemēram, smiltis, putekļi, sniegs.
nogriezties Īsu brīdi griezties un pārstāt griezties (piemēram, par dūmiem, smiltīm).
notīksmināties Īsu bridi izjust, arī izpaust tīksmi.
nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par dūmiem).
nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par putekļiem, smiltīm). Noputēt (2).
noglāstīt Īsu brīdi maigi, pa tīkami pieskarties (par parādībām dabā).
noglaudīt Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
noglaust Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
nominstināties Īsu brīdi minstināties un pārstāt minstināties.
nomirdzēt Īsu brīdi mirdzēt un pārstāt mirdzēt.
pamirdzēt Īsu brīdi mirdzēt.
nomirdzināt Īsu brīdi mirdzināt un pabeigt mirdzināt.
pamirdzināt Īsu brīdi mirdzināt.
nomirdzināties Īsu brīdi mirdzināties un pārstāt mirdzināties.
nomirgot Īsu brīdi mirgot un pārstāt mirgot.
pamirgot Īsu brīdi mirgot.
nomirkšķināt Īsu brīdi mirkšķināt un pabeigt mirkšķināt.
pamirkšķināt Īsu brīdi mirkšķināt.
pamirkšķināties Īsu brīdi mirkšķināties.
nosmirdēt Īsu brīdi smirdēt.
nodzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties. Nodzirkstēt (1).
nodzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties. Nodzirkstīt (1).
padzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Padzirkstēt (1).
padzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Padzirkstīt (1).
nošausmināties Īsu brīdi šausmināties un pārstāt šausmināties.
nošmiukstināt Īsu brīdi šmiukstināt un pabeigt šmiukstināt.
pavīdēt Īsu brīdi tikko pamanāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām.
nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
pavizmināt Īsu brīdi vizmināt.
pasmieties Īsu brīdi, mazliet smieties.
nosmieties Īsu brīdi, vienu reizi smieties.
nosmilkstēt Īsu brīdi, vienu reizi smilkstēt.
nošmiukstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmiukstēt.
varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) - piemēram, par augiem, organisma veidojumiem.
kārpa Izaugums (uz auga mizas, lapām, augļiem, saknēm).
samierināties Izbeigt nesaskaņas, strīdu, atjaunot mierīgas, draudzīgas attiecības.
izdzist Izbeigt, pārstāt spīdēt, mirdzēt (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
noslāpt Izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (par ekonomiskām parādībām).
izplēnēt Izbeigties, izzust (parasti par psihiskām norisēm, to izpausmi).
izzust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
nozust Izbeigties, tikt pārvarētam (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
izbiras Izbiruši sabirzuši smalkumi.
līnijdroška Izbraucamie rati ar sēdekli garenvirzienā.
psiholoģizēt Izcelt, parasti pārmērīgi (kā) psihes analīzi, tās īpatnību nozīmi.
emigrēt Izceļot no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
leģenda Izcils vēsturisks notikums un atmiņas, nostāsti par to.
slēģi Izcirtumi (mežā).
puņķi Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas.
izgarot Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
iztvaikot Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
valgot Izdalīt valgumu, valgmi (piemēram, asaras).
izelpot Izdalīt, izplatīt (piemēram, mitrumu, smaržu). Izdvest (3), izdvašot (1).
čūlot Izdalot mitrumu, slikti degt (par mitru malku).
izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā. Apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
pakalpot Izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai apmierinātu (kāda, parasti ikdienas, sadzīves) vajadzības, prasības.
Pārspēt (pašam) sevi Izdarīt, paveikt ko ievērojami labāk, nekā parasti pats to spēj izdarīt, paveikt.
izdevība Izdevīgs gadījums, labvēlīgi, vēlami apstākļi (ko darīt).
papildizdevumi Izdevumi (naudas summas), kas rodas papildus iepriekš paredzētajiem izdevumiem.
kapitālieguldījums Izdevumi nolūkā izveidot jaunus, kā arī rekonstruēt vai paplašināt esošos pamatlīdzekļus tautas saimniecībā.
Apgrozības izmaksas Izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
Kapitāla apgrozības izmaksas Izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
izmaksa Izdevumi. Ražošanas vai sagādes izdevumi.
iesalasni Izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši.
Iemest (arī izmest) kā ogu Izdzert viena paņēmienā (parasti alkoholisku dzērienu).
izmest Izdzert vienā paņēmienā (parasti alkoholisku dzērienu).
Iemest (arī izmest) kā zemeņogu (arī ogu) Izdzert vienā paņēmienā (parasti alkoholisku dzērienu).
izdūlēt Izdzīt ar dūmiem (parasti bites).
smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
izdvašot Izgarot (piemēram, mitrumu).
izsaust Izgarot, izzust (par mitrumu, ūdeni).
uzmeistarot Izgatavot (ko), parasti ātri, arī ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
izmeistarot Izgatavot (parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi).
sameistarot Izgatavot, arī salabot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
atgulēt Izgulēt (aizkavēto vai neizgulēto miegu).
Izgulēt nakti Izgulēt nakts miegu.
Izgulēt nakti Izgulēt nakts miegu.
pratināt Izjautāt (kādu) pēc procesuāliem noteikumiem, lai iegūtu informāciju lietas pareizai izlemšanai.
sastapties Izjust (kāda attieksmi, izturēšanos).
atelpot Izjust atvieglojumu, mieru (piemēram, pēc garīga sasprindzinājuma). Uzelpot.
ilgoties Izjust dziļu tieksmi, vēlēšanos būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko (parasti, izjūtot arī skumjas, grūtsirdību).
Justies gandarītam Izjust gandarījumu, apmierinājumu.
Justies gandarītam Izjust gandarījumu, apmierinājumu.
ienīst Izjust naidīgu attieksmi (pret ko).
bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ), uztraukties. Bēdāties.
priecāties Izjust prieku. Būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
bīties Izjust rūpes, nemieru. Baiļoties.
iekārot Izjust spēcīgu baudkāru tieksmi iegūt (pretēja dzimuma cilvēku). Izpaust šādu tieksmi.
tīksmināties Izjust tīksmi (par ko).
nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
izslāpt Izkalst (par zemi, augsni).
ekskrementi Izkārnījumi (dzīvniekiem, arī cilvēkam).
iegrozīties Izkārtot (ko) tā, lai izveidotos vēlamie apstākļi. Iekārtoties.
kabarejs Izklaidējoši priekšnesumi (parasti restorānos, kafejnīcās).
izzust Izkliedējoties kļūt nesaskatāmam, neuztveramam (piemēram, par dūmiem).
izgaisināt Izkliedēt (piemēram, dūmus, miglu) - par vēju.
izgaiņāt Izkliedēt (piemēram, miglu) - par vēju, sauli.
gaist Izkliedēties, izzust apkārtējā vidē (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.).
pagaist Izklīst, izzust (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.). Izgaist (1).
izgaist Izklīst, izzust (par miglu, putekļiem u. tml.).
Izlocīt kājas Izkustēties no miera stāvokļa.
Izlocīt kājas Izkustēties no miera stāvokļa.
Palocīt (arī izlocīt) kājas Izkustēties no miera stāvokļa. Paieties, paskrieties. Arī padejot.
izrauties Izlauzties (piemēram, par vārdiem, smiekliem, vaidu).
intonējums Izlīdzinājums (mūzikas instrumenta skanējumam) ar īpašiem tehniskiem paņēmieniem.
segt Izlīdzināt, līdzsvarot (ko). Apmierināt (nepieciešamību pēc kā).
sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotā.
bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis. Šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
izlikt Izlietot (piemēram, enerģiju, prasmi).
rekognoscēt Izlūkot (apvidu, pretinieka dislokāciju) pirms militārām operācijām (par komandieriem, štāba virsniekiem).
pagriezties Izmainīties un attīstīties, norisēt (kādā veidā, piemēram, par dzīvi, notikumiem).
Dzēst obligāciju Izmaksāt obligācijā minēto summu.
Dzēst obligāciju Izmaksāt obligācijā minēto summu.
protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu). Ļoti rūpēties (par kādu).
Paķert uz jūtām Izmantot (kāda) jūtas, emocionālo attieksmi.
patērēt Izmantot (piemēram, pārtikas preces, rūpniecības preces) personisko vajadzību apmierināšanai (par cilvēku, cilvēku grupām).
zondēt Izmantot īpašas metodes (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
Lietot (kāda) ieročus (pret viņu) Izmantot pretinieka paņēmienus.
izlīdzēties Izmantot, izlietot (kādu paņēmienu).
kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
standartizmērs Izmērs, kas atbilst standartam [1] (1). Izmērs, kas atbilst standarta (2) nosacījumiem.
izģērēt Izmiecēt (ādu).
izmiekšķēt Izmiekšķēties.
žļagans Izmircis, staigns (par ceļu, zemi).
ihtiozaurs Izmiris jūras rāpulis ar delfīniem un zivīm līdzīgu ķermeni.
mastodonts Izmiris liels ziloņiem radniecīgs dzīvnieks.
mamuts Izmiris ziloņu dzimtas leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem, uz priekšu, augšup un sānis vērstiem ilkņiem un biezu apmatojumu.
uzblīst Izmirkstot vai atkūstot kļūt staignam (par ceļu, zemi u. tml.).
izblīst Izmirkstot vai atkustot kļūt staignam (par ceļu).
izžulgt Izmirkt (1).
nomirkt Izmirkt (1).
izmērcēties Izmirkt (parasti par cilvēku).
vairodži Izmirusi bezžokļaiņu grupa, kuras pārstāvjiem raksturīgs ārējs kaula skelets, kas sastāv no plātnītēm vai vairogiem.
trilobīti Izmirusi jūras posmkāju klase. Šīs klases dzīvnieki.
oreopiteks Izmirušas cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks.
bruņuzivis Izmirušas zivis, kuru ķermenis klāts ar kaula bruņām.
zvērrāpuļi Izmiruši rāpuļu klases dzīvnieki, kas dzīvoja uz sauszemes no karbona beigām līdz triasam.
zvērzobji Izmiruši zvērrāpuļu apakškārtas dzīvnieki, kuri dzīvoja no perma vidus līdz triasam un kuriem bija dažādi veidoti, alveolās novietoti zobi.
zauri Izmirušu rāpuļu kopapzīmējums.
Bruņu zivis Izmirušu zivju klase, kuras pārstāvjiem ķermenis klāts ar bruņām, kas sastāv no atsevišķiem vairogiem. Šīs klases zivis.
izmisties Izmist [1].
izsamist Izmist.
Krist izmisumā Izmist.
izmisa Izmisums.
izmisība Izmisums.
izbarot Izmitināt (parasti mājlopus).
izmurmuļot Izmurmināt.
Iznest ar kājām pa priekšu Iznest (kādu) mirušu.
Iznest ar kājām pa priekšu Iznest (kādu) mirušu.
neitralizēt Iznīcināt skābes īpašības ar sārmiem vai sārma īpašības ar skābēm un radīt attiecīgos sāļus.
apklusināt Iznīcinot, sagraujot panākt, ka pārstāj darboties (ugunspunkts, šaujamierocis u. tml.).
izsust Iznīkt (pārmērīga augsnes mitruma, siltuma dēļ) - par augiem.
izslīkt Iznīkt pārmērīga mitruma dēļ (par augiem).
izrentēt Iznomāt (parasti saimniecību, zemi).
izdot Iznomāt, izrentēt (piemēram, zemi, saimniecību).
karastāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai.
Kara stāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai. Karastāvoklis.
Kara stāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai. Karastāvoklis.
termoizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu. Siltumizolācija.
ielenkt Izolēt (karaspēka grupējumu), lai (to) iznīcinātu vai saņemtu gūstā, izolēt (militām objektu), lai (to) ieņemtu vai iznīcinātu.
bloķēt Izolēt (valsti, tās daļu politiski vai ekonomiski) no citām valstīm vai no pārējās valsts.
izoterma Izotermiskā procesa grafisks attēlojums kādā koordināšu plaknē.
Iezīmētais atoms Izotops, kas ar savām fizikālajām īpašībām atšķiras no citiem tā paša ķīmiskā elementa izotopiem.
izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi (pret ko, parasti darbībā, rīcībā).
izdvest Izpaust (kādu īpašību, pazīmi).
izsmiet Izpaust nievīgu, nicīgu attieksmi. Asi izzobot. Dzēlīgi raksturot.
atkratīties Izpaust noraidošu attieksmi ar žestiem.
pasmieties Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi.
pasmiet Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi. Pasmieties (2).
Saraukt degunu Izpaust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā)- par mokošām, parasti slēptām, jūtām. Drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu).
atspulgt Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumiem.
atspīdēt Izpausties (sejā) - par jūtām, pārdzīvojumiem.
pārmākt Izpausties spēcīgāk par ko citu, kavēt, ierobežot (tā) izpausmi (parasti par kā saturu, ideju).
uzbudināt Izpausties uzbudinājumam (1) (piemēram, par runu, mīmiku).
darīt Izpildīt, veikt (minēto, nodomāto).
Izpildu komiteja Izpildkomiteja.
Izpildu komiteja Izpildkomiteja.
aplaist Izplatīt (kukaiņus, slimību, miegu u. tml.).
Celt (kādam) neslavu Izplatīt (par kādu) kompromitējošas ziņas.
aizmirdzēt Izplatīt mirdzumu.
mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu). Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu). Arī mirdzēt.
ost Izplatīt smaku. Smirdēt.
mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu).
gulties Izplatīties (kam pāri) - piemēram, par miglu, tumsu.
stīdzēt Izplatīties (kar), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu).
nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu.
nogulties Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu.
staipīties Izplatīties (kur), veidojot samērā garu, šauru kopumu (par dūmiem, miglu u. tml.).
noklāties Izplatīties (pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, mākoņiem.
kāpt Izplatīties (virzienā uz augšu) - par miglu, dūmiem, smaržu, arī siltumu, mitrumu u. tml.
velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
pārgulties Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, ēnu.
pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, mākoņiem, gaismu.
celties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
slieties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
gulēt Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) - piemēram, par mākoņiem, ūdeni. Izplatīties (par miglu, tumsu).
novilkties Izplatīties, virzīties tā, ka pilnīgi pārklāj ko (piemēram, par mākoņiem, miglu).
māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
slacīt Izplatot (uz kā) sīkas (šķidruma) lāses, panākt, būt par cēloni, ka (tas) kļūst mitrs, slapjš. Izplatīt uz kā (sīkas šķidruma lāses).
segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.).
nolaisties Izplatoties lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) - par miglu, dūmiem u. tml.
pakāpties Izplatoties pavirzīties uz augšu (piemēram, par dūmiem, miglu).
uzkāpt Izplatoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par miglu, dūmiem u. tml.
izkārt Izplaucēt (ziedu ķekarus), nobriedināt (ogu ķekarus) - par kokiem, krūmiem.
izspraukties Izplūst (pa spraugu, šauru vietu) - par vēju, dūmiem u. tml.
iziet Izplūst (piemēram, par dūmiem).
izslīdēt Izplūst, izbirt (piemēram, par smiltīm).
Krist (arī mesties) ap kaklu Izrādīt lielu sirsnību, arī familiaritāti.
Krist (arī mesties) ap kaklu Izrādīt lielu sirsnību, arī familiaritāti.
Mesties (arī krist) ap kaklu Izrādīt lielu sirsnību, arī familiaritāti.
pavedināt Izraisīt (kādā) baudkāru tieksmi iegūt pretējā dzimuma cilvēku.
glaimot Izraisīt (kādā) patiku, tīksmi (piemēram, par kādu faktu, citu cilvēku attieksmi).
sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
kārdināt Izraisīt (kādam ar savu būtību) spēcīgu tieksmi (to) iegūt (par ko vilinošu, aizraujošu).
iedvest Izraisīt (noteiktu attieksmi, jūtas pret sevi).
atstāt Izraisīt (paliekamu psihisku parādību, arī ietekmi).
izvilināt Izraisīt (piemēram, smaidu, smieklus).
izvilt Izraisīt (piemēram, smaidu, smieklus).
ieviest Izraisīt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
apgarot Izraisīt cēlas jūtas, centienus. Iedvesmot, sajūsmināt.
izgrauzt Izraisīt dedzinošu sajūtu, iekaisumu (acīs) - par dūmiem, putekļiem u. tml.
iedrosmināt Izraisīt drosmi (kādā).
izsmīdināt Izraisīt ilgus, sirsnīgus smieklus, panākt, ka daudz smejas.
Dzīt izmisumā Izraisīt izmisumu.
Dzīt izmisumā Izraisīt izmisumu.
Ieņemt sirdī Izraisīt kādas jūtas sevī. Būt ar pozitīvu attieksmi (pret kādu).
Ieņemt sirdī Izraisīt kādas jūtas sevī. Būt ar pozitīvu attieksmi (pret kādu).
ķert Izraisīt ko nevēlamu, iedarboties nevēlami (piemēram, par notikumu, arī norisi, parādību dabā).
noskaidrot Izraisīt labu, mierīgu noskaņojumu, tā izpausmi. Apskaidrot (2).
urbties Izraisīt nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
urdīt Izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu, arī parādību, apstākļiem).
Gulēt uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
Gulēt (arī gulties, būt) uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
grauzt Izraisīt nepatīkamu kairinājumu, sāpes, arī bojājumus (par smiltīm, putekļiem, cietām apģērba daļām u. tml.).
dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai citiem adatveida izaugumiem (par augiem). Durties (2).
tramdīt Izraisīt satraukumu, nemieru, pārņemt (par domām, negatīvu psihisku stāvokli u. tml.).
karst Izraisīt satraukumu, nemieru.
sadrošināties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt).
sadūšoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt).
iespiesties Izraisīt spēcīgu ietekmi (psihē), labi saglabāties (atmiņā).
dedzināt Izraisīt spēcīgu nepatīkamu pārdzīvojumu (par smagām atmiņām, apvainojumiem u. tml.).
dzelt Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.).
iekost Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām).
tīksmināt Izraisīt tīksmi (kādam).
Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
Kutināt pakrūti (arī sirdi) Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
atveldzēt Izraisīt, arī iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu, samitrinot vai atvēsinot (ķermeni, ķermeņa daļas). Atspirdzināt.
izdiedelēt Izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
iekairināt Izraisīt, ierosināt (piemēram, tieksmi ēst, dzert).
ieviesties Izraisīties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
sanākt Izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
samesties Izraisīties (par vairākām, daudzām slimībām, traucējumiem organismā).
uzplaukt Izraisīties (sejā) - par smaidu. Iegūt priecīgu, laipnu izteiksmi (par seju).
raibot Izraisīties redzes traucējumiem (šķietamu plankumu veidā), piemēram, aiz uztraukuma, noguruma.
sagult Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par pishisku vai fizioloģisku stāvokli).
sagulties Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
uzbrukt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
uzkrist Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli).
atgrūst Izraisot negatīvu attieksmi pret sevi, atbaidīt.
gandarīt Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu).
pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt citā vietā.
asinsdzīres Izrēķināšanās slepkavojot, spīdzinot un tīksmināšanās par to.
izmargot Izrotāt (ar izšuvumiem).
izmargot Izrotāt (ar kalumiem, zīmējumiem).
izmadarot Izrotāt ar izšuvumiem. Izšūt (1).
izgleznot Izrotāt, pārklājot viscaur ar gleznojumiem (piemēram, sienu).
nolaist Izrunājot (ko), pazemināt (tam) skaņu augstumu, samazināt spēku. Pazemināt (balss) augstumu, samazināt (tās) spēku.
pārgarums Izrunas laiks (valodas skaņām), kas ir ilgāks nekā parasts pēc valodas likumiem.
pagarināt Izrunāt (skaņu) samērā ilgi, atbilstoši valodas likumiem.
saīsināt Izrunāt (skaņu) samērā īsi, atbilstoši valodas likumiem. Pārveidot garo skaņu par īso skaņu.
zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., aizskart (kādu).
sāts Izsalkuma sajūtas pilnīgs apmierinājums.
Posts (man) (ar kādu), arī ak tu posts! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
(Ak) tu piķis! arī Kad tevi piķis! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Piķis un zēvele! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Ak tu vilks! arī Ka viņu (arī tevi) vilks! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Piķis un zēvele! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Piķis (viņu) (sa)zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Piķis (arī vilks) (viņu, arī to) sazin(a)! sar., arī velns (viņu, arī to) sazin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Velns (viņu, arī to) (sa)zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Vilks (viņu, arī to), (sa)zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Piķis (arī vilks) (viņu, arī to) zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Velns (viņu, arī to) zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Lai piķis parauj! arī Kaut piķis parautu! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Lai velns parauj! arī Kaut velns parautu! arī Velns parāvis! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Rauj piķis! arī Lai piķis parauj! arī Kaut piķis parautu! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Rauj piķis (arī vilks)! arī: Rauj velns! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Kur tas redzēts? Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Pie velna! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Lai velns parauj! arī Kaut velns parautu! arī Velns tevi rāvis! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Rauj viņu (arī tevi) vilks! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Nātru drudzis Izsitumi, kas atgādina nātru dzēlumus.
izraut Izskalot (par ūdeņiem, straumi). Izveidot bedri, iedobumu (piemēram, par šāviņiem).
Nerādīt dzīvības zīmes Izskatīties mirušam, arī būt mirušam.
pārciest Izslimot (slimību). Pārdzīvot (operāciju, slimības lēkmi u. tml.).
elegants Izsmalcināts, ar labu gaumi (par cilvēku). Tāds, kura apģērbs ir gaumīgs, izsmalcināts.
izmiglot Izsmidzināt.
pārsmiekls Izsmiekls.
piesmiet Izsmiet, piezobot.
pārsmiet Izsmiet.
mazāksolīšana Izsole, kurā pakāpeniski pazemina cenu.
luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē.
spiest Izstarot ļoti stipru gaismu un nevēlami iedarboties (uz kādu) - par gaismas avotu. Būt ļoti stipram un nevēlami iedarboties (uz kādu) - par gaismu.
izsūdzēt Izstāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
kartonāža Izstrādājumi no (parasti samērā cieta, bieza) papīra un kartona (piemēram, kartona taras kastes, futrāļi, kārbas, maisi).
silikāti Izstrādājumi no šādiem minerāliem (piemēram, stikls, keramika).
Pulveru metalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulvermetalurģija, metālkeramika.
Pulveru metalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulvermetalurģija, metālkeramika.
pulvermetalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulveru metalurģija, metālkeramika.
Izdzert olu Izsūkt šķidrumu no olas pa caurumiņu čaumalā.
Izdzert olu Izsūkt šķidrumu no olas pa caurumiņu čaumalā.
bojs Izsūtāmais zēns (kapitālistiskajās valstīs). Apkalpotājs iezemietis (kolonijās).
solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
krustdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens - sīku krustu veidošana. Izšuvuma raksts, ko veido šādi krusti. Atsevišķs krusts šai rakstā.
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi blakus cits citam sekojoši pavediena posmi. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
klājdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura dūrienus veido cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu. Ar šādu paņēmienu veidoti dūrieni.
Ķēžu dūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
urbt Iztaisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (par fizioloģisku stāvokli). Izraisīt (kādam) nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
predikatīvs Izteicēja nominālā daļa.
tuvināt Izteikt (kādu lielumu) ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem.
kurnēt Izteikt neapmierinātību, protestu.
zūdīties Izteikt neapmierinātību, sarūgtinājumu. Gausties, žēloties, arī bažīties.
atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Atsacīties.
atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu). Atteikties.
atkratīties Izteikt noraidošu, izvairīgu attieksmi.
apliecināt Izteikt vārdos, parādīt ar darbiem (jūtas, attieksmi).
pieteikties Izteikt vēlēšanos, būt ar mieru (ko darīt, veikt). Arī piesolīties.
muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
sūdzība Izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (piemēram, par savām bēdām, nelaimi, neapmierinošu veselības stāvokli).
vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
pietikt Iztikt, samierināties.
uztraucēt Iztraucēt. Arī traucējot uzmodināt (no miega).
seksualitāte Izturēšanās veidu kopums, kas ir saistīts ar dzimumtieksmes apmierināšanu.
neprātība Izturēšanās, rīcība, kas ir nepārdomāta, pretēja prāta apsvērumiem.
spīts Izturēšanās, rīcība, kura krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kuras mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Psihisks stāvoklis, kas izpaužas šādā izturēšanās, rīcības veidā.
muļķība Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem). Arī just līdzi (kādam).
uzvesties Izturēties atbilstoši savas sugas īpatņu uzvedības priekšnoteikumiem.
uzvesties Izturēties atbilstoši uzvedības normu nosacījumiem.
niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku).
ākstīties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml. Nenopietni rīkoties. Ākstīties.
rezistence Izturība (organismam) pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību.
pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem mikroorganismiem.
rezistents Izturīgs pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību (par organismiem).
nosusināt Iztvaicē lot mitrumu, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, apvidus) kļūst sauss (par augiem).
garaiņi Iztvaikojumi (no kā mitra).
Dot (arī atdot) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
Dot (arī atdot) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
Parādīt (arī atdot) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
Dot (arī atdot, parādīt) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
aizvadīt Izvadīt, pavadīt (mirušo uz kapsētu). Apbedīt.
kazuistika Izveicība aplamu vai apšaubāmu tēžu pierādīšanā, viltīgu paņēmienu izmantošana strīdos.
nokārtot Izveidot (piemēram, dokumentu) atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
savienoties Izveidot savstarpēju saskarsmi, savstarpējas attiecības vienam ar otru, citam ar citu.
pamirkšķināt Izveidot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus.
apzīmēt Izveidot, uzrakstīt (uz kā) atšķirības zīmi.
ataust Izveidoties (apziņā, atmiņā), rasties (par pārdzīvojumiem).
uzsisties Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļām) - par izsitumiem, augoņiem u. tml.
izsisties Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļām) - par izsitumiem, augoņiem.
ievārīties Izveidoties nosēdumiem (uz trauka sienām, kurā ilgāku laiku ko vāra).
uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) - par augoņiem, izsitumiem u. tml.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
ietiekties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu, nozari u. tml.
iesniegties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu.
kļūt Izvirzīties (piemēram, ar spējām, sasniegumiem).
iztīties Izvirzīties, izdalīties (parasti no miglas, dūmiem) un kļūt saskatāmam.
racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi.
apcelt Izzobot, izsmiet. Izmuļķot.
izkust Izzust (par psihisku. stāvokli, tā izpausmi).
izkust Izzust skatienam (piemēram, tumsā, miglā).
izkūpēt Izzust, izgaist (par miglu, mākoņiem u. tml.).
pazust Izzust, izmirt (par dzīvnieku sugu, dzimtu u. tml.).
izdzist Izzust, pārstāt būt (atmiņā, apziņā).
ikebana Japāņu tēlotājas mākslas paveids - kompozīciju veidošana no ziediem un keramikas vai citiem priekšmetiem.
rakņāt Jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, censties iegūt (ko).
kārpīt Jaukt (kādu, piemēram, zemes, veidojumu), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to) uz visām pusēm.
rakņāt Jaukt, arī pārvietot (piemēram, zemi).
rušināt Jaukt, mazliet pārvietot (piemēram, smiltis, pelnus, ogles).
postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
malt Jaukt, sviest (piemēram, smiltis, dubļus) uz visām pusēm.
neps Jaunā ekonomiskā politika - padomju valsts ekonomiskā politika pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu (no 1921. gada līdz 30. gadu 2. pusei).
grizete Jauna sieviete (šuvēja, cepurniece, koriste) bez stingriem tikumiem (parasti Francijā).
slēdziens Jauna sprieduma (secinājuma) veidošana uz viena sprieduma vai vairāku spriedumu (premisu) pamata pēc noteiktiem loģikas likumiem.
ūdenszars Jauna vasa, kas rodas uz dažu augu veca, bezzaraina stumbra, galvenā zara un vēlāk kļūst par spēcīgu zaru, pazeminot stumbra kvalitāti.
milicis Jaunākā dienesta pakāpe milicijā (1). Cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī milicijas darbinieks.
instruktors Jaunākā komandējošā sastāva karavīrs buržuāziskās Latvijas un dažās ārzemju armijās.
feldfēbelis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe (parasti augstākā) pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe dažās ārzemju armijās, buržuāziskās Latvijas armijā, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas armijā līdz 19. gadsimta sākumam. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
apakšvirsnieks Jaunākā komandējošā sastāva, instruktoru (parasti zemākā) dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
jaunpiedzimis Jaundzimis (par bērnu).
jaunaudze Jauni (koku) stādījumi.
ataudze Jaunie dzinumi (nocirstiem kokiem).
atauga Jaunie dzinumi (nocirstiem kokiem).
jaunkareivis Jauniesauktais līdz svinīgā solījuma nodošanai (piemēram, buržuāziskās Latvijas armijā).
pirmsiesaukumnieks Jaunietis, kas pirms iesaukuma vecuma sasniegšanas ir pakļauts reģistrācijai militārajās iestādēs.
atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties, par patstāvīgu augu.
izgudrojums Jauns kādas problēmas tehniskais risinājums, kas būtiski atšķiras no esošajiem risinājumiem un kam ir pozitīvs efekts.
Nemīta taka Jauns, vēl nekad nebijis paņēmiens, darbības veids.
Nemīta taka Jauns, vēl nekad nebijis paņēmiens, darbības veids.
modernisms Jaunu, laikmetīgu kompozīcijas paņēmienu un māksliniecisku vispārinājumu ieviešana mūzikas praksē.
maori Jaunzēlandes pirmiedzīvotāji.
pārjautājums Jautājums par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
Nacionālais jautājums Jautājums par nāciju atbrīvošanos no apspiestības, par brīvas attīstības nosacījumiem.
papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā). Jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju.
karalietas Jautājumu kopums, arī pasākumi, kas saistīti ar karaspēku, karadarbību, stratēģiju, taktiku u. tml.
lieta Jautājumu kopums, kas no juridiska viedokļa attiecas uz kādu administratīvā vai tiesas ceļā kārtojamu notikumu, apstākli, attieksmēm vai ar šajās attieksmēs saistītu personu.
pārjautāt Jautāt par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
irdzēt Jautri, viegli, skanīgi skanēt (piemēram, par runu, smiekliem).
Hidrauliskā java Java, ko izmanto tur, kur ir palielināts mitrums, stipra ūdens iedarbība.
vibromaisīšana Javas, gāzbetona masas u. tml. izgatavošanas paņēmiens, maisīšanas procesā izmantojot vibrācijas.
ideja Jēdziens, priekšstats, kas cilvēka apziņā atspoguļo īstenību un pauž viņa attieksmi pret apkārtējo pasauli.
metavaloda Jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēma, ar ko atspoguļo citas jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēmas vai sistēmu īpašības.
Vissvētākais sakraments Jēzus Kristus miesa un asinis maizes un vīna veidā.
komisks Jocīgs, smieklīgs.
komika Jocīgums, smieklīgums.
kumēdiņi Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, ākstības.
ķiķināties Jokojoties smieties īsiem, paklusiem smiekliem.
Metinājuma šuve Josla, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes plaisas, atvērumi.
sliede Josla, līnija, padziļinājums u. tml., kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur).
kabala Jūdaisma reliģijas mistiska mācība, kuras pamatā ir Vecās derības vārdu un skaitļu simboliska interpretācija.
liedags Jūras krasta lēzenā, viļņu nogludinātā (parasti smilšainā) daļa.
tombolo Jūras ūdeņu sanesta smilts strēle, kas saista bijušo salu pie krasta, pārvēršot šo salu pussalā.
pliozaurs Juras un krita perioda milzīgs, spēcīgs jūras rāpulis ar lielu galvu un samērā īsu kaklu.
akmeņplekste Jūras zivs, kurai ķermenis acu pusē ir brūngans ar tumšiem plankumiem un palieliem kaula izaugumiem.
ūda Jūras zvejas rīks - pamataukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem ir piestiprināta īsāka aukla ar āķi.
Admiralitātes lords Jūrlielu padomes loceklis. Jūrlietu ministrs.
reibt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot.
skurbt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot. Reibt (2).
vēlēties Just vajadzību, tieksmi (ko darīt).
vēlēties Just vajadzību, tieksmi, lai (kas) būtu, īstenotos.
lielīties Justies ievērojami pārākam par citiem (ar ko) un paust to. Pārmērīgi lepoties (ar ko).
Atstāt pēdas dvēselē Jūtami ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, būtību.
dārglietas Juvelierizstrādājumi no dārgmetāliem, dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem (parasti rotas lietas, pulksteņi).
Kā nav kauna? Kā nav neērti, nepatīkami?
atbalsts Kāda (parasti militāra) pasākuma sekmēšana (piemēram, ar ieroču uguni).
mūsējais Kāda (parasti politiska, militāra) grupējuma pārstāvis.
desmitnieks Kāda desmita (piemēram, 10 māju, 10 cilvēku u. tml.) pārzinis.
tetroksīds Kāda elementa atoma savienojums ar četriem skābekļa atomiem.
dioksīds Kāda elementa atoma savienojums ar diviem skābekļa atomiem.
pazole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas, plastmasas) plāksne, ko piestiprina pie zoles (aptuveni līdz papēdim).
zole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli). Monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna).
flīze Kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei.
pārvalks Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā, piemēram, mīkstās mēbeles, segas, spilvena) pārvilkšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml.
pārklājs Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu.
tobrīd Kādā no pagājušajiem brīžiem, neilgiem laikposmiem.
tolaik Kādā no pagājušajiem laikposmiem.
toreiz Kādā no samērā sen pagājušajiem laikposmiem, laika momentiem.
Kara apgabals Kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums.
Kara apgabals Kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums.
blokāde Kādas valsts (politiska vai ekonomiska) izolācija no citām valstīm.
Muitas blokāde Kādas valsts ekonomiska izolācija no citām valstīm ar nolūku pārtraukt šīs valsts preču importu.
Krusta deja Kadriļas tipa četru pāru deja, kurā dominē polkas solis.
mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi).
pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi).
aproksimācija Kādu lielumu tuvināta izteikšana ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem. Tuvināšana.
Kafijas galds Kafija kopā ar, piemēram, dažādām maizītēm, cepumiem, kūkām, saldumiem.
sābrene Kaimiņiene.
sābris Kaimiņš.
paleogēns Kainozoja pirmais periods, kad plaši bija izplatīti segsēkļi un primitīvie zīdītāji.
Kost (arī kosties, retāk iekost) kaulā Kaitēt. Būt nepatīkami sajūtamam.
Kost (arī kosties, retāk iekost) kaulā Kaitēt. Būt nepatīkami sajūtamam.
Kosties (arī kost, retāk iekost) kaulā Kaitēt. Būt nepatīkami sajūtamam.
plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
kontrindicēts Kaitīgs organismam (par zālēm, ārstēšanas paņēmieniem u. tml.).
kontrindikācija Kaitīgums (zālēm, ārstēšanas paņēmieniem u. tml.).
ratiņš Kājminama vērpšanas ierīce ar samērā lielu ratu
musketieris Kājnieks (dažu valstu armijās 18. gadsimtā).
apkalt Kājot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu).
mašīnkalējs Kalējs, kas darbus veic ar mehānismiem.
kalendārijs Kalendāra dienu un mēnešu secībā sniegta informācija (piemēram, par vēsturiskiem vai kultūras dzīves notikumiem).
tabulkalendārs Kalendārs, kurā datumi ir fiksēti tabulā.
funikulieris Kalnu dzelzceļš ar trosu vilkmi.
vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc.
izkalpot Kalpojot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības. Kaltējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
kuprainis Kamielis, kam ir kupris (3) vai kupri.
kamieļvilna Kamieļa vilna.
lama Kamieļu dzimtas dzīvnieks (Dienvidamerikā) bez kupra, ar garu apmatojumu.
kamolains Kamolam (1) līdzīgs. Ar kamolam (1) līdzīgiem veidojumiem.
kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras pagrabstāvā novietots šķirsts ar mirušo.
kapakmens Kapa piemineklis no viengabala akmens bez figurālām skulptūrām.
apkapāt Kapājot sabojāt vai iebojāt (visapkārt vai vietumis).
bezdarbs Kapitālistiskajai iekārtai raksturīga parādība, kad kapitālisma ekonomisko likumu darbības rezultātā daļa darbaļaužu neatrod sev algotu darbu.
paternālisms Kapitālistiskās ekspluatācijas veids - strādnieku daļas uzpirkšana (piemēram, paaugstinot algu, izmaksājot prēmijas), lai tos novērstu no šķiru cīņas.
militarizācija Kapitālistiskas valsts, tās ekonomikas, politikas, sabiedriskās dzīves pakļaušana aneksionistisku karu mērķiem. Militārisma realizēšana. Militāro organizatorisko formu un metožu ieviešana (civilajā dzīvē).
kapitāls Kapitālistisks (parasti par valsti, zemi).
lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
finansists Kapitālists, kas nodarbojas ar liela mēroga naudas darījumiem.
Kapu mirte Kapmirte.
ripsis Kāpostu (krustziežu) dzimtas eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām.
kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie.
ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais.
aizsardzība Kara darbības veids, kuras mērķis ir atsist pretinieka uzbrukumus, noturēt ieņemtās pozīcijas un sagatavoties uzbrukumam. Kara un kaujas darbības nodrošinājums pret pretinieka zemes un gaisa uzbrukumiem.
Jūras kara bāze Kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.
mēle Kara gūsteknis, kas var sniegt militāru informāciju.
Kara komisārs Kara komisariāta vadītājs.
Kara komisārs Kara komisariāta vadītājs.
stratēģija Kara mākslas nozare, kas pētī kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
karavētra Kara notikumi. Kara vētra.
Kara vētra Kara notikumi. Karavētra.
Kara vētra Kara notikumi. Karavētra.
Kara rētas Kara radītais posis, nodarītie zaudējumi.
Karā (arī kara) cirstās brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
Karā (arī kara) sistās (arī cirstās) brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
Karā (arī kara) cirstās brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
Karā (arī kara) cirstās brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
stratēģija Kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošana, plānošana un īstenošana.
līnija Karadarbībā iesaistītā, parasti frontāli izvietotā, karaspēka, militāro objektu kopums un to aizņemtā teritorija.
karamateriāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi). Kara materiāli.
Kara materiāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi). Karamateriāli.
Kara materiāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi). Karamateriāli.
kapitulācija Karadarbības pārtraukšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
repatriācija Karagūstekņu, emigrantu, bēgļu, pārvietoto personu atgriešanās dzimtenē.
traleris Karakuģis ar mazu iegrimi jūras mīnu atklāšanai un iznīcināšanai.
ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību.
operācija Karaspēka apvienojuma (armijas, frontes) plaša mēroga kauju kopums vienā vai vairākos svarīgos virzienos kopēja mērķa sasniegšanai.
papildspēki Karaspēka daļas, vienības, apakšvienības, ko piekomandē militārās darbības pastiprināšanai, atbalstīšanai.
iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
Operatīvā grupa Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kās pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
sibīrieši Karavīri īpašās pirmsrevolūcijas Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt laimēja no Sibīrijas iedzīvotajiem. Sibīrijas strēlnieki.
kazaks Karavīrs Sarkanās Armijas īpašā kavalērijas daļā, kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem.
priekšnieks Karavīru dienesta kategorija, kas nosaka attieksmi pret padotajiem karavīriem.
seržants Karavīru kategorija (Padomju Armijā), kurā ietilpst jaunākie seržanti, seržanti, vecākie seržanti, staršinas un praporsčiki.
ģenerālis Karavīru kategorija, kurā ietilpst ģenerālmajori, ģenerālleitnanti, ģenerālpulkveži, armijas ģenerāļi.
patruļa Karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupa, kas patrulē.
dolomīts Karbonātu grupas minerāls, kas satur kalciju un magniju un parasti sastāv no graudainiem, pelēcīgi baltiem kristāliem.
magnezīts Karbonātu klases kalcīta grupas balts, iedzeltens vai pelēcīgs minerāls.
valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
zaldāts Kareivis, karavīrs (cara, arī vācu armijā).
izkārpīt Kārpot (piemēram, zemi, sniegu), izdabūt (no tā ko).
rudulis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām.
pasterizēt Karsēt (ko) temperatūrā, kas nesasniedz 100 Celsija grādus, lai iznīcinātu (tajā), piemēram, daļu mikroorganismu.
tvīkt Karst (piemēram, saulē) - parasti par augiem, zemi.
sutoņa Karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi. Telpa, vide, kur ir šāds gaiss.
Kodoltermiskais karš Karš, kurā izmanto kodoltermiskos ieročus.
Kodoltermiskais karš Karš, kurā izmanto kodoltermiskos ieročus.
Ķīmiskais karš Karš, kurā izmanto ķīmiskos ieročus.
Ķīmiskais karš Karš, kurā izmanto ķīmiskos ieročus.
pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
astoņdesmitais Kārtas skait. --> astoņdesmit (80.).
astoņpadsmitais Kārtas skait. --> astoņpadsmit (18.).
četrdesmitais Kārtas skait. --> četrdesmit (40.).
četrpadsmitais Kārtas skait. --> četrpadsmit (14.).
desmitais Kārtas skait. --> desmit (10.).
deviņdesmitais Kārtas skait. --> deviņdesmit (90.).
deviņpadsmitais Kārtas skait. --> deviņpadsmit (19.).
divdesmitais Kārtas skait. --> divdesmit (20.).
divpadsmitais Kārtas skait. --> divpadsmit (12.).
miljardais Kārtas skait. --> miljards (1 000 000 000.).
miljonais Kārtas skait. --> miljons (1 000 000.).
padsmitais Kārtas skait. --> padsmit.
piecdesmitais Kārtas skait. --> piecdesmit (50.).
piecpadsmitais Kārtas skait. --> piecpadsmit (15.).
septiņdesmitais Kārtas skait. --> septiņdesmit (70.).
septiņpadsmitais Kārtas skait. --> septiņpadsmit (17.).
sešdesmitais Kārtas skait. --> sešdesmit (60.).
sešpadsmitais Kārtas skait. --> sešpadsmit (16.).
trīsdesmitais Kārtas skait. --> trīsdesmit (30.).
trīspadsmitais Kārtas skait. --> trīspadsmit (13.).
vienpadsmitais Kārtas skait. --> vienpadsmit (11.).
Kārtas numurs Kārtas skaitlis (ķīmiskajam elementam).
Kārtas numurs Kārtas skaitlis (ķīmiskajam elementam).
perfokarte Karte informācijas fiksēšanai ar simboliem, ko veido caurumi, robi.
iekārtojums Kārtība, veids, kādā izvietoti (telpā, ēkā, iestādē u. tml.) izmantojamie priekšmeti. Telpai, ēkai, iestādei u. tml. atbilstošie priekšmeti un to izvietojuma veids.
kartometrija Kartogrāfijas nozare, kas pētī paņēmienus, kā pēc kartes dotumiem mērīt un kvantitatīvi raksturot ģeogrāfiskus objektus.
noregulēt Kārtojot, pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, panākt, ka rodas (kas, piemēram, vēlamās attieksmes starp ko).
nokārtot Kārtot (eksāmenu, ieskaiti u. tml.) un saņemt sekmīgu atzīmi.
nokārtot Kārtot (mācību priekšmetā) eksāmenu, ieskaiti u. tml. un saņemt sekmīgu atzīmi.
Galda kartupeļi Kartupeļi, kas lietojami, noderīgi uzturam.
Kartupeļu vēzis Kartupeļu slimība, kuras rezultātā uz bumbuļiem izveidojas dažāda lieluma un formas tumši izaugumi.
burtene Kaste ar nodalījumiem tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju ievietošanai.
sekcijkaste Kaste, kas sastāv no vairākiem nodalījumiem.
piekašņāt Kašņājot (piemēram, zemi, augsni), pielīdzināt (to).
uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem.
uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam).
rakņāt Kašņāt, kārpīt (ko)- par dzīvniekiem Veidot augsnē rakumus (piemēram par kurmi)
izkāst Kāšot padarīt tīru, atbrīvot no cietas vielas piejaukumiem (šķidrumu, šķidru masu).
Katakombu glezniecība Katakombu sienu gleznojumi.
dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes.
daļa Katrs no vairākiem vienlīdzīgiem lielumiem, kuri kopā veido veselo (lielumu).
Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna galotnē vai nogāzēs), pa kuru notiek vulkāna izvirdumi.
cits Kaut kas (kāds) ārpus minētā, zināmā.
diktāts Kaut kas uzspiests (piemēram, prasības, noteikumi).
atminēties Kavēties atmiņās (pie kā).
kazačoks Kazaku horeogrāfiskās cilmes ritmiski spraiga ukraiņu un krievu tautas deja, ko dejo pa vienam vai arī pārī.
Plikādas kažoks Kažoks ar ādas miecēto pusi uz āru un apmatojuma pusi uz iekšu.
krūka Keramikas (parasti māla) krūze vai krūzei līdzīgs trauks dzērienu ieliešanai.
krūka Keramikas (retāk stikla) pudele (parasti alkoholiskiem dzērieniem).
rupjkeramika Keramikas izstrādājumi (piemēram, ķieģeļi, drenu caurules), kas sastāv no samērā rupjgraudaina materiāla.
smalkkeramika Keramikas izstrādājumi no samērā smalkgraudaina materiāla.
podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
fajanss Keramikas izstrādājums no šīs masas.
Kabeļu kanalizācija Keramikas vai betona cauruļu sistēma pazemē (piemēram, telefona, telegrāfa) kabeļu novietošanai.
Kabeļu kanalizācija Keramikas vai betona cauruļu sistēma pazemē (piemēram, telefona, telegrāfa) kabeļu novietošanai.
kinokomēdija Kinofilma ar komisku saturu. Attiecīgais kinomākslas žanrs.
kostīmfilma Kinofilma, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
moralizēt Klaji, arī uzmācīgi paust morāles normas, tikumiskus uzskatus. Klaji, arī uzmācīgi pamācīt.
Decimālā klasifikācija Klasifikācijas sistēma (bibliotēkās), kura balstās uz galveno nozaru iedalīšanu desmit pamatnodaļās ar desmit apakšnodaļām katrā.
aleksandrietis Klasiskā dzejas forma, kas sastāv no divrindēm sešpēdu jambā ar cezūru rindas vidū un blakus atskaņām, mijoties vīrišķām un sievišķām atskaņām.
pietā Klasiskajā tēlotājā mākslā - darbs, kurā attēlota Marija ar mirušo Jēzu Kristu klēpī. Mūsdienu tēlotājā mākslā - darbs, kas veltīts karā kritušo piemiņai.
smilšot Klāt ar smilšu kārtu.
līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi. Šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā).
līmēt Klāt ciet spraugu (parasti logam), uzliekot papīru un piestiprinot ar līmi.
mākt Klāt, aizēnot (parasti par miglu, mākoņiem).
uzklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
uzbungot Klauvējot, arī zvanot u. tml. panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
rapsods Klejojošs dziesminieks (senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas. Arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
Pievilkt kāju Klibojot mazliet vilkt kāju gar zemi.
purpināt Klusi, neskaidri, arī īgni, neapmierināti runāt (parasti pie sevis).
lēnīgs Klusināts, vienmērīgs, parasti melodisks (par skaņām). Ar mierīgu tempu (par runu).
lēns Klusināts, vienmērīgs, parasti melodisks (par skaņām). Ar mierīgu tempu (par runu).
liegs Kluss, mierīgs (par laikposmu).
rimties Kļūt (parasti pakāpeniski) mierīgam vai mierīgākam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
sakāpt Kļūt ar ievērojami augstāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt ievērojami augstākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni).
izbālēt Kļūt arvien mazāk jūtamam, pamanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām). Izbalēt (2). Izzust.
izbalēt Kļūt arvien mazāk jūtamam, samanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām). Izbālēt (2). Izzust.
biezēt Kļūt blīvākam, koncentrētākam (piemēram, par mākoņiem, miglu).
sabiezēt Kļūt blīvam, apjomīgam, koncentrētam (piemēram, par mākoņiem, miglu). Kļūt tumšam (par krēslu), pilnīgi iestāties (par tumsu).
nostiprināties Kļūt dziļākam, aptverošākam, arī stabilākam (piemēram, par attieksmi, uzskatiem).
gaišoties Kļūt gaišākam, - gaiši spīdēt, mirdzēt.
izslīgt Kļūt gludam, nostiepties (piemēram, pēc ieburzījuma) - parasti par smagiem zīda audumiem.
tīties Kļūt grūti saredzamam (piemēram, miglā, tumsā).
Nokārt (arī nolaist, retāk nodurt) galvu Kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam. Noskumt, bēdāties.
Nokārt galvu Kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam. Noskumt, bēdāties.
sadilt Kļūt ievērojami mazāk uztveramam, sajūtamam (par parādībām dabā).
nokristies Kļūt ievērojami mazākam vai mazam (piemēram, par cilvēka pozitīvām īpašībām, morālām vērtībām).
divkāršoties Kļūt ievērojami spēcīgākam, ievērojami palielināties (piemēram, par jūtām, spēku).
skābt Kļūt īgnam, nelaipnam. Arī kļūt neapmierinātam.
sabiezēt Kļūt intensīvam, ietekmīgam (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā). Kļūt intensīvam, iedarbīgam (parasti par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
rasties Kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
nomizot Kļūt jutīgam, sāpīgam, parasti kā skāba iedarbībā (par zobiem). Nomizoties.
karst Kļūt karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispār zināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
izkalst Kļūt ļoti sausam, cietam, panīkt vai iznīkt augiem, izzūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.). Iznīkt aiz sausuma (par augiem).
izkalst Kļūt ļoti sausam, izzūdot mitrumam (piemēram, par koka priekšmetu, augu, produktu).
izkalst Kļūt ļoti sausam, zaudēt parasto mitrumu (par muti, mēli u. tml.).
pārslapt Kļūt ļoti slapjam, arī ļoti samirkt (parasti no lietus, sniega).
nodzist Kļūt ļoti vājam, izbeigties (par psihiska stāvokli, tā izpausmi).
bankrotēt Kļūt maksāt nespējīgam, pārtraukt kārtot saistībās paredzētos maksājumus (par kapitālistisko valstu saimnieciskajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem).
pabalēt Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
pabālēt Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām). Pabālēt (2).
kliedēties Kļūt mazāk koncentrētam, blīvam (piemēram, par miglu, dūmiem).
klīst Kļūt mazāk koncentrētam, blīvam (piemēram, par miglu).
nobālēt Kļūt mazāk vai maz izjūtamam (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
apvilgt Kļūt mazliet mitram, valgam (parasti no virspuses).
iedzeltēt Kļūt mazliet, arī vietumis dzeltenam. Iesākt dzeltēt.
panīkt Kļūt maznozīmīgam, ekonomiski vājam.
apmiegoties Kļūt miegainam.
nomiegoties Kļūt miegainam.
norimt Kļūt mierīgākam vai mierīgam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
apmierināties Kļūt mierīgākam vai mierīgam. Nomierināties (pēc satraukuma, uzbudinājuma).
pierimt Kļūt mierīgākam, (mazliet) nomierināties pēc satraukuma, uzbudinājuma (par cilvēku).
miklot Kļūt miklam.
atlaisties Kļūt mīkstākam, arī mīkstam (piemēram, no mitruma, no siltuma).
mitrināties Kļūt mitram (1).
piesmadzēt Kļūt mitram (par gaisu, parasti telpā).
svīst Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
atvilgt Kļūt mitram, valgam (parasti par ko sausu, izšuvušu).
nogrimt Kļūt neaktuālam, tikt aizmirstam, izzust (par parādībām sabiedrībā).
izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot) - par vietu, telpu.
iepūsties Kļūt neapmierinātam.
saplūst Kļūt neatdalāmam, nenošķiramam, piemēram, atmiņā, apziņā, uztverē (par faktiem, notikumiem, domām u. tml.).
Zaudēt spēku Kļūt nederīgam (par dokumentiem, rīkojumiem u. tml.).
noilgt Kļūt nerealizējamam pēc kāda termiņa izbeigšanās.
samežģīties Kļūt neritmiskam, nevienādam (par soļiem).
izzust Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
nozust Kļūt nesaskatāmam, attālinoties vai ievirzoties (tumsā, miglā u. tml.).
izgaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
pagaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
nosūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
sūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
nostiprināties Kļūt noturīgam, viegli izmantojamam (par zināšanām, iemaņām, prasmi).
gaist Kļūt pamazām neredzamam, nesaskatāmam (attālinoties, apņemot miglai, tumsai u. tml.).
izžūt Kļūt pilnīgi sausam (parasti par izmirkušu dzīvnieku).
ielīksmoties Kļūt priecīgam, sajūsmināties.
parādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, nonākt redzes lokā (piemēram, par priekšmetiem, dabas veidojumiem, to daļām).
kalst Kļūt sausam vai sausākam, zaudēt parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.).
izžūt Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.).
aizsērēt Kļūt seklam (no smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem).
parādīties Kļūt šķietami redzamam, saskatāmam (nepareizā īstenības uztverē).
žūt Kļūt tādam, kam (piemēram, gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
žūt Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (par muti, kaklu).
kailot Kļūt tādam, kam nav lapu, skuju (parasti par kokiem, krūmiem).
slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī smakt (1).
smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī slāpt (2).
saskābt Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, palielinās skābes vai skābju saturs.
savīst Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
zaudēt Kļūt tādam, kas ir (ko) aizmirsis, nav saglabājis (piemēram, zināšanas).
zaudēt Kļūt tādam, kas ir aizmirsis (sakāmo, domu u. tml.).
zaudēt Kļūt tādam, kas vairs neizraisa (iepriekšējo attieksmi pret sevi).
piezīsties Kļūt tādam, kurā (kas, piemēram, putekļi, mitrums) ir dziļi iespiedies, iesūcies.
uzplūst Kļūt tādam, kurā ievērojami paceļas ūdens līmenis (par ūdenstilpi). Arī pārplūst.
sažņaugties Kļūt tādam, kurā ir, parasti ievērojami, sasprindzināti muskuļi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām).
nomiegoties Kļūt tādam, kurā izpaužas miegainums (par acīm).
samilzt Kļūt tādam, kurā izveidojas, parasti lieli, mākoņi (par debesīm). Palielināties apjomā, parasti ievērojami (par mākoņiem).
mumificēties Kļūt tādam, kura ķermenis netrūd (par mirušu cilvēku vai beigtu dzīvnieku).
noslīdēt Kļūt tādam, kura līmenis (parasti pakāpeniski, lēni) pazeminās; pazemināties (parasti pakāpeniski, lēni) - par kā līmeni.
nokristies Kļūt tādam, kurā pazeminās satura līmenis (par trauku).
noplakt Kļūt tādam, kurā pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
podzolēties Kļūt tādam, kurā sairst un izskalojas minerāli (par augsni).
sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
sprikstēt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Arī sprēgāt (2).
pietvanot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu). Piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi.
pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas kalcija savienojumi (piemēram, par iežiem).
padzist Kļūt vājākam, neskaidrākam (par atmiņām, priekšstatiem u. tml.).
izburbēt Kļūt vietumis uztūkušam, vietumis pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām).
izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupanam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
piesūkties Kļūt viscaur mitram, slapjam (par apģērbu, audumu, apaviem u. tml.).
plakt Kļūt zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē). Kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
sēsties Kļūt zemam vai zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē). Kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazaroties (2).
sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u.tml. galvenā posma, galvenās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazarot (2).
mitrot Kļūt, būt mitram (1).
Sacelties cenā Kļūt, parasti ievērojami, dārgākam.
sazaroties Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā). Sazarot (3).
sazarot Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā). Sazaroties (3).
sakuplot Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam, bagātam ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām, arī plašam.
sadilt Kļūt, parasti ievērojami, īsākam (par dienu, nakti), pakāpeniski izbeigties (par laikposmu).
sarauties Kļūt, parasti ievērojami, īsākam (par laikposmu, parasti dienu).
saplakt Kļūt, parasti ievērojami, klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
sakuplot Kļūt, parasti ievērojami, lielam (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
saerroties Kļūt, parasti ļoti, īgnam, neapmierinātam, saskaisties, sadusmoties.
samiegoties Kļūt, parasti ļoti, miegainam.
sakalst Kļūt, parasti ļoti, sausam, zaudējot parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.).
sažūt Kļūt, parasti ļoti, sausam, zaudējot parasto mitrumu (par muti, rīkli u. tml.).
sasmirdēt Kļūt, parasti ļoti, smirdīgam.
sadugt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, duļķainam, netīram (par ūdeni). Kļūt, parasti ļoti, miglainam, dūmakainam (par gaisu).
savilgt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram, arī slapjam.
samitrot Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram.
vilgt Kļūt, parasti mazliet, mitram, slapjam.
sarosīties Kļūt, parasti pēkšņi, intensīvam, ietekmīgam (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī par domām, idejām).
saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, neveselam, kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
sasekšķēt Kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu).
sarepēt Kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam (parasti par augiem, to mizu).
nokodināt Kodināt un pabeigt kodināt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
kodolķīmiķis Kodolķīmijas speciālists.
tokamaks Kodoltermisks reaktors, kurā plazmas strūkla tiek ieslēgta torā [1] (1) un saspiesta ar magnētisko lauku.
krija Koka (parasti liepas) miza.
laide Koka daļa, spals (dažiem šaujamieročiem).
lubas Koka mizas, kas plēstas, piemēram, no augošas liepas, egles. Skali, skaidas, kas plēstas no bezzaraina koka.
čiekuraugi Koki vai krūmi ar mūžzaļām vai vasarzaļām skujām un ar čiekuriem vai čiekurogām.
apstādījumi Kokiem, košuma krūmiem, puķēm apstādīts laukums, josla (parasti pilsētā). Augu kopums šādā laukumā, joslā.
meloņkoks Koks (kultūraugs) ar lieliem, melonēm līdzīgiem ēdamiem augļiem.
papaja Koks (kultūraugs) ar lieliem, melonēm līdzīgiem ēdamiem augļiem. Meloņkoks.
bērzs Koks (retumis krūms) ar baltu mizu un sīki robotām, nelielām lapām.
slīkonis Koks, kokmateriāls, kas (piemēram, pludināšanas gaitā) grimst vai ir nogrimis ūdenstilpē. Grimonis.
Koksnes sausā pārtvaice Koksnes termiskā sadalīšana hermētiski noslēgtā iekārtā.
kokgrauzis Koksngrauzis. Arī ķirmis.
Koku tārpi Koksngraužu, mizgraužu kāpuri.
virsis Koku, krūmu vai pundurkrūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, sila virši, miltenes, rododendri. Eriku dzimta.
opuncija Kokveida vai krūmveida augs ar plakaniem, cilindriskiem vai lodveida stumbra un zaru posmiem.
poplīns Kokvilnas vai zīda audums audekla pinumā, kurā šķēru pavedieni ir ievērojami tievāki par audu pavedieniem.
valde Koleģiāls veidojums (vēlēts vai iecelts) organizācijas, iestādes u. tml. vadīšanai, arī administratīvs vai pašvaldības institūts.
Koloidālā ķīmija Koloīdķīmija.
Koloidālā ķīmija Koloīdķīmija.
regbijs Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos virs pārliktna un kurā ir atļauti spēka paņēmieni ar cīņas sporta elementiem.
nitrofoska Kombinēti minerālmēsli, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju.
Situāciju komēdija Komēdija, kur komisko efektu izraisa situācija, kurā nokļūst komēdijas tēli.
Situāciju komēdija Komēdija, kur komisko efektu izraisa situācija, kurā nokļūst komēdijas tēli.
varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
Konfliktu komisija Komisija (iestādē, uzņēmumā), kas izšķir strīdus un domstarpības, parasti darba jautājumos.
Nepilngadīgo (arī mazgadīgo) lietu komisija Komisija, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar nepilngadīgajiem (mazgadīgajiem) likumpārkāpējiem.
Mandātu komisija Komisija, kas pārbauda deputātu, kongresa delegātu u. tml. pilnvaras.
konsignācija Komisijas līguma veids, saskaņā ar kuru īpašnieks pārdod savas preces (parasti ārzemēs) ar komisionāra starpniecību.
konsignators Komisionārs, kas pārdod preces konsignācijas darījumos.
Karātavu humors Komiskā apvienojums ar traģisko (stāstījumā, tēlojumā). Bezizejas stāvoklī izsacīti joki, asprātības.
Karātavu humors Komiskā apvienojums ar traģisko (stāstījumā, tēlojumā). Bezizejas stāvoklī izsacīti joki, asprātības.
pose Komiska luga ar parupjiem jokiem, pārspīlētām situācijām.
Muzikālā komēdija Komiska rakstura muzikāls skatuves darbs ar koriem, solo dziedājumiem un dejām. Arī operete.
Muzikālā komēdija Komiska rakstura muzikāls skatuves darbs ar koriem, solo dziedājumiem un dejām. Arī operete.
burleska Komiska rakstura skaņdarbs.
humors Komiskais (parasti mākslas darbā). Komiska situācija, notikums.
mēdīt Komiski vai nievīgi atkārtot (kāda) vārdus, atdarināt runu, balss skaņas. Komiski vai nievīgi atdarināt (kāda) mīmiku, kustības.
raksturkomika Komisku raksturu atklāsme (mākslā).
komisms Komiskums (1).
komika Komisms, komiskais.
apakškomiteja Komiteja, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komitejai.
komsorgs Komjaunatnes organizators - persona, ko iecēla Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības Centrālā Komiteja jaunatnes politiskā un kultūras masu darba organizēšanai un jaunu pirmorganizāciju izveidošanai skolās un darbavietās (līdz 1946. gadam). Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības pirmorganizācijas sapulces vēlēta un komitejas apstiprināts sekretārs (no 1946. gada).
pilnmēslojums Komplekss mēslojums, kurā ietilpst visas augiem nepieciešamās minerālvielas un mikroelementi.
kompromitēties Kompromitēt sevi.
savākties Koncentrēties. Arī nomierināties.
objektīvisms Koncepcija, kuras pamatā ir sociāli politiska neitralitāte zinātniskajā izziņā, atturēšanās no vēsturisko notikumu un sabiedriskās dzīves parādību sociāli kritiskiem vērtējumiem.
līt Kondensējoties pilienos, klāties (kam pāri), arī plūst (par miglu, rasu).
saldums Konditorejas izstrādājumi ar lielu saldvielu saturu.
piemērs Konkrēts fakts, konkrēta doma, kas pakļaujas kādiem vispārīgiem spriedumiem, pamato, ilustrē tos.
bibliogrāfija Konspektīvs grāmatu un citu iespieddarbu apraksts sistematizācijas nolūkos (minot galvenos datus par autoru, izdošanu un saturu).
atzīmēt Konstatējot (ko), norādīt, vērst uzmanību (uz to). Arī minēt.
novērot Konstatēt (piemēram, kā piemitību, arī sastopamību, izplatību).
kontraktācija Kontraktu noslēgšana starp uzņēmumiem, kas ražo produkciju, un organizācijām, kas šo produkciju sagādā un pārdod.
Tekošais konts (arī rēķins) Konts (bankā vai krājkasē), kas atspoguļo operācijas, kuras tiek veiktas ar glabājamiem naudas līdzekļiem.
desmits Kopā aptuveni pa desmit vienībām. Arī ļoti daudz.
desmits Kopa, kas sastāv no desmit vienībām.
padsmits Kopa, kuras vienību skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
Miera pīpe Kopēja pīpe, kuru smēķējot, indiāņi apliecinājuši draudzību un salīguši mieru.
koprādītājs Kopējs, vienojošs rādītājs (piemēram, ekonomikas attīstības plānos).
konferēt Kopīgi apspriest kādu (piemēram, administratīvu, politisku) jautājumu.
vakarēt Kopīgi pavadīt vakaru strādājot, dziedot, tērzējot (par saimi, kaimiņiem, draugiem).
iekopt Kopjot uzlabot, padarīt auglīgāku (zemi).
Organiskā masa Kopums, kurā ietilpst organiska sastāva veidojumi (piemēram, nopļauti, nocirsti u. tml. augi, to daļas).
Kosmosa medicīna Kosmiskā medicīna.
Kosmosa medicīna Kosmiskā medicīna.
pulsārs Kosmiskā radiostarojuma avots, kas strauji un regulāri maina starojuma intensitāti.
Kosmosa raķete Kosmiskā raķete.
Kosmosa raķete Kosmiskā raķete.
metagalaktika Kosmiska sistēma, kas aptver visas (pašlaik pazīstamās) galaktikas.
bezgalība Kosmiskā telpa, debesis.
Kosmiskais (arī kosmosa) kuģis Kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos kosmosā.
Kosmosa kuģis Kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos kosmosā. Kosmiskais kuģis.
Kosmiskais kuģis Kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos kosmosā. Kosmosa kuģis.
Saules sistēma Kosmiskas telpas daļa, kurā ir Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas iedarbībā pastāvīgi atrodas šajā kosmiskās telpas daļā.
Radiācijas josla Kosmiskās telpas rajons, kurš atrodas ap planētu un kura ir liels elektriski lādētu daļiņu blīvums.
kosmonavigācija Kosmisko lidaparātu navigācija.
pavadonis Kosmisks lidaparāts, kas ir ievadīts orbītā ap kādu debess ķermeni.
kvazārs Kosmisks radioavots, kas optiski ir līdzīgs zvaigznei.
Visuma modeļi Kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
malahīts Koši zaļš minerāls - vara karbonāta hidrāts.
vilnaskrabis Krabis, kura ķermeni un ekstremitātes klāj īss un blīvs apmatojums un kas savu virsmu pārklāj ar svešķermeņiem.
resursi Krājumi, līdzekļi izmantošanai noteiktam mērķim.
sardonisks Krampjaini saviebts (par seju, tās izteiksmi). Arī dusmīgs, nicinošs.
lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai).
pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts).
papildkrāsas Krāsas, kas (piemēram, gleznā) papildina citas (parasti dominējošās) krāsas.
grims Krāsas, uzlīmējumi, plastiskais materiāls, ko lieto grimēšanai.
apsviesties Krasi mainīt nostāju, uzskatus, attieksmi. Strauji mainīties (par domām, uzskatiem u. tml.).
uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
rusts Krāsošanai nomizotās alkšņu mizas.
kontrasts Krass pretstats (piemēram, starp krāsām, laukumiem gleznā, zīmējumā, fotogrāfijā).
pludmale Krasta sastāvdaļa, kas veidojas viļņu uzkrituma, straumju iedarbībā un kur uzkrājas, piemēram, smilts, grants, oļi.
tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
pants Krāvums, novietojums, slānis (sienam, salmiem, nekultai labībai, parasti šķūnī).
diskonts Kredīta operācija, kurā banka, pērkot vekseli, atskaita no tā nominālvērtības attiecīgus procentus par laiku līdz termiņa beigām.
konsolidācija Kredītoperācija - valsts īstermiņa saistību pārvēršana par ilgtermiņa vai beztermiņa saistībām.
Vekseļu diskonts Kredītoperācija - vekseļu pirkšana pirms to maksāšanas termiņa iestāšanās.
independenti Kreiss puritāņu nogrupējums Anglijā (16. un 17. gadsimta mijā).
Goda krēsls Krēsls, kas paredzēts ciemiņiem, viesiem.
Goda krēsls Krēsls, kas paredzēts ciemiņiem, viesiem.
Sarkanā Armija Krievijas PFSR, vēlāk PSRS armija (no 1918. gada līdz 1946. gadam).
Krimināls aborts Kriminālaborts.
kāzuss Kriminālistikā - gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības. Darbība, kurai ir pārkāpuma, nozieguma pazīmes, bet kurā nav vainas elementa.
trasoloģija Kriminālistikas nozare, kas pētī pēdu (2) izcelsmi, izstrādā to atrašanas, saglabāšanas, liksēšanas, izņemšanas un izpētes metodes.
odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas, parasti cilvēku, identificē pēc tam raksturīgām smaržām.
Krimināla lieta Krimināllieta.
kriminālprocess Krimināllietas izskatīšana tiesā.
krimināluzraugs Kriminālmeklēšanas inspektors.
Kriminālā policija Kriminālpolicija.
kriminālpolicists Kriminālpolicijas ierēdnis.
Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kartībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kārtībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
kriminālprāva Kriminālprocess (2).
katorga Kriminālsods (pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs) - izsūtīšana smagos piespiedu darbos (parasti bargos klimatiskos apstākļos).
Spaidu darbi Kriminālsods, ko izcieš īpaši stingrā režīmā, sevišķi smagos darbos.
Spaidu darbi Kriminālsods, ko izcieš īpaši stingrā režīmā, sevišķi smagos darbos.
Labošanas darbi Kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
Labošanas darbi Kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma: izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
Kakla tiesa Krimināltiesa.
starpniecība Krimināltiesībās - darbība, kas sekmē nelikumīgu vienošanos, darījumu starp kontrahentiem un kas likumā paredzētos gadījumos ir krimināli sodāma.
kriminālists Krimināltiesību speciālists. Kriminālistikas speciālists.
kriminologs Kriminoloģijas speciālists.
Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
Ideālie kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas novietotas ideāli pareizā kārtībā.
jašma Kristālisks, blīvs dažādas krāsas iezis, kas satur kvarcu un halcedonu (izmanto rotājumiem un mākslas priekšmetu izgatavošanai).
kristālķīmiķis Kristālķīmijas speciālists.
triboluminiscence Kristālu luminiscence, ko ierosina ārēja iedarbība (bēršana, spiešana, šķelšana).
nimbs Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta cilvēka, dievišķas būtnes galvu.
oreols Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu. Nimbs.
Pestīšanas armija Kristiešu reliģiska organizācija ar militarizētu raksturu.
vasarsvētki Kristietībā - reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
pirmkristiānisms Kristietības vēstures posms no tās izcelšanās līdz katoliskās baznīcas sākumiem.
dievgalds Kristīgo reliģiska ceremonija, kuras dalībnieki ēd maizi un dzer vīnu, kas pēc ticīgo priekšstatiem ir Kristus miesa un asinis.
piezemēties Krītot sasniegt zemi (par mestiem priekšmetiem).
slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (par šķidrumu, masu).
krūmājs Krūmu audze, krūmu puduris. Ar krūmiem apaugusi vieta.
krūms Krūmu audze, krūmu puduris. Vieta, kur aug krūmi. Krūmājs (1).
tankkuģis Kuģis šķidras kravas (piemēram, naftas, tās produktu, ķimikāliju, sašķidrinātas gāzes) pārvadāšanai speciālos rezervuāros.
stūmējkuģis Kuģis, kas ar īpaši izveidotu priekšgalu stumj (liellaivu, prāmi u. tml.).
komodors Kuģu vienības komandieris, kam nav admirāļa dienesta pakāpes (dažās ārvalstu flotēs).
biskvīts Kūka, ko gatavo no saputotām olām, cukura, miltiem.
termīts Kukaiņu kārta (galvenokārt tropos), kurā ietilpst 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
vabole Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni.
veltnis Kulinārijas produkts - rulete, kuras pagatavošanā produkti pakļauti vienam tehnoloģiskam paņēmienam - saveltnēšanai.
Augšējā kulminācija Kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais.
Apakšējā kulminācija Kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vismazākais.
apkūlības Kulšanas darbu nobeigums. Tam sekojošais mielasts, svinības.
Kult rakstā Kult (ar spriguļiem) ritmiski.
Kult rakstā Kult (ar spriguļiem) ritmiski.
Arhitektūras piemineklis Kultūras piemineklis - pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
Arheoloģiskais piemineklis Kultūras piemineklis - vēsturiskas nozīmes objekts, ko pētī ar arheoloģijas metodēm.
Vēstures piemineklis Kultūras piemineklis, kam ir liela vēsturiska vērtība.
Vēstures piemineklis Kultūras piemineklis, kam ir liela vēsturiska vērtība.
pūrs Kultūras vērtību kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā. Iespaidu, atmiņu kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
muskuļkuņģis Kuņģa nodalījums (piemēram, putniem, sliekām), kur ar akmentiņu, smilšu palīdzību tiek saberzta rupjā barība.
atkūpēt Kūpot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai) - par dūmiem, putekļiem.
iekūpēt Kūpot ievirzīties (kur iekšā) - par dūmiem, miglu, putekļiem u. tml.
izkūpēt Kūpot izzust, izgaist (par dūmiem, tvaiku u. tml.).
piekvēpt Kūpot, degot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem (par telpu, apkārtni, vidi).
piekūpēt Kūpot, degot, arī garojot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem, arī ar garaiņiem, iztvaikojumiem (par telpu, apkārtni, vidi). Piekvēpt.
sodrēji Kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts - melnu vielas daļiņu kopums. Šo daļiņu nosēdumi.
piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (krāsni, pavardu).
piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (telpu).
spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.). Kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi. Liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
mesties Kustēties ar traucējumiem (piemēram, ķeroties aiz kā) - par kājām.
viļņoties Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem).
viļņot Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem). Viļņoties (2).
kāpt Kustēties, arī šķietami virzīties uz augšu (par parādībām dabā).
staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaikustiba) - par piekšmetiem, veidojumiem u. tml.
pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piemēram, aizķeroties aiz kā, arī slikti orientē jo lies).
Tautas fronte Kustība, kas apvieno daudzus (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotājus politiskai, ekonomiskai cīņai. Attiecīgā organizācija.
žests Kustība, ko parasti veido ar rokām vai galvu un kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
Brīvās krišanas paātrinājums Kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim krītot uz zemi no neliela augstuma vakuumā.
plastika Kustību lokanums, vijīgums, arī harmoniskums. Arī kustību izveides paņēmienu kopums.
Brīvās kustības Kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
Brīvās kustības Kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piemēram, durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
mikrofāgi Kustīgi leikocīti, kas satver un iznīcina mikrobus.
nospārdīties Kustoties (parasti miegā), nogrūst sev apsegu.
pērties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem.
iespiedējs Kvalificēts strādnieks, kas ar tipogrāfiskiem paņēmieniem iespiež (piemēram, grāmatu, žurnālu, karti).
viela Kvalitatīvs matērijas veids, kam pat miera stāvoklī piemīt masa. Tas, no kā sastāv fizisks ķermenis.
Relatīvistiskā kvantu mehānika Kvantu mehānika, kas pētī tādu mikro daļiņu kustības, kuru kustības ātrums tuvs gaismas ātrumam.
halcedons Kvarca paveids - dažādas krāsas minerāls ar mikrokristālisku uzbūvi (pusdārgakmens).
apkvēpināt Kvēpinot (ko), pārklāt ar kvēpiem, sodrējiem vai apņemt ar dūmiem.
kviesājs Kviešu salmi.
silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējoša viegla, kustīga būtne ļaunas sievietes veidolā.
silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējošs gars vieglas, kustīgas vīriešu vai sieviešu dzimuma būtnes veidolā.
Reta ķemme Ķemme ar platiem iegriezumiem.
Bieza ķemme Ķemme ar šauriem iegriezumiem.
Materiāls punkts Ķermenis, kura izmēri ir mazi, salīdzinot ar attālumu no tā līdz citiem ķermeņiem, ar kuriem pastāv mijiedarbība.
Materiāls punkts Ķermenis, kura izmēri ir mazi, salīdzinot ar attālumu no tā līdz citiem ķermeņiem, ar kuriem pastāv mijiedarbība.
kosmētika Ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieni. Mācība par šādiem kopšanas paņēmieniem.
plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.
gangrēna Ķermeņa daļas, orgāna vai audu atmiršana, kam cēlonis ir traucējumi to asinsapgādē.
inerce Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
Translācijas kustība Ķermeņa kustība, kurā visiem tā punktiem ir vienādi ātrumi un paātrinājumi.
Īpatnējā masa Ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu, īpatnējā siltumietilpība.
Īpatnējā siltumietilpība Ķermeņa masas vienības siltumietilpība.
rumpis Ķermeņa pamatdaļa, kurai pievienotas ekstremitātes un galva.
hipotermija Ķermeņa temperatūras pazemināšanās zemāk par normālo temperatūru.
katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem).
Mehāniskais līdzsvars Ķermeņa, fizikālas sistēmas stāvoklis, kurā tie atrodas miera stāvoklī attiecībā pret kādu atskaites sistēmu.
Mehāniskais līdzsvars Ķermeņa, fizikālas sistēmas stāvoklis, kurā tie atrodas miera stāvoklī attiecībā pret kādu atskaites sistēmu.
Potenciālā enerģija Ķermeņu mijiedarbības enerģija, kas atkarīga no to savstarpējā novietojuma telpā.
kārties Ķerties (pie kā) klāt tā, ka paliek karājamies.
ķīmiķis Ķīmijas (1) speciālists.
Fizikālā ķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
Fizikālā ķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielu uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
Organiskā analīze Ķīmijas nozare, kas nodarbojas ar organisko savienojumu sastāva un struktūras noteikšanu.
mežķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes ķīmisko sastāvu un tā izmantošanu.
Koksnes ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
Koksnes ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
plazmoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā. Plazmas ķīmija.
Plazmas ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā. Plazmoķīmija.
fotoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas, kuras izraisa gaisma.
piroķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskos procesus augstās temperatūrās.
stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
Neorganiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
Neorganiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
Organiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī organisko savienojumu īpašības un pārvērtības.
Organiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī organisko vielu īpašības un pārvērtības.
radioķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī radioaktīvo elementu un radioaktīvo izotopu īpašības.
ķimioterapeitisks Ķīmijterapeitisks.
ķimioterapeits Ķīmijterapeits.
ķimioterapija Ķīmijterapija.
Ķīmiskā terapija Ķīmijterapija.
Ķīmiskā terapija Ķīmijterapija.
ķīmijterapeits Ķīmijterapijas speciālists.
kodne Ķimikālija, ar ko kodina (1).
kodinātājs Ķimikālija, ar ko kodina (1). Kodne (1).
kodne Ķīmikālija, ar ko kodina (2).
kodinātājs Ķimikālija, ar ko kodina (2). Kodne (2).
ķimikāti Ķimikālijas.
gramatoms Ķīmiskā elementa daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa relatīvo atommasu.
masspektrs Ķīmiskā elementa izotopu masu sadalījuma fotogrāfisks attēls vai diagramma.
reducēšana Ķīmiska elementa oksidēšanas pakāpes samazināšana ķīmiskā reakcijā.
anhidrīds Ķīmiskā elementa un skābekļa savienojums, ko var iegūt, atņemot ūdeni attiecīgajai skābei.
oksīds Ķīmiskā elementa un skābekļa savienojums.
gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
radiolīnija Ķīmiskā elementa vai tā savienojumu izstarojuma spektrālā līnija radioviļņu diapazonā.
atomnumurs Ķīmiskā elementa vietas numurs periodiskajā elementu sistēmā.
atoms Ķīmiskā elementa vismazākā daļiņa, kurai ir visas šī elementa ķīmiskās īpašības.
struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
pāriet Ķīmiskā reakcijā pārvērsties par ko citu (par vielām).
Ķēdes reakcija Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
Ķēdes reakcija ķīm., fiz Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
oksidēšanās Ķīmiska reakcija, kurā palielinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe.
reducēšanās Ķīmiska reakcija, kurā samazinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe.
polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula.
Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
Kovalentā saite Ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
sintēze Ķīmiska savienojuma veidošana pēc dabā esoša savienojuma parauga.
Indiferenta viela Ķīmiska viela, kas ir klāt ķīmiskā reakcijā, bet tajā nepiedalās.
kalifornijs Ķīmiskais elements - aktinīdu grupas radioaktīvs metāls.
sudrabs Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls.
lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā.
skandijs Ķīmiskais elements - balts, spožs, viegls metāls, kas dabā ir sastopams kopā ar lantanoīdiem.
skābeklis Ķīmiskais elements - bezkrāsaina, par gaisu mazliet smagāka gāze.
hēlijs Ķīmiskais elements - cēlgāze.
kriptons Ķīmiskais elements - cēlgāze.
ksenons Ķīmiskais elements - cēlgāze.
neons Ķīmiskais elements - cēlgāze.
sērs Ķīmiskais elements - cieta, trausla, dzeltena viela.
urāns Ķīmiskais elements - ciets, smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls.
germānijs Ķīmiskais elements - ciets, trausls, pelēki balts metāls.
berilijs Ķīmiskais elements - ciets, viegls, sudrabaini balts metāls.
hlors Ķīmiskais elements - dzelteni zaļgana, indīga, ķīmiski ļoti aktīva gāze.
stroncijs Ķīmiskais elements - dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, kam ir radioaktīvie izotopi.
zelts Ķīmiskais elements - dzeltens, spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls.
fluors Ķīmiskais elements - dzeltenzaļa, ļoti indīga un ķīmiski aktīva gāze.
vanādijs Ķīmiskais elements - gaišpelēks, plastisks metāls.
slāpeklis Ķīmiskais elements - gāze bez krāsas, smakas un garšas.
ūdeņradis Ķīmiskais elements - gāze bez krāsas, smaržas, garšas.
fosfors Ķīmiskais elements - indīgs nemetāls, kas dabā sastopams tikai savienojumos.
argons Ķīmiskais elements - inerta gāze.
lutēcijs Ķīmiskais elements - lantanoīdu grupas metāls.
irīdijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, sudrabaini balts metāls.
osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks metāls.
cēzijs Ķīmiskais elements - ļoti mīksts sudraba krāsas metāls.
litijs Ķīmiskais elements - ļoti viegls, mīksts, sudrabaini baltas krāsas sārmu metāls.
jods Ķīmiskais elements - melnpelēki kristāli ar metālisku spīdumu.
prezodīms Ķīmiskais elements - metāls.
rubīdijs Ķīmiskais elements - mīksts sudraba krāsas metāls.
indijs Ķīmiskais elements - mīksts, balts, viegli kūstošs metāls.
cerijs Ķīmiskais elements - mīksts, pelēks metāls.
bārijs Ķīmiskais elements - mīksts, spīdīgs sārmzemju metāls.
gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru.
pallādijs Ķīmiskais elements - mīksts, viegli kaļams un veidojams, sudrabaini balts, spožs metāls.
tallijs Ķīmiskais elements - mīksts, zilgani balts metāls.
kobalts Ķīmiskais elements - par dzelzi cietāks sudrabbalts metāls ar iesarkanu spīdumu.
torijs Ķīmiskais elements - pelēcīgi balts radioaktīvs metāls.
platīns Ķīmiskais elements - pelēkbalts metāls ar augstu kušanas temperatūru.
dzelzs Ķīmiskais elements - pelēki balts metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā.
bors Ķīmiskais elements - pelēki melns nemetāls.
selēns Ķīmiskais elements - pelēks nemetāls.
silīcijs Ķīmiskais elements - pelēks vai brūns kristālisks nemetāls.
titāns Ķīmiskais elements - pelēks, ļoti ciets metāls.
niobijs Ķīmiskais elements - pelēks, spīdīgs metāls.
radons Ķīmiskais elements - radioaktīva inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā.
tehnēcijs Ķīmiskais elements - radioaktīvs metāls.
varš Ķīmiskais elements - sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu.
broms Ķīmiskais elements - smags, sarkani brūngans šķidrums.
magnijs Ķīmiskais elements - spīdīgs, sudrabaini balts metāls.
antimons Ķīmiskais elements - spīdīgs, trausls metāls.
hafnijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts metāls (izmanto, piemēram, elektronu lampās, televīzijas aparatūrā).
niķelis Ķīmiskais elements - sudrabaini balts metāls.
rādijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts radioaktīvs metāls.
cirkonijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets metāls.
mangāns Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, trausls metāls.
rēnijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, grūti kausējams metāls.
kalcijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls.
nātrijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmu metāls.
kālijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls.
alva Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, mīksts, viegli kūstošs metāls.
rutēnijs Ķīmiskais elements - sudrabaini pelēks metāls.
telūrs Ķīmiskais elements - sudrabaini pelēks trausls metāls.
bismuts Ķīmiskais elements - sudrabaini sārts metāls.
rodijs Ķīmiskais elements - sudrabains, ķīmiski ļoti pasīvs metāls.
molibdēns Ķīmiskais elements - sudrabpelēks, ciets, grūti kausējams metāls.
dzīvsudrabs Ķīmiskais elements - šķidrs metāls sudraba krāsā.
volframs Ķīmiskais elements - tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls.
kadmijs Ķīmiskais elements - viegli kūstošs sudrabaini balts metāls.
alumīnijs Ķīmiskais elements - viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību.
cinks Ķīmiskais elements - zilgani balts metāls.
hroms Ķīmiskais elements - zilgani balts, spožs, ļoti ciets metāls.
svins Ķīmiskais elements - zilganpelēks, smags, mīksts, plastisks, viegli kūstošs metāls.
tantals Ķīmiskais elements - zilpelēks, plastisks, mehāniski izturīgs metāls.
neodīms Ķīmiskais elements (lantanoīds) - sudrabaini balts metāls.
tūlijs Ķīmiskais elements (lantanoīds) - sudrabaini balts metāls.
arsēns Ķīmiskais elements, kam ir metāliskas un nemetāliskas modifikācijas un ko izmanto medicīnā un tehnikā.
ogleklis Ķīmiskais elements, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts.
perhidrāts Ķīmiskais savienojums ar ūdeņraža peroksīdu.
peroksīds Ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa.
Tintes zīmulis Ķīmiskais zīmulis.
Tintes zīmulis Ķīmiskais zīmulis.
merkurometrija Ķīmiskās analīzes metode, kurā izmanto dzīvsudraba sāļu šķīdumu.
vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm un citiem pieņemtiem apzīmējumiem.
attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismas jutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu.
Koksnes sausā pārtvaice Ķīmiski apstrādāta un sapresēta koksne.
tīrradnis Ķīmiski inerta metāla veidojums, kurš ir smagāks par vienu gramu un kurš pēc izmēriem krasi atšķiras no to ietverošās (rūdas, ieža) masas.
herbicīdi Ķīmiski līdzekļi nevēlamu augu apkarošanai.
izomēri Ķīmiski savienojumi, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažāda uzbūve.
raticīdi Ķīmiski vai bioloģiski līdzekļi grauzēju iznīcināšanai.
saistīties Ķīmiski, fizikāli savienoties (par vielām, elementārdaļiņām).
sagraut Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vielai), parasti viscaur, pārmainās struktūra, sastāvs u. tml.
nemetāli Ķīmiskie elementi, kam vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības vai arī piemīt tikai dažas no tām.
mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas atrodas organismā ļoti mazos daudzumos un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
lantanoīdi Ķīmiskie elementi, kas Mendeļejeva periodiskajā sistēmā atrodas aiz lantāna un ir līdzīgi tam pēc atomu elektronu čaulu uzbūves un ķīmiskajām īpašībām.
pusmetāli Ķīmiskie elementi, kas pēc savām īpašībām ieņem starpstāvokli starp metāliem un nemetāliem (piemēram, silīcijs).
transaktinoīdi Ķīmiskie elementi, kuri ķīmisko elementu periodiskajā sistēmā atrodas aiz aktinoīdiem un kuru kārtas numurs ir lielāks par 103.
metasomatoze Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs. Metasomatisms.
metasomatisms Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs. Metasomatoze.
ķimikālijas Ķīmiskie reaģenti un preparāti.
Kompleksie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no centrālā atoma un no atomiem vai atomu savienojumiem, kuri to ietver.
Kompleksie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no centrālā atoma un no atomiem vai atomu savienojumiem, kuri to ietver.
Cikliskie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kuros atomi ir saistīti ciklos.
Cikliskie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kuros atomi ir saistīti ciklos.
Organiskie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kuros galvenais elements ir ogleklis.
balinātājs Ķīmiskie vai citi līdzekļi, kas noder balināšanai.
halogēni Ķīmisko elementu grupa, kurā ietilpst fluors, hlors, broms, jods, astatīns.
(Mendeļejeva) ķīmisko elementu periodiskā sistēma Ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
(Mendeļejeva) ķīmisko elementu periodiskā sistēma Ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
(Mendeļejeva) ķīmisko elementu periodiskā sistēma Ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
klase Ķīmisko elementu, vielu vai savienojumu grupa ar līdzīgām īpašībām.
ķīmisms Ķīmisko īpašību kopums (vielai, procesam).
katalīze Ķīmisko reakciju ātruma maiņa katalizatoru ietekmē.
radiolīze Ķīmisko vielu un savienojumu sadalīšanās radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma iedarbībā.
pesticīds Ķīmisks līdzeklis kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai.
Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Vārāmais sāls. Nātrija hlorīds.
sāls Ķīmisks savienojums - kristāliska viela, kas rodas skābju un bāzu neitralizēšanā.
monomērs Ķīmisks savienojums, kam ir mazās molekulas, kuras var polimerizēt.
polimērs Ķīmisks savienojums, kas radies polimerizācijā un kam raksturīgas makromolekulas.
starpsavienojums Ķīmisks savienojums, kas rodas kādā norises starpposmā.
hidrāts Ķīmisks savienojums, kas satur ūdens molekulas.
skābe Ķīmisks savienojums, kas šķīdumā spēj atdot ūdeņraža jonus.
Organiskais savienojums Ķīmisks savienojums, kurā galvenais elements ir ogleklis.
ozons Ķīmisks savienojums, kura molekula sastāv no trim skābekļa atomiem, - gāze ar raksturīgu smaržu.
sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma.
provitamīns Ķīmisks savienojums, no kā organismā veidojas vitamīni.
zoocīds Ķīmisks vai bioloģisks preparāts, ko lieto peļveidīgo grauzēju un citu nevēlamu mugurkaulnieku iznīcināšanai.
sintēze Ķīmisku savienojumu iegūšana no ķīmiskajiem elementiem: komplicētu ķīmisku savienojumu iegūšana no vienkāršākiem savienojumiem.
izomērija Ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības.
attīstītājs Ķīmisku vielu maisījums, kura šķīdumā attīsta (filmas, plates).
biosintēze Ķīmisku vielu sintēze dzīvnieku un augu vielmaiņas procesā.
leiboristi Labēji sociālistiska, reformistiska strādnieku partija (piemēram, Anglijā, Austrālijā).
kundziņš Labi ģērbies vīrietis (ar tieksmi uz pārspīlējumiem tērpā un uzvedībā).
ultramikrotoms Laboratorijas aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus izpētei ar elektronmikroskopu.
apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
humors Labsirdīgi zobgalīga attieksme (pret ko). Spēja saskatīt un atveidot komisko.
Labs prāts Labvēlīgs, mierīgs garastāvoklis.
Labs prāts Labvēlīgs, miermīlīgs garastāvoklis.
stunda Laika mērvienība - 60 minūtes.
dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
atstarpe Laika posms starp kādiem notikumiem.
mēnesis Laika skaitīšanas vienība - laika sprīdis, kas aptuveni atbilst vienai divpadsmitajai daļai gada. Šāds laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība. Mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi. Mācību stunda.
Mācību stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē.
intervāls Laika sprīdis (starp kādiem notikumiem).
Sideriskais (arī zvaigžņu) mēnesis Laika sprīdis, kurā Mēness veic pilnu apceļojumu ap Zemi.
Sideriskais (arī zvaigžņu) mēnesis Laika sprīdis, kurā Mēness veic pilnu riņķojumu ap Zemi.
sutoņa Laikapstākļi, kuriem ir raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
Mēra laiki Laikposmi, kad ir mēra pandēmijas (piemēram, 6., 14. un 19. gadsimtā).
starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
Neceļa laiks Laikposms, kad ceļi ir grūti izbraucami (piemēram, pavasara šķīdonī).
nelaiks Laikposms, kas saistīts ar grūtiem apstākļiem, smagiem pārdzīvojumiem.
Pussabrukšanas periods Laikposms, kurā caurmērā puse no sākotnējiem attiecīgās radioaktīvās vielas atomiem sabrūk.
mūžs Laikposms, kurā pastāv (neorganiskās dabas vielas, veidojumi). Laikposms, kurā (priekšmets, ierīce u. tml.) ir derīgs izmantošanai.
starplaiks Laikposms, laika sprīdis starp diviem laikposmiem, laika sprīžiem. Laikposms, laika sprīdis no vienas darbības, norises, stāvokļa līdz otrai darbībai, norisei, stāvoklim. Laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts. Arī pārtraukums.
Veļu laiks Laiks (parasti novembris), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
Veļu laiks Laiks (parasti oktobris), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
Zelta laiki (arī laiks) Laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi. Laiks, kad dzīve ir laimīga.
Zelta laiki (arī laiks) Laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi. Laiks, kad dzīve ir laimīga.
Pareizs (arī precīzs) laiks Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
Pareizs (arī precīzs) laiks Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
Precīzs (arī pareizs) laiks Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
sportloto Laimes spēle, kuras mērķis ir pirms izlozes uzminēt noteiktu skaitu sporta veidu nosaukumu (ciparu) un kurā izmanto īpaša veida formulārus.
Izkulties ar veselu ādu Laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
Tikt cauri ar veselu ādu Laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
Izsprukt ar veselu ādu Laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.
Izsprukt no (kāda) nagiem Laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.
Izsprukt no (kāda) nagiem Laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.
Tikt cauri (viegli, arī sveikā, ar veselu ādu) Laimīgi (bez zaudējumiem), veiksmīgi, viegli u. tml. izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
Tikt cauri (arī izkulties, izsprukt) ar veselu ādu Laimīgi, bez zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
gaišs Laimīgs, bezrūpīgs (parasti par dzīvi, mūža posmiem).
pielabināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturoties (pret kādu), izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi pret sevi.
izlaistīt Laistot (šķidrumu), padarīt mitru vai slapju (piemēram, telpu).
nolaistīt Laistot padarīt mitru (augus, augsni). Aplaistīt.
aplaistīt Laistot padarīt mitru vai slapju. Vairākkārt vai vairākos paņēmienos apliet.
Veļu laiva Laiva, ar kuru mirušo cilvēku dvēseles nonāk aizsaulē.
aplaizīt Laizot padarīt mitru. Laizot notīrīt. Nolaizīt.
Gludā lakrica Lakrica, kuras saknēm un apakšzemes dzinumiem ir salda garša.
madara Lakstaugs ar sīkām lapām mieturī un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
ziepenīte Lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retumis baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās.
prometijs Lantanīdu grupas mākslīgs radioaktīvs ķīmiskais elements.
prazeodīms Lantanoīdu grupas ķīmiskais elements.
Aptaujas lapa Lapa ar jautājumiem kādu ziņu savākšanai.
Aptaujas lapa Lapa ar jautājumiem kādu ziņu savākšanai.
Plūksnaina lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi atrodas cits citam pretī (piemēram, ozola lapa).
Staraina lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi savirzās vienā punktā pie plātnes pamatnes (piemēram, kļavas lapa).
Staraina lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi savirzās vienā punktā pie plātnes pamatnes (piemēram, kļavas lapa).
Dalīta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei (piemēram, pērkones lapa).
Šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa).
Šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa).
Plūksnaini šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, pienenes lapa).
biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā).
parmēlijas Lapu ķērpji (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopami uz akmeņiem, koku stumbriem.
sfagns Lapu sūna ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru.
Lasīt balsī Lasīt dzirdami.
aizlasīties Lasot aizrauties, aizmirsties. Intensīvi nodoties lasīšanai.
Vecā ortogrāfija Latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.-30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
Vecā ortogrāfija Latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.-30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
skansts Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā.
Elektromagnētiskais lauks Lauks, kurā realizējas elektrisko lādiņu mijiedarbība.
Elektromagnētiskais lauks Lauks, kurā realizējas elektrisko lādiņu mijiedarbība.
Intensīvā lauksaimniecība Lauksaimniecība, kas saistīta ar lieliem kapitālieguldījumiem.
Intensīvā lauksaimniecība Lauksaimniecība, kas saistīta ar lieliem kapitālieguldījumiem.
agrotehnika Lauksaimniecības kultūru audzēšanas paņēmienu kopums.
pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
mēnessakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu nokrāsu.
saulesakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu. Saules akmens.
Saules akmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu. Saulesakmens.
Meteoroloģiskais laukums Laukums, kurā uzstādīti mēraparāti un ierīces meteoroloģiskiem novērojumiem.
vienlaulība Laulības forma - viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve. Arī monogāmija.
daudzsievība Laulības forma - vīrieša kopdzīve ar vairākām sievām. Arī poligāmija.
viensievība Laulības forma - vīrieša pastāvīga dzimumkopdzīve ar vienu sievieti. Arī monogāmija.
apledojums Ledājs, kas pārklājis zemi ledus laikmetā.
Drošs ledus Ledus kārta, kas ir pietiekami bieza, lai pa to varētu staigāt vai braukt.
Polārais ledus Ledus kopums, kas visu gadu klāj ūdenstilpes, un sauszemi polu tuvumā.
leģitīmists Leģitīmisma piekritējs.
bālasinība Leikēmija.
apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu).
noliet Lejot padarīt mitru (augus, augsni). Apliet.
salaistīt Lejot, smidzinot (kādu vielu), panākt, ka (kas) piesūcas, parasti viscaur (ar to).
salaistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, augsne) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
laistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, zeme) kļūst slapjš.
izvilkties Lēnām izplūst, izsūkties (piemēram, par mitrumu).
uzlīst Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par mākoņiem.
uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem.
malkot Lēni, ar pārtraukumiem, pa malkam dzert (ko).
nolīst Lēni, klusi, arī nemanāmi nogulties, nosēsties (kur savrup).
nolīst Lēni, klusi, arī nemanāmi novietoties, noslēpties (kur).
līgans Lēni, ritmiski mainīgs (par skaņām).
līņāt Lēni, sīkām, smalkām lāsēm līt. Brīžiem, ar pārtraukumiem mazliet līt.
izpeldēt Lēni, slīdoši izvirzoties (parasti no tumsas, miglas, mākoņiem), kļūt redzamam (par debess spīdekļiem). Parādīties.
uzpeldēt Lēni, slīdoši virzoties, arī šķietami virzoties, parādīties, kļūt redzamam - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
rāms Lēns, vienmērīgs, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību). Arī mierīgs (2).
perfolente Lente informācijas fiksēšanai ar simboliem, ko veido caurumi.
azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
takirs Lēzena, mālaina, sāļus saturoša virsa bez augiem (smilšu, māla, akmeņu tuksneša pazeminājumos).
ornitopters Lidaparāts ar vēcināmiem spārniem.
raķete Lidaparāts, kam vilkmi rada gāzu reaktīvais spēks.
triecienlidmašīna Lidmašīna, kas ir paredzēta uzbrukumiem no neliela augstuma un attāluma.
uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta aviācijas degvielas transportēšanai un citu lidaparātu nodrošināšanai ar degvielas krājumiem, to papildināšanai lidojuma laikā.
strupvabole Līdz 10 milimetriem gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem.
skudrīte Līdz 3 milimetriem garš skudru dzimtu grupas kukainis.
Olu pulveris Līdz 9 procentiem mitruma izkaltēts olu saturs.
Olu pulveris Līdz 9 procentiem mitruma izkaltēts olu saturs.
noslīpēt Līdz pilnībai izkopt, arī izveidot (ko, piemēram, iemaņas, prasmi).
ierocis Līdzeklis, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai).
kanāls Līdzekļu, paņēmienu kopums, darbības veids.
sandrs Līdzena virsa (parasti ar smiltīm klāts lauks), kas ir izveidojusies no pārskalotas morēnas materiāla ledāja galos vai malās.
mētrājs Līdzenumos vai viļņaina reljefa vietās augoša priežu un egļu audze (neieti ar bērzu piemistrojumu). Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
konverģence Līdzīgu pazīmju rašanās (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
manta Līdzpaņemtie priekšmeti, kas nepieciešami, piemēram, dzīvošanai (kur kādu laiku).
kompaunds Līdzstrāvas mašīna ar jauktu ierosmi.
līdzsvarotība Līdzsvara (1) piemitība (ķermenim, fizikālai sistēmai).
līdzsvarotība Līdzsvara (2) piemitība.
balansēt Līdzsvarot, saskaņot (piemēram, budžetu, tāmi).
nozīmēt Liecināt (par ko), būt par (kā) pazīmi, ļaut nojaust (ko).
Muti dzesēt (arī dzesināt, dzisināt) Lieki, arī bez panākumiem runāt.
Muti dzesināt (arī dzesēt, dzisināt) Lieki, arī bez panākumiem runāt.
Muti dzisināt (arī dzesēt, dzesināt) Lieki, arī bez panākumiem runāt.
Muti dzesēt (arī dzesināt, dzisināt) Lieki, arī bez panākumiem runāt.
province Liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs). Valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas.
novads Liela administratīvi teritoriāla vienība.
gaviles Liela prieka izpausme (skaļos izsaucienos, smieklos u. tml.).
Neuzvaramā armāda Liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
siloss Liela, augsta cilindriskas vai prizmas formas tvertne, ko izmanto beramo materiālu (piemēram, graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
pilsēta Liela, biezi apdzīvota vieta ar rūpniecības, tirdzniecības, kultūras, veselības aizsardzības, administratīvi politiska centra nozīmi.
lapreņģe Liela, gara siļķu dzimtas zivs ar melniem plankumiem uz ķermeņa sāniem.
komitāts Lielākā administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Ungārijā.
Lauvas tiesa Lielākā daļa (piemēram, no ienākumiem, ieguvuma).
Lauvas tiesa Lielākā daļa (piemēram, no ienākumiem, ieguvuma).
smalkmaize Lielāka konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām, parasti cep veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
Nacionālais parks Lielāka teritorija dabiska stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
Nacionālais parks Lielāka teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
lendlords Lielas muižas īpašnieks (Anglijā), kas visu savu zemi iznomā fermeriem.
Augsti svētki Lieli, ievērojami svētki.
Augsti svētki Lieli, ievērojami svētki.
ventilis Lieljaudas vai mazjaudas elektroniska ierīce vai nedalāma ierīču kopa, kura vada strāvu vienā virzienā un kurai ir divi stabili, pārslēdzami darba stāvokļi.
barka Liellaiva ar plakanu dibenu un seklu iegrimi.
silikoni Lielmolekulāri organiskie savienojumi, kuru sastāvā ir silīcija un oglekļa atomi.
pali Liels (kā) kopums, kas patiesi vai šķietami plūst, kustas.
lānis Liels (parasti biezas, necaurredzamas miglas) blāķis, vāls.
arsenāls Liels (rīcības, darbības, izteiksmes paņēmienu un līdzekļu) kopums.
omārs Liels desmitkāju kārtas jūras vēzis.
Slāņu svīta Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņkopa.
Slāņu svīta Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņkopa.
slāņkopa Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņu svīta.
marka Liels pierobežas, parasti militāri nocietināts, novads (Franku valstī, viduslaikos Vācijā), ko pārvaldīja markgrāfs.
kombināts Liels ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes vai kurā administratīvi apvienoti vienas un tās pašas nozares uzņēmumi.
dusmas Liels sašutums. Neapmierinātība.
šūpotnis Liels, balts vai dzeltens tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies.
sigillārija Liels, izmiris kokveida augs ar taisnu, kolonnai līdzīgu stumbru un lielām šķēpveida (dažreiz līdz 1 m garām) stumbra galotnē vai uz zariem pušķveidā sakārtotām lapām.
zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvoja terciāra un izmira kvartāra periodā un kam bija spēcīgi, līdz 14 centimetriem gari augšējie ilkņi.
Ģeogrāfiskās koordinātas Lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
Astronomiskās koordinātas Lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā.
Meteoroloģiskie elementi Lielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
Samērojami lielumi Lielumi, kuriem ir kopējs mērs.
Samērojami lielumi Lielumi, kuriem ir kopējs mērs.
Nesamērojami lielumi Lielumi, kuriem nav kopēja mēra.
parametrs Lielums, ar ko raksturo kādas iekārtas, sistēmas, procesa u. tml. būtiski svarīgu īpašību vai pazīmi.
standartlielums Lielums, kas atbilst standartam [1] (1). Lielums, kas atbilst standarta [1] (2) nosacījumiem.
valence Lielums, kas raksturo ķīmiskā elementa atomu savienošanās spēju.
apdegums Liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbībā radies (priekšmeta virsas) bojājums.
Tehniskās zinātnes Lietišķās zinātnes, kas pētī darba objektus, darba paņēmienus, norises, kuras rodas darba procesā, tehnikas attīstības likumsakarības un tendences, kā arī tās efektīvākās izmantošanas iespējas.
nē Lieto iepriekš minēta verba noliegtās formas vielā. Ne [2].
ne Lieto iepriekš minēta verba noliegtās formas vietā.
Un tamlīdzīgi Lieto uzskaitījuma beigās, lai norādītu, ka ir iespējams vēl kas līdzīgs iepriekš minētajam.
Vecais zēns (arī puika) Lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
Vecais zēns (arī puika) Lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
Nu kā? Lieto, jautājot par kādas darbības, stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
neīsts Lieto, lai (terminos) norādītu uz ārēju līdzību apzīmējamā vārdā nosauktajam.
īsts Lieto, lai (terminos) norādītu uz ko ļoti raksturīgu.
čir Lieto, lai atdarinātu griezīgu, ritmisku troksni.
čiv Lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, putnu balss skaņas.
klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakš.
klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakt.
čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas ritmiskas skaņas.
ko Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas.
klap Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
klip Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
klapu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli.
klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli.
ha Lieto, lai atdarinātu smieklus.
hi Lieto, lai atdarinātu smieklus.
ho Lieto, lai atdarinātu smieklus.
vidžu Lieto, lai atdarinātu, parasti ritmiskas, putnu (parasti bezdelīgu) balss skaņas.
tikai Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi.
vien Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi. Tikai (1), vienīgi.
tik Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi. Tikai (1).
tātad Lieto, lai ievadītu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
laime Lieto, lai izteiktu apmierinājumu par kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
ak Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, pārsteigumu, vilšanos, nosodījumu).
nu Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, šaubas, protestu, draudus, izbrīnu, pieļāvumu).
vai Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi pret īstenības parādībām (piemēram, pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
Nu un? Lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
(Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
he Lieto, lai izteiktu nevērību, izsmieklu, nicinājumu.
e Lieto, lai izteiktu samierināšanos ar ko.
Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
Manis dēļ (arī pēc) Lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
Manis (retāk viņa) pēc (arī dēļ) Lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
uz Lieto, lai norādītu adjektīvā minētās īpašības visaugstāko pakāpi.
Tāds un tāds Lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
tāpat Lieto, lai norādītu uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp vārdiem, to savienojumiem.
vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
nost Lieto, lai norādītu, ka (kas) ir miris, beigts.
respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums. Lieto, lai norādītu, ka tekstā tiek saistīti līdzīgas vai tuvas nozīmes vārdi vai vārdu savienojumi.
Par maz Lieto, lai norādītu, ka vajadzīgs vēl kas (bez jau minētā).
gan Lieto, lai pastiprinātu - vārda nozīmi un piešķirtu tai zināmu ierobežojuma nokrāsu.
tāds Lieto, lai pastiprinātu apzīmējamā vārda nozīmi un piešķirtu izsaukumam nievīgu vai humoristisku nokrāsu.
tas Lieto, lai pastiprinātu ar adjektīvu nosaukto pazīmi.
Jau nu, arī (jau) nu gan Lieto, lai pastiprinātu izteikuma nozīmi.
jau Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vai vārda nozīmi.
reiz Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vai vārda nozīmi.
jel Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vēlējuma nozīmi.
kaut Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vēlējuma nozīmi.
nu Lieto, lai pastiprinātu izteikumā vēlējuma nozīmi.
tad Lieto, lai pastiprinātu jautājuma nozīmi.
lai Lieto, lai pastiprinātu kādu emocionālā stāvokļa izpausmi.
pilnīgs Lieto, lai pastiprinātu niansējamā vārda izteikto īpašību, pazīmi.
gluži Lieto, lai pastiprinātu vai pavājinātu niansējama vārda izteikto pazīmi. Itin.
jo Lieto, lai pastiprinātu vārda (parasti laika vai veida apstākļa vārda) nozīmi.
gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu izteikumam pieļāvuma vai arī pretstatījuma un pieļāvuma nokrāsu.
kaut Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
kad Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu. Kaut [3] (2).
lai Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izceltu to starp pārējiem vārdiem.
kā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
tā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
jel Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi.
Ak tā (arī jā, arī nē) Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi.
viens Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi.
gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi. Lieto, lai piešķirtu izteikumam lielāku emocionalitāti.
taču Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas.
tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, vienlaikus piešķirot tam noteiktu pretstata vai pieļāvuma nokrāsu.
Ak tā (arī ak jā, ak nē) Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
nu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
pat Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
tad Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
te Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
tikai Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
tu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
tur Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
vēl Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
vien Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
vis Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi. Pat. Lai [2] (5).
tik Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi. Tikai (2).
Kur nu (vēl) Lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma nozīmi.
Tā vien Lieto, lai pastiprinātu, parasti verba, nozīmi.
mīlītis Lieto, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to. Lieto, lai paustu ironisku attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to.
sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
vilks Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
brālis Lieto, lai paustu sirsnīgu, tuvu attieksmi (pret kādu).
nolādēts Lieto, lai paustu stipras dusmas, asu nosodījumu. Lieto, lai paustu stipru neapmierinātību, nepatiku.
Gan jau nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
Gan jau nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma nozīmi.
kaut Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi.
kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi. Kaut [3] (1).
Kā saka (arī tā sakot, tā sacīt, sacīt, sacīsim) Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
Tā teikt (arī kā teikt, teiksim, teikt) Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī, lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
urrā Lieto, lai suminātu, godinātu kādu, ko. Lieto, lai uzmundrinātu, pamudinātu kādai darbībai. Urā.
urā Lieto, lai suminātu, godinātu kādu, ko. Lieto, lai uzmundrinātu, pamudinātu kādai darbībai. Urrā.
tas Lieto, lai vārdu savienojumam piešķirtu vispārākās pakāpes nozīmi.
Bez tam, arī pie tam Lieto, pievienojot papildu informāciju iepriekš minētajam. Turklāt.
iestaipīt Lietojot, valkājot padarīt pietiekami ērtu, arī vaļīgu (piemēram, apģērbu).
termiņlietošana Lietošana, kam ir noteikts termiņš. Terminēta lietošana.
izmantot Lietot (kādu paņēmienu, metodi, līdzekli).
nomāt Lietot (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu (uz kādu laiku). Arī īrēt.
mest Lietot attiecīgu paņēmienu cīņā ar pretinieku (cīņas sporta veidos).
praktizēt Lietot savā darbībā (piemēram, paņēmienu, metodi).
izlietot Lietot, piemērot (kādu paņēmienu, materiālu, parasti mākslā).
izlīt Lietū izmirkt, samirk.
aizlīt Lietū samirkt, salīt (parasti par sienu, labību u. tml.).
salīt Lietū samirkt.
izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzoties (piemēram, no tumsas, miglas), kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
panāksnieks Līgavas radi, kas dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenzdamies līgavu atņemt un atvest atpakaļ agrākajā ģimenē.
noderēt Līgstot norunāt (piemēram, ka izpildīs kādas prasības, ievēros kādu termiņu).
derēt Līgt mieru, beigt strīdēties.
koalīcija Līgumiska (valstu) savienība kopīgai politiskai starptautiskai rīcībai.
konvencija Līgums (starp uzņēmumiem, organizācijām, valstīm) par ražošanas, preču realizācijas u. tml. jautājumu noregulēšanu.
angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku. Attiecīga saistība, nosacījumi.
koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu ekspluatācijā kapitālistiem ar zināmiem noteikumiem.
gavilēt Līksmi dziedāt.
iegavilēties Līksmi iedziedāties.
izgavilēties Līksmi izdziedāties.
līksmot Līksmi pavadīt laiku.
līksmoties Līksmi pavadīt laiku.
Līksmināt sirdi Līksmināt sevi vai citu.
lādēt Likt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu ar dzenošo lādiņu.
izlocīties Līku loču izplūst (par miglu, dūmiem u. tml.).
kazuistika Likuma normas attiecināšana uz atsevišķiem konkrētiem gadījumiem.
tiesvedība Likumā noteikta civillietu un krimināllietu izskatīšanas kārtība.
aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai nepilngadīgajiem no četrpadsmit līdz astoņpadsmit gadiem, kā arī pilngadīgajiem, ja tie sava fiziskā stāvokļa dēļ nevar patstāvīgi aizstāvēt savas tiesības.
kriminālprocess Likumā noteikta izmeklēšanas orgānu, prokuratūras un tiesas darbību sistēma krimināllietu izmeklēšanā un izlemšanā.
pārvaldīt Likuma noteiktā kārtībā vadīt (valsts, administratīva apgabala u. tml.) darbību.
sūdzēt Likumā noteiktā kārtībā vērsties (pie tiesas) ar prasību civillietā vai ar sūdzību krimināllietā (pret kādu).
Kasācijas sūdzība (arī protests) Likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
Kasācijas protests (arī sūdzība) Likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
Kasācijas sūdzība (arī protests) Likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
kriminālkodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas nosaka, kādas darbības ir kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami noziegumus izdarījušām personām.
Kriminālprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
civillikumi Likumi, kas ietver civiltiesiskās normas.
patvaļa Likumiem, pieņemtajām rīcības normām neatbilstoša valdonība, varmācība.
patvaļīgs Likumiem, pieņemtajām rīcības normām neatbilstoši valdonīgs, varmācīgs.
krimināllikums Likums, kas ietver tiesiskās normas, kuras nosaka kriminālatbildības pamatus un robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus un mērus.
Distributīvais likums Likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
Ķīmisko elementu periodiskais likums Likums, pēc kura ķīmisko elementu atomu elektronu apvalka uz būves periodiskās izmaiņas nosaka ķīmisko elementu īpašību periodisku maiņu.
Distributīvais likums Likums, saskaņā ar kuru algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
sekcija Līķa uzšķēršana, parasti medicīniskās, kriminālistiskās izpētes nolūkā. Beigta dzīvnieka ķermeņa uzšķēršana pētnieciskā nolūkā.
rapa Limānu, sāļūdens un minerālizēto dūņu ezeru ūdens, ko izmanto ārstniecībā.
klīsteris Līme, ko gatavo no miltiem vai cietes.
spārturis Līmeniska koka konstrukcija, kas balstās uz jumta krēsla stabiem vai zelmiņa sienām un noder par atbalstu spārēm.
Ieroča apvārsnis Līmeniska plakne, kas iet caur šaujamieroča stobra tievgaļa nogriezuma centru.
Ieroča apvārsnis Līmeniska plakne, kas iet caur šaujamieroča stobra tievgaļa nogriezuma centru.
sjenna Limonīta paveids - sarkanbrūns minerāls.
Subglaciālās vagas Linerāri izstieptas ieplakas, kuras dziļas, garenu ezeru aizņemtas iedobes mijas ar sliekšņiem.
lāsot Līņāt, smidzināt.
propolīss Lipīga viela, ko bites sanes no lapu koku pumpuriem un kas palīdz aizsargāt bišu saimes ligzdu no kaitīgiem mikroorganismiem.
melodija Liriska instrumentāla miniatūra.
eposs Liroepikas paveids - varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē. Šī liroepikas paveida daiļdarbs.
poēma Liroepikas žanrs, kam raksturīgs dzejisks vēstījums par svarīgiem, izšķirošiem notikumiem tautas, kādas sociālas grupas vai atsevišķa cilvēka dzīvē. Šī žanra daiļdarbs.
pielīt Līstot lietum, kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
pielīt Līstot lietum, samirkt, piesūkties ar mitrumu (piemēram, par augiem, to daļām); līstot lietum, kļūt mitram (piemēram, par augiem kādā platībā).
nomazgāt Līstot, plūstot noskalot tīru (ko) - par lietu, straumi u. tml.
mazgāt Līstot, plūstot skalot (ko) - par lietu, straumi u. tml. Līstot, plūstot skalot (netīrumus) no kā.
trauksminieks Literāra grupējuma dalībnieks, kas 20. gadsimta divdesmito gadu beigās un trīsdesmito gadu sākumā publicējās žurnālā «Trauksme».
hronika Literārs darbs, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi.
urbānisms Literatūrā un mākslā - lielpilsētas dzīves, tās straujās dinamikas attēlojums.
publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem. Šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā).
poētika Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļdarba izveides likumības un paņēmienus, tā struktūru, formu, elementus un analīzes principus. Arī literatūras teorija.
literatūrteorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūras teorija.
Literatūras teorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūrteorija.
Literatūras teorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūrteorija.
nolobīt Lobot atdalīt (apvalku, parasti mizu, čaumalu, arī ārējo daļu).
nolobīt Lobot atdalīt (kam) apvalku, parasti mizu, čaumalu.
nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties (piemēram, par mizu, ādas virskārtu).
picikato Lociņinstrumentu spēles paņēmiens - skaņas radīšana, strinkšķinot stīgu ar pirkstu. Skaņdarbs, tā daļa, kas rakstīta atskaņošanai ar šādu spēles paņēmienu.
artroze Locītavu saslimšana, ko parasti izraisa vielmaiņas traucējumi, deģeneratīvas izmaiņas locītavās. Distrofiskais artrīts.
nāvēklis Lode, šāviņš, lādiņš, ķīmiskais, bioloģiskais ierocis.
koki Lodveida baktērijas, kuru diametrs nav lielāks par 1 mikrometru.
Logaritmiskā līnija Logaritmiskās funkcijas grafiskais attēlojums.
Pretrunas likums Loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
heiristika Loģisku paņēmienu un metodisku likumu sistēma (patiesības atklāšanai), kuri parasti nav pilnīgi izpētīti un pierādīti.
klūga Lokans, elastīgs (parasti kārkla) zars, ko izmanto pinumiem.
rezonieris Loma, kurā tēlotāja galvenais uzdevums ir apcerēt, sniegt tikumiskas pamācības. Aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
Siena milti Lopbarība - samalts siens, arī siena smalkumi.
precipitēts Lopbarības piedeva, arī minerālmēsli, kas satur kalciju un fosforu.
karteča Ložmetēja veida sešstobru šaujamierocis (19. gadsimta vidū).
komēdija Luga, kurā attēloti konflikti un raksturi, kas izraisa smieklus. Attiecīgais drāmas žanrs.
Kostīmu luga Luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
Kostīmu luga Luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
traģēdija Luga, kurā varonis tēlots nesamierināmā konfliktā ar neuzvaramu pretspēku un nevienādā, saspringtā cīņā ar šo pretspēku nenovēršami cieš zaudējumu, iet bojā. Attiecīgais drāmas žanrs.
radiodramaturģija Lugu kopums, kuras ir paredzētas radioraidījumiem.
fosforescence Luminiscence ar ilgstošu pēcspīdēšanu.
fluorescence Luminiscence ar īslaicīgu pēcspīdēšanu.
elektroluminiscence Luminiscence, ko ierosina elektriskais lauks.
fotoluminiscence Luminiscence, ko ierosina gaisma.
radioluminiscence Luminiscence, ko ierosina radioaktīvais starojums.
katodluminiscence Luminiscence, ko izraisa elektronu plūsma, kura atduras pret luminofora virsmu.
Mākslīgā kalnu saule Luminiscences (parasti dzīvsudraba-argona) spuldze ultravioletā starojuma iegūšanai.
Mākslīgā kalnu saule Luminiscences (parasti dzīvsudraba-argona) spuldze ultravioletā starojuma iegūšanai.
Mākslīgā kalnu saule Luminiscences (parasti dzīvsudrabaargona) spuldze ultravioletā starojuma iegūšanai.
Dienasgaismas spuldze Luminiscentā spuldze, kura izstaro baltu gaismu.
Dienasgaismas (retāk dienas gaismas) spuldze Luminiscentā spuldze, kura izstaro zilganbaltu gaismu.
nolupināt Lupinot atdalīt (apvalku, parasti čaumalu, mizu).
nolupināt Lupinot atdalīt (kam) virskārtu, parasti čaumalu, mizu. Nolobīt.
konsistorija Luterāņu baznīcā - administratīvs baznīcas orgāns.
viņļaudis Ļaudis, ar kuriem pieminētā persona nedzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā), arī kaimiņi.
Ļaunais (arī nelabais) gars Ļauna mitoloģiska būtne.
Nelabais (arī ļaunais) gars Ļauna mitoloģiska būtne.
ņirgāties Ļauni izsmiet, izzobot, arī nekrietni, aizskaroši jokot, smieties.
noņirgt Ļauni izzobot, izsmiet.
noņirgties Ļauni, nekaunīgi nosmieties (1). Noņirgt (1).
noņirgt Ļauni, nekaunīgi nosmieties. Noņirgties (1).
ņirgt Ļauni, nekaunīgi smieties, arī smīnēt. Ļauni zoboties.
zākas Ļauns izsmiekls, nievas.
sarkasms Ļauns, dzēlīgs izsmiekls, kas izriet no naida, sašutuma, nicinājuma.
ņirgas Ļauns, nekrietns izsmiekls, izzobojums.
griezīgs Ļauns, zobgalīgs (par smīnu, sejas izteiksmi, skatienu).
pieņemt Ļaut (kādam) izpaust (piemēram, labvēlību, draudzīgu attieksmi). Ļaut (kādam) rīkoties savā labā.
izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem.
krusa Ļoti daudzi (vārdi, izteikumi), kas seko cits citam.
Raibas lietas Ļoti dažādi pasākumi, darījumi.
Raibas lietas Ļoti dažādi pasākumi, darījumi.
kristāldzidrs Ļoti dzidrs (par mirdzumu, spožumu).
Nāves miegs Ļoti dziļš miegs.
Nāves miegs Ļoti dziļš miegs.
ērkšķains Ļoti grūts, smags, ar zaudējumiem saistīts.
mūžs Ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi laikposmi.
Bez (sava) gala Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
Bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
bez Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
Bez jēgas Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
Bez mēra, arī bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, daudz, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
mirklis Ļoti īss laika sprīdis. Acumirklis, moments.
pusacumirklis Ļoti īss mirklis.
zibsnīgs Ļoti īss, acumirklīgs (par laika sprīdi).
izvandīt Ļoti izjaukt, izsvaidīt, arī izrakņāt (zemi).
jēls Ļoti izmircis, arī apglumējis, satrūdējis (par augiem, to daļām).
Kā no mārka izvilkts Ļoti izmircis, slapjš.
nosmiet Ļoti izsmiet.
tveice Ļoti karsts, arī mitrs saules, arī kā degoša sakarsēts gaiss. Ļoti augsta saules, arī kā degoša radīta sakarsētā gaisa, vides temperatūra.
iegriezties Ļoti labi saglabāties (atmiņā).
milzis Ļoti liela auguma cilvēks. Gigants (1), milzenis (2).
milzenis Ļoti liela auguma cilvēks. Gigants (1), milzis (2).
krass Ļoti liels (par atšķirību, starpību u. tml.). Nepārvarams, nesamierināms (par pretstatu, pretrunu).
pleziozaurs Ļoti liels mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm.
bezgalība Ļoti liels plašums, tālums, ilgums, kam šķietami nav robežu. Ļoti liels daudzums.
kolosāls Ļoti liels, milzīgs.
bezgalīgs Ļoti liels. Milzīgs, nepārredzams, šķietami nebeidzams.
Putnu mēris Ļoti lipīga, akūta sauszemes putnu infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kam raksturīgi asinsizplūdumi gļotādās, orgānos.
sīkbūtne Ļoti mazs, mikroskopisks organisms, parasti mikroorganisms.
Vienā (arī dieva) mierā Ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
Vienā mierā Ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
jēls Ļoti mitrs, slapjš, staigns (piemēram, par zemi).
plēsīgs Ļoti naidīgs, arī nikns. Nesamierināms.
plēsonīgs Ļoti naidīgs, arī nikns. Nesamierināms.
riebeklis Ļoti nelietīgs, zemisks cilvēks.
nejauks Ļoti nepatīkams (par laikapstākļiem). Tāds, kad ir ļoti nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu).
sastingt Ļoti nosalstot, zaudēt, parasti ievērojami, kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
apkraut Ļoti noslogot (ar uzdevumiem, pienākumiem).
kaulains Ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
izzaimot Ļoti nozaimot. Ļoti izsmiet.
izzākāt Ļoti nozākāt. Ļoti izsmiet.
Kā ar (aukstu, arī karstu, vārošu) ūdeni apliet Ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
Kā ar (aukstu, arī karstu, verdošu) ūdeni apliet Ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
Kā ar verdošu (arī aukstu, karstu) ūdeni apliet Ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
ciklons Ļoti plašs atmosfēras virpulis, kura centrā ir pazemināts spiediens.
pārbolīt Ļoti plati izplest (acis), parasti vēršot skatienu sāņus tā, ka atsedzas acu baltumi.
neķītrība Ļoti rupji, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
nokalst Ļoti sakalst, sacietēt (parasti par zemi).
pārlīt Ļoti salīt, izmirkt.
izblīst Ļoti samirkstot, izplesties un kļūt pilnīgi vai daļēji nelietojamam.
psilofīti Ļoti seni fosili augi ar dakšveidīgi zarotu stumbru, bez saknēm, reizumis arī bez lapām.
Melns uz balta Ļoti skaidri, nepārprotami (izteikts, uzrakstīts, parādīts).
Melns uz balta Ļoti skaidri, nepārprotami (izteikts, uzrakstīts, parādīts).
dzidrs Ļoti skaidrs, tīrs (par mirdzumu, spožumu).
Galvu galvām Ļoti skali (piemēram, kliegt, smieties).
Pilnā kaklā Ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
Pilnā kaklā Ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
Pilnā rīklē Ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
Slapjš kā mārks, arī (slapjš) kā nomārka (izvilkts) Ļoti slapjš. Izmircis.
Slapjš kā mārks, arī slapjš kā no mārka (izvilkts) Ļoti slapjš. Izmircis.
leģendārs Ļoti slavens, izcils (piemēram, par cilvēkiem, īpašībām, notikumiem).
Ārpus (arī zem) katras kritikas Ļoti slikts, neiedomājami slikts. Nav kritikas vērts.
Ārpus (arī zem) katras kritikas Ļoti slikts, neiedomājami slikts. Nav kritikas vērts.
verdzība Ļoti smags, beztiesisks (tautas, valsts, arī indivīda) stāvoklis (citas tautas, valsts, sabiedrības grupas, arī atsevišķa cilvēka politiskā, ekonomiskā u. tml.) atkarībā, pakļautībā.
pūdermilti Ļoti smalka maluma milti.
pelīti Ļoti smalkgraudaini, parasti viendabīgi, nogulumieži, kam atsevišķu daļiņu diametrs ir mazāks par 0,01 vai 0,001 milimetru.
Plīst no (arī aiz) smiekliem Ļoti smieties.
Plīst no (arī aiz) smiekliem Ļoti smieties.
svelmains Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
svelmīgs Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
svelošs Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
atlantisks Ļoti spēcīgs (spēka ziņā līdzīgs grieķu mīta varonim milzim Atlantam).
zirdzisks Ļoti spēcīgs, arī nesavaldīgs (parasti par smiekliem).
smags Ļoti spēcīgs, parasti ar mitra gaisa strāvām (par vēju).
ugunīgs Ļoti spožs, mirdzošs (par acīm).
Izmirkt (arī samirkt) līdz ādai (arī līdz kaulam, pēdējai vīlei) Ļoti stipri samirkt (lietū)
Izmirkt (arī samirkt) līdz ādai Ļoti stipri samirkt (lietū).
Izmirkt (arī samirkt, būt slapjam) līdz pēdējai vīlei (arī līdz kaulam, ādai) Ļoti stipri samirkt (lietū).
Samirkt (arī izmirkt, būt slapjam) līdz ādai (arī līdz kaulam, pēdējai vīlei) Ļoti stipri samirkt (lietū).
Būt slapjam (arī izmirkt, samirkt) līdz ādai (arī līdz kaulam, pēdējai vīlei) Ļoti stipri samirkt (lietū).
Izmirkt (arī samirkt, būt slapjam) līdz pēdējai vīlei Ļoti stipri samirkt (lietū).
tveicīgs Ļoti stiprs un (parasti) saistīts ar samērā lielu gaisa mitrumu (par siltumu).
zibēt Ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
ņirbēt Ļoti strauji virzīties. Ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
mutuļains Ļoti straujš, spraigs (par notikumiem, norisēm).
Kā uz karstām oglēm Ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.
Kā uz (karstām) oglēm Ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.
vulgārs Ļoti vienkāršs, nepilnīgs, arī apzināti vienkāršots, arī tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piemēram, par priekšstatiem, attieksmi, prasībām).
pirmatnīgs Ļoti vienkāršs, nesarežģīts, arī nepilnīgs. Primitīvs (2).
dunēt Ļoti zemu, dobji skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
milzum Ļoti, arī ļoti lielā mērā. Ārkārtīgi. Milzīgs (8), milzu (8).
kults Ļoti, arī pārmērīgi bieža (kāda paņēmiena, līdzekļa u. tml.) izmantošana.
mežonīgs Ļoti, ārkārtīgi. Neciešami.
tribometrija Mācība par ārējās berzes spēka un koeficienta mērīšanas metodēm, arī par berzei pakļauto virsmu nodiluma noteikšanas paņēmieniem. Attiecīgā mērīšana, noteikšana.
liturģētika Mācība par dievkalpojumiem, to norisi.
versifikācija Mācība par dzejas valodas ritma veidiem un valodas ritmisko uzbūvi.
evolucionisms Mācība par dzīvības izcelšanos, par organiskās pasaules attīstības likumiem.
Ārstnieciskā kosmētika Mācība par ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieniem, kā arī līdzekļiem un to pagatavošanu un lietošanu.
simptomātika Mācība par simptomiem (1).
atomistika Mācība par to, ka matērija sastāv no atomiem.
okultisms Mācība, pēc kuras pastāv pārdabiskas parādības un kura izstrādā paņēmienus, kā nodibināt kontaktu ar tām.
problēmmācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmiskās mācības.
prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
problēmstunda Mācību stunda, kurā izmanto problēmisko mācību paņēmienus.
Akadēmiskā stunda Mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks - 45 minūtes.
Akadēmiskā stunda Mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks - parasti 45 minūtes.
aizlūgums Mācītāja lūgšana (dievkalpojumā) par dzīviem vai mirušiem.
apgūt Mācīties un paturēt atmiņā.
uzmācīties Mācoties papildināt, padziļināt savas zināšanas, prasmi.
apgūt Mācoties, vingrinoties iegūt (māku, iemaņas). Iemācīties izmantot (paņēmienu, metodi).
granīts Magmatiskais dziļuma iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpati un tumšie minerāli.
dunīts Magmatisks dziļumiezis, kas sastāv galvenokārt no olivīna.
Magnētiskā hidrodinamika Magnetohidrodinamika.
olivīns Magnija un dzelzs silikāts (minerāls), kas veido ultrabāziskos un bāziskos iežus.
pestelis Maģisks teksts, priekšmets, darbība, paņēmiens.
iedūdoties Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) ierunāties.
izdūdoties Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) izrunāties.
nodūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) noteikt, pateikt.
padūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) parunāt, parunāties.
iedūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt (parasti ausī).
izdūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt, izrunāt.
dūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) runāt, sarunāties.
glaust Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām daba).
glāstīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
glaudīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
glausties Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
vējš Mainīgi, no cilvēka neatkarīgi notikumi, apstākļi (sabiedrībā).
mutabilitāte Mainīgums, nepastāvība (piemēram, organismiem, vielām).
revidēt Mainīt (piemēram, attieksmi pret kādu, uzskatu par ko).
modulēt Mainīt fizikālās īpašības (skaņām, to sakopojumiem).
Mainīt naudu Mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
Pelēkā maize Maize, kas ir cepta no rupja maluma kviešu miltiem.
Plaucēta maize Maize, ko gatavo no plaucētiem miltiem.
Īres nams Māja (parasti liela, daudzstāvu) ar izīrējamiem dzīvokļiem.
standartmāja Māja, kas atbilst standartam [1] (1). Māja, kas atbilst standarta [1] (2) nosacījumiem.
šomājas Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piemēram, kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem).
mājlietas Mājas ikdienas dzīvē, mājas sadzīvē nepieciešamie priekšmeti.
sega Mākoņu, miglas, dūmu u. tml. kopums (kādā vietā, vidē).
Bazīdiju sēnes Makroskopiskas, retāk mikroskopiskas sēnes (piemēram, lapiņu sēnes, piepes).
natūrmaksa Maksājumi natūrā.
nodeva Maksājumi naudā vai naturālijās (feodālismā), ko ņēma valdošās šķiras pārstāvji.
Terminētie maksājumi Maksājumi, kam ir noteikts termiņš.
termiņmaksājums Maksājums, kam ir noteikts termiņš. Terminēts maksājums.
ekstrēms Maksimums un minimums (funkcijai).
impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas.
ilustrācija Mākslas darbs vai tā daļa, kurā dominē ilustratīvisms.
Ledus balets Mākslas veids - horeogrāfiski priekšnesumi, ko izpilda, slidojot uz ledus.
horeogrāfija Mākslas veids, kurā dzīves īstenību emocionāli atspoguļo ar ritmiskām kustībām un pozām.
ūdenskrātuve Mākslīgi (piemēram, ar aizsprostiem) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
Sodas ūdens Mākslīgi mineralizēts ūdens ar sārmainu reakciju.
izrakumi Mākslīgi radīti padziļinājumi, bedres (zemē, augsnē).
plutonijs Mākslīgi radīts ķīmiskais elements.
neptūnijs Mākslīgi radīts transurāna ķīmiskais elements.
Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums. Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kā (piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) attēlošana ar cilvēka īpašībām.
alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, konkrētu parādību.
apraksts Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens (literārā darbā).
Triumfa arka Mākslinieciski izdaiļoti uzvaras vārti (galvenokārt seno romiešu arhitektūrā).
daiļdārzs Mākslinieciski izveidoti apstādījumi.
stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
raksturotājs Mākslinieks (piemēram, rakstnieks, aktieris), kas spilgti, labi uztverami atsedz tēla raksturu.
keramiķis Mākslinieks, kas darina keramikas izstrādājumus. Keramikas (3) speciālists.
miniatūrists Mākslinieks, kas veido miniatūras (1).
nogrudzināt Māksloti, arī koķeti nosmieties (parasti tīksmē, apmierinājumā).
nogrudzināt Māksloti, arī koķeti smeļot (parasti tīksmē, apmierinājumā), noteikt, pateikt.
grudzināt Māksloti, arī koķeti smiet (parasti tīksmē, apmierinājumā).
demagoģija Maldināšana ar pieglaimošanas, ar melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
maska Maldinoša izturēšanās, ar ko slēpj (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
jūtams Manāmi, stipri.
dzimtnoma Mantojama tiesība nomāt zemi (feodālismā, kapitālismā).
Dieva tiesa Māņticīgi paņēmieni vainas noteikšanai (parasti viduslaiku tiesā).
Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
politbirojs Marksistiski ļeņiniskas partijas Centrālās Komitejas vēlēts orgāns kārtēja partijas darba vadīšanai Centrālās Komitejas plēnumu starplaikos.
Papīra masa Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
papjēmašē Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas. Papīra masa.
pašmasa Masa, kāda piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli. Miera stāvokļa masa.
mīkla Masa, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai.
mārciņa Masas mērvienība - aptuveni 0,4 kilogrami (vecajā krievu vai angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 0,5 kilogrami (vecajā vācu mērvienību sistēmā).
lote Masas mērvienība - aptuveni 12,78 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
unce Masas mērvienība - aptuveni 28,35 grami (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 28,7 grami (Latīņamerikas valstīs).
kantars Masas mērvienība Tuvo Austrumu zemēs - aptuveni no 45 līdz 320 kilogramiem.
Īpatnējā siltumietilpība (arī siltumkapacitāte) Masas vienības siltumietilpība.
puds Masas, svara mērvienība - aptuveni 16,4 kilogrami (vecajā krievu mērvienības sistēmā).
kvintāls Masas, svara mērvienība - aptuveni 46 kilogrami.
tetrapods Masīvs (betona, akmens, metāla) veidojums ar četriem atbalsta izvirzījumiem.
sarkofāgs Masīvs zārks, arī neliela kapene, kas parasti ir rotāta ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem (piemēram, senajā Ēģiptē, senajā Grieķijā, senajā Romā).
kamuflāža Maskēšanas paņēmiens - objektu pārkrāsošana plankumaini.
kalandrs Mašīna, kurā ir no iekšpuses karsējami veltņi (piemēram, velmēšanai, gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai).
numerācija Matemātikas nozare, kas aplūko paņēmienus, kā ar nosaukumiem un simboliem var apzīmēt skaitļus. Šāda skaitļu apzīmēšanas sistēma.
algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem neatkarīgi no to skaitliskās vērtības. Attiecīgais mācību priekšmets.
Teksta uzdevums Matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
Kombinatoriskā loģika Matemātiskās loģikas virziens, kas analizē tādus jēdzienus, kurus klasiskās matemātiskās loģikas ietvaros pieņem bez tālākiem pētījumiem.
Kombinatoriskā loģika Matemātiskās loģikas virziens, kas analizē tādus jēdzienus, kurus klasiskās matemātiskās loģikas ietvaros pieņem bez tālākiem pētījumiem.
Teksta uzdevums Matemātisks uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskā valodas tekstā.
formula Matemātisku simbolu kopa. Divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi.
gēns Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
piepildīt Materiāli apmierināt (kādu). Arī pieēdināt.
trekns Materiāli bagātīgi nodrošināts (par dzīvi). Liels (par peļņu, ienākumiem). Tāds, kurā gūst lielus ienākumus (par darbu, amatu).
Pārtikas produktu patēriņš (Tautas) patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajam un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. c.).
(Tautas) patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
Tautas patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u.tml.).
bāze Materiālie resursi, priekšnoteikumi, kas nepieciešami kādam pasākumam, darbībai.
Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
Mehānistiskais (arī metafiziskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
mehānicisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem. Metaliziskais materiālisms, mehānistiskais materiālisms.
vate Materiāls - irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa. Šāda materiāla kopums, ko izmanto, piemēram, medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
pakaiši Materiāls (piemēram, kūdra, salmi), ko kaisa, izkliedē mājdzīvnieku mītnēs, to guļvietās un stāvvietās.
vājbetons Materiāls (piemēram, siltumizolācijai), ko iegūst, pievienojot betona masai vieglus (dabisku vai mākslīgu) papildvielu maisījumus vai ievadot tajā gaisu poru veidošanai.
paranīts Materiāls, kas satur azbestu un gumiju un ko parasti izmanto starpliku izgatavošanai.
miecmateriāls Materiāls, ko izmanto miecēšanai. Miecētājmateriāls.
miecētājmateriāls Materiāls, ko izmanto miecēšanai. Miecmateriāls.
telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
lauks Matērijas forma, kas izpaužas fizikālu objektu mijiedarbībā.
enerģija Matērijas kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības. Kāda no šīm kustības formām.
patēvs Mātes vīrs attiecībā pret viņas agrākajā laulībā dzimušajiem bērniem (parasti, ja īstais tēvs ir miris).
rullītis Matu uztīšanai paredzēts neliels (metāla, gumijas, plastmasas u. tml.) cilindrisks veidojums.
skropstas Matveida izaugumi (augu daļām).
Zieda (arī ziedu) nauda Mauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
rūķītis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķis (1).
rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķītis.
šēra Maza, klinšaina sala pie klinšaina, stipri izrobota jūras krasta kādreizējā apledojuma apgabalā (piemēram, Skandināvijas, Somijas, Kanādas piekrastē).
ķiņķēziņš Maza, komiska figūriņa.
komūna Mazākā administratīvi teritoriālā vienība (piemēram, Francijā, Beļģijā, Itālijā, Zviedrijā).
grupa Mazākā apakšvienība buržuāziskās Latvijas un dažās ārzemju armijās.
vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
samazgāt Mazgājot, mazgājoties pieļaut, būt par cēloni tam, ka (parasti ūdenī) rodas kādu vielu piejaukumi.
rozeolas Mazi, sārti izsitumi (parasti apaļu vai ovālu plankumu veidā), kas raksturīgi dažām slimībām (piemēram, tītam, vējbakām u. tml.).
deldēt Mazināt (pārdzīvojumu, nelaimi, slavu, vainu u. tml.).
aptumšot Mazināt (prieku, laimi u. tml.).
graut Mazināt, nomākt, pārspēt (piemēram, ietekmi, uzskatus). Panākt, būt par cēloni, ka mazinās (kā) kvalitāte.
aptumšoties Mazināties, zust (par prieku, laimi u. tml.).
apkurtēt Mazliet izkurtēt (visapkārt vai vietumis).
apbalēt Mazliet nobalēt. Izbalēt (vispāri vai vietumis).
pieklusināt Mazliet nomierināt, apvaldīt (kādu).
aprīvēt Mazliet norīvēt (visapkārt vai vietumis).
puspiemiegts Mazliet piemiegts.
apskrambāt Mazliet saskrambāt (visapkārt vai vietumis).
apskrāpēt Mazliet saskrāpēt (visapkārt vai vietumis).
apspaidīties Mazliet saspaidīties (visapkārt vai vietumis).
iesvīst Mazliet sasvīst. Kļūt mazliet mitram no sviedriem.
iesērēt Mazliet, arī vietumis aizsērēt (2).
ielauzīt Mazliet, arī vietumis ielauzt
iegumzīt Mazliet, arī vietumis ieliekt, ielocīt (priekšmetu).
iepluinīt Mazliet, arī vietumis ieplēst.
ieknibināt Mazliet, arī vietumis nodrupināt.
iesūnot Mazliet, arī vietumis pārklāties ar sūnu. Ieaugt sūnas.
ieurbināt Mazliet, arī vietumis paurbināt.
iebojāt Mazliet, arī vietumis sabojāt.
iebojāties Mazliet, arī vietumis sabojāties.
ieburzīt Mazliet, arī vietumis saburzīt.
iebužināt Mazliet, arī vietumis sabužināt.
iedriskāt Mazliet, arī vietumis sadriskāt.
iedurstīt Mazliet, arī vietumis sadurstīt.
iegraizīt Mazliet, arī vietumis sagraizīt.
iegumzīt Mazliet, arī vietumis sagumzīt (parasti drēbi, papīru).
iekapāt Mazliet, arī vietumis sakapāt.
ieknābāt Mazliet, arī vietumis saknābāt.
ieņurcīt Mazliet, arī vietumis saņurcīt.
iepelēt Mazliet, arī vietumis sapelēt.
ieplaisāt Mazliet, arī vietumis saplaisāt.
ieplīst Mazliet, arī vietumis saplīst.
iepūt Mazliet, arī vietumis sapūt.
ierūsēt Mazliet, arī vietumis sarūsēt.
ieskrambāt Mazliet, arī vietumis saskrambāt (piemēram, priekšmetu).
iespaidīt Mazliet, arī vietumis saspaidīt. Spaidot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumus).
iesprēgāt Mazliet, arī vietumis sasprēgāt.
ietrūdēt Mazliet, arī vietumis satrūdēt.
ietrunēt Mazliet, arī vietumis satrunēt.
ietrupēt Mazliet, arī vietumis satrupēt. Ietrunēt.
ietrusēt Mazliet, arī vietumis satrusēt.
pakliedēt Mazliet, daļēji izkliedēt (piemēram, miglu, mākoņus).
pieslīpēt Mazliet, vietumis slīpējot, padarīt (ko) asāku.
vitamīni Mazmolekulāri bioloģiski aktīvi savienojumi, kas nelielā daudzumā nepieciešami organisma dzīvības procesiem.
riests Mazražīga priežu audze ar purva bērza piemistrojumu, nīkulīgu egļu paaugu un vidēji biezu, nabadzīgai videi raksturīgu pamežu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
būcenis Mazs, neērts, neglīts, arī vecs miteklis. Grausts.
ūķis Mazs, neērts, neglīts, parasti tumšs, arī vecs miteklis. Neglīts, nemājīgs miteklis.
sīkslieka Mazsaru tārpu klases dzīvnieks ar bālganu, retāk iedzeltenu vai iesārtu, līdz 25 milimetriem garu, posmotu ķermeni.
Bada maize Mazvērtīga maize (parasti ar dažādiem piejaukumiem).
Bada maize Mazvērtīga maize (parasti ar dažādiem piejaukumiem). Trūcīga barība, iztika.
Harmoniskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. pakāpi.
Harmoniskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. pakāpi.
Melodiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
Melodiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
Paralēlas tonalitātes Mažora un minora tonalitātes, kurām ir vienāds skaņu sastāvs un divas kopējas skaņas tonikas trijskaņos.
subdominante Mažora vai minora gammas ceturtā pakāpe. Akords, kas veidots uz šīs pakāpes.
dominante Mažora vai minora piektā pakāpe.
gulta Mēbele gulēšanai, parasti paaugstinātiem galiem un rāmi matracim, guļammaisam. Arī guļasvieta.
standartmēbele Mēbele, kas atbilst standartam [1] (1). Mēbele, kas atbilst standarta [1] (2) nosacījumiem.
pusčoks Medību bises stobra gala sašaurinājums par 0,25 līdz 0,50 milimetriem.
oftalmoloģija Medicīnas nozare, kas pētī acs uzbūvi un funkcijas, acu slimību izcelsmi, attīstību, ārstēšanu un profilaksi.
higiēna Medicīnas nozare, kas pētī ārējo dzīves apstākļu ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, izstrādā pasākumus un normas veselības aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo faktoru iedarbību.
laringoloģija Medicīnas nozare, kas pētī balsenes anatomiskās un bioloģiskas īpatnības. Mācība par balsenes slimībām un to ārstēšanu.
Fizikālā terapija Medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus.
Fizikālā terapija Medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus.
Sporta medicīna Medicīnas nozare, kas pētī fiziskās kultūras un sporta ietekmi uz cilvēka organismu un veic fizkultūriešu un sportistu veselības stāvokļa sistemātisku kontroli un viņu ārstēšanu.
ortopēdija Medicīnas nozare, kas pētī kustību un balsta aparāta deformāciju un bojājumu izcelsmi, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
anestezioloģija Medicīnas nozare, kas pētī ķirurģiskas operācijas nevēlamo ietekmi uz organismu un metodes šīs ietekmes (galvenokārt sāpju) mazināšanai.
stomatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī mutes dobuma orgānu, žokļa un sejas slimības, to izcelsmi, ārstēšanu un profilaksi.
tanatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī nāvi, tās tiešos cēloņus, miršanas klīniskās un morfoloģiskās pazīmes.
reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patofizioloģiskās likumsakarības organisma terminālajos stāvokļos un izstrādā ārstēšanas metodes dzīvībai svarīgu orgānu un orgānu sistēmu darbības atjaunošanai.
ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organisma anatomiskās un bioloģiskās īpatnības. Mācība par sieviešu slimībām un to ārstēšanu.
etioloģija Medicīnas nozare, kas pētī slimības izcelsmi, cēloņus.
patoģeogrāfija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izpausmi atkarībā no darba, sadzīves un uzturēs apstākļiem, kurus nosaka ģeogrāfiskie faktori. Ģeogrāfiskā patoloģija.
veneroloģija Medicīnas nozare, kas pētī venerisko slimību izcelsmi, attīstību, ārstēšanu.
fenacetīns Medikaments, ko lieto temperatūras pazemināšanai, sāpju remdināšanai.
validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
izmēdīt Mēdot izsmiet.
Klasiskā mehānika Mehānika, kuras pamatā ir Ņūtona likumi.
Klasiskā mehānika Mehānika, kuras pamatā ir Ņūtona likumi.
hidromehānika Mehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību, līdzsvaru un mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem.
pistole Mehāniska ierīce, darbarīks, kam ir šāda šaujamieroča forma.
sairt Mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā, parasti pilnīgi, sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (parasti par priekšmetiem, vielām).
skarificēt Mehāniski vai ķīmiski ievainot apvalku (sēklai), lai veicinātu (tās) dīgšanu.
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļā) rodas savainojums.
noēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, iznīcināt.
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti par vielām).
sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi. Saēst (3).
piekare Mehānismu un detaļu sistēma atbalsta elementu (piemēram, riteņu, veltņu) savienojumam ar mašīnas korpusu, lai kustībā samazinātu dinamisko slodzi un to vienmērīgi sadalītu pa visiem atbalsta elementiem.
uzošņāt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
uzost Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
uzostīt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veidot (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
Putošā melnplauka Melnplauka, kurā grauda vietā vārpā rodas melna miltaina viela.
Putošā melnplauka Melnplauka, kurā grauda vietā vārpā rodas melna miltaina viela.
Cietā melnplauka Melnplauka, kurā grauds piepildās ar melnu miltainu vielu.
dūkanbērs Melns (zirgs) ar rūsganiem plankumiem ap acīm, nāsīm un paslēpenēs.
sarkanmelns Melns ar sarkanu nokrāsu. Tāds, kam ir sarkani un melni krāsu laukumi.
sudrabmelns Melns ar sudrabainu nokrāsu. Tāds, kam ir melni un sudrabaini krāsu laukumi.
ilmenīts Melns oksīdu grupas minerāls, kas satur titānu un dzelzi. Titāna rūda.
loparīts Melns vai pelēki melns minerāls, rūda, kas satur retzemju elementus.
magnetīts Melns, ciets, dzelzi saturošs minerāls ar metālisku spīdumu un magnētiskām īpašībām.
solmizācija Melodiju dziedāšana ar skaņu nosaukumiem (pēc skaņu relatīvā vai absolūtā augstuma).
Hromatiskā gamma Melodiska kustība pa pustoņiem (mažora vai minora gammas ietvaros). Skaņurinda, kur starp diatoniskās skaņkārtas veselajiem toņiem ir starpskaņas (pustoņi).
songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā. Dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
Sārmzemju metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
Sārmu metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs), kuri ķīmiski ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
Sārmu metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs), kuri ķīmiski ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī.
aktinīdi Mendeļejeva periodiskās sitēmas III grupas ķīmiskie elementi, kas novietoti aiz aktīnija, piemēram, torijs, urāns, plutonijs.
mikrovoltmetrs Mēraparāts elektriskā sprieguma mērīšanai mikrovoltos.
milivoltmetrs Mēraparāts elektriskā sprieguma mērīšanai milivoltos.
miliampērmetrs Mēraparāts elektriskās strāvas stipruma mērīšanai miliampēros.
atmērcēt Mērcējot, mitrinot dabūt nost (ko pielipušu).
atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstu, mīkstāku. Atmiekšķēt.
vēsums Mērena aukstuma sajūta, ko rada mitrums, temperatūras pazemināšanās, arī psihisks stāvoklis.
piegriezt Mērījot iedalīt (parasti zemi) no kādas platības.
bīdmērs Mērinstruments (vidēji precīziem mērījumiem).
triangulācija Mērīšanas metode (piemēram, ģeodēzijā, astronomijā), kurā izmanto sakarību starp trijstūru leņķu lielumu un vienas malas garumu. Mērīšana, kurā izmanto šo metodi.
metramērs Mērkoks, mērlente ar iedaļām metros, centimetros, milimetros.
lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, paņēmienus, kāda veida rīcību) savā darbībā.
virzīties Mērķtiecīgi virzīt, attīstīt (piemēram, daiļrades procesu, izpildītājmākslas meistarības izaugsmi).
pielietot Mērķtiecīgi, konkrētos apstākļos lietot (piemēram, paņēmienu, metodi, līdzekli).
mikromēsli Mēsli, kas satur mikroelementus.
komposts Mēslojums, kas rodas, sadaloties dažādām organiskām vielām, kad uz tām iedarbojas mikroorganismi.
mikromēslojums Mēslojums, kas satur mikroelementus.
Dot mēslojumu Mēslot (piemēram, zemi, augus).
gravīra Metāla (parasti vara) grebums. Viens no dobspieduma tehnikas senākajiem paņēmieniem - attēla iegravēšana metāla plātnē ar grebli.
stieple Metāla izstrādājums (sagatave), kura garums salīdzinājumā ar šķērsgriezumu (parasti apaļu, līdz 17 milimetriem diametrā) ir ļoti liels. Šāda izstrādājuma gabals.
kalums Metāla kalšanas veids, paņēmiens, tehnika. Kaļamais materiāls.
skrāpis Metāla vai gumijas suka dzīvnieku apmatojuma tīrīšanai un kopšanai.
padeve Metālgriešanas mašīnu suporta, galda u. tml. kustības ātrums, ko parasti izsaka ar milimetriem sekundē.
Vieglie metāli Metāli (piemēram, alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
Vieglie metāli Metāli (piemēram, alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
Retie metāli Metāli (piemēram, vanādijs, volframs, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas vai kuru iegūšana ir sarežģīta.
Retie metāli Metāli (piemēram, vanādijs, volliams, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas un kuru iegūšana ir sarežģīta.
Smagie metāli Metāli (piemēram, varš, dzelzs, cinks), kuru blīvums ir lielāks par 5000 kilogramiem uz kubikmetru.
Smagie metāli Metāli (piemēram, varš, dzelzs, cinks), kuru blīvums ir lielāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
Krāsainie metāli Metāli un to sakausējumi, izņemot dzelzi un tās sakausējumus.
Krāsainie metāli Metāli un to sakausējumi, izņemot dzelzi un tās sakausējumus.
krāšņvabole Metāliski mirdzoša vabole (parasti tropiskajā joslā).
metalotermija Metālu reducēšana no oksīdiem un citiem savienojumiem. Attiecīgā metalurģijas metode.
segregācija Metālu sakausējumu ķīmiskā sastāva neviendabīgums.
makintošs Mētelis no gumijota, ūdensnecaurlaidīga auduma.
radiometeoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz augstilekvences radioviļņu izplatīšanos atmosfērā un augstfrekvences ierīču izmantošanu.
Kosmiskie putekļi Meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
potenciometrija Metode šķīduma skābuma, sārmainuma vai izšķīdinātas vielas koncentrācijas noteikšanai pēc elektroķīmiskā potenciāla mērījumiem.
spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piemēram, emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstarojuma) spektrus.
naturālisms Metodoloģisks princips (dažās buržuāziskās filozofijas teorijās), pēc kura sabiedrības attīstība ir skaidrojama ar dabas likumiem.
naturālisms Metodoloģisks princips (ētikā), pēc kura morāles priekšstati atvasināmi no kāda dabiska pirmsākuma.
sinekdoha Metonīmija, kurā nozīmes pārnesums izriet no nojēguma par kvantitatīvām attieksmēm starp priekšmetiem vai parādībām. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
rentgenogrāfija Metožu kopums, ar kurām informāciju par objektu iegūst, pētījot rentgenstarojuma un objekta mijiedarbību.
nanometrs Metra miljardā daļa.
mikrometrs Metra miljonā daļa.
vējlauza Meža koku lūzumi vēja iedarbībā. Vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki.
aizsargmežs Meža vai krūmāju josla, kas aiztur plūstošās smiltis, kā arī aizsargā krastus un nogāzes pret izskalošanu un nobrukumiem.
līdumošana Meža zemes atbrīvošana no kokiem, krūmiem un pārveršana kultivētā zemē. Līduma līšana.
Kūrortu meži Meži (ap kūrortiem) ar veselības aizsardzības un dziedniecības nozīmi.
Kūrortu meži Meži (ap kūrortiem) ar veselības aizsardzības un dziedniecības nozīmi.
mežķīmiķis Mežķīmijas speciālists.
purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug priežu tīraudze retumis ar purva bērza mistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
gārša Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes. Meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi.
vēris Mežs, kurā aug egļu tīraudze vai egļu audze ar bērzu, apšu un baltalkšņu piemistrojumu, retāk bērzu, apšu, baltalkšņa tīraudze vai bērzu, apšu, baltalkšņu audze ar egļu piemistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība (līdz 1959. gadam), kas bija nodota mežsarga uzraudzībā.
aprēda Mežsaimniecības administratīva vienība (līdz 1959. gadam), ko pārzināja virsmežsargs.
Mīcīt raušus Mīcīt miklu raušu cepšanai.
nomičot Mičot un pabeigt mičot.
sausmiecēšana Miecēšana ar sausām miecvielām.
izmiecēt Miecēt un pabeigt miecēt.
miecētājs Miecētājmateriāls, miecmateriāls.
dusa Miegs. Gulēšana miegā.
bēres Mielasts mirušā piemiņai, ko parasti rīko tuvinieki.
pamieloties Mieloties un pabeigt mieloties.
Tīras (arī skaidras) debesis Miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).
Skaidras (arī tīras) debesis Miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).
Tīras (arī skaidras) debesis Miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).
maigs Mierīgs (parasti par miegu).
idille Mierīgs, bezrūpīgs, laimīgs stāvoklis, mierīgas, bezrūpīgas, laimīgas cilvēku attiecības.
mīksts Mierīgs, ciešs (par miegu).
miezājs Miežu salmi.
dūmaka Miglai līdzīgs veidojums - gaisa slānis, kas sastāv no daudzām sīkām, higroskopiskām daļiņām. Ūdens iztvaikojumi karstā, tveicīgā laikā. Viegla migla.
nomiglot Miglot, smidzināt un pārstāt miglot, smidzināt (par lietu).
šarāde Mīkla, kur atminamais vārds sadalīts daļās, no kurām katrai ir patstāvīga vārda nozīme, kas jāatmin pēc nosauktajām pazīmēm.
Objektu (arī klasiskās) tautas mīklas Mīklas, kuru atminējums attiecas uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
Objektu (arī klasiskās) tautas mīklas Mīklas, kuru atminējums attiecas uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
Kvantu sistēma Mikrodaļiņu sistēma, kuras apraksta pēc kvantu mehānikas likumiem.
aktinomicētes Mikroorganismi ar sīku, starainu micēliju, kuri attīstības ziņā ieņem vidus stāvokli starp baktērijām un sēnēm.
dīglis Mikroorganismi, kas izraisa slimību.
antiseptika Mikroorganismu iznīcināšana vai to attīstības aizkavēšana ar ķīmiskām vielām.
antibiotikas Mikroorganismu, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas, kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai aizkavēt to vairošanos.
sterilizācija Mikroorganismu, to sporu iznīcināšana ar fizikālām vai ķīmiskām metodēm.
mikroskopija Mikroskopa izmantošanas metožu, paņēmienu kopums. Apskate, analīze ar mikroskopu.
mikroorganismi Mikroskopiski augu un dzīvnieku valsts, parasti vienšūnas, organismi.
mikrobs Mikroskopisks, parasti vienšūnas, organisms (izņemot mikroskopiskās aļģes un vienšūņus).
ultramikroskops Mikroskops, ar kuru iespējams saskatīt objektus, kas ir dažu nanometru lielumā un kas nav saskatāmi ar parasto mikroskopu.
zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm. Arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai.
hromāda Mīksta, plāna āda, kas miecēta ar hroma sāļiem.
zamšāda Mīksta, plūksnaina āda, ko izstrādā, jēlādu miecējot ar taukiem.
izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī). Vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
komandantūra Militāra iestāde dažādiem uzdevumiem, galvenokārt kārtības uzturēšanai un militāras drošības radīšanai aizmugures rajonos.
intendantūra Militāra iestāde, kas apgādā karaspēku un militārās iestādes ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem.
Valsts noslēpums Militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
komisārs Militāri politisko darbinieku dienesta pakāpe (Padomju Armijā no 1935. gada līdz 1942. gadam). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
biljons Miljards (krievu, franču, amerikāņu skaitīšanas sistēmā). Tūkstoš miljardu (vācu, angļu skaitīšanas sistēmā).
miltenājs Miltene (1), milteņu cers. Arī milteņu audze.
makropasaule Milzīgo lielumu, kosmiska mēroga pasaule. Makrokosmoss. Pretstats: mikropasaule, mikrokosmoss.
makrokosmoss Milzīgo lielumu, kosmiska mēroga pasaule. Makropasaule. Pretstats: mikrokosmoss, mikropasaule.
koloss Milzīgs priekšmets, arī dabas veidojums. Liela, milzīga auguma būtne.
vaiksti Mīmika, žesti, arī izturēšanas veids, parasti ākstīgs, skaļš.
minerālmēsli Minerāla barības viela vai minerālu barības vielu maisījums, kas ir vajadzīgs augiem.
Smagie minerāli Minerāli, kuru blīvums ir lielāks par 2750 kilogramiem uz kubikmetru.
Vieglie minerāli Minerāli, kuru blīvums ir mazāks par 2750 kilogramiem uz kubikmetru.
slāpeklis Minerālmēsli, kas satur šo ķīmisko elementu.
uraninīts Minerāls, kas satur urāna (II) oksīdu un svinu, kalciju un citus ķīmiskos elementus.
uzsūbējums Minerālu agregātu paveids - plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
fajanss Minerālu masa, ko gatavo no īpašām māla šķirnēm ar ģipša un citu vielu piejaukumu un izmanto keramikā.
konkrēcijas Minerālu veidojumi, sakopojumi, kas rodas nogulumu iežos un kam parasti ir apaļa vai ieapaļa forma.
stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (konusu, stabu formā) uz alas grīdas, kuri rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
stalagnāti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi, kas karsta alās rodas, saplūstot stalaktītiem ar stalagmītiem.
Katla akmens Minerālvielu nogulsnējumi uz katlu sienām, kuri rodas, vārot ūdeni.
Paraboliskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku. Otrais kosmiskais ātrums.
Riņķa ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Pirmais kosmiskais ātrums.
Ministrs bez portfeļa Ministrs, kas ar balss tiesībām piedalās ministru kabineta sēdēs, bet nepārvalda nevienu, ministriju.
Melodiskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
Melodiskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
Harmoniskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 7. pakāpi.
Harmoniskais minors Minora skaņkārtās paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot.
nomīt Minot nospiest uz leju (piemēram, pedāli, paminu).
izmirdzēt Mirdzēt un pabeigt mirdzēt.
aizmirdzēt Mirdzot attālināties. Aizmirgot.
mirdzaritmija Mirgošanas aritmija. Fibrilācija.
izmirgot Mirgot un pabeigt mirgot.
nomirgot Mirgot un pārstāt mirgot (par lietu). Nosmidzināt.
krist Mirt (parasti epidēmijā) - par cilvēkiem.
rekviēms Mirušo piemiņai veltīta mise.
mistiķis Misticisma, mistikas (1) piekritējs.
trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā - mistisks skaitlis trīsreiz deviņi. Arī ļoti daudz.
Veļu māte Mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne.
māte Mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā), kas, piemēram, sargā dabas bagātības, dod laimi, auglību.
zemesmāte Mitoloģiska būtne, kas glabā mirušā augumu, arī sargā zemi.
liekņa Mitra, purvaina vieta, kur parasti ir melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
samitrināt Mitrinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs.
piemirkt Mitrumā kļūt ļoti slapjam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
izmirkt Mitrumā kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
mitrumizturīgums Mitrumizturība.
teogonija Mītu kopums par dievu izcelšanos (parasti sengrieķu mitoloģijā).
lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piemēram, no augoša kārkla, liepas un ko parasti izmanto pinumiem.
nomizot Mizojot atdalīt (kam) mizu.
nomizot Mizojot atdalīt (mizu).
frants Moderni ģērbies cilvēks (ar tieksmi uz pārspīlējumiem tērpā un uzvedībā).
kohēzija Molekulārā mijiedarbība starp (cietas vai šķidras vielas) daļiņām, kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
eksplozija Momentāna ķīmiska reakcija, kurā izdalās enerģija, parasti radot uzliesmojumu, triecienvilni. Sprādziens.
eksplodēt Momentāni ķīmiski reaģēt, izdalot enerģiju, kas parasti rada uzliesmojumu, triecienvilni. Sprāgt.
koncerns Monopolistiska apvienība, ko veido samērā daudzi tirdzniecības vai rūpniecības uzņēmumi, kuriem ir kopēja finansiālā vadība un kuri parasti ir pakļauti finanšu magnātu grupai.
mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu.
paklīdenis Morāli pagrimis, degradējies, izvirtis cilvēks.
Pazudis cilvēks Morāli pagrimis, nelabojams cilvēks.
motivācija Motīvu minēšana, izvirzīšana (piemēram, darbībai, rīcībai, domai). Motīvu kopums. Arī pamatojums.
kurbulēt Mudināt (kādu), nelikt mieru (kādam).
putns Mugurkaulnieku dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot.
Muižas tiesības Muižnieka izdoti privāti noteikumi muižas un zemnieku attiecību kārtošanai.
ākstīt Muļķot, apsmiet.
mūrkaļķi Mūrēšanā izmantojamie kaļķi.
Nemierīgs miegs Murgains, saraustīts miegs.
burties Murmināt, klusu sarunāties. Darīt ko tādu, kas šķiet dīvains.
murmulēt Murmināt.
murmuļot Murmināt.
vurvulēt Murmināt.
atmurmināt Murminot atbildēt.
nomurmināt Murminot norunāt.
nomurmināt Murminot noteikt, pateikt.
izmurmināt Murminot pateikt, izrunāt. Nomurmināt.
samurmināties Murminot sazināties.
Arābu cipari Mūsdienās vispārlietojamie cipari.
Arābu cipari Mūsdienās vispārlietojamie cipari.
pragmatisms Mūsdienu subjektīvā ideālisma virziens, kas patiesības nozīmi nosaka pēc tās praktiska derīguma.
parēze Muskuļu vājums, kustību ierobežojums (muskulim, muskuļu grupai, ekstremitātei).
uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
virt Mutuļot, mutuļojot plūst augšup (piemēram, par liesmām, dūmiem, tvaikiem).
politpārruna Mutvārdu aģitācijas forma - pārruna par aktuāliem politiskiem jautājumiem. Politiskā pārruna.
Politiskā pārruna Mutvārdu aģitācijas forma - pārruna par aktuāliem politiskiem jautājumiem. Politpārruna.
Kara mūzika Mūzika, ko izmanto karavīru gājieniem ierindā, militārām ceremonijām.
salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
Transponējošie instrumenti Mūzikas instrumenti (parasti pūšamie instrumenti), kuru partiju pieraksts notīs atšķiras no skanējuma.
koncertlekcija Mūzikas jautājumiem veltīta lekcija, kas parasti ir apvienota ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
muzikālijas Mūzikas piederumi (parasti mūzikas instrumenti, skaņdarbu notis).
variācija Mūzikas žanrs, kura skaņdarbus veido vairāki šādi tēmas vai tēmu pārveidojumi. Attiecīgais skaņdarbs.
nagliņkoks Mūžzaļš miršu dzimtas koks, kura ziedu pumpurus izmanto par garšvielu.
olīva Mūžzaļš olīvu dzimtas subtropu koks ar ēdamiem augļiem.
olīvkoks Mūžzaļš olīvu dzimtas subtropu koks ar ēdamiem augļiem. Olīva (1).
miltene Mūžzaļš viršu dzimtas puskrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni.
tamarinds Mūžzaļš, tropisks koks ar dzelteniem ziediem un ārstniecībā izmantojamiem augļiem.
makhija Mūžzaļu, parasti dzeloņainu, cietlapju krūmu un nelielu koku (piemēram, pistāciju, miršu, zemeņu koku) savvaļas audze.
pašpārvalde Nācijas tiesības patstāvīgi realizēt valsts varu ierobežotā kompetencē (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteiktas šādas tiesības). Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību. Autonomija.
Patēriņa fonds Nacionālā ienākuma daļa, kas izmantojama, lai apmierinātu cilvēku kārtējās personiskās un kolektīvās vajadzības pēc patēriņa priekšmetiem un pakalpojumiem.
uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
bebrukārkliņi Nakteņu dzimtas puskrūmi ar violetiem ziediem un sarkanām ogām.
naktsmiegs Nakts miegs.
naktsdusa Nakts miegs. Gulēšana nakts miegā.
naktsmiers Nakts miers.
kuriņš Namiņš zivju žāvēšanai.
heroīns Narkotiska viela - ķīmiski pārveidots morfīns.
Diferenciālā zemes rente Naturālā vai naudas formā izteikts (lauksaimniecības arteļa) papildu tīrais ienākums, ko iegūst no auglīgākiem vai izdevīgāk novietotiem zemes gabaliem vai arī, produktīvāk izmantojot zemi.
Dienas nauda Nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).
Dienas nauda Nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).
Zieda (arī ziedu) nauda Nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
devalvācija Naudas apgrozības reforma - metāla satura samazināšana naudas vienībā vai valūtas kursa pazemināšana (attiecībā pret zeltu, sudrabu vai citas valsts valūtu).
krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piemēram, keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
kredīts Naudas līdzekļu, preču, pakalpojumu sniegšana uz parāda, uz nomaksu. Šādā veidā sniegti naudas līdzekļi, preces, pakalpojumi.
portmonejs Naudas maks ar vairākiem nodalījumiem.
dzeramnauda Naudas summa, ko dod par pakalpojumiem pāri par oficiāli noteikto maksu. Naudas summa, ko dod par kādu nelielu pakalpojumu.
marka Naudas vienība (piemēram, Vācijas Demokrātiskajā Republikā, Vācijas Federatīvajā Republikā, Somijā). Attiecīgā naudas zīme.
penijs Naudas vienība (Somijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
desmitnieks Naudas zīme desmit vienību vērtībā.
piecdesmitnieks Naudas zīme piecdesmit vienību vērtībā.
Liela naudaszīme Naudaszīme ar lielu nominālo vērtību.
Patoloģiskā (arī pāragrā, priekšlaicīgā) nāve Nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi.
Pāragrā (arī priekšlaicīgā, patoloģiskā) nāve Nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi.
Patoloģiskā (arī pāragrā, priekšlaicīgā) nāve Nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi.
Priekšlaicīgā (arī patoloģiskā, pāragrā) nāve Nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi.
Pēdējais brīdis (arī pēdējā diena, pēdējais gals, pēdējā stunda, pēdējais acumirklis, retāk pēdējais mirklis) Nāve, miršana.
Pēdējā (arī beidzamā) stunda Nāve, miršana.
bojāeja Nāve, miršana. Iznīkšana, izbeigšanās.
astronavigācija Navigācijas nozare, kas izmanto astronomijas metodes.
(Ne) acis (arī aci) neaizvērt (arī neaizdarīt, neaizlikt) Neaizmigt.
rēta Neaizmirstams sāpīgs pārdzīvojums.
neaizmirstele Neaizmirstule.
ieņurdēties Neapmierināti ierunāties.
iepukstēties Neapmierināti ierunāties.
nopukstēt Neapmierināti noteikt, pateikt.
papukstēt Neapmierināti pateikt, izteikt.
noburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskali nomurmināt.
ieburkšķēties Neapmierināti, īgni, paskaļi ierunāties.
burkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt.
urkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt.
paburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pamurmināt.
izburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
pukšķēt Neapmierināti, paklusu runāt. Pukstēt (3).
pukšķināt Neapmierināti, paklusu runāt. Pukšķēt (3).
pukstēt Neapmierināti, paklusu runāt. Pukšķēt (3).
nesāts Neapmierinātība (ar iegūto, sasniegto).
nemiers Neapmierinātība (ar ko nevēlamu, parasti ar smagiem, grūtiem dzīves, darba apstākļiem, valsts iekārtu).
nelabs Neapmierināts, īgns (piemēram, par garastāvokli).
slikti Neapmierinoši, ar (fizioloģiskiem vai psihiskiem) traucējumiem (justies).
nepietiekams Neapmierinošs (3).
Beigts un pagalam Neapšaubāmi miris.
Beigts un pagalam Neapšaubāmi miris.
trīce Neapzinātas, ritmiskas, nelielas svārstības (ķermenī, tā daļās).
tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
kļūda Neatbilstība kādām prasībām, normām, nosacījumiem (piemēram, darbībā, tās rezultātā). Neatbilstība īstenībai (piemēram, darbībā, tās rezultātā).
slikti Neatbilstoši kādām prasībām, arī nevēlami.
Kā melna nakts Neatlaidīgi, neatvairāmi.
Kā melna nakts Neatlaidīgi, neatvairāmi.
bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi vajāt (kādu ar vēstulēm, lūgumiem u. tml.). Nelikt kādam mieru.
tirdīt Neatlaidīgi, vairākkārt (kādam ko) jautāt. Mocīt (kādu) ar nepatīkamiem jautājumiem.
Līst galvā Neatvairāmi uzmākties (par domām, atmiņām u. tml.).
mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
Mākt sirdi Neatvairāmi, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
irgoties Nebēdnīgi, zobgalīgi, arī ņirdzīgi jokoties, smieties.
Ņemt ļaunā (arī par ļaunu) Nebūt mierā, nesamierināties (ar ko), arī apvainoties, dusmoties (par ko).
kupena Necaurredzams, parasti ieapaļš (piemēram, miglas) veidojums.
ragmānis Necaurspīdīgs, tumši zaļš, brūns vai melns minerāls ar stiklainu spīdumu.
Apnikt līdz kaklam (arī līdz nāvei) Neciešami apnikt.
apstāt Nedot miera (ar ko).
jundīt Nedot miera. Urdīt.
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
nomiegs Nedziļš miegs. Arī nomidzis.
snauda Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs. Pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
snaudiens Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs. Pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu. Snauda.
Tramīgs miegs Nedziļš, saraustīts miegs.
nebūšanas Negadījumi. Arī nekārtības.
nejēdzība Negadījumi. Arī nekārtības.
iegadīties Negaidīti notikt, rast izpausmi. Atgadīties. Gadīties.
uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzrasties Negaidīti, arī nevēlami ierasties, parādīties (kādā vietā).
uzrasties Negaidīti, arī nevēlami parādīties, uzklīst (kādā vietā) - par dzīvniekiem.
raizes Negatīvs emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepatīkami apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst.
Beigts un pagalam Neglābjami zaudēts, izbeigts.
Beigts un pagalam Neglābjami zaudēts, izbeigts.
terakota Neglazēts keramikas izstrādājums no apdedzināta krāsaina māla.
nelietība Negodīga, nekrietna, arī zemiska rīcība. Ļaunprātīga rīcība ar nolūku, kādam kaitēt.
nekrietnība Negodīga, zemiska izturēšanās, rīcība, runa ar nolūku kādam kaitēt.
makiavellisms Negodīgas politiskās darbības paņēmienu (krāpšanas, nodevības, varmācības, slepkavību u. tml.) kopums.
nekrietns Negodīgs, arī zemisks (par cilvēku).
(Ne) acu (arī aci) neaizvērt (arī neaizdarīt, neaizlikt) Negulēt, neaizmigt.
(Ne) acu (arī aci) neaizlikt (arī neaizvērt, neaizdarīt) Negulēt, neaizmigt.
ļaut Neierobežot izpausmi (piemēram, psihiskam stāvoklim).
Ļaut sirdij vaļu Neierobežot savas emocijas, to izpausmi.
Ļaut sirdij vaļu Neierobežot savas emocijas, to izpausmi.
Ļaut sirdij vaļu Neierobežot savas emocijas, to izpausmi.
grēkot Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu. Rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
Krist grēkā Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu. Rīkoties netikumīgi, nosodāmi. Grēkot (2).
pagulēt Neilgu laiku būt aizmigušam.
pavaļoties Neilgu laiku būt bez noteikta darba, uzdevumiem.
pamitināt Neilgu laiku mitināt.
pamitināties Neilgu laiku mitināties.
pačūlot Neilgu laiku pavāji degt, izdalot mitrumu (par mitru malku).
pazviegt Neilgu laiku smieties skaļā balsī.
uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm. Uzsmidzināt (1).
uzspurgt Neilgu laiku, arī reizēm skanēt (par smiekliem, gavilēm u. tml.).
paamizēties Neilgu laiku, mazliet amizēties.
pavaldīt Neilgu laiku, mazliet apvaldīt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
padumpoties Neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību.
padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, neatrasties miera stāvoklī.
paņurdēt Neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku.
pakašņāt Neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis). Arī pakārpīt.
pamiecēt Neilgu laiku, mazliet miecēt.
pamiegoties Neilgu laiku, mazliet miegoties.
pamiegt Neilgu laiku, mazliet miegt (parasti acis, plakstus).
pamiekšķēt Neilgu laiku, mazliet miekšķēt.
pamiekšķēties Neilgu laiku, mazliet miekšķēties.
pamiglot Neilgu laiku, mazliet miglot.
pamilzt Neilgu laiku, mazliet milzt.
pacilāt Neilgu laiku, mazliet minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
paminēt Neilgu laiku, mazliet minēt.
paminstināties Neilgu laiku, mazliet minstināties.
pamirkt Neilgu laiku, mazliet mirkt.
pamitrināt Neilgu laiku, mazliet mitrināt.
pamizot Neilgu laiku, mazliet mizot.
pamurmināt Neilgu laiku, mazliet murmināt.
pagrēkot Neilgu laiku, mazliet neievērot, pārkāpt kādu noteikumu. Neilgu laiku, mazliet rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piemēram, atmiņām). Neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko), pievērsties (kam, piemēram, apcerējumā, mnā).
parakņāties Neilgu laiku, mazliet rakņāties (pa zemi).
pasapņot Neilgu laiku, mazliet sapņot (miegā).
paspurgt Neilgu laiku, mazliet skanēt spurdzoši (par smiekliem).
pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt.
pasmilkstēt Neilgu laiku, mazliet smilkstēt.
pasmirdēt Neilgu laiku, mazliet smirdēt.
pasmirdināt Neilgu laiku, mazliet smirdināt.
pašausmināt Neilgu laiku, mazliet šausmināt.
pašausmināties Neilgu laiku, mazliet šausmināties.
patīksmināt Neilgu laiku, mazliet tīksmināt.
patīksmināties Neilgu laiku, mazliet tīksmināties.
pagriezties Neilgu laiku, mazliet virpuļot (par sniegu, smiltīm u. tml.).
pažāvēt Neilgu laiku, mazliet žāvēt (piemēram, ko mitru, slapju, arī ko tādu, kas satur mitrumu).
zalktis Neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu vai melnu muguru un dzeltenīgi oranžiem, retāk baltiem plankumiem galvas sānos.
aizturēt Neizdot (pienu) - par slaucamiem lopiem.
dīvains Neizprotami. Savādi, neparasti.
aizturēt Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā, atliekot izsniegšanu, izmaksu uz kādu laiku.
nelādzība Nekārtības, trūkumi.
Nekas vairāk Nekas cits bez minētā, zināmā. Tikai minētais, zināmais.
Daudz neko vairāk (arī nav vairāk kā) Nekas cits bez minētā, zināmā. Tikai minētais, zināmais.
dogmatisms Nekritisks domāšanas veids, kas pamatojas uz dogmām, nemainīgu attieksmi pret parādībām, problēmām u. tml., neievērojot konkrētos apstākļus. Relatīvās patiesības pārvēršana absolūtā, mūžīgā patiesībā.
spīļsavienojums Nekustīgs, izjaucams savienojums, kuru nodrošina berzes spēki vai saskarvirsmu formu mijiedarbība un kurā aptverošā šķeltā detaļa tiek savilkta.
turēt Nelaist sev cauri (piemēram, siltumu, mitrumu).
bedrains Nelīdzens, ar iedobumiem (piemēram, par ceļu). Izbraukts.
bedrains Nelīdzens, ar iedobumiem (piemēram, par grīdu). Izmīts.
kūkumains Nelīdzens, ar pacēlumiem, grumbuļiem (parasti par priekšmeta virsmu).
sēklgrauzis Neliela (līdz 5 milimetriem gara), drukna vabole, kuras segspārni neapsedz vēdera pakaļējo posmu.
kantons Neliela administratīvi teritoriāla vienība (Francijā, Beļģijā).
taukzivs Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, garu muguras spuru, gar kuras pamatu ir tumši plankumi ar gaišām apmalēm.
Kāpņu platforma Neliela horizontāla konstrukcija starp kāpņu posmiem.
mailīte Neliela karpu dzimtas saldūdens zivs ar vārpstveida ķermeni, zaļganbrūnu muguru, zilganu vēderpusi, nelieliem tumšiem plankumiem.
Kabatas nauda Neliela naudas summa sīkiem izdevumiem.
Kabatas nauda Neliela naudas summa sīkiem izdevumiem.
spīdulis Neliela, 2 milimetrus gara, parasti spīdīga, vabole.
spradzis Neliela, parasti melna, zili vai zaļi mirdzoša lapgraužu apakšdzimtas vabole, kas spēj tālu lēkt.
ganglijs Neliela, recekļaina, no locītavas somiņas un no muskuļu cīpslu maksts izaugusi cista.
sīkpreces Nelielas preces (piemēram, šūšanas piederumi, galantērijas izstrādājumi). Preces ar nelielu vērtību.
spilvenaugi Nelieli augi, kam ir īsi, ļoti sazaroti dzinumi un kas, parasti piekļāvušies pie substrāta, veido blīvas kopas.
cepums Nelieli konditorejas izstrādājumi, kuru galvenās izejvielas ir milti, cukurs, taukvielas, olas.
tektīti Nelieli, apaļi vai ieapaļi, apkusuši, stiklam līdzīgi veidojumi neogēna un kvartāra nogulumos.
rateļi Nelieli, parasti primitīvi, rati vai rokas ratiņi.
Gumijas termofors Neliels aizskrūvējams gumijas maiss, kurā iepilda ūdeni ar vajadzīgo temperatūru.
pinkulis Neliels apaļš vai ieapaļš (miglas, dūmu u. tml.) kopums.
lielgaballaiva Neliels ar lielgabaliem bruņots karakuģis militāru uzdevumu veikšanai piekrastē vai grūti kuģojamās vietās.
invencija Neliels brīva imitējoša stila skaņdarbs klavierēm.
garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vai saldūdens vēzis. Krevete.
krevete Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis. Garnele.
mirre Neliels dzeloņains koks (Āfrikā), kura mizā ir sveķu ailes, kas izdala ēteriskas eļļas.
ormanītis Neliels griežveidīgo kārtas putns, kam ir tumšbrūns apspalvojums ar baltiem plankumiem un vienkrāsainas apakšējās spalvas astē.
pauguriņš Neliels izcilnis (parasti anatomisks veidojums) uz (kā) virsmas.
maizīte Neliels konditorejas izstrādājums no augstākā labuma miltiem ar dažādām piedevām. Arī smalkmaizīte.
ugunskrupis Neliels krupis, kuram raksturīga zaļgani pelēka mugura, zilgani melns vēders ar sarkaniem plankumiem un baltiem punktiem.
skvērs Neliels laukums ar apstādījumiem (parasti pilsētās).
būda Neliels miteklis maziem dzīvniekiem.
lēkšķe Neliels neregulāras formas (miglas, mākoņu, dūmu u. tml.) veidojums.
būda Neliels pagaidu miteklis.
ķeģis Neliels pelēkbrūns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar baltiem plankumiem uz spārniem un astes.
lēkšķe Neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums.
mitrene Neliels posmkāju tipa vienādkāju kārtas vēzis, kam ir horizontāli saplacināts ķermenis un kas dzīvo mitrās vietās.
tēlojums Neliels prozas daiļdarbs, kam sižetā nav ietverta ārēja darbība, notikumi.
revolveris Neliels rokas šaujamierocis ar rotējošu cilindrisku magazīnu.
tukāns Neliels vai vidēji liels dzeņveidīgo kārtas tropu putns ar milzīgu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu.
piedēklis Neliels veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas atzarojas no kāda orgāna vai kā patstāvīgs orgāns pieguļ kādam citam orgānam, ir anatomiski cieši saistīts ar kādu citu orgānu.
ripsna Neliels viļņveida veidojums smilšainā seklā piekrastes gultnē.
vērags Neliels viļņveida veidojums smilšainā, seklā piekrastes gultnē. Ripsna (2).
grieze Neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas.
Komētveida miglājs Neliels, komētai līdzīgs galaktisks miglājs ar nepārtrauktu starojumu.
Komētveida miglājs Neliels, komētai līdzīgs galaktisks miglājs ar nepārtrauktu starojumu.
pieticīgs Neliels, minimāls (piemēram, par kā vērtību, apjomu).
krūzīte Neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas vai metāla) dzeramais trauks, bieži ar osu. Tase.
tase Neliels, parasti keramikas (kafijas, tējas u. tml.) dzeramais trauks, kam ir osa un ko, pasniedzot galdā, novieto uz apakštases.
degsnis Neliels, parasti mitrs, padziļinājums meža pļavā.
poga Neliels, parasti ripas vai puslodes formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
smalkmaizīte Neliels, parasti salds, konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām.
cūcība Nelietīga, zemiska rīcība. Nekrietnība, nejēdzība.
riebeklība Nelietīga, zemiska rīcība. Nekrietnība, nejēdzība.
cūcīgs Nelietīgs, zemisks. Nekrietns.
atlaisties Nelikt mieru, neatkāpties.
murgi Neloģiskas, arī nepieņemamas domas, idejas, izteikumi u. tml.
ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar mazliet pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
gauri Neļķu dzimtas viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles).
iezagties Nemanāmi iesākties, iestāties (par laika posmu, parādībām dabā).
piezagties Nemanāmi iesākties, iestāties (par laikposmu, parādībām dabā).
iezagties Nemanāmi rasties, gadīties (par kļūdām, paviršībām u. tml.).
piezagties Nemanāmi, negaidot iestāties, gadīties (par slimībām, nelaimi).
pazust Nemanāmi, nepievēršot sev uzmanību, arī ātri doties prom, atstāt kādu vietu, attālināties.
patina Nemetālu izstrādājumu krāsojums, kas imitē šādu kārtu.
knosīties Nemierīgi grozīties (parasti guļot, retāk sēžot, stāvot). Arī būt nemierīgam.
saknosīties Nemierīgi sakustēties. Kļūt, parasti pēkšņi, nemierīgam.
nemierpilns Nemierīgs (2).
Nemiera gars (arī putns) Nemierīgs, darbīgs cilvēks.
Nemiera putns (arī gars) Nemierīgs, darbīgs cilvēks.
dīdoņa Nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
Jautrs miegs Nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
Jautrs (retāk putna) miegs Nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
Putna (biežāk jautrs) miegs Nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
Trausls miegs Nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
nerimtīgs Nemierīgs. Nemierpilns.
Nemiera pilns Nemierpilns.
bažas Nemiers, bailes, ko izraisa iespējama neveiksme, nelaime.
bailes Nemiers, rūpes, bažas (par ko).
izlaist Neminēt, nepateikt, arī neuzrakstīt (kādā tekstā, stāstījumā). Neievērot, neizlasīt (teksta daļu).
Grauzties sirdī Nemitīgi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Grauzties sirdī Nemitīgi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu). Būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
ārdīt Nemitīgi nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (sabiedriskās attiecības, jūtas u. tml.).
ēst Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas, nodarīt ļaunu (kādam).
Ēst ar ēšanu Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam).
Ēst ar ēšanu Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam). Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi.
Būt (arī stāvēt) nomodā Nemitīgi rūpēties (par kā pastāvēšanu, norisi u. tml.).
Stāvēt (arī būt) nomodā Nemitīgi rūpēties (par kā pastāvēšanu, norisi u. tml.).
Ēst mūžu Nemitīgi sagādāt citam ciešanas, bēdas.
Ēst mūžu Nemitīgi sagādāt citam ciešanas, bēdas.
Ēst (arī grauzt) sirdi Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
Grauzt (arī ēst, gremzt) sirdi Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
Gremzt (arī grauzt, ēst) sirdi Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
Kremst (arī grauzt, ēst, gremzt, krimst) sirdi Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
Krimst (arī grauzt, ēst, gremzt, kremst) sirdi, arī krimst sirdī (arī krūtīs) Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
Grauzt (arī gremzt, ēst, krimst, kremst) sirdi, arī krimst sirdī (arī krūtīs) Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
griezties Nemitīgi vērsties (uz ko) - piemēram, par domām, sarunām.
riņķot Nemitīgi vērsties (uz ko), piemēram, par domām, sarunām.
Ar katru acumirkli Nemitīgi, nepārtraukti.
Katru acumirkli (arī brīdi, mirkli, dienu u. tml.) Nemitīgi, nepārtraukti. Arvien (2).
Ar katru acumirkli (arī brīdi, mirkli, dienu u. tml.) Nemitīgi, nepārtraukti. Arvien (2).
Katru (arī ikkatru) mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) Nemitīgi, nepārtraukti. Arvien (2).
Ar katru mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) Nemitīgi, nepārtraukti. Arvien (2).
neatlaidīgs Nemitīgs, nepārtraukts (par skaņu).
vairīties Nenākt (par miegu).
Kaut kāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi).
Kaut kāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi).
Kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību). Kaut kāds.
Kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību). Kaut kāds.
jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība. Vienalga, kas.
uzbrukt Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
uzklupt Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
uzkrist Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
mākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem).
uzmākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem).
kofermenti Neolbaltumvielu dabas mazmolekulāri savienojumi - salikto fermentu sastāvdaļa.
titānskābe Neorganiska skābe, ko iegūst no titāna savienojumiem.
fosfors Neorganiskie luminofori.
minerālviela Neorganisks ķīmisks savienojums.
neotomists Neotomisma piekritējs.
Kā uz adatām Nepacietīgi, nemierīgi, arī satraukti.
spītēties Nepakļauties cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem).
Grābt dievam (arī kungam) acīs Nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties.
Grābt kungam (arī dievam) acīs Nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties.
triks Neparasta, parasti negodīga, rīcība, paņēmiens (parasti savtīgos nolūkos).
gigants Neparasti liela būtne, - ļoti liela auguma cilvēks, - arī milzis.
brīnišķīgs Neparasti skaists, jauks. Tāds, kas ļoti valdzina, sajūsmina.
Dīvainā kārtā Neparasti, neizprotami.
savāds Neparasti, neizprotami. Dīvaini.
Brīnumu lietas Neparasti, neticami notikumi, fakti.
Brīnumu lietas Neparasti, neticami notikumi, fakti.
tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē. Saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
paraloģisms Nepareizs slēdziens, kas rodas, ja nav ievēroti pareizas domāšanas, loģikas likumi.
tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa.
iebūve Nepārvietojāmi iebūvēta telpu iekārta.
labils Nepastāvīgs, mainīgs (par vielām, ķīmiskiem procesiem).
mākslots Nepatiess, neīsts, viltots (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
mieles Nepatīkamas atmiņas.
dzelošs Nepatīkami ass, dedzinošs (par sajūtām).
draņķis Nepatīkami nokrišņi (lietus, arī lietus ar sniegu).
sašaut Nepatīkami pārsteigt, psihiski satriekt (kādu).
Kā ar aukstu ūdeni apliet Nepatīkami pārsteigt.
slikti Nepatīkami, arī neērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī).
nelabi Nepatīkami, pielīgi (ko izjust, pārdzīvot).
krampji Nepatvaļīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko, piemēram, izraisa nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
pollūcija Nepatvaļīga sēklas noplūšana (parasti miegā).
dilemma Nepieciešamība izvēlēties starp diviem lēmumiem, divām iespējām.
Mājas solis Nepieciešamie mājas darbi, to veikšana.
Rīta solis Nepieciešamie, no rīta veicamie mājas darbi.
darbs Nepieciešamo iemaņu, paņēmienu kopums (kādas darbības veikšanai).
izlaist Nepiedalīties (kādā vai dažos no vairākiem, parasti regulāriem, pasākumiem), neveikt (kādu vai dažas no vairākām, parasti regulārām, darbībām, uzdevumiem).
iesīkstēt Nepiekāpīgi palikt pie saviem (parasti novecojušiem) uzskatiem, paradumiem u. tml.
necenzēts Nepieklājīgs, rupjš (par vārdiem, izteikumiem).
trūkt Nepiemist (par vajadzīgu, nepieciešamu, vēlamu īpašību, pazīmi, spēju).
ilūzija Nepiepildāmas ilgas, cerības, nodomi.
negausīgs Nepiepildāms, neapmierināms (par psihisku stāvokli, psihi, raksturu, personību).
nesātīgs Nepiepildāms, neapmierināms (piemēram, par psihisku stāvokli).
nesāts Nepiepildāms, neapmierināms (piemēram, par psihisku stāvokli).
nojauta Nepietiekami apzināta, nevalodiskā uztverē pamatota neskaidra izjūta par ko gaidāmu, arī esošu, iedvesmas radīta doma.
tūļāties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
Muļķa prāts Nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
Muļķa prāts Nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
nabadzīgs Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem).
nabags Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem).
truls Nepietiekami daudzveidīgs, dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām, arī nomākts (par psihi, raksturu, personība, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
Atraut sev miegu Nepietiekami izgulēties, lai atlicinātu laiku kāda uzdevuma veikšanai.
knaps Nepietiekami liels (parasti par apģērbu, apaviem).
Par maz Nepietiekami.
slikti Nepilnīgi, ar traucējumiem (norisināties, pastāvēt) - par organisma, tā daļu funkcijām.
slikti Nepilnīgi, ar traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem).
plāns Nepilnīgs, vājš (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml.).
Gaisa pilis Nerealizējami plāni, nodomi.
nomods Nervu sistēmas darbības diennakts ritma izraisīts organisma aktivitātes stāvoklis. Pretstats: miegs.
psihastēnija Nervu sistēmas darbības traucējumi, kas izpaužas gan psihopātijas, gan neirozes formā.
dendrīti Nervu šūnas izaugumi, kas pievada šūnai impulsu.
aizmirst Nesaglabāt atmiņā (datus, faktus).
aizmirst Nesaglabāt atmiņā (priekšstatu par cilvēkiem, priekšmetiem, notikumiem).
atmuldēt Nesakarīgi, nesaprotami atbildēt.
nesamierinātība Nesamierināmība.
antagonists Nesamierināms (uzskatu, kāda sabiedriska virziena u. tml.) pretinieks.
nopenterēt Nesaprotami, juceklīgi norunāt (visu laikposmu).
nopenterēt Nesaprotami, juceklīgi norunāt.
Viena lējuma Nesaraujami saistīts. Viengabalains, monolīts.
Viena lējuma Nesaraujami saistīts. Viengabalains, monolīts.
sakausēties Nesaraujami, cieši savienoties (piemēram, par īpašībām, parādībām).
Fatāls miers Nesatricināms miers, aukstasinība.
Filozofisks miers Nesatricināms miers, aukstasinība.
Fatāls (arī filozofisks) miers Nesatricināms miers, aukstasinība.
donkihots Nesavtīgs, bet smieklīgs sapņotājs, kas radījis sev nereālu ideālu un šķiež spēkus cīņā ar iedomātiem šķēršļiem.
aizgājējs Nesen mirušais.
iebuldurēties Neskaidri nesaprotami ierunāties.
dūkt Neskaidri runāt, murmināt.
nodūkt Neskaidri, murminot noteikt, pateikt.
nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt, arī norunāt. Nepareizi, kļūdaini noteikt, pateikt, arī norunāt.
nomurkšķēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt.
iebuldurēt Neskaidri, nesaprotami pateikt (parasti ausī).
izbuldurēt Neskaidri, nesaprotami pateikt, izrunāt
buldurēt Neskaidri, nesaprotami runāt (ko).
penterēt Neskaidri, nesaprotami runāt (ko). Arī pļāpāt.
vāvuļot Neskaidri, nesaprotami runāt. Arī runāt nesaprotamā valodā.
murkšķēt Neskaidri, nesaprotami teikt, runāt.
pabuldurēt Neskaidri, nesaprotami, arī kļūdaini pateikt, parunāt.
noņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, noteikt, pateikt.
ņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, runāt.
atēna Neskaidrs (pagātnes notikumu) tēls (atmiņā).
būvkonstrukcija Nesoša būves sastāvdaļa (piemēram, pamati, sienas, pārsegumi).
korpuss Nesošais pamatelements (mehānismam, ietaisei, ierīcei, mašīnai), pie kura piemontēti vai kurā iemontēti citi elementi vai mehānismi. Elements, detaļa (mehānismam, ierīcei), pie kuras piemontētas citas detaļas.
nesapratne Nespēja saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi. Vajadzīgās izpratnes trūkums (kādā jautājumā).
nolūzt Nespējot pārvarēt alkoholisku dzērienu izraisīto nogurumu, aizmigt.
Radioaktīvais izotops Nestabils ķīmiskā elementa izotops, kam piemīt radioaktivitāte.
Radioaktīvais elements Nestabils ķīmiskais elements, kam piemīt radioaktivitāte.
perifrāze Netieša, tēlaina (nojēguma, domas) izteiksme (parasti ar pārnestā nozīmē lietotiem vārdiem, vārdu savienojumiem).
ofsets Netiešs iespiedums gludspieduma tehnikā, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā - uz papīra.
netikumīgs Netikumisks (1).
netikumīgums Netikumiskums (1).
smerdelis Netīrīgs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
žurgains Netīrs (par šķidrumu). Izmircis, netīrs (par masu).
žurga Netīrs šķidrums. Izmirkusi, netīra masa.
apskretis Netīrs, apkaltis ar netīrumiem.
noskretis Netīrs, apkaltis ar netīrumiem. Apskretis.
sēras Netīrumi zem pirkstu nagiem.
melnums Netīrumi.
mēsli Netīrumi.
Ievērot klusumu Netrokšņot, skaļi nerunāt, nesmieties u. tml.
stratostats Nevadāms aerostats lidojumiem stratosfērā.
Skaldīt matus Nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
Skaldīt matus Nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
homērisks Nevaldāms, skaļš (par smiekliem).
paravaloda Nevalodisku informācijas pārraides līdzekļu kopums (piemēram, balss modulācijas, žesti, mīmika, attēli, šrifti), kas pavada, papildina izteikumu.
lamatas Nevēlama, bīstama situācija. Paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā.
slazds Nevēlama, bīstama situācija. Paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā.
Ēnas puses Nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā). Arī trūkumi.
Tumšās (biežāk ēnas) puses Nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā). Arī trūkumi.
Ēnas (retāk tumšās) puses Nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā). Trūkumi.
raustīt Nevēlami bieži mainīt (kāda, kā) darbību, darbības virzību, vietu.
kaitēt Nevēlami iedarboties (uz ko) - piemēram, par vielām, vides apstākļiem.
pieveikt Nevēlami iedarboties (uz ko), arī iznīcināt (ko) - par parādībām dabā.
sapūst Nevēlami ietekmēt (cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļu) - par veļu, caurvēju.
traucēt Nevēlami ietekmēt (dzīvnieka) izturēšanos.
traucēt Nevēlami ietekmēt (psihisku stāvokli, tā izpausmi u. tml.) tā, ka mainās (tā) vērstība, sastāvdaļas u. tml. (par citu psihisko stāvokli, arī par fizioloģisku stāvokli).
mākties Nevēlami izplatīties (par parādībām dabā).
uzmākties Nevēlami izplatīties, iznīcinot (ko citu), traucējot (kam citam) - par parādībām dabā.
nelaiks Nevēlami laikapstākļi (parasti lietus, vētra, putenis).
savairoties Nevēlami palielināties skaitā, daudzumā, parasti ievērojami (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
nelabvēlīgs Nevēlams, kaitīgs (piemēram, par kā ietekmi, iedarbību).
nelīdzens Nevienmērīgs, nelīdzsvarots. Tāds, kas nav ritmisks, noris ar pārtraukumiem.
iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot. Durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
iezagties Neviļus, negribēti parādīties (piemēram, sejā, acīs) - par psihiska stāvokļa izpausmi.
zagties Neviļus, negribēti rasties (par psihiska stāvokļa izpausmi, parasti par asarām acīs).
pasprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (par smiekliem, asarām u. tml.).
izsprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (piemēram, par smiekliem).
rasisms Nezinātnisku, reakcionāru koncepciju kopums, kuru pamatā ir uzskats par cilvēku rasu fizisko un garīgo nelīdzvērtīgumu un tā izšķirošo nozīmi cilvēku sabiedrības vēsturē un kultūrā. Reakcionāra, fašistiska politika, kuras mērķis ir iznīcināt par zemākām uzskatītās rases.
palikt Nezust, saglabāties (piemēram, par domu, attieksmi).
zākāties Nicīgi, nievīgi izsakoties, paust savu attieksmi (pret kādu, retāk pret ko). Pelt, nievāt (kādu), ņirgāties (par kādu, retāk par ko).
nīgrs Nievīgi, nicīgi nelaipns, skarbs. Arī drūms, neapmierināts.
kalst Nīkt aiz sausuma (par augiem). Kļūt sausam vai sausākam, zūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.).
piketāža Nivelēšanā - punktu izvēle dabā un iezīmēšana ar mietiņiem.
Ēteriskās eļļas No augiem iegūti, ūdenī nešķīstoši, viegli gaistoši šķidrumi.
Ēteriskās eļļas No augiem iegūti, ūdenī nešķīstoši, viegli gaistoši šķidrumi.
Melnais varš No bagātinātiem sulfīdu minerāliem iegūts netīrais varš, ko vēl elektrolītiski rafinē.
saldskābmaize No bīdelētiem rudzu miltiem cepta maize.
matrona No brīviem vecākiem dzimusi, likumiskā laulībā esoša cienījama sieviete (Senajā Romā).
sāgo No cietes gatavoti putraimi, to kopums.
puzuris No dabas materiāliem, parasti salmiem, veidots rotājuma priekšmets telpu (piemēram, griestu) dekorēšanai.
piķis No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piemēram, kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
būris No dēliem izgatavots (putnu) miteklis, ko parasti piestiprina pie koka stumbra.
sērija No divpadsmit skaņu kompleksa veidota intervālu secība, kas pēc struktūras atgādina melodisku motīvu vai harmonisku secību.
vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka un dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
Gotu burti No grieķu burtiem atvasinātas rakstu zīmes, kas lietotas vecākajos gotu rakstu pieminekļos.
reproducēt No jauna atveidot apziņā, aktualizēt psihē (ko atmiņā fiksētu).
vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
granitols No kalikona izgatavota ādas imitācija, ko lieto grāmatu vākiem un kartonāžas izstrādājumiem.
kanēlis No kanēļkoka mizas iegūta garšviela ar noturīgu, stipru smaržu un īpatnēju garšu.
vācele No koka mizas, saknēm vai zariem darināts trauks ar vāku.
Kūdras plate No kūdras gatavots siltumizolācijas materiāls celtniecībā.
Kūdras plate No kūdras gatavots siltumizolācijas materiāls celtniecībā.
Smilšu (arī sviesta) mīkla No kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdenu, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
Mākslīgs lietus No laistīšanas ierīces izsmidzināts ūdens.
keramika No māla vai mālu saturošām masām darināti un apdedzināti izstrādājumi.
zemsega No meža nobirām un atmirušajiem augiem veidotais organisko atlieku slānis, kas klāj meža augsnes minerālo daļu.
trepelis No mikroskopiskām sfēriskām opāla daļiņām sastāvošs nogulumiezis.
špaktele No minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai. Šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
lavsāns No naftas produktiem iegūta, poliestera siltumizturīga šķiedra.
piķis No naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta cieta vai stīgra melna viela.
karaša No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem cepta (parasti apaļas formas) maize.
plācenis No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize. Šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu.
plada No rupja maluma (parasti kviešu) miltiem cepts (plāns, plakans) neraudzēts plācenis.
rupjmaize No rupja maluma rudzu miltiem cepta maize.
tatami No salmiem gatavots grīdas pārklājs (Japānā).
leduspuķes No sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamentiem vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm).
baltmaize No smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize.
smilškūka No smilšu mīklas gatavota kūka. Smilšu kūka.
Difūzais miglājs No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidots dažādas formas miglājs, ko apgaismo ļoti karstas zvaigznes, kuras atrodas tā tuvumā.
žagariņi No stingras mīklas veidoti, taukvielā vārīti cepumi, kas pēc vārīšanas atgādina žagaru nastiņu.
sudrablietas No sudraba izgatavoti vai apsudraboti izstrādājumi.
cinobrs No šāda minerāla iegūta krāsviela.
mīnijs No šāda minerāla iegūta krāsviela.
tekstilizstrādājumi No tekstilšķiedrām darināti izstrādājumi (piemēram, diegi, dzija, audumi).
peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla (parasti gumijas) izgatavota cepure uzvilkšanai peldes laikā.
brusa No vairākām pusēm apzāģēts, retāk aptēsts, kokmateriāls, kura biezums un platums ir lielāks par 100 milimetriem.
zeltlietas No zelta izgatavoti vai apzeltīti izstrādājumi.
sutašs No zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto rotājumiem.
nospraukt Nobrāzt (parasti ādu, mizu).
fortifikācija Nocietinājumu celtniecība. Arī nocietinājumi.
tabors Nocietināta militāra nometne, kuru no visām pusēm sedz vezumnieku pajūgi. Šādas nometnes karavīru grupa.
apcirknis Nodalījums (parasti klētī vai pagrabā graudu, miltu, sakņu u. tml.) uzglabāšanai.
hronika Nodaļa (periodiskajos izdevumos), kurā ievieto ziņojumus, parasti par ikdienas dzīves notikumiem.
kantoris Nodaļa (piemēram, rūpnīcā, iestādē), kas nodarbojas ar administratīviem, lietvedības u. tml. jautājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
Stāvēt prātā Nodarbināt domas. Būt atmiņā.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) - par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
Desmitā tiesa Nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma (aptuveni) desmitā daļa.
Nodot komisijā Nodot starpniekam (komisionāram) pārdošanai.
kavēties Nodoties (piemēram, atmiņām, sarunai). Pievērsties (kam atmiņās, sarunā).
Nogrimt sevī Nodoties savām domām, pārdzīvojumiem, tā ka neuztver apkārtējo.
Proporcionāli nogriežņi Nogriežņi, kuru garumi ir proporcionāli.
aizsapņoties Nogrimt sapņos, fantāzijā. Fantazējot aizmirsties.
termiņnoguldījums Noguldījums, kam ir noteikts termiņš. Terminēts noguldījums.
nošņākt Nogulēt miegā, arī nosnaust (visu laikposmu).
nokrākt Nogulēt miegā.
akmens Nogulsnējumi uz dažādiem priekšmetiem.
duļķes Nogulsnes, arī nogulsnējuši netīrumi.
aplikums Nogulsnes, plēve, atdalījumi (kas pārklāj, piemēram, gļotādu).
iesērēt Nogulsnēties (kur iekšā) - par smiltīm, dūņām, dubļiem u. tml.
devons Nogulumi, kas radušies šajā periodā.
kembrijs Nogulumi, kas radušies šajā periodā.
Ieplaku nogulumi Nogulumi, kas veidojas ezera dibenā.
nosēdumi Nogulumi.
silvinīts Nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slāņu mijas.
merģelis Nogulumiezis, kura sastāvā ir karbonāti.
Sedimenta ieži Nogulumieži.
Nogulumu ieži Nogulumieži.
sedimentieži Nogulumieži.
slānis Nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu biezumu, parasti horizontālu novietojumu zemes garozā un plašu horizontālu izplatību.
dolomīts Nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla.
noformēt Nokārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām (darījumu, dokumentu u. tml.).
noformēties Nokārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām savus darījumus, dokumentus u. tml.
palaist Nokavēt, novēlot (piemēram, termiņu).
aizmigt Nokļūt miega stāvoklī.
Ledus putraimi Nokrišņi - cieti veidojumi (līdz 5 milimetriem diametrā) ar caurspīdīgu ledus apvalku.
neaizmirstams Nol. divd. --> aizmirst.
neapmierināts Nol. divd. --> apmierināt.
neapmierinošs Nol. divd. --> apmierināt.
neatminams Nol. divd. --> atminēt.
neminams Nol. divd. --> minēt.
nemirkstošs Nol. divd. --> mirkt.
nesamierināms Nol. divd. --> samierināt.
aizpūst Nolīdzināt, piepildīt (ko) - par smiltīm, sniegu u. tml.
iedilt Nolietojoties kļūt mazliet, arī vietumis plānākam, tievākam, arī nestiprākam.
komisija Nolīgums starp, parasti divām, personām (diviem uzņēmumiem) par kādu darījumu, kuru veic pirmā persona (pirmais uzņēmums) uz otrās personas (otrā uzņēmuma) rēķina.
apgulties Nolikties gulēt, ieņemt guļus stāvokli, arī aizmigt.
pārņemt Nomācot citas izjūtas, sajūtas u. tml., izraisīties (kādā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi.
aiztumšot Nomākt (ar savu pārākumu), samazināt (kā) ietekmi. Aptumšot.
rentēt Nomāt (nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību).
Apkopt mirušo Nomazgāt un ietērpt mirušo.
Apkopt mirušo Nomazgāt un ietērpt mirušo.
kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē. Pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
apklusināt Nomierināt.
uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (pēc sasprindzinājuma, pārdzīvojuma, apstākļu maiņas u. tml.).
atdzist Nomierināties.
trankvilizators Nomierinošs ārstniecības līdzeklis.
sedatīvs Nomierinošs līdzeklis.
nominālvērtība Nomināla vērtība.
Nominālā cena Nominālcena.
nominālists Nominālisma piekritējs.
Nominālais izmērs Nominālizmērs.
nomirguļot Nomirgot (1).
nomirguļot Nomirgot (2).
gatavs Nomiris. Beigts.
izmirt Nomirstot (visiem), beigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
pamest Nomirstot būt par cēloni tam, ka (parasti tuvinieks) paliek vientuļš, bez atbalsta, bez apgādības.
atstāt Nomirstot pamest (kādu tuvinieku) vienu, bez apgādības.
izsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem, parasti kādā vietā).
apsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem).
apmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
izmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
Nomirt (arī izdzist) (kāda) rokās Nomirt kāda cilvēka klātbūtnē.
Palikt uz galda Nomirt operācijas laikā (par operējamo).
Palikt uz galda Nomirt operācijas laikā (par operējamo).
Nomirt zem (ķirurga) naža Nomirt operācijas laikā.
Iegult (arī iegulties) kapā (arī zemē) Nomirt un tikt apglabātam.
Iegulties (arī iegult) kapā (arī zemē) Nomirt un tikt apglabātam.
Iegulties (arī iegult) kapā (arī zemē) Nomirt un tikt apglabātam.
Iegulties (arī iegult) zemē (arī kapā) Nomirt un tikt apglabātam.
nogulties Nomirt un tikt apglabātam.
palikt Nomirt, arī krist kaujā.
Aiznest (arī paņemt) sev līdzi kapā Nomirt, neizpaužot ko.
Aiznest (arī paņemt) līdzi kapā Nomirt, neizpaužot ko.
Paņemt (arī aiznest) līdzi kapā Nomirt, neizpaužot ko.
aiziet Nomirt.
atstiepties Nomirt.
izdzist Nomirt.
izputēt Nomirt.
Aiziet pie dieva, arī aiziet dieva mierā, arī stāties dieva priekšā Nomirt.
Atdot dievam dvēseli Nomirt.
Aiziet aizsaulē Nomirt.
Atdot dievam dvēseli Nomirt.
Aizslēgt (arī aizdarīt) acis (uz mūžu) Nomirt.
Nodziedāt (savu) dziesmu Nomirt.
Aiziet no dzīves (arī atvadīties no dzīves poēt.) Nomirt.
Aizvērt (arī slēgt, aizdarīt) acis (uz mūžu) Nomirt.
Izlaist garu Nomirt.
Slēgt (arī aizdarīt, aizvērt) acis (uz mūžu) Nomirt.
Iet pie tēviem (arī senčiem) Nomirt.
Iet projām no dzīves Nomirt.
Izlaist garu Nomirt.
Aiziet (arī ieiet) kapā Nomirt.
(Ie)līst kapā (arī zārkā) Nomirt.
Nolikt karoti Nomirt.
Krist pār ilksi Nomirt.
Līst kapā (arī zārkā) Nomirt.
Aizmigt mūža (arī mūžīgā) miegā Nomirt.
Aiziet dieva mierā Nomirt.
Aiziet mūžībā Nomirt.
Aizmigt mūžīgā (arī mūža) miegā Nomirt.
Aizmigt mūža (arī mūžīgā) miegā Nomirt.
Aiziet nebūtībā Nomirt.
Nodziedāt (savu) dziesmu Nomirt.
Noiet kapā Nomirt.
Nolikt karoti Nomirt.
Pārkrist pār ilksi Nomirt.
Atstiept kājas (arī pēdas) Nomirt.
Aizdarīt (arī slēgt, aizvērt) acis (uz mūžu) Nomirt.
Atvadīties no dzīves Nomirt.
Stāties dieva priekšā Nomirt.
Aiziet no dzīves Nomirt.
Aiziet aizsaulē Nomirt.
Aiziet pie tēviem (arī senčiem) Nomirt.
Aiziet bojā Nomirt.
(Aiz)iet bojā Nomirt.
Aiziet veļos Nomirt.
Aiziet uz viņpasauli Nomirt.
Līst zārkā (arī kapā) Nomirt.
nosprāgt Nomirt.
pamirt Nomirt.
Atstiept (arī notirināt) kājas, arī atstiept pēdas Nomirt. Nobeigties.
Notirināt (arī atstiept) kājas Nomirt. Nobeigties.
Atstiept pēdas (arī kājas) Nomirt. Nobeigties.
pakaļpalicēji Nomirušā cilvēka dzīvie piederīgie, draugi, darbabiedri u. tml.
nomirējs Nomirušais cilvēks; mirušais.
samizot Nomizot (ko) lielākā daudzumā. Nomizot (kā lielāku daudzumu).
piemizot Nomizot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piemizot Nomizot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauka).
nolaupīt Nomizot. Arī nolobīt.
nomurmulēt Nomurmināt.
Iekāpt galvā Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
Ieiet galvā reti Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
Ieiet galvā reti Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
Iekāpt galvā Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
Iesēsties galvā Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā. Būt vienmēr apziņā (par domu, plāniem, idejām).
samist Nonākt izmisumā. Arī izmist [1].
ieplūst Nonākt kāda rīcībā, īpašumā (par naudu, vērtībām, ienākumiem).
iemigt Nonākt miega stāvoklī. Aizmigt.
uzrasties Nonākt saskarē (ar kādu), parasti negaidīti, arī nevēlami.
Iebraukt purvā Nonākt strupceļā, piedzīvot neveiksmi. Sapīties savā runā, stāstījumā.
Krist (arī nonākt) (ļaužu) apsmieklā Nonākt tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu.
Izbeigt mūžu Nonāvēt. Arī nomirt.
norentēt Nonomāt (parasti saimniecību, zemi).
Saņemt uz renti Nonomāt (saimniecību, zemi).
Iepirkt par dzimtu Nopirkt (zemnieka saimniecību, zemi) dzimtīpašumā.
Iepirkt par dzimtu Nopirkt (zemnieka saimniecību, zemi) dzimtīpašumā.
kamene Noplēsta egļu miza (parasti jumta segumam).
uz Norāda darbības, norises veidu, pazīmi, arī kvalitāti.
šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta. Tāds.
kas Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums.
par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums.
kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums.
tāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu īpašību, pazīmi.
šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu, arī jau minētu īpašību, pazīmi.
tāds Norāda uz (dzīves būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta.
starp Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu) grupu, kurā (kāds, kas) izceļas, ir pārāks ar kādu pazīmi, īpašību.
tāds Norāda uz (kā) aptuvenību, nenoteiktību, arī pavājinājumu, nepilnīgu atbilsmi.
kāds Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens.
savs Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens. Kāds (6).
par Norāda uz (kā) darbības veidu, stāvokļa pazīmi.
starp Norāda uz (parasti aptuvenu) laikposmu, ko ierobežo divi citi laikposmi, divi laika momenti.
Kā smejies Norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
bez Norāda uz aptuvenu laiku pirms tā momenta vai parādības, kas minēta atkarīgajā lietvārdā. Pirms, priekš.
katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem minētajiem, no abiem minētajiem).
no Norāda uz cilvēku, parasti sociālu, grupu, pie kuras kāds pieder, kura ir saistīta ar kāda izcelsmi. Norāda uz profesiju, kuras pārstāvis kāds ir.
kā Norāda uz darbības veikšanas veidu, paņēmieniem, apstākļiem, kas izraisa emocionālu stāvokli.
šādi Norāda uz darbības, norises veidu, paņēmienu, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta: šādā veidā.
tad Norāda uz darbības, norises, stāvokļa situāciju, apstākļiem, ko paskaidro nosacījuma piebildumi (ar aptuvena ierobežojuma vai atrunas nozīmi).
kā Norāda uz darbības, stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
šis Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, kas tūlīt tiks minēta.
viņš Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš. Tas (1).
tādēļ Norāda uz iepriekš minētu darbības nolūku.
tālab Norāda uz iepriekš minētu darbības nolūku. Tādēļ (1).
tāpēc Norāda uz iepriekš minētu darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu.
tādēļ Norāda uz iepriekš minētu darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu. Tāpēc (1).
tālab Norāda uz iepriekš minētu darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu. Tāpēc (1).
tik Norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu.
tikiem Norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu. Norāda uz iepriekš minētu, zināmu pulksteņa laika momentu.
tikos Norāda uz iepriekš minētu, zināmu pulksteņa laika momentu.
tāpat Norāda uz izteikuma, domu saturu, kas ir līdzīgs iepriekš minētajam.
kāds Norāda uz kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi.
kā Norāda uz kā (parasti ar darbības veikšanas veidu, paņēmienu saistītu) noliegumu, neiespējamību.
pret Norāda uz ko atšķirīgu salīdzinājumā ar minēto.
tas Norāda uz ko tādu, kas tūlīt tiks minēts.
pa Norāda uz laikposmiem, kuros (ko) atkārtoti dara, kuros (kas) atkārtoti notiek, iestājas.
vēl Norāda uz laikposmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
savs Norāda uz lietvārdā minētā priekšmeta, parādības ierobežojumu.
Tik tikko Norāda uz ļoti neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
Tik tikko Norāda uz ļoti neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
viss Norāda uz minēto, iedomājamo personu kopumu.
pret- Norāda uz neatbilsmi salikteņa otrajā daļā nosauktajam. Norāda uz to, ka ir pretrunā ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
kurš Norāda uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, pazīmi (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām, norisēm).
Kaut kas Norāda uz nenoteiktu parādību, kurai piemīt minētā pazīme.
Kaut kas Norāda uz nenoteiktu parādību, kurai piemīt minētā pazīme.
Ne no šā, ne no tā, retāk ne aiz šā, ne aiz tā Norāda uz nenoteiktu, arī neminētu cēloni, iemeslu.
Ne no šā, ne no tā, retāk ne aiz šā, ne aiz tā Norāda uz nenoteiktu, arī neminētu cēloni, iemeslu.
kāds Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu cilvēku, retāk dzīvnieku.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
Kaut kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
Kaut kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
kāds Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu parādību, priekšmetu.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu, par ko izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums.
kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums. Kāpēc (1).
kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums. Kāpēc (1).
kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības cēloni, par ko izteikts jautājums. Kāpēc.
kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, par ko izteikts jautājums.
kad Norāda UZ nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku, par ko izteikts jautājums.
kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku.
kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums.
kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums. Kādēļ (1).
kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums. Kādēļ (1).
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība un par kuru izteikts jautājums.
kurp Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, uz kuru kas virzās un par kuru izteikts jautājums.
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
par Norāda uz nosauktās pazīmes, īpašības spēcīgu izpausmi.
kurš Norāda uz noteiktu (atsevišķas dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmi (starp līdzīgām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, norisēm), par ko izteikts jautājums.
Tas viss, retāk viss tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu. Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
Tas viss, retāk viss tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu. Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu cilvēku, par ko ir runa. Viņš.
tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
tā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu stāvokļa pazīmi, kvalitāti, apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kādā (kāds) atradās, nokļūst, kāda (kas) atrodas, izveidojas.
tad Norāda uz noteiktu, iepriekš minētu laikposmu, laika momentu.
turklāt Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam.
Pie tam Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam. Turklāt.
kas Norāda uz parādību, kurai piemīt minētā pazīme.
ar Norāda uz pastāvīgu, arī nejaušu vai īslaicīgu pazīmi.
viss Norāda uz pazīmes, darbības, stāvokļa, norises maksimālu izpausmi, arī pilnu apjomu.
pēc Norāda uz pazīmi, īpašību, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, iedalījumam.
veids Norāda uz pazīmi, īpašību, kas raksturo kādu darbību, norisi.
pats Norāda uz piederību minētajai personai vai uz saistību ar to.
tikko Norāda uz samērā neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
lāgā Norāda uz stāvokli, kad kas ir tā, kā vajadzīgs, vēlams. Norāda uz stāvokli, kad kā ir pietiekami.
tā Norāda uz stāvokļa pazīmi, kvalitāti, darbības, norises apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kas tūlīt tiks minēti.
turpat Norāda uz to pašu, līdzšinējo, parasti iepriekš minētu, vietu.
no Norāda uz to, kas izraisa, nosaka (kā) pazīmi, kādu parādību, stāvokli.
Šis (un) tas Norāda uz vairākiem nenoteiktiem, arī neminētiem priekšmetiem, parādībām.
Šis (un) tas Norāda uz vairākiem nenoteiktiem, arī neminētiem priekšmetiem, parādībām.
šis Norāda uz vietas vai laika ziņā tuvāko, arī iepriekš minēto.
tā Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu, stāvokļa pazīmi.
tādējādi Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu. Tā [1] (1).
tur Norāda uz, parasti iepriekš minētu, vietu, vidi, kur kas atrodas, noliek.
uz- Norāda, ka (kāds) tiek uzmodināts no miega, piecelts.
pretī Norāda, ka (kas) ir atšķirīgs salīdzinājumā ar minēto.
priekša Norāda, ka (ko) dara, (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā. Tūliņ (1).
tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā. Tūlīt (1).
zemē Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta pret zemi vērstā virzienā, lejup.
sevis Norāda, ka darbība, stāvoklis attiecas uz runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu.
kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts.
viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts. Kāds (4).
ārpus Norāda, ka kas nav saistīts ar noteiktiem apstākļiem, nosacījumiem vai norisi.
tikko Norāda, ka ko veic, kas notiek pēdējā brīdī, mirklī.
pus- Norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā nosauktajam pulksteņa laika momentam atlikušas trīsdesmit minūtes.
nedaudz Norāda, ka minētā pazīme, īpašība ir mazliet, nelielā mērā pastiprināta.
sprūd- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētā priekšmeta, ierīces u. tml. uzbūvē, darbībā ir izmantots sprūds (1) vai sprūdi.
minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir saistīts ar minerāliem.
sprost- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais novērš (kā) iespējamo kustību, pārvietošanos, arī izplatīšanos.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) miljona vai vairāku miljonu sastāvdaļās.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas desmit veidos, sastāvdaļās.
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standartam [1] (1). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standarta (2) nosacījumiem.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko (piemēram, starp, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem) un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atomu vai atomiem, uz to uzbūvi, īpašībām u. tml.
astro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir dzīvojis, pastāvējis kādā no iepriekšējiem laikposmiem.
kosmo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kosmosu, norisinās kosmosā. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lidojumiem kosmosā, tā pētīšanu, apgūšanu.
tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
agro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar agronomiju, lauksaimniecību.
minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no minerāliem, ka tā sastāvā ir minerāli.
miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) miljons vai vairāki miljoni sastāvdaļu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir ļoti daudz vai ka to rada ļoti daudzi.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst desmit sastāvdaļas.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir desmit.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir desmit.
priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
apzīmēt Norādīt (uz kādu priekšmetu, parādību u. tml.) - par zīmi, simbolu.
aizbildināt Norādīt, minēt iemeslus (kāda) rīcības attaisnošanai.
aiz Norādot vietu, kuras aizmugurē priekšmets atrodas, izsaka šī priekšmeta pazīmi.
atteikties Noraidīt, vairs neatzīt (iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.).
atsacīties Noraidīt, vairs neatzīt (savus iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.).
pārcelt Norīkot (administratīvā kārtā) strādāt citu darbu, citā darbavietā.
notikums Norise, darbība, to kopums, arī situācija, kas ievērojami pārmaina, ietekmē kā stāvokli, procesu.
beigt Norisēt (par kāda procesa pēdējiem mirkļiem).
rosīties Norisināties intensīvi (par psihisku stāvokli, tā izpausmi). Intensīvi funkcionēt (par smadzenēm).
radiopilula Norīšanai konstruēts miniatūrs radioraidītājs, ar ko iegūst informāciju par kuņģa un zarnu trakta darbību.
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (priekšmetiem, veidojumiem u. tml.), kas nosaka (to) funkcionēšanu, kvalitāti (parasti kādā laikposmā).
aritmija Normāla (sirds) darbības ritmiskuma traucējumi.
labi Normāli, bez (fizioloģiskiem vai psihiskiem) traucējumiem (justies).
labi Normāli, bez traucējumiem (norisināties, pastāvēt) - par organisma, tā daļu funkcijām.
labi Normāli, bez traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem).
minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas.
samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (parasti salīdzinājumā ar šāda stāvokļa traucējumiem, piemēram, slimības, traumas gadījumā).
infarkts Norobežota atmirušu (orgāna) audu kopa, kas rodas nepietiekamas asins pieplūdes dēļ.
akords Nosacījumi speciālam gabaldarba veidam.
aizsargāt Nosargāt (laukuma daļu) pret pretinieka uzbrukumiem - sporta spēlēs.
piesaukt Nosaukt, minēt (ko, parasti vairākkārt).
pievest Nosaukt, minēt (piemēram, faktus, argumentus u. tml.).
uzskaitīt Nosaukt, minēt daudzus vai visus (piemēram, priekšmetus, īpašības).
pārsaukt Nosaukt, minēt no kādas grupas, kāda kopuma (daudzus vai visus).
Goda nosaukums Nosaukums, ko Padomju Savienībā piešķir par sasniegumiem tautas saimniecības attīstībā, sabiedriskajā vai kultūras darbā.
Goda nosaukums Nosaukums, ko Padomju Savienībā piešķir par sasniegumiem tautas saimniecības attīstībā, sabiedriskajā vai kultūras darbā.
Tautas daiļamata meistars Nosaukums, ko piešķir par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā.
Tautas daiļamata meistars Nosaukums, ko piešķir par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā. Persona, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
nomenklatūra Nosaukumu kopums izstrādājumiem (piemēram, kādā ražošanas nozarē, uzņēmumā).
nogārgt Noskanēt ar sēcošiem, dobjiem blakustrokšņiem (piemēram, par smiekliem, balsi).
noguldzēt Noskanēt padobji, mainīgā skaļumā (par smiekliem, balsi).
apslaucīt Noslaucīt (visapkārt vai vietumis).
nobrukt Noslīdēt (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
nosmidzināties Nosmidzināt (1).
nopūst Nosmidzināt (ar ko).
nomiglot Nosmidzināt (augus ar ķimikālijām).
nomirdzināt Nosmidzināt (par lietu).
nomargot Nosmidzināt (par lietu). Nomirgot (2).
nozviegt Nosmiet skaļā balsī. Nozviegties (2).
nosmiet Nosmieties (1).
nozviegties Nosmieties skaļā balsī.
nosmilkstēties Nosmilkstēt (1).
raksts Nospiedumi, ko izveidojušas, piemēram, pēdas, riteņi.
Likt ļaužu apsmieklā Nostādīt (kādu) tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu.
Likt (ļaužu) apsmieklā Nostādīt (kādu) tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu.
iegaumēt Nostiprināt atmiņā.
sastiprināties Nostiprināt, uzlabot savu veselība, parasti ievērojami.
iesēsties Nostiprināties (piemēram, atmiņā, apziņā).
Iesēsties prātā Nostiprināties atmiņā. Ļoti nodarbināt psihi (par domu, ideju u. tml.).
atdalīties Nošķirties, izdalīties (par dažādu maisījumu un ķīmisku savienojumu sastāvdaļām).
terminēt Noteikt (kam) termiņu.
Izraut no konteksta Noteikt (piemēram, vārda, teikuma) nozīmi, jēgu, neievērojot saistījumu ar tekstu vai tā daļu.
pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas normāli, bez traucējumiem.
paredzēt Noteikt, nosacīt (ko) - par likumiem, noteikumiem u. tml.
lasīt Noteikt, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
kārtība Noteikta (dzīves, darba) organizācija (kur), uzvedības, darbības noteikumi (kur).
testaments Noteiktā formā rakstīts un apliecināts dokuments ar kādas personas norādījumiem par šīs personas mantas izlietošanu pēc nāves.
princips Noteikta pārliecība, noteikts uzskats, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, attieksmi pret īstenību.
radioprogramma Noteiktā secībā sakārtoti radioraidījumi. Šādu radioraidījumu uzskaitījums. Attiecīgais iespieddarbs.
māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi.
bandrole Noteikta veida un satura pasta sūtījums (galvenokārt iespieddarbi), kam paredzēts pazemināts tarifs.
taksijas Noteikta virziena pārvietošanās kustības (brīvi kustīgiem organismiem, orgāniem, šūnām), kas izraisās reakcijās uz ārējās vides kairinājumiem.
režīms Noteikts (kā) eksistences, norises, funkcionēšanas veids. Noteikti (kā) eksistences, norises, funkcionēšanas apstākļi, nosacījumi.
fāze Noteikts (periodiskas astronomiskas parādības) moments, stāvoklis (piemēram, Saules apgaismotā debess spīdekļa izskata maiņa).
kārta Noteikts daudzums patronu vai šāviņu, ko (ložmetējs, automāts, artilērijas ierocis) izšauj vienā paņēmienā.
pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to mijas kārtība pēdās vārsmošanas sistēmā.
strikts Noteikts, stingrs (parasti par izteikumiem, psihisku vai fizisku darbību, tās rezultātiem).
saskare Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām). Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem). Arī saikne.
spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo (ar sabiedriskiem vai ekonomiskiem mērķiem nesaistītu vai netieši saistītu) rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
ritms Noteiktu, savstarpēji līdzīgu valodas vienību sistēmiska, samērīga secība (tekstā).
cenzs Noteikumi, pēc kuriem kādai personai dod iespēju izmantot (galvenokārt politiskas) tiesības.
noteikts Noteikumiem, likumībām, normām atbilstošs. Arī ar nodomu, kādam mērķim izveidots, izvēlēts.
stils Noteikumos paredzēts paņēmienu kopums (sportā).
sagadīties Notikt, būt (parasti reizumis, dažkārt). Gadīties.
gadīties Notikt, būt (reizumis, dažkārt).
Nošauties greizi (arī šķībi) Notikt, norisēt kļūmīgi, nevēlami, tā, kā nav paredzēts.
Nošauties šķībi (arī greizi) Notikt, norisēt kļūmīgi, nevēlami, tā, kā nav paredzēts.
brāzmains Notikumiem, pārdzīvojumiem bagāts (laika posms).
nemierpilns Notikumiem, pārdzīvojumiem bagāts (piemēram, par laikposmu).
nelaime Notikums, apstāklis, kas saistīts ar lielām grūtībām, lieliem materiāliem zaudējumiem.
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar lieliem materiāliem zaudējumiem, saimnieciski ekonomiskās dzīves pilnīgu sabrukumu.
apķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
noķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
nogānīt Notraipīt ar netīrumiem (parasti aiz ļaunuma).
pietaisīt Notraipīt ar saviem izkārnījumiem (parasti par bērnu).
apķepināt Notraipīt, noklāt (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
nogānīties Notraipīties ar netīrumiem.
sešdesmitčetrdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots sešdesmit ceturtajai daļai.
sešpadsmitdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots sešpadsmitajai daļai.
trīsdesmitdivdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots trīsdesmit otrajai daļai.
munsturēt Noturēt militārās apmācības.
temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.
dzīvs Noturīgs, labi saglabāts atmiņā (par psihiskām norisēm).
Nacionālais apvidus Novada vai apgabala daļa Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā ar iedzīvotāju vienveidīgu nacionālo sastāvu. Attiecīgā administratīvi teritoriālā vienība.
sašļukt Novājējot zaudēt, parasti ievērojami, stingrumu, slābi nokarāties (par ķermeņa daļām).
izmaukt Novelkot (koka) mizu, izgatavot (parasti stabuli).
maukt Novelkot zaram veselu mizas posmu, gatavot (parasti stabuli).
nomaukt Novelkot zaram veselu mizas posmu, izgatavot (parasti stabuli).
aizvairīt Novērst (domas). Samazināt (piemēram, domu, apkārtnes) ietekmi.
līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt. Padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
samierināt Novērst pretrunīgumu, neatbilsmi (starp uzskatiem, parādībām u. tml.).
neitralizēt Novērst vai pavājināt kā ietekmi.
atrauties Novērsties (no domām, atmiņām u. tml.).
izlīdzināt Novēršot (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt.
Paaugstināt atzīmi Novērtēt ar augstāku atzīmi nekā iepriekš un ierakstīt šo atzīmi.
Pazemināt atzīmi Novērtēt ar zemāku atzīmi nekā iepriekš un ierakstīt šo atzīmi.
ielikt Novērtēt sekmes un ierakstīt atzīmi.
sagrauzt Novest līdz psihiskam izsīkumam, arī izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (par pārdzīvojumiem, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.).
nostādināt Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai (šķidrumā) izveidojas vielas daļiņu slānis. Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā izveidojas (kāds vielu daļiņu slānis).
stādināt Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis. Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
Uzlikt (kādam) pieminekli, plāksni, kapakmeni Novietot pie (kāda) kapa pieminekli, plāksni, kapakmeni.
uzstādīt Novietot, arī pārvietot un nostiprināt (parasti ko apjomīgu, piemēram, pieminekli) paredzētajā atrašanās vietā. Arī novietot noteiktā stāvoklī (kur, uz kā).
savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība. Būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
iegrozīties Novietoties (kur), parasti nostāties, apsēsties tā, ka izveidojas vēlamie apstākļi.
ierakties Novietoties tā, ka tiek apņemts no visām pusēm (ar zemi) - piemēram, par sēklām.
akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās sen radītiem tradicionāliem likumiem, klasiskiem paraugiem, atraušanās no dzīves.
apšķīst Nozibēt, nomirdzēt (ap ko).
genocīds Noziedzīgi rasistu nodarījumi, kuru mērķis ir iznīcināt nacionālu, etnisku, rases vai reliģisku (cilvēku) grupu (fiziski vai bioloģiski) vai tās kultūru.
pamazinājums Nozīme (atvasinātam vārdam), kas atspoguļo nojēgumu par kā mazu apjomu, intensitāti un arī emocionālu attieksmi pret to (piemēram, mīlinājumu, ironiju, nievājumu).
teorēma Nozīmīgs matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
noiet Nozust (par veidojumiem uz ādas, iedegumu). Izbeigties (par ādas slimībām).
numismāts Numismātikas speciālists.
izņirgt Ņirdzīgi izsmiet.
taksons Objektu kopums, kam ir noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
legalizācija Oficiāla (kā) atzīšana par atbilstošu likumiem, par likumīgu.
demisija Oficiāla (valdības, ministra) atteikšanās turpmāk izpildīt amata pienākumus.
līgums Oficiāla vienošanās, saistības, darījumi (piemēram, starp valstīm, iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, personām) uz noteiktu laikposmu.
kolēģija Oficiāli apstiprināta personu grupa - administratīvs, rīcības vai padomdevējs orgāns.
demisionēt Oficiāli atteikties turpmāk izpildīt amata pienākumus (par valdību, ministru).
legalizēt Oficiāli atzīt (ko) par atbilstošu likumiem, par likumīgu.
tarificēt Oficiāli noteikt apjomu, vērtību (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
tarifs Oficiāli noteikts apjoms, vērtība (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
Pieņemt lēmumu Oficiāli vienojoties, sastādīt, formulēt rīkojumu, norādījumu un akceptēt to (par valsts vai administratīvajiem orgāniem, organizācijām).
slēgt Oficiāli, arī pēc tradicionāliem nosacījumiem vienoties (par ko), uzņemoties saistības, izveidojot noteiktas attiecības.
pavēste Oficiāls (parasti tiesas, prokuratūras, kara komisariāta) rakstveida uzaicinājums (kur ierasties, ko darīt).
apbalvojums Oficiāls atzinības vai pateicības izteikums (pasniedzot balvu vai citu atzinības zīmi vai arī piešķirot goda nosaukumu).
komunikē Oficiāls paziņojums par diplomātisku sarunu rezultātiem, par valstu savstarpējo vienošanos, par nozīmīgiem notikumiem valsts dzīvē.
metāns Oglekļa atoma savienojums ar četriem ūdeņraža atomiem - degoša gāze bez krāsas un smaržas.
grafīts Oglekļa paveids - tumši pelēks, spīdīgs minerāls.
sērogleklis Oglekļa un sēra savienojums, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem sēra atomiem - bezkrāsains, ļoti indīgs šķidrums.
sapropelīts Ogļu kopums, kas veidojies galvenokārt no zemākajiem augiem un planktona mikroorganismiem.
oktāns Ogļūdeņradis (naftas sastāvdaļa), kura molekulā ir 8 oglekļa un 18 ūdeņraža atomi.
plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
tomasēt Oksidēt (fosforu saturošu čugunu), lai attīrītu (to) no fosfora piemaisījumiem un pārstrādātu tēraudā.
kvarcs Oksīdu grupas minerāls, kas sastāv no caurspīdīgiem, dažreiz arī dzeltenīgiem vai citas krāsas kristāliem. Silīcija dioksīds.
ragviela Olbaltumviela (ar samērā lielu sēra saturu), kas rodas ādas epidermas šūnās un ir pamatā visiem cilvēku un mugurkaulnieku dzīvnieku epidermas veidojumiem (matiem, spalvām, ragiem, nagiem, zvīņām u. tml.).
pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību. Aizsargviela. Antiviela. Imūnviela.
antiviela Olbaltumviela, kas rodas, dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību. Aizsargviela.
peptīdi Olbaltumvielas molekulas fragmenti, kuru uzbūvi veido aminoskābes.
translācija Olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
hrizolīts Olivīna paveids - dzeltenīgi zaļš, caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
Komiskā opera Opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
kriminālmeklēšana Operatīva darbība, ko veic milicija, lai novērstu un atklātu noziegumus, atklātu noziedzniekus, nolaupītās mantas u. tml.
mikroķirurģija Operatīvo metožu kopums, kurās izmanto kontroli ar mikroskopu.
kodeīns Opija alkaloīds - pretklepus un nomierinošs līdzeklis.
likvidatorisms Oportūnistisks meņševistisks novirziens (Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā no 1908. gada līdz 1912. gadam, Latvijas Sociāldemokrātijā no 1911. gada līdz 1914. gadam), kas prasīja likvidēt revolucionāro partiju un tās vietā nodibināt reformistisku legālu partiju.
ekonomisms Oportūnistisks virziens krievu sociāldemokrātijā (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kas noliedza masu revolucionārās aktivitātes nozīmi sabiedrības attīstībā.
elektrooptika Optikas nozare, kas pētī elektriskā lauka ietekmi uz vielas optiskajām īpašībām.
optimetrs Optisks sviras mērinstruments lineāro izmēru mērīšanai ar precizitāti līdz 0,001 milimetram.
realgārs Oranžsarkans minerāls, kas satur arsēnu.
starporbīta Orbīta, no kuras kosmiskais lidaparāts pāriet uz stacionāro orbītu.
piridoksīns Organiska viela, kas ietilpst fermentos, kuri nepieciešami olbaltumvielu maiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B6 vitamīns).
kūdra Organiskas izcelsmes iezis, kas veidojas pārmērīgi mitrās vietās no augu atliekām, kuras ir vairāk vai mazāk sadalījušās. Atsevišķs šī ieža gabals.
krīts Organiskas izcelsmes, parasti balts, nogulumiezis.
pektīnvielas Organiskas vielas, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā. Pektīni.
pektīni Organiskas vielas, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā. Pektīnvielas.
saponīni Organiski savienojumi, kas pieder pie glikozīdiem.
ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas ietilpst dzīvo organismu sastāvā.
spirāni Organiski savienojumi, kuros katram no diviem cikliem ir viens kopējs atoms.
ogļūdeņraži Organiski savienojumi, kuru molekulas sastāv tikai no oglekļa un ūdeņraža.
amīni Organiski savienojumi, kurus iegūst no amonjaka, aizstājot ūdeņraža atomus ar ogļūdeņražu radikāļiem.
steroīdi Organiski savienojumi, pie kuriem pieder, piemēram, sterīni, D grupas vitamīni, hormoni.
rūgšana Organisko savienojumu, parasti ogļhidrātu, pārvēršanās par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem dažu mikroorganismu iedarbībā.
nogulas Organisko un neorganisko vielu sakopojums, kas rodas fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu rezultātā un parasti ir ģeoloģiski jauns veidojums.
trūdi Organisko vielu dalīšanās, sairšanas produkti, kas radušies, trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām.
sapropelis Organisko vielu un minerālvielu kompleksas nogulas, kas stāvošās ūdenstilpēs veidojas no atmirušajiem ūdens organismiem, smiltīm, māliem, kaļķiem.
olbaltumviela Organisks lielmolekulārs savienojums, kas ir veidots no aminoskābēm.
kumarīns Organisks savienojums - smaržīga viela, ko satur daži augi (piemēram, miešķi, smaržzāle).
polipeptīdi Organisks savienojums, kas sastāv no trim vai vairākām aminoskābēm un kas ietilpst olbaltumvielās.
pirolīze Organisku vielu sadalīšanās (destrukcija) augstas temperatūras iedarbībā bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
motivācija Organisma fizioloģisks stāvoklis, kas rosina veikt noteiktu darbību savu vajadzību apmierināšanai.
dekompresija Organisma stāvoklis, ko izraisa (piemēram, gaisa, ūdens) spiediena strauja pazemināšana.
anabioze Organisma stāvoklis, kurā līdz minimumam palēninās vielmaiņa un izbeidzas dzīvības izpausmes.
nekrobioze Organisma šūnu vai audu pakāpeniska atmiršana.
ekoloģija Organisma un vides mijattiecības.
seboreja Organisma vispārēja slimība, kam raksturīga ādas tauku dziedzeru pastiprināta darbība un pārmaiņas šo tauku ķīmiskajā sastāvā.
rahīts Organisma vispārēja slimība, kurai raksturīgi kalcija un fosfora maiņas un kaulu attīstības traucējumi.
sepse Organisma vispārēja smaga saindēšanās, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
Pelaģiskie organismi Organismi, kas apdzīvo ūdenstilpi no tās virsas līdz dibenam.
saprofīti Organismi, kas barojas ar organiskām atliekām.
saprobionti Organismi, kas dzīvo un vairojas ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos.
polifāgi Organismi, kas pārtiek no dažādu sugu augiem un dzīvniekiem.
visēdāji Organismi, kas pārtiek no dažādu sugu augiem un dzīvniekiem. Polifāgi.
stenofāgi Organismi, kas pārtiek no noteiktu sugu augiem un dzīvniekiem.
vienēdāji Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem. Monofāgi.
monofāgi Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem. Vienēdāji.
vecāki Organismi, kas rada, ir radījuši jaunus organismus.
daudzšūņi Organismi, kuri sastāv no daudzām šūnām.
antagonists Organismi, orgāni un vielas ar savstarpēji vai vienpusīgi pretēju (nomācošu) iedarbību.
augs Organisms, kas attīstās, parasti nemainot vietu, un barojas ar vielām, kuras uzņem no augsnes, gaisa, ūdens vai arī no citiem organismiem.
koporganisms Organisms, kas izveidojies, vairākiem atšķirīgiem organismiem saliedējoties vienotā bioloģiskā kopumā.
rezervuārs Organisms, kurā atrodas slimības izraisītāji (vīrusi, baktērijas, vienšūņi, helminti) un kurš var tos izplatīt uz citu organismu, izraisot tā saslimšanu.
preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piemēram, anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
kuģniecība Organizācija (dienests), kas vada šāda satiksmi.
Glābšanas dienests Organizācija, kas brīdina no nelaimes gadījumiem un sniedz palīdzību kalnu rajonos un ūdenskrātuvēs.
asociācija Organizāciju vai personu apvienība, kam ir kopīgi saimnieciski, politiski, zinātniski vai kādi citi uzdevumi.
vienība Organizēta cilvēku grupa, kopa (kādam noteiktam uzdevumam), arī organizatoriski, administratīvi u. tml. saistīts, parasti vienas profesijas, cilvēku kopums (parasti kopā ar profesionālo uzdevumu veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem).
Ekonomiskais karš Organizēta cīņa starp divām vai vairākām valstīm, izmantojot ekonomiskas iedarbības līdzekļus, ar nolūku vājināt pretinieka ekonomisko spēku.
rudiments Orgāns, kas organisma evolūcijas gaitā ir zaudējis savu sākotnējo nozīmi un pakāpeniski izzūd. Rudimentārs orgāns.
Rudimentārs orgāns Orgāns, kas organisma evolūcijas gaitā ir zaudējis savu sākotnējo nozīmi un pakāpeniski izzūd. Rudiments.
divlapes Orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi (parasti sastopami mitrās pļavās, mežu klajumos).
raksts Ornamentāls (kā) rotājums, kas sastāv no regulāri sakārtotām līnijām, krāsu laukumiem u. tml.
komunisms Otra, augstākā šīs sabiedriski ekonomiskās formācijas fāze - bezšķiru sabiedriska iekārta ar vienotu visas tautas ražošanas līdzekļu īpašumu, ar visu sabiedrības locekļu pilnīgu sociālu vienlīdzību, kur realizēsies princips: «No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām.».
atmiegs Otrreizēja snauda, miegs (pēc brokastīm, pēc kāda darba no agra rīta u. tml.).
spraužamadata Ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā piestiprināšanai, saspraušanai).
sekrēcija Ovāls minerāla agregāts, kam raksturīga koncentriski zonāla uzbūve ar dažādas krāsas vai dažāda sastāva slāņu miju.
ozolmiza Ozola miza.
ozols Ozolu dzimtas koks, retāk krūms ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, plūksnaini daivainām lapām, sīkiem viendzimuma ziediem un augli - zīli.
kastaņa Ozolu dzimtas vasar zaļš koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām un brūniem ēdamiem augļiem, ko aptver adatains apvalks. Ēdamā kastaņa.
Skāba smarža (arī smaka) Ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, etiķis. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
Salda smarža (arī smaka) Ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, flokšu ziedi. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
Sāļa smarža (arī smaka) Ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, jūras ūdens. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
Sīva smarža (arī smaka) Ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
Rūgta smarža (arī smaka) Ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost čaulu, mizu u. tml., tīrīt, lobīt (ko).
lupināt Pa daļām ņemt, raut nost (čaulu, mizu u. tml., piemēram, auglim, dārzenim).
pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie, godināmie sporta sacensību uzvarētāji.
sacelt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami.
saskrūvēt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami. Palielināt (kā apjomu, intensitāti u. tml.), parasti ievērojami.
Augstos toņos Paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji.
Augstos toņos Paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji.
paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojāmi (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
Cilu kalni Pacēlumi, kas veidojušies, dažām zemes garozas daļām nogrimstot, citām paliekot agrākajā līmenī.
parakņāties Pacensties atcerēties (ko bijušu, arī aizmirstu).
Klāt galdu Pacienāt, mielot.
Klāt galdu Pacienāt, mielot.
pieciest Paciest (kādu, ko), samierināties (ar kādu, ar ko), parasti neilgu laiku.
cildens Pacilāts, patīkami saviļņots.
apmiglot Padarīt (acis) neskaidras, miglainas, mazinot redzes vai uztveres spēju.
atbrīvot Padarīt (cilvēku) brīvu (politiski, ekonomiski, tiesiski).
sazarot Padarīt (ko, parasti parādību sabiedrībā), parasti ievērojami, daudzveidīgu.
liesināt Padarīt (ko, piemēram, mālus) liesāku, piejaucot parasti smiltis.
noplicināt Padarīt (parasti vietu, teritoriju) nabadzīgu, nenozīmīgu, arī samazināt (tās) ietekmi.
savandīt Padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
atkarot Padarīt (zemi) derīgu (lauksaimnieciskai) izmantošanai (piemēram, likvidējot purvus, mežus).
iezīmēt Padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi, īpašību.
iebiezināt Padarīt biezāku (parasti ēdienu, piemēram, ar miltu piedevu).
blietēt Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, zemi, betonu), spēcīgi sitot, stampājot.
atmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
atmizot Padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu. Nomizot.
pievaldīt Padarīt klusāku, mierīgāku (piemēram, balsi, izturēšanos).
piemēslot Padarīt ļoti netīru (ar atkritumiem, netīrumiem, grīdu, telpu, apkārtni).
apmirdzēt Padarīt mirdzošu ar savu gaismu.
nosiekalot Padarīt mitru, slapju, arī notraipīt ar siekalām.
apsegt Padarīt nesaskatāmu (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.).
aizplīvurot Padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis).
aptraipīt Padarīt netīru (vietumis). Notraipīt.
novārtīt Padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
diskreditēt Padarīt nevērtīgāku, pazemināt. Mazināt (kā) ietekmi, nozīmi.
sabojāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu), ievērojami pavājināt (tās) funkcijas. Ļoti pasliktināt (veselību).
boļševizēt Padarīt par boļševistisku, palielināt boļševiku ietekmi, boļševiku skaitu (sabiedrībā, organizācijā).
apspīdēt Padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml.). Apmirdzēt.
apstarot Padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml.). Apmirdzēt.
ritmizēt Padarīt ritmisku (1) vai ritmiskāku.
ritmizēt Padarīt ritmisku (2).
ritmizēt Padarīt ritmisku (3).
iemūžināt Padarīt saglabājamu atmiņā, padarīt neiznīkstošu.
apmirdzēt Padarīt skaistāku, pievilcīgāku (par jūtu izpausmi sejā).
notīrīt Padarīt tīru, atbrīvojot (piemēram, no netīrumiem, gružiem, traipiem), arī padarīt spodru (kā) virsmu.
apveldzēt Padarīt valgu, samitrināt.
aizmidzināt Padarīt vienaldzīgu, miegainu. Vājināt, mazināt (modrību, aktivitāti).
izalot Padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem. Augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm.
saīsināt Padarīt, parasti ievērojami, interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu). Kavēt (piemēram, laiku).
savārtīt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
saveldzēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, valgu. Arī samitrināt.
Padomju gvarde Padomju Armijas daļas, kurām Lielā Tēvijas kara laikā piešķirts goda nosaukums «gvarde».
Padomju gvarde Padomju armijas daļas, kurām piešķirts šis nosaukums.
kareivis Padomju Armijas karavīru kategorija, kurā ietilpst kareivji un jefreitori. Buržuāziskās Latvijas armijas karavīru kategorija, kurā ietilpst kareivji un dižkareivji.
milicija Padomju Savienībā un dažās citās sociālistiskajās valstīs - valsts administratīvs izpildu orgāns sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības sargāšanai. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds izpildu orgāns.
Kara komisārs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam) un partizānu vienībās (līdz Lielā Tēvijas kara beigām).
Kara komisārs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam) un partizānu vienībās (līdz Lielā Tēvijas kara beigām).
Politiskais vadītājs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam), kas veica politiskās izglītības un audzināšanas darbu.
politdarbinieks Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942.gadam), kas veica politiskas izglītības un audzināšanas darbu. Politiskais vadītājs.
Kara komunisms Padomju valsts ekonomiskā politika pilsoņu kara un ārvalstu militārās intervencijas periodā (no 1918. gada līdz 1920. gadam).
Kara komunisms Padomju valsts ekonomiskā politika pilsoņu kara un ārvalstu militārās intervencijas periodā (no 1918. gada līdz 1920. gadam).
Balts karogs Padošanās zīme (parasti karā) - balts auduma gabals. Zīme (balts auduma gabals) par priekšlikumu frontē vest sarunas par militāru operāciju pārtraukšanu.
padsmitnieks Padsmitgadnieks.
padzīvoties Padzīvot kur, kādā vietā, parasti mierīgi, patīkami.
Piepildīt vēderu Paēst, apmierināt izsalkumu.
Pamiera līnija Pagaidu robeža starp karojošām pusēm pamiera laikā.
Pamiera līnija Pagaidu robeža starp karojošām pusēm pamiera laikā.
prolongēt Pagarināt, paildzināt, atlikt uz noteiktu laiku (kā, piemēram, līguma termiņu).
vēsture Pagātne (1). Pagātnes notikumi, to kopsakarības, kas atspoguļojas cilvēka apziņā.
atcere Pagātnes notikumu, pārdzīvojumu un priekšstatu saglabāšanās apziņā. Atmiņa.
sagausināt Pagausināt, parasti ievērojami.
sagriezt Pagriezt, parasti ievērojami (ķermeņa daļu).
padusēt Pagulēt miegā.
aizslīdēt Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmiem).
zedenis Paīss, tievs apaļkoks, parasti izmantots žogu, arī primitīvu zārdu u. tml. veidošanai.
plūdmaiņas Paisuma un bēguma mija.
pazirgoties Pajokoties, arī pazoboties. Skaļi pasmieties.
lejupslīde Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana. Lejupceļš (2), lejupeja.
lejupeja Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana. Lejupceļš (2). Lejupslīde (2).
lejupceļš Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana. Lejupeja, lejupslīde (2).
līze Pakāpeniska temperatūras pazemināšanās, kā arī slimības izpausmju vājināšanās.
saplūst Pakāpeniski apvienojoties, arī asimilējoties izveidot (kādu cilvēku kopumu), iekļauties (tajā).
izsekot Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību.
ritēt Pakāpeniski īstenoties (par mūžu, tā posmiem).
sarasties Pakāpeniski izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par vairākiem, daudziem veidojumiem organismā, izdalījumiem no tā).
savilkties Pakāpeniski izveidoties, arī sakoncentrēties (kādā vietā, vidē) - par mākoņiem, miglu u. tml. Pakāpeniski apmākties (par debesīm).
atmirt Pakāpeniski izzust, zaudēt nozīmi (parasti par parādībām sabiedrībā).
pludot Pakāpeniski klāties kam pāri, arī plūst (par miglu, dūmiem u. tml.).
pieaugt Pakāpeniski kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
slīdēt Pakāpeniski kļūt mazāk nodrošinātam. Pakāpeniski zaudēt stāvokli, ietekmi (darbā, sabiedrībā).
līst Pakāpeniski kļūt nepatīkami sajūtamam (parasti cauri apģērbam) - piemēram, par aukstumu, mitrumu.
spiesties Pakāpeniski kļūt sajūtamam (parasti cauri apģērbam, apaviem) - piemēram, par aukstumu, siltumu, mitrumu.
krāties Pakāpeniski kļūt spēcīgākam (par psihisku, parasti negatīvu, stāvokli vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
slīdēt Pakāpeniski mazināties (par fizikāliem lielumiem, parasti par temperatūru).
migt Pakāpeniski nonākt miega stāvoklī.
nākt Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
virsū Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
iežūt Pakāpeniski zaudēt mitrumu, kļūt sausam (piemēram, par augsni, augiem).
zagties Pakāpeniski, nemanāmi sākties, kļūt sajūtamam (piemēram, par laikposmu, parādībām dabā).
pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz, no jauna, pārdomāt (piemēram, atmiņas, kādu informāciju).
pakāpslis Pakāpiens (parasti vienkārši, primitīvi veidots).
atskats Pakavēšanās (runā, rakstos pie pagātnes notikumiem). Apskats, apraksts (par kādu pagātnes notikumu vai laika posmu).
pagaisināt Pakliedēt (piemēram, dūmus, miglu) - par vēju.
pakšķis Pakluss, īslaicīgs, ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties iekārtām, ierīcēm.
nomurdēt Paklusu, neskaidri noteikt, pateikt. Nomurmināt.
spurkšķēt Paklusu, neskaidri runāt, parasti aizturot smieklus.
purkšķēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt.
purkšķināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt. Purkšķēt (3).
regulēt Pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, arī režīmam, panākt, ka (tam) rodas vēlamās īpašības, ka (tas) norisinās vēlamā veidā.
raudzēt Pakļaujot (ko) specifisku mikroorganismu, sēņu u. tml. iedarbībai, panākt, ka (tas) sāk rūgt.
verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
savaldīt Pakļaut (piemēram, roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem.
militarizēt Pakļaut (piemēram, valsti, tās ekonomiku, politiku, sabiedrisko dzīvi) aneksionistisku karu mērķiem. Realizēt militārismu. Ieviest militārās organizatoriskās formas un metodes (civilajā dzīvē).
sagūstīt Pakļaut (pretinieka karavīru, karaspēka vienību) valsts varas noteiktai nebrīvei, atņemot militāras darbības iespēju.
diskriminēt Pakļaut diskriminācijai.
Kondicionēt graudus Pakļaut graudus pirms malšanas ūdens un siltuma iedarbībai, lai uzlabotu miltu kvalitāti.
Krusta (arī cirstais) paksis Paksis, kura būvdetaļas krusteniski savienotas tā, ka paliek līdz trīsdesmit centimetriem brīvi gali.
laikumis Palaikam, reizumis.
salēnināt Palēnināt, parasti ievērojami.
Siltuma neitroni Palēnināti neitroni, kas ir termodinamiskā līdzsvarā ar neitronu palēninātāja atomu kodoliem.
silūrs Paleozoja ēras trešais periods, kurā radās pirmie sauszemes augi un parādījās pirmie mugurkaulnieki.
pabiras Paliekas, pārpalikumi, atkritumi.
uzskrūvēt Palielināt (kā apjomu, intensitāti u. tml.), parasti ievērojami.
paaugstināt Palielināt (kā) ietekmi, nozīmību.
pacelt Palielināt (kā) ietekmi, nozīmību.
saraut Palielināt darbības spraigumu, intensitāti, parasti ievērojami.
desmitkāršot Palielināt desmit reizes.
mineralizēt Palielināt minerālvielu daudzumu (kā) sastāvā. Pārvērst par minerālvielu.
Uzsist sev cenu Palielināt savas darbības, rīcības vērtību, nozīmi.
Uzsist sev cenu Palielināt savas darbības, rīcības vērtību, nozīmi.
savairot Palielināt, parasti ievērojami (kā, piemēram, mantas) daudzumu.
savilkt Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piemēram, kādā karadarbības rajonā).
sakurināt Palielināt, parasti ievērojami (psihes darbības, psihiska stāvokļa) intensitāti.
sakurt Palielināt, parasti ievērojami (psihes darbības, psihiska stāvokļa) intensitāti. Arī sakurināt (4).
sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (kā) skaitlisko vērtību. Palielināt, parasti ievērojami, (kā) daudzumu, apjomu.
sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (skaņas) intensitāti.
sarauties Palielināt, parasti ievērojami, savas darbības spraigumu, intensitāti.
sakoncentrēt Palielināt, parasti ievērojami, vielas daudzumu (maisījumā).
sacelties Palielināties, parasti ievērojami (par cenu, maksu).
sakāpt Palielināties, parasti ievērojami (par kā skaitlisko vērtību). Palielināties, parasti ievērojami (par kā daudzumu, apjomu).
sakāpt Palielināties, parasti ievērojami (par skaņas intensitāti).
pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku.
peldriņķis Palīglīdzeklis peldēšanā - gumijas riņķveida kamera, kas pildīta ar gaisu.
prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu.
Turēties prātā (arī galvā) Palikt atmiņā.
pazaudēt Palikt bez (kā), (to) aizmirstot, aiz paviršības atstājot, izmetot u. tml. un nespējot atrast.
koncepcija Pamatideja (kādā teorijā). Izpratne, traktējuma veids, paņēmiens. Galvenā iecere, ideja.
kārtīgs Pamatīgs, samērā, arī pietiekami liels, ievērojams.
Galvenos (arī īsos, lielos, vispārīgos) vilcienos Pamatos, bez sīkumiem, bez atsevišķām detaļām, uzsverot galveno.
Galvenos (arī īsos, lielos, vispārīgos) vilcienos Pamatos, bez sīkumiem, bez atsevišķām detaļām, uzsverot galveno.
dibens Pamats (piemēram, ūdenskrātuvēm, zemes iedobumiem).
izplēnēt Pamazām izzust (piemēram, par miglu, dūmiem u. tml.).
iegrimt Pamazām kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (par apkārtējo tumsā, miglā u. tml.).
ieslīgt Pamazām kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.).
paģērēt Pamiecēt.
pamirguļot Pamirgot.
pamirkšķināt Pamirgot.
Daudzgadīgā mēnesene Pamitru, ēnainu lapkoku mežu lakstaugs ar smaržīgiem ziediem skarās un plati eliptiskiem augļiem.
palaupīt Pamizot. Arī palobīt.
paākstīt Pamuļķot. Neilgu laiku, mazliet apsmiet.
tīrīt Panākt (ar īpašiem paņēmieniem), arī būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, ķermenis) kļūst tīrs vai tīrāks.
tīrīt Panākt (ar īpašiem paņēmieniem), būt par cēloni, ka kam zūd (piemēram, traipi, vielu nosēdumi), vairs neatrodas kur, uz kā (piemēram, netīrumi, nevēlami priekšmeti).
dzēst Panākt (parasti, berzējot ar dzēšamgumiju), ka zūd (uzrakstītais, uztrieptais). Panākt (parasti, berzējot ar dzēšamgumiju), lai (no papīra) zustu uzrakstītais, uztrieptais.
lecināt Panākt (parasti, viegli sitot), ka atdalās (piemēram, miza no koka).
šokēt Panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts. Izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
izlīgt Panākt samierināšanos. Samierinoši piekāpties.
salīgt Panākt savstarpēju vienošanos par līguma saistībām, noteikumiem, savstarpēji uzņemties līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu.
dragāt Panākt, arī būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi.
vītināt Panākt, arī būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) vīst, daļēji zaudējot mitrumu (parasti saulē, ēnā).
saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) nonāk indīgas vielas, arī radioaktīvas vielas, nevēlami mikroorganismi, parasti kaitīgā, bīstamā koncentrācijā.
mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (audi) sažūst un ievērojami samazinās apjomā.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (balss) iegūst citu izteiksmi, skanējumu.
savaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) pārmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
spārnot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties. Iedvesmot. Iejūsmināt.
nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) mirst.
uzjundīt Panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) izraisās (psihē), uztrauc.
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) spēcīgi iztaisās (psihē), uztrauc.
tirdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihisks nemiers, arī mokošs pārdzīvojums.
līksmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst līksms (1). Izraisīt līksmi (kādam).
sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piemēram, sprostā, iežogojumā), kas ievērojami ierobežo pārvietošanās iespējas.
sasmīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk smieties.
saminstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) saminstinās.
uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek pārspēts, pieveikts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
uzraust Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
uzraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru. Dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam), piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst, parasti ievērojami, mazāks.
savākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst, parasti ievērojami, mazāk intensīvs.
nospiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, cena, vērtība) pazeminās.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, iespaidi, informācija) nezūd, turpina pastāvēt (atmiņā, apziņā u. tml.).
kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, migla, dūmi) kļūst mazāk koncentrēts, blīvs.
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst, parasti ievērojami, vājāks.
saaust Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, pārdzīvojumi, domas) cieši sasaistās (ar ko).
papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, teorija, zinātnes nozare) bagātinās ar jaunām atziņām, atklājumiem.
vērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi, putekļi) griežas, veido (kādu riņķojošu kopumu).
savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
uzvērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) virpuļveidīgi uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
saukt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atveidojas (atmiņā).
mitrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mitrs (1).
pārmitrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pārāk mitrs.
piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēlami mitrs.
sadārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, dārgāks, ka daudz jāmaksā (par ko).
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, mazāk ietekmīgs, nozīmīgs.
samiklināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mikls.
uzburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti, izteikti rodas, izveidojas (apziņā, iztēlē), atveidojas (atmiņā).
pagaisināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek aizmirsts.
šmiukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmiukst.
iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, psihiskās īpašības u. tml.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms) tiek aizņemts, piepildīts (piemēram, ar notikumiem).
mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka) ķermenis netrūd.
sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (muskuļi, muskuļaudi) saraujas, parasti ievērojami. Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenī, tā daļās), parasti ievērojami, saraujas muskuļi, muskuļaudi.
macerēt Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļas) audi ķīmisku vielu iedarbībā sadalās sastāvdaļās.
nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi.
nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi. Nīdēt [1] (2).
uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, dūmi) uzplūst, uzvirzās virsū (uz kā, kam).
izdalīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, viela) izdalās (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma).
sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetam) rodas, parasti ievērojami, defekti. Arī sabojāt, parasti pilnīgi.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (seja, acis) iegūst citu izteiksmi.
samierināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem cilvēkiem) izbeidzas nesaskaņas, strīds, atjaunojas mierīgas, draudzīgas attiecības.
sadūmot Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide), parasti viscaur, piepildās ar dūmiem.
izgaisināt Panākt, būt par cēloni, ka aizmirstas, ka izzūd (no atmiņas).
atsaukt Panākt, būt par cēloni, ka atveidojas (atmiņā) agrākie iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka bīstami vājinās (veselība).
izsausēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (mitrums).
uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka palielinās (piemēram, ienākumi), uzlabojas (piemēram, materiālais stāvoklis).
sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka rodas priekšnoteikumi, plāni kādai norisei, pārmaiņām u. tml.
satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piemēram, klusums, miers). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
dziedēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (pārdzīvojumi, jūtas).
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, sākas, izraisās (aktīva darbība, notikumi u. tml.).
izgāzt Panākt, darīt tā, ka beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (kāds pasākums).
iegūt Panākt, izraisīt (noteiktu attieksmi pret sevi). Izpelnīties.
iekarot Panākt, izraisīt (pozitīvu attieksmi pret sevi, pozitīvu vērtējumu sev).
ieaudzēt Panākt, ka (augi, dzīvnieki) izaug un kļūst izmantojami (piemēram, saimniecībā).
sagriezt Panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) izmaina, parasti ievērojami, kustības virzienu.
pievaldīt Panākt, ka (dzīvnieks) sāk izturēties mierīgāk, kustas lēnāk.
iemidzināt Panākt, ka (kāds) iemieg.
samizot Panākt, ka (kāds) ievērojami zaudē (piemēram, sacensībās). Arī sakaut (bruņotā cīņā).
nomierināt Panākt, ka (kāds) kļūst mierīgs.
noklusināt Panākt, ka (kāds) nomierinās.
izgāzt Panākt, ka (kāds) piedzīvo neveiksmi.
iesmīdināt Panākt, ka (kāds) sāk smieties.
repatriēt Panākt, ka (karagūstekņi, emigranti, bēgļi, pārvietotās personas) atgriežas dzimtenē, nekavēt (tos) atgriezties dzimtenē.
nolaist Panākt, ka (no ūdenstilpes) aizplūst viss ūdens vai tā daļa. Aizplūdinot ūdeni, panākt, ka ūdenstilpē pazeminās (līmenis).
Iegūt sirdi un roku Panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
Iegūt sirdi un roku Panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
Iegūt sirdi un roku Panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
Iegūt roku Panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties.
Iegūt roku Panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties.
aizmidzināt Panākt, ka aizmieg (lietojot narkotiskas vielas vai hipnotizējot). Iemidzināt.
izdzēst Panākt, ka aizmirst (ko). Būt par cēloni tam, ka (kāds) aizmirst (ko).
atjaunināt Panākt, ka izveidojas atkal, no jauna (apziņā, atmiņā).
atjaunot Panākt, ka izveidojas atkal, no jauna (apziņā, atmiņā).
apmierināt Panākt, ka kļūst mierīgs. Nomierināt.
iegravēt Panākt, ka labi saglabājas (atmiņā).
noslīcināt Panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stavokļa, atmiņu) ietekme.
nostiprināt Panākt, ka neplūst, nenogrūst (piemēram, smiltis), nepārvietojas (kāpas).
sakausēt Panākt, ka nesaraujami, cieši sasaistās, saliedējas, savienojas (īpašības, parādības, izpausmes).
Nolauzt kaklu (arī nolauzt sprandu) Panākt, ka piedzīvo pilnīgu neveiksmi.
brēcināt Panākt, ka skan, vai ļaut skanēt (parasti nepatīkamiem, griezīgiem trokšņiem, skaņām).
atrietināt Panākt, ka tesmenī pirms slaukšanas sāk rasties, pieplūst piens (slaucamiem mājdzīvniekiem).
aizmidzināt Panāktāka aizmieg (šūpojot, dziedot u. tml.). Iemidzināt.
zilgalvīte Panātru (lūpziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar veselām, pretējām lapām, zili violetiem vai tumši ziliem, retumis baltiem, ziediem blīvā vārpā stublāja galotnē.
decima Pants ar desmit rindām. Desmitrinde.
desmitrinde Pants, dzejolis, kurā ir desmit rindas.
hidrolokācija Paņēmieni, ar kuriem nosaka ķermeņa atrašanās vietu ūdenī, izmantojot no ķermeņa atstarotos skaņas signālus.
efekts Paņēmieni, līdzekļi šāda iespaida izraisīšanai.
Sāpju paņēmiens Paņēmiens (cīņas sportā), ar ko izraisa pretiniekam sāpes.
gājiens Paņēmiens (darbības veikšanai), arī (darbības) risinājums.
fotogrāfija Paņēmiens attēlu iegūšanai uz gaismjutīgiem materiāliem ar īpašām optiskām ierīcēm.
Kara viltība Paņēmiens karā, kura mērķis ir maldināt pretinieku.
Kara viltība Paņēmiens karā, kura mērķis ir maldināt pretinieku.
nelsons Paņēmiens klasiskajā cīņā - tvēriens zem pleca no mugurpuses.
mikroprojekcija Paņēmiens mikroskopā palielinātu objektu projicēšanai uz ekrāna.
mecotinta Paņēmiens vara iespiedformu izgatavošanai ar rokām.
mikrotipija Paņēmiens, ar kuru reproducē mikroskopā palielinātu objektu attēlus.
recepte Paņēmiens, ar kuru var sasniegt (ko).
Kritika un paškritika Paņēmiens, kā atklāt un pārvarēt kļūdas un trūkumus marksistisko partiju un citu darbaļaužu organizāciju darbībā.
Kritika un paškritika Paņēmiens, kā atklāt un pārvarēt kļūdas un trūkumus marksistisko partiju un citu darbaļaužu organizāciju darbībā.
līdzeklis Paņēmiens, rīcības veids (kā) sasniegšanai, realizēšanai.
piegājiens Paņēmiens, veids (darbības veikšanai). Arī pieeja (3).
metodika Paņēmienu kopums (kā, piemēram, darba, pētījuma) veikšanai.
rokraksts Paņēmienu kopums burtu, teksta rakstīšanai ar roku, izmantojot attiecīgus rakstāmrīkus. Šādi rakstītu burtu, teksta forma, veids.
atslēga Paņēmienu kopums nepazīstamu raksta zīmju un raksta sistēmas atšifrēšanai.
perspektīva Paņēmienu kopums telpisku ķermeņu attēlošanai plaknē atbilstoši redzes uztverei. Telpiska ķermeņa attēlojums ar šādiem paņēmieniem.
mnemotehnika Paņēmienu kopums, ar kuriem, izmantojot mākslīgas asociācijas, atvieglo iegaumēšanu un palielina atmiņas apjomu. Mnemonika.
mnemonika Paņēmienu kopums, ar kuriem, izmantojot mākslīgas asociācijas, atvieglo iegaumēšanu un palielina atmiņas apjomu. Mnemotehnika.
komercaritmētika Paņēmienu kopums, kā veikt dažādus komerciālajā praksē nepieciešamus aprēķinus.
kombinācija Paņēmienu, darbību izplānots kopums (kāda mērķa sasniegšanai).
maniere Paņēmienu, savdabību kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
prēmija Papildu atalgojums vai apbalvojums (par sasniegumiem darbā).
konsultācija Papildu nodarbība (izglītības un kvalifikācijas celšanas sistēmā), kurā audzēkņiem tiek sniegta metodiska palīdzība, noskaidroti kādi jautājumi.
papildizmaksa Papildu zaudējumi, arī izdevumi.
papildināties Papildus izglītoties, papildus apgūt iemaņas, prasmi (kādā, parasti zinātnes, mākslas, nozarē).
aploksne Papīra apvalks vēstuļu, dokumentu u. tml. ielikšanai (parasti pasta sūtījumiem).
Milimetru papīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos. Milimetrpapīrs.
milimetrpapīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos. Milimetru papīrs.
Milimetru papīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta, vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos. Milimetrpapīrs.
bandrole Papīra lente, ko apliek šādiem sūtījumiem.
smirģeļpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai. Smilšpapīrs.
Vaigu maisi Paplašinājumi vaigos barības novietošanai (dažiem dzīvniekiem, piemēram, kāmjiem).
Pakulstīt mēli Papļāpāt, arī parunāt ko nenozīmīgu. Neilgu laiku, mazliet runāt veltīgi, bez panākumiem.
aiziet Par (cilvēka) mūžu, tā posmiem.
izskatīties Par apkaimi, parādībām dabā.
izskatīties Par apkaimi, parādībām dabā.
Par apsmieklu Par cēloni zobgalībām, ņirgām, izsmieklam.
kratīt Par ceļa nelīdzenumiem.
varens Par dabas parādībām, veidojumiem (piemēram, par ūdenstilpēm).
aizritēt Par dažādām norisēm, notikumiem, domām u. tml.
Sodu kumulācija Par dažādiem noziegumiem piespriesto sodu apvienošana.
Sodu kumulācija Par dažādiem noziegumiem piespriesto sodu apvienošana.
karāties Par debess spīdekļiem, mākoņiem, miglu u. tml.
klimst Par ēnām, miglu u. tml.
kveldēt Par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi.
ieplūst Par gaisa strāvām, dūmiem, smaržām u. tml.
būt Par jūtām, pārdzīvojumiem.
kūpēt Par karstiem, arī mitriem priekšmetiem.
kapāt Par ko sīku, graudainu (piemēram, smiltīm).
pārvilkties Par mākoņiem, miglu, dūmaku u. tml.
aizsegt Par mākoņiem, miglu, dūmiem u. tml.
aizklāt Par mākoņiem, miglu, sniegputeni, dūmiem u. tml.
izlocīties Par miglu, dūmiem u. tml.
iekļaut Par miglu, dūmiem, gaismu u. tml.
riesties Par miglu, mākoņiem u. tml.
savairoties Par mikroorganismiem, šūnām.
vairoties Par mikroorganismiem, šūnām.
garot Par mitru ķermeni, apģērbu.
kūpēt Par mitru sienu, kas bojājas.
iet Par mūžu, tā posmiem.
paiet Par mūžu, tā posmiem.
pārliecināt Par notikumiem, darbībām, pieredzi.
dzīvs Par organismiem vai to sastāvdaļām, daļām.
traukt Par parādībām dabā, parasti par vēju, mākoņiem, straumi, viļņiem.
traukties Par parādībām dabā, parasti par vēju, mākoņiem, straumi, viļņiem.
aizgrimt Par parādībām, kas saistītas ar cilvēka dzīvi, viņa pārdzīvojumiem.
zust Par personības, psihes īpašību, tās izpausmi.
gurkstēt Par priekšmetiem, kas saskaras ar ko blīvu, mitru u. tml.
pretīgs Par psihiskiem stāvokļiem, to izpausmi.
riebīgs Par psihiskiem stāvokļiem, to izpausmi.
sacelties Par psihisku stāvokli, tā izpausmi.
kūpēt Par sakarsušu, arī mitru ķermeni, tā daļām.
izzust Par slimību, tās izpausmi.
noskalot Par straumi, lietu u. tml.
kaukt Par šaujamieročiem. Par lodēm, šāviņiem lidojumā.
čūkstēt Par ugunī ieliktu mitru kurināmo. Par krāsni, kurā deg šāds kurināmais.
rūkt Par uguni. Par apkures ierīcēm, kurās deg uguns, plūst dūmi.
derēt Par uzskatiem, pārdzīvojumiem u. tml.
moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu laikā. Ļoti īss laika sprīdis. Mirklis. Acumirklis.
resorisms Parādība, kad starp resoriem nav pietiekami ciesu sakaru, sadarbības, kad netiek ievērota resoru kompetence.
vējizpūte Parādība, kad vējš izpūš no kāda objekta tā sastāvdaļas. Vieta, no kuras vējš izpūtis smiltis, sniegu.
supletīvisms Parādība, kad viena vārda dažādas gramatiskās formas tiek darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem.
cēlonis Parādība, kas nepieciešami rada, izraisa citu parādību, ir tās pamatā.
sekas Parādība, ko nepieciešami rada, izraisa cita parādība.
nepieciešamība Parādību īpašība, ko nosaka šo parādību iekšējā būtība, savstarpējie sakari un to mijiedarbība.
postimpresionīsms Parādību kopums (mākslā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums, citu paņēmienu meklējumi. Pēcimpresionisms.
pēcimpresionisms Parādību kopums (mākslā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums, citu paņēmienu meklējumi. Postimpresionisms.
parapsiholoģija Parādību kopums, kas ietver, piemēram, informācijas nodošanu un uztveri, cilvēka psihisko iedarbību uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem un ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
magnetostatika Parādību kopums, kuras saistītas ar pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētisko lauku īpašībām un mijiedarbību.
apstāklis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
atvadīties Parādīt pēdējo godu (mirušajam).
atminēties Parādīt uzmanību, gādību. Pieminēt. Atcerēties. Iedomāties.
attēlot Parādīt, atveidot (ko imitējot, atdarinot).
iznirt Parādīties (apziņā, atmiņā).
izkāpt Parādīties (no kurienes) - piemēram, par miglu, debess spīdekli, cietzemi.
izbrist Parādīties (piemēram, no miglas, mākoņu aizsega) - par debess spīdekļiem.
iemesties Parādīties (piemēram, sejā, acīs) - parasti par jūtu izpausmi.
rotāties Parādīties, būt uztveramam (sejā, tās daļās) - par psihiska stāvokļa izpausmi, piemēram, par smaidu, sārtumu u. tml.
izaugt Parādīties. Pēkšņi parādoties, šķietami izveidoties lielam.
Pakratīt (arī parādīt) dūri Parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
Parādīt (arī pakratīt) dūri (arī kulaku sar.) Parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
Goda parāds Parāds, kura atdošana saistīta tikai ar (cilvēka) godīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem.
Goda parāds Parāds, kura atdošana saistīta tikai ar (cilvēka) godīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem, nodrošinājumiem.
pārsātināt Pārāk aizņemt (laikposmu), piemēram, ar pasākumiem, darbībām.
banāls Pārāk apnicīgs, bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu) Nodrāzts, pliekans, bezgaumīgs.
pārsmieties Pārāk daudz smieties. Ļoti izsmieties.
pārkarsēties Pārāk ilgi karsēties tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā.
pārbadoties Pārāk ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam. Pārāk ilgu laiku ciest badu.
pārmirkt Pārāk izmirkt (mērcēšanas procesā).
pārmirkt Pārāk izmirkt, kļūt pārāk slapjam (parasti no lietus, sniega).
pārjūsmināties Pārāk jūsmināties.
pārkodināt Pārak kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
pārmitrums Pārāk liels mitrums.
pārliels Pārak liels. Tāds, kas ir ievērojami lielāks par parasto.
pārmitrs Pārāk mitrs.
vājš Pārāk niecīgs, nepietiekams (piemēram, par cerībām, iespējām, arī pierādījumiem).
pārkarst Pārāk sakarst tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
brīvsolis Parastais gājiena solis ierindā (kad nav jāievēro ierindas gaitas noteikumi).
hrizoberils Parasti dzeltenīgi zaļš oksīdu grupas minerāls, kas satur beriliju un alumīniju (dārgakmens).
robinsonāde Parasti kuģa avāriju pārcietušā cilvēka dzīve, piedzīvojumi vientuļā salā.
receptūra Parasti savienojumā «ārstnieciskā receptūra»: mācība par zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu, kā arī par aptiekā lietojamiem mēriem un svariem. Darbību kopums, kas saistīts ar zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu.
kovalents Parasti savienojumā «kovalentā saite»: ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
rāmis Parasti savienojumā «medus (arī šūnu) rāmis»: apkāre. Rāmītis (3).
Likt mierā (arī mieru) Parasti savienojumā «nelikt mieru»: izraisīt nemieru, pārdomas.
Likt mierā (arī mieru) Parasti savienojumā «nelikt mieru»: izraisīt nemieru, pārdomas.
komplekts Parasti savienojumā «pilns komplekts». Maksimālais (cilvēku) skaits, kas vajadzīgs pēc noteikumiem vai štatu sarakstiem.
mitriķis Parasti savienojumā «spēka mitriķis»: spēcīgs vīrietis.
trijskaitļu Parasti savienojumā «trijskaitļu likums»: kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi.
sakne Parasti savienojumā «vienādojuma sakne»: reāls vai komplekss skaitlis, kas apmierina doto vienādojumu.
tīksmināt Parasti savienojumā ar «acis», «skatiens»: iedarbojoties uz redzes uztveri, izraisīt tīksmi, arī, uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
ieskanēt Parasti savienojumā ar «ausīs»: kļūt dzirdamam (iztēlē, arī atmiņās).
ieskanēties Parasti savienojumā ar «ausīs»: kļūt dzirdamam (iztēlē, arī atmiņās).
trokšņains Parasti savienojumā ar «būt», «kļūt», «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli (kādā telpā, vietā, vidē), kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi.
elements Parasti savienojumā ar «galvaniskais»: elektriskās strāvas avots, kas ķīmisko enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
elements Parasti savienojumā ar «ķīmiskais»: viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš.
nodzīvot Parasti savienojumā ar «savu laiku», «mūžu»: novecot, pazaudēt savu nozīmi, kļūt neiz mantojamam.
plīties Parasti savienojumā ar «virsū»: mākties virsū. Nelikt mierā.
rakt Parasti savienojumā ar «zemē»: novietot, parasti kādā padziļinājumā, un klāt ar zemi.
neatminams Parasti savienojumos «kopš neatminamiem laikiem», «no neatminamiem laikiem», «neatminamos laikos»: ļoti sens.
neminams Parasti savienojumos «kopš neminamiem laikiem», «no neminamiem laikiem», «neminamos laikos». Ļoti sens. Neatminams (3).
riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās.
posmsnuķaiņi Parazītisku kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas sastāv no posmaina snuķa un duramiem sariem. Šīs kārtas kukaiņi.
Gala pārbaudījumi (arī eksāmeni) Pārbaudījumi, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
Izmēģināt roku (arī laimi) Pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
Izmēģināt laimi (arī roku) Pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
Pamēģināt (arī izmēģināt) roku (arī laimi) Pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
Pamēģināt (arī izmēģināt) roku (arī laimi) Pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
pagarināt Pārcelt uz vēlāku laiku (parasti termiņu).
apvainojums Pārdzīvojums, ko izraisījusi pārestība, nepatiesi pārmetumi u. tml. Sarūgtinājums, apbēdinājums.
Būt (smagi, arī bargi) piemeklētam Pārdzīvot lielu nelaimi.
saprast Pareizi uztvert (zīmju, vārdu, izteikumu u. tml.) nozīmi; pareizi uztvert (kāda) izteikumu nozīmi; apziņā saistīt (parādību, priekšmetu u. tml.) ar (tā) zīmi, apzīmējumu.
glītrakstīšana Pareizu rakstīšanas paņēmienu kopums. Attiecīgais mācību priekšmets.
cits Pārējie. Daži no pārējiem. Tie, kas ir bez jau minētā.
zāles Parfimērijas izstrādājumi. Smaržas.
pamosties Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī.
uzmosties Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī. Pamosties (1).
dīgt Pāriet no miera stāvokļa aktīvā darbībā, kuras rezultātā veidojas jauns augs (par sēklām).
ieiet Pāriet vienam otrā (par laika posmiem).
mobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus) no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā.
nomelnēt Pārklājoties ar netīrumiem, kļūt tumšam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
pielīt Pārklājoties, piesūcoties (ar rasu, miglu), kļūt mitram.
misiņot Pārklāt (secīgi) ar misiņa komponentiem.
apdūņot Pārklāt ar dūņām (visapkārt vai vietumis).
norasināt Pārklāt ar rasu. Pārklāt (ko) - par (parasti ūdens) pilieniem. Arī apsmidzināt.
aizkūpināt Pārklāt, aizsegt (par dūmiem).
aizputināt Pārklāt, aizsegt, piepildīt (ar putekļiem, smiltīm, pelniem u. tml.) - parasti par vēju.
apkūpēt Pārklāt, apņemt (par dūmiem, smaržu u. tml.).
apsisties Pārklāties (ar izsitumiem, vātīm u. tml.). Saslimt (ar slimību, kas rada izsitumus, vātis u. tml.).
novilkties Pārklāties (ar mākoņiem, miglu u. tml.), ļoti apmākties (par debesīm).
pārvilkties Pārklāties (ar mākoņiem, miglu, dūmaku u. tml.).
apaugt Pārklāties (ar mizu, ar audiem).
nomesties Pārklāties (piemēram, ar izsitumiem).
apglumēt Pārklāties (visapkārt vai vietumis) ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
apburbēt Pārklāties (visapkārt) ar caurumiņiem, pūslīšiem.
noglumēt Pārklāties ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
aplapot Pārklāties ar lapām (par kokiem, krūmiem). Salapot.
nolēkšķēt Pārklāties ar lēkšķēm, netīrumiem.
piemirkt Pārklāties ar mitrumu (par augiem, to daļām). Kļūt viscaur mitram, slapjam (par augiem kādā platībā).
apsvīst Pārklāties ar mitrumu (tvaikiem atdziestot). Aprasot.
aizmelnēt Pārklāties ar netīrumiem, tā ka kļūst vai izskatās melns.
aprūsēt Pārklāties ar rūsu (visapkārt, vietumis).
pārsnigt Pārklāties ar sniegu (piemēram, zemi).
apzelt Pārklāties ar zaļumu. Sazelt (par laukiem, tīrumiem u. tml.).
piesūbēt Pārklāties no iekšpuses, arī piepildīties ar netīrumiem.
izglumēt Pārklāties viscaur vai no iekšpuses ar gļotām, kļūt viscaur vai no iekšpuses glumam (parasti mitruma iedarbībā).
aplikt Pārklāts ar nogulsnēm, plēvi, atdalījumiem (par gļotādu).
Arhitektoniskais parks (arī dārzs) Parks, kurā ēkas un apstādījumi veido kopēju ansambli.
Neuzticības votums Parlamenta balsošanā izteikta neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram.
ticība Pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
uzticība Pārliecība par labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi. Paļāvība, ticība.
Dzelzs (arī dzelžaina) loģika Pārliecinoši spriedumi, pierādījumi.
Dzelžaina loģika Pārliecinoši spriedumi, pierādījumi. Dzelzs loģika.
Dzelzs loģika Pārliecinoši spriedumi, pierādījumi. Dzelžaina loģika.
savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami. Izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
laikagrieži Pārmaiņu, pagrieziena posmi laika ritumā.
kratīt Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
gigantomānija Pārmērīga tieksme pēc kā milzīga, grandioza.
slīkt Pārmērīgi mitrā vietā iet bojā (par augiem); kļūt pārmērīgi mitram, tā, ka iet bojā augi (par augsni).
purvs Pārmitra ekoloģiskā sistēma, kurā noris kūdras uzkrāšanās process un kurā galvenais organiskās masas veidotājs ir zemsedze. Attiecīgā vieta, nogabals u. tml.
socializēt Pārņēmi (privāto īpašumu, parasti zemi) visas sabiedrības īpašumā. Arī nacionalizēt.
dīdīt Pārņemt (par izjūtām, pārdzīvojumiem).
Līst virsū Pārņemt (par miegu).
nacionalizēt Pārņemt (privāto īpašumu, piemēram, ražošanas rīkus un līdzekļus, zemi, bankas, sakaru līdzekļus) valsts īpašumā.
apsēst Pārņemt savā varā. Uzmākties (par neveiksmēm, nelaimēm u. tml.). Neatlaidīgi nodarbināt (par domām, jautājumiem u. tml.).
piestrāvot Pārņemt, spēcīgi ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Jūtami izpausties (ķermenī, tā daļā).
demobilizēt Pārorganizēt (bruņotos spēkus, valsts ekonomiku) no kara laika stāvokļa uz miera laika stāvokli.
atgriezums Pārpalikumi (arī atkritumi), kas radušies apstrādes vai izmantošanas procesā (ko atgriežot, nogriežot).
brāga Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā.
rūgstole Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā. Brāga.
gruzdums Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas. Dradži.
skrandži Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas. Dradži. Gruzdumi.
dradži Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas. Gruzdumi.
pārpalikas Pārpalikumi. Arī atliekas.
Bezstruktūras augsne Pārputekļota vai smilts augsne, kuras daļiņas nav salipušas pa vairākām kopā.
No (arī aiz) smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt Pārsmieties.
No (arī aiz) smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt Pārsmieties.
aizēnot Pārspējot (ar savu spēku, veiksmi, prasmi u. tml.), neļaut (kādam) izcelties, panākt, ka (kādu) neievēro.
sagraut Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņota cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs.
sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs. Sagraut (2).
sīrups Pārspīlēti glaimi, lišķība.
burleska Pārspīlēti komisks tēlojums (daiļliteratūrā, skatuves mākslā). Attiecīgais žanrs.
grotesks Pārspīlēti komisks, karikatūrisks. Arī dīvains, neparasts.
Slavas dziesmas Pārspīlēti slavinājumi, cildinājumi.
Slavas dziesmas Pārspīlēti slavinājumi, cildinājumi.
karikatūrisks Pārspīlēti smieklīgs, muļķīgs.
uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot (ko, piemēram, teātra uzvedumā, gleznā). Pārspīlēti, izliekoties paust (piemēram, jūtas, attieksmi).
nostāties Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām u. tml.).
nostāt Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām u. tml.). Nostāties.
apstāties Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām).
stāties Pārstāt darboties, arī sākt darboties ar traucējumiem (par organisma daļām). Kļūt vājākam, beigties, parasti pakāpeniski (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
aizgūties Pārstāt darboties. Darboties ar pārtraukumiem.
aiztrūkt Pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem).
mosties Pārstāt gulēt miegā.
pieklust Pārstāt radīt skaņas, parasti uz neilgu laiku radīt mazliet klusākas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
apklust Pārstāt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
nodzist Pārstāt spīdēt, mirdzēt (par gaismu, debess spīdekļiem).
aprimt Pārstāt, mitēties (par vēju, vētru, negaisu).
Pārmīt sliedes Pārstatīt pārmiju.
Pārmīt sliedes Pārstatīt pārmiju.
puante Pārsteiguma efekts. Kulminācija (piemēram, darbībā, norisē).
reģenerēt Pārstrādājot atjaunot (piemēram, izmantotai vielai, ierīcei) sākotnējo ķīmisko sastāvu un fizikālās īpašības, padarot (to) derīgu turpmākai izmantošanai.
pārplēsties Pārstrādāties (parasti, ja vienlaikus veicami vairāki darbi).
nosvīdināt Partakt, būt par cēloni, ka (kas) pārklājas ar mitrumu (atdziestot tvaikiem).
labi Pārticībā (dzīvot), tā, ka ir apmierināts (ar dzīvi).
patēriņš Pārtikas preču, rūpniecības preču u. tml. izmantojums cilvēka, cilvēku grupas personisko vajadzību apmierināšanai.
putraimi Pārtikas produkts - veselu vai skaldītu lobīto graudu izstrādājumi.
makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to stieples, caurules formā un izkaltējot.
nūdeles Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to, piemēram, lentes, skaidu formā un izkaltējot.
slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku). Arī smacēt (1).
saraut Pārtraukt (attiecības, saskarsmi u. tml. ar ko).
modināt Pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) mostas.
pūsties Pārtraukt darboties, arī atrasties miera stāvoklī, lai atjaunotu spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
kastrēt Pārtraukt dzimumdziedzeru funkcionēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem), piemēram, operējot, iedarbojoties ar ķīmiskiem līdzekļiem, hormonu preparātiem.
kapitulēt Pārtraukt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
oligarhija Pārvaldes forma, kura valsts vara pieder nelielai, parasti ekonomiski spēcīgākajai, cilvēku grupai. Šāda cilvēku grupa.
valdība Pārvaldes iestāde, administrācija.
padome Pārvaldes, administratīvs vai padomdevējs orgāns, kas sastāv no ievēlētām vai ieceltām personām.
nospiest Pārvarēt (jūtas, to izpausmi).
raisīties Pārvarēt (piemēram, atmiņas, jūtas, domas).
nomākt Pārvarēt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
novaldīt Pārvarēt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
noturēt Pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
norīt Pārvarēt (savu, parasti negatīvo, psihisko stāvokli, tā izpausmi).
savaldīt Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
savaldīties Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami, savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
lauzt Pārvarēt, apspiest (piemēram, kādu tieksmi, īpašību).
smacēt Pārvarēt, nomākt (parasti psihisku stāvokli, tā izpausmi).
noslāpēt Pārvarēt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
nosmacēt Pārvarēt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
tuvinājums Pārveidojums, kurā kādus lielumus aizstāj ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem. Arī aproksimācija.
kodēt Pārveidot (kāda koda zīmi vai zīmju virkni) cita koda zīmē vai zīmju virknē, fiksēt (ar kādu kodu izteiktu informāciju) ar cita koda līdzekļiem.
gremot Pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
granulēt Pārveidot granulās (1) (pulverveida masu, piemēram, minerālmēslus).
kļūt Pārveidoties (par ko citādu nekā līdz šim) - par cilvēkiem. Gūt citādu īpašību, pazīmi nekā līdz šim.
pāraugt Pārveidoties (piemēram, mainot savus morālos, sabiedriskos uzskatus, attieksmi pret citiem), kļūt citādam, labākam, apzinīgākam, sabiedrībai derīgākam.
metamorfizēties Pārveidoties augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
pārakmeņoties Pārveidoties par minerālvielu, akmeni (par organiskām vielām). Fosilizēties.
konsolidēt Pārvērst valsts īstermiņa saistības par ilgtermiņa vai beztermiņa saistībām.
reaģēt Pārvērsties kodolu savstarpējās sadursmēs vai mijiedarbībā ar elementārdaļiņām un starojumu (par atomu kodoliem).
nolīt Pārvērsties lietū, samērā lielos krītošos ūdens pilienos (par mākoņiem, miglu).
nokrist Pārvērsties samērā lielās ūdens pilēs un nonākt lejā, zemē (kur, uz kā) - par miglu.
sējmašīna Pārvietojama lauksaimniecības mašīna vienmērīgai sēklu izsēšanai vai minerālmēslu izkaisīšanai augsnes virspusē vai iestrādāšanai augsnē.
jaukties Pārvietojoties nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū).
maisīties Pārvietojoties nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū). Atkārtoti iet, parādīties (kur).
slīdēt Pārvietojoties, tiekot pārvietotam pa ko slidenu, mainīt, parasti nevēlami, kustības virzienu, arī stāvokli.
viciņa Pārvietošanās orgāns dažām baktērijām, mikroorganismiem.
treilēt Pārvietot (cirsmās sagatavotos kokmateriālus), velkot (tos) pa zemi.
piezemēt Pārvietot (parasti bumbu) tā, ka (tā) skar zemi vai kādu virsmu.
kūleņoties Pārvietoties (tumsā, miglā u. tml.), tā ka nevar skaidri saredzēt.
pāriet Pārvietoties (uz citu uzturēšanās vietu, mitekli u. tml.) - par dzīvniekiem.
peldēt Pārvietoties ūdenī, radot līdzsvaru, ātrumu ar ķermeņa kustībām, arī izmantojot straumi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pacelties Pārvietoties, izplatīties un pabeigt pārvietoties, izplatīties augšup (piemēram, par putekļiem, dūmiem, tvaikiem, miglu).
kūņoties Pārvietoties, kustēties (tumsā, miglā u. tml.) tā, ka nav skaidri saskatāms.
kustēties Pārvietoties, virzīties (kādā virzienā) - piemēram, par molekulām, atomiem, elementārdaļiņām.
aizdūmot Pārvilkties, pārklāties (ar dūmiem, arī miglu, putekļiem u. tml.).
apdūmēt Pārvilkties, pārklāties ar dūmiem, dūmaku.
pārziemot Pārziemināt.
Septiņjūdžu (arī simtjūdžu) zābaki Pasakās, teikās - zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties.
darbība Pasākumi tiesvedībā. Kodeksā paredzēto pasākumu realizēšana.
Iekšējais dienests Pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem.
Iekšējais dienests Pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem.
Garnizona dienests Pasākumi, kas saistīti ar militāras disciplīnas nodrošināšanu garnizonā un attiecīgo objektu apsardzību.
Garnizona dienests Pasākumi, kas saistīti ar militāras disciplīnas nodrošināšanu garnizonā un attiecīgo objektu apsardzību.
darbība Pasākumi, ko darbošanās laikā realizē, piemēram, iestāde, komisija u. tml.
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu ko nevēlamu (dabā).
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu ko nevēlamu (sabiedrībā).
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, arī lai saglabātu un stiprinātu veselību
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās. Pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
apgāde Pasākumu kopums (iedzīvotāju, organizāciju) materiālo vajadzību apmierināšanai.
Zemes ierīcība Pasākumu kopums, lai lauksaimnieciski nozīmīgu zemi sagatavotu mērķtiecīgai izmantošanai.
Zemes ierīcība Pasākumu kopums, lai lauksaimnieciski nozīmīgu, zemi sagatavotu mērķtiecīgai izmantošanai.
Valsts drošība Pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai.
Valsts drošība Pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai.
Vietējā pretgaisa aizsardzība Pasākumu sistēma, kuru mērķis bija aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
Vietējā pretgaisa aizsardzība Pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
diplomātija Pasākumu, paņēmienu, metožu un tiesību formu kopums valsts ārpolitikas uzdevumu realizēšanai miera ceļā, ko veic valdība un tās vadībā ārlietu resors.
aseptika Pasargāšana no mikroorganismiem (dezinficējot ar fizikāliem vai ķīmiskiem paņēmieniem priekšmetus un vidi vai izolējot no inficētiem priekšmetiem).
balzamēt Pasargāt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka) ķermeni no trūdēšanas, ievadot konservējošas vielas.
subjektīvisms Pasaules uzskats, kas īpašu nozīmi piešķir subjektam, tā aktivitātei.
termiņpase Pase, kam ir noteikts termiņš. Terminēta pase.
tacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko aizsprosta veidā upju seklajās vietās migrējošo ūdensdzīvnieku (parasti nēģu, lašu) ceļos.
miegulis Pasīvs, neizdalīgs cilvēks. Cilvēks, kam nav ierosmes. Miegamice (2).
miegapūznis Pasīvs, neizdarīgs cilvēks. Cilvēks, kam nav ierosmes. Miegamice (2).
Miega mice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks. Cilvēks, kam nav ierosmes. Miegamice (2).
Miega mice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks. Cilvēks, kam nav ierosmes. Miegamice (2).
sholijas Paskaidrojumi, tekstoloģiskas piezīmes (antīkajos tekstos).
ilustrēt Paskaidrot (tematu, domu) ar (uzskatāmiem) piemēriem.
atrunāt Paskaidrot, apstiprināt (labojumu, papildinājumu oficiālā dokumentā u. tml.) ar piezīmi dokumenta beigās vai malā.
pabrukt Paslīdēt lejup (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
pamiglot Pasmidzināt (augus ar ķimikālijām).
pasijāt Pasmidzināt (par lietu).
pasmiet Pasmieties (1).
Zirgu pasts Pasta dienests, kur pasta un cilvēku pārvadājumiem izmantoja zirgu transportu.
pastmarka Pasta sūtījumiem uzlīmējama vērtszīme, ar ko apliecina samaksu par pasta pakalpojumu.
korespondence Pasta sūtījumu kopums. Vēstules, pasta un telegrāfa sūtījumi.
aviopasts Pasta sūtījumu pārvadāšana, ar lidaparātiem. Pasta sūtījumi, kurus pārvadā šādā veidā. Gaisa pasts.
promenāde Pastaigai paredzēts ceļš ar dekoratīviem stādījumiem.
perināties Pastāvēt, veidoties noteiktā vietā (par sabiedrībai kaitīgiem, naidīgiem cilvēku grupējumiem). Pastāvēt, izplatīties (par nevēlamām parādībām sabiedrībā).
mūžīgs Pastāvīgs, nemitīgs.
vai Pastiprina apstākļa vārda aptuvenuma nozīmi.
tāds Pastiprina ar adjektīvu vai tā nozīmē lietotu vārdu izteikto īpašību, pazīmi.
Viens pats Pastiprina individuālas darbības vai stāvokļa nozīmi.
pats Pastiprina individuālas darbības vai stāvokļa nozīmi.
reiz Pastiprina izteikumā nosacījuma nozīmi.
nu Pastiprina jautājamās partikulas, jautājamā vietniekvārda vai jautājamā apstākļa vārda nozīmi.
vis Pastiprina noliegtā darbības vārda nozīmi.
pats Pastiprina piederības vietniekvārda nozīmi.
projām Pastiprina priedēkļa at- nozīmi.
klāt Pastiprina priedēkļa ie- nozīmi.
pāri Pastiprina priedēkļa pār- nozīmi.
ciet Pastiprina priedēkļa sa- nozīmi.
kopā Pastiprina priedēkļa sa- nozīmi.
kopā Pastiprina priedēkļa sa- nozīmi.
virsū Pastiprina priedēkļa sa- nozīmi.
virsū Pastiprina priedēkļa uz- nozīmi.
pāri Pastiprina prievārda «pār» nozīmi.
atpakaļ Pastiprina tā verba nozīmi, kurš norāda uz atgriešanos iepriekšējā stāvokli, vietā.
atpakaļ Pastiprina tā verba nozīmi, kurš norāda virzīšanos uz aizmuguri, uz mugurpusi.
augšā Pastiprina verba priedēkļa «uz-» nozīmi.
ciet Pastiprina verba priedēkļa aiz- nozīmi.
nost Pastiprina verba priedēkļa aiz- nozīmi.
projām Pastiprina verba priedēkļa aiz- nozīmi.
klāt Pastiprina verba priedēkļa at- nozīmi.
nost Pastiprina verba priedēkļa at- nozīmi.
vaļā Pastiprina verba priedēkļa at- nozīmi.
iekšā Pastiprina verba priedēkļa ie- (1) nozīmi.
ārā Pastiprina verba priedēkļa iz- (1) nozīmi.
laukā Pastiprina verba priedēkļa iz- (1) nozīmi.
zemē Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi. Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi un precizē darbības vietu, norādot, ka darbības rezultātā (kas, kāds) nonāk uz zemes, uz (parasti telpas) pamata.
nost Pastiprina verba priedēkļa no- nozīmi.
projām Pastiprina verba priedēkļa pa- nozīmi.
vaļā Pastiprina verba priedēkļa pa- nozīmi.
klāt Pastiprina verba priedēkļa pie- nozīmi.
pieņemties Pastiprināties (par slimību, tās simptomiem).
pašapmiers Pašapmierinātība.
filistrs Pašapmierināts un aprobežots cilvēks ar šauriem, mietpilsoniskiem uzskatiem un liekulīgu rīcību.
ābece Paši pirmsākumi, pamati kādā nozarē vai kādā atsevišķā jautājumā.
Autogēnais treniņš Pašietekmēšanas paņēmienu sistēma, kuras mērķis ir veidot spējas vadīt, regulēt dažus savus fizioloģiskos un psiholoģiskos procesus.
beidzot Patālāk aiz vairākiem priekšmetiem, aiz vairākiem (telpas, ceļa) posmiem.
Sabiedriskie patēriņa fondi Patēriņa fonda daļa, ko var izmantot bez maksas vai ar atvieglotiem noteikumiem.
Sabiedriskie patēriņa fondi Patēriņa fonda daļa, ko var izmantot bez maksas vai ar atvieglotiem noteikumiem.
Patiesā pusnakts Patiesās Saules apakšējās kulminācijas moments.
Patiesā pusdiena Patiesās Saules augšējās kulminācijas moments.
atpūta Patīkama brīvā laika pavadīšana, spēku atjaunošana, darot ko atšķirīgu no ikdienas darba un pienākumiem.
saldkaisls Patīkami (parasti seksuāli) kaisls.
labi Patīkami (smaržot, garšot u. tml.).
saldkairs Patīkami kairs (parasti seksuāli).
piemīlīgs Patīkami mīksts (par apģērbu).
rēns Patīkami silts, arī patīkami vēss, parasti bez vēja (par laikapstākļiem, laikposmu). Patīkami silts, arī patīkami vēss (piemēram, par gaisu, vēju).
samtains Patīkami tembrēts, pievilcīgs, maigs (par skaņu, balsi).
labi Patīkami, arī ērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī).
mājīgs Patīkami, omulīgi.
pamīlināties Patīksmināties. Arī papriecāties.
patologanatoms Patoloģiskās anatomijas speciālists.
prozektors Patoloģiskās anatomijas speciālists.
salūtpatrona Patrona bez lodes (šāviena imitēšanai).
pārskaņa Patskaņa daļēja asimilācija.
dvest Paust (kādu īpašību, pazīmi) - par priekšmetiem, parādībām.
sacīt Paust (ko) ar savu izteiksmi (par acīm, skatienu).
teikt Paust (ko) ar savu izteiksmi (par acīm, skatienu).
rādīt Paust (sejā, vaibstos) psihisku stāvokli, attieksmi.
apjukt Paust apmulsumu (par balsi, sejas izteiksmi).
strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
zobot Paust ironisku, arī, parasti nedaudz, nievīgu, izsmējīgu attieksmi (pret kādu).
sūroties Paust neapmierinātību, arī kurnēt, žēloties.
sūkstīties Paust neapmierinātību, arī kurnēt. Sūroties.
žēloties Paust neapmierinātību, gausties. Arī sūdzēties (2).
lādēt Paust neapmierinātību, nepatiku.
lādēties Paust neapmierinātību, nepatiku.
sūdzēties Paust neapmierinātību, nosodījumu, norādīt, uz pārestību.
spļaudīt Paust neapmierinātību.
spļaudīties Paust neapmierinātību.
sodīties Paust noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko. Būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko.
uzņemt Paust savu attieksmi (pret ienācēju kādā cilvēku grupā).
Rādīt zobus Paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
gremzties Paust savu neapmierinātību, dusmas. Arī kurnēt.
kremsties Paust savu neapmierinātību, dusmas. Arī kurnēt.
piketēt Paust savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavēt (ko) ar piketu [1] (2).
(Sa)raukt degunu Paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
Raukt degunu Paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu.
prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) - par dzīvniekiem.
atspoguļot Paust, izteikt (par sejas izteiksmi, balsi, kustībām u. tml.).
apieties Paust, parādīt savu attieksmi (parasti pret pakļautu cilvēku). Izturēties.
sešdesmitčetrdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas pauzes sešdesmit ceturtajai daļai.
sešpadsmitdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas pauzes sešpadsmitajai daļai.
trīsdesmitdivdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas pauzes trīsdesmit otrajai daļai.
šķendēties Paužot neapmierinātību, dusmīgi, īgni, parasti skali, teikt, runāt. Arī bārties, rāties.
dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
uzšķaudīt Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
uzspļaut Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
Noņemt mugursomu no muguras. (Pa)griezt (arī uzgriezt) muguru Paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), (pa)griezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
Pagriezt (arī uzgriezt) muguru Paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), pagriezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
Uzgriezt (arī pagriezt) muguru Paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), pagriezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
šķirties Pavadīt mirušo pēdējā gaitā.
sadeldēt Pavājināt, parasti ļoti (psihisku stāvokli, tā izpausmi), arī panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis, tā izpausme) izbeidzas.
sadilt Pavājināties, parasti ļoti, arī pakāpeniski izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
rūgt Pavasara atkusnī kļūt mīkstam, čauganam (parasti par zemi).
apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (2).
apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (3).
apmiglojums Paveikta darbība, rezultāts --> apmiglot (2).
imitējums Paveikta darbība, rezultāts --> imitēt (1).
imitējums Paveikta darbība, rezultāts --> imitēt (2).
imitējums Paveikta darbība, rezultāts --> imitēt (3).
kausējums Paveikta darbība, rezultāts --> kausēt [2] (2). Termiski apstrādājot, attīrīta viela, arī viendabīgā masā, materiālā pārvērsta viela.
meistarojums Paveikta darbība, rezultāts --> meistarot. Priekšmets, kas ir pagatavots, arī izlabots, parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
miecējums Paveikta darbība, rezultāts --> miecēt.
mierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mierināt.
miglojums Paveikta darbība, rezultāts --> miglot (1).
minējums Paveikta darbība, rezultāts --> minēt (1).
minējums Paveikta darbība, rezultāts --> minēt (3).
mitrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mitrināt.
nomierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nomierināt.
pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (2). Pasākums, ar ko ievieš citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
pārmitrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārmitrināt.
pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (1).
pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (2).
pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (3).
pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (4).
pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (5).
pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (6).
pieminējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieminēt (1).
pieminējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieminēt (2).
piemistrojums Paveikta darbība, rezultāts --> piemistrot.
pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt (1). Daļa, josla (piemēram, apģērbam), kur ir izvietotas pogas, arī pogcaurumi.
ritmizējums Paveikta darbība, rezultāts --> ritmizēt (1).
ritmizējums Paveikta darbība, rezultāts --> ritmizēt (2).
ritmizējums Paveikta darbība, rezultāts --> ritmizēt (3).
saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt. Stāvoklis, kad (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
samilzums Paveikta darbība, rezultāts --> samilzt.
samitrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> samitrināt.
smidzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> smidzināt (2).
smitējums Paveikta darbība, rezultāts --> smitēt.
suminājums Paveikta darbība, rezultāts --> sumināt.
uzminējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzminēt (1).
uzmirdzējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmirdzēt (1).
uzmirdzums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmirdzēt (1). Uzmirdzējums (1).
uzmirdzējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmirdzēt (2).
uzmirdzums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmirdzēt (2). Uzmirdzējums (2).
uzsmidzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzsmidzināt (2).
miglojums Paveikta. Darbība, rezultāts --> miglot (2).
Rokas nost! Pavēle, arī kategoriska prasība neiejaukties (kā) lietās. Pavēle, arī kategoriska prasība atstāt (ko) mierā.
apgraizīt Pavirši apgriezt [2] (visapkārt vai vietumis).
apmizot Pavirši nomizot.
apgrābstīt Pavirši vairākkārt pieskarties, aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
nekārtīgs Paviršs, nolaidīgs (piemēram, pret saviem pienākumiem). Tāds, kas neievēro disciplīnu.
Pacelt rokas Pavirzīt rokas uz augšu par zīmi, ka padodas.
pacelt Pavirzīt uz augšu (roku) par (kā) zīmi.
apdzist Pazaudēt dzīvu, spraigu, priecīgu izteiksmi (par seju, acīm).
Izlaist no acīm Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
Izlaist no acīm (retāk no redzes loka) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
Izlaist no redzes loka (biežāk no acīm) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
Izlaist no redzes loka (biežāk no acīm) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
nobālēt Pazaudēt spožumu, mirdzumu (piemēram, par debess spīdekļiem).
drena Pazemes cauruļvads, kanāls gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai.
gnoms Pazemes gars (Rietumeiropas tautu mitoloģijā). Arī rūķītis.
Sērūdeņraža ūdeņi Pazemes ūdeņi, kuros 1 litrā ir vairāk par 10 miligramiem sēra savienojumu.
viga Pazeminājums (parasti šaurs, garens) starp ošiem.
leja Pazeminājums (pie kalna, starp kalniem).
sedliene Pazeminājums starp kalnu grēdas virsotnēm.
izskalojums Pazeminājums vai dobums, kas radies, tekošam ūdenim izgraužot un aiznesot iežu materiālu.
degradācija Pazemināšana dienesta pakāpē.
degradēt Pazemināt (kādu) dienesta pakāpē.
nocenot Pazemināt (kam) cenu.
Samazināt atzīmi Pazemināt atzīmi.
piezemēt Pazemināt, padarīt ikdienišķu, parastu.
degradēt Pazemināt, pamazināt (kā) nozīmīgumu, vērtību. Pakļaut (ko) degradācijai.
noleja Pazemināta vieta zemes virsā.
paleja Pazemināta vieta zemes virsā. Vieta zemes virsas pacēluma, paugura piekājē, arī ielejas, gravas lejasdaļā.
kristies Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu). Kļūt ar mazāku naudas vērtību (piemēram, par akcijām). Krist.
krist Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu). Kļūt ar mazāku vērtību (piemēram, par akcijām). Kristies.
atplakt Pazemināties (par paaugstinātu ūdens līmeni).
kristies Pazemināties (parasti par temperatūru, spiedienu). Krist (8).
krist Pazemināties (parasti par temperatūru, spiedienu). Kristies (2).
atkristies Pazemināties (parasti par ūdens līmeni). Nokristies.
piesalt Pazemināties par dažiem grādiem zem nulles (pēc Celsija skalas) - par gaisa temperatūru.
noplakt Pazemināties, arī samazināties (parasti par parādībām dabā).
piezemēties Pazemināties, kļūt ikdienišķam, parastam.
noslīdēt Pazemināties, parasti pakāpeniski, lēni (par fizikāliem lielumiem, parasti par temperatūru).
hipotonija Pazemināts asinsspiediens.
stingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt cietam, arī valkanam, želejveidīgam.
stingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt par ko.
sastingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt, parasti pilnīgi, cietam, arī valkanam, želejveidīgam. Arī sasalt (1).
sastingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, pārvērsties par ko.
zīme Pazīmes, pēdas (piemēram, iespiedumi, nospiedumi u. tml.), kas palikušas, piemēram, pēc kādas darbības, notikuma u. tml.
deklarācija Paziņojums par kādām vērtībām, ienākumiem u. tml.
pajokot Pazoboties, arī pasmieties (par kādu).
pajokoties Pazoboties, arī pasmieties (par kādu).
Aiziet garu ceļu Pazust (piemēram, par aizmirstu vai aizdotu priekšmetu).
aiziet Pazust, pāriet (par parādībām, kas saistītas ar atsevišķa indivīda dzīvi, ar viņa pārdzīvojumiem).
flogistons Pēc 18. gadsimta ķīmiķu priekšstatiem - matērija, kuru satur degošas vielas un kura izdalās no tām degšanas procesā.
Eksistences cīņa, arī cīņa eksistences dēļ Pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi.
Eksistences cīņa, arī cīņa eksistences dēļ Pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi.
sist Pēc galda spēles noteikumiem iegūt (pretinieka, partnera kārti, dambretes kauliņu, šaha figūru u. tml.).
ultraimperiālisms Pēc K. Kautska 1914. gadā izvirzītās teorijas - imperiālisma attīstības augstākā fāze, kas sasniedzama mierīgā ceļā ar internacionāli apvienota finanšu kapitāla palīdzību.
atlīt Pēc lietus kļūt mīkstam, stipri dubļainam (par ceļu, augsni). Atmiekšķēties.
vaina Pēc likuma sodāms pārkāpums. Nosodāma rīcība, arī rīcība, kā dēļ rodas kas nevēlams, kādi sarežģījumi.
Pārdot (savu) dvēseli velnam Pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - atdot savu dvēseli velnam par kādiem, parasti materiāliem, labumiem.
Pārdot (savu) dvēseli velnam Pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem: atdot savu dvēseli velnam par kādiem, parasti materiāliem, labumiem.
stingt Pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā) stingam (3) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām.
sastingt Pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā), parasti pilnīgi, stingam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
izvest Pēc noteiktiem likumiem, kārtulām izveidot jaunu (parasti matemātisku) sakarību no dotajām sakarībām.
runa Pēc noteiktiem valodas likumiem veidots teksts, kas atspoguļo šādu darbību.
uzrādīt Pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentus). Darīt ko zināmu, parādot to (piemēram, dokumentu, priekšmetu).
atkopties Pēc panīkuma atgūt iepriekšējo stāvokli (par tīrumiem, pļavām, dārziem u. tml.).
uzziņa Pēc pieprasījuma saņemami (parasti automatizēti, elektronu skaitļojamā mašīnā ievadīti) dati, informācija (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu).
kampaņa Pēc plāna un noteiktā termiņā veicamu ražošanas darbu kopums noteiktā laikposmā.
nošķīstīt Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvot no grēkiem, padarīt morāli tīru.
nošķīstīties Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvoties no grēkiem, padarīt sevi morāli tīru.
ēters Pēc sengrieķu filozofu uzskatiem - gaisa augšējais, mirdzošais slānis. Viens no sākotnējiem materiālajiem elementiem.
algoritms Pēc stingri noteiktiem likumiem izdarāmu aprēķinu, darbību sistēma kāda rezultāta sasniegšanai.
Septiņu gulētāju (arī septiņu brāļu) diena Pēc tautas ticējumiem - 10. jūlijs (pēc vecā stila kalendāra 27. jūnijs), kurā lietus līšana liecina, ka līs pēc kārtas septiņas dienas vai septiņas nedēļas.
Laimes pakavs Pēc tautas ticējumiem - atrasts nokritis pakavs, kas nes laimi.
Nest nelaimi Pēc tautas ticējumiem - būt par nelaimes cēloni (piemēram, par priekšmetiem).
Nest nelaimi Pēc tautas ticējumiem - būt par nelaimes cēloni (piemēram, par priekšmetiem).
Nelaimes dzeguze Pēc tautas ticējumiem - dzeguze, kas vēstī nelaimi.
Nelaimes (arī nelaimīgs) skaitlis Pēc tautas ticējumiem - skaitlis, kas ir par cēloni nelaimei.
Ļauna (arī nelaba) acs Pēc tautas ticējumiem - skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu.
Nelaba (arī ļauna) acs Pēc tautas ticējumiem - skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu.
Papardes zieds Pēc tautas ticējumiem - zieds, kas uzplaukst papardei un nes laimi mīlētājiem.
Papardes zieds Pēc tautas ticējumiem - zieds, kas uzplaukst papardei un nes laimi mīlētājiem.
Nelaba zīme Pēc tautas ticējumiem - zīme, pazīme, kas vēstī par ko nevēlamu, ļaunu.
apķīlāt Pēc tiesas lēmuma vai administratīva rīkojuma ierobežot īpašnieka brīvu rīcību (ar viņa mantu).
Vārdu savienojums Pēc valodas sintakses likumiem veidots divu vai vairāku vārdu saistījums teikumā.
metodika Pedagoģijas nozare, kas pētī kāda priekšmeta mācīšanas un skolēnu audzināšanas paņēmienus un metodes, kā arī sagatavo to ieviešanu praksē.
birokrātija Pedantiski formāla attieksme pret veicamajiem pienākumiem.
atpēdas Pēdas (piemēram, smiltīs, sniegā).
gals Pēdējais (laika) posms. Pēdējais mirklis vai posms (kādā norisē, darbībā).
Gulbja dziesma Pēdējais augstākais sasniegums, pēdējie panākumi cilvēka dzīvē.
beigas Pēdējais mirklis vai posms (kādā procesā). Arī nobeigums.
lejupkritiens Pēkšņa (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana.
mutācija Pēkšņa, pārmantojama sugas vai rases pazīmju strukturāla vai ķīmiska pārmaiņa.
atģisties Pēkšņi atcerēties (ko aizmirstu).
pārgriezt Pēkšņi atspīdēt (piemēram, cauri tumsai, miglai) - par gaismu.
šķilt Pēkšņi atstarot (mirdzamu) - par acīm.
sašķīst Pēkšņi izjukt, nerealizēties (piemēram, par nodomiem, plāniem).
samesties Pēkšņi izjust traucējumu kustībā. Pēkšņi nespēt ritmiski kustēties ejot (paklūpot, aizķeroties aiz kā u. tml.) - par kājām.
uzsprēgāt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
uzšvirkstēt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
izraut Pēkšņi iztraucēt (parasti no miega).
brukt Pēkšņi neatvairāmi uzmākties (piemēram, par rūpēm, bēdām).
samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju). Pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
uzzibsnīt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā atmiņā) - parasti par domām.
uzliesmot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzmirdzēt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzmutuļot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzplaiksnīt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzplaiksnīties Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzvandīties Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzviļņot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzvirmot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
sprukt Pēkšņi rasties, sākties, parasti neviļus, negribēti (piemēram, par smiekliem, raudām, runu).
Iešauties (arī iekrist, ieskriet) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Iekrist (arī iešauties, ieskriet) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Ieskriet (arī iekrist, iešauties) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Iešauties (arī iekrist, ieskriet) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Iekrist (arī ieskriet, (ie)šauties) prātā (arī galvā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Šauties prātā (arī galva, atmiņā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
pazibēt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (parasti apziņā, atmiņā, iztēlē).
pavīdēt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (parasti atmiņā, iztēlē, apziņā).
atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumiem.
nobīties Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust rūpes, nemieru.
pārcirst Pēkšņi, asi, skaļi noskanot, pārtraukt (klusumu, mieru).
sabrukt Pēkšņi, nenovēršami sarasties (parasti par daudziem darbiem, pienākumiem).
insults Pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, kas parasti ir saistīts ar smadzeņu vielas bojājumiem un funkciju traucējumiem.
peldplezna Peldēšanai paredzēti pleznām līdzīgi gumijas veidojumi, kurus velk kājās.
nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties lejup pa straumi (no kurienes, kur u. tml.).
sārtpelēks Pelēks ar sārtu nokrāsu. Tāds, kam ir sārtas un pelēkas krāsas laukumi.
sudrabpelēks Pelēks ar sudrabainu nokrāsu. Tāds, kam ir pelēki un sudrabaini krāsu laukumi.
nefelīns Pelēks, zaļgans vai brūns silikātu grupas minerāls.
bēgums Periodiska ūdens līmeņa pazemināšanās (jūrās, okeānos - pēc paisuma).
klāni Periodiski applūstoši pazeminājumi, periodiski applūstošas purvainas pļavas (ezeru, upju krastos).
Saules plankumi Periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs.
Saules plankumi Periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs.
gadatirgus Periodiski organizēts (parasti starptautisks) pasākums, kur tirdzniecības organizācijas un rūpniecības uzņēmumi, komersanti, rūpnieki vairumā pārdod un iepērk dažādas preces pēc izstādītajiem paraugiem.
pulsēt Periodiski paplašināties un sašaurināties (par organisma šūnām, dobumiem).
saross Periods, ar kādu aptuveni vienā un tai pašā secībā atkārtojas Saules un Mēness aptumsumi.
iepirkt Pērkot iegūt savā īpašumā (mājas, zemi).
iepirkties Pērkot iegūt savā īpašumā mājas, zemi.
pārmelderis Pērminderis.
recidīvists Persona, kas atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts pat bīstamu (parasti pēc tam, kad tā ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas). Bīstams noziedznieks, kam krimināllikums pastiprina soda sankciju.
apsūdzētais Persona, kas likumā noteiktā kārtībā tiek saukta pie kriminālatbildības.
intendants Persona, kas pārzina karaspēka un militāro iestāžu apgādi ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem.
amatpersona Persona, kas pilda varas pārstāvja funkcijas, persona, kas iestādē vai organizācijā pilda organizatoriskus vai administratīvus un saimnieciskus pienākumus.
komitents Persona, kas uzdod komisionāram noslēgt zināmu darījumu (piemēram, pirkšanu, pārdošanu) komisionāra vārdā, bet uz uzdevuma devēja rēķina.
emisārs Persona, ko kāda politiska vai valsts organizācija sūta kā savu aģentu (parasti uz citu zemi) ar kādu (parasti slepenu) uzdevumu.
kaitnieks Persona, kuras ļaunprātīgā darbība vai bezdarbība ir vērsta pret valsts un sabiedrības interesēm un kura ir pakļauta kriminālatbildībai.
Personas identitāte Personas atbilstība dokumentos vai citos materiālos minētajai personai.
Personas identitāte Personas atbilstība dokumentos vai citos materiālos minētajai personai.
Kara kurinātāji (arī kūrēji) Personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
Kara kūrēji (arī kurinātāji) Personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
Kara kurinātāji (arī kūrēji) Personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
paklausība Personības, rakstura īpašība, kam raksturīga pakļaušanās bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
korpuss Personu (parasti militārpersonu, diplomātisko darbinieku) kopums, kurām ir noteikta amata pakāpe, dienesta pakāpe, kategorija, uzdevums.
izpērties Pērties (smiltīs) un pabeigt pērties (par putniem).
zindžantrops Pērtiķveida cilvēks, kas dzīvojis pirms 1,75 miljoniem gadu un kura atliekas atrastas Tanzānijā 1959. gadā.
zondāža Pētīšana ar īpašām metodēm (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
Virknes slēgums Pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
Virknes slēgums Pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
Smīnēt ūsās Pie sevis, tik tikko redzami, jaušami smīnēt.
piecdesmit Piecdesmit gadu (cilvēkam).
pusgadsimts Piecdesmit gadu ilgs laikposms (skaitot no jebkura gada).
piecdesmitkapeika Piecdesmit kapeiku monēta.
piecpadsmitkapeika Piecpadsmit kapeiku monēta.
Sonetu vainags Piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums.
pentahords Piecu blakus pa kāpju skaņu rinda. Jebkuras skaņkārtas piecas pakāpes no tonikas līdz dominantei.
kārtot Piedalīties (eksāmenā, ieskaitē u. tml.), lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu.
dziedāt Piedalīties (izrādē, koncertā) ar vokāliem priekšnesumiem.
kārtot Piedalīties (mācību priekšmeta) eksāmenā, ieskaitē u. tml. lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu.
polemizēt Piedalīties polemikā.
figurēt Piedalīties, darboties, atrasties (kur). Tikt nosauktam, pieminētam.
izvadīt Piedaloties apbedīšanas ceremonijā, pavadīt (mirušo no kurienes, kur u. tml.). Arī apbedīt.
skujampiederumi Piederumi, kas izmantojami skūšanai.
Būt smagi (arī bargi) piemeklētam Piedzīvot lielu nelaimi.
izgāzties Piedzīvot neveiksmi, kaunu, izdarot ko slikti, nemākulīgi.
ciest Piedzīvot neveiksmi.
(Iz)krist cauri Piedzīvot neveiksmi. Neizturēt (eksāmenu), nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
Krist cauri Piedzīvot neveiksmi. Neizturēt (eksāmenu). Nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
Lauzt (arī nolauzt) kaklu Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
Lauzt kaklu Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
(No)lauzt sprandu (arī (no)lauzt kaklu sar.) Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
Iesēsties peļķē Piedzīvot, ciest neveiksmi; nonākt strupceļā.
Iesēsties peļķē Piedzīvot, ciest neveiksmi. Nonākt strupceļā.
izjust Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi).
redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi). Izjust.
vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojās, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs. Just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
sirdsdurvis Pieeja kāda cilvēka domām, pārdzīvojumiem.
ievest Piegādāt (preces tirdzniecības uzņēmumiem).
vagoniņš Piekabes veida pārvietojams miteklis ar darba rīku, apģērbu u. tml. novietni (piemēram, lauku darbu strādniekiem, celtniekiem).
akcepts Piekrišana priekšlikumam stāties līgumattiecībās uz piedāvātajiem noteikumiem.
aizkvēpināt Piekūpināt, aizsegt ar kvēpiem, dūmiem.
pārlādēt Pielādēt (šaujamieroci) vēlreiz, no jauna.
susināt Pieliekot (parasti auduma, papīra gabalu), panākt, ka (no kā) uzsūcas mitrums un (tas) kļūsi sauss vai sausāks.
smirdināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) smird.
sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
pielaist Pieļaut, būt par cēloni, ka (parasti telpa) piepildās (piemēram, ar dūmiem).
piedūmot Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piepildās ar dūmiem.
pietvanot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
sagumzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, negluds, nevēlami zaudē sākotnējo formu, izskatu.
sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpēs, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
kolonna Piemineklis, kam ir šāda balsta veids.
atcerēties Pieminēt (kādu personu, notikumu u. tml.) - parasti gadskārtā vai citā nozīmīgā gadījumā.
ieminēties Pieminēt, atgādināt.
Viņa (viņas, viņu) laikā Pieminētās personas dzīves laikā, darbības posmā.
viņējais Pieminētās personas ģimenes loceklis, piederīgais. Arī pieminētās personas biedrs (no kādas grupas, kopuma).
memoriālplāksne Piemiņas plāksne.
Mūžīgā uguns Piemiņas, godinājuma simbols - nepārtraukti degoša uguns.
Mūžīgā uguns Piemiņas, godinājuma simbols - nepārtraukti degoša uguns.
piesmirkt Piemirkt.
piežulgt Piemirkt.
būt Piemist (par pazīmēm, īpašībām, spējām).
krāsot Piemist, būt raksturīgam (kādam) - par krāsu (2).
iemājot Piemist.
iemist Piemist.
pielaupīt Piemizot. Arī pielobīt.
Sausais piens Piena produkts, ko iegūst, samazinot piena mitrumu līdz 4-7 procentiem.
Sausais piens Piena produkts, ko iegūst, samazinot piena mitrumu līdz 4-7 procentiem.
sakopt Pienācīgi apstrādājot (zemi, lauku), radīt kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
uzkopt Pienācīgi apstrādājot, apkopjot (lauku, pļavu), radīt kultivējamiem augiem nepieciešamos apstākļus.
apkopt Pienācīgi apstrādāt (zemi). Veikt nepieciešamo, lai (augs) labi augtu.
tiesa Pienākumi, pārdzīvojumi (cilvēka mūžā). Arī liktenis.
daļa Pienākumi, pārdzīvojumi u. tml. (cilvēka mūžā). Arī liktenis.
koksagīzs Pienenei līdzīgs kurvjziežu dzimtas augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku.
pilnpiens Piens ar tādu ķīmisko sastāvu un īpašībām, kādu izdala lauksaimniecības dzīvnieku piena dziedzeri normālā laktācijas periodā.
Piena produkti Piens un tā izstrādājumi (piemēram, krējums, biezpiens, siers, sviests).
Piena produkti Piens un tā izstrādājumi (piemēram, krējums, biezpiens, siers, sviests).
konjektūra Pieņēmums, minējums.
pieskalot Piepildīt (piemēram, ar sanesumiem), ūdens strūklu, plūsmu.
piesērt Piepildīt (ūdenstilpi ar smiltīm, akmeņiem u. tml.).
pievilkt Piepildīt, pārklāt (parasti ar sniegu, smiltīm) - par vēju. Aizvilkt (4).
aizdzīt Piepildīt, pārklāt (parasti ceļu, pēdas ar sniegu, smiltīm u. tml.).
piedūmot Piepildīties ar dūmiem (parasti par telpu).
apdūmoties Piepildīties, pārklāties ar dūmiem, dūmaku.
piesērēt Piepildīties, pieķepi (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
piesērēt Pieplūstot smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem, kļūt seklam, netīram (parasti par ūdenstilpi).
papildpierādījums Pierādījums, kas pastāv, ko izvirza papildus līdzšinējiem pierādījumiem.
attaisnoties Pierādīt savu taisnību, savas rīcības pareizumu. Noliegt savu vainu (ar kādiem pamatojumiem, pierādījumiem).
ierakstīt Pierakstīt, atzīmēt (piemēram, burtnīcā, žurnālā, lai saglabātu, neaizmirstu).
atzīmēt Pierakstīt, piezīmēt (ko piedzīvotu, konstatētu, novērotu u. tml., lai saglabātu, neaizmirstu).
skola Pieredze, arī informācija, kas ir iegūta darbībā, rīcībā, saskarsmē ar kādiem notikumiem, apstākļiem.
Sanitārais kordons Pierobežas postenis, kura uzdevums ir nepieļaut epidēmiju izplatīšanos.
Sanitārais kordons Pierobežas postenis, kura uzdevums ir nepieļaut epidēmiju izplatīšanos.
uzņemt Piesaistīt (parasti mitrumu) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
pielipt Piesaistīties (pie kā, kam klāt), parasti mitruma iedarbībā.
biezs Piesātināts, blīvs, koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.).
smags Piesātināts, blīvs, koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.). Smagi tvaiki.
iekļauties Pieskaņoties, pielāgoties (piemēram, plāniem, nosacījumiem), rīkoties saskaņā ar ko (piemēram, ar plāniem, nosacījumiem).
pieslīpnis Pieslīpēts mazs materiāla gabals mikroskopiskai izpētei.
sasmirdināt Piesmirdināt.
deportācija Piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (aiz politiskiem vai krimināliem motīviem uz likuma vai valsts varas iestāžu lēmuma pamata).
vardarbība Piespiedu metodes (arī militāra darbība) pret kādu, piemēram, etnisku vai sociālu grupu, tautu.
Izraut no (savas) sirds Piespiest (sevi) aizmirst kādu.
Izraut no (savas) sirds Piespiest (sevi) aizmirst kādu.
Izspiest smieklu Piespiest sevi iesmieties. Negribīgi, liekuļoti iesmieties.
Izspiest smieklu Piespiest sevi smieties. Negribīgi, liekuļoti iesmieties. Panākt, ka (kāds) iesmejas.
miezeris Piesta (parasti no metāla, keramikas).
līmēt Piestiprināt (ko) ar līmi.
piemeistarot Piestiprināt (parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi).
gumijot Piesūcināt ar gumiju.
impregnēt Piesūcināt ar ķīmiskām vielām (piemēram, audumu, koksni), parasti, lai aizsargātu no mitruma, puves, aizdegšanās.
sabriest Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam, arī cietam, zaudēt elastīgumu.
piesmirkt Piesūcoties ar mitrumu, kļūt smacīgam, iegūt nepatīkamu smaku.
uzblīst Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā (piemēram, par priekšmetu).
uzrūgt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt mīkstam, irdenam u. tml. (parasti par zemi).
uzbriest Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā.
uzburbt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā. Kļūt irdenam, porainam. Piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam. Uzburbēt (1).
uzburbēt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā. Kļūt irdenam, porainam. Piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam. Uzburbt (1).
sasvīst Piesūcoties ar sviedriem, kļūt, parasti viscaur, mitram, slapjam.
pievilkties Piesūkties (ar mitrumu, šķidrumu).
pievilgt Piesūkties ar mitrumu, tvaikiem.
piesmirdēt Piesūkties ar smaku, kļūt viscaur smirdīgam.
apmirkt Piesūkties ar šķidrumu (no visām pusēm), kļūt mitram.
aizkvēpt Piesūkties, pārklāties (ar dūmiem, kvēpiem, arī putekļiem).
piedēvēt Piešķirt (kam īpašību, pazīmi u. tml.), piemēram, runājot, rakstot, arī domās, iztēlē.
iemiesot Piešķirt (kam) reālu izpausmi, izveidot, realizēt (ko) materiālā formā.
apgarot Piešķirt (sejai) cildenu izteiksmi (par domām, jūtām).
apzīmogot Piešķirt kādu īpašību, pazīmi u. tml.
izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi.
atmaidzināt Piešķirt maigāku izteiksmi (balsij, sejai u. tml.).
prēmēt Piešķirt prēmiju (1). Apbalvot ar prēmiju (1).
prēmēt Piešķirt prēmiju (2).
Savilkt seju Piešķirt sejai kādu izteiksmi.
(Sa)vilkt seju Piešķirt sejai kādu izteiksmi.
Vilkt seju Piešķirt sejai kādu izteiksmi.
apēnot Piešķirt sejai, acīm skumju, nopietna izteiksmi (par pārdzīvojumu, izjūtām u. tml.).
pieklājīgs Pietiekami ilgs (par laiku, laikposmu).
diezgan Pietiekami, tik daudz, cik vajag.
Pienācīgā mērā Pietiekami. Diezgan (2).
Pienācīgā mēra Pietiekami. Diezgan (2).
pieplakt Pietuvoties (kā, parasti zemes) virsmai (piemēram, par dūmiem, miglu).
sadalīt Pievērst (piemēram, uzmanību), veltīt (piemēram, spēku, spējas) vairākām darbībām, pasākumiem u. tml.
norādīt Pievērst kādu (kam), parasti ar žestu, mīmiku.
piesieties Pievērst uzmanību kļūdām, trūkumiem, norādīt uz tiem. Arī kritizēt.
pieiet Pievērsties (kam) ar kādu attieksmi.
pāriet Pievērsties kādam citam (par attieksmi, jūtām u. tml.).
aizrādīt Pievēršot kāda uzmanību, norādīt (uz kādu faktu, parasti trūkumiem, kļūdām u. tml.).
sālīt Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai, piemēram, mainītu (tā) īpašības, ķīmisko sastāvu.
leģēt Pievienot (metālam vai metālu sakausējumam, arī nemetālam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
dienasgrāmata Piezīmes pa dienām par pieredzēto, padarīto, par saviem pārdzīvojumiem, pārdomām u. tml. (ko raksta atsevišķs cilvēks, retāk kolektīvs).
memuāri Piezīmju, atmiņu formā rakstīts teksts, kurā autors vēstī par notikumiem, cilvēkiem, ar ko viņam ir bijusi tieša saskare.
piķmice Piķamice.
nopilināt Pilinot (ko), ļaujot pilēt (kam), padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ar to). Izdalot pilienus, padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ko).
aizmiršanās Pilnīga nodošanās priekam, baudai (tā, ka aizmirst citu, pārējo). Pārdzīvojums, ko izraisa prieki, baudas.
tāpatīgs Pilnīgi atbilstošs, pilnīgi līdzīgs (parasti par jēdzieniem, spriedumiem). Arī identisks.
Priecīgs (arī brīvs) kā putns kokā (arī gaisā, zara galā) Pilnīgi brīvs, bez pienākumiem, saistībām, rūpēm.
Brīvs (arī priecīgs) kā putns kokā (arī gaisā, zara galā) Pilnīgi brīvs, bez pienākumiem, saistībām, rūpēm.
Brīvs (arī priecīgs) kā putns zara galā (arī gaisā, kokā) Pilnīgi brīvs, bez pienākumiem, saistībām, rūpēm.
aizdomāties Pilnīgi iegrimt domās, aizmirstot visu pārējo.
nobloķēt Pilnīgi izolēt (valsti, tās daļu politiski vai ekonomiski) no citām valstīm vai pārējās valsts.
iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam.
nogrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam. Iegrimt (3).
iestigt Pilnīgi nodoties (kādai nodarbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam. Iegrimt (3).
nodziļināties Pilnīgi nodoties (piemēram, kādai darbībai), tā ka aizmirst, neievēro apkārtējo.
iedziļināties Pilnīgi nodoties (piemēram, kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo.
aizmirsties Pilnīgi nodoties priekam, baudai (tā, ka aizmirst citu, pārējo).
Likt uz kādu visas kārtis Pilnīgi paļauties uz (kāda) rīcību, panākumiem.
Likt uz kādu visas kārtis Pilnīgi paļauties uz (kāda) rīcību, panākumiem.
apņemt Pilnīgi pārņemt (par apkārtnes, citu cilvēku ietekmi).
iezīsties Pilnīgi pārņemt (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
uzmodināt Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
pamodināt Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) pamostas.
salauzt Pilnīgi pārvarēt (piemēram, kāda tieksmi, īpašību).
sagremot Pilnīgi pārveidot (parasti uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
No galvas Pilnīgi paturot atmiņā. Pilnīgi atceroties.
Tiku tikām Pilnīgi pietiekami, papilnam.
tiku Pilnīgi pietiekami, papilnam.
izmaksāt Pilnīgi samaksāt (maksājot pa daļām ilgākā laika posmā, parasti par lauku īpašumiem 19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā).
amnestēt Pilnīgi vai daļēji atbrīvot (noteiktas kategorijas personas) no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīt par nesodītām.
Arhitektūras piemineklis Pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
pieslīpēt Pilnveidot (piemēram, iemaņas, prasmi, meistarību), izkopt (tās) atbilstoši kādām.
izaugt Pilnveidoties, izvērsties (piemēram, ekonomiski, politiski).
nopilēt Pilot (kam), kļūt slapjam, mitram, arī notraipīties (ar to).
pilskungs Pils un tās novada valdnieks vai pārvaldnieks. Administratīvas teritorijas pārvaldnieks.
Rūpniecības centrs Pilsēta vai pilsētciemats, kur koncentrēti vairāki rūpniecības uzņēmumi un tājos nodarbināta lielākā daļa iedzīvotāju.
Sadraudzības pilsēta Pilsēta, ar kuru kādai citai pilsētai ir sadraudzības līgums vai līgumi.
brīvpilsēta Pilsēta, kam ir īpaša autonomija vai valsts tiesības.
pavadoņpilsēta Pilsēta, kas atrodas citas, lielākas pilsētas tuvumā un ir sociālekonomiski cieši saistīta ar to.
pavadonis Pilsēta, kas atrodas citas, lielākas pilsētas tuvumā un ir sociālekonomiski cieši saistīta ar to. Pavadoņpilsēta.
Atklāta pilsēta Pilsēta, ko kara laikā pasludina par militāri neaizsargātu, lai paglābtu no kara postījumiem.
Atklāta pilsēta Pilsēta, ko kara laikā pasludina par militāri neaizsargātu, lai paglābtu no kara postījumiem.
Policijas iecirknis Pilsētas policijas mazākā administratīvā vienība.
Policijas iecirknis Pilsētas policijas mazākā adminstratīvā vienība.
švukšķis Pīļu dzimtas vidēja lieluma brūngans putns ar samērā mazu galvu un knābi, pelēkām kājām un pelēkiem plankumiem uz spārniem.
virces Pipara (1) smaržīgi nogatavojušies augļi gaiši brūnā krāsā ar gludu miziņu. Asas, aromātiskas garšvielas.
Ūdens pīpe Pīpe, kurā dūmi tiek atdzesēti, tiem plūstot pa spirālisku cauruli, ko apņem ūdens.
Ūdens pīpe Pīpe, kurā dūmi tiek atdzesēti, tiem plūstot pa spirālisku cauruli, ko apņem ūdens.
diskontēt Pirkt (vekseli), atskaitot attiecīgos procentus līdz noteiktajam termiņam. Pārdot (vekseli bankā) ar attiecīgo procentu atskaitījumu.
kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe Padomju Armijā un daudzu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe Padomju Armijā un dažās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī kareivis.
Jaunākais leitnants Pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pusmūžs Pirmā puse vai aptuvena pirmā puse (cilvēka) mūža (aptuveni piecdesmit gadi).
Verdzības iekārta Pirmā šķiriskā sabiedriski ekonomiskā formācija (senajos Austrumos, senajā Grieķijā, Romā), kuras ražošanas attiecību pamatā bija vergturu (arī kopienas, valsts) īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un ražotājiem - vergiem.
sākums Pirmais posms, mirklis (kāda laika intervālā).
sākums Pirmais posms, mirklis (kādā procesā).
Draudzes tiesa Pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem.
Draudzes tiesa Pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem.
tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piemēram, Francijā, Itālijā).
ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas. Dzimta (1).
dzimts Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas. Ģints.
iesākums Pirmie paveiktie, jau redzamie priekšdarbi.
Piena zobi Pirmie zobi, kas bērnam sāk izkrist pēc piecu gadu vecuma.
Piena zobi Pirmie zobi, kas bērnam sāk izkrist pēc piecu gadu vecuma.
pirmdati Pirmie, sākotnējie dati, ko izmanto turpmākajam darbībām.
premjera Pirmizrāde.
sakne Pirmsākumi, rašanās cēloņu, apstākļu kopums (piemēram, parādībai, tautai, dzimtai).
pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā - audzēknis īpašā vidējā militārajā mācību iestādē augstāko ierēdņu un ģenerāļu bērniem.
kazaks Pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos.
pjezoelements Pjezoelektriska materiāla (galvenokārt pjezokeramikas) vienkāršas ģeometriskas formas detaļa (piemēram, stienis, plāksne, disks, gredzens), kam uz noteiktām virsmām uzklāti elektrodi.
plāksne Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums, ko izmanto, piemēram, par (kā) zīmi.
planšete Plāksne informatīviem ziņojumiem sabiedriskās vietās.
trafarets Plāksne, kurā ir izgriezts attēls, teksts u. tml. un kuru izmanto, lai, virzot krāsu caur izgriezumiem, iegūtu attiecīgo attēlu, tekstu u. tml. uz kādas virsmas. Arī šablons (1).
spārns Plākšņveida vai profilēts elements mijiedarbībai ar apkārtējo vidi (parasti gaisu, ūdeni).
plānīte Plāna pankūka, ko gatavo no miltiem, olām un piena vai ūdens.
uztriepe Plānā slānī (parasti uz stikla) uztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei.
patina Plāna, parasti zaļa, tumšbrūna, zila, kārta, kas gaisa mitruma iedarbībā vai speciālā apstrādē rodas uz priekšmetiem, kuri izveidoti (parasti) no vara vai tā sakausējumiem.
šlifs Plāna, pulēta minerāla, ieža plāksne, kas ir paredzēta mikroskopiskai izpētei.
minerāls Planētas cietās garozas homogēna sastāvdaļa, kas rodas fizikāli ķīmisku procesu rezultātā.
mineraloģija Planētas garozas minerālu sastāvs, attīstība.
galetes Plāni, nesaldināti sausiņveida cepumi no neraudzētas mīklas.
lāsumains Plankumains, raibs, ar lāsumiem. Lāsains [1] (2).
lignīns Plāns papīrs, kam ir sīki rievota virsma un liela spēja uzsūkt mitrumu.
tvīds Plāns vilnas vai pusvilnas audums (piemēram, starpsezonu mēteļiem, kostīmiem).
pleira Plāns, gluds, mitrs apvalks, kas ietver plaušu un kas no iekšpuses klāj krūškurvja sienas.
kopplāns Plāns, kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
pretplāns Plāns, kuru pieņēmis uzņēmums, ražošanas apvienība u. tml. un kurā ietverti augstāki rādītāji salīdzinājumā ar tiem uzdevumiem, ko apstiprinājusi augstāk stāvoša organizācija.
Saimnieciskais aprēķins Plānveidīgas sociālistiskās saimniekošanas metode, kas pamatojas uz ražošanas izmaksu un rezultātu novērtējumu naudas izteiksmē, uzņēmuma vai organizācijas izmaksu segšanu ar pašu ieņēmumiem un ražošanas rentabilitātes nodrošināšanu.
Saimnieciskais aprēķins Plānveidīgas sociālistiskās saimniekošanas metode, kas pamatojas uz ražošanas izmaksu, un rezultātu novērtējumu naudas izteiksmē, uzņēmuma vai organizācijas izmaksu segšanu ar pašu ieņēmumiem un ražošanas rentabilitātes nodrošināšanu.
Sporta pils Plaša celtne, kas paredzēta sporta sacensībām, masu pasākumiem fiziskajā kultūrā.
reģions Plaša, pēc dabas, ekonomiskām, politiskām pazīmēm izdalīta teritorija (piemēram, apgabals, valsts, valstu grupa).
josla Plaša, termiski atšķirīga zemeslodes virsmas daļa, kas stiepjas no rietumiem uz austrumiem.
Galvasnaudas nemieri Plašākie Vidzemes zemnieku nemieri 18. gadsimta otrajā pusē, kuru dalībnieki cerēja ar galvasnaudas nomaksu atbrīvoties no muižnieku varas.
dzīres Plašas, bagātas svinības ar mielastu.
silikāti Plaši izplatīti iežu veidotāji minerāli (piemēram, laukšpats, vizla), kas veidojas no dažādu silīcijskābju sājiem.
palot Plaši izplatīties (par gaismu), plaši izplatīt gaismu (par gaismas avotu). Plaši izplatīties (par gaisa plūsmu, miglu u. tml.).
iespiesties Plaši izplatīties, ieviesties (piemēram, par atziņām, sasniegumiem, arī par kādām parādībām).
Lielas lietas Plaši pasākumi, darījumi.
Lielas lietas Plaši pasākumi, darījumi.
palags Plašs (piemēram, miglas, mākoņu) kopums, kas ko aizsedz, pārklāj.
kalniene Plašs apgabals, ko aizņem kalni un augsti starpkalnu līdzenumi.
Modeļu nams Plašs uzņēmums, kurā modelē un izgatavo pēc individuāliem pasūtījumiem apģērba, galantērijas piederumus.
Modeļu nams Plašs uzņēmums, kurā modelē un izgatavo pēc individuāliem pasūtījumiem apģērba, galantērijas piederumus.
Kāpņu laukums Platforma starp kāpņu posmiem.
Kāpņu laukums Platforma starp kāpņu posmiem.
sausiene Platība, kurā nav dabisku ūdenstilpju un kura saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem.
zeltplekste Plekšu dzimtas zivs ar brūnganu, plakanu ķermeni, kam raksturīgi dzeltenīgi oranži, apaļi plankumi.
kaķis Plēsēju kārtas dzimta, kura ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem.
pantera Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar plankumainu, retumis melnu, apmatojumu, spēcīgām kājām. Leopards.
klāties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem. Izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
segties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem. Izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
skudra Plēvspārņu kārtas kukaiņu dzimtu grupa, kurā ietilpst 3-12 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu.
ieplakt Plokot ieveidot, radīt padziļinājumu, pazemināties līmeņa ziņā (piemēram, par zemes virsu, slāni).
applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu.
vatelīns Plūksnains, porains tekstilmateriāls, ko izmanto šūtos apģērbos, lai palielinātu to siltumizolācijas spējas.
Pretēja zīme Plusa zīme attiecībā pret mīnusa zīmi vai mīnusa zīme attiecībā pret plusa zīmi.
Pretēja zīme Plusa zīme attiecībā pret mīnusa zīmi vai mīnusa zīme attiecībā pret plusa zīmi.
caurstrāvot Plūst (kam) cauri (piemēram, par starojumu, straumi).
laisties Plūst (lejup) - par šķidrumu, straumi u. tml. Plesties (plašumā) - piemēram, par šķidrumu.
kūpēt Plūst (no kā degoša) un celties uz augšu (par dūmiem).
kūpēt Plūst (no kā) un celties uz augšu (par tvaiku, miglu u. tml.).
mūdīties Plūst (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
līkločot Plūst līkloču (par straumi, upi u. tml.). Būt novietotam, atrasties līkloču (par ceļu, taku).
slīdēt Plūst, parasti vienmērīgi (par upi, straumi u. tml.).
nākt Plūst, tecēt (par šķidrumu). Krist lejup (par nokrišņiem). Virzīties (kur iekšā, no kurienes ārā) - piemēram, par dūmiem, gaisa strāvām.
šalkt Plūstoša gaisa, gāzes u. tml. iedarbībā radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas, parasti ar lēni mainīgu augstumu, skaļumu (parasti par kokiem, krūmiem, to daļām, arī par koku, krūmu kopumu).
apnest Plūstot (pāri), pārklāt (parasti ar ūdens sanesumiem).
aizplūst Plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi). _imperf._ Plūst prom. Plūstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.). Aiztecēt.
ieplūst Plūstot ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
izplūst Plūstot izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm (par šķidrumu, straumi).
izplūst Plūstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
izplūst Plūstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
pārvelties Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, miglu u. tml.
aizpļāpāties Pļāpājot aizrauties, aizmirsties.
Kulstīt mēli, retāk kulstīt tukšu Pļāpāt, arī runāt ko nenozīmīgu. Veltīgi, bez panākumiem runāt.
Kulstīt (arī kult) mēli Pļāpāt, arī runāt ko nenozīmīgu. Veltīgi, bez panākumiem runāt.
Kulstīt tukšu, biežāk kulstīt mēli Pļāpāt, arī runāt ko nenozīmīgu. Veltīgi, bez panākumiem runāt.
appļāvības Pļaujas nobeigums. Tam sekojošais mielasts, svinības.
Holandiešu krāsns Podiņu krāsns (parasti ar gleznojumiem).
varoņpoēma Poēma, kas vēstī par izšķirošiem notikumiem tautas dzīvē, par tās varoņu darbiem un cīņām.
strofika Poētikas nozare, kas pētī pantu un dzejoļu formu ritmiski intonatīvo uzbūvi un izmantojumu.
polemizētājs Polemiķis.
polemisms Polemiskums.
pristavs Policijas (arī tiesu) darbinieks (pirmsrevolūcijas Krievijā). Policijas priekšnieks (nelielā administratīvā vienībā pirmsrevolūcijas Krievijā).
lineārisms Polifonisku paņēmienu kopums (parasti 20. gadsimta mūzikā).
fūga Polifonisku skaņdarbu augstākā forma, kurā imitācijas veidā pēc noteikta tonāla plāna visām balsīm vijas cauri viena, retāk divas vai vairākas tēmas. Šīs formas skaņdarbs.
pjezokeramika Polikristālisks keramikas materiāls, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
nukleīnskābes Polimēri, kas sastāv no nukleotīdiem un ir nepieciešami olbaltumvielu biosintēzē. Polinukleotīdi.
polinēzieši Polinēzijas pirmiedzīvotāji.
Bērnu trieka Poliomielīts.
Bērnu trieka Poliomielīts.
polisemantisks Polisēmisks.
reālpolitika Politika, kurā ņem vērā reālos politiskos, ekonomiskos, ideoloģiskos u. tml. apstākļus.
revanšisms Politika, politisks virziens, kura mērķis ir gūt revanšu (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
slepenpolicija Politiskā vai kriminālā policija. Politiskās izmeklēšanas un represīvs orgāns.
politemigranis Politiskais emigrants.
atbrīvošanās Politiskas, ekonomiskas, tiesiskas vai militāras neatkarības iegūšana (pašu spēkiem).
atbrīvošana Politiskas, ekonomiskas, tiesiskas vai militāras pakļautības likvidēšana.
vēžveidīgie Posmkāju tipa klase, kurā ietilpst sīki, vidēji lieli un lieli dzīvnieki ar divzarotām ekstremitātēm un diviem pāriem taustekļu. Šīs klases dzīvnieki.
starpposms Posms, daļa starp citiem (galvenajiem) posmiem, arī starp (darbības, norises) sākumu un beigām.
kritums Posms, kurā ir krītošais intervāls vai pakāpeniski klusināta dinamika (piemēram, melodijā).
plosīt Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) - par parādībām sabiedrībā.
okulēt Potēt (kokus vai krūmus), iespraužot izgrieztos pumpurus aiz mizas. Acot.
acot Potēt (kokus vai krūmus), iespraužot izgrieztos pumpurus aiz mizas. Okulēt.
aizsardzība Pozīcijas aizsargāšanas veids, paņēmieni, arī attiecīgais figūru novietojums (šahā, dambretē).
prieks Pozitīvs intensīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta, gatavība aktīvai rīcībai un ko parasti izraisa realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi vai pilnīgas iespējas produktīvai, rezultatīvai darbībai, rīcībai.
māka Praksē iegūtu paņēmienu kopums (kādas darbības, uzdevuma veikšanai). Prasme.
Laboratorijas darbs Praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
civilprasība Prasība civilprocesā. Prasība kriminālprocesā par to zaudējumu atlīdzību, kuri nodarīti noziegumā cietušajiem.
aizprātoties Prātojot aizmirsties. Aizmaldīties domās.
filozofija Prātojumi. Arī uzskatu kopums.
nost Precizē verba priedēkļa pa- nozīmi.
Komerciālais kredīts Preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana ar pagarinātu samaksas termiņu (kapitālistiskajās valstīs, līdz 1931. gadam Padomju Savienībā).
Reālā darba alga Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu.
Reālā darba alga Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu.
Reālā darba alga Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu.
Iztikas minimums Preču un pakalpojumu vērtības summa, kas ir minimāli nepieciešama atsevišķu strādnieku un kalpotāju grupu ģimenes (vai vienas personas) uzturēšanai.
Iztikas minimums Preču un pakalpojumu vērtības summa, kas minimāli nepieciešama atsevišķu strādnieku un kalpotāju grupu ģimenes (vai vienas personas) uzturēšanai.
sapresēt Presējot izmainīt (kā) formu, ievērojami palielināt (kā) blīvumu, arī sasaistīt, savienot (ko).
kontrrevolūcija Pret revolūciju un tās iekarojumiem vērsta reakcionāro šķiru aktīva darbība, cīņa.
zemē Pret zemi vērstā virzienā, tuvāk zemei, uz leju, lejup.
leja Pret zemi vērstā virzienā. Tuvāk zemei.
lejā Pret zemi vērstā virzienā. Tuvāk zemei.
rekombinācija Pretējas zīmes jonu vai pozitīvo jonu un elektronu apvienošanās, kurā veidojas neitrāli atomi, molekulas.
Par spīti Pretēji kāda gribai, norādījumiem, uzskatiem.
balzenis Pretējo slieču mietnes savienojums, saistījums (ragavām, kamanām).
antitēze Pretēju vai kontrastējošu jēdzienu vai tēlu pretnostatījums kā stilistisks paņēmiens.
strīds Pretenzijas, prasības, kas izriet no tiesiskajām attiecībām (darījumiem, līgumiem u. tml.).
Caurlaides tipa pirts Pretepidēmiska pirts, kur notiek pilnīga sanitārā apdare (mazgāšanās, matu apgriešana, veļas un drēbju dezinfekcija).
nelabi Pretīgi, nepatīkami (garšot, ost).
uzvara Pretinieka pārspēšana (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē) veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
pretsoļi Pretpasākumi.
kontradikcija Pretrunīgs spriedums, izteikums. Pretruna, kas neatbilst formālās loģikas likumiem.
piramidons Pretsāpju un pretdrudža līdzeklis - balta, kristāliska viela. Amidopirīns.
vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot).
varasdarbs Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot). Vardarbība.
priecāties Priecīgi, līksmi, jautri pavadīt laiku. Līksmoties.
apmierinātība Prieka, gandarījuma izjūta. Apmierinājums, labpatika.
plauksta Priekšējās ekstremitātes noslēdzošā daļa (dzīvniekiem).
imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti). Imitētais priekšmets.
Lietiskie pierādījumi Priekšmeti, kuriem ir pierādījuma nozīme krimināllietā.
Lietiskie pierādījumi Priekšmeti, kuriem ir pierādījuma nozīme krimināllietā.
piemiņlieta Priekšmets (parasti mākslinieciski izstrādāts), kas paredzēts, lai ko saglabātu atmiņā.
suvenīrs Priekšmets (parasti mākslinieciski izstrādāts), kas paredzēts, lai ko saglabātu atmiņā. Piemiņlieta.
relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecības.
talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību, veiksmi. Arī amulets.
amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību. Talismans.
piemiņa Priekšmets, kas ir saistīts ar mirušu cilvēku, kādu pagātnes faktu un izraisa cieņas pilnu attieksmi pret to.
stakle Priekšmets, kas izveidots (parasti no koka) ar šāda veida starpu, žuburu. Divžuburains miets.
piemineklis Priekšmets, mākslas darbs u. tml., kas izraisa atmiņas par tā veidotāju.
luminators Priekšmets, viela [1], kas luminiscē.
augsne Priekšnoteikumi, labvēlīgi apstākļi (kādas parādības pastāvēšanai, attīstībai).
animisms Priekšstats par dvēseles piemitību priekšmetiem un dabas parādībām.
Tikumiskais ideāls Priekšstats par tikumisku pilnību, par personību ar tādām morālām īpašībām, kas var būt par augstāko morāles paraugu.
egle Priežu dzimtas mūžzaļš skuju koks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem.
sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
Priežu mētrājs Priežu tīraudze vai priežu un egļu mistrota audze.
Priežu mētrājs Priežu tīraudze vai priežu un egļu mistrota audze.
damaksnis Priežu un egļu vai egļu un priežu audze ar bērzu piemistrojumu un vidēji biezu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
niedrājs Priežu, egļu un bērzu mistrota audze vai šo koku sugu tīraudze, kas parasti nesasniedz lielu augstumu un kam zemsedzē ir niedres, grīšļi. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
puspērtiķi Primātu apakškārta, kurā ietilpst nelieli primitīvi dzīvnieki ar vāji attīstītām smadzenēm (piemēram, lemuri, slaidpirkstaiņi, lori). Šīs apakškārtas dzīvnieki.
pērtiķis Primātu kārtas dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes.
Koka kāja Primitīva kājas protēze.
Koka kāja Primitīva kājas protēze.
zārds Primitīva koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka. Šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
vārdošana Primitīva, ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem). Riebšana, pūšļošana.
pūšļošana Primitīva, parasti ar maģiskiem rituāliem saistīta, ārstēšana.
riebšana Primitīva, parasti ar maģiskiem rituāliem saistīta, ārstēšana. Pūšļošana, vārdošana.
lāva Primitīva, solam vai plauktam līdzīga (parasti pie sienas piestiprināta) guļasvieta.
nāra Primitīva, solam vai plauktam līdzīga guļasvieta. Lāva.
pirmzīdītāji Primitīvāko zīdītāju apakšklase. Šīs apakšklases dzīvnieki.
slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievgaļos savienoti stabi, bet sienas - 4-6 metrus garas kārtis.
vārdot Primitīvi ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus. Riebt, pūšļot.
pūšļot Primitīvi ārstēt, parasti izmantojot maģiskus rituālus.
riebt Primitīvi ārstēt, parasti izmantojot maģiskus rituālus. Pūšļot, vārdot.
tārpgliemji Primitīvi gliemji, kam nav vienlaidu čaulas.
saslaistīt Primitīvi, arī pavirši sasliet (parasti celtni).
primitivitāte Primitīvisms (1).
primitīvums Primitīvisms (1).
primitivitāte Primitīvisms (2).
primitīvums Primitīvisms (2).
primitivitāte Primitīvisms (4).
primitīvums Primitīvisms (4).
primitivitāte Primitīvisms (5).
primitīvums Primitīvisms (5).
Pasaules uzskats Principu un uzskatu kopums, kas noteic (atsevišķa cilvēka, sociālas grupas vai visas sabiedrības) attieksmi pret īstenību, arī darbības virzienu.
Pasaules uzskats Principu un uzskatu kopums, kas noteic (atsevišķa cilvēka, sociālas grupas vai visas sabiedrības) attieksmi pret īstenību, arī darbības virzienu.
nodeva Privātpersonu vai uzņēmumu obligāts maksājums valstij par tās iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.
impresārijs Privātuzņēmējs, profesionāls aģents, kas organizē izrādes un koncertus vai angažē māksliniekus šādiem pasākumiem.
Dispersijas prizma Prizma, ar kuru starojumu sadala pa viļņu garumiem.
Dispersijas prizma Prizma, ar kuru starojumu sadala pēc viļņu garumiem.
Augļu augļi Procenti, ko pēc noteikta termiņa pieskaita kapitālam, lai tie atkal kopā ar kapitālu dotu jaunus procentus.
asimilācija Process --> asimilēt (1).
asimilācija Process --> asimilēt (2).
asimilācija Process --> asimilēt (3).
eksaminācija Process --> eksaminēt.
emisija Process --> emitēt (2).
limitācija Process --> limitēt. Limita noteikšana.
mineralizācija Process --> mineralizēt, mineralizēties.
mistifikācija Process, arī rezultāts --> mistificēt (2).
rēķins Process, arī rezultāts --> rēķināt (2). Ar kādiem paņēmieniem noteikts (kā) skaits, daudzums.
audzināšana Process, darbība --> audzināt (1). Attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums.
demilitarizācija Process, darbība --> demilitarizēt.
emisija Process, darbība --> emitēt (1).
mācīšana Process, darbība --> mācīt (1). Attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums.
remilitarizācija Process, darbība --> remilitarizēt.
ražošana Process, kurā cilvēks ar savu darbu pārveido dabas vielas, enerģiju un dabas procesus, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības.
solarizācija Process, kurā fotoattēla negatīvs saņem gaismu vairāk nekā nepieciešams minimālā nomelnējuma sasniegšanai, tomēr neveidojoties maksimālajam nomelnējumam.
metamorfisms Process, kurā ieži veidojas augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā.
reakcija Process, kurā notiek vielu pārvērtības (pārkārtojoties atomiem un foniem, mainoties ķīmiskajām saitēm, pārvēršoties enerģijai) un veidojas jaunas vielas ar citām īpašībām.
gremošana Process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
mistifikācija Process, rezultāts --> mistificēt (1).
kopprodukcija Produkcija, ko ir saražojuši vairāki vai daudzi (parasti uzņēmumi). Bruto produkcija.
skaldprodukti Produkti, vielas, kas rodas, ja (kas) fizikāli vai ķīmiski skaldās, tiek skaldīts.
tapioka Produkts (milti, putraimi, pārslas), ko iegūst no maniokas cietes.
produkcija Produktu kopums, kurus noteiktā laikposmā ir saražojusi, piemēram, valsts, uzņēmums, cilvēks. Ražošanas produkti, izstrādājumi.
menedžeris Profesionāls administrators, pārvaldnieks, kādu jautājumu kārtotājs.
gids Profesionāls tūristu pavadonis, kas iepazīstina ar kultūras pieminekļiem, ievērojamām vietām, mākslas darbiem u. tml.
Darba zīmējumi (arī rasējumi) Projektētā celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma realizēšanai nepieciešamie detalizētie zīmējumi (rasējumi).
Tiešā proporcionalitāte Proporcionalitāte, kurā abi mainīgie lielumi palielinās vai pamazinās.
Tiešā proporcionalitāte Proporcionalitāte, kurā abi mainīgie lielumi palielinās vai pamazinās.
Apgrieztā proporcionalitāte Proporcionalitāte, kurā viens no mainīgajiem lielumiem palielinās (pamazinās), bet otrais - pamazinās (palielinās).
nekārtība Protesta izpausmes. Nemieri.
superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
kabalistika Pseidozinātniski secinājumi, kas pamatoti uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem. Tas, kas nav saprotams, ir juceklīgs.
spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
spīts Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Spītība (1).
iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, kura bez viņa gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām izraisa noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos. Suģestija.
suģestija Psihiska iedarbība uz cilvēku, kura bez viņa gribas un apziņas līdzdalības vai pretēji gribai, apziņai izraisa noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
Progresējošā paralīze Psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas bojājumiem.
Progresējošā paralīze Psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas, bojājumiem.
Maniakāli depresīvā psihoze Psihiska slimība, kūmi raksturīga ilgākas vai īsākas pacilātības un depresijas mija.
Simptomātiskās psihozes Psihiski traucējumi, kas radušies sakarā ar dažādām somatiskām slimībām, infekcijas slimībām un intoksikāciju un ir viens no pamatslimības simptomiem.
Senilās psihozes Psihiski traucējumi, kas rodas samērā lielā vecumā pataloģiskā procesā, nevis fizioloģiskās novecošanās dēļ.
telepātija Psihisko, nervu sistēmas procesu satura tieša pārraide un uztvere (bez valodas, mīmikas, žestu u. tml. starpniecības).
panika Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas ārkārtīgas, nepārvaramas bailes, to radīta nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties un ko izraisa stihiskas nelaimes, ārkārtēji notikumi.
labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga neapmierinātība ar esošo, sasniegto un spēcīga vēlēšanās nemitīgi gūt ko jaunu.
rezignācija Psihisks stāvoklis, kam raksturīga samierināšanās ar savu likteni, padošanās kam nenovēršamam, ticības zaudēšana (saviem spēkiem, mērķiem u. tml.).
nervozitāte Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
uztraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
satraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo stresu un kam raksturīgs, piemēram, uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
ciešanas Psihisks stāvoklis, kas saistīts ar bēdām, izmisumu.
vilšanās Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīgs sarūgtinājums, neapmierinātība, piemēram, par cerētā, gaidītā neīstenošanos. Arī norises, fakti, kas izraisa šādu psihisku stāvokli.
voluntārisms Psiholoģijā - mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu. Arī attiecīga rīcība, darbība.
militārpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka psihiskos stāvokļus un norises militārajās apmācībās un bruņotā cīņā.
kosmopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī, kā kosmiskā lidojuma apstākļi ietekmē kosmonautu psihi. Kosmiskā psiholoģija.
Kosmiskā psiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī, kā kosmiskā lidojuma apstākļi ietekmē kosmonautu psihi. Kosmopsiholoģija.
katatonija Psihomotori traucējumi, kas izpaužas nepatvaļīgo kustību traucējumos.
Kara komisariāts PSRS Aizsardzības ministrijas militārās uzskaites un mobilizācijas orgāns republikās, apgabalos, novados, pilsētās un rajonos.
Kara komisariāts PSRS Aizsardzības ministrijas militārās uzskaites un mobilizācijas orgāns republikās, apgabalos, novados, pilsētās un rajonos.
fronte PSRS Bruņoto Spēku augstākais operatīvais apvienojums, kas sastāv no vairākām armijām (3).
Jaunākais komandējošais sastāvs PSRS Bruņoto Spēku karavīru kategorija, kurā ietilpst seržanti, staršinas, mičmaņi, praporščiki.
Jaunākais komandējošais sastāvs PSRS Bruņoto Spēku karavīru kategorija, kurā ietilpst seržanti, staršinas, mičmaņi, praporščiki.
Jaunākie virsnieki PSRS Bruņoto Spēku virsnieku kategorija, kurā ietilpst leitnanti, kapteiņi (Padomju Armijā), kapteiņleitnanti.
admirālis PSRS Jūras Kara Flotes augstākā karavīru kategorija, kurā ietilpst kontradmirāļi, viceadmirāļi, admirāļi, flotes admirāļi.
historiogrāfija Publicētie vēstures pētījumi.
blamāža Publisks apkaunojums, sakompromitēšanās. Apkaunojošs notikums.
lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem. Lekcija, referāts.
ūpis Pūčveidīgo kārtas putns ar iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm.
talks Pūderis, arī pulveris, kura sastāvā ir šāds minerāls.
Smilšu pulkstenis Pulkstenis, ar kuru mēri laiku pēc izbiruša smilšu daudzuma.
Smilšu pulkstenis Pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc izbiruša smilšu daudzuma.
pusnakts Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas. Divdesmit četri (attiecībā pret iepriekšējo dienu), nulle nulle, arī nulle (attiecībā pret nākamo dienu).
pusdeviņi Pulksteņa laika moments: astoņi trīsdesmit minūtes.
pusseptiņi Pulksteņa laika moments: astoņpadsmit trīsdesmit minūtes.
sešpadsmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc divpadsmitiem.
četri Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc divpadsmitiem. Sešpadsmit.
astoņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem.
astoņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms pusnakts. Pulksteņa laika moments: divdesmit.
puspieci Pulksteņa laika moments: četri trīsdesmit minūtes.
pustrīs Pulksteņa laika moments: četrpadsmit trīsdesmit minūtes.
pusvienpadsmit Pulksteņa laika moments: desmit trīsdesmit minūtes.
pusdesmit Pulksteņa laika moments: deviņi trīsdesmit minūtes.
pusastoņi Pulksteņa laika moments: deviņpadsmit trīsdesmit minūtes.
četrpadsmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem.
divi Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem. Četrpadsmit.
desmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pirms divpadsmitiem.
desmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pirms pusnakts. Divdesmit divi.
pusvienpadsmit Pulksteņa laika moments: divdesmit divi trīsdesmit minūtes.
pusdivpadsmit Pulksteņa laika moments: divdesmit trīs trīsdesmit minūtes.
pusdeviņi Pulksteņa laika moments: divdesmit trīsdesmit minūtes.
pusdesmit Pulksteņa laika moments: divdesmit viens trīsdesmit minūtes.
pustrīs Pulksteņa laika moments: divi trīsdesmit minūtes.
pusviens Pulksteņa laika moments: divpadsmit trīsdesmit minūtes.
pusdiena Pulksteņa laika moments: divpadsmit.
nulle Pulksteņa laika moments: divu diennakšu mija.
pusviens Pulksteņa laika moments: nulle trīsdesmit minūtes.
septiņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc divpadsmitiem.
pieci Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc divpadsmitiem. Septiņpadsmit.
pusseši Pulksteņa laika moments: pieci trīsdesmit minūtes.
pusčetri Pulksteņa laika moments: piecpadsmit trīsdesmit minūtes.
divpadsmit Pulksteņa laika moments: pusdiena vai pusnakts (divdesmit četri).
septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc divpadsmitiem. Deviņpadsmit.
pusastoņi Pulksteņa laika moments: septiņi trīsdesmit minūtes.
pusseši Pulksteņa laika moments: septiņpadsmit trīsdesmit minūtes.
seši Pulksteņa laika moments: sešas stundas pēc divpadsmitiem. Astoņpadsmit.
pusseptiņi Pulksteņa laika moments: seši trīsdesmit minūtes.
puspieci Pulksteņa laika moments: sešpadsmit trīsdesmit minūtes.
piecpadsmit Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc divpadsmitiem.
trīs Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc divpadsmitiem. Piecpadsmit.
deviņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms divpadsmitiem.
deviņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms pusnakts. Divdesmit viens.
pusčetri Pulksteņa laika moments: trīs trīsdesmit minūtes.
pusdivi Pulksteņa laika moments: trīspadsmit trīsdesmit minūtes.
trīspadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem.
viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem. Trīspadsmit.
vienpadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pirms divpadsmitiem.
pusdivpadsmit Pulksteņa laika moments: vienpadsmit trīsdesmit minūtes.
pusdivi Pulksteņa laika moments: viens trīsdesmit minūtes.
milti Pulverveida masa, ko iegūst, speciālās ierīcēs, iekārtās sasmalcinot kādu izejmateriālu (piemēram, minerālvielas, augus, dzīvniekus, to daļas).
cements Pulverveida minerāliska saistviela, kas, sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē vienveidīgā, akmenim līdzīgā masā.
vairodziņš Pumpurs ar mizu un plānu koksnes strēmelīti, ko izmanto acošanai.
uzpurināt Purinot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega). Purinot panākt, ka (kāds) pieceļas (kājās, sēdus).
velēnglejs Purvaina minerālaugsne, kas veidojusies galvenokārt zem zālaugiem palielināta mitruma apstākļos.
kriptomērija Purvciprešu dzimtas mūžzaļš (līdz 45 metriem augsts) skuju koks ar piramidālu vainagu (Japānā, Ķīnā).
vasaraudzis Pusaudzis, pusaudze. Arī padsmitgadnieks. Par pusaudzi vai padsmitgadnieku nedaudz jaunāks zēns, jaunāka meitene.
pusminūte Puse minūtes.
Plikādas kažociņš Puskažoks ar ādas miecēto pusi uz āru un apmatojuma pusi uz iekšu.
Zemes austrumu un rietumu puslodes Puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa meridiānu, kurš atrodas 20 grādus uz rietumiem un 160 grādus uz austrumiem no Griničas.
Zemes austrumu un rietumu puslodes Puslodes, kuras veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa meridiānu, kurš atrodas 20 grādus uz rietumiem un 160 grādus uz austrumiem no Griničas.
sasilt Pūstot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
Koka pūšamie instrumenti Pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet ko mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots).
Koka pūšamie (arī pūšamie koka) mūzikas instrumenti Pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots).
Metāla pūšamie (arī pūšamie metāla) mūzikas instrumenti Pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja un arī mūsdienās izgatavo no metāla (piemēram, mežrags, trompete, bazūne, tūba).
vīlējsvilpe Pūšaminstruments, ar ko atdarina dzīvnieku balsis (medījamo dzīvnieku pievilināšanai). Māneklis (2).
puvekļi Pūšanas procesā sadalījušās organiskās vielas, organismi, to daļas.
izpūst Pūšot izkliedēt, arī izsmidzināt.
piepūst Pūšot pārklāt (ko), parasti ar biezu sniega, smilšu kārtu (par vēju).
piepūst Pūšot piepildīt (ko, parasti ar sniegu, smiltīm).
uzpūst Pūšot uzsmidzināt, uzklāt virsū (kam, uz kā).
aizpūst Pūšot, putinot (piemēram, sniegu, smiltis), nolīdzināt, piepildīt (ceļa grambas, pēdas u. tml.). Aizputināt (1).
netīrumi Putekļi, dažādi (piemēram, gāzu) nosēdumi, gruži, atkritumi.
putekļsmiltis Putekļveida smiltis.
ieputināt Putinot apņemt no visām pusēm (parasti ar sniegu, smiltīm).
pieputināt Putinot pārklāt (ko), parasti ar biezu sniega, smilšu kārtu.
pieputināt Putinot piepildīt (ko, parasti ar sniegu, smiltīm).
Raganu siekalas (arī spļaudekļi, vēmekļi) Putu cikādes izdalījumi ap tās olām un kāpuriem uz augu lapām un zariem.
Raganu siekalas (arī spļaudekļi, vēmekļi) Putu cikādes izdalījumi ap tās olām un kāpuriem uz augu lapām un zariem.
Raganu spļaudekļi (arī siekalas, vēmekļi) Putu cikādes izdalījumi ap tās olām un kāpuriem uz augu lapām un zariem.
Raganu vēmekļi (arī spļaudekļi, siekalas) Putu cikādes izdalījumi ap tās olām un kāpuriem uz augu lapām un zariem.
revolūcija Radikāls pavērsiens visā sabiedrības sociālajā un ekonomiskajā struktūrā, kurš noved pie savu laiku pārdzīvojušās sabiedrības iekārtas gāšanas, valsts varas nonākšanas progresīvākas šķiras rokās, progresīvākas sabiedriskās iekārtas rašanās.
krustmāte Radiniece (piemēram, tēva vai mātes māsa). Sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku.
krusttēvs Radinieks (piemēram, tēva vai mātes brālis). Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku. Tēvocis.
cilts Radinieku kopa ar vienu izcelsmi. Dzimta.
polonijs Radioaktīvs ķīmiskais elements - sudrabaini balts metāls.
aktīnijs Radioaktīvs ķīmiskais elements - sudrabbalts metāls.
radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
radioastronoms Radioastronomijas speciālists.
radioobservatorija Radioastronomiska observatorija.
Kosmiskā radiobioloģija Radiobioloģijas nozare, kas prognozē kosmiskā starojuma bioloģisko ietekmi ilgstošos kosmiskos lidojumos.
radioķīmiķis Radioķimijas speciālists.
radiokomiteja Radioraidījumu komiteja.
Milimetru radioviļņi Radioviļņi, kuru garums ir no 1 milimetra līdz 10 milimetriem.
puantēt Radīt (kā) pārsteiguma efektu, kulmināciju.
producēt Radīt (organiskas vielas) - par organismiem.
rotāt Radīt (sejā, tās daļās) kādu, parasti patīkamu, izteiksmi (par smaidu, sārtumu u. tml.).
tarkšķēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, kurās vairākkārt saskaras detaļas, arī notiek eksplozijas). Atskanēt šādam troksnim.
ļirināt Radīt augstas, mainīgas balss skaņas (parasti smieklus).
vidžināt Radīt augstas, smalkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem, parasti par bezdelīgām). Atskanēt šādām skaņām.
spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
blaukšķēt Radīt dobju šāviena troksni (par šaujamieroci). Atskanēt šādam troksnim.
zvanīt Radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas (par smiekliem, cilvēka balsi). Atskanēt šādām skaņām.
gleznot Radīt glezniecības darbu (ar kādiem paņēmieniem, metodēm, kādā stilā u. tml.).
čivināt Radīt īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem).
kurkstēt Radīt īsas, paskarbas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par vardēm, krupjiem).
klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem). Atskanēt šādam troksnim.
tikšķēt Radīt īslaicīgus, ritmiskus, parasti paklusus, trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu). Atskanēt šādiem trokšņiem.
tirkšķēt Radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem). Atskanēt šādiem trokšņiem.
kramšķināt Radīt ķērcošas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par kraukli, kovārni).
apskaidrot Radīt labu, mierīgu noskaņojumu. Paust šādu noskaņojumu.
garot Radīt miglu, garaiņus (par ūdeņiem, mitrām vietām u. tml.).
smakot Radīt nepatīkamu smaku. Būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka. Arī smirdēt.
ņurrāt Radīt neskaidru, dūcošu troksni (par ierīcēm, mehānismiem).
trokšņot Radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piemēram, par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm).
trokšņot Radīt nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
urkšķēt Radīt paasas, samērā zemas, ritmiskas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti cūkām). Arī rukšķēt.
guldzēt Radīt padobjas mainīga skaļuma skaņas (parasti par smiekliem). Atskanēt šādam skaņām.
ļurkšķēt Radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
klikšķēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
klikstēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
Uzspiest, zīmogu (retāk spiedogu) Radīt paliekamu ietekmi, sekas.
Uzspiest zīmogu (retāk spiedogu) Radīt paliekamu ietekmi, sekas.
Rādīt ceļu Rādīt priekšzīmi.
sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gai otru (par dažiem kukaiņiem, piemēram, sienāžiem, siseņiem).
krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
klukstēt Radīt raksturīgas ritmiskas balss skaņas (parasti par vistām, kas perē vai vadā cāļus).
rubināt Radīt raksturīgas ritmiskas, padobjas balss skaņas (par rubeņiem, medņiem).
zāģēt Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā). Krākt.
urrināt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni). Urināt.
urināt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni). Urrināt.
gurkstēt Radīt raksturīgu troksni (par ko blīvu, mitru u. tml., kas saskaras ar ko vai beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
žvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (par dažiem putniem).
smīnēt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
vīpsnāt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko. Smīnēt.
smaidīt Radīt sēļos daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
sagatavoties Radīt sevī (gaidāmam notikumam, situācijai) atbilstošu noskaņojumu, attieksmi.
uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt). Izturēties (kādā veidā). Uzdrīkstēties.
uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt). Izturēties (kādā veidā). Uzdrošināties.
strinkšķēt Radīt skaņas (par strinkšķināmiem stigu instrumentiem).
trinkšķēt Radīt skaņas (par strinkšķināmiem stīgu instrumentiem).
sparkšķēt Radīt skarbas, parasti ritmiskas, skaņas. Atskanēt šādām skaņām.
žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
dimdēt Radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
cirst Radīt stipru kairinājumu (par dūmiem, zālēm u. tml.).
kost Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām).
riet Radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem).
elsot Radīt šņācošu, ritmisku troksni (parasti par mašīnām).
elst Radīt šņācošu, ritmisku troksni (parasti par mašīnām).
tvaikot Radīt tvaiku (piemēram, par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu).
ierakstīt Radīt, ieveidot (parasti pēdas sniega, smiltīs).
pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
rakstīt Radīt, veidot (parasti pēdas sniegā, smiltīs).
izgudrot Radošas darbības rezultātā izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
(Pa)rādīt (arī (pa)kratīt) dūri Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
Kratīt (arī rādīt) dūri Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
Rādīt (arī kratīt) dūri (arī rādīt kulaku sar.) Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
kultivēt Radot labvēlīgus (mākslīgos) apstākļus, panākt, ka (mikroorganismi) aug un attīstās.
raibkrāsains Raibi krāsains. Ar krāsainiem plankumiem.
servēt Raidīt (bumbu, bumbiņu) pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
setlments Rajons, teritoriāla iedalījuma vienība (koloniju vai puskoloniju pilsētā), kurā dzīvo kapitālistisko valstu pavalstnieki un kuru parasti pārvalda šo valstu administrācija.
aprakņāt Rakņājot apvērst, uzirdināt (zemi).
ierakņāt Rakņājot ievietot (parasti zemē), rakņājot pārklāt (ar zemi).
kārpīt Rakņāt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml. ar kādu rīku vai rokām).
kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
rakstāmpiederumi Rakstīšanai paredzēti piederumi (pildspalvas, zīmuļi u. tml.).
dokuments Raksts, kas apstiprina faktus ar juridisku nozīmi (piemēram, personas dzimšanu, iegūto izglītību).
Fonogrāfiskais (arī alfabētiskais) raksts Raksts, kurā ar vienu zīmi (burtu), retāk ar burtkopu, apzīmē vienu skaņu, retāk skaņkopu.
feļetons Raksts, kurā izsmietas negatīvas parādības, kritizētas konkrētas personas. Attiecīgais publicistikas žanrs.
Kļūdu labojums Rakstu darba uzdevums, kurā (skolēnam) jāpārraksta rakstu darbā labotais, par nepareizu atzītais bez kļūdām, pareizi, arī ar paskaidrojumiem.
iezīme Raksturīga īpašība (piemēram, organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) dala vai apvieno grupās.
figūra Raksturīga skaņu kopa vai ritmisku vienību kopa, kas skaņdarbā vairākkārt atkārtojas.
antagonistisks Raksturīgs antagonismam, antagonistam. Nesamierināmi pretišķīgs.
pirmatnējs Raksturīgs cilvēces vēstures vissenākajiem posmiem, saistīts ar tiem.
pirmatnējs Raksturīgs dabas parādību attīstības vissenākajiem posmiem, saistīts ar tiem.
animālistisks Raksturīgs dzīvnieku attēlojumiem tēlotājā mākslā, saistīts ar tiem.
mironīgs Raksturīgs mirušam cilvēkam.
atgādinājums Rakstveida aizrādījums ievērot (piemēram, termiņu, kādas saistības) vai izdarīt (ko).
Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu. Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
bedīt Rakt (mirušo) zemē. Glabāt.
rakties Rakt daudzās vai vairākās vietās. Rokot apstrādāt zemi.
dzinējraķete Raķete, ko izmanto par dzinēju (kosmiskajiem kuģiem, mākslīgajiem pavadoņiem).
nīšstāvs Rāmis, kurā iestiprina nītis.
rimts Rāms, mierīgs.
shēma Rasējums, zīmējums u. tml., kurā vispārināti ar pieņemtiem grafiskiem apzīmējumiem ir attēlota (kā) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības.
Saņemt dūšu Rast drosmi, uzņēmību, apņēmību, pārvarot mazdūšību, bailes, biklumu. Iedrošināties.
Saņemt dūšu Rast drosmi, uzņēmību, apņēmību, pārvarot mazdūšību, bailes, biklumu. Iedrošināties.
Ņemt drošu dūšu (biežāk prātu) Rast lielu drosmi, pārvarot bailes, biklumu.
Ņemt drošu prātu (retāk dūšu) Rast lielu drosmi, pārvarot bailes, biklumu.
Ņemt drošu prātu (retāk dūšu) Rast lielu drosmi, pārvarot bailes, biklumu.
Atveldzēt sirdi Rast mierinājumu.
(At)veldzēt sirdi Rast mierinājumu.
Veldzēt sirdi Rast mierinājumu.
rēgoties Rasties (iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml.) redzes tēlu veidā (parasti par ko nepatīkamu).
rādīties Rasties (iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml.) redzes tēlu veidā. Rasties psihē (par sapņiem).
apdullt Rasties apziņas traucējumiem (no sitiena, trieciena).
izstrādāties Rasties darba procesā (par iemaņām, prasmi u. tml.).
konverģēt Rasties līdzīgām pazīmēm (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
izdalīties Rasties un nodalīties, nošķirties (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) - par vielu.
augt Rasties, attīstīties (par augoņiem, izsitumiem).
nostāties Rasties, izraisīties (par attiecībām starp cilvēkiem, par šādu attiecību izpausmi).
mesties Rasties, izraisīties, parasti pakāpeniski (par slimībām, traucējumiem organismā).
uzaust Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzdīgt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uznirt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzpeldēt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzplūst Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uznākt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā).
notikt Rasties, izveidoties (kādam, kam) nevēlamai situācijai, nevēlamiem apstākļiem.
izraisīties Rasties, izveidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
nolaisties Rasties, izveidoties, iestāties (par klusumu, mieru u. tml. stāvokli).
sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu).
sagulties Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu).
aust Rasties, parādīties (atmiņā, arī apziņā).
saķerties Rasties, parasti pēkšņi (par kavēkļiem, traucējumiem darbībā, norisē u. tml.).
atrietēt Rasties, pieplūst pienam tesmeni (par slaucamiem mājdzīvniekiem).
raisīties Rasties, veidoties (par domām, atmiņām, vārdiem u. tml.).
sisties Rasties, veidoties (par izsitumiem, vātīm u. tml.).
raisīties Rasties, veidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
segregācija Rasu diskriminācijas galējā forma, kas izpaužas rasu un nacionālo grupu mākslīgā norobežošanā.
sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi. Arī attīstības sākuma forma.
izcelšanās Rašanās, tapšanas, veidošanās process, an apstākļi. Sabiedriskā vide, kur dzimis, audzis cilvēks.
saraukt Raucot padarīt (seju, tās daļu), parasti ievērojami, grumbainu. Raucot pavirzīt (sejas daļu), parasti ievērojami.
uzraukt Raucot uzvirzīt uz augšu, parasti ievērojami (sejas daļu).
krampji Raudāšanas vai smiešanās izraisīta muskuļu saraušanās (ķermenī, tā daļās).
ņurkšķēt Raudāt, šņukstēt. Arī žēloties, gausties. Arī īgni murmināt.
noraudāt Raudot padarīt mitru (parasti seju, vaigus).
(No)raudāt pakaļ Raudot, sērojot (iz)paust skumjas (parasti par mirušo).
Noraudāt pakaļ Raudot, sērojot izpaust skumjas (parasti par mirušo).
apraudāt Raudot, sērojot paust savas sāpes, skumjas (par mirušo).
Raudāt pakaļ Raudot, sērojot paust skumjas (parasti par mirušo).
rausis Raudzētas mīklas plācenis (no rupja maluma kviešu vai miežu miltiem), kam vidū parasti ir padziļinājums ar pildījumu.
panest Raujot sev līdzi, pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi. Raujot sev līdzi, virzīt nelielu attālumu, neilgu laiku.
krevele Raupja, atmiruši norobežota ādas vai gļotādas kārta. Sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
kraupjains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram par koka mizu). Arī kreveļains (2).
apraustīt Raustot sabojāt, saplēst (vietumis).
apraustīt Raustot, plūkājot noraut, aplauzīt (vietumis).
bonitāte Ražības rādītājs (mežaudzēm), kas atkarīgs galvenokārt no augsnes auglības un mitruma apstākļiem.
atkritumi Ražošanas procesā radušies pārpalikumi, ko var izlietot tālākai pārstrādei.
pamatlīdzekļi Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā.
pamatfonds Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā. Pamatlīdzekļi.
atbildēt Reaģēt (uz kairekļu iedarbību) - par organismiem.
atsmieties Reaģēt (uz ko) ar smiekliem. Atsmiet.
atsmiet Reaģēt (uz ko) ar smiekliem. Atsmieties.
Apmaiņas reakcija Reakcija, kurā divi savienojumi apmainās ar saviem joniem.
militārisms Reakcionārā (kapitālistiskas valsts) politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu agresijai pret citām, parasti vājākām, valstīm, vestu aneksionistiskus karus, apspiestu tautas masu brīvības cīņu. Valsts varas realizēšana, ko veic militārpersonu grupa.
hunta Reakcionāru militāru personu grupa, politiska kliķe, kas valstī sagrābusi varu.
Transcendenti skaitļi Reāli skaitļi, kas nav saknes algebriskiem vienādojumiem ar veseliem koeficientiem (piemēram, π, e, ln 2).
nostāsts Reālistisks, sižetiski nobeigts vēstījums par konkrētiem, vēsturiski pamatotiem faktiem, spilgtiem pagātnes notikumiem, par nozīmīgiem cilvēkiem. Attiecīgais vēstītājas folkloras žanrs. Arī teika.
feļetons Recenzijas, kritikas raksti, arī daiļliteratūras sacerējumi (periodikā).
titulredaktors Redaktors, kura vārds ir minēts izdevuma titullapā.
zibens Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.
Šautras zibens Redzama līnijveida elektriskā izlāde atmosfērā, ja ir liela potenciālu starpība starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi.
Gara acis Redzes iztēle. Redzes atmiņa.
sapnis Redzes, retāk dzirdes tēli, kas parādās miegā sakarā ar atsevišķu galvas smadzeņu apvidu pastiprinātu darbību, kamēr ar apziņu saistītie smadzeņu rajoni atrodas aiztures stāvoklī.
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
Redzēt (arī skatīt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
Skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaiga (arī acīs) Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
ievadreferāts Referāts, ar kuru ievada, iesāk (piemēram, konferenci, sanāksmi).
Pārskata referāts Referāts, kurā apkopoti organizācijas, kolektīva u. tml. darbības rezultāti noteiktā laikposmā, kā arī formulēti turpmākie uzdevumi.
aizmigloties Refl. --> aizmiglot (1). Tikt aizmiglotam (1).
aizmigloties Refl. --> aizmiglot (2).
aizmirsties Refl. --> aizmirst (1).
aizmirsties Refl. --> aizmirst (2).
aizmirsties Refl. --> aizmirst (3).
aizmirsties Refl. --> aizmirst (4).
aizmirsties Refl. --> aizmirst (5).
apdūņoties Refl. --> apdūņot. Tikt pārklātam ar dūņām (visapkārt vai vietumis).
apmigloties Refl. --> apmiglot (1). Tikt apmiglotam.
apsmidzināties Refl. --> apsmidzināt.
atmiekšķēties Refl. --> atmiekšķēt (1). Tikt atmiekšķētam.
desmitkāršoties Refl. --> desmitkāršot. Tikt desmitkāršotam.
iejūsmināties Refl. --> iejūsmināt.
iejūsmoties Refl. --> iejūsmot. Iejūsmināties.
iemiegties Refl. --> iemiegt. Tikt iemiegtam.
iemieties Refl. --> iemiet. Tikt iemietam.
iemitināties Refl. --> iemitināt. Arī ieviesties.
izmiekšķēties Refl. --> izmiekšķēt (1). Mitrumā kļūt mīkstam.
izmitināties Refl. --> izmitināt. Tikt izmitinātam.
izsmidzināties Refl. --> izsmidzināt. Tikt izsmidzinātam.
kontaminēties Refl. --> kontaminēt (1).
kontaminēties Refl. --> kontaminēt (2).
miegties Refl. --> miegt (1).
miegties Refl. --> miegt (2).
miekšķēties Refl. --> miekšķēt (1).
miekšķēties Refl. --> miekšķēt (2).
miekšķēties Refl. --> miekšķēt (3).
mineralizēties Refl. --> mineralizēt.
minimalizēties Refl. --> minimalizēt. Tikt minimalizētam.
mirkšķināties Refl. --> mirkšķināt (1).
mistroties Refl. --> mistrot (1). Tikt mistrotam.
mistroties Refl. --> mistrot (2). Tikt mistrotam.
nomierināties Refl. --> nomierināt.
pārmitrināties Refl. --> pārmitrināt. Tikt pārmitrinātam.
pazemināties Refl. --> pazemināt (1). Tikt pazeminātam.
pazemināties Refl. --> pazemināt (2). Tikt pazeminātam.
pazemināties Refl. --> pazemināt (5). Tikt pazeminātam.
piemiegties Refl. --> piemiegt (1). Tikt piemiegtam.
piemiegties Refl. --> piemiegt (2). Tikt piemiegtam.
piemirsties Refl. --> piemirst (1). Tikt piemirstam.
piemirsties Refl. --> piemirst (2). Tikt piemirstam.
piemirsties Refl. --> piemirst (3). Tikt piemirstam.
reevakuēties Refl. --> reevakuēt (par cilvēkiem, iestādēm, uzņēmumiem u. tml.).
samiegties Refl. --> samiegt (2). Tikt samiegtam.
samirkšķināties Refl. --> samirkšķināt.
samistroties Refl. --> samistrot. Tikt samistrotam.
samitrināties Refl. --> samitrināt. Tikt samitrinātam.
samiegties Refl.--> samiegt (1).
smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piemēram, prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
reformists Reformisma piekritējs.
sociālreformisms Reformisma teorija un prakse starptautiskajā sociālistiskajā kustībā.
Konstruktīvais sociālisms Reformistisks virziens Anglijas strādnieku kustībā.
Konstruktīvais sociālisms Reformistisks virziens Anglijas strādnieku kustībā.
murgi Rēgaini, fantastiski izdomājumi.
Disciplinārais reglaments Reglaments, kas nosaka militārās disciplīnas pamatus.
ligzda Regulāri pārtrauktas sējas vai stādīšanas rindas vieta, kurā ievietotas vairākas sēklas, gumi vai iestādīti vairāki augi vienkopus.
dodekaedrs Regulārs divpadsmit skaldnis.
ventilācija Regulējama gaisa apmaiņa (telpā) vēlamā mikroklimata radīšanai.
mērķēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī. Regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā.
tēmēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī. Regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā. Mērķēt (1).
reihskomisārs Reihskomisariāta vadītājs.
pareizēm Reizēm, reizumis.
reizreizēm Reizēm, reizumis.
brīžiem Reizēm, reizumis. Dažreiz.
Reižu reizumis Reizēm. Šad un tad. Reizumis.
Reižu reizumis pareti Reizēm. Šad un tad. Reizumis.
prospekts Reklāmas lapa vai brošūra, kas pamatos iepazīstina (ar ko). Cenrādis ar paskaidrojumiem.
Galvas rēķini Rēķini, kas veicami domās (bez palīglīdzekļiem).
Galvas rēķini Rēķini, kas veicami domās (bez palīglīdzekļiem).
faktūra Rēķins (par pircējam nosūtītām vai izsniegtām precēm, kā arī par izdevumiem, kas jāsedz pircējam).
Matemātiskā analīze Rēķinu paņēmienu izstrādāšana, kuri palīdz risināt dažādus jautājumus par lielumiem.
Matemātiskā analīze Rēķinu paņēmienu izstrādāšana, kuri palīdz risināt dažādus jautājumus par lielumiem.
Dabas atmoda Relatīvā miera stāvokļa izbeigšanās dabā pavasarī.
Dieva sods Reliģijā, mitoloģijā - dieva nolemts sods.
ticība Reliģijas virziens, arī konfesija. Arī noteikta mitoloģiska sistēma.
iesvētības Reliģiska ceremonija, ar ko uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli. Tai sekojošās svinības, mielasts.
kristības Reliģiska ceremonija, kurā bērnu vai pieaugušu cilvēku atbrīvo no grēka, padara par baznīcas locekli un parasti piešķir viņam vārdu. Tai sekojošās svinības, mielasts.
sholastika Reliģiskā filozofija (viduslaikos), kuras galvenais mērķis bija kristīgās ticības dogmu racionālistiska sistematizācija, apoloģija, izmantojot formālās loģikas paņēmienus.
ugunsapbedījums Reliģiskā rituālā sadedzināta mirušā apbedījums.
apokalipse Reliģiska satura grāmata, kurā ietverti pravietojumi par cilvēces un pasaules likteņiem.
teozofija Reliģiski filozofiska mācība par iespēju mistiskas intuīcijas un atklāsmes ceļā nonākt kontaktā ar Dievu.
panteisms Reliģiski filozofiska mācība, kas dievu identificē ar dabu un uzskata dabu par dieva iemiesojumu.
okazionālisms Reliģiski ideālistiska doktrīna (17. gadsimtā), kas ķermeņa un dvēseles attieksmes skaidroja ar nejaušu dieva ietekmi.
atklāsme Reliģiski ideālistiskajā filozofijā - pārjutekliska patiesības uztvere, kas piemīt tikai izredzētajiem mistiskas apskaidrības brīdī.
askētisms Reliģiski mistiska mācība par nepieciešamību cīnīties pret jutekliskām baudām, lai panāktu tikumisku pilnību un saskarsmi ar dievu.
Grēku piedošana rel Reliģisks rituāls, reliģisku darbību kopums, ar ko noņem atbildību par reliģisko normu pārkāpumiem.
leja Reljefa (samērā nelielā) pazeminājumā.
stiklogrāfija Reproducēšanas paņēmiens, kurā izmanto stikla plāksnes.
fotomehānika Reproducēšanas paņēmienu kopums, kuros izmanto fotogrāfiskus un ķīmiskus procesus.
padēls Resns, stumbrā šaurā leņķī ieaudzis zars, kas izveidojies no augumā atpalikušas vai atmirušas agrākās galotnes.
kazino Restorāns ar estrādes priekšnesumiem (dažās zemēs).
grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un iekšzemes zemajos, smilšainajos līdzenumos. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
izretis Retumis.
boļševisms Revolucionārs, konsekvents, marksistisks politiskās domas virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kas radis iemiesojumu jauna tipa partijā - V. I. Ļeņina radītajā boļševiku partijā.
apmilzums Rezultāts --> apmilzt. Apmilzusi vieta.
atminējums Rezultāts --> atminēt (3).
desmitkāršojums Rezultāts --> desmitkāršot.
iemiesojums Rezultāts --> iemiesot (1).
iemiesojums Rezultāts --> iemiesot (2).
mirdzums Rezultāts --> mirdzēt.
mirgojums Rezultāts --> mirgot (1).
uzsmidzinājums Rezultāts --> uzsmidzināt (1).
pamirums Rezultāts, stāvoklis --> pamirt (1).
pamirums Rezultāts, stāvoklis --> pamirt (2).
pamirums Rezultāts, stāvoklis --> pamirt (3).
krokidolīts Ribekita paveids - minerāls ar šķiedrainu uzbūvi, iezilganu krāsu. Zilais azbests.
izdarība Rīcība, darbība. Arī paņēmiens.
gājiens Rīcība, izturēšanās. Paņēmiens (kā sasniegšanai).
žests Rīcība, kas apliecina noteiktu attieksmi (pret ko).
darbība Rīcība, pasākumi, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
iespēja Rīcības veids, arī paņēmiens, metode.
talmudisms Rīcības, domāšanas veids, kam raksturīga konsekventa, arī viltīga balstīšanās uz kādām mācībām, likumiem, pieņēmumiem u. Tml.
rieti Rietumi (1).
Vakara (arī vakaru, rieta) puse Rietumi.
Rieta (arī vakara, vakaru) puse Rietumi.
Vakara (arī vakaru, rieta) puse Rietumi.
vakari Rietumi.
vakarpuse Rietumi.
rietumzemes Rietumvalstis. Arī rietumi (2).
instruments Rīki, piederumi, ko izmanto operācijās.
pildīt Rīkojoties, darbojoties (saskaņā ar noteikumiem, likumu u. tml.), īstenot, realizēt (tos).
izlietot Rīkoties (ar kādiem paņēmieniem), izmantot savā darbībā (kādu līdzekli).
ievērot Rīkoties saskaņā (ar kādiem ieteikumiem, norādījumiem u. tml.). Iegaumēt un izpildīt (noteikumus, prasības u. tml.).
aizsargāt Rīkoties tā, lai nosargātu (pret pretinieka uzbrukumiem).
izpildīt Rīkoties, darboties (saskaņā ar noteikumiem, likumu u. tml.).
ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām). Ievērot (piemēram, kārtību).
ota Rīks - kātā iestiprināts matu vai spalvu pušķis (kā) virsmas nokļūšanai ar kādu vielu (piemēram, ar krāsu, līmi).
rīve Rīks - metāla, plastmasas u. tml. veidojums ar caurumiem, gar kuru asajām malām ko virza, lai to smalcinātu. Šāds elements (iekārtai, ierīcei).
dimants Rīks ar šī minerāla kristālu stikla griešanai.
rakete Rīks bumbas raidīšanai un atvairīšanai tenisa, badmintona spēlē - ovāls rāmis, kurā ir iestiprināts tīkls un kuram ir rokturis.
siets Rīks, ierīce, arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) mazākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
tālrindas Rindas (sējumiem, stādījumiem), starp kurām atstarpes ir no 25 līdz 70 centimetriem.
tuvrindas Rindas (sējumiem, stādījumiem), starp kurām atstarpes ir no 6 līdz 9 centimetriem.
zobiņi Rindās izvietoti asi hitīna veidojumi (piemēram, gliemeža rīvītē).
cirkulēt Riņķot, plūst (pa kādu sistēmu) - parasti par šķidrumiem, gāzēm.
ķerties Risināties ar traucējumiem, kavēkļiem (par darbību, norisi).
kvartole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot četrās vienlīdzīgās daļās.
kvintole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot piecās vienlīdzīgās daļās.
septole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot septiņās vienlīdzīgās daļās.
sekstole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot sešās vienlīdzīgās daļās.
triole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot trijās vienlīdzīgās daļās.
cezūra Ritmiska pauze vārsmā.
sirdsdarbība Ritmiska secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asins plūsmu asinsvados.
rečitatīvs Ritmiski brīvs dziedājums, kas intonatīvi ir tuvs runai (parasti operās, oratorijās).
strofika Ritmiski intonatīvās kompozīcijas īpatnību kopums (piemēram, kāda autora, virziena) daiļdarbos.
klandēt Ritmiski klabēt, klaudzēt (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām).
dungot Ritmiski klaudzināt (parasti ar pirkstiem).
dungot Ritmiski klaudzināt (pirkstus pret ko).
padungot Ritmiski paklaudzināt (parasti ar pirkstiem).
dzeguļi Ritmiski sakārtoti rotājumi, izciļņi dzegā (1).
pulsēt Ritmiski, periodiski darboties (par ierīcēm, mehānismiem).
peristaltēt Ritmiski, viļņveidīgi sarauties (par dobu orgānu gludo muskulatūru).
vijīgs Ritmisks, vienmērīgs, elastīgs, arī nesteidzīgs (par kustībām).
klandi Ritmisku klabienu, klaudzienu kopums, ko parasti rada sliežu transportlīdzekļi, to daļas. Šo transportlīdzekļu kratīšanās, zvalstīšanās (parasti ritmiska).
ritmika Ritmiskums.
saritēt Ritot savirzīties (kopa, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem sīkiem veidojumiem.
aprīvēt Rīvējot mazliet noslaucīt, notīrīt (visapkārt vai vietumis).
diapazons Robežas (viļņu garumiem, svārstību frekvencēm).
konverģence Robežvērtības piemitība (rindai).
sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt, parasti ievērojami, kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
lode Rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas pēc šāviena tiek izmesta pa stobru.
Rokas somiņa Rokassomiņa.
Baltie darbi Rokdarbu tehnika - izšuvumi ar baltajiem diegiem.
Krāsainie darbi Rokdarbu tehnika - izšuvumi ar dažādas krāsas diegiem.
aprakt Rokot apvērst, uzirdināt (zemi).
ierakt Rokot ievietot (parasti zemē), rokot pārklāt (parasti ar zemi).
izrakt Rokot izcelt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, zemi, iežus). Rokot izcelt (no zemes, iežiem u. tml.).
aprakt Rokot pārklāt (parasti ar zemi). Ierakt (parasti zemē).
Bruņinieku romāns Romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.-14. gadsimta feodālajā literatūrā).
Bruņinieku romāns Romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.-14. gadsimta feodālajā literatūrā).
Progresīvais (arī aktīvais, revolucionārais) romantisms Romantisma tendence (daiļliteratūrā), kurai raksturīgi mēģinājumi rast indivīda sakarus ar sabiedrību, lai to pārveidotu.
romnieki Romieši (1).
ronis Roņveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes.
dzīvs Rosīgs, intensīvs (par kustību, satiksmi). Tāds, kur norit rosīga, intensīva kustība, satiksme (piemēram, par ceļu).
ornaments Rotājums, kam raksturīgi pēc simetrijas, ritma u. tml. likumiem sakārtoti elementi, kuriem ir ģeometriska vai vairāk vai mazāk stilizēta dabas objektu forma.
kaķene Rotaļu šaujamrīks - kociņš ar žākli, pie kuras piestiprināta gumijas lente.
plaukšķene Rotaļu šaujamrīks, kas paredzēts iluminācijai un ko izšaujot rodas troksnis.
broša Rotas lieta (bieži ar dārgakmeni vai tā imitāciju), kas paredzēta piespraušanai pie tērpa.
velbomis Rotējošs bomis (ierīcē, iekārtā u. tml.) kustības pārnešanai.
vīteņroze Roze ar stīgojošiem dzinumiem.
čužas Rožu dzimtas dekoratīvi krūmi ar dzelteniem ziediem.
mespils Rožu dzimtas koks vai krūms ar ēdamiem augļiem (Krimā, Kaukāzā).
vilkābele Rožu dzimtas vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi.
miešķis Rubiju dzimtas augs ar lancetiskām vai lineārām lapām neīstos mieturos un sīkiem baltiem ziediem žuburainās ziedkopās.
spīde Rūda, minerāls, kas sastāv no metāla savienojuma ar, piemēram, sētu.
urbt Rūdīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni). Urināt, urrināt.
stemalīts Rūdīts lokšņu stikls, kam viena puse ir pārklāta ar necaurspīdīgu keramisku krāsu.
rudzājs Rudzu salmi.
pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml., paust negatīvu attieksmi (pret cilvēka īpašībām, rīcību u. tml.).
stenēt Runājot paust neapmierinātību, sāpes.
stiept Runājot, dziedot palielināt (skaņas, vārda, toņa tml.) ilgumu, arī ievērojami nemainīt skaņas augstumu.
stostīties Runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes.
stostīšanās Runas traucējums - runas plūsmas īslaicīgi pārtraukumi, skaņu vai zilbju atkārtojumi runas orgānu muskuļu krampju dēļ.
murgi Runāšana miegā.
pretīrunāšana Runāšana, kurā izpaužas iebildumi, pretējas domas.
skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) uzsvērti ritmiski, izceļot zilbju kvantitāti, runas melodiju. Arī deklamēt.
murgot Runāt miegā.
jokoties Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus. Jokoties.
pīkstēt Runāt vai dziedāt, retāk smieties sīkā, smalkā balsī.
uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis, tūrists, talcinieks) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, paredzēto, justos apmierināts.
nejaucība Rupji, nepieklājīgi vārdi, izteikumi.
negantība Rupji, piedauzīgi vardi, izteikumi.
nelietība Rupji, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
Rupjā keramika Rupjkeramika.
negants Rupjš, piedauzīgs (piemēram, par vārdiem, izteikumiem).
nelietīgs Rupjš, piedauzīgs (piemēram, par vārdiem, izteikumiem).
aglomerāts Rupju, nenoapaļotu, lielākoties vulkāniskas izcelsmes iežu un minerālu sakopojums.
miltrūpniecība Rūpniecības nozare, kas gatavo graudu miltus.
Ķīmiskā rūpniecība Rūpniecības nozare, kurā iegūst ķīmiskās izejvielas un ražo dažādas vielas.
jauda Rūpnieciski izmantojami objekti - mašīnas, tehnoloģiskas iekārtas, rūpnīcas.
rusts Rustējot iegūts rūsgans krāsas tonis. Rūsgana sula, kas rodas alkšņu mizas plēsuma vietā.
pierušināt Rušinot (piemēram, zemi, augsni), pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to, parasti augus).
pierušināt Rušinot (zemi, augsni), pievirzīt (to pie augiem, to daļām); pierausi (1).
aprušināt Rušinot (zemi), apraust (krūmu, stādu).
ierušināt Rušinot ievietot (parasti zemē), rušinot pārklāt (parasti ar zemi).
uzrušināt Rušinot uzirdināt (augsni, zemi, platību).
saplosīt Saārdīt (zemi).
parodēt Saasināti, parasti komiski, atdarināt, izcelt (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnības (parasti mākslas darbā).
parodija Saasināts, parasti komisks (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnību atdarinājums, izcēlums (parasti mākslas darbā).
uztrūcināt Sabaidīt, satraukt. Uztraukt (no miega).
izziņa Sabiedrības attīstības likumu nosacīts un ar praksi nešķirami saistīts process, kurā cilvēka domāšana atspoguļo un atveido īstenību.
spēks Sabiedrības daļa, kas atšķiras ar kādu raksturīgu īpašību, pazīmi, savas darbības, centienu virzienu.
Ekonomiskā bāze Sabiedrības ekonomiskā iekārta zināmā tās attīstības posmā. Ražošanas attiecību kopums.
civilizācija Sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpe, ko sasniegusi attiecīgā sabiedriski ekonomiskā formācija. Sabiedrība noteiktā (parasti augstā) attīstības pakāpē.
Fiziskā kultūra Sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu. Cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
Fiziskā kultūra Sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu. Cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
Garīgā kultūra Sabiedrības un cilvēka garīgās darbības un tās rezultātu kopums (izziņa, tikumība, audzināšana un izglītība, tiesības, filozofija, ētika, estētika, zinātne, māksla, mitoloģija, reliģija).
sociālisms Sabiedriskā iekārta, pēc marksisma-ļeņinisma mācības - komunisma sabiedriski ekonomiskās formācijas pirmā fāze, kas nomaina kapitālismu un kam raksturīgs augsts dzīves līmenis, cilvēka tiesiskums, ražošanas līdzekļu sabiedriskošana.
antimilitārisms Sabiedriska kustība, kas vērsta pret militārismu un imperiālistisko karu politiku.
kafejnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama kafija, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
tējnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama tēja, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
ēdnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjami, parasti silti, ēdieni.
Sabiedriskais aizstāvis Sabiedriskas organizācijas vai darba kolektīva pārstāvis, kas piedalās krimināllietas iztiesāšanā, lai aizstāvētu tiesājamo.
Sabiedriskais apsūdzētājs Sabiedriskas organizācijas vai darba kolektīva pārstāvis, kas piedalās krimināllietas iztiesāšanā, lai apsūdzētu tiesājamo.
Sabiedriskais galvojums Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas turpmāko uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
feodālisms Sabiedriski ekonomiska formācija (laikmetā starp verdzības iekārtu un kapitālismu vai starp pirmatnējo kopienu un kapitālismu), kuras ražošanas attiecību pamatā ir feodāļu īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un daļēji uz ražotājiem.
kapitālisms Sabiedriski ekonomiska formācija, kuras ražošanas attiecību pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un algotā darbaspēka ekspluatācija.
sablīst Sabiezēt (parasti par mākoņiem, miglu).
sabirzas Sabirzumi.
saniķoties Sabojāties, arī sākt darboties ar traucējumiem.
salūzt Sabojāties, parasti pilnīgi (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
korozija Sabrukšana, sadēdēšana (iežiem) ūdens ķīmiskās un fizikālās iedarbības rezultātā.
korozija Sabrukšana, sairšana apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
bankrotēt Sabrukt, nokļūt smagā stāvoklī (par valsts finansēm, ekonomiku).
korodēt Sabrukt, sadēdēt ūdens ķīmiskās un fizikālās iedarbības rezultātā (par iežiem).
korodēt Sabrukt, sairt apkārtējās vides, ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
dumpis Sacelšanās, nemieri.
dubultspēle Sacensības (piemēram, tenisā, badmintonā), kurās katrā pusē spēlē divi spēlētāji.
Sporta spēle Sacensības veids, kuras pamatā ir tehniski un taktiski paņēmieni un līdzekli noteikta mērķa sasniegšanai (gūt vairāk vārtu, grozu vai punktu ar attiecīgu spēles elementu izpildi).
Sporta spēle Sacensības veids, kuras pamatā ir tehniski un taktiski paņēmieni un līdzekļi noteikta mērķa sasniegšanai (gūt vairāk vārtu, grozu vai punktu ar attiecīgu spēles elementu izpildi).
bufs Sacerējums (mūzikā vai dramaturģijā) ar komisku, grotesku saturu. Attiecīgais žanrs.
komponēt Sacerēt skaņdarbu (ar kādiem paņēmieniem, kādām metodēm, kādā stilā u. tml.).
plaukas Sacietējumi šķiedrā (sliktas kvalitātes liniem, kaņepēm).
uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu mielastā), parasti, uzaicinot klātesošos izdzert alkoholiska dzēriena glāzi, kausu u. tml. (par godu kādam, kam).
sukāde Sacukurots auglis, sacukurotos augļa mizas.
rajonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteikta kritērija savstarpēji atšķirīgās, bet iekšēji (administratīvās, ekonomiskās, klimatiskas u. tml.) daļās
pirolizēt Sadalīt (organisku vielu), izmantojot augstas temperatūras iedarbību bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
pārdalīt Sadalīt (piemēram, teritoriju, ekonomiskus resursus) vēlreiz, no jauna.
parcelēt Sadalīt (zemi) parcelēs.
saplosīt Sadalīt, arī izkliedēt, parasti pilnīgi (mākoņus, miglu).
saskaldīt Sadalīt, parasti nevēlami (piemēram, tautu, kolektīvu) atsevišķās, atšķirīgās vienībās, grupās.
macerēties Sadalīties sastāvdaļās ķīmisku vielu iedarbībā (par organisma, tā daļas audiem).
pašķirties Sadalīties, kļūt mazāk blīvam, parasti radot spraugas (par mākoņiem, miglu).
paklīst Sadaloties izzust (par miglu, mākoņiem u. tml.). Izklīst (4).
izklīst Sadaloties izzust (parasti par mākoņiem, miglu).
pārpelnot Sadedzinot (parasti kremējot), pārvērst (mirušo) pelnos.
sadrūvis Sadrūmis.
sadēdēt Sadrupt, sadalīties, sairt fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
pašapkalpošanās Sadzīves materiālo vajadzību apmierināšana pašam ar savām darbībām.
nodrošināt Sagādāt (piemēram, cilvēkiem, uzņēmumiem) pietiekamā daudzumā (ko).
piebarot Sagādāt pietiekami daudz pārtikas, lai spētu paēdināt (piemēram, ģimenes locekļus).
saņemt Sagaidīt, izejot pretī, sasveicinoties, arī sagaidīt un uzņemt (atnācēju, ciemiņu).
iejaut Sagatavot (mīklu), iemaisot miltus (ierauga) šķidrumā.
paturēt Saglabāt (ko atmiņā) tā, ka iespējams viegli atcerēties.
Paturēt sirdī Saglabāt (psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Saglabāt, parasti emocionālu attieksmi (pret kādu).
Paturēt sirdī Saglabāt (psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Saglabāt, parasti emocionālu, attieksmi (pret kādu).
Turēt sirdī Saglabāt (psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Saglabāt, parasti emocionālu, attieksmi (pret kādu).
paturēt Saglabāt (sava psihiskā stāvokļa izpausmi), parasti uz kādu laiku.
atcerēties Saglabāt atmiņā, ievērot.
sastingt Saglabāties (parasti sejā, acīs) pēc nāves (par pirmsnāves pārdzīvojuma izpausmi).
Palikt atmiņā (arī prātā) Saglabāties, arī iespiesties atmiņā.
saķemmēt Saglaust, sakārtot ar ķemmi (matus). Sasukāt.
sasukāt Saglaust, sakārtot ar ķemmi, suku (matus, bārdu, ūsas).
kaperēt Sagrābt (citas valsts kuģus) saskaņā ar valsts likumiem vai starptautisku paražu normām.
pārraut Sagraut, sašķelt (aizsprostu, dambi u. tml.) - par ūdeņiem, straumi.
izgrūt Sagrūt daļai, sagrūt vietumis un kļūt robainam, caurumainam u. tml.
spiets Saimes vairošanās gaitā ap māti izveidojies (parasti mājas bišu) kopums, kas meklē citu mitekli.
miljonārs Saimniecība, uzņēmums, kura ienākumi sasniedz miljonu un vairāk rubļu.
stallis Saimniecības ēka zirgu mitināšanai.
Ekonomiskā politika Saimnieciskie pasākumi, kurus valsts vara realizē valdošās šķiras interesēs.
Ekonomiskā politika Saimnieciskie pasākumi, kurus valsts vara realizē valdošās šķiras interesēs.
asinssaindēšanās Saindēšanās, ko izraisa asinīs iekļuvušie mikrobi.
formula Saīsināts apzīmējums vielas ķīmiskajam sastāvam.
jeb Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, kas izteikti ar vienādas nozīmes vārdiem vai vārdu savienojumiem.
kamēr Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz laika attieksmi starp tiem.
taču Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (3).
tomēr Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma pretnostatījuma sintaktisko attieksmi pret kontekstu.
tomēr Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretnostatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz neatbilsmes jēdzienisko attieksmi ar pieļāvuma niansi.
taču Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (2).
tāpēc Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem.
tādēļ Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem. Tāpēc (3).
tālab Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem. Tāpēc (3).
tāpēc Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz nolūka un seku attieksmi starp tiem.
nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumiem (starp kuriem ir šķīruma attieksme), norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tādēļ», «tāpēc»), un vienlaikus norāda uz nolūka attieksmi starp tiem, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tāpēc», «tādēļ»), un vienlaikus norāda uz cēloņa attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik» kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik»), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu «tāds», un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo altieksmi starp tiem.
ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponenta minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļu vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas paskaidro, precizē šajā teikuma komponentā minēto vārdu ar laika nozīmi, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas precizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
līdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurā raksturots teikuma komponentā minētās darbības rezultāts, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem. Kamēr.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurā raksturots teikuma komponentā minētās darbības rezultāts, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem. Līdz [3].
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kaut Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
tā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika attieksmi starp tiem. Tikko.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības vai pirms tās).
līdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
pirms Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības vai pēc tās).
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
tas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
līdzko Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības).
kolīdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības). Līdzko.
tiklīdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības). Tikko (3), kolīdz.
tikko Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības). Tiklīdz, kolīdz.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz mēra attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi starp tiem. Lai [1].
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem, kā arī uz laika jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem. Ja.
ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kaut Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pamatojuma attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
kaut Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pilnīga vai daļēja vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem, kā arī uz pretnostatījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
nekā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
tāpat Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
tā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
vien Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem.
tāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
tādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem. Tāpēc ka.
tālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem. Tāpēc ka.
kopš Saista salikta teikuma komponentu, kurā nosaukts laika moments, kad sākusies un turpinās palīgteikumā minētā darbība, ar palīgteikumu, norādot uz laika attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponētu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem. Ja.
un Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz laika, seku, pievienojuma, pretstata, sastata, salīdzinājuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
nu Saista saliktā teikumā patstāvīgus komponentus, norādot uz šķīruma attieksmi starp tiem.
vai Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz šķīruma sintaktisko attieksmi starp tiem.
ne Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem un vienlaikus uz noliegumu.
un Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem.
kāds Saista teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kur Saista teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kā Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
tā Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
tāpat Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprinātu salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kā Saista teikuma locekļus un norāda uz pavājināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kā Saista teikuma locekļus un norāda uz pavājināta, šķietama salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kā Saista teikuma locekļus un norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
nekā Saista teikuma locekļus un norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kā Saista teikuma locekļus, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem un vienlaikus pastiprinot izteikuma nozīmi, lai piešķirtu tam lielāku pamatojumu, noteiktību.
kā Saista teikuma locekļus, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem un vienlaikus pastiprinot vārda vai izteikuma nozīmi.
tomēr Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, norādot uz to nozīmju pretstatu, neatbilsmi.
taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (1).
nu Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz šķīruma attieksmi starp tiem.
gan Saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmi starp tiem. Lai gan, kaut gan.
Šajā (arī šinī, šai) ziņā Saistījumā ar noteiktiem, arī iepriekš minētiem apstākļiem, situāciju, pazīmi, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, apgalvojumam.
Šajā (arī šinī, šai) ziņā Saistījumā ar noteiktiem, arī iepriekš minētiem apstākļiem, situāciju, pazīmi, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, apgalvojumam.
Induktīvā saite Saistījums, kas magnētisko lauku mijiedarbībā rodas starp maiņstrāvas elektriskajām ķēdēm.
pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
ierobežot Saistīt ar nosacījumiem, pakļaut prasībām (cilvēku darbību, rīcību u. tml.). Neļaut brīvi izpausties, brīvi rīkoties.
aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi). Ierobežot.
kaitināt Saistīt uzmanību, patīkami satraucot. Kairināt.
lipt Saistīties (kā) virsmām vai saistīties pie (kā) virsmas, kas pārklāta ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības (par priekšmetiem).
lipt Saistīties pie (kā) virsmas (par līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
potenciāls Saistīts ar (kā) mijiedarbību telpā, šādai mijiedarbībai raksturīgs.
administratīvs Saistīts ar administrāciju, pārvaldi. Administrācijai, pārvaldei raksturīgs.
aerodinamisks Saistīts ar aerodinamiku, tai raksturīgs.
agroķīmisks Saistīts ar agroķīmiju, tai raksturīgs.
agronomisks Saistīts ar agronomiju, tai raksturīgs.
anatomisks Saistīts ar anatomiju (2), tai raksturīgs.
anēmisks Saistīts ar anēmiju, tai raksturīgs.
animistisks Saistīts ar animismu, tam raksturīgs.
psihofarmakoloģisks Saistīts ar ārstniecisko vielu ietekmi uz psihi, šai ietekmei raksturīgs.
astronomisks Saistīts ar astronomiju, tai raksturīgs.
bioķīmisks Saistīts ar bioķīmiju, tai raksturīgs.
bioķīmisks Saistīts ar dzīvās dabas fizikāli ķīmiskajām un ķīmiskajām parādībām, tām raksturīgs.
ekonomisks Saistīts ar ekonomiju (1), tai raksturīgs.
ekonomisks Saistīts ar ekonomiku (2), tai raksturīgs. Arī saimniecisks.
ekonomisks Saistīts ar ekonomiku (3) vai politisko ekonomiju, tām raksturīgs.
negatīvs Saistīts ar elektriskajiem lādiņiem, ko apzīmē ar mīnusa zīmi, tiem raksturīgs.
pozitīvs Saistīts ar elektriskajiem lādiņiem, ko apzīmē ar plusa zīmi, tiem raksturīgs.
galvanisks Saistīts ar elektriskās strāvas rašanos ķīmiskā reakcijā, kas noris starp elektrolītu un elektrodiem.
elektroķīmisks Saistīts ar elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru, tam raksturīgs.
elektroķīmisks Saistīts ar elektroķīmiju, tai raksturīgs.
epidēmisks Saistīts ar epidēmiju, tai raksturīgs.
epidemioloģisks Saistīts ar epidemioloģiju, tai raksturīgs.
fotoķīmisks Saistīts ar fotoķīmiju, tai raksturīgs.
psihrometrisks Saistīts ar gaisa mitruma mērīšanu, izmantojot psihrometru, tai raksturīgs.
voluntatīvs Saistīts ar gribas izpausmi, tai raksturīgs.
ģeoķīmisks Saistīts ar ģeoķīmiju, tai raksturīgs.
helmintoloģisks Saistīts ar helmintoloģiju, tai raksturīgs.
hidrodinamisks Saistīts ar hidrodinamiku (1), tai raksturīgs.
hidrodinamisks Saistīts ar hidrodinamiku (2), tai raksturīgs.
hidroķīmisks Saistīts ar hidroķīmiju, tai raksturīgs.
draudīgs Saistīts ar iespējamām briesmām, nelaimi.
draudošs Saistīts ar iespējamām briesmām, nelaimi.
juvelierisks Saistīts ar juveliermākslu, juvelierizstrādājumiem, tiem raksturīgs.
veclaiku Saistīts ar kādu no pagājušajiem laikposmiem, tam raksturīgs.
praktisks Saistīts ar kādu noteiktu (dzīves, sadzīves u. tml.) reālo vajadzību, prasību apmierināšanu.
tolaiku Saistīts ar kādu vai kādiem pagājušajiem laikposmiem, tiem raksturīgs.
keramisks Saistīts ar keramiku (1), tai raksturīgs.
agroklimatisks Saistīts ar klimatisko apstākļu ietekmi uz kultūraugiem.
kodolķīmisks Saistīts ar kodolķīmiju, tai raksturīgs.
koloīdķīmisks Saistīts ar koloīdķīmiju, tai raksturīgs.
koloīdķīmisks Saistīts ar koloīdu ķīmiskajām īpašībām, tām raksturīgs.
konspiratīvs Saistīts ar konspirāciju, tai raksturīgs. Pakļauts konspirācijas noteikumiem.
sazvērniecisks Saistīts ar kopēju, parasti negatīvu, attieksmi (pret kādu, pret ko), tai raksturīgs.
kriminālistisks Saistīts ar kriminālistiku, tai raksturīgs.
krimināltiesisks Saistīts ar krimināltiesībām, tām raksturīgs.
kriminoloģisks Saistīts ar kriminoloģiju, tai raksturīgs.
kristālķīmisks Saistīts ar kristālķīmiju, tai raksturīgs.
mehānisks Saistīts ar ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem.
ķīmijterapeitisks Saistīts ar ķīmijterapiju, tai raksturīgs.
ķīmisks Saistīts ar ķīmiju (1), tai raksturīgs.
mikroķīmisks Saistīts ar ķīmiskā sastāva noteikšanu ļoti maziem vielu daudzumiem, tai raksturīgs.
fotoķīmisks Saistīts ar ķīmiskām reakcijām, kuras izraisa gaisma, tām raksturīgs.
organisks Saistīts ar ķīmiskiem savienojumiem, kuros galvenais elements ir ogleklis, šādiem savienojumiem raksturīgs.
leģitīmistisks Saistīts ar leģitīmismu, tam raksturīgs.
loģisks Saistīts ar loģiku (1), tai raksturīgs. Loģikas (1) likumiem atbilstošs.
magnetohidrodinamisks Saistīts ar magnetohidrodinamiku, tai raksturīgs.
magnetoķīmisks Saistīts ar magnetoķīmiju, tai raksturīgs.
metālkeramisks Saistīts ar metālkeramiku (1), tai raksturīgs.
metālkeramisks Saistīts ar metālkeramiku (2), tai raksturīgs.
metonīmisks Saistīts ar metonīmiju, tai raksturīgs.
metroritmisks Saistīts ar metroritmiku, tai raksturīgs.
mežķīmisks Saistīts ar mežķīmiju, tai raksturīgs.
statisks Saistīts ar miera vai līdzsvara stāvokli, tam raksturīgs. Tāds, kas atrodas miera vai līdzsvara stāvokli.
miglains Saistīts ar miglu (1), tai raksturīgs.
mikoloģisks Saistīts ar mikoloģiju, tai raksturīgs.
mikroanalītisks Saistīts ar mikroanalīzi, tai raksturīgs.
mikrobiāls Saistīts ar mikrobiem, tiem raksturīgs.
mikrobioloģisks Saistīts ar mikrobioloģiju, tai raksturīgs.
mikroelektronisks Saistīts ar mikroelektroniku, tai raksturīgs.
mikroklimatisks Saistīts ar mikroklimatu (1), tam raksturīgs.
mikroķirurģisks Saistīts ar mikroķirurģiju, tai raksturīgs.
mikrometrisks Saistīts ar mikrometriju, tai raksturīgs.
bakterioloģisks Saistīts ar mikroorganismiem, tiem raksturīgs.
mikrobioloģisks Saistīts ar mikroorganismiem, tiem raksturīgs.
mikrosocioloģisks Saistīts ar mikrosocioloģiju (1), tai raksturīgs.
mikrosocioloģisks Saistīts ar mikrosocioloģiju (2), tai raksturīgs.
militāristisks Saistīts ar militārismu, tam raksturīgs.
mīmisks Saistīts ar mīmiku, tai raksturīgs.
minerāls Saistīts ar minerāliem, tiem raksturīgs.
minerālisks Saistīts ar minerāliem, tiem raksturīgs. Minerāls [2].
mineraloģisks Saistīts ar mineraloģiju (1), tai raksturīgs.
mineraloģisks Saistīts ar mineraloģiju (2), tai raksturīgs.
miniatūrs Saistīts ar miniatūru (1), tai raksturīgs.
minors Saistīts ar minoru [1], tam raksturīgs.
mistisks Saistīts ar misticismu, mistiku (1), tai raksturīgs.
mitoloģisks Saistīts ar mitoloģiju (1), tai raksturīgs.
mitoloģisks Saistīts ar mitoloģiju (2), tai raksturīgs.
mitotisks Saistīts ar mitozi, tai raksturīgs.
monogāms Saistīts ar monogāmiju (1), tai raksturīgs.
monogāms Saistīts ar monogāmiju (2), tai raksturīgs.
mūmijisks Saistīts ar mūmiju, tai raksturīgs.
murgains Saistīts ar murgiem (1) - par miegu.
elektrostatisks Saistīts ar nekustīgiem elektriskajiem lādiņiem, to mijiedarbību, līdzsvaru.
nemierniecisks Saistīts ar nemieriem, nemierniekiem, tiem raksturīgs.
neotomistisks Saistīts ar neotomismu, tam raksturīgs.
nominālistisks Saistīts ar nominālismu, tam raksturīgs.
nominatīvs Saistīts ar nominatīva locījumu, tam raksturīgs.
sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
numismātisks Saistīts ar numismātiku, tai raksturīgs.
ekoloģisks Saistīts ar organisma un vides mijattiecībām, tām raksturīgs.
pandēmisks Saistīts ar pandēmiju, tai raksturīgs.
pantomīmisks Saistīts ar pantomīmiku, tai raksturīgs.
uzuāls Saistīts ar paražām, paradumiem.
partizānisks Saistīts ar partizāniem, to militāro darbību, partizāniem, to militārajai darbībai raksturīgs.
spastisks Saistīts ar pastiprinātiem refleksiem, ar atsevišķu muskuļu vai muskuļu grupu ritmiskām, ātrām kontrakcijām.
patronīmisks Saistīts ar patronīmiju, tai raksturīgs.
auksts Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu, - saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām.
salts Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu. Saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām; auksts (2).
piroķīmisks Saistīts ar piroķīmiju, tai raksturīgs.
pjezokeramisks Saistīts ar pjezokeramiku, tai raksturīgs.
plazmoķīmisks Saistīts ar plazmoķīmiju, tai raksturīgs.
polemisks Saistīts ar polemiku, tai raksturīgs.
poligāms Saistīts ar poligāmiju (1), tai raksturīgs.
poligāms Saistīts ar poligāmiju (2), tai raksturīgs.
poligāms Saistīts ar poligāmiju (3), tai raksturīgs.
poliritmisks Saistīts ar poliritmiju (1), tai raksturīgs.
poliritmisks Saistīts ar poliritmiju (2), tai raksturīgs.
politekonomisks Saistīts ar politisko ekonomiju, tai raksturīgs.
premiāls Saistīts ar prēmiju (1), tai raksturīgs.
radioastronomisks Saistīts ar radioastronomiju, tai raksturīgs.
radioķīmisks Saistīts ar radioķīmiju, tai raksturīgs.
reformistisks Saistīts ar reformismu, tam raksturīgs.
rentgenastronomisks Saistīts ar rentgenastronomiju, tai raksturīgs.
rentgenmikroskopisks Saistīts ar rentgenmikroskopiju, tai raksturīgs.
psihofizisks Saistīts ar sakaru starp kairinājumiem un sajūtām, tam raksturīgs.
patētisks Saistīts ar saviļņojošu, aizraujoši emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (mākslas darbā), tam raksturīgs. Tāds, kurā attēloti saviļņojoši, aizraujoši emocionāli pārdzīvojumi (par mākslas darbu, tā elementiem).
semiotisks Saistīts ar semiotiku (1), tai raksturīgs.
semiotisks Saistīts ar semiotiku (2), tai raksturīgs.
semitoloģisks Saistīts ar semitoloģiju, tai raksturīgs.
siru Saistīts ar sirojumiem (1), tiem raksturīgs.
lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā), tam raksturīgs. Tāds, kurā attēloti sirsnīgi, maigi emocionāli pārdzīvojumi (par daiļdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
traģisks Saistīts ar smagiem, postošiem notikumiem, apstākļiem, arī lielām nelaimēm, tiem raksturīgs.
smilšains Saistīts ar smiltīm, tām raksturīgs.
kultūrsaimniecisks Saistīts ar sociālekonomisko attīstību un kultūru.
sociālreformistisks Saistīts ar sociālreformismu, tam raksturīgs.
statistisks Saistīts ar statistiku (1), tai raksturīgs. Tāds, ko izstrādā, veic ar statistikas (1) paņēmieniem.
statistisks Saistīts ar statistiku (2), tai raksturīgs. Tāds, ko izstrādā, veic ar statistikas (2) paņēmieniem.
stereoķīmisks Saistīts ar stereoķīmiju, tai raksturīgs.
taksonomisks Saistīts ar taksonomiju, tai raksturīgs.
tekstils Saistīts ar tekstilizstrādājumiem, tiem raksturīgs.
terminoloģisks Saistīts ar terminoloģiju (1), tai raksturīgs.
terminoloģisks Saistīts ar terminoloģiju (2), tai raksturīgs.
termodinamisks Saistīts ar termodinamiku, tai raksturīgs.
termoķīmisks Saistīts ar termoķīmiju, tai raksturīgs.
tīksmīgs Saistīts ar tīksmi, tai raksturīgs.
tīksms Saistīts ar tīksmi, tai raksturīgs.
tomistisks Saistīts ar tomismu, tam raksturīgs.
toponīmisks Saistīts ar toponimiju (1), toponīmiku (1), tai raksturīgs.
toponīmisks Saistīts ar toponīmiju (2), toponīmiku (2), tai raksturīgs.
torakotomisks Saistīts ar torakotomiju, tai raksturīgs.
totēmisks Saistīts ar totēmu, totēmismu, tiem raksturīgs.
traģikomēdijisks Saistīts ar traģikomēdiju, tai raksturīgs. Traģikomisks (1).
traheotomisks Saistīts ar traheotomiju, tai raksturīgs.
transformistisks Saistīts ar transformismu, tam raksturīgs.
urēmisks Saistīts ar urēmiju, tai raksturīgs.
nešķīsts Saistīts ar velnu, ļaunām mitoloģiskām būtnēm.
varikozs Saistīts ar vēnu paplašinājumiem, paplašināšanos, tiem raksturīgs.
ģeoķīmisks Saistīts ar Zemes ķīmisko sastāvu, tam raksturīgs.
pašzemes Saistīts ar zemi, kas kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai zemei raksturīgs.
telūrisks Saistīts ar Zemi, tai raksturīgs.
humanitārs Saistīts ar zinātnēm, kas pētī kultūru, valodu, vēsturi, ekonomiku, šīm zinātnēm raksturīgs.
vārsmot Saistīts, ritmisks (parasti par dzejas valodu).
Hidrauliskā java Saistviela, ko lieto mūrēšanai vai betonēšanai tur, kur ir palielināts mitrums, stipra ūdens iedarbība.
žņaugs Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu, parasti, lai apturētu asiņošanu.
Induktīvā saite Saite, kas magnētisko lauku mijiedarbībā rodas starp maiņstrāvas elektriskajām ķēdēm.
Iededzināt sirdis Sajūsmināt, aizraut daudzus. Satraukt, saviļņot.
sacildināt Sajūsmināt, aizraut, arī ierosināt.
sajūsmot Sajūsmināt.
apreibt Sajūsmināties, aizmirsties.
noreibt Sajūsmināties, aizmirsties. Apreibt (2).
apskurbt Sajūsmināties, aizmirsties. Apreibt.
iedegties Sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi no doties (kam).
sajūsmoties Sajūsmināties.
atpūsties Sajust atvieglojumu, mieru (pēc atbrīvošanās no kā traucējoša).
garša Sajūta, ko (mutē) izraisa vielu ķīmiskās īpašības - saldums, rūgtums, skābums vai sāļums.
mokas Sajūtu, izjūtu kopums, ko izraisa stipras sāpes, arī ļoti nepatīkami fizioloģiski traucējumi.
Piķis (arī velns) ar ārā! Saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
Velns (arī piķis) ar ārā! Saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
Vilks ar ārā! Saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
Velns (arī piķis) ar ārā! Saka dusmojoties, lādoties, esot neapmierinātam ar ko.
(Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
(Kāds) nelabais (arī velns) dīdīja (arī kūdīja) Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
(Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja (arī kūdīja) Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
Likteņa ironija Saka par apstākļu, faktoru, notikumu u. tml. sagadīšanos, nejaušību, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls.
Nāve aizsauc Saka par cilvēka miršanu.
Nāve aizsauc Saka par cilvēka miršanu.
(Pie)dzimt zem nelaimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam (pēc tautas ticējumiem) nolemta nelaimīga dzīve.
Nav visas skrūves kārtībā Saka par cilvēku, kam ir psihiski traucējumi.
Nav visas skrūves kārtībā Saka par cilvēku, kam ir psihiski traucējumi.
Galvā griežas Saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
Galvā griežas Saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
Asti ierāvis (arī nolaidis) Saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
Asti nolaidis (arī ierāvis) Saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
Asti nolaidis (arī ierāvis) Saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
Degunu iebāzis (retāk iedūris) Saka par cilvēku, kas ir iegrimis darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
Silta galva (kādam) Saka par cilvēku, kas ir manāmi iereibis.
Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu. Saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
Galvā nav viss kārtībā Saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
Nav visas skrūves kārtībā Saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
Galvā nav viss kārtībā Saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
Nospiež kā akmens, arī guļ kā akmens (arī slogs) uz sirds Saka par ilgstošiem, nomācošiem pārdzīvojumiem.
Pēc velna, arī kā velns Saka par īpašību, pazīmi, darbību, stāvokli, kam ir augsta izpausmes pakāpe.
Kā (pats) nelabais Saka par īpašību, pazīmi, kas piemīt (kam) ļoti lielā mērā.
Uz kārā zoba, arī uz kāro zobu Saka par kāres apmierināšanu pēc kā sevišķi garšīga.
Kaķim jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
Kaķim (arī sunim, zirgam) jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
Sunim (arī kaķim, zirgam) jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
Zirgam (arī sunim, kaķim) jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
Viens rāviens Saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
Viens rāviens, arī viena vīle Saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
Viena vīle Saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
Ciest kā zobu sāpes Saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās).
Ciest kā zobu sāpes Saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās).
Ciest kā zobu sāpes Saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās).
Deg mēles galā (arī uz mēles, retāk sirdī, acīs) Saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
Deg mēles galā (arī uz mēles) Saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
Deg mēles galā (arī uz mēles) Saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
Kaķa lāsti debesīs nekāpj Saka par ļauna novēlējumiem, kas nevar kaitēt.
Kaķa lāsti debesīs nekāpj Saka par ļauna novēlējumiem, kas nevar kaitēt.
Kaķa lāsti debesīs nekāpj Saka par ļauna novēlējumiem, kas nevar kaitēt.
Kaķa lāsti debesīs nekāpj Saka par ļauna novēlējumiem, kas nevar kaitēt.
Kā no modes žurnāla izkāpis Saka par ļoti modemi ģērbtu cilvēku.
Paša miesa un asinis Saka par miesīgu bērnu.
Paša miesa un asinis Saka par miesīgu bērnu.
Sirds apklust Saka par mirstošu cilvēku.
Dzeltens kā vasks Saka par mirušu cilvēku.
Dzeltens kā vasks Saka par mirušu cilvēku.
Dzīvam zemē (arī kapā) jālien Saka par neciešamiem, nepanesamiem apstākļiem.
Dzīvam kapā (arī zemē) jālien Saka par neciešamiem, nepanesamiem apstākļiem.
Dzīvam zemē (arī kapā) jālien Saka par neciešamiem, nepanesamiem apstākļiem.
Dzīvam zemē (arī kapā) jālien Saka par neciešamiem, nepanesamiem apstākļiem.
Kaķis (arī melns kaķis) pārskrien pār ceļu Saka par negaidītu kļūmi, traucēkli.
Melns kaķis (arī kaķis) pārskrien pār ceļu Saka par negaidītu kļūmi, traucēkli.
(Melns) kaķis pārskrien pār ceļu Saka par negaidītu kļūmi, traucēkli.
Acis šaudās (uz visām pusēm) Saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
Acis šaudās uz visām pusēm Saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
Acis skrien (arī šaudās) uz visām pusēm Saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
Acis šaudās uz visām pusēm Saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
Kā no žurnāla (arī grāmatas) vāka nokāpis Saka par nevainojami, parasti moderni, ģērbtu cilvēku.
Kā no žurnāla (arī grāmatas) vāka nokāpis Saka par nevainojami, parasti moderni, ģērbtu cilvēku.
Kā no žurnāla (arī grāmatas) vāka nokāpis Saka par nevainojami, parasti moderni, ģērbtu cilvēku.
Tas vairs putru nestrēbs, arī tas vairs nav putras strēbējs Saka par nomirušu cilvēku.
Tas vairs nav putras strēbējs, arī tas vairs: putru nestrēbs Saka par nomirušu cilvēku.
Tas vairs putru nestrēbs, arī tas vairs nav putras strēbējs Saka par nomirušu cilvēku.
Daudz ūdeņu aiztecējis Saka par notikumiem bagātu pagājušu laika posmu.
Daudz ūdeņu aiztecējis Saka par notikumiem bagātu pagājušu laikposmu.
(Kad) dzīvosim, (tad) redzēsim Saka par notikumiem, kas nav iepriekš paredzami.
(Kad) dzīvosim, (tad) redzēsim Saka par notikumiem, kas nav iepriekš paredzami.
Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
Nelaime nenāk brēkdama, arī nelaime nenāk lūdzama Saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām.
Nelaime nenāk brēkdama, arī nelaime nenāk lūdzama Saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām.
Nelaime nenāk brēkdama Saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām.
Zaļš (arī zils un zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
Zils un zaļš (arī zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
Zils un zaļš (arī raibs) griežas (arī metas) gar (arī priekš) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Zils un zaļš (arī raibs) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Zils un zaļš (arī raibs) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Raibs (arī zils un zaļš) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm, arī acu priekšā Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
(Zils un) zaļš gar (arī priekš) acīm šķīst Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena.
Mīksta mēle Saka par runas traucējumiem, kas rodas dzērumā.
Mīksta mēle Saka par runas traucējumiem, kas rodas dzērumā.
Pie apaļā galda Saka par sanāksmi, sarunām u. tml., kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības.
Kā sesks Saka par sasvīdušu, smirdīgu cilvēku.
(Vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
(Vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
Vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
Klusums pirms vētras Saka par stāvokli, kad vēl nav intensīvas darbības, ievērojamu notikumu, kas drīzumā sagaidāmi.
Slāpst asiņu Saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
Slāpst asiņu Saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
Guļ kā bluķis (arī maiss) Saka par tādu, kas ir cieši aizmidzis.
Guļ kā maiss (arī bluķis) Saka par tādu, kas ir cieši aizmidzis.
Noteicošs vārds Saka par to, kas izšķir ko, ievērojami ietekmē ko.
Noteicošs vārds Saka par to, kas izšķir ko, ievērojami ietekmē ko.
(Pie)velk kā magnēts Saka par to, kas neatvairāmi saista uzmanību.
Pievelk kā magnēts Saka par to, kas neatvairāmi saista uzmanību.
Velk kā magnēts Saka par to, kas neatvairāmi saista uzmanību.
(At)sitas kā zirņi pret stiklu (retāk sienu) Saka par vārdiem, rīcība u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
Atsitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) Saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
(At)sitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) Saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
Sitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) Saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
(At)sitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) Saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
Dzelzs papēdis Saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās).
Dzelzs papēdis Saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās).
Dzelzs (arī naglotais) zābaks (arī papēdis) Saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās).
Smiltis birst Saka par vecu cilvēku, kam drīz jāmirst.
Saldu dusu! Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
Saldu dusu! arī Dusi Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
(Lai viņam) vieglas Saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to.
(Lai viņam) vieglas smiltis! Saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to.
(Ja) dievs (arī dieviņš) dos Saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
(Ja) dievs (arī dieviņš) dos Saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
Paldies (mīļam) dieviņam (arī dievam) Saka, izsaucas atvieglojumā, apmierinājumā.
Paldies (mīļam) dievam (arī dieviņam) Saka, izsaucas atvieglojumā, apmierinājumā.
Gods godam Saka, izsaucas atvieglojumā, apmierinājumā.
Paldies mīļam dievam (arī dieviņam) Saka, izsaucas atvieglojumā, apmierinājumā.
Paldies (mīļam) dievam (arī dieviņam) Saka, izsaucas atvieglojumā, apmierinājumā.
Dieva laime Saka, izsaucas, paužot prieku, apmierinājumu par kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
Dieva laime Saka, izsaucas, paužot prieku, apmierinājumu par kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
Tā (arī tās) tik (arī tikai) (vēl) trūkst Saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
Dzīvība izdziest Saka, ja (cilvēks) nomirst.
Visas kārtis rokā Saka, ja (kādam) ir nepieciešamie priekšnoteikumi, piemēram, lai ko sasniegtu.
Visas kārtis rokā Saka, ja (kādam) ir nepieciešamie priekšnoteikumi, piemēram, lai ko sasniegtu.
Trumpis rokā Saka, ja (kādam) ir priekšrocības (kādā darbībā), svarīgi priekšnoteikumi (vēlamā rezultāta sasniegšanai).
Nedrīkst (arī nevar) ne papīkstēt Saka, ja (kāds) neuzdrošinās, arī nespēj iebilst (pret ko), izrādīt neapmierinātību (ar ko).
Nāve pārsteidz (kādu) Saka, ja (kāds) pēkšņi aiziet bojā, nomirst, parasti traģiskā nāvē.
Locīties sāpēs Saka, ja (kāds) sāpju dēļ ir ļoti nemierīgs.
Iet kā pulkstenis Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
Iet kā smērēts Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
Iet kā pulkstenis Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
Strādā (arī iet) kā pulkstenis Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
Iet kā smērēts Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami. Saka, ja tos labi veicas, noris bez sarežģījumiem.
Barometrs krīt (arī krītas) Saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
Barometrs krītas (arī krīt) Saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
Barometrs krīt Saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
Sirds lūst Saka, ja cilvēkam ir ļoti smagi pārdzīvojumi.
Zelta rokas Saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokam darāmi, darbi.
Zelta rokas Saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokām darāmi, darbi.
Sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt Saka, ja cilvēks mirst.
Sirds rimst (arī beidz, stāj u. tml.) pukstēt Saka, ja cilvēks mirst.
Sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt Saka, ja cilvēks mirst.
Acis (arī plakstiņi) slēdzas uz mūžu (arī uz mūžību) Saka, ja cilvēks mirst.
Sirds beidz pukstēt Saka, ja cilvēks mirst.
Sirds stāj (arī beidz, rimst u. tml.) pukstēt Saka, ja cilvēks mirst.
Pārpilna sirds Saka, ja cilvēku pārāk nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
Dievs ar viņu (arī to) Saka, ja grib uzsvērt savu vienaldzīgo attieksmi pret kādu (pret ko).
Ēna krīt (uz kādu) Saka, ja ir aizdomas, ka (kāds) ir izdarījis ko kompromitējošu vai ir saistīts ar ko kompromitējošu.
Guļ (arī gulstas) (kā akmens, slogs u. tml.) uz sirds Saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi.
Gulstas (arī guļ) (kā akmens, slogs u. tml.) uz sirds Saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi.
Guļ (arī gulstas) (kā) (akmens, slogs u. tml.) uz sirds Saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi.
Guļ (arī gulstas) (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds Saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi.
Uzgulstas (arī uzguļas) (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds (arī sirdij) Saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi.
ardievu Saka, ja ir kas aizmirsts, nav ievērots (padoms, solījums u. tml.).
Sirds lūst Saka, ja ir ļoti smagi pārdzīvojumi.
Sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) Saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
Sirdsapziņa tirda (arī moka, urda u. tml.) Saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
Sirdsapziņa urda (arī moka, tirda u. tml.) Saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
Sirds (ir) nemierīga, arī prāts (ir) nemierīgs Saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
Prāts (ir) nemierīgs, arī sirds (ir) nemierīga Saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
Nemierīga sirds, arī nemierīgs prāts, arī nemierīgi ap sirdi Saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
Sirds noasiņo (biežāk asiņo) Saka, ja ir smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, ciešanas.
Sirds asiņo Saka, ja ir smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, ciešanas.
Sirds asiņo (retāk noasiņo) Saka, ja ir smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, ciešanas.
Melns (arī zaļš un zils, zaļš, raibs) nogriežas gar acīm Saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Zaļš un zils (arī zaļš, melns, raibs) nogriežas gar acīm Saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Sirds dreb (arī trīc) Saka, ja izjāt nemieru, bailes, žēlumu.
Sirds dreb Saka, ja izjūt nemieru, bailes, žēlumu.
Sirds trīc (arī dreb) Saka, ja izjūt nemieru, bailes, žēlumu.
Dzīvs zemē neielīdīsi Saka, ja jāsamierinās ar ko vai kas jāpārvar.
Dzīvs zemē neielīdīsi Saka, ja jāsamierinās ar ko vai kas jāpārvar.
Ar diegiem nav aršana Saka, ja kāda pasākuma dalībnieki, apstākļi, līdzekļi nenodrošina pasākuma veiksmi.
Ar diegiem nav aršana Saka, ja kāda pasākuma dalībnieki, apstākļi, līdzekļi nenodrošina pasākuma veiksmi.
Velns (arī nelabais) dīda Saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
(Pats) nelabais (arī velns) dīda Saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
Velns (arī nelabais) dīda Saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
Aizmieg kā nosists Saka, ja kāds aizmieg uzreiz.
Pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā (arī laukā) Saka, ja kāds ātri aizmirst vai neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
Pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
Pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā (arī laukā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
Pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
Pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
(Kāda) lapsene (arī blusa, muša) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs. Saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
(Kāda) muša (arī blusa, lapsene) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs. Saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
Guļ kā nosists (arī beigts) Saka, ja kāds ir cieši aizmidzis un «grūti pamodināms.»
Guļ kā nosists (arī beigts) Saka, ja kāds ir cieši aizmidzis un grūti pamodināms.
Nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas) Saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
Nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas) Saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
Nevar (nekur) atrast (sev) vietu (arī mieru), arī neatrod (nekur) (sev) vietas (arī miera) Saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
Sveiks un vesels Saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem. Saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
Sveiks un vesels Saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem. Saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
Kā driģenes saēdies Saka, ja kāds ļoti nemierīgi, satraukti kustas, darbojas.
Kā driģenes saēdies Saka, ja kāds ļoti nemierīgi, satraukti kustas, darbojas.
Īss padoms (arī prāts) Saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs. Saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs.
Īss padoms (arī prāts) Saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs. Saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs.
Īss prāts (arī padoms) Saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs. Saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs.
Kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas (ar ko darboties, ko darīt, arī ko iegūt).
Kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt kādu par vīru vai sievu, arī iegūt kāda draudzību.
Acis (arī plaksti) aizkrīt Saka, ja kāds pēkšņi iemieg.
Plakstiņi (arī plaksti, acis) aizkrīt Saka, ja kāds pēkšņi iemieg.
Plaksti (arī plakstiņi, acis) aizkrīt Saka, ja kāds pēkšņi iemieg.
Acis (arī plakstiņi, plaksti) aizkrīt Saka, ja kāds pēkšņi iemieg.
Mēle pinas (arī metas, mežģījas) Saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
Mēle metas (arī pinas, mežģījas) Saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
Mēle mežģījas (arī pinas, metas) Saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
Mēle pinas (arī metas, mežģījas) Saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
Kā ierijis (ko) Saka, ja kāds, būdams ar ko neapmierināts, kļuvis nerunīgs un sadrūmis.
Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu ir pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
Laika jautājums Saka, ja kam nenovēršami jānotiek pēc kāda laika.
Laika jautājums Saka, ja kam nenovēršami jānotiek pēc kāda laika.
Karstums nokrīt (arī nokrītas) Saka, ja karstums izbeidzas, pazeminoties temperatūrai.
Karstums nokritās (arī nokrīt) Saka, ja karstums izbeidzas, pazeminoties temperatūrai.
Grauž (kā) ķirmis Saka, ja kas (piemēram, domas, jūtas) tirda, moka, nedod miera.
Skola maksā naudu Saka, ja kas ir panākts, gūts ar pūlēm, grūtībām, zaudējumiem.
Ne tuvu Saka, ja kas it nemaz neatbilst, nelīdzinās kam minētam. Nepavisam.
Iet kā smērēts Saka, ja kas labi veicas, noris bez sarežģījumiem.
Iet kā pa celmiem (arī ciņiem, purvu) Saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
(Iet) kā pa purvu (arī celmiem, ciņiem) Saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
(Iet) kā pa celmiem Saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
Ne uz priekšu, ne atpakaļ Saka, ja kas neveicas, ja rodas sarežģījumi.
Ne uz priekšu, ne atpakaļ Saka, ja kas neveicas, ja rodas sarežģījumi.
Iet karsti Saka, ja kas noris ļoti temperamentīgi, spraigi, ja risinās ļoti spraigi notikumi.
(Visas) iekšas griežas Saka, ja kļūst nelabi, nāk vēmiens.
(Visas) iekšas griežas (retāk sagriežas) Saka, ja kļūst nelabi, nāk vēmiens.
(Visas) iekšas sagriežas Saka, ja kļūst nelabi, nāk vēmiens.
Kā no acīm projām, tā no galvas (arī sirds) ārā Saka, ja ko ātri aizmirst, ja neatceras.
Tagad (arī pēc tam) visi ir gudri Saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
Tagad (arī pēc tam) visi ir gudri Saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
Sals pievelk Saka, ja laiks kļūst ievērojami aukstāks.
Sals pievelk Saka, ja laiks kļūst ievērojami aukstāks.
Pilna sirds Saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi. Saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
Pilna sirds Saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi. Saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
Auksts un karsts skrien (arī iet) pār kauliem Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (parasti drudzī). Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Auksts un karsts skrien (arī iet) pār kauliem Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (parasti drudzī). Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Auksts un karsts skrien (arī iet) par kauliem Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, drudzī).
Auksts un karsts skrien (arī iet) par kauliem Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Mugura kūp Saka, ja mugura ir sakarsusi, arī mitra (piemēram, intensīvā darbā).
(Visas) iekšas rauj (vai) ārā (arī laukā), retāk (visas) iekšas rauj (vai) uz augšu Saka, ja nāk vēmiens, ja ir stipra vemšana.
(Visas) iekšas rauj (vai) ārā (arī laukā), retāk (visas) iekšas rauj (vai) uz augšu Saka, ja nāk vēmiens, ja ir stipra vemšana.
(Visas) iekšas rauj (vai) laukā (arī ārā) Saka, ja nāk vēmiens, saka, ja ir stipra vemšana.
Papēži deg Saka, ja nav pacietības vai laika palikt mierā, uz vietas.
Papēži svilst (arī deg) Saka, ja nav pacietības vai laika palikt mierā, uz vietas.
Papēži svilst (arī deg) Saka, ja nav pacietības vai laika palikt mierā, uz vietas.
Kaut vai (tā) Saka, ja nedod konkrētu atbildi, bet pieļauj kādu no minētajām iespējām.
Kaut vai (tā) Saka, ja nedod konkrētu atbildi, bet pieļauj kādu no minētajām iespējām.
Kaut arī (tā) Saka, ja nedod konkrētu atbildi, bet tikai pieļauj minēto iespēju.
Ne kauna, ne goda Saka, ja nekādā situācijā nav neērti, nepatīkami, arī ja cilvēkam nav morālu jūtu.
Pārpilna sirds Saka, ja pārāk nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
Tvaiks krīt (arī krītas) Saka, ja pazeminās tvaika spiediens.
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (no sirds, arī no krūtīm) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no krūtīm (arī no sirds) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Nokrīt (arī noveļas) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no pleciem (arī no sirds, no krūtīm) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no sirds (arī no krūtīm, no pleciem) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā slogs (arī akmens) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Sirds nošļūk (zemu, arī uz leju) Saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
Sirds nošļūk (zemu, arī uz leju) Saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
Sirds nošļūk zemu (arī uz leju) Saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
Nezināt (arī nesaprast) ko ķert, ko grābt Saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
Nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt Saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
Nesaprast (arī nezināt), ko ķert, ko grābt Saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
Nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt Saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
Galva griežas (apkārt, arī riņķī) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
Galva griežas (apkārt, arī riņķī) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
Galva griežas (arī iet) riņķī (arī apkārt) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
Acīs ņirb, arī acīs sāk ņirbēt Saka, ja rodas redzes traucējumi (parasti ilgstoši skatoties uz ko raibu, kustīgu).
Sirds (pār)met kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
Sirds met kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
Sirds pārmet kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
Sirds met (arī apmet, pārmet) kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
Krīt kā mušas Saka, ja strauji, parasti epidēmijā, mirst daudzi cilvēki.
Krīt kā mušas Saka, ja strauji, parasti epidēmijā, mirst daudzi cilvēki.
Iet vaļā Saka, ja šaujamierocis izšauj.
Iet vaļā Saka, ja šaujamierocis izšauj.
Galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, arī galvassāpes.
Galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
Galva (arī galvā, pa galvu) dun (arī dūc) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
Galva (arī galvā, pa galvu) rūc (arī dūc, dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
Ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma gadījumos).
Ausīs (arī ausis) dūc (arī džinkst, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai specīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) rūc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis, galva) šņāc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, rūc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) zvana (arī džinkst, dūc, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) žvinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (parasti asinsrites traucējumu ietekmē).
Viss nostājas savā (arī īstajā) vietā Saka, ja viss nokārtojas, visi jautājumi tiek atrisināti.
Viss nostājas savā (arī īstajā) vietā Saka, ja viss nokārtojas, visi jautājumi tiek atrisināti.
Sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm Saka, ja, parasti pēkšņi, rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
Sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm Saka, ja, parasti pēkšņi, rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
Nu kā? Saka, jautājot par kādas darbības, stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
Ausīs (arī ausis) dun (arī džinkst, zvana, dūc, šalc, rūc, šņāc) Saka, ka šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Mūžs iegriezies otrā pusē Saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.
Mūžs iegriezies otrā pusē Saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.
Mūžs iegriezies otrā pusē Saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.
Mūžs iegriezies otrā pusē Saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.
Dievs pieņēma Saka, kad kāds ir nomiris.
Dievs (arī dieviņš, nāve) pieņem Saka, kad kāds mirst.
Par laimi Saka, lai izteiktu apmierinājumu, atvieglojumu sakarā ar kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
Nu, (vai) zini Saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret sarunas biedra teikto, arī lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra uzmanību kādam faktam (parasti negatīvam).
Kauls no (mūsu, viņu) kaula, arī kauls no (mūsu, viņu) kaula, miesa no (mūsu, viņu) miesas Saka, norādot uz cilvēku vai sociālu grupu vienu un to pašu cilmi, vienādiem uzskatiem.
Kauls no (mūsu, viņu) kaula, miesa no (mūsu, viņu) miesas Saka, norādot uz cilvēku vai sociālu grupu vienu un to pašu cilmi, vienādiem uzskatiem.
Nerunājot (nemaz) par (ko) Saka, norādot uz ko līdzīgu iepriekš minētajam.
Tas ir kāda (roku) darbs Saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).
Tas ir kāda roku darbs Saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).
(Ja) dieviņš (arī dievs) dos Saka, norādot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
Daudz laimes! Saka, novēlot (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
Daudz laimes! Saka, novēlot (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
Uz veselību! arī uz veselībām! Saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
Saldu dusu! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
Saldu dusu! arī Dusi Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
Dusi saldi! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu. Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
Dievs palīdz! Saka, novēlot veiksmi darbā, arī sveicinot (kādu, kas pašreiz ko dara).
Dievs palīdz! Saka, novēlot veiksmi darbā, arī sveicinot (kādu, kas pašreiz ko dara).
Labu veiksmi! Saka, novēlot veiksmi, panākumus.
Labu veiksmi! Saka, novēlot veiksmi, panākumus.
Kā par sodību (arī sodu) Saka, paužot negatīvu attieksmi pret ko nevēlamu.
Kā par sodu (arī sodību) Saka, paužot negatīvu attieksmi pret ko nevēlamu.
Ko iedomājies Saka, paužot neticību, nicīgu attieksmi.
Ko domā Saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
Ko domājies Saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
Velns ar viņu (arī to) Saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, pret ko.
Vilks ar viņu (arī to) Saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, pret ko.
Tieši tā Saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu.
Taisni tā Saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu. Tieši tā.
Kādu(s) medus podu(s) es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis Saka, reaģējot uz kāda nelaipnību, naidīgu attieksmi.
Kādu(s) medus podu(s) es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis Saka, reaģējot uz kāda nelaipnību, naidīgu attieksmi.
Kādu(s) medus podu(s) es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis, arī ko es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis Saka, reaģējot uz kāda nelaipnu, naidīgu attieksmi.
Augstas laimes! arī Augstu laimi! Saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
Augstas laimes (arī augstu laimi) Saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
degt Sakarst (mitrumā) - par sienu, zaļbarību, nopļautu zāli u. tml.
baltkvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls kļūst spoži balts.
sarkankvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu.
misiņbronza Sakausējums, kurā ir misiņa un bronzas komponenti.
Bārkšu sakne Sakne, kas veidojas augam, ja tam nav spēcīgas galvenās saknes. Piesakne ap mietsakni. Bārkšsakne.
endoderma Saknes (primārās) mizas iekšējā kārta.
Bārkšu saknes Saknes, kas veidojas augam, ja tam nav spēcīgas galvenās saknes. Piesaknes ap mieta sakni.
sakompromitēties Sakompromitēt sevi.
saņemt Sakopot, sakoncentrēt (parasti spēkus, drosmi, domas).
apkošļāt Sakošļāt (visapkārt vai vietumis).
iemēģināt Sākot veikt (kādu darbību), pārbaudīt veiksmi.
dagerotipija Sākotnējais fotografēšanas paņēmiens, ar kuru attēlu ieguva uz plates, kas pārklāta ar sudraba jodīdu.
sadraudzēties Sākt izjust patiku (pret ko), vajadzību (pēc kā), iegūt prasmi izmantot (ko), sākt bieži lietot (ko).
atmirdzēt Sākt mirdzēt (par gaismu, gaismas avotu).
atmirdzēt Sākt mirdzēt, tiekot apgaismotam.
atmirgot Sākt mirgot (par gaismu, gaismas avotu).
atmirgot Sākt mirgot, tiekot apgaismotam.
Izplūst smieklos Sākt stipri smieties.
Izplūst smieklos Sākt stipri smieties.
sagriezties Sākt virpuļot (par sniegu, smiltīm, lapām u. tml.). Pēkšņi rasties (par kā virpuli).
satvert Sākt, parasti pēkšņi, iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) virzās, pārvietojas (parasti par straumi, vēju).
sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, mainīt miera stāvokli (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām). Īsu bridi mainīt miera stāvokli.
saminstināties Sākt, parasti pēkšņi, minstināties. Īsu brīdi minstināties.
samirkšķināt Sākt, parasti pēkšņi, mirkšķināt (acis, arī plakstiņus). Īsu brīdi mirkšķināt.
sagriezties Sākt, parasti pēkšņi, virzīties apļveidīgi, spirālveidīgi (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
nulle Sākuma vērtība, punkts (kādā atskaites sistēmā). Punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas, stāvoklis, no kura sākas mērinstrumenta rādījumi.
uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai. Sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (par zemi, ūdenstilpi u. tml.).
Ogu maize Salda smalko kviešu miltu maize ar rozīnēm.
Ogu maize Salda smalko kviešu miltu maize ar rozīnēm.
dzeltenmaize Salda smalko kviešu miltu maize, kas cepta ar safrāna un olu piedevām, parasti arī ar rozīnēm.
ķīselis Saldais ēdiens, kas gatavots, parasti no augļiem, ogām, arī no miltiem vai piena, un iebiezināts ar cieti.
buberts Saldais ēdiens, ko gatavo no mannas vai kviešu miltiem, cukura un sakultām olām.
kvass Saldskābs bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo parasti no rupjmaizes vai rudzu miltiem un iesala.
Pamata pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi kā neatkarīgu, patstāvīgu, bez salīdzinājuma.
Pamata pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi kā neatkarīgu, patstāvīgu, bez salīdzinājuma.
Pārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir lielāka intensitāte, izpausme nekā pamata pakāpē nosauktajai īpašībai, pazīmei.
Pārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir lielāka intensitāte, izpausme nekā pamata pakāpē nosauktajai īpašībai, pazīmei.
Vispārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
Vispārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
komparatīvisms Salīdzināmi vēsturiskā valodu pētīšana.
kritika Salīdzinoša analīze, vērtējums (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
saderēt Salīgt mieru, izbeigt strīdēties, naidoties.
nukleoproteīds Saliktas olbaltumvielas, kas sastāv no nukleīnskābju un vienkāršu olbaltumvielu savienojumiem un ir svarīga šūnas kodola sastāvdaļa.
cisas Salmi, siens, zirnāji, izžāvētas ūdenszāles, no kurām veido guļasvietu (gultā, uz grīdas u. tml.).
sālsmaize Sāls un maize, ko pasniedz ciemiņiem, tos svinīgi sagaidot.
stearāts Sāls, kas rodas, stearīnskābei reaģējot ar sārmiem vai sodu.
stannāti Sāļi, kuru anjonus veido alvas (IV) savienojumi.
deputāts Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi.
aizēnot Samazināt (kā) nozīmi (par faktu, notikumu, pārdzīvojumu).
novājināt Samazināt (piemēram, uzticību, ietekmi).
sadeldēt Samazināt, parasti ievērojami, arī likvidēt (piemēram, starpību).
sadilt Samazināties, parasti ievērojami, apjomā, skaitliskajā vērtībā.
sarauties Samazināties, parasti ievērojami, tilpumā, apjomā (par priekšmetiem, vielām, materiāliem).
strinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli. Skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti.
trinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli. Skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti. Strinkšķis.
slaids Samērā augsts, stāvs (par reljefa veidojumiem). Arī nolaidens.
smilšakmens Samērā ciets nogulumiezis, kas ir izveidojies, sacementējoties smiltīm.
nūja Samērā garš, no dzinumiem attīrīts paresns zars, no dzinumiem, zariem attīrīts tievs koka stumbrs.
laikmets Samērā ilgs laikposms, kam raksturīgi ievērojami notikumi, parādības, norises (sabiedrībā), kvalitatīvi jauns posms (sabiedrības) attīstībā.
pārskrējiens Samērā īss un ātrs skrējiens ar sekojošu nogulšanos zemē, paslēpšanas drošākā vietā, ko parasti veic, izvairoties no pretinieka šaujamieroču uguns.
pieklājīgs Samērā labs, apmierinošs.
Tikt viegli cauri Samērā laimīgi (ar nelieliem zaudējumiem), samērā veiksmīgi izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
nams Samērā liela celtne, arī celtnes daļa, kurai ir, parasti administratīvas, sabiedriskas, kultūras, tirdzniecības, funkcijas. Arī attiecīgā iestāde, uzņēmums.
pagarinājums Samērā liels (skaņas) izrunas paildzinājums atbilstoši valodas likumiem.
Daudz kas Samērā liels daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
Daudz kas Samērā liels daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u.tml.).
kuģis Samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piemēram, saimniecisku, zinātniski pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai.
Maz kas Samērā mazs daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
Maz kas Samērā mazs daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
palēns Samērā miermīlīgs, līdzsvarots.
starpbrīdis Samērā neilgs laikposma starp divām mācību nodarbībām vai diviem nodarbības atsevišķiem posmiem.
krūze Samērā neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas vai metāla) dzeramais trauks, bieži ar osu. Tase, krūzīte.
pabiezs Samērā piesātināts, blīvs, koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.).
referāts Samērā plaša publiska runa, arī tās rakstveida teksts (apspriedēs, sanāksmēs, konferencēs, kongresos u. tml.), kurā, parasti koncentrētā veidā, ietverti faktu, darbības, notikumu analīzes rezultāti, vispārinājumi, ieteikumi, prognozes.
zona Samērā plaša teritorija (ģeogrāfiskās joslas daļa), kurā dabas apstākļu specifiku nosaka siltuma un mitruma mijiedarbība.
paliels Samērā spēcīgs, intensīvs (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
pabrīvs Samērā vāji saistīts ar kādiem pienākumiem, rūpēm. Samērā neierobežots.
pelēcīgs Samērā vienveidīgs, vienmuļš, bez notikumiem, kas izraisa pozitīvu attieksmi (parasti par laikposmu).
pamikls Samērā, arī mazliet mikls.
pamitrs Samērā, arī mazliet mitrs.
lapi Sāmi.
apmīcīt Samīcīt (miltus kopā ar iejauto mīklu).
izlīdzinājums Samierinājums, nesaskaņu novērsums.
sadzīvot Samierināties (ar ko), pielāgoties (kam).
paciest Samierināties (ar ko). Ciest (5).
Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
Būt gatavam (arī sagatavotam), arī sagatavoties uz visu Samierināties ar visu, kas gaidāms, arī ar sliktāko.
Apiet apkārt Samierināties, būt mierā (ar ko).
Apiet apkārt Samierināties, būt mierā (ar ko).
salabt Samierināties, pārtraukt naidoties vienam ar otru, citam ar citu (pēc ķildas, domstarpībām u. tml.). Atjaunot iepriekšējās labās, vēlamās attiecības.
ciest Samierināties. Paciest.
apmīt Saminot apdzēst (liesmu, uguni).
apmīt Saminot nobeigt (daudz sīku dzīvnieku).
saminstīties Saminstināties.
samērcēties Samirkt, izmirkt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sažulgt Samirkt.
sasmirkt Samirkt. Piesūcoties ar mitrumu, iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku.
samitrot Samitrināt.
samitroties Samitrot (1).
sanesas Saneši; arī sanesumi (2).
karantīna Sanitārijas punkts personu, transportlīdzekļu, preču u. tml. pārbaudei, kuri ienāk no kāda, parasti epidēmijas skarta, apgabala.
pieņemt Saņemt (ko no kāda). Būt ar mieru saņemt (ko) īpašumā, rīcībā, lietošanā.
cirsties Sāpīgi sisties (parasti sejā, acīs) - par krūmiem, koku zariem u. tml.
sarūgtinājums Sāpīgs pārdzīvojums, ko izraisa pārestība, nepatiesi pārmetumi, arī vilšanās, neveiksme.
Locīties sāpēs Sāpju dēļ būt ļoti nemierīgam.
Redzēt sapni Sapņot (miegā).
Redzēt sapni Sapņot (miegā).
savedināt Saprecināt. Arī panākt, ka (kādi) intīmi tuvinās.
savest Saprecināt. Arī panākt, ka (kādi) intīmi tuvinās.
sapropelīts Sapropelis (parasti sacietējis), kura saturā pārsvarā ir minerālvielas.
saspringt Sarauties, parasti ievērojami (par muskuļiem, muskuļaudiem) kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas, parasti ievērojami (par ķermeni, tā daļām). Sasprindzināties (1).
konflikts Sarežģījumi, asas domstarpības (politiskajās, starptautiskajās attiecībās).
negludums Sarežģījumi, grūtības, kļūmes (piemēram, dzīvē, darbā).
ķēpa Sarežģījumi, nepatikšanas.
Saviesīga sadzīve Sarīkojuma neoficiālā daļa (parasti mielasts, dejas, izklaidēšanās). Patīkama laika pavadīšana (piemēram, viesībās, sarīkojuma neoficiālajā daļā).
Saviesīga sadzīve Sarīkojuma neoficiālā daļa (parasti mielasts, dejas, izklaidēšanās). Patīkama laika pavadīšana (piemēram, viesībās, sarīkojuma neoficiālajā daļā).
karnevāls Sarīkojums (ar dejām, spēlēm, priekšnesumiem), kurā dalībnieki ir maskās un īpašos tērpos.
viesības Sarīkojums ar lūgtiem viesiem un mielastu, parasti ģimenē svarīgu notikumu, arī svētku atzīmēšanai.
Mutvārdu žurnāls Sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi par noteiktu tematu.
Dzīvā (arī mutvārdu) avīze Sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi, kas atspoguļo galvenokārt attiecīga uzņēmuma, iestādes u. tml. dzīvi.
Mutvārdu (arī dzīvā) avīze Sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi, kas atspoguļo galvenokārt attiecīga uzņēmuma, iestādes u. tml. dzīvi.
Dzīvā (arī mutvārdu) avīze Sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi, kas atspoguļo galvenokārt attiecīga uzņēmuma, iestādes u. tml. dzīvi.
sarkanarmietis Sarkanās Armijas karavīrs (no 1918. gada līdz 1946. gadam).
smilšlapsene Sarkanmelns plēvspārņu kārtas kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās.
mīnijs Sarkans oksīdu grupas minerāls, kas satur svinu.
cinobrs Sarkans sulfīdu grupas minerāls, kas satur dzīvsudrabu. Dzīvsudraba rūda.
zaimot Sarkastiski izsmiet, izturēties (pret kādu, arī pret ko) ļauni, nievājoši, ar sarkastisku izsmieklu, ļaunām nievām pazemot (kāda) cieņu.
zaimi Sarkastisks izsmiekls, ļaunas, cilvēka cieņu pazemojošas nievas.
gailēt Sārti mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
gaile Sārts (parasti kvēlojošu ogļu) mirdzums, spīdums.
transakcija Sarunas, arī vienošanās (ekonomikā, politikā). Plašs (parasti finansiāls) darījums.
sapīt Sasaistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (dzīvniekam) ir grūti vai neiespējami kustēties.
temperatūra Sasilšanas pakāpe (piemēram, priekšmetam, vielai, videi), ko vērtē pēc cilvēka sajūtām. Fizikāls lielums, ar ko raksturo termodinamiskas sistēmas līdzsvara stāvokli.
noformēt Saskaņā ar noteikumiem iekārtot (kādu) darbā (par ko).
Savilkt galus kopā, retāk savilkt galus ar galiem Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
Savilkt (arī dabūt) galus kopā Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
Sadabūt galus kopā Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
Savilkt (arī dabūt) galus kopā, retāk savilkt galus ar galiem Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
saskarsme Saskare, arī saikne (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem). Saskare, arī saikne (kam ar parādībām sabiedrībā, dabā).
krastmala Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi. Krasts (2).
apslapināt Saslapināt (visapkārt vai vietumis).
kokmasa Sasmalcināta koksne, ko izmanto papīra, kartona, celulozes, plātņu ražošanai, kā arī ķīmiskai pārstrādei.
gūt Sasniegt (psihisku stāvokli, kas saistās, piemēram, ar pozitīvām izjūtām, pozitīvu pārdzīvojumu). Rast (pārliecību, ierosmi u. tml.).
Uzlikt kroni Sasniegt augstāko pakāpi (piemēram, par panākumiem, nepatikšanām).
Uzlikt kroni Sasniegt augstāko pakāpi (piemēram, par panākumiem, nepatikšanām).
sistole Sasprieguma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko atslābuma fāzei.
kāpinājums Sasprindzinājuma pieaugums, virzība uz kulmināciju (mākslas darbā).
tāmēt Sastādīt tāmi.
atrast Sastapt (noteiktu attieksmi).
atdurties Sastapties, saskarties (ar pretestību, nevēlamu attieksmi u. tml.) un tikt kavētam darbībā, izpausmē.
recepte Sastāva un pagatavošanas paņēmiena apraksts (piemēram, ēdienam, vielu maisījumam).
riba Sastāvdaļa, elements (piemēram, karkasam, celtnei, priekšmetam), kas reizumis ir lokveidīgi izliekts un balsta vai savieno (ko). Arī parasti lokveidīgi izliekts, izcilnis.
atmoda Sastinguma un miera stāvokļa izbeigšanās (dabā). Atmošanās.
sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
iestrādāt Sastrādāt (augsni, zemi).
Šķībs ģīmis Sašķiebta, arī deformēta seja. Seja, kurā izpaužas neapmierinātība, nicinājums.
sagumt Sašķiebties, kļūt zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
sagubt Sašķiebties, kļūt, parasti ievērojami, zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
saderīgs Saticīgs, arī miermīlīgs.
vodeviļa Satīriska ielu, arī tirgus komēdiju dziesmiņa 16. gadsimtā Francijā.
trauksme Satraukums, nemiers.
uztrūkties Satrūkstoties (no kā), pēkšņi uzmosties (no miega).
saburbēt Satūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām, ādu).
smacēt Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta. Šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Arī slāpēt (1).
iegrābt Satvert, ieņemt (saujā, piemēram, smiltis, graudus).
Nosēdināt uz apsūdzēto sola Saukt pie kriminālatbildības.
Nosēdināt uz apsūdzēto sola Saukt pie kriminālatbildības.
Patiesā pusnakts Saules apakšējās kulminācijas moments.
Patiesā pusdiena Saules augšējās kulminācijas moments.
sausleja Sausa, lēzena ieleja, kam ir plats dibens un kas saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem.
sausbarība Sausi dzīvnieku barības līdzekļi (piemēram, siens, salmi).
nora Sauss, mazauglīgs nogabals, kas reizumis ir apaudzis ar retiem krūmiem (piemēram, ar paegļiem).
pogaļa Sauss, retāk sulīgs veronis, kas attīstījies no auglenīcas, kura saaugusi no vismaz trim, retumis no divām augļlapām un satur daudz sēklu.
sauscietība Sausumizturība.
sausumizturīgums Sausumizturība.
sauscietīgs Sausumizturīgs.
krasts Sauszemes mala (ūdenstilpei). Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
piekraste Sauszemes mala (ūdenstilpei). Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
cits Savādāks, jauns, arī nezināms (salīdzinot ar esošo, minēto, zināmo).
jocīgs Savādi, neizprotami.
jokains Savādi, neizprotami.
apburt Savaldzināt, sajūsmināt.
nožēla Savas vainas atzīšana un tās izraisītie sirdsapziņas pārmetumi.
šarmants Savdabīgi, neatvairāmi pievilcīgs, valdzinošs (par cilvēkiem).
viebt Savelkot sejas muskuļus, mainīt izteiksmi (sejai, tās daļām), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē; šādā veidā radīt (sejā, tās daļās kādu grimasi), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē.
saverkšķīt Saviebt (seju, tās daļas). Samiegt, arī samirkšķināt (acis).
saverkšķīties Saviebties (par seju, tās daļām). Samiegties, arī samirkšķināties (par acīm).
platsliežu Savienojamā ar «dzelzceļš»: tāds dzelzceļš, kam attālums starp sliežu, galvu iekšmalām ir no 1435 līdz 1520 milimetriem.
translācija Savienojumā "translācijas kustība": ķermeņa kustība, kurā visiem tā punktiem ir vienādi ātrumi un paātrinājumi.
apsmieties Savienojumā «(ne)ļauties apsmieties»: (ne)ļaut sevi apsmiet.
treponēma Savienojumā «bālā treponēma»: mikroorganisms, kas izraisa sifilisu.
cece Savienojumā «cece muša»: Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piemēram, miega slimības izraisītājus.
divpadsmitpirkstu Savienojumā «divpadsmitpirkstu zarna»: tievās zarnas daļa, kas atrodas aiz kuņģa.
izsauksmes Savienojumā «izsauksmes vārds»: vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai. Interjekcija.
ja Savienojumā «ja arī»: saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
pamieži Savienojumā «kāpu pamieži»: kāpukvieši.
krustvārdu Savienojumā «krustvārdu mīkla». Burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
laponoīds Savienojumā «laponoīdā rase». Eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases seno pārejas formu lokāls variants, kura pārstāvjiem (samiem) raksturīgs mazs augums, zema seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, ieliekts deguns.
saeima Savienojumā «Latvijas Tautas saeima»: likumdošanas varas orgāns Latvijā (1940. gadā no 21. jūlija līdz 25. augustam, kad tas sevi pasludināja par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstāko Padomi).
ložņa Savienojumā «mizu ložņa»: mizložņa.
nošausmināties Savienojumā «nevarēt nošausmināties»: nevarēt beigt šausmināties.
notīksmināties Savienojumā «nevarēt notīksmināties»: nevarēt beigt tīksmināties.
kuriene Savienojumā «no kurienes»: norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
nominālistisks Savienojumā «nominālistiskā naudas teorija»: buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudai ir tikai valsts noteiktā vērtība un nauda netiek uzskatīta par preci.
odveida Savienojumā «odveida divspārņi»-, divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā gariem taustekļiem, kam ir vismaz seši gandrīz vienādi posmi. Šīs apakšārtas kukaiņi.
staipeknītis Savienojumā «palu slaipeknītis»: staipekņu dzimtas augs ar nelieliem ložņājošiem dzinumiem, adatveida lapām.
pamazināts Savienojumā «pamazinātā skaņkārta»: skaņkārta, kuru veido periodiska toņu un pustoņu mija.
piešķirt Savienojumā «piešķirt nozīmi»: uzskatīt (ko) par ļoti nozīmīgu, svarīgu, arī par galveno.
puskoka Savienojumā «puskoka lēcējs»: cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoklēcējs.
pussabrukšana Savienojumā «pussabrukšanas periods»: laikposms, kurā caurmērā puse no sākotnējiem attiecīgās radioaktīvās vielas atomiem sabrūk.
septiņjūdžu Savienojumā «septiņjūdžu zābaki»: pasakās, teikās - zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties.
seškanšu Savienojumā «seškanšu mieži»: mieži ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, kuras ir uz vienāda gamma kātiņiem.
siļķveidīgs Savienojumā «siļķveidīgās zivis»: kaulzivju kārta, pie kuras pieder, piemēram, siļķes, reņģes, brētliņas, laši, taimiņi.
simpatētisks Savienojumā «simpatētiskā tinte»: bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā un kas kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
simtjūdžu Savienojumā «simtjūdžu zābaki»: pasakās, teikās - zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties. Septiņjūdžu.
skaitlis Savienojumā «skaitļa vārds»: vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Šīs vārdšķiras vārds.
vainags Savienojumā «sonetu vainags»: piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums.
svaigs Savienojumā «svaigā veidā»: tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
šaursliežu Savienojumā «šaursliežu dzelzceļš»: tāds dzelzceļš, kam attālums starp sliežu galvu iekšmalām ir mazāks par 1435 milimetriem.
šur Savienojumā «šur (un) tur»: vietumis, dažviet, arī vairākās vietās.
priekšmets Savienojumā «teikuma priekšmets»: teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs.
transurāna Savienojumā «transurāna elements»: radioaktīvs ķīmiskais elements, kas periodiskajā sistēmā atrodas aiz urāna (piemēram, neptūnijs, plutonijs).
pamatmaiņa Savienojumā «vielmaiņas pamaimaiņa»: minimālais enerģijas daudzums, kas nepieciešams dzīvības pamatfunkciju uzturēšanai.
aizmigt Savienojumā ar "uz mūžu", "mūžīgā miegā", "uz visiem laikiem" u. tml.: nomirt.
auksts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
salts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
gaišs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas ir saistīts ar priecīgām izjūtām, optimistisku noskaņu.
izbeigt Savienojumā ar «dzīve», «mūžs» u. tml.: nonāvēt, arī nomirt.
beigt Savienojumā ar «elpot», «ciest» u. tml.: mirt.
trešais Savienojumā ar «kategorija», «pakāpe» u. tml. norāda uz to, kas ir ievērojami sarežģītāks, arī nozīmīgāks (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
ierakstīt Savienojumā ar «lappuse». Veikt ko nozīmīgu, neaizmirstamu, vienreizīgu.
sārmzemju Savienojumā ar «metāli»: Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdeni, veidojot sārmainu reakciju.
salīgt Savienojumā ar «miers»: panākt savstarpēju vienošanos par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
līgt Savienojumā ar «miers»: savstarpēji vienoties par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
nobeigt Savienojumā ar «mūžs», «dzīve» u. tml.: nomirt. Pavadīt pašu pēdējo mūža posmu.
pabeigt Savienojumā ar «mūžs», «dzīve» u. tml.: nomirt. Pavadīt pašu pēdējo mūža posmu.
beigt Savienojumā ar «mūžs», «gaitas» u. tml.: mirt. Pavadīt pēdējo mūža posmu.
griezt Savienojumā ar «nost», «klāt» u. tml.: nodalīt, atmērīt (parasti zemi).
kapteinis Savienojumā ar «pirmā ranga», «otrā ranga» vai «trešā ranga»: dienesta pakāpes vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpes, kas attiecīgi atbilst pulkveža, apakšpulkveža vai majora dienesta pakāpēm Padomju Armijā). Karavīrs, kam ir kāda no šādām dienesta pakāpēm.
atpakaļ Savienojumā ar «sen», «nesen», «ilgi», «neilgi» u. tml.: pastiprina tā vārda nozīmi, kurš norāda, ka darbība, process noticis pagātnē.
miksolidisks Savienojumā ar «skaņkārta»: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais mažors ar pazeminātu septīto pakāpi.
frīģisks Savienojumā ar «skaņkārta»: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais minors ar pazeminātu otro pakāpi.
eolisks Savienojumā ar «skaņkārta»: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais minors.
trešais Savienojumā ar «šķira», «kategorija», «pakāpe» u. tml. norāda uz (kā) ievērojami zemāku kvalitāti, nozīmīgumu (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
kolorado Savienojumā ar «vabole»: vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem.
ierādīt Savienojumā ar «vieta», «loma»: piešķirt (ievērojamu) nozīmi.
bāzties Savienojumā ar «virsū»: plīties, mākties virsū. Nelikt mierā.
daudz Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme ir ievērojami palielināta, pastiprināta.
visvairāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme izpaužas visspēcīgāk (salīdzinājumā ar ko citu).
mazliet Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme piemīt nelielā mērā.
vairāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme spēcīgāk izpaužas (salīdzinājumā ar ko citu).
maz Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme vāji izpaužas.
krietns Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu vai arī ar to nozīmē lietotu vārdu norāda, ka minētā pazīme ir samērā palielināta, pastiprināta.
ļauns Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs nevēlami, kaitīgi iedarbojas.
būt Savienojumā ar darbības vārda nenoteiksmi lieto, lai izteiktu vajadzību.
ne- Savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa «-oms», «-oms», norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
pilns Savienojumā ar mērvienības nosaukumu: tāds, kaš atbilst minētajai mērvienībai, skaitliskajam lielumam precīzi vai arī nedaudz pārsniedz to.
sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda, ka kopīgā darbībā iegūst prasmi šo darbību saskanīgi veikt.
puse Savienojumā ar skait.: apzīmē pulksteņa laika momentu, kad līdz attiecīgās stundas sākumam atlikušas trīsdesmit minūtes.
turpat Savienojumā ar skaita, lieluma apzīmējumu norāda, ka līdz minētajam skaitam, lielumam mazliet pietrūkst.
pus- Savienojumā ar tautību nosaukumiem: norāda, ka tikai vienam no (kāda) vecākiem ir salikteņa otrajā daļā nosauktā tautība.
sviešus Savienojumā ar verba "sviest" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
bāztin Savienojumā ar verba «bāzt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
bērtin Savienojumā ar verba «bērt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
celšus Savienojumā ar verba «celt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
ciršus Savienojumā ar verba «cirst» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
gāšus Savienojumā ar verba «gāzt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
grūšus Savienojumā ar verba «grūst» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
klupšus Savienojumā ar verba «klupt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
krišus Savienojumā ar verba «krist» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
kristin Savienojumā ar verba «krist» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Krišus (2).
lēktin Savienojumā ar verba «lēkt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lēkšus (3).
līšus Savienojumā ar verba «līst» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
lūgtin Savienojumā ar verba «lūgt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūgšus (1).
lūgšus Savienojumā ar verba «lūgt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūgtin.
lūztin Savienojumā ar verba «lūzt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūzin.
lūzin Savienojumā ar verba «lūzt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūztin.
mešus Savienojumā ar verba «mest» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
nešus Savienojumā ar verba «nest» formām vai atvasinājumiem no tā lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek nesot.
rāpus Savienojumā ar verba «rāpot» formām vai atvasinājumiem no tā lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek rāpojot.
rītin Savienojumā ar verba «rit» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
vilkšus Savienojumā ar verba «vilkt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
gadīties Savienojumā ar verba nenoteiksmi norāda, ka darbība notiek reizumis, dažkārt.
ņemties Savienojumā ar verba nenoteiksmi: sākt darīt un darīt (ko).
lēkšus Savienojumā ar verbu «lēkt», «lēkšot» formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lēktin.
steigtin Savienojumā ar verbu «steigties», «steigt» formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu, steigšus (4).
steigšus Savienojumā ar verbu «steigties», «steigt» formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
at- Savienojumā ar verbu norāda, ka kustība vērsta šurp (uz runātāja vai pieminētā objekta pusi).
glicerāti Savienojumi, kas rodas, glicerīna spirta grupās ūdeņradi aizstājot ar metālu.
bēdas Savienojumos «bēdu ļaudis», «bēdu dienas», «bēdu ziņas», «bēdu laiki» u. tml.: tāds, ko piemeklējusi nelaime, posts, tāds, kas saistīts ar nelaimi, postu.
jau Savienojumos «jau gan», «jau nu gan»: lieto, lai pastiprinātu izteikuma nozīmi.
gan Savienojumos «lai gan», «kaut gan» saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
transmisija Savienojumos «mantošanas transmisija», «mantojuma transmisija»: mantošanas tiesību pāreja uz tādas personas mantiniekiem, kura ir mirusi pirms mantojuma atklāšanas.
retzemju Savienojumos «retzemju elementi», «retzemju metāli»: ķīmisko elementu grupa, kurā ietilpst skandiļs, itrijs, lantāns un lantanoīdi.
sniegt Savienojumos «sniegt koncertu», «sniegt priekšnesumus» u. tml.: publiski uzstāties ar koncertu, priekšnesumiem u. tml.
tā Savienojumos «tā arī», «tā vien»: lieto, lai pastiprinātu, parasti verba, nozīmi.
tīrviela Savienojums vai ķīmiskais elements, kura daudzumā pārrēķina darbīgā elementa daudzumu mēslojumā, augsnē, augos.
posmsavienojums Savienojums, kas sastāv no posmiem (2).
līmēt Savienot (ko) ar līmi.
līmēt Savienot ar līmi (kā) malas, galus u. tml.
iezemēt Savienot ar zemi (elektriskās iekārtas, aparātus).
sazināšanās Savstarpēja (piemēram, cilvēku, dzīvnieku, ierīču) mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
saskaņot Savstarpējā darbībā (piemēram, apspriežoties, diskutējot) panākt, ka (kas, parasti uzskati, plāni, nodomi) kļūst līdzīgi, kopīgi, arī pieņemami vairākiem, daudziem cilvēkiem.
rēķins Savstarpēja neapmierinātība, savstarpējas pretenzijas, pārestības.
līkopi Savstarpēja vienošanās par tirdzniecisku darījumu vai kādu saistību uzņemšanos un cienasts, mielasts par godu šādam darījumam, saistībām.
Pārveduma rublis Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padomes valstu kolektīvā valūtas vienība.
organisms Savstarpēji saskaņotu, saistītu elementu, sastāvdaļu sistēmiska vienība. Arī sistēma.
attiecība Savstarpējie sabiedriskie sakari, saistība, mijiedarbība (starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm u. tml.).
stāvoklis Savstarpējo (vielas) daļiņu telpisko attiecību, mijiedarbību kopums, kas nosaka (tās) fizikālās vai ķīmiskās īpašības (parasti kādā laikposmā).
kārība Savtīga, parasti zemiska, tieksme, kāre (pēc kā).
pārdot Savtīgos nolūkos (parasti par materiāliem labumiem) atteikties no saviem morāles principiem, nodot (draugus, līdzcilvēkus).
pārdoties Savtīgos nolūkos (parasti par materiāliem labumiem) nodot draugus, līdzcilvēkus, pāriet pretinieka pusē.
onānisms Savu dzimumorgānu kairināšana, lai izraisītu erotisku uzbudinājumu un dzimumtieksmes apmierinājumu.
pievilkties Savu fizikālo lauku mijiedarbības rezultātā pievirzīties vienam pie otra, citam pie cita.
Medību (arī medījamie) dzīvnieki Savvaļas dzīvnieki, kurus pēc medību noteikumiem un tradīcijām drīkst medīt.
Medījamie (arī medību) dzīvnieki Savvaļas dzīvnieki, kurus pēc medību noteikumiem un tradīcijām drīkst medīt.
Rudā roze Savvaļas roze ar sarkanbrūniem dzinumiem.
Rudā roze Savvaļas roze ar sarkanbrūniem dzinumiem.
mumificēties Sažūt un ievērojami samazināties apjomā (par audiem).
kārta Secība, kādā notiek likumiskās mantošanas un piedzinēju prasījumu apmierināšana.
plūst Secīgi izpausties (piemēram, runā), arī secīgi risināties (par domām, atmiņām u. tml.).
ritēt Secīgi mainīties (par laiku, laikposmiem). Pakāpeniski tuvoties beigu momentam (par laikposmu).
siltumnīca Segta virszemes būve ar dabisku vai mākslīgu mikroklimatu (parasti dārzeņu, puķu, to dēstu, sējas materiāla audzēšanai).
seismogramma Seismisko viļņu radīto grunts svārstību pieraksts ar seismogrāfu.
seismometrija Seismoloģijas nozare, kas izstrādā iekārtas seismisko viļņu uztveršanai, veido seismoloģisko novērojumu metodes.
smaids Sejas daļu (lūpu, vaigu, acu) raksturīgas kustības, raksturīga izteiksme, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
Putna seja Sejas deformācija, ko rada traucējumi apakšžokļa attīstībā.
Putna seja Sejas deformācija, ko rada traucējumi apakšžokļa attīstībā.
Gara seja Sejas izteiksme, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
Gara seja Sejas izteiksme, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
apsējības Sējas nobeigums. Tam sekojošais mielasts, svinības.
slejsēja Sējas paņēmiens - sēšana slejās (3). Lentsēja.
lentsēja Sējas paņēmiens - sēšana slejās. Slejsēja.
sējaparāts Sējmašīnas ierīce sēklu vai minerālmēslu vienmērīgai izkaisīšanai.
joma Sekla, ar ūdeni pildīta ieplaka, ko no jūras šķir smilšu sanesumu strēle.
putekšņi Sēklaugu mikrosporas ar vīrišķām dzimumšūnām.
ziedputekšņi Sēklaugu mikrosporas ar vīrišķām dzimumšūnām. Putekšņi.
ieplaka Sekls, plašs pazeminājums (zemes virsā) ar samērā līdzenu dibenu.
Dzīvības spēja Sēklu spēja miera periodā saglabāt dzīvu dīgli. Dīgšanas potence.
Dzīvības spēja Sēklu spēja miera periodā saglabāt dzīvu dīgli. Dīgšanas potence.
atbalstīt Sekmēt (kādu militāru pasākumu, piemēram, ar ieroču uguni).
izgaismot Sekmēt gaismas izplatīšanos (telpā). Panākt, ka (telpā) ir pietiekami daudz gaismas.
trīs Sekmju vērtējums, atzīme «apmierinoši» (parasti skolā). Trijnieks.
trijnieks Sekmju vērtējums, atzīme «apmierinoši» (parasti skolā). Trīs.
viens Sekmju vērtējums, atzīme «ļoti neapmierinoši» (parasti skolā). Vieninieks.
vieninieks Sekmju vērtējums, atzīme «ļoti neapmierinoši» (parasti skolā). Viens.
divnieks Sekmju vērtējums, atzīme «neapmierinoši» (parasti skolā). Divi.
divi Sekmju vērtējums, atzīme «neapmierinoši» (parasti skolā). Divnieks.
piecnieks Sekmju vērtējums, atzīme «teicami» (parasti skolā). Pieci.
pieci Sekmju vērtējums, atzīme «teicami» (parasti skolā). Piecnieks.
nomainīt Sekot vienam pēc otra, citam pēc cita (par laikposmiem).
nanosekunde Sekundes miljardā daļa.
mikrosekunde Sekundes miljonā daļa.
modalitāte Semantikas, arī gramatikas kategorija, kas atspoguļo izteikuma nozīmību, mērķi, attieksmi pret īstenību.
seminārists Semināra (2) audzēknis.
seminārists Semināra (3) audzēknis. Arī cilvēks, kas ir beidzis semināru.
seminārnodarbība Seminārs (1).
specseminārs Seminārs, kuru iekļauj mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
semioloģija Semiotika (1).
semantika Semiotikas nozare, kas pētī zīmju nozīmes.
sintaktika Semiotikas nozare, kas pētī zīmju savstarpējās attieksmes.
pragmatika Semiotikas nozare, kas pētī zīmju un to izmantotāju savstarpējās attiecības.
semitologs Semitoloģijas speciālists.
skeletkapi Sena apbedījuma vieta, kur atrodami nesadedzināti skeleti.
talents Sena masas mērvienība (aptuveni 25 kilogrami), arī naudas vienība (piemēram, senajā Grieķijā, Itālijā). Talants (3).
talants Sena masas mērvienība (aptuveni 25 kilogrami), arī naudas vienība (piemēram, senajā Grieķijā, Itālijā). Talants.
Doriskā skaņkārta Sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais minors ar paaugstinātu sesto pakāpi.
mīts Sena teika, nostāsts par dieviem, gariem, varoņiem, pasaules izcelšanos, dabas parādībām, aizvēsturiskiem notikumiem.
annāles Sena vēsturisko notikumu apraksta forma, kur notikumi kārtoti pa gadiem. Hronika.
patrons Senajā Romā - dižciltīgs pilsonis - aizbildnis un aizstāvis brīvlaistiem pilsoņiem, kuri bija atkarīgi no sava bijušā kunga un kuriem pret viņu bija zināmi pienākumi.
triumfs Senajā Romā - karā uzvarējuša karavadoņa un viņa armijas svinīga ierašanās galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem un brauciens, arī gājiens no Marsa laukuma līdz Kapitolijam.
pretoriānis Senajā Romā - ķeizara, karavadoņa miesassargs. Imperatora gvardes karavīrs. Karavīrs karaspēka vienībās, kas aizsargāja Romu, tās provinces.
patronāts Senajā Romā - patrona aizbildniecība pār nepilntiesīgiem vai trūcīgiem pilsoņiem, lai ar varu iegūtu sev politisku ietekmi.
barbars Senajiem grieķiem - cilvēks, kas nav grieķis Senajiem romiešiem - cilvēks, kas nav grieķis vai romietis.
sfinksa Senās Ēģiptes mitoloģijā - būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka vai svēta dzīvnieka galvu.
sfinksa Senās Grieķijas mitoloģijā - būtne ar spārniem, lauvas ķermeni un sievietes galvu un krūtīm.
stratēgs Senās Grieķijas polisās - karavadonis ar plašām militārām un politiskām pilnvarām.
rekapitulācija Senču (strukturālo, ķīmisko, funkcionālo) pazīmju atkārtošanās mūsdienu organismu ontoģenēzē.
fenikss Senēģiptiešu mitoloģijā - putns, Saules dieva iemiesojums. Seno romiešu mitoloģijā - putns, kas pēc sadegšanas spēj atdzimt no pelniem.
Stobriņu sēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida vai bišu šūnām līdzīgi iedibumi, kuros veidojas sporas.
epikūrisms Sengrieķu filozofa Epikūra mācība, kas izceļ cilvēka saprātīgu tieksmi pēc laimes.
ciniķis Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvis, kura sludināja sabiedrisko un tikumisko normu neievērošanu, atgriešanos pie dabas. Kiniķis.
satīrs Sengrieķu mitoloģijā - dabas dievība, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu.
hidra Sengrieķu mitoloģijā - daudzgalvains nezvērs, kuram katras nocirstās galvas vietā izaug divas jaunas.
nektārs Sengrieķu mitoloģijā - dievu dzēriens, kas piešķir tiem mūžīgu jaunību un skaistumu.
ambrozija Sengrieķu mitoloģijā - dievu ēdiens.
olimpietis Sengrieķu mitoloģijā - ikviens no divpadsmit galvenajiem dieviem.
amazone Sengrieķu mitoloģijā - kareivīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
ciklops Sengrieķu mitoloģijā - milzis ar vienu aci.
sirēna Sengrieķu mitoloģijā - mītiska būtne (daļēji sievietes, daļēji putna vai zivs veidolā), kas ar savām dziesmām ievilinājusi jūrasbraucējus bīstamās vietās un izraisījusi to bojāeju.
cerbers Sengrieķu mitoloģijā - nikns suns, kas sargāja ieeju pazemes valstībā.
haoss Sengrieķu mitoloģijā - pasaules un dievību pirmsākums.
najāda Sengrieķu mitoloģijā - ūdeņu (upju, strautu, avotu u. tml.) nimfa.
himera Sengrieķu mitoloģijā - uguns spļāvējs nezvērs ar lauvas rīkli, čūskas asti un kazas vidukli.
gigants Sengrieķu mitoloģijā - varens, mežonīgs milzis.
titāns Sengrieķu mitoloģijā - vissenākās dievu ģenerācijas pārstāvis.
mūza Sengrieķu mitoloģijā - zinātnes vai mākslas dieve.
argonauti Sengrieķu mitoloģijā: jūras braucēji (kuri kuģī «Argo» devušies uz Kolhīdu pēc zelta aunādas).
nimfa Sengrieķu un romiešu mitoloģijā - dabas dievība jaunas, skaistas sievietes veidolā.
antikvitātes Senlietas. Senatnes pieminekļi.
orākuls Seno Austrumu tautu, sengrieķu, seno romiešu mitoloģijā - dievības pareģojums, ko priesteris pasludina ticīgajiem, atbildot uz viņu jautājumiem.
bards Seno ķeltu dziesminieks.
vaidelotis Seno latviešu dziesminieks. Arī burtnieks (2).
Veļu kults Seno latviešu rituāli (piemēram, mielasta rīkošana veļiem rudenī rijās, pirtīs u. c., ziedojumu nešana uz kapsētām), lai iegūtu veļu labvēlību.
Romiešu cipari Seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizumis lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
Romiešu cipari Seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizumis lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
tunika Seno romiešu kreklveida apģērba gabals no vilnas vai linu auduma (ar atverēm galvai un rokām, vēlāk ar piedurknēm).
fūrija Seno romiešu mitoloģijā - atriebības dieve.
fauns Seno romiešu mitoloģijā - lauku, kalnu un mežu dievs, ganāmpulku sargātājs.
grācija Seno romiešu mitoloģijā - skaistuma dieviete.
vulkāns Seno romiešu ugunsdieva Vulkāna vārdā nosaukts veidojums, kas sastāv no magmas avota, pazemes ejas un šīs ejas virszemes atveres, ap kuru uzkrājas izvirdumu produkti, veidojot zemes virsas pacēlumu - konusu.
skalds Seno skandināvu dziesminieks.
šengs Sens ķīniešu mūzikas pūšaminstruments, kas sastāv no 13-24, parasti bambuka, stabulēm, kurām gaisu pievada no kopēja rezervuāra.
fosilijas Senu dzīvnieku vai augu atliekas, nospiedumi, organismu darbības.
pienēde Sēņu izraisīta slimība, kam raksturīgi balti, sarecējušam pienam līdzīgi aplikumi uz gļotādām.
septiņdesmit Septiņdesmit gadu (cilvēkam).
skunkss Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā, Vidusamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, īsām kājām, kuplu asti un anāliem dziedzeriem, kas izdala smirdošu sekrētu.
serpentinīts Serpentīna grupas minerāls.
polisērskābe Sērskābe, kuras molekulā ir vairāki sēra atomi ar oksidēšanas pakāpi VI.
sešdesmit Sešdesmit gadu (cilvēkam).
Seššķautņu mieži Seškanšu mieži.
slitenis Sētas miets, zediņš.
pašnomierināšana Sevis nomierināšana.
pašhipnoze Sevis suģestēšana, sevis psihiska ietekmēšana, lai sev izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
Ārējās karantīnas kaitēkļi Sevišķi bīstami kaitēkļi, kuri nav konstatēti PSRS teritorijā.
Karantīnas nezāles Sevišķi kaitīgas un bīstamas nezāles, kuru apkarošanai veicami īpaši karantīnas pasākumi.
Karantīnas nezāles Sevišķi kaitīgas un bīstamas nezāles, kuru apkarošanai veicami īpaši karantīnas pasākumi.
vidussiena Siena starp divām telpām, diviem telpiskiem veidojumiem.
apkasas Siens vai salmi, kas nokrituši zemē, apgrābjot siena vai salmu kaudzi, vezumu.
smalksiens Siens, ko iegūst no apkaltētas un sasmalcinātas zāles, kaltējot to ar aktīvās ventilācijas paņēmienu.
Rupjā barība Siens, salmi u. tml.
Sieviešu darbs Sieviešu piedalīšanās sabiedriskajā ražošanā (atkarā no sabiedriski ekonomiskās formācijas).
tante Sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
gājējs Sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu.
nācējs Sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu.
vecmeita Sieviete, kuras vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kura nav apprecējusies.
aube Sievietes galvassega. Precētu sieviešu cepure (mice).
mizgrauzis Sīka brūna vai melna vabole, kuras kāpuri dzīvo zem koku mizas, retāk koksnē, veidodami cilindriskas ejas.
matplaisa Sīka plaisa keramikas glazūrā.
ķirmis Sīka vabole, kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo.
Parcelārā saimniecība Sīka zemnieku saimniecība, ko apstrādā ar primitīvām darba metodēm, ar primitīviem darbarīkiem.
Parcelārā saimniecība Sīka zemnieku saimniecība, ko apstrādā ar primitīvām darba metodēm, ar primitīviem darbarīkiem.
drazas Sīkas atliekas, kas rodas, piemēram, ko sagriežot, sašķeļot. Nederīgi sīkumi.
Kosmiskie putekļi Sīkas meteoru ķermeņu daļiņas, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
meņševiks Sīkburžuāziska reformistiska partija, ko izveidoja meņševisma piekritēji pēc Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 2. kongresa (1903. gadā).
blēņas Sīki (parasti bērnu) pārkāpumi, nedarbi.
gruži Sīki atkritumi, atliekas, pabiras (no kā).
Vasaras raibumi Sīki iedzelteni vai brūngani pigmentācijas plankumi, kas rodas uz ādas pavasaros saules staru iedarbībā.
Vasaras raibumi Sīki iedzelteni vai brūngani pigmentācijas plankumi, kas rodas uz ādas pavasaros un vasarās saules staru iedarbībā. Šādi pastāvīgi plankumi (parasti uz sejas).
bārkstis Sīki izaugumi (piemēram, pie dzīvnieku vai augu orgāniem).
zobiņi Sīki izvirzījumi, robiņi (smaili, apaļīgi ar smailu galu, noapaļoti u. tml.) auga daļai (parasti lapas malai).
rasa Sīki ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēdušies uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
čūkslājs Sīkiem, bieziem krūmiem un sūnām aizaugusi, slīkšņaina vieta.
birģeris Sīkpilsonis, mietpilsonis. Arī pilsētas buržujs.
uzokšķerēt Sīkt, rūpīgi meklējot, atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
markitants Sīktirgotājs, kas tirgojās ar karavīriem nepieciešamām (galvenokārt pārtikas) precēm un pavadīja armiju (piemēram, karagājienā, manevros).
sarma Sīku ledus kristālu apledojums, kas radies uz augu zariem, lapām, iekārtiem vadiem, stieplēm u. tml., sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
mikrofauna Sīku mikroskopisku dzīvnieku kopums (kādā vidē).
dūņas Sīku organisko vielu vai minerāldaļiņu nogulumi ūdenskrātuvju dibenā.
radiators Sildāmierīce - sistēmā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens, tvaiks, gāze.
konvektors Sildāmierīce, kuras darbības pamatā ir konvekcija (1).
silīcijūdeņraži Silīcija savienojumi ar ūdeņradi - toksiskas gāzveida vai šķidras vielas ar nepatīkamu smaku. Silāni.
silāni Silīcija savienojumi ar ūdeņradi - toksiskas gāzveida vai šķidras vielas ar nepatīkamu smaku. Silīcijūdeņraži.
rodonīts Silikātu grupas blīvs, rožains minerāls, kas satur mangāna dioksīdu ar silīciju un kam ir kristāliska struktūra un stiklains spīdums.
berils Silikātu grupas minerāls, kas satur beriliju, alumīniju. Berilija rūda.
granāts Silikātu grupas minerāls, kura caurspīdīgos kristālus izmanto par pusdārgakmeņiem.
vizla Silikātu grupas minerāls, parasti ar plākšņainu uzbūvi, sastopams magmatisko, metamorfo un noguluma iežu sastāvā.
torīts Silikātu grupas radioaktīvs minerāls, ko izmanto torija ieguvei.
turmalīns Silikātu klases minerāls (pusdārgakmens), kam ir dažāds ķīmiskais sastāvs un kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
silimanīts Silikātu klases pelēks, gaišbrūns, zaļgans minerāls.
velteņi Silti tūbas apavi (ar stulmiem), ko bez šuvēm saveļ no vilnas šķiedrām, kažokādu ražošanas atkritumiem u. tml.
siltumkapacitāte Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu. Siltumietilpība.
gāzturbīna Siltuma dzinējs, kurā vilkmes spēks tiek radīts, pārveidojot kurināma ķīmisko enerģiju izplūstošās gāzes strūklas kinētiskajā enerģijā.
kust Siltuma iedarbībā mazināties, beigties sasalumam (piemēram, par zemi).
Siltuma ietilpība Siltumietilpība.
perlīts Siltumizolācijas materiāls, ko iegūst, apdedzinot stiklveida vulkānisko iežu gabalus.
siltumcietīgs Siltumizturīgs.
oranžērija Siltumnīca (parasti dienvidu augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā apvidū nevar augt vai kam nepieciešami specifiski augšanas apstākļi).
termoizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas. Siltumizolators.
Tējas sēne Simbiotiska mikroorganismu (rauga sēņu, etiķskābes baktēriju) kopa, kas saldinātā tējā veido recekļainas plēves un no kā Iegūst saldskābu dzērienu.
nozīme Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kādas organizācijas biedriem, lai apliecinātu piederību pie tās, vai ar ko apbalvo par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kādas organizācijas biedriem, lai apliecinātu piederību pie tās, vai ar ko apbalvo par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē. Nozīme [2] (1).
Lieldienu zaķis Simbolisks zaķis, kas Lieldienu rītā apdāvina ar raibām olām, arī ar šādas formas konditorejas izstrādājumiem.
Simt gramu, arī simts grami (arī gramu) Simt mililitru (parasti alkoholiska dzēriena).
Simts grami (arī gramu), arī simt gramu Simts mililitru (parasti alkoholiska dzēriena).
Sīpolu mizas Sīpolmizas.
sirdstrieka Sirds muskuļu daļas atmiršana nepietiekamas asinsapgādes rezultātā.
sirdēsti Sirdsapziņas pārmetumi.
Sirmi deniņi Sirmi mati pie deniņiem.
sirms Sirmis.
šķimelis Sirmis.
zilināt Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi. Arī piekaut.
rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai.
galaktika Sistēma, kurā ietilpst zvaigznes, planētas un to pavadoņi, gāzu un putekļu miglāji.
Kondensēta sistēma Sistēma, kura sastāv tikai no cietiem ķermeņiem un šķidrumiem vai to maisījumiem.
Ķīmiskais līdzsvars Sistēmas stāvoklis, kurā tās ķīmiskās reakcijas ir atgriezeniskas un ķīmiskais sastāvs nemainās.
Ķīmiskais līdzsvars Sistēmas stāvoklis, kurā tās ķīmiskās reakcijas ir atgriezeniskas un ķīmiskais sastāvs nemainās.
masāža Sistemātiska mehāniska iedarbība uz cilvēka ķermeņa, tā daļu virspusi ārstnieciskos vai higiēniskos nolūkos, izmantojot speciālus paņēmienus.
slīpēt Sistemātiskā, parasti ilgstošā, darba procesā pilnīgot (ko, piemēram, iemaņas, prasmi).
paradigmatika Sistēmisko attieksmju kopums starp valodas vienībām.
problēmsituācija Situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana, arī kad tiek risināta kāda problēma. Problēmiskā situācija.
retardācija Sižetiskas darbības aizkavēšana (daiļdarbā, dramatiska darba iestudējumā, kinofilmā). Vēstījuma palēnināšana (piemēram, ar liriskām atkāpēm, pārspriedumiem, aprakstiem).
trioksīds Skābekļa savienojums ar ķīmisko elementu, kura oksidēšanas pakāpe ir 3. Ķīmiskā elementa (III) oksīds.
pentoksīds Skābekļa savienojums ar ķīmisko elementu, kura oksidēšanas pakāpe ir 5. Elementa (V) oksīds.
minerālskābes Skābes, kuru sāļus sastop minerālu veidā.
neitralizācija Skābo un bāzisko savienojumu savstarpēja reakcija, kuras rezultātā rodas sāļi un zūd kā skābās, tā bāziskās īpašības. Skābes īpašību iznīcināšana ar sārmiem vai sārma īpašību iznīcināšana ar skābēm.
kultenis Skābs raudzēts dzēriens no karstā ūdenī iekultiem rudzu miltiem.
kaligrāfija Skaidra un skaista raksta veidošanas paņēmienu kopums un prasme. Skaidra un skaista rakstīšana.
Balti (arī skaidri, salti) meli Skaidri jūtami meli.
Salti (arī balti, skaidri) meli Skaidri jūtami meli.
Balti meli Skaidri jūtami meli.
Skaidri (arī balti, salti) meli Skaidri jūtami meli.
atsegt Skaidri, uztverami attēlot, atveidot, parādīt (piemēram, mākslā, literatūrā). Atklāt.
taisnoties Skaidrot savu rīcību, izturēšanos (parasti, norādot uz to cēloņiem), aizstāvēt sevi (ar kādiem pamatojumiem, pierādījumiem, u. tml.).
tulkot Skaidrot, izprast (kā jēgu, nozīmi u. tml.).
dzidrs Skaidrs un caurspīdīgs, arī mirdzošs.
spulgs Skaidrs, dzidrs (par mirdzumu, spožumu).
ducis Skaita mērvienība - 12 gabalu. Kopa, kurā ir divpadsmit (parasti vienveidīgu) priekšmetu.
Decimālā skaitīšanas sistēma Skaitīšanas sistēma, kura katra augstākā vienība sastāv no desmit zemākajām vienībām.
Decimālā skaitīšanas sistēma Skaitīšanas sistēma, kurā katra augstākā vienība sastāv no desmit zemākajām vienībām.
raudze Skaitlis (parasti promile), kas rāda šādu kvantitatīvo sastāvu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
padsmitnieks Skaitlis robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
pusmiljons Skaitlis, ciparu kopa 500 000. Puse miljona (1).
Kārtas skaitlis Skaitlis, kas apzīmē ķīmiskā elementa vietu periodiskajā elementu sistēmā.
Kārtas skaitlis Skaitlis, kas apzīmē ķīmiskā elementa vietu periodiskajā elementu sistēmā.
kvintiljons Skaitlis, ko raksta ar deviņpadsmit cipariem krievu, franču, amerikāņu skaitīšanas sistēmā vai ar trīsdesmit vienu ciparu vācu, angļu skaitīšanas sistēmā.
kvadriljons Skaitlis, ko raksta ar sešpadsmit cipariem krievu, franču, amerikāņu skaitīšanas sistēmā vai ar divdesmit pieciem cipariem vācu, angļu skaitīšanas sistēmā.
Kārtas skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas norāda kārtību, kādā priekšmeti atrodas īstenībā vai arī seko cits citam, priekšmetus minot vai skaitot.
(Savstarpēji) pretēji skaitļi Skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
Savstarpēji pretēji skaitļi Skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
(Savstarpēji) pretēji skaitļi Skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
Logaritmiskais lineāls Skaitļošanai izmantojams lineāls ar iezīmētām logaritmiskajam skalām un pārbīdāmu vidējo daļu.
Logaritmiskais lineāls Skaitļošanai izmantojams lineāls ar iezīmētām logaritmiskajām skalām un pārbīdāmu vidējo daļu.
skaitīkļi Skaitļošanas ierīce - ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām. Skaitāmie kauliņi.
šūna Skaitļošanas tehnikā - atmiņas elementu grupa vai datu nesēja zona, kam piešķirts noteikts kārtas numurs.
Logaritmiskā skala Skala, uz kuras punktu attālumi līdz sākuma punktam ir proporcionāli to skaitļu logaritmiem, kas ir atzīmēti uz skalas.
ieskaldīt Skaldot, cērtot ar cirvi, radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, zīmi).
izskalot Skalojot (smiltis), iegūt (piemēram, dzintaru, zeltu).
atskalot Skalojoties atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) - par viļņiem, straumi.
atskalot Skalojoties atvirzīt šurp (par viļņiem, straumi). _imperf._ Skalot šurp. Skalojoties atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
uzkliegt Skaļā balsī ko sakot, kliedzot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
zviegt Skaļā balsī smieties.
ierēkties Skaļā, skarbā balsī ierunāties, iesmieties, iekliegties.
izrēkties Skaļā, skarbā balsī izkliegties, izsmieties.
norēkties Skaļā, skarbā balsī nosmieties, arī nokliegties.
rēkt Skaļā, skarbā balsī smieties, arī kliegt.
zirgoties Skaļi (arī ironiski) smieties, arī zoboties.
kaukt Skaļi gausties, izmisīgi žēloties.
kliegt Skaļi paust neapmierinātību, protestēt.
irgt Skaļi smieties. Skaļi smejoties, zoboties.
brēka Skaļi un aktīvi izteikta neapmierinātība, protests. Arī tracis.
troksnis Skaļi, aktīvi pausts uztraukums, neapmierinātība u. tml. Arī tracis, skandāls.
izbrēkt Skaļi, neapvaldīti, arī izmisīgi izkliegt. Raudot izkliegt.
brēka Skaļu balsu, kliedzienu troksnis. Troksnis, kurā dzirdami kliedzieni.
Velna laivas Skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
trollis Skandināvu ticējumos, folklorā - pārdabiska mežu, kalnu būtne (piemēram, milža, pundura, raganas veidolā).
pārmesties Skanēt saraustīti, ar traucējumiem, mainīgā augstumā (par balsi, melodiju).
birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, nepārtraukti izrunātām skaņām, vārdiem, teikumiem).
saplūst Skanot vienlaikus, kļūt par vienotu skanējumu, arī kļūt neatšķiramam citam no cita (par skaņām, izteikumiem u. tml.).
Progresīvā disimilācija Skaņas disimilācija iepriekšējās skaņas ietekmē.
Progresīvā disimilācija Skaņas disimilācija iepriekšējās skaņas ietekmē.
Regresīvā disimilācija Skaņas disimilācija sekojošās skaņas ietekmē.
Regresīva disimilācija Skaņas disimilācija sekojošās skaņas ietekmē.
pavadījums Skaņdarba atskaņojums (kādas ritmiskas darbības papildināšanai, sekmēšanai).
hromatisms Skaņkārtas diatoniskās pakāpes paaugstinājums vai pazeminājums ar diēzu vai bemolu par pustoni.
Iekšējās atskaņas Skaņu atkārtojumi dzejas rindu vidū.
Iekšējā fleksija Skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piemēram, «dzenu» un «dzinu»).
Iekšējā fleksija Skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piemēram, «dzenu» un «dzinu»).
alternācija Skaņu mija vienas saknes vārdos.
sparkšķis Skarba, parasti ritmiska, skaņa.
lakacis Skarblapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar rituļos sakārtotiem ziediem, kuri maina krāsu, sākumā būdami rožaini, vēlāk zili vai zili violeti.
spraukt Skarot ar ko nelīdzenu, cietu, asu, ievainot (parasti ādu, mizu).
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (darbība, process, arī stāvoklis) būtu neatbilstošs noteiktām prasībām, noteikumiem u. tml.
uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kā darbība, process, arī stāvoklis) būtu neatbilstošs noteiktām prasībām, noteikumiem u. tml.
blisināties Skatoties mirkšķināties (par acīm).
blisināt Skatoties vairākkārt mirkšķināt (acis).
varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
revija Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma. Šāda skatuves mākslas veida uzvedums.
komiķis Skatuves mākslinieks, komisku lomu tēlotājs (parasti teātra, cirka mākslā).
bufonāde Skatuves uzvedums ar pārspīlētu komismu, smieklīgām situācijām. Attiecīgais žanrs.
butaforija Skatuviskā ietērpa elements - priekšmets vai tā imitācija.
noskaust Skaužot izraisīt (kādam) ko nevēlamu, ļaunu (parasti pēc tautas ticējumiem).
jaunarmietis Skolēnu Vissavienības militāro sporta spēļu «Kāvi» dalībnieks.
ieskrambāt Skrambājot mazliet, arī vietumis ievainot. Skrambājot radīt (piemēram, brūci).
uzskrāpēt Skrāpējot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietumis ievainot. Skrāpējot radīt (piemēram, brūci).
ieskrāpēt Skrāpējot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievas, līnijas). Mazliet, arī vietumis saskrāpēt.
smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās.
uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Skrienot, pārvietojoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
tupelītes Skropstaiņu klases vienšūņi ar ovālu, līdz 3 milimetriem garu ķermeni, ko apņem blīvs, plāns apvalks un sedz skropstiņas.
renkulis Skrots (medību ieročiem), kuras diametrs ir lielāks par 5,5 milimetriem.
apskrubināt Skrubinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai vietumis).
spilventiņš Skuju koka mizas izcilnis, pie kura ir skuja.
noslacīt Slakot (ko), ļaujot slacīties (kam), padarīt mitru, slapju, arī notraipīt (ar to).
saslacīt Slakot (piemēram, ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs, slapjš.
ieslacīt Slakot padarīt mazliet mitru.
izslacīt Slakot padarīt viscaur mitru, slapju.
apslacīt Slakot pārklāt (ar šķidrumu visapkārt vai vietumis).
slāpekļmēsli Slāpekļa minerālmēsli.
izslapināt Slapinot padarīt (ko) viscaur mitru, slapju.
pieslapināt Slapinot panākt, ka (kas) kļūst mitrs, slapjš.
ieslapināt Slapinot panākt, ka kļūst mazliet mitis.
laurs Slava. Panākumi, uzvara.
dilemma Slēdziens, kas satur divas premisas, kuras izslēdz viena otru.
spiegošana Slepena informācijas vākšana, piemēram, par cilvēka, organizācijas darbību, parasti politiskiem, valsts drošības vai ekonomiskiem mērķiem.
Kara noslēpums Slepena militāra informācija.
Kara noslēpums Slepena militāra informācija.
spiegot Slepeni vākt informāciju, piemēram, par cilvēka, organizācijas darbību, parasti politiskiem, valsts drošības vai ekonomiskiem mērķiem.
slēpnis Slepens (parasti milicijas, policijas) postenis, kas iekārtots aizdomās turētu personu novērošanai un aizturēšanai; vieta, kur atrodas šāds postenis.
parole Slepens, iepriekš norunāts vārds, irāze (arī cilvēka pazīmes, priekšmets), ko izmanto par pazīšanas zīmi, piemēram, konspiratīvā, izlūkošanas, militārā darbībā.
rozenkreicieši Slepenu, (galvenokārt reliģiski mistisku) biedrību locekļi (17. un 18. gadsimtā, piemēram, Vācijā, Krievijā, Holandē).
lēkt Slēpošanā - pēc nobrauciena (pa tramplīnu) un atspēriena atrauties (no tā) un planēt, cenšoties piezemēties iespējami tālāk.
klāt Slēpt (ko), darīt neuztveramu, neatminamu u. tml.
brukt Slīdēt lejup (par pietiekami nenostiprinātiem apģērba gabaliem).
brist Slīdēt, virzīties (miglas, mākoņu daļējā aizsegā) - par debess spīdekļiem.
beri-beri Slimība - avitaminoze, ko izraisa BI vitamīna trūkums organismā, piemēram, ja uzturā lieto vienīgi pulētos rīsus.
narkolepsija Slimība, kam raksturīgs pēkšņs, nepārvarams īslaicīgs lēkmjveida miegs un muskuļu tonusa izzušana.
kandidamikoze Slimība, ko izraisa raugveida sēnes un kas saistīta ar ādas, gļotādas, iekšējo orgānu un sistēmu bojājumiem.
botulisms Slimība, ko izraisa saindēšanās ar pārtikas produktiem, kuri satur attiecīgu mikroorganismu toksīnus.
sēnīšslimība Slimība, ko izraisa, parasti mikroskopiskas, sēnes.
sērga Slimība, parasti infekcioza. Arī epidēmija.
Prodromālais periods Slimības periods, kad parādās vispārīgi simptomi, kas nav raksturīgi atsevišķai slimībai, bet jau liecina par organisma saslimšanu.
Sieviešu slimības Slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām. Sieviešu dzimumorgānu slimības.
Sieviešu slimības Slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām. Sieviešu dzimumorgānu slimības.
Uztura toksikoinfekcijas Slimības, kas rodas, ja lieto pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzklājušies to izdalītie toksīni.
Infekcijas slimības Slimības, ko izraisa mikroorganismi.
Infekcijas slimības Slimības, ko izraisa mikroorganismi.
kolagenozes Slimības, kuru pamatā ir organisma saistaudu sistēmas bojājumi.
Bakterioloģiskais (arī bioloģiskais, toksiskais) ierocis Slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
Bioloģiskais ierocis Slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus. Bakterioloģiskais ierocis.
Bakterioloģiskais ierocis Slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus. Bioloģiskais ierocis.
Toksiskais (arī bakterioloģiskais, bioloģiskais) ierocis Slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus.
septicēmija Slimīgs stāvoklis, ko izraisa patogēnu mikrobu un to toksīnu iekļūšana asinīs.
letarģija Slimīgs, miegam līdzīgs stāvoklis, kura laikā ievērojami samazinās dzīvības fizioloģiskās izpausmes un pavājinās vielmaiņa.
Caurs miegs Slimīgs, trausls miegs.
Caurs miegs Slimīgs, trausls miegs.
panduss Slīpa iebūve (celtnē) vai izbūve (celtnes ārpusē) bez pakāpieniem satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
pārslodze Slodze, kas pārsniedz normu, nominālo lielumu.
piruete Smagatlētikā - paņēmiens (klasiskajā cīņā), ko izpilda, parasti parterā, uz galvas, lai izvairītos no plecu piespiešanas bīstamā stāvoklī.
pārciest Smagi izjust un pārvarēt (negatīvu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, nelaimi u. tml.).
sirdssāpes Smagi, sāpīgi pārdzīvojumi. Arī sirdēsti (1).
šlihs Smago minerālu koncentrāts, kuru iegūst, pārskalojot irdenos drupiežus vai mākslīgi sasmalcinātos iežus.
asums Smaili, asi izaugumi, izvirzījumi.
žuburs Smails izaugums (dzīvnieka ragam), parasti uz vienas pamatnes ar citiem šādiem izaugumiem.
smirģelis Smalkgraudains nogulumiezis, kurā korunda kristāli ir cieši saistīti ar citu minerālu (piemēram, magnetīta, vizlas) kristāliem.
less Smalkgraudains, porains, irdens nogulumu iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs.
Baltie (arī smalkie) milti Smalki malti kviešu milti.
Baltie milti Smalki malti kviešu milti.
Smalkie (arī baltie) milti Smalki malti kviešu milti.
Ledus putra Smalki salauzīta ledus sakopojumi ar sniega vižņiem.
dendrīti Smalki, sazaroti kristālu saaugumi, kas pēc formas atgādina augus.
Smalka maluma milti Smalkmaluma milti.
smirddziedzeri Smarždziedzeri, kas izdala smirdīgu sekrētu.
nosmiet Smejoties noteikt, pateikt. Nosmieties (2).
piesmiet Smejoties panākt, būt par cēloni, ka smieklu skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
dūms Smēķējamais, tā radītie dūmi. Arī smēķēšana.
piesmēķēt Smēķējot piepildīt ar dūmiem (parasti telpu).
piesmēķēt Smēķējot piesātināt ar dūmiem (gaisu).
dūmot Smēķējot pildīt telpu ar dūmiem (par cilvēkiem). Radīt dūmus (par degošiem papirosiem, cigaretēm, pīpēm u. tml.).
smidze Smidzenis.
smīgala Smidzenis.
smīgalāt Smidzināt (1).
smīlāt Smidzināt (1).
smildzināt Smidzināt (1).
miglot Smidzināt (augus ar ķimikālijām).
miglot Smidzināt (par lietu).
smeldzināt Smidzināt (par lietu).
sijāt Smidzināt (par lietu). Krist mazām pārslām, graudiem (par sniegu, krusu).
margot Smidzināt (par lietu). Mirgot (2).
mirdzināt Smidzināt (par lietu). Mirgot (2).
nosmidzināt Smidzināt un pabeigt smidzināt (ar kādu vielu).
nosmidzināt Smidzināt un pārstāt smidzināt (par lietu).
mirgot Smidzināt, parasti ar mainīgu stiprumu (par lietu).
apsmidzināt Smidzinot (kādu šķidrumu), pārklāt (ko).
piesmidzināt Smidzinot (šķidrumu), panākt, ka (tas) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
izsmidzināt Smidzinot (šķidrumu), pārklāt (kā iekšpusi).
iesmidzināt Smidzinot ievirzīt (kur iekšā šķidrumu).
iesmidzināt Smidzinot ievirzīties (kur iekšā) - par lietu.
izsmidzināt Smidzinot izkliedēt (šķidrumu).
izsmidzināt Smidzinot izlietot (daudz vai visu).
apsmidzināt Smidzinot padarīt mitru, slapju (par lielu).
sasmidzināt Smidzinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs, slapjš.
uzmiglot Smidzinot uzvirzīt (parasti šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
uzsmidzināt Smidzinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
smejams Smiekli (1).
ņirdziens Smiekli.
Pēc mērkaķa Smieklīgi.
Cirks bez maksas Smieklīgs gadījums, notikums.
Cirks bez naudas (biežāk bez maksas) Smieklīgs gadījums, notikums.
komēdija Smieklīgs, jocīgs notikums.
karikatūra Smieklīgs, neveikls (kā) līdzinieks, atdarinājums, kas ir maz līdzīgs oriģinālam.
nosmiet Smiet un pārstāt smiet.
smiet Smieties (1).
smiet Smieties (3).
atsmieties Smieties ilgi, līdz apnikumam.
ķiķināt Smieties īsiem, paklusiem smiekliem.
Smieties bārdā Smieties pie sevis (parasti neticot kam, neuztverot ko nopietni).
āzēt Smieties, zoboties (par kādu).
āzēties Smieties, zoboties (par kādu).
smilgājs Smilgu audze, vieta, kur aug smilgas.
nosmilkstēt Smilkstēt (visu laikposmu) un pārstāt smilkstēt.
smilkstiens Smilksts (1).
smilkstiens Smilksts (2).
Smilts (arī smilšu) augsne (arī zeme) Smilšaina augsne.
smiltszeme Smilšaina augsne.
Smilts (arī smilšu) zeme (arī augsne) Smilšaina zeme, arī augsne.
smilšzeme Smilšaina zeme, augsne.
nērija Smilšains, bieži ar kāpām klāts zemes šaurums, kas norobežo kāda jūras daļu (jomu) no pārējās jūras.
smilkšains Smilšains.
smilšbedre Smilšu bedre.
smilškaļķi Smilšu un kaļķu maisījums.
smilšaine Smiltājs.
smiltaine Smiltājs.
smiltene Smiltājs.
Kvarca smiltis Smiltis, kas ir sevišķi bagātas ar kvarcu.
Kvarca smiltis Smiltis, kas sevišķi bagātas ar kvarcu.
kramzeme Smiltis, kristāli u. tml., kas sastāv no silīcija dioksīda un skābekļa savienojuma.
smilktis Smiltis.
Smilšu ērkšķis Smiltsērkšķis.
smilšērkšķis Smiltsērkšķis.
smirdināties Smirdināt.
smakoņa Smirdoņa.
sērsna Sniega segas garoza, kas parasti veidojas, mitrai sniega virskārtai sasalstot.
sniegaizture Sniega uzkrāšana tīrumos (piemēram, izveidojot sniega vaļņus), lai palielinātu augsnes mitrumu (parasti stepju apgabalos).
auts Sniega, miglas kārta, slānis. Arī krēsla, tumsa.
pārsnigt Sniegot pārklāt (piemēram, zemi) - par sniegu, tā kārtu.
piesnigt Sniegot sniegam, tikt sajauktam (ar to), samirkt, piesūkties ar mitrumu (parasti par augiem, to daļām).
atveldzēt Sniegt mierinājumu, iepriecināt.
krist Snigt (par sniegu). Virzīties gaisā lejup (par sniega pārslām, krusu, lietus lāsēm, arī miglu).
sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas. Cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
polisa Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā). Pilsētvalsts.
pilsētvalsts Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā). Polisa.
Ražīgais darbs Sociālismā - darbs, kura rezultāts ir materiālie labumi (ražošanas līdzekļi, patēriņa priekšmeti, arī sabiedrības kopprodukts, nacionālais ienākums).
Individuālie zemnieki Sociālisma celtniecības periodā - zemnieki, kas ar saviem ražošanas līdzekļiem un personisko darbu apstrādā zemi, ko valsts tiem nodevusi lietošanā bez maksas.
Darba tiesības Sociālistiska tiesību nozare (normu kopums), kas PSRS un citās sociālistiskajās valstīs regulē strādnieku un kalpotāju darba attiecības ar uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām un pilsoņiem, kā arī dažas citas ar tām tieši saistītas sabiedriskās attiecības.
Tautas saimniecības bilance Sociālistiskajās valstīs - ekonomisko rādītāju sistēma, kas raksturo paplašinātās sociālistiskās atražošanas tempu un apjomu, galvenās proporcijas un savstarpējās attiecības tautas saimniecībā.
Tautas kontrole Sociālistiskās kontroles veids, kad plašas darbaļaužu masas, darba vietās ievēlot savus pārstāvjus, kontrolē ekonomisko, saimniecisko un kultūras celtniecību un piedalās valsts pārvaldē.
sarkans Sociālistiskās revolūcijas dalībnieki, arī padomju iekārtas atbalstītāji, Sarkanās Armijas karavīri.
Komunistiskā darba kustība Sociālistiskās sacensības forma, kas raksturīga plašas komunisma celtniecības periodam; sacensība par komunistisku attieksmi pret darbu.
Komunistiskā darba kustība Sociālistiskās sacensības forma, kas raksturīga plašas komunisma celtniecības periodam: sacensība par komunistisku attieksmi pret darbu.
Komunistiskā darba kustība Sociālistiskās sacensības forma, kas raksturīga plašas komunisma celtniecības periodam: sacensība par komunistisku attieksmi pret darbu.
Labējie sociālisti Sociālistisko partiju reformistiskie darbinieki (kapitālistiskajās valstīs).
vēsturiskums Sociālo parādību pētīšanas un izpratnes princips, kas akcentē vēsturisko determināciju.
sociālreformists Sociālreformisma piekritējs.
eksekutors Soda (parasti miesas soda), kāda (parasti tiesas) sprieduma, lēmuma izpildītājs.
represijas Soda, spaidu, vajāšanas līdzekļi, ko lieto valsts administratīvas iestādes vai tiesa.
Muitas sods Sods, ko par muitas likumu pārkāpumiem uzliek muita vai tiesa.
Muitas sods Sods, ko par muitas likumu pārkāpumiem uzliek muita vai tiesa.
Administratīvais sods Sods, ko piemēro administratīvās varas orgāni.
metabāze Sofistisks paņēmiens diskusijā - novirzīšanās no apspriežamā jautājuma, to aizstājot ar citu jautājumu, spriedumu u.tml.
godavārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Goda vārds.
Goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Godavārds (1).
Goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Godavārds (1).
solfedžo Solmizācija.
stannīti Soļi, kuru anjonus veido alvas (II) savienojumi.
rokassoma Soma, kas ir paredzēta nešanai rokā. Arī rokassomiņa.
skujbire Somiņsēnes izraisīta skujkoku, parasti priežu, slimība, kam raksturīga skuju dzeltēšana un nobiršana.
Baltijas somi Somugru tautu (arī cilšu) grupa, pie kuras pieder, piemēram, somi, igauņi, lībieši.
dominikānis Spāniešu mūka Dominika dibinātā katoļu mūku ordeņa loceklis.
kārpīt Spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to), segt vaļā vai ciet (ko), dabūt ārā (no tās) vai slēpt (tajā ko).
Skābekļa spilvens Speciāla gumijota auduma maiss (skābekļa iepildīšanai) ar gumijas cauruli, kas noslēdzama ar krānu.
Skābekļa spilvens Speciāla gumijota auduma maiss (skābekļa iepildīšanai) ar gumijas cauruli, kas noslēdzama ar krānu.
uzšuve Speciāla, parasti auduma, (militāram, organizācijas u. tml. formas tērpam) uzšūta zīme dienesta pakāpes, apbalvojuma veida u. tml. apzīmēšanai.
inženierkaraspēks Speciālais karaspēks, kas veic militārus inženiertehniskus uzdevumus.
virssardze Speciāli iekārtota aresta telpa militārpersonām.
parks Speciāli iekārtota teritorija militārās tehnikas, kaujas mašīnu novietošanai, tehniskai apkopei, remontam.
peldētava Speciāli izveidotas iedzīvotāju peldēšanās vietas ar sauļošanās laukumiem.
plezna Speciāli peldētāju un ūdenslīdēju, parasti gumijas, apavi ar pagarinātu, paplatinātu apakšdaļu.
šihta Speciāli sagatavots un noteiktās attiecībās sajaukts materiālu maisījums, kas paredzēts pārstrādāšanai, piemēram, metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
sintētiķis Speciālists (parasti ķīmiķis), kas nodarbojas ar vielu sintēzi.
žūrija Speciālistu grupa (godalgas, prēmijas piešķiršanai konkursā, sacensībās, izstādē u. tml.).
meistardarbnīca Speciāls apmācības kurss (buržuāziskās Latvijas Mākslas akadēmijā), ko vadīja izcils mākslinieks pedagogs.
zīme Speciāls grafisks atveidojums ar zināmu, nosacītu nozīmi.
suvenīrizdevums Speciāls grezns, parasti mazformāta, izdevums, kas ir veltīts (kā) piemiņai, jubilejai u. tml.
garša Specifiska (vielas, produkta) ķīmiskā īpašība, ko uztver kā ko saldu, rūgtu, skābu vai sāļu.
fermenti Specifiskas olbaltumvielas, kas paātrina bioķīmiskos procesus organismā.
māksla Specifisku paņēmienu, metožu kopums (praktiskās darbības nozarē).
viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies, piemēram, sniega, ūdens, smilšu, strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
straume Spēcīga, parasti ilgstoša (psihiska stāvokļa, domu, atmiņu u. tml.) izpausme.
raut Spēcīgi iedarbojoties, radīt (kam) bojājumu, arī veidot (ko) - par parādībām dabā, parasti par straumi, vēju.
smacēt Spēcīgi ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku stāvokli).
dārdēt Spēcīgi, dobji, nevienmērīgi skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
griezt Spēcīgi, nepatīkami kairināt (parasti par gaismu).
griezties Spēcīgi, nepatīkami kairināt (parasti par gaismu).
plosīt Spēcīgi, nevēlami iedarboties (par fizioloģisku stāvokli).
dominante Spēcīgs uzbudinājums, kas ir pārsvarā pār citiem uzbudinājumiem.
burans Spēcīgs, auksts vējš, kas paceļ sev līdzi irdenu sniegu (dažreiz kopā ar smiltīm) un parasti pāriet sniega vētrā.
hidrotropisms Spēja (augu orgāniem) augt mitruma virzienā.
viskozitāte Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai. Stigrība.
stigrība Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai. Viskozitāte.
patogenitāte Spēja (parasti mikroorganismiem) izraisīt slimību.
Lietošanas vērtība Spēja apmierināt indivīda un sabiedrības vajadzības.
nolīt Spēja atspoguļoties (sejā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi. Spēji pārņemt (cilvēku, psihi).
dzīvotspēja Spēja eksistēt un attīstīties (idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
pašsavaldība Spēja pārvarēt savu psihisko stāvokli, tā izpausmi.
Dzirdes atmiņa Spēja saglabāt atmiņā to, kas uztverts ar dzirdi.
higroskopiskums Spēja uzsūkt mitrumu.
mitrumkapacitāte Spēja uzsūkt, uzkrāt mitrumu noteiktā pakāpē. Mitrumietilpība.
mitrumietilpība Spēja uzsūkt, uzkrāt mitrumu noteiktā pakāpē. Mitrumkapacitāte.
garša Spēja uztvert vielu ķīmiskās īpašības - saldumu, rūgtumu, skābumu vai sāļumu.
sensibilitāte Spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
izjūta Spēja, prasme apzināties un ievērot, izpaust (piemēram, attieksmi, īpašību).
iedzelt Spēji izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.).
uzsprēgāt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzšvirkstēt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
iedzirkstēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
iedzirkstīties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
iemirdzēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
iezaigoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
vilcējspēks Spēks, ko izmanto (kā, piemēram, sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzekļa, kosmiskās raķetes) vilkšanai vai dzīšanai.
vienspēle Spēle (piemēram, tenisā, golfā, badmintonā), kur katrā pusē spēlē viens spēlētājs.
biljards Spēle ar bumbiņām uz speciāla galda ar caurumiem, kuros spēles gaitā jāievirza bumbiņas.
viktorīna Spēle, kurā (mutvārdos vai rakstveidā) jāatbild uz vairākiem jautājumiem, kas parasti ir saistīti ar dažādām zinātnes vai mākslas nozarēm.
sets Spēles daļa (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
Soda laukums Spēles laukuma daļa, kurā jāievēro citi noteikumi nekā pārējā laukumā.
Soda laukums Spēles laukuma daļa, kurā jāievēro citi noteikumi nekā pārējā laukumā.
sirds Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi.
desmitnieks Spēļu kārts ar desmit acīm.
trumpis Spēļu kārts ar palielinātu vērtību, nozīmi (attiecīgajā spēlē).
dūzis Spēļu kārts ar vienu attiecīgās sugas zīmi (vairākās spēlēs visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā sugā).
izturēt Spēt apgādāt ar barību, telpām u. tml. (lauksaimniecības dzīvniekus). Arī izmitināt.
sniegties Spēt atveidot apziņā (par atmiņu).
iztikt Spēt rīkoties, darboties (bez kā). Rīkojoties, darbojoties spēt samierināties, būt mierā (ar ko).
mirgot Spīdēt, atstarojot samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma gaismu.
spīgot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās). Būt redzamam (par acu spīdumu).
spīguļot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās). Būt redzamam (par acu spīdumu).
vizēt Spīdēt, mirdzēt, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
lāsmot Spīdēt, mirdzēt, parasti nevienmērīgi (par acīm).
vizmot Spīdēt, mirdzēt, parasti, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
uguns Spīdums, mirdzums (acīs), ko (parasti) izraisa emocionāls stāvoklis.
Fizikālā atmosfēra Spiediena mērvienība - 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
zīsties Spiesties, sūkties (kur iekšā, arī cauri kam) - piemēram, par vēsumu, mitrumu.
uzspiest Spiežot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, zīmi, tā, attēlu).
lāpa Spilgti fotosfēras veidojumi Saules aktīvajos rajonos, kas redzami baltā gaismā (galvenokārt Saules diska malu tuvumā).
dzalkstīt Spilgti izpausties (skatienā, acīs) - parasti par negatīviem pārdzīvojumiem.
zibēt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
zibināties Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
zibsnīt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
zibeņot Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm.
spiritists Spiritisma piekritējs. Cilvēks, kas tic iespējai kontaktēties ar mirušo dvēselēm.
gokarts Sporta mikroautomobilis.
totalizators Sporta sacensībās - derību spēle, kuras pamatā ir par atsevišķiem sacensība dalībniekiem iemaksātās naudas summas, ko iemaksātāts zaudē, ja nav uzminējis sacensību rezultātu.
nodrošināt Sporta spēlēs - panākt, ka (kas, piemēram, vārti, laukuma daļa) tiek aizsargāts pret pretinieka uzbrukumiem.
zona Sporta spēles laukuma daļa, kurā jāievēro attiecīgi noteikumi.
kartings Sporta veids - braukšana ar sporta mikroautomobiļiem - gokartiem.
akrobātika Sporta veids - sarežģīti veiklības un spēka vingrojumi.
šaušana Sporta veids - šaušana mērķī ar rokas šaujamieroci, loku.
kultūrisms Sporta veids (ārzemēs) - šāda vingrinājumu sistēma un vīriešu ķermeņa muskulatūras demonstrējumi, parasti efektīgās pozās.
Cīņas sports Sporta veids, kur divcīņā ar noteikumos paredzētiem paņēmieniem cenšas uzvarēt pretinieku.
Cīņas sports Sporta veids, kur divcīņā ar noteikumos paredzētiem paņēmieniem cenšas uzvarēt pretinieku.
Sporta vingrošana Sporta veids, kurā ietilpst dažādi vingrojumi rīkos, kā arī brīvās kustības.
badmintonists Sportists, kas specializējies badmintonā. Cilvēks, kas spēlē badmintonu.
desmitcīņnieks Sportists, kas specializējies desmitcīņā.
ūdensslalomists Sportists, kas specializējies ūdensslalomā (1). Slalomists (2).
ūdensslalomists Sportists, kas specializējies ūdensslalomā (2). Slalomists (3).
dzirkstīties Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties (parasti atkārtoti, ilgstoši).
dzirkstīt Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Dzirkstēt (1).
dzirkstēt Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Dzirkstīt (1).
eja Sprauga, ko izveidojuši dzīvnieki (piemēram, zemē, koku mizās).
politizēt Spriedelēt par politikas jautājumiem.
predikāts Sprieduma elements (loceklis) - jēdziens par subjekta pazīmi.
Kontradiktoriski spriedumi Spriedumi, no kuriem tikai viens var būt pareizs, bet otrs ir aplams.
Kontradiktoriski spriedumi Spriedumi, no kuriem tikai viens var būt patiess, bet otrs ir aplams.
slēdziens Spriedums, doma, atzinums u. tml., kas ir izsecināts no kādiem faktiem, likumsakarībām, spriedumiem u. tml.
aloģisms Spriedums, kas ir pretrunā ar loģikas likumiem.
Hipotētisks spriedums Spriedums, kurā apgalvojums ir atkarīgs no noteiktiem nosacījumiem.
pārspriegums Spriegums, kas pārsniedz normu, nominālo lielumu.
stirāji Spuraini (dažu augu) salmi.
izspurgt Spurdzoši ieskanēties (par smiekliem).
nospurgt Spurdzoši noskanēt (par smiekliem).
iespurgties Spurdzot iesmieties.
nospurgties Spurdzot nosmieties. Nospurgt (4).
nospurgt Spurdzot nosmieties. Nospurgties.
starpstādījums Stādījums, kas ir izveidots starp citiem (parasti galvenajiem) stādījumiem.
sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur smiltis, putekļus u. tml.) lielākā daudzumā.
gļotas Staipīga, lipīga, caurspīdīga masa, ko izdala augu šūnapvalki. Staipīga, lipīga masa, ko veido organismi.
mīnus Starp diviem skaitļu apzīmējumiem norāda, ka otrais skaitlis atņemams no pirmā. Skaitļa apzīmējuma priekšā norāda uz negatīvu lielumu.
plus Starp diviem skaitļu apzīmējumiem norāda, ka šie skaitļi ir saskaitāmi. Skaitļa apzīmējuma priekšā norāda uz pozitīvu lielumu.
reiz Starp skaitļu apzīmējumiem norāda, ka šie skaitļi ir jāreizina.
mehānisms Starp stāvokļu, starpprocesu kopums, kas veido kādu (piemēram, ķīmisku, bioloģisku) norisi.
īsslēgums Starpfāžu savienošanās, arī vienas fāzes vai vairāku lāžu savienošanās ar zemi sistēmās ar zemētu neitrāli.
dēka Starpgadījumiem vai dīvainiem notikumiem bagāts piedzīvojums. Šāda rakstura pasākums.
amplitūda Starpība starp mainīga lieluma minimālo un maksimālo vērtību.
pauze Starplaiks (piemēram, starp divām darbībām, norisēm, arī darbības, norises atsevišķiem posmiem).
Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
landesvērs Starptautiska kontrrevolūcijas militāro spēku vienība cīņai pret padomju varu Baltijā (no 1918. gada līdz 1920. gadam).
masons Starptautiska organizācija (kapitālistiskajās valstīs, sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi (galvenokārt turīgo šķiru pārstāvji) aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos. Brīvmūrnieki.
brīvmūrnieks Starptautiska organizācija (kapitālistiskajās valstīs, sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi (galvenokārt turīgo šķiru pārstāvji) aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos. Masoni.
memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
sankcija Starptautiskajās tiesībās - ekonomiska, finansiāla, militāra rīcība pret valsti, kas pārkāpj starptautiskus līgumus.
starpniecība Starptautiskajās tiesībās - viens no starptautisko strīdu mierīgas izšķiršanas līdzekļiem, ko realizē trešā, strīdā neiejauktā, valsts, balstoties uz tai izvirzītajiem noteikumiem.
neitralizācija Starptautisks režīms (kādā teritorijā, gaisa, kosmosa telpā), saskaņā ar kuru valstij vai valstu grupai pēc noslēgtajiem līgumiem nav tiesību pārvērst (to) par karalauku, turēt (tajā) bruņotos spēkus.
nostāsts Stāstījums par, piemēram, darba, sadzīves notikumiem.
sūdzēties Stāstīt (par savu neapmierinošo veselības stāvokli).
sūdzēt Stāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
Garais stāsts Stāsts, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenās darbojošās personas dzīvē.
korelācija Statistiska, varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs.
parāds Stāvoklī, kad (kāds) ir aizņēmies naudu (parasti daudz) vai citas vērtības.
aizmirstība Stāvoklis --> aizmirst (4).
aizmugure Stāvoklis sporta spēlē, kurš veidojas, kad pārkāpti daži spēles noteikumi, un kura dēļ spēle uz īsu laiku pārtraucama.
pusmiegs Stāvoklis starp miegu un nomodu.
pusnomods Stāvoklis starp nomodu un miegu.
pussapnis Stāvoklis starp sapni un īstenību, arī starp miegu un nomodu. Arī pusmiegs.
būšana Stāvoklis, apstākļi (parasti nevēlami).
šausmas Stāvoklis, apstākļi, kad draud notikt vai notiek kas ārkārtīgi bīstams, nevēlams. Ārkārtīgi bīstami, nevēlami notikumi, norises u. tml.
briesmas Stāvoklis, apstākļi, kad draud vai notiek kas ļoti bīstams. Bīstami, nevēlami notikumi.
apsmiekls Stāvoklis, fakts u. tml., kas izraisa zobgalības, izsmieklu.
saskaņa Stāvoklis, kad (cilvēkiem) būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
pārtrauktība Stāvoklis, kad (kā) uzbūvē, veidojumā, struktūrā, arī norisē ir pārtraukumi, atstarpes.
ielenkums Stāvoklis, kad (karaspēka grupējumu, militāru objektu) ir izolējis pretinieks. Paveikta darbība --> ielenkt (2).
pārvaldība Stāvoklis, kad (kas, piemēram, valsts, administratīvs apgabals) tiek pārvaldīts.
nebrīvība Stāvoklis, kad (kas) atrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā) pakļautībā, atkarībā.
piesātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir caurstrāvots, piepildīts ar (kādas parādības) spēcīgu izpausmi. Stāvoklis, kad (kas) ir pakļauts (kā) spēcīgai ietekmei.
ieslēgums Stāvoklis, kad (kas) ir ietverts, iekļauts (kur iekšā, parasti iežos, minerālos). Tas, kas ir ietverts, iekļauts (kur iekšā, parasti iežos, minerālos).
pārpilnība Stāvoklis, kad (materiālie labumi, saražotais, izmantojamais u. tml.) ir ļoti lielā daudzumā.
skaļums Stāvoklis, kad (piemēram, nozarē, procesā) ir intensīva darbība, rosība, arī notikumi.
Nāves miegs Stāvoklis, kad cilvēks ir miris.
Nāves miegs Stāvoklis, kad cilvēks ir miris.
bezlaulība Stāvoklis, kad cilvēks neatrodas likumiski reģistrētā laulībā.
bezmiegs Stāvoklis, kad cilvēks nevar iemigt vai iemieg ar grūtībām, bet miegs nav dziļš un ilgstošs.
nemirstība Stāvoklis, kad daudzas paaudzes (ko) saglabā atmiņā, piemin, arī izmanto.
aizmirstība Stāvoklis, kad daudzi vai visi ir (ko) aizmirsuši, vairs nepiemin.
pārticība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā.
izpratne Stāvoklis, kad ir uztverta un pilnīgi saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme. Spēja, prasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
deficīts Stāvoklis, kad izdevumi pārsniedz ienākumus. Iztrūkums.
pirmmiedzis Stāvoklis, kad kāds tikko, nesen ir iemidzis.
izkliedētība Stāvoklis, kad kas nav pietiekami koncentrēts, kad nav saistījuma starp ko.
Mūža dusa Stāvoklis, kad mirušais ir apbedīts, apglabāts.
svabadība Stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas u. tml.) pakļautības, atkarības. Stāvoklis, kad nav atkarības, piemēram, no citiem sabiedrības locekļiem, kādām ietekmēm; brīvība (1).
brīvība Stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas) pakļautības, atkarības.
neizpratne Stāvoklis, kad netiek uztverta un saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme. Nespēja, neprasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
bezdomība Stāvoklis, kam raksturīga nepietiekami spraiga domāšana, arī izklaidība.
nesekmība Stāvoklis, kas rodas, ja (kādam) ir neapmierinošas sekmes mācībās.
recidīvisms Stāvoklis, parādība, arī notikums, kad noziegums, kas krimināllikumā kvalificēts par bīstamu, tiek izdarīts vairākkārt (parasti pēc tam, kad attiecīgā persona ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas).
kāja Stāvus, balstoties uz šīm ekstremitātēm (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Steidzamības kārtā Steidzami.
skriešana Steigā veicami darbi, pasākumi (dažādās vietās).
stereotipija Stereotipu [1] (1) gatavošana. Attiecīgo poligrāfijas paņēmienu kopums.
kortikosteroīdi Steroīdi, kam ir noteiktas ķīmiskas vai bioloģiskas īpašības, kuras raksturīgas virsnieru dziedzeru garozas daļas hormoniem.
steks Stieņveida rīks (tēlniecībā, keramikā).
augt Stiepties garumā, kļūt garākam (par organisma atsevišķiem veidojumiem).
maikste Stigmiets.
viskoze Stigra masa, ko iegūst no celulozes. No šādas masas iegūta ķīmiska šķiedra. Audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
kolba Stikla trauks ar apaļu vai plakanu dibenu (ķīmijas laboratorijās).
vāpe Stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā. Glazūra (1).
glazūra Stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā. Vāpe.
asonanse Stilistisks paņēmiens - vienādu patskaņu atkārtošanās (strolā, pantā, frāze u. tml.).
aliterācija Stilistisks paņēmiens (daiļdarbā) - vienādu līdzskaņu atkārtošanās (strofā, pantā, frāzē u. tml.).
kamerstils Stils (mākslas darbam), kam raksturīga intimitāte, iekšējs pārdzīvojums, klusinātas noskaņas.
stīvs Stings (par mirušu cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
svilt Stipri ietekmēt, parasti nevēlami (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
svilināt Stipri ietekmēt, parasti nevēlami, ilgstoši (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Arī dedzināt (6).
sālsūdens Stipri mineralizēts dabiskais limānu, sāļezeru, pazemes ūdens.
notriekt Stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi) ātri virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par vēju.
piekniebi Stipri saldēt, arī ievērojami pastiprināties (parasti par salu).
kalibrs Stobra kanāla diametrs (šaujamieročiem).
sterlete Storveidīgo kārtas līdz 16 kilogramiem smaga saldūdens zivs ar vērtīgu gaļu.
izsmelt Strādājot (parasti radošu darbu), zaudēt spējas, vairs neatrast ierosmi, idejas turpmākai darbībai.
Ievingrināt roku Strādājot iegūt veiklību, prasmi kādā darbā.
sastrādāties Strādājot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi strādāt.
atkārtoties Strādāt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem (parasti mākslā), runāt, stāstīt (vienu un to pašu).
Braukt mežā Strādāt meža darbus, kuru veikšanai nepieciešami transportlīdzekļi.
pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna (parasti ko pietiekami labi nepadarītu).
termists Strādnieks, kas nodarbojas ar termisko apstrādi. Termiskās apstrādes speciālists.
stratēģis Stratēģijas (1) speciālists. Militārs darbinieks, kas izstrādā ar karu, arī ar plašām militārām operācijām saistītus jautājumus.
līnija Stratēģiska aizstāvēšanās josla ar ilglaicīgiem nocietinājumiem.
steps Strauja deja ar ritmiskiem purngalu un papēžu piesitieniem. Šīs dejas mūzika.
brāzma Strauja, pārdzīvojumiem bagāta (notikumu) norise.
noskriet Strauji aizplūst (par ūdeņiem), parasti lielā daudzumā. Strauji aizvirzīties ar straumi (par ledu).
Traukties augšā Strauji celties kājās. Strauji celties no miega stāvokļa.
iegrūt Strauji iegrimt (par zemi). Sagrūt un iekrist celtnes iekšienē (piemēram, par jumtu).
iegāzties Strauji ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par bieziem dūmiem.
izskriet Strauji izgaist (piemēram, par dūmiem, smaržu).
izgāzties Strauji izplūst (piemēram, par dūmiem).
iekrist Strauji nonākt (kādā fizioloģiskā stāvoklī, parasti miegā, nesamaņa).
aizraut Strauji pārvietot (par straumi, vēju u. tml.). _imperf._ Raut prom.
paraut Strauji pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par straumi, vēju u. tml.
traukt Strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā). Strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.).
traukties Strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā). Strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.).
skriet Strauji risināties, arī mainīties (piemēram, par domām, atmiņām).
uzšauties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem, šķidruma strūklām, arī priekšmetiem.
mest Strauji virzīt pa gaisu, gaisā (par ierīcēm, mehānismiem).
sviest Strauji virzīt pa gaisu, gaisā (par ierīcēm, mehānismiem).
noraut Strauji virzīt un pabeigt virzīt lejā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par straumi.
mest Strauji virzīt, arī iesaistīt karadarbībā (parasti armiju, karaspēku, karamateriālus, transportlīdzekļus).
sviest Strauji virzīt, arī iesaistīt karadarbībā (parasti armiju, karaspēku, karamateriālus, transportlīdzekļus).
piedzīt Strauji virzoties, pārklāt, piepildīt (ko, parasti ar sniegu, smiltīm) - par vēju.
gāzties Strauji, ar lielu sparu plūst, parasti lejup (piemēram, par straumi).
zvelties Strauji, ar lielu sparu plūstot, sisties (pret ko, piemēram, par straumi).
sisties Strauji, nepatīkami skart (ko tādu, kam virzās garām, cauri) - piemēram, par augiem, to daļām.
brāzt Strauji, nevienmērīgi plūst (piemēram, par upi, straumi).
brāzties Strauji, nevienmērīgi plūst (piemēram, par upi, straumi).
izvirst Strauji, spēcīgi izšļākties, izplūst (piemēram, par avotu, straumi, šķidrumu, tvaiku).
spert Strauji, spēcīgi likt kāju (pret zemi, grīdu u. tml.).
virpuļot Strauji, spraigi norisēt (par notikumiem, procesiem).
virst Strauji, spraigi norisināties (par notikumiem, norisēm). Būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi norisinās.
mutuļot Strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm). Būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi risinās.
lēkāt Strauji, virpuļojot plūst (parasti pār šķēršļiem) - par straumi, viļņiem u. tml.
nevaldāms Straujš, brāzmains. Ļoti stiprs (piemēram, par vēju, straumi).
nemierīgs Straujš, notikumiem bagāts (par dzīvi, laikposmu).
pastraume Straume, kas plūst tuvu krastam, arī zem krasta izskalojumiem.
Konvekcijas strāva Strāva, ko rada elektriskie lādiņi pārvietodamies.
racionālisms Strāvojums mākslā, arī māksliniecisku paņēmienu kopums, kas pārmērīgi uzsver intelektuālu, loģisku vispārinājumu nozīmi daiļradē.
Tanku dūre Strēlnieku reaktīvs prettanku ierocis (piemēram, fašistiskās Vācijas armijā).
Tanku dūre Strēlnieku reaktīvs prettanku ierocis (piemēram, žašistiskās Vācijas armijā).
lira Strinkšķināmais sengrieķu mūzikas instruments ar izliektu rāmi un pār to uzvilktām dažāda skaņojuma stīgām.
kontrolstrops Strops, kura saimi novēro, lai konstatētu medus ienesuma un saimes attīstību.
makrostruktūra Struktūra, kas ir redzama bez optiskiem instrumentiem, ierīcēm vai nelielā palielinājumā. Pretstats: mikrostruktūra.
mikrostruktūra Struktūra, kas ir redzama tikai ar mikroskopu. Pretstats: makrostruktūra.
Mūžīgais students Students, kas vājo sekmju dēļ mācās ievērojami ilgāk nekā paredzēts mācību plānos.
paksis Stūra savienojums (parasti guļbūves celtnes konstrukcijā), ko veido ierobojumi būvdetaļās (piemēram, baļķos) un to redzamo galu šķēlumi vai brīvie gali. Šādas celtnes stūris.
palogs Stūros, parasti ar ķīļiem vai šķēršļiem, nostiprināts rāmis, uz kura stingri uzstiepj un nostiprina audeklu. Ķīļrāmis.
pozitīvisms Subjektīvā ideālisma paveids, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pozitīvos pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
ultramikroskopisks Submikroskopisks.
pomerance Subtropu augļu koks vai krūms, kam ir aromātiski, parasti oranži, skābi augļi ar rūgtu mizu.
tenardīts Sulfātu klases bezkrāsains, pelēks, dzeltenīgs vai brūngans minerāls, ko izmanto stikla rūpniecībā un sodas ieguvei.
Svina spīdums Sulfīdu grupas pelēks minerāls ar metālisku spīdumu. Galenīts, svina rūda.
Svina spīdums Sulfīdu grupas pelēks minerāls ar metālisku spīdumu. Galenīts, svina sūda.
galenīts Sulfīdu grupas pelēks minerāls ar metālisku spīdumu. Svina rūda.
maršancija Sūnaugs, kam ir klājenisks laponis un kas aug lielām grupām mitrās vietās mežos, pļavās, izdegumos.
paviāns Suņgalvas pērtiķis, kam raksturīgs garš purns un spilgtas krāsas sacietējumi uz sēžas.
izsusināt Susinot panākt, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu. Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu.
Valsts iekšējās lietas Suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu un tiesisko kārtību.
iekšlietas Suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu un tiesisko kārtību. Valsts iekšējās lietas.
Valsts iekšējās lietas Suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu, sociālo un kultūras sistēmu, tiesisko kārtību. Iekšlietas.
Sociālistiskās sadraudzības valstis (retāk zemes) Suverēnu sociālistisko valstu asociācija, kas balstās uz katrā sociālistiskā valstī viendabīgo ekonomisko pamatu - ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu, uz viena tipa valsts iekārtu - tautas varu strādnieku šķiras vadībā, vienotu ideoloģiju - marksismu-ļeņinismu.
Organiskie mēsli Svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
Organiskie mēsli Svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
decimālsvari Svari, kurus līdzsvaro ar desmitreiz vieglākiem atsvariem.
spriedums Svarīgākais procesuālais akts, ko tiesa taisa civillietas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā, izlemjot lietu pēc būtības. Tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
mugurkauls Svarīgākais, ap ko risinās kādi notikumi, darbība. Būtiskākā, nozīmīgākā (kā) daļa.
Smagā artilērija Svarīgi, arī neatspēkojami argumenti.
Smagā artilērija Svarīgi, arī neatspēkojami argumenti.
šūpoties Svārstīties samērā ritmiski, regulāri (parasti par ūdenstilpes viļņiem).
sasvērt Sverot (ko), sadalīt (to) pa noteiktiem kopumiem.
Pūpolu svētdiena Svētdiena (pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemē. Pūpolsvētdiena.
vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis. Arī attiecīgais sakraments. Dievgalds (1).
izsvilpt Svilpjot izpaust neapmierinātību (parasti ar kāda uzstāšanos, rīcību). Svilpjot panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
atzīmēt Svinēt (jubilejas, svētkus u. tml.). Pieminēt, atcerēties (kādu svarīgu notikumu, datumu).
godības Svinības ar mielastu.
vakarkleita Svinīgiem gadījumiem paredzēta, parasti grezna, kleita.
vakartērps Svinīgiem gadījumiem paredzēts, parasti grezns, tērps.
manifests Svinīgs (piemēram, sabiedriskas organizācijas, politiskas partijas, mākslinieku grupas) rakstveida paziņojums par saviem uzskatiem, programmu, lēmumiem.
bankets Svinīgs mielasts (par godu kādai personai, notikumam).
svinains Svinpelēks, arī zems, šķietami smags (par debesīm, mākoņiem).
Reižu reizēm Šad un tad. Reizēm, reizumis.
važa Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem).
ķēde Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem). Važa.
uzplecis Šāda apģērba detaļa ar dienesta pakāpes atšķirības zīmi (formas tērpam).
kāja Šāda dzīvnieku ekstremitāte.
krāsns Šādā iekārtā vienā paņēmienā apstrādāto ražojumu kopums.
tiesa Šāda valsts orgāna darbību kopums civillietu un krimināllietu izskatīšanā.
skalot Šādā veidā atbrīvot (no netīrumiem).
spiest Šādā veidā iedarbojoties ar spēku, darināt, gatavot (ko), arī veidot (kā) virsmā, uz (kā) virsmas (zīmi, attēlu u. tml.).
susināt Šādā veidā panākt, ka (mitrums) uzsūcas no kā.
apmīļot Šādā veidā paust attieksmi (pret dzīvniekiem, augiem, priekšmetiem).
mācīt Šādā veidā sniedzot informāciju, panākt, ka (kāds) iegūst darba prasmi (parasti amatniecībā).
medaļa Šāda veida zīme - novērtējums, ko (parasti izstādēs) piešķir kvalitatīviem, augstvērtīgiem rūpniecības, lauksaimniecības ražojumiem.
slēdzis Šādas ierīces elements (poga, svira u. tml.), kas uztver ārējo iedarbību uz ierīces mehānismiem.
tablete Šādas plāksnītes formā sapresēta ķīmiska pulverveida viela.
dubļi Šādas slapjas, izmirkušas zemes pikas, daļiņas (uz kāda priekšmeta).
Smagā artilērija Šādi ieroči, kuru kalibrs ir lielāks par 150 milimetriem.
Vieglā artilērija Šādi ieroči, kuru kalibrs ir mazāks par 350 milimetriem.
laiks Šāds posms, šādu posmu grupa, to mija subjektīvā uztverē, subjektīvās izjūtās. Šāda posma, šādu posmu grupas, to mijas ietekme subjektīvā uztverē, subjektīvās izjūtās.
stāvoklis Šādu attiecību kopums (priekšmetiem, veidojumiem, parādībām dabā u. tml.).
šaudīkla Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
šaujamrīks Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
šaujams Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
stroķis Šaujamierocis (parasti šautene).
Šaujamais ierocis Šaujamierocis.
Šaujamais ierocis Šaujamierocis.
uzstobre Šaujamieroča detaļa, kas piestiprināta šī ieroča stobram.
atsite Šaujamieroča kustība šāviena brīdī, kuras virziens ir pretējs šāviņa kustības virzienam.
patrontelpa Šaujamieroča stobra pakaļējā daļa, kurā ievieto patronu.
zenītieroči Šaujamieroči un raķešu ieroči, kas paredzēti gaisa mērķu iznicināšanai.
ugunsspēks Šaujamieroču kopums (piemēram, karaspēkam, tā vienībām, apakšvienībām). Šaujamieroču kopuma, arī šaujamieroča postošās iedarbības pakāpe.
vairogs Šaujamieroču sastāvdaļa - plāksne, kas aizsargā šāvēju no pretinieku šāviņiem.
stiga Šaura josla, kas ir izveidota, lai iezīmētu robežas (piemēram, starp zemes gabaliem, zemes īpašumiem).
gibons Šaurdeguna pērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm.
fjords Šaurs, dziļš, bieži vairākus desmitus kilometru garš, izlocīts jūras līcis ar atzarojumiem un stāviem, augstiem krastiem.
Spoku stāsts Šausmu nostāsts par spokiem. Nostāsts, kurā ir šausmas izraisoši pārspīlējumi.
Spoku stāsts Šausmu nostāsts par spokiem. Nostāsts, kurā ir šausmas izraisoši pārspīlējumi.
laist Šaut (parasti ar automātisku šaujamieroci).
pļaut Šaut intensīvi (par šaujamieročiem). Būt intensīvam (par apšaudi).
sprāgt Šaut šāviņu, lodi (par šaujamieroci).
kārta Šāviena troksnis, kas rodas, (ložmetējam, automātam, artilērijas ierocim) izšaujot vienā paņēmienā noteiktu daudzumu patronu vai šāviņu.
raķete Šāviņš, kas kustību uzsāk ar reaktīvu vilkmi.
kafija Šī koka vai krūma sēklas (pupiņas). Pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas. Šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm.
deja Šī mākslas veida darbs (ar noteiktu kustību kompozīciju, tempu, dinamiku). Attiecīgo kustību kopums.
dzelzs Šī metāla sakausējumi. Tērauds.
renesanse Šī posma arhitektūras un tēlotājas mākslas virziens, kas balstījās uz laicīgiem estētiskiem ideāliem un ierosmi guva senās Grieķijas un Romas mākslā. Attiecīgais arhitektūras un tēlotājas mākslas stils.
purpura Šiks, arī lielāks sarkans asinsizplūdums (cilvēka) ādā, kura cēlonis ir palielināta kapilāru caurlaidība vai asins tecēšanas traucējumi.
dekanāts Šīs administrācijas telpas.
vērsis Šīs dzimtas ģints, kurā ietilpst pārnadži ar ķermeņa masu no 300 līdz 1200 kilogramiem (piemēram, gauri, jaki, tauri). Šīs ģints dzīvnieki.
biljards Šīs spēles galds kopā ar attiecīgajiem piederumiem.
dalīties Šķelties bezdzimuma vairošanās procesā (par vienkāršajiem organismiem).
pārdalīties Šķelties bezdzimuma vairošanās procesā tā, ka rodas divi atsevišķi organismi (par vienkāršajiem organismiem).
mulinē Šķeterēti izšujamie diegi.
dubļi Šķidra masa - ūdenī izmirkuši zeme.
zampa Šķidri, izmiekšķējušies mēsli (parasti kūtsmēsli). Vieta, kur ir šādi mēsli.
putra Šķidrs vai pusšķidrs ēdiens no putraimiem vai miltiem, kas vārīti ūdenī vai pienā, vai arī ūdenī ar piena piedevu.
slapjums Šķidruma kopums (kādā vidē, arī vietā). Arī mitrums (1).
izkust Šķidruma, arī mitruma iedarbībā izšķīst, sadalīties (par vielu).
kust Šķidruma, arī mitruma iedarbībā šķīst, dalīties (par vielu).
šūnsula Šķidrums, ar ko ir pildīti augu šūnu dobumi.
sūkalas Šķidrums, kas rodas biezpiena ieguvē un kas satur ūdenī šķīstošas vielas (piemēram, cukuru, minerālvielas, vitamīnus).
hidropults Šķidrumu izsmidzināšanas ierīce, kas sastāv no tvertnes, sūkņa un smidzinātāja.
hidrodinamika Šķidrumu un gāzu kustība un mijiedarbība ar tajos iegremdētiem ķermeņiem vai ar cauruļvadu sienām.
Osmotiskais spiediens Šķīduma kinētiski aktīvo daļiņu spiediens sistēmās, ko veido dažādas koncentrācijas šķīdumi, kurus atdala puscaurlaidīga membrāna.
Osmotiskais spiediens Šķīduma kinētiski aktīvo daļiņu spiediens sistēmās, ko veido dažādas koncentrācijas šķīdumi, kurus atdala puscaurlaidīga membrāna.
sašķiebt Šķiebjot pārmainīt, parasti ievērojami (kā) stāvokli, piemēram, uz sāniem, uz leju.
minerālvate Šķiedrains materiāls, ko iegūst, izkausējot izdedžus, iežus vai to maisījumu, un ko izmanto siltumizolācijai.
azbests Šķiedrains minerāls, ko lieto ugunsizturīgu celtniecības un izolācijas materiālu izgatavošanai.
palikt Šķietami atpalikt (par to, no kā kāds virzās prom, arī kam virzās garām).
skriet Šķietami ātri pārvietoties (par priekšmetiem, kam virzās garām, pretī).
iebrist Šķietami ievirzīties (daļējā miglas, mākoņu aizsegā) - par debess spīdekļiem.
ieiet Šķietami ievirzīties (kur iekšā) - parasti par Sauli, Mēnesi.
iegrimt Šķietami ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par Sauli).
mūžība Šķietami ļoti ilgs laikposms.
izstiepties Šķietami paildzināties (par laiku, laika posmu).
izplūst Šķietami pazaudēt apveidu, kontūras (piemēram, miglā).
virpuļot Šķietami riņķot, strauji griezties, piemēram, riņķiem acu priekšā, parasti, rodoties īslaicīgiem traucējumiem uztverē, domāšanā.
sarauties Šķietami samazināties, palielinoties attālumam līdz skatītājam.
sarukt Šķietami samazināties, palielinoties attālumam līdz skatītājam.
šauties Šķietami strauji virzīties, pārvietoties pretējā virzienā (par to, kam ātri brauc garām).
Nākt tuvāk Šķietami tuvoties (par ko nekustīgu, uz kuru kāds virzās).
stāvēt Šķietami vai reāli nepārvietoties (par parādībām dabā).
pseidozinātnisks Šķietami zinātnisks, bez zinātniska pamata.
izšķobīt Šķobot pārveidot (seju, tās izteiksmi). Šķobot (seju), izveidot (tajā grimases). Arī izvaibstīt.
vaibstīt Šķobot, velkot grimasē, pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas). Veidot (sejā) grimasi.
šmuikstēt Šmiukstēt.
šmuikstināt Šmiukstināt.
elsas Šņācošs, ritmisks troksnis.
fagocīts Šūna, kas satver un iznīcina organismā iekļuvušos mikrobus un svešķermeņus.
šūnkeramika Šūnainā keramika.
aijāt Šūpojot midzināt, mierināt (bērnu). Šūpot (parasti dziedot).
midzināt Šūpojot, dziedot u. tml. censties panākt, lai (kāds) aizmieg.
šujampiederumi Šūšanai paredzēti piederumi (piemēram, adatas, kniepadatas, šķēres, diegi).
zigzagdūriens Šūšanas tehnikas paņēmiens - zigzaga veidošana.
dūriens Šūšanas tehnikas paņēmiens (ar adatu un diegu veidojot izšuvuma rakstus vai sasaistot materiālu).
mašīndūrieni Šūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura šuj pa vienu un to pašu auduma diegu starpu, ņemot labajā pusē pāri, parasti trim, auduma diegiem un kreisajā pusē - pāri, parasti sešiem, auduma diegiem atpakaļ.
priekšdūriens Šūšanas un izšūšanas tehnikas paņēmiens - pavediena virzīšana pāri noteiktam (velku) diegu skaitam pa augšu un apakšu.
Svaigā veidā Tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
starveidā Tā, ka (kam) rodas starveida veidojumi, elementi u. tml.
slēpeniski Tā, ka kājas velkas, arī slīd pa zemi.
Ārpus konkursa Tā, ka nav saistīts ar konkursa apstākļiem, nosacījumiem.
slikti Tā, ka nepietiek dzīvei nepieciešamo eksistences līdzekļu, tā, ka nav apmierināts (ar dzīvi).
tostarp Tā, ka notiek, noris, pastāv starp kādiem notikumiem, norisēm, parādībām.
līkloču Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties).
piemiņa Tā, lai atcerētos (ko). Tā, lai saglabātu atmiņā (ko), lai būtu uzskatāms priekšstats (par ko bijušu).
desmitklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās desmit klases.
valpurģu Tāda (nakts uz pirmo maiju pirms Svētā Valpurgas svētkiem), kad pēc viduslaiku ticējumiem notiek raganu un burvju sapulcēšanās.
idille Tāda ikdienas parādību aina, kurā izpaužas miers, laime.
dīkā Tādā stāvoklī, kad netiek apstrādāts, izmantots (par zemi).
izejams Tāds (apģērbs), kas paredzēts viesībām, svētkiem u. tml. gadījumiem.
adatains Tāds (augs, dzīvnieks), kas pārklāts ar smailiem, asiem izaugumiem. Tāds (augs, dzīvnieks), kam ir smaili, asi izaugumi.
pirmdzimts Tāds (bērns), kas ģimenē ir piedzimis pirmais.
dusmīgs Tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas. Tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts.
pikts Tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas. Tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts.
vispusīgs Tāds (cilvēks), kam ir iespējami plašas, daudzpusīgas intereses, spējas.
ievērojams Tāds (cilvēks), kam ir lieli nopelni, sasniegumi, panākumi (kādā darbības nozarē). Izcils.
neievērojams Tāds (cilvēks), kam ir niecīgi nopelni, sasniegumi, panākumi vai nav nekādu nopelnu, sasniegumu, panākumu (kādā darbības nozarē).
defektīvs Tāds (cilvēks), kam ir psihiski trūkumi, traucējumi.
aplaizīt Tāds (cilvēks), kam ir samitrināti, saziesti, gludi saglausti mati. Tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
sirmmatains Tāds (cilvēks), kam ir sirmi mati.
vājš Tāds (cilvēks), kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī tāds, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
deklasēts Tāds (cilvēks), kas ir zaudējis savas šķiras pazīmes, apziņu, tāds (cilvēks), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā. Morāli pagrimis, noziedzīgs.
bezrūpīgs Tāds (cilvēks), kas nepievērš pietiekamu uzmanību grūtībām, sarežģījumiem.
jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen (parasti viegli, bez grūtībām) ir ieņēmis jaunu amatu, stāvokli. Tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis jaunu īpašību, pazīmi.
atbildīgs Tāds (cilvēks), kas veic svarīgu, nozīmīgu uzdevumu, pienākumu. Tāds (cilvēks), kam ir oficiāla, ar amata pienākumiem saistīta atbildība (par ko).
vecākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar augstāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
jaunākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar mazāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
dižraibs Tāds (dzīvnieks), kam apmatojumā vai apspalvojumā ir lieli raibumi.
sarkanvēdera Tāds (dzīvnieks), kam vēders it sarkans, ar sarkaniem laukumiem.
bezsātīgs Tāds (ēdiens), kas izsalkumu neapmierina vai apmierina tikai uz īsu laiku. Nesātīgs.
bruto Tāds (ienākums), no kura nav atskaitīti izdevumi.
nekustams Tāds (īpašums), kas ir tieši saistīts ar zemi un nav pārvietojams.
daudzvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kas spēj savienoties ar vairākiem (cita elementa) atomiem vai aizstāt vairākus atomus, vairākas atomu grupas ķīmiskos savienojumos.
trīsvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura oksidēšanas pakāpe ir trīs.
vienvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura valence ir viens.
četrvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura vērtība ir četri.
divvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura vērtība ir divi.
vēsturisks Tāds (mākslas veids, paņēmiens), kas attēlo pagātnes notikumus.
bezsapņu Tāds (miegs), kad nav sapņu.
parapsihisks Tāds (piemēram, informācijas nodošanā un uztverē, cilvēka psihiskajā iedarbībā uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem), ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
dzeloņains Tāds (priekšmets), kam ir adatveida izvirzījumi, veidojumi.
bedrains Tāds (priekšmets), kura virsmā ir nelieli iedobumi.
zarains Tāds (priekšmets), uz kura ir zaru izaugumi. Tāds (priekšmets), kam ir redzamas bijušo (parasti nocirsto) zaru vietas.
deficīts Tāds (produkts, viela, prece), kura piegāde neapmierina pieprasījumu.
bezdefektu Tāds (ražošanas process), kur novērsta produkcijas defektu rašanās. Tāds (darba paņēmiens), kas novērš produkcijas defektu rašanos.
četrzīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar četriem ticamiem cipariem.
divzīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar diviem ticamiem cipariem.
pieczīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar pieciem ticamiem cipariem.
septiņzīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar septiņiem ticamiem cipariem.
sešzīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar sešiem ticamiem cipariem.
trīszīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar trim ticamiem cipariem.
daudzzīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar vairākiem ticamiem cipariem.
garstobra Tāds (šaujamierocis), kam ir samērā garš stobrs.
bezatsitiena Tāds (šaujamierocis), kas darbojas bez atsites.
gludstobra Tāds (šaujamierocis), kura stobra kanālam nav vītņu.
iestarpināt Tāds (vārds, vārdu savienojums), kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto.
grafisks Tāds (zīmējums, rasējums), kas uzskatāmi raksturo (priekšmetu, parādību) grafika, diagrammas, zīmes u. tml. veidā.
ābolains Tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaišāki plankumi.
daiļrunīgs Tāds (žests, skatiens, izturēšanās u. tml.), kas nepārprotami, izteiksmīgi ko pauž.
kustams Tāds [īpašums], kas nav tieši saistīts ar zemi un ir pārvietojams.
Diatonisks stils Tāds stils, kad skaņdarbā (ar nedaudz izņēmumiem) izmantotas tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
nosacīts Tāds, ar ko notiesāto personu atbrīvo no soda (brīvības atņemšanas vai labošanas darbiem), ja tā tiesas noteiktajā pārbaudes laikā neizdara jaunu noziegumu (par kriminālsoda izpildīšanas veidu).
smidzināms Tāds, ar ko smidzina (par ierīci, iekārtu).
noteikts Tāds, ar kuru izsaka ko pazīstamu, iepriekš minētu, īpašības vārda noteiktā galotne.
nenoteikts Tāds, ar kuru izsaka ko vispārīgu, arī nepazīstamu, iepriekš neminētu, aptuvenu.
nesamierināms Tāds, ar kuru vai starp kura locekļiem nav iespējams kompromiss. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
vajadzīgs Tāds, bez kā grūti vai neiespējami iztikt. Tāds, ko vajag.
sauss Tāds, kā augsnei ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums (par augiem).
lēts Tāds, kā realizēšanai nevajag daudz naudas, līdzekļu, tāds, kas nav saistīts ar lieliem izdevumiem (parasti par darbību, procesu).
platformāta Tāds, kā uzņemšanā un projicēšanā tiek izmantota filma, kuras platums ir no 50 līdz 70 milimetriem (parasti par kinofilmu) Tāds, kas ir paredzēts šāda izmēra filmas uzņemšanai un projicēšanai
muskuļains Tāds, kā virsmu klāj neregulāri veidojumi.
pretīgs Tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
riebīgs Tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu).
miglains Tāds, kad ir migla (1) - par laikapstākļiem, laikposmu.
mijkrēšļains Tāds, kad ir mijkrēslis (1).
dzidrs Tāds, kad ir tīrs, svaigs gaiss un skaidras debesis bez miglas un dūmakas (parasti par dienu, tās daļu).
laimīgs Tāds, kad izjūt laimi (1) - par laikposmu.
svētlaimīgs Tāds, kad izjūt svētlaimi (par laikposmu).
skaidrs Tāds, kad nav mākoņu, miglas, dūmakas (par laikapstākļiem, laikposmu).
viegls Tāds, kad pastāv patīkami, arī vēlami laikapstākļi (par laikposmu).
trauksmains Tāds, kad pastāv, noris kas straujš, spraigs, arī nemierīgs, satraucošs (par laikposmu, mūžu u. tml.).
saulains Tāds, kad spīd saule un tās starojumu neaiztur vai samērā maz aiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. (par laikposmu, laikapstākļiem).
spurains Tāds, kam apmatojumā, apspalvojumā ir atsevišķi nepiekļāvīgi veidojumi (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
slepens Tāds, kam apzināti neļauj izpausties, tāds, ko apzināti nerāda citiem cilvēkiem (piemēram, par psihisku stāvokli, domām, attieksmi).
tālrindas Tāds, kam atstarpes starp rindām ir no 25 līdz 70 centimetriem (par sējumiem, stādījumiem).
platrindu Tāds, kam atstarpes starp rindām ir no 25 līdz 70 centimetriem (par sējumiem, stādījumiem). Tālrindu
nikns Tāds, kam bieži un ātri izraisās niknums (par cilvēku). Tāds, kas pastāvīgi ir ļoti īgns, ļoti neapmierināts.
saskanīgs Tāds, kam būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība.
veicīgs Tāds, kam darbībā veicas, ir sekmes, panākumi.
neizturīgs Tāds, kam darbojoties ātri rodas funkcionāli traucējumi (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
primitīvs Tāds, kam evolūcijas gaitā nav izveidojusies sarežģīta struktūra, funkcijas (par organismiem, to daļām).
nelīdzens Tāds, kam ir (parasti nevēlami) līkumi, atkāpes no vajadzīgā virziena.
dzeloņains Tāds, kam ir adatveida izaugumi (par dzīvnieka ķermeņa daļām).
astoņpadsmitgadīgs Tāds, kam ir astoņpadsmit gadu.
ātrgaitas Tāds, kam ir ātra gaita, liels darbības ātrums (par mašīnām, mehānismiem).
raits Tāds, kam ir ātrs, vēlams temps. Tāds, kas norisinās bez traucējumiem, ātri.
spalvains Tāds, kam ir atstāts apmatojums (par kažokādu, tās izstrādājumiem).
zarots Tāds, kam ir atzarojumi.
autonoms Tāds, kam ir autonomija.
salns Tāds, kam ir baltas un brūnas vai rudas krāsas laukumi (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.). Balts un brūns vai ruds (par krāsas toņu kopumu).
bēdīgs Tāds, kam ir bēdas (1). Noskumis, skumjš.
gaļīgs Tāds, kam ir bieza, sulīga zemmizas daļa (par auga daļām).
kupls Tāds, kam ir biezs un samērā garš apmatojums (par kažokādu, izstrādājumiem no tās).
caurs Tāds, kam ir bojājumi, arī brūces.
caurumains Tāds, kam ir caurumi. Ar caurumiem.
caurs Tāds, kam ir caurums vai caurumi.
citrondzeltens Tāds, kam ir citrona mizas krāsa.
četrdesmitgadīgs Tāds, kam ir četrdesmit gadu.
četrpadsmitgadīgs Tāds, kam ir četrpadsmit gadu.
svaigs Tāds, kam ir dabiskais veids un kas nav bijis pakļauts termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei (par pārtikas produktiem, parasti par augļiem, dārzeņiem).
pusārprātīgs Tāds, kam ir daļēji psihiski traucējumi.
zarains Tāds, kam ir daudz zaru, - par augiem (parasti kokiem, krūmiem), to daļām.
desmitējāds Tāds, kam ir daudzi (aptuveni desmit) veidi. Tāds, kas izpaužas daudzos (aptuveni desmit) veidos.
serpentīnveida Tāds, kam ir daudzi līkumi, spirāles forma.
raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī, noteiktā priekšmetu grupā.
raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras.
desmitgadīgs Tāds, kam ir desmit gadu.
decimāls Tāds, kam ir desmit sastāvdaļas.
deviņpadsmitgadīgs Tāds, kam ir deviņpadsmit gadu.
divdesmitgadīgs Tāds, kam ir divdesmit gadu.
divkuprains Tāds, kam ir divi kupri (par kamieli).
divpadsmitgadīgs Tāds, kam ir divpadsmit gadu.
dzeltenraibs Tāds, kam ir dzelteni raibumi. Dzeltens ar citas krāsas raibumiem.
sporādisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs, tāds, kas parādās, pastāv, noris tikai reizumis.

mi citās vārdnīcās:

Tēzaurs

mi¹

mi²

MLVV