Paplašinātā meklēšana

Meklējam ek.

Atrasts vārdos (539):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (10000+):

(Pa)rādīt zobus (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
Savā vaļā (Brīvi par dzīvniekiem).
(Sa)laist grīstē (iz)darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
(Sa)celt (arī (uz)celt, (sa)sliet) kūkumu (iz)liekt muguru (parasti par dzīvniekiem).
(Uz)mest (arī (iz)celt, (sa)sliet) kupri (Iz)liekt muguru uz augšu (parasti par kaķi).
(Pa)rādīt zobus (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem).
(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem).
(Sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
Dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
(Sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (Pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
(Sa)mesties kūkumā, retāk (sa)mest kūkumu (sa)liekt muguru.
(Uz)mest kūkumu (sa)liekt, izliekt muguru.
milisekunde 0,001 sekunde.
menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst cīņu pret apspiedējiem. Šīs sektas locekļi.
anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
jaunlatvieši 19. gadsimta 50. un 60. gadu latviešu buržuāziski nacionālās kustības ideologi, kas vērsās pret vācu baronu ekonomiskajām un politiskajām privilēģijām.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts progresīvs krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras reakcionārajām tradīcijām un principiem.
Jurģu (arī Jura) diena 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka.
kilovatstunda 3,6 miljoni vatsekunžu.
amfībija Abinieks.
kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs.
kurkulis Abinieku (varžu, krupju) olu kopa (ūdenī).
abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
absolūtists Absolūtisma piekritējs.
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa - apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā, caurspīdīgā daļa.
Simpātiskais acs iekaisums Acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks.
tuvredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tālu objektu saskatīšanā.
tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu objektu saskatīšanā.
lēca Acs sastāvdaļa - caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis.
retinīts Acs tīklenes iekaisums.
Priekš acīm Acu priekšā
glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās.
Krāsu redze Acu spēja izšķilt objekta krāsas.
Krāsu redze Acu spēja izšķirt objekta krāsas.
skats Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, karā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis. Skatiens.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm. Šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
noberzums Ādas iekaisums, ko izraisa intensīvs, ilgstošs mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
dermatīts Ādas iekaisums.
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
dzelonis Adatveida izaugumi (dzīvniekiem).
dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetiem).
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski. Šādā tehnikā veidots adījums.
adījums Adīts priekšmets.
dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns.
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs).
štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija. Vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība. Centrs.
centrs Administratīvi, ekonomiski nozīmīga (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses.
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Septītās dienas adventisti Adventistu sekta, kuras locekļi svin sestdienu.
adventisms Adventistu sektas reliģiskā mācība.
advokatūra Advokāti, advokātu kolektīvs. Advokāta arods, darbs, profesija.
gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai.
gazele Āfrikas un Āzijas antilopju grupas zīdītājdzīvnieks ar vieglu, graciozu gaitu un garām kājām.
agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus. Arī savlaicīgi.
priekšlaikus Agrāk, nekā vajag. Arī priekšlaicīgi.
restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
Šķidrs agregātstāvoklis Agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amortums.
Totālais karš Agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi oznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus.
negants Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem).
nešpetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem).
špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nešpetnis Agresīvs, nikns dzīvnieks.
aģitkolektīvs Aģitācijas kolektīvs.
sauksme Aicinājums (uz kādu darbību). Arī tieksme.
aizsēdināt Aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.). Nosēdināt.
sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (sapulci, sesiju, kongresu u. tml.).
ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā).
logs Aile telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs ailes aizdarīšanai.
ieairēt Airējot iebraukt (kur iekšā).
ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu).
ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
badmira Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks.
sūtnis Aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā. Persona, kam ir šāds rangs.
atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml. Atrunāšanās.
aiziet Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizritēt Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizdūkt Aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem).
aizdunēt Aizbraukt ar dunošu troksni (par transportlīdzekļiem).
aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā).
aizlāpīt Aizdarot (piemēram, caurumu, plīsumu), izlabot (priekšmetu).
aizdedze Aizdedzināšanas iekārta (iekšdedzes dzinējā).
hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu (kapitālistiskajās valstīs).
aizvest Aizgādāt (ko) - par transportlīdzekli.
aiznest Aizgādāt (par transportlīdzekļiem).
aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to.
izmirt Aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu).
sabrukt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
sagrūt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
Aiziet ar garu degunu Aiziet, neiegūstot cerēto, nekā nedabūjot.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss.
iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
aizlaidnes Aizklājs, ko aizlaiž priekšā durvīm vai logiem gaismas plūsmas regulēšanai. Žalūzijas.
žalūzijas Aizklājs, ko aizlaiž priekšā logiem vai durvīm gaismas plūsmas regulēšanai.
aizsegt Aizklāt (ko kam priekšā).
aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
aizlīst Aizkļūt (aiz kā) - par sīkiem priekšmetiem. Aizslīdēt.
pankreatīts Aizkuņģa dziedzera iekaisums.
aizkūpināt Aizkvēlināt, iekvēlināt (smēķējamo).
aizlingot Aizlidot (par mestiem priekšmetiem).
tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem. Tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
aizsargāt Aizliekot (kam ko) priekšā, apsedzot (ko), pasargāt (no kā).
aizsliekties Aizliekties (1).
aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā. Ar restēm aizšķērsot, aizkrustot.
aizplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu. _imperf._ Plombēt ciet.
noplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu. Aizplombēt (1).
iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā). Iesniegties.
aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā).
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.). Aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.).
Ietaisīt parādu Aizņemties, kļūt par parādnieku.
(Ie)taisīt parādu Aizņemties, kļūt par parādnieku.
Taisīt parādu Aizņemties, kļūt par parādnieku.
iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam). Iekarst (1).
iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam). Iekaist (2).
kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā). Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam).
aizsargjosla Aizsardzībai iekārtota josla.
dzelonis Aizsardzības orgāns (dažiem posmkājiem), ar kuru dzeļ un no kura parasti tiek izdalīta inde.
atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot). Ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.).
atkost Aizsargāties ar kodienu. Iekost pretī.
patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem.
radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu.
bruņas Aizsargsegums (dažiem dzīvniekiem, retāk augiem).
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
Aizlikt priekšautu (priekšā) Aizsiet priekšautu,.
Aizlikt priekšautu (priekšā) Aizsiet priekšautu.
aizsieties Aizsiet sev (ko) priekšā.
ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi). Iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
barikāde Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām.
aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev. Izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes.
augšā Aizstāj verba priedēkli «uz-» (imperfektīvajā veidā).
ciet Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek siets, tīts u. tml.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek tverts, ķerts u. tml.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
apmainīt Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu.
atjaunināt Aizstāt, nomainīt (piemēram, darbiniekus, kadrus).
parapets Aizstāvēšanās būve - valnis, kas pasargā no pretinieka lodēm, šāviņiem.
ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
protektors Aizstāvis, aizbildnis. Ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
atgriezt Aizšķērsojot (ceļu), neļaujot piekļūt, nepieļaut (ko).
aizvērt Aiztaisīt, uzliekot vāku (parasti, virās iestiprinātu).
aizvāzt Aiztaisīt, uzliekot vāku.
pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu.
aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu).
novest Aizvest (ar transportlīdzekli uz kurieni, kur u. tml.).
aiztransportēt Aizvest (ko) - par transportlīdzekli.
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml. dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas).
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml., liekot iet sev līdzi).
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
nolaist Aizvest lejā pa upi (ar ūdens transportlīdzekli).
aizvizināt Aizvest, aiztransportēt (par transportlīdzekli).
aizvadīt Aizvirzīt (piemēram, priekšmetu).
aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
aizkļūt Aizvirzīties (kādam priekšā).
aiziet Aizvirzīties (par priekšmetiem).
aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanas (par transportlīdzekļiem).
akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis.
Akadēmijas īstenais loceklis Akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums. Akadēmiķis (Padomju Savienības zinātņu akadēmijās).
Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums. Akadēmiķis (Padomju Savienības zinātņu akadēmijās).
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
akcionārs Akciju īpašnieks.
kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
apendicīts Aklās zarnas tārpveida piedēkļa iekaisums.
Rūnu akmens Akmens, kurā iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām.
Rūnu akmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām. Runakmens.
rūnakmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām. Rūnu akmens.
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
astilbes Akmeņlauzīšu dzimtas dekoratīvi krūmveida ziedaugi.
upene Akmeņlauzīšu dzimtas savvaļas vai kultivēts krūms ar saldskābām melnām, brūnganām, zaļganām vai baltām ogām ķekaros.
karbons Akmeņogļu periods - paleozoja piektais periods.
ogļracis Akmeņogļu šahtas, karjera strādnieks.
āte Akmeņplekste.
hepatīts Aknu iekaisums.
dominante Akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
akordnieks Akordstrādnieks.
komediants Aktieris, cirka mākslinieks (līdz 18. gadsimtam). Lomu tēlotājs balagānu uzvedumos.
teicējs Aktieris, kas (piemēram, daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta. Masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
Komēdijas aktieris Aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst komēdiju uzvedumu specifikai.
Traģēdijas aktieris Aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst traģēdiju uzvedumu specifikai.
radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams.
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai). Atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
darboties Aktīvi piedalīties (kur). Būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku).
Pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs).
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
Pārvarēt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt.
Uzveikt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
Uzvarēt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizoloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekme.
pretspars Aktīvs pretuzbrukums (pretiniekam).
revolucionārs Aktīvs revolucionārās kustības dalībnieks, revolūcijas darbinieks.
spirgts Aktīvs, arī veselīgs (par dzīvniekiem).
možs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
mundrs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
elektroakustika Akustikas nozare, kas pētī elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi.
taure Akustiska signālierīce (piemēram, transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena.
radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums. Epidēmiskais parotīts.
Sibīrijas mēris Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, liesas sērga.
Liesas sērga Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
Liesas sērga Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
masalas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli.
masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
Atguļas tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija.
Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
katars Akūta infekcijas slimība, ko augšējos elpošanas ceļos izraisa mikrobi.
difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu platnītes dziedzera iekaisums.
ieāķēt Āķējot iestiprināt (kur iekšā). Ielikt (āķi) cilpā.
Grupu teorija Algebras nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
Grupu teorija Algebras. Nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātkapitālistiskas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
kalps Algots laukstrādnieks
strihnīns Alkaloīds, kas stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību.
kokaīns Alkaloīds, ko satur kokas lapas (vietējās anestēzijas līdzeklis).
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas.
tāpiņš Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma. Patekas.
apalvojums Alvas kārta, ar ko pārklāta priekšmeta virsma.
Jūras mēsli Aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko izmanto augsnes mēslošanai.
Jūras mēsli Aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko lieto augsnes mēslošanai.
mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus.
galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās.
būvgaldnieks Amatnieks - būvgaldniecības speciālists.
galdnieks Amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās.
kaparkalējs Amatnieks, kas apstrādā varu.
namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, cel koka celtnes.
kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
zārcinieks Amatnieks, kas gatavo zārkus.
Kuģa namdaris Amatnieks, kas gatavo, labo kuģa koka daļas.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos.
mucinieks Amatnieks, kas izgatavo mucas, arī citus koka traukus.
sietnieks Amatnieks, kas izgatavo sietus (1).
skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo skārda izstrādājumus, ierīko skārda jumta segumu un ūdens novadīšanas ierīces.
seglinieks Amatnieks, kas izgatavo, labo ādas izstrādājumus, parasti iejūga piederumus, seglus.
riepnieks Amatnieks, kas izgatavoja virves.
ādminis Amatnieks, kas izstrādā ādas.
jumiķis Amatnieks, kas jumj jumtus.
pulksteņlabotājs Amatnieks, kas labo pulksteņus.
gravieris Amatnieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu. Maiznīcas īpašnieks. Arī maizes tirgotājs.
mūrnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar mūrēšanu.
piegriezējs Amatnieks, kas piegriez [2] (1).
sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus.
būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra skursteņus, krāsnis, arī pārzina to stāvokli.
stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
brālība Amatnieku organizācija. Transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā). Amats, cunfte.
amats Amatnieku organizācija. Transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā). Cunfte, brālība.
mierstarpnieks Amatpersona (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu. Persona, kam ir šāds tituls.
kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam. Persona, kam ir šāds tituls.
kasieris Amatpersona, kas pārzina kasi. Amatpersona, kas pārdod biļetes (kasē, arī satiksmes līdzeklī).
panamerikānisms Amerikas Savienoto Valstu ekspansionistiska politika, kuras mērķis ir pakļaut savai kundzībai visas pārējās Amerikas valstis.
kongresmenis Amerikas Savienoto Valstu kongresa loceklis.
zaņķis Amorāla uzvedība, netiklība, uzdzīve. Vieta, kur notiek uzdzīve, uzvedas amorāli, netikli.
pornogrāfija Amorāls, piedauzīgs, naturāls kā seksuāla attēlojums (parasti literatūrā, attēlos, kinofilmās).
mikroampērmetrs Ampērmetrs elektriskās strāvas stipruma mērīšanai mikroampēros.
struktūranalīze Analīze, kuras objekts ir (kā) struktūra.
anarhists Anarhisma (1) piekritējs.
anarhosindikālists Anarhosindikālisma piekritējs.
metodisti Anglikāņu baznīcas sekta. Šīs sektas locekļi.
čartisms Angļu strādnieku revolucionāra kustība 19. gadsimta pirmajā pusē.
Runas koris Ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu.
Runas koris Ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu.
reformācija Antifeodāla sociāli politiska kustība (Rietumeiropā un Ziemeļeiropā 16. gadsimtā), kas reliģiskā formā vērsās pret katoļu baznīcas ekonomisko un politisko varu un tās reliģisko un politisko doktrīnu.
haidamaks Antifeodālas kustības dalībnieks Ukrainas daļā, kas atradās Polijas varā (18. gadsimtā).
pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi.
pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums. Šī dzejas paveida daiļdarbs.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
antisemīts Antisemītisma piekritējs. Cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
Kālija permanganāts Antiseptisks līdzeklis - tumši violeti kristāli ar metālisku spīdumu.
kraniometrija Antropoloģijas, zooloģijas metode cilvēku un dzīvnieku galvaskausu mērīšanai.
kranioloģija Antropoloģijas, zooloģijas nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku galvaskausus.
turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
pericentrs Ap kādu debess ķermeni riņķojoša objekta orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk šim debess ķermenim.
stulpiņi Ap kāju apliekami, zābaka stulmam līdzīgi apģērba gabali.
kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
noenkuroties Ap mesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku. Iekārtoties.
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas.
priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu.
kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam).
Kreisā puse Apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
pamatne Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam).
pēda Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem). Arī pamatne.
peka Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem). Arī pēda.
pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
pamatne Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā).
unteroficieris Apakšvirsnieks.
zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
galva Apaļas formas priekšmets.
rundālis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
pumpa Apaļīgs izcilnis (piemēram, uz priekšmeta).
urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot.
miksīnas Apaļmutu klases apakšklase. Šīs apakšklases dzīvnieki.
nēģis Apaļmutu klases dzīvnieks ar garu ieapaļu ķermeni, kailu ādu, skrimšļainu skeletu.
vakuumkamera Aparāta, iekārtas, agregāta slēgtā daļa, kurā ir vakuums.
spektrālaparāts Aparāts (kā) spektra iegūšanai.
kontrollers Aparāts ar daudziem kontaktiem elektrisko spēka ķēžu ieslēgšanai un atslēgšanai.
kserogrāfs Aparāts attēlu iegūšanai, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
defektoskops Aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē).
aspirators Aparāts gāzes un gaisa ķīmiskā sastāva noteikšanai, kā arī putekļu, mitruma daudzuma u. tml. konstatēšanai tajos.
kinoprojektors Aparāts kinofilmu projicēšanai uz ekrāna.
reogrāfs Aparāts ķermeņa daļu elektriskās pretestības svārstību reģistrēšanai.
oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai un fiksēšanai.
reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
trokšņmērs Aparāts tādas skaņas līmeņa mērīšanai, kurai ir sarežģīts spektrs.
telegrāfs Aparāts telegrammu tekstu vai nekustīgu attēlu raidīšanai un uztveršanai. Telegrāfa aparāts.
termoskops Aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu.
tomogrāfs Aparāts tomogrāfiskai izmeklēšanai un tomogrammas iegūšanai.
galvanometrs Aparāts vāju elektrisko strāvu, spriegumu un elektrisko lādiņu konstatēšanai un mērīšanai.
komutators Aparāts, ar ko ieslēdz, atslēdz, pārslēdz elektrisko ķēdi.
mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
epidiaskops Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus.
projektors Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus. Projekcijas aparāts.
taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus.
mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē.
uretroskops Aparāts, ko ievada urīnizvadkanālā tā izmeklēšanai.
radiola Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs un elektrofons.
radiokombains Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs, televizors, magnetofons un elektrofons.
radiotehnika Aparātu, ierīču, iekārtu u. tml. kopums, ar kuriem rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus.
radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
videotehnika Aparatūra, iekārta videoierakstam, tā reproducēšanai.
bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā).
šļūcenes Apavi, kuru virsa sedz tikai pēdas priekšējo daļu.
pateicība Apbalvojums - oficiāls teksts, kurā pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība. Arī dāvana.
diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.). Arī apliecība par apbalvojumu.
Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēja 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēta 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
rindapbūve Apbūve, kam raksturīgs būvobjektu novietojums rindā.
apraudzīt Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību).
ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai).
faktūra Apdares īpatnību kopums (materiāla, priekšmeta virsmai).
pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
izēst Apēst (kā iekšējo, vidējo, arī labāko daļu).
satraps Apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
apbruņot Apgādāt (ar instrumentiem, iekārtu, rīkiem).
piebarot Apgādāt (dzīvnieku) ar papildbarību.
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām, ierīcēm radiosakaru uzturēšanai.
motorizēt Apgādāt (ko) ar sauszemes transportlīdzekļiem, kuru dzinējs ir motors.
nodrošināt Apgādāt (piemēram, cilvēkus, uzņēmumu) pietiekama daudzumā (ar ko).
iekārtot Apgādāt (piemēram, rūpnīcu, iestādi) ar iekārtu (2), inventāru un uzstādīt, izvietot to.
iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
finansēt Apgādāt ar (parasti neatmaksājamiem) naudas līdzekļiem (pasākumu, iestādi, uzņēmumu).
uzturēt Apgādāt ar barību, arī apkopt (dzīvnieku).
izmitināt Apgādāt ar barību, arī ar telpām (dzīvniekus).
apbruņot Apgādāt ar jebkuru cīņai noderīgu priekšmetu.
ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml. (piemēram, transportlīdzekli, ekspedīciju).
mitināt Apgādāt, nodrošināt ar eksistencei nepieciešamo.
Dot maizi Apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem (parasti vecumdienās).
nodrošināties Apgādāties (ar ko) pietiekamā daudzumā.
elektroapgāde Apgāde ar elektrisko enerģiju.
Maizes devējs Apgādnieks (parasti bērns vecākiem).
Maizes devējs Apgādnieks (parasti bērns vecākiem).
Maizes tēvs Apgādnieks.
Maizes tēvs Apgādnieks. Arī darba devējs.
Telpiskais apgaismojums Apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri.
kondensors Apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu.
starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai). Prožektors.
prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai). Starmetis.
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols. Apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
izgaismot Apgaismot (no iekšpuses gaismu caurlaidošu priekšmetu), tā ka (tas) kļūst viscaur gaišs.
apgulēties Apguļoties, guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvniekiem). Nogulēties.
kabata Apģērba (piemēram, bikšu, mēteļa, svārku) uzšūta vai iešūta maisveida detaļa (nelielu priekšmetu ielikšanai).
krūteža Apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa.
piedurkne Apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku.
Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa. No auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
sietuve Apģērba gabals. Piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli).
pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus.
tērps Apģērbs, apģērba gabalu komplekts valkāšanai īpašos, noteiktos (sadzīves, darba u. tml.) apstākļos.
garums Apjoms (piemēram, tekstam).
sakaisīt Apkaisīt, piekaisīt, parasti pilnīgi.
Nedzīvā daba Apkārtējā vide (bez dzīvniekiem un augiem).
Nedzīvā daba Apkārtējā vide (bez dzīvniekiem un augiem).
noskaņa Apkārtējo apstākļu kopums, kas, parasti emocionāli, ietekmē cilvēku.
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
apbērt Apklāt (par parādībām dabā, par eksploziju u. tml.).
pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Kļūt mazliet klusākam.
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, jēdzienus, spriedumus).
nokopt Apkopt (mājdzīvniekus).
pakopt Apkopt (mājdzīvniekus).
apšmaukt Apkrāpi, piekrāpt.
apkrāpties Apkrāpt, piekrāpt sevi.
nopaunāt Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
apkraustīt Apkraut (parasti nekārtīgi).
nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
centrālapkure Apkures sistēma vairāku objektu (telpu, ēku) apsildīšanai no viena apkures centra.
aplamis Aplamnieks.
izsaukt Aplaudējot aicināt (mākslinieku) vēlreiz parādīties uz skatuves.
izģērbt Aplaupīt (kādu), novelkot vai liekot novilkt apģērbu un atņemot to.
apiet Aplenkt. Nokļūt (pretinieka karaspēkam) aizmugurē.
aplikācija Apliekamais (ārstniecībā).
komprese Apliekamais, pārsējs, ko uzliek ārstnieciskā nolūkā.
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības.
dārziņš Aplis, ko veido rotaļas vai dejas dalībnieki (parasti, sadodoties rokās).
pārsiet Aplīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
paralakse Aplūkojamā priekšmeta šķietamā perspektīvā nobīde, pārvietošanās, ko izraisa novērošanas punkta maiņa.
izcilāt Aplūkot un iztirzāt (daudzus vai visus jautājumus, priekšlikumus).
pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piemēram, vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
mācība Apmācība (parasti pie amatnieka).
sagatavotība Apmācības procesā iegūts (dzīvnieka) īpašību kopums kādu darbību veikšanai.
Dienesta suņi Apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piemēram, apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
papildapmaksa Apmaksa, ko saņem vai izmaksā papildus iepriekš paredzētajai apmaksai.
spalva Apmatojuma krāsa (dzīvniekiem, parasti zirgiem).
spalva Apmatojums (zīdītājdzivniekiem).
vilna Apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.). Arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
apciemojums Apmeklējums, ierašanās ar īpašu nolūku, uzdevumu.
apskraidīt Apmeklēt (daudzus vai visus).
apskriet Apmeklēt (daudzus vai visus).
Atrast ceļu - atrast Apmeklēt, apciemot (kādu).
Atrast ceļu Apmeklēt, apciemot (kādu).
apsērst Apmeklēt, apciemot.
apciemot Apmeklēt, lai pabūtu kopā vai paviesotos.
ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (jaunās telpās, jaunā dzīvoklī). Apmesties, iekārtoties (jaunās darba telpās).
kakts Apmešanās vieta. Dzīvesvieta. Miteklis.
aizsargapmetnis Apmetnis, kas aizsargā no radioaktīvajiem putekļiem, indīgām kaujas vielām, bakterioloģiskajiem līdzekļiem.
vankšķēt Apnicīgi runāt (parasti ko nenozīmīgu, lieku).
apmalot Apņemt ar līnija, ornamentu vai vinjeti (tekstu vai attēlu).
ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu).
apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem).
saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
apošņāties Apošņāt citam citu (par dzīvniekiem).
nogrābt Apprecēt. Izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei.
ieprecēties Apprecoties iekļūt, tikt ievestam (kādās mājās, ģimenē).
kukaiņappute Appute, kurā ziedputekšņus pārnes kukaiņi.
saziedināt Apputeksnējot sakrustot.
saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties.
apputināt Apputeksnēt.
Apraust uguni Apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
Apraust uguni Apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
manšete Aproce (parasti blūzei, kreklam).
kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
apsargs Apsardzes (1) loceklis.
apture Apsardzības priekšgrupa.
saseglot Apseglot (parasti vairākus, daudzus dzīvniekus).
apvāzt Apsegt, nosegt, uzliekot vāku. Aiztaisīt.
aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem). Uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
apsiekaloties Apsiekalot sevi, savas drēbes u. tml.
apslienāt Apsiekalot.
iesiet Apsienot, aptinot (ar auklu, stiepli u. tml.), iestiprināt (kur iekšā).
sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
menažērija Apskatei paredzētu dzīvnieku kopums (parasti cirkā).
pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko).
Ķerties ap kaklu Apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
Ķerties ap kaklu Apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
Likteņa pabērni Apspiesti, ekspluatēti cilvēki. Cilvēki, kam dzīvē neveicas.
bārabērns Apspiestie, ekspluatētie.
bārenis Apspiestie, ekspluatētie. Bārabērni (2).
sērdienis Apspiests, ekspluatēts cilvēks. Bārabērns (1).
aizkavēt Apstādināt (kādu), panākt, ka paliek tur, kur atrodas (kādu laiku).
savvaļa Apstākļi, apstākļa kopums, kad (dzīvnieks) nav pakļauts cilvēk uzraudzībai, vadībai.
situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
Runas situācija Apstākļu kopums, kas tieši ietekmē runas procesu.
Runas situācija Apstākļu kopums, kas tieši ietekmē runas procesu.
klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi. Pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
nostāties Apstāties (par transportlīdzekļiem).
pieturēt Apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli).
parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
darbs Apstrādājamais priekšmets. Tas, pie kā strādā, tas, ko pašreiz dara.
redakcija Apstrādājams (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labojot kļūdas u. tml., un parasti paredzēts laišanai klajā. Viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
drāzt Apstrādājot ar nazi vai citu asu rīku kādu materiālu, gatavot (priekšmetu).
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu). Strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
pielāgot Apstrādājot, veidojot (piemēram, priekšmetu), panākt, ka (tā) forma atbilst (kā cita) formai.
apdarināt Apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
dīrāt Apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot ādu.
kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta.
ekscerpēt Apstrādāt (tekstu), izrakstot no tā vārdus vai teksta daļas.
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā. Šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku). Apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
nodīrāt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot nost (tam) ādu.
šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu. Šagrēnāda.
šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu. Šagrēns.
čagas Apstrādātu ogu, augļu atliekas.
pēcapstrāde Apstrāde, kura (kam) tiek veikta pēc kāda cita veida pabeigtas (tā) apstrādes.
rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, aptuvenu virsmu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot uzlaidi gludapstrādei.
aizzilējis Apsūbējis, pārklājoties, piemēram, ar putekļiem.
mērķis Apšaudē iznīcināmais, bojājamais objekts. Tas, kurā jāraida kas izšauts, mests.
klājuguns Apšaude, kad lodēm vai šāviņiem ir klājeniska trajektorija.
pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
bombardēt Apšaudīt (krasta objektus) no kara kuģiem.
bombardēt Apšaudīt (objektu) ar artilēriju (no sauszemes).
Apšu kundziņš Apšu beka.
aptieķnieks Aptiekārs.
asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
aptiekārs Aptiekas pārzinis vai īpašnieks. Aptiekas darbinieks.
drogists Aptiekas preču un ķimikāliju tirgotājs (dažās valstīs).
unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi. Pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
nobalsot Apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli), paceļot roku (lai brauktu ar šo transportlīdzekli).
pusceļš Aptuvena puse no attālumā starp (parasti diviem) objektiem.
puscēliens Aptuvena puse no laikposma, kurā kas norisinās vai tiek veikts.
sliņķis Aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem.
apjausma Aptuvens priekšstats.
kontūra Apveids (piemēram, priekšmetam). Līnija, kas attēlo (kā) formu.
apgriezt Apvērst (apģērbu, tā daļu) ar iekšpusi uz āru.
tukšums Apvidus četrkājaina dzīvnieka sānos starp krustiem un ribām.
šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām.
vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
pusceļš Apvidus, vieta, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (parasti diviem) objektiem.
artelis Apvienība (ko izveido kādas vienas profesijas cilvēki) kopējam darbam, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem pēc iepriekšējas vienošanās.
līga Apvienība (valstīm, organizācijām, arī personām), kam ir kopīgi, piemēram, saimnieciski, politiski, zinātniski, iekšēji vai starptautiski uzdevumi.
sindikāts Apvienība, kura veic tajā iekļauto uzņēmumu produkcijas realizāciju un kuras mērķis ir ierobežot konkurenci, paaugstināt cenas un palielināt peļņu.
komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu).
(Ar) kopējiem (retāk kopu) spēkiem Apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt).
(Ar) kopu (biežāk kopējiem) spēkiem Apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt).
atkalapvienošana Apvienošana, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
atkalapvienošanās Apvienošanās, Auras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
kodificēt Apvienot (likumus, noteikumus, normas u. tml.) jaunizveidotā sistēmā, izveidojot attiecīgu kodeksu.
sakomplektēt Apvienot kolektīvā (cilvēkus).
hibridizēt Apvienot noteiktā sistēmā (divas vai vairākas dažādas ierīces, iekārtas, ietaises).
sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus).
rekombinēties Apvienoties pretējas zīmes jo niem vai pozitīviem joniem un elektroniem, veidojot neitrālus atomus un molekulas.
Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojums, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
Dziesmu diena Apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) ir kārtīgs.
lupata Apzīmē tādu stāvokli, kad (priekšmets) ir saplīsis, saplēsts.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts (siens, labība), novākti (sakņaugi). Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts siens, labība, novākti sakņaugi (kādā vietā).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek pārvarēts (piemēram, kas nevēlams).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē). Apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek sasniegts ceļamērķis, galapunkts.
marķēt Apzīmēt (preci, ražojumu, arī sūtījumu), uzliekot (tam) attiecīgu zīmi.
sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus priekšmetus).
dzīve Apzināta (cilvēka) eksistence.
dzīvot Apzināti eksistēt (par cilvēkiem).
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu). Pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
nojēgums Apzināts, arī vispārināts priekšstats. Arī jēdziens.
sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums. Arī zināšanas, izpratne. Jēga (2).
pašapziņa Apziņa par savas šķiras, sociālās grupas eksistenci, arī kopību, vērtību.
fenomens Apziņas parādība. Apziņas subjektīvais saturs.
nozīme Apziņas saturs, īstenības atspoguļojums, kas valodā ir saistīts ar kādu noteiktu skaņu kompleksu, arī saikne starp īstenības atspoguļojumu un noteiktu valodas skaņu kompleksu.
lekcija Ar (parasti augstskolas) mācību programmu saskaņots kāda mācību priekšmeta izklāsts grāmatā. Grāmata ar šādu mācību priekšmeta izklāstu.
Ar (arī uz) visām četrām Ar (uz) rokām un kājām. Ar (uz) visām četrām kājām (par dzīvniekiem).
Ar (arī uz) visām četrām Ar (uz) rokām un kājām. Ar (uz) visām četrām kājām (par dzīvniekiem).
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
noturēt Ar aktīvu darbību, rīcību panākt, ka notiek, norisinās (piemēram, pasākums, sanāksme). Arī novadīt (11).
uzbrukt Ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē.
apkarot Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību iznīcināt (augus, dzīvniekus), ierobežot (augu, dzīvnieku) izplatību, attīstību.
šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
griezties Ar asām šķautnēm, malām spiesties, urbties (kur iekšā).
apsmiet Ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu). Izzobot. Izsmiet.
iedrīksnāt Ar asu priekšmetu ievilkt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes).
griezt Ar asu rīku veidot (priekšmetu).
(Ar) pirkstiem nobadīt (arī nobakstīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
(Ar) pirkstiem nebakstīt (arī nobadīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
(Ar) pirkstiem nobakstīt (arī nobadīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot (1).
pārvadīt Ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā.
uzbrukt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piemēram, bailes), ka izveidojas (vēlamā attieksme).
iebarot Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku).
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku). Iebarot (2).
rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
atbrēkties Ar brēcienu atsaukties (par dzīvniekiem)..
Deju grīda Ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums.
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem izgatavot (koka priekšmetu, tā daļu).
četrcilindru Ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju).
panākt Ar darbību, rīcību, izturēšanos radīt iespējas, priekšnoteikumus (kā) īstenošanai un īstenot (to).
ganības Ar daudzgadīgām zālēm apaudzis zemes gabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai.
divcilindru Ar diviem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju).
dūlēt Ar dūmekli dūmot bites.
gazotrons Ar dzīvsudraba tvaikiem vai inerto gāzi pildīta divelektrodu lampa ar kvēlkatodu un metāla vai grafīta anodu.
elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (piemēram, apdzīvotu vietu, parku).
labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, celtni).
labierīcības Ar ērtībām, priekšrocībām saistītas ierīces, ietaises (piemēram, telpā, celtnē).
nogatavināt Ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību.
izkarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu). Iekarot.
uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem. Ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
ielidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā).
gleznot Ar glezniecības līdzekļiem radīt (mākslas darbu).
glums Ar gludu virsmu, gluds (par priekšmetu). Viegli slīdošs (piemēram, par audumu).
tvarstīt Ar grūtībām meklēt (vārdus, domas u. tml.).
izlauzt Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
Lauzt ceļu Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
kārpīties Ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur).
pārvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tiek pārcelts (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvniekam).
iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa vai darba rīka).
piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
jūgt Ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
sajūgt Ar iejūgu savstarpēji sasaistīt (vairākus darba dzīvniekus).
automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem).
motocikls Ar iekšdedzes motoru darbināms (parasti viengrambas) sauszemes transportlīdzeklis.
motorollers Ar iekšdedzes motoru darbināms, motociklam līdzīgs viengrambas sauszemes transportlīdzeklis.
ačgārns Ar iekšpusi uz āru (uzvilkt apģērba gabalu).
izgudrēm Ar iepriekšēju, slēptu nodomu, arī ar viltību.
tiratrons Ar inertu gāzi, ūdeņradi vai dzīvsudraba tvaikiem pildīta trīselektrodu elektronu lampa maiņstrāvas regulēšanai un taisngriešanai.
sastiprināt Ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā.
saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves. Izveidot dekoratīvas šuves.
aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem iestiprināt (priekšmetā, materiālā).
mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids. Dresēt (dzīvnieku).
šūt Ar īpašiem paņēmieniem veidojot savienojuma joslu, saistīt (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļas, priekšmetus). Veidot (savienojumu) kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem.
izsaukt Ar īpašiem signāliem, tekstu nodibināt (piemēram, radio, telefona) sakarus.
celibāts Ar īpašu (obligātu) solījumu saistīta garīdznieku, mūku atteikšanās no laulības dzīves uz visu mūžu.
saslēgt Ar īpašu iekārtu, ierīci savienot (kā) sastāvdaļas, elementus.
uzskalot Ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā). Ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
noslēgt Ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību.
pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīmu. Ar īpašu ietaisi pārmainīt (darbības režīmu), piemēram, ierīcei, iekārtai.
rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam). Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
pušķot Ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu. Arī rotāt.
delikatese Ar izsmalcinātu gaumi izmeklēts ēdiens.
pārstudēt Ar jauniem mēģinājumiem, vairāk vai mazāk koriģējot, pārveidot (jau iepriekš izrādītu iestudējumu).
kabalistika Ar kabalu saistītie priekšstati un rituāli.
Sastādīt numuru Ar kādas iekārtas attiecīgo ierīci izveidot numuru, lai iedarbinātu šo iekārtu.
maskēt Ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā).
labot Ar kādiem paņēmieniem novērst, mazināt (defektus ķermenī, tā daļas funkcijās).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
kārpīt Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem).
pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces u. tml.) piedziņas elements. Arī kājsvira.
mīt Ar kāju vai kājām kustināt (paminu, pedāli), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
mīt Ar kāju vai kājām kustinot paminu, pedāli, darbināt (kādu ierīci, iekārtu u. tml.).
karabinieris Ar karabīni bruņots strēlnieks. Izlases strēlnieks.
ielauzties Ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā).
izdzīt Ar kauju panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu). Padzīt.
izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem).
izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
ieskāties Ar knābi šķirstot, bužinot spalvas, meklēt ko tajās.
kompradors Ar kolonizatoriem cieši saistīts iezemiešu tirgotājs, starpnieks starp ārzemju kapitālu un vietējo tirgu (ekonomiski atpalikušajās, arī atkarīgajās zemēs).
telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
uzsvaidzināt Ar kosmētiskiem līdzekļiem uzlabot (parasti sejas izskatu), parasti mazliet.
skurstenis Ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa. Dūmenis.
saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
ievelties Ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā).
ievirzīt Ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu).
atķērkt Ar ķērcienu atsaukties (par dzīvnieku).
sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties). Stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties).
labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs. Ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
uzlēkt Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
iemocīt Ar lielām grūtībām iedabūt (kur iekšā).
Ar (savas) sirds asinīm Ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
Ar (savas) sirds asinīm Ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
uzklupt Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
uzkrist Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
kārs Ar lielu patiku, ar spēcīgu juteklisku baudu.
izmocīt Ar lielu piepūli izdabūt (no kurienes, kur u. tml. kādu priekšmetu).
Dabas piemineklis Ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
Dabas piemineklis Ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
ieliekties Ar līkumu ievirzīties (kur iekšā).
nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu (buržuāziskajā Latvijā).
satvert Ar lūpu, žokļu, parasti spēcīgu, kustību panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
iecirst Ar ļoti strauju kustību ielikt (kur iekšā).
slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtība, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
nomaskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko.
iemānīties Ar mānīšanos, viltu iekļūt (kur iekšā).
iemānīt Ar mānīšanu, viltu iedabūt (kur iekšā). Ievilināt.
pastiepties Ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu).
Raudzīties (arī skatīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
Skatīties (arī raudzīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
Caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem novērst, likvidēt (slimību).
izārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem darīt veselu (orgānu organisma daļu u. tml.).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem palīdzēt (slimajam) atgūt veselību.
susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (noteikta kustību secība, arī noteikts priekšmetu novietojums).
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija). Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam).
nodibināt Ar mērķtiecīgu darbību, veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, valsts varu, sabiedrisku iekārtu, organizāciju).
iemest Ar metienu ievirzīt (kur iekšā). Iesviest (1).
raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā.
iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā). Arī ielauzties (4).
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī rēgs.
motoresurss Ar motoru darbināma transportlīdzekļa vai paša motora nolietošanās laiks.
iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību panākt, ka (dzīvnieks) veic noteiktas darbības, kustības. Iedresēt.
pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
izniekot Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu). Izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
vadīt Ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
patenttiesības Ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu.
vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms. Ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
izziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu noskaidrošana pirms krimināllietas nodošanas izmeklēšanas orgāniem.
pieņemt Ar oficiālu rīkojumu uzsākt (piemēram, iestādes, grupas) vadību. Saņemt savā pārziņā, vadībā (piemēram, transportlīdzekli).
kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas bez gaisa piekļūšanas.
projicēt Ar optisku ierīci iegūt (kā) attēlu uz ekrāna.
projekcija Ar optisku ierīci iegūts (kā) attēls uz ekrāna.
palielināt Ar optisku ierīci panākt, ka (priekšmets, tā attēls) kļūst vizuāli lielāks, labāk saskatāms.
uzost Ar ožas analizatoru uztvert, atrast (par dzīvniekiem).
pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties). Panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
izsist Ar piesitienu (ierīcē) izveidot (piemēram, čeku, tekstu, zīmi).
sist Ar piesitienu (ierīcē) veidot (piemēram, vārdu, tekstu).
uzsist Ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu). Strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu).
baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko) Ar patiku nodoties (kam).
izbaudīt Ar prieku, baudu pilnīgi izjust.
iestīvēt Ar pūlēm iedabūt (kur iekšā).
iestiept Ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā).
Spiest sevi Ar pūlēm ietekmēt sevi (piemēram, kādai darbībai, rīcībai).
noķert Ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli).
ietusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā).
pakulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu).
pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī ķepuroties, spārdīties.
mašīnraksts Ar rakstāmmašīnu veidots raksts. Ar rakstāmmašīnu rakstīts teksts.
rakstīt Ar rakstības līdzekļiem fiksēt (kādu tekstu). Veidot burtus (ar rakstāmrīku).
Rakstītais vārds Ar rakstības līdzekļiem veidots teksts, arī šādu tekstu kopums.
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
šķīt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem). Plūkt (2).
uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
gaisma Ar redzi uztveramo elektromagnētisko viļņu plūsma.
rīt Ar reflektorisku mutes dobuma, rīkles un barības vada muskulatūras darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
šķīstīt Ar reliģiskām darbībām atbrīvot no grēka, arī no kā nevēlama ietekmes.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
ordinēt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem). Apsvētīt.
ķert Ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (tos) iznīcinātu.
saķert Ar rokām vai kādu ierīci sagūstīt (dzīvnieku), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (to) iznīcinātu.
piesist Ar rokas kustību iedarbināt (taustiņu iekārtai, ierīcei).
atslēga Ar roku darbināms kontakta slēdzis elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un pārtraukšanai.
manuskripts Ar roku rakstīts (parasti sens) teksts.
rokraksts Ar roku rakstīts teksts (parasti mākslā, zinātnē).
manuskripts Ar roku vai rakstāmmašīnu rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts.
izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats.
sakramentālija Ar sakramentu saistīts priekšmets, simbols.
augstfrekvences Ar samērā augstu frekvenci.
zemfrekvences Ar samērā zemu frekvenci.
nospiest Ar savas masas spiedienu nonāvēt (par priekšmetu).
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas. Arī apsargāt.
sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
ražot Ar savu darbību radīt materiālus labumus (piemēram, priekšmetus, vielas).
padarīt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
veikt Ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
Rādīt paraugu (arī priekšzīmi) Ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
Rādīt priekšzīmi (arī paraugu) Ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
Rādīt priekšzīmi (arī paraugu) Ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
traucēt Ar savu ietekmi, iedarbību radīt (kādam, kam) ko nevēlamu (darbībā, stāvoklī u. tml.).
sargāt Ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem).
vilināt Ar savu izturēšanos censties panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kurp dodas (par dzīvniekiem).
nodarīt Ar savu izturēšanos izraisīt (ko nevēlamu) - par dzīvniekiem.
uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu aktivizēt kāda cita attieksmi pret sevi, pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi). Izrādīt (2).
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
pieļaut Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, īstenojas.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts. Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
padarīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka cilvēks vai dzīvnieks iegūst (kādu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
Griezt (arī vērst) par (arī uz) labu Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
Vērst (arī griezt) par (arī uz) labu Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi).
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
veidot Ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām.
izveidot Ar savu novietojumu radīt (piemēram, rindu, apli) - par priekšmetiem, parādībām.
subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
vilkties Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
iemesties Ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā)- par vēju. Izraisīt degšanu (kur) - par uguni. Iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm.
Pielikt plecu Ar savu rīcību, darbību sekmēt (kā) attīstību, norisi.
Pielikt plecu Ar savu rīcību, darbību sekmēt (kā) attīstību, norisi.
izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku). Tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
sarunāties Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
iesist Ar sitienu ievirzīt un iestiprināt (kur iekšā).
tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
ieskaitīt Ar skaitu iedalīt, iedot (kādam), arī ievietot (kur iekšā).
tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi). Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē).
izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
kaut Ar speciāliem paņēmieniem nonāvēt (lauksaimniecības dzīvniekus), parasti saimnieciskai izmantošanai.
zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu). Šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu). Vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to). Stumdīt.
Grūst lodi Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt uz priekšu (lodi).
uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
spektroheliogramma Ar spektroheliogrāfu iegūts Saules attēls monohromatiskā gaismā.
sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
atlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas).
uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas). Atlauzt (3).
iedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, ievirzīt (kur iekšā).
sadzīt Ar spēku ievirzīt (ko kur iekšā, parasti dziļi).
pretoties Ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku).
dzīt Ar spēku virzīt (priekšmetu kur iekšā).
iespert Ar spērienu ievirzīt (kur iekšā).
saspiest Ar spiedienu (uz vienu no priekšmetiem) palielināt berzi (starp tiem).
iespiest Ar spiedienu radīt (tulznu, ievainojumu) - par priekšmetu.
spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, eidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
iegāzt Ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē.
iespļaut Ar spļāvienu ievirzīt (kur iekšā).
uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
stenogramma Ar stenogrāfijas zīmēm uzrakstīts teksts.
spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
aizsist Ar strauju kustību aizlikt (kam priekšā).
nosviest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem). Noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
atmest Ar strauju kustību atvirzīt, atliekt atpakaļ.
cirsties Ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem.
iesviest Ar strauju kustību ievirzīt, ievietot (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku).
izmest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu uz priekšu, uz augšu).
izsviest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu), piemēram, uz priekšu, uz augšu.
Pagrūst zem deguna Ar strauju kustību novietot acu priekšā.
grūst Ar strauju kustību virzīt, bāzt (kur iekšā). Ar strauju kustību skart (ko).
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.). Ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu.
Pagrūst kāju priekšā Ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
aizsviest Ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.). Aizmest.
iesviest Ar sviedienu ievirzīt (kur iekšā). Iemest (1).
iesvilpot Ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
mecotinta Ar šādu iespiedformu iegūtais teksts, attēls.
tipoloģija Ar šādu metodi izveidots (kādu objektu) grupējums.
zīmogs Ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts.
svilpt Ar šādu skaņu signalizēt (parasti dzīvniekam).
trāpīt Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
stereofotogrāfija Ar šīs fotogrāfijas nozares metodēm un līdzekļiem iegūts attēls.
ekstrakts Ar šķīdinātājiem iegūts koncentrēts izvilkums (no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām).
pūslis Ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā.
kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts oriģinālam pilnīgi atbilstošs vai līdzīgs atveidojums (parasti vairākos eksemplāros).
peilēt Ar tehniskiem līdzekļiem noteikt virzienu uz kāda objekta atrašanās vietu vai leņķi starp meridiāna plakni un virziena plakni uz kādu objektu.
siltināt Ar tehniskiem līdzekļiem panākt, ka (kur) izplatās siltums, ka (kas) kļūst siltāks vai silts.
kopēt Ar tehniskiem līdzekļiem pavairot (oriģinālam pilnīgi atbilstoši vai līdzīgi).
saslēgt Ar tehniskiem līdzekļiem savienot (iekārtas, ierīces, aparātus u. tml.) noteiktā sistēmā.
uzkausēt Ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets, tā daļas) neatdalāmi sasaistās (ar uzklāto kausējumu).
portretēt Ar tēlotājas mākslas līdzekļiem radīt (kāda) portretu.
piedziņa Ar tiesas spriedumu vai citu oficiālu aktu pamatota (kāda maksājuma) piespiedu iekasēšana.
statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
salikt Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu.
iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (tekstu, attēlu). Arī publicēt (parasti periodikā).
spiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem veidot (tekstu, grāmatu, žurnālu u. tml.).
Mīkstais arums Ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs 20-22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
Mīkstais arums Ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs no 20 līdz 22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa. Šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens). Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens. Ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur). Strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
trīskājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem). Trijkājains.
trijkājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem). Trīskājains.
(Ar) kailām (arī plikām) rokām Ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi.
plūdenis Ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu.
peļķe Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā.
palts Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā. Ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā. Peļķe.
urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu. Šādā veidā gatavot (ko).
pasvītrot Ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu. Izcelt (5). Akcentēt (2).
apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
izraut Ar varu izvest sev līdzi (cilvēku vai dzīvnieku).
nocelt Ar veiklību, viltību dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
Nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Ar veiklību, viltību iegūt, dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
ievēdīt Ar vieglu pūsmu ievirzīt (kur iekšā).
piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu.
mānīt Ar viltu panākt, ka (dzīvnieks) klausa, izturas kādā veidā. Arī vilināt.
pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
piesmērēties Ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
piemuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu). Panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī.
muļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu). Panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī. Krāpt.
apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī. Apmānīt. Piemuļķot.
aizzarot Ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.).
grauzt Ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) - par dzīvniekiem.
krimst Ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) - parasti par dzīvniekiem. Grauzt.
grauzt Ar zobiem satvert un nokost (parasti īsu, retu zāli) - par dzīvniekiem.
apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts. Zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
Pamest (biežāk atmest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
Atmest ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
Atmest (retāk pamest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (adījumu, tamborējumu, arī adītu vai tamborētu priekšmetu).
sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm. Iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
priekšdurvis Ārdurvis. Dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis. Arī parādes durvis.
apvāks Ārējā (grāmatas) ietērpa elements - poligrāfiski noformēts (papīra vai cita materiāla) aizsargs, ko apliek grāmatas vākiem, ielokot sānmalas.
izveidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām).
veidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām).
konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piemēram, celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai). Arī apveids.
virspuse Ārējā puse (9) (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi. Arī virsma (1).
eksterjers Ārējais (dzīvnieka) izskats un ķermeņa daļu proporcijas.
āda Ārējais (dzīvnieka) ķermeņa apvalks.
parāde Ārējais efekts. Ārišķība.
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (celtnei, telpai, priekšmetam).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
forma Ārējais veids, apveids (piemēram, priekšmetam).
sērs Ārējās auss ejas dziedzeru sekrēts.
pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to.
iespaids Ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls).
putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemēram, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
ārišķība Ārēji efekti, pārspīlējumi.
parādiskums Ārējs efektīgums, ārišķība.
hidroarheoloģija Arheoloģijas nozare, kas pētī arheoloģijas pieminekļus, kuri atrodas zem ūdens.
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
senpilsēta Arheoloģisks piemineklis - pilsētas tipa apmetne.
senkaps Arheoloģisks piemineklis - sena apbedījuma vieta.
sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona veidā.
orderis Arhitektoniska kompozīcija, kas sastāv no vertikāla atbalsta elementa (kolonnas, pilastra) un horizontāla slodzes elementa (antablementa).
arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai).
rostra Arhitektoniski dekoratīvs elements senlaicīga kuģa priekšgala formā.
portāls Arhitektoniski izcelta, izrotāta celtnes (parasti galvenā) ieeja.
memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
interjers Arhitektoniski un mākslinieciski izveidota celtnes iekšējā telpa.
skēna Arhitektonisks elements antīkajā teātrī - sākotnēji aktieru pārģērbšanās vieta, vēlāk aktieru spēles laukums.
pjedestāls Arhitektonisks pamats (piemēram, monumentālai skulptūrai, kolonnai). Postaments.
kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās.
urbānisms Arhitektūrā - 20. gadsimta pilsētbūvniecības virziens, kas pamato lielo pilsētu pozitīvo sociālo nozīmi mūsdienu civilizācijā, milzīgu pilsētbūvniecības struktūru nepieciešamību.
sīkarhitektūra Arhitektūras nozare, kas pievēršas nelielu aihitektūras formu (piemēram, nelielu ēku, to fragmentu) veidošanai.
Dārzu arhitektūra Arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju.
arhitekts Arhitektūras speciālists.
Mauru stils Arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
romānika Arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā no 10. gadsimta līdz 12. gadsimtam), kam raksturīgs formas ģeometriskums, smagnējība.
gotika Arhitektūras un tēlotajās mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 15. gadsimtam.
monuments Arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai. Arī piemineklis.
racionālisms Arhitektūras virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgs modernu būvmateriālu, industriālās celtniecības metožu izmantojums, racionāls telpu plānojums, konstrukciju un formu ģeometrizācija.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
restaurācija Arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā.
arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus.
gaišība Aristokrāta, parasti kādas teritorijas valdnieka, tituls.
vizulis Ārišķīgi, arī liekulīgi efekti (runā, uzvedībā u. tml.).
svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku).
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
brīnums Ārkārtējs notikums, kas (pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem) norisinās pārdabisku spēku ietekmē.
ekstātisks Ārkārtīgi jūsmīgs (parasti par cilvēku). Tāds, kurā izpaužas ekstāze.
Patoloģiskais afekts Ārkārtīgi spēcīgs afekts, kas paralizē indivīda spēju apsvērt savas rīcības sekas.
velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs). Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
arodnieks Arodbiedrības biedrs, arodkustības dalībnieks.
tredjūnisms Arodbiedrību kustība, virziens, kas aprobežojas ar cīņu par ekonomisku prasību īstenošanu.
fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā.
ieart Arot ievirzīties (kur iekšā).
ārvalstnieks Ārpagastnieks.
objekts Ārpus cilvēka un neatkarīgi no cilvēka apziņas eksistējošā ārējā pasaule, materiālā realitāte.
laukā Ārpus telpām. Ārā (1). Pretstats: iekšā.
ārā Ārpus telpām. Laukā. Pretstats: iekšā.
izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
ordinācija Ārsta medicīnisks priekšraksts, rīkojums.
recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles. Attiecīgais dokuments.
elektrizācija Ārstēšana ar elektrisko strāvu.
organoterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku audiem, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, arī no citiem orgāniem.
pašārstēšanās Ārstēšanās ar paša izraudzītajiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības.
diatermija Ārstēšanas metode - organisma audu sildīšana, laižot tiem cauri augstfrekvences strāvu.
homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
elektrizēties Ārstēties ar elektrisko strāvu.
solukss Ārstniecības ierīce - elektriskā stipras gaismas spuldze ar reflektoru.
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
klīnika Ārstniecības iestāde, kurā stacionāro slimnieku ārstēšana saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību.
Simptomātiskie līdzekļi Ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
kordiamīns Ārstniecības līdzeklis pazemināta asinsspiediena paaugstināšanai un sirdsdarbības uzlabošanai.
Drogu preces Ārstniecības līdzekļi.
Drogu preces Ārstniecības līdzekļi.
Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās.
irigācija Ārstnieciska procedūra - iekaisuma apstrāde ar ūdens vai ārstnieciska šķīduma strūklu.
sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
apliekamais Ārstniecisks līdzeklis - samitrināts apklājums.
ārštatnieks Ārštata darbinieks.
palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām. Palatalizēt.
valoda Artikulētu zīmju sistēma - cilvēku sazināšanās un domāšanas līdzeklis.
Krasta artilērija Artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka kara kuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
Krasta artilērija Artilērija, ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai.
mortīra Artilērijas ierocis, kam ir īss stobrs un kas izšauj šāviņu ar mazu sākuma ātrumu pa stāvu trajektoriju.
šāviņš Artilērijas ieroču munīcija, kas tiek raidīta uz mērķi.
karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai nelielā attālumā.
Fugasa šāviņš Artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
Fugasa šāviņš Artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
Vadāmais šāviņš Artilērijas vai reaktīvais šāviņš ar lidojuma laikā maināmu trajektoriju.
ārvalstnieks Ārvalsts pilsonis, ārvalsts pavalstnieks.
devīze Ārzemju valūtā izrakstīts pārvedams vekselis. Čeks vai maksājuma uzdevums, kas samaksājams ārzemēs.
krīze Asa (parasti materiālo vērtību) nepietiekamība.
pielipe Asarveidīgo kārtas jūras zivs, kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni.
krika Asas sāpes (mugurā krustu apvidū vai locekļos).
adata Asi, smaili izaugumi, veidojumi (piemēram, dzeloņi, ērkšķi, skujas) augiem un dzīvniekiem.
embols Asins receklis, gāzes pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas sirds dobumos, asinsvados un tos daļēji vai pilnīgi nosprosto.
embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar asinīs vai limfā nokļuvušu asins recekli, gāzes pūslīti u. tml.
franciskānis Asīzes Franciska dibinātā kātoju ubagotāju mūku ordeņa loceklis.
līmenis Aspekts (zinātniskajā analīzē).
rakurss Aspekts, viedoklis.
rags Ass, izliekts (kā) gals.
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
tritons Astainais abinieks ar slaidu, līdz 18 centimetriem garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti.
salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes.
stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9 centimetrus garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta (Ziemeļamerikā), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām. Šīs dzimtas dzīvnieki.
miķelīte Asteru (kurvjziežu) dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
astotnieks Astoņnieks.
rentgenastronomija Astrofizikas nozare, kas pētī kosmisko objektu rentgenstarojumu.
radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēti kosmiskos objektus, izmantojot to izstarotos vai atstarotos radioviļņus.
radioteleskops Astronomisks instruments, kura galvenās sastāvdaļas ir antena un uztvērējs un kuru izmanto kosmisko objektu izstaroto radioviļņu uztveršanai un reģistrēšanai.
pieturēt Atbalstīt (priekšmetu), lai (tas) nekristu, arī nekustētos.
atvilkt Atbīdīt (aizvilktus aizkarus, priekškarus).
līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu personu, kolektīvu.
dižvīrs Atbildīga amatpersona, bagātnieks (feodālismā, kapitālismā).
Pa prātam Atbilstoši kāda prasībām, priekšstatiem, gaumei.
labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekš meta) ārējo izskatu.
nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
iztīrīt Atbrīvot (kādu teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
atkarot Atbrīvot (no kādas ietekmes, varas).
debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma.
dezinficēt Atbrīvot (priekšmetus, vielas, teritoriju) no mikroorganismiem.
palaist Atbrīvot (sasaistītu, arī sagūstītu dzīvnieku).
izvākt Atbrīvot (telpu, platību u. tml. no kā lieka, nevajadzīga).
dezaktivēt Atbrīvot (teritoriju, vielu, priekšmetu) no radioaktīvajām vielām, tās mehāniski notīrot.
izlādēt Atbrīvot no elektriskā lādiņa (piemēram, ierīci).
izjūgt Atbrīvot no iejūga (darba dzīvnieku).
nojūgt Atbrīvot no iejūga (darba dzīvnieku). Izjūgt.
atsiet Atbrīvot, atlaist vaļā (piesietu dzīvnieku). Atraisīt.
izkļūt Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme).
izlādēties Atbrīvoties no elektriskā lādiņa (piemēram, par ierīci).
izjūgties Atbrīvoties no iejūga (par darba dzīvnieku).
attaukoties Atbrīvoties no liekā svara.
sekularizēties Atbrīvoties no reliģijas ietekmes. Kļūt laicīgam.
atmest Atbrīvoties, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
nodzīt Atdalīt (ar ko asu) nost (apmatojumu dzīvniekam).
noņemt Atdalīt (ko, parasti locekli) no organisma (operējot).
separēt Atdalīt (ko, piemēram, vielas, priekšmetus) vienu no otra, citu no cita.
atsijāt Atdalīt no kolektīva, grupas (piemēram, mazāk spējīgos, nepiemērotos cilvēkus).
iedalījums Atdalīta vieta, telpa (kā iekšienē, iekšpusē).
piedzimt Atdalīties no mātes organisma un sākt patstāvīgu eksistenci.
atputēt Atdalīties putekļu veidā.
nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām).
atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā).
kariķēt Atdarināt apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
denacionalizēt Atdot īpašniekam (nacionalizētu īpašumu).
attraukt Atdzīt, attriekt šurp.
ateists Ateisma piekritējs.
atvest Atgādāt šurp (ko) - par transportlīdzekļiem.
atvairīties Atgaiņājoties izvairīties. Neļaut tuvoties, piekļūt.
timpānija Atgremotajā dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timparūts.
govs Atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks, kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei.
aita Atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks, no kura iegūst gaļu, vilnu, kažokādas.
timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timpānija.
atvērst Atgriezt iepriekšējā stāvoklī. Atjaunot.
repatriēties Atgriezties dzimtenē (par karagūstekņiem, emigrantiem, bēgļiem, pārvietotām personām).
atstiept Atgulstoties atpūtināt (locekļus, ķermeņa daļas).
atdabūt Atgūt (spēku, enerģiju, arī iepriekšējo stāvokli).
atdzīvoties Atgūt jušanas vai kustību spēju (par locekļiem, piemēram, pēc notirpuma).
atplaukt Atgūt, arī iegūt spirgtumu, spraigumu, dzīvesprieku.
atkāpties Atiet (no kāda), atstājot viņu vienu pašu, arī netraucējot, liekot mierā.
rehabilitēt Atjaunot (kādam) iepriekšējās tiesības, arī iepriekšējo godājamo sociālo stāvokli (parasti ar juridisku aktu).
rekonstruēt Atjaunot (ko) pēc aprakstiem, atrastām paliekām u. tml.
atdzīvināt Atjaunot atmiņā, priekšstatos (kādus notikumus).
restaurēt Atjaunot iepriekšējo (iestudējumu, izrādi, lugas tēlu izveidi).
reaklimatizēt Atjaunot, ieviest no jauna kādreizējā dzīves vietā (iznīkušus augus, dzīvniekus).
atdzīvoties Atjaunoties (atmiņā, priekšstatos).
atdzīvoties Atjaunoties, atkal ieviesties (par ko tādu, kas bijis iepriekš).
atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo izteiksmi) - par acīm, seju.
atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo stāvokli, īpašības) - par parādībām, priekšmetiem.
atgūt Atkal iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli).
pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
pakrūte Atkarena āda zem kakla (dažiem dzīvniekiem).
atgremot Atkārtot (ko zināmu), nedodot no sevis nekā jauna.
pārgremot Atkārtot (ko zināmu), nedodot no sevis nekā jauna.
reimunizācija Atkārtota imunizācija (pret kādu infekcijas slimību).
reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā «dažs - cits» norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
revanšs Atkārtota savstarpēja cīņa (spēle), lai dotu iespēju uzvarēt tam, kas zaudēja iepriekšējā cīņā (spēlē).
reimunizēt Atkārtoti imunizēt (pret kādu infekcijas slimību).
reinficēties Atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
dzenāt Atkārtoti, neatlaidīgi meklēt.
iebāzīt Atkārtoti, vairākiem paņēmieniem iebāzt (kur iekšā).
cilāt Atkārtoti, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
apbāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
Nākt uz pēdām Atklāt (parasti noziedznieku, noziegumu).
demaskēt Atklāt (piemēram, kādu objektu, sava karaspēka novietojumu vai darbību) nepilnīga maskējuma dēļ.
Nest priekšā Atklāt, izklāstīt (piemēram, kādu ideju, domu) arī sniegt priekšnesumu.
atrast Atklāt, konstatēt, arī izgudrot (pētījumu, meklējumu rezultāta).
lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei. Telpa, kuru vienas ārsienas vietā norobežo margas.
zeltraktuve Atklāta vai daļēji atklāta (parasti sekli izvietota) zelta ieguves vieta. Attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
karjers Atklāta vai daļēji atklāta sekli izvietoto derīgo izrakteņu ieguves vieta. Kalnrūpniecības uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
Nākt (arī parādīties) atklātībā Atklāti parādīties. Atklāti, publiski paust, deklarēt (ko).
Parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties. Atklāti, publiski paust, deklarēt (ko). Tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
Ņirgāties acīs (arī sejā) Atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
Ņirgāties sejā (arī acīs) Atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
atgriezties Atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī). Ierasties atkal (kur).
ietaupīt Atlicināt, neizdot, arī iekrāt (naudu).
atdot Atlīdzināt, atmaksāt (ieguldīto darbu, līdzekļus, enerģiju u. tml.).
drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
gruveši Atliekas pēc (parasti celtnes) sagrūšanas. Drupas.
pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas.
gruveši Atliekas, atkritumi (no celtniecības, rūpniecības u. tml. materiāliem).
atlikums Atliekas.
atsliet Atliekt atpakaļ (galvu). Atgāzt.
atlocīt Atliekt atpakaļ (piemēram, drānas malu).
atkārt Atliekt tā, ka atkarājas.
atsliet Atliekt taisnu (piemēram, ko noliektu), iztaisnot..
iztaisnot Atliekt taisnu vai taisnāku (ķermeni, tā daļas).
atgāzt Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu). Atmest (galvu).
atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
atkārties Atliekties, būt atliektam tā, ka atkarājas.
atslieties Atliekties, izstiepties taisnam.
atvāzt Atlocīt (saliekamu nazi).
ielaist Atļaut (kādam) ievirzīties (kur iekšā).
Pielaist pie stūres Atļaut vadīt transportlīdzekli (parasti automobili).
Pielaist pie stūres Atļaut vadīt transportlīdzekli (parasti automobili).
atmiekšķēt Atmiekšķēties (1).
piemiņa Atmiņas ar cieņas pilnu attieksmi (parasti pret mirušu cilvēku, pagātnes faktu).
atspulgs Atmiņas, bijušā iezīmes, arī tēlains priekšstats.
piemiņa Atmiņu kopums (parasti par to, kas pagājis, vairs neeksistē).
Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
negaiss Atmosfēras parādība - elektriskā izlāde starp mākoņiem, pērkons līdz ar lietu, arī krusu, stiprām vēja brāzmām.
pārmesties Atnesties nelaikā (par dzīvniekiem).
arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas orgānu sankciju).
Slēgt ārā (arī laukā) Atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru. Atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur).
iezt Atņirgt (zobus) - par dzīvniekiem.
Parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku). Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
atomspēkstacija Atomelektrostacija.
Oglekļa vienība Atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
Oglekļa vienība Atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
radikālis Atoms vai atomu grupa, kurā ir nesapārots elektrons vai nesapāroti elektroni.
nitrogrupa Atomu grupa, kas sastāv no viena slāpekļa atoma un diviem skābekļa atomiem.
metilēngrupa Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un divi ūdeņraža atomi.
metilēns Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un divi ūdeņraža atomi. Metilēngrupa.
metilgrupa Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi.
metils Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi. Metilgrupa.
sīkstruktūra Atomu, molekulu, kristālu enerģijas līmeņu sašķelšanās enerģijas apakšlīmeņos.
atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
atslīdēt Atpeldēt šurp (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
stenogrāfija Ātra, īsa (runas, teksta) pieraksta veids ar īpašām zīmēm un saīsinājumu sistēmu.
atpīt Atraisīt (ko sasaistītu ar pinekļiem, piemēram, zirgu)
Panorāmas ritenis Atrakciju iekārta - liels rotējošs ritenis, no kura var aplūkot plašu apkārtni.
izrakt Atrast (parasti starp citiem priekšmetiem).
sagādāt Atrast, iegūt (barību), izveidot (mitekli) - par dzīvniekiem.
dabūt Atrast, sameklēt (parasti, lai iegūtu savā īpašumā, rīcībā).
atklāt Atrast, uziet pētījumu, meklējumu rezultātā (ko jaunu, nezināmu). Konstatēt, secināt, uzzināt (ko jaunu zinātnisku pētījumu rezultātā).
vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams. Tīši, ar nodomu kavēties.
aptvert Atrasties (kam) cieši apkārt (par priekšmetiem).
lenkt Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
ielenkt Atrasties (kam) visapkārt (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem).
viļāties Atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem).
būt Atrasties (par priekšmetiem, vielām).
peldēties Atrasties (šķidrumā, masā) - par priekšmetiem.
klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
ietvert Atrasties (vairākās vai visās pusēs). Ierobežot (1), iekļaut (1).
Atrasties iepriekšējā apcietinājumā Atrasties apcietinājumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā pirms tiesas.
apgrozīties Atrasties apgrozībā (2) (par transportlīdzekļiem).
tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem).
tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem). Arī sēdēt (1).
karāties Atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā).
gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nākt Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem).
kāpt Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem).
iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).
Palikt uz vietas Atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī. Apstāties kustībā.
Palikt uz vietas Atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī. Apstāties kustībā.
pazust Atrasties nezināmā prombūtnē, neatgriezties no kurienes, nebūt atrodamam, sameklējamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Gulēt ziemas miegā (arī ziemas miegu) Atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem).
sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
mirkt Atrasties šķidrumā, masā (par priekšmetiem).
būt Atrasties un eksistēt, pastāvēt (kur) - par dzīvniekiem, augiem.
Gulēt uz ceļiem (arī ceļos) Atrasties uz ceļiem un zemu noliekties kāda priekšā.
kulminēt Atrasties uz novērotāja meridiāna (par debess spīdekli).
segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem).
karāties Atrasties virzienā uz leju bez atbalsta (par ķermeņa daļām, arī par priekšmetiem).
uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem). Atrasties (kur) šādā stāvoklī.
klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml. Izplatīties (kur).
gulēt Atrasties, būt iekļautam (kur).
iegult Atrasties, būt izveidotam (kur iekšā).
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem. Rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) - par priekšmetiem.
stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) - parasti par priekšmetiem.
zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.).
tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem).
sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem).
nogulēt Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem.
pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties (3).
pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties.
saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).
būt Atrasties, uzturēties (kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
atkarība Atrašanās (kāda) varā, ietekmē, pakļautībā.
tuneļdiode Ātrdarbīga diode, kuras darbībā tiek izmantots tuneļefekts.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens).
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens). Gliseris.
aizskriet Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizsteigties Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizraut Ātri aizvest (ar transportlīdzekli).
aizlidot Ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
atraut Ātri atvest (parasti ar transportlīdzekļiem).
atlidot Ātri atvirzīties šurp pa gaisu (piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem).
skraidelēt Ātri braukāt (par transportlīdzekļiem).
skraidīt Ātri braukāt (par transportlīdzekļiem).
skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
steigt Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
steigties Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
laisties Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām. Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā. Apdzīt [1].
ielaist Ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā).
sabirt Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ierikšot Ātri ieskriet (kur iekšā) - par cilvēku.
ielobt Ātri ieskriet (kur iekšā). Arī iebēgt.
ielidot Ātri ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
iemesties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
ietraukties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izlidot Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izlidot Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
nobirt Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
birt Ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
skriet Ātri pārvietoties no viena objekta uz citu (par skatienu).
pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
paskriet Ātri pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paskriet Ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paskriet Ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
Nelikt lūgties Ātri piekrist (ko darīt).
Nelikt lūgties Ātri piekrist (ko darīt).
traukt Ātri ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu).
traukties Ātri ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu).
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Mest skatienu (arī skatu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
Mest skatu (arī skatienu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
steigt Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem). Būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
steigties Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem). Būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem.
uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem. Ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
Pārskriet ar acīm Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
Pārskriet ar acīm (arī ar skatienu) Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
Pārskriet ar skatienu (arī ar acīm) Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
steigt Ātri veikt (darbu, darba objekta izveidi). Censties paveikt (darbu, darba objekta izveidi) cik iespējams ātri.
raut Ātri vest (par transportlīdzekli).
steigt Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
lidot Ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
traukt Ātri virzīties (par dzīvniekiem).
traukties Ātri virzīties (par dzīvniekiem).
traukt Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
traukties Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
drāzt Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
drāzties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
nesties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
triekties Ātri virzīties, parasti, pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
iedrāzties Ātri virzoties, ietriekties (par priekšmetiem).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem. Virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
šņakāt Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Ar steigu Ātri, arī tūlīt, nekavējoties.
atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
iesprukt Ātri, bēgšus, slapstoties iekļūt (kur iekšā).
iedrāzties Ātri, steigā iebraukt, iejāt (kur iekšā).
iedrāzties Ātri, steigā ieskriet (kur iekšā).
iejozt Ātri, strauji ieskriet (kur iekšā).
paraut Ātri, strauji pavest (parasti ar transportlīdzekli).
iediegt Ātri, veikli ieskriet, arī iebēgt (kur iekšā).
ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ienākt, ieskriet, ātri iebraukt (kur iekšā).
atgremot Atrīt (barību) no acekņa atpakaļ mutē un pamatīgi sakošļāt (par pārnadžiem).
atrijas Atrīta (parasti daļēji sagremota) barība (ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus).
aizsargāt Atrodoties (kam) priekšā vai virsū, pasargāt (no kā nevēlama, kaitīga).
nožogot Atrodoties (kam) priekšā, apkārt, norobežot, atdalīt (to no kā cita).
sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās.
sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem).
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem.
aizņemt Atrodoties kādā telpā vai vietā, padarīt to citam nolūkam neizmantojamu (par ko iekārtotu, ierīkotu).
ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem.
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
iekļūt Atrodoties kustībā, parasti nejauši, ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
nosegt Atrodoties priekšā (kam), pasargāt (to pret ko).
paslēpt Atrodoties priekšā, neļaut vai traucēt (ko) saskatīt.
nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru).
šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt. Aizsegt.
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, neļaut (ko) saskatīt. Aizklāt.
lēkši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos. Aulekši.
nadzīgs Ātrs, straujš (par dzīvniekiem).
naigs Ātrs, straujš (par dzīvniekiem).
Gaismas ātrums Ātrums, ar kādu vakuumā izplatās elektromagnētiskie viļņi (300 000 kilometru sekundē).
ekspropriēt Atsavināt ražošanas līdzekļus (kapitālistiem, muižniekiem) proletāriskajā revolūcijā.
attupties Atsēsties (par dzīvniekiem).
platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā. Cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
detaļa Atsevišķa sastāvdaļa (piemēram, kādā ierīcē, priekšmetā).
loceklis Atsevišķa vienība (parādību, notikumu, priekšmetu u. tml.) grupā.
viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām.
savrupsēta Atsevišķa zemnieku saimniecība.
posms Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bez mugurkaulnieku) ķermeņa daļa. Segments.
segments Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa. Posms (3).
spura Atsevišķa, nepiekļāvīga, parasti sīka (kāda šķiedraina materiāla, piemēram, auduma) daļiņa, veidojums.
segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām.
apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.).
vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem).
eksemplārs Atsevišķs augs vai dzīvnieks no līdzīgu augu vai dzīvnieku grupas.
pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
eksemplārs Atsevišķs priekšmets no līdzīgu priekšmetu grupas.
krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība.
gabals Atsevišķs priekšmets, vienība, veselums (starp līdzīgiem).
numurs Atsevišķs priekšnesums (parasti cirka, estrādes) programmā.
pušķis Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums (dzīvniekiem), atsevišķs, neliels (matiņu) kopums (augiem). Arī kušķis.
spura Atsevišķs, nepiekļāvīgs (apmatojuma, apspalvojuma) veidojums.
individuāls Atsevišķs, vienreizējs (indivīds, priekšmets, parādība).
ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, saliedējums, māksliniecisks saskaņojums.
Speciālā konfiskācija Atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
Speciālā konfiskācija Atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
rikošetēt Atsisties pret ko un kustēties eftā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu).
sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelieto lamam.
sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
atbildēt Atskanēt vai parādīties, it kā reaģējot (uz iepriekšējo)
Sievišķās atskaņas Atskaņas rindas divās pēdējās zilbēs ar uzsvaru rindas priekšpēdējā zilbē.
diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko sasprieguma fāzei.
mašīnatslēdznieks Atslēdznieks, kas remontē mašīnas.
remontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic remontdarbus.
Piekaramā (arī priekškaramā) atslēga (arī slēdzene) Atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
Priekškaramā (arī piekaramā) atslēga (arī slēdzene) Atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
Piekaramā (retāk priekškaramā) atslēga Atslēga, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
atšļūkt Atslīdēt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par priekšmetiem.
atšļukt Atslīgt atpakaļ (iepriekšējā stāvoklī) - par cilvēku.
Virzuļa gredzens Atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām.
atsperojums Atsperu sistēma, kopums (kādā ierīcē, priekšmetā). Tas, kas rada atsperīgumu (kādā priekšmetā).
Gaismas (biežāk saules) zaķītis Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, (saules) gaismas stars.
Saules (retāk gaismas) zaķītis (arī zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
Saules (retāk gaismas) zaķēns (biežāk zaķītis) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
Saules (retāk gaismas) zaķītis (retāk zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
Nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes. Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
Kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
Kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
Nokāpt malā (arī krastā) Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
atblāzma Atstarota (debess spīdekļu) gaisma.
atspulgs Atstarotā gaisma. Gaismas atmirdzums, vizma (uz kāda priekšmeta virsmas). Atspīdums.
rindstarpa Atstarpe starp iespiesta teksta rindām.
pārstāstīt Atstāstīt, parasti saīsināti, minot galveno (piemēram, teksta saturu, kādu notikumu, atgadījumu).
palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta). Piekāpties, padoties, arī pakļauties.
atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku).
Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
paturēt Atstāt tālā pašā stāvoklī (priekšmetu).
Kalpot dienas (arī nedēļas) Atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
Kalpot nedēļas Atstrādāt saimniekam noteiktu nedēļu skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums, iekļāvums kādā kopumā.
atdalīt Atšķirt (atsevišķus priekšmetus, vielas no kopuma, masas).
sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), arī sašķelt (grupu, kolektīvu).
atmest Atšķirt, atdalīt (ko nevajadzīgu, lieku).
izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita. Panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
aizpeldēt Attālināties pa ūdeni. Attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
atgrūsties Attālināties vienam no otra, atgrūst vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
aizputēt Attālināties, aizskriet (saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.).
aizputināt Attālināties, aizskriet, saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.
zust Attālinoties, dodoties (kur, kur iekšā), kļūt nesaskatāmam.
atstarpe Attālums (parasti neliels) starp priekšmetiem, dzīvām būtnēm.
intervāls Attālums (starp kādiem objektiem).
izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam dotajā laika momentā.
šķērsbāze Attālums starp (transportlīdzekļa) vienas un tās pašas ass labās un kreisās puses riteņiem.
nobraukums Attālums, ko nobraucis transportlīdzeklis noteiktā laikposmā.
sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti Ieroča, transportlīdzekļa) darbība.
pašatteikšanās Atteikšanās (no kā bez tiešas ārējas ietekmes), parasti kāda labā.
noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta), paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
atdot Atteikties (no kā, piemēram, piekāpjoties).
modelis Attēlojamais objekts tēlotājā mākslā. Cilvēks, kas pozē māksliniekam.
piekrāsot Attēlot (faktus, notikumus) mazliet labākus, nekā (tie) ir īstenībā.
zīmēt Attēlot (īstenības un iztēlē radušās formas) ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
personificēt Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām.
kariķēt Attēlot (mākslas darbā) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
ēnot Attēlot (tēlotājas mākslas darbā) mazāk apgaismotas (priekšmeta, ķermeņa u. tml.) vietas.
No dabas (zīmēt, gleznot, veidot) Attēlot reālu ainavu, priekšmetu u. tml. (zīmējumā, gleznā, skulptūrā).
uzskicēt Attēlot, aplūkot (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
ilustrācija Attēls, kas papildina vai paskaidro tekstu.
trafarets Attēls, teksts u. tml., kas uz kādas virsmas ir iegūts ar šādas plāksnes palīdzību.
ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu.
relācija Attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem).
Normāla koncentrācija Attiecība starp izšķīdinātās vielas ekvivalentu daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā.
slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
aritmētika Attiecīgais mācību priekšmets.
astronomija Attiecīgais mācību priekšmets.
fizika Attiecīgais mācību priekšmets.
ģeogrāfija Attiecīgais mācību priekšmets.
ģeometrija Attiecīgais mācību priekšmets.
ķīmija Attiecīgais mācību priekšmets.
konstitūcija Attiecīgais mācību priekšmets.
literatūra Attiecīgais mācību priekšmets.
matemātika Attiecīgais mācību priekšmets.
rasēšana Attiecīgais mācību priekšmets.
trigonometrija Attiecīgais mācību priekšmets.
valoda Attiecīgais mācību priekšmets.
robeža Attiecīgajā apjomā, kopumā, attiecīgajos nosacījumos, kādos noris darbība, eksistē kāds stāvoklis, parādība, piemīt pazīmes.
rits Attiecīgajos priekšrakstos noteikts kulta darbību kopums.
ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām.
tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
Spert soļus Attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt (ko), arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
Spert soļus Attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt ko, arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
Pieņemt mērus Attiecīgi rīkoties, izmantot attiecīgus līdzekļus.
Pieņemt mērus Attiecīgi rīkoties, izmantot attiecīgus līdzekļus.
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei. Izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
aukstums Attieksme bez sirsnības. Nelaipnība, neatsaucība.
saltums Attieksme bez sirsnības. Nelaipnība, neatsaucība. Aukstums (3).
materiālisms Attieksme pret īstenību tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.
pašcieņa Attieksme pret sevi, kurai ir raksturīga savu spēju, zināšanu, nopelnu u. tml. pozitīvs novērtējums.
gaisma Attieksme, ar kādu kas tiek parādīts, attēlots. Veids, kādā ko parāda, attēlo.
pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu).
mizantropija Attieksme, kam ir raksturīgs naids pret citiem cilvēkiem, vairīšanās, atsvešināšanās no tiem.
cilvēkmīlestība Attieksme, kam raksturīga mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci. Cilvēcība, arī humanitāte.
nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana. Šādas attieksmes izpausme.
cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana. Šādas attieksmes izpausme. Cieņa [1] (1).
pateicība Attieksme, kurai ir raksturīga atzinība, sirsnība (pret kādu cilvēku), ko izraisa, piemēram, (viņa) laipnība, uzmanība, palīdzība.
pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga sevišķa (pat pārmērīga) cieņa un mīlestība. Šīs attieksmes izpausme.
nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicinājums.
nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicināšana.
patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
atbildība Attieksme, kurai raksturīgas rūpes un pienākuma apziņa.
fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
pieeja Attieksme, veids, kādā analizē, izstrādā, izveido (piemēram, mākslas darbu).
Relatīvais adjektīvs Attieksmes adjektīvs.
Relatīvais vietniekvārds Attieksmes vietniekvārds.
Relatīvais vietniekvārds Attieksmes vietniekvārds.
struktūra Attieksmju kopums starp (kā) elementiem, sastāvdaļām.
krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) - piemēram, par aizdomām, izvēli.
skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu.
atputekļot Attīrīt no putekļiem.
dinamika Attīstības gaita, izmaiņa dažādu faktoru ietekmē.
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piemēram, procesam, darbībai, uzskatam, idejai). Tieksme (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli).
audzināt Attīstīt, ieaudzināt vēlamas īpašības (dzīvniekiem).
izveidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) tiek attīstīts, pilnveidots.
inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, vispusīgu zināšanu, atziņu bagātība.
neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (kā, piemēram, norisi, darbību).
vēsums Atturīga attieksme, samērā neatsaucīga izturēšanās.
Attieksmes adjektīvs Atvasināts adjektīvs, kas izsaka raksturojamā priekšmeta pazīmi kā tiešu sakaru ar adjektīvā ietverto pamatvārdu.
modelēt Atveidot (ko) ar tēlotājas mākslas līdzekļiem.
reproducēt Atveidot (skaņu) - par tehniskiem līdzekļiem, skaņu ierakstiem u. tml.
salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski. Ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (apkārtējās pasaules priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā). Veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
tulkot Atveidot, izteikt (piemēram, tekstu, vārdu) citā valodā.
spēlēt Atveidot, tēlot (drāmas daiļdarbu, tā daļu). Īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
mute Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, arī gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai. Galvas daļa ap šo atveri. Mutes dobums.
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru aci iekļūst gaismas stari. Zīlīte.
lūka Atvere, pa kuru iekrauj kravu, vēdina, apgaismo telpas (piemēram, kuģī, lidaparātā).
perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas (par administratīviem darbiniekiem). Aizturēt (aizdomās turētu personu), lai noskaidrotu (tās) identitāti.
mute Atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
ievest Atvest (ar transportlīdzekli) un ievietot (slimnieku slimnīcā).
savest Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā. Atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
ievest Atvest un ieviest (augus vai dzīvniekus no citurienes).
atvizināt Atvest, attransportēt (par transportlīdzekļiem).
Mājas arests Atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī.
Mājas arests Atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī.
atdalīties Atvirzīties nost, attālināties (par transportlīdzekļiem).
nodalīties Atvirzīties nost, tā ka paliek savrup (no citiem, no kopuma, grupas).
pašķirties Atvirzīties, attālināties citam no cita (par priekšmetiem).
labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
bis Atzinīgs publikas sauciens izrādē, koncertā - aicinājums atkārtot (priekšnesumu).
diagnoze Atzinums (par slimību, tās būtību, raksturu, gaitu) pēc slimnieka izmeklēšanas dotumiem.
determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
regula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Kārtula. Arī likums (2).
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Likums, likumība.
pārliecība Atziņa, atziņu kopums, kas indivīdam izveidojas par parādībām dabā un sabiedrībā un kas nosaka tā personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmes pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (iepriekš teiktajam).
Gāzt cauri (eksāmenā) Atzīt eksaminējamā zināšanas par neapmierinošām.
Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
noraidīt Atzīt par nevajadzīgu, nepieņemt, neizmantot (piemēram, priekšmetu, pakalpojumu).
atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
pieņemt Atzīt par pareizu, arī pastāvošu, eksistējošu. Būt mierā (ar ko).
Ņemt par pilnu Atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko). Attiekties nopietni (pret ko).
Ņemt par pilnu Atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko). Attiekties nopietni (pret ko).
ņemt Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi).
leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls. Izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai.
linaudekls Audekls no linu šķiedras. Linaudums.
šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
transsudāts Audos un ķermeņa dobumos uzkrājies šķidrums, kas nav radies iekaisuma rezultātā.
ievainojums Audu bojājums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
nosaldējums Audu bojājums (cilvēkam vai dzīvniekam), kas rodas aukstuma iedarbībā.
biopsija Audu daļiņas izoperēšana mikroskopiskai izmeklēšanai.
seroza Audu kārta, kas klāj mugurkaulnieku ķermeņa dobumus un apņem orgānus, kas atrodas šajos dobumos.
smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai. Smilšaudekls.
Saru drēbe (arī drāna) Audums, kurā ir iestrādāti stingri, rupji dzīvnieku mati vai stingri, rupji kāda materiāla pavedieni.
audžubrālis Audžudēls attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņš ir pieņemts.
audžumāsa Audžumeita attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņa ir pieņemta.
Veģetatīvie orgāni, arī veģetatīvās daļas Auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā eksistenci (piemēram, lapas, stumbrs, sakne).
nektārijs Auga sekrēcijas orgāns, kas izdala nektāru.
šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
lecekšaugi Augi (parasti agrīnie dārzeņi), ko audzē lecektīs.
siltummīļi Augi vai dzīvnieki, kas ir cēlušies galvenokārt zemeslodes siltajās un karstajās joslās un ir neizturīgi pret samērā zemu pozitīvu temperatūru.
endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
Svešapputes augi Augi, kam ziedi apputeksnējas ar cita zieda putekšņiem.
Pašapputes augi Augi, kas apputeksnējas ar savu ziedu putekšņiem.
nektāraugi Augi, kas izdala nektāru.
kultūraugi Augi, kas no savvaļas apstākļiem ir pārvietoti uz cilvēka sagatavotu vietu, tiek kopti, uzlaboti.
paparžaugi Augi, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa (piemēram, staipekņi, kosas, papardes).
Telpu (arī istabas) puķes Augi, ko audzē telpu dekorēšanai.
Telpu (arī istabas) augi (arī puķes) Augi, ko audzē telpu dekorēšanai.
pūka Augļa, sēklas matiņš, kas sekmē to izplatīšanos.
sēnalas Augļapvalki, sēklapvalki, ziedu plēksnes (graudiem), kas paliek pēc (to) lobīšanas, slīpēšanas.
deserts Augļi, rieksti, saldumi, saldēdieni u. tml., ko pasniedz maltītes beigās.
zoohorija Augļu, sēklu un sporu izplatīšanās ar dzīvnieku palīdzību.
iestiepties Augot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem, to daļām.
ieaugt Augot ievirzīties, iestiepties, iekļauties (kur iekšā).
paaugt Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
paaugties Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Paaugt (1).
pieaugt Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem).
uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem).
kļūt Augot sasniegt kādu attīstības pakāpi (par dzīvniekiem, augiem).
stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos.
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
kserofīts Augs, dzīvnieks, kas ir pielāgojies dzīvei sausā vidē.
augļaugs Augs, kam ir ēdami augļi, ogas, rieksti.
reliktaugs Augs, kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta.
hidrofobs Augs, kas necieš lieku mitrumu.
krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs augs.
pēcaugs Augs, ko tajā pašā sezonā vēl izaudzē pēc iepriekšējā auga novākšanas.
priekšaugs Augs, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms cita auga.
saimniekaugs Augs, uz kura vai kurā eksistē kāds parazīts.
reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem.
arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu).
priors Augsta (otrā aiz lielmestra) amatpersona bruņinieku ordeņos.
tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
Valsts sekretārs Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
tinkšķis Augsta, dzidra skaņa, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (dzīvniekiem).
tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā.
ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe. Attiecīgais konsulārais darbinieks.
meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā. Cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei.
augšpalāta Augstākā palāta (buržuāziskajā parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ un kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
vēstniecība Augstākā pastāvīgas darbības diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā.
komunisms Augstākā sabiedriski ekonomiskā formācija (laikmetā pēc kapitālisma vai - dažās zemēs - pēc feodālisma), kura dibinās uz ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu un no ekspluatācijas, šķiriskā un nacionālā jūga brīvu darbaļaužu sadarbību un kurai ir divas attīstības fāzes.
bīskaps Augstākais garīdznieks, parasti bīskapijas galva.
Tautas dzejnieks Augstākais goda nosaukums, ko piešķir izciliem dzejniekiem (Padomju Savienībā).
lielmestrs Augstākais mūku ordeņa priekšnieks.
brahmanis Augstākās kastas loceklis (Indijā).
Komunistiskās universitātes Augstākās partijas mācību iestādes Padomju Savienībā (no 1919. gada līdz 1935. gadam), kurās gatavoja padomju, partijas un arodbiedrību darbiniekus.
amnestija Augstākās valsts varas akts, ar kuru (noteiktas kategorijas personas) pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītām.
koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo baznīcas) garīdznieku apspriede.
zieds Augstāko augu (sēklaugu) vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas.
Vasas pārveidnes Augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās.
sakne Augstāko augu veģetatīvais orgāns, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
vienādkājvēži Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki.
vienādkāji Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki. Vienādkājvēži.
Astronomiskais pulkstenis Augstas precizitātes pulkstenis, kam ir pastāvīgs pulksteņa gājiens un ko minimāli ietekmē ārējie faktori.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, balstoties uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
psihe Augsti organizētas matērijas īpašība, specifiska objektīvās realitātes atspoguļošanas forma.
kornete Augsto diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
Indukcijas spole Augstsprieguma augstfrekvences transformators, ko izmanto, piemēram, dzinēju aizdedzei.
darsonvalizācija Augstsprieguma un augstfrekvences strāvas lietošana ārstniecībā.
augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls.
labdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls.
treļļi Augstu, dzidru (kādas ierīces, iekārtas u. tml.) skaņu kopums.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
elite Augstvērtīga (augu, to sēklu, kā arī dzīvnieku) grupa.
liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Lielainums.
lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Liels [2] (2).
cekuls Augšējā daļa (augam, retāk priekšmetam), kuras forma atgādina šādu veidojumu.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem. Šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
virspuse Augšējā puse, daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam). Arī virsa (1).
mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu.
plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
Augļa vīkals Augšlapas, kas paliek pie augļa.
zaķalūpa Augšlūpas šķeltne. Augšlūpa, kam ir šāds defekts.
lordkanciers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglijā).
kanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglija). Lordkanclers.
starpzobs Augšžokļa malējais priekšzobs, ilknis vai mazais priekšdzeroklis (ciršļiem).
veģetēt Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) - parasti par augiem.
ornitofilija Augu apputeksnēšanās ar putnu starpniecību.
hidrofilija Augu apputeksnēšanās ar ūdens palīdzību.
lūksne Augu audu komplekss, kas ietilpst vadaudu sastāvā un vada organiskās vielas.
ganības Augu barības iegūšanas vieta (savvaļas dzīvniekiem).
orhideja Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros (piemēram, orhideja, dzegužpuķe, naktsvijole).
kļava Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar pretējām lapām un ziediem ķekaros vai skarveida ziedkopās.
olīva Augu dzimta, kurā ietilpst koki vai krūmi ar vienkāršām vai saliktām lapām un augli - pogaļu, kauleni, spārnaino riekstiņu vai ogu.
verbēna Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
vijolīte Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
sapindi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros.
rezēda Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, kam raksturīgi nekārtni ziedi, kas sakārtoti auga galotnēs ķekaros vai vārpās.
sūrene Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
lipeklis Augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas.
hemotropisms Augu orgānu spēja ķīmisku vielu ietekmē mainīt augšanas virzienu.
anemofilija Augu spēja apputeksnēties ar vēju.
kokostauki Augu tauki, ko iegūst no kokosriekstiem.
biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide, kurā ir samērā vienveidīgi apstākļi.
oogāmija Augu un dzīvnieku dzimumvairošanās process, kurā saplūst krasi atšķirīgas (piemēram, pēc izmēra, formas, kustīguma) dzimumšūnas.
biocenoze Augu un dzīvnieku kopums, kuri dzīvo vidē ar vienveidīgiem dzīves apstākļiem.
bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
triba Augu un dzīvnieku sistemātikā - radniecīgu ģinšu grupa.
ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā - sugu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
Barības līdzekļi Augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
Barības līdzekļi Augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
citoplazma Augu vai dzīvnieku šūnu protoplazma (bez kodola).
barība Augu vai dzīvnieku valsts produkti (arī minerālvielu piedevas), kas nepieciešami dzīvības procesu uzturēšanai dzīvā organismā. Pārtika, uzturlīdzekļi, uzturs.
klons Augu vai zemāko dzīvnieku organisma pēcnācēji, kas radušies no viena īpatņa veģetatīvās vairošanās ceļā.
Baltās lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem. Šīs apakškārtas kukaiņi.
kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara ilotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi.
nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
auļi Aulekši.
apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Aulekšot apkārt. Apauļot.
pāraulekšot Aulekšojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
ataulekšot Aulekšojot atklāt šurp. _imperf._ Aulekšot šurp. Aulekšojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizaulekšot Aulekšojot attālināties. _imperf._ Aulekšot prom. Aizauļot.
ieaulekšot Aulekšojot ievirzīties (kur iekšā).
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
aizaulekšot Aulekšojot nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
pāraulekšot Aulekšojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paaulekšot Aulekšojot pavirzīties.
pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzaulekšot Aulekšojot uzskriet (parasti par zirgu).
noaulekšot Aulekšos nojāt.
noaulekšot Aulekšos noskriet.
auļot Aulekšot.
apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Auļot apkārt. Apaulekšot.
aizauļot Auļojot attālināties. _imperf._ Auļot prom. Aizaulekšot.
ieauļot Auļojot ievirzīties (kur iekšā).
ieaurot Aurojot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
vidusauss Auss daļa starp ārējo un iekšējo ausi.
otīts Auss iekaisums.
labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
celties Aust, arī tuvoties zenītam (par debess spīdekļiem). Aust (par gaismu, dienu).
kāpt Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem).
ziedēt Aust, būt uzausušam (par gaismu). Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem).
gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai). Metāla gabals, ko skandina signalizējot.
čalma Austrumnieku (parasti musulmaņu) vīriešu galvassega - drēbes gabals, ko aptin parasti ap cepuri.
aušība Aušīgam cilvēkam raksturīga darbība, izturēšanās, attieksme.
autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
monitors Automātiska iekārta radioaktīvā starojuma kontrolei.
pašpalaidējs Automātiska ierīce, iekārta (kā) iedarbināšanai.
pašpadevis Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai. Pašpadevējs.
pašpadevējs Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai. Pašpadevis.
totalizators Automātisks skaitītājs, kas rāda, kāda summa iemaksāta par katru sporta sacensību dalībnieku.
iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
stereotips Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
saldētājautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorautomobilis.
refrižeratorautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Saldētājautomobilis.
autovilciens Automobilis ar vairākām piekabēm.
elektroautomobilis Automobilis, ko darbina ar elektrisko enerģiju.
elektromobilis Automobilis, ko darbina ar elektrisko enerģiju.
telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās.
autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma). Teksts šādas vienības apjomā.
oriģināls Autora veidots teksts (rokrakstā vai mašīnrakstā), attēls, kas paredzēts poligrāfiskai pavairošanai, kopēšanai.
prestižs Autoritāte, cieņa, arī ietekme.
galva Autoritatīva, vadoša persona. Priekšnieks, vadītājs (kādā cilvēku grupā).
sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
kodolbumba Aviobumba - eksplozīvas darbības kodolierocis.
atombumba Aviobumba - eksplozīvas darbības kodolierocis. Kodolbumba.
rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī.
babulis Babulnieks.
nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
maiss Bads priekšmets (parasti pildīts ar salmiem, sienu) gulēšanai vai sēdēšanai.
Bilžu grāmata Bagātīgi ilustrēta grāmata (ar nelielu tekstu vai bez teksta) pirmsskolas vecuma bērniem.
nabobs Bagātnieks ar izšķērdīgu, krāšņu dzīves veidu.
bagāts Bagātnieks.
plutokrātija Bagātnieku kundzība. Valsts iekārta, kur vara pieder bagātajai valdošās šķiras virsotnei (piemēram, senajā Grieķijā).
tēvadēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls. Tēva dēls.
Tēva dēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls. Tēvadēls.
mātesmeita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātes meita.
Mātes meita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātesmeita.
Mātes meita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātesmeita.
iebaidīt Baidot iedzīt (kur iekšā).
nemiers Bailes, tramīgums (dzīvniekiem).
bikls Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem).
iebakstīt Bakstot ievirzīt (kur iekšā).
izbakstīt Bakstot izmeklēt, pārbaudīt.
apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu). Iespiest caurumiņus (kam apkārt).
aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu). _imperf._ Bakstīt ciet. Izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu.
nitragīns Bakteriāls augsnes mēslojums, kas satur baktērijas, kuras uzkrāj slāpekli.
baletdejotājs Baleta mākslinieks.
dejotājs Baleta mākslinieks. Dalībnieks deju kolektīvā.
ballinieks Balles [1] dalībnieks.
laringīts Balsenes gļotādas iekaisums.
laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšējā daļā.
kāja Balsts (priekšmetam, ierīcei).
barons Baltijas vācu muižnieks.
zefīrs Balts kokvilnas veļas audums no vērptiem, balinātiem diegiem (piemēram, vīriešu kreklu šūšanai).
hlorkaļķi Balts pulveris ar asa hlora smaku (parasti dezinfekcijas līdzeklis).
leikoma Balts radzenes apduļķojums, bieza rēta pēc ievainojuma vai iekaisuma.
Zīda kokons Balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs.
hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli).
dievgalds Balustrāde altāra priekšā, pie kuras notiek šī ceremonija.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
Melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot progresīvus sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
bandīts Bandas [1] dalībnieks.
bandiniece Bandinieka [1] sieva.
gangsteris Bandīts, bandas dalībnieks (parasti anglosakšu zemēs).
iebangot Bangojot ievirzīties (kur iekšā).
baņķieris Bankas īpašnieks, akcionārs (kapitālistiskajās valstīs).
baptisms Baptistu sektas reliģiskā mācība.
bārmenis Bāra īpašnieks vai pārvaldnieks, arī bāra kalpotājs (ārzemēs).
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
vaigubārda Bārda, kas klāj vaigus, bet uz zoda tiek skūta.
mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
papildbarība Barība, kas (savvaļas dzīvniekiem) nepieciešama papildus barībai, ko (tie) spēj iegūt patstāvīgi.
ēsma Barība, ko kāds (parasti dzīvnieks) ēd. Barība (dzīvniekiem).
papildbarība Barība, ko lauksaimniecības dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai, bet savvaļas dzīvnieki izmanto papildus parastajai barībai.
ēsma Barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti zivju) pievilināšanai.
terma Barības līdzekļu enerģētiskā novērtējuma vienība, kas atbilst 1000 kilokalorijām.
nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tam) veidojas ķermeņa vajadzīgā, vēlamā masa.
pārbaroties Barojoties pārāk daudz pieņemties masā (par dzīvniekiem).
nobaroties Barojoties pieņemties masā (par dzīvniekiem).
sers Baroneta vai bruņinieka tituls (Anglijā), ko lieto kopā ar vārdu.
barotava Barošanas vieta (parasti putniem vai meža dzīvniekiem ziemā). Ietaise, kurā ieliek barību.
taucēt Barot (dzīvnieku) tā, lai (tam) strauji palielinātos ķermeņa masa, tauku kārta.
ēdināt Barot (dzīvnieku).
zīdīt Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli - par dzīvnieku mātīti).
pabarot Barot un pabeigt barot (dzīvnieku), arī barot (dzīvnieku), līdz (tas) kļūst paēdis.
varza Bars (cilvēku vai dzīvnieku), parasti neorganizēts, arī kādām normām neatbilstošs.
iebārstīt Bārstot ievirzīt (kur iekšā). Iekaisīt.
peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
valkāt Baudīt (kādu attieksmi), arī būt ar (kādu) attieksmi.
ķesteris Baznīcas kalpotājs - garīdznieka palīgs.
kantors Baznīcas kora diriģents un ērģelnieks (protestantu baznīcā).
iebāzt Bāžot ievirzīt, ielikt (kur iekšā).
apbāzt Bāžot nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
kulda Bedre rijas krāsns priekšā.
iebēgt Bēgot ievirzīties (kur iekšā).
mirt Beigt eksistēt, pakāpeniski zust (par parādībām sabiedrībā, dabā).
lūzt Beigt eksistēt, zust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
pāriet Beigties bez nevēlamām sekām.
gals Beigu daļa (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, orgānam). Visvairāk izvirzītā (ķermeņa) daļa.
bekons Bekoncūka.
valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
kapenieks Bērinieks.
kapinieks Bērinieks.
bērnistaba Bērniem paredzēta, attiecīgi iekārtota istaba.
bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā.
pirmgadnieks Bērns vai dzīvnieks viena gada vecumā.
knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks, retāk dzīvnieks.
Piena māsa (arī brālis) Bērns, kas pieņemts zīdīt, attieksmē pret pašas zīdītājas bērnu.
paraugbērns Bērns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem. Priekšzīmīgs bērns.
krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu.
Sporta ratiņi Bērnu ratiņi ar sēdekli.
rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
aizbērt Berot (ko iekšā, virsū), aizpildīt. _imperf._ Bērt ciet. Berot likvidēt.
iebērt Berot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
aizbērt Berot novietot (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
atbērt Berot novietot (iepriekšējā vietā) _imperf._ Bērt atpakaļ.
pabērt Berot novietot (kam priekšā). Arī nobērt.
trīt Berzējot (pret ko), panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
noberzēt Berzējot notīrīt, nospodrināt, arī nogludināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
ieberzēt Berzējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā).
skābardis Bērzu dzimtas koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns.
lazda Bērzu dzimtas krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem.
ieberzt Beržot ievirzīt (kur iekšā).
izberzt Beržot iztīrīt (parasti no iekšpuses).
noberzt Beržot nomazgāt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
noberzt Beržot nomazgāt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
Pats no sevis Bez ārējas iedarbības, ietekmes.
atgrūst Bez ārēju spēku iedarbības attālināt vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
(Ar) plikām (arī kailām) rokām Bez darbarīkiem. Ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi.
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
Tukšs kā izšauta plinte Bez naudas, bez līdzekļiem.
Tukšs kā izšauta plinte Bez naudas, bez līdzekļiem.
Tukšs kā izšauta plinte Bez naudas, bez līdzekļiem. Nenozīmīgs, bezsaturīgs.
nevietā Bez pietiekama pamatojuma, nevajadzīgi.
bezpriecīgs Bez prieka. Skumjš, bēdīgs. Bezprieka.
dzidrs Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
jaukties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu).
maisīties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu). Jaukties (4).
varde Bezastaino abinieku dzimta, kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu un mitru ādu.
varžukrupis Bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
drosme Bezbailīga (dzīvnieku) izturēšanās.
Jūras vilks Bezbailīgs, pieredzējis jūrnieks.
Jūras vilks Bezbailīgs, pieredzējis jūrnieks.
Inteliģentais bezdarbnieks Bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību.
Inteliģentais bezdarbnieks Bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību.
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
pumpurošanās Bezdzimuma vairošanās veids zemākajiem dzīvniekiem, augiem - šūnu dalīšanās un jaunā organisma izveidošanās no šūnas daļas.
bezsaimnieka Bezīpašnieka.
amonjaks Bezkrāsaina gāze - slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku.
urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli, degvielu.
anilīns Bezkrāsains (vai iedzeltens), eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto, piemēram, krāsvielu, fotoattīstītāju, ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
segnetsāls Bezkrāsains pjezoelektrisks vīnskābes kālija un nātriju, sāls.
Ūdeņraža peroksīds Bezkrāsains sīrupveida šķidrums - ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu.
limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
hloroforms Bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku (narkozes līdzeklis).
pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute.
pogonofori Bezmugurkaulnieki, kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids.
veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi). Šī tipa dzīvnieki.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta. Šī tipa dzīvnieki.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie dzīvnieki ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu. Šī tipa dzīvnieki.
posmkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes. Šī tipa dzīvnieki.
pushordaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes; šī tipa dzīvnieki.
gliemji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki.
moluski Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts nesegmentēts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki. Gliemji.
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums. Šī tipa dzīvnieki.
posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis. Šī tipa dzīvnieki.
liberālisms Bezprincipialitāte, nekonsekvence, arī nepamatota iecietība.
eklektisms Bezprincipiāls, mehānisks dažādu idejisko virzienu, teoriju u. tml. savienojums. Konsekvences trūkums (piemēram, uzskatos).
liberāls Bezprincipiāls, nekonsekvents, arī nepamatoti iecietīgs.
murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
Ūdens gabals Bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
Ūdens gabals Bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
nošļukt Bezspēkā nolaisties (par rokām). Bezspēkā noliekties (par galvu).
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā. Cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
murskulis Bezveidīgs priekšmets.
pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu (Latvijas laukos feodālismā un kapitālisma sākumperiodā).
vaļinieks Bezzemnieks, kas par mītni pie saimnieka atlīdzināja ar savu darbu.
Dieva vārds Bībeles teksts. Bībeles teksta fragments.
dublets Bibliotēkās - otrais grāmatas eksemplārs.
bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina grāmatu krājumu un izsniedz grāmatas lasīšanai.
pamatkomplektēšana Bibliotēkas fondu komplektēšana atbilstoši bibliotēkas profilam.
lasītājs Bibliotēkas, lasītavas u. tml. apmeklētājs.
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
sabīdīt Bīdot (kā) speciālās detaļas, elementus citu citam virsū, citu citā iekšā, samazināt (tā) apjomu.
iebīdīt Bīdot ievirzīt (kur iekšā).
sabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
iebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) ieiet (kur iekšā).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku vai daudzu priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai.
brezents Biezs, ūdensnecaurlaidīgs audekls.
kultivēt Bieži izmantot (kādu paņēmienu, līdzekli u. tml.).
lutināt Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos).
klaiņot Bieži mainīt uzturēšanās vietu (par dzīvniekiem).
apņurcīt Bieži ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, pamocīt (mazu dzīvnieku).
apritināt Bieži šķirstot, ritinot, ieliekt (piemēram, grāmatas lapas). Saritināt.
neokolonija Bijusī kolonija vai puskolonija, kurā imperiālistiskās valstis jaunās formās ir saglabājušas vai nodibinājušas savu ekonomisko un politisko kundzību.
vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā pretpadomju militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās pret Padomju Savienību fašistiskās Vācijas pusē.
bikšturi Biksēm piepogājamas, pāri pleciem pārliekamas lences.
čakarēt Bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
iebikstīt Bikstot ievirzīt (kur iekšā).
iebikstīt Bikstot padarīt bailīgu, tramīgu (dzīvnieku).
piramīda Biljarda spēle ar piecpadsmit bumbām. Biljarda bumbas, kuras spēles sākumā saliek trijstūrveidīgi.
mēnešbiļete Biļete braukšanai satiksmes līdzekļos vienu mēnesi.
retūrbiļete Biļete braukšanai turp un atpakaļ (ar satiksmes līdzekli).
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
binoklis Binokulāra optiska ierīce tālu priekšmetu skaidrākai saskatīšanai.
zooģeogrāfija Bioģeogrāfijas nozare, kas pētī dzīvnieku izplatību atkarībā no ģeogrāfiskajiem apstākļiem.
fermentācija Bioķīmisks process, kas noris fermentu ietekmē.
organoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvnieku un augu orgānus.
kosmobioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmiskā bioloģija.
Kosmiskā bioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmobioloģija.
dzīve Bioloģiska (augu vai to daļu) eksistence.
dzīve Bioloģiska (cilvēku vai dzīvnieku) eksistence.
oža Bioloģiska norise cilvēka vai dzīvnieka organismā - apkārtējā gaisā esošu vielu uztvere. Spēja uztvert šādas vielas.
nārstot Bioloģiskās aktivitātes periodā laist ūdenī olas (ikrus), pieņus (par zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem).
nārsts Bioloģiskās aktivitātes process (zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem), kad tie laiž ūdenī olas (ikrus), pieņus.
hormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs vai audu šķidrumā (limfā) izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri.
mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par cilvēkiem).
mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām).
dzīvot Bioloģiski eksistēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā. Slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā.
iebirdināt Birdinot ievirzīt (kur iekšā).
pabirdināt Birdinot novietot (kam priekšā).
iebirt Birstot ievirzīties (kur iekšā).
zobenbrālis Bīskapa Alberta 1202. gadā dibināta militāra un reliģiska ordeņa loceklis.
domkapituls Bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija.
Slepkavu bedre Bīstama vieta, noziedznieku miteklis.
Slepkavu bedre Bīstama vieta, noziedznieku miteklis.
holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā.
Bišu maize Bišu barība, ko tās izstrādā no putekšņiem un medus.
Bišu maize Bišu barība, ko tās izstrādā no putekšņiem un medus.
puve Bišu peru infekcijas slimība, kurai lakstauga peru pūšana.
Bišu māte Bišu saimes loceklis, kas dēj olas.
Bišu māte Bišu saimes loceklis, kas dēj olas.
Darba bite Bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
šķirdēlis Bišu stropa sastāvdaļa - dēlis stropa iekštelpas ierobežošanai.
bite Bišveidīgo kukainis, kas ziedu nektāru pārstrādā medū.
iebizot Bizojot ievirzīties (kur iekšā).
mīkstblaktis Blakšu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu. Šīs dzimtas kukaiņi.
šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase.
blankists Blankisma piekritējs.
bleķis Blēņas, nieki.
spilvens Blīva kopa, ko veido nelieli, pie viena substrāta piekļāvušies augi.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem.
ieblīvēt Blīvējot ievirzīt (kur iekšā).
ieslānīt Blīvi kraujot, ievietot (kur iekšā).
aizslānīt Blīvi kraujot, novietot (kam priekšā).
rētaudi Blīvi saistaudi, kas ir radušies dažādu audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
necaurredzams Blīvs, koncentrēts, tāds, kurā neko nevar saskatīt (piemēram, par miglu, dūmiem).
biezs Blīvs, sablīvēts (dzīvnieku, parasti zivju, kukaiņu, kopums).
rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam.), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
maita Bojā gājis dzīvnieks.
sabrukums Bojāeja, pastāvēšanas izbeigšanās (valstij, sabiedriskajai iekārtai u. tml.).
skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
vaina Bojājums, defekts.
remonts Bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot).
konjektūra Bojāta vai nesalasāma teksta izlabošana vai restaurēšana, pamatojoties uz minējumiem. Izlabojamais vai restaurējamais teksts.
lūžņi Bojāti, lietošanai nederīgi (parasti metāla) priekšmeti.
defektīvs Bojāts (priekšmets).
lūžņa Bojātu, lietošanai nederīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu kopums. Vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
raunds Boksā - laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
klinčs Boksā - pretinieka aptveršana, lai viņu kavētu sitienā.
nokautēt Boksa cīņā - ar spēcīgu sitienu atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu.
boļševizācija Boļševiku ietekmes, boļševiku skaita palielināšana (sabiedrībā, organizācijā).
bonapartists Bonapartisma piekritējs.
palinoloģija Botānikas nozare, kas pētī ziedputekšņus un sporas.
dendrārijs Botāniskā dārza daļa vai speciāls dārzs, kurā kolekcijas veidā iestādīti kokaugi.
iebradāt Bradājot iespiest (kur iekšā).
hernhūtietis Brāļu draudzes loceklis.
sastāvs Braucienam savienots (transportlīdzekļu, parasti vagonu) kopums.
reiss Brauciens (ar transportlīdzekli) no maršruta viena galapunkta līdz otram.
priekšbrauciens Brauciens (pirms sacensību brauciena), kurā noskaidro, piemēram, dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
tālbrauciens Brauciens ar kuģi tālāk par piekrastes zonu.
atpakaļbrauciens Brauciens uz iepriekšējo vietu.
starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām). Arī klandēt.
apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā). Iebraukt (par kuģi).
atbraukt Braucot atvest, atgādāt (transportlīdzekli, zirgu).
iebraukt Braucot iespiest (kur iekšā) - par transportlīdzekli.
iebraukt Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti.
iebraukt Braucot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli, iejūgtu zirgu).
izbraukt Braucot izvirzīt (transportlīdzekli).
aizbraukt Braucot nogādāt (transportlīdzekli).
sadzīt Braucot nogādāt un novietot (kur vairākus, daudzus transportlīdzekļus).
iebraukt Braucot noregulēt (transportlīdzekli).
nobraukt Braucot novirzīt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.).
nobraukt Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
Noskriet no sliedēm Braucot novirzīties no sliedēm (par sliežu transportlīdzekļiem).
Noskriet no sliedēm Braucot novirzīties no sliedēm (par sliežu transportlīdzekļiem).
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem). Mētāt (2).
mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem).
pārbraukt Braucot pārgādāt (transportlīdzekli mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārbraukt Braucot pārvietot (parasti transportlīdzekli uz citu darbavietu).
nest Braucot pārvietot (uzņemto kravu, cilvēkus) - par transportlīdzekļiem.
pārbraukt Braucot pārvietoties (uz citu vietu) - parasti par transportlīdzekļiem.
pārkārtoties Braucot pārvietoties, iekļauties (kur) - par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli.
pārbraukt Braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.). Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) garām (kam), arī gar (ko).
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā.
pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli. Braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braucot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekli.
pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli).
piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli.
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem).
mētāties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
svaidīties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem). Mētāties (3).
pārsviesties Braucot strauji pagriezties (uz citu pusi) - par transportlīdzekļiem.
pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem).
gāzelēties Braucot svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem. Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
nobraukt Braucot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekli.
nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam).
nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt lejā (transportlīdzekli no kurienes, kur u. tml.).
krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli.
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
ieskriet Braucot, jājot ātri ievirzīties (kur iekšā). Ātri ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
iebraucīt Braukot ievirzīt (kur iekšā).
gaita Braukšanas, pārvietošanās veids, arī ātrums (piemēram, transportlīdzekļiem).
iebraukt Braukšus ievirzīties (kur iekšā).
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli. Braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
noripot Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
pērties Braukt pa staignu, smilšainu u. tml. ceļu (par transportlīdzekļiem).
nākt Braukt šurp (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
kratīties Braukt transportlīdzeklī, kas krata.
slīdēt Braukt, parasti vienmērīgā, klusā gaitā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
iebrāzmot Brāzmojot ievirzīties (kur iekšā).
iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi.
auri Brēcieni, kaucieni (dažiem dzīvniekiem).
stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī.
nobremzēt Bremzējot apturēt (transportlīdzekli).
nobremzēt Bremzējot pārtraukt (transportlīdzekļa kustību).
stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
virzienrādis Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka transportlīdzeklis izdarīs pagriezienu (pa labi vai pa kreisi).
muskusbriedis Briežu dzimtas bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks ar lāpstveida paplašinājumu ragu augšdaļā.
stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu.
teļš Briežu dzimtas vēršu apakšdzimtas dzīvnieku mazulis.
bullis Briežu vai dobradžu dzimtas dzīvnieku tēviņš.
Kompleksā brigāde Brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
lornete Brilles ar rokturi, aiz kā tās tur acu priekšā.
panaceja Brīnumainas iedomātas zāles, brīnumains iedomāts līdzeklis pret visām slimībām.
panaceja Brīnumains, iedomāts līdzeklis pret visām nevēlamām parādībām.
mala Brīva josla, kas ierobežo lappuses tekstu, attēlus.
buklets Brīvā locījumā sakārtots neperiodisks iespieddarbs (parasti reklāmas, informācijas izdevums vai īss ceļvedis).
atkāpe Brīva telpa, vieta kā priekšā vai starp ko.
ārskats Brīvās dabas skats (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā). Pretstats: iekšskats.
Telpiskais gobelēns Brīvi telpā izkārtota trīsdimensiju tekstila kompozīcija.
nokārt Brīvi, nesasprindzinot noliekt, arī izstiept uz leju (ķermeņa daļu).
ļaudis Brīvie cilvēki (parasti zemnieki) pretstatā dzimtcilvēkiem (feodālajā iekārtā).
pašaplikšanās Brīvprātīga līdzekļu došana (piemēram, celtniecības, labiekārtošanas darbu veikšanai kādā teritorijā).
kolektivizēt Brīvprātīgi apvienot (individuālo zemnieku saimniecības) kolektīvas (kooperatīvās) saimniecībās.
oktobrēni Brīvprātīgi organizētas jaunāko (pirmo, otro, trešo) klašu skolēnu grupas pie pionieru pulciņiem un vienībām. Šādu grupu locekļi.
Komunistiskā sestdienas talka Brīvprātīgs bezmaksas padomju strādnieku darbs sabiedrības labā (kādā no brīvajām sestdienām).
Komunistiskā sestdienas talka Brīvprātīgs bezmaksas padomju strādnieku virsstundu darbs sabiedrības labā (kādā no brīvajām sestdienām).
logs Brīvs laikposms, pārtraukums, piemēram, darbā, ja nākamais darba posms neseko tieši iepriekšējam.
vaļa Brīvs laiks. Stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
nepiespiests Brīvs, dabisks, bez lieka sasprindzinājuma.
bronhīts Bronhu gļotādas iekaisums.
jēlums Brūce (cilvēkam vai dzīvniekiem), kas radusies stipra nobrāzuma, noberzuma rezultātā.
vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
Plēsta brūce Brūce, kas rodas, ja audos virzās kas (parasti) neass vai ja audi tiek sarauti.
iebrukt Brūkot, grūstot ievirzīties (kur iekšā).
aizbrukt Brūkot, grūstot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
pāts Brūngani dzeltens, dzeltenbrūns ar melnu, brūnu vai pelēki dzeltenu asti, krēpēm (par dzīvniekiem, to apmatojumu).
brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
monitors Bruņām klāts mazas iegrimes karakuģis ar spēcīgu artilēriju krasta bateriju un kuģu iznīcināšanai piekrastes rajonos.
kavalieris Bruņinieks, dižciltīgais.
paladīns Bruņinieks, kas piederēja pie valdnieka svītas. Valdnieka uzticības persona, padomdevējs.
kavaljero Bruņinieks, muižnieks (Spānijā).
komturija Bruņinieku ordeņa pils novads, pārvaldes iecirknis.
komturs Bruņinieku ordeņa pils, arī tās garnizona un komturijas priekšnieks.
sardze Bruņota apakšvienība, kas apsargā kādu militāru objektu.
spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties.
sist Bruņotā cīņā dot triecienu (pretiniekam), graut (pretinieku).
nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko).
padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu).
padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
triekt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) virzās, pārvietojas noteiktā virzienā, parasti ātri.
pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
insurgents Bruņotas sacelšanās dalībnieks, dumpinieks.
kaut Bruņotās sadursmēs sagādāt (pretiniekam) lielus zaudējumus, graut, iznīcināt (pretinieku).
karadarbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Kara darbība.
Kara darbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Karadarbība.
Kara darbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Karadarbība.
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks).
Soda ekspedīcija Bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
bruņutransportieris Bruņuautomobilis vai apbruņota kāpurķēžu mašīna motorizēto strēlnieku un munīcijas transportēšana.
budists Budisma piekritējs.
būdeļnieks Būdnieks.
šautra Bultveida rādītājs (iekaltās, lencēs u. tml.).
serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
Uguns vārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
Uguns vārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
ugunsvārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni. Uguns vārdi.
ieburbuļot Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā).
motorburinieks Burinieks, kura palīgdzinējs ir motors.
zēģelnieks Burinieks.
noburt Burot pakļaut (ko) kādai ietekmei, kādām pārvērtībām.
parindenis Burtisks (teksta) tulkojums, kas paredzēts, piemēram, mākslinieciska tulkojuma izveidei, informācijai par (teksta) saturu.
metieris Burtlicis, kas sadala slejās saliktu tekstu lappusēs. Aplauzējs (2).
iespiedburti Burtstabiņu komplekts kāda alfabēta burtu, kā arī tam piederīgo zīmju reproducēšanai.
garnitūra Burtu komplekts, kurā sakopoti tipogrāfijas burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
atburtot Burtu pa burtam izlasīt, atšifrēt (grūti salasāmu vai šifrētu tekstu).
monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
ieburzīt Burzot iedabūt (kur iekšā).
lielburžuāzija Buržuāzijas daļa, kurai pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
Republikāņu partija Buržuāziska politiska partija, kas aizstāv republikānisku valsts iekārtu.
Pirmdzimtības tiesības Buržuāziskajās valstīs - tiesības, pēc kurām vecākajam dēlam ģimenē ir īpašas priekšrocības kapitālistiskā mantojuma saņemšanā.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
Kritiskais reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens, kas par primāriem atzīst reālus, neatkarīgi no apziņas pastāvošus objektus (materiālajā īstenībā vai garīgajā esamībā).
freidisms Buržuāziskās psiholoģijas psihoanalīzes teorija un metode, kas pārspīlē neapzinātu tieksmju, zemapziņas nozīmi cilvēka darbībā.
neokapitālisms Buržuāzisko un reformistisko ideologu teorija, pēc kuras mūsdienu monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
Slepenais karš Buržuāzisko valstu slepena cīņa ar pretinieku, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
radikālisms Buržuāzisks politisks virziens, kura piekritēji savā programmā prasa daļējas reformas, kas neskar kapitālisma sociālekonomiskos pamatus.
klerikālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas cenšas pastiprināt baznīcas un garīdzniecības ietekmi valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
liberālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas tiecas pēc neierobežotas privātuzņēmēju brīvības kapitālistiskajā ekonomikā un aizstāv parlamentāru valsts iekārtu, buržuāzisko formālo demokrātiju un individuālismu.
karāties Būt (gaisā), parasti šķietami, nekustīgā stāvoklī (par putniem, kukaiņiem, arī par lidaparātiem lidojumā).
kauties Būt (kā nevēlama) ietekmē, varā, censties pārvarēt (ko nevēlamu).
sildīties Būt (kāda) iejūtības, atsaucības, arī laipnības, sirsnības ietekmē.
klausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
paklausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
ieviesties Būt (kur) lielā daudzumā, savairoties (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
ķildoties Būt agresīvam, kauties (par dzīvniekiem).
ieņemt Būt ar attieksmi (pret ko).
nīst Būt ar galēji negatīvu, noraidošu attieksmi (pret ko).
ņemt Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
Būt labam prātam, arī turēt labu prātu (uz kādu) Būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
Būt labam prātam, arī turēt labu prātu (uz kādu) Būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
Turēt labu prātu (uz kādu) Būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
Būt pasistam (uz ko) Būt ar lielu, pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
Būt trakam (uz ko) Būt ar ļoti spēcīgu tieksmi (uz ko).
peldēt Būt ar mainīgu augstumu atskaņotāja, magnetofona mehānisma defekta dēļ (par fonogrammas skanējumu). Arī detonēt.
nemiers Būt ar negatīvu, noliedzošu attieksmi (pret ko), paust negatīvu, noliedzošu nostāju.
Turēt ļaunu prātu (uz kādu) Būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu).
plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē).
tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē). Plūst (6).
sodīt Būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi (pret ko). Paust šādu attieksmi.
turēt Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
vilkt Būt ar novirzi uz vienu pusi (par zāģa, lodes trajektoriju u. tml.).
iegriezties Būt ar pagriezienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u.tml.
Būt kā jukušam (uz ko) Būt ar pārmērīgi lielu tieksmi, kaislību (uz ko).
Būt (kā) ķertam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
Būt paķertam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
Būt sistam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
izspurt Būt ar spurainu, saboztu apspalvojumu, apmatojumu (par dzīvniekiem).
mācēt Būt ar tādām īpašībām, kas nodrošina (noteikta veida) izturēšanos (par dzīvniekiem).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, ka spēj runāt, lasīt (kādā valodā), saprast tekstus (tajā).
pieklāties Būt atbilstošam kādām prasībām, normām, priekšstatiem. Būt atbilstošam kādiem apstākļiem, situācijai.
pieklāties Būt atbilstošam pieklājības normām.
Būt mierā Būt bezdarbīgam, arī nekustīgam.
nokārties Būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
pieķerties Būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem.
piegulēt Būt cieši piekļautam (pie kā) atbilstoši (tā) formai.
Būt (kāda) liktenim Būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
Būt uz strīpas, arī būt strīpā Būt darba kartībā, darba gatavībā (par ierīcēm, iekārtam u. tml.).
čumēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem). Ņudzēt, mudžēt.
ņudzēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem). Mudžēt (1), čumēt (1).
mudžēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem). Ņudzēt (1), čumēt (1).
derēt Būt derīgam (par priekšmetiem, parādībām).
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām, parādībām).
vērsties Būt draudīgam, naidīgam (pret kādu, pret ko) - par cilvēku attieksmi, kādu parādību u. tml.
mākties Būt drīzumā, arī tūlīt, neatliekami, steidzami darāmam.
meklēties Būt dzimumuzbudinājuma stāvoklī (par dzīvniekiem).
iekārties Būt iekārtam, pakārtam (kur, starp ko) un nokarāties.
piederēt Būt iekļautam (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
piederēt Būt iekļautam (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.).
palikt Būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to), nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem).
Būt (kāda) spēkos (retāk spēkā) Būt iespējai, līdzekļiem (ko darīt, veikt).
slīgt Būt ietvertam, iekļautam (kur); grimt (3).
grimt Būt ietvertam, iekļautam (kur).
iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas. Arī iekļauties (kur iekšā).
iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas. Arī iekļauties (kur iekšā). Iegult.
izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
skanēt Būt izteiktam, izpaustam (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
vilkties Būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru).
pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.). Būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
grupēties Būt izvietotiem (ap noteiktu centru, noteiktā kārtībā) - piemēram, par celtnēm, priekšmetiem.
izkaisīt Būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
spraukties Būt izvirzītam (no kurienes), kļūt redzamam (parasti par priekšmetiem).
izspīlēties Būt izvirzītam, izveidotam (parasti uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
spiesties Būt izvirzītam, izveidotam (uz āru, uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
pīties Būt juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
režģīties Būt juceklīgam, neskaidram.
izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
(Pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt Būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam. Pašam redzēt, skatīt.
turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam (par cenu). Būt kādu laiku iepriekšējā, (parasti) samērā augstā līmenī.
degt Būt karstam (psihisku norišu ietekmē).
kvēlot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām.
zvērot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām. Kvēlot (3).
sagaidīt Būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis. Veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā).
līst Būt liekulīgam, iztapīgam.
Nejust zemi zem kājām Būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
Nejust zemi zem kājām Būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
Nejust zemi zem kājām Būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
trakot Būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem).
Laizīt (arī bučot) (svārku) stērbeles Būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā).
Laizīt (arī bučot) svārku stērbeles Būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā).
trakot Būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā). Izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi.
spīdēt Būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem). Būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml. Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
raustīties Būt nedrošam, arī baidīties. Būt tādam, ko ietekmē nedrošība, arī bailes.
nomētāties Būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā.
pielipt Būt nekustīgi pievērstam (kam) - par acīm, skatienu.
klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu).
klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
klejot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
maldīties Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
slēpties Būt nesaskatāmam vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
mudžināties Būt neskaidram, juceklīgam (parasti par domām, priekšstatiem).
vāļāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā. Mētāties (4).
mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu). Mētāties (4).
sirdīties Būt niknam, agresīvam (par dzīvniekiem).
kalpot Būt noderīgam, lietojamam (par priekšmetiem).
darboties Būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu).
palikt Būt novietotam (kādā vietā) - par priekšmetiem. Pastāvēt, eksistēt (kur) - par parādībām.
vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu). Būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
turēties Būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem).
apvīt Būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) - parasti par ceļiem, upēm.
ievirzīties Būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu.
sakarst Būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai un kļūt karstam (par vielu, priekšmetu).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
sasilt Būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetiem, vidi u. tml.).
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai, tā ka kļūst silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka kļūst auksti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra (par vielu, priekšmetu).
noteikt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Nosacīt (4).
nosacīt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Noteikt (4).
ietverties Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu, iekļauties, ietilpt (kā sastāvā).
vēstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (par tekstu, attēlu u. tml.).
pavēstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
stāstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
ietilpt Būt par (kolektīva, organizācijas u. tml.) locekli, dalībnieku.
mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml.).
apzīmēt Būt par (priekšmeta, parādības) zīmi, simbolu.
audzēt Būt par cēloni tam, ka (augi vai dzīvnieki) aug, attīstās.
izkausēt Būt par cēloni tam, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
suģestēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkā) izraisās šāds psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās.
raustīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
atvirzīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēki, dzīvnieki) atiet, atkāpjas.
radīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkiem) veidojas kāda attieksme (pret ko), attiecības (ar ko).
padarīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) iegūst (kādu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
nogalināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt.
nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
nobendēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem).
noslogot Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
pārdzīt Būt par cēloni tam, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
iemest Būt par cēloni tam, ka (gaisma) pēkšņi iespīd (kur iekšā).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
pievilt Būt par cēloni tam, ka (kāda) gaidītais, cerētais nenotiek.
rosināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās, slieksme (ko darīt).
krāpt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas nepareizs, maldīgs priekšstats.
kārdināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
piesiet Būt par cēloni tam, ka (kādam) tiek ierobežota kustības brīvība.
turēt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties. Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
iedzīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā), parasti pret paša gribu.
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kur cieši iesaistās, iekļaujas, ka rodas stipra aizrautība.
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomirst, (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
nomocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.).
pušķot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem). Būt par rotājuma elementu.
rotāt Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) kļūst skaists, daiļš (piemēram, par attēliem, ornamentiem, priekšmetiem).
nolēmēt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kļūst stīvs, nekustīgs (piemēram, par slimību).
noraut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām).
velt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā).
pielūžņot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem.
padarīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
uzsist Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uztriekt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
iegāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un iekrīt (kur iekšā).
rīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā, tiek iznīcināts (parasti par parādībām dabā).
nonāvēt Būt par cēloni tam, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt.
parādīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst zināms, saprotams, atklājas, tiek pierādīts.
pamētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem).
ievirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk (kur iekšā) - parasti par vēju, straumi.
veikt Būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, risinās (piemēram, par parādībām, procesiem).
pamest Būt par cēloni tam, ka (kas) paliek (kur).
pārputekļot Būt par cēloni tam, ka (kas) pārputekļojas.
ienest Būt par cēloni tam, ka (kas) rodas, izraisās, notiek.
korodēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmiska procesu ietekmē.
noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
gaisināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek izkliedēts (par vēju).
sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml. (par uguni, par ko degošu).
nopostīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, sagrauts (parasti par parādībām dabā).
piesmelt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek piepildīts (ar šķidrumu).
sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
saldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (parasti braucēji, priekšmeti) šādā veidā kustas augšup lejup (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izsēt Būt par cēloni tam, ka (parasti infekcija) izplatās organismā.
iestrāvot Būt par cēloni tam, ka (parasti siltums, gaiss) ievirzās (kur iekšā).
iemest Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisa strāva) pēkšņi ieplūst (kur iekšā).
uztriekt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi.
samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot strauji sašūpojas, sazvalstās.
mētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
pamest Būt par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek pavirzīts (kur, kāda virzienā u. tml.). But par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek virzīts nelielu attālumu.
aptēst Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
vajāt Būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu).
iedvest Būt par cēloni tam, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
aizturēt Būt par cēloni tam, ka nenotiek (kāda darbība), aizkavēt, traucēt veikt (ko).
atturēt Būt par cēloni tam, ka netiek veikta (kāda darbība, kustība), ka tiek aizkavēta (kāda rīcība).
saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības).
radīt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) veidojas (par parādībām dabā, arī par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
izveidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu ietekmē (kas) rodas (par parādībām dabā).
lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
nolemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
panākt Būt par cēloni tam, ka rodas iespējas, priekšnoteikumi (kā) īstenošanai un (tas) īstenojas.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka vai dzīvnieka psihē, organismā, darbībā) - par parādībām daba.
iegāzt Būt par cēloni tam, ka strauji ieplūst, ielīst (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma).
metināt Būt par cēloni tam, ka tehnoloģiskā, piemēram, karsēšanas, procesā (kas) tiek savstarpēji savienots.
atspaidīt Būt par cēloni tam, ka tiek atspiests.
nostiept Būt par cēloni tam, ka tiek pārpūlētas (rokas) - par smagu nesamo.
samētāt Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
Mest ēnu Būt par cēloni tam, panākt, ka (kas) tiek kompromitēts.
apstulbināt Būt par cēloni, ka (kāds) apmulst, tiek apmāts.
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, patērēts. Patērēt (daudz vai visu).
atēnot Būt par cēloni, ka kāds priekšmets met ēnu.
cirst Būt par cēloni, ka tiek spēji pārtraukta (piemēram, elpa).
Mest ēnu Būt par cēloni, panākt, ka (kas) tiek kompromitēts.
pamest Būt par cēloni, pieļaut, ka (kāds) paliek vientulībā.
diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam), izraisīt, nosacīt (piemēram, procesu, darbību, attieksmi).
mudināt Būt par ierosmi (kāda) darbībai, norisei (par priekšmetiem, parādībām).
norādīt Būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām).
iepazīstināt Būt par informācijas avotu (par rakstītu tekstu, mākslas darbu).
sastāvēt Būt par locekli, biedru (parasti organizācijā).
solīt Būt par priekšnoteikumu, lai (kas) rastos, norisinātos.
prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, kongresam u. tml.).
sekundēt Būt par sekundantu (1).
sekundēt Būt par sekundantu (2).
uzticēties Būt pārliecinātam par (kāda) labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi.
čumēt Būt pārpilnam ar sīkiem, kustīgiem dzīvniekiem.
mudžēt Būt pārpilnam ar, parasti sīkiem, kustīgiem dzīvniekiem. Ņudzēt (2), čumēt (2).
nosegt Būt pārsegtam pāri, aizsegtam priekšā.
pārsniegt Būt pēc apjoma, satura plašākam nekā parasts (piemēram, par darbības, informācijas apjomu).
atsisties Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam (kādam no tuviniekiem).
atdzimt Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam kādam no tuviniekiem. Iedzimt.
beigties Būt pie savas ietekmes sfēras, eksistences robežas.
kaist Būt piesarkušām (psihiska stāvokļa ietekmē).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko), atlicinātu (kam).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā. Pietikt.
vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai). Arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
Iet (arī soļot, atrasties) avangardā Būt priekšgalā, pirmajās rindās.
Iet (arī soļot, atrasties, būt) avangardā Būt priekšgalā.
Soļot (arī iet, atrasties, būt) avangardā Būt priekšgalā.
nervozēt Būt psihiskā stāvoklī, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
stāvēt Būt rakstītam, iespiestam (kur). Būt iekļautam (tekstā).
zīmēties Būt saistītam (ar ko), attiekties (uz ko).
turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piemēram, par priekšmetiem, organisma daļām).
korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
ritēt Būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām. Izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
Sēdēt uz rubļa (arī uz kapeikas) Būt skopam, pārlieku taupīgam.
slimot Būt slimam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
plosīties Būt spēcīgam, ļoti, parasti negatīvi, ietekmīgam (piemēram, par jūtām, domām).
cirst Būt spējīgam šķelt (par cirvi, arī citiem asiem priekšmetiem).
liesmot Būt spožam (parasti sarkanā krāsā), tiekot apgaismotam.
zvērot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm).
kvēlot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
paspēt Būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
ierietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis piepildās ar pienu (par dzīvnieku).
maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
izturēties Būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
stiept Būt tādam, kam (kas, parasti detaļā, sastāvdaļā) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm.
sagriezt Būt tādam, kam (kas) veidojas apļveida vai spirālveida formā (par augiem, dzīvniekiem).
mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
zibsnīt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
šķaudīt Būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni.
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
siekaloties Būt tādam, kam ilgstoši, pastiprināti izdalās siekalas.
mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
Būt (kā) pusē Būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības).
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
zināt Būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, zināšanas (2).
turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kāda (tas) posmā.
prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
Būt pēdējā vietā Būt tādam, kam netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.
Būt pēdējā vietā Būt tādam, kam netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.
turēt Būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem.
raudāt Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (par dzīvniekiem).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli novecot (arī nolietoties) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
redzēt Būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē.
lasīt Būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu).
tikt Būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
tapt Būt tādam, kam veidojas kāda īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
pārliekties Būt tādam, kam, parasti augšdaļa, atrodas pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par priekšmetiem.
reprezentēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas augu, dzīvnieku grupas, kopuma) ir kur sastopams.
pārstāvēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams.
Būt par piedauzību Būt tādam, kas aizskar pieklājības jūtas. Būt ļoti neiederīgam, nepiemērotam.
sagriezties Būt tādam, kas attīstās, veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi (par augiem, to daļām, arī par dzīvnieku ķermeņa daļām).
ievirzīt Būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem.
zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
Peldēt pa virsu Būt tādam, kas dzīvē izveicīgi iekārtojas.
uzrunāt Būt tādam, kas iedarbojas (uz kūdu), ietekmē (kādu) - piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piemēram, vielu, siltumu).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
nokarāties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem.
nokārties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu.
vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
izbīdīt Būt tādam, kas ir izvirzīts (uz priekšu, uz āru) - par ķermeņa daļām.
turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu).
skart Būt tādam, kas ir vērsts (uz kādu objektu īstenībā) - piemēram, par problēmu, ideju, arī darbību.
pārnēsāt Būt tādam, kas izplata (cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus).
vilkt Būt tādam, kas izraisa interesi, arī būt tieksmei (uz ko).
vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
valstīties Būt tādam, kas kustas, grozās no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli. Būt par balstu, pamatu (kam).
pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem.
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
pasargāt Būt tādam, kas nodrošina (kādu pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek nodrošināts (pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu).
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
zust Būt tādam, kas pārvietojas, tiek pārvietots tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts.
pārsniegt Būt tādam, kas pastāv, tiek izmantots ilgāk par paredzēto (laiku, laikposmu).
uzsūkt Būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) - par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
saistīt Būt tādam, kas savieno (kādus priekšmetus, detaļas u. tml.) - parasti par vielu.
uzsūkt Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
zvalstīties Būt tādam, kas sveras, šūpojas no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
sadalīties Būt tādam, kas tiek piešķirts katram kā daļa no kopuma, katram kā viņa daļa.
iespēt Būt tādam, kas var izpaust kādu saturu. Ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
konkurēt Būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
spiest Būt tādam, kas, tiekot satverts, arī skarts, rada (ķermeņa daļā) tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes.
ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā) - par priekšmetiem, arī par (kā) daudzumu.
ieiet Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā).
ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu. Mudžēt (2), čumēt (2).
svilpt Būt tādam, kur signālierīce rada augstu, samērā griezīgu skaņu (parasti par transportlīdzekļiem).
padoties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
pakļauties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
uztvert Būt tādam, kurā (kas) tiek satverts, aizturēts u. tml., (tam) krītot, plūstot u. tml.
izturēties Būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko) - par dzīvniekiem.
slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcionēšanas dēļ) - par iekšdedzes motoriem.
paātrināt Būt tādam, kura gaita kļūst ātrāka (par transportlīdzekli).
līkt Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu). Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
skanēt Būt tādam, kurā ir izteikts kāds saturs (piemēram, par tekstu, dokumentu).
nolīkt Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu).
zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
rādīt Būt tādam, kurā izpaužas (psihisks stāvoklis, attieksme) - parasti par seju, vaibstiem.
smieties Būt tādam, kurā izpaužas prieks, jautrība u. tml. (parasti par acīm).
reaģēt Būt tādam, kurā kādas parādības ietekmē izraisās norise, darbība (par organismu, tā daļām).
novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes. Novecot (1).
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi. Būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
vārīties Būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.).
nobeigties Būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
rūkt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem). Atskanēt šādam troksnim.
spīdēt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma. Būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām). Pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
nodarboties Būt tādam, kurā veic (kāda objekta) pētīšanu (par zinātnes nozari).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī spēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī varēt (2).
sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
putekšņot Būt tādam, no kā izplatās putekšņi (par augiem, ziediem).
pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
raudāt Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem).
notecēt Būt tādam, no kura kas, tekot lejup, atdalās nost (parasti par kādu produktu).
putēt Būt tādam, no kura uz visām pusēm izplatās putekļi, sīkas (kā) daļiņas u. tml. (parasti ārējas iedarbības rezultātā).
tecēt Būt tādam, no kura vai pa kuru pārvietojas šķidrums (par priekšmetiem).
paust Būt tādam, no kura var iegūt informāciju (par ko) - piemēram, par tekstu, attēlu, mākslas darbu.
kūpēt Būt tādam, no kura ziediem atdalās ziedputekšņi (par augiem).
novadīt Būt tādam, pa ko (transportlīdzekļi) novirzās sānis, garām (kam).
tecēt Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu).
degt Būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem u. tml.).
dvest Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi).
dvesmot Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi). Dvest (5).
skatīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem, augiem u. tml. Raudzīties (2).
raudzīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem.
nozīmēt Būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
izkarst Būt viscaur pakļautam karstuma iedarbībai (par produktiem, priekšmetiem).
saaugt Būt, arī kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko). Cieši iekļauties (kādā kopumā), kļūt par (tā) sastāvdaļu.
nostāvēt Būt, atrasties (kur visu laikposmu), netiekot pārvietotam, izmantotam (par transportlīdzekļiem).
peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem.
pārblīvēt Būt, atrasties (piemēram, transportlīdzeklī, telpā, platībā) pārāk lielā skaitā.
ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
spietot Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
šķērsot Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.).
uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) - par dzīvniekiem.
sagaidīt Būt, eksistēt (kāda) ierašanās brīdī (piemēram, gatavam lietošanai, izmantošanai).
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam savā darbībā, domāšanā u. tml.
pieredzēt Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā). Pārdzīvot, izjust (ko).
iznākt Būt, rasties (kādam stāvoklim, attieksmēm).
tverties Būt, saglabāties (kur iekšā) - piemēram, par vielu, siltumu.
kuknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kluknēt, kruknēt.
kruknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kluknēt, kuknēt.
kluknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kruknēt, kuknēt.
atribūts Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, neatņemama sastāvdaļa.
kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums.
kādība Būtiska pazīmē, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums. Kvalitāte (2).
dvēsele Būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piemēram, kādai vietai, priekšmetam).
Ieaugt ar (visām, arī dziļām, stiprām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
Ieaugt ar (visām, arī dziļām, stiprām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
Ieaugt ar stiprām (arī visām, dziļām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
Ieaugt ar visām (arī stiprām, dziļām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
pamats Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai). Faktors. Priekšnoteikums.
lietuvēns Būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
zemesdarbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
Zemes darbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā. Zemesdarbs (1).
sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
panelis Būvdetaļa - rūpnieciski izgatavots liels sienas vai pārseguma elements saliekamā konstrukcijā.
pievadīt Būvējot (piemēram, vadu, cauruļu sistēmu), pievienot (to kādam objektam).
aizbūvēties Būvējot ēku, izveidot ar to šķērsli, aizsegu (kam priekšā).
iebūvēt Būvējot novietot (celtni, arī iekārtas priekšmetu) nekustīgi starp kādiem objektiem, iekārtas priekšmetiem.
būvdetaļa Būves, celtnes detaļa, kas parasti jau iepriekš izgatavota (piemēram, bloki, sijas, durvju un logu brusas).
iebužināt Bužinot ievirzīt (kur iekšā).
carisms Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (pirmsrevolūcijas Krievijā).
patvaldība Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (pirmsrevolūcijas Krievijā).
āpsis Caunu dzimtas dzīvnieks ar garu purnu, pagaru, rupju apmatojumu.
šķidrauts Caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums. Plīvurs (3).
kapilārs Caurule ar tievu iekšējo kanālu.
caurteka Caurule ūdens vadīšanai šķērsām zem kāda objekta (piemēram, zem ceļa).
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām.
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem.
vads Cauruļveida iekārta vielu pārvadīšanai.
virpotava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas iekārtota darbam ar virpu.
štancētava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas ir iekārtota štancēšanai.
cekulots Cekulains.
sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
Gnozeoloģiskās saknes Cēloņi, kas meklējami izziņas procesa īpatnībās.
Gnozeoloģiskās saknes Cēloņi, kas meklējami izziņas procesa īpatnībās.
nocietināt Celt aizstāvēšanās būves (kāda objekta) aizsardzībai.
putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju.
militarizēt Celt militārus objektus un izvietot apbruņojumu (kādā teritorijā).
bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
bozties Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
smailēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem).
spicēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem). Smailēt (1).
mest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.).
sviest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.). Mest (11).
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
kūts Celtne lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai.
pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempju priekšā abās pusēs portālam.
ferma Celtne vai celtņu komplekss (parasti kolhozos, padomju saimniecībās) lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
paviljons Celtne, arī celtnes daļa, piemēram, eksponātu novietošanai, tirdzniecībai, kinofilmu uzņemšanai.
nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards. Arī virtuve. Arī priekštelpa, priekšnams.
ēka Celtne, ko parasti izmanto dzīvošanai, saimnieciskām, ražošanas vai sabiedriskām vajadzībām. Atsevišķs objekts celtņu kompleksā.
palīgceltne Celtne, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
kinolektorijs Celtne, telpas publiskām lekcijām un kinofilmu demonstrējumiem.
mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
piesaiste Celtnes projekta pielāgošana konkrētajai vietai.
durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aile kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
Tipa projekts Celtnes, inženierbūves projekts, kas ir paredzēts daudzkārtējai izmantošanai.
būvstrādnieks Celtniecībā nodarbināts strādnieks. Celtnieks.
būvdarbi Celtniecības darbi (piemēram, darbi celtniecības objektā).
Nulles cikls Celtniecības darbi, kas saistīti ar celtnes pamatu likšanu un sagatavošanas darbiem celtniecības objektā.
Darba rasējumi (arī zīmējumi) Celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma projekta realizēšanai nepieciešamie rasējumi (zīmējumi).
būve Celtniecības objekts, ko veido, kas vēl nav pabeigts. Arī (gatava) celtne.
celtne Celtniecības procesā izveidots objekts vai objektu komplekss. Arī ēka.
konsolceltnis Celtnis ar kustīgu vai nekustīgu konsoli, pa kuru pārvietojas celtņa ratiņi.
elektroceltnis Celtnis, ko darbina ar elektrisko enerģiju.
Arhitektūras ansamblis Celtņu grupa, kas veido vienotu arhitektonisku kompozīciju.
kazarma Celtņu komplekss, arī celtne, kurā pastāvīgi nometināti, parasti aktīvā karadienesta, kareivji un seržanti.
Televīzijas centrs Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei.
televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei. Televīzijas centrs.
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
nitroceluloze Celulozes slāpekļskābes esters.
nobrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
X kājas Ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali ieliekti uz iekšu un saskaras, apakšstilbi izvērsti uz āru.
O kājas Ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali un apakšstilbi mucveidīgi izliekti uz āru.
ceļgals Ceļa priekšējā, visvairāk izvirzītā daļa. Arī celis.
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
ceļavīrs Ceļinieks.
Ceļa vīrs Ceļinieks.
Ceļojošais kino Ceļojošā kinoiekārta.
menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā).
trofeja Ceļojumā iegūts, parasti piemiņas, priekšmets.
aizcelt Ceļot aizvirzīt, attālināt. _imperf._ Celt prom. Ceļot novietot (kur, kam priekšā, pie kā, aiz kā u. tml.).
rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml., zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri).
sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
iecelt Ceļot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
atceļš Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atpakaļceļš.
pievedceļš Ceļš, kas savieno (kādu citu ceļu) ar noteiktu objektu vai maģistrāli.
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ uz iepriekšējo vietu. Gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atceļš.
orbīta Ceļš, pa kuru elektrons vai kāda cita elementārdaļiņa kustas ap atoma kodolu. Ceļš, pa kuru lādētā elementārdaļiņa kustas paātrinātājā.
jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
ceļmalīte Ceļteka.
ceļmallapa Ceļteka.
akmeņkalis Ceļu būves strādnieks. Cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
kurss Cena, par kādu pērk vai pārdod biržā vērtspapīrus, vekseļus, obligācijas (kapitālistiskajās valstīs).
sturmēt Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) - par vairākiem, daudziem.
gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē).
meklēt Censties izraisīt sevī (emocionālu stāvokli). Censties izraisīt pret sevi (citu cilvēku attieksmi).
diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
ubagot Censties izraisīt, iemantot vēlamu attieksmi pret sevi, vēlamu stāvokli, parasti, pazemojot sevi.
Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdāties.
Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā). Sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem.
labot Censties panākt, ka (iepriekšējais rezultāts) kvalitatīvi mainās, kļūst labāks.
vairīties Censties panākt, ka nav jāsaskaras (piemēram, ar nepatīkamu attieksmi).
vairīties Censties panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams). Censties pasargāt sevi (no kā nevēlama).
vairīties Censties panākt, ka nesastopas (ar kādu). Censties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
vairīties Censties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras.
karot Censties pieveikt, uzvarēt (dzīvniekus), parasti ar ieročiem.
pietaupīt Censties saglabā!, lieki neiztērēt (piemēram, enerģiju, spēkus).
tvarstīt Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (to).
Kāpt uz galvas (retāk uz kakla) Censties uzkundzēties, apspiest. Neklausīt.
Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
sirds Centrālā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā, iekārtā, ierīcē), no kuras ir atkarīga (tās) darbība, pastāvēšana.
punkts Centrālais (kā, piemēram, darbības, norises) objekts.
centrists Centrisma piekritējs.
cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) neliels dzīvnieks vai putns.
piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pūkaine Cepurīšu sēne ar izliektu dažādas krāsas (piemēram, dzeltenu, brūna, pelēku) cepurīti.
laime Ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi.
nocirpt Cērpot atdalīt nost (vilnu dzīvniekam).
nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu (dzīvniekam).
piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
apcirpt Cērpot saīsināt vilnu, spalvu (dzīvniekiem). Daļēji, vietumis nocirpt (vilnu, spalvu).
zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai.
verga Cērte āliņģu ciršanai ledū (parasti zvejniekiem, makšķerniekiem).
piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
iecirst Cērtot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, cirvi kokā).
iecirst Cērtot, kaļot ieveidot (kādā materiālā, parasti skulptūru). Iekalt.
izcirst Cērtot, kaļot izveidot (priekšmetu).
iecirst Cērtot, strauji skarot ar cirvi, iešķelt (kādā priekšmetā), radīt plaisu.
kišlaks Ciemats (Uzbekijā, Tadžikijā).
paraugciemats Ciemats, kas noder par paraugu citu ciematu veidošanā, labiekārtošanā. Priekšzīmīgs ciemats.
mūsciems Ciems, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
zemlikas Cienasts mirušo gariem. Arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts.
uzstāties Cienāt, parasti ar labu cienastu, cienāt par saviem līdzekļiem.
Turēt godā (arī cieņā) Cienīt. Izturēties ar godbijību, ar respektu.
Turēt cieņā (arī godā) Cienīt. Izturēties ar godbijību, ar respektu.
biedrs Cieņas vai pieklājības izteikšanas forma, ko pievieno personas uzvārda, vārda vai amata nosaukuma priekšā.
Mirt badu Ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
Mirt badu Ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
noslēgt Cieši aizdarīt. Būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
siet Cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli. Šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli.
krauties Cieši drūzmēties (par dzīvniekiem).
iesprostot Cieši iekļaut no vairākām vai visām pusēm.
iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
iekost Cieši iespiest (kur iekšā zobus).
iespiesties Cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
čupa Cieši kopā (par priekšmetiem).
riekšava Cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
samiegt Cieši piekļaut (parasti ausis) - par dzīvniekiem.
pielipt Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
piegulties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu.
pieblīvēt Cieši piepildīt (ko, piemēram, ar priekšmetiem).
saplakt Cieši pieplūkt (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pieplakt Cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm).
savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties. Arī sarauties (2).
lipt Cieši saistīties (pie kā) - par putekļiem, smiltīm u. tml.
sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
Saritināties (arī savilkties) kliņģerī Cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Savilkties (arī saritināties) kliņģerī Cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ieķerties Cieši satvert (piemēram, ar nagiem, zobiem) - parasti par dzīvniekiem.
Turēties uz papēžiem Cieši sekot kādam.
Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties.
Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties.
Kāpt (arī mīt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties. Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
guba Ciešs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
sasaiste Ciešs saistījums (starp priekšmetiem, celtnēm u. tml.).
slēgums Ciešs savienojums, arī piekļāvums.
biezums Ciešs, blīvs (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
kamols Ciešs, parasti apaļš (sīku dzīvnieku) kopums.
kopsaime Ciešs, vienots kolektīvs, cilvēku grupa.
pirmdarva Cietā kurināmā (ogļu, kūdras, degslānekļu) termiskās pārstrādes (puskoksēšanas) produkts.
ietvere Cieta materiāla aizsargapvalks (nelieliem, parasti asiem vai smailiem, priekšmetiem).
tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
pelni Cietais atlikums, kas paliek pēc kurināmā, arī pēc kādu organisku vielu sadegšanas.
puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500.
katlakmens Cietas ūdens nogulsnes uz katla iekšējās virsmas.
čaula Ciets apvalks (dzīvniekiem).
žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem). Galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
kontaktsliede Ciets kontaktvads, no kura ar slīdošo kontaktu elektriskā dzelzceļa (metropolitēna) vagoni saņem elektrisko enerģiju.
dimants Ciets minerāls, kristālisks oglekļa paveids (dārgakmens).
Sausais ledus Ciets oglekļa dioksīds.
Sausais ledus Ciets oglekļa dioksīds.
rags Ciets ragvielas izaugums (uz dažu dzīvnieku galvām).
kartons Ciets, biezs papīrs ar gludu virsmu, kuram ir lielāka masa uz laukuma vienību nekā parastajam papīram.
ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām. Arī atsevišķs šī ieža gabals.
starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
fotolīze Cietu, šķidru un gāzveida vielu sadalīšanās gaismas enerģijas ietekmē.
cietumsargs Cietuma un cietumnieku apsargātājs, uzraugs.
cietumniecisks Cietumnieka dzīvei raksturīgs. Cietuma nosacījumiem atbilstošs.
mikrotrons Cikliskas darbības lādētu daļiņu paātrinātājs, kuru izmanto, lai paātrinātu elektronus.
spole Cilindiveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin. Šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
kuļkurvis Cilindriski izliekta kuļaparāta detaļa, kas no apakšas daļēji aptver kuļtrumuļa virsmu.
pārcilpot Cilpojot atgriezties (miteklī, uzturēšanās vietā u. tml.) - par dzīvniekiem.
iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi.
nocilpot Cilpojot noskriet (par dzīvniekiem).
pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem.
pacilpot Cilpojot pavirzīties (par dzīvniekiem).
piecilpot Cilpojot pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par dzīvniekiem.
uzcilpot Cilpojot uzskriet (par dzīvniekiem).
atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem). _imperf._ Cilpot šurp. Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem). _imperf._ Cilpot prom.
virsaitis Cilts vadonis. Novada valdnieks. Arī kādas cilvēku grupas vadonis.
atmiņa Cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
Dzīves uztvere Cilvēka attieksme pret cilvēka dzīvi, tās izpratne.
Pasaules uztvere (arī skatījums, izjūta) Cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
Pasaules skatījums (arī uztvere, izjūta) Cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
Pasaules uztvere (arī skatījums, izjūta) Cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
ražotājspēki Cilvēka darbība un tai piesaistīto vielisko, enerģētisko un informatīvo līdzekļu sistēma (ražošanas veida noteicošā sastāvdaļa).
liktenis Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
ceļš Cilvēka eksistence, darbība, darbības virziens. Dzīves gaita, gājums.
seja Cilvēka galvas priekšējā daļa no zoda līdz matu sākumam.
kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (dzīvnieku) šķirne.
pīšļi Cilvēka ķermenis pēc nāves. Mirstīgās atliekas.
mugurpuse Cilvēka ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja priekšpusei. Pretstats: priekšpuse.
darbs Cilvēka mērķtiecīga darbība, kurā viņš noteiktā nolūkā pārveido dabas priekšmetus, kā arī sabiedriskās attiecības, uzskatus.
krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
jūtas Cilvēka pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un pašam pret sevi. Emocijas.
sodomija Cilvēka pretdabiska kopošanās ar dzīvnieku.
pērtiķcilvēks Cilvēka priekštecis, kam vēl ir liela līdzība ar pērtiķiem.
telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem.
maska Cilvēka sejas vai dzīvnieka purna skulpturāls lējums.
apziņa Cilvēka smadzeņu funkcija - objektīvās realitātes augstākā atspoguļošanas forma.
analizators Cilvēka un augstāko dzīvnieku orgānu sistēma, kas analizē kaitēkļus.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
galvaskauss Cilvēka un mugurkaulnieku dzīvnieku galvas skelets.
Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u. tml. pazīmes.
Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u.tml. pazīmes.
statuja Cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka).
embrijs Cilvēka vai dzīvnieka dīglis no olšūnas dalīšanās sākuma līdz augļa izveidošanās beigām.
gurns Cilvēka vai dzīvnieka kājas augšdaļa.
loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (parasti ekstremitāte).
gūža Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu.
stress Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju.
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju. Stress.
slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
figūra Cilvēka vai dzīvnieka tēls (gleznā, grafikā, fotouzņēmumā u. tml.).
sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
Vēdera dobums Cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa sekundārā dobuma daļa (starp krūšu dobumu un iegurņa joslu).
auglis Cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organisms embrionālās attīstības periodā.
sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo, galvenokārt seksuālo tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
Somatiskās šūnas Cilvēka, dzīvnieka ķermeņa vai auga šūnas, izņemot dzimumšūnas.
Somatiskās šūnas Cilvēka, dzīvnieka ķermeņa vai auga šūnas, izņemot dzimumšūnas.
virsāda Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta. Epiderma (1).
epiderma Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta. Virsāda.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija. Šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
blēņas Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem.
traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidojies (par soļiem).
traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidoties (par soļiem).
prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
karavāna Cilvēki, arī dzīvnieki, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita.
pēctecis Cilvēki, cilvēku grupas, paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējā laikposma cilvēkiem, cilvēku grupām, paaudzēm.
mājinieki Cilvēki, kas paliek mājoklī (pretstatā tiem, kas īslaicīgi izgājuši, izbraukuši).
pakaļpalicēji Cilvēki, kas, piemēram, ejot, braucot, paliek aizmugurē (kādam, kam).
darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu, neekspluatējot svešu darbaspēku.
mežaļaudis Cilvēki, kuru mītnes ir, parasti dziļi, mežā. Mežinieki (2).
dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu). Cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
sirds Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas vada, ietekmē (kādu kolektīvu).
upuris Cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
bērns Cilvēks (attieksmē pret zemi, tautu, politisku virzienu u. tml., kas to ietekmē).
parvēnijs Cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt.
šuvējs Cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojās ar apģērba šūšanu.
maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
demagogs Cilvēks (parasti politisks darbinieks kapitālistiskajās valstīs), kas cenšas iegūt popularitāti masās ar pieglaimošanos, melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem. Arī iztapīgs cilvēks.
Darba devējs Cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
Darba devējs Cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
nogalināt Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
bezzobis Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam nav zobu. Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam trūkst lielākās daļas zobu.
elks Cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu.
vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
atlēts Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku. Stiprinieks.
saimnieks Cilvēks attiecībā pret tam piederošu dzīvnieku.
saimnieks Cilvēks attiecībā pret tam piederošu priekšmetu.
Fiziskā persona Cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja).
Fiziskā persona Cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja).
rekonvalescents Cilvēks rekonvalescences stāvoklī.
puse Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai.
rudacis Cilvēks vai dzīvnieks ar rudām acīm.
zaļacis Cilvēks vai dzīvnieks ar zaļām acīm.
ieklīdenis Cilvēks vai dzīvnieks, kas ieklīdis no citurienes.
nesātis Cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu.
uzmāka Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas.
uzmākoņa Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas. Uzmāka.
nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu.
saimnieks Cilvēks, arī cilvēku kopums, kas pārzina (kādu objekta), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
vienacis Cilvēks, arī dzīvnieks, kam ir viena acs.
dzērējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas (pašlaik) dzer.
slīcējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas slīkst (1).
nonāvēt Cilvēks, kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
apakšīrnieks Cilvēks, kam dzīvokļa (telpu) īrnieks vai īpašnieks izīrējis dzīvokļa (telpu) daļu.
pauperis Cilvēks, kam ilgstoši nav eksistences līdzekļu (sabiedrībā, kurā pastāv ekspluatatoru šķiras).
naudinieks Cilvēks, kam ir daudz naudas. Bagātnieks.
puscilvēks Cilvēks, kam ir fiziski vai psihiski defekti.
matainis Cilvēks, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati.
izcilnieks Cilvēks, kam ir izcilas sekmes, panākumi.
autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
lutausis Cilvēks, kam ir lielas, atliekušās, atkārušās ausis.
pīlārs Cilvēks, kam ir ļoti ietekmīgs, nozīmīgs sabiedriskais stāvoklis.
obskurants Cilvēks, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu. Tumsonis.
nesekmīgs Cilvēks, kam ir neapmierinošas sekmes mācībās.
muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
pašlabumnieks Cilvēks, kam ir raksturīga tieksme pēc pašlabuma.
daltoniķis Cilvēks, kam ir redzes defekts - daltonisms.
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
narkomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
prātvēders Cilvēks, kam ir tieksme izteikties (parasti pārgudri). Arī pārgudrs cilvēks.
analītiķis Cilvēks, kam ir tieksme, arī spēja analizēt.
kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks. Cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo izmeklēti ēdieni, dzērieni.
vieninieks Cilvēks, kam nav ģimenes, tuvinieku vai kas dzīvo bez ģimenes, tuviniekiem.
Vaļas vīrs Cilvēks, kam nav nekādu pienākumu. Brīvs cilvēks.
profāns Cilvēks, kam nav nekādu zināšanu, kas ir pilnīgs nemākulis kādā nozarē.
vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk.
nesātis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk. Negausis (2).
Tekulis un bēgulis Cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
Tekulis un bēgulis Cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
apakšnomnieks Cilvēks, kam objekta nomātājs iznomājis šo objekta vai tā daļu.
jokdaris Cilvēks, kam patīk jokot. Cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
homoseksuālists Cilvēks, kam piemīt homoseksuālisms.
garnadzis Cilvēks, kam piemīt tieksme izdarīt sīkas zādzības. Sīks zaglis.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību. Cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs, lētticīgs cilvēks.
trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
plutokrāts Cilvēks, kam viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
burvis Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē. Cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
eksaminētājs Cilvēks, kas (kādu) eksaminē.
pareģis Cilvēks, kas (pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem) spēj pareģot nākotni.
oficiants Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
viesmīlis Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
aizņēmējs Cilvēks, kas aizņemas. Parādnieks.
aizstāvis Cilvēks, kas aizstāv (3). Aktīvs piekritējs, atbalstītājs.
Modes vergs Cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
Modes vergs Cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
apgādātājs Cilvēks, kas apgādā (2) kādu. Apgādnieks (1).
māceklis Cilvēks, kas apgūst profesiju kādā rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmumā, iestādē u. tml. un pa apmācības laiku saņem darba algu. Cilvēks, kas (privāti) apgūst amatu pie kāda amatnieka.
māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara. Zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
mašīnists Cilvēks, kas apkalpo mašīnas. Mašīnstrādnieks.
baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
apmeklētājs Cilvēks, kas apmeklē vai ir apmeklējis (ko).
gardēdis Cilvēks, kas ar īpašu baudu ēd izsmalcinātus, izmeklētus ēdienus.
izspiedējs Cilvēks, kas ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem iegūst no citiem (piemēram, materiālu labumu, parasti naudu).
kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
atgremotāji Cilvēks, kas atkārto ko zināmu, nedodot no sevis nekā jauna.
kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas kopā ar kādu (kādos apstākļos). Kompānijas (1) dalībnieks.
zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību. Kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā. Vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
braucējs Cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī). Pasažieris.
izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
kokkāpējs Cilvēks, kas darba uzdevumā kāpj kokā (piemēram, mežkopis, dārznieks).
politiķis Cilvēks, kas darbojas politikā. Politisks darbinieks.
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas tēlotājā vai dekoratīvi lietišķajā mākslā.
bībelnieks Cilvēks, kas daudz lasa bībeli. Cilvēks, kas bieži izmanto bībeles tekstu.
balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā. Pļāpa, lielībnieks.
pielūdzējs Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus). Cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
krastmalnieks Cilvēks, kas dzīvo krastā. Krastinieks.
tuvēnietis Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas. Tuvumnieks.
tālinieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas. Tālumnieks.
klaidonis Cilvēks, kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Cilvēks, kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
gādnieks Cilvēks, kas gādā, rūpējas (par kādu). Apgādnieks.
gans Cilvēks, kas gana lauksaimniecības dzīvniekus.
laureāts Cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (parasti, mākslinieku konkursā).
maišelnieks Cilvēks, kas iepērk pārtikas produktus, lai ar tiem spekulētu.
vieninieks Cilvēks, kas ieslodzīts atsevišķā cietumnieku kamerā.
ķekatnieks Cilvēks, kas iet ķekatās [1].
priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē. Arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
ticīgs Cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
Karātavu putns Cilvēks, kas ir nelabojams noziedznieks, likuma pārkāpējs.
Izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) trusītis Cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
ciniķis Cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas. Rupjš, bezkaunīgs cilvēks.
zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4). Arī vasarnieks (1).
eksperimentētājs Cilvēks, kas izdara eksperimentu (1).
eksperimentētājs Cilvēks, kas izdara eksperimentu (2).
klients Cilvēks, kas izmanto kādas iestādes, tās darbinieka pakalpojumus.
glūņa Cilvēks, kas izspiego, izseko.
eksternis Cilvēks, kas kārto eksāmenus eksternātā.
klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto). Cilvēks, kas klausās (piemēram, lekciju, koncertu).
savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, bez saistības ar kādu kolektīvu, grupu.
kolekcionārs Cilvēks, kas kolekcionē.
Dzīvnieku kopējs Cilvēks, kas kopj dzīvniekus (piemēram, zooloģiskajā dārzā, lopkopības uzņēmumā).
kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
priekšālasītājs Cilvēks, kas lasa (kādam) ko priekšā.
diktors Cilvēks, kas lasa (parasti dokumentālas) kinofilmas tekstu.
starptautnieks Cilvēks, kas lasa lekcijas, vada pārrunas par starptautiskā stāvokļa jautājumiem, komentē starptautiskos notikumus.
lektors Cilvēks, kas lasa publiskas lekcijas, nodarbojas ar publisku lekciju lasīšanu.
pielīdējs Cilvēks, kas liekuļo, iztop. Līdējs.
līdējs Cilvēks, kas liekuļo, iztop. Pielīdējs.
klausītājs Cilvēks, kas mācās (speciālā mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
neklātnieks Cilvēks, kas mācās neklātienē.
žagata Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).
niekvalodis Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3). Arī tenkotājs.
izlīdzējs Cilvēks, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
ārzemnieks Cilvēks, kas nav tās valsts pavalstnieks vai pilsonis, kuras teritorijā viņš atrodas. Cilvēks, kas dzīvo citā valstī.
nemiernieks Cilvēks, kas neapmierinās ar esošo, sasniegto, bet nemitīgi meklē ko jaunu.
nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos. Atturībnieks.
atturībnieks Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos. Nedzērājs. Atturībnieku biedrība.
blēdis Cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu. Krāpnieks.
svešs Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts. Nepazīstams cilvēks.
formālists Cilvēks, kas nekritiski ievēro formalitātes, ignorējot konkrētos apstākļus.
doktrinārs Cilvēks, kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu, abstraktus principus, neievērojot dzīves īstenību.
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli.
nabags Cilvēks, kas nespēj sev sagādāt nepieciešamos eksistences līdzekļus un dzīvo no citu ziedotā, dotā.
bende Cilvēks, kas nežēlīgi izturas (pret citiem cilvēkiem, arī pret dzīvniekiem). Cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta.
mietnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu.
dīriķis Cilvēks, kas nodarbojas ar ādu dīrāšanu (beigtiem dzīvniekiem).
sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību.
ķērājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
kāvējs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku kaušanu.
pārrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
mags Cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju. Burvis. Zintnieks.
Malu mednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām. Malumednieks.
Malu mednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām. Malumednieks.
Malu makšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu. Malumakšķernieks.
Malu makšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu. Malumakšķernieks.
Malu zvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju. Maluzvejnieks.
Malu zvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju. Maluzvejnieks.
reklāmists Cilvēks, kas nodarbojas ar reklāmu izstrādi.
spiegs Cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2). Izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks.
zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi. Arī zeltraktuves strādnieks.
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem.
rentnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību.
nomnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Cilvēks, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
nemiernieks Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu). Cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu.
ņerga Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu. Cilvēks, kam nav ēstgribas.
diktors Cilvēks, kas pie mikrofona lasa pa radio vai televīziju pārraidāmus tekstus.
avantūrists Cilvēks, kas piedalās avantūrās. Dēku meklētājs.
cīnītājs Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā. Cilvēks, kas cīnās, spēkojas ar pretinieku.
kaujinieks Cilvēks, kas piedalās kaujā vai dodas uz kauju. Bruņotas cīņas dalībnieks.
rotaļnieks Cilvēks, kas piedalās rotaļā. Rotaļas dalībnieks.
sarunbiedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
Sarunas (arī sarunu) biedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem. Sarunbiedrs.
babulnieks Cilvēks, kas pieder pie zemākā bezzemnieku slāņa (feodālismā, kapitālisma sākuma posmā, parasti Austrumlatvijā). Trūcīgs bezzemnieks (kapitālismā).
apgādnieks Cilvēks, kas piegādā, sagādā ko vajadzīgu, - piegādātājs. Sagādnieks.
piekritējs Cilvēks, kas piekrīt (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, kāda darbībai), aizstāv, atbalsta (to).
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
nihilists Cilvēks, kas pilnīgi noliedz visas vērtības, mērķus, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēgu.
Stikla pūtējs Cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
protokolists Cilvēks, kas raksta protokolu (1). Darbinieks, kura pamatuzdevums ir rakstīt protokolus (1).
sekotājs Cilvēks, kas rīkojas, izturas (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga. Aktīvs (kādas mācības, teorijas u. tml.) piekritējs.
musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību. Kūdītājs. Arī dumpinieks.
sacensonis Cilvēks, kas sacenšas. Arī sacensību dalībnieks.
literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus. Rakstnieks. Arī publicists.
ubags Cilvēks, kas sagādā eksistences līdzekļus ubagojot. Arī nabags (1).
priekšāteicējs Cilvēks, kas saka (kādam) ko priekšā.
strādnieks Cilvēks, kas saskaņā ar darba līgumu strādā rūpniecībā un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
pragmatiķis Cilvēks, kas savā darbībā par galveno uzskata subjektīvās intereses.
paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko. Cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
paraugcilvēks Cilvēks, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem. Priekšzīmīgs cilvēks.
nepraša Cilvēks, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko).
nespējnieks Cilvēks, kas slimības vai vecuma dēļ nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
reālists Cilvēks, kas spēj sava darbība objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
spekulants Cilvēks, kas spekulē (1).
spolētājs Cilvēks, kas spolē tekstilmateriālus.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē. Cilvēks, kas strādā par ierēdni.
transportdarbinieks Cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē. Transporta darbinieks.
Transporta darbinieks Cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē. Transportdarbinieks.
pusmājamatnieks Cilvēks, kas strādā mājās pēc līguma ar rūpniecības uzņēmumu, izmantojot tā materiālus, detaļas, tehniskos palīglīdzekļus.
pelnītājs Cilvēks, kas strādā, veic ko, lai apgādātu kādu ar līdzekļiem.
šķielacis Cilvēks, kas šķielē (parasti redzes defekta dēļ).
fatālists Cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim.
ideālists Cilvēks, kas tiecas sekot cildeniem ideāliem, tic tiem, cenšas tos realizēt. Cilvēks, kas iedomājas, iztēlo ko labāku, nekā ir īstenībā. Arī sapņotājs.
jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieguvis bagātību un cenšas iekļūt lielburžuāzijas aprindās.
jauniņš Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies. Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
asinssūcējs Cilvēks, kas tīko slepkavot, spīdzināt. Nežēlīgs ekspluatators.
tulks Cilvēks, kas tulko tekstu citā valodā. Cilvēks, kas nodarbojas ar tekstu tulkošanu citā valodā.
veģetārietis Cilvēks, kas uzturā lieto galvenokārt augu produktus. Veģetārisma piekritējs.
tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot, strīdus.
pātarnieks Cilvēks, kas vada reliģisku ceremoniju, bet nav garīdznieks.
braucējs Cilvēks, kas vada transportlīdzekli (parasti automobili, pajūgu).
dezinfektors Cilvēks, kas veic dezinfekciju.
melnstrādnieks Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski, smagu darbu.
gudrelis Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā. Gudrinieks.
Nakts staigulis Cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām.
ačgārnis Cilvēks, kas visu dara ačgārni. Aplamnieks.
Aizmugures varonis Cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību. Cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
Aizmugures varonis Cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību. Cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdis, krāpnieks.
Aizmugures žurka Cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
Aizmugures žurka Cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
pasažieris Cilvēks, kas, parasti par maksu, liek vests ar, parasti sabiedrisku, transportlīdzekli.
robinsons Cilvēks, kas, parasti pēc kuģa avārijas, dzīvo vientuļā salā, pārtiek no tur esošā un visu nepieciešamo pagatavo pats.
pilots Cilvēks, kas, parasti sarežģītā braucienā, vada ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
vainīgs Cilvēks, kas, piemēram, nonācis uzmanības centrā, par ko tiek runāts u. tml.
nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija. Primitīvs cilvēks.
nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus. Āksts.
āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus. Nerrs.
smīkņa Cilvēks, kura attieksme (pret kādu, ko) ir nicīga, nievīga, izsmējīga.
pagāns Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma. Dzīvnieks, kura izturēšanās ir nevēlama.
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
rubrikators Cilvēks, kura nodarbošanās bija saistīta ar teksta rubrikāciju.
dialektiķis Cilvēks, kura pasaules izziņas metode ir dialektiska. Dialektikas (2) piekritējs.
ļaunprātis Cilvēks, kura rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna.
zemcilvēks Cilvēks, kura rīcība, izturēšanās neatbilst nekādām morāles normām.
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
eklektiķis Cilvēks, kura uzskatos, darbībā izpaužas eklektisms.
Labas gribas cilvēks Cilvēks, kuram ir cēlas tieksmes, vēlēšanās.
Labas gribas cilvēks Cilvēks, kuram ir cēlas tieksmes, vēlēšanās.
namīpašnieks Cilvēks, kuram pieder (parasti liela) dzīvojamā māja vai vairākas (parasti lielas) dzīvojamās mājas, ko tas izmanto ekspluatācijas nolūkos.
brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
fizkultūrietis Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts. Cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
eksaminands Cilvēks, kuru eksaminē, kurš kārto eksāmenu.
donors Cilvēks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai slimniekam.
nezināms Cilvēks, par ko nav nekādu ziņu, nekādas informācijas. Arī svešs, nepazīstams cilvēks.
subjekts Cilvēks, persona, kas pret sevi izraisa negatīvu attieksmi.
prakse Cilvēku darbību kopums, kura mērķis ir pārveidot dabu darba, sabiedriskās ražošanas procesā un pārveidot sabiedrisko esamību un apziņu. Arī cilvēka jutekliski priekšmetiska darbība.
apdzīvotība Cilvēku eksistence kādā vietā.
apkalpe Cilvēku grupa, kas apkalpo ierīci, mašīnu, iekaltu.
ekskursija Cilvēku grupa, kas piedalās šādā apmeklējumā.
pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko).
medniecība Cilvēku nodarbošanās veids - savvaļas dzīvnieku medīšana.
zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve. Arī attiecīgā ražošanas nozare.
strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā.
ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā. Strīds.
trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
trakumsērga Cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus.
tripanosomoze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina tripanosomas.
trihocefaloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa matgalvji, kuri parazitē cilvēku un dzīvnieku resnajā zarnā.
trihineloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihinellas.
trihomoniāze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihomonas.
medijs Cilvēku un garu starpnieks spiritistu seansos.
Fiziskā audzināšana Cilvēku vispusīgas fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma. Attiecīgais mācību priekšmets.
saskarsme Cilvēku, to grupu mijiedarbība, kam raksturīga informācijas apmaiņa, savstarpēji regulēta rīcība, emocionāla ietekme.
gorilla Cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks (Āfrikā).
pirksts Cimda daļa, ko velk uz šāda plaukstas locekļa.
sambo Cīnās sporta veids - pretošanās bez ieroča stiprāka vai apbruņota pretinieka uzbrukumam.
komunārs Cīnītājs par komunistisko iekārtu.
kauties Cīnīties (par dzīvniekiem).
Sisties pa dzīvi Cīnīties ar eksistences grūtībām.
Sisties pa dzīvi (arī pa pasauli) Cīnīties ar eksistences grūtībām.
mākt Cīnoties novājināt, piespiest atkāpties (pretinieku).
uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
sakaut Cīnoties pieveikt, uzvarēt (dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
divkauja Cīņa (starp diviem cilvēkiem), kurā lieto ieročus pēc iepriekš pieņemtiem noteikumiem.
kautiņš Cīņa (starp dzīvniekiem).
cīniņš Cīņa (starp pretējām jūtām, tieksmēm u. tml.).
tuvcīņa Cīņa ar pretinieku nelielā attālumā.
divcīņa Cīņa, sadursme (starp diviem pretiniekiem, diviem spēkiem).
Brīvā cīņa Cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
Brīvā cīņa Cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
cionists Cionisma piekritējs.
numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus.
paciprese Ciprešu dzimtas dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
tendovaginīts Cīpslas maksts iekaisums.
prestidižitators Cirka (estrādes) mākslinieks, kas demonstrē trikus, izmantojot pirkstu un plaukstu veiklību.
šapito Cirka izrādēm paredzēta izjaucama, pārvietojama celtne no viegla materiāla (piemēram, no brezenta). Dīks, kura izrādes notiek šādā celtnē.
dresūra Cirka mākslas žanrs - uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem.
žonglēšana Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir veikla manipulācija ar priekšmetiem vai līdzsvara demonstrējumi uz virves.
Kumēdiņu rādītāji Cirka mākslinieki, aktieri.
Kumēdiņu rādītāji Cirka mākslinieki, aktieri.
akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
Stieples (arī virves) dejotājs Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā izstieptas stieples (virves).
Stieples (arī virves) dejotājs Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā izstieptas stieples (virves).
Virves (arī stieples) dejotājs (arī staigātājs) Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā nostieptas virves (stieples).
klauns Cirka mākslinieks, kas tēlo komiskas lomas.
ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā.
žonglieris Cirka mākslinieks, kas uzstājas žonglēšanā.
ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto pārsteiguma efektus.
atrakcija Cirka vai estrādes priekšnesums, kas sevišķi saista publikas uzmanību.
iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas demonstrē šķietamus brīnumus.
trimēt Cirpt (suņa) apmatojumu dekoratīvos nolūkos.
kailcirsma Cirsma, kur tiek veikta kailcirte.
cirsmojums Cirsmu rinda, kurā cirsmas seko cita citai un kuru nešķērso ciršanai nepiemērotas audzes.
cikls Cita citai sekojošas, savstarpēji saistītas norises, kas veido noteiktu, no nākamā atšķirīgu periodu.
tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji. Svešinieki. Arī precinieki.
citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas.
svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs. Arī ārzemnieks.
nomeklēt Cītīgi, rūpīgi meklēt (visu laikposmu) un pabeigt meklēt.
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums akrobātikā.
virkne Cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums.
virkne Cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums.
ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
jauns Cits, atšķirīgs. Ne tāds kā iepriekš.
pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā ir dzimis, audzis, dzīvojis runātājs vai tekstā minētais.
ekspluatācija Citu cilvēku darba (visbiežāk virsdarba) piesavināšanās, ko izdara ražošanas līdzekļu privātīpašnieks.
Trešā persona Civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
spektrogramma Cralisks (kā) spektra attēls.
uzpirkstīte Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem.
Cūku bēres Cūku kaušana un sekojošais mielasts.
Cūku bēres Cūku kaušana un sekojošais mielasts.
darbarūķis Čakls, strādīgs cilvēks. Krietns, centīgs strādnieks.
iečāpot Čāpojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
čartists Čartisma piekritējs.
husīti Čehu reformatora, neatkarības cīnītāja Jana Husa piekritēji (15. gadsimtā).
revokācija Čeka devēja norādījums anulēt izrakstīto čeku.
nokrekšķēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt. Nokrekstēt (2).
linauts Četrstūrains linaudekla gabals (piemēram, galdauts, dvielis).
četrinieks Četru (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
čiekurots Čiekurains.
ciekurs Čiekurs.
čiekurveidīgs Čiekurveida.
Ideālā gāze Dabā nesastopama gāze, kurā neievēro molekulu mijiedarbību.
tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
ietekme Dabas parādību iedarbība uz cilvēka vai dzīvnieka psihi, organismu, darbību.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
ģeogrāfija Dabas un sabiedrisko zinātņu sistēma, kas pētī teritoriālos dabas un ražošanas kompleksus un to sastāvdaļas.
dabzinātnieks Dabaszinātnieks.
naturālists Dabaszinātnieks.
voljers Dabiskajiem apstākļiem tuva, ierobežota teritorija savvaļas dzīvnieku aklimatizācijai un audzēšanai.
dobums Dabisks vai mākslīgs pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa purnu (arī pa purslām) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa purslām (arī pa purnu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa purnu (arī purslām) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa galvu (arī pa kaklu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam. Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa sprandu Dabūt sitienu vai sitienus. Tikt piekautam.
Dabūt pa zobiem Dabūt sitienu vai sitienus. Tikt piekautam.
raut Dabūt, arī atrast, sameklēt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
deklamācija Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums. Daiļlasīšana, daiļruna.
daiļruna Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums. Daiļlasīšana.
daiļlasīšana Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums. Daiļruna.
Literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks.
rakstniecība Daiļdarbu sacerēšana. Rakstnieka, dzejnieka literārā darbība.
rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem. Kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēta rakstības līdzekļiem. Literatūra (2).
sakumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai). Sekumi.
taukums Dala (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku. Treknums (1). Arī speķis.
konferansjē Dalībnieks (estrādes uzvedumā, koncertā u. tml.), kas vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
kompanjons Dalībnieks (kapitālistiskā uzņēmumā).
dziedonis Dalībnieks (korī, vokālā ansamblī).
dziedātājs Dalībnieks (korī, vokālajā ansamblī). Cilvēks, kas nodarbojas ar vokālo mākslu.
loceklis Dalībnieks (piemēram, organizācija, pilsēta), kas ietilpst plašākā apvienībā.
maratonists Dalībnieks sacensībās, kas ilgāku laiku seko cita citai.
haidamaks Dalībnieks ukraiņu buržuāzisko nacionālistu organizētajā kontrrevolucionāru karaspēkā (no 1918. līdz 1920. gadam).
loceklis Dalībnieks, piederīgais (piemēram, grupā, kolektīvā).
kopot Dalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu). Aplauzt.
lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām.
šķīst Dalīties, jukt (piemēram, tiekot vārītam).
sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus).
belzenis Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit.
izsmēķis Daļa (cigaretei, papirosam, cigāram), kas paliek pāri pēc (tā) izsmēķēšanas.
sekcija Daļa (mēbeļu komplektam, garnitūrai). Mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piemēram, traukiem, grāmatām).
posms Daļa (parasti daiļdarbā, tekstā), kam ir samērā nobeigts saturs.
pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam u. tml.), kas ir izliekta uz augšu.
vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū.
vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū. Vidusdaļa (1).
sektors Daļa (teritorijai, telpai, arī priekšmetam), iecirknis, ko (parasti) ierobežo radiālas līnijas.
līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
vieta Daļa priekšmetam, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
konstrukcija Daļa, elements, iekārta, ietaise, ierīce (piemēram, celtnei, mašīnai, priekšmetam).
kājgalis Daļa, gals (guļasvietai), kur gulētājs liek kājas.
pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
Nacionālais ienākums Daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
pieslēpt Daļēji apslēpt (parasti kādu defektu).
patīrīt Daļēji atbrīvot (piemēram, teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
noplukt Daļēji atdaloties apmatojumam, apspalvojumam, kļūt neizskatīgam (par dzīvnieku).
Sniega putra Daļēji izkusis sniegs (uz zemes, priekšmeta virsas).
noklusējums Daļēji izpausts izteikuma saturs, ko var papildināt pēc konteksta, situācijas.
aizsērt Daļēji piepildot (ar smiltīm, akmeņiem u. tml.), padarīt seklu (upi, ezeru u. tml.).
plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli.
aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt balss skanīgumu (par cilvēku, arī dzīvniekiem).
pustukšs Daļēji, nepilnīgi iekārtots (piemēram, par telpu).
pusjēls Daļēji, nepilnīgi izcepts, izvārīts, iekonservēts u. tml. (par pārtikas produktiem).
atvieglojums Daļējs atbrīvojums (no kādiem pienākumiem, nodevām, pienākumu vai prasību izpildes). Arī priekšrocība.
hipnoze Daļējs miegs, kas izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam.
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.
lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums. Šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
paliatīvs Daļējs, arī pagaidu līdzeklis, pasākums.
elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru.
Daļiņu izkliede Daļiņu (piemēram, fotona, elektrona, neitrona) kustības virziena maiņa, kuru izraisa to mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo lauku.
muliņš Dambis vai estakāde (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotām kuģu pietauvošanās vietām.
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņu pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
Peru pieniņš Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
Peru piens Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni. Peru pieniņš.
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
Dzīvais spēks Darba dzīvnieku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
Darba disciplīna Darba kārtība (uzņēmumā vai iestādē), kas noteikta pēc likuma un obligāti jāievēro ikvienam darbiniekam.
ierīce Darba līdzeklis, kas pievienots tehnoloģiskai iekārtai kāda noteikta uzdevuma veikšanai.
Ražošanas rīki Darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
Ražošanas rīki Darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
iekārta Darba līdzekļu kopums kāda uzdevuma izpildei tehnoloģiskā procesā.
teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji.
prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai. Šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass.
Nedzīvais inventārs Darba rīki un mašīnas, dažādi saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā uzņēmumā, saimniecībā).
Nedzīvais inventārs Darba rīki un mašīnas, dažādi saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā uzņēmumā, saimniecībā).
pauperisms Darbaļaužu masu ilgstoša nabadzība (sabiedrībā, kurā pastāv ekspluatatoru šķiras).
pauperizācija Darbaļaužu masu nonākšana ilgstošā nabadzībā (sabiedrībā, kurā pastāv ekspluatatoru šķiras).
kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai.
nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi. Šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem.
slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
ravētājs Darbarīks, arī iekārta, ierīce nezāļu ravēšanai.
sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis.
Ražošanas līdzekļi Darbarīku, priekšmetu kopums, ko izmanto ražošanā.
Ražošanas līdzekļi Darbarīku, priekšmetu kopums, ko izmanto ražošanā.
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem. Liekēdis.
liekēdis Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
pamatdarbavieta Darbavieta, kurā (kāds) ir pastāvīgs darbinieks.
skrūvsols Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu. Skrūvgalds.
skrūvgalds Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu. Skrūvsols.
recitācija Darbība --> recitēt. Deklamācija.
rubrikācija Darbība --> rubricēt (1). Teksta sadalījums apakšnodaļās, arī ailēs.
rubrikācija Darbība --> rubricēt (2). Teksta sadalījuma apzīmējumu sistēma, kopums.
sardze Darbība --> sargāt (1). Pasākumu kopums, kas ir saistīts ar (kāda objekta, personu) sargāšanu.
priekšmetdarbība Darbība (mācību procesā) ar konkrētiem priekšmetiem.
pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtam, mehānismiem u. tml.).
teātris Darbība, arī notikums, situācija, kas (parasti) izraisa negatīvu emocionālu attieksmi.
objektivizācija Darbība, arī rezultāts --> objektivizēt (1).
objektivizācija Darbība, arī rezultāts --> objektivizēt (2).
rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana. Rotaļa (1).
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
vadība Darbība, iedarbība, darbību, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, arī vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
starpniecība Darbība, ietekme, arī (kā) īpašību kopums u. tml., kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (starp kādām sistēmām).
reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas ārējas darbības, norises ietekme.
pēcdarbība Darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, citas darbības ietekmē.
tāldarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā lielā attālumā.
tuvdarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā mazā attālumā.
pretdarbība Darbība, kas tiek veikta kā atbilde uz citu darbību. Darbība, ko izraisa cita darbība.
pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas ir vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, izlūku, diversantu darbību.
ekshumācija Darbība, process --> ekshumēt.
izmeklēšana Darbība, process --> izmeklēt.
noliece Darbība, process --> noliekt (2).
rektifikācija Darbība, process --> rektificēt (1).
rektifikācija Darbība, process --> rektificēt (2).
rekultivācija Darbība, process --> rekultivēt.
rekvizīcija Darbība, process --> rekvizēt.
reprodukcija Darbība, process --> reproducēt (1). Tas (piemēram, attēls, teksts), kas ir iegūts, reproducējot (ko).
sekvestrācija Darbība, process --> sekvestrēt.
smējiens Darbība, process --> smieties (1). Arī smiekli (1).
tiece Darbība, process --> tiekties (1).
tiece Darbība, process --> tiekties (2).
rekonstrukcija Darbība, process, arī rezultāts --> rekonstruēt (1).
rekonstrukcija Darbība, process, arī rezultāts --> rekonstruēt (2).
rekonstrukcija Darbība, process, arī rezultāts --> rekonstruēt (3).
subjektivizācija Darbība, process, arī rezultāts --> subjektivizēt.
jaunbūve Darbība, process, kurā (kas) tiek celts.
pavadonis Darbība, process, parādība, kas norisinās, eksistē vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās.
akcija Darbība, rīcība (parasti politiska, ekonomiska, militāra) mērķa sasniegšanai.
saskare Darbība, stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu.
takts Darbības cikla noteikta daļa (iekārtai, ierīcei u. tml.).
process Darbības kārtība (tiesu iestādēs): lietas izmeklēšana, izskatīšana un iztiesāšana (tiesā).
Ciešamā kārta Darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
bauda Darbības, norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi.
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem. Arī šablons (2).
palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā.
aktīvs Darbīgāko, rosīgāko biedru grupa (kādā organizācijā, kolektīvā).
aģents Darbīgs cēlonis, arī līdzeklis, kas izraisa kādu parādību.
aktīvists Darbīgs, rosīgs, iniciatīvas bagāts (kādas organizācijas, kolektīva) biedrs. Aktīva 2 (1) loceklis.
taurēt Darbināt, parasti transportlīdzekļa, signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu. Būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē). Biedri, biedru pamatsastāvs (kādā organizācijā).
pamatkadri Darbinieki ar augstu kvalifikāciju.
apkalpe Darbinieki, kas apkalpo transportlīdzekli.
darbonis Darbinieks (2).
Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi raidījumā, uzvedumā.
Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā.
kartotekārs Darbinieks (piemēram, bibliotēkā), kas pārzina un kārto kartotēku.
suflieris Darbinieks (piemēram, teātrī), kura uzdevums ir suflēt.
ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
butafors Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš izgatavo butaforijas. Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš pārzina butaforijas.
korektors Darbinieks (tipogrāfijā, izdevniecībā), kas salīdzina tipogrāfiska salikuma novilkumu ar manuskriptu un labo salikuma kļūdas.
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko). Cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
sargs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura uzdevums ir sargāt.
līdzstrādnieks Darbinieks kādā (piemēram, zinātniskā) iestādē, izdevniecībā.
čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam).
funkcionārs Darbinieks, aktīvists (dažu valstu politiskajās partijās vai arodbiedrībās).
pārlūks Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko kādu noteikumu izpildi. Pārraugs.
inspektors Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko, kontrolē kādu noteikumu izpildi.
kungs Darbinieks, ierēdnis (kādā iestādē).
brošētājs Darbinieks, kas brošē.
pasportists Darbinieks, kas kārto pasu jautājumus, iedzīvotāju izrakstīšanas un pierakstīšanos dzīvesvietā.
kartonētājs Darbinieks, kas kartonē.
marķieris Darbinieks, kas marķē pasta sūtījumus.
apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu. Darbinieks, kas apgaismo šīs vietas.
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci.
rekvizitors Darbinieks, kas pārzina, arī sagādā, izgatavo rekvizītus (1).
lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti.
birokrāts Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā.
marķieris Darbinieks, kas uzliek marku [1] (2).
pārzinis Darbinieks, kas uzrauga, vada (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
reģistrators Darbinieks, kas veic (kā) reģistrāciju.
uzskaitvedis Darbinieks, kas veic (piemēram, uzņēmumā) darba un darbalaika uzskaiti.
laborants Darbinieks, kas veic analīzes, tehniskus pētnieciskā darba posmus laboratorijā.
laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē.
tabeļvedis Darbinieks, kas veic tabeļuzskaiti.
pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā).
apkopējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkopt.
kadri Darbinieks.
apakša Darbinieku grupas, kas neieņem atbildīgus amatus.
personāls Darbinieku kopums (iestādē, uzņēmumā u. tml. vai tā daļā).
štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē, uzņēmumā, organizācijā u. tml.) ar noteiktiem amatiem un algām.
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.). Tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) - par ieroci.
slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu. Piestrādināt.
piestrādināt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareizu savstarpējo novietojumu.
kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam dzīvoklī vai vadošam darbiniekam iestādē).
ietvere Darbmašīnas daļa - ierīce, kurā iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
veltuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā veļ tekstilmateriālus.
grāmatsietuve Darbnīca, cehs, kur tiek iesietas grāmatas.
sietuve Darbnīca, cehs, kur tiek iesietas grāmatas. Grāmatsietuve.
izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību.
tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
sprauslāt Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
stenēt Darbojoties radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (par lencēm, iekaltām u. tml.).
zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu, piemēram, transportlīdzekli, ar šādu signālierīci). Atskanēt šādām skaņām.
pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm). Atskanēt šādam troksnim.
spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
gaita Darbošanās (dzīvniekiem).
nosegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē (pretinieka) aktīvu darbību.
piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību.
segt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka kavē (pretinieka) aktīvu darbību.
pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Turēties līnijā Darboties labi, darboties, neatpaliekot no citiem.
raustīties Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
dejot Darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā).
būt Darboties par biedru, locekli (organizācijā, apvienībā).
pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai). Nepakļauties (kādam, kam). Nepiekrist (kādam, kam).
reaģēt Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē.
rūpēties Darboties, lai nodrošinātu (parasti mazuļus) ar eksistencei nepieciešamo (par dzīvniekiem).
izturēties Darboties, uzvesties (par dzīvniekiem).
Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
pēcdarbs Darbs, kas (darbu kopumā) tiek veikts pēc kāda cita darba.
paraugdarbs Darbs, kas ir paraugs pilnīgi atbilstoša vai līdzīga rezultāta iegūšanai. Priekšzīmīgs darbs.
papilddarbs Darbs, ko veic papildus iepriekš paredzētajam darbam.
Maizes darbs Darbs, ko veic, lai sagādātu eksistences līdzekļus.
Maizes darbs Darbs, ko veic, lai sagādātu eksistences līdzekļus.
pamatdarbs Darbs, kuru (kāds) veic, būdams (attiecīgās iestādes, uzņēmuma) pastāvīgs darbinieks.
kūtssolis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus. Šo darbu veikšana. Kūts solis.
Kūts solis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus. Šo darbu veikšana. Kūtssolis.
iedārdināt Dārdinot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli).
iedārdēt Dārdot ievirzīties (kur iekšā).
kronis Dārgakmeņiem greznoja zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota - valdnieka (arī citu dižciltīgo) varas simbols.
lepns Dārgs, grezns (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, telpām).
vērtslieta Dārgs, vērtīgs priekšmets (parasti juvelierizstrādājums).
madarot Darināt (tekstilizstrādājumu), veidojot rotājumu uz auduma krāsošanas procesā.
vilkt Darināt (tīklus) - par zirnekļiem.
klapatas Darīšanas (parasti neatliekamas, grūtas, nepatīkamas).
blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes Niekoties Darīt ko sliktu, nepatīkamu.
ziņot Darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
pieteikties Darīt iepriekš zināmu savu ierašanos, apmeklējumu.
steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties. Censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
ķēmoties Darīt ko lieku, nevajadzīgu. Darīt ko aplamu, bezjēdzīgu.
ķēpāties Darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi. Vilcināties ko veikt, darīt.
Grābstīties pa tukšu Darīt ko nevajadzīgu, lieku.
Grābstīties pa tukšu Darīt ko nevajadzīgu, lieku.
jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (parasti ar parfimērijas līdzekļiem).
Laist grīstē Darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
Izpirkt grēkus Darīt tā, lai izlabotu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
Izpirkt grēkus Darīt tā, lai izlabotu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
mazgāt Darīt tīru (ko viscaur vai tā virsmu) ar ūdeni (retāk ar citu šķidrumu), netīrumu atdalīšanas līdzekļiem un dažādiem paņēmieniem (piemēram, bēršanu, skalošanu).
atsaukt Darīt zināmu, ka (kas) ir lieks, nevajadzīgs. Arī atteikties (no kā).
mudžināt Darīt, veidot (ko) neskaidru, juceklīgu.
iekarotājs Darītājs --> iekarot.
iekrāvējs Darītājs --> iekraut.
izmeklētājs Darītājs --> izmeklēt.
meklētājs Darītājs --> meklēt.
piekritējs Darītājs --> piekrist [3].
sekotājs Darītājs --> sekot.
noķērnāt Darot (ko) nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
atbildēt Darot (ko), rīkojoties, sajust atbildību (pret ko, kā priekšā).
ķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, bojāt.
saķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt, parasti pilnīgi.
noķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
darvinists Darvinisma piekritējs.
daiļdārzniecība Dārzkopības nozare, kas aptver apstādījumu ierīkošanu, kopšanu, krāšņumaugu audzēšanu, telpu dekorēšanu ar augiem.
paraugdārzniecība Dārzniecība, kur, izdarot izmēģinājumus, iegūst jaunu vai uzlabotu augu šķirņu paraugus. Arī priekšzīmīga dārzniecība.
virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piemēram, dārzniecībā).
krāšņumdārzs Dārzs, kas ierīkots dekoratīvu augu audzēšanai.
precizējums Dati, fakti u. tml., ar kuriem precizē kādu tekstu, formulējumu.
verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem.
(Par) galvas tiesu Daudz (labāks, gudrāks u. tml. nekā citi).
skraidelēt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
skraidīt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
sabarot Daudz barojot, panākt, ka (dzīvnieks) pilnīgi paēd.
rosīties Daudz kustēties, izturēties darbīgi (par dzīvniekiem).
piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
pierunāt Daudz runājot, būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, izraisās.
žadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Arī baumot.
žvadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Arī baumot.
kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Atkārtoti paust (baumas, ziņas).
Dot mēlei vaļu Daudz runāt. Runāt ko nevajadzīgu, lieku.
Laist mēlei vaļu Daudz runāt. Runāt ko nevajadzīgu, lieku.
Ļaut (arī dot, laist) mēlei vaļu Daudz runāt. Runāt ko nevajadzīgu, lieku.
Ļaut (arī dot, laist) mēlei vaļu Daudz runāt. Runāt ko nevajadzīgu, lieku.
Ļaut (arī dot, laist) mēlei vaļu Daudz runāt. Runāt ko nevajadzīgu, lieku.
vergot Daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu.
Braukt ar mēli (arī muti) Daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
Braukt ar muti (arī mēli) Daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
Braukt ar muti (arī mēli) Daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
sareklamēt Daudz, parasti pārmērīgi, reklamēt, arī ļoti izreklamēt.
zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem. Arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments.
vītņurbis Daudzasmeņu instruments iekšējo vītņu iegriešanai.
periderma Daudzgadīgo sēklaugu, parasti divdīgļlapju, sekundāro segaudu kopums.
skabioza Daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās.
topinambūrs Daudzgadīgs astēm (kurvjziežu) dzimtas (parasti dzīvnieku, barības) lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem.
zeltgalvīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā.
zeltslotiņa Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā. Zeltgalvīte.
zemteka Daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari. Ārstniecības veronika.
tradeskancija Daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem.
kāpukvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpu kvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros.
velnakrēsls Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros. Krauklene.
krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros. Parastie velnakrēsli.
muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros.
maijpuķīte Daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā. Kreimene.
kreimene Daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā. Maijpuķīte.
Lauztā sirds Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
Lauztā sirds Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros. Lauztā sirds.
kokvilna Daudzgadīgs malvu dzimtas krūms, no kura sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus.
puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstaraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā.
orhideja Daudzgadīgs orhideju dzimtas lakstaugs ar nekārtniem ļoti krāšņiem ziediem ķekaros vai vārpās.
piparmētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
sārmene Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros.
apdziras Daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos.
skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar vienkāršām veselām lapām, zaļganiem vai rožainiem ziediem, parasti skarās, un augli - riekstiņu.
termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem, dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām.
mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs.
ziemciete Daudzgadīgs, dekoratīvs lakstaugs, puķe.
simfilas Daudzkāju apakšklase, pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu. Šīs apakšklases dzīvnieki.
priekškuņģis Daudzkameru kuņģa priekšējo daļu (spurekļa, acekņa, grāmatnieka) kopums (atgremotājiem).
pārgurums Daudzkārtēja, nenovērsta noguruma kaitīgās sekas organisma fiziskajā un psihiskajā darbībā.
kumulācija Daudzkārtēju kairinājumu efekta apvienošanās.
bagars Daudzkausu ekskavators.
polihromija Daudzkrāsainība (parasti lietišķajā mākslā, arhitektūrā).
roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Rokmūzika.
rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Roks.
iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, mehāniski iemācīties. Iekalt (4).
metazoji Daudzšūnu dzīvnieki.
mezoderma Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa vidējā dīgļlapa, kas atrodas starp ektodermu un entodermu. Trešā dīgļlapa.
blastula Daudzšūnu dzīvnieku embrionālās attīstības stadija. Dīgļa pūslis.
Masu psihoze Daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu cilvēku vai dzīvnieku kopums.
klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu priekšmetu kopums.
polineirīts Daudzu nervu iekaisums.
zars Daudzu paaudžu asinsradinieku kopums. Vienas paaudzes asinsradinieku kopums.
tirāža Daudzums, kādā tiek izgatavoti (viena veida priekšmeti).
manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas.
virpulis Daudzveidīgs, arī nenoteikts (spilgtu krāsu) kopums. Vienlaicīgs, arī juceklīgs (stipru skaņu) skanējums.
delverēties Dauzīties, plosīties. Niekoties, blēņoties.
izdauzīt Dauzot izkratīt (piemēram, smiltis, putekļus).
izdauzīt Dauzot iztīrīt (priekšmetu).
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
priekšauts Dažāda piegriezuma darba (retāk dekoratīvs) apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
konfekte Dažādas formas konditorejas izstrādājums, ko izgatavo no dažādām masām (piemēram, pomādes, marcipāna, riekstu pralinē, želejveida augļu un ogu masas, putotās masas).
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā. Nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
ķeburs Dažādi izliekts izcilnis, arī izaugums (kādā virsmā).
Izkulties uz citu rēķina Dažādiem līdzekļiem panākt, lai (ko) paveiktu cits vai citi.
individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam.
krustošana Dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai. Hibridizācija.
krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai. Hibridizācija.
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem.
karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
aste Dažu bezmugurkaulnieku ķermeņa pakaļējā daļa (arī nesašaurināta).
kaza Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
kazlēns Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mazulis.
stolons Dažu dzīvnieku (piemēram, koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi.
ala Dažu dzīvnieku miteklis, kas izveidots segta dobuma veidā (ar vienu vai vairākām ieejām).
Ziemas (arī vasaras) miegs Dažu dzīvnieku pilnīgs miera stāvoklis ziemā (vasarā).
ģenerālsekretārs Dažu komunistisko un strādnieku partiju vadītājs.
terjers Dažu medību, dienesta, dekoratīvo šķirņu suns.
govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
Jāņu zāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai. Jāņzāles, jāņuzāles.
landgrāfs Dažu zemju valdnieks (viduslaiku Vācijā). Šāda valdnieka tituls.
peldvabole Dažus milimetrus gara ūdensvabole, kas mīt nelielos stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos.
nutācija Debess ķermeņa ass periodiskas svārstības, kas ietekmē tā griešanās kustību.
Radiālais ātrums Debess ķermeņa kustības ātruma projekcija uz skata līnijas.
perturbācija Debess ķermeņa novirze no tā trajektorijas cita debess ķermeņa pievilkšanas spēka iedarbībā.
zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kuras centrālā līnija ir ekliptika.
paralēle Debess sfēras riņķa līnija, kas ir paralēla debess ekvatoram.
komēta Debess spīdeklis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa.
ripa Debess spīdekļa daļa, kas diskveidīgi redzama novērotājam.
disks Debess spīdekļa daļa, kas redzama novērotājam.
librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu.
kosmogrāfija Debess spīdekļu aprakstīšana.
konstelācija Debess spīdekļu savstarpējais novietojums.
fanātisms Dedzīga, nekritiska, pilnīga pakļaušanās noteiktai reliģijai.
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko). Tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.).
traukt Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
traukties Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu, parasti to, kas atrodas kur iekšā), ļaut izdegt (visam, parasti tam, kas atrodas kur iekšā).
oligofrenopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī garīgā attīstībā atpalikušu bērnu audzināšanas un mācīšanas problēmas.
tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pēti neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus cilvēkiem ar normālu dzirdi un izstrādā metodes runas traucējumu novēršanai.
defektologs Defektoloģijas speciālists.
savilkums Defekts (ķermeņa daļai) - nespēja (to) normāli iztaisnot, izstiept.
rentgendefektoskopija Defektu konstatēšana materiālos un izstrādājumos no tiem, izmantojot rentgenstarojumu.
Plastiskā deformācija Deformācija, kas paliek pēc ārēja spēka iedarbības izbeigšanās.
Plastiskā deformācija Deformācija, kas paliek pēc ārēja spēka iedarbības izbeigšanās.
gazifikācija Deggāzes plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē). Apgādāšana ar iekārtu deggāzes plašai izmantošanai.
ugunsvads Degošs priekšmets, viela (piemēram, degaukla) uguns, liesmu virzīšanai uz kādu objektu.
piekvēpt Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
sinusīts Deguna blakusdobuma iekaisums.
iesnas Deguna dobuma gļotādas (parasti infekciozs) iekaisums, kas izraisa izdalījumus no gļotādas un parasti apgrūtinātu elpošanu.
rinīts Deguna dobuma gļotādas iekaisums.
degungals Deguna priekšējā daļa.
aizdedze Degvielas aizdedzināšana (iekšdedzes dzinējā).
gāze Degvielas pieplūde (iekšdedzes dzinējos).
deists Deisma piekritējs.
divdeja Deja (priekšnesums), ko izpilda divi dejotāji.
solo Deja vai dejas daļa, ko (priekšnesuma) izpilda viens dejotājs.
raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs.
svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis. Šādas dejas mūzika.
iedejot Dejojot ievirzīties (kur iekšā).
Masku balle Deju vakars, kura dalībnieki ir tērpušies maskās.
Masku balle Deju vakars, kura dalībnieki ir tērpušies maskās.
dekadentisms Dekadences pamatpazīmju kopums.
melodeklamācija Deklamācija mūzikas pavadījumā. Daiļdarbs (kopā ar pavadījumu), kas rakstīts šādai deklamācijai.
nodeklamēt Deklamēt un pabeigt deklamēt.
lasīt Deklamēt.
runāt Deklamēt.
deklamators Deklamētājs.
deklaratīvisms Deklarācijai (3) raksturīgo pazīmju kopums.
nomens Deklinējamas vārdšķiras vārds (parasti lietvārds, adjektīvs, skaitļa vārds, vietniekvārds).
deklinācija Deklinēšana, locīšana.
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
dekors Dekoratīva (telpas, celtnes ārsienas) apdare.
kapitelis Dekoratīva būvdetaļa, kas novietota starp nesošo un pārsedzošo būvelementu (piemēram, starp kolonnu un antablementu, pīlāru un arku).
gobelēns Dekoratīva sienas sega, kas austa šādā tehnikā.
Gleznu gobelēns Dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem.
armatūra Dekoratīva skulptūra, gleznojums.
dekorativitāte Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums. Dekoratīvisms (1).
dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums. Dekorativitāte.
akmeņdārzs Dekoratīvi (klinšu) augu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
daiļkrāsošana Dekoratīvi krāsošanas darbi.
drapērija Dekoratīvi lietots audums (parasti nokarens).
Caurā vīle Dekoratīvi nošūta vīle, kurā izveidota mazu caurumu rinda.
Caurā vīle Dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
greznojums Dekoratīvi rotājuma priekšmeti.
apdarināt Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot.
gobelēns Dekoratīvo audumu (paklāju, sienas segu u. tml.) aušanas tehnika.
pundurvista Dekoratīvo vistu veids, kura pārstāvjiem ir neliels augums. Šī veida vistas.
krāšņums Dekoratīvs (par augiem).
puķe Dekoratīvs (par augiem).
kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Trēns (1).
trēns Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Velce.
prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko). Skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā.
puķe Dekoratīvs (ziedošs vai neziedošs) telpu augs.
drapērija Dekoratīvs aizsegums, norobežojums (parasti veidots no smaga, brīvās krokās krītoša auduma).
ietērpakmens Dekoratīvs akmens mūra vai betona būvelementu ietērpšanai.
acālija Dekoratīvs augs ar dažādas krāsas ziediem.
Viengadīgā mēnesene Dekoratīvs augs ar lieliem, smaržīgiem baltiem vai sarkanvioletiem ziediem.
Viengadīgā mēnesene Dekoratīvs augs ar lieliem, smaržīgiem baltiem vai sarkanvioletiem ziediem.
ziedaste Dekoratīvs augs ar tumši sarkanu ziedkopu. Amarants.
Podu puķe Dekoratīvs augs, ko audzē puķu podā.
bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu.
pušķis Dekoratīvs elements (apģērbam) - mākslīgu ziedu kopums.
pušķis Dekoratīvs elements (parasti cepurēm) - neliels (putnu spalvu, arī zirga astru) kopums.
Karaliskā begonija Dekoratīvs istabas augs ar krāšņām lapām.
aste Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
Kleitas aste Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
šlepe Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Velce.
sniegoga Dekoratīvs krūms ar baltām ogām, kas nenobirst visu ziemu.
ibēre Dekoratīvs krustziežu dzimtas augs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
astere Dekoratīvs kurvjziežu dzimtas augs ar dažādas krāsas ziediem.
gloksīnija Dekoratīvs lakstaugs ar lieliem, krāšņiem zvanveida ziediem.
santpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Sanpaulija.
sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Santpaulija.
asparāgs Dekoratīvs liliju dzimtas augs.
kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs.
kāršroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs. Kokroze.
glicīnija Dekoratīvs pākšaugu dzimtas vīteņaugs ar smaržīgiem ziediem ķekaros.
apdare Dekoratīvs papildinājums.
posters Dekoratīvs plakāta tipa darinājums.
intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
klintene Dekoratīvs rožu dzimtas krūms ar tumši zaļām, spīdīgām lapām.
roze Dekoratīvs rožu dzimtas krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru.
kraklē Dekoratīvs sīku ieplaisājumu tīkls uz keramikas veidojumu glazētas virsmas.
amarillis Dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
montbrēcija Dekoratīvs skalbju dzimtas augs ar šaurām lapām un oranžiem ziediem. Krokosmija.
kaprifolija Dekoratīvs tīteņkrūms ar smaržīgiem sārtiem vai dzelteniem ziediem.
agave Dekoratīvs tropu augs ar biezām, gaļīgām lapām.
skumpija Dekoratīvs vasarzaļš koks vai krūms ar vienkāršām, eliptiskām vai olveida lapām, nelieliem, zaļgandzelteniem ziediem skarās.
aplikācija Dekoratīvs veidojums (piemēram, uzšuvums, uzlīmējums) uz kādas virsmas.
strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas, noteiktā formā līstošu, tekošu u. tml. ūdeni.
lauvmutīte Dekoratīvs viengadīgs vīrceļu dzimtas augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem.
zieds Dekoratīvs ziedošs lakstaugs, arī puskrūms. Šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
ļipa Dekoratīvs žaketes mugurpuses pagarinājums.
zebrīna Dekoratīvs, daudzgadīgs telpu augs ar svītrainām lapām, ložņājošiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas.
puķe Dekoratīvs, ziedošs (krāšņuma vai savvaļas) lakstaugs, arī puskrūms.
mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika. Priekšmets, kas veidots šādā tehnikā.
deķis Deks.
dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs. Cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
dēlasieva Dēla sieva. Vedekla.
sadeldēt Deldējot, parasti pilnīgi, sabojāt (priekšmetus).
surdoloģija Delektoloģijas nozare, kas pētī dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai.
galds Dēlis, kas īpaši apstrādāts, lai izgatavotu attiecīgu priekšmetu.
āķītis Dem. --> āķis. Smalks, ass izaugums ar liektu galu (dažiem augiem un dzīvniekiem).
čiekuriņš Dem. --> čiekurs.
jātnieciņš Dem. --> jātnieks.
krekliņš Dem. --> krekls.
ķeksītis Dem. --> ķeksis.
loceklītis Dem. --> loceklis.
nieciņš Dem. --> nieks.
riekstiņš Dem. --> rieksts.
sieciņš Dem. --> sieks.
staipeknītis Dem. --> staipeknis.
aptieciņa Dem. -> aptieka (1).
demokrāts Demokrātijas (1) atzinējs, piekritējs.
demonstrants Demonstrācijas (1) dalībnieks.
fašisms Despotisks politiskais režīms un ideoloģija, visreakcionārākās buržuāzijas diktatūra, kurā tiek izmantotas teroristiskas valdīšanas metodes.
uzskaitīt Detalizēti iegrāmatot, fiksēt (kā, piemēram, faktu, līdzekļu, krājumu, arī platības) daudzumu, apjomu u. tml.
plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piemēram, darba, darbības) nākamā norise, gaita. Attiecīgais teksts, dokuments.
konduktors Detaļa (elektrostatiskajā mašīnā), kurā uzkrājas elektrības lādiņi.
skala Detaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.) ar iedaļām.
spaile Detaļa (ierīcei, aparātam), ar kuru nodrošina elektriskās enerģijas pieplūdi.
matrice Detaļa (ierīcēm, instrumentiem, ko izmanto apstrādē ar spiedienu), kurā ir apstrādājamā priekšmeta formai atbilstošs padziļinājums.
apskava Detaļa (mašīnā, iekārtā), ar ko aptverot savieno, nostiprina, piestiprina.
rokturis Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību.
spiedze Detaļa (piemēram, flautai, stabulei) gaisa strāvas virzīšanai uz (tās) iekšējo virsmu.
rokturis Detaļa (piemēram, iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
cilindrs Detaļa (piemēram, tvaika mašīnā, iekšdedzes dzinējā), kam ir šāda ķermeņa forma.
tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
cokols Detaļa (spuldzes, elektronu lampas) pareizai un drošai ieslēgšanai apgaismošanas tīklā vai radiotehniskā shēmā.
stīgturis Detaļa (stīgu instrumentos), kurā nostiprina stīgas nekustīgā stāvoklī.
vilksnis Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām.
streņģe Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām. Vilksnis.
puansons Detaļa, elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), ar ko tieši iedarbojas uz pārbaudāmā materiāla virsmu, nosakot tā cietību.
pagarinātājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise (piemēram, priekšmeta) pagarināšanai.
pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz iekārtas dzenošajiem riteņiem.
suka Detaļa, kas, slīdot gar elektromašīnas kolektoru, nodrošina kontaktu ar to.
ielikums Detaļa, ko ieliek (piemēram, lai veidotu detaļu ciešu savienojumu).
stūrenis Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai.
uzstūris Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai. Stūrenis (3).
panelis Detaļa, kura atrodas (iekārtas, ierīces u. tml.) priekšējā daļā un kurā ir iemontētas kontroles, vadības, signalizācijas u. tml. ierīces.
patrona Detaļa, kurā ieskrūvē elektrisko spuldzi, lai to pieslēgtu pie elektriskā tīkla.
orgāns Detaļa, sastāvdaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.), kam parasti ir tieša saskare ar darbības objektu vai ar ko ir kontakts (ierīces, iekārtas u. tml.) vadītājam.
privātdetektīvs Detektīvs, kas darbojas privāti, individuāli. Detektīvs, kas strādā kapitālistiskā privātā komerciālā firmā.
detektīvs Detektīvžanra darbs.
surdopedagoģija Detektoloģijas nozare, kas pētī nedzirdīgu un vājdzirdīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
determinists Determinisma piekritējs.
devītnieks Deviņnieks.
pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti, pārkļūstot pāri frontes līnijai).
lizols Dezinfekcijas un antiseptisks līdzeklis, kas satur krezola šķīdumu kālija ziepēs.
dežūrvirsnieks Dežurējošais virsnieks.
diabētiķis Diabēta slimnieks. Cukurslimnieks.
caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
dialektologs Dialektoloģijas speciālists.
organizēt Dibināt, radīt (piemēram, iestādi, cilvēku kolektīvu).
Mācību priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas. Mācībpriekšmets.
priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets.
piroelektriķis Dielektriķis, kurā eksistē spontānā elektriskā polarizācija, kas ir atkarīga no temperatūras maiņas.
Dielektriskā konstante Dielektriskā caurlaidība.
vakardiena Diena pirms šodienas. Iepriekšējā diena.
vakar Dienā pirms šodienas. Iepriekšējā dienā.
politdiena Diena, kurā partijas, organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki tiekas ar darbaļaužu kolektīviem, lai apspriestu aktuālus jautājumus.
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
rotmistrs Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā. Karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
bocmanis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē - zemākā virsnieku pakāpe). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā. Cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī žandarmērijas darbinieks.
korupcija Dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku uzpirkšana, piekukuļošana. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku pērkamība.
sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai. Attiecīgā suņu šķirne.
uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai. Arī pēddzinis (1).
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
darbalaiks Diennakts daļa (noteiktas stundas), kad (kas) ir atvērts, pieejams apmeklētājiem, pircējiem u. tml.
Atslodzes diena Diētas terapijā - diena, kad ievērojami samazina uzturlīdzekļu daudzumu.
pravietis Dieva gribas iztulkotājs un sludinātājs. Arī reliģiski eksaltēts cilvēks.
antropomorfisms Dieva tēla priekšstatījums cilvēka veidā.
svētība Dieva vai dievu labvēlīgā ietekme, žēlastība, no dieva vai dieviem saņemtā labvēlība, laime, aizsardzība.
draudze Dievkalpojuma dalībnieki.
sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam. Šādas runas rakstveida teksts.
pātari Dievkalpojums (parasti mājās, arī kādā iestādē), kuru vada cilvēks, kas nav garīdznieks.
dievvārdnieks Dievticīgs cilvēks, kas cītīgi apmeklē dievkalpojumus, lasa reliģiska satura grāmatas.
dievturis Dievturības piekritējs, šīs kustības dalībnieks.
gana Diezgan, pietiekami.
ieslaistīties Dīkdienīgi ieiet, ienākt, ieklīst (kur iekšā).
radiodiktors Diktors, kas pie mikrofona lasa pa radio pārraidāmus tekstus.
iedimdēt Dimdot ievirzīties (kur iekšā).
rokenrols Dinamiska, ekspresīva amerikāņu izcelsmes pāru 4 taktsmērā. Šis dejas mūzika.
iedipināt Dipinot ieiet, ienākt, arī ieskriet (kur iekšā).
Pilnvarotais lietvedis Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
Lietu pilnvarotais Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku.
Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
atašejs Diplomātiskas pārstāvniecības darbinieks (kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis).
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
Diplomātiskie rangi Diplomātisko darbinieku atšķirības pakāpes pēc amata vai stāvokļa.
Diploma projekts Diplomprojekts.
Diploma projekts Diplomprojekts.
nodīrāt Dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
komercdirektors Direktora vietnieks, kas vada apgādi, noietu un citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
vicedirektors Direktora vietnieks.
limbs Diska mala (debess spīdeklim).
šķīvis Diskveida, parasti liekts, priekšmets, veidojums.
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
jocīgs Dīvains, savāds (par priekšmetiem, parādībām).
smieklīgs Dīvains, savāds (par priekšmetiem, parādībām).
Dobās vēnas Divas vislielākās vēnas, kas ieiet sirds labajā priekškambarī.
izmeklēts Divd. --> izmeklēt.
piekarams Divd. --> piekārt.
skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem. Šīs dzimtas augi.
platlapis Divdīgļlapju lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piemēram, ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
cinerārija Divgadīgs dekoratīvs kurvjziežu dzimtas augs ar spilgtiem ziediem.
zeltdadzis Divgadīgs, retāk daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem.
dublets Divi ātri viens otram sekojoši šāvieni no šaujamieroča. Šāviens ar diviem šaujamieroča stobriem reizē.
pāris Divi darba dzīvnieki (piemēram, zirgi) viena iejūgā.
stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
sekundants Divkaujas dalībnieka pārstāvis un palīgs.
briga Divmastu burinieks ar taisnajām burām abos mastos.
grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala. Četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu.
mugurpuse Divpusēji simetriska (bezmugurkaulnieku) ķermeņa puse, kas ir vērsta prom no pamata, substrāta, pa kuru (tie) kustas. Pretstats: vēderpuse.
vēderpuse Divpusēji simetrisku dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei un parasti ir vērsta pret substrātu, pa kuru (tie) kustas.
mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir līdz 49,8 kubikcentimetriem.
kaulmuša Divspārņu kārtas zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis.
divnieks Divu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa. Pāris.
hibridizācija Divu (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu) īpatņu krustošana.
šķautne Divu (priekšmeta, veidojuma u. tml.) virsmas daļu sadura samērā šaurā leņķī.
kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā - lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
šahs Divu pretinieku galda spēle ar 16 baltām un 16 melnām figūrām uz 64 lauciņu galdiņa.
līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
hibridizācija Divu vai vairāku dažādu ierīču, iekārtu, ietaišu apvienošana noteiktā sistēmā.
summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts. Izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
transitivitāte Divu vai vairāku objektu attieksmju, īpašību saistība ar kādu citu objektu.
Koku gāžamā dakša Divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai.
Koku gāžamā dakša Divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai.
Koku gāžamā dakša Divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai.
augstmanis Dižciltīgais. Bagātnieks. Arī augsts ierēdnis.
izdobt Dobjot izveidot (priekšmetu).
tolis Dobradžu dzimtas dzīvnieks (parasti govs) bez ragiem.
taurs Dobradžu dzimtas izmirušas sugas dzīvnieks (mājas govs priekštecis).
tvertne Dobs priekšmets, veidojums (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
pūslis Dobs, muskuļots maisveida orgāns (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kur parasti uzkrājas kāds šķidrums.
rags Dobs, parasti izliekts, priekšmets ar paplatinātu galu (piemēram, trauks).
trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei. Šāds priekšmets kopā ar tā saturu. Šāda priekšmeta saturs.
Nieru bļodiņa Dobums nieres ieliektajā pusē.
Nieru bļodiņa Dobums nieres ieliektajā pusē.
dodekafoniķis Dodekafonists.
sadzirdināt Dodot daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras. Sadzirdīt.
iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
iedzirdīt Dodot dzert (parasti alkoholiska dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
ieēdināt Dodot ēst (noburtu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (kas) tiek izdarīts.
izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (tehnisku līdzekļu grupa, ražošanas vienība u. tml.) darbojas, paveic kādu uzdevumu.
ievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, ievest (kur iekšā).
talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj (piemēram, čeka, ordera) pasaknī.
pierakstīt Dokumentāri nokārtot transportlīdzekļa (parasti kuģa) piederību.
čeks Dokuments - rakstisks rīkojums, ko dod noguldītājs bankai, lai tā izmaksā vai pārskaita noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja tekošā rēķina.
vērtspapīrs Dokuments (piemēram, akcija, obligācija, vekselis, čeks), kurā ir izteiktas mantiskās, parasti saistību, tiesības un kuru nepieciešams uzrādīt, šīs tiesības realizējot.
liecība Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
norēķins Dokuments par atvēlēto līdzekļu izmantošanu.
Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu. Vērtības zīme.
caurlaide Dokuments, kas apliecina tiesību iekļūt (kur) vai izkļūt (no kurienes).
Darba grāmatiņa Dokuments, kas apstiprina strādnieku un kalpotāju darba stāžu.
Darba grāmatiņa Dokuments, kas apstiprina strādnieku un kalpotāju darba stāžu.
brīvgrāmata Dokuments, kas atbrīvoja zemnieku no klaušām un nodevām.
liecība Dokuments, kas atspoguļo vispārizglītojošas skolas audzēkņa sekmes par mācību gadu, tā ceturkšņiem.
biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos).
patentlicence Dokuments, kas garantē tā īpašniekam monopoltiesības licenču līguma ietvaros ražot un izmantot līguma objektu.
pilnvara Dokuments, ko pilnvardevējs izdod pilnvarniekam, kas leģitimējas trešajam personām.
parādzīme Dokuments, kurā parādnieks apliecina savu saistību ar aizdevēju, kreditoru.
reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām. Sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
memorands Dokuments, teksts, kurā ir fiksēti kādi fakti, kas jāpatur atmiņā.
pieņēmums Doma, ideja, spriedums, priekšstats, ko uzskata par patiesu, parasti bez stingra pamatojuma.
secinājums Doma, spriedums, kas veidots, pamatojoties uz, piemēram, vērojumiem, eksperimentiem, faktiem, atzinumiem, spriedumiem.
atrast Domās izvēlēties (piemērotāko izteiksmi, līdzekļus u. tml.).
aizdomāt Domās nokļūt (līdz kādam laika posmam, vietai, objektam).
Atsevišķas domas Domas vai spriedums, kas nesaskan ar vairākuma domām. _jur._ Tiesas locekļa rakstveida paziņojums tai gadījumā, ja viņš nepievienojas tiesas lēmumam vai spriedumam.
pārdomas Domas, atziņas, kas radušās šādā intelektuālā darbībā.
izdoma Domās, iztēlē no jauna radītais (tēls, priekšstats, ideja u. tml.).
interpretācija Domas, teksta satura, arī fakta izskaidrošana, domas, teksta satura, arī fakta jēgas atklāšana.
idealizēt Domāšanas aktā veidot abstraktus objektus, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
idealizācija Domāšanas akts, kas saistīts ar abstraktu objektu veidošanu, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
spriedums Domāšanas forma, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un to pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
metafizika Domāšanas metode, kas lietas un parādības aplūko miera stāvoklī kā pabeigtas un nemainīgas, citu no citas neatkarīgas, noliedz iekšējās pretrunas tajās un pretstatu cīņu kā attīstības avotu. Attiecīgā filozofiskā mācība.
murgi Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.). Arī iecerēt (1).
domnieks Domes loceklis.
kolorīts Dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids (piemēram, telpā, vienotā priekšmetu kopumā).
domkungs Domkapitula loceklis.
skraps Domnas, teraudkausēšanas cehos, rūpniecība radušies metāla atkritumi, kas tiek pārkausēti.
saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā). Šāda starptautiska konference.
Uzvaras gājiens Došanās uz priekšu, gūstot uzvaras kaujās, cīņās.
Uzvaras gājiens Došanās uz priekšu, gūstot uzvaras kaujās, cīņās. Strauja attīstība. Panākumu, sekmju gūšana.
kurss Došanās virziens (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sabarot Dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko). Dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to).
rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1): ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas locekli u. tml.
sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
Mest kolekti Dot (ko) kolektei.
piedot Dot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
avansēt Dot avansu. Izsniegt naudu avansveidā. Apgādāt, nodrošināt (ko) ar naudu, līdzekļiem avansveidā.
barot Dot barību (dzīvniekiem) tā, lai strauji palielinātos ķermeņa svars.
barot Dot ēst, dot barību (dzīvniekiem).
pieņemt Dot iespēju, ļaut (transportlīdzeklim) iebraukt noteiktā teritorijā.
ordinēt Dot medicīnisku priekšrakstu, rīkojumu (par ārstu).
sankcionēt Dot piekrišanu, atļauju (piemēram, izdalīt kratīšanu, arestēt personu).
birt Dot ražu. Tikt iekultam (par labību).
dzirdināt Dot, arī ļaut (parasti dzīvniekiem) dzert. Dzirdīt.
iet Doties (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
laisties Doties (ar ūdens vai sauszemes transportlīdzekli kur, kādā virzienā). Doties (kur, kādā virzienā) - par ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
pavadīt Doties (kādam) līdzi visu ceļu vai daļa no tā (par dzīvniekiem).
trenkties Doties (kājām vai ar transportlīdzekli), parasti ātri.
iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
izbraukt Doties (piemēram, atpūtā, ekskursijā, viesos).
Kāpt pār slieksni Doties iekšā (telpā, ēkā).
Kāpt pār slieksni Doties iekšā (telpā, ēkā).
pavadīt Doties līdzi, lai uzraudzītu, kā tiek (kas) nogādāts (kur).
rādīties Doties pie garīdznieka, lai pieteiktu savas laulības.
nākt Doties šurp, arī ierasties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu). Doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību).
rentgenmetrs Dozimetrs ar skalu, kas graduēta rentgenos vai rentgenos sekundē.
spurgt Draiski, nebēdnīgi skanēt (par smiekliem).
draiskulis Draiskulīgs cilvēks (arī dzīvnieks).
kūvēties Draiskuļoties, rotaļāties citam ar citu (parasti par mājdzīvniekiem).
loma Dramaturģiska sacerējuma tēls, darbības persona, kas atveidota skatuves, kino mākslas darbā. Teksts, ko runā dramaturģiska sacerējuma tēls, darbības persona. Dramaturģiska sacerējuma tēla, darbības personas atveidojums (izrādē, kinofilmā).
aizsainis Drānā iesaiņots priekšmets (vai priekšmeti).
Sviedru lapas Drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
Sviedru lapas Drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
Putekļu lupata Drānas gabals putekļu slaucīšanai.
vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties. Tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties.
diakons Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu.
pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī garīdznieka palīga pienākumus.
prezbiteris Draudzes vecākais, priekšnieks.
nodrāzt Drāžot (piemēram, ar nazi), pagatavot (priekšmetu).
iedrāzt Drāžot iesākt gatavot (priekšmetu), bet nepabeigt.
piedrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
izdrāzt Drāžot izgatavot (priekšmetu).
padrāzt Drāžot neilgu laiku gatavot (priekšmetu).
Putekļu lupata Drēbes gabals putekļu slaucīšanai.
skurināties Drebināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
skroderis Drēbnieks.
savācējdrena Drenu sistēmas novadošās daļas elements, kas uzņem susinātājdrenu ūdeņus; arī kolektors (1).
iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
skolot Dresēt (dzīvnieku).
apmācīt Dresēt, vingrināt (dzīvniekus).
argonauti Drosmīgi ceļotāji. Dēku meklētāji.
drošinieks Drosmīgs cilvēks. Drosminieks.
drošība Droši, veselībai nekaitīgi apstākļi.
drošsirdīgs Drošs (par dzīvniekiem).
nemaldīgs Drošs, nekļūdīgs, arī pareizs.
uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, attēlu, tekstu) virsū (uz kā, kam).
ūdensžurka Drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos.
iedrupināt Drupinot ievirzīt (kur iekšā).
grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) - par instrumentiem, mehānismiem.
birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu). Drupt.
dēdēt Drupt, dalīties, irt fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
duālists Duālisma (1) piekritējs.
iekšlogs Dubultloga iekšējā vērtne. Iekšējais logs.
ieducināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
iedūcināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
duelants Dueļa dalībnieks.
pūžņi Duļķaini, dzeltenīgi zaļi izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā.
dūlājs Dūmeklis.
dūlis Dūmeklis.
dumpinieks Dumpja [1] dalībnieks, nemiernieks. Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko), vēršas pret ko, aicina uz dumpi [1].
iedungot Dungojot panākt, ka skaņa izplatās (kur iekšā).
iedunēt Dunot ievirzīties (kur iekšā).
iedurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko smailu, asu).
sadurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Durot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
iekšdurvis Durvis ēkas iekšpusē. Dubultdurvju iekšējā daļa.
portjē Durvju sargs. Kalpotājs (viesnīcā), kas saņem apmeklētājus.
Dzejas vārds Dzejas teksts. Dzeja.
akins Dzejnieks, dziesminieks (dažās Vidusāzijas zemēs).
verlibrists Dzejnieks, kas raksta verlibrā.
dziesminieks Dzejnieks.
refrēns Dzejoļa daļa, kas periodiski atkārtojas ar nemainītu tekstu.
apsmiekls Dzēlīga, nicīga zobgalība. Izsmiekls.
kolofonijs Dzeltena vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B 2 vitamīns).
pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā. Strutas.
loss Dzeltenīgs, pelēcīgi dzeltens (parasti par dzīvnieku, tā apmatojumu).
rivanols Dzeltens, smalku kristālu pulveris (antiseptisks līdzeklis), kas šķīst ūdenī. Etakridīns.
stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai. Vilcienu pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
apgaitnieks Dzelzceļa līnijas, arī citu satiksmes ceļu darbinieks, kas pārzina noteiktu ceļa posmu - apgaitu.
guļamvagons Dzelzceļa pasažieru vagons, kurā iekārtotas guļamvietas.
semafors Dzelzceļa signālierīce, kas sastāv no masta, 1 - 3 spārniem, signālugunīm un ar ko tiek atļauta vai aizliegta kustība attiecīgajā ceļa posmā.
pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
dzelzceļnieks Dzelzceļa transporta darbinieks.
vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons.
Ritošais sastāvs Dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums.
Ritošais sastāvs Dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums.
tamburs Dzelzceļa vagona slēgtā priekštelpa.
tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
dzelži Dzelzs, tērauda priekšmeti. Priekšmeta dzelzs, tērauda daļas.
atnest Dzemdēt (par dzīvniekiem).
atnesties Dzemdēt (par dzīvniekiem).
nest Dzemdēt (par dzīvniekiem).
apbērnoties Dzemdēt (parasti par nelieliem dzīvniekiem).
radības Dzemdības (dzīvniekiem).
izdzenāt Dzenājot panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) atstāj (kādu vietu) un izklīst.
nodzenāt Dzenājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā.
iedzenāt Dzenājot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust. _imperf._ Dzenāt prom. Dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
iedzīt Dzenot panākt, ka (cilvēks) ievirzās (kut iekšā).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atvirzās nost, attālinās (no kā).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas straujāk, pievienojas pārējiem.
pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās uz kādas vietas.
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Dzīt nost (sānis, atpakaļ).
atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp. _imperf._ Dzīt šurp. Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
padzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
uzdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pietuvojas (kādam).
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
dzenis Dzeņveidīgo kārtas putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos.
miltūdens Dzēriens (dzīvniekiem), ko gatavo, ūdenī iejaucot miltus.
slīcināt Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi.
nodzert Dzerot, žūpojot panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stāvokļa, atmiņu) ietekme.
iezvanīties Dzidri, viegli ieskanēties (parasti par stikla, porcelāna, sīkiem metāla priekšmetiem).
solfedžēt Dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanās.
locītājs Dziedātāja, kas, variējot melodiju, atkārto teicējas dziedāto tekstu.
solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās). Saucējs (2).
saucējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās). Teicējs (2).
kapela Dziedātāju (parasti augsti kvalificētu) ansamblis. Izcils kora kolektīvs.
ārstēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
dziedēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
iedziedāt Dziedot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
Riņķa dziesma Dziesma, ko (svinībās) iesāk pēc kārtas katrs dalībnieks un kam pievienojas pārējie.
Galda dziesma Dziesma, ko dzied maltītes dalībnieki maltītes laikā.
refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Piedziedājums.
piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Refrēns.
kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un viena dzejas teksta strofa.
burtnieks Dziesminieks.
kupldzija Dzija (trikotāžas izstrādājumiem), ko iegūst, sajaucot tekstilšķiedras, kurām ir dažādas saraušanās īpašības.
mušiņa Dzijas defekts - lodveida paresninājums, kas radies ķemmēšanas vai vērpšanas procesā.
respekts Dziļa cieņa (pret kādu, ko), pakļaušanās (kāda, kā) ietekmei.
dzelme Dziļa vieta, arī dziļāka vieta nekā parasti (upē, ezerā, jūrā).
naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (ar savu izturēšanos, rīcību, runu). Būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
ielaist Dziļi iespiest, iegremdēt (kur iekšā).
iekosties Dziļi iespiesties (kur iekšā) - par ko asu.
iezīsties Dziļi iespiesties, iesūkties (kur iekšā) - piemēram, par smaržām, krāsām.
aizgrābtība Dziļi saviļņojošs prieks, sajūsma. Aizkustinājums.
sirdsprieks Dziļš prieks.
Sirds aicinājums Dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt).
kārta Dzimšu grupa (dzīvnieku sistemātikā).
apakšdzimta Dzimtas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā).
Sieviešu dzimte Dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par sievieti.
Vīriešu dzimte Dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par vīrieti.
dzimtmājas Dzimtīpašumā iepirkta zemnieku saimniecība.
dzimtsnomnieks Dzimtnomnieks.
patricietis Dzimts aristokrātijas loceklis (senajā Romā).
dzimtszemnieks Dzimtzemnieks.
incests Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem.
smegma Dzimumorgānu tauku dziedzeru sekrēts - bālgana masa.
homoseksuālisms Dzimumtieksme pret sava dzimuma indivīdu.
skaļums Dzirdamības pakāpe, kas subjektīvi raksturo skaņas intensitāti.
padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert. Padzirdīt.
izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdīt (2).
padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert.
izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdināt (2).
nodzirdīt Dzirdot nobarot (dzīvnieku).
zābaki Dzirnavās - graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu.
melderzellis Dzirnavnieka palīgs.
dzirnavniece Dzirnavnieka sieva. Dzirnavu īpašniece.
melderis Dzirnavnieks.
sudmalnieks Dzirnavnieks.
dzirnavnieks Dzirnavu īpašnieks.
nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzīt.
nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu laikposmu) un pabeigt dzīt.
raidīt Dzīt (dzīvniekus).
vākt Dzīt kopā (dzīvniekus).
gaiņāt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
gainīt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
dzīvība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
radība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
radījums Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
emigrācija Dzīve, uzturēšanās ārzemēs (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
dzīvotprieks Dzīvesprieks.
Dzīves prieks Dzīvesprieks.
Dzīves prieks Dzīvesprieks.
mājvieta Dzīvesvieta, apmešanās Vieta (dzīvniekiem).
nāve Dzīvības izbeigšanās (cilvēkam vai dzīvniekam).
guļa Dzīvības norišu pazemināšanās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem).
šķiņķis Dzīvnieka (parasti cūkas) liemeņa gurns. No šāda gurna pagatavots ēdiens.
degzīme Dzīvnieka ādā iededzināta atšķirības zīme.
bedre Dzīvnieka ala, midzenis.
bļāviens Dzīvnieka balss skaņas (blējiens, māviens, ņaudiens).
izturēšanās Dzīvnieka darbību un rīcības kopums.
tvērējķepa Dzīvnieka ekstremitāte, kuras viens pirksts ir novietots pretim pārējiem pirkstiem un kura ir pielāgota (kā) tveršanai.
šņukurs Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
pakaļa Dzīvnieka ķermeņa daļa ap gūžām un asti.
zobens Dzīvnieka ķermeņa daļa, kas pēc formas atgādina zobenu.
sieva Dzīvnieka mātīte, kas dzīvo kopā ar tēviņu.
bērns Dzīvnieka mazulis.
spīts Dzīvnieka nepakļāvība cilvēka gribai, rīkojumiem.
vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citam metodēm.
tvērējorgāns Dzīvnieka orgāns, kas ir pielāgots (kā) tveršanai.
pakaļkāja Dzīvnieka pakaļējā kāja.
ķetna Dzīvnieka pēda ar spēcīgiem nagiem.
ķepa Dzīvnieka pēda, ko klāj apmatojums.
priekškāja Dzīvnieka priekšējā kāja.
izteiksme Dzīvnieka psihiskā stāvokļa izpausme (piemēram, acīs, kustībās). Attiecīgais muskuļu stāvoklis, izturēšanās.
vīrs Dzīvnieka tēviņš, kas dzīvo kopā ar mātīti.
mīmikrija Dzīvnieka vai auga līdzība, pielāgošanās apkārtējai videi ar savu aizsargkrāsu, formu.
audzējs Dzīvnieka vai cilvēka audu slimīgs jaunveidojums, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām. Cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu.
kaklinieks Dzīvniekam ap kaklu liekama (piemēram, ādas, metāla) saite.
kaklasiksna Dzīvniekam ap kaklu liekama siksna.
sakņgrauži Dzīvnieki, galvenokārt kukaiņi, kas grauž augu saknes. Mizgrauži, kas perinās skuju koku saknēs.
bezmugurkaulnieki Dzīvnieki, kam nav muguras stiegras (hordas).
iedzīvotāji Dzīvnieki, kas dzīvo (noteiktā vietā).
Maldu viesi Dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
Maldu viesi Dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
zoofāgi Dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku izcelsmes barības.
ūdensdzīvnieki Dzīvnieki, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas.
kāpelētājs Dzīvnieki, kuriem kādi orgāni (piemēram, kājas, nagi, aste) pielāgojušies kustībām pa koku stumbriem, gar stāvām sienām u. tml.
nepārnadži Dzīvnieki, kuru kājām visspēcīgāk ir attīstīts trešais pirksts, kur ir lokalizēta ekstremitāte. Attiecīgā dzīvnieku kārta.
vienšūņi Dzīvnieki, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas.
nomirt Dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām.
kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
kaitēklis Dzīvnieks (parasti augēdājs kukainis), kas bojā augus, izmantodams barībai to daļas vai sulu.
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai. Dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām.
baltgalvis Dzīvnieks ar baltu vai ļoti gaišu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
ausainis Dzīvnieks ar garām ausīm.
kuplastis Dzīvnieks ar kuplu asti.
melngalvis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
plušķis Dzīvnieks ar pinkainu apmatojumu (parasti suns).
raibulis Dzīvnieks ar raibu apspalvojumu, apmatojumu.
grauzējs Dzīvnieks ar spēcīgi attīstītiem priekšzobiem, kuri nepārtraukti aug (piemēram, pele, žurka, vāvere, bebrs).
sprogainis Dzīvnieks ar sprogainu apmatojumu.
tumšgalvis Dzīvnieks ar tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
mazulis Dzīvnieks savas attīstības sākuma posmā.
priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
pēcnācējs Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies.
pēctecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies.
ieceļotājs Dzīvnieks vai augs, kas ieviesies no citurienes.
kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts uz zemeslodes.
pārstāvis Dzīvnieks vai augs, kas pieder pie kādas (dzīvnieku vai augu) grupas, kopuma. Atsevišķs eksemplārs no kādas (parasti dzīvnieku, augu) grupas, kopuma.
jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem.
draugs Dzīvnieks, ar kuru ir draudzīgas attiecības. Dzīvnieks šādās attiecībās ar citu dzīvnieku.
rekordnieks Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības. Rekordists (2).
rekordists Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības. Rekordnieks.
individualitāte Dzīvnieks, augs, kam piemīt noteikts īpatnību kopums.
sinantrops Dzīvnieks, augs, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība.
mutācija Dzīvnieks, augs, kas radies šādu pārmaiņu rezultātā.
konkurents Dzīvnieks, augs, kas sacenšas ar kādu citu dzīvnieku, augu dzīvības vai uztura dēļ. Konkurences (3) dalībnieks.
vadonis Dzīvnieks, kam barā pakļaujas citi dzīvnieki. Barvedis.
dzīvdzemdētājs Dzīvnieks, kam dīgļa embrionālā attīstība noslēdzas mātes ķermenī un kas piedzimst bez aizsargsegām.
spurainis Dzīvnieks, kam ir (parasti lielas, asas) spuras.
tetrapods Dzīvnieks, kam ir četras kājas, ekstremitātes (parasti zīdītājs, rāpulis, abinieks).
četrkājis Dzīvnieks, kam ir četras kājas.
krēpainis Dzīvnieks, kam ir krēpes.
kuprainis Dzīvnieks, kam ir kupris (2).
lutausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis.
ragainis Dzīvnieks, kam ir ragi vai ragveida izaugumi.
tārps Dzīvnieks, kam ir raksturīgs tārpveida ķermenis.
sarkanacis Dzīvnieks, kam ir sarkanas, sarkanīgas acis.
spārnainis Dzīvnieks, kam ir spārni.
muļķis Dzīvnieks, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs.
bēglis Dzīvnieks, kas bēg (1) vai ir aizbēdzis.
klejotājs Dzīvnieks, kas bieži maina apmešanās vietu.
iemītnieks Dzīvnieks, kas dzīvo (kādā miteklī).
kārumnieks Dzīvnieks, kas ēd galvenokārt labu barību.
kanibāls Dzīvnieks, kas ēd savas sugas dzīvniekus.
ēdājs Dzīvnieks, kas ēd, kas patērē barību.
ēdējs Dzīvnieks, kas ēd.
krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus. Hibrīds.
seskūdele Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot sesku un ūdeli.
remontdzīvnieks Dzīvnieks, kas ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai. Ataudzējamais dzīvnieks.
palaidnis Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam.
viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
pavadonis Dzīvnieks, kas kādam parasti iet līdzi, uzturas kāda tuvumā.
izceļotājs Dzīvnieks, kas maina apmešanās vietu.
migrants Dzīvnieks, kas migrē.
maitēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
veģetārietis Dzīvnieks, kas pārtiek no augu barības.
plēsējs Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, tos iepriekš nogalinot, saplosot vai aprijot veselus.
rīma Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības.
rīļa Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības. Rīma (1).
tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem).
racējdzīvnieks Dzīvnieks, kas rok zemē alas, ejas.
vaislinieks Dzīvnieks, kas tiek turēts vaislai, sugas turpināšanai.
vasarnieks Dzīvnieks, kas tikai vasaru pavada kādā vietā.
barvedis Dzīvnieks, kas vada baru.
pusaudzis Dzīvnieks, kas vēl ir augšanas stadijā, kas vēl nav pilnīgi izaudzis.
ziemgulis Dzīvnieks, kas ziemu pavada ziemguļā.
mājdzīvnieks Dzīvnieks, ko audzē, lai izmantotu saimnieciskiem vai dekoratīviem, estētiskiem mērķiem.
laupījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks ir nomedījis vai medī barībai.
medījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks medī vai ir nomedījis barībai.
luteklis Dzīvnieks, ko lutina, lolo.
medījums Dzīvnieks, ko medī. Nomedītais dzīvnieks.
mīlulis Dzīvnieks, ko mīl, kas ir ļoti patīkams.
biedrs Dzīvnieks, ko saista kas kopējs ar cilvēku vai citu dzīvnieku.
upurdzīvnieks Dzīvnieks, ko upurē (1).
Krēslas dzīvnieks Dzīvnieks, kura aktivitāte palielinās krēslas laikā.
palīgs Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības).
četrkājains Dzīvnieks.
kustonis Dzīvnieks.
kokcidioze Dzīvnieku (galvenokārt putnu) sezonas slimību grupa, ko izraisa sporaiņi, iznīcinot zarnu, aknu un nieru epitēlija šūnas.
dzemdētāja Dzīvnieku (parasti mājdzīvnieku) mātīte, kas dzemdē.
izēdas Dzīvnieku (parasti peļu, žurku, dažu kukaiņu) barības atliekas pēc labākā apēšanas.
taksidermija Dzīvnieku (parasti zīdītāju, putnu) ādas izbāšana tā, lai tos atveidotu dabiskā stāvoklī.
sprēgas Dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana.
dresūra Dzīvnieku apmācīšana, lai tie veiktu noteiktas darbības. Dresēšanas paņēmienu kopums.
aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma, ādas, arī olu krāsa, kas pielāgota apkārtnes dominējošai krāsai.
smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
metamorfoze Dzīvnieku attīstība pēcembrionālajā periodā ar vienu vai vairākām kāpura stadijām.
pārgājiens Dzīvnieku došanās uz citu uzturēšanās, barošanās u. tml. vietu.
susuris Dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli brūngani vai rūsgani grauzēji, meža nakts dzīvnieki (piemēram, mazais susuris, lielais susuris, meža susuris, dārza susuris).
kopdzīve Dzīvnieku dzīvošana pāros.
mēsli Dzīvnieku ekskrementi. Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi, arī šādu ekskrementu un pakaišu sajaukums, ko izmanto augsnes mēslošanai. Kūtsmēsli.
kopiena Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju.
orda Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju. Kopiena (2).
ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un to mazuļi.
līnija Dzīvnieku grupa, pasuga, kas cēlusies no viena ciltstēva.
plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu.
nekrobakterioze Dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīga audu nekroze.
rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko.
zoobentoss Dzīvnieku kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu. Dzīvnieku bentoss.
monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids - tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti vienu vai vairākas sezonas.
poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
poligīnija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
Dzīvnieku valsts Dzīvnieku kopums kādā noteiktā ģeoloģiskā periodā vai apvidū. Fauna.
ālavība Dzīvnieku mātīšu neauglība.
pamatvaisliniece Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), ko izmanto vaislai.
ciltsmāte Dzīvnieku mātīte, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes.
ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā neapaugļojas.
zīdītāja Dzīvnieku mātīte, kas zīda mazuļus.
māte Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi.
zīdals Dzīvnieku mātītes piens.
mājoklis Dzīvnieku miteklis.
gaļa Dzīvnieku muskuļaudi un taukaudi.
Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
migrācija Dzīvnieku pārvietošanās (uz citu teritoriju, vietu).
sirojums Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu.
melodija Dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums.
mātīte Dzīvnieku sievišķā dzimuma īpatnis.
klase Dzīvnieku sistemātikā - kārtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
pieplūdums Dzīvnieku skaita palielinājums (noteiktos apstākļos).
apdzīvotība Dzīvnieku skaits kādā teritorijā.
kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam.
kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa, ko izmanto par materiālu, izejvielu.
influence Dzīvnieku slimība, kurai raksturīga, piemēram, paaugstināta temperatūra.
zoocenoze Dzīvnieku sugu kopums, kas dzīvo konkrētā biotopā.
pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
partneris Dzīvnieku tēviņš vai mātīte, ar kuru pārojas kopdzīves laikā.
ciltstēvs Dzīvnieku tēviņš, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes.
tēvs Dzīvnieku tēviņš.
hordaiņi Dzīvnieku tips, kura pārstāvjiem attīstās horda.
Dzīvā daba Dzīvnieku un augu kopums.
Dzīvā daba Dzīvnieku un augu kopums.
Reliktu formas Dzīvnieku un augu sugas, kas saglabājušās no senākiem laikiem.
protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu. Dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
suga Dzīvnieku vai auga šķirne.
izrakteņi Dzīvnieku vai augu fosilijas, kas atrodas zemes garozā.
protoplasts Dzīvnieku vai augu organisma šūnas saturs bez tās apvalka.
tēviņš Dzīvnieku vīrišķā dzimuma īpatnis.
Organiskās atliekas Dzīvnieku, augu atliekas.
vide Dzīvo organismu eksistences apstākļu kopums.
namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir šādas tiesības un ko (tas) izmanto ekspluatācijas nolūkos.
istaba Dzīvojamā telpa, kas paredzēta vai iekārtota noteiktam nolūkam.
saimniekgals Dzīvojamās ēkas daļa, kur atradās šāda telpa vai šādas telpas. Vieta, kas cieši piekļāvās šādai dzīvojamās ēkas daļai.
namīpašnieks Dzīvojamās mājas īpašnieks.
Neražošanas pamatlīdzekļi Dzīvojamās mājas, izglītības, veselības aizsardzības, komunālās saimniecības, pārvaldes u. tml. celtnes, ierīces un iestāžu un organizāciju iekārta.
izmērdēties Dzīvojot bez barības vai ar nepietiekamu barību, ļoti novājēt, ļoti izsalkt.
Komunālais dzīvoklis Dzīvoklis, kurā dzīvo vairāk nekā viens īrnieks.
Namu pārvalde Dzīvokļu pārvaldes ekspluatācijas nodaļa.
Namu pārvalde Dzīvokļu pārvaldes ekspluatācijas nodaļa.
kopdzīve Dzīvošana sabiedrībā, kādā kolektīvā.
mājoklis Dzīvošanai piemērots, īpaši iekārtots cilvēku miteklis (piemēram, māja, dzīvoklis).
mist Dzīvot (kādos apstākļos) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
kulties Dzīvot trūcīgi, eksistēt, pārvarot grūtības.
parazitēt Dzīvot uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
Dzīvot (arī pārtikt) no zila (arī svaiga) gaisa Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
Dzīvot (arī pārtikt) no zila (arī svaiga) gaisa (arī no zila gaisa un mīlestības) Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
Dzīvot (arī pārtikt) no zila gaisa un mīlestības (arī no zila (arī svaiga) gaisa) Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
Dzīvot (arī pārtikt) no svaiga (arī zila) gaisa Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
Dzīvot, arī pārtikt no zila (arī svaiga) gaisa (arī no zila gaisa un mīlestības) Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
Dzīvot no rokas mutē Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem. Dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
Dzīvot no rokas mutē Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem. Dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
vitālkrāsošana Dzīvu šūnu vai audu struktūru iekrāsošana ar speciālām krāsvielām (parasti kontrastainības radīšanai novērojumiem mikroskopā).
simfodžezs Džeza mūzika, kas iecerēta atskaņošanai lielā mūziķu kolektīvā, kurā apvienoti simloniskā un džeza orķestra instrumenti.
svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis - metroritmikas pastāvīgas novirzes no tās pamatstruktūras. Džeza mūzikas stils, kam ir raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis.
atsperecēšas Ecēšas ar izliektiem, atsperīgiem tērauda zariem.
sviestbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu. Sviesta beka.
Sviesta beka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu. Sviestbeka.
zobiņbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas griezumā ātri zilē, un augšdaļā paplašinātu kātiņu.
Bērzu beka Ēdama beka ar tumšbrūnu cepurīti, tievu kātiņu.
austere Ēdams gliemeņu klases dzīvnieks.
žuljēns Ēdiens - sīki sagrieztas gaļas, zivju vai sēņu un dažādu piedevu (piemēram, krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
manna Ēdiens, kas izgatavots no šāda uzturlīdzekļa.
kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus, parasti mājdzīvniekus).
izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu).
piedot Ēdinot (dzīvnieku), pievienot (tā) barībai (ko) papildus.
noēdināt Ēdinot (dzīvniekus), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu). Izēdināt.
pieēdināt Ēdinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pilnīgi paēd.
ieēdināt Ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (barības vielas, gaisu u. tml.) organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
iekalums Eikta darbība, rezultāts --> iekalt (2).
iekalums Eikta darbība, rezultāts --> iekalt (3).
undīne Eiropai tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus.
krustneši Eiropas krusta karu dalībnieki, kuru apģērbam bija krusta zīme.
starpeja Eja, kas savieno, parasti divus, objektus.
ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā). Ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku).
uziet Ejot nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa, arī laipas, trapa u. tml.).
iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos).
iesisties Ejot, skrienot strauji ievirzīties (kur iekšā).
ietriekties Ejot, skrienot, braucot strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko).
uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
palīgēka Ēka, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
eklektika Eklektisms...
prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
saime Ekonomiska radinieku kopiena, kas radās, sairstot patriarhālajai ģintij.
Iegūt īpašumā, īpašuma tiesības Ekonomiska rakstura subjektīvas civiltiesības, kurās ietilpst mantas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
ietaupīt Ekonomiski, taupīgi rīkojoties, saimniekojot, atlicināt (piemēram, naudas līdzekļus, izejvielas).
grāmatvedība Ekonomisko zinātņu nozare, kas pētī šādu uzskaiti un kontroli. Attiecīgais mācību priekšmets.
ekonomists Ekonomisma piekritējs.
Pieņemt eksāmenu Eksāmenā uzklausīt pārbaudāmās personas atbildi un dot oficiālu novērtējumu zināšanām (kādā mācību priekšmetā).
pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena. Eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
noeksaminēt Eksaminēt un pabeigt eksaminēt.
izekscerpēt Ekscerpēt un pabeigt ekscerpēt.
maize Eksistences līdzekļi.
iztika Eksistences līdzekļu kopums.
eksistenciālists Eksistenciālisma piekritējs.
klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata.
klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
mitināties Eksistēt, arī uzturēties, atrasties (kur) - par dzīvniekiem. Eksistēt (kur) - par augiem.
spira Ekskrementu lodveida gabals (dažiem dzīvniekiem).
ekskursants Ekskursijas dalībnieks.
pašeksperiments Eksperiments, kurā pētījamais objekts ir eksperimentētājs pats.
parks Ekspluatējamo transportlīdzekļu, mašīnu, ierīču kopums.
kontrekspozīcija Ekspozīcijai sekojošs, otrreizējs tēmas caurvedums visās balsīs citādā secībā (fūgā).
ekstrēmists Ekstrēmisma piekritējs.
pirksts Ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
deklinācija Ekvatoriālā koordināte, kas izsaka debess sfēras punkta leņķisko attālumu no debess ekvatora.
kaučuks Elastīga lielmolekulāra viela, ko iegūst no dažu augu piensulas vai arī sintētiski.
ultraskaņa Elastīgi viļņi, kuru frekvence ir lielāka par 15.-20. kiloherciem.
mats Elastīgs, tievs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai zīdītāju dzīvnieka) ķermeņa virsmas.
šiks Elegants, izsmalcināts, izmeklēts (piemēram, par apģērbu, priekšmetiem, telpām).
kardiogramma Elekfrokardiogramma.
kulons Elektrības daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
ampērstunda Elektrības daudzuma mērvienība.
lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis. Elektromagnētiskā lauka avots.
solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāja strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām.
šunts Elektrības vadītājs vai magnētvads, ko pieslēdz paralēli elektriskās vai magnētiskās ķēdes posmam, lai daļa strāvas vai magnētiskās plūsmas apietu ķēdes posmu pa izveidoto paralēlo atzarojumu.
elektrods Elektrības vadītājs, ar kuru elektriskajai ķēdei pievieno citu ķēdes daļu, kam ir jonu vai elektronu vadītspēja.
konduktivitāte Elektrības vai siltuma vadītspēja.
kondukcija Elektrības, arī siltuma vadīšana.
Indukcijas krāsns Elektriskā krāsns, kurā karsē dažādus materiālus un priekšmetus, izmantojot siltumu, ko rada tajos inducētās elektriskās virpuļstrāvas.
Svārstību kontūrs Elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskās svārstības.
Svārstību kontūrs Elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas elektromagnētiskās svārstības.
pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības. Pašizlāde.
jupiters Elektriskā loka lampa, ko izmanto, filmējot mākslīgā vai kombinētā apgaismojumā.
ledusskapis Elektriska mājturības saldējamā ierīce (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā, kā arī ledus iegūšanai.
elektrodzinējs Elektriskā mašīna, kas elektrisko enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
elektromotors Elektriskā mašīna, kas elektrisko enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā. Elektrodzinējs.
papildpretestība Elektriskā pretestība, ko ieslēdz vai atslēdz elektriskajā ķēdē papildus citām šīs ķēdes pretestībām.
Elektriskā ķēde Elektriskā sprieguma avota, elektrības vadītāju, elektrisko ierīču un aparātu savienojums, kam cauri var plūst elektriskā strāva.
Elektriskā ķēde Elektriskā sprieguma avota, elektrības vadītāju, elektrisko ierīču un un aparātu savienojums, kam cauri var plūst elektriskā strāva.
volts Elektriskā sprieguma, elektriskā potenciāla, elektrisko potenciālu starpības un elektrodzinējspēka mērvienība.
kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro sakarsēts kvēldiegs.
lampiņa Elektriskā spuldze.
vājstrāva Elektriskā strāva ar mazu strāvas stipruma vērtību.
Kondukcijas strāva Elektriskā strāva konduktoros.
Kondukcijas strāva Elektriskā strāva konduktoros.
tīkliņstrāva Elektriskā strāva tīkliņā (4).
maiņstrāva Elektriskā strāva, kam periodiski mainās virziens un stiprums.
biostrāva Elektriskā strāva, kas rodas dzīvu organismu audos.
virpuļstrāva Elektriskā strāva, kas rodas masīvā vadītājā, ja mainās ar to saķēdētā magnētiskā plūsma.
Konvekcijas strāva Elektriskā strāva, ko rada elektriskie lādiņi pārvietodamies.
sātstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums nepalielinās, ja palielina elektrodiem pielikto potenciālu starpību.
elektrība Elektriskā strāva.
drošinātājs Elektriskais aizsardzības aparāts, ko lieto elektrisko ķēžu aizsardzībai pret īsslēgumiem, pārslodzi.
korķis Elektriskais drošinātājs.
Elektrostatiskais lauks Elektriskais lauks, ko rada nekustīgi elektriskie lādiņi.
Elektrostatiskais lauks Elektriskais lauks, ko rada nekustīgi elektriskie lādiņi.
elektroinstalācija Elektriskais tīkls (kādā celtnē, telpā u. tml.).
fēns Elektriskais ventilators (piemēram, matu žāvēšanai).
Apgaismes armatūra Elektriskās apgaismes ierīču kopums.
elektrolīnija Elektriskās enerģijas pārvades līnija.
elektrifikācija Elektriskās enerģijas plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē), izvēršot lieljaudas elektrostaciju un elektriskās enerģijas pārvades sistēmu celtniecību.
ietvere Elektriskās ierīces daļa, kurā ieskrūvē spuldzi vai iestiprina indikatoru vai drošinātāju.
farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
termoelements Elektriskās ķēdes daļa, kura sastāv no dažādiem vadītājiem un kurā izmanto termoelektriskos efektus.
rezistors Elektriskās ķēdes elements, kas realizē pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai un rada iespēju regulēt strāvas spriegumu vai tās vērtību.
tilts Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci.
komutācija Elektriskās ķēdes ieslēgšana, atslēgšana, pārslēgšana (ar ierīču, aparātu palīdzību).
īssavienojums Elektriskās ķēdes noslēgšana, savienošana ar mazu pretestību. Atsevišķa elektriskās ķēdes elementa noslēgšana.
induktors Elektriskās mašīnas daļa, kas rada galveno magnētisko lauku.
kolektors Elektriskās mašīnas enkura daļa, kas sastāv no savstarpēji izolētām plāksnītēm, kuras ir savienotas ar enkura tinumu un pa kurām slīd sukas.
stators Elektriskās mašīnas nekustīgā daļa.
oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
katods Elektriskās strāvas avota negatīvais pols. Elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota negatīvo polu.
anods Elektriskās strāvas avota pozitīvais pols. Elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota pozitīvo polu.
Galvaniskais elements Elektriskās strāvas avots, kas ķīmisko enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
elektroenerģija Elektriskās strāvas enerģija. Elektriskā enerģija.
trolejs Elektriskās strāvas gaisa kontaktvads.
indukcija Elektriskās strāvas rašanās process vadītājā, kas kustas magnētiskajā laukā vai kas ir ievietots mainīgā magnētiskajā laukā.
augstspriegums Elektriskās strāvas spriegums, kas pārsniedz 250 voltus.
ampērs Elektriskās strāvas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni). Izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
jons Elektriski lādēta daļiņa, kas rodas, ja vielas atoms vai molekula zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
treks Elektriski lādētas daļiņas kustības atstātās pēdas vidē.
neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kas rodas, piemēram, elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
neitrons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kura ietilpst atoma kodola sastāvā un kuras masa ir aptuveni vienāda ar protona masu.
triboelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas berzes procesā.
pjezoelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas dažu kristālisku dielektriķu (piemēram, kvarca, turmalina, segnetsāls) mehāniskās deformācijas (saspiešanas vai stiepšanas) rezultātā.
elektromontāža Elektrisko iekārtu montāža.
elektromontieris Elektrisko iekārtu montieris.
strāva Elektrisko lādiņa orientēta kustība noteiktā virzienā. Elektriskā strāva.
līdzstrāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība nemainīgā virzienā.
Elektriskā strāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā.
Elektrostatiskā indukcija Elektrisko lādiņu pārbīdes process vadītājos un dielektriķos ārējā elektriskajā laukā.
segnetoelektrība Elektrisko parādību kopums, ko novēro segnetoelektriķos.
Elektriskais spriegums Elektrisko potenciālu diference starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
spriegums Elektrisko potenciālu starpība starp diviem lauka, elektriskās ķēdes punktiem.
videopastiprinātājs Elektrisko signālu pastiprinātājs, kas paredzēts videosignāla vai televīzijas signāla un skaņas pastiprināšanai.
elektroizolācija Elektrisko vadu un dažādu iekārtu izolācija elektriskās strāvas vadītāja norobežošanai.
luksofors Elektrisks signālaparāts, kam ir dažādas gaismas (parasti sarkana, dzeltena, zaļa) un ko izmanto satiksmes regulēšanai.
Piroelektriskais efekts Elektrisku lādiņu rašanās uz dažu dielektriķu (piroelektriķu) virsmas, ja tos karsē vai dzesē.
skaļrunis Elektroakustiska ierīce elektriskā signāla enerģijas pārvēršanai akustisko svārstību enerģijā skaņas frekvenču diapazonā.
elektrofons Elektroakustiska ierīce skaņuplašu atskaņošanai.
telefons Elektroakustiska ierīce, kas pārvērš elektriskos signālus skaņu signālos.
stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
Vilces elektrodzinējs Elektrodzinējs ritošā sastāva riteņu pāru iedarbināšanai (elektrotransportā u. tml.).
pašindukcija Elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
Elektromagnētiskā indukcija Elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam laukam kontūra ietvertajā daļā.
Elektromagnētiskā indukcija Elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam, laukam kontūra ietvertajā daļā.
termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
kserogrāfija Elektrofotogrāfijas paņēmiens - attēlu iegūšana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
kardiogrāfija Elektrokardiogrāfija.
kardiogrāfs Elektrokardiogrāls.
voltampērmetrija Elektroķīmiska vielu analīzes un pētīšanas metode.
galvanizēt Elektrolītiski uzklāt metāla kārtu kāda priekšmeta virsmai.
Elektrolītiskā disociācija Elektrolītu molekulu sašķelšanās jonos.
elektrolīts Elektrolīzei sagatavotais šķīdums vai kausējums.
Elektriskais lādiņš Elektromagnētiskā lauka avots.
rentgenspektri Elektromagnētiskā starojuma spektra daļa, kas atbilst viļņu garumiem no 0, 0025 līdz 25 nanometriem.
zummers Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Pīkstenis.
pīkstenis Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Zummers.
rentgenstarojums Elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir no 0,0025 līdz 25 nanometriem
rentgenstari Elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir no 0,0025 līdz 25 nanometriem. Rentgenstarojums.
siltumstarojums Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām.
siltumstari Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām. Siltumstaroļums.
radiosignāls Elektromagnētiskās svārstības, kas atbilst radioviļņu frekvencei un ko izraisa parādības dabā.
radiotraucējums Elektromagnētiskās svārstības, kas izkropļo vai noslāpē radiosignālus.
mikroviļņi Elektromagnētiskie viļņi ar frekvenci no 300 līdz 3000 megaherciem un garumu no 100 līdz 10 centimetriem.
radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums ir no dažiem milimetriem līdz desmitiem tūkstošiem metru un kuru izplatīšanās noris bez mākslīgām enerģijas pārvades līnijām.
radiostarojums Elektromagnētisko viļņu starojums.
starojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas izplatīšanās telpā.
izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
nautofons Elektromagnētisks aparāts skaņu signālu raidīšanai no bākām.
magneto Elektromagnētisks maiņstrāvas ģenerators elektriskās dzirksteles radīšanai dzinēja cilindros, lai aizdedzinātu deg maisījumu.
kontaktors Elektromagnētisks slēdzis darba strāvas ķēdes ieslēgšanai un atslēgšanai no atstatuma.
radiotroksnis Elektromagnētisks starojums (radioviļņu diapazonā), ko rada ārpuszemes avoti.
Ultravioletie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 400 līdz 180 nanometriem.
Ultravioletie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 400 līdz 180 nanometriem.
Infrasarkanie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums it aptuveni no 800 nanometriem līdz 5 centimetriem.
Infrasarkanie stari Elektromagnētisks, acīm neredzams starojums, kam viļņu garums ir aptuveni no 0,75 mikroniem līdz 2 milimetriem.
Elektriskā mašīna Elektromašīna.
elektromehāniķis Elektromehānikas speciālists.
adapters Elektromehāniska ierīce skaņu ieraksta atskaņošanai.
vibropārveidotājs Elektromehāniska ierīce zema sprieguma līdzstrāvas pārveidošanai augstāka sprieguma līdzstrāvā.
tabulators Elektromehāniska skaitļojamā mašīna, kas rezultātus fiksē uz papīra lentes vai speciālas veidlapas.
relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas reaģē uz kādu fizikālu lielumu vai vairākiem elektriskiem lielumiem, lēcienveidīgi palielinot vai samazinot izejas lieluma vērtību noteiktās robežās.
lototrons Elektromehānisks laimes rats ložu sajaukšanai.
testers Elektromēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piemēram, elektrisko ķēžu pārbaudē). Kombinētais elektromēraparāts.
kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
elektrometinātājs Elektrometināšanas aparāts.
elektrometinātājs Elektrometināšanas speciālists.
mikroelektromotors Elektromotors ar jaudu līdz 100 vatiem.
eholote Elektronavigācijas ierīce attāluma mērīšanai ūdensbaseina dzīlēs, izmantojot atstaroto skaņu vilni.
radioelektronika Elektronikas nozare, kas ir saistīta ar radiotehniku un nodarbojas ar dažādu radiotehnikai nepieciešamo aparātu un iekārtu izstrādāšanu un izmantošanu.
mikroelektronika Elektronikas nozare, kas nodarbojas ar miniatūru elektronisko ierīču radīšanu un izmantošanu.
optoelektronika Elektronikas nozare, kas pētī, kā izmantot informācijas apstrādes, glabāšanas, pārraides sistēmās gaismas un elektrisko signālu savstarpējo pārvēršanos.
sintezators Elektroniska iekārta skaņu ieguvei.
rentgenlampa Elektroniska ierīce rentgenstarojuma iegūšanai.
reģistrs Elektroniskā skaitļotāja atmiņas ātrdarbīgs elements, kas paredzēts datu īslaicīgai uzglabāšanai.
video Elektroniskais attēls, ko rada ar videotehniku.
skaitļotājsistēma Elektroniskais skaitļotājs, kurā ietilpst vairāki procesori.
kompjūters Elektroniskais skaitļotājs.
terminālis Elektroniskās skaitļošanas mašīnas gala iekārta operatīvai datu ievadei un izvadei no attāluma.
standartprogramma Elektroniskās skaitļošanas mašīnas programma bieži sastopamas funkcijas veikšanai.
Elektronu mikroskops Elektronmikroskops.
Elektronu mikroskops Elektronmikroskops.
diode Elektronu aparāts ar diviem elektrodiem (anodu un katodu).
pentode Elektronu aparāts ar pieciem elektrodiem (anodu, katodu un trim tīkliņiem).
triode Elektronu aparāts ar trim elektrodiem.
fotoefekts Elektronu izsišana no atomiem un molekulām vielā absorbētās gaismas iedarbībā.
rastrs Elektronu kūļa veidotās gaišās līnijas uz televizora ekrāna, kad netiek uztverts attēls.
tetrode Elektronu lampa ar četriem elektrodiem.
magnetrons Elektronu lampa ultraaugstfrekvenču svārstību iegūšanai.
tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
radiosakari Elektrosakari, ko īsteno ar radiotehniskiem līdzekļiem.
videosakari Elektrosakari, ko īsteno ar videotehniskiem līdzekļiem.
videotelefons Elektrosakaru ierīce runas un attēla pārraidīšanai un uztverei.
radiotelefons Elektrosakaru ierīce, iekārta, ar ko feļetona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
telefakss Elektrosakaru sistēma rakstītu tekstu, attēlu pārraidei ar elektriskajiem signāliem pa automātiskā telefona tīkla līnijām.
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem. Telefona sakari.
videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
Vadu sakari Elektrosakaru veids, kurā elektriskos signālus pārraida pa vadiem.
radiotelefonija Elektrosakaru veids, kurā telefona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
Autonoma elektrostacija Elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
Autonoma elektrostacija Elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo. Siltumelektrostacija.
siltumelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo. Termoelektrostacija.
atomelektrostacija Elektrostacija, kurā elektroenerģijas iegūšanai izmanto atomenerģiju. Kodolelektrostacija.
kodolelektrostacija Elektrostacija, kurā elektroenerģijas iegūšanai izmanto kodolenerģiju.
spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
elektrospēkstacija Elektrostacija.
elektromehānika Elektrotehnikas nozare, kas nodarbojas ar elektriskās enerģijas izmantošanu mehānisku ierīču darbināšanai.
elektrotehniķis Elektrotehnikas speciālists.
elektriķis Elektrotehniķis. Cilvēks, kas strādā elektrotehnikā.
slēgdēlis Elektrotehniska iekārta, kurā apvienoti dažādi elementi (piemēram, slēdži, aizsargierīces, signālierīces, mērinstrumenti).
galvanizācija Elektroterapijas metode - zema sprieguma līdzstrāvas pievadīšana ķermenim.
Mikroviļņu terapija Elektroterapijas veids - slimnieka apstarošana ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem.
Mikroviļņu terapija Elektroterapijas veids, kad slimnieku apstaro ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem.
Elektronu vadītspēja Elektrovadītspēja, kas saistīta ar brīvo elektronu pārvietošanos vielā.
zīmenss Elektrovadītspējas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā. Sīmenss.
sīmenss Elektrovadītspējas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā. Zīmenss.
kombinatorika Elementārās matemātikas novirziens, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo grupējumu (savienojumu) skaitu.
pozitrons Elementārdaļiņa - elektronam atbilstošā antidaļiņ.
mikrodaļiņa Elementārdaļiņa, atoma kodols, atoms vai molekula.
fotons Elementārdaļiņa, kas atbilst elektromagnētiskā lauka korpuskulārai struktūrai.
leptoni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst elektroni, pozitroni, neitrīno, antineitrīno, mioni. Šīs grupas elementārdaļiņas.
slīdnis Elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), kas ir paredzēts (kā) virzīšanai slīdes kustībā.
vingrinājums Elements darbību kompleksā (piemēram, sacensībās).
serdenis Elements, ko ievieto veidnē, lai lējuma iekšējam dobumam veidotu vēlamo formu.
sakārtojums Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam.
sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
izelpot Elpojot patērēt (daudz vai visu gaisa skābekli).
pieelpoties Elpojot uzņemt (parasti svaigu gaisu, skābekli) lielākā daudzumā.
žaunas Elpošanas orgāni (zemākajiem mugurkaulniekiem un daļai bezmugurkaulnieku - gliemjiem, vēžiem).
traheīts Elpvada gļotādas iekaisums.
kokoseļļa Eļļa, kas iegūta no kokosriekstiem.
mašīneļļa Eļļa, ko izmanto, piemēram, rūpniecības iekārtu, mehānismu, mašīnu daļu eļļošanai.
spraukumi Eļļas augu sēklu atliekas, kas rodas eļļas ekstrakcijā un ko izmanto par olbaltuma piedevu kombinētajai dzīvnieku barībai.
dīgļlapa Embrionālu šūnu slānis (cilvēka vai dzīvnieku) dīgļa agrās attīstības stadijā.
garastāvoklis Emocionālais stāvoklis (dzīvniekiem).
simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret kādu).
simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret ko), tieksme, sliecība (uz ko).
lādiņš Emocionāls ierosinātājs. Iekšējais spriegums (piemēram, psihē).
izsaukums Emocionāls jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem. Izsauciens.
izsauciens Emocionāls jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem. Izsaukums (2).
īgnums Emocionāls stāvoklis (piemēram, neapmierinātība, dusmas), kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko.
ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga ārkārtīga sajūsma, kura pāriet afektā.
nepatika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga negatīva attieksme pret ko neatbilstošu cilvēka vajadzībām, prasībām, uzskatiem, darbībām.
patika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko).
nebēda Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas jautrā, bezrūpīgā attieksmē pret dzīvi.
pārdzīvojums Emocionālu norišu kopums, ko izraisa noteikti ārēji vai iekšēji cēloņi.
empiriokritiķis Empiriokriticisma piekritējs.
empīriķis Empīrisma (1) piekritējs.
endokardīts Endokarda iekaisums.
elektroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver elektriskās enerģijas ražošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
hidroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver ūdens kustības enerģijas izmantošanu (parasti elektroenerģijas iegūšanai hidroelektrostacijās).
siltumenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā. Siltumenerģētika.
Dielektriskie zudumi Enerģijas zudumi, kas rodas dielektriķī, kurš ievietots mainīgā elektriskajā laukā.
spirināties Enerģiski pretoties kādam, nepakļauties kāda ietekmei, gribai.
epikūrietis Epikūrisma (1) piekritējs.
Literārs (arī mākslas) eposs Eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs.
Literārais (arī mākslas) eposs Eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs.
Mākslas (arī literatūras) eposs Eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs.
sūnērce Ērce, kam ir raksturīga ķermeņa hitīna sega un kas parasti dzīvo meža zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē un pārtiek no trūdvielām.
pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums. Attēls, teksts, skats u. tml., kas izraisa šādas izjūtas.
komfortabls Ērts, arī labiekārtots (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (piemēram, apdzīvotas vietas, parka) iekārtojums.
labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (telpas, celtnes) iekārtojums.
ungurs Ērzeļu, arī citu dzīvnieku tēviņu kastrētājs.
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
krimst Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem). Grauzt.
ņergāties Ēst, peļot, arī izniekojot ēdienu. Ēst bez ēstgribas.
komisms Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komiskais.
komisks Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komisms (1).
naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko. Attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
bigbīts Estrādes mūzikas žanrs, kam raksturīgas vienkāršas melodijas, asi ritmiska muzicēšanas maniere, elektroģitāru izmantošana.
striptīzs Estrādes priekšnesums, kurā demonstrē izģērbšanas.
mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas.
neguss Etiopijas valdnieks. Etiopijas valdnieka tituls.
samarieši Etniska grupa un reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā).
žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 13. un 14. gadsimtā cīnījās pret Vācu ordeņa agresiju un 15. gadsimtā iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
Brīvdabas muzejs Etnogrāfisks muzejs, kura eksponāti (piemēram, ēkas) ir izvietoti brīvā dabā.
luterietis Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs. Luterānis.
luterticīgs Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs. Luterietis, luterānis.
luterānis Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs. Luterietis.
kuģēvele Ēvele ieliektu vai izliektu koka virsmu apstrādāšanai.
jūgēvele Ēvele, ar ko vienlaikus strādā divi cilvēki un ko lieto garāku priekšmetu ēvelēšanai.
veidēvele Ēvele, kam nazis ir izveidots atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
ierosa Evolūcijas procesā izveidota dzīvās šūnas reakcija uz kairekli.
līnis Ezeros vai lēni tekošās upēs dzīvojoša karpveidīgo zivju kārtas zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām.
Relikta ezers Ezers, kas ir senas jūras palieka un kas izveidojies, līcim atdaloties no jūras.
notekezers Ezers, no kura iztek viena upe vai vairākas upes.
tekstilfabrika Fabrika, kurā ražo tekstilizstrādājumus.
fabrikants Fabrikas īpašnieks.
liecība Fakts, apstāklis, arī priekšmets, kas ko apstiprina, pierāda.
pamats Faktu, likumsakarību, atziņu u. tml. kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci. Materiālo un garīgo parādību kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci.
prodekāns Fakultātes dekāna vietnieks.
safantazēt Fantazējot izveidot (piemēram, priekšstatu, tekstu).
psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pētī ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
fašists Fašisma piekritējs.
antifašists Fašisma pretinieks.
federālists Federālisma (1) piekritējs.
federālists Federālisma (2) piekritējs.
obroks Feodālā zemes rente (produktos vai naudā), ko zemnieki maksāja feodālim (pirmsrevolūcijas Krievija).
muiža Feodālā zemes valdījuma saimniecisks un administratīvs centrs. Šāds centrs kopā ar tam pakļauto zemnieku zemi.
muižniecība Feodālās sabiedrības kārta. Feodāļu šķiras zemākais un pēc skaita lielākais noslāņojums, kura ekonomiskās un politiskās varas pamatā ir feodālais zemes īpašums.
klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas piespiedu darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā.
bajārs Feodālis, arī feodāļa karadraudzes loceklis (Latvijā agrajā feodālismā).
bajs Feodālis, bagātnieks, tirgotājs, lielsaimnieks (Vidusāzijā, Kazahijā, Altajā, Kaukāzā).
senjors Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāļiem vai pilsētām. Senjorijas īpašnieks.
dzimtkungs Feodālis, no kura personīgi ir atkarīgi zemnieki.
soģis Feodālismā - augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks. Arī fogts.
pagasts Feodālismā - feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma. Attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis. Arī vāka.
vaka Feodālismā - feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma. Feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija. Arī pagasts (1).
sieciņš Feodālisma laikā Latvijā - nodevas (graudā), kuras zemnieki maksāja mācītājam.
Dvēseļu revīzija Feodālisma laikā tautas skaitīšana Krievijā galvasnaudas un rekrūšu sadalei.
brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas. Arī latviešu tautības vasalis.
Raganu prāva Feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā.
Skrandu proletariāts Feodālismā, kapitālismā - viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā un kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu.
barons Feodālo muižnieku tituls. Zemākais aristokrātijas tituls (dažās kapitālistiskajās valstīs). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
hans Feodāls valdnieks, pavaldonis, augstmanis (tjurku un mongoļu zemēs).
domēne Feodāļa tiešais zemes īpašums, ko zemnieki apstrādāja klaušu kārtā.
bejs Feodāļa, arī valdnieka tituls (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs). Cilvēks, kam ir šāds tituls. Arī kungs.
Muižas skola Feodāļu izveidota zemnieku skola.
Muižas skolas Feodāļu izveidotas zemnieku skolas.
reproduktorferma Ferma, kas specializējusies jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
fermeris Fermas īpašnieks (kapitālistiskajās valstīs).
fideists Fideisma piekritējs.
lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
grafs Figūra, ko veido ar līnijām savienoti punkti un ko parasti izmanto, lai shematiski attēlotu kādu objektu vai norisi.
parentēze Figūriekava, kas savieno vairākus vārdus vai rindas.
rakstīt Fiksēt (informāciju) ar grafiskām zīmēm (piemēram, par iekārtām, ierīcēm).
skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
kamera Filmaparāts, fotoaparāts. Filmaparāta vai fotoaparāta iekšējā daļa.
rapids Filmēšanas paņēmiens ar kadru palielinātu biežumu, kas rada uzņemto objektu palēninātas kustības efektu, ja filmu demonstrē ar kadru parasto biežumu.
izfilmēties Filmēt (daudzus objektus), vairāk kārt filmēt (kādu objektu).
tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai.
filozofs Filozofijas speciālists. Cilvēks, kam ir tieksme nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
kartēzisms Filozofijas un dabaszinātņu virziens (17. un 18. gadsimtā), kura teorētiskais pamats ir Renē Dekarta idejas.
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas. Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20. un 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
materiālisms Filozofijas virziens, kas atzīst dabu, esamību, matēriju par primāru, bet ideju, apziņu, garu par sekundāru.
ideālisms Filozofijas virziens, kas atzīst ideju, apziņu, garu par primāru, bet dabu, esamību, matēriju par sekundāru.
aizņēmums Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā. Šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālie orgāni izsniedz vietējiem orgāniem ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo orgānu līdzekli.
magnētisms Fizikāla parādība, kas makroskopiski izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
Dispersa sistēma Fizikāla sistēma, kas sastāv no sīkām vienas vielas daļiņām (piemēram, putekļiem, pilieniem), kuras iejauktas kādā citā vielā (gāzē, šķidrumā).
elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
rentgenmikroskopija Fizikālo pētījumu metode, kurā objekta palielināta attēla iegūšanai izmanto rentgenstarojumu.
spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
spožums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo izstarotās gaismas stiprumu attiecībā pret gaismas avota virsmas laukuma vienību.
magnetodzinējspēks Fizikāls lielums, kas ir analoģisks elektrodzinējspēkam elektriskajā ķēdē.
piesātinājums Fizikāls lielums, kas izsaka krāsas tīrību un ko mērī ar spektrālās krāsas spožuma attiecību (procentos) pret kopējo spektrālās krāsas un baltās gaismas spožumu.
elektrodzinējspēks Fizikāls lielums, kas rada un uztur elektrisko strāvu noslēgtā elektriskā ķēdē.
potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
Griezes moments Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo ietekmi uz rotējoša ķermeņa leņķisko ātrumu.
Elektrības daudzums Fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lādiņu kopu.
Elektriskais potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lauku un ko mērī ar darbu, kuru veic elektriskais lauks, pārvietojot elektrisko lādiņu.
induktivitāte Fizikāls lielums, kas raksturo elektrodzinējspēka rašanos elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst strāva.
gaismasspēja Fizikāls lielums, kas raksturo objektīvam cauri izplūdušo gaismas daudzumu.
Elektriskā pretestība Fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
elektrovadītspēja Fizikāls lielums, kas raksturo vielas īpašību, spēju vadīt elektrisko strāvu.
Dielektriskā caurlaidība Fizikāls lielums, kas raksturo, cik reizes lādiņu elektriskās mijiedarbības spēki dielektriķī ir vājāki nekā vakuumā.
Indukcijas spole Fizikāls lielums, ko izmanto elektrībā un magnētismā.
paātrinājums Fizikāls vektoriāls lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu.
defektoskopija Fizikālu metožu kopums defektu konstatēšanai materiālos un izstrādājumos no tiem.
magnetohidrodinamika Fizikas nozare, kas pētī elektrību vadošo gāzu, šķidrumu, plazmu mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku.
elektrība Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu rašanos, pastāvēšanu, kustību, mijiedarbību.
elektrodinamika Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu un elektrisko strāvu kustības un mijiedarbības likumus.
Elektronu optika Fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, kā arī fokusēšanas iespējas.
Elektronu optika Fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, kā arī fokusēšanas iespējas.
elektrostatika Fizikas nozare, kas pētī nekustīgu elektrisko lādiņu mijiedarbību un to līdzsvara nosacījumus.
magnetostatika Fizikas nozare, kas pētī pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētiskai lauku īpašības un mijiedarbību.
termometrija Fizikas nozare, kas pētī temperatūras mērīšanas līdzekļus un metodes.
spektrometrija Fizikas un tehnikas nozare, kas izstrādā metodes spektru parametru noteikšanai.
Vasaras guļa Fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem). Ziemas guļa.
Ziemas guļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem). Ziemguļa.
spēks Fiziska iedarbība, ietekmēšana. Arī vardarbība.
Sadot pa kaklu Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.
Sadot pa galvu sar., arī sadot (arī salikt) pa rīkli vienk., arī sadot pa sprandu (arī pa zobiem) Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.
Salikt (arī sadot) pa rīkli Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.
Sadot pa zobiem Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.
Dot (arī sadot, gāzt) pa sprandu Fiziski pārmācīt. Sist, piekaut.
Dot (arī sadot) pa kaklu Fiziski pārmācīt. Sist. Piekaut.
Dot (arī sadot, salikt) pa rīkli Fiziski pārmācīt. Sist. Piekaut.
spēkainis Fiziski spēcīgs cilvēks. Spēcinieks.
spēkonis Fiziski spēcīgs cilvēks. Spēcinieks.
sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsta pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
prosodija Fonētisko parādību kopums - skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
leņķis Forma (piemēram, ķermeņa daļai, priekšmetam), kas atgādina šauru, taisnu vai platu leņķi.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
puskolonija Formāli patstāvīga, bet ekonomiski vāji attīstīta valsts, kuras iekšpolitiku un ārpolitiku ietekmē imperiālistiskās valstis.
formālists Formālisma (2) piekritējs.
Kancelejas žurka Formāls, birokrātisks kancelejas darbinieks.
Kancelejas žurka Formāls, birokrātisks kancelejas darbinieks.
ravelīns Fortifikācijas palīgbūve cietokšņa nožogojuma priekšā.
tomassārņi Fosforu saturoša tērauda ražošanas blakusprodukts, kas rodas iekārtās ar bāzisko oderējumu.
pterodaktils Fosils lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi.
pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi. Šis grupas rāpuļi.
teleobjektīvs Fotoaparāta vai kinoaparāta objektīvs, ar kuru, nepalielinot kameras izmērus, var iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
vizieris Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai. Skatu meklētājs.
spoguļkamera Fotoaparāts, kinokamera, projekcijas aparāts, kurā ir iebūvēts spoguļvizieris (1).
kontražūrs Fotografēšana vai filmēšana, kad uzņemamais objekts atrodas starp uzņemšanas aparātu un gaismas avotu.
izfotografēties Fotografēt (daudzus objektus), vairākkārt fotografēt (kādu objektu).
pārfotografēt Fotografēt (piemēram, fotoattēlu, arī iespiestu tekstu, rokrakstu), lai iegūtu (tā) fotogrāfiju, fotokopiju.
bezgalība Fotogrāfijā - objektīva stāvoklis relatīvi tālu priekšmetu uzņemšanai.
stereofotogrāfija Fotogrāfijas nozare, kas ietver metodes un līdzekļus fotoattēlu stereopāru ieguvei.
radiogrāfija Fotogrāfiskais attēls, ko iegūst, caurstarojot objektu ar jonizējošo starojumu vai arī no paša objekta izstarojuma.
momentuzņēmums Fotouzņēmums ar ļoti īsu ekspozīcijas laiku.
izvilkums Fragments (no kāda teksta).
frakcionārisms Frakciju veidošana vai veidošanās (politiskā partijā). Cenšanās, tieksme veidot frakcijas (politiskā partijā).
kartēzietis Francijā 11. gadsimtā dibinātā mūku ordeņa loceklis.
morālists Franču buržuāzisko morāles un sabiedrības kritizētāju rakstnieku grupa (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
frankists Franko vadītās fašistiskās kustības piekritējs, dalībnieks (Spānijā).
intonācija Frāzes jēdzieniskais un emocionālais noskaņojums, ko atklāj, piemēram, vārdu. kārta, konteksts, pieturzīmes.
Superaugsta frekvence Frekvence no 3 līdz 30 gigaherciem.
veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
nīčisms Fridriha Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums (viens no fašisma ideoloģijas avotiem).
salonfrizētava Frizētava ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
Nepārtraukta funkcija Funkcija, kas mainās patvaļīgi maz, ja argumenta izmaiņas ir pietiekami mazas.
Trigonometriskā funkcija Funkcija, kas raksturo leņķu un tiem atbilstošo trijstūra elementu vai riņķa hordu savstarpējās sakarības (sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss, kā arī sekanss, kosekanss).
pilsētiņa Funkcionāli vienots dzīvojamo vai sabiedrisko celtņu komplekss. Vieta, kur atrodas šāds komplekss.
aizsardzība Futbola, hokeja, basketbola u. tml. spēlēs - viena no komandas dalībnieku funkcijām.
Akadēmiskais gads Gada daļa, kad notiek mācības augstākajā mācību iestādē.
Mācību gads Gada daļa, kad notiek mācības mācību iestādē.
Mācību gads Gada daļa, kad notiek mācības mācību iestādē.
gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā nosaules stāvokļa ekliptikā ir raksturīgi noteikti laika apstākļi.
koncertsezona Gada daļa, kurā intensīvi tiek rīkoti koncerti.
Akadēmiskais gads Gada daļa, kurā notiek mācības augstākajā mācību iestādē.
maijs Gada piektais mēnesis.
Pelnīt maizi (arī maizes riecienu, maizes kumosu) Gādāt eksistences līdzekļus.
Pelnīt maizi (arī maizes riecienu, maizes kumosu) Gādāt eksistences līdzekļus.
Pelnīt maizes riecienu (arī maizes kumosu, maizi) Gādāt eksistences līdzekļus.
turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
iekārtot Gādāt un panākt, ka (kas) notiek (parasti noteiktā laikā).
izdot Gādāt, rūpēties un panākt, ka tiek iespiests un nodots sabiedrībai (iespieddarbs). Laist klajā.
Nelaimes gadījums Gadījums, notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai smagu ievainojumu, sakropļojumu.
tēvs Gados vecāks vīrietis. Arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
iegaiņāt Gaiņājot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
izgaiņāt Gaiņājot panākt, ka izklīst (dzīvnieki).
dezodorants Gaisa atsvaidzināšanas līdzeklis (telpās).
dūmaka Gaisā izkliedēti dūmi, putekļi.
karburācija Gaisa un šķidrās degvielas optimāla degmaisījuma veidošana iekšdedzes motoru barošanai.
velkme Gaisa, gāzu, sīku vielas daļiņu u. tml. plūsma (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.).
epicentrs Gaisa, zemūdens vai apakšzemes kodolsprādziena centra projekcija uz Zemes virsmas.
spoguļatstarotājs Gaisinās reflektors, kurā gaismu atstaro spoguļveida elements. Spoguļreflektors.
elektrība Gaisma, ko rada elektriskā strāva.
Baltā gaisma Gaisma, kuras spektrā nepārtrauktā secībā ir visu garumu viļņi.
Baltā gaisma Gaisma, kuras spektrā nepārtrauktā secībā ir visu garumu viļņi.
Polarizēta gaisma Gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu, svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
reflekss Gaismas atstarojams, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas). Krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas.
spoguļatstarošana Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi. Spoguļrefleksija.
Loka spuldze Gaismas avots, kurā izmanto elektrisko loku.
Loka spuldze Gaismas avots, kurā izmanto elektrisko loku.
dzisa Gaismas dzišana (parasti debess spīdekļiem).
uguņošana Gaismas efektu radīšana, piemēram, šaujot raķetes, dedzinot attiecīgas vielas.
luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kuru izraisa kāds enerģijas avots (piemēram, ārējs starojums, elektrisks lādiņš, ķīmiski procesi), kas iedarbojas uz priekšmetu vai vielu.
lukturis Gaismas ķermenis (transportlīdzekļiem) ar spožu gaismu.
spoguļreflektors Gaismas reflektors, kurā gaismu atstaro spoguļveida elements. Spoguļatstarotājs.
uguns Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti. Ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu.
refrakcija Gaismas staru lūšana (Zemes atmosfērā), kas izraisa šķietamu debess spīdekļu redzamās vietas un formas maiņu.
lāpa Gaismeklis, kas sastāv no kāta un tā galā nostiprināta degoša materiāla.
blāvs Gaiss, bālgans (par priekšmetiem, kas saskatāmi tumsā).
etilēteris Gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku (lieto, piemēram, par anestēzijas līdzekli).
miglājs Gaišs miglveida objekts starpzvaigžņu telpā, kurš sastāv no gāzveida vielu vai cietvielu daļiņām.
saime Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā). Atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā).
atpakaļgājiens Gājiens uz iepriekšējo vietu.
videoterminālis Gala ierīce, kas sastāv no vadības pults un ekrāna un ko izmanto, piemēram, attēlu analizēšanai.
menāža Galda piederums - garšvielu trauciņu statnis. Garšvielu trauciņu komplekts, ko novieto uz statņa.
karote Galda piederums ar kātu un paplašinātu, pasekli ieliektu galu ēdiena smelšanai, paņemšanai, maisīšanai.
uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
Operācijas galds Galdam līdzīga ierīce, uz kuras operē slimnieku.
galdniekmeistars Galdnieka amata meistars.
ēvelsols Galdnieka darbgalds.
galdniecība Galdnieka darbnīca.
modeļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies izstrādājuma paraugeksemplāru izgatavošanā.
veiduļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies liešanas veiduļu izgatavošanā.
smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
krēslinieks Galdnieks, kas izgatavo krēslus.
spārns Galējais grupējums (politiķu, zinātnieka u. tml. kopumā).
ekstrēmisms Galēju uzskatu un līdzekļu atzīšana (parasti politika).
maskarāde Galma balles deja, arī pilsoņu sarīkojumu deja, kuras dalībnieki parasti bija tērpušies maskās.
noslēgums Gals, beigu josla, parasti ar īpašu elementu, veidojumu (priekšmetam). Nobeigums (4).
galvgalis Gals, daļa (guļvietai), kur gulētājs liek galvu.
skalps Galvas āda ar matiem, kura noņemta nonāvētam vai dzīvam pretiniekam (pēc gailu, ķeltu, šķitu, indiāņu paražas).
diadēma Galvas apsējs (sengrieķu priesteriem). Galvas rota (valdniekiem senatnē un viduslaikos).
(Par) galvas tiesu Galvas garumu (garāks, īsāks nekā citi).
(Par) galvas tiesu Galvas garumu (garāks, īsāks nekā citi).
pakausis Galvas mugurējā velvjveida daļa (cilvēkam vai dzīvniekam), kas atrodas virs kakla.
purns Galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm (mugurkaulniekiem, izņemot putnus).
diadēma Galvas rota sievietēm (parasti neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē).
starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
encefalīts Galvas smadzeņu iekaisums.
klejotājnervs Galvas smadzeņu nervs, kas inervē lielāko daļu iekšējo orgānu.
Psihiskā darbība Galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida.
elektroencefalogramma Galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektrisko potenciālu pieraksts.
polioencefalīts Galvas smadzeņu pelēkās vielas iekaisums.
rags Galvas tausteklis (kukaiņiem, vēžiem, gliemjiem, dažiem tārpiem).
kraniostenoze Galvaskausa šuvju priekšlaicīga saaugšana.
pamatkadri Galvenā darbinieku grupa (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē).
pilotiekārta Galvenā iekārta ar vadības pulti kādā iekārtu sistēmā.
procesors Galvenā ietaise, ierīce (elektroniskajā skaitļotājā), kas veic pēc programmas paredzēto informācijas apstrādi un vada visu (skaitļotāja) darbību.
pamatsastāvs Galvenā, arī lielākā (dzīvnieku grupas, parasti ganāmpulka) daļa.
pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda priekšmetu kopuma) daļa.
pamatnozīme Galvenā, būtiskākā (priekšmeta, parādības u. tml.) nozīme.
pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā (priekšmetu kopuma) sastāva daļa.
pamatdisciplīna Galvenā, nozīmīgākā (zinātnes, sporta) nozare, galvenais, nozīmīgākais mācību priekšmets.
pamatdoma Galvenā, nozīmīgākā doma (piemēram, tekstā, mākslas darbā). Arī ideja (4).
pamattēma Galvenā, nozīmīgākā tēma (piemēram, mākslas darbā, mākslinieka daiļradē).
pamatforma Galvenā, nozīmīgākā uzbūve, iekārtojums, struktūra (kā realizēšanai, izpausmei).
kodols Galvenā, vadošā (cilvēku) grupa (kādā kolektīvā).
centrs Galvenais (darbības, psihiskās norises) objekts.
virsīpašnieks Galvenais (kā) īpašnieks.
maģistrāls Galvenais (piemēram, par ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīkla, elektrotīkla sastāvdaļām).
morfīns Galvenais opija alkaloīds (pretsāpju līdzeklis).
tranzītmaģisirāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām.
maģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīkla).
pamatmateriāls Galvenais, nozīmīgākais (faktu, līdzekļu u. tml.) kopums (kādā darbībā).
pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences veids, satura galvenā, nozīmīgākā organizācija, struktūra.
pamatobjekts Galvenais, nozīmīgākais objekts.
pamatganāmpulks Galvenais, nozīmīgākais pieaugušu lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā).
organogēni Galvenie ķīmiskie elementi, kas ietilpst organisko savienojumu sastāvā (ogleklis, skābeklis, ūdeņradis, slāpeklis, fosfors, sērs).
programma Galveno (politiskas partijas, sabiedriskas organizācijas, valsts vai sabiedriska darbinieka) principu, uzdevumu un mērķu izklāsts.
Ticības mācība Galveno kādas reliģijas dogmu kopums. Reliģisku atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās. Attiecīgais mācību priekšmets.
pamatforma Galveno, nozīmīgāko ārējā veida, apveida pazīmju kopums (piemēram, priekšmetam).
pamatforma Galveno, nozīmīgāko māksliniecisko līdzekļu kopums. Galvenais, nozīmīgākais mākslas darba žanrs, variants.
raksturs Galveno, raksturīgo (piemēram, parādības, norises, priekšmeta) īpašību, pazīmju kopums.
sēpija Galvkāju klases gliemis, kura organismā rodas brūns sekrēts.
desmitkāji Galvkāju klases gliemji (piemēram, kalmāri), kam ķermeņa priekšgalā ir desmit taustekļi.
astoņkājis Galvkāju molusku klases jūras bezmugurkaulnieks ar astoņiem lieliem taustekļiem.
spīles Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu.
skārninieks Gaļas veikala īpašnieks.
Kāpjošā gamma Gamma, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
Krītošā gamma Gamma, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
remonts Ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošana un palielināšana ar ataudzējamiem dzīvniekiem.
atmaksāt Gandarīt (kādam par viņa darbību, attieksmi ar attiecīgu darbību, attieksmi).
rudiments Gandrīz pilnīgi izzudušas parādības paliekas.
pusstāvus Gandrīz stāvus. Tā ka ir mazliet noliecies, noliekts.
kopganības Ganības, kur kopā ganās vairāku vai daudzu īpašnieku lauksaimniecības dzīvnieki. Ganības, kas pieder vairākiem vai daudziem.
Elektriskais gans Ganību žogs, pa kuru plūst elektriskā strāva.
noganīt Ganot pa nākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki (kādā vietā) apēd visus augus vai to lielāko daļu.
noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīv nieki) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
ieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd.
izganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd.
ieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) pierod pie ganīšanas.
pieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) pilnīgi paēd.
noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki apēd (visus augus vai to lielāko daļu) kādā vietā.
pieganīties Ganoties pilnīgi paēst (par lauksaimniecības dzīvniekiem).
varza Gara (piemēram, transportlīdzekļu) rinda, arī (to) jūklis.
maisadata Gara adata ar lielu aci un uzliektu galu (maisu šūšanai un lāpīšanai).
grenadieris Gara auguma kājnieku izlases daļas karavīrs (vairāku valstu armijās).
arkāns Gara virve ar cilpu dzīvnieku ķeršanai.
skals Gara, plāna, samērā šaura koksnes plāksne (parasti apgaismošanas ierīcēm, iekuriem, arī pinumiem).
sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām.
rabate Gara, samērā šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti gar celiņiem, celtņu sienām).
boa Gara, sieviešu apģērbam uzliekama apkakle (no kažokādas vai strausa spalvām).
skifs Gara, šaura sporta laiva ar kustīgu sēdekli un gludu apšuvumu.
tālpeldējums Garās distances peldējums (parasti rekorda uzstādīšanai).
ilgas Garastāvoklis, noskaņojums, kam raksturīgs nemiers, skumjas, arī tieksme pēc kā nezināma vai tikko nojaušama.
stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu. Priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums.
sols Garens (parasti atslēdznieka, galdnieka) darba galds.
zutenis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai). Arī maks.
pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup).
šalle Garens tekstilizstrādājums kakla, plecu, galvas segšanai.
vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai). Vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
lete Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.).
kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
rieva Garens, šaurs padziļinājums (priekšmeta, auga virsmā).
rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
pastorāts Garīdznieka muiža, garīdznieka māja.
kapelāns Garīdznieks (bruņotajos spēkos).
baznīckungs Garīdznieks (parasti katoļu).
sprediķotājs Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
biktstēvs Garīdznieks, kas uzklausa grēksūdzi.
dekāns Garīdznieks, kura pārziņā ir dekanāts (2). Katedrāles vecākais garīdznieks.
melnsvārcis Garīdznieks.
Dieva kalps Garīdznieks.
Dvēseļu gans Garīdznieks.
Dvēseļu gans Garīdznieks.
Garīgais tēvs Garīdznieks.
Dieva kalps Garīdznieks.
Garīgais tēvs Garīdznieks.
konvents Garīdznieku, arī draudžu pārstāvju sapulce.
jājamzābaki Garie jātnieka zābaki (parasti ar piešiem).
sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
konģeniāls Garīgi ļoti radniecisks, ar vienādām izcilām spējām (parasti par māksliniekiem, zinātniekiem).
veldzēt Garīgi spēcināt, bagātināt, arī sniegt prieku, mierinājumu.
inteliģents Garīgi, intelektuāli attīstīts cilvēks. Cilvēks ar dziļām zināšanām, ar plašu garīgo dzīvi. Cilvēks, kas pieder pie inteliģences (1).
bārda Garš apmatojums pie apakšžokļa (dzīvniekiem).
krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, lauvam).
talārs Garš, plats (piemēram, protestantu garīdznieku, juristu, akadēmiski titulētu personu) amata tērps.
limāns Garš, sekls līcis, kas izveidojies, jūrai pārplūdinot upes grīvu. Neliels, vasarā izsīkstošs ezers.
Auss gliemene Garš, spirālveidīgs, ar šķidrumu pildīts kanāls dzirdes orgāna iekšējā daļā.
lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās).
sutana Garš, talāram līdzīgs katoļu garīdznieka tērps.
piere Gata, parasti plakana, virsma (garenam priekšmetam).
iztaisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
pataisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai. Iztaisīt (1).
uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
post Gatavot (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamos priekšmetus.
pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piemēram, priekšmetu, vielu). Izgatavot.
meistarot Gatavot, arī labot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
sagaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka (kas) iestājas, notiek (parasti par suni, vilku).
elegants Gaumīgs, izmeklēts, izsmalcināts (piemēram, par apģērbu, dzīvokļa iekārtu).
Kā aizsnaudies (biežāk aizmidzis) Gausi, bez spraiguma, arī vienaldzīgi, neka neredzot, nepamanot.
Kā aizmidzis (retāk aizsnaudies) Gausi, bez spraiguma, arī vienaldzīgi, nekā neredzot, nepamanot.
iegāzelēties Gāzelējoties ievirzīties (kur iekšā).
gorīties Gāzelēties (par transportlīdzekļiem).
vāzt Gāzt otrādi dobu trauku, priekšmetu u. tml.
žauties Gāzties, krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
gaiss Gāzu (galvenokārt skābekļa un slāpekļa) maisījums, kas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku, augu elpošanai.
elpošana Gāzu apmaiņa starp cilvēka vai dzīvnieka organismu un apkārtējo vidi. Gāzu ieplūšana plaušās un izplūšana no tām ieelpā un izelpā.
kaldera Gāzu eksplozijas rezultātā radies ovāls vai apaļš vulkāna krātera padziļinājums.
korona Gāzu izlāde, kas novērojama stipri nehomogēnos elektriskos laukos, pastāvot atmosfēras spiedienam.
Baktericīdā lampa Gāzu izlādes zema spiediena dzīvsudraba spuldze ar stikla cauruli (dezinfekcijai ar ultravioletajiem stariem, arī ārstēšanai).
konduktometrija Gāzu un šķidrumu elektrovadītspējas mērīšana.
grīste Gāzu, vielas daļiņu, sīku priekšmetu kopa, kas pārvietojas spirālveidā.
aizgāzt Gāžot novietot (kam priekšā, aiz kā u. tml.).
iegāzt Gāžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
ginekologs Ginekoloģijas speciālists.
Aizslēgt (ar) deviņām atslēgām Glabāt tā, ka citi nevar piekļūt.
Aizslēgt (ar) deviņām atslēgām Glabāt tā, ka citi nevar piekļūt. Glabāt lielā slepenībā.
ķemmēt Glaust, arī tīrīt ar ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
sukāt Glaust, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
stājglezna Glezna, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
sfumato Glezniecībā - attēlojamo objektu kontūru mīkstināšana, lai radītu, ap tiem gaisa ilūziju.
stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
neoimpresionisms Glezniecības virziens, kas radās 19. gadsimta 80. gados Francijā un kam raksturīga krāsu punktu izmantošana, lai radītu krāsu toņu efektu.
iegleznot Gleznojot iekļaut (mākslas darbā, parasti kādu detaļu).
plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību. Dabas mākslinieciska studēšana ārpus mākslinieka darbnīcas.
kolorists Gleznotājs, kura darbos galvenais ieceres realizēšanas līdzeklis ir kolorīts.
liegs Glezns, trausls (par priekšmetiem).
urbējgliemene Gliemene, kuras ķermenis ir tārpveidīgs, čaula reducējusies un kura izalo jūrā esošus koka priekšmetus.
sirsniņgliemenes Gliemeņu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula. Šīs dzimtas dzīvnieki.
vēdekļgliemenes Gliemeņu klases dzimta, kuras pārstāvjiem ir ieapaļi, vēdekļveidīgi čaulas vāki. Šīs dzimtas gliemenes.
plaušgliemeži Gliemežu apakšklase, kuras pārstāvjiem ir plaušas. Šīs apakšklases dzīvnieki.
priekšžauņi Gliemežu apakšklase, kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij. Šīs apakšklases dzīvnieki.
spolīte Gliemežu dzimta, kuras pārstāvjiem čaulas ir savītas vienā plaknē. Šīs dzimtas dzīvnieki.
kailgliemezis Gliemežu dzimtas dzīvnieks ar čaulas neietvertu ķermeni.
pirmgliemji Gliemju apakštips, kurā ietilpst senākie un primitīvākie gliemji. Šī apakštipa dzīvnieki.
perlamutrs Gliemju čaulas pati iekšējā kārta, kas sastāv no ogļskābā kalcija plāksnēm un zaigo dažādās krāsās.
gliemene Gliemju klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki.
gliemezis Gliemju klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki.
galvkāji Gliemju klase, kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli. Šīs klases dzīvnieki.
daiļrakstīšana Glītrakstīšana (mācību priekšmets).
izskatīgs Glīts, gaumīgs (par priekšmetiem, telpām u. tml.).
pletīzeris Gludeklis.
izgludināt Gludināt (ar gludekli drēbes) un pabeigt gludināt.
sensibilizācija Gludspieduma formas izgatavošanai paredzētas metāla plātnes virsmas iepriekšēja ķīmiska apstrāde.
gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido augu vai dzīvnieki organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
ļengans Gļēvs, slābs (par cilvēku vai dzīvnieku kustībām, stāvokli).
konjunktīva Gļotāda, kas apklāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz personas vai kolektīva darbības augstu vērtējumu.
Tautas mākslinieks Goda nosaukums, ko piešķir izciliem mākslas darbiniekiem.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Komercijas padomnieks Goda tituls, ko kapitālistiskajās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
Komercijas padomnieks Goda tituls, ko kapitālistiskajās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
Pa godam Godīgi, pieklājīgi.
gondoljers Gondolas airētājs, laivinieks.
iegorīties Goroties ievirzīties (kur iekšā).
tabernākuls Gotiskajā arhitektūrā - dekoratīvs torņveida elements virs altāriem, kapa pieminekļiem, stājmākslas darbiem.
iegrābāt Grābājot ievirzīt (kur iekšā). Iegrābstīt.
sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur).
atgrābt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā).
izgrābt Grābjot (ar grābekli), izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
nogrābt Grābjot (ar grābekli), nolīdzināt.
nogrābt Grābjot (ar grābekli), notīrīt.
nogrābt Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, lejā.
izgrābt Grābjot (ar rokām, ar liekšķeri u. tml.), izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
sagrābt Grābjot (parasti ar grābekli), savirzīt (nopļautu zāli, sienu u. tml. kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
iegrābt Grābjot ievirzīt (kur iekšā).
sagrābt Grābjot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
piegrābt Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegrābties Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
iegrābstīt Grābstot ievirzīt (kur iekšā). Iegrābāt.
liekšķerēt Grābt, bērt, arī smelt ar liekšķeri.
stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu.
rakstība Grafiskas zīmes un to izmantošanas paņēmieni valodas vienību attēlošanai un teksta vienību saistīšanai un atdalīšanai.
oldermenis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis, ko kooptē pati padome (Anglijā).
iegraizīt Graizot ievirzīt (kur iekšā).
poliglota Grāmata ar vienu un to pašu tekstu vairākās valodās.
rokasgrāmata Grāmata, kas tiek bieži lasīta. Grāmata, kas dziļi ietekmē.
ciltsgrāmata Grāmata, kur sistemātiski reģistrē kādas vaislai derīgas šķirnes mājdzīvniekus.
grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē.
morfoloģija Gramatikas nozare, kas pētī vārdu gramatisko struktūru, vārdu formas un to gramatiskās nozīmes, vārdu pārmaiņu likumus un līdzekļus.
sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
Mēra attieksme Gramatiska attieksme, kas atspoguļo darbības vai īpašības apjomu, pakāpi.
Veida attieksme Gramatiska attieksme, kas raksturo darbības, stāvokļa veidu.
laiks Gramatiska kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietvei priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
locījums Gramatiska kategorija, kas izsaka attiecības starp priekšmetiem, parādībām, procesiem u. tml. Šīs kategorijas forma.
izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
pievienojums Gramatiski vai leksiski izteikts vārda vai vārdu grupas savienojums ar iepriekšējo izteikuma daļu.
grāmattirgotājs Grāmattirdzniecības darbinieks. Grāmatu pārdevējs.
reskontrs Grāmatvedībā - palīggrāmata, kurā tiek ierakstīti dažādu personu konti.
grāmatvedis Grāmatvedības speciālists. Darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības funkcijas.
granula Graudam līdzīgs veidojums dzīvnieku vai augu šūnās.
graudniece Graudnieka sieva.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
bebrs Grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu apmatojumu, plakanu, kailu asti.
pele Grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, smailu purnu, garu asti un pelēku, brūnganu, dzeltenīgu apmatojumu.
ondatra Grauzēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu.
nutrija Grauzēju kārtas dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un zvīņainu, garu asti.
slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
lidvāvere Grauzēju kārtas nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām.
grauzties Graužot (ko), virzīties (tajā) uz priekšu.
urbt Graužot ko, veidot tajā (caurumus, ejas u. tml.) - par dzīvniekiem.
sakapāt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par dzīvniekiem).
sagrauzt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem).
sagrauzt Graužot sasmalcināt un apēst (par dzīvniekiem).
izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem.
gravitēt Gravitācijas ietekmē tiekties kādā virzienā.
izgrebt Grebjot izgatavot (priekšmetu).
veidgreblis Greblis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
Siekalu dziedzeri Gremošanas orgāni, kas izstrādā siekalas un ievada tās mutes dobumā.
post Greznot, rotāt (piemēram, priekšmetu, telpas).
darbība Gribas izpaudums, kam saskaņā ar likumu ir tiesiskas sekas.
vēlēties Gribēt (ko), tiekties (pēc kā).
helēnisms Grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē (no 4. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras).
plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem. Vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.).
plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
cirpt Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci vilnu (dzīvniekam).
virmot Griezties (pa gaisu) riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par putekļiem, sniegu).
buksēt Griezties uz vietas, nevirzot transportlīdzekli (par riteņiem).
uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu (ap asi), panākt, ka (iekārta, ierīce) darbojas.
uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, ka (šīs iekārtas, ierīces stāvoklis) realizējas.
iegriezt Griežot ap asi, ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā priekšmetus bez vītnēm).
iegriezt Griežot ievirzīt (kur iekšā).
iegriezties Griežot ievirzīties (priekšmetā, materiālā) - par asmeni, rīku ar asmeni.
izgriezt Griežot izņemt (no kā priekšmetu).
izgriezt Griežot izveidot, izgatavot (priekšmetu).
izgriezt Griežot izveidot, radīt (piemēram, caurumu, robu priekšmetā).
pagriezt Griežot pavirzīt, arī griežot (ap asi) pavirzīt (kādā virzienā). Šādā veidā pavirzot (iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, paregulēt (to).
piegriezt Griežot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
iešņāpt Griežot vai kasot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, svītru, tekstu, attēlu).
iegriezties Griežoties ap savu asi, ievirzīties (kur iekšā) - parasti par riteņiem.
sagriezties Griežoties, tiekot grieztam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (par priekšmetiem).
iegrīļoties Grīļojoties ievirzīties (kur iekšā).
slīkt Grimt (par ūdens transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
dižmeldri Grīšļu dzimtas augi (parasti ūdensaugi), kurus izmanto dekoratīvos nolūkos.
pameldrs Grīšļu dzimtas augs ar apaļiem stiebriem, bez lapām, ar vienu vārpiņu stumbra galotnē, augli - riekstiņu.
spilve Grīšļu dzimtas purvu augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, ziediem vārpiņā vai vārpiņās stublāja galotnē, augli - riekstiņu.
lielgruntnieks Gruntnieks, kam ir liels zemes īpašums.
mazgruntnieks Gruntnieks, kam ir samērā mazs zemes īpašums.
suga Grupa, kurā ietilpst identiski priekšmeti, parādības u. tml.
kopa Grupa, kuras sastāvdaļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
kavalkāde Grupa, rinda, ko veido, parasti transportlīdzekļi, arī cilvēki.
iegrūt Grūstot pamatam zem kājām, iekrist (kur iekšā).
sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
aizgrūt Grūstot, brūkot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
smags Grūti uztverams (piemēram, par tekstu, valodu).
aborts Grūtniecības stāvokļa priekšlaicīga izbeigšanās vai mākslīga pārtraukšana.
Gruvešu konusi Gruvešu vēdekļveida nogulumi kalnu nogāžu pakājes.
Gruvešu konusi Gruvešu vēdekļveida nogulumi kalnu nogāžu pakājes.
iegrūst Grūžot ievirzīt (kur iekšā). Grūžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
stumt Grūžot, bīdot u. tml., virzīt (cilvēku vai dzīvnieku).
rūsa Gružu, saslauku, arī nevajadzīgu, nederīgu priekšmetu kopums.
vicegubernators Gubernatora vietnieks.
prātnieks Gudrs cilvēks. Gudrinieks.
gudrinieks Gudrs dzīvnieks.
guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos).
miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
spilvens Guļasvietas piederums (galvas novietošanai), arī dekoratīvs priekšmets - ar mīkstu, materiālu pildīts, samērā neliels maiss. Šāds maiss kopā ar pārvalku.
(Sa)ritināties (retāk (sa)vilkties) kamolā Guļot (sa)liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
iegulēt Guļot (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) bedri.
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to).
Ritināties (retāk vilkties) kamolā Guļot liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Vilkties (biežāk ritināties) kamolā Guļot liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nogulēties Guļot netīrā vieta, kļūt netīram (par dzīvniekiem).
nogulēt Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem.
nogulties Guļot pārmainīt savu stāvokli (piemēram, iekārtojoties ērtāk).
pārgulēt Guļot pavadīt (laikposmu) - par dzīvniekiem.
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus). Guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
Savilkties (biežāk saritināties) kamolā Guļot saliekties likumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Sarauties (arī savilkties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Saritināties (retāk savilkties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Savilkties (arī sarauties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Vilkties (arī rauties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nogulēt Guļot virsū, nonāvēt (parasti par dzīvniekiem).
iegumzīt Gumzot iedabūt (kur iekšā).
klematiss Gundegu dzimtas vasarzaļš, dekoratīvs, koksnains vīteņaugs, arī ilggadīgs lakstaugs.
slābs Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Slābans.
slābans Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Slābs.
ķūlis Gurns (parasti nelieliem dzīvniekiem).
cinkslis Gurns, ciska (dzīvniekiem).
vaņģinieks Gūsteknis.
medīt Gūstīt barībai (dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
apjaust Gūt (parasti aptuvenu) priekšstatu.
pelnīt Gūt (sekmju vērtējumu, parasti skolā).
tikt Gūt (zināšanas, iemaņas u. tml.). Kļūt tādam, kam izraisās (kāds psihisks stāvoklis), veidolos attieksmes (piemēram, ar citiem cilvēkiem).
kļūt Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piemēram, pārmainoties cilvēka attieksmei) - par priekšmetiem, parādībām.
sisties Gūt ievainojumus (piemēram, transportlīdzekļu avārijā).
triumfēt Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru. Gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara.
mantot Gūt no priekštečiem (piemēram, īpašības, pazīmes).
vērot Gūt priekšstatu, zināšanas (par ko) pēc ārējām pazīmēm.
progresēt Gūt sekmes, pilnīgoties attīstībā.
hidroģenerators Ģenerators, kas no hidrauliskās turbīnas saņemto mehānisko enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
radioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī paaugstinātas radioaktivitātes ietekmi uz iedzimtību.
transkripcija Ģenētiskas informācijas pārnese molekulas sintezēšanās procesā.
Dalāmais ģenitīvs Ģenitīvs, kas izsaka mēra, apjoma attieksmes starp diviem lietvārdiem.
Fiziskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas dabaszinātnisko nozaru kopums, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā sastāvdaļas un teritoriālos dabas kompleksus.
reģionpētniecība Ģeogrāfijas nozare, kas kompleksi pētī reģionus.
Dienvidu platums Ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz dienvidiem.
Dienvidu platums Ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz dienvidiem.
Ziemeļu platums Ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz ziemeļiem.
Ziemeļu platums Ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz ziemeļiem.
atradne Ģeogrāfiskās izplatības vieta (augiem vai dzīvniekiem).
struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pētī iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas, izvietojumu Zemes garozā.
Endogēnie procesi Ģeoloģiskie procesi, kas noris zemeslodes iekšienē.
inversija Ģeometrijā - transformācija, kas attēlo riņķa iekšpusi par riņķa ārpusi, un otrādi.
varietāte Ģeometrijā, topoloģijā - ģeometrisks objekts, kura struktūra atbilst kādai telpai.
zvaigzne Ģeometriska figūra, ķermenis ar smailiem stariem. Priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma.
Spēku paralelograms Ģeometriska konstrukcija, kurā rezultējošo spēku attēlo ar diagonāli paralelogramā, kam divas malas veido šo spēku vektori.
Spēku paralelograms Ģeometriska konstrukcija, kurā rezultējošo spēku attēlo ar diagonāli paralelogramā, kam divas malas veido šo spēku vektori.
tors Ģeometrisks ķermenis, ko veido riņķa rotācija ap asi, kura atrodas šā riņķa plaknē, bet nekrusto to. Veidojums, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma.
tenzors Ģeometrisks objekts n-dimensiju telpā.
punkts Ģeometrisks objekts, kam ir nulles dimensija.
meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles.
ģeopolitiķis Ģeopolitikas piekritējs.
Ģimenes galva Ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis.
Ģimenes galva Ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis.
Ģimens pavards Ģimenes dzīves apstākļu kopums: ģimenes miteklis.
tuvinieks Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem. Piederīgais, arī radinieks.
piederīgie Ģimenes locekļi attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem. Arī radinieki.
Ģimenes ligzda Ģimenes miteklis. Arī ģimene.
Ģimenes ligzda Ģimenes miteklis. Arī ģimene.
Kolhoznieku sēta Ģimenes un darba apvienība, kas kopīgi apsaimnieko savu piemājas zemes gabalu, balstoties uz kolhoza sociālistisko īpašumu un piedaloties kolhoza sabiedriskajā saimniecībā.
savietis Ģimenes, dzimtas u. tml. loceklis (no šīs ģimenes, dzimtas u. tml. locekļu viedokļa).
savējais Ģimenes, dzimtas u. tml. loceklis (no šīs ģimenes, dzimtas u. tml. locekļu viedokļa). Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļa viedokļa).
Humanitārā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī humanitārajiem priekšmetiem.
Humanitārā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī humanitārajiem priekšmetiem.
Klasiskā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī humanitārajiem priekšmetiem.
dzimta Ģinšu grupa (dzīvnieku un augu sistemātikā).
klans Ģints (retāk cilts) kopiena (piemēram, ķeltu tautām). Radinieku ģints vai grupa.
Ģipša nolējums Ģipsī izlieta (piemēram, skulptūras, arhitektūras detaļas) precīza kopija.
Ģipša nolējums Ģipsī izlieta (piemēram, skulptūras, arhitektūras detaļas) precīza kopija.
priekšhalle Halle, kas atrodas priekšā citām telpām (parasti baznīcās, pilīs). Priekšējā halle.
hedonists Hedonisma piekritējs.
hēgelietis Hēgelisma piekritējs.
triāde Hēgeļa dialektikā - triju dialektiskās attīstības pakāpju (tēzes, antitēzes, sintēzes) kopums.
ortohēlijs Hēlijs, kura atomu apvalkos abu elektronu spini ir vērsti vienā un tai pašā virzienā.
slūžas Hidrauliska būve, piemēram, ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
hidrostacija Hidroelektrostacija.
ūdensspēkstacija Hidroelektrostacija.
dambis Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai. Aizsprosts.
aizsprosts Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai. Dambis.
hidromezgls Hidrotehnisku iekārtu sakopojums vienā vietā.
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst polimorfiskas kolonijas veidojoši caurspīdīgi, līdz 3 metriem gari jūras dzīvnieki. Šis apakšklases dzīvnieki.
raports Hipnotizētāja kontakts ar slimnieku.
vairodziņš Hitīna, ragvielas vai kaula veidojums, kas klāj dzīvnieku (kukaiņu, rāpuļu, putnu) ķermeni vai tā daļu.
hitlerietis Hitlerisma piekritējs. Fašistiskās Vācijas karavīrs.
homonīmija Homonīmu pastāvēšana un to savstarpējās attieksmes.
pederastija Homoseksuālisms starp vīriešiem.
pederasts Homoseksuāls vīrietis.
mugurkaulnieki Hordaiņu tipa visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips. Šī apakštipa dzīvnieki.
deja Horeogrāfiskās mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir ķermeņa harmoniskas kustības, kas ritmiski izkārtotas noteiktā kompozīcijā, tempā, dinamikā.
Klasiskā deja Horeogrāfisko izteiksmes līdzekļu pamatsistēma baletā.
ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida. Šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa.
bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts koks, pie kura piestiprina priekšburas.
lepra Hroniska vispārēja infekcijas slimība, kas bojā galvenokārt ādu un nervu sistēmu.
trahoma Hronisks, infekciozs acs konjunktīvas iekaisums.
humānists Humānisma piekritējs. Cilvēks, kura rīcībā izpaužas humānisms.
maģistrs Humanitāro priekšmetu skolotājs (viduslaikos).
taborīti Husītu kustības radikālā virziena piekritēji.
ideāls Ideālam atbilstošs. Nevainojams, priekšzīmīgs, pilnīgs.
ideālists Ideālisma (1) piekritējs.
Subjektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
Subjektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
Objektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
Objektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
relatīvisms Ideālistiska mācība par cilvēka izziņas relatīvo, nosacīto un subjektīvo raksturu.
metafizika Ideālistiskajā filozofijā - mācība par esošā būtību, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
intuīcija Ideālistiskajā filozofijā - mistiska spēja izzināt patiesību bez iepriekšējas zinātniskas pieredzes un loģiskiem slēdzieniem.
intelektuālisms Ideālistiskās filozofijas novirziens, kas galveno nozīmi pasaules izzināšanā piešķir intelektam, metafiziski ignorējot praksi.
intuitīvisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas par vienīgo izziņas līdzekli uzskata intuīciju.
autoģenēze Ideālistisks virziens evolūcijas teorijā, pēc kura organiskās pasaules attīstība notiek kādu pašā organismā esošu nemateriālu faktoru ietekmē.
romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
kumbrs Ieapaļa virsotne (kalnam). Izliekums (zemes virsmai).
puns Ieapaļš veidojums (uz kāda priekšmeta virsmas).
ieviest Ieaudzēt (kur augus vai dzīvniekus).
ievaislot Ieaudzēt (lauksaimniecības dzīvniekus).
sadzīt Iebāzt (ko kur iekšā, parasti dziļi).
pabāzt Iebāzt, arī izbāzt (priekšmetu).
iespriest Iebāzt, iespiest (kur iekšā).
ieburāt Iebraukt (kur iekšā) - par buru kuģi, buru laivu.
ienākt Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
ieripot Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
ieiet Iebraukt (kur iekšā) - parasti par kuģi. Iebraukt (kur iekšā, parasti ar kuģi).
ieripot Iebraukt (kur iekšā) ar transportlīdzekli.
iegriezt Iebraukt (kur iekšā).
kooptēt Iecelt (jaunu locekli vai tā kandidātu) vēlētos orgānos ar šo orgānu lēmumu (bez papildu vēlēšanām).
iesēdināt Iecelt, iekārtot (kādu amatā).
atamans Iecelts vai ievēlēts priekšnieks kazaku karaspēkā vai ciematos. Ievēlēts kazaku kopienas priekšnieks.
imigrēt Ieceļot (citā valstī, lai tur apmestos uz pastāvīgu dzīvi) - par ārvalstnieku.
imigrants Ieceļotājs ārvalstnieks, kas apmetas citā valstī uz pastāvīgu dzīvi.
ieart Iecirst (kur iekšā) un pavilkt (piemēram, nagus, piešus).
piestartēt Iedarbināt (dzinēju, motoru) ar starteri. Iedarbināt (iekārtu, ierīci, kam ir dzinējs, motors) ar starteri.
pielaist Iedarbināt (dzinēju, motoru). Iedarbināt dzinēju, motoru (iekārtai, ierīcei).
piebremzēt Iedarbināt braucoša transportlīdzekļa bremzes, parasti uz neilgu laiku.
Ieslēgt strāvu (arī elektrību) Iedarbināt elektrisko iekārtu, aparātu.
Ieslēgt strāvu (arī elektrību) Iedarbināt elektrisko iekārtu, aparrātu.
sildīt Iedarbinot (ierīci, iekārtu u. tml.), panākt, ka (tā) silst, izstaro siltumu.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) regulatoru, panākt, ka (kas) kādā iekārtā, ierīcē noslīd zemāk vai samazinās, noslīdot zemāk.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.).
piebremzēt Iedarbinot bremzes, palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), parasti uz neilgu laiku.
savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.). Kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties.
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā.
skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
izēst Iedarbojoties izbojāt (kādu priekšmetu) - piemēram, par rūsu, kodīgu vielu.
slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens.
spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļās, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
apstrādāt Iedarboties ar fizisku spēku (piemēram, piekaujot).
atūdeņot Iedarboties tā, ka (organisms) atbrīvojas no liekā, nevēlamā ūdens daudzuma (par dažādām vielām).
iedancot Iedējot (kur iekšā).
piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
atdēstīt Iedēstīt atpakaļ iepriekšējā vietā.
dobe Iedobums, pasekls padziļinājums (kāda priekšmeta virsmā).
dobulis Iedobums, pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
Skatiena (arī skata) līnija Iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
Skata (arī skatiena) līnija Iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
paralēle Iedomāta riņķa līnija, kas veidojas, zemes (debess ķermeņa) virsu šķeļot pa ekvatoram paralēlu plakni.
Vidējā Saule Iedomāta Saule, kas, ar vienmērīgu ātrumu pārvietodamās pa debess ekvatoru patiesās Saules virzienā, gada laikā veic pilnu apgriezienu (360°).
attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kura savieno (parasti divus) objektus.
idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā ir īstenībā. Piedēvēt (kam) ideāla [1] (1) īpašības.
iebarot Iedot barību (dzīvniekam). Pabarot.
aizdot Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
patapināt Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ. Aizdot.
noēst Iedzelt, iekost (daudzās vietās) - parasti par kukaiņiem.
sazāļoties Iedzert, iešļircināt sev zāļu līdzekļus lielākā daudzumā.
Ģenētiskais (arī iedzimtības) kods Iedzimta, mantota nukleīnskābes molekulās šifrēta informācijas sistēma, kas konsekventi realizējas (dzīvnieku, augu, mikroorganismu) nukleotīdos.
sliecība Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.). Slieksme (2), nosliece (3).
Greizā pēda Iedzimts vai iegūts kropļojums - pagriezta un saliekta pēda.
Greizā pēda Iedzimts vai iegūts kropļojums - pagriezta un saliekta pēda.
apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas. Pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt).
nodzīt Iedzīt (piemēram, naglas) daudzās (kāda priekšmeta) vietās.
aizdzīt Iedzīt, iesist (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
dzīvotājs Iedzīvotājs. Iemītnieks.
emigrācija Iedzīvotāju izceļošana no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
ieplūde Ieeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
ieguldīt Ieglaust (kur iekšā).
rise Iegriezta svītra (priekšmetā).
iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
iestigt Iegrimt (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - par priekšmetiem.
sagrūst Iegrūst (kur iekšā, parasti rokas, kājas).
saguldīt Ieguldīt (parasti ievērojamus naudas līdzekļus).
iebetonēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar betona masu.
iecementēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar cementa masu.
ieasfaltēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā) ar asfaltu.
Acis atveras Iegūst redzes spēju (par dažu dzīvnieku mazuļiem).
ieņemt Iegūt (kādu teritoriju, objektu, parasti kara darbības rezultātā). Arī iekarot (1).
uzvarēt Iegūt (karā, bruņotā sadursmē ar pretinieku) veiksmīgu cīņas rezultātu.
laimēt Iegūt (ko vēlamu, piemēram, priekšmetu, vietu, pienākumu) izlozē.
apsust Iegūt (parasti nelielus) ādas bojājumus, iekaisumus (pārmērīga siltuma, mitruma u. tml. dēļ).
ievākt Iegūt (ražu, piemēram, nopļaujot labību, noņemot dārzeņus vai augļus) un novietot (parasti kur iekšā) uzglabāšanai.
nopelnīt Iegūt (sekmju vērtējumu, parasti skolā).
zvejot Iegūt (zivis, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulniekus) ar zvejas rīkiem.
izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (ādā, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) - parasti par ķermeņa daļām.
Apaugt ar mantu Iegūt daudz priekšmetu, lietu.
nosist Iegūt galda spēlē no pretinieka (piemēram, kārti, kauliņu).
iznirt Iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku). Izvirzīties uzmanības centrā.
noīrēt Iegūt lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu).
izkrist Iegūt nepietiekamu novērtējumu (parasti eksāmenā).
pārmantot Iegūt no priekštečiem (organisma īpašības).
naturalizēties Iegūt pilsonību (par ārvalstnieku, bezvalstnieku).
nokaut Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti), nosist.
kaut Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti). Sist.
iepazīt Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot). Uzzināt (ko).
iepazīties Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot). Uzzināt (ko).
atskārst Iegūt priekšstatu, izprast, apjēgt, arī apjaust, noskārst.
satumst Iegūt tumšu krāsas toni (piemēram, par priekšmetiem).
uzkundzēties Iegūt varu, ietekmi (pār kādu). Pakļaut savai gribai, ietekmei.
Pārņemt varu Iegūt varu, valdošo politisko stāvokli, nodibināt šķirisku diktatūru, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
Pārņemt varu Iegūt varu, valdošo politisko stāvokli, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
vākt Iegūt, gādāt (sev barību) - par dzīvniekiem.
Dārgi samaksāt Iegūt, panākt (ko) ar lielām pūlēm, grūtībām, arī upuriem. Izjust savas vai cita rīcības negatīvās sekas.
noprast Iegūt, parasti aptuvenu, priekšstatu, saprast, parasti aptuveni.
sadabūt Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā u. tml.
ievākt Iegūt, sagādāt (barību) - par dzīvniekiem.
Iespert (savu) kāju (arī kājas) Ieiet (kur iekšā), arī ierasties (kur).
iedauzīties Ieiet, ieklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini).
iesoļot Ieiet, ienākt (kur iekšā), parasti raitā, staltā gaitā.
iemaršēt Ieiet, ienākt marša solī (kur iekšā).
rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis.
ievandīt Iejaukt (kādu priekšmetu starp citiem).
sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
iemaut Iejūgt (darba dzīvnieku), uzliekot iemauktus.
aizjūgs Iejūgtais dzīvnieks (dzīvnieki) kopā ar ratiem, kamanām u. tml. Pajūgs.
iesilt Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai. Arī iekaist (2), iekarst (1).
delikāts Iejūtīgs, pieklājīgs.
apsarkt Iekaist (par acīm, plakstiem).
ietvīkt Iekaist iekarst (dusmās, niknumā u. tml.).
sust Iekaist siltuma, mitruma iedarbībā (par ķermeņa daļām).
aizsmakt Iekaist tā, ka balss zūd pilnīgi vai daļēji (par kaklu, rīkli).
iesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli.).
piesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli).
augt Iekaist, būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām).
Neīstais krups Iekaisuma procesa izraisīts balsenes gļotādas pietūkums.
Neīstais krups Iekaisuma procesa izraisīts balsenes gļotādas pietūkums.
granuloma Iekaisuma procesā izveidojies saistaudu mezgls.
strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku.
pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Plaušu karsonis.
Plaušu karsonis Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Pneimonija.
Plaušu karsonis Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Pneimonija.
iekaisme Iekaisums (2).
iekaldināt Iekalt (1).
sakalt Iekalt (1).
iekaldināt Iekalt (2).
piekāpt Iekāpjot daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam, aizņemtam (parasti par transportlīdzekli).
iesēsties Iekāpt un ieņemt vietu (transportlīdzeklī).
iemīt Iekāpt, iebrist (kur iekšā).
saldkāre Iekāre (parasti seksuāla).
iekārība Iekāre [1] (1).
iekārība Iekāre [1] (2).
iemetināt Iekarināt, iekabināt.
Netaisnīgs karš Iekarošanas, laupīšanas karš.
Netaisnīgs karš Iekarošanas, laupīšanas karš.
iekāroties Iekārot (1).
iekāroties Iekārot (2).
izkarot Iekarot (kādu vietu) bruņotā cīņā, karā.
sagrābt Iekarot, arī okupēt (kādu teritoriju).
sakārot Iekārot, parasti ļoti.
ietīkot Iekārot.
uzkārot Iekārot.
vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
sakāroties Iekāroties, parasti ļoti.
iekarsties Iekarst (1).
ietvīkt Iekarst (2).
iesvilties Iekarst, sakarst.
iekarināt Iekārt (1).
Iekarināt durvis (arī logus) Iekārt durvis (logus) virās.
Iekarināt logus Iekārt logus virās.
elektrofotometrs Iekārta (ar fotoelementiem) debess spīdekļu starojuma enerģijas mērīšanai.
kalte Iekārta (dažādu produktu, materiālu) kaltēšanai.
relejregulators Iekārta (galvenokārt) elektroenerģijas ģeneratora un akumulatoru baterijas kopējā darba režīma regulēšanai.
starteris Iekārta (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai.
pašielaidējs Iekārta (kā) ievirzīšanai mašīnā, ierīcē u. tml.
maisītājs Iekārta (kā) maisīšanai. Iekārta maisījuma iegūšanai.
mēriekārta Iekārta (kā) mērīšanai.
sadalītājiekārta Iekārta (kā) sadalīšanai.
sildiekārta Iekārta (kā) sildīšanai.
slēdzējiekārta Iekārta (kā) slēgšanai.
spektrometrs Iekārta (kā) spektra mērīšanai.
slīdlente Iekārta (kā) transportēšanai - kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
termovizors Iekārta (kā) virsmas temperatūras sadalījuma bezkontakta iegūšanai, novērošanai, analīzei.
centrifūga Iekārta (maisījuma) mehāniskai sadalīšanai dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
katls Iekārta (parasti kodolenerģijas) pārvēršanai siltuma enerģijā.
reproduktors Iekārta (parasti radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai dzirdamās skaņās.
ievadiekārta Iekārta (parasti skaitļotājā), kas ievada (tajā) informāciju.
skarifikators Iekārta (sēklu) skarifikācijai.
ieeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) ievadīšanai (piemēram, ierīcē).
izeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) izvadīšanai (piemēram, no ierīces).
līnija Iekārta (telegrāfa, telefona u. tml.) sakariem starp diviem vai vairākiem punktiem.
trimērs Iekārta ar vairākām ripām kokmateriālu garumošanai.
gāzģenerators Iekārta cietā kurināmā pārvēršanai gāzveida kurināmajā.
detektors Iekārta daļiņu vai starojumu reģistrācijai.
apakšstacija Iekārta elektriskās strāvas sprieguma pārveidošanai ceļā no elektrostacijas uz patērētājiem.
spēkiekārta Iekārta fizikāla spēka, enerģijas radīšanai.
ventilators Iekārta gaisa un gāzu pārvietošanai, mākslīgas gaisa plūsmas radīšanai, arī beramu materiālu transportēšanai.
kompresors Iekārta gāzes, gāzu maisījuma saspiešanai.
zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm.
iesalnīca Iekārta iesala kaltēšanai.
raidiekārta Iekārta informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
modulators Iekārta kāda fizikāla lieluma maiņai.
induktors Iekārta ķermeņu sasildīšanai ar paaugstinātas frekvences vai augstfrekvences maiņstrāvu.
lietētājs Iekārta lietēšanai.
detektors Iekārta maiņstrāvas taisngriešanai (parasti izmanto radiotehnikā).
skretele Iekārta materiālu (piemēram, kokmateriālu) pacelšanai un netālai transportēšanai.
krekings Iekārta naftas produktu pārstrādei.
centrifūga Iekārta pārslodzes radīšanai ar centrbēdzes spēku (aparātu izmēģināšanai, lidotāju trenēšanai).
antena Iekārta radioviļņa izstarošanai vai uztveršanai.
radioiekārta Iekārta radioviļņu radīšanai, raidīšanai, uztveršanai.
radiogoniometrs Iekārta raidstacijas atrašanās virziena noteikšanai, izmantojot uztverto signālu stiprumu atkarā no uztverošās antenas orientācijas telpā.
rentgeniekārta Iekārta rentgenstarojuma iegūšanai un izmantošanai.
signāliekārta Iekārta signālu (1) radīšanai un pārraidei.
termoelektroģenerators Iekārta siltuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
Vagonu apgāzējs Iekārta vagona izkraušanai, to sagāžot tā, lai krava izbirtu.
Vagonu mazgāšanas mašīna Iekārta vagonu ārējai mazgāšanai.
plastometrs Iekārta vielas plastiskuma mērīšanai.
kondensators Iekārta vielu pārvēršanai no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai kristāliskā stāvoklī.
vulkanizators Iekārta vulkanizācijas darbu veikšanai.
plazmotrons Iekārta zemas temperatūras plazmas (2) iegūšanai.
taisngriezis Iekārta, ar ko maiņstrāvas spriegumu pārveido līdzstrāvas spriegumā.
manipulators Iekārta, ar ko no attāluma veic kādas darbības un kas parasti atveido roku kustības.
Impulsu ģenerators Iekārta, ar kuru iegūst elektriskā sprieguma vai strāvas impulsus.
hidrofons Iekārta, ar kuru uztver zemūdens skaņas.
stends Iekārta, arī īpaši iekārtota vieta (piemēram, rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
piekare Iekārta, detaļa, kas paredzēta (kā) piekāršanai.
līnija Iekārta, galvenokārt cauruļvadu sistēma, šķidru vai gāzveida vielu transportēšanai.
līnija Iekārta, galvenokārt vadu sistēma, elektriskās enerģijas pārvadei.
radioraidītājs Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos.
piespiedējs Iekārta, ierīce (kā) piespiešanai.
rekuperators Iekārta, ierīce (kā) rekuperācijai.
retranslators Iekārta, ierīce (kā) retranslācijai.
plēsējs Iekārta, ierīce (kā) sadalīšanai, atdalīšanai.
sterilizators Iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai (1).
sūcējs Iekārta, ierīce (kā) sūkšanai.
žāvētājs Iekārta, ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
palēninātājs Iekārta, ierīce (kāda procesa) palēnināšanai.
plūsmdalis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas sadalīšanai.
plūsmvirzis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas virzīšanai.
reverss Iekārta, ierīce (piemēram, transportlīdzekļa) virziena maiņai.
raidītājs Iekārta, ierīce informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
vagotājs Iekārta, ierīce rušināmaugu vagošanai, arī vagu (1) veidošanai.
rušinātājs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) rušināšanai.
rausējs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai kopā, (to) raušot.
sublimators Iekārta, ierīce u. tml. (kā) sublimācijai.
utilizators Iekārta, ierīce u. tml. (kā) utilizācijai (1).
tecinātājs Iekārta, ierīce u. tml., ar kuru ko tecina [1] (2).
transformators Iekārta, ierīce u. tml., arī sistēma (kā) pārveidošanai, arī pārvadīšanai.
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) absorbē. Absorbētājs.
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) slāpē (2).
tarkšķis Iekārta, ierīce u. tml., kas darbojoties rada šādu troksni.
tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
separators Iekārta, ierīce u. tml., piemēram, vielu, priekšmetu atdalīšanai vienu no otra, citu no cita.
savāktuve Iekārta, ierīce u. tml., tās detaļa (kā) savākšanai. Arī savācējs (2).
reflektors Iekārta, ierīce, arī iekārtas, ierīces detaļa, elements (kā) reflektēšanai.
skalotne Iekārta, ierīce, arī tvertne, trauks (kā) skalošanai.
novads Iekārta, ierīce, arī veidojums (kā) novadīšanai.
slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
skapis Iekārta, ierīce, kam ir šādas mēbeles forma.
pūtējs Iekārta, ierīce, kas ar gaisa plūsmu pārvieto (ko).
transportlīdzeklis Iekārta, ierīce, mašīna u. tml. (kā) pārvietošanai. Transporta līdzeklis.
Transporta līdzeklis Iekārta, ierīce, mašīna u. tml. (kā) pārvietošanai. Transportlīdzeklis.
Transporta līdzeklis Iekārta, ierīce, mašīna u. tml. kā transportēšanai. Transportlīdzeklis.
paātrinātājs Iekārta, ietaise, ierīce (kāda procesa) paātrināšanai.
līnija Iekārta, īpaša veida ceļš šādam maršrutam.
ratiņi Iekārta, kam ir riteņi, arī pārvadi, bremzes u. tml. un ko piestiprina zem vagona korpusa gala.
radiokompass Iekārta, kas automātiski uzrāda lidaparātā vai kuģī uztvertās raidstacijas virzienu.
priekšvērpējs Iekārta, kas padara šķiedru lenti tievāku un grodāku.
palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt galvenās iekārtas, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
papildiekārta Iekārta, kas papildina kādu citu iekārtu, ierīci u. tml., to sistēmu.
mikrofons Iekārta, kas pārvērš skaņas signālus elektriskajos signālos.
pastiprinātājs Iekārta, kas pastiprina saņemto jaudu, izmantojot papildu enerģijas avotu.
kodoliekārta Iekārta, kas ražo kodolenerģiju.
slips Iekārta, kas sastāv no ratiņiem un ūdenī slīpi iegremdētām sliedēm un kas ir paredzēta kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī.
bortiekārta Iekārta, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā).
elektroiekārta Iekārta, ko darbina ar elektrisko enerģiju. Elektriskā iekārta.
vibrostends Iekārta, ko lieto materiālu, detaļu vai ražojumu pārbaudei, pakļaujot tos vibrācijām.
Barības galds Iekārta, kur ēdināšanas laikā novieto dzīvniekiem paredzēto barību.
kvantpastiprinātājs Iekārta, kurā elektromagnētiskais starojums, ejot cauri vielai, palielina savu enerģiju, saglabājot iepriekšējo viļņa garumu, izplatīšanās virzienu, polarizāciju.
Elektrostatiskā mašīna Iekārta, kurā iegūst elektriskos lādiņus (parasti ar berzi vai indukciju).
Elektrostatiskā mašīna Iekārta, kurā iegūst elektriskos lādiņus (parasti ar berzi vai indukciju).
Lampu ģenerators Iekārta, kurā iegūst elektromagnētiskas svārstības ar elektronu lampām.
Elles katls Iekārta, kurā ir liels karstums vai kura izplata lielu karstumu.
vibromaisītājs Iekārta, kurā izgatavo lavas, gāzbetona masu u. tml., maisīšanas procesā izmantojot vibrācijas.
jaucējs Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu.
elektromagnēts Iekārta, kurā magnētisko lauku iegūst ar elektrisko strāvu.
skrejdzirnas Iekārta, kurā materiālu apstrādā ar ripojošu veltni.
mufeļkrāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms un kurai ir ugunsizturīga vai karstumizturīga kamera.
krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms.
krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar kausēšanu vai karsēšanu saistīts ražošanas procesa posms.
reaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu (urāna, torija, plutonija) kodolu dalīšanās ķēdes reakcija. Kodolreaktors.
kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā.
paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus, izmantojot elektrisko virpuļlauku, ko rada mainīga magnētiskā plūsma.
Daļiņu paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina lādētās daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko vai magnētisko lauku.
Tvaika katls Iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālu mehānisko vai siltuma enerģiju.
superheterodīns Iekārta, kurā uztvertās dažādas augstfrekvences svārstības lokāls ģenerators (heterodīns) pārveido konstantās starpfrekvences svārstībās.
stelles Iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem.
viļņvads Iekārta, pa kuru izplatās elektromagnētiskie viļņi.
turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
tablo Iekārta, uz kuras virsmas, ekrāna u. tml. veido maināmus signālus, tekstus operatīvai informācijai.
atmiņa Iekārtas (parasti automāta) daļa, kas fiksē informāciju.
šļūce Iekārtas, ierīces u. tml. detaļa, kad slīd pa kādu virsmu.
sildelements Iekārtas, ierīces u. tml. elements, arī ierīce (kā) sildīšanai.
iekārta Iekārtojums (1).
ierīkot Iekārtot (4).
ierīkot Iekārtot (5).
piemitināt Iekārtot (kādu) savā mājā, dzīvoklī u. tml.
ielikt Iekārtot (piemēram, darbā), ievietot (piemēram, iestādē).
instrumentēt Iekārtot (skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
orķestrēt Iekārtot (skaņdarbu) orķestrim. Instrumentēt (1).
ievietot Iekārtot (telpā, dzīvoklī, parasti uz laiku).
iemitināt Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu).
mēbelēt Iekārtot (telpu) ar mēbelēm.
apmēbelēt Iekārtot (telpu), novietojot mēbeles.
ierīkot Iekārtot (telpu).
ieriest Iekārtot auduma pamatni (stāvos, stellēs).
izveidot Iekārtot lietošanai, izmantošanai (piemēram, telpu, stendu). Ierīkot (piemēram, tehnisku iekārtu).
iztaisīt Iekārtot lietošanai, izmantošanai.
Aiziet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
(Aiz)iet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
audekls Iekārtot šķēru diegu sistēmu aušanai.
Uzvilkt audeklu Iekārtot šķēru diegu sistēmu aušanai.
atvērt Iekārtot, ierīkot (ko) un nodot (kā) rīcībā, lietošanā, izmantošanā.
pievietot Iekārtot, ievietot (kādu kur, pie kā), parasti uz neilgu laiku.
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
teleficēt Iekārtot, izveidot televīzijas pārraižu sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
radioficēt Iekārtot, veidot radiofonijas un radiotranslācijas tīklu (kādā teritorijā).
ierīkoties Iekārtoties (1).
ierīkoties Iekārtoties (2).
ierīkoties Iekārtoties (3).
iesēsties Iekārtoties (darbā, amatā).
izvietoties Iekārtoties (daudziem darbā, parasti dažādās vietās).
Izmest enkuru (arī noenkuroties) mierīgos ūdeņos Iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākli.
Izmest enkuru (arī noenkuroties) mierīgos ūdeņos Iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākļi.
Noenkuroties mierīgos ūdeņos Iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākļi.
uzrīkoties Iekārtoties virsū (uz kā, kam).
ievietoties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā, telpā, parasti uz laiku).
ieperināties Iekārtoties, apmesties uz dzīvi.
kravāties Iekārtoties, novietoties transportlīdzeklī (ar mantām).
ieņemt Iekārtoties, novietoties, arī nostāties (kādā stāvoklī).
radiostacija Iekārtu komplekss (kā) uztveršanai un pārraidei, izmantojot radioviļņus.
stacija Iekārtu komplekss (kā) uztveršanai un pārraidei, izmantojot radioviļņus. Raidstacija, arī radiostacija.
siltumcentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo.
termocentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo. Siltumcentrāle.
elektrotīkls Iekārtu komplekss, ko izmanto elektriskās enerģijas pārvadīšanai un sadalīšanai.
kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas pievada elektrisko enerģiju transportlīdzekļiem pa slīdošu kontaktu no kontaktvada.
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru vai radiofonijas realizēšanai; arī attiecīgā iestāde, organizācija.
radiomezgls Iekārtu, ierīču kopums radioprogrammu translēšanai un radiosakaru uzturēšanai.
pievadtīkls Iekārtu, ietaišu u. tml. tīkls (kā) pievadīšanai.
piedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā.
iedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā. Piedzīt.
ievākt Iekasēt (naudu).
sakasēt Iekasēt (no vairākiem, daudziem).
iekasīt Iekašņāt (kur iekšā).
iekašāt Iekašņāt.
iekast Iekašņāt.
ieliedēt Iekausēt. Ielodēt.
figūriekavas Iekavas ar divkāršu izliekumu ({}).
kvadrātiekavas Iekavas ar taisniem leņķiem ([]).
ievazāties Ieklaiņot, ieklīst.
ieblandīties Ieklaiņot.
ieklimst Ieklaiņot.
iesegt Ieklāt (1).
ielikt Ieklāt (piemēram, grīdu), izveidot (piemēram, pamatus).
iekāsēties Ieklepoties.
ieklikstināt Ieklidzināt.
iebļaut Iekliegt.
iebļauties Iekliegties (1).
iebļauties Iekliegties (2).
iebļauties Iekliegties (3).
iesaukties Iekliegties (par dzīvniekiem).
iemuldēt Ieklīst.
iekluburot Ieklumburot.
ieklunkurot Ieklumburot.
ieklunkstēties Ieklunkšķēties.
ieskaitot Iekļaujot (kādā kopumā, daudzumā).
ievērpt Iekļaut (daiļdarbā).
ietvert Iekļaut (kā apjomā, kā ietvaros).
ieplūdināt Iekļaut (kā sastāvdaļu, daļu kādā kopumā), pievienot (kā sastāvdaļu, daļu kādam kopumam).
nostādīt Iekļaut (kādā grupējumā, kopumā). Izvirzīt kāda grupējuma, kopuma noteiktā vietā.
pastarpināt Iekļaut (kādā sistēmā, norisē u. tml.) elementu, sastāvdaļu, kurā ir cita informācijas forma, cits informācijas nesējs.
iestarpināt Iekļaut (kādu darbību, pasākumu) starp citām darbībām, pasākumiem.
ieskaitīt Iekļaut (kategorijā, grupā).
noglabāt Iekļaut (ko ap ziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos. Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (to) neaizmirstu.
pievienot Iekļaut (ko) kādā kopumā, sastāvā, to papildinot.
ieskaitīt Iekļaut (kolektīvā, organizācijā u. tml.).
iekalkulēt Iekļaut (nodomos, plānos u. tml.).
ievīt Iekļaut (parasti mākslas darbā, kādā tekstā).
ieaust Iekļaut (parasti mākslas darbā).
ieliedēt Iekļaut (piemēram, mākslas darbā).
ieslēpt Iekļaut (piemēram, tekstā kādu saturu) tā, ka neizpaužas tieši.
iesaistīt Iekļaut (piemēram, vārdus teikumā).
sakārtot Iekļaut (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā.
iemiesot Iekļaut (sevī), arī būt par (kā) materiālo izpausmi.
ievadīt Iekļaut (vielu kā sastāvā), pievienot (vielu kādam sastāvam).
ierēķināt Iekļaut aprēķinā, skaitā, daudzumā. Ieskaitīt.
ietilpināt Iekļaut kā locekli, dalībnieku (kolektīvā, organizācijā u. tml.).
ietilpināt Iekļaut kā sastāvdaļu, daļu (kur).
iekomponēt Iekļaut kādā kopumā (parasti mākslas darbā, ainavā). Pielāgot, pieskaņot (kam) kā sastāvdaļu.
ierindot Iekļaut kādā secībā. Attiecināt (uz kādu grupu).
integrēt Iekļaut kādā vienībā. Papildināt, pilnveidot, izveidot par veselu vienību.
sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piemēram, domas, iespaidus).
uzņemt Iekļaut savā apziņā.
uzsūkt Iekļaut savā vidē, sabiedrībā u. tml. (kādu).
pamatot Iekļaut spriedumu, domu kopumā faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību.
pieskarties Iekļaut, aplūkot (kādā tekstā, domās u. tml.), parasti mazliet.
skart Iekļaut, aplūkot (piemēram, tekstā, pētījumā, domās), parasti bez plašākas, dziļākas analīzes, sīkāka iztirzājuma.
iepīt Iekļaut, iestarpināt (piemēram, vārdu tekstā).
pārsātināt Iekļaut, ietvert (ko, piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā.
pārblīvēt Iekļaut, ietvert (piemēram, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā, literārā darbā u. tml.) pārāk lielā daudzumā.
ievest Iekļaut, ieviest (kādā sistēmā, piemēram, apzīmējumu, jēdzienu).
izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā (sastāvdaļas, elementus) kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā).
ieprogrammēt Iekļaut, paredzēt (parasti automāta) programmā.
ieplānot Iekļaut, paredzēt plānā.
ieprojektēt Iekļaut, paredzēt projektā.
ieplūst Iekļauties (kur), papildinot (ko). Pievienoties.
ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, kādā tekstā).
ieausties Iekļauties (parasti mākslas darbā).
nostāties Iekļauties kādā sistēmā noteiktās attieksmēs ar citiem tās elementiem.
iejukt Iekļauties, iejusties (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.).
ieslēgties Iekļauties, iesaistīties (darbā, pasākumā, kolektīvā u. tml.).
iestāties Iekļauties, iesaistīties (tiesas procesā).
ietverties Iekļauties, ietilpt (kā apjomā, kā ietvaros).
sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā).
strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
iebrukums Iekļūšana ar varu (piemēram, kādā mājā, telpā).
ietikt Iekļūt (1).
ietikt Iekļūt (2).
ietaisīties Iekļūt (kādā darbā, sabiedriskā stāvoklī). Iekārtojoties kļūt (par ko). Arī iekārtoties, iedzīvoties.
ietapt Iekļūt (kur iekšā).
saiet Iekļūt (kur) - par lielāku kā daudzumu.
ietapt Iekļūt (piemēram, kādā stāvoklī).
ievelties Iekļūt (piemēram, matos, spalvā), cieši sajaucoties, savijoties (ar tiem) - par pūkām, gružiem u. tml.
ielauzties Iekļūt ar varu (kur iekšā).
iebrukt Iekļūt ar varu (kur iekšā). Ielauzties (1).
iespiesties Iekļūt ar varu, viltu. Iekļūt pret kāda gribu.
ielavīties Iekļūt ar viltu (kādā kolektīvā, pasākumā).
ielīst Iekļūt ar viltu (piemēram, kādā kolektīvā, pasākumā). Iezagties, ielavīties.
apkrauties Iekļūt parādos. Uzņemties naudas saistības.
infiltrēties Iekļūt un uzkrāties orgānos vai audos (par šķidrumu, šūnu elementiem).
sakonservēt Iekonservēt (ko) lielākā daudzumā. Iekonservēt (kā lielāku daudzumu).
iestrādāt Iekopt (augsni, tīrumu u. tml.).
iekopties Iekopt saimniecību.
apdobe Iekopta vieta ap koku vai krūmu, kas aptuveni atbilst sakņu izplatības joslai.
uzkost Iekost (4). Arī uzēst (1).
iedzelt Iekost (par čūsku).
apkodīt Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis).
apkost Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis).
nodzelt Iekožot nonāvēt (par čūskām).
iezīmēt Iekrāsot, ieēnot (parasti skropstas, uzacis).
iekrāties Iekrāt sev.
tvērējiekrāvējs Iekraušanas ierīce ar tvērēju (2).
iekrāvējs Iekraušanas ierīce.
salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piemēram, transportlīdzeklī). Iekraut (kā lielāku daudzumu, piemēram, transportlīdzeklī).
ielādēt Iekraut (parasti daudz, arī ko lielu, smagu).
iekravāties Iekravāt.
ievilkties Iekravāties (kur uz dzīvi).
ielikties Iekrist (1).
iegrimt Iekrist (6).
iebrukt Iekrist (kur iekšā, parasti līdz ar ko brūkošu, grūstošu).
iedubt Iekrist (par acīm, vaigiem).
iebirt Iekrist (parasti acī) - par ko sīku.
ievelties Iekrist (parasti mīkstā, irdenā vietā).
iedobt Iekrist (parasti par acīm).
replika Iekritiens, arī īss motīvs vai neliela frāze (skaņdarbā).
izplunčāties Iekrītot ūdenī, samērcēties, izpeldēties (pret savu gribu).
papeldēties Iekrītot ūdeni, samērcēties.
izpeldēties Iekrītot ūdenī, samērcēties.
iekristīt Iekrustīt.
dīzeļmotors Iekšdedzes dzinējs ar pašaizdedzi. Dīzelis (1).
dīzelis Iekšdedzes dzinējs ar pašaizdedzi. Dīzeļmotors.
Benzīna motors Iekšdedzes dzinējs, ko darbina ar benzīnu.
svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.
karburatormotors Iekšdedzes motors, kam degmaisījumu sagatavo karburatorā.
kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā.
vidus Iekšējā (kā) daļa.
kamera Iekšēja (parasti piepūšama) daļa apriepojumam, bumbai.
Iekšējā asiņošana Iekšēja asins izplūšana organisma audos vai dobumos.
kamera Iekšējā doba daļa (augā). Dobums (organismā, orgānā).
kanāls Iekšējā doba daļa (priekšmetam, ierīcei). Ierīce, priekšmets, kam centrālā, iekšējā daļa ir doba.
iekškabata Iekšējā kabata (apģērbam).
iekšmala Iekšējā mala.
iekšpuse Iekšējā puse (apģērbam).
iekšsiena Iekšējā siena (celtnei). Sienas iekšējā puse (telpā).
iekšpuse Iekšējā vide, uzbūve, sastāvs.
iekšpuse Iekšējā virsma. Pretstats: ārpuse.
kodols Iekšējā, centrālā (debess spīdekļa) daļa.
kodols Iekšējā, centrālā (ieža) daļa.
kodols Iekšējā, centrālā (piemēram, priekšmeta, celtnes) daļa.
gars Iekšējais (piemēram, ideju, uzskatu, sabiedrisku virzienu) saturs, virzība.
tīklene Iekšējais acs ābola apvalks, kurā atrodas īpaši gaismas staru uztveres elementi.
dzīslene Iekšējais apvalks (acij), kurš cieši piekļaujas cīpslenei un kurā ir daudzi asinsvadi.
lūmens Iekšējais diametrs (piemēram, asinsvadiem).
plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
žākle Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu.
aknas Iekšējais orgāns (cilvēkam un dzīvniekiem), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
žultspūslis Iekšējais orgāns (cilvēkiem un dzīvniekiem), kurā uzkrājas žults.
entoderma Iekšējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim. Iekšējā dīgļlapa.
entoderma Iekšējais šūnu slānis zarndobumaiņiem.
būtība Iekšējais, dziļākais, garīgais saturs. Galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības.
iedvesma Iekšējās aktivitātes un jūtu intensitātes palielināšanās, garīgo un fizisko spēku sasprindzinājums, kas pēkšņi paaugstina radošā darba produktivitāti.
iekšdarbi Iekšējās apdares darbi (celtniecībā).
gliemezis Iekšējās auss sastāvdaļa - plēvjains, spirālveida kanāls, - gliemežnīca (2).
virsnieres Iekšējās sekrēcijas pāra dziedzeris (mugurkaulniekiem) - neliels, plakans veidojums uz nieres augšējā pola.
iekšas Iekšējie orgāni (dzīvniekiem).
ķidas Iekšējie orgāni un sīkās ķermeņa daļas (nelieliem dzīvniekiem, piemēram, zivīm, putniem).
iekšas Iekšējie, parasti vēdera dobuma, orgāni (cilvēkam).
perkusija Iekšējo orgānu (parasti medicīniska) izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju.
endoskopija Iekšējo orgānu dobumu apskate ar endoskopu.
Iekšķīgās slimības Iekšējo orgānu slimības.
Iekšķīgas slimības Iekšējo orgānu slimības.
trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos.
spriegums Iekšējo spēku kopums, kuri rodas, ja ķermenis deformējas ārējo spēku iedarbībā.
iekšķīgs Iekšējs (2).
Ziemas logs Iekšlogs.
priekšlogs Iekšlogs.
Iekšējā politika Iekšpolitika.
iekšiene Iekšpuse (1). Pretstats: āriene, ārpuse.
iekša Iekšpuse (2).
iekšiene Iekšpuse (2).
iekšā Iekšpusē (2).
iekšiene Iekštelpa. Iekštelpu kopums.
kultūraugsne Iekultivēta, ielabota augsne.
iekurties Iekurēties.
iekurs Iekurināmais materiāls (piemēram, sausi skali, skaidas, tāsis).
pakurināt Iekurināt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
iekurkties Iekurkstēties.
aizkurs Iekurs.
pakurt Iekurt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
piekurt Iekurt.
iešūpot Iekustināt (ko) tā, ka (cilvēks) sāk šūpoties.
iekveldēt Iekvēlināt (1).
iekveldināt Iekvēlināt (1).
iekveldēt Iekvēlināt (2).
iekveldināt Iekvēlināt (2).
aizdedzināt Iekvēlināt, aizkūpināt (smēķējamo).
aizdegt Iekvēlināt, aizkūpināt (smēķējamo).
ieklupt Ieķerties ar roku (kur iekšā). Strauji ievirzīt, piemēram, roku (kur iekšā).
ieķept Ieķerties, sablīvēties (kur iekšā) - par ko mīkstu, lipīgu.
iesprukt Ielavīties (kur iekšā).
aplenkt Ielenkt (kādu objektu), lai pakāpeniski iznīcinātu (to).
Pamazināmais stikls Ieliekta lēca, ar ko iegūst (kā) samazinātu attēlu.
Pamazināmais stikls Ieliekta lēca, ar ko iegūst (kā) samazinātu attēlu.
sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem, pirkstiem.
iekārties Ieliekties (kur iekšā).
ielīkt Ieliekties (kur iekšā).
konkāvs Ieliekts, iedobts.
iegula Ieliekums (kādā virsmā).
ieliece Ieliekums.
ieloce Ieliekums.
iegumt Ielīkt (1), ieliekties (1) (zem smaguma).
salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.).
klēpis Ieloks (kā nešanai), kuru veido, piemēram, uz augšu pacelts priekšauts un ķermeņa vidusdaļa.
laužņi Iemauktu sastāvdaļa - darba dzīvniekam mutē liekamā dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
dzelži Iemauktu, arī apaušu tērauda sastāvdaļa, ko liek zirgam mutē.
ielaist Iemest, iešaut (kur iekšā).
katls Iemūrēts liels (metāla) trauks (piemēram, dzīvnieku barības vārīšanai, ūdens sildīšanai).
naidnieks Ienaidnieks (1).
naidnieks Ienaidnieks (2).
Nāvīgs ienaidnieks Ienaidnieks, ar kuru nav iespējama izlīgšana.
papildienākumi Ienākumi, ko iegūst papildus iepriekš paredzētajiem ienākumiem.
ievazāt Ienest līdz ar ko citu (kur iekšā ko nevajadzīgu).
pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka karaspēka kustību (pa šo ceļu).
pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam vai par fotografēšanas, filmēšanas objektu.
izvirzīties Ieņemt, iegūt (parasti atzīstamu, nozīmīgu vietu, stāvokli attieksmē pret ko līdzīgu, atbilstošu) - par parādībām sabiedrībā.
saperināties Ieperināties (1) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem.
ieķepināt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu).
ieķepēt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu). Ieķepināt.
joma Ieplaka starp diviem piekrastes sēkļiem jūrā.
paredzēt Ieplānot, iekļaut (projektā, plānojumā u. tml.).
iespiesties Ieplūst (kur iekšā pa spraugu, šauru vietu u. tml.).
ielidot Ieplūst (kur iekšā) - par gaisa strāvu.
ieviļņot Ieplūst (kur iekšā) - par gaisu smaržu u. tml. Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu.
ienākt Ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par gaisu. Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, skaņu.
sanākt Ieplūst (lielākā daudzumā) - par putekļiem, dūmiem, gaisa strāvām.
smelties Ieplūstot (priekšmetā), pildīt (to), parasti nevēlami (par ko šķidru).
paredzēt Iepriekš iecerēt, ieplānot (rīcību, pasākumu u. tml.).
fasēt Iepriekš iesaiņot (preci) noteiktā daudzumā.
plāns Iepriekš izstrādāta (kādas norises, pasākuma) nākamā gaita, secība. Attiecīgais teksts, dokuments.
aizņemt Iepriekš nodrošināt (savai lietošanai).
paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu).
predestinēt Iepriekš nolemt, noteikt.
aizrunāt Iepriekš norunāt, lai atstāj, uzglabā, rezervē (ko).
šifrs Iepriekš norunāta burtu u. tml. lietošanas sistēma slepenai informācijas fiksēšanai, pārraidei.
randiņš Iepriekš norunāta, parasti intīma, satikšanās.
nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
maršruts Iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru virzās.
prezumēt Iepriekš pieņemt uz varbūtības pamata.
aizspriedums Iepriekš pieņemts (bieži aplams) negatīvs spriedums, vērtējums.
plānot Iepriekš sadalīt (laiku) pa posmiem (kā veikšanai). Iepriekš noteikt (kā) izpildes laiku.
Uguns aizsprosts Iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
Uguns aizsprosts Iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
brīdināt Iepriekš ziņot, aizrādīt (par ko draudošu, nepatīkamu).
priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
pirmāk Iepriekš, arī agrāk.
laikus Iepriekš.
senāk Iepriekš.
agrāk Iepriekš. Senāk.
viņdien Iepriekšējā dienā. Arī todien.
vakar Iepriekšējā laikposmā. Samērā nesenā pagātnē.
priekšnojauta Iepriekšēja nojauta. Neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
predestinācija Iepriekšēja nolemtība.
priekšpārbaude Iepriekšēja pārbaude.
avanss Iepriekšēja samaksa (par darāmo darbu, par vēl nesaņemto preci u. tml.).
viņvakar Iepriekšējā vakarā. Arī tovakar.
Vārda robeža Iepriekšējā vārda beigas un nākamā vārda sākums (tekstā).
Vārda robeža Iepriekšējā vārda beigas un nākamā vārda sākums (tekstā).
derības Iepriekšēja vienošanās par laulībām.
atpakaļ Iepriekšējā vietā, stāvoklī.
vakarnakts Iepriekšējā, pagājusī nakts.
vakarnakt Iepriekšējā, pagājušajā naktī.
vakardiena Iepriekšējais laikposms. Samērā nesena pagātne.
agrākais Iepriekšējais. Tāds (tas), kāds (kas) bijis agrāk (2).
preliminārijas Iepriekšējas sarunas, vienošanās pirms līguma noslēgšanas. Pagaidu lēmumi.
Zilbes robeža Iepriekšējās zilbes beigas un nākamās zilbes sākums (vārdā).
Zilbes robeža Iepriekšējās zilbes beigas un nākamās zilbes sākums (vārdā).
vakarrīt Iepriekšējās, pagājušās dienas rītā.
vakarrīts Iepriekšējās, pagājušās dienas rīts.
vakarvakar Iepriekšējās, pagājušās dienas vakarā.
vakarvakars Iepriekšējās, pagājušās dienas vakars.
Literārais mantojums Iepriekšējo paaudžu rakstnieku daiļdarbu kopums.
izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā. Preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību.
rehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā godājamā sociālā stāvokļa atjaunošana (parasti ar juridisku aktu).
Kultūras mantojums Iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
makets Iepriekšējs (iespieddarba) paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
aprēķins Iepriekšējs pieņēmums, apsvērums.
rēķins Iepriekšējs spriedums, apsvērums, nolūks (par ko).
projekts Iepriekšējs, aptuvens teksts (piemēram, dokumentam, rezolūcijai).
pirmāks Iepriekšējs, arī agrāks.
provizorisks Iepriekšējs, vēl galīgi neprecizēts.
priekšnoteikums Iepriekšēju, atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci.
iedvašot Iepūst (kur iekšā dvašu, elpu).
pārvietot Ierādot (citas telpas, citu atrašanās vietu), likt iekārtot (tur iestādi, uzņēmumu u. tml.).
iedzīt Ieraidīt (kur iekšā futbola bumbu, hokeja ripu u. tml.).
izlikt Ierakstīt (sekmju vērtējumu) par mācību gadu, tā daļu (žurnālā, liecībā u. tml.).
Atvērt kontu Ierakstīt iepriekšējā gada konta slēguma atlikumu (saldo) jauna gada kontā.
kataloģizēt Ierakstīt katalogā. Iekārtot katalogu.
uzskaitīt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personas, priekšmetus). Reģistrēt (1).
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus). Būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.).
ielabot Ierakstīt, ielīmēt u. tml. labojumu, grozījumu (kādā tekstā).
nākt Ierasties (pēc kāda, kā), nomainot (to), sekot (kādam, kam).
nomesties Ierasties un iekārtoties (kur), lai dzīvotu. Apmesties.
apmesties Ierasties un iekārtoties (uz dzīvi). Ierasties (uz kādu laiku).
nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.). Ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
sanākt Ierasties, arī sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem.
vizīte Ierašanās pie slimniekiem (mājās, slimnīcā) un to apskate (par medicīnas darbiniekiem).
ievilkties Ierausties, ierāpties (kur iekšā).
iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) - par dzīvniekiem.
ielīst Ierauties (kur iekšā).
ovoskops Ierīce (ar elektriskām spuldzēm) olu ovoskopēšanai.
nestuves Ierīce (ar sēdekli) cilvēku pārvietošanai nēšus.
sautētava Ierīce (dzīvnieka barības) sautēšanai.
ekrāns Ierīce (elektronu, rentgena u. tml. aparātā), uz kuras veidojas attēls.
slēdzis Ierīce (kā, piemēram, aparāta, iekārtas) ieslēgšanai, izslēgšanai, pārslēgšanai, noslēgšanai.
perspektogrāfs Ierīce (kā) perspektīvo projekciju rasēšanai.
aizsargs Ierīce (mašīnu, iekārtu u. tml.) aizsargāšanai, nodrošināšanai.
slazds Ierīce (parasti savvaļas dzīvnieku) ķeršanai.
lamatas Ierīce (parasti savvaļas) dzīvnieku ķeršanai. Arī slazds.
bagāžnieks Ierīce (parasti velosipēdam) nelielu priekšmetu pārvadāšanai.
Elektroniska ierīce Ierīce (piemēram, elektronu lampa, fotoelements), kurā elektronu plūsma iet caur vakuumu vai retinātu gāzi.
Elektroniska ierīce Ierīce (piemēram, elektronu lampa, fotoelements), kurā elektronu plūsma iet caur vakuumu vai retinātu gāzi.
stroboskops Ierīce (rotējošs disks vai cilindrs ar spraugām, gaismas avots ar attiecīgu frekvenci) periodisku procesu vizuālai novērošanai, arī mērīšanai, izmantojot redzes inerci.
spiede Ierīce (teksta, attēla u. tml.) spieduma veidošanai.
šapirogrāfs Ierīce (teksta, attēla) pavairošanai, neizmantojot tipogrāfisko salikumu.
dzenskrūve Ierīce (ūdens transportlīdzekļos), kas sastāv no lāpstiņām un rumbas.
lampa Ierīce ar dažādām funkcijām (piemēram, starojuma vai siltuma iegūšanai), parasti spuldzes veidā. Elektroniska ierīce ar nokaitētu katodu.
Televīzijas kamera Ierīce attēla pārvēršanai elektriskajos signālos (piemēram, attēla pārraidīšanai, fiksēšanai).
draga Ierīce augu un dzīvnieku izcelšanai no ūdenskrātuvju dibena.
astrogrāfs Ierīce debess spīdekļu fotografēšanai.
Elektromagnētiskais sūknis Ierīce elektrības vadītāju šķidrumu pārsūknēšanai, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu, kas plūst pa šķidrumu.
Elektromagnētiskais sūknis Ierīce elektrības vadītāju šķidrumu pārsūknēšanai, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu, kas plūst pa šķidrumu.
kriotrons Ierīce elektriskās pretestības maiņai, izmantojot strāvas radīto magnētisko lauku un supravadītāju fizikālās īpašības.
Sadales dēlis Ierīce elektriskās strāvas sadalei.
Sadales dēlis Ierīce elektriskās strāvas sadalei.
ampērmetrs Ierīce elektriskās strāvas stipruma mērīšanai.
uztvērējs Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai.
uztvērējierīce Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai. Uztvērējs (2).
žalūzijas Ierīce gaisa plūsmas nodrošināšanai vai regulēšanai (parasti no nekustīgi iestiprinātām vai kopēji grozāmām paralēlām plāksnītēm).
Kartogrāfiskais transformators Ierīce kartogrāfisko projekciju transformēšanai.
Kartogrāfiskais transformators Ierīce kartogrāfisko projekciju transformēšanai.
tenaklis Ierīce manuskripta turēšanai tipogrāfijas saliekamās mašīnās.
galvanoskops Ierīce mazu strāvas vērtību konstatēšanai līdzstrāvas elektriskajā ķēdē un šīs strāvas virziena noteikšanai.
bremze Ierīce mehānisma (parasti transportlīdzekļa) kustības palēnināšanai vai apturēšanai.
Indukcijas spole Ierīce motora aizdedzes sistēmā elektriskā sprieguma paaugstināšanai, augstsprieguma iegūšanai.
Elektriskais krēsls Ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
Elektriskais filtrs Ierīce noteiktas frekvences strāvas caurlaišanai un citu frekvenču strāvas pavājināšanai.
Bioloģiskais filtrs Ierīce notekūdeņu bioloģiskai attīrīšanai.
lokators Ierīce objekta atrašanās vietas noteikšanai.
Televīzijas kamera Ierīce optiskā attēla pārvēršanai elektriskā attēla signālā.
ozonators Ierīce ozona iegūšanai no gaisa skābekļa. Ierīce (vielas, vielu maisījuma) apstrādei ar ozonu.
pārtraucējs Ierīce periodiskai elektriskās strāvas pārtraukšanai un atjaunošanai elektriskajā ķēdē.
Putekļu sūcējs Ierīce putekļu uzsūkšanai.
tahometrs Ierīce rotācijas frekvences mērīšanai.
Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru, izmantojot mehānisko vai elektrisko enerģiju.
krustenis Ierīce sliežu krustojumā transportlīdzekļa novadīšanai pa vēlamo sliežu ceļu.
katapulta Ierīce smagu priekšmetu (piemēram, baļķu, akmeņu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudei).
grieztuve Ierīce smaguma celšanai un pārvietošanai - cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde.
hektogrāfs Ierīce teksta, zīmējuma pavairošanai (no speciālas masas vai vaska papīra, uz kura pārnests oriģināls).
stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā. Detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām.
enkurs Ierīce ūdens transportlīdzekļu nostiprināšanai brīvā ūdenī.
pantogrāfs Ierīce uz elektriskā transportlīdzekļa jumta elektriskās enerģijas pievadei no kontaktvada.
ventilācija Ierīce vai ierīču komplekss šādai gaisa apmaiņai telpā.
vibrators Ierīce vibrāciju radīšanai (piemēram, vibromašīnas piedziņai). Vadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, uztveršanai vai atstarošanai (piemēram, antenā).
ekstraktors Ierīce, aparāts, ar ko veic ekstrakciju (2).
kamera Ierīce, aparāts, iekārta, agregāts (parasti izolētas telpas veidā) noteikta uzdevuma veikšanai. Aparāta, ierīces, iekārtas, agregāta slēgtā daļa.
radiators Ierīce, ar ko iekšdedzes motoros atdzesē sakarsušo šķidrumu.
reostats Ierīce, ar ko regulē elektriskās strāvas stiprumu elektriskajā ķēdē.
kontaktdakša Ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus.
spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
pieslēgs Ierīce, arī detaļa vadu, kabeļu, līniju pieslēgšanai pie iekārtas vai pie enerģijas patērētāja.
skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai.
šina Ierīce, arī priekšmets (piemēram, koka, kartona gabals), ko izmanto, lai nodrošinātu ķermeņa daļas, parasti locekļu, nekustīgumu.
ielietnis Ierīce, caur ko ielej (kur iekšā).
deglis Ierīce, degaukla u. tml., kuru izmanto sprādziena izraisīšanai vai (kā) aizdedzināšanai. Degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdedzināšanai.
regulators Ierīce, elements, detaļa u. tml., ko izmanto (piemēram, mašīnas, iekārtas) vēlamā darba režīma uzturēšanai, vēlamā darbības rezultāta iegūšanai.
smalcinātājs Ierīce, iekalta (kā) smalcināšanai.
noslēgs Ierīce, iekārta (kā pieplūdes, plūsmas u. tml.) atvienošanai, pārtraukšanai.
rāvējs Ierīce, iekārta (kā, parasti augu, to daļu) izraušanai.
slazds Ierīce, iekārta (kā, piemēram, elementārdaļiņu) uztveršanai, apturēšanai.
uztvērējs Ierīce, iekārta (kā, piemēram, piemaisījumu) uztveršanai, aizturēšanai.
meklētājs Ierīce, iekārta (kā) meklēšanai.
mitrinātājs Ierīce, iekārta (kā) mitrināšanai.
padziļinātājs Ierīce, iekārta (kā) padziļināšanai.
pildne Ierīce, iekārta (kā) pildīšanai ar kādu vielu.
saturators Ierīce, iekārta (kā) saturācijai.
sējējs Ierīce, iekārta (kā) siešanai.
skalotājs Ierīce, iekārta (kā) skalošanai.
smēlējs Ierīce, iekārta (kā) smelšanai.
smeltuve Ierīce, iekārta (kā) smelšanai.
smidzinātājs Ierīce, iekārta (kā) smidzināšanai.
spodrinātājs Ierīce, iekārta (kā) spodrināšanai.
spriegotājs Ierīce, iekārta (kā) spriegošanai.
summators Ierīce, iekārta (kā) summēšanai.
koagulators Ierīce, iekārta koagulācijai.
pāļdzinis Ierīce, iekārta pāļu dzīšanai gruntī.
tvērējs Ierīce, iekārta u. tml. (kā, parasti dzirksteļu) tveršanai apkures sistēmās.
stabilizators Ierīce, iekārta u. tml. (kā, parasti transportlīdzekļa) stabilizācijai.
termostats Ierīce, iekārta u. tml. (kā, piemēram, pētījamā objekta, darba mezgla) turēšanai pastāvīgā temperatūrā.
noteicējs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) konstatēšanai.
sargs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) nevēlama novēršanai (parasti kādā sistēmā).
sadalītājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sadalīšanai.
sijātājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sijāšanai.
sildītājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sildīšanai.
sinhronizators Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sinhronizācijai.
šķirotājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) šķirošanai.
tīrītājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) tīrīšanai.
vārītājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) vārīšanai.
tvērējs Ierīce, iekārta u. tml., arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa (kā) tveršanai.
reģenerators Ierīce, iekārta u. tml., kas (ko) reģenerē (Z).
ražotājs Ierīce, iekārta u. tml., kas ražo (ko).
turbīna Ierīce, iekārta u. tml., kas veic darbu, griežoties ap savu asi.
rūceklis Ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skalu, zemu troksni. Rūcenis (2).
rūcenis Ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skaļu, zemu troksni. Rūceklis (2).
satvērējs Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai.
satvere Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai. Satvērējs (2).
sitējs Ierīce, iekārta, arī detaļa sitiena radīšanai.
translators Ierīce, iekārta, arī programma, kas vienas programmēšanas valodas elementus pārveido citas valodas ekvivalentos elementos.
šķūre Ierīce, iekārta, arī rīks (kā) pārvietošanai bīdot, arī (kā) līdzināšanai, tīrīšanai.
savilcējs Ierīce, iekārta, arī rīks, detaļa (kā) savilcei (1).
sitnis Ierīce, iekārta, arī rīks, detaļa sitiena radīšanai.
savācējs Ierīce, iekārta, būve, to daļa (kā) savākšanai, arī uztveršanai; arī kolektors (1).
noņēmējs Ierīce, iekārta, detaļa (kā) noņemšanai, savākšanai, arī uztveršanai.
ievads Ierīce, iekārta, kas (ko) ievada, ievirza (kur iekšā).
Apsildīšanas (arī siltuma) ķermenis Ierīce, iekārta, kas izstaro siltumu.
Siltuma (arī apsildīšanas) ķermenis Ierīce, iekārta, kas izstaro siltumu.
kompensators Ierīce, iekārta, kas līdzsvaro, novērš (kā) iedarbību.
selektors Ierīce, iekārta, kas reaģē uz noteiktiem signāliem.
translators Ierīce, iekārta, kas uztver elektriskos signālus un automātiski pārraida tos tālāk.
skalpelis Ierīce, iekārta, ko izmanto, piemēram, ķirurģijā mīksto audu pāršķelšanai.
sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, parasti šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
racējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā, parasti kultūraugu pazemes daļu) izrakšanai no zemes.
lauzējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā) laušanai.
racējs Ierīce, iekārta, mašīna padziļinājumu rakšanai zemē.
padevējs Ierīce, iekārta, mehānisms (kā) padošanai, pārvietošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu, ierīci, iekārtu, mehānismu u. tml.
sviedne Ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku.
vācele Ierīce, iekārta, tās daļa (kā, parasti gāzu, eļļas, sīku vielas daļiņu) savākšanai, arī uztveršanai. Arī savācējs (2).
sakabe Ierīce, ietaise u. tml. (parasti transportlīdzekļu savienošanai).
palaidējs Ierīce, ietaise, iekārta (kā) iedarbināšanai.
kolektors Ierīce, ietaise, iekārta, būve (kā) savākšanai, uztveršanai, arī novietošanai.
magazīna Ierīce, ietaise, korpuss, sistēma (kā vienveidīga, piemēram, elementu, datu) ievietošanai. Komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
mikromērītājs Ierīce, instruments ļoti sīku objektu mērīšanai.
analizators Ierīce, kas analizē kāda kompleksa elementus.
telefakss Ierīce, kas ar elektriskajiem signāliem pārraida un uztver rakstītus tekstus, attēlus un atveido tos uz papīra.
elektrofiltrs Ierīce, kas ar elektrisko lauku attīra gāzes no cietu vielu daļiņām vai šķidruma pilieniem.
rezistordevējs Ierīce, kas maina pretestību fizikāla lieluma ietekmē.
Pjezoelektriskais pārveidotājs Ierīce, kas mehānisko svārstību enerģiju pārvērš elektrisko svārstību enerģijā vai otrādi, izmantojot pjezoelektrisko efektu.
Šķēru sargs Ierīce, kas novērš defekta rašanos, ja pārtrūkst diegi.
palīgierīce Ierīce, kas palīdz nodrošināt galvenās ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
papildierīce Ierīce, kas papildina kādu citu ierīci, iekārtu u. tml., to sistēmu.
rekorders Ierīce, kas pārveido elektriskos signālus mehāniskajās svārstībās, vizuālu zīmju pierakstā.
fotoelements Ierīce, kas pārvērš gaismas enerģiju elektriskajā enerģijā, izmantojot fotoefektu.
signāls Ierīce, kas rada šādu fizikālu lielumu vai fizikālu lielumu kopumu. Arī priekšmets, ko izmanto informācijas sniegšanai.
Sadales skapis Ierīce, kas sadala, piemēram, elektriskās strāvas piegādi. Sadalītājs (2).
kondensators Ierīce, ko ieslēdz elektriskajā ķēdē kapacitātes iegūšanai.
variometrs Ierīce, ko ieslēdz elektriskajā ķēdē, lai laideni mainītu tās induktivitāti.
Sildāmais spilvens Ierīce, ko lieto kādas ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot elektriskās enerģijas radītu siltumu.
Putekšņu uztvērējs Ierīce, ko piekar stropa skrejai priekšā, lai savāktu putekšnus.
Katodstaru lampa (arī caurule) Ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
Katodstaru lampa (arī caurule) Ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
spīles Ierīce, līks, kurā, parasti divi, elementi spiež uz priekšmetu, noturot to apstrādes laikā vajadzīgajā stāvoklī. Rīks (kā) saspiešanai un saturēšanai.
detonators Ierīce, mehānisms, kurā rodas impulss sprāgstvielu lādiņa eksplozijai.
aizturētājs Ierīce, priekšmets, viela u. tml., kas aiztur (ko).
līdzeklis Ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai.
lidaparāts Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties pa gaisu vai kosmosā.
prizma Ierīces, iekārtas elements, kam ir šāda daudzskaldņa forma.
tvērējdakša Ierīces, iekārtas u. tml. detaļa - dakša (kā) tveršanai.
tvērējkauss Ierīces, iekārtas u. tml. kausveida mezgls (kā) tveršanai.
sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsmas daļa, ko no vienas puses apskalo siltumnesējs un no otras puses - sildāmā vide.
zona Ierīces, priekšmeta, vielas, materiāla u. tml. daļa, kam ir kādas raksturīgas atšķirības funkcijās, notiekošajos procesos u. tml.
kanalizācija Ierīču komplekss (apdzīvotu vietu, ražošanas teritoriju) notekūdeņu savākšanai, aizvadīšanai, attīrīšanai un ievadīšanai ūdenstilpē.
kinoiekārta Ierīču komplekss kinofilmu projicēšanai uz ekrāna.
gremdētava Ierīču sistēma cilvēku vai priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā. Telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
kinematogrāfs Ierīču un metožu komplekss kustīgu objektu fiksēšanai gaismjutīgā filmā un iegūto attēlu projicēšanai uz ekrāna.
pneimatika Ierīču, iekārtu kopums, kuras rada saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu, vai gāzi, vai kuras darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
trakts Ierīču, iekārtu u. tml. kopums (kā) pārvadīšanai, pārvietošanai.
tālvadība Ierīču, iekārtu, procesu u. tml. vadība, ko realizē no samērā liela attāluma.
ierīcība Ierīkošana, iekārtošana. Pasākumu kopums (kā) ierīkošanai, iekārtošanai.
ietaisīt Ierīkot (2). Iekārtot (1).
instalēt Ierīkot, uzstādīt (iekārtas, elektriskos vai hidrauliskos pievadus, piemēram, telpā, ēkā, uzņēmumā).
uzrīkot Ierīkot, uztaisīt, iekārtot u. tml. (ko), parasti ātri, arī ar primitīviem līdzekļiem.
kolonna Ierinda, rinda, kurā (kas, piemēram, cilvēki, transportlīdzekļi) ir novietots cits aiz cita.
iegrožot Ierobežot kustību brīvību (dzīvniekiem), uzliekot iejūga piederumus, arī ieslogot (kur).
Aukstais ierocis Ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
Aukstais ierocis Ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
liesmumetējs Ierocis pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā ar degoša šķidruma strūklu.
kodolierocis Ierocis, kura eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
numurs Ieroča (piemēram, lielgabala, ložmetēja) apkalpes loceklis ar noteiktām funkcijām.
artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi.
apbruņojums Ieroču, militārās tehnikas kopums, komplekts.
sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt, darboties (par kongresu, sēdi u. tml.).
iekairināt Ierosināt (cilvēku, dzīvnieku), piemēram, ēšanai, dzeršanai. Iekārdināt.
elektrizēt Ierosināt elektriskos lādiņus (piemēram, kādā priekšmetā, ķermenī, vielā).
sasaiņot Iesaiņot (vairākus, daudzus priekšmetus).
sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums. Kopā sasietu priekšmetu kopums.
iekļaut Iesaistīt (cilvēku, piemēram, kolektīvā, pasākumā).
mobilizēt Iesaistīt, organizēt (piemēram, cilvēkus, iekārtas) kāda uzdevuma veikšanai.
iejūgties Iesaistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika.
nostāties Iesaistīties (piemēram, kādās attieksmēs), pievienoties (piemēram, uzskatam, viedoklim).
iekļauties Iesaistīties (piemēram, kolektīvā, pasākumā).
iestrāvot Iesākt atspoguļoties, iekļauties (parasti mākslas darbā).
iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par priekšmetiem).
iedimdēties Iesākt dimdēt (piemēram, par transportlīdzekļiem). Īsu brīdi dimdēt.
iedrebēties Iesākt drebēt (par priekšmetiem). Īsu brīdi drebēt.
iemesties Iesākt dzīvot (kur) - par dzīvniekiem.
nomesties Iesākt dzīvot (kur), arī palikt (kur kādu laiku) - par dzīvniekiem.
aizgailēties Iesākt gailēt (parasti par oglēm). Iekvēloties. _biežāk_ Iegailēties.
ierunāties Iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām).
iekvēloties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni).
iedegties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeņiem).
aizkāsēties Iesākt kāsēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekāsēties.
aizkaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekaukties.
aizklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieklabēties.
aizklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieklabināties.
aizkladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekladzināties.
aizkrakšķēties Iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekrakšķēties.
aizklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieklaudzēties.
aizkliegties Iesākt kliegt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekliegties.
aizklukstēties Iesākt klukstēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ieklukstēties.
aizknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknakstēties.
aizknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknakšķēties.
aizknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknaukšķēties.
aizknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknikšķēties.
aizkrakstēties Iesākt krakstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekrakstēties.
aizkrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekrākties.
iekrekstēties Iesākt krekstēt un tūlīt pārstāt.
iekrekšķēties Iesākt krekšķēt un tūlīt pārstāt.
iekrekšķināties Iesākt krekšķināt un tūlīt pārstāt.
aizkurkstēties Iesākt kurkstēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekurkstēties.
aizkurkšķēties Iesākt kurkšķēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekurkšķēties.
iekustēties Iesākt kustēties (par priekšmetiem). Iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
iekustēties Iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
aizkvēloties Iesākt kvēlot (par gaismas avotu). Īsu brīdi kvēlot. _biežāk_ Iekvēloties.
iekviekties Iesākt kviekt un tūlīt apklust.
ieķērkties Iesākt ķērkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
ierēkties Iesākt rēkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
aizsaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iesaukties. Iekliegties.
iesaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust. Iekliegties.
iesaukt Iesākt saukt, saukāt (dzīvnieku) kādā vārdā, vārdu savienojumā. Dot vārdu.
iesaukt Iesākt saukt, saukāt (priekšmetu, parādību u. tml.) kādā vārdā, vārdu savienojumā. Dot nosaukumu.
iesīkties Iesākt sīkt (par priekšmetiem, ierīcēm). Īsu brīdi sīkt.
iekrist Iesākt spēcīgi pūst (kur iekšā) - par vēju.
uzliesmot Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem, vielām). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt, atstarojot gaismu.
uzliesmot Iesākt spoži spīdēt (par debess spīdekļiem). Īsu brīdi spoži spīdēt
aizsvilties Iesākt svilt. Pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
iešņākties Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt (parasti par dažiem dzīvniekiem).
pienākt Iesākties (par vienu no secīgām situācijām, kurā tiek pieļauta, ir iespējama kāda darbība, rīcība).
ietaisīt Iesālīt, iekonservēt, arī sagatavot ēšanai.
ietupināt Iesēdināt (parasti neērtā vietā). Ievietot, novietot tupus (kur iekšā).
ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā). Ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā).
piesēt Iesēt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
uzsist Iesist (ar roku, dūri kādam, pa ko, uz kā), parasti, paužot savu attieksmi, pievēršot uzmanību u. tml.
sasist Iesist (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Iesist (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
iesist Iesisties (1) - parasti par priekšmetiem.
pieņemt Ieskaitīt, iekļaut (piemēram, iestādes, uzņēmuma darbinieku sastāvā). Nolīgt (kāda darba veikšanai).
iespurgties Ieskanēties (par spurdzošiem smiekliem).
dublēt Ieskaņot (kinofilmas lomas) tekstu citā valodā.
iedublēt Ieskaņot (kinofilmas vai kinofilmas lomas tekstu) citā valodā.
dublēt Ieskaņot (kinofilmas) tekstu citā valodā.
ierunāt Ieskaņot (runātu tekstu).
iespiesties Ieskatīties (kur iekšā) - par acīm, skatienu.
ieķert Ieskrāpēt, viegli iekost (parasti par dzīvniekiem).
iebizot Ieskriet (kur iekšā) - par cilvēku.
ieļipot Ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi. Ieļinkāt.
ieļinkāt Ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi. Ieļipot.
iediebt Ieskriet, parasti ātri (kur iekšā).
ieslodzīties Ieslēdzoties, aizbarikadējoties u. tml. panākt, ka neviens netiek iekšā, klāt.
iedzintarojums Ieslēgums dzintara gabalā (parasti organiskās dabas atlieka).
iesliegties Iesliekties.
iestatīt Iesliet, ievietot, parasti stāvus (kur iekšā).
saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus dzīvniekus).
startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē).
reklamēt Iesniegt reklamāciju.
konkurence Iespēja (piemēram, priekšmetam, ierīcei, vielai) pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu).
spēks Iespēja, vara (piemēram, ko noteikt, rīkot). Spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
iespiesties Iespīdēt (kur iekšā pa spraugu, šauru vieta u. tml.) - par gaismu, arī par gaismas avotu.
izdevums Iespieddarba (parasti grāmatas) visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
brīveksemplārs Iespieddarba eksemplārs, ko saņem bez maksas. Bezmaksas eksemplārs.
ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas (piemēram, tūristiem) par kādu ģeogrāfisku vietu. Iespieddarbs, kas (muzeja, izstādes apmeklētājiem) sniedz ziņas par eksponātiem.
gludspiedums Iespieduma veids - teksta vai attēla uznešana uz akmens plātnes, ko pēc tam kodina.
piedrukāt Iespiest (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
iemiegt Iespiest (kur iekšā), piespiežot (pie kā).
iebuktēt Iespiest, ieliekt.
iestampāt Iespiest, iestumt (kur iekšā).
ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa, kuras, parasti īsam, tekstam ir aģitējoši informatīvs saturs.
ieurbties Iespiesties (kur iekšā) - par dzīvnieku dzeloņiem, taustekļiem u. tml.
iegriezties Iespiesties (kur iekšā) - parasti par ko asu, šķautņainu.
iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
iesūkties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par gāzēm, smaržām.
iespriesties Iespiesties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
iežņaugties Iespiesties, iegriezties (kur iekšā) - par cieši savilktu auklu, jostu u. tml.
Liriskās atvirzes (arī atkāpes) Iespraudums, autora stāstījums (parasti daiļdarbā), kurš nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju un kurā autors izsaka savu attieksmi.
kabinets Iestāde vai iestādes nodaļa, piemēram, mācību, metodiskā, ārstniecības darba sekmēšanai.
videocentrs Iestāde videoierakstu izdarīšanai, pavairošanai un videokasešu nomāšanai. Arī ierīču komplekss attiecīgo darbību veikšanai.
laboratorija Iestāde, arī tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu. Speciāli iekārtota telpa zinātniskiem pētījumiem.
stacija Iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai ar automobiļiem, kuģiem vai lidaparātiem.
Telefona centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus. Iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
Telefona centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus. Iekārta, kas savieno telefona līnijas.
Darba birža Iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp strādniekiem un uzņēmējiem, noslēdzot darba līgumus.
Darba birža Iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp strādniekiem un uzņēmējiem, noslēdzot darba līgumus.
kombināts Iestāde, kurā apmāca kādas profesijas speciālistus vai ceļ kādas nozares strādnieku kvalifikāciju. Starpskolu mācību, ražošanas un skolēnu profesionālās orientācijas iestāde.
ambulatorijs Iestāde, kurā apskata un ārstē dzīvniekus.
mašīna Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem).
mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem). Mašīna.
cirks Iestāde, uzņēmums, arī trupa, kas rīko izrādes ar akrobātu, klaunu, žonglieru un citu mākslinieku piedalīšanos.
stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu darbību veikšanai kādā teritorijā. Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
Juridiska persona Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
Juridiskā persona Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
Kadru daļa (arī nodaļa) Iestādes, uzņēmuma daļa (nodaļa), kas pārzina darbinieku pieņemšanu, atlaišanu, kārto attiecīgo dokumentāciju.
laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, pētījumus, mērījumus. Speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, pētījumiem.
kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi.
sagādnieks Iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieks, kura uzdevums ir veikt sagādi (2).
aparāts Iestādes, uzņēmuma, nodaļas u. tml. sastāvdaļu kopums. Organizācijas amatpersonu un darbinieku kopums.
aizstādīt Iestādīt (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai).
piestādīt Iestādīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pāriet Iestāties citā darbavietā, parasti iepriekšējam līdzīgā darbā, amatā.
ielikt Iestiprināt (kur iekšā).
iekniedēt Iestiprināt ar kniedēm (kur iekšā).
sastiegrot Iestiprināt, iekļaut (kur) vairākas, daudzas stiegras. Sastiprināt, savienot ar stiegrām.
ieveidot Iestrādāt (priekšmetā, materiālā).
vatēt Iestrādāt vates kārtu (parasti tekstilizstrādājumā).
iesprūst Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā).
aizspriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā). Iespriesties (parasti rīklē).
iespriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā). Iestrēgt (parasti rīklē).
iesēsties Iestrēgt, arī iegrimt (par transportlīdzekli, arī par braucējiem tajā).
atjaunot Iestudēt atkal, no jauna (iepriekšēju izrādi).
infiltrēties Iesūkties kādā, parasti porainā, vidē smagumspēka vai spiediena ietekmē (par šķidrumu, gāzi).
ietriekt Iešaut (kur iekšā lodi, šāviņu).
Turēties līdzi Iet līdzi, sekot.
slāt Iet smagiem soļiem (par dzīvniekiem).
laipot Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju.
pārslēgs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai. Ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā.
pārslēdzējs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai. Ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā. Pārslēgs.
laizītava Ietaise (meža dzīvnieku) piebarošanai ar lopbarības sāli.
kāpnes Ietaise (parasti transportlīdzekļos) iekāpšanai un izkāpšanai.
platforma Ietaise (transportlīdzekļos) iekāpšanai un izkāpšanai.
krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
statnis Ietaise, veidojums u. tml. (priekšmetu) noturēšanai, arī glabāšanai noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
leja Ieteka (upei).
ietece Ieteka.
lejasdaļa Ietekai tuvākā (upes) daļa.
lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa. Beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne.
lejastece Ietekai tuvākā (upes) daļa. Beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne. Lejtece.
iespaids Ietekme (1).
iespaids Ietekme (2).
iespaids Ietekme (3).
atblāzma Ietekme (ko rada kāds ievērojams notikums, parādība).
pēcietekme Ietekme, kas sākas, pastāv pēc kādas iedarbības, kāda faktora izbeigšanās.
balss Ietekme, ko rada kāda parādība, psihisks stāvoklis.
pieveikt Ietekmējot (kāda) psihi, panākt, ka (tas) padodas, nepretojas.
radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības).
iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
iespaidot Ietekmēt (1).
iespaidot Ietekmēt (2).
iespaidot Ietekmēt (3).
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka mazinās disciplīna, pasliktinās, zūd darbības, rīcības spējas.
apslīpēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka viņš apgūst pieklājības normas, manieres. Dot praktisku pieredzi.
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka zūd pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības.
vest Ietekmēt (kādu, ko) tā, ka (tam) rodas vērstība (piemēram, darboties, attīstīties, sasniegt kādu mērķi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas) attīstās, īstenojas, pārveidojas līdz kādai pakāpei, kādam stāvoklim.
turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā.
skart Ietekmēt (kādu) - piemēram, par cilvēka izturēšanos, attieksmi.
sildīt Ietekmēt (kādu) labvēlīgi, uzmundrinoši; izraisīt (kādam) pozitīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt paustajai domai, viedoklim u. tml., aizstāv to, rīkojas saskaņā ar to (piemēram, par izteikumu, tekstu).
Spiest pie zemes Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas), parasti pakāpeniski, nonāk nevēlamā psihiskā vai fiziskā stāvoklī.
mācīt Ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības.
Spiest pie zemes Ietekmēt (kādu) tā, ka tas, parasti pakāpeniski, nonāk nevēlamā psihiskā vai fiziskā stāvoklī.
skart Ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
atsaukties Ietekmēt (ko), izraisīt sekas.
locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības. Mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības).
apdullināt Ietekmēt (piemēram, domas, uzskatus) ar nepareizām, kaitīgām mācībām, idejām u. tml.
nosacīt Ietekmēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu.
iesildīt Ietekmēt labvēlīgi, uzmundrinoši.
Turēt gūstā Ietekmēt, valdzināt.
Turēt gūstā Ietekmēt, valdzināt.
audzināt Ietekmēt, veicināt (sabiedrības vai indivīda) garīgo attīstību, izaugsmi, vadīt to vēlamajā virzienā.
Rādīt iespaidu Ietekmēt.
iespaidoties Ietekmēties.
karalis Ietekmīga persona (piemēram, kādā nozarē). Izcila personība (piemēram, kādā specialitātē).
dūzis Ietekmīga, augsta persona (kādā nozarē), arī augsta amatpersona, slavena, nozīmīga persona (piemēram, mākslā, sportā).
protekcija Ietekmīgas personas atbalsts, ieteikums.
kreatūra Ietekmīgas personas ieliktenis, kas paklausīgi izpilda sava aizgādņa gribu.
iespaidīgs Ietekmīgs (1).
iespaidīgs Ietekmīgs (2).
Stiprs papīrs Ietekmīgs dokuments.
Stiprs papīrs Ietekmīgs dokuments.
reprezentabls Ietekmīgs, iespaidīgs (piemēram, ar savām īpašībām, darbību) - par cilvēku, cilvēku grupu.
stīvēties Ietiepīgi nepiekāpties, nepiekrist.
stūrgalvīgs Ietiepīgs, nepiekāpīgs (par cilvēkiem).
ieiet Ietilpt, arī ievietoties (kur iekšā).
iekūņoties Ietīties, ievīstīties (kur iekšā) - par cilvēku.
iedzīties Ietriekties (2).
iebraukt Ietriekties, spēcīgi iesist.
stūrēt Ieturēt, mainīt virzienu (peldot, lidojot) ar kāda ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
transparents Ietvarā iestiprināts auduma, kartona u. tml. gabals ar tekstu vai attēlu.
aploce Ietvars, apmale (parasti ovālas vai apaļas formas priekšmetiem).
iežmaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
iežmiegt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
iežņaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt.
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
implikācija Ietveršana, iekļaušana (līdz ar ko citu).
aptvert Ietvert savas darbības, arī ietekmes sfērā (parasti visu).
ievietot Ietvert, iekļaut (krājumā, iespieddarbā u. tml.).
ieslēgt Ietvert, iekļaut (kur iekšā, parasti iežos, minerālos).
implicēt Ietvert, iekļaut (līdz ar ko citu).
iecirsties Ieurbties (kur iekšā) - par lodēm, šāviņiem.
un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo kontekstu.
preambula Ievaddaļa (piemēram, likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā. Tas, kas ir rakstīts, arī teikts pirms (teksta) galvenās daļas.
uzlādēt Ievadīt (aparātā, ierīcē u. tml.) elektrisko enerģiju.
pielādēt Ievadīt (aparātā, ierīcē u. tml.) elektrisko lādiņa. Uzlādēt.
vakcinēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu. Potēt (1).
potēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu. Vakcinēt.
apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā.
iešļircināt Ievadīt (piemēram, ar dzeloni šķidrumu koduma, dūruma vietā) - par dzīvniekiem.
sapotēt Ievadīt (vairāku, daudzu cilvēku vai dzīvnieku) organismos vakcīnu. Ievadīt organismos vakcīnu (cilvēku vai dzīvnieku lielākam daudzumam).
potēt Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
vakcinēt Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
Izlīdzināt kursu Ievadīt transportlīdzekli paredzētajā kursā, parasti pēc novirzīšanās no tā.
apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju. Padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
cirst Ievainot, nonāvēt (piemēram, pretinieku).
brūce Ievainota audu vieta (cilvēkam vai dzīvniekiem).
izlūkot Ievākt ziņas (piemēram, par pretinieku, apvidu, kaujas darbības rajona iedzīvotājiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem).
ievadāties Ievākties, iekravāties (jaunā dzīvesvietā).
ieart Ieveidot (kādā virsmā rievu, vagu) - par ko smagu, kas virzās vai tiek virzīts.
deformēt Ievērojami pārveidoti attēlot mākslas darbā (priekšmetu, parādību).
deformācija Ievērojami pārveidots (priekšmeta, parādības) attēlojums mākslas darbā.
leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums. Tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti.
cienīt Ievērot. Respektēt.
ievizināt Ievest (par transportlīdzekli).
ievazāt Ievest līdz ar sevi (kur iekšā ko nevēlamu) - parasti par transportlīdzekļiem.
ievazāt Ievest līdz ar sevi vai līdz ar ko citu (kur, piemēram, infekcijas slimību ierosinātājus).
ievietot Ievest un novietot (kur dzīvnieku).
sadzīt Ievest, iedabūt (ko kur iekšā).
iedzīt Ievest, iedabūt (kur iekšā ko lielā daudzumā).
dekretēt Ieviest (ko) ar likumu, dekrētu.
pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
motorizēt Ieviest motorus (kādā nozarē, uzņēmumā). Apgādāt ar motoriem (ierīci, iekārtu).
pieņemt Ieviest, iedibināt (parasti pēc iepriekšējas savstarpējas vienošanās).
pieviesties Ieviesties (kur) lielāka daudzumā (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
ieperināties Ieviesties (par dzīvniekiem, mikroorganismiem).
ieceļot Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem, augiem).
ienākt Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem).
parādīties Ieviesties, arī tikt ieviestam (par augiem, dzīvniekiem).
parādīties Ieviesties, arī tikt izgatavotam, izveidotam (piemēram, par priekšmetiem, to formu).
perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par nevēlamiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, vai augiem).
novietot Ievietot (kur dzīvnieku), panākt, ka (dzīvnieks) atrodas, uzturas (kur).
iesegt Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu.
ieklāt Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu. Ieveidot segumu (kur).
ietilpināt Ievietot (kur iekšā priekšmetus).
ievākt Ievietot (kur iekšā, piemēram, kādā telpā priekšmetu).
iestiprināt Ievietot (kur iekšā) un nostiprināt.
ieguldīt Ievietot (kur iekšā).
ieslodzīt Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aplokā) tā, ka netiek laukā.
dot Ievietot (piemēram, kādā tekstā).
hospitalizēt Ievietot (slimnieku) stacionārā ārstniecības iestādē.
iesprostot Ievietot (sprostā, iežogojumā u. tml.) tā, ka netiek laukā.
salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu. Ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
ielikt Ievietot (tekstu, attēlu, materiālu par ko, parasti laikrakstā, žurnālā).
ieguldīt Ievietot guļus (kur iekšā, parasti cilvēku).
ieguldīt Ievietot horizontāli (kur iekšā priekšmetu).
ieslāņot Ievietot kārtām, slāņiem (kur iekšā).
Uzņemt kravu Ievietot kravu transportlīdzeklī.
iepaust Ievietot, iekļaut (kādā tekstā).
iepaunāt Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus). Ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
iepaunāties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus. Ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
ietvert Ievietot, iestiprināt (kur iekšā priekšmetu).
iestarpināt Ievietot, novietot (piemēram, priekšmetu) starp ko.
ieslieties Ievietoties stāvus (kur iekšā) - par cilvēku.
Ielocīt kaulus Ievingrināt locekļus, locītavas.
Ielocīt kaulus Ievingrināt locekļus, locītavas.
salaist Ievirzīt (kur iekšā vairākus, daudzus priekšmetus).
ielaist Ievirzīt (kur iekšā, parasti lejup).
ieraidīt Ievirzīt (kur iekšā, piemēram, bumbu, ripu).
ienest Ievirzīt (kur iekšā) - par straumi, vēju u. tml.
iekārt Ievirzīt (kur iekšā) un pakārt.
iedzīt Ievirzīt (kur iekšā)- par parādībām dabā.
iedabūt Ievirzīt (kur iekšā), parasti ar pūlēm, grūtībām.
ieslēpt Ievirzīt (kur iekšā), paslēpt, neļaut saskatīt (kādu ķermeņa daļu).
ielaist Ievirzīt (piemēram, izcilni iedobumā) tā, ka cieši iekļaujas.
iepūst Ievirzīt gaisa strāvas (kur iekšā) - par vēju.
ievilkt Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu) - par cilvēku.
ievilkt Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu) - par dzīvniekiem.
ieraut Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu). Ievilkt (4).
Ievilkt (arī ieraut) vēderu Ievirzīt vēdera sienu uz iekšu.
iegriezt Ievirzīt, panākt, ka ievirzās (kur iekšā), mainot iepriekšējo kustības virzienu.
ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam.
ievest Ievirzīties (kur iekšā) - par ceļiem, takām u. tml.
ieiet Ievirzīties (kur iekšā) - par ceļu.
iekļūt Ievirzīties (kur iekšā) - par šķidrumu, gāzi.
iebraukt Ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekli.
ieplūst Ievirzīties (kur iekšā) - parasti par daudziem.
ietiekties Ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, taku.
iedziļināties Ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ierīci.
iezuzēt Ievirzīties (kur iekšā) ar žūžošu skaņu.
ieļepatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
ieklidzināt Ievirzīties (kur iekšā) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
iestrēgt Ievirzīties (kur iekšā) un nevirzīties tālāk, neizvirzīties cauri (piemēram, par izšautu lodi).
iekļauties Ievirzīties (kur iekšā) un piekļauties, pieplūkt.
ierauties Ievirzīties (kur iekšā), lai paliktu, nepamanīts, lai paslēptos.
iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti, vairoties, arī slēpjoties (no kā).
iepeldēt Ievirzīties (kur iekšā), pārvietojoties pa ūdeni (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
iekustēties Ievirzīties (kur iekšā).
salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
ienirt Ievirzīties pilnīgi zem ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
ierauties Ievirzīties uz iekšu (par ķermeņa daļu).
ievilkties Ievirzīties uz iekšu (par ķermeņa daļu).
ieplakt Ievirzīties uz iekšu (parasti par seju, tās daļām).
ienirt Ievirzīties zem ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli.
iegrimt Ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
iespiest Ievirzot, iebāžot (kur iekšā), panākt, ka tiek stingri, cieši iestiprināts. Stingri saspiest (ko iebāztu, ievirzītu kur iekšā).
gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
apgredzenot Iezīmēt (putnu) ar īpašu gredzenu, apliekot to ap putna kāju.
ieklāt Iezīmēt, iekrāsot (piemēram, zīmējumā, akvarelī ēnojumu, krāsas toni).
ielogs Iezīmētas, apvilktas kontūras (teksta, attēla malās).
slāneklis Iezis, kam raksturīga slāņaina tekstūra un kas šķeļas plāksnēs.
pucolāns Iezis, kas veidojies no irdeniem vulkānisko izvirdumu produktiem (piemēram, vulkāniskais tufs, pelni, pumeks).
rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus.
Iežu sadēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana un pārveidošanās fizikālu, ķīmisku un bioloģisku faktoru ietekmē.
Bioloģiskā (arī organiskā) dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbes rezultātā.
Organiskā (arī bioloģiskā) dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbībā.
Mehāniskā dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās fizikālu faktoru ietekmē.
Mehāniskā dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās fizikālu faktoru ietekmē.
Ķīmiskā dēdēšana Iežu sairšana ķīmisku procesu ietekmē.
Ķīmiskā dēdēšana Iežu sairšana ķīmisku procesu ietekmē.
Mākt (arī nomākt) sirdi Ilgāku laiku (ļoti) nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur). Dirnēt.
iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma (par zemi, augiem, to daļām).
klejot Ilgāku laiku doties dažādos virzienos. Vairākkārt pārvietoties no vienas uzturēšanās vietas uz citu (par dzīvniekiem).
izganīties Ilgāku laiku ganīties, līdz ir paēduši (par dzīvniekiem).
izgrozīt Ilgāku laiku grozīt (piemēram, galvu, locekļus).
klīst Ilgāku laiku iet, skraidīt, laidelēties (par dzīvniekiem).
vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets. Sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
Nomākt sirdi Ilgāku laiku ļoti nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
izvārgt Ilgāku laiku nedabūt pietiekami atpūsties.
dirnēt Ilgāku laiku nekustīgi uzturēties, atrasties (kur).
nomākt Ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
izstīvēties Ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties.
sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu).
noslaukt Ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu.
spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem. Arī mākt (2).
spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku stāvokli. Arī mākt (1).
mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
žņaugt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (par psihisku stāvokli).
izgavēties Ilgāku laiku pietiekami nepaēst, badoties.
izkauties Ilgāku laiku plēsties (par dzīvniekiem).
vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko) - par dzīvniekiem.
ieskrieties Ilgāku laiku skrienot, iekarst, aizrauties.
uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
uzplīties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
uzglabāties Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem).
sabarot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu barot (dzīvnieku). Ilgāku laiku barot (dzīvnieku līdz noteiktam brīdim).
nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties (kur), netiekot nodarbinātam (par darba dzīvniekiem).
noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
nokviekties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kviekt.
noniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz niekoties.
nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz saimniekot (parasti līdz nogurumam).
notekāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz tekāt (parasti līdz nogurumam).
noknibināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gausi strādāt. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nenopietni, niekojoties strādāt.
sakaukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaukt (par dzīvniekiem). Ilgāku laiku kaukt (līdz noteiktam brīdim).
nokaucināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti kaucināt (dzīvnieku).
nodzenāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu neatlaidīgi meklēt.
nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nepareizi, neprasmīgi saimniekot (piemēram, saimniecībā, uzņēmumā).
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu tiekties (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
nolocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam).
nolīkāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam). Nolīkņāties.
nolīkņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam). Nolocīties (3).
izčakarēties Ilgāku laiku, daudz bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (ar transportlīdzekli), nolietot (to, tā daļas).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (ar transportlīdzekli), ļoti nolietot (to, tā daļas).
izdīkties Ilgāku laiku, daudz dīkt (par dzīvniekiem).
nodzenāt Ilgāku laiku, daudz dzenājot, arī nodarbinot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
nodzīt Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvniekus, arī cilvēkus), ļoti nogurdināt, arī novājināt (tos).
izdzirdināt Ilgāku laiku, daudz dzirdināt (dzīvnieku). Izdzirdīt (1).
izdzirdīt Ilgāku laiku, daudz dzirdīt (dzīvnieku). Izdzirdināt (1).
nostrādāt Ilgāku laiku, daudz izmantojot darbā, ļoti nogurdināt, arī novājināt (darba dzīvnieku).
izkārdināt Ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko vēlamu, iekārojamu).
izkviekties Ilgāku laiku, daudz kviekt.
noskriet Ilgāku laiku, daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
izmeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi).
nomeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi). Izmeklēties.
izniekoties Ilgāku laiku, daudz niekoties.
notramdīt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
notrenkāt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
noņurcīt Ilgāku laiku, daudz ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudāt, parasti, līdz asaras vairs netek.
izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
izstāvēties Ilgāku laiku, daudz stāvēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izsvārstīties Ilgāku laiku, daudz svārstīties (par priekšmetu).
notekāt Ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
iztrakoties Ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem).
notramdīt Ilgāku laiku, daudz tramdot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
notrenkt Ilgāku laiku, daudz trencot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
notrenkāt Ilgāku laiku, daudz trenkājot (dzīvnieku), ļoti noguldināt (to).
notriekt Ilgāku laiku, daudz triecot (dzīvnieku, arī cilvēku), ļoti nogurdināt (to).
nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos). Būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
noslaukt Ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus). Ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu.
vecbiedrs Ilggadējs biedrs (kādā kolektīvā).
aizbadoties Ilgi būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un just lielu izsalkumu. Izbadoties (biežāk).
izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.). Būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
pārdeldēt Ilgi lietojot, radīt (apģērbam, priekšmetam) izdilumu, caurumu.
iekosties Ilgi netiekot kustinātam, kļūt grūti kustināmam.
ovācijas Ilgi, vētraini aplausi, kuros izpaužas atzinība, sajūsma, uzmudinājums un kurus bieži pavada priekpilni izsaucieni.
gaidīt Ilgoties, lai (kas) īstenotos, piepildītos, tiekties (pēc kā).
ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma. Laikmets.
Elektriskais loks Ilgstoša elektriskā izlāde starp elektrodiem.
Elektriskais loks Ilgstoša elektriskā izlāde starp elektrodiem.
pārogļoties Ilgstošā laikposmā īpašos apstākļos pārveidoties per ogli (piemēram, par senu dzīvnieku un augu atliekām).
sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli).
Piekladzināt (pilnas) ausis Ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
Piekladzināt pilnas ausis Ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
kvankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni). Kvekšķēt.
knibināties Ilgstoši, arī gausi strādāt. Nenopietni, niekojoties strādāt.
knubināties Ilgstoši, arī gausi strādāt. Nenopietni, niekojoties strādāt.
izbadoties Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu. Izsalkt (1).
dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu vilkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidus daļas.
butaforija Imitēti priekšmeti (reklāmai, demonstrēšanai).
metropole Imperiālistiska valsts, kas ir iekarojusi un pakļāvusi savai ekspluatācijai citu tautu teritorijas un attieksmē pret tām ir augstākā vara.
koloniālisms Imperiālistisko valstu politika - ekonomiski vājāk attīstītu zemju pakļaušana, teritoriju sagrābšana, kolonizēšana, pirmiedzīvotāju apspiešana.
neokoloniālisms Imperiālistisko valstu politika, kuras mērķis ir jaunās formās saglabāt vai nodibināt savu ekonomisko un politisko kundzību bijušajās kolonijās un puskolonijās pēc koloniālisma sistēmas likvidēšanas.
ķeizars Impērijas valdnieks. Šī valdnieka tituls.
maiji Indiāņu tauta Meksikā, Jukatanas pussalā.
acteki Indiāņu tautība Meksikā.
Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
nitroglicerīns Indīga, dzidra, eļļaina, eksplozīva viela.
toksīni Indīgas vielas, kuras izdala patogēnās baktērijas, arī daži dzīvnieki, augi.
Zilā kurpīte Indīgs dekoratīvais augs.
karakurts Indīgs zirneklis (Vidusāzijas tuksnešos, Krimas stepēs).
skorpions Indīgs zirnekļveidīgo kārtas dzīvnieks (tropos, subtropos) ar slaidu, posmotu ķermeni.
skolopendra Indīgs, līdz 30 centimetriem garš daudzkāju klases dzīvnieks (tropos, subtropos), kam viduklis sastāv no 21 līdz 23 posmiem ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās
personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
individualizācija Indivīda izdalīšana pēc tā raksturīgākajām īpašībām. Katras atsevišķas vienības īpatnību ievērošana (pētījot priekšmetu vai parādību kopumu).
Puķu valoda Indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
Zemnieku saimniecība Individuāla lauksaimniecības produkcijas ražotāja saimniecība, kas balstās uz ražošanas līdzekļu individuālo īpašumu.
automāts Individuālais automātiskais strēlnieku šaujamierocis.
šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi.
individuālists Individuālisma (2) piekritējs.
kolektivizācija Individuālo zemnieku saimniecību brīvprātīga apvienošanās kolektīvās (kooperatīvās) saimniecībās.
peldjosta Individuāls glābšanas līdzeklis - no korķa, putuplasta izgatavota jostas veida ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens. Glābšanas josta.
peldveste Individuāls glābšanas līdzeklis - piepūšama vai no korķa, putuplasta izgatavota ap muguru un krūtīm apliekama ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens.
gāzmaska Individuāls līdzeklis, ierīce elpošanas orgānu aizsardzībai.
reaktors Induktivitātes spole īsslēguma strāvas ierobežošanai un vajadzīgā sprieguma kvalitātes nodrošināšanai elektriskajos tīklos.
drosele Induktivitātes spole, kuru ieslēdz maiņstrāvas elektriskajā ķēdē, lai ar to regulētu vai ierobežotu strāvas lielumu.
superinfekcija Infekcija, ar kuru inficējas jau inficēts cilvēks.
pilieninfekcija Infekcija, ko iztaisa (parasti) siekalas, kurās ir slimības izraisītāji.
Iekšējā infekcija Infekcija, kuras cēlonis ir pašā organismā.
Garais klepus Infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes.
Garais klepus Infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes.
izsēja Infekcijas izkliedēšanās (organismā).
serumterapija Infekcijas slimība ārstēšana ar serumiem, kas iegūti no mākslīgi imunizētu dzīvnieku, asinīm.
Vēžu mēris Infekcijas slimība, kas īsā laikā izraisa vēžu nobeigšanos.
endēmija Infekcijas slimība, kas sastopama tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
riketsioze Infekcijas slimība, ko izraisa riketsijas (piemēram, izsitumu tīts).
dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
zoonoze Infekcijas slimība, kuras ierosinātājs parazitē kādā dzīvnieku sugā vai vairākās sugās (piemēram, trakumsērga, tuberkuloze, tularēmija).
bacilis Infekcijas slimības izraisītājs.
epizootija Infekcijas slimības masveida izplatīšanās dzīvnieku vidū.
epidēmija Infekcijas slimības masveida izplatīšanās.
Transmisīvās slimības Infekcijas slimības, ko parasti pārnēsā asinssūcēji kukaiņi, ērces.
ķīmijterapija Infekcijas slimību ārstēšana ar ķīmiskām vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimību izraisītājiem. Ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām.
seroterapija Infekcijas slimību ārstēšana ar serumiem.
kārpa Infekciozas slimības izraisīts ciets, norobežots, pārragots labdabīgs veidojums uz ādas.
reimatisms Infekciozi alerģiska slimība, kas saistīta galvenokārt ar sirds un locītavu saistaudu iekaisumu un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
liecība Informācija, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
Gaismas avīze Informācijas iekārta, kurā tekstu veido ar elektriskajām spuldzēm.
Gaismas avīze Informācijas iekārta, kurā tekstu veido ar elektriskajām spuldzēm.
Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
Masu (arī masveida) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
radio Informācijas raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana. Attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
Kailā ēde Iniekcioza ādas slimība.
piodermija Iniekcioza strutaina ādas slimība.
Intramuskulāra injekcija Injekcija muskulī.
Intramuskulāra injekcija Injekcija muskulī.
Intravenoza injekcija Injekcija vēnā.
Intravenoza injekcija Injekcija vēnā.
karbofoss Insekticīds - eļļains šķidrums ar vāju smaku.
heksahlorāns Insekticīds - gaiša, kristāliska viela.
hlorofoss Insekticīds, kas satur hloru un fosforu.
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
programma Instrumentāla skaņdarba satura izklāsts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai darba nosaukumā.
priekšspēle Instrumentāla, parasti neliela, epizode, kas ievada skatuves skaņdarbu. Plašāks sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko tā galvenā tēma vai daļa (daļas). Arī ievads.
instrumentālists Instrumentālisma piekritējs.
Optisks instruments (arī aparāts) Instruments (aparāts), kurā ir optiska sistēma (piemēram, mikroskops, tālskatis, projekcijas aparāts).
pincete Instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem.
tonometrs Instruments acs iekšējā spiediena un acs ābola elastīguma mērīšanai.
laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
meridiānriņķis Instruments debess spīdekļu ekvatoriālo koordinātu noteikšanai.
teleskops Instruments ļoti tālu, parasti debess, objektu attēlu iegūšanai, izmantojot šo objektu elektromagnētisko starojumu.
ekstraktors Instruments, ar ko ekstrahē (1).
pasāžinstruments Instruments, ar ko novēro spīdekļa iziešanu cauri meridiānam vai pirmā vertikāla plaknei.
rentgenmikroskops Instruments, kurā objekta mikrostruktūras pētījumiem izmanto rentgenstarojumu.
intelektuālis Intelektuāla darba darītājs (piemēram, zinātnieks, konstruktors).
pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana.
Gara dāvanas Intelektuālās spējas, apdāvinātība.
Gara dāvanas Intelektuālās spējas. Apdāvinātība.
intelektuālists Intelektuālisma (2) piekritējs.
rigiditāte Intelektuāls, emocionāls, arī motivācijas inertums, nespēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem.
lēkme Intensīva (parasti klepus, smieklu, raudāšanas) norise.
sprostuguns Intensīva apšaude (noteiktā joslā), kas kavē pretinieka pārvietošanos.
izspiest Intensīvi izmantojot (dabas objektu), iegūt (ko).
Meklēt rokā Intensīvi meklēt.
Meklēt rokā Intensīvi meklēt.
izspiest Intensīvi saimniekojot, iegūt (ko no lauksaimniecības dzīvniekiem).
sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt. Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā, arī fiziskā stāvoklī), arī pilnīgi iegrimt domās.
safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt. Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
sasapņoties Intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt. Intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt ar kājām (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
Meklēt (kā) ar uguni Intensīvi, neatlaidīgi meklēt.
Meklēt (kā) ar uguni Intensīvi, neatlaidīgi meklēt.
reklāma Interesantā, saistošā formā sniegta informācija ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml. Teksts, attēls, kinofilma, radioraidījums, televīzijas raidījums u. tml., kas satur šādu informāciju.
internacionālists Internacionālisma (1) piekritējs.
mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā.
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā. Mīlestība (1).
intuitīvists Intuitīvisma piekritējs.
kaponieris Inženierbūve aizstāvēšanās pozīcijas priekšā, kas nodrošina flanga uguns raidīšanu divos pretējos virzienos.
bortinženieris Inženieris - apkalpes loceklis (parasti lidaparātā).
būvinženieris Inženieris celtnieks.
ūdensvads Inženiertehnisko būvju un iekārtu sistēma apgādei ar ūdeni.
karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
poligons Īpaša atklāta teritorija saliekamo būvkonstrukciju izgatavošanai.
zoospora Īpaša dažu ūdensaugu un zemāko sēņu vairošanās šūna, kas spēj kustēties ūdenī līdzīgi vienkāršākajiem dzīvniekiem.
privilēģija Īpaša izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir (piemēram, atsevišķam cilvēkam, organizācijai, valstij) atšķirībā no citiem līdzīgiem. Izdevīga izņēmuma tiesība, priekšrocība.
nāve Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga bioloģisko procesu neatgriezeniska pārtraukšanās šūnās un olbaltumvielu struktūru sairšana.
siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību. Sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība.
pudlingot Īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzi.
nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu. Šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta).
nieze Īpaša sajūta, kas rada tieksmi kasīt ādu.
mazgātava Īpaša telpa, celtne, arī vieta, kas paredzēta, iekārtota (kā) mazgāšanai.
tīrītava Īpaša telpa, celtne, vieta, arī uzņēmums, kas ir paredzēts, iekārtots (kā) tīrīšanai.
Magnētiskā lēca Īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli.
Magnētiska lēca Īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli.
žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
medaļa Īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
gļotvielas Īpašas (dzīvnieku un augu organismu) vielas - lielmolekulāri ogļhidrāti, kas veido koloidālus šķīdumus.
Vaļu medību kuģis Īpašas konstrukcijas kuģis, kas aprīkots ar speciālām iekārtām vaļu medībām.
Diplomātiskā imunitāte (arī neaizskaramība) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
Diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
Diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurās viņi akreditēti.
fakturēt Īpaši apdarināt (materiāla, priekšmeta virsmu).
snaiperis Īpaši apmācīts karavīrs, kas ar precīzu šāvienu iznīcina pretinieka karavīrus, kā arī, sauļot ar trasējošām lodēm, norāda mērķus artilērijai.
matēt Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu).
strops Īpaši darināts bišu miteklis.
ūdensdziedinātava Īpaši iekārtota ārstniecības iestāde, kur ārstē ar ūdensdziedniecības metodēm.
ēdamistaba Īpaši iekārtota istaba, kurā ēd.
lidosta Īpaši iekārtota stacija pie lidlauka lidaparātu pasažieru apkalpošanai. Lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
lasītava Īpaši iekārtota telpa (bibliotēkā, klubā u. tml.), kurā apmeklētāji lasa.
Sarkanais stūrītis Īpaši iekārtota telpa (piemēram, iestādē, uzņēmumā, kopmītnē), kurā organizē izglītojošus, audzinošus u. tml. pasākumus.
Sarkanais stūrītis Īpaši iekārtota telpa (piemēram, iestādē, uzņēmumā, kopmītnē), kurā organizēja izglītojošus, audzinošus u.tml. pasākumus.
diedzētava Īpaši iekārtota telpa (sēklu) diedzēšanai.
virtuve Īpaši iekārtota telpa ar pavardu ēdienu gatavošanai.
vannasistaba Īpaši iekārtota telpa, kurā atrodas vanna.
ēdamtelpa Īpaši iekārtota telpa, kurā ēd.
kosmodroms Īpaši iekārtota teritorija kosmisko lidaparātu sagatavošanai lidojumam, palaišanai, to lidojuma vadībai un kontrolei.
stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka, parasti govs, zirga, novietošanai. Arī aizgalds.
lecambedre Īpaši iekārtota vieta, kur pēc lēciena piezemējas tāllēcējs, trīssoļlēcējs.
sabērtuve Īpaši iekārtota vieta, telpa, kur (ko) saber.
lasāmzāle Īpaši iekārtota zāle (piemēram, bibliotēkā, muzejā), kurā apmeklētāji lasa.
ēdamzāle Īpaši iekārtota zāle, kurā ēd.
terminālis Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta teritorija (parasti kravas konteineru pārkraušanai ostās).
parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
vivārijs Īpaši iekārtotas telpas laboratorijas izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai.
kuļamklons Īpaši iekārtoto kuļamvieta.
kraujlaukums Īpaši iekārtots laukums dažādu materiālu nokraušanai.
karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Kara bāze.
Kara bāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Karabāze.
pakete Īpaši iesaiņots pārsienamā materiāla komplekts pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanai.
izlase Īpaši izraudzītu priekšmetu, parādību grupa (piemēram, pētīšanai, novērošanai).
skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču, arī izstrādājumu paraugi to reklamēšanai, informēšanai par tiem.
bura Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
ala Īpaši izveidots cilvēku miteklis (piemēram, klintī, zemē).
ietvere Īpaši izveidots priekšmets (pie celtņu sienām), kurā iestiprina karoga kātu.
vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piemēram, viesnīcā, sanatorijā, transporta līdzeklī).
desa Īpaši sagatavota (piemēram, gaļas, subproduktu) masa, kas iepildīta dzīvnieku zarnās, celofānā u. tml.
pildījums Īpaši sagatavota produktu masa, kas tiek pildīta kulinārijas izstrādājumā, arī augļos, dārzeņos.
ligzda Īpaši veidots (kukaiņu, parasti plēvspārņu) miteklis.
pamatne Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums (kā) novietošanai, uzstādīšanai. Arī priekšmets (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
odere Īpaši veidots aizsargslānis, arī apmetums (kā) iekšpusē.
zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastveida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
izlaidums Īpaši veidots paplašinājums, pagarinājums (piemēram, priekšmetam).
lozungs Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu. Šāda plakāta teksts.
sauklis Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu. Šāda plakāta teksts. Lozungs (2).
maska Īpaši veidots tērps, kas attēlo, piemēram, augu, dzīvnieku, fantastisku būtni. Cilvēks šādā tērpā.
starppriekškars Īpaši veidots, parasti viegls, priekškars, ko izmanto starplaikā starp skatiem, ainām, retāk cēlieniem.
Smalka lieta Īpaši vērtīgs, neparasts priekšmets.
Smalka lieta Īpaši vērtīgs, neparasts priekšmets.
spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (piemēram, vielai, molekulām, atomiem), kas rada iespēju (tos) skaldīt (4).
spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu.
spīdība Īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina (vielai, priekšmetam u. tml.) spēju izstarot vai atstarot gaismu.
Radības (arī kvalitatīvais) īpašības vārds Īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
Kvalitatīvais (arī kādības) īpašības vārds Īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
vadāmība Īpašību kopums (kādai sistēmai, piemēram, iekārtai, ierīcei), kas nodrošina iespēju pakļaut (tās) darbību noteiktai vadībai.
lielums Īpašību kopums (parasti apjoms), ko raksturo, salīdzinot ar kādu citu priekšmetu, parādību.
saīsināmība Īpašību kopums (parasti priekšmetam), kas ļauj samazināt (tā) garumu.
vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu.
tulkojamība Īpašību kopums (piemēram, tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā.
apjoms Īpašību kopums (priekšmetam), ko veido garums, platums un augstums.
tiesībsubjektība Īpašību kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam.
Tīras asinis Īpašību kopums, kas piemīt dzīvniekam, kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukuma.
ražīgums Īpašību kopums, spēja (iekārtai, ierīcei u. tml.) veikt (noteiktā laikposmā) kādu darbu, radīt produkciju.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
nozīme Īpašību, pazīmju kopums, kurā izpaužas (kā) vērtība, ietekme, arī būtība (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
pārkūdroties Īpašos apstākļos (piemēram, aizaugušos ezeros, purvos) sadaloties, pārveidoties par kūdru (par augu atliekām).
piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts baits sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
Svaru bumba Īpašs (parasti lodveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
Svaru bumba Īpašs (parasti lokveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
dīgļsega Īpašs apvalks, kas aizsargā (cilvēka vai dzīvnieku) dīgli no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes.
Hipnotiskais miegs Īpašs hipnozes stāvoklis, kad saglabājas hipnotizētāja kontakts ar slimnieku.
klauzula Īpašs noteikums dokumentā (piemēram, līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
pakarams Īpašs priekšmets, parasti horizontālas nūjas, stiegras veidā ar slīpiem galiem, apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
ātrruna Īpašs runāšanas, deklamēšanas veids paātrinātā tempā (teātra mākslā).
valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
mērdene Īpašs trauks sīku dzīvnieku (parasti kukaiņu) nonāvēšanai.
mikstūra Īpašs virstoņu pastiprinājums (piemēram, ērģelēm, elektroniskajiem mūzikas instrumentiem).
fleksūra Īpašs zarnas saliekums.
siekalas Īpašu mutes dobuma dziedzeru sekrēts - šķidrums bez krāsas un garšas.
piederums Īpašums (parasti priekšmeti).
privātīpašums Īpašums, kas pieder privātai personai vai privātu personu grupai un kam (parasti kapitālistiskajā iekārtā) ir ekspluatatorisks raksturs
virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
vietvārds Īpašvārds, ar ko apzīmē kādu ģeogrāfisku objektu.
izdarība Īpatnēja (dzīvnieku) darbība vai darbību kopums.
īpatnība Īpatnēja iezīme (piemēram, priekšmetam, parādībai).
piesmaka Īpatnēja nepatīkama (piemēram, pārtikas produktu, priekšmetu) papildu smaka.
īpatnis Īpatnējs augs vai dzīvnieks.
individualitāte Īpatnību kopums (piemēram, dzīvniekam).
Lieta grozās (ap ko) Ir runa (par ko). Notiek (kas).
Lieta grozās (ap ko) Ir runa (par ko). Notiek (kas).
regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras.
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām. Augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
mītnieks Īrnieks.
vīpsna Ironija, nievīgums (piemēram, attieksmē pret ko).
ieirt Irot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu). Ieairēt.
ieirties Iroties ievirzīties (kur iekšā). Ieairēties (1).
Puspasaules apskriet Īsā laikā steigšus apmeklēt daudzus, pabūt vairākās, parasti attālās vietās.
Diftongisks savienojums Īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r tai pašā zilbē.
Diftongisks savienojums Īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r tai pašā zilbē.
krekšķis Īsa, aprauta ieklepošanās.
piebilst Īsi pateikt (ko), papildinot, precizējot iepriekš teikto.
konspektēt Īsi pierakstīt (piemēram, no teksta, runas) svarīgāko saturu.
rekapitutēt Īsi, apkopojoši atkārtot (kādu tekstu).
iesmējiens Īsi, aprauti smiekli.
pussmiekls Īsi, aprauti smiekli.
koncentrēt Īsi, mērķtiecīgi kārtot, saistīt (piemēram, tekstu, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā).
sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piemēram, kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
korners Īslaicīga kapitālistu vienošanās, lai spekulētu, uzpērkot preču krājumus un paaugstinot cenu.
iekauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> iekaukties (1).
kvieciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kviekt.
tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem.
Nebūt savā sejā Īslaicīgi pārmainīties ārējā izskatā, piemēram, negatīvu emociju ietekmē.
kūkums Īslaicīgs muguras izliekums uz āru (cilvēkam vai dzīvniekam), plecu saliekums (cilvēkam).
virkšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē.
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests. Kriukšķis.
brakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
brikšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls. Kraukšķis.
skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapšķis.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapsts.
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakšķis.
blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
bliukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko.
paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis.
knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
šņaksts Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts.
šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
blūkšķis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
tirkšķis Īslaicīgu, samērā asu, cita citam ātri sekojošu trokšņu kopums, ko rada, piemēram, ierīces, mehānismi, plīstoši audumi.
šeihs Islama garīdznieks, teologs, tiesībnieks.
musulmanis Islama piekritējs. Muhamedānis.
muhamedānis Islama piekritējs. Musulmanis.
korāns Islama reliģiski dogmatisku, mitoloģisku un juridisku tekstu krājums.
sunna Islama tekstu krājums, kurā Ietilpst leģendas par Muhamedu, kā arī korāna papildinājumi un iztulkojumi.
šariats Islama tiesisko, sadzīves un reliģisko normu kopums, kam pamatā ir korānā iekļautie likumi.
konspekts Īss (piemēram, teksta, runas) svarīgākā satura pieraksts.
reprīze Īss humoristisks priekšnesums, ko klauni vai citi cirka vai estrādes mākslinieki izpilda (parasti) starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem.
skečs Īss humoristisks vai satīrisks dramaturģijas darbs, arī estrādes priekšnesums, parasti divām vai trim darbības personām.
Patenta formula Īss izgudrojuma objekta apraksts, kas ir formulēts saskaņā ar likumu prasībām un nosaka izgudrojuma aizsardzības robežas.
piezīme Īss teksts, kurā fiksēts kāds fakts, doma u. tml. Teksts, kurā ir fiksēts (piemēram, lekcijas, grāmatas) galvenais saturs.
rekapitulācija Īss, apkopojošs (kāda teksta) atkārtojums.
lapidārs Īss, kodolīgs, izteiksmīgs (piemēram, par stilu, izteiksmes līdzekļiem).
strupulis Īss, strups priekšmets, veidojums (parasti kā daļa, posms).
priekšistaba Istaba, kas atrodas priekšā citām istabām. Priekšējā istaba.
guļamistaba Istaba, kas iekārtota gulēšanai.
salons Istaba, kas iekārtota viesu pieņemšanai.
Gultas vieta istabas daļa, ko izmanto apakšīrnieks.
Gultas vieta Istabas daļa, ko izmanto apakšīrnieks.
istablietas Istabas iekārtas priekšmeti.
teatralitāte Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekli. Teatrālisms (1).
teatrālisms Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekli. Teatralitāte (1).
analīze Īstenības izziņas paņēmiens - (parādības, objekta) sadalīšana sastāvdaļās loģiskās abstrakcijas ceļā.
sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
krāsa Īstenības mākslinieciskā atveidojuma īpatnības, nianses, arī izteiksmes līdzekļi (mākslas darbā).
priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
nokūpēt Īsu brīdi būt tādam, no kura izdalās kvēpi, dūmi. Īsu brīdi būt tādam, virs kura kūp, put, piemēram, smiltis, putekļi, sniegs.
nočirkstināt Īsu brīdi čirkstināt un pabeigt čirkstināt (piemēram, priekšmetu).
nopriecāties Īsu brīdi izjust, arī izpaust prieku.
aizklunkšķēties Īsu brīdi klunkšķēt. _biežāk_ Ieklunkšķēties.
nokrekšķināties Īsu brīdi krekšķināt un pabeigt krekšķināt.
nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par putekļiem, smiltīm). Noputēt (2).
aizkustēties Īsu brīdi kustēties. Iekustēties.
nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par priekšmetiem).
nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (piemēram, par priekšmetiem).
nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem).
nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem). Nokaukties (1).
nokrekšķēties Īsu brīdi, vienu reizi krekšķēt. Nokrekšķēt (1).
nokrekšķēt Īsu brīdi, vienu reizi krekšķēt. Nokrekšķēties.
nokviekties Īsu brīdi, vienu reizi kviekt.
nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi pīkstēt (par dzīvniekiem).
noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt smalku, stieptu skaņu (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
nošņākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Nošņākt (3).
nošņākt Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Nošņākties (3).
norēkties Īsu brīdi, vienu reizi rēkt (par dzīvniekiem). Norēkt (1).
norēkt Īsu brīdi, vienu reizi rēkt (par dzīvniekiem). Norēkties (1).
norūkt Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (parasti par dzīvniekiem).
nošņākties Īsu brīdi, vienu reizi šņākt (par dzīvniekiem, arī cilvēkiem).
lapidārisms Īsums, kodolīgums, izteiksmīgums (piemēram, stilā, izteiksmes līdzekļos).
nemūžam It nekad, it nekādos apstākļos.
Masku komēdija Itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir raksturīgs tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un četri pastāvīgi tēli.
Masku teātris (arī komēdija) Itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
Masku teātris (arī komēdija) Itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
karbonārs Itālijā 19. gadsimta sākumā nodibinātas slepenas biedrības loceklis, kas cīnījās pret franču un austriešu okupācijas varu Itālijā un par Itālijas apvienošanu.
cinisms Izaicinoši nicinoša izturēšanās pret vispārpieņemtām tikumības un pieklājības normām, to atklāta ignorēšana.
uzaudzēt Izaudzēt (augus, dzīvniekus, to kopumu).
pieaudzēt Izaudzēt (augus, dzīvniekus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko).
pieaudzēt Izaudzēt (dzīvniekus, augus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
izstiepties Izaugt (garumā)- par cilvēkiem vai dzīvniekiem
pieaugt Izaugt lielākā, arī pietiekamā daudzumā (par augiem).
pastīdzēt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
izstīdzēt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
novēloties Izaugt, nogatavoties vēlāk nekā parasti (par augiem, augļiem).
padoties Izaugt, tikt izaudzētam, parasti atbilstoši kādām prasībām, normām (par augiem, dzīvniekiem).
Sēžas (arī sēdes) tulzna Izaugums astes apvidū (mērkaķu dzimtas dzīvniekiem).
kumbrs Izaugums, arī izliekums (augiem, to daļām).
kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
izbāznis Izbāzts dzīvnieks. Izbāzts priekšmets.
nomirt Izbeigt bioloģiski eksistēt (par cilvēku).
izslēgties Izbeigt darboties (piemēram, par mašīnu, ierīci u. tml.), tiekot atvienotam no enerģijas avota.
salūzt Izbeigt eksistēt, izzust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
pazust Izbeigt pastāvēt, tikt likvidētam, novāktam (piemēram, par priekšmetiem).
nonāvēties Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (par cilvēku). Nogalināties.
nogalināties Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (parasti par cilvēku). Nonāvēties.
izdzist Izbeigt, pārstāt spīdēt, mirdzēt (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
notecēt Izbeigties (par, parasti iepriekš noteiktu, laikposmu).
apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (par ekonomiskām parādībām).
izčakarēt Izbikstīt, izrušināt, izrakņāt (parasti, ko meklējot).
piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
līnijdroška Izbraucamie rati ar sēdekli garenvirzienā.
izripot Izbraukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
iznākt Izbraukt (par transportlīdzekļiem).
kāpnes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes priekšā).
trepes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes, ieejas priekšā).
ievilkt Izbūvēt, ierīkot (ar vadiem saistītas iekārtas, ierīces)
cilme Izcelšanās (cilvēkam, dzīvniekiem, augiem).
ciltskoks Izcelšanās, attīstības, radniecības grafisks attēlojums (dzīvniekiem, augiem).
uzsvērt Izcelt (piemēram, domu, formas elementu runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.).
izsēdināt Izcelt pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
degt Izcelties ar spožumu, ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
uzsvars Izcēlums (piemēram, domai, formas elementam runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.).
emigrēt Izceļot no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
izcilība Izcilas sekmes (mācību nobeigumā, galīgajā novērtējumā).
izcilnieks Izcili labs īpatnis, eksemplārs (parasti augs).
korifejs Izcils (zinātnes, mākslas) darbinieks.
maestro Izcils mākslas darbinieks (parasti mūzikā).
imams Izcils musulmaņu zinātnieks.
triumfs Izcils panākums, izcila uzvara. Pozitīva sabiedrības attieksme, arī gods, ko rada šāds panākums, uzvara.
Vārda (mākslas) meistars Izcils rakstnieks, dzejnieks.
Vārda (mākslas) meistars Izcils rakstnieks, dzejnieks.
tribūns Izcils sabiedrisks darbinieks, orators, publicists.
skolotājs Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju.
dižgars Izcils zinātnes vai mākslas darbinieks. Ģēnijs.
izdzīt Izdabūt ārā, izvest (ar stumjamu transportlīdzekli).
krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas), parasti mazliet.
izkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti seju vai tās daļas).
nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas. Izkrāsoties.
krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas. Lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti savas sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem, parasti mazliet.
strobēt Izdalīt (signālu, tā daļu) noteiktā laika intervālā vai noteiktā frekvenču joslā.
detektēt Izdalīt (zemfrekvences svārstības) no modulētām augstfrekvences svārstībām.
izsvīst Izdalīt daudz sviedru. Intensīvi svīst (par cilvēku, dzīvnieku, to ķermeņa daļām).
medot Izdalīt nektāru (par augiem, ziediem).
izdot Izdalīt, izsniegt lietošanā (parasti vairākiem kādus priekšmetus).
kvēlot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
zvērot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem). Kvēlot (2).
ēnoties Izdalīties, būt redzamam uz gaiša fona (piemēram, par tumšu priekšmetu, figūru).
rezecēt Izdarīt (kā) rezekciju.
sekvestrēt Izdarīt (kā) sekvestru (2).
eksperimentēt Izdarīt eksperimentu (1).
apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu (ticīgo uztverē).
iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot (kādu naudas summu) piekritīgajā iestādē. Samaksāt daļu (no kādas summas).
iet Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) - par kājām. Veidoties (par soļiem).
izpotēt Izdarīt potēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Nākt prettriecienā Izdarīt prettriecienu (par pretinieku).
Nākt pretuzbrukumā Izdarīt pretuzbrukumu (par pretinieku).
Nākt pretuzbrukumā (arī prettriecienā) Izdarīt pretuzbrukumu (prettriecienu) - par pretinieku.
dancot Izdarīt straujas, lēkājošas kustības (par dzīvniekiem).
izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā. Apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
Salaist grīstē Izdarīt tā, ka (kas) mežģījas, notiek pretēji vēlamajam.
Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika nekā paredzēts (kādam nolūkam).
Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika, nekā paredzēts (kādam nolūkam).
Rokas smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
Rokas (arī nagus vienk.) smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
Traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
Pārspēt (pašam) sevi Izdarīt, paveikt ko ievērojami labāk, nekā parasti pats to spēj izdarīt, paveikt.
apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
atsveķot Izdarot iegriezumus koka stumbrā, panākt, ka iztek sveķi.
iedēt Izdēt (kur iekšā).
piedēt Izdēt (olas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
izdevējs Izdevniecības īpašnieks.
papildizdevumi Izdevumi (naudas summas), kas rodas papildus iepriekš paredzētajiem izdevumiem.
kapitālieguldījums Izdevumi nolūkā izveidot jaunus, kā arī rekonstruēt vai paplašināt esošos pamatlīdzekļus tautas saimniecībā.
tāme Izdevumu, kādas darbības izmaksu iepriekšējs aprēķins.
sagudrot Izdomāt, sacerēt, parasti ar pūlēm (tekstu, frāzi u. tml.).
izmantot Izdot, parasti mērķtiecīgi (piemēram, naudas summu, līdzekļus).
pienaglot Izdurot cauri smailu priekšmetu (piemēram, durkli, naglu), piesaistīt (cilvēku pie ka, kam klāt).
iztrenkt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
iztriekt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
izplūde Izeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
Jūras vārti Izeja no ostas, upes atklātā jūrā, ieeja no atklātas jūras ostā, upē. Vieta, kur upe ietek jūrā.
pūst Izelpā ar gaisa strāvām veidot (dobus priekšmetus no kādas masas).
smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
šņaukāt Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem).
šņaukāties Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem).
kalkot Izgatavot (attēla, teksta) kopiju, izmantojot kalku.
uzmeistarot Izgatavot (ko), parasti ātri, arī ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
izmeistarot Izgatavot (parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi).
pierasēt Izgatavot (rasējumus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
izlaist Izgatavot un nodot pārdošanā (priekšmetu, vielu u. tml.).
pavairot Izgatavot vairākos eksemplāros (tekstu, attēlu) no (tā) oriģināla, arī kopijas.
sameistarot Izgatavot, arī salabot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
sataisīt Izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā. Izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Politehniskā izglītība Izglītība, kuras saturā iekļauts zināšanu kopums par galvenajiem ražošanas principiem un nozarēm, vispārtehnisko prasmju un iemaņu izveide.
sagludināt Izgludināt (ar gludekli ko) lielākā daudzumā. Izgludināt (ar gludekli kā lielāku daudzumu).
izšņāpt Izgriezt (kur, piemēram, caurumu, robu priekšmetā).
roce Izgriezums apģērbā piedurknei, arī vieta, kur piedurkne savienojas ar apģērba priekšpuses krūšu daļu un muguras gabalu.
sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju). Sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai.
skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar vienu vai vairākām skrūvēm.
izšķīst Izjukt (piemēram, tiekot vārītam).
izputēt Izjukt, izšķīst (par priekšmetiem, priekšmetu kopu).
sastapties Izjust (kāda attieksmi, izturēšanos).
respektēt Izjust dziļu cieņu (pret kādu, ko), pakļauties (kāda, kā) ietekmei.
ilgoties Izjust dziļu tieksmi, vēlēšanos būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko (parasti, izjūtot arī skumjas, grūtsirdību).
ienīst Izjust naidīgu attieksmi (pret ko).
šķebināties Izjust nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns.
priecāties Izjust prieku. Būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
Dārgi (sa)maksāt Izjust savas rīcības negatīvās sekas.
Dārgi maksāt Izjust savas rīcības negatīvās sekas.
iekārot Izjust spēcīgu baudkāru tieksmi iegūt (pretēja dzimuma cilvēku). Izpaust šādu tieksmi.
tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos, alkatīgi tiekties (pēc kā).
gribēt Izjust vajadzību (pēc kā). Arī vēlēties, tiekties.
gribēties Izjust vajadzību (pēc kā). Arī vēlēties, tiekties. Gribēt (1).
neapmierinātība Izjūta, negatīvs pārdzīvojums, emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepiepildītas tieksmes, vajadzības, vēlēšanās.
iepazīt Izjūtot, pārdzīvojot uzzināt, iegūt priekšstatu.
iepazīties Izjūtot, pārdzīvojot uzzināt, iegūt priekšstatu.
izcelties Izkāpt (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena).
ekskrementi Izkārnījumi (dzīvniekiem, arī cilvēkam).
Vēdera izeja Izkārnījumu izvadīšana no organisma. Defekācija.
izsust Izkarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izkārtne Izkārta reklāma.
iegrozīties Izkārtot (ko) tā, lai izveidotos vēlamie apstākļi. Iekārtoties.
uzstādīt Izkārtot (priekšmetus, figūras) gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
pārkārtoties Izkārtoties, sadalīties (darba veikšanai) citādi (piemēram, par darba kolektīvu).
iekausēt Izkausēt un ieliet (kur iekšā, parasti metālu).
kabarejs Izklaidējoši priekšnesumi (parasti restorānos, kafejnīcās).
atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (kāda teksta, runas saturu).
izalvot Izklāt ar alvu (no iekšpuses).
izoderēt Izklāt ar oderējumu (piemēram, metalurģiskās krāsns, cauruļvada) iekšpusi.
izoderēt Izklāt ar oderi (apģērba gabala) iekšpusi.
ieoderēt Izklāt ar oderi (kā iekšpusi). Izoderēt.
izzeltīt Izklāt ar zelta kārtu (no iekšpuses).
izretināt Izkliedēt (priekšmetus).
izšķīst Izkliedēties (uz visām pusēm) - piemēram, par sīkiem priekšmetiem.
gaist Izkliedēties, izzust apkārtējā vidē (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.).
izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
nojukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
pajukt Izklīst uz visām pusēm (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
pagaist Izklīst, izzust (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.). Izgaist (1).
izgaist Izklīst, izzust (par miglu, putekļiem u. tml.).
izblusināt Izķert blusas (parasti mājdzīvniekiem).
izpirkt Izlabot, vērst par labu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
lokizlāde Izlāde elektriskā loka veidā.
Pasaules brūte Izlaidīga sieviete, mīlas dēku meklētāja.
Pasaules brūtgāns Izlaidīgs vīrietis, mīlas dēku meklētājs.
lakūna Izlaidums tekstā, posms, kura trūkst tekstā.
kirasieris Izlases kavalērijas jātnieks (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, Rietumeiropas valstīs).
salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
atšifrēt Izlasīt (šifrētu tekstu) un noskaidrot (tā saturu).
atšifrēt Izlasīt un saprast (svešā rakstībā uzrakstītu tekstu, svešas rakstu zīmes).
izlasīt Izlasot (kādu tekstu), uzzināt, arī izprast (ko).
izrauties Izlauzties (piemēram, par vārdiem, smiekliem, vaidu).
Sasliet (arī sacelt, uzcelt) kūkumu Izliekt mugura (parasti par dzīvniekiem).
Sacelt (arī uzcelt, sasliet) kūkumu Izliekt muguru (parasti par dzīvniekiem).
Uzcelt (arī sacelt, sasliet) kūkumu Izliekt muguru (parasti par dzīvniekiem).
Sasliet (arī uzmest, izcelt) kupri Izliekt muguru uz augšu (parasti kaķi).
Uzmest (arī izcelt, sasliet) kupri Izliekt muguru uz augšu (parasti par kaķi).
sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotā.
vairogaproce Izliekta vairogveida aproce.
vibrions Izliekta, nūjiņveidīga baktērija.
izkārties Izliekties tālu ārā (no kurienes) - par cilvēku.
bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis. Šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
vairoggredzens Izliekts vairogveida gredzens.
kloķis Izliekts veidojums (kā) griešanai vai griezes kustības uztveršanai.
konvekss Izliekts.
izliece Izliekums (1).
kūkums Izliekums (kalnam, zemes virsmai), paaugstinājums, izcilnis (zemes virsmā).
līklocis Izliekums un ieliekums.
kumbrs Izliekums, arī izvirzījums uz āru (ķermeņa daļā), kūkums (magmā).
kūkums Izliekums, izliekta virsma (piemēram, priekšmetam).
kumbrs Izliekums, izliekta virsma (priekšmetam).
kupris Izliekums, paaugstinājums, negludums (kādā virsmā).
pisuārs Izlietne ar urīna noteku.
sabarot Izlietot (dzīvnieku) barībai (ko). Izlietot (dzīvnieku) barībai (kā lielāku daudzumu). Arī izbarot.
nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
izbarot Izlietot barībai, izēdināt (dzīvniekiem).
noniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu. Izniekot.
nodedzināt Izlietot, parasti apgaismošanai, apsildīšanai (elektrisko strāvu).
maskarāde Izlikšanās, neīstums. Arī liekulība.
Taisīt nevainīgas acis Izlikties neko nezinām par notikušo, izdarīto, izlikties, ka nav vainīgs.
Pārejas izloksne Izloksne, kurā ir divu vai vairāku dialektu raksturīgas īpatnības.
loterija Izloze, laimes spēle, kuras dalībniekiem ir numurētas biļetes.
izlūks Izlūkdienesta līdzstrādnieks.
rekognoscēt Izlūkot (apvidu, pretinieka dislokāciju) pirms militārām operācijām (par komandieriem, štāba virsniekiem).
pavērst Izmainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
pavērst Izmainīt (piemēram, transportlīdzekļa) kustības virzienu. Pagriezt.
pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izmainīt savu iepriekšējo stāvokli, kustību (kādā virzienā).
pagriezties Izmainot savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu, doties (kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
paškustība Izmaiņa, pārmaiņa iekšējas attīstības rezultātā.
papildizmaksa Izmaksa, ko saņem vai izsniedz papildus iepriekš paredzētajai izmaksai.
Uz (kāda) rēķina Izmantojot (cita cilvēka, cita cilvēku kopuma) līdzekļus, darbu u. tml.
pārtikt Izmantojot (ko) uzturam, barībai, dzīvot, eksistēt (no tā) - par cilvēkiem.
runāt Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.
Uz sava rēķina Izmantojot paša līdzekļus, darbu u. tml.
raidīt Izmantojot radio, televīzijas u. tml. iekārtas, izplatīt (informāciju, signālus u. tml.).
protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu). Ļoti rūpēties (par kādu).
Paķert uz jūtām Izmantot (kāda) jūtas, emocionālo attieksmi.
iziet Izmantot (kādus līdzekļus savu mērķu sasniegšanā).
pieblīvēt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
piebārstīt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā). Arī pieblīvēt.
likt Izmantot darbā (darba dzīvnieku).
nodarbināt Izmantot darbam (dzīvnieku).
gazificēt Izmantot deggāzi (tautas saimniecībā, sadzīvē). Apgādāt ar iekārtu deggāzes izmantošanai.
korumpēt Izmantot dienesta stāvokli savtīgos nolūkos. Uzpirkt, piekukuļot (amatpersonas, sabiedriskos un politiskos darbiniekus).
elektrificēt Izmantot elektrisko enerģiju (tautas saimniecībā, sadzīvē).
zondēt Izmantot īpašas metodes (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
kalpināt Izmantot par enerģijas avotu vai ražošanas līdzekli.
Lietot (kāda) ieročus (pret viņu) Izmantot pretinieka paņēmienus.
ieguldīt Izmantot, izlietot (naudas līdzekļus kādā pasākumā, nozarē).
palpācija Izmeklēšana (parasti medicīniska), taustot cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu.
zondāža Izmeklēšana, ārstēšana ar zondi (2).
kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas vainīgas nozieguma izdarīšanā.
palpēt Izmeklēt (parasti medicīniski) cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu, taustot (to).
zondēt Izmeklēt, ārstēt ar zondi (2).
izšņakarēt Izmeklēt, izošņāt (ar purnu, snuķi, parasti, meklējot ko garšīgu).
Izmeklēšanas tiesnesis Izmeklētājs.
Izmeklēšanas tiesnesis Izmeklētājs.
salons Izmeklētas sabiedrības (literātu, mākslinieku, politiķu u. tml.) pulciņš, kas sapulcējās kādā privātā mājā.
galants Izmeklēti pieklājīgs, ļoti laipns.
jēlmīts Izmērcēts un ar taukvielām piesūcināts (par dzīvnieka ādu).
gabarīts Izmērs (parasti lielam priekšmetam). Arī lielums, apjoms.
nominālizmērs Izmērs, kas ir atzīmēts uz attiecīgā priekšmeta vai kādā dokumentā.
nodilums Izmēru maiņa (priekšmetam) mehāniskās berzes procesā, zūdot (tā) virsmas materiālam.
lauza Izmētātu, sasvaidītu (parasti lietošanai nederīgu) priekšmetu kopums.
izmiekšķēt Izmiekšķēties.
mastodonts Izmiris liels ziloņiem radniecīgs dzīvnieks.
mamuts Izmiris ziloņu dzimtas leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem, uz priekšu, augšup un sānis vērstiem ilkņiem un biezu apmatojumu.
trilobīti Izmirusi jūras posmkāju klase. Šīs klases dzīvnieki.
oreopiteks Izmirušas cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks.
zvērrāpuļi Izmiruši rāpuļu klases dzīvnieki, kas dzīvoja uz sauszemes no karbona beigām līdz triasam.
zvērzobji Izmiruši zvērrāpuļu apakškārtas dzīvnieki, kuri dzīvoja no perma vidus līdz triasam un kuriem bija dažādi veidoti, alveolās novietoti zobi.
izskaust Iznīcināt (dzīvniekus).
dragāt Iznīcināt (pretinieku karā).
kastrēt Iznīcināt (ziedos) putekšņlapas.
saniekot Izniekot.
izgrabināt Izņemt, izdabūt (to, kas vēl atlicis). Sameklēt un izņemt ar pūlēm (meklēto).
prerogatīva Izņēmuma tiesība, priekšrocība (parasti kādam valsts orgānam, amatpersonai).
ielenkt Izolēt (karaspēka grupējumu), lai (to) iznīcinātu vai saņemtu gūstā, izolēt (militām objektu), lai (to) ieņemtu vai iznīcinātu.
bloķēt Izolēt (valsti, tās daļu politiski vai ekonomiski) no citām valstīm vai no pārējās valsts.
izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi (pret ko, parasti darbībā, rīcībā).
pasacīt Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
pateikt Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
izsmiet Izpaust nievīgu, nicīgu attieksmi. Asi izzobot. Dzēlīgi raksturot.
atkratīties Izpaust noraidošu attieksmi ar žestiem.
pasmieties Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi.
pasmiet Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi. Pasmieties (2).
apsveikt Izpaust savu prieku, atzinību (par ko). Izteikt kādu novēlējumu.
nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
jaukties Izpausties juceklīgi citam caur citu.
nomainīt Izpausties, parādīties, norisēt (kā) cita, iepriekšējā vietā.
papildizpeļņa Izpeļņa, ko saņem papildus iepriekš paredzētajai peļņai.
izlūkot Izpētīt (piemēram, apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
apsteigt Izpildīt (plānus, ieceres) ātrāk nekā paredzēts.
Atvērt iekavas Izpildīt matemātisko darbību, kas norādīta pirms iekavām.
uzstāties Izpildīt skaņdarbu, daiļdarbu, dejas u. tml. (publikas priekšā).
raidīt Izplatīt (informāciju, signālus u. tml.) - par radio, televīzijas u. tml. iekārtām.
pārraidīt Izplatīt (kādu informāciju), izmantojot elektromagnētiskās svārstības.
raidīt Izplatīt (skaņu, gaismas signālus) - par iekārtām, ierīcēm.
raudzīties Izplatīt gaismu (kur, uz ko) - par debess spīdekļiem.
skatīties Izplatīt gaismu (kur, uz ko) - par debess spīdekļiem.
zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
pūst Izplatīt, virzīt (piemēram, gaisa plūsmu), arī virzīt līdz ar gaisa plūsmu (ko) - parasti par iekārtām, ierīcēm.
ieklīst Izplatīties (kur iekšā, parasti par skaņu, gaismu).
ieslīdēt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, gaismas stariem.
ielīt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu.
iespīdēt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu.
ielidot Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu.
ieplūst Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu.
ieskanēt Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu.
iekļūt Izplatīties (kur iekšā).
nākt Izplatīties (no kurienes, arī kur iekšā) - par smaržām.
pārlēkt Izplatīties (no viena degoša priekšmeta uz otru) - par liesmām, uguni.
izstarot Izplatīties (parasti par elektromagnētiskajiem viļņiem, kādu enerģijas veidu).
izlauzties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu. Kļūt redzamam cauri (kam), caur (ko) - parasti par debess spīdekļiem.
nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt tādam, kas ir (kāda) rīcībā, izmantošanā. Tikt saņemtam (par ko nosūtītu).
nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam (kādam, kur) - par ziņu, vēsti u. tml.
izkārt Izplaucēt (ziedu ķekarus), nobriedināt (ogu ķekarus) - par kokiem, krūmiem.
atplest Izplest (ko sakļautu, piekļautu, salocītu).
aizplest Izplešot novietot, aizlikt (priekšā).
caurums Izplīsums, pilnīgs izdilums (kādā priekšmetā, parasti apavos, apģērbā).
postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
apziņa Izpratne. Apzinīga attieksme (pret ko)
saprojektēt Izprojektēt (ko) lielākā daudzumā. Izprojektēt (kā lielāku daudzumu).
benefice Izrāde vai koncerts par godu kādam no šīs izrādes vai koncerta dalībniekiem.
benefice Izrāde vai koncerts, kura ienākumus pilnīgi vai daļēji saņem kāds no māksliniekiem vai mākslinieku grupa.
viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties. Atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībnieku.
patikt Izraisīt (dzīvniekam) pozitīvu emocionālu stāvokli.
pavedināt Izraisīt (kādā) baudkāru tieksmi iegūt pretējā dzimuma cilvēku.
glaimot Izraisīt (kādā) patiku, tīksmi (piemēram, par kādu faktu, citu cilvēku attieksmi).
sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
kārdināt Izraisīt (kādam ar savu būtību) spēcīgu tieksmi (to) iegūt (par ko vilinošu, aizraujošu).
spīdzināt Izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību.
spirdzināt Izraisīt (kādam) labpatiku, prieku u. tml.
saraut Izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanas (par krampjiem). Izraisīt (ķermeņa daļās) mazkustīgumu vai nekustīgumu (par slimību).
iedvest Izraisīt (noteiktu attieksmi, jūtas pret sevi).
atstāt Izraisīt (paliekamu psihisku parādību, arī ietekmi).
izvilināt Izraisīt (piemēram, smaidu, smieklus).
izvilt Izraisīt (piemēram, smaidu, smieklus).
izgrauzt Izraisīt dedzinošu sajūtu, iekaisumu (acīs) - par dūmiem, putekļiem u. tml.
iespert Izraisīt degšanu, radīt bojājumu (kādā priekšmetā) - par zibeni.
augt Izraisīt iekaisumu (par infekcijas slimību, kuras pretpote ir ievadīta organismā).
kārdināt Izraisīt iekāri [1] (2).
izsmīdināt Izraisīt ilgus, sirsnīgus smieklus, panākt, ka daudz smejas.
inficēt Izraisīt infekciju. Būt par infekcijas cēloni.
Ieņemt sirdī Izraisīt kādas jūtas sevī. Būt ar pozitīvu attieksmi (pret kādu).
Ieņemt sirdī Izraisīt kādas jūtas sevī. Būt ar pozitīvu attieksmi (pret kādu).
Likt sevi manīt Izraisīt kādas sekas (par kādu parādību, notikumu u. tml.).
Likt sevi manīt Izraisīt kādas sekas (par kādu parādību, notikumu u. tml.).
urbties Izraisīt nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
grauzt Izraisīt nepatīkamu kairinājumu, sāpes, arī bojājumus (par smiltīm, putekļiem, cietām apģērba daļām u. tml.).
Kutināt pakrūti (arī sirdi) Izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
šķebināt Izraisīt nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu (piemēram, par ko saldu, treknu).
Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt netīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
aizkustināt Izraisīt pateicības, prieka jūtas. Saviļņot.
priecēt Izraisīt prieku (kādam).
žņaugt Izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi).
sūrstēt Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu. Būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piemēram, par psihi, psihisku stāvokli).
iespiesties Izraisīt spēcīgu ietekmi (psihē), labi saglabāties (atmiņā).
izdiedelēt Izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
iekairināt Izraisīt, ierosināt (piemēram, tieksmi ēst, dzert).
Nostāties (acu) priekšā Izraisīties psihē (parasti par priekšstatu).
sagult Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par pishisku vai fizioloģisku stāvokli).
sagulties Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
uzbrukt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
uzkrist Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli).
atgrūst Izraisot negatīvu attieksmi pret sevi, atbaidīt.
ekscerpēt Izrakstīt (vārdus, teksta daļu).
ekscerpts Izraksts (no kāda teksta).
aizrakt Izrakt (līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt citā vietā.
noskatīt Izraudzīt (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu).
atlasīt Izraudzīt, izvēlēties un nošķirt atsevišķi (dzīvniekus).
noskatīties Izraudzīties (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu).
repertuārs Izrāžu, koncertu vai estrādes priekšnesumu, kinofilmu u. tml. kopums, ko attiecīgajā laikposmā izrāda, izpilda, demonstrē (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī u. tml.).
izrakstīt Izrotāt ar rakstiem, ornamentiem (piemēram, tos izšujot, izaužot, iekaļot).
pārgarums Izrunas laiks (valodas skaņām), kas ir ilgāks nekā parasts pēc valodas likumiem.
Žēlīgais Dievs! arī (Ak) tu žēlīgais! Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
Ak (tu) pasaulīt, arī mīļā (arī baltā) pasaulīt! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī priekā, satraukumā.
Lai dievs žēlīgs! Izsaucas lielā uztraukumā, izbailēs (kad gaidāmais vai notiekošais ir nevēlams, kaitīgs, bīstams).
Lai Dievs žēlīgs! Izsaucas lielā uztraukumā, izbailēs (kad gaidāmais vai notiekošais ir nevēlams, kaitīgs, bīstams).
tiš Izsauciens, ar kuru dzen prom dzīvnieku (parasti putnu).
izlobīt Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, rasti teksta, saturu).
Nokļūt uz pēdām (kādam) Izsekojot, meklējot atrast (kādu, kāda uzturēšanās vietu).
Būt (arī (no) nākt, tikt, nokļūt) (kādam) uz pēdām Izsekojot, meklējot atrast (kādu, kāda uzturēšanās vietu).
medīt Izsekot un iegūt (savvaļas dzīvnieku) nonāvējot vai sagūstot.
izkultivēt Izselekcionēt.
interpretēt Izskaidrot (piemēram, domu, teksta saturu, faktu), atklāt jēgu (piemēram, domai, teksta saturam, faktam).
pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
paskats Izskats (cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
paskats Izskats (priekšmetam, telpai, celtnei).
izdzēst Izslēgt (piemēram, elektriskos apgaismes ķermeņus).
Nogriezt elektrību Izslēgt elektrisko strāvu, elektriskās gaismas avotu.
izmukt Izslīdēt (par priekšmetiem).
izlīst Izslīdēt, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem).
pārsmiekls Izsmiekls.
izdot Izsniegt (dokumentu), iepriekš attiecīgi noformējot, apstiprinot, un piešķirt tiesības lietot.
pārtrumpot Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), pārspēt (kādu kāršu spēlē). Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), iegūt (pretinieka izspēlēto) kārti.
pinkas Izspūrušas, samudžinājušās apmatojuma, apspalvojuma šķipsnas (dzīvniekiem).
personālizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar atsevišķa mākslinieka daiļradi kopumā vai ar kādu tās posmu.
atstaipīt Izstaipīt (notirpušu vai piepūlētu locekli, ķermeņa daļu).
Izstaipīt kaulus Izstaipīt locekļus.
Izstaipīt kaulus Izstaipīt locekļus.
fosforescēt Izstarot (ilgstoši) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem).
fluorescēt Izstarot (īslaicīgi) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem).
luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē.
aizstiept Izstiepjot, izplešot aizvilkt (līdz kādai vietai, uz kurieni, kam priekšā u. tml.) - auklu, drēbi u. tml.
izvirzīt Izstiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeņa daļas).
izstiepties Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties, gatavojoties pārvietoties) - par dzīvniekiem.
uvāls Izstiepta augstiene, izstiepts reljefa pacēlums ar lēzenām nogāzēm, bez skaidri izteiktas piekājes.
juvelierizstrādājums Izstrādājums (piemēram, rotas lieta, greznuma priekšmets, mākslas priekšmets), kas izgatavots no dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem, dārgmetāliem un metāliem.
rokdarbi Izstrādājumu darināšana (parasti ar rokām), piemēram, no tekstilmateriāliem, ādām. Attiecīgais lietišķās mākslas veids.
projektēt Izstrādāt (kā) projektu (1).
risināt Izstrādāt (piemēram, metodi, projektu u. tml.).
izgatavot Izstrādāt, izveidot līdz pilnīgai gatavībai (priekšmetu) rūpnieciski vai ar roku darbu.
projekts Izstrādāts plāns, tehnoloģiskā shēma (kā, piemēram, būves, rūpnīcas, mašīnas u. tml.) realizēšanai, rekonstruēšanai.
izdzīt Izstumt, izgrūst (no kurienes, kur u. tml. transportlīdzekli).
izdzīt Izstumt, izgrūst (transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
izmest Izsvītrot, izņemt (teksta daļu).
iesturmēt Izšķirīgā triecienā ieņemt (kādu objektu).
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi blakus cits citam sekojoši pavediena posmi. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
Ķēžu dūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
urbt Iztaisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (par fizioloģisku stāvokli). Izraisīt (kādam) nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
atliekt Iztaisnot (kādu ķermeņa daļu, locekļus).
atliekt Iztaisnot (ko saliektu, salocītu u. tml.).
izliekt Iztaisnot (ko saliektu).
atstiept Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) nost (sānis).
izstiept Iztaisnot un pastiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas). Izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas).
atstiepties Iztaisnoties, izslieties (par cilvēku, arī par ķermeņa daļām vai locekļiem).
izčamdīt Iztaustīt, izgrābstīt (parasti, ko meklējot).
leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā). Šī kopuma daļa ar noteiktām īpašībām.
tonis Izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā), kurā izpaužas kādas (tā) satura, parasti emocionālas, nianses, sastāvdaļas.
toņkārta Izteiksmes līdzekļu, arī pazīmju kopums (piemēram, kādā darbībā, tekstā).
piedāvāt Izteikt kādam priekšlikumu strādāt (kādā vietā, darbā).
atkratīties Izteikt noraidošu, izvairīgu attieksmi.
ierosināt Izteikt priekšlikumu (ko darīt).
Likt priekšā Izteikt priekšlikumu, ieteikt.
Likt priekšā Izteikt priekšlikumu, ieteikt.
apliecināt Izteikt vārdos, parādīt ar darbiem (jūtas, attieksmi).
spriedelēt Izteikt vispārīgas, nenoteiktas, parasti vāji pamatotas, domas (par ko). Liekvārdīgi, bezsaturīgi runāt, sarunāties (par ko).
pārfrāzēt Izteikt, izpaust, attēlot citādiem vārdiem, līdzekļiem.
izrunāties Izteikt, pateikt asi, arī nepieklājīgi.
Palaist muti Izteikties nepieklājīgi, rupji.
Palaist muti Izteikties nepieklājīgi, rupji. Izpļāpāt (ko).
kupris Izteikts leņķveidigs mugurkaula izliekums vai krūšu kurvja izliekums uz mugurpusi.
tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina, arī precizē iepriekš teikto.
muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā).
vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
augša Izteka (upei).
iztece Izteka.
augštece Iztekai tuvākā (upes) daļa. Sākuma posms (upei).
fantastika Iztēlē radītu priekšstatu, tēlu kopums, kas atspoguļo īstenību pārveidoti, hiperbolizēti.
skatīt Iztēlot (ko), parasti redzes priekšstatos.
Gara acīm skatīt (arī redzēt) Iztēlot redzes priekšstatos.
Gara acīm redzēt (arī skatīt) Iztēlot redzes priekšstatos.
Gara acīm skatīt (arī redzēt) Iztēlot redzes priekšstatos.
pārtērēt Iztērēt vairāk nekā paredzēts (laiku).
pārtērēt Iztērēt vairāk nekā vajadzīgs, paredzēts (piemēram, līdzekļus, izejmateriālus).
Dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem Iztērēt vairāk, nekā nopelna.
Dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem Iztērēt vairāk, nekā nopelna.
izskatīt Iztiesāt, izdarīt juridisku izmeklēšanu.
rocība Iztika. Materiālie līdzekļi, īpašums. Turība, pārticība.
uzturs Iztikai paredzētie uzturlīdzekļi (kādam).
izdzīvot Iztikt (ar kādiem, parasti niecīgiem, līdzekļiem), spēt eksistēt (no kā).
izspiesties Iztikt (ar niecīgiem līdzekļiem).
spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni. Ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām).
uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvniekus) tā, ka (tie) sāk lidot, skriet.
izgaiņāt Iztrenkāt (dzīvniekus).
seksualitāte Izturēšanās veidu kopums, kas ir saistīts ar dzimumtieksmes apmierināšanu.
mājiens Izturēšanās, rīcība, ar ko (kādam) paziņo, liek noprast (ko).
lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme (pret ko).
lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas respekts pret pastāvošo varu, tās likumu ievērošana.
delverība Izturēšanās, rīcība, kurai raksturīga dauzīšanās, plosīšanās, arī niekošanās, blēņošanās.
nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas ir pretrunā ar pieklājības normām. Izturēšanās, rīcība, runa, kas aizskar, apvaino kādu.
muļķība Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
pārciest Izturēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
pārciest Izturēt nelabvēlīgos apstākļos (kādu laikposmu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pārciest Izturēt, pārvarēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
apieties Izturēties (pret dzīvniekiem).
uzvesties Izturēties atbilstoši savas sugas īpatņu uzvedības priekšnoteikumiem.
niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku).
reaģēt Izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē (par dzīvniekiem).
ņirgāties Izturēties nekaunīgi, pazemojoši, ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties pazemot.
ālēties Izturēties nesavaldīgi, trokšņaini, arī nepieklājīgi, aizskaroši.
posties Izturēties noteiktā veidā purns kādas darbības (par dzīvniekiem).
paklausīt Izturēties pēc (cilvēka) gribas, pavēles (par dzīvniekiem). Izturēties (pēc cilvēka gribas, pavēles).
Turēt sevi rāmjos Izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām.
Turēt sevi (rokās) (arī turēt sevi rāmjos sar.) Izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām.
mīlināties Izturēties rotaļīgi, pieglaudīgi (pret ko) - par dzīvniekiem.
pārbaudīt Izturēties tā, lai uztvertu (kā) stāvokli, pazīmes (par dzīvniekiem).
cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni (kādu ļauni izjokojot, sagādājot nepatikšanas u. tml.).
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti priekšmets) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa daļa, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
paglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
Pārsviest pār bortu Izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
Izmest (arī pārmest) pār bortu Izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
Pārmest (arī izmest) pār bortu Izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
sakomplektēt Izveidot (dzīvnieku) grupu.
izvītņot Izveidot (iekšēju vītni).
sakomplektēt Izveidot (kā) komplektu. Apvienot (ko) komplektā.
padziļināt Izveidot (kā) piegriezuma dziļāku nekā parasti.
ieveidot Izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu). Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums).
izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
savienot Izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
izlaist Izveidot (ko) tā, ka rodas palašinājums, pagarinājums (uz ārpusi, uz priekšu u.tml.).
sakomplektēt Izveidot (kolektīvu) no atsevišķiem cilvēkiem, kuriem ir kopīgs mērķis, uzdevums.
ierīkot Izveidot (mājokli) - par dzīvniekiem.
ietaisīt Izveidot (mājokli) - par dzīvniekiem.
sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs (parasti par mākslas darbu).
sacaurumot Izveidot (parasti vairākus, daudzus) caurumus (kādā priekšmetā). Izveidot caurumus (vairākos, daudzos priekšmetos).
izdot Izveidot (piemēram, periodisku izdevumu kādā iestādē) un izplatīt kolektīvā.
saskaņot Izveidot (piemēram, priekšmetu, parādību, norišu) vēlamo kopumu, sistēmu.
sastādīt Izveidot (piemēram, tekstu, datu kopuma), apvienojot kādus materiālus, dotumus. Uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādus materiālus, dotumus.
savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
aizaust Izveidot (tīklu kam priekšā, aiz kā u. tml.).
izaust Izveidot (tīklu) - par zirnekli.
pieaust Izveidot (tīklus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko) - par zirnekli.
saaust Izveidot (vairākus, daudzus tīklus) - par zirnekļiem.
pārveidot Izveidot citādu (tekstu, literāru sacerējumu, mākslas darbu u. tml.).
pārveidot Izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārvērst (1).
iztēloties Izveidot iztēlē (kādu tēlu, priekšstatu).
izretināt Izveidot lielākas atstarpes (piemēram, starp priekšmetiem).
izlocīt Izveidot līkumotu, nelīdzenu (par parādībām dabā). Noliekt dažādos virzienos.
izkristalizēt Izveidot ļoti skaidri (piemēram, domu, priekšstatu).
izbetonēt Izveidot no betona. Viscaur ieklāt ar betonu.
samontēt Izveidot no gatavām detaļām (mašīnu, iekārtu, celtni u. tml.).
savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp valstīm, pilsētām, reģionālām vienībām u. tml.), arī iekļaut (tās) kādā savienībā.
priekšstatīt Izveidot priekšstatu (par ko).
iedomāt Izveidot priekšstatu, tēlu (par ko). Iedomāties (1).
priekšstatīties Izveidot sev priekšstatu (par ko).
uzrakstīt Izveidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
pārnest Izveidot, izbūvēt (ko) citā vietā. Izveidot, izbūvēt (ko) citā vietā nekā parasts.
ierīkot Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu). Iestiprināt (kur iekšā).
atstāt Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja).
pamest Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja). Atstāt (6).
ierīkot Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā. Iekārtot (2).
sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību. Salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml. Šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
pārslogot Izveidot, radīt (piemēram, tekstu, mākslas darbu), kurā ir iekļauts kā pārāk daudz.
iekaist Izveidoties iekaisumam (1).
iedraudzēties Izveidoties labām attiecībām (ar dzīvnieku).
izrietēt Izveidoties, rasties kā (parasti galvenā, noteicošā) ietekmē. Pamatoties (uz ko, parasti uz galveno, noteicošo).
izlasīt Izvēlēt, izmeklēt (kādu priekšmetu).
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
izvilkt Izvēlēties un paņemt (piemēram, loterijas vai eksāmena biļeti).
notēmēt Izvēlēties, arī iepriekš noteikt (darbības virzienu, mērķi, laiku).
izlasīties Izvēlēties, izmeklēties.
šņakarēties Izvēlīgi, parasti, izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pagludināt Izvēloties atbilstošākus izteiksmes līdzekļus, palabot, padarīt precīzāku (valodu, stilu).
gludināt Izvēloties atbilstošus izteiksmes līdzekļus, labot, precizēt (valodu, stilu).
apspēlēt Izvērst darbību (lugas iestudējumā ap kādu iaktu, notikumu, priekšmetu).
ietiekties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu, nozari u. tml.
iesniegties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu.
Komunisma celtniecība Izvērsta pasākumu sistēma komunisma materiāli tehniskās bāzes radīšanai, komunistisko ražošanas attiecību izveidošanai un visu sabiedrības locekļu personības vispusīgai un harmoniskai attīstībai..
evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa.
izlikt Izvietot (piemēram, preci, eksponātus) apskatei.
izkārtot Izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
piekrāmēt Izvietot (priekšmetus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (telpu, vietu).
krāmēt Izvietot (vairākus vai daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā. Kārtot (kādu vietu, telpu).
izkliedēt Izvietot izklaidus. Attālināt citu no cita (piemēram, priekšmetus).
pārkārtoties Izvietoties citādā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izkārtoties Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izzvejot Izvilkt (priekšmetu, piemēram, no upes, ūdens).
izķeksēt Izvilkt, izdabūt (parasti ar ķeksi).
izcilnis Izvirzījums (priekšmeta) virsmā. Vieta vai priekšmets, kas izdalās no apkārtnes ar savu augstumu.
kumpums Izvirzījums uz āru, izliekums (priekšmetam).
izklupiens Izvirzīšanās uz priekšu vai sānis, saliecot kāju celī un atbalstoties uz tās.
izlaist Izvirzīt (ķermeņa daļu, piemēram, uz sāniem, uz priekšu). Augot izvirzīt (piemēram, jaunos dzinumus).
izvest Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to). Izbraukt.
izsliet Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu ķermeņa daļu).
izsliet Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu priekšmetu).
izriest Izvirzīt (uz prieksu ķermeņa daļu).
atstiept Izvirzīt uz priekšu (lūpu).
izgāzt Izvirzīt uz priekšu, izliekt (krūtis, vēderu).
Izgāzt vēderu Izvirzīt vēdera sienu uz priekšu.
izstiept Izvirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
dzega Izvirzīta augšmala telpu iekārtas priekšmetiem (piemēram, krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
auss Izvirzītās sānu daļas (dažiem priekšmetiem).
izspraukties Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par priekšmetiem.
izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) - par ķermeņa daļām. Būt izvirzītam, izveidotam (uz augšu, arī uz priekšu).
izriesties Izvirzīties (uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
izspraukties Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par priekšmetiem.
iznirt Izvirzīties no ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli. Izvirzīties no ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
aizsteigties Izvirzīties priekšgalā. Pārspēt.
izrauties Izvirzīties, aizsteigties (kam priekšā).
iziet Izvirzīties, izbraukt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem.
izkārties Izvirzīties, izslīdēt ārā (no kā) un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
tipoloģija Izziņas metode, saskaņā ar kuru objektus grupē, izmantojot vispārinātus, idealizētus modējus (tipus).
pazust Izzust, izmirt (par dzīvnieku sugu, dzimtu u. tml.).
sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem).
izgaist Izzust, pārstāt eksistēt (par dažādām parādībām).
pagaist Izzust, pārstāt eksistēt (par dažādām parādībām). Izgaist (3).
apsīkt Izzust, samazināties, kļūt seklam (par ūdeni).
piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
gvano Izžuvuši savvaļas putnu mēsli, ko izmanto par slāpekļa un fosforskābes mēslojumu.
iejāt Jājot ievirzīties (kur iekšā).
uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
mikado Japānas valdnieks. Šī valdnieka tituls.
sintoisms Japāņu reliģija, kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
ikebana Japāņu tēlotājas mākslas paveids - kompozīciju veidošana no ziediem un keramikas vai citiem priekšmetiem.
iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
aulekšot Jāt aulekšos.
raitnieks Jātnieks.
kavalkāde Jātnieku grupa, rinda.
Manēžas jāšana Jātnieku trīscīņas un divcīņas sastāvdaļa (manēžā).
mudžināt Jaucot, griežot, vīstot u. tml., darīt nekārtīgu (piemēram, diegus, dzijas u. tml.).
piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas). Šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
neps Jaunā ekonomiskā politika - padomju valsts ekonomiskā politika pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu (no 1921. gada līdz 30. gadu 2. pusei).
jaunkundze Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
milicis Jaunākā dienesta pakāpe milicijā (1). Cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī milicijas darbinieks.
policists Jaunākā dienesta pakāpe policijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī policijas darbinieks.
Lejupējie radinieki Jaunāko paaudžu radinieki.
Lejupējie radinieki Jaunāko paaudžu radinieki.
evaņģēlijs Jaunās derības pirmās četras grāmatas. Katra no šīm grāmatām. Teksta fragments no šīm grāmatām.
jaunstrāvnieks Jaunās strāvas dalībnieks.
jaunpiedzimis Jaundzimušais dzīvnieku mazulis.
zaļoksns Jauneklīgs, vingrs. Fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku). Zaļoksnējs (2).
zaļoksnīgs Jauneklīgs, vingrs. Fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku). Zaļoksnējs (2). Zaļoksns (2).
zaļoksnējs Jauneklīgs, vingrs. Fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku). Zaļoksns (2).
puisis Jauneklis.
jaunhēgelietis Jaunhēgelisma piekritējs. Neohēgelietis.
panks Jaunietis (20. gadsimta 70. un 80. gados), kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs.
hipijs Jaunietis (kapitālistiskajās valstīs), kas pauž protestu pret sabiedrisko iekārtu ar pasivitāti, ekstravagantu apģērbu un izturēšanos.
Tautu (retāk tautas) dēls Jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī precinieks. Tautietis (2).
Tautu (retāk tautas) dēls Jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī precinieks. Tautietis.
zēns Jaunietis, jauneklis.
dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā.
atnācējs Jauns iemītnieks, iedzīvotājs.
izgudrojums Jauns kādas problēmas tehniskais risinājums, kas būtiski atšķiras no esošajiem risinājumiem un kam ir pozitīvs efekts.
prozelīts Jauns un dedzīgs kādas mācības, kustības, virziena piekritējs.
jaunkungs Jauns vīrietis ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
zemniekpuisis Jauns zemnieks.
zvejniekpuisis Jauns zvejnieks.
stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
Nemīta taka Jauns, vēl nekad nebijis paņēmiens, darbības veids.
Nemīta taka Jauns, vēl nekad nebijis paņēmiens, darbības veids.
pants Jauns, vēl nesacietējis (dažu briežu dzimtas dzīvnieku) rags.
jaunsaimnieks Jaunsaimniecības īpašnieks.
Lasīt starp rindām Jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
Lasīt starp rindām Jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
Kā tas nāk? Jautā par to, kā kas notiek, rodas.
Kur tas rakstīts? Jautā, ja kam nepiekrīt.
Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā). Jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju.
lieta Jautājumu kopums, kas no juridiska viedokļa attiecas uz kādu administratīvā vai tiesas ceļā kārtojamu notikumu, apstākli, attieksmēm vai ar šajās attieksmēs saistītu personu.
patriekties Jautri, skaļi parunāties. Patriekt [2].
patriekt Jautri, skaļi parunāties. Patriekties.
irdzēt Jautri, viegli, skanīgi skanēt (piemēram, par runu, smiekliem).
autors Jebkura patstāvīga teksta rakstītājs.
tuvākais Jebkurš cilvēks attieksmē pret citu cilvēku.
Kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise).
Kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise).
definīcija Jēdziena satura, priekšmeta būtisko pazīmju īss formulējums.
Ģints jēdziens loģ Jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskas pazīmes.
Ģints jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskās pazīmes.
Sugas jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu grupas būtiskās pazīmes.
Sugas jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu, parādību u. tml. grupas būtiskās pazīmes.
ideja Jēdziens, priekšstats, kas cilvēka apziņā atspoguļo īstenību un pauž viņa attieksmi pret apkārtējo pasauli.
pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniska pamata.
teorija Jēdzienu, spriedumu, ideju u. tml. sistēma, kas atspoguļo kādus priekšmetus, parādības.
apustulis Jēzus Kristus māceklis.
komisks Jocīgs, smieklīgs.
komika Jocīgums, smieklīgums.
jogs Jogas (1) piekritējs.
jogs Jogas (2) piekritējs.
kumēdiņi Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, ākstības.
ķiķināties Jokojoties smieties īsiem, paklusiem smiekliem.
tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml. Uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja.
pretjons Jons, kura lādiņa zīme ir pretēja (piemēram, koloīda daļiņas, elektroda) virsmas lādiņa zīmei.
kristālrežģis Jonu, atomu vai molekulu sistēma, kurai raksturīgs šo daļiņu regulārs telpisks izvietojums, kas periodiski atkārtojas trijās dimensijās.
iejoņot Joņojot ievirzīties (kur iekšā).
izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)- par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izjoņot Joņojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
mala Josla (kādā platībā), kas atrodas pie (šīs platības) robežas. Josla, kas piekļaujas šai robežai.
mala Josla (plakanas formas priekšmetam), kas (to) norobežo (piemēram, no apkārtējās telpas). Daļa (priekšmetam), kas robežojas ar šo joslu.
piegultne Josla (upes) ielejā līdztekus krastam.
ragstarpe Josla starp dzīvnieka ragiem.
apmale Josla, kas piekļaujas ārējai malai, veido robežu.
vaga Josla, līnija u. tml., kas (piemēram, ūdenī) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
vaga Josla, līnija, kas (uz sejas, ķermeņa) paliek, piemēram, pēc asaru, sviedru notecēšanas.
sliede Josla, līnija, padziļinājums u. tml., kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur).
jaukties Juceklīgi norisēt (par psihiskām norisēm).
maisīties Juceklīgi norisēt (par psihiskām norisēm).
klaidīgs Juceklīgs, bez koncentrācijas (piemēram, par domām).
mudžeklīgs Juceklīgs.
jukums Juceklis.
putra Juceklis.
Pātaru deķis Jūdaismā - iegarena, četrstūraina sega, ko liek uz pleciem, skaitot lūgšanu.
rabīns Jūdaismā - likumu un reliģijas mācītājs, garīdznieks.
talmuds Jūdaisma reliģisko, filozofisko, ētisko, tiesisko, sadzīves priekšrakstu, mācību krājums. Attiecīgā grāmata.
Teritoriālā jūra Jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā.
valgums Jūras līcis. Vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus. Sedums.
sedums Jūras līcis. Vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus. Valgums.
mārša Jūras piekrastes applūduma josla, kas pārplūst tikai lielāko paisumu un vējuzplūdu laikā.
Prīžu tiesības Jūras tiesību nozare, kas regulē jautājumus, kuri attiecas uz pretinieka (dažreiz arī uz neitrālu valstu) kuģu un kravas aizturēšanu un iznīcināšanu kara laikā.
rūpalkuģis Jūras zvejas kuģis jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei.
rūpalflote Jūras zveļas kuģu flote jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei.
Izgudrotāju tiesības Juridisko normu kopums, kas regulē personiskās un mantiskās attiecības, kuras rodas sakarā ar izgudrojumu un racionalizācijas priekšlikumu radīšanu un to izmantošanu.
Starptautiskās tiesības Juridisko principu un normu kopums, kas regulē attiecības starp valstīm un citiem starptautisko attiecību subjektiem.
patents Juridisks dokuments, kas apliecina tehniskā risinājuma atzīšanu par izgudrojumu, tā prioritāti, autorību un autora ekskluzīvās tiesības uz izgudrojumu.
Admiralitātes lords Jūrlielu padomes loceklis. Jūrlietu ministrs.
jūrmalietis Jūrmalnieks.
jūrasbraucējs Jūrnieks.
Jūras braucējs Jūrnieks.
Jūra gājējs Jūrnieks. Jūras zvejnieks.
Jūrā gājējs Jūrnieks. Jūras zvejnieks.
bušlats Jūrnieku pusmētelis.
brīze Jūru, okeānu, kā arī lielu ezeru piekrastes vējš.
vēlēties Just vajadzību, tieksmi (ko darīt).
vēlēties Just vajadzību, tieksmi, lai (kas) būtu, īstenotos.
Krist pīšļos Justies ļoti niecīgam (kā priekšā).
Atstāt pēdas dvēselē Jūtami ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, būtību.
juteklisks Juteklīgs.
dzimumtieksme Jutekliska, seksuāla tieksme pret otru indivīdu.
sensuāls Juteklisks; tāds, kam ir tieksme uz juteklīgu baudu.
tenzopārveidotājs Jutīgs elements deformāciju pārvēršanai elektriskā signālā.
tenzorezistors Jutīgs elements, kura elektriskā pretestība mainās, to deformējot.
marksisms K. Marksa un Fr. Engelsa mācība - zinātniska pasaules uzskata teorētiskais pamats, uz kuru balstās strādnieku šķiras cīņa pret buržuāziju, par cilvēces sociālo un garīgo atbrīvošanu, par komunistiskās sabiedrības uzcelšanu.
klātesamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.). Klātbūtne (2).
klātbūtne Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.). Klātesamība.
visuresamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana visur.
vaigs Kā (priekšmeta, vietas u. tml.) veidols, arī izskats.
pārvērsties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku). Kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām).
pārveidoties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku). Kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām). Arī pārvērsties (3).
pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārveidotam (2). Arī pārvērsties (2).
pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārveidotam (1). Arī pārvērsties (1).
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārvērstam (2). Arī pārveidoties (2).
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārvērstam (1). Arī pārveidoties (1).
noliegums Kā neeksistēšanas, arī nepatiesuma izpausme, ar valodas vienību, konstrukciju.
piektkārt Kā piektais pēc kārtas. Piektajā vietā.
Kā nākas Kā vajag, kā pieklājas, arī kārtīgi, pamatīgi.
maks Kabatas formāta somveida, arī maisveida priekšmets (parasti naudas glabāšanai).
Koaksiāls kabelis Kabelis ar metāla aptinumu (augstfrekvences enerģijas pārvadei).
atbalsts Kāda (parasti militāra) pasākuma sekmēšana (piemēram, ar ieroču uguni).
puika Kādā cilvēku grupā labi iekļāvies, ieredzēts vīrietis.
tetroksīds Kāda elementa atoma savienojums ar četriem skābekļa atomiem.
dioksīds Kāda elementa atoma savienojums ar diviem skābekļa atomiem.
monoksīds Kāda elementa atoma savienojums ar vienu skābekļa atomu.
senči Kāda iepriekšēja laikposma dzīvnieki vai augi, to kopums, no kuriem ir attīstījušies jaunāka laikposma dzīvnieki vai augi.
ārštats Kādā iestādē, uzņēmumā nodarbināto, bet štatā neietilpstošo darbinieku kopums.
Puķu valoda Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti, ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
grupa Kāda kolektīva locekļu vai organizācijas biedru sīkāks sadalījums (piemēram, pēc darba vai nodarbību specifikas vai vietas).
Mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
Mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
sēde Kāda kolektīva, organizācijas locekļu sapulcēšanās, sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
Likuma analoģija Kāda likuma nosacījuma attiecināšana uz kodeksā neparedzētu gadījumu uz līdzības pamata.
Likuma analoģija Kāda likuma nosacījuma attiecināšana uz kodeksā neparedzētu gadījumu uz līdzības pamata.
kabinetklase Kāda mācību priekšmeta mācīšanai iekārtota klase.
pārvalks Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā, piemēram, mīkstās mēbeles, segas, spilvena) pārvilkšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml.
pārklājs Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu.
ielāps Kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā.
starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
vieta Kāda noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa. Kādas norises moments.
runa Kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem. Šāda izklāsta fiksējums rakstveidā.
tīkls Kādā teritorijā izvietota, funkcionējoša (iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml., to daļu) sistēma. Kādā teritorijā, vietā izveidota, funkcionējoša (iekārtu, ierīču, būvju u. tml.) sistēma, kopums. Darbību, procesu kopums, ko veic šāda sistēma.
pozīcija Kāda, parasti politiska, grupējuma, kāda viedokļa piekritēju stāvoklis sabiedrībā.
paveids Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm.
partija Kādam mērķim izveidota, parasti lauksaimniecības, dzīvnieku grupa.
vēstule Kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts. Attiecīgais pasta sūtījums.
pašnoteikšanās Kādas cilvēku grupas gribas realizācija attieksmē uz savu darbību, struktūru.
šķirties Kādas iedarbības rezultātā attālināties (vienam no otra, citam no cita, arī no kā) - parasti par priekšmetiem.
padoties Kādas iedarbības rezultātā izkustēties, pavirzīties (par priekšmetiem, to daļām).
autonomija Kādas sabiedriskas organizācijas tiesības patstāvīgi lemt par šīs organizācijas dzīvi un tās locekļu attiecībām.
grafika Kādas valodas rakstības līdzekļu kopums. Attieksmes starp kādas valodas rakstu zīmēm un fonēmu sistēmu.
blokāde Kādas valsts (politiska vai ekonomiska) izolācija no citām valstīm.
Muitas blokāde Kādas valsts ekonomiska izolācija no citām valstīm ar nolūku pārtraukt šīs valsts preču importu.
diplomāts Kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm. Jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks.
aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un vardarbīga pievienošana citai valstij. Miers bez aneksijām un kontribūcijām.
Ģeogrāfiskais platums Kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
Ģeogrāfiskais platums Kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
titulkadrs Kadrs (parasti kinofilmā, televīzijas pārraidē), kurā ir teksts, kas satur galveno informāciju (par to).
kadrinieks Kadru daļas vai nodaļas darbinieks.
gaidīt Kādu laiku būt, atrasties kur, zinot, ka (kam) jāpienāk, jāparādās, jānotiek.
padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku apzināti eksistēt.
padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku bioloģiski eksistēt.
sēklzvīņa Kailsēkļu čiekura zvīņa, uz kuras ir sēklaizmetņi.
purvciprese Kailsēkļu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgas sēklzvīņas ar 2-9 sēklaizmetņiem spirāliski koksnainos čiekuros.
terciārs Kainozoja ēras priekšpēdējais periods.
aizture Kairekļa iedarbības mazināšana organisma audos.
saldkaisle Kaisle, kas izraisa (parasti seksuālu) patiku, baudu.
iekaisīt Kaisot ievirzīt (kur iekšā).
izkaisīt Kaisot izvietot izklaidus (parasti sīkus, arī vieglus priekšmetus), kaisot izkliedēt (vielu).
pakaisīt Kaisot novietot (kur). Kaisot novietot (kam priekšā), parasti nedaudz.
Kaitēkļu bioloģiskā apkarošana Kaitēkļu iznīcināšana ar to dabiskajiem ienaidniekiem.
Kaitēkļu bioloģiskā apkarošana Kaitēkļu iznīcināšana ar to dabiskajiem ienaidniekiem.
ļauns Kaitīgs (par dzīvniekiem, augiem).
nelabs Kaitīgs (par dzīvniekiem).
mūdzis Kaitīgs dzīvnieks (parasti kukainis). Dzīvnieks (parasti rāpulis), kas izraisa pretīgumu.
diversija Kaitnieciska, graujoša darbība citas valsts teritorijā vai arī savas valsts teritorijā, ko okupējis pretinieks.
kaitētājs Kaitnieks.
peldplezna Kāja (ūdensdzīvniekiem) ar peldplēvi starp pirkstiem.
racējkājas Kājas (dzīvniekiem), kas ir pielāgojušās alu, eju rakšanai zemē.
musketieris Kājnieks (dažu valstu armijās 18. gadsimtā).
infantērists Kājnieks.
strēlis Kājnieku karaspēka karavīrs (Krievijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
strēlnieks Kājnieku karaspēka karavīrs.
vezumnieks Kājnieku karaspēka palīgdaļa, kas pārvadā (parasti ar pajūgiem) mantas, pārtiku, munīciju u. tml.
infantērija Kājnieku karaspēks.
uzkalt Kājot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu). Izkalt (1).
pakakle Kakla apakšējā priekšdaļa (dzīvniekam).
skausts Kakla mugurējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
kulons Kaklarota - ķēdītē (arī dekoratīvā auklā, metāla stīpā) pakārts, piemēram, dārgakmens (dārgakmeņi), pusdārgakmens (pusdārgakmeņi).
čuprs Kakls un muguras sākuma daļa (cilvēkam vai dzīvniekiem). Skausts.
gepards Kaķu dzimtas dzīvnieks ar mazu galvu, slaidu ķermeni.
lūkšas Kalēja darbarīks (karsta) metāla gabala, priekšmeta satveršanai, saturēšanai, pārvietošanai.
Vecā stila (arī Jūlija) kalendārs Kalendārs, ko sāka ieviest 46. gadā priekš mūsu ēras.
spraugmērs Kalibrēta plāksne atstarpes (spraugas, spēles) noteikšanai starpiekārtu, ierīču u. tml., detaļām.
kalifāts Kalifa pārvaldītas valsts teokrātiska iekārta (muhamedāņu zemēs).
filodendrs Kallu dzimtas dekoratīvs augs ar caurumainām lapām.
iekalne Kalna apakšējā, ieslīpā daļa. Piekalne.
kalnracis Kalnraktuves strādnieks.
dancināt Kalpināt (kādu), liekot veikt dažādus uzdevumus, liekot izpildīt pavēles, iegribas.
Vasaras meita (arī kalpone) Kalpone, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem.
sulainis Kalpotājs valdnieka, arī aristokrāta dzīvojamās telpās. Privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
gadinieks Kalps vai kalpone, kas pēc līguma strādā visu gadu (pie saimnieka).
Vasaras puisis (arī kalps) Kalps, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem.
Gada puisis Kalps, kam ar saimnieku bija līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem).
grūms Kalps, kas pavada jātnieku vai ekipāžu. Zēns, kas strādā sulaiņa darbu.
Pārinieku (arī pārinieka) puisis Kalps, kas pie saimnieka strādāja kopā ar savu sievu.
Pārinieku (arī pārinieka) puisis Kalps, kas pie saimnieka strādāja kopā ar savu sievu.
puskalps Kalps, kas salīgts darbā pie saimnieka tikai uz vasaru.
puisis Kalps, laukstrādnieks, arī strādnieks laukos.
gājējs Kalps, vaļinieks, laukstrādnieks.
piekalst Kalstot pielipt (pie kā, kam klāt) - par šķidrumu, masu u. tml. Kalstot (šķidrumam, masai u. tml.), pielipt (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
palakta Kalšanas iekārtas apakšējā smagā daļa.
izkaltēt Kaltējot panākt, ka (piemēram, augs, koksne, koka priekšmets) kļūst ļoti sauss.
piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
kalums Kalts (akmens, arī koka) priekšmets (parasti mākslas darbs).
kalums Kalts (metāla) priekšmets.
veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
reformāti Kalvinisma novirziena piekritēji.
hugenots Kalvinisma piekritējs Dienvidfrancijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam.
kalvinists Kalvinisma piekritējs.
nokalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (priekšmetu, tā daļas). Izkalt (2).
izkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu).
nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu). Izkalt (1).
piekalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekalt Kaļot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kādu priekšmetu).
kalties Kaļot virzīties (uz priekšu, dziļāk).
kameransamblists Kameransambļa (1) dalībnieks.
vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju. Vijoļmūzikas koncerts.
lama Kamieļu dzimtas dzīvnieks (Dienvidamerikā) bez kupra, ar garu apmatojumu.
Elektriskais kamīns Kamīna veida ierīce, kurā siltumu un gaismu iegūst ar elektrisko strāvu.
nokampt Kampjot dabūt, iegūt, parasti atņemot (kam) - par dzīvniekiem.
lakross Kanādiešu nacionāla komandu sporta spēle - bumbiņas raidīšana ar raketei līdzīgu nūju pretinieka vārtos.
klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
raidkanāls Kanāls informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
noteka Kanālveida, parasti īpaši veidota, josla, arī, parasti cauruļveida, ierīce, iekārta šķidruma, masas novadīšanai.
rakstvedis Kancelejas darbinieks (parasti bruņotajos spēkos), kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
kancelejists Kancelejas darbinieks (parasti tāds, kas birokrātiski veic savus uzdevumus).
kantietis Kantisma piekritējs.
kanclers Kantonu padomes sekretārs (Šveicē).
kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras pagrabstāvā novietots šķirsts ar mirušo.
kapakmens Kapa piemineklis no viengabala akmens bez figurālām skulptūrām.
piekapāt Kapājot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
kapelāns Kapelas [2] (1) garīdznieks.
dzimtkapi Kapi vai kapu vieta, kur apbedīti visi vai vairāki vienas dzimtas, ģimenes locekļi. Kapu vieta, kas aizņemta vienas ģimenes locekļiem.
Pastāvīgais kapitāls Kapitāla daļa, kura pastāv ražošanas līdzekļu, celtņu, ierīču, mašīnu, kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu veidā un kuras vērtība ražošanas procesā nemainās.
Pastāvīgais kapitāls Kapitāla daļa, kura pastāv ražošanas līdzekļu, celtņu, ierīču, mašīnu, kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu veidā un kuras vērtība ražošanas procesā nemainās.
kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu privātīpašnieks, kas pieder pie buržuāzijas un ekspluatē algotu darbaspēku.
Atmaksāšanās laiks Kapitālieguldījumu efektivitātes rādītājs, ko aprēķina, kapitālieguldījuma apjomu dalot ar gada laikā iegūto tīrā ienākuma apjomu.
titulsaraksts Kapitālieguldījumu plānā paredzēto jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātiem projektiem un tāmēm.
Ražīgais darbs Kapitālisma - algoto strādnieku darbs, kas kapitālistam nodrošina virsvērtību.
sīkpilsonis Kapitālismā - neliela pilsētas nama, tirdzniecības uzņēmuma, darbnīcas īpašnieks.
sīkpilsonība Kapitālismā - nelielu pilsētas namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku slānis.
namsaimnieks Kapitālistiska īres nama vai namu īpašnieks.
pūls Kapitālistiskā monopola forma, kurā tā dalībnieku peļņu ieskaita kopējā fondā un sadala iepriekš noteiktā proporcijā.
depresija Kapitālistiskā ražošanas cikla fāze, kas seko krīzei un kam raksturīgs saimniecības sastingums, masu bezdarbs.
bezdarbs Kapitālistiskajai iekārtai raksturīga parādība, kad kapitālisma ekonomisko likumu darbības rezultātā daļa darbaļaužu neatrod sev algotu darbu.
klaķieri Kapitālistiskajās valstīs - algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus māksliniekam, autoram, izrādei vai arī ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
dempings Kapitālistiskajās valstīs - eksportēšana par cenām, kas zemākas par pašizmaksu.
Parlamenta (arī kabineta, valdības) krīze Kapitālistiskajās valstīs - iekšpolitiska situācija, kas parasti izraisa valdības maiņu.
Parlamenta (arī kabineta, valdības) krīze Kapitālistiskajās valstīs - iekšpolitiska situācija, kas parasti izraisa valdības maiņu.
Ražošanas koncentrācija Kapitālistiskajās valstīs - process, kurā ražošana, ražošanas līdzekļi un darbaspēks tiek sakopots arvien lielākos uzņēmumos.
Ražošanas koncentrācija Kapitālistiskajās valstīs - process, kurā ražošana, ražošanas līdzekļi un darbaspēks tiek sakopots arvien lielākos uzņēmumos.
Strādnieku aristokrātija Kapitālistiskajās zemēs - kvalificēto strādnieku daļa, kas atrodas privileģētos apstākļos.
paternālisms Kapitālistiskās ekspluatācijas veids - strādnieku daļas uzpirkšana (piemēram, paaugstinot algu, izmaksājot prēmijas), lai tos novērstu no šķiru cīņas.
buržuāzija Kapitālistiskas sabiedrības valdošā šķira, kam pieder galvenie ražošanas līdzekļi un kas tos izmanto algoto strādnieku ekspluatēšanai.
militarizācija Kapitālistiskas valsts, tās ekonomikas, politikas, sabiedriskās dzīves pakļaušana aneksionistisku karu mērķiem. Militārisma realizēšana. Militāro organizatorisko formu un metožu ieviešana (civilajā dzīvē).
Nekustamā manta Kapitālistisks īpašums - zeme, celtnes uz tās, zemes dzīļu bagātības. Nekustamais īpašums.
sabiedrība Kapitālistisks uzņēmums, kurā piedalās atsevišķi kapitālisti katrs ar savu uzņēmumu vai arī ar līdzekļiem.
lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
kanoniķis Kapitula (1) loceklis.
pakāpties Kāpjot (liekot soli vertikāli, arī rāpjoties), nokļūt (uz kā paaugstināta).
sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
iekāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā).
nokāpt Kāpjot, liekot soli lejup, nonākt zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā).
uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli, uzkļūt virsū (uz kā, piemēram, uz krēsla, palodzes).
nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pakāpiens Kāpņu daļa - horizontāls un vertikāls veidojums, uz kura kāpjot liek kājas.
mēle Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs (jūras piekrastē) ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem.
ripsis Kāpostu (krustziežu) dzimtas eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām.
zeltziede Kāpostu (krustziežu) dzimtas krāšņumaugs ar smaržīgiem zeltainiem vai dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
matiola Kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs vai puskrūms ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros.
sirmene Kāpostu (krustziežu) dzimtas pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos.
sēsties Kāpt (transportlīdzeklī) un novietoties (tajā), parasti sēdus.
tanks Kāpurķēžu kaujas mašīna, kuras konstrukcijai ir raksturīgs bruņu korpuss, tornis, spēcīga bruņojuma komplekss.
kāpurnieks Kāpurķēžu traktors. Kāpurķēdnieks, kāpurkēžnieks.
kāpurķēdnieks Kāpurķēžu traktors. Kāpurnieks.
aizsardzība Kara darbības veids, kuras mērķis ir atsist pretinieka uzbrukumus, noturēt ieņemtās pozīcijas un sagatavoties uzbrukumam. Kara un kaujas darbības nodrošinājums pret pretinieka zemes un gaisa uzbrukumiem.
Jūras kara bāze Kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.
mēle Kara gūsteknis, kas var sniegt militāru informāciju.
sarkanflotietis Kara jūrnieks PSRS Jūras Kara Flotē (no 1918.gada līdz 1946.gadam).
flotile Kara kuģu vienība kara darbībai upēs, ezeros, jūras piekrastes joslā.
trofeja Kara laikā iegūts pretinieka ierocis, bruņojuma piederums, transportlīdzeklis, karogs u. tml.
iznīcinātājs Kara lidmašīna gaisa kaujai ar pretinieka lidaparātiem.
līnija Karadarbībā iesaistītā, parasti frontāli izvietotā, karaspēka, militāro objektu kopums un to aizņemtā teritorija.
karamateriāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi). Kara materiāli.
Kara materiāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi). Karamateriāli.
Kara materiāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi). Karamateriāli.
karamašīna Karadarbībai paredzēto bruņoto spēku, materiālo vērtību un līdzekļu, arī organizatorisko pasākumu kopums.
karadraugs Karadraudzes loceklis.
repatriācija Karagūstekņu, emigrantu, bēgļu, pārvietoto personu atgriešanās dzimtenē.
tarāns Karakuģa priekšvadņa izcilnis, kas paredzēts pretinieka kuģa dragāšanai.
mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
Mīnu kuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai. Mīnukuģis.
kreiseris Karakuģis pretinieka kuģu un piekrastes objektu iznīcināšanai, kuģu un desantu apsargāšanai.
reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
vicekaralis Karaļa (1) vietnieks.
grāfs Karaļa ierēdnis, tiesnesis (agrā feodālisma laikā Rietumeiropā), neliela teritoriāla apgabala (grāfistes) valdnieks.
kanclers Karaļa kancelejas un arhīva priekšnieks.
ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību.
majordoms Karaļa piļu pārvaldnieks, arī augstākā amatpersona (Franku valstī no 5. gadsimta līdz 8. gadsimtam).
reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai).
avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos.
desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
papildspēki Karaspēka daļas, vienības, apakšvienības, ko piekomandē militārās darbības pastiprināšanai, atbalstīšanai.
manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai. Karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka.
demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu.
iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
konskripcija Karaspēka komplektēšana (Francijā 18. un 19. gadsimtā), kuras pamatā bija vispārējā karaklausība un kurā pieļāva arī izpirkšanu un aizstāšanu.
komandants Karaspēka priekšnieks (cietoksnī, nocietinātā rajonā).
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijā iebrukušu pretinieku, lai atjaunotu zaudēto stāvokli.
kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam). Šī valdnieka tituls.
rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
karadraudze Karaspēka vienība, ko valdnieks organizē uz privāttiesiskiem pamatiem (pirmatnējās kopienas sabrukuma posmā, feodālisma sākuma posmā).
komandieris Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, arī karakuģa, lidaparāta apkalpes priekšnieks.
hetmanis Karaspēka virspavēlnieks vai viņa vietnieks (Polijas-Lietuvas valstī no 16. līdz 18. gadsimtam).
loks Karaspēks, kas ir novietots koncentriski ap pretinieku. Šāds karaspēka novietojums.
kunigaitis Karavadonis, apgabala, novada valdnieks (feodālajā Lietuvā).
vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.-18. gadsimtā). Vaivads (1).
vaivads Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam). Vojevoda (1).
sibīrieši Karavīri īpašās pirmsrevolūcijas Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt laimēja no Sibīrijas iedzīvotajiem. Sibīrijas strēlnieki.
sanitārs Karavīrs (parasti kareivis), kas uzmeklē un evakuē ievainotos.
kazaks Karavīrs Sarkanās Armijas īpašā kavalērijas daļā, kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem.
janičārs Karavīrs sultānu laika Turcijas izlases kājnieku karaspēka daļās.
strēlnieks Karavīrs, arī mednieks, kura bruņojumā (parasti) ir loks, stops.
sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus.
karagūsteknis Karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā. Kara gūsteknis.
Kara gūsteknis Karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā. Karagūsteknis.
prettankists Karavīrs, kas specializējies cīņai ar pretinieka tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem. Prettanku lielgabala apkalpes loceklis.
granātmetējs Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar granātmetēju. Granātmetējnieks.
priekšnieks Karavīru dienesta kategorija, kas nosaka attieksmi pret padotajiem karavīriem.
priekšgrupa Karavīru grupa, ko izsūta uz priekšu (kā) apsardzībai.
Vecākais komandējošais sastāvs Karavīru kategorija, kurā ietilpst, parasti vecākie, virsnieki.
futrālis Kārba, ietvars (dažādu, parasti nelielu, priekšmetu glabāšanai).
tioskābes Karbonskābes, kuru molekulās skābekļa atomu aizstājis sēra atoms.
konklāvs Kardinālu padome, kas ievēl Romas pāvestu. Vieta, telpa, kurā notiek šīs vēlēšanas.
karulis Kareklis (1).
breloks Kareklis (pulksteņa ķēdes vai rokassprādzes rotāšanai).
šņakarēties Kāri, parasti čāpstinot, ēst (par dzīvniekiem, parasti par cūkām).
priekšvadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums (to) priekšgalā.
vadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums pakaļgalā vai priekšgalā.
ulmanietis Kārļa Ulmaņa politikas piekritējs, realizētājs.
karnevālietis Karnevāla dalībnieks.
ģenerālkauja Karojošo valstu galveno bruņoto spēku kauja, kas izšķiroši ietekmē karagājiena vai kara rezultātus.
Lauka kapelāns Karojošu bruņoto spēku garīdznieks.
Lauka kapelāns Karojošu bruņoto spēku garīdznieks.
aizkārt Karot novietot (kam priekšā, aiz kā).
Ķirurģiskā karote Karotei līdzīgs ķirurģisks instruments, piemēram, strutu, cistu, nekrotisku audu atdalīšanai.
Ķirurģiskā karote Karotei līdzīgs ķirurģisks instruments, piemēram, strutu, cistu, nekrotisku audu atdalīšanai.
aizkārpīt Kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt. _imperf._ Kārpīt ciet.
iekārpīt Kārpot iedabūt (kur iekšā).
iekārpīties Kārpoties ievirzīties (kur iekšā).
akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi (piemēram, akmeņgrauzis, bārdainais akmeņgrauzis).
iztecināt Karsējot (piemēram, treknu gaļu), panākt, ka (no tās) izdalās (tauki).
pietecināt Karsējot (trekna gaļu), iegūt (taukus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku).
koksēt Karsējot bez gaisa piekļūšanas, pārvērst (kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas) koksā.
nokarsēt Karsējot panākt, ka (priekšmets, viela) sasniedz augstu temperatūru.
pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst.
Iztecināt taukos Karsēt (piemēram, treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
Iztecināt taukos Karsēt (piemēram, treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
uzkarst Karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par vielu, priekšmetu).
piecept Karstumā pielipt, piekalst.
iztvīkt Karstumā, tveicē izslāpt, pārkarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
Pozīciju karš Karš, kara posms starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
Pozīciju karš Karš, kara posms starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
piekārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
Vidējā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība ir koncentrēta darītājā (subjektā).
Vidējā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība ir koncentrēta darītājā (subjektā).
Darāmā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
Ciešamā kārta Kārta, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
apakškārta Kārtas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā).
kartēzietis Kartēzisma piekritējs.
iekārtojums Kārtība, veids, kādā izvietoti (telpā, ēkā, iestādē u. tml.) izmantojamie priekšmeti. Telpai, ēkai, iestādei u. tml. atbilstošie priekšmeti un to izvietojuma veids.
anarhija Kārtības, organizētības, vadības trūkums. Nekārtība, stihiskums, haoss.
kartometrija Kartogrāfijas nozare, kas pētī paņēmienus, kā pēc kartes dotumiem mērīt un kvantitatīvi raksturot ģeogrāfiskus objektus.
ieridāt Kārtojot ievietot (kur iekšā).
ridāt Kārtojot likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
piekārtot Kārtojot novērst (piemēram, telpā, apģērbā) nekārtību (parasti nelielu).
piekopt Kārtojot novērst (telpā, apkārtnē) nekārtību (parasti nelielu). Piekārtot (1).
saridāt Kārtojot salikt, novietot (vairākus, daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
noregulēt Kārtojot, pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, panākt, ka rodas (kas, piemēram, vēlamās attieksmes starp ko).
nokārtot Kārtot (eksāmenu, ieskaiti u. tml.) un saņemt sekmīgu atzīmi.
nokārtot Kārtot (mācību priekšmetā) eksāmenu, ieskaiti u. tml. un saņemt sekmīgu atzīmi.
ridāt Kārtot (piemēram, galdu, istabu), novācot, novietojot priekšmetus noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
kravāt Kārtot (piemēram, somu, portfeli), liekot ko iekšā.
pārkārtot Kārtot (priekšmetus, priekšmetu kopumu) vēlreiz, no jauna.
Likt eksāmenu (arī pārbaudījumu) Kārtot eksāmenu (pārbaudījumu).
Pārlikt eksāmenu Kārtot eksāmenu vēlreiz, no jauna.
eksaminēties Kārtot eksāmenu.
stāties Kārtot formalitātes, lai kļūta par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
Likt pārbaudījumu (arī eksāmenu) Kārtot pārbaudījumu (eksāmenu).
kārumlaiža Kārumnieks.
kārzobis Kārumnieks.
laiža Kārumnieks.
podlaiža Kārumnieks.
vadzis Kāsis, ko piestiprina (piemēram, pie sienas) kāda priekšmeta pakarināšanai.
uzkasīt Kasot (parasti niezošu ķermeņa daļu), radīt (iekaisumu, ievainojumu).
sakasīt Kasot savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
šāberēt Kasot veidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot. Piekasīt (2).
aizkasīt Kasot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt, aizbērt. _imperf._ Kasīt ciet. Aizkašņāt.
nesesers Kaste, kārba, maza soma (parasti noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai).
lāde Kaste, skapis (naudas līdzekļu) glabāšanai.
koferis Kastes veida soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai. Čemodāns.
čemodāns Kastes veida soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai. Koferis.
šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai.
iekašņāt Kašņājot iedabūt (kur iekšā).
uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem.
aizkašņāt Kašņājot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt. _imperf._ Kašņāt ciet.
rakņāt Kašņāt, kārpīt (ko)- par dzīvniekiem Veidot augsnē rakumus (piemēram par kurmi)
katars Katarāls iekaisums.
kolapss Katastrofāla (zvaigžņu) saspiešanās sava gravitācijas lauka ietekmē.
kolapsēt Katastrofāli saspiesties sava gravitācijas lauka ietekmē (par zvaigznēm).
persona Kategorija, kas pauž runātāja un darbības veicēja attieksmes.
grāpis Katls (parasti no čuguna, ar apaļu, izliektu dibenu).
katoļticīgs Kātoju baznīcas loceklis. Katolicisma piekritējs. Katolis.
katolis Kātoju baznīcas loceklis. Katolicisma piekritējs. Katoļticīgais.
tempfieši Kātoju garīgā bruņniecības ordeņa locekļi (no 12. gadsimta līdz 14. gadsimtam).
Vācu ordenis Katoliska vācu bruņinieku apvienība (no 1198. gada līdz 1525. gadam).
kongregācija Katoļa organizācija (ar saviem statūtiem), kas sastāv no garīdzniekiem un laicīgām personām un ir tieši saistīta ar mūku ordeņiem.
kardināls Katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta.
inkvizīcija Katoļu baznīcas tiesa cīņai ar baznīcas pretiniekiem (no 13. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
kapelāns Katoļu draudzes garīdznieka palīgs.
ministrants Katoļu garīdznieka palīgs dievkalpojumā.
ksendzs Katoļu garīdznieks (parasti Polijā).
pāters Katoļu garīdznieks, parasti priesteris, kas pieder pie kāda ordeņa.
abats Katoļu klostera priekšnieks.
jezuīts Katoļu mūku ordeņa - Jēzus biedrības - loceklis.
kapituls Katoļu un anglikāņu baznīcu arhibīskapijas vai bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija.
mitra Katoļu un pareizticīgo augstāko garīdznieku galvassega.
metropolīts Katoļu vai pareizticīgo arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks. Arhibīskapa goda tituls. Arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
paja Katra dalībnieka ieguldījums kopējā ražošanas, tirdzniecības u. tml. uzņēmumā, kam ir vairāki īpašnieki.
puse Katra no (kāda priekšmeta) divām, parasti līdzīgajām, daļām.
Lai maksā ko maksādams Katrā ziņā, izmantojot visus līdzekļus.
Par katru cenu Katrā ziņā, izmantojot visus līdzekļus.
ikkatrs Katrs (cilvēks, priekšmets, parādība).
pirksts Katrs no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas beigu posma locekļiem.
Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
piekaukt Kaucot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem). Kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
sakaukties Kaucot sazināties (par dzīvniekiem).
latekss Kaučukaugu piensula. Pienbalts sintētisks šķidrums, kas satur vairāk nekā 30% kaučuka.
triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
ešelons Kaujas iekārtas daļa.
falanga Kaujas ierinda (kājniekiem).
nokaut Kaujot nonāvēt (lauksaimniecības dzīvnieku).
nokaukt Kaukt (visu laikposmu) un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem).
kūkums Kaula izliekums uz āru (degunam).
periostīts Kaula plēves iekaisums.
osteomielīts Kaula smadzeņu iekaisums.
žaunas Kaula vāki (zemāko mugurkaulnieku elpošanas orgāniem).
vairogs Kaula, hitīna vai cits ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni.
izkaulēt Kaulējoties iegūt (no kāda) savā īpašumā (parasti ko vairāk vai lētāk nekā paredzēts).
nokaulēt Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu summu).
Krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) Kauliņu spēlē - tiek uzmests un rada noteiktu stāvokli (par ciparu).
pārkausēt Kausējot (ko), uzlabot (tā) kvalitāti, atdalot ko lieku, attīrot, arī izmantojot otrreizējās izejvielas.
pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni.
piekausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā.
izkausēt Kausējot panākt, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
sakausēt Kausējot savienot (priekšmetus, to daļas).
Zieda lapas Kauslapas, vainaglapas, putekšņlapas, augļlapas.
gredzens Kauslapu, vainaglapu vai putekšņlapu sakārtojuma veids.
kauslis Kauslīgs dzīvnieks, parasti putns.
ķildīgs Kauslīgs, agresīvs (par dzīvniekiem).
nesaticīgs Kauslīgs, agresīvs (par dzīvniekiem).
ķildnieks Kauslīgs, agresīvs dzīvnieks.
krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna galotnē vai nogāzēs), pa kuru notiek vulkāna izvirdumi.
plēsties Kauties (par dzīvniekiem).
plūkties Kauties (par dzīvniekiem).
sisties Kauties (par dzīvniekiem).
dragūns Kavalērists, kas kaujās piedalās arī kā kājnieks.
sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā). Soda ekspedīcijas vienība (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
saiga Kazām radniecīgs vēršu dzimtam dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu.
vedējs Kāzu viesi - līgavaiņa radinieki vai draugi.
panāksnieks Kāzu viesis - līgavas radinieks vai paziņa.
Plikādas kažoks Kažoks ar ādas miecēto pusi uz āru un apmatojuma pusi uz iekšu.
trapers Kažokzvēru mednieks (Ziemeļamerikā), kas medībās parasti izmanto slazdus.
sistēmtehnika Kibernētikas nozare, kas pētī lielās sistēmas galvenokārt no vadības un informācijas procesu viedokļa, kā arī projektē tās.
stereokinematogrāfija Kinematogrāfijas nozare, kas ietver metodes un līdzekļus stereokinofilmu ieguvei un projicēšanai.
panorāma Kinematogrāfijas sistēma, ar kuru kinofilma no kāda centra fiksē visu riņķveida redzes lokā esošo, sistēma kinofilmas projicēšanai uz riņķveidīgi novietotu ekrānu kopuma.
kinoobjektīvs Kinoaparāta objektīvs.
dokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu uzņemšanā.
kinodokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā.
kostīmfilma Kinofilma, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
kinostudija Kinofilmu ražošanas uzņēmums. Celtne vai celtņu komplekss, kur atrodas šāds uzņēmums.
kinoprojekcija Kinokadru projicēšana uz ekrāna.
Skaņu kino Kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
Skaņu kino Kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
kinovaloda Kinomākslas izteiksmes līdzekļu kopums.
cirkorāma Kinosistēma, kurā ekrāns atrodas visapkārt skatītāju zālei.
klaidonis Klaiņojošs dzīvnieks.
ieklaiņot Klaiņojot ievirzīties (kur iekšā).
āre Klaja vieta Apstrādāta, iekopta zeme.
aizklāt Klājot (ko) priekšā, panākt, ka kļūst neredzams, mazāk redzams. Klājot (ko) priekšā, pasargāt, maskēt u. tml. _imperf._ Klāt ciet. Aizsegt.
ieklāt Klājot ievietot (kur iekšā).
aizklāt Klājot novietot, nostiprināt (kam priekšā).
maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu. Pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu.
kārkšķēt Klakšķēt, čīkstēt (par priekšmetiem).
virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
apakšklase Klases sadalījuma vienība (parasti dzīvnieku un augu sistemātikā).
ietvert Klasificējot iekļaut (piemēram, kādā grupā).
pentatlons Klasiska sporta pieccīņa (senajā Grieķijā), kurā ietilpa tāllēkšana, skriešana, diska, šķēpa mešana un nobeigumā divu spēcīgāko dalībnieku cīņa.
ieklāstīt Klāstot ievietot (kur iekšā).
tapsēt Klāt (kā, parasti priekšmeta) virsmu ar kādu materiālu (parasti ar tekstilmateriālu).
līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi. Šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā).
līmēt Klāt ciet spraugu (parasti logam), uzliekot papīru un piestiprinot ar līmi.
sēsties Klāties (kur, uz kā u. tml.), veidojot kārtu, (piemēram, par sniegu, putekļiem).
klauvēklis Klaudzeklis.
auditorija Klausītāju kopums (piemēram, lekcijā).
gaitnieks Klaušinieks.
otrinieks Klaušu darbinieks (kājnieks), kam līdz ar zirdzinieku bija jāierodas muižā.
kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
kājnieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga. Kājinieks.
kājinieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga. Kājnieks (3).
vagars Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
pianisms Klavierspēles māksla; klavierspēles izteiksmes līdzekļu kopums.
rapsods Klejojošs dziesminieks (senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas. Arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
ieklejot Klejojot ievirzīties (kur iekšā).
atklepoties Klepojot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis, iestrēdzis elpvadā.
Dziļš klepus Klepus, ko izraisa stiprs elpošanas ceļu iekaisums.
Dziļš klepus Klepus, ko rada stiprs elpošanas ceļu iekaisums.
klēriķis Klēra loceklis.
klerikālis Klerikālisma piekritējs.
priekšklēts Klēts priekšējā daļa.
Klēts priekša Klētspriekša (1).
Klēts priekša Klētspriekša (2).
ieklibot Klibojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
klibiķis Klibs cilvēks vai dzīvnieks.
Kontinentāls klimats Klimats dziļi kontinenta iekšienē.
Kontinentāls klimats Klimats dziļi kontinenta iekšienē.
Ekvatoriāls klimats Klimats, kas raksturīgs ekvatoriālajai joslai.
ieklīst Klīstot ievirzīties (kur iekšā). Arī iemaldīties (kur iekšā).
ieklupt Klupšus ievirzīties (kur iekšā).
dungot Klusu dziedāt (kādu melodiju), parasti bez teksta.
izdungot Klusu izdziedāt (kādu melodiju), parasti bez teksta.
piegrabināt Klusu pieklauvēt.
iespiedkļūda Kļūda iespiestā tekstā.
māņi Kļūdaini priekšstati, kļūdainas mācības, nepareizi uzskati.
pietuvoties Kļūt (kam) tuvākam (piemēram, izpratnē, attieksmēs).
tikt Kļūt (par ko citu nekā līdz šim).
Pārņemt iniciatīvu Kļūt aktīvākam, ietekmīgāk rosināt darbību (salīdzinot ar kādu citu).
piebriest Kļūt apjomīgākam, lielākam, arī spēcīgākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
atsvešināties Kļūt bailīgam, tramīgam (par mājas vai pieradinātiem meža dzīvniekiem).
apvelties Kļūt blīvākam, mīkstākam, tiekot speciāli apstrādātam (par vadmalu).
mest Kļūt brīvam, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
nobrūnēt Kļūt brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu (par priekšmetiem).
pārveidoties Kļūt citādam savā ārienē (par cilvēku, arī dzīvnieku, to ķermeņa daļām). Kļūt citādam (piemēram, par kustību, valodu).
pārvērsties Kļūt citādam savā izskatā, izturēšanās veidā u. tml. (par dzīvniekiem).
pārtapt Kļūt citādam, iegūt citādas (psihes, rakstura, personības) īpašības (kā) darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā. Pārveidojoties psihes, rakstura, personības īpašībām, kļūt citādam, par ko citu.
pārvērsties Kļūt citādam, izturēties citādi attieksmē pret kādu. Radīt citādu iespaidu (par sevi).
kuplot Kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), arī plašākam. Papildināties.
nostiprināties Kļūt dziļākam, aptverošākam, arī stabilākam (piemēram, par attieksmi, uzskatiem).
atdzīvoties Kļūt dzīvam, iegūt spēju runāt, kustēties (par priekšmetiem iztēlē, fantāzijā).
sabiezēt Kļūt intensīvam, ietekmīgam (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā). Kļūt intensīvam, iedarbīgam (parasti par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
piedzīvot Kļūt kāda notikuma līdzdalībniekam, kādas parādības vērotājam.
kaist Kļūt karstam (par priekšmetiem).
karst Kļūt karstam berzes rezultātā (par priekšmetu).
uzlaboties Kļūt kvalitatīvākam, piemērotākam noteiktām prasībām (par dzīvnieka vai auga īpašībām, šķirni, sugu u. tml.).
atkrist Kļūt liekam, nevajadzīgam. Arī izzust.
iedegties Kļūt ļoti gaišam, spožam, tiekot apgaismotam.
nokaist Kļūt ļoti karstam (par priekšmetiem).
norepēt Kļūt ļoti negludam (par priekšmetu).
Zaudēt cilvēka seju Kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem.
Zaudēt cilvēka seju Kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem.
uzblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu). Arī uztūkt.
izkalst Kļūt ļoti sausam, izzūdot mitrumam (piemēram, par koka priekšmetu, augu, produktu).
izsīkt Kļūt ļoti seklam vai pilnīgi izzust (par upi, ezeru u. tml.).
pabalēt Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
pabālēt Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām). Pabālēt (2).
pakuplot Kļūt mazliet daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Mazliet papildināties.
panīkt Kļūt maznozīmīgam, ekonomiski vājam.
mirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (dzīvām būtnēm beidzot eksistēt vai aizejot) - par vietu, telpu.
Apcietināt sirdi Kļūt neatsaucīgam, nepieejamam, nejūtīgam (attieksmē pret citiem).
padzist Kļūt neietekmīgākam, neievērojamākam (piemēram, par slavu).
nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, nerūpēties par savu ārējo izskatu, kārtību ap sevi.
pārakmeņoties Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma) - parasti par seju, vaibstiem.
stingt Kļūt nemainīgam, nekustīgam (piemēram, par seju, skatienu).
iecirsties Kļūt nepaklausīgam, arī niknam (par dzīvnieku).
skapstēt Kļūt nespodram vai nespodrākam, pelēcīgam vai pelēcīgākam, tumšam vai tumšākam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu). Arī sūbēt.
nosūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
sūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
apsūbēt Kļūt nespodram, pārklājoties ar pelējumu, putekļiem u. tml.
apskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, patumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu) Apsūbēt.
noskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, tumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu visu virsmu vai tās lielāko daļu). Arī nosūbēt.
izdēdēt Kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu).
aprepēt Kļūt netīram un negludam (par priekšmetiem).
ieiet Kļūt par (kā) locekli, pārstāvi.
Pāriet (kā) pusē Kļūt par (kā) sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
Pāriet (kā) pusē Kļūt par (kā) sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
Nokļūt (arī nonākt) (kāda) redzes laukā Kļūt par (kāda) intereses objektu.
Nokļūt (arī nonākt) kāda redzes laukā Kļūt par (kāda) intereses objektu.
iestāties Kļūt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
Krist (arī iekļūt, nonākt) ļaužu valodās Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Krist (arī iekļūt, nokļūt, nonākt) ļaužu valodās, arī nākt ļaužu valodās (arī mēlēs) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nākt ļaužu mēlēs (arī valodās) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nākt (ļaužu) valodās (arī mēlēs) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nokļūt (arī nonākt, iekļūt) ļaužu valodās Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nonākt (arī nokļūt, iekļūt) ļaužu valodās Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
(No)nākt (arī nokļūt, iekļūt, krist) ļaužu valodās (arī mēlēs) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Kāpt tronī Kļūt par valdnieku.
(Uz)kāpt tronī Kļūt par valdnieku.
Uzkāpt tronī Kļūt par valdnieku.
pārkaist Kļūt pārāk karstam (par priekšmetiem).
aptaukoties Kļūt pārlieku tuklam, pārāk uzbaroties.
apslīpēties Kļūt pieklājīgākam, apgūt manieres.
izžūt Kļūt pilnīgi sausam (parasti par izmirkušu dzīvnieku).
pieplakt Kļūt plānākam (piemēram, tiekot spiestam, grūstam) - parasti par (kā) kārtu, slāni.
dilt Kļūt plānākam, arī neasam, tiekot lietotam (piemēram, par darba rīkiem).
dilt Kļūt plānākam, tiekot valkātam (par apģērbu, apaviem).
izdilt Kļūt plānam, izbojāties, tiekot lietotam (par priekšmetu).
izdilt Kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem).
atvīdēt Kļūt redzamam, arī sākt blāvi spīdēt, tiekot apgaismotam.
atklāties Kļūt redzamam, ja tiek noņemts, atvirzīts tas, kas aizsedz, apklāj, vai atvirzās tas, kas aizsedz.
parādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, nonākt redzes lokā (piemēram, par priekšmetiem, dabas veidojumiem, to daļām).
rādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, parādīties (piemēram, par vietu, priekšmetu, parādību).
paresnināties Kļūt resnākam (parasti par organisma daļām, priekšmetiem).
kalst Kļūt sausam vai sausākam (piemēram, par priekšmetiem, augiem, produktiem).
aizsērēt Kļūt seklam (no smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem).
silt Kļūt siltam berzes rezultāta (par priekšmetiem).
atslābt Kļūt slābam, nespēcīgam vai slābākam, nespēcīgākam (par cilvēku, viņa locekļiem).
mērcēties Kļūt slapjam, gremdējoties, tiekot gremdētam, piemēram, ūdenī.
piesmadzēt Kļūt smagam, piesūcoties ar šķidrumu (piemēram, par koka priekšmetu).
iekvēloties Kļūt spožam, tiekot apgaismotam.
iespītēties Kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, nepiekāpīgam.
iecirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma). Iespītēties, ietiepties.
piekalst Kļūt tādam, kam (parasti iekšpusē) ir viscaur pielipis kas kalstošs.
žūt Kļūt tādam, kam (piemēram, gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
izrādīties Kļūt tādam, kam atklājas, ir noskaidrota kāda īpašība, pazīme (par priekšmetiem, parādībām).
paplukt Kļūt tādam, kam ir parets, mazliet neizskatīgs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
pārputekļoties Kļūt tādam, kam ir putekļu veids, struktūra (parasti par augsni, kūdru).
uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni). Kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem).
piepūsties Kļūt tādam, kam ir uzpūsts vēders (parasti par dzīvniekiem).
sarast Kļūt tādam, kam izveidojas vēlams, parasti savstarpējs, izturēšanās veids (vienam pret otru, citam pret citu) - par dzīvniekiem.
piesmakt Kļūt tādam, kam nav pietiekama skanīguma. Kļūt tādam, kam nav pietiekamas toņa tīrības (par skaņu, avotu).
slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī smakt (1).
smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī slāpt (2).
sasilt Kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē.
saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam.
pierietēt Kļūt tādam, kam tesmenis ir pilns ar pienu (par dzīvnieku).
stingt Kļūt tādam, kam uz laiku beidzas vai tiek ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
sastingt Kļūt tādam, kam uz laiku izbeidzas vai ir ļoti ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
tikties Kļūt tādam, kam veidojas, arī pastāv saskarsme (piemēram, ar kādu parādību, norisi, priekšmetu).
sarkt Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu. Būt tādam, kad tiek atstarota vai izplatīta šāda gaisma (par laikposmu).
zaudēt Kļūt tādam, kas vairs neizraisa (iepriekšējo attieksmi pret sevi).
noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci, vairs nereaģē uz šādām svārstībām (piemēram, par ierīci, iekārtu, tās detaļu).
saglumēt Kļūt tādam, kas, parasti viscaur, satur gļotvielas, recekli u. tml.
tikt Kļūt tādam, ko (kāds) iegūst, kas ietekmē (kādu, ko), iedarbojas (uz kādu, ko).
nocietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt (par augiem, to daļām).
nosalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajāta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
pārsalties Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī pārsalt (2).
piezīsties Kļūt tādam, kurā (kas, piemēram, putekļi, mitrums) ir dziļi iespiedies, iesūcies.
padzist Kļūt tādam, kura gaisma ir vājāk redzama (parasti par debess spīdekļiem).
pieputēt Kļūt tādam, kurā ir iejaukušies, iesūkušies putekļi.
mumificēties Kļūt tādam, kura ķermenis netrūd (par mirušu cilvēku vai beigtu dzīvnieku).
izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu). Kļūt tādam, kurā kas norisinās, notiek citādi nekā iepriekš, nekā paredzēts.
sprēgāt Kļūt tādam, kurā rodas, parasti sīkas, plaisas (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.).
sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
sprikstēt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Arī sprēgāt (2).
sekvestrēties Kļūt tādam, kurā veidojas sekvestrs (1).
sasprēgāt Kļūt tādam, kura virsmā rodas vairākus, daudzas plaisas (piemēram, par priekšmetu, materiālu).
pairt Kļūt tādam, starp kura locekļiem pavājinās saiknes (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
treknēt Kļūt treknam (2) vai treknākam (parasti par dzīvniekiem).
aptumšoties Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai pārstāj izstarot gaismu). Aptumst.
aptumst Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai vairs neizstaro gaismu). Aptumšoties (1).
liesēt Kļūt vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
padzist Kļūt vājākam, neskaidrākam (par atmiņām, priekšstatiem u. tml.).
noliesēt Kļūt vājam, liesam (par dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
panīkt Kļūt vājam, noliesējušam (par dzīvniekiem).
novājēt Kļūt vājam, vai vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupanam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
izkarst Kļūt viscaur karstam slimības (parasti iekaisuma) gaitā (par tesmeni).
izsilt Kļūt viscaur stipri siltam, sasilt (piemēram, par telpu, priekšmetu).
spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam. Nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
sasniegt Kļūt, arī būt tādam, kam (parasti fizikālā lieluma ziņā) ir noteikts skaitliskais raksturojums (par parādībām, priekšmetiem u. tml.).
sakuplot Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam, bagātam ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām, arī plašam.
sakuplot Kļūt, parasti ievērojami, lielam (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
saspuroties Kļūt, parasti ļoti, spītīgam, arī nepiekāpīgam.
sacirsties Kļūt, parasti ļoti, stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam. Arī saskaisties.
saplakt Kļūt, parasti ļoti, vājam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
sašļukt Kļūt, parasti ļoti, vājam, nespēcīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
sarosīties Kļūt, parasti pēkšņi, intensīvam, ietekmīgam (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī par domām, idejām).
satumst Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam, vājinoties vai izbeidzoties apgaismojumam (piemēram, par priekšmetiem).
sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam berzes rezultātā (par priekšmetiem).
sasilt Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam berzes rezultātā (par priekšmetiem).
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu, priekšmetu).
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest (piemēram, par audiem, ķermeņa daļām).
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
pieredzēt Kļūt, piemēram, par nozīmīga notikuma aculiecinieku vai dalībnieku. Sagaidīt (piemēram, nozīmīgu notikumu).
plakanknaibles Knaibles, kuru galiem ir plakana iekšējā virsma.
aizkniedēt Kniedējot aiztaisīt ciet (caurumu metāla priekšmetā).
nokodināt Kodināt un pabeigt kodināt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
iekodināt Kodinot iekrāsot.
kodolspēkstacija Kodolelektrostacija.
tokamaks Kodoltermisks reaktors, kurā plazmas strūkla tiek ieslēgta torā [1] (1) un saspiesta ar magnētisko lauku.
celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc tā nociršanas, nozāģēšanas, nolaušanas. Šāda daļa kopa ar saknēm.
kokogle Koka pārogļošanās gala produkts, kas atliek, karsējot koku bez gaisa pieejas.
kocene Koka priekšmets (parasti laiva, muca).
ugunskoks Koka priekšmets uguns ieguvei ar berzi.
kontrafagots Koka pūšamais mūzikas instruments, kura reģistrs ir par oktāvu zemāks nekā fagotam.
rāmis Koka vai metāla konstrukcija, kurā iestiprina (loga, lecekts) rūtis.
pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
čiekuraugi Koki vai krūmi ar mūžzaļām vai vasarzaļām skujām un ar čiekuriem vai čiekurogām.
meningokoki Koki, kas izraisa vairākas infekcijas slimības.
mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
kokospiens Kokosrieksta sula - balts, pienam līdzīgs šķidrums.
krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs koks.
vīnkoks Koksnaina liāna, parasti, ar starainām lapām un sulīgām ogām saliktos ķekaros.
lietkoksne Koksne, kas izmantojama priekšmetu izgatavošanai, celtniecībā.
Koksnes sausā pārtvaice Koksnes termiskā sadalīšana hermētiski noslēgtā iekārtā.
kokgriezējs Koktēlnieks.
sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
poplīns Kokvilnas vai zīda audums audekla pinumā, kurā šķēru pavedieni ir ievērojami tievāki par audu pavedieniem.
kolekcionārisms Kolekciju veidošana.
krāt Kolekcionēt.
ekskursija Kolektīva (kādas vietas, muzeja, izstādes u. tml.) apmeklēšana.
biedrs Kolektīva loceklis (attiecībā pret pārējiem šī kolektīva locekļiem).
savietis Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļu viedokļa). Arī tautietis, novadnieks.
koptelpas Kolektīvai lietošanai paredzētas telpas.
Masu dziesma Kolektīvam izpildījumam piemērota dziesma ar aktuālu sabiedriski politisku tematiku un viegli uztveramu melodiju, skaidru ritmu.
komūna Kolektīvās lauksaimnieciskās ražošanas forma, kas saistīta ar pilnīgu ražošanas līdzekļu un procesu, patērēšanas un apkalpošanas sabiedriskošanu.
kolektīvists Kolektīvisma piekritējs.
sētiena Kolektīvs zemes īpašums (senajā Krievzemē). Radniecīgu lauku ļaužu grupas apmetne.
pirmkolektīvs Kolektīvs, kas veido (uzņēmuma, tā nodaļas, iestādes u. tml.) zemāko organizatorisko pamatvienību.
Piemājas zeme Kolhoznieka individuālajā lietošanā nodots noteikta lieluma zemes gabals.
kopsaimnieks Kolhoznieks.
kopzemnieks Kolhoznieks.
Kolhoznieku sēta Kolhoznieku personiskā saimniecība.
Joniešu orderis Kolonnu kārtojums sengrieķu arhitektūrā, kuram raksturīgs kapitelis ar volūtām un kolonnu pakāpenisks sašaurinājums virzienā uz augšu.
Doriešu orderis Kolonnu kārtojums sengrieķu arhitektūrā.
meistarkomanda Komanda (sporta spēlēs), kuras dalībnieki ir augstākās klases sportisti.
caurgājiens Komandas locekļu virzīšanās manevrējot (sporta spēlēs).
komanda Komandiera mutvārdu pavēle, kuras teksts noteikts reglamentā.
basketbols Komandu sporta spēle ar bumbas raidīšanu pretinieka grozā.
hokejs Komandu sporta spēle uz ledus - ripas vai bumbiņas raidīšana ar speciālu nūju pretinieka vārtos.
ūdenspolo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos. Ūdens polo.
Ūdens polo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos. Ūdenspolo.
Ūdens polo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos. Ūdenspolo.
krikets Komandu sporta spēle, kurā ar īpašu koka āmuru cenšas ieraidīt bumbu pretinieka vārtos.
polo Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir (parasti jājot uz zirgiem, arī braucot ar velosipēdiem) ar īpašu nūju ieraidīt nelielu bumbu pretinieka vārtos.
rokasbumba Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir ar vienu, roku ieraidīt bumbu pretinieka vārtos.
futbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu (ar kāju) pretinieka vārtos.
volejbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir pārraidīt bumbu (ar rokām) pāri tīklam pretinieka komandas laukumā.
regbijs Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos virs pārliktna un kurā ir atļauti spēka paņēmieni ar cīņas sporta elementiem.
velobols Komandu sporta spēle, kuru spēlē velosipēdisti un kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos.
pašgājējkombains Kombains, kas pārvietojas ar enerģiju, kuru rada šī kombaina iekšējais mehāniskās enerģijas avots.
tekstilkombināts Kombināts, kura ražo tekstilizstrādājumus.
nitrofoska Kombinēti minerālmēsli, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju.
Situāciju komēdija Komēdija, kur komisko efektu izraisa situācija, kurā nokļūst komēdijas tēli.
Situāciju komēdija Komēdija, kur komisko efektu izraisa situācija, kurā nokļūst komēdijas tēli.
Komerciālais direktors Komercdirektors.
konsignācija Komisijas līguma veids, saskaņā ar kuru īpašnieks pārdod savas preces (parasti ārzemēs) ar komisionāra starpniecību.
komsorgs Komjaunatnes organizators - persona, ko iecēla Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības Centrālā Komiteja jaunatnes politiskā un kultūras masu darba organizēšanai un jaunu pirmorganizāciju izveidošanai skolās un darbavietās (līdz 1946. gadam). Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības pirmorganizācijas sapulces vēlēta un komitejas apstiprināts sekretārs (no 1946. gada).
deviācija Kompasa magnētadatas novirze no meridiāna līnijas lielas dzelzs masas ietekmē.
standarts Kompetenta valsts orgāna apstiprināts normatīvi tehnisks dokuments, kas nosaka kāda objekta (izstrādājuma, produkcijas) obligātās tehniskās īpašības raksturojums.
lopkopība Kompleksa lauksaimnieciskās ražošanas nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku izaudzēšanu un saimniecisku izmantošanu, lai no tiem iegūtu pārtikas produktus un izejvielas dažām rūpniecības nozarēm.
Transcendenta funkcija Kompleksā mainīgā analītiska funkcija, kuras vērtības aprēķināšanā bez algebriskas operācijas jāizdara arī kāda robežpāreja.
modulis Kompleksa skaitļa summas absolūtā vērtība. Attiecība starp kādas bāzes logaritmu un naturālo logaritmu. Veselo skaitļu atlikumu klašu skaits, kuri rodas dalīšanā ar noteiktu skaitli.
Ziemas olimpiskās spēles Kompleksas starptautiskās sacensības ziemas sporta veidos.
pilnmēslojums Komplekss mēslojums, kurā ietilpst visas augiem nepieciešamās minerālvielas un mikroelementi.
formācija Komplekss, grupa, sistēma.
kompleksveidīgs Kompleksveida (1).
kompleksveidīgs Kompleksveida (2).
kompleksveidīgs Kompleksveida (3).
piekomplektēt Komplektējot (kādu kopumu, sistēmu), pievienot (tam kādu vienību).
munsturēt Komplektēt kuģa komandu.
nokomplektēt Komplektēt un pabeigt komplektēt (kolektīvu).
nokomplektēt Komplektēt un pabeigt komplektēt (piemēram, priekšmetus).
rekrutēt Komplektēt, organizēt (cilvēku grupu), parasti noteiktam mērķim, uzdevumam.
rekrutēties Komplektēties, organizēties, parasti noteiktam mērķim, uzdevumam (par cilvēku grupu).
saspraudnis Komplekts, kas sastāv no spraudņa un ligzdas.
piekomponēt Komponējot (mūziku), pieskaņot (to kādam tekstam).
iekomponēt Komponējot iekļaut (skaņdarbā).
dodekafonija Komponēšanas metode, pēc kuras tiek noliegti tonālie sakari starp skaņām un hromatiskās gammas visas 12 skaņas atzītas par pilnīgi līdztiesīgām.
dodekafonists Komponists, kas komponē ar dodekafonijas metodi.
sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
motivācija Kompozicionāla metode, kas pamato (mākslas darba) sižeta risinājumu, atsevišķu ainu, notikumu iekļaušanu (tajā). Attēloto raksturu, apstākļu u. tml. izskaidrojums, pamatojums (mākslas darbā).
daļa Kompozicionāli nobeigta patstāvīga vienība (mākslas darbā vai priekšnesumā).
komunārs Komūnas (2) loceklis.
paziņojums Komunikatīvo īpašību kopums (tekstam, tā daļai). Informācija (ko satur teksts, tā daļa).
rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība - blakusprodukts, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
sīrups Koncentrēts cukuru šķīdums ūdenī, kas satur zāļu līdzekļus.
spirituālisms Koncepcija, pēc kuras gars tiek uzskatīts par esamības pirmpamatu, par īpašu bezķermenisku substanci, kas eksistē neatkarīgi no matērijas.
konceptuālists Konceptuālisma piekritējs.
vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
vijoļvakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena vijolnieka izpildījumā) skaņdarbus vijolei.
kopkoncerts Koncerts, kurā uzstājas vairāki vai daudzi izpildītāji vai kolektīvi.
trimērs Kondensators augstfrekvences kontūru regulēšanai radioiekārtās.
šerbets Konditorejas izstrādājums - bieza masa, ko gatavo no augļiem, kafijas, šokolādes, cukura, parasti ar riekstiem.
nuga Konditorejas izstrādājums - riekstu un cukura masa.
konfederāts Konfederācijas (3) dalībnieks.
kārums Konfekte, šokolāde u. tml. izstrādājums.
bonbonga Konfekte.
konfūcietis Konfūcisma piekritējs.
kongregacionālists Kongregācijas (1) loceklis.
kongregacionālists Kongregācijas (3) loceklis.
kongregacionālists Kongregācijas (4) loceklis.
konjunktivīts Konjunktīvas iekaisums.
konkurents Konkurences (1) dalībnieks.
konkurents Konkurences (2) dalībnieks.
Sociālistiskais humānisms Konsekvents, aktīvs, proletārisks humānisms, kura mērķis ir atbrīvot visu rasu un tautību darbaļaudis no ekspluatācijas, sociāliem spaidiem, sociālas nevienlīdzības.
skābēt Konservēt (pārtikas produktus, parasti dārzeņus, dzīvnieku barību), izmantojot pienskābo rūgšanu.
bibliogrāfija Konspektīvs grāmatu un citu iespieddarbu apraksts sistematizācijas nolūkos (minot galvenos datus par autoru, izdošanu un saturu).
špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, ko mācību iestāžu audzēkņi neatļauti izmanto zināšanu pārbaudes gaitā.
interpelācija Konstitucionālām prasībām atbilstošs (buržuāziskā parlamenta deputāta vai deputātu grupas) iesniegums valdībai vai tās loceklim, lai prasītu paskaidrojumus (piemēram, par valdības politisko darbību, valdības locekļu rīcību).
konstitucionālists Konstitucionālisma piekritējs.
iekonstruēt Konstruējot, veidojot iekļaut (kur).
jumts Konstrukcija, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību. Šāda augšējā daļa (transportlīdzeklim, tā kabīnei).
pamatkonstrukcija Konstrukcija, uz kā balstās, kam tiek pievienoti pārējie (kā) elementi, detaļas.
vicekonsuls Konsula vietnieks.
konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piemēram, izteikumam, vārdam).
melnzeme Kontinentāla klimata ietekmē veidojusies auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu.
talons Kontroles dokuments, kas tā īpašniekam dod tiesības, piemēram, ko iegādāties, saņemt, izmantot.
kalibrs Kontrolinstruments (parasti nepārstādāms) bez skalas priekšmetu (parasti metāla izstrādājumu) izmēru, formas vai to daļu savstarpējā novietojuma pārbaudei.
kontrrevolucionārs Kontrrevolūcijas dalībnieks.
basmačs Kontrrevolucionāras bandas dalībnieks (laikā, kad Vidusāzijā notika cīņa par padomju varu). Arī laupītājs.
Tekošais konts (arī rēķins) Konts (bankā vai krājkasē), kas atspoguļo operācijas, kuras tiek veiktas ar glabājamiem naudas līdzekļiem.
atvars Konusveida paplašinājums (instrumentos, priekšmetos).
piltuve Konusveida priekšmets (ar plānām sienām un parasti cauruļveida apakšdaļu), kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar samērā šauru atveri.
rotorkonveijers Konveijers, kurā apstrādājamās detaļas nepārtraukti tiek virzītas pa apli.
konvencionālists Konvencionālisma (1) piekritējs.
konvertēt Konverterā pūst cauri (izkausētam ķetam) gaisu vai skābekli.
kooperators Kooperācijas (2) darbinieks, dalībnieks.
Zaļais vilnis Koordinēta luksoforu darbības sistēma, lai nodrošinātu nepārtrauktu transportlīdzekļu kustību.
Zaļais vilnis Koordinēta luksoforu darbības sistēma, lai nodrošinātu nepārtrauktu transportlīdzekļu kustību.
jūgs Kopā sajūgts (darba dzīvnieku, parasti vēršu) pāris.
salaistas Kopā salietas šķidras (kā) atliekas. Arī samazgas.
telpa Kopa, kam ir noteikta struktūra un ko, izmanto par vidi matemātiskiem objektiem.
koptēls Kopējs, vienojošs (mākslas darba, arī tā daļas radīts) tēls, priekšstats.
kopdekorējums Kopējs, vienojošs dekorējums.
koprādītājs Kopējs, vienojošs rādītājs (piemēram, ekonomikas attīstības plānos).
Asiņu balss Kopības izjūta (piemēram, ar tautu, radiniekiem).
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
dalīties Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
mesli Kopīgs nodoklis (pirmatnējā kopienā, verdzības iekārtā un feodālisma sākuma posmā), ko ievāca no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
kopu Kopīgs, kolektīvi izmantojams.
Daļējais kopīpašums Kopīpašums ar noteiktām daļām katram īpašniekam.
Nedalītais (arī nesadalītais) kopīpašums Kopīpašums, kam nav noteiktas katra īpašnieka daļas.
komplekss Kopums (tēliem, idejām, izteiksmes līdzekļiem u. tml., piemēram, mākslas darbā, tekstā), kas veido ko saistītu, vienotu.
maisījums Kopums, kas sastāv no samaisītām, sajauktām vielām vai sīkiem priekšmetiem.
pāris Kopums, ko veido divi līdzīgi, savstarpēji saistīti (piemēram, pēc funkcijas, izskata) priekšmeti, parādības u. tml.
masa Kopums, ko veido, piemēram, priekšmeti. Arī (kā) skaits.
sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir noteiktas attieksmes un kurai ir noteiktas funkcijas.
bagātība Kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti.
komplekss Kopums, kurā (piemēram, priekšmeti, parādības) veido vienību, veselumu. Priekšmeti, parādības, kas veido vienību, veselumu.
korists Kora dalībnieks, dziedātājs.
kantors Kora priekšdziedātājs (sinagogā).
aktīnija Koraļļpolipu klases jūras dzīvnieks (spilgtā vai raibā krāsā).
Korāļu grāmata Korāļu melodiju un tekstu krājums.
korektība Korektums (1).
korektība Korektums (2).
Korespondējošais loceklis Korespondētājloceklis.
kopkoris Koris (parasti dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
deka Korpusa daļa (stīgu instrumentam), kura reflektē un pastiprina skaņu.
guļamkorpuss Korpuss, kas iekārtots gulēšanai.
rūžs Kosmētikas līdzeklis dažādos salkanās krāsas toņos.
smiņķis Kosmētikas līdzeklis, kas satur krāsvielas.
ūdens Kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
krāšļi Kosmētikas līdzekļi, kas satur krāsvielas.
komprese Kosmētiskam nolūkam sagatavots apliekamais, pārsējs.
pomāde Kosmētisks līdzeklis - smaržīga, taukaina ziede (piemēram, matiem, lūpām).
Lūpu pomāde Kosmētisks līdzeklis - ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību.
Lūpu pomāde Kosmētisks līdzeklis - ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību.
Radiācijas josla Kosmiskās telpas rajons, kurš atrodas ap planētu un kura ir liels elektriski lādētu daļiņu blīvums.
kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs. Cilvēks, kas sevi neuzskata par piederīgu ne pie vienas tautas.
Krāšņais pupuķis Koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu.
iekost Kožot iespiest zobus (kur iekšā).
iekosties Kožot iespiesties (kur iekšā, parasti dziļi) - par zobiem.
nokost Kožot nonāvēt (par dzīvniekiem).
vilnaskrabis Krabis, kura ķermeni un ekstremitātes klāj īss un blīvs apmatojums un kas savu virsmu pārklāj ar svešķermeņiem.
krabis Krabju dzimtu grupas dzīvnieks ar galvkrūts daļu un ļoti īsu vēderiņu.
resursi Krājumi, līdzekļi izmantošanai noteiktam mērķim.
rezerve Krājums (piemēram, izejvielas, naudas līdzekli), kas izmantojams noteiktas vajadzības gadījumā. Tas (piemēram, mašīna, celtne, konstrukcija), kas paredzēts izmantošanai papildu vajadzībām.
martiroloģijs Krājums ar nostāstiem par kristīgo mocekļiem.
Dzīvā krāsa Krāsa, kas izraisa dzīvesprieku, možumu. Spilgta krāsa.
Dzīva krāsa Krāsa, kas izraisa dzīvesprieku, možumu. Spilgta krāsa.
tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu.
oleogrāfija Krāsainās litogrāfijas veids (19. gadsimta beigās), kas precīzi atveidoja (parasti eļļas) gleznas toņus, kā arī gleznas lākturu, audekla struktūru.
iekrāsojums Krāsas tonis, kas rodas, ko iekrāsojot.
Konditorejas krāsas Krāsas, kuras izmanto konfekšu un citu konditorejas izstrādājumu iekrāsošanai.
apsviesties Krasi mainīt nostāju, uzskatus, attieksmi. Strauji mainīties (par domām, uzskatiem u. tml.).
Vannas krāsns Krāsns, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai sakarsētu ūdeni vannai.
piekrāsot Krāsojot (parasti atsevišķas vietas), panākt, ka (piemēram, priekšmets) ir vienādā krāsā. Izlabot krāsas bojājumus.
starptonis Krāsos tonis, kas krāsu spektrā atrodas starp diviem citiem toņiem.
smiņķēt Krāsot ar kosmētikas līdzekļiem.
smiņķēties Krāsoties ar kosmētikas līdzekļiem.
palete Krāsu kopums, kombinācija (piemēram, priekšmetiem, to grupām).
krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (priekšmetiem, to grupām).
krāsojums Krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz kādas sejas daļas).
Dabiskās krāsvielas Krāsvielas, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
rota Krāšņs, dekoratīvs tērps, arī tērpa krāšņa, dekoratīva sastāvdaļa.
eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa).
kratītājs Krateklis.
svaidīties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem).
mētāties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem). Tikt mētātam.
iekratīt Kratot ievirzīt (kur iekšā).
sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
salādēt Kraujot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, parasti vairākus, daudzus, transportlīdzekļus).
piekraut Kraujot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, transportlīdzekli).
iekraut Kraujot ievietot (kur iekšā).
aizkraut Kraujot novietot (kam priekšā). Kraujot aizsprostot.
atkraut Kraujot novietot atpakaļ, iepriekšējā vietā. _imperf._ Kraut atpakaļ.
apkraut Kraujot, liekot (ko) virsū, aizņemt (visu virsmu vai daļu no tās).
atkraukāties Kraukājot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē.
lādēt Kraut iekšā vai ārā (ko, piemēram, transportlīdzeklī).
lādēt Kraut ko iekšā vai ārā (piemēram, transportlīdzeklī).
iekravāt Kravājot ievietot (kur iekšā).
polispasts Kravas ceļamais mehānisms, kas sastāv no vairākiem kustīgiem un nekustīgiem blokiem, kuriem pārlikta pāri trose vai virve.
vagons Kravas daudzums, kas ietilpst šādā kravas pārvadāšanai paredzētā transportlīdzeklī, tā sastāva daļā.
transportnieks Kravas transportlīdzeklis (parasti transportlidmašīna, transportkuģis).
pants Krāvums, novietojums, slānis (sienam, salmiem, nekultai labībai, parasti šķūnī).
rediskonts Kredīta operācija starp vietējo kredīta iestādi un centrālo banku par diskontēta vekseļa tālāku diskontēšanu.
diskonts Kredīta operācija, kurā banka, pērkot vekseli, atskaita no tā nominālvērtības attiecīgus procentus par laiku līdz termiņa beigām.
Vekseļu diskonts Kredītoperācija - vekseļu pirkšana pirms to maksāšanas termiņa iestāšanās.
krekingprocess Krekings (1).
naktskrekls Krekls, kas paredzēts gulēšanai.
kniepķens Kreklu sakta - divas blakus sastiprinātas pogas ar piekariņiem.
kreklveidīgs Kreklveida.
atkrekstēties Krekstot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē. Atkrekšķēties.
iekrekstēties Krekstot ierunāties.
krekstēt Krekšķēt (1).
krekstēt Krekšķēt (2).
nokrekšķināt Krekšķinot noteikt, pateikt.
atkrekšķēties Krekšķot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē Atkrekstēties.
iekrekšķēties Krekšķot ierunāties.
papildkrēsls Krēsls, ko novieto skatītāju zālē papildus parastajiem sēdekļiem.
boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas II kongresa revolucionārā vairākuma pārstāvis. Ļeņina uzskatu piekritējs.
pops Krievu pareizticīgo baznīcas garīdznieks (parasti draudzes prāvests, diakons).
krimināluzraugs Kriminālmeklēšanas inspektors.
Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kartībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kārtībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
starpniecība Krimināltiesībās - darbība, kas sekmē nelikumīgu vienošanos, darījumu starp kontrahentiem un kas likumā paredzētos gadījumos ir krimināli sodāma.
birt Krist nepārtrauktā plūsmā (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, vai par sīku priekšmetu kopumu).
Mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Krist, gāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
Mest kūleni Krist, gāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
kūleņot Krist, gāzties, vairākkārt griežoties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
Ideālie kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas novietotas ideāli pareizā kārtībā.
pjezoelektriķis Kristālisks dielektriķis, kurā pastāv lineāra sakarība starp elektrisko polarizāciju un mehānisko deformāciju (saspiešanu vai stiepšanu).
jašma Kristālisks, blīvs dažādas krāsas iezis, kas satur kvarcu un halcedonu (izmanto rotājumiem un mākslas priekšmetu izgatavošanai).
pjezokristāls Kristāls, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
vakance Kristālu punktveida defekts - atoma vai jona iztrūkums kristālrežģa mezglpunktā.
kristībnieks Kristību dalībnieks, viesis.
krustabnieks Kristību dalībnieks, viesis.
prāvests Kristiešu baznīcā - garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
hernhūtisms Kristiešu reliģiski sektantiska kustība, kura 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi. Arī brāļu draudze.
piecdesmitnieki Kristiešu sekta - vasarsvētku draudze. Šīs sektas locekļi.
šeikeri Kristiešu sekta (18. gadsimtā Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), kas sludināja atgriešanos pie agrīnās kristietības laika kopienas. Šīs sektas locekļi.
independenti Kristiešu sekta, galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs.
sabatisti Kristiešu sekta, kurai raksturīga nedēļas septītās dienas (sestdienas) svinēšana. Šīs sektas locekli.
Brāļu draudze Kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
Brāļu draudze Kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
baptisti Kristiešu sekta. Šīs sektas locekļi.
adventisti Kristiešu sektas, kas sludina pastardienas atnākšanu. Šo sektu locekļi.
Kristīgais vārds Kristietības mācība. Arī Jaunās Derības teksts, Jaunās Derības teksta fragments.
kristietis Kristietības piekritējs. Kristīgās baznīcas loceklis.
lajs Kristīgās draudzes loceklis, kam nav teoloģiskas izglītības un īpašu reliģisku tiesību.
liturģija Kristīgo dievkalpojuma daļa, kuru vada garīdznieks pie altāra, un kurā lasa lūgšanas, evaņģēlija tekstu, dzied garīgas dziesmas, upurē vīnu un maizi.
Baznīcas tēvi Kristīgo draudžu locekļi (no 2. līdz 8. gadsimtam), kas veidoja kristietības dogmatiku un baznīcas organizāciju.
nazarieši Kristīgo jūdu sekta (mūsu ēras pirmajos gadsimtos). Šīs sektas locekļi.
avs Kristīgo konfesiju draudzes loceklis.
āmen Kristīgo kultu rituālos - nobeiguma vārds, kas nozīmē: lai notiek tā.
dievgalds Kristīgo reliģiska ceremonija, kuras dalībnieki ēd maizi un dzer vīnu, kas pēc ticīgo priekšstatiem ir Kristus miesa un asinis.
antikrists Kristus pretinieks. Nešķīstais, velna apsēstais.
Patiesības kritērijs Kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.
Patiesības kritērijs Kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.
iekrist Krītot ievirzīties (kur iekšā).
atkrist Krītot nonākt (iepriekšējā vietā).
piezemēties Krītot sasniegt zemi (par mestiem priekšmetiem).
uzkrist Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetiem.
nokrist Krītot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem.
sprēgāt Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
ievelties Krītot, veļoties lejup, ievirzīties (kur iekšā).
kroģeris Krodzinieks.
Krogus paps (arī papus, papa) Krodzinieks.
Krogus papa (arī paps, papus) Krodzinieks.
Krogus paps (arī papa, papus) Krodzinieks.
Krogus papus (arī papa, paps) Krodzinieks.
krodzinieks Kroga īpašnieka sieva.
krodzinieks Kroga īpašnieks vai nomnieks, kas arī apkalpo viesus.
kaimans Krokodilu kārtas dzīvnieks (Centrālamerikā, Dienvidamerikā).
aligators Krokodilu kārtas dzīvnieks.
gaudens Kropls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Arī vārgs, nespēcīgs.
kroplis Kropls cilvēks vai dzīvnieks.
krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs krūms.
dzīvžogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu.
žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu. Dzīvžogs.
varžukrupis Krupim līdzīgs bezastainais abinieks.
pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu. Šādā veidā darināt (priekšmetu).
pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās). Šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
mātesaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, kura drīksnas apputeksnē ar tēvauga putekšņiem.
tēvaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, no kura iegūst putekšņus mātesauga drīksnu apputeksnēšanai.
dzimumhibridizācija Krustošana dzimumceļā un šādu krustojumu iegūšana (augu vai dzīvnieku valstī).
hibridizēt Krustot (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu īpatņus).
sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu un sugu dzīvniekus).
ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme. Kāškrusts (1).
kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī uz labo pusi saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme. Ugunskrusts.
krūteža Krūšu apvidus (dzīvniekiem).
pakrūte Krūtis (dzīvniekiem).
mastīts Krūts dziedzera iekaisums.
mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
buka Kučiera sēdeklis bez atzveltnes (karietes, ratu vai kamanu priekšā).
kupris Kūdums, izliekums (kādā ķermeņa daļā).
komanda Kuģa apkalpe (parasti, atskaitot virsniekus).
jūrnieks Kuģa apkalpes loceklis.
kuģinieks Kuģa apkalpes loceklis. Jūrnieks (1).
baks Kuģa augšējā klāja priekšgals. Virsbūve kuģa augšējā klāja priekšgalā.
sauskrava Kuģa krava, kurā ir cieti priekšmeti, beramas vielas, šķidras vielas slēgtā tarā.
dreifs Kuģa novirzīšanās no kursa (vēja vai straumes ietekmē).
mese Kuģa telpa, kur ēd un brīvā laikā uzturas kuģa virsnieki.
Stūres māja jūra Kuģa telpa, kurā vada stūres iekārtu.
Stūres māja Kuģa telpa, kurā vada stūres iekārtu.
stūresvīrs Kuģa, jahtas komandas loceklis, kas veic pienākumus pie stūres rata.
navigators Kuģa, lidaparāta apkalpes loceklis, kura uzdevums ir noteikt tā atrašanās vietu un kursu.
karavāna Kuģi, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita, un veic vienotu uzdevumu. Ūdens transportlīdzekļu grupa, ko velk velkonis.
velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
jahta Kuģis (parasti burinieks, piemēram, atpūtas braucienam, tūrismam).
saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorkuģis.
refrižeratorkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Saldētājkuģis.
stūmējkuģis Kuģis, kas ar īpaši izveidotu priekšgalu stumj (liellaivu, prāmi u. tml.).
flagmaņkuģis Kuģu grupas, vienības priekšnieka, komandiera kuģis.
flagmanis Kuģu grupas, vienības priekšnieks, komandieris.
stividors Kuģu iekraušanas un izkraušanas darbu vadītājs.
radionavigācija Kuģu, lidaparātu vadīšana ar radiotehniskiem līdzekļiem.
navigācija Kuģu, lidaparātu vadīšanas (to atrašanās vietas, kursa noteikšanas un palīglīdzekļu izmantošanas) teorija un prakse.
saimniekkukainis Kukainis, kura organismā eksistē kāds parazīts.
ūdenskukaiņi Kukaiņu ekoloģiska grupa, pie kuras pieder kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas. Šīs grupas kukaiņi.
termīts Kukaiņu kārta (galvenokārt tropos), kurā ietilpst 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
dūrējutis Kukaiņu kārta, kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis. Šīs kārtas kukaiņi.
vabole Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni.
prusaks Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem.
kukluksklanietis Kukluksklana loceklis, dalībnieks.
abrkasis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
kumpa Kūkums (mugurā). Izvirzījums uz āru, izliekums (ķermeņa daļā).
Ceļa kule Kule ceļā, ceļojumā līdzņemamu pārtikas produktu un citu nepieciešamu priekšmetu ielikšanai.
iekūleņot Kūleņojot ievirzīties (kur iekšā).
Augšējā kulminācija Kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais.
Apakšējā kulminācija Kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vismazākais.
apkūlības Kulšanas darbu nobeigums. Tam sekojošais mielasts, svinības.
mīdīt Kult (labību), liekot zirgiem staigāt (pa to).
sludinātājs Kulta kalpotājs, garīdznieks (parasti sektās).
iekultivēt Kultivējot iekopt.
pēckultūra Kultūra, ko tālā pašā sezonā vēl izaudzē pēc iepriekšējā auga novākšanas.
Kultūras un atpūtas parks Kulturālai atpūtai speciāli iekārtots dabisks mežs vai mākslīgu stādījumu masīvs pilsētā.
Kultūras un atpūtas parks Kulturālai atpūtai speciāli iekārtots dabisks, mežs vai mākslīgu stādījumu masīvs pilsētā.
kultorgs Kultūras darba organizators (darba vai mācību kolektīvā).
Arhitektūras piemineklis Kultūras piemineklis - pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
Arheoloģiskais piemineklis Kultūras piemineklis - vēsturiskas nozīmes objekts, ko pētī ar arheoloģijas metodēm.
Vēstures piemineklis Kultūras piemineklis, kam ir liela vēsturiska vērtība.
Vēstures piemineklis Kultūras piemineklis, kam ir liela vēsturiska vērtība.
piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
beks Kungs, priekšnieks, cilts vecākais, muižnieks (tjurku tautām).
gastrīts Kuņģa gļotādas iekaisums.
muskuļkuņģis Kuņģa nodalījums (piemēram, putniem, sliekām), kur ar akmentiņu, smilšu palīdzību tiek saberzta rupjā barība.
pārkūpēt Kūpot (piemēram, kvēpiem, putekļiem), pārklāties (ar tiem). Nokūpēt.
atkūpēt Kūpot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai) - par dūmiem, putekļiem.
iekūpēt Kūpot ievirzīties (kur iekšā) - par dūmiem, miglu, putekļiem u. tml.
nokūpēt Kūpot ziedputekļņiem, noziedēt.
pārkūpēt Kūpot ziedputekšņiem, noziedēt (par augiem, to ziediem).
piekūpēt Kūpot, degot, arī garojot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem, arī ar garaiņiem, iztvaikojumiem (par telpu, apkārtni, vidi). Piekvēpt.
pavards Kurināmā iekārta, parasti ēdiena gatavošanai.
krāsns Kurināmā ierīce ēdiena gatavošanai (parasti cepšanai tās iekšienē).
melns Kurinātājs. Arī melnstrādnieks.
piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (krāsni, pavardu).
piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (telpu).
kurpniekmeistars Kurpnieka amata meistars.
apavnieks Kurpnieks.
speckurss Kurss, kuru iekļauj mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
gerbera Kurvjziežu dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
virspilskungs Kurzemes hercogistes daļas pārvaldnieks.
tāmnieki Kurzemes ziemeļdaļas iedzīvotāji, kas runā lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs.
vējot Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
vējoties Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem). Kustēties, radot gaisa plūsmu.
locīties Kustēties locītavā (par ķermeņa daļām, locekļiem).
tecēt Kustēties veikli, ātri, viegli (cilvēkam vai dzīvniekam ejot, skrejot) - par kājām. Veidoties veikli, ātri, viegli (par soļiem).
braukt Kustēties, slīdēt (par priekšmetiem).
klanīties Kustēties, šūpoties uz leju un augšu, uz priekšu un atpakaļ (piemēram, par ierīcēm, priekšmetiem).
staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaikustiba) - par piekšmetiem, veidojumiem u. tml.
grieze Kustība - priekšmeta griešanās ap savu asi.
knipis Kustība - saliekta un kopā saspiesta īkšķa un rādītājpirksta vai viduspirksta strauja iztaisnošana vai pārvilkšana īkšķim.
pašplūde Kustība (piemēram, transportlīdzeklim), ko izraisa šāda plūšana.
federālisms Kustība dažās (galvenokārt daudznāciju) zemēs par federatīvu valsts iekārtu.
cirst Kustībā triekt, sviest (ko) - par vēju, sniegu.
kapāt Kustībā triekt, sviest (ko) - par vēju.
Tautas fronte Kustība, kas apvieno daudzus (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotājus politiskai, ekonomiskai cīņai. Attiecīgā organizācija.
vingrojums Kustība, kustību komplekss (fizisku īpašību, spēju iegūšanai, veselības stiprināšanai u. tml.).
trīties Kustībā, pārvietojoties skart ko tā, ka rodas berze (par priekšmetiem.). Berzties (1).
gaita Kustība, pārvietošanās (parasti transportlīdzekļiem, priekšmetiem).
pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
parādīties Kustībā, virzībā kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
reverss Kustības maiņa pretējā virzienā (piemēram, transportlīdzeklim). Arī atpakaļgaita.
starts Kustības sākums (transportlīdzekļiem, parasti lidaparātiem). Arī vieta, no kurienes sāk kustību.
manevrs Kustības virziena maiņa (transportlīdzekļiem).
kurss Kustības virziens (transportlīdzeklim). Leņķis starp transportlīdzekļa garenisko asi un meridiānu.
virziens Kustības, pārvietošanās, ar pārvietošanos saistītas parādības, darbības, arī skatiena, skatiena līnijas u. tml. vērstība (piemēram, uz kādu debespusi, vietu apvidū, objektu).
sunītis Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
priekšspārns Kustīga detaļa, elements lidaparāta spārna priekšējā daļā.
līksme Kustīga, skaļa (dzīvnieku, parasti putnu) izturēšanās.
Ķermeņa piedevas Kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras).
Ķermeņa piedevas Kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras).
virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
jūklis Kustīgs (daudzu, parasti dažādu, transportlīdzekļu) kopums.
tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
slaids Kustīgs sacīkšu laivas sēdeklis.
rosīgs Kustīgs, darbīgs (par dzīvniekiem).
jautrs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvniekiem).
jestrs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvniekiem).
nebēdīgs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvnieku).
nebēdnīgs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvnieku).
ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs (parasti sīku, priekšmetu) kopums.
ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs, arī daudzveidīgs, daudzkrāsains (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums. Jūklis.
līksms Kustīgs, skaļš (par dzīvniekiem, parasti putniem, arī par to izturēšanos).
priecīgs Kustīgs, skaļš (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
radiovadība Kustīgu un nekustīgu objektu vadīšana ar radiotehniskām metodēm un ierīcēm.
izkustēties Kustoties izmainīt iepriekšējo stāvokli, atrašanās vietu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Berzties (2).
pērties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem.
izkustēties Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (parasti par priekšmetiem).
kopkūts Kūts, kur ievieto vairāku īpašnieku lauksaimniecības dzīvniekus.
Dziļā kūts Kūts, kurā kūtsmēsli tiek uzkrāti padziļinājumā zem dzīvnieku stāvvietas.
Maģiskais kvadrāts Kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonālēm veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
iespiedējs Kvalificēts strādnieks, kas ar tipogrāfiskiem paņēmieniem iespiež (piemēram, grāmatu, žurnālu, karti).
mašīnmeistars Kvalificēts strādnieks, kas atbild par mašīnu apkopi.
motorists Kvalificēts strādnieks, kas darbina un apkalpo motorus, dzinējus.
atslēdznieks Kvalificēts strādnieks, kas izgatavo dažādus metāla izstrādājumus, montē un remontē instrumentus, mehānismus.
meistars Kvalificēts strādnieks, kas nodarbojas ar kādu amatu. Kvalificēts amatnieks.
Strādnieku aristokrātija Kvalificētu, labi atalgotu strādnieku kopums.
atestācija Kvalifikācijas noteikšana, darba novērtējums un personisko īpašību raksturojums (darbiniekam).
pjezokvarcs Kvarca paveids, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
kvekšķis Kveksis (1).
kvekstēt Kvekšķēt.
piekveldēt Kveldējot piekarsēt.
piekveldināt Kveldinot piekarsēt.
spoguļspuldze Kvēlspuldze, kuras kolba no iekšpuses daļēji ir klāta ar gaismu atstarojošu slāni.
kvēpekle Kvēpeklis.
kvēpene Kvēpeklis.
izkvēpināt Kvēpinot izdezinficēt (telpu, priekšmetu).
nokviekt Kviekt (visu laikposmu) un pārstāt kviekt.
skara Ķekars, kura galvenajai asij ir sānu asis ar vienkāršas vārpas vai ķekara uzbūvi.
ķekarains Ķekarveida.
ķekarveidīgs Ķekarveida.
čigāni Ķekatas, budēļi.
budēļi Ķekatas.
spīgainis Ķekatas.
ķekatas Ķekatnieki.
kūjenieks Ķekatnieks.
pieķeksēt Ķeksējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
ķeksis Ķeksītis (2).
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu. Uzsukāt.
ieķepuroties Ķepurojoties ievirzīties (kur iekšā).
ieķērkties Ķērcošā balsī ierunāties, arī iekliegties.
korpuss Ķermenis (cilvēkam vai dzīvniekam).
augums Ķermenis (dzīvniekam).
figūra Ķermenis, augums (cilvēkam vai dzīvniekam). Apveids, forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim).
svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
galva Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekam), kurā atrodas smadzenes.
plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.
paslēpenes Ķermeņa daļa no gurniem līdz vēdera apakšdaļai (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, govij).
reogrāfija Ķermeņa daļu elektriskās pretestības svārstību reģistrēšana ar reogrāfu.
rentgenoskopija Ķermeņa daļu izmeklēšana ar rentgenstarojumu, iegūstot attēlu uz fluorescējošā ekrāna.
miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda. Arī ķermenis (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
Lejas (arī otrs, resnais) gals Ķermeņa pakaļēja daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
dibens Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
Otrs (arī lejas, resnais) gals Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
Otrs (arī lejas, resnais) gals Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
Resnais (arī lejas, otrs) gals Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
sēde Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sēžamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem). Sēdamvieta. Sēde [2] (2).
sēdamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem). Sēžamvieta. Sēde [2] (2).
pakaļgals Ķermeņa pakaļējā daļa (dzīvniekam).
rumpis Ķermeņa pamatdaļa, kurai pievienotas ekstremitātes un galva.
krūts Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai mugurkaulniekiem).
priekša Ķermeņa priekšējā puse (cilvēkam vai dzīvniekam).
poza Ķermeņa stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam).
tilts Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā - skaustam) atbalstoties pret pamatu.
katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem).
viduklis Ķermeņa vidējā daļa, arī pamatdaļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
Triboelektriskais efekts Ķermeņu elektrizācija berzes procesā.
blusoties Ķert blusas (parasti par dzīvniekiem).
kārties Ķerties (pie kā) klāt tā, ka paliek karājamies.
ķieģeļceplis Ķieģeļnīca. Ķieģeļu apdedzināšanas krāsns. Iekārta ķieģeļu ražošanai.
Fizikālā ķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
Fizikālā ķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielu uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
anhidrīds Ķīmiskā elementa un skābekļa savienojums, ko var iegūt, atņemot ūdeni attiecīgajai skābei.
oksīds Ķīmiskā elementa un skābekļa savienojums.
gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
radiolīnija Ķīmiskā elementa vai tā savienojumu izstarojuma spektrālā līnija radioviļņu diapazonā.
struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
Ķēdes reakcija Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
Ķēdes reakcija ķīm., fiz Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula.
Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
Kovalentā saite Ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
varš Ķīmiskais elements - sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu.
hafnijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts metāls (izmanto, piemēram, elektronu lampās, televīzijas aparatūrā).
alumīnijs Ķīmiskais elements - viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību.
peroksīds Ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa.
herbicīdi Ķīmiski līdzekļi nevēlamu augu apkarošanai.
izomēri Ķīmiski savienojumi, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažāda uzbūve.
raticīdi Ķīmiski vai bioloģiski līdzekļi grauzēju iznīcināšanai.
lantanoīdi Ķīmiskie elementi, kas Mendeļejeva periodiskajā sistēmā atrodas aiz lantāna un ir līdzīgi tam pēc atomu elektronu čaulu uzbūves un ķīmiskajām īpašībām.
metasomatoze Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs. Metasomatisms.
metasomatisms Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs. Metasomatoze.
Organiskie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kuros galvenais elements ir ogleklis.
balinātājs Ķīmiskie vai citi līdzekļi, kas noder balināšanai.
katalīze Ķīmisko reakciju ātruma maiņa katalizatoru ietekmē.
pesticīds Ķīmisks līdzeklis kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai.
Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Vārāmais sāls. Nātrija hlorīds.
monomērs Ķīmisks savienojums, kam ir mazās molekulas, kuras var polimerizēt.
polimērs Ķīmisks savienojums, kas radies polimerizācijā un kam raksturīgas makromolekulas.
hidrāts Ķīmisks savienojums, kas satur ūdens molekulas.
Organiskais savienojums Ķīmisks savienojums, kurā galvenais elements ir ogleklis.
ozons Ķīmisks savienojums, kura molekula sastāv no trim skābekļa atomiem, - gāze ar raksturīgu smaržu.
zoocīds Ķīmisks vai bioloģisks preparāts, ko lieto peļveidīgo grauzēju un citu nevēlamu mugurkaulnieku iznīcināšanai.
izomērija Ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības.
biosintēze Ķīmisku vielu sintēze dzīvnieku un augu vielmaiņas procesā.
kvekšķināt Ķircinot, kaitinot panākt, ka (suns) kvekšķ.
ketguts Ķirurģijā izmantojams materiāls, ko iegūst no mazu dzīvnieku zarnām.
laparotomija Ķirurģiska operācija - vēdera dobuma atvēršana, pārgriežot tā priekšējo sienu.
iestādīt Ķirurģiski iekļaut organismā ieaugšanai (piemēram, kādu orgānu, audus).
leguāna Ķirzaka (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kam zobi ir žokļu kaula iekšmalā.
varāni Ķirzakveidīgo dzimta, kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi ar masīvu (līdz 3 metriem garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem. Šīs dzimtas dzīvnieki.
Ne asakas! Laba loma novēlējums makšķerniekam, zvejniekam.
gods Laba slava, atzinīgs vērtējums (piemēram, uzņēmumam, kolektīvam).
sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, priekšpuses vai mugurpuses, augšas vai apakšas.
flangs Labais vai kreisais (ierindas, karaspēka novietojuma, kaujas iekārtas, gājiena iekārtas) gals (sāns).
Dubults neplīst Labāk vairāk nekā mazāk.
leiboristi Labēji sociālistiska, reformistiska strādnieku partija (piemēram, Anglijā, Austrālijā).
sprauns Labi attīstījies, spēcīgs (par dzīvniekiem, retāk augiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ieturēt Labi barojot, uzturēt (dzīvnieku).
brangs Labi barots (dzīvnieks).
apaļš Labi barots, trekns (par dzīvniekiem).
resns Labi barots, trekns (par dzīvniekiem).
Lāča pakalpojums Labi domāts pakalpojums, palīdzība, kam ir nepatīkamas sekas.
Lāča pakalpojums Labi domāts pakalpojums, palīdzība, kam ir nepatīkamas sekas.
iebarot Labi ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
kundziņš Labi ģērbies vīrietis (ar tieksmi uz pārspīlējumiem tērpā un uzvedībā).
skaists Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem).
labierīkojums Labiekārtojums.
labierīkot Labiekārtot.
kulturāls Labiekārtots, komfortabls.
ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā cilvēku).
ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā dzīvnieku).
salabot Labojot novērst (defektu, bojājumu u. tml.), parasti pilnīgi.
pielabot Labojot novērst (piemēram, priekšmetam) bojājamus (parasti nelielus).
izlabot Labojot panākt, ka (parasti tekstā) nav kļūdu. Labojot novērst (kļūdas), parasti tekstā.
izlabot Labojot pilnīgi novērst (defektus, bojājumus u. tml.).
izlabot Labojot precizēt, konkretizēt (piemēram, tekstu, izteikumu).
ultramikrotoms Laboratorijas aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus izpētei ar elektronmikroskopu.
izlabot Labot un pabeigt labot (piemēram, priekšmetu, ierīci). Salabot.
pārlāpīt Labot vēlreiz, no jauna (priekšmetu).
lāpīt Labot, remontēt (salūzušu priekšmetu).
apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
pakļauties Labprātīgi nokļūt, būt (piemēram, kāda, kāda gribas, varas, kādu apstākļu) atkarībā, piekāpties (kā priekšā).
humors Labsirdīgi zobgalīga attieksme (pret ko). Spēja saskatīt un atveidot komisko.
Labs prāts Labvēlīga attieksme (pret kādu).
Labs prāts Labvēlīga attieksme (pret kādu).
palīdzība Labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai).
patikt Labvēlīgi ietekmēt (augus) - parasti par vidi, apstākļiem.
veicināt Labvēlīgi ietekmēt (procesa, darbības u. tml. norisi). Arī sekmēt.
Lineārais paātrinātājs Lādētu daļiņu paātrinātājs, kurā paātrināšanu īsteno, daļiņām virzoties pa trajektoriju, kas pēc savas formas ir tuva taisnei.
Dzenošais lādiņš Lādiņš, kas sadegot dzen uz priekšu lodi, šāviņu, mīnu.
kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
kūrija Laicīgās varas vai baznīcas varas sēdeklis.
plūdlīnija Laidena forma (transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību.
minūte Laika mērvienība - 60 sekundes.
diennakts Laika mērvienība - laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu, ilgs laika posms, kas ietver vienu otrai sekojošu dienu un nakti.
Vasaras saulgrieži Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu punktā, t. i., 90° attālumā no pavasara punkta.
saulstāvji Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā. Saulgrieži (1).
saulgrieži Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā. Saulstāvji.
brīdis Laika moments, posms, kad kas notiek.
dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
inkubācija Laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju, iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās momentam.
gavēnis Laika posms, kad jāiztiek ar trūcīgu pārtiku.
Saules kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku.
Saules kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku.
stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība. Mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi. Mācību stunda.
Mācību stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē.
Tropiskais gads Laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365, 24 diennaktis).
Tropiskais gads Laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365,24 diennaktis).
Sideriskais periods Laika sprīdis, kurā planēta vai tās pavadonis veic pilnu riņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
Taupāmais laiks Laikaposms, kad ir aizliegts medīt (kādus dzīvniekus), zvejot (kādas zivis).
konkista Laikmets (15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā), kad konkistadori iekaroja plašas teritorijas Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
pirmspavasaris Laikposms pirms pavasara. Priekšpavasaris.
sastrēgumstunda Laikposms, kad kāda vietā ir ļoti intensīva transportlīdzekļu un cilvēku kustība.
sezona Laikposms, kad teātros sistemātiski notiek izrādes. Laikposms, kad sistemātiski notiek koncerti, tiek rīkotas izstādes u. tml.
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā, piemēram, parādības, priekšmeta) rašanās, izveidošanas un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš organisma (dzīvnieka, auga) eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
mūžs Laikposms, kurā noris (auga) eksistence.
mūžs Laikposms, kurā noris (cilvēka) eksistence. Arī dzīve.
mūžs Laikposms, kurā noris (dzīvnieka) eksistence.
mūžs Laikposms, kurā pastāv (neorganiskās dabas vielas, veidojumi). Laikposms, kurā (priekšmets, ierīce u. tml.) ir derīgs izmantošanai.
mūžs Laikposms, kurā pastāv, ir ietekmīgs, aktuāls (kas, piemēram, ideja, doma, parādība sabiedrībā).
Veļu laiks Laiks (parasti novembris), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
Veļu laiks Laiks (parasti oktobris), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
baznīclaiks Laiks (parasti svētdienas priekšpusdienā), kad baznīcā notiek dievkalpojums.
Apslēptais (slimības) periods Laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
Slēptais (arī apslēptais) slimības periods Laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
(Ap)slēptais slimības periods Laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
Vecie (arī agrākie) laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta.
Vecie (arī agrākie) laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta.
Vasaras laiks Laiks, kad pulksteņa rādītāji pagriezti par vienu stundu uz priekšu.
Slaucamā reize, arī slaucamais laiks Laiks, kad tiek slaukti dzīvnieki (parasti govis).
palīglaiks Laiks, kas nepieciešams darba objekta, arī attiecīgās iekārtas sagatavošanai ražošanas procesam.
Aberācijas laiks Laiks, kurā gaisma no debess spīdekļa nonāk līdz Zemei.
roklaiks Laiks, kurā lietderīgais darbs tiek veikts ar rokām.
Garantijas laiks Laiks, kurā ražotājs bez atlīdzības -novērš izstrādājuma defektus vai apmaina izstrādājumu pret citu.
Garantijas laiks Laiks, kurā ražotājs bez atlīdzības novērš izstrādājuma defektus vai apmaina izstrādājumu pret citu.
pašlaiks Laiks, kuru mērī atskaites sistēmā, kas nekustīgi saistīta ar ķermeni.
nākotne Laiks, laikposms, kas seko tagadējam laikam, laikposmam. Šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
brēkāt Laiku pa laikam brēkt (1) (par dzīvniekiem).
uzmanība Laipna, cieņas pilna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās (pret kādu).
pielabināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturoties (pret kādu), izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi pret sevi.
glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu. Liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
ielaipot Laipojot ievirzīties (kur iekšā).
galvanizēt Laist (kam) cauri elektrisko strāvu.
pikēt Laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
lietēt Laistīt ar īpašām iekārtām.
ielaistīt Laistot ieliet (kur iekšā).
tēviņš Laivas, kuģa priekšgala un pakaļgala detaļa, kas paredzēta ūdens, viļņu šķelšanai.
uzlaizīt Laizot apēst (parasti ko nolijušu, nobirušu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
mazgāt Laizot tīrīt (ko) - par dzīvniekiem.
mazgāties Laizot tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem).
nomazgāt Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt (ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem.
nomazgāties Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem).
ielaisties Laižoties ievirzīties (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
plakāts Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus.
ziepenīte Lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retumis baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās.
lamaists Lamaisma piekritējs.
lama Lamaistu mūks, garīdznieks.
lamarkists Lamarkisma piekritējs.
landmaršals Landtāga (1) priekšsēdētājs.
landmaršals Landtāga (2) priekšsēdētājs.
blanka Lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina. Veidlapa.
vairogvabole Lapgraužu dzimtas vabole, kam ir paplašināti segspārni un priekškrūšu vairogs.
biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā).
ūdensblusas Lapkāju kārtas ģints, pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem. Šīs ģints dzīvnieki.
salāpīt Lāpot salabot (priekšmetu). Arī saremontēt.
liekšķere Lāpsta ar uzliektām malām un īsu rokturi.
liekšķere Lāpsta ar uzliektām malām.
Saslauku lāpstiņa Lāpstiņa ar uzliektām sānu malām, kuru lieto saslauku uzslaucīšanai.
Saslauku lāpstiņa Lāpstiņa ar uzliektām sānu malām, kuru lieto saslauku uzslaucīšanai.
lasāmība Lasāmā teksta skaidrības, uztveramības pakāpe.
recitēt Lasīt (klausītājiem) priekšā (parasti daiļdarbu). Deklamēt.
pārlasīt Lasīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
bekot Lasīt bekas. Sēņot.
atlasīt Lasīt priekšā (uzdoto, iemācīto).
Lasīt priekšā Lasīt tekstu un vienlaikus to runāt (klausītājiem).
Lasīt balsī (arī skaļi) Lasīt tekstu un vienlaikus to runāt.
Lasīt skaļi (arī balsī) Lasīt tekstu un vienlaikus to runāt.
izlasīt Lasīt un pabeigt lasīt (tekstu, piemēram, grāmatā, laikrakstā, vēstulē).
nolasīt Lasīt un pabeigt lasīt balsī (tekstu).
gramstīt Lasīt, vākt kopā (parasti ko niecīgu, kādas paliekas). Pavirši, nevīžīgi vākt kopā. Arī grābstīt (1).
auditorija Lasītāju, klausītāju, cienītāju pulks (ko iemantojis kāds rakstnieks, mākslinieks, sabiedrisks darbinieks vai kāds zinātnes vai mākslas veids).
lasītmāka Lasītprasme. Māka, prasme lasot saprast teksta saturu.
salasīties Lasot (vairākus, daudzus tekstus), uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielasīties Lasot iegūt sev (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
ielasīt Lasot, vācot kopā, ievietot (kur iekšā).
ledteka Lāsteka (1).
latifundists Latifundijas īpašnieks.
igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y).
veclatvieši Latviešu kultūras darbinieki (19. gadsimta 50.-60. gados) ar samērā konservatīviem uzskatiem.
Jauna strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
Jaunā strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
streļķis Latviešu strēlnieks (1).
Vidus dialekts Latviešu valodas dialekts, kas ir literārās valodas pamatā un ko runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši ar šim apgabalam raksturīgā dialekta izrunu.
Saeimas strādnieku un zemnieku frakcija Latvijas Komunistiskās partijas vadīta revolucionāro strādnieku un zemnieku frakcija buržuāziskās Latvijas saeimā (no 1928. gada līdz 1933. gadam).
zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
Strādnieku gvarde Latvijas strādnieku šķiras bruņota Organizācija 1940. gada sociālistiskās revolūcijas dienās.
lauķis Laucinieks.
neķerlauks Lauka aizsegta daļa, karā pa doto trajektoriju nevar sašaut mērķi.
Elektriskais lauks Lauks, ko rada elektriskie lādiņi vai laikā mainīgs magnētiskais lauks.
Elektriskais lauks Lauks, ko rada elektriskie lādiņi vai laikā mainīgs magnētiskais lauks.
Elektromagnētiskais lauks Lauks, kurā realizējas elektrisko lādiņu mijiedarbība.
Elektromagnētiskais lauks Lauks, kurā realizējas elektrisko lādiņu mijiedarbība.
Gravitācijas lauks Lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki.
Gravitācijas lauks Lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki.
Arklu revīzija Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (feodālismā).
Arklu revīzija Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (feodālismā).
laukstrādnieks Lauksaimniecībā nodarbināts algots strādnieks (feodālismā, kapitālismā).
kolhozs Lauksaimniecības artelis - sociālistiska tipa brīvprātīga darba zemnieku apvienība sabiedriskās lielražošanas organizēšanai.
Nedalāmais fonds Lauksaimniecības arteļu sabiedriskā īpašuma daļa, kas nav sadalāma starp arteļa locekļiem.
jaunlopi Lauksaimniecības dzīvnieki no dzimšanas līdz iekļaušanai pamatganāmpulkā.
ragulops Lauksaimniecības dzīvnieks ar ragiem (parasti govs).
lops Lauksaimniecības dzīvnieks.
spēkbarība Lauksaimniecības dzīvnieku barība, kam ir augsta enerģētiska vērtība un laba sagremojamība.
ganāmpulks Lauksaimniecības dzīvnieku bars, kas ganās (kādā vietā).
barība Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas līdzekļi.
kūtsmēsli Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementu un pakaišu maisījums, ko izmanto mēslojumam.
kūtsstāve Lauksaimniecības dzīvnieku ilgstoša turēšana kūtīs (parasti ziemas periodā).
Dzīvais inventārs Lauksaimniecības dzīvnieku kopums (kādā saimniecībā).
Dzīvais inventārs Lauksaimniecības dzīvnieku kopums (kādā saimniecībā).
ganāmpulks Lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā).
Laidaru sistēma Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas veids kūtīs un laidaros, kuros tos ēdina.
priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
smalcinātājpļaujmašīna Lauksaimniecības mašīna (augu) pļaušanai, smalcināšanai un iekraušanai transportlīdzekli.
ekseļmašīna Lauksaimniecības mašīna, piemēram, salmu, siena, zāles ekselēšanai.
šķīvis Lauksaimniecības mašīnu sastāvdaļa - liekta diskveida metāla plāksne augsnes griešanai.
Padomju saimniecība Lauksaimniecības ražošanas uzņēmums, kura ražošanas līdzekļi un saražotā produkcija ir valsts īpašums.
zootehnika Lauksaimniecības zinātne, kas pētī dzīvnieku audzēšanu un izmantošanu.
fabrika Lauksaimnieciskās ražošanas objekts, kur galvenie darba procesi ir mehanizēti.
palīgsaimniecība Lauksaimnieciskās ražošanas saimniecība (piemēram, rūpniecības uzņēmumam), kas daļēji nodrošina (attiecīgā uzņēmuma darbiniekus) ar lauksaimniecības produktiem.
Padomju saimniecība Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmums, kura ražošanas līdzekļi un ražotā produkcija ir valsts īpašums.
Kalpa ļaudis (arī cilvēki) Laukstrādnieki.
Kalpa ļaudis (arī cilvēki) Laukstrādnieki.
pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
deputātnieks Laukstrādnieks, kas samaksu par padarīto darbu saņem deputāta [2] veidā.
deramdiena Laukstrādnieku līgšanas diena.
ciemats Lauku apdzīvota vieta, kas izveidojusies pēc lauksaimniecības kolektivizācijas.
saimniekistaba Lauku dzīvojamās ēkas istaba, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni. Saimnieku istaba, saimnieka istaba.
saimniekgals Lauku dzīvojamās ēkas telpa vai telpas, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni. Saimnieku gals, saimnieka gals.
saimnieks Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes.
saimniekkārta Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes. Saimnieki.
Rentes māja Lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
lauksaimnieks Lauku saimniecības īpašnieks (feodālismā, kapitālismā).
Mucas sējums (arī vieta) Laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (vecajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
Mucas vieta (arī sējums) Laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (vecajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
desetīna Laukuma mērvienība - aptuveni 1,09 hektāri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
Sieka vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības.
Sieka vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības.
klētspriekša Laukums klēts priekšā.
kūtspriekša Laukums kūts priekšā.
rijaspriekša Laukums rijas priekšā.
priekšlaukums Laukums, kas atrodas (kā, parasti celtnes) priekšā.
šaujamlaukums Laukums, kas ir iekārtots šaušanas apmācībām, arī sacensībām.
stāvlaukums Laukums, kas ir paredzēts transportlīdzekļu novietošanai.
pārinieks Laulāts pāris, kas kalpoja pie viena un tā paša saimnieka.
saradoties Laulības rezultātā nonākt radniecības attiecībās (par laulātajiem, arī par viņu radiniekiem).
nest Laupīt (par dzīvniekiem).
pielaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielauzīt Lauzot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielauzt Laužot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
ielauzt Laužot ieliekt (uz iekšu).
Vulkāniskās bumbas Lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
Vulkāniskās bumbas Lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
monoklis Lēca (redzes optisko defektu labošanai), kas ieliekama acs dobuma priekšējā daļā.
priekšlēca Lēca, ko pievieno uzņemšanas objektīvam, lai mainītu attēla mērogu.
kontaktlēca Lēca, ko uzliek tieši uz acs ābola (redzes optisko defektu labošanai).
Lecekts logs Lecekts pārsegs.
Lecekts logs Lecekts pārsegs.
ielēkt Lecot ievirzīties (kur iekšā).
Mūžīgais ledus Ledus (apgabalos ar aukstu klimatu), kas nekad neizkūst.
Dejotāji uz ledus Ledus baleta mākslinieki.
Drošs ledus Ledus kārta, kas ir pietiekami bieza, lai pa to varētu staigāt vai braukt.
leģitīmists Leģitīmisma piekritējs.
veidulis Lejamās detaļas formai atbilstošs elements veidnes iekšējā dobuma iegūšanai.
ieliet Lejot iepildīt (kur iekšā).
iepildīt Lejot, berot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, traukā).
pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. panākt, ka viela virzās (doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.).
pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. virzīt (vielu) doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.
palāses Lejup pilošs, arī lejup tekošs ūdens. Vieta, kurā ir sakrājies šāds ūdens.
ielēkāt Lēkājot ievirzīties (kur iekšā).
nolēkāt Lēkājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
nolēkāt Lēkājot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
nolēkāt Lēkāt (visu laikposmu) un pabeigt lēkāt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
spriņģot Lēkāt, arī skraidīt (parasti par dzīvniekiem).
ievadlekcija Lekcija, ar kuru ievada, iesāk (piemēram, mācību kursu, lekciju ciklu).
plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
vieslekcija Lekcija, ko lasa vieslektors.
kinolekcija Lekcija, kurā izmanto kinofilmu vai kinokadru demonstrējumus.
radiolektorijs Lekciju cikls, kas paredzēts pārraidīšanai pa radio.
lasījums Lekciju vai referātu cikls, kas veltīts (noteiktam) jautājumu lokam.
tauks Lekns (1).
trekns Lekns (1).
tumīgs Lekns (1).
tauks Lekns (2).
trekns Lekns (2).
leksikons Leksika.
leksikosemantika Leksikas semantiskās īpatnības.
leksikostilistika Leksikas stilistiskās īpatnības.
leksikogrāfs Leksikogrāfijas (1) speciālists.
norāde Leksikogrāfiska atzīme, kas satur vārda (piemēram, gramatisko, stilistisko) raksturojumu.
leksikologs Leksikoloģijas speciālists.
dzimte Leksiski gramatiska (nomenu) kategorija.
ielēkšot Lēkšiem ievirzīties (kur iekšā).
nolēkšot Lēkšiem noskriet (parasti par dzīvniekiem). Lēkšiem nojāt.
uzlēkšot Lēkšiem uzskriet (par dzīvniekiem).
kinolektorijs Lektorijs, kurā izmanto kinofilmu vai kinokadru demonstrējumus.
vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piemēram, citā izglītības iestādē).
priekšlasītājs Lektors, referents.
Ēnu teātris Leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
Ēnu teātris Leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
ieslāt Lempīgi, kājas velkot, ieiet, ienākt (kur iekšā).
lempis Lempīgs cilvēks, retāk dzīvnieks.
ievilkties Lēnā gaitā ieiet, ienākt (kut iekšā).
iekūņoties Lēnā, neveiklā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
atvilkties Lēnām atvirzīties šurp (par transportlīdzekļiem).
ievilkties Lēnām ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
izvilkties Lēnām izbraukt (par transportlīdzekļiem).
atgrimt Lēnām nonākt atkal iepriekšējā (parasti nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī.
pievilkties Lēnām piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem.
pārrāpties Lēnām, ar grūtībām pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekļiem.
sējējs Lence, iekārta (kā) sēšanai.
saslēgs Lence, iekārta u. tml. (kā) saslēgšanai.
kanāls Lenču, tehnisku līdzekļu kopums, piemēram, (telefona, radio, televīzijas) sakariem, enerģijas pārvadei.
iesūkties Lēni ieplūst (kur iekšā) - par šķidrumu.
iegrimt Lēni ievirzīties, ieslīdēt dziļāk vai dziļi (ūdenī) - par priekšmetu, ķermeni.
izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
izlīst Lēni izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
slīgt Lēni liekties lejup (no kāda smaguma).
noslīdēt Lēni nolaisties, noliekties, tikt lēni nolaistam, noliektam (kur, uz kā u. tml.) - par ķermeņa daļām.
noslīgt Lēni noliekties (no kāda smaguma).
līst Lēni parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
nolaisties Lēni pārvietojoties ar gaisa plūsmu lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) - par viegliem priekšmetiem.
nolaisties Lēni slīdot lejup un turoties (pie kā), ievirzīties (kur iekšā, parasti pazemē).
uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem.
rāpties Lēni virzīties, arī parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
rāpties Lēni, ar grūtībām kāpt (kur iekšā, no kurienes laukā u. tml.).
sarāpties Lēni, ar grūtībām sakāpt (kur iekšā).
uzrāpties Lēni, ar grūtībām uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem. Lēni, ar grūtībām uzvirzīties uz kādas vietas.
rāpties Lēni, arī ar grūtībām virzīties (parasti virzienā uz augšu) - par transportlīdzekļiem.
ielīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, ievirzīties (kur iekšā). Slepeni iekļūt (kur iekšā).
atslīgt Lēni, nevarīgi nonākt iepriekšējā stāvoklī.
noslīgt Lēni, nevarīgi virzīties un pabeigt virzīties lejup (kur, uz kā u. tml.) - par paceltu ķermeņa daļu: lēni, nevarīgi noliekties (kur, uz kā u. tml.) - par galvu.
lauzties Lēni, pakāpeniski kļūt redzamam cauri kādam aizsegam (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
iesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli iekļūt, ievietoties (kur iekšā).
slīgt Lēni, parasti nevarīgi, virzīties, arī liekties lejup (par ķermeņa daļu).
izpeldēt Lēni, slīdoši izvirzoties (parasti no tumsas, miglas, mākoņiem), kļūt redzamam (par debess spīdekļiem). Parādīties.
uzpeldēt Lēni, slīdoši virzoties, arī šķietami virzoties, parādīties, kļūt redzamam - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
kūtrs Lēns, gauss (par dzīvniekiem).
slinks Lēns, gauss (par dzīvniekiem).
rakstāmlente Lente, uz kuras (kādā ierīcē, iekārtā u. tml.) fiksē informāciju, parasti ar burtiem, cipariem.
tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
apsējs Lentveida saite, ko apliek vai apsien (ap ko).
Muižu redukcija Lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā.
Iekšējais leņķis Leņķis starp daudzstūra blakus malām daudzstūra iekšienē.
azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
Redzes leņķis Leņķis, kura virsotne ir acs optiskajā centrā, bet stari vērsti uz priekšmeta galējiem punktiem.
Redzes leņķis Leņķis, kura virsotne ir acs optiskajā centrā, bet stari vērsti uz priekšmeta galējiem punktiem.
svērt Leņķiski liekt, virzīt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
sasvērt Leņķiski noliekt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), kur apkalpo apmeklētājus.
saldētājlete Lete ar saldēšanas iekārtu.
panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas). Taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni).
apakštase Lēzens šķīvītis, uz kura liek dzeramo trauku (glāzi, krūzīti).
iedobe Lēzens, pasekls, parasti ieapaļš, padziļinājums (kādā virsmā).
liberālis Liberālisma (1) piekritējs.
Lībiskais dialekts Lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā.
pārtvērējs Lidaparāts (pretinieka lidaparāta) pārtveršanai.
ielidināt Lidinot ievirzīt (kur iekšā).
ielidināties Lidinoties ievirzīties (kur iekšā).
salaisties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par viegliem priekšmetiem.
laisties Lidinoties virzīties, krist (par viegliem priekšmetiem).
rikošets Lidojoša priekšmeta (piemēram, lodes, šāviņa) atsišanās pret ko un kustība citā virzienā.
ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā) - par lidaparātiem.
ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
trāpīt Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā (par lodi, šāviņu u. tml.).
lidplēve Lidošanai nepieciešamā ādas kroka dažu dzīvnieku ķermeņa sānos.
planēt Lidot bez vilkmes, izmantojot gaisa strāvas (par planieriem, to apkalpi, pasažieriem). Laisties lejup bez vilkmes pa slīpu vienmērīgu trajektoriju (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
šimpanze Līdz 1,7 metriem garš cilvēkpērtiķu dzimtas dzīvnieks (Āfrikā) ar melnu apmatojumu.
zobenvalis Līdz 10 metriem garš plēsīgs zobvaļu apakškārtas dzīvnieks, kam uz muguras ir 1,7 metrus augsta, asa spura.
strupvabole Līdz 10 milimetriem gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem.
cērme Līdz 30 centimetriem garš parazītisks velteniskais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā).
Siļķu haizivs Līdz 4 metriem gara haizivs, kas pārtiek no pelaģiskām zivīm, galvenokārt no siļķēm.
līdzzinātājs Līdzdalībnieks (parasti noziedzīgā darbībā).
mērdēklis Līdzeklis (parasti viela) nonāvēšanai.
paliatīvs Līdzeklis (piemēram, operācija), kas tikai atvieglina slimnieka stāvokli smagas vai neārstējamas slimības gadījumā, bet nenovērš pašu slimību.
uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi, šķiltavas) dzirksteles uzšķilšanai un (kā) aizdegšanai. Degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
medikaments Līdzeklis slimības ārstēšanai, profilaksei vai diagnostikai. Zāļu līdzeklis. Zāles.
aizsarglīdzeklis Līdzeklis, kas aizsargā (pret ko kaitīgu, nevēlamu).
palīglīdzeklis Līdzeklis, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības veikšanu, galvenā procesa īstenošanu.
pretlīdzeklis Līdzeklis, ko izmanto (kā nevēlama) novēršanai.
saistlīdzeklis Līdzeklis, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu) saistīšanai.
papildlīdzeklis Līdzeklis, ko izmanto papildus parastajiem līdzekļiem.
ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces.
ierocis Līdzeklis, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai).
forma Līdzeklis, veids (gramatisko kategoriju izteikšanai).
zāles Līdzekļi (kā) iznīdēšanai.
zāles Līdzekļi (kā) uzlabošanai, arī veicināšanai.
māņi Līdzekļi buršanai, riebšanai. Arī buršana, riebšana.
zāles Līdzekļi slimību profilaksei, ārstēšanai un diagnostikai; medikamenti, zāļu līdzekļi.
Ārštata fonds Līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki.
Bezļaužu fonds Līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku darba atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki.
Bezpersonu fonds Līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku darba atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki. Bezļaužu fonds. Ārštata fonds.
Ārstniecības līdzekļi Līdzekļi, kas sekmē slimības likvidēšanu un slimnieka izveseļošanos.
Ārstniecības līdzekļi Līdzekļi, kas sekmē slimības likvidēšanu un slimnieka izveseļošanos.
kosmētika Līdzekļi, ko lieto ķermeņa, galvenokārt ādas, kopšanai.
papildlīdzeklis Līdzekļi, ko, piemēram, izmanto, piešķir papildus paredzētajiem, plānotajiem līdzekļiem.
kanāls Līdzekļu, paņēmienu kopums, darbības veids.
laukums Līdzena, parasti norobežota, īpašam nolūkam iekārtota platība.
radniecība Līdzība (piemēram, priekšmetiem, vielām).
radniecīgs Līdzīgs (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
radniecisks Līdzīgs (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
konverģence Līdzīgu pazīmju rašanās (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
starpa Līdzīgu priekšmetu, parādību kopumā.
vidus Līdzīgu priekšmetu, parādību kopumā.
Fonētiskā epifora Līdzīgu skaņu atkārtojums teksta posmu beigās.
Fonētiskā epifora Līdzīgu skaņu atkārtojums teksta posmu beigās.
Fonētiskā anafora Līdzīgu skaņu atkārtojums teksta posmu sākumā.
Fonētiskā anafora Līdzīgu skaņu atkārtojums teksta posmu sākumā.
divatnis Līdzinieks.
dubultnieks Līdzinieks.
otrinieks Līdzinieks.
manta Līdzpaņemtie priekšmeti, kas nepieciešami, piemēram, dzīvošanai (kur kādu laiku).
svelpenis Līdzskanis (parasti s, z), kam ir raksturīga augsta frekvence.
jotācija Līdzskaņa «j» rašanās patskaņa priekšā vārda sākumā vai starp patskaņiem.
palatalizācija Līdzskaņa artikulācija ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
konsonantisms Līdzskaņu sistēma (piemēram, valodā, dialektā).
aģents Līdzstrādnieks (izlūkdienestā).
korespondents Līdzstrādnieks (piemēram, laikrakstā, žurnālā), kas sūta ziņojumus, rakstus.
reportieris Līdzstrādnieks (piemēram, periodiskā izdevumā, radiofonā, televīzijā), kas raksta, veido reportāžas.
enkurs Līdzstrāvas elektromašīnas rotējošā daļa.
blakus Līdztekus, paralēli.
noliecināt Liecināt un pabeigt liecināt (parasti izmeklēšanā, tiesā). Apliecināt (kādu faktu).
solīt Liecināt, ka (kas, piemēram, psihiska stāvokļa izpausme) izraisīsies, sekos.
pārliekt Liecot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (liekuma vietā). Pārlocīt (1).
aizliekt Liecot aizvirzīt, aizbīdīt (aiz kā, kam priekšā).
apliekt Liecot apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Liekt apkārt.
ieliekt Liecot ievirzīt (kur iekšā).
izliekt Liecot izveidot (piemēram, priekšmetu, tā daļu) lokveidā (parasti uz augšu, uz āru).
paliekt Liecot mazliet pavērst (ko kādā virzienā). Mazliet saliekt.
aizliekt Liecot padarīt mazliet līku, mazliet ieliekt.
ieliekt Liecot pavērst (parasti uz iekšu). Liecot ieveidot, radīt iedobumu (priekšmeta virsmā).
uzliekt Liecot pavērst uz augšu (priekšmetu, tā daļu).
noliekt Liecot pavērst uz leju, uz priekšu, uz sāniem (ķermeni, tā daļu). Liecot lejup, novietot (parasti galvu kur, uz kā u. tml.).
ieliekties Liecoties ievirzīties (kur iekšā).
uzlaide Liekais materiāla slānis, ko sagatavei noņem apstrādes procesā.
trans Liekēdis.
vazāt Lieki, apgrūtinoši nēsāt līdzi (ko).
Muti dzesēt (arī dzesināt, dzisināt) Lieki, arī bez panākumiem runāt.
Muti dzesināt (arī dzesēt, dzisināt) Lieki, arī bez panākumiem runāt.
Muti dzisināt (arī dzesēt, dzesināt) Lieki, arī bez panākumiem runāt.
Muti dzesēt (arī dzesināt, dzisināt) Lieki, arī bez panākumiem runāt.
Plātīt muti Lieki, nevajadzīgi runāt.
Vārstīt (arī virināt) muti Lieki, nevajadzīgi runāt.
Virināt (arī vārstīt) muti Lieki, nevajadzīgi runāt.
piedzīt Liekot (iekšā), cieši piepildīt (ko).
pielikt Liekot (ko klāt), papildināt (kādu kopumu).
aplikt Liekot (ko) apkārt, apņemt, aptvert.
pielikt Liekot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
izlikt Liekot (ko) noteiktā kārtībā, apklāt, Māt (parasti grīdu, sienas). Liekot (ko) teiktā kārtībā, izveidot.
pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
slēpt Liekot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, darīt nesaskatāmu.
saskriet Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
ielikt Liekot ievietot (kur iekšā).
Aizlikt kāju priekšā Liekot kāju ceļa (gājējam, skrējējam), panākt, ka krīt.
Aizlikt kāju priekšā Liekot kāju ceļā (gājējam, skrējējam), panākt, ka krīt.
uzgriezt Liekot mainīt kustības virzienu, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, to kopums) uzvirzās uz kādas vietas.
palikt Liekot novietot (kur, kam priekšā u. tml.).
nolikt Liekot novietot (kur, uz kā u. tml.).
pārlikt Liekot novietot pāri (kam), pār (ko).
palikt Liekot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzlikt Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) - par putniem.
pielikt Liekot papildus (ko klāt), izveidot (kā) kopumu.
pārlikt Liekot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pielikt Liekot pievirzīt, pietuvināt, arī novietot (pie kā, kam klāt).
skaut Liekot rokas (kādam, kam) apkārt, kļaut (to) sev klāt.
Uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm sirds apvidū, apliecināt, parasti savu vārdu, patiesumu.
salikt Liekot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pakāpties Liekot soli vai soļus, pavirzīties, paiet (parasti sānis, nost, atpakaļ).
uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
kāpt Liekot soli, virzīties (uz kā). Likt kāju vai kājas (uz kā, kur).
atturēt Liekot šķēršļus, neļaut virzīties uz priekšu, neļaut piekļūt kam.
izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, attiecīgi nodarbinot, pārbaudīt (parasti cilvēku, viņa spēju piemērotību kādam uzdevumam).
uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml. novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
piekraut Liekot, novietojot (ko) citu uz cita vai citu pie cita, izveidot (piemēram, kaudzi, nastu).
piekravāt Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzuma, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
piekraut Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzumā, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
piekraut Liekot, novietojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piemēram, kaudzi, krautni).
piekraut Liekot, novietojot, arī kraujot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu).
piekravāt Liekot, novietojot, arī kravājot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu).
padzīt Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
aizturēt Liekot, veidojot šķēršļus, noturēt uz vietas (piemēram, sniegu), aizkavēt virzīšanos.
apturēt Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību.
(Kā) piektais ritenis Lieks, nevajadzīgs, citiem traucējošs cilvēks (kādā vietā, kādā situācijā).
(Kā) piektais ritenis Lieks, nevajadzīgs, citiem traucējošs cilvēks (kādā vietā, kādā situācijā).
šķirt Liekt (apmatojuma, apspalvojuma daļas), parasti uz pretējām pusēm. Kārtojot (matus), veidot (celiņu lajos).
kārt Liekt (ko) uz leju (parasti par augiem).
Sliet (arī celt, mest) kūkumu (arī kupri) Liekt muguru uz augšu (par dzīvniekiem, parasti par kaķi).
līkt Liekt muguru, liekties lejup (par cilvēku). Liekties lejup, tikt liektam lejup (par ķermeni, tā daļām).
Mest kūkumu (retāk kupri), biežāk mesties kūkumā Liekt muguru.
Mesties kūkumā, retāk mest kūkumu Liekt muguru.
šķirt Liekt uz pretējām pusēm (augus, to daļas).
durt Liekt zemu (galvu, pieri).
lauzt Liekt, tā ka lūst un dalās nost (no kā) vai sadalās vairākās daļās.
sliekt Liekt.
līkne Liekta līnija (riņķa līnija, elipse, parabola, hiperbola).
elipsoīds Liekta virsma, kuru šķeļot ar plaknēm, iegūst elipses.
kārties Liekties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) - par cilvēku.
sliekties Liekties (parasti kam pāri).
līkt Liekties (pāri kam, pār ko) - par augiem, to daļām.
līkt Liekties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
līkt Liekties lejup (par augiem, to daļām).
līkt Liekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
Krist veldrē Liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem kādā platībā.
veldrēties Liekties tā, ka izveidojas veldre (par stiebraugu, zālaugu u. tml. kopumu).
līkt Liekties uz iekšu (no kāda smaguma).
slīdēt Liekties, arī virzīties, tikt virzītam lejup, parasti vienmērīgi, lēni (par ķermeņa daļām).
kārties Liekties, karāties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) - par priekšmetiem.
kumpt Liekties, liekt muguru. Būt salīkušam (par cilvēku). Līkt (par muguru).
šķirties Liekties, parasti uz pretējām pusēm (par augiem, to daļām).
riezties Liekties, vērpties (piemēram, par kādu materiālu).
rauties Liekties, vilkties uz iekšu (parasti aiz aukstuma, sāpēm, bada) - par ķermeņa daļām.
jezuītisms Liekulība, viltība, divkosība.
komēdija Liekulīga, maldinoša rīcība, izturēšanās.
lišķēt Liekulīgi slavēt, nepamatoti cildināt (kādu), parasti savtīgos nolūkos.
liekulis Liekulīgs cilvēks.
jezuīts Liekulīgs, viltīgs, divkosīgs cilvēks.
jezuītisks Liekulīgs, viltīgs, divkosīgs.
Izspiest (kādu) asaru Liekuļojot sākt raudāt.
Raudāt krokodila asaras Liekuļot līdzjūtību. Izlikties nožēlojam (ko).
Raudāt krokodila asaras Liekuļot līdzjūtību. Izlikties nožēlojam (ko).
Raudāt krokodila asaras Liekuļot līdzjūtību. Izlikties nožēlojam (ko).
Izspiest nopūtu Liekuļoti nopūsties.
Izspiest nopūtu Liekuļoti nopūsties.
neīsts Liekuļots, nepatiess.
bauda Liela (galvenokārt jutekliska) patika, tīksme.
kaudze Liela (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa, parasti ar noapaļotu vai smailu virsu.
bloks Liela celtne, arī celtņu komplekss. Telpu komplekss (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kurās veic kādu vienotu darba procesu.
kontūrkanāls Liela izmēra kontūrgrāvis, kura dziļums var būt trīs un vairāk metru un kuru izmanto liela, no malas pietekoša ūdens daudzuma uztveršanai un novadīšanai.
sams Liela karpveidīgo kārtas plēsīga zivs, kam ir raksturīga plata mute un gari taustekļi.
ceplis Liela krāsns zemnieku mājās (telpu apsildīšanai, maizes cepšanai, ēdienu gatavošanai, arī apgaismošanai).
librets Liela muzikāli vokāla sacerējuma (parasti operas, operetes) teksts.
juceklis Liela nekārtība, liels sajukums.
masīvs Liela platība, kurai raksturīga kāda vienveidīga teritoriāla pazīme, kāds vienveidīgu objektu kopums.
gaviles Liela prieka izpausme (skaļos izsaucienos, smieklos u. tml.).
baudkāre Liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām.
kaudze Liela, parasti nekārtīgi salikta (piemēram, vēstuļu, dokumentu), kopa.
pieplūdums Lielāka daudzuma priekšmetu, materiālu u. tml. iesaistījums (ražošanā, tirdzniecībā).
klajs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
klajums Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
klājs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu. Klajums.
Nacionālais parks Lielāka teritorija dabiska stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
Nacionālais parks Lielāka teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
ūdensklajs Lielāka ūdens platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
alnis Lielākais briežu dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem.
bars Lielāks (priekšmetu, parādību) kopums.
pasija Lielas formas skaņdarbs, kurā ir izmantots evaņģēlija teksts par Kristus ciešanām un nāvi un kurš ir rakstīts solistiem, korim (parasti) ar orķestri.
sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses.
dzirkles Lielas grieznes (piemēram, aitu cirpšanai, dārznieka darbiem).
lielsaimnieks Lielas lauku privātsaimniecības īpašnieks.
imperators Lielas monarhijas valdnieks. Valdnieka tituls. Ķeizars.
lendlords Lielas muižas īpašnieks (Anglijā), kas visu savu zemi iznomā fermeriem.
prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (piemēram, buržuāziskajā Latvijā, Francijā).
Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
Velsas princis Lielbritānijas troņmantnieks. Lielbritānijas troņmantnieka tituls.
liellopi Lieli dobradžu dzimtas lauksaimniecības dzīvnieki (parasti govis).
lapa Lieli lapām klāti zari, kurus liek siena gubai apakšā, lai to pārvietotu (uz šķūni, uz sausāku vietu).
Mutes bajārs (arī varonis) Lielībnieks.
Mutes bajārs Lielībnieks.
Mutes varonis (arī bajārs) Lielībnieks.
plātībnieks Lielībnieks.
plātīzeris Lielībnieks.
plātoņa Lielībnieks.
iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, ietvert (kā iekšpusē).
Lielības maiss (arī kule, biežāk gailis) Lielīgs cilvēks, lielībnieks.
Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt. Daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
ventilis Lieljaudas vai mazjaudas elektroniska ierīce vai nedalāma ierīču kopa, kura vada strāvu vienā virzienā un kurai ir divi stabili, pārslēdzami darba stāvokļi.
barka Liellaiva ar plakanu dibenu un seklu iegrimi.
silikoni Lielmolekulāri organiskie savienojumi, kuru sastāvā ir silīcija un oglekļa atomi.
sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai ir saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums - raksturīga šūnu citoplazmas sastāvdaļa.
straume Liels (braucošu transportlīdzekļu) kopums.
straume Liels (cilvēku vai dzīvnieku) kopums, kas virzās, kustas.
vilce Liels (cilvēku, dzīvnieku) kopums, arī bars.
pūlis Liels (dzīvnieku, parasti kukaiņu) kopums. Bars.
pulks Liels (dzīvnieku) daudzums, kopums.
pulks Liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) daudzums, kopums.
pūlis Liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) kopums.
mākonis Liels (kustīgu, parasti lidojošu, dzīvnieku) kopums.
mākulis Liels (kustīgu, parasti lidojošu, dzīvnieku) kopums.
arsenāls Liels (materiālu, līdzekļu) krājums.
pamatīgs Liels (par dzīvnieku).
varza Liels (parasti nekvalitatīvu vai nevajadzīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu) daudzums, kopums.
ražens Liels (pēc apjoma) - piemēram, par priekšmetiem.
pulka Liels (priekšmetu, parādību) daudzums, skaits.
straume Liels (priekšmetu) kopums, kas atrodas kustībā, virzībā.
arsenāls Liels (rīcības, darbības, izteiksmes paņēmienu un līdzekļu) kopums.
okeanārijs Liels akvārijs, kurā tur jūras dzīvniekus (pētīšanai, novērošanai, apskatei).
steiga Liels ātrums (transportlīdzekļiem).
Jūras lauva Liels ausaino roņu dzimtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, pleznām, krokotu ādu, lieliem ilkņiem.
Jūras lauva Liels ausaino roņu dzimtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, pleznām, krokotu ādu, lieliem ilkņiem.
staltbriedis Liels briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, lieliem, zarotiem, šķērsgriezumā ieapaļiem ragiem.
orangutans Liels cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks (Kalimantānas un Sumatras salas mežos).
gūzma Liels daudzums (cilvēku, arī dzīvnieku), kas sablīvējies vai sablīvēts cieši vienkopus. Drūzma.
gūzma Liels daudzums (piemēram, domu, izjūtu, parasti juceklīgu).
gūzma Liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības.
krusa Liels daudzums (sitienu, metienu u. tml., kas seko cits citam).
Viss kas Liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību. Vienalga, kas. Viss iespējamais.
Viss kas Liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību. Vienalga, kas. Viss iespējamais.
sumbrs Liels dobradžu dzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu.
tēvainis Liels dzīvnieks (parasti tēviņš).
tarantuls Liels indīgs skrējējzirneklis (siltajās zemēs).
puma Liels kaķu dzimtas dzīvnieks (Ziemeļamerikā) ar slaidu ķermeni, īsu vienkrāsainu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti, kurai ir vienmērīgs apmatojums.
degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres kauliem.
Slāņu svīta Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņkopa.
Slāņu svīta Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņkopa.
slāņkopa Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņu svīta.
kamielis Liels pārnadžu kārtas tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem.
grifs Liels piekūnveidīgo kārtas maitas putns.
sekretārs Liels piekūnveidīgo kārtas putns (Āfrikā) ar garām kājām un cekulu uz galvas.
gaviles Liels prieks, arī sajūsma.
trimo Liels spogulis, kas ir veidots kā patstāvīgs telpas Iekārtas priekšmets vai piestiprināts pie sienas.
orķestris Liels tembrāli un skaitliski līdzsvarots instrumentāls ansamblis, kura dalībnieki spēlē dažādu grupu instrumentus vai vienas cilmes dažāda veida instrumentus.
ragaste Liels vai vidēji liels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis.
ibiss Liels vai vidējs stārķveidīgo kārtas putns ar garu, lokveidā saliektu vai taisnu knābi.
zebu Liels vēršu apakšdzimtas mājdzīvnieks (Āzijā, Āfrikā, Centrālamerikā) ar kupri uz skausta.
jaks Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks vai mājdzīvnieks (Āzijā) ar biezu, īsu apmatojumu uz muguras un garu, kuplu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām.
bifelis Liels vēršu dzimtas dzīvnieks ar īsu, spēcīgu kaklu un lielu galvu.
langusts Liels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar cilindrisku čaulu, ļoti garu otro antenu pāri (galvenokārt silto jūru piekrastes joslā).
magnāts Liels zemes īpašnieks - feodālis (parasti Polijā, Ungārijā).
zirgs Liels zirgu dzimtas mājdzīvnieks, ko izmanto lauksaimniecības darbos, transportā, sportā.
vāle Liels, blīvs garens ziedu ķekars.
aviobāze Liels, kapitāli iekārtots lidlauks ar aviācijas tehniku un personālsastāvu.
lauva Liels, ļoti spēcīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar dzeltenīgu apmatojumu.
tīģeris Liels, ļoti spēcīgs plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar oranži dzeltenu, melni svītrotu apmatojumu.
spruts Liels, masīvs galvkaju klases jūras dzīvnieks, kam ir raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekli, kuriem ir piesūcekņi.
zilonis Liels, masīvs snuķaiņu kārtas zīdītājdzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvām kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.
mokas Liels, parasti lieks, darbības laika patēriņš. Tas, ar ko daudz, bet veltīgi jānodarbojas.
Pelēkā masa Liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko sevišķu neatšķiras.
Pelēkā masa Liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko sevišķu neatšķiras.
jaguārs Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (Dienvidamerikā un Vidusamerikā).
mežainis Liels, plēsīgs meža dzīvnieks (parasti vilks, lācis).
ērglis Liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni un gariem, platiem spārniem.
Zivju ērglis Liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar tumšu muguru un baltu vēderu. Zivjērglis.
zivjērglis Liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar tumšu muguru un baltu vēderu. Zivju ērglis.
masīvs Liels, smagnējs (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
makāns Liels, smags dzīvnieks, arī cilvēks (atšķirībā no citiem, līdzīgiem).
makāns Liels, smags priekšmets (atšķirībā no citiem, līdzīgiem).
zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvoja terciāra un izmira kvartāra periodā un kam bija spēcīgi, līdz 14 centimetriem gari augšējie ilkņi.
kandelabrs Liels, žuburains svečturis ar vairākām svecēm vai svečveida elektriskām spuldzēm.
Kalpu gals Lielsaimnieka dzīvojamās ēkas daļa, kur mīt laukstrādnieki.
pelēcis Lielsaimnieks (pirmspadomju Latvijā).
Pelēkais barons Lielsaimnieks, budzis (pirmspadomju Latvijā).
Pelēkais barons Lielsaimnieks, budzis (pirmspadomju Latvijā).
budzis Lielsaimnieks.
kulaks Lielsaimnieks.
krēzs Lielu bagātību īpašnieks.
Astronomiskās koordinātas Lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā.
parametrs Lielums, ar ko raksturo kādas iekārtas, sistēmas, procesa u. tml. būtiski svarīgu īpašību vai pazīmi.
Gadījuma (arī stohastisks) lielums Lielums, kas eksperimenta rezultātā var pie ņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
Stohastisks (arī gadījuma) lielums Lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
Dotais lielums Lielums, kas ir iepriekš zināms un vajadzīgs citu lielumu noteikšanai.
Oksidēšanas pakāpe Lielums, kas norāda kādam atomam atņemto vai pievienoto elektronu skaitu.
kapacitāte Lielums, kas raksturo vadītāju spēju uzkrāt elektriskos lādiņus.
parametrs Lielums, kura dažādās skaitliskās vērtības dod iespēju izvēlēties kādu noteiktu elementu (objektu) no dotās elementu (objektu) kopas.
ielīst Lienot (pa ko šauru), ievirzīties (kur iekšā).
ielīst Lienot ievirzīties (kur iekšā) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem. Ielīst (kur).
uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem. Lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
ielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, ievirzīties (kur iekšā).
aizlīst Lienot, spraucoties garām (kam, gar ko), nokļūt (aiz kā, kam priekšā u. tml.), arī noslēpties (aiz kā).
apdegums Liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbībā radies (priekšmeta virsas) bojājums.
Darba priekšmets Lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
Darba priekšmets Lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
reālija Lieta, objekts, kas materiāli eksistē. Arī materiālās kultūras elements.
krāmi Lietas, priekšmeti (parasti nederīgi, nevajadzīgi, nolietoti u. tml.).
trofeja Lietisks pierādījums dzīvnieka nomedīšanai, uzvarai sporta sacensībās u. tml.
dzintarkalis Lietišķās mākslas meistars, kas no dzintara izgatavo rotas lietas, rotājumus, greznuma priekšmetus.
metālmāksla Lietišķās mākslas nozare, kur mākslinieka ieceres realizēšanai izmanto metālu.
tekstilmāksla Lietišķās mākslas nozare, kur mākslinieka ieceres realizēšanai izmanto tekstilšķiedras.
sudrabkalis Lietišķās mākslas speciālists, kas darina lietišķus un dekoratīvus sudraba izstrādājumus.
zeltkalis Lietišķās mākslas speciālists, kas darina, parasti dekoratīvus, zelta izstrādājumus. Arī rotkalis.
metālapstrāde Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana.
metālapstrādāšana Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana. Metālapstrāde (2).
inkrustācija Lietišķās vai dekoratīvās mākslas tehnika - cieta materiāla (piemēram, koka, metāla, dzintara) plāksnīšu iestrādāšana kādā virsmā vienā līmenī ar šo virsmu.
Tehniskās zinātnes Lietišķās zinātnes, kas pētī darba objektus, darba paņēmienus, norises, kuras rodas darba procesā, tehnikas attīstības likumsakarības un tendences, kā arī tās efektīvākās izmantošanas iespējas.
oficiāls Lietišķs. Vēsi pieklājīgs.
nē Lieto iepriekš minēta verba noliegtās formas vielā. Ne [2].
ne Lieto iepriekš minēta verba noliegtās formas vietā.
atļaut Lieto kā pieklājības formu, aizrādot, paziņojot (ko), pievēršot uzmanību (kam) u. tml.
atļauties Lieto kā pieklājības formu, lai saviem vārdiem, arī rīcībai piešķirtu necilāku, pieticīgāku raksturu
uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt. Arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu, parasti uz teikuma priekšmeta un izteicēja, sintaktisko sakaru.
Un tamlīdzīgi Lieto uzskaitījuma beigās, lai norādītu, ka ir iespējams vēl kas līdzīgs iepriekš minētajam.
tas Lieto, lai (parasti) pastiprinātu, uzsvērtu sekojošo nojēgumu.
klau Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
Paklausies!, arī Paklausieties! Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
vadzi Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
paklau Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību. Klau.
tpr Lieto, lai apstādinātu dzīvnieku, parasti zirgu.
šviks Lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
tinkšķ Lieto, lai atdarinātu augstu, dzidru skaņu, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
čok Lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas.
bē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas.
mū Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti govs) balss skaņas.
mē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti kazas) balss skaņas.
plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
švirkst Lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
brikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls.
krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls. Krauks.
skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakš.
blakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
kripš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum.
bliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
pauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakš.
klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakt.
klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikš.
klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikt.
kliks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Klikš. Klikt.
krapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
blūkš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
klabu Lieto, lai atdarinātu īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, kas rodas, piemēram, cietam priekšmetam piesitoties pie kā cieta, atsitoties pret ko cietu.
kling Lieto, lai atdarinātu paaugstu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
plīkš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pak.
pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
paks Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
klang Lieto, lai atdarinātu pazemu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
plunkšķ Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
pi Lieto, lai atdarinātu samērā augstu (parasti kādas ierīces, iekārtas signāla) skaņu.
ha Lieto, lai atdarinātu smieklus.
hi Lieto, lai atdarinātu smieklus.
ho Lieto, lai atdarinātu smieklus.
brākš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
dipada Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas skrienot (parasti dzīvniekiem).
krapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
kripu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
plākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
čurks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties.
ļapata Lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī ar palēcieniem.
ļipata Lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī ar palēcieniem.
tātad Lieto, lai ievadītu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
vai Lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas).
ak Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, pārsteigumu, vilšanos, nosodījumu).
nu Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, šaubas, protestu, draudus, izbrīnu, pieļāvumu).
vai Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi pret īstenības parādībām (piemēram, pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
(Ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ, arī ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
Ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt, arī (ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
Ak (tu) (arī mīļo) debestiņ Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
Mīļo (arī ak (tu)) debestiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
stāvēt Lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties.
lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
he Lieto, lai izteiktu nevērību, izsmieklu, nicinājumu.
To (tik) es saprotu! Lieto, lai izteiktu piekrišanu, arī uzslavu.
Lai, arī lai nu, arī lai jau Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
Lai ir, arī lai (jau) būtu Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
Lai nu Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
e Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
edz Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
eē Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
eh Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
ei Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
ek Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
ai Lieto, lai izteiktu prieku, pārsteigumu, izbrīnu, vēlēšanos u. tml.
tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
arī Lieto, lai izteiktu salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
Še roka! Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties.
Lai iet Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
Manis dēļ (arī pēc) Lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
Manis (retāk viņa) pēc (arī dēļ) Lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīgā teikuma locekļa pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem).
tāpat Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Arī [1] (3).
ek Lieto, lai izteiktu, parasti ļaunu, prieku.
nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu.
uz Lieto, lai norādītu adjektīvā minētās īpašības visaugstāko pakāpi.
tik Lieto, lai norādītu uz daudzumu, skaitu, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
Citiem vārdiem (arī pareizāk, labāk) sakot Lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
Citiem vārdiem (arī pareizāk, labāk) sakot Lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
Tāds un tāds Lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
(Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot) Lieto, lai noradītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
(Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot) Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
Ar vienu (arī ar) vārdu sakot Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
Šajā sakarībā (arī sakarā) Lieto, lai norādītu uz kā sakarību ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
Šajā sakarā (arī sakarībā) Lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
Zeme nes Lieto, lai norādītu uz kāda eksistences, darbības vēlamību.
Zeme nes Lieto, lai norādītu uz kāda eksistences, darbības vēlamību.
Tur un tur Lieto, lai norādītu uz kādu iepriekš nosauktu vai nenosauktu tālāku vietu.
Tā un tā Lieto, lai norādītu uz ko (parasti runā) tieši nenosauktu, kas izriet no konteksta vai situācijas.
tāpat Lieto, lai norādītu uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp vārdiem, to savienojumiem.
proti Lieto, lai norādītu uz sekojošu paskaidrojumu.
vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
salīdzinājums Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu; salīdzinot (2).
salīdzinot Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu. Salīdzinājumā.
Sava veida Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek aptuveni salīdzināts (ar ko citu).
ik Lieto, lai norādītu, ka kas atrodas, notiek katrā nosauktajā vietā, telpas daļā vai pēc katras nosauktās telpas daļas, katra nosauktā attāluma.
ik Lieto, lai norādītu, ka kas attiecas uz katru nosaukto priekšmetu, parādību, personu.
ik Lieto, lai norādītu, ka kas notiek katrā nosauktajā laika posmā vai pēc katra nosauktā laika posma.
vien Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
piemēram Lieto, lai norādītu, ka tekstā ir iekļauts piemērs.
respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums. Lieto, lai norādītu, ka tekstā tiek saistīti līdzīgas vai tuvas nozīmes vārdi vai vārdu savienojumi.
pareizs Lieto, lai norādītu, ka tiek precizēts iepriekš teiktais.
e Lieto, lai pamudinātu kādu ko teikt, reaģēt uz iepriekš teikto.
dzi Lieto, lai pamudinātu klausīties vai ieklausīties vērīgāk. Klau.
tas Lieto, lai pastiprinātu ar adjektīvu nosaukto pazīmi.
kas Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) tipiskumu, arī augstu kvalitāti.
bravo Lieto, lai paustu atzinību, piekrišanu, sajūsmu.
o Lieto, lai paustu dažādas jūtas (parasti pārsteigumu, izbrīnu, prieku, sajūsmu).
oh Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
oi Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, ciešanas, bailes).
ak Lieto, lai paustu dažādas jūtas (prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
mīlītis Lieto, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to. Lieto, lai paustu ironisku attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to.
brālis Lieto, lai paustu sirsnīgu, tuvu attieksmi (pret kādu).
uh Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku, izbrīnu.
uf Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku.
lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību iepriekš teiktajam, rakstītajam. Lieto, lai uzsvērtu iepriekš teikto, rakstīto.
re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam iepriekš teiktam, rakstītam, arī, lai uzsvērtu tā saturu. Lūk (2).
ņagu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
ņegu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
ņigu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
Bez tam Lieto, pievienojot ko iepriekš sacītajam. Turklāt.
Bez tam, arī pie tam Lieto, pievienojot papildu informāciju iepriekš minētajam. Turklāt.
Svētais tēvs Lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu. Pāvesta tituls.
Kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
Kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
Kungs un ķēniņš (arī ķeizars, retāk valdnieks, pavēlnieks) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
Kungs un pavēlnieks (arī valdnieks, biežāk ķēniņš, ķeizars) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, padarīt veselu (ķermeņa daļu).
dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums).
savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu).
iestaipīt Lietojot, valkājot padarīt pietiekami ērtu, arī vaļīgu (piemēram, apģērbu).
atkritumi Lietošanai nederīgas atliekas, paliekas (no kā).
metāllūžņi Lietošanai nederīgi metāla priekšmeti, ko var izmantot tālākai pārstrādei.
izmantot Lietot (kādu paņēmienu, metodi, līdzekli).
izmantot Lietot (piemēram, telpas, priekšmetus).
īrēt Lietot (priekšmetu, telpu) pret maksu (uz kādu laiku).
mest Lietot attiecīgu paņēmienu cīņā ar pretinieku (cīņas sporta veidos).
eksperts Lietpratējs, kas izdara ekspertīzi.
Darba līdzekļi Lietu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks iedarbojas uz darba priekšmetu.
Darba līdzekļi Lietu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks iedarbojas uz darba priekšmetu.
saulessargs Lietussargam līdzīgs priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no tieša saules starojuma.
kantorists Lietvedības darbinieks. Darbinieks, kas strādā kantorī (2).
iezēģelēt Līganā, grīļīgā gaitā ievirzīties (kur iekšā) - parasti par iereibušu cilvēku.
iepeldēt Līganā, slīdošā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā) - parasti par cilvēkiem.
izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzoties (piemēram, no tumsas, miglas), kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
vēdas Līgani, vienmērīgi (dzīvnieku spārnu) vēzieni. Trokšņi, ko rada šādi vēzieni.
ielīgot Līgojoties ievirzīties (kur iekšā).
līgotājs Līgosvētku dalībnieks. Līgodziesmu dziedātājs.
grīļoties Līgoties, šūpoties (par priekšmetiem).
pielīgt Līgt papildus (kalpus, strādniekus).
angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku. Attiecīga saistība, nosacījumi.
koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu ekspluatācijā kapitālistiem ar zināmiem noteikumiem.
līkums Līkā (priekšmeta) daļa.
Tangenciālais paātrinājums Līklīnijas kustībā - paātrinājums, kas vērsts pa kustības trajektorijas pieskari.
Normālais paātrinājums Līklīnijas kustībā - paātrinājums, kas vērsts perpendikulāri kustības trajektorijas pieskarei.
rulete Līkne, ko apraksta punkts uz citas līknes, kura bez slīdēšanas veļas pa kādu nekustīgu trešo līkni.
oscilogramma Līkne, kuru iegūst uz oscilogrāla ekrāna. Šādas līknes attēls (uz fotofilmas, papīra u. tml.).
aizlīkt Līkstot aizvirzīties (kam priekšā, aiz kā).
pārsēdināt Likt (kādam) pārvietoties (citā transportlīdzeklī).
izvietot Likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka (kur) novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
izsūtīt Likt doties (transportlīdzeklim uz kurieni).
guldināt Likt horizontāli (priekšmetu kur, uz kā u. tml.).
guldīt Likt horizontāli (priekšmetu kur, uz kā u. tml.).
iesūtīt Likt ieiet (kur iekšā).
iesūtīt Likt ievest (kur iekšā).
izkalpināt Likt ilgāku laiku smagi, grūti kalpot, strādāt, parasti bez pietiekama atalgojuma.
izsēdināt Likt izkāpt, panākt, ka izkāpj (parasti no satiksmes līdzekļa).
atstāt Likt lai paliek (bez kā). Nedot.
Pielikt pie darba Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam vai dzīvniekam).
Likt darbā (arī pie darba) Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam).
Likt darbā (arī pie darba) Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam).
dzīt Likt strauji kustēties (dzīvniekiem).
izcelt Likt vai ļaut doties (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena).
atstāt Likt, arī pieļaut, lai paliek (kādos apstākļos), radīt kādus apstākļus, bieži pašam aizejot.
kārtot Likt, izvietot (priekšmetus) noteiktā veidā, kārtībā.
gumt Līkt, liekties.
segt Likt, novietot ko plaši (kam) priekšā. Likt, novietot (ko) plaši kam priekšā.
virknēt Likt, novietot, kārtot virknē (1) (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
astroloģija Likteņa pareģošana pēc debess spīdekļu stāvokļiem.
ievīties Līku loču ievirzīties (kur iekšā) - par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.
likumprojekts Likuma (1) projekts.
kriminālprocess Likumā noteikta izmeklēšanas orgānu, prokuratūras un tiesas darbību sistēma krimināllietu izmeklēšanā un izlemšanā.
Mantojuma apsardzība Likumā noteikta kārtība mantojuma saglabāšanai līdz mantinieku apstiprināšanai.
Mantojuma apsardzība Likumā noteikta kārtība mantojuma saglabāšanai līdz mantinieku apstiprināšanai.
leģislācija Likuma projekta iesniegšana.
garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
Deputāta imunitāte Likumdošanas iestādes locekļa neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu.
Deputāta neaizskaramība Likumdošanas iestādes locekļa neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu. Deputāta imunitāte.
Ķīmisko elementu periodiskais likums Likums, pēc kura ķīmisko elementu atomu elektronu apvalka uz būves periodiskās izmaiņas nosaka ķīmisko elementu īpašību periodisku maiņu.
likvidators Likvidatorisma piekritējs.
sekcija Līķa uzšķēršana, parasti medicīniskās, kriminālistiskās izpētes nolūkā. Beigta dzīvnieka ķermeņa uzšķēršana pētnieciskā nolūkā.
galtonija Liliju dzimtas augs, parasti ar pelēki zaļām, lancetiskām lapām, baltu, nokarenu ziedu ķekariem.
puškīnija Liliju dzimtas krāšņumaugs ar bāli vai tumši ziliem ziediem ķekarveida ziedkopās.
Galdnieka līme Līme, ko iegūst, vārot kaulus, un ko izmanto koka priekšmetu līmēšanai.
Galdnieku līme Līme, ko iegūst, vārot kaulus, un ko lieto koka priekšmetu salīmēšanai.
aukstlīme Līme, ko lieto nekarsētu.
ielīmēt Līmējot iestiprināt (kur iekšā).
salīmēt Līmējot piestiprināt (vairākus, daudzus priekšmetus).
frīze Līmeniska dekoratīva josla. Antablementa daļa starp arhitrāvu un karnīzu.
dzega Līmenisks, retāk liekts vai lauzīts, izlaidums ēkas ārsienā (starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem un durvīm) vai iekštelpā.
linauts Linaudekla lakats (precētai sievai).
vadlineāls Lineāls, pa kuru tiek virzīta mērierīce ar virzošiem elementiem.
Subglaciālās vagas Linerāri izstieptas ieplakas, kuras dziļas, garenu ezeru aizņemtas iedobes mijas ar sliekšņiem.
lingvists Lingvistikas speciālists. Valodnieks.
līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piemēram, grafikā, diagrammā).
spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē. Apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.).
Lauzta līnija Līnija, kura sastāv no taisnes nogriežņiem un kurā cits citam sekojošo nogriežņu virzieni ir dažādi.
Lauzta līnija Līnija, kura sastāv no taisnes nogriežņiem un kurā cits citam sekojošo nogriežņu virzieni ir dažādi.
virtene Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
knitāji Linu stiebru gali, kas atliek pēc pogaļu izkulšanas.
kašķis Lipīga (cilvēku vai dzīvnieku) ādas slimība, kuru izraisa ērces.
ielipināt Lipinot iestiprināt (kur iekšā).
ielipt Līpot ieķerties (kur iekšā).
lipināties Lipt (pie kā) - parasti par priekšmetiem.
kancona Lirisks dzejolis par bruņinieku mīlestību. Senās franču vai itāliešu dzejas veids.
ielīt Līstot ievirzīties (kur iekšā) - par šķidrumu.
trauksminieks Literāra grupējuma dalībnieks, kas 20. gadsimta divdesmito gadu beigās un trīsdesmito gadu sākumā publicējās žurnālā «Trauksme».
literatūrvēsturnieks Literatūrvēstures speciālists. Literatūras vēsturnieks.
Literatūras vēsturnieks Literatūrvēstures speciālists. Literatūrvēsturnieks.
literatūrzinātnieks Literatūrzinātnes speciālists. Literatūras zinātnieks.
Literatūras zinātnieks Literatūrzinātnes speciālists. Literatūrzinātnieks.
literāts Literatūrzinātnieks.
autolitogrāfija Litogrāfija, ko uz akmens darina pats mākslinieks (autors). Šāda attēla izgatavošana.
ielobīt Lobot ievirzīt (kur iekšā).
nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties (piemēram, par mizu, ādas virskārtu).
biedrs Loceklis (organizācijā, biedrībā, apvienībā).
esesietis Loceklis hitleriskās Vācijas SS karaspēka sevišķajās vienībās, kas izpildīja soda un terora aktus.
mūsējais Loceklis kolektīvā, grupā, sabiedrībā, pie kuras pieder arī runātājs vai rakstītājs.
brošēt Locīt, komplektēt, sastiprināt iespiestās loksnes, lai izveidotu brošūru vai grāmatas bloku.
artrīts Locītavu iekaisums.
klanīties Locīties uz priekšu, piemēram, sveicinot, godinot.
kumurot Locīties, krampjaini raustīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī ķepuroties.
ielodēt Lodējot iestiprināt (kur iekšā).
aizlodēt Lodējot izlabot (metāla priekšmetu). Salodēt.
bumba Lodveida formas priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
ieloks Lodveida ieliekums (ķermeņa daļai).
bumba Lodveida priekšmets (sportam, vingrošanai, rotājām), kas izgatavots no elastīga materiāla un pildīts ar saspiestu gaisu.
Dialektiskā loģika Loģikas nozare, kas attīstībā, formas un satura pretrunās un vienībā pētī domāšanu, kura spēj izziņā atspoguļot dabas un sabiedrības dialektiku.
Modālā loģika Loģikas sistēma, kas formalizē tādas attieksmes kā «nepieciešamība», «īstenība», «iespējamība», «nejaušība» un to negācijas.
Skatuviskā darbība Loģiski vienots, mērķtiecīgs psihofiziskās darbības process - viena no galvenajām aktiermākslas izpausmēm, līdzeklis mākslinieciska tēla radīšanai.
abstrakcija Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes. Abstrahēšana.
augonis Lokalizēts strutains iekaisums.
Šūpuļa kārts Lokana kārts, pie kuras piekar šūpuli tā, lai to varētu šūpot.
tekstilpavediens Lokans, samērā stiprs veidojums, kam ir mazs šķērsgriezums un liels garums un ko izmanto tekstilizstrādājumu darināšanai.
mašīnists Lokomotīves, elektrovilciena, dīzeļvilciena vadītājs.
nolocīt Lokot (piemēram, koku, zaru), panākt, ka (tā) gals, daļa pavērsās uz leju, līdz zemei. Noliekt (1).
salocīt Lokot (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
aplocīt Lokot apņemt, aptīt, apliekt (ap ko, kam apkārt).
ielocīt Lokot ieliekt, mazliet saliekt.
ielocīt Lokot ievirzīt (kur iekšā).
izlocīt Lokot izveidot (priekšmetu).
izlocīt Lokot izvirzīt (uz priekšu, sānis, parasti ķermeni, tā daļu).
palocīt Lokot pavirzīt (priekšmetu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
pielocīt Lokot pievirzīt (piemēram, priekšmetu, tā daļu pie kā, kam klāt).
pielakties Lokot pilnīgi padzerties, paēst (par dzīvniekiem).
salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi. Saliekt (2).
uzlocīt Lokot uzliekt (uz augšu, piemēram, apkakli).
ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, upi.
krāls Lokveida apmetne ar mājām visapkārt un dzīvniekiem paredzētu laukumu vidū (Dienvidāfrikā).
apņemt Lokveidā aptvert, ieskaut. Iekļaut.
līkne Lokveidā liekta līnija.
Mēmā loma Loma bez teksta.
Maza loma Loma, kurai ir neliela apjoma teksts.
Maza loma Loma, kurai ir neliela apjoma teksts.
ampluā Lomu tips ar noteiktām mākslinieciskām īpatnībām. Skatuves mākslinieka spējas, kas ļauj spēlēt kāda tipa lomas.
vitamīnmilti Lopbarība, ko ražo īpašā iekārtā (parasti no sasmalcinātas, samaltas un mākslīgi izkaltētas zāles) un kas ir bagāta ar vitamīniem.
izēdas Lopbarības atliekas pēc labākās barības izēšanas.
reproduktorkomplekss Lopkopības celtņu komplekss, kas paredzēts jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
slaucējs Lopkopis, parasti lauksaimniecības dzīvnieku fermā, kurš nodarbojas ar šo dzīvnieku (parasti govju) slaukšanu, arī ar to kopšanu.
Katakombu kultūra Lopkopju, zemkopju kultūra Melnās jūras ziemeļu piekrastē agrajā bronzas laikmetā.
Elektriskais aploks Lopu ganīšanai paredzēts aploks, kas apjozts ar elektrisko vadu, pa kuru plūst vāja strāva.
izlozēt Lozējot noteikt (piemēram, starta kārtību, kārtējo pretinieku).
izlozēt Lozējot sadalīt (piemēram, priekšmetus, vietas, pienākumus).
izloze Lozējot veikta (piemēram, priekšmetu, vietas, pienākumu) sadale.
izloze Lozējot veikta (piemēram, starta kārtības, kārtējo pretinieku) noteikšana.
ložmetējrati Ložmetējs kopā ar tā balsta iekārtu un transportiekārtu.
komēdija Luga, kurā attēloti konflikti un raksturi, kas izraisa smieklus. Attiecīgais drāmas žanrs.
Kostīmu luga Luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
Kostīmu luga Luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
pātari Lūgšana (2). Arī reliģisks teksts.
dramaturgs Lugu rakstnieks.
sizals Lūksnes šķiedra, ko iegūst, piemēram, no agaves lapām un no kā izgatavo tauvas, maisu audeklu u. tml.
elektroluminiscence Luminiscence, ko ierosina elektriskais lauks.
katodluminiscence Luminiscence, ko izraisa elektronu plūsma, kura atduras pret luminofora virsmu.
karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks (tuksnešu un stepju apgabalos).
ielūzt Lūstot (parasti ledum), iestigt, iegrimt (kur iekšā).
ielūzt Lūstot ievirzīties, parasti uz iekšu.
velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
velns Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā. Sātans.
sātans Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā. Velns.
ņirgāties Ļauni izsmiet, izzobot, arī nekrietni, aizskaroši jokot, smieties.
uzglūnēt Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), izsekot (tam). Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), gatavoties uzbrukt (tam) - par cilvēku.
noņirgties Ļauni, nekaunīgi nosmieties (1). Noņirgt (1).
noņirgt Ļauni, nekaunīgi nosmieties. Noņirgties (1).
ņirgt Ļauni, nekaunīgi smieties, arī smīnēt. Ļauni zoboties.
negantība Ļaunprātīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
zākas Ļauns izsmiekls, nievas.
sarkasms Ļauns, dzēlīgs izsmiekls, kas izriet no naida, sašutuma, nicinājuma.
mūdzis Ļauns, nekrietns cilvēks.
ņirgas Ļauns, nekrietns izsmiekls, izzobojums.
izlaist Ļaut (dzīvniekam) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
izlaist Ļaut (dzīvniekam) iziet cauri (kam), caur (ko).
paguldināt Ļaut (dzīvniekiem) pagulēt (ganībās).
uzņemt Ļaut (kādam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī). Būt tādam, kurā var iekāpt un novietoties (noteikts skaits pasažieru) - par transportlīdzekli.
pieņemt Ļaut (kādam) izpaust (piemēram, labvēlību, draudzīgu attieksmi). Ļaut (kādam) rīkoties savā labā.
pielaist Ļaut (kādam) pietuvoties (par dzīvniekiem).
laist Ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
izlaist Ļaut (transportlīdzeklim) izbraukt.
pūtināt Ļaut atpūsties (dzīvniekam).
atpūtināt Ļaut atpūsties (dzīvniekiem).
atpūtināt Ļaut atpūsties (ķermenim, locekļiem u. tml.).
uzņemt Ļaut iestāties, iekļaut (organizācijā, mācību iestādē, kolektīvā u. tml.).
izlaist Ļaut izvirzīties (piemēram, priekšmetam, arī ķermeņa daļai) cauri (kam), caur (ko). Izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko).
Dot asinis (arī ādu, kaula smadzenes) Ļaut ņemt daļu savu asiņu (ādas, kaula smadzeņu), lai tās izmantotu, piemēram, slimnieku ārstēšanai.
izguldināt Ļaut pārgulēt, iekārtojot guļasvietu, izrādot viesmīlību.
pielaist Ļaut pieiet (dzīvnieku mazuļiem pie mātes).
korumpēties Ļaut sevi uzpirkt, piekukuļot (par amatpersonām, sabiedriskiem un politiskiem darbiniekiem).
ielaist Ļaut vai panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
aptecināt Ļaut vai panākt, ka aptek, aplīst (ar ko). Notecināt.
atgrožot Ļaut vaļu, nekādi neierobežot (parasti fantāziju).
uzlaist Ļaut, arī likt (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
ieņemt Ļaut, arī uzaicināt, lai ievietojas, iekārtojas, arī apmetas (telpā, transportlīdzeklī).
pieņemt Ļaut, lai (apmeklētāji) noteiktā laikā ierodas medicīniskā iestādē, un sniegt (tiem) medicīnisko palīdzību, konsultāciju.
pamest Ļaut, lai (kas) paliek (kādā stāvoklī).
pieņemt Ļaut, lai (piemēram, apmeklētājs) ierodas (parasti paredzētajā laikā, noteiktā nolūkā).
iekaltēt Ļaut, lai iekalst, panākt, ka iekalst.
Pamest savam liktenim Ļaut, pieļaut, ka (kāds, kas) paliek kādos apstākļos, kādā stāvoklī, un nerūpēties (par to).
Pamest savam liktenim Ļaut, pieļaut, lai (kāds, kas) paliek kādos apstākļos, kādā stāvoklī, un nerūpēties (par to).
atstāt Ļaut, retāk likt, lai paliek (kādā stāvoklī, situācijā).
pakļauties Ļauties (kā) ietekmei.
padoties Ļauties, arī pakļauties (kā) ietekmei.
ļeņinietis Ļeņinisma piekritējs.
noļimt Ļimstot noslīgt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
ļekatot Ļodzīties. Ļengani kustēties. Ļekāties.
ļekāties Ļodzīties. Ļengani kustēties. Ļekatot (2).
pielūgsme Ļoti (pat pārmērīgi) dziļa reliģioza attieksme (pret ko).
milzīgs Ļoti apjomīgs, plašs (par tekstu).
milzu Ļoti apjomīgs, plašs (par tekstu).
skaudrs Ļoti ass, stingrs, ciets (piemēram, par priekšmetiem, augiem, to daļām).
aizšauties Ļoti ātri attālināties. _imperf._ Šauties prom. Ļoti ātri aizvirzīties (kur, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
iešauties Ļoti ātri ieskriet (kur iekšā).
iešauties Ļoti ātri ievirzīties (kur iekšā).
joņot Ļoti ātri pārvietoties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu). Ļoti ātri vairākkārt virzīt šurpu turpu (piemēram, priekšmetu).
Pa galvu, pa kaklu, arī pa kaklu, pa galvu Ļoti ātri, lielā steigā. Arī juceklīgi.
Pa galvu pa kaklu, arī pa kaklu pa galvu Ļoti ātri, lielā steigā. Arī juceklīgi.
Pasaules klase Ļoti augsta (priekšmetu, ražojumu) kategorija.
Pasaules klase Ļoti augsta (priekšmetu, ražojumu) kategorija.
skarbs Ļoti auksts, ļoti nelabvēlīgs cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem (par laikapstākļiem, laikposmu). Bargs (3).
Naudas maiss Ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks.
Naudas maiss Ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks.
naudasmaiss Ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks. Naudas maiss.
iecirsties Ļoti cieši ieķerties (kur iekšā) - par rokām, pirkstiem. Ļoti cieši ieķerties (kur iekšā ar rokām, pirkstiem).
Kā siļķes mucā Ļoti cieši, ļoti tuvu cits pie cita (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Kā siļķes mucā Ļoti cieši, ļoti tuvu cits pie cita (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
krusa Ļoti daudzi (vārdi, izteikumi), kas seko cits citam.
Burta kalpība Ļoti formāla, birokrātiska attieksme. Stāvoklis, kad bez pietiekamas izpratnes izpilda priekšrakstus un norādījumus vai bez kritiskas attieksmes pakļaujas tiem.
šļaugans Ļoti gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī slābans, slābs.
traks Ļoti iedarbīgs, ietekmīgs, arī pārsteidzošs (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
iezvēroties Ļoti iekaist (dusmās, naidā u. tml.).
varens Ļoti ietekmīgs (parasti emocionāli, estētiski) - piemēram, par dabas ainavu.
spēcīgs Ļoti ietekmīgs (piemēram, par mākslas darbu, tekstu).
vesels Ļoti ietekmīgs, nozīmīgs (parasti pēc vēriena, apjoma) - par parādībām sabiedrībā.
stiprs Ļoti ietekmīgs, pārliecinošs (piemēram, par vārdiem, tekstu).
mūžība Ļoti ilgs, arī bezgalīgi ilgs laikposms. Ļoti ilga, arī bezgalīgi ilga (kā) eksistence. (iedomātu) apstākļu kopums pēc (retāk pirms) kā eksistences.
grezns Ļoti krāšņs, arī bagātīgs (par priekšmetiem, telpām).
traks Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
trakulīgs Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ražens Ļoti kvalitatīvs (par dzīvniekiem, to kopumu).
Liekties deviņos (arī trijos) līkumos Ļoti liekties, līkt.
Liekties trijos (arī deviņos) līkumos Ļoti liekties, līkt.
cūcība Ļoti liela netīrība, nekārtība.
milzenis Ļoti liels dzīvnieks vai augs.
pleziozaurs Ļoti liels mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm.
bads Ļoti liels vai pilnīgs (ilgstošs) uzturlīdzekļu trūkums.
Putnu mēris Ļoti lipīga, akūta sauszemes putnu infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kam raksturīgi asinsizplūdumi gļotādās, orgānos.
sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks. Arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
sīkmanis Ļoti mazs dzīvnieks vai augs.
sīkaļa Ļoti mazs dzīvnieks vai augs. Ļoti mazs priekšmets.
mikroelektrods Ļoti mazs elektrods.
sīks Ļoti mazs, arī tievs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņu daļām).
Meklēt kā mazo nazīti (arī adatiņu) Ļoti meklēt.
Meklēt kā mazo nazīti (arī adatiņu) Ļoti meklēt.
Meklēt kā mazo nazīti (arī adatiņu) Ļoti meklēt.
spīdzināt Ļoti mocīt (dzīvnieku).
stilīgs Ļoti moderns (par priekšmetiem).
(Ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt) Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot. Ļoti iekārot.
(Ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt) Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot. Ļoti iekārot.
(Ar) acīm (vai) aprīt (arī apēst) Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot. Ļoti iekārot.
sagandēt Ļoti nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt. Padarīt ļoti nepievilcīgu, neizturamu, nepieņemamu.
spiedīgs Ļoti nepieciešams, arī neatliekams, ļoti steidzams.
sušķis Ļoti netīrs dzīvnieks.
trieciens Ļoti nevēlama (kā, piemēram, apstākļu, notikuma) iedarbība, ietekme.
zvērīgs Ļoti nikns (par dzīvniekiem).
notriekt Ļoti nobraukt (transportlīdzekli).
Mīksts kā lūks Ļoti noguris, piekusis.
Mīksts kā lūks Ļoti noguris, piekusis.
sastingt Ļoti nosalstot, zaudēt, parasti ievērojami, kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
kaulains Ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
noiet Ļoti novājēt (parasti par darba dzīvniekiem).
spožs Ļoti nozīmīgs, ietekmīgs (par parādībām sabiedrībā).
vadošs Ļoti nozīmīgs, ļoti ietekmīgs. Arī galvenais.
hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības). Ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
piesvelmēt Ļoti piekarsēt (1).
pietvīkt Ļoti piekarst (piemēram, par vidi, apkārtni).
smalks Ļoti pieklājīgs, smalkjūtīgs, arī izsmalcināts, izvēlīgs (par cilvēku).
pieblīvēt Ļoti piepildīt, aizņemt (platību) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
pieblīvēt Ļoti piepildīt, aizņemt (telpu, platību, parasti ar cilvēkiem vai dzīvniekiem).
lutināt Ļoti rūpīgi kopt, saudzēt (dzīvnieku).
Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšēja plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiņiem (arī plauktiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
sabeigt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
sabendēt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
Apgriezt visu ar kājām gaisā Ļoti sajaukt (ko meklējot).
Apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Ļoti sajaukt (ko meklējot).
Apgriezt apkārt (arī riņķī), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Ļoti sajaukt (ko meklējot).
Apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Ļoti sajaukt (ko meklējot).
Apgriezt visu ar kājām gaisā Ļoti sajaukt (ko meklējot). Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
nokarst Ļoti sakarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
mikrofilma Ļoti samazināta (parasti teksta, attēla) fotoreprodukcija.
driskas Ļoti saplēsts, skrandains apģērba vai veļas gabals, arī cits saplēsts priekšmets.
izmisis Ļoti satraukts (par dzīvniekiem).
mikrometrija Ļoti sīku objektu mērīšana.
tuntuļot Ļoti silti ģērbt. Vairākām kārtām, arī nekārtīgi tīt (parasti ap ķermeni, tā daļu).
satuntuļot Ļoti silti saģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi satīt (parasti ķermeni, tā daļu).
(Ar) atplestām rokām ļoti sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (sagaidīt, saņemt u. tml.).
(Ar) atplestām rokām Ļoti sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (sagaidīt, saņemt u. tml.).
ietaurēt Ļoti skaļi runājot, panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
draņķīgs Ļoti slikts, nejauks (parasti par priekšmetiem).
verdzība Ļoti smags, beztiesisks (tautas, valsts, arī indivīda) stāvoklis (citas tautas, valsts, sabiedrības grupas, arī atsevišķa cilvēka politiskā, ekonomiskā u. tml.) atkarībā, pakļautībā.
tīmeklis Ļoti smalks, tievs (dažu posmkāju, piemēram, zirnekļu) sekrēta veidojums, arī no tā veidotais pavediens, tīkls.
kaislība Ļoti spēcīga aizraušanās, nodošanās. Spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
mantkāre Ļoti spēcīga tieksme pēc mantas, bagātības. Arī mantkārība.
kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, tieksme (piemēram, pēc kā, ko darīt). Alkas. Dziņa.
kaislība Ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas. Spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
ilknis Ļoti spēcīgi attīstīts (dzīvnieka) zobs.
zirdzisks Ļoti spēcīgs, arī nesavaldīgs (parasti par smiekliem).
varens Ļoti spēcīgs, intensīvs, arī ietekmīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
varens Ļoti spēcīgs, plaši izvērsts, ļoti ietekmīgs (par parādībām sabiedrībā).
kāpināts Ļoti spilgts, ļoti spēcīgi izpausts, attēlots. Arī eksaltēts.
nokaitināt Ļoti stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
vētra Ļoti stiprs vējš (līdz 30 metriem sekundē), kas izraisa spēcīgu jūras viļņošanos un postījumus uz sauszemes.
aizsprāgt Ļoti strauji aizlēkt, aizvirzīties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
aizcirsties Ļoti strauji aizvirzīties (priekšā).
atsprāgt Ļoti strauji atlēkt, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem..
iesprāgt Ļoti strauji ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izsprāgt Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
šauties Ļoti strauji kustēties, virzīties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām).
šaudīt Ļoti strauji vērst (acis, skatienu) pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm.
šaudīties Ļoti strauji vērsties pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm (par acīm, skatienu).
šauties Ļoti strauji virzīties, pārvietoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ugunīgs Ļoti straujš, nevaldāms (par dzīvniekiem).
slāpt Ļoti tiekties, ilgoties (pēc kā), vēlēties (ko). Alkt.
trakot Ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem.
Kaulu kambaris Ļoti vājš cilvēks (retāk dzīvnieks).
Kaulu kambaris Ļoti vājš cilvēks (retāk dzīvnieks).
kārns Ļoti vājš, arī ļoti novājējis (par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
izslāpt Ļoti vēlēties (ko), tiekties (pēc kā). Izsalkt (2).
izsalkt Ļoti vēlēties (ko), tiekties (pēc kā). Izslāpt (3).
kārot Ļoti vēlēties, gribēt iegūt (parasti kādu priekšmetu).
dārgums Ļoti vērtīgi priekšmeti. Arī dārglietas.
milzīgs Ļoti vērtīgs, ļoti dārgs (parasti par priekšmetiem).
milzu Ļoti vērtīgs, ļoti dārgs (parasti par priekšmetiem).
pūka Ļoti viegla, mīksta, smalka (piemēram, auduma, vates) šķiedra, arī (kāda tekstilmateriāla) daļa.
vulgārs Ļoti vienkāršs, nepilnīgs, arī apzināti vienkāršots, arī tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piemēram, par priekšstatiem, attieksmi, prasībām).
sapriecāties Ļoti, arī ilgāku laika priecāties. Ļoti, arī ilgāku laiku priecāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā, parasti psihiskā, stāvoklī).
sabēdāties Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties. Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
sailgoties Ļoti, arī ilgāku laiku ilgoties. Ļoti, arī ilgāku laiku ilgoties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
saraizēties Ļoti, arī ilgāku laiku raizēties. Ļoti, arī ilgāku laiku raizēties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
stāvgrūdām Ļoti, arī pārlieku lielā daudzumā.
kults Ļoti, arī pārmērīgi bieža (kāda paņēmiena, līdzekļa u. tml.) izmantošana.
ultrakreiss Ļoti, galēji kreiss politisks darbinieks.
ultralabējais Ļoti, galēji labējais politisks darbinieks.
Līdz nejēdzībai Ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
Līdz nelabumam Ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
nejēdzīgs Ļoti, pārlieku (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
aplams Ļoti, pārlieku.
Pasniegt stundas Mācāt (mācību priekšmetu) mācību iestādē. Mācīt kādam privāti (ko).
buršs Māceklis (cunftē).
Veterinārā ķirurģija Mācība par dzīvnieku slimību ārstēšanu ar operatīvām metodēm.
Ārstnieciskā kosmētika Mācība par ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieniem, kā arī līdzekļiem un to pagatavošanu un lietošanu.
dzemdniecība Mācība par sievietes organismā notiekošajiem procesiem grūtniecības, dzemdību, pēcdzemdību periodā, kā arī par medicīnisku palīdzību grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
predestinācija Mācība par to, ka visu iepriekš nosaka dievs.
Farmaceitiskā receptūra Mācība par zāļu līdzekļu pagatavošanu. Zāļu formu tehnoloģija.
teleoloģija Mācība, pēc kuras dabā viss ir mērķtiecīgs un jebkurš attīstības process ir iepriekš noteiktu mērķu īstenošana.
klātiene Mācības, kas saistītas ar regulāru nodarbību apmeklēšanu. Attiecīgā (mācību iestādes) nodaļa.
Lasāmā grāmata Mācību grāmata, kurā iekļauti daiļdarbi, to fragmenti, kā arī populārzinātniski, publicistiski raksti.
palīgskola Mācību iestāde intelektuāli atpalikušiem bērniem.
Partijas skola Mācību iestāde vadošo partijas un padomju darbinieku sagatavošanai.
Partijas skola Mācību iestāde vadošo partijas un padomju darbinieku sagatavošanai.
studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai teicamas sekmes.
diplomands Mācību iestādes beidzējs, kas izstrādā vai izstrādājis diplomdarbu vai diplomprojektu.
lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā pedagogs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
seminārs Mācību nodarbība, kurā dalībnieki noklausās un apspriež patstāvīgi sagatavotus referātus, ziņojumus.
klase Mācību posms (parasti mūzikas mācību iestādē), kurā speciālo mācību priekšmetu apgūst viena speciālista vadībā.
programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts. Mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
rēķins Mācību priekšmets - matemātika.
rakstīšana Mācību priekšmets - rakstības prasmes apgūšana.
lasīšana Mācību priekšmets - rakstīto, iespiesto tekstu uztveršanas prasmes apgūšana, tekstu atstāstīšana un analizēšana.
dziedāšana Mācību priekšmets - vokālo dotību izkopšana, vokālu skaņdarbu iestudēšana. Arī muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā).
rokdarbi Mācību priekšmets skolās pirmo vienkāršāko darba prasmju un iemaņu veidošanai.
darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā: rokdarbi, praktiskie darbi.
Dabas mācība Mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par parastākajām dabas parādībām un to likumsakarībām.
mašīnmācība Mācību priekšmets, kurā aplūko mašīnu uzbūvi, darbību, izmantošanu.
traktormācība Mācību priekšmets, kurā aplūko traktoru uzbūvi, darbību, izmantošanu.
rēķināšana Mācību priekšmets, kurā ietverti aritmētikas pamati.
eksternāts Mācību sistēma, kas pamatojas uz patstāvīgu mācīšanos un eksāmenu kārtošanu.
paraugstunda Mācību stunda, kas ar mācību un audzināšanas darba metodēm noder par paraugu. Priekšzīmīga mācību stunda.
Akadēmiskā stunda Mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks - 45 minūtes.
Akadēmiskā stunda Mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks - parasti 45 minūtes.
sports Mācību, treniņu, sacensību un pašdarbības organizēšanas sistēma, kuras mērķis ir veselības nostiprināšana, vispusīga cilvēku fiziskā attīstība, augstu rezultātu sasniegšana sacensībās. Attiecīgo darbību, tehnisko līdzekļu specifisks kopums šādā sistēmā.
dresēt Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) veiktu noteiktas darbības. Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) reaģētu uz noteiktu kairinātāju.
docēt Mācīt (kādu priekšmetu) augstākajā mācību iestādē.
pasniegt Mācīt (mācību priekšmetu).
nodarboties Mācīt, audzināt, arī ietekmēt (kādu).
lasīt Mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
Ņemt stundas Mācīties (ko) pie privātskolotāja. Mācīties (mācību priekšmetu) mācību iestādē pēc savas izvēles.
apmeklēt Mācīties (kursos, skolā), būt skolas audzēknim, kursu dalībniekam.
izlabot Mācoties panākt labāku sekmju vērtējumu (nekā iepriekš).
labot Mācoties panākt labāku sekmju vērtējumu (nekā iepriekš).
polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intensitāti nekā citos punktos.
Rūgtais sāls Magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai.
Rūgtais sāls Magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai.
piesaukt Maģiskos priekšstatos - nosaucot (ko) vārdā, pieaicināt (to), arī iztaisīt (ko jaunu, nevēlamu).
burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu.
pestelis Maģisks teksts, priekšmets, darbība, paņēmiens.
savienotājmaģistrāle Maģistrāle (kādu vietu, objektu) savienošanai.
mahists Mahisma piekritējs.
nomaidzīt Maidzījot nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
Elektromagnētiskie viļņi Mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari).
Elektromagnētiskie viļņi Mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari).
oscilogrāfija Mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuāla novērošana un fiksēšana ar īpašiem aparātiem.
vērst Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
kustināt Mainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli telpā, attiecībā pret ko (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
revidēt Mainīt (piemēram, attieksmi pret kādu, uzskatu par ko).
šuntēt Mainīt elektriskās strāvas stiprumu ar šuntu.
vērsties Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
Pūst citā stabulē Mainīt savu nostāju, savus uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
Pūst citā stabulē Mainīt savu nostāju, savus uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
atmainīt Mainot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš apmainītu).
sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
griezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, virzīties (uz citu pusi).
laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, censties kļūt labākam nekā iepriekš.
uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
regulēt Mainot sistēmas, iekārtas, elementa u. tml. darbību, panākt, ka (fizikālam lielumam) rodas vēlamā skaitliskā vērtība.
nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kāda rīcībā, kādā stāvoklī) - piemēram, par priekšmetiem.
selsins Maiņstrāvas elektriskā mašīna, ar ko nodrošina mehāniski nesaistītu vārpstu vienlaicīgu pagriešanas par vienādu leņķi.
sinhrondzinējs Maiņstrāvas elektriskā mašīna, kuras rotora griešanās ātrums ir vienāds ar magnētiskā lauka griešanās ātrumu statorā.
Sinhronā mašīna Maiņstrāvas elektriskā mašīna, kuras rotors griežas vienādā ātrumā ar statora tinuma strāvu radīto rotējošo magnētisko plūsmu.
Vibrācijas elektromēraparāts Maiņstrāvas elektromēraparāts, kura darbības pamatā ir elektrisko svārstību pārveidošana mehāniskajās svārstībās.
kokteilis Maisījums, kas sastāv no dažādām vielām (parasti zāļu līdzekļiem).
melanža Maisījums, kurā ietilpst dažādas vielas. Komplekts, kurā ietilpst dažādi priekšmeti.
mistrs Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs. Mistrojums (2).
mistrojums Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs. Mistrs (2).
mistrot Maisīt, jaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu).
nams Māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem (parasti ģimeni). Māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem un (kādu svinību) viesiem.
šomājas Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piemēram, kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem).
mūsmājas Māja, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
Sētas māja Māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret citas mājas pagalmu.
Sētas māja Māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret pagalmu.
kapitālsiena Mājas iekšsiena, kas nes pārseguma un jumta konstrukcijas slodzi.
mājlietas Mājas ikdienas dzīvē, mājas sadzīvē nepieciešamie priekšmeti.
mājļaudis Mājas ļaudis. Mājinieki.
suņkopība Mājas suņu audzēšana saimnieciskām vai dekoratīvām vajadzībām.
Dzīvais vilcējspēks Mājdzīvnieki, kurus izmanto (kā) pārvadāšanai, arī vilkšanai. Darba lopi.
galva Mājdzīvnieks (kā skaitīšanas vienība).
mājkustonis Mājdzīvnieks.
Mājas dzīvnieks Mājdzīvnieks.
bruceloze Mājdzīvnieku (parasti govju, aitu, cūku) hroniska infekcijās slimība, kuru izraisa baktērijas un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
ģimene Mājdzīvnieku mātīšu grupa, kuras cēlušās no vienas ciltsmātes.
iemājot Mājot (kur iekšā).
jaunputni Mājputni no izšķilšanās līdz to iekļaušanai pieaugušo putnu grupā.
mājturība Mājsaimniecības teorija un prakse. Attiecīgais mācību priekšmets.
repetitors Mājskolotājs, kas palīdz skolēnam sagatavot uzdevumus, sagatavoties eksāmenam u. tml.
sienavāle Mākonis (siena laikā), kam parasti seko lietus.
īre Maksa par (priekšmetu, telpu) lietošanu.
virsmaksa Maksa, kas pārsniedz iepriekš paredzēto maksu. Papildu maksa.
repartīcija Maksājamās summas vai kādas (citas) materiālas vērtības sadalīšana starp kāda pasākuma dalībniekiem.
muita Maksājums valstij par preču importu, eksportu vai tranzītu.
nodoklis Maksājums, ko baznīca iekasē, parasti no draudzes locekļiem.
Muitas nodoklis Maksājums, ko valsts iekasē par ievedamām un izvedamām precēm.
izrāviens Maksimālā ātruma strauja sasniegšana. Strauja, pēkšņa izvirzīšanās (uz priekšu).
maksimālists Maksimālisma (2) piekritējs.
lakonisms Maksimāls (domas, izteiksmes līdzekļu u. tml.) īsums, koncentrētība, arī kodolīgums.
piepūle Maksimāls jaudas palielinājums, arī patēriņš (ierīcei, iekārtai u. tml.).
tēls Mākslā - specifisks, vispārināts (īstenības parādības, objekta u. tml.) atspoguļojums.
formālisms Mākslā - uz subjektīvo ideālismu pamatota teorija un metode, kas neatzīst mākslas idejisko saturu un par nozīmīgu uzskata vienīgi tās formu.
kinematogrāfija Māksla fiksēt kustīgus objektus gaismjutīgā filmā un projicēt iegūtos attēlus uz ekrāna.
dialektika Māksla panākt patiesību strīdā, atklājot pretrunas pretinieka spriedumos.
poēzija Māksla tēlaini, emocionāli izteikt savas domas vārdos, tekstā.
kalums Mākslas darbs, arī dekoratīvs elements, kas veidots, kaļot metālu. Arī apkalums.
himna Mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu, pacilātību.
virziens Mākslas metode, stils, kas apvieno māksliniekus ar kopīgu pasaules uztveri, estētiskajiem, mākslinieciskajiem uzskatiem.
stilists Mākslas stila pazinējs un realizētājs (piemēram, režijā, dekorācijās).
paštēls Mākslas tēls, kura īpašības pamatos izriet no paša mākslinieka personības.
ksilogrāfija Mākslas vai poligrāfijas nozare, kurā attēlu (retāk tekstu) iegrebj koka platē, lai no tās iegūtu novilkumus. Attiecīgā darba tehnika.
Telpiski mākslas veidi Mākslas veidi, kuru darbi eksistē telpā, neattīstās laikā un tiek uztverti ar redzi.
Ledus balets Mākslas veids - horeogrāfiski priekšnesumi, ko izpilda, slidojot uz ledus.
Lietišķā māksla Mākslas veids, kas aptver lietišķi dekoratīvas nozīmes darbus.
mūzika Mākslas veids, kurā dzīves īstenības tēlainā atspoguļojuma līdzeklis ir skaņa.
daiļliteratūra Mākslas veids, kurā dzīves tēlainā atspoguļojuma līdzeklis ir valoda.
cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, jāšanas sports, ekvilibristika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra, iluzionisms.
Dekoratīvā māksla Mākslas veidu kopums, kuriem galvenā ir dekoratīvā funkcija.
manierisms Mākslas virziens, kas radās Itālijā 16. gadsimtā un kam raksturīgs pārmērīgs dekoratīvisms, izskaistināšana.
pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gadsimtā), kurā izmantoja gotikas paraugus.
plasts Mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
imunizācija Mākslīga neuzņēmības izveidošana pret kādu infekcijas slimību, ievadot organismā nonāvētus vai novājinātus tās pašas slimības izraisītājus.
krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai. Hibridizēt.
pupinizēt Mākslīgi palielināt induktivitāti (elektriskajā kabelī), ieslēdzot (tajā) pēc noteikta attāluma induktivitātes spoles.
kāpnes Mākslīgi ūdensbaseini atšķirīgos līmeņos (pie hidroelektrostacijām).
klintājs Mākslīgs akmeņains ainavas veidojums (piemēram, dekoratīvā dārzā).
Dūmu aizsegs Mākslīgs dūmu mākonis kāda objekta maskēšanai.
Dūmu aizsegs Mākslīgs dūmu mākonis objekta maskēšanai.
personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kā (piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) attēlošana ar cilvēka īpašībām.
Aģitācijas brigāde Mākslinieciskās pašdarbības kolektīvs, kas iesaistīts aģitācijas darbā. Aģitācijas kolektīvs.
ansamblis Mākslinieciski apvienots, saliedēts izpildītāju kolektīvs.
Triumfa arka Mākslinieciski izdaiļoti uzvaras vārti (galvenokārt seno romiešu arhitektūrā).
nekropole Mākslinieciski izveidota kapsēta, kurā tiek apglabāti sabiedriski nozīmīgi cilvēki.
poētika Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums (parasti kāda žanra daiļdarbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
valoda Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.
forma Māksliniecisko līdzekļu kopums (mākslas darba satura izteikšanai). Mākslas darba žanrs, variants.

ek citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV