Paplašinātā meklēšana

Meklējam ko.

Atrasts vārdos (923):

Atrasts vārdu savienojumos (140):

Atrasts skaidrojumos (10000+):

(Iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
(Sa)iet kopā (ar kādu) (Ap)precēties (ar kādu). (Uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
(Sa)iet kopā (ar kādu) (Ap)precēties (ar kādu). (Uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
Ieiet (arī (ie)kāpt) galvā (ap)reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
(Sa)kāpt galvā (Ap)reibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
Raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (censties) atņemt ko citam.
(Iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (Censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (Censties) atņemt ko citam.
(Iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (Censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (Censties) atņemt ko citam.
(Iz)raut otram kumosu no mutes (laukā) (Censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (Censties) atņemt ko citam.
Bāzt (arī iebāzt, sabāzt) galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu). (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
(Sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) (Ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
Uz otru kāju (ieliet, iedzert) (ieliet, iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
Uz otru kāju (ieliet, iedzert) (Ieliet, iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
(Pār)šaut (arī cirst) pār strīpu (arī svītru), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri strīpai (arī svītrai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
(Pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
(Pa)rādīt zobus (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
(Ne)pielikt (arī (ne)-piedurt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
(Ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (Ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko).
(Ne)krist svarā (Ne)būt tādam, ko ievēro.
(Ne)krist svarā (Ne)būt tādam, ko ievēro.
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
(Ne)pielikt (arī (ne)-piedurt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
(Ne)ļauties izjokoties (ne)ļaut izjokot sevi.
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
(Ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu).
(Ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā) (Ne)pārstāt skatīties (uz ko).
(Ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt).
(Ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt).
(No) ņemt mēru (no)mērīt (ko).
Turēt (arī saturēt) grožos (no)turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
(No)laist no kājas (No)zāģēt, (no)cirst (koku).
(Pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
(Pa)dzīt (retāk plēst) velnu (Pa)jokot. Arī (pa)muļķot kādu.
(No)smelt krējumu (Pa)ņemt, (ie)gūt kā labāko daļu.
Dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
(Pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
(Pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
(Pār)vilkt krustu (pāri) (Pār)svītrot (ko).
(Sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
Darīt savu (turpināt) rīkoties pēc saviem ieskatiem, arī atbilstoši savai dabai.
Kosmonautikas diena 12. aprīlis, kad atzīmē pasaulē pirmo padomju cilvēka lidojumu kosmosā.
jaunlatvieši 19. gadsimta 50. un 60. gadu latviešu buržuāziski nacionālās kustības ideologi, kas vērsās pret vācu baronu ekonomiskajām un politiskajām privilēģijām.
abatija Abata pārvaldītais klosteris kopā ar šim klosterim piederošo teritoriju.
Hromatiskā aberācija Aberācija, kas rodas, ja gaismā, kas plūst caur optisko sistēmu, ir dažāda garuma viļņi.
kurkulis Abinieku (varžu, krupju) olu kopa (ūdenī).
Žetonu vakars Abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi.
Telefona grāmata Abonentu adrešu un telefona numuru sakopojums.
krokuss Abrazīvs materiāls, ko izmanto metālu un stikla pulēšanai.
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
kopmācības Abu dzimumu skolēnu mācības vienā un tai pašā klasē, skolā.
oftalmoskopija Acs dibena apskate ar oftalmoskopu.
plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks.
skats Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, karā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis. Skatiens.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm. Šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
oderāda Āda, ko izmanto oderu gatavošanai.
noberzums Ādas iekaisums, ko izraisa intensīvs, ilgstošs mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
lederīns Ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot kārtās ādas pusfabrikātu.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība. Mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi.
nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns.
ciems Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos. Attiecīgā teritorija.
mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija. Vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība. Centrs.
centrs Administratīvi, ekonomiski nozīmīga (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses.
kopsapulce Administratīvs orgāns (piemēram, kolhozā).
saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Adot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieadīt Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
saadīties Adot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā. Adot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu).
izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko, piemēram, ar ornamentu, rakstu).
Nolaist aci Adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam). Samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus.
advokatūra Advokāti, advokātu kolektīvs. Advokāta arods, darbs, profesija.
Juridiskā konsultācija Advokātu kolēģijas nodaļa, kas sniedz iedzīvotājiem konsultācijas tiesību jautājumos.
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
infikss Afikss, ko ietver vārda saknē.
konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja.
Melnais kontinents Āfrikas kontinents.
Melnais kontinents Āfrikas kontinents.
valcētava Agregāts, kas (ko) valcē.
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti.
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti. Bisīte.
aģentūra Aģentu (1) kopums.
aģitkolektīvs Aģitācijas kolektīvs.
stīvēt Ai pūlēm, grūtībām ģērbt, vilkt (ko ciešu, šauru).
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
paaicināt Aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.).
uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.
sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (sapulci, sesiju, kongresu u. tml.).
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
logs Aile telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs ailes aizdarīšanai.
apairēt Airējot apbraukt (ap ko, kam apkārt).
apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt, piemēram, laivu). _imperf._ Airēt apkārt.
izairēt Airējot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
izairēties Airējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
noairēt Airējot nobraukt nost, gar (ko).
pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu).
pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārairēties Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko).
noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Airēties apkārt.
stūrairis Airis, ko izmanto par stūri.
šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai. Attiecīgā lopkopības nozare.
lanolīns Aitu vilnas tauki, ko iegūst, attaukojot vilnu.
Aiz gara laika, arī gara laika dēļ Aiz garlaicības (ko darīt).
Aiz gara laika, arī gara laika dēļ Aiz garlaicības (ko darīt).
apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā. Iežēloties.
Aizlaist garu ceļu Aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).
Aizlaist garu ceļu Aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).
Aizlaist garu ceļu Aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).
noskaust Aiz skaudības, arī skopuma panākt, ka kāds neiegūst (ko).
noskopot Aiz skopuma neizdot, neiegādāt (ko).
nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml. Atrunāšanās.
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.). _imperf._ Lipināt ciet. Aizlīmēt.
korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi.
bultēt Aizdarīt ar bultu (2). Atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu).
aizvākot Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu. _imperf._ Vākot ciet.
aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū).
aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū).
aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku. _imperf._ Lakot ciet.
aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā).
aiztaisīt Aizdarīt, sastiprināt kopā pogājot, sprādzējot u. tml.
pašaizdedze Aizdedze, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
Pielaist sērkociņu Aizdedzināt ar sērkociņu.
Pielaist sērkociņu Aizdedzināt ar sērkociņu.
izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu.
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu). Ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
pašaizdegšanās Aizdegšanās, ko kādā sistēmā izraisa Šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
atmaksa Aizdevuma, parāda atdošana. Atlīdzība, samaksa par ko (ar naudu vai materiālām vērtībām).
hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu (kapitālistiskajās valstīs).
aizvest Aizgādāt (ko) - par transportlīdzekli.
kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidot (kādu darbu).
iznīkt Aiziet bojā (par cilvēku, cilvēku kopumu).
izmirt Aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu).
sabrukt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
sagrūt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
Pacelt cepuri Aiziet, atstāt (ko).
Pacelt cepuri Aiziet, atstāt (ko).
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss.
iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
retardēt Aizkavēt, palēnināt (kā) sižetisko darbību, vēstījumu.
aizlaidnes Aizklājs, ko aizlaiž priekšā durvīm vai logiem gaismas plūsmas regulēšanai. Žalūzijas.
žalūzijas Aizklājs, ko aizlaiž priekšā logiem vai durvīm gaismas plūsmas regulēšanai.
aizsegt Aizklāt (ko kam priekšā).
aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu). Aizklāt (ko) tā, ka (tas) nelaiž vai mazāk laiž cauri gaismu.
uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko).
brīdinājums Aizliegums (ko darīt).
prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
aizsargāt Aizliekot (kam ko) priekšā, apsedzot (ko), pasargāt (no kā).
aizsviest Aizmest, nosviest (kā nederīgu). Vairs nelietot, neizmantot (ko).
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
Izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Izmest no galvas Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
aizķepināt Aizpildīt, arī pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizķepēt Aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu. Aizķepināt. _imperf._ Ķepēt ciet.
aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām).
aizķept Aizpildīties, aizsprostoties (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizdrīvēt Aizpildot (spraugu), izlabot (ko).
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt (ko).
aiztrenkt Aizpūst (ko) - par stipru vēju.
aiztriekt Aizpūst, aizdzīt (ko) - par stipru vēju.
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko).
saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot.
laisma Aizrautīga nodarbošanās (ar ko).
pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem.
atkost Aizsargāties ar kodienu. Iekost pretī.
cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos.
kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas.
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
paslēpt Aizsedzot (ar ko), novietojot (kur), panākt, ka (ķermeņa daļa) nav saskatāma.
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
blende Aizsegs (diafragma) ar maināmu atveres lielumu (piemēram, fotogrāfijā, mikroskopijā).
aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu).
aizsieties Aizsiet sev (ko) priekšā.
aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
aizžuburot Aizsniegties, aizstiepties (par kokiem, koku zariem).
murds Aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto, piemēram, upē, ezerā.
barikāde Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām.
mīnēt Aizsprostot (ko) ar mīnām. Gatavot uzspridzināšanai (ko), novietojot mīnas.
samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
izlāpīties Aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, mazāk derīgu), iztikt.
ciet Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
Nākt vietā Aizstāt (kādu, ko). Ierasties (kāda) vietā. Ieņemt (kāda, kā) vietu.
Nākt vietā Aizstāt (kādu, ko). Ierasties (kāda) vietā. Ieņemt (kāda, kā) vietu.
apmainīt Aizstāt (ko nederīgu, nolietotu) ar citu, derīgu.
mainīt Aizstāt (ko) ar citu, ņemt (kā) vietā citu.
pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu.
mainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
pārmainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
mainīties Aizstāt citam citu, stāties citam cita vietā. Aizstāt ko citu.
ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem.
pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
nokāpt Aizstiepties virzienā uz leju (par ceļu, mežu, celtņu kopumu u. tml.).
atgriezt Aizšķērsojot (ceļu), neļaujot piekļūt, nepieļaut (ko).
aizvāzt Aiztaisīt (nazi), ielokot asmeni spalā.
aizkorķēt Aiztaisīt ar korķi. _imperf._ Korķēt ciet.
aizvērt Aiztaisīt, uzliekot vāku (parasti, virās iestiprinātu).
aizvāzt Aiztaisīt, uzliekot vāku.
prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu.
aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums. Apziņa, ka ir aizvainots. Aizvainojums.
apvākot Aizvākot (1).
aizvaskot Aizvākot (2).
aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu).
paņemt Aizvest (kādu) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi.
aiztransportēt Aizvest (ko) - par transportlīdzekli.
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml., liekot iet sev līdzi).
paņemt Aizvest, aiztransportēt (ko) sev līdzi, arī paturēt (ko) pie sevis, sev klāt (parasti kur dodoties).
aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem).
autorizēt Akceptēt, pieņemt par atbilstošu oriģinālam (sava darba tulkojumu).
kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
dividende Akciju sabiedrības peļņas daļa, ko sadala pēc akcijām.
balasts Akmens šķembas vai grants, ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu.
robežakmens Akmens, ar ko apzīmē (piemēram, teritorijas) robežu.
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai. Konstrukcijas, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
astilbes Akmeņlauzīšu dzimtas dekoratīvi krūmveida ziedaugi.
hortenzija Akmeņlauzīšu dzimtas krāšņumkrūms ar plašām ziedkopām.
mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
Akorda prīma Akora apkašējā skaņa. Pamatskaņa.
pamatskaņa Akorda apakšējā skaņa.
ieskaņa Akorda skaņa, kas iezīmīgi parādās kādā balsī pirms šī akorda.
Akorda darbs Akorddarbs.
Akorda darbs Akorddarbs.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
dominante Akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
nonakords Akords, ko veido četras tercas.
akordnieks Akordstrādnieks.
Komēdijas aktieris Aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst komēdiju uzvedumu specifikai.
radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
pretestība Aktīva (cilvēka) darbība, izturēšanās (pret ko nevēlamu).
pretspars Aktīva pretestība pret (ko).
kauties Aktīvi censties (pēc kā), rīkoties, lai iegūtu (ko).
trokšņot Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko).
pievērsties Aktīvi iesaistīt savā interešu, lokā, darbību kopumā.
sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko). Stingri iebilst (pret ko).
darboties Aktīvi piedalīties (kur). Būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
Pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs).
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
Pārvarēt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt.
Uzveikt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
Uzvarēt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizoloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
Sasprindzināt spēkus Aktivizēt, koncentrēt psihiskos vai fiziskos spēkus.
pretspars Aktīvs atspēkojums (kam).
kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekme.
spraigs Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli).
spriegs Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli).
kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē. Attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
gramofons Akustiska ierīce skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
Sibīrijas mēris Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, liesas sērga.
Liesas sērga Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
Liesas sērga Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
katars Akūta infekcijas slimība, ko augšējos elpošanas ceļos izraisa mikrobi.
piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
kāpslis Āķis kāpšanai stabos, kokos.
Latīņu alfabēts Alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
Dienas alga Alga, ko aprēķina par katru nostrādāto dienu.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas.
kokaīns Alkaloīds, ko satur kokas lapas (vietējās anestēzijas līdzeklis).
teofilīns Alkaloīds, ko satur tējas lapas.
raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā. Alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu).
žvingulis Alkohola izraisīts reibums.
zildegunis Alkoholiķis. Dzērājs.
ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer pirms došanās ceļā.
Velna dzēriens (arī dzira) Alkoholisks dzēriens (parasti degvīns).
rūgts Alkoholisks dzēriens ar šādu garšu.
aperitīvs Alkoholisks dzēriens ēstgribas ierosināšanai.
Zāļu šņabis Alkoholisks dzēriens, kas gatavots no ārstniecības augu izvilkuma degvīnā.
Spirta dzēriens Alkoholisks dzēriens, kas satur samērā daudz etilspirta.
groks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu.
alus Alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no miežu iesala un apiņiem.
vīns Alkoholisks dzēriens, ko, parasti, gatavo no ogu, augļu sulas.
dzerams Alkoholisks dzēriens.
porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana.
kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām un ledu.
Zaļais pūķis Alkoholisms.
Zaļais pūķis Alkoholisms.
dzēriens Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai.
medalus Alus, kas ir raudzēts kopā ar medu. Dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus.
patekas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
tāpiņš Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma. Patekas.
stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
lodalva Alva, sakausējums ar alvu, ko izmanto lodēšanai.
apalvojums Alvas kārta, ar ko pārklāta priekšmeta virsma.
Jūras mēsli Aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko izmanto augsnes mēslošanai.
Jūras mēsli Aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko lieto augsnes mēslošanai.
mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus.
galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās.
mucniecība Amatniecības, arī rūpniecības nozare. Citu koka trauku izgatavošana.
galdnieks Amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās.
namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, cel koka celtnes.
Kuģa namdaris Amatnieks, kas gatavo, labo kuģa koka daļas.
ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos.
mucinieks Amatnieks, kas izgatavo mucas, arī citus koka traukus.
skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo skārda izstrādājumus, ierīko skārda jumta segumu un ūdens novadīšanas ierīces.
bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
mierstarpnieks Amatpersona (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu. Persona, kam ir šāds tituls.
kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam. Persona, kam ir šāds tituls.
priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu. Cilvēks, kas ko vada, pārzina.
notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
instruktors Amatpersona, kas strādā padomju valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās un dod norādījumus darbā sava resora pakļautajiem.
referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
palīgamats Amats, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
doktorāts Ambulance (parasti laukos).
čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja.
bandžo Amerikas nēģeru strinkšķināmais instruments, ko plaši izmanto džeza orķestros.
kongresmenis Amerikas Savienoto Valstu kongresa loceklis.
jātnieciņš Analītisko svaru stiepļveida atsvars, ko uzkarina uz svaru stieņa.
skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus. Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
anglikānis Anglijā izplatītas protestantu konfesijas piederīgais.
Konservatīvo partija Angļu konservatīvā partija.
Konservatīvo partija Angļu konservatīvā partija.
lambetvoks Angļu sarīkojumu deja.
streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piemēram, tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
levomicetīns Antibiotika, ko izstrādā starainās sēnes.
penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu sugu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
reformācija Antifeodāla sociāli politiska kustība (Rietumeiropā un Ziemeļeiropā 16. gadsimtā), kas reliģiskā formā vērsās pret katoļu baznīcas ekonomisko un politisko varu un tās reliģisko un politisko doktrīnu.
likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums. Šī dzejas paveida daiļdarbs.
idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids. Dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi.
kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
galva Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt).
priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu.
pamatne Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā).
pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām.
galva Apaļas formas zieds, ziedkopa, auglis, augļa daļa.
urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot.
koks Apaļkoki, kluči, dēļi u. tml.
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus. Apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
kamols Apaļš (mākoņu, miglas, dūmu) kopums.
rungulis Apaļš koka gabals.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
bundulis Apaļš vai ieapaļš (parasti koka vai māla) trauks ar vāku.
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu).
pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
kontrollers Aparāts ar daudziem kontaktiem elektrisko spēka ķēžu ieslēgšanai un atslēgšanai.
defektoskops Aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē).
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
Vilsona kamera Aparāts elementārdaļiņu, dažādu kodolfizikālu procesu reģistrēšanai un novērošanai.
refraktometrs Aparāts gaismas refrakcijas koeficienta mērīšanai.
aspirators Aparāts gāzes un gaisa ķīmiskā sastāva noteikšanai, kā arī putekļu, mitruma daudzuma u. tml. konstatēšanai tajos.
polarogrāfs Aparāts izšķīdinātu vielu dabas un koncentrācijas noteikšanai.
mikseris Aparāts kombinētu signālu iegūšanai no diviem vai vairākiem signālu avotiem.
reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
rentgenkamera Aparāts rentgenstaru difrakcijas ainas reģistrēšanai ar fotogrāfisko metodi.
seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
galvanometrs Aparāts vāju elektrisko strāvu, spriegumu un elektrisko lādiņu konstatēšanai un mērīšanai.
komutators Aparāts, ar ko ieslēdz, atslēdz, pārslēdz elektrisko ķēdi.
mikrofotometrs Aparāts, ar ko mērī fotoemulsijas nomelnojuma pakāpi ļoti mazos laukumos.
radiometrs Aparāts, ar ko mērī vielas radioaktivitāti, kā arī reģistrē radioaktīvo starojumu.
masspektrometrs Aparāts, ar ko nosaka izotopu masu.
siltummainis Aparāts, ar ko realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
indikators Aparāts, kas noder vizuālai norādīšanai, kontrolei, arī mērīšanai.
Faksimila aparāts Aparāts, kas pēc uztvertā koda veido attēlu.
elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus.
uretroskops Aparāts, ko ievada urīnizvadkanālā tā izmeklēšanai.
aparatūra Aparātu, ierīču kopums.
radiotehnika Aparātu, ierīču, iekārtu u. tml. kopums, ar kuriem rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus.
radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
kontaktaparatūra Aparatūra, kurā ir kontakti (2).
apmežot Apaudzēt ar mežu (parasti lielāku platību). Apsēt ar mežu, apaudzēt ar kokiem.
sabo Apavi ar koka zolēm.
tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes (parasti darbam).
Koka tupeles Apavi ar koka zoli.
zābakziede Apavu krēms, arī speciāls krēms rupjas ādas zābaku kopšanai.
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.). Arī apliecība par apbalvojumu.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu tautas deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
Pāridarījuma jūtas Apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās.
aprakt Apbedīt (ierokot zemē).
norakt Apbedīt (ierokot zemē).
apbērēt Apbedīt un sarīkot bēru mielastu.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par lidaparātiem.
karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Kara kuģis.
Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
izdarināt Apcirst (kokam zarus).
faktūra Apdares īpatnību kopums (materiāla, priekšmeta virsmai).
drīvēt Apdarināt (ko), cieši piepildot nelielas spraugas.
apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt). Nomizot.
apcirst Apdarināt, apstrādāt (ko), cērtot (visapkārt, no vairākām pusēm).
apveltīt Apdāvināt (ar ko).
Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
Lauku centrs Apdzīvota vieta (laukos), kura apkalpo kādu apvidu.
Lauku centrs Apdzīvota vieta (laukos), kura apkalpo kādu lauku apvidu.
konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
izēst Apēst (kā iekšējo, vidējo, arī labāko daļu).
salocīt Apēst ar lielu apetīti (ko) lielākā daudzumā; apēst ar lielu apetīti (kā lielāku daudzumu).
ieēst Apēst, norīt reizē ar barību (ko barībai nederīgu).
satraps Apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
Virspilskunga tiesa Apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs.
satrapija Apgabals, province, ko pārvalda satraps.
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām, ierīcēm radiosakaru uzturēšanai.
motorizēt Apgādāt (ko) ar sauszemes transportlīdzekļiem, kuru dzinējs ir motors.
nodrošināt Apgādāt (piemēram, cilvēkus, uzņēmumu) pietiekama daudzumā (ar ko).
termoficēt Apgādāt (piemēram, pilsētu, tās rajonu, celtni, uzņēmumu) ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu).
uzturēt Apgādāt ar barību, arī apkopt (dzīvnieku).
aprūpēt Apgādāt un apkopt, arī apkalpot (kādu).
nodrošināties Apgādāties (ar ko) pietiekamā daudzumā.
elektroapgāde Apgāde ar elektrisko enerģiju.
izgaismot Apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkaimē).
Telpiskais apgaismojums Apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri.
papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus parastajam (piemēram, dabiskajam) apgaismojumam.
Rampas gaisma Apgaismojums, ko rada rampā novietoti gaismas avoti.
kondensors Apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu.
zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot.
apgramstīt Apgrābstīt (1) (parasti, lai ko sataustītu).
apcirpt Apgriezt (matus, bārdu). Apkopt (seju, galvu, kaklu), apgriežot matus, bārdu.
pāraugt Apgūstot (citu profesiju, specialitāti) kļūt (par ko).
ņemties Apgūt (ko).
nodarboties Apgūt, pētīt, izzināt (ko).
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa. No auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
getras Apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem.
pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus.
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml. Arī apģērbs, ko valkā virs veļas.
virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml. Arī apģērbs, ko valkā virs veļas. Virsdrēbes (2).
tērps Apģērbs, apģērba gabalu komplekts valkāšanai īpašos, noteiktos (sadzīves, darba u. tml.) apstākļos.
virsapģērbs Apģērbs, ko valkā virs cita tērpa.
godība Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli.
savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem.
apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (ko).
spurdze Apiņu sievišķā ziedkopa.
apjozties Apjozt sev (ko).
apkarināt Apkārt (ko no visām pusēm).
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
Radioaktīvā piesārņošana Apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
noskaņa Apkārtējo apstākļu kopums, kas, parasti emocionāli, ietekmē cilvēku.
atmosfēra Apkārtējo apstākļu kopums.
vide Apkārtējo apstākļu, arī ļaužu kopums, kurā noris cilvēka dzīve.
apgānīt Apkaunot (ko cēlu, labu). Aptraipīt.
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp).
apvilkties Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) - par debesīm. Apmākties (par laika posmu).
apkalpe Apkope.
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, jēdzienus, spriedumus).
summēt Apkopot (piemēram, ziņas, iespaidus).
apstrādāt Apkopot, analizēt. Izstrādāt, izveidot.
Savilkt kopā Apkopot, rezumēt.
Savilkt kopā Apkopot, rezumēt.
summārs Apkopots. Arī rezumēts.
nokopt Apkopt (mājdzīvniekus).
pakopt Apkopt (mājdzīvniekus).
zārkot Apkopt un guldīt (mirušo) zārkā.
iezārkot Apkopt un ieguldīt (mirušo) zārkā.
aptecēt Apkopt, aprūpēt, apkalpot.
Tikt galā (pašam) ar sevi Apkopt, arī apgādāt (sevi).
izģērbt Aplaupīt (kādu), novelkot vai liekot novilkt apģērbu un atņemot to.
atestāts Apliecība (par mācību iestādes nobeigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
polise Apliecība, ko apdrošināšanas iestāde izsniedz personai vai iestādei, kura ir ko apdrošinājusi.
parakstīt Apliecināt, apstiprināt (ko) ar savu parakstu.
komprese Apliekamais, pārsējs, ko uzliek ārstnieciskā nolūkā.
apgāzt Apliet (ko, parasti, gāžot ar šķidrumu piepildītu trauku).
apņemt Aplikt (ap ko, kam apkārt) loka, cilpas veidā.
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības.
ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu apvāku. Apvākot.
aptvert Aplikt (rokas ap ko, kam apkārt).
aplikties Aplikt sev (ko apkārt).
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
dārziņš Aplis, ko veido rotaļas vai dejas dalībnieki (parasti, sadodoties rokās).
aptecēt Aplīt (ar ko).
Koncentriskas aploces Aploces, kurām ir kopēji centri, bet dažādi rādiusi.
paralakse Aplūkojamā priekšmeta šķietamā perspektīvā nobīde, pārvietošanās, ko izraisa novērošanas punkta maiņa.
pārlūkot Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko). Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko) vēlreiz, no jauna.
(Visu) kopā ņemot Aplūkojot vienā veselumā, kopumā. Arī rezumējot.
Vispār (arī kopā) ņemot, arī (visu) kopā ņemot Aplūkojot vienā veselumā, kopumā. Arī rezumējot.
Vispār (arī kopā) ņemot, arī (visu) kopā ņemot Aplūkojot vienā veselumā, kopumā. Arī rezumējot.
pārlūkot Aplūkot (ko) visu. Aplūkot (ko) vēlreiz, no jauna.
izcilāt Aplūkot un iztirzāt (daudzus vai visus jautājumus, priekšlikumus).
traktēt Aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, jēdzienu, faktu) no noteikta viedokļa.
teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piemēram, vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu.
vērpete Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
vērpete Apļveidā savijušos, savītu (dzijas, diegu u. tml.) kopums.
sagatavotība Apmācības procesā iegūts (dzīvnieka) īpašību kopums kādu darbību veikšanai.
Diferencētā apmācība Apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam.
saburties Apmainījies ar domām, arī vienoties (par ko, kādā jautājumā).
Samainīt (biežāk izmainīt) naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
papildapmaksa Apmaksa, ko saņem vai izmaksā papildus iepriekš paredzētajai apmaksai.
grīdlīste Apmale (parasti koka), ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
vilna Apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.). Arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
apciemot Apmeklēt, lai pabūtu kopā vai paviesotos.
vobla Apmēram 20 cm gara karpveidīgo kārtas zivs, ko parasti lieto sālītā, kūpinātā vai kaltētā veidā.
apsviest Apmest (ar ko).
apmesties Apmest sev (ko).
rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu.
izlīdzēties Apmierināties, iztikt, pietikt (ar ko).
vankšķēt Apnicīgi runāt (parasti ko nenozīmīgu, lieku).
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu).
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, savienot (ko kādā kopumā, veidojumā). Šādā veidā savienojot (ko), radīt (tā kopumu, veidojumu).
pakot Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu. Pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
sapakot Apņemt (ko), parasti pilnīgi, ar kāda materiāla kārtu. Piepildīt, parasti pilnīgi (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
apņemties Apņemt sev (ko apkārt).
apglaust Apņemt, apkļaut (par ko mīkstu, gludu).
apjozt Apņemt, apsiet (ap ko).
apsprādzēt Apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
apvīt Apņemt, aptvert (parasti rokas ap ko).
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
Saiet kopā Apprecēties (ar kādu). Uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
Goda vārti Appušķoti, imitēti izveidoti vārti (ko ceļ uz ceļa, parasti par godu jaunlaulātajiem).
Goda vārti Appušķoti, imitēti izveidoti vārti, ko ceļ uz ceļa (parasti par godu jaunlaulātajiem).
noklāt Aprakstīt, apzīmēt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
protokolēt Aprakstīt, fiksēt (ko) protokolā (1).
Ieiet (arī iekāpt) galvā Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
Iekāpt (arī ieiet) galvā Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
Iesildīt galvu Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
Iesildīt galvu Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Arī apreibināties.
Sakāpt galvā Apreibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
sareibt Apreibt, arī iereibt (parasti no alkoholiskiem dzērieniem).
sasummēt Aprēķināt (kā skaitlisko vērtību) summu. Arī saskaitīt (2).
uzrēķināt Aprēķinot, pieprasot samaksu (par ko), prasīt vairāk par likumīgi noteikto, paredzēto.
sīkaprikoze Aprikožu šķirne ar sīkiem augļiem. Šīs aprikožu šķirnes auglis.
aplidot Apriņķot (ko) - par lidaparātiem, arī par to apkalpi, pasažieriem.
lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
ierūsēt Aprūsējot, sarūsējot kļūt tādam, ko grūti izkustināt, izņemt.
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupu).
apvāzt Apsegt, nosegt, uzliekot vāku. Aiztaisīt.
atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko).
sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu. Augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā.
sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
nosiet Apsiet (ar ko, parasti cieši, stingri).
apsieties Apsiet sev (ko).
menažērija Apskatei paredzētu dzīvnieku kopums (parasti cirkā).
ovoskopēt Apskatīt (olu) pret gaismu tās svaiguma noteikšanai vai dīgļa attīstības kontrolēšanai.
pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko).
Ķerties ap kaklu Apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
Ķerties ap kaklu Apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
spīļapskava Apskāva, kam ir spīļsavienojums (ar ko).
iesvaidīt Apslakot iesmaržot.
iesvaidīt Apslakot vai ieziežot ar smaržīgu eļļu, iesvētīt.
piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt).
piesolīt Apsolīt (ko paveikt, izdarīt).
pasolīt Apsolīt (ko), parasti nepārliecinoši, nedroši.
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu).
valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
apdēstīt Apstādīt (ap ko, kam apkārt).
pusprievārds Apstākļa vārds, ko lieto arī prievārda nozīmē
savvaļa Apstākļi, apstākļa kopums, kad (dzīvnieks) nav pakļauts cilvēk uzraudzībai, vadībai.
savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai.
purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
pagrīde Apstākļi, kuros noris nelegāla politiska darbība, ievērojot konspirāciju. Dzīve, darbība šādos apstākļos.
Kā sprostā Apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai.
tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
Ķīnas mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
Runas situācija Apstākļu kopums, kas tieši ietekmē runas procesu.
Runas situācija Apstākļu kopums, kas tieši ietekmē runas procesu.
klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu.
barjera Apstākļu kopums, sistēma, kas aptur vai kavē (piemēram, norisi).
miers Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu.
sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi. Pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, tāda apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai noteiktu (kā) nozīmi, jēgu.
parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
aramzeme Apstrādājamā un zemkopībā izmantojamā zeme.
darbs Apstrādājamais priekšmets. Tas, pie kā strādā, tas, ko pašreiz dara.
izšķiedrot Apstrādājot (koksni), izdalīt šķiedras.
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu). Strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
uzpūst Apstrādājot palielināt apjomu un izveidot porainu konsistenci.
pārstrādāt Apstrādājot pārveidot par ko citu.
izkopt Apstrādājot, uzlabojot ierīkot.
kopapstrādāšana Apstrādāšana, ko veic vairāki vai daudzi.
apdarināt Apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu.) ar stipru sārma šķīdumu.
miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
sārmot Apstrādāt (ko) ar sārmu, tā šķīdumu.
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu.
ševingēt Apstrādāt (ko) ar ševeru.
ekstrahēt Apstrādāt (ko) ar šķīdinātājiem, lai atdalītu, izdalītu kādu vielu.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu. Arī velt (2).
preparēt Apstrādāt (ko), gatavojot (parasti ilgstošai) uzglabāšanai.
atrūgtināt Apstrādāt (ko), lai tajā samazinātu rūgtvielas.
gremzdot Apstrādāt (koku), atdalot gremzdu kārtu.
gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu. Apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot, atcērtot zarus.
darināt Apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus.
grāvot Apstrādāt (pļavu, purvu u. tml.), rokot grāvjus.
izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta.
kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
notvaicēt Apstrādāt ar tvaiku (audumu, parasti vadmalu). Notvaikot.
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku). Apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus.
noara Apstrādāts zemes gabals, ko izmanto par pļavu.
sīkapstrāde Apstrāde, kurā (ko) izveido pilnīgi, detalizēti.
rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, aptuvenu virsmu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot uzlaidi gludapstrādei.
pārtapt Apstrādes, pārveidošanās procesā kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu.
oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski.
aizstāvamais Apsūdzētais, ko tiesā aizstāv advokāts.
aizstāvība Apsūdzības atspēkošana.
pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi. Pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
aptīties Aptīt sev (ko).
sliņķis Aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem.
apaļš Aptuvens (izteikts ar tuvāko skaitli, kas beidzas ar nulli). Noapaļots.
attapt Aptvert (kas darāms), arī pagūt (ko izdarīt).
saņemt Aptvert, apņemt (ko ar rokām).
aplikt Apvākot (piemēram, burtnīcu, grāmatu).
novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
disciplinēt Apvaldīt, ierobežot, saskaņot ar kādām normām (psihiskos procesus).
aprise Apveids, kontūra.
uzvērst Apvēršot augsni, uzvirzīt (ko) virspusē.
uzmetums Apvidus plāns, ko izgatavo pēc acumēra.
artelis Apvienība (ko izveido kādas vienas profesijas cilvēki) kopējam darbam, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem pēc iepriekšējas vienošanās.
līga Apvienība (valstīm, organizācijām, arī personām), kam ir kopīgi, piemēram, saimnieciski, politiski, zinātniski, iekšēji vai starptautiski uzdevumi.
konfederācija Apvienība, asociācija (ko veido organizācijas, biedrības).
brālība Apvienība, kurā ietilpst vienas konfesijas ticīgie.
sindikāts Apvienība, kura veic tajā iekļauto uzņēmumu produkcijas realizāciju un kuras mērķis ir ierobežot konkurenci, paaugstināt cenas un palielināt peļņu.
sakomponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, izveidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu).
komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu).
(Ar) kopējiem (retāk kopu) spēkiem Apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt).
(Ar) kopu (biežāk kopējiem) spēkiem Apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt).
saskaņa Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
grupējums Apvienojums, sadalījums grupās pēc kopējas pazīmes. Arī klasifikācija.
miksēt Apvienot (divus vai vairākus signālus), lai iegūtu kombinētu signālu.
kodificēt Apvienot (likumus, noteikumus, normas u. tml.) jaunizveidotā sistēmā, izveidojot attiecīgu kodeksu.
grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās pēc kopējas pazīmes. Arī klasificēt.
sakomplektēt Apvienot kolektīvā (cilvēkus).
kooperēt Apvienot, iesaistīt (kādu) kooperācijā (2).
satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu.
sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus).
organizēt Apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai).
sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai.
Salikties kopā Apvienoties kopīgai darbībai.
kooperēties Apvienoties, iesaistīties kooperācijā (2).
Mesties kopā Apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu, kopā dzīvotu.
Mesties uz vienu roku Apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu.
Mesties uz vienu roku Apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu.
Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojums, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
Dziesmu diena Apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā.
apvilkties Apvilkt sev (ko).
apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt, parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus).
apdzīt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
aplaist Apvirzīt (ko) lokveidā.
apkļūt Apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt).
kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Zieda kauss.
Zieda kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Ziedkauss.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir pabeidzis (ko darīt).
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kādam) ir nokārtotas attiecības (ar kādu), saistības (ar kādu, ar ko).
numurēt Apzīmēt (ko) ar cipariem, to kopām noteiktā secībā.
marķēt Apzīmēt (preci, ražojumu, arī sūtījumu), uzliekot (tam) attiecīgu zīmi.
plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
apziņa Apzināšanās, pārliecība (par ko), arī izjūta.
atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
Literārā valoda Apzināti izkopta un normēta valodas forma.
Literārā valoda Apzināti izkopta un normēta valodas forma.
ievazāt Apzināti izplatīt, ieviest (ko kaitīgu, nevēlamu, piemēram, uzskatus, idejas).
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
koncentrēties Apzināti koncentrēt savu uzmanību.
Nobīdīt pie malas (arī malā) Apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties.
ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko). Nevēlēties zināt (ko).
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu). Pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
samelot Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
melot Apzināti runāt, rakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums. Dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
Ar nodomu Apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
iegriezt Apzināti, tīši nodarīt ko ļaunu.
atzīt Apzināties (ko) un apliecināt.
sajusties Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli), parasti pilnīgi, arī precīzi.
justies Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
sajusties Apzināties sevi (par ko), parasti pilnīgi, arī precīzi.
justies Apzināties sevi (par ko).
sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums. Arī zināšanas, izpratne. Jēga (2).
pašapziņa Apziņa par savas šķiras, sociālās grupas eksistenci, arī kopību, vērtību.
nozīme Apziņas saturs, īstenības atspoguļojums, kas valodā ir saistīts ar kādu noteiktu skaņu kompleksu, arī saikne starp īstenības atspoguļojumu un noteiktu valodas skaņu kompleksu.
pastila Apžāvēts sīkporains konditorejas izstrādājums, ko pagatavo, putojot saldinātu augļu biezeni (ar olas baltumu vai bez tā).
transports Ar (kā) pārvadāšanu saistīto darbību kopums.
lekcija Ar (parasti augstskolas) mācību programmu saskaņots kāda mācību priekšmeta izklāsts grāmatā. Grāmata ar šādu mācību priekšmeta izklāstu.
puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
sasaukt Ar aicinājumu panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
pasargāt Ar aktīvu rīcību novērst (kādam ko nevēlamu, ļaunu). Arī aizsargāt.
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
dzērums Ar alkoholu saindēta organisma stāvoklis.
uzgriezt Ar apļveida kustību izveidot (ko).
tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
griezt Ar asu rīku dalīt (ko) daļās, arī nost no veselā. Arī sasmalcināt.
notekūdens Ar atkritumiem piesārņots ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs.
pieņemt Ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā).
norakstīt Ar attiecīgu dokumentu konstatēt, ka (kas) ir nolietojies un nevajadzīgs.
stornēt Ar attiecīgu ierakstu anulēt, labot (ko) grāmatvedības dokumentos.
uzbrukt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
gremdaka Ar betonu, akmeņiem u. tml. pildīta cilindriska vai četrstūraina konstrukcija, ko iegremdē zemē par celtnes pamatu.
premikss Ar bioloģiski aktīvām vielām bagāts lopbarības koncentrāts, ko pievieno kombinētajai lopbarībai.
atburt Ar burvībām, buršanu atjaunot (agrāko stāvokli).
telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes)- daļa.
sviest Ar centrbēdzes spēku atdalīt ko (no kā).
fibra Ar cinka hlorīdu apstrādāts papīrs, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai.
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem izgatavot (koka priekšmetu, tā daļu).
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni, tās daļu).
četrklasīgs Ar četrām klasēm (par skolām).
ganības Ar daudzgadīgām zālēm apaudzis zemes gabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai.
daudzkomponentu Ar daudziem komponentiem.
daudzziedains Ar daudziem ziediem vai ziedkopām (par augiem).
desmitklasīgs Ar desmit klasēm (par skolu).
dobumains Ar dobumiem (2) - par koku.
pasaule Ar dzīvi saistīto apkārtējo parādību un norišu kopums.
elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
ēvelēt Ar ēveli (1) vai ēvelmašīnu apstrādāt (koka virsmu). Ar ēvelmašīnu apstrādāt (metāla virsmu).
fotopapīrs Ar fotoemulsiju klāts papīrs, uz kura kopē attēlu no fotofilmas vai fotoplates.
frēzēt Ar frēzi (1) apstrādāt (metālu, koku, plastmasu u. tml.).
nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
(Pa)kratīt (arī (pa)purināt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Palocīt (retāk locīt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), (ap)solīt (ko). Ar galvas mājienu (iz)paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Pakratīt (arī papurināt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Papurināt (arī pakratīt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Palocīt galvu Ar galvas kustību pasveicināt. Ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko). Ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Kratīt (arī purināt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Purināt (arī kratīt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Locīt galvu Ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko. Ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
nots Ar grafiskām zīmēm fiksēts skaņdarbs. Šādu skaņdarbu kopums.
aizgrandēt Ar grandoņu attālināties (piemēram, par pērkonu).
atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, dabūt vaļā (ko sasietu, sapinušos).
izcīnīties Ar grūtībām izkļūt cauri (kam), caur (ko).
nopiņķēt Ar grūtībām noraisīt, atdalīt nost (ko sasietu, sapinušos).
Izspiest vārdu Ar grūtībām panākt, ka (kāds) ko pasaka.
Izspiest vārdu Ar grūtībām panākt, ka (kāds) ko pasaka.
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
kulties Ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.).
spraukt Ar grūtībām virzīt (samā vietā, spraugā u. tml.). Ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru).
viļāt Ar grūtībām, neskaidri teikt, runāt (ko).
velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
(Kā) aiz matiem izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
(Kā) aiz matiem izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
nokulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
izvilkties Ar grūtībām, tik tikko izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
hipnotisms Ar hipnozi saistīto parādību kopums.
hloroformēt Ar hloroformu izraisīt (kādam) narkozes stāvokli.
Pilnā gaitā, retāk ar pilnu gaitu Ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
Pilnā gaitā (arī sparā, spēkā), retāk ar pilnu gaitu (arī sparu, spēku) Ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
Pilnā sparā (arī gaitā, spēkā), retāk ar pilnu sparu (arī gaitu, spēku) Ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
Pilnā spēkā (arī gaitā, sparā), retāk ar pilnu spēku (arī gaitu, sparu) Ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
rīvēt Ar iespiedienu vairākkārt vilkt (ko) šurp turp (pa kādu virsmu, gar kādu virsmu).
pieķerties Ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko).
izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves. Izveidot dekoratīvas šuves.
aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
maisīt Ar īpašiem paņēmieniem apvienojot, savienojot (ko), gatavot (kā) kopumu.
šūt Ar īpašiem paņēmieniem veidojot savienojuma joslu, saistīt (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļas, priekšmetus). Veidot (savienojumu) kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem.
izkombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt (ko).
sakombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko). Izkombinēt (1).
Administratīvā kārtā Ar izpildu varas orgānu lēmumu, rīkojumu, saskaņā ar likumu.
Administratīvā kārtā Ar izpildu varas orgānu lēmumu, rīkojumu, saskaņā ar likumu.
pušķot Ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu. Arī rotāt.
pārstudēt Ar jauniem mēģinājumiem, vairāk vai mazāk koriģējot, pārveidot (jau iepriekš izrādītu iestudējumu).
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
maskēt Ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā).
nopakot Ar kādu materiālu piepildīt, arī apņemt (ko).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku). Izvēlēties (2).
izvēlēties Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu). Izvēlēties (1).
rakt Ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem).
izsisties Ar kauju izkļūt cauri (kam), caur (ko).
ieskāties Ar knābi šķirstot, bužinot spalvas, meklēt ko tajās.
kalt Ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) - par putniem. Ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
griezt Ar ko asu radīt (ievainojumu, brūci).
iešņīpāt Ar ko asu velkot, iebojāt.
šņāpt Ar ko asu, smailu veidot (piemēram, zīmi).
gods Ar ko lepoties. Lepnumam, greznumam.
urbināt Ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.).
izdedzināt Ar kodīgu vielu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.). Iedarbojoties radīt (kur caurumu, robu u. tml.) - par kodīgu vielu.
kompradors Ar kolonizatoriem cieši saistīts iezemiešu tirgotājs, starpnieks starp ārzemju kapitālu un vietējo tirgu (ekonomiski atpalikušajās, arī atkarīgajās zemēs).
pārkomandēt Ar komandu, rīkojumu u. tml. pārvietot (kādu uz kurieni, pie kā, kur).
prognoze Ar konkrētiem datiem pamatots paredzējums par (kā) norisi, rezultātu.
telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
tarēt Ar kontrolaparātiem pārbaudīt (aparāta, ierīces u. tml.) rādījumus, precizēt (tās) skalas iedaļu vērtības.
uzsvaidzināt Ar kosmētiskiem līdzekļiem uzlabot (parasti sejas izskatu), parasti mazliet.
iekrāsot Ar krāsām iezīmēt (ko).
nokristīt Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
skurstenis Ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa. Dūmenis.
sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties). Stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties).
mīlēt Ar labpatiku lietot (ko).
labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs. Ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
uzlēkt Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
Ledus pūslis Ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
Ledus pūslis Ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
izmocīties Ar lielam grūtībām izkļūt cauri caur (ko).
pārmocīt Ar lielām grūtībām pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
uzmocīt Ar lielu piepūli, grūtībām (ko) paveikt.
iegulties Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko). Iegult (3).
iegult Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko). Iegulties (4).
sadedzināties Ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti.
aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
nodibināt Ar likumu noteiktā kārtībā konstatēt (ko juridiski nozīmīgu).
monopols Ar likumu noteiktas izņēmuma tiesības (valstij, organizācijai, personai), piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
monopoltiesības Ar likumu noteiktas tiesības vienīgajam, piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kāda valsts orgāna uzdevumus, struktūru, kompetenci. Attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko). Ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
pareģot Ar maģiskiem paņēmieniem noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to).
slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtība, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
nomaskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko.
pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
samanīt Ar maņu orgāniem uztvert (parasti ko daļēji slēptu, vāji izpaustu).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija). Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību iegūt vai sagādāt (ko).
izmest Ar metienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
nomest Ar metienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
pārmest Ar metienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko). Pārsviest (1).
zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
erotika Ar mīlestību saistīts jūtu un izturēšanās veidu kopums.
Ar zobenu (arī ar uguni) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
Ar uguni (arī ar zobenu) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
Ar zobenu (arī ar uguni) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī rēgs.
nomocīt Ar mokām pabeigt (ko).
iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko).
sprunguļceļš Ar nelieliem, samērā tieviem koka gabaliem klāts ceļš.
sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu). Kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
instruēt Ar norādījumiem, instrukcijām sagatavot kādai rīcībai, darbībai. Informēt, arī rīkot.
savienība Ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma.
šķelt Ar noteiktu matemātisku operāciju dalīt (kādu kopu) apakškopās.
cerēt Ar noteiktu pārliecību gaidīt, arī paredzēt (ko).
Ar līkumu Ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties).
pieņemt Ar oficiālu rīkojumu uzsākt (piemēram, iestādes, grupas) vadību. Saņemt savā pārziņā, vadībā (piemēram, transportlīdzekli).
kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas bez gaisa piekļūšanas.
zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no ūdens un minerālsāļiem.
saost Ar ožas analizatoru, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko).
noteikti Ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt).
jeb Ar partikulu «vai» ievadītā saliktā teikumā saista teikuma komponentus.
cienīt Ar patiku lietot (ko) Ar patiku nodoties (kam).
garšīgs Ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt).
neapnicis Ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt).
juceknis Ar pelavām kulšanas procesā sajaukušies graudi. Ar piemaisījumiem apstrādāšanas procesā sajaukušās tehnisko kultūru izmantojamās daļas.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
rūgušpiens Ar pienskābes baktēriju tīrkultūrām vai dabisko mikrofloru saraudzēts piens vai vājpiens.
knibināt Ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko).
noveikt Ar piepūli tikt galā (ar ko).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot (parasti ar ko asu) pa (kā) virsmu, bojāt (to).
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā). Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost.
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot). Ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles). Berzēt (1).
berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās.
pigmentpapīrs Ar pigmentiem un gaismjutīgu želatīna kārtu klāts papīrs, ko izmanto attēla iegūšanai (parasti dobspieduma tehnikā).
Ar zobiem un nagiem Ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
Ar zobiem un nagiem Ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
Turēt ausis ciet Ar plaukstām pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vajāk.
atdzīt Ar plūsmu atvirzīt šurp (ko) - par vēju, ūdeni u. tml.
baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko) Ar patiku nodoties (kam).
izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko). Ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt cauri (kam), caur (ko).
izgrauzties Ar pūlēm lēni un pamatīgi izlasīt, izstudēt (ko), lai saprastu, apgūtu.
pārstiept Ar pūlēm pārnest, pārdabūt (pāri kam, pār ko).
uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
staipīt Ar pūlēm, grūtībām nēsāt (ko).
stibīt Ar pūlēm, grūtībām nest, arī vilkt, stumt (ko smagu).
piedabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, lai (kāds) dara (ko).
spiest Ar pūlēm, grūtībām teikt, runāt (ko).
spiest Ar pūlēm, grūtībām virzīt (ko).
papūlēties Ar pūlēm, piepūli censties panākt, sasniegt (ko).
Rakstītais vārds Ar rakstības līdzekļiem veidots teksts, arī šādu tekstu kopums.
plūkāt Ar rāvieniem dalīt ko nost, padarot retāku (kādu kopumu).
plūkāt Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
šķīt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem). Plūkt (2).
atraut Ar rāvienu, spēju kustību atņemt (kādam ko).
Ņirbēt acu priekšā Ar redzi tikt uztvertam (par ko daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
krāsa Ar redzi uztverama (kā virsmas) īpašība, ko rada atstarota gaisma.
gaisma Ar redzi uztveramo elektromagnētisko viļņu plūsma.
redzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
skatīt Ar redzi uztvert (ko), parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā.), iepazītu (to). Arī redzēt (1).
saredzēt Ar redzi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko) apkārtējā vidē.
rīt Ar reflektorisku mutes dobuma, rīkles un barības vada muskulatūras darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem). Apsvētīt.
Piedot grēkus rel Ar reliģisku rituālu, reliģiskām darbībām noņemt atbildību par reliģisko normu pārkāpumiem.
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu. Ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
trikotāža Ar rokām vai mašīnām adīti izstrādājumi, arī audumi, to kopums.
atslēga Ar roku darbināms kontakta slēdzis elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un pārtraukšanai.
atrunāt Ar runāšanu mudināt, lūgt, pārliecināt (kādu), lai ko nedara.
kalikons Ar saistvielām piesūcināts kokvilnas audums (grāmatu iesējumiem).
sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties).
solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piemēram, par dīzeļdegvielu.
likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību novērst ko nevēlamu (parasti oficiālai personai).
sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
kaitēt Ar savu (parasti neapzinātu) rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunumu (kam).
kaitēt Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
padarīt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
ienest Ar savu ierašanos padarīt (ko) sajūtamu, uztveramu (kur).
traucēt Ar savu ietekmi, iedarbību radīt (kādam, kam) ko nevēlamu (darbībā, stāvoklī u. tml.).
nodarīt Ar savu izturēšanos izraisīt (ko nevēlamu) - par dzīvniekiem.
mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
paust Ar savu izturēšanos, rīcību ļaut uztvert, nojaust (ko).
simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
sabrūvēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izdarīt, izraisīt (ko nevēlamu).
vārīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (ko ļoti nevēlamu).
palabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu).
Nojaukt (arī nodedzināt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
Sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi novērst (ko nepareizu, kļūmīgu). Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
pārlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
veidot Ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām.
apēnot Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt. Aizēnot, aptumšot.
uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml. Ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) - parasti par lietu, paliem.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
sanest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
sagrābt Ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju.
mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara.
paskubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara, arī lai (kāds) ko dara ātrāk, labāk u. tml. Arī pamudināt.
pamudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara.
uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara. Pamudināt.
septiņklasīgs Ar septiņām klasēm (par skolām).
sešklasīgs Ar sešām klasēm (par skolām).
sijāt Ar sietu dalīt (kā cieta) kopumu mazākās un lielākās daļiņās. Virzīt (ko) cauri sietam.
izsist Ar sitieniem izveidot (ritmu, skaņas). Tie ko sistam, izveidot (ritmu, skaņas) - par skaņas avotu.
izsist Ar sitienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
pārsist Ar sitienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
atsist Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
pārsist Ar sitienu, arī atsitot pret ko, ievainot (ķermeņa daļu).
uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (ievainojumu).
apredzēt Ar skatienu aptvert (parasti ko plašu). Pārredzēt.
apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert. Skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml. trāpītu (kur).
spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē).
izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
pārslidināt Ar slīdošu kustību pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārslīdēt Ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem.
cirst Ar spēcīgu vēzienu sviest, mest (ko).
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību ņemt (ko tādu, kuru kāds ir satvēris, tur u. tml.).
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā), pārtrūkstot saistījumam.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību pārlēkt, pārkrist u. tml. (pāri kam, pār ko).
atsist Ar spēju triecienu panākt, ka atduras (pret ko).
sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
šķaidīt Ar spēku iedarbojoties, bojāt, iznīcināt (ko).
sadzīt Ar spēku ievirzīt (ko kur iekšā, parasti dziļi).
dzīt Ar spēku virzīt (ko).
pārspert Ar spērienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
paspert Ar spērienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
šķaidīt Ar spiedieniem, sitieniem smalcināt (ko), veidot (kā) masu.
piespiest Ar spiedienu iedarboties (uz ko).
saspiest Ar spiedienu izveidot (ko). Ar spiedienu izveidot (ko noteiktā formā).
saspiest Ar spiedienu pārveidot par ko.
spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, eidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
nospļaut Ar spļāvienu novirzīt lejā, gar (ko).
pārspļaut Ar spļāvienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
joms Ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā).
iedresēt Ar stingrību, bardzību, ar atkārtošanu iemācīt (cilvēkam ko).
spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
ātri Ar straujām kustībām (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā (notikt, norisēt).
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
plēst Ar strauju kustību ņemt nost (ko).
pārmest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
pārsviest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
pagrūst Ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam). Ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko).
piegrūst Ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu.
grūst Ar strauju kustību virzīt, bāzt (kur iekšā). Ar strauju kustību skart (ko).
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
izsviest Ar sviedienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
nosviest Ar sviedienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
pārsviest Ar sviedienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest (1).
pārsviesties Ar sviedienu, tikt pārvirzītam (pāri kam, pār ko).
uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nosvilpt Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
nosvilpot Ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
tīt Ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu).
atšalkt Ar šalkoņu atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par vēju, vētru.
ekstrakts Ar šķīdinātājiem iegūts koncentrēts izvilkums (no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām).
aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties, attālināties.
nošņākt Ar šņākoņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
nošvirkstēt Ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts oriģinālam pilnīgi atbilstošs vai līdzīgs atveidojums (parasti vairākos eksemplāros).
Nodibināt faktu Ar tiesas lēmumu civilprocesā konstatēt kādu (juridiski nozīmīgu) notikumu, apstākli, attiecību, datus.
statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
iedzert Ar tostu izteikt novēlējumu, godināt un izdzert glāzi alkoholiska dzēriena.
krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa. Šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
skaldīt Ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā. Šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko).
kalt Ar triecieniem drupinot, apstrādāt (parasti akmeni, kokmateriālu). Ar triecieniem drupināt.
notriekt Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē.
pārtriekt Ar triecienu pārgāzt (pāri kam, pār ko). Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) pārgāžas (pāri kam, pār ko).
trīsklasīgs Ar trim klasēm (par skolām).
sprauslāt Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm. Šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma. Zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi.
skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
zondbalons Ar ūdeņradi pildīts gumijas gaisa balons, ko palaiž brīvā lidojumā ar piestiprinātu meteorogrāfu.
urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu. Šādā veidā gatavot (ko).
pasvītrot Ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu. Izcelt (5). Akcentēt (2).
pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
nogāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pār traukt šķirisko diktatūru.
gāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
iegalvot Ar vārdiem pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
piedošana Ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums.
pievārdot Ar vārdošanu izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko).
vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā).
vienzieda Ar vienu ziedu vai ziedkopu (par augiem).
vīlēt Ar vīli [1] apstrādāt (piemēram, metālu, koku).
pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
izvilt Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu), izsaka (ko).
piesmērēties Ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
aizvērpt Ar virpuļveida kustībām (ko) pārklāt.
pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene. Ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
zālājs Ar zālaugiem aizņemta platība. Arī zālaugu kopums kādā platībā.
bulla Ar zīmogu apstiprināts Romas pāvesta (viduslaikos arī imperatora) raksts, lēmums, rīkojums.
grauzt Ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) - par dzīvniekiem.
krimst Ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) - parasti par dzīvniekiem. Grauzt.
grauzt Ar zobiem satvert un nokost (parasti īsu, retu zāli) - par dzīvniekiem.
kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā), ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
Pārmest (arī aizmest) krustu (arī krusta zīmi) (priekšā) Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
Pamest (biežāk atmest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
Atmest ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
Atmest (retāk pamest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
Mest krustu (priekšā) Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
Apzīmēt ar krustu (arī ar krusta zīmi), arī (pār)mest krustu, arī (aiz)mest krustu (priekšā) Ar žestu veidot šādu zīmi (pār kādu, pār ko).
Dot zīmi Ar žestu, mīmiku dot norādījumu, paziņot (kādam ko).
Dot zīmi Ar žestu, mīmiku paziņot (kādam ko).
piesist Ar, parasti nedaudziem, sitieniem (pret ko) radīt skaņu signālus.
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko), panākt, ka (tas) nokļūst, atrodas, parasti rokā.
sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot). Arī saberzēt (1).
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā. Ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
pārārdīt Ārdīt vēlreiz, no jauna (parasti sienu). Ārdīt (ko) visu, viscaur.
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem). Ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
noārdīt Ārdot atdalīt nost (piemēram, ko piešūtu, uzšūtu).
apvāks Ārējā (grāmatas) ietērpa elements - poligrāfiski noformēts (papīra vai cita materiāla) aizsargs, ko apliek grāmatas vākiem, ielokot sānmalas.
virspuse Ārējā (kā) puse (9), pār kuru augstāk (kas) paceļas, izvirzās, atrodas, noris, (ko) paceļ, izvirza.
līnija Ārējā (kā) robeža, mala, arī robeža (starp ko).
čaula Ārējā, virsējā daļa. Arī (plāna) kārta, kas sedz, ietver (ko).
ārturziņa Ārējais apvalks, ārējā turziņa (sērkociņu kastītei).
veids Ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (apkaimei, parādībām dabā).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (augiem, to daļām).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (celtnei, telpai, priekšmetam).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem. No šiem audiem iegūtais materiāls.
slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko).
iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs. Fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
argumentācija Argumentu minēšana, izteikšana. Argumentu kopums. Arī pamatojums.
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
orderis Arhitektoniska kompozīcija, kas sastāv no vertikāla atbalsta elementa (kolonnas, pilastra) un horizontāla slodzes elementa (antablementa).
rostra Arhitektoniski dekoratīvs elements senlaicīga kuģa priekšgala formā.
skēna Arhitektonisks elements antīkajā teātrī - sākotnēji aktieru pārģērbšanās vieta, vēlāk aktieru spēles laukums.
pjedestāls Arhitektonisks pamats (piemēram, monumentālai skulptūrai, kolonnai). Postaments.
Dārzu arhitektūra Arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju.
racionālisms Arhitektūras virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgs modernu būvmateriālu, industriālās celtniecības metožu izmantojums, racionāls telpu plānojums, konstrukciju un formu ģeometrizācija.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
restaurācija Arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā.
Rīt(ā) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
Rīt (arī rītā) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
Rītā (arī rīt) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
koncertārija Ārija, kas komponēta kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
koncertariozo Ariozo, kas komponēts kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
šausmas Ārkārtīgi liels nemiers, satraukums, ko izraisa kas nevēlams, nepatīkams.
vērstuve Arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
tredjūnisms Arodbiedrību kustība, virziens, kas aprobežojas ar cīņu par ekonomisku prasību īstenošanu.
Amatniecības skola Arodskola.
Amatniecības skola Arodskola.
arodskolēns Arodskolas audzēknis vai audzēkne.
arodskolnieks Arodskolas audzēknis.
benzoskābe Aromātiska skābe, konservējoša viela, ko lieto rūpniecībā, mājsaimniecībā, medicīnā.
toluols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā.
fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā.
mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no mastiksa (1), kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem. Mastikss (2).
mastikss Aromātiski sveķi, ko iegūst no šī koka vai krūma, kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem. Mastika (2).
pupumētra Aromātisks panātru (lūpziežu) dzimtas augs, ko izmanto par garšaugu.
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Art apkārt. Arot apstrādāt (zemi ap ko, kam apkārt).
izart Arot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izart Arot likvidēt, iznīcināt (ko nevajadzīgu).
ārpuse Ārpus kāda kopuma.
arsēniks Arsēna oksīds, ko lieto medicīnā un tehnikā.
ordinācija Ārsta medicīnisks priekšraksts, rīkojums.
saārstēt Ārstējot izraisīt ko nevēlamu.
elektrizācija Ārstēšana ar elektrisko strāvu.
mehanoterapija Ārstēšanas metode, kurā izmanto īpaši konstruētus aparātus un rīkus.
elektrizēties Ārstēties ar elektrisko strāvu.
skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi un ko lieto ārstniecībā.
klīnika Ārstniecības iestāde, kurā stacionāro slimnieku ārstēšana saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību.
terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš, arī ceļu kopums.
sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
procedūra Ārstniecisks paņēmiens, ārstniecisku paņēmienu kopums.
Ārstnieciskais darba profilaktorijs Ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai.
ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu.
noart Art (ko) un pabeigt art.
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
Krasta artilērija Artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka kara kuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
Krasta artilērija Artilērija, ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas.
disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu.
Karstas asaras Asaras, ko izraisījis spēcīgs, parasti sāpīgs, pārdzīvojums.
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam).
tecināt Asināt (ko) ar tecīlu.
hemoglobīns Asins krāsviela, ko satur sarkanie asinsķermenīši.
līnija Asinsradniecības saitēm (ar kādu) vienotu cilvēku (piemēram, senču, pēcteču) kopums.
Lejupējā līnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, ko aplūko, sakot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
dzimta Asinsradniecīgu cilvēku kopa, kuri cēlušies no viena senča.
palīgasinsrite Asinsrite, ko nodrošina ar mākslīgās asinsrites aparāta palīdzību.
pulss Asinsvadu sienu periodisks viļņojums, ko rada to tilpuma, spiediena un asins plūsmas ātruma svārstības sirds sistoles un diastoles laikā.
mangostāns Asinszāļu dzimtas tropu augļu koks ar saldskābiem augļiem neliela ābola lielumā.
asinsķermenīši Asiņu formelementi - eritrocīti, leikocīti, trombocīti.
plazma Asiņu sastāvdaļa - bezkrāsains, viskozs šķidrums.
šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko.
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
Pelējumu siers Ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne.
Pelējumu siers Ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas. Attiecīgā siera šķirne.
salmene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
miķelīte Asteru (kurvjziežu) dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
Nepilnā vidusskola Astoņgadīgā vai septiņgadīgā skola.
Nepilnā vidusskola Astoņgadīgā vai septiņgadīgā skola.
rentgenastronomija Astrofizikas nozare, kas pētī kosmisko objektu rentgenstarojumu.
astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
Komētu astronomija Astronomijas nozare, kas pētī komētas.
radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēti kosmiskos objektus, izmantojot to izstarotos vai atstarotos radioviļņus.
selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartogralē Mēness virsmu.
selenoloģija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness uzbūvi, tā ķīmiski mineraloģisko sastāvu, izcelšanos un attīstību.
radioteleskops Astronomisks instruments, kura galvenās sastāvdaļas ir antena un uztvērējs un kuru izmanto kosmisko objektu izstaroto radioviļņu uztveršanai un reģistrēšanai.
atirt Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu).
smalkne Atauga. Arī jaunu kokaugu dzinumu kopums.
atspiest Atbalstīt (kādu ķermeņa daļu pret ko, pie kā), lai ieņemtu stabilāku, ērtāku stāvokli.
Stāvēt (arī būt u. tml.) (kāda, kā) pusē Atbalstīt kādu, ko, simpatizēt kādam, kam.
atzvelt Atbalstīt, atsliet (pret ko, kur).
uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam).
atslieties Atbalstīties (pret ko).
atzvilu Atbalstoties, atslienoties (pret ko).
noraidīt Atbildēt noliedzoši, negatīvi (kādam, kas ko lūdz vai piedāvā).
līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu personu, kolektīvu.
Vaina krīt (uz kādu, arī uz ko) Atbildība par kādu nevēlamu, negatīvu parādību attiecas (uz kādu, arī uz ko).
galvenais Atbildīgais (pēc amata, stāvokļa), tāds, kas ko vada, pārzina.
labi Atbilstoši noteiktam prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
spilvendrāna Atbilstoši spilvena formai pašūts (parasti kokvilnas, lina) pārvalks. Spilvena pārvalks.
nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot (ceļu, stigu u. tml.).
cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu u. tml.).
atlaist Atbrīvot (ko uzspraustu, saspraustu).
utot Atbrīvot (ko, kādu) no utīm, ķerot tās.
atsārņot Atbrīvot (ko) no sārņiem.
atpumpurot Atbrīvot (koku, krūmu) no nevajadzīgiem, nevēlamiem pumpuriem.
atzarot Atbrīvot (koku) no zariem.
izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama). Izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
atskujot Atbrīvot no skujām (nozāģētus skuju kokus).
atkabināt Atbrīvot, atdalīt no sakabinājuma (ar ko).
izāķēt Atbrīvot, izņemt (ko saāķētu, pieāķētu).
lobīt Atbrīvot, ņemt ārā (augli, kodolu) no apvalka.
ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama), likvidēt (parasti ko negatīvu).
nomaukties Atbrīvoties, nomaucot sev ko tādu, kas piesaista.
nodzīt Atdalīt (ar ko asu) nost (apmatojumu dzīvniekam).
tīrīt Atdalīt (ko nevajadzīgu) no kā, gatavojot to tālākai apstrādei, izmantošanai.
noņemt Atdalīt (ko, parasti locekli) no organisma (operējot).
separēt Atdalīt (ko, piemēram, vielas, priekšmetus) vienu no otra, citu no cita.
dobt Atdalīt (ko), veidojot dobumu.
nomaukt Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt.
tīrīt Atdalīt ko nevajadzīgu (no kā), gatavojot (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
atsijāt Atdalīt no kolektīva, grupas (piemēram, mazāk spējīgos, nepiemērotos cilvēkus).
izņemt Atdalīt no veselā, no kopuma kā nederīgu, nevajadzīgu (piemēram, svītrojot, izgriežot).
nodarināt Atdalīt nost (parasti nogriezt, nomizot sakņaugiem ko nevajadzīgu).
šķirt Atdalīt, norobežot (platību, telpu no citas platības, telpas), veidojot (ko).
atlīmēties Atdalīties (no kā) - par ko pielīmētu.
atlipt Atdalīties (no kā) - par ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu.
nodarināt Atdalot nost (stumbram, zaram u. tml., piemēram, zarus, lapas), iegūt (ko).
drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku.
korķēt Atdarīt (ko aizkorķētu).
krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
attaisīt Atdarīt, parasti ar kādu rīku (ko cieši aizdarītu, aiznaglotu, aizkorķētu u. tml.).
atsist Atdauzīt (pret ko).
reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu) atpakaļ privātīpašumā.
izsniegt Atdot (ko nodotu glabāšanā).
aizdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu.
atdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu.
samainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cilā). Apmainīt (1).
apmainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita).
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu). Izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
upurēt Atdot (parasti ko vajadzīgu) kā labā, kāda mērķa dēļ. Ziedot (2).
atlīdzināt Atdot atpakaļ (parādu). Samaksāt (piemēram, par zaudējumu), atdot ko līdzvērtīgu (zaudētā vietā). Atmaksāt.
pārdzesēt Atdzesēt (vielu) līdz temperatūrai, kas ir zemāka par (tās) sasalšanas vai iztvaikošanas temperatūru.
atvest Atgādāt šurp (ko) - par transportlīdzekļiem.
pieminēt Atgādināt (kādam par ko).
piemest Atgādināt (ko nepatīkamu).
Celt augšā (vecas) lietas Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
Celt augšā (vecas lietas) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
Vandīt (biežāk celt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
Celt (retāk vandīt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
Celt augšā (vecas lietas) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
pārnest Atgriezties (no skolas ar saņemtu atzīmi).
stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
atkāpties Atiet (no kāda), atstājot viņu vienu pašu, arī netraucējot, liekot mierā.
spurgala Atirušu, atrisušu (piemēram, auduma, apģērba) diegu, šķiedru kopums.
pašatjaunošanās Atjaunošanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
atdot Atjaunot (agrāko stāvokli, attiecības).
rekonstruēt Atjaunot (ko) pēc aprakstiem, atrastām paliekām u. tml.
atdzīvināt Atjaunot, atkal ieviest (ko bijušu).
pacelt Atjaunot, uzlabot (ko nolaistu, panīkušu).
atdzīvoties Atjaunoties, atkal ieviesties (par ko tādu, kas bijis iepriekš).
atjokoties Atjokot. Ar jokiem atrunāties.
nojozt Atjozt un noņemt (ko apjoztu).
āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
atgūt Atkal iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli).
atjaunot Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis).
paralēlisms Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi.
pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi. Šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
atgremot Atkārtot (ko zināmu), nedodot no sevis nekā jauna.
pārgremot Atkārtot (ko zināmu), nedodot no sevis nekā jauna.
atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis, kas tikko dzirdēts).
mīcīties Atkārtoti jaukt, spaidīt (ko, piemēram, traukā).
durstīt Atkārtoti pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību, norādītu (uz ko).
durstīt Atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām).
bārstīt Atkārtoti vai vairākos paņēmienos bērt, kaisīt.
vārstīt Atkārtoti vai vairākos paņēmienos vērt (piemēram, diegu adatā, auklas pastalās).
malt Atkārtoti, apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
iedzert Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
nobāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, aizdarīt, nosprostot.
apbāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
reprīze Atkārtots sitiens paukošanā.
nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms). Padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā). Attēlot.
Ķert uz (arī pie) vārda Atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
Ķert uz (arī pie) vārda (arī vārdiem) Atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
Atvērt (arī atdarīt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
Atdarīt (arī atvērt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu). Atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā).
atrast Atklāt, konstatēt, arī izgudrot (pētījumu, meklējumu rezultāta).
ievērot Atklāt, konstatēt.
atšifrēt Atklāt, noskaidrot (ko sarežģītu, grūti izprotamu, arī maskētu, slēptu).
notvert Atklāt, pieķert (darām ko neatļautu, nevēlamu).
atmaskot Atklāt, pierādīt (ka kāds rīkojas noziedzīgi, ka kādam ir slepeni nodomi, plāni u. tml.).
atmaskot Atklāt, pierādīt (ko negatīvu, slēptu).
atmaskot Atklāt, spilgti raksturot (ko negatīvu, parasti mākslā).
(Ie)mest sejā (arī acīs) Atklāti (pa)teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
atzīties Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
Nākt (arī parādīties) atklātībā Atklāti parādīties. Atklāti, publiski paust, deklarēt (ko).
Parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties. Atklāti, publiski paust, deklarēt (ko). Tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
Mest acīs (arī sejā) Atklāti teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
Spļaut acīs (arī sejā) Atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu.
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību.
piekraukāt Atklepojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
atkost Atkosties (2).
pušķis Atlasīts un sakārtots (ziedu, lapu, zaru) kopums.
nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā.
komisija Atlīdzība par darījumu izpildi (parasti procentos no darījuma kopsummas).
kompensācija Atlīdzība, atalgojums (piemēram, par paveikto, zaudēto). Naudas summa, ko izmaksā par atlīdzību.
prēmija Atlīdzība, atalgojums, apbalvojums (par ko, parasti vienreizēji paveiktu).
vieta Atlīdzinājumam (pretī dodot, saņemot ko citu).
atsliet Atliekt taisnu (piemēram, ko noliektu), iztaisnot..
atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
attālināt Atlikt (ko) uz vēlāku laiku. Novilcināt (kā sākšanos, iestāšanos).
izdedži Atlikums pēc (cietā kurināmā) sadegšanas (katlu, lokomotīvju kurtuvēs).
atvēle Atļauja (ko darīt).
palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt.
atvēlēt Atļaut (ko darīt).
Palaist vieglāk Atļaut (ko) darīt pavirši, rīkoties brīvi.
pielaist Atļaut rīkoties, darboties (piemēram, ar mašīnu).
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
iedrīkstēties Atļauties (ko darīt).
revanšs Atmaksa, atriebe (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
līdzināt Atmaksāt, atdot ko līdzvērtīgu. Atlīdzināt (piemēram, parādu, zaudējumu).
revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību).
apsūdzēt Atmaskojot, pārmetot vērsties (pret ko) ar nosodījumu.
Noraut masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos.
Noraut masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos.
Noņemt masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos. Pārstāt izlikties, slēpt (ko).
Noņemt masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos. Pārstāt izlikties, slēpt (ko).
Vilkt (dienas) gaismā (arī dienasgaismā) Atmaskot.
Vilkt dienasgaismā (arī dienas gaismā, biežāk gaismā) Atmaskot.
(Iz)vilkt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) Atmaskot.
Izvilkt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) Atmaskot.
Vilkt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) Atmaskot.
redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus. Atcerēties (ko) redzes atmiņā.
Gaiša piemiņa Atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
Gaiša piemiņa Atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
piemiņa Atmiņu kopums (parasti par to, kas pagājis, vairs neeksistē).
noraisīt Atmisīt, piemēram, auklas, siksnas, un noņemt (ko uzsietu, piesietu).
negaiss Atmosfēras parādība - elektriskā izlāde starp mākoņiem, pērkons līdz ar lietu, arī krusu, stiprām vēja brāzmām.
laikapstākļi Atmosfēras stāvokļa izraisīto apstākļu kopums kādā vietā, laikposmā.
radiometode Atmosfēras un kosmosa pētīšanas metode, kas pamatota uz atstaroto radioviļņu analīzi.
atlīmēties Atnākt vajā (par ko salīmētu, aizlīmētu).
atrist Atnākt vajā (par ko sapītu, sasietu). Atraisīties.
sanest Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā. Atnest un atdot (kā lielāku daudzumu).
apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
paņemt Atņemt (kādam ko).
arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas orgānu sankciju).
šķemba Atoma kodola daļa, kas rodas, tam daloties.
Iekšējā konversija Atoma kodola pāreja no ierosināta stāvokļa stāvoklī ar mazāku enerģiju.
kodolstarojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums. Kodola starojums.
Kodola starojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums. Kodolstarojums.
Kodola starojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums. Kodolstarojums.
nuklīdi Atomi, kas savā starpā atšķiras ar kodolu uzbūvi - nuklonu skaitu vai ar dažādu protonu un neitronu skaitu.
kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
reakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
kodolpētījums Atomu kodolu pētījums.
radioaktivitāte Atomu kodolu spontāns sabrukšanas process, kura rezultātā tie pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa atomu kodolos.
magnetons Atomu kodolu un elementārdaļiņu magnētisko momentu mērvienība.
nopogāt Atpogāt un noņemt nost (ko piepogātu).
pīppauze Atpūtas brīdis, neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai.
izgājiens Ātra pārvietošanās no kāda stāvokļa kādā virzienā (piemēram, hokejā, paukošanā).
uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens. Arī uzkožamais.
atpīt Atraisīt (ko sapītu, piemēram, bizi, pīni).
atpīt Atraisīt (ko sasaistītu ar pinekļiem, piemēram, zirgu)
palaist Atraisīt (ko sasietu), attaisīt (ko sastiprinātu, arī aizvērtu). Arī panākt, ka (kas) kļūst mazāk saspriegts.
atmezglot Atraisīt (mezglu). Atšķetināt (ko samezglotu, samudžinātu u. tad.).
noraisīt Atraisīt un noņemt (ko apsietu).
atāķēt Atraisīt, atbrīvot (ko pieāķētu).
atmudžināt Atraisīt, atrisināt (ko samudžinātu).
atsaiņot Atraisīt, attaisīt (ko iesaiņotu). _imperf._ Saiņot vaļā.
atmetināt Atraisīt, attaisīt (ko sasaistītu).
atjozt Atraisīt, attaisīt vaļā (jostu). Attaisīt (ko sajoztu).
Panorāmas ritenis Atrakciju iekārta - liels rotējošs ritenis, no kura var aplūkot plašu apkārtni.
Piesiet (savu) sirdi Atrast ko interesantu, aizraujošu.
notvert Atrast, atklāt, arī ieraudzīt (ko vajadzīgu, vēlamu).
Pārmest tiltu Atrast, izveidot saikni (starp ko).
atklāt Atrast, uziet pētījumu, meklējumu rezultātā (ko jaunu, nezināmu). Konstatēt, secināt, uzzināt (ko jaunu zinātnisku pētījumu rezultātā).
parādīt Atrast, uzrādīt (kādu vai ko no kāda kopuma).
apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
apskaut Atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) - par kokiem, mežu, teritoriju.
iekļaut Atrasties (kam) cieši visapkārt. Arī ierobežot (ko). Ietvert (4).
klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
aptecēt Atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām).
ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm.
stāvēt Atrasties, augt vertikāli (kur) - parasti par kokiem.
klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml. Izplatīties (kur).
vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā. Arī nīkt (2).
iziet Atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām).
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
novietne Atrašanās vieta, teritorija, arī izvietojums (celtnei, celtņu kopumam).
vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
apmesties Ātri apiet, apskriet (ap ko, kam apkārt).
aplidot Ātri aplūkot, aptvert (par acīm, skatienu).
aplobt Ātri apskriet (ap ko, kam apkārt).
Traukt (arī traukties) kājās Ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt.
Traukties (arī traukt) kājās Ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt.
plomba Ātri cietējošs materiāls, ar ko piepilda (kā) plaisas, caurumus. Šāda materiāla kopums, ar ko ir piepildīta (kā) plaisa, caurums.
raut Ātri dzert (parasti alkoholisku dzērienu).
izdrāzties Ātri izbraukt, izjāt cauri (kam), caur (ko).
uzraut Ātri izgatavot, izveidot (ko).
izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izlidot Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
izmesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izsviesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
iztraukties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
noskriet Ātri nobraukt gar (ko), garām (kam).
nolaist Ātri nobraukt, nojāt lejā, nost, gar (ko).
paņirbināt Ātri pakustināt (ko).
pārsprukt Ātri pārbēgt (pāri kam, pār ko).
pārskriet Ātri pārbraukt (pāri kam, pār ko).
pārcilpot Ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko) - par cilvēku.
pārlingot Ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko).
pārtvert Ātri pārņemt, izņemt (ko) no cita rokām.
pārlikties Ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
pārlobt Ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
traukt Ātri pārvietot, parasti vest, nest (ko).
skriet Ātri pārvietoties (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, mākoņiem).
pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par parādībām dabā, piemēram, veļu.
pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
pārskriet Ātri pārvirzīties (platībai, teritorijai) - par vēju, mākoņiem u. tml.
pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
pārmesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko).
pārsviesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko). Pārmesties (1).
Uzmest skatienu (arī skatu, acis) Ātri paskatīties (uz ko).
Uzmest skatu (arī skatienu, acis) Ātri paskatīties (uz ko).
Uzmest skatienu (arī skatu, mirkli) Ātri paskatīties (uz ko).
Uzmest acis (arī aci) Ātri paskatīties (uz ko).
paskriet Ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
Nelikt lūgties Ātri piekrist (ko darīt).
Nelikt lūgties Ātri piekrist (ko darīt).
traukt Ātri runāt, teikt (ko).
gumiarābiks Ātri sacietējoši sveķi, ko izdala dažu sugu akācijas un ko lieto par līmvielu.
mesties Ātri sākt (ko darīt). Ātri doties (ko darīt).
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Mest skatienu (arī skatu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
Mest skatu (arī skatienu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
Pārskriet (kam) pāri Ātri vai pavirši iepazīties (ar ko).
traukties Ātri virzīties (par cilvēkiem). Ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem). Ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt). Traukties.
mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pleplokot, to saķerot u. tml.). Mesties (1).
notraukties Ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem. Virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt cauri (kam), caur (ko).
nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
aizgūtnēm Ātri, lielā steigā. Tā, ka tik tikko pagūst.
sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā. Ātri, negausīgi apēst (kā lielāku daudzumu).
sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā. Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (kā lielāku daudzumu).
pasprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
sprukt Ātri, pēkšņi raisīties (par ko sasietu, sastiprinātu).
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (ko darīt, veikt).
apdrāzties Ātri, steigā apskriet (ap ko, kam apkārt).
izdrāzties Ātri, steigā izskriet cauri (kam), caur (ko).
pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
apjozt Ātri, strauji apskriet, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izjozt Ātri, strauji izskriet cauri (kam), caur (ko).
pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pāriet (pāri kam, pār ko).
pazust Ātri, strauji tikt ieņemtam (mutē), tikt norītam (par ko ēdamu).
uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi. Arī izburt (1).
apdiegt Ātri, veikli apskriet (ap ko, kam apkārt).
pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (pāri kam, pār ko).
atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu).
atgremot Atrīt (barību) no acekņa atpakaļ mutē un pamatīgi sakošļāt (par pārnadžiem).
atrijas Atrīta (parasti daļēji sagremota) barība (ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus).
attīt Atritināt (ko saritinātu).
izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
aizņemt Atrodoties kādā telpā vai vietā, padarīt to citam nolūkam neizmantojamu (par ko iekārtotu, ierīkotu).
šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
nosegt Atrodoties priekšā (kam), pasargāt (to pret ko).
paslēpt Atrodoties priekšā, neļaut vai traucēt (ko) saskatīt.
nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru).
šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt. Aizsegt.
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, neļaut (ko) saskatīt. Aizklāt.
štacja Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
atbalss Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums).
rezonanse Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums). Atbalss (2).
uzrakņāt Atsaukt atmiņā (ko).
atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst (ko) - par vietu, parādību, notikumu u. tml.
atkūkot Atsaukties ar kūkošanu.
atplīvurot Atsegt (ko), noņemot plīvuru vai aizsegu.
attuntuļot Atsegt, attīt (ko satuntuļotu).
loceklis Atsevišķa (kopuma, veseluma) vienība, elements.
sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, bibliotēkā, grāmatu sakopojumā).
sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam).
numurs Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā, sanatorijā), kas ir apzīmēts ar ciparu, ciparu kopu.
operācija Atsevišķa, konkrēta darbība, arī konkrēts savstarpēji saistītu darbību kopums, kam ir noteikts mērķis.
numurs Atsevišķa, samērā patstāvīga (muzikāli dramatiska skaņdarba) sastāvdaļa, kas partitūrā ir apzīmēta ar ciparu, ciparu kopu.
nodaļa Atsevišķa, savā kompetencē patstāvīgi funkcionējoša vienība (iestādē, uzņēmumā).
apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.).
Pats par sevi Atsevišķi, tā, ka nav ne ar ko sakarā.
Pats par sevi Atsevišķi, tā, ka nav ne ar ko sakarā.
vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem).
sastāvs Atsevišķo (administratīvas vienības, valsts orgāna, iestādes) daļu kopums.
pušķis Atsevišķs cieši kopā saaudzis (lapu vai ziedu) kopums.
individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums. Personība.
pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība.
sālsgrauds Atsevišķs vārāmā sāls kristāls, kristālu kopums.
pušķis Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums (dzīvniekiem), atsevišķs, neliels (matiņu) kopums (augiem). Arī kušķis.
šķipsna Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums apmatojumā, apspalvojumā.
kumšķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to daļu) kopums. Arī kušķis.
kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums. Neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
nosiet Atsiet un noņemt (ko apsietu).
rikošetēt Atsisties pret ko un kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu).
atmesties Atsisties, atdurties (pret ko, kur).
apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelieto lamam.
sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
nosisties Atsitoties pret ko, zaudēt dzīvību.
atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
Kalambūriskā atskaņa Atskaņa, ko rada homonīmi vai homonīmu veida sabalsojumi.
taurēt Atskaņot (ko) ar tauri, radīt (signālus) ar tauri.
koklēt Atskaņot ar kokli.
saspēlēt Atskaņot, tēlot (ko) skatuves mākslā, saskaņojot savas darbības (ar kādu). Arī samēģināt.
diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko sasprieguma fāzei.
Piekaramā (arī priekškaramā) atslēga (arī slēdzene) Atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
Priekškaramā (arī piekaramā) atslēga (arī slēdzene) Atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
Piekaramā (retāk priekškaramā) atslēga Atslēga, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
atbalstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
balstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
aizstāvēties Atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus, pārmetumus. Attaisnoties.
buferis Atsperīga ierīce trieciena mazināšanai (vagoniem, lokomotīvēm, automobiļiem).
atsperojums Atsperu sistēma, kopums (kādā ierīcē, priekšmetā). Tas, kas rada atsperīgumu (kādā priekšmetā).
augļūdens Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo no ūdens, cukura un augļu sulām vai esencēm.
atblāzmot Atspoguļot (ko blāzmojošu).
atmirdzēt Atspoguļot (ko mirdzošu).
atmirgot Atspoguļot (ko mirgojošu).
tēlot Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā. Atspoguļot, atveidot (ko) - par mākslas darbu.
atblāzmoties Atspoguļoties (kur) - par ko blāzmojošu.
atblāzmot Atspoguļoties (kur) - par ko blāzmojošu. Atblāzmoties.
spulgoties Atspoguļoties (par ko tādu, kam ir skaidra, dzidra krāsa).
nosprādzēt Atsprādzēt un noņemt (ko piesprādzētu).
Gaismas (biežāk saules) zaķītis Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, (saules) gaismas stars.
Saules (retāk gaismas) zaķītis (arī zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
Saules (retāk gaismas) zaķēns (biežāk zaķītis) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
Saules (retāk gaismas) zaķītis (retāk zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
Nolaist līdz pēdējam tūkstotim Atstājot (ko) novārtā, nerūpējoties, pakļaut (ko) postažai. Nolaist līdz beidzamajam.
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.).
rezervēt Atstāt (kādam) iespēju (ko) veikt, nedodot iespēju to veikt citam.
palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta). Piekāpties, padoties, arī pakļauties.
rezervēt Atstāt, glabāt (kādam ko) rezervē (1).
atlicināt Atstāt, saglabāt, pataupīt (daļu no kopuma).
atkomandēt Atsūtīt komandējumā (uz kurieni).
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
atcelt Atsūtīt, atkomandēt (uz šejieni). Pārcelt.
norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup.
atlēkt Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.).
robežlīnija Atšķirība, pazīmju kopums, kas nošķir, atdala dažādas parādības.
diverģence Atšķirību rašanās. Atšķiršanās no kā kopīga, sākotnēja.
sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums, iekļāvums kādā kopumā.
atdalīt Atšķirt (atsevišķus priekšmetus, vielas no kopuma, masas).
sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), arī sašķelt (grupu, kolektīvu).
atmest Atšķirt, atdalīt (ko nevajadzīgu, lieku).
atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies). Tikt atslābinātam (par ko savilktu).
izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
diverģēt Atšķirties, nodalīties no kā kopīga, sākotnēja.
atkorķēt Attaisīt (ko aizkorķētu).
atkrampēt Attaisīt (ko aizkrampētu).
atpogāt Attaisīt (ko aizpogātu). _imperf._ Pogāt vaļā.
atāķēt Attaisīt (ko saāķētu, ar āķi sastiprinātu) _imperf._ Āķēt vaļā.
atsprādzēt Attaisīt (ko sasprādzētu). _imperf._ Sprādzēt vaļā.
atkabināt Attaisīt vaļā (ko aizkabinātu, aizpogātu, aizāķētu).
aizputēt Attālināties (par ko tādu, kas put).
pazust Attālinoties, nonākot (kur, aiz kā, u. tml.), ievirzoties (kur), kļūt nesaskatāmam.
rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šī ķermeņa elements.
rādiusvektors Attālums no Saules līdz planētai vai komētai, kas riņķo pa savu orbītu.
nobraukums Attālums, ko nobraucis transportlīdzeklis noteiktā laikposmā.
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt).
pamanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt). Izmanīties (2).
manīties Attapīgi, veikli rīkoties.
āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs. Tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
Atmosties kā no miega Attapties pēkšņi saprast (ko).
Atmosties kā no miega Attapties. Pēkšņi saprast (ko).
liegties Atteikties (ko darīt).
Pārvilkt (pāri) svītru (arī krustu) Atteikties (no kā), izbeigt (ko).
Pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu sar., krustu) Atteikties (no kā), izbeigt (ko).
atraut Atteikties (no kā), parasti cita labā; neizlietot (ko) savām vajadzībām.
retuša Attēla (piemēram, fotogrāfijas, zīmējuma, gleznas) labošana, arī uzlabošana ar īpašiem paņēmieniem. Reproducēšanai paredzēta attēla kontūru īpaša pastiprināšana.
migla Attēla kontūru izplūdums (redzes sajūtās), ko izraisa redzes asuma samazināšanās.
personificēt Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām.
uzskicēt Attēlot, aplūkot (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
šaržēt Attēlot, atveidot (ko) šaržā, ar šarža paņēmieniem.
pirmmets Attēls, pēc kura (ko) veido vai kuru reproducē.
kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmotelevīzija.
kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmovīzija.
sakars Attiecības (starp cilvēkiem, to grupām), kurām raksturīga savstarpēja kopība, sadarbība, sazināšanās u. tml.
darīšana Attiecības, sakari (ar ko).
saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā.
slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
lopkautuve Attiecīgais cehs, nodaļa (piemēram, gaļas kombinātā).
robeža Attiecīgajā apjomā, kopumā, attiecīgajos nosacījumos, kādos noris darbība, eksistē kāds stāvoklis, parādība, piemīt pazīmes.
rits Attiecīgajos priekšrakstos noteikts kulta darbību kopums.
tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
Spert soļus Attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt (ko), arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
Spert soļus Attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt ko, arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
Pieņemt mērus Attiecīgi rīkoties, izmantot attiecīgus līdzekļus.
Pieņemt mērus Attiecīgi rīkoties, izmantot attiecīgus līdzekļus.
lieta Attiecīgo dokumentu kopums.
lauksaimniecība Attiecīgo zinātnes nozaru kopums.
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei. Izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
datēt Attiecināt (ko) uz kādu laiku, laika posmu, noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) laiku.
pāradresēt Attiecināt (uz ko citu).
zīmēt Attiecināt (uz ko).
gaisma Attieksme, ar kādu kas tiek parādīts, attēlots. Veids, kādā ko parāda, attēlo.
nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
pateicība Attieksme, kurai ir raksturīga atzinība, sirsnība (pret kādu cilvēku), ko izraisa, piemēram, (viņa) laipnība, uzmanība, palīdzība.
struktūra Attieksmju kopums starp (kā) elementiem, sastāvdaļām.
skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu.
pašattīrīšanās Attīrīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
perspektīva Attīstība, virzība nākotnē, tālākā nākotne (notikumam, darbībai, procesam).
pirmaizmetums Attīstības, veidošanās pirmā, sākotnējā stadija (piemēram, augiem).
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
noslāņoties Attīstoties sadalīties atšķirīgās grupās, kopumos (par parādībām sabiedrībā).
atvīt Attīt (ko satītu vai satinušos).
atšķetināt Attīt, atritināt vaļā, atvīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu). _imperf._ Šķetināt vaļā.
neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (kā, piemēram, norisi, darbību).
Sacīt (arī teikt) ardievas Atvadīties, sakot atvadu vārdus.
Teikt (arī sacīt) ardievas Atvadīties, sakot atvadu vārdus.
atsacīt Atvadoties pasacīt (ko).
ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajam.
atbīdīt Atvairīt (domas), atlikt (ko) uz vēlāku laiku.
Izkulties (cauri) sveikā Atvairīt (ko nepatīkamu), izkļūt (no grūta stāvokļa).
atsargāt Atvairīt, nelaist (ko) klāt.
atsargāt Atvairot, atvirzot (ko), nosargāt, pasargāt (no tā).
atdarinājums Atveidojums (pēc parauga). (Vāja) kopija.
pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus.
modelēt Atveidot (ko) ar tēlotājas mākslas līdzekļiem.
gleznot Atveidot (ko) glezniecības darbā.
restaurēt Atveidot (pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus).
restaurēt Atveidot, arī konstatēt (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
izpildīt Atveidot, paveikt (ko sagatavotu, iestudētu).
rasēt Atveidot, zīmēt (ko) ar rasēšanas paņēmieniem.
novīdēt Atvēlēt (ko izmantot, iegūt).
atraisīt Atvērt (pumpurus, ziedus) - par puķēm, kokiem. Būt par cēloni, ka atveras (pumpuri, ziedi).
Atvērt rēķinu Atvērt kontu.
perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas (par administratīviem darbiniekiem). Aizturēt (aizdomās turētu personu), lai noskaidrotu (tās) identitāti.
atvākot Atvērt, dabūt vaļā (ko aizvākotu).
atlipt Atvērties vaļā (par ko salipušu, salīmētu, aizlīmētu).
savest Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā. Atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu).
sapūst Atvirzīt virs kādas vietas mākoņus, no kuriem izkrīt (lietus, sniegs, krusa) - par veļu.
atnest Atvirzīt, atdzīt šurp (ko) - par vēju, straumi u. tml.
attālināt Atvirzīt, pārvietot (ko) tālāk, lielākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
atdalīties Atvirzīties (no kopuma).
nodalīties Atvirzīties nost, tā ka paliek savrup (no citiem, no kopuma, grupas).
atputēt Atvirzīties šurp (par ko tādu, kas put). Atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
apaļkoki Atzaroti koku stumbri vai to nogriežņi.
labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
iezīmēt Atzīmēt, norādīt (uz ko), ievelkot (kur, piemēram, svītru, līniju) - par aparātiem, ierīcēm.
uzslavēt Atzinīgi, parasti īsiem vārdiem, novērtēt (kādu, ko).
bis Atzinīgs publikas sauciens izrādē, koncertā - aicinājums atkārtot (priekšnesumu).
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem. Neapstrīdama patiesība.
pieļāvums Atzinums, saskaņā ar kuru kas var, arī drīkst būt, norisināties un kas neizraisa ko nevēlamu (parasti noteiktos apstākļos).
pārliecība Atziņa, atziņu kopums, kas indivīdam izveidojas par parādībām dabā un sabiedrībā un kas nosaka tā personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmes pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
gudrība Atziņa, zināšanas, arī to kopums.
uzņemties Atzīstot par iespējamu (ko) veikt, sākt (to) veikt, iesaistīties (tā) veikšanā.
attaisnot Atzīt (kādu rīcību konkrētā gadījumā) par pareizu.
Norakstīt zaudējumos Atzīt (ko) par neveiksmi, atzīt (piemēram, mākslas darbu) par mākslinieciski vāju.
cienīt Atzīt (ko) par vērtīgu, nozīmīgu. Izjust cieņu [1] (1), godbijību (pret ko).
apstiprināt Atzīt par likumīgu, derīgu (ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu u. tml.).
noraidīt Atzīt par nepieņemamu (ko), vērsties (pret ko).
pieņemt Atzīt par pareizu, arī pastāvošu, eksistējošu. Būt mierā (ar ko).
Aiz matiem pievilkt Atzīt par pieņemamu ko nepilnīgu, īsti neatbilstošu.
Aiz matiem pievilkt Atzīt par pieņemamu ko nepilnīgu, īsti neatbilstošu.
Ņemt par pilnu Atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko). Attiekties nopietni (pret ko).
Ņemt par pilnu Atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko). Attiekties nopietni (pret ko).
uzlūkot Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls. Izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai.
korķaudi Audi, kuros ir korķviela.
biopsija Audu daļiņas izoperēšana mikroskopiskai izmeklēšanai.
skleroze Audu vai orgānu blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
līķauts Auduma gabals, ko pārklāj mirušajam zārkā.
auts Auduma gabals, ko tin ap kāju (zābakos, pastalās, vīzēs).
sietava Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim.
stilbtiņš Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim. Sietava.
pievilkums Auduma krokojums. Savilkums (apģērbam, tā daļām).
trinītis Auduma pinums, ko veido ar trim nīšu kārtām un kam raksturīgs diagonāls raksts. Audums, kam ir šāds pinums.
audekls Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs).
velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai. Smilšaudekls.
pusvadmala Audums, kas ir austs no vilnas dzijas un kokvilnas diedziņiem.
pakulas Audums, kas izgatavots no šāda šķiedru kopuma vai kam ir liels šādu šķiedru piejaukums.
kords Audums, ko gatavo no šāda diega.
starpdrēbe Audums, ko novieto, iestrādā starp divām (kā) kārtām.
kolorists Audumu krāsošanas speciālists. Krāsu kombināciju veidotājs audumiem.
pūrs Audumu, veļas, apģērbu krājums, ko sieviete sagatavojusi nākamajai ģimenes dzīvei.
pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs. Pedagoģijas speciālists.
vairpumpuri Auga (jauna auga veidošanās) orgāni, kas attīstās uz lapām, to žāklēs vai ziedkopās.
žuburs Auga daļu (parasti zaru, vasu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
potzars Auga dzinums, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
skelets Auga galveno daļu (piemēram, stumbra, galveno zaru) kopums.
seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir to aizsargāšanas funkcija.
pirmdīglis Auga organisms savā pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
potpumpurs Auga zara daļa ar spēcīgu pumpuru, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
lecekšaugi Augi (parasti agrīnie dārzeņi), ko audzē lecektīs.
lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
kultūraugi Augi, kas no savvaļas apstākļiem ir pārvietoti uz cilvēka sagatavotu vietu, tiek kopti, uzlaboti.
garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
nikotīnaugi Augi, kas satur nikotīnu.
paparžaugi Augi, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa (piemēram, staipekņi, kosas, papardes).
nezāles Augi, ko (attiecīgajā laukā) neaudzē, bet kas tur ir ieviesušies.
Telpu (arī istabas) puķes Augi, ko audzē telpu dekorēšanai.
Telpu (arī istabas) augi (arī puķes) Augi, ko audzē telpu dekorēšanai.
laukaugi Augi, ko audzē tīrumos (atšķirībā no augiem, ko audzē dārzos).
šķiedraugi Augi, ko izmanto šķiedras (2) ieguvei.
sausziedes Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu. Imorteles.
imorteles Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu. Sauszieži, salmenes.
sēklkopība Augkopības nozare, kas ietver kultūraugu šķirņu sēklu ieguvi.
pļavkopība Augkopības nozare, kas ietver pļavu un ganību izmantošanu un uzlabošanu.
sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai.
kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedkopām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
deserts Augļi, rieksti, saldumi, saldēdieni u. tml., ko pasniedz maltītes beigās.
ābeļdārzs Augļu dārzs, kura aug tikai vai lielākoties ābeles.
citrusi Augļu koki un krūmi (piemēram, citroni, apelsīni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas.
bumbiere Augļu koks ar iegareniem, augšdaļā paresninātiem augļiem.
ābele Augļu koks ar kuplu, plašu lapotni, baltsārtiem ziediem, apaļiem vai ieapaļiem, parasti sulīgiem augļiem.
granātkoks Augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem.
dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu ražošana, to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī parku un apstādījumu ierīkošana. Attiecīgā lauksaimniecības nozare.
sausvidis Augošs koks ar dobu, cauru vidu.
sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni.
lietaskoks Augošs koks ar vērtīgu koksni.
Lietas koks Augošs koks ar vērtīgu koksni. Lietaskoks (1).
Lietas koks Augošs koks ar vērtīgu koksni. Lietaskoks (1).
sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu).
uzzelt Augot attīstīties, arī uzzaļot (parasti par lakstaugiem, arī to kopumu).
pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
pārstiepties Augot izstiepties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko) - par cilvēkiem.
izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu).
pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
pārlīkt Augot nolīkt pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko).
pāraugt Augot pārsniegt (kādu, retāk ko) garumā (par cilvēku).
griezt Augot radīt (ko) apļveida vai spirālveida formā (par augiem).
vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) - par augiem, to daļām.
ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos.
virsaudzis Augs, kas aug uz citiem augiem (parasti uz koku stumbriem un zariem).
krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs augs.
starpaugs Augs, ko audzē starp pamatkultūras augiem. Augs, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras augiem.
pēcaugs Augs, ko tajā pašā sezonā vēl izaudzē pēc iepriekšējā auga novākšanas.
priekšaugs Augs, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms cita auga.
vārpaugs Augs, parasti graudaugs, kura ziedkopa ir vārpa.
zemesdarbs Augsnes apstrādāšana, kopšana.
Zemes darbs Augsnes apstrādāšana, kopšana. Zemesdarbs (2).
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles.
Kurmja rakums (arī cēlums) Augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
Kurmja rakums Augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
arumsloksne Augsnes sloksne, ko atgriež arkla lemesis, šķīvis.
zeme Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums.
maģistrāts Augsta amatpersona, piemēram, konsuls, pretors (senajā Romā).
tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
flauta Augsta reģistra koka pūšamais mūzikas instruments.
flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai.
masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus.
virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
gubernators Augstākā amatpersona, metropoles varas pārstāvis kolonijā.
ordinatūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma (medicīnas augstskolās, ārstu kvalifikācijas celšanas institūtos, zinātniskās pētniecības iestādēs).
sabiedrība Augstākā cilvēku attiecību attīstības pakāpe, kas izpaužas atsevišķu cilvēku mijiedarbībā, to grupu, organizāciju u. tml. funkcionēšanā un attīstībā; vēsturiski konkrēta cilvēku kopība.
ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda vai arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe. Attiecīgais konsulārais darbinieks.
ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona, kas realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi.
virskomisārs Augstāka ranga komisārs (1).
virsskolotājs Augstāka ranga skolotājs.
komunisms Augstākā sabiedriski ekonomiskā formācija (laikmetā pēc kapitālisma vai - dažās zemēs - pēc feodālisma), kura dibinās uz ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu un no ekspluatācijas, šķiriskā un nacionālā jūga brīvu darbaļaužu sadarbību un kurai ir divas attīstības fāzes.
Augšējā skaņa Augstākā skaņa kādā skaņu kopumā (piemēram, akordā, intervālā).
ģeneralitāte Augstākais (bruņoto spēku) komandējošais sastāvs.
Tautas dzejnieks Augstākais goda nosaukums, ko piešķir izciliem dzejniekiem (Padomju Savienībā).
karavadonis Augstākais komandieris. Augstākā komandējošā sastāva karavīrs.
kronis Augstākais sasniegums. Tas, kas ir pārāks par ko citu.
lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē. Cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls.
neiroze Augstākās nervu sistēmas darbības funkcionāli traucējumi, ko izraisījis psihisks pārdzīvojums.
koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo baznīcas) garīdznieku apspriede.
salondāma Augstāko aprindu sieviete ar izkoptām, izsmalcinātām manierēm.
zieds Augstāko augu (sēklaugu) vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas.
stēle Augstāko augu centrālais cilindrs.
fitoncīdi Augstāko augu izdalītas vielas, kas aptur mikroorganismu attīstību.
Vasas pārveidnes Augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās.
mikoriza Augstāko augu saknes un sēņu micēlija simbioze.
zars Augstāko augu sastāvdaļa - veidojums, kas attīstās no stumbra un parasti savieno stumbru ar lapām. Šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
sakne Augstāko augu veģetatīvais orgāns, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
augstība Augstāko feodāļu, aristokrātu tituls.
nobilis Augstāko kārtu persona Venēcijas republikā.
zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni. Šīs kārtas zivis.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Kursa darbs Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi).
pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs). Persona, kam ir šāds tituls.
kursists Augstāko sieviešu. Kursu audzēkne (pirmsrevolūcijas Krievijā).
Zelta jaunatne Augstāko un turīgo aprindu jaunieši kapitālistiskajās valstīs, kuri lielāko daļu laika pavada uzdzīvē.
vienādkājvēži Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki.
vienādkāji Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki. Vienādkājvēži.
Astronomiskais pulkstenis Augstas precizitātes pulkstenis, kam ir pastāvīgs pulksteņa gājiens un ko minimāli ietekmē ārējie faktori.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, balstoties uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
smalks Augsti attīstīts, izkopts (piemēram, par dzirdi, ožu).
zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
Smadzeņu trests Augsti kvalificētu speciālistu kopums, grupa.
lords Augsts feodālis (viduslaikos Anglijā).
stereotips Augstspieduma oriģinālās iespiedformas precīza reljefa kopija, no kuras gatavo novilkumus.
Indukcijas spole Augstsprieguma augstfrekvences transformators, ko izmanto, piemēram, dzinēju aizdedzei.
kalnājs Augstu zemes garozas pacēlumu kopums, virkne, grēda. Kalnu sistēma.
treļļi Augstu, dzidru (kādas ierīces, iekārtas u. tml.) skaņu kopums.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
treļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums. Arī treļļi (1).
trilleris Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums. Treļļi (1).
liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Lielainums.
lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Liels [2] (2).
ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku.
Trīsgalvainais muskulis Augšdelma muskulis, kas atliec apakšdelmu elkoņa locītavā.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem. Šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
apkakle Augšējā, kaklu aptverošā (apģērba) daļa (ko parasti piešuj pie apģērba kakla izgriezuma).
galerija Augšējais balkons skatītāju zālē.
margapmale Augšējais margsienas metāla stienis vai koka līste.
sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Oklūzija (3).
oklūzija Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Sakodiens.
zelt Augt, zaļot (par augiem, to kopumu).
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
zemsedze Augu (sūnu, ķērpju, mētru, zālaugu) kopums, kas sedz meža augsni.
sklerenhīma Augu audi, kas sastāv no biezām, parasti pārkoksnētam, atmirušām šūnām.
lūksne Augu audu komplekss, kas ietilpst vadaudu sastāvā un vada organiskās vielas.
puķkopība Augu audzēšana dārzu, parku, apstādījumu ierīkošanai, telpu izdaiļošanai vai grieztu ziedu ieguvei. Attiecīgā augkopības nozare.
kokaīnaugi Augu dzimta (koki un krūmi Dienvidamerikā), kuru lapas satur kokaīnu. Šīs dzimtas augi.
lilija Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi.
zalktene Augu dzimta, kurā ietilpst indīgi krūmi, retāk koki vai lakstaugi ar violeti sārtiem, retāk baltiem ziediem un sarkaniem augļiem.
vīksna Augu dzimta, kurā ietilpst koki ar veselām, asimetriskām lapām un ziediem pušķos sakārtotās ziedkopās.
liepa Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar netilārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām.
kļava Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar pretējām lapām un ziediem ķekaros vai skarveida ziedkopās.
bērzs Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar ziediem spurdzēs vai galviņveida ziedkopās.
olīva Augu dzimta, kurā ietilpst koki vai krūmi ar vienkāršām vai saliktām lapām un augli - pogaļu, kauleni, spārnaino riekstiņu vai ogu.
roze Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi (piemēram, ābeles, ķirši, pīlādži, rozes, avenes, zemenes).
dievkrēsliņi Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un lakstaugi, kas satur indīgas vielas.
rūta Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri.
vīnkoks Augu dzimta, kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni).
verbēna Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
nātre Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās.
vijolīte Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām. Šīs dzimtas augi.
sapindi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros.
strihnīnaugi Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām. Šīs dzimtas augi.
niktagini Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu augi ar veselām, pretēji sakārtotām lapām un spilgtām, seglapām ietvertām ziedkopām. Šīs dzimtas augi.
palma Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē.
laurs Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu koki ar veselām, blīvām, mūžzaļām, asi aromātiskām lapām.
riekstkoks Augu dzimta, kurā ietilpst vasarzaļi koki, retāk krūmi ar lielām aromātiskām lapām, nelieliem ziediem spurdzēs, augli - kauleni.
sūrene Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
santali Augu dzimta, kurā ietilpst, parasti pusparazītiski, koki, krūmi vai lakstaugi. Šīs dzimtas augi.
madara Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos.
rubija Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos. Madaru dzimta.
oleandrs Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi vai koki ar pretējām vai pamīšām lapām, piecām kauslapām, piecām vainaglapām, divām augļlapām (piemēram, kapmirte).
vīrcele Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk koki un krūmi, ar pamīšus, pretējām un mieturos sakārtotām lapām. Cūknātru dzimta.
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis. Šīs dzimtas augi.
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones). Šīs dzimtas augi.
zirgkastaņa Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās.
magnolija Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi vai vasarzaļi koki un krūmi (ziemeļu puslodes subtropu joslā).
pabērzs Augu dzimta, pie kuras pieder šādi krūmi, koki, retāk lakstaugi.
ozols Augu dzimta, pie kuras pieder vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas koki, retāk krūmi ar viendzimuma ziediem.
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts. Šīs dzimtas augi.
magone Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
Sinepju eļļa Augu eļļa, ko satur, piemēram, sinepju sēklas.
lēcaste Augu kaitēklis - kolembolu kārtas kukainis.
mistrs Augu kopa, kurā ietilpst dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi.
aspekts Augu kopas izskats, kas atkarīgs no augu krāsas (kādā laika posmā).
saime Augu kopums (kādā teritorijā, vietā). Neliela audze.
fitocenoze Augu kopums, kam ir noteikta struktūra un noteiktas attiecības ar apkārtējo vidi (piemēram, mežs, stepe).
lipeklis Augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas.
augājs Augu sega (uz zemes). Augu kopums (kas aug kādā vietā, apgabalā, teritorijā).
Ziedu svītrainība Augu slimība, ko ierosina vīrusi.
rūsa Augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā.
puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
pioniersuga Augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
sklereīdas Augu šūnas ar biezām, pārkoksnētām sienam.
plazmolīze Augu šūnas ķermeņa saspiešanās un atdalīšanās no apvalka, kas noris, šūnu ievietojot koncentrētā sāls vai cukura šķīdumā.
kokostauki Augu tauki, ko iegūst no kokosriekstiem.
biocenoze Augu un dzīvnieku kopums, kuri dzīvo vidē ar vienveidīgiem dzīves apstākļiem.
bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
Barības līdzekļi Augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
Barības līdzekļi Augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
citoplazma Augu vai dzīvnieku šūnu protoplazma (bez kodola).
klons Augu vai zemāko dzīvnieku organisma pēcnācēji, kas radušies no viena īpatņa veģetatīvās vairošanās ceļā.
zaļums Augu, to daļu kopums zaļā krāsā.
samestaukla Aukla, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus. Samestava.
samestava Aukla, siksna, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus. Samestaukla.
izauklēt Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu).
uzauklēt Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu).
majonēze Auksta mērce, ko gatavo no olu dzeltenuma, augu. eļļas un dažādām garšvielām.
okroška Aukstā zupa, ko gatavo no maizes kvasa, gaļas, olām, krējuma un citām piedevām.
kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara ilotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi.
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par ko.
apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Aulekšot apkārt. Apauļot.
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pāraulekšot Aulekšojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Auļot apkārt. Apaulekšot.
izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārauļot Auļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
radioaustiņas Austiņas, ko pieslēdz radiouztvērējam vai radioraidītājam.
gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai). Metāla gabals, ko skandina signalizējot.
orientālisms Austrumniecisks kolorīts.
čalma Austrumnieku (parasti musulmaņu) vīriešu galvassega - drēbes gabals, ko aptin parasti ap cepuri.
autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
monitors Automātiska iekārta radioaktīvā starojuma kontrolei.
dozators Automātiska ierīce, ar ko mērī noteiktu vielas daudzumu.
mašīntulkošana Automātiska tulkošana.
brauniņš Automātisko, vītņoto šaujamieroču (pistoļu, ložmetēju) sistēma. Šīs sistēmas pistole.
mašīntulkojums Automātisks tulkojums.
stereotips Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
patruļautomobilis Automobilis, ar ko brauc patruļa.
elektroautomobilis Automobilis, ko darbina ar elektrisko enerģiju.
elektromobilis Automobilis, ko darbina ar elektrisko enerģiju.
telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
devīze Autora apzīmējums (konkursa darbā).
prospekts Autora izstrādāts (topoša darba, parasti grāmatas) detalizēts plānojums, ko iesniedz izdevniecībā.
oriģināls Autora veidots teksts (rokrakstā vai mašīnrakstā), attēls, kas paredzēts poligrāfiskai pavairošanai, kopēšanai.
Autora teksts Autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
vīķauzas Auzu un vīķu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
zirņauzas Auzu un zirņu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
atspole Aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa, ar kuru velkos ievelk audus.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
saaust Aužot izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Aužot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
noaust Aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
saausties Aužot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā. Aužot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu).
uzaust Aužot izgatavot. Aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko). Noaust (1).
kodolbumba Aviobumba - eksplozīvas darbības kodolierocis.
atombumba Aviobumba - eksplozīvas darbības kodolierocis. Kodolbumba.
ravēt Badā veidā atbrīvot no nezālēm (augu kopumu).
Bada režīms Badošanās ārstnieciskos nolūkos.
Bada režīms Badošanās ārstnieciskos nolūkos.
atbadīties Badot (ko), kļūt neasam, strupam.
atbadīt Badot (ko), padarīt neasu (rīku, ar ko bada).
Bilžu grāmata Bagātīgi ilustrēta grāmata (ar nelielu tekstu vai bez teksta) pirmsskolas vecuma bērniem.
koncentrāts Bagātināšanas produkts ar paaugstinātu derīgo komponentu saturu.
piebaidīt Baidot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
trīcēt Baiļoties (par ko). Izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
urbināt Bakstīt (ko ar ko smailu).
atbakstīt Bakstot (ko), padarīt neasu (to, ar ko baksta).
sabakstīt Bakstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus. Arī sadurstīt (2).
aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu). _imperf._ Bakstīt ciet. Izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu.
piebakstīt Bakstot, spiežot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, pīpi).
nobalansēt Balansējot noturēt (ko) līdzsvarā. Arī līdzsvarot (ko).
variācija Baletā - neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
dejotājs Baleta mākslinieks. Dalībnieks deju kolektīvā.
laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
Nodzerta balss Balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
slieties Balstīties (pret ko, pie kā).
konsole Balstošais elements izvirzītai celtnes daļai (piemēram, balkonam, dzegai, izrotājumam).
levoglukozāns Balta kristāliska viela, ko izmanto polimēru sintēzēs.
Nātrija hidroksīds Balta, kristāliska viela, kas gaisa klātbūtnē izplūst un ko izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai.
karbamīds Balta, kristāliska viela, ko izmanto, piemēram, mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
zefīrs Balts kokvilnas veļas audums no vērptiem, balinātiem diegiem (piemēram, vīriešu kreklu šūšanai).
Zīda kokons Balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs.
rīslings Baltvīns, ko iegūst no šīs šķirnes vīnogām.
gulsnis Baļķis ēkas konstrukcijā.
šķērsbaļķi Baļķis, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
guļbaļķis Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
stutbaļķis Baļķis, ko izmanto par balstu.
Melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot progresīvus sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
turnikets Bandāža, ar ko nosprosto asiņu plūsmu asinsvados.
pārbangot Bangojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, bangām.
Banku koncentrācija Banku galveno operāciju sakopošana nedaudzās lielākajās bankās, finanšu kapitāla veidošanās (kapitālistiskajās valstīs).
patronāts Bāreņa nodošana audzināšanā un viņa audzināšana ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
papildbarība Barība, kas (savvaļas dzīvniekiem) nepieciešama papildus barībai, ko (tie) spēj iegūt patstāvīgi.
piebarojums Barība, ko (zīdainis) saņem papildus mātes pienam.
ēsma Barība, ko kāds (parasti dzīvnieks) ēd. Barība (dzīvniekiem).
papildbarība Barība, ko lauksaimniecības dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai, bet savvaļas dzīvnieki izmanto papildus parastajai barībai.
ēsma Barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti zivju) pievilināšanai.
kultūra Barojošā vide šāda kopuma audzēšanai.
kultūra Barojošā vide šādas kolonijas audzēšanai.
sers Baroneta vai bruņinieka tituls (Anglijā), ko lieto kopā ar vārdu.
sipināt Bārstīt, kaisīt (ko smalku).
apbārstīt Bārstot (ko virsū), apklāt (vispāri vai vietumis).
piebārstīt Bārstot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piebārstīt Bārstot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
nobārstīt Bārstot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu.
alunīts Bāzisko sulfātu grupas minerāls. Alauna akmens.
draudze Baznīcas administratīvi teritoriālā pamatvienība. Kristīgo kopa.
kantors Baznīcas kora diriģents un ērģelnieks (protestantu baznīcā).
spraudīt Bāzt (ko) vairākās vietās, lai (to) nostiprinātu.
piebāzt Bāžot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
aizbāzt Bāžot (ko), piepildīt, aizdarīt vai aizsprostot.
izbāzt Bāžot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
apbāzt Bāžot nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
sabāzt Bāžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pārbēdāt Bēdājoties pārciest (ko).
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai. Vieta, kur apbedīts mirušais. Zemes kopa virs šīs vietas.
kontrolaka Bedre, tvertne (piemēram, drenāžas darbības) kontrolēšanai.
izbēgt Bēgot izkļūt cauri (kam), caur (ko).
pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
atstāt Beigt (ko darīt, kam nodoties u. tml.).
šķirties Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis.
jukt Beigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
Atraut skatienu (no kā, no kāda) Beigt skatīties (uz ko, uz kādu).
epilogs Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
bekons Bekoncūka.
adopcija Bērna pieņemšana ģimenē ar juridisku aktu radniecības tiesisko attiecību nodibināšanai.
nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā.
Bandu bērns Bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
Bandu bērns Bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
Ārlaulības bērns Bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu.
Nelikumīgs (arī ārlaulības) bērns Bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu.
Ārlaulības (arī nelikumīgs) bērns Bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu.
Pionieru pils (arī nams) Bērnu ārpusskolas mācību un audzināšanas iestāde.
Pionieru pils (arī nams) Bērnu ārpusskolas mācību un audzināšanas iestāde.
aizbērt Berot (ko iekšā, virsū), aizpildīt. _imperf._ Bērt ciet. Berot likvidēt.
apbērt Berot (ko virsū), apklāt. Apkaisīt.
piebērt Berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nobērt Berot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nobērt Berot (ko), izveidot (kaudzi).
piebērt Berot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
apbērt Berot novietot (ap ko). _imperf._ Bērt apkārt.
nobērt Berot novietot (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
sabērt Berot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbērt Berot virsū (kādu materiālu), izveidot (ko no tā).
uzvalnēt Berot, kraujot (ko) virsū, izveidot (no tā, piemēram, dambi).
Statiskā berze Berze, kas rodas, ķermenim lēni sākot kustēties.
trīt Berzējot (ar ko, pret ko), panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa.) kļūst ass vai asāks. Asināt.
ieberzēt Berzējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
trīt Berzējot (pret ko), panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
Vilkt uguni Berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns.
Vilkt uguni Berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns.
izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku.
trīt Berzēt (ķermeņa daļu pret ko, ar ko, arī ķermeņa daļas vienu pret otru).
baltalksnis Bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
skābardis Bērzu dzimtas koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns.
alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis).
melnalksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs.
izberzt Beržot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
saberzt Beržot pārveidot par ko.
rīvēt Beržoties gar ko, deldēt.
noberzt Beržoties gar ko, nodeldēt.
pildpālis Betona vai dzelzsbetona pālis, ko izgatavo, betonejot gruntī novietotā tērauda caurulē vai grunts urbumā.
torkretēt Betonēt (ko), betona masu metot uz (tā) virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
kokbetons Betons, ko iegūst no cementa, smiltīm un koksnes atkritumiem.
(Ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
(Ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
Tukšā (arī zilā) gaisā Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
Tukšā (arī zilā) gaisā Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
Zilā (arī tukšā) gaisā Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
Uz goda vārda Bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko).
Uz goda vārda Bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko).
dzidrs Bez miglas, dūmakas, arī bez mākoņiem (par debesīm, parasti dienas laikā).
(Ar) gariem zobiem Bez spraiguma, negribīgi (ko darīt).
(Ar) gariem zobiem Bez spraiguma, negribīgi (ko darīt).
kvass Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no ogām, augļiem, pievienojot raugu.
kokteilis Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no piena, sulām, saldējuma.
porteris Bezalkoholisks iesala dzēriens.
bezalkohola Bezalkoholisks.
draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties. Arī jokot.
dīkdienība Bezdarbība, slinkošana.
Inteliģentais bezdarbnieks Bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību.
Inteliģentais bezdarbnieks Bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību.
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
mūžība Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma.
punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa) daļa, kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
sēne Bezhlorofila makroskopisks vai mikroskopisks organisms, kas dzīvo saprofītiski vai parazītiski.
vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela. Ortofosforskābe.
benzīns Bezkrāsaina, šķidra, viegli uzliesmojoša degviela, ko iegūst no naftas.
Baltie asinsķermenīši Bezkrāsainās asiņu šūnas. Leikocīti.
Nātrija karbonāts Bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piemēram, ziepju, stikla ražošanā. Soda.
anilīns Bezkrāsains (vai iedzeltens), eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto, piemēram, krāsvielu, fotoattīstītāju, ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls, ko izmanto ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā.
Simpatētiskā tinte Bezkrāsains vai ļoti gaiss šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
asaras Bezkrāsains, sājš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri Šāds šķidrums, kas izplūdis no acs dobuma.
hloroforms Bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku (narkozes līdzeklis).
alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs, reibinošs šķidrums. Etilalkohols, etilspirts, vīna spirts.
fiksatīvs Bezkrāsas sveķu šķīdums, ar ko pārklāj zīmējumu, lai pasargātu to no bojāšanās.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta. Šī tipa dzīvnieki.
liberālisms Bezprincipialitāte, nekonsekvence, arī nepamatota iecietība.
eklektisms Bezprincipiāls, mehānisks dažādu idejisko virzienu, teoriju u. tml. savienojums. Konsekvences trūkums (piemēram, uzskatos).
liberāls Bezprincipiāls, nekonsekvents, arī nepamatoti iecietīgs.
atšļukt Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko).
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā. Cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu (Latvijas laukos feodālismā un kapitālisma sākumperiodā).
Bērnu bibliotēka Bibliotēka, kas apkalpo 1.-8. klases skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus.
pamatkomplektēšana Bibliotēkas fondu komplektēšana atbilstoši bibliotēkas profilam.
Priekšmetu katalogs Bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
bulta Bīdāms metāla (retāk koka) stienis aizvērtu durvju, vārtu nostiprināšanai. Aizbīdnis. Aizšaujamais.
braucīt Bīdīt, grūst (piemēram, ko uzvērtu, uzdurtu).
ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas).
apbīdīt Bīdot apvirzīt (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Bīdīt apkārt.
atbīdīt Bīdot atvērt (ko). _imperf._ Bīdīt vaļā.
sabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
pārbīdīt Bīdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pabīdīt Bīdot pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
sabīdīt Bīdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nobīdīt Bīdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, gar (ko).
piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
dzīt Biedēt (parasti zvērus medībās), panākot, ka tie dodas vēlamā virzienā.
Saviesīgā biedrība Biedrība, kas nodarbojās ar kultūras, arī izklaidējošu sarīkojumu organizēšanu.
korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības.
Ratu sega Bieza auduma pārklājs, sega, ar ko apsedz kājas, braucot ratos.
marcipāns Bieza masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu. Izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
Gumijas runga Bieza, īsa gumijas nūja, ko izmanto par auksto ieroci (piemēram, kapitālistisko valstu policijā).
klade Bieza, parasti cietos vākos iesieta, burtnīca.
ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai.
rīcineļļa Bieza, viskoza bezkrāsas vai iedzeltena eļļa, ko iegūst no rīcina sēklām.
kumšķis Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums.
saaudze Biezs (kokaugu, lakstaugu) kopums.
mežs Biezs augu (parasti lakstaugu) kopums (parasti lielākā platībā).
margapmale Biezs dēlis vai metāla stienis, kas sedz augšējo apšuvuma joslu (laivai vai koka kuģim).
ratīns Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu.
spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls. Stikla plāksne, ko izmanto spoguļa darināšanai vai kas veido spoguļa elementu.
kupls Biezs, blīvs (par dūmiem, mākoņiem, dzirkstelēm u. tml.).
skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko).
skandēt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko). Skandināt (3).
vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu). Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
bungot Bieži un ātri sist pa ko cietu, radot troksni (par cilvēkiem).
dzert Bieži, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus.
purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi.
neokolonija Bijusī kolonija vai puskolonija, kurā imperiālistiskās valstis jaunās formās ir saglabājušas vai nodibinājušas savu ekonomisko un politisko kundzību.
vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā pretpadomju militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās pret Padomju Savienību fašistiskās Vācijas pusē.
čakarēt Bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
brīvbiļete Biļete, par ko nav jāmaksā. Bezmaksas biļete.
stereotālskatis Binokulāra optiska ierīce, kas sastāv no diviem periskopiem.
biobibliogrāfija Biogrāfisku un bibliogrāfisku ziņu kopojums (par kādu personu).
kosmobioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmiskā bioloģija.
Kosmiskā bioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmobioloģija.
biometrija Bioloģiskajos pētījumos iegūto datu matemātiskas apstrādāšanas paņēmienu kopums.
hormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs vai audu šķidrumā (limfā) izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri.
mediators Bioloģiski ļoti aktīva viela, kas nervu uzbudinājuma liakā izdalās nervu šķiedru un šūnu kontaktu vietās.
redze Bioloģisko norišu kopums, ar kurām organisms uztver un analizē gaismu.
infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā. Slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā.
piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
nobirdināt Birdinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piebirdināt Birdinot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
nobirdināt Birdinot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
izbirt Birstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sabirt Birstot, drūpot, arī sadaloties, pārvērsties par ko.
ažiotāža Biržas kursa vai preču cenu mākslīga paaugstināšana vai pazemināšana peļņas nolūkos.
domkapituls Bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija.
kūrija Bīskapijas pārvaldes iestāžu kopums.
Lapseņu midzenis (arī pūznis) Bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
Lapseņu pūznis (arī midzenis) Bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
Čūsku midzenis (arī perēklis), arī lapseņu midzenis (arī pūznis) Bīstamu, kaitīgu, viltīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
dravniecība Biškopība.
bišsaimniecība Biškopības saimniecība.
drava Biškopības vienība, kurā ietilpst bišu saimes, biškopības inventārs.
dravnieks Biškopis.
Bišu maize Bišu barība, ko tās izstrādā no putekšņiem un medus.
Bišu maize Bišu barība, ko tās izstrādā no putekšņiem un medus.
stāvkocis Bišu mājoklis - izdobts, vertikāli novietots koka bluķis.
Sezonas saime Bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.
Sezonas saime Bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.
nozematoze Bišu slimība, ko izraisa nozema.
varroatoze Bišu un peru slimība, ko ierosina bišu ērce.
Medus kāre Bišu vaska šūnu kopa un apkāre.
vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
bēdāt Bīties (no kā), uztraukties (par ko).
izbizot Bizojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārbizot Bizojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm.
gremzdi Blakus produkts, kas rodas kā pārpalikums galvenā produkta ražošanā un ko ir iespējams izmantot atsevišķi.
pablisināt Blisinot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
klānis Blīva (liela) kopa, liela kaudze. Blāķis.
blāķis Blīva (liela) kopa. (Liels) daudzums.
spilvens Blīva kopa, ko veido nelieli, pie viena substrāta piekļāvušies augi.
klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis. Grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
sēsties Blīvēties, plakt (piemēram, par vielām, to kopumu).
piedzīt Blīvi pārklāt (ar ko sīku, smalku). Stipri piesūcināt (ar ko).
skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido skrimšļu šūnas un šūnstarpu viela.
Kā mūris Blīvi, ļoti cieši kopā.
damasts Blīvs (parasti zīda vai kokvilnas) audums ar ieaustiem ornamentiem.
diagonālaudums Blīvs (vilnas vai kokvilnas) audums ar slīpām rievām.
Retikulārā formācija Blīvs funkcionāli daudzveidīgu nervu centru un nervu šūnu tīklveida sakopojums galvas smadzeņu stumbra centrālajā daļā.
ragakmens Blīvs Iezis (piemēram, krams, jašma), kas veido konkrēcijas karbonātiskos vai mālainos nogulumos.
blīva Blīvs kopums, veidojums.
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
plēve Blīvs veidojums, ar ko, parasti slimības gadījumā, pārklājas kāda ķermeņa daļa.
vadmala Blīvs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas uzvalku, mēteļu audums, kura virsmu sedz blīvs plūksnu savēlums.
moleskins Blīvs, biezs kokvilnas audums.
necaurredzams Blīvs, koncentrēts, tāds, kurā neko nevar saskatīt (piemēram, par miglu, dūmiem).
tafts Blīvs, plāns, blāvi spožs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums.
biezs Blīvs, sablīvēts (cilvēku kopums).
biezs Blīvs, sablīvēts (dzīvnieku, parasti zivju, kukaiņu, kopums).
kretons Blīvs, stingrs kokvilnas audums (mēbeļu apvilkšanai, drapēšanai).
ciroze Blīvu saistaudu veidošanās orgānā, kur tie aizņem šī orgāna specifisko audu vietu.
kūlenis Bluķis, ko uzsien uz ragavām baļķu vešanai.
robežboja Boja, ar ko apzīmē (kā) robežu.
uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, parasti konserviem, deformēties - par trauku, tā daļu.
iesmakt Bojājoties iesākt smakot.
tārpēda Bojājums, ko ēdot radījuši kukaiņu tārpveida kāpuri.
lūžņa Bojātu, lietošanai nederīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu kopums. Vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
pabolīt Bolot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
pomoloģija Botānikas nozare, kas pēli augļu koku un krūmu sugas un šķirnes.
ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības.
dendroloģija Botānikas nozare, kas pētī kokaugus un to izmantošanu tautas saimniecībā.
dendrārijs Botāniskā dārza daļa vai speciāls dārzs, kurā kolekcijas veidā iestādīti kokaugi.
nobradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), notraipīt (to).
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to).
nobradāt Bradājot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobradāties Bradājot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
sastāvs Braucienam savienots (transportlīdzekļu, parasti vagonu) kopums.
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
piebraukt Braucot (pa ko, pāri kam), pieblīvēt (to).
sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to). Braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Braukt apkārt.
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā).
pārbraukt Braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) garām (kam), arī gar (ko).
pabraukt Braucot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekli.
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem. Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam).
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli.
nobraucīt Braukot (gar ko, pa ko), notīrīt.
nobraucīt Braukot (ko), atdalīt nost (no tā).
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savākt (piemēram, ogas, lapas, ziedus).
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nobraucīt Braukot atdalīt nost.
iebraucīt Braukot ievirzīt (kur iekšā).
sabraucīt Braukot sakārtot (piemēram, matus, apģērba gabalu).
izbraukt Braukšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārbraukt Braukšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabraukt Braukšus pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
klidzināt Braukt pajūgā, ko velk zirgs, virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem.
kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu.
nobrāzties Brāžaties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu.
Trauksmes zvans Brīdinājums, rīkojums u. tml. aktīvi reaģēt uz ko nevēlamu, satraucošu.
Trauksmes zvans Brīdinājums, rīkojums u. tml. aktīvi reaģēt uz ko nevēlamu, satraucošu.
signāls Brīdinājums, ziņojums par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
signalizēt Brīdināt, ziņot par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
trejbridis Bridnis, ar ko zvejo trīs cilvēki.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobrist Brienot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobristies Brienot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Brist apkārt.
izbrist Brienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabrist Brienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
iebriest Briestot (mitrumā), kļūt tādam, ko grūti kustināt, virināt.
briežkopība Briežu audzēšana galvenokārt gaļas un ādu ieguvei. Attiecīgā lopkopības nozare.
Kompleksā brigāde Brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
palīgbrigāde Brigāde, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
atkāpe Brīva telpa, vieta kā priekšā vai starp ko.
slīgt Brīvi krist (pār ko, uz kā), arī sākt segt, klāt (ko).
radiopilots Brīvi lidojošs balons, kas atstaro radioviļņus un ar ko nosaka vēja ātrumu, tā virzienu mākoņos un aiz tiem.
Telpiskais gobelēns Brīvi telpā izkārtota trīsdimensiju tekstila kompozīcija.
vaļība Brīvība. Arī bezrūpība, iespēja rīkoties pēc savas patikas.
vaļa Brīvība. Iespēja brīvi rīkoties, izturēties.
Bada streiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko (parasti apcietinājumā).
Bada streiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko.
V.I. Ļeņina pionieru organizācija Brīvprātīga bērnu komunistiskā masu organizācija, kas apvieno savās rindās PSRS skolu audzēkņus no 10 līdz 15 gadu vecumam un vada to morāli politisko audzināšanu.
savvaļnieks Brīvprātīgais (bruņotajos spēkos).
pionieris Brīvprātīgās bērnu komunistiskās organizācijas biedrs.
kolektivizēt Brīvprātīgi apvienot (individuālo zemnieku saimniecības) kolektīvas (kooperatīvās) saimniecībās.
oktobrēni Brīvprātīgi organizētas jaunāko (pirmo, otro, trešo) klašu skolēnu grupas pie pionieru pulciņiem un vienībām. Šādu grupu locekļi.
kolekte Brīvprātīgs ziedojums (piemēram, naudā), ko parasti vāc no vairākiem vai daudziem.
logs Brīvs laikposms, pārtraukums, piemēram, darbā, ja nākamais darba posms neseko tieši iepriekšējam.
revīzija Brūces apskate un apkopšana.
izbrukt Brūkot (vietumis) izgāzties.
iebrukt Brūkot lejup, salūzt, izjukt.
uzbrukt Brūkot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizsprostotam, piepildītam. _imperf._ Brukt ciet.
piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to).
atbrukt Brūkot, grūstot atdalīties un nokrist nost.
iebrukt Brūkot, grūstot ievirzīties (kur iekšā).
aizbrukt Brūkot, grūstot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
sēpija Brūna krāsviela, ko iegūst no šī gliemja tintes dziedzera vai sintēzē.
sargasi Brūnaļģu ģints, kuras dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido lielas kopas. Šīs ģints aļģes.
komturs Bruņinieku ordeņa pils, arī tās garnizona un komturijas priekšnieks.
minnezengers Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā).
izlauzties Bruņotā cīņā izkļūt cauri (kam), caur (ko).
nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko).
pārlauzties Bruņotā cīņā pārklāt (pāri kam, pār ko).
kadri Bruņoto spēku pastāvīgais sastāvs (atšķirībā no mainīgā sastāva, ko iesauc dienestā uz noteiktu laiku).
Soda ekspedīcija Bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
mūrlata Brusa - nesošs būvkonstrukcijas elements, uz kā atbalstās koka konstrukcija.
dziļumbumba Bumba, ko nomet no kuģa (zemūdeņu iznīcināšanai zem ūdens).
Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
Strīda bumba Bumbas izcīņa, piemēram, uzmetot to gaisā starp diviem komandu spēlētājiem.
Pikējošais bumbvedējs Bumbvedējs, kas ir konstruēts bumbu nomešanai, pikējot uz mērķi.
palīgbura Bura, ar ko papildina galveno buru laukumu.
grotbura Bura, ko piestiprina pie grotmasta.
pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paburāt Burājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
izburbuļot Burbuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izburkšķēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pieburt Burot izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko).
noburt Burot pakļaut (ko) kādai ietekmei, kādām pārvērtībām.
pārvērst Burot panākt, ka (kāds, kas) kļūst par kādu citu vai ko citu.
pārburt Burot pārvērst par ko citu.
pārvērsties Burot pārvērst sevi par kādu citu vai ko citu. Buršanas iedarbībā kļūt par kādu citu vai ko citu.
izburt Burot sasniegt (kādu mērķi), iegūt (ko). Ar burvību radīt, izveidot.
Gaišie burti Burti, ko veido smalkas līnijas.
parindenis Burtisks (teksta) tulkojums, kas paredzēts, piemēram, mākslinieciska tulkojuma izveidei, informācijai par (teksta) saturu.
dienasgrāmata Burtnīca (skolēniem) ar iedaļām katras dienas uzdevumu un atzīmju ierakstīšanai.
iespiedburti Burtstabiņu komplekts kāda alfabēta burtu, kā arī tam piederīgo zīmju reproducēšanai.
garnitūra Burtu komplekts, kurā sakopoti tipogrāfijas burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
krunkot Burzīt, gumzīt (ko), tā ka veidojas krunkas (2).
Militārā diktatūra Buržuāziskā diktatūra (valstī), ko realizē viena militārpersona vai militārpersonu grupa.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
dekadence Buržuāziskās literatūras un mākslas krīzes parādību kopums imperiālisma laikmetā.
modernisms Buržuāziskās mākslas virzienu kopums (imperiālisma laikmetā), kuriem raksturīga atteikšanās no reālisma tradīcijām.
konstitucionālisms Buržuāziskās politikas un valsts tiesību zinātnes virziens, kas par vislabāko valsts pārvaldes sistēmu atzīst konstitucionālo monarhiju.
neokapitālisms Buržuāzisko un reformistisko ideologu teorija, pēc kuras mūsdienu monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
Slepenais karš Buržuāzisko valstu slepena cīņa ar pretinieku, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
radikālisms Buržuāzisks politisks virziens, kura piekritēji savā programmā prasa daļējas reformas, kas neskar kapitālisma sociālekonomiskos pamatus.
liberālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas tiecas pēc neierobežotas privātuzņēmēju brīvības kapitālistiskajā ekonomikā un aizstāv parlamentāru valsts iekārtu, buržuāzisko formālo demokrātiju un individuālismu.
pavadīt Būt (ar ko) cieši saistītam, būt (kam) ļoti raksturīgam (par parādībām, to īpašībām).
kauties Būt (kā nevēlama) ietekmē, varā, censties pārvarēt (ko nevēlamu).
pūst Būt (kādā vietā) un iedarboties (uz ko), būt sajūtamam (par vēju).
Stāvēt (kāda) spēkā Būt (kāda) spēkos.
Stāvēt (kāda) spēkā Būt (kāda) spēkos.
Stāvēt (kāda) varā Būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt).
Stāvēt (kāda) varā Būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt).
atbilst Būt (kam) piemērotam. Saskanēt (ar ko).
valdīt Būt (kur) noteicējam, rīkotājam.
likties Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
rīkoties Būt aizņemtam, nodarbinātam (ar ko).
darīt Būt aizņemtam, nodarbinātam ar ko.
Būt zem tvaika, arī būt tvaikā Būt alkohola reibumā.
Būt mierā Būt apmierinātam (ar ko). Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
ieņemt Būt ar attieksmi (pret ko).
nīst Būt ar galēji negatīvu, noraidošu attieksmi (pret ko).
ņemt Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību. Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
dumpoties Būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību.
Būt pasistam (uz ko) Būt ar lielu, pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
Būt trakam (uz ko) Būt ar ļoti spēcīgu tieksmi (uz ko).
nemiers Būt ar negatīvu, noliedzošu attieksmi (pret ko), paust negatīvu, noliedzošu nostāju.
sodīt Būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi (pret ko). Paust šādu attieksmi.
turēt Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
Būt kā jukušam (uz ko) Būt ar pārmērīgi lielu tieksmi, kaislību (uz ko).
Būt (kā) ķertam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
Būt paķertam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
drīkstēt Būt ar tiesībām (ko darīt). Būt tādam, kam ir atļauts.
Kāpt pāri galvai Būt ārkārtīgi lielā mērā (parasti par ko nepatīkamu).
Nest atbildību Būt atbildīgam (par ko).
piekļauties Būt atbilstošam (kādam kopumam, sistēmai).
uzskatīt Būt atzinumam, uzskatam (par ko). Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko). Arī uzlūkot (2).
pleknēt Būt bezdarbībā, garlaikoties.
kārnēt Būt bezdarbībā, parasti ilgstoši ko gaidot.
karāties Būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) - par auklu, ķedi u.tml.
nokārties Būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
pieturēties Būt cieši saistītam (ar ko), neatteikties (no kā).
Būt (kāda) liktenim Būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
čumēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem). Ņudzēt, mudžēt.
ņudzēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem). Mudžēt (1), čumēt (1).
mudžēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem). Ņudzēt (1), čumēt (1).
ņirbēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā. Mudžēt.
pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
vērsties Būt draudīgam, naidīgam (pret kādu, pret ko) - par cilvēku attieksmi, kādu parādību u. tml.
Būt uz strīpas, arī būt strīpā Būt gatavam, spējīgam ko darīt.
iekārties Būt iekārtam, pakārtam (kur, starp ko) un nokarāties.
izdoties Būt iespējai (kādam ko izdarīt).
Būt (kāda) spēkos (retāk spēkā) Būt iespējai, līdzekļiem (ko darīt, veikt).
izdoties Būt iespējamam (kādam ko, piemēram, izdarīt, paveikt).
draudēt Būt iespējamam, sagaidāmam (par ko ļaunu, nepatīkamu).
īgnoties Būt īgnam, paust savu īgnumu (pret ko).
vadāt Būt ilgāku laiku (ar jaundzimušiem mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml. (parasti par putniem).
vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) - par acīm, skatienu.
atmaksāties Būt izdevīgi (kam ko darīt).
Plēst matus Būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
Plēst matus Būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
vilkties Būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru).
stiepties Būt izveidotam, novietotam kādā virzienā (parasti par ko samērā šauru).
nolaisties Būt izvietotam, izbūvētam virzienā lejup (par celtņu kopumu).
izšauties Būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm.
bīties Būt jutīgam (pret ko), nebūt salcietīgam (parasti par augiem).
sacīt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
turēties Būt kādu laiku krājumā. Tikt saglabātam (par kā kopumu).
tvīkt Būt košam, spilgtam (par krāsu, tās toni).
nodalīties Būt labi uztveramam (kādā kopumā). Izcelties (3), atdalīties (3).
sasaistīt Būt lādam, kas savieno, sastiprina (ko).
līdzināties Būt līdzīgam (kam), atgādināt (ko).
sacensties Būt līdzīgam, līdzvērtīgam (ar kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.). Pārspēt, būt pārākam (par kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.).
līdzināties Būt līdzvērtīgam (ar ko), atbilst (kam).
Iestigt darbā (arī darbos) Būt ļoti aizņemtam, ko darot.
Stāvēt un krist Būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
Stāvēt un krist Būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
Neticēt (arī negribēt ticēt) savām ausīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
Neticēt savām acīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
Neticēt (arī negribēt ticēt) savām acīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
Līkt ziedos Būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu).
Līkt ziedos Būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu).
Skaitīt kapeikas Būt ļoti taupīgam, arī skopulīgam.
Skaitīt kapeikas Būt ļoti taupīgam, arī skopulīgam.
knapināties Būt ļoti taupīgam, dzīvot ļoti taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos). Skopoties.
spīdēt Būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem). Būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli). Izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
Ņemt par labu Būt miera, samierināties (ar ko).
Ņemt par labu Būt mierā, samierināties (ar ko).
raustīties Būt nedrošam, arī baidīties. Būt tādam, ko ietekmē nedrošība, arī bailes.
trīties Būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko).
Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu).
klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
klejot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
maldīties Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
sacirsties Būt nesaskanīgam, nonākt asā pretrunā (ar ko).
izspurt Būt nesasukātiem, nesakoptiem (par matiem). Būt spurainam, saboztam (par apspalvojumu, apmatojumu).
vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu). Mētāties (4).
Nezināt, kur likties Būt neziņā, ko darīt, iesākt, uz kurieni iet.
domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
apvīties Būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļiem, upēm.
stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu.
apvīt Būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) - parasti par ceļiem, upēm.
ietilpt Būt par (kolektīva, organizācijas u. tml.) locekli, dalībnieku.
mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml.).
attaisnot Būt par apstākli, faktoru, kas pieļauj ko darīt.
radīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkiem) veidojas kāda attieksme (pret ko), attiecības (ar ko).
nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
pārmest Būt par cēloni tam, ka (gaisma) izplatās pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu.
rosināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās, slieksme (ko darīt).
kārdināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
padarīt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt).
spiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem.
piespiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu.
pasteidzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara, veic ātrāk.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
novest Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam. Panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei.
pielūžņot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem.
izkaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, augs, koksne) kļūst ļoti sauss.
konservēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem).
pārgāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un novietojas pāri (kam), pār (ko).
nostiept Būt par cēloni tam, ka (kas) izstiepjas uz leju (piemēram, par ko smagu).
pārvērst Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
nokaisīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārklājas (ar ko birstošu).
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi.
sabirdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabirst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
korodēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmiska procesu ietekmē.
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vēju, straumi u. tml.
sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml. (par uguni, par ko degošu).
pāraust Būt par cēloni tam, ka (ledus) pamazām pārklājas (pār ko).
spēcināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
purināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
pārgāzt Būt par cēloni tam, ka (samērā daudz šķidruma) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
gaiņāt Būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi).
gainīt Būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi).
iztrenkāt Būt par cēloni tam, ka izklīst (mākoņi, dūmi).
liegt Būt par cēloni tam, ka nav iespējams (ko darīt).
aizturēt Būt par cēloni tam, ka nenotiek (kāda darbība), aizkavēt, traucēt veikt (ko).
pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu.
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust).
ierosināt Būt par cēloni tam, ka rodas vēlēšanās (ko darīt).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - parasti par veļu. Būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
samētāt Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
Mest ēnu Būt par cēloni tam, panākt, ka (kas) tiek kompromitēts.
apžilbināt Būt par cēloni, ka (acīm) uz mirkli zūd redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
apžilbināt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) uz mirkli zūd spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
dzēst Būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā).
Mest ēnu Būt par cēloni, panākt, ka (kas) tiek kompromitēts.
prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, kongresam u. tml.).
Pieņemt parādi Būt par, piemēram, valdības, ārvalstu delegācijas, pārstāvi, kurai ir rīkota parāde.
mēgt Būt paradušam (ko darīt).
mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
pielipt Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, lipīgu).
pielīst Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, smalku) lielākā daudzumā.
paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu). Arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu.
jaukties Būt pārmaiņus (ar ko). Mīties.
mudžēt Būt pārpilnam (ar ko).
brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu). Vērot neizpratnē, nesaprast.
izplest Būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piemēram, par koku zariem).
(Likt) roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot).
Likt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
Likt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
Uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
Nokrist kā no plaukta Būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
Nokrist kā no plaukta Būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
lūzt Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) - par vietu, telpu.
iekļauties Būt piemērotam (kādā kopumā, sistēmā).
nostiept Būt piestiprinātam tā, ka izpleš (ko) stingri.
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko), atlicinātu (kam).
saimniekot Būt pilntiesīgam noteicējam, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
gaidīt Būt sagatavotam (uz ko).
vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu. Atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām.
zīmēties Būt saistītam (ar ko), attiekties (uz ko).
attiekties Būt saistītam (ar ko), skart (ko).
turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piemēram, par priekšmetiem, organisma daļām).
vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
paknapināties Būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos). Paskopoties.
saiet Būt saskanīgam, saderīgam (ar ko).
derēt Būt saskaņotam, saderīgam (ar ko).
cauraust Būt savienotam, pastāvēt (kopā ar kādām citām izjūtām, pārdzīvojumiem) - par jūtām.
saderēt Būt savstarpēji saskanīgam, būt izmantojamam kopā (ar ko).
skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
Sēdēt uz rubļa (arī uz kapeikas) Būt skopam, pārlieku taupīgam.
(Būt) gudrā prātā Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt pie pilna prāta Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt gudrā prātā, arī būt pie pilna prāta Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt pie pilnas saprašanas, arī pie pilna saprāta (arī prāta) Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt pie pilna saprāta (arī prāta), arī pie pilnas saprašanas Būt spējīgiem apzināti domāt, rīkoties.
liesmot Būt spožam (parasti sarkanā krāsā), tiekot apgaismotam.
zvērot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm).
kvēlot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
spietot Būt strauji mainīgam (par domu, jūtu u. tml. kopumu).
paspēt Būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
durstīt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt durtu ar ko asu.
durt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt skartu ar ko asu.
nozīmēt Būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē (ko), norāda (uz ko).
patrulēt Būt tādam, ar ko karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
nogatavināt Būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem).
plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
veidot Būt tādam, kam bioloģiskos procesos rodas (kas, piemēram, organisma daļas, augļi).
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
sabalsoties Būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā.
interesēties Būt tādam, kam ir interese (par ko). Izjust interesi (par ko).
šaubīties Būt tādam, kam ir izraisījušās šaubas (par ko).
raudzīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko).
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko). Raudzīties (5).
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
zināt Būt tādam, kam ir tādas zināšanas (2), ka spēj (ko vēstīt, par ko spriest u. tml.).
tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
piederēt Būt tādam, kam ir tiesības (uz ko).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli novecot (arī nolietoties) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Būt ar (plašu) vērienu Būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu.
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
pārliekties Būt tādam, kam, parasti augšdaļa, atrodas pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par priekšmetiem.
izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izsacīt (5).
izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izteikt (5).
skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
pārstāvēt Būt tādam, kas (no kāda kopuma) izlases veidā ir kur ietverts, parādīts u. tml.
reprezentēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas augu, dzīvnieku grupas, kopuma) ir kur sastopams.
pārstāvēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams.
vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību).
mīlēt Būt tādam, kas ar labpatiku, bieži dara (ko). Arī mēgt.
vērt Būt tādam, kas atklāj (ko), parasti redzes, uztverei.
valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piemēram, vielu, siltumu).
slēpt Būt tādam, kas ietver sevi (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā. Glabāt (2).
glabāt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā.
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi). Būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
nokarāties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem.
nokārties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu.
pārspēt Būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību.
turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku).
Stāvēt sakarā (ar kādu, ko) Būt tādam, kas ir saistīts (ar kādu, ko).
vilkt Būt tādam, kas izraisa interesi, arī būt tieksmei (uz ko).
vīpsnāt Būt tādam, kas izturas ar ironiju, nievīgumu (pret ko).
glabāt Būt tādam, kas joprojām ietver (ko) sevī, neļauj izzust.
vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
ost Būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu).
paust Būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos.
sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
pasargāt Būt tādam, kas nodrošina (kādu pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek nodrošināts (pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu).
nomaskēt Būt tādam, kas padara (ko) neieraugāmu.
iedarboties Būt tādam, kas pārveido (ko).
Likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.
Likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.
uzstāties Būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko). Arī, uzskatot sevi (par ko), atbilstoši rīkoties.
saturēt Būt tādam, kas saista (kā) kopumu tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
lipt Būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
sadalīties Būt tādam, kas sastāv no vairākiem posmiem, vienībām u. tml. Būt tādam, ko iespējams sadalīt vairākos posmos, vienībās u. tml.
rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko) - parasti par laikrakstiem, žurnāliem.
zināt Būt tādam, kas spēj, arī mēdz (piemēram, ko veikt, darīt).
sadalīties Būt tādam, kas tiek piešķirts katram kā daļa no kopuma, katram kā viņa daļa.
iespēt Būt tādam, kas var ko izraisīt, pārveidot (par parādībām dabā).
sastādīt Būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu).
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
žļakstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
spiest Būt tādam, kas, tiekot satverts, arī skarts, rada (ķermeņa daļā) tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes.
krāsot Būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai (3), notraipa (ko).
valdīt Būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu).
pienākties Būt tādam, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt.
Palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
Palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
Palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
Saglabāties (arī būt, palikt u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
garšot Būt tādam, ko ar patiku ēd vai dzer.
ziežams Būt tādam, ko ir samērā viegli ziest (par vielu). Būt ar ziešanai pielāgotu konsistenci.
Stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīlu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
Stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīļu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
Būt draugos Būt tādam, ko saista draudzība (ar kādu). Izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko).
saistīt Būt tādam, ko savieno (parasti) audi, to veidojumi (par organisma daļām). Savienot (organisma daļas) - parasti par audiem, to veidojumiem.
ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā) - par priekšmetiem, arī par (kā) daudzumu.
ieiet Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā).
lasīties Būt tādam, ko var lasīt (kā, kādā veidā).
pildīt Būt tādam, ko veic (kādā laikposmā) nepārtraukti, nemitīgi (par darbību, darbu).
sastāvēt Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams, uztverams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko sajūt, uztver tas, kas ierodas.
čumēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
mudžēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu. Mudžēt (2), čumēt (2).
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
izturēties Būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko) - par dzīvniekiem.
līkt Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu). Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu. Tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
nolīkt Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu).
dalīties Būt tādam, kurā ir vairākas daļas. Būt tādam, ko iespējams dalīt (4).
samocīt Būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju). Būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ir grūti radīt (parasti par smaidu).
pārsniegt Būt tādam, kura koncentrācija, intensitāte u. tml. ir lielāka par noteiktām prasībām atbilstošu (stāvokli, normu).
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi. Būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu)
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī spēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī varēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī varēt (1).
sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
piegādāt Būt tādam, no kā iegūst (ko).
sacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju. Arī runāt (4).
teikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju. Arī runāt (4).
pasacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
pateikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
nobirdināt Būt tādam, no kā rodas (nokrišņi) - piemēram, par mākoņiem.
veidot Būt tādam, no kā sastāv (kāds kopums, veselums).
runāt Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt kādu informāciju.
rādīt Būt tādam, no kā var ko secināt, pēc kā var ko pierādīt.
notecēt Būt tādam, no kura kas, tekot lejup, atdalās nost (parasti par kādu produktu).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst migla, iztvaikojumi (par ūdenstilpēm, mitrām vietām u. tml.).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst tvaiks (piemēram, par trauku ar ko karstu).
reprezentēt Būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu). Būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu).
paust Būt tādam, no kura var iegūt informāciju (par ko) - piemēram, par tekstu, attēlu, mākslas darbu.
novadīt Būt tādam, pa ko (transportlīdzekļi) novirzās sānis, garām (kam).
novest Būt tādam, pa ko nokļūst (uz kurieni, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml. Aizvest (3).
vest Būt tādam, pa ko var nokļūt (kur) - par durvīm, kāpnēm u. tml.
pievest Būt tādam, pa ko var nokļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ceļiem, takām u. tml.
novest Būt tādam, pa ko var nokļūt gar (ko), garām (kam) - par ceļiem, takām u. tml.
novest Būt tādam, pa ko var nokļūt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
novest Būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
skriet Būt tādam, pa ko var, parasti ātri, braukt (par ceļiem).
pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
Turēties cenā Būt tādam, par ko daudz jāmaksā.
sagumzīt Būt tērptam negludā apģērbā, būt nevīžīgi ģērbtam. Būt neapkoptam.
atlikt Būt tikai vienai iespējai (ko darīt).
vīdēt Būt tikko manāmam, redzamam (par smaidu).
domāt Būt uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par kādu, par ko).
raudzīties Būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
skatīties Būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
vērties Būt vērstam (uz ko, kur) - par acīm, skatienu.
nozīmēt Būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
identificēties Būt vienādam ar ko, būt vienam un tam pašam. Tikt uzskatītam par vienu un to pašu.
solidarizēties Būt vienisprātis (ar ko, kādu).
Ne soli neatkāpties (arī neatiet u. tml. no kāda) Būt vienmēr kopā (ar kādu).
zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu). Būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
pērkoņot Būt zibenim un pērkonam; būt pērkona negaisam.
saaugt Būt, arī kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko). Cieši iekļauties (kādā kopumā), kļūt par (tā) sastāvdaļu.
sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko). Būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā. Iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam.
robežoties Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko).
robežot Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko). Robežoties (1).
nostāvēt Būt, atrasties (kur visu laikposmu), netiekot pārvietotam, izmantotam (par transportlīdzekļiem).
čurnēt Būt, atrasties (kur) - par zemām, vecām ēkām, panīkušiem kokiem u. tml.
viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piemēram, viesizrādes, vieskoncertus.
šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu.
slēgties Būt, atrasties cieši (pie kā, ap ko).
ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
spietot Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
palikt Būt, atrasties, pastāvēt (kāda rīcībā, darbībā kopā ar kādu).
Nezināt, kur likties Būt, neziņā, ko darīt, iesākt, uz kurieni iet.
sakrist Būt, norisināties vienā un tai paši laikā (ar ko).
Stāvēt (arī būt) priekšā Būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
piejaukties Būt, pastāvēt kopā (ar ko cita, parasti lielāku, nozīmīgāku).
pieredzēt Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā). Pārdzīvot, izjust (ko).
Būt atvērtām durvīm, arī atvērties durvīm Būt, rasties iespējai (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
skaitīties Būt, tikt uzskatītam (par ko).
stāvēt Būt, veikties (kā ar ko).
serde Būtība, galvenais saturs (problēmai, uzskatiem). Raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums (cilvēkam).
kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums.
kādība Būtiska pazīmē, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums. Kvalitāte (2).
specifika Būtiska, neatņemama (kā) īpašība, pazīme, šādu īpašību, pazīmju kopums.
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).
kvintesence Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums. Galvenais, svarīgākais.
substance Būtisko (vielas, materiāla, vieliska veidojuma) īpašību kopums. Arī viela, materiāls.
zemesdarbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
Zemes darbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā. Zemesdarbs (1).
sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
panelis Būvdetaļa - rūpnieciski izgatavots liels sienas vai pārseguma elements saliekamā konstrukcijā.
stāvbūve Būve ar vertikālām nesošām konstrukcijām, elementiem.
guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
kokbūve Būve, kas veidota no kokmateriāliem.
kopbūve Būve, ko veic vairāki vai daudzi.
piebūvēt Būvējot (ko), papildināt (gatavu celtni ar to).
aizbūvēt Būvējot aizsprostot (ko).
sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā. Būvējot izveidot (kā lielāku daudzumu). Sacelt (2).
sabūvēt Būvējot izveidot (ko), parasti no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
bloķēt Būvējot, ierīkojot apvienot (piemēram, celtnes, ierīces).
guļbūve Būves veids - koka celtnes pamata un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
piebūvēt Būvēt (ko) tieši blakus (kādai celtnei), cieši saistot (ar to).
sliet Būvēt, veidot (ko) virzienā uz augšu.
guļkoks Būvkoks, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots vertikāli.
zobpārlaidums Būvkoku savienojuma veids - pārlaidums ar īpašu zobu (2), kas palielina pretestību stiepei un spiedei.
laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem. Attālums starp celtnes balstiem.
inženierkonstrukcija Būvkonstrukcija, kas veidota pēc inženierzinātņu likumiem.
būvbaļķis Būvmateriāls - apaļkoks, baļķis.
baļķis Būvmateriāls - apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals. Sija, būvbaļķis.
skaida Būvmateriāls - no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam).
fibrolīts Būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
kamišīts Būvmateriāls - presēti meldri, ko saista ģipsis, māls, cements.
Keramzīta oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
Keramzita oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
kokaplasts Būvmateriāls, ko iegūst, pārklājot finiera plāksni ar karsta polistirola slāni.
Meža cauna Cauna ar dzeltenu pakakli (parasti uzturas mežos, koku dobumos).
šķidrauts Caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums. Plīvurs (3).
logs Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai. Ietvars šādu plātņu iestiprināšanai.
kalks Caurspīdīgs papīrs vai audums attēla kopijas izgatavošanai. Kopija, kas iegūta uz šāda materiāla.
kreozots Caurspīdīgs, iedzeltens eļļains šķidrums, ko iegūst, pārstrādājot koksni vai akmeņogles.
Šķīstošais stikls Caurspīdīgs, parasti bezkrāsains, sacietējis sakausējums, ko veido nātrija vai kālija oksīds un silīcija dioksīds un ko lieto, piemēram, par līmējošu, blīvējošu materiālu.
rubīns Caurspīdīgs, sarkans korunda paveids (dārgakmens).
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
skatcaurule Caurule (kā) vizuālai kontrolei, arī apskatei.
dūmenis Caurule dūmu izvadīšanai gaisā (piemēram, lokomotīvēm, tvaikoņiem).
sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks un ko izmanto (kā) sildīšanai.
sūcējcaurule Caurule, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā.
fistula Caurulīte, ko lieto dobuma vai doba orgāna savienošanai ar ķermeņa virsmu.
katetrs Cauruļveida instruments, ko ievada ķermeņa dobumos vai asinsvados (piemēram, šķidruma nolaišanai, skalošanai, medikamentu ievadīšanai).
igvāts Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošanas procesi, kas palīdz sagatavot ko galveno ražošanas procesu veikšanai kādā kopumā.
pakotava Cehs, nodaļa, arī telpa, kur pako (1).
saiņotava Cehs, nodaļa, arī telpa, kur saiņo (ko).
cēlkoksne Cēlkoka koksne.
cirst Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi.
rakt Celt ar lāpstu vai citu rīku ārā (ko), parasti no zemes.
kūpēt Celties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par ko vieglu, par kā sīkām, smalkām daļiņām u. tml.). Arī putēt.
mutuļot Celties gaisā lodveida, spirālveida kopumā.
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai. Alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempju priekšā abās pusēs portālam.
ferma Celtne vai celtņu komplekss (parasti kolhozos, padomju saimniecībās) lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka.
Saimniecības ēka Celtne, ko izmanto saimnieciskām vai ražošanas vajadzībām.
ēka Celtne, ko parasti izmanto dzīvošanai, saimnieciskām, ražošanas vai sabiedriskām vajadzībām. Atsevišķs objekts celtņu kompleksā.
jaunceltne Celtne, ko paredzēts celt, ko pašlaik ceļ vai kas tikko vai nesen ir pabeigta.
pajumte Celtne, ko veido uz balstiem novietots pārsegums. Arī nojume.
palīgceltne Celtne, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
sūknētava Celtne, telpa, vieta, kur (ko) sūknē.
kinokoncertzāle Celtne, telpas kinofilmu izrādēm un koncertiem.
pagrabs Celtnes daļa, kura atrodas zem tās pirmā stāva un kuras grīdas līmenis ir zem zemes virsas. Telpa, telpu kopums šādā celtnes daļā.
piesaiste Celtnes projekta pielāgošana konkrētajai vietai.
durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aile kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
hidroizolācija Celtniecības konstrukciju, būvju u. tml. pasargāšana no ūdens iedarbības.
būve Celtniecības objekts, ko veido, kas vēl nav pabeigts. Arī (gatava) celtne.
celtne Celtniecības procesā izveidots objekts vai objektu komplekss. Arī ēka.
konsolceltnis Celtnis ar kustīgu vai nekustīgu konsoli, pa kuru pārvietojas celtņa ratiņi.
elektroceltnis Celtnis, ko darbina ar elektrisko enerģiju.
portākeltnis Celtnis, kura balsta konstrukcija ir portāls.
torņceltnis Celtnis, kura balsta konstrukcija ir tornis.
Tilta celtnis Celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.
strēle Celtņa sastāvdaļa - gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
Arhitektūras ansamblis Celtņu grupa, kas veido vienotu arhitektonisku kompozīciju.
kazarma Celtņu komplekss, arī celtne, kurā pastāvīgi nometināti, parasti aktīvā karadienesta, kareivji un seržanti.
Televīzijas centrs Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei.
televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei. Televīzijas centrs.
acetilceluloze Celulozes esteris, ko iegūst, etiķskābes anhidrīdam iedarbojoties uz celulozi.
brauktuve Ceļa daļa, arī vieta, kas ierīkota braukšanai.
pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (kam, parasti dzelzceļa sliedēm) pāri.
nobrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
ceļmala Ceļa malēja daļa, pa ko parasti iet gājēji. Tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
skomorohs Ceļojošs komediants Kijevas Krievzemē, Krievijā (no 11. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
koncertceļojums Ceļojums, kurā ir paredzēts sniegt koncertus.
pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvirzīt (to pāri kam, pār ko).
sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
sacelt Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā. Ceļot izveidot (kā lielāku daudzumu).
izcelt Ceļot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
pārcelties Ceļot ko smagu, pārpūlēties, saslimt.
pārcelt Ceļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pacelt Ceļot pavirzīt (ko kādā virzienā), arī ceļot pavirzīt, nolikt (ko kur).
sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties.
sastaipīties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā. Iztaisīt sev sastiepumu (1). Arī sastiepties (1).
pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, arī saslimt.
gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem. Aleja.
aleja Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem. Gatve.
šķērsceļš Ceļš, kas šķērso galveno.. lielāko ceļu vai šķērseniski ir savienots ar to.
orbīta Ceļš, pa kuru elektrons vai kāda cita elementārdaļiņa kustas ap atoma kodolu. Ceļš, pa kuru lādētā elementārdaļiņa kustas paātrinātājā.
lūkot Censties (ko darīt, īstenot).
raudzīt Censties (ko darīt, īstenot). Mēģināt.
meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
pakaļdzīties Censties atdarināt (kādu, ko).
meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu). Raudzīties (3).
minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi).
(Sa)likt galvas (arī prātus) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
(Sa)likt galvas (arī prātus) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
Likt galvas (arī prātus) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
(Sa)likt prātus (arī galvas) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
Salikt galvas (arī prātus) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
Ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa Censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
Ķerties pie pēdējā (arī beidzamā) salmiņa Censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
Ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa Censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas.
Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdāties.
Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
Sisties starpā (arī vidū) Censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
Sisties (arī lēkt) starpā (arī vidū) Censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
Sisties (arī lēkt, arī līst) vidū (arī starpā) Censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
Meklēt pakaļ Censties noskaidrot (ko notikušu).
Meklēt pakaļ Censties noskaidrot (ko notikušu).
pakaļmeklēties Censties noskaidrot (ko notikušu).
ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena). Censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
meklēt Censties pamanīt, uztvert (ko grūti saskatāmu, konstatējamu).
meklēt Censties pamanīt, uztvert ko vajadzīgu (kādā teritorijā, vidē).
vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
Ņemt nost Censties panākt, ka (kāds) zaudē (ko tam piederošu, tā rīcībā esošu).
vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara. Censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
Vārdu ar knīpstangām (no mutes) izvilkt (arī dabūt laukā) Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi.
Zīlēt kafijas biezumos Censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti. Izteikt nepamatotus minējumus.
galvot Censties pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
Mānīt (pašam) sevi (ar ko) Censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
Vilt (pašam) sevi (ar ko) Censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
izcīnīt Censties pārvarēt (ko sarežģītos, grūtos apstākļos).
ķerties Censties satvert (ko), lai pieturētos, atbalstītos.
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
sekot Censties uztvert, saprast (ko).
zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni. Minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē). Censties (ko) paredzēt. Arī pareģot.
mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi).
kopāturēšanās Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu).
Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
kodols Centrālā (atoma) daļa, kurā koncentrēta gandrīz visa atoma masa.
ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
Dispečeru sistēma Centralizētas kontroles un vadīšanas sistēma, kuru no viena centrālā punkta ar sakaru, signalizācijas, telemehānikas un automātikas ierīču palīdzību vada dispečers.
piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums.
sacepināt Cepinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
sacepināt Cepinot pagatavot (ko), cepinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izcepināt.
sacept Cepot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
sacept Cepot pagatavot (ko) lielākā daudzumā. Cepot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
sacept Cepot pagatavot (ko), cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izcept.
piparkūka Cepums, ko gatavo no izveltnētas mīklas, kurai parasti pievieno piparus un citas asas garšvielas.
uzcirst Cērtot (ko, parasti ledu), izveidot (tajā) caurumu.
nocirst Cērtot atdalīt nost (koku vai tā daļu), lai izgatavotu (ko).
piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
iecirst Cērtot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, cirvi kokā).
atcirst Cērtot padarīt (ko) vaļēju. _imperf._ Cirst vaļā.
izcirst Cērtot padarīt klaju, brīvu, bez kokiem.
sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā. Cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
mūsciems Ciems, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
ciemamaize Cienasts, ko ciemiņam dod līdzi uz mājām.
biedrs Cieņas vai pieklājības izteikšanas forma, ko pievieno personas uzvārda, vārda vai amata nosaukuma priekšā.
Mirt badu Ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
Mirt badu Ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
piekrampēt Cieši apņemt (rokas) ap ko.
Raut sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
(Uz)raut (arī (uz)vilkt) sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
Uzraut (arī uzvilkt) sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
Uzvilkt (arī uzraut) sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
Vilkt (arī raut) sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
iekost Cieši iespiest (kur zobus), satvert (ko zobos), parasti sasprindzinājumā.
spiest Cieši kļaut (ko kam klāt, pie kā).
čupa Cieši kopā (par priekšmetiem).
riekšava Cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
piegulties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu.
pieķerties Cieši pielikt rokas, plecus (pie kā) vai cieši satvert (ko), lai (to), piemēram, bīdītu, celtu.
pieblīvēt Cieši piepildīt (ko, piemēram, ar priekšmetiem).
iedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
piedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu. Cieši piespiest (ko asu, smailu).
kopība Cieši saistīta, vienota grupa, kopums, sistēma.
saaudzenis Cieši saistītu minerālu sakopojuma gabals.
saaugums Cieši saistītu minerālu sakopojums.
saslēgties Cieši sakļauties (ap ko) - par ķermeņa daļām; cieši sakļauties kopā.
samiegt Cieši saspiest kopā (parasti lūpas, delnas).
sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piemēram, sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
pieķerties Cieši satvert, saņemt (ko ar rokām), lai turētos (pie tā).
sažņaugties Cieši savilkties (ap ko).
sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (ķermeņa daļas vienu pie otras, arī ķermeņa daļās pie ķermeņa).
Turēties uz papēžiem Cieši sekot kādam.
Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties.
Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties.
Kāpt (arī mīt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties. Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
izurbties Cieši skatoties, saredzēt cauri (kam), caur (ko) - parasti par acīm.
slēgt Cieši skaut (kādu); arī ietvert, apņemt (ko) no visām pusēm.
apkrampēt Cieši un stingri apņemt (pirkstus, rokas, kājas ap ko).
necaurredzams Cieši, blīvi saaudzis (par kokiem, krūmiem).
Ieurbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
(Ie)urbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
Urbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
nosieties Cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko). Cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļa (ar ko lielākā daudzumā).
saspiest Cieši, stingri saņemt rokā, apņemt ar rokām (ko) un (parasti) spiest (to).
žmiegt Cieši, stingri saņemt, arī spiest, spaidīt (ko).
guba Ciešs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
mākonis Ciešs (kā neliela) kopums.
mākulis Ciešs (kā neliela) kopums.
mezgls Ciešs (piemēram, sakņu, zaru) kopums. Mezglojums.
spiets Ciešs (piemēram, vielu daļiņu) kopums, kas pārvietojas (parasti lido).
kamols Ciešs cilvēku kopums.
biezums Ciešs, blīvs (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
mūris Ciešs, blīvs (kā) kopums.
kamols Ciešs, parasti apaļš (augu, to daļu) kopums.
kamols Ciešs, parasti apaļš (sīku dzīvnieku) kopums.
kopsaime Ciešs, vienots kolektīvs, cilvēku grupa.
pirmdarva Cietā kurināmā (ogļu, kūdras, degslānekļu) termiskās pārstrādes (puskoksēšanas) produkts.
precesija Cieta ķermeņa rotācijas ass kustība, kurā šī ass apraksta konisku virsmu.
puansons Cietā materiālā izgriezts reljefs, ar ko varā izveido matrici.
abrazīvi Cieta, graudaina viela, ko lieto materiālu virsmas apstrādei, instrumentu asināšanai.
puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500.
saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto teces vai straumes. Iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējs, ūdens, ledāji.
jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem.
Kartupeļu milti Ciete, ko iegūst no kartupeļiem.
Kartupeļu milti Ciete, ko iegūst no kartupeļiem.
pārcietēt Cietējot kļūt pārāk grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
konstebls Cietokšņa, pils komandants (Anglijā).
kontaktsliede Ciets kontaktvads, no kura ar slīdošo kontaktu elektriskā dzelzceļa (metropolitēna) vagoni saņem elektrisko enerģiju.
stikls Ciets, amorfs materiāls, ko iegūst, pārdzesējot vielu kausējumu.
starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra.
Komētas kodols Cietu daļiņu sablīvējums komētas galvā.
Komētas kodols Cietu daļiņu sablīvējums komētas galvā.
cietumniecība Cietuma dzīves nosacījumu, apstākļu kopums. Laika posms, kas pavadīts cietumā.
Cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piemēram, ko darīt).
Par visu naudu Cik vien iespējams (ko darīt).
Par visu naudu Cik vien iespējams (ko darīt).
Uz velna paraušanu Cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
Uz velna paraušanu Cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
Ko (arī cik) nagi nes Cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt).
Ko (arī cik) nagi nes Cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt).
No visa spēka, arī visiem spēkiem Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
Visā spēkā Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
No visa spēka, arī visiem spēkiem Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
Visā spēkā Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
oklūzija Ciklona siltās un aukstās frontes saplūšana kopējā frontē.
mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
leģenda Cildinošs, parasti pārspīlēts, stāsts (par ko ievērojamu, izcilu).
spole Cilindiveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin. Šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
fašīna Cilindriskā formā sasiets (zaru) kūlis, ko lieto, piemēram, uzbērumu nostiprināšanai.
kaltētājtrumulis Cilindriska tvertne graudu kaltēšanai īpašas konstrukcijas kaltēs (trumuļa tipa kaltēs).
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne.
muca Cilindrisks vai vēderains koka, metāla, plastmasas trauks ar plakanu dibenu.
spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi.
bruņutornis Cilindrveida aizsegs šaujamieročiem, novērošanas un vadības ierīcēm (piemēram, tankos, kara kuģos, aizstāvēšanās būvēs).
pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem.
atmiņa Cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, matu sukāšana).
šarlatānisms Cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdība, krāpšana.
ražotājspēki Cilvēka darbība un tai piesaistīto vielisko, enerģētisko un informatīvo līdzekļu sistēma (ražošanas veida noteicošā sastāvdaļa).
izturēšanās Cilvēka darbību un rīcības kopums.
pasaule Cilvēka dzīves apstākļu, norišu kopums, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
darbaspēks Cilvēka fizisko un psihisko spēku kopums, ko izmanto ražošanas procesā.
kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (augu) šķirne.
kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (dzīvnieku) šķirne.
pantomīmika Cilvēka ķermeņa izteiksmīgo kustību kopums.
pasaule Cilvēka personiskās dzīves norišu, viņa darbību kopums. Arī cilvēka atsevišķa darbības nozare.
sodomija Cilvēka pretdabiska kopošanās ar dzīvnieku.
sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, norāto īpašību kopums, arī to izpausme.
dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā. Cilvēka jūtu pasaule. Arī psihe.
individualitāte Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
kultūra Cilvēka radītajos apstākļos izaudzēta (mikroorganismu) kolonija.
kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā, parasti mākslas, nozarē).
seja Cilvēka raksturīgo, individuālo (parasti psihes, rakstura, personības) īpašību kopums.
analizators Cilvēka un augstāko dzīvnieku orgānu sistēma, kas analizē kaitēkļus.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
Cilvēka mērogs Cilvēka uztverei atbilstošs komfortabls lielums, lielumu attiecības.
Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u. tml. pazīmes.
Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u.tml. pazīmes.
stress Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju.
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju. Stress.
sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo, galvenokārt seksuālo tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
portrets Cilvēka, literāra tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.).
raža Cilvēka, parasti garīgās, darbības rezultātu kopums.
parādība Cilvēka, tā personības izpausmju kopums.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija. Šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
mūsmājinieki Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā vienā un tai pašā mājā.
papildspēki Cilvēki, cilvēku grupa, kas pastiprina, atbalsta (ko).
pāris Cilvēki, kas pa diviem ko dara.
malēnieši Cilvēki, kas rīkojas, izturas nesaprātīgi, muļķīgi. Atpalikuši cilvēki.
dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu). Cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
sirds Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas vada, ietekmē (kādu kolektīvu).
bocmanis Cilvēks (kuģa vadības sastāvā), kas atbild par saimniecisko darbu uz kuģa.
nezinītis Cilvēks (parasti bērns), kas ko nezina, neizprot.
audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
izsūtāms Cilvēks (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai.
zubrilka Cilvēks (parasti skolēns), kas daudz mācās (parasti, daudzreiz atkārtojot).
nogalināt Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
elks Cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu.
plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Zemas kārtas cilvēks.
Lietas koks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām. Lietaskoks (3).
Lietas koks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām. Lietaskoks (3).
pinkainis Cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem.
stiprinieks Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku.
atlēts Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku. Stiprinieks.
rekonvalescents Cilvēks rekonvalescences stāvoklī.
pirmcilvēks Cilvēks tā evolūcijas sākotnējā posmā.
ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības. Cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu.
sabiedrība Cilvēks, ar ko kāds atrodas kopā. Atrašanās (ar kādu) kopā.
ceļabiedrs Cilvēks, ar ko kopā dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
rotaļbiedrs Cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās. Cilvēks, ar ko kopā, parasti samērā ilgu laikposmu, rotaļājas.
Pudeles brālis Cilvēks, ar ko parasti kopā dzer.
draugs Cilvēks, ar ko saista draudzība.
pusdraugs Cilvēks, ar ko saista samērā vāja draudzība.
darbabiedrs Cilvēks, ar ko strādā kopā (vienā iestādē, uzņēmumā).
biedrs Cilvēks, ar kuru atrodas kopā, blakus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) strādā viena darba vieta, pie vienas darbmašīnas u. tml. Cilvēks, ar kuru divatā piedalās kādā pasākumā, nodarbībā.
līdzbiedrs Cilvēks, ar kuru ir kopā, vienlaikus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē. Klases biedrs.
Klases biedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē. Klasesbiedrs.
solabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā.
karabiedrs Cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos. Kara biedrs.
Kara biedrs Cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos. Karabiedrs.
saimnieks Cilvēks, arī cilvēku kopums, kas pārzina (kādu objekta), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
subskribents Cilvēks, arī iestāde, uzņēmums u. tml., kas subskribē (ko).
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, ar ko cīnās (sadursmē, kautiņā u. tml.).
vadība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
vadonība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
sargs Cilvēks, cilvēku grupa, kuras darbība saglabā (ko) sabiedrībā.
nonāvēt Cilvēks, kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
parādnieks Cilvēks, kam ir (parasti morāls) pienākums kādam ko atlīdzināt, piemēram, ar savu darbu, palīdzību.
matainis Cilvēks, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati.
īpašnieks Cilvēks, kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
pušelnieks Cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu. Cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu.
psihopāts Cilvēks, kam ir krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
pretinieks Cilvēks, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja (piemēram, strīdā, polemikā). Cilvēks, kam ir iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
ienaidnieks Cilvēks, kam ir principiāli iebildumi, aizspriedumi pret ko.
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
interesents Cilvēks, kam ir sevišķa interese (par ko).
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
narkomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks. Cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
bezgodis Cilvēks, kam nav goda jūtu. Cilvēks, kas rīkojas negodīgi.
kazaks Cilvēks, kam patīk iet, skriet, rīkot.
jokdaris Cilvēks, kam patīk jokot. Cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
pušelnieks Cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu.
talants Cilvēks, kam piemīt šādu spēju kopums.
plutokrāts Cilvēks, kam viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
spīdeklis Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas. Apkopējs.
vulgarizators Cilvēks, kas (ko, piemēram, idejas, atziņas) vulgarizē.
aplauzējs Cilvēks, kas (ko) aplauž.
mīļotājs Cilvēks, kas (ko) mīl (3).
reprezentants Cilvēks, kas (ko) reprezentē (1).
valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs.
gaišreģis Cilvēks, kas (māņticīgo uztverē) spēj pareģot nākotni. Pareģis.
pareģis Cilvēks, kas (pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem) spēj pareģot nākotni.
galdabiedrs Cilvēks, kas (viesībās, sarīkojumā) sēž blakus pie galda.
Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
pionieris Cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē). Celmlauzis.
Modes vergs Cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
Modes vergs Cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskos dzērienus.
apmeklētājs Cilvēks, kas apmeklē vai ir apmeklējis (ko).
strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības.
atgremotāji Cilvēks, kas atkārto ko zināmu, nedodot no sevis nekā jauna.
kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas kopā ar kādu (kādos apstākļos). Kompānijas (1) dalībnieks.
atskujotājs Cilvēks, kas atskujo kokus.
komunists Cilvēks, kas atzīst un pauž komunisma idejas.
rožkopējs Cilvēks, kas audzē rozes. Arī rožkopis.
epikūrietis Cilvēks, kas baudas (vulgarizētā izpratnē) uzskata par augstāko vērtību.
bakalaurs Cilvēks, kas beidzis vidusskolu (Francijā un dažās citās valstīs).
reiboņa Cilvēks, kas bieži ir alkohola reibonī. Alkoholiķis.
iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
alkoholiķis Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus. Dzērājs.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (nealkoholisku) dzērienu.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskus dzērienus. Arī alkoholiķis.
līdzbraucējs Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
cirtējs Cilvēks, kas ceļ koka ēku, darina tās daļu, parasti par darba rīku lietojot cirvi.
Sienā skrējējs Cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi.
Sienā skrējējs Cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi.
ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī ziņnesis (1).
pirmrindnieks Cilvēks, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
kokkāpējs Cilvēks, kas darba uzdevumā kāpj kokā (piemēram, mežkopis, dārznieks).
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas tēlotājā vai dekoratīvi lietišķajā mākslā.
Joku plēsējs Cilvēks, kas daudz joko. Jautrs cilvēks, jokdaris.
nelegālists Cilvēks, kas dzīvo, darbojas konspimtīvi, slepus no varas iestādēm, neievērojot likuma, oficiāla rīkojuma aizliegumu.
brūveris Cilvēks, kas gatavo (parasti alkoholisku) dzērienu.
radiodiversants Cilvēks, kas gatavo, organizē ideoloģiski naidīgas, melīgas informācijas pārraides pa radio (propagandas nolūkos).
gausdienis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas.
gardienis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas. Gausdienis.
gausulis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas. Gausdienis.
Grēka pagale Cilvēks, kas grēko, rīkojas nosodāmi.
Grēka gabals Cilvēks, kas grēko, rīkojas nosodāmi. Tas, kas var izraisīt grēku.
Grēka gabals Cilvēks, kas grēko, rīkojas nosodāmi. Tas, kas var izraisīt grēku.
laureāts Cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (parasti, mākslinieku konkursā).
apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
iereibušais Cilvēks, kas ir (parasti mazliet) apreibis no alkoholiskiem dzērieniem.
Hronisks alkoholiķis Cilvēks, kas ir fiziski un psihiski atkarīgs no alkohola.
šausmonis Cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko šausmīgu.
ticīgs Cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
opozicionārs Cilvēks, kas ir opozīcijā (1) pret ko, pret kādu.
pieaudzis Cilvēks, kas ir sasniedzis pilnīgu fizisko un garīgo briedumu.
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis sava amata prasmes augstāko pakāpi. Tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
neofīts Cilvēks, kas ir tikko kristīts un uzņemts kristiešu draudzē.
vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu. Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
briesmonis Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu. Necilvēks.
izlūks Cilvēks, kas izlūko (1).
vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
mīļš Cilvēks, kas izraisa mīlestību (1), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (1).
mīļš Cilvēks, kas izraisa mīlestību (2), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (2). Cilvēks, kas izraisa dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
spriedējs Cilvēks, kas izsaka savu viedokli, vērtējumu (par ko).
glūņa Cilvēks, kas izspiego, izseko.
šķīrējtiesnesis Cilvēks, kas izšķir strīdu, konfliktu.
rokpelnis Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
noziedznieks Cilvēks, kas izturas, rīkojas neatbilstoši morāles normām, kaitīgi.
necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi. Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu. Briesmonis (3).
ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas negodīgi, zemiski, arī bezjēdzīgi.
dulburis Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
nelga Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
nelabvēlis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nelabvēlīgi.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
novators Cilvēks, kas izveido ko jaunu (savā radošajā darbībā). Cilvēks, kas izstrādā jauninājumus, jaunievedumus.
līdzjutējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piemēram, sporta, komandai, kādam novirzienam).
puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoka lēcējs.
Puskoka lēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoklēcējs.
pavadonis Cilvēks, kas kādu (retāk ko) pavada (1).
klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto). Cilvēks, kas klausās (piemēram, lekciju, koncertu).
patriots Cilvēks, kas ko (piemēram, savu darbu, darbavietu) ir ļoti Iemīļojis, dedzīgi darbojas tā labā.
skolnieks Cilvēks, kas ko apgūst, mācās (no kāda).
partneris Cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem. Viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums.
merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz sīkumaina aprēķina, arī savtīga veikalnieciskuma.
savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, bez saistības ar kādu kolektīvu, grupu.
mērnieks Cilvēks, kas ko iemērī (kādā platībā).
mantinieks Cilvēks, kas ko manto (2).
mantinieks Cilvēks, kas ko manto (3). Darba turpinātājs. Pēctecis.
pretimņēmējs Cilvēks, kas ko ņem no kāda pretī.
pratējs Cilvēks, kas ko prot (kādā nozarē).
pašdarbnieks Cilvēks, kas ko veic ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas.
kolekcionārs Cilvēks, kas kolekcionē.
kombinators Cilvēks, kas kombinē (1).
kombinators Cilvēks, kas kombinē (2).
komentētājs Cilvēks, kas komentē (1). Komentāru autors.
komentētājs Cilvēks, kas komentē (2).
komentators Cilvēks, kas komentē (2). Komentētājs (1).
kontrolieris Cilvēks, kas kontrolē (1).
putnkopējs Cilvēks, kas kop. Mājputnus. Arī putnkopis.
aitkopējs Cilvēks, kas kopj aitas. Aitkopis.
cūkkopējs Cilvēks, kas kopj cūkas.
Dzīvnieku kopējs Cilvēks, kas kopj dzīvniekus (piemēram, zooloģiskajā dārzā, lopkopības uzņēmumā).
zvērkopējs Cilvēks, kas kopj kažokzvērus. Arī zvērkopis.
kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
lopkopējs Cilvēks, kas kopj lopus. Arī lopkopis.
pīļkopējs Cilvēks, kas kopj pīles. Pīļkopis.
puķkopējs Cilvēks, kas kopj puķes. Arī puķkopis.
teļkopis Cilvēks, kas kopj teļus. Teļkopējs.
teļkopējs Cilvēks, kas kopj teļus. Teļkopis.
govkopis Cilvēks, kas kopj un baro govis. Govkopības speciālists.
kazkopis Cilvēks, kas kopj un baro kazas. Kazkopības speciālists.
zirgkopējs Cilvēks, kas kopj zirgus. Arī zirgkopis.
zivkopējs Cilvēks, kas kopj zivis. Arī zivkopis.
zoskopējs Cilvēks, kas kopj zosis. Arī zoskopis.
priekšālasītājs Cilvēks, kas lasa (kādam) ko priekšā.
koreferents Cilvēks, kas lasa koreferātu.
starptautnieks Cilvēks, kas lasa lekcijas, vada pārrunas par starptautiskā stāvokļa jautājumiem, komentē starptautiskos notikumus.
roklaiža Cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm.
vakarskolnieks Cilvēks, kas mācās vakarskolā.
žagata Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).
zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties.
iemetējs Cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
grabulis Cilvēks, kas mēdz runāt ko bezsaturīgu, nevajadzīgu. Pļāpa.
niekvalodis Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3). Arī tenkotājs.
izlīdzējs Cilvēks, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
mīļotājs Cilvēks, kas mīl (ko, parasti mākslu, sportu, dabu).
dumpinieks Cilvēks, kas nav mierā ar veco, iesīkstējušo un cīnās par ko jaunu.
nemiernieks Cilvēks, kas neapmierinās ar esošo, sasniegto, bet nemitīgi meklē ko jaunu.
mednieks Cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko).
nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos. Atturībnieks.
atturībnieks Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos. Nedzērājs. Atturībnieku biedrība.
Mākoņu stūmējs Cilvēks, kas neievēro reālo situāciju. Cilvēks, kas aizraujas ar ko iedomātu, iztēlotu.
grēcinieks Cilvēks, kas neievēro, pārkāpj kādu noteikumu. Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi.
formālists Cilvēks, kas nekritiski ievēro formalitātes, ignorējot konkrētos apstākļus.
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli.
nepratējs Cilvēks, kas neprot (ko darīt).
diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta.
darvdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (koku) darvas tecināšanu.
aitkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar aitkopību. Aitkopības speciālists.
augkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augkopību.
augļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augļkopību. Augļkopības speciālists.
biškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar biškopību. Biškopības speciālists.
briežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar briežkopību. Briežkopības speciālists.
cūkkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar cūkkopību. Cūkkopības speciālists.
tulkotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļdarbu tulkošanu.
dārzeņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzeņkopību. Dārzeņkopības speciālists.
dārzkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību. Dārzkopības speciālists.
kolportieris Cilvēks, kas nodarbojas ar kolportāžu.
kompilators Cilvēks, kas nodarbojas ar kompilāciju (1), kompilācijas (1) autors.
kontrabandists Cilvēks, kas nodarbojas ar kontrabandu.
koruptants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju. Cilvēks, kas pakļaujas korupcijai.
laukkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar laukkopību. Laukkopības speciālists.
linkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar linkopību. Linkopības speciālists.
lopkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar lopkopību. Lopkopības speciālists.
mežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar mežkopību. Mežkopības speciālists.
pīļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar pīļkopību. Pīļkopības speciālists.
pļavkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar pļavkopību. Pļavkopības speciālists.
puķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar puķkopību. Puķkopības speciālists.
putnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar putnkopību. Putnkopības speciālists.
rīskopis Cilvēks, kas nodarbojas ar rīskopību. Rīskopības speciālists.
rožkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar rožkopību. Rožkopības speciālists.
sakņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību. Sakņkopības speciālists.
sēklkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sēklkopību. Sēklkopības speciālists.
suņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar suņkopību. Suņkopības speciālists.
truškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar truškopību. Truškopības speciālists.
vīnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vīnkopību. Vīnkopības speciālists.
vistkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vistkopību. Vistkopības speciālists.
zemkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību. Zemkopības speciālists.
zīdkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zīdkopību. Zīdkopības speciālists.
zirgkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību. Zirgkopības speciālists.
zivkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zivkopību. Zivkopības speciālists.
zoskopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zoskopību. Zoskopības speciālists.
zvērkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību. Zvērkopības speciālists.
ziņnesis Cilvēks, kas nogādā (kur, kādam) vēstis, ziņojumus (1), rīkojumus. Arī vēstnesis.
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem.
līnijnieks Cilvēks, kas norāda (demonstrāciju, parāžu) kolonnu izveidošanas, gājiena vietu.
izpalīgs Cilvēks, kas norīkots samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (fašistiskās Vācijas armijā).
palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml. Cilvēks, kas piedalās (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā), kas veic (kāda darba) atsevišķu daļu.
Ciema slota Cilvēks, kas pārāk bieži iet pie kaimiņiem un tenko.
Ciema slota Cilvēks, kas pārāk bieži iet pie kaimiņiem un tenko.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Cilvēks, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko). Cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
dārznieks Cilvēks, kas pārzina dārzu kultūras, to kopšanu, vada darbus dārzā vai dārzniecībā. Dārzkopības speciālists.
žūpa Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
pasūtītājs Cilvēks, kas pasūta [1] vai ir pasūtījis (ko).
aculiecinieks Cilvēks, kas pats ko ir redzējis, novērojis.
pļāpa Cilvēks, kas pauž ko slēpjamu.
nemiernieks Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu). Cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu.
ņerga Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu. Cilvēks, kam nav ēstgribas.
brāķētājs Cilvēks, kas peļ, noniecina (ko).
pircējs Cilvēks, kas pērk (ko).
cīnītājs Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā. Cilvēks, kas cīnās, spēkojas ar pretinieku.
konkursants Cilvēks, kas piedalās konkursā (1).
neticīgs Cilvēks, kas pieder pie kādas citas reliģijas, konfesijas.
kolonists Cilvēks, kas pieder pie kolonijas (2).
apgādnieks Cilvēks, kas piegādā, sagādā ko vajadzīgu, - piegādātājs. Sagādnieks.
pirmapguvējs Cilvēks, kas pirmais (ko) apgūst.
pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais ir paveicis, arī aizsācis (ko).
pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
pretendents Cilvēks, kas pretendē (uz ko).
propagandētājs Cilvēks, kas propagandē (ko).
protokolētājs Cilvēks, kas raksta protokolu (1).
protokolists Cilvēks, kas raksta protokolu (1). Darbinieks, kura pamatuzdevums ir rakstīt protokolus (1).
dauzoņa Cilvēks, kas rīko tračus, skandālus, kautiņus. Kauslis. Arī klaidonis.
grēcinieks Cilvēks, kas rīkojas neatbilstoši reliģijas normām.
Noklīdusi avs Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi. Cilvēks, kas pārkāpj, neievēro kādu noteikumu.
vējgrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi. Nenopietns, nepastāvīgs cilvēks. Vējagrābslis, gaisagrābslis.
vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi. Nenopietns, nepastāvīgs cilvēks. Vējgrābslis, gaisagrābslis.
gaisagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi. Vējagrābslis.
sekotājs Cilvēks, kas rīkojas, izturas (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga. Aktīvs (kādas mācības, teorijas u. tml.) piekritējs.
aplamnieks Cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam.
sagādnieks Cilvēks, kas sagādā (1) kādam ko.
cirtējs Cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
mežcirtējs Cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
priekšāteicējs Cilvēks, kas saka (kādam) ko priekšā.
muldoņa Cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu.
pacients Cilvēks, kas saņem medicīnisko palīdzību.
paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko. Cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
nepraša Cilvēks, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko).
soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
pravietis Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņo paredzējumus. Arī pareģis.
reālists Cilvēks, kas spēj sava darbība objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
akordstrādnieks Cilvēks, kas strādā akorddarbu.
pusmājamatnieks Cilvēks, kas strādā mājās pēc līguma ar rūpniecības uzņēmumu, izmantojot tā materiālus, detaļas, tehniskos palīglīdzekļus.
streiklauzis Cilvēks, kas strādā streikotāju vietā (pret viņu gribu).
pelnītājs Cilvēks, kas strādā, veic ko, lai apgādātu kādu ar līdzekļiem.
ideālists Cilvēks, kas tiecas sekot cildeniem ideāliem, tic tiem, cenšas tos realizēt. Cilvēks, kas iedomājas, iztēlo ko labāku, nekā ir īstenībā. Arī sapņotājs.
konservators Cilvēks, kas tiecas uz ko novecojušu, cenšas saglabāt, atjaunot ko novecojušu. Cilvēks, kas ir naidīgs pret jauno, progresīvo.
atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis (no kurienes).
jaunatbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir atbraucis.
jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieguvis bagātību un cenšas iekļūt lielburžuāzijas aprindās.
jauniņš Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies. Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
jaunatnācējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies.
jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi.
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
asinssūcējs Cilvēks, kas tīko slepkavot, spīdzināt. Nežēlīgs ekspluatators.
tirdzinieks Cilvēks, kas tirgū ko pērk vai pārdod.
tulks Cilvēks, kas tulko (2).
tulks Cilvēks, kas tulko tekstu citā valodā. Cilvēks, kas nodarbojas ar tekstu tulkošanu citā valodā.
sargs Cilvēks, kas uzmana, novēro (ko).
kolektors Cilvēks, kas vāc, ieraksta sarakstos un glabā (ko, piemēram, iežu paraugus).
tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot, strīdus.
aldaris Cilvēks, kas vada alus gatavošanas tehnoloģisko procesu (rūpnīcā).
kombainieris Cilvēks, kas vada kombainu (2).
maršals Cilvēks, kas vada sarīkojumu, svinības.
vīndaris Cilvēks, kas vada vīna (rūpnieciskas) gatavošanas tehnoloģisko procesu; cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
administrators Cilvēks, kas vada, rīko.
mežstrādnieks Cilvēks, kas veic dažādus meža kopšanas un izmantošanas darbus (piemēram, koku gāšanu, meža stādīšanu).
kosmonauts Cilvēks, kas veic lidojumus kosmosā.
Politiskais informators Cilvēks, kas veic politisko informāciju, vada attiecīgās nodarbības. Politinformators.
politinformators Cilvēks, kas veic politisko informāciju, vada attiecīgās nodarbības. Politiskais informators.
māceklis Cilvēks, kas vēl pilnībā nav iemācījies (ko), bet turpina mācīties.
kokgāzējs Cilvēks, kas zāģē, cērt kokus.
zāģeris Cilvēks, kas zāģē. Cilvēks, kas nodarbojas ar kokmateriālu izstrādi.
Kāršu licējs Cilvēks, kas zīlē nākotni ar kārtīm.
Kāršu licējs Cilvēks, kas zīlē nākotni ar kārtīm.
konspirators Cilvēks, kas zina un izmanto konspirācijas noteikumus, metodes.
šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdis, krāpnieks.
oponents Cilvēks, kas, parasti publiski, apstrīd kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko.
vainīgs Cilvēks, kas, piemēram, nonācis uzmanības centrā, par ko tiek runāts u. tml.
svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
luteklis Cilvēks, ko lutina, lolo.
mīlulis Cilvēks, ko mīl, arī lutina, lolo. Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas.
mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija. Primitīvs cilvēks.
hipohondriķis Cilvēks, ko pārņēmusi hipohondrija.
Paviršs paziņa Cilvēks, ko pazīst tikai nepilnīgi, virspusīgi.
ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto nosacījumu, prasību izpildi.
tiesājams Cilvēks, ko tiesā [1] (1).
smīkņa Cilvēks, kura attieksme (pret kādu, ko) ir nicīga, nievīga, izsmējīga.
pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam), vērsta pret (kādu). Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati.
kalpotājs Cilvēks, kura nodarbošanās vai sabiedriskā darbība ir saistīta ar reliģisko kultu.
pārraugs Cilvēks, kura uzdevums ir pārraudzīt (ko).
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
namīpašnieks Cilvēks, kuram pieder (parasti liela) dzīvojamā māja vai vairākas (parasti lielas) dzīvojamās mājas, ko tas izmanto ekspluatācijas nolūkos.
cīņasbiedrs Cilvēks, kurš ar kādu citu ir saistīts kopējā cīņā.
eksemplārs Cilvēks, kurš ar kaut ko atšķiras no pārējiem. Kādas cilvēku grupas pārstāvis.
fizkultūrietis Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts. Cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
dublieris Cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits. Aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
biedrs Cilvēks, kuru cieši saista kas kopējs ar citu cilvēku.
nezināms Cilvēks, par ko nav nekādu ziņu, nekādas informācijas. Arī svešs, nepazīstams cilvēks.
sirdsmīļotais Cilvēks, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
mīļots Cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (1).
mīļumiņš Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību.
prakse Cilvēku darbību kopums, kura mērķis ir pārveidot dabu darba, sabiedriskās ražošanas procesā un pārveidot sabiedrisko esamību un apziņu. Arī cilvēka jutekliski priekšmetiska darbība.
sardze Cilvēku grupa (parasti kuģa komandas daļa), kas veic šādus pienākumus.
sabiedrība Cilvēku grupa, ar ko ir saistīts kāds indivīds. Vide, ko veido šāda grupa.
kolektīvs Cilvēku grupa, kam raksturīgs kopējs uzdevums, kopēja darbība un savstarpēja palīdzība, kontaktu pastāvīgums, noteikta organizācija. Cilvēki, kurus saista kopēja darbība (piemēram, vienā un tai pašā uzņēmumā, iestādē).
kliķe Cilvēku grupa, kas apvienojusies savtīgos, arī zemiskos nolūkos.
sabiedrība Cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko (parasti konkrētā laikposmā) atrodas kopā.
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
bloks Cilvēku grupa, kas uzstājas kopīgi, vienoti.
pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko).
ģints Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas intereses, pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
cilts Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
kohorta Cilvēku grupa, ko cieši saista, piemēram, uzskati, idejas.
maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc noteikta laikposma izbeigšanās.
sabiedrība Cilvēku grupa, ko saista (izcelsmes, profesijas, interešu u. tml.) kopība.
tips Cilvēku grupa, kopums ar kādām raksturīgām īpašībām. Šādai grupai, kopumam atbilstošs indivīds.
ierinda Cilvēku grupa, kopums, kas aktīvi strādā, darbojas.
kompānija Cilvēku grupa, kurt kopā pavada laiku vai kurus apvieno kopīgas intereses.
slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
Operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti milicijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai.
Operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti milicijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai. Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
draudze Cilvēku kopa.
zvaigznājs Cilvēku kopums, kam ir izcili panākumi, nopelni, arī liela popularitāte (kādā nozarē).
Dzīvais spēks Cilvēku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
rinda Cilvēku kopums, kas ko gaida, saņem u. tml. noteiktā secībā cits pēc cita.
sociācija Cilvēku kopums, ko apvieno kopēja teritorija, vide.
rinda Cilvēku kopums, ko apvieno, piemēram, kopējas darbības, intereses, organizācija.
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
sadraudze Cilvēku kopums, kurus saista vienāda profesija, vienādas intereses u. tml.
kolektīvisms Cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisko interešu pakļautība sabiedriskajām (sociālistiskajā sabiedrībā).
trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus.
tripanosomoze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina tripanosomas.
trihocefaloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa matgalvji, kuri parazitē cilvēku un dzīvnieku resnajā zarnā.
trihineloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihinellas.
trihomoniāze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihomonas.
uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība. Pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
pirksts Cimda daļa, ko velk uz šāda plaukstas locekļa.
komunārs Cīnītājs par komunistisko iekārtu.
izkarot Cīnīties (ar ko nevēlamu) un pabeigt (cīņu ar to).
Cīnīties plecu pie pleca Cīnīties ciešā vienotībā (ar ko).
rauties Cīnīties, arī strīdēties. Spēkoties.
kapāties Cīnīties, spēkoties.
cinkogrāfs Cinkogrāfijas (1) speciālists - klišeju kodinātājs.
nocinkot Cinkot un pabeigt cinkot.
izcirsties Cīnoties (parasti ar zobenu), izlauzties cauri (kam), caur (ko).
aizstāvēt Cīnoties, aktīvi rīkojoties, aizsargāt.
Cīņa plecu pie pleca Cīņa ciešā vienotībā (ar ko).
pretcīņa Cīņa pret ko, ar ko (parasti aktīvu, iedarbīgu).
karš Cīņa, sadursme, konflikts (piemēram, starp pretējiem spēkiem, ar ko nevēlamu).
Saknes rādītājs Cipars, ar ko apzīmē kāpinātāju virs saknes zīmes.
rādītājs Cipars, ar ko apzīmē pakāpi.
nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības. Skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus.
decimālcipars Cipars, kas decimāldaļskaitļa pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
desmitnieks Ciparu kopa 10.
simtnieks Ciparu kopa 100.
tūkstošnieks Ciparu kopa 1000.
tūja Cipresei radniecisks mūžzaļš aromātisks skuju koks ar zvīņveida pretējām skujām.
paciprese Ciprešu dzimtas dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
dzīvībaskoks Ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms.
klauns Cirka mākslinieks, kas tēlo komiskas lomas.
hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
cirkons Cirkonija silikāts.
trimēt Cirpt (suņa) apmatojumu dekoratīvos nolūkos.
cirsmojums Cirsmu rinda, kurā cirsmas seko cita citai un kuru nešķērso ciršanai nepiemērotas audzes.
līst Cirst (visus kokus, krūmus kādā vietā).
darināt Cirst, zāģēt (parasti nocirsta, nozāģēta, koka zarus).
Baļķus laist Cirst, zāģēt kokus baļķiem.
Gāzt baļķus Cirst, zāģēt kokus baļķiem.
Baļķus laist Cirst, zāģēt kokus baļķiem.
pilnaudze Ciršanas vecumu sasniegusi kokaudze.
starpcirte Cirte, kurā daļu koku izcērt pirms galvenās (beigu) cirtes.
cikls Cita citai sekojošas, savstarpēji saistītas norises, kas veido noteiktu, no nākamā atšķirīgu periodu.
pārējais Citi (no kopuma, kurā ietilpst minētais, zināmais).
karioloģija Citoloģijas nozare, kas pētī šūnas kodolu.
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums akrobātikā.
virkne Cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums.
virkne Cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums.
ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
pārējais Cits, arī citāds (no kāda kopuma) salīdzinājumā ar minēto, zināmo.
ekspluatācija Citu cilvēku darba (visbiežāk virsdarba) piesavināšanās, ko izdara ražošanas līdzekļu privātīpašnieks.
Saistību tiesības Civiltiesību norma kopums, kas regulē sabiedrības mantiskās attiecības.
baroklis Cūka, ko nobaro kaušanai.
cūkkopis Cūkkopējs.
cūkkopība Cūku audzēšana gaļas ieguvei. Attiecīgā lopkopības nozare.
Cūku bēres Cūku kaušana un sekojošais mielasts.
Cūku bēres Cūku kaušana un sekojošais mielasts.
karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200°C temperatūrā. Stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
laktoze Cukurveida ogļhidrāts, kas veidojas organismā un ko satur, piemēram, piens.
Zemes rūķis Čakls, strādīgs zemes kopējs.
Zemes rūķis Čakls, strādīgs zemes kopējs.
zemesrūķis Čakls, strādīgs zemes kopējs.
izčāpot Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārčāpot Čāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
iemute Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē.
anīss Čemurziežu dzimtas augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un par garšvielu.
krekšķēt Čerkstošā balsī runāt (ko).
krekstēt Čerkstošā balsī runāt (ko).
cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
lāde Četrstūraina, augsta (parasti koka) kaste ar atvāžamu vāku (piemēram, drēbju glabāšanai).
četrinieks Četru (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
četrotne Četru cilvēku kopa.
tetraloģija Četru tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
horijambs Četrzilbju pēda, ko veido trohaja un jamba pēdu savienojums.
miegogas Čūskogas (1).
miegogas Čūskogas (2).
Čūsku ogas Čūskogas.
kurināms Dabā atrodama vai mākslīgi iegūta viela, ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju.
krājums Dabas bagātību resursi, kopums.
tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
pasaule Dabas parādību kopums. Eksistences forma ar savām īpatnībām, raksturīgām iezīmēm.
ģeogrāfija Dabas un sabiedrisko zinātņu sistēma, kas pētī teritoriālos dabas un ražošanas kompleksus un to sastāvdaļas.
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
Vara rūdas Dabiskas minerālvielas, ko var izmantot vara iegūšanai.
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls). Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
būvakmeņi Dabiskie akmens materiāli un mākslīgie akmeņi, ko lieto celtniecībā.
Vitamīnu preparāti Dabiskie vai sintētiski iegūtie vitamīni, ko ražo profilaktiskai un ārstnieciskai lietošanai.
faktoriāls Dabisko skaitļu virknes secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam skaitlim.
pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai. Zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, rīcībā, lietošanā (parasti kādas darbības rezultātā).
saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojamu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko).
atlipināt Dabūt nost (ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu).
atlipināt Dabūt vaļā (ko salipinātu, salipušu, salīmētu).
dzīt Dabūt vienkopus (vedot, stumjot u. tml.).
piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi).
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai. Arī teika, leģenda (1).
literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, virzienā, žanrā).
Literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks.
hrestomātija Daiļdarbu vai to fragmentu, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (skolas vajadzībām).
rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem. Kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēta rakstības līdzekļiem. Literatūra (2).
eifonija Daiļskanība (daiļdarbā). Fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai.
konferansjē Dalībnieks (estrādes uzvedumā, koncertā u. tml.), kas vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
dziedonis Dalībnieks (korī, vokālā ansamblī).
dziedātājs Dalībnieks (korī, vokālajā ansamblī). Cilvēks, kas nodarbojas ar vokālo mākslu.
maratonists Dalībnieks sacensībās, kas ilgāku laiku seko cita citai.
haidamaks Dalībnieks ukraiņu buržuāzisko nacionālistu organizētajā kontrrevolucionāru karaspēkā (no 1918. līdz 1920. gadam).
loceklis Dalībnieks, piederīgais (piemēram, grupā, kolektīvā).
slāņojums Dalījums slāņos (2). Slāņu kopums.
slāņojums Dalījums slāņos (3). Slāņu kopums.
grafēt Dalīt (ko) ailēs.
periodizēt Dalīt (ko) periodos.
segmentēt Dalīt (ko) segmentos (1).
segmentēt Dalīt (ko) segmentos (2).
segmentēt Dalīt (ko) segmentos (3).
šķēlēt Dalīt (ko) šķēlēs.
šķiedrot Dalīt (ko) šķiedrās (1).
šķiedrot Dalīt (ko) šķiedrās (2).
šķiedrot Dalīt (ko) šķiedrās (3).
dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1).
šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc kvalitātes, īpašībām, izmēra, formas u. tml.
kabināt Dalīt nost (ko, piemēram, ar āķi, cilpu, piestiprinātu, sastiprinātu).
skūt Dalīt nost no ādas ar ko asu, arī vibrējošu, rotējošu (apmatojumu, parasti bārdu).
lobīt Dalīt nost, ņemt ārā (ko pielipušu, pieķērušos).
lobīt Dalīt nost, plēst (koka mizu no stumbra).
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu).
lobīties Dalīties nost (par koka mizu).
raisīties Dalīties nost (parasti par ko sīku).
jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām.
šķīst Dalīties, jukt (piemēram, tiekot vārītam).
šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu).
Jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu.
trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni). Trupēt.
sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus).
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
iedalīt Dalot piešķirt (no kāda kopuma).
ekspozīcija Daļa (daiļdarbā), kurā raksturoti apstākļi un personas līdz darbības, konflikta sākumam.
šasija Daļa (lidaparātam), ko izmanto braukšanai un trieciena vājināšanai (tam) nolaižoties.
sekcija Daļa (mēbeļu komplektam, garnitūrai). Mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piemēram, traukiem, grāmatām).
tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam.
sektors Daļa (teritorijai, telpai, arī priekšmetam), iecirknis, ko (parasti) ierobežo radiālas līnijas.
Feodālā zemes rente Daļa virsprodukta, ko rada tiešie ražotāji lauksaimniecībā un ko piesavinās feodāļi.
preservi Daļēji (bez sterilizācijas) konservēti pārtikas produkti ar ierobežotu uzglabāšanas laiku.
pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
noklusējums Daļēji izpausts izteikuma saturs, ko var papildināt pēc konteksta, situācijas.
apravēt Daļēji izravējot nezāles, apkopt (augus).
apravēt Daļēji izravējot nezāles, apkopt (piemēram, dārzu).
pusjokodamies Daļēji jokodamies.
pusjokodams Daļēji jokodams.
pusjokojot Daļēji jokojot.
puspajokam Daļēji jokojot.
aiztrūkt Daļēji pārtrūkt, notrūkt (par diegiem, šķiedrām, arī par ko piešūtu).
aprast Daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko).
plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli.
pusjēls Daļēji, nepilnīgi izcepts, izvārīts, iekonservēts u. tml. (par pārtikas produktiem).
Kosmiskie stari Daļiņu plūsma, kas nāk no kosmosa.
Kosmiskie stari Daļiņu plūsma, kas nāk no kosmosa.
Peru pieniņš Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
Peru piens Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni. Peru pieniņš.
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
Dzīvais spēks Darba dzīvnieku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
Dienas kārtība Darba gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.).
Darba kārtība Darba gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.). Pasākumi, apspriežamie jautājumi (kongresā, apspriedē u. tml.).
sekcija Darba grupa (sanāksmē, konferencē) speciālu jautājumu apspriešanai.
Darba nams Darba kolonija, ieslodzījuma vieta pieradināšanai pie darba.
virsstundas Darba laiks, kurā strādā virs noteiktā, paredzētā darba laika. Darbs, ko veic šajā laikā.
iekārta Darba līdzekļu kopums kāda uzdevuma izpildei tehnoloģiskā procesā.
kombains Darba mašīnu kopums, kas izpilda noteiktu apstrādes ciklu.
teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji.
cilvēkdiena Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā dienā.
cilvēkstunda Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
strādāt Darba procesā, darbojoties izmantot (ko). Darboties (ar ko).
pusfabrikāts Darba produkts, ko nepieciešams vēl apstrādāt, lai iegūtu gatavu izstrādājumu.
ēvele Darba rīks koka virsmas apstrādāšanai.
virsvalks Darba tērps, ko valkā virs apģērba. Arī kombinezons.
Izstrādes diena Darba uzskaites vienība (kolhozos līdz 1960. gadam).
Izstrādes diena Darba uzskaites vienība (kolhozos līdz 1960. gadam).
kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums. Šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
rokraksts Darba, darbības izpildīšanas individuālo īpatnību, savdabību kopums.
izpildkomiteja Darbaļaužu deputātu padomes koleģiāls izpildu un rīcības orgāns, kas koordinē un vada tai pakļauto iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbību.
rauknis Darbarīks - kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis atvašu, arī tievu koku nogriešanai.
nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi. Šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem.
slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā.
Ražošanas līdzekļi Darbarīku, priekšmetu kopums, ko izmanto ražošanā.
Ražošanas līdzekļi Darbarīku, priekšmetu kopums, ko izmanto ražošanā.
priekšdarbi Darbi, ko veic pirms citiem darbiem, parasti to sagatavošanai.
iekšdarbi Darbi, ko veic telpā.
rubrikācija Darbība --> rubricēt (2). Teksta sadalījuma apzīmējumu sistēma, kopums.
sabiedriskošana Darbība --> sabiedriskot.
sardze Darbība --> sargāt (1). Pasākumu kopums, kas ir saistīts ar (kāda objekta, personu) sargāšanu.
sasauksme Darbība --> sasaukties (2). Saikne, sakarība (ar ko).
priekšmetdarbība Darbība (mācību procesā) ar konkrētiem priekšmetiem.
žestikulācija Darbība → žestikulēt. Žestu (1) kopums.
konstatācija Darbība, arī rezultāts --> konstatēt.
rīcība Darbība, darbību kopums, ar ko reaģē uz noteiktu situāciju, noteiktos apstākļos.
triks Darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīna u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā).
starpoperācija Darbība, darbību kopums, kas veido starpposmu kādā darbībā, darbību kopumā.
sacensība Darbība, darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu (piemēram, īpašību, prasmes ziņā).
starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana. Rotaļa (1).
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
vadība Darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā.
nodarbošanās Darbība, darbs, ko kāds veic.
vadība Darbība, iedarbība, darbību, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, arī vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
starpniecība Darbība, ietekme, arī (kā) īpašību kopums u. tml., kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (starp kādām sistēmām).
atbilde Darbība, izturēšanās, ar ko reaģē (uz jautājumu vai uz kādu darbību).
reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas ārējas darbības, norises ietekme.
pretdarbība Darbība, kas ir vērsta pret ko (parasti, lai to novērstu, iznīcinātu).
Gribas darbība Darbība, kas pakļauta apziņas kontrolei.
pretdarbība Darbība, kas tiek veikta kā atbilde uz citu darbību. Darbība, ko izraisa cita darbība.
vingrinājums Darbība, ko veic, lai pilnveidotu prasmes, iemaņas, iegūtu fizisku vai psihisku īpašību, spēju.
trāpīt Darbībā, kustībā u. tml., parasti neviļus, negribēti, nonākt kur, skart ko.
iedarbība Darbība, norise, kas (ko) pārveido. Šādas darbības, norises rezultāts.
pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu. Šādu darbību, pasākumu kopums.
izlūkošana Darbība, process --> izlūkot (1).
izlūkošana Darbība, process --> izlūkot (2).
kodifikācija Darbība, process --> kodificēt (1).
kodifikācija Darbība, process --> kodificēt (2).
kolonizācija Darbība, process --> kolonizēt (1).
kolonizācija Darbība, process --> kolonizēt (2).
kompensācija Darbība, process --> kompensēt (2).
kompilācija Darbība, process --> kompilēt (2).
kondensācija Darbība, process --> kondensēt (2).
konfirmācija Darbība, process --> konfirmēt (2).
konfiskācija Darbība, process --> konfiscēt (2).
konformācija Darbība, process --> konformēties.
konfrontācija Darbība, process --> konfrontēt (2).
konjugācija Darbība, process --> konjugēt (2).
konjugācija Darbība, process --> konjugēt (3).
konkretizācija Darbība, process --> konkretizēt (1).
konkretizācija Darbība, process --> konkretizēt (2).
konservācija Darbība, process --> konservēt (1).
konservācija Darbība, process --> konservēt (2).
konservācija Darbība, process --> konservēt (3).
konservācija Darbība, process --> konservēt (4).
konteinerizācija Darbība, process --> konteinerizēt.
konveijerizācija Darbība, process --> konveijerizēt.
kooptācija Darbība, process --> kooptēt.
koordinācija Darbība, process --> koordinēt.
kotācija Darbība, process --> kotēt (1).
kotācija Darbība, process --> kotēt (2).
narkotizācija Darbība, process --> narkotizēt (1).
narkotizācija Darbība, process --> narkotizēt (2).
perforācija Darbība, process --> perforēt (1). Noteikts caurumu, robu u. tml. kopums (kādā materiālā).
reprodukcija Darbība, process --> reproducēt (1). Tas (piemēram, attēls, teksts), kas ir iegūts, reproducējot (ko).
specifikācija Darbība, process --> specificēt. Dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija.
stratifikācija Darbība, process --> stratificēt (1). Vides iedarbību kopums, kas rada sēklai dīgtspēju.
pigmentācija Darbība, process, arī rezultāts --> pigmentēt (2). Krāsa, ko rada pigmenti (2).
rekonstrukcija Darbība, process, arī rezultāts --> rekonstruēt (1).
rekonstrukcija Darbība, process, arī rezultāts --> rekonstruēt (2).
rekonstrukcija Darbība, process, arī rezultāts --> rekonstruēt (3).
jaunatklāsme Darbība, process, kurā atklāj, izzina ko jaunu.
akcija Darbība, rīcība (parasti politiska, ekonomiska, militāra) mērķa sasniegšanai.
prakse Darbība, veicamo uzdevumu kopums (ārstam, juristam).
tehnika Darbības iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
taktika Darbības principu, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
stratēģija Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai.
pārslodze Darbības traucējumi (ķermenim, tā daļām, arī psihei), ko izraisa pārāk liela garīga vai fiziska slodze.
Nozieguma sastāvs Darbības vai bezdarbības īpašību kopums, ko likums formulē un kvalificē par noziegumu.
dramatisms Darbības, stāvokļa sasprindzinājums, strauja attīstība ar asiem konfliktiem (parasti mākslas darbā).
kombinācija Darbību izplānots kopums (piemēram, pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai).
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
prozelītisms Darbību kopums prozelītu (1) vervēšanai.
kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
spēle Darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.
tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu.
neceļš Darbību kopums, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, zaudē tikumiskās īpašības, morāli pagrimst.
rīcība Darbību kopums, sistēma (kāda mērķa sasniegšanai).
štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem. Arī šablons (2).
pienākums Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic.
palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā.
svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu).
treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
aktīvs Darbīgāko, rosīgāko biedru grupa (kādā organizācijā, kolektīvā).
aktīvists Darbīgs, rosīgs, iniciatīvas bagāts (kādas organizācijas, kolektīva) biedrs. Aktīva 2 (1) loceklis.
Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi raidījumā, uzvedumā.
Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā.
ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko). Cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam).
pārlūks Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko kādu noteikumu izpildi. Pārraugs.
inspektors Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko, kontrolē kādu noteikumu izpildi.
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci.
apkopējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkopt.
personāls Darbinieku kopums (iestādē, uzņēmumā u. tml. vai tā daļā).
šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.). Tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) - par ieroci.
slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
pantogrāfs Darbmašīnas kopēšanas mehānisma daļa.
slīpētava Darbnīca, cehs, arī īpaša telpa, vieta, kur (ko) slīpē (1).
valcētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā (ko) valcē.
presētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko presē.
tecinātava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko tecina [1] (2).
lakotava Darbnīca, cehs, kurā lako.
sačakarēt Darbojoties (ap ko), sabojāt (to), parasti pilnīgi.
sprauslāt Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
malt Darbojoties smalcināt (ko) - parasti par dzirnavām.
spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē).
cīnīties Darboties (ap ko), pārvarot grūtības.
kopties Darboties (ap ko).
ķēpāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
krāmēties Darboties (ar ko), veikt (ko, parasti nepatīkamu).
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
piedalīties Darboties kopā ar citiem (kāda darbā, pasākumā u. tml.).
līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē).
Likt plecu pie pleca Darboties kopīgiem spēkiem.
Likt plecu pie pleca Darboties kopīgiem spēkiem.
Turēties līnijā Darboties labi, darboties, neatpaliekot no citiem.
dejot Darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā).
tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko).
čubināt Darboties, lai (ko) sakārtotu.
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība). Neveikli darīt (ko).
uzsākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā. Arī iesākt (2).
sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā.
rosīties Darboties, rīkoties (kur, ap ko, ar ko), parasti rosīgi, enerģiski.
ķimerēties Darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu).
izturēties Darboties, rīkoties, arī uzvesties.
čubināties Darboties, rīkoties, kārtojot (piemēram, guļasvietu).
vīkšties Darboties, rīkoties.
ņemties Darboties, strādāt (parasti ilgāku laiku), pūlēties (ar ko, ap ko, kur).
piepeļņa Darbs, ar ko var iegūt papildu samaksu, atlīdzību.
Sabiedriskais darbs Darbs, darbība, ko veic sabiedriskā kārtā.
pēcdarbs Darbs, kas (darbu kopumā) tiek veikts pēc kāda cita darba.
palīgdarbs Darbs, kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu kādā kopumā.
Laika darbs Darbs, ko apmaksā pēc nostrādātā laika ilguma.
kampaņa Darbs, ko kādā laikposmā veic sabiedriski politiska uzdevuma realizēšanai.
Sezonas darbs Darbs, ko parasti veic noteiktā gada daļā.
virsdarbs Darbs, ko veic ārpus oficiālā darbalaika.
naktsdarbs Darbs, ko veic naktī.
papilddarbs Darbs, ko veic papildus iepriekš paredzētajam darbam.
papilddarbs Darbs, ko veic papildus pamatdarbam.
Virsstundu darbs Darbs, ko veic virs noteiktā darba laika.
haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakus peļņu. Darbs, ko veic, lai viegli nopelnītu.
Maizes darbs Darbs, ko veic, lai sagādātu eksistences līdzekļus.
Maizes darbs Darbs, ko veic, lai sagādātu eksistences līdzekļus.
līgumdarbs Darbs, ko veic, pamatojoties uz līgumu.
solis Darbu kopums (kādā vietā, laikā), to veikšana.
kūtssolis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus. Šo darbu veikšana. Kūts solis.
Kūts solis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus. Šo darbu veikšana. Kūtssolis.
māksla Darbu kopums, kuri ir radīti, tēlaini atspoguļojot īstenību.
Plūsmas metode Darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
Plūsmas metode Darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
pienākums Darbu, darbību kopums, kas ir saistīts ar kādu profesiju, amatu.
atdārdināt Dārdinot atgādāt (ko).
izdārdināt Dārdinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
izdārdināt Dārdinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodārdināt Dārdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
aizdārdināt Dārdot aizbraukt, aizvirzīt (ko).
izdārdēt Dārdot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodārdēt Dārdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
aizdevums Darījums, ko noslēdz aizdevējs un aizņēmējs.
uzmest Darināt (ko), izveidojot cilpas. Izveidot (cilpas).
mest Darināt (ko), veidojot cilpas. Darinot ko, veidot (cilpas).
piedarināt Darinot (ko), piestiprināt (to pie kā, kam klāt).
blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes Niekoties Darīt ko sliktu, nepatīkamu.
Vainu darīt Darīt (kādam) ko ļaunu. Kaitēt.
kauties Darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
pušķot Darīt (ko) daudzveidīgāku, bagātāku (piemēram, ar kādām sastāvdaļām).
ēnot Darīt (ko) ēnainu (1).
košināt Darīt (ko) košu, skaistu.
Cirst (arī šaut, pāršaut) pār svītru (arī strīpu) Darīt (ko) pārmērīgi.
vēstīt Darīt (ko) zināmu mutvārdiem. Ziņot, stāstīt.
ziņot Darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
mēģināt Darīt (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
Spert soli Darīt (ko), rīkoties (kā).
Spert soli Darīt (ko), rīkoties (kā).
strādāt Darīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).
pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panākta, sasniegtu.
darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
Ēst ar ēšanu Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi.
cīnīties Darīt ko ar grūtībām. Iet, pārvietoties ar grūtībām.
svīst Darīt ko ar ļoti lielu fizisku vai garīgu piepūli.
Izaicināt likteni Darīt ko ar ļoti lielu risku. Riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību.
Izaicināt likteni Darīt ko ar ļoti lielu risku. Riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību.
steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties. Censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
Ielikt (arī atdot) (visu) sirdi Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
Ielikt (arī atdot) visus spēkus (arī visu sirdi) Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
Ielikt (visu) sirdi (arī (visus) spēkus), arī ielikt (visu) sevi Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi.
Ielikt (visus) spēkus (arī visu sirdi), arī ielikt (visu) sevi Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi.
muļļāties Darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
darīties Darīt ko ilgāku laiku. Darboties (ar ko).
Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
Lauzties vaļējās (arī atvērtās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
ķēmoties Darīt ko lieku, nevajadzīgu. Darīt ko aplamu, bezjēdzīgu.
Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
ķēmoties Darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu. Muļķoties, ākstīties.
ķēpāties Darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi. Vilcināties ko veikt, darīt.
Grābstīties pa tukšu Darīt ko nevajadzīgu, lieku.
Grābstīties pa tukšu Darīt ko nevajadzīgu, lieku.
Iet parasto(s) ceļu(s) Darīt ko pierastā, ierastā veidā.
mudžināties Darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi.
čubināties Darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni.
Šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) Darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
plāt Darīt plānāku, placināt. Darot plānāku, placinot, veidot (ko).
mazgāt Darīt tīru (ko viscaur vai tā virsmu) ar ūdeni (retāk ar citu šķidrumu), netīrumu atdalīšanas līdzekļiem un dažādiem paņēmieniem (piemēram, bēršanu, skalošanu).
izdarīt Darīt un pabeigt darīt (ko nevēlamu).
dublēt Darīt vienu un to pašu vai ko līdzīgu (par cilvēkiem).
gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt).
taisīties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Arī gatavoties (1).
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai. Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Gatavoties (1).
taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai kļūtu (par ko), iegūtu (kādas īpašības).
Staigāt (kā) pa diegu Darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
Staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām Darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
ziņot Darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā.
Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ko (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu).
stāstīt Darīt zināmu (ko) mutvārdiem.
stāstīt Darīt zināmu (ko) rakstveidā. Attēlot, parasti episkā, daiļdarbā.
paust Darīt zināmu (ko), piemēram, rakstā, vēstulē.
klajā Darīt zināmu (ko). Kļūt zināmam.
Nākt klajā Darīt zināmu (ko). Kļūt zināmam.
Kārt (arī likt) pie (lielā) zvana Darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
Kārt (arī likt) pie lielā zvana Darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
Likt (arī kārt) pie (lielā) zvana Darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
Mest (arī sviest, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
Klāt (arī mest, sviest, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
Likt (arī mest, sviest, klāt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
Mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
Mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
vēstīt Darīt zināmu, paust (ko) rakstveidā.
niekoties Darīt, arī runāt ko nenopietni, bez vajadzības, bez noteikta mērķa. Blēņoties (2).
klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
klapatāt Darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
likt Darīt, rīkoties tā, ka (kāds) nonāk kādā stāvoklī.
Turēt doto vārdu Darīt, rīkoties tā, kā solīts.
Turēt (doto, arī savu) vārdu Darīt, rīkoties tā, kā solīts.
Turēt (doto, arī savu) vārdu Darīt, rīkoties tā, kā solīts.
klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma. Klausīt (1).
mudžināt Darīt, veidot (ko) neskaidru, juceklīgu.
piepūlēties Darīt, veikt ko ar piepūli.
kodinātājs Darītājs --> kodināt [1] (1).
kompostrētājs Darītājs --> kompostrēt.
kondicionētājs Darītājs --> kondicionēt.
kopētājs Darītājs --> kopēt.
kopējs Darītājs --> kopt.
sekotājs Darītājs --> sekot.
skolotājs Darītājs --> skolot (1).
tulkotājs Darītājs --> tulkot.
vaskotājs Darītājs --> vaskot.
piedzīt Darot (ko) ātrāk, intensīvāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
noķērnāt Darot (ko) nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
atbildēt Darot (ko), rīkojoties, sajust atbildību (pret ko, kā priekšā).
iedzīt Darot ko ātrāk, spraigāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
ķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, bojāt.
saķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt, parasti pilnīgi.
noķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
patērēt Darot ko, būt aizņemtam (kādu laikposmu).
izpumpēties Darot ko, pilnīgi pazaudēt spēkus.
darvojums Darvas kārta, ar ko pārklāta kāda virsma.
garšsaknes Dārzeņi, ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
dārzeņkopība Dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam. Attiecīgā dārzkopības nozare.
daiļdārzniecība Dārzkopības nozare, kas aptver apstādījumu ierīkošanu, kopšanu, krāšņumaugu audzēšanu, telpu dekorēšanu ar augiem.
dārzniecība Dārzkopības uzņēmums.
virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piemēram, dārzniecībā).
blusenes Dārzos un laukos izplatīta sūreņu dzimtas nezāle.
Regulārais (arī ģeometriskais) dārzs (arī parks) Dārzs (parks), kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija un funkcionāls sadalījums.
krāšņumdārzs Dārzs, kas ierīkots dekoratīvu augu audzēšanai.
Arhitektoniskais dārzs Dārzs, kurā ēkas un apstādījumi veido kopēju ansambli.
Ģeometriskais dārzs Dārzs, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija un funkcionāls sadalījums.
Ģeometriskais dārzs Dārzs, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija un funkcionāls sadalījums.
Ainavu dārzs Dārzs, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piemēram, pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem.
nepārdatums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli. Nepāra datums.
Nepāra datums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli. Nepārdatums.
pārdatums Datums, ko apzīmē ar pārskaitli. Pāra datums.
diena Datums, ko katru gadu atzīmē par godu kādam notikumam.
saēsties Daudz apēst (ko). Daudz apēdot (ko), pilnīgi paēst (to).
apdzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, iztērēt, zaudēt (materiālas vērtības). Nodzert.
nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, pazaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, sabojāt (parasti organisma daļas).
sadzerties Daudz iedzert (ko). Daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties (to).
samācīties Daudz iemācīties. Intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
sazīsties Daudz iezīst (ko). Daudz iezīžot (ko), pilnīgi paēst, padzerties (to).
salakties Daudz lokot, pilnīgi padzerties.
pieraudāt Daudz raudot, padarīt slapju (ko).
pieraudāt Daudz raudot, piepildīt (ko ar asarām).
piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
Klabināt muti Daudz runāt (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
Klabināt muti Daudz runāt (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
žadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Arī baumot.
žvadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Arī baumot.
kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Atkārtoti paust (baumas, ziņas).
Dot mēlei vaļu Daudz runāt. Runāt ko nevajadzīgu, lieku.
Laist mēlei vaļu Daudz runāt. Runāt ko nevajadzīgu, lieku.
Ļaut (arī dot, laist) mēlei vaļu Daudz runāt. Runāt ko nevajadzīgu, lieku.
Ļaut (arī dot, laist) mēlei vaļu Daudz runāt. Runāt ko nevajadzīgu, lieku.
Ļaut (arī dot, laist) mēlei vaļu Daudz runāt. Runāt ko nevajadzīgu, lieku.
piemuldēt Daudz sarunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
sacelties Daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu). Daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
lakt Daudz, negausīgi dzert (parasti alkoholiskus dzērienus).
raizāle Daudzgadīga, ātraudzīga stiebrzāle, ko audzē pļavās, zālājos, ganībās.
kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
cūkauši Daudzgadīgi kallu dzimtas augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
biškrēsliņi Daudzgadīgi kurvjziežu dzimtas augi ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem sīkos kurvīšos.
periderma Daudzgadīgo sēklaugu, parasti divdīgļlapju, sekundāro segaudu kopums.
skabioza Daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās.
vērmele Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
zeltgalvīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā.
zeltslotiņa Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā. Zeltgalvīte.
koks Daudzgadīgs augs ar koksnainu stumbru, vainagu un saknēm.
krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
puskrūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem virszemes skeleta zariem, kuru apakšējā daļa ir pārkoksnējusies, bet augšējā - nepārkoksnējas un rudenī atmirst.
dziedenīte Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs, ko tautas medicīnā lieto brūču dziedēšanai.
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām. Šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā.
tradeskancija Daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem.
vilkakūla Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
zaķauzas Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar šaurām, garām lapām un auzu skarai līdzīgu ziedkopu.
pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots.
misiņsmilga Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi.
seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu - blīvu galviņveida vārpskaru.
vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
mārrutks Daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām.
artišoks Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā.
žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs ar maziem, baltiem vai sārtiem ziediem un sulīgu sakni, ko izmanto medicīnā.
zaķskābene Daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediņiem un trīsstarainām lapām, aug ēnainos skujkoku mežos.
liāna Daudzgadīgs lakstaugs vai kokaugs ar garu, vijīgu vai kāpelējošu stumbru.
ceļteka Daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā.
muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros.
kaķumētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar zobainām lapām un bālganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
trūkumzālīte Daudzgadīgs neļķu dzimtas augs ar daudziem gulošiem stublājiem, veselām pretējām lapām un baltiem ziediem galviņveida ziedkopās.
mātere Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar staraini šķeltām lapām un ziediem vārpveida ziedkopā.
sārmene Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros.
bezdelīgactiņa Daudzgadīgs prīmulu dzimtas augs ar daudziem čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem.
rasene Daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
sīkpaparde Daudzgadīgs sīkpaparžu dzimtas lakstaugs ar ziemzaļām, plūksnainām lapām un garenām sporangiju kopām.
rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām. Daudzposmu sīpols.
termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem, dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
sekstaine Daudzgadīgs vai viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā.
mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām.
mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs.
ziemciete Daudzgadīgs, dekoratīvs lakstaugs, puķe.
smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
priekškuņģis Daudzkameru kuņģa priekšējo daļu (spurekļa, acekņa, grāmatnieka) kopums (atgremotājiem).
tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu.
tremolo Daudzkārtējs, secīgs divu skaņu, intervālu, akordu atkārtojums.
roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Rokmūzika.
rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Roks.
piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes - trijstūri ar kopēju virsotni.
oktaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo astoņas plaknes. Astoņskaldnis.
četrskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo četras plaknes.
tetraedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo četras trijstūra formas plaknes. Četrskaldnis.
divpadsmitskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo divpadsmit plaknes.
piecskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes.
pentaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes. Piecskaldnis.
sešskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo sešas plaknes.
cimbole Daudzstīgu tautas mūzikas instruments, ko spēlē, sitot ar koka nūjiņām vai veserīšiem pa stīgām.
zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā konstruktīvi apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
klaids Daudzu (parasti sīku) vienību kopums, kas atrodas brīvi, izklaidus.
gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.).
nāciens Daudzu cilvēku organizēta nākšana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos). Gājiens (3).
klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu cilvēku vai dzīvnieku kopums.
klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu priekšmetu kopums.
Ģimenes dārziņu kolonija Daudzu ģimenes dārziņu kopa. Vieta, kur atrodas šādu dārziņu kopa.
Meteorītu lietus Daudzu meteorītu kopums, kas vienlaicīgi nokrīt uz planētas.
zars Daudzu paaudžu asinsradinieku kopums. Vienas paaudzes asinsradinieku kopums.
čala Daudzu putnu balsu radīto skaņu kopums.
Somu (arī soma) dūdas Daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
puspasaule Daudzu valstu, zemju kopums.
nesiens Daudzums, ko nes vienā reizē.
vediens Daudzums, ko ved vienā reizē.
manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas.
apjoms Daudzums, kopums.
virpulis Daudzveidīgs, arī nenoteikts (spilgtu krāsu) kopums. Vienlaicīgs, arī juceklīgs (stipru skaņu) skanējums.
samezglojums Daudzveidīgums, sarežģītība, konfliktu bagātība (parasti daiļdarbā, tā sižetā).
sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju.
delverēties Dauzīties, plosīties. Niekoties, blēņoties.
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
ciemakukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko ņem līdzi ciemos.
ciemakukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko viesiem dod līdzi uz mājām.
sālsmaize Dāvana, ko kādam pasniedz, apciemojot viņu jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
burkšķis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums.
koncentrs Dažāda lieluma riņķu kopums, kuriem ir kopējs centrs.
spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
priekšauts Dažāda piegriezuma darba (retāk dekoratīvs) apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai.
Koksnes trupe Dažāda veida koksnes bojājumi augošā vai nocirstā kokā.
sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums.
pods Dažādas formas (parasti māla, metāla) trauks, ko parasti izmanto pārtikas vielu uzglabāšanai, transportēšanai.
konfekte Dažādas formas konditorejas izstrādājums, ko izgatavo no dažādām masām (piemēram, pomādes, marcipāna, riekstu pralinē, želejveida augļu un ogu masas, putotās masas).
kauss Dažādas formas un materiāla, parasti vāzei līdzīgs, izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājiem.
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā. Nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
adata Dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai.
Izkulties uz citu rēķina Dažādiem līdzekļiem panākt, lai (ko) paveiktu cits vai citi.
iesējums Dažādos virzienos novietotu būvkoku savienojums, kuri saistīti attiecīgi izveidotos robos.
individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam.
raibs Dažāds, nevienāds pēc sava sastāva (par cilvēku grupu, kopumu).
Augu sega Dažādu augu kopums kādā apvidū.
Augu sega Dažādu augu kopums kādā apvidū.
vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
sinkrētisms Dažādu elementu organiski nesaistīts kopums (parasti reliģijā, filozofijā).
neoklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana. Jaunklasicisms.
jaunklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana. Neoklasicisms.
svīta Dažādu noguluma, vulkānisku vai metamorfisku iežu slāņu kopums, kuriem ir līdzīgs sastāvs un kuri samērā krasi atšķiras no augstākiem vai zemākiem slāņiem.
jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu. Jaunromantisms.
simbioze Dažādu sugu organismu ilgstoša kopdzīve.
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem.
sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas. Šāds šķīdums kā pārtikas produkts.
karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
dakša Dažās mašīnās - ierīce (ko veido vairāki paralēli zari) kraušanai, grābšanai vai tml. darbiem.
kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
ieskicēt Dažās vispārīgās līnijās, kontūrās, laukumos atveidot (piemēram, zīmējumā).
spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
zaļums Dažu augu (piemēram, diļļu, pētersīļu) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus.
stolons Dažu dzīvnieku (piemēram, koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi.
ģenerālsekretārs Dažu komunistisko un strādnieku partiju vadītājs.
klosteris Dažu kristīgo konfesiju vai budistu mūku draudze. Šīs draudzes celtnes, teritorija.
terjers Dažu medību, dienesta, dekoratīvo šķirņu suns.
manna Dažu ošu sugu un citu augu iztecējusi un sakaltusi sula, ko izmanto uzturam, medicīnā.
rektors Dažu reliģisko iestāžu vadītājs.
pūznis Dažu sabiedrisko kukaiņu (piemēram, skudru, lapseņu) mītne.
Jāņu zāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai. Jāņzāles, jāņuzāles.
peldvabole Dažus milimetrus gara ūdensvabole, kas mīt nelielos stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos.
pavīdēt Dažviet neskaidri parādīties, arī tikko pamanāmi kļūt redzamam.
vīdēt Dažviet, arī tikko parādīties, arī tikko manāmi būt redzamam.
komēta Debess spīdeklis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa.
librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu.
mantisa Decimāllogaritma daļa aiz komata.
Sist pie krūtīm Dedzīgi ko apgalvot.
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko). Tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.).
traukt Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
traukties Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
Stāvēt par ko (ar visu krūti, arī kā klintij) Dedzīgi, aizrautīgi aizstāvēt, atbalstīt (ko).
sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi. Arī intensīvi, enerģiski (ko darīt).
debatēt Dedzīgi, dzīvi pārrunāt (ko), arī strīdēties (par kādu jautājumu).
sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties. Dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
grēmas Dedzinoša sāpju sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi.
kaustisks Dedzinošs, kodīgs (par vielu).
kvēpināt Dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu.
sakvēpināt Dedzinot (ko), radīt ļoti daudz kvēpu, dūmu.
kvēpināt Dedzinot (ko), radīt smaržīgus dūmus.
sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā. Dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
sadedzināt Dedzinot iznīcināt (ko), dedzinot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml.
izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.). Skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās.
pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu.
rentgendefektoskopija Defektu konstatēšana materiālos un izstrādājumos no tiem, izmantojot rentgenstarojumu.
mesties Deformēties (parasti par kokmateriāliem, to izstrādājumiem).
samesties Deformēties (parasti par kokmateriāliem).
ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
gruzdēt Degt lēnām, bez liesmām. Tikko degt.
rinoplastika Deguna ķirurģiska atjaunošana vai tā formas koriģēšana.
divdeja Deja (priekšnesums), ko izpilda divi dejotāji.
solo Deja vai dejas daļa, ko (priekšnesuma) izpilda viens dejotājs.
solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs.
solis Dejai raksturīgs kāju kustību kopums.
izdejot Dejojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
sadejoties Dejojot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dejot.
nodejot Dejojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), nost.
kratīties Dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas).
piedēt Dējot piepildīt (ko) ar olām.
dekadentisms Dekadences pamatpazīmju kopums.
melodeklamācija Deklamācija mūzikas pavadījumā. Daiļdarbs (kopā ar pavadījumu), kas rakstīts šādai deklamācijai.
deklaratīvisms Deklarācijai (3) raksturīgo pazīmju kopums.
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
dekors Dekoratīva (telpas, celtnes ārsienas) apdare.
kapitelis Dekoratīva būvdetaļa, kas novietota starp nesošo un pārsedzošo būvelementu (piemēram, starp kolonnu un antablementu, pīlāru un arku).
gobelēns Dekoratīva sienas sega, kas austa šādā tehnikā.
Gleznu gobelēns Dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem.
armatūra Dekoratīva skulptūra, gleznojums.
dekorativitāte Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums. Dekoratīvisms (1).
dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums. Dekorativitāte.
akmeņdārzs Dekoratīvi (klinšu) augu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
daiļkrāsošana Dekoratīvi krāsošanas darbi.
drapērija Dekoratīvi lietots audums (parasti nokarens).
Caurā vīle Dekoratīvi nošūta vīle, kurā izveidota mazu caurumu rinda.
Caurā vīle Dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
greznojums Dekoratīvi rotājuma priekšmeti.
apdarināt Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot.
gobelēns Dekoratīvo audumu (paklāju, sienas segu u. tml.) aušanas tehnika.
pundurvista Dekoratīvo vistu veids, kura pārstāvjiem ir neliels augums. Šī veida vistas.
krāšņums Dekoratīvs (par augiem).
puķe Dekoratīvs (par augiem).
kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Trēns (1).
trēns Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Velce.
prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko). Skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā.
puķe Dekoratīvs (ziedošs vai neziedošs) telpu augs.
drapērija Dekoratīvs aizsegums, norobežojums (parasti veidots no smaga, brīvās krokās krītoša auduma).
ietērpakmens Dekoratīvs akmens mūra vai betona būvelementu ietērpšanai.
acālija Dekoratīvs augs ar dažādas krāsas ziediem.
Viengadīgā mēnesene Dekoratīvs augs ar lieliem, smaržīgiem baltiem vai sarkanvioletiem ziediem.
Viengadīgā mēnesene Dekoratīvs augs ar lieliem, smaržīgiem baltiem vai sarkanvioletiem ziediem.
ziedaste Dekoratīvs augs ar tumši sarkanu ziedkopu. Amarants.
Podu puķe Dekoratīvs augs, ko audzē puķu podā.
bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu.
pušķis Dekoratīvs elements (apģērbam) - mākslīgu ziedu kopums.
pušķis Dekoratīvs elements (parasti cepurēm) - neliels (putnu spalvu, arī zirga astru) kopums.
Karaliskā begonija Dekoratīvs istabas augs ar krāšņām lapām.
aste Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
Kleitas aste Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
šlepe Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Velce.
sniegoga Dekoratīvs krūms ar baltām ogām, kas nenobirst visu ziemu.
ibēre Dekoratīvs krustziežu dzimtas augs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
astere Dekoratīvs kurvjziežu dzimtas augs ar dažādas krāsas ziediem.
gloksīnija Dekoratīvs lakstaugs ar lieliem, krāšņiem zvanveida ziediem.
santpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Sanpaulija.
sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Santpaulija.
asparāgs Dekoratīvs liliju dzimtas augs.
kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs.
kāršroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs. Kokroze.
glicīnija Dekoratīvs pākšaugu dzimtas vīteņaugs ar smaržīgiem ziediem ķekaros.
apdare Dekoratīvs papildinājums.
posters Dekoratīvs plakāta tipa darinājums.
intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
klintene Dekoratīvs rožu dzimtas krūms ar tumši zaļām, spīdīgām lapām.
roze Dekoratīvs rožu dzimtas krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru.
kraklē Dekoratīvs sīku ieplaisājumu tīkls uz keramikas veidojumu glazētas virsmas.
amarillis Dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
montbrēcija Dekoratīvs skalbju dzimtas augs ar šaurām lapām un oranžiem ziediem. Krokosmija.
kaprifolija Dekoratīvs tīteņkrūms ar smaržīgiem sārtiem vai dzelteniem ziediem.
agave Dekoratīvs tropu augs ar biezām, gaļīgām lapām.
skumpija Dekoratīvs vasarzaļš koks vai krūms ar vienkāršām, eliptiskām vai olveida lapām, nelieliem, zaļgandzelteniem ziediem skarās.
aplikācija Dekoratīvs veidojums (piemēram, uzšuvums, uzlīmējums) uz kādas virsmas.
strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas, noteiktā formā līstošu, tekošu u. tml. ūdeni.
lauvmutīte Dekoratīvs viengadīgs vīrceļu dzimtas augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem.
zieds Dekoratīvs ziedošs lakstaugs, arī puskrūms. Šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
ļipa Dekoratīvs žaketes mugurpuses pagarinājums.
zebrīna Dekoratīvs, daudzgadīgs telpu augs ar svītrainām lapām, ložņājošiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas.
puķe Dekoratīvs, ziedošs (krāšņuma vai savvaļas) lakstaugs, arī puskrūms.
mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika. Priekšmets, kas veidots šādā tehnikā.
kociņš Dem. --> koks.
kopiņa Dem. --> kopa (3).
seismozondēšana Derīgo izrakteņu izlūkošana, pamatojoties uz nelielu mākslīgu sprādzienu radīto seismisko viļņu novērojumiem.
Stādāmais materiāls Dēsti, stādi, augu daļas (bumbuļi, sīpoli, spraudeņi, sakņu un stublāju daļas), ko izmanto stādīšanai.
pārdestilēt Destilēt (ko) visu, viscaur. Destilēt ko vēlreiz, no jauna.
nodēstīt Dēstot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
Gaļas produkti Desu, gaļas konservu, pusfabrikātu un kulinārijas izstrādājumi.
Gaļas produkti Desu, gaļas konservu, pusfabrikātu un kulinārijas izstrādājumi.
reglaments Detalizētu darba kārtības noteikumu kopums (sēdē, sapulcē, konferencē u. tml.).
reglaments Detalizētu noteikumu kopums kādas darbības, norises veikšanai.
savilktnis Detaļa (apģērbam), kas veido krokojumu.
matrice Detaļa (ierīcēm, instrumentiem, ko izmanto apstrādē ar spiedienu), kurā ir apstrādājamā priekšmeta formai atbilstošs padziļinājums.
apskava Detaļa (mašīnā, iekārtā), ar ko aptverot savieno, nostiprina, piestiprina.
dakša Detaļa (mehānismos, ierīcēs), veidojums, kas sastāv no diviem (parasti paralēliem) kopā sastiprinātiem zariem.
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
puansons Detaļa, elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), ar ko tieši iedarbojas uz pārbaudāmā materiāla virsmu, nosakot tā cietību.
roka Detaļa, elements (ierīcē, ietaisē u. tml.), kura (ko) satur, balsta, uz kuras (ko) novieto.
piedeva Detaļa, elements, ko (kādam nolūkam) pievieno galvenajai daļai, pamatdaļai.
starpnis Detaļa, elements, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
pasitnis Detaļa, elements, ko piestiprina zem (kā), arī (kam) apakšā.
suka Detaļa, kas, slīdot gar elektromašīnas kolektoru, nodrošina kontaktu ar to.
iebīdnis Detaļa, ko iebīda kādas konstrukcijas elementu sastiprināšanai. Ierīce, kas iebīda detaļu vai sagatavi mašīnā.
ielikums Detaļa, ko ieliek (piemēram, lai veidotu detaļu ciešu savienojumu).
stūrenis Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai.
uzstūris Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai. Stūrenis (3).
panelis Detaļa, kura atrodas (iekārtas, ierīces u. tml.) priekšējā daļā un kurā ir iemontētas kontroles, vadības, signalizācijas u. tml. ierīces.
patrona Detaļa, kurā ieskrūvē elektrisko spuldzi, lai to pieslēgtu pie elektriskā tīkla.
orgāns Detaļa, sastāvdaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.), kam parasti ir tieša saskare ar darbības objektu vai ar ko ir kontakts (ierīces, iekārtas u. tml.) vadītājam.
privātdetektīvs Detektīvs, kas darbojas privāti, individuāli. Detektīvs, kas strādā kapitālistiskā privātā komerciālā firmā.
papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai (piemēram, uztura, medikamentu) devai.
uzdoties Dēvēt sevi (par ko), parasti, maldinot kādu.
dēvēties Dēvēt sevi (par ko).
saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā. Dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
sacīt Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko.
teikt Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko.
spirtot Dezinficēt (ko) ar spirtu.
gaitnieks Dežurants (skolā, karaspēka apakšvienībā u. tml.).
caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
garumzīme Diakritiska zīme - svītra, ko raksta virs attiecīgā burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
Mīkstinājuma zīme Diakritiska zīme, retāk burts, ko izmanto mīkstinātu vai mīkstu līdzskaņu apzīmēšanai.
diaprojektors Diaskopa paveids.
organizēt Dibināt, radīt (piemēram, iestādi, cilvēku kolektīvu).
nodīkt Dīcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
iesals Diedzētu graudu produkts, ko parasti izmanto par izejvielu, piemēram, alus, spirta gatavošanai.
palīgdiegs Diegs, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus, iezīmē izšuvumu rakstus.
Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcijas diena Diena — 5. decembris —, ko svinēja sakarā ar 1936. gada Konstitūcijas pieņemšanu.
Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcijas diena Diena — 7. oktobris —, ko svin sakarā ar 1977. gada Konstitūcijas pieņemšanu.
gadadiena Diena, kad aprit viens vai vairāki gadi kopš kāda (parasti sabiedriski nozīmīga) notikuma.
politdiena Diena, kurā partijas, organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki tiekas ar darbaļaužu kolektīviem, lai apspriestu aktuālus jautājumus.
junda Dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakara junda.
Vakara junda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakarjunda.
junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos).
Uzdevumu burtnīca Dienasgrāmata (skolēnam).
Uzdevumu burtnīca Dienasgrāmata (skolēnam).
Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos. Dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp kapteiņleitnanta un komandkapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
admirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp viceadmirāļa un flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda vai arī kontradmirāļa, viceadmirāļa, flotes admirāļa, Padomju Savienības flotes admirāļa dienesta pakāpe.
viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
korupcija Dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku uzpirkšana, piekukuļošana. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku pērkamība.
kollijs Dienesta suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, melnbaltu vai brūni baltu apspalvojumu. Attiecīgā suņu šķirne. Skotijas aitu suns.
sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai. Attiecīgā suņu šķirne.
ņūfaundlendietis Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un ko izmanto slīcēju glābšanā. Attiecīgā suņu šķirne.
uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai. Arī pēddzinis (1).
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
palīgdienests Dienests, kas palīdz nodrošināt galvenā dienesta darbību kādā sistēmā, kopumā.
Meža sardze Dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības).
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
dieninieks Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu.
kalendārijs Dienu saraksts pa nedēļām un mēnešiem (kalendārā), parasti kopā ar astronomiskām ziņām, svētku un vārdadienu reģistrējumu.
pravietis Dieva gribas iztulkotājs un sludinātājs. Arī reliģiski eksaltēts cilvēks.
manioks Dievkrēsliņu dzimtas mūžzaļš krūms ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc izžāvēšanas un karsēšanas izlieto pārtikai.
bezdarbība Dīkdienība, slinkošana.
nodilt Dilstot kļūt plānākam, arī īsākam, samazināties izmēros, daļēji zaudēt sākotnējo formu.
karbonado Dimanta paveids - mikroskopisku dimanta graudiņu agregāts melnā vai pelēkā krāsā.
pārdimdināt Dimdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodimdināt Dimdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
atdimdināt Dimdot atvest (ko).
pārdimdēt Dimdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodimdēt Dimdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
puazs Dinamiskās viskozitātes mērvienība.
pārdipināt Dipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārstāvis Diplomātiska ranga amatpersona, kas īsteno (savas valsts) diplomātiskās attiecības (ar kādu valsti, starptautisku organizāciju). Amatpersona, kas (tajā) aizstāv (savas valsts un tās pilsoņu) intereses, uztur (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai starptautisku organizāciju).
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
Diplomātiskie rangi Diplomātisko darbinieku atšķirības pakāpes pēc amata vai stāvokļa.
Diplomātiskais korpuss Diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā to rezidences valstī. Visas diplomātiskās pārstāvniecības amatpersonas.
Diplomātiskais korpuss Diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā valstī, arī visas diplomātisko pārstāvniecību amatpersonas.
Slepenā diplomātija Diplomātisku darbību kopums, ko nedara zināmu atklātībai.
pārdipēt Dipot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piemēram, orķestri, kori).
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
radiodispečers Dispečers, kas koordinē radioraidījumu norisi.
brilles Divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas, ko lieto redzes spējas palielināšanai.
Dvīņu klēts Divas klētis zem kopēja jumta.
Dvīņu klēts Divas klētis zem kopēja jumta.
Uz pusi Divas reizes (piemēram lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).
Uz pusi Divas reizes (piemēram, lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).
dvīņserde Divas serdes vienā koka stumbrā.
sliede Divas šādas paralēlas sijas, ko nostiprina uz gulšņiem un kas veido vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu ceļu.
dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Divkāršā zvaigzne.
Divkāršā zvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Dubultzvaigzne.
Divkāršā (arī dvīņu) zvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Dubultzvaigzne.
atkārtots Divd. --> atkārtot. Tāds, ko atkārto.
kombinēts Divd. --> kombinēt.
koncentrēts Divd. --> koncentrēt.
kopējams Divd. --> kopēt.
košļājams Divd. --> košļāt.
skolots Divd. --> skolot.
vaskots Divd. --> vaskot.
Nāciju salūts Divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājas, arī karakuģus.
mirte Divdīgļlapju dzimta, kurā ietilpst tropu koki un krūmi ar mūžzaļām smaržīgām lapām (piemēram, eikalipts, parastā mirte).
zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu.
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis).
skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem. Šīs dzimtas augi.
zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem.
cinerārija Divgadīgs dekoratīvs kurvjziežu dzimtas augs ar spilgtiem ziediem.
Pa divi, arī pa diviem Divi (cilvēki) kopā. Divatā.
dublets Divi ātri viens otram sekojoši šāvieni no šaujamieroča. Šāviens ar diviem šaujamieroča stobriem reizē.
vārti Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai. Šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru.
Savstarpēji pirmskaitļi Divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju (piemēram, 8 un 5).
Savstarpēji pirmskaitļi Divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju 1 (piemēram, 8 un 5).
divsejība Divkosība.
divkosis Divkosīgs cilvēks.
divdabis Divkosis.
saarums Divos pretējos aršanas gājienos kopā savērstas augsnes sloksnes.
divnieks Divu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa. Pāris.
šķautne Divu (daudzskaldņa) skaldņu kopējā mala.
dzimumakts Divu indivīdu kopošanās process.
kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā - lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
divskanis Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē.
diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē. Divskanis.
laktobacilīns Divu pienskābes baktēriju sugu kultūra, ko izmanto piena ieraudzēšanai, kā arī ārstniecībā.
duets Divu skaņu vienlaicīgs skanējums. Skaņu kopums, ko rada divi skaņu avoti.
Harmoniskā secība Divu vai vairāku dažādu pakāpju akordu secība.
Harmoniskā secība Divu vai vairāku dažādu pakāpju akordu secība.
pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno vai nu atskaņu sistēma, metriskā shēma un kopīga intonācija, vai tikai intonācija.
kondomināts Divu vai vairāku valstu kopīga valdīšana kādā teritorijā.
kopulācija Divu zemāko organismu dzimumšūnu saplūšana.
Koku gāžamā dakša Divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai.
Koku gāžamā dakša Divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai.
Koku gāžamā dakša Divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai.
blākšķis Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
būkšķis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
klauģis Dobs stienis, ko izmanto tukšu vietu aizpildīšanai salikumā.
trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei. Šāds priekšmets kopā ar tā saturu. Šāda priekšmeta saturs.
asējums Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā: zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana. Oforts.
oforts Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā. Zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana. Asējums.
caurums Dobums (piemēram, kokā, iezī).
docentūra Docentu kopums augstākajā mācību iestādē.
iedzirdīt Dodot dzert (alkoholisku dzērienu), panākt, ka (kāds) apreibst.
nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, arī nonāk nabadzībā.
iedzirdīt Dodot dzert (parasti alkoholiska dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, likt (kādam ko darīt).
norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, noteikt (darba vietu).
pārdot Dodot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
izrīkot Dodot rīkojumus, likt (kādam) ko darīt, darboties.
izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (kas) tiek izdarīts.
izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (tehnisku līdzekļu grupa, ražošanas vienība u. tml.) darbojas, paveic kādu uzdevumu.
nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
mangot Dodoties no vienas vietas uz otru, no cita pie cita, neatlaidīgi, arī uzmācīgi prasīt, lūgt (ko).
kanons Dogma, noteikums, rits, ko ieviesusi un sankcionējusi baznīca.
talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj (piemēram, čeka, ordera) pasaknī.
kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
patentliteratūra Dokumentālo avotu, publicētās informācijas kopums, kas atspoguļo patentzinību jautājumus un patentdokumentāciju.
hronika Dokumentālu kinokadru kopa (par jaunākajiem notikumiem).
kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (par jaunākajiem notikumiem).
arhīvs Dokumentālu materiālu kopums, krājums.
licence Dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt).
civillieta Dokumenti, kas attiecas uz tiesā iesniegtu prasību un tās tālāko gaitu (civiltiesiskajā procesā).
čeks Dokuments - rakstisks rīkojums, ko dod noguldītājs bankai, lai tā izmaksā vai pārskaita noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja tekošā rēķina.
liecība Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
harta Dokuments viduslaikos.
ceļazīme Dokuments, kas apliecina (kādas personas) norīkojumu (piemēram, darbā, kursos).
zīme Dokuments, kas apliecina (ko), apgalvo (ko).
liecība Dokuments, kas atspoguļo vispārizglītojošas skolas audzēkņa sekmes par mācību gadu, tā ceturkšņiem.
pilnvara Dokuments, ko pilnvardevējs izdod pilnvarniekam, kas leģitimējas trešajam personām.
Darba nespējas lapa, arī slimības lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.
Darba nespējas lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu. Slimības lapa.
rezolūcija Dokuments, kurā atspoguļoti (apspriedes, sanāksmes, konferences u. tml.) lēmumi, atzinumi, secinājumi, ieteikumi.
reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām. Sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
avots Dokuments, raksts, grāmata, ko izmanto pētniecības darbā.
dokumentācija Dokumentu (1) kopums.
aktis Dokumentu kopums (par kādu, parasti juridisku, jautājumu).
dosjē Dokumentu, materiālu kopums (kādā lietā vai jautājumā). Mape ar šādiem dokumentiem, materiāliem.
pieņēmums Doma, ideja, spriedums, priekšstats, ko uzskata par patiesu, parasti bez stingra pamatojuma.
padoms Doma, kā ko darīt, rīcības plāns.
abstrakcija Doma, secinājums, kas atrauti no reālās dzīves, no konkrētajiem apstākļiem. Bezjēdzīgs teorētisks spriedelējums.
balss Doma, uzskats, ko (aktīvi) pauž (parasti sabiedrība, sabiedrības grupa).
pārdomāt Domājot analizēt, vispusīgi izvērtēt (ko).
izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko). Pabeigt domāt, risināt (domu).
iecerēt Domās apsvērt, lai (ko) īstenotu. Paredzēt (ko) veikt.
piedomāt Domās apsvērt, novērtēt (ko).
nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (parasti ko darīt, veikt). Arī iecere.
sadomāt Domās atrast (piemēram, atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko). Pabeigt domāt, risināt (domu).
rast Domās izvēlēties (piemēram, piemērotāko izteiksmi, vārdu).
atrast Domās izvēlēties (piemērotāko izteiksmi, līdzekļus u. tml.).
Apgrozīt galvā (arī smadzenēs) pareti Domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
Apgrozīt galvā (arī smadzenēs) Domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
Apgrozīt smadzenēs (arī galvā) Domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
metafizika Domāšanas metode, kas lietas un parādības aplūko miera stāvoklī kā pabeigtas un nemainīgas, citu no citas neatkarīgas, noliedz iekšējās pretrunas tajās un pretstatu cīņu kā attīstības avotu. Attiecīgā filozofiskā mācība.
murgi Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
piedomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
atrast Domāšanas rezultātā (piemēram, analizējot, izdarot matemātisku darbību u. tml.) noteikt, konstatēt, izsecināt.
dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
kolorīts Dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids (piemēram, telpā, vienotā priekšmetu kopumā).
saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā). Šāda starptautiska konference.
sabarot Dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko). Dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to).
rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1): ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas locekli u. tml.
laist Dot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
mainīt Dot (ko savu) un ņemt pretī (cita).
dāvināt Dot (ko) bez atlīdzības (parasti svētkos, svinībās).
sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
Mest kolekti Dot (ko) kolektei.
Mest kolekti Dot (ko) kopējam pasākumam.
mest Dot (ko) kopējam pasākumam. Arī ziedot.
piedot Dot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
nodot Dot (ko) tā, ka otrs paņem, saņem (rokās). Iedot (1).
pilnvarot Dot (personai, organizācijai u. tml.) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt). Izdot pilnvaru.
mielot Dot (viesim) ēst, dzert. Dot ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu. Cienāt.
atļaut Dot atļauju (ko darīt).
avansēt Dot avansu. Izsniegt naudu avansveidā. Apgādāt, nodrošināt (ko) ar naudu, līdzekļiem avansveidā.
saēdināt Dot daudz apēst (ko); dodot daudz ēst (ko), panākt, ka pilnīgi paēd (to).
sacienāt Dot daudz apēst, izdzert (ko), dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to).
samielot Dot daudz apēst, izdzert (ko). Dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to).
sadzirdīt Dot daudz iedzert (ko). Dodot daudz dzert (ko), panākt, ka pilnīgi padzeras (to).
sadzirdīt Dot daudz iedzert alkoholisku dzērienu. Piedzirdīt.
dzirdīt Dot dzert (alkoholiskus dzērienus).
ļaut Dot iespēju (kādam ko darīt), netraucēt, arī neierobežot (ko darīt).
atbrīvot Dot iespēju, atļaut nepiedalīties (kur), nedarīt (ko).
mērķēt Dot mājienu (kādam). Likt saprast, likt manīt (kādam, ko). Sacīt (uz kādu).
tēmēt Dot mājienu (kādam). Likt saprast, likt manīt (kādam, ko). Sacīt (uz kādu). Mērķēt (2).
ordinēt Dot medicīnisku priekšrakstu, rīkojumu (par ārstu).
maksāt Dot naudu atlīdzībai (par ko).
Mest naudu Dot naudu kopējam pasākumam.
pilnvarot Dot neoficiālas tiesības, neoficiālu atļauju (ko darīt).
samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā. Dodot padomu, noskaņot (pret kādu). Iemācīt (parasti ko nevēlamu).
ieteikt Dot padomu, ierosināt (ko darīt).
pārkreditēt Dot pārāk lielu kredītu, ko tā saņēmējs nespēj atmaksāt.
piekrist Dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt.
apsolīt Dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.).
apsolīt Dot solījumu (ko paveikt, izdarīt).
apsolīties Dot solījumu, apsolīt (ko veikt, darīt).
monopolizēt Dot vai iegūt monopoltiesības (uz ko).
parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko). Rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
dalīt Dot, izsniegt (no kopuma) katram viņa devu, normu.
smērēt Dot, pārdot, parasti ar viltu (ko mazvērtīgu, nederīgu).
atdot Dot, paziņot (pavēli, rīkojumu).
pavadīt Doties (kādam) līdzi (uz kurieni), uzturēties kopā ar kādu (kur), piemēram, lai ko parādītu, iepazīstinātu ar ko.
iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.). Arī strādāt (par ko).
nākt Doties šurp, ierasties (lai ko darītu, ar ko nodarbotos, ieņemtu kādu amatu u. tml.).
iet Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).
šķelmīgs Draiskulīgi nerātns, mazliet koķets un labsirdīgi blēdīgs (par cilvēkiem).
valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties.
remarka Dramatiskos sacerējumos, arī libretos - autora paskaidrojums par situāciju, tēlu rīcību, izturēšanos, raksturiem u.tml.
loma Dramaturģiska sacerējuma tēls, darbības persona, kas atveidota skatuves, kino mākslas darbā. Teksts, ko runā dramaturģiska sacerējuma tēls, darbības persona. Dramaturģiska sacerējuma tēla, darbības personas atveidojums (izrādē, kinofilmā).
aproce Drānas gabals, ko uzšuj, piepogā, uzvelk, piedurknes nobeiguma daļai.
mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties. Tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties.
lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums. Izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
Pa labam Draudzīgi, bez konfliktiem.
sadrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Drāžot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
piedrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
purināties Drebināties, skurināties (piemēram, ēdot vai dzerot ko stipru, asu).
savācējdrena Drenu sistēmas novadošās daļas elements, kas uzņem susinātājdrenu ūdeņus; arī kolektors (1).
rīt Drīz, tuvākajā nākotnē.
apdrupināt Drupinot (ko virsū, pāri), apbārstīt.
piedrupināt Drupinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu). Drupinot piebārstīt (piemēram, grīdu).
birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu). Drupt.
kņada Drūzma, jūklis, burzma (kopā ar skaļu troksni, skaļām balss skaņām).
jumis Dubultauglis, dubultvārpa, pa pārim kopā saauguši augi.
pārducināt Ducinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
noducināt Ducinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
izdūkt Dūcot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārdūkt Dūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodūkt Dūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
apkūpināt Dūmojot, kūpinot dūmus, pārklāt (ko ar kvēpiem, sodrējiem). Apkvēpināt. Nokvēpināt.
dumpinieks Dumpja [1] dalībnieks, nemiernieks. Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko), vēršas pret ko, aicina uz dumpi [1].
pārdurnēt Dunot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodunēt Dunot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
durklis Duramais tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
piedurt Durot (ar ko smailu, asu), cieši piespiest (pie kā, kam klāt).
padurt Durot (ar ko), pavirzīt (to) zem (kā), arī (kam) apakšā.
iedurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko smailu, asu).
sadurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Durot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
izdurt Durot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
sadurt Durot savainot. Saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus, arī sāpes.
sadurties Durot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi, arī izraisīt sev sāpes.
iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes. Durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus.
cirst Durt (ko) - par ko asu.
rakt Durt lāpstu zemē un vērst augsnes virskārtu (piemēram, ko veidojot augsnes virskārtā).
piedursajūgums Durvju, loga ailas sajūgums ar koka vai mūra sienu.
piedursavienojums Durvju, loga ailas sajūgums ar koka vai mūra. Piedursajūgums.
Aklas dusmas Dusmas, kas nav pakļautas prāta vērtējumam, kontrolei.
dvīnīši Dvīņi (aptuveni līdz skolas vecumam).
atdzejotājs Dzejas darbu tulkotājs.
klauzula Dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi.
ēst Dzelt, kost (par kukaiņiem).
kolofonijs Dzeltena vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā. Strutas.
stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai. Vilcienu pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
semafors Dzelzceļa signālierīce, kas sastāv no masta, 1 - 3 spārniem, signālugunīm un ar ko tiek atļauta vai aizliegta kustība attiecīgajā ceļa posmā.
Vagonu parks Dzelzceļa tiklā ejošais vagonu kopums.
vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons.
Ritošais sastāvs Dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums.
Ritošais sastāvs Dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums.
Dzelzceļu tīkls Dzelzceļu kopums (kādā teritorijā).
Dzelzceļu tīkls Dzelzceļu kopums (kādā teritorijā).
stiegrdzelzs Dzelzs veidojums, ko izmanto par stiegru.
vibrovelmēšana Dzelzsbetona konstrukciju elementu izgatavošana, izmantojot vibrācijas.
vibroštancēšana Dzelzsbetona konstrukciju elementu vai detaļu formēšana, izmantojot vibrācijas.
priekšsāpes Dzemdes kontrakciju izraisītas sāpes grūtniecības pēdējās nedēļās.
sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
padzīt Dzenot panākt, ka (kas) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
apdzīt Dzenot panākt, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Dzīt apkārt.
izdzīt Dzenot panākt, ka izvirzās cauri (kam), caur (ko).
dzenis Dzeņveidīgo kārtas putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos.
pudelesbrālis Dzērājs. Cilvēks, ar ko parasti kopā dzer.
Pudeles brālis Dzērājs. Cilvēks, ar ko parasti kopā dzer. Pudelesbrālis.
miltūdens Dzēriens (dzīvniekiem), ko gatavo, ūdenī iejaucot miltus.
šokolāde Dzēriens, kas ir pagatavots no šī konditorejas izstrādājuma, piena, cukura.
šerbets Dzēriens, ko gatavo no augļu sulām, vīna, saldējuma.
miestiņš Dzēriens, ko gatavo no daļēji iztecinātām vai pilnām bišu šūnām un kas satur nedaudz alkohola.
kumiss Dzēriens, ko gatavo no ķēves piena, to saraudzējot ar pienskābes baktērijām un īpašu raugu.
sidrs Dzēriens, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas.
nektārs Dzēriens, ko gatavo no sīki sasmalcinātiem augļiem, cukura un ūdens.
bole Dzēriens, kuru gatavo no vīna, kas atšķaidīts ar sulām, sīrupiem, un no augļiem ar ruma vai konjaka piedevu.
Salāpīt paģiras Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst paģiras.
salāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras.
slīcināt Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi.
piedzerties Dzerot alkoholiskus dzērienus, pilnīgi noreibt.
izdzert Dzerot izlietot visus, parasti alkoholiskus, dzērienus (kādā vietā).
strēbt Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā.
mest Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā. Dzerot tukšot (trauku ar alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā.
tempt Dzert (ko), parasti lielā daudzumā, arī strauji.
sadzert Dzert alkoholisku dzērienu kopā, vienlaicīgi (ar kādu).
Lāpīt paģiras Dzert alkoholisku dzērienu, lai novērstu paģiras.
Lāpīt paģiras Dzert alkoholisku dzērienu, lai novērstu paģiras.
Cilāt pudeli Dzert alkoholisku dzērienu.
stiprināties Dzert alkoholisku dzērienu.
(Pa)sēdēt pie glāzes (biežāk pie glāzītes) Dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
(Pa)sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) Dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
Pasēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) Dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
Sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) Dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
Cilāt kausu Dzert alkoholiskus dzērienus.
Mest pa lampu Dzert alkoholiskus dzērienus.
Mest pa lampu Dzert alkoholiskus dzērienus.
žūpot Dzert alkoholiskus dzērienus.
sviķot Dzert alkoholiskus dzērienus. Arī uzdzīvot.
mest Dzert alkoholiskus dzērienus. Daudz, bieži lietot alkoholiskus dzērienus.
padzert Dzert un pabeigt dzert (ko).
dzēšlapa Dzēšpapīra lapa, ko lieto ar tinti uzrakstītā nosusināšanai.
lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas.
terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu - skuju koku sveķu sastāvdaļa.
trizulis Dzidru, augstumā strauji mainīgu skaņu kopums.
sadziedāt Dziedāt kopā, vienlaicīgi (ar kādu).
jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem).
kapela Dziedātāju (parasti augsti kvalificētu) ansamblis. Izcils kora kolektīvs.
ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu.
piedziedāt Dziedot (ko), pievienoties (kāda dziedāšanai).
sadziedāties Dziedot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dziedāt.
Rotaļu dziesma Dziesma, ar ko pavada horeogrāfisko rotaļu. Rotaļdziesma.
rotaļdziesma Dziesma, ar ko pavada horeogrāfisko rotaļu. Rotaļu dziesma.
kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam. Attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
Riņķa dziesma Dziesma, ko (svinībās) iesāk pēc kārtas katrs dalībnieks un kam pievienojas pārējie.
šūpuļdziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu.
šūpļadziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu. Šūpuļdziesma.
Galda dziesma Dziesma, ko dzied maltītes dalībnieki maltītes laikā.
apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām). Arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
Dziesmu (retāk pasaku) kamols Dziesmu (retāk pasaku) kopums, ko kāds zina.
dziesminieks Dziesmu komponists.
kupldzija Dzija (trikotāžas izstrādājumiem), ko iegūst, sajaucot tekstilšķiedras, kurām ir dažādas saraušanās īpašības.
palīgdzija Dzija, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus.
melanža Dzija, ko izgatavo no dažādu krāsu šķiedru (sintētisko, kokvilnas, vilnas) maisījuma. Audums no šādas dzijas.
respekts Dziļa cieņa (pret kādu, ko), pakļaušanās (kāda, kā) ietekmei.
nopūta Dziļa ieelpa un intensīva, parasti skaļa, izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis.
nogrimt Dziļi ielūkoties (kur) - par acīm, skatienu.
iekosties Dziļi iespiesties (kur iekšā) - par ko asu.
Iegremdēt skatienu Dziļi, koncentrēti ielūkoties.
Iegremdēt skatienu Dziļi, koncentrēti ielūkoties.
izsmelt Dziļi, vispusīgi aplūkot, atklāt u. tml.
sāpes Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, nelaime, vilšanās, aizvainojums).
Sirds aicinājums Dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt).
kristamzīme Dzimšanas apliecība, ko izdod baznīcā pēc kristības.
Sieviešu dzimte Dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par sievieti.
Vīriešu dzimte Dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par vīrieti.
riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas
kodoldzinējs Dzinējs, ko darbina kodolenerģija.
atzala Dzinums (parasti labībai), kam attīstās ziedkopas, bet graudi nepaspēj izveidoties.
auss Dzirdes orgāns kopā ar līdzsvara orgānu.
ūdensdzirnavas Dzirnavas, ko darbina ūdensrats vai hidroturbīna.
aizdzīt Dzīstot sakļauties kopā, pārvilkties ar ādas kārtiņu. Sadzīt.
vākt Dzīt kopā (dzīvniekus).
gaiņāt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
gainīt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
miet Dzīt, sist (ko) zemē.
uzvedība Dzīvas būtnes darbību un rīcību kopums. Izturēšanās (2).
emigrācija Dzīve, uzturēšanās ārzemēs (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
sadzīvot Dzīves laikā iegūt (ko, piemēram, materiālas vērtības).
transportēt Dzīvības procesos virzīt, pārvietot (ko) organismā, tā daļās.
veģetācija Dzīvības procesu kopums (augos), augšana un attīstība.
Dzīvības koks Dzīvībaskoks.
Dzīvības koks Dzīvībaskoks. Tūja.
izturēšanās Dzīvnieka darbību un rīcības kopums.
sieva Dzīvnieka mātīte, kas dzīvo kopā ar tēviņu.
spīts Dzīvnieka nepakļāvība cilvēka gribai, rīkojumiem.
ķepa Dzīvnieka pēda, ko klāj apmatojums.
vīrs Dzīvnieka tēviņš, kas dzīvo kopā ar mātīti.
sakņgrauži Dzīvnieki, galvenokārt kukaiņi, kas grauž augu saknes. Mizgrauži, kas perinās skuju koku saknēs.
kāpelētājs Dzīvnieki, kuriem kādi orgāni (piemēram, kājas, nagi, aste) pielāgojušies kustībām pa koku stumbriem, gar stāvām sienām u. tml.
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai. Dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām.
pārstāvis Dzīvnieks vai augs, kas pieder pie kādas (dzīvnieku vai augu) grupas, kopuma. Atsevišķs eksemplārs no kādas (parasti dzīvnieku, augu) grupas, kopuma.
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem.
rekordnieks Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības. Rekordists (2).
rekordists Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības. Rekordnieks.
individualitāte Dzīvnieks, augs, kam piemīt noteikts īpatnību kopums.
remontdzīvnieks Dzīvnieks, kas ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai. Ataudzējamais dzīvnieks.
mājdzīvnieks Dzīvnieks, ko audzē, lai izmantotu saimnieciskiem vai dekoratīviem, estētiskiem mērķiem.
laupījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks ir nomedījis vai medī barībai.
medījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks medī vai ir nomedījis barībai.
luteklis Dzīvnieks, ko lutina, lolo.
medījums Dzīvnieks, ko medī. Nomedītais dzīvnieks.
mīlulis Dzīvnieks, ko mīl, kas ir ļoti patīkams.
biedrs Dzīvnieks, ko saista kas kopējs ar cilvēku vai citu dzīvnieku.
upurdzīvnieks Dzīvnieks, ko upurē (1).
palīgs Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības).
kokcidioze Dzīvnieku (galvenokārt putnu) sezonas slimību grupa, ko izraisa sporaiņi, iznīcinot zarnu, aknu un nieru epitēlija šūnas.
dresūra Dzīvnieku apmācīšana, lai tie veiktu noteiktas darbības. Dresēšanas paņēmienu kopums.
mēsli Dzīvnieku ekskrementi. Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi, arī šādu ekskrementu un pakaišu sajaukums, ko izmanto augsnes mēslošanai. Kūtsmēsli.
ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un to mazuļi.
nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko.
zoobentoss Dzīvnieku kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu. Dzīvnieku bentoss.
monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids - tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti vienu vai vairākas sezonas.
poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
poligīnija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
Dzīvnieku valsts Dzīvnieku kopums kādā noteiktā ģeoloģiskā periodā vai apvidū. Fauna.
pamatvaisliniece Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), ko izmanto vaislai.
melodija Dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums.
kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam.
kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa, ko izmanto par materiālu, izejvielu.
zoocenoze Dzīvnieku sugu kopums, kas dzīvo konkrētā biotopā.
pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
partneris Dzīvnieku tēviņš vai mātīte, ar kuru pārojas kopdzīves laikā.
Dzīvā daba Dzīvnieku un augu kopums.
Dzīvā daba Dzīvnieku un augu kopums.
protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu. Dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
vide Dzīvo organismu eksistences apstākļu kopums.
idiotips Dzīvo organismu iedzimto īpašību kopums, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi. Genotips.
istaba Dzīvojamā māja (laukos).
namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības (sociālismā).
namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir šādas tiesības un ko (tas) izmanto ekspluatācijas nolūkos.
Neražošanas pamatlīdzekļi Dzīvojamās mājas, izglītības, veselības aizsardzības, komunālās saimniecības, pārvaldes u. tml. celtnes, ierīces un iestāžu un organizāciju iekārta.
kāpnes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
trepes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
sadzīve Dzīvošana kopā, ciešā saistībā vienam ar otru, citam ar citu.
līdzdzīvošana Dzīvošana kopā, vienlaikus (kur).
kopdzīve Dzīvošana sabiedrībā, kādā kolektīvā.
dzīvoklis Dzīvošanai paredzēts vairāku telpu (istabu, virtuves, palīgtelpu) kopums ēkā.
laiskot Dzīvot, būt bezdarbībā. Arī slinkot.
Dzīvot vienai dienai Dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
Dzīvot vienai dienai Dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
Dzīvot vienai dienai Dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
radība Dzīvu būtņu kopums.
kolonija Dzīvu organismu kopa.
vitālkrāsošana Dzīvu šūnu vai audu struktūru iekrāsošana ar speciālām krāsvielām (parasti kontrastainības radīšanai novērojumiem mikroskopā).
regtaims Džezā - ritmiski uzsvērta, asi sinkopēta muzicēšana (viena no džeza sākotnējām formām).
simfodžezs Džeza mūzika, kas iecerēta atskaņošanai lielā mūziķu kolektīvā, kurā apvienoti simloniskā un džeza orķestra instrumenti.
nodžinkstēt Džinkstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
apecēt Ecējot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
rudmiese Ēdamā lapiņu sēne ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras.
cienasts Ēdieni, dzērieni, ar ko pacienā (parasti viesi). Ēdieni, dzērieni, ko ņem līdzi ciemos.
palaunadzis Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām. Launags (1). Neliela uzkoda starp pusdienām un launagu.
cieņa Ēdiens, dzēriens, ar ko cienā.
pacieņa Ēdiens, dzēriens, ar ko pacienā, mazs cienasts.
piekoda Ēdiens, ko ēd klāt dzērienam, retāk ēdienam.
azaids Ēdiens, ko ēd maltītē, ēdienreizē.
starpēdiens Ēdiens, ko ēdienreizē ēd starp galvenajiem ēdieniem.
saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas. Saldais ēdiens.
Saldais ēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas. Saldēdiens.
omlete Ēdiens, ko gatavo no olām, kurām parasti pievieno miltus, pienu.
Maltas gaļas bifšteks Ēdiens, ko gatavo no ovālā formā izveidotas maltas liellopu gaļas masas.
suflē Ēdiens, ko gatavo no sasmalcinātas, saputotā olas baltumā ceptas vai vārītas gaļas, zivs, dārzeņiem.
pasha Ēdiens, ko parasti gatavo no saldas biezpiena masas nelielas piramīdas veidā un ko mēdz ēst pareizticīgo lieldienās.
priekšēdiens Ēdiens, ko pasniedz pirms galvenā ēdiena.
kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
ēdienkarte Ēdienu kopums, kurus kāds lieto, pagatavo.
mielasts Ēdienu un dzērienu kopums sarīkojumā (piemēram, viesībās).
virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piemēram, tautai, zemei, novadam.
piedot Ēdinot (bērnu), pievienot (tā) uzturam (ko) papildus.
piedot Ēdinot (dzīvnieku), pievienot (tā) barībai (ko) papildus.
Piebāzt vaigus Ēdot (ko), piepildīt muti (ar to) tā, ka izspiežas vaigi.
piedzert Ēdot dzert klāt (ko).
saēst Ēdot sasmalcināt ar zobiem. Sakošļāt (1).
iesildīties Ēdot vai dzerot (ko siltu), izraisīt sevī siltuma sajūtu.
pieēst Ēdot vai dzerot, ēst klāt (ko).
nomizot Ēdot, parasti ko skābu, padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus).
Vecais kontinents Eiropas kontinents (pretstatā Amerikai).
Vecais kontinents Eiropas kontinents (pretstatā Amerikai).
būri Eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Iet apkārt.
iziet Ejot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paiet Ejot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
Pamest līkumu Ejot vai braucot neizmantot īsāko ceļu.
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus).
iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos).
mīt Ejot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
apliekt Ejot, skrienot, braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ietriekties Ejot, skrienot, braucot strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko).
uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
uziet Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko). Ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
palīgēka Ēka, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
Rindu klēts Ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
Rindu klēts Ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
vainags Ēkas skeleta gulenisko baļķu josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi. Katra atsevišķa guļbūves baļķu rinda.
sinekoloģija Ekoloģijas nozare, kas pēti biocenozes.
plēsējērces Ekoloģiska ērču grupa, kuras pārstāvji barību iegūst kā plēsēji. Šīs grupas ērces.
planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas.
ūdensvaboles Ekoloģiska vaboļu grupa, kuras pārstāvji ir pielāgojušies dzīvei ūdenī. Šīs grupas vaboles.
ekonomists Ekonomikas (3) speciālists.
prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis.
saime Ekonomiska radinieku kopiena, kas radās, sairstot patriarhālajai ģintij.
Iegūt īpašumā, īpašuma tiesības Ekonomiska rakstura subjektīvas civiltiesības, kurās ietilpst mantas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
Pašdarbīgie iedzīvotāji Ekonomiski patstāvīgie iedzīvotāji.
lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir vadoša politiska nozīme, kā arī atbildība starp tautiskajās attiecībās.
ietaupīt Ekonomiski, taupīgi rīkojoties, saimniekojot, atlicināt (piemēram, naudas līdzekļus, izejvielas).
Naudas saimniecība Ekonomisko attiecību veids, kurā dominē naudas - preču attiecības.
Naudas saimniecība Ekonomisko attiecību veids, kurā dominē naudas-preču attiecības.
protekcionisms Ekonomisko pasākumu sistēma (kapitālistiskās valstīs), kuras mērķis ir attīstīt vai veicināt savā valstī vienu vai vairākas ražošanas nozares un pasargāt tās no ārzemju konkurences.
Rūpniecības apvērsums Ekonomisko un sociāli politisko pārmaiņu sistēma, kas saistīta ar pāreju uz mašinizētu ražošanu.
grāmatvedība Ekonomisko zinātņu nozare, kas pētī šādu uzskaiti un kontroli. Attiecīgais mācību priekšmets.
ekonomists Ekonomisma piekritējs.
plānotājs Ekonomists
tautsaimnieks Ekonomists (1).
Gala eksāmeni (arī pārbaudījumi) Eksāmeni, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
Akadēmiskais parāds Eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena. Eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
iestājeksāmens Eksāmens, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē, aspirantūrā).
tirāža Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam). Metiens.
metiens Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam). Tirāža.
iztika Eksistences līdzekļu kopums.
turēties Eksistēt, balstoties (uz ko).
koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - par personības, rakstura, psihes īpašībām, psihiskiem stāvokļiem.
mājot Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - parasti par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihisku stāvokli.
psihometrija Eksperimentālās psiholoģijas nozare, kas pēti psihisko procesu un parādību, to savstarpējo attiecību kvantitatīvās īpašības (piemēram, to intensitāti, ilgumu, rašanās ātrumu).
detonācija Eksplozija, sprādziens. Sprādziens, ko izraisa kāda cita sprādziena radītie gaisa viļņi.
parks Ekspluatējamo transportlīdzekļu, mašīnu, ierīču kopums.
kontrekspozīcija Ekspozīcijai sekojošs, otrreizējs tēmas caurvedums visās balsīs citādā secībā (fūgā).
deklinācija Ekvatoriālā koordināte, kas izsaka debess sfēras punkta leņķisko attālumu no debess ekvatora.
atspere Elastīga detaļa, kas uzņem un atdod mehānisko enerģiju.
kaučuks Elastīga lielmolekulāra viela, ko iegūst no dažu augu piensulas vai arī sintētiski.
celuloīds Elastīga, viegli degoša plastmasa, ko iegūst no nitrocelulozes un kampara.
lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas.
polsteris Elastīgs veidojums, ko piestiprina, lai radītu (kam) vēlamo formu.
gumija Elastīgs, gaisu un ūdeni necaurlaidīgs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku.
mats Elastīgu, tievu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu.
lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis. Elektromagnētiskā lauka avots.
solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāja strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām.
šunts Elektrības vadītājs vai magnētvads, ko pieslēdz paralēli elektriskās vai magnētiskās ķēdes posmam, lai daļa strāvas vai magnētiskās plūsmas apietu ķēdes posmu pa izveidoto paralēlo atzarojumu.
Indukcijas krāsns Elektriskā krāsns, kurā karsē dažādus materiālus un priekšmetus, izmantojot siltumu, ko rada tajos inducētās elektriskās virpuļstrāvas.
Svārstību kontūrs Elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskās svārstības.
Svārstību kontūrs Elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas elektromagnētiskās svārstības.
jupiters Elektriskā loka lampa, ko izmanto, filmējot mākslīgā vai kombinētā apgaismojumā.
elektrodzinējs Elektriskā mašīna, kas elektrisko enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
elektromotors Elektriskā mašīna, kas elektrisko enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā. Elektrodzinējs.
papildpretestība Elektriskā pretestība, ko ieslēdz vai atslēdz elektriskajā ķēdē papildus citām šīs ķēdes pretestībām.
Elektriskā ķēde Elektriskā sprieguma avota, elektrības vadītāju, elektrisko ierīču un aparātu savienojums, kam cauri var plūst elektriskā strāva.
Elektriskā ķēde Elektriskā sprieguma avota, elektrības vadītāju, elektrisko ierīču un un aparātu savienojums, kam cauri var plūst elektriskā strāva.
volts Elektriskā sprieguma, elektriskā potenciāla, elektrisko potenciālu starpības un elektrodzinējspēka mērvienība.
Kondukcijas strāva Elektriskā strāva konduktoros.
Kondukcijas strāva Elektriskā strāva konduktoros.
Konvekcijas strāva Elektriskā strāva, ko rada elektriskie lādiņi pārvietodamies.
drošinātājs Elektriskais aizsardzības aparāts, ko lieto elektrisko ķēžu aizsardzībai pret īsslēgumiem, pārslodzi.
Elektrostatiskais lauks Elektriskais lauks, ko rada nekustīgi elektriskie lādiņi.
Elektrostatiskais lauks Elektriskais lauks, ko rada nekustīgi elektriskie lādiņi.
Apgaismes armatūra Elektriskās apgaismes ierīču kopums.
termoelements Elektriskās ķēdes daļa, kura sastāv no dažādiem vadītājiem un kurā izmanto termoelektriskos efektus.
tilts Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci.
induktors Elektriskās mašīnas daļa, kas rada galveno magnētisko lauku.
Galvaniskais elements Elektriskās strāvas avots, kas ķīmisko enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
trolejs Elektriskās strāvas gaisa kontaktvads.
spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni). Izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
neitrons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kura ietilpst atoma kodola sastāvā un kuras masa ir aptuveni vienāda ar protona masu.
elektromontāža Elektrisko iekārtu montāža.
elektromontieris Elektrisko iekārtu montieris.
strāva Elektrisko lādiņa orientēta kustība noteiktā virzienā. Elektriskā strāva.
līdzstrāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība nemainīgā virzienā.
Elektriskā strāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā.
Elektrostatiskā indukcija Elektrisko lādiņu pārbīdes process vadītājos un dielektriķos ārējā elektriskajā laukā.
segnetoelektrība Elektrisko parādību kopums, ko novēro segnetoelektriķos.
Elektriskais spriegums Elektrisko potenciālu diference starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
spriegums Elektrisko potenciālu starpība starp diviem lauka, elektriskās ķēdes punktiem.
videopastiprinātājs Elektrisko signālu pastiprinātājs, kas paredzēts videosignāla vai televīzijas signāla un skaņas pastiprināšanai.
elektroizolācija Elektrisko vadu un dažādu iekārtu izolācija elektriskās strāvas vadītāja norobežošanai.
luksofors Elektrisks signālaparāts, kam ir dažādas gaismas (parasti sarkana, dzeltena, zaļa) un ko izmanto satiksmes regulēšanai.
skaļrunis Elektroakustiska ierīce elektriskā signāla enerģijas pārvēršanai akustisko svārstību enerģijā skaņas frekvenču diapazonā.
telefons Elektroakustiska ierīce, kas pārvērš elektriskos signālus skaņu signālos.
Elektromagnētiskā indukcija Elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam laukam kontūra ietvertajā daļā.
Elektromagnētiskā indukcija Elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam, laukam kontūra ietvertajā daļā.
termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
zummers Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Pīkstenis.
pīkstenis Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Zummers.
radiosignāls Elektromagnētiskās svārstības, kas atbilst radioviļņu frekvencei un ko izraisa parādības dabā.
radiostarojums Elektromagnētisko viļņu starojums.
starojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas izplatīšanās telpā.
izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
radiotroksnis Elektromagnētisks starojums (radioviļņu diapazonā), ko rada ārpuszemes avoti.
testers Elektromēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piemēram, elektrisko ķēžu pārbaudē). Kombinētais elektromēraparāts.
mikroelektronika Elektronikas nozare, kas nodarbojas ar miniatūru elektronisko ierīču radīšanu un izmantošanu.
optoelektronika Elektronikas nozare, kas pētī, kā izmantot informācijas apstrādes, glabāšanas, pārraides sistēmās gaismas un elektrisko signālu savstarpējo pārvēršanos.
video Elektroniskais attēls, ko rada ar videotehniku.
Elektronu mikroskops Elektronmikroskops.
Elektronu mikroskops Elektronmikroskops.
radiosakari Elektrosakari, ko īsteno ar radiotehniskiem līdzekļiem.
videosakari Elektrosakari, ko īsteno ar videotehniskiem līdzekļiem.
radiotelefons Elektrosakaru ierīce, iekārta, ar ko feļetona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
Vadu sakari Elektrosakaru veids, kurā elektriskos signālus pārraida pa vadiem.
Autonoma elektrostacija Elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
Autonoma elektrostacija Elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo. Siltumelektrostacija.
siltumelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo. Termoelektrostacija.
kodolelektrostacija Elektrostacija, kurā elektroenerģijas iegūšanai izmanto kodolenerģiju.
spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
triplets Elementāra ģenētiskā koda vienība, kas sastāv no triju nukleotīdu kombinācijas.
asinsaina Elementārāko asins analīžu rezultāti, to kopums.
kombinatorika Elementārās matemātikas novirziens, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo grupējumu (savienojumu) skaitu.
mikrodaļiņa Elementārdaļiņa, atoma kodols, atoms vai molekula.
fotons Elementārdaļiņa, kas atbilst elektromagnētiskā lauka korpuskulārai struktūrai.
lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne. Plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim).
vingrinājums Elements darbību kompleksā (piemēram, sacensībās).
sastāvelements Elements, kas (parasti vienlaikus ar citu elementu vai citiem elementiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.
palīgelements Elements, kas palīdz nodrošināt sistēmas, kopuma galveno elementu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
serdenis Elements, ko ievieto veidnē, lai lējuma iekšējam dobumam veidotu vēlamo formu.
veidne Elementu kopums, kas veido dobumu lējuma iegūšanai.
ietaise Elementu kopums, kas veido vienotu konstrukciju (piemēram, mehānisms, bloks).
sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
balsene Elpvada augšējā daļa, ko veido vairāki skrimšļi un saites.
kokoseļļa Eļļa, kas iegūta no kokosriekstiem.
karbolinejs Eļļa, ko iegūst no akmeņogļu darvas un izmanto, piemēram, augu aizsardzībā, koksnes konservēšanā.
kokeļļa Eļļa, ko iegūst no dažu lapu koku (piemēram, bērza) koksnes.
lineļļa Eļļa, ko iegūst no linsēklām.
mandeļeļļa Eļļa, ko iegūst no mandeļu sēklām.
olīveļļa Eļļa, ko iegūst no olīvas augļiem.
sezameļļa Eļļa, ko iegūst no sēžama sēklām.
spermaceteļļa Eļļa, ko iegūst no spermaceta.
mašīneļļa Eļļa, ko izmanto, piemēram, rūpniecības iekārtu, mehānismu, mašīnu daļu eļļošanai.
autols Eļļa, ko lieto automobiļu un traktoru dzinēju eļļošanai.
majorāneļļa Eļļa, ko satur majorāni.
spraukumi Eļļas augu sēklu atliekas, kas rodas eļļas ekstrakcijā un ko izmanto par olbaltuma piedevu kombinētajai dzīvnieku barībai.
simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret ko), tieksme, sliecība (uz ko).
īgnums Emocionāls stāvoklis (piemēram, neapmierinātība, dusmas), kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko.
gandarījums Emocionāls stāvoklis, jūtas, ko izraisa, piemēram, labi paveikts darbs, kā iecerēta īstenošanās.
nepatika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga negatīva attieksme pret ko neatbilstošu cilvēka vajadzībām, prasībām, uzskatiem, darbībām.
paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
patika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko).
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
bēdas Emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piemēram, nelaime, zaudējums.
pārdzīvojums Emocionālu norišu kopums, ko izraisa noteikti ārēji vai iekšēji cēloņi.
siltumenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā. Siltumenerģētika.
kodolenerģija Enerģija, kas rodas kodolreakciju procesos.
Siltuma daudzums Enerģijas daudzums, ko sistēma saņem vai atdod apkārtējai videi siltuma apmaiņas procesā.
kumulācija Enerģijas koncentrēšanās noteiktā virzienā.
elektronvolts Enerģijas mērvienība atomfizikā, kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā.
Ķerties (kam) klāt Enerģiski sākt (ko darīt), enerģiski sākt darboties (ap ko).
orpenkurs Enkurs, ko izved ar laivu un izmanto kuģa pārvilkšanai.
ieēnot Ēnojot (3) padarīt kontrastaināku.
pandēmija Epidēmija ļoti plašā teritorijā (piemēram, vairākās valstīs, kontinentos).
epika Episko darbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
ērģeļmāksla Ērģeļmūzikas komponēšanas, atskaņošanas māksla.
stabule Ērģeļu (arī dažu citu pneimatisku mūzikas instrumentu) cilindriska metāla vai četrstūraina koka sastāvdaļa.
pedālis Ērģeļu klaviatūra, ko darbina ar kājām.
pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums. Attēls, teksts, skats u. tml., kas izraisa šādas izjūtas.
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
grauzt Ēst (ko cietu)- par cilvēkiem.
strēbt Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
izēsties Ēst (ko) daudz, tik, cik gribas.
žļakstināt Ēst ar troksni (parasti ko šķidru, arī sulīgu).
žļurkstināt Ēst ar troksni (parasti ko šķidru).
(Likt) uz kārā zoba, arī uz kāro zobu Ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu, apmierināt kāri pēc kā sevišķi garšīga.
Likt uz kārā zoba Ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu.
Likt iekšā Ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
Likt ribās Ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
Likt ribās Ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
mieloties Ēst, dzert (parasti viesībās, ciemos). Ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu.
ņergāties Ēst, peļot, arī izniekojot ēdienu. Ēst bez ēstgribas.
skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko. Attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
iekodām Ēstgribas daļējai apmierināšanai. Uzkodām.
uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena. Ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
koncertestrāde Estrāde, kas paredzēta koncertiem.
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas.
kanēļeļļa Ēteriskā eļļa, ko iegūst no kanēļkoka mizas.
uzlija Ēterisko eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu gatavošanai).
hedonisms Ētikas mācība, kas baudu uzskata par dzīves augstāko mērķi...
etiķis Etiķskābes ūdens šķīdums, ko lieto par garšvielu un izmanto konservēšanai.
nomadi Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
kuģēvele Ēvele ieliektu vai izliektu koka virsmu apstrādāšanai.
garēvele Ēvele koka virsmas nolīdzināšanai šķiedras virzienā vienā un tai pašā līmenī.
šķērsēvele Ēvele koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
jūgēvele Ēvele, ar ko vienlaikus strādā divi cilvēki un ko lieto garāku priekšmetu ēvelēšanai.
saēvelēt Ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu).
šķērsēvelmašīna Ēvelmašīna koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
līnis Ezeros vai lēni tekošās upēs dzīvojoša karpveidīgo zivju kārtas zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām.
kultūrezers Ezers, kurā zivis īpaši audzē, kopj.
diagnostika Fakta noteikšana, konstatēšana pēc kādām pazīmēm.
aizkulises Fakti, arī rīcība, ko plašākai sabiedrībai slēpj.
vajadzība Faktori, to kopums (dabiski, sociāli, garīgi), kas nepieciešami (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
liecība Fakts, apstāklis, arī priekšmets, kas ko apstiprina, pierāda.
bezprātība Fakts, rīcība, ko nevar atzīt par saprātīgu.
kadastrs Faktu sakopojums par feodālā vai kapitālistiskā zemes īpašuma lielumu, vērtību un ienākumiem no tā (valsts nodokļu aprēķināšanai).
kadastrs Faktu sakopojums par zemes platībām, ūdeņiem (piemēram, tautsaimniecības vajadzībām).
uzziņa Faktu, datu apkopojums.
pamats Faktu, likumsakarību, atziņu u. tml. kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci. Materiālo un garīgo parādību kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci.
fantasmagorija Fantastiskas ainas, tēli, ko veido ar optiskām ierīcēm.
piefantazēt Fantazējot radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
farizejisms Farizejam (2) raksturīgo īpašību kopums.
psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pētī ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
farmakologs Farmakoloģijas speciālists.
obroks Feodālā zemes rente (produktos vai naudā), ko zemnieki maksāja feodālim (pirmsrevolūcijas Krievija).
muiža Feodālā zemes valdījuma saimniecisks un administratīvs centrs. Šāds centrs kopā ar tam pakļauto zemnieku zemi.
muižniecība Feodālās sabiedrības kārta. Feodāļu šķiras zemākais un pēc skaita lielākais noslāņojums, kura ekonomiskās un politiskās varas pamatā ir feodālais zemes īpašums.
komūna Feodālismā - pilsētas kopiena.
domēne Feodāļa tiešais zemes īpašums, ko zemnieki apstrādāja klaušu kārtā.
Muižas skola Feodāļu izveidota zemnieku skola.
Muižas skolas Feodāļu izveidotas zemnieku skolas.
saharāze Ferments, kas sašķeļ saharozi glikozē un fruktozē.
Siera raugs Ferments, ko izdala no piena teļu vai piena jēru kuņģa daļas un izmanto siera un pilnpiena biezpiena ražošanā.
papaīns Ferments, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
grafs Figūra, ko veido ar līnijām savienoti punkti un ko parasti izmanto, lai shematiski attēlotu kādu objektu vai norisi.
Konisks šķēlums Figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola).
skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
rādīt Fiksēt vizuālā veidā (kā) mērījumu, arī vizuāli signalizēt (par ko) - par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.
starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
kovbojfilma Filma, kurā tēlota kovboju dzīve (parasti romantizēti un shematizēti). Vesterns.
ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
Vēstures filozofija Filozofijas nozare, kas pētī vēstures procesu motīvus, likumsakarības un vēsturisko izziņu iespējas.
pārfiltrēt Filtrēt (ko) visu, viscaur. Filtrēt (ko) vēlreiz, no jauna.
subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālie orgāni izsniedz vietējiem orgāniem ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo orgānu līdzekli.
piesātinājums Fizikāla lieluma maksimālā vērtība, ko pieļauj dotie apstākļi.
magnētisms Fizikāla parādība, kas makroskopiski izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām.
modulācija Fizikālo īpašību maiņa (skaņām, to sakopojumiem).
Izotopiskais efekts Fizikālo un ķīmisko īpašību pārmaiņas, kuras izraisa kāda ķīmiska elementa atomu aizstāšana ar citiem šī paša elementa izotopiem.
kairinātājs Fizikālo vai ķīmisko parametru pārmaiņas organisma, tā daļas vidē.
tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
vadītājs Fizikāls ķermenis, viela, vide u. tml., kas (ko) vada (4).
doza Fizikāls lielums, ar ko mērī starojuma daudzumu.
masa Fizikāls lielums, ar ko raksturo ķermeņa inerci un spēju reaģēt uz gravitācijas lauku vai to radīt.
spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
spožums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo izstarotās gaismas stiprumu attiecībā pret gaismas avota virsmas laukuma vienību.
piesātinājums Fizikāls lielums, kas izsaka krāsas tīrību un ko mērī ar spektrālās krāsas spožuma attiecību (procentos) pret kopējo spektrālās krāsas un baltās gaismas spožumu.
elektrodzinējspēks Fizikāls lielums, kas rada un uztur elektrisko strāvu noslēgtā elektriskā ķēdē.
potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
Griezes moments Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo ietekmi uz rotējoša ķermeņa leņķisko ātrumu.
Elektrības daudzums Fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lādiņu kopu.
Elektriskais potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lauku un ko mērī ar darbu, kuru veic elektriskais lauks, pārvietojot elektrisko lādiņu.
impulss Fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar ķermeņa masas un ātruma reizinājumu.
elektrovadītspēja Fizikāls lielums, kas raksturo vielas īpašību, spēju vadīt elektrisko strāvu.
Indukcijas spole Fizikāls lielums, ko izmanto elektrībā un magnētismā.
Leņķiskais ātrums Fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības ātruma raksturošanai.
Leņķiskais paātrinājums Fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības paātrinājuma raksturošanai.
Leņķiskais paātrinājums Fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības paātrinājuma raksturošanai.
Termodinamiska sistēma Fizikālu ķermeņu kopa, kuri savā starpā var apmainīties ar enerģiju.
defektoskopija Fizikālu metožu kopums defektu konstatēšanai materiālos un izstrādājumos no tiem.
viskozimetrija Fizikas nozare, kas nodarbojas ar gāzu un šķidrumu viskozitātes mērīšanas metodēm.
kodolfizika Fizikas nozare, kas pētī atoma kodola uzbūvi, īpašības un savstarpējas pārvēršanās procesus.
magnetohidrodinamika Fizikas nozare, kas pētī elektrību vadošo gāzu, šķidrumu, plazmu mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku.
elektrība Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu rašanos, pastāvēšanu, kustību, mijiedarbību.
elektrodinamika Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu un elektrisko strāvu kustības un mijiedarbības likumus.
kosmofizika Fizikas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmosā un kosmiskajos ķermeņos.
elektrostatika Fizikas nozare, kas pētī nekustīgu elektrisko lādiņu mijiedarbību un to līdzsvara nosacījumus.
magnetostatika Fizikas nozare, kas pētī pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētiskai lauku īpašības un mijiedarbību.
biofizika Fizioloģijas nozare, kas pētī fizikālas likumsakarības bioloģiskos procesos.
neirofizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī nervu darbības somatiskos pamatus.
saražot Fizioloģiskā procesā radīt (ko, piemēram, vielas, augļus) lielākā daudzumā. Fizioloģiskā procesā radīt (kā, piemēram, vielu, augļu lielāku daudzumu).
ražot Fizioloģiskā procesā veidot (ko, parasti augļus).
konstitūcija Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību.
slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
pēcbriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu izmaiņu kopums, kas uzlabo tikko novāktu sēklu dīgtspēju.
vingrošana Fiziskās kultūras nozare - cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
pašmocība Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev.
paleoģeogrāfija Fiziski ģeogrāfisko apstākļu kopums kādā no pagājušajiem ģeoloģiskajiem laikmetiem.
piepūle Fizisko, garīgo spēku ievērojams intensitātes, koncentrācijas palielinājums. Ievērojami palielināts fizisko, garīgo spēku patēriņš.
pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā). Fizisko, garīgo spēku patēriņš.
rītarosme Fizisku vingrinājumu kopums, kurus izpilda no rīta.
ritmika Fizisku vingrinājumu sistēma (parasti mūzikas pavadījumā) ritma izjūtas attīstīšanai un izkopšanai.
koncertflīģelis Flīģelis ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
šīberis Fokstrotam līdzīga sarīkojumu pāru deja. Šīs dejas mūzika. Arī fokstrots.
klausule Fonendoskops.
prosodija Fonētikas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
prosodija Fonētisko parādību kopums - skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
prosodija Fonētisko parādību kopums, kas veido dzejas formu.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot tā vainagu.
puskolonija Formāli patstāvīga, bet ekonomiski vāji attīstīta valsts, kuras iekšpolitiku un ārpolitiku ietekmē imperiālistiskās valstis.
futūrisms Formālistisks mākslas un literatūras virziens (20. gadsimta sākumā), kas absolutizēja kapitālistiskās pilsētas haotisko dinamiku, noliedza pagātnes kultūru un reālistisku mākslas formu.
Leikocitārā formula Formula, ar ko izsaka leikocītu atsevišķo veidu procentuālo attiecību.
termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu).
tomassārņi Fosforu saturoša tērauda ražošanas blakusprodukts, kas rodas iekārtās ar bāzisko oderējumu.
tomasčuguns Fosforu saturošs čuguns, ko izmanto Tomasa procesā tērauda ieguvei.
palielinājums Fotoattēls, kas iegūts kopējot un ir lielāks par oriģinālu (negatīvu).
pārfotografēt Fotografēt (piemēram, fotoattēlu, arī iespiestu tekstu, rokrakstu), lai iegūtu (tā) fotogrāfiju, fotokopiju.
radiogrāfija Fotogrāfiskais attēls, ko iegūst, caurstarojot objektu ar jonizējošo starojumu vai arī no paša objekta izstarojuma.
Matēts papīrs Fotopapīrs, uz kura kopētām fotogrāfijām ir nespodra virsma.
Matēts papīrs Fotopapīrs, uz kura kopētām fotogrāfijām ir nespodra virsma.
konsulāts Francijā - konsulu valdīšanas laiks (no 1799. gada līdz 1804. gadam).
morālists Franču buržuāzisko morāles un sabiedrības kritizētāju rakstnieku grupa (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
frankists Franko vadītās fašistiskās kustības piekritējs, dalībnieks (Spānijā).
frazeoloģija Frazeoloģismu kopums (piemēram, kādā valodā).
intonācija Frāzes jēdzieniskais un emocionālais noskaņojums, ko atklāj, piemēram, vārdu. kārta, konteksts, pieturzīmes.
safrēzēt Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā. Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (kā lielāku daudzumu).
nīčisms Fridriha Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums (viens no fašisma ideoloģijas avotiem).
timpanons Frontona vidējā plakne, ko no visām pusēm norobežo profilētas dzegas.
Trigonometriskā funkcija Funkcija, kas raksturo leņķu un tiem atbilstošo trijstūra elementu vai riņķa hordu savstarpējās sakarības (sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss, kā arī sekanss, kosekanss).
pirmintegrālis Funkcija, kuras kreisā puse pie jebkura atrisinājuma saglabā pastāvīgu nozīmi, tomēr nav identiska konstante.
pilsētiņa Funkcionāli vienots dzīvojamo vai sabiedrisko celtņu komplekss. Vieta, kur atrodas šāds komplekss.
pārstrādāt Funkcionējot pārveidot (ko, parasti vielas) - par organismu, tā daļām.
aizsardzība Futbola, hokeja, basketbola u. tml. spēlēs - viena no komandas dalībnieku funkcijām.
futbolkomanda Futbolistu komanda.
motobols Futbols, ko spēlē motociklisti ar īpašu, lielu bumbu.
futurologs Futuroloģijas speciālists. Nākotnes pētītājs, prognozētājs.
kumoss Gabals (kā ēdama), kuru vai nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
koncertsezona Gada daļa, kurā intensīvi tiek rīkoti koncerti.
gredzens Gada laikā izaugusi (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
rūpēt Gādāt (ko).
skapēt Gādāt (parasti ko grūti dabūjamu).
iekārtot Gādāt un panākt, ka (kādu) pieņem (piemēram, darba, skola), ka (kāds) var apmesties (kur).
vilkt Gādāt, nest (ko, parasti sev).
bēdāt Gādāt, rūpēties (par ko).
aizgādība Gādība (par kādu, par ko).
apgādība Gādība, apkopšana.
palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam. Paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
piemesties Gadīties, rasties (par ko nevēlamu).
ēra Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu notikumu. Laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma.
Gregora (arī jaunā stila) kalendārs Gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 1582. gadā.
Vecā stila (arī Jūlija) kalendārs Gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 46. gadā pirms Kristus dzimšanas.
cerēt Gaidīt (ko), ilgoties (pēc kā), paredzot ko labu, vēlamu.
Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
Slēpt (arī turēt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala.
mākonis Gaisā izkliedēts (kā, piemēram, dūmu, gāzu) kopums.
plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu.
Atmosfēras cirkulācija Gaisa plūsmu kopums atmosfērā.
opijs Gaisā sažuvusi miega magones nenogatavojušos pogaļu sula, kas satur alkaloīdus (piemēram, morfīnu, kodeīnu).
mikroklimats Gaisa stāvokļa izraisīto apstākļu kopums (telpā).
salna Gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0°C, ja dienā tā ir bijusi virs 0°C. Ledus kristālu kopums, kas rodas, šādi pazeminoties gaisa temperatūrai.
putas Gaisa, gāzes pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē.
kompresija Gaisa, gāzes vai degoša maisījuma saspiešana (galvenokārt motora cilindrā vai kompresorā).
epicentrs Gaisa, zemūdens vai apakšzemes kodolsprādziena centra projekcija uz Zemes virsmas.
signālgaisma Gaisma, ar ko signalizē (1).
uguns Gaisma, ko izplata kāds gaismas avots.
elektrība Gaisma, ko rada elektriskā strāva.
Polarizēta gaisma Gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu, svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
Loka spuldze Gaismas avots, kurā izmanto elektrisko loku.
Loka spuldze Gaismas avots, kurā izmanto elektrisko loku.
gaismojums Gaismas daudzums, ko saņem fotomateriāls.
optika Gaismas parādību kopums.
uguns Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti. Ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu.
pamattonis Gaismēnas un kolorīta uzbūves pamatelements, vispārējās nokrāsas galvenā īpašība.
esence Gaistošu vielu koncentrēts šķīdums (parasti lieto atšķaidītu).
kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no zilzaļajām aļģēm un ko izmanto, piemēram, par kurināmo.
saime Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā). Atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā).
reids Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu).
izlūkgājiens Gājiens, kurā izlūko (1)
izlūkgājiens Gājiens, kurā veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu.
kombinācija Gājienu kopums noteikta mērķa sasniegšanai (piemēram, šahā, dambretē).
videoterminālis Gala ierīce, kas sastāv no vadības pults un ekrāna un ko izmanto, piemēram, attēlu analizēšanai.
menāža Galda piederums - garšvielu trauciņu statnis. Garšvielu trauciņu komplekts, ko novieto uz statņa.
upurkombinācija Galda spēlēs - kombinācija, kurā noteikta mērķa sasniegšanai zaudē figūru, kauliņu, kārti u. tml.
uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
būvgaldniecība Galdniecības nozare - koka būvdetaļu izgatavošana.
spārns Galējais grupējums (politiķu, zinātnieka u. tml. kopumā).
sabrukums Galējs, slimīgs (fizisko spēku) izsīkums, normālu (piemēram, nervu) funkciju izbeigšanās.
portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu, pāriem.
klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu.
maskarāde Galma balles deja, arī pilsoņu sarīkojumu deja, kuras dalībnieki parasti bija tērpušies maskās.
paralēlslēgums Galvanisko elementu vai pusvadītāju slēgums, kurā visus pozitīvos polus savieno viens vadītājs, bet negatīvos cits. Slēgums, kurā visu vadītāju vieni gali savienoti vienā, bet otri gali - citā punktā.
diadēma Galvas apsējs (sengrieķu priesteriem). Galvas rota (valdniekiem senatnē un viduslaikos).
pārpieris Galvas apsējs, ko sievietes sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
klejotājnervs Galvas smadzeņu nervs, kas inervē lielāko daļu iekšējo orgānu.
elektroencefalogramma Galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektrisko potenciālu pieraksts.
feska Galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs).
iztirzājums Galvenā daļa (skolas sacerējumā).
pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda priekšmetu kopuma) daļa.
pamatapstrādāšana Galvenā, arī sākotnējā apstrādāšana. Pamatapstrāde.
pamatapstrāde Galvenā, arī sākotnējā apstrāde.
pamatslānis Galvenā, nozīmīgākā (iaktu, parādību u. tml.) kopuma daļa.
pamatkodols Galvenā, nozīmīgākā (kā) satura sastāvdaļa. Arī kodols (9).
pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā (priekšmetu kopuma) sastāva daļa.
pamats Galvenā, nozīmīgākā daļa (kādā veselumā, kopumā).
pamatkategorija Galvenā, nozīmīgākā kategorija (kādā kategoriju kopumā).
pamatkoncepcija Galvenā, nozīmīgākā koncepcija.
pamatmasa Galvenā, nozīmīgākā, arī lielākā (kāda cilvēku kopuma) daļa.
kodols Galvenā, vadošā (cilvēku) grupa (kādā kolektīvā).
ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, dažās koloniālajās valstīs).
virsdiriģents Galvenais diriģents (parasti plašākos koncertos, piemēram, Dziesmu svētkos).
kazeīns Galvenais piena olbaltumvielu komponents.
pamatdūriens Galvenais šūšanas tehnikas paņēmiens, ko izmanto kāda izšuvuma raksta veidošanai vai kāda materiāla sasaistīšanai.
pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piemēram, dejā).
profilējošs Galvenais, noteicošais (kādā kopumā).
pamatmateriāls Galvenais, nozīmīgākais (faktu, līdzekļu u. tml.) kopums (kādā darbībā).
pamatgultnis Galvenais, nozīmīgākais gultnis. Gultnis, kas ir nostiprināts pamatnē, pamatkonstrukcijā.
pamatjēdziens Galvenais, nozīmīgākais jēdziens (kādā jēdzienu kopumā).
pamatkomponents Galvenais, nozīmīgākais komponents.
pamatlikums Galvenais, nozīmīgākais likums (1). Arī konstitūcija.
pamattehnika Galvenais, nozīmīgākais paņēmienu kopums (kādā nozarē).
pamatganāmpulks Galvenais, nozīmīgākais pieaugušu lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā).
pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml. Arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
pamats Galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais.
maģistrāle Galvenais, svarīgākais (kā) elementu kopums, galvenais, svarīgākais (kā) attīstības, norises virziens.
maģistrāls Galvenais, svarīgākais (piemēram, par kā elementu kopumu, attīstības, norises virzienu).
ass Galvenais, svarīgākais, ap ko risinās kādi notikumi, darbība.
pamatbrīvības Galvenās, būtiskākās neierobežotās (norises, izpausmes) iespējas, arī tiesības. Tiesību galvenie (konstitucionālie) principi.
organogēni Galvenie ķīmiskie elementi, kas ietilpst organisko savienojumu sastāvā (ogleklis, skābeklis, ūdeņradis, slāpeklis, fosfors, sērs).
kontrolskaitļi Galvenie skaitliskie rādītāji (noteiktam laikposmam), ko izmanto tautas saimniecības plānošanai.
skelets Galveno (mākslas darba) uzbūves sastāvdaļu kopums.
Ticības mācība Galveno kādas reliģijas dogmu kopums.
Ticības mācība Galveno kādas reliģijas dogmu kopums. Reliģisku atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās. Attiecīgais mācību priekšmets.
varonis Galveno lomu tēlotājs traģēdijā (18. un 19. gadsimtā). Vēlāk arī galveno lomu tēlotājs drāmā, komēdijā.
pamats Galveno, būtiskāko, nozīmīgāko zināšanu, arī praktisko iemaņu kopums (kādā nozarē).
noteiksme Galveno, būtisko (kā) īpašību, pazīmju kopums.
politminimums Galveno, nepieciešamāko politisko zināšanu kopums.
pamatforma Galveno, nozīmīgāko ārējā veida, apveida pazīmju kopums (piemēram, priekšmetam).
pamatkodols Galveno, nozīmīgāko cilvēku kopums (kādā cilvēku grupā). Arī kodols (8).
pamatforma Galveno, nozīmīgāko māksliniecisko līdzekļu kopums. Galvenais, nozīmīgākais mākslas darba žanrs, variants.
kodols Galveno, raksturīgāko (cilvēka) īpašību kopums.
raksturs Galveno, raksturīgo (kā) satura īpašību, pazīmju kopums.
raksturs Galveno, raksturīgo (piemēram, parādības, norises, priekšmeta) īpašību, pazīmju kopums.
daba Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei). Būtība.
būtība Galveno, visraksturīgāko īpašību, attiecību kopums.
vairāk Galvenokārt. Lielākoties.
spīles Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu.
Likt galvu ķīlā Galvot (par ko).
Likt galvu ķīlā Galvot (par ko).
Likt galvu ķīlā Galvot (par ko).
sekste Gaļīgs ādas veidojums (uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa). Šāds veidojums kopā ar spalvām.
remonts Ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošana un palielināšana ar ataudzējamiem dzīvniekiem.
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.).
kopganības Ganības, kur kopā ganās vairāku vai daudzu īpašnieku lauksaimniecības dzīvnieki. Ganības, kas pieder vairākiem vai daudziem.
noganīt Ganot pa nākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki (kādā vietā) apēd visus augus vai to lielāko daļu.
noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki apēd (visus augus vai to lielāko daļu) kādā vietā.
atganīties Ganoties atkopties, uzbaroties.
peršs Gara kārts, ko izmanto, izpildot akrobātiskus vingrojumus.
plaknulis Gara līste, ar ko, veicot apmešanas darbus, izlīdzina kādu masu, šķīdumu.
korda Gara virve, ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli).
lonža Gara virve, ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli). Korda (2).
skals Gara, plāna, samērā šaura koksnes plāksne (parasti apgaismošanas ierīcēm, iekuriem, arī pinumiem).
sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piemēram, metāla, ādas, koksnes) plāksne.
rabate Gara, samērā šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti gar celiņiem, celtņu sienām).
jostiņa Gara, šaura (parasti kokvilnas) auduma saite, kurā ietin zīdaini.
serpentīns Gara, šaura, krāsaina papīra lente, ko ballēs, karnevālos sviež publikā, dejotājos.
reverss Garantijas raksts, ko kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim.
tālpeldējums Garās distances peldējums (parasti rekorda uzstādīšanai).
skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
ilgas Garastāvoklis, noskaņojums, kam raksturīgs nemiers, skumjas, arī tieksme pēc kā nezināma vai tikko nojaušama.
pārliktnis Garena būvdetaļa, kas horizontāli balstās uz galiem (piemēram, pāri ailei). Sporta spēļu (piemēram, futbola) vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
skara Garena dažu augu ziedkopa (piemēram, spurdze, vārpa).
spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu (tam) sakļauties, saplakt.
vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
Uguns čūska Garena liesma, garens liesmu kopums.
vāls Garens (kā, piemēram, irdena materiāla) kopums.
vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
caurule Garens cilindra (retāk konusa) formas veidojums ar tukšu vidu.
abra Garens koka trauks mīklas raudzēšanai un mīcīšanai.
vija Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai). Vijīgu augu, to daļu garens kopums. Arī vītne (1).
vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai). Vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
šķiedra Garens, elastīgs, izturīgs ļoti maza šķērsgriezuma veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei.
kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
nomalis Garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums (ar zāģējumu vienā pusē).
kapelāns Garīdznieks (bruņotajos spēkos).
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums. Sociāla grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
meklēt Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu). Censties iegūt (informāciju).
būtne Garīgo un fizisko īpašību kopums (cilvēkam).
krājums Garīgu vērtību, ideju, atmiņu kopums (indivīdam, cilvēku grupai).
nīkt Garlaikoties, pavadīt bezmērķīgi (ilgāku laiku).
ziedbultīte Garš ziedkopas kāts bez lapām.
līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
šnore Garš, šaurs apstrādāšanai iedalīts zemes gabals ciema laukos.
galerija Garš, šaurs balkons gar celtnes fasādi.
lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās).
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
Sūra garša Garšas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Skāba garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, dzērvenes. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Salda garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, cukurs, medus. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Sīva garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Sāļa garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vārāmais sāls. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Rūgta garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles, žults. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
buķete Garšas un aromāta īpašību kopums (parasti vīnam, tējai).
vaniļa Garšviela, ko iegūst no šā koka pākšveida augļiem.
sinepe Garšviela, ko iegūst no šī auga sēklām.
Gaismas gads Garuma mērvienība - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (aptuveni 9460 miljardus kilometru).
Gaismas gads Garuma mērvienība - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (aptuveni 9460 miljardus kilometru).
vārīt Gatavot (ko, parasti ēdienu, arī ēdienu kopumu ēdienreizei), piemēram, lietošanai, uzglabāšanai, ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
kompostēt Gatavot (ko) kompostam, padarīt (ko) par kompostu.
adīt Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašām adatām saistot to ciešos valdziņos.
tamborēt Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašu adatu saistot to ciešos valdziņos.
vīkšķīt Gatavot (norisi, darbību u. tml.), arī gādāt (ko). Vīkšt.
vīkšt Gatavot (norisi, darbību u. tml.). Arī gādāt (ko). Vīkšķīt (2).
brūvēt Gatavot (parasti alkoholisku dzērienu).
meistarot Gatavot, arī labot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
rīkot Gatavot, arī veidot (ko kādam nolūkam).
organizēt Gatavot, rīkot (piemēram, pasākumu, kādu darbību).
vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam). Arī neveikli darboties, rīkoties.
rīkoties Gatavoties (kam), iecerēt, paredzēt (ko darīt).
dzirties Gatavoties (ko darīt).
grasīties Gatavoties (ko darīt).
rosīties Gatavoties (ko darīt). Rīkoties, lai veiktu (kādu darbību).
plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
Gatavot stundu Gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
bēdāties Gausties, žēloties (par ko).
pavadgāze Gāze, kas naftas atradnēs izplūst kopā ar naftu.
izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nogāzelēties Gāzelējoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
cirst Gāzt kokus (lielākā platībā), lai iegūtu kokmateriālu, malku vai lai atbrīvotu no kokiem kādu platību.
turbolokomotīve Gāzturbīnas lokomotīve.
korona Gāzu izlāde, kas novērojama stipri nehomogēnos elektriskos laukos, pastāvot atmosfēras spiedienam.
parciālspiediens Gāzu maisījuma kopējā spiediena daļa, kuru izraisa dotā gāze.
ūdensgāze Gāzu maisījums, ko iegūst, pārgāzējot kurināmo.
grīste Gāzu, vielas daļiņu, sīku priekšmetu kopa, kas pārvietojas spirālveidā.
aizgāzt Gāžot (ko), piepildīt (bedri, grāvi u. tml.).
izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., parasti daudz, ko smagu). Gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
pārgāzt Gāžot panākt, ka (kas) novietojas pāri (kam), pār (ko).
pārgāzt Gāžot panākt, ka (kas) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
piegāzt Gāžoties lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko) - parasti par kokiem.
pārgāzties Gāžoties novietoties pāri (kam), pār (ko).
pārgāzties Gāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sagāzties Gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
ginekologs Ginekoloģijas speciālists.
konspirēt Glabāt slepenībā, izmantojot konspirācijas noteikumus, metodes.
piegrābt Glābjot, tverot, vācot u. tml., piepildīt (ko).
Zaļais ūdens Glaukoma.
Zaļais nags, arī zaļais ūdens Glaukoma.
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
sfumato Glezniecībā - attēlojamo objektu kontūru mīkstināšana, lai radītu, ap tiem gaisa ilūziju.
sagleznot Gleznojot izveidot, radīt (ko) lielākā daudzumā. Gleznojot izveidot, radīt (kā lielāku daudzumu).
pārgleznot Gleznojot pārveidot (gleznu, attēlu u. tml.). Gleznot virsū (gleznai, attēlam u. tml.) ko citu.
kolorists Gleznotājs, kura darbos galvenais ieceres realizēšanas līdzeklis ir kolorīts.
urbējgliemene Gliemene, kuras ķermenis ir tārpveidīgs, čaula reducējusies un kura izalo jūrā esošus koka priekšmetus.
ķekarcukurs Glikoze.
Vīnogu cukurs Glikoze.
strofantīns Glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku.
Gludā muskulatūra Gludo muskuļu kopums.
madapolams Gluds, spīdīgs, blīvs kokvilnas audums (parasti veļai).
apglūnēt Glūnoši aplūkot (no visām pusēm).
vājš Gļēvs, nevīrišķīgs (par sirdi kā cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopumu).
tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz personas vai kolektīva darbības augstu vērtējumu.
Māte Varone Goda nosaukums un ordenis, ko Padomju Savienībā piešķir mātēm, kuras dzemdējušas un uzaudzinājušas 10 bērnus.
Tautas mākslinieks Goda nosaukums, ko piešķir izciliem mākslas darbiniekiem.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Tautas koris Goda nosaukums, ko piešķir pašdarbības korim par sasniegumiem kultūras dzīvē. Koris, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Akadēmiskais teātris (arī koris) Goda nosaukums, ko piešķir teātrim (korim) par izciliem sasniegumiem mākslā.
Komercijas padomnieks Goda tituls, ko kapitālistiskajās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
Komercijas padomnieks Goda tituls, ko kapitālistiskajās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
pagodināt Goddevīgi nosaukt (kādu par ko, kādā vārdā).
pagodāt Goddevīgi nosaukt (kādu par ko, kādā vārdā). Pagodināt (2).
Pēc labākās sirdsapziņas Godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
Pēc (labākās, arī vislabākās) sirdsapziņas, arī ar vislabāko sirdsapziņu Godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
izgorīties Goroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nogorīties Goroties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
tabernākuls Gotiskajā arhitektūrā - dekoratīvs torņveida elements virs altāriem, kapa pieminekļiem, stājmākslas darbiem.
Piena govs Govs, ko izmanto piena ražošanai.
rekordgovs Govs, no kuras iegūst visaugstāko izslaukumu.
sagrābāt Grābājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābstīt (1).
sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur).
sagrābt Grābjot (parasti ar grābekli), savirzīt (nopļautu zāli, sienu u. tml. kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sagrābt Grābjot nokopt (parasti pļavu, lauku).
piegrābt Grābjot savākt vienkopus (piemēram, sienu).
sagrābt Grābjot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt (parasti zemi, zemes platību).
piegrābt Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegrābties Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
izgrabēt Grabot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
piegrābstīt Grābstot savākt vienkopus (piemēram, sienu).
sagrābstīt Grābstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sagrābāt (1).
nogrābstīt Grābstoties skart (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
atslēga Grafiska zīme nošu sistēmā, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā.
atzīmēt Grafiski (ko) attēlot, fiksēt vai (uz ko) norādīt.
pierakstīt Grafiski, ar pieņemtām zīmēm, arī ar fizikāliem paņēmieniem fiksēt (ko).
raksts Grafisko zīmju sistēma informācijas fiksēšanai. Šādā sistēmā izmantoto zīmju formu, materiāla īpatnību kopums. Arī rakstība.
oldermenis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis, ko kooptē pati padome (Anglijā).
izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
sagraizīties Graizot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
sagraizīt Graizot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā), parasti vairākus, savainojumus.
pavārgrāmata Grāmata, kurā sakopotas ēdienu gatavošanas receptes.
Sapņu grāmata Grāmata, kurā sakopoti norādījumi par sapņu nozīmi, piemēram, nākotnes paredzēšanā.
grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē.
aplikums Grāmatas vai burtnīcas apvākojums.
morfoloģija Gramatikas nozare, kas pētī vārdu gramatisko struktūru, vārdu formas un to gramatiskās nozīmes, vārdu pārmaiņu likumus un līdzekļus.
sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
laiks Gramatiska kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdu šķira.
reskontrs Grāmatvedībā - palīggrāmata, kurā tiek ierakstīti dažādu personu konti.
konts Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei.
rēķins Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei. Konts.
debets Grāmatvedības grāmatā - konta kreisā lappuse, kurā ieraksta summas, kas iemaksātas kontā, kā arī parādus un izdevumus, kas attiecināti uz šo kontu.
kredīts Grāmatvedības grāmatā - konta labā lappuse, kurā ieraksta izmaksātās summas.
Divkāršā grāmatvedība Grāmatvedības veids, kurā katra operācijas summa iegrāmatojama divas reizes (divos dažādos kontos, divās dažādās konta pusēs).
Divkāršā grāmatvedība Grāmatvedības veids, kurā katra operācijas summa iegrāmatojama divas reizes (divos dažādos kontos, divās dažādās konta pusēs).
sagramstīt Gramstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sagrābāt (1), sagrābstīt (1).
granāts Granātkoka auglis.
granātābele Granātkoks.
granāts Granātkoks.
pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā.
putraimaugi Graudaugi, ko audzē putraimu ieguvei (piemēram, griķi, mieži, rīss).
vīķis Graudaugu un pākšaugu (parasti auzu un zirņu) mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
klijas Graudu ārējie apvalki, ko atdala, dzirnavās iegūstot miltus un putraimus.
pārsla Graudu izstrādājums, ko iegūst, tos tvaikā izsutinot, pēc tam izkaltējot un saspiežot valčos.
pļavauzīte Graudzāļu dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem.
Salikta vārpa Graudzāļu dzimtas augu ziedkopa, kurā uz galvenās ass ir sēdošas vārpiņas.
Salikta vārpa Graudzāļu dzimtas augu ziedkopa, kurā uz galvenās ass ir sēdošas vārpiņas.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
bambuss Graudzāļu dzimtas kokveida augs ar posmainiem, dobiem stiebriem (tropos, subtropos).
graudaugi Graudzāļu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
rīss Graudzāļu dzimtas labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem. Arī šādu augu kopums.
timotiņš Graudzāļu dzimtas lakstaugs - pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā.
lapsaste Graudzāļu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara.
vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne, šīs slimības bojāti graudi. Melnie graudi.
labība Graudzāļu, tauriņziežu, sūreņu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
sagrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko), grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, ar kādas īpašības.
taukšķēt Grauzdēt taukos (parasti zirņus, pupas).
urbināt Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem).
rubināt Grauzt, krimst (parasti ko cietu).
iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) - parasti par kāpuriem.
izgrauzties Graužot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to).
grauzties Graužot (ko), virzīties (tajā) uz priekšu.
urbt Graužot ko, veidot tajā (caurumus, ejas u. tml.) - par dzīvniekiem.
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
nograuzt Graužot sabojāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izgrebt Grebjot izņemt (vidu kokam).
Galeniskais grebums Grebums galeniskā, koka stumbram šķērsām nozāģētā plāksnē.
iela Grēda (parasti malkas, kokmateriālu).
sters Grēdās sakrautu kokmateriālu (parasti malkas, žagaru) mērvienība - 1 kubikmetrs materiāla (ieskaitot gaisa spraugas).
lagūna Gredzenveida ūdenstilpe ap koraļļu salu.
Krist grēkā Grēkot (1).
Krist grēkā Grēkot (2).
smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piemēram, trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās).
smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piemēram, trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās).
mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
Gremošanas trakts Gremošanas orgānu kopums.
radītgriba Griba radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā). Griba radīt, radīšanas griba.
vēlēties Gribēt (ko), tiekties (pēc kā).
labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
Kaila grīda Grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
Kaila grīda Grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
Plika (biežāk kaila) grīda Grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
dubultgrīda Grīda, ko veido divas kārtas.
plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem. Vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.).
plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
skrullēt Griezt (ko) gredzenveidigi, spirālveidīgi. Arī cirtot.
lobīt Griezt plānu (kokmateriāla) kārtu (piemēram, lai iegūtu finiera plāksnes).
sagriezt Griežot (ko) pa apli, ap kādu asi, būt par cēloni tam, ka rodas (piemēram, virpulis).
sagriezt Griežot (ko), izmainīt (tā) stāvokli, virzienu.
pārgriezt Griežot (ko), pārsniegt (tā) izturības robežu.
apgriezt Griežot apkārt pa apli, apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
izgriezums Griežot izveidots attēls, ornaments (parasti kokā).
sagriezt Griežot pārveidot par ko.
sagriezt Griežot sagādāt, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Griežot sagādāt, arī sagatavot (kā lielāku daudzumu).
piegriezt Griežot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegriezt Griežot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
sagriezt Griežot savainot. Saskaroties ar ko asu, radīt savainojumu.
urbināt Griežot vai grozot un spiežot (ko smailu kādā virsmā), veidot (tajā caurumu, dobumu).
urbināt Griežot vai grozot un spiežot (parasti ko smailu kādā virsmā), radīt (tajā) caurumu, dobumu.
sagriezties Griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
apcirpt Griežot, pļaujot u. tml. saīsināt vai nolīdzināt (visapkārt, no virspuses zāli, krūmus, kokus).
pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
apgriezties Griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izgriezties Griežoties uz vienu un otru pusi, lokoties atbrīvoties, izrauties (parasti no kāda rokām).
sagriezties Griežoties, tiekot grieztam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (par priekšmetiem).
izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nogrīļoties Grīļojoties noiet, nonākt lejā, nost, gar (ko).
dižmeldri Grīšļu dzimtas augi (parasti ūdensaugi), kurus izmanto dekoratīvos nolūkos.
kritenis Gropē ielaists būvkoks (piemēram, durvju, žogu konstrukcijās).
sagropēt Gropējot izgatavot, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Gropējot izgatavot, arī sagatavot (M lielāku daudzumu).
sagrozīt Grozot (ko), panākt, ka (tas) novietojas, nokļūst kādā, parasti vēlamā, stāvoklī.
savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
sasalumgrunts Grunts, kuras fizisko stāvokli nosaka negatīva temperatūra.
izlūkgrupa Grupa, kas izlūko (1).
kavalkāde Grupa, rinda, ko veido, parasti transportlīdzekļi, arī cilvēki.
gruporgs Grupas organizators (partijas, komjaunatnes, sabiedriskās organizācijās).
sistematizēt Grupējot, klasificējot veidot (kā) sistēmu. Kārtot (ko) sistēmā.
strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros.
klasificēt Grupēt, dalīt (ko) pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem nosacījumiem.
sādža Grupveida apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir kopējs nosaukums, bet kuras mājām nav atsevišķu mājvārdu.
sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam. _imperf._ Grūt ciet. Aizbrukt, aizbirt.
aizgrūt Grūstot, brūkot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
samezglojums Grūti nokārtojams, atrisināms (piemēram, sabiedrisku parādību, problēmu) kopums. Sarežģījums (dzīvē, attiecībās).
ciets Grūti sakožams (par pārtikas produktiem).
nedienas Grūtu, smagu apstākļu kopums.
izgrūst Grūžot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
pārgrūst Grūžot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
rūsa Gružu, saslauku, arī nevajadzīgu, nederīgu priekšmetu kopums.
naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele - neliels galdiņš, ko parasti novieto pie guļasvietas.
naktsskapītis Guļamtelpas mēbele - neliels skapītis, ko parasti novieto pie guļasvietas.
miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
spilvens Guļasvietas piederums (galvas novietošanai), arī dekoratīvs priekšmets - ar mīkstu, materiālu pildīts, samērā neliels maiss. Šāds maiss kopā ar pārvalku.
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to).
nogulēt Guļot, aizguļoties nokavēt (ko).
pusguļus Guļus ar paceltu un parasti pret ko atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
galošas Gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem.
Ieveramā gumija Gumijota lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos.
klematiss Gundegu dzimtas vasarzaļš, dekoratīvs, koksnains vīteņaugs, arī ilggadīgs lakstaugs.
krepitācija Gurkstošu, čirkstošu skaņu kopums (piemēram, plaušās, kaulu locītavās).
pelnīt Gūt (sekmju vērtējumu, parasti skolā).
saņemt Gūt iespēju (ko) izmantot, arī (ko) veikt, (kur) piedalīties.
saņemt Gūt iespēju (ko) izmantot, dabūt u. tml.
dabūt Gūt iespēju, izdevību (ko darīt).
mācīties Gūt informāciju (par ko) tā, lai to varētu praktiski izmantot savās darbībās.
triumfēt Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru. Gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara.
Nolikt uz lāpstiņām Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko).
Noguldīt uz lāpstiņām Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko).
Nolikt uz lāpstiņām (arī uz pleciem) Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko).
Nolikt uz pleciem (arī uz lāpstiņām) Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko).
vērot Gūt priekšstatu, zināšanas (par ko) pēc ārējām pazīmēm.
Tikt pie kāda gala, retāk tikt pie gala Gūt vēlamo rezultātu (kādā darbā, pasākumā). Tikt skaidrībā (par ko).
Dārgi maksāt Gūt, panākt (ko) ar lielām pūlēm, grūtībām, arī upuriem.
hidroģenerators Ģenerators, kas no hidrauliskās turbīnas saņemto mehānisko enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
turboģenerators Ģenerators, ko piedzen tvaika turbīna vai gāzturbīna.
poligonometrija Ģeodēzisko darbu mērīšanas metode - tādu punktu izvēle un iezīmēšana dabā, kuri ir daudzstūru virsotnes un kuru atrašanās vietu nosaka, izmērījot leņķus un malu garumu.
menzula Ģeodēzisks instruments, kas sastāv no statīva, paliktņa un dēļa un ko izmanto apvidus uzmērīšanai.
magnetometrija Ģeofizikas nozare, kas pētī magnētisko lauku.
Fiziskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas dabaszinātnisko nozaru kopums, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā sastāvdaļas un teritoriālos dabas kompleksus.
reģionpētniecība Ģeogrāfijas nozare, kas kompleksi pētī reģionus.
okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā.
okeanoloģija Ģeogrāfijas nozaru kopums, kas pētī fizikālos, ķīmiskos, ģeoloģiskos un bioloģiskos procesus pasaules okeānā.
atlants Ģeogrāfijas, vēstures vai citu karšu sistemātisks sakopojums.
Austrumu garums Ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz austrumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna).
Austrumu garums Ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz austrumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna).
Rietumu garums Ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz rietumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna).
Rietumu garums Ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz rietumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna).
Dienvidu platums Ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz dienvidiem.
Dienvidu platums Ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz dienvidiem.
Ziemeļu platums Ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz ziemeļiem.
Ziemeļu platums Ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz ziemeļiem.
topogrāfija Ģeogrāfisko (apvidus) pazīmju kopums, kas ģeogrāfiski raksturo kādu apdzīvotu vietu vai administratīvi teritoriālu vienību.
radioģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī atomu kodolu dabisko pārvērtību likumības Zemes garozā un šo pārvērtību izpausmi ģeoloģiskajos procesos.
petrogrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī iežu mineraloģisko, ķīmisko sastāvu un ģeoloģiskās īpatnības.
stratigrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
seismotektonika Ģeoloģijas nozare, kas pētī zemestrīču rašanās ģeoloģiskos nosacījumus.
Ģeohronoloģiska vienība Ģeoloģiskā laika vienība, kas apzīmē iežu vai ģeoloģisko notikumu relatīvo vai absolūto vecumu.
Ģeohronoloģiska vienība Ģeoloģiskā laika vienība, kas apzīmē iežu vai ģeoloģisko notikumu relatīvo vai absolūto vecumu.
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
stratifikācija Ģeoloģisko veidojumu daļu stāvoklis vertikālā griezumā.
riņķis Ģeometriska figūra - plaknes punktu kopa, kuru attālumi no kāda noteikta plaknes punkta nav lielāki par doto skaitli.
daudzstūris Ģeometriska figūra, ko ierobežo noslēgta lauzta līnija.
Spēku paralelograms Ģeometriska konstrukcija, kurā rezultējošo spēku attēlo ar diagonāli paralelogramā, kam divas malas veido šo spēku vektori.
Spēku paralelograms Ģeometriska konstrukcija, kurā rezultējošo spēku attēlo ar diagonāli paralelogramā, kam divas malas veido šo spēku vektori.
daudzskaldnis Ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo vairākas plaknes.
tors Ģeometrisks ķermenis, ko veido riņķa rotācija ap asi, kura atrodas šā riņķa plaknē, bet nekrusto to. Veidojums, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma.
vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
orogrāfija Ģeomorfoloģijas nozare, kas pētī Zemes virsas reljefa formas, to konfigurāciju, izmērus, virzienu.
mantija Ģeosfēra, kas atrodas starp litosfēru un Zemes kodolu.
ievilkt Ģērbjot, aujot (ko), ievirzīt (rokas piedurknēs, kājas apavos).
heraldika Ģerboņu, arī citu simbolisku zīmju kopums.
mesties Ģērbt nost (ko citu), lai paliktu noteiktā tērpā.
Ģimens pavards Ģimenes dzīves apstākļu kopums: ģimenes miteklis.
Kolhoznieku sēta Ģimenes un darba apvienība, kas kopīgi apsaimnieko savu piemājas zemes gabalu, balstoties uz kolhoza sociālistisko īpašumu un piedaloties kolhoza sabiedriskajā saimniecībā.
savējais Ģimenes, dzimtas u. tml. loceklis (no šīs ģimenes, dzimtas u. tml. locekļu viedokļa). Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļa viedokļa).
klans Ģints (retāk cilts) kopiena (piemēram, ķeltu tautām). Radinieku ģints vai grupa.
Ģipša nolējums Ģipsī izlieta (piemēram, skulptūras, arhitektūras detaļas) precīza kopija.
Ģipša nolējums Ģipsī izlieta (piemēram, skulptūras, arhitektūras detaļas) precīza kopija.
karnalīts Halogēnu grupas minerāls, no kura iegūst kālija un magnija sāļus, kā arī metālisko magniju.
mudžeklis Haotisks (daudzu, parasti dažādu, skaņu) kopums.
kakofonija Haotisks skaņu sakopojums (skaņdarbos).
mudžeklis Haotisks, arī liels (augu, to daļu) kopums.
Zelta griezums Harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
Zelta griezums Harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa, attiecas pret otru, mazāko daļu, tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
sabalsot Harmonizēt (ko) korim, vokālam ansamblim.
triāde Hēgeļa dialektikā - triju dialektiskās attīstības pakāpju (tēzes, antitēzes, sintēzes) kopums.
neohēgelisms Hēgeļa filozofijas skolas radikālais spārns. Jaunhēgelisms.
jaunhēgelisms Hēgeļa filozofijas skolas radikālais spārns. Neohēgelisms.
ortohēlijs Hēlijs, kura atomu apvalkos abu elektronu spini ir vērsti vienā un tai pašā virzienā.
patruļhelikopters Helikopters, ar ko brauc patruļa.
skābsiens Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēta zāle.
skābgraudi Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēti graudi.
spiedienaugstums Hidraulikā - lielums, ar ko raksturo šķidruma plūsmas īpatnējo (pret masas vienību attiecināto) enerģiju kādā punktā.
romāncements Hidrauliska Javu saistviela, ko iegūst, smalki samaļot zem saķepšanas temperatūras apdedzinātus, mālu saturošus kaļķakmeņus vai dolomītus.
pārcukurot Hidrolizēt (ko), lai iegūtu cukurus.
dambis Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai. Aizsprosts.
aizsprosts Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai. Dambis.
ragata Hidrotehniska ierīce (kā, parasti pludināmo koku) virzīšanai pa ūdenstilpi vai arī aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
hidromezgls Hidrotehnisku iekārtu sakopojums vienā vietā.
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst polimorfiskas kolonijas veidojoši caurspīdīgi, līdz 3 metriem gari jūras dzīvnieki. Šis apakšklases dzīvnieki.
psihohigiēna Higiēnas nozare, kas izstrādā pasākumus psihisko slimību novēršanai.
Mata higrometrs Higrometrs, kura darbības pamatā ir attaukota mata īpašība mainīt savu garumu atkarā no gaisa mitruma.
Mata higrometrs Higrometrs, kura darbības pamatā ir cilvēka attaukota mata īpašība mainīt savu garumu atkarībā no gaisa mitruma.
raports Hipnotizētāja kontakts ar slimnieku.
siltumnāve Hipotētiska visu enerģijas veidu pārvēršanās siltuma enerģijā, kas vienmērīgi sadalās Visumā, kur pēc tam izbeidzas visi makroskopiskie procesi.
rekonstruēt Hipotētiski veidot (sākotnējo, agrāko, avotos nefiksēto valodas faktu).
svīta Horeogrāfijā - kompozīcija, kas sastāv no vairākām dejām par vienu tēmu.
horeogrāfs Horeogrāfijas speciālists. Horeogrāfiskas kompozīcijas autors.
deja Horeogrāfiskās mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir ķermeņa harmoniskas kustības, kas ritmiski izkārtotas noteiktā kompozīcijā, tempā, dinamikā.
tūre Horeogrāfiskas norises daļa - noteiktu kustību, darbību kopums. Arī dejotāja apgrieziens.
Klasiskā deja Horeogrāfisko izteiksmes līdzekļu pamatsistēma baletā.
Abscisu ass Horizontālā koordināšu ass.
Abscisu ass Horizontālā koordinātu ass.
terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
līmenis Horizontāla virsma, kas rāda attālumu augstumā (no kā). Horizontāla virsma, ko izmanto (kā) augstuma raksturošanai.
ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida. Šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa.
tunelis Horizontāli vai slīpi izbūvēta apakšzemes eja transportam, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
sistava Horizontālo aužamo stāvu detaļa - ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai.
bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts koks, pie kura piestiprina priekšburas.
klājs Horizontāls vienlaidu segums (kuģa vai jahtas korpusā).
dzimumhormoni Hormoni, ko izdala dzimumdziedzeri.
insulīns Hormons, ko izstrādā aizkuņģa dziedzeris un kas regulē ogļhidrātu maiņu organismā.
sifiliss Hroniska veneriska slimība, ko izraisa mikroorganisms - bālā treponēma.
trahoma Hronisks, infekciozs acs konjunktīvas iekaisums.
maģistrs Humanitāro priekšmetu skolotājs (viduslaikos).
travestija Humoristisks dzejas žanrs, kurā komiskumu rada nopietna satura izpausme tam neatbilstošā formā. Šī žanra dzejolis.
plurālisms Ideālistiska koncepcija, pēc kuras viss esošais sastāv no daudzām viennozīmīgām būtībām, kas nav reducējamas uz vienu principu.
neokantisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas radās 19. gadsimta otrajā pusē un attīsta Imanuela Kanta filozofijas ideālistiskos un metafiziskos elementus.
personālisms Ideālistisks mūsdienu filozofijas virziens, kas pasauli uzskata par garīgu būtņu kopumu, kuru vada augstāka dievišķa persona.
pedoloģija Ideālistisks psiholoģijas un pedagoģijas virziens (izveidojies 19. un 20. gadsimta mijā), kas centās mehāniski apvienot bērna psihiskās attīstības psiholoģisko, anatomiski fizioloģisko, bioloģisko un socioloģisko izpratni.
Lūkoties (arī skatīties, raudzīties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm Idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
Raudzīties (arī skatīties, lūkoties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm Idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
Skatīties (arī lūkoties, raudzīties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm Idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
Skatīties (arī lūkoties, raudzīties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm Idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
Skatīties (arī lūkoties, raudzīties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm Idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
virsuzdevums Idejisks un radošs mērķis, ko (lomai, izrādei) izvirza aktieri, režisors, lai atklātu daiļdarba būtisko saturu.
antikomunisms Ideoloģija un politika, kas ir vērsta pret komunistisko teoriju un praksi.
radiodiversija Ideoloģiski naidīgas, melīgas informācijas pārraide pa radio (propagandas nolūkos).
papisms Ideoloģisks strāvojums, kas atbalsta pāvesta politisko varu.
mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem). Līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari). Ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums.
piala Ieapaļš konusveida dzeramais trauks (Vidusāzijā) ar paplatinātu augšdaļu un bez osas.
krāteris Ieapaļš padziļinājums (zemes virsmā), ko rada, piemēram, meteorīti, sprādzieni.
čiekurs Ieapaļš vai iegarens veidojums - skuju koku vairošanās orgāns, kurā nogatavojas sēklas.
šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
apbakstīt Iebakstīt, piebakstīt (ko visapkārt, no visām pusēm, parasti, nostiprinot ko).
sadzīt Iebāzt (ko kur iekšā, parasti dziļi).
Pabāzt zem ūdens Iebāzt (ko ūdenī) tā, ka (ūdens to) nosedz, pārklāj.
apstrīdēt Iebilst (pret kādiem apgalvojumiem), noraidīt (apgalvojumus), izsakot citādas domas.
nolikt Iecelt (amatā), norīkot (kādai darbībai).
uzlikt Iecelt, norīkot amatā (parasti uz kuģa).
atamans Iecelts vai ievēlēts priekšnieks kazaku karaspēkā vai ciematos. Ievēlēts kazaku kopienas priekšnieks.
gribēt Iecerēt, arī gatavoties (ko darīt).
iespraukt Iedabūt, iespiest (spraugā, šaurā vietā, starp ko).
departaments Iedalījums (parasti augstākais) buržuāzisko valstu administratīvajās, kā arī tiesu iestādēs.
vadība Iedarbība, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (fizikālas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas, norises) funkcionēšanu, darbošanos kādā veidā.
kopiedarbība Iedarbība, ko rada vairāki vai daudzi.
Ieslēgt strāvu (arī elektrību) Iedarbināt elektrisko iekārtu, aparātu.
Ieslēgt strāvu (arī elektrību) Iedarbināt elektrisko iekārtu, aparrātu.
savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.). Kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums.
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku (uz ko), panākt, ka (no tā) izdalās šķidrums.
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties.
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā.
pārvietot Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) maina atrašanās vietu.
virzīt Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
izēst Iedarbojoties izbojāt (kādu priekšmetu) - piemēram, par rūsu, kodīgu vielu.
izēst Iedarbojoties radīt (kur, piemēram, caurumu) - par rūsu, kodīgu vielu.
Gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
Gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
Gāzt zemē (arī no kājām, nost) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
Nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jā atrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
narkotizēt Iedarboties (uz kādu) ar narkotiskām vielām.
skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami (piemēram, par slimībām, fizioloģiskiem procesiem, parādībām vidē).
termalizēt Iedarboties (uz ko) ar siltumu.
šķelt Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) daļās, parasti divās, daļās. Šādā veidā Iedarbojoties (uz kādu materiālu), veidot, darināt (ko no tā).
stiept Iedarboties ar spēku (uz ko) virzienā prom (no tā), parasti, palielinot (tā) garumu, spriegumu, arī radot plīsumu, pārrāvumu.
štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu). Veidot (ko) ar štanci.
sadēstīt Iedēstīt (ko) lielākā daudzumā. Iedēstīt (kā lielāku daudzumu).
piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piedēstīt Iedēstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, dobi, dārzu).
iere Iedobums krāsns mūrī (kur var ko žāvēt, sildīt).
rieris Iedobums krāsns mūrī (kur var ko žāvēt, sildīt). Iere (1).
atrast Iedomājies, izdomājis, arī izvēlējies (ko).
Mūžīgais dzinējs Iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi.
idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā ir īstenībā. Piedēvēt (kam) ideāla [1] (1) īpašības.
Stādīties priekšā Iedomāties, iztēloties (ko).
stādīties Iedomāties, iztēloties (ko).
sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt). Arī sadomāt (1).
Ņemt galvā (arī prātā) Iedomāties, sākt domāt (ko).
Ņemt prātā (arī galvā) Iedomāties, sākt domāt (ko).
iedāvināt Iedot (ko, piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
novēlēt Iedot (ko) izlietošanai. Arī atvēlēt (1).
sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā. Iedot (kā lielāku daudzumu). Iedot (ko vairākiem, daudziem).
pasniegt Iedot (ko) par apbalvojumu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā.
uzdāvināt Iedot (ko) par dāvanu (piemēram, svētkos, svinībās).
pasniegt Iedot (ko) par dāvanu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā.
iedāvināt Iedot (ko) par dāvanu.
samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem); arī saziedot.
samest Iedot naudu, lai (ko) iegādātos (par vairākiem, daudziem).
ieķīlāt Iedot, nodot (ko) par ķīlu.
iesmērēt Iedot, pārdot, parasti ar viltu (ko maz vērtīgu, nederīgu).
piesviest Iedot, piešķirt (ko) papildus. Piemest (5).
atļauties Iedrošināties (pateikt, darīt, rīkoties).
inspirācija Iedvesmošana. Arī musināšana (uz ko).
inspirēt Iedvesmot. Arī musināt (uz ko).
noēst Iedzelt, iekost (daudzās vietās) - parasti par kukaiņiem.
aizdzīt Iedzenot vai iesitot (ko), aizdarīt.
uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu).
iebaudīt Iedzert (alkoholisku dzērienu).
iemest Iedzert (alkoholisku dzērienu). Izdzert (trauku ar alkoholisku dzērienu).
uzdzert Iedzert (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
ieraut Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu).
ieķert Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu). Strauji, arī steigā nedaudz ieēst.
iedzerties Iedzert alkoholisku dzērienu un ļoti manāmi apreibt.
Iestiprināt (arī ietaisīt, uztaisīt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
Iestiprināt (arī ietaisīt, uztaisīt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
Ietaisīt (arī uztaisīt, iestiprināt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
Uztaisīt (arī iestiprināt, ietaisīt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
iekampt Iedzert alkoholisku dzērienu.
iestiprināties Iedzert alkoholisku dzērienu.
Uzņemt uz krūts Iedzert alkoholisku dzērienu.
Iemest (kādu) glāzi (arī glāzīti) Iedzert glāzi (glāzīti) alkoholiska dzēriena.
Iemest (kādu) glāzīti (arī glāzi) Iedzert glāzīti (glāzi) alkoholiska dzēriena.
sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (atzīmējot savstarpēju norunu, vienošanos).
sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (parasti izsakot novēlējumu un saskandinot glāzes, kausus u. tml.).
rakties Iedziļināties (kādā jautājumā, problēmā), pētīt ko.
iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties.
Ģenētiskais (arī iedzimtības) kods Iedzimta, mantota nukleīnskābes molekulās šifrēta informācijas sistēma, kas konsekventi realizējas (dzīvnieku, augu, mikroorganismu) nukleotīdos.
hromosoma Iedzimtības nesēja struktūra šūnas kodolā.
instinkts Iedzimtu organisma reakciju kopums, kuru forma ir gandrīz nemainīga un kuras nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas. Pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt).
emigrācija Iedzīvotāju izceļošana no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
tauta Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecības darbu. Process --> dispanserizēt.
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Iedzīvotāju skaita pieaugums, ko nosaka dzimstība.
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Iedzīvotāju skaita pieaugums, ko nosaka dzimstība.
raznočinci Iedzīvotāju starpslānis (Krievijā 18. un 19. gadsimtā), ko veidoja no dažādām kārtām nākuši inteliģenti, kuri strādāja par ierēdņiem, speciālistiem dažādās nozarēs. Šī starpslāņa pārstāvji.
urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās. Pilsētu attīstība, to nozīmes palielināšanās sabiedrības dzīvē.
smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes.
uzēst Ieēst (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
uzēst Ieēst (ko).
apkāre Iegarens, pārvietojams koka līstīšu ietvars bišu šūnām.
tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
apmērcēt Iegremdējot (ko sasmalcinātā, pulverveida vielā), panākt, ka daļēji pārklājas (ar šo vielu).
pagremdēt Iegremdēt (ko šķidrumā) tā, ka (tas to) nosedz, pārņem.
sagremdēt Iegremdēt (ko) lielākā daudzumā. Iegremdēt (kā lielāku daudzumu).
Pabāzt zem ūdens Iegremdēt, ievirzīt (ko) ūdenī tā, ka ūdens (to) nosedz, pārklāj.
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
aprobīt Iegriezt, iecirst robus (visapkārt, parasti kokam).
ķimene Iegriezums, rieva (koka traukiem) dibena ielikšanai.
iebetonēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar betona masu.
iecementēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar cementa masu.
sadabūt Iegūt (ievainojumu), saslimt (ar ko).
vinnēt Iegūt (ko vēlamu, derīgu), arī uzvarēt (kādu, ko).
laimēt Iegūt (ko vēlamu, piemēram, priekšmetu, vietu, pienākumu) izlozē.
izspiest Iegūt (ko, piemēram, varmācīgi pieprasot, an apkrāpjot).
Izraut no zobiem (arī no nagiem) Iegūt (ko) cīņā, ar lielām grūtībām.
Izraut no nagiem (arī no zobiem) Iegūt (ko) cīņā, ar lielām grūtībām.
Izraut no zobiem (arī no nagiem) Iegūt (ko) cīņā, ar lielām grūtībām.
dabūt Iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā u. tml.
paņemt Iegūt (ko) savā lietošanā atbilstoši kādiem noteikumiem (parasti uz neilgu laiku). Iesaistīt (kādu) darbības, uzdevuma veikšanā.
tikt Iegūt (parasti ko nevēlamu, piemēram, slimību).
nopelnīt Iegūt (sekmju vērtējumu, parasti skolā).
iznirt Iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku). Izvirzīties uzmanības centrā.
Uzkāpt slavas augstumos Iegūt lielu svaru, slavas augstāko pakāpi.
Sist (arī kaut) kārti Iegūt partnera izspēlēto kārti, izspēlējot savu vērtīgāko kārti.
iemanīties Iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
nokaut Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti), nosist.
kaut Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti). Sist.
iepazīt Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot). Uzzināt (ko).
iepazīties Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot). Uzzināt (ko).
iegādāties Iegūt savā īpašumā, rīcībā nopērkot.
Ietrenēt aci (arī acis) Iegūt spēju ātri, pareizi uztvert ar redzi (ko).
Pārņemt varu Iegūt varu, valdošo politisko stāvokli, nodibināt šķirisku diktatūru, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
Pārņemt varu Iegūt varu, valdošo politisko stāvokli, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
trāpīt Iegūt, arī atrast (ko).
saņemt Iegūt, dabūt (ko izsniegtu, pasniegtu).
tikt Iegūt, iegādāties, sagādāt (ko).
Dārgi (sa)maksāt Iegūt, panākt (ko) ar lielām pūlēm, grūtībām, arī upuriem.
Dārgi samaksāt Iegūt, panākt (ko) ar lielām pūlēm, grūtībām, arī upuriem. Izjust savas vai cita rīcības negatīvās sekas.
paņemt Iegūt, panākt, ka iegūst sev (ko patīkamu, derīgu). Aizgul, arī piesavināties (ko).
Notvert (kā) pavedienu Iegūt, realizēt (ko). Arī uztvert, izprast (ko).
Notvert (kā) pavedienu Iegūt, realizēt (ko). Arī uztvert, izprast (ko).
rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis.
sajaut Iejaut (ko) lielākā daudzumā. Iejaut (kā lielāku daudzumu).
sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
iemaut Iejūgt (darba dzīvnieku), uzliekot iemauktus.
aizjūgs Iejūgtais dzīvnieks (dzīvnieki) kopā ar ratiem, kamanām u. tml. Pajūgs.
piejukt Iejūkot pievienoties (pie kā, kam klāt).
attapties Iejusties (kādā situācijā), sākt rīkoties (kādos apstākļos).
pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Plaušu karsonis.
Plaušu karsonis Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Pneimonija.
Plaušu karsonis Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Pneimonija.
vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
relejregulators Iekārta (galvenokārt) elektroenerģijas ģeneratora un akumulatoru baterijas kopējā darba režīma regulēšanai.
slīdlente Iekārta (kā) transportēšanai - kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
termovizors Iekārta (kā) virsmas temperatūras sadalījuma bezkontakta iegūšanai, novērošanai, analīzei.
katls Iekārta (parasti kodolenerģijas) pārvēršanai siltuma enerģijā.
reproduktors Iekārta (parasti radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai dzirdamās skaņās.
trimērs Iekārta ar vairākām ripām kokmateriālu garumošanai.
raidiekārta Iekārta informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
skretele Iekārta materiālu (piemēram, kokmateriālu) pacelšanai un netālai transportēšanai.
taisngriezis Iekārta, ar ko maiņstrāvas spriegumu pārveido līdzstrāvas spriegumā.
manipulators Iekārta, ar ko no attāluma veic kādas darbības un kas parasti atveido roku kustības.
radioraidītājs Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos.
raidītājs Iekārta, ierīce informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
rausējs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai kopā, (to) raušot.
tecinātājs Iekārta, ierīce u. tml., ar kuru ko tecina [1] (2).
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) absorbē. Absorbētājs.
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) slāpē (2).
tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
pūtējs Iekārta, ierīce, kas ar gaisa plūsmu pārvieto (ko).
ratiņi Iekārta, kam ir riteņi, arī pārvadi, bremzes u. tml. un ko piestiprina zem vagona korpusa gala.
kodoliekārta Iekārta, kas ražo kodolenerģiju.
elektroiekārta Iekārta, ko darbina ar elektrisko enerģiju. Elektriskā iekārta.
vibrostends Iekārta, ko lieto materiālu, detaļu vai ražojumu pārbaudei, pakļaujot tos vibrācijām.
Elektrostatiskā mašīna Iekārta, kurā iegūst elektriskos lādiņus (parasti ar berzi vai indukciju).
Elektrostatiskā mašīna Iekārta, kurā iegūst elektriskos lādiņus (parasti ar berzi vai indukciju).
elektromagnēts Iekārta, kurā magnētisko lauku iegūst ar elektrisko strāvu.
reaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu (urāna, torija, plutonija) kodolu dalīšanās ķēdes reakcija. Kodolreaktors.
kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā.
paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus, izmantojot elektrisko virpuļlauku, ko rada mainīga magnētiskā plūsma.
Daļiņu paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina lādētās daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko vai magnētisko lauku.
Tvaika katls Iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālu mehānisko vai siltuma enerģiju.
superheterodīns Iekārta, kurā uztvertās dažādas augstfrekvences svārstības lokāls ģenerators (heterodīns) pārveido konstantās starpfrekvences svārstībās.
izveidot Iekārtot lietošanai, izmantošanai (piemēram, telpu, stendu). Ierīkot (piemēram, tehnisku iekārtu).
Aiziet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
(Aiz)iet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
atvērt Iekārtot, ierīkot (ko) un nodot (kā) rīcībā, lietošanā, izmantošanā.
radiostacija Iekārtu komplekss (kā) uztveršanai un pārraidei, izmantojot radioviļņus.
stacija Iekārtu komplekss (kā) uztveršanai un pārraidei, izmantojot radioviļņus. Raidstacija, arī radiostacija.
siltumcentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo.
termocentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo. Siltumcentrāle.
elektrotīkls Iekārtu komplekss, ko izmanto elektriskās enerģijas pārvadīšanai un sadalīšanai.
kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas pievada elektrisko enerģiju transportlīdzekļiem pa slīdošu kontaktu no kontaktvada.
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru vai radiofonijas realizēšanai; arī attiecīgā iestāde, organizācija.
radiomezgls Iekārtu, ierīču kopums radioprogrammu translēšanai un radiosakaru uzturēšanai.
ieskaitot Iekļaujot (kādā kopumā, daudzumā).
ieplūdināt Iekļaut (kā sastāvdaļu, daļu kādā kopumā), pievienot (kā sastāvdaļu, daļu kādam kopumam).
nostādīt Iekļaut (kādā grupējumā, kopumā). Izvirzīt kāda grupējuma, kopuma noteiktā vietā.
noglabāt Iekļaut (ko ap ziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos. Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (to) neaizmirstu.
pievienot Iekļaut (ko) kādā kopumā, sastāvā, to papildinot.
ieskaitīt Iekļaut (kolektīvā, organizācijā u. tml.).
ietilpināt Iekļaut kā locekli, dalībnieku (kolektīvā, organizācijā u. tml.).
iekomponēt Iekļaut kādā kopumā (parasti mākslas darbā, ainavā). Pielāgot, pieskaņot (kam) kā sastāvdaļu.
pamatot Iekļaut spriedumu, domu kopumā faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību.
pieskarties Iekļaut, aplūkot (kādā tekstā, domās u. tml.), parasti mazliet.
skart Iekļaut, aplūkot (piemēram, tekstā, pētījumā, domās), parasti bez plašākas, dziļākas analīzes, sīkāka iztirzājuma.
pārsātināt Iekļaut, ietvert (ko, piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā.
ieplūst Iekļauties (kur), papildinot (ko). Pievienoties.
ieslēgties Iekļauties, iesaistīties (darbā, pasākumā, kolektīvā u. tml.).
sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
ietaisīties Iekļūt (kādā darbā, sabiedriskā stāvoklī). Iekārtojoties kļūt (par ko). Arī iekārtoties, iedzīvoties.
ielavīties Iekļūt ar viltu (kādā kolektīvā, pasākumā).
ielīst Iekļūt ar viltu (piemēram, kādā kolektīvā, pasākumā). Iezagties, ielavīties.
sakonservēt Iekonservēt (ko) lielākā daudzumā. Iekonservēt (kā lielāku daudzumu).
iestrādāt Iekopt (augsni, tīrumu u. tml.).
iekopties Iekopt saimniecību.
apdobe Iekopta vieta ap koku vai krūmu, kas aptuveni atbilst sakņu izplatības joslai.
uzkost Iekost (4). Arī uzēst (1).
iedzelt Iekost (par čūsku).
apkodīt Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis).
apkost Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis).
nodzelt Iekožot nonāvēt (par čūskām).
salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piemēram, transportlīdzeklī). Iekraut (kā lielāku daudzumu, piemēram, transportlīdzeklī).
ielādēt Iekraut (parasti daudz, arī ko lielu, smagu).
iebrukt Iekrist (kur iekšā, parasti līdz ar ko brūkošu, grūstošu).
iebirt Iekrist (parasti acī) - par ko sīku.
Benzīna motors Iekšdedzes dzinējs, ko darbina ar benzīnu.
svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.
iedvesma Iekšējās aktivitātes un jūtu intensitātes palielināšanās, garīgo un fizisko spēku sasprindzinājums, kas pēkšņi paaugstina radošā darba produktivitāti.
endoskopija Iekšējo orgānu dobumu apskate ar endoskopu.
spriegums Iekšējo spēku kopums, kuri rodas, ja ķermenis deformējas ārējo spēku iedarbībā.
iekšiene Iekštelpa. Iekštelpu kopums.
iešūpot Iekustināt (ko) tā, ka (cilvēks) sāk šūpoties.
ieķept Ieķerties, sablīvēties (kur iekšā) - par ko mīkstu, lipīgu.
šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to.
Pamazināmais stikls Ieliekta lēca, ar ko iegūst (kā) samazinātu attēlu.
Pamazināmais stikls Ieliekta lēca, ar ko iegūst (kā) samazinātu attēlu.
sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem, pirkstiem.
aizlocīt Ielokot (lapu burtnīcā, grāmatā u. tml.), iezīmēt (kādu lappusi).
izmācīt Iemācīt (ko darīt).
Dot pūrā līdz(i) Iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
Iedot pūrā līdz(i) Iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
Iedot pūrā lidz(i) Iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
Sabāzt (arī iebāzt) galvā Iemācīties (parasti ko nevajadzīgu). Iemācīt (parasti ko nevajadzīgu).
Sagatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) Iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
depozīts Iemaksa tiesu iestāžu vai administratīvo iestāžu kontā.
Iezīst ar mātes pienu Iemantot kopš dzimšanas (piemēram, kādu paradumu).
Iezīst ar mātes pienu Iemantot kopš dzimšanas (piemēram, kādu paradumu).
Iezīst ar mātes pienu Iemantot kopš dzimšanas (piemēram, kādu paradumu).
samarinēt Iemarinēt (ko) lielākā daudzumā. Iemarinēt (kā lielāku daudzumu).
dzelži Iemauktu, arī apaušu tērauda sastāvdaļa, ko liek zirgam mutē.
piemērkt Iemērkt (ko) lielākā daudzumā.
samērkt Iemērkt (ko) lielākā daudzumā. Iemērkt (kā lielāku daudzumu).
piemērkt Iemērkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
aizbildinājums Iemesls, ar ko aizbildina vai aizbildinās.
iecerēt Iemīlēt un cerēt, ka apprecēs. Nolūkot, nodomāt (par dzīvesbiedru).
iecerētais Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
Nelaimīgi iemīlēties Iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību. Iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
apsēst Iemitināties lielā daudzumā (parasti nodarot ko ļaunu). Uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
iedomāt Ienākt prātā izdarīt ko patīkamu (kādam) un paveikt to.
papildienākumi Ienākumi, ko iegūst papildus iepriekš paredzētajiem ienākumiem.
peļņa Ienākumi, ko iegūst, piemēram, tirgojoties, izmantojot ko.
kopienākums Ienākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
auglis Ienākums, ko saņem par aizdoto vai noguldīto kapitālu. Procenti.
peļņa Ienākums, ko, izmantojot kapitālu, gūst kapitālists.
sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
ievazāt Ienest līdz ar ko citu (kur iekšā ko nevajadzīgu).
dzert Ieņemt (šķidras zāles vai zāles kopā ar šķidrumu).
Augstu kāpt Ieņemt ievērojamu sabiedrisko stāvokli, iegūt lielu materiālu nodrošinātību.
Augstu uzkāpt Ieņemt ievērojamu sabiedrisko stāvokli.
ēst Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
izvirzīties Ieņemt, iegūt (parasti atzīstamu, nozīmīgu vietu, stāvokli attieksmē pret ko līdzīgu, atbilstošu) - par parādībām sabiedrībā.
apskate Iepazīšanās (ar ko), (to) apskatot. Apskatīšana.
sapildīt Iepildīt (ko) lielākā daudzumā (piemēram, vairākos, daudzos traukos). Iepildīt (kā lielāku daudzumu, piemēram, vairākos, daudzos traukos).
ieķepināt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu).
ieķepēt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu). Ieķepināt.
smelties Ieplūstot (priekšmetā), pildīt (to), parasti nevēlami (par ko šķidru).
paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu).
aizrunāt Iepriekš norunāt, lai atstāj, uzglabā, rezervē (ko).
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
brīdināt Iepriekš ziņot, aizrādīt (par ko draudošu, nepatīkamu).
priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
priekšnojauta Iepriekšēja nojauta. Neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
Literārais mantojums Iepriekšējo paaudžu rakstnieku daiļdarbu kopums.
rēķins Iepriekšējs spriedums, apsvērums, nolūks (par ko).
priekšnoteikums Iepriekšēju, atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci.
reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
Atvērt kontu Ierakstīt (uzņēmuma, iestādes) pirmo operāciju kontā.
Atvērt kontu Ierakstīt iepriekšējā gada konta slēguma atlikumu (saldo) jauna gada kontā.
ieprotokolēt Ierakstīt protokolā.
kreditēt Ierakstīt summu konta kredītā.
atzīme Ieraksts (par ko novērotu, konstatētu u. tml.). Piezīme.
nākt Ierasties (pēc kāda, kā), nomainot (to), sekot (kādam, kam).
apmeklēt Ierasties, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
atnākt Ierasties, lai uzņemtos kādus pienākumus, strādātu (par ko).
sapulcēties Ierasties, sanākt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
atrast Ieraudzīt, pamanīt (ko noteiktā stāvoklī).
ovoskops Ierīce (ar elektriskām spuldzēm) olu ovoskopēšanai.
dastmērs Ierīce (augošu) koku caurmēra mērīšanai.
steķi Ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai - parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku.
pults Ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī.
multiplikators Ierīce (piemēram, fotoaparātam), kas dod iespēju iegūt vairākas kopijas vienlaicīgi.
kontrolieris Ierīce (piemēram, ražošanā) kontroles vai reģistrācijas veikšanai.
turnikets Ierīce (piemēram, rotējoša krusteņa veidā), ko novieto pie ieejas sabiedriskās vietās, lai regulētu cilvēku kustību.
nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar rokturiem), kas paredzēta kā pārnešanai un ar ko parasti strādā divi cilvēki.
kompilators Ierīce (skaitļotājā), kas kompilē (2).
šapirogrāfs Ierīce (teksta, attēla) pavairošanai, neizmantojot tipogrāfisko salikumu.
ātršuvējs Ierīce aktu vākos vai mapē atsevišķu papīra lapu iestiprināšanai, sasaistīšanai.
pārmija Ierīce ar pārstatāmiem sliežu elementiem, kas braucošu sastāvu, lokomotīvi, vagonu novirza pa citu sliežu ceļu.
pantogrāfs Ierīce attēlu kopiju izgatavošanai, parasti citādā mērogā.
megafons Ierīce cilvēka balss skaņu pastiprināšanai un to koncentrēšanai noteiktā virzienā.
kriotrons Ierīce elektriskās pretestības maiņai, izmantojot strāvas radīto magnētisko lauku un supravadītāju fizikālās īpašības.
uztvērējs Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai.
uztvērējierīce Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai. Uztvērējs (2).
spirtometrs Ierīce etilspirta koncentrācijas noteikšanai šķīdumā.
žalūzijas Ierīce gaisa plūsmas nodrošināšanai vai regulēšanai (parasti no nekustīgi iestiprinātām vai kopēji grozāmām paralēlām plāksnītēm).
izlūks Ierīce izlūkošanai (1).
Kartogrāfiskais transformators Ierīce kartogrāfisko projekciju transformēšanai.
Kartogrāfiskais transformators Ierīce kartogrāfisko projekciju transformēšanai.
atskujotājs Ierīce koku atskujošanai.
apmiglotājs Ierīce koku, krūmu u. tml. apmiglošanai. Miglotājs.
kompostrētājs Ierīce kompostrēšanai.
kondicionētājs Ierīce kondicionēšanai.
rastrālis Ierīce līnijkopu veidošanai.
galvanoskops Ierīce mazu strāvas vērtību konstatēšanai līdzstrāvas elektriskajā ķēdē un šīs strāvas virziena noteikšanai.
tecīla Ierīce metāla darbarīku asināšanai - abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
Elektriskais krēsls Ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot (parasti sastāv no diviem stabiem un šķērskoka, kam pārmesta virve ar cilpu).
seismometrs Ierīce seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai.
Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru, izmantojot mehānisko vai elektrisko enerģiju.
pantogrāfs Ierīce uz elektriskā transportlīdzekļa jumta elektriskās enerģijas pievadei no kontaktvada.
ventilācija Ierīce vai ierīču komplekss šādai gaisa apmaiņai telpā.
vibrators Ierīce vibrāciju radīšanai (piemēram, vibromašīnas piedziņai). Vadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, uztveršanai vai atstarošanai (piemēram, antenā).
viskozimetrs Ierīce viskozitātes noteikšanai.
ekstraktors Ierīce, aparāts, ar ko veic ekstrakciju (2).
kopētājs Ierīce, aparāts, kas kopē (3).
lobmašīna Ierīce, ar ko iegūst ļoti plānu koksnes kārtu (piemēram, finiera rūpniecībā).
radiators Ierīce, ar ko iekšdedzes motoros atdzesē sakarsušo šķidrumu.
dozimetrs Ierīce, ar ko mērī dozu (2) vai dozas jaudu.
sideroskops Ierīce, ar ko nosaka magnētiska svešķermeņa (piemēram, dzelzs skaidiņas) atrašanos acī.
aizšaujamais Ierīce, ar ko nostiprina ko aizvērtu (durvis, vārtus, vāku u. tml.). Aizbīdnis (1).
jonizators Ierīce, ar ko palielina jonu koncentrāciju gaisā.
putotājs Ierīce, ar ko puto (2).
reostats Ierīce, ar ko regulē elektriskās strāvas stiprumu elektriskajā ķēdē.
spintariskops Ierīce, ar ko vizuāli novēro un reģistrē radioaktīvo elementu izsviestās alfa daļiņas, izmantojot to radīto luminiscenci.
kontaktdakša Ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus.
izpildorgāns Ierīce, ar kuru veic, īsteno, vada (ko).
skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai.
šina Ierīce, arī priekšmets (piemēram, koka, kartona gabals), ko izmanto, lai nodrošinātu ķermeņa daļas, parasti locekļu, nekustīgumu.
ielietnis Ierīce, caur ko ielej (kur iekšā).
regulators Ierīce, elements, detaļa u. tml., ko izmanto (piemēram, mašīnas, iekārtas) vēlamā darba režīma uzturēšanai, vēlamā darbības rezultāta iegūšanai.
koagulators Ierīce, iekārta koagulācijai.
noteicējs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) konstatēšanai.
reģenerators Ierīce, iekārta u. tml., kas (ko) reģenerē (Z).
ražotājs Ierīce, iekārta u. tml., kas ražo (ko).
savācējs Ierīce, iekārta, būve, to daļa (kā) savākšanai, arī uztveršanai; arī kolektors (1).
ievads Ierīce, iekārta, kas (ko) ievada, ievirza (kur iekšā).
translators Ierīce, iekārta, kas uztver elektriskos signālus un automātiski pārraida tos tālāk.
skalpelis Ierīce, iekārta, ko izmanto, piemēram, ķirurģijā mīksto audu pāršķelšanai.
sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, parasti šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
magazīna Ierīce, ietaise, korpuss, sistēma (kā vienveidīga, piemēram, elementu, datu) ievietošanai. Komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
analizators Ierīce, kas analizē kāda kompleksa elementus.
elektrofiltrs Ierīce, kas ar elektrisko lauku attīra gāzes no cietu vielu daļiņām vai šķidruma pilieniem.
protēze Ierīce, kas funkcionāli vai kosmētiski aizstāj trūkstošu ķermeņa daļu.
Pjezoelektriskais pārveidotājs Ierīce, kas mehānisko svārstību enerģiju pārvērš elektrisko svārstību enerģijā vai otrādi, izmantojot pjezoelektrisko efektu.
pēdvilcis Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala (to uz apkārtējā fona). Marķieris 2 (2).
marķieris Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala to (uz apkārtējā fona). Pēdvilcis.
rekorders Ierīce, kas pārveido elektriskos signālus mehāniskajās svārstībās, vizuālu zīmju pierakstā.
signāls Ierīce, kas rada šādu fizikālu lielumu vai fizikālu lielumu kopumu. Arī priekšmets, ko izmanto informācijas sniegšanai.
kondensators Ierīce, ko ieslēdz elektriskajā ķēdē kapacitātes iegūšanai.
variometrs Ierīce, ko ieslēdz elektriskajā ķēdē, lai laideni mainītu tās induktivitāti.
komutators Ierīce, ko izmanto telefonijā līniju savienošanai.
Sildāmais spilvens Ierīce, ko lieto kādas ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot elektriskās enerģijas radītu siltumu.
Putekšņu uztvērējs Ierīce, ko piekar stropa skrejai priekšā, lai savāktu putekšnus.
bāze Ierīce, konstrukcija, pēc kuras parauga veido citu ierīci, konstrukciju.
Katodstaru lampa (arī caurule) Ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
Katodstaru lampa (arī caurule) Ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
berze Ierīce, mašīnas vai aparāta daļa, kur berž (ko).
aizturētājs Ierīce, priekšmets, viela u. tml., kas aiztur (ko).
lidaparāts Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties pa gaisu vai kosmosā.
sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsmas daļa, ko no vienas puses apskalo siltumnesējs un no otras puses - sildāmā vide.
apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
zona Ierīces, priekšmeta, vielas, materiāla u. tml. daļa, kam ir kādas raksturīgas atšķirības funkcijās, notiekošajos procesos u. tml.
kanalizācija Ierīču komplekss (apdzīvotu vietu, ražošanas teritoriju) notekūdeņu savākšanai, aizvadīšanai, attīrīšanai un ievadīšanai ūdenstilpē.
kinoiekārta Ierīču komplekss kinofilmu projicēšanai uz ekrāna.
heders Ierīču sistēma pļaušanai (labības kombainā).
kinematogrāfs Ierīču un metožu komplekss kustīgu objektu fiksēšanai gaismjutīgā filmā un iegūto attēlu projicēšanai uz ekrāna.
pneimatika Ierīču, iekārtu kopums, kuras rada saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu, vai gāzi, vai kuras darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
trakts Ierīču, iekārtu u. tml. kopums (kā) pārvadīšanai, pārvietošanai.
tālvadība Ierīču, iekārtu, procesu u. tml. vadība, ko realizē no samērā liela attāluma.
ierīcība Ierīkošana, iekārtošana. Pasākumu kopums (kā) ierīkošanai, iekārtošanai.
ietaisīt Ierīkot (1).
ietaisīt Ierīkot (2). Iekārtot (1).
drenēt Ierīkot drenas. Nosusināt (zemi), ierīkojot drenas.
kanalizēt Ierīkot kanalizāciju (1).
apmargot Ierīkot margas (visapkārt vai no vairākām pusēm).
Kārt šūpoles (arī šūpotnes) Ierīkot šūpoles (šūpotnes).
Kārt šūpoles Ierīkot šūpolies.
iekopt Ierīkot un uzturēt kārtībā (piemēram, dārzu, tīrumu).
instalēt Ierīkot, uzstādīt (iekārtas, elektriskos vai hidrauliskos pievadus, piemēram, telpā, ēkā, uzņēmumā).
uzrīkot Ierīkot, uztaisīt, iekārtot u. tml. (ko), parasti ātri, arī ar primitīviem līdzekļiem.
līnija Ierinda (piemēram, pionieriem, skolēniem). Ierindā nostādīto (piemēram, pionieru, skolēnu) kopīga darbība.
sarīties Ierit, arī ieelpot (ko) lielākā daudzumā. Ierīt, arī ieelpot (kā lielāku daudzumu).
iegrožot Ierobežot kustību brīvību (dzīvniekiem), uzliekot iejūga piederumus, arī ieslogot (kur).
linete Ierobežots sienas laukums (parasti pusapļa formā), ko pārsedz arka.
niecīgs Ierobežots, neizkopts (piemēram, par psihi, tās īpašībām).
Nāves ierocis Ierocis, ar ko var nogalināt, iznicināt.
Nāves ierocis Ierocis, ar ko var nogalināt, iznīcināt.
artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi.
apbruņojums Ieroču, militārās tehnikas kopums, komplekts.
sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt, darboties (par kongresu, sēdi u. tml.).
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību
izaicināt Ierosināt (ko darīt). Ierosināt (uz ko).
elektrizēt Ierosināt elektriskos lādiņus (piemēram, kādā priekšmetā, ķermenī, vielā).
aizkustināt Ierosināt, aizskart (kādu jautājumu), iesākt (pārrunas par ko).
ievedināt Ierosināt, pamudināt (kādu ko darīt).
pavest Ierosināt, pamudināt darīt (ko nevēlamu). Pavedināt (1).
inducēt Ierosināt, radīt (ko) ārēju cēloņu iedarbībā.
pašierosme Ierosme, ko kāds izraisa pats savām darbībām. Arī pašiniciatīva.
sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums. Kopā sasietu priekšmetu kopums.
iekļaut Iesaistīt (cilvēku, piemēram, kolektīvā, pasākumā).
pretstatīt Iesaistīt darbībā ko kvalitatīvi atšķirīgu (salīdzinājumā ar ko citu).
iekļauties Iesaistīties (piemēram, kolektīvā, pasākumā).
konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā uz laiku savienojas divi indivīdi, apmainoties ar savu kodolu daļām.
Iziet uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
Iziet uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
Uziet (arī iziet, uznākt) uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
Uznākt (arī iziet, uziet) uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
Iziet (arī uznākt, uziet) uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
Iet skrieties (arī spēkoties, lauzties u. tml.) Īesaistīties skriešanās (arī spēkošanās, laušanās u. tml.) sacensībās.
pasākt Iesākt (darbību, norisi), arī iesākt veidot, izstrādāt (ko); arī uzsākt.
ietaisīties Iesākt (ko darīt). Sagatavoties (ko darīt).
aizsākt Iesākt (ko) lietot.
aizsākt Iesākt (ko).
iečakstēties Iesākt čakstēt un tūlīt pārstāt (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko).
pieķerties Iesākt darīt, veikt (ko).
iedrāzt Iesākt drāzt (piemēram, koku, mizu), bet nepabeigt.
iegaršoties Iesākt garšot, iepatikties (par ēdienu, ko ēd).
iekvēloties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni).
iedegties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeņiem).
Iemēģināt roku Iesākt ko darīt. Pārbaudīt savu veiksmi.
Iemēģināt roku Iesākt ko darīt. Pārbaudīt savu veiksmi.
iekūkoties Iesākt kūkot un tūlīt apklust (par dzeguzi).
ierist Iesākt rist, ārdīties. Iesākt raisīties vaļā (par ko satītu, sasietu u. tml.).
ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā, parasti par pērkonu).
ierunāties Iesākt runāt (par ko), īsi pateikt (ko).
uzsmakot Iesākt smakot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, smakot.
iesprēgāties Iesākt sprēgāt (par ko degošu). Īsu brīdi sprēgāt.
uzšalkot Iesākt šalkot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkot.
ietrakoties Iesākt trakot, arī plosīties. Arī satrakoties.
uzaust Iesākties, iestāties (parasti par ko vēlamu).
sasālīt Iesālīt (ko) lielākā daudzumā. Iesālīt (kā lielāku daudzumu).
ietaisīt Iesālīt, iekonservēt, arī sagatavot ēšanai.
apsēt Iesēt (ap ko, kam apkārt).
sasēt Iesēt (ko) lielākā daudzumā. Iesēt (kā lielāku daudzumu).
piesēt Iesēt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību).
albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
sējums Iesiets, īpašā mapē ievietots, arī vākos iesiets (dokumentu) kopums.
uzsist Iesist (ar roku, dūri kādam, pa ko, uz kā), parasti, paužot savu attieksmi, pievēršot uzmanību u. tml.
sasist Iesist (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Iesist (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
iedunkāt Iesist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru).
uzdot Iesist, parasti spēcīgi (kādam, kam, pa ko).
saskābēt Ieskābēt (ko) lielākā daudzumā. Ieskābēt (kā lielāku daudzumu).
pārskaitīt Ieskaitīt citā kontā, ieskaitīt citam adresātam (uzņēmumam, organizācijai, personai).
iezīmēt Ieskicēt, parādīt (ko) vispārīgos vilcienos (parasti daiļdarbā).
ieķert Ieskrāpēt, viegli iekost (parasti par dzīvniekiem).
pieslēgties Ieslēdzot attiecīgu sakaru sistēmu, padarīt (ko) uztveramu.
iesmelties Iesmelt sev (ko).
vara Iespēja (kādam rīkoties kādā veidā, ko panākt u. tml.).
teikšana Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot.
spēks Iespēja, vara (piemēram, ko noteikt, rīkot). Spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa. Sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
cerības Iespējas, izredzes (ko īstenot).
tipometrija Iespied darbu salikuma elementu (piemēram, burtu, līniju, atkāpju) mērīšana, tās paņēmienu kopums.
izdevums Iespieddarba (parasti grāmatas) visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
brīveksemplārs Iespieddarba eksemplārs, ko saņem bez maksas. Bezmaksas eksemplārs.
propagandētājs Iespieddarbs, organizācija u. tml., kas propagandē (ko).
periodika Iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu) kopums, kurus izdod regulāri, noteiktos termiņos.
iespiedprodukcija Iespieddarbu kopums.
signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež (grāmatas vai žurnāla) loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
gludspiedums Iespieduma veids - teksta vai attēla uznešana uz akmens plātnes, ko pēc tam kodina.
pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu.
iekniebt Iespiest (ko starp ko).
piedrukāt Iespiest (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
iekost Iespiest (ko) starp zobiem.
iemiegt Iespiest (starp ko).
apbadīt Iespiest, iebakstīt (ko visapkārt, parasti kādā spraugā). Apbakstīt.
ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
iegriezties Iespiesties (kur iekšā) - parasti par ko asu, šķautņainu.
iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
metalogrāfija Iespiešana no plakanām gravētām vai kodinātām metāla iespiedformām, kam ir padziļināts zīmējums.
Jādomā (arī domājams) Iespraudums, ko lieto, ja nav īsti zināms, vai teiktais atbilst īstenībai.
konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus (praktiskos jautājumos).
videocentrs Iestāde videoierakstu izdarīšanai, pavairošanai un videokasešu nomāšanai. Arī ierīču komplekss attiecīgo darbību veikšanai.
stacija Iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai ar automobiļiem, kuģiem vai lidaparātiem.
dienests Iestāde, institūts, arī to kopums (speciālam uzdevumam). Pasākumu kopums (speciāla uzdevuma veikšanai).
nodaļa Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes orgāna vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā). Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde.
filharmonija Iestāde, kas organizē koncertus.
serumstacija Iestāde, kas ražo un kontrolē bioloģiskos preparātus medicīnas un veterinārmedicīnas vajadzībām.
Seismiskā stacija Iestāde, kas reģistrē Zemes garozas svārstības un veic zemestrīču seismisko pierakstu primāro apstrādi.
Pionieru nometne Iestāde, kas skolēnu vasaras un ziemas brīvdienās organizē pionieru un skolēnu atpūtu.
Pionieru nometne Iestāde, kas skolēnu vasaras un ziemas brīvdienās organizē pionieru un skolēnu atpūtu.
Atpūtas nams Iestāde, kur var pavadīt atvaļinājumu labvēlīgos klimatiskos un higiēniskos apstākļos.
kombināts Iestāde, kurā apmāca kādas profesijas speciālistus vai ceļ kādas nozares strādnieku kvalifikāciju. Starpskolu mācību, ražošanas un skolēnu profesionālās orientācijas iestāde.
Nespējnieku nams (arī māja), arī nespējnieku patversme Iestāde, kurā uztur un kopj vecus, darba nespējīgus cilvēkus.
Nespējnieku patversme, arī nespējnieku nams (arī māja) Iestāde, kurā uztur un kopj vecus, darba nespējīgus cilvēkus.
komisariāts Iestāde, kuru vada komisārs.
pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noleiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas.
cirks Iestāde, uzņēmums, arī trupa, kas rīko izrādes ar akrobātu, klaunu, žonglieru un citu mākslinieku piedalīšanos.
stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu darbību veikšanai kādā teritorijā. Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
Juridiska persona Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
Juridiskā persona Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
līgumorganizācija Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas slēdz līgumu (ar ko), kam ir līgumsaistības (ar ko).
kredītrīkotājs Iestādes vai organizācijas vadītājs, kam ir tiesības rīkoties ar budžetā apstiprinātajiem asignējumiem.
aparāts Iestādes, uzņēmuma, nodaļas u. tml. sastāvdaļu kopums. Organizācijas amatpersonu un darbinieku kopums.
apstādīt Iestādīt (ap ko, kam apkārt).
sastādīt Iestādīt (ko) lielākā daudzumā. Iestādīt (kā lielāku daudzumu).
piestādīt Iestādīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piestādīt Iestādīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, lauku, dārzu).
uzstādīt Iestādīt (ko) virsū (uz kā, kam).
apstādīt Iestādot (ko), aizņemt (kādu platību).
iepūst Iestāstīt (parasti ko aplamu).
korpuss Iestāžu kopums, kurām ir vienas un tās pašas (parasti likumdošanas) funkcijas.
izglītība Iestāžu un pasākumu kopums bērnu, jaunatnes un pieaugušo mācīšanai un audzināšanai. Izglītošana, mācīšana, izglītošanās.
aparāts Iestāžu, uzņēmumu kopums, kas apkalpo kādu pārvaldes vai saimniecības nozari.
sastiklot Iestiklot (ko) lielākā daudzumā. Iestiklot (kā lielāku daudzumu).
iesiet Iestiprināt (grāmatu, burtnīcu u. tml.) vākos.
ievākot Iestiprināt vākos (iespieddarbu).
sasūkt Iesūkt (ko) lielākā daudzumā. Iesūkt (kā lielāku daudzumu).
garīdzniecība Iesvētīto reliģiskā kulta kalpotāju kopums. Īpaša garīgā kārta hierarhiskās baznīcās.
ielocīt Iešūt (lokot pavedienu, piemēram, pagaros pārstaipos).
Noturēt soli Iet kopsolī (ar citiem).
Turēties līdzi Iet līdzi, sekot.
Iet pēc azimuta Iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
Iet aiz arkla Iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
Iet pēc azimuta Iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
defilēt Iet svinīgā gājienā (kam garām, gar ko).
Iet savu (arī citu) ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi. Kārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides, atšķirīgiem) ieskatiem.
kāpt Iet, augstu ceļot kājas, arī rāpties (pāri kam, pa ko, cauri kam).
salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) - par šķidrumu.
piedāvāt Ieteikt (ko darīt).
propagandēt Ieteikt (ko) lietošanai.
ieteikties Ieteikt sevi, piedāvāties (par ko). Pieteikties.
pamācība Ieteikums, norādījums, padoms (kā rīkoties, izturēties).
atblāzma Ietekme (ko rada kāds ievērojams notikums, parādība).
balss Ietekme, ko rada kāda parādība, psihisks stāvoklis.
vest Ietekmēt (kādu, ko) tā, ka (tam) rodas vērstība (piemēram, darboties, attīstīties, sasniegt kādu mērķi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas) attīstās, īstenojas, pārveidojas līdz kādai pakāpei, kādam stāvoklim.
turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā.
pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt paustajai domai, viedoklim u. tml., aizstāv to, rīkojas saskaņā ar to (piemēram, par izteikumu, tekstu).
atsaukties Ietekmēt (ko), izraisīt sekas.
vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā.
satilpināt Ietilpināt (ko) lielākā daudzumā. Ietilpināt (kā lielāku daudzumu).
atvilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.). Atskaitīt, atrēķināt.
novilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.). Atvilkt (6).
klāt Ietverot (ko viscaur, visapkārt), segt (to) - par audiem, audu kārtu.
implikācija Ietveršana, iekļaušana (līdz ar ko citu).
aptvert Ietvert sevī (parasti liela daudzumu, arī ko plašu).
implicēt Ietvert, iekļaut (līdz ar ko citu).
un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo kontekstu.
uzlādēt Ievadīt (aparātā, ierīcē u. tml.) elektrisko enerģiju.
pielādēt Ievadīt (aparātā, ierīcē u. tml.) elektrisko lādiņa. Uzlādēt.
iešļircināt Ievadīt (piemēram, ar dzeloni šķidrumu koduma, dūruma vietā) - par dzīvniekiem.
iezvanīt Ievadīt, iesākt (ko jaunu).
prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība.
Gāzes gangrēna Ievainojumu komplikācija, ko izraisa īpaši mikrobi un kas saistīta ar organisma saindēšanos.
Gāzes gangrēna Ievainojumu komplikācija, ko izraisa īpaši mikrobi un kas saistīta ar organisma saindēšanos.
aizmizot Ievainot, atplēšot mizu (kokiem).
zondēt Ievākt ziņas (par ko).
kopievākums Ievākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
povidla Ievārījums, ko pagatavo no augļu biezeņa.
ieart Ieveidot (kādā virsmā rievu, vagu) - par ko smagu, kas virzās vai tiek virzīts.
ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu). Padarīt (ko) rievainu.
ielasīt Ieveidot rotājumu, ielokot pavedienu audumā.
Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
vecajie Ievēlēti (kādas kopienas, cilvēku grupas u. tml.) pārstāvji.
piemilzt Ievērojami palielināties apjomā (par mākoņiem).
sadrumstalot Ievērojami pavājināt, arī pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem.
dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks.
leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums. Tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti.
plejāde Ievērojamu cilvēku kopums, kurus saista kopīgi uzdevumi, kopīgi uzskati u. tml.
apgaismojums Ievērojot (ko), no kāda viedokļa, no kādām pozīcijām.
atkarība Ievērojot (ko), saskaņā (ar ko).
atkarā Ievērojot (ko), saskaņā (ar ko). Atkarībā.
pieturēties Ievērot (ko) savā darbībā, rīcībā. Balstīties, pamatoties (uz ko).
vadīties Ievērot, ņemt vērā (ko) savā darbībā, rīcībā.
ievazāt Ievest līdz ar sevi (kur iekšā ko nevēlamu) - parasti par transportlīdzekļiem.
ievazāt Ievest līdz ar sevi vai līdz ar ko citu (kur, piemēram, infekcijas slimību ierosinātājus).
sadzīt Ievest, iedabūt (ko kur iekšā).
iedzīt Ievest, iedabūt (kur iekšā ko lielā daudzumā).
aizsākt Ieviest (ko jaunu), likt pamatus (kam - literatūrā, mākslā, zinātnē).
dekretēt Ieviest (ko) ar likumu, dekrētu.
pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
konveijerizēt Ieviest konveijerus.
nomainīt Ieviest, sākt izmantot (kā neatbilstoša, parasti nederīga, nolietota) vietā ko citu, apmainīt, aizstāt (ko neatbilstošu, parasti nederīgu, nolietotu) ar ko citu.
spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai (to), piemēram, saspiestu, noturētu kādā stāvoklī.
salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu. Ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
ielikt Ievietot (tekstu, attēlu, materiālu par ko, parasti laikrakstā, žurnālā).
iepaunāt Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus). Ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
iepaunāties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus. Ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
iestarpināt Ievietot, novietot (piemēram, priekšmetu) starp ko.
ievazāt Ievirzi līdz ar ko citu (organismā, organisma daļā ko kaitīgu, nevēlamu).
piedzīt Ievirzīt (ko kur) lielākā daudzumā (parasti par vēju).
saspraust Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā. Ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu).
iedurties Ievirzīties spiediena rezultātā (kādā ķermenī) un ievainot (par ko asu, smailu).
iespiest Ievirzot, iebāžot (kur iekšā), panākt, ka tiek stingri, cieši iestiprināts. Stingri saspiest (ko iebāztu, ievirzītu kur iekšā).
Guldīt zārkā (arī šķirstā) Iezārkot.
Guldīt šķirstā (arī zārkā) Iezārkot.
Guldīt zārkā (arī šķirstā) Iezārkot.
gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
pievilkt Iezīmēt (grafisku zīmi), parasti, lai norādītu uz ko.
nospraust Iezīmēt (piemēram, ceļu, robežu, teritoriju), parasti spraužot ko zemē.
apgredzenot Iezīmēt (putnu) ar īpašu gredzenu, apliekot to ap putna kāju.
ielogs Iezīmētas, apvilktas kontūras (teksta, attēla malās).
skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā.
segiezis Iezis, kas pārklāj (ko, piemēram, citu iezi).
karbonātiezis Iezis, kas satur karbonātus vai ko veido karbonāti. Karbonātu iezis.
pucolāns Iezis, kas veidojies no irdeniem vulkānisko izvirdumu produktiem (piemēram, vulkāniskais tufs, pelni, pumeks).
rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus.
sazīst Iezīst (ko) lielākā daudzumā. Iezīst (kā lielāku daudzumu).
morēna Iežu drupu materiāla (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs, šļūdonis.
pārvalks Iežu kārta, sistēma, kas pārklāj, sedz (ko).
slīdnis Iežu kopums, kam raksturīga slīdes kustība.
noslīdenis Iežu masa, kopums, kas slīd, ir noslīdējis lejup pa nogāzi.
prolūvijs Iežu sadēdēšanas produktu kopums, kuri ir noskaloti no kalniem, pauguriem, nogāzēm un nogulsnējušies to pakājes.
Bioloģiskā (arī organiskā) dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbes rezultātā.
Organiskā (arī bioloģiskā) dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbībā.
horizonts Iežu slānis vai slāņu kopums ar līdzīgām pazīmēm.
uzrūkt Īgni, nelaipni pateikt (ko kādam).
sadzīve Ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas sfēras) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā. Ar šādu ikdienas dzīvi saistīto darbību, norišu, izturēšanās veidu kopums.
proza Ikdienišķu, parastu apstākļu kopums. Arī ikdienība.
paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt.
nokulties Ilgāku laiku ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu).
skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem). Ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma (par zemi, augiem, to daļām).
nēsāt Ilgāku laiku būt inficētam (ar ko).
nojēgties Ilgāku laiku darboties (ar ko), nopūlēties.
knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties šādā stāvoklī.
klapatāties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
saiet Ilgāku laiku ejot, sasniegt (ko).
izglabāties Ilgāku laiku glabāt (ko).
nokult Ilgāku laiku izmantojot (ko) kulšanai, sišanai u. tml., nolietot, sabojāt (to).
izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri). Iegulēt (1).
izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
izsēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri).
izsēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
iesēdēt Ilgāku laiku izmantot sēdēšanai. Ilgāku, laiku sēdēt (kādā vietā ko darot).
sajāt Ilgāku laiku jājot, sasniegt (ko).
zelēt Ilgāku laiku košļāt, arī viļāt pa muti (ko).
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
atstāt Ilgāku laiku nelietot (piemēram, ko novārtā pamestu).
pamest Ilgāku laiku nelietot, neizmantot vairs (ko).
izārdīties Ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties, arī dusmoties, lamāties.
sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu).
izdimdināties Ilgāku laiku radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (piemēram, ko sitot).
staigāt Ilgāku laiku regulāri uzturēties kopā, intīmi draudzējoties.
sasēdēt Ilgāku laiku sēžot, sasniegt, iegūt (ko).
vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko) - par dzīvniekiem.
vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
izkalpot Ilgāku laiku strādājot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā).
uzglabāties Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem).
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu), cenšoties pārvarēt, novērst (to).
nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties (kur), netiekot nodarbinātam (par darba dzīvniekiem).
sabūt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu). Ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim).
noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
nomuļļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
noķērnāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, arī nevajadzīgi. Arī noķēpāties (3).
noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām. Nopūlēties.
nodzerties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dzert (ko). Izdzerties.
noēsties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ēst (ko). Izēsties.
nokustēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kustēties (parasti darot ko).
nolaiskoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz laiskoties.
noniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz niekoties.
nopikoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz pikoties.
noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rīkoties, darboties, apkopjot, aprūpējot, arī mācot (kādu).
nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz saimniekot (parasti līdz nogurumam).
noslinkoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slinkot.
novelties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz velt (ko, parasti līdz nogurumam).
noknibināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gausi strādāt. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nenopietni, niekojoties strādāt.
norūpēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu izjust rūpes (par kādu, par ko). Arī nobažīties.
nodīdīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst).
nogarlaikoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti gar laikoties.
nogarlaikot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti garlaikot.
noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību.
noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties, pārdzīvojot ko, domājot par ko u. tml.
notrakoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti trakot (parasti līdz nogurumam).
nobakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu negribīgi strādāt, darīt (ko). Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veltīgi, nelietderīgi strādāt, darīt (ko).
nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nepareizi, neprasmīgi saimniekot (piemēram, saimniecībā, uzņēmumā).
nopukoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu, ļoti pukoties.
izdimdināties Ilgāku laiku, atkārtoti radīt spēcīgu, dobju skaņu (par pērkonu).
izčakarēties Ilgāku laiku, daudz bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzus pēdu nospiedumus (tajā).
nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to).
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
izcilāt Ilgāku laiku, daudz cilāt. Cilājot aplūkot un pārbaudīt.
izkombinēties Ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko).
iztrakoties Ilgāku laiku, daudz draiskulīgi plosīties. Ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties.
izducināties Ilgāku laiku, daudz ducināt (parasti par pērkonu).
nodzerties Ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā.
izgrauties Ilgāku laiku, daudz graut (par pērkonu, par artilērijas ieročiem).
izgrēkoties Ilgāku laiku, daudz grēkot.
izjokoties Ilgāku laiku, daudz jokoties.
izkārdināt Ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko ēdamu, dzeramu).
izkārdināt Ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko vēlamu, iekārojamu).
izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties (ar ko nevēlamu).
izkaulēties Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti, ko pērkot, pārdodot).
izkopties Ilgāku laiku, daudz kopt.
izkosties Ilgāku laiku, daudz kost.
izkūkoties Ilgāku laiku, daudz kūkot (par dzeguzi).
noskriet Ilgāku laiku, daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to). Nomīdīt (1).
nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
izniekoties Ilgāku laiku, daudz niekoties.
notramdīt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
notrenkāt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
izpikoties Ilgāku laiku, daudz pikoties.
izpukoties Ilgāku laiku, daudz pukoties.
izstīvēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (piemēram, ceļot ko smagu).
izelsoties Ilgāku laiku, daudz raudāt, krampjaini ievelkot gaisu.
izredzēties Ilgāku laiku, daudz redzēt (ko). Pilnīgi iepazīt.
noslaucīt Ilgāku laiku, daudz slaukot (ar ko), padarīt (to) nederīgu, nelietojamu.
noslidināt Ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to).
izslinkoties Ilgāku laiku, daudz slinkot.
izspēkoties Ilgāku laiku, daudz spēkoties.
nospēlēt Ilgāku laiku, daudz spēlējot, samazināt (piemēram, izrādes, iestudējuma) māksliniecisko kvalitāti.
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzas pēdas (tajā).
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
kapāties Ilgāku laiku, daudz strādāt (parasti ko samērā vieglu, piemēram, sīkus zemes darbus). Noņemties (ar ko).
nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu.
nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), sabojāt, iznīcināt (to).
notekāt Ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
iztenkoties Ilgāku laiku, daudz tenkot.
iztrakoties Ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem).
novāļāt Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
novāļāt Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to).
noviļāt Ilgāku laiku, daudz viļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
saelpoties Ilgāku laiku, dziļi ieelpot (ko) lielākā daudzumā. Ilgāku laiku, dziļi ieelpot (kā lielāku daudzumu).
izvicoties Ilgāku laiku, intensīvi ko darīt.
izgarlaikoties Ilgāku laiku, ļoti garlaikoties.
nomocīt Ilgāku laiku, ļoti mocīt, spīdzināt. Ilgāku laiku, ļoti mokot, spīdzinot, nonāvēt.
ost Ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru. Arī ostīt (1).
nodzīties Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz, smagi strādājot, darot ko, ļoti nogurt, arī novājēt.
izdurties Ilgāku laiku, vairākkārt durt (kur ko smailu, asu).
vecbiedrs Ilggadējs biedrs (kādā kolektīvā).
Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos. Ilgi gribēt ko, bet neiespēt.
pārdeldēt Ilgi lietojot (ko), pieļaut, ka (tas) pārdalās.
iekosties Ilgi netiekot kustinātam, kļūt grūti kustināmam.
auklēties Ilgi un nevajadzīgi saudzēt, kopt (kādu).
Nevarēt vien beigt Ilgi, bieži aizrautīgi, intensīvi darīt (ko).
lolot Ilgoties (pēc kā), ar maigumu, sirsnību daudz domāt (par ko).
pīkstoņa Ilgstoša nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt (1).
skandoņa Ilgstoša nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt [2]. Skanda [1].
brīkšķoņa Ilgstoša nepārtrauktu trokšņu kopums --> brīkšķēt.
Runas plūdi Ilgstoša, nepārtraukta runa. Daudzu runu nepārtraukts kopums.
pleknēt Ilgstoši atrasties (kur) - parasti par ko neizmantotu, arī nederīgu.
iegrauzt Ilgstoši beržot, graužaties radīt (brūci) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) - piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem. Būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi.
ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, virs kā virzās pārējās balsis, kuru akordu sastāvs mainās it kā neatkarīgi no basa.
apbirdināt Ilgstoši vai vairākos paņēmienos apbērt.
Piekladzināt (pilnas) ausis Ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
Piekladzināt pilnas ausis Ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
knibināties Ilgstoši, arī gausi strādāt. Nenopietni, niekojoties strādāt.
knubināties Ilgstoši, arī gausi strādāt. Nenopietni, niekojoties strādāt.
čabināties Ilgstoši, intensīvi čabēt (par ko vieglu, sausu).
čaukstināties Ilgstoši, intensīvi čaukstēt (par ko vieglu, sausu).
švīkāties Ilgstoši, intensīvi radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, virzot ko pa kādu virsmu).
šņākoties Ilgstoši, intensīvi šņākot (1).
rēkoņa Ilgstošu nepār trauktu skaņu kopums --> rēkt (1).
spindzoņa Ilgstošu nepārtraukta skaņu kopums --> spindzēt (1).
sprēgoņa Ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot.
pīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņa kopums --> pīkstēt (2).
čaloņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čalot (1). Čala (1).
čerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (1).
čiepstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čiepstēt.
čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirkstēt (2).
čirpstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirpstēt. Čirkstoņa (2).
čukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čukstēt.
čurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (1).
čurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (2).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (4).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (5).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (3).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (4).
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (1).
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (4).
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (5).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4). Duna (4).
duna Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4). Dunoņa (4).
džinkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> džinkstēt.
gaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (1).
gaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (2).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> grandēt (4).
guldzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (1).
guldzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (2).
irdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (1).
irdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (2).
kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1). Kaueona (1).
kaucoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1). Kaukoņa (1).
kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2). Kaucoņa (2).
kaucoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2). Kaukoņa (2).
krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> krākt (1).
kurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (1).
kurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (2).
ķērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (1).
ķērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (2).
ķērkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (1).
ķērkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (2).
murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> murdēt (3).
ņaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņaudēt (1).
ņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņerkstēt (2).
ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt (1).
ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt (2).
rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (2).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rībēt (4).
reja Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> riet.
rukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rukšķēt.
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (1).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (5).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (6).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (7).
sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt [1] (1).
sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt [1] (2).
sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt [1] (3).
sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (1).
sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (1). Sīkoņa (1).
sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (2).
sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (2). Sīkoņa (2).
sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (3).
sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (3). Sīkoņa (3).
sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (4).
sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (4). Sīkoņa (4).
sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (5).
skanda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt [2]. Skandoņa.
smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (1).
smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (2).
spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (2).
spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (3).
spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (4).
stenas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> stenēt (1).
strinkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> strinkšķēt.
svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (1).
svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (2).
šalkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1). Šalkas (1).
šalkas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1). Šalkoņa (1).
šalkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2). Šalkas (2).
šalkas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2). Šalkoņa (2).
šķindoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt.
šķinda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt. Šķindoņa.
zumoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zumēt (1).
zumoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zumēt (2).
zuzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zuzēt (1).
zuzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zuzēt (2).
zvanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zvanīt (1).
zvanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zvanīt (3).
žūžas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → žūžot (1).
spalgonis Ilgstošu nepārtrauktu spalgu skaņu kopums.
blarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> blarkšķēt.
brakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brakšķēt.
brākšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brākšķēt.
brikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brikšķēt.
čaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čabēt.
čaloņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čalot (2). Čala (2).
čaukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čaukstēt.
čerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2).
čīkstoņa Īlgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čīkstēt (1).
čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čirkstēt (1).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (1).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (2).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (3).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (6).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (1).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (2).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (5).
dipoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dipēt.
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (2).
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (3).
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (6).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1). Duna (1).
duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1). Dunoņa (1).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2). Duna (2).
duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2). Dunoņa (2).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3). Duna (3).
duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3). Dunoņa (3).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5). Duna (5).
duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5). Dunoņa (5).
džerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> džerkstēt.
gārdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gārgt.
graboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grabēt (1).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (1). Dārdoņa (1).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (2).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (3).
gurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gurkstēt.
klaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klabēt (1).
klandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klandēt.
klaudzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (1).
klaudzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (2).
knakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knakšķēt.
knikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knikšķēt.
krakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krakšķēt.
krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (2).
krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (3).
krapšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krapšķēt.
kraukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukstēt.
kraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukšķēt.
krikstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikstēt.
krikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikšķēt.
kripšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kripšķēt.
murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (1).
murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (2).
ņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņerkstēt (1).
ņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņirkstēt.
rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (3).
rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (4).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt (1).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt (2).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt (3).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt (5).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (2).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (3).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (4).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (8).
skrakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrakšķēt. Krakšķoņa.
skrapstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapstēt. Skrapšķoņa.
skrapšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapšķēt. Skrapstoņa.
skraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skraukšķēt. Kraukšķoņa.
skripstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skripstēt.
sprakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakstēt. Sprakšķoņa.
sprakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakšķēt. Sprakstoņa.
spraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> spraukšķēt. Arī sprakšķoņa.
stirkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> stirkšķēt.
šļakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļakstēt.
šļurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļupstēt.
šmīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmīkstēt.
šmiukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmiukstēt.
šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1).
šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1). Šņākoņa (1).
šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2).
šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2). Šņākoņa (2).
šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3).
šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3). Šņākoņa (3).
šņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņirkstēt.
švīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkāt (2).
švīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt.
švirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt.
švīkas Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt. Švīkstoņa.
tarkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tarkšķēt (1).
žļakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žļakstēt.
žļarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žļarkstēt (1).
žļarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žļarkstēt (2).
žļurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žļurkstēt.
žņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žņerkstēt.
žņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žņirkstēt.
žvadzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvadzēt.
žvakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvakstēt.
žvarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvakstēt.
žvākstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvākstēt.
žvaukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvaukstēt.
žvīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvīkstēt.
žvindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvindzēt.
žvinkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvinkstēt.
žvirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvirkstēt.
šļākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums, kas rodas, kam šļācoties.
elsoņa Ilgstošu skaņu kopums --> elsot (2). Elst.
mandāts Imperiālisma koloniālajā sistēmā - starptautiskas aizbildnības veids (kopš 1919. gada) - tiesība pārvaldīt kādu pakļautu teritoriju, tautu.
Koloniālais karš Imperiālistisko valstu izraisīts karš koloniju un jaunu tirgu iegūšanai.
Koloniālais karš Imperiālistisko valstu izraisīts karš koloniju un jaunu tirgu iegūšanai.
Koloniālais karaspēks Imperiālistisko valstu karaspēks koloniju, tautu apspiešanai.
Psiholoģiskais karš Imperiālistisko valstu pasākumu sistēma, kas vērsta pret citām valstīm ar mērķi iedragāt to iedzīvotāju morāli politisko un psihisko noskaņojumu.
koloniālisms Imperiālistisko valstu politika - ekonomiski vājāk attīstītu zemju pakļaušana, teritoriju sagrābšana, kolonizēšana, pirmiedzīvotāju apspiešana.
neokoloniālisms Imperiālistisko valstu politika, kuras mērķis ir jaunās formās saglabāt vai nodibināt savu ekonomisko un politisko kundzību bijušajās kolonijās un puskolonijās pēc koloniālisma sistēmas likvidēšanas.
Pasīvā imunitāte Imunitāte, ko organisms iegūst pēc antivielas ievadīšanas.
Aktīvā imunitāte Imunitāte, ko rada pats organisms.
rīcins Indīga olbaltumviela, ko satur šī auga augļi.
Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
atropīns Indīga viela, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piemēram, sāpju remdināšanai, acu slimību ārstēšanai).
muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piemēram, mušmires.
neitrīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes.
strutene Indīgs daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās.
Zilā kurpīte Indīgs dekoratīvais augs.
raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās
personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
individualizācija Indivīda izdalīšana pēc tā raksturīgākajām īpašībām. Katras atsevišķas vienības īpatnību ievērošana (pētījot priekšmetu vai parādību kopumu).
patība Indivīda, parasti tā apzinātais, būtiskāko, nozīmīgāko psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
kolektivizācija Individuālo zemnieku saimniecību brīvprātīga apvienošanās kolektīvās (kooperatīvās) saimniecībās.
peldjosta Individuāls glābšanas līdzeklis - no korķa, putuplasta izgatavota jostas veida ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens. Glābšanas josta.
peldveste Individuāls glābšanas līdzeklis - piepūšama vai no korķa, putuplasta izgatavota ap muguru un krūtīm apliekama ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens.
Ķeltu valodas Indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, īru, skotu, velsiešu, bretoņu valoda.
sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda (Indijā aptuveni kopš 1. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras).
pilieninfekcija Infekcija, ko iztaisa (parasti) siekalas, kurās ir slimības izraisītāji.
riketsioze Infekcijas slimība, ko izraisa riketsijas (piemēram, izsitumu tīts).
Transmisīvās slimības Infekcijas slimības, ko parasti pārnēsā asinssūcēji kukaiņi, ērces.
televīzija Informācija, attēlu kopums, ko pārraida televīzijas tīklā. Televīzijas raidījums, televīzijas pārraide.
materiāls Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā. Materiāls [1] (2).
mašīninformācija Informācija, ko glabā un izsniedz informācijas mašīna.
papildinformācija Informācija, ko iegūst, sniedz, kas pastāv papildus sākotnējai, jau esošajai informācijai.
noslēpums Informācija, ko nedrīkst izpaust.
radioinformācija Informācija, ko pārraida pa radio.
liecība Informācija, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
radio Informācijas raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana. Attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
pašiniciatīva Iniciatīva, ko kāds izraisa pats savām darbībām. Arī pašierosme.
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
trio Instrumentāla skaņdarba (parasti dejas, marša, skerco) vidusposms, kas pēc sava rakstura atšķiras no malējiem posmiem un ko (piemēram, 17. gadsimtā) atskaņoja trīs instrumenti.
priekšspēle Instrumentāla, parasti neliela, epizode, kas ievada skatuves skaņdarbu. Plašāks sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko tā galvenā tēma vai daļa (daļas). Arī ievads.
sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
etīde Instrumentāls skaņdarbs, kurā parasti izmantots kāds noteikts tehnisks paņēmiens, kas noder mūziķa izpildītāja meistarības izkopšanai.
kamermūzika Instrumentālu vai vokālu skaņdarbu kopums nelielam izpildītāju sastāvam.
Optisks instruments (arī aparāts) Instruments (aparāts), kurā ir optiska sistēma (piemēram, mikroskops, tālskatis, projekcijas aparāts).
meridiānriņķis Instruments debess spīdekļu ekvatoriālo koordinātu noteikšanai.
teleskops Instruments ļoti tālu, parasti debess, objektu attēlu iegūšanai, izmantojot šo objektu elektromagnētisko starojumu.
ekstraktors Instruments, ar ko ekstrahē (1).
pasāžinstruments Instruments, ar ko novēro spīdekļa iziešanu cauri meridiānam vai pirmā vertikāla plaknei.
apbruņojums Instrumentu, ierīču kopums kāda procesa veikšanai.
intelektuālis Intelektuāla darba darītājs (piemēram, zinātnieks, konstruktors).
izspiest Intensīvi izmantojot (dabas objektu), iegūt (ko).
izspiest Intensīvi izmantojot (mašīnas, ierīces u. tml.), iegūt (ko).
Pielikt visus spēkus Intensīvi izmantot (parasti fizisko) spēku (kādas darbības veikšanai).
piepūlēt Intensīvi nodarbināt, sasprindzināt, ievērojami koncentrēt (piemēram, atmiņu, domāšanu, uztveri).
izspiest Intensīvi saimniekojot, iegūt (ko no lauksaimniecības dzīvniekiem).
Spļaut uguni Intensīvi šaut (uz ko).
nodoties Intensīvi, arī aizrautīgi nodarbojoties (ar ko), veltīt (tam) savu laiku, mūžu u. tml.
piedomāt Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko).
sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt. Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā, arī fiziskā stāvoklī), arī pilnīgi iegrimt domās.
sapūlēties Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku stāvokli, arī saslimt.
sapūlēt Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, ļoti nogurdināt, novājināt, arī padarīt slimu (ķermeņa daļu).
saosties Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko). Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
saostīties Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko). Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
sadauzīties Intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. Intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī).
smogs Intensīvs lielu pilsētu un rūpniecības centru gaisa piesārņojums. Dūmu, gāzu, miglas u. tml. kopums, kas veido šādu piesārņojumu.
reklāma Interesantā, saistošā formā sniegta informācija ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml. Teksts, attēls, kinofilma, radioraidījums, televīzijas raidījums u. tml., kas satur šādu informāciju.
painteresēties Interesējoties (par ko) pacensties iegūt, parasti nelielu, izziņu, informāciju (par to).
jautāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
prasīt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
taujāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
vaicāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
mesties Interesēties (par ko). Nodarboties (ar ko).
Likties zināt Interesēties, arī rūpēties (par kādu, par ko).
sekot Interesēties, vērot (ko), lai gūtu informāciju (par to). Sistemātiski gūt informāciju (par ko).
pamatne Intervāla, akorda apakšējā skaņa.
mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā.
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā. Mīlestība (1).
miāzes Invāzijas slimības, ko ierosina mušu un dunduru kāpuri.
ūdensvads Inženiertehnisko būvju un iekārtu sistēma apgādei ar ūdeni.
Bioloģiskie cimdi Īpaša aizsargviela, ko uzziež rokām, lai pasargātu tās darbā no kaitīgu vielu iedarbības.
saspriegot Īpašā apstrādē, parasti ievērojami, palielināt (kā) mehānisko spriegumu.
mīna Īpašā apvalkā novietots sprāgstvielu lādiņš ar detonatoru, ko iedarbina ar spiedienu, magnētisko lauku, radiosignālu.
poligons Īpaša atklāta teritorija saliekamo būvkonstrukciju izgatavošanai.
zoospora Īpaša dažu ūdensaugu un zemāko sēņu vairošanās šūna, kas spēj kustēties ūdenī līdzīgi vienkāršākajiem dzīvniekiem.
privilēģija Īpaša izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir (piemēram, atsevišķam cilvēkam, organizācijai, valstij) atšķirībā no citiem līdzīgiem. Izdevīga izņēmuma tiesība, priekšrocība.
leģions Īpaša karaspēka daļa (dažu buržuāzisko valstu armijā).
nāve Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga bioloģisko procesu neatgriezeniska pārtraukšanās šūnās un olbaltumvielu struktūru sairšana.
siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību. Sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība.
nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu. Šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta).
Grīdas (arī grīdu) vasks Īpaša ziede grīdu kopšanai.
iezīme Īpaša zīme, ko parasti izmanto (kā) atšķiršanai no citiem līdzīgiem.
kūja Īpaša, atbalstam paredzēta, spieķim līdzīga nūja, arī jebkura nūja, ko izmanto atbalstam (ejot, stāvot).
slīpne Īpaša, slīpi izbūvēta konstrukcija (kā) pārvietošanai.
gļotvielas Īpašas (dzīvnieku un augu organismu) vielas - lielmolekulāri ogļhidrāti, kas veido koloidālus šķīdumus.
veidgabals Īpašas formas būvdetaļa, elements, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
veidķieģelis Īpašas formas ķieģelis, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
Stāstījuma teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka vispārīgas atziņas, faktu konstatējumus, situācijas tēlojumus.
zizlis Īpašas formas, samērā īss, stienis (parasti norādīšanai uz ko, arī kā simbolizēšanai).
Atpūtas krēsls Īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kurā var novietoties pusguļus.
Vaļu medību kuģis Īpašas konstrukcijas kuģis, kas aprīkots ar speciālām iekārtām vaļu medībām.
Manevru lokomotīve Īpašas konstrukcijas lokomotīve manevrēšanai pa stacijas sliežu ceļiem.
karabīne Īpašas konstrukcijas sprādze (piemēram, rodeļkamanām saišu galu piestiprināšanai).
Pneimatiskais pasts Īpašās patronās ieliktas korespondences aizvadīšana pa cauruļu sistēmu, izmantojot saspiestu vai retinātu gaisu.
Diplomātiskā imunitāte (arī neaizskaramība) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
Diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
Diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurās viņi akreditēti.
monopols Īpašas tiesības, izņēmuma tiesības ko veikt, iegūt u. tml. atšķirībā no citiem.
siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente. Blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai.
tabaka Īpaši apstrādātas īstās tabakas vai mahorkas lapas, kāti, ko izmanto smēķēšanai, šņaukšanai vai košļāšanai.
lidosta Īpaši iekārtota stacija pie lidlauka lidaparātu pasažieru apkalpošanai. Lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
Sarkanais stūrītis Īpaši iekārtota telpa (piemēram, iestādē, uzņēmumā, kopmītnē), kurā organizē izglītojošus, audzinošus u. tml. pasākumus.
Sarkanais stūrītis Īpaši iekārtota telpa (piemēram, iestādē, uzņēmumā, kopmītnē), kurā organizēja izglītojošus, audzinošus u.tml. pasākumus.
kosmodroms Īpaši iekārtota teritorija kosmisko lidaparātu sagatavošanai lidojumam, palaišanai, to lidojuma vadībai un kontrolei.
sabērtuve Īpaši iekārtota vieta, telpa, kur (ko) saber.
terminālis Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta teritorija (parasti kravas konteineru pārkraušanai ostās).
parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
lidlauks Īpaši ierīkota vieta, kur lidaparāti paceļas, nolaižas, stāv.
manēža Īpaši ierīkots laukums, celtne, telpa apmācībai jāšanā, treniņiem, sacensībām jāšanas sporta.
slidotava Īpaši ierīkots ledus laukums slidošanai; arī šāds laukums kopā ar īpašu celtni, telpām.
dārzs Īpaši ierīkots zemes gabals dažādu sugu, šķirņu kultūraugu (piemēram, dārzeņu, augļaugu, krāšņumaugu) audzēšanai. Īpaši ierīkots zemes gabals vienas sugas, šķirnes augļaugu audzēšanai.
zāliens Īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals. Arī zālājs.
pakete Īpaši iesaiņots pārsienamā materiāla komplekts pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanai.
tīrkultūra Īpaši izaudzēts vienas sugas (baktēriju, mikroskopisku sēņu) kopums.
izlase Īpaši izraudzītu (piemēram, kvalificētāko, atbilstošāko) cilvēku grupa (parasti sportā).
izlase Īpaši izraudzītu daiļdarbu, rakstu u. tml. sakopojums.
spleise Īpaši izturīgs savienojums, ko veido, sāpinot virvju vai trošu galus.
stiga Īpaši izveidota josla sliežu ceļa ierīkošanai. Šāda josla kopā ar sliežu ceļu.
bura Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
jumstiņš Īpaši izveidots koka dēlītis (jumta segumam).
smalta Īpaši kausēta stikla nelielu, necaurspīdīgu, krāsainu gabalu kopums, ko izmanto mozaīkas veidošanā.
mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
starppriekškars Īpaši veidots, parasti viegls, priekškars, ko izmanto starplaikā starp skatiem, ainām, retāk cēlieniem.
lepnums Īpašība, īpašību kopums (cilvēkam), ar kurām lepojas, kuras dara godu.
spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (materiālam), kas rada iespēju (to) skaldīt (1).
skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (materiālam), kas rada iespēju (to) skaldīt (2).
spēja Īpašība, īpašību kopums (organismam, tā daļām, procesiem tajā), kas nodrošina (organisma, tā daļu) bioloģiskās norises.
sakarsējamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielai), kas ļauj (to) sakarsēt (1).
savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus. Arī saistāmība (2).
skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (piemēram, vielai, molekulām, atomiem), kas rada iespēju (tos) skaldīt (4).
spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu.
priekšrocība Īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem. Pārākums, pārsvars.
saistāmība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) saistīt (1).
savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (1).
savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (3).
savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (4).
saistāmība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piemēram, vielas).
spīdība Īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina (vielai, priekšmetam u. tml.) spēju izstarot vai atstarot gaismu.
lielums Īpašība, īpašību kopums, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
starpība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara ko atšķirīgu (no citiem). Arī atšķirība.
slīdamība Īpašību kopums (kā virsmai), kas nodrošina ķermenim iespēju slīdēt (pa to).
vadāmība Īpašību kopums (kādai sistēmai, piemēram, iekārtai, ierīcei), kas nodrošina iespēju pakļaut (tās) darbību noteiktai vadībai.
variējamība Īpašību kopums (kam), kas nodrošina iespēju (to) variēt (1).
nezūdamība Īpašību kopums (matērijai), kuras padara (ko) neiznīcināmu un saglabā (tā) kvantitāti pārvēršanās procesos.
lielums Īpašību kopums (parasti apjoms), ko raksturo, salīdzinot ar kādu citu priekšmetu, parādību.
saīsināmība Īpašību kopums (parasti priekšmetam), kas ļauj samazināt (tā) garumu.
vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms. Plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu.
tulkojamība Īpašību kopums (piemēram, tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā.
apjoms Īpašību kopums (priekšmetam), ko veido garums, platums un augstums.
tiesībsubjektība Īpašību kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam.
spēks Īpašību kopums, kas nodrošina psihiskas norises, to izpausmi.
Tīras asinis Īpašību kopums, kas piemīt dzīvniekam, kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukuma.
samērojamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) samērot (3).
šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (1).
šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (2).
šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (3).
vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
ražīgums Īpašību kopums, spēja (iekārtai, ierīcei u. tml.) veikt (noteiktā laikposmā) kādu darbu, radīt produkciju.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla mākslinieciski idejisko vispārinājumu tajā.
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā).
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā).
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā).
nozīme Īpašību, pazīmju kopums, kurā izpaužas (kā) vērtība, ietekme, arī būtība (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms.
puse Īpašību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, raksturā, uzskatos).
Svaru bumba Īpašs (parasti lodveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
Svaru bumba Īpašs (parasti lokveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
velēnzeme Īpašs augsnes substrāts, ko gatavo dārzkopības vajadzībām, piemēram, puķu audzēšanai.
Hipnotiskais miegs Īpašs hipnozes stāvoklis, kad saglabājas hipnotizētāja kontakts ar slimnieku.
naktspods Īpašs pods ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai.
pods Īpašs podveida trauks ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai: naktspods.
slengs Īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas grupas pārstāvji. Arī žargons.
pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
leģionārs Īpašu karaspēka daļu karavīrs (dažu buržuāzisko valstu armijā).
dzimtīpašums Īpašums (parasti zemes īpašums feodālismā), ko var mantot.
ķīla Īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml., ar ko nodrošina saistību izpildi. Nodrošinājums, ko dod šāds īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml.
pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
vietvārds Īpašvārds, ar ko apzīmē kādu ģeogrāfisku objektu.
personvārds Īpašvārds, ar ko apzīmē kādu personu.
izdarība Īpatnēja (dzīvnieku) darbība vai darbību kopums.
nokrāsa Īpatnēja (kā) pazīme, īpašība (kādu pazīmju, īpašību kopumā).
izdarība Īpatnēja (piemēram, tradicionāla) darbība vai darbību kopums.
piesitiens Īpatnējs, raksturīgs (mākslas darba, tā elementu) izveides paņēmiens, arī paņēmienu kopums.
individualitāte Īpatnību kopums (piemēram, dzīvniekam).
palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (mākslā).
palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, psihiskam stāvoklim).
Ir ko grauzt Ir ko ēst.
Kas kait (arī kaiš) (ko (ne)darīt), arī kas nekait (arī nekaiš) (ko darīt) Ir labi (ko darīt).
Kas vainas (ko (ne) darīt) Ir labi (ko darīt).
Lieta grozās (ap ko) Ir runa (par ko). Notiek (kas).
Lieta grozās (ap ko) Ir runa (par ko). Notiek (kas).
taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
vīpsna Ironija, nievīgums (piemēram, attieksmē pret ko).
zoboties Ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko).
pārirt Irot (piemēram, laivu), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
apirt Irot apbraukt (laivu ap ko, kam apkārt).
izirt Irot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
pārirt Irot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu). Pārairēt.
pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
pairt Irot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko). Paairēt (3).
sairt Irot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Saairēt (1).
noirt Irot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko). Noairēt (1).
noirties Irot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko); noairēties (2).
apirties Iroties apbraukt ar laivu (ap ko, kam apkārt).
izirties Iroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārirties Iroties pārvirzīties (pāri kam, pār ko). Pārairēties.
ātri Īsā laika posmā (ko paveikt). Īsā laika posmā (notikt, norisināties).
palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas tajā neietilpstošas nots uzrakstīšanai.
Diftongisks savienojums Īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r tai pašā zilbē.
Diftongisks savienojums Īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r tai pašā zilbē.
novele Īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums. Šī stāsta paveida daiļdarbs.
tosts Īsa uzruna, īsa apsveikuma runa (viesībās, sarīkojumos u. tml.), pēc kuras uzaicina iedzert par godu kādam, kam.
ieskicēt Īsi aplūkot (piemēram, problēmu).
uzlielīt Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīt (kādu, ko), arī uzslavēt.
uzlielīties Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīties.
piebilst Īsi pateikt (ko), papildinot, precizējot iepriekš teikto.
konspektēt Īsi pierakstīt (piemēram, no teksta, runas) svarīgāko saturu.
rezumēt Īsi secināt, konstatēt (kā) būtību. Koncentrēti apkopot (būtisko, galveno, nozīmīgāko).
rekapitutēt Īsi, apkopojoši atkārtot (kādu tekstu).
Dažos (arī nedaudzos) vārdos Īsi, īsumā (runāt, rakstīt par ko).
Nedaudzos vārdos Īsi, īsumā runāt, rakstīt (par ko).
uzsaukt Īsi, parasti skaļi, pasacīt, pateikt (ko).
korners Īslaicīga kapitālistu vienošanās, lai spekulētu, uzpērkot preču krājumus un paaugstinot cenu.
rings Īslaicīga uzņēmēju vienošanās, lai paaugstinātu kādas preces cenu (preci uzpērkot un glabājot noliktavās līdz visizdevīgākajam pārdošanas laikam).
kūkojiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kūkot [1].
plinkšķis Īslaicīga, parasti augsta, skaņa, ko rada, piemēram, stīgu instruments.
tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem.
virkšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē.
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests. Kriukšķis.
brakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
brikšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapšķis.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapsts.
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakšķis.
blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
bliukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko.
spurkšķis Īslaicīgs, paass troksnis, ko parasti rada motori, ierīces.
knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
šņaksts Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts.
čauksts Īslaicīgs, pasmalks, pakluss troksnis, kas rodas, kam vieglam, sausam saskaroties (ar ko).
šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
tirkšķis Īslaicīgu, samērā asu, cita citam ātri sekojošu trokšņu kopums, ko rada, piemēram, ierīces, mehānismi, plīstoši audumi.
sunna Islama tekstu krājums, kurā Ietilpst leģendas par Muhamedu, kā arī korāna papildinājumi un iztulkojumi.
šariats Islama tiesisko, sadzīves un reliģisko normu kopums, kam pamatā ir korānā iekļautie likumi.
autoreferāts Īss (zinātniskā darba) satura izklāstījums, ko saraksta darba autors.
reprīze Īss humoristisks priekšnesums, ko klauni vai citi cirka vai estrādes mākslinieki izpilda (parasti) starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem.
rekapitulācija Īss, apkopojošs (kāda teksta) atkārtojums.
lapidārs Īss, kodolīgs, izteiksmīgs (piemēram, par stilu, izteiksmes līdzekļiem).
anekdote Īss, saistošs stāstījums par kādu neparastu, interesantu, komisku notikumu.
Ticības apliecība (arī apliecinājums) Īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums.
lausks Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā. Koka plaisāšana stiprā salā.
mietiņš Īss, tievs miets, stienis, ko izmanto par (kā) zīmi.
Mēbelēta istaba Istaba, ko izīrē kopa ar mēbelēm.
Mēbelēta istaba Istaba, ko izīrē kopā ar mēbelēm.
Gultas vieta istabas daļa, ko izmanto apakšīrnieks.
Gultas vieta Istabas daļa, ko izmanto apakšīrnieks.
sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
materializēt Īstenot (ideju, ieceri u. tml.). Realizēt (ko) materiālā formā.
pārstāvēt Īstenot (savas valsts) diplomātiskās, konsulārās u. tm.) attiecības (ar kādu valsti). Aizstāvēt (savas valsts) intereses (kādā valstī vai starptautiskā organizācijā), uzturēt (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai šādu organizāciju).
noglāstīt Īsu brīdi ar maigumu, patiku uzlūkot.
noglaudīt Īsu brīdi ar maigumu, patiku uzlūkot.
noglaust Īsu brīdi ar maigumu, patiku uzlūkot.
nopukoties Īsu brīdi pukoties un pārstāt pukoties.
pavīdēt Īsu brīdi tikko pamanāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām.
nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
pazibināt Īsu brīdi zibināt (gaismas avotu, arī ko tādu, kas atstaro gaismu).
pazibsnīt Īsu brīdi zibsnīt (par gaismas avotu, gaismu, arī par ko tādu, kas atstaro gaismu).
uzblīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm blīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
uzbungot Īsu brīdi, arī reizēm bungot (kādam, kam, pa ko).
uzklaudzināt Īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (uz kā, pa ko).
uzplaukšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt (kādam, kam, pa ko). Īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt rokas.
uzplikšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plikšķināt (kādam, kam, pa ko).
uzplīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
uzpliķēt Īsu brīdi, arī reizēm pliķēt (kādam, kam, pa ko).
uzpliukšķināt Īsu brīdi, arī reizēm pliukšķināt (kādam, kam, pa ko).
nokūkot Īsu brīdi, vienu reizi kūkot (par dzeguzi).
nobaltot Īsu brīdi, vienu reizi parādīties (par ko baltu, arī gaišu).
lapidārisms Īsums, kodolīgums, izteiksmīgums (piemēram, stilā, izteiksmes līdzekļos).
madrigāls Itāliešu vienstrolas dzejolis sākotnēji ar idillisku, vēlāk arī ar filozofisku, didaktisku, satīrisku saturu.
sindiks Itālijā - ievēlēts kopienas pašpārvaldes vadītājs.
mohārs Itālijas sarenes pasugas augs (graudzāļu dzimtā), ko kultivē pārtikai un lopbarībai.
uzaudzēt Izaudzēt (augus, dzīvniekus, to kopumu).
pieaudzēt Izaudzēt (augus, dzīvniekus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko).
iztaisīt Izaudzināt (kādu par ko). Arī izmācīt.
sasniegt Izaugt tik garam, ka skar (ko), ir līdzīgs (kam) pēc garuma (par augiem).
noaugt Izaugt, saaugt (gar ko, kur, parasti cieši citam pie cita) - par augiem.
kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
nobārstīties Izbārstot (ko), izbārstoties (kam), notraipīties (ar to). Izbārstot (ko), izbārstoties (kam), tikt notraipītam (ar to).
Dabūt just Izbaudīt, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
Pavilkt svītru Izbeigt (ko).
Pavilkt strīpu (arī svītru) Izbeigt (ko).
Pavilkt svītru (arī strīpu sar.) Izbeigt (ko).
izslēgties Izbeigt darboties (piemēram, par mašīnu, ierīci u. tml.), tiekot atvienotam no enerģijas avota.
sairt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
pašķīst Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
izirt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
izjukt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
pazust Izbeigt pastāvēt (par cilvēku, parasti etnisku, kopumu).
nonāvēties Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (par cilvēku). Nogalināties.
nogalināties Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (parasti par cilvēku). Nonāvēties.
apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (par ekonomiskām parādībām).
izčakarēt Izbikstīt, izrušināt, izrakņāt (parasti, ko meklējot).
piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
izkost Izbojāt (par ko kodīgu).
izkapāt Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) - par lodēm.
iekārtot Izbūvēt (piemēram, ceļu), ierīkot (piemēram, dārzu). Uzstādīt (piemēram, aparatūru).
ievilkt Izbūvēt, ierīkot (ar vadiem saistītas iekārtas, ierīces)
etioloģija Izcelsme, cēloņu kopums (slimībai).
atēnot Izcelt (ko) - parasti par tumšu fonu.
izsēdināt Izcelt pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
pārakcentēt Izcelt, akcentēt ko citu, atšķirīgu no parasti izceltā, akcentētā.
uzspīdēt Izcelties (ar ko savā izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
spīdēt Izcelties (citu vidū), pārsteigt ar ko.
izlēkt Izcelties ar ko negaidītu, neparastu (parasti pelamu, nosodāmu).
degt Izcelties ar spožumu, ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
greznoties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu).
rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu). Būt tādam, kas rotā (ko).
emigrēt Izceļot no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
zieds Izcilākā daļa (kādā sabiedrības kopumā).
lielums Izcili pozitīvu personības īpašību kopums.
prominence Izcils cilvēks. Arī izcilu cilvēku kopums.
Skaņu meistars Izcils komponists.
Skaņu meistars Izcils komponists.
triumfs Izcils panākums, izcila uzvara. Pozitīva sabiedrības attieksme, arī gods, ko rada šāds panākums, uzvara.
skolotājs Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju.
talants Izcilu (parasti speciālo) garīgo un fizisko spēļu kopums (kādā darbības nozarē).
slēdzene Izciļņu kopums (gliemeņu) vākos to ciešai sakļaušanai.
Dori dēt Izcirst dori (koka dobumā).
krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas), parasti mazliet.
izkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti seju vai tās daļas).
nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas. Izkrāsoties.
krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas. Lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti savas sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem, parasti mazliet.
izsvīst Izdalīt (ko) šķidruma veidā (par augiem).
izsvīst Izdalīt (no organisma sviedrus), izdalīt (ko) sviedru veidā (no organisma).
izšķirt Izdalīt (pēc kādām pazīmēm no kopuma).
kūpēt Izdalīt tvaiku (par ko karstu, piemēram, par šķidrumu).
iztvaicēt Izdalīt tvaiku veidā (ko no vielas).
ņirbēt Izdalīties apkaimē ar savu daudzkrāsainību, spožuma mainīgumu (par ko kustīgu).
kvēlot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
zvērot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem). Kvēlot (2).
svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu. Būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu).
tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu. Arī sārtoties (piemēram, par debesīm).
pelēkot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēko krāsu.
raiboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu. Būt klātam ar ko raibu. Raibot (1).
raibot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu. Būt klātam ar ko raibu. Raiboties (1).
balot Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu).
balēt Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu). Balot (1).
rentgenoskopēt Izdarīt (kā) rentgenoskopiļu.
apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
Dabūt gatavu Izdarīt (ko grūtu, bīstamu, pārdrošu).
Dabūt gatavu Izdarīt (ko grūtu, bīstamu, pārdrošu).
padarīt Izdarīt (ko nevēlamu).
nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).
pieļaut Izdarīt (parasti ko nevēlamu), ļaut izveidoties (kam nevēlamam).
izstrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
pastrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
apdūmot Izdarīt apdūmošanu, lai pasargātu no salnām (augļu kokus, ogulājus), lai iznīcinātu kaitēkļus u. tml.
apiet Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot.
sasmērēties Izdarīt ko kādam, parasti morāles normām neatbilstošu, nosodāmu.
Krist kaunā Izdarīt ko morāles normām neatbilstošu. Tikt apkaunotam.
Nostrādāt (kādu) numuru Izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
Nostrādāt (kādu) numuru Izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu (ticīgo uztverē).
Pāršaut pāri strīpai (arī svītrai), arī pāršaut pār strīpu (arī svītru), arī pāršaut strīpai (arī svītrai), arī pāršaut pāri pār strīpu (arī svītru) Izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
konvertēt Izdarīt konversiju (2).
Pavilkt svītru Izdarīt secinājumu (par ko).
Pavilkt strīpu (arī svītru) Izdarīt secinājumu (par ko).
Pavilkt svītru (arī strīpu sar.) Izdarīt secinājumu (par ko).
atkārtot Izdarīt, izpildīt (parasti, atdarinot to pašu, ko pirms tam veicis cits).
paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
inscenēt Izdarīt, notēlot, sarīkot (ko), lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu.
pakalpot Izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai apmierinātu (kāda, parasti ikdienas, sadzīves) vajadzības, prasības.
Pārspēt (pašam) sevi Izdarīt, paveikt ko ievērojami labāk, nekā parasti pats to spēj izdarīt, paveikt.
atsveķot Izdarot iegriezumus koka stumbrā, panākt, ka iztek sveķi.
izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) simpātijas, pieglaimoties.
degsnis Izdegusi vai izdedzināta vieta (purvā, mežā), kas aizaugusi ar zāli vai (skujkoku) jaunaudzi.
izdevība Izdevīgs gadījums, labvēlīgi, vēlami apstākļi (ko darīt).
kapitālieguldījums Izdevumi nolūkā izveidot jaunus, kā arī rekonstruēt vai paplašināt esošos pamatlīdzekļus tautas saimniecībā.
izperināt Izdomāt (parasti ko nepatiesu, ļaunu).
sagudrot Izdomāt, izgudrot (ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu).
sagudrot Izdomāt, parasti ar pūlēm (piemēram, kā ko īstenot).
pseidonīms Izdomāts vārds vai uzvārds, ko pieņem īstā vārda vai uzvārda vietā.
leģenda Izdomāts, nepatiess stāsts (par ko), izdomājums, nepatiesība.
izšķērdēt Izdot (naudu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi. Nelikumīgi izdot.
izraut Izdzert (parasti alkoholisku dzērienu).
iedzert Izdzert alkoholisku dzērienu (parasti nelielā daudzumā). Sanākt kopā un lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
Izskalot rīkli Izdzert alkoholisku dzērienu.
Izskalot rīkli Izdzert alkoholisku dzērienu.
Izmest (kādu) glāzi (arī glāzīti) Izdzert glāzi (glāzīti) alkoholiska dzēriena.
Izmest (kādu) glāzīti (arī glāzi) Izdzert glāzīti (glāzi) alkoholiska dzēriena.
Iemest (arī izmest) kā ogu Izdzert viena paņēmienā (parasti alkoholisku dzērienu).
izmest Izdzert vienā paņēmienā (parasti alkoholisku dzērienu).
Iemest (arī izmest) kā zemeņogu (arī ogu) Izdzert vienā paņēmienā (parasti alkoholisku dzērienu).
apdzīt Izdzīt (vagu ap ko, kam apkārt).
papildizeja Izeja, ko izmanto papildus galvenajai izejai vai apstākļos, kad galveno izeju nav iespējams izmantot, rezerves izeja.
koksne Izejviela, ko iegūst no nozāģētu koku stumbriem, retāk no zariem, saknēm.
sākviela Izejviela, sākotnējā viela (kādā procesā).
smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
pūst Izelpā virzīt (gaisu kur, uz ko), arī. Izelpotā gaisa strāvu virzīt, pārvietot (ko)
izleksēt Izēst (parasti ko šķidru).
novadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu).
kalkot Izgatavot (attēla, teksta) kopiju, izmantojot kalku.
sadarināt Izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Izgatavot (kā lielāku daudzumu).
viltot Izgatavot (ko) neīstu, parasti līdzīgu pēc izskata. Arī, parasti negodīgi, atdarināt (piemēram, parakstu).
atliet Izgatavot (ko) no šķidras masas (piemēram, no izkausēta metāla), ielejot masu veidnē. Izliet.
piestrādāt Izgatavot (ko) tā, ka (tas) pēc novietojuma, formas atbilst (piemēram, citai detaļai, elementam).
uzmeistarot Izgatavot (ko), parasti ātri, arī ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
aust Izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
izaust Izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
pavairot Izgatavot vairākos eksemplāros (tekstu, attēlu) no (tā) oriģināla, arī kopijas.
sameistarot Izgatavot, arī salabot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
komercizglītība Izglītība, ko iegūst komercskolā, komercinstitūtā u. tml.
pamatizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošas skolas pirmajās (parasti trīs vai četrās) klasēs.
pirmizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošās skolas pirmajās klasēs.
pašizglītība Izglītība, ko iegūst, mācoties patstāvīgi.
Politehniskā izglītība Izglītība, kuras saturā iekļauts zināšanu kopums par galvenajiem ražošanas principiem un nozarēm, vispārtehnisko prasmju un iemaņu izveide.
sagludināt Izgludināt (ar gludekli ko) lielākā daudzumā. Izgludināt (ar gludekli kā lielāku daudzumu).
piegudrot Izgudrojot, izdomājot (ko no jauna), papildināt (ar to jau zināmo, esošo). Piedomāt (2).
skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar vienu vai vairākām skrūvēm.
izārdīt Izjaukt, izvandīt (ko saliktu, sakārtotu).
izjautāties Izjautāties visiem taisnāko ceļu.
Piešūt bārdu Izjokot, apmānīt.
Piešūt bārdu Izjokot, apmānīt.
piejokot Izjokot.
paputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu). Izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku kopumu, iestādi). Izputēt (3).
izputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu). Izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku vienotu kopu, iestādi).
izšķīst Izjukt (piemēram, tiekot vārītam).
izputēt Izjukt, izšķīst (par priekšmetiem, priekšmetu kopu).
atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares, izbaudīšanas.
respektēt Izjust dziļu cieņu (pret kādu, ko), pakļauties (kāda, kā) ietekmei.
ilgoties Izjust dziļu tieksmi, vēlēšanos būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko (parasti, izjūtot arī skumjas, grūtsirdību).
ilgoties Izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
iekārot Izjust kāri (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
iežēloties Izjust līdzjūtību, žēlumu (pret kādu). Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt (ko kāda labā). Apžēloties.
kārot Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert).
kāroties Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert). Kārot (1).
ienīst Izjust naidīgu attieksmi (pret ko).
šķebināties Izjust nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns.
mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
simpatizēt Izjust simpātijas (pret ko).
tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt, arī ko iegūt).
iekāroties Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
kārot Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
kāroties Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
tīksmināties Izjust tīksmi (par ko).
raizēties Izjust uztraukumu, bažas (par kādu, ko).
nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust interesi (par ko), pieķeršanos (kam), arī nepieciešamību (pēc kā).
Izbaudīt līdz mielēm Izjust, pārdzīvot visu (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
neapmierinātība Izjūta, negatīvs pārdzīvojums, emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepiepildītas tieksmes, vajadzības, vēlēšanās.
ciešanas Izjūta, pārdzīvojums, ko rada fiziskas sāpes, mokas.
šalkas Izjūtas, ko izraisa psihisks stāvoklis.
izsautēt Izkarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
izsautēties Izkarsēties (tvaikos, karstā ūdenī).
iegrozīties Izkārtot (ko) tā, lai izveidotos vēlamie apstākļi. Iekārtoties.
pārkārtoties Izkārtoties, sadalīties (darba veikšanai) citādi (piemēram, par darba kolektīvu).
sakāst Izkāst (ko) lielākā daudzumā. Izkāst (kā lielāku daudzumu).
iekausēt Izkausējot (kādu vielu), ievietot (tajā ko).
vodeviļa Izklaidējoša komēdijiska luga ar kuplejām un dejām.
Kavēt (arī īsināt) laiku Izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi. Darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
Kavēt (arī īsināt) laiku Izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi. Darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
pieminēt Izklāstīt (ko), pateikt vai uzrakstīt (par ko).
izsēt Izkliedēt (kādu, parasti cilvēku, kopumu).
izšķaidīt Izkliedēt, daļēji iznīcināt (kādu kopumu).
sairt Izklīst (par cilvēku kopumu).
izkulties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām cauri (kam), caur (ko).
izēdināt Izkodināt (2).
izbeicēt Izkodināt.
pieaugt Izkopjot savas spējas, paplašinot zināšanas, pilnveidoties.
izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
pāraugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, pārspēt (kādu).
augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas. Pilnveidoties.
Nostādīt balsi Izkopt vokālās dotības.
audzināt Izkopt, attīstīt (īpašības, jūtas).
asināt Izkopt, attīstīt (prātu, retāk dzirdi, redzi).
izdaiļot Izkopt, padarīt garīgi bagātāku.
attīstīt Izkopt, pilnveidot (spējas, īpašības, jūtas u. tml.). Veicināt (to) izkopšanu, pilnveidošanu.
Rakstu valoda Izkopta, normēta valodas rakstības forma.
raksts Izkopta, normēta valodas rakstības forma.
noslīpētība Izkoptība līdz pilnībai.
attīstīts Izkopts (par prātu, spējām, jūtām u. tml.).
profanācija Izkropļošana, sagrozīšana, necienīga izturēšanās (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
magma Izkususi, ugunīgi šķidra, parasti silikātu, masa, kas rodas Zemes mantijā vai garozā un, lavas veidā nonākot Zemes virspusē, veido izvirduma iežus.
Patstāvīga izlāde Izlāde gāzēs, kur tai ir raksturīgs konstants strāvas lielums.
pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu).
nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to). Izlaistot (ko), arī izlaistoties (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
izlasīt Izlasot (kādu tekstu), uzzināt, arī izprast (ko).
pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to). Izlejot (ko), izlīstot (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
iztaisnot Izlīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml. (piemēram, audumu).
segt Izlīdzināt, līdzsvarot (ko). Apmierināt (nepieciešamību pēc kā).
piedot Izlīdzinot konflikta attiecības (ar kādu), vairs neļaunoties, nedusmoties. Pieņemt atvainošanos.
sabarot Izlietot (dzīvnieku) barībai (ko). Izlietot (dzīvnieku) barībai (kā lielāku daudzumu). Arī izbarot.
patērēt Izlietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (kā gatavošanai, ražošanai).
izdot Izlietot (naudu), samaksājot (par ko).
nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
izšķērdēt Izlietot (piemēram, mantu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi. Nelikumīgi izlietot.
izšķiest Izlietot (piemēram, mantu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi. Nelikumīgi izlietot.
noniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu. Izniekot.
nodedzināt Izlietot, parasti apgaismošanai, apsildīšanai (elektrisko strāvu).
izklāt Izlikt (3) (parasti ko horizontālu).
tēlot Izlikties (par ko). Izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
spēlēt Izlikties (par ko). Izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
Skatīties caur pirkstiem Izlikties ko nepamanām, pavirši vērot.
Skatīties caur pirkstiem Izlikties ko nepamanām, pavirši vērot.
Aizvērt (arī piemiegt, aizmiegt) acis (arī aci) Izlikties ko nepamanām.
Piemiegt (arī aizvērt, aizmiegt) acis (arī aci) Izlikties ko nepamanām.
Piemiegt acis (arī aci) Izlikties ko nepamanām.
Aizmiegt (arī piemiegt, aizvērt) acis (arī aci) Izlikties ko nepamanām.
Taisīt nevainīgas acis Izlikties neko nezinām par notikušo, izdarīto, izlikties, ka nav vainīgs.
Spēlēt augstu spēli Izlikties veicam ko svarīgu, esam ievērojamā stāvokli, situācijā.
Spēlēt augstu spēli Izlikties veicam ko svarīgu, esam ievērojamā stāvoklī, situācijā.
salobīt Izlobīt (ko) lielākā daudzumā. Izlobīt (kā lielāku daudzumu).
papildizloze Izloze, ko organizē papildus pamatizlozei.
izkaulēt Izlūgties (ko savā īpašumā, lietošanā u. Tml.).
atlūgties Izlūgties, lai atbrīvo (no kā) Izlūgties, lai atļauj (ko nedarīt).
izlūks Izlūkošanā (1).
izlūks Izlūkošanā (2).
rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas citā valstī.
aģentūra Izlūkošanas dienests.
rekognoscēt Izlūkot (apvidu, pretinieka dislokāciju) pirms militārām operācijām (par komandieriem, štāba virsniekiem).
pagriezt Izmainīt (kā) kustības, stāvokļa virzienu, arī izmainīt kustību, stāvokli (kādā virzienā). Pavērst (ko pret ko, uz ko u. tml.).
pagriezt Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli (kādā virzienā). Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli tā, lai (tās) būtu vērstas (pret ko, uz ko u. tml.).
papildizmaksa Izmaksa, ko saņem vai izsniedz papildus iepriekš paredzētajai izmaksai.
izšmaukt Izmānīt, izkrāpt (ko). Apmānīt, apkrāpt (kādu).
ierinda Izmantojams, derīgs (piemēram, mašīnu, ierīču) kopums.
Uz (kāda) rēķina Izmantojot (cita cilvēka, cita cilvēku kopuma) līdzekļus, darbu u. tml.
pārtikt Izmantojot (ko) uzturam, barībai, dzīvot, eksistēt (no tā) - par cilvēkiem.
izspiest Izmantojot (parasti nežēlīgi, kāda spēkus, spējas u. tml.), iegūt (ko) sev.
runāt Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.
sagrauzt Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznicināt (ko) - parasti par kukaiņiem.
saēst Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznīcināt (ko) - parasti par kukaiņiem. Sagrauzt (2).
sprādzēt Izmantojot sprādzi (1), savienot vai atvienot (ko), arī palielināt vai mazināt (kā) spriegumu.
spiest Izmantojot, piemēram, savu spēku, varu, panākt, ka (kāds), parasti pret (tā) gribu, veic ko. Panākt, ka (kāds) ko dara saskaņā ar rīkotāja gribu.
lietaskoks Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls.
Lietas koks Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls. Lietaskoks (2).
Lietas koks Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls. Lietaskoks (2).
tērēt Izmantot (laiku, laikposmu), ko darot, veicot.
patērēt Izmantot (piemēram, pārtikas preces, rūpniecības preces) personisko vajadzību apmierināšanai (par cilvēku, cilvēku grupām).
korumpēt Izmantot dienesta stāvokli savtīgos nolūkos. Uzpirkt, piekukuļot (amatpersonas, sabiedriskos un politiskos darbiniekus).
elektrificēt Izmantot elektrisko enerģiju (tautas saimniecībā, sadzīvē).
konteinerizēt Izmantot konteinerus (darba procesā).
realizēt Izmantot, arī īstenot (ko paredzētu, iespējamu).
Ņemt palīgā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
Ņemt talkā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
Ņemt palīgā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
Ņemt talkā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
samazgāt Izmazgāt (ko) lielākā daudzumā. Izmazgāt (kā lielāku daudzumu).
stendizmēģinājums Izmēģinājums, ko veic uz stenda (2).
kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
izšņakarēt Izmeklēt, izošņāt (ar purnu, snuķi, parasti, meklējot ko garšīgu).
lauza Izmētātu, sasvaidītu (parasti lietošanai nederīgu) priekšmetu kopums.
zauri Izmirušu rāpuļu kopapzīmējums.
izāzēt Izmuļķot, izjokot (kādu).
Iznest (arī izšūpot) cauri Izmuļķot, izjokot.
Izšūpot (arī iznest) cauri Izmuļķot, izjokot.
(Iz)nest cauri Izmuļķot, izjokot.
atrisinājums Iznākums, rezultāts (darbībai, konfliktam) literārā darba kompozīcijā.
dedzināt Iznīcināt, bojāt, ievainot (par uguni, par ko degošu).
Izmest (vēstures) mēslainē (arī mēslienē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
Izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslainē (retāk mēslienē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
Izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslienē (biežāk mēslainē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
Izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) vēstures mēslainē (retāk mēslienē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu sabiedrības dzīvē.
saniekot Izniekot.
Totālā (arī pilnā) plate Izņemama zobu protēze, ko gatavo, ja mutē nav neviena zoba.
izpaunāties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.). Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
hidroizolācija Izolācijas materiāla kārta, kas pasargā (celtniecības konstrukcijas, būves u. tml.) no ūdens iedarbības.
bloķēt Izolēt (valsti, tās daļu politiski vai ekonomiski) no citām valstīm vai no pārējās valsts.
atraut Izolēt, nesaistīt domās, uzskatos, daiļradē u. tml. (ko savstarpēji saistītu). Aplūkot izolēti.
kabelis Izolēts vads vai vairāki izolēti vadi, ko apņem aizsargapvalks un hermētiskas čaulas.
izoterma Izotermiskā procesa grafisks attēlojums kādā koordināšu plaknē.
balss Izpausme, ko parasti rada psihiski stāvokļi.
oreols Izpausmju kopums (piemēram, slavai, cieņai), kas attiecas uz kādu cilvēku, ir saistīts ar to.
izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi (pret ko, parasti darbībā, rīcībā).
izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml. Būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml. Būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
pasacīt Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
pateikt Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
izpūst Izpaust (parasti ko slēpjamu).
apsveikt Izpaust savu prieku, atzinību (par ko). Izteikt kādu novēlējumu.
glūnēt Izpausties (acīs, skatienā) - parasti par ko negatīvu.
gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā)- par mokošām, parasti slēptām, jūtām. Drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu).
pārmākt Izpausties spēcīgāk par ko citu, kavēt, ierobežot (tā) izpausmi (parasti par kā saturu, ideju).
papildizpeļņa Izpeļņa, ko saņem papildus iepriekš paredzētajai peļņai.
ievērot Izpildīt (kādus nosacījumus), lai saglabātu (piemēram, noteiktus politiskos apstākļus).
Atvērt iekavas Izpildīt matemātisko darbību, kas norādīta pirms iekavām.
Izpildu komiteja Izpildkomiteja.
Izpildu komiteja Izpildkomiteja.
debess Izplatījums, kosmoss.
Celt (kādam) neslavu Izplatīt (par kādu) kompromitējošas ziņas.
raudzīties Izplatīt gaismu (kur, uz ko) - par debess spīdekļiem.
skatīties Izplatīt gaismu (kur, uz ko) - par debess spīdekļiem.
Palaist (arī papūst) pīlīti Izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
Papūst (arī palaist) pīlīti Izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
Palaist (arī papūst) pīlīti Izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
pūst Izplatīt, virzīt (piemēram, gaisa plūsmu), arī virzīt līdz ar gaisa plūsmu (ko) - parasti par iekārtām, ierīcēm.
nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu.
nogulties Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu.
staipīties Izplatīties (kur), veidojot samērā garu, šauru kopumu (par dūmiem, miglu u. tml.).
spraukties Izplatīties (pa ko šauru) - par gaismu.
noklāties Izplatīties (pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, mākoņiem.
pārskanēt Izplatīties (pāri kam, pār ko) - par skaņu.
izspraukties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu.
izlauzties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu. Kļūt redzamam cauri (kam), caur (ko) - parasti par debess spīdekļiem.
pārgulties Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, ēnu.
pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, mākoņiem, gaismu.
nošķīst Izplatīties un pārstāt izplatīties gar (ko), garām (kam) - par dzirkstelēm, uguni u. tml.
nolīt Izplatīties un pārstāt izplatīties lejā, zemē (pār ko, pāri kam u. tml.) - par gaismu.
gulēt Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) - piemēram, par mākoņiem, ūdeni. Izplatīties (par miglu, tumsu).
spiesties Izplatīties, parasti pa ko šauru (par gaismu).
novilkties Izplatīties, virzīties tā, ka pilnīgi pārklāj ko (piemēram, par mākoņiem, miglu).
māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
pārliet Izplatot (gaismu), apspīdēt (ko). Izplatīt (gaismu kur).
tveicēt Izplatot ļoti stipru siltumu, karsēt (ko). Iedarboties (uz ko), paaugstinot (tā) temperatūru, izraisot stipra karstuma sajūtu (par siltumu, vidi ar augstu temperatūru u. tml.).
svilināt Izplatot siltumu, stipri karsēt (ko). Stipri iedarboties (uz ko) - par siltumu.
pārņemt Izplatoties aptvert (piemēram, visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) - par slimību.
segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.).
nonākt Izplatoties sasniegt (ko) - piemēram, par skaņu, smaržu.
piekļūt Izplatoties sasniegt (ko), nonākt (pie kā, kam klāt) - piemēram, par gaisu, gaismu, ūdens plūsmu.
pārstiepties Izplatoties šaurā joslā, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par gaismu, ēnu u. tml.
nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt tādam, kas ir (kāda) rīcībā, izmantošanā. Tikt saņemtam (par ko nosūtītu).
nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam (kādam, kur) - par ziņu, vēsti u. tml.
izkārt Izplaucēt (ziedu ķekarus), nobriedināt (ogu ķekarus) - par kokiem, krūmiem.
atplest Izplest (ko sakļautu, piekļautu, salocītu).
atvērt Izplest (ko sakļautu, salocītu u. tml.).
uzplest Izplest (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
savilkt Izplest, izstiept garumā un novietot (ko) lielākā daudzumā; izplest, izstiept garumā un novietot (kā lielāku daudzumu).
nolīkt Izplesties lokveidā, kupolveida (pāri kam, pār ko).
noklāties Izplesties, nokarāties (pār ko, pāri kam u. tml.).
klāt Izplešot (piemēram, audumu), segt (ko).
iztušēt Izplūdinot krāsas, samazināt (līniju, kontūru) asumu.
izspraukties Izplūst cauri (kam), caur (ko) - par vēju, gaisa strāvām.
izsūkties Izplūst cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par siltumu, gāzi.
Palaist mēli Izpļāpāt (ko).
Palaist mēli Izpļāpāt (ko).
prasties Izprast situāciju un saskaņā ar to rīkoties.
orientēties Izprast, arī pazīt (ko).
apziņa Izpratne. Apzinīga attieksme (pret ko)
saprojektēt Izprojektēt (ko) lielākā daudzumā. Izprojektēt (kā lielāku daudzumu).
benefice Izrāde vai koncerts par godu kādam no šīs izrādes vai koncerta dalībniekiem.
benefice Izrāde vai koncerts, kura ienākumus pilnīgi vai daļēji saņem kāds no māksliniekiem vai mākslinieku grupa.
viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
liekuļot Izrādīt (ko) neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
lakstoties Izrādīt uzmanību, teikt komplimentus, koķetēt, arī mīlināties.
izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties. Atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībnieku.
ieinteresēt Izraisīt (kādā) interesi (par ko).
piesaistīt Izraisīt (kādā) patiku, interesi (par ko).
sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
kārdināt Izraisīt (kādam ar savu būtību) spēcīgu tieksmi (to) iegūt (par ko vilinošu, aizraujošu).
kārdināt Izraisīt (kādam, piemēram, ar savu izskatu, smaržu) kāri (to) ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
kontuzēt Izraisīt (kādam) kontūziju.
Pieliet sirdi (arī dvēseli) Izraisīt (parasti pozitīvu) psihisko stāvokli.
noplaucēt Izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā ar karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu). Izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā) - par karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu.
nodarīt Izraisīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu (ko nevēlamu, ļaunu). Izdarīt (kādam pārestību).
Griezt kā ar nazi (arī ar nažiem), arī griezt kā nazis Izraisīt asas sāpes, mokošu pārdzīvojumu.
Griezt kā ar nazi (arī ar nažiem), arī griezt kā nazis Izraisīt asas sāpes, mokošu pārdzīvojumu.
ķert Izraisīt ko nevēlamu, iedarboties nevēlami (piemēram, par notikumu, arī norisi, parādību dabā).
koagulēt Izraisīt koagulāciju.
pātagot Izraisīt mokošu, negatīvu psihisko stāvokli.
narkotizēt Izraisīt narkozi (1).
urbties Izraisīt nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
šķebināt Izraisīt nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu (piemēram, par ko saldu, treknu).
sadrošināties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt).
sadūšoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt).
sasparoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt).
dedzināt Izraisīt smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu).
svilināt Izraisīt spēcīgas smeldzošas sajūtas (piemēram, par aukstumu, vēju, kodīgām vielām).
izplaucēt Izraisīt stipru apdegumu (parasti kāda ķermeņa dobumā, piemēram, ar karstu ūdeni, kodīgu vielu).
nošķebināt Izraisīt stipru pretīguma sajūtu (piemēram, par ko saldu). Apšķebināt.
sadzelt Izraisīt, parasti stipru, sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, kodīgām vielām u. tml.). Izraisīt šādu sajūtu, arī savainot (par ko karstu).
noskatīt Izraudzīt (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu).
izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
noraudzīt Izraudzīt. Nolūkot (1).
noskatīties Izraudzīties (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu).
piemērot Izraudzīties (piemēram, realizējamo likumu, sodu) sakarā ar konkrētu situāciju, konkrētiem apstākļiem.
noskatīties Izraudzīties, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); nolūkot.
repertuārs Izrāžu, koncertu vai estrādes priekšnesumu, kinofilmu u. tml. kopums, ko attiecīgajā laikposmā izrāda, izpilda, demonstrē (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī u. tml.).
izkomandēt Izrīkot (parasti kundziski, uzstājīgi).
Izgāzt podu (arī podus) Izrīkoties, izrunāties tā, kā nevajag, aplam, netaktiski.
izdarīties Izrīkoties.
iztīt Izritināt, atritināt (ko saritinātu).
izdzīvoties Izrotājāties (ar ko).
izlikt Izrotāt (izvietojot ko).
izmeijot Izrotāt ar meijām. Izrotāt ar koku zariem.
nolaist Izrunājot (ko), pazemināt (tam) skaņu augstumu, samazināt spēku. Pazemināt (balss) augstumu, samazināt (tās) spēku.
zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., aizskart (kādu).
izvirzīt Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu). Likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu).
Lai dievs žēlīgs! Izsaucas lielā uztraukumā, izbailēs (kad gaidāmais vai notiekošais ir nevēlams, kaitīgs, bīstams).
Lai Dievs žēlīgs! Izsaucas lielā uztraukumā, izbailēs (kad gaidāmais vai notiekošais ir nevēlams, kaitīgs, bīstams).
Liela manta! Izsaucas par ko mazvērtīgu, mazsvarīgu, nenozīmīgu.
Lai (arī kaut) pērkons mani sasper (arī nosper)! Izsaucas, ko apgalvojot, apzvērot.
Lai (arī kaut) pērkons mani sasper (arī nosper)! Izsaucas, ko apgalvojot, apzvērot.
Lai zibens (arī pērkons) mani nosper (arī sasper)! Izsaucas, ko apgalvojot, apzvērot.
Lika (drusku) pagaidīt! Izsaucas, paužot, ka nedarīs to, ko (kāds) gaida, vēlas, pavēl.
Lika (drusku) pagaidīt! Izsaucas, paužot, ka nedarīs to, ko (kāds) gaida, vēlas, pavēl.
Kur tas dzirdēts! Izsaucas, saka, ja uzzina ko neparastu (parasti negatīvu).
Priekā! Izsaucas, uzaicinot kopā iedzert.
izmanīt Izsecināt vai konstatēt (parasti ar nojautu, pēc netiešām pazīmēm). Nojaust.
inducēt Izsecināt vispārīgus atzinumus, izmantojot zināšanas par konkrētām lietām vai parādībām.
noteikt Izsecināt, konstatēt, noskaidrot. Nosacīt (5).
nosacīt Izsecināt, konstatēt, noskaidrot. Noteikt (5).
Nokļūt uz pēdām (kādam) Izsekojot, meklējot atrast (kādu, kāda uzturēšanās vietu).
Būt (arī (no) nākt, tikt, nokļūt) (kādam) uz pēdām Izsekojot, meklējot atrast (kādu, kāda uzturēšanās vietu).
medīt Izsekot un iegūt (savvaļas dzīvnieku) nonāvējot vai sagūstot.
sasijāt Izsijāt (ko) lielākā daudzumā. Izsijāt (kā lielāku daudzumu).
orientēt Izskaidrot (kādam) ko, palīdzēt (kādam) izprast ko.
Kārtot rēķinus Izskaidroties, izrēķināties (ar kādu par ko).
Nokārtot (retāk kārtot) rēķinus Izskaidroties, izrēķināties (ar kādu par ko).
plauka Izskats. Arī veids, (kā) grupa, kopums.
izravēt Izskaust (ko nevēlamu, negatīvu). Iznīcināt, iznīdēt.
izdzēst Izslēgt (piemēram, elektriskos apgaismes ķermeņus).
Nogriezt elektrību Izslēgt elektrisko strāvu, elektriskās gaismas avotu.
Ieslieties debesīs Izslieties augstu (parasti par ko garu, smailu).
izgurķoties Izslinkoties.
izslaistīties Izslinkoties.
izslamstīties Izslinkoties.
izdot Izsniegt (ko no glabāšanas, atrašanās vietas).
izdalīt Izsniegt katram (to, kas pienākas no kopuma).
izkosties Izspiesties cauri (kam), caur (ko) - parasti par vielu.
pinkas Izspūrušas, samudžinājušās, arī nesakoptas (matu, bārdas) šķipsnas.
personālizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar atsevišķa mākslinieka daiļradi kopumā vai ar kādu tās posmu.
eksponēt Izstādīt (ko) izstādē, muzejā.
izvilkt Izstaipīt (parasti rokas, muskuļus, piemēram, nesot ko smagu).
karsēt Izstarojot, izplatot karstumu, stipri sildīt (ko).
apstarot Izstarot (gaismu pār ko). Apspīdēt, apgaismot.
šķiest Izstarot, arī atstarot (gaismu), parasti vienlaikus vairākos virzienos.
piestaipīt Izstiepjot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu). Arī piemētāt (ar ko tievu, garu).
nostiept Izstiepjot pāri, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piestiept Izstiepjot, izklājot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
novilkt Izstiepjot, parasti stingri (piemēram, virvi, stiepli) un piestiprinot galus, novietot (to pār ko, gar ko u. tml.).
nolējums Izstrādājums (parasti kā kopija), kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
kokizstrādājums Izstrādājums no koksnes.
ietērps Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums (ķermeņa vai tā daļas) aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības. Arī apģērbs, tērps.
apģērbs Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums, parasti virsdrēbes (piemēram, no auduma, kažokādas, ādas) ķermeņa aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības.
tara Izstrādājums, ko izmanto preču iesaiņošanai (lai šo preci glabātu, transportētu).
fabricēt Izstrādāt (ko sliktā kvalitātē) lielā daudzumā.
projekts Izstrādāts plāns, tehnoloģiskā shēma (kā, piemēram, būves, rūpnīcas, mašīnas u. tml.) realizēšanai, rekonstruēšanai.
izdzīt Izstumt, izgrūst (transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
iziet Izsūkties cauri (kam), caur (ko) - par šķidrumu. Izplatīties, caur (ko) - piemēram, par stariem.
bojs Izsūtāmais zēns (kapitālistiskajās valstīs). Apkalpotājs iezemietis (kolonijās).
piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
noballēt Izšķērdēt, rīkojot viesības, balles u. tml.
grūst Izšķērdīgi, neapdomīgi, arī nevērīgi izdot (naudu), dot (ko).
bārstīties Izšķērdīgi, nesaimnieciski rīkoties Šķiesties.
Izšķirīgs solis Izšķiršanās (par ko).
atrisināt Izšķirt, izspriest (strīdu, konfliktu u. tml.).
Spert lielo soli Izšķirties (par ko svarīgu).
krustdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens - sīku krustu veidošana. Izšuvuma raksts, ko veido šādi krusti. Atsevišķs krusts šai rakstā.
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi blakus cits citam sekojoši pavediena posmi. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
rišeljē Izšuvuma tehnikas veids, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, kontūru, fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
urbt Iztaisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (par fizioloģisku stāvokli). Izraisīt (kādam) nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
izdēt Iztaisīt, izveidot (kokā, parasti bišu mājokli).
atliekt Iztaisnot (ko saliektu, salocītu u. tml.).
izliekt Iztaisnot (ko saliektu).
izčamdīt Iztaustīt, izgrābstīt (parasti, ko meklējot).
aforisms Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausta vispārināta doma.
Domu grauds Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums. Aforisms.
Domu grauds Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums. Aforisms.
litota Izteiksmes forma, ko izmanto, lai mazinātu izteikuma satura asumu.
leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā). Šī kopuma daļa ar noteiktām īpašībām.
tonis Izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā), kurā izpaužas kādas (tā) satura, parasti emocionālas, nianses, sastāvdaļas.
toņkārta Izteiksmes līdzekļu, arī pazīmju kopums (piemēram, kādā darbībā, tekstā).
pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgas krasas pārejas, spilgti kontrasti.
runājošs Izteiksmīgs. Tāds, kas spilgti pauž (ko).
prasīt Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt (ko).
izjautāt Izteikt daudzus jautājumus (kādam), lai sīki uzzinātu ko.
piedāvāt Izteikt gatavību darīt (ko) kāda labā.
komandēt Izteikt komandu (1).
nokomandēt Izteikt komandu, pavēlēt.
atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Atsacīties.
atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu). Atteikties.
ierosināt Izteikt priekšlikumu (ko darīt).
atsaukties Izteikt savu novērtējumu, atzinumu (par ko).
piedāvāties Izteikt vēlēšanos, arī gatavību (ko darīt).
novēlēt Izteikt vēlēšanos, arī likt izdarīt (ko).
pieteikties Izteikt vēlēšanos, būt ar mieru (ko darīt, veikt). Arī piesolīties.
uzprasīties Izteikt vēlēšanos, prasību (pēc kā, lai ko uzņemtos u. tml.).
spriedelēt Izteikt vispārīgas, nenoteiktas, parasti vāji pamatotas, domas (par ko). Liekvārdīgi, bezsaturīgi runāt, sarunāties (par ko).
Pacelt balsi Izteikt, izpaust savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko).
pamācīt Izteikt, sniegt pamācības (piemēram, kā rīkoties, izturēties).
moreska Izteikti plakans vijīgs ornaments, ko veido stilizētas vijas, lapas, ziedi.
Palaist muti Izteikties nepieklājīgi, rupji. Izpļāpāt (ko).
rēma Izteikuma dalījuma elements, ar ko pauž jaunu, nozīmīgu informāciju par izteikuma tēmu.
tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
atbilde Izteikums (runā), ko izraisa jautājums, kāds cits izteikums, arī darbība.
aizliegums Izteikums, ar ko aizliedz.
Še tev! Izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
Še tev! Izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
aprādījums Izteikums, ar ko pievērš uzmanību kādam faktam.
jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu. Jautājums (1).
runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā).
vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
fantazēt Iztēlē radīt, veidot, parasti ko īstenībai neatbilstošu. Arī sapņot.
fantastika Iztēlē radītu priekšstatu, tēlu kopums, kas atspoguļo īstenību pārveidoti, hiperbolizēti.
skatīt Iztēlot (ko), parasti redzes priekšstatos.
izspodrināt Iztīrīt. Arī uzkopt.
apskatīt Iztirzāt, kritiski novērtēt. Aplūkot.
izvīstīt Iztīt (ko ievīstītu).
izšķetināt Iztīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu, arī samudžinātu).
iztuntuļot Iztīt (ko satuntuļotu).
iztīstīt Iztīt (ko vairākkārt ietītu).
iztrakot Iztrakoties (1).
iztrakot Iztrakoties (2).
izmest Iztukšot (ko), metot (ko ārā no tā).
izsviest Iztukšot (ko), sviežot (ko ārā no tā). Izmest (2).
pravietot Iztulkot un sludināt dieva gribu.
Starptautiskā pieklājība Izturēšanās noteikumu kopums valstu starptautiskajās attiecības.
attieksme Izturēšanās veids (pret ko).
seksualitāte Izturēšanās veidu kopums, kas ir saistīts ar dzimumtieksmes apmierināšanu.
mājiens Izturēšanās, rīcība, ar ko (kādam) paziņo, liek noprast (ko).
lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme (pret ko).
spīts Izturēšanās, rīcība, kura krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kuras mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Psihisks stāvoklis, kas izpaužas šādā izturēšanās, rīcības veidā.
delverība Izturēšanās, rīcība, kurai raksturīga dauzīšanās, plosīšanās, arī niekošanās, blēņošanās.
piesardzība Izturēšanās, rīcība, runa, ar ko cenšas pasargāt (sevi no kā nevēlama).
Daudz nest Izturēt lielu fizisko vai garīgo slodzi.
nest Izturēt, paciest (ko nelabvēlīgu).
muļķoties Izturēties aušīgi, ākstīgi, dīvaini. Rīkoties muļķīgi.
māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml. Nenopietni rīkoties. Ākstīties.
mīlināties Izturēties rotaļīgi, pieglaudīgi (pret ko) - par dzīvniekiem.
smīnēt Izturēties zobgalīgi, ironiski, nievīgi (pret ko).
taisīt Izturēties, rīkoties (kādā, parasti nevēlamā, veidā).
iztapt Izturēties, rīkoties atbilstoši (piemēram, kāda prasībām).
vērsties Izturēties, rīkoties draudīgi, naidīgi (pret kādu, pret ko).
trakot Izturēties, rīkoties ļoti ļauni, nežēlīgi.
noziegties Izturēties, rīkoties neatbilstoši morāles normām, kaitīgi.
cūkoties Izturēties, rīkoties neestētiski (piemēram, ēdot).
cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni (kādu ļauni izjokojot, sagādājot nepatikšanas u. tml.).
nebēdņoties Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi.
nebēdņot Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi. Nebēdņoties.
Peldēt pret straumi Izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai.
Peldēt pret straumi Izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti priekšmets) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa daļa, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
Likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību, ka (citi) pamana, ievēro.
Likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību, ka (citi) pamana, ievēro.
dulburēt Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas. Arī trokšņot.
pamanīties Izturēties, rīkoties veikli, uzņēmīgi, attapīgi (parasti, lai ko panāktu).
Peldēt pa straumi Izturēties, rīkoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem.
Peldēt pa straumi Izturēties, rīkoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem.
trakot Izturēties, rīkoties, runāt ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
liekuļot Izturēties, rīkoties, runāt neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
Peldēt pa virsu Izturēties, rīkoties, runāt pavirši, arī virspusēji, nenozīmīgi.
Slīdēt pa virsu (arī virspusi) Izturēties, rīkoties, runāt pavirši, virspusēji, neiedziļinoties būtībā.
piemēroties Izturēties, rīkoties, runāt saskaņā (ar ko). Pielāgoties (1).
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
Slēpt zem (arī aiz) maskas Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību.
Slēpt zem (arī aiz) maskas Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību.
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
niekoties Izturēties, rīkoties, runāt vieglprātīgi, aušīgi.
vistra Izturīga viskozes šķiedra. Audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
klinkers Izturīgs būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot māla masu līdz pilnīgai saķepšanai, bet nepārstiklojot.
pikē Izturīgs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums ar reljefu rakstu.
Polārais suns Izturīgs un spēcīgs suns, kam ir raksturīgs biezs apmatojums un ko jūdz nartās.
izvārīties Iztvaikojot (kam), kļūt tukšam (par trauku).
izžūt Iztvaikojot šķidrumam, kļūt tukšam (par trauku).
garaiņi Iztvaikojumi (no kā mitra).
transpirēt Iztvaikot (šķidrumu, parasti ūdeni) - parasti par augiem, to daļām, kopumu.
nožūt Iztvaikot, izgarot (no kā virsmas).
atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju) Izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).
Izsprukt no slazda Izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks.
izmest Izvākt (ko nevajadzīgu, nederīgu).
izsviest Izvākt (ko nevajadzīgu, nederīgu). Izmest (4).
Pārsviest pār bortu Izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
Izmest (arī pārmest) pār bortu Izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
Pārmest (arī izmest) pār bortu Izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
aptaisīt Izveidot (ap ko, kam apkārt).
saskaņot Izveidot (kā vēlamo kopumu, sistēmu), apvienojot sastāvdaļas, elementus.
sakļaut Izveidot (kā, parasti cilvēku, to grupu) cieši vienotu kopumu. Saliedēt [2] (2).
sakomplektēt Izveidot (kā) komplektu. Apvienot (ko) komplektā.
savienot Izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
sakonstruēt Izveidot (ko, piemēram, mākslas darbu, tā elementus) samāksloti, pilnīgi vai daļēji neatbilstoši īstenībai.
individualizēt Izveidot (ko) ar individuālām īpatnībām (parasti mākslas darbā). Savdabīgi paust, atklāt (piemēram, mākslas darba saturu).
izstiegrot Izveidot (ko) ar stiegrojumu.
pielāgot Izveidot (ko) atbilstoši izmantošanas mērķim, apstākļiem.
paaugstināt Izveidot (ko) augstāk par parasto vietu.
savilkt Izveidot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) atrodas izstieptā stāvoklī.
uzskrullēt Izveidot (ko) lokveidā, spirālveidā uz augšu.
salikt Izveidot (ko) no atsevišķam (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
uzkleķēt Izveidot (ko) no kleķa.
paplatināt Izveidot (ko) platāku.
savīt Izveidot (ko) spirālē, arī aplī, lokā.
izlaist Izveidot (ko) tā, ka rodas palašinājums, pagarinājums (uz ārpusi, uz priekšu u.tml.).
sabalsot Izveidot (ko) tā, ka starp (tā) sastāvdaļām ir vienotība, atbilstība. Arī saskaņot (2).
pazemināt Izveidot (ko) zemāk par parasto vietu.
atvedināt Izveidot (ko), saistot ar ko citu kā pamatu.
sakomplektēt Izveidot (kolektīvu) no atsevišķiem cilvēkiem, kuriem ir kopīgs mērķis, uzdevums.
sakrāt Izveidot (kopumu, veselumu, daudzumu), pakāpeniski savācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
sajaukt Izveidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas. Apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
sacaurumot Izveidot (parasti vairākus, daudzus) caurumus (kādā priekšmetā). Izveidot caurumus (vairākos, daudzos priekšmetos).
izdot Izveidot (piemēram, periodisku izdevumu kādā iestādē) un izplatīt kolektīvā.
saskaņot Izveidot (piemēram, priekšmetu, parādību, norišu) vēlamo kopumu, sistēmu.
sastādīt Izveidot (piemēram, skaitli, skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
sastādīt Izveidot (piemēram, tekstu, datu kopuma), apvienojot kādus materiālus, dotumus. Uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādus materiālus, dotumus.
sasaistīt Izveidot (savai dzīvei, darbībai) ciešu saikni (ar kādu, ar ko).
savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
pieaust Izveidot (tīklus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko) - par zirnekli.
iedomāties Izveidot iztēlē. Iztēloties (ko).
priekšstatīt Izveidot priekšstatu (par ko).
iedomāt Izveidot priekšstatu, tēlu (par ko). Iedomāties (1).
priekšstatīties Izveidot sev priekšstatu (par ko).
iztaisīt Izveidot, ierīkot (kādā vietā, piemēram, dārzu, ceļu).
iekārtot Izveidot, ierīkot (kur vietu, piemēram, gulēšanai, sēdēšanai).
polderēt Izveidot, ierīkot polderus (kādā platībā, teritorijā).
pārnest Izveidot, izbūvēt (ko) citā vietā. Izveidot, izbūvēt (ko) citā vietā nekā parasts.
ierīkot Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu). Iestiprināt (kur iekšā).
iestudēt Izveidot, izkopt (piemēram, noteiktus žestus, stāju).
atstāt Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja).
pamest Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja). Atstāt (6).
izburt Izveidot, radīt (parasti ko skaistu, cildenu, vērtīgu).
savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml. Šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
izvērsties Izveidoties (par ko), arī pārmainīties (par cilvēku).
ievārīties Izveidoties nosēdumiem (uz trauka sienām, kurā ilgāku laiku ko vāra).
nozaroties Izveidoties par atsevišķu nozari (no kāda kopuma), dalīties atsevišķās nozarēs.
pārvilkties Izveidoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par ledus, sniega kārtu.
samākties Izveidoties, arī atrasties (kur) - parasti par lieliem mākoņiem.
iznākt Izveidoties, kļūt (par ko).
sanākt Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām u. tml.) - par kā kopumu.
izrietēt Izveidoties, rasties kā (parasti galvenā, noteicošā) ietekmē. Pamatoties (uz ko, parasti uz galveno, noteicošo).
pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko). Atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko).
kinoprodukcija Izveidoto kinofilmu kopums (piemēram, kādas tautas kinomākslā noteiktā laikposmā).
izraudzīt Izvēlēt no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
piemeklēt Izvēlēties (ko piemērotu, atbilstošu).
izraudzīties Izvēlēties no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
Likt pamatā (arī pamatos), arī likt par pamatu Izvēlēties par būtiskāko, galveno, uz kā pamata veidot ko.
Likt pamatā (arī pamatos), arī likt par pamatu Izvēlēties par būtiskāko, galveno, uz kā pamata veidot ko.
Izdomāt vārdu Izvēlēties vārdu, arī radīt jaunu vārdu, lai nosauktu tajā (ko).
Izdomāt vārdu Izvēlēties vārdu, lai nosauktu tajā (ko).
uztrāpīt Izvēlēties, atrast (ko atbilstošu noteiktām prasībām, vēlamu).
notrāpīt Izvēlēties, atrast (ko pareizu, vēlamu).
šņakarēties Izvēlīgi, parasti, izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
papildināt Izvērst, paplašināt (piemēram, norišu, pasākumu kopumu), pievienojot (tam) jaunas norises, pasākumus. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, norišu, pasākumu kopums) izvēršas, paplašinās.
Komunisma celtniecība Izvērsta pasākumu sistēma komunisma materiāli tehniskās bāzes radīšanai, komunistisko ražošanas attiecību izveidošanai un visu sabiedrības locekļu personības vispusīgai un harmoniskai attīstībai..
pārlūkot Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām). Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām) vēlreiz, no jauna.
evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa.
izdzīt Izvest (no kurienes, kur u. tml., parasti kokmateriālus).
izvadīt Izvest, panākt, ka iziet cauri (kam), caur (ko).
pievētīt Izvētīt (piemēram, graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
izlikt Izvietot (ko) informēšanai.
izlikt Izvietot (ko) pievilināšanai, saķeršanai.
izstādīt Izvietot (ko) publiskai apskatei (izstādē, muzejā).
grupēt Izvietot grupās (piemēram, kur, ap ko).
izvērt Izvilkt (ko ievērtu).
izdzīt Izvirzīt (parasti pa ūdeni) cauri (kam), caur (ko) - par vēju.
izbraukt Izvirzīt (parasti roku, pirkstus) cauri (kam), caur (ko).
izcelt Izvirzīt kā svarīgāko vai galveno, padarot labāk uztveramu.
izcelt Izvirzīt uzmanības centrā (ko nozīmīgu, izcilu).
izstaipīt Izvirzīt, izstiept (piemēram, auklu). Arī izmētāt (parasti ko tievu, garu).
izbūve Izvirzīta (piemēram, celtnes, konstrukcijas) daļa.
pārgals Izvirzīta (piemēram, vārpstas, skrūves) daļa. Arī konsole (2).
izspraukties Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par priekšmetiem.
izklidzināt Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
izkļūt Izvirzīties, cauri (kam), caur (ko), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
iziet Izvirzīties, izbraukt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem.
izurbties Izvirzīties, izplatīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par gaismas staru.
iziet Izvirzīties, izvest cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par ceļu.
aizsegt Izvirzoties pirmajā vietā, apgrūtināt vai mazināt iespēju saskatīt būtisko.
izčiept Izzagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
Spert soli Izzināt ko vairāk.
Spert soli Izzināt ko vairāk.
uzrādīt Izzinot, konstatējot darīt zināmu (piemēram, faktu).
iedomāt Izziņas darbībā radīt atziņu, secinājumu, konstatējumu, ideju u. tml. Iedomāties (4).
iedomāties Izziņas darbībā rasties atziņai, secinājumam, konstatējumam, idejai u. tml. Iedomāt.
iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt. Dabūt zināt, saņemt (piemēram, ziņas).
zināšana Izziņas rezultāts, arī sistematizēts ziņu kopums (piemēram, kādā nozarē).
racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi.
paķert Izzobot, izjokot (kādu). Pārbaudīt (kāda) asprātību, uztveri.
izkūpēt Izzust, izgaist (par miglu, mākoņiem u. tml.).
sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem).
sažaut Izžaut (ko) lielākā daudzumā. Izžaut (kā lielaku daudzumu).
gvano Izžuvuši savvaļas putnu mēsli, ko izmanto par slāpekļa un fosforskābes mēslojumu.
sacīt Jāatzīst, arī jākonstatē.
teikt Jāatzīst, arī jākonstatē.
apjāt Jājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Jāt apkārt.
sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
izjāt Jājot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
pārjāt Jājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pajāt Jājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
uzjāt Jājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko), arī ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
virsjaka Jaka (2), ko ģērbj virs kleitas, blūzes, žaketes.
ikebana Japāņu tēlotājas mākslas paveids - kompozīciju veidošana no ziediem un keramikas vai citiem priekšmetiem.
iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
piejaukt Jaucot (piemēram, maisot), pievienot (ko pamatsastāvam). Arī piemaisīt.
rakņāt Jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, censties iegūt (ko).
uzvandīt Jaucot, rakņājot, apvēršot u. tml. uzvirzīt (ko) virspusē.
šķiest Jaukt (kā, parasti šķidra, arī sīka, kopumu), strauji virzot (tā) sastāvdaļas vienlaikus uz vairākām vai visām pusēm.
pārjaukt Jaukt (ko) visu, viscaur. Jaukt (ko) vēlreiz, no jauna. Pārmaisīt (1).
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas). Šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
neps Jaunā ekonomiskā politika - padomju valsts ekonomiskā politika pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu (no 1921. gada līdz 30. gadu 2. pusei).
jaunatne Jaunā paaudze. Jauniešu kopums.
grizete Jauna sieviete (šuvēja, cepurniece, koriste) bez stingriem tikumiem (parasti Francijā).
instruktors Jaunākā komandējošā sastāva karavīrs buržuāziskās Latvijas un dažās ārzemju armijās.
feldfēbelis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe (parasti augstākā) pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe dažās ārzemju armijās, buržuāziskās Latvijas armijā, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas armijā līdz 19. gadsimta sākumam. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
apakšvirsnieks Jaunākā komandējošā sastāva, instruktoru (parasti zemākā) dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Lejupējie radinieki Jaunāko paaudžu radinieki.
Lejupējie radinieki Jaunāko paaudžu radinieki.
jaunaudze Jauni (koku) stādījumi.
ataudze Jaunie dzinumi (nocirstiem kokiem).
atauga Jaunie dzinumi (nocirstiem kokiem).
hipijs Jaunietis (kapitālistiskajās valstīs), kas pauž protestu pret sabiedrisko iekārtu ar pasivitāti, ekstravagantu apģērbu un izturēšanos.
paauga Jauno koku kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagu klāja, arī izcirtumā.
dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā.
atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties, par patstāvīgu augu.
atklāsme Jauns, nozīmīgs fakts, parādība, ko uzzina, kas atklājas.
stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
zaļoksnis Jauns, spēcīgs, zaļojošs koks. Jaunu, spēcīgu, zaļojošu augu kopums.
modernisms Jaunu, laikmetīgu kompozīcijas paņēmienu un māksliniecisku vispārinājumu ieviešana mūzikas praksē.
Kas vainas, arī kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
Ko (tev, jums, viņam) vajag Jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
Kas jauns? Jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
apjautāties Jautājot izpaust interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
lieta Jautājums (piemēram, pārrunās). Būtība, kodols.
pārjautājums Jautājums par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
pretjautājums Jautājums, ko izsaka kā atbildi uz kādu jautājumu.
papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā). Jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju.
robežjautājums Jautājums, ko pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem vai ko pētī divas (retāk vairākas) zinātnes nozares.
aptauja Jautājumu kopums (rakstītā vai drukātā veidā), ko izmanto aptaujāšanai. Aptaujas lapa.
karalietas Jautājumu kopums, arī pasākumi, kas saistīti ar karaspēku, karadarbību, stratēģiju, taktiku u. tml.
lieta Jautājumu kopums, kas no juridiska viedokļa attiecas uz kādu administratīvā vai tiesas ceļā kārtojamu notikumu, apstākli, attieksmēm vai ar šajās attieksmēs saistītu personu.
pārjautāt Jautāt par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
Hidrauliskā java Java, ko izmanto tur, kur ir palielināts mitrums, stipra ūdens iedarbība.
Mūra java Java, ko izmanto, piemēram, celtņu pamatu, sienu mūrēšanai.
apmetums Javas kārta, ar ko pārklāj (sienas, griestus).
Neskatoties ne uz ko Jebkuros apstākļos. Neraugoties ne uz ko.
birzs Jebkurš neliels (lapu koku) mežs.
definīcija Jēdziena satura, priekšmeta būtisko pazīmju īss formulējums.
Izotopiskais spins Jēdziens, ar kuru raksturo noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
Izotopiskais spins Jēdziens, ar kuru raksturo noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniska pamata.
metavaloda Jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēma, ar ko atspoguļo citas jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēmas vai sistēmu īpašības.
jezuītisms Jezuītu reliģiski politiskā darbība. Jezuītu reliģiski politisko uzskatu kopums.
iejokoties Jokojot ierunāties.
smieties Jokojot teikt, runāt (ko).
ķiķināties Jokojoties smieties īsiem, paklusiem smiekliem.
Dzīt velnu Jokot, arī muļķot kādu.
Dzīt jokus Jokot, jokoties.
Dzīt (arī triekt, plēst) jokus Jokot, jokoties.
Dzīt pekstiņus Jokot, jokoties.
Plēst (arī dzīt, triekt) jokus Jokot, jokoties.
Triekt (arī dzīt, plēst) jokus Jokot, jokoties.
rāzēties Jokoties, aušoties.
Taisīt pigorus Jokoties. Arī aušoties.
Taisīt pigorus Jokoties. Arī aušoties.
pretjons Jons, kura lādiņa zīme ir pretēja (piemēram, koloīda daļiņas, elektroda) virsmas lādiņa zīmei.
apjoņot Joņojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Joņot apkārt.
izjoņot Joņojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pārjoņot Joņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nojoņot Joņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
sliede Josla (ierīcē), pa ko virzās kāda detaļa.
spilvens Josla (starp divām virsmām), ko izmanto berzes, trieciena u. tml. iedarbības samazināšanai.
šķirjosla Josla, kas šķir, nodala (ko).
ugunsloks Josla, ko apšauda.
vāls Josla, ko izkapts vēziena platumā vienā gājienā nopļauj pļāvējs vai darba platumā nopļauj pļaujmašīna, kombains u. tml.
klaidīgs Juceklīgs, bez koncentrācijas (piemēram, par domām).
Pātaru deķis Jūdaismā - iegarena, četrstūraina sega, ko liek uz pleciem, skaitot lūgšanu.
talmuds Jūdaisma reliģisko, filozofisko, ētisko, tiesisko, sadzīves priekšrakstu, mācību krājums. Attiecīgā grāmata.
jumtgals Jumta kore, jumta gals.
starpspāre Jumta spāre, ko novieto starp citām (galvenajām) spārēm.
sedlukoks Jumta spāru siju konstruktīvs elements.
pažobele Jumta telpa (parasti maza, šaura), ko izmanto par mājokli.
Teritoriālā jūra Jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
Iekšējā jūra Jūra, kas dziļi iesniedzas kontinentā un ko ar okeānu savieno jūras šaurums.
senjūra Jūra, kas senos laikos ir bijusi tagadējās sauszemes apvidū.
regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā.
valgums Jūras līcis. Vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus. Sedums.
sedums Jūras līcis. Vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus. Valgums.
mārša Jūras piekrastes applūduma josla, kas pārplūst tikai lielāko paisumu un vējuzplūdu laikā.
Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas visu valstu kopējā rīcībā.
Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas visu valstu kopējā rīcībā.
papildizmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana, ko veic papildus (lai ko precizētu).
sankcionēt Juridiski apstiprināt (ko), piešķirot (tam) likuma spēku.
Izgudrotāju tiesības Juridisko normu kopums, kas regulē personiskās un mantiskās attiecības, kuras rodas sakarā ar izgudrojumu un racionalizācijas priekšlikumu radīšanu un to izmantošanu.
Starptautiskās tiesības Juridisko principu un normu kopums, kas regulē attiecības starp valstīm un citiem starptautisko attiecību subjektiem.
moratorijs Juridisks akts, ar ko uz zināmu laiku aiztur vai palēnina kā izpildi, kamēr izbeidzas šajā aktā noteiktie sevišķie apstākļi.
sankcija Juridisks apstiprinājums, ko dod augstāka instance, piešķirot kam likuma spēku.
autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic zinātnes, literatūras un mākslas darbu autoru tiesisko stāvokli.
Konsulāras tiesības Juridisku normu kopums, kas regulē konsulu rangus, iecelšanu, pieņemšanu, atsaukšanu, darbību, uzdevumus.
advokāts Jurists, kas aizstāv vai pārstāv kādu personu tiesu lietās vai sniedz padomus juridiskos jautājumos.
juriskonsults Jurists, kas strādā iestādē, uzņēmumā, organizācijā par pastāvīgu konsultantu juridiskos jautājumos un aizstāv šīs iestādes, uzņēmuma, organizācijas likumīgās intereses.
Jūras skola Jūrskola.
Jūras skola Jūrskola.
jūrskolnieks Jūrskolas audzēknis.
kursants Jūrskolas audzēknis.
apjūsmot Jūsmot (par ko), arī cildināt (ko).
vēlēties Just vajadzību, tieksmi (ko darīt).
lielīties Justies ievērojami pārākam par citiem (ar ko) un paust to. Pārmērīgi lepoties (ar ko).
Justies kā ar ūdeni aplietam Justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu).
Justies kā ar ūdeni aplietam Justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu).
lepoties Justies pašapzinīgam, pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
receptors Jušanas nervu specializēta struktūra, kurā kairinājuma enerģija pārveidojas nervu ierosas impulsos, ko nervu šķiedras aizvada uz centrālo nervu sistēmu.
marksisms K. Marksa un Fr. Engelsa mācība - zinātniska pasaules uzskata teorētiskais pamats, uz kuru balstās strādnieku šķiras cīņa pret buržuāziju, par cilvēces sociālo un garīgo atbrīvošanu, par komunistiskās sabiedrības uzcelšanu.
valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa estētisko pārdzīvojumu, piesaista interesi.
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārvērstam (2). Arī pārveidoties (2).
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārvērstam (1). Arī pārveidoties (1).
noliegums Kā neeksistēšanas, arī nepatiesuma izpausme, ar valodas vienību, konstrukciju.
Kā sacīt jāsaka Kā saka, tā sakot.
reize Kā vieta (rindā, secībā), kā kārta (ko darīt, rīkoties). Kārta (2).
kārta Kā vieta (rindā, secībā), kā tiesības (rīkoties) saskaņā ar noteikto kārtību, secību.
transliterācija Kāda alfabēta burtu un burtkopu atveide ar atbilstošiem cita alfabēta burtiem.
dabasskats Kāda apvidus, vietas kopskats (ārpus pilsētas, ārpus apdzīvotas vietas).
senči Kāda iepriekšēja laikposma dzīvnieki vai augi, to kopums, no kuriem ir attīstījušies jaunāka laikposma dzīvnieki vai augi.
ārštats Kādā iestādē, uzņēmumā nodarbināto, bet štatā neietilpstošo darbinieku kopums.
sekvestrs Kāda īpašuma lietošanas aizliegums vai ierobežojums, ko valsts interesēs nosaka valsts vara.
traktējums Kāda jautājuma, problēmas, jēdziena, fakta aplūkojums, iztirzājums no noteikta viedokļa.
grupa Kāda kolektīva locekļu vai organizācijas biedru sīkāks sadalījums (piemēram, pēc darba vai nodarbību specifikas vai vietas).
Mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
Mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
sēde Kāda kolektīva, organizācijas locekļu sapulcēšanās, sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
Pa vidu Kādā kopumā, vidē, grupā (būt, darboties u. tml.).
Likuma analoģija Kāda likuma nosacījuma attiecināšana uz kodeksā neparedzētu gadījumu uz līdzības pamata.
Likuma analoģija Kāda likuma nosacījuma attiecināšana uz kodeksā neparedzētu gadījumu uz līdzības pamata.
pazole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas, plastmasas) plāksne, ko piestiprina pie zoles (aptuveni līdz papēdim).
zole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli). Monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna).
flīze Kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei.
ielāps Kāda materiāla (piemēram, auduma, ādas) gabals, ar ko salāpa izdilušu, cauru vietu (apģērbā, apavos).
spietuve Kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai.
ielāps Kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā.
starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
Šajās dienās Kādā no tikko pagājušajām dienām.
revokācija Kāda rīkojuma atcelšana.
tīkls Kādā teritorijā izvietota, funkcionējoša (iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml., to daļu) sistēma. Kādā teritorijā, vietā izveidota, funkcionējoša (iekārtu, ierīču, būvju u. tml.) sistēma, kopums. Darbību, procesu kopums, ko veic šāda sistēma.
Kara apgabals Kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums.
Kara apgabals Kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums.
alfabēts Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā.
trēns Kādā vidē plūstošs (kā, parasti gāzu) kopums, veidojums.
ekspropriācija Kādai sabiedrības šķirai vai slānim piederoša privātīpašuma atsavināšana, ko izdara cita šķira vai slānis par labu sabiedrībai vai valstij.
Nacionālais kolorīts Kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
Nacionālais kolorīts Kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, nepatiesu.
partija Kādam mērķim (piemēram, sūtīšanai, pārvietošanai) sakārtots produkcijas kopums.
izteikums Kādas (dabiskās vai mākslīgās) valodas teikums, ko aplūko no tā patiesuma vai modalitātes viedokļa.
patronāts Kādas draudzes baznīcas dibinātāja un viņa pēcteču privilēģiju un pienākumu kopums.
skaitlis Kādas kopas nemainīgs elements, ko izmanto (kā) daudzuma konstatēšanai.
Vārdisks portrets Kādas personas izskata raksturīgāko pazīmju apraksts.
Vārdisks portrets Kādas personas izskata raksturīgāko pazīmju apraksts.
idiomātika Kādas valodas idiomu kopums.
grafika Kādas valodas rakstības līdzekļu kopums. Attieksmes starp kādas valodas rakstu zīmēm un fonēmu sistēmu.
Gaisa flote Kādas valsts (kara vai civilo) lidaparātu kopums.
Gaisa flote Kādas valsts (kara vai civilo) lidaparātu kopums.
blokāde Kādas valsts (politiska vai ekonomiska) izolācija no citām valstīm.
rezidentūra Kādas valsts diplomātisko vai citu dienesta personu pārstāvniecība citas valsts teritorijā.
Muitas blokāde Kādas valsts ekonomiska izolācija no citām valstīm ar nolūku pārtraukt šīs valsts preču importu.
misija Kādas valsts pārstāvji, ko sūta uz citu valsti ar speciālu uzdevumu.
aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un vardarbīga pievienošana citai valstij. Miers bez aneksijām un kontribūcijām.
tāfele Kādas vielas (parasti pārtikas produkta, piemēram, šokolādes, īrisu, tējas) veidojums taisnstūra plāksnes formā.
titrs Kādas vielas koncentrācija noteiktā šķīduma tilpuma vienībā.
Izturēt pārbaudi (arī pārbaudījumu) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos, spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
daļa Kāds daudzums no kopuma, no veseluma. Ne viss, ne visi.
paiet Kādu, parasti samērā neilgu, laiku ierasties (kur, parasti regulāri, lai ko strādātu, mācītos, ar ko nodarbotos).
Kafijas galds Kafija kopā ar, piemēram, dažādām maizītēm, cepumiem, kūkām, saldumiem.
pupiņa Kafijas koka vai krūma sēkla; kakao koka sēkla.
moka Kafijas koka vai krūma šķirne. Šīs šķirnes koks vai krāms.
purvciprese Kailsēkļu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgas sēklzvīņas ar 2-9 sēklaizmetņiem spirāliski koksnainos čiekuros.
priede Kailsēkļu skuju koku vai krūmu dzimta, pie kuras pieder, piemēram, egles, lapegles, dižegles.
karsēt Kairinoši (uz ko) iedarbojoties, izraisīt dedzinošu sajūtu.
birdināt Kaisīt (piemēram, par kokiem, mākoņiem).
izkaisīt Kaisot (ko sīku, smalku), pārklāt (ar to, piemēram, grīdu, trauku).
apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri), apklāt. Apbārstīt.
piekaisīt Kaisot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nokaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pakaisīt Kaisot (ko), noklāt (ar to).
nokaisīt Kaisot novietot (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
Ģenētiskais slogs Kaitīgu mutāciju kopums cilvēku populācijās.
diversija Kaitnieciska, graujoša darbība citas valsts teritorijā vai arī savas valsts teritorijā, ko okupējis pretinieks.
sakalt Kājot izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Kaļot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
pedikīrs Kāju pirkstu kopšana.
Kakao pupas (arī pupiņas) Kakao koka sēklas.
kulons Kaklarota - ķēdītē (arī dekoratīvā auklā, metāla stīpā) pakārts, piemēram, dārgakmens (dārgakmeņi), pusdārgakmens (pusdārgakmeņi).
lapsaste Kaķastei līdzīgs augs ar tumši sarkanu ziedkopu. Astainais amarants.
sakaķēt Kaķējot sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Kaķējot sagatavot (kā lielāku daudzumu).
Jaunā stila (arī Gregora) kalendārs Kalendārs, ko sāka ieviest 1582. gadā.
Jaunā stila (arī Gregora) kalendārs Kalendārs, ko sāka ieviest 1582. gadā.
Vecā stila (arī Jūlija) kalendārs Kalendārs, ko sāka ieviest 46. gadā priekš mūsu ēras.
potaša Kālija karbonāts - balta higroskopiska viela.
filodendrs Kallu dzimtas dekoratīvs augs ar caurumainām lapām.
priekškalne Kalnāja vai kalnzemes nomale, ko pārejā uz apkārtējo līdzenumu veido zemu kalnu vai pauguru reljefs.
Kroku kalni Kalni, ko veido iežu krokas.
Kroku kalni Kalni, ko veido iežu krokas.
sopka Kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Aizbaikālā, Tālajos Austrumos).
Karātavu kalns Kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur ierīkotas pastāvīgas karātavas.
Karātavu kalns Kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur ierīkotas pastāvīgas karātavas.
trogieleja Kalnu ieleja, ko kādreiz ir padziļinājis un iztaisnojis, piepildījis ledājs un kam parasti ir siles veida profils.
nobrauciens Kalnu slēpošanas disciplīna - virzīšanās ar slēpēm no kalna pa speciāli ierīkotu trasi ar mērķi sasniegt maksimālu ātrumu.
vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc.
dancināt Kalpināt (kādu), liekot veikt dažādus uzdevumus, liekot izpildīt pavēles, iegribas.
atkalpot Kalpojot (kādam), ar savu darbu atlīdzināt (ko). Atstrādāt.
izkalpot Kalpojot (pie kāda, kur), iegūt, saņemt (ko).
istabene Kalpone, kuras uzdevums ir uzkopt istabas.
piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās.
Pārinieku (arī pārinieka) puisis Kalps, kas pie saimnieka strādāja kopā ar savu sievu.
Pārinieku (arī pārinieka) puisis Kalps, kas pie saimnieka strādāja kopā ar savu sievu.
puisis Kalps, laukstrādnieks, arī strādnieks laukos.
pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna. Kaļot pārveidot citādu, par ko citu.
izkaltēt Kaltējot panākt, ka (piemēram, augs, koksne, koka priekšmets) kļūst ļoti sauss.
piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
kompots Kaltēti augļi, ogas, ko izmanto deserta ēdienu, gatavošanai.
kalums Kalts (akmens, arī koka) priekšmets (parasti mākslas darbs).
vedga Kalts (parasti no dzelzs, ar garu rokturi), ko izmanto, piemēram, āliņģu ciršanai.
dolomītkaļķi Kaļķi, ko iegūst, apdedzinot dolomītu (2).
piekalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekalt Kaļot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kādu priekšmetu).
izkalt Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu, izvirzījumu, piemēram, kokā, akmenī).
kamerkoncerts Kamermūzikas koncerts.
vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju. Vijoļmūzikas koncerts.
Elektriskais kamīns Kamīna veida ierīce, kurā siltumu un gaismu iegūst ar elektrisko strāvu.
lakross Kanādiešu nacionāla komandu sporta spēle - bumbiņas raidīšana ar raketei līdzīgu nūju pretinieka vārtos.
raidkanāls Kanāls informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
kanalizācija Kanālu ierīkošana.
rakstvedis Kancelejas darbinieks (parasti bruņotajos spēkos), kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
kaolīns Kaolinīta māls (gaišs, parasti balts), ko izmanto porcelāna un fajansa ražošanā.
iekapāt Kapājot (ko), neviļus, negribēti radīt ievainojumu (kur).
piekapāt Kapājot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekapāt Kapājot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
Atmaksāšanās laiks Kapitālieguldījumu efektivitātes rādītājs, ko aprēķina, kapitālieguldījuma apjomu dalot ar gada laikā iegūto tīrā ienākuma apjomu.
titulsaraksts Kapitālieguldījumu plānā paredzēto jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātiem projektiem un tāmēm.
Ekonomiskā konjunktūra Kapitālismā - konkrēti vēsturiskie apstākļi, kādos norit atražošanas procesa svārstības visā tā kopumā un tirgus izpausmē (pieprasījums un piedāvājums, cenas, procenti, vērtspapīru kursi, darba algas u. tml.).
Diferenciālā zemes rente Kapitālisma apstākļos - uzvija virs vidējās peļņas, ko iegūst saimniecības, kuras atrodas labvēlīgākos ražošanas apstākļos.
Diferenciālā zemes rente Kapitālisma apstākļos - uzvija virs vidējās peļņas, ko iegūst saimniecībās, kuras atrodas labvēlīgākos ražošanas apstākļos.
pūls Kapitālistiskā monopola forma, kurā tā dalībnieku peļņu ieskaita kopējā fondā un sadala iepriekš noteiktā proporcijā.
depresija Kapitālistiskā ražošanas cikla fāze, kas seko krīzei un kam raksturīgs saimniecības sastingums, masu bezdarbs.
bezdarbs Kapitālistiskajai iekārtai raksturīga parādība, kad kapitālisma ekonomisko likumu darbības rezultātā daļa darbaļaužu neatrod sev algotu darbu.
kartelis Kapitālistiskajās valstīs - (politisku partiju) apvienība vai vienošanās, lai veiktu kopīgus pasākumus.
kombināts Kapitālistiskajās valstīs - dažādu uzņēmumu apvienojums konkurences interesēs.
parlaments Kapitālistiskajās valstīs - pilnīgi vai daļēji ievēlējams augstākais valsts pārstāvniecības orgāns ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām.
Ražošanas koncentrācija Kapitālistiskajās valstīs - process, kurā ražošana, ražošanas līdzekļi un darbaspēks tiek sakopots arvien lielākos uzņēmumos.
Ražošanas koncentrācija Kapitālistiskajās valstīs - process, kurā ražošana, ražošanas līdzekļi un darbaspēks tiek sakopots arvien lielākos uzņēmumos.
krīze Kapitālistiskās atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga krasa vispārēja (arī dažu nozaru) ražošanas sašaurināšanās, ko rada pretruna starp preču relatīvo pārprodukciju un iedzīvotāju ierobežoto pirktspēju.
militarizācija Kapitālistiskas valsts, tās ekonomikas, politikas, sabiedriskās dzīves pakļaušana aneksionistisku karu mērķiem. Militārisma realizēšana. Militāro organizatorisko formu un metožu ieviešana (civilajā dzīvē).
kartelis Kapitālistisko monopolu forma - (parasti vienas nozares) firmu apvienība, to vienošanās (par realizācijas tirgiem, ražošanas apmēriem, cenu līmeni u. tml.) peļņas palielināšanas nolūkā.
Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
bizness Kapitālistu peļņas darījums, komerciāli izdevīgs pasākums.
Rūpnieciskais kapitāls Kapitāls, ko avansē virsvērtības iegūšanai un kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā (rūpniecībā, lauksaimniecībā, celtniecībā un transportā).
pakāpties Kāpjot (liekot soli vertikāli, arī rāpjoties), nokļūt (uz kā paaugstināta).
sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izkāpt Kāpjot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārkāpt Kāpjot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nokāpt Kāpjot, liekot soli lejup, nonākt zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā).
uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli, uzkļūt virsū (uz kā, piemēram, uz krēsla, palodzes).
nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārslīdēt Kāpjot, rāpjoties viegli, slīdoši pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
apkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni ap ko, kam apkārt).
Ziedu kāposti Kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū.
Ziedu kāposti Kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū.
virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas.
ripsis Kāpostu (krustziežu) dzimtas eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām.
zeltziede Kāpostu (krustziežu) dzimtas krāšņumaugs ar smaržīgiem zeltainiem vai dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
trepes Kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
kāpnes Kāpšanai paredzēts rīks, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
līst Kāpt, parasti lēni, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem.
tankete Kāpurķēžu kaujas mašīna izlūkošanai un sakariem.
tanks Kāpurķēžu kaujas mašīna, kuras konstrukcijai ir raksturīgs bruņu korpuss, tornis, spēcīga bruņojuma komplekss.
Jūras kara bāze Kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.
Kara komisārs Kara komisariāta vadītājs.
Kara komisārs Kara komisariāta vadītājs.
Kara kontrabanda Kara materiālu transportēšana kara laikā, pārkāpjot starptautisko tiesību normas.
Kara kontrabanda Kara materiālu transportēšana kara laikā, pārkāpjot starptautisko tiesību normas.
līnija Karadarbībā iesaistītā, parasti frontāli izvietotā, karaspēka, militāro objektu kopums un to aizņemtā teritorija.
karamašīna Karadarbībai paredzēto bruņoto spēku, materiālo vērtību un līdzekļu, arī organizatorisko pasākumu kopums.
dienests Karadienests. Pasākumu, pienākumu kopums, kas saistīti ar karadienestu.
nokarāties Karājoties būt brīvi vērstam, stiepties uz leju. (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
nokārt Karājoties pāri (kam), uz (kā), pārklāt (visu tā virsmu vai tās lielāko daļu).
korvete Karakuģis apsardzības un konvoja dienestam (Amerikas Savienoto Valstu, Anglijas kara flotē no 1939. līdz 1945. gadam).
mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
Mīnu kuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai. Mīnukuģis.
ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību.
ordonanse Karaļa likumdošanas akts, arī rīkojums (Francijā).
Kara skola Karaskola.
Kara skola Karaskola.
junkurs Karaskolas audzēknis (pirmsrevolūcijas Krievijā).
kadets Karaskolas vai jūrskolas audzēknis.
operācija Karaspēka apvienojuma (armijas, frontes) plaša mēroga kauju kopums vienā vai vairākos svarīgos virzienos kopēja mērķa sasniegšanai.
Armiju grupa Karaspēka augstākais operatīvi stratēģiskais apvienojums Rietumvalstu bruņotajos spēkos.
desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
leibgvarde Karaspēka daļa, kuras pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana. Privileģētu karaspēka daļu kopums (dažās monarhistiskās valstīs).
papildspēki Karaspēka daļas, vienības, apakšvienības, ko piekomandē militārās darbības pastiprināšanai, atbalstīšanai.
demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu.
gvarde Karaspēka izlases daļa, šo daļu kopums.
konskripcija Karaspēka komplektēšana (Francijā 18. un 19. gadsimtā), kuras pamatā bija vispārējā karaklausība un kurā pieļāva arī izpirkšanu un aizstāšanu.
Operatīvā grupa Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
Ārzemnieku (arī ārzemju) leģions Karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās.
karadraudze Karaspēka vienība, ko valdnieks organizē uz privāttiesiskiem pamatiem (pirmatnējās kopienas sabrukuma posmā, feodālisma sākuma posmā).
armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām.
masivizācija Karaspēka, aviācijas, artilērijas u. tml. uguns maksimāla koncentrācija vienā vietā.
loks Karaspēks, kas ir novietots koncentriski ap pretinieku. Šāds karaspēka novietojums.
kantonists Karavīra dēls (Krievijā 19. gadsimta pirmajā pusē), kas jau kopš dzimšanas bija pakļauts kara resoram.
karadienests Karavīra pienākumu veikšana bruņotajos spēkos. Pasākumu, pienākumu kopums, kas saistīts ar atrašanos bruņotajos spēkos.
kazaks Karavīrs Sarkanās Armijas īpašā kavalērijas daļā, kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem.
sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus.
konvojnieks Karavīrs, kas ietilpst konvoja (1) sastāvā.
izlūks Karavīrs, kas izlūko (2).
izlūkgrupa Karavīru grupa, kas veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu.
priekšgrupa Karavīru grupa, ko izsūta uz priekšu (kā) apsardzībai.
staršina Karavīru kategorija (PSRS Bruņotajos Spēkos) starp seržantu un praporščiku kategorijām.
spēks Karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
kārība Kāre (ko darīt).
iekāre Kāre (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
kārums Kāre (piemēram, ko darīt).
ziņnesis Kareivis, kas nogādā (kur, kam) komandiera vai štāba pavēles.
izkariķēt Kariķēti atveidot (ko).
nokarināt Karinot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pārkarināt Karinot novietot pāri (kam), pār (ko).
nokārt Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pārkārt Karot novietot pāri (kam), pār (ko).
atkārpīt Kārpot (ko nost), atsegt. _imperf._ Kārpīt vaļā.
aizkārpīt Kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt. _imperf._ Kārpīt ciet.
apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
izkārpīt Kārpot (piemēram, zemi, sniegu), izdabūt (no tā ko).
atkārpīt Kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). _imperf._ Kārpīt nost.
sakārpīt Kārpot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
koksēt Karsējot bez gaisa piekļūšanas, pārvērst (kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas) koksā.
vārīt Karsēt (ko, parasti vielu, vielu maisījumu) tā, ka (tas) kūst, pāriet visā savā tilpumā gāzveida agregātstāvoklī, (tam) veidojas vēlamās īpašības un (no tā) rodas vēlamais produkts.
pasterizēt Karsēt (ko) temperatūrā, kas nesasniedz 100 Celsija grādus, lai iznīcinātu (tajā), piemēram, daļu mikroorganismu.
karstvīns Karsts dzēriens, ko gatavo no, parasti sarkanā, vīna ar cukuru un garšvielām.
kvēle Karstums, svelme, ko rada saule.
Bakterioloģiskais (arī bioloģiskais) karš Karš, kurā izmanto bakterioloģiskos (bioloģiskos) ieročus.
kodolkarš Karš, kurā izmanto kodolieročus.
Kodoltermiskais karš Karš, kurā izmanto kodoltermiskos ieročus.
Kodoltermiskais karš Karš, kurā izmanto kodoltermiskos ieročus.
Ķīmiskais karš Karš, kurā izmanto ķīmiskos ieročus.
Ķīmiskais karš Karš, kurā izmanto ķīmiskos ieročus.
Bakterioloģiskais karš Karš, kurā lieto bakterioloģiskos ieročus.
paškaršana Karšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
sakārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā daudzumā. Kāršot sagatavot (vilnas, kokvilnas u. tml. lielāku daudzumu).
piekārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
stiķis Kāršu spēlē - vienā sitienā iegūtais karšu kopums.
Vidējā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība ir koncentrēta darītājā (subjektā).
Vidējā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība ir koncentrēta darītājā (subjektā).
šķirkārta Kārta, kas šķir, nodala (ko).
virssedze Kārta, slānis, kas atrodas, ko novieto (kam) virsū, uz kā.
pirmais Kārtas skait. --> viens (1). Tāds, kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais
perfokarte Karte informācijas fiksēšanai ar simboliem, ko veido caurumi, robi.
kontrolkarte Karte, kurā ieraksta kontroles datus.
Nūjas (arī rungas) disciplīna Kārtība, ko panāk ar bargiem sodiem, varmācību.
Nūjas (arī rungas) disciplīna Kārtība, ko panāk ar bargiem sodiem, varmācību.
Rungas (arī nūjas) disciplīna Kārtība, ko panāk ar bargiem sodiem, varmācību.
anarhists Kārtības noliedzējs, stihiskuma, patvaļas sludinātājs. Cilvēks, kas rīkojas patvaļīgi.
starpkartīte Kartīte, ko novieto (parasti kartotēkā) starp citām kartītēm to atdalīšanai, atšķiršanai.
noregulēt Kārtojot, pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, panākt, ka rodas (kas, piemēram, vēlamās attieksmes starp ko).
nokopt Kārtojot, tīrot ko, novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
kravāt Kārtot (piemēram, somu, portfeli), liekot ko iekšā.
pārkārtot Kārtot (priekšmetus, priekšmetu kopumu) vēlreiz, no jauna.
kārtoties Kārtot [1] (1) ko (parasti ilgāku laiku, piemēram, kādā vietā, telpā).
stāties Kārtot formalitātes, lai kļūta par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piemēram, ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
krāmēties Kārtot vai pārcilāt ko (kādā vietā vai telpā).
paketēt Kārtot, apvienot (ko) paketē (2).
organizēt Kārtot, veidot (ko) plānveidīgi, saskaņoti.
Darvas muca Kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina līgosvētkos.
Jaunie kartupeļi Kartupeļi, kuri tikko sasnieguši tādu stadiju, ka tos var izmantot pārtikā.
rakums Kartupeļu daudzums, ko, rokot kartupeļus, iegūst vienā reizē.
vadzis Kāsis, ko piestiprina (piemēram, pie sienas) kāda priekšmeta pakarināšanai.
skribināt Kasīt, arī skrāpēt (ko). Kasot, arī skrāpējot dalīt nost (parasti ko sīku).
iekasīt Kasot (ar ko asu), ieveidot (kādā virsmā zīmes, robus u. tml.).
piekasīt Kasot (ko nost), atdalīt (to) lielākā daudzumā.
sakasīt Kasot savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
atkasīt Kasot, kārpot (ko nost), atsegt. _imperf._ Kasīt vaļā.
aizkasīt Kasot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt, aizbērt. _imperf._ Kasīt ciet. Aizkašņāt.
atkasīt Kasot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). _imperf._ Kasīt nost.
nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt.
apkasīt Kasot, skrāpējot ko nost, notīrīt (no ārpuses vai visapkārt).
lāde Kaste (parasti koka) dažādu mantu glabāšanai.
nesesers Kaste, kārba, maza soma (parasti noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai).
sakašņāt Kašņājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī sakārpīt.
atkašņāt Kašņājot, kārpot (ko nost), atsegt. _imperf._ Kašņāt vaļā.
aizkašņāt Kašņājot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt. _imperf._ Kašņāt ciet.
atkašņāt Kašņājot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). _imperf._ Kašņāt nost.
rakņāt Kašņāt, kārpīt (ko)- par dzīvniekiem Veidot augsnē rakumus (piemēram par kurmi)
piekāst Kāšot (ko), piepildīt (ar to trauku).
Katakombu glezniecība Katakombu sienu gleznojumi.
nags Katarakta. Glaukoma.
protestēt Kategoriski iebilst (pret ko).
diktēt Kategoriski pavēlēt (ko), arī uzspiest, noteikt (ko).
Būt (ar) rokām un kājām (kam) pretī (arī pretim, pret) Kategoriski pretoties (kam). Enerģiski censties aizkavēt (ko).
Negribēt (ne) dzirdēt Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
Negribēt (ne) dzirdēt Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
Negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
protests Kategorisks iebildums (pret ko).
kapituls Katoļu un anglikāņu baznīcu arhibīskapijas vai bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija.
mitra Katoļu un pareizticīgo augstāko garīdznieku galvassega.
paja Katra dalībnieka ieguldījums kopējā ražošanas, tirdzniecības u. tml. uzņēmumā, kam ir vairāki īpašnieki.
Medaļas lente Katrai medaļai noteikta veida lente, ko var nēsāt medaļas vietā.
Ordeņa (arī medaļas) lente Katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
Ordeņa lente Katram ordenim noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa vietā.
daļa Katrs no vairākiem vienlīdzīgiem lielumiem, kuri kopā veido veselo (lielumu).
Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
piekaukt Kaucot izraisīt (parasti ko nevēlamu).
nokaukt Kaucot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
žaunas Kaula vāki (zemāko mugurkaulnieku elpošanas orgāniem).
nokaulēt Kaulējoties iegūt (ko) par lētāku cenu.
izkaulēt Kaulējoties iegūt (no kāda) savā īpašumā (parasti ko vairāk vai lētāk nekā paredzēts).
piekaulēt Kaulējoties panākt, ka iegūst (ko) papildus.
kauliņš Kauleņa sēkla - kodols ar cietu čaulu.
osteoporoze Kaulu atrofija, kas rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos.
izkausēt Kausējot (ko), izveidot, radīt (tajā, piemēram, caurumu).
pārkausēt Kausējot (ko), uzlabot (tā) kvalitāti, atdalot ko lieku, attīrot, arī izmantojot otrreizējās izejvielas.
sakausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Kausējot iegūt (kā lielāku daudzumu).
piekausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā.
piekausēt Kausējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
atkausēt Kausējot ledu, atsegt (ko), arī padarīt (ko) lietojamu.
liedēt Kausēt kopā (parasti metālus).
pārraust Kaušot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
Neskatoties uz (ko) Kaut gan, lai gan. Neraugoties uz (ko).
kādreiz Kaut kad nākotnē.
Ko nebūt Kaut ko.
plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piemēram, aiz drēbēm, matiem).
plosīties Kauties. Arī trakot.
Periferā kavēšana Kavēšana, ko kādā orgānā izraisa atbilstošā nerva uzbudinājums.
Perifērā kavēšana Kavēšana, ko kādā orgānā izraisa atbilstošā nerva uzbudinājums.
vilcināt Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
turēt Kavēt (kādu), neļaut (kādam) doties prom. Neļaut (kādam) brīvi rīkoties.
bremzēt Kavēt, traucēt (ko) attīstība. Palēnināt vai apturēt (darbību, norisi).
Vilkt (arī stiept) laiku garumā Kavēties, kavēt (ko), parasti ar nolūku.
Stiept (arī vilkt) laiku garumā Kavēties, kavēt (ko), parasti ar nolūku.
Vilkt (arī stiept) laiku garumā Kavēties, kavēt (ko), parasti ar nolūku.
kazačoks Kazaku horeogrāfiskās cilmes ritmiski spraiga ukraiņu un krievu tautas deja, ko dejo pa vienam vai arī pārī.
Sabiedriskās kāzas Kāzas, kuras jaunajam pārim rīko sabiedriskās organizācijas.
Sabiedriskās kāzas Kāzas, kuras rīko jaunajam pārim sabiedriskās organizācijas.
krūka Keramikas (retāk stikla) pudele (parasti alkoholiskiem dzērieniem).
stokss Kinemātiskās viskozitātes mērvienība.
panorāma Kinematogrāfijas sistēma, ar kuru kinofilma no kāda centra fiksē visu riņķveida redzes lokā esošo, sistēma kinofilmas projicēšanai uz riņķveidīgi novietotu ekrānu kopuma.
panoramēt Kinematogrāfiski fiksēt (ko), griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli.
panorāma Kinematogrāfisku attēlu kopums, ko iegūst, griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli.
kinomākslinieks Kinematogrāfists, kas veido kinofilmas māksliniecisko ietērpu.
kinokomēdija Kinofilma ar komisku saturu. Attiecīgais kinomākslas žanrs.
kinoreportāža Kinofilma, kinokadru kopums, kas veidoti reportāžas formā.
kostīmfilma Kinofilma, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
koncertfilma Kinofilma, kurā uzņemts koncerts vai kurā izmantoti koncerta elementi.
kinomūzika Kinofilmas mūzika (parasti īpaši komponēta).
kinostudija Kinofilmu ražošanas uzņēmums. Celtne vai celtņu komplekss, kur atrodas šāds uzņēmums.
kinokompozīcija Kinomākslas darba kompozīcija.
kinovaloda Kinomākslas izteiksmes līdzekļu kopums.
kinorepertuārs Kinoteātru repertuārs. Kinofilmu kopums, ko rāda (kādā laikposmā).
noklabināt Klabinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei.
āre Klaja vieta Apstrādāta, iekopta zeme.
aizklāt Klājot (ko) priekšā, panākt, ka kļūst neredzams, mazāk redzams. Klājot (ko) priekšā, pasargāt, maskēt u. tml. _imperf._ Klāt ciet. Aizsegt.
saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā. Klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi. Klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
noklāt Klājot (ko), novietot (to) zemē (kur, uz kā u. tml.).
pārklāt Klājot novietot (ko) uz (kā) virsmas.
maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu. Pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu.
vecklasika Klasicisma sākumposms (17. gadsimtā). Šī posma skaņdarbu kopums.
atdalīt Klasificējot, grupējot nošķirt (citu no cita), lai konstatētu atšķirības.
antablements Klasiskā ordera augšējā daļa, kas balstās uz kolonnām un sastāv no arhitrāva, frīzes un karnīza.
pentatlons Klasiska sporta pieccīņa (senajā Grieķijā), kurā ietilpa tāllēkšana, skriešana, diska, šķēpa mešana un nobeigumā divu spēcīgāko dalībnieku cīņa.
Klasiskais kostīms Klasiska stila kostīms, kam pamatā ir tradicionālā vīriešu uzvalka līnijas un detaļu veidojums.
Angļu kostīms Klasiskais kostīms.
klasiķis Klasiskās filoloģijas speciālists. Cilvēks, kas ir ieguvis klasisko izglītību.
minēt Klāstīt (ko), stāstīt vai rakstīt (par ko).
pūderēt Klāt ar pūderi (ķermeņa daļas, parasti seju) kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi. Šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā).
līmēt Klāt ciet spraugu (parasti logam), uzliekot papīru un piestiprinot ar līmi.
rakt Klāt no visām pusēm (parasti ar ko ciešu, blīvu).
mākt Klāt, aizēnot (parasti par miglu, mākoņiem).
tīklot Klāt, arī saistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
krāsot Klāt, piesūcināt, jaukt (ko) ar krāsu (3).
tīt Klāt, segt (kādu, ko), parasti visapkārt, cieši (ar kādu materiālu, veidojumu u. tml.).
klaunāde Klaunu māksla. Uzvedums, intermēdija, ko izpilda klauni.
auditorija Klausītāju kopums (piemēram, lekcijā).
Klausīties (ar) vienu ausi (arī pusausi) Klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
Klausīties ar vienu ausi Klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
Klausīties (ar) vienu ausi Klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
noklausīties Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu, atskaņotu u. tml.).
uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību un censties saprast, izprast (to, ko dzird).
saklaušināt Klaušinot uzzināt (ko).
kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
vagars Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
manuālis Klaviatūra (mūzikas instrumentiem), ko darbina ar rokām.
klavierliteratūra Klavierēm komponēti skaņdarbi (nošu rakstā).
klaviermūzika Klavierēm komponēti skaņdarbi.
tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
koncertklavieres Klavieres ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
Klavieru koncerts Klavierkoncerts.
klavierkoncerts Klaviermūzikas koncerts.
pianisms Klavierspēles māksla; klavierspēles izteiksmes līdzekļu kopums.
klavierskolotājs Klavierspēles skolotājs.
atkrēpot Klepojot izdabūt (ko) no elpvada (kopā ar krēpām).
Dziļš klepus Klepus, ko izraisa stiprs elpošanas ceļu iekaisums.
Dziļš klepus Klepus, ko rada stiprs elpošanas ceļu iekaisums.
apklibot Klibojot apiet (ap ko, kam apkārt).
pārklibot Klibojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārklidzināt Klidzinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
noklidzināt Klidzinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
pārklāt Kliedējot (vielu) pāri (kam), pār (ko), izveidot (tās) kārtu.
izkliedēt Kliedējot samazināt (kā) blīvumu, koncentrāciju.
klientūra Klientu kopums.
klimatogrāfija Klimataloģijas nozare kas apraksta reģionālos klimatiskos apstākļus.
Kontinentāls klimats Klimats dziļi kontinenta iekšienē.
Kontinentāls klimats Klimats dziļi kontinenta iekšienē.
Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
Kultūras pils (arī nams) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā). Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
Tautas nams Klubs, kas veic masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
Tautas nams Klubs, kas veic masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
virba Klūga, arī neliels koka vai metāla stienis.
izklupt Klupšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārklupt Klupšus, arī strauji, ar sparu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
klusuciešot Klusējot. Nesakot, neizpaužot.
trausls Klusināts, liegs (par skaņu). Nepiesātināts (par krāsu, gaismu). Ātri gaistošs, arī tikko sajūtams (par smaržu).
glausties Kļauties (ap ko, pie kā).
Loģiska kļūda Kļūda, ko rada nepareiza domu gaita spriedumā.
pieņemt Kļūdaini uzskatīt (par ko citu), piemēram, pārpratuma vai zināšanu trūkuma dēļ.
pašķiebties Kļūdaini, nepareizi (ko) izdarīt.
samainīt Kļūdāties pateikt vai uzrakstīt (kā) vietā ko citu.
samainīt Kļūdāties uzskatīt (ko) par citu. Kļūdāties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
Nošaut greizi (arī šķībi) Kļūdīties, nepareizi rīkoties.
Šaut greizi (arī šķībi) Kļūdīties, nepareizi rīkoties.
(No)šaut šķībi (arī greizi) Kļūdīties, nepareizi rīkoties.
Nošaut buku Kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
Šaut buku (arī bukus) Kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
(No)šaut buku (arī bukus) Kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
korektūra Kļūdu konstatēšana un labošana tipogrāfiska salikuma novilkumā.
sabiezēt Kļūstot koncentrētam, pārvērsties (piemēram, no krēslas tumsā).
tikt Kļūt (par ko citu nekā līdz šim).
sabiezēt Kļūt (parasti patoloģiskā procesā) blīvam, arī lielākam pēc caurmēra, šķērsgriezuma (par organisma audu kopumu).
saspringt Kļūt aktīvam, koncentrētam (parasti par psihisku stāvokli).
slieties Kļūt augstākam (par ko veidojamu, būvējamu u. tml.).
biezēt Kļūt blīvākam, koncentrētākam (piemēram, par mākoņiem, miglu).
apvelties Kļūt blīvākam, mīkstākam, tiekot speciāli apstrādātam (par vadmalu).
sabiezēt Kļūt blīvam, apjomīgam, koncentrētam (piemēram, par mākoņiem, miglu). Kļūt tumšam (par krēslu), pilnīgi iestāties (par tumsu).
nobrūnēt Kļūt brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu (par priekšmetiem).
izirt Kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem. Atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu).
pārtapt Kļūt citādam, iegūt citādas (psihes, rakstura, personības) īpašības (kā) darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā. Pārveidojoties psihes, rakstura, personības īpašībām, kļūt citādam, par ko citu.
samezgloties Kļūt daudzveidīgam, sarežģītam, konfliktiem bagātam (parasti par daiļdarbu, tā sižetu).
bālēt Kļūt gaišākam (pēc tumsas) - par debesīm, mākoņiem.
sacirsties Kļūt grūti atrisināmam (piemēram, par konfliktu, problēmu).
cietēt Kļūt grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
aizdzeltēt Kļūt iedzeltenam, iesākt dzeltēt (par lapām, kokiem).
karst Kļūt karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
pielīdzināties Kļūt līdzīgam (ar ko), līdzvērtīgam (kam). Līdzināties.
celties Kļūt lielākam (par ko pašlaik veidojamu, būvējamu).
augt Kļūt lielākam, augstākam (par ko ceļamu, veidojamu u. tml.).
iedegties Kļūt ļoti gaišam, spožam, tiekot apgaismotam.
izkalst Kļūt ļoti sausam, izzūdot mitrumam (piemēram, par koka priekšmetu, augu, produktu).
mākties Kļūt mākoņainam, tikt segtam ar mākoņiem.
bankrotēt Kļūt maksāt nespējīgam, pārtraukt kārtot saistībās paredzētos maksājumus (par kapitālistisko valstu saimnieciskajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem).
kliedēties Kļūt mazāk koncentrētam, blīvam (piemēram, par miglu, dūmiem).
klīst Kļūt mazāk koncentrētam, blīvam (piemēram, par miglu).
nobālēt Kļūt mazāk nozīmīgam vai nenozīmīgam (parasti salīdzinājumā ar ko citu).
kust Kļūt mazākam (piemēram, par kopumu, apjomu).
panīkt Kļūt maznozīmīgam, ekonomiski vājam.
atvilgt Kļūt mitram, valgam (parasti par ko sausu, izšuvušu).
Zaudēt spēku Kļūt nederīgam (par dokumentiem, rīkojumiem u. tml.).
čokuroties Kļūt nelīdzenam, grumbuļainam. Sarauties, savilkties (piemēram, no karstuma). Krokoties, grumboties (piemēram, par ādu, drēbi).
izzust Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
izgaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
pagaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
noskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, tumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu visu virsmu vai tās lielāko daļu). Arī nosūbēt.
izdēdēt Kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu).
iestāties Kļūt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
pārsātināt Kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko) - par cilvēku.
pieplakt Kļūt plānākam (piemēram, tiekot spiestam, grūstam) - parasti par (kā) kārtu, slāni.
dilt Kļūt plānākam, arī neasam, tiekot lietotam (piemēram, par darba rīkiem).
dilt Kļūt plānākam, tiekot valkātam (par apģērbu, apaviem).
izdilt Kļūt plānam, izbojāties, tiekot lietotam (par priekšmetu).
izdilt Kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem).
iemelnēties Kļūt redzamam (par ko melnu, tumšu).
atvīdēt Kļūt redzamam, arī sākt blāvi spīdēt, tiekot apgaismotam.
izplūst Kļūt resnākam, aptaukoties (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
paplūst Kļūt resnākam, mazliet aptaukoties (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
tūkt Kļūt resnam (aptaukojoties).
aptūkt Kļūt resnam. Aptaukoties.
mērcēties Kļūt slapjam, gremdējoties, tiekot gremdētam, piemēram, ūdenī.
piesmadzēt Kļūt smagam, piesūcoties ar šķidrumu (piemēram, par koka priekšmetu).
saņemties Kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt (apjomā, spēkā) - par augiem, to kopumu.
iekvēloties Kļūt spožam, tiekot apgaismotam.
pietrūkt Kļūt tādam, ar ko (kādam) vairs nav vajadzīgo, nepieciešamo, arī vēlamo saikņu (par cilvēkiem).
nomākties Kļūt tādam, kad debesis ir ļoti mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
novilkties Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu). Apmākties (2).
mākties Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
piemākties Kļūt tādam, kad debesis ir mazliet mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu).
tikt Kļūt tādam, kam ir iespēja (ko darīt, veikt, arī ko izmantot, ar ko darboties).
sasaistīties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saikne (ar kādu, ar ko).
sasieties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša, parasti nevēlama, saikne (ar kādu, ar ko).
saskarties Kļūt tādam, kam izveidojas saskare, arī saskarsme (ar kādu, ar ko).
sarast Kļūt tādam, kam kopējos apstākļos, kopējā darbībā u. tml. izveidojas stabila, cieša saistība, labas attiecības (parasti ar kādu).
kailot Kļūt tādam, kam nav lapu, skuju (parasti par kokiem, krūmiem).
noskaņoties Kļūt tādam, kam rodas noteikta (domu, jūtu, gribas) virzība, ievirze. Kļūt tādam, kam rodas noteikts izļūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam.
novārīties Kļūt tādam, kam vāroties ir daļēji vai pilnīgi iztvaikojis šķidrums.
zaudēt Kļūt tādam, kas ir (ko) aizmirsis, nav saglabājis (piemēram, zināšanas).
reibt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu iedarbībā).
skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); reibt (1).
tikt Kļūt tādam, ko (kāds) iegūst, kas ietekmē (kādu, ko), iedarbojas (uz kādu, ko).
novecot Kļūt tādam, ko attiecīgā laikposma valodā vairs nelieto.
noaugt Kļūt tādam, ko augot un viļoties pārklāj (augi).
pazust Kļūt tādam, ko ir grūti pamanīt, saskatīt, kas neizceļas (apkārtējā vidē, starp citiem u. tml.).
nocietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt (par augiem, to daļām).
nosalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajāta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
pārsalties Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī pārsalt (2).
klāties Kļūt tādam, ko klāj, sedz (parasti kāda viela).
pievienoties Kļūt tādam, ko pievieno, ar ko papildina, arī veido (kādu kopumu). Kļūt par (kāda kopuma) sastāvdaļu.
izzust Kļūt tādam, ko vairs nelieto, neizmanto.
pajukt Kļūt tādam, kur, parasti daļēji, zūd savstarpējās saiknes (par cilvēku vienotu kopu).
saspringt Kļūt tādam, kurā izpaužas, parasti psihiska, aktivitāte, koncentrētība (par seju, acīm u. tml.).
svilt Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, vēja, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
samilzt Kļūt tādam, kurā izveidojas, parasti lieli, mākoņi (par debesīm). Palielināties apjomā, parasti ievērojami (par mākoņiem).
sastingt Kļūt uzmanīgam, koncentrētam, arī klusam.
atslābt Kļūt vaļīgam vai vaļīgākam (par ko savilktu).
rist Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu). Arī raisīties (1).
atdzist Kļūt vienaldzīgam (pret ko). Pazaudēt sajūsmu, dedzīgumu. Atsalt.
atvizmot Kļūt vizmojošam (par ko apgaismotu).
atzalgot Kļūt zalgojošam (par ko apgaismotu).
atplaukt Kļūt zaļojošam, ziedošam (par kokiem, pļavām, dārziem u. tml.) Saplaukt
zilēt Kļūt zilam (zaudējot savu sākotnējo krāsu).
Nākt (dienas) gaismā (arī dienasgaismā) Kļūt zināmam (parasti par ko slēptu).
Nākt dienasgaismā (arī dienas gaismā, biežāk gaismā) Kļūt zināmam (parasti par ko slēptu).
Nākt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) Kļūt zināmam (parasti par ko slēptu).
Nākt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) Kļūt zināmam (parasti par ko slēptu).
atklāties Kļūt zināmam, noskaidroties (par ko nezināmu, arī apslēptu).
spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam. Nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazaroties (2).
sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u.tml. galvenā posma, galvenās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazarot (2).
apmākties Kļūt, būt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laika apstākļiem, laika posmu).
sakuplot Kļūt, parasti ievērojami, lielam (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
nocietēt Kļūt, parasti ļoti, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
sabrūnēt Kļūt, parasti pilnīgi, brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, dzeltenīgam, zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu.
sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
saspringt Kļūt, parasti psihiski, aktīvam, koncentrētam. Sasprindzināties (2).
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest (piemēram, par audiem, ķermeņa daļām).
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
izknābāt Knābājot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izknābt Knābjot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
atknibināt Knibinot dabūt vaļā atraisīt (piemēram, ko sasietu). _imperf._ Knibināt vaļā.
izknibināt Knibinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu.
izkniebt Kniebjot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu.
nokodināt Kodināt un pabeigt kodināt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
beice Kodne, kodinātājs.
kodolķīmija Kodolfizikas nozare, kas pētī kodolreakcijas un to galvenās likumsakarības.
Trotila ekvivalents Kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
Trotila ekvivalents Kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
tokamaks Kodoltermisks reaktors, kurā plazmas strūkla tiek ieslēgta torā [1] (1) un saspiesta ar magnētisko lauku.
sakodīt Kodot sasmalcināt. Sakošļāt (1).
celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc tā nociršanas, nozāģēšanas, nolaušanas. Šāda daļa kopa ar saknēm.
kalpiņš Koka dēlis ar ieloku vienā galā un nelielu koka paliktni garo zābaku novilkšanai.
kneija Koka elements krustenisku koku sastiprināšanai (laivu būvē).
klabata Koka ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmanto, piemēram, trokšņa radīšanai, signalizācijai.
pildiņš Koka konstrukcijas elements - dēļu, finiera plāksne, ko iemontē konstrukcijas rāmī.
kocinieks Koka konstrukciju kuģis.
brants Koka konstrukciju trupe.
lubas Koka mizas, kas plēstas, piemēram, no augošas liepas, egles. Skali, skaidas, kas plēstas no bezzaraina koka.
kokogle Koka pārogļošanās gala produkts, kas atliek, karsējot koku bez gaisa pieejas.
redeļkoks Koka stienis, plāksne, ko izmanto redeļu gatavošanai.
koksne Koka stumbra galvenā daļa - audi, kas atrodas starp kambiju un serdi, cietie audi koku vai krūmu zaros, saknēs.
rāmis Koka vai metāla konstrukcija, kurā iestiprina (loga, lecekts) rūtis.
ieveidnis Koka vai metāla veidne dzelzsbetona vai betona būvkonstrukciju izgatavošanai.
vairogs Koka, metāla u. tml. plāksne (dažādās konstrukcijās, celtnēs u. tml.).
koka Kokaīnaugu dzimtas tropu krūms, kura lapas satur kokaīnu.
tīraudze Kokaudze, ko veido vienas sugas koki.
kokskola Kokaudzētavas nodaļa, kurā audzē koku un krūmu stādus.
sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa. Šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā.
māteskoks Kokaugs, ko izmanto par mātesaugu.
palīgkoks Kokaugs, ko izmanto, lai audzē veicinātu citu koku augšanu.
pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
stafilokoki Koki (baktērijas), kuru šūnas ir sakopotas ķeķarveida kaudzītēs.
Malkas koki Koki, kas nav piemēroti lietkoku izstrādei.
apstādījumi Kokiem, košuma krūmiem, puķēm apstādīts laukums, josla (parasti pilsētā). Augu kopums šādā laukumā, joslā.
papīrmalka Kokmateriāli, ko izmanto papīra ražošanai.
stutmalka Kokmateriāli, ko izmanto par balstiem (parasti šahtās, ejās).
būvkoki Kokmateriāli, ko lieto celtniecībā.
finieris Kokmateriāls - plāna koka skaida.
klucītis Kokmateriāls - tēsts, skaldīts neliels, bet samērā masīvs koka gabals.
stencele Kokmateriāls, kas ir sagatavots gulšņu darināšanai; šāda kokmateriāla gabals.
saplāksnis Kokmateriāls, kas sastāv no savstarpēji salīmētām trim vai vairākām lobītā finiera kārtām. Šāda kokmateriāla plāksne, gabals.
zāģmateriāls Kokmateriāls, ko iegūst, gaterī sazāģējot zāģbaļķus to šķiedru garenvirzienā.
kamera Kokons.
kokosrieksts Kokospalmas auglis.
kokospiens Kokosrieksta sula - balts, pienam līdzīgs šķidrums.
nokokot Kokot un pabeigt kokot.
papaja Koks (kultūraugs) ar lieliem, melonēm līdzīgiem ēdamiem augļiem. Meloņkoks.
tievkoks Koks, arī kokmateriāls, kam šķērsgriezums ir samērā mazs.
pundurkoks Koks, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu koku.
starpkoks Koks, kas krāvumā ir novietots šķērsām citiem kokiem starpu veidošanai starp tiem.
pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām).
krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs koks.
stutkoks Koks, ko izmanto par balstu.
stelts Koks, ko piesien tīkla vai vada spārnu galā linuma izplešanai.
slīkonis Koks, kokmateriāls, kas (piemēram, pludināšanas gaitā) grimst vai ir nogrimis ūdenstilpē. Grimonis.
Dravas koks Koks, kurā ierīkota dore.
Dravas (arī bišu) koks Koks, kurā ir ierīkota dore.
Koku skola Kokskoja.
Koku skola Kokskola.
kodolkoksne Koksne stumbra kodolā. Kodols (2).
Bezzaru koksne Koksne, ko iegūst no vecu koku stumbru ārējām daļām vai atzarotiem kokiem.
Bezzaru koksne Koksne, ko iegūst no vecu koku stumbru bezzaru daļām vai atzarotiem kokiem.
malka Koksne, ko izmanto par kurināmo.
krāja Koksnes daudzums augošos kokos.
Koksnes trupe Koksnes noārdīšanās (kokmateriālos), ko izraisa dažādas sēnes.
gadskārta Koksnes slānis, kas kokaugam izveidojas vienā veģetācijas periodā.
kokgriezums Koktēlniecības veids - griezums kokā.
Meža darbi Koku gāšana un kokmateriālu pirmapstrāde un izvešana no cirsmas.
starpizmantošana Koku izciršana izlases veidā meža augšanas laikā (meža kopšanas, arī sanitārajās cirtēs).
Mentora metode Koku potēšanas metode, pēc kuras ar attiecīgi izvēlētu potzaru panāk pārmaiņas augļu koku veģetatīvajā attīstībā.
Vainagu klājs mežs Koku vainagu kopums (mežā).
Vainagu klājs Koku vainagu kopums (mežā).
birojs Koleģiāls orgāns, ko ievēlē vai nodibina (organizācijas, biedrības, iestādes) darba vadīšanai.
biedrs Kolektīva loceklis (attiecībā pret pārējiem šī kolektīva locekļiem).
savietis Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļu viedokļa). Arī tautietis, novadnieks.
komūna Kolektīvās lauksaimnieciskās ražošanas forma, kas saistīta ar pilnīgu ražošanas līdzekļu un procesu, patērēšanas un apkalpošanas sabiedriskošanu.
pirmkolektīvs Kolektīvs, kas veido (uzņēmuma, tā nodaļas, iestādes u. tml.) zemāko organizatorisko pamatvienību.
Joniešu orderis Kolonnu kārtojums sengrieķu arhitektūrā, kuram raksturīgs kapitelis ar volūtām un kolonnu pakāpenisks sašaurinājums virzienā uz augšu.
Cukurslimības (arī diabētiskā) koma Koma, ko izraisa insulīna trūkums.
Urēmiskā koma Koma, ko izraisa nieru bojājums.
relācija Komandiera rakstisks ziņojums par sava karaspēka stāvokli vai kaujām. Kaujas varoņdarba apraksts, iesakot kādu apbalvojumam.
krikets Komandu sporta spēle, kurā ar īpašu koka āmuru cenšas ieraidīt bumbu pretinieka vārtos.
volejbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir pārraidīt bumbu (ar rokām) pāri tīklam pretinieka komandas laukumā.
pašgājējkombains Kombains, kas pārvietojas ar enerģiju, kuru rada šī kombaina iekšējais mehāniskās enerģijas avots.
korvalols Kombinēts medikaments, ko lieto pret nervozitāti, stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
salonkomēdija Komēdija ar izkoptu, izsmalcinātu formu un sabiedriski nebūtisku, nenozīmīgu saturu.
Situāciju komēdija Komēdija, kur komisko efektu izraisa situācija, kurā nokļūst komēdijas tēli.
Situāciju komēdija Komēdija, kur komisko efektu izraisa situācija, kurā nokļūst komēdijas tēli.
varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
Sadzīves komēdija Komēdija, kuras darbība risinās ikdienas apstākļos un kuras konflikti izriet no praktiskās dzīves un ģimenes interesēm.
Sadzīves komēdijas Komēdijas, kuru darbība risinās ikdienas apstākļos un kuru konflikti izriet no praktiskās dzīves un ģimenes interesēm.
operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
radiokomentārs Komentārs, ko pārraida pa radio.
komercskolnieks Komercskolas audzēknis.
Mandātu komisija Komisija, kas pārbauda deputātu, kongresa delegātu u. tml. pilnvaras.
konsignācija Komisijas līguma veids, saskaņā ar kuru īpašnieks pārdod savas preces (parasti ārzemēs) ar komisionāra starpniecību.
konsignators Komisionārs, kas pārdod preces konsignācijas darījumos.
Karātavu humors Komiskā apvienojums ar traģisko (stāstījumā, tēlojumā). Bezizejas stāvoklī izsacīti joki, asprātības.
Karātavu humors Komiskā apvienojums ar traģisko (stāstījumā, tēlojumā). Bezizejas stāvoklī izsacīti joki, asprātības.
Muzikālā komēdija Komiska rakstura muzikāls skatuves darbs ar koriem, solo dziedājumiem un dejām. Arī operete.
Muzikālā komēdija Komiska rakstura muzikāls skatuves darbs ar koriem, solo dziedājumiem un dejām. Arī operete.
komika Komisms, komiskais.
apakškomiteja Komiteja, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komitejai.
komsorgs Komjaunatnes organizators - persona, ko iecēla Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības Centrālā Komiteja jaunatnes politiskā un kultūras masu darba organizēšanai un jaunu pirmorganizāciju izveidošanai skolās un darbavietās (līdz 1946. gadam). Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības pirmorganizācijas sapulces vēlēta un komitejas apstiprināts sekretārs (no 1946. gada).
reduktors Kompakts (parasti zobratu) mehānisms, kas (parasti) ir ievietots atsevišķā korpusā un paredzēts vārpstu ātruma izmaiņai ar konstantu pārnesuma attiecību.
piekomplektēt Komplektējot (kādu kopumu, sistēmu), pievienot (tam kādu vienību).
munsturēt Komplektēt kuģa komandu.
nokomplektēt Komplektēt un pabeigt komplektēt (kolektīvu).
nokomplektēt Komplektēt un pabeigt komplektēt (piemēram, priekšmetus).
palīgkomponents Komponents, kas palīdz nodrošināt sistēmas, kopuma galveno komponentu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
uzkomponēt Komponēt un pabeigt komponēt.
intonācija Komponista vai tautas daiļradei piemītošo īpatnību kopums.
dodekafonists Komponists, kas komponē ar dodekafonijas metodi.
turbokompresors Kompresors, ko piedzen turbīna.
paziņojums Komunikatīvo īpašību kopums (tekstam, tā daļai). Informācija (ko satur teksts, tā daļa).
Internacionālā audzināšana Komunistiskās audzināšanas sastāvdaļa, kas nostiprina cilvēkos draudzības jūtas pret dažādu rasu un nāciju darbaļaudīm.
Komunistiskā Internacionāle Komunistisko partiju organizāciju starptautiska apvienība (no 1919. gada līdz 1943. gadam).
Komunistiskā Internacionāle Komunistisko partiju un komunistisko organizāciju starptautiska apvienība (no 1919. gada līdz 1943. gadam)
Nāves nometne Koncentrācijas nometne (fašistiska režīma valstīs) cilvēkiem, ko paredzēts nogalināt.
Nāves nometne Koncentrācijas nometne (fašistiska režīma valstīs) cilvēkiem, ko paredzēts nonāvēt.
uzminēt Koncentrējot domas, uztveri noteiktam uzdevumam, atrast (atbildi, secinājumu), izprast, saprast, arī konstatēt (ko).
mobilizēt Koncentrēt (psihiskos vai fizioloģiskos procesus) kāda uzdevuma veikšanai.
rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība - blakusprodukts, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
Piepūst vaigus Koncentrēties, koncentrēt spēkus (kādai darbībai).
Piepūst vaigus Koncentrēties, koncentrēt spēkus (kādai darbībai).
kopsavilkums Koncentrēts (būtiskā, galvenā, nozīmīgākā) apkopojums.
Tējas stiprums Koncentrēts tējas uzlējums, ko izmanto tējas dzēriena gatavošanai, atšķaidot ar verdošu ūdeni.
objektīvisms Koncepcija, kuras pamatā ir sociāli politiska neitralitāte zinātniskajā izziņā, atturēšanās no vēsturisko notikumu un sabiedriskās dzīves parādību sociāli kritiskiem vērtējumiem.
oratorija Koncertizpildījumam paredzēts lielas formas skaņdarbs ar dramatisku sižetu korim, solistiem (vokālistiem) un simfoniskajam orķestrim.
vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
kopkoncerts Koncerts, kurā uzstājas vairāki vai daudzi izpildītāji vai kolektīvi.
koncertdzīve Koncertu rīkošana. Koncertu kopums (kādā laikposmā, vietā).
trimērs Kondensators augstfrekvences kontūru regulēšanai radioiekārtās.
pomāde Konditorejas izstrādājums - aromātiska no cukura, sīrupa, augļu un ogu sulas vai to esenču savārījuma iegūta lipīga, želejveida masa, ko pilda karamelēs.
šerbets Konditorejas izstrādājums - bieza masa, ko gatavo no augļiem, kafijas, šokolādes, cukura, parasti ar riekstiem.
halva Konditorejas izstrādājums - saldvielu un sasmalcinātu eļļas augu kodolu masa.
cukurgailītis Konditorejas izstrādājums - uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili.
virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo (dažādu līkumotu formu, piemēram, gredzenu, veidā), vārot verdošā taukvielā.
Košļājamā gumija Konditorejas izstrādājums no staipīgas masas ilgstošai košļāšanai.
šokolāde Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no kakao pupiņām, cukura, aromātiskām vielām.
īriss Konditorejas izstrādājums, ko gatavo, savārot sabiezinātu pienu ar cukuru, sīrupu, sviestu, garšvielām un aromātiskām vielām.
karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, ietvaicētu cietes cukura sīrupu un šķīdināta cukura masu karsējot līdz karamela veidošanās temperatūrai.
kārums Konfekte, šokolāde u. tml. izstrādājums.
piemērs Konkrēts fakts, konkrēta doma, kas pakļaujas kādiem vispārīgiem spriedumiem, pamato, ilustrē tos.
radiokonkurss Konkurss ko organizē, pārraida pa radio.
iekonservēt Konservējot pasargāt no bojāšanās (piemēram, ierīces, koksni).
bibliogrāfija Konspektīvs grāmatu un citu iespieddarbu apraksts sistematizācijas nolūkos (minot galvenos datus par autoru, izdošanu un saturu).
špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, ko mācību iestāžu audzēkņi neatļauti izmanto zināšanu pārbaudes gaitā.
atzīmēt Konstatējot (ko), norādīt, vērst uzmanību (uz to). Arī minēt.
pētīt Konstatējot faktus, novērojot u. tml., gūt informāciju (par ko), uzzināt (ko).
vērtēt Konstatēt (kā materiālo, skaitlisko vērtību).
sastapt Konstatēt (ko) pastāvam (parasti kādā vietā, vidē).
atklāt Konstatēt un darīt citiem zināmu (ko slēptu). Atmaskot.
saskatīt Konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast.
atklāt Konstatēt, pamanīt, ievērot, uzzināt (ko nepamanītu, nezināmu).
interpelācija Konstitucionālām prasībām atbilstošs (buržuāziskā parlamenta deputāta vai deputātu grupas) iesniegums valdībai vai tās loceklim, lai prasītu paskaidrojumus (piemēram, par valdības politisko darbību, valdības locekļu rīcību).
kadeti Konstitucionāli demokrātiskā partija pirmsrevolūcijas Krievijā - galvenā kontrrevolucionārās liberāli monarhistiskās buržuāzijas partija. Šīs partijas biedri.
uzkonstruēt Konstruēt un pabeigt konstruēt.
metālkonstrukcija Konstrukcija, kas ir izgatavota no metāla. Metāla konstrukcija.
satvars Konstrukcija, kas sastiprina, savieno (ko).
jumts Konstrukcija, kas sedz (celtni) no augšas. Šīs konstrukcijas segums.
Konta slēgums Konta debeta un kredīta kopsummas līdzsvarojums.
rozete Kontaktligzda (parasti apaļa), ko piestiprina pie sienas vai iedziļina sienā.
kontaktvads Kontakttīklā elastīgais vads, gar kuru slīd kontaktstieņa galviņa.
konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piemēram, izteikumam, vārdam).
subkontinents Kontinenta daļa, kas pēc savām dabas apstākļu īpatnībām atšķiras no pārējā kontinenta.
pārkontrolēt Kontrolējot aptvert (daudzus vai visus no kāda kopuma).
talons Kontroles dokuments, kas tā īpašniekam dod tiesības, piemēram, ko iegādāties, saņemt, izmantot.
izkontrolēt Kontrolēt un pabeigt kontrolēt.
hetmanis Kontrrevolucionārā Ukrainas kara spēka komandieris (1918. gadā).
rupors Konusveida caurule skaņas svārstību koncentrēšanai noteiktā virzienā un to pastiprināšanai.
piltuve Konusveida priekšmets (ar plānām sienām un parasti cauruļveida apakšdaļu), kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar samērā šauru atveri.
vilcējtransportieris Konveijers, ko izmanto, piemēram, zāģmateriāla, rūdas, ogļu kraušanai.
telpa Kopa, kam ir noteikta struktūra un ko, izmanto par vidi matemātiskiem objektiem.
baterija Kopa, ko veido vairāki savā starpā savienoti vienveidīgi elementi, ierīces u. tml.
vienkopus Kopā, vienā vietā. Vienkop. Vienkopu. Vienviet. Vienuviet.
vienkopu Kopā, vienā vietā. Vienkop. Vienkopus. Vienviet. Vienuviet.
vienkop Kopā, vienā vietā. Vienkopu. Vienkopus. Vienviet. Vienuviet.
kopgaita Kopēja darbība, kopējs darbs.
kopkonstrukcija Kopēja, vienojoša konstrukcija.
kopskats Kopējs, vienojošs apskats, aplūkojums.
kopdekorējums Kopējs, vienojošs dekorējums.
koprādītājs Kopējs, vienojošs rādītājs (piemēram, ekonomikas attīstības plānos).
nokopēt Kopēt un pabeigt kopēt.
uzkopēt Kopēt un pabeigt kopēt.
kubriks Kopīga guļamtelpa kuģa komandai.
kondomināts Kopīga valdīšana. Kundzība (pār ko).
zināties Kopīgi darboties, rīkoties. Arī sazināties.
mesli Kopīgs nodoklis (pirmatnējā kopienā, verdzības iekārtā un feodālisma sākuma posmā), ko ievāca no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
kopu Kopīgs, kolektīvi izmantojams.
pavisam Kopskaitā, kopējā daudzumā.
uzkopt Kopt un pabeigt kopt (piemēram, telpu, tās daļu, celtni, apkārtni).
manikirēt Kopt, arī lakot roku nagus, kopt rokas.
vidus Kopumā, grupā (ko veido dzīvas būtnes).
rezultāts Kopumā, kopsavilkumā. Arī beidzot, galā.
starpa Kopumā, vidē, grupā (ko veido dzīvas būtnes).
komplekss Kopums (slimībām, fizioloģiskām norisēm, psihiskiem procesiem, stāvokļiem), kas veido ko saistītu, veselu. Slimības, fizioloģiskas norises, psihiski procesi, stāvokļi, kas veido ko saistītu, veselu.
komplekss Kopums (tēliem, idejām, izteiksmes līdzekļiem u. tml., piemēram, mākslas darbā, tekstā), kas veido ko saistītu, vienotu.
saime Kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, retāk tautas un kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
saime Kopums, ko veido cilvēki, kurus saista radniecība. Arī, parasti liela, ģimene.
pāris Kopums, ko veido divi līdzīgi, savstarpēji saistīti (piemēram, pēc funkcijas, izskata) priekšmeti, parādības u. tml.
spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas). Norise, kurā kas (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
rotaļa Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, skaņas). Norise, kurā kas (piemēram, gaisma, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
masa Kopums, ko veido, piemēram, priekšmeti. Arī (kā) skaits.
diapazons Kopums, ko veido, piemēram, spējas, īpašības, vēriens (darbībai). Amplitūda.
sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir noteiktas attieksmes un kurai ir noteiktas funkcijas.
bagātība Kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti.
speciālkorespondents Korespondents, kas sniedz speciālu informāciju par ko.
kopkoris Koris (parasti dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
dubultkoris Koris, kas sadalīts divās daļās tā, ka katra no tām veido pilnu jaukto kori (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
Korķa koks Korķkoks.
Korķa koks Korķkoks.
krāsnesis Korporelis, kam ir tiesības nēsāt savas korporācijas krāsas.
Dziesmu karš Koru sacensības dziesmu svētkos.
Dziesmu (arī koru) karš Koru sacensības dziesmu svētkos.
Koru (arī dziesmu) karš Koru sacensības dziesmu svētkos.
ašķi Kosas ar nesazarotiem, cietiem un asiem stumbriem. Ziemzaļās kosas.
maska Kosmētikā - vielu masa, ko klāj, parasti uz sejas, kakla. Attiecīgā kosmētiskā procedūra.
Tualetes ūdens Kosmētiskais šķidrums sejas ādas kopšanai.
Tualetes ūdens Kosmētiskais šķirdrums sejas ādas kopšanai.
Kosmiskais (arī kosmosa) kuģis Kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos kosmosā.
Kosmosa kuģis Kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos kosmosā. Kosmiskais kuģis.
Kosmiskais kuģis Kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos kosmosā. Kosmosa kuģis.
Saules sistēma Kosmiskas telpas daļa, kurā ir Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas iedarbībā pastāvīgi atrodas šajā kosmiskās telpas daļā.
kosmonavigācija Kosmisko lidaparātu navigācija.
Visuma modeļi Kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
kraukšķināt Kost, košļāt (ko) ar kraukšķošu troksni.
skraukšķināt Kost, košļāt ar skraukšķošu troksni.
sakošļāt Košļājot sabojāt, parasti pilnīgi. Sakodīt (3).
gremot Košļājot smalcināt (parasti ko cietu, sīkstu). Arī ēst.
Košuma koks Košumkoks.
atkost Kožot atdalīt. _imperf._ Kost nost. Nokost.
apkost Kožot iznīcināt (daudzus vai visus). Nokost.
izkost Kožot izvirzīt zobus cauri (kam), caur (ko).
rezerve Krājums (piemēram, izejvielas, naudas līdzekli), kas izmantojams noteiktas vajadzības gadījumā. Tas (piemēram, mašīna, celtne, konstrukcija), kas paredzēts izmantošanai papildu vajadzībām.
bagāža Krājums, kopums, ko veido cilvēka zināšanas.
izkrāpt Krāpjot iegūt (ko no kāda).
kontrastkrāsa Krāsa, kas rada kontrastu.
Emaljas krāsa Krāsa, kas satur pigmentus un sintētiskos vai dabiskos sveķus.
Emaljas krāsa Krāsa, kas satur pigmentus un sintētiskos vai dabiskos sveķus.
pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu vai klāj kādas virsmas lielāko daļu.
tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu.
zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piemēram, pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai).
krāsa Krāsains (piemēram, valsts, organizācijas, sportistu komandas) simbols.
krāsojums Krāsas tonis vai vairāku toņu kombinācija, kas rodas, ja ko krāso.
iekrāsojums Krāsas tonis, kas rodas, ko iekrāsojot.
Konditorejas krāsas Krāsas, kuras izmanto konfekšu un citu konditorejas izstrādājumu iekrāsošanai.
grims Krāsas, uzlīmējumi, plastiskais materiāls, ko lieto grimēšanai.
izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējā, arī kontrastēt ar apkārtējo).
madarot Krāsot (parasti sarkanā krāsā) ar dabiskām, no madarām iegūtām, vai citām dabiskām kodināmām krāsvielām.
smiņķēt Krāsot ar kosmētikas līdzekļiem.
smiņķēties Krāsoties ar kosmētikas līdzekļiem.
koloristika Krāsu kombinācija.
kolorīts Krāsu kombinācijas vispārīgais raksturs (piemēram, daudzkrāsainā mākslas darbā, audumā).
palete Krāsu kopums, kombinācija (piemēram, priekšmetiem, to grupām).
palete Krāsu kopums, krāsu kombinācija (gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos). Krāszieds.
krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (parasti gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos).
krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (priekšmetiem, to grupām).
pernica Krāsu saistviela, ko iegūst no žūstošām augu eļļām vai to aizstājējiem un kas pēc sacietēšanas veido plānu, elastīgu plēvi.
krāslente Krāsu saturoša lente, ko izmanto, piemēram, rakstāmmašīnas rakstu zīmju nospiedumu fiksēšanai uz papīra.
alizarīns Krāsviela, ko iegūst no madaru saknēm vai izgatavo sintētiski.
krāsojums Krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz kādas sejas daļas).
Dabiskās krāsvielas Krāsvielas, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
Dabiskās krāsvielas Krāsvielas, ko iegūst no augu valsts izejvielām.
rota Krāšņs, dekoratīvs tērps, arī tērpa krāšņa, dekoratīva sastāvdaļa.
eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa).
košumkoks Krāšņumkoks.
Krāšņuma koks Krāšņumkoks.
zivjdzenītis Krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli putni, kam ir košs apspalvojums un kas parasti dzīvo tropos.
zaļvārna Krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas kovārņa lieluma putns ar košām zaļām un zilām spalvām.
pārkratīt Kratīt (ko) visu, viscaur. Kratīt (ko) vēlreiz, no jauna.
nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē, kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost.
nokratīt Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
nokratīt Kratot (ko), novirzīt (to no kā) nost.
piekratīt Kratot (ko), piepildīt (ar to).
izkratīt Kratot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
apkraut Kraujot (ko virsū), pārklāt, apsegt.
salādēt Kraujot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, parasti vairākus, daudzus, transportlīdzekļus).
uzkraut Kraujot (ko) virsū, izveidot (piemēram, kaudzi, grēdu).
nokraut Kraujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nokraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
sakraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
piekraut Kraujot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, transportlīdzekli).
izkraut Kraujot iztukšot (ko).
apkraut Kraujot, liekot (ko) virsū, aizņemt (visu virsmu vai daļu no tās).
atkraukāt Kraukājot izdabūt (ko) no rīkles.
trimēt Kraut (ogles) uz tvaikoņa noteiktā vietā.
lādēt Kraut iekšā vai ārā (ko, piemēram, transportlīdzeklī).
lādēt Kraut ko iekšā vai ārā (piemēram, transportlīdzeklī).
stirpot Kraut, likt (ko) stirpās.
starpkrautuve Krautuve, kam ir palīgfunkcijas kokmateriālu transportēšanā.
piekravāt Kravājot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
aizkravāt Kravājot (ko), piepildīt. Kravājot (ko), aizsprostot. Aizkraut.
izkravāt Kravājot iztukšot (ko).
nokravāt Kravājot ko nost, atbrīvot (kā) virsmu.
pārkravāt Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
rediskonts Kredīta operācija starp vietējo kredīta iestādi un centrālo banku par diskontēta vekseļa tālāku diskontēšanu.
diskonts Kredīta operācija, kurā banka, pērkot vekseli, atskaita no tā nominālvērtības attiecīgus procentus par laiku līdz termiņa beigām.
Kredīta krīze Kredīta sistēmas sajukums, ko rada ražošanas pieaugumam neatbilstoša kredīta virsbūves palielināšana.
Kredīta rīkotājs Kredītrīkotājs.
Valsts aizņēmums Kredīts, ko saņem vai piešķir valsts.
Kafijas krējums Krējums ar samērā nelielu piena tauku koncentrāciju.
Lūgšanu krelles Krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi.
Lūgšanu krelles Krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi.
pārkrimst Kremtot pārkost.
papildkrēsls Krēsls, ko novieto skatītāju zālē papildus parastajiem sēdekļiem.
pārkrievošana Krievijas carisma politika (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kas bija vērsta uz citu Krievijas tautu valodu izskaušanu skolās, iestādēs un sadzīvē, ieviešot to vietā krievu valodu.
boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas II kongresa revolucionārā vairākuma pārstāvis. Ļeņina uzskatu piekritējs.
pops Krievu pareizticīgo baznīcas garīdznieks (parasti draudzes prāvests, diakons).
lapta Krievu tautas komandu spēle ar bumbiņu un vālīti.
domra Krievu tautas strinkšķināmais, stīgu instruments ar apaļu koka korpusu (ar divām, trim vai četrām stīgām).
katorga Kriminālsods (pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs) - izsūtīšana smagos piespiedu darbos (parasti bargos klimatiskos apstākļos).
Spaidu darbi Kriminālsods, ko izcieš īpaši stingrā režīmā, sevišķi smagos darbos.
Spaidu darbi Kriminālsods, ko izcieš īpaši stingrā režīmā, sevišķi smagos darbos.
Labošanas darbi Kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
Labošanas darbi Kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma: izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
starpniecība Krimināltiesībās - darbība, kas sekmē nelikumīgu vienošanos, darījumu starp kontrahentiem un kas likumā paredzētos gadījumos ir krimināli sodāma.
birt Krist nepārtrauktā plūsmā (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, vai par sīku priekšmetu kopumu).
pjezoelektriķis Kristālisks dielektriķis, kurā pastāv lineāra sakarība starp elektrisko polarizāciju un mehānisko deformāciju (saspiešanu vai stiepšanu).
triboluminiscence Kristālu luminiscence, ko ierosina ārēja iedarbība (bēršana, spiešana, šķelšana).
šeikeri Kristiešu sekta (18. gadsimtā Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), kas sludināja atgriešanos pie agrīnās kristietības laika kopienas. Šīs sektas locekļi.
dievmaize Kristietības kultā - maize, ko pasniedz dievgalda ceremonijā.
patristika Kristietības reliģiskā un filozofiskā mācība, ko no 1. līdz 8. gadsimtam izveidoja sevišķi autoritatīvi autori (baznīcas tēvi).
protestantisms Kristietības virzienu kopums, kas radās reformācijas laikā vai pēc tā.
Noklīdusi avs Kristīgais, kas grēko.
avs Kristīgo konfesiju draudzes loceklis.
baznīca Kristīgo konfesiju reliģiskajam kultam paredzēta celtne.
pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā). Kristības ceremonijā iegūt citu vārdu.
Patiesības kritērijs Kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.
Patiesības kritērijs Kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.
kritala Kritis, satrunējis koks.
Sniega pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniegpārsla.
sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums. Sniega pārsla.
izkrist Krītot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārkrist Krītot novietoties pāri (kam), pār (ko).
pārkrist Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sakrist Krītot, arī gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, arī kur).
sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to).
sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
sprēgāt Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (par šķidrumu, masu).
Vācu gals Kroga telpa vai telpas, kur uzņēma turīgākos viesus. Turīgākie viesi šādā telpā vai telpās.
Vācu gals Kroga telpa vai telpas, kur uzņēma turīgākos viesus. Turīgākie viesi šādā telpā.
krokodilāda Krokodila āda (parasti izstrādāta).
kaimans Krokodilu kārtas dzīvnieks (Centrālamerikā, Dienvidamerikā).
aligators Krokodilu kārtas dzīvnieks.
piekrokot Krokojot mazliet savilkt (audumu, apģērba detaļu). Krokojot piestiprināt (piemēram, apģērba detaļu pie apģērba).
krunkot Krokot (1).
muduris Krokots ielaidums (apģērba gabalā).
kreppapīrs Krokots, elastīgs papīrs, kas atgādina krēpu.
grimonis Krūms ar vienkāršām pretējām lapām, baltiem ziediem čemurveida ziedkopās, melniem vai zilganbaltiem augļiem.
plūškoks Krūms vai koks ar iedzelteniem vai baltiem ziediem čemurveida skarās un sarkaniem vai melni violetiem augļiem.
pabērzs Krūms vai koks, retāk lakstaugs ar ērkšķainiem zariem, sīkiem ziediem pušķos un augļiem - kauleņiem.
kizils Krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā).
krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs krūms.
dzīvžogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu.
žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu. Dzīvžogs.
pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu. Šādā veidā darināt (priekšmetu).
pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās). Šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
mātesaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, kura drīksnas apputeksnē ar tēvauga putekšņiem.
tēvaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, no kura iegūst putekšņus mātesauga drīksnu apputeksnēšanai.
kserokopija Kserogrāfiski iegūta kopija.
kokgriezums Ksilogrāfijas veids - attēla pārnešana uz gluda garenšķiedras koka plātnes.
kokgrebums Ksilogrāfijas veids - attēla pārnešana uz stāvšķiedras koka plātnes.
uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
mulčkūdra Kūdra, ko izmanto muldēšanai.
vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piemēram, kontrabandas apkarošanai).
munsturrullis Kuģa komandas saraksts. Kuģa komandas saraksts, kas vienlaikus ir arī darba līgums.
takelāža Kuģa piederumu kopums, ar kuriem nostiprina mastus, regulē buras.
Karšu māja Kuģa telpa navigācijas, ģeogrāfisko u. tml. karšu novietošanai, arī darbam ar tām.
stūresvīrs Kuģa, jahtas komandas loceklis, kas veic pienākumus pie stūres rata.
karavāna Kuģi, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita, un veic vienotu uzdevumu. Ūdens transportlīdzekļu grupa, ko velk velkonis.
velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
konteinerkuģis Kuģis kravu transportēšanai konteineros.
patruļkuģis Kuģis, ar ko brauc patruļa.
katamarāns Kuģis, jahta, kas sastāv no diviem savienotiem korpusiem.
trimarāns Kuģis, jahta, kas sastāv no trim savienotiem korpusiem.
tramps Kuģis, kam nav noteikta, regulāra maršruta un ko izmanto kravu pārvadāšanai pēc vajadzības.
dīzeļkuģis Kuģis, ko darbina ar dīzeli (1).
atomkuģis Kuģis, ko darbina ar kodoldzinēju.
kodolkuģis Kuģis, ko darbina ar kodoldzinēju.
pārkuģot Kuģojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
eskadra Kuģu grupa, kas veic kopīgu braucienu.
flagmaņkuģis Kuģu grupas, vienības priekšnieka, komandiera kuģis.
flagmanis Kuģu grupas, vienības priekšnieks, komandieris.
palīgflote Kuģu kopums, grupa, kas palīdz nodrošināt citu kuģu galveno darbību.
flote Kuģu kopums, kam ir vienāds uzdevums.
komodors Kuģu vienības komandieris, kam nav admirāļa dienesta pakāpes (dažās ārvalstu flotēs).
biskvīts Kūka, ko gatavo no saputotām olām, cukura, miltiem.
bezspārņi Kukaiņu apakškārta, kuras pārstāvjiem jau sākotnēji nav bijuši spārni. Šīs apakškārtas kukaiņi.
ķirmis Kukaiņu dzimta, kurā ietilpst sīkas vaboles (piemēram, lapkoku ķirmji, ēku ķirmji, mēbeļu ķirmji).
ūdenskukaiņi Kukaiņu ekoloģiska grupa, pie kuras pieder kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas. Šīs grupas kukaiņi.
termīts Kukaiņu kārta (galvenokārt tropos), kurā ietilpst 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
piekūkot Kūkojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē).
izkūkot Kūkojot radīt (skaņas) - par dzeguzi. Kūkojot izpaust.
nokūkot Kūkot (visu laikposmu) un pārstāt kūkot (par dzeguzi).
piekukuļot Kukuļojot panākt, ka (kāds) rīkojas kukuļa devēja interesēs.
Maizes kule Kule (parasti uz skolu, darbu) līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
Maizes kule Kule (parasti uz skolu, darbu) līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
Ciema kule Kule, soma, grozs u. tml. ar dāvanu (parasti ko ēdamu), ko ņem līdzi ciemos.
salto Kūlenis, kūleņu kopums, ko veido gaisā lēciena laikā.
pārkūleņot Kūleņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nokūleņot Kūleņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
nokulstīt Kulstīt un pabeigt kulstīt (parasti linu šķiedru kopumu).
apkūlības Kulšanas darbu nobeigums. Tam sekojošais mielasts, svinības.
mīdīt Kult (labību), liekot zirgiem staigāt (pa to).
priesteris Kulta kalpotājs (galvenokārt politeisma reliģijās, arī kristietībā, parasti katoļu, pareizticīgo baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
vagotājkultivators Kultivators rušināmaugu kopšanai un vagošanai.
iekultivēt Kultivējot iekopt.
Sniega pika Kultivēta irbene ar baltiem ziediem lodveida ziedkopā.
Sniega pika Kultivēta irbene ar baltiem ziediem lodveida ziedkopā.
pirmkultūra Kultūra, ko audzē pirmo no vairākām kultūrām vienā un tai pašā laukā, vienā un tai pašā sezonā.
pēckultūra Kultūra, ko tālā pašā sezonā vēl izaudzē pēc iepriekšējā auga novākšanas.
kultorgs Kultūras darba organizators (darba vai mācību kolektīvā).
Arheoloģiskais piemineklis Kultūras piemineklis - vēsturiskas nozīmes objekts, ko pētī ar arheoloģijas metodēm.
pūrs Kultūras vērtību kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā. Iespaidu, atmiņu kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
monokultūra Kultūraugs, ko nepārtraukti audzē vienā un tai pašā zemes gabalā.
kuļaparāts Kuļmašīnas vai kombaina daļa, kurā atdala graudus, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
gastroskopija Kuņģa izskatīšana ar gastroskopu.
nokūpināt Kūpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem. Nokvēpināt.
čemurs Kupla, cieši, blīvi saaugusi (augu vai to daļu) kopa, kupls lakstaugs. Arī cers.
piekūpēt Kūpot, degot, arī garojot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem, arī ar garaiņiem, iztvaikojumiem (par telpu, apkārtni, vidi). Piekvēpt.
sodrēji Kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts - melnu vielas daļiņu kopums. Šo daļiņu nosēdumi.
sakurināt Kurinot izlietot (ko) lielākā daudzumā. Kurinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
piekurnēt Kurnot izraisīt (ko nevēlamu).
speckurss Kurss, kuru iekļauj mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.). Kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi. Liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
gerbera Kurvjziežu dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
viļņot Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
viļņoties Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
knipis Kustība - saliekta un kopā saspiesta īkšķa un rādītājpirksta vai viduspirksta strauja iztaisnošana vai pārvilkšana īkšķim.
pašplūde Kustība (piemēram, transportlīdzeklim), ko izraisa šāda plūšana.
iedurties Kustībā cieši skart (kādu virsmu) - par ko smailu.
trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
šaustīt Kustība strauji skart (ko) - parasti par vēju, nokrišņiem.
šaust Kustībā strauji skart (ko) - parasti par vēju, nokrišņiem. Šaustīt (2).
cirst Kustībā triekt, sviest (ko) - par vēju, sniegu.
kapāt Kustībā triekt, sviest (ko) - par vēju.
strīķēt Kustībā vairākkārt skart (ko).
Tautas fronte Kustība, kas apvieno daudzus (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotājus politiskai, ekonomiskai cīņai. Attiecīgā organizācija.
Komjaunatnes starmetis Kustība, ko komjaunatne noorganizēja 1962. gadā, - padomju jauniešu plaša līdzdalība sabiedriskajā kontrolē.
žests Kustība, ko parasti veido ar rokām vai galvu un kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
vingrojums Kustība, kustību komplekss (fizisku īpašību, spēju iegūšanai, veselības stiprināšanai u. tml.).
trīties Kustībā, pārvietojoties skart ko tā, ka rodas berze (par priekšmetiem.). Berzties (1).
Lineārais ātrums Kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
ātrums Kustības īpašība, ko raksturo ar zināmā laika posmā noieto ceļu.
kurss Kustības virziens (transportlīdzeklim). Leņķis starp transportlīdzekļa garenisko asi un meridiānu.
motorika Kustību funkciju kopums (organismam, tā daļām).
psihomotorika Kustību kopums, kuras izraisa psihiskie procesi.
plastika Kustību lokanums, vijīgums, arī harmoniskums. Arī kustību izveides paņēmienu kopums.
Brīvās kustības Kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
Brīvās kustības Kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piemēram, durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
Zeltainās aļģes Kustīgas, arī sēdošas vienšūnas, koloniju, retāk daudzšūnu aļģes ar zeltaini dzeltenu, zaļgandzeltenu vai brūnganu nokrāsu.
mikrofāgi Kustīgi leikocīti, kas satver un iznīcina mikrobus.
virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
jūklis Kustīgs (daudzu, parasti dažādu, transportlīdzekļu) kopums.
šarnīrs Kustīgs cietu ķermeņu savienojums, kas pieļauj griezes kustību ap kopēju ģeometrisko asi vai centru.
ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs (parasti sīku, priekšmetu) kopums.
ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs, arī daudzveidīgs, daudzkrāsains (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums. Jūklis.
Skudru pūznis Kustīgu, rosīgu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
Skudru pūznis Kustīgu, rosīgu cilvēku kopums; arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
vējot Kustināt (ko), radot gaisa plūsmu.
svārstīt Kustināt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, ķermeņa daļu).
zvalstīt Kustināt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu).
šūpot Kustināt šurp turp (piemēram, ķermeņa daļu), arī ko rokā saņemtu. Svārstīt (2).
vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
iekust Kūstot saplūst kopā, savienoties (ar ko). Tikt apņemtam (ar ko sacietējošu).
izkustēties Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (parasti par priekšmetiem).
mašīnmeistars Kvalificēts strādnieks, kas atbild par mašīnu apkopi.
Strādnieku aristokrātija Kvalificētu, labi atalgotu strādnieku kopums.
atestācija Kvalifikācijas noteikšana, darba novērtējums un personisko īpašību raksturojums (darbiniekam).
klase Kvalifikācijas pakāpe, kategorija, ko piešķir dažās profesijās, sportā.
Skaitīšanas sistēma Kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtojums pa vienībām tā, ka no katras zemākās vienības iegūst nākamo augstāko vienību.
skaitīšana Kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
spoguļspuldze Kvēlspuldze, kuras kolba no iekšpuses daļēji ir klāta ar gaismu atstarojošu slāni.
nokvēpināt Kvēpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
apkvēpināt Kvēpinot (ko), pārklāt ar kvēpiem, sodrējiem vai apņemt ar dūmiem.
izkvēpināt Kvēpinot izdzīt (ko). Kvēpinot iznīcināt (piemēram, slimību dīgļus).
tuša Kvēpu vai sintētisku organisko pigmentu suspensija vai šķīdums ūdenī ar saistvielu un antiseptisku vielu piedevu (rasēšanai, zīmēšanai, rakstīšanai).
pārķemmēt Ķemmējot sakārtot (parasti matus) pāri (kam), pār (ko).
izķepuroties Ķepurojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
ķērcoņa Ķērkoņa (1).
ķērcoņa Ķērkoņa (2).
magnēts Ķermenis, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas telpā ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzi, niķeli un dažas citas vielas.
prizma Ķermenis, ko ierobežo plakanas virsmas ar viendabīgu caurspīdīgu vidi un ko izmanto optiskās ierīcēs.
cilindrs Ķermenis, kuru ierobežo virsma, ko veido taisne, kustoties pa doto līkni, palikdama paralēla vienai taisnei, un divas paralēlas plaknes.
kosmētika Ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieni. Mācība par šādiem kopšanas paņēmieniem.
plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar vidukli. Šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda. Arī ķermenis (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
spiede Ķermeņa deformācija, ko rada spiediens uz šī ķermeņa virsmas.
Plecu josla Ķermeņa josla, kas savieno roku ar vidukli un ko veido kaulu un muskuļu sistēma.
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
virsma Ķermeņa robežpunktu kopa.
Pikniskais tips Ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs plats, korpulents augums, īss kakls un liels vēders.
skaistumkopšana Ķermeņa, ādas, matu, nagu kopšana, ievērojot higiēnas, kosmētikas nosacījumus. Arī kosmētika (1).
plostķīlis Ķīlis (jahtai), kam metāla daļa ir piestiprināta pie korpusa.
lemesītis Ķīļveida (sējmašīnas, kultivatora) detaļa vai detaļu kopums izsēto sēklu ierušināšanai zemē, arī augsnes apstrādāšanai.
Fizikālā ķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
Fizikālā ķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielu uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
Organiskā analīze Ķīmijas nozare, kas nodarbojas ar organisko savienojumu sastāva un struktūras noteikšanu.
mežķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes ķīmisko sastāvu un tā izmantošanu.
Koksnes ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
Koksnes ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
piroķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskos procesus augstās temperatūrās.
stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
Neorganiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
Neorganiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
Organiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī organisko savienojumu īpašības un pārvērtības.
Organiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī organisko vielu īpašības un pārvērtības.
kodne Ķimikālija, ar ko kodina (1).
kodinātājs Ķimikālija, ar ko kodina (1). Kodne (1).
kodne Ķīmikālija, ar ko kodina (2).
kodinātājs Ķimikālija, ar ko kodina (2). Kodne (2).
anhidrīds Ķīmiskā elementa un skābekļa savienojums, ko var iegūt, atņemot ūdeni attiecīgajai skābei.
gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
pāriet Ķīmiskā reakcijā pārvērsties par ko citu (par vielām).
Ķēdes reakcija Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
Ķēdes reakcija ķīm., fiz Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
Kovalentā saite Ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā.
skandijs Ķīmiskais elements - balts, spožs, viegls metāls, kas dabā ir sastopams kopā ar lantanoīdiem.
arsēns Ķīmiskais elements, kam ir metāliskas un nemetāliskas modifikācijas un ko izmanto medicīnā un tehnikā.
vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm un citiem pieņemtiem apzīmējumiem.
Koksnes sausā pārtvaice Ķīmiski apstrādāta un sapresēta koksne.
transaktinoīdi Ķīmiskie elementi, kuri ķīmisko elementu periodiskajā sistēmā atrodas aiz aktinoīdiem un kuru kārtas numurs ir lielāks par 103.
halogēni Ķīmisko elementu grupa, kurā ietilpst fluors, hlors, broms, jods, astatīns.
(Mendeļejeva) ķīmisko elementu periodiskā sistēma Ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
(Mendeļejeva) ķīmisko elementu periodiskā sistēma Ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
(Mendeļejeva) ķīmisko elementu periodiskā sistēma Ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
klase Ķīmisko elementu, vielu vai savienojumu grupa ar līdzīgām īpašībām.
ķīmisms Ķīmisko īpašību kopums (vielai, procesam).
katalīze Ķīmisko reakciju ātruma maiņa katalizatoru ietekmē.
radiolīze Ķīmisko vielu un savienojumu sadalīšanās radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma iedarbībā.
Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Vārāmais sāls. Nātrija hlorīds.
zoocīds Ķīmisks vai bioloģisks preparāts, ko lieto peļveidīgo grauzēju un citu nevēlamu mugurkaulnieku iznīcināšanai.
sintēze Ķīmisku savienojumu iegūšana no ķīmiskajiem elementiem: komplicētu ķīmisku savienojumu iegūšana no vienkāršākiem savienojumiem.
ketguts Ķirurģijā izmantojams materiāls, ko iegūst no mazu dzīvnieku zarnām.
operācija Ķirurģisku darbību, iedarbību kopums (ārstēšanas vai diagnostikas nolūkā).
drakons Ķirzaka (Dienvidaustrumu Āzijā) ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku.
gods Laba slava, atzinīgs vērtējums (piemēram, uzņēmumam, kolektīvam).
sveiciens Laba vēlējums, arī draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums. Šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
paraugdemonstrējums Labāko sasniegumu demonstrējums (piemēram, sportā, kādā profesijā).
mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
skaists Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem).
izmielot Labi paēdināt (parasti ar ko garšīgu).
piestāvēt Labi saderēties (ar ko).
pārvaldīt Labi zināt (ko) un prast izmantot (to) savā darbībā.
Cepuri kuldams Labi, bezrūpīgi (ko darīt, parasti dzīvot, ēst, dzert).
Piesiet dūšu Labi, sātīgi paēst. Ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu. Izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
Piesiet dūšu Labi, sātīgi paēst. Ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu. Izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
sers Labības kopums, kas rijā it sagatavots kaltēšanai un kulšanai.
Kūlīšu sējējs Labības pļaujmašīna, kas nopļauj labību un sasien kūlī. Linu kombaina sastāvdaļa, kas sasien linu stiebrus kūļos.
Kūlīšu sējējs Labības pļaujmašīna, kas nopļauj labību un sasien kūlī. Linu kombaina sastāvdaļa, kas sasien linu stiebrus kūļos.
Sniega pelējums Labību slimība, ko izraisa īpaša sēne (parasti, bojājot ziemājus zem sniega segas).
kulturāls Labiekārtots, komfortabls.
pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
izlabot Labojot precizēt, konkretizēt (piemēram, tekstu, izteikumu).
ultramikrotoms Laboratorijas aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus izpētei ar elektronmikroskopu.
kultūra Laboratorijas apstākļos ārpus dzīva organisma audzēts (audu, šūnu) kopums.
apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
pieteikties Labprātīgi atzīt sevi (par ko) un oficiāli to paziņot.
humors Labsirdīgi zobgalīga attieksme (pret ko). Spēja saskatīt un atveidot komisko.
pašlabums Labums (parasti materiāls), ko cilvēks iegūst savtīgos nolūkos.
palīdzība Labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai).
iespēja Labvēlīgu apstākļu, nosacījumu kopums (kā īstenošanai, veikšanai).
aplaidelēties Laidelējoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
Laika apstākļi Laika izraisīto apstākļu kopums kādā vietā, laikposmā. Laikapstākļi.
signāls Laikā mainīgs fizikāls lielums vai fizikālu lielumu kopums, kas atbilstoši noteiktam kodam satur un pārnes informāciju. Attiecīga zīme vai zīmju kopums.
diennakts Laika mērvienība - laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu, ilgs laika posms, kas ietver vienu otrai sekojošu dienu un nakti.
Mežu un dārzu dienas Laika posms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus.
atomlaikmets Laika posms 20. gadsimtā, kad plaši sāk izmantot kodolenerģiju.
stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība. Mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi. Mācību stunda.
Tropiskais gads Laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365, 24 diennaktis).
Tropiskais gads Laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365,24 diennaktis).
slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu. Nokrišņi - slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
konkista Laikmets (15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā), kad konkistadori iekaroja plašas teritorijas Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
Ģeoloģiskais vecums Laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma.
Mežu (arī mežu un dārzu) dienas Laikposms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus.
Trešais semestris Laikposms (vasaras brīvlaikā), kurā studenti un skolēni organizēti strādā ārpus mācību iestādes sistēmas.
kodollaikmets Laikposms 20. gadsimtā, kad plaši sāk izmantot kodolenerģiju.
starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
sezona Laikposms, kad teātros sistemātiski notiek izrādes. Laikposms, kad sistemātiski notiek koncerti, tiek rīkotas izstādes u. tml.
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā, piemēram, parādības, priekšmeta) rašanās, izveidošanas un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš cilvēka mūža sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš organisma (dzīvnieka, auga) eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
Svētais laiks Laikposms, kas pēc reliģisko darbību satura un formas atšķiras no ikdienišķās kārtības. Reliģisku svētku cikls, kurā pakārtotie svētki ir grupēti ap galvenajiem svētkiem.
Pussabrukšanas periods Laikposms, kurā caurmērā puse no sākotnējiem attiecīgās radioaktīvās vielas atomiem sabrūk.
nakts Laikposms, kurā pastāv ilgstošu ļoti nelabvēlīgu apstākļu kopums (parasti sabiedrības dzīvē). Arī liela nelaime.
robežšķirtne Laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml., kas nošķir (dažādas parādības, vienas parādības dažādas pakāpes citu no citas).
Patiesais laiks Laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis.
Patiesais laiks Laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis.
Pareizs (arī precīzs) laiks Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
Pareizs (arī precīzs) laiks Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
Precīzs (arī pareizs) laiks Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
pagātne Laiks, laikposms, kas ir bijis pirms tagadējā laika, laikposma. Šāda laika, laikposma apstākļu kopums
tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad. Šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
nākotne Laiks, laikposms, kas seko tagadējam laikam, laikposmam. Šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
Laikmetu laikmetos Laiku laikos, vienmēr.
svētlaime Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts. Arī laimes augstākā pakāpe.
svētlaimība Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts. Arī laimes augstākā pakāpe. Svētlaime.
lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko.
aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt). Izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara). Lūgt, saukt.
glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu. Liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
aplaipot Laipojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Laipot apkārt.
izlaipot Laipojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārlaipot Laipojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nolaiskot Laiskot (visu laikposmu) un pārstāt laiskot.
laiskoties Laiskot.
galvanizēt Laist (kam) cauri elektrisko strāvu.
pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nolaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
aplaistīt Laistot padarīt mitru vai slapju. Vairākkārt vai vairākos paņēmienos apliet.
uzlaizīt Laizot apēst (parasti ko nolijušu, nobirušu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
mazgāt Laizot tīrīt (ko) - par dzīvniekiem.
nomazgāt Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt (ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem.
nomazgāties Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem).
izlaisties Laižoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
pārlaisties Laižoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
palaisties Laižoties pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
salaisties Laižoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem.
aplaisties Laižoties, lidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Laisties apkārt.
politūra Laka, sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
moto Lakoniskā formā izteikta doma, kas raksturo (piemēram, mākslas darba) saturu, tematu, kādas darbības virzību. Arī epigrāfs (2).
sentence Lakonisks izteiciens, kurā ietverta kāda atziņa, pamācība.
plakāts Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus.
īss Lakonisks.
lakoniskums Lakonisms.
nolakot Lakot un pabeigt lakot.
pārlakot Lakot vēlreiz, no jauna.
zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām.
madara Lakstaugs ar sīkām lapām mieturī un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
Galda lampa Lampa (parasti ar kupolu), ko novieto uz galda.
Galda lampa Lampa (parasti ar kupolu), ko novieto uz galda.
Griestu lampa Lampa, ko pakar pie griestiem.
Sienas lampa Lampa, ko piestiprina pie sienas.
blanka Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, izziņām).
veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
Dalīta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei (piemēram, pērkones lapa).
Olimpiskā lāpa Lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes olimpisko uguni uz olimpisko spēļu vietu.
Olimpiskā lāpa Lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes olimpisko uguni uz olimpisko spēļu vietu.
mezofils Lapas mīkstums, ko veido pamataudi, kuri atrodas starp augšējo un apakšējo epidermas slāni.
lapukoks Lapkoks.
Vientuļās lapsenes Lapsenes, kas dzīvo vienas pašas, nevis kopā ar citiem savas sugas īpatņiem.
Vientuļās lapsenes Lapsenes, kas dzīvo vientuļi, nevis kopā ar citiem savas sugas īpatņiem.
salāpstot Lāpstojot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
platlapis Lapu koku grupa, kurā ietilpst koki ar platām lapām (piemēram, ozoli, kļavas, liepas, oši).
lapojums Lapu kopums (augam).
lapotne Lapu kopums (parasti kokam, krūmam).
parmēlijas Lapu ķērpji (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopami uz akmeņiem, koku stumbriem.
koreferēt Lasīt koreferātu.
Lasīt korektūru Lasīt tipogrāfiska salikuma novilkuma, lai konstatētu un labotu kļūdas.
Lasīt korektūru Lasīt tipogrāfiska salikuma novilkumu, lai konstatētu un labotu kļūdas.
diktēt Lasīt vai runāt (ko) tā, lai klausītājs varētu pierakstīt.
gramstīt Lasīt, vākt kopā (parasti ko niecīgu, kādas paliekas). Pavirši, nevīžīgi vākt kopā. Arī grābstīt (1).
auditorija Lasītāju, klausītāju, cienītāju pulks (ko iemantojis kāds rakstnieks, mākslinieks, sabiedrisks darbinieks vai kāds zinātnes vai mākslas veids).
pielāsot Lāsojot pārklāt, arī piepildīt (ko) - par šķidrumu.
pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) tādā daudzumā, ka (tās) piepilda (ko).
salasīt Lasot savākt. Lasot novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
izlasīt Lasot, rokot u. tml. (piemēram, ar knābi, snuķi), izdabūt (no kurienes).
ielasīt Lasot, vācot kopā, ievietot (kur iekšā).
čačača Latīņamerikas tautu deja. Sarīkojumu deja, kurā izmantoti šīs dejas elementi.
antīkva Latīņu burtu tips ar noapaļotām kontūrām.
veclatvieši Latviešu kultūras darbinieki (19. gadsimta 50.-60. gados) ar samērā konservatīviem uzskatiem.
Vecā ortogrāfija Latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.-30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
Vecā ortogrāfija Latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.-30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
Jauna strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
Jaunā strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā. Šīs dejas mūzika.
trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
Vidus dialekts Latviešu valodas dialekts, kas ir literārās valodas pamatā un ko runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
skansts Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
Lauku brigāde Laukkopības brigāde.
sauskultūra Laukkopības darbu sistēma rajonos, kur ir maz nokrišņu.
Uz laukiem Laukos.
Elektriskais lauks Lauks, ko rada elektriskie lādiņi vai laikā mainīgs magnētiskais lauks.
Elektriskais lauks Lauks, ko rada elektriskie lādiņi vai laikā mainīgs magnētiskais lauks.
Elektromagnētiskais lauks Lauks, kurā realizējas elektrisko lādiņu mijiedarbība.
Elektromagnētiskais lauks Lauks, kurā realizējas elektrisko lādiņu mijiedarbība.
kombains Lauksaimniecības agregāts, kas sastāv no savienotām mašīnu daļām, kuras vienlaicīgi veic labības vai tehnisko kultūru novākšanas un apstrādes noteiktu operāciju ciklu.
pamatkultūra Lauksaimniecības augu kultūra, ko laukā audzē ar noteiktu nolūku. Viena no divām kultūrām, kas vienā un tai paša veģetācijas sezona dod galveno produkciju. Mistrā - nozīmīgākais augs.
sienaugša Lauksaimniecības celtnes (piemēram, kūts, klēts) telpa, kas atrodas starp griestiem un jumta segumu un ko izmanto siena glabāšanai.
kūtsmēsli Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementu un pakaišu maisījums, ko izmanto mēslojumam.
Dzīvais inventārs Lauksaimniecības dzīvnieku kopums (kādā saimniecībā).
Dzīvais inventārs Lauksaimniecības dzīvnieku kopums (kādā saimniecībā).
ganāmpulks Lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā).
priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
agrotehnika Lauksaimniecības kultūru audzēšanas paņēmienu kopums.
laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver tīrumos, pļavās, ganībās audzējamo augu agrotehniku un zemkopības sistēmu (augsnes ielabošanu).
dīķsaimniecība Lauksaimniecības papildnozare, kas aptver zivju audzēšanu ūdenskrātuvēs (dīķos), dīķu kopšanu, ūdensputnu audzēšanu.
Pārtikas repartīcija Lauksaimniecības produktu sagādes metode, ko padomju vara lietoja kara komunisma laikā.
zemkopība Lauksaimniecības ražošanas nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
ciemats Lauku apdzīvota vieta, kas izveidojusies pēc lauksaimniecības kolektivizācijas.
zemnieks Lauku iedzīvotājs, kas nodarbojas ar zemkopību.
rančo Lauku mājas (Latīņamerikā). Lopkopības ferma (Amerikas Savienoto Valstu rietumos).
Nelikumīga laulība Laulība, kas nav noslēgta baznīcā un ko baznīca tāpēc neatzīst.
poliandrija Laulības forma - sievietes kopdzīve ar vairākiem vīriem. Daudzvīrība.
daudzvīrība Laulības forma - sievietes kopdzīve ar vairākiem vīriem. Poliandrija.
poligāmija Laulības forma - viena dzimuma īpatņa kopdzīve ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
vienlaulība Laulības forma - viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve. Arī monogāmija.
daudzsievība Laulības forma - vīrieša kopdzīve ar vairākām sievām. Arī poligāmija.
poligīnija Laulības forma - vīrieša kopdzīve ar vairākām sievām. Daudzsievība.
viensievība Laulības forma - vīrieša pastāvīga dzimumkopdzīve ar vienu sievieti. Arī monogāmija.
salaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Laupot iegūt (kā lielāku daudzumu).
pielaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
kamparkoks Lauru dzimtas koks Dienvidaustrumāzijā, no kura koksnes iegūst kamparu.
pielauzīt Lauzot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielauzīt Lauzot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
atlauzt Laužot dabūt vaļā, attaisīt (piemēram, ko aiznaglotu, aizslēgtu). _imperf._ Lauzt vaļā.
pielauzt Laužot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielauzt Laužot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, grozu).
izlauzt Laužot izveidot (ko).
pārdalīt Laužot, griežot u. tml., sadalīt (ko) divos gabalos, divās daļās. Sadalīt (kopumu, daudzumu) divos gabalos, divās daļās.
monoklis Lēca (redzes optisko defektu labošanai), kas ieliekama acs dobuma priekšējā daļā.
priekšlēca Lēca, ko pievieno uzņemšanas objektīvam, lai mainītu attēla mērogu.
kontaktlēca Lēca, ko uzliek tieši uz acs ābola (redzes optisko defektu labošanai).
aplēkt Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izlēkt Lecot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nolēkt Lecot, lēcieniem virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
atomledlauzis Ledlauzis, ko darbina ar kodoldzinēju.
kodolledlauzis Ledlauzis, ko darbina ar, kodoldzinēju.
koblers Ledus dzēriens, ko pagatavo, tieši glāzē sajaucot, piemēram, vīnus, liķierus, augļus ar sasmalcinātu ledu.
Ledus stadions Ledus halle. Sporta sacensībām paredzēts ledus ceļš vai ledus laukums kopā ar skatītāju tribīnēm un palīgtelpām.
Polārais ledus Ledus kopums, kas visu gadu klāj ūdenstilpes, un sauszemi polu tuvumā.
leikocitoze Leikocītu skaita palielināšanās asinīs.
leikopēnija Leikocītu skaita samazināšanās asinīs.
leikēmija Leikoze.
Ļaundabīgā mazasinība Leikoze.
Ļaundabīgā mazasinība Leikoze.
apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu).
apliet Lejot (ko virsū), pārklāt.
pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
noliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pārliet Lejot (ko), nevijas, negribēti pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
saliet Lejot iepildīt (vairākos, daudzos traukos).
saliet Lejot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
palāses Lejup pilošs, arī lejup tekošs ūdens. Vieta, kurā ir sakrājies šāds ūdens.
aplēkāt Lēkājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
pārlēkāt Lēkājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nolēkāt Lēkājot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
vieslekcija Lekcija, ko lasa vieslektors.
leksikogrāfs Leksikogrāfijas (1) speciālists.
norāde Leksikogrāfiska atzīme, kas satur vārda (piemēram, gramatisko, stilistisko) raksturojumu.
leksikologs Leksikoloģijas speciālists.
izlēkšot Lēkšiem izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārlēkšot Lēkšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
aizslāt Lempīgi, kājas velkot, attālināties, aiziet. _imperf._ Slāt prom. Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
ieslāt Lempīgi, kājas velkot, ieiet, ienākt (kur iekšā).
slāt Lempīgi, kājas velkot, iet.
izslāt Lempīgi, kājas velkot, iziet, iznākt.
noslāt Lempīgi, kājas velkot, noiet, nonākt.
paslāt Lempīgi, kājas velkot, paiet, panākt.
pārslāt Lempīgi, kājas velkot, pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
pieslāt Lempīgi, kājas velkot, pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
dekrēts Lēmums, ko pieņem uz likuma pamata valsts augstākais varas orgāns un kam ir likuma spēks.
verdikts Lēmums, rīkojums, spriedums.
apvilkties Lēnā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
izvilkties Lēnā gaitā iziet, iznākt cauri (kam), caur (ko).
pārvilkties Lēnā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī sarīkojumu deja taktsmērā (ar ko parasti sāk dejas svinīgos sarīkojumos). Šīs dejas muziķa.
pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml. (pāri kam, pār ko).
pārrāpties Lēnām, ar grūtībām pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekļiem.
kanāls Lenču, tehnisku līdzekļu kopums, piemēram, (telefona, radio, televīzijas) sakariem, enerģijas pārvadei.
atlaisties Lēni atkust (par ko sasalušu).
izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par mākoņiem, gaismas stariem.
nomesties Lēni nokrist (kur, uz kā u. tml.) - parasti par ko vieglu.
līst Lēni parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
nolaisties Lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņiem). Šķietamā kustībā lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņu klātām debesīm).
uzlīst Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par mākoņiem.
rāpties Lēni virzīties, arī parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
malkot Lēni, ar pārtraukumiem, pa malkam dzert (ko).
pīties Lēni, arī nemākulīgi darboties (ar ko, ap ko).
nolīst Lēni, klusi, arī slepeni nonākt, noiet lejā, nost, gar (ko).
mudžināt Lēni, nemērķtiecīgi veidot, gatavot (ko), darīt (ko).
čužināties Lēni, neveikli ko darīt.
pārsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
slīgt Lēni, parasti bezspēkā, sēsties, gulties u. tml.. Arī slīdēt lejup (gar ko).
aizpeldēt Lēni, slīdoši attālināties (par mākoņiem).
izpeldēt Lēni, slīdoši izvirzoties (parasti no tumsas, miglas, mākoņiem), kļūt redzamam (par debess spīdekļiem). Parādīties.
uzpeldēt Lēni, slīdoši virzoties, arī šķietami virzoties, parādīties, kļūt redzamam - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
dairīties Lēni, vilcinoties darboties, darīt (ko).
perfolente Lente informācijas fiksēšanai ar simboliem, ko veido caurumi.
saite Lente, auduma sloksne, ko izmanto, piemēram, (kā) pārsiešanai, nosaitēšanai.
saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piemēram, kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
apsējs Lentveida saite, ko apliek vai apsien (ap ko).
palīgleņķis Leņķis, kura lielumu izmanto trigonometrisko vienādojumu atrisināšanai.
transportieris Leņķu mērīšanai un konstruēšanai paredzēts instruments, kas sastāv no lineāla un 180 grādu iedaļās sadalīta pusgredzena.
bufete Lete vai galds (ēdnīcā, sarīkojumu telpā u. tml.), uz kura novieto pārdodamos ēdienus un dzērienus.
stoika Lete, kur pārdod dzērienus un uzkožamos (parasti krogā).
Lībiskais dialekts Lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā.
Kosmiskais lidaparāts Lidaparāts, kas spēj lidot kosmosā.
Kosmiskais lidaparāts Lidaparāts, kas spēj lidot kosmosā.
aviokonstruktors Lidaparātu konstruktors.
planēt Lidināties (parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma).
pārlidināt Lidinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
salidināt Lidinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nolidināt Lidinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē, gar (ko).
aplidināties Lidinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
salaisties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par viegliem priekšmetiem.
salidināties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojuma, arī kur).
nolidināties Lidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
izlūklidmašīna Lidmašīna izlūkošanai no gaisa.
fizelāža Lidmašīnas konstrukcijas pamatdaļa (korpuss), kas savieno vienā veselā lidmašīnas citas daļas.
rikošets Lidojoša priekšmeta (piemēram, lodes, šāviņa) atsišanās pret ko un kustība citā virzienā.
mutulis Lidojošs lodveida, spirālveida (tvaiku, dūmu u. tml.) kopums.
izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par lidaparātiem.
izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
pārlidot Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
pārslīdēt Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem.
palidot Lidojot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem.
nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem. Nolaisties.
aplidot Lidojot, laižoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt) - par putniem, kukaiņiem.
izlūklidojums Lidojums, kurā veic izlūkošanu.
spireja Līdz 2 metriem augsts vasarzaļš rožu dzimtas krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām, baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem vairogveida, čemurveida vai skarveida ziedkopās.
izslīpēt Līdz pilnībai izkopt (2).
noslīpēt Līdz pilnībai izkopt, arī izveidot (ko, piemēram, iemaņas, prasmi).
māksla Līdz sevišķai veiklībai izkopta darbības prasme.
uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi, šķiltavas) dzirksteles uzšķilšanai un (kā) aizdegšanai. Degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
aizsarglīdzeklis Līdzeklis, kas aizsargā (pret ko kaitīgu, nevēlamu).
pretlīdzeklis Līdzeklis, ko izmanto (kā nevēlama) novēršanai.
saistlīdzeklis Līdzeklis, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu) saistīšanai.
papildlīdzeklis Līdzeklis, ko izmanto papildus parastajiem līdzekļiem.
ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces.
forma Līdzeklis, veids (gramatisko kategoriju izteikšanai).
kosmētika Līdzekļi, ko lieto ķermeņa, galvenokārt ādas, kopšanai.
papildlīdzeklis Līdzekļi, ko, piemēram, izmanto, piešķir papildus paredzētajiem, plānotajiem līdzekļiem.
kanāls Līdzekļu, paņēmienu kopums, darbības veids.
starpa Līdzīgu priekšmetu, parādību kopumā.
vidus Līdzīgu priekšmetu, parādību kopumā.
strīķēt Līdzināt ko beramu līdz ar (parasti trauka) malām.
Vidējais mēlenis Līdzskanis (piemēram, j), ko artikulē, paceļot mēles muguras vidējo daļu.
Pakaļējais mēlenis Līdzskanis (piemēram, k, g), ko artikulē, paceļot mēles muguras pakaļējo daļu.
lūpenis Līdzskanis, ko artikulē ar lūpām.
mēlenis Līdzskanis, ko artikulē ar mēli.
Labiāls līdzskanis Līdzskanis, ko artikulē, noapaļojot un izstiepjot lūpas. Lūpenis.
Slēgt kontu Līdzsvarot konta debeta un kredīta kopsummu.
Slēgt kontu Līdzsvarot konta debeta un kredīta kopsummu.
nozīmēt Liecināt (par ko), būt par (kā) pazīmi, ļaut nojaust (ko).
solīt Liecināt, ka (kas, piemēram, psihiska stāvokļa izpausme) izraisīsies, sekos.
saliekt Liecot (kādu materiālu), izveidot (ko no tā), parasti riņķveida.
pārliekt Liecot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (liekuma vietā). Pārlocīt (1).
locīt Liecot (piemēram, papīru), veidot (ko no tā).
apliekt Liecot apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Liekt apkārt.
saliekt Liecot izveidot (ko) noteiktā formā.
paliekt Liecot mazliet pavērst (ko kādā virzienā). Mazliet saliekt.
pārliekt Liecot novietot (ķermeņa daļu, parasti galvu) pāri (kam), pār (ko).
pārliekties Liecoties novietoties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
uzlaide Liekais materiāla slānis, ko sagatavei noņem apstrādes procesā.
vazāt Lieki, apgrūtinoši nēsāt līdzi (ko).
piedzīt Liekot (iekšā), cieši piepildīt (ko).
pielikt Liekot (ko klāt), papildināt (kādu kopumu).
aplikt Liekot (ko) apkārt, apņemt, aptvert.
pielikt Liekot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
izlikt Liekot (ko) noteiktā kārtībā, apklāt, Māt (parasti grīdu, sienas). Liekot (ko) teiktā kārtībā, izveidot.
pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
slēpt Liekot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, darīt nesaskatāmu.
saskriet Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
ielikt Liekot ievietot (kur iekšā).
Aizlikt kāju priekšā Liekot kāju ceļa (gājējam, skrējējam), panākt, ka krīt.
Aizlikt kāju priekšā Liekot kāju ceļā (gājējam, skrējējam), panākt, ka krīt.
uzgriezt Liekot mainīt kustības virzienu, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, to kopums) uzvirzās uz kādas vietas.
palikt Liekot novietot (kur, kam priekšā u. tml.).
nolikt Liekot novietot (kur, uz kā u. tml.).
pārlikt Liekot novietot pāri (kam), pār (ko).
palikt Liekot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzlikt Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) - par putniem.
pielikt Liekot papildus (ko klāt), izveidot (kā) kopumu.
pārlikt Liekot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pielikt Liekot pievirzīt, pietuvināt, arī novietot (pie kā, kam klāt).
skaut Liekot rokas (kādam, kam) apkārt, kļaut (to) sev klāt.
Uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm sirds apvidū, apliecināt, parasti savu vārdu, patiesumu.
salikt Liekot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pakāpties Liekot soli vai soļus, pavirzīties, paiet (parasti sānis, nost, atpakaļ).
uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
kāpt Liekot soli, virzīties (uz kā). Likt kāju vai kājas (uz kā, kur).
atturēt Liekot šķēršļus, neļaut virzīties uz priekšu, neļaut piekļūt kam.
izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, attiecīgi nodarbinot, pārbaudīt (parasti cilvēku, viņa spēju piemērotību kādam uzdevumam).
uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml. novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
piekraut Liekot, novietojot (ko) citu uz cita vai citu pie cita, izveidot (piemēram, kaudzi, nastu).
piekravāt Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzuma, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
piekraut Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzumā, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
piekraut Liekot, novietojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piemēram, kaudzi, krautni).
piekraut Liekot, novietojot, arī kraujot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu).
piekravāt Liekot, novietojot, arī kravājot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu).
padzīt Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
aizturēt Liekot, veidojot šķēršļus, noturēt uz vietas (piemēram, sniegu), aizkavēt virzīšanos.
apturēt Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību.
kārt Liekt (ko) uz leju (parasti par augiem).
līkt Liekties (pāri kam, pār ko) - par augiem, to daļām.
līkt Liekties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
veldrēties Liekties tā, ka izveidojas veldre (par stiebraugu, zālaugu u. tml. kopumu).
jezuītisms Liekulība, viltība, divkosība.
lišķēt Liekulīgi slavēt, nepamatoti cildināt (kādu), parasti savtīgos nolūkos.
jezuīts Liekulīgs, viltīgs, divkosīgs cilvēks.
jezuītisks Liekulīgs, viltīgs, divkosīgs.
Raudāt krokodila asaras Liekuļot līdzjūtību. Izlikties nožēlojam (ko).
Raudāt krokodila asaras Liekuļot līdzjūtību. Izlikties nožēlojam (ko).
Raudāt krokodila asaras Liekuļot līdzjūtību. Izlikties nožēlojam (ko).
vāls Liela (parasti garena) tvaiku, dūmu u. tml. kopa gaisā. Mutulis (1).
pavārnīca Liela (parasti koka) karote ēdiena maisīšanai, smelšanai.
kaudze Liela (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa, parasti ar noapaļotu vai smailu virsu.
piramīda Liela akmens celtne (Ēģiptē) ar kvadrātveida pamatu un sānu skaldnēm, kurām ir kopēja smaila virsotne.
palielinājums Liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi.
bloks Liela celtne, arī celtņu komplekss. Telpu komplekss (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kurās veic kādu vienotu darba procesu.
barkass Liela daudzairu laiva (parasti uz kara kuģiem komandas pārvadāšanai).
riekšava Lielā daudzumā un viegli (ko iegūt).
kontūrkanāls Liela izmēra kontūrgrāvis, kura dziļums var būt trīs un vairāk metru un kuru izmanto liela, no malas pietekoša ūdens daudzuma uztveršanai un novadīšanai.
monopols Liela kapitālistu apvienība (piemēram, kartelis, sindikāts, trests, koncerns), kas rodas, koncentrējoties ražošanai un kapitālam.
grēda Liela mākoņu gubu rinda. Augstu viļņu virkne.
plantācija Liela platība (kolhozā, padomju saimniecībā, arī mežsaimniecībā), kur audzē viena veida augus.
masīvs Liela platība, kurai raksturīga kāda vienveidīga teritoriāla pazīme, kāds vienveidīgu objektu kopums.
Kontinentālā sala Liela sala, kas atrodas tuvu kontinentam (piemēram, Grenlande).
pasija Liela šķērsgriezuma sila, uz kuras balsta garensiļas, šķērssijas (ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā), arī kuģa klāju.
lielsaimniecība Liela valsts vai kooperatīvā saimniecība.
impērija Liela valsts, kurai ir plašas kolonijas.
siloss Liela, augsta cilindriskas vai prizmas formas tvertne, ko izmanto beramo materiālu (piemēram, graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
drūzma Liela, neorganizēta, kustīga (cilvēku) kopa. Burzma, jūklis (kādā vietā).
kaudze Liela, parasti nekārtīgi salikta (piemēram, vēstuļu, dokumentu), kopa.
vairāk Lielākā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinājumā ar ko citu).
smalkmaize Lielāka konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām, parasti cep veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
Nacionālais parks Lielāka teritorija dabiska stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
Nacionālais parks Lielāka teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
autokrava Lielākais pieļaujamais kravas daudzums, ko var pārvadāt attiecīgā tipa automobilis.
bars Lielāks (priekšmetu, parādību) kopums.
kūka Lielāks konditorejas izstrādājums no šādas mīklas, kuru cep parasti veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
iniciālis Lielāks, parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts, vārda pirmais burts (iespieddarba nodaļas vai rindkopas sākumā).
(Ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt) Lielās dusmās uzlūkot.
(Ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt) Lielās dusmās uzlūkot.
(Ar) acīm (vai) aprīt (arī apēst) Lielās dusmās uzlūkot.
pasija Lielas formas skaņdarbs, kurā ir izmantots evaņģēlija teksts par Kristus ciešanām un nāvi un kurš ir rakstīts solistiem, korim (parasti) ar orķestri.
Oktobra svētki Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas gadadiena, ko svin 7. novembrī (25. oktobrī pēc vecā stila).
Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
lielceļmala Lielceļa malējā daļa, pa ko parasti iet gājēji. Tuvākā apkārtne lielceļa vienā vai otrā pusē.
atomlielgabals Lielgabals kodollādiņu izšaušanai.
kodollielgabals Lielgabals kodollādiņu izšaušanai.
Gubu mākoņi Lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi.
Gubu mākoņi Lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi. Gubmākoņi.
nolielīties Lielīties un pabeigt lielīties. Lieloties apsolīties (ko darīt).
Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt. Daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
ventilis Lieljaudas vai mazjaudas elektroniska ierīce vai nedalāma ierīču kopa, kura vada strāvu vienā virzienā un kurai ir divi stabili, pārslēdzami darba stāvokļi.
muskete Lielkalibra šautene, kam ir deglis un ko šaujot atbalsta uz paliktņa.
ielielīt Lielot panākt, ka kāds (ko) sāk uzskatīt par labu.
izlielīties Lieloties plaši izpaust ko (par sevi). Ilgāku laiku, daudz lielīties.
lavīna Liels (akmeņu, arī klints gabalu) kopums, kas, virzoties pa kalnu nogāzēm, palielinās apjomā.
straume Liels (braucošu transportlīdzekļu) kopums.
straume Liels (cilvēku vai dzīvnieku) kopums, kas virzās, kustas.
vilce Liels (cilvēku, dzīvnieku) kopums, arī bars.
pulks Liels (cilvēku) daudzums, kopums (parasti kādā pasākumā).
pūlis Liels (dzīvnieku, parasti kukaiņu) kopums. Bars.
pulks Liels (dzīvnieku) daudzums, kopums.
vilnis Liels (dzīvu būtņu) kopums, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma.
pulks Liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) daudzums, kopums.
pūlis Liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) kopums.
lērums Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots). Liels (kā) kopums.
Vesela lauza Liels (kā) kopums, daudzums.
pali Liels (kā) kopums, kas patiesi vai šķietami plūst, kustas.
lavīna Liels (kā) kopums, masa, kas strauji virzās, pārvietojas.
mākonis Liels (kustīgu, parasti lidojošu, dzīvnieku) kopums.
mākulis Liels (kustīgu, parasti lidojošu, dzīvnieku) kopums.
varza Liels (parasti nekvalitatīvu vai nevajadzīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu) daudzums, kopums.
kaudze Liels (piemēram, mākoņu) kopums.
straume Liels (priekšmetu) kopums, kas atrodas kustībā, virzībā.
arsenāls Liels (rīcības, darbības, izteiksmes paņēmienu un līdzekļu) kopums.
Jūras lauva Liels ausaino roņu dzimtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, pleznām, krokotu ādu, lieliem ilkņiem.
Jūras lauva Liels ausaino roņu dzimtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, pleznām, krokotu ādu, lieliem ilkņiem.
masa Liels cilvēku kopums, skaits. Liels kopums, skaits (cilvēku). Plašas iedzīvotāju, darbaļaužu aprindas.
tauta Liels cilvēku kopums, skaits. Ļaudis.
gūzma Liels daudzums (cilvēku, arī dzīvnieku), kas sablīvējies vai sablīvēts cieši vienkopus. Drūzma.
gūzma Liels daudzums (piemēram, mākoņu, viļņu).
gūzma Liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības.
krusa Liels daudzums (sitienu, metienu u. tml., kas seko cits citam).
kubls Liels konusveida, arī cilindrveida koka trauks, parasti ar vāku.
sirsenis Liels lapseņu virsdzimtas kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
ledusmasa Liels ledus kopums.
dižmežs Liels mežs, kurā koki izauguši no sēklām.
pūlis Liels neorganizēts vai vāji organizēts (cilvēku) kopums.
Slāņu svīta Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņkopa.
Slāņu svīta Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņkopa.
slāņkopa Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņu svīta.
lauza Liels nolauztu koku, zaru kopums.
marka Liels pierobežas, parasti militāri nocietināts, novads (Franku valstī, viduslaikos Vācijā), ko pārvaldīja markgrāfs.
kontinents Liels sauszemes masīvs, ko no visām vai gandrīz no visām pusēm apņem jūras un okeāni. Šāds masīvs kopā ar tam piederīgām salām.
ūdens Liels šīs vielas daudzums, kopums, liela šīs vielas masa (parasti ūdenstilpē, kādā noteiktā vidē).
Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
zirgs Liels zirgu dzimtas mājdzīvnieks, ko izmanto lauksaimniecības darbos, transportā, sportā.
toveris Liels, apaļš vai ovāls, parasti koka, trauks bez vāka ar mazliet paplašinātu augšdaļu.
jūklis Liels, arī haotisks (daudzu, parasti dažādu, parādību, norišu) kopums.
mudžeklis Liels, arī haotisks (daudzu, parasti dažādu, parādību, norišu) kopums.
papele Liels, ātraudzīgs vītolu dzimtas koks, kam raksturīgas lapas ar samērā gariem kātiem, ziedi nokarenās, cilindriskās spurdzēs un kas zied pirms lapu plaukšanas.
sigillārija Liels, izmiris kokveida augs ar taisnu, kolonnai līdzīgu stumbru un lielām šķēpveida (dažreiz līdz 1 m garām) stumbra galotnē vai uz zariem pušķveidā sakārtotām lapām.
pilons Liels, masīvs stabs (parasti ar apaļu šķērsgriezumu), ko izmanto par balsta konstrukcijas elementu.
pleds Liels, parasti bārkstains, rūtains, vilnas auduma izstrādājums, ko izmanto par segu vai klāj uz pleciem.
debess Liels, parasti draudīgs, mākonis. Debesis.
debesis Liels, parasti draudīgs, mākonis. Debess [1] (3).
ņudzeklis Liels, parasti haotisks (dažādu parādību, norišu) kopums.
plūdi Liels, parasti kustīgs (cilvēku) kopums.
mokas Liels, parasti lieks, darbības laika patēriņš. Tas, ar ko daudz, bet veltīgi jānodarbojas.
Pelēkā masa Liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko sevišķu neatšķiras.
Pelēkā masa Liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko sevišķu neatšķiras.
makroklimats Lielu ģeogrāfisko apgabalu vai visas planētas vispārējais klimats.
rullis Lielu viļņu kopums, kas neveido putas.
Astronomiskās koordinātas Lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā.
Samērojami lielumi Lielumi, kuriem ir kopējs mērs.
Samērojami lielumi Lielumi, kuriem ir kopējs mērs.
Nesamērojami lielumi Lielumi, kuriem nav kopēja mēra.
platība Lielums (telpai), ko nosaka pēc (tās) kvadratūras.
Fizikālais lielums Lielums, ar ko raksturo fizikālas parādības vai īpašības skaitlisko vērtību.
parametrs Lielums, ar ko raksturo kādas iekārtas, sistēmas, procesa u. tml. būtiski svarīgu īpašību vai pazīmi.
tilpība Lielums, ar ko raksturo kuģa izmērus pēc tā slēgto telpu tilpuma.
tonnāža Lielums, ar ko raksturo tonnās izteikto kuģa kravnesību, arī ūdensizspaidu, reģistra tonnās izteikto tilpību.
vienība Lielums, ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko).
Kondensatora kapacitāte Lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
Kondensatora kapacitāte Lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
ekscentricitāte Lielums, kas raksturo koniskā šķēluma formu.
kapacitāte Lielums, kas raksturo vadītāju spēju uzkrāt elektriskos lādiņus.
palīglielums Lielums, ko izmanto nezināma lieluma aprēķināšanai.
izmērs Lielums, ko konstatē mērījot.
mērs Lielums, ko konstatē mērījot. Izmērs (1).
apmērs Lielums, ko raksturo augstums, garums, platums, tilpums.
Dīgšanas enerģija (arī spars, ātrums) Lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
Dīgšanas spars (arī ātrums, enerģija) Lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
skalārs Lielums, ko raksturo skaitliskā vērtība un kam nav norādīts virziens.
parametrs Lielums, kura dažādās skaitliskās vērtības dod iespēju izvēlēties kādu noteiktu elementu (objektu) no dotās elementu (objektu) kopas.
Mainīgs lielums Lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā mainās.
Mainīgs lielums Lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā mainās.
Konstants (arī pastāvīgs) lielums Lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā ne mainās.
Konstants (arī pastāvīgs) lielums Lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā nemainās.
Pastāvīgs (arī konstants) lielums Lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā nemainās.
ielīst Lienot (pa ko šauru), ievirzīties (kur iekšā).
izlīst Lienot (pa ko šauru), izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlīst Lienot (pa ko šauru), izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
aplīst Lienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izlīst Lienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
pārlīst Lienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem. Ielīst (kur).
nolīst Lienot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
atlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt šurp. Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku). Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, ievirzīties (kur iekšā).
izlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, izvirzīties.
pielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aizlīst Lienot, spraucoties garām (kam, gar ko), nokļūt (aiz kā, kam priekšā u. tml.), arī noslēpties (aiz kā).
pārliesmot Liesmojot apspīdēt (ko).
pārliet Liet (piemēram, metāla izstrādājumus) vēlreiz, no jauna. Lejot pārveidot par ko citu.
Darba priekšmets Lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
Darba priekšmets Lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
priekšmets Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piemēram, sadzīvē, saimniecībā).
lietkoks Lietaskoks (1).
prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība. Prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
sudrabkalis Lietišķās mākslas speciālists, kas darina lietišķus un dekoratīvus sudraba izstrādājumus.
zeltkalis Lietišķās mākslas speciālists, kas darina, parasti dekoratīvus, zelta izstrādājumus. Arī rotkalis.
Daiļamatniecības vidusskola Lietišķās mākslas vidusskola.
metālapstrāde Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana.
metālapstrādāšana Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana. Metālapstrāde (2).
inkrustācija Lietišķās vai dekoratīvās mākslas tehnika - cieta materiāla (piemēram, koka, metāla, dzintara) plāksnīšu iestrādāšana kādā virsmā vienā līmenī ar šo virsmu.
koleģialitāte Lietišķi draudzīgas, saticīgas attiecības starp kolēģiem.
zāģbaļķis Lietkoksnes baļķis, ko izmanto zāģmateriālu ražošanai.
atļaut Lieto kā pieklājības formu, aizrādot, paziņojot (ko), pievēršot uzmanību (kam) u. tml.
uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt. Arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu, parasti uz teikuma priekšmeta un izteicēja, sintaktisko sakaru.
nū Lieto, izsakot pamudinājumu (cilvēkam).
tas Lieto, lai (parasti) pastiprinātu, uzsvērtu sekojošo nojēgumu.
īsts Lieto, lai (terminos) norādītu uz ko ļoti raksturīgu.
šviks Lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
blākš Lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
būkš Lieto, lai atdarinātu dobju, apslāpētu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko vai arī kam sprāgstot.
plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
šņikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
šņaku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
šņiku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
brikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko. Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakš.
blakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum.
bliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakš.
klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakt.
klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikš.
klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikt.
kliks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Klikš. Klikt.
plink Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, parasti augstu, skaņu, ko rada, piemēram, stīgu instruments.
šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
šņāks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež, kož.
krapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
klabu Lieto, lai atdarinātu īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, kas rodas, piemēram, cietam priekšmetam piesitoties pie kā cieta, atsitoties pret ko cietu.
kling Lieto, lai atdarinātu paaugstu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
plīkš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pak.
pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
paks Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
klang Lieto, lai atdarinātu pazemu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
klap Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
klip Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
brākš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
bums Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
bradāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot.
krapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
kripu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
blāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
plākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
čurks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties.
pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
krā Lieto, lai atdarinātu, parasti vārnu, kovārņu, kraukļu, balss skaņas.
nekā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kā neesamība, neiespējamība.
kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
tā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli (ko) likvidēt, izbeigt, novērst. Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību (ko) attālināt.
projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
stāvēt Lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties.
stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
marš Lieto, lai izteiktu pavēli, pamudinājumu ko darīt (parasti iet, doties).
tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
arī Lieto, lai izteiktu salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
e Lieto, lai izteiktu samierināšanos ar ko.
Še roka! Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties.
Lai iet Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
Labs ir! Lieto, lai izteiktu savu pieļāvumu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
uz Lieto, lai norādītu adjektīvā minētās īpašības visaugstāko pakāpi.
Sakarā ar (ko) Lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību.
tik Lieto, lai norādītu uz daudzumu, skaitu, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
Tāds un tāds Lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
(Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot) Lieto, lai noradītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
(Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot) Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
Ar vienu (arī ar) vārdu sakot Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
savukārt Lieto, lai norādītu uz kā līdzīga, atbilstoša sastatījumu (kādā kopumā, virknē u. tml.).
Tā un tā Lieto, lai norādītu uz ko (parasti runā) tieši nenosauktu, kas izriet no konteksta vai situācijas.
Tas pats Lieto, lai norādītu uz ko parastu, zināmu.
tikpat Lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks.
proti Lieto, lai norādītu uz sekojošu paskaidrojumu.
Attiecībā pret ko Lieto, lai norādītu uz to, uz ko darbība ir vērsta.
Attiecībā uz ko Lieto, lai norādītu uz to, uz ko darbība ir vērsta.
salīdzinājums Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu; salīdzinot (2).
salīdzinot Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu. Salīdzinājumā.
Sava veida Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek aptuveni salīdzināts (ar ko citu).
pareizs Lieto, lai norādītu, ka ir atcerējies, sapratis (ko).
Attiecībā pret ko Lieto, lai norādītu, ka kas ir vērsts, novietots pretī tam, ko apzīmē atkarīgais vārds.
vien Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums. Lieto, lai norādītu, ka tekstā tiek saistīti līdzīgas vai tuvas nozīmes vārdi vai vārdu savienojumi.
āre Lieto, lai pamudinātu citus pievērst uzmanību tam, ko redz. Lūk. Re.
še Lieto, lai pamudinātu kādu ko ņemt.
e Lieto, lai pamudinātu kādu ko teikt, reaģēt uz iepriekš teikto.
ekur Lieto, lai pamudinātu pievērst kam uzmanību, arī lai norādītu uz ko.
nu Lieto, lai pamudinātu sarunbiedru runāt, darīt ko.
še Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par ko negaidītu, negribētu.
savs Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par piederību kam, saistību ar ko.
palūk Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts.
paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts.
ņagu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
ņegu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
ņigu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
hei Lieto, lai sasauktu kādu, lai panāktu, ka kāds ātri reaģē uz ko, lai pievērstu kāda uzmanību.
urrā Lieto, lai suminātu, godinātu kādu, ko. Lieto, lai uzmundrinātu, pamudinātu kādai darbībai. Urā.
urā Lieto, lai suminātu, godinātu kādu, ko. Lieto, lai uzmundrinātu, pamudinātu kādai darbībai. Urrā.
prozit Lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu un vienlaikus izteiktu laba vēlējumu.
vesels Lieto, novēlot ko labu. Lieto, novēlot kādas darbības, rīcības labu izdošanos.
Bez tam Lieto, pievienojot ko iepriekš sacītajam. Turklāt.
aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
heijā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
heisā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
hop Lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) uzsākt strauju darbību, parasti augšup.
metāllūžņi Lietošanai nederīgi metāla priekšmeti, ko var izmantot tālākai pārstrādei.
Ieskatīties glāzē (biežāk glāzītē) Lietot (bieži) alkoholiskus dzērienus.
Ieskatīties glāzītē (retāk glāzē) Lietot (bieži) alkoholiskus dzērienus.
Ieskatīties glāzītē (retāk glāzē) Lietot (bieži) alkoholiskus dzērienus.
sākt Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas.
nomāt Lietot (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu (uz kādu laiku). Arī īrēt.
izlietot Lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piemēram, kā gatavošanai, ražošanai).
izmantot Lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piemēram, kā gatavošanai, ražošanai). Izlietot (1).
sargāt Lietot (ko) saudzīgi. Panākt, lai (uz ko) neiedarbotos kas nevēlams.
dzert Lietot alkoholisku dzērienu.
iemest Lietot alkoholiskus dzērienus. Iedzert (2).
ekspertīze Lietpratēja veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), kurā nepieciešamas speciālas zināšanas un kuru izdara, lai dotu pamatotu lietpratēja atzinumu, arī padomu.
kompetence Lietpratība, plašas zināšanas, profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Speciālista darbības joma.
nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
kompetents Lietpratīgs, ar plašām zināšanām, profesionālu pieredzi, izpratni (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
Darba līdzekļi Lietu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks iedarbojas uz darba priekšmetu.
Darba līdzekļi Lietu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks iedarbojas uz darba priekšmetu.
īpašvārds Lietvārds, ar ko apzīmē vienu no līdzīgiem kādā noteiktā grupā.
Sugas vārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds.
sugasvārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā. Sugas vārds.
Sugas vārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā. Sugasvārds.
lieta Lietvedībā - dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu.
pārpeldēt Līganā, slīdošā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
vēdas Līgani, vienmērīgi (dzīvnieku spārnu) vēzieni. Trokšņi, ko rada šādi vēzieni.
izlīgot Līgojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārlīgot Līgojoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nolīgot Līgojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
pielīgt Līgstot (pie kāda), vienoties, ka saņems (ko) papildus.
nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt). Līgstot vienoties par paveikto, padarīto dot (noteiktu atlīdzību).
koalīcija Līgumiska (valstu) savienība kopīgai politiskai starptautiskai rīcībai.
angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku. Attiecīga saistība, nosacījumi.
rulete Līkne, ko apraksta punkts uz citas līknes, kura bez slīdēšanas veļas pa kādu nekustīgu trešo līkni.
uzdot Likt (darīt, veikt ko, izturēties kādā veidā), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
dīdīt Likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko.
Piespiest (kādu) pie sienas Likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu. Padarīt (kādu) pretoties nespējīgu.
Piespiest (kādu) pie sienas Likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu. Padarīt (kādu) pretoties nespējīgu.
komandēt Likt (kādam) ko darīt, darboties. Rīkot.
piespiest Likt (kādam) ko darīt, izmantojot, piemēram, savu spēku, varu. Panākt, ka (kāds) ko dara, pakļaujoties rīkotāja gribai.
dzīt Likt (kādam) ko darīt.
sūtīt Likt (kādam), lai mācās (mācību iestādē), dot, nodrošināt iespēju mācīties (kur), dot (kādam) rīkojumu mācīties (kur, parasti kursos).
siet Likt (ko ap ķermeņa daļu) un saistīt (tā) stūrus, malas, saites mezglā.
jaukt Likt (kopā ar ko), pievienot (kam klāt).
atprasīt Likt (parasti skolēniem), lai pastāsta (iemācīto).
Atstāt pēc stundām Likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanās palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
Atstāt pēc stundām Likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanās palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
sadzīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
sasūtīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
Nogrūst uz citu Likt citam veikt (ko) savā vietā.
nosūtīt Likt doties (kur, uz kurieni). Oficiāli likt doties (kādam ko darīt). Arī norīkot (1).
segt Likt ko, piemēram, segu, tā, lai tas atrastos uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas. Likt (ko, piemēram, segu) tā, lai (tas) atrastos uz visas kā virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas.
Paņemt parakstu Likt parakstīties (par ko).
Paņemt parakstu Likt parakstīties (par ko).
Likt just Likt saprast (ko).
Likt just Likt saprast (ko).
izkalpināt Likt vairākkārt apkalpot sevi, darīt ko savā labā.
vēlēt Likt, arī aicināt (ko darīt).
slēpt Likt, arī glabāt (ko) tā, lai citi (to) nevar ieraudzīt, atrast.
pieprasīt Likt, arī lūgt, lai izsniedz (informāciju). Uzdot oficiāli iesniegt (ko).
krustot Likt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
rādīt Likt, novietot (ko) tā, ka (kāds) var uztvert (to) ar redzi, radīt (kādam) iespēju uztvert (ko) ar redzi. Vērst (kāda) uzmanību (uz ko redzamu).
kraut Likt, novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti daudz ko samērā lielu, smagu).
segt Likt, novietot ko plaši (kam) priekšā. Likt, novietot (ko) plaši kam priekšā.
kravāt Likt, novietot vienkopus, noteiktā vietā.
rīkot Likt, parasti oficiāli (kādam) ko darīt, veikt, darboties, dot norādījumu.
likteņkopība Likteņu (2) kopība.
domāt Likties, šķist. Būt pārliecinātam (par ko).
kazuistika Likuma normas attiecināšana uz atsevišķiem konkrētiem gadījumiem.
aizbildnība Likumā noteikta forma rīcības nespējīga pilsoņa personisko un mantisko tiesību aizsardzībai.
prasība Likumā noteiktā kārtībā pausta vēlēšanās tiesai, tiesas procesā, lai sāktos kādas darbības, lai ko iegūtu.
pilngadība Likumā noteikts vecums, ko sasniedzot, pilsonis iegūst pilnu civilo rīcībspēju, politiskās tiesības un kļūst atbildīgs par pilsoņa pienākumu pildīšanu.
piekritība Likumā paredzēts pieļaujamo darbību, veicamo pienākumu kopums (parasti tiesisku, pārvaldes jautājumu kārtošanā).
konvents Likumdevēja sapulce konstitūcijas izstrādāšanai vai grozīšanai.
Civilprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas civilprocesuālo tiesību normas un kurš nosaka civillietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
leģislatūra Likumdošanas orgānu kopums (dažās valstīs).
izlocīties Līkumojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
Sausais likums Likums, kas aizliedz alkoholisku dzērienu lietošanu vai to ierobežo.
Distributīvais likums Likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
Ķīmisko elementu periodiskais likums Likums, pēc kura ķīmisko elementu atomu elektronu apvalka uz būves periodiskās izmaiņas nosaka ķīmisko elementu īpašību periodisku maiņu.
Distributīvais likums Likums, saskaņā ar kuru algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
leģislators Likumu devējs. Augstākais valsts orgāns ar likumdošanas kompetenci.
civilkodekss Likumu krājums, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības starp valsts, kooperatīvām un sabiedriskām organizācijām, kā arī starp pilsoņiem.
dekolonizēt Likvidēt koloniālo atkarību (kādā teritorijā).
krēms Liķierim līdzīgs (piemēram, no šokolādes vai olām pagatavots) pabiezs alkoholisks dzēriens.
ķimelis Liķieris, ko gatavo ar lielu ķimeņu piedevu.
benediktīnietis Liķieris, ko sākumā gatavoja benediktiešu ordeņa klosteros.
puškīnija Liliju dzimtas krāšņumaugs ar bāli vai tumši ziliem ziediem ķekarveida ziedkopās.
zilsniedzīte Liliju dzimtas krāšņumaugs ar šaurām lapām rozetē, ziliem, sārtiem vai baltiem ziediem ziedkopā.
rapa Limānu, sāļūdens un minerālizēto dūņu ezeru ūdens, ko izmanto ārstniecībā.
klīsteris Līme, ko gatavo no miltiem vai cietes.
Galdnieka līme Līme, ko iegūst, vārot kaulus, un ko izmanto koka priekšmetu līmēšanai.
Galdnieku līme Līme, ko iegūst, vārot kaulus, un ko lieto koka priekšmetu salīmēšanai.
Kāpuru līme Līme, ko izmanto augu aizsardzībā līmes jostu apziešanai.
Kāpuru līme Līme, ko izmanto augu aizsardzībā līmes jostu apziešanai.
aukstlīme Līme, ko lieto nekarsētu.
aplīmēt Līmējot (ko) virsū, apklāt.
pārlīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (ar to). Aplīmēt.
pārlīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nolīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
salīmēt Līmējot aizklāt (ko). Līmējot salabot, līmējot izveidot.
izlīmēt Līmējot izklāt (ar ko).
izlīmēt Līmējot izvietot (ko) informēšanai.
frīze Līmeniska dekoratīva josla. Antablementa daļa starp arhitrāvu un karnīzu.
spārturis Līmeniska koka konstrukcija, kas balstās uz jumta krēsla stabiem vai zelmiņa sienām un noder par atbalstu spārēm.
mandele Limfātisko audu sakopojums gļotādas saistaudos uz robežas starp rīkli, mutes un deguna dobumu.
sija Lineārs konstruktīvs būvelements, parasti horizontāli nostiprināts baļķis, profilēts metāla velmējums, kas pakļauts galvenokārt liecei un ko izmanto celtniecībā, mašīnbūvē.
linoksīns Lineļļas oksidācijas un polimerizācijas produkts, ko izmanto linoleja ražošanā.
pleistoseista Līnija (ģeogrāfiskajā kartē), kas ierobežo apgabalu ar vislielāko zemestrīces intensitāti.
robežlīnija Līnija, ar ko apzīmē (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu. Arī robežjosla (1).
kontūrlīnija Līnija, kas veido (kā) kontūras.
trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē. Apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.).
palīglīnija Līnija, ko novelk, piemēram, citas līnijas precizēšanai.
ķīļlīnija Līnija, ko veido kuģi, kas brauc cits aiz cita.
Lauzta līnija Līnija, kura sastāv no taisnes nogriežņiem un kurā cits citam sekojošo nogriežņu virzieni ir dažādi.
Lauzta līnija Līnija, kura sastāv no taisnes nogriežņiem un kurā cits citam sekojošo nogriežņu virzieni ir dažādi.
virtene Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
transparents Līnijota papīra lapa, ko rakstot novieto zem nelīnijota papīra raksta rindu taisnuma nodrošināšanai.
linaudzēšana Linkopība.
linaudzētājs Linkopis.
bars Linu lauka gabals, ko plūc viens cilvēks.
kraupis Lipīga ādas slimība, ko izraisa īpaša sēne.
propolīss Lipīga viela, ko bites sanes no lapu koku pumpuriem un kas palīdz aizsargāt bišu saimes ligzdu no kaitīgiem mikroorganismiem.
aplipināt Lipinot (ko) virsū, apklāt.
nolipināt Lipinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
salipt Līpot sasaistīties (ar ko).
ķept Lipt (par ko mīkstu, lipīgu).
ķerties Lipt, kļauties klāt (par ko lipīgu, mīkstu, slapju).
pārlīt Līstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nomazgāt Līstot, plūstot noskalot tīru (ko) - par lietu, straumi u. tml.
mazgāt Līstot, plūstot skalot (ko) - par lietu, straumi u. tml. Līstot, plūstot skalot (netīrumus) no kā.
pielišķēties Lišķējot pielabināties (kādam), parasti savtīgos nolūkos.
radiokompozīcija Literāru darbu, skaņdarbu vai to fragmentu kompozīcija, kas paredzēta pārraidīšanai pa radio.
almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums (ko apvieno kāda kopīga pazīme, piemēram, temats, žanrs).
publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem. Šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā).
žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi. Arī periodisko izdevumu kopums (piemēram, kādā laikposmā, valstī, kādai tautai).
literatūrvēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām. Literatūras vēsture.
Literatūras vēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām. Literatūrvēsture.
letonika Literatūras, arhīvu materiālu kopums par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu.
prosodija Literatūrteorijas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
autolitogrāfija Litogrāfija, ko uz akmens darina pats mākslinieks (autors). Šāda attēla izgatavošana.
atlobīt Lobot (ko nost), atsegt.
izlobīt Lobot izņemt (augli, kodolu no apvalka).
nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties (piemēram, par mizu, ādas virskārtu).
mūsējais Loceklis kolektīvā, grupā, sabiedrībā, pie kuras pieder arī runātājs vai rakstītājs.
brošēt Locīt, komplektēt, sastiprināt iespiestās loksnes, lai izveidotu brošūru vai grāmatas bloku.
artroze Locītavu saslimšana, ko parasti izraisa vielmaiņas traucējumi, deģeneratīvas izmaiņas locītavās. Distrofiskais artrīts.
staipīties Locīties, lokoties virzīties (parasti par tārpiem, kāpuriem).
aplodāt Lodājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
Akls logs Loga kontūru iezīmējums uz ēkas sienas.
Akls logs Loga kontūru iezīmējums uz ēkas sienas.
slēģi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai. Aizvirtņi.
aizvirtņi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai. Slēģi.
Formālā loģika Loģikas nozare, kas pētī vienkāršākos pareizas domāšanas likumus un formas.
Formālā loģika Loģikas nozare, kas pētī vienkāršākos pareizas domāšanas likumus un formas.
infiltrāts Lokāls organisma audu sabiezējums, ko rada šūnu elementu, asins plazmas un limfas uzkrāšanās audos.
klūga Lokans, elastīgs (parasti kārkla) zars, ko izmanto pinumiem.
tekstilpavediens Lokans, samērā stiprs veidojums, kam ir mazs šķērsgriezums un liels garums un ko izmanto tekstilizstrādājumu darināšanai.
dampis Lokomobile.
dīzeļlokomotīve Lokomotīve, ko darbina ar dīzeli (1).
atomlokomotīve Lokomotīve, ko darbina ar kodoldzinēju.
kodollokomotīve Lokomotīve, ko darbina ar kodoldzinēju.
motorvilcējs Lokomotīve, kuras dzinējs ir nelielas jaudas motors.
lokomotīvists Lokomotīves vadītājs.
mašīnists Lokomotīves, elektrovilciena, dīzeļvilciena vadītājs.
manevrs Lokomotīvju, vagonu virzīšana pa stacijas sliežu ceļiem, lai, piemēram, sastādītu vilcienus.
rotīt Lokot (ko) pakāpeniski samērā šaurās joslās (uz augšu, arī uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku.
pārlocīt Lokot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (locījuma vietā).
nolocīt Lokot (piemēram, koku, zaru), panākt, ka (tā) gals, daļa pavērsās uz leju, līdz zemei. Noliekt (1).
salocīt Lokot (piemēram, papīru), izveidot (ko no tā).
salocīt Lokot (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
uzlakt Lokot apēst (parasti ko nolijušu) - parasti par suni, kaķi.
aplocīt Lokot apņemt, aptīt, apliekt (ap ko, kam apkārt).
atlocīt Lokot atvērt (ko salocītu, ielocītu).
ielocīt Lokot ieliekt, mazliet saliekt.
ielocīt Lokot ievirzīt (kur iekšā).
izlakt Lokot izēst (barību). Lokot iztukšot (trauku).
izlocīt Lokot izveidot (ko) līkumotu. Izveidot līkumotu.
izlocīt Lokot izveidot (priekšmetu).
izlocīt Lokot izvirzīt (detaļu uz augšu, uz āru), atlocīt (sānis).
izlocīt Lokot izvirzīt (uz priekšu, sānis, parasti ķermeni, tā daļu).
nolakt Lokot nodzert (daļu).
pārlocīt Lokot novietot pāri (kam), pār (ko).
palocīt Lokot pavirzīt (priekšmetu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
pielocīt Lokot pievirzīt (piemēram, priekšmetu, tā daļu pie kā, kam klāt).
pielakties Lokot pilnīgi padzerties, paēst (par dzīvniekiem).
salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi. Saliekt (2).
uzlocīt Lokot uzliekt (uz augšu, piemēram, apkakli).
uzlocīt Lokot uzvirzīt uz augšu. Uzrotīt.
vīle Lokot, gludinot u. tml. izveidots svītrveida izcilnis, ieloce (apģērbā, audumā).
aizlocīt Lokot, ielokot aizlikt, aizbīdīt (aiz kā).
siet Lokot, tinot (kā) galus, stūrus u. tml., veidojot tajos, piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tam) rodas savstarpējs saistījums. Savstarpēji lokot, tinot (kā galus, stūrus u. tml.), veidojot (tajos), piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tiem) rodas savstarpējs saistījums.
aplocīties Lokoties apņemt. Apvīties.
atlocīties Lokoties atlīst (parasti par rāpuļiem, tārpiem).
aizlocīties Lokoties attālināties, aizvirzīties (parasti par rāpuļiem, tārpiem u. tml.).
ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, upi.
izlocīties Lokoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlocīties Lokoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
palocīties Lokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par rāpuļiem).
repertuārs Lomas, ko attiecīgajā laikposmā tēlo kāds aktieris, skaņdarbi, daiļdarbi, ko attiecīgajā laikposmā izpilda dziedātājs, mūziķis, daiļlasītājs.
samaisas Lopbarība, ko pagatavo, samaisot kopā vairākas sasmalcinātas barības sastāvdaļas.
vitamīnmilti Lopbarība, ko ražo īpašā iekārtā (parasti no sasmalcinātas, samaltas un mākslīgi izkaltētas zāles) un kas ir bagāta ar vitamīniem.
ēdamība Lopbarības īpašība, ko raksturo patika, ar kādu lopi barību ēd.
Sojas rauši Lopbarības rauši, ko iegūst, pārstrādājot sojas sēklas.
Lopu meita Lopkopēja.
Lopu meita Lopkopēja.
reproduktorkomplekss Lopkopības celtņu komplekss, kas paredzēts jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
govkopība Lopkopības nozare - govju audzēšana piena, gaļas, pārtikas un vieglās rūpniecības izejvielu ieguvei.
kazkopība Lopkopības nozare - kazu audzēšana piena, gaļas, vilnas ieguvei.
zvērkopība Lopkopības nozare - kažokzvēru audzēšana.
zirgkopība Lopkopības nozare - zirgu kopšana un audzēšana darbam un sportam.
Piena pārraugs Lopkopības pārraugs.
zooinženieris Lopkopības speciālists ar augstāko izglītību.
slaucējs Lopkopis, parasti lauksaimniecības dzīvnieku fermā, kurš nodarbojas ar šo dzīvnieku (parasti govju) slaukšanu, arī ar to kopšanu.
Katakombu kultūra Lopkopju, zemkopju kultūra Melnās jūras ziemeļu piekrastē agrajā bronzas laikmetā.
Elektriskais aploks Lopu ganīšanai paredzēts aploks, kas apjozts ar elektrisko vadu, pa kuru plūst vāja strāva.
ložmetējrati Ložmetējs kopā ar tā balsta iekārtu un transportiekārtu.
apložņāt Ložņājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ielūgt Lūdzot censties panākt, ka (kāds) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās).
salūgt Lūdzot panākt, ka (vairāki, daudzi) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās).
izdiedelēt Lūdzot, prasot, parasti neatlaidīgi, uzmācīgi, iegūt, dabūt (ko).
nolūgties Lūdzoties panākt, ka (kāds) ko piedod.
mirakls Luga (viduslaikos) par svēto brīnumdarbiem.
traģikomēdija Luga, kura apvienoti traģēdijas un komēdijas elementi. Attiecīgais drāmas žanrs.
komēdija Luga, kurā attēloti konflikti un raksturi, kas izraisa smieklus. Attiecīgais drāmas žanrs.
drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa.
Kostīmu luga Luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
Kostīmu luga Luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
traģēdija Luga, kurā varonis tēlots nesamierināmā konfliktā ar neuzvaramu pretspēku un nevienādā, saspringtā cīņā ar šo pretspēku nenovēršami cieš zaudējumu, iet bojā. Attiecīgais drāmas žanrs.
palūgt Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
palūgt Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (ko).
diedelēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
kaulēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
dramaturģija Lugu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
radiodramaturģija Lugu kopums, kuras ir paredzētas radioraidījumiem.
skatlūka Lūka (kā) vizuālai kontrolei.
rafija Lūki, ko iegūst no šī auga.
nolūkoties Lūkoties un pabeigt lūkoties.
sizals Lūksnes šķiedra, ko iegūst, piemēram, no agaves lapām un no kā izgatavo tauvas, maisu audeklu u. tml.
elektroluminiscence Luminiscence, ko ierosina elektriskais lauks.
fotoluminiscence Luminiscence, ko ierosina gaisma.
radioluminiscence Luminiscence, ko ierosina radioaktīvais starojums.
katodluminiscence Luminiscence, ko izraisa elektronu plūsma, kura atduras pret luminofora virsmu.
izlupināt Lupinot izņemt (piemēram, augli, kodolu no apvalka).
cekuliņi Lūpziežu dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem, parasti ziliem, ziediem.
izbrukt Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to). Strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko).
viņļaudis Ļaudis, ar kuriem pieminētā persona nedzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā), arī kaimiņi.
mūsļaudis Ļaudis, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā).
cilvēks Ļaudis, nenoteikts vīriešu un sieviešu kopums.
velns Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā. Sātans.
sātans Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā. Velns.
izcūkot Ļauni izjokot (kādu), nodarot tīšu, ļaunprātīgu kaitējumu.
cūkot Ļauni izjokot (kādu), tīši, ļaunprātīgi kaitēt.
ņirgāties Ļauni izsmiet, izzobot, arī nekrietni, aizskaroši jokot, smieties.
uzglūnēt Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), izsekot (tam). Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), gatavoties uzbrukt (tam) - par cilvēku.
izlaist Ļaut (cilvēkam) iziet, attālināties, virzoties cauri (kam), caur (ko).
izlaist Ļaut (dzīvniekam) iziet cauri (kam), caur (ko).
pieņemt Ļaut (kādam) izpaust (piemēram, labvēlību, draudzīgu attieksmi). Ļaut (kādam) rīkoties savā labā.
laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā). Ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
dot Ļaut (ko darīt).
izlaist Ļaut brīvi slīdēt (pār ko).
uzņemt Ļaut iestāties, iekļaut (organizācijā, mācību iestādē, kolektīvā u. tml.).
izlaist Ļaut izvirzīties (piemēram, priekšmetam, arī ķermeņa daļai) cauri (kam), caur (ko). Izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko).
liecināt Ļaut ko secināt, būt par pierādījumu.
pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko). Valkāt (apģērba gabalu) tā, ka daļa (no tā) atrodas pāri (kam), pār (ko).
izpaust Ļaut uztvert (citiem savu psihisko stāvokli, personības, rakstura īpašību).
Atdot grožus (kādam, arī kāda rokās) Ļaut vadīt, pārvaldīt (citam), atsakoties no vadības.
aptecināt Ļaut vai panākt, ka aptek, aplīst (ar ko). Notecināt.
pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
pieņemt Ļaut, lai (apmeklētāji) noteiktā laikā ierodas medicīniskā iestādē, un sniegt (tiem) medicīnisko palīdzību, konsultāciju.
aplaist Ļaut, panākt, lai (kas) apvirzās (ap ko, kam apkārt).
sekstants Ļeņķu mērīšanas instruments, kam skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
smieklīgs Ļoti (parasti par ko mazu).
dievināt Ļoti (pat pārmērīgi) cienīt un mīlēt, uzskatīt par vispārāko.
pielūgsme Ļoti (pat pārmērīgi) dziļa reliģioza attieksme (pret ko).
krist Ļoti aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
šaustīt Ļoti asi, nesaudzīgi kritizēt, nosodīt (kādu, ko), vērsties (pret kādu, ko).
šaust Ļoti asi, nesaudzīgi kritizēt, nosodīt (kādu, ko), vērsties (pret kādu, ko). Šaustīt (3).
aizzibsnīt Ļoti ātri attālināties (parasti par ko spožu, gaišu). Aizzibēt.
izšauties Ļoti ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārstiepties Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārtriekties Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārzibēt Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
joņot Ļoti ātri virzīties (piemēram, par vēju, mākoņiem).
nozibēt Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
nošauties Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst cauri (kam), caur (ko).
slavēt Ļoti atzinīgi vērtējot, dēvēt, saukt (par ko, kā).
dižskābardis Ļoti augsts ozolu dzimtas koks ar kuplu, spēcīgu vainagu.
mako Ļoti augstvērtīga kokvilna, no kuras izgatavo sevišķi vērtīgas smalkas un vissmalkākās dzijas.
pārpilnām Ļoti bagātīgi, ļoti lielā mērā (piemēram, ko dot, ņemt, arī izjust, pārdzīvot).
Trīcēt un drebēt Ļoti baiļoties (par ko).
tiks Ļoti blīvs, izturīgs linu vai kokvilnas audums.
Galvu nepacēlis Ļoti centīgi, uzmanīgi, koncentrēti (ko darīt).
Galvu nepacēlis Ļoti centīgi, uzmanīgi, koncentrēti (ko darīt).
apžņaugt Ļoti cieši apņemt (ap ko, kam apkārt).
Kā vēža spīlēs Ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.). Ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies).
(Kā) melna debess Ļoti daudz (par ko tādu, kas kustas).
(Kā) melna debess Ļoti daudz (par ko tādu, kas kustas).
Piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) Ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
Piekliegt pilnu galvu Ļoti daudz un skaļi runājot, censties (ko) iestāstīt.
Piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) Ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
Vesela čupa Ļoti daudz vienkopus.
Līdz ūkai Ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
krusa Ļoti daudzi (vārdi, izteikumi), kas seko cits citam.
Pamest (arī pagriezt) baltas acis Ļoti dusmīgi uzlūkot.
Pagriezt (arī pamest, retāk pavērst) baltas acis Ļoti dusmīgi uzlūkot.
Pamest (arī pagriezt, retāk pavērst) baltas acis Ļoti dusmīgi uzlūkot.
Pavērst (biežāk pagriezt, pamest) baltas acis Ļoti dusmīgi uzlūkot.
Pamest (arī pagriezt) baltas acis Ļoti dusmīgi uzlūkot.
riebums Ļoti dziļa nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko).
Nomirt aiz garlaicības Ļoti garlaikoties.
iztūļāties Ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt).
Bez (sava) gala Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
Bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
bez Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
Bez jēgas Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
Bez mēra, arī bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, daudz, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
mūžība Ļoti ilgs, arī bezgalīgi ilgs laikposms. Ļoti ilga, arī bezgalīgi ilga (kā) eksistence. (iedomātu) apstākļu kopums pēc (retāk pirms) kā eksistences.
nikns Ļoti intensīvs, nevaldāms, arī mokošs (par psihisku stāvokli).
vienzilbīgs Ļoti īss, lakonisks.
nodiktēt Ļoti kategoriski pavēlēt (ko), arī stingri noteikt (ko).
ražens Ļoti kvalitatīvs (par dzīvniekiem, to kopumu).
Redzēt (tikpat) kā uz delnas Ļoti labi redzēt (ko).
laime Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši. Arī veiksme.
veiksme Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši. Laime (2).
bezdibenis Ļoti liela atšķirība, dažādība (starp ko).
Pēc nabaga, arī pie nabaga Ļoti lielā mērā (par ko nevēlamu). Ļoti.
mežs Ļoti liels (kā augšup pacelta, vertikāla) kopums.
milzums Ļoti liels (kā) daudzums, kopums.
jūra Ļoti liels (kā) daudzums, ļoti liela (kā) kopa.
puspasaule Ļoti liels cilvēku kopums.
eikalipts Ļoti liels tropu koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas.
Balts (arī dzīvs) ūdens Ļoti liels ūdens daudzums, kopums.
Putnu mēris Ļoti lipīga, akūta sauszemes putnu infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kam raksturīgi asinsizplūdumi gļotādās, orgānos.
izlūgties Ļoti lūgties (ko).
sīkbūtne Ļoti mazs, mikroskopisks organisms, parasti mikroorganisms.
pūderslotiņa Ļoti mīkstu, smalku, kopā sastiprinātu pavedienu, pūku pušķītis pūdera klāšanai uz ādas.
nikns Ļoti mokošs, arī ļoti bīstams (par slimību).
(Ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt) Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot. Ļoti iekārot.
(Ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt) Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot. Ļoti iekārot.
(Ar) acīm (vai) aprīt (arī apēst) Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot. Ļoti iekārot.
Kā (vēža) spīlēs Ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies).
pretīgums Ļoti nepatīkamu, nevēlamu sajūtu kopums.
dārgs Ļoti nepieciešams, svarīgs, nozīmīgs konkrētā situācijā.
nokauties Ļoti nopūlēties (ar ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
nokauties Ļoti nopūlēties, cenšoties pārvarēt (ko nevēlamu).
Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) Ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) Ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
sirdsdarbs Ļoti patīkams, iemīļots darbs, darbība, ko parasti veic brīvajā laikā.
plēve Ļoti plāns (kādas vielas) materiāls, ko izmanto, piemēram, kā pārklāšanai, iesaiņošanai.
etamīns Ļoti plāns kokvilnas audums.
plēksne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums.
plēne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums. Plēksne (1).
mežģīnes Ļoti plāns, tīklam līdzīgs audums, ko izgatavo no smalka (parasti kokvilnas, linu, zīda) pavediena.
Uguns jūra Ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā).
ugunsjūra Ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā). Uguns jūra.
pamatīgi Ļoti rūpīgi (ko darīt, veikt), tā, ka atbilst kādām prasībām.
lutināt Ļoti rūpīgi kopt, saudzēt (dzīvnieku).
Apgriezt visu ar kājām gaisā Ļoti sajaukt (ko meklējot).
Apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Ļoti sajaukt (ko meklējot).
Apgriezt apkārt (arī riņķī), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Ļoti sajaukt (ko meklējot).
Apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Ļoti sajaukt (ko meklējot).
Apgriezt visu ar kājām gaisā Ļoti sajaukt (ko meklējot). Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
saharoze Ļoti salds ogļhidrāts, ko satur bietes, niedres. Biešu cukurs. Niedru cukurs.
miniaturizēt Ļoti samazināt (ko). Veidot (ko) ļoti mazā apmērā.
mikrofotokopija Ļoti samazināta (kā) fotokopija.
mikrokopija Ļoti samazināta (kā) kopija.
Koka milti Ļoti sīki sasmalcināta koksne.
Koksnes (arī koka) milti Ļoti sīki sasmalcināta koksne.
fitoplanktons Ļoti sīku augu kopums, kuri dzīvo ūdens slānī, pasīvi pakļaujoties ūdens kustībām. Augu planktons.
sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml. Ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
sīksts Ļoti skops, mantrausīgi taupīgs.
verdzība Ļoti smags, beztiesisks (tautas, valsts, arī indivīda) stāvoklis (citas tautas, valsts, sabiedrības grupas, arī atsevišķa cilvēka politiskā, ekonomiskā u. tml.) atkarībā, pakļautībā.
ķemmdzija Ļoti smalka, gluda, mīksta (vilnas, kokvilnas) dzija.
kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, tieksme (piemēram, pēc kā, ko darīt). Alkas. Dziņa.
notriekt Ļoti spēcīgi sasist (ķermeni, tā daļu pret ko).
nāve Ļoti spēcīgs, intensīvs (parasti par ko nevēlamu, bīstamu).
Nežēlot krāsas Ļoti spilgti, izteiksmīgi stāstīt vai rakstīt (par ko).
ugunīgs Ļoti spilgts (parasti par ko sarkanu).
nemierīgs Ļoti spilgts, kontrastains (par krāsu).
liesmains Ļoti spilgts, košs.
trakot Ļoti spraigi, intensīvi, arī daudz ko darīt.
trakisks Ļoti spraigs, intensīvs. Arī ļoti liels. Trakots (1).
iztriekties Ļoti strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
badināties Ļoti taupīt, skopoties.
badoties Ļoti taupīt, skopoties.
slāpt Ļoti tiekties, ilgoties (pēc kā), vēlēties (ko). Alkt.
Gar (pašu) degunu (arī degungalu) Ļoti tuvu (piemēram, iet, virzīties). Tikko.
Piebāzt degunu Ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot).
Piebāzt degunu Ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot).
satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties (par cilvēku).
izslāpt Ļoti vēlēties (ko), tiekties (pēc kā). Izsalkt (2).
izsalkt Ļoti vēlēties (ko), tiekties (pēc kā). Izslāpt (3).
Ābeces gudrība Ļoti vienkārša, elementāra atziņa (ko kāds pauž).
Ābeces gudrība Ļoti vienkārša, elementāra gudrība (ko kāds pauž).
trakisks Ļoti, ārkārtīgi. Trakots (2).
Uz nebēdu Ļoti, cik vien iespējams, no visa spēka (ko darīt).
Līdz nāvei Ļoti, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
Līdz nejēdzībai Ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
Līdz nelabumam Ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
nejēdzīgs Ļoti, pārlieku (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
Līdz kaklam Ļoti. Ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei, pilnīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
Mācību stunda Mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdī.
Pasniegt stundas Mācāt (mācību priekšmetu) mācību iestādē. Mācīt kādam privāti (ko).
harmonija Mācība par akordiem, to struktūru, attiecībām, secību.
tribometrija Mācība par ārējās berzes spēka un koeficienta mērīšanas metodēm, arī par berzei pakļauto virsmu nodiluma noteikšanas paņēmieniem. Attiecīgā mērīšana, noteikšana.
versifikācija Mācība par dzejas valodas ritma veidiem un valodas ritmisko uzbūvi.
Koksnes zinātne Mācība par koksnes īpašībām un tās pētīšanas metodēm.
Ārstnieciskā kosmētika Mācība par ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieniem, kā arī līdzekļiem un to pagatavošanu un lietošanu.
metodoloģija Mācība par metodēm. Metožu kopums (kādā nozarē).
instrumentācija Mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā.
purvzinība Mācība par purviem, to ģenēzi, kūdras īpašībām, botānisko sastāvu, ūdeņiem un izmantošanas principiem. Purvmācība.
purvmācība Mācība par rurviem, to ģenēzi, kūdras īpašībām, botānisko sastāvu, ūdeņiem un izmantošanas principiem. Purvzinība.
grafoloģija Mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
dzemdniecība Mācība par sievietes organismā notiekošajiem procesiem grūtniecības, dzemdību, pēcdzemdību periodā, kā arī par medicīnisku palīdzību grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
okultisms Mācība, pēc kuras pastāv pārdabiskas parādības un kura izstrādā paņēmienus, kā nodibināt kontaktu ar tām.
fideisms Mācība, pēc kuras reliģiskā ticība ir pārāka par zinātnisko izziņu, prātu.
Mājas darbs Mācību darbs, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.
prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
semestris Mācību gada puse (augstskolās un vidējās speciālās mācību iestādēs).
augstskola Mācību iestāde, kurā iegūst augstāko izglītību. Augstākā mācību iestāde.
Skolotāju institūts Mācību iestāde, kurā iegūst nepabeigtu augstāko pedagoģisko izglītību.
izlaidums Mācību iestādes, kursu u. tml. nobeigums. Šādam nobeigumam veltīts sarīkojums.
ievads Mācību kurss, kurā aplūko kādas zinātņu nozares pamatus.
Lekciju nauda Mācību maksa (parasti augstskolā).
Lekciju nauda Mācību nauda (parasti augstskolā).
lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā pedagogs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu. Skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts. Mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
dziedāšana Mācību priekšmets - vokālo dotību izkopšana, vokālu skaņdarbu iestudēšana. Arī muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā).
rokdarbi Mācību priekšmets skolās pirmo vienkāršāko darba prasmju un iemaņu veidošanai.
darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā: rokdarbi, praktiskie darbi.
mašīnmācība Mācību priekšmets, kurā aplūko mašīnu uzbūvi, darbību, izmantošanu.
traktormācība Mācību priekšmets, kurā aplūko traktoru uzbūvi, darbību, izmantošanu.
Atklātā stunda Mācību stunda (skolā), kuru klausās un vērtē citi pedagogi.
Atklātā stunda Mācību stunda skolā, kuru klausās un vērtē citi pedagogi.
problēmstunda Mācību stunda, kurā izmanto problēmisko mācību paņēmienus.
Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas. Meža skola.
Mājas uzdevums Mācību uzdevums, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.
Mājas uzdevums Mācību uzdevums, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.
sports Mācību, treniņu, sacensību un pašdarbības organizēšanas sistēma, kuras mērķis ir veselības nostiprināšana, vispusīga cilvēku fiziskā attīstība, augstu rezultātu sasniegšana sacensībās. Attiecīgo darbību, tehnisko līdzekļu specifisks kopums šādā sistēmā.
skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
Pasniegt stundas Mācīt kādam privāti (ko).
Ņemt stundas Mācīties (ko) pie privātskolotāja.
Ņemt stundas Mācīties (ko) pie privātskolotāja. Mācīties (mācību priekšmetu) mācību iestādē pēc savas izvēles.
zubrīt Mācīties (ko), parasti, daudzreiz atkārtojot.
apmeklēt Mācīties (kursos, skolā), būt skolas audzēknim, kursu dalībniekam.
Gatavot stundu Mācīties uzdoto (par skolēnu).
izmācīties Mācoties pilnīgi sagatavoties (piemēram, kādam uzdevumam, arodam), mācoties kļūt (par ko).
papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks.
kafija Madaru dzimtas tropu koks vai krūms, no kura sēklām (pupiņām) gatavo dzērienu.
magmatisms Magmai raksturīgo īpašību, procesu kopums.
pamatklintājs Magmatisko un metamorio iežu kopums, kas veido kontinenta mantijas kodolu.
diamagnētisms Magnētisko īpašību kopa, kas piemīt diamagnētiķiem.
feromagnētisms Magnētisko īpašību kopums (feromagnētiķiem).
paramagnētisms Magnētisko īpašību kopums vāji magnētiskām vielām, kam ir pozitīva magnētiskā uzņēmība.
Pastāvīgais magnēts Magnēts, kas saglabā magnētisko lauku pēc magnetizēšanas.
Rūgtais sāls Magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai.
Rūgtais sāls Magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai.
olivīns Magnija un dzelzs silikāts (minerāls), kas veido ultrabāziskos un bāziskos iežus.
Pirts vārdi Maģiskas formulas, kuras skaitīja pirtij ejot, peroties uz inākot no pirts.
Pirts vārdi Maģiskas formulas, kuras skaitīja, pirtī ejot, peroties un iznākot no pirts.
piesaukt Maģiskos priekšstatos - nosaucot (ko) vārdā, pieaicināt (to), arī iztaisīt (ko jaunu, nevēlamu).
likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
kustināt Mainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli telpā, attiecībā pret ko (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
revidēt Mainīt (piemēram, attieksmi pret kādu, uzskatu par ko).
modulēt Mainīt fizikālās īpašības (skaņām, to sakopojumiem).
Mainīt graudus pret pelavām (arī sēnalām) Mainīt ko vērtīgu, labu pret nevērtīgu, sliktu.
Mainīt graudus pret pelavām (arī sēnalām) Mainīt ko vērtīgu, labu pret nevērtīgu, sliktu.
Mainīt graudus pret sēnalām (arī pelavām) Mainīt ko vērtīgu, labu pret nevērtīgu, sliktu.
Mainīt naudu Mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
Pūst citā stabulē Mainīt savu nostāju, savus uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
Pūst citā stabulē Mainīt savu nostāju, savus uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
iemainīt Mainot atdot (pret ko).
atmainīt Mainot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš apmainītu).
iemainīt Mainot iegūt (par ko, arī pret ko).
pārsvērties Mainot stāvokli, svērties pāri (kam), pār (ko).
selsins Maiņstrāvas elektriskā mašīna, ar ko nodrošina mehāniski nesaistītu vārpstu vienlaicīgu pagriešanas par vienādu leņķi.
Sinhronā mašīna Maiņstrāvas elektriskā mašīna, kuras rotors griežas vienādā ātrumā ar statora tinuma strāvu radīto rotējošo magnētisko plūsmu.
Vibrācijas elektromēraparāts Maiņstrāvas elektromēraparāts, kura darbības pamatā ir elektrisko svārstību pārveidošana mehāniskajās svārstībās.
maiņkondensators Maiņstrāvas kondensators.
pārmaisīt Maisīt (ko) visu, viscaur. Maisīt (ko) vēlreiz, no jauna.
mistrot Maisīt, jaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu).
kulināties Maisīties, jaukties, kulties (parasti par ko šķidru).
soms Maisveida plēšas (parasti mūzikas instrumentam). Mūzikas instruments, ko darbina ar šādām plēšām.
plātsmaize Maize (piemēram, ar augļu, biezpiena virsu), ko cep uz plates, izklājot mīklu pa visu tās virsmu.
kuličs Maize, kas gatavota no saldas raudzētas mīklas ar rozīnēm un mandelēm un ko parasti ēd pareizticīgo lieldienās.
ābolmaize Maize, ko cep no plānas baltmaizes mīklas kārtas, kurai uzlikti sasmalcināti āboli.
Plaucēta maize Maize, ko gatavo no plaucētiem miltiem.
šomājas Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piemēram, kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem).
mūsmājas Māja, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
kandža Mājas apstākļos gatavots degvīna tipa alkoholisks dzēriens.
pašdarīts Mājas apstākļos gatavots, parasti alkoholisks, dzēriens.
kapitālsiena Mājas iekšsiena, kas nes pārseguma un jumta konstrukcijas slodzi.
suņkopība Mājas suņu audzēšana saimnieciskām vai dekoratīvām vajadzībām.
nomalt Mājot (ko), atraut, zaudēt (ķermeņa daļu).
vaskotājs Mājsaimniecības ierīce grīdu tīrīšanai, vaskošanai un spodrināšanai.
guvernante Mājskolotāja.
repetitors Mājskolotājs, kas palīdz skolēnam sagatavot uzdevumus, sagatavoties eksāmenam u. tml.
mākulis Mākonis (1).
mākulis Mākonis (2).
tūce Mākonis (parasti lietus mākonis).
sienavāle Mākonis (siena laikā), kam parasti seko lietus.
padebesis Mākonis.
pūte Mākonis.
mākuļains Mākoņains.
mākoņainība Mākoņainums.
spalvmākoņi Mākoņi, kas sastāv no atsevišķiem plāniem spalvveida elementiem.
Lietus mākoņi Mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā. Lietusmākoņi.
Sniega mākoņi Mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
Sniega mākoņi Mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
Orogrāfiskie mākoņi Mākoņi, kas veidojas, gaisa strāvai plūstot pār kalnu grēdu.
mākoņaitiņa Mākoņu aitiņa.
mākoņsprauga Mākoņu sprauga.
sega Mākoņu, miglas, dūmu u. tml. kopums (kādā vietā, vidē).
mākoņveidīgs Mākoņveida.
Bazīdiju sēnes Makroskopiskas, retāk mikroskopiskas sēnes (piemēram, lapiņu sēnes, piepes).
pēcmaksa Maksa (par ko), kuru (tā) saņēmējs kārto pēc piegādes (parasti pa pastu, dzelzceļu).
skolasnauda Maksa par mācībām. Skolas nauda.
procents Maksa, ko kreditors saņem no aizņēmēja par aizdoto naudu vai materiālo vērtību izmantošanu.
Jūdasa graši Maksa, ko saņem par nodevību.
Jūdasa graši Maksa, ko saņem par nodevību.
samaksāt Maksājot pilnīgi nokārtot, izpildīt (saistības). Pilnīgi norēķināties (par ko, piemēram, ar naudu).
starpmaksājums Maksājuma daļa, ko maksā pirms maksājuma galīgās kārtošanas.
nodeva Maksājumi naudā vai naturālijās (feodālismā), ko ņēma valdošās šķiras pārstāvji.
nodoklis Maksājums, ko baznīca iekasē, parasti no draudzes locekļiem.
Muitas nodoklis Maksājums, ko valsts iekasē par ievedamām un izvedamām precēm.
dot Maksāt (cik par ko).
nestspēja Maksimālā slodze, ko var noturēt (piemēram, konstrukcijas, mašīnas) elements, tā virsma.
Lidojuma tālums Maksimālais attālums, ko lidaparāts var veikt bez nolaišanās.
Lidojuma tālums Maksimālais attālums, ko lidaparāts var veikt bez nosēšanās.
celtspēja Maksimālais smagums, ko spēj pārvietot kāds mehānisms.
vilktspēja Maksimālais smagums, ko spēj pavilkt (piemēram, zirgs).
svērtspēja Maksimālais svars, ko spēj uzrādīt noteikti svari.
izspiest Maksimāli izmantojot (spēkus, spējas u. tml.), iegūt, sasniegt (ko).
lakonisms Maksimāls (domas, izteiksmes līdzekļu u. tml.) īsums, koncentrētība, arī kodolīgums.
psiholoģija Mākslā - tēla psihisko īpašību kopums.
formālisms Mākslā - uz subjektīvo ideālismu pamatota teorija un metode, kas neatzīst mākslas idejisko saturu un par nozīmīgu uzskata vienīgi tās formu.

ko citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ko¹

ko²

ko³

MLVV

MEV

kùo