Paplašinātā meklēšana

Meklējam bu.

Atrasts vārdos (514):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (10000+):

(Sa)kāpt galvā (Ap)reibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
(Pa)rādīt zobus (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
Raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (censties) atņemt ko citam.
(Iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (Censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (Censties) atņemt ko citam.
(Iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (Censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (Censties) atņemt ko citam.
(Iz)raut otram kumosu no mutes (laukā) (Censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (Censties) atņemt ko citam.
(Cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi (Cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
(Cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi (Cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
(Iz)locīt zāģi (arī zāģa ceļu) (Iz)locīt zāģa zobus.
Atklāt (arī atsegt, (pa)rādīt) savu (īsto) seju (iz)paust savu būtību, parasti neviļus.
(Pa)rādīt zobus (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
(No)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
Uzlikt (arī uzvilkt) masku, arī (pa)slēpties zem maskas, arī valkāt masku, arī staigāt maskā (no)slēpt savu īsto būtību.
(Pa)rādīt kulaku (Pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
Kalnus gāzt (arī apgāzt) (pa)veikt ļoti lielus darbus.
Kalnus (ap)gāzt (Pa)veikt ļoti lielus darbus.
(Pie)sērt riju (pie)sērt labību rijā.
(Sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
jaunlatvieši 19. gadsimta 50. un 60. gadu latviešu buržuāziski nacionālās kustības ideologi, kas vērsās pret vācu baronu ekonomiskajām un politiskajām privilēģijām.
Piektā gada revolūcija 1905.-1907. gada buržāziski demokrātiskā revolūcija.
Piektais gads 1905.-1907. gada buržuāziski demokrātiskās revolūcijas pirmais gads, arī šīs revolūcijas norises laiks.
Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
Žetonu vakars Abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi.
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
jaunietis Abu dzimumu cilvēki vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem.
kopmācības Abu dzimumu skolēnu mācības vienā un tai pašā klasē, skolā.
orbīta Acs dobums.
skats Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, karā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis. Skatiens.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm. Šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu.
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu). Izsacīt (2).
izsacīt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu). Izteikt (2).
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs). Celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
Juridiskā konsultācija Advokātu kolēģijas nodaļa, kas sniedz iedzīvotājiem konsultācijas tiesību jautājumos.
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību.
Aģitācijas brigāde Aģitatoru grupa, kas veic aģitācijas darbu noteiktā rajonā.
sauksme Aicinājums (uz kādu darbību). Arī tieksme.
bildinājums Aicinājums noslēgt laulību.
maukt Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
aizbildināšanās Aizbildinājums (sev par labu).
aizbultēties Aizbultējot (parasti durvis), nodrošināties (kādā telpā).
bultēt Aizdarīt ar bultu (2). Atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu).
izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu.
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem).
kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidot (kādu darbu).
izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
retardēt Aizkavēt, palēnināt (kā) sižetisko darbību, vēstījumu.
aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
aizkluburot Aizklumburot.
aizklunkurot Aizklumburot.
atrauties Aizkļūt prom (no kādas vietas), pārtraucot kādu darbu.
aizplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu. _imperf._ Plombēt ciet.
noplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu. Aizplombēt (1).
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
Iziet (arī izkrist) no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt but apziņa.
pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā.
izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā). Izvirzīties (4).
aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu). Aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai).
izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā.
iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā). Iesniegties.
izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā).
iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā).
apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
piepildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi).
aizpildīt Aizņemt (parasti laika posmu ar kādu darbību, norisi).
ieplesties Aizņemt daudz vietas, lielu platību.
aizpildīt Aizņemt, piepildīt (telpu, platību).
aizpogāties Aizpogāt sev (apģērbu, pogas).
cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos.
radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu.
apvāks Aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākam.
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
knibināt Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
Dot vaļu rokām Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā). Turēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām
pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
aizstiept Aizvest, nogādāt (parasti, pārvarot pretestību, pierunājot u. tml.).
nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu). Nolaupīt.
aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanas (par transportlīdzekļiem).
aizžuburoties Aizžuburot.
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
Civilstāvokļa akti Akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu.
kinoizmēģinājums Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai.
teicējs Aktieris, kas (piemēram, daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
attieksme Aktīvā sakarība, saistība (kādai parādībai) ar citu parādību.
pievērsties Aktīvi iesaistīt savā interešu, lokā, darbību kopumā.
sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko). Stingri iebilst (pret ko).
pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
Pārvarēt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt.
Uzveikt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
Uzvarēt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizoloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes).
uzmundrināt Aktivizēt, pastiprināt (piemēram, sirdsdarbību).
kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekme.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
Latīņu alfabēts Alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
mēnešalga Alga par viena mēneša darbu.
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību.
saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātkapitālistiskas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
strihnīns Alkaloīds, kas stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību.
žvingulis Alkohola izraisīts reibums.
bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
mierstarpnieks Amatpersona (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību).
pavēlnieks Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu.
Silta vieta (arī vietiņa) Amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
Silta vieta Amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
palīgamats Amats, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
doktorāts Ambulance (parasti laukos).
Veterinārā ambulance Ambulatorijs.
golfs Anglijā izplatīta sporta spēle, kurā bumba ar nūju jāieraida laukuma bedrītēs.
konformisms Anglikāņu baznīcas mācība. Saskaņa ar šo mācību.
Runas koris Ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu.
Runas koris Ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu.
pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums. Šī dzejas paveida daiļdarbs.
idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids. Dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavētās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu.
kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam).
bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus. Apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu.
magnetogrāfs Aparāts debess ķermeņa magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
reogrāfs Aparāts ķermeņa daļu elektriskās pretestības svārstību reģistrēšanai.
seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
kimogrāfs Aparāts svārstību grafiskai reģistrācijai.
aspirators Aparāts šķidrumu (piemēram, gļotu, strutu) iesūkšanai no organisma dobumiem.
apmežot Apaudzēt ar mežu (parasti lielāku platību). Apsēt ar mežu, apaudzēt ar kokiem.
Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēja 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēta 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
apraudzīt Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību).
paņemt Apcietināt, arestēt. Vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību.
saķert Apcietināt. Notvert un atņemt brīvību.
faktūra Apdares īpatnību kopums (materiāla, priekšmeta virsmai).
apskrandis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.).
ieēst Apēst, norīt reizē ar barību (ko barībai nederīgu).
piebarot Apgādāt (dzīvnieku) ar papildbarību.
piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu.
uzturēt Apgādāt ar barību, arī apkopt (dzīvnieku).
izmitināt Apgādāt ar barību, arī ar telpām (dzīvniekus).
ģērbt Apgādāt, nodrošināt ar apģērbu.
lukss Apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
Iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu Apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
Iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu Apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
Modes ateljē Apģērbu šūšanas darbnīca.
Modes ateljē Apģērbu šūšanas darbnīca.
uztaustīt Apjaust, domājot, pētījot atrast (piemēram, parādības būtību).
Dabūt zem jumta Apjumt. Beigt būvdarbus.
Dabūt zem jumta Apjumt. Beigt būvdarbus.
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
apgānīt Apkaunot (ko cēlu, labu). Aptraipīt.
apkluburot Apklumburot.
apklunkurot Apklumburot.
aizmigt Apklust, sastingt (par dabu).
izģērbt Aplaupīt (kādu), novelkot vai liekot novilkt apģērbu un atņemot to.
atestāts Apliecība (par mācību iestādes nobeigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
attaisnot Apliecināt, pierādīt īstenībā (uzticības, cerību, slavas u. tml. pamatotību, pareizību).
aplieties Apliet sevi, savu apģērbu.
ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu apvāku. Apvākot.
apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu papīru. Uzlikt apvāku.
koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību.
sagatavotība Apmācības procesā iegūts (dzīvnieka) īpašību kopums kādu darbību veikšanai.
apkrāpt Apmānīt, lai iegūtu materiālu labumu.
uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma.
piekļauties Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) - par apģērbu.
ieskaut Apņemt, ietvert (piemēram, par māliem, apģērbu).
raksturot Aprakstīt, arī novērtēt (kāda cilvēka) darbu, darbību, rakstura, personības īpašības.
Sakāpt galvā Apreibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
sareibums Apreibums, arī iereibums.
sasummēt Aprēķināt (kā skaitlisko vērtību) summu. Arī saskaitīt (2).
kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupu).
piketēt Apsargāt, uzturēt kārtību ar piketu [1] (1).
piesēt Apsēt papildus (kādu vietu, platību).
pārsēt Apsēt vēlreiz, no jauna (platību).
apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.).
apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu. Uzņemties saistību.
alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanās citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi.
Kādības (arī kvalitatīvais) apstākļa vārds Apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
Kvalitatīvais (arī kādības) apstākļa vārds Apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
romantika Apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, tāda apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
Apburtais (arī burvju) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
Apburtais (arī burvju) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
Maģiskais aplis Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
Burvju (arī apburtais) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
apstāja Apstāšanās (parādību virzībā, attīstībā).
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
iesalot Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
atlaidināt Apstrādāt (tēraudu), lai tas iegūtu lielāku izturību, plastiskumu, triecienstingrību.
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā. Šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību). Apskaut.
uzķert Aptvert, izprast (parādību, domu u. tml.).
aplikt Apvākot (piemēram, burtnīcu, grāmatu).
apgriezt Apvērst (apģērbu, tā daļu) ar iekšpusi uz āru.
visurgājējs Apvidus mašīna ar lielu caurgājību.
šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām.
artelis Apvienība (ko izveido kādas vienas profesijas cilvēki) kopējam darbam, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem pēc iepriekšējas vienošanās.
sakomponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, izveidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu).
komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu).
sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
koncentrēties Apzināti koncentrēt savu uzmanību.
Jaukt galvu (arī prātu) Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
Jaukt prātu (arī galvu) Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus. Apkrāpt.
slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piemēram, faktu, darbību).
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu). Pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
Zināt mēru Apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
Zināt mēru Apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
pašapziņa Apziņa par savas šķiras, sociālās grupas eksistenci, arī kopību, vērtību.
transports Ar (kā) pārvadāšanu saistīto darbību kopums.
lekcija Ar (parasti augstskolas) mācību programmu saskaņots kāda mācību priekšmeta izklāsts grāmatā. Grāmata ar šādu mācību priekšmeta izklāstu.
jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Maisīt.
maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli.
sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Samaisīt.
acidofils Ar acidofilo baktēriju darbību saraudzēts, ieskābēts.
izcīnīt Ar aktīvu darbību iegūt.
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
pārvarēt Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
noturēt Ar aktīvu darbību, rīcību panākt, ka notiek, norisinās (piemēram, pasākums, sanāksme). Arī novadīt (11).
uzbrukt Ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē.
iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (parasti pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas un pakļaut savai gribai.
pasargāt Ar aktīvu rīcību novērst (kādam ko nevēlamu, ļaunu). Arī aizsargāt.
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
apkarot Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību iznīcināt (augus, dzīvniekus), ierobežot (augu, dzīvnieku) izplatību, attīstību.
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību izveidot (saikni, iespējas sazināties).
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli).
šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
dālderains Ar apaļiem raibumiem.
Uzgriezts sitiens Ar apļveida kustību izdarīts sitiens.
uzgriezt Ar apļveida kustību izveidot (ko).
griezt Ar asu rīku veidot (piemēram, robu) kādā virsmā.
vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
pieņemt Ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā).
satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
visgudrēm Ar bagātīgā dzīves, darba pieredzē iegūtu gudrību, arī ar tēlotu gudrību, arī ar viltību.
Iedzīt prātu Ar bardzību panākt, ka (kāds) kļūst prātīgs.
iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piemēram, bailes), ka izveidojas (vēlamā attieksme).
iebarot Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku).
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku). Iebarot (2).
atblēdīt Ar blēdību atņemt.
noblēdīt Ar blēdību dabūt (no kāda) un iegūt sev.
izblēdīt Ar blēdību iegūt (no kāda). Izkrāpt.
ieblēdīt Ar blēdību iegūt.
atburt Ar burvībām, buršanu atjaunot (agrāko stāvokli).
atburt Ar burvībām, buršanu atņemt.
atburt Ar burvībām, buršanu atvērt.
atburt Ar burvībām, buršanu panākt, ka (kāds) ierodas.
taisnīgums Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrība un to sociālo vērtējumu.
fibra Ar cinka hlorīdu apstrādāts papīrs, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai.
četržuburu Ar četriem žuburiem.
solidarizēties Ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti (1).
panākt Ar darbību, rīcību, izturēšanos radīt iespējas, priekšnoteikumus (kā) īstenošanai un īstenot (to).
Darba mūžs Ar darbu saistītā mūža daļa.
scepteris Ar dārgakmeņiem un grebumiem greznots zizlis - monarha varas simbols.
acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti par kartupeļiem).
daudzžuburu Ar daudziem žuburiem.
aizsargāt Ar dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret nevēlamu vai kaitīgu iedarbību).
divžuburu Ar diviem žuburiem.
dobuļains Ar dobuļiem (2). Dobumains (1). Bedrains.
dobumains Ar dobumiem (1), iedobumiem (par virsmu).
dobumains Ar dobumiem (2) - par koku.
pasaule Ar dzīvi saistīto apkārtējo parādību un norišu kopums.
elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
nogatavināt Ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību.
(Pa)kratīt (arī (pa)purināt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Palocīt (retāk locīt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), (ap)solīt (ko). Ar galvas mājienu (iz)paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu Ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
atpurināt Ar galvas kustību atbildēt noraidoši.
Pakratīt (arī papurināt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Papurināt (arī pakratīt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Nogrozīt galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Palocīt galvu Ar galvas kustību pasveicināt. Ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko). Ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Kratīt (arī purināt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Purināt (arī kratīt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Locīt galvu Ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko. Ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Šūpot (arī grozīt) galvu Ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Grozīt (arī šūpot) galvu Ar galvaskustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
atglāstīt Ar glāstošu kustību atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
gleznot Ar glezniecības līdzekļiem radīt (mākslas darbu).
godināt Ar goddevību pieminēt (kādu notikumu).
nots Ar grafiskām zīmēm fiksēts skaņdarbs. Šādu skaņdarbu kopums.
atvairīt Ar grūdienu, sitienu u. tml. kustību atvirzīt, atbīdīt nost (sānis atpakaļ).
Sisties uz augšu (arī augšup) Ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
Izsisties uz augšu (arī augšup) Ar grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
samocīt Ar grūtībām, nemākulīgi izveidot (mākslas darbu, tā elementus).
pārvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tiek pārcelts (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
izlauzīties Ar grūtībām, pūlēm censties paveikt (piemēram, darbu).
hipnotisms Ar hipnozi saistīto parādību kopums.
izgudrēm Ar iepriekšēju, slēptu nodomu, arī ar viltību.
darbvedība Ar iestādes, uzņēmuma darbu saistīto dokumentu kārtošana (reģistrēšana, izsniegšana u. tml.). Lietvedība.
pārbaudīt Ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai.
saformēt Ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, daļu, apakšvienību).
siet Ar īpašiem paņēmieniem (piemēram, šujot, līmējot) saistīt (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas un vākus.
noslēgt Ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību.
godināt Ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo).
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
izkombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt (ko).
sakombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko). Izkombinēt (1).
uzlīst Ar iztapību, viltu u. tml. iegūt amata, dienesta pakāpi.
Izrakstīt (sev) nabadzības apliecību Ar izturēšanos, rīcību, runu paust (savu) garīgo aprobežotību, nespēju.
augsme Ar jaunradi, jauncelsmi saistītu garīgās dzīves, kultūras parādību veidošanās, attīstība. Izaugsme.
pieklaudzināt Ar klaudzināšanu pavadīt (kādu norisi, darbību).
ieskāties Ar knābi šķirstot, bužinot spalvas, meklēt ko tajās.
kalt Ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) - par putniem. Ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
urbināt Ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.).
izdedzināt Ar kodīgu vielu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.). Iedarbojoties radīt (kur caurumu, robu u. tml.) - par kodīgu vielu.
saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
pievērst Ar kustību panākt, ka (ķermenis, tā daļa) atrodas pretī (kam).
ievelties Ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā).
izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, izvirzīties.
ievirzīt Ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu).
Ar gardu (arī saldu) muti Ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
Ar saldu (arī gardu) muti Ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
garšīgs Ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert). Kāri.
gards Ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert). Kāri...
Ar garšu Ar labu ēstgribu, patiku (ēst, dzert).
Ar godu Ar labu, bez piespiešanas.
atlabināt Ar laipnību panākt, ka vairs nedusmojas.
labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs. Ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
Ar (savas) sirds asinīm Ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
Ar (savas) sirds asinīm Ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
kārs Ar lielu interesi, arī patiku, ar sasprindzinātu uzmanību, nepacietību.
izmocīt Ar lielu piepūli, ar mokām paveikt (kādu darbu).
klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu (buržuāziskajā Latvijā).
izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu).
satvert Ar lūpu, žokļu, parasti spēcīgu, kustību panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
iecirst Ar ļoti strauju kustību ielikt (kur iekšā).
slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtība, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
nomaskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko.
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem novērst, likvidēt (slimību).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem palīdzēt (slimajam) atgūt veselību.
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas).
sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (parasti daudzas, zināšanas, atziņas u. tml.).
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
novadīt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) noris līdz galam pēc noteikta plāna, noteiktā secībā.
uzplūdināt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās, uzpildās ar ūdeni.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ceļš, ciemats).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ciemats).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (noteikta kustību secība, arī noteikts priekšmetu novietojums).
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija). Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam).
pārliecināties Ar mērķtiecīgu darbību uzzināt, noskaidrot (kā) esamību, iespējamību.
nodibināt Ar mērķtiecīgu darbību, veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, valsts varu, sabiedrisku iekārtu, organizāciju).
izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību iegūt vai sagādāt (ko).
izkārtoties Ar mērķtiecīgu rīcību izveidot sev kādam nolūkam vēlamus, labvēlīgus apstākļus.
izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību panākt (piemēram, kāda pasākuma) vēlamo rezultātu.
virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
erotika Ar mīlestību saistīts jūtu un izturēšanās veidu kopums.
Ar zobenu (arī ar uguni) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
Ar uguni (arī ar zobenu) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
Ar zobenu (arī ar uguni) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
izcīnīt Ar neatlaidību, aktīvu darbību sasniegt.
iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko).
iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (piemēram, izturēšanos, zināšanas).
izdīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību izmācīt.
iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību panākt, ka (dzīvnieks) veic noteiktas darbības, kustības. Iedresēt.
pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu). Kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
izniekot Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu). Izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
savienība Ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma.
cerēt Ar noteiktu pārliecību gaidīt, arī paredzēt (ko).
pieņemt Ar oficiālu rīkojumu uzsākt (piemēram, iestādes, grupas) vadību. Saņemt savā pārziņā, vadībā (piemēram, transportlīdzekli).
ierakstīt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par (sūtījuma, parasti vēstules, bandroles) piegādi.
apdrošināt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par sūtījumu piegādi.
noteikti Ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt).
piecžuburu Ar pieciem žuburiem.
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot). Ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles). Berzēt (1).
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu).
Pamāt ar pirkstiņu (biežāk ar pirkstu) Ar pirksta kustību izpaust uzaicinājumu tuvoties.
videne Ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē.
iespieddarbs Ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte).
atvairīt Ar pretdarbību nepieļaut, novērst (uzbrukumu, triecienu u. tml.).
atvairīt Ar pretdarbību, aizsargājoties novērst, samazināt (sitienu, triecienu u. tml.).
uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
uzsisties Ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
Uzsisties uz augšu Ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
rakstīt Ar rakstības līdzekļiem fiksēt (kādu tekstu). Veidot burtus (ar rakstāmrīku).
atraut Ar rāvienu, spēju kustību atņemt (kādam ko).
uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
rīt Ar reflektorisku mutes dobuma, rīkles un barības vada muskulatūras darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem). Apsvētīt.
Piedot grēkus rel Ar reliģisku rituālu, reliģiskām darbībām noņemt atbildību par reliģisko normu pārkāpumiem.
aplaist Ar riņķveida kustību izveidot (apli, loku).
aprakstīt Ar riņķveida kustību izveidot (loku, apli).
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu. Ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
piesist Ar rokas kustību iedarbināt (taustiņu iekārtai, ierīcei).
piesist Ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu). Ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu).
Aizmest krustu Ar rokas kustību izveidot krusta zīmi. Pārkrustīties.
Plātīt rokas Ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību.
(No)plātīt rokas Ar roku kustību sānis (iz)paust neziņu, nevarību.
Noplātīt rokas Ar roku kustību sānis izpaust neziņu, nevarību.
Paplest rokas Ar roku kustību sānis izpaust, piemēram, neizpratni, izbrīnu, bezcerību.
Spēlēt bumbu Ar roku vai kāju skarot (bumbu), virzīt (to kur). Virzot bumbu šādā veidā, spēlēt (sporta spēli).
mašīnsalikums Ar salikuma mašīnu veidots salikums nolietu gatavu rindu vai arī atsevišķu burtu veidā.
Pieliet eļļu ugunī Ar sava izturēšanos, rīcību, runu pastiprināt (parasti kā nevēlama) norisi.
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību novērst ko nevēlamu (parasti oficiālai personai).
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas. Arī apsargāt.
sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
kaitēt Ar savu (parasti neapzinātu) rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunumu (kam).
nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību ļoti pasliktināt (kā stāvokli).
nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
ražot Ar savu darbību radīt materiālus labumus (piemēram, priekšmetus, vielas).
kaitēt Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem).
reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības.
nopelnīt Ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt novērtējumu (piemēram, uzslavu, atzinību, arī sodu).
nodot Ar savu darbību, rīcību ļoti kaitēt (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
padarīt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
padarīt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
veikt Ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
radīt Ar savu darbu, darbību veidot (garīgas vai materiālas vērtības).
Rādīt paraugu (arī priekšzīmi) Ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
Rādīt priekšzīmi (arī paraugu) Ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
Rādīt priekšzīmi (arī paraugu) Ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
traucēt Ar savu ietekmi, iedarbību radīt (kādam, kam) ko nevēlamu (darbībā, stāvoklī u. tml.).
lenkt Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
kūsāt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
uzkūsāt Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
paust Ar savu izturēšanos, rīcību ļaut uztvert, nojaust (ko).
uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu aktivizēt kāda cita attieksmi pret sevi, pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu apvainot, likt asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu.
simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
Piesaukt nelaimi Ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
Piesaukt nelaimi Ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
piekantēties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
sabrūvēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izdarīt, izraisīt (ko nevēlamu).
izstarot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi). Izrādīt (2).
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
izstrāvot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust.
ieriebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādā) nepatiku, dusmas. Sagādāt (kādam) nepatikšanas.
sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
vārīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (ko ļoti nevēlamu).
nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu).
pazemot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu).
palabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu).
nerrot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību.
nobeigt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nomocīt, nogurdināt.
iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi. Būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
Nojaukt (arī nodedzināt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
Sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
pieļaut Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, īstenojas.
nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī). Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts. Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (psihisks stāvoklis) neizpaužas.
padarīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka cilvēks vai dzīvnieks iegūst (kādu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
sarīkot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka izraisās (parasti strīds, nesaskaņas).
labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
Griezt (arī vērst) par (arī uz) labu Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
Vērst (arī griezt) par (arī uz) labu Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi).
pazemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
zemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi novērst (ko nepareizu, kļūmīgu). Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
pārlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
pavadīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu reaģēt uz (kāda, kā) attālināšanos.
sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
pavirzīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kāds, kas) pārvietojas (kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu.
vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
aizstāvēt Ar savu rīcību, darbību saglabāt un vairot (godu, slavu u. tml.).
Pielikt plecu Ar savu rīcību, darbību sekmēt (kā) attīstību, norisi.
Pielikt plecu Ar savu rīcību, darbību sekmēt (kā) attīstību, norisi.
izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
nodot Ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā).
aizriebt Ar savu rīcību, izturēšanos radīt kādā nepatiku, dusmas.
ietekmēt Ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku).
iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku). Tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
iesist Ar sitienu ieraidīt (piemēram, bumbu vārtos).
iesist Ar sitienu radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, robu).
pasist Ar sitienu vai grūdienu, arī ar strauju, spēcīgu kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi). Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
atskaust Ar skaudības izraisītu rīcību iegūt (to, kas pieder citam).
pārslidināt Ar slīdošu kustību pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
pārslīdēt Ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību ņemt (ko tādu, kuru kāds ir satvēris, tur u. tml.).
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (kādam ķermeņa daļu) tā, ka nodara (tam) sāpes.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā), pārtrūkstot saistījumam.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu). Vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to). Stumdīt.
Grūst lodi Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt uz priekšu (lodi).
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu vērt (durvis, logu u. tml.).
pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību pārlēkt, pārkrist u. tml. (pāri kam, pār ko).
uzlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību uzlēkt, uzkrist u. tml.
uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
atrauties Ar spēju, strauju kustību atbrīvoties (no saites, ķēdes u. tml.). _imperf._ Rauties nost.
lauzties Ar spēku, pārvarot pretestību, plūst (piemēram, par vēju, tvaikiem).
izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
joms Ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā).
iedresēt Ar stingrību, bardzību, ar atkārtošanu iemācīt (cilvēkam ko).
trenkt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
aizsist Ar strauju kustību aizlikt (kam priekšā).
nosviest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem). Noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
atraut Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis). _imperf._ Raut nost.
attraukt Ar strauju kustību atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atmest Ar strauju kustību atvirzīt, atliekt atpakaļ.
aiztraukt Ar strauju kustību dabūt nost, arī noraust.
cirsties Ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem.
iesviest Ar strauju kustību ievirzīt, ievietot (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku).
lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
samest Ar strauju kustību izveidot (mezglu, cilpu u. tml.). Ar strauju kustību sasiet (mezglā, cilpā).
izmest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu uz priekšu, uz augšu).
izsviest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu), piemēram, uz priekšu, uz augšu.
notraukt Ar strauju kustību notīrīt, atbrīvot no kā nevēlama (kā virsmu).
samest Ar strauju kustību novietot (ķermeņa daļu kur, kādā stāvoklī), arī ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu).
Pagrūst zem deguna Ar strauju kustību novietot acu priekšā.
pasist Ar strauju kustību novietot, palikt zem (kā), arī (kam) apakšā.
noraut Ar strauju kustību novirzīt nost (no kā sava ķermeņa daļu).
plēst Ar strauju kustību ņemt nost (ko).
pārmest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
pārsviest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
pierauties Ar strauju kustību pārmainīt ķermeņa stāvokli.
pasist Ar strauju kustību pavērst (savu ķermeņa daļu kādā virzienā).
pasist Ar strauju kustību pavērt vaļā (piemēram, apģērbu).
pamest Ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
pasviest Ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
pagrūst Ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam). Ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko).
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.). Pasviesties.
parauties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar strauju kustību virzīties nelielu attālumu.
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
piegrūst Ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu.
piegrūst Ar strauju kustību pievienot (pie kā, kam klāt).
piegrūst Ar strauju kustību pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
uzmest Ar strauju kustību uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
sviest Ar strauju kustību virzīt (piemēram, roku, kāju). Arī mest (8).
grūst Ar strauju kustību virzīt, bāzt (kur iekšā). Ar strauju kustību skart (ko).
mest Ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu). Ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju). Strauji spert (soli).
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu atvērt.
noraut Ar strauju kustību, ar rāvienu novirzīt, noņemt, nocelt.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.). Ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu sakārtot (apģērba gabalu).
saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu).
atsist Ar strauju kustību, ar spēku (bieži ar troksni) attaisīt, atvērt.
Pagrūst kāju priekšā Ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
izraut Ar strauju rīcību izglābt (no nāves).
izraut Ar strauju rīcību izglābt, atbrīvot (no kā varas, apspiestības).
raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
uzraut Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru. Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas.
izraut Ar strauju, spēcīgu kustību atbrīvot (kāda satvertu, kur iespiestu ķermeņa daļu).
atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus).
atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atvirzīt atpakaļ.
triekt Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
triekt Ar strauju, spēcīgu kustību virzīt (masu, šķidrumu, parasti uz kādas virsmas).
rauties Ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur).
piesvilpot Ar svilpšanu pavadīt, papildināt (kādu norisi, darbību).
skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā.
Taustīt pulsu Ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.
Nodibināt faktu Ar tiesas lēmumu civilprocesā konstatēt kādu (juridiski nozīmīgu) notikumu, apstākli, attiecību, datus.
statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
Tā kā stāv, arī tāds kā stāv Ar to apģērbu, tajā apģērbā, kas pašreiz ir mugura.
kalt Ar triecieniem drupinot, veidot (caurumu, robu).
trīsžuburu Ar trim žuburiem.
trijžuburu Ar trim žuburiem. Trīsžuburu.
urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu. Šādā veidā gatavot (ko).
pasvītrot Ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu. Izcelt (5). Akcentēt (2).
nogāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pār traukt šķirisko diktatūru.
gāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
piedošana Ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums.
apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
Par varu (arī vari, arī varēm) Ar varu, visiem spēkiem. Pārvarot (kāda, kā) pretestību.
nocelt Ar veiklību, viltību dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
Nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Ar veiklību, viltību iegūt, dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā).
vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ķermeņa daļu, parasti roku, kāju).
vilkt Ar vienmērīgu kustību virzot (piemēram, aizkaru), panākt, ka (tas) veras (vaļā, ciet).
vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu, arī par mērinstrumentu skaņas īpašību pētīšanai).
vienžubura Ar vienu žuburu.
aizkrāpt Ar viltību, mānot aizvilināt prom (uz kurieni).
piesmērēties Ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene. Ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
kost Ar zobiem radīt (kur, piemēram, robu).
Pamest (biežāk atmest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
Atmest ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
Atmest (retāk pamest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni). Riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā).
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko), panākt, ka (tas) nokļūst, atrodas, parasti rokā.
šeihs Arābu klejotāju cilts vai cilšu savienības galva.
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (drānu, apģērbu šuvuma vietās).
priekšdurvis Ārdurvis. Dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis. Arī parādes durvis.
apliecinājums Ārēja (jūtu, rakstura īpašību u. tml.) izpausme.
čaula Ārējā forma, kas slēpj būtību.
izkārtne Ārējā forma, kas slēpj vai aiz kuras slēpj (kā) patieso (parasti negatīvo) būtību.
ektoderma Ārējais šūnu slānis zarndobumaiņiem.
otoskopija Ārējās auss ejas un bungādiņas apskate ar auss spoguli.
iespaids Ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls).
putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemēram, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs. Fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
karceris Aresta telpa (mācību iestādē pirmsrevolūcijas Krievijā, arī Rietumeiropā).
Vulkāniskais arhipelāgs Arhipelāgs, kura izcelšanās saistīta ar vulkānu darbību.
Vulkāniskais arhipelāgs Arhipelāgs, kura izcelšanās saistīta ar vulkānu darbību.
urbānisms Arhitektūrā - 20. gadsimta pilsētbūvniecības virziens, kas pamato lielo pilsētu pozitīvo sociālo nozīmi mūsdienu civilizācijā, milzīgu pilsētbūvniecības struktūru nepieciešamību.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
liecība Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā.
velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
Savstarpējās palīdzības kase, arī pašpalīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
Savstarpējās palīdzības kase, arī pašpalīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
Pašpalīdzības kase, arī savstarpējās palīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
tredjūnisms Arodbiedrību kustība, virziens, kas aprobežojas ar cīņu par ekonomisku prasību īstenošanu.
pieart Arot (kādu platību), pievienot (to blakus esošajai platībai).
saart Arot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību). Uzart.
izārstēt Ārstējot pilnīgi novērst (slimību).
psihoterapija Ārstēšana ar sistemātisku psihisku iedarbību.
dziedēt Ārstēt (slimību).
dziedināt Ārstēt (slimību).
Medicīnas punkts Ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
Medicīnas punkts Ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību, traumu gadījumos.
klīnika Ārstniecības iestāde, kurā stacionāro slimnieku ārstēšana saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību.
Simptomātiskie līdzekļi Ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
poliklīnika Ārstniecības un profilakses iestāde, kuras personāls plaši sniedz specializētu medicīnisku palīdzību pēc dzīves vai darba vietas.
ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu.
Klīniskais ordinators Ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
konsilijs Ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piemēram, slimību, tās ārstēšanas paņēmienus). Ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
Fugasa šāviņš Artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
Fugasa šāviņš Artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
krīze Asa (parasti materiālo vērtību) nepietiekamība.
sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu.
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
Vīlēt zāģi Asināt zāģa zobus.
Vīlēt zāģi Asināt zāģa zobus.
Iekšējā asiņošana Asins izplūšana organisma audos vai dobumos.
gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija. Gamma globulīns.
Gamma globulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija. Gammaglobulīns.
Gamma globulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija. Gammaglobulīns.
trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas sirds dobumos, asinsvados un tos daļēji vai pilnīgi nosprosto.
hematoma Asinsizplūdums organisma dobumos vai audos.
palīgasinsrite Asinsrite, ko nodrošina ar mākslīgās asinsrites aparāta palīdzību.
Debess mehānika Astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņu kustību.
kosmogonija Astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņu un to sistēmu izcelšanos un attīstību.
selenoloģija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness uzbūvi, tā ķīmiski mineraloģisko sastāvu, izcelšanos un attīstību.
atveidot Atainot psihē (kādu notikumu, parādību u. tml.).
atveidoties Atainoties psihē (par kādu notikumu, parādību u. tml.).
atbultēt Atbīdīt bultu, lai varētu atvērt (durvis, vārtus).
Atkratīt galvu Atbildēt ar noraidošu galvas kustību.
Atkratīt galvu Atbildēt ar noraidošu galvas kustību.
kriminālatbildība Atbildība par darbību, kas krimināllikumā kvalificēta par noziegumu.
Vaina krīt (uz kādu, arī uz ko) Atbildība par kādu nevēlamu, negatīvu parādību attiecas (uz kādu, arī uz ko).
derēt Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) - par apģērbu, tā piederumiem.
stāvēt Atbilst ķermenim, tā daļām pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
nomest Atbrīvot (kādu no amata pret viņa gribu).
nosviest Atbrīvot (kādu no amata pret viņa gribu). Nomest (6).
izsviest Atbrīvot (kādu no darba pret viņa gribu).
atmežot Atbrīvot (kādu platību) no meža.
izmest Atbrīvot (kādu) no darba (pret viņa gribu).
izvākt Atbrīvot (telpu, platību u. tml. no kā lieka, nevajadzīga).
(Iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu Atbrīvot eju, platību kustībai.
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu). Neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu.
Palaist sveikā Atbrīvot, nenodarot pārestību.
Palaist sveikā Atbrīvot, nenodarot pārestību.
dobt Atdalīt (ko), veidojot dobumu.
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama).
šķirt Atdalīt, norobežot (platību, telpu no citas platības, telpas), veidojot (ko).
izolēt Atdalīt, norobežot (vienu telpu, platību no citas).
izcelties Atdaloties no apkārtējā, piesaistīt uzmanību, iegūt lielāku nozīmi.
stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību).
Piecelt (arī uzcelt) no miroņiem (arī no kapa) Atdot dzīvību, atdzīvināt.
Uzcelt (arī piecelt) no miroņiem (arī no kapa) Atdot dzīvību, atdzīvināt.
Gatavības apliecība Atestāts par vidējo izglītību.
atsūtīt Atgādāt šurp (pa pastu vai ar kāda starpniecību). _imperf._ Sūtīt Šurp.
Pieklauvēt pie sirds (arī sirdsapziņas) Atgādināt (kādam) par sava esamību.
Pieklauvēt pie sirds (arī sirdsapziņas) Atgādināt (kādam) par savu esamību.
Pieklauvēt pie sirdsapziņas (arī sirds) Atgādināt (kādam) par savu esamību.
atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (pēc reibuma, skurbuma).
atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena). Atgūt samaņu.
attapties Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena). Atgūt samaņu.
Ieraudzīt saules gaismu Atgūt brīvību.
Ieraudzīt saules gaismu Atgūt brīvību.
Ieraudzīt saules gaismu Atgūt brīvību.
atdzīvoties Atgūt jušanas vai kustību spēju (par locekļiem, piemēram, pēc notirpuma).
atkopties Atgūt labklājību, panākt uzplaukumu (parasti pēc materiālu grūtību pārvarēšanas).
Atgūt sevi Atgūt pašsavaldību, skaidras domāšanas spēju.
atjēgties Atgūt pašsavaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma).
atveseļoties Atgūt veselību (pēc slimības).
atspirgt Atgūt veselību, spēkus. Atlabt (pēc slimības).
atdzemdināt Atjaunot (kādu sabiedriskās dzīves parādību), parasti pārvarot grūtības.
rekultivēt Atjaunot to zemes gabalu produktivitāti (auglību), kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības rezultātā.
atdzimt Atjaunoties (par dabu pavasarī).
diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību. Neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta) pieaugums.
reimunizācija Atkārtota imunizācija (pret kādu infekcijas slimību).
dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā «dažs - cits» norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
reimunizēt Atkārtoti imunizēt (pret kādu infekcijas slimību).
durstīt Atkārtoti pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību, norādītu (uz ko).
mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību)
izskaidrot Atklāt (kā) būtību, cēloņus.
izmērīt Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
izmērot Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
atspēkot Atklāt (kāda) kļūdas, nepareizības un pierādīt savu taisnību.
demaskēt Atklāt (piemēram, kādu objektu, sava karaspēka novietojumu vai darbību) nepilnīga maskējuma dēļ.
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā). Attēlot.
Saskatīt kāda (īsto) seju Atklāt kāda, parasti slēptu, būtību.
Saskatīt kāda (īsto) seju Atklāt kāda, parasti slēptu, būtību.
Atvērt (arī atdarīt) acis Atklāt patiesību.
Atvērt (arī atdarīt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
Atdarīt (arī atvērt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
Rādīt zobus Atklāt zobus smaidā. Smaidīt.
(Pa)rādīt zobus Atklāt zobus smaidā. Smaidīt.
mērīt Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
mērot Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
atzīties Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
Parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties. Atklāti, publiski paust, deklarēt (ko). Tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
(Pa)teikt (skaidru) patiesību (tieši) acīs Atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību.
(Pa)teikt skaidru patiesību (tieši) acīs Atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību.
paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību.
atkluburot Atklumburot.
atklunkurot Atklumburot.
sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
kurtāža Atlīdzība māklerim par starpniecību darījumā.
honorārs Atlīdzība par literāru, mākslas, zinātnisku darbu.
kompensācija Atlīdzība, atalgojums (piemēram, par paveikto, zaudēto). Naudas summa, ko izmaksā par atlīdzību.
apmaksa Atlīdzība, samaksa (piemēram, par darbu, pakalpojumu).
kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto). Par atlīdzību izsniegt naudas summu.
Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar labu.
Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar labu.
atdot Atlīdzināt, atmaksāt (ieguldīto darbu, līdzekļus, enerģiju u. tml.).
atstrādāt Atlīdzināt, atmaksāt ar savu darbu.
atdarīt Atlīdzināt, darot labu.
atbērt Atlikt, rezervēt (sēklas labību, kartupeļus u. tml.).
auss Atlocīt, saburzīt stūri (papīra lapām, grāmatām, burtnīcām).
revanšs Atmaksa, atriebe (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību).
Gaiša piemiņa Atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
Gaiša piemiņa Atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
Izņemt grožus no rokām Atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
Izņemt grožus no rokām Atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
Izņemt grožus no rokām Atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas orgānu sankciju).
aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai.
ieslodzīt Atņemt brīvību, iespēju pārvietoties.
atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai.
Uzlikt (kādam) ķepu Atņemt rīcības brīvību, ļoti ierobežot (kādu).
Saistīt rokas (un kājas) Atņemt rīcības brīvību. Ierobežot.
Saistīt rokas (un kājas) Atņemt rīcības brīvību. Ierobežot.
denacionalizēt Atņemt valsts piederību (pilsonību, pavalstniecību).
iezt Atņirgt (zobus) - par dzīvniekiem.
Parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku). Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
atpogāties Atpogāt sev apģērbu.
attaisīt Atpogāt, atāķēt, atraisīt u. tml. (to, kas satur, nostiprina apģērbu, apavus u. tml.).
Kluburu kluburiem Ātrā, neveiklā gaitā. Klumburu klumburiem.
Klunkuru klunkuriem Ātrā, neveiklā gaitā. Klumburu klumburiem.
parādīt Atrast iespēju, izdevību pierādīt, apliecināt (kādam) savas spējas.
sagādāt Atrast, iegūt (barību), izveidot (mitekli) - par dzīvniekiem.
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
kliperis Ātrgaitas buru kuģis.
steigt Ātri veikt (darbu, darba objekta izveidi). Censties paveikt (darbu, darba objekta izveidi) cik iespējams ātri.
uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi. Arī izburt (1).
atgremot Atrīt (barību) no acekņa atpakaļ mutē un pamatīgi sakošļāt (par pārnadžiem).
nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to).
šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli). Arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
štacja Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst (ko) - par vietu, parādību, notikumu u. tml.
ekspropriēt Atsavināt (privātīpašumu) kādai sabiedrības šķirai vai slānim par labu sabiedrībai vai valstij (par sabiedrības šķiru vai slāni).
rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām.
konfiscēt Atsavināt piespiedu kārtā bez atlīdzības (privātpersonas vai organizācijas īpašumu) par labu valstij.
atņirgt Atsegt (zobus) - parasti aiz niknuma.
loceklis Atsevišķa vienība (parādību, notikumu, priekšmetu u. tml.) grupā.
operācija Atsevišķa, konkrēta darbība, arī konkrēts savstarpēji saistītu darbību kopums, kam ir noteikts mērķis.
individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums. Personība.
pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
torakoplastika Atsevišķu ribu izoperēšana, lai pārveidotu krūšu kurvja formu.
nosisties Atsitoties pret ko, zaudēt dzīvību.
pauzēt Atskaņojot skaņdarbu, pārtraukt skanējumu atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
spēlēt Atskaņot (ar mūzikas instrumentu) skaņdarbu, tā sastāvdaļu. Būt tādam, kas prot spēlēt (mūzikas instrumentu).
skandināt Atskaņot (skaņdarbu).
spēlēt Atskaņot ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem (skaņdarbu, tā sastāvdaļu).
stabulēt Atskaņot ar stabuli (1).
izspēlēt Atskaņot no sākuma līdz beigām (parasti skaņdarbu).
diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko sasprieguma fāzei.
remontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic remontdarbus.
izzināt Atspoguļot un atveidot domāšanā (īstenību, tās parādības).
tēlot Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā. Atspoguļot, atveidot (ko) - par mākslas darbu.
laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
papuvēt Atstāt (kādu lauku, platību) papuvē.
Kalpot dienas (arī nedēļas) Atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
Kalpot nedēļas Atstrādāt saimniekam noteiktu nedēļu skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
diverģence Atšķirību rašanās. Atšķiršanās no kā kopīga, sākotnēja.
sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums, iekļāvums kādā kopumā.
atraut Atšķirt (cilvēkus) pret viņu gribu (no kā tuva, pierasta).
atdalīt Atšķirt, norobežot (kādu sabiedrisku parādību no citas).
aizvelties Attālināties ar kustību, kas atgādina velšanas (par parādībām dabā).
grāds Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu. Izmērs (burtiem). Biezne.
biezne Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu. Izmērs (burtiem). Grāds.
kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
aizliegties Atteikt, atsacīt (lūgumu, prasību). Liegt, nedot (prasīto).
atkāpties Atteikties no (grūtību) pārvarēšanas, no cīņas, nepretoties.
kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
personificēt Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām.
laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā). Izskaistināt.
trafarets Attēls, teksts u. tml., kas uz kādas virsmas ir iegūts ar šādas plāksnes palīdzību.
saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā.
boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana (ar kādu valsti, iestādi, personu).
aritmētika Attiecīgais mācību priekšmets.
astronomija Attiecīgais mācību priekšmets.
fizika Attiecīgais mācību priekšmets.
ģeogrāfija Attiecīgais mācību priekšmets.
ģeometrija Attiecīgais mācību priekšmets.
ķīmija Attiecīgais mācību priekšmets.
konstitūcija Attiecīgais mācību priekšmets.
literatūra Attiecīgais mācību priekšmets.
matemātika Attiecīgais mācību priekšmets.
rasēšana Attiecīgais mācību priekšmets.
trigonometrija Attiecīgais mācību priekšmets.
valoda Attiecīgais mācību priekšmets.
rits Attiecīgajos priekšrakstos noteikts kulta darbību kopums.
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei. Izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
ekstrapolēt Attiecināt parādības daļas novērojumos iegūtos secinājumus uz visu parādību.
materiālisms Attieksme pret īstenību tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.
patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
pieeja Attieksme, veids, kādā analizē, izstrādā, izveido (piemēram, mākslas darbu).
skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu.
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piemēram, procesam, darbībai, uzskatam, idejai). Tieksme (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli).
pamatot Attīstīt, arī regulēt (darbību, rīcību) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml. Veidot (piemēram, apgalvojumu, teoriju) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml.
noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu.
neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (kā, piemēram, norisi, darbību).
atturēties Atturēt sevi (izpildīt kādu savu vēlēšanos, iegribu).
izpildīt Atveidot ar balsi (vokālu skaņdarbu). Dziedāt.
izpildīt Atveidot ar mūzikas instrumentu (instrumentālu skaņdarbu). Spēlēt, atskaņot.
kopēt Atveidot līdzīgu oriģinālam (piemēram, mākslas darbu).
restaurēt Atveidot, arī konstatēt (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā). Veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
spēlēt Atveidot, tēlot (drāmas daiļdarbu, tā daļu). Īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
mute Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, arī gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai. Galvas daļa ap šo atveri. Mutes dobums.
žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
Zibināt zobus Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus.
Zibināt zobus Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u.tml.), padarīt redzamus zobus.
mute Atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
Tikt uz kātiem Atveseļoties, atgūt veselību.
Tikt uz pekām Atveseļoties. Izkļūt no grūtībām. Sasniegt labklājību, turību.
neapmierinošs Atzīme (mācību iestādēs) par mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu.
labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
diagnoze Atzinums (par slimību, tās būtību, raksturu, gaitu) pēc slimnieka izmeklēšanas dotumiem.
determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
regula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Kārtula. Arī likums (2).
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Likums, likumība.
pārliecība Atziņa, atziņu kopums, kas indivīdam izveidojas par parādībām dabā un sabiedrībā un kas nosaka tā personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmes pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
ārstniecība Atziņu sistēma un praktiskā darbība slimību novēršanā vai ārstēšanā.
Būt ar mieru Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
Būt ar mieru Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
aprobācija Atzīšana par labu, apstiprināšana. Aprobēšana.
leģitimācija Atzīšana par likumīgu. Oficiāla (piemēram, kādu tiesību) apstiprināšana.
attaisnot Atzīt (kādu rīcību konkrētā gadījumā) par pareizu.
Norakstīt zaudējumos Atzīt (ko) par neveiksmi, atzīt (piemēram, mākslas darbu) par mākslinieciski vāju.
cienīt Atzīt (ko) par vērtīgu, nozīmīgu. Izjust cieņu [1] (1), godbijību (pret ko).
apmierināt Atzīt (prasību, sūdzību u. tml.). Dot gandarījumu.
aprobēt Atzīt par labu, apstiprināt.
godāt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
godināt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
ieskaitīt Atzīt par veiktu, izpildītu, apgūtu (piemēram, mācību vielu, uzdevumu).
Ņemt uz sevi vainu (arī nodarījumu, pārkāpumu u. tml.) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
Uzņemties vainu (uz sevi) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
Ņemt uz sevi vainu, arī uzņemties vainu (uz sevi) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
Kaula smadzenes Audi, kas atrodas kaulu dobumos.
gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
segaudi Audi, kas sedz (organisma, tā daļu) virsmu, izklāj (tā) dobumus un kam ir aizsargāšanas funkcija.
epitēlijs Audi, kas sedz daudzšūnu organisma virsmu un izklāj tā dobumus.
transsudāts Audos un ķermeņa dobumos uzkrājies šķidrums, kas nav radies iekaisuma rezultātā.
seroza Audu kārta, kas klāj mugurkaulnieku ķermeņa dobumus un apņem orgānus, kas atrodas šajos dobumos.
pūrs Audumu, veļas, apģērbu krājums, ko sieviete sagatavojusi nākamajai ģimenes dzīvei.
izmēģināt Audzējot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs. Pedagoģijas speciālists.
asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām.
bumbuļaugi Augi, kam uz pazemes dzinumiem attīstās bumbuļi (1).
pļavkopība Augkopības nozare, kas ietver pļavu un ganību izmantošanu un uzlabošanu.
zoohorija Augļu, sēklu un sporu izplatīšanās ar dzīvnieku palīdzību.
sausvidis Augošs koks ar dobu, cauru vidu.
pārņemt Augot aizņemt (visu platību), parasti nomācot (tajā) citus augus.
pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti, nomācot, traucējot (tā) attīstību.
lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem.
lakstot Augot veidot lakstu vai lakstus (piemēram, par kartupeļiem, burkāniem).
trakumzāle Augs, kas uzbudina nervu sistēmu.
masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus.
robeža Augstākā (arī zemākā), pēdējā, arī pieļaujamā pakāpe, norma, kas raksturo (kā) attīstību, norisi, izpausmi, kvalitāti, kvantitāti.
akadēmija Augstākā (piemēram, lauksaimniecības, mākslas, militārā) mācību iestāde.
sabiedrība Augstākā cilvēku attiecību attīstības pakāpe, kas izpaužas atsevišķu cilvēku mijiedarbībā, to grupu, organizāciju u. tml. funkcionēšanā un attīstībā; vēsturiski konkrēta cilvēku kopība.
senāts Augstākā kasācijas tiesu instance (buržuāziskajā Latvijā).
filejs Augstākā labuma gaļa no muskuļa abpus kautķermeņa mugurkaulam.
universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir ietvertas daudzas specialitātes.
Kara akadēmija Augstākā militārā mācību iestāde.
konservatorija Augstākā mūzikas mācību iestāde (piemēram, Padomju Savienībā, buržuāziskajā Latvijā).
zēlums Augstākā pakāpe (kā, piemēram, sabiedrisku parādību) attīstībā, norisē, izpausmē.
augšpalāta Augstākā palāta (buržuāziskajā parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ un kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona, kas realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi.
komunisms Augstākā sabiedriski ekonomiskā formācija (laikmetā pēc kapitālisma vai - dažās zemēs - pēc feodālisma), kura dibinās uz ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu un no ekspluatācijas, šķiriskā un nacionālā jūga brīvu darbaļaužu sadarbību un kurai ir divas attīstības fāzes.
parlaments Augstākā tiesu iestāde Francijā pirms 18. gadsimta buržuāziskās revolūcijas.
komercinstitūts Augstākā tirdzniecības izglītības iestāde (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde (piemēram, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu.
rekords Augstākais tehniskais rezultāts, kas sasniegts kādā sporta veidā oficiālās sacensībās, ievērojot oficiālos sacensību noteikumus.
Komunistiskās universitātes Augstākās partijas mācību iestādes Padomju Savienībā (no 1919. gada līdz 1935. gadam), kurās gatavoja padomju, partijas un arodbiedrību darbiniekus.
fitoncīdi Augstāko augu izdalītas vielas, kas aptur mikroorganismu attīstību.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Kursa darbs Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi).
zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Oklūzija (3).
oklūzija Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Sakodiens.
ornitofilija Augu apputeksnēšanās ar putnu starpniecību.
hidrofilija Augu apputeksnēšanās ar ūdens palīdzību.
kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
skotiņš Aukla buras uzvilkšanai un regulēšanai.
vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
mikroautobuss Autobuss ar 6-18 vietām.
papildautobuss Autobuss, kas veic reisu papildus autobusu kustības kārtējiem reisiem.
autoosta Autobusu stacija pasažieru vispusīgai apkalpošanai.
autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
totalizators Automātisks skaitītājs, kas rāda, kāda summa iemaksāta par katru sporta sacensību dalībnieku.
iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
stereotips Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
kodolbumba Aviobumba - eksplozīvas darbības kodolierocis.
atombumba Aviobumba - eksplozīvas darbības kodolierocis. Kodolbumba.
degbumba Aviobumba ugunsgrēka izraisīšanai.
avīžniecisks Avīžniecībai, arī avīzēm raksturīgs. Ar avīžniecību, arī ar avīzēm saistīts.
babulis Babulnieks.
gausināt Bagātināt. Dot svētību, veiksmi.
Rādīt dūri kabatā Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
Rādīt dūri kabatā Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
Rādīt dūri kabatā Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
Drebēt (arī trīcēt, baidīties) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
Baidīties (arī drebēt, trīcēt) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
Baidīties (arī drebēt, trīcēt) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
Trīcēt (arī drebēt, baidīties) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
piebaidīt Baidot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
drebelīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks). Nenoteikts, šaubīgs. Drebulīgs (2).
piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam.
sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus. Bakstot sabojāt, parasti pilnīgi. Arī sadurstīt (1).
Balss rīkle Balsenes dobums, arī elpvads.
mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
bambusniedre Bambuss.
Melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot progresīvus sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
Iedzīt prātu Bardzību panākt, ka (kāds) kļūst prātīgs.
mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
papildbarošana Barošana ar papildbarību.
barotava Barošanas vieta (parasti putniem vai meža dzīvniekiem ziemā). Ietaise, kurā ieliek barību.
grozs Basketbolā - balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
No pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.) Beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
No pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) Beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
dzist Beigties (par dzīvību). Mirt (par cilvēku).
rimt Beigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu.
stāties Beigties, parasti pakāpeniski (par darbību, procesu).
mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību).
beletrists Beletristisku darbu autors.
adopcija Bērna pieņemšana ģimenē ar juridisku aktu radniecības tiesisko attiecību nodibināšanai.
blēņdaris Bērns, kas dara nedarbus, blēņas. Nerātnis.
paraugbērns Bērns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem. Priekšzīmīgs bērns.
bārenis Bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem.
sērdienis Bērns, kas zaudējis abus vecākus. Bārenis.
Rūpju (arī sāpju) bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību.
Sāpju (arī rūpju) bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību.
Sāpju (arī rūpju) bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību.
Pionieru pils (arī nams) Bērnu ārpusskolas mācību un audzināšanas iestāde.
Pionieru pils (arī nams) Bērnu ārpusskolas mācību un audzināšanas iestāde.
izberzēt Berzējot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu). Berzējot izbojāt.
izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu). Beržot izbojāt.
Griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
Griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
pildpālis Betona vai dzelzsbetona pālis, ko izgatavo, betonejot gruntī novietotā tērauda caurulē vai grunts urbumā.
jaukties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu).
maisīties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu). Jaukties (4).
Inteliģentais bezdarbnieks Bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību.
Inteliģentais bezdarbnieks Bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību.
asaras Bezkrāsains, sājš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri Šāds šķidrums, kas izplūdis no acs dobuma.
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums. Šī tipa dzīvnieki.
vaļinieks Bezzemnieks, kas par mītni pie saimnieka atlīdzināja ar savu darbu.
bibliogrāfet Bibliogrāfiski uzskaitīt, sistematizēt, novērtēt (iespieddarbu).
piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu. Arī dubultzods.
klade Bieza, parasti cietos vākos iesieta, burtnīca.
neokolonija Bijusī kolonija vai puskolonija, kurā imperiālistiskās valstis jaunās formās ir saglabājušas vai nodibinājušas savu ekonomisko un politisko kundzību.
vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā pretpadomju militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās pret Padomju Savienību fašistiskās Vācijas pusē.
piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam. Piebakstīt (1).
piramīda Biljarda spēle ar piecpadsmit bumbām. Biljarda bumbas, kuras spēles sākumā saliek trijstūrveidīgi.
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
biogrāfs Biogrāfijas autors. Cilvēks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
zooģeogrāfija Bioģeogrāfijas nozare, kas pētī dzīvnieku izplatību atkarībā no ģeogrāfiskajiem apstākļiem.
fizioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvības procesu norises un funkcijas dzīvā organismā un tā daļās, kā arī šo procesu likumsakarības un saistību ar vidi.
radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīviem organismiem.
medniecība Bioloģijas zinātņu nozare, kas izstrādā zinātniskus pamatus un metodes medību saimniecībai.
ūdensputni Bioloģiska putnu grupa, kuras pārstāvji labi peld un nirst, un barību iegūst ūdenī.
mediators Bioloģiski ļoti aktīva viela, kas nervu uzbudinājuma liakā izdalās nervu šķiedru un šūnu kontaktu vietās.
vārīgs Bīstams, smags (par slimību, ievainojumu).
Darba bite Bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
bijāties Bīties, izjust bijību.
ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības.
Augu embrioloģija Botānikas nozare, kas pētī sēklaugu apaugļošanas, dīgļa un endospermas attīstību.
izbradāt Bradājot padarīt nelīdzenu, grumbuļainu.
priekšbrauciens Brauciens (pirms sacensību brauciena), kurā noskaidro, piemēram, dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
nobremzēt Bremzējot pārtraukt (transportlīdzekļa kustību).
pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām). Briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
nobriest Briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.).
būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai. Celtniecības brigāde.
Kompleksā brigāde Brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
palīgbrigāde Brigāde, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
remontbrigāde Brigāde, kas veic remontdarbus.
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim.
vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu). Tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
pašaplikšanās Brīvprātīga līdzekļu došana (piemēram, celtniecības, labiekārtošanas darbu veikšanai kādā teritorijā).
volontēt Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā.
vaļa Brīvs laiks. Stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
manevrs Bruņoto spēku vienību divpusējas kaujas mācības apvidū, kara laikam tuvinātos apstākļos.
agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, lai sagrābtu tās teritoriju, iznīcinātu vai ierobežotu tās neatkarību.
kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
bergamote Bumbiere ar sulīgiem, saldiem augļiem Attiecīgā bumbieru šķirne.
bumbuļveidīgs Bumbuļveida.
Pikējošais bumbvedējs Bumbvedējs, kas ir konstruēts bumbu nomešanai, pikējot uz mērķi.
nobungot Bungot un pabeigt bungot.
palīgbura Bura, ar ko papildina galveno buru laukumu.
pieburāt Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
vējdēlis Burāšanas sporta rīks - garena plāksne ar piemontējamu buru.
jahtklubs Burāšanas un ledusburāšanas mācību un organizatoriskā darba centrs (parasti sporta biedrību sistēmā).
aizburbuļot Burbuļojot aizplūst.
aizvirt Burbuļojot aizplūst. Aizburbuļot.
ieburbuļot Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā).
izburbuļot Burbuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izburbuļot Burbuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
vurvulēt Burbuļot (1).
burbulēt Burbuļot.
murmulēt Burbuļot.
murmuļot Burbuļot.
izburt Burot sasniegt (kādu mērķi), iegūt (ko). Ar burvību radīt, izveidot.
Līniju burtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līnijburtnīca.
līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līniju burtnīca.
Burta augstums Burtstabiņa garums no kājas līdz burta attēlam.
iespiedburti Burtstabiņu komplekts kāda alfabēta burtu, kā arī tam piederīgo zīmju reproducēšanai.
garnitūra Burtu komplekts, kurā sakopoti tipogrāfijas burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
atburtot Burtu pa burtam izlasīt, atšifrēt (grūti salasāmu vai šifrētu tekstu).
monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
šoneris Buru kuģis ar diviem līdz septiņiem mastiem un jauktām (slīpām un taisnām) burām fokmastā.
ledusjahta Buru laiva uz vairākām slidām burāšanai pa ledu.
Ledus jahta Buru laiva uz vairākām slidām burāšanai pa ledu. Ledusjahta.
kosmopolītisms Buržuāziska ideoloģija, kas noliedz nacionālo patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, propagandē «vispasaules valdības» nodibināšanu.
aizvēsture Buržuāziskajā historiogrāfijā - senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
apelēt Buržuāziskajā tiesvedībā - pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākas instances tiesā, iesniegt apelācijas sūdzību.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
dekadence Buržuāziskās literatūras un mākslas krīzes parādību kopums imperiālisma laikmetā.
konstitucionālisms Buržuāziskās politikas un valsts tiesību zinātnes virziens, kas par vislabāko valsts pārvaldes sistēmu atzīst konstitucionālo monarhiju.
Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
Slepenais karš Buržuāzisko valstu slepena cīņa ar pretinieku, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
liberālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas tiecas pēc neierobežotas privātuzņēmēju brīvības kapitālistiskajā ekonomikā un aizstāv parlamentāru valsts iekārtu, buržuāzisko formālo demokrātiju un individuālismu.
Būt (retāk nākt) (krietnā, retāk labā, varenā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
Būt (retāk nākt) krietnā (retāk labā, varenā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
Būt (retāk nākt) labā (arī varenā, biežāk krietnā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
Būt (retāk nākt) varenā (arī labā, biežāk krietnā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
Būt zem tvaika, arī būt tvaikā Būt alkohola reibumā.
segt Būt apģērbtam, uzvilktam (par apģērbu, apģērba gabalu).
Būt mierā Būt apmierinātam (ar ko). Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
apdriskāties Būt ar apdriskātu apģērbu.
ziedēt Būt ar baltiem raibumiem.
iet Būt ar kādu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību. Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
dumpoties Būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību.
pieklibot Būt ar nelieliem trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu).
plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē).
tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē). Plūst (6).
nodriskāties Būt ar nodriskātu apģērbu.
nozīmēt Būt ar noteiktu nozīmi (par valodas vienību).
Būt kā jukušam (uz ko) Būt ar pārmērīgi lielu tieksmi, kaislību (uz ko).
konverģēt Būt ar robežvērtību (par rindu).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.).
klibot Būt ar trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu).
vesties Būt ar vēlēšanos, noslieci, virzību (parasti uz kādu darbību).
saderēt Būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām. Piestāvēt (kādam) - par apģērbu.
Laistīties zeltā, sudrabā Būt bagātīgi izrotātam ar zeltu, sudrabu.
pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
vērsties Būt draudīgam, naidīgam (pret kādu, pret ko) - par cilvēku attieksmi, kādu parādību u. tml.
meklēties Būt dzimumuzbudinājuma stāvoklī (par dzīvniekiem).
dot Būt iedzimtam (par īpašību, spēju).
pazīt Būt iepazinušām (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.).
Būt jautrā dūšā (arī prātā) Būt iereibušam.
(Būt) jautrā prātā (arī dūšā) Būt iereibušam.
Būt jautrā prātā (arī dūšā) Būt iereibušam.
šķērsot Būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi.
ieredzēt Būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu).
Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā). Saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
Sēdēt kaulos (arī asinīs) Būt noturīgam (par personības īpašību, paradumu u. tml.).
aizņemt Būt novietotam visā platībā. Pārklāt, pārsegt, arī aptvert (kādu platību).
saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml. Būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
mācīties Būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml.).
traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
padarīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) iegūst (kādu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
nobendēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem).
saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu).
apturēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) apstājas, pārtrauc kustību, virzību.
sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
Piesaistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
Saistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
Noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību).
Noguldīt (arī nolikt) gultā Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
Nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
iedzīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā), parasti pret paša gribu.
(Sa)liekt ragā Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
Saliekt ragā Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti.
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt).
spiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem.
piespiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību).
nomocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.).
nolēmēt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kļūst stīvs, nekustīgs (piemēram, par slimību).
velt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā).
padarīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
pasvītrot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk uztverams, īpaši saista uzmanību.
savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kur, kādos apstākļos), parasti pret paša gribu.
izrakt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piemēram, bedre, iedobums).
spīdzināt Būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību).
izcelt Būt par cēloni tam, ka kļūst labāk redzams, saista uzmanību.
aizvest Būt par cēloni tam, ka nokļūst kur (par cilvēka darbību, darbības uzdevumu).
pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu.
apveltīt Būt par cēloni, ka (kādam) ir labas īpašības, spējas (parasti par dabu, likteni).
kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu norisi, procesu, darbību), rada šķēršļus (kādas norises, procesa, darbības gaitā).
diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam), izraisīt, nosacīt (piemēram, procesu, darbību, attieksmi).
iepazīstināt Būt par informācijas avotu (par rakstītu tekstu, mākslas darbu).
Runāt atklātu valodu Būt par pierādījumu. Atspoguļot patiesību.
Runāt atklātu valodu Būt par pierādījumu. Atspoguļot patiesību.
Runāt atklātu valodu Būt par pierādījumu. Atspoguļot patiesību.
nokarāties Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
nosprostot Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kā) pārvietošanos, plūsmu. Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kur) kustību, plūsmu.
aizsprostot Būt par šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kustību, plūsmu).
Augt pāri galvai Būt pārāk daudz (par darbu, rūpēm u. tml.).
Augt pāri galvai Būt pārāk daudz (par darbu, rūpēm u. tml.). Pārspēt.
izcelties Būt pārākam un pievērst sev uzmanību.
uzticēties Būt pārliecinātam par (kāda) labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi.
līst Būt pēc izmēra tādam, ka var uzģērbt, parasti ar grūtībām (par apģērbu, tā daļām, apaviem).
iezīmēt Būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi).
Jukt ārā (arī laukā) Būt saplīsušam, arī ļoti nodilušam (par apģērbu, apaviem). Irt, grūt (par cilvēku attiecībām, ierastiem dzīves apstākļiem).
piestāvēt Būt saskaņotam (ar apģērbu, tā daļām), atbilst (apģērbam, tā daļām).
piestāvēt Būt saskaņotam (ar cilvēku, tā augumu), atbilst (cilvēkam, tā augumam) - par apģērbu, tā krāsu.
skaust Būt skaudīgam, izjust skaudību (pret kādu).
mirkt Būt slapjam, būt pārklātam ar ūdeni, rasu u. tml. (par kādu platību).
slavēties Būt slavenam. Būt plaši pazīstamam (ar kādu spilgti izteiktu īpašību).
patrulēt Būt tādam, ar ko karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
nogatavināt Būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem).
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
šķaudīt Būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz "daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
pelnīt Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst (piemēram, atzinība, nopēlums).
pelnīties Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst, piemēram, atzinība, nopēlums.
gleznot Būt tādam, kam piemīt spēja radīt glezniecības darbus.
pabeigt Būt tādam, kam raksturīga pabeigtība (piemēram, par mākslas darbu, tā elementiem).
puņķoties Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
pārstāvēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams.
vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību).
zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi). Būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
pārspēt Būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību.
Būt uz pekām Būt tādam, kas ir izkļuvis no grūtībām. Būt tādam, kas ir sasniedzis labklājību, turību.
piestāvēt Būt tādam, kas ir piemērots, atbilstošs (cilvēkam) - piemēram, par darbību, stāvokli.
piemist Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam). Būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību.
pārstāvēt Būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu).
skart Būt tādam, kas ir vērsts (uz kādu objektu īstenībā) - piemēram, par problēmu, ideju, arī darbību.
pārnēsāt Būt tādam, kas izplata (cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus).
skaust Būt tādam, kas izraisa (kādā) skaudību.
saistīt Būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.).
paust Būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos.
sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
vilties Būt tādam, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par maņu orgāniem).
pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem.
nošķirt Būt tādam, kas norobežo, nodala (parasti platību, telpu).
pretoties Būt tādam, kas novērš slimību (par organismu).
pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.).
pamatot Būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.).
Likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.
Likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.
vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
derēt Būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par darbību, stāvokli).
spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību.
savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piemēram, anatomisku, funkcionālu, saistību organismā (par organisma daļu).
komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
panest Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu.
iespēt Būt tādam, kas var izpaust kādu saturu. Ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
pietrūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
zelt Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību).
velt Būt tādam, kas vēja iedarbībā līgojas, viļņojas (parasti par labību tīrumā).
saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
pildīt Būt tādam, ko veic (kādā laikposmā) nepārtraukti, nemitīgi (par darbību, darbu).
nobriest Būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku).
uzmest Būt tādam, kur izveidojas (viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
sviest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuli u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
mest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu. Tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes. Novecot (1).
pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem).
nobeigties Būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī spēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī varēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī varēt (1).
reprezentēt Būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu). Būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu).
paust Būt tādam, no kura var iegūt informāciju (par ko) - piemēram, par tekstu, attēlu, mākslas darbu.
dvest Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi).
dvesmot Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi). Dvest (5).
pienākties Būt veicamam (par darbu, pienākumu u. tml.). Būt morāli nepieciešamam (par rīcību, darbību).
derēt Būt vēlamam (piemēram, par darbību, stāvokli).
Turēties (arī būt) pie veselības Būt veselam, arī saglabāt veselību.
Būt (arī turēties) pie veselības Būt veselam, arī saglabāt veselību.
iznākt Būt, arī kļūt iespējamam (piemēram, par kādu darbību, notikumu).
vēsmot Būt, parasti vāji, uztveramam (piemēram, par parādību, norisi).
Griezties uz augšu (arī apkārt) Būt, rasties nelabuma sajūtai.
serde Būtība, galvenais saturs (problēmai, uzskatiem). Raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums (cilvēkam).
kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums.
kādība Būtiska pazīmē, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums. Kvalitāte (2).
specifika Būtiska, neatņemama (kā) īpašība, pazīme, šādu īpašību, pazīmju kopums.
kvintesence Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums. Galvenais, svarīgākais.
substance Būtisko (vielas, materiāla, vieliska veidojuma) īpašību kopums. Arī viela, materiāls.
zemesdarbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
Zemes darbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā. Zemesdarbs (1).
būvmeistars Būvdarbu meistars.
būvuzņēmējs Būvdarbu privātuzņēmējs.
būvtehniķis Būvdarbu speciālists ar vidējo arodizglītību.
sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
zobpārlaidums Būvkoku savienojuma veids - pārlaidums ar īpašu zobu (2), kas palielina pretestību stiepei un spiedei.
asfaltbetons Būvmateriāls, asfalta (1) java ar šķembu, grants, oļu pildvielu.
uzņēmējs Būvuzņēmējs. Darbuzņēmējs.
Meža cauna Cauna ar dzeltenu pakakli (parasti uzturas mežos, koku dobumos).
sinovijs Caurspīdīgs dzeltenīgs šķidrums locītavu dobumos un somiņās, kurš mazina berzi starp locītavas skrimšļiem.
fistula Caurulīte, ko lieto dobuma vai doba orgāna savienošanai ar ķermeņa virsmu.
katetrs Cauruļveida instruments, ko ievada ķermeņa dobumos vai asinsvados (piemēram, šķidruma nolaišanai, skalošanai, medikamentu ievadīšanai).
Barības vads Cauruļveida orgāns, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi.
ciparripa Caurumots, kustīgs disks ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātiem).
remontcehs Cehs remontdarbu veikšanai.
sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
determinēt Cēloniski nosacīt (piemēram, kāda parādību).
apsūdzēt Celt apsūdzību pret kādu.
dot Celt ar dakšām (sienu, labību, piemēram, uz vezuma), lai kāds saņemtu.
rektorāts Celtne, telpa, kurā darbojas šāda augstākās mācību iestādes vadība.
X kājas Ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali ieliekti uz iekšu un saskaras, apakšstilbi izvērsti uz āru.
O kājas Ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali un apakšstilbi mucveidīgi izliekti uz āru.
cīnīties Censties ar fizisku spēku, veiklību pieveikt, uzvarēt.
Meklēt ceļu uz sirdi Censties iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
Tīkot pēc (kāda) sirds Censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
Tīkot pēc (kāda) sirds Censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
koķetēt Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti).
Sisties starpā (arī vidū) Censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
Sisties (arī lēkt) starpā (arī vidū) Censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
Sisties (arī lēkt, arī līst) vidū (arī starpā) Censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
Izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
Izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
Izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvināties (3).
tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvoties (4).
uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību.
centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada un regulē kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
Dispečeru sistēma Centralizētas kontroles un vadīšanas sistēma, kuru no viena centrālā punkta ar sakaru, signalizācijas, telemehānikas un automātikas ierīču palīdzību vada dispečers.
Likt cerības (uz kādu, uz ko) Cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda). Cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
iecirst Cērtot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu.
robot Cērtot, griežot, kaļot u. tml., veidot robu vai robus (kā) virsmā.
uzstāties Cienāt, parasti ar labu cienastu, cienāt par saviem līdzekļiem.
Turēt godā (arī cieņā) Cienīt. Izturēties ar godbijību, ar respektu.
Turēt cieņā (arī godā) Cienīt. Izturēties ar godbijību, ar respektu.
iekost Cieši iespiest (kur iekšā zobus).
iekost Cieši iespiest (kur zobus), satvert (ko zobos), parasti sasprindzinājumā.
riekšava Cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
šmaugs Cieši pieguļošs (par apģērbu, apaviem, to daļām).
sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piemēram, sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
spīlēt Cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem).
kost Cieši spiest (zobus kur), parasti sasprindzinājumā.
kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
kost Cieši spiest zobus (kur), parasti sasprindzinājumā.
nobultēt Cieši, stingri aizbultēt, parasti ar vairākām bultām.
nobultēties Cieši, stingri aizbultēties, parasti ar vairākām bultām.
kartons Ciets, biezs papīrs ar gludu virsmu, kuram ir lielāka masa uz laukuma vienību nekā parastajam papīram.
Sonātes forma Cikliska skaņdarba (parasti pirmās daļas) forma, kas balstās uz vismaz divu muzikālo tēlu pretnostatījumiem un attīstību.
Pasaules uztvere (arī skatījums, izjūta) Cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
Pasaules skatījums (arī uztvere, izjūta) Cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
Pasaules uztvere (arī skatījums, izjūta) Cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
šarlatānisms Cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdība, krāpšana.
izturēšanās Cilvēka darbību un rīcības kopums.
Svešas rokas Cilvēka darbību, darbu.
pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
pamatdarbs Cilvēka galvenā, nozīmīgākā darbība vērtību radīšanā kādā nozarē.
ietekme Cilvēka iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
ietekme Cilvēka īpašību, psihiskā stāvokļa, rīcības iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
pantomīmika Cilvēka ķermeņa izteiksmīgo kustību kopums.
pāraugsme Cilvēka līdzšinējo paradumu, rakstura, personības īpašību pozitīva pārveidošanās.
darbs Cilvēka lietderīga darbība, vērtību radīšana kādā tautas saimniecības vai kultūras dzīves nozarē.
pasaule Cilvēka personiskās dzīves norišu, viņa darbību kopums. Arī cilvēka atsevišķa darbības nozare.
sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, norāto īpašību kopums, arī to izpausme.
dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā. Cilvēka jūtu pasaule. Arī psihe.
individualitāte Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā, parasti mākslas, nozarē).
seja Cilvēka raksturīgo, individuālo (parasti psihes, rakstura, personības) īpašību kopums.
refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā. Arī pārdomas, apcere.
gūža Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu.
Vēdera dobums Cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa sekundārā dobuma daļa (starp krūšu dobumu un iegurņa joslu).
pakrūte Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula starp ribu lokiem.
ietekme Cilvēka, viņa darbības, īpašību iedarbība uz parādībām sabiedrībā.
antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem.
iedzīvotāji Cilvēki, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
asinsbrāļi Cilvēki, kas īpašā rituālā noslēguši asinsbrālību (2).
darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu, neekspluatējot svešu darbaspēku.
dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu). Cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
bocmanis Cilvēks (kuģa vadības sastāvā), kas atbild par saimniecisko darbu uz kuģa.
leijerkastnieks Cilvēks (parasti apkārtklejojošs), kas par atlīdzību spēlē leijerkasti. Leijerkastes spēlētājs.
nedarbnieks Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz darīt nedarbus.
audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
sanitārs Cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu.
bezzobis Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam nav zobu. Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam trūkst lielākās daļas zobu.
Fiziskā persona Cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja).
Fiziskā persona Cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja).
nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu.
saimnieks Cilvēks, arī cilvēku grupa, kuru interesēs kāds veic noteiktus uzdevumus, saņemot par to atlīdzību.
subjekts Cilvēks, cilvēku grupa, kas izzina īstenību un iedarbojas uz to.
vadība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
vadonība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
burvis Cilvēks, kam (māņticīgo uztverē) piemīt spējas pakļaut burvībai (1).
līdzjutējs Cilvēks, kam cita cilvēka bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību.
parādnieks Cilvēks, kam ir (parasti morāls) pienākums kādam ko atlīdzināt, piemēram, ar savu darbu, palīdzību.
autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
obskurants Cilvēks, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu. Tumsonis.
pašlabumnieks Cilvēks, kam ir raksturīga tieksme pēc pašlabuma.
sholastiķis Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids. Arī burta kalps.
rezerve Cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu. Šādu cilvēku grupa.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību. Cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs, lētticīgs cilvēks.
naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
burvis Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē. Cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
piensaimnieks Cilvēks, kas (plaši) nodarbojas ar piensaimniecību.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
bufetnieks Cilvēks, kas apkalpo viesus bufetē.
izspiedējs Cilvēks, kas ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem iegūst no citiem (piemēram, materiālu labumu, parasti naudu).
skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (kādu darbību, notikumu).
skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
nodevējs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos kādu apbēdina, sagādā kādam ciešanas.
strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības.
Dienas varonis Cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
Dienas varonis Cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
blēdis Cilvēks, kas ar viltu, mānīšanos izdara kādu nerātnību.
kapitulants Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
epikūrietis Cilvēks, kas baudas (vulgarizētā izpratnē) uzskata par augstāko vērtību.
beidzējs Cilvēks, kas beidz (kādu darbu).
beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi). Pēdējās klases, kursa audzēknis. Abiturients. Cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi). Absolvents.
zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību. Kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā. Vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
absolvents Cilvēks, kas beidzis mācību iestādi vai kursus.
vindsērfingists Cilvēks, kas burā ar vējdēli.
burātājs Cilvēks, kas burā.
trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā.
labdaris Cilvēks, kas dara labu, palīdz.
pēctecis Cilvēks, kas darbojas (kādā nozarē) pēc kāda cita. Cilvēks, kas turpina kādu darbu, tradīcijas.
pielūdzējs Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kam), strādā ar sajūsmu, pacilātību. Cilvēks, kuru iedvesmo kāda ideja.
bramanis Cilvēks, kas dižodamies izrāda savu spēku, drosmi, bagātību u. tml.
adjunkts Cilvēks, kas gatavojas kļūt par mācību spēku kara akadēmijā.
praktikants Cilvēks, kas iegūst pieredzi, iemaņas, prasmes, veicot kādu darbu, kādas darbības.
sātībnieks Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā.
kalps Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla.
rokaspuisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Arī pakalpiņš.
pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Kalps (2).
priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
izredzētais Cilvēks, kas ir iemantojis īpašu labvēlību. Cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
slepkava Cilvēks, kas ir izdarījis slepkavību.
prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību.
saderināt Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu). Cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
varonis Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
politisks Cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību.
pielūdzējs Cilvēks, kas izjūt patiku (pret kādu) vai mīl (kādu) un cenšas iegūt (tā) labvēlību.
mīļš Cilvēks, kas izraisa mīlestību (1), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (1).
mīļš Cilvēks, kas izraisa mīlestību (2), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (2). Cilvēks, kas izraisa dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
bļodlaiža Cilvēks, kas iztapdams cenšas iegūt kāda labvēlību.
rokpelnis Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
dezorganizators Cilvēks, kas jauc kārtību, disciplīnu, rada dezorganizāciju.
patriots Cilvēks, kas ko (piemēram, savu darbu, darbavietu) ir ļoti Iemīļojis, dedzīgi darbojas tā labā.
kritiķis Cilvēks, kas kritiski analizē, vērtē kādu parādību, procesu.
kūdītājs Cilvēks, kas kūda uz (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
kūlējs Cilvēks, kas kuļ labību (piemēram, ar spriguli). Cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas.
lietpratējs Cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu). Cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
klausītājs Cilvēks, kas mācās (speciālā mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
otrkursnieks Cilvēks, kas mācās mācību iestādes otrajā kursā.
skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē). Cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
piepalīgs Cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam). Cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus.
mīļotājs Cilvēks, kas mīl (ko, parasti mākslu, sportu, dabu).
bezdarbnieks Cilvēks, kas neatrod sev algotu darbu (kapitālistiskajās valstīs).
blēdis Cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu. Krāpnieks.
doktrinārs Cilvēks, kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu, abstraktus principus, neievērojot dzīves īstenību.
pētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pētniecību.
aitkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar aitkopību. Aitkopības speciālists.
augkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augkopību.
augļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augļkopību. Augļkopības speciālists.
biškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar biškopību. Biškopības speciālists.
briežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar briežkopību. Briežkopības speciālists.
cūkkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar cūkkopību. Cūkkopības speciālists.
daiļamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļamatniecību.
tulkotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļdarbu tulkošanu.
dārzeņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzeņkopību. Dārzeņkopības speciālists.
dārzkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību. Dārzkopības speciālists.
sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību.
dīķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dīķsaimniecību (1).
dravnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar dravniecību (1).
laukkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar laukkopību. Laukkopības speciālists.
komersants Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma privāttirdzniecību.
linkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar linkopību. Linkopības speciālists.
lopkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar lopkopību. Lopkopības speciālists.
mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (1).
mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (2).
mežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar mežkopību. Mežkopības speciālists.
sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar neliela apjoma tirdzniecību.
novadpētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar novadpētniecību.
pīļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar pīļkopību. Pīļkopības speciālists.
lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar plaša apjoma tirdzniecību.
pļavkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar pļavkopību. Pļavkopības speciālists.
puķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar puķkopību. Puķkopības speciālists.
putnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar putnkopību. Putnkopības speciālists.
rīskopis Cilvēks, kas nodarbojas ar rīskopību. Rīskopības speciālists.
rokdarbniece Cilvēks, kas nodarbojas ar rokdarbiem (1). Rokdarbu speciālists.
rožkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar rožkopību. Rožkopības speciālists.
sakņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību. Sakņkopības speciālists.
sēklkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sēklkopību. Sēklkopības speciālists.
suņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar suņkopību. Suņkopības speciālists.
veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
tirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību. Cilvēks, kas pārdod preces.
tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību. Cilvēks, kas tirgojas ar precēm. Arī tirgotājs.
truškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar truškopību. Truškopības speciālists.
vīnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vīnkopību. Vīnkopības speciālists.
vistkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vistkopību. Vistkopības speciālists.
zemkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību. Zemkopības speciālists.
zīdkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zīdkopību. Zīdkopības speciālists.
zirgkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību. Zirgkopības speciālists.
zivkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zivkopību. Zivkopības speciālists.
zoskopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zoskopību. Zoskopības speciālists.
zvērkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību. Zvērkopības speciālists.
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem.
rentnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību.
laulājams Cilvēks, kas noslēdz laulību.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Cilvēks, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko). Cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
darbvedis Cilvēks, kas pārzina (iestādes, uzņēmuma) darbvedību (1).
rijnieks Cilvēks, kas pārzina darbus rijā. Arī rijkuris.
dārznieks Cilvēks, kas pārzina dārzu kultūras, to kopšanu, vada darbus dārzā vai dārzniecībā. Dārzkopības speciālists.
nemiernieks Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu). Cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu.
miesassargs Cilvēks, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīgs par tās drošību.
buržujs Cilvēks, kas pieder pie buržuāzijas.
sīkburžujs Cilvēks, kas pieder pie sīkburžuāzijas.
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
rakstnieks Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar daiļliteratūras darbu sacerēšanu.
oponents Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju).
Stikla pūtējs Cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
lasītājs Cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību. Kūdītājs. Arī dumpinieks.
Labais mājas gars (arī mājas dvēsele) Cilvēks, kas rūpējas par kārtību un omulību mājās.
sacensonis Cilvēks, kas sacenšas. Arī sacensību dalībnieks.
literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus. Rakstnieks. Arī publicists.
pacients Cilvēks, kas saņem medicīnisko palīdzību.
pansionārs Cilvēks, kas saņem no kāda uzturu, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
mākslinieks Cilvēks, kas sasniedzis augstu meistarību, pilnību (kādā praktiskās darbības nozarē).
paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko. Cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
paraugcilvēks Cilvēks, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem. Priekšzīmīgs cilvēks.
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
mednieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar medībām. Medību speciālists.
bundzinieks Cilvēks, kas sit uz bungām takti (gājienā) vai, sitot uz bungām, signalizē.
cukurslimnieks Cilvēks, kas slimo ar cukurslimību. Diabētiķis.
Hronisks slimnieks Cilvēks, kas slimo ar hronisku slimību.
Hronisks slimnieks Cilvēks, kas slimo ar hronisku slimību.
sirdsslimnieks Cilvēks, kas slimo ar sirds slimību.
mēnessērdzīgs Cilvēks, kas slimo ar somnambulismu.
spitālīgs Cilvēks, kas slimo ar spitālību.
labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību trūcīgajiem, gādā par tiem. Filantrops.
muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis.
akordstrādnieks Cilvēks, kas strādā akorddarbu.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē. Cilvēks, kas strādā par ierēdni.
pusproletārietis Cilvēks, kas strādā algotu darbu kapitālistiskā uzņēmumā un kam ir neliela lauku saimniecība.
buldozerists Cilvēks, kas strādā ar buldozeru.
Dienas strādnieks Cilvēks, kas strādā dienas darbu.
Dienas strādnieks Cilvēks, kas strādā dienas darbu.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu garīgu darbu vai neražojošu fizisku darbu.
streiklauzis Cilvēks, kas strādā streikotāju vietā (pret viņu gribu).
jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieguvis bagātību un cenšas iekļūt lielburžuāzijas aprindās.
atbildētājs Cilvēks, kas uzņemas atbildību.
estēts Cilvēks, kas uztver mākslas darbu formu atrauti no idejiskā satura.
mehanizators Cilvēks, kas vada un apkalpo mašīnas, mehānismus, ierīces. Cilvēks, kas piedalās darbu mehanizēšanā.
boss Cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs). Cilvēks, kam pieder uzņēmums (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
asenizators Cilvēks, kas veic asenizācijas darbus.
audzinātājs Cilvēks, kas veic audzināšanas darbu.
mājražotājs Cilvēks, kas veic darbu mājražošana.
mežstrādnieks Cilvēks, kas veic dažādus meža kopšanas un izmantošanas darbus (piemēram, koku gāšanu, meža stādīšanu).
krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā).
melnstrādnieks Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski, smagu darbu.
Plānā galdiņa urbējs Cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu. Arī sliņķis.
Plānā galdiņa urbējs Cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu. Arī sliņķis.
Plānā galdiņa urbējs Cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu. Arī sliņķis.
darbinieks Cilvēks, kas veic nozīmīgu darbu, aktīvi darbojas sabiedrības labā (kādā sabiedriskās, vai kultūras dzīves nozarē).
saiņotājs Cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piemēram, veikalā, rūpnīcā).
kājlaiža Cilvēks, kas verdziski pakļaujas (kādam), verdziski izpilda (kāda) gribu.
tiesnesis Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
materiālists Cilvēks, kas visu vērtē tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.
bruņinieks Cilvēks, kas ziedo savu darbu un mūžu kādam uzdevumam, idejai.
Aizmugures varonis Cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību. Cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
Aizmugures varonis Cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību. Cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdis, krāpnieks.
nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto nosacījumu, prasību izpildi.
Garastāvokļa cilvēks Cilvēks, kura rīcību bieži nosaka garastāvoklis.
Zelta cilvēks Cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
fizkultūrietis Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts. Cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
sirdsmīļotais Cilvēks, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
mīļots Cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (1).
mīļumiņš Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību.
simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patika, labvēlību, arī draudzību, mīlestību.
dārgs Cilvēks, pret kuru izjūt sirsnību, mīlestību. Ļoti tuvs cilvēks.
roka Cilvēks, tā īpašību izpausme darbībā, rīcībā.
Ražošanas attiecības Cilvēku attiecības materiālo labumu ražošanas, sadales, maiņas procesā.
Ražošanas attiecības Cilvēku attiecības materiālo labumu ražošanas, sadales, maiņas procesā.
prakse Cilvēku darbību kopums, kura mērķis ir pārveidot dabu darba, sabiedriskās ražošanas procesā un pārveidot sabiedrisko esamību un apziņu. Arī cilvēka jutekliski priekšmetiska darbība.
miesassardze Cilvēku grupa, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīga par tās drošību.
izlaidums Cilvēku grupa, kas vienlaikus beidz mācību iestādi, kursus u. tml.
Fiziskā audzināšana Cilvēku vispusīgas fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma. Attiecīgais mācību priekšmets.
uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība. Pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
Cīnīties līdz pēdējai asins lāsei (arī līdz pēdējam asins pilienam) Cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
Cīnīties līdz pēdējam asins pilienam (arī līdz pēdējai asins lāsei) Cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
Cīnīties līdz pēdējam asins pilienam (arī līdz pēdējai asins lāsei) Cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
Cīnīties līdz pēdējam (retāk beidzamajam) elpas vilcienam Cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
Cīnīties uz dzīvību vai (arī un) nāvi Cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
Izliet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
Liet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
(Iz)liet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus.
prestidižitācija Cirka (estrādes) mākslas veids - dažādu, uz pirkstu un plaukstu veiklību pamatotu triku demonstrēšana.
prestidižitators Cirka (estrādes) mākslinieks, kas demonstrē trikus, izmantojot pirkstu un plaukstu veiklību.
uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts formas tērpā, veic manēžā izrādes laikā tehniskus darbus.
atrakcija Cirka vai estrādes priekšnesums, kas sevišķi saista publikas uzmanību.
lāsums Citas krāsas vai nokrāsas plankums, arī raibums.
klusība Citiem nezinot. Tā, ka nepievērš citu uzmanību.
virkne Cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums.
Saistību tiesības Civiltiesību norma kopums, kas regulē sabiedrības mantiskās attiecības.
Mantošanas tiesības Civiltiesību normas, kas pilsoņa nāves gadījumā regulē viņa mantas un ar to saistīto tiesību un pienākumu pāreju citām personām.
Speķa cūka Cūka, kuras dzīvmasa ir no 160 līdz 250 kilogramiem un kuras speķa kārta pret spraugu starp 6. un 7. ribu nav plānāka par 7 centimetriem.
darvinisms Čarlza Darvina izstrādātā mācība par dzīvās dabas attīstību (evolūciju).
kapsula Čaula, kurā iepilda zāles ar nepatīkamu garšu vai kairinošu iedarbību.
suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros.
tetraloģija Četru tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
četržuburains Četržuburu.
čubuks Čibuks.
Ideālā gāze Dabā nesastopama gāze, kurā neievēro molekulu mijiedarbību.
dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību.
Dabas pārveidošana Dabas apstākļu izmainīšana, lai vairotu un pilnīgāk izmantotu dabas resursus, celtu zemes auglību un novērstu kaitīgos dabas procesus.
resursi Dabas bagātību krājumi, kurus iespējams izmantot.
krājums Dabas bagātību resursi, kopums.
ietekme Dabas parādību iedarbība uz cilvēka vai dzīvnieka psihi, organismu, darbību.
ietekme Dabas parādību iedarbība uz dabu, tās norisēm.
pasaule Dabas parādību kopums. Eksistences forma ar savām īpatnībām, raksturīgām iezīmēm.
Dabas katastrofa Dabas parādību postoša izpausme (piemēram, zemestrīces, plūdi, vētras).
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
antropoloģija Dabaszinātņu nozare, kas pētī cilvēka un cilvēka rasu fiziskās uzbūves attīstību.
ezers Dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu.
veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
kāpnes Dabiskas terases vai mākslīgi iedobumi (arī robi) stāvā virsmā (klintī, nogāzē u. tml.).
ūdensbaseins Dabisks reljefa pazeminājums, iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
gūt Dabūt (kādu materiālu labumu, parasti no dabas).
literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, virzienā, žanrā).
Literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks.
rakstniecība Daiļdarbu sacerēšana. Rakstnieka, dzejnieka literārā darbība.
hrestomātija Daiļdarbu vai to fragmentu, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (skolas vajadzībām).
Literāra tiesa Daiļliteratūras darbu apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
haidamaks Dalībnieks ukraiņu buržuāzisko nacionālistu organizētajā kontrrevolucionāru karaspēkā (no 1918. līdz 1920. gadam).
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
kliest Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu. Kliedēt (2).
dispozīcija Daļa (tiesību normai), kurā izklāstīti (šās normas nosacītie) rīcības noteikumi.
fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
pārsedze Daļēja (darbību, procesu) sakrišana.
paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
pačākstēt Daļēji sabojāties (par veselību).
pusamatniecisks Daļēji saistīts ar amatniecību, rūpnieciski vāji attīstīts.
atvieglojums Daļējs atbrīvojums (no kādiem pienākumiem, nodevām, pienākumu vai prasību izpildes). Arī priekšrocība.
aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu). Dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
apgrozība Darba produktu apmaiņa ar naudas starpniecību, preču pārvēršana naudā.
ekvivalents Darba vienību skaits, kas atbilst siltuma daudzuma vienībai.
rokraksts Darba, darbības izpildīšanas individuālo īpatnību, savdabību kopums.
džouls Darba, enerģijas, siltuma daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
izpildkomiteja Darbaļaužu deputātu padomes koleģiāls izpildu un rīcības orgāns, kas koordinē un vada tai pakļauto iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbību.
zoblocis Darbarīks zāģa zobu locīšanai.
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem. Liekēdis.
priekšmetdarbība Darbība (mācību procesā) ar konkrētiem priekšmetiem.
rīcība Darbība, darbību kopums, ar ko reaģē uz noteiktu situāciju, noteiktos apstākļos.
triks Darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīna u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā).
starpoperācija Darbība, darbību kopums, kas veido starpposmu kādā darbībā, darbību kopumā.
sacensība Darbība, darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu (piemēram, īpašību, prasmes ziņā).
starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana. Rotaļa (1).
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
vadība Darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā.
vadība Darbība, iedarbība, darbību, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, arī vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
starpniecība Darbība, ietekme, arī (kā) īpašību kopums u. tml., kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (starp kādām sistēmām).
atbilde Darbība, izturēšanās, ar ko reaģē (uz jautājumu vai uz kādu darbību).
pretdarbība Darbība, kas ir vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
pretdarbība Darbība, kas tiek veikta kā atbilde uz citu darbību. Darbība, ko izraisa cita darbība.
vingrinājums Darbība, ko veic, lai pilnveidotu prasmes, iemaņas, iegūtu fizisku vai psihisku īpašību, spēju.
cīņa Darbība, kurā cits citu cenšas pieveikt, uzvarēt ar fizisku spēku, veiklību.
pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas ir vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, izlūku, diversantu darbību.
pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu. Šādu darbību, pasākumu kopums.
perforācija Darbība, process --> perforēt (1). Noteikts caurumu, robu u. tml. kopums (kādā materiālā).
specifikācija Darbība, process --> specificēt. Dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija.
stratifikācija Darbība, process --> stratificēt (1). Vides iedarbību kopums, kas rada sēklai dīgtspēju.
pavadonis Darbība, process, parādība, kas norisinās, eksistē vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās.
stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē). Laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
taktika Darbības principu, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
stratēģija Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai.
Nozieguma sastāvs Darbības vai bezdarbības īpašību kopums, ko likums formulē un kvalificē par noziegumu.
Atstāstījuma izteiksme Darbības vārda izteiksme, kas norāda uz darbību, par kuras realitāti runātājs neatbild.
veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
kombinācija Darbību izplānots kopums (piemēram, pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai).
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
prozelītisms Darbību kopums prozelītu (1) vervēšanai.
kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
spēle Darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.
tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu.
neceļš Darbību kopums, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, zaudē tikumiskās īpašības, morāli pagrimst.
rīcība Darbību kopums, sistēma (kāda mērķa sasniegšanai).
štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem. Arī šablons (2).
pienākums Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic.
palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā.
svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu).
treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
aģents Darbīgs cēlonis, arī līdzeklis, kas izraisa kādu parādību.
butafors Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš izgatavo butaforijas. Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš pārzina butaforijas.
pārzinis Darbinieks, kas uzrauga, vada (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē.
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.). Tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) - par ieroci.
izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
urbjmašīna Darbmašīna caurumu, dobumu veidošanai.
remontdarbnīca Darbnīca remontdarbu veikšanai.
izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību.
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
nosegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē (pretinieka) aktīvu darbību.
piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību.
segt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka kavē (pretinieka) aktīvu darbību.
Maize bez garozas Darbs bez grūtuma. Labums bez sliktuma.
Maize bez garozas Darbs bez grūtuma. Labums bez sliktuma.
piepeļņa Darbs, ar ko var iegūt papildu samaksu, atlīdzību.
pēcdarbs Darbs, kas (darbu kopumā) tiek veikts pēc kāda cita darba.
palīgdarbs Darbs, kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu kādā kopumā.
solis Darbu kopums (kādā vietā, laikā), to veikšana.
kūtssolis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus. Šo darbu veikšana. Kūts solis.
Kūts solis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus. Šo darbu veikšana. Kūtssolis.
māksla Darbu kopums, kuri ir radīti, tēlaini atspoguļojot īstenību.
Plūsmas metode Darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
Plūsmas metode Darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
pienākums Darbu, darbību kopums, kas ir saistīts ar kādu profesiju, amatu.
darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
nodarboties Darīt kādu darbu. Nodoties kādam darbam, pasākumam.
Izaicināt likteni Darīt ko ar ļoti lielu risku. Riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību.
Izaicināt likteni Darīt ko ar ļoti lielu risku. Riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību.
blēņoties Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
kārties Darīt pašnāvību pakaroties.
Izpirkt grēkus Darīt tā, lai izlabotu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
Izpirkt grēkus Darīt tā, lai izlabotu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
vieglināt Darīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi, arī dzīvi).
Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ka pret to ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu). Uzsākt cīņu (pret nevēlamu parādību).
atbildēt Darot (ko), rīkojoties, sajust atbildību (pret ko, kā priekšā).
Ievingrināt mēli Daudz runājot, iegūt veiklību runāšanā.
Ievingrināt mēli Daudz runājot, iegūt veiklību runāšanā.
vergot Daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu.
polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Kontrapunkts (1).
kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Polifonija.
kartupelis Daudzgadīgs (kā lauksaimniecības kultūraugs viengadīgs) nakteņu dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un pazemes bumbuļiem.
topinambūrs Daudzgadīgs astēm (kurvjziežu) dzimtas (parasti dzīvnieku, barības) lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem.
doronika Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem. Skurbule.
kalla Daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem baltiem ziediem.
vēlziede Daudzgadīgs liliju dzimtas augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
taro Daudzgadīgs tropu vai subtropu lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti.
smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Rokmūzika.
rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Roks.
zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā konstruktīvi apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
klaids Daudzu (parasti sīku) vienību kopums, kas atrodas brīvi, izklaidus.
Somu (arī soma) dūdas Daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
skanīgs Daudzveidīgs, arī pilnvērtīgs (par darbību, norisi u. tml.).
raibs Daudzveidīgs, dažāds (piemēram, par darbību, norisi).
daudzžuburains Daudzžuburu.
izdauzīt Dauzot izveidot, radīt (kur, piemēram, robu).
iedauzīt Dauzot radīt, ieveidot (piemēram, robu).
spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
kauss Dažādas formas un materiāla, parasti vāzei līdzīgs, izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājiem.
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā. Nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
ķeburs Dažādi izlocīts rakstīts burts. Neveikli rakstīts burts.
antoloģija Dažādu autoru daiļdarbu (parasti dzeju) izlase.
Kompleksā ārstēšana Dažādu metožu vienlaicīga izmantošana, lai likvidētu slimību.
Kompleksā ārstēšana Dažādu metožu vienlaicīga lietošana, lai likvidētu slimību.
kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, mākslas darbu, to elementu vai izveides paņēmienu apvienojums.
kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa. Tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
apsarme Dažu augu slimību simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja).
ala Dažu dzīvnieku miteklis, kas izveidots segta dobuma veidā (ar vienu vai vairākām ieejām).
pēcdarbība Dažu fizikālo īpašību izpausmes aizkavēšanās, atpalikšana attiecībā pret faktoriem, kas tos izraisa.
klosteris Dažu kristīgo konfesiju vai budistu mūku draudze. Šīs draudzes celtnes, teritorija.
terjers Dažu medību, dienesta, dekoratīvo šķirņu suns.
jāņzāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piemēram, nārbuļi, madaras).
nutācija Debess ķermeņa ass periodiskas svārstības, kas ietekmē tā griešanās kustību.
periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī. Skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību.
izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.). Skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
izdegt Degot (kam), rasties, izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
sinusīts Deguna blakusdobuma iekaisums.
nāss Deguna dobuma atvere uz ārpusi.
iesnas Deguna dobuma gļotādas (parasti infekciozs) iekaisums, kas izraisa izdalījumus no gļotādas un parasti apgrūtinātu elpošanu.
rinīts Deguna dobuma gļotādas iekaisums.
Elpošanas (arī elpojamie) ceļi Deguna dobums, aizdegune, elpvads, bronhi.
Elpošanas (arī elpojamie) ceļi Deguna dobums, aizdegune, elpvads, bronhi.
solis Dejai raksturīgs kāju kustību kopums.
dobulītis Dem. --> dobuli.
zvirbulēns Dem. --> zvirbulis. Arī zvirbuļu mazulis.
fašisms Despotisks politiskais režīms un ideoloģija, visreakcionārākās buržuāzijas diktatūra, kurā tiek izmantotas teroristiskas valdīšanas metodes.
Stādāmais materiāls Dēsti, stādi, augu daļas (bumbuļi, sīpoli, spraudeņi, sakņu un stublāju daļas), ko izmanto stādīšanai.
nodēstīt Dēstot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību).
kontrolligzda Dēšanai izveidots daļēji slēgts sprosts, lai pārbaudītu putna dējību.
reglamentēt Detalizēti noteikt (darba, darbības kārtību).
reglamentēt Detalizēti noteikt, regulēt (kādu darbību) - parasti par likumu, oficiāliem noteikumiem u. tml.
rokturis Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību.
spiedze Detaļa (piemēram, flautai, stabulei) gaisa strāvas virzīšanai uz (tās) iekšējo virsmu.
tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
aizturis Detaļa vai ierīce, kas ierobežo (kādas ierīces) kustību.
puansons Detaļa, elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), ar ko tieši iedarbojas uz pārbaudāmā materiāla virsmu, nosakot tā cietību.
pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz iekārtas dzenošajiem riteņiem.
robusts Detaļās neizstrādāts, nenogludināts (piemēram, par mākslas darbu).
caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
garumzīme Diakritiska zīme - svītra, ko raksta virs attiecīgā burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
Mīkstinājuma zīme Diakritiska zīme, retāk burts, ko izmanto mīkstinātu vai mīkstu līdzskaņu apzīmēšanai.
Mācību priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas. Mācībpriekšmets.
priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets.
Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
dižkareivis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
komandkapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp kapteiņa un jūras kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
dižmatrozis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
bocmanis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp jaunākā seržanta un vecākā seržanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp vecākā leitnanta un majora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp kapteiņleitnanta un pulkvežleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju. Armijā - dienesta pakāpe starp apakšpulkveža un ģenerālmajora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp kapteiņleitnanta un komandkapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (buržuāziskās Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm).
kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe, kas atbilst kapteiņa dienesta pakāpei Padomju Armijā, buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
palīgdienests Dienests, kas palīdz nodrošināt galvenā dienesta darbību kādā sistēmā, kopumā.
dieninieks Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu.
diena Diennakts, arī diennakts daļa, kas saistīta ar kādu notikumu, darbību.
kalendārs Dienu uzskaitījums pa nedēļām un mēnešiem vienam gadam. Attiecīgais iespieddarbs (piemēram, grāmata, tabula, bloknots, kurā parasti ir arī astronomiskas ziņas un informācija par ievērojamiem notikumiem).
padilt Dilstot kļūt plānākam, neizturīgākam, neizskatīgākam (par apģērbu, apaviem).
nodilt Dilstot kļūt plānam, neizturīgam, neizskatīgam (par apģērbu, apaviem).
Diplomātiskais korpuss Diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā to rezidences valstī. Visas diplomātiskās pārstāvniecības amatpersonas.
Diplomātiskais korpuss Diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā valstī, arī visas diplomātisko pārstāvniecību amatpersonas.
Slepenā diplomātija Diplomātisku darbību kopums, ko nedara zināmu atklātībai.
viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piemēram, orķestri, kori).
nodiriģēt Diriģēt un pabeigt diriģēt (skaņdarbu).
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
Divkāršā zvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Dubultzvaigzne.
Divkāršā (arī dvīņu) zvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Dubultzvaigzne.
žuburots Divd. → žuburot.
Nāciju salūts Divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājas, arī karakuģus.
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
briga Divmastu burinieks ar taisnajām burām abos mastos.
divmastnieks Divmastu buru kuģis.
grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala. Četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu.
proporcija Divu attiecību vienādība.
piekārtojums Divu gramatiski samērā neatkarīgu valodas vienību (parasti salikta teikuma daļu) saistījums bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
kontaminācija Divu vai vairāku notikumu, parādību u. tml. apvienošana, arī sajaukšana.
transitivitāte Divu vai vairāku objektu attieksmju, īpašību saistība ar kādu citu objektu.
konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
interference Divu vai vairāku svārstību vai viļņu savstarpēja pārklāšanās un mijiedarbība.
piekļāvums Divu valodas vienību (parasti vārdu) saistījums bez īpašiem formāliem saistījuma rādītājiem.
divžuburains Divžuburu.
sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
dobumots Dobumains (2).
dobulis Dobums (3) (acīm).
caurums Dobums (piemēram, kokā, iezī).
Nieru bļodiņa Dobums nieres ieliektajā pusē.
Nieru bļodiņa Dobums nieres ieliektajā pusē.
sinuss Dobums, iedobums (organismā).
docentūra Docentu kopums augstākajā mācību iestādē.
iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
ieēdināt Dodot ēst (noburtu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
kreiss Doktrinārs, avantūristiski revolucionārs (par politisku partiju, virzienu, to uzskatiem, darbību u. tml.).
patentliteratūra Dokumentālo avotu, publicētās informācijas kopums, kas atspoguļo patentzinību jautājumus un patentdokumentāciju.
pierakstīt Dokumentāri nokārtot transportlīdzekļa (parasti kuģa) piederību.
civillieta Dokumenti, kas attiecas uz tiesā iesniegtu prasību un tās tālāko gaitu (civiltiesiskajā procesā).
vērtspapīrs Dokuments (piemēram, akcija, obligācija, vekselis, čeks), kurā ir izteiktas mantiskās, parasti saistību, tiesības un kuru nepieciešams uzrādīt, šīs tiesības realizējot.
Gatavības apliecība Dokuments par vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanu.
karte Dokuments, kas apliecina (personas) piederību (kādai organizācijai, biedrībai, apvienībai u. tml.).
leģitimācija Dokuments, kas apliecina oficiālu (piemēram, kādu tiesību) apstiprināšanu.
caurlaide Dokuments, kas apliecina tiesību iekļūt (kur) vai izkļūt (no kurienes).
liecība Dokuments, kas atspoguļo vispārizglītojošas skolas audzēkņa sekmes par mācību gadu, tā ceturkšņiem.
biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos).
biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
parādzīme Dokuments, kurā parādnieks apliecina savu saistību ar aizdevēju, kreditoru.
reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām. Sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
abstrahēties Domās norobežoties (no kā), nepievērst uzmanību, (kam).
piedomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
atrast Domāšanas rezultātā (piemēram, analizējot, izdarot matemātisku darbību u. tml.) noteikt, konstatēt, izsecināt.
Domāt (tikai) par savu ādu Domāt (tikai) par sevi, savu drošību.
maksāt Dot atlīdzību, norēķināties (kādā veidā).
barot Dot barību (dzīvniekiem) tā, lai strauji palielinātos ķermeņa svars.
barot Dot ēst, dot barību (dzīvniekiem).
parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu). Izrādīt (3).
izglītot Dot izglītību, zināšanas. Būt par zināšanu avotu (kādam).
birt Dot ražu. Tikt iekultam (par labību).
mirkšķināt Dot zīmi ar plakstiņu kustību.
svētīt Dot, piešķirt (kādam, kam) svētību (1).
nozust Doties prom, parasti nepamanītam, nepievēršot sev uzmanību.
izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu). Doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību).
dramaturģija Drāmas (1) daiļdarbu uzbūves teorija un māksla.
remarka Dramatiskos sacerējumos, arī libretos - autora paskaidrojums par situāciju, tēlu rīcību, izturēšanos, raksturiem u.tml.
skuras Drebuli, trīsas.
tirpoņa Drebuļi, trīsas.
dzilnītis Drukns, ļoti kustīgs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku muguru.
izdrupināt Drupinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
izdrupt Drūpot (kam), izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
kņada Drūzma, jūklis, burzma (kopā ar skaļu troksni, skaļām balss skaņām).
jumis Dubultauglis, dubultvārpa, pa pārim kopā saauguši augi.
ārlogs Dubultloga ārējā daļa Ārējais logs.
iekšlogs Dubultloga iekšējā vērtne. Iekšējais logs.
dubultīgs Dubults.
Dvīņu zvaigzne Dubultzvaigzne.
dulburība Dulburīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība. Izteikums ar bezjēdzīgu saturu.
pūžņi Duļķaini, dzeltenīgi zaļi izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā.
dumpinieks Dumpja [1] dalībnieks, nemiernieks. Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko), vēršas pret ko, aicina uz dumpi [1].
izdurstīt Durstot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
iekšdurvis Durvis ēkas iekšpusē. Dubultdurvju iekšējā daļa.
atdzejotājs Dzejas darbu tulkotājs.
akrostihs Dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi.
ģirļicis Dzeltenbrūns zvirbuļveidīgo kārtas putns.
pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā. Strutas.
pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
nedēļa Dzemdības un pēcdzemdību periods.
pārnesums Dzenošās un dzenamās (kāda mehānisma) daļas griešanās ātrumu attiecība. Mehānisms, kas nodrošina šādu attiecību.
dzenis Dzeņveidīgo kārtas putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos.
skandēt Dziedāt. Arī atskaņot (skaņdarbu).
ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu.
kamerdziedonis Dziedonis, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanai.
popdziedonis Dziedonis, kas specializējies popmūzikas skaņdarbu izpildīšanai.
sirdstaisnība Dziļa taisnības izjūta. Dziļa pārliecība par savu taisnību.
ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (ar savu izturēšanos, rīcību, runu). Būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
iegremdēt Dziļi ievirzīt (piemēram, kādā dobumā).
trausls Dziļi, nemāksloti lirisks (par mākslas darbu). Arī sirsnīgs, maigs.
dziļurbums Dziļš urbums (zemes iežos).
ciltskoks Dzimtas (retāk cilts, tautas) cilme un radniecības attiecības to vēsturiskajā attīstībā. Šo attiecību grafisks attēlojums.
riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas
izdzīt Dzīšanas procesā izzust (par slimības radītu audu bojājumu, par slimību, kas rada audu bojājumu).
Vārdu karš Dzīva, spraiga, skaļa pārruna, saruna domstarpību gadījumā.
Vārdu karš Dzīva, spraiga, skaļa vārdu pārmaiņa domstarpību gadījumā.
uzvedība Dzīvas būtnes darbību un rīcību kopums. Izturēšanās (2).
kairināmība Dzīvās matērijas īpašība - spēja reaģēt uz vides iedarbību.
uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība, kas izpaužas spējā reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem, pāriet no fizioloģiska miera stāvokļa uzbudinājuma stāvoklī.
izturēšanās Dzīvnieka darbību un rīcības kopums.
karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām. Cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu.
raibulis Dzīvnieks ar raibu apspalvojumu, apmatojumu.
individualitāte Dzīvnieks, augs, kam piemīt noteikts īpatnību kopums.
kārumnieks Dzīvnieks, kas ēd galvenokārt labu barību.
ēdājs Dzīvnieks, kas ēd, kas patērē barību.
kokcidioze Dzīvnieku (galvenokārt putnu) sezonas slimību grupa, ko izraisa sporaiņi, iznīcinot zarnu, aknu un nieru epitēlija šūnas.
sirojums Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu.
idiotips Dzīvo organismu iedzimto īpašību kopums, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi. Genotips.
izmērdēties Dzīvojot bez barības vai ar nepietiekamu barību, ļoti novājēt, ļoti izsalkt.
dzīvoklis Dzīvošanai paredzēts vairāku telpu (istabu, virtuves, palīgtelpu) kopums ēkā.
saecēt Ecējot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību). Noecēt.
virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piemēram, tautai, zemei, novadam.
papildēdināšana Ēdināšana ar papildbarību.
izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu).
noēdināt Ēdinot (dzīvniekus), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu). Izēdināt.
Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums Ēdnīca, restorāns, kafejnīca, bufete u. tml.
nomizot Ēdot, parasti ko skābu, padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus).
apsliedēt Ejot vai braucot (pa pļavu, tīrumu u. tml.), atstāt sliedes, pēdas (pieliecot pie zemes zāli, labību u. tml.).
plēsējērces Ekoloģiska ērču grupa, kuras pārstāvji barību iegūst kā plēsēji. Šīs grupas ērces.
pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis.
Naudas saimniecība Ekonomisko attiecību veids, kurā dominē naudas - preču attiecības.
Naudas saimniecība Ekonomisko attiecību veids, kurā dominē naudas-preču attiecības.
grāmatvedība Ekonomisko zinātņu nozare, kas pētī šādu uzskaiti un kontroli. Attiecīgais mācību priekšmets.
Pieņemt eksāmenu Eksāmenā uzklausīt pārbaudāmās personas atbildi un dot oficiālu novērtējumu zināšanām (kādā mācību priekšmetā).
Gala eksāmeni (arī pārbaudījumi) Eksāmeni, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
iestājeksāmens Eksāmens, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē, aspirantūrā).
psihometrija Eksperimentālās psiholoģijas nozare, kas pēti psihisko procesu un parādību, to savstarpējo attiecību kvantitatīvās īpašības (piemēram, to intensitāti, ilgumu, rašanās ātrumu).
šiks Elegants, izsmalcināts, izmeklēts (piemēram, par apģērbu, priekšmetiem, telpām).
kulons Elektrības daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
vājstrāva Elektriskā strāva ar mazu strāvas stipruma vērtību.
sātstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums nepalielinās, ja palielina elektrodiem pielikto potenciālu starpību.
elektrifikācija Elektriskās enerģijas plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē), izvēršot lieljaudas elektrostaciju un elektriskās enerģijas pārvades sistēmu celtniecību.
farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
rezistors Elektriskās ķēdes elements, kas realizē pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai un rada iespēju regulēt strāvas spriegumu vai tās vērtību.
komutācija Elektriskās ķēdes ieslēgšana, atslēgšana, pārslēgšana (ar ierīču, aparātu palīdzību).
īssavienojums Elektriskās ķēdes noslēgšana, savienošana ar mazu pretestību. Atsevišķa elektriskās ķēdes elementa noslēgšana.
oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
ampērs Elektriskās strāvas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
segnetoelektrība Elektrisko parādību kopums, ko novēro segnetoelektriķos.
skaļrunis Elektroakustiska ierīce elektriskā signāla enerģijas pārvēršanai akustisko svārstību enerģijā skaņas frekvenču diapazonā.
relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas reaģē uz kādu fizikālu lielumu vai vairākiem elektriskiem lielumiem, lēcienveidīgi palielinot vai samazinot izejas lieluma vērtību noteiktās robežās.
magnetrons Elektronu lampa ultraaugstfrekvenču svārstību iegūšanai.
zīmenss Elektrovadītspējas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā. Sīmenss.
sīmenss Elektrovadītspējas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā. Zīmenss.
vingrinājums Elements darbību kompleksā (piemēram, sacensībās).
palīgelements Elements, kas palīdz nodrošināt sistēmas, kopuma galveno elementu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
serdenis Elements, ko ievieto veidnē, lai lējuma iekšējam dobumam veidotu vēlamo formu.
veidne Elementu kopums, kas veido dobumu lējuma iegūšanai.
sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ).
Balss aparāts Elpošanas ceļa orgāni, kas piedalās skaņu veidošanā (piemēram, balss saites, balsene, rīkles un deguna dobums, mēle).
Kā uguns Emocionāli straujš, ātri uzbudināms. Arī straujš (darbībā, rīcībā).
sašutums Emocionāls stāvoklis, kam ir raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
Tautas medicīna Empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu un šo zināšanu izmantošana praksē.
Tautas medicīna Empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu un šo zināšanu izmantošana praksē.
epika Episko darbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
epiķis Episku darbu autors.
Kašķa ērce Ērce, kas izraisa šādu slimību.
maksimālisms Eseru sīkburžuāzisks sabiedriski politisks novirziens, kas ignorēja buržuāziski demokrātiskās revolūcijas posmu un prasīja eseru maksimālās programmas tūlītēju realizāciju.
krimst Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem). Grauzt.
laizīt Ēst, ņemot barību šādā veidā.
traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģiskais.
traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģisms (1).
uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena. Ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
nomadi Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
Ieplaku ezeri Ezeri, kas rodas, iedobumiem zemes virsā piepildoties ar ūdeni.
fabulists Fabulu autors.
sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi.
Nabadzības apliecība Fakts, rīcība, kas liecina par garīgu aprobežotību, nespēju.
kadastrs Faktu sakopojums par feodālā vai kapitālistiskā zemes īpašuma lielumu, vērtību un ienākumiem no tā (valsts nodokļu aprēķināšanai).
pamats Faktu, likumsakarību, atziņu u. tml. kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci. Materiālo un garīgo parādību kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci.
piefantazēt Fantazējot radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
farizejisms Farizejam (2) raksturīgo īpašību kopums.
lirastis Fazānam līdzīgs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns (Austrālijā).
starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai.
sevišķs Filozofijas kategorija, kas atspoguļo vispārīgo un atsevišķo īpašību, parādību u. tml. vienību.
materiālisms Filozofijas virziens, kas atzīst dabu, esamību, matēriju par primāru, bet ideju, apziņu, garu par sekundāru.
ideālisms Filozofijas virziens, kas atzīst ideju, apziņu, garu par primāru, bet dabu, esamību, matēriju par sekundāru.
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
postenis Finanšu dokumenta, budžeta daļa, kurā norādīts ieņēmuma avots. Ieņēmuma vai izdevuma veids un apjoms.
nogatavoties Fizikālā, ķīmiskā procesā sasniegt lietošanas gatavību.
magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām.
modulācija Fizikālo īpašību maiņa (skaņām, to sakopojumiem).
izotropija Fizikālo īpašību neatkarība no virziena dotajā vidē.
Izotopiskais efekts Fizikālo un ķīmisko īpašību pārmaiņas, kuras izraisa kāda ķīmiska elementa atomu aizstāšana ar citiem šī paša elementa izotopiem.
spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
spožums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo izstarotās gaismas stiprumu attiecībā pret gaismas avota virsmas laukuma vienību.
piesātinājums Fizikāls lielums, kas izsaka krāsas tīrību un ko mērī ar spektrālās krāsas spožuma attiecību (procentos) pret kopējo spektrālās krāsas un baltās gaismas spožumu.
potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
darbs Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu.
jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darbu, kuru sistēma (piemēram, motors) veic vienā laika vienībā.
Elektriskais potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lauku un ko mērī ar darbu, kuru veic elektriskais lauks, pārvietojot elektrisko lādiņu.
spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
impulss Fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar ķermeņa masas un ātruma reizinājumu.
Spēka moments Fizikāls lielums, kas raksturo spēka spēju izraisīt ķermeņa rotācijas kustību.
Elektriskā pretestība Fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
elektrovadītspēja Fizikāls lielums, kas raksturo vielas īpašību, spēju vadīt elektrisko strāvu.
magnetohidrodinamika Fizikas nozare, kas pētī elektrību vadošo gāzu, šķidrumu, plazmu mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku.
elektrība Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu rašanos, pastāvēšanu, kustību, mijiedarbību.
mehānika Fizikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem.
elektrostatika Fizikas nozare, kas pētī nekustīgu elektrisko lādiņu mijiedarbību un to līdzsvara nosacījumus.
magnetostatika Fizikas nozare, kas pētī pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētiskai lauku īpašības un mijiedarbību.
konstitūcija Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību.
slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
nogurums Fiziskās un psihiskās darbības spēju, fiziskā spēka samazinājums, izsīkums (kādu darbību, apstākļu iedarbībā).
sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsta pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
koncertflīģelis Flīģelis ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
prosodija Fonētikas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
prosodija Fonētisko parādību kopums - skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
prosodija Fonētisko parādību kopums, kas veido dzejas formu.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
Leikocitārā formula Formula, ar ko izsaka leikocītu atsevišķo veidu procentuālo attiecību.
morālists Franču buržuāzisko morāles un sabiedrības kritizētāju rakstnieku grupa (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
prudonisms Franču sikburžuāziskā sociālisma un anarhisma teorētiķa P. Ž. Prudona mācība.
kājbumba Futbola bumba.
motobols Futbols, ko spēlē motociklisti ar īpašu, lielu bumbu.
Bultu maks Futrālis bultu glabāšanai.
Akadēmiskais gads Gada daļa, kad notiek mācības augstākajā mācību iestādē.
Mācību gads Gada daļa, kad notiek mācības mācību iestādē.
Mācību gads Gada daļa, kad notiek mācības mācību iestādē.
Akadēmiskais gads Gada daļa, kurā notiek mācības augstākajā mācību iestādē.
cerēt Gaidīt (ko), ilgoties (pēc kā), paredzot ko labu, vēlamu.
nogaidīt Gaidīt, kamēr pienāk, iestājas (izdevīgs laiks, laikposms). Gaidot, piemēram, izdevību, atrasties (kādu laikposmu kur).
pneimotorakss Gaisa uzkrāšanās vai arstnieciska ievadīšana pleiras dobumā.
Polarizēta gaisma Gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu, svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
optika Gaismas parādību kopums.
lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
kandela Gaismas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
glejs Gaišas krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību (sastopams kūdrainās, purvainās vietās).
špats Gaišs, caurspīdīgs vai puscaurspīdīgs nemetāliskais minerāls ar labu skaldību.
regālis Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, bultene burtu salikšanai. Plauktene.
plauktene Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, burtene burtu salikšanai.
procesors Galvenā ietaise, ierīce (elektroniskajā skaitļotājā), kas veic pēc programmas paredzēto informācijas apstrādi un vada visu (skaitļotāja) darbību.
pamatslānis Galvenā, nozīmīgākā (iaktu, parādību u. tml.) kopuma daļa.
pamatdisciplīna Galvenā, nozīmīgākā (zinātnes, sporta) nozare, galvenais, nozīmīgākais mācību priekšmets.
kofeīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu.
teīns Galvenais kālijos pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu. Kofeīns.
pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml. Arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
pamatbrīvības Galvenās, būtiskākās neierobežotās (norises, izpausmes) iespējas, arī tiesības. Tiesību galvenie (konstitucionālie) principi.
Ticības mācība Galveno kādas reliģijas dogmu kopums. Reliģisku atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās. Attiecīgais mācību priekšmets.
noteiksme Galveno, būtisko (kā) īpašību, pazīmju kopums.
kodols Galveno, raksturīgāko (cilvēka) īpašību kopums.
raksturs Galveno, raksturīgo (kā) satura īpašību, pazīmju kopums.
raksturs Galveno, raksturīgo (piemēram, parādības, norises, priekšmeta) īpašību, pazīmju kopums.
daba Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei). Būtība.
būtība Galveno, visraksturīgāko īpašību, attiecību kopums.
borščs Gaļas vira (ar bietēm, burkāniem, svaigiem kāpostiem un citām saknēm).
rasoļņiks Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus.
atmaksāt Gandarīt (kādam par viņa darbību, attieksmi ar attiecīgu darbību, attieksmi).
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.).
Elektriskais gans Ganību žogs, pa kuru plūst elektriskā strāva.
plaknulis Gara līste, ar ko, veicot apmešanas darbus, izlīdzina kādu masu, šķīdumu.
lete Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.).
sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
būtne Garīgo un fizisko īpašību kopums (cilvēkam).
krājums Garīgu vērtību, ideju, atmiņu kopums (indivīdam, cilvēku grupai).
džins Gars, dēmons (arābu un persiešu folklorā).
Mājas gars Gars, kas rūpējas par labklājību mājās.
buķete Garšas un aromāta īpašību kopums (parasti vīnam, tējai).
aršīna Garuma mērvienība - aptuveni 0,71 metrs (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
Jūras ass Garuma mērvienība - aptuveni 1,83 metri (angļu mērvienību sistēmā).
Jūras ass Garuma mērvienība - aptuveni 1,83 metri (angļu mērvienību sistēmā).
versts Garuma mērvienība - aptuveni 1067 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
sažens Garuma mērvienība - aptuveni 152, 176 vai 216 centimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
stadijs Garuma mērvienība - aptuveni 180 vai 190 metru (sengrieķu mērvienību sistēmā), 1000 metru (mūsdienu grieķu mērvienību sistēmā).
ass Garuma mērvienība - aptuveni 2,13 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
līnija Garuma mērvienība - aptuveni 2,5 milimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
colla Garuma mērvienība - aptuveni 2,54 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā) vai 2,36 centimetri (vācu mērvienību sistēmā).
pēda Garuma mērvienība - aptuveni 30,48 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā).
olekts Garuma mērvienība - aptuveni 56,14 centimetri (vecajā vācu mērvienību sistēmā).
jūdze Garuma mērvienība - aptuveni 7476 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā), aptuveni 1609 metri (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 9062 metri (vecajā vācu mērvienību sistēmā).
metrs Garuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
konfekcija Gatavo apģērbu un veļas rūpnieciska ražošana. Rūpnieciski ražoti gatavie apģērbi un veļa.
uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
vārīt Gatavot (ko, parasti ēdienu, arī ēdienu kopumu ēdienreizei), piemēram, lietošanai, uzglabāšanai, ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
vīkšķīt Gatavot (norisi, darbību u. tml.), arī gādāt (ko). Vīkšt.
vīkšt Gatavot (norisi, darbību u. tml.). Arī gādāt (ko). Vīkšķīt (2).
veidnēt Gatavot (veidzemes vai cita materiāla veidnes dobumu un ielietņu sistēmu), izmantojot veiduli vai šablonu.
Darināt pūru Gatavot audumus un apģērbus līgavas pūram.
organizēt Gatavot, rīkot (piemēram, pasākumu, kādu darbību).
rosīties Gatavoties (ko darīt). Rīkoties, lai veiktu (kādu darbību).
Gatavot stundu Gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
elegants Gaumīgs, izmeklēts, izsmalcināts (piemēram, par apģērbu, dzīvokļa iekārtu).
cēlgāze Gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus.
cirst Gāzt kokus (lielākā platībā), lai iegūtu kokmateriālu, malku vai lai atbrīvotu no kokiem kādu platību.
vāzt Gāzt otrādi dobu trauku, priekšmetu u. tml.
atburt Glābt (apburto), likvidējot būrumu. Likvidēt (būrumu).
pieglaimoties Glaimojot, arī iztopot censties iegūt (kāda) labvēlību.
apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
tempera Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādu krāsu un darbus darina uz dēļa, auduma, kartona.
plenērisms Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību. Arī plenērs.
plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību. Dabas mākslinieciska studēšana ārpus mākslinieka darbnīcas.
bezzobis Gliemene, kurai nav slēdzējzobu.
daiļrakstīšana Glītrakstīšana (mācību priekšmets).
aizgludināt Gludinot, līdzinot aizpildīt (nelielus iedobumus, bedrītes u. tml.).
mīksts Gļēvs, nenoteikts, vājš, padevīgs (par raksturu, gribu).
vājš Gļēvs, nevīrišķīgs (par sirdi kā cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopumu).
smaganas Gļotāda, kas sedz žokļu alveolāros izaugumus un zobu kakliņus.
Gotu burti Gotiskie burti.
raibaļa Govs ar raibu apmatojumu.
zeboīds Govs un zebu krustojums.
uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt (parasti zemi, zemes platību).
stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu.
Lietišķā grafika Grafikas veids - praktiski izmantojamu darbu (piemēram, pastmarku, etiķešu, vērtspapīru) gatavošana.
rakstība Grafiskas zīmes un to izmantošanas paņēmieni valodas vienību attēlošanai un teksta vienību saistīšanai un atdalīšanai.
raksts Grafisko zīmju sistēma informācijas fiksēšanai. Šādā sistēmā izmantoto zīmju formu, materiāla īpatnību kopums. Arī rakstība.
iegraizīt Graizot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu).
izgraizīt Graizot radīt, izveidot (kur robus, caurumus u. tml.).
gramatika Grāmata (piemēram, mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota vārdu un teikumu uz būve.
mācībgrāmata Grāmata lasītāju sistemātiskai izglītībai. Mācību grāmata.
noteicējs Grāmata, tabula u. tml. ar pazīmju aprakstiem (kā) noteikšanai.
aplikums Grāmatas vai burtnīcas apvākojums.
priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietvei priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā.
granulācija Graudveida sacietējums (augļa, piemēram, bumbiera, mīkstumā serdes tuvumā).
izgrauzt Graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
iegrauzt Graužot radīt (kur robu, caurumu).
iekrimst Graužot, skrubinot radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
izkrimst Graužot, skrubinot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
izgrebt Grebjot izveidot (piemēram, iedobumu, attēlu).
Galeniskais grebums Grebums galeniskā, koka stumbram šķērsām nozāģētā plāksnē.
smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piemēram, trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās).
smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piemēram, trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās).
Siekalu dziedzeri Gremošanas orgāni, kas izstrādā siekalas un ievada tās mutes dobumā.
delta Grieķu alfabēta ceturtais burts.
jota Grieķu alfabēta devītais burts (Ι, ι).
beta Grieķu alfabēta otrais burts.
omega Grieķu alfabēta pēdējais burts.
alfa Grieķu alfabēta pirmais burts (A, α).
pi Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts.
gamma Grieķu alfabēta trešais burts (Г).
ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei.
Iet pie tiesas Griezties tiesā (piemēram, ar sūdzību).
Iet pie tiesas Griezties tiesā (piemēram, ar sūdzību).
stratotips Griezums, atsegums, urbuma serde, no kā ir iespējams iegūt pilnīgu attiecīgās stratigrāfiskās vienības raksturojumu.
iegriezt Griežot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, robus).
izgriezt Griežot izveidot, radīt (piemēram, caurumu, robu priekšmetā).
urbināt Griežot vai grozot un spiežot (ko smailu kādā virsmā), veidot (tajā caurumu, dobumu).
urbināt Griežot vai grozot un spiežot (parasti ko smailu kādā virsmā), radīt (tajā) caurumu, dobumu.
savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
grubulis Grumbulis.
čokurs Grumbuļaina, nelīdzena pika.
grubuļains Grumbuļains.
grubuļots Grumbuļains.
grumbuļots Grumbuļains.
niezulis Grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi.
izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml., grūstot izjaukt kārtību.
samezglojums Grūti nokārtojams, atrisināms (piemēram, sabiedrisku parādību, problēmu) kopums. Sarežģījums (dzīvē, attiecībās).
Dekrēta atvaļinājums Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums.
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to).
izgulēt Guļot apmierināt vajadzību pēc miega.
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus). Guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu. Saburzīt. Saņurcīt.
ķert Gūstīt (kādu). Vajāt, tvarstīt, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
Vilkt lomu Gūt (kādu) labumu.
Vilkt lomu Gūt (kādu) labumu.
Atrast dzirdīgas ausis Gūt atsaucību.
Atrast dzirdīgās ausis Gūt atsaucību.
Atrast dzirdīgas ausis Gūt atsaucību.
atbalsoties Gūt atsaucību. Rast atbalsi.
dabūt Gūt iespēju, izdevību (ko darīt).
Nākt pie pārliecības Gūt pārliecību.
profitēt Gūt peļņu, ienākumu, arī kādu labumu.
rast Gūt, saņemt (no citiem, piemēram, palīdzību, izpratni).
radioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī paaugstinātas radioaktivitātes ietekmi uz iedzimtību.
transdukcija Ģenētiskā materiāla pārnešana no vienas baktērijas uz citu ar bakteriologa starpniecību.
poligonometrija Ģeodēzisko darbu mērīšanas metode - tādu punktu izvēle un iezīmēšana dabā, kuri ir daudzstūru virsotnes un kuru atrašanās vietu nosaka, izmērījot leņķus un malu garumu.
okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā.
kartogramma Ģeogrāfiskā karte, kurā grafiski (ar svītrojumu, krāsojumu) parādīti statistiski dati (par kādu parādību) noteiktā teritorijā.
topogrāfija Ģeogrāfisko (apvidus) pazīmju kopums, kas ģeogrāfiski raksturo kādu apdzīvotu vietu vai administratīvi teritoriālu vienību.
radioģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī atomu kodolu dabisko pārvērtību likumības Zemes garozā un šo pārvērtību izpausmi ģeoloģiskajos procesos.
vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
stratigrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
spīlēt Ģērbt (pārāk šauru apģērbu). Vilkt kājās (pārāk šaurus apavus, šauras zeķes).
Mesties plikam Ģērbt nost visu apģērbu.
Mesties plikam Ģērbt nost visu. apģērbu.
sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu. Šīs cilšu grupas piederīgie.
Praktiskā ģimnāzija Ģimnāzija (buržuāziskajā Latvijā), kurā lielu vērību veltī mājturībai.
Praktiskā ģimnāzija Ģimnāzija (buržuāziskajā Latvijā), kurā lielu vērību veltīja mājturībai.
Reālā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
Humanitārā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī humanitārajiem priekšmetiem.
Humanitārā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī humanitārajiem priekšmetiem.
Klasiskā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī humanitārajiem priekšmetiem.
Klasiskā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī latīņu un sengrieķu valodai, antīkajai literatūrai.
ortohēlijs Hēlijs, kura atomu apvalkos abu elektronu spini ir vērsti vienā un tai pašā virzienā.
spiedienaugstums Hidraulikā - lielums, ar ko raksturo šķidruma plūsmas īpatnējo (pret masas vienību attiecināto) enerģiju kādā punktā.
hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību un mijiedarbību ar tajos iegremdētiem ķermeņiem vai ar cauruļvadu sienām.
psihohigiēna Higiēnas nozare, kas izstrādā pasākumus psihisko slimību novēršanai.
Radiācijas higiēna Higiēnas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz cilvēka organismu un izstrādā pasākumus aizsardzībai pret šo starojumu.
tūre Horeogrāfiskas norises daļa - noteiktu kustību, darbību kopums. Arī dejotāja apgrieziens.
bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts koks, pie kura piestiprina priekšburas.
parodontoze Hroniska zobu un parodonta slimība.
Subjektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
Subjektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
metafizika Ideālistiskajā filozofijā - mācība par esošā būtību, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
intuīcija Ideālistiskajā filozofijā - mistiska spēja izzināt patiesību bez iepriekšējas zinātniskas pieredzes un loģiskiem slēdzieniem.
absolūts Ideālistiskajā filozofijā - mūžīgs, nemainīgs, beztelpisks visu lietu un parādību pirmpamats (ideja, gars, dievība).
kontemplācija Ideālistiskajā filozofijā, reliģijā - intuitīva, emocionāli mistiska domas darbība, kas saista apziņu ar garīgo esamību.
iracionālisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas ierobežo vai noliedz racionālas izziņas iespējas un aizstāj to, piemēram, ar intuīciju, instinktu, ticību.
kreacionisms Ideālistisks bioloģijas virziens, kas organiskās pasaules izcelšanos un daudzveidību izskaidro ar dievišķo radīšanu.
deisms Ideālistisks filozofisks uzskats (17. un 18. gadsimtā), kas dievu vai dievišķu spēku atzīst par pasaules pirmcēloni, bet noliedz dievu kā personību un viņa iejaukšanos dabā un sabiedrībā.
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
ieburāt Iebraukt (kur iekšā) - par buru kuģi, buru laivu.
iebuksnīt Iebukņīt (1).
iebuksnīt Iebukņīt (2).
ieburnīt Ieburzīt (1).
pārcirst Iecērtot veidot (zobus nodilušai vīlei) vēlreiz, no jauna.
departaments Iedalījums (parasti augstākais) buržuāzisko valstu administratīvajās, kā arī tiesu iestādēs.
iekārtot Iedalīt (piemēram, darbus) noteiktā kārtībā.
vadība Iedarbība, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (fizikālas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas, norises) funkcionēšanu, darbošanos kādā veidā.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.).
savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.). Kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
izdobums Iedobums (1).
iere Iedobums krāsns mūrī (kur var ko žāvēt, sildīt).
rieris Iedobums krāsns mūrī (kur var ko žāvēt, sildīt). Iere (1).
ligzda Iedobums, padziļinājums, vieta (kā) ievietošanai.
pasekne Iedobums, padziļinājums. Vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai.
dobe Iedobums, pasekls padziļinājums (kāda priekšmeta virsmā).
dobulis Iedobums, pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
pakāpiens Iedobums, robs (parasti mākslīgs) slīpā vai stāvā virsmā.
meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm).
iebarot Iedot barību (dzīvniekam). Pabarot.
uzdot Iedot tūlītējai uzģērbšanai (apģērbu, apģērba gabalu).
aizlauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus). Satricināt (psihiski).
ielauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus). Satricināt (psihiski).
nosliece Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomu).
slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.). Sliecība (2), nosliece (3).
sliecība Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.). Slieksme (2), nosliece (3).
aparteids Iedzīvotāju dalīšana pēc rases pazīmēm, kādu tautību nošķirot no citām kā beztiesīgu vai mazāk tiesīgu.
dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecības darbu. Process --> dispanserizēt.
Apdzīvotības blīvums Iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
Apdzīvotības blīvums Iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
Iedzīvotāju dabiskā kustība Iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņas sakarā ar dzimstību un mirstību.
Iedzīvotāju dabiskā kustība Iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņas sakarā ar dzimstību un mirstību.
aprobīt Iegriezt, iecirst robus (visapkārt, parasti kokam).
Atrast ceļu uz sirdi Iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
Piekļūt sirdij Iegūt (kāda) uzticību, simpātijas.
Piekļūt sirdij Iegūt (kāda) uzticību, simpātijas.
piekļūt Iegūt (kāda) uzticību.
samesties Iegūt (kādu īpašību), sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā.
izcīnīt Iegūt (labu) rezultātu (sporta sacensībās).
izdabūt Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību.
tikt Iegūt (parasti ko nevēlamu, piemēram, slimību).
ievākt Iegūt (ražu, piemēram, nopļaujot labību, noņemot dārzeņus vai augļus) un novietot (parasti kur iekšā) uzglabāšanai.
izdabūt Iegūt ar darbu, pūlēm (piemēram, materiālas vērtības).
Atrast ceļu uz sirdi Iegūt atsaucību, simpātijas u. tml.
Atrast ceļu uz sirdi Iegūt atsaucību, simpātijas u. tml.
folklorizēties Iegūt folkloras funkcijas (par daiļdarbu, skaņdarbu, deju).
izglītoties Iegūt izglītību, zināšanas.
pagūt Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
paspēt Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
Tikt uz zaļa zara Iegūt labklājību.
Tikt uz zaļa zara Iegūt labklājību.
iznirt Iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku). Izvirzīties uzmanības centrā.
izlietot Iegūt labumu, atbalstu (no apstākļiem, situācijas) kādā darbībā.
aiziet Iegūt noteiktu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
Nākt pie pārliecības Iegūt pārliecību.
naturalizēties Iegūt pilsonību (par ārvalstnieku, bezvalstnieku).
iemanīties Iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
uzkundzēties Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.). Ar vardarbību vai viltu pakļaut.
iespēkoties Iegūt, arī atgūt spēku, veselību (parasti pakāpeniski).
vākt Iegūt, gādāt (sev barību) - par dzīvniekiem.
izsūkt Iegūt, izmantojot citu cilvēku darbu.
saņemt Iegūt, izmantot, parasti savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (piemēram, medicīnisku procedūru); tikt apgādātam (piemēram, ar organismam nepieciešamo barību).
ievākt Iegūt, sagādāt (barību) - par dzīvniekiem.
sapelnīt Iegūt, saņemt par darbu, rīcību u. tml. (piemēram, uzslavas, sodus).
iežņaugt Ieģērbt (ļoti šaurā apģērbā cilvēku, viņa ķermeņa daļas). Cieši ietvert (cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par apģērbu.
Atrast ceļu - atrast Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību.
Atrast ceļu Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību.
ievandīties Iejukt (cilvēku burzmā, starp cilvēkiem).
reproduktors Iekārta (parasti radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai dzirdamās skaņās.
vulkanizators Iekārta vulkanizācijas darbu veikšanai.
radioraidītājs Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos.
palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt galvenās iekārtas, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
Barības galds Iekārta, kur ēdināšanas laikā novieto dzīvniekiem paredzēto barību.
paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
Daļiņu paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina lādētās daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko vai magnētisko lauku.
instrumentēt Iekārtot (skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
orķestrēt Iekārtot (skaņdarbu) orķestrim. Instrumentēt (1).
iekluburot Ieklumburot.
ieklunkurot Ieklumburot.
iestarpināt Iekļaut (kādu darbību, pasākumu) starp citām darbībām, pasākumiem.
integrēt Iekļaut kādā vienībā. Papildināt, pilnveidot, izveidot par veselu vienību.
pamatot Iekļaut spriedumu, domu kopumā faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību.
iespiesties Iekļūt ar varu, viltu. Iekļūt pret kāda gribu.
iekopties Iekopt saimniecību.
izplunčāties Iekrītot ūdenī, samērcēties, izpeldēties (pret savu gribu).
karburatormotors Iekšdedzes motors, kam degmaisījumu sagatavo karburatorā.
kamera Iekšēja (parasti piepūšama) daļa apriepojumam, bumbai.
Iekšējā asiņošana Iekšēja asins izplūšana organisma audos vai dobumos.
kamera Iekšējā doba daļa (augā). Dobums (organismā, orgānā).
entoderma Iekšējais šūnu slānis zarndobumaiņiem.
iekšas Iekšējie, parasti vēdera dobuma, orgāni (cilvēkam).
endoskopija Iekšējo orgānu dobumu apskate ar endoskopu.
trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos.
ievilcināt Ielaist (slimību).
iespeķot Ielikt, iespiest speķa, arī sīpolu, ķiploku, burkānu gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
aizlocīt Ielokot (lapu burtnīcā, grāmatā u. tml.), iezīmēt (kādu lappusi).
Gūt grozu Iemetot bumbu grozā, iegūt punktu(s) basketbola spēlē.
ieaijāt Iemidzināt (piemēram, par klusumu, vienmērīgu skaņu, kustību).
Nelaimīgi iemīlēties Iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību. Iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
Eksistences minimums Ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (piemēram, pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu.
Eksistences minimums Ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (piemēram, pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu.
pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka karaspēka kustību (pa šo ceļu).
Augstu kāpt Ieņemt ievērojamu sabiedrisko stāvokli, iegūt lielu materiālu nodrošinātību.
ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piemēram, sacensību, arī salīdzinājuma rezultātā).
ēst Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
paredzēt Iepriekš iecerēt, ieplānot (rīcību, pasākumu u. tml.).
šifrs Iepriekš norunāta burtu u. tml. lietošanas sistēma slepenai informācijas fiksēšanai, pārraidei.
avanss Iepriekšēja samaksa (par darāmo darbu, par vēl nesaņemto preci u. tml.).
Literārais mantojums Iepriekšējo paaudžu rakstnieku daiļdarbu kopums.
izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā. Preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību.
rehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā godājamā sociālā stāvokļa atjaunošana (parasti ar juridisku aktu).
priekšnoteikums Iepriekšēju, atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci.
Iesist vārtus Ieraidīt (bumbu, ripu u.tml.) vārtos, iegūt punktu (piemēram, futbola, hokeja spēlē).
iedzīt Ieraidīt (kur iekšā futbola bumbu, hokeja ripu u. tml.).
Ievadīt bumbu (arī ripu) vārtos Ieraidīt bumbu (ripu) vārtos (sporta spēlēs).
Iemest vārtus (arī grozu) Ieraidot (piemēram, bumbu) vārtos (grozā), iegūt punktu(s) (sporta spēlē).
Iegūt vārtus (arī grozu) Ieraidot, piemēram, bumbu vārtos (grozā), iegūt punktu(s) sporta spēlē.
Gūt vārtus (arī grozu) Ieraidot, piemēram, bumbu, vārtos (grozā), gūt punktu(s) sporta spēlē.
Gūt vārtus Ieraidot, piemēram, bumbu, vārtos, gūt punktu(s) (sporta spēlē).
Iemest (arī iesist) vārtus Ieraidot, piemēram, bumbu, vārtos, iegūt punktu(s) (sporta spēlē).
imatrikulācija Ierakstīšana augstākās mācību iestādes studentu sarakstā.
izlikt Ierakstīt (sekmju vērtējumu) par mācību gadu, tā daļu (žurnālā, liecībā u. tml.).
imatrikulēt Ierakstīt (studentu) augstākās mācību iestādes studentu sarakstā.
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus). Būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.).
ienākt Ierasties, lai apmestos uz dzīvi, darbu u. tml.
ieskurbums Iereibums.
turnikets Ierīce (piemēram, rotējoša krusteņa veidā), ko novieto pie ieejas sabiedriskās vietās, lai regulētu cilvēku kustību.
Elektromagnētiskais sūknis Ierīce elektrības vadītāju šķidrumu pārsūknēšanai, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu, kas plūst pa šķidrumu.
Elektromagnētiskais sūknis Ierīce elektrības vadītāju šķidrumu pārsūknēšanai, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu, kas plūst pa šķidrumu.
termoanemometrs Ierīce gāzes vai šķidruma plūsmas ātruma mērīšanai, izmantojot sakarību starp plūsmas ātrumu un plūsmā ievietota devēja siltumatdevi.
galvanoskops Ierīce mazu strāvas vērtību konstatēšanai līdzstrāvas elektriskajā ķēdē un šīs strāvas virziena noteikšanai.
seismometrs Ierīce seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai.
batometrs Ierīce, ar kuru dažādā dziļumā ņem paraugus no ūdenskrātuvēm, urbumiem.
turbīna Ierīce, iekārta u. tml., kas veic darbu, griežoties ap savu asi.
kompensators Ierīce, iekārta, kas līdzsvaro, novērš (kā) iedarbību.
perforators Ierīce, ietaise caurumu, robu u. tml. veidošanai (kādā materiālā).
rezistordevējs Ierīce, kas maina pretestību fizikāla lieluma ietekmē.
aritmogrāfs Ierīce, kas mehāniski veic aritmētiskās darbības un automātiski reģistrē apstrādājamos skaitļus un darbību rezultātus.
Pjezoelektriskais pārveidotājs Ierīce, kas mehānisko svārstību enerģiju pārvērš elektrisko svārstību enerģijā vai otrādi, izmantojot pjezoelektrisko efektu.
palīgierīce Ierīce, kas palīdz nodrošināt galvenās ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
karburators Ierīce, kas sagatavo gaisa un šķidrās degvielas optimālo degmaisījumu karburatormotora darbībai.
Gludināmais dēlis Ierīce, uz kuras gludina (veļu, apģērbu).
iegrožot Ierobežot kustību brīvību (dzīvniekiem), uzliekot iejūga piederumus, arī ieslogot (kur).
Pievilkt grožus, arī saņemt grožus stingrāk Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
Pievilkt grožus, arī saņemt grožus stingrāk Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
Pievilkt grožus stingrāk, arī saņemt grožus stingrāk Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
Saņemt grožus stingrāk, arī pievilkt grožus Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingti.
saistīties Ierobežot savu darbības, rīcības brīvību ar pienākumiem, nosacījumiem u. tml.
artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi.
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību
uzkurināt Ierosināt (kādu), parasti straujai, spēcīgai, darbībai. Arī uzbudināt (1), uzkūdīt.
iekustināt Ierosināt (norisi, darbību).
atmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai (cilvēkus, sabiedrību u. tml.).
uzvedināt Ierosināt, pamudināt (uz kādām domām, rīcību u. tml.).
uzmusināt Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, negodīgu rīcību).
zaķauss Ierotīts, saburzīts (parasti burtnīcas) lapas stūris.
noalgot Iesaistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
pasākt Iesākt (darbību, norisi), arī iesākt veidot, izstrādāt (ko); arī uzsākt.
iebubināties Iesākt bubināt un tūlīt apklus (par Zirgu).
aizbubināties Iesākt bubināt un tūlīt apklust. Iebubināties (biežāk).
iebuldurēties Iesākt buldurēt un tūlīt apklust (par tītaru).
ieburbuļoties Iesākt burbuļot un tūlīt pārstāt.
uzburbuļot Iesākt burbuļot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, burbuļot.
ieburkšķēties Iesākt burkšķēt (1) un tūlīt pārstāt.
uzburzguļot Iesākt burzguļot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot.
ierēkties Iesākt radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu). Īsu brīdi radīt asu, skarbu, skaļu troksni.
iesaukt Iesākt saukt, saukāt (priekšmetu, parādību u. tml.) kādā vārdā, vārdu savienojumā. Dot nosaukumu.
uzliesmot Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību, sāpēm u. tml.). Īsu brīdi spēcīgi izpausties, parādīties.
uzmirdzēt Iesākt spilgti izpausties (par pozitīvu īpašību, parādību). Īsu brīdi spilgti izpausties.
iestāt Iesākt un turpināt (parasti darbību).
ieķēpāt Iesākt, parasti neveiksmīgi (piemēram, darbu).
piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību).
albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
uzsist Iesist (ar roku, dūri kādam, pa ko, uz kā), parasti, paužot savu attieksmi, pievēršot uzmanību u. tml.
iespēlēt Ieskaņot (instrumentālu skaņdarbu).
piestādīt Iesniegt (dokumentu), parasti pieprasot samaksu, atlīdzību.
startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē).
apstrīdēt Iesniegt prasību (tiesā), lai atzītu par nepieņemamu, nepamatotu, nepareizu (kādu stāvokli, lēmumu, dokumentu u. tml.).
pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu nolūkā grozīt tiesas vai citas sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa. Sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
tipometrija Iespied darbu salikuma elementu (piemēram, burtu, līniju, atkāpju) mērīšana, tās paņēmienu kopums.
tercija Iespiedburti, kuru augstums ir 16 punkti.
nonparelis Iespiedburti, kuru augstums ir 2,256 milimetri.
korpuss Iespiedburti, kuru augstums ir 3,76 milimetri.
cicero Iespiedburti, kuru augstums ir 4,5 milimetri (lieto, piemēram, bērnu grāmatās, virsrakstos).
petits Iespiedburti, kuru augstums ir aptuveni 3 milimetri.
periodika Iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu) kopums, kurus izdod regulāri, noteiktos termiņos.
tipolitogrāfija Iespieddarbu izgatavošana ar tipogrāfiskiem un litogrāfiskiem paņēmieniem.
iespiedprodukcija Iespieddarbu kopums.
lasāmība Iespieddarbu skaits, kuri gada laikā izsniegti vidēji katram bibliotēkas lasītājam.
Jaunā druka Iespiedums ar antīkvas burtiem.
Jaunā druka Iespiedums ar antīkvas burtiem.
Vecā druka Iespiedums ar gotiskajiem burtiem.
Vecā druka Iespiedums ar gotiskajiem burtiem.
merkurogrāfija Iespiedums no metāla plātnēm, kas nesavienojas ar dzīvsudrabu.
Bāriņu tiesa Iestāde (pirmspadomju Latvijā), kas ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
kabinets Iestāde vai iestādes nodaļa, piemēram, mācību, metodiskā, ārstniecības darba sekmēšanai.
videocentrs Iestāde videoierakstu izdarīšanai, pavairošanai un videokasešu nomāšanai. Arī ierīču komplekss attiecīgo darbību veikšanai.
laboratorija Iestāde, arī tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu. Speciāli iekārtota telpa zinātniskiem pētījumiem.
Bāriņu tiesa Iestāde, kas iecēla aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzraudzīja viņu darbību.
kuratorija Iestāde, kas nodrošina aizbildnību, aizgādnību.
kombināts Iestāde, kurā apmāca kādas profesijas speciālistus vai ceļ kādas nozares strādnieku kvalifikāciju. Starpskolu mācību, ražošanas un skolēnu profesionālās orientācijas iestāde.
šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
kontrole Iestāde, personas, kas pārbauda (piemēram, citas iestādes vai kādas atbildīgas personas darbu).
kantoris Iestāde, uzņēmums, kas organizē un vada (kādas nozares) darbu, veic finansiālas operācijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde, uzņēmums.
stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu darbību veikšanai kādā teritorijā. Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
Juridiska persona Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
Juridiskā persona Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
kredītrīkotājs Iestādes vai organizācijas vadītājs, kam ir tiesības rīkoties ar budžetā apstiprinātajiem asignējumiem.
kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi.
apstādīt Iestādot (ko), aizņemt (kādu platību).
pāriet Iestāties citā mācību iestādē, citā mācību iestādes nodaļā.
iesiet Iestiprināt (grāmatu, burtnīcu u. tml.) vākos.
ievākot Iestiprināt vākos (iespieddarbu).
Likt zobus Iestiprināt zobu protēzes.
Likt zobus Iestiprināt zobu protēzes.
uzvest Iestudēt un izrādīt (lugu, muzikāli dramatisku darbu u. tml.).
putēt Iet bojā, tikt zaudētam (piemēram, par saimniecību, īpašumu).
Līst priekšā Iet, neievērojot rindas kārtību.
palīgietaise Ietaise, kas palīdz nodrošināt galvenās ietaises, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
izvirzīt Ieteikt (kādu, kāda darbu, piemēram, apbalvošanai).
iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
nosacīt Ietekmēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu.
audzināt Ietekmēt, veicināt (sabiedrības vai indivīda) garīgo attīstību, izaugsmi, vadīt to vēlamajā virzienā.
kreatūra Ietekmīgas personas ieliktenis, kas paklausīgi izpilda sava aizgādņa gribu.
reprezentabls Ietekmīgs, iespaidīgs (piemēram, ar savām īpašībām, darbību) - par cilvēku, cilvēku grupu.
un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo kontekstu.
injicēt Ievadīt (šķidru vielu) audos vai ķermeņa dobumos ar dobu adatu.
potēt Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
vakcinēt Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
katetrizēt Ievadīt katetru (ķermeņa dobumā, asinsvadā).
tamponēt Ievadīt tamponu (brūcē vai organisma dobumā).
ievadīt Ievazāt, (mikrobus, netīrumus kur, piemēram, brūcē).
ierobīt Ieveidot (kādā virsmā robu).
iegrauzties Ieveidoties (kur) straumes, viļņu, ledāju iedarbībā (piemēram, par gravām, iedobumiem).
deformēt Ievērojami pārveidoti attēlot mākslas darbā (priekšmetu, parādību).
rēķināties Ievērot savā rīcībā, darbībā (kāda) gribu, vajadzības u. tml.
ievazāt Ievest līdz ar sevi vai līdz ar ko citu (kur, piemēram, infekcijas slimību ierosinātājus).
pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
Ievest kārtību Ieviest, nodibināt kārtību.
iekārtot Ieviest, nodibināt noteiktu kārtību.
Laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Ieviesties, nostiprināties (piemēram, par parādību sabiedrībā, īpašību).
ieslodzījums Ievietošana valsts varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē), atņemot brīvību. Rezultāts --> ieslodzīt (2).
iesērt Ievietot (parasti labību, linus) kaltēšanai (rijā).
Ieņemt vietu Ievietoties, aizņemot kādu platību, telpu.
Ieņemt vietu Ievietoties, aizņemot kādu platību, telpu.
aizskrambāt Ievilkt nedziļu skrambu. _biežāk_ Ieskrambāt.
ieraidīt Ievirzīt (kur iekšā, piemēram, bumbu, ripu).
ielaist Ievirzīt (piemēram, izcilni iedobumā) tā, ka cieši iekļaujas.
tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros vai naftas urbumos.
serde Iežu materiāls, kas ir iegūts ģeoloģiskās izpētes urbumā.
sadzīve Ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas sfēras) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā. Ar šādu ikdienas dzīvi saistīto darbību, norišu, izturēšanās veidu kopums.
izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu.
lolot Ilgāku laiku glabāt apziņā, atmiņā, domās (piemēram, nodomu, cerību).
izrēkties Ilgāku laiku radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
Izbrist kūti Ilgāku laiku strādāt smagus darbus kūtī.
Izbrist kūti Ilgāku laiku strādāt smagus darbus kūtī.
velēties Ilgāku laiku velēt, veikt ar velēšanu saistītus darbus.
nosmēķēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt veselību.
noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību.
nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties (ar sāpēm, slimību, nogurumu u. tml.).
nolocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam).
nolīkāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam). Nolīkņāties.
nolīkņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam). Nolocīties (3).
izburties Ilgāku laiku, daudz burt.
izkombinēties Ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko).
izdarīties Ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus).
izblēņoties Ilgāku laiku, daudz darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
izkulties Ilgāku laiku, daudz kult (labību).
izdzenāties Ilgāku laiku, daudz ripināt, virzīt (bumbu, ripu u. tml.) no vienas vietas uz citu.
izsēdēt Ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu).
kapāties Ilgāku laiku, daudz strādāt (parasti ko samērā vieglu, piemēram, sīkus zemes darbus). Noņemties (ar ko).
novalkāt Ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus).
nēsāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (kādā noteiktā apģērbā), ilgāku laiku, parasti valkāt (noteiktu apģērbu, apavus).
valkāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā). Ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus).
Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.). Būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
lolot Ilgoties (pēc kā), ar maigumu, sirsnību daudz domāt (par ko).
kvernēt Ilgstoši (parasti negribot) strādāt, darīt (vienmuļu darbu).
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
grauzt Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) - par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
vilkties Ilgt, norisināties (parasti lēni) - par darbību, procesu.
neokoloniālisms Imperiālistisko valstu politika, kuras mērķis ir jaunās formās saglabāt vai nodibināt savu ekonomisko un politisko kundzību bijušajās kolonijās un puskolonijās pēc koloniālisma sistēmas likvidēšanas.
sambo Indiāņu un nēģeru jaukto laulību pēctecis (Dienvidamerikā).
atropīns Indīga viela, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piemēram, sāpju remdināšanai, acu slimību ārstēšanai).
raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās
personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
individualizācija Indivīda izdalīšana pēc tā raksturīgākajām īpašībām. Katras atsevišķas vienības īpatnību ievērošana (pētījot priekšmetu vai parādību kopumu).
patība Indivīda, parasti tā apzinātais, būtiskāko, nozīmīgāko psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
privātstunda Individuāla mācību nodarbība ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
kolektivizācija Individuālo zemnieku saimniecību brīvprātīga apvienošanās kolektīvās (kooperatīvās) saimniecībās.
individualizācija Individuālu īpatnību izveidošana (parasti mākslas tēlam).
henrijs Induktivitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
ķīmijterapija Infekcijas slimību ārstēšana ar ķīmiskām vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimību izraisītājiem. Ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām.
seroterapija Infekcijas slimību ārstēšana ar serumiem.
notācija Informācijas fiksēšanas sistēma, kurā izmanto speciālus simbolus (burtus, ciparus, nosacītas zīmes u. tml.). Pieraksts, kurā izmantota šāda sistēma.
priekšspēle Instrumentāla, parasti neliela, epizode, kas ievada skatuves skaņdarbu. Plašāks sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko tā galvenā tēma vai daļa (daļas). Arī ievads.
programmatisms Instrumentālu skaņdarbu veidojums ar noteiktu vārdos izteiktu programmu, kas atsedz to saturu.
kamermūzika Instrumentālu vai vokālu skaņdarbu kopums nelielam izpildītāju sastāvam.
pārinstrumentēt Instrumentēt (skaņdarbu) vēlreiz, no jauna.
endoskops Instruments ar optisku sistēmu un apgaismošanas ierīci (ķermeņa dobumu un dobu orgānu apskatei).
laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
torakoskops Instruments pleiras dobuma apskatei.
adata Instrumentu, mehānismu daļas (bultas, rādītāji u. tml.), kam ir adatveida forma.
piesēdēt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt darbu, kas veicams sēžot.
reklāma Interesantā, saistošā formā sniegta informācija ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml. Teksts, attēls, kinofilma, radioraidījums, televīzijas raidījums u. tml., kas satur šādu informāciju.
josla Intervāls, kura robežās kāds lielums var mainīt savu vērtību.
mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese. Mīlestība (2).
inventarizācija Inventāra, arī īpašumu, prasību, saistību reģistrēšana, attiecīga sarakstu sastādīšana. Pārbaude un reģistrēšana.
sapieris Inženierkaraspēka karavīrs, kas specializējies inženiertehnisku darbu veikšanā.
leģions Īpaša karaspēka daļa (dažu buržuāzisko valstu armijā).
siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību. Sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība.
līnijtiesa Īpaša tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri apdraud (dzelzceļa vai ūdensceļu) transporta normālu darbību.
karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Kara bāze.
Kara bāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Karabāze.
izlase Īpaši izraudzītu daiļdarbu, rakstu u. tml. sakopojums.
izlase Īpaši izraudzītu priekšmetu, parādību grupa (piemēram, pētīšanai, novērošanai).
tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli). Tautas skaitīšana.
Tautas skaitīšana Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli). Tautskaite.
Darba vingrošana Īpaši vingrojumi darba dienas režīmā, lai uzlabotu darbaļaužu veselību, paaugstinātu darbaspējas.
lepnums Īpašība, īpašību kopums (cilvēkam), ar kurām lepojas, kuras dara godu.
spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (materiālam), kas rada iespēju (to) skaldīt (1).
skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (materiālam), kas rada iespēju (to) skaldīt (2).
spēja Īpašība, īpašību kopums (organismam, tā daļām, procesiem tajā), kas nodrošina (organisma, tā daļu) bioloģiskās norises.
sakarsējamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielai), kas ļauj (to) sakarsēt (1).
savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus. Arī saistāmība (2).
skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (piemēram, vielai, molekulām, atomiem), kas rada iespēju (tos) skaldīt (4).
spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu.
priekšrocība Īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem. Pārākums, pārsvars.
saistāmība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) saistīt (1).
savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (1).
savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (3).
savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (4).
saistāmība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piemēram, vielas).
spīdība Īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina (vielai, priekšmetam u. tml.) spēju izstarot vai atstarot gaismu.
lielums Īpašība, īpašību kopums, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
Radības (arī kvalitatīvais) īpašības vārds Īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
Kvalitatīvais (arī kādības) īpašības vārds Īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
darbība Īpašību izpausme (vielām, fizikālām vai ķīmiskām parādībām).
slīdamība Īpašību kopums (kā virsmai), kas nodrošina ķermenim iespēju slīdēt (pa to).
vadāmība Īpašību kopums (kādai sistēmai, piemēram, iekārtai, ierīcei), kas nodrošina iespēju pakļaut (tās) darbību noteiktai vadībai.
variējamība Īpašību kopums (kam), kas nodrošina iespēju (to) variēt (1).
nezūdamība Īpašību kopums (matērijai), kuras padara (ko) neiznīcināmu un saglabā (tā) kvantitāti pārvēršanās procesos.
lielums Īpašību kopums (parasti apjoms), ko raksturo, salīdzinot ar kādu citu priekšmetu, parādību.
saīsināmība Īpašību kopums (parasti priekšmetam), kas ļauj samazināt (tā) garumu.
vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms. Plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu.
tulkojamība Īpašību kopums (piemēram, tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā.
apjoms Īpašību kopums (priekšmetam), ko veido garums, platums un augstums.
tiesībsubjektība Īpašību kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam.
spēks Īpašību kopums, kas nodrošina psihiskas norises, to izpausmi.
Tīras asinis Īpašību kopums, kas piemīt dzīvniekam, kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukuma.
samērojamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) samērot (3).
šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (1).
šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (2).
šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (3).
vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
ražīgums Īpašību kopums, spēja (iekārtai, ierīcei u. tml.) veikt (noteiktā laikposmā) kādu darbu, radīt produkciju.
organoleptika Īpašību noteikšana (produktiem, materiāliem u. tml.) ar maņu orgāniem.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla mākslinieciski idejisko vispārinājumu tajā.
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā).
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā).
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā).
nozīme Īpašību, pazīmju kopums, kurā izpaužas (kā) vērtība, ietekme, arī būtība (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms.
puse Īpašību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, raksturā, uzskatos).
piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts baits sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
naktspods Īpašs pods ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai.
pods Īpašs podveida trauks ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai: naktspods.
eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
leģionārs Īpašu karaspēka daļu karavīrs (dažu buržuāzisko valstu armijā).
siekalas Īpašu mutes dobuma dziedzeru sekrēts - šķidrums bez krāsas un garšas.
ķīla Īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml., ar ko nodrošina saistību izpildi. Nodrošinājums, ko dod šāds īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml.
izdarība Īpatnēja (dzīvnieku) darbība vai darbību kopums.
nokrāsa Īpatnēja (kā) pazīme, īpašība (kādu pazīmju, īpašību kopumā).
izdarība Īpatnēja (piemēram, tradicionāla) darbība vai darbību kopums.
individualitāte Īpatnību kopums (piemēram, dzīvniekam).
palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (mākslā).
palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, psihiskam stāvoklim).
hermafrodīts Īpatnis, kam ir abu. dzimumu sistēmas.
pi Iracionāls skaitlis (3,14159...), kas izsaka riņķa līnijas garuma attiecību pret diametra garumu.
irbis Irbulis (1).
irbs Irbulis (1).
Viegla augsne (arī zeme) Irdena smilts augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
Viegla zeme (arī augsne) Irdena smilts zeme, arī augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
irigators Irigācijas darbu speciālists.
rezumēt Īsi secināt, konstatēt (kā) būtību. Koncentrēti apkopot (būtisko, galveno, nozīmīgāko).
atsauksme Īss kritisks apskats, arī recenzija (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku apcerējumu).
priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
risēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību). Risināties (1), ritēt (3).
ritēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību). Risināties (1).
risināties Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību). Ritēt (3).
bonas Īstermiņa saistību raksti, kas dod tiesību saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
nobubināt Īsu brīdi bubināt un pārstāt bubināt (par zirgu).
noburkšķināt Īsu brīdi burkšķināt un pabeigt burkšķināt.
uzsmaidīt Īsu brīdi smaidot, pievērst savu uzmanību (kādam, kam).
uzbungot Īsu brīdi, arī reizēm bungot (kādam, kam, pa ko).
nobuldurēt Īsu brīdi, vienu reizi buldurēt (par tītaru).
noburbuļot Īsu brīdi, vienu reizi burbuļot.
noburkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi burkšķēt.
norēkties Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
norēkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu, troksni (par ierīci, mehānismu). Norēkties (4).
noņerkstēt Īsu bridi, vienu reizi radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni.
izdziedēt Izārstēt (slimību).
izdziedināt Izārstēt (slimību).
Dabūt uz kājām (arī uz pekām) Izārstēt. Palīdzēt atgūt veselību.
Dabūt uz pekām Izārstēt. Palīdzēt atgūt veselību.
Dabūt uz kājām (arī uz pekām sar.) Izārstēt. Palīdzēt atgūt veselību.
Piecelties (arī uzcelties) no miroņiem (arī no kapa) Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku). Kļūt dzīvam, atgūt dzīvību.
iznākt Izaugt (par zobu).
nostāt Izbeigt, pārtraukt (savu darbību).
izsīkt Izbeigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, norisi.
norimt Izbeigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu.
izkvēlot Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.).
pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī slimību).
izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to).
iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.). Izbraukt (noteiktā trasē). Izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
izbuksnīt Izbuknīt.
izzēģelēt Izburāt.
izburbt Izburbēt (1).
izburbt Izburbēt (2).
izburnīt Izburzīt.
Jaukts dzimums, arī jaukta izcelšanās Izcelšanās no ģimenes, kurā vecāki ir dažādu rasu, nāciju, tautību pārstāvji.
psiholoģizēt Izcelt, parasti pārmērīgi (kā) psihes analīzi, tās īpatnību nozīmi.
frazēt Izcelt, veidot (muzikālu frāzi), atskaņojot skaņdarbu.
krāšņoties Izcelties ar savu krāšņumu. Saistīt uzmanību ar savu krāšņumu.
greznoties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu).
rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu). Būt tādam, kas rotā (ko).
izcilība Izcilas sekmes (mācību nobeigumā, galīgajā novērtējumā).
lielums Izcili pozitīvu personības īpašību kopums.
Dori dēt Izcirst dori (koka dobumā).
puņķi Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas.
ņirbēt Izdalīties apkaimē ar savu daudzkrāsainību, spožuma mainīgumu (par ko kustīgu).
raiboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu. Būt klātam ar ko raibu. Raibot (1).
raibot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu. Būt klātam ar ko raibu. Raiboties (1).
varoņdarbs Izdarība, dēka, ar kuru (kāds) izceļas, pievērš sev citu uzmanību.
palaist Izdarīt (palaidnību, draiskulību u. tml.).
noblēdīties Izdarīt blēdību.
Nodarīt pāri Izdarīt pārestību, apbēdinot, sagādājot ciešanas.
pakārties Izdarīt pašnāvību, sažņaudzot kaklu pakārtā cilpā un zaudējot balstu zem kājām.
Pielikt sev roku Izdarīt pašnāvību.
Pacelt roku pret savu dzīvību Izdarīt pašnāvību.
Pielikt sev roku Izdarīt pašnāvību.
uzelpot Izdarīt spēcīgu ieelpu un izelpu, pārejot sasprindzinājumam, uzbudinājumam u. tml.
izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā. Apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
Smērēt (arī triept, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
Triept (arī smērēt, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
Rokas smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
Rokas (arī nagus vienk.) smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
Traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
apzagt Izdarīt zādzību.
apzagties Izdarīt zādzību.
inscenēt Izdarīt, notēlot, sarīkot (ko), lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu.
Palaist nagus Izdarīt, parasti sīku, zādzību.
Palaist nagus (arī pirkstus) Izdarīt, parasti sīku, zādzību.
Palaist pirkstus (arī nagus) Izdarīt, parasti sīku, zādzību.
dabūt Izdarīt, paveikt (parasti ar pūlēm) fizisku darbību.
salikt Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
nolikt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), novietot (to kur, uz kā u. tml.). Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), panākt, ka (tās) ieņem noteiktu stāvokli.
likt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.). Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), panākt, ka (tās) atrodas noteiktā stāvoklī.
Apgrozības izmaksas Izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
Kapitāla apgrozības izmaksas Izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
šķidrs Izdilis, nodilts (par audumu, apģērbu).
izlaist Izdot (3). Publicēt. Nodot (parasti iespied darbu) lasītāju rīcībā.
Laist tautās (arī tautā, pasaulē) Izdot iespieddarbus. Arī publicēt.
Laist pasaulē (arī tautās, tautā) Izdot iespieddarbus. Arī publicēt.
Laist tautās (arī tautā, pasaulē) Izdot iespieddarbus. Arī publicēt.
pūst Izelpā ar gaisa strāvām veidot (dobus priekšmetus no kādas masas).
Pūst balonu (arī bumbu) Izelpā pildīt ar gaisu balonu (bumbu).
stenēt Izelpā radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (parasti aiz sāpēm, piepūles) - par cilvēkiem.
Pūst ziepju burbuļus Izelpā virzot gaisu cauri ziepju šķīdumam, veidot burbuļus.
iedobt Izgatavot iedobuma (1) veidā (iespiedelementus).
skoloties Izglītoties, mācīties, parasti mācību iestādē.
izšņāpt Izgriezt (kur, piemēram, caurumu, robu priekšmetā).
sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju). Sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai.
izdot Izīrēt (parasti istabu).
izputināt Izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu).
izšmurgāt Izjaukt un neizēst (barību).
paputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu). Izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku kopumu, iestādi). Izputēt (3).
izputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu). Izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku vienotu kopu, iestādi).
izšķīst Izjukt (piemēram, par izvalkātu apģērbu).
nožēlot Izjust (pret kādu) līdzjūtību, līdzcietību.
iecienīt Izjust dziļu cieņu, godbijību, arī patiku (pret kādu cilvēku).
pieķerties Izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu) un izveidot ciešu saikni (ar to).
ilgoties Izjust dziļu tieksmi, vēlēšanos būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko (parasti, izjūtot arī skumjas, grūtsirdību).
kautrēties Izjust kautrību (1).
kautrēties Izjust kautrību (2).
baidīties Izjust kautrību, nedrošību. Kautrēties.
kaunēties Izjust kautrību. Kautrēties.
iežēloties Izjust līdzjūtību, žēlumu (pret kādu). Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt (ko kāda labā). Apžēloties.
kārot Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert).
kāroties Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert). Kārot (1).
mīlēt Izjust mīlestību (1).
mīlēt Izjust mīlestību (2).
ieredzēt Izjust nepatiku (piemēram, pret parādību, norisi). Nevarēt paciest.
apskaust Izjust skaudību (pret kādu).
pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu) sevišķu (pat pārmērīgu) cieņu un mīlestību. Dievināt.
gribēt Izjust vajadzību (pēc kā). Arī vēlēties, tiekties.
gribēties Izjust vajadzību (pēc kā). Arī vēlēties, tiekties. Gribēt (1).
nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu). Iemīlēt (2).
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust interesi (par ko), pieķeršanos (kam), arī nepieciešamību (pēc kā).
izklaidēt Izkliedēt (kādam) uzmanību.
izkluburot Izklumburot.
izklunkurot Izklumburot.
Tikt uz kājām Izkļūt no grūtībām. Sasniegt labklājību, turību.
izgrozīties Izkļūt no nevēlamas situācijas (piemēram, ar atrunu, rīcību).
izmīdīt Izkult (labību), mīdot ar zirgiem.
izstrēbt Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu. Atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
Izstrēbt putru Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu. Atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
Izstrēbt putru Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu. Atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
izpirkt Izlabot, vērst par labu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
segt Izlīdzināt, līdzsvarot (ko). Apmierināt (nepieciešamību pēc kā).
bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis. Šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
Izlocīt zāģi (arī zāģa ceļu) Izlocīt zāģa zobus.
pagriezt Izmainīt (kā) kustības, stāvokļa virzienu, arī izmainīt kustību, stāvokli (kādā virzienā). Pavērst (ko pret ko, uz ko u. tml.).
pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izmainīt savu iepriekšējo stāvokli, kustību (kādā virzienā).
izsist Izmainīt, izjaukt (kādam ierasto dzīves, darba u. tml. kārtību).
Uz (kāda) rēķina Izmantojot (cita cilvēka, cita cilvēku kopuma) līdzekļus, darbu u. tml.
Uz sava rēķina Izmantojot paša līdzekļus, darbu u. tml.
spiest Izmantojot, piemēram, savu spēku, varu, panākt, ka (kāds), parasti pret (tā) gribu, veic ko. Panākt, ka (kāds) ko dara saskaņā ar rīkotāja gribu.
patērēt Izmantot (piemēram, pārtikas preces, rūpniecības preces) personisko vajadzību apmierināšanai (par cilvēku, cilvēku grupām).
izsūkt Izmantot citu cilvēku darbu. Ekspluatēt.
pamatoties Izmantot faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., lai pierādītu, piemēram, sava sprieduma, atzinuma patiesumu, savas darbības, rīcības nepieciešamību.
(Pa)ķert uz muļķa Izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
Paķert uz muļķa Izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
Apiet likumu ar līkumu Izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
Apiet likumu ar līkumu Izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
Apiet likumu ar līkumu Izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
Izsist cenu Izmantot sev par labu.
Izsist cenu Izmantot sev par labu.
izvazāt Iznēsāt, izplatīt (slimību dīgļus, slimības).
Izmest (vēstures) mēslainē (arī mēslienē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
Izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslainē (retāk mēslienē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
Izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslienē (biežāk mēslainē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
izrentēt Iznomāt (parasti saimniecību, zemi).
izdot Iznomāt, izrentēt (piemēram, zemi, saimniecību).
plate Izņemama zobu protēze - plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
Totālā (arī pilnā) plate Izņemama zobu protēze, ko gatavo, ja mutē nav neviena zoba.
izdobt Izņemt (vidu), veidojot dobumu.
konfiscēt Izņemt no apgrozības (piemēram, iespieddarbus).
izlaist Izpaust (īgnumu, neiecietību).
izdvest Izpaust (kādu īpašību, pazīmi).
izsacīt Izpaust (kādu saturu) - par mākslas darbu, tā sastāvdaļām.
izteikt Izpaust (kādu saturu) - par mākslas darbu, tā sastāvdaļām.
Atsegt (arī atklāt) savu (īsto) seju Izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
Atklāt (arī atsegt) savu patieso (arī īsto) seju Izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
Atklāt (arī atsegt) savu (īsto) seju Izpaust savu būtību (parasti neviļus).
Atsegt (arī atklāt) savu (īsto) seju Izpaust savu būtību (parasti neviļus).
apsveikt Izpaust savu prieku, atzinību (par ko). Izteikt kādu novēlējumu.
Saraukt degunu Izpaust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
pasacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās). Būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
pateikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās). Būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
izskanēt Izpausties (mākslas darbā). Būt tādam, kurā kas izpaužas (par mākslas darbu).
uzbudināt Izpausties uzbudinājumam (1) (piemēram, par runu, mīmiku).
iemantot Izpelnīties (cieņu, atzinību, slavu u. tml.).
intonēt Izpildīt (skaņdarbu) noteiktā intonācijā.
atskaņot Izpildīt (skaņdarbu).
Atvērt iekavas Izpildīt matemātisko darbību, kas norādīta pirms iekavām.
uzstāties Izpildīt skaņdarbu, daiļdarbu, dejas u. tml. (publikas priekšā).
izkārtot Izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (nodarbību, pasākumu u. tml.).
aplaist Izplatīt (kukaiņus, slimību, miegu u. tml.).
iradiēt Izplatīties uzbudinājuma vai kavēšanas procesam (centrālajā nervu sistēmā).
pārņemt Izplatoties aptvert (piemēram, visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) - par slimību.
atsniegties Izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties šurp. Izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties (līdz kādai vietai).
aizsniegties Izplešoties, aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kurienei).
Iedzīvoties (arī iejusties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
Iejusties (arī iedzīvoties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
Iejusties (arī iedzīvoties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
demonstrēt Izrādīt (filmu), rādīt (tēlotājas mākslas darbu).
Nēsāt uz rokām Izrādīt (kādam) pārmērīgu uzmanību, lutināt.
Nēsāt uz rokām Izrādīt (kādam) pārmērīgu uzmanību, lutināt.
atsaukties Izrādīt interesi, pievērst uzmanību, reaģēt. Ar savu darbību atbalstīt.
Krist (arī mesties) ap kaklu Izrādīt lielu sirsnību, arī familiaritāti.
Krist (arī mesties) ap kaklu Izrādīt lielu sirsnību, arī familiaritāti.
Mesties (arī krist) ap kaklu Izrādīt lielu sirsnību, arī familiaritāti.
maigoties Izrādīt maigumu, arī mīlestību (pret kādu). Arī mīlināties (1).
lakstoties Izrādīt uzmanību, teikt komplimentus, koķetēt, arī mīlināties.
iedzelt Izraisīt (ar savu runu, izturēšanos, rīcību) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
sakairināt Izraisīt (ēstgribu), parasti stipri.
Nospiest pie zemes Izraisīt (kādā) bezcerību, grūtsirdību.
garlaikot Izraisīt (kādā) garlaicību (1).
kārdināt Izraisīt (kādam ar savu būtību) spēcīgu tieksmi (to) iegūt (par ko vilinošu, aizraujošu).
spīdzināt Izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību.
saraut Izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanas (par krampjiem). Izraisīt (ķermeņa daļās) mazkustīgumu vai nekustīgumu (par slimību).
atstāt Izraisīt (paliekamu psihisku parādību, arī ietekmi).
uzbudināt Izraisīt (parasti organisma daļā) uzbudinājumu (2).
sapīt Izraisīt (piemēram, kājās, rokās) kustību, funkciju traucējumus.
kvēlināt Izraisīt (psihisku stāvokli, parasti spēcīgu). Rūdīt, veidot (piemēram, gribu, raksturu).
provocēt Izraisīt (slimību, slimības uzliesmojumu).
nodarīt Izraisīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu (ko nevēlamu, ļaunu). Izdarīt (kādam pārestību).
dzelt Izraisīt asu kairinājumu, spēcīgu uzbudinājumu (par gaismu, krāsām).
Paņemt savā varā Izraisīt dziļu interesi, aizrautību.
Paņemt savā varā Izraisīt dziļu interesi, aizrautību.
augt Izraisīt iekaisumu (par infekcijas slimību, kuras pretpote ir ievadīta organismā).
iesildīt Izraisīt iereibumu.
Likt sevi manīt Izraisīt kādas sekas (par kādu parādību, notikumu u. tml.).
Likt sevi manīt Izraisīt kādas sekas (par kādu parādību, notikumu u. tml.).
karsēt Izraisīt karstuma sajūtu, neļaujot aizplūst ķermeņa siltumam (piemēram, par apģērbu).
ķert Izraisīt ko nevēlamu, iedarboties nevēlami (piemēram, par notikumu, arī norisi, parādību dabā).
paralizēt Izraisīt kustību, arī psihiskās darbības traucējumus (no spēcīga pārdzīvojuma).
naidot Izraisīt ķildas, nesaskaņas, arī nesaticību.
noskaidrot Izraisīt labu, mierīgu noskaņojumu, tā izpausmi. Apskaidrot (2).
sakarsēt Izraisīt ļoti spēcīgu uzbudinājumu.
urdīt Izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu, arī parādību, apstākļiem).
Gulēt uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
Gulēt (arī gulties, būt) uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu interesi, arī patiku, labvēlību.
sasparoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt).
sildīt Izraisīt siltuma sajūtu, neļaujot aizplūst ķermeņa siltumam (piemēram, par apģērbu).
karsēt Izraisīt spēcīgu uzbudinājumu.
izplaucēt Izraisīt stipru apdegumu (parasti kāda ķermeņa dobumā, piemēram, ar karstu ūdeni, kodīgu vielu).
saēst Izraisīt stiprus bojājumus (ķermeņa daļā) - par slimību.
saistīt Izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku.
Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
Kutināt pakrūti (arī sirdi) Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
lipt Izraisīties organismā inficēšanās ceļā (par slimību).
pielipt Izraisīties organismā inficēšanās ceļā (par slimību).
gandarīt Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu).
Nostāties uz (kāda) ceļa Izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
Stāties uz (kāda) ceļa Izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
nazalizēt Izrunāt (skaņas) tā, ka gaiss plūst caur deguna dobumu.
kopā Izsaka darbības pilnīgumu, lielu intensitāti, arī pabeigtību.
vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
kas Izsaka prasību, lai sarunbiedrs atkārto vai paskaidro teikto. Izsaka rosinājumu, lai sarunbiedrs uztver teikto, pievienojas tam.
zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., aizskart (kādu).
deducēt Izsecināt jaunas zināšanas par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
izraut Izskalot (par ūdeņiem, straumi). Izveidot bedri, iedobumu (piemēram, par šāviņiem).
glauns Izskatīgs, smalks, arī grezns (piemēram, par apģērbu).
revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos).
izšķirt Izskatot (piemēram, sūdzību), pieņemt lēmumu.
ārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību).
izārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību). Panākt, ka (cilvēkam) izzūd nevēlamas īpašības.
izmest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
izsviest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
atskaitīt Izslēgt (no mācību iestādes).
izlidināt Izslēgt (no mācību iestādes). Atlaist (no darba). Padzīt (no kurienes).
pārciest Izslimot (slimību). Pārdzīvot (operāciju, slimības lēkmi u. tml.).
elegants Izsmalcināts, ar labu gaumi (par cilvēku). Tāds, kura apģērbs ir gaumīgs, izsmalcināts.
izbungot Izspēlēt ar bungām.
izgatavot Izstrādāt, izveidot līdz pilnīgai gatavībai (priekšmetu) rūpnieciski vai ar roku darbu.
palikt Izšķirties (piemēram, par kādu rīcību).
Pavēles izteiksme Izteiksme, kas izsaka pamudinājumu veikt kādu darbību.
Vajadzības izteiksme Izteiksme, kas izsaka vajadzību veikt kādu darbību.
deklamēt Izteiksmīgi, mērķtiecīgi runāt (daiļdarbu).
dzīvs Izteiksmīgs (parasti par mākslas darbu).
izvirzīt Izteikt (funkciju) ar bezgalīgas rindas palīdzību. Izteikt (funkciju) ar bezgalīga reizinājuma palīdzību.
piedāvāt Izteikt gatavību darīt (ko) kāda labā.
kondolēt Izteikt līdzjūtību.
kurnēt Izteikt neapmierinātību, protestu.
zūdīties Izteikt neapmierinātību, sarūgtinājumu. Gausties, žēloties, arī bažīties.
atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu). Atteikties.
uziet Izteikt prasību (kādam). Pieprasīt (1).
pieprasīt Izteikt prasību (pēc kā).
pieprasīt Izteikt prasību, lai (kāds) ierodas un veic noteiktu darbu, uzdevumu.
apšaubīt Izteikt šaubas, neticību.
piedāvāties Izteikt vēlēšanos, arī gatavību (ko darīt).
uzprasīties Izteikt vēlēšanos, prasību (pēc kā, lai ko uzņemtos u. tml.).
pateikties Izteikt, izpaust savu pateicību (kādam).
starpsauciens Izteikums (parasti skaļš, īss), kurā pausta reakcija uz kāda runu, darbību, izturēšanos. Arī replika (1).
aprādījums Izteikums, ar ko pievērš uzmanību kādam faktam.
sūdzība Izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (piemēram, par savām bēdām, nelaimi, neapmierinošu veselības stāvokli).
sadomāt Iztēlē radīt, sacerēt (mākslas darbu).
fantastika Iztēlē radītu priekšstatu, tēlu kopums, kas atspoguļo īstenību pārveidoti, hiperbolizēti.
Grauzt sausu maizi (arī garozu) Iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā.
Grauzt sausu garozu (arī maizi) Iztikt ar trūcīgu barību. Dzīvot trūkumā.
Grauzt sausu garozu (arī maizi) Iztikt ar trūcīgu barību. Dzīvot trūkumā.
Grauzt sausu maizi (arī garozu) Iztikt ar trūcīgu barību. Dzīvot trūkumā.
pravietot Iztulkot un sludināt dieva gribu.
lidot Izturēties (pret kādu cilvēku) sevišķi laipni, uzmanīgi, lai iegūtu (tā) labvēlību, mīlestību.
nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu.
pieiet Izturēties (pret kādu) tā, ka izraisa (tā) uzticību, atsaucību, atklātību.
godāt Izturēties ar goddevību, atzīt par cienījamu. Cienīt.
ākstīties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml. Nenopietni rīkoties. Ākstīties.
ņirgāties Izturēties nekaunīgi, pazemojoši, ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties pazemot.
atstumt Izturēties nelaipni, vēsi (pret kādu). Atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
Likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību, ka (citi) pamana, ievēro.
Likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību, ka (citi) pamana, ievēro.
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
Slēpt zem (arī aiz) maskas Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību.
Slēpt zem (arī aiz) maskas Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību.
rezistence Izturība (organismam) pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību.
pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem mikroorganismiem.
nodilumizturība Izturība pret mehāniskās berzes iedarbību.
rezistents Izturīgs pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību (par organismiem).
nodilumizturīgs Izturīgs pret mehāniskās berzes iedarbību.
godināt Izturoties ar goddevību, atzīt (kādu) par vērtīgu, cienījamu. Publiski cildināt.
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
paglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
izgrebt Izveidot (bedri, iedobumu u. tml., parasti cietā zemē).
sarobot Izveidot (kā virsmā) vairākus, daudzus robus, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) robus.
ieveidot Izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu). Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums).
izdobt Izveidot (kam) dobumu (1).
sakonstruēt Izveidot (ko, piemēram, mākslas darbu, tā elementus) samāksloti, pilnīgi vai daļēji neatbilstoši īstenībai.
izdobt Izveidot (kur dobumu).
nostrādāt Izveidot (mākslas darbu), parasti mākslinieciski augstvērtīgi.
izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs (parasti par mākslas darbu).
iztaisīt Izveidot (piemēram, mākslas darbu).
saskaņot Izveidot (piemēram, priekšmetu, parādību, norišu) vēlamo kopumu, sistēmu.
sabiedroties Izveidot ciešu saistību, sadarbību (ar kādu), arī apvienoties (ar kādu), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
pārveidot Izveidot citādu (tekstu, literāru sacerējumu, mākslas darbu u. tml.).
iekārtot Izveidot pēc noteikta parauga (piemēram, albumu).
iekārtoties Izveidot sev vēlamo kārtību (kur), izvietojot savas mantas, - apgādāties ar dzīvei nepieciešamajām mantām un izvietot tās vēlamā kārtībā.
uzrakstīt Izveidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
saasnot Izveidot vairākus, daudzus asnus (par sēklām, bumbuļiem u. tml.). Arī sadīgt (1).
sažuburoties Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem). Sažuburot.
sažuburot Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem). Sažuburoties.
izkārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
iekārtoties Izveidot, nodrošināt sev kādam nolūkam vēlamus apstākļus (piemēram, attiecīgi iedalot laiku, darbus u. tml.).
sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību. Salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
pārslogot Izveidot, radīt (piemēram, tekstu, mākslas darbu), kurā ir iekļauts kā pārāk daudz.
ieviesties Izveidoties, attīstīties (piemēram, par slimību).
atraisīties Izveidoties, attīstīties, pilnīgi izpausties (par cilvēka personību).
iemesties Izveidoties, rasties (par kādu parādību, procesu u. tml.).
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
apspēlēt Izvērst darbību (lugas iestudējumā ap kādu iaktu, notikumu, priekšmetu).
attīstīt Izvērst plašumā (darbību). Risināt (sižetu).
paplašināt Izvērst plašumā, attīstīt (darbību, pasākumu u. tml.).
ietiekties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu, nozari u. tml.
iesniegties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu.
Komunisma celtniecība Izvērsta pasākumu sistēma komunisma materiāli tehniskās bāzes radīšanai, komunistisko ražošanas attiecību izveidošanai un visu sabiedrības locekļu personības vispusīgai un harmoniskai attīstībai..
pārsijāt Izvērtēt (piemēram, daiļdarbu), parasti atšķirojot nevajadzīgo, nederīgo.
izvērsties Izvietoties izklaidus. Izvietojoties, novietojoties aizņemt (telpu, platību).
uzstādīt Izvirzīt (piemēram, prasību, kandidatūru). Uzdot (jautājumu).
stādīt Izvirzīt (piemēram, uzdevumu, prasību, problēmu).
celt Izvirzīt (sūdzību, prasību, parasti tiesvedībā).
domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
paķert Izzobot, izjokot (kādu). Pārbaudīt (kāda) asprātību, uztveri.
apzvejot Izzvejot (visu, arī lielu platību).
piežaut Izžaut (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību).
piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību).
spinakers Jahtas papildbura.
sintoisms Japāņu reliģija, kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
vats Jaudas un enerģijas plūsmas mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
instruktors Jaunākā komandējošā sastāva karavīrs buržuāziskās Latvijas un dažās ārzemju armijās.
kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe dažās ārzemju armijās, buržuāziskās Latvijas armijā, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas armijā līdz 19. gadsimta sākumam. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Līgavas māsas Jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai.
jaunkareivis Jauniesauktais līdz svinīgā solījuma nodošanai (piemēram, buržuāziskās Latvijas armijā).
panks Jaunietis (20. gadsimta 70. un 80. gados), kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs.
hipijs Jaunietis (kapitālistiskajās valstīs), kas pauž protestu pret sabiedrisko iekārtu ar pasivitāti, ekstravagantu apģērbu un izturēšanos.
dedukcija Jaunu zināšanu izsecināšana par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
Ko tas dod? Jautā, ja nezina, vai ir kāds labums no kā (piemēram, no kādiem apstākļiem).
karalietas Jautājumu kopums, arī pasākumi, kas saistīti ar karaspēku, karadarbību, stratēģiju, taktiku u. tml.
Noteiktais integrālis Jebkura integrāļa funkcijas divu vērtību starpība.
Sugas jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu, parādību u. tml. grupas būtiskās pazīmes.
ideja Jēdziens, priekšstats, kas cilvēka apziņā atspoguļo īstenību un pauž viņa attieksmi pret apkārtējo pasauli.
talmuds Jūdaisma reliģisko, filozofisko, ētisko, tiesisko, sadzīves priekšrakstu, mācību krājums. Attiecīgā grāmata.
šķīst Jukt, irt (piemēram, par novalkātu apģērbu, apaviem, nodilušu audumu).
regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā.
Prīžu tiesības Jūras tiesību nozare, kas regulē jautājumus, kuri attiecas uz pretinieka (dažreiz arī uz neitrālu valstu) kuģu un kravas aizturēšanu un iznīcināšanu kara laikā.
Jūras bullis Jūrasbullis.
Jūras bullis Jūrasbullis.
šķirties Juridiski šķirt savu laulību.
Starptautiskās tiesības Juridisko principu un normu kopums, kas regulē attiecības starp valstīm un citiem starptautisko attiecību subjektiem.
patents Juridisks dokuments, kas apliecina tehniskā risinājuma atzīšanu par izgudrojumu, tā prioritāti, autorību un autora ekskluzīvās tiesības uz izgudrojumu.
autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic zinātnes, literatūras un mākslas darbu autoru tiesisko stāvokli.
Konsulāras tiesības Juridisku normu kopums, kas regulē konsulu rangus, iecelšanu, pieņemšanu, atsaukšanu, darbību, uzdevumus.
vēlēties Just vajadzību, tieksmi (ko darīt).
vēlēties Just vajadzību, tieksmi, lai (kas) būtu, īstenotos.
Atstāt pēdas dvēselē Jūtami ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, būtību.
radiojutība Jutība pret jonizējošā starojuma iedarbību.
dabasbērns Jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
marksisms K. Marksa un Fr. Engelsa mācība - zinātniska pasaules uzskata teorētiskais pamats, uz kuru balstās strādnieku šķiras cīņa pret buržuāziju, par cilvēces sociālo un garīgo atbrīvošanu, par komunistiskās sabiedrības uzcelšanu.
valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa estētisko pārdzīvojumu, piesaista interesi.
noliegums Kā neeksistēšanas, arī nepatiesuma izpausme, ar valodas vienību, konstrukciju.
kārta Kā vieta (rindā, secībā), kā tiesības (rīkoties) saskaņā ar noteikto kārtību, secību.
transliterācija Kāda alfabēta burtu un burtkopu atveide ar atbilstošiem cita alfabēta burtiem.
raksturojums Kāda cilvēka darba, darbības, rakstura, personības īpašību apraksts, arī vērtējums. Oficiāls dokuments, kurā ir ietverts šāds apraksts, arī vērtējums.
grupa Kāda kolektīva locekļu vai organizācijas biedru sīkāks sadalījums (piemēram, pēc darba vai nodarbību specifikas vai vietas).
kabinetklase Kāda mācību priekšmeta mācīšanai iekārtota klase.
tīkls Kādā teritorijā izvietota, funkcionējoša (iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml., to daļu) sistēma. Kādā teritorijā, vietā izveidota, funkcionējoša (iekārtu, ierīču, būvju u. tml.) sistēma, kopums. Darbību, procesu kopums, ko veic šāda sistēma.
Kara apgabals Kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums.
Kara apgabals Kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums.
alfabēts Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā.
ekspropriācija Kādai sabiedrības šķirai vai slānim piederoša privātīpašuma atsavināšana, ko izdara cita šķira vai slānis par labu sabiedrībai vai valstij.
Nacionālais kolorīts Kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
Nacionālais kolorīts Kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
pašnoteikšanās Kādas cilvēku grupas gribas realizācija attieksmē uz savu darbību, struktūru.
tehniķis Kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību). Cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē.
Diplomātiskā pārstāvniecība Kādas valsts iestāde, kas atrodas citas valsts teritorijā, lai uzturētu ar tās valdību pastāvīgus sakarus.
pamatkurss Kādas zinātnes nozares vai atsevišķas tās daļas galvenā, nozīmīgākā satura izklāsts (parasti mācību iestādē).
kurss Kādas zinātņu nozares vai atsevišķu tās daļu sistemātisks izklāsts (piemēram, augstākajā mācību iestādē).
mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi).
pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi).
Kājas bumba Kājbumba. Futbols.
mašīnkalējs Kalējs, kas darbus veic ar mehānismiem.
tabulkalendārs Kalendārs, kurā datumi ir fiksēti tabulā.
žiklers Kalibrēts urbums mašīnas barošanas sistēmā degvielas dozētai padevei.
atkalpot Kalpojot (kādam), ar savu darbu atlīdzināt (ko). Atstrādāt.
piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās.
grūms Kalps, kas pavada jātnieku vai ekipāžu. Zēns, kas strādā sulaiņa darbu.
izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas).
iekalties Kaļot (piemēram, ar kaltu), izveidot (klintī, mūrī u. tml.) iedobumu un ievirzīties tajā.
lakross Kanādiešu nacionāla komandu sporta spēle - bumbiņas raidīšana ar raketei līdzīgu nūju pretinieka vārtos.
eja Kanāls, kas organismā savieno orgānus, ķermeņa dobumus u. tml.
izkapāt Kapājot izveidot (kur, piemēram, iedobumu, bedri).
kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu privātīpašnieks, kas pieder pie buržuāzijas un ekspluatē algotu darbaspēku.
Ražīgais darbs Kapitālisma - algoto strādnieku darbs, kas kapitālistam nodrošina virsvērtību.
bezdarbs Kapitālistiskajai iekārtai raksturīga parādība, kad kapitālisma ekonomisko likumu darbības rezultātā daļa darbaļaužu neatrod sev algotu darbu.
uzkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni, zemes platību).
Jūras kara bāze Kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.
bumbvedējs Kara lidmašīna, kuras apbruņojumā ir aviobumbas vai raķetes.
Kara kontrabanda Kara materiālu transportēšana kara laikā, pārkāpjot starptautisko tiesību normas.
Kara kontrabanda Kara materiālu transportēšana kara laikā, pārkāpjot starptautisko tiesību normas.
karamašīna Karadarbībai paredzēto bruņoto spēku, materiālo vērtību un līdzekļu, arī organizatorisko pasākumu kopums.
ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību.
reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai).
armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām.
Kaujas darbība Karaspēka vienību, daļu, apakšvienību darbība, kas ir saistīta ar kaujas norisi.
Kaujas iekārta Karaspēka vienību, daļu, apakšvienību grupējums kaujai.
kairināt Kārdināt, vilināt (kādu). Saistīt (kāda) uzmanību, interesi.
pamiers Karojošo pušu vienošanās uz laiku pārtraukt karadarbību. Stāvoklis, kad pēc karojošo pušu vienošanās uz laiku ir pārtraukta karadarbība.
sutināt Karsēt (par apģērbu, apaviem, segu u. tml.).
sakārtāt Kārtājot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību).
Nūjas (arī rungas) disciplīna Kārtība, ko panāk ar bargiem sodiem, varmācību.
Nūjas (arī rungas) disciplīna Kārtība, ko panāk ar bargiem sodiem, varmācību.
Rungas (arī nūjas) disciplīna Kārtība, ko panāk ar bargiem sodiem, varmācību.
Bruģu tiesa Kārtības tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
piekārtot Kārtojot novērst (piemēram, telpā, apģērbā) nekārtību (parasti nelielu).
piekopt Kārtojot novērst (telpā, apkārtnē) nekārtību (parasti nelielu). Piekārtot (1).
nokārtot Kārtot (mācību priekšmetā) eksāmenu, ieskaiti u. tml. un saņemt sekmīgu atzīmi.
ridāt Kārtot (piemēram, galdu, istabu), novācot, novietojot priekšmetus noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
stāties Kārtot formalitātes, lai kļūta par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
čubināt Kārtot, darīt kuplāku (piemēram, apģērbu, matus).
Liela kārts Kārts ar lielu vērtību.
Maza kārts Kārts ar mazu vērtību.
Maza kārts Kārts ar mazu vērtību.
balansiere Kārts, ar kuras palīdzību akrobāts balansē (piemēram, uz virves).
Kartupeļu vēzis Kartupeļu slimība, kuras rezultātā uz bumbuļiem izveidojas dažāda lieluma un formas tumši izaugumi.
iekasīt Kasot (ar ko asu), ieveidot (kādā virsmā zīmes, robus u. tml.).
burtene Kaste ar nodalījumiem tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju ievietošanai.
Katakombu glezniecība Katakombu sienu gleznojumi.
neotomisms Katoļu baznīcas vadošais filozofijas virziens, kas balstās uz Akvinas Toma mācību un pretendē uz ticības un prāta sintēzi, cenšoties pakļaut zinātnes atziņas reliģijas dogmām.
Periferā kavēšana Kavēšana, ko kādā orgānā izraisa atbilstošā nerva uzbudinājums.
Perifērā kavēšana Kavēšana, ko kādā orgānā izraisa atbilstošā nerva uzbudinājums.
bremzēt Kavēt, traucēt (ko) attīstība. Palēnināt vai apturēt (darbību, norisi).
kinofestivāls Kinomākslas darbu festivāls.
kinokritika Kinomākslas darbu kritika.
kinokritiķis Kinomākslas darbu kritiķis.
vairogpurne Klaburčūsku dzimtas indīga čūska, kam galvas sānos ir vairodziņi.
žurnāls Klade, burtnīca u. tml. sistemātiskiem, periodiskiem (kādu faktu) oficiāliem pierakstiem.
Iemest sejā (arī acīs) Klaji izteikt (apvainojumu, nepatīkamu patiesību u. tml.).
vecklasika Klasicisma sākumposms (17. gadsimtā). Šī posma skaņdarbu kopums.
sekstīna Klasiska sešrindu strofa ar noteiktu atskaņu kārtību.
klasiķis Klasiskās filoloģijas speciālists. Cilvēks, kas ir ieguvis klasisko izglītību.
mēslot Klāt, liet, kaisīt (augsni, platību) ar mēslojumu.
ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību un censties saprast, izprast (to, ko dzird).
kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
vagars Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
koncertklavieres Klavieres ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
Kultūras pils (arī nams) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā). Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
Tautas nams Klubs, kas veic masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
Tautas nams Klubs, kas veic masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
klunkuris Klumburis.
klaburot Klumburot.
kluburot Klumburot.
klumburēt Klumburot.
klumpačot Klumburot.
klunkurot Klumburot.
Iegūt vārdu, arī iegūt (arī būt ar) pasaules vārdu Kļūt (arī būt) plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu).
Nākt (biežāk būt) krietnā (retāk labā, varenā) dūšā Kļūt (būt) iereibušam, piedzērušam.
nākt Kļūt (kādam), nonākt (kādā stāvoklī, arī līdz kādam rezultātam), iegūt (kādu īpašību) - par cilvēku.
rimties Kļūt (parasti pakāpeniski) mierīgam vai mierīgākam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
Pārņemt iniciatīvu Kļūt aktīvākam, ietekmīgāk rosināt darbību (salīdzinot ar kādu citu).
pārveidoties Kļūt citādam savā ārienē (par cilvēku, arī dzīvnieku, to ķermeņa daļām). Kļūt citādam (piemēram, par kustību, valodu).
izpausties Kļūt citiem uztveramam (piemēram, par psihisku stāvokli, personības, rakstura īpašību). Izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
samezgloties Kļūt daudzveidīgam, sarežģītam, konfliktiem bagātam (parasti par daiļdarbu, tā sižetu).
Uzcelties (arī piecelties) no miroņiem (arī no kapa) Kļūt dzīvam, atgūt dzīvību.
atraisīties Kļūt dzīvam, nepiespiestam (par sarunām, jautrību).
izslīgt Kļūt gludam, nostiepties (piemēram, pēc ieburzījuma) - parasti par smagiem zīda audumiem.
samezgloties Kļūt grūti nokārtojamam, atrisināmam (piemēram, par parādību sabiedrībā, problēmu). Sarežģīties (piemēram, par dzīvi, attiecībām).
nogurt Kļūt gurdenam, vārgam, nespēcīgam (kādu darbību, apstākļu iedarbībā).
pavairoties Kļūt intensīvākam, izpausties spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
pieņemties Kļūt intensīvākam, pastiprināties (par darbību, norisi).
uzlaboties Kļūt kvalitatīvākam, piemērotākam noteiktām prasībām (piemēram, par augsni, gaisu, arī platību u. tml.).
plesties Kļūt lielākam, plašākam, aizņemot aizvien lielāku platību.
Uzsprāgt gaisā Kļūt ļoti dusmīgam, zaudēt savaldību.
sabrukt Kļūt ļoti slimam (par ķermeņa daļām). Nonākt galēja novājinājuma, izsīkuma stāvoklī (par veselību, spēkiem).
atkust Kļūt maigākam. Zaudēt skarbumu, īgnumu (piemēram, par cilvēku, seju).
rauties Kļūt mazākam (pēc apjoma) - parasti par audumu, apģērbu.
norimt Kļūt mierīgākam vai mierīgam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
apmierināties Kļūt mierīgākam vai mierīgam. Nomierināties (pēc satraukuma, uzbudinājuma).
pierimt Kļūt mierīgākam, (mazliet) nomierināties pēc satraukuma, uzbudinājuma (par cilvēku).
aprepēt Kļūt negludam, raupjam (dažādu slimību rezultātā) - par augiem.
nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, nerūpēties par savu ārējo izskatu, kārtību ap sevi.
čokuroties Kļūt nelīdzenam, grumbuļainam. Sarauties, savilkties (piemēram, no karstuma). Krokoties, grumboties (piemēram, par ādu, drēbi).
mulst Kļūt nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
iestāties Kļūt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
Ieiet (arī ieieties sar.) asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Ieieties asinīs sar. (arī ieiet asinīs) Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Ieiet miesā un asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Ieiet asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Pāriet (arī ieiet, ieieties sar.) asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
realizēties Kļūt par īstenību. Īstenoties.
īstenoties Kļūt par īstenību. Realizēties.
apaugt Kļūt par mazu (par augoša bērna apģērbu).
pavērties Kļūt pieejamam, izmantojamam, arī īstenojamam (piemēram, par iespēju, kādu parādību).
dilt Kļūt plānākam, tiekot valkātam (par apģērbu, apaviem).
plankumot Kļūt plankumainam. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu plankumainību (1).
Iegūt vārdu Kļūt plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu).
Iziet tautā Kļūt populāram, plaši pazīstamam (piemēram, par mākslas darbu).
Iziet tautā Kļūt populāram, plaši pazīstamam (piemēram, par mākslas darbu).
rādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, parādīties (piemēram, par vietu, priekšmetu, parādību).
sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
mirkt Kļūt slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).
apspurt Kļūt spurainam, tādam, kam ir atiruši diegu gali (parasti par audumu, apģērbu).
atsvešināties Kļūt svešākam, zaudēt tuvību, draudzīgumu.
plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu).
smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī slāpt (2).
tikties Kļūt tādam, kam veidojas, arī pastāv saskarsme (piemēram, ar kādu parādību, norisi, priekšmetu).
uzmirdzēt Kļūt tādam, kas spēji, spilgti izceļas ar sabiedrības ievērību, atzinību.
reibt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu iedarbībā).
skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); reibt (1).
piesūkties Kļūt tādam, kurā uzkrājas smarža (piemēram, par apģērbu).
apslāpt Kļūt vājākam (par spēku, gribu, interesi).
piesūkties Kļūt viscaur mitram, slapjam (par apģērbu, audumu, apaviem u. tml.).
izmirkt Kļūt viscaur slapjam (parasti par apģērbu, apaviem).
nokrist Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu). Kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
nokristies Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu). Kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1). Augt kupli, zariem viļoties.
žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (2).
sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazaroties (2).
sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u.tml. galvenā posma, galvenās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazarot (2).
sazaroties Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā). Sazarot (3).
sazarot Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā). Sazaroties (3).
savairoties Kļūt, parasti ļoti, intensīvam, izpausties, parasti ļoti, spilgti (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).
vairoties Kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
samulst Kļūt, parasti pēkšņi, nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
izknābāt Knābājot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
izknābt Knābjot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
ieknibināt Knibinot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, caurumu).
izknibināt Knibinot radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
izkniebt Kniebjot izveidot (kur robus, zīmes u. tml.).
izkodināt Kodinot radīt, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
dore Kokā izdobts, izcirsts vai dabisks dobums bišu ligzdai.
maigles Koka stienis ar, parasti diviem, žuburiem galā vai iešķeltu galu (kā satveršanai).
mērkoks Koka stienis, arī plāksne, parasti ar garuma mērvienību iedaļām, (kā) mērīšanai.
sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa. Šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā.
kokdzelums Kokgrebums (1).
kokdzelums Kokgrebums (2).
dzelums Kokgrebums.
pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām).
pirmkolektīvs Kolektīvs, kas veido (uzņēmuma, tā nodaļas, iestādes u. tml.) zemāko organizatorisko pamatvienību.
miers Komanda ieņemt pamatstāju. Pavēle pārtraukt (darbību, kustību).
basketbols Komandu sporta spēle ar bumbas raidīšanu pretinieka grozā.
hokejs Komandu sporta spēle uz ledus - ripas vai bumbiņas raidīšana ar speciālu nūju pretinieka vārtos.
ūdenspolo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos. Ūdens polo.
Ūdens polo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos. Ūdenspolo.
Ūdens polo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos. Ūdenspolo.
krikets Komandu sporta spēle, kurā ar īpašu koka āmuru cenšas ieraidīt bumbu pretinieka vārtos.
polo Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir (parasti jājot uz zirgiem, arī braucot ar velosipēdiem) ar īpašu nūju ieraidīt nelielu bumbu pretinieka vārtos.
rokasbumba Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir ar vienu, roku ieraidīt bumbu pretinieka vārtos.
futbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu (ar kāju) pretinieka vārtos.
volejbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir pārraidīt bumbu (ar rokām) pāri tīklam pretinieka komandas laukumā.
regbijs Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos virs pārliktna un kurā ir atļauti spēka paņēmieni ar cīņas sporta elementiem.
velobols Komandu sporta spēle, kuru spēlē velosipēdisti un kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos.
konsignācija Komisijas līguma veids, saskaņā ar kuru īpašnieks pārdod savas preces (parasti ārzemēs) ar komisionāra starpniecību.
reduktors Kompakts (parasti zobratu) mehānisms, kas (parasti) ir ievietots atsevišķā korpusā un paredzēts vārpstu ātruma izmaiņai ar konstantu pārnesuma attiecību.
piekomplektēt Komplektējot (kādu kopumu, sistēmu), pievienot (tam kādu vienību).
sakomponēt Komponējot izveidot (skaņdarbu).
palīgkomponents Komponents, kas palīdz nodrošināt sistēmas, kopuma galveno komponentu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
intonācija Komponista vai tautas daiļradei piemītošo īpatnību kopums.
polifoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus tikai vai galvenokārt pēc polifonijas principiem.
Sēriju tehnika Kompozīcijas tehnika, kurā izmanto šādu intervālu secību.
paziņojums Komunikatīvo īpašību kopums (tekstam, tā daļai). Informācija (ko satur teksts, tā daļa).
objektīvisms Koncepcija, kuras pamatā ir sociāli politiska neitralitāte zinātniskajā izziņā, atturēšanās no vēsturisko notikumu un sabiedriskās dzīves parādību sociāli kritiskiem vērtējumiem.
klaviervakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena pianista izpildījumā) skaņdarbus klavierēm.
vijoļvakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena vijolnieka izpildījumā) skaņdarbus vijolei.
autorkoncerts Koncerts, kurā atskaņo viena autora skaņdarbus (parasti, piedaloties pašam autoram).
konjugācija Konjugēšana, verbu locīšana.
Darba ražīgums Konkrētā darba spēja radīt laika vienībā zināmu daudzumu materiālo vērtību.
Darba ražīgums Konkrētā darba spēja ražot laika vienībā zināmu daudzumu materiālo vērtību.
Sociālistiskais humānisms Konsekvents, aktīvs, proletārisks humānisms, kura mērķis ir atbrīvot visu rasu un tautību darbaļaudis no ekspluatācijas, sociāliem spaidiem, sociālas nevienlīdzības.
skābēt Konservēt (pārtikas produktus, parasti dārzeņus, dzīvnieku barību), izmantojot pienskābo rūgšanu.
bibliogrāfija Konspektīvs grāmatu un citu iespieddarbu apraksts sistematizācijas nolūkos (minot galvenos datus par autoru, izdošanu un saturu).
špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, ko mācību iestāžu audzēkņi neatļauti izmanto zināšanu pārbaudes gaitā.
atzīmēt Konstatējot (ko), norādīt, vērst uzmanību (uz to). Arī minēt.
vērtēt Konstatēt (kā materiālo, skaitlisko vērtību).
novērot Konstatēt (piemēram, kā piemitību, arī sastopamību, izplatību).
vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
interpelācija Konstitucionālām prasībām atbilstošs (buržuāziskā parlamenta deputāta vai deputātu grupas) iesniegums valdībai vai tās loceklim, lai prasītu paskaidrojumus (piemēram, par valdības politisko darbību, valdības locekļu rīcību).
kadeti Konstitucionāli demokrātiskā partija pirmsrevolūcijas Krievijā - galvenā kontrrevolucionārās liberāli monarhistiskās buržuāzijas partija. Šīs partijas biedri.
jumts Konstrukcija, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību. Šāda augšējā daļa (transportlīdzeklim, tā kabīnei).
vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml. ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
rupors Konusveida caurule skaņas svārstību koncentrēšanai noteiktā virzienā un to pastiprināšanai.
Zaļais vilnis Koordinēta luksoforu darbības sistēma, lai nodrošinātu nepārtrauktu transportlīdzekļu kustību.
Zaļais vilnis Koordinēta luksoforu darbības sistēma, lai nodrošinātu nepārtrauktu transportlīdzekļu kustību.
padsmits Kopa, kuras vienību skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
talka Kopēja darba veikšana brīvprātīgi, bez atlīdzības (parasti pēc aicinājuma), lai sniegtu palīdzību (kādam cilvēkam, saimniecībai u. tml.).
Miera pīpe Kopēja pīpe, kuru smēķējot, indiāņi apliecinājuši draudzību un salīguši mieru.
savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma. Attiecīgā organizācija.
streiks Kopīga, organizēta darba pārtraukšana, nestrādāšana, lai panāktu kādu prasību izpildi.
streikot Kopīgi, organizēti pārtraukt darbu, nestrādāt, lai panāktu kādu prasību izpildi.
izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu. Kopjot padarīt skaistu.
internāts Kopmītne (mācību iestādes) audzēkņiem.
komplekss Kopums (vielām, dabas parādībām u. tml.), kas veido vienību, veselumu. Vielas, dabas parādības u. tml., kas veido vienību, veselumu.
komplekss Kopums, kurā (piemēram, priekšmeti, parādības) veido vienību, veselumu. Priekšmeti, parādības, kas veido vienību, veselumu.
Lūpu pomāde Kosmētisks līdzeklis - ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību.
Lūpu pomāde Kosmētisks līdzeklis - ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību.
iekost Kožot iespiest zobus (kur iekšā).
izkost Kožot izvirzīt zobus cauri (kam), caur (ko).
izkost Kožot radīt (kur robu, caurumu u. tml.). Kožot radīt (ievainojumu).
kolorists Krāsaino iespieddarbu speciālists.
Pārlēkt sev pāri Krasi mainīt savu būtību, spējas, paradumus.
krāsotājs Krāsošanas darbu speciālists.
briljantzaļais Krāsviela - zeltaini zaļi kristāli, kuru šķīdumu lieto ādas slimību ārstēšanai.
sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piemēram, gladiolas, hiacintes, krokusi, lilijas).
eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa).
ķirpot Kraut (sienu, labību u. tml.) ķirpās. Stirpot.
gubot Kraut gubās (parasti sienu, labību u. tml.).
kredītbiedrība Kredītiestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā), kas sagādā biedriem kredītu.
konsolidācija Kredītoperācija - valsts īstermiņa saistību pārvēršana par ilgtermiņa vai beztermiņa saistībām.
lāgs Krietnums. Derīgums, labums.
sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs - gara, brīvi krītoša kleita, parasti bez piedurknēm, vai svārki ar lencēm, arī ar piešūtu ņiebura daļu.
lapta Krievu tautas komandu spēle ar bumbiņu un vālīti.
kreoli Krievu un aleutu, indiāņu vai eskimosu jaukto laulību pēcnācēji Aļaskā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimta 2. pusei.
Labošanas darbi Kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
Labošanas darbi Kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma: izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
kriminālists Krimināltiesību speciālists. Kriminālistikas speciālists.
nimbs Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta cilvēka, dievišķas būtnes galvu.
oreols Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu. Nimbs.
kristībnieks Kristību dalībnieks, viesis.
krustabnieks Kristību dalībnieks, viesis.
hernhūtisms Kristiešu reliģiski sektantiska kustība, kura 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi. Arī brāļu draudze.
Brāļu draudze Kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
Brāļu draudze Kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
sakraments Kristietībā - rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu dieva žēlastību.
Galvenie reliģijas virzieni, arī pasaules reliģijas Kristietība, islams, budisms.
Galvenie reliģijas virzieni, arī pasaules reliģijas Kristietība, islams, budisms.
lajs Kristīgās draudzes loceklis, kam nav teoloģiskas izglītības un īpašu reliģisku tiesību.
Patiesības kritērijs Kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.
Patiesības kritērijs Kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.
kinokritika Kritisks raksts par kinomākslas darbu.
Krūšu kurvis Krūšu dobuma (nodalījuma) skelets.
Krūšu kurvis Krūšu dobuma (nodalījuma) skelets.
krūšdobums Krūšu dobums.
mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
topmasts Kuģa (parasti buru kuģa) masta pagarinājums. Slenga.
stenga Kuģa (parasti buru kuģa) masta pagarinājums. Topmasts.
takelāža Kuģa piederumu kopums, ar kuriem nostiprina mastus, regulē buras.
šote Kuģa, laivas takelāžas elements - trice, līne buru regulēšanai.
jahta Kuģis (parasti burinieks, piemēram, atpūtas braucienam, tūrismam).
palīgkuģis Kuģis, kas palīdz nodrošināt citu kuģu galveno darbību.
burinieks Kuģis, kura dzinējspēks ir vējš (vēja spiediens uz burām). Buru kuģis.
stividors Kuģu iekraušanas un izkraušanas darbu vadītājs.
palīgflote Kuģu kopums, grupa, kas palīdz nodrošināt citu kuģu galveno darbību.
Maizes kule Kule (parasti uz skolu, darbu) līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
Maizes kule Kule (parasti uz skolu, darbu) līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
apkūlības Kulšanas darbu nobeigums. Tam sekojošais mielasts, svinības.
mīdīt Kult (labību), liekot zirgiem staigāt (pa to).
Kult riju Kult labību, kas iebērta rijā.
izkult Kult un pabeigt kult (labību). Nokult.
kultorgs Kultūras darba organizators (darba vai mācību kolektīvā).
bibliotēka Kultūras un izglītības iestāde vai kādas organizācijas, iestādes daļa, kas krāj, apstrādā un glabā iespieddarbus (arī rokrakstus) un izsniedz tos lasītājiem.
pūrs Kultūras vērtību kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā. Iespaidu, atmiņu kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
vandaļi Kultūras vērtību, dabas bagātību u. tml. nesaudzīgs postītājs.
kulstīties Kuļāties (parasti par apģērbu, tā daļām).
iekult Kuļot iegūt (labību, pākšaugu sēklas).
piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
muskuļkuņģis Kuņģa nodalījums (piemēram, putniem, sliekām), kur ar akmentiņu, smilšu palīdzību tiek saberzta rupjā barība.
kūrortterapija Kūrorta apstākļu izmantošana slimību ārstēšanā un profilaksē.
speckurss Kurss, kuru iekļauj mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
viļņoties Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem).
viļņot Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem). Viļņoties (2).
trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
panarābisms Kustība par visu arābu valstu savienību.
vingrojums Kustība, kustību komplekss (fizisku īpašību, spēju iegūšanai, veselības stiprināšanai u. tml.).
starts Kustības sākums (transportlīdzekļiem, parasti lidaparātiem). Arī vieta, no kurienes sāk kustību.
motorika Kustību funkciju kopums (organismam, tā daļām).
psihomotorika Kustību kopums, kuras izraisa psihiskie procesi.
plastika Kustību lokanums, vijīgums, arī harmoniskums. Arī kustību izveides paņēmienu kopums.
sunītis Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
Brīvās kustības Kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
Brīvās kustības Kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
hipokinēzija Kustību trūkums (organismam). Mazkustība.
rādītājs Kustīga bulta, šautra, plāna plāksne u. tml. pie (parasti mēraparāta, mērierīces) skalas kāda lieluma parādīšanai uz tās.
mikrofāgi Kustīgi leikocīti, kas satver un iznīcina mikrobus.
šarnīrs Kustīgs cietu ķermeņu savienojums, kas pieļauj griezes kustību ap kopēju ģeometrisko asi vai centru.
Maģiskais kvadrāts Kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonālēm veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
Darba rezerves Kvalificēta darbaspēka plānveidīgas sagatavošanas sistēma (PSRS), kas ietver jauniešu apmācību speciālās mācību iestādēs.
Darba rezerves Kvalificēta darbaspēka plānveidīgas sagatavošanas sistēma (PSRS), kas ietvēra jauniešu apmācību speciālās mācību iestādēs.
atestācija Kvalifikācijas noteikšana, darba novērtējums un personisko īpašību raksturojums (darbiniekam).
Skaitīšanas sistēma Kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtojums pa vienībām tā, ka no katras zemākās vienības iegūst nākamo augstāko vienību.
svēpēt Kvēpināt (piemēram, lai dezinficētu, novērstu slimību).
izkvēpināt Kvēpinot izdzīt (ko). Kvēpinot iznīcināt (piemēram, slimību dīgļus).
ķeburīgs Ķeburains (1).
čigāni Ķekatas, budēļi.
reogrāfija Ķermeņa daļu elektriskās pretestības svārstību reģistrēšana ar reogrāfu.
punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna sienas normālu audu vai patoloģisku veidojumu pārduršana ar dobu adatu diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
inerce Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
mežģīties Ķerties (kur), aizmesties (piemēram, par darba rīku). Neveikties (par darbu).
Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
varš Ķīmiskais elements - sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu.
alumīnijs Ķīmiskais elements - viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību.
ķīmisms Ķīmisko īpašību kopums (vielai, procesam).
džonka Ķiniešu un malajiešu buru kuģis.
šāvējgurķis Ķirbjaugu dzimtas augs ar gareniem augļiem, kas pēc nogatavošanās ar strauju kustību atdalās no kāta un samērā tālu izmet sēklas.
neiroķirurģija Ķirurģijas nozare, kas ietver nervu sistēmas slimību ķirurģisku ārstēšanu.
laparotomija Ķirurģiska operācija - vēdera dobuma atvēršana, pārgriežot tā priekšējo sienu.
trepanācija Ķirurģiska operācija, kurā atver kādu kaula dobumu.
operācija Ķirurģisku darbību, iedarbību kopums (ārstēšanas vai diagnostikas nolūkā).
sveiciens Laba vēlējums, arī draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums. Šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
Zelta fonds Labākā, nozīmīgākā (parasti kultūras vērtību) daļa.
Zelta fonds Labākā, nozīmīgākā (parasti kultūras vērtību) daļa.
sēdēt Labi atbilst, piegult augumam (par apģērbu).
Kūlīšu sējējs Labības pļaujmašīna, kas nopļauj labību un sasien kūlī. Linu kombaina sastāvdaļa, kas sasien linu stiebrus kūļos.
Kūlīšu sējējs Labības pļaujmašīna, kas nopļauj labību un sasien kūlī. Linu kombaina sastāvdaļa, kas sasien linu stiebrus kūļos.
Sniega pelējums Labību slimība, ko izraisa īpaša sēne (parasti, bojājot ziemājus zem sniega segas).
saulains Labsirdīgs, sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Arī gaišs (6).
Ar gardu (arī saldu) muti Labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
pašlabums Labums (parasti materiāls), ko cilvēks iegūst savtīgos nolūkos.
palīdzība Labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai).
plūdlīnija Laidena forma (transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību.
perfekts Laika forma (darbības vārdam), kas apzīmē pagātnē pabeigtu darbību, kuras rezultāts vēl turpinās tagadnē. Arī saliktā tagadne.
pluskvamperfekts Laika forma (darbības vārdiem), kas apzīmē darbību, kura ir notikusi pirms kādas citas pagātnes darbības.
sekunde Laika mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
darbalaiks Laika posms, kurā veic lietderīgu darbu.
stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība. Mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi. Mācību stunda.
Mācību stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē.
laikposms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana.
Laika posms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana. Laikposms.
Laika posms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana. Laikposms.
mašīnlaiks Laika sprīdis, kurā mašīna veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.
Trešais semestris Laikposms (vasaras brīvlaikā), kurā studenti un skolēni organizēti strādā ārpus mācību iestādes sistēmas.
maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piemēram, darbā, mācību iestādē, nometnē).
Svētais laiks Laikposms, kas pēc reliģisko darbību satura un formas atšķiras no ikdienišķās kārtības. Reliģisku svētku cikls, kurā pakārtotie svētki ir grupēti ap galvenajiem svētkiem.
Svārstību periods Laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību.
Svārstību periods Laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību.
periods Laikposms, laika sprīdis (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
Ziedu laiki (arī laiks) Laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, gūst ievērību.
Ziedu laiki (arī laiks) Laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, gūst ievērību.
ziedulaiks Laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, gūst ievērību.
Kuļamais laiks Laiks, kad kuļ labību.
Tukšs laiks Laiks, kad nav derīgu, lietderīgu darbību, darbu.
Karsts laiks Laiks, kas saistīts ar intensīvu, spraigu darbu, norisi.
lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (pēc kā).
Laistīties zeltā, sudrabā Laistīties zelta un sudraba krāsā. Būt bagātīgi izrotātam ar zeltu, sudrabu.
Laistīties zeltā, sudrabā Laistīties zelta un sudraba krāsā. Būt bagātīgi izrotātam ar zeltu, sudrabu.
Ledus jahta Laiva uz vairākām slidām burāšanai pa ledu. Ledusjahta.
moto Lakoniskā formā izteikta doma, kas raksturo (piemēram, mākslas darba) saturu, tematu, kādas darbības virzību. Arī epigrāfs (2).
plakāts Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus.
lappuse Lapa (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
lappuse Lapas viena puse (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
mušmire Lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga.
galvene Lappuses vai tabulas augšējā daļa.
recitēt Lasīt (klausītājiem) priekšā (parasti daiļdarbu). Deklamēt.
burtot Lasīt pa zilbēm, atsevišķi nosaucot katru burtu.
sasaukt Lasot (parasti mācīšanās procesā), izrunāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
Saukt kopā Lasot (parasti mācīšanās procesā), runāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
mērlata Lata, parasti ar garuma mērvienību iedaļām, (kā) mērīšanai.
igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y).
ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x).
Gotiskie burti Latīņu burtu paveids - burti ar stūrainām līnijām.
fraktūra Latīņu burtu paveids - burti ar stūrainām līnijām. Gotiskie burti.
antīkva Latīņu burtu tips ar noapaļotām kontūrām.
Vecā ortogrāfija Latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.-30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
Vecā ortogrāfija Latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.-30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
Jauna strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
Jaunā strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
Saeimas strādnieku un zemnieku frakcija Latvijas Komunistiskās partijas vadīta revolucionāro strādnieku un zemnieku frakcija buržuāziskās Latvijas saeimā (no 1928. gada līdz 1933. gadam).
sauskultūra Laukkopības darbu sistēma rajonos, kur ir maz nokrišņu.
graudkopība Lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozare - graudaugu audzēšana, lai apgādātu pārtikas rūpniecību ar izejvielām un lopus ar spēkbarību.
deputātnieks Laukstrādnieks, kas samaksu par padarīto darbu saņem deputāta [2] veidā.
zemnieks Lauku iedzīvotājs, kas nodarbojas ar zemkopību.
saimnieks Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes.
saimniekkārta Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes. Saimnieki.
Mucas sējums (arī vieta) Laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (vecajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
Mucas vieta (arī sējums) Laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (vecajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
desetīna Laukuma mērvienība - aptuveni 1,09 hektāri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
kvadrātversts Laukuma mērvienība - aptuveni 1,14 kvadrātkilometru (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
akrs Laukuma mērvienība - aptuveni 4000 kvadrātmetru (angļu mērvienību sistēmā).
Sieciņa vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieciņu labības.
Sieciņa vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieciņu labības.
Sieka vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības.
Sieka vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības.
kvadrātmetrs Laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs.
leģitimācija Laulībā dzimuša bērna tiesību piešķiršana ārlaulības bērnam (dažās valstīs).
Jaukta laulība Laulība starp dažādu rasu, nāciju, tautību vai sociālo grupu pārstāvjiem.
Jaukta laulība Laulība starp dažādu rasu, nāciju, tautību vai sociālo grupu pārstāvjiem.
Laulājamais gredzens Laulību gredzens.
laulībnieks Laulību viesis.
izlauzt Laužot radīt (kur, piemēram, robu). Laužot padarīt robainu.
monoklis Lēca (redzes optisko defektu labošanai), kas ieliekama acs dobuma priekšējā daļā.
Ledus burāšana Ledusburāšana.
veidulis Lejamās detaļas formai atbilstošs elements veidnes iekšējā dobuma iegūšanai.
ievadlekcija Lekcija, ar kuru ievada, iesāk (piemēram, mācību kursu, lekciju ciklu).
Ēnu teātris Leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
Ēnu teātris Leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
Lēnā (arī mierīgā) garā Lēnām, bez steigas, arī bez uzbudinājuma.
Lēnā (arī mierīgā) garā Lēnām, bez steigas, arī bez uzbudinājuma.
Mierīgā (arī lēnā) garā Lēnām, bez steigas, arī bez uzbudinājuma.
saburtot Lēni, ar grūtībām salasīt, izlasīt. Izburtot.
gausināt Lēnināt. Palēnināt (darbību, norisi).
slinks Lēns, gauss, arī maz intensīvs (piemēram, par darbību, norisi).
rāms Lēns, vienmērīgs, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību). Arī mierīgs (2).
mērlente Lente, parasti ar garuma mērvienību iedaļām, (kā) mērīšanai.
rakstāmlente Lente, uz kuras (kādā ierīcē, iekārtā u. tml.) fiksē informāciju, parasti ar burtiem, cipariem.
grāds Leņķa mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - leņķa stara pilna apgrieziena 1/360 daļa.
Pilna burtnīca Līdz pēdējai lappusei pierakstīta burtnīca.
paliatīvs Līdzeklis (piemēram, operācija), kas tikai atvieglina slimnieka stāvokli smagas vai neārstējamas slimības gadījumā, bet nenovērš pašu slimību.
māņi Līdzekļi buršanai, riebšanai. Arī buršana, riebšana.
zāles Līdzekļi slimību profilaksei, ārstēšanai un diagnostikai; medikamenti, zāļu līdzekļi.
Ārštata fonds Līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki.
Bezļaužu fonds Līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku darba atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki.
Bezpersonu fonds Līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku darba atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki. Bezļaužu fonds. Ārštata fonds.
robežpunkts Līdzīgu parādību saskares punkts.
starpa Līdzīgu priekšmetu, parādību kopumā.
vidus Līdzīgu priekšmetu, parādību kopumā.
Dentāls līdzskanis Līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus.
zobenis Līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus. Dentāls līdzskanis.
Alveolārs līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals skar augšzobus vai cieto aukslēju sākumu.
berzenis Līdzskanis, kuru izrunājot mutes dobums stipri sašaurinās un, izelpojamam gaisam cauri plūstot, rodas troksnis.
balansēt Līdzsvarot, saskaņot (piemēram, budžetu, tāmi).
Liekt galvu (kā priekšā) Liecot galvu, parādīt cieņu, godu. Zemoties, izrādīt pazemību.
ieliekt Liecot pavērst (parasti uz iekšu). Liecot ieveidot, radīt iedobumu (priekšmeta virsmā).
apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, attiecīgi nodarbinot, pārbaudīt (parasti cilvēku, viņa spēju piemērotību kādam uzdevumam).
apturēt Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību.
Raudāt krokodila asaras Liekuļot līdzjūtību. Izlikties nožēlojam (ko).
Raudāt krokodila asaras Liekuļot līdzjūtību. Izlikties nožēlojam (ko).
Raudāt krokodila asaras Liekuļot līdzjūtību. Izlikties nožēlojam (ko).
grēda Liela mākoņu gubu rinda. Augstu viļņu virkne.
kroņlukturis Liela, grezna vairākžuburu lustra, arī svečturis.
kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera (zemūdens darbu veikšanai).
majuskulis Lielais burts.
bars Lielāks (priekšmetu, parādību) kopums.
iniciālis Lielāks, parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts, vārda pirmais burts (iespieddarba nodaļas vai rindkopas sākumā).
prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (piemēram, buržuāziskajā Latvijā, Francijā). Celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (piemēram, buržuāziskajā Latvijā, Francijā).
bonapartisms Lielburžuāzijas diktatūra Francijā (19. gadsimta pirmajā pusē).
Lauka lielgabals Lielgabals tiešam karaspēka apakšvienību atbalstam kaujas laukā.
Lauka lielgabals Lielgabals tiešam karaspēka apakšvienību un daļu atbalstam kaujas laukā.
Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt. Daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
antrekots Liellopu gaļas starpribu gabals, arī cepetis no tā.
ielielīt Lielot panākt, ka kāds (ko) sāk uzskatīt par labu.
vērpete Liels (kā, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
pulks Liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) daudzums, kopums.
pūlis Liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) kopums.
pulka Liels (priekšmetu, parādību) daudzums, skaits.
barka Liels buru kuģis, kam pakaļējā mastā ir slīpās buras, bet pārējos mastos - taisnās buras.
Viss kas Liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību. Vienalga, kas. Viss iespējamais.
Viss kas Liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību. Vienalga, kas. Viss iespējamais.
līnijkuģis Liels kara buru kuģis.
sirsenis Liels lapseņu virsdzimtas kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
vārna Liels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar pelēkmelnām vai melnām spalvām.
krauķis Liels zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas putns ar melnu apspalvojumu.
jūklis Liels, arī haotisks (daudzu, parasti dažādu, parādību, norišu) kopums.
mudžeklis Liels, arī haotisks (daudzu, parasti dažādu, parādību, norišu) kopums.
augsts Liels, ievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
ņudzeklis Liels, parasti haotisks (dažādu parādību, norišu) kopums.
kandelabrs Liels, žuburains svečturis ar vairākām svecēm vai svečveida elektriskām spuldzēm.
Pelēkais barons Lielsaimnieks, budzis (pirmspadomju Latvijā).
Pelēkais barons Lielsaimnieks, budzis (pirmspadomju Latvijā).
krēzs Lielu bagātību īpašnieks.
Lauzt darbus Lielu piepūli enerģiski strādāt (parasti smagu fizisku darbu).
ekvivalents Lielums (lieta, prece u. tml.), ar kura vērtību var izteikt cita lieluma (lietas, preces u. tml.) vērtību.
Fizikālais lielums Lielums, ar ko raksturo fizikālas parādības vai īpašības skaitlisko vērtību.
parametrs Lielums, ar ko raksturo kādas iekārtas, sistēmas, procesa u. tml. būtiski svarīgu īpašību vai pazīmi.
tonnāža Lielums, ar ko raksturo tonnās izteikto kuģa kravnesību, arī ūdensizspaidu, reģistra tonnās izteikto tilpību.
Kondensatora kapacitāte Lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
Kondensatora kapacitāte Lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
Nemainīga temperatūra, Nemainīgs lielums Lielums, kas saglabā vienu un to pašu vērtību.
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
atļaut Lieto kā pieklājības formu, aizrādot, paziņojot (ko), pievēršot uzmanību (kam) u. tml.
mīļš Lieto uzrunā, lai paustu simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību (pret kādu).
dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, mīlestību, apliecinātu (kādam) dziļas simpātijas.
neīsts Lieto, lai (terminos) norādītu uz ārēju līdzību apzīmējamā vārdā nosauktajam.
klau Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
Paklausies!, arī Paklausieties! Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
vadzi Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
paklau Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību. Klau.
laukā Lieto, lai aizstātu verbu, kas izsaka virzību ārā (no kā).
iekšā Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
klāt Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
pāri Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
priekša Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
projām Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
virsū Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
žvāks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni.
žvīks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni.
žvaukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
žviukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
švirkst Lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
šņikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
šņāks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež, kož.
krapt Lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību (parasti tvērienu, ķērienu).
bu Lieto, lai atdarinātu zirga bubināšanu.
hallo Lieto, lai atsauktos (parasti telefona sarunās). Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību.
a Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (piemēram, nevērību).
nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli (ko) likvidēt, izbeigt, novērst. Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību (ko) attālināt.
ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas). Laukā.
nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties (no kā).
projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
stāvēt Lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties.
stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
Nu un? Lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
(Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
he Lieto, lai izteiktu nevērību, izsmieklu, nicinājumu.
phē Lieto, lai izteiktu nicinājumu, riebumu, nosodījumu
Kur nu! Lieto, lai izteiktu noliegumu, neiespējamību.
Kur nu! Lieto, lai izteiktu noliegumu, neiespējamību.
paldies Lieto, lai izteiktu pateicību.
marš Lieto, lai izteiktu pavēli (kādam, parasti ierindā) sākt kustību.
laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas). Ārā (5).
pa Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies. Pag.
pag Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies. Pa [2].
pagaidīt Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pārtraukt tā darbību, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies.
Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
Manis dēļ (arī pēc) Lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
Manis (retāk viņa) pēc (arī dēļ) Lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
saprasties Lieto, lai kam pievērstu īpašu sarunbiedra uzmanību.
tā Lieto, lai norādītu uz (kā) aptuvenību, nenoteiktību.
tiešām Lieto, lai noradītu uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiešām, patiesi.
Sakarā ar (ko) Lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību.
dzimis Lieto, lai norādītu uz (sievietes) pirmslaulību uzvārdu.
Tāds un tāds Lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu, arī šķietamību, nepilnīgumu. It kā.
kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu, lieto, lai norādītu uz kā nepilnīgumu. Gandrīz.
kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu, lieto, lai norādītu uz kā šķietamību, nepilnīgumu.
kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu.
tikpat Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu. Lieto, lai norādītu uz kā nepilnīgumu. Gandrīz.
vai Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību. Arī gandrīz.
viens Lieto, lai norādītu uz kā pastiprinājumu, arī nepārtrauktību.
tiesa Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiesi, patiešām.
patiešām Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiesi.
taisnība Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Tiesa [2]. Patiesi, patiešām.
Šajā sakarībā (arī sakarā) Lieto, lai norādītu uz kā sakarību ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
Šajā sakarā (arī sakarībā) Lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
Zeme nes Lieto, lai norādītu uz kāda eksistences, darbības vēlamību.
Zeme nes Lieto, lai norādītu uz kāda eksistences, darbības vēlamību.
Viena lieta - otra (arī cita) lieta Lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
Viena lieta - otra (arī cita) lieta Lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
Viena lieta - otra (arī cita) lieta Lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
Tas pats Lieto, lai norādītu uz raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
Attieksmē pret (ko) Lieto, lai norādītu uz saistību, sakarību.
pietikt Lieto, lai norādītu, ka kādas darbības, stāvokļa sākšanās tūlīt izraisa citu darbību, stāvokli.
ik Lieto, lai norādītu, ka kas attiecas uz katru nosaukto priekšmetu, parādību, personu.
patiesi Lieto, lai norādītu, uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiešām.
hopā Lieto, lai pamudinātu (kādu) uzsākt kustību, parasti augšup.
opā Lieto, lai pamudinātu (kādu) uzsākt kustību, parasti augšup.
āre Lieto, lai pamudinātu citus pievērst uzmanību tam, ko redz. Lūk. Re.
reče Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam "uzmanību.
e Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
eē Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
ehei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
ei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
ek Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
edz Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību. Redz.
vei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību (parasti kam redzamam). Lūk.
pavei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam (parasti redzamam).
paskatīties Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam, parasti ievērības cienīgam.
raug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk (1).
lūk Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
skat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
re Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Lūk (1).
palūk Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Lūk.
paskat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Lūk.
paraug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Palūk (1).
raugi Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Raug.
ekur Lieto, lai pamudinātu pievērst kam uzmanību, arī lai norādītu uz ko.
āre Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (kādam notikumam, domai u. tml.).
Kur tad Lieto, lai pastiprinātu izteikumā šaubu, neiespējamības nokrāsu.
pilnīgs Lieto, lai pastiprinātu niansējamā vārda izteikto īpašību, pazīmi.
savs Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par piederību kam, saistību ar ko.
Viens un tas pats Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
Viens un tas pats Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
Viens un tas pats Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
bravo Lieto, lai paustu atzinību, piekrišanu, sajūsmu.
sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
vilks Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
nolādēts Lieto, lai paustu stipras dusmas, asu nosodījumu. Lieto, lai paustu stipru neapmierinātību, nepatiku.
stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību. Lieto, lai norādītu uz pēkšņu piespiedu apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
tad Lieto, lai piešķirtu (parasti ar verbu) izteiktam rosinājumam pastiprinājumu.
Vai nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu (parasti jautājuma teikumos).
maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu.
pavisam Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu. Maz [2] (3).
lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
maz Lieto, lai piešķirtu vārdam šaubu nokrāsu.
lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību iepriekš teiktajam, rakstītajam. Lieto, lai uzsvērtu iepriekš teikto, rakstīto.
re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam iepriekš teiktam, rakstītam, arī, lai uzsvērtu tā saturu. Lūk (2).
reku Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam redzamam.
raugi Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību notikušajam, teiktajam, rakstītajam.
lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts. Lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts. Lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
zināt Lieto, lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra, klausītāja uzmanību.
palūk Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts.
paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts.
spurkš Lieto, lai raksturotu strauju (parasti putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni.
hei Lieto, lai sasauktu kādu, lai panāktu, ka kāds ātri reaģē uz ko, lai pievērstu kāda uzmanību.
uhū Lieto, lai sasauktu kādu, pievērstu sev kāda uzmanību.
Patiesību sakot Lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
Patiesību (arī taisnību, arī atklāti) sakot Lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
Taisnību (arī patiesību, arī atklāti) sakot Lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
nu Lieto, lai, kādu uzrunājot, pievērstu tā uzmanību runātājam.
Ko nu Lieto, noraidot kāda domas, rīcību, izturēšanos.
vesels Lieto, novēlot ko labu. Lieto, novēlot kādas darbības, rīcības labu izdošanos.
Klausies!, arī Klausieties! Lieto, pievēršot (kam) kāda uzmanību.
spudūc Lieto, raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
heijā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
heisā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
hop Lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) uzsākt strauju darbību, parasti augšup.
izstaipīt Lietojot, valkājot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
iestaipīt Lietojot, valkājot padarīt pietiekami ērtu, arī vaļīgu (piemēram, apģērbu).
katedrālstikls Liets krāsains stikls ar grumbuļainu virsmu.
Darba līdzekļi Lietu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks iedarbojas uz darba priekšmetu.
Darba līdzekļi Lietu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks iedarbojas uz darba priekšmetu.
aizlīt Lietū samirkt, salīt (parasti par sienu, labību u. tml.).
iezēģelēt Līganā, grīļīgā gaitā ievirzīties (kur iekšā) - parasti par iereibušu cilvēku.
nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt). Līgstot vienoties par paveikto, padarīto dot (noteiktu atlīdzību).
pielīgt Līgstot vienoties par (kā, piemēram, tiesību) piešķiršanu (kādam).
Darba ņēmējs Līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu apņemas izpildīt pasūtīto darbu.
Darba ņēmējs Līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu apņemas izpildīt pasūtīto darbu.
Darba devējs Līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam.
Darba devējs Līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam.
Funkcijas grafiks Līkne, kas attēlo funkcijas atkarību no argumenta.
vākot Likt (grāmatai, burtnīcai) aizsargvākus, apvākus.
Piespiest (kādu) pie sienas Likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu. Padarīt (kādu) pretoties nespējīgu.
Piespiest (kādu) pie sienas Likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu. Padarīt (kādu) pretoties nespējīgu.
piecelt Likt (kādam) piecelties, lai (tas) veiktu kādu darbību.
sūtīt Likt (kādam), lai mācās (mācību iestādē), dot, nodrošināt iespēju mācīties (kur), dot (kādam) rīkojumu mācīties (kur, parasti kursos).
Saukt pie kārtības Likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
Saukt pie kārtības Likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
Atstāt pēc stundām Likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanās palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
Atstāt pēc stundām Likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanās palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
Saukt pie atbildības Likt kādam atbildēt (piemēram, tiesā) par savu nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
Pielikt pie darba Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam vai dzīvniekam).
Likt darbā (arī pie darba) Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam).
Likt darbā (arī pie darba) Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam).
piejūgt Likt veikt (kādu, parasti nepatīkamu, smagu, darbu, uzdevumu).
ieģērbt Likt, lai uzvelk, panākt, ka uzvelk (apģērbu).
rādīt Likt, novietot (ko) tā, ka (kāds) var uztvert (to) ar redzi, radīt (kādam) iespēju uztvert (ko) ar redzi. Vērst (kāda) uzmanību (uz ko redzamu).
speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai nepilngadīgajiem no četrpadsmit līdz astoņpadsmit gadiem, kā arī pilngadīgajiem, ja tie sava fiziskā stāvokļa dēļ nevar patstāvīgi aizstāvēt savas tiesības.
aizbildnība Likumā noteikta forma rīcības nespējīga pilsoņa personisko un mantisko tiesību aizsardzībai.
kriminālprocess Likumā noteikta izmeklēšanas orgānu, prokuratūras un tiesas darbību sistēma krimināllietu izmeklēšanā un izlemšanā.
pārvaldīt Likuma noteiktā kārtībā vadīt (valsts, administratīva apgabala u. tml.) darbību.
sūdzēt Likumā noteiktā kārtībā vērsties (pie tiesas) ar prasību civillietā vai ar sūdzību krimināllietā (pret kādu).
rīcībspēja Likuma noteikta spēja veikt juridiskas darbības un atbildība par savu rīcību.
Dzēst sodāmību Likumā noteiktajā kārtībā atzīt sodāmību par spēkā neesošu.
piekritība Likumā paredzēts pieļaujamo darbību, veicamo pienākumu kopums (parasti tiesisku, pārvaldes jautājumu kārtošanā).
garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
Civilprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas civilprocesuālo tiesību normas un kurš nosaka civillietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
kriminālkodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas nosaka, kādas darbības ir kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami noziegumus izdarījušām personām.
Kriminālprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
saeima Likumdošanas varas orgāns buržuāziskajā Latvijā (no 1922. gada līdz 1934. gadam).
Ķīmisko elementu periodiskais likums Likums, pēc kura ķīmisko elementu atomu elektronu apvalka uz būves periodiskās izmaiņas nosaka ķīmisko elementu īpašību periodisku maiņu.
civilkodekss Likumu krājums, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības starp valsts, kooperatīvām un sabiedriskām organizācijām, kā arī starp pilsoņiem.
atcelt Likvidēt (ieviestu kārtību).
dekolonizēt Likvidēt koloniālo atkarību (kādā teritorijā).
neitralizēt Likvidēt vai samazināt kā spēku, iedarbību.
Padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību.
Padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību.
pakāpe Līmenis, kas raksturo (kā) attīstību, kvalitāti, kvantitāti.
mandele Limfātisko audu sakopojums gļotādas saistaudos uz robežas starp rīkli, mutes un deguna dobumu.
smite Līmviela šķēru diegu apstrādei, lai palielinātu to stiprību.
mērlineāls Lineāls ar garuma mērvienību iedaļām (kā) mērīšanai.
vilciens Līnija - raksta vai atsevišķa burta elements.
līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piemēram, grafikā, diagrammā).
izoglosa Līnija, kas kartē rāda valodas parādības izplatību.
Dabas lirika Lirika, kas atspoguļo dabu un tās izraisītos pārdzīvojumus.
Dabas lirika Lirika, kas atspoguļo dabu un tās izraisītos pārdzīvojumus.
kancona Lirisks dzejolis par bruņinieku mīlestību. Senās franču vai itāliešu dzejas veids.
Franču balāde Lirisks dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību un atkārtotām rindām.
liriķis Lirisku daiļdarbu autors.
liroepiķis Liroepikas daiļdarbu autors.
kontrafakcija Literārs viltojums. Patvarīga autoru tiesību pārkāpšana, pavairojot un izplatot cita autora sacerējumu.
radiokompozīcija Literāru darbu, skaņdarbu vai to fragmentu kompozīcija, kas paredzēta pārraidīšanai pa radio.
Literatūras lasīšana Literatūras mācīšanas forma - atsevišķu literāru darbu vai to fragmentu lasīšana un analīze.
publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem. Šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā).
Literatūras kritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu analīzi, vērtēšanu. Literatūrkritika.
literatūrkritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu vērtēšanu. Literatūras kritika.
literatūrteorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūras teorija.
Literatūras teorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūrteorija.
Literatūras teorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūrteorija.
prosodija Literatūrteorijas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
konjugēt Locīt (verbu).
celis Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu. Arī ceļgals.
Acs ābols Lodveida ķermenis, kas atrodas acs dobumā.
Acs ābols Lodveida ķermenis, kas atrodas acs dobumā.
ģeneralizācija Loģiska pāreja no atsevišķā uz vispārīgo. Atsevišķu parādību pakļaušana vispārīgam principam. Vispārināšana.
grāds Loka mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - riņķa līnijas 1/360 daļa.
izlakt Lokot izēst (barību). Lokot iztukšot (trauku).
ēdamība Lopbarības īpašība, ko raksturo patika, ar kādu lopi barību ēd.
zooinženieris Lopkopības speciālists ar augstāko izglītību.
izlozēt Lozējot noteikt (piemēram, starta kārtību, kārtējo pretinieku).
pielūgt Lūdzot, laipni izturoties, censties panākt (no kāda) vēlamu rīcību.
pieņemt Ļaut (kādam) izpaust (piemēram, labvēlību, draudzīgu attieksmi). Ļaut (kādam) rīkoties savā labā.
vilcināties Ļaut (piemēram, darbiem) ieilgt, arī paveikt (piemēram, darbus) vēlāk par paredzēto laiku.
uzņemt Ļaut iestāties, iekļaut (organizācijā, mācību iestādē, kolektīvā u. tml.).
izguldināt Ļaut pārgulēt, iekārtojot guļasvietu, izrādot viesmīlību.
izpaust Ļaut uztvert (citiem savu psihisko stāvokli, personības, rakstura īpašību).
pieņemt Ļaut, lai (apmeklētāji) noteiktā laikā ierodas medicīniskā iestādē, un sniegt (tiem) medicīnisko palīdzību, konsultāciju.
slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (kāda cilvēka, cilvēku grupas, organizācijas darbības, īpašību) vērtējums.
dziļš Ļoti būtisks, nozīmīgs. Tāds, kas skar pašu būtību, pašus pamatus. Saturā bagāts (par domām, atziņām, zināšanām u. tml.).
paļauties Ļoti cerēt (uz kādu), ar pārliecību gaidīt (piemēram, uz kāda atbalstu, palīdzību), arī ļoti ticēt, uzticēties (kādam).
spīvs Ļoti grūts, smags (par darbību, norisi, parasti par cīņu).
spēcīgs Ļoti ietekmīgs (piemēram, par mākslas darbu, tekstu).
negants Ļoti intensīvs (par norisi, darbību).
pamatīgs Ļoti intensīvs, ļoti plaši izvērsts (par darbību, norisi, kustību).
nesātīgs Ļoti intensīvs, spēcīgs (par darbību, norisi).
spožs Ļoti izcils, ievērojams (kādā darbības nozarē) - par cilvēku, tā personību, psihes, rakstura, personības īpašībām.
prasmīgs Ļoti labs (par darbību, darbības rezultātu).
krass Ļoti liels (par atšķirību, starpību u. tml.). Nepārvarams, nesamierināms (par pretstatu, pretrunu).
Izaicinājums liktenim Ļoti liels risks. Risks, parasti vieglprātīgs, ar savu dzīvību.
punduris Ļoti maza auguma cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
miniatūrs Ļoti mazs, detalizēts (par tēlotājas vai lietišķās mākslas darbu, fotogrāfiju).
galēt Ļoti mocīt tā, ka ir tuvu nāvei (parasti par sāpēm, slimību).
nikns Ļoti mokošs, arī ļoti bīstams (par slimību).
stulbs Ļoti nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli). Arī muļķīgs (2).
novārīties Ļoti noburbuļot (parasti par ūdeni).
sīksts Ļoti noturīgs, nemainīgs nelabvēlīgos apstākļos (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
pieblīvēt Ļoti piepildīt, aizņemt (platību) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
pieblīvēt Ļoti piepildīt, aizņemt (telpu, platību, parasti ar cilvēkiem vai dzīvniekiem).
gaisīgs Ļoti plāns, viegls (piemēram, par audumu, apģērbu).
enciklopēdisks Ļoti plašs, vispusīgs (parasti par zināšanām, izglītību).
Burts (arī burtu) burtā Ļoti precīzi, burtiski.
pamatīgs Ļoti rūpīgs, labā kvalitātē veikts (parasti par darbu).
sagandēt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu (ķermeņa daļu).
sabeigt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
sabendēt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
noņurcīt Ļoti saburzīt.
noņurcīties Ļoti saburzīties.
verdzisks Ļoti smags, grūts, neizturams (piemēram, par darbu, apstākļiem).
bīdelēt Ļoti smalki malt (labību), pilnīgi atdalot sēnalas, klijas u. tml.
pamatīgi Ļoti spēcīgi, intensīvi, lielā mērā (izpausties) - par darbību, norisi, parādību dabā.
skaudrs Ļoti spēcīgs (par darbību, norisi). Tāds, kam ir augsta pakāpe (par kā intensitāti).
kliedzošs Ļoti spilgts, intensīvs (par krāsām, to toņiem). Ļoti uzkrītošs (parasti par apģērbu).
ass Ļoti spraigs, arī nežēlīgs (piemēram, par cīņu, sacensību).
traks Ļoti spraigs, intensīvs (piemēram, par darbību, norisi).
sīvs Ļoti spraigs, intensīvs, arī nežēlīgs (piemēram, par darbību, norisi). Tāds, kas darbojas ļoti spraigi, intensīvi, arī nežēlīgi.
Raut darbu no rokām ārā Ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu.
Raut darbu no rokām ārā Ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu.
Raut darbu no rokām ārā Ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu.
nokaitināt Ļoti stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
Pilnās burās, arī ar pilnām burām Ļoti strauji, ar lielu sparu un apņēmību.
Pilnās burās Ļoti strauji, ar lielu sparu un apņēmību.
atgūties Ļoti strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu.
atņemties Ļoti strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu.
ugunīgs Ļoti straujš (piemēram, par deju, skaņdarbu).
drudžains Ļoti straujš, sasprindzināts (par norisi, stāvokli). Pārmērīgi steidzīgs (par darbību).
atbildīgs Ļoti svarīgs, nozīmīgs. Saistīts ar atbildību.
Kā uz karstām oglēm Ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.
Kā uz (karstām) oglēm Ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.
satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties (par cilvēku).
trakot Ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem.
nostiprināt Ļoti uzlabot, nostabilizēt (veselību).
trenkt Ļoti, arī pārmērīgi steidzināt (piemēram, darbu).
Pasniegt stundas Mācāt (mācību priekšmetu) mācību iestādē. Mācīt kādam privāti (ko).
harmonija Mācība par akordiem, to struktūru, attiecībām, secību.
eifonija Mācība par daiļskanību (daiļdarbā).
Veterinārā ķirurģija Mācība par dzīvnieku slimību ārstēšanu ar operatīvām metodēm.
eigēnika Mācība par ģenētikas principu izmantošanu cilvēku populāciju iedzimtības īpašību uzlabošanā.
grafoloģija Mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
dzemdniecība Mācība par sievietes organismā notiekošajiem procesiem grūtniecības, dzemdību, pēcdzemdību periodā, kā arī par medicīnisku palīdzību grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
patoģenēze Mācība par slimības rašanos un attīstību organismā.
metrika Mācība par uzsvērto un neuzsvērto elementu vienmērīgu secību.
studijas Mācības augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
klātiene Mācības, kas saistītas ar regulāru nodarbību apmeklēšanu. Attiecīgā (mācību iestādes) nodaļa.
sagatavotība Mācībās, vingrinājumos u. tml. iegūta piemērotība, atbilsme kādu darbību, kāda uzdevuma veikšanai.
Mājas darbs Mācību darbs, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.
prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
trimestris Mācību gada (parasti trešā) daļa.
semestris Mācību gada puse (augstskolās un vidējās speciālās mācību iestādēs).
ziema Mācību gads.
ābece Mācību grāmata lasīšanas apgūšanai. Pirmmācības grāmata.
Lasāmā grāmata Mācību grāmata, kurā iekļauti daiļdarbi, to fragmenti, kā arī populārzinātniski, publicistiski raksti.
palīgskola Mācību iestāde intelektuāli atpalikušiem bērniem.
Partijas skola Mācību iestāde vadošo partijas un padomju darbinieku sagatavošanai.
Partijas skola Mācību iestāde vadošo partijas un padomju darbinieku sagatavošanai.
jūrskola Mācību iestāde, kas gatavo jūrniecības (1) speciālistus.
Pirmmācības skola Mācību iestāde, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas.
Pirmmācības skola Mācību iestāde, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas.
internāts Mācību iestāde, kurā audzēkņi mācās un dzīvo.
tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piemēram, rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
augstskola Mācību iestāde, kurā iegūst augstāko izglītību. Augstākā mācību iestāde.
Skolotāju institūts Mācību iestāde, kurā iegūst nepabeigtu augstāko pedagoģisko izglītību.
studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai teicamas sekmes.
diplomands Mācību iestādes beidzējs, kas izstrādā vai izstrādājis diplomdarbu vai diplomprojektu.
izlaidums Mācību iestādes, kursu u. tml. nobeigums. Šādam nobeigumam veltīts sarīkojums.
Mēmā karte Mācību karte bez uzrakstiem.
ievads Mācību kurss, kurā aplūko kādas zinātņu nozares pamatus.
Lekciju nauda Mācību maksa (parasti augstskolā).
Lekciju nauda Mācību nauda (parasti augstskolā).
lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā pedagogs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
seminārs Mācību nodarbība, kurā dalībnieki noklausās un apspriež patstāvīgi sagatavotus referātus, ziņojumus.
kurss Mācību pakāpe (augstākajā mācību iestādē, vidējā speciālajā mācību iestādē).
klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu. Skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
klase Mācību posms (parasti mūzikas mācību iestādē), kurā speciālo mācību priekšmetu apgūst viena speciālista vadībā.
programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts. Mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
rēķins Mācību priekšmets - matemātika.
rakstīšana Mācību priekšmets - rakstības prasmes apgūšana.
lasīšana Mācību priekšmets - rakstīto, iespiesto tekstu uztveršanas prasmes apgūšana, tekstu atstāstīšana un analizēšana.
dziedāšana Mācību priekšmets - vokālo dotību izkopšana, vokālu skaņdarbu iestudēšana. Arī muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā).
rokdarbi Mācību priekšmets skolās pirmo vienkāršāko darba prasmju un iemaņu veidošanai.
darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā: rokdarbi, praktiskie darbi.
Dabas mācība Mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par parastākajām dabas parādībām un to likumsakarībām.
mašīnmācība Mācību priekšmets, kurā aplūko mašīnu uzbūvi, darbību, izmantošanu.
traktormācība Mācību priekšmets, kurā aplūko traktoru uzbūvi, darbību, izmantošanu.
rēķināšana Mācību priekšmets, kurā ietverti aritmētikas pamati.
eksternāts Mācību sistēma, kas pamatojas uz patstāvīgu mācīšanos un eksāmenu kārtošanu.
politehnisms Mācību sistēma, kuras mērķis ir sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par ražošanas principiem un nozarēm, izveidot vispārtehniskas prasmes un iemaņas.
Atklātā stunda Mācību stunda (skolā), kuru klausās un vērtē citi pedagogi.
Atklātā stunda Mācību stunda skolā, kuru klausās un vērtē citi pedagogi.
paraugstunda Mācību stunda, kas ar mācību un audzināšanas darba metodēm noder par paraugu. Priekšzīmīga mācību stunda.
problēmstunda Mācību stunda, kurā izmanto problēmisko mācību paņēmienus.
mācībstunda Mācību stunda.
Akadēmiskā stunda Mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks - 45 minūtes.
Akadēmiskā stunda Mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks - parasti 45 minūtes.
Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas. Meža skola.
pansija Mācību un audzināšanas iestāde, kurā audzēknis mācās un dzīvo, saņemot pilnu uzturu.
skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai. Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
brīvlaiks Mācību un nodarbību pārtraukums (mācību iestādēs) pēc noteikta mācību posma.
Mājas uzdevums Mācību uzdevums, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.
Mājas uzdevums Mācību uzdevums, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.
trenažieris Mācību, treniņa ierīce prasmju, iemaņu apgūšanai, uzturēšanai, arī veselības stiprināšanai.
sports Mācību, treniņu, sacensību un pašdarbības organizēšanas sistēma, kuras mērķis ir veselības nostiprināšana, vispusīga cilvēku fiziskā attīstība, augstu rezultātu sasniegšana sacensībās. Attiecīgo darbību, tehnisko līdzekļu specifisks kopums šādā sistēmā.
mašīnmācības Mācīšana ar mašīnu palīdzību.
heiristika Mācīšanas metode, kas veicina aktivitāti, atjautību.
skolot Mācīt (1), parasti mācību iestādē. Dot padomus, pamācīt.
Mācīt (kādu) darbā Mācīt (kādam) darbu.
docēt Mācīt (kādu priekšmetu) augstākajā mācību iestādē.
pasniegt Mācīt (mācību priekšmetu).
lasīt Mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
Ņemt stundas Mācīties (ko) pie privātskolotāja. Mācīties (mācību priekšmetu) mācību iestādē pēc savas izvēles.
studēt Mācīties augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
boksterēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu, lasīt pa zilbēm.
izdzīt Mācot, audzinot, parasti ar bardzību, izskaust (cilvēkā kādu, parasti nevēlamu, īpašību).
ievirzīt Mācot, vadot panākt, ka (cilvēks) sāk apgūt (noteiktu darbu, noteiktus uzdevumus).
magmatisms Magmai raksturīgo īpašību, procesu kopums.
tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
voltsekunde Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā. Vēbers.
diamagnētisms Magnētisko īpašību kopa, kas piemīt diamagnētiķiem.
feromagnētisms Magnētisko īpašību kopums (feromagnētiķiem).
paramagnētisms Magnētisko īpašību kopums vāji magnētiskām vielām, kam ir pozitīva magnētiskā uzņēmība.
burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu.
svaidīgs Mainīgs, arī nevienmērīgs (parasti par kā kustību).
reversēt Mainīt (kā) kustību pretējā virzienā.
Mainīt graudus pret pelavām (arī sēnalām) Mainīt ko vērtīgu, labu pret nevērtīgu, sliktu.
Mainīt graudus pret pelavām (arī sēnalām) Mainīt ko vērtīgu, labu pret nevērtīgu, sliktu.
Mainīt graudus pret sēnalām (arī pelavām) Mainīt ko vērtīgu, labu pret nevērtīgu, sliktu.
locīt Mainīt, grozīt (piemēram, darbību, rīcību).
attīstīties Mainīties, veidojot jaunas formas. Sasniegt augstāku attīstības pakāpi (par sabiedrību, sabiedriskām parādībām). Pilnveidoties.
regulēt Mainot sistēmas, iekārtas, elementa u. tml. darbību, panākt, ka (fizikālam lielumam) rodas vēlamā skaitliskā vērtība.
Vibrācijas elektromēraparāts Maiņstrāvas elektromēraparāts, kura darbības pamatā ir elektrisko svārstību pārveidošana mehāniskajās svārstībās.
nams Māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem (parasti ģimeni). Māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem un (kādu svinību) viesiem.
mājasdarbs Mājas (mācību) darbs.
mājturība Mājsaimniecības teorija un prakse. Attiecīgais mācību priekšmets.
naktspatversme Mājvieta, kur par niecīgu atlīdzību var pārnakšņot, parasti cilvēki, kuriem nav pastāvīgas dzīvesvietas.
samaksa Maksa par padarīto darbu.
alga Maksa, atlīdzība par darbu (pēc noteiktas likmes vai līguma).
pamatmaksa Maksa, kas paredzēta, piemēram, par paveikto darbu (bez piemaksām).
procents Maksa, ko kreditors saņem no aizņēmēja par aizdoto naudu vai materiālo vērtību izmantošanu.
Jūdasa graši Maksa, ko saņem par nodevību.
Jūdasa graši Maksa, ko saņem par nodevību.
psiholoģija Mākslā - tēla psihisko īpašību kopums.
dialektika Māksla panākt patiesību strīdā, atklājot pretrunas pretinieka spriedumos.
Profesionālā māksla Māksla, ko rada cilvēki, kas parasti ir ieguvuši attiecīgo izglītību.
faktūra Mākslas darba virsmas materiāli sajūtamo īpašību kopums, kas rada māksliniecisku izteiksmīgumu.
himna Mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu, pacilātību.
ļeņiniāna Mākslas darbu cikls, kopums, kas atspoguļo V. I. Ļeņina personību, darbību. V. I. Ļeņina atcerei veltītu kultūras pasākumu cikls.
tipāžs Mākslas tēls, arī tēlu kopums ar spilgtām, tipiskām īpašībām. Spilgtu, tipisku īpašību kopums (cilvēkam).
Lietišķā māksla Mākslas veids, kas aptver lietišķi dekoratīvas nozīmes darbus.
Tēlotāja māksla Mākslas veids, kas atspoguļo īstenību vizuālos tēlos (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi - glezniecība, grafika, tēlniecība.
horeogrāfija Mākslas veids, kurā dzīves īstenību emocionāli atspoguļo ar ritmiskām kustībām un pozām.
kritika Mākslas zinātņu nozare, kas nodarbojas ar sava laika mākslas darbu, tās procesu analīzi un vērtēšanu.
Monumentālā māksla Mākslas, parasti tēlniecības un glezniecības, darbu kopums, kas pozitīvi apliecina lielas idejas, svarīgus notikumus, parādības.
imunizācija Mākslīga neuzņēmības izveidošana pret kādu infekcijas slimību, ievadot organismā nonāvētus vai novājinātus tās pašas slimības izraisītājus.
aizsprosts Mākslīgs vai dabisks šķērslis, kas aiztur (kādu kustību vai plūsmu).
ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums. Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
reālisms Mākslinieciskās daiļrades metode, ar kuru patiesi atspoguļo reālo īstenību, tās būtiskos procesus. Literatūras un mākslas virziens, kas izveidojās 19. gadsimtā un kam pamatā ir šāda daiļrades metode.
personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kā (piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) attēlošana ar cilvēka īpašībām.
alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, konkrētu parādību.
studija Mākslinieka darbnīca (parasti mācību nodarbībām).
tekstilmākslinieks Mākslinieks, kas darbus darina no tekstilšķiedrām.
kaulgriezējs Mākslinieks, kas darbus izgriež kaulā.
metālmākslinieks Mākslinieks, kas darbus veido metālā.
sīkplastiķis Mākslinieks, kas darina sīkplastikas darbus.
monumentālists Mākslinieks, kas rada monumentālās mākslas darbus.
kokgrebējs Mākslinieks, kas strādā kokgrebuma tehnikā.
lūpa Mala ap (priekšmeta, veidojuma) dobumu, caurumu, atveri.
maska Maldinoša izturēšanās, ar ko slēpj (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
krāpt Mānīt, maldināt (kādu), lai iegūtu sev materiālu labumu.
mikromanometrs Manometrs ļoti mazu spiediena starpību mērīšanai.
Atsevišķa manta Manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu.
Atsevišķa manta Manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu.
pilsonība Mantīgā šķira, parasti buržuāzija.
pilsonis Mantīgās šķiras, parasti buržuāzijas, pārstāvis.
legatārijs Mantinieks, kam par labu mantojuma atstājējs devis legātu [2].
rīkļurāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļu rāvējs.
Rīkļu rāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļurāvējs.
Rīkļu rāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļurāvējs.
revizionisms Marksismam-ļeņinismam naidīgs labējā oportūnisma virziens, buržuāzijas ietekmes atspoguļojums strādnieku šķirā un komunistiskajā kustībā.
Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
tampons Marles, arī varēs gabals, ko ievada brūcē vai organisma dobumā, lai apturētu asiņošanu, uzsūktu izdalījumus.
mārciņa Masas mērvienība - aptuveni 0,4 kilogrami (vecajā krievu vai angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 0,5 kilogrami (vecajā vācu mērvienību sistēmā).
lote Masas mērvienība - aptuveni 12,78 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
unce Masas mērvienība - aptuveni 28,35 grami (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 28,7 grami (Latīņamerikas valstīs).
kilograms Masas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - attiecīgā starptautiskā etalona masa. Masas kilograms.
centners Masas, svara mērvienība - 100 kilogramu (piemēram, Padomju Savienībā) vai 50 kilogramu (piemēram, vācu mērvienību sistēmā).
birkavs Masas, svara mērvienība - aptuveni 163,81 kilograms (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
spararats Masīvs rats, kas nodrošina (ierīces, mehānisma u. tml.) vienmērīgu kustību.
topbura Masta augšējā, parasti trīsstūrveida, bura.
Lasītāju konference Masu pasākums, kurā lasītāji apspriež grāmatas, dažkārt arī bibliotēkas darbu.
demonstrācija Masu sabiedriskā noskaņojuma, protesta, prasību izpausmei rīkoti masveida gājieni, mītiņi u. tml.
linotips Mašīna (poligrāfijā) burtu salikuma liešanai veselām rindām.
gludspiede Mašīna iespieddarbu veikšanai gludspieduma tehnikā.
gubotājs Mašīna, kas savāc (sienu, labību, salmus) gubās.
Siltuma mašīna Mašīna, kas, patērējot siltuma daudzumu, paveic mehānisku darbu vai arī realizē siltuma pārnesi, darbu paveicot ārējiem spēkiem.
pusautomāts Mašīna, mehānisms u. tml., kas kādu darbības cikla daļu veic patstāvīgi, bet tā pārējo daļu - ar cilvēka līdzdalību.
algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem neatkarīgi no to skaitliskās vērtības. Attiecīgais mācību priekšmets.
Varbūtību teorija Matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
Varbūtību teorija Matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
Augstākā matemātika Matemātikas priekšmets, ko māca speciālajās vidējās un augstākajās mācību iestādēs.
Augstākā matemātika Matemātikas priekšmets, ko māca speciālajās vidējās un augstākajās mācību iestādēs.
izteiksme Matemātikas simboli, kas savienoti ar matemātisko darbību zīmēm.
nomogrāfija Matemātisko sakarību un likumu attēlošana grafiskā veidā. Mācība par šādu attēlošanu.
nomogramma Matemātisko sakarību un likumu grafisks attēlojums.
substrāts Materiālais (lietu, parādību, procesu) eksistences pamats. Elementāru materiālo veidojumu kopums, kuru savstarpējās sakarības nosaka (kā) īpašības.
Mācību līdzekļi Materiāli (piemēram, mācību grāmatas, kartes, attēli, modeļi, kinofilmas), ko izmanto mācību procesā.
palīgmateriāli Materiāli (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), kas palīdz nodrošināt kā darbību, funkcijas.
trekns Materiāli bagātīgi nodrošināts (par dzīvi). Liels (par peļņu, ienākumiem). Tāds, kurā gūst lielus ienākumus (par darbu, amatu).
Pārtikas produktu patēriņš (Tautas) patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajam un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. c.).
(Tautas) patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
Tautas patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u.tml.).
Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
Mehānistiskais (arī metafiziskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
mehānicisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem. Metaliziskais materiālisms, mehānistiskais materiālisms.
ārpasaule Materiālo priekšmetu un parādību kopums, kas pastāv ārpus cilvēka apziņas un neatkarīgi no tās.
ienākums Materiāls labums, parasti naudas līdzekļi, ko kāds iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā).
ieņēmums Materiāls labums, parasti naudas līdzekļi, ko kāds iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā). Ienākums.
vadītājmateriāls Materiāls, kas vada, piemēram, elektrību, siltumu.
stuks Materiāls, ko gatavo no ģipša un kaļķu masas ar piedevām un ko parasti izmanto dekoratīvu tēlniecības darbu, arhitektonisku detaļu veidošanai.
izspiešana Materiālu labumu (parasti naudas) iegūšana no citiem ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem.
patēriņš Materiālu labumu izmantojums, neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
mantība Materiālu vērtību (priekšmetu, lietu u. tml.) kopums. Manta (2).
manta Materiālu vērtību kopums. Liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder. Bagātība (1).
avots Materiālu vērtību resursi.
krājums Materiālu vērtību rezerve.
upuris Materiālu vērtību ziedojums (parasti baznīcai).
telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
maternitāte Mātes juridisko, morālo, arī bioloģisko attiecību kopums ar savu bērnu.
Zieda (arī ziedu) nauda Mauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
sīkforma Maza apjoma mākslas darbu forma. Maza apjoma mākslas darbu kopums.
rūķītis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķis (1).
rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķītis.
minuskulis Mazais burts.
grupa Mazākā apakšvienība buržuāziskās Latvijas un dažās ārzemju armijās.
vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
masivizācija Mazāku ražošanas platību, vienību apvienošana lielākās.
separātisms Mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas patstāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
mazražīgs Mazauglīgs (par augsni, platību).
skops Mazauglīgs (par augsni, platību).
tērēt Mazināt (kādu materiāla, vielas kopumu, enerģijas daudzumu u. tml.) darbību, procesu īstenošanai.
tērēt Mazināt (kādu naudas, materiālu vērtību kopumu), maksājot par ko, pildot saistības, dāvinot.
demobilizēt Mazināt, nomākt (iniciatīvu, gatavību darboties).
pielabot Mazliet papildinot, pārveidojot u. tml., uzlabot (piemēram, tekstu, mākslas darbu).
apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
Palocīt muguru Mazliet saliekt muguru, piemēram, sveicinot. Pastrādāt (fizisku darbu, kur daudz jālokās).
Locīt zāģa zobus Mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
(Iz)locīt zāģa zobus Mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
Motorzāģa zobs (Iz)locīt zāģa zobus Mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
ieburzīt Mazliet, arī vietumis saburzīt.
iebužināt Mazliet, arī vietumis sabužināt.
iespaidīt Mazliet, arī vietumis saspaidīt. Spaidot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumus).
pabrīvēt Mazliet, daļēji atbrīvot (piemēram, kādu platību).
paņirgt Mazliet, daļēji atņirgt (zobus).
pavērt Mazliet, daļēji attaisīt (apģērbu).
paputināt Mazliet, daļēji izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu).
paburzīties Mazliet, daļēji saburzīties.
pagumzīties Mazliet, daļēji sagumzīties. Paburzīties.
pavīst Mazliet, daļēji zaudēt jaunības svaigumu, pievilcību (parasti par cilvēku, tā seju).
acs Mazs iedobums, padziļinājums.
prīkšķe Mazs pīļu dzimtas putns ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu. apspalvojumu uz spārniem.
hidra Mazs zarndobumaiņu tipa saldūdens dzīvnieks ar stobrveida ķermeni, taustekļu vainagu un dzeļšūnām ārējā audu slānī.
smējējķauķis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar mugurpusē zaļganu, brūnganu vai pelēcīgu un vēderpusē dzeltenu apspalvojumu.
mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti.
ceplītis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam apspalvojums ir brūns ar tumšām šķērssvītrām.
paceplītis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam apspalvojums ir brūns ar tumšam šķerssvītram. Ceplītis.
zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi, stipri saliektiem nagiem.
slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
zems Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nesasniedz, piemēram, vidējo, parasto pakāpi.
svirlītis Mazs, zaļgandzeltens zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei.
vītītis Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns - viens no lapu ķauķiem.
čunčiņš Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns.
dūrs Mažors (alfabētiskajā burtu notācijā).
pusčoks Medību bises stobra gala sašaurinājums par 0,25 līdz 0,50 milimetriem.
spaniels Medību suns ar īsām kājām un lielām, nokarenām ausīm. Attiecīgā suņu šķirne.
laika Medību suns ar smailām, stāvām ausīm, rupju, biezu, parasti pelēku, apmatojumu. Attiecīgā suņu šķirne.
kurts Medību suns, kam raksturīga maza galva, smails purns, platas krūtis un tievas, garas kājas. Attiecīgā suņu šķirne.
dzinējsuns Medību suns, ko izmanto medībās par dzinēju.
Putnu suns Medību suns, ko izmanto putnu medībās.
taksis Medību suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem raksturīgs neliels augums, garš, spēcīgs viduklis, īsas, līkas kājas, samērā liela galva, nokarenas ausis.
semiotika Medicīnā - mācība par slimību pazīmēm.
vecmāte Medicīnas darbiniece (ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās. Sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
feldšeris Medicīnas darbinieks (ārsta palīgs) ar vidējo medicīnisko izglītību.
provizors Medicīnas darbinieks ar augstāko farmaceitisko izglītību. Farmaceits.
Provizora palīgs Medicīnas darbinieks ar vidējo farmaceitisko izglītību.
oftalmoloģija Medicīnas nozare, kas pētī acs uzbūvi un funkcijas, acu slimību izcelsmi, attīstību, ārstēšanu un profilaksi.
higiēna Medicīnas nozare, kas pētī ārējo dzīves apstākļu ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, izstrādā pasākumus un normas veselības aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo faktoru iedarbību.
onkoloģija Medicīnas nozare, kas pētī audzējus, to rašanās cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi.
otorinolaringoloģija Medicīnas nozare, kas pētī ausu un augšējo elpošanas ceļu orgānu uzbūvi, darbību un slimības.
kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko dziedniecisko faktoru ārstnieciskās īpašības, to iedarbību uz cilvēka organismu un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
refleksterapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidi izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksu terapija, adatu terapija.
ortopēdija Medicīnas nozare, kas pētī kustību un balsta aparāta deformāciju un bojājumu izcelsmi, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
stomatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī mutes dobuma orgānu, žokļa un sejas slimības, to izcelsmi, ārstēšanu un profilaksi.
neiroloģija Medicīnas nozare, kas pētī nervu sistēmas uzbūvi, funkcijas, attīstību, ka arī nervu sistēmas slimības un to ārstēšanu.
nefroloģija Medicīnas nozare, kas pētī nieru uzbūvi, darbību un slimības, kā arī šo slimību ārstēšanu un profilaksi.
pulmonoloģija Medicīnas nozare, kas pētī plaušu uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
psihiatrija Medicīnas nozare, kas pētī psihiskas slimības, to cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi, kā arī risina jautājumus par palīdzības organizēšanu psihiski slimajiem.
radioloģija Medicīnas nozare, kas pētī radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma izmantošanu slimību diagnostikā, ārstēšanā.
reimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisko slimību rašanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
rentgenoloģija Medicīnas nozare, kas pētī rentgenstarojuma izmantošanu slimību diagnostikā un ārstēšanā.
kardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī sirds, arī asinsvadu uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
meteoropatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izcelšanās un norises atkarību no meteoroloģisko apstākļu ietekmes.
patoģeogrāfija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izpausmi atkarībā no darba, sadzīves un uzturēs apstākļiem, kurus nosaka ģeogrāfiskie faktori. Ģeogrāfiskā patoloģija.
uroloģija Medicīnas nozare, kas pēti urīnizvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi.
veneroloģija Medicīnas nozare, kas pētī venerisko slimību izcelsmi, attīstību, ārstēšanu.
zobārstniecība Medicīnas nozare, kas pievēršas zobu slimību ārstēšanai un profilaksei (no 20. gadsimta sākuma - stomatoloģijas sastāvdaļa). Arī stomatoloģija.
ķirurģija Medicīnas nozare, kas slimību ārstēšanā izmanto galvenokārt operatīvas metodes.
Ātrā (medicīniskā) palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
Ātrā palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
Slimības vēsture Medicīnisks dokuments, kurā ir sīkas ziņas par slimības attīstību, tās izmeklēšanas un ārstēšanas gaitu.
Slimības vēsture Medicīnisks dokuments, kurā ir sīkas ziņas par slimības attīstību, tās izmeklēšanas un ārstēšanas gaitu.
jonoforēze Medikamentu jonu ievadīšana organismā caur ādu vai gļotādu ar galvaniskās strāvas palīdzību.
indēties Mēģināt izdarīt pašnāvību, lietojot indi.
aeromehānika Mehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu līdzsvaru un kustību.
dinamika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē.
hidromehānika Mehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību, līdzsvaru un mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem.
konglomerācija Mehāniska, nejauša (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienošana, savienošana.
vibrostabilitāte Mehāniskas sistēmas vai tās elementu īpašība saglabāt vibroizturību.
zobpārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas griezes kustību pārveido citā griezes kustībā vai taisnvirziena kustībā.
Zobstieņa pārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas rotējoša zobrata griezes kustību pārvērš taisnvirziena kustībā.
konglomerāts Mehānisks, nejaušs (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienojums, savienojums.
pārvads Mehānisms (iekārtā, ierīcē u. tml.), kas pārvada (ko, parasti kustību).
reversmehānisms Mehānisms, kam var mainīt kustību pretējā virzienā.
palīgmehānisms Mehānisms, kas palīdz nodrošināt galvenā mehānisma, ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, arī galvenās darbības veikšanu.
refleksoloģija Mehānistisks psiholoģijas virziens, kam raksturīga psihes procesu atvedinašana uz refleksu vai refleksu kopumu, sevišķi uz refleksa beigu posmu - kustību.
Maiņas meistars Meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu.
Maiņas meistars Meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu.
pusaudze Meitene pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
pārmeklēt Meklējot barību, darboties (visā vielā, teritorijā) - par dzīvniekiem.
nomeklēt Meklējot cītīgi, rūpīgi pārbaudīt (platību, teritoriju). Izmeklēt.
sameklēt Meklējot dabūt (darbu, iespēju u. tml.).
sarakt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību. Sarakņāt (2).
sarakņāt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību. Sarakt (3).
taustīt Meklēt (ko), censties noskaidrot (kā) atrašanās vietu ar taustes palīdzību.
Meklēt dzirdīgas ausis Meklēt atsaucību.
rakties Meklēt ko starp citiem priekšmetiem, sajaucot tos, radot nekārtību.
ganīties Meklēt un ēst auga barību (par lauksaimniecības dzīvniekiem).
melodika Melodijai raksturīgu īpašību un likumsakarību kopums.
meloss Melodijas būtiskāko, vispārīgāku īpašību kopums.
vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs.
paisums Mēness un Saules pievilkšanās spēku radīto ūdens līmeņa svārstību paaugstināšanās fāze (jūrās, okeānos).
Tramvaja (arī trolejbusa, autobusa) kartīte (arī karte) Mēnešbiļete braukšanai tramvajā (trolejbusā autobusā).
Tramvaja (arī trolejbusa, autobusa) karte (arī kartīte) Mēnešbiļete braukšanai tramvajā (trolejbusā, autobusā).
Braukšanas karte (arī kartīte) Mēnešbiļete braukšanai tramvajā, trolejbusā, autobusā.
Braukšanas kartīte (arī karte) Mēnešbiļete braukšanai tramvajā, trolejbusā, autobusā.
Trolejbusa karte Mēnešbiļete braukšanai trolejbusā.
atmērīt Mērījot atdalīt, nodalīt vai atzīmēt (kādu platību, daudzumu, skaitu).
pulksteņindikators Mērinstruments (attāluma mērīšanai), kas mērīšanas procesā taisnvirziena kustību pārveido rādītāja griezes kustībā.
triangulācija Mērīšanas metode (piemēram, ģeodēzijā, astronomijā), kurā izmanto sakarību starp trijstūru leņķu lielumu un vienas malas garumu. Mērīšana, kurā izmanto šo metodi.
uzmērīt Mērīt un pabeigt mērīt (parasti celtni, telpu, teritoriju, platību).
veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) - parasti par apdzīvotu vietu.
lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, paņēmienus, kāda veida rīcību) savā darbībā.
virzīt Mērķtiecīgi ietekmēt (apstākļus, notikumu attīstību, kā rīcību, darbību u. tml.).
koncentrēt Mērķtiecīgi, arī īsi ietvert (kādu saturu) - piemēram, par mākslas darbu. Būt mērķtiecīgam, arī īsam (piemēram, par tekstu).
medības Mērķtiecīgu, instinktu kompleksa nosacītu, dažiem dzīvniekiem raksturīgu darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai.
dimensija Mērvienību kombinācija, kas raksturīga kādam lielumam.
Metriskā mērvienību sistēma Mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
Metriskā mērvienību sistēma Mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
Starptautiskā mērvienību sistēma Mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins (Kelvina grāds), kandela un mols.
Starptautiskā mērvienību sistēma Mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins, kandela un mols.
Netiešie mēsli Mēsli, kuru sastāvdaļas augi neizmanto par barības vielām, bet kuri uzlabo augsnes īpašības, palielinot tās auglību.
Netiešie mēsli Mēsli, kuru sastāvdaļas augi neizmanto par barības vielām, bet kuri uzlabo augsnes īpašības, palielinot tās auglību.
bombardēt Mest (uz kādu objektu) aviobumbas. Apšaudīt (kādu objektu) ar raķetēm.
virmot Mest sīkus burbuļus (par šķidrumu īsi pirms vārīšanās).
gravīra Metāla (parasti vara) grebums. Viens no dobspieduma tehnikas senākajiem paņēmieniem - attēla iegravēšana metāla plātnē ar grebli.
litera Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls. Burtstabiņš.
burtstabiņš Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls. Litera.
amalgama Metāla sakausējums ar dzīvsudrabu.
zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
Kartogrāfiskā metode Metode ģeogrāfisko karšu izmantošanai parādību zinātniskā analīzē, izziņā un prognozēšanā.
Dialektiskā metode Metode īstenības parādību pētīšanai to kustībā, attīstībā un pretrunas.
potenciometrija Metode šķīduma skābuma, sārmainuma vai izšķīdinātas vielas koncentrācijas noteikšanai pēc elektroķīmiskā potenciāla mērījumiem.
Praktiskie darbi Metode vai mācību darba veids zināšanu, prasmju un iemaņu nostiprināšanai, ražošanas darba iemaņu apguvei.
Praktiskie darbi Metode vai mācību darba veids zināšanu, prasmju un iemaņu nostiprināšanai, ražošanas darba iemaņu apguvei.
polārogrāfija Metode, ar ko nosaka izšķīdinātu vielu dabu un koncentrāciju.
Zemes vērtēšana Metode, ar kuru salīdzinoši vērtē zemes noderīgumu lauksaimnieciskajai ražošanai, tās auglību vai ienesīgumu.
Dialektiskā metode Metode, kas pētī īstenību tās kustībā, attīstībā un pretrunās.
naturālisms Metodoloģisks princips (dažās buržuāziskās filozofijas teorijās), pēc kura sabiedrības attīstība ir skaidrojama ar dabas likumiem.
Mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.) Metot (ko) vienkopus, veidot (no tā) kaudzi (gubu, čupu u. tml.).
Mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.) Metot, vācot (ko) vienkopus, veidot (kaudzi, gubu, čupu u. tml.).
psihodiagnostika Metožu kopums cilvēka individuālo psihisko īpašību noteikšanai.
rentgenogrāfija Metožu kopums, ar kurām informāciju par objektu iegūst, pētījot rentgenstarojuma un objekta mijiedarbību.
Metriskā mēru sistēma Metriskā mērvienību sistēma.
izstrāde Meža kopšanai, kokmateriālu ieguvei nepieciešamo darbu veikšana.
Sanitārā cirte mežs Meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē.
sanitārcirte Meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē. Sanitārā cirte.
Meža tehniķis Mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
Meža tehniķis Mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
Civilā aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
Civila aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
jauks Mierīgs, skaists, arī idillisks (par dabu, vietu dabā).
rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un (parasti) burtu kombināciju.
Objektu (arī klasiskās) tautas mīklas Mīklas, kuru atminējums attiecas uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
Objektu (arī klasiskās) tautas mīklas Mīklas, kuru atminējums attiecas uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
mazautobuss Mikroautobuss.
dīglis Mikroorganismi, kas izraisa slimību.
virulence Mikroorganismu spēja izraisīt slimību.
Zaļās ziepes Mīkstas ziepes zaļā krāsā ar stipru attaukojošu un dezinficējošu iedarbību.
Zaļās ziepes Mīkstas ziepes zaļā krāsā ar stipru attaukojošu un dezinficējošu iedarbību.
pufs Mīksti polsterēta, parasti apaļa, taburete.
pulpa Mīksto audu kopums zoba dobumā.
Nelaimīga mīlestība Mīlestība, kas neizraisa pretmīlestību. Mīlestība pret cilvēku, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
autoinspekcija Milicijas daļa (nodaļa), kas kontrolē automototransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību.
kursants Militāras vidējās speciālās mācību iestādes audzēknis.
ellesmašīna Mīna, bumba, spridzināmā ierīce.
kainīts Minerāls - magnija sulfāta un kālija hlorāta dubultsāls.
stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (konusu, stabu formā) uz alas grīdas, kuri rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
molls Minors (alfabētiskajā burtu notācijā).
virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu). Arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
ragana Mitoloģijā, arī reliģijā - sieviete, kurai ir pārdabisks spēks, kura prot burt (parasti saistībā ar velnu).
meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā), kas parasti ir saistīta ar kādu parādību dabā.
nāve Mitoloģiska būtne (parasti cilvēka skeleta veidā ar izkapti), kas pārtrauc cilvēka dzīvību.
māte Mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā), kas, piemēram, sargā dabas bagātības, dod laimi, auglību.
ortoūdeņradis Molekulārais ūdeņradis, kam abu protonu spini ir vērsti vienā un tai pašā virzienā.
karalis Monarhs (dažas feodālas un buržuāziskās valstīs). Šī monarha tituls.
kapeika Monēta, naudas zīme vienas šādas naudas vienības vai vairāku šādu naudas vienību vērtībā.
sīknauda Monētas, arī monēta ar samērā mazu skaitlisko vērtību.
kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piemēram, par kādu nodarījumu, rīcību.
rotormotors Motors, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā ar rotora darbību.
turbomotors Motors, kurā kurināmā enerģija tiek pārvērsta mehāniskajā enerģijā ar gāzturbīnas palīdzību.
mototreks Motosporta sacensību treks.
aizsargmuita Muita, ko uzliek importprecēm (kapitālisma apstākļos), lai veicinātu ražošanas attīstību iekšzemē.
muižkungs Muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību.
Muižas tiesības Muižnieka izdoti privāti noteikumi muižas un zemnieku attiecību kārtošanai.
skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) - sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
Konverģences teorija Mūsdienu buržuāziska teorija, pēc kuras sociālisma un kapitālisma atšķirības izlīdzināsies un izveidosies vienota industriāla sabiedrība.
stiepējmuskulis Muskulis, kas locītavās rada iztaisnošanas kustību.
Barības vads Muskuļaina caurule, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi.
mēle Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.
diafragma Muskuļu starpsiena, kas šķir krūšu un vēdera dobumus.
parkinsonisms Muskuļu stīvums, kustību ierobežojums, palēnināšanās un trīce, kas rodas sakarā ar galvas smadzeņu bojājumu.
parēze Muskuļu vājums, kustību ierobežojums (muskulim, muskuļu grupai, ekstremitātei).
aukslējas Mutes dobuma augšējā daļa.
stomatīts Mutes dobuma gļotādas iekaisums.
Dabas muzejs Muzejs, kurā parada ģeogrāfiskas vietas dabu tās daudzveidībā un attīstībā.
kamermuzicēšana Muzicēšana, kam raksturīgs kamerstils. Kamermūzikas skaņdarbu atskaņošana.
fons Mūzika, skaņas, trokšņi (piemēram, radioraidījumā, kinofilmā), kas raksturo vidi, darbību.
Kora dziedāšana Muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā) - vokālo dotību izkopšana, attiecīgas kora balss iestudēšana.
skaņuraksts Muzikālo īpatnību kopums (skaņdarbā). Skaņu raksts.
Skaņu raksts Muzikālo īpatnību kopums (skaņdarbam).
Skaņu raksts Muzikālo īpatnību kopums (skaņdarbam).
soloinstruments Mūzikas instruments, ar ko atskaņo solo skaņdarbus, solopartijas.
Taustiņu instruments Mūzikas instruments, kas ir spēlējams ar klaviatūras palīdzību (piemēram, klavieres).
koncertlekcija Mūzikas jautājumiem veltīta lekcija, kas parasti ir apvienota ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
atskaņotājmāksla Mūzikas mākslas veids - skaņdarbu atskaņošana, dziedāšana.
muzikālijas Mūzikas piederumi (parasti mūzikas instrumenti, skaņdarbu notis).
Simfoniskais žanrs Mūzikas žanrs, kas ietver skaņdarbus, kuri ir iecerēti simfoniskā orķestra atskaņojumam.
variācija Mūzikas žanrs, kura skaņdarbus veido vairāki šādi tēmas vai tēmu pārveidojumi. Attiecīgais skaņdarbs.
bundzinieks Mūziķis, kas spēlē bungas. Bungu spēlētājs.
tubists Mūziķis, kas spēlē tubu.
atskaņotājs Mūziķis, mūziķu kolektīvs, kas atskaņo skaņdarbu.
pašpārvalde Nācijas tiesības patstāvīgi realizēt valsts varu ierobežotā kompetencē (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteiktas šādas tiesības). Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību. Autonomija.
obskurantisms Naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu. Tumsonība.
Ķirurģiskā narkoze Narkoze, kuras uzdevums ir pasargāt no sāpju sajūtu uztveršanas operējamo cilvēku un radīt viņa nekustīgumu, muskulatūras atslābumu.
Drošības nauda Nauda, ko iemaksā galvojumam par kādu cilvēku vai materiālu vērtību nodrošināšanai.
Drošības nauda Nauda, ko iemaksā galvojumam par kādu cilvēku vai materiālu vērtību nodrošināšanai.
Zieda (arī ziedu) nauda Nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
revalvācija Naudas apgrozības reforma - metāla satura palielināšana naudas vienībā vai valūtas kursa paaugstināšana (attiecībā pret zeltu, sudrabu vai citas valsts valūtu).
devalvācija Naudas apgrozības reforma - metāla satura samazināšana naudas vienībā vai valūtas kursa pazemināšana (attiecībā pret zeltu, sudrabu vai citas valsts valūtu).
stipendija Naudas pabalsts, ko regulāri saņem personas, kuras mācās kādā mācību iestādē, papildina zināšanas, ceļ kvalifikāciju (piemēram, kursos).
parāds Naudas summa vai citas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam. Attiecīgais darījums.
Nominālā darba alga Naudas summa, ko saņem strādājošais par savu darbu.
Nominālā darba alga Naudas summa, ko saņem strādājošais par savu darbu.
Nominālā darba alga Naudas summa, ko saņem strādājošais par savu darbu.
santīms Naudas vienība (buržuāziskajā Latvijā, Francijā, Luksemburgā, Šveicē). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
lats Naudas vienība (buržuāziskajā Latvijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
franks Naudas vienība (Francijā, Beļģijā, Šveicē, Luksemburgā, Alžīrijā, Kongo un citās valstīs). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
rublis Naudas vienība (Padomju Savienībā un pirmsrevolūcijas Krievijā, arī buržuāziskajā Latvijā līdz 1922. gadam). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
desmitnieks Naudas zīme desmit vienību vērtībā.
piecdesmitnieks Naudas zīme piecdesmit vienību vērtībā.
piecnieks Naudas zīme piecu vienību vērtībā.
simtnieks Naudas zīme simt vienību vērtībā.
trijnieks Naudas zīme triju vienību vērtībā.
tūkstošnieks Naudas zīme tūkstoš vienību vērtībā.
Liela naudaszīme Naudaszīme ar lielu nominālo vērtību.
ļaut Neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi).
vakance Neaizņemts amats, brīva darbavieta (piemēram, iestādē, mācību iestādē).
tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
Cīņa līdz pēdējai asins lāsei (arī līdz pēdējam, asins pilienam) Neatlaidīga cīņa par uzvaru, nežēlojot dzīvību.
Cīņa līdz pēdējam asins pilienam (arī līdz pēdējai asins lāsei) Neatlaidīga cīņa par uzvaru, nežēlojot dzīvību.
Cīņa līdz pēdējam asins pilienam (arī līdz pēdējai asins lāsei) Neatlaidīga cīņa par uzvaru, nežēlojot dzīvību.
Cīņa līdz pēdējam (arī beidzamajam) elpas vilcienam Neatlaidīga cīņa par uzvaru, nežēlojot dzīvību.
Cīņa uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi Neatlaidīga cīņa, kurā cīnītājs nežēlo savu dzīvību.
Cīņa uz dzīvību vai (arī uz) nāvi Neatlaidīga cīņa, kurā cīnītājs nežēlo savu dzīvību.
iekalt Neatlaidīgi atkārtojot, panākt, ka iespiežas, saglabājas (kāda apziņā). Ar grūtībām, lielām pūlēm, arī ar bardzību iemācīt (kādam ko).
pielipt Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam).
lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību. Uzmācīgi izturēties. Lipināties.
lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību. Uzmācīgi izturēties. Lipt.
Līdz pēdējam asins pilienam, arī līdz pēdējai asins lāsei cīnīties Neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību, cīnīties.
izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību), censties iegūt informāciju (par viņu), parasti politiskos vai drošības nolūkos.
nošpikot Neatļauti norakstīt, noskatīties (piemēram, mācību uzdevuma atrisinājumu).
pietrūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
trūkt Nebūt, arī nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
nomērdēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē, arī aiziet bojā.
mērdēt Nedot barību pietiekamā daudzumā.
kumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet. Arī klumburot.
pārkumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko); arī pārklumburot (1).
aizdomas Nedrošs, nepilnīgi pamatots pieņēmums (par fakta esamību vai iespējamību). Šaubas par apgalvojuma patiesīgumu vai rīcības godīgumu.
Iesisties (arī iešauties) vidū (arī starpā) Negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.), arī strauji iejaukties sarunā, runā.
Iesisties starpā (arī vidū) Negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
Iesisties starpā (arī vidū) Negaidīti, pēkšņi pārtraukt (ar savu runu, darbību, u. tml.).
Saindēt (arī sagandēt) dvēseli Negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību.
Sagandēt (arī saindēt) dvēseli Negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību.
Saindēt (arī sagandēt) dvēseli Negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību.
paškritika Negatīvs sevis, sava darba vērtējums, negatīvs spriedums par sevi, savu darbu.
makiavellisms Negodīgas politiskās darbības paņēmienu (krāpšanas, nodevības, varmācības, slepkavību u. tml.) kopums.
Vilka pase Negribēts atbrīvojums, piemēram, no darba, atteikums, saistību pārtraukums.
Vilka pase Negribēts atbrīvojums, piemēram, no darba, atteikums, saistību pārtraukums.
Atmaskot sevi Negribot atklāt savu (parasti negatīvo) būtību (arī slēptu rīcību, nodomus).
pārslīdēt Neiedziļināties, nepievērst uzmanību (kam, piemēram, tekstā, runā).
strups Neiejūtīgs, nevērīgs, neuzmanīgs (piemēram, par izturēšanos, rīcību).
nabadzīgs Neiejūtīgs, sekls (par psihi, raksturu, personību).
nabags Neiejūtīgs, sekls (par psihi, raksturu, personību).
ļaut Neierobežot (kāda) darbību, rīcību.
mape Neiesietu iespieddarbu (parasti reprodukciju) krājums, sakopojums, kas ievietots šādā priekšmetā.
neizzināmība Neiespējamība izzināt (reālo īstenību, tās parādības).
atkāpties Neievērot (normu, parasto kārtību).
slīdēt Neievērot, neiedziļināties, nepievērst uzmanību. Būt tādam, ko neievēro, kam nepievērš uzmanību.
Nekustināt (arī nepakustināt, ne(pa)celt, retāk necilāt) ne ausis (arī ausu) Neievērot, nepievērst uzmanību.
Nepacelt (arī nepakustināt) ne ausis (arī ausu) Neievērot, nepievērst uzmanību.
Nepakustināt (arī nepacelt) ne ausis (arī ausu) Neievērot, nepievērst uzmanību.
Ne(pa)celt (arī ne(pa)kustināt, retāk necilāt) ne ausis (arī ausu) Neievērot, nepievērst uzmanību.
Ne (pa) celt (arī ne(pa)kustināt, retāk necilāt) ne ausis (arī ausu) Neievērot, nepievērst uzmanību.
Necilāt (biežāk ne(pa)celt, ne(pa)kustināt) ne ausis (arī ausu) Neievērot, nepievērst uzmanību.
vaļasbrīdis Neilgs, īss laika posms, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
uzstabulēt Neilgu laiku, arī reizēm stabulēt (piemēram, melodiju).
uzstrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
pabubināt Neilgu laiku, mazliet bubināt (par zirgu).
pabuldurēt Neilgu laiku, mazliet buldurēt (par tītaru).
pabungot Neilgu laiku, mazliet bungot.
paburbuļot Neilgu laiku, mazliet burbuļot.
paburkšķēt Neilgu laiku, mazliet burkšķēt.
paburkšķināt Neilgu laiku, mazliet burkšķināt.
paburt Neilgu laiku, mazliet burt.
paburties Neilgu laiku, mazliet burties.
paburtot Neilgu laiku, mazliet burtot.
paburzīt Neilgu laiku, mazliet burzīt.
padumpoties Neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību.
pabužināt Neilgu laiku, mazliet bužināt.
pabužināties Neilgu laiku, mazliet bužināties.
padarboties Neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
pagumzīt Neilgu laiku, mazliet gumzīt. Paburzīt.
paņurdēt Neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku.
paskaust Neilgu laiku, mazliet izjust, arī izpaust skaudību.
paluncināties Neilgu laiku, mazliet izrādīt sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību.
paknābāt Neilgu laiku, mazliet knābāt (parasti barību).
pakult Neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību).
pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju).
pajaukt Neilgu laiku, mazliet pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību.
pakutināt Neilgu laiku, mazliet satraukt, uzbudināt.
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
pastabulēt Neilgu laiku, mazliet stabulēt.
paknibināt Neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
pažibulēt Neilgu laiku, mazliet žibulēt.
Uzmest acis (arī aci) Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu. Arī uzmanīt (1).
starpneirons Neirons, kas saista jušanas un kustību neironus.
laist Neizadot noteiktu valdziņu skaitu, veidot robu adījumā (piemēram, cimda īkšķa izadīšanai).
kokains Neizdevies, neveikls, arī neizteiksmīgs (piemēram, par mākslas darbu, tā tēliem, valodu).
Parādīt sevi bez maskas Neizlikties, neslēpt savu būtību.
Parādīt sevi bez maskas Neizlikties, neslēpt savu būtību.
tilts Neizņemama zobu protēze, kas atbalstās uz dabiskajiem zobiem.
atsacīties Neizraudzīties, neizvēlēties sev (piemēram, apģērbu), iztikt (bez tā).
pelēks Neizteiksmīgs, arī nenozīmīgs, vājš (parasti par mākslas darbu). Neizteiksmīgs (par vārdiem).
negadījums Nejaušs notikums, kas, piemēram, apdraud (kāda) veselību, dzīvību, rada materiālus zaudējumus. Arī nelaimes gadījums.
deklaratīvs Nekonkrēts, vispārīgs (par rīkojumu, pamācību, metodi u. tml.).
ugunsgrēks Nekontrolējams degšanas process, kas saistīts ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai. Attiecīgā uguns, liesmas.
nejēdzīgs Nekrietns, ļauns (piemēram, par darbību, rīcību).
zemesgrāmata Nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas dokuments.
prasts Nekvalificēts, vienkāršs (par darbu).
Meža sapulces Nelegālas sapulces mežā - plaši izplatīta nelegālās revolucionārās darbības forma cara patvaldības un buržuāzijas diktatūras laikā.
Meža sapulces Nelegālas sapulces mežā - plaši izplatīta nelegālās revolucionārās darbības forma cara patvaldības un buržuāzijas diktatūras laikā.
kušķains Nelīdzeni noaudzis (piemēram, par zāli, labību).
bedrains Nelīdzens, ar iedobumiem (piemēram, par ceļu). Izbraukts.
bedrains Nelīdzens, ar iedobumiem (piemēram, par grīdu). Izmīts.
kūkumains Nelīdzens, ar pacēlumiem, grumbuļiem (parasti par priekšmeta virsmu).
kūkums Nelīdzenums, pacēlums, grumbulis (kā virsmā).
pērkoņkrusts Neliela fašistiska organizācija (buržuāziskajā Latvijā).
jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība (Latvijā), kas tika izveidota 1920. gada buržuāziskās agrārās reformas rezultātā.
eseja Neliela mākslinieciski kritiska apcere, kurā izceļas galvenokārt autora subjektīvi emocionālā attieksme pret attēlojamo parādību.
serūzis Neliela piebūve pie rijas, kur novieto kaltēšanai paredzēto vai izkaltēto labību.
simfīze Neliela skrimšļa plātne, kas savieno abus kaunuma kaulus.
pulciņš Neliela, ar kopēju darbību, mērķi, kopējām interesēm u. tml. saistīta cilvēku grupa. Šādas cilvēku grupas organizatoriska forma.
pompadūrs Neliela, grezna maisiņa formas sieviešu rokassoma garā saitē. Arī šāds rokdarbu maisiņš.
pirmģenerators Nelielas jaudas pašierosmes radiolrekvences elektrisko svārstību ģenerators, kas pārveido nemainīgas frekvences un amplitūdas svārstības.
sīkpreces Nelielas preces (piemēram, šūšanas piederumi, galantērijas izstrādājumi). Preces ar nelielu vērtību.
zieds Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu.
kivete Neliels (parasti četrstūrains) stikla trauks (optiskajā aparatūrā šķidrumu īpašību pētīšanai).
ķivulis Neliels dzeltenzaļš zvirbuļveidīgo kārtas meža putns.
bedrīte Neliels iedobums (kāda priekšmeta virsmā).
bedrīte Neliels iedobums (parasti vaigos, zodā).
iedobulis Neliels iedobums (parasti zemes virsmā).
starpspēle Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs. Starpposms starp skaņdarbu daļām. Arī īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums. Intermeco (1).
maizīte Neliels konditorejas izstrādājums no augstākā labuma miltiem ar dažādām piedevām. Arī smalkmaizīte.
pinčers Neliels medību suns ar smailām ausīm un īsu, gludu apmatojumu. Attiecīgā suņu šķirne.
foksterjers Neliels medību suns, ar ko var medīt lapsas un āpšus alās. Attiecīgā suņu šķirne.
kabata Neliels padziļinājums, iedobums (piemēram, orgānā).
ķeģis Neliels pelēkbrūns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar baltiem plankumiem uz spārniem un astes.
šalanda Neliels plakandibena zvejas burinieks (Melnajā jūrā).
vālīte Neliels rīks, kas pēc formas atgādina vāli (piemēram, bungu ieskandināšanai, vingrošanai, spēlēm).
riekstrozis Neliels vārnu dzimtas putns ar tumšbrūnu, baltraibu apspalvojumu un melnu asti ar baltu galu.
tenderis Neliels vienmasta buru kuģis.
logers Neliels zvejas buru kuģis ar motoru. Neliels divmastu vai trīsmastu burinieks.
žubīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar konisku, spēcīgu knābi un raibiem spārniem.
cīrulis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar pelēki brūnu apspalvojumu.
svilpis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar pelēku muguru, sarkanām krūtīm un kaklu.
kaņepītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar raibu pazodi un kaklu un brūnu muguru un sāniem.
kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar spilgtu, raibu (parasti dzeltenu, oranždzeltenu vai zaļgandzeltenu) apspalvojumu.
somzīlīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu.
garastīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas melnbalts putns ar ļoti garu asti.
vālodze Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns (tēviņi dzelteni ar melniem spārniem un asti, mātītes zaļgandzeltenas), kas ligzdu veido parasti koku zaru galos.
stērste Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu.
zvirbulis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar pelēku apspalvojumu.
dadzītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi. Ciglis.
ciglis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi. Dadzītis.
cielava Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar slaidu ķermeni un garu asti.
bezdelīga Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar smailiem spārniem un garu dakšveida asti.
īss Neliels, bet straujš (par kustību).
klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piemēram, ūdenī, buljonā.
pieticīgs Neliels, minimāls (piemēram, par kā vērtību, apjomu).
lakstīgala Neliels, pelēkbrūns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns.
ieplaka Neliels, sekls iedobums, padziļinājums kādā (parasti ceļa, laukuma) virsmā.
ķauķis Neliels, slaids brūnganpelēks, zaļganpelēks vai iedzeltenpelēks zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei.
ratiņi Neliels, zems kravas transportlīdzeklis ar diviem vai četriem riteņiem un rokas vai mehānisko vadību.
kontrabanda Nelikumīga, slepena (preču vai citu vērtību) pārgādāšana pāri valsts robežai. Šādā veidā pārgādātas preces vai citas vērtības.
mala Nelikumīgs (par darbību, nodarbošanos, kam nav nepieciešamās atļaujas, arī noteiktas kvalifikācijas).
Apcirpt spārnus Neļaut kādam ko darīt. Ierobežot kāda rīcību vai darbību.
Apcirpt spārnus Neļaut kādam ko darīt. Ierobežot kāda rīcību vai darbību.
apstādināt Neļaut veikt, turpināt (darbību).
apturēt Neļaut veikt, turpināt (darbību).
atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt), aizkavēt (kādu rīcību).
palikt Nemainīties, saglabāties (kādā kvalitātē, īpašībā). Netikt mainītam, tikt saglabātam (par kvalitāti, īpašību).
nobungot Nemākulīgi (parasti uz klavierēm, bungām) nospēlēt.
izbungot Nemākulīgi atskaņot (parasti ar klavierēm, bungām).
pazust Nemanāmi, nepievēršot sev uzmanību, arī ātri doties prom, atstāt kādu vietu, attālināties.
mērskaitlis Nenosaukts skaitlis, kas izsaka, cik reizes mērījamais lielums ir lielāks par mērvienību.
šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīgs (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
jebkurš Nenoteikts (no noteiktas priekšmetu, parādību grupas). Vienalga, kurš.
plūstošs Nenoteikts, arī mainīgs (par kā apveidu, virzību).
Kaut kāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi).
Kaut kāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi).
Kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību). Kaut kāds.
Kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību). Kaut kāds.
vārīgs Nenoturīgs, viegli pārtraucams (par darbību, stāvokli).
plomba Neorganiska viela, ar ko piepilda dobumu zoba cietajos audos. Šādas vielas kopums, ar ko ir piepildīts dobums zoba cietajos audos.
izraut Nepamatoti atdalīt (faktu, parādību u. tml.) no veseluma, kopuma.
pasakains Neparasti, ārkārtīgi liels (piemēram, par kā vērtību, daudzumu).
maldi Nepareizs, aplams (par rīcību, darbību).
kļūmīgs Nepareizs, arī neprecīzs (piemēram, par kustību).
aplams Nepareizs, bezjēdzīgs, arī nelietderīgs (par darbību, izturēšanos).
laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
muļķīgs Nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli).
ievilkt Nepaveikt laikā (darbu, pasākumu). Ieildzināt.
iekavēt Nepaveikt paredzētajā laikā (parasti darbu).
Iegrūst rīklē Nepelnīti, pret savu gribu iedot (kādam ko vērtīgu).
Iegrūst rīklē Nepelnīti, pret savu gribu iedot (kādam ko vērtīgu).
šaurība Nepieciešamās vietas, platības nepietiekamība (parasti celtnē, telpā, teritorijā). Apstākļi, kas ir saistīti ar šādu vietas, platības nepietiekamību.
nabadzība Nepieciešamo materiālo vērtību trūkums, nepietiekamība.
karāties Nepiegulēt augumam (par pārāk lielu apģērbu).
trūkt Nepiemist (par vajadzīgu, nepieciešamu, vēlamu īpašību, pazīmi, spēju).
negausīgs Nepiepildāms, neapmierināms (par psihisku stāvokli, psihi, raksturu, personību).
knaps Nepietiekami liels (parasti par apģērbu, apaviem).
(Uz)griezt (arī pagriezt) muguru Nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piemēram, tenkām).
Pagriezt (arī uzgriezt) muguru Nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piemēram, tenkām).
Uzgriezt (arī pagriezt) muguru Nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piemēram, tenkām).
vērot Nepievērst uzmanību, neievērot, neizrādīt interesi (par ko). Neuzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu. Arī nepamanīt.
Atstāt bez ievērības Nepievērst uzmanību. Neizpildīt (piemēram, kādu lūgumu).
proģimnāzija Nepilna vidējā mācību iestāde.
nejēdzīgs Neprasmīgs, arī muļķīgs, aplams (par rīcību, darbību).
mānīt Neprecīzi, arī nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
vilt Neprecīzi, arī nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
Atdurties (retāk atsisties) kā pret mūri (arī sienu) Nerast atsaucību. Sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
Atdurties (retāk atsisties) kā pret sienu (arī mūri) Nerast atsaucību. Sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
Atsisties (biežāk atdurties) kā pret sienu (arī mūri) Nerast atsaucību. Sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
Atdurties (retāk (at)sisties) kā pret sienu (arī mūri) Nerast atsaucību. Sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
Sisties kā pret sienu (arī mūri) Nerast atsaucību. Sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
ēverģēlība Nerātnība, draiskulība (parasti ar noslieci uz humoru, jautrību).
heterodīns Nerimstošu sinusoidālu svārstību ģenerators frekvenču pārveidošanai.
Saules pinums Nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu. Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (augsnes) auglību.
aizmirst Nesajust, neapzināties, nepārdzīvot vairs (ko), nepievērst uzmanību (kam) - pārdzīvojumu, notikumu ietekmē.
piemirst Nesajust, nepārdzīvot vairs (ko), nepievērst vairs uzmanību (kam).
nomērdēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt.
nomērēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt.
sakausējums Nesaraujams, ciešs (piemēram, īpašību, parādību) savienojums.
apģērbties Nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu. Ģērbties.
uzģērbties Nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu.
ģērbties Nēsāt, valkāt (piemēram, noteikta veida, kvalitātes) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu.
nepieskaitāmība Nespēja (psihiskas slimības dēļ) apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
nesapratne Nespēja saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi. Vajadzīgās izpratnes trūkums (kādā jautājumā).
nojukt Nespēt turpināt darbību (parasti precīzi, kārtīgi).
parazitēt Nestrādāt sabiedriski derīgu darbu un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem (par darbaspējīgu cilvēku).
Palikt aiz durvīm Netikt ielaistam (kur). Netikt uzņemtam (piemēram, mācību iestādē), netikt pieņemtam (piemēram, darbā).
Palikt aiz durvīm Netikt ielaistam (kur). Netikt uzņemtam (piemēram, mācību iestādē), netikt pieņemtam (piemēram, darbā).
iekavēties Netikt paveiktam laikā (parasti par darbu).
stāvēt Netikt veiktam (par, parasti aizsāktu, darbu). Netikt apstrādātam, izstrādātam.
Likt mierā (arī mieru) Netraucēt ar savu rīcību, nejaukties kāda dzīvē.
Likt mierā (arī mieru) Netraucēt ar savu rīcību, nejaukties kāda dzīvē.
pārstāt Neturpināt, izbeigt (darbību, procesu, stāvokli) - piemēram, par parādībām dabā.
pārstāt Neturpināt, izbeigt (savu darbību), pārvarēt (savu psihisko stāvokli) par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pārstāt Neturpināties, izbeigties (par darbību, stāvokli).
imūns Neuzņēmīgs (pret infekcijas slimību izraisītājiem vai indēm).
atteikties Neuzņemties, arī vairs neizpildīt (kādu pienākumu, darbu u. tml.).
Ņemt savu krustu uz pleciem Nevairīties grūtību, ciešanu.
Ņemt savu krustu uz pleciem Nevairīties grūtību, ciešanu.
Ņemt savu krustu uz pleciem Nevairīties grūtību, ciešanu.
samudžināt Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti uztveramu, izprotamu (sabiedrisku parādību, arī darbību, norisi u. tml.).
kluburiem Neveiklā, grīļīgā gaitā. Klumburiem.
klunkuriem Neveiklā, grīļīgā gaitā. Klumburiem.
raustīt Nevēlami bieži mainīt (kāda, kā) darbību, darbības virzību, vietu.
nelabvēlīgs Nevēlams, kaitīgs (piemēram, par kā ietekmi, iedarbību).
Likt novārtā Neveltīt (kādam, kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
Likt novārtā Neveltīt (kādam, kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
Atstāt novārtā Neveltīt (kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru).
driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, plēst, bojāt (parasti apģērbu, papīru).
sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru).
apburzīt Nevērīgi valkājot, lietojot, padarīt negludu, neizskatīgu. Mazliet saburzīt.
Nekaunēties ne no kāda (arī viena) darba Nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
zagties Neviļus, negribēti rasties, arī būt ar neviļu, negribētu virzību (piemēram, par domām). Neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
nobendēt Nežēlīgi izturoties, panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību.
Līdz pēdējam Nežēlojot spēkus, pat dzīvību.
pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu. Individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām.
panorāma No centra aplūkojams liels gleznojums uz cilindriskas formas virsmas ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
sērija No divpadsmit skaņu kompleksa veidota intervālu secība, kas pēc struktūras atgādina melodisku motīvu vai harmonisku secību.
vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka un dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
grifele No grafīta izgatavots irbulis, ko lieto rakstīšanai uz šīfera tāfeles.
Gotu burti No grieķu burtiem atvasinātas rakstu zīmes, kas lietotas vecākajos gotu rakstu pieminekļos.
laža No koka veidota ietaise (kūtī), kur novieto dzīvniekiem (parasti govīm, zirgiem) paredzēto barību.
sprausla No mutes dobuma plūstošas (dzīvnieku) siekalas.
sniegavīrs No savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās).
Sniega vīrs No savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās). Sniegavīrs.
anamnēze No slimnieka vai viņa tuviniekiem iegūtas ziņas par slimības attīstību un slimnieka dzīves apstākļiem pirms saslimšanas.
kerns No urbuma iegūts ieža paraugs cilindriska stieņa veidā. Urbuma serde.
cauri No viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai (šķērsojot kādu vidi, platību).
apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
Koka (arī kokzaru) dakšas No žuburaina koka izveidotas dakšas.
Kokzaru (arī koka) dakšas No žuburaina koka izveidotas dakšas.
Koka (arī kokzaru) dakšas No žuburaina koka izveidotas dakšas.
nobubināties Nobubināt (1).
noburbulēt Noburbuļot.
nomurmuļot Noburbuļot.
noburkšķināt Noburkšķēt (2).
apsēst Noburt.
nozintēt Noburt.
saburt Noburt.
Meža resursu atražošana Nocirstā meža ataudzēšana un jaunu apmežojamo platību radīšana.
Meža resursu atražošana Nocirstā meža ataudzēšana un jaunu apmežojamo platību radīšana.
darbvedība Nodaļa (iestādē, uzņēmumā), kur veic šo darbu. Šīs nodaļas telpas.
sekretariāts Nodaļa, arī orgāns (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko un izpildu darbu. Šādas nodaļas, arī orgāna darbinieku kopums. Telpa, celtne, kurā darbojos šāda nodaļa, arī orgāns.
mēģinājums Nodarbība, kurā atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpilda (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
skola Nodarbību kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē.
Dienas režīms Nodarbību sadale visai diennaktij.
Dienas režīms Nodarbību sadale visai diennaktij.
rūpals Nodarbošanās ar kādu amatu, balstoties uz pilsoņu individuālo darbu (piemēram, sīksaimniecībā, mājamatniecībā, lauku sīkražošanā, sadzīves pakalpojumu sniegšanā).
interese Nodarbošanās, nozare, kam pievērš sevišķu uzmanību.
muzicēt Nodarboties ar mūziku, spēlējot kādu instrumentu, dziedot. Atskaņot skaņdarbu.
tirgoties Nodarboties ar tirdzniecību. Uzturēt tirdznieciskus sakarus.
provocēt Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izaicināt, musināt, kūdīt (kādu veikt kādu darbību), lai (tam) kaitētu. Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izraisīt (kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam. Tīši izraisīt nevēlamu personīgu situāciju (kādam).
provokācija Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā organizēta izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam. Nevēlamas personīgas situācijas tīša izraisīšana (kādam).
Netiešais nodoklis Nodoklis, ko iekasē par kā (piemēram, patēriņa priekšmetu, ceļu) izmantošanu, kādu darbību veikšanu (piemēram, tiesā, tirgū).
apņemties Nodomāt, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu, saistību. Apsolīties sev.
virzīt Nodot (piemēram, dokumentu, sūdzību) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
iesūdzēt Nodot (tiesai) ar prasību.
nosūtīt Nodot aiznešanai, aizvešanai, pārraidīšanai (piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību).
iesūtīt Nodot ar kāda starpniecību (tam, kas atrodas izolētās telpās, izolētā vietā).
noskrandis Nodriskāts (par apģērbu, apaviem).
skolot Nodrošināt (kādam) iespēju iegūt izglītību.
pasargāt Nodrošināt (ko pret kaitīgu, nevēlamu iedarbību).
nokrimst Noēst (cietu, barību), ar zobiem drupinot, smalcinot. Nograuzt.
apēst Noēst bez pārpalikuma (barību).
aizsūtīt Nogādāt (ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību).
slānis Nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu biezumu, parasti horizontālu novietojumu zemes garozā un plašu horizontālu izplatību.
nolīgt Noīrēt uz laiku (dzīvojamo platību).
kūļāties Nokarājoties plandīties (parasti par apģērbu, audumu).
krist Nokarājoties veidot (vertikālas krokas) - par audumu, apģērbu. Būt tādam, kas veido vertikālas krokas.
Izturēt konkursu Nokārtot iestājpārbaudījumus tā, ka var tikt uzņemts mācību iestādē.
Izturēt konkursu Nokārtot iestājpārbaudījumus tā, ka var tikt uzņemts mācību iestādē.
nokluburot Noklumburot.
noklunkurēt Noklumburot.
izblamēties Nokļūt neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
apreibt Nokļūt reibuma stāvoklī, uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē). Noreibt.
apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē). Apreibt.
sablamēties Nokļūt, parasti ļoti, neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
noreibt Nokļūt, parasti stipra, reibuma stāvoklī (parasti alkoholisku vielu iedarbībā). Apreibt (1).
noridāt Nokopt (piemēram, galdu, istabu).
novelties Nokrist, nogāzties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā), parasti ar kustību, kas atgādina velšanas.
krusa Nokrišņi - blīvas ledus daļiņas, kas siltajā periodā izveidojas spēcīgos lietus gubu mākoņos.
Nokult riju (arī šķūni) Nokult labību, kas novietota rijā (šķūnī).
Nokult šķūni (arī riju) Nokult labību, kas novietota šķūnī (rijā).
pārlasīt Nolasīt, novākt (kādu, parasti ar kartupeļiem apstādītu, platību) vēlreiz, no jauna.
pieguldīt Noliekt un pieplacināt (piemēram, labību).
pārņemt Nomainot kādu, uzņemties (ko vadību).
rentēt Nomāt (nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību).
Krist (kāda) tīklos Nonākt (kāda) ietekmē, varā, nepamanot (tā) viltību, aprēķinu.
Krist (kāda) tīklos Nonākt (kāda) ietekmē, varā, nepamanot (tā) viltību, aprēķinu.
Iet nāvē Nonākt apstākļos, kad jāzaudē dzīvība. Izdarīt pašnāvību.
Iet nāvē Nonākt apstākļos, kad jāzaudē dzīvība. Izdarīt pašnāvību.
sastapties Nonākt saskarē (ar kādu parādību, apstākļiem u. tml.).
satikties Nonākt saskarē (ar kādu parādību, apstākļiem u. tml.).
pieskarties Nonākt saskarē (piemēram, ar darbu, darbību).
norentēt Nonomāt (parasti saimniecību, zemi).
Saņemt uz renti Nonomāt (saimniecību, zemi).
noputot Noņemt putas (parasti buljonam, sīrupam).
iedziļināties Nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību.
Iepirkt par dzimtu Nopirkt (zemnieka saimniecību, zemi) dzimtīpašumā.
Iepirkt par dzimtu Nopirkt (zemnieka saimniecību, zemi) dzimtīpašumā.
piepļaut Nopļaut papildus (kādu platību).
uz Norāda laiku, laikposmu, arī darbību, procesu, kam tuvojas kāds cits laiks, laikposms, arī darbība, process.
aiz Norāda secību.
līdzi Norāda uz (darītāju) savstarpējo saistību. Kopā ar.
šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta. Tāds.
kurš Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, daļu, par ko izteikts jautājums.
kas Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums.
par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums.
kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums.
tāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu īpašību, pazīmi.
šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu, arī jau minētu īpašību, pazīmi.
tāds Norāda uz (dzīves būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta.
starp Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu) grupu, kurā (kāds, kas) izceļas, ir pārāks ar kādu pazīmi, īpašību.
kurš Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
kas Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
par Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
kur Norāda uz (kā, parasti ar vietas nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
tāds Norāda uz (kā) aptuvenību, nenoteiktību, arī pavājinājumu, nepilnīgu atbilsmi.
kāds Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens.
savs Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens. Kāds (6).
tuvu Norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta.
starp Norāda uz (kā) iespējamo, arī mainīgo skaitlisko vērtību robežām.
viss Norāda uz (kā) īpašu nozīmību.
nemaz Norāda uz (kā) neesamību, pilnīgu trūkumu.
tā Norāda uz (kā) nenoteiktību.
pēc Norāda uz (kā) piemērotību, atbilstību kam, arī saskaņu ar ko.
pa Norāda uz (kā) piemērotību, atbilstību, arī izdevīgumu.
viņš Norāda uz (kā) pretējo, piemēram, pusi, malu, galu, norāda (no runātāja, vērotāja viedokļa) uz tālāku priekšmetu, parādību.
pēc Norāda uz (kā) secību laikā un telpā.
tad Norāda uz (kā) secību laikā vai telpā.
tālāk Norāda uz (kā) secību, arī uz izvietojumu attiecībā pret (ko) citu, parasti iepriekšēju.
par Norāda uz (kā) secību.
par Norāda uz (kā) vērtību, cenu, samaksas veidu.
cik Norāda uz (priekšmetu, parādību) nezināmu daudzumu, skaitu.
cikiem Norāda uz (priekšmetu, parādību) nezināmu daudzumu, skaitu.
līdzi Norāda uz (priekšmetu, parādību) saistību, sakarību, kopā ar.
tā Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika momenta) aptuvenību. Apmēram, aptuveni.
sa- Norāda uz (vairāku, daudzu) virzību kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur.
katrs Norāda uz atsevišķu (dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi) no attiecīgās grupas.
katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem minētajiem, no abiem minētajiem).
katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no visiem vai daudziem).
cauri Norāda uz darbības ilgumu un nepārtrauktību.
uz- Norāda uz darbības pabeigtību, arī uz pabeigtas darbības nepilnīgu rezultātu, mazu intensitāti.
sa- Norāda uz darbības pabeigtību, kā arī uz mērķa, rezultāta sasniegšanu.
iz- Norāda uz darbības pabeigtību.
sa- Norāda uz darbības pabeigtību.
pa Norāda uz darbības secību.
tā Norāda uz darbības veikšanas, norises veida līdzību ar citu darbības veikšanas, norises veidu. Arī tamlīdzīgi. Līdzīgi.
iz- Norāda uz darbības virzību ārā (no kurienes).
uz- Norāda uz darbības virzību augšā, uz augšu.
iz- Norāda uz darbības virzību cauri (kam), caur (ko)
uz- Norāda uz darbības virzību uz kādas vietas.
iz- Norāda uz darbības virzību uz visām pusēm.
uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
ar Norāda uz darbību vai stāvokli, kas pavada galveno darbību un to raksturo.
pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai ko apmainītu pret ko citu.
pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai reaģētu uz kāda cita iepriekšējo darbību.
pretī Norāda uz darbību, ko veic kopā, reizē ar kādu, norāda uz partnerību kādā darbībā.
pie Norāda uz darbību, norisi, kuras veikšanā (kāds) iesaistās, piedalās, (kādu) iesaista.
pēc Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam beidzoties, sākas cita darbība, norise, cits stāvoklis.
pirms Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
priekš Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
tikpat Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, ko konkretizē salīdzinātājs. Arī tāpat [1] (8).
no Norāda uz darbību, notikumu, ar ko sākas kāda norise, stāvoklis.
kopš Norāda uz darbību, notikumu, no kura ir pagājis zināms laiks, laikposms.
bez Norāda uz darītāja vai objekta nošķirtību no kā.
par Norāda uz daudzumu, skaitu, mēru, kas parasti ir saistīts ar kādu darbību, norisi.
neviens Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības neesamību, pilnīgu noliegumu (parasti kādā vietā, kādos apstākļos).
tāds Norāda uz dzīvu būtni, arī priekšmetu, parādību, par kuru grib ko uzzināt.
priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts. Norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
šis Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, kas tūlīt tiks minēta.
tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko īpaši izcel, uzsver.
viņš Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš. Tas (1).
viss Norāda uz dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu atsevišķo vienību pilnīgu apkopojumu. Bez izņēmuma.
Tikpat labi Norāda uz iespējamo varbūtību. Iespējams.
kāds Norāda Uz kā (ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pazīmes, īpašības nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
kāds Norāda uz kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi.
kāpēc Norāda uz kā (parasti ar cēloņa, arī nolūka nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību. Kādēļ (3).
kā Norāda uz kā (parasti ar darbības veikšanas veidu, paņēmienu saistītu) noliegumu, neiespējamību.
kad Norāda uz kā (parasti ar laika nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
kālab Norāda uz kā (parasti ar nolūka, arī cēloņa nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību. Kādēļ (3). Kāpēc (3).
kādēļ Norāda uz kā (parasti ar nolūka, arī cēloņa nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību. Kāpēc (3).
zem Norāda uz kā (parasti fizikālas parādības) iedarbību (uz ko).
vien Norāda uz kā cita iespējamību, pieļāvumu.
Pa vienam Norāda uz kā skaitu, secību.
Tas un tas Norāda uz konkrētu, bet nenosauktu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
pa Norāda uz laikposmu nepārtrauktu secību.
pie Norāda uz laikposmu nepārtrauktu secību. Pēc [2] (1).
no Norāda uz laikposmu secības nepārtrauktību.
pēc Norāda uz laikposmu secības nepārtrauktību.
Pirms tam Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis. Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
Līdz tam Norāda uz laiku, kad beidzas kāda darbība, norise, stāvoklis. Norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība.
tāpat Norāda uz līdzšinēju nemainīgu stāvokli, arī darbību, norisi.
Tik tikko Norāda uz ļoti neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
Tik tikko Norāda uz ļoti neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
pēc Norāda uz mērvienību, mēru, saskaņā ar kuru ko nosaka.
nedaudz Norāda uz neilgu, īslaicīgu, vāju darbību.
kurš Norāda uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, pazīmi (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām, norisēm).
Kaut kas Norāda uz nenoteiktu parādību, kurai piemīt minētā pazīme.
Kaut kas Norāda uz nenoteiktu parādību, kurai piemīt minētā pazīme.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
Kaut kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
Kaut kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
kāds Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu parādību, priekšmetu.
anti- Norāda uz nesaderību ar to, pretstatu tam, kas izteikts pamatvārdā.
Tas viss, retāk viss tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu. Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
Tas viss, retāk viss tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu. Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
līdz Norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība.
kas Norāda uz parādību, kurai piemīt minētā pazīme.
ar Norāda uz parādību, priekšmetu, personu, uz kuru vērsta darbība.
pēc Norāda uz pazīmi, īpašību, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, iedalījumam.
veids Norāda uz pazīmi, īpašību, kas raksturo kādu darbību, norisi.
neviens Norāda uz personas neesamību, uz personas pilnīgu noliegumu.
pats Norāda uz piederību minētajai personai vai uz saistību ar to.
kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
ar Norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
viss Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu. Norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.
pats Norāda uz raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
viens Norāda uz raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
liel- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
tikko Norāda uz samērā neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
uz- Norāda uz spēcīgu, parasti fiziskas, darbības virzību (pret kādu, ko).
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (dzīvnieks vai cilvēks) ir zaudējis dzīvību.
pret Norāda uz stāvokli, parādību, pirms kuras eksistē cits stāvoklis, parādība.
Labi ja Norāda uz šaubu, nenoteiktības nokrāsu izteikumā.
kā Norāda uz tiešu saistību ar kādu laikposmu, momentu.
priekš Norāda uz to (objektu, darbību, stāvokli), kam kas ir noderīgs, piemērots, paredzēts.
no Norāda uz to (parasti cilvēku), kas rada iespēju iegūt, saņemt (ko). Norāda uz to (piemēram, parādību, priekšmetu), ar ko ir saistīta iespēja iegūt, saņemt (ko).
par Norāda uz to (parasti daudzumu, lielumu, mēru), kas saistīts ar kādu vērtību, cenu, samaksas veidu.
no Norāda uz to, kas izraisa, nosaka (kā) pazīmi, kādu parādību, stāvokli.
tālāk Norāda uz turpmāku, sekojošu darbību, kas parasti ir vērsta uz noteiktu objektu.
cits Norāda uz vairāku cilvēku, priekšmetu, parādību savstarpēju sakaru, secību.
pa Norāda uz vienību, kas rodas, ja dala kādu grupu, kopumu, arī uz vienībām, kas veido kādu grupu, kopumu.
pa Norāda uz vietu (teritoriju, platību), kurā (ko) virza, (kas) virzās, atrodas viscaur, izkliedētā veidā.
nekas Norāda uz vispārīgu, noliegtu priekšmetu, parādību, norisi.
viss Norāda uz vispārinātu (piemēram, dažādu parādību, notikumu, apstākļu) kopumu.
tāds Norāda uz vispārinātu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē ar «kā» ievadītais salīdzinātais.
sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur. Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) izveido kādu kopumu.
nost Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība ir intensīva, sasniedz noteiktu rezultātu.
zemē Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta pret zemi vērstā virzienā, lejup.
laukā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā. Ārā (4).
ārā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība virzās no kurienes laukā, tiek virzīta ārpus kā.
iekšā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība virzās, tiek virzīta uz kā iekšpusi.
priekšā Norāda, ka darbība tiek veikta, lai citi iegūtu informāciju, varētu atkārtot darbību.
sa- Norāda, ka darbības norisē (kāds) tiek savainots, arī zaudē dzīvību.
bēgšus Norāda, ka darbību veic bēgot - steidzīgi, vairoties, slēpjoties.
iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
mēgt Norāda, ka darbību veic parasti, bieži.
sa- Norāda, ka darbību veic, tajā piedalās, ar to ir saistīti vairāki, daudzi darbības subjekti.
pie Norāda, ka kas atrodas, veic kādu darbību, ir novietots, novietojies cits citam cieši blakus, ļoti tuvu, ka ko novieto citu pie cita, ļoti tuvu.
pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.). Norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
sprost- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais novērš (kā) iespējamo kustību, pārvietošanos, arī izplatīšanos.
remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona veic remontdarbus.
arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodbiedrību.
būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz celtniecību, būvi.
komerc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz tirdzniecību, ir saistīts ar tirdzniecību.
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādo lies pēc kāda pieņemta parauga un tam nav būtisku individuālu atšķirību.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darbu veikšanu ātrākā tempā.
tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lielāka apjoma virtuozu skaņdarbu, parasti solo instrumentam.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu, ar tās darbību, ar mašīnu izstrādāto produkciju.
kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
inženier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tehnisku jautājumu risināšanu, inženieru praktisko darbību, parasti celtniecībā.
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
izpild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izpilda (kādu uzdevumu), veic (kādu darbību, procesu).
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā palīdz nodrošināt šīs sistēmas, kopuma galveno elementu, sastāvdaļu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais novērš, iznīcina (ko nevēlamu), mazina (kā nevēlama) iedarbību.
agro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar agronomiju, lauksaimniecību.
būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada, organizē celtniecību vai strādā ar šo nozari saistītā darbā.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic darbību kopā, vienlaikus (ar ko). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (ar kādu).
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik vai to drīzumā paredzēts veikt.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir desmit.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir simt.
uz Norāda, vērtējot, aprēķinot iegūto (kā), parasti aptuveno, vērtību.
apzīmēt Norādīt (uz kādu priekšmetu, parādību u. tml.) - par zīmi, simbolu.
Slapjš aiz ausīm Norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
pārvedums Norēķins, ko kārto ar kredītiestāžu un sakaru uzņēmumu starpniecību.
pārcelt Norīkot (administratīvā kārtā) strādāt citu darbu, citā darbavietā.
sekmēties Norisēt vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.). Arī veikties.
paiet Norisināties un izbeigties (par darbību, norisi).
pavadīt Norisināties, eksistēt vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās (par darbībām, procesiem, parādībām).
radiopilula Norīšanai konstruēts miniatūrs radioraidītājs, ar ko iegūst informāciju par kuņģa un zarnu trakta darbību.
dzīve Norišu, darbību kopums (piemēram, sabiedrībā kādos apstākļos).
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (organismā), kas nosaka tā funkcionēšanas īpatnības, spējas (parasti kādā laikposmā).
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (priekšmetiem, veidojumiem u. tml.), kas nosaka (to) funkcionēšanu, kvalitāti (parasti kādā laikposmā).
koncentrēt Noritēt (vienā un tai pašā vietā, sistēmā) - par procesu, darbību.
statūts Normatīvs akts, kas satur apbalvojuma (parasti ordeņa) aprakstu, piešķiršanas kārtību.
tikumība Normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem. Cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai. Arī morāle (1).
nodalīt Norobežot (parasti telpu, platību no citas telpas, platības). Atdalīt (2).
atdalīt Norobežot, atšķirt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
noslēgt Norobežot, nošķirt, atdalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
dot Nosacīt, piešķirt (piemēram, īpašību).
grāds Nosacīta mērvienība (vielas) sastāva, īpašību raksturošanai.
pārbaudīt Noskaidrot (informācijas, parasti ziņas, sūdzības) atbilstību īstenībai.
pārbaudīt Noskaidrot (piemēram, saraksta) pareizumu, atbilstību īstenībai.
kankarains Noskrandis (par apģērbu, drēbēm).
laulāties Noslēgt laulību reliģiskā ceremonijā.
reģistrēties Noslēgt laulību valsts iestādē.
sareģistrēties Noslēgt laulību valsts iestādē.
sarakstīties Noslēgt laulību valsts iestādē. Sareģistrēties.
laulāties Noslēgt laulību, reģistrējot to, parasti svinīgos apstākļos.
apprecēties Noslēgt laulību.
Paslēpties zem maskas Noslēpt savu īsto būtību.
Uzlikt (arī uzvilkt) masku Noslēpt savu īsto būtību.
Uzvilkt (arī uzlikt) masku Noslēpt savu īsto būtību.
predispozīcija Nosliece (parasti uz kādu slimību).
pārmest Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
trimēt Nostādīt vēlamajā stāvoklī (rāju vai buru). Izmainot smaguma centru, panākt (piemēram, jahtas) vēlamo stāvokli ūdenī.
aizbultēt Nostiprināt ar bultu (aizvērtas durvis, vārtus). _imperf._ Bultēt ciet.
nokalpot Nostrādāt (visa laikposmu) algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē.
nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (pie privātīpašnieka laukos).
nobraukt Nostrādāt (visu laikposmu) ar braukšanu saistītu darbu.
pasveicināt Nosūtīt (kādam) sveicienu ar cita starpniecību. Nodot (kādam) sveicienu (no kāda).
disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
Nošķirt (arī atšķirt) aunus no avīm Nošķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem. II Norobežot, nodalīt (parasti platību, telpu ar sētu, sienu u. tml.).
atdalīties Nošķirties (no kā), zaudēt saistību (ar ko), atvirzīties nost. _imperf._ Dalīties nost.
pārbaudīt Noteikt (ar instrumentu, ierīci u. tml.) apstrādājamās detaļas, priekšmeta izmēru atbilstību vēlamajiem; noteikt (kā fizikālā lieluma) atbilstību kādām normām.
novērtēt Noteikt (kā materiālo vērtību).
pārbaudīt Noteikt (kā) atbilstību vēlamajam, kādai normai u. tml.
orientēt Noteikt (kā) atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt (kam) noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
diagnosticēt Noteikt (slimību).
nivelēt Noteikt (zemes virsas punktu) augstuma starpību.
orientēties Noteikt savas atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt sev noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
caurskatīt Noteikt slimību pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
bonitēt Noteikt vērtību (parasti mājdzīvniekiem, augsnei) pēc kādām pazīmēm.
virzība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, arī sabiedrības grupas, tās darbības, interešu u. tml.) attīstība, veidošanās kādā virzienā, vērstība uz kādu objektu, mērķi.
vērstība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, psihiska stāvokļa, arī cilvēka darbības) virzība (uz kādu objektu).
loks Noteikta (procesu, parādību) grupa. Apjoms, sfēra (piemēram, parādības, procesa izplatībai, ietekmei).
posms Noteikta atsevišķa daļa (kāda pasākuma, piemēram, sporta sacensību) norises secībā.
tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē. Arī paraža (1).
programma Noteikta darbību secība, uzdevums (elektroniskai skaitļošanas mašīnai, ierīcei) automatizētai darba veikšanai.
pieturzīme Noteikta grafiska zīme gramatisko vai jēdzienisko teksta vienību atdalīšanai.
pārņemt Noteiktā kārtībā nomainot kādu, sākt pildīt kādus (piemēram, dežuranta) pienākumus. Noteiktā kārtībā nomainot kādu, uzņemties atbildību (piemēram, par kādu kolektīvu, ražošanas iecirkni).
nodot Noteiktā kārtībā panākt, ka pārņem (piemēram, sardzi, dežūru). Noteiktā kārtībā panākt, ka uzņemas atbildību (piemēram, par kādu kolektīvu, ražošanas iecirkni).
noņemt Noteiktā kārtībā pārtraukt (kā) darbību (parasti kādā vietā).
princips Noteikta pārliecība, noteikts uzskats, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, attieksmi pret īstenību.
prasme Noteiktā sistēmā apvienotu cilvēka īpašību un procesu kopums (kādas darbības, uzdevumu veikšanai).
specializēt Noteiktā veidā organizēt darbību (kādā nozarē, specialitātē). Organizēt (ko) noteikta mērķa sasniegšanai (kādā darbības nozarē).
paņēmiens Noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam. Noteikta vieta, telpa, celtne, kur veic kādus speciālus darbus.
komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums. Celtnes, telpas, kas veido vienību, veselumu.
veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums. Parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
platforma Noteikti formulēta darbības programma, prasību, uzskatu kopums (piemēram, politiskai partijai, šķirai, sociālai grupai).
struktūra Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu, to īpatnību kopums. Tas, kam ir raksturīgs noteikts sastāvdaļu, elementu kopums.
kontingents Noteikts (priekšmetu, parādību) kopums, daudzums (kādam nolūkam).
cikls Noteikts (procesu, norišu, darbību) kopums.
stils Noteikts darbības, rīcības, izturēšanās veids, to īpatnību, savdabību kopums.
nostāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko), noteikta attieksme (pret ko). Viedoklis (kādā jautājumā), kas nosaka rīcību, izturēšanos.
kodollādiņš Noteikts skaldāmo materiālu vai vieglo elementu daudzums, kuru ievieto raķetē, aviācijas bumbā vai artilērijas šāviņā, lai sprādzienam izmantotu smago elementu kodolu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
izturēts Noteikts, nemainīgs, noturīgs (parasti par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
strikts Noteikts, stingrs (parasti par izteikumiem, psihisku vai fizisku darbību, tās rezultātiem).
svēts Noteikts, stingrs, arī patiess, īsts (piemēram, par uzskatiem, pārliecību).
konkrēts Noteikts, tiešs, atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību kopā).
saskare Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām). Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem). Arī saikne.
saskare Noteiktu attiecību kopums (kam ar parādībām sabiedrībā, dabā).
spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo (ar sabiedriskiem vai ekonomiskiem mērķiem nesaistītu vai netieši saistītu) rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
virziens Noteiktu īpatnību, pazīmju kopums, kas raksturīgs (kādas sabiedriskas sistēmas, piemēram, zinātnes) atsevišķai daļai.
figūra Noteiktu kustību secība, kombinācija.
respekts Noteiktu principu, likumību u. tml. ievērošana rīcībā, darbībā, rīkošanās saskaņā ar tiem.
darbs Noteiktu, raksturīgu darbību kopums (piemēram, kādā gadalaikā, kādā nozarē).
ritms Noteiktu, savstarpēji līdzīgu valodas vienību sistēmiska, samērīga secība (tekstā).
instrukcija Noteikumu, pamācību (parasti sistematizēts, secīgi izkārtots) kopums kāda uzdevuma izpildei.
pārbaudījums Notikums, apstākli (parasti grūti, sarežģīti), kas rada iespēju novērtēt fiziskos, morālos spēkus, izturību, jūtu patiesumu u. tml.
nelaime Notikums, apstāklis, kas saistīts ar smagu slimību, ievainojumu, arī bojāeju.
apkopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (apģērbu, apavus, mašīnas, darba rīkus).
temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.
stiprs Noturīgs, stabils (par cilvēku grupu, apvienību).
Pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt. Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību. _sar._ Iznīcināt, nogalināt.
aizvākt Novākt, aizgādāt (prom) (ko nederīgu, nevajadzīgu, arī tādu, pret ko izturas ar nevērību).
nonēsāt Novalkāt (apģērbu, apavus).
nonēsāties Novalkāties (par apģērbu, apaviem).
vecs Novalkāts (par apģērbu, apaviem).
izmaukt Novelkot (koka) mizu, izgatavot (parasti stabuli).
maukt Novelkot zaram veselu mizas posmu, gatavot (parasti stabuli).
nomaukt Novelkot zaram veselu mizas posmu, izgatavot (parasti stabuli).
hospitēt Novērot (parasti nodarbībā mācību iestādē) kontroles vai pieredzes apmaiņas nolūkā.
atraut Novērst (domas, uzmanību).
sanēt Novērst slimības vai slimību perēkli (parasti mutes dobumā).
dažādot Novērst vienveidību, vienmuļību. Padarīt daudzveidīgu (2).
iznīcināt Novērst, likvidēt (piemēram, parādību sabiedrībā).
pārbaudīt Novērtēt (mācību procesā iegūtās zināšanas, prasmes, iemaņas).
sagrauzt Novest līdz psihiskam izsīkumam, arī izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (par pārdzīvojumiem, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.).
piegrēdot Novietojot (daudzus priekšmetus), piepildīt, aizņemt (ar tiem telpu, platību).
sēt Novietojot un (parasti) iestrādājot augsnē sēklas, aizņemt (kādu platību).
taisīt Novietojoties, tiekot novietotam, arī veidotam, radīt (noteiktu grupējumu, formu u. tml.). Veidot ar savu ķermeni, tā daļām (noteiktu stāvokli, arī kustību kopumu).
savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība. Būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
pārsviest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko). Pārmest (2).
pārmest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko). Pārsviest (2).
noģērbt Novilkt (apģērba gabalu, apģērbu).
noģērbt Novilkt (kādam) apģērba gabalu, apģērbu.
izģērbt Novilkt apģērbu (kādam), tā ka (tas) kļūst kails. Novilkt (kādam) lielāko daļu apģērba gabalu.
noģērbties Novilkt sev apģērba gabalu, apģērbu.
Izģerbties līdz pusei Novilkt sev visu apģērbu līdz jostas vietai.
izģērbties Novilkt sev visu apģērbu.
ekspresionisms Novirziens 20. gadsimta sākuma buržuāziskajā mākslā un literatūrā, kurš par mākslas galveno uzdevumu uzskata, mākslinieka subjektīvās pasaules attēlojumu un kuram ir zināmas stihiska sociāla protesta iezīmes.
novērst Novirzīt uz ko citu (uzmanību).
nodarījums Noziedzīgas rīcības, darbības sekas, rezultāts. Likumu, tiesību vai morāles normu pārkāpums.
Valsts noziegums Noziegums, kas apdraud valsts drošību, politisko iekārtu.
Valsts noziegums Noziegums, kas apdraud valsts drošību, politisko iekārtu.
kriminālhronika Noziegumu hronika (parasti buržuāziskajā presē).
metonīmija Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību ciešu sakaru. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
metafora Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību līdzību. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
vieta Nozīmīgums, loma (kam kādā sistēmā, parādību kopumā).
Kārtas numurs Numurs, kas norāda (kā) vietu un secību pēc pieņemtās skaitīšanas kārtības, sistēmas.
Kārtas numurs Numurs, kas norāda (kā) vietu un secību pēc pieņemtās skaitīšanas kārtības, sistēmas.
līgt Ņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
Rādīt zobus Ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
pamatskola Obligātā sešgadīgā skola (buržuāziskajā Latvijā).
diploms Oficiāla apliecība par mācību iestādes beigšanu un noteiktas specialitātes iegūšanu.
pārcelt Oficiāli atļaut mācīties nākamajā klase, kursā (pēc attiecīgas mācību vielas apguves).
demisionēt Oficiāli atteikties turpmāk izpildīt amata pienākumus (par valdību, ministru).
tarificēt Oficiāli noteikt apjomu, vērtību (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
uzsacīt Oficiāli paziņot (darba devējam) savu prasību par atbrīvošanu (no darba).
uzteikt Oficiāli paziņot (darba devējam) savu prasību par atbrīvošanu (no darba).
uzteikt Oficiāli paziņot (kādam) par tā atbrīvošanu (no darba) vai par (līgumsaistību, arī norunas) laušanu - par darba devēju vai vienu no līgumsaistību, arī norunas pusēm.
sūdzība Oficiāls iesniegums par nelikumīgu vai nepareizu darbību pret personu vai iestādi, organizāciju.
notifikācija Oficiāls paziņojums (par juridisku darbību).
atsauksme Oficiāls raksturojums, novērtējums rakstveidā (par atsevišķa cilvēka vai grupas darbu).
reglaments Oficiālu noteikumu kopums, kas detalizēti nosaka valsts orgānu, iestāžu, organizāciju darbību.
pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību. Aizsargviela. Antiviela. Imūnviela.
antiviela Olbaltumviela, kas rodas, dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību. Aizsargviela.
translācija Olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
ķeizargrieziens Operācija - augļa izņemšana no dzemdes, atverot vēdera dobumu un pārgriežot dzemdes sienu.
legālisms Oportūnisma paveids strādnieku kustībā (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā), kurš neatzīst legālā darba pakļaušanu proletariāta marksistiskās partijas nelegālajam darbam.
reformisms Oportūnistisks politisks un idejisks virziens strādnieku kustībā, kurš noliedz strādnieku šķiras revolucionārās cīņas, sociālistiskās revolūcijas un proletariāta diktatūras nepieciešamību, sludina šķiru sadarbību un uzskatus, ka buržuāziskās likumdošanas ietvaros ar reformām varēs radīt sociālā taisnīguma sabiedrību.
Fizikālā optika Optikas nozare, kas pētī ar gaismas viļņējādo dabu saistītās parādības.
Ģeometriskā (arī staru) optika Optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
Staru (arī ģeometriska) optika Optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
laparoskops Optisks aparāts, ar kuru izdara vēdera dobuma un tā orgānu diagnostisku apskati caur vēdera sienu.
Elpošanas aparāts Orgāni, pa kuriem plūst gaiss (deguna dobums, aizdegune, balsene, elpvads, bronhi, alveolas).
kalciferols Organiska viela, kas regulē kalcija un fosfora maiņu organismā un nodrošina normālu skeleta attīstību (D vitamīns).
reflekss Organisma atbildes reakcija uz kairinājumu, kura realizējas ar centrālās nervu sistēmas starpniecību pa noteiktiem nervu ceļiem.
motivācija Organisma fizioloģisks stāvoklis, kas rosina veikt noteiktu darbību savu vajadzību apmierināšanai.
tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piemēram, saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
tolerance Organisma izturība pret ko nevēlamu, (piemēram, pret vielām, kādu faktoru iedarbību).
imunitāte Organisma neuzņēmība (pret infekcijas slimību izraisītājiem vai indēm).
veselība Organisma norišu un uzbūves īpašību kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē (parasti ilgākā laikposmā) nodrošina organisma funkcionēšanu.
dispozīcija Organisma nosliece (uz kādu slimību).
alerģija Organisma palielināts jutīgums pret tam svešu vielu iedarbību.
radiosensibilitāte Organisma pastiprināta jutība pret jonizējošā starojuma iedarbību.
atbilde Organisma reakcija (uz kairekļu iedarbību).
neotēnija Organisma spēja sasniegt dzimumgatavību un vairoties agrā attīstības stadijā.
antagonists Organismi, orgāni un vielas ar savstarpēji vai vienpusīgi pretēju (nomācošu) iedarbību.
saprobitāte Organismu īpašību kopums, kas nodrošina tiem spēju dzīvot un vairoties ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos.
būvorganizācija Organizācija būvdarbu veikšanai.
Glābšanas dienests Organizācija, kas brīdina no nelaimes gadījumiem un sniedz palīdzību kalnu rajonos un ūdenskrātuvēs.
pašpārvalde Organizācijas tiesības pašai lemt par šīs organizācijas iekšējo dzīvi. Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību.
ģimene Organizatoriska cilvēku abu dzimumu pārstāvju kopdzīves forma, kas izveidojusies vēsturiski un pastāv kā cilvēku sabiedrības pamatšūniņa. Tuvu radinieku grupa (piemēram, vecāki un bērni), kas parasti dzīvo kopā.
saimniekot Organizēt, vadīt, arī veikt ar (parasti lauksaimniecisko) ražošanu saistītos darbus, pasākumus.
pirmskola Organizēta apmācība pirms pamatskolas pirmās klases (buržuāziskajā Latvijā un citās valstīs), kad audzēkņi apgūst pirmos lasīšanas, rakstīšanas, rēķināšanas pamatus. Arī attiecīgā mācību iestāde.
karagājiens Organizēta darbība (pret kādu cilvēku, sabiedrības grupu, arī pret kādu parādību).
kauja Organizēta karaspēka vienību, daļu, apakšvienību bruņota sadursme ar pretinieku, lai iznīcinātu tā dzīvo spēku un kara tehniku.
sūcējorgāns Orgāns, ar ko augs sūc barību.
sūcējorgāns Orgāns, ar ko dzīvnieks sūc barību vai piestiprinās pie kā.
kompensators Orgāns, kas aizstāj, līdzsvaro cita orgāna darbību, ja tā ir traucēta.
ornamentika Ornamentu raksturīgāko īpašību kopums, arī ornamentu kopums (piemēram, mākslas darbā, mākslas virzienā, kāda laikmeta tautas mākslā).
tālmanis Ostas darbinieks, kas veic kravas uzskaiti un kontrolē krāvēju darbu.
komunisms Otra, augstākā šīs sabiedriski ekonomiskās formācijas fāze - bezšķiru sabiedriska iekārta ar vienotu visas tautas ražošanas līdzekļu īpašumu, ar visu sabiedrības locekļu pilnīgu sociālu vienlīdzību, kur realizēsies princips: «No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām.».
ačgārnis Otrādi apgriezts burts tipogrāfiskajā salikumā.
atgriezenisks Otrāds, pretējs (piemēram, par kārtību, secību). Apgriezts.
maģistrs Otrais zinātniskais grāds (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā), ko piešķir personām, kas beigušas augstāko mācību iestādi, nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas disertāciju. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
pasteidzināt Paātrināt (darbību, norisi).
pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie, godināmie sporta sacensību uzvarētāji.
pacelt Paaugstināt (kāda fizikāla lieluma, parasti temperatūras, spiediena) skaitlisko vērtību. Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās šāda skaitliskā vērtība.
kāpt Paaugstināties (piemēram, par cenām, vērtspapīriem, papīrnaudas kursu). Kļūt ar lielāku vērtību (piemēram, par akcijām).
celties Paaugstināties (piemēram, par līmeni, temperatūru, spiedienu). Palielināties (piemēram, par vērtību).
uzkāpt Paaugstināties vai palielināties (līdz noteiktai pakāpei) - piemēram, par cenu, darba ražību.
subsīdija Pabalsts, ko galvenokārt naudas veidā piešķir (parasti valsts, tās iestāde) no budžeta līdzekļiem.
Novest galā Pabeigt (darbu). Realizēt (piemēram, ieceri, nodomu).
Novest galā Pabeigt (darbu). Realizēt (piemēram, ieceri, nodomu).
absolvēt Pabeigt (mācību iestādi, kursus).
apkulties Pabeigt kulšanu. Apkult visu (savu labību).
apmalties Pabeigt malšanu. Samalt visu (savu labību).
paburnīt Paburzīt. Arī paņurcīt.
uztakelēt Pacelt buras (piemēram, jahtai).
vilnis Pacēlums, kas rodas ūdens virsmā svārstību kustības rezultātā.
atvieglot Padari vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi).
racionalizēt Padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
sazarot Padarīt (ko, parasti parādību sabiedrībā), parasti ievērojami, daudzveidīgu.
paspilgtināt Padarīt (ko, piemēram, mākslas darbu, tā sastāvdaļas) izteiksmīgāku.
revolucionizēt Padarīt (ko) revolucionāru [2] (1) vai revolucionārāku. Pamudināt uz revolucionāru [2] (1) darbību.
cietināt Padarīt (veļu) cietāku, mazāk burzīgu (ar cieti).
saasināt Padarīt akūtu (slimību, tās izpausmes). Pasliktināt (veselības stāvokli).
Izmērcēt (arī samērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lielu).
Izmērcēt līdz ādai (arī kaulam, pēdējai vīlei) Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
Samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
Samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
iezīmēt Padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi, īpašību.
izcelt Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta (burtu, vārdu ar salikumu, rakstījumu).
automatizēt Padarīt automātisku (piemēram, kustību).
Raut darbu no rokām ārā Padarīt cita vietā. Padarīt cita darbu.
samezglot Padarīt daudzveidīgu, sarežģītu, konfliktiem bagātu (parasti daiļdarbu, tā sižetu).
dzīvināt Padarīt dzīvību (1) iespējamu, veicināt to, būt par cēloni, ka dzīvība (1) ir iespējama, tiek veicināta.
samezglot Padarīt grūti nokārtojamu, atrisināmu (piemēram, parādību sabiedrībā, problēmu). Sarežģīt (piemēram, dzīvi, attiecības).
pastiprināt Padarīt iedarbīgāku (darbību, procesu).
paildzināt Padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli).
pagarināt Padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli). Paildzināt (1).
sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti negatīvu parādību sabiedrībā). Padarīt intensīvu, iedarbīgu (parasti psihisku stāvokli).
apmizot Padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu.
atmizot Padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu. Nomizot.
Iztaisīt par cilvēku, arī iztaisīt no kāda cilvēku Padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
Pataisīt (arī iztaisīt) par cilvēku Padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
Iztaisīt par cilvēku, arī iztaisīt no kāda cilvēku Padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
pastiprināt Padarīt labāku, efektīvāku, arī intensīvāku (darbību, procesu).
atmiekšķēt Padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
atmaidzināt Padarīt maigāku, sirsnīgāku, arī pieļāvīgāku (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
apgrūtināt Padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību).
apēnot Padarīt nepatīkamu, drūmu, samaitāt (ko labu). Aptumšot.
nomērdēt Padarīt nesāpīgu, nejūtīgu (piemēram, zobu, nervu).
aizmiglot Padarīt neskaidru (skatienu) - par alkoholisku dzērienu, slimību u. tml.
samudžināt Padarīt nevajadzīgi sarežģītu, samākslotu, arī juceklīgu (mākslas darbu, tā atsevišķos elementus).
sabojāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu), ievērojami pavājināt (tās) funkcijas. Ļoti pasliktināt (veselību).
mistificēt Padarīt noslēpumainu, mīklainu, piedēvēt neizskaidrojamību. Padarīt maldinošu.
pārskābināt Padarīt pārāk skābu.
nodot Padarīt pieejamu (piemēram, lasītājam, skatītājam iespieddarbu, mākslas darbu).
pavērt Padarīt pieejamu, izmantojamu, arī īstenojamu (piemēram, iespēju, kādu parādību).
apraibināt Padarīt raibu (vispāri vai vairākās vietās).
noraibināt Padarīt raibu (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
atklāt Padarīt redzamus (zobus) - par smaidu.
atsegt Padarīt redzamus (zobus) - piemēram, smejoties.
apskaidrot Padarīt skaidru (apziņu, prātu). Radīt skaidrību.
saasināt Padarīt skarbu, neiecietīgu (balsi, runu u. tml.).
nospīdināt Padarīt spīdīgu (parasti apģērbu), ilgstoši lietojot, arī notraipot ar ko taukainu.
saasināt Padarīt spraigu, arī nežēlīgu (piemēram, cīņu, sacensību).
aptīrīt Padarīt tīru (kādu platību). Uzkopt (parasti dzīvokli).
aptumšot Padarīt tumšu vai tumšāku (aizsedzot gaismas avotu vai pārtraucot tā darbību).
uzrādīt Padarīt uztveramu (piemēram, informāciju par kādu fizikālu lielumu). Būt tādam, pēc kā var konstatēt (piemēram, kādu parādību, stāvokli).
attaisīt Padarīt vaļēju (apģērbu), atpogājot pogas, atāķējot āķus u. tml.
aizmidzināt Padarīt vienaldzīgu, miegainu. Vājināt, mazināt (modrību, aktivitāti).
izlīdzināt Padarīt vienmērīgu (gaitu, darbību u. tml.).
izraibināt Padarīt viscaur raibu, būt par cēloni tam, ka kļūst viscaur raibs.
nodarīt Padarīt, paveikt (darbu, darbību). Izdarīt (1).
pašķidrs Padilis (par audumu, apģērbu).
Sociālistiskais reālisms Padomju literatūras un mākslas pamatmetode, ar ko reālo īstenību attēlo patiesi, tās vēsturiskajā konkrētībā un revolucionārajā attīstībā.
faktorija Padomju Savienībā - attālos medību rajonos iekārtots centrs medījumu iepirkšanai un mednieku apgādei.
Politiskais vadītājs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam), kas veica politiskās izglītības un audzināšanas darbu.
politdarbinieks Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942.gadam), kas veica politiskas izglītības un audzināšanas darbu. Politiskais vadītājs.
Sirpis un āmurs Padomju Sociālistisko Republiku Savienības valsts emblēma, kas simbolizē darbaļaužu varu, strādnieku un zemnieku savienību.
Demokrātiskais centrālisms Padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedrisko organizāciju uzbūves un darbības vadošais princips, kas savieno plašu vietējo kompetenci un demokrātismu ar centralizētu vadību.
Demokrātiskais centrālisms Padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedrisko organizāciju uzbūves un darbības vadošais princips, kas savieno plašu vietējo kompetenci un demokrātismu ar centralizētu vadību.
iedobums Padziļinājums (kādā virsmā), parasti pasekls, ieapaļš. Dobums (1).
atvere Padziļinājums, iedobums (kādā virsmā).
bedre Padziļinājums, iedobums ar vairāk vai mazāk stāvām malām (parasti zemes virsmā - nelielā platībā).
alveola Padziļinājums, iedobums žoklī, kur atrodas zoba sakne.
adāmadata Pagarš (metāla, plastmasas vai cita materiāla) irbulis ar smailiem galiem, kuru lieto adīšanai. Adāmā adata.
imperfekts Pagātnes forma (darbības vārdam), kas apzīmē ilgstošu darbību.
marka Pagrieziena zīme burāšanas sacīkstēs.
pievērsties Pagriežoties (pret kādu), uzrunāt (to), pievērst (tam) uzmanību.
izkurtēt Pagrimt (morāli). Pazaudēt morālo vērtību.
izstiept Paildzināt (norisi, darbību).
līmenis Pakāpe, kas raksturo (kā) attīstību, kvalitāti, kvantitāti.
līmenis Pakāpe, kas raksturo (parādību sabiedrībā) no attīstības, kvalitātes viedokļa.
izņemt Pakāpeniski apgūt (mācību vielu), parasti kāda vadībā.
veseļoties Pakāpeniski atgūt labu veselības stāvokli. Pakāpeniski kļūt veselam vai veselākam.
izsekot Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību.
mesties Pakāpeniski iegūt (kādu īpašību), pakāpeniski sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā.
izņemt Pakāpeniski izanalizēt un izskaidrot (mācību vielu).
rūgt Pakāpeniski izraisīties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām). Pakāpeniski rasties, attīstīties (par darbību, kas vērsta pret ko). Briest.
pāriet Pakāpeniski kļūt citādam, arī sākties kā iepriekš esoša vietā (par cilvēka darbību, rīcību, izturēšanos).
Sēsties (kādam) uz kakla Pakāpeniski kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), pakāpeniski uzspiest (kādam) savu gribu.
slīdēt Pakāpeniski mazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu).
slīdēt Pakāpeniski panīkt, pasliktināties (parasti par saimniecību, uzņēmumu).
pakluburot Paklumburot.
paklunkurot Paklumburot.
Likt (visu) uz spēļu kārts, biežāk (uz)likt (visu) uz vienas kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kāda labumu.
(Uz)likt (visu) uz vienas kārts, retāk likt (visu) uz spēļu kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
Likt (visu) uz vienas kārts, retāk likt (visu) uz spēļu kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
Uzlikt (visu) uz vienas kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
Likt (visu) uz vienas kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
devalvēt Pakļaut (naudas vienību, valūtu) devalvācijai.
revalvēt Pakļaut (naudas vienību, valūtu) revalvācijai.
iegrožot Pakļaut (parādību dabā), pārmainīt (to) vēlamā virzienā.
sagūstīt Pakļaut (pretinieka karavīru, karaspēka vienību) valsts varas noteiktai nebrīvei, atņemot militāras darbības iespēju.
apburt Pakļaut burvībai (māņticīgo uztverē). Noburt.
apvaldīt Palēnināt, arī aizturēt (kustību, gaitu).
apraut Palēnināt, arī pārtraukt (kustību, darbu).
aprauties Palēnināties, arī tikt pārtrauktam (par kustību, darbu).
miegains Palēnināts, gauss (parasti par kustību, darbību).
kūtrs Palēnināts, pavājināts (piemēram, par orgānu darbību).
Uzturēt pie dzīvības Palīdzēt (kādam) saglabāt dzīvību.
Uzturēt pie dzīvības Palīdzēt (kādam) saglabāt dzīvību.
Uzvest uz ceļa Palīdzēt izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
pabalstīt Palīdzēt, sekmēt (ar aktīvu darbību kāda pasākuma realizēšanu).
paaugstināt Palielināt (kā) ietekmi, nozīmību.
pacelt Palielināt (kā) ietekmi, nozīmību.
pastiprināt Palielināt (kā) skaitlisko vērtību, apjomu.
Uzsist sev cenu Palielināt savas darbības, rīcības vērtību, nozīmi.
Uzsist sev cenu Palielināt savas darbības, rīcības vērtību, nozīmi.
savilkt Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piemēram, kādā karadarbības rajonā).
sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (kā) skaitlisko vērtību. Palielināt, parasti ievērojami, (kā) daudzumu, apjomu.
Lauksaimniecības intensifikācija Palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
Lauksaimniecības intensifikācija Palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
vairoties Palielināties skaitā, radot sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību (par dzīvniekiem, augiem).
sakāpt Palielināties, parasti ievērojami (par kā skaitlisko vērtību). Palielināties, parasti ievērojami (par kā daudzumu, apjomu).
cerēt Paļauties (uz kādu), gaidīt (piemēram, palīdzību no kāda).
(Ie)dzīt (arī sadzīt) galvā Pamatīgi (ie)mācīties. Pamatīgi, bieži ar bardzību, (ie)mācīt.
Iedzīt (arī sadzīt) galvā Pamatīgi iemācīties. Pamatīgi, bieži ar bardzību, iemācīt.
Sadzīt (arī iedzīt) galvā Pamatīgi iemācīties. Pamatīgi, bieži ar bardzību, iemācīt.
ciešs Pamatīgs, rūpīgs (parasti par kādu darbību).
kategorija Pamatjēdziens, kas atspoguļo īstenības parādību un izziņas pašas vispārīgākās un būtiskākās īpašības, puses un attiecības.
kājene Pamatne (piemēram, burtiem, klišejām), uz kā novietots iespiežamais materiāls.
motivēt Pamatot, paskaidrot (piemēram, darbību, rīcību, domu). Arī argumentēt.
aizstāvēt Pamatot, pierādīt (uzskatu, tiesību, rīcības u. tml. pareizumu, patiesumu).
dibens Pamats (piemēram, ūdenskrātuvēm, zemes iedobumiem).
aktivizēt Pamudināt uz aktīvu darbību, izraisīt aktivitāti.
gūt Panākt (ar savām spējām, īpašībām, izturēšanos, darbu, pūlēm kādu stāvokli).
apklusināt Panākt (ar savu rīcību, nostāju), ka tālāk neizplatās (runas, valodas).
vilcināt Panākt (ar savu rīcību), ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml., arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
izspiest Panākt (ko, piemēram, ar varu, viltību, krāpšanu).
valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veidā.
nodrošināt Panākt (piemēram, ar ierīces, mehānisma palīdzību), ka (ko) var iedarbināt, izmantot tikai noteiktas personas.
šokēt Panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts. Izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
uzrādīt Panākt ar savām spējām, darbu u. tml. (kādas darbības rezultātu).
iegrūst Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, arī būt par cēloni, ka (kāds) pret savu gribu (parasti pēkšņi) nonāk nevēlamā stāvoklī.
iekārdināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
pavedināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
likt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
Likt saprast Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka kāds var ko iedomāties, nojaust.
izglābt Panākt ar savu rīcību, an būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, ka izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās vai atbrīvojas (no sev kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.).
paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.).
sadziedāties Panākt labu saprašanos.
salīgt Panākt savstarpēju vienošanos par līguma saistībām, noteikumiem, savstarpēji uzņemties līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu.
pagriezt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izmaina kustību, stāvokli (kādā virzienā). Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.).
savaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) pārmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties. Satracināt.
satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, tīkoties.
tracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) uzbudinās, nesavaldīgi izturas, rīkojas.
uztracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās.
uztracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās, sāk trakot u. tml.
uzbudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uzbudinājums (1).
izvirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
izputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā (zaudējot, piemēram, saimniecību, īpašumu).
putināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā, zaudējot, piemēram, savu saimniecību, īpašumu.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru. Dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
saskaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību. Panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību. Panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, tekstam, mākslas darbam) veidojas noteikta satura saistība (ar kādu domu, ideju, parādību u. tml.).
sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti stāvoklis, apstākļu, īpašību kopums) vairs neatbilst kādām normām, prasībām.
neitralizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) zaudē īpašu, specifisku iedarbību. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) neizraisa, parasti nevēlamas, blakus parādības.
sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
šķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības), parasti pakāpeniski, zaudē savu stabilitāti, noturību.
nomierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, uzbudinājums, sāpes) samazinās, pāriet.
burkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) burkšķ (1).
sagānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, neglīts, nepieņemams. Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zaudē savu nozīmīgumu, vērtību.
nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (noteiktā laikposmā) nav materiālu grūtību.
piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, sprauga, dobums) kļūst pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.).
trombozēt Panākt, būt par cēloni, ka (sirds dobumā, asinsvadā) izveidojas trombs.
sadrūzmēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) savirzās (drūzmā, burzmā u. tml.).
radīt Panākt, būt par cēloni, ka cilvēkiem veidojas (kāda attieksme pret ko, attiecības ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (darbība, norise, attiecību kopums) sabiedrībā.
uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, tiek izraisīts (parasti nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis, piemēram, dusmas, drebuļi).
Plēst (arī raut) pušu (arī uz pusēm) Panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
Raut (arī plēst) uz pusēm (arī pušu) Panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
Raut (arī plēst) pušu (arī uz pusēm) Panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par cilvēku, tā darbību, arī parādībām sabiedrībā.
ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par cilvēku, viņa darbību, īpašībām.
slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, skaņas, svārstību) intensitāte.
slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, trieciena, svārstību) spēks, intensitāte.
Izvest no pacietības Panākt, būt par cēloni, ka zaudē pacietību, sadusmojas.
Izvest no pacietības Panākt, būt par cēloni, ka zaudē pacietību, sadusmojas.
nogatavināt Panākt, ka (augi, to daļas) ātrāk sasniedz lietošanas gatavību mākslīgos apstākļos. Ļaut, lai (augi, to daļas) sasniedz lietošanas gatavību dabiskos apstākļos.
atdzīt Panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost pret paša gribu.
izmantot Panākt, ka (dzīvnieks) veic (kādu darbību, uzdevumu).
izvilkt Panākt, ka (grūtos apstākļos) saglabā dzīvību (cilvēks vai dzīvnieks).
piesēdināt Panākt, ka (kāds) strādā (parasti darbu, kas veicams sēžot).
likvidēt Panākt, ka (kāds) zaudē dzīvību. Nogalināt, nonāvēt.
velt Panākt, ka (kas, parasti priekšmets) virzās (pa kādu virsmu) ar rites, rotācijas kustību.
ievirzīt Panākt, ka (piemēram, darbība, norise) kļūst mērķtiecīga, iegūst noteiktu virzību.
saglābt Panākt, ka atgūst veselību (parasti daļēji). Izārstēt (parasti daļēji).
Atgriezt dzīvē (arī ierindā.) Panākt, ka atgūst veselību, arī ticību dzīvei.
Atgriezt ierindā (arī dzīvē) Panākt, ka atgūst veselību, arī ticību dzīvei.
Atgriezt dzīvē (arī ierindā) Panākt, ka atgūst veselību, arī ticību dzīvei.
atskurbināt Panākt, ka atskurbst (no reibuma, skurbuma).
ņemt Panākt, ka gūst, dabū (sev kādu labumu, ko patīkamu). Atļauties (ko izmantot, piesavināties u. tml.).
iepotēt Panākt, ka iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka izraisās (jūtas).
šaut Panākt, ka ierocī rodas nepieciešamā enerģija un no tā virzās lode, šāviņš, bulta u. tml. Būt tādam, no kura, tajā rodoties nepieciešamajai enerģijai, virzās lode, bulta u. tml. (par ieroci).
iežēlināt Panākt, ka iežēlojas. Izraisīt žēlumu, līdzjūtību (parasti pret sevi).
spiest Panākt, ka kāds (ko) ņem, lieto, parasti pret tā gribu.
potēt Panākt, ka kāds iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka kādam izraisās (jūtas).
Uzvelt (uz) (kāda) pleciem Panākt, ka kāds uzņemas ko nevēlamu, nepatīkamu (piemēram, darbu, pienākumu).
Uzvelt uz (kāda) pleciem, arī uzvelt (kāda) plecos Panākt, ka kāds uzņemas ko nevēlamu, nepatīkamu (piemēram, darbu, pienākumu).
realizēt Panākt, ka kļūst par īstenību. Īstenot.
īstenot Panākt, ka kļūst par īstenību. Realizēt.
izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (bez barības vai ar nepietiekamu barību).
aizturēt Panākt, ka paliek uz vietas (kādu laiku), apstādināt un neļaut turpināt iesākto kustību.
atraut Panākt, ka pārtrauc sakarus (ar sabiedrisku kustību, virzienu u. tml.).
pavest Panākt, parasti ar viltu, ka stājas intīmās attiecībās, zaudē nevainību.
rokraksts Paņēmienu kopums burtu, teksta rakstīšanai ar roku, izmantojot attiecīgus rakstāmrīkus. Šādi rakstītu burtu, teksta forma, veids.
kombinācija Paņēmienu, darbību izplānots kopums (kāda mērķa sasniegšanai).
maniere Paņēmienu, savdabību kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
pārņemt Paņemt (ko) no kāda, lai turpinātu tā iesākto darbību.
nonijs Papildskala (mērierīcēm) mērvienību daļu nolasīšanai.
pēcstundas Papildu apmācība (skolās) pēc kārtējām mācību stundām.
piepeļņa Papildu samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu.
paviegls Paplāns (par apģērbu).
kā Par (norādot, piemēram, uz kā funkciju, situāciju, darbību).
pārdoties Par atlīdzību nodibināt intīmas attiecības (par sievieti).
pārdot Par atlīdzību nodot kāda rīcībā (piemēram, savu darbaspēku).
sapirkt Par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (ko) lielākā daudzumā. Par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (kā lielāku daudzumu).
pirkt Par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (mantu, produktu u. tml.) savā īpašumā, rīcībā.
saldēt Par aukstu apģērbu, apaviem.
radīt Par cilvēka darbību.
atnest Par cilvēka darbu, darbību.
aizraut Par cilvēku drūzmu, kustību.
svešāds Par cilvēku īpašībām, pazīmēm, darbību u. tml.
beigties Par daiļdarbu, skaņdarbu.
pretīgs Par darbību, apstākļiem, parādībām.
riebīgs Par darbību, apstākļiem, parādībām.
tāls Par darbību, norisi u. tml.
tuvoties Par darbību, norisi, stāvokli.
tuvs Par darbību, norisi, stāvokli.
pastāvīgs Par darbību, norisi.
negatīvs Par darbību, procesu.
pozitīvs Par darbību, procesu.
tīrs Par darbību, rīcību, norisi.
pāriet Par darbību, stāvokli.
labs Par dzīvi, darbu, sabiedrībā ieņemamo stāvokli.
lielisks Par dzīvi, darbu, sabiedrībā ieņemamo stāvokli.
dziļš Par iedobumu, robu, šķēlumu.
aizdžinkstēt Par lodi, bultu u. tml.
raisīties Par mākslas darbu.
garot Par mitru ķermeni, apģērbu.
Par lēcu virumu Par niecīgu atlīdzību, par nelielu materiālu labumu.
Par lēcu virumu Par niecīgu atlīdzību, par nelielu materiālu labumu.
saārdīt Par parādībām dabā, arī šāviņiem, karadarbību u.tml.
reprezentabls Par pasākumu, darbību.
zust Par personības, psihes īpašību, tās izpausmi.
izzust Par slimību, tās izpausmi.
apslābt Par spēku, gribu, interesi.
pārpilns Par tekstu, mākslas darbu u. tml.
pavārgs Par veselību.
Pieņemt (retāk paņemt) komisijā Par zināmu atlīdzību pieņemt kādu preci pārdošanai.
Paņemt (biežāk pieņemt) komisijā Par zināmu atlīdzību pieņemt kādu preci pārdošanai.
Pieņemt (retāk paņemt) komisijā Par zināmu atlīdzību pieņemt kādu preci pārdošanai.
bāze Parādība vai parādību kopums, kas nodrošina kādas citas parādības vai kādu citu parādību attīstību, pastāvēšanu.
Pārbaudes akmens Parādība, ar ko salīdzinot var novērtēt kā patiesumu, īstumu, vērtību.
sinerģisms Parādība, kad vienas vielas iedarbība papildina kādas citas vielas iedarbību.
pavadparādība Parādība, kas izraisās kā citas parādības sekas vai ir cieši saistīta ar citu, nozīmīgāku parādību.
cēlonis Parādība, kas nepieciešami rada, izraisa citu parādību, ir tās pamatā.
regulētājs Parādība, kas rada, uztur kārtību, planveidību (kādā nozarē). Regulators (3).
regulators Parādība, kas rada, uztur kārtību, plānveidību (kādā nozarē). Regulētājs (5).
pašierosme Parādība, kas rodas kādas sistēmas iekšienē un ierosina, uztur tās darbību vai procesu tajā.
pazīme Parādība, priekšmets, īpašība u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt (kā) izveidošanos, turpmāko attīstību.
ekstrapolācija Parādības daļas novērošanā iegūto secinājumu attiecināšana uz visu parādību.
likumsakarība Parādību iekšējā, būtiskā sakarība.
likums Parādību iekšējais būtiskais sakars, kas nosaka parādību nepieciešamo attīstību.
nepieciešamība Parādību īpašība, ko nosaka šo parādību iekšējā būtība, savstarpējie sakari un to mijiedarbība.
asociācija Parādību kopa, grupa, sakārtojums.
elektrība Parādību kopa, kas ir saistīta ar elektriskajiem lādiņiem un elektromagnētisko lauku.
postimpresionīsms Parādību kopums (mākslā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums, citu paņēmienu meklējumi. Pēcimpresionisms.
pēcimpresionisms Parādību kopums (mākslā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums, citu paņēmienu meklējumi. Postimpresionisms.
pretspēks Parādību kopums, kas aktīvi darbojas pretī (kādai iedarbībai).
parapsiholoģija Parādību kopums, kas ietver, piemēram, informācijas nodošanu un uztveri, cilvēka psihisko iedarbību uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem un ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
elektromagnētisms Parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību ciešais sakars.
magnetostatika Parādību kopums, kuras saistītas ar pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētisko lauku īpašībām un mijiedarbību.
apstāklis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
Ģenētiskā metode Parādību pētīšanas metode, kas pamatojas uz to attīstības analīzi.
saslaukas Parādību, īpašību kopums, kas ir (sabiedrībā) nevērtīgs, nevēlams.
aplidot Parādīt (kādam cilvēkam) sevišķu laipnību, uzmanību.
iepazīstināt Parādīt (piemēram, kādu vietu, parasti, sniedzot paskaidrojumus par to). Dot iespēju apskatīt (piemēram, mākslas darbu), dot iespēju noklausīties (piemēram, skaņdarbu).
izrādīt Parādīt (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu) skatītājiem.
izvērsties Parādīt savas spējas. Atļauties neierobežotu rīcību, izturēšanos.
luncināties Parādīt sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību.
atminēties Parādīt uzmanību, gādību. Pieminēt. Atcerēties. Iedomāties.
izskaistināt Parādīt, attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā).
parādjūgs Parādnieka pilnīga vai daļēja atkarība no parāda devēja, kreditora sakarā ar nepieciešamību maksāt parāda procentus, dzēst pamatsummu. Arī parādu kalpība.
Regresa prasība (retāk prasījums) Parādnieka vai kādas citas personas mantiskās saistības izpildījuša pilsoņa vai organizācijas prasība atdot samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
Pakratīt (arī parādīt) dūri Parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
Parādīt (arī pakratīt) dūri (arī kulaku sar.) Parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
Par godu Parādot atzinību, ievērību (darīt ko).
pasīvs Parādu un saistību kopums (uzņēmumam, iestādei). Bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes līdzekļu avotus un uz laiku piesaistītos svešos līdzekļus.
pārsmēķēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī sabojāt veselību.
pāršūpot Pārāk daudz šūpojot (kādu), pieļaut, ka (tas) izjūt vieglu reiboni, nelabumu u. tml.
pāršūpoties Pārāk daudz šūpojoties, izjust vieglu, reiboni, nelabumu u. tml.
pārforsēt Pārāk forsēt (darbību, norisi).
pārslogot Pārāk intensīvi izmantot (ko, parasti telpa, platību). Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti telpa, platība) tiek pārāk intensīvi izmantots.
receptūra Parasti savienojumā «ārstnieciskā receptūra»: mācība par zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu, kā arī par aptiekā lietojamiem mēriem un svariem. Darbību kopums, kas saistīts ar zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu.
sadursme Parasti savienojumā «bruņota sadursme»: darbība, darbību kopums, kura mērķis ir, izmantojot ieročus, bruņojumu, pārvarēt, arī iznicināt pretinieku vai pretinieku grupu; neilgs, parasti pēkšņs, šādu darbību kopums.
klajā Parasti savienojumā «laist klajā»: izdot (iespieddarbu). Arī publicēt.
statistika Parasti savienojumā «matemātiskā statistika»: lietišķās matemātikas nozare, kas pēti datu ieguvi, apstrādi, izstrādā matemātiskus modējus, kuru pamatā ir varbūtību teorijas jēdzieni un postulāti.
klajā Parasti savienojumā «nākt klajā»: tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
plakāts Parasti savienojumā «plakāta māksla»: grafikas nozare, kas ietver šādu darbu darināšanu.
rāmītis Parasti savienojumā «rokdarbu rāmītis»: ierīce, uz kuras nostiprina nostieptu audumu izšūšanai.
rondo Parasti savienojumā «rondo raksts», «rondo burts»: raksts (burts), kam raksturīga noapaļota forma.
sērt Parasti savienojumā «sērt riju»: likt, parasti labību, linus, uz (rijas) ārdiem kaltēšanai.
sacensība Parasti savienojumā «sociālistiskā sacensība»: darbaļaužu radošās aktivitātes mobilizēšanas metode, kuras mērķis ir kāpināt vispārēju darba ražīgumu un efektivitāti, sekmēt sociālistiskās tautas saimniecības plānveidīgu attīstību, masu komunistisko audzināšanu.
pūtējs Parasti savienojumā «stikla pūtējs»: cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
strādāt Parasti savienojumā «strādāt darbu»: veikt darbu.
pārcelt Parasti savienojumā ar «burtiski», «tieši» u. tml.: nekvalitatīvi, pārāk tieši, burtiski pārtulkot.
pārcēlums Parasti savienojumā ar «burtisks», «tiešs» u. tml.: nekvalitatīvs, pārāk tiešs, burtisks tulkojums.
priecīgs Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību.
pārrakstīt Parasti savienojumā ar «uz vārda»: dokumentāri nokārtot īpašuma tiesību piešķiršanu (citai personai).
ķauķītis Parasti savienojumā ar «zaļais»: neliels, slaids pelēkzaļš zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei.
darbs Parasti savienojumā ar datīvu norāda uz aktīvu darbību, rīcību vai tās nepieciešamību.
beigt Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: gūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību.
pabeigt Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: iegūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību.
vare Parasti savienojumos «ar varēm», «ar vari», «par varēm», «pa varēm», «par vari»: ar varu, visiem spēkiem. Pārvarot (kāda, kā) pretestību.
varīte Parasti savienojumos «ar varītēm», «ar varīti», «par varītēm», «pa varītēm», «par varīti»: ar varu, visiem spēkiem. Pārvarot (kāda, kā) pretestību. Vare.
muca Parasti savienojumos «mucas vieta», «mucas sējums»: laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (senajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
pārtaisīt Pāraudzināt (kādu), pārveidot (kāda raksturu, personību).
tips Paraugs, modelis, kam atbilst (priekšmetu, parādību) kopums ar noteiktām īpašībām, pazīmēm. Priekšmetu, parādību paveids ar noteiktām īpašībām, pazīmēm.
kontroldarbs Pārbaudes rakstu darbs (kādā mācību priekšmetā).
Gala pārbaudījumi (arī eksāmeni) Pārbaudījumi, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādēs), ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota pārbaudījuma. Pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika. Pēceksāmens.
iestājpārbaudījums Pārbaudījums, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē, aspirantūrā). Iestājeksāmens.
ieskaite Pārbaudījums, kurā noskaidro, vai ir veikts, izpildīts, apgūts (piemēram, mācību viela, uzdevums).
piemērīt Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū.
piemērot Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū. Piemērīt (1).
izmēģināties Pārbaudīt sevi. Pārbaudīt savus spēkus, spējas, veiklību.
eksaminēt Pārbaudīt zināšanas (kādā mācību priekšmetā).
vētīt Pārbaudīt, noskaidrot (kā) lietderību, piemērotību, atbilstību kādai normai.
pielaikot Pārbaudīt, parasti izgatavošanas gaitā, (kā) apjoma, formas atbilstību, parasti novietojot (to) lietošanas stāvoklī, arī (mazliet) pārveidojot.
pārraudzīt Pārbaudīt, pārlūkot (kā) stāvokli, darbību, lai konstatētu, piemēram, kādus defektus, novirzes no normas.
rediģēt Pārbaudīt, precizēt un labot (piemēram, tekstu, skaņdarbu), parasti pirms (tā) laišanas klajā.
pārzēģelēt Pārburāt.
jurģi Pārcelšanās (uz citu dzīvesvietu, arī uz citām darba, mācību telpām).
izgulēt Pārciest, izslimot (slimību).
lauma Pārdabiska sievišķa būtne, kas spēj ietekmēt cilvēka dzīvi, darbību.
pāršķirt Pārdalīt (parasti telpu, platību).
prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
prātīgs Pārdomāts, uzmanīgs, arī lēns (par darbību, rīcību).
No rokas pārdot (arī tirgoties) Pārdot (tirgoties) pašam, neizmantojot kāda starpniecību.
Nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
Nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
Uzstutēt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
Uzvest uz ceļa Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
saprast Pareizi uztvert (zīmju, vārdu, izteikumu u. tml.) nozīmi; pareizi uztvert (kāda) izteikumu nozīmi; apziņā saistīt (parādību, priekšmetu u. tml.) ar (tā) zīmi, apzīmējumu.
glītrakstīšana Pareizu rakstīšanas paņēmienu kopums. Attiecīgais mācību priekšmets.
atvērt Pārgriezt, pārkalt operējot (lai piekļūtu kādam ķermeņa dobumam).
ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.).
Parīzes komūna Parīzes pilsētas pašpārvaldes orgāns Lielās franču buržuāziskās revolūcijas laikā no 1789. gada līdz 1794. gadam.
apsisties Pārklāties (ar izsitumiem, vātīm u. tml.). Saslimt (ar slimību, kas rada izsitumus, vātis u. tml.).
pārklunkurēt Pārklumburot (1).
pārklunkurēt Pārklumburot (2).
seims Parlamenta palāta (buržuāziskajā folijā).
ticība Pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
ticība Pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
uzticība Pārliecība par labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi. Paļāvība, ticība.
pašapziņa Pārliecība par savām spējām, savu vērtību, dziļas pašcieņas jūtas; sava pārākuma apziņa; arī iedomība, augstprātība.
pašniecība Pārliecība par savu niecību.
pašgudrība Pārliecība pašam par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
pārbaudīt Pārliecināties par (cilvēka, viņa spēju, īpašību) piemērotību (kam).
pārbaudīt Pārliecināties par (kā) lietderību, izmēģinot (to) praksē.
pārbaudīt Pārliecināties par (personas, priekšmeta) klātesamību.
Kārties (vai) nost Pārlieku nomocīties, veicot, piemēram, daudzus, smagus darbus, arī cenšoties ko iegūt, dabūt.
paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
paibērniņš Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs bērns, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
aranžēt Pārlikt, iekārtot (skaņdarbu) citādam atskaņojuma veidam.
pārmīt Pārmainīt (3). Reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību.
Izlīst no (savas) ādas Pārmainīt savu dabu, raksturu. Iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī.
pārslēgties Pārmainīt savu darbību, izturēšanos, tās veidu.
pielāgoties Pārmainīt savu izturēšanos, rīcību sociālu nosacījumu, citu cilvēku, kādas situācijas u. tml. ietekmē.
sajaukt Pārmainīt, parasti pilnīgi, iepriekšējo kārtību.
apgriezt Pārmeklēt (parasti, radot nekārtību). Izvandīt.
tūska Pārmērīga šķidruma uzkrāšanās organisma audos, dobumos.
kāre Pārmērīga, savtīga tieksme (parasti pēc kāda labuma). Alkatība.
hipohondrija Pārmērīgas bažas, rūpes par savu veselību.
atgremotāji Pārnadži, kas atgremo barību.
briedis Pārnadžu kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kuru tēviņiem ir žuburoti ragi (piemēram, alnis, staltradzis, stirna).
izplatīt Pārnēsāt (slimību ierosinātājus) un būt par cēloni tam, ka (tie) iekļūst citos organismos.
Satvert (kā) pavedienu Pārņemt (kā) vadību.
Ņemt (arī saņemt, pārņemt) grožus savās rokās Pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
Ņemt grožus savās rokās Pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
Pārņemt (vadības) grožus (savās rokās) Pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
Ņemt (arī saņemt, pārņemt) grožus savās rokās Pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
Saņemt (arī pārņemt) grožus savās rokās Pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
Pārņemt vadības grožus (savās rokās) Pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
pabumboties Parotaļāties ar bumbu.
pāriet Pārrēķināt (citās mērvienībās). Sākt lietot (citu mērvienību sistēmu).
tents Pārsegs (parasti no brezenta, buru audekla) aizsardzībai pret sauli, nokrišņiem.
uzveikt Pārspēt ar fizisku spēku, veiklību u. tml. Arī uzvarēt (1).
manierīgs Pārspīlēts, pārsmalcināts, samākslots (par mākslas darbu).
Likt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs. Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
Nolikt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs. Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
mitēties Pārstāt (darboties), pārtraukt, arī beigt (savu darbību).
nostāties Pārstāt funkcionēt (par ķermeņa daļām, to darbību).
nostāt Pārstāt funkcionēt (par ķermeņa daļām, to darbību). Nostāties.
apstāties Pārstāt norisēt (par darbību, kustību).
nolikt Pārstāt turēt (ko) rokās (pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību) un liekot novietot (to nost, sānis u. tml.).
dramatizēt Pārstrādāt (parasti epikas daiļdarbu), izveidojot lugu.
apgriezt Pāršūt (apģērbu), liekot kreiso pusi uz āru.
Pārtraukta (arī atlikta) partija Partija, kas nav pabeigta, kad pagājis spēlei noteiktais laiks, izdarīts noteikumos paredzētais gājienu skaits, un ko turpina citā, sacensību noteikumos paredzētajā laikā.
Marksisma-ļeņinisma universitāte Partijas izglītības sistēmas mācību iestāde, kurā vispusīgi apgūst marksismu-ļeņinismu.
Marksisma-ļeņinisma universitāte Partijas izglītības sistēmas mācību iestāde, kurā vispusīgi apgūst marksismu-ļeņinismu.
patēriņš Pārtikas preču, rūpniecības preču u. tml. izmantojums cilvēka, cilvēku grupas personisko vajadzību apmierināšanai.
slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku). Arī smacēt (1).
beigt Pārtraukt (darbību, procesu).
apstāties Pārtraukt (darbu).
slēgt Pārtraukt (kā) izmantošanu, arī aizliegt izmantot (ko). Pārtraukt, arī aizliegt (kādu darbību, norisi).
izslēgt Pārtraukt (kāda orgāna) saistību ar organismu.
pamest Pārtraukt (kādu darbību, rīcību). Pārtraukt darboties (iestādē, uzņēmumā u. tml.).
Mest mieru Pārtraukt (kādu darbu, ko darīt).
Mest mieru Pārtraukt (kādu darbu, ko darīt).
apstādināt Pārtraukt (mašīnu, mehānismu) darbību.
apturēt Pārtraukt (mašīnu) virzību, (mehānismu) darbību, (tos) izslēdzot. Apstādināt.
atlaisties Pārtraukt (pasākumu, darbu u. tml.), atteikties (no iecerēm).
pieturēt Pārtraukt (transportlīdzekļa) kustību, parasti uz neilgu laiku.
Atliekt (arī atstiept sar.) muguru Pārtraukt darbu, atpūsties.
Atliekt muguru Pārtraukt darbu, atpūsties.
kapitulēt Pārtraukt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
izšķirties Pārtraukt laulību. Pārtraukt draudzību.
pašķirties Pārtraukt laulību. Pārtraukt draudzību. Izšķirties.
Lauzt līgumu Pārtraukt līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu.
Apturēt vēstures ratu Pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
Apturēt (arī apstādināt) vēstures (arī laika) ratu Pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
Apturēt (arī apstādināt) vēstures (arī laika) ratu Pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību (ar ko). Novērsties (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
atmodināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvību (dabā).
likvidēties Pārtraukt savu darbību (par organizāciju, uzņēmumu u. tml.). Tikt likvidētam.
slēgt Pārtraukt, arī beigt (kā, piemēram, uzņēmuma, iestādes) darbību.
stāties Pārtraukt, beigt (darbību, rīcību) - par cilvēkiem.
Mest pie malas (retāk malā) Pārtraukt, beigt (darbību).
Mest pie malas (retāk malā) Pārtraukt, beigt (darbību).
izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota.
apturēt Pārtraukt, izbeigt (kāda virzību, piemēram, gājienu, skrējienu).
apstādināt Pārtraukt, izbeigt (kādu virzību, piemēram, gājienu, skrējienu).
Apturēt uguni Pārtraukt, izbeigt liesmu virzību, izplatīšanos.
lauzt Pārtraukt, likvidēt (piemēram, kādu stāvokli, parādību). Pārspēt, uzveikt.
stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību, apstāties (piemēram, par transportlīdzekļiem, ierīcēm).
locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums.
pārcelt Pārtulkot (parasti daiļdarbu).
pārlikt Pārtulkot (parasti daiļdarbu).
Skrūves pārvads Pārvads, kas griezes kustību pārveido virzes kustībā, izmantojot vītnes pāri.
pašvaldība Pārvaldes sistēma (buržuāziskajās valstis), kurā no vietējo pilsoņu vidus izraudzītām amatpersonām un iestādēm piešķirta kāda pārvaldes sfēra. Šādas sistēmas orgāns.
komandants Pārvaldnieks (celtnē, kas pieder sabiedriskai vai mācību iestādei).
pievārēt Pārvarēt (piemēram, šķēršļus). Paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu.
lauzt Pārvarēt, apspiest (piemēram, kādu tieksmi, īpašību).
saņemties Pārvarot bailes, kautrību u. tml., iedrošināties, spēt (ko paveikt, izdarīt).
saņemties Pārvarot inertumu, laiskumu u. tml., sakopot spēkus, gribu, sasparoties (kādas darbības veikšanai, uzlabošanai u. tml.).
aizlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), aizvirzīties. _imperf._ Lauzties prom. Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Izlauzties.
atlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt šurp. _imperf._ Lauzties šurp. Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
izlauzties Pārvarot pretestību, iegūt stabilu stāvokli, nostiprināties, uzvarēt (piemēram, par idejām).
lauzties Pārvarot pretestību, iet, virzīties (piemēram, cauri kam).
izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
palauzties Pārvarot pretestību, pavirzīties.
izlauzties Pārvarot vides pretestību, augot stiepties garumā (par augiem). Pārvarot vides pretestību, augot virzīties cauri (kam), caur (ko) - par augiem, to daļām.
izlauzties Pārvarot vides pretestību, izplatīties (par skaņu).
lauzties Pārvarot vides pretestību, kļūt dzirdamam (par skaņām).
pielāgot Pārveidot (norisi, parādību) tā, lai (tā) būtu labāk izmantojama (noteiktā darbībā, procesā u. tml.).
ekranizēt Pārveidot (parasti daiļdarbu), piemērojot uzņemšanai kinofilmā. Uzņemt kinofilmā (šādi pārveidotu daiļdarbu).
sadalīt Pārveidot (piemēram, kā plūsmu, kustību) tā, ka (tai) rodas vairāki atšķirīgi virzieni, vairākas funkcijas u. tml.
pārtaisīt Pārveidot (piemēram, mākslas darbu, tā elementus) citādi, arī par ko citu.
transponēt Pārveidot (skaņdarbu, tā sastāvdaļas) citā tonalitātē.
pārlikt Pārveidot (skaņdarbu) citam instrumentam vai citam instrumentālam sastāvam.
instrumentēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
orķestrēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) orķestrim. Instrumentēt (2).
teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves. Izmantot (parasti mākslas darbā) spilgtas, specifiskus teātra mākslas izteiksmes līdzekļus, arī papildināt (parasti mākslas darbu) ar tiem.
kļūt Pārveidoties (par ko citādu nekā līdz šim) - par cilvēkiem. Gūt citādu īpašību, pazīmi nekā līdz šim.
kapitalizēt Pārvērst (virsvērtību) kapitālā. Pārvērst (īpašumu) naudas kapitālā.
izvērsties Pārvērsties, pārveidoties (par ko) - piemēram, par darbību, pasākumu.
jurta Pārvietojama (parasti konusveida) telts, kuru veido koka karkass, kas pārklāts ar ādām vai tūbu (Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā).
piesliedēt Pārvietojoties (piemēram, pa zāli, labību), atstāt nelielu sliedi (tajā), mazliet sabojāt (to).
sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
satikt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
tikties Pārvietojoties sākt uztvert, parasti redzēt (piemēram, vietu, parādību dabā), arī nokļūt (pie tās).
solis Pārvietošanās veids (piemēram, kāju un roku kustību kopums) slēpošanā, slidošanā u. tml.
piezemēt Pārvietot (parasti bumbu) tā, ka (tā) skar zemi vai kādu virsmu.
jaukt Pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību.
lidot Pārvietoties gaisā ar spārnu, lidplēves palīdzību (parasti par putniem, kukaiņiem).
sirot Pārvietoties no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu (par dzīvniekiem).
pārsviesties Pārvietoties, tikt pārvirzītam (uz citu vietu, citā virzienā) - par apšaudi, karadarbību, cīņu.
orpēt Pārvilkt kuģi ostā ar orpenkura un orpes palīdzību.
pārcelties Pārvirzīties, tikt pārvirzītam (no vienas vietas, laikposma u. tml. uz citu) - par tekstā attēloto darbību.
pārraudzīt Pārzināt un uzraudzīt (piemēram, kā stāvokli, darbību).
Pasacīt (arī pateikt) priekšā Pasacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž. Ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
Garnizona dienests Pasākumi, kas saistīti ar militāras disciplīnas nodrošināšanu garnizonā un attiecīgo objektu apsardzību.
Garnizona dienests Pasākumi, kas saistīti ar militāras disciplīnas nodrošināšanu garnizonā un attiecīgo objektu apsardzību.
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, arī lai saglabātu un stiprinātu veselību
izmēģinājums Pasākums vai pasākumu kopums, kura mērķis ir pārbaudīt (kā) kvalitāti, īpašības, piemērotību (kam). Arī eksperiments.
izstāde Pasākums, kura mērķis ir parādīt publiskai apskatei kādu (piemēram, mākslas darbu, priekšmetu) kopumu. Publiskai apskatei izvietotais (kā) kopums. Vieta, kur (kas) izstādīts.
skate Pasākums, kura mērķis ir publiski demonstrēt (kā, piemēram, mākslas darbu, zinātnes un tehnikas sasniegumu, priekšmetu) kopumu; publiskai demonstrēšanai izvietotais (kā) kopums. Arī izstāde.
sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
Sievietes higiēna Pasākumu komplekss ginekoloģisko slimību novēršanai.
karantīna Pasākumu komplekss, kura mērķis ir novērst infekcijas slimību izplatīšanos.
rehabilitācija Pasākumu komplekss, kura mērķis ir pasargāt slimnieku no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju tam atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja viņš ir īslaicīgi vai paliekoši zaudējis darba spēju. Šāda kompleksa pasākumu veikšana.
apgāde Pasākumu kopums (iedzīvotāju, organizāciju) materiālo vajadzību apmierināšanai.
Medību saimniecība Pasākumu kopums medību dzīvnieku dzīves apstākļu un skaita regulēšanai. Attiecīgā mežsaimniecības nozare.
Medību saimniecība Pasākumu kopums medību dzīvnieku dzīves apstākļu un skaita regulēšanai. Attiecīgā mežsaimniecības nozare.
psihohigiēna Pasākumu kopums psihisko slimību novēršanai.
racionalizācija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml. Šādu pasākumu kopuma realizēšana.
Kultūras un izglītības darbs, arī kultūrizglītības darbs Pasākumu sistēma (ārpus mācību iestādēm), kuru mērķis ir veicināt darbaļaužu komunistisko audzināšanu un politisko izglītošanu, kultūras līmeņa paaugstināšanu, radošo spēju attīstību, brīvā laika organizēšanu.
Kultūrizglītības darbs, arī kultūras un izglītības darbs Pasākumu sistēma (ārpus mācību iestādēm), kuru mērķis ir veicināt darbaļaužu komunistisko audzināšanu un politisko izglītošanu, kultūras līmeņa paaugstināšanu, radošo spēju attīstību, brīvā laika organizēšanu.
karantīna Pasākumu sistēma kādas valsts teritorijas aizsargāšanai pret bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu iekļūšanu no ārzemēm, kā arī atsevišķā valstī sastopamu bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu ierobežošanai un likvidēšanai.
darbs Pasākumu, darbību kopums, kas veicams ilgākā laika posmā, darbojoties kādā (parasti ar sabiedrisko, kultūras dzīvi saistītā) nozarē. Darbība (3).
vēlēšanas Pasākumu, darbību kopums, ko veic noteikta cilvēku grupa ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei.
diplomātija Pasākumu, paņēmienu, metožu un tiesību formu kopums valsts ārpolitikas uzdevumu realizēšanai miera ceļā, ko veic valdība un tās vadībā ārlietu resors.
izglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas. Būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā.
paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas. Būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā. Izglābt (1).
salons Pasažieru telpa (piemēram, lidmašīnā, kuģī, autobusā).
ievadīt Paskaidrojot, iepazīstinot (piemēram, ar kādu parādību), padarīt (to) saprotamu, zināmu.
docētājs Pasniedzējs (augstākajā mācību iestādē).
Stundu pasniedzējs Pasniedzējs, kas neietilpst mācību iestādes štatā un kam maksā pēc nostrādātā laika.
Padauzīt bumbu Paspēlēt bumbu.
pastmeistars Pasta kantora vadītājs (piemēram, buržuāziskajā Latvijā).
atbildēt Pastāstīt, atstāstīt (mācību vielu).
varēt Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci.
stāvēt Pastāvēt, saglabāties laika gaitā (piemēram, par celtnēm.). Būt izturīgam pret kādu iedarbību.
granītciets Pastāvīgs. Neiedragājams (par pārliecību, ticību u. tml.).
tāds Pastiprina ar adjektīvu vai tā nozīmē lietotu vārdu izteikto īpašību, pazīmi.
kas Pastiprina nojēgumu par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas izraisa emocionālu stāvokli.
brīnum- Pastiprina salikteņa otrajā daļā nosaukto īpašību.
sensibilizēt Pastiprināt (organisma, tā daļu) jutīgumu pret kādas vielas iedarbību.
saasināt Pastiprināt (psihisko norišu, parasti uzmanības, uztveres) vērstību (uz ko).
aktivizēt Pastiprināt aktivitāti. Padarīt rosīga (darbību).
sabiezināt Pastiprināt, arī padarīt biežu (kādu darbību). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, norise) pastiprinās, kļūst biežs.
pieņemties Pastiprināties (par slimību, tās simptomiem).
Nodot sveicienus (arī sveicienu, retāk labdienas) Pasveicināt (kādu) ar cita starpniecību.
Nodot sveicienus (arī sveicienu, retāk labdienas) Pasveicināt (kādu) ar cita starpniecību. Pasveicināt (kādu) no cita.
lolot Pašaizliedzīgi audzināt (bērnu), maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību rūpēties (par to).
lolojums Pašaizliedzīgi audzināts, maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību aprūpēts bērns.
filistrs Pašapmierināts un aprobežots cilvēks ar šauriem, mietpilsoniskiem uzskatiem un liekulīgu rīcību.
paknaps Pašaurs, pamazs (piemēram, par apģērbu, apaviem, arī telpu).
aprēķinātājs Pašlabuma meklētājs.
Aprēķina cilvēks Pašlabuma meklētājs.
Aprēķina cilvēks Pašlabuma meklētājs.
savlabums Pašlabums.
aizbilst Pateikt (ko labu) par kādu izdevīgā, vajadzīgā brīdī.
palaist Pateikt (piemēram, asprātību).
Pateikt (arī pasacīt) priekšā Pateikt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž. Ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
algot Pateikties (par ko), atlīdzināt (kādu pakalpojumu ar laipnību vai citu pakalpojumu). Atalgot.
patentzinātnieks Patentzinību speciālists.
Relatīvā patiesība Patiesība, kas sniedz nepilnīgu, daļēju priekšstatu par objektīvo īstenību un kas izziņas attīstībā ir precizējama, padziļināma.
Relatīvā patiesība Patiesība, kas sniedz nepilnīgu, daļēju priekšstatu par objektīvo īstenību un kas izziņas attīstībā ir precizējama, padziļināma.
Absolūtā patiesība Patiesība, kas sniedz pilnīgu, pabeigtu priekšstatu par objektīvo īstenību.
Absolūtā patiesība Patiesība, kas sniedz pilnīgu, pabeigtu priekšstatu par objektīvo īstenību.
piemīlīgs Patīkami mīksts (par apģērbu).
Vispārīgā patoloģija Patoloģijas nozare, kas pētī slimību norišu likumsakarības.
kaverna Patoloģisks dobums (orgānos, parasti plaušās, nierēs, kaulos, aknās), kas parasti saistīts ar tuberkulozes procesu.
fistula Patoloģisks vai mākslīgs kanāls, kas savieno dobumu vai dobu orgānu ar ķermeņa virsmu vai citu orgānu.
brāļoties Patvaļīgi pārtraukt kara darbību un nodibināt draudzīgas attiecības ar pretinieka karavīriem.
atompatvertne Patvertne, kas aizsargā pret kodolieroču iedarbību.
kodolpatvertne Patvertne, kas aizsargā pret kodolieroču iedarbību.
dvest Paust (kādu īpašību, pazīmi) - par priekšmetiem, parādībām.
sacīt Paust (ko), piemēram, ar savu rīcību, darbību.
sūroties Paust neapmierinātību, arī kurnēt, žēloties.
sūkstīties Paust neapmierinātību, arī kurnēt. Sūroties.
žēloties Paust neapmierinātību, gausties. Arī sūdzēties (2).
lādēt Paust neapmierinātību, nepatiku.
lādēties Paust neapmierinātību, nepatiku.
sūdzēties Paust neapmierinātību, nosodījumu, norādīt, uz pārestību.
spļaudīt Paust neapmierinātību.
spļaudīties Paust neapmierinātību.
Rādīt savu īsto seju Paust savu būtību.
Rādīt zobus Paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
gremzties Paust savu neapmierinātību, dusmas. Arī kurnēt.
kremsties Paust savu neapmierinātību, dusmas. Arī kurnēt.
(Sa)raukt degunu Paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
Raukt degunu Paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu.
runāt Paust, atspoguļot (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
šķendēties Paužot neapmierinātību, dusmīgi, īgni, parasti skali, teikt, runāt. Arī bārties, rāties.
pavārgs Pavājš (parasti par mākslas darbu).
trihobaktērijas Pavedienveidīgas aerobas daudzšūnu baktērijas, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku mutes dobumā, kā arī ar sērūdeņradi bagātos ūdeņos.
izpelnīties Paveicot, sasniedzot ko, iegūt, saņemt (uzslavu, atzinību u. tml.).
nolīgot Paveikt (darbu, darbību).
nostrādāt Paveikt (darbu), parasti labi, kārtīgi.
apkopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā.
nokopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā.
piekopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā.
Kalnus (ap)gāzt Paveikt ļoti lielus darbus.
Apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) mājas (arī rīta, vakara) soli Paveikt nepieciešamos mājas (arī rīta, vakara) darbus.
Apiet (biežāk apkopt, arī aptecēt, apmest) mājas (arīrīta, vakara) soli Paveikt nepieciešamos mājas (arīrīta, vakara) darbus.
Apkopt (retāk aptecēt, apiet, apmest) mājas (arī rīta, vakara) soli Paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
Apmest (biežāk apkopt, arī aptecēt, apiet) mājas (arī rīta, vakara) soli Paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
Aptecēt (biežāk apkopt, arī apmest, apiet) mājas (arī rīta, vakara) soli Paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
Izmest (biežāk apmest) mājas soli Paveikt nepieciešamos mājas darbus.
Piekopt mājas soli Paveikt nepieciešamos mājas darbus.
Apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) vakara (arī rīta, mājas) soli Paveikt nepieciešamos vakara (arī rīta, mājas) darbus.
iziet Paveikt, pabeigt (piemēram, mācību kursu, praksi). Būt pakļautam (kādai darbībai, norisei).
nodzīvot Paveikt, padarīt (darbu). Nokopt (piemēram, lauku).
apdarīt Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus).
iemaksa Paveikta darbība --> iemaksāt. Naudas summa, ko samaksā kādu saistību kārtošanai. Daļa no kādas samaksas.
iespiedums Paveikta darbība --> iespiest [1] (2). Rieva, svītra, iedobums u. tml., kas radies iespiežot, saspiežot.
ievākojums Paveikta darbība --> ievākot (1). Speciāls apvāks (grāmatai, burtnīcai).
izaicinājums Paveikta darbība --> izaicināt (2). Izturēšanās, rīcība, runa, kas apvaino, liek asi reaģēt, pamudina uz pretdarbību, cīņu.
ieburzījums Paveikta darbība, rezultāts --> ieburzīt (1).
nolīgums Paveikta darbība, rezultāts --> nolīgt (1). Vienošanās par veicamo darbu, saņemamo atlīdzību.
pamatojums Paveikta darbība, rezultāts --> pamatot. Faktu, cēloņu, loģisku slēdzienu u. tml. kopums, ko izmanto, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību.
pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (2). Pasākums, ar ko ievieš citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
robojums Paveikta darbība, rezultāts --> robot. Robu kopums (piemēram, priekšmetā).
sadrūzmējums Paveikta darbība, rezultāts --> sadrūzmēt, sadrūzmēties. Arī drūzma, burzma.
sažuburojums Paveikta darbība, rezultāts --> sažuburot.
tetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt. Tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
urbums Paveikta darbība, rezultāts --> urbt (1). Caurums, dobums, kas izveidots urbjot.
pavesties Paveikties (par darbību).
pašķirties Paveikties vēlamā veidā, kvalitātē (par darbu, darbību).
izplūst Pazaudēt ķoncentrētību, satura vai formas skaidrību (parasti par mākslas darbu, tā kompozīciju).
pagrimt Pazaudēt nozīmīgumu, vērtību, pazaudēt eksistences spējas.
izputēt Pazaudēt saimniecību, īpašumu (piemēram, kļūstot nespējīgam kārtot parādus, maksājumus).
izskalojums Pazeminājums vai dobums, kas radies, tekošam ūdenim izgraužot un aiznesot iežu materiālu.
degradēt Pazemināt, pamazināt (kā) nozīmīgumu, vērtību. Pakļaut (ko) degradācijai.
kristies Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu). Kļūt ar mazāku naudas vērtību (piemēram, par akcijām). Krist.
krist Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu). Kļūt ar mazāku vērtību (piemēram, par akcijām). Kristies.
puse Pazīmju, īpašību kopums, kas raksturo (ko) no kāda noteikta viedokļa.
publikācija Paziņojums ar preses, radio vai televīzijas starpniecību.
atteikties Paziņot, ka nav sagatavojis (mācību stundu).
sakars Pazīšanās, sadarbība (parasti savtīgos nolūkos) ar ietekmīgiem cilvēkiem, no kuriem var iegūt palīdzību, atbalstu u. tml.
zināt Pazīt (parasti cilvēku), arī būt tādam, kas ir iepazinis (piemēram, kādu faktu, parādību).
ultraimperiālisms Pēc K. Kautska 1914. gadā izvirzītās teorijas - imperiālisma attīstības augstākā fāze, kas sasniedzama mierīgā ceļā ar internacionāli apvienota finanšu kapitāla palīdzību.
klase Pēc kādām pazīmēm (parasti pēc intensitātes, kvalitātes) veidota (priekšmetu, parādību) grupa kādā sistēmā.
Muzikālā drāma Pēc libreta uzbūves drāmai līdzīga opera ar nepārtrauktu simfonisku attīstību, bez noslēgtām ārijām, ansambļiem un koriem.
Pārdot (savu) dvēseli velnam Pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - atdot savu dvēseli velnam par kādiem, parasti materiāliem, labumiem.
Pārdot (savu) dvēseli velnam Pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem: atdot savu dvēseli velnam par kādiem, parasti materiāliem, labumiem.
paradigma Pēc noteikta principa, noteiktas pazīmes grupēts valodas vienību, parasti gramatisko formu, kopums.
šķira Pēc noteiktām (piemēram, struktūras, funkcionēšanas, nozīmīguma) pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa.
piekārtot Pēc noteiktām kārtulām pievienot (kam jaunu vienību, sastāvdaļu u. tml.).
ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (piemēram, mākslas darbu, vēsturisku materiālu) kopums. Šādu materiālu izkārtojums.
izvest Pēc noteiktiem likumiem, kārtulām izveidot jaunu (parasti matemātisku) sakarību no dotajām sakarībām.
runa Pēc noteiktiem valodas likumiem veidots teksts, kas atspoguļo šādu darbību.
izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
kampaņa Pēc plāna un noteiktā termiņā veicamu ražošanas darbu kopums noteiktā laikposmā.
Pasaules gals Pēc reliģiskiem vai mītiskiem priekšstatiem - pasaules bojāeja saskaņā ar dieva vai dievu gribu.
pieņemt Pēc savstarpējas vienošanās uzskatīt (ko, piemēram, par mērvienību, simbolisku apzīmējumu).
algoritms Pēc stingri noteiktiem likumiem izdarāmu aprēķinu, darbību sistēma kāda rezultāta sasniegšanai.
apķīlāt Pēc tiesas lēmuma vai administratīva rīkojuma ierobežot īpašnieka brīvu rīcību (ar viņa mantu).
veckatolicisms Pēc Vatikāna pirmā koncila (1869. gadā) izveidojies katolicisma novirziens, kas noliedza koncilā pieņemto dogmu par pāvesta nemaldību.
nedēļa Pēcdzemdību periods.
atsāpes Pēcdzemdību sāpes.
Mācību (retāk mācības) spēks Pedagogs (parasti augstākajā mācību iestādē).
Mācību (retāk mācības) spēks Pedagogs (parasti augstākajā mācību iestādē).
didaktika Pedagoģijas sastāvdaļa, kas aptver mācību teorijas jautājumus, pamato un atklāj mācību saturu, metodes, organizatoriskās formas.
abiturients Pēdējās klases audzēknis (vidējā mācību iestādē).
vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem). Arī kolikas.
rīstīties Pēkšņi (vairākkārt) pārtraukt darbību (parasti bojājuma dēļ) un sākt atkal darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
Iesist (ies) galvā Pēkšņi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Izraisīties (par reibumu).
Iesist (ies) galvā Pēkšņi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Izraisīties (par reibumu).
Iesist (ies) galvā Pēkšņi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Izraisīties (par reibumu).
uzsprēgāt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
uzšvirkstēt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
pārlīt Pēkšņi izplatīties pāri (kam), par (ko) - par gaismu. Pēkšņi tikt apgaismotam (par platību, telpu, vietu).
piesisties Pēkšņi izraisīties (par slimību, nevēlamu fizioloģisku stāvokli).
piemesties Pēkšņi izraisīties (par slimību).
atdurties Pēkšņi nonākt (pie kāda šķēršļa, kas neļauj turpināt kustību), sastapt ceļā (ko traucējošu).
Iekrist acīs Pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
(Ie)krist acīs Pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
Krist acīs Pēkšņi saistīt skatienu, uzmanību.
Sist (arī sisties) galvā Pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Pēkšņi izraisīties (par reibumu).
Sisties (arī sist) galvā Pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Pēkšņi izraisīties (par reibumu).
pārtrūkt Pēkšņi tikt pārtrauktam, neturpināties (par darbību, norisi, stāvokli).
lēkt Pēkšņi, ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, virzīties (no kurienes ārā vai kur iekšā).
impulss Pēkšņs ierosinājums, mudinājums, kas izraisa kādu darbību, pārmaiņu. Stimuls.
zemessmēlējs Peldoša zemes darbu mašīna ar kausu ierīci grunts rakšanai zem ūdens.
nopelnīt Pelnot iegūt (samaksu naudā, kādas vērtības, atlīdzību).
bezdievīgs Peļams (par izturēšanos, rīcību). Grēcīgs.
profīts Peļņa, ienākums, arī kāds labums.
salons Periodiska mākslas darbu izstāde.
modulēt Periodiski mainīt (kam) svārstību amplitūdu, frekvenci, fāzi lēnāk par šo svārstību periodu. Šādā veidā mainīt (svārstību amplitūdu, frekvenci, fāzi).
pulsēt Periodiski paplašināties un sašaurināties (par organisma šūnām, dobumiem).
prese Periodisko iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu) kopums. Arī jebkāda veida iespieddarbu kopums.
sesija Periodisks mācību posms (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs), kad notiek ieskaites, eksāmeni. Periodisks mācību posms (augstāko un vidējo speciālo mācību iestāžu neklātienes nodaļās), kad notiek kopīgas nodarbības, ieskaites, eksāmeni.
tonis Periodisku svārstību radīta skaņa ar labi uztveramu augstumu. Muzikāla skaņa.
formācija Periods cilvēku sabiedrības attīstībā. Sabiedrības attīstības pakāpe, stadija. Sabiedrisko parādību kopums (kādā laika periodā).
iepirkties Pērkot, maksājot nodrošināt, iegūt sev (kādu labumu).
Rentes kungs Persona (parasti muižnieks), kas kādam iznomāja lauku saimniecību.
darbuzņēmējs Persona vai organizācija, kas pēc darbuzņēmuma līguma apņemas veikt noteiktu darbu.
politkatordznieks Persona, kam piespriesta katorga par likuma aizliegtu politisku darbību.
kasators Persona, kas iesniedz kasācijas sūdzību.
kandidāts Persona, kas ir izraudzīta iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā, kāda pasākuma veikšanai). Persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē).
reflektants Persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē).
students Persona, kas mācās augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
uzurpators Persona, kas prettiesiski sagrābusi varu vai piesavinājusies cita tiesības uz kaut ko.
konsignants Persona, kas realizē savas preces ārzemēs ar konsignatora starpniecību.
regresants Persona, organizācija u. tml., kas izvirza kādai citai personai, organizācijai u. tml. regresa prasību.
regresāts Persona, organizācija u. tml., pret kuru izvirza regresa prasību.
uzvārds Personas nosaukums, kas norāda piederību pie noteiktas dzimtas.
Pienākuma apziņa Personības īpašība, kurai raksturīga cieša, apzināta saikne starp morāles normu sistēmu un indivīda darbību, izturēšanos.
iekšiene Personības, rakstura īpašību kopums, psihisko norišu kopums (cilvēkam).
krājums Personības, rakstura, psihisko īpašību, to izpausmes formu kopums.
saimniecība Personiskā dzīvojamā māja, dzīvoklis, mājsaimniecības priekšmetu kopums, arī dārzs, (neliels) mājdzīvnieku kopums. Ar tiem saistītais, parasti mājsaimniecības, darbu kopums.
komūna Personu kolektīvs, kas apvienojies kopīgai dzīvei, ar kopēju īpašumu, kopēju darbu.
izpētīt Pētījot iepazīt, izprast (cilvēku, viņa būtību, raksturu).
rekognoscēt Pētīt (piemēram, apvidu, klimatiskos apstākļus) pirms kādu darbu sākšanas.
sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
austiņa Pie ausīm piekļaujama elektroakustiska ierīce elektrisko svārstību pārvēršanai skaņas svārstībās.
Virknes slēgums Pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
Virknes slēgums Pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
piecžuburains Piecžuburu.
kārtot Piedalīties (mācību priekšmeta) eksāmenā, ieskaitē u. tml. lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu.
turēt Piedalīties (pasākumā, darbībā u. tml.). Rīkot, arī veikt (pasākumu, darbību u. tml.).
pārsolīt Piedāvājot, dodot lielāku atlīdzību par citiem, iegūt (ko). Izsolē pārspēt (kādu).
piedāvāties Piedāvāt savu palīdzību, pakalpojumu.
godīgs Piedienīgs, pieklājīgs (parasti par apģērbu).
servopiedziņa Piedziņa, kas tiek regulēta automātiski vai ar atvieglotu manuālo vadību.
vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojās, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs. Just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
piesūtīt Piegādāt (parasti ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību).
vagoniņš Piekabes veida pārvietojams miteklis ar darba rīku, apģērbu u. tml. novietni (piemēram, lauku darbu strādniekiem, celtniekiem).
milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu vīrieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
piekluburot Pieklumburot.
lokalizēt Pielāgot (citas tautas daiļdarbu, folkloras sacerējumu), parasti tulkojot, savas tautas, zemes īpatnībām.
vilkt Pieliekot spēku, ar vienmērīgu kustību virzīt (ko) lejup. Būt par cēloni tam, ka (kas) ar vienmērīgu kustību virzās lejup.
pielaist Pieļaut (kādu stāvokli, darbību).
sajaukt Pieļaut kļūdas (piemēram, norunājot kādu tekstu, izpildot skaņdarbu). Kļūdaini, neprecīzi, juceklīgi atstāstīt, izklāstīt (ko).
piekrāpt Piemānīt (kāda), lai iegūtu sev labumu.
skābbarība Pienskābajā rūgšanā ieskābusi sulīgā dzīvnieku barība.
salīgt Pieņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
adoptēt Pieņemt ģimenē (bērnu) ar juridisku aktu radniecības tiesisko attiecību nodibināšanai.
saplombēt Piepildīt (dobumu zoba cietajos audos) ar plombu (nobeidzot zoba ārstēšanu).
aizņemt Piepildīt (laika posmu ar kādu darbību, norisi).
piesērt Piepildīt (rijas) ārdus, parasti ar labību, liniem, kaltēšanai.
aizpildīt Piepildīt (spraugas, dobumus u. tml.) - par priekšmetiem, vielām.
aizpildīt Piepildīt (spraugu, dobumu ar ko).
aizalvot Piepildīt ar alvu (plaisu, spraugu, dobumu). _imperf._ Alvot ciet.
aizplombēt Piepildīt ar plombu (dobumu zobā). Plombējot izlabot (zobu).
pielādēt Piepildīt ar pulveri (patronas čaulu), piepildīt ar sprāgstvielu (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu).
salādēt Piepildīt ar pulveri vēlamajā daudzumā (patronas čaulu), piepildīt ar sprāgstvielu vēlamajā daudzumā (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu).
attaisnoties Pierādīt savu taisnību, savas rīcības pareizumu. Noliegt savu vainu (ar kādiem pamatojumiem, pierādījumiem).
apgāzt Pierādu (domas, uzskata) maldīgumu, nepatiesumu, aplamību.
ierakstīt Pierakstīt, atzīmēt (piemēram, burtnīcā, žurnālā, lai saglabātu, neaizmirstu).
vērtība Pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības, noderīguma izpratni.
prakse Pieredze, iemaņu un prasmju kopums, kas iegūts, veicot kādu darbu, kādas darbības.
pievilkt Piesaistīt (piemēram, uzmanību, skatienu).
piesieties Piesaistoties, pievēršoties (kam), ierobežot savu kustības, rīcības brīvību, tikt ierobežotam.
propāns Piesātināts ogļūdeņradis - bezkrāsaina, degoša gāze, ko maisījumā ar butānu izmanto par kurināmo.
ekspluatēt Piesavināties citu cilvēku darbu (visbiežāk virsdarbu) - par ražošanas līdzekļu privātīpašnieku.
izmantot Piesavināties citu cilvēku darbu. Ekspluatēt.
skūpsts Pieskāriens (kādam, kam) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.
aizkustināt Pieskaroties ierosināt kustību, iesākt kustināt. Iekustināt, sakustināt.
Grūst (arī piegrūst) pie sāniem Pieskarties kādam ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko.
Grūst (arī piegrūst) pie sāniem Pieskarties kādam ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko.
Pacelt bumbu Piespēlēt bumbu virzienā uz augšu (piemēram, volejbolā).
padzīt Piespiest, likt atstāt (piemēram, kādu vietu, darbu).
plombēt Piestiprināt plombu (1), nodrošināt ar plombu.
uzburbt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā. Kļūt irdenam, porainam. Piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam. Uzburbēt (1).
uzburbēt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā. Kļūt irdenam, porainam. Piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam. Uzburbt (1).
pievilgt Piesūkties ar smaku (parasti par apģērbu).
piedēvēt Piešķirt (kam īpašību, pazīmi u. tml.), piemēram, runājot, rakstot, arī domās, iztēlē.
Palaist (vaļīgāk) grožus Piešķirt (lielāku) brīvību.
aizvirzīt Piešķirt (sarunai, domai) noteiktu virzību (bieži pretēju esošajai). Novirzīt.
apzīmogot Piešķirt kādu īpašību, pazīmi u. tml.
Palaist vaļīgāk grožus Piešķirt lielāku brīvību.
naturalizēt Piešķirt pilsonību (ārvalstniekam, bezvalstniekam).
atestēt Piešķirt, izsniegt atestātu (pēc mācību iestādes beigšanas).
daudzpunkte Pieturzīme (...), ko lieto stilistiskos nolūkos. Šāda zīme, ko lieto, lai parādītu vārdu vai burtu izlaidumu.
punkts Pieturzīme (.). Arī diakritiska zīme - dažu burtu sastāvdaļa.
parādīt Pievērst (kāda) uzmanību (kam), norādīt (uz ko), parasti ar žestu.
klausīt Pievērst (kam) uzmanību, ievērot (ko).
sadalīt Pievērst (piemēram, uzmanību), veltīt (piemēram, spēku, spējas) vairākām darbībām, pasākumiem u. tml.
piesaistīt Pievērst sev (piemēram, kāda uzmanību, interesi).
izcelties Pievērst sev uzmanību, iegūt ievērību (ar savām īpatnībām, rīcību). Atšķirties no citiem.
ievērot Pievērst uzmanību (kam), izrādīt interesi (par ko).
aprādīt Pievērst uzmanību (kam), norādīt (uz ko).
piesieties Pievērst uzmanību kļūdām, trūkumiem, norādīt uz tiem. Arī kritizēt.
Skriet (kādam) pakaļ Pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
Skriet (kādam) pakaļ Pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
Piegriezt uzmanību (arī vērību) Pievērst uzmanību.
(Pie)griezt vērību Pievērst uzmanību.
aizrādīt Pievēršot kāda uzmanību, norādīt (uz kādu faktu, parasti trūkumiem, kļūdām u. tml.).
izslēgties Pievēršot uzmanību (kam), izolēties, izvairīties (piemēram, no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
atšķaidīt Pievienojot ko lieku, samazināt (kā) koncentrētību, organizētību.
piekrišana Pievienošanās (kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); pozitīva atbilde, kas rada iespēju kam notikt, norisināties vai apliecina gatavību, ko darīt.
pieslēgt Pievienot (ko kādai sistēmai), izveidojot (to) savstarpēju saistību.
pieslēgt Pievienot (pie kādas ierīces), izveidojot savstarpēju saistību.
lekcija Piezīmes, konspekts, ko šādā nodarbībā raksta mācību iestādes audzēkņi. Klade, burtnīca u. tml. ar šādām piezīmēm, šādu konspektu.
plombēt Pildīt (dobumu zoba cietajos audos) ar plombu (2).
plombēt Pildīt (kā) plaisas, caurumus ar plombu (3).
lādēt Pildīt ar pulveri (patronas čaulu), pildīt ar sprāgstvielu (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu).
pildbumba Pildīta, noteikta smaguma bumba (piemēram, vingrošanai).
paralīze Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību.
trieka Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību. Paralīze.
sinonīmija Pilnīga vai daļēja (valodas vienību) nozīmes līdzība.
noslogot Pilnīgi aizņemt (laikposmu) ar norisi, darbību.
izrēķināt Pilnīgi aprēķināt (kādu daudzumu, vērtību).
pārredzēt Pilnīgi aptvert, skaidri izprast (piemēram, kādu procesu, kādu darbību kopumu).
piegulēt Pilnīgi atbilst (ķermenim, tā daļām) pēc lieluma un formas (par apģērbu, apaviem). Samērā cieši apņemt (ķermeni) - par apģērbu.
izveseļoties Pilnīgi atgūt veselību (pēc slimības).
Saistīt rokas un kājas Pilnīgi atņemt rīcības brīvību. Ļoti ierobežot.
pārredzēt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu).
pārskatīt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu). Ar skatienu aptvert visu (kā) kopumu vai (tā) daļu, piemēram, lai ko konstatētu.
nobriest Pilnīgi izveidoties (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
izlaist Pilnīgi pabeigt sagatavot, mācīt (kādu mācību iestādē).
Likt uz kādu visas kārtis Pilnīgi paļauties uz (kāda) rīcību, panākumiem.
Likt uz kādu visas kārtis Pilnīgi paļauties uz (kāda) rīcību, panākumiem.
fascinēt Pilnīgi pārņemt (kādu) savā varā. Apburt, apmāt.
izbeigt Pilnīgi pārtraukt (kādu darbību, pasākumu, stāvokli).
saārdīt Pilnīgi pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, cilvēku savstarpējās attiecības, arī parādību sabiedrībā) - parasti par ko nevēlamu.
salauzt Pilnīgi pārvarēt (piemēram, kāda tieksmi, īpašību).
pārvaldīt Pilnīgi pārzināt, prast labi veikt (darbu, amatu). Prast labi strādāt, rīkoties (piemēram, ar ierīci, mūzikas instrumentu).
sakoncentrēt Pilnīgi pievērst (domas, uzmanību) vienam noteiktam objektam. Sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus, gribu), lai (tos) vērstu uz noteiktu mērķi.
pazudināt Pilnīgi sabojāt, padarīt nevērtīgu (piemēram, mākslas darbu).
reduplicēt Pilnīgi vai daļēji atkārtot (valodas vienību, piemēram, morfēmu, vārdu).
neitralizēties Pilnīgi vai daļēji zaudēt savu spēku, iedarbību.
Nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli Pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
Nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli Pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
Nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli Pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
apaļš Pilns, vesels (par mērvienību).
balss Pilntiesīga pilsoņa politisko tiesību izpausme vēlēšanās. Skaitīšanas vienība vēlēšanās.
mandāts Pilnvarojums, uzdevums. Dokuments, arī līgums (buržuāziskajās civiltiesībās), kas apliecina kāda pilnvaras, arī uzdevumus.
Iedvest dzīvību Pilnveidot (parasti mākslas darbu). Uzmundrināt (kādu).
Iedvest dzīvību Pilnveidot (parasti mākslas darbu). Uzmundrināt (kādu).
pieslīpēt Pilnveidot (piemēram, iemaņas, prasmi, meistarību), izkopt (tās) atbilstoši kādām.
urbanizācija Pilsētai, rūpniecības centram raksturīgu iezīmju, īpatnību radīšana (vidē ārpus pilsētām).
Pilsētas dome Pilsētas pašvaldības orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
Pilsētas dome Pilsētas pašvaldības orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
miests Pilsētas tipa apmetne, kam nav pilsētas tiesību (Latvijā no 16. gadsimta līdz 1928. gadam).
pilngadīgs Pilsonis, kas ir sasniedzis pilngadību.
pilngadnieks Pilsonis, kas tikko ir sasniedzis pilngadību. Arī pilngadīgais.
aplikatūra Pirkstu izkārtojums, spēlējot mūzikas instrumentu. Šī pirkstu izkārtojuma apzīmējums nošu rakstā (ar arābu cipariem).
Verdzības iekārta Pirmā šķiriskā sabiedriski ekonomiskā formācija (senajos Austrumos, senajā Grieķijā, Romā), kuras ražošanas attiecību pamatā bija vergturu (arī kopienas, valsts) īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un ražotājiem - vergiem.
sākumburts Pirmais (vārda, teikuma, teksta daļas u. tml.) burts.
iniciālis Pirmais burts (vārda, uzvārda) saīsinātā rakstījumā.
pirmmācība Pirmais mācību posms, kurā ietverta elementāru zināšanu sniegšana, elementāru prasmju, iemaņu veidošana.
matriarhāts Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas.
Mātes ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas. Matriarhāts.
Mātes ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas. Matriarhāts.
patriarhāts Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc tēva līnijas.
Tēva ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc tēva līnijas. Patriarhāts (1).
Tēva ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc tēva līnijas. Patriarhāts.
maģija Pirmatnējās reliģijas forma, kurai raksturīga ticība pārdabisku spēku darbībai. Rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt pārdabisku spēku darbību.
priekšdzemdību Pirmsdzemdību.
pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā - audzēknis īpašā vidējā militārajā mācību iestādē augstāko ierēdņu un ģenerāļu bērniem.
kazaks Pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos.
radiāns Plaknes leņķa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai. Mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas.
membrāna Plāna, elastīga plēve, kas atdala organisma dobumus, audus, šūnas.
lāse Plankums, raibums. Arī traips.
rēķināt Plānojot, paredzot (ko), censties atrast (tā) skaitlisko vērtību.
kalendarizēt Plānot (darbību, pasākumu u. tml. kopumu) pa noteiktām laika vienībām.
kombinēt Plānot, organizēt noteiktā kārtībā (piemēram, darbu).
šķidrs Plāns (par audumu, apģērbu).
viegls Plāns, arī tāds, kam samērā mazs svars, arī tāds, kas maz silda (par audumu, apģērbu u. tml.).
scenārijs Plāns, darbību secības apraksts (piemēram, svētku, sarīkojuma norisei).
ģenerālplāns Plāns, kas nosaka (pilsētas, apdzīvotas vietas, uzņēmuma) attīstību ilgākā laika posmā.
kalendārplāns Plāns, kurā norādīta (darbību, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām. Kalendāra plāns.
Kalendāra plāns Plāns, kurā norādīta (darbību, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām. Kalendārplāns.
Kalendāra plāns Plāns, kurā norādīta (darbību, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām. Kalendārplāns.
kooperācija Plānveidīga, organizēta (piemēram, cilvēku, uzņēmumu) sadarbība viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
kooperēties Plānveidīgi, organizēti sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
kooperēt Plānveidīgi, organizēti sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā. Kooperēties (1).
kooperēt Plānveidīgi, organizēti saskaņot (ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
mehanizācija Plaša mašīnu ieviešana un roku darba aizstāšana ar mašīnu, mehānismu, ierīču darbu (kādā tautas saimniecības nozarē).
aula Plaša svinību, sarīkojumu zāle (parasti augstākajās mācību iestādēs). Aktu zāle.
regate Plašas (parasti tradicionālas) burāšanas, airēšanas sacensības.
mehanizēt Plaši ieviest mašīnas un aizstāt roku darbu ar mašīnu, mehānismu, ierīču darbu (kādā tautas saimniecības nozarē).
pedagoģizēt Plaši ieviest pedagoģijas metodes, atzinumus (audzināšanas, mācību, izglītības procesā).
politehnizēt Plaši ieviest politehnisko izglītību, (mācību iestādēs, mācību sistēmā).
pārņemt Plaši ieviesties (sabiedrībā, cilvēku grupā) - par rīcības veidu, īpašību u. tml.
vērienīgs Plašs (piemēram, par kustību).
panorāma Plašs reālās īstenības (parasti sabiedrisko parādību) attēlojums (mākslas darbā).
periods Plašs salikts teikums ar divām daļām (diviem locekļiem), no kurām pirmajā (kāpinājumā, kāpinājumdaļā) parasti ir dots parādību uzskaitījums, bet otrajā (nolaidumā) koncentrēti ir izteikts vispārinājums, atziņa.
bagāts Plašs, daudzpusīgs (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
kupls Plats, arī krokains (par apģērbu, tā daļām).
aplausi Plaukstu sišana, arī sitieni, paužot atzinību, sajūsmu, uzmudinājumu u. tml.
torakoskopija Pleiras dobuma apskate ar torakoskopu.
ieplēst Plēšot, skrāpējot radīt (kur skrambu, ievainojumu).
pārplīst Plīstot izjukt (parasti par burbuļiem, viļņiem).
izplūst Plūstot (piemēram tintei, krāsai), pazaudēt kontūru noteiktību (parasti par rakstu).
iegrauzt Plūstot ieveidot (kur gultni, iedobumu u. tml.) - par ūdeņiem.
pieplūst Plūstot nokļūt, ievirzīties (kādā sistēmā), parasti, nodrošinot tās darbību, funkcijas.
izkapts Pļaujmašīnas vai kombaina daļa - asmens, kas nopļauj zāli, labību u. tml.
pogāties Pogāt sev apģērbu.
fūga Polifonisku skaņdarbu augstākā forma, kurā imitācijas veidā pēc noteikta tonāla plāna visām balsīm vijas cauri viena, retāk divas vai vairākas tēmas. Šīs formas skaņdarbs.
Tipogrāfiska mēru sistēma Poligrāfijā pieņemta garuma mērvienību sistēma, kuras pamatvienība ir tipogrāfiskais punkts.
spiestuve Poligrāfijas uzņēmums, kas izgatavo iespieddarbus augstspieduma, ofseta, dobspieduma tehnikā. Arī tipogrāfija.
revanšisms Politika, politisks virziens, kura mērķis ir gūt revanšu (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
Politiskā (arī politiskās policijas) pārvalde, arī politiskā apsardze Politiskā policija (buržuāziskajā Latvijā no 1920. gada līdz 1940. gadam), kuras galvenais uzdevums bija cīņa pret Latvijas Komunistiskās partijas vadīto revolucionāro kustību.
trockisms Politiski ideoloģisks virziens, kura vadītājs bija Ļ. Trockis un kurš vērsās pret komunistu vispasaules, kustību, sociālisma sistēmas veidošanas praksi.
politskola Politisko mācību forma politisko pamatjautājumu apgūšanai.
politnodarbība Politisko mācību nodarbība.
politstunda Politisko mācību nodarbība.
politpulciņš Politisko mācību pulciņš.
Politiskā diskriminācija Politisko tiesību ierobežošana vai pilnīgs aizliegums.
Politiskā diskriminācija Politisko tiesību ierobežošana vai pilnīgs aizliegums.
sociāldemokrātija Politisks virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kurš radās 19. gadsimta beigās un kura mērķis ir pakāpeniski, ar demokrātiskām metodēm (vai arī - pēc sākotnējiem uzskatiem - revolūcijas ceļā) izveidot sociālistisku sabiedrību.
stacija Populācijas dzīvesvieta, kurā ir tādu vides faktoru komplekss, kas nodrošina populācijas īpatņu eksistenci un attīstību. Vieta, ko populācijas īpatņi izmanto noteiktu laikposmu.
sapost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, platību). Arī sakārtot, sagatavot (ko) lietošanai.
aizsargpote Pote, kas padara organismu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību.
aizsargpotēšana Potēšana, ko izdara, lai pasargātu no saslimšanas ar kādu (parasti lipīgu) slimību.
stādīt Potēt (pret kādu slimību).
atļauja Pozitīva atbilde uz lūgumu, prasību.
rekomendācija Pozitīva atsauksme (piemēram, par cilvēku, tā darbu, rīcību). Labvēlīgs ieteikums.
vērtība Pozitīvo īpašību kopums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam), kas ir saistīts ar, parasti garīgo, kultūru, morāli u. tml.
regress Pozitīvo īpašību zaudēšana pārmaiņu procesā. Pāreja no augstākām attīstības formām uz zemākām. Arī pasliktināšanās, pagrimums, panīkums.
praktikums Praktisko nodarbību kopums kādā mācību priekšmetā (parasti augstākajās mācību iestādēs).
Laboratorijas darbs Praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
sanitārija Praktisku pasākumu kopums higiēnas prasību īstenošanai.
civilprasība Prasība civilprocesā. Prasība kriminālprocesā par to zaudējumu atlīdzību, kuri nodarīti noziegumā cietušajiem.
diktāts Prasību, noteikumu uzspiešana (valstu starptautiskajās attiecībās).
Brēkt uz (arī pret) debesīm Prasīt atriebību.
Brēkt pēc atriebības (arī atmaksas) Prasīt atriebību.
Brēkt uz (arī pret) debesīm Prasīt atriebību.
glīts Prasmīgs, rūpīgs (par darbu, darbību).
pārvaldīt Prast mērķtiecīgi pakļaut savai gribai (ķermeni, tā darbību).
konfrontēt Pratināt (divas vai vairākas personas) vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
savedējs Precību starpnieks. Arī starpnieks (parasti savtīgs) vīrieša un sievietes intīmā tuvināšanā.
pirktspēja Preču daudzums, ko var nopirkt par noteiktu naudas vienību. Pakalpojumu apjoms, kurus ar noteiktu naudas vienību var samaksāt.
sīkražošana Preču ražošana, kas balstās uz ražošanas līdzekļu privātīpašumu un preču ražotāja un viņa ģimenes darbu.
Konkrētais darbs Preču ražotāju darbs, kas rada preces lietošanas vērtību.
Konkrētais darbs Preču ražotāju darbs, kas rada preces lietošanas vērtību.
pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības no produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retā, lai ārstētu slimību. Vakcīna
novokaīns Preparāts, ko izmanto anestēzijai, arī dažu slimību ārstēšanai.
dekabristi Pret dzimtniecību un patvaldību vērstās 1825. gada 14. decembra muižnieciskās revolucionārās sacelšanās dalībnieki (pirmsrevolūcijas Krievijā).
Nodziedāt (savu) dziesmu Pret paša gribu pārtraukt (piemēram, darbību) kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
Nodziedāt (savu) dziesmu Pret paša gribu pārtraukt (piemēram, darbību) kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
piespiedus Pret paša gribu. Pēc pavēles, rīkojuma.
melnsimtnieks Pret revolucionāro kustību vērstas policijas un monarhistisko organizāciju izveidotas bandas loceklis (1905.-1907.gada revolūcijas laikā). Galēji reakcionārs, šovinistisks politisks darbinieks.
derdzīgums Pretīgums, riebums.
uzvara Pretinieka pārspēšana, arī iznīcināšana ar fizisku spēku, veiklību u. tml.
polarizācija Pretstatu, krasu atšķirību veidošanās, radīšana.
uzurpācija Prettiesiska (kā) varas sagrābšana vai cita tiesību piesavināšanās.
delikts Prettiesisks nodarījums, kas izraisa nodarītāja atbildību. Likuma pārkāpums. Interešu aizskārums.
līksme Priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību.
priekštelpa Priekšējais dobums (organismā) kādā dobumu sistēmā.
vestibils Priekšējais dobums (organismā) kādā dobumu sistēmā.
imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti). Imitētais priekšmets.
kvalitāte Priekšmeta, būtnes, parādības būtiska noteiksme, kas padara to tieši par šo un nevis kādu citu priekšmetu, būtni, parādību.
nominācija Priekšmeta, parādības, darbības, īpašības u. tml. apzīmēšana ar kādu valodas vienību (piemēram, ar vārdu, vārdu savienojumu).
lieta Priekšmets (ar noteiktu lietošanas vērtību, funkciju).
talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību, veiksmi. Arī amulets.
amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību. Talismans.
svešķermenis Priekšmets, kas it iekļuvis vai ievadīts organismā pa dabisku atveri vai ķermeņa virsmas ievainojumu un palicis audos, slēgtos ķermeņa dobumos, dobos orgānos. Arī parazīts, nevēlams sāļu veidojums organismā.
stakle Priekšmets, kas izveidots (parasti no koka) ar šāda veida starpu, žuburu. Divžuburains miets.
regālija Priekšmets, kas, parasti simbola veidā, ir saistīts ar kādu darbību, parādību sabiedrībā.
ķīla Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu, un ko var saņemt atpakaļ pēc noteiktu darbību veikšanas.
sveiciens Priekšmets, ko pasniedzot apliecina draudzību, sirsnību, labvēlību. Arī dāvana.
manta Priekšmets, lieta (ar noteiktu lietošanas vērtību, funkciju).
balva Priekšmets, naudas summa, ko pasniedz kā atzinības apliecinājumu (piemēram, par uzvaru sporta sacensībās, par labu darbu) Godalga.
punduris Priekšmets, parādība, kas ir daudz mazāka par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
pašmērķis Priekšmets, parādība, norise, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vērā (kā) būtību, galveno uzdevumu.
grabulis Priekšmets, parasti rotaļlieta, ar tukšu vidu, kur ievietotas sīkas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab.
vērtība Priekšmets, veidojums, arī parādība, kam piemīt šāds īpašību kopums un ko parasti raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu.
trīsžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi.
trijžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi. Trīsžuburis.
vienžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir viens žuburs.
uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, jostas, siksnas, somas, maisi), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas un aizsarglīdzekļu, kā arī personisko mantu nešanai. Priekšmetu kopums, kas paredzēts nešanai ar šāda komplekta palīdzību.
sajūta Priekšmetu un parādība atsevišķu īpašību subjektīvs atspoguļojums smadzenēs sakarā ar analizatoru darbību, ko izraisa ārējās un organisma iekšējās vides kairinātāju iedarbība uz receptoriem.
Jēdziena apjoms Priekšmetu un parādību kopums, ko aptver jēdziens.
Jēdziena apjoms Priekšmetu un parādību kopums, ko aptver jēdziens.
kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros. Kategorija, kas raksturo priekšmetus, būtnes, parādības pēc to apjoma, skaita un attīstības pakāpes.
rangs Priekšmetu, parādību grupējuma pakāpe pēc to nozīmīguma.
sistemātika Priekšmetu, parādību u. tml. klasifikācija, grupēšana.
kategorija Priekšmetu, parādību, cilvēku grupējums pēc kādām to pazīmēm vai īpašībām.
ievads Priekšspēle, sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko skaņdarba galvenā tēma vai daļa.
animisms Priekšstats par dvēseles piemitību priekšmetiem un dabas parādībām.
Tikumiskais ideāls Priekšstats par tikumisku pilnību, par personību ar tādām morālām īpašībām, kas var būt par augstāko morāles paraugu.
pērtiķis Primātu kārtas dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes.
zārds Primitīva koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka. Šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
utilitārisms Princips parādību, priekšmetu u. tml. vērtēšanai pēc to praktiskā derīguma, izmantojuma. Attiecīgais rīcības, izturēšanās veids.
strukturālisms Princips, koncepcija (zinātnē), pēc kuras parādību pētīšanā jāpievēršas to sistēmai, struktūrai. Virziens (kādā zinātnes nozarē), kas balstās uz šādu principu, koncepciju.
Pasaules uzskats Principu un uzskatu kopums, kas noteic (atsevišķa cilvēka, sociālas grupas vai visas sabiedrības) attieksmi pret īstenību, arī darbības virzienu.
Pasaules uzskats Principu un uzskatu kopums, kas noteic (atsevišķa cilvēka, sociālas grupas vai visas sabiedrības) attieksmi pret īstenību, arī darbības virzienu.
saimniecība Privātai, arī individuālai, ģimenes lauksaimnieciskai ražošanai paredzēta zemes platība līdz ar attiecīgajām celtnēm, inventāru, lauksaimniecības dzīvniekiem. Darbu kopums šādā ražošanā. Arī lauku mājas.
municipalizācija Privātpersonu īpašuma tiesību piespiedu nodošana pašvaldības orgāniem.
konfiskācija Privātpersonu vai organizāciju īpašuma atsavināšana piespiedu kārtā bez atlīdzības par labu valstij.
nodoklis Privātpersonu, arī uzņēmumu, iestāžu obligāts maksājums valstij (ar tās centrālo vai vietējo orgānu starpniecību).
licejs Privileģēta vidējā (arī augstākā) mācību iestāde vīriešiem (pirmsrevolūcijas Krievijā).
lasījums Procesa stadija, arī viss process, kurā likumdevējā orgānā izskata, apspriež likuma projektu (piemēram, buržuāziskā parlamentā).
Dzinēja cikls Procesi, kas periodiski atkārtojas un izraisa dzinēja darbību.
aktivācija Process --> aktivēt. Rosināšana uz aktīvu procesu, darbību.
ražošana Process, kurā cilvēks ar savu darbu pārveido dabas vielas, enerģiju un dabas procesus, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības.
Priekšmetiskā darbība Process, kurā cilvēks reproducē un radoši pārveido dabu.
vairošanās Process, kurā organisms rada sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību.
vulkānisms Procesu un parādību kopums, kas saistīts ar magmas, magmatiskas izcelsmes ūdeņu un gāzu pacelšanos no Zemes dzīlēm un izplūšanu virszemē.
procesuālists Procesuālo tiesību speciālists.
virsprodukts Produkta daļa, ko sabiedriskajā materiālo vērtību ražošanā rada virs nepieciešamā produkta.
augstražīgs Produktīvs (par darbu, ražošanas procesu).
Ordinārs profesors Profesors, kam bija kārtēji noteikta katedra augstākajā mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievija).
Ordinārs profesors Profesors, kam bija kārtēji noteikta katedra augstākajā mācību iestādē (pirmsrevolūcijas Krievijā).
profesūra Profesoru kopums augstākajā mācību iestādē.
robots Programmējams automāts, kas veic sarežģītas operācijas, kuras atgādina apzinātu cilvēka darbību.
renesanse Progresīvs kultūras attīstības posms (Rietumeiropā no 14. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta pirmajai pusei), kas ir saistīts ar kapitālistisko attiecību un humānistiskā pasaules uzskata veidošanos.
kreiss Progresīvs, revolucionārs (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml. kapitālistiskajās valstīs).
planetārijs Projekcijas aparāts, ar ko uz kupolveida ekrāna demonstrē debess. Ierīce, ar ko demonstrē planētu sistēmas uzbūvi un planētu kustību ap Sauli
diplomprojekts Projekts, ko izstrādā mācību iestādes beidzējs diploma iegūšanai.
peons Proletarizēts indiānis, arī jaukto laulību pēcnācējs (Latīņamerikā).
sludināt Propagandēt, vēstīt (piemēram, uzskatus, idejas, mācību).
unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu.
kvēkeri Protestantu sekta (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs) ar noslieci uz labdarību. Šīs sektas locekļi.
gars Psihe, psihisko (cilvēka, cilvēku kolektīva) īpašību kopums. Arī prāts.
sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
uzbudināmība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga strauja uzbudinājuma (1) izraisīšanās.
psihopatoloģija Psihiatrijas nozare, kas pētī psihisko slimību simptomus.
izteiksme Psihiska stāvokļa, rakstura, personības īpašību izpausme (parasti sejā, skatienā). Attiecīgais izskats (parasti sejai, acīm).
psihotehnika Psihiska un fiziska treniņa sistēma, kas pakļauj psihisko darbību apzinātai kontrolei un pašregulācijai. Kādas darbības veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana.
delīrijs Psihiska uzbudinājuma stāvoklis ar murgiem, redzes halucinācijām.
spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
monotonija Psihiskās aktivitātes atslābuma stāvoklis.
daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka indivīda attieksmes pret apkārtni, reakciju uz dažādām parādībām. Raksturs.
atrofija Psihisko īpašību, spēju panīkšana, notrulināšanās, arī zušana.
prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju veidot subjektīvu, ar priekšstatiem un jēdzieniem pastarpinātu īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot šādi iegūto informāciju. Arī intelekts.
psihoprofilakse Psihisko slimību profilakse un negatīvu psihisko iedarbību pārvarēšana.
pasaule Psihisko stāvokļu, arī psihes, rakstura, personības īpašību kopums. Arī šāda kopuma atsevišķa daļa.
nomāktība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pasivitāte, prieka, cerību trūkums.
greizsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas mokošas šaubas par kāda (parasti iemīļota) cilvēka uzticību.
šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību. Attiecīgā satura domas, priekšstati u. tml.
laime Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa saskaņa starp cilvēka vēlēšanos, mērķiem, darbību un īstenību, darbības rezultātu.
uztvere Psihisks izziņas process, kas nodrošina īstenības priekšmetu un parādību atveidojumu apziņā, to pazīmju kopumā, arī šī atveidojuma izpratne.
uztraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
satraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo stresu un kam raksturīgs, piemēram, uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
bezcerība Psihisks stāvoklis, ko izraisa cerību, izredžu trūkums.
zoopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī dzīvnieku psihi, tās rašanos un attīstību.
raksturzinātne Psiholoģijas nozare, kas pētī rakstura tipus, to būtību, struktūru un attīstību.
katatonija Psihomotori traucējumi, kas izpaužas nepatvaļīgo kustību traucējumos.
gvarde PSRS Bruņoto Spēku daļu, vienību goda nosaukums, ko piešķīra Lielā Tēvijas kara laikā.
publicēties Publicēt savu darbu.
izsole Publiska (darba veicēja tiesību) piešķiršana, kurā (tiesības) iegūst tas, kas apņemas darbu veikt par viszemāko maksu.
oponēt Publiski vērtēt, kritizēt kādu darbu (piemēram, reierātu, disertāciju).
koncerts Publisks (skaņdarbu, arī daiļdarbu, horeogrāfisku darbu) izpildījums pēc iepriekš sastādītas programmas.
pildīties Pulcējoties daudziem, kļūt pilnam (par telpu, platību).
drūzmēties Pulcēties drūzmā, burzmā.
lādiņš Pulvera pildījums (patronas čaulā), sprāgstvielas pildījums (šāviņa, mīnas, bumbas korpusā).
Zobu pulveris Pulveris zobu. tīrīšanai.
pašpuika Pusaudzis, jaunietis (parasti pilsētas nomalēs) ar piedauzīgu, huligānisku uzvedību.
junga Pusaudzis, kas uz kuģa mācās par matrozi, kā arī veic dažādus darbus.
kuģapuika Pusaudzis, kas uz kuģa mācās par matrozi, kā arī veic dažādus darbus. Junga.
tranzistors Pusvadītāju ierīce, kas ir paredzēta elektrisko svārstību ģenerēšanai, pastiprināšanai, strāvas komutācijai.
ērģeles Pūšamais mūzikas instruments, kas sastāv no daudzām stabulēm, kam ir taustiņu klaviatūra un ko darbina ar pneimatisku sistēmu.
Klejotāji putni Putni, kas rudenī neizceļo uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet uzsāk (meklējot barību) klejojumus netālu no ligzdošanas vietām.
Klejotāji putni Putni, kas rudeņos neaizcēla uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet uzsāk (meklējot barību) klejojumus netālu no ligzdošanas vietām.
seters Putnu medību suns ar garu apmatojumu. Attiecīgā suņu šķirne.
ekonomija Racionāla (piemēram, materiālo vērtību un naudas līdzekļu) izmantošana. Rezultāts --> ekonomēt.
saimnieciskums Racionāls (piemēram, materiālo vērtību, naudas līdzekļu) izmantojums (kādā uzņēmumā, ražošanas nozarē u. tml.).
Praktiskā radiobioloģija Radiobioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma izmantojamību kultūraugu ražas palielināšanā un kvalitatīvā uzlabošanā, selekcijā, pārtikas produktu aukstajā sterilizācijā.
radiotehniķis Radiotehnikas (1) speciālists (parasti ar vidējo izglītību).
raidītājkomplekss Radiotehnisks iekārtu komplekss, kas nodrošina raidītāja darbību.
orientēt Radīt (kā) darbībai noteiktu virzību, vērstību.
noskaņot Radīt (kādā) noteiktu (domu, jūtu, gribas) virzību, ievirzi. Radīt (kādā) noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopumu.
rādīt Radīt (kādam) iespēju uztvert ar redzi, skatīties (piemēram, vizuālu mākslas darbu, kādu darbību, norisi).
riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu (ar savu izturēšanos, rīcību, runu).
Likt spieķi riteņos Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību, arī kādu darbību).
(Aiz)likt kāju priekšā Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
Likt kāju priekšā Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
Pašaut (arī aizlikt) kāju priekšā Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
(Aiz)likt kāju priekšā Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
polarizēt Radīt (kam) pretstatu, krasu atšķirību.
audzēt Radīt (ko), veicināt (kā attīstību).
veltīt Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
noapaļot Radīt (piemēram, mākslas darbam, tā elementiem) nobeigtību, galīgo izveidojumu.
ņirkstēt Radīt asu, paskarbu troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
stirkšķēt Radīt asu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko. Atskanēt šādam troksnim.
ķērkstēt Radīt asu, skarbu troksni.
rēkt Radīt asu, skarbu, skalu troksni (par ierīci, mehānismu).
pārslēgt Radīt citādu vērstību (psihiskam stāvoklim).
pārslēgties Radīt citādu vērstību (savam psihiskajam stāvoklim). Iegūt citādu vērstību (par psihisku stāvokli).
gleznot Radīt glezniecības darbu (ar kādiem paņēmieniem, metodēm, kādā stilā u. tml.).
ņerkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par ko cietu, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
čirkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
švirkstēt Radīt griezīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko tādu, kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts). Atskanēt šādam troksnim.
šņakstēt Radīt īslaicīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts). Atskanēt šādam troksnim.
apskaidrot Radīt labu, mierīgu noskaņojumu. Paust šādu noskaņojumu.
Iecelt saulē (arī saulītē) Radīt labus apstākļus (kādam).
Celt saulē (arī saulītē) Radīt labus apstākļus (kādam).
Pacelt (biežāk iecelt) saulē (arī saulītē) Radīt ļoti labus apstākļus.
Iecelt (retāk pacelt) saulē (arī saulītē) Radīt ļoti labus apstākļus.
Iecelt (retāk pacelt) saulītē (arī saulē) Radīt ļoti labus apstākļus.
apšķebināt Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku (piemēram, par kādu smaržu, garšu).
(Ap)šķebināt dūšu (retāk sirdi) Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
Apšķebināt dūšu (retāk sirdi) Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
(Ap)šķebināt sirdi (biežāk dūšu) Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
Šķebināt dūšu (retāk sirdi) Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
paaugstināt Radīt pacilātību, svinīgumu (piemēram, tekstā, stilā).
ļerkšķēt Radīt padobju, skarbu troksni.
šņakstēt Radīt paskarbu troksni, ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu). Atskanēt šādam troksnim.
žvindzēt Radīt paskarbu, sīcošu troksni (par priekšmetiem ātrā kustībā). Atskanēt šādam troksnim.
žvīkstēt Radīt paskarbu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas ātrā kustībā saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
likties Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
rādīties Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
šķist Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
zāģēt Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā). Krākt.
Iedzīt ķīli Radīt sašķeltību, nesaskaņas.
Iedzīt ķīli Radīt sašķeltību, nesaskaņas.
orientēties Radīt savai darbībai noteiktu virzību, vērstību.
iedomāties Radīt sev maldīgu uzskatu, pārliecību (par ko). Likties, šķist.
uzdomāt Radīt sev, parasti maldīgu, domu, uzskatu, pārliecību (par ko). Iedomāties (2).
pļerkšķēt Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piemēram, par mašīnām, mūzikas instrumentiem). Atskanēt šādai skaņai.
čerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (par dažādiem priekšmetiem berzes rezultātā).
žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
žļarkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
žņerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla vai stikla priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
parkšķēt Radīt skarbu, pazemu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.).
žvadzēt Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par nelieliem metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
žvidzināt Radīt skarbu, švīkstošu troksni, ātri vicinot ko samērā tievu, arī strauji virzot ko pa gaisu.
skrambāt Radīt skrambu (1) vai skrambas (piemēram, ķermeņa daļā).
skrambāt Radīt skrambu (2) vai skrambas (priekšmetā).
aizsprostot Radīt šķērsli, lai kavētu, arī pārtrauktu (kustību, plūsmu).
Palaist pasaulē Radīt, dot dzīvību, arī iedzīvināt.
Palaist pasaulē Radīt, dot dzīvību. Arī iedzīvināt.
ienest Radīt, izraisīt (kādu parādību). Arī ieviest.
pievienot Radīt, izveidot (piemēram, vada, līnijas) darbību. Panākt, ka (kas, piemēram, elektriskā enerģija, ūdens) tiek piegādāts. Arī pieslēgt.
pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
safabricēt Radīt, sacerēt (parasti mazvērtīgus mākslas darbus) lielākā daudzumā.
kārtot Radīt, veidot (priekšmetam, telpai u. tml.) vēlamo, parasto izskatu, radīt kārtību. Likt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
māksla Radoša tēlaina īstenības atspoguļošana. Darbība, kam raksturīga estētiski izzinoša attieksme pret īstenību.
māksla Radošās darbības nozare, veids vai paveids, kam raksturīga estētiski izzinoša attieksme pret īstenību.
(Pa)rādīt (arī (pa)kratīt) dūri Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
Kratīt (arī rādīt) dūri Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
Rādīt (arī kratīt) dūri (arī rādīt kulaku sar.) Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
piekonstruēt Radot (mākslas darbu), samāksloti, neatbilstoši īstenībai izveidot (tā atsevišķas sastāvdaļas, elementus).
simfonizēt Radot (skaņdarbu), pastiprināti iekļaut (tajā) simfoniskajam orķestrim raksturīgos izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
raibumots Raibumains.
servēt Raidīt (bumbu, bumbiņu) pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
centrēt Raidīt (bumbu, ripu) uz laukuma vidu (sporta spēlēs).
plasēt Raidīt bumbu uz tādu vietu, kur pretiniekam ir grūti to uztvert.
pārraidīt Raidot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, bumbu, ripu).
dzīvs Raits (par norisi, darbību).
marsbura Rājtakelēta (parasti trapecveida) bura, ko paceļ ar marša rāju.
uzrakņāt Rakņājot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
tabulators Rakstāmmašīnas Ierīce tabulu rakstīšanai.
ligatūra Rakstībā - divu vai vairāku burtu apvienojums vienā zīmē.
saraksts Rakstisks (kā) uzskaitījums. Rakstiskas (piemēram, tabulas, grafika veidā izkārtotas) ziņas (par kā norisi). Attiecīgais dokuments.
kopraksts Rakstīšana, savienojot burtus vienlaidus.
rakstāmirbulis Rakstīšanai paredzēts irbulis.
rakstāmlietas Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti priekšmeti, to kopums (piemēram, zīmuli, pildspalvas, rakstāmpapīrs, burtnīcas).
atdarināt Rakstīt (citas valodas burtus un vārdus) vai izrunāt (citas valodas skaņas) ar savas valodas rakstības, fonētikas, gramatikas līdzekļiem.
uzrakstīt Rakstīt un pabeigt rakstīt (tekstu, burtu, ciparu u. tml.).
matlīnija Rakstīta burta elements - smalka līnija (parasti kaligrāfijā).
lappuse Rakstīts vai iespiests teksts lapas vienā pusē vai abās pusēs (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
raksts Rakstītu, parasti iespiestu, publicētu (piemēram, kāda laikmeta, tautas, autora) darbu kopums. Arī literatūra (1).
prozaiķis Rakstnieks, kas daiļdarbus raksta prozā.
klasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks, kura darbi laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
klasika Rakstnieku, mākslinieku, zinātnieku darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
piedzejot Rakstot (dzejoļus), piepildīt (ar to tekstiem, piemēram, burtnīcu, kladi).
vilkt Rakstot, zīmējot veidot (burtu, līniju u. tml.).
dokuments Raksts, kas apstiprina faktus ar juridisku nozīmi (piemēram, personas dzimšanu, iegūto izglītību).
Fonogrāfiskais (arī alfabētiskais) raksts Raksts, kurā ar vienu zīmi (burtu), retāk ar burtkopu, apzīmē vienu skaņu, retāk skaņkopu.
spoguļraksts Raksts, kurā burtu novietojums, secība ir pretēja, salīdzinot ar parasto novietojumu, secību.
Klases darbs Rakstu darbs, ko veic mācību stundā.
drosme Rakstura īpašība, kas izpaužas drošā, bezbailīgā grūtību, briesmu pārvarēšanā. Šāds izturēšanās veids.
raksturlīkne Raksturīga (kā) lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piemēram, grafikā, diagrammā).
figūra Raksturīga skaņu kopa vai ritmisku vienību kopa, kas skaņdarbā vairākkārt atkārtojas.
raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju apraksts, arī vērtējums.
raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju atspoguļojums, atveidojums (mākslas darbā).
raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju skaitlisks, arī grafisks atveidojums.
seja Raksturīgo, individuālo (piemēram, parādības, priekšmeta) īpašību kopums.
butaforisks Raksturīgs butaforijai. Arī neīsts.
pirmatnējs Raksturīgs dabas parādību attīstības vissenākajiem posmiem, saistīts ar tiem.
steidzīgs Raksturīgs tādam, kas steidzas (par kustību, virzīšanos). Arī ātrs.
portrets Raksturīgu (kā) īpašību, īpatnību kopums.
skanējums Raksturīgu īpatnību kopums (parasti mākslas darbā).
kolorīts Raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, kādai vietai, tautai, nācijai, laikmetam).
daba Raksturīgu psihisko īpašību, paradumu kopums, kas ir pamatā noteiktam izturēšanās veidam.
Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu. Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
Saņemt dūšu Rast drosmi, uzņēmību, apņēmību, pārvarot mazdūšību, bailes, biklumu. Iedrošināties.
Saņemt dūšu Rast drosmi, uzņēmību, apņēmību, pārvarot mazdūšību, bailes, biklumu. Iedrošināties.
iegūt Rasties labumam (kam no kā).
izbirzt Rasties, drūpot virsmai, šķautnei (par robu, caurumu).
izraisīties Rasties, iesākties (par cilvēka darbību, par norisēm sabiedrībā).
pārņemt Rasties, izplatīties un aptvert (piemēram, visu platību, telpu) - parasti par gaismu, smaržu, skaņu.
nostāties Rasties, izraisīties (par attiecībām starp cilvēkiem, par šādu attiecību izpausmi).
sajaukums Rasu, tautu, tautību u. tml. saplūdums (parasti ģimeņu veidošanas, pēcnācēju radīšanas rezultātā).
raudzībnieks Raudzību viesis.
atraut Raujot, pārvarot pretestību, atšķirt (ko cieši piespiestu, aptvertu u. tml.).
aizrauties Raujoties, ar spēju kustību virzoties, attālināties. _imperf._ Rauties prom.
kraupjains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (par ķermeņa daļām).
kraupjains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram par koka mizu). Arī kreveļains (2).
Sklandu rausis Rausis ar sasmalcinātu burkānu, kartupeļu pildījumu.
sklandrausis Rausis ar sasmalcinātu burkānu, kartupeļu pildījumu.
Sklandu rausis Rausis ar sasmalcinātu burkānu, kartupeļu pildījumu. Sklandrausis.
Dzīt mantu (arī naudu) Raust bagātību.
Dzīt mantu (arī naudu) Raust bagātību.
Dzīt naudu (arī mantu) Raust bagātību.
pluinīt Raustīt, plucināt, arī burzīt.
plucināt Raustot viegli burzīt.
krunkoties Rauties krunkās (par drēbi, apģērbu, apaviem).
izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (kādu platību).
noravēt Ravēt un pabeigt ravēt (kādu platību).
palīgražošana Ražošana, kas palīdz sagatavot galveno darbu kādā nozarē, kompleksā.
iekārta Ražošanas attiecību veids, forma, sistēma (sabiedrībā, valstī).
saimniecība Ražošanas attiecību, līdzekļu un metožu kopums (piemēram, valstī, tās daļā).
līnija Ražošanas iekārta, kas sastāv no vairākām relatīvi patstāvīgām saskaņotā darbu procesā iekļautām secīgām vienībām (piemēram, mašīnām, ietaisēm, ierīcēm).
ekspluatators Ražošanas līdzekļu privātīpašnieks, kas piesavinās citu cilvēku darbu (visbiežāk virsdarbu).
saimniecība Ražošanas nozare šādā uzņēmumā, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, zemes platību u. tml. kopums.
Ražošanas veids Ražotājspēku un ražošanas attiecību vienība vēsturiski noteiktā sabiedrības attīstības pakāpē.
palīgražotne Ražotne, kas palīdz sagatavot galveno darbu (rūpnīcā, uzņēmumā u. tml.).
kopprodukts Ražoto materiālo labumu kopums (noteiktā periodā).
atbildēt Reaģēt (uz jautājumu vai darbību) ar darbību, izturēšanos.
atbildēt Reaģēt (uz kairekļu iedarbību) - par organismiem.
sagaidīt Reaģēt ar (parasti nelabvēlīgu, naidīgu) izturēšanos, rīcību uz (kāda) ierašanos, parādīšanos.
darīt Reaģēt ar aktīvu darbību. Nebūt bezdarbīgam.
atbildēt Reaģēt ar darbību, rīcību (uz kādu citu darbību, rīcību).
reflektēt Reaģēt ar refleksu uz (kā) iedarbību.
nacionālliberāļi Reakcionāra lielburžuāzijas partija Rietumeiropā (piemēram, Vācijā līdz 1918. gadam, Anglijā).
cionisms Reakcionāra nacionālistiska kustība, kas radās 19. gadsimta beigās ebreju buržuāziskajās aprindās.
ģeopolitika Reakcionāra, buržuāziska doktrīna, kas par sabiedriskās dzīves parādību izskaidrojuma pamatu uzskata ģeogrāfiskos apstākļus.
anarhisms Reakcionārs sīkburžuāzisks sabiedriski politisks virziens, kas noliedz jebkādu valsti un organizētu politisku cīņu.
hunta Reakcionāru militāru personu grupa, politiska kliķe, kas valstī sagrābusi varu.
šķielēšana Redzes defekts - kopredzes trūkums, kas parasti ir saistīts ar vājredzību.
sapnis Redzes, retāk dzirdes tēli, kas parādās miegā sakarā ar atsevišķu galvas smadzeņu apvidu pastiprinātu darbību, kamēr ar apziņu saistītie smadzeņu rajoni atrodas aiztures stāvoklī.
aizbultēties Refl. --> aizbultēt.
apburzīties Refl. --> apburzīt.
ieburzīties Refl. --> ieburzīt (1). Tikt ieburzītam.
izpirkties Refl. --> izpirkt (2). Iegūt brīvību samaksājot.
purināties Refl. --> purināt (1). Arī purināt, piemēram, savu apģērbu, ķermeņa daļu, lai to atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
saburzīties Refl. --> saburzīt. Tikt saburzītam.
uzbudināties Refl. --> uzbudināt (1). Tikt uzbudinātam.
šķavas Reflektoriska norise, kurā deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni. Troksnis, kas rodas šādā norisē.
ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību un daļu, transportlīdzekļu u. tml.) sakārtojums kopīgai darbībai. Šāds (piemēram, sportistu) sakārtojums.
slodze Regulāri, arī kādā laikposmā veicamo darbu, darbību, uzdevumu u. tml. kopums.
rente Regulārs ienākums (kapitālismā, feodālismā), ko saņem no kapitāla, zemes vai īpašuma un kas nav saistīts ar uzņēmēja darbību.
pārregulēt Regulēt vēlreiz, no jauna. Regulējot pārveidot, pielāgot citādu darbību veikšanai.
pierakstīties Reģistrēt laulību.
reiba Reibonis (2), reibums (2).
reiba Reibums (1), reibonis (1).
reibulis Reibums (1).
reibulis Reibums (2).
dullums Reibums, reibonis (no alkohola).
reizesrēķins Reizināšanas tabula.
vienreizviens Reizināšanas tabula.
sarēķināt Rēķinot iegūt (kā) skaitlisko vērtību. Arī aprēķināt.
Sociālā grupa Relatīvi noturīgs cilvēku kopums, ko saista piedalīšanās noteiktā darbībā, specifiska attiecību sistēma un regulē noteikti institūti.
maniheisms Reliģija (aptuveni no 3. gadsimta līdz 14. gadsimtam), kurā ir budisma, persiešu reliģijas un kristiānisma elementi.
totēmisms Reliģijas forma (parasti pirmatnējā sabiedrībā), kam raksturīga ticība, ka pastāv radniecība starp kādu cilvēku kopu un kādu dzīvnieku, augu, dabas parādību, priekšmetu.
kults Reliģiska (kā) pielūgšana, uzskatīšana par svētu, par dievību. Arī reliģija.
laulība Reliģiska ceremonija, kurā noslēdz laulību.
lūgšana Reliģiska ceremonija, tās sastāvdaļa - vēršanās pie dieva ar kādu lūgumu, vajadzību, arī pateicību. Šādā ceremonijā izmantojamais teksts.
svētbilde Reliģiska kulta priekšmets - dieva, svēto u. tml., arī reliģisku sižetu attēls ar īpašu reliģisku vērtību, nozīmīgumu (parasti budismā, kristietībā - katolicismā, pareizticībā).
ziedot Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Upurēt (1).
upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Ziedot (1).
teodiceja Reliģiski filozofiska doktrīna, kuras mērķis ir novērst pretrunu starp Dievu kā absolūti labu būtni un pasaulē eksistējošo ļaunumu.
panteisms Reliģiski filozofiska mācība, kas dievu identificē ar dabu un uzskata dabu par dieva iemiesojumu.
askētisms Reliģiski mistiska mācība par nepieciešamību cīnīties pret jutekliskām baudām, lai panāktu tikumisku pilnību un saskarsmi ar dievu.
puritānisms Reliģiski politiska protestantu kustība (angļu un skotu buržuāziskajā sabiedrībā 16. un 17. gadsimtā), kuras sākotnējais mērķis bija atbrīvot anglikāņu baznīcu no katolicisma elementiem.
Grēku piedošana rel Reliģisks rituāls, reliģisku darbību kopums, ar ko noņem atbildību par reliģisko normu pārkāpumiem.
dogma Reliģisku mācību pamattēze, kas obligāta visiem ticīgajiem un ko uzskata par nemaldīgu patiesību, kurai nešaubīgi jātic.
orogrāfija Reljefa īpatnību kopums (kādā Zemes virsas daļā).
remontētājs Remontdarbu speciālists.
Ņemt uz renti Rentēt (parasti lauku saimniecību).
Ņemt uz renti Rentēt (parasti lauku saimniecību).
krogs Restorāns, kafejnīca, bufete.
jakobīnis Revolucionāri demokrātiskā Parīzes politiskā kluba loceklis (Franču buržuāziskās revolūcijas laikā 18. gadsimta beigās).
apbūrums Rezultāts --> apburt (1).
žuburojums Rezultāts → žuburot (1), žuburoties (1). Arī žuburs (1), žuburu (1) kopums.
žuburojums Rezultāts → žuburot (2), žuburoties (2). Arī žuburs (2), žuburu (2) kopums.
žuburojums Rezultāts → žuburot (3). Arī žuburs (3), žuburu (3) kopums.
ribojums Ribu (2) kopums (piemēram, konstrukcijā).
ribājs Ribu kopums, ribu apvidus ķermenī (cilvēkam vai dzīvniekam).
patvaļa Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
patvarība Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības. Arī patvaļa (1).
pretrīcība Rīcība, kas ir vērsta pret citu rīcību. Rīcība, ko izraisa cita rīcība.
sānlēciens Rīcība, kas saistīta ar neuzticību mīlestībā, laulības pārkāpšanu.
aizdegune Rīkles dobuma augšējā daļa.
izmantot Rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu.
lietot Rīkoties (ar materiālu, izejvielu) mērķtiecīgi, pār domāti, tā, lai gūtu labumu. Izmantot (1).
lietot Rīkoties (piemēram, ar dabas bagātībām, celtnēm) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu.
Ņemt aiz (arī pie) ragiem Rīkoties enerģiski, darīt (ko), skarot pašus pamatus, būtību.
Ņemt aiz (arī pie) ragiem Rīkoties enerģiski, darīt (ko), skarot pašus pamatus, būtību.
blēdīties Rīkoties negodīgi, ar meliem vai viltu, lai gūtu sev labumu.
Iet ļaudīs Rīkoties tā, ka nonāk saskarē ar cilvēkiem, sabiedrību.
ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām). Ievērot (piemēram, kārtību).
rakete Rīks bumbas raidīšanai un atvairīšanai galda tenisa spēlē - ovāla koka plāksne ar rokturi.
rakete Rīks bumbas raidīšanai un atvairīšanai tenisa, badmintona spēlē - ovāls rāmis, kurā ir iestiprināts tīkls un kuram ir rokturis.
dzenāt Ripināt, virzīt (bumbu, akmeni u. tml.) no vienas vietas uz otru.
ķerties Risināties ar traucējumiem, kavēkļiem (par darbību, norisi).
veikties Risināties vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.). Būt tādam, kas (piemēram, darbību) spēj veikt vēlamā veidā ar pozitīvu rezultātu.
vesties Risināties, īstenoties, arī veikties (par darbību, norisi u. tml.).
Likt dzīvību uz spēles Riskēt ar dzīvību.
ākstīties Rīstīties, mocīties ar nelabumu.
žākstīties Rīstīties, mocīties ar nelabumu.
ritmika Ritma īpatnību kopums (piemēram, skaņdarbā).
ritmika Ritma īpatnību kopums (piemēram, valodā, tekstā, daiļdarbā).
kvartole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot četrās vienlīdzīgās daļās.
kvintole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot piecās vienlīdzīgās daļās.
septole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot septiņās vienlīdzīgās daļās.
sekstole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot sešās vienlīdzīgās daļās.
triole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot trijās vienlīdzīgās daļās.
strofika Ritmiski intonatīvās kompozīcijas īpatnību kopums (piemēram, kāda autora, virziena) daiļdarbos.
peristaltēt Ritmiski, viļņveidīgi sarauties (par dobu orgānu gludo muskulatūru).
ritums Ritms. Arī (kā) ritma īpatnību kopums.
trolejbuss Ritošs bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai (parasti pilsētās), kura kustību nodrošina līdzstrāva, kas tiek pievadīta motoram pa gaisa vadiem un kontaktstieni.
Baltā maģija Rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt labu pārdabisko spēku darbību.
Melnā maģija Rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt ļaunu pārdabisko spēku darbību.
Melnā maģija Rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt ļaunu pārdabisko spēku darbību.
diapazons Robežas (viļņu garumiem, svārstību frekvencēm).
atrobīt Robījot, iegriežot visapkārt robus, atdalīt, atgriezt.
iestrēgt Rodoties grūtībām, šķēršļiem, apstāties, neturpināties, arī norisināties ļoti lēnām (par darbību, procesu).
loks Rokas ierocis šaušanai ar bultām - elastīgs stienis, kas saliekts līknes daļas formā, savelkot tā galus ar stiegru.
stops Rokas ierocis šaušanai ar bultām - uz laides nostiprināts loks.
piesitiens Rokas kustība, arī raksturīgu rokas kustību kopums, ar ko iedarbina taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu. Skanējums, ko tāda ar šādu kustību.
Rokas bumba Rokasbumba.
Augu noteicējs Rokasgrāmata ar augu pazīmju aprakstu, tabulām, pēc kurām var noteikt attiecīgā auga dzimtu, ģinti, sugu.
izvilkums Rokdarbu tehnika - izšuvuma veidošana, izvelkot dažus auduma diegus vienā vai abos virzienos.
Baltie darbi Rokdarbu tehnika - izšuvumi ar baltajiem diegiem.
Krāsainie darbi Rokdarbu tehnika - izšuvumi ar dažādas krāsas diegiem.
Tīkla darbi Rokdarbu tehnika - raksta veidošana uz iepriekš izgatavota tīklveida pamata.
Tīkla darbi Rokdarbu tehnika - raksta veidošana uz iepriekš izgatavota tīklveida pamata.
uzrakt Rokot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
Bruņinieku romāns Romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.-14. gadsimta feodālajā literatūrā).
Bruņinieku romāns Romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.-14. gadsimta feodālajā literatūrā).
Progresīvais (arī aktīvais, revolucionārais) romantisms Romantisma tendence (daiļliteratūrā), kurai raksturīgi mēģinājumi rast indivīda sakarus ar sabiedrību, lai to pārveidotu.
dzīvs Rosīgs, intensīvs (par kustību, satiksmi). Tāds, kur norit rosīga, intensīva kustība, satiksme (piemēram, par ceļu).
padoms Rosina jums, ieteikums (neuzspiežot savu gribu) ko darīt, kā rīkoties, izturēties.
aktivizācija Rosināšana uz aktīvu darbību, aktivitātes izraisīšana.
saukt Rosināt (uz kādu rīcību, darbību) - par parādībām, priekšmetiem u. tml.
kūdīt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
musināt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību. Kūdīt.
kairināt Rosināt, veicināt (ēstgribu).
Amora pasts Rotaļa, kurā sarīkojuma, viesību u. tml. pretēja dzimuma dalībnieki sūta cits citam vēstules.
rotaļbumba Rotaļām paredzēta bumba.
bumboties Rotaļāties ar bumbu.
Rotaļu bumba Rotaļbumba.
ripa Rotējošs riņķveida elements ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātam).
Iet ļaudīs Rrīkoties tā, ka nonāk saskarē ar cilvēkiem, sabiedrību.
Iet dzīvē Rrīkoties tā, ka nonāk saskarē ar cilvēkiem, sabiedrību.
miešķis Rubiju dzimtas augs ar lancetiskām vai lineārām lapām neīstos mieturos un sīkiem baltiem ziediem žuburainās ziedkopās.
pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml., paust negatīvu attieksmi (pret cilvēka īpašībām, rīcību u. tml.).
Durt ar pirkstu (arī īkšķi) gaisā Runājot pacelt pirkstu, lai īpaši pievērstu, citu. uzmanību teiktajam.
Durt ar pirkstu (arī īkšķi) gaisā Runājot pacelt pirkstu, lai vairāk pievērstu citu uzmanību teiktajam.
Durt ar pirkstu (arī īkšķi) gaisā Runājot pacelt pirkstu, lai vairāk pievērstu citu uzmanību teiktajam.
stenēt Runājot paust neapmierinātību, sāpes.
sarunāt Runājot vienoties (ar kāda par ko vajadzīgu, parasti par kādu rīcību).
Artikulācijas bāze Runas orgānu stāvokļu vai kustību kopums, kas raksturīgs kādā valodā vai izloksnē runājošiem cilvēkiem.
Artikulācijas bāze Runas orgānu stāvokļu vai kustību kopums, kas raksturīgs kādā valodā vai izloksnē runājošiem cilvēkiem.
šļupstēšana Runas traucējums - neskaidra vai nepareiza skaņu artikulācija, ko izraisa, piemēram, mēles nepilnīga attīstība vai darbība, zobu trūkums vai defekti.
tonis Runas, balss skanējuma īpatnību kopums, kurā izpaužas runas satura, psihiskā stāvokļa nianses, sastāvdaļas. Arī intonācija (1).
Runāt baltu patiesību Runāt neapšaubāmu patiesību.
šļupstēt Runāt, neskaidri vai nepareizi artikulējot skaņas, piemēram, mēles nepilnīgas attīstības vai darbības, zobu trūkuma vai defektu dēļ.
replika Runātāja, parasti īss, izteikums, kurā pausta reakcija uz sarunbiedra runu, darbību, izturēšanos.
veicināt Rūpēties par (kā) pastāvēšanu, attīstību.
atbildēt Rūpēties, gādāt (par ko), uzņemoties atbildību.
raudzīties Rūpēties, gādāt (piemēram, par kārtību).
skatīties Rūpēties, gādāt (piemēram, par kartību). Raudzīties (4).
Domāt (tikai) par savu ādu Rūpēties, gādāt (tikai) par sevi, savu drošību.
pamatīgums Rūpība, nopietnība, apzinīgums (piemēram, attieksmē pret darbu).
Ņemt cauri Rūpīgi analizēt, apspriest (jautājumu). Mācīties, apgūt (visu mācību vielu, tekstu u. tml.).
Izņemt cauri Rūpīgi izanalizēt, pārrunāt, izlasīt (piemēram, mācību vielu) no sākuma līdz beigām.
tvirts Rūpīgi izstrādāts, izteiksmīgs, skaidrs, kodolīgs (par mākslas darbu, tā elementiem).
piekasīties Rupjā veidā, uzmācīgi parādīt (kādai) uzmanību.
remontrūpnīca Rūpnīca remontdarbu veikšanai.
burtlietuve Rūpnīca vai cehs, kur izgatavo tipogrāfijas burtus un citas iespiedzīmes.
kinorūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietver kinofilmu kopēšanu, kinotehnisko rūpniecību un kinolenšu ražošanu.
poligrāfija Rūpniecības un tehnikas nozare, kas ietver iespieddarbu izgatavošanu.
tipogrāfija Rūpniecības un tehnikas, arī amatniecības nozare, kas ietver iespieddarbu izgatavošanu (parasti augstspieduma tehnikā).
izrušināt Rušinot izveidot (bedri, iedobumu u. tml.).
uzrušināt Rušinot uzirdināt (augsni, zemi, platību).
rūtiņburtnīca Rūtiņu burtnīca.
parodija Saasināts, parasti komisks (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnību atdarinājums, izcēlums (parasti mākslas darbā).
satūcīt Sabāzt (saspiežot, saburzot u. tml.).
reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kā (piemēram, uzņēmuma, pasākuma, arī produkcijas) derīgumu, vērtību, nozīmīgumu.
izziņa Sabiedrības attīstības likumu nosacīts un ar praksi nešķirami saistīts process, kurā cilvēka domāšana atspoguļo un atveido īstenību.
spēks Sabiedrības daļa, kas atšķiras ar kādu raksturīgu īpašību, pazīmi, savas darbības, centienu virzienu.
starpslānis Sabiedrības daļa, kas nepārstāv noteiktu šķiru, arī šķiras daļa, sabiedrības grupa, kas atšķiras ar kādu īpatnību, darbību.
Ekonomiskā bāze Sabiedrības ekonomiskā iekārta zināmā tās attīstības posmā. Ražošanas attiecību kopums.
kasta Sabiedrības grupa, kas stingri sargā savu noslēgtību, nošķirtību un savas grupas, sava sabiedriskā stāvokļa privilēģijas, intereses.
socioloģisms Sabiedrības parādību Ietekmes, nozīmes vienpusīga, pārspīlēta uztvere, izpratne.
arodkustība Sabiedriska kustība (kapitālistiskajās valstīs), kas saistīta ar arodbiedrību dibināšanu, darbību un attīstību.
Renesanses laikmeta humānisms Sabiedriska kustība, literatūras virziens, kas atspoguļoja buržuāzijas antifeodālo pasaules uzskatu cīņā pret personības apspiešanu un pret baznīcas politisko varu.
Renesanses laikmeta humānisms Sabiedriska kustība, literatūras virziens, kas atspoguļoja buržuāzijas antifeodālo pasaules uzskatu cīņā pret personības apspiešanu un pret baznīcas politisko varu.
Kultūras universitāte Sabiedriska mācību iestāde, kurā tiek lasīti lekciju cikli kādā zināšanu nozarē.
konduktors Sabiedriskā transportlīdzekļa (vilciena, tramvaja, trolejbusa) pavadonis. Biļešu pārdevējs pilsētas sabiedriskajā transportlīdzeklī.
morāle Sabiedriskās apziņas forma - vēsturiski mainīga normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem.
huligānisms Sabiedriskās kārtības vai vispārpieņemto uzvedības normu pārkāpums, kurā izpaužas necieņa pret sabiedrību vai cilvēka personību.
(Brīvprātīgais) kārtības sargs Sabiedriskas organizācijas loceklis (PSRS), kura uzdevums ir, piemēram, aizsargāt pilsoņu tiesības un likuma prasības, aktīvi piedalīties likuma pārkāpumu novēršanā un pārtraukšanā, uzturēt sabiedrisko kārtību un sargāt sociālistisko īpašumu.
Sabiedriskais galvojums Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas turpmāko uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
ietekme Sabiedriskas parādības iedarbība uz cilvēku, viņa dzīvi, personību, darbību.
feodālisms Sabiedriski ekonomiska formācija (laikmetā starp verdzības iekārtu un kapitālismu vai starp pirmatnējo kopienu un kapitālismu), kuras ražošanas attiecību pamatā ir feodāļu īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un daļēji uz ražotājiem.
kapitālisms Sabiedriski ekonomiska formācija, kuras ražošanas attiecību pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un algotā darbaspēka ekspluatācija.
literatūra Sabiedriski nozīmīgu rakstītu, parasti iespiestu, publicētu, darbu kopums.
aina Sabiedrisko, arī psihisko parādību it kā redzama izpausme. To attēlojums.
apēst Sabojāt (mūžu, veselību). Nomocīt (kādu).
nobendēt Sabojāt (piemēram, veselību).
sagraut Sabojāt, parasti ļoti (parasti veselību, ķermeni, tā daļās).
sadragāt Sabojāt, parasti ļoti (veselību).
izčākstēt Sabojāties (par veselību).
sačākstēt Sabojāties (par veselību). Kļūt ļoti slimam (par ķermeni, tā daļām).
sabuļāda Sabuļa āda (parasti kažokāda).
sabulis Sabuļāda.
saburbt Saburbēt (1).
saburbt Saburbēt (2).
atšifrēt Saburtot, izlasīt (grūti salasāmu tekstu).
saboksterēt Saburtot.
saņurcīt Saburzīt, arī burzot saspaidīt.
sakrunkot Saburzīt, sagumzīt (ko), tā ka (tajā) izveidojas krunkas.
sapikot Saburzīt, sagumzīt. Arī savelt, saspiest pikā.
saburnīt Saburzīt.
saburznīt Saburzīt.
saburznīties Saburzīties.
saņurcīties Saburzīties.
pikot Saburzot, sagumzot, arī nekārtīgi, nevērīgi ievietot, ielikt (kur iekšā).
pamatlaiks Sacensību norisei paredzētais laiks.
kārta Sacensību posms (parasti sporta spēlēs), kurā katra komanda izspēlē vienu spēli, katrs spēlētājs - vienu partiju. Spēļu kopums, ko izspēlē šajā posmā.
priekšfināls Sacensību posms pirms to fināla.
neizšķirts Sacensību rezultāts, kurā neviena puse negūst pārsvaru.
Tabulas lejasdaļa (arī lejasgals) Sacensību rezultātu saraksta beigu daļa, kurā atzīmēti vājākie rezultāti. Pēdējās vietas (sacensībās).
Tabulas lejasgals (arī lejasdaļa) Sacensību rezultātu saraksta beigu daļa, kurā atzīmēti vājākie rezultāti. Pēdējās vietas (sacensībās).
dzejot Sacerēt (daiļdarbu) saistītā valodā.
sadzejot Sacerēt (dzejas darbu).
komponēt Sacerēt (skaņdarbu).
Nodarboties ar literatūru Sacerēt daiļdarbus.
dzejot Sacerēt dzejas darbus.
komponēt Sacerēt skaņdarbu (ar kādiem paņēmieniem, kādām metodēm, kādā stilā u. tml.).
sarakstīt Sacerēt un fiksēt, piemēram, ar raksta zīmēm (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
rakstīt Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu, tā elementus).
uzrakstīt Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu, tā elementus).
komponēt Sacerēt vokālu vai vokāli instrumentālu skaņdarbu (izmantojot kāda daiļdarba tekstu).
uzdzejot Sacerēt, parasti neilgā laikā (dzejas darbu).
rakstīt Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
rakstīt Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml. (piemēram, par kādu faktu, tematu).
Sacīt (arī teikt) priekšā Sacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž. Ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
pirolizēt Sadalīt (organisku vielu), izmantojot augstas temperatūras iedarbību bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
pārdalīt Sadalīt (telpu, platību, virsmu u. tml.) divās daļās (ar šķērssienu, aizkaru u. tml.).
nodalīties Sadaloties zaudēt saistību (ar ko). Atdalīties (1).
nodevība Sadarbība ar pretinieku (parasti ziņu sniegšana), kura apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
nodot Sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraudēt (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
apdīgt Sadīgt, izdīgt (par lielāku daudzumu). Būt pārklātam ar asniem (par zemes platību).
aizrepēt Sadzīt tā, ka paliek grubuļaina, aprepējusi rēta.
pašapkalpošanās Sadzīves materiālo vajadzību apmierināšana pašam ar savām darbībām.
sakrimst Saēst (cietu barību). Sagrauzt (1).
iegādāt Sagādāt (piemēram, darbu).
situēt Sagādāt, arī nodrošināt (noteiktu, piemēram, labu, viduvēju) materiālo stāvokli.
propedeitika Sagatavošanas nodarbību kopums, ievads (kādā zinātnes nozarē).
izmācīties Sagatavot (mācību priekšmetu), izpildīt (mācību priekšmetā uzdoto).
savīkšt Sagatavot (norisi, darbību u. tml.); arī sagādāt (ko).
jarovizēt Sagatavot (sēklu) pirms sējas īpašos mākslīgos apstākļos, lai paātrinātu augu attīstību un palielinātu ražību.
Sagatavot stundu Sagatavoties mācību stundai (par skolotāju).
iešūpoties Sagatavoties un iesākt (piemēram, darbu, kādu pasākumu).
Palikt dzīvam Saglabāt dzīvību. Netikt iznīcinātam, saglabāties.
ietaupīt Saglabāt, lieki neiztērēt (enerģiju, darbu u. tml.).
sabumbot Sagraut, arī sabojāt, parasti ar aviobumbām.
noķert Sagūstīt (kādu). Notvert, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
mājsaimniecība Saimniecības darbu kopums (galvenokārt mājas, dzīvokļa apkopšanai, ēdiena sagādei un gatavošanai).
Grāmatvedības bilance Saimniecisko līdzekļu un to avotu novērtēšana naudas izteiksmē un atspoguļošana īpašā divdaļīgā tabulā.
Grāmatvedības bilance Saimniecisko līdzekļu un to avotu novērtēšana naudas izteiksmē un atspoguļošana īpašā divdaļīgā tabulā.
valdīt Saimniekojot vadīt (lauku saimniecību).
Preču ražošana Saimniekošanas forma, kurai pastāvot, produkti tiek izgatavoti nevis patēriņam, bet gan maiņai ar pirkšanas un pārdošanas starpniecību.
Preču ražošana Saimniekošanas forma, kurai pastāvot, produkti tiek izgatavoti nevis patēriņam, bet gan maiņai ar pirkšanas un pārdošanas starpniecību.
dzimtnieks Saimnieks, kas savu saimniecību iepircis no muižas par dzimtu.
turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
vien Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, neatbilstību.
bet Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo altieksmi starp tiem.
ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponenta minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas precizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kaut Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kāds Saista teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kur Saista teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kā Saista teikuma locekļus, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem un vienlaikus pastiprinot izteikuma nozīmi, lai piešķirtu tam lielāku pamatojumu, noteiktību.
bet Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
novācija Saistības izbeigšana pēc abu pušu vienošanās un tās aizstāšana ar jaunu saistību.
pakārtot Saistīt (valodas vienību, piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) ar citu valodas vienību pakārtojumā.
ierobežot Saistīt ar nosacījumiem, pakļaut prasībām (cilvēku darbību, rīcību u. tml.). Neļaut brīvi izpausties, brīvi rīkoties.
lokalizēt Saistīt ar noteiktu teritoriju, vietu (piemēram, procesu, parādību).
aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi). Ierobežot.
algot Saistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
laulāt Saistīt laulības attiecībās, reģistrējot laulību, parasti svinīgos apstākļos.
kaitināt Saistīt uzmanību, patīkami satraucot. Kairināt.
poēzija Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā). Arī dzeja (3).
dzeja Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums.
potenciāls Saistīts ar (kā) mijiedarbību telpā, šādai mijiedarbībai raksturīgs.
tehnisks Saistīts ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) kārtējo organizatorisko darbību (piemēram, dokumentu noformēšanu, informēšanu), tai raksturīgs.
apgaismniecisks Saistīts ar apgaismniecību.
farmakoloģisks Saistīts ar ārstniecības vielu iedarbību uz organismu.
dziedniecisks Saistīts ar ārstniecību, ārstēšanu. Lietojams ārstniecībā, ārstēšanā. Ārstniecisks.
ārstniecisks Saistīts ar ārstniecību, ārstēšanu. Lietojams ārstniecībā, ārstēšanā. Dziedniecisks.
humāns Saistīts ar atsaucību, sirsnību, cieņu pret cilvēkiem.
bakteriāls Saistīts ar baktērijām, to iedarbību.
militārs Saistīts ar bruņotajiem spēkiem, tiem raksturīgs. Saistīts ar karadarbību, tai raksturīgs.
bukolisks Saistīts ar bukoliku, tai raksturīgs.
buržuāzisks Saistīts ar buržuāziju, tai raksturīgs.
cēlonisks Saistīts ar cēlonību, tai raksturīgs.
celtniecisks Saistīts ar celtniecību (1), tai raksturīgs.
spirituāls Saistīts ar cilvēka psihisko, garīgo darbību, tai raksturīgs.
daiļamata Saistīts ar daiļamatniecību.
sinodisks Saistīts ar debess ķermeņu redzamo kustību pie debess attiecībā pret Sauli.
dielektrisks Saistīts ar dielektriķi, tam raksturīgs. Tāds, kas praktiski nevada elektrību.
šķirtdzimuma Saistīts ar dzimumpazīmju piemīlību šādā veidā, tai raksturīgs.
bioloģisks Saistīts ar dzīvību, dzīvības procesiem, tiem raksturīgs.
elastisks Saistīts ar elastību (1), tai raksturīgs.
elektrisks Saistīts ar elektrību (2), tai raksturīgs.
omisks Saistīts ar elektrisko pretestību, tai raksturīgs.
aerodinamisks Saistīts ar gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību, tai raksturīgs.
glezniecisks Saistīts ar glezniecību (1), tai raksturīgs.
grāmatniecisks Saistīts ar grāmatniecību, tai raksturīgs.
ķēpīgs Saistīts ar grūtībām, lielām pūlēm (parasti par nepatīkamu darbu, uzdevumu).
ģenētisks Saistīts ar iedzimtību, tai raksturīgs.
praktisks Saistīts ar iemaņu, prasmju iegūšanu mācību procesā, veicot attiecīgo darbu, darbības.
netikumisks Saistīts ar izturēšanos, rīcību, kas ir pretēja morāles normām.
liels Saistīts ar izvērstu, nozīmīgu darbību (piemēram, par pienākumu, ieņemamo amatu).
praktisks Saistīts ar kādu noteiktu (dzīves, sadzīves u. tml.) reālo vajadzību, prasību apmierināšanu.
praktisks Saistīts ar kādu, parasti ikdienišķu, darbību veikšanu.
kaitniecisks Saistīts ar kaitniecību, tai raksturīgs.
kalnrūpniecisks Saistīts ar kalnrūpniecību, tai raksturīgs.
piemājas Saistīts ar kolhoznieka personisko māju, saimniecību.
kombinatīvs Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs. Tāds, ko nosaka kādu parādību kopa.
kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs. Tāds, ko nosaka kādu parādību kopa. Kombinatīvs.
konsulārs Saistīts ar konsulu, konsulātu tiesībām un darbību, konsulu, konsulātu tiesībām un darbībai raksturīgs.
kristīgs Saistīts ar kristietību, tai raksturīgs.
kultūrizglītības Saistīts ar kultūras un izglītības darbu, tam raksturīgs.
dinamisks Saistīts ar kustību, attīstību. Tāds, kas kustas, attīstās.
ķecerīgs Saistīts ar ķecerību (1), tai raksturīgs.
ķecerīgs Saistīts ar ķecerību (2), tai raksturīgs.
mehānisks Saistīts ar ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem.
labdarīgs Saistīts ar labdarību (1), tai raksturīgs. Filantropisks.
lauksaimniecisks Saistīts ar lauksaimniecību, tai raksturīgs.
agronomisks Saistīts ar lauksaimniecību, zemkopību.
labiāls Saistīts ar lūpām, to darbību.
kancerogēns Saistīts ar ļaundabīgo audzēju veidošanos un attīstību.
milzīgs Saistīts ar ļoti izvērstu, ļoti nozīmīgu darbību (piemēram, par pienākumu, ieņemamo amatu).
milzu Saistīts ar ļoti izvērstu, ļoti nozīmīgu darbību (piemēram, par pienākumu, ieņemamo amatu).
spožs Saistīts ar ļoti labiem apstākļiem, arī ar bagātību, greznību.
pedagoģisks Saistīts ar mācīšanu, audzināšanu, izglītību, tām raksturīgs.
galvanomagnētisks Saistīts ar magnētiskā lauka iedarbību uz metālu un pusvadītāju elektriskajām īpašībām.
mājrūpniecisks Saistīts ar māj rūp niecību, tai raksturīgs.
mājamatniecisks Saistīts ar mājamatniecību (1), tai raksturīgs.
mājamatniecisks Saistīts ar mājamatniecību (2), tai raksturīgs.
pašmāju Saistīts ar mājas apstākļiem, mājsaimniecību, tiem raksturīgs.
mājturība Saistīts ar mājsaimniecību, tai raksturīgs.
skatuve Saistīts ar mākslas veidiem, kuru darbus izrāda šādā vietā, arī telpā, telpas vai celtnes daļā, tiem raksturīgs.
māņticīgs Saistīts ar māņticību, tai raksturīgs.
patērniecisks Saistīts ar materiālo labumu izmantošanu, neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā, tai raksturīgs.
fizikāls Saistīts ar matērijas vispārīgajām īpašībām, kustību, tām raksturīgs.
mežsaimniecisks Saistīts ar mežsaimniecību (1), tai raksturīgs.
mežsaimniecisks Saistīts ar mežsaimniecību (2), tai raksturīgs.
mīļš Saistīts ar mīlestību (2). Saistīts ar dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
monumentāls Saistīts ar monumentu, tam raksturīgs. Plašs, ļoti nozīmīgs (par mākslas darbu).
muižniecisks Saistīts ar muižniecību, tai raksturīgs.
orāls Saistīts ar mutes dobumu, tam raksturīgs.
neliels Saistīts ar ne sevišķi izvērstu, nozīmīgu darbību (piemēram par pienākumu, ieņemamo amatu).
elektrostatisks Saistīts ar nekustīgiem elektriskajiem lādiņiem, to mijiedarbību, līdzsvaru.
tautisks Saistīts ar noteiktu tautību (1), tautu (1), nāciju, tai raksturīgs (parasti par parādībām kultūrā).
novadpētniecisks Saistīts ar novadpētniecību, tai raksturīgs.
retorisks Saistīts ar oratora runu, darbību, tām raksturīgs
oratorisks Saistīts ar oratora runu, darbību, tām raksturīgs. Retorisks (2).
padome Saistīts ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienību, tai raksturīgs.
pārstāvniecisks Saistīts ar pārstāvniecību (1), tai raksturīgs.
pārstāvniecisks Saistīts ar pārstāvniecību (2), tai raksturīgs.
partizānisks Saistīts ar partizāniem, to militāro darbību, partizāniem, to militārajai darbībai raksturīgs.
paškaitniecisks Saistīts ar paškaitniecību, tai raksturīgs.
pašnāvniecisks Saistīts ar pašnāvību, tai raksturīgs.
patvaldniecisks Saistīts ar patvaldību, tai raksturīgs.
pēctecīgs Saistīts ar pēctecību (1), tai raksturīgs.
pēctecīgs Saistīts ar pēctecību (2), tai raksturīgs.
pētniecisks Saistīts ar pētniecību, tai raksturīgs.
etnisks Saistīts ar piederību pie kādas tautas. Saistīts ar kādu tautu.
pilsētbūvniecisks Saistīts ar pilsētbūvniecību, tai raksturīgs.
pilsētceltniecisks Saistīts ar pilsētceltniecību, tai raksturīgs.
pilsonisks Saistīts ar pilsonību (2), tai raksturīgs.
piroelektrisks Saistīts ar piroelektrību, tai raksturīgs.
pjezoelektrisks Saistīts ar pjezoelektrību, tai raksturīgs.
policejisks Saistīts ar policiju, tai raksturīgs. Saistīts ar policijas varmācību, tai raksturīgs.
pravietisks Saistīts ar pravieša (1) darbību, tai raksturīgs.
pravietisks Saistīts ar pravieša (2) darbību, tai raksturīgs.
pretdarbīgs Saistīts ar pretdarbību (2), tai raksturīgs.
priecīgs Saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību (par pasākumu, norisi, darbību, procesu).
profesorisks Saistīts ar profesoru, tam raksturīgs (parasti par izklaidību).
radniecisks Saistīts ar radniecību (1), tai raksturīgs.
radniecīgs Saistīts ar radniecību (1), tai raksturīgs. Radniecisks (1).
raganisks Saistīts ar raganām, to darbību, tām raksturīgs.
raganīgs Saistīts ar raganām, to darbību, tām raksturīgs. Raganisks.
rakstisks Saistīts ar rakstību, tai raksturīgs.
saimniecisks Saistīts ar ražošanas attiecību, līdzekļu un metožu kopumu (piemēram, valstī, tās daļā), tam raksturīgs.
reģionpētniecisks Saistīts ar reģionpētniecību, tai raksturīgs.
reportierisks Saistīts ar reportiera darbu, arī reportāžu, reportiera darbam, arī reportāžai raksturīgs.
režisorisks Saistīts ar režiju, režisora darbu, režijai, režisora darbam raksturīgs.
rūpniecisks Saistīts ar rūpniecību, tai raksturīgs.
industriāls Saistīts ar rūpniecību, tai raksturīgs. Rūpniecisks.
sabiedrisks Saistīts ar sabiedrību (2), tai raksturīgs. Tāds, kurā piedalās, kuru organizē vai izmanto samērā daudzi sabiedrības locekļi.
sabiedrisks Saistīts ar sabiedrību (i), tai raksturīgs.
patētisks Saistīts ar saviļņojošu, aizraujoši emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (mākslas darbā), tam raksturīgs. Tāds, kurā attēloti saviļņojoši, aizraujoši emocionāli pārdzīvojumi (par mākslas darbu, tā elementiem).
sazvērniecisks Saistīts ar sazvērestību, tai raksturīgs.
segnetoelektrisks Saistīts ar segnetoelektnbu, tai raksturīgs.
sīkburžuāzisks Saistīts ar sīkburžuāziju, tai raksturīgs.
sīkgruntniecisks Saistīts ar sīkgruntniecību, tai raksturīgs.
sīkpilsonisks Saistīts ar sīkpilsonību, tai raksturīgs.
sīkrūpniecisks Saistīts ar sīkrūpniecību, tai raksturīgs.
lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā), tam raksturīgs. Tāds, kurā attēloti sirsnīgi, maigi emocionāli pārdzīvojumi (par daiļdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā), tam raksturīgs. Tāds, kurā pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (par skaņdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā), tam raksturīgs. Tāds, kurā pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (par tēlotājas mākslas darbu).
slepkavīgs Saistīts ar slepkavību, slepkavu, tiem raksturīgs. Tāds, kas izraisa slepkavību.
smalks Saistīts ar slēptu viltību, slēptu aprēķinu.
subklīnisks Saistīts ar slimību, kurai ir vāja, grūti konstatējama izpausme, šādai slimībai raksturīgs.
sociālekonomisks Saistīts ar sociālajiem apstākļiem un ražošanas attiecībām, tautas saimniecību.
kultūrsaimniecisks Saistīts ar sociālekonomisko attīstību un kultūru.
stahanovisks Saistīts ar stahanoviešu kustību, tai raksturīgs.
strādniecisks Saistīts ar strādniecību, tai raksturīgs.
subjektīvs Saistīts ar subjektu (1), tam raksturīgs. Saistīts ar indivīda psihi, personību, tā uzskatiem, pasaules uztveri.
sumpurnisks Saistīts ar sumpurņiem, to darbību, tiem raksturīgs.
svinīgs Saistīts ar svinībām, svētkiem u. tml., tiem raksturīgs (par pasākumu, darbību, norisi u. tml.). Tāds, kurā ir svinību, svētku u. tml. elementi.
tiesa Saistīts ar šāda valsts orgāna darbību, tai raksturīgs.
ballistisks Saistīts ar šāviņa kustību.
hidraulisks Saistīts ar šķidruma spiedienu, kustību.
tautsaimniecisks Saistīts ar tautsaimniecību, tai raksturīgs.
tēlniecisks Saistīts ar tēlniecību, tai raksturīgs.
juridisks Saistīts ar tiesību normām un likumdošanu. Tiesisks.
tiesībzinātnisks Saistīts ar tiesību zinātni, tai raksturīgs.
stoisks Saistīts ar tikumību, pašsavaldību, tām raksturīgs.
tikumisks Saistīts ar tikumību, tai raksturīgs.
tirdzniecisks Saistīts ar tirdzniecību (1), tai raksturīgs.
tirdzniecisks Saistīts ar tirdzniecību (2), tai raksturīgs.
komerciāls Saistīts ar tirdzniecību bez kartītēm, par paaugstinātām cenām, pastāvot iedzīvotāju apgādes kartīšu sistēmai.
vazomotors Saistīts ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus. Vazomotorisks.
vazomotorisks Saistīts ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus. Vazomotors.
triboelektrisks Saistīts ar triboelektrību, tai raksturīgs.
trīsvienīgs Saistīts ar Trīsvienību (1), tai raksturīgs.
turbulents Saistīts ar turbulenci, tai raksturīgs. Tāds, kas noris virpuļveidā vai dažādos virzienos (parasti par šķidruma vai gāzes daļiņu kustību).
ūdenssaimniecisks Saistīts ar ūdenssaimniecību, tai raksturīgs.
pozicionāls Saistīts ar valodas vienību novietojumu attiecībā pret citām valodas vienībām (piemēram, vārdā, teikumā, tekstā), šādam novietojumam raksturīgs.
valodniecisks Saistīts ar valodniecību, tai raksturīgs.
verdzisks Saistīts ar verdzību (1), tai raksturīgs.
sanitārs Saistīts ar veselības aizsardzību, higiēnu, tām raksturīgs. Tāds, ko izmanto, kas ir paredzēts veselības aizsardzībai, higiēnai.
viltniecisks Saistīts ar viltību, tai raksturīgs. Arī viltīgs.
transmisīvs Saistīts ar virzību, pāreju no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml., šādai virzībai, pārejai raksturīgs.
ģeomorfoloģisks Saistīts ar Zemes virsas reljefa formām, to izveidošanos, attīstību, izvietojumu, šīm parādībām raksturīgs.
zinātniecisks Saistīts ar zinātniecību, tai raksturīgs. Scientioloģisks.
zivsaimniecisks Saistīts ar zivsaimniecību, tai raksturīgs.
zvejniecisks Saistīts ar zvejniecību, tai raksturīgs.
bet Saistot patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norāda uz šo teikumu satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
šņorēt Saitēt, siet, parasti ar auklu, saiti (parasti apavus, arī apģērbu).
iesiekalot Sajaukt ar siekalām (barību mutē).
garša Sajūta, ko (mutē) izraisa vielu ķīmiskās īpašības - saldums, rūgtums, skābums vai sāļums.
aukstums Sajūta, ko rada zema temperatūra. Drebuļi.
Ko (vien) sirds vēlas Saka par (kā) pārpilnību, plašu izvēli.
Raibas acis Saka par acīm dzēruma reibumā.
Raibas acis Saka par acīm dzēruma reibumā.
Likteņa ironija Saka par apstākļu, faktoru, notikumu u. tml. sagadīšanos, nejaušību, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls.
Nervu kamols Saka par ātri satraucamu, uzbudināmu cilvēku. Saka par ļoti satrauktu, uzbudinātu cilvēku.
Būt asinīs Saka par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Kvēla sirds Saka par cilvēka aizrautību, dedzību.
Svešas rokas Saka par cilvēka darbību, darbu.
Dedzīga sirds Saka par cilvēku, kas ar sajūsmu, aizrautību, kvēli kam nododas.
Piezīdies (retāk piesūcies) kā dēle Saka par cilvēku, kas izmanto cita darbu, lai iegūtu sev labumu.
Piesūcies (biežāk piezīdies) kā dēle (arī kā ērce) Saka par cilvēku, kas izmanto cita darbu, lai iegūtu sev labumu.
Piezīdies (retāk piesūcies) kā dēle (arī kā ērce) Saka par cilvēku, kas izmanto cita darbu, lai iegūtu sev labumu.
Kā uzvilkts automāts (arī mehānisms) Saka par cilvēku, kas ko veic, darbojas bez tīšas uzmanības, automātiski, arī par cilvēka darbību, rīcību, kas notiek bez apdomas, mehāniski.
Strādā kā zirgs (arī kā zvērs) Saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
Strādā kā zirgs (arī zvērs) Saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
Strādā kā zvērs (arī zirgs) Saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
Kāja paslīd (retāk slīd) Saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas.
Kāja paslīd Saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas.
Kāja slīd (biežāk paslīd) Saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas.
Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu.
Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu. Saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu. Saka par priekšmetu, kurā ir pārāk liela krāsu dažādība.
Labs numurs Saka par darbību, rīcību, kas atbilst, ir piemērota noteiktām prasībām.
Pazīstams (arī vecs) numurs Saka par darbību, rīcību, kas neizraisa gaidīto pārsteigumu, izbrīnu.
Pazīstams (arī vecs) numurs Saka par darbību, rīcību, kas neizraisa gaidīto pārsteigumu, izbrīnu.
Vecs (arī pazīstams) numurs Saka par darbību, rīcību, kas neizraisa gaidīto pārsteigumu, izbrīnu.
Kungs kas kungs Saka par grezni, dārgi, moderni, arī pārspīlēti ģērbušos vīrieti.
Mājas dvēsele Saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē ģimenes, mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
Mājas dvēsele Saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē ģimenes, mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
Pēc velna, arī kā velns Saka par īpašību, pazīmi, darbību, stāvokli, kam ir augsta izpausmes pakāpe.
Kā (pats) nelabais Saka par īpašību, pazīmi, kas piemīt (kam) ļoti lielā mērā.
Tā lieta iet Saka par kā norises iespējamību.
Tā lieta iet Saka par kā norises iespējamību.
Nav zemē metams Saka par ko labu, derīgu.
Nav zemē metams Saka par ko labu, derīgu.
Tīra manta Saka par ko labu, kvalitatīvu, arī par ko tādu, kam nav nevēlamu piemaisījumu.
Kā zelts Saka par ko ļoti labu, augstvērtīgu.
Ne (ko) pielikt, ne (ko) atņemt Saka par ko ļoti labu, labi paveiktu, pateiktu u. tml.
Pa (arī par) pirmo Saka par ko ļoti labu.
Kā pasaka Saka par ko neparasti skaistu, arī ļoti labu.
Laba skaņa Saka par ko pozitīvu (piemēram, par vārdu, nosaukumu, darbu).
(Tā) nekas Saka par ko samērā labu, pieņemamu.
Tā nekas Saka par ko samērā labu, pieņemamu.
Ja (arī kad) (jau) nav kazai piena, lai (arī tad) nav Saka par ko tādu (darbību, darbu u. tml.), kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās.
Ja (arī kad) (jau) nav kazai piena, lai (arī tad) nav Saka par ko tādu (darbību, darbu u. tml.), kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās.
Tas tik(ai) ir numurs Saka par ko tādu (parasti darbību, rīcību), kas izraisa pārsteigumu, izbrīnu.
Tīrais zelts Saka par ko tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību.
Ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas, izplešas.
Ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas, izplešas.
Ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas.
Nevar (ne) acis (arī skatienu) atraut Saka par ko tādu, kas saista uzmanību.
Smalks (arī labs) deguns Saka par labu ožas spēju.
Labs (arī smalks) deguns Saka par labu ožas spēju. Saka par spēju visu ātri uzzināt.
Labs (arī smalks) deguns Saka par labu ožas spēju. Saka par spēju visu ātri uzzināt.
Likteņa dāvana Saka par labvēlīgu apstākļu, faktoru u. tml. sagadīšanos, nejaušību (kāda dzīvē).
Kauliņi ir mesti Saka par lēmumu, darbību, kas padara kādu svarīgu norisi negrozāmu, neapturamu.
Kauliņi ir mesti Saka par lēmumu, darbību, kas padara kādu svarīgu norisi negrozāmu, neapturamu.
Trūkst tikai tēva un mātes Saka par lielu jucekli, nekārtību.
Trūkst tikai tēva un mātes Saka par lielu jucekli, nekārtību.
Trūkst tikai tēva un mātes Saka par lielu jucekli, nekārtību.
Piens un medus tek Saka par lielu labklājību.
Piens un medus tek Saka par lielu labklājību.
Piens un medus tek Saka par lielu labklājību.
(Tur jau) pat akmeņiem (arī akmenim) jābrēc Saka par lielu netaisnību, pārestībām.
(Tur jau) pat akmeņiem (arī akmenim) jābrēc Saka par lielu netaisnību, pārestībām.
Gulēt kaulos Saka par noturīgu personības īpašību, dziļi iesakņojušos paradumu.
Gulēt kaulos Saka par noturīgu personības īpašību, dziļi iesakņojušos paradumu.
Ar miesu un asinīm Saka par pilnvērtīgu mākslas darbu vai mākslas tēlu.
Ar miesu un asinīm Saka par pilnvērtīgu mākslas darbu vai mākslas tēlu.
Radu būšana Saka par radnieciskām attiecībām, no kurām (parasti) iegūstams kāds labums.
Skaldi un valdi Saka par rīcību, politiku, ko realizē ar uzkundzēšanos, varas sagrābšanu, izraisot nesaskaņas.
Jūsu padevīgais kalps Saka par sevi, aiz cieņas pret kādu paužot pazemību, norādot uz savu zemāko sabiedrisko stāvokli.
Tupeļu varonis Saka par sievai pakļāvīgu vīru, kas vārdos mēdz paust nepakļāvību.
Tupeļu varonis Saka par sievai pakļāvīgu vīru, kas vārdos mēdz paust nepakļāvību.
Kā atskabarga Saka par skarbu, dzēlīgu, cilvēku.
Dzelzs (retāk tērauda) nervi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
Nervi kā striķi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
Nervi kā striķi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
Tērauda (biežāk dzelzs) nervi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
Tukša skaņa Saka par to, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību.
Tukša skaņa Saka par to, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību.
Pielīp (klāt) kā dadzis (retāk piķis) Saka par to, kas ļoti ietekmē (parasti pret paša gribu).
Līp klāt (arī pielīp) kā piķis (biežāk dadzis) Saka par to, kas ļoti ietekmē (parasti pret paša gribu).
(Pie)velk kā magnēts Saka par to, kas neatvairāmi saista uzmanību.
Pievelk kā magnēts Saka par to, kas neatvairāmi saista uzmanību.
Velk kā magnēts Saka par to, kas neatvairāmi saista uzmanību.
(At)sitas kā zirņi pret stiklu (retāk sienu) Saka par vārdiem, rīcība u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
Atsitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) Saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
(At)sitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) Saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
Sitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) Saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
(At)sitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) Saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
Dzelzs papēdis Saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās).
Dzelzs papēdis Saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās).
Dzelzs (arī naglotais) zābaks (arī papēdis) Saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās).
Ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi, arī neko (nevar) darīt Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
Ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
Ko (tu) padarīsi Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
Ko tur (var) darīt Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
Ko tur var darīt, arī neko nevar darīt Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
Ar dieva palīgu Saka, dodoties ceļā, uzsākot kādu darbu.
Ar dieva palīgu Saka, dodoties ceļā, uzsākot kādu darbu.
Bez vainas Saka, ja (kādam, kam) nav trūkumu, nepilnību, ja (kas) atbilst kādām prasībām, normām.
Zobs uz zoba neturas Saka, ja (kādam) ļoti salst, ja (kādam) ir drebuļi.
Zobs uz zoba neturas Saka, ja (kādam) ļoti salst, ja (kādam) ir drebuļi.
Kāds velns (arī nelabais) kūda Saka, ja (kāds) ir sašutis par (cita vai savu) rīcību, nožēlo to.
Rokā nedreb (arī nenodreb) Saka, ja (kāds) jūtas ne drošs, bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību. Saka, ja roka satraukumā nenotrīc.
Nedrīkst (arī nevar) ne papīkstēt Saka, ja (kāds) neuzdrošinās, arī nespēj iebilst (pret ko), izrādīt neapmierinātību (ar ko).
Stingra roka Saka, ja cilvēks ar stingrību ko dara.
Stingra roka Saka, ja cilvēks ar stingrību ko dara.
Prāts (arī sirds) reibst Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
Prāts (arī sirds) reibst Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
Galva reibst Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai filoloģiska stāvokļa iedarbību.
Reibīga galva pareti Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību.
Galva skurbst (biežāk reibst) Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību.
Sirds atsilst - atsilt Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks Saka, ja cilvēks sajūt cita laipnību, sirsnību, atsaucību.
Sirds atsilst Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks. Saka, ja cilvēks izjūt cita laipnību, sirsnību, atsaucību.
Kaut (arī ja) tu zinātu Saka, ja grib pievērst sarunas biedra uzmanību teiktā svarīgumam.
Iet labumā Saka, ja gūst kādu labumu.
Nākt par labu Saka, ja gūst kādu labumu.
Nāk par labu Saka, ja gūst kādu labumu.
Iet labumā Saka, ja gūst kādu labumu. Saka, ja pieņemas svarā.
Darba pilnas rokas, arī darbs darba galā, arī darbs darbu dzen (retāk dzenā) Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
Darbs darbu dzenā (biežāk dzen) Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
Darbs darbu dzen (retāk dzenā) Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
Darbs darba galā, arī darba pilnas rokas, arī darbs darbu dzen (retāk dzenā) Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
Darba pilnas rokas Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
Darba pilnas rokas Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu, darbu.
Sirds (arī prāts) reibst Saka, ja izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
Priecīga (arī līksma) sirds, arī priecīgs prāts Saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību, ja ir gaišs, labs noskaņojums.
Sirds līksmo Saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību.
Sirds līksmojas Saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību.
Līksma sirds Saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību.
Sirds nosāp (arī nosāpas) Saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
Sirds nosāpas (arī nosāp) Saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
Sirds apsāpas (arī nosāp, nosāpas) Saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
Sirds apsāpas Saka, ja jūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
Sakas galvā (arī kaklā) Saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
Sakas kaklā (arī galvā) Saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
Sakas kaklā (arī galvā) Saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
Kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt kādu par vīru vai sievu, arī iegūt kāda draudzību.
Maska nokrīt Saka, ja kāds pārstāj izlikties, slēpt savu būtību.
Maska nokrīt Saka, ja kāds pārstāj izlikties, slēpt savu būtību.
Kā pārņemts Saka, ja kāds saspringtu domu, jūtu, pārdzīvojuma dēļ nepievērš uzmanību apkārtējam, savai rīcībai u. tml.
Tie paši vēži citā kulītē Saka, ja kas, parasti negatīvs, tiek pārveidots tikai ārēji, tā būtību nemainot.
Nekāda gala Saka, ja nav vēlamā rezultāta. Saka, ja nav nekādas nozīmes ko darīt. Saka, ja nav nekādas jēgas, labuma.
Kas bijis, bijis Saka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas neatkārtosies.
Nevar (ne) skatienu (arī acis) atraut Saka, ja nevar beigt skatīties uz ko tādu, kas saista uzmanību.
Nevar (ne) acis (arī skatienu) atraut Saka, ja nevar beigt skatīties uz ko tādu, kas saista uzmanību.
Ej (nu) gulēt! arī Lai iet gulēt! Saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
Ej (nu) gulēt! arī Lai iet gulēt! Saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
(Iekšas) kāpj uz augšu Saka, ja pārņem nelabuma sajūta.
Kā (čūskas, arī odzes, vēja) dzelts Saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.).
Kā odzes (arī čūskas, vēja) dzelts Saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.).
Kā vēja (arī čūskas, odzes) dzelts Saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.).
Galva noskaidrojas Saka, ja rodas labākas spējas uztvert, domāt (pēc pārdzīvojuma, reibuma).
(Ap)šķebinās dūša (retāk sirds) Saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
Apšķebinās dūša (retāk sirds) Saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
Sirds (biežāk dūša) (ap)šķebinās Saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
Šķebinās dūša (retāk sirds) Saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
Acīs ņirb, arī acīs sāk ņirbēt Saka, ja rodas redzes traucējumi (parasti ilgstoši skatoties uz ko raibu, kustīgu).
Galva silst Saka, ja rodas reibums no alkoholiskiem dzērieniem.
Nelabums kāpj kaklā (arī mutē) Saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
Nelabums kāpj kaklā (arī mutē) Saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
Nelabums kāpj mutē (arī kaklā) Saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
Ja nemaldos Saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesību.
Drebuļi pārskrien (arī skrien, iet) pār muguru (arī pār kauliem) Saka, ja sākas drebuli. Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Drebuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja sākas drebuļi, ja ir drudzis, aukstuma sajūta.
Drebuļi pārskrien pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Drebuļi pārskrien (arī skrien, iet) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja sākas drebuļi. Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Drebuļi pārskrien (arī skrien, iet) pār kauliem (arī pār muguru), arī drebuļi izskrien caur kauliem Saka, ja sākas drebuļi. Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Drebuļi skrien (arī iet) pār muguru (arī pār kauliem) Saka, ja sākas drebuļi. Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Asinis karst Saka, ja satraucas, uzbudinās un satraukumā, uzbudinājumā kļūst karsti.
Turēties (arī stāvēt) uz goda vārda Saka, ja šaubās par kā izturību, derīgumu lietošanai.
Stāvēt (arī turēties) uz goda vārda Saka, ja šaubās par kā izturību, derīgumu lietošanai.
Galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, arī galvassāpes.
Galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
Galva (arī galvā, pa galvu) dun (arī dūc) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
Galva (arī galvā, pa galvu) rūc (arī dūc, dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
Ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma gadījumos).
Ausīs (arī ausis) dūc (arī džinkst, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai specīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) rūc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis, galva) šņāc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, rūc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) zvana (arī džinkst, dūc, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) žvinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Vārdi krīt auglīgā zemē Saka, ja teiktais dziļi ietekmē klausītājus, rod atsaucību.
Vārdi krīt auglīgā zemē Saka, ja teiktais dziļi ietekmē klausītājus, rod atsaucību.
Vārdi krīt auglīgā zemē Saka, ja teiktais dziļi ietekmē klausītājus, rod atsaucību.
Ausīs (arī ausis) dun (arī džinkst, zvana, dūc, šalc, rūc, šņāc) Saka, ka šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Kas ir Saka, kādu uzrunājot, lai pamudinātu (ko darīt), pievērstu uzmanību.
(Tikai) pār manu līķi Saka, kategoriski protestējot pret kādu iespējamu, nevēlamu darbību.
Nu, (vai) zini Saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret sarunas biedra teikto, arī lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra uzmanību kādam faktam (parasti negatīvam).
(Un) viss Saka, lai uzsvērtu savu domu, pasvītrotu tās negrozāmību, arī saka, ja kas beidzas.
Slapjš aiz ausīm Saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
Soli pa solim Saka, norādot uz nepārtrauktu virzību.
Ko tu zini! Saka, norādot uz sarunas biedra neinformētību, arī neizpratni (par ko).
Vēl (jo) vairāk, arī jo vairāk, arī pat vairāk Saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
Cik (tik, arī vien) patīk Saka, norādot, ka atstāj rīcību pilnīgi kāda ziņā.
Dari, ko (arī kā) gribi, arī lai dara, ko (arī kā) grib Saka, norādot, ka neinteresēsies par kāda (turpmāko) rīcību.
Dari, ko (arī kā) gribi, arī lai dara, ko (arī kā) grib Saka, norādot, ka neinteresēsies par kāda (turpmāko) rīcību.
Dari, kā patīk (arī ko gribi, kā gribi), arī lai dara, kā patīk (arī ko grib, arī kā grib) Saka, norādot, ka neinteresēsies par kāda (turpmāko) rīcību.
Ko nu, arī ko jūs!, arī ko tu! Saka, noraidot kāda domas, rīcību, izturēšanos.
Nav tava (arī viņa, viņas, jūsu) darīšana Saka, noraidot kāda nevēlamu līdzdalību, interesi u. tml.
Ko niekus Saka, noraidot kādu iespējamību, domu.
Ko niekus Saka, noraidot kādu iespējamību, domu.
Uz veselību! arī uz veselībām! Saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
Saldu dusu! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
Saldu dusu! arī Dusi Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
Dusi saldi! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu. Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
Drošs paliek drošs, arī drošs kas drošs Saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
Drošs paliek drošs, arī drošs kas drošs Saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
Ko iedomājies Saka, paužot neticību, nicīgu attieksmi.
(Nu), ko (tu) neteiksi (arī teiksi) Saka, paužot pārsteigumu, izbrīnu (piemēram, par kāda rīcību, izturēšanos).
Kādu(s) medus podu(s) es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis Saka, reaģējot uz kāda nelaipnību, naidīgu attieksmi.
Kādu(s) medus podu(s) es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis Saka, reaģējot uz kāda nelaipnību, naidīgu attieksmi.
Zini (arī ziniet) ko Saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunas biedra uzmanību stāstāmajam.
Zini (arī ziniet) ko Saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunbiedra uzmanību stāstāmajam.
Labi rūkts (lauva) Saka, uzslavējot kāda runu, darbu.
rūdīt Sakarsējot (materiālus) virs kritiskās temperatūras un strauji atdzesējot, palielināt (to) izturību, triecienstingrumu.
degt Sakarst (mitrumā) - par sienu, zaļbarību, nopļautu zāli u. tml.
sakārtoties Sakārtot savu apģērbu, ārieni u. tml.
apkopt Sakārtot un uzturēt tīru un kārtīgu (saimniecību, telpas).
sakopot Sakārtot, sistematizēt (domas, iespaidus u. tml.); pievērst (domas, uzmanību) noteiktam objektam.
pacere Sakņaina, iedobumaina pakraste.
sakoncentrēties Sakoncentrēt savu uzmanību.
nokopt Sakopt (apģērbu).
uzkopties Sakopt sevi, savu apģērbu, parasti mazliet.
sakopties Sakopt sevi, savu apģērbu.
iemēģināt Sākot lietot, pārbaudīt piemērotību, derīgumu. Izmēģināt.
ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus, apģērbu) valkāšanai ērtu.
iemēģināt Sākot veikt (kādu darbību), pārbaudīt veiksmi.
precības Sākotnējais posms senajās laulību slēgšanas tradīcijās.
uzkost Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu).
savilkt Sakrokot, arī sakrunkot (piemēram, audumu, apģērbu).
pievilkt Sakrokot, savilkt (piemēram, apģērbu, tā daļu).
uzņemt Sākt (kustību, darbību), arī darbojoties kāpināt (kā darbības ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par mašīnām, ierīcēm).
uzņemt Sākt (parasti kāda veida, kustību, virzību), arī ejot, skrienot u. tml. virzoties, pārvietojoties kāpināt (ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
uzņemt Sākt (piemēram, darbu), uzņemties (piemēram, pienākumu).
Stāties (arī ķerties) pie darba Sākt darbu.
likties Sākt enerģiski, strauji darīt (kādu darbu).
iemīļot Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam). Iemīlēt (2).
iemīlēt Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu). Pieķerties (kādam).
iemīļot Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā), labprāt nodarboties (ar ko). Pieķerties (kam).
iemīlēt Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā). Pieķerties (kam).
iemīlēt Sākt izjust kā tuvu, nepieciešamu (mākslas nozari, mākslas darbu, tēlu). Sākt izjust simpātijas (pret mākslas darba autoru).
iemīļot Sākt izjust kā tuvu, nepieciešamu (mākslas nozari, mākslas darbu, tēlu). Sākt izjust simpātijas (pret mākslas darba autoru).
sadraudzēties Sākt izjust patiku (pret ko), vajadzību (pēc kā), iegūt prasmi izmantot (ko), sākt bieži lietot (ko).
samīlēties Sākt izjust, parasti ļoti lielu, interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā). Sākt, parasti ļoti, pieķerties (kam).
rasties Sākt izpausties, izraisīties (par slimību).
iepazīties Sākt izprast (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.). Iepazīt (1).
iepazīt Sākt izprast (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.). Iepazīties (2).
mosties Sākt izprast, saprast (nepieciešamo darbību, rīcību, izturēšanos).
startēt Sākt kustību (par transportlīdzekļiem, parasti lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
Uzņemt (retāk uzsākt) gaitu Sākt kustību, virzību.
Uzņemt (retāk uzsākt) gaitu Sākt kustību, virzību.
Uzsākt (biežāk uzņemt) gaitu Sākt kustību, virzību.
Krist atpakaļ Sākt slimot no jauna ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās.
uzņemt Sākt vadīt, pārvaldīt (piemēram, saimniecību).
sēsties Sākt veikt (darbu, darbību), parasti sēdus.
pārņemt Sākt veikt cita vietā (kādu. darbību, funkcijas u. tml.).
piesēsties Sākt veikt darbu, kas darāms sēžot.
startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances noteiktas vietas.
atklāt Sākt, ievadīt (kādu darbību, pasākumu u. tml.).
sakustināt Sākt, parasti pēkšņi, izraisīt kustību (šķidrumā, arī ūdenstilpē); īsu brīdi izraisīt kustību.
notikt Sākties un (parasti pakāpeniski) īstenoties noteiktā veidā (par norisi, darbību).
nolāpīt Salāpīt (kāda) apģērbu daudzās vietās.
saburtot Salasīt, izlasīt par zilbēm, atsevišķi nosaucot katru burtu.
komparatīvisms Salīdzināmā daiļdarbu, daiļliteratūras parādību pētīšana.
Pamata pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi kā neatkarīgu, patstāvīgu, bez salīdzinājuma.
Pamata pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi kā neatkarīgu, patstāvīgu, bez salīdzinājuma.
Pārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir lielāka intensitāte, izpausme nekā pamata pakāpē nosauktajai īpašībai, pazīmei.
Pārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir lielāka intensitāte, izpausme nekā pamata pakāpē nosauktajai īpašībai, pazīmei.
Vispārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
Vispārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
mērīt Salīdzināt kādu lielumu ar noteiktu šī paša lieluma vērtību, kas pieņemta par vienību. Šādā veidā raksturot kvantitatīvi (priekšmetu, parādību u. tml.).
sarunāt Salīgt (kādu darbā, palīgā). Salīgt (darbavietu, darbu).
retināt Salikt (iespiežamo vārdu) tā, lai starp (tā) burtiem būtu lielāks attālums nekā parasti un lai (tas) atšķirtos no pārējā teksta.
bet Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
deputāts Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi.
Darba alga Samaksa par strādnieka vai kalpotāja padarīto darbu.
atalgojums Samaksa, atlīdzība (par darbu) Alga (1).
izpeļņa Samaksa, atlīdzība (par darbu). Alga.
peļņa Samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu.
atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (no atbildības, no soda par nodarīto vai arī no kāda pienākuma).
atlīdzināt Samaksāt (par darbu, pakalpojumu u. tml.).
pārmaksāt Samaksāt vairāk par preces vērtību. Samaksāt vairāk, nekā likumā paredzēts.
atalgot Samaksāt, atlīdzināt (parasti par darbu).
izpušķot Samākslot, izskaistināt (parasti daiļdarbu).
šamanis Samanisma kulta kalpotājs, dziednieks, senču gudrību glabātājs.
tipizēt Samazināt (kā, piemēram, celtņu konstrukciju, tehnoloģisko procesu) daudzveidību, veidojot (to) pēc tipveida paraugiem.
novājināt Samazināt (piemēram, uzticību, ietekmi).
ierēvēt Samazināt buras platību (piemēram, buru satinot).
saīsināt Samazināt skaņu (burtu) skaitu (vārdā, vārdu savienojumā).
nonivelēt Samazināt, arī likvidēt (kā) atšķirības, daudzveidību.
sadeldēt Samazināt, parasti ievērojami, arī likvidēt (piemēram, starpību).
atslogot Samazināt, sašaurināt (uzdevumus), atvieglināt (darbu).
noslīdēt Samazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu).
sarukt Samazināties apjomā, vērienīgumā (par darbību, procesu).
pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību).
sarukt Samazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); samazināties (par kā skaitu, daudzumu, skaitlisko vērtību).
apsīkt Samazināties, izbeigties (par darbību, norisi).
rīkle Samērā dziļš atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
paērts Samērā ērts (parasti par apģērbu, apaviem).
šahta Samērā garš, vertikāls dobums, eja (piemēram, celtnēs, iekārtās, iežos).
pakupls Samērā kupls (par apģērbu, tā daļām).
Daudz kas Samērā liels daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
Daudz kas Samērā liels daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u.tml.).
sultānvistiņa Samērā liels, drukns griežveidīgo kārtas putns (dienvidu zemēs) ar raibu, spilgti krāsainu apspalvojumu.
Maz kas Samērā mazs daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
Maz kas Samērā mazs daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
pasīks Samērā nebūtisks, nenozīmīgs (parasti par mākslas darbu, tā saturu).
starpbrīdis Samērā neilgs laikposma starp divām mācību nodarbībām vai diviem nodarbības atsevišķiem posmiem.
stunda Samērā neilgs laikposms (diennaktī), kas saistīts ar kādu notikumu, darbību, stāvokli, pieņemtu kārtību u. tml.
pasekls Samērā nenozīmīgs, nebūtisks (piemēram, par mākslas darbu), samērā virspusīgs (piemēram, par kā saturu).
subkultūra Samērā patstāvīga garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros.
paplašs Samērā plašs (par platību, telpu).
pabalts Samērā tīrs (parasti par apģērbu).
pagrumbuļains Samērā, arī mazliet grumbuļains.
pastīvs Samērā, arī mazliet neveikls, neizdevies (piemēram, par darbību, notikumu, situāciju).
pakūtrs Samērā, arī mazliet palēnināts, pavājināts (piemēram, par orgānu darbību).
pavaļīgs Samērā, arī mazliet vaļīgs (piemēram, par apģērbu, apaviem, to daļām).
sačunčurot Samudžināt, arī saburzīt. Arī satīstīt, satuntuļot.
sačunčuroties Samudžināties, arī saburzīties. Arī satīstīties. Arī sačervelēties.
salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
patērēt Saņemt (materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
uztvert Saņemt un izzināt priekšmetu un parādību atveidojumu, tiem tieši iedarbojoties uz maņu orgāniem.
Uzkāpt (arī uzmīt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
Uzmīt (arī uzkāpt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
(Uz)mīt (arī (uz)kāpt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
iedzelt Sāpināt, aizvainot (piemēram, par vārdiem, rīcību, skatienu).
aizvainot Sāpināt, sarūgtināt (parasti ar nesmalkjūtīgu rīcību vai vārdiem).
racionālisms Saprātīga attieksme pret īstenību. Saprātīga, uz intelektuālu darbību pamatota rīcība.
Vēss saprāts Saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību.
Vēss saprāts Saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību.
reģistrs Saraksts (parasti oficiāls), kas satur, piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus.
mezgloties Sarežģīties, neveikties (par darbību, norisi).
kamols Sarežģīts (piemēram, jautājumu, parādību) kopums.
režģis Sarežģīts (savstarpēji saistītu parādību, norišu u. tml.) kopums. Jūklis.
mezglojums Sarežģītu parādību, ideju u. tml., parasti ciešs, nedalāms, kopums.
mielasts Sarīkojuma (piemēram, viesību) daļa, kurā tiek pasniegti ēdieni un dzērieni. Ēšana un dzeršana sarīkojumā (piemēram, viesībās).
sacīkstes Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieka spēju pārbaude un salīdzināšana.
sacensība Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana.
cinobrs Sarkans sulfīdu grupas minerāls, kas satur dzīvsudrabu. Dzīvsudraba rūda.
saņemt Sasaistīt, saturēt, arī sašaurināt (piemēram, apģērbu, tā detaļas), piešķirot kādu veidojumu; padarīt kompaktu (piemēram, matu sakārtojumu).
krampjains Sasaistīts, arī samākslots (parasti par mākslas darbu, tā elementiem).
sašņorēt Sasaitēt, sasiet, parasti ar auklu, saiti (apavus, arī apģērbu).
koordinēt Saskaņot (piemēram, darbības, norises, parādības, jēdzienus), pakārtot (tos) citu citam, radīt savstarpēju atbilstību (starp tiem).
drudzis Saslimšana, slimīgs stāvoklis, kas saistīts ar paaugstinātu temperatūru un drebuļiem.
iedzīvoties Saslimt (ar kādu slimību).
Sajukt prātā Saslimt ar psihisku slimību.
Sajukt prātā Saslimt ar psihisku slimību.
sajukt Saslimt ar psihisku slimību.
Iegult (arī iegulties) nāves gultā (arī cisās) Saslimt tā, ka nav cerību izveseļoties.
Iegulties (arī iegult) nāves gultā (arī cisās) Saslimt tā, ka nav cerību izveseļoties.
Iegult (arī iegulties) nāves gultā (arī cisās) Saslimt tā, ka nav cerību izveseļoties.
iegūt Sasniegt (ar darbu, cīņu u. tml. kādu stāvokli, mērķi).
nākt Sasniegt (kādu gatavības pakāpi), iegūt (kādu īpašību) - par augiem, dzīvniekiem.
piedzīvot Sasniegt (piemēram, noteiktu izrāžu, izdevumu skaitu.) - par mākslas darbu.
gūt Sasniegt (psihisku stāvokli, kas saistās, piemēram, ar pozitīvām izjūtām, pozitīvu pārdzīvojumu). Rast (pārliecību, ierosmi u. tml.).
nobeigties Sasniegt beigas (par darbību, procesu). Norisēt beigu posmā līdz galam.
nogatavoties Sasniegt bioloģisko vai lietošanas gatavību (par augiem, to daļām).
nobriest Sasniegt psihes, rakstura, personības, to īpašību augstu attīstības pakāpi (par cilvēku).
samīcīt Saspaidīt, arī saburzīt (ko).
samaidzīt Saspaidīt. Arī saburzīt.
samīcīties Saspaidīties, arī saburzīties.
Uzvilkt loku Saspriegt loka stieni, atvelkot stiegru līdz ar bultu.
Uzvilkt loku Saspriegt loka stieni, atvelkot stiegru līdz ar bultu.
sistole Sasprieguma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko atslābuma fāzei.
atdurties Sastapties, saskarties (ar pretestību, nevēlamu attieksmi u. tml.) un tikt kavētam darbībā, izpausmē.
līnija Sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml. Arī virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
korķis Sastrēgums, aizsprostojums, kas traucē normālu kustību, funkcionēšanu.
čoks Sašaurinājums medību bises stobra galā.
obliterēt Sašaurināt vai noslēgt (dobu orgānu, asinsvadu u. tml.).
ekspresis Satiksmes līdzeklis (vilciens, autobuss, kuģis), kas brauc ar palielinātu ātrumu, parasti bez pieturām vai ar pieturām tikai lielākajās stacijās, ostās.
nemiers Satraukums, uzbudinājums.
uztrūkties Satrūkstoties, arī uzbudinājumā strauji piecelties (kājās, sēdus).
skaņa Satura, formas īpatnību kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā). Arī noskaņa.
smacēt Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta. Šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Arī slāpēt (1).
saņemt Satvert (piemēram, cilvēka apģērba pogu, apkakli, dzīvnieka pavadu), parasti, lai (cilvēku) apturētu, pievērstu (tā) uzmanību u. tml., (dzīvnieku) pieturētu, vadītu.
uztvert Satvert un atsist (volejbola, tenisa u. tml. spēlē bumbas servi, gremdi, piespēli).
taupīt Saudzēt (piemēram, cilvēku, tā ķermeņa daļu, veselību), lai nekaitētu (tai).
saārdīt Savainot, arī sakropļot. Sabojāt (veselību).
saņemt Savākt (piemēram, sienu kaudzē), sasaistīt (piemēram, labību kūļos).
cieņa Savas vērtības, tiesību apziņa. Šīs apziņas izpausme.
nosacītība Savdabība, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam. Tēlainas izteiksmes līdzeklis, kas ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību.
izsauksmes Savienojumā «izsauksmes vārds»: vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai. Interjekcija.
kāpt Savienojumā «kāpt uz augšu»: virzīties gar ķermeni uz augšu (par slikti šūtu, nepiemērotu apģērbu, tā daļām).
kluburu Savienojumā «kluburu kluburiem»: ātrā, neveiklā gaitā. Klumburu klumburiem.
klumburu Savienojumā «klumburu klumburiem»: ātrā, neveiklā gaitā.
klunkuru Savienojumā «klunkuru klunkuriem»: ātrā, neveiklā gaitā. Klumburu klumburiem.
grūšana Savienojumā «lodes grūšana»: sporta disciplīna vieglatlētikā - lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību.
saitīte Savienojumā «mēles saitīte»: gļotādas kroka, kas saista mēles apakšējo virsmu ar mutes dobuma iekšējo sienu.
tik Savienojumā «ne tik», parasti teikumos ar noliegtu verbu: norāda uz darbības, stāvokļa zemu izpausmes pakāpi vai to noliegumu.
tikai Savienojumā «ne tikai - bet arī»: saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
tikai Savienojumā «ne tikai»: norāda uz kā cita iespējamību, pieļāvumu.
tikvien Savienojumā «ne tikvien - bet arī»: saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību. Ne tikai - bet arī.
vien Savienojumā «ne vien - bet arī» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
nominālistisks Savienojumā «nominālistiskā naudas teorija»: buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudai ir tikai valsts noteiktā vērtība un nauda netiek uzskatīta par preci.
ņirgt Savienojumā «ņirgt zobus»: rādīt, atsegt zobus, parasti aiz niknuma.
sadoties Savienojumā «sadoties rokās», «sadoties rokām»: pasniegt viens otram, cits citam roku, parasti atbalstam, arī lai apliecinātu tuvību.
serbhorvātu Savienojumā «serbhorvātu valoda»: slāvu valoda - serbu, horvātu, melnkalniešu, bosniešu valoda.
skaitlis Savienojumā «skaitļa vārds»: vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Šīs vārdšķiras vārds.
dūdas Savienojumā «somu dūdas» vai «soma dūdas» daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
tā Savienojumā «tā kā»: lieto, lai norādītu uz (kā) aptuvenību, pavājinājumu.
tāds Savienojumā «tāds kā»: norāda uz (kā) aptuvenību, pavājinājumu.
tāds Savienojumā «tāds kā». Norāda uz (kā) aptuvenu, pavājinātu līdzību (kam).
uzskate Savienojumā «uzskates līdzeklis»: tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
prese Savienojumā «vēdera prese». Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties, samazinās vēdera dobuma tilpums.
puķīte Savienojumā «zilā puķīte»: zilā vizbulīte.
solīties Savienojumā ar «būt» formām norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību.
omulīgs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē stāvokli, kas izraisa patiku, labu pašsajūtu, labu garastāvokli.
gaišs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar labu apgaismojumu.
laist Savienojumā ar «klajā»: izdot (iespieddarbu). Arī publicēt.
laist Savienojumā ar «klajā»: padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
darbuzņēmums Savienojumā ar «līgums»: līgumsaistības, ar ko viena no pusēm apņemas izpildīt otrai kādu darbu par noteiktu samaksu.
salīgt Savienojumā ar «miers»: panākt savstarpēju vienošanos par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
līgt Savienojumā ar «miers»: savstarpēji vienoties par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
viens Savienojumā ar «no»: kāds no (līdzīgu personu, priekšmetu, parādību u. tml.) skaita, kopas, grupas.
ātrums Savienojumā ar «zibens», «bultas», «vēja» u. tml.: ļoti ātri (piemēram, virzīties).
būt Savienojumā ar darbības vārda nenoteiksmi lieto, lai izteiktu vajadzību.
pa- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds. Savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu.
Tik tikko Savienojumā ar noliegtu verbu norāda, ka nenoliegtā verba nosauktā darbība, stāvoklis ir iespējams, bet tomēr neīstenajās.
Tik tikko Savienojumā ar noliegtu verbu norāda, ka nenoliegtā verba nosauktā darbība, stāvoklis ir iespējams, bet tomēr neīstenajās.
tikko Savienojumā ar noliegtu verbu norāda, ka nenoliegtā verba nosauktā darbība, stāvoklis ir iespējams, bet tomēr neīstenajās.
mūžam Savienojumā ar noliegtu verbu vai ar partikulu «ne»: nekad.
Dienu mūžu Savienojumā ar noliegtu verbu: nekad.
Savu mūžu Savienojumā ar noliegtu verbu: nekad.
Dienu mūžu Savienojumā ar noliegtu verbu: nekad.
pār- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz darbības subjekta kļūdīšanos darbībā.
sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz lielu darbības intensitāti, pilnīgumu, kā arī uz tās norisi ilgākā laikā.
sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz savstarpēju attiecību izveidošanos.
sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz savstarpēju darbību (sazināšanos, saskarsmes veidošanu u. tml.).
sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda, ka darbības subjekts izgatavo sev (ko) lielākā daudzumā, (kā) lielāku daudzumu.
sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda, ka kopīgā darbībā iegūst prasmi šo darbību saskanīgi veikt.
opuss Savienojumā ar skait.: lieto, lai apzīmētu komponista norādīto skaņdarba vai skaņdarbu grupas hronoloģisko secību viņa daiļradē. Arī skaņdarbs.
reiz Savienojumā ar skaitļa vārdu vai skaitļa vārda nozīmē lietotu vārdu: norāda uz darbību, stāvokli kādā kvantitatīvā sistēmā, skaitīšanas secībā.
pus- Savienojumā ar tautību nosaukumiem: norāda, ka tikai vienam no (kāda) vecākiem ir salikteņa otrajā daļā nosauktā tautība.
lēkšus Savienojumā ar verbu «lēkt», «lēkšot» formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lēktin.
steigtin Savienojumā ar verbu «steigties», «steigt» formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu, steigšus (4).
steigšus Savienojumā ar verbu «steigties», «steigt» formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
žēl Savienojumā ar verbu (parasti «būt», «tikt», «tapt», «kļūt») formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
žēl Savienojumā ar verbu (parasti «būt», «tikt», «tapt», «kļūt») formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
aiz- Savienojumā ar verbu norāda darbības attālināšanos vai darbības virzību, kas saistīta ar noteiktu galapunktu, mērķi.
no- Savienojumā ar verbu norāda darbības virzību uz noteiktu mērķi, vietu.
at- Savienojumā ar verbu norāda uz atgriešanos iepriekšējā stāvoklī.
at- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības atkārtošanos.
ap- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības ierobežojumu - uz darbības daļēju, nepilnīgu norisi.
aiz- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības ierobežojumu: darbības sākumu, darbības īslaicīgumu (ar verbu refleksīvajā formā), darbības daļēju norisi.
at- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības iesākumu, aizsākumu.
pa- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības īslaicīgumu, arī uz īslaicīgu pabeigtu darbību.
no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības īslaicīgumu, vienreizējumu, arī pēkšņumu.
pie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības lielāku intensitāti.
pie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības nepilnīgumu, vājinātu intensitāti.
aiz- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības pabeigtību.
ap- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības pabeigtību.
ie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības pabeigtību.
no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības pabeigtību.
pa- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības pabeigtību.
pie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības pilnīgumu.
ie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības sākumu vai īslaicīgumu.
pa- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības vai īpašības pakāpenisku pastiprinājumu.
at- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības veikšanu līdz apnikumam, pārmēram.
no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību (parasti tuvu) gar (ko), garām (kam), retāk pār (ko), pāri (kam).
pa- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību garām (kam), arī gar (ko).
ie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību iekšā (piemēram, telpā, teritorijā, vidē).
no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību lejā, zemē (no kurienes).
no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību nost (no kurienes).
pār- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību pāri (kam), pār (ko).
pie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk.
pār- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību uz citu vietu.
pār- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību uz izejas punktu.
pa- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību zem (kā), arī (kam) apakšā.
tik Savienojumā ar verbu norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes pakāpi.
vairāk Savienojumā ar verbu norāda uz ilgāku, produktīvāku, intensīvāku darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
daudz Savienojumā ar verbu norāda uz ilgu, biežu, intensīvu darbību.
pie- Savienojumā ar verbu norāda uz kā daudzuma papildināšanu.
pa- Savienojumā ar verbu norāda uz neilgu, arī maz rezultatīvu, vājinātas intensitātes darbību.
maz Savienojumā ar verbu norāda uz neilgu, neproduktīvu, arī neintensīvu darbību, procesu.
ne- Savienojumā ar verbu norāda uz pamatvārdā nosauktās darbības vai stāvokļa noliegumu.
aiz- Savienojumā ar verbu norāda uz pārspēšanu kādā darbībā.
padaudz Savienojumā ar verbu norāda uz samērā ilgu, biežu, intensīvu darbību.
pa- Savienojumā ar verbu norāda uz telpā ierobežotu darbības virzību.
visvairāk Savienojumā ar verbu norāda uz visilgāko, visproduktīvāko, visintensīvāko darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība aptver visu attālumu, ceļa gabalu.
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība aptver visu darbības objekta vai darbības subjekta virsmu vai tās lielāko daļu.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība aptver visu darbības objektu.
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība aptver visu laikposmu.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība netiek turpināta, tiek izbeigta, neturpinās, izbeidzas.
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu intensīvi (parasti līdz tās subjekta vai objekta nogurumam) vai ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu intensīvi un aptver darbības subjektu vai darbības objektu pilnīgi.
ap- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība notiek kam apkārt.
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ar darbības objektu vai darbības subjektu (piemēram, ar to virsmām) notiek kāda pārmaiņa.
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā kāds zaudē dzīvību vai kas tiek iznīcināts, izpostīts.
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko iegūst.
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko izgatavo, izveido.
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko izlieto, patērē.
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko nolieto, kas nolietajās vai ko ievaino.
at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, lai ko ietvertu, apņemtu.
ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris daļēji.
pa- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris daļēji.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris, sasniedzot ļoti, arī pārāk augstu pakāpi, intensitāti.
at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība vērsta atpakaļ (virzienā uz izejas punktu vai uz aizmuguri).
ļoti Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas pastiprināti spēcīgi, intensīvi.
pārāk Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas tik pastiprināti, tik intensīvi, ka ir nevēlams, nepiemērots, traucējošs.
ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības gaiļa tiek iegūta zināma veiklība, prasme.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekta vai darbības subjekta virsma tiek klāta (ar ko).
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko).
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts tiek pārspēts.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts tiek pārspēts.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts vai darbības subjekts tiek novietots, novietojas pāri (kam), pār (ko).
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā darbības objekta vai darbības subjekta visa virsma vai tās lielākā daļa kļūst netīra, arī slapja.
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas atdalās vai tiek atdalīts nost.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas iegūst citu veidu, kvalitāti, kļūst par ko citu.
ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas izveidojas, top (piemēram, kādā priekšmetā, virsmā).
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas no iekšpuses pārklājas (ar ko).
at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek attālināts, atšķirts (atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā).
ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts derīgs kādam nolūkam.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts ļoti netīrs, tiek ļoti notraipīts.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek pielāgojot izveidots vēlamajā formā.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek piepildīts, piepildās.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek pilnīgi vai daļēji pārklāts, pārklājas (ar ko).
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek sadalīts, sadalās divos gabalos, divās daļās.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā ko iegūst, pagatavo lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā rodas caurums, bojājums.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā rodas ievainojums.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā skaņa, gaisma, smarža u. tml. izplatās, tiek izplatīta viscaur telpā, apkārtnē, vidē.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības subjekts kādā vietā, apstākļos aizvada visu laikposmu.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības subjekts papildina iepriekšējo tekstu.
ap- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbību veic vairāki vai visi, vai arī, ka darbība aptver daudzus objektus.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka kas tiek ēsts vai dzerts pie kā klāt.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka kas tiek pievienots, pievienojas pie kā, kam klāt.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka kas tiek saistīts, saistās pie kā, kam klāt.
at- Savienojumā ar verbu norāda, ka kustība vērsta šurp (uz runātāja vai pieminētā objekta pusi).
ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka tiek ierosināts kādas darbības, stāvokļa sākums.
aiz- Savienojumā ar verbu norāda, ka verba izteiktās darbības rezultātā tiek radīts kāds šķērslis.
pie- Savienojumā ar verbu un kopā ar «ko nu», «ko tur» lieto, lai norādītu, ka nav vērts ko darīt, ka ar to neko nepanāks.
pār- Savienojumā ar verbu, kas ir atvasināts no lietvārda, norāda, ka (kas) kļūst par lietvārdā nosaukto.
pa- Savienojumā ar verbu, kas parasti saistīts ar «varēt», «spēt»: norāda uz subjekta spēju veikt darbību.
ņemties Savienojumā ar verbu: izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
iz- Savienojumā arī refleksīvu verbu norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, intensīvi, vairākkārt.
bet Savienojumos «..- bet», «nevis - bet» sevišķi izceļ ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem nosaukto parādību pretstatu.
bet Savienojumos «..vien - bet arī», «..tikai - bet arī», «..tikvien - bet arī» vieno vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz saistījuma iespējamību.
ar Savienojumos «kopā ar», «līdz ar»: norāda uz darītāju savstarpējo saistību.
transmisija Savienojumos «mantošanas transmisija», «mantojuma transmisija»: mantošanas tiesību pāreja uz tādas personas mantiniekiem, kura ir mirusi pirms mantojuma atklāšanas.
ne Savienojumos «ne vien - bet arī», «ne tikai, - bet arī», «ne tikvien - bet arī» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
sālsstabs Savienojumos «pārvērsties sālsstabā», «pārvērsties par sālsstabu»: kļūt nekustīgam (parasti aiz bailēm, pārsteiguma).
sniegt Savienojumos «sniegt palīdzību», «sniegt atbalstu» u. tml.: palīdzēt, atbalstīt.
viens Savienojumos «viens otru», «viens pēc otra», «viens pār otru», «viens par otru», «viens pie otra» u. tml.: lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
otrais Savienojumos «viens pēc otra», «viens pār otru», «viens par otru», «viens pie otra» u. tml. Lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
sakabināt Savienot ar sakabes (1) palīdzību.
sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
līkopi Savstarpēja vienošanās par tirdzniecisku darījumu vai kādu saistību uzņemšanos un cienasts, mielasts par godu šādam darījumam, saistībām.
konfigurācija Savstarpējais (kā) izvietojums, kārtojums. Savstarpējo (kā) attiecību kopums.
sazināties Savstarpēji apmainīties ar informāciju, savstarpēji reaģēt vienam uz otra, citam uz cita darbību, stāvokli (piemēram, par cilvēkiem, dzīvniekiem, ierīcēm).
apmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību.
pārmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību. Apmainīties (2).
mīt Savstarpēji atbildēt, reaģēt uz darbību ar atbilstošu pretdarbību.
saderināties Savstarpēji iepriekšēji solīties, vienoties noslēgt laulību. Iesniegt laulību reģistrācijas pieteikumu.
Ģeogrāfiska ainava Savstarpēji saistītu dabas parādību komplekss noteiktā Zemes virsas daļā.
cikls Savstarpēji saistītu parādību komplekss.
vija Savstarpēji saistītu parādību, norišu, faktu u. tml. virkne. Arī secīgu, parasti savstarpēji saistītu, laikposmu virknējums.
gamma Savstarpēji saistītu priekšmetu, parādību virkne, kopums.
Temperatūras (mērīšanas) skala Savstarpēji salīdzināmu temperatūras vērtību sistēma (piemēram, Celsija skala, Kelvina jeb absolūtās temperatūras skala).
Līgt (arī derēt) mieru Savstarpēji vienoties par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
telekss Savstarpējie sakari, ko realizē ar telegrāfa tīkla palīdzību.
stāvoklis Savstarpējo (vielas) daļiņu telpisko attiecību, mijiedarbību kopums, kas nosaka (tās) fizikālās vai ķīmiskās īpašības (parasti kādā laikposmā).
saderināšanās Savstarpējs iepriekšējs solījums, savstarpēja iepriekšēja vienošanās noslēgt laulību. Laulību reģistrācijas pieteikuma iesniegšana. Ar šādu solījumu, vienošanos saistītās svinības.
saite Savstarpēju (parasti tuvu, vienojošu) attiecību kopums. Saistība (2), saikne.
piebraukt Savtīgā nolūkā tuvoties (kādam), piemēram, ar liekuļotu laipnību, uzmanību.
pārdot Savtīgos nolūkos (parasti par materiāliem labumiem) atteikties no saviem morāles principiem, nodot (draugus, līdzcilvēkus).
pārdoties Savtīgos nolūkos (parasti par materiāliem labumiem) nodot draugus, līdzcilvēkus, pāriet pretinieka pusē.
Sevis pēc Savu dabisko vajadzību pēc.
onānisms Savu dzimumorgānu kairināšana, lai izraisītu erotisku uzbudinājumu un dzimumtieksmes apmierinājumu.
reakcija Savu laiku nodzīvojušo valdošo šķiru cīņa pret sabiedrības progresu. Cenšanās atjaunot veco, savu laiku nodzīvojušo kārtību.
Medību (arī medījamie) dzīvnieki Savvaļas dzīvnieki, kurus pēc medību noteikumiem un tradīcijām drīkst medīt.
Medījamie (arī medību) dzīvnieki Savvaļas dzīvnieki, kurus pēc medību noteikumiem un tradīcijām drīkst medīt.
stakle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem). Divžuburains zars, stumbrs.
žākle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem). Divžuburu zars, stumbrs. Arī šādi izveidots koka priekšmets. Stakle (1).
piezīmēt Sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu, kladi).
hierarhija Secīga (jēdzienu, arī parādību) pakļautība (kādā sistēmā).
norise Secīga (kā) stāvokļu, stadiju maiņa. Īpašību, pazīmju kopums šādā maiņā.
pēctecība Secīga saistība ar ko iepriekšēju (piemēram, mācību procesā). Arī pakāpenība.
pavediens Secīgs (kā, piemēram, darbības, parādības) sastāvdaļu kopums. Secīga (kā, piemēram, darbību, parādību) virkne.
sērija Secīgs (piemēram, darbību, notikumu, parādību) kopums, virkne.
apraksts Secīgs (priekšmeta vai parādības atsevišķu elementu un īpašību vai kāda procesa norises) attēlojums.
process Secīgu darbību kopums noteikta mērķa sasniegšanai.
procedūra Secīgu darbību, pasākumu kopums. Arī darbība, pasākums.
pārliecināties Secināt (ko), piemēram, pēc parādību norises, notikumu gaitas, pieredzes.
izsecināt Secinot noskaidrot (laktu, likumsakarību u. tml.).
seismogramma Seismisko viļņu radīto grunts svārstību pieraksts ar seismogrāfu.
piesēja Sēja, ko veic papildus, lai atjaunotu pamatsējas normālu biezību.
Gara seja Sejas izteiksme, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
Gara seja Sejas izteiksme, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
mīmika Sejas muskuļu kustību kopums, kas atspoguļo psihiskos stāvokļus, norises.
nosēt Sējot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
cirknis Sēklotnes dobums vai tā daļa (augam).
jarovizācija Sēklu pirmssējas sagatavošana īpašos mākslīgos apstākļos, lai paātrinātu augu attīstību un palielinātu ražību.
atbalstīt Sekmēt (ar aktīvu darbību kādas ieceres, pasākuma realizēšanu).
balstīt Sekmēt (ar aktīvu darbību kādas ieceres, pasākuma realizēšanu).
vest Sekmēt (kā, kāda) gaitu, virzību.
šķirties Sekmēties, veikties (parasti par darbu, darbību).
Gala atzīme Sekmju kopvērtējums kādā mācību priekšmetā.
atzīme Sekmju novērtējums (mācību iestādēs), kas izteikts cipara vai vārdiska formulējuma veidā.
Ārējā sekrēcija Sekrēcija, kurā sekrēts izdalās orgāna dobumā vai uz organisma virsmas.
privātsekretārs Sekretārs, kas kārto kādas personas privāto korespondenci, lietvedību, izpilda sevišķus uzdevumus.
modalitāte Semantikas, arī gramatikas kategorija, kas atspoguļo izteikuma nozīmību, mērķi, attieksmi pret īstenību.
specseminārs Seminārs, kuru iekļauj mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
tabulatūra Sena mūzikas skaņu rakstības sistēma ar burtiem vai cipariem. Skaņdarbs, kas ir pierakstīts šādā sistēmā.
monohords Senajā Grieķijā - vienstīgas mērinstruments skaņas īpašību pētīšanai.
pretors Senajā Romā - amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību. Arī provinces pārvaldnieks.
cenzors Senajā Romā - vēlēta amatpersona, kas pārzināja pilsoņu īpašuma novērtēšanu tā aplikšanai ar nodokļiem, uzraudzīja pilsoņu dzīves veidu un pārbaudīja viņu politisko uzticamību.
pirmsvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
priekšvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību. Pirmsvēsture (1).
arēna Senās Romas amfiteātra vidus daļa, sacensību laukums.
trifele Sēne ar bumbuļveida augļķermeni, kas attīstās augsnē.
pūpēdis Sēne ar lodveida vai bumbierveida augļķermeni.
Stobriņu sēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida vai bišu šūnām līdzīgi iedibumi, kuros veidojas sporas.
eleāti Sengrieķu filozofi, kuri izvirzīja mācību par esamības nemainīgumu.
kosmoloģija Sengrieķu filozofijā - mācība par dabu.
nektārs Sengrieķu mitoloģijā - dievu dzēriens, kas piešķir tiem mūžīgu jaunību un skaistumu.
haoss Sengrieķu mitoloģijā - pasaules un dievību pirmsākums.
vaidelotis Seno latviešu dziesminieks. Arī burtnieks (2).
Veļu kults Seno latviešu rituāli (piemēram, mielasta rīkošana veļiem rudenī rijās, pirtīs u. c., ziedojumu nešana uz kapsētām), lai iegūtu veļu labvēlību.
šengs Sens ķīniešu mūzikas pūšaminstruments, kas sastāv no 13-24, parasti bambuka, stabulēm, kurām gaisu pievada no kopēja rezervuāra.
salds Sentimentāls (parasti par skaņdarbu, tā sastāvdaļu). Arī lirisks.
rumpucis Sēņu dzimta, pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā.
vēderplēve Serozs apvalks, kas klāj vēdera dobuma sienas un iekšējos orgānus.
alauns Sērskābes dubultsāls, kas satur vienvērtīga un trīsvērtīga metāla jonus.
Ievirzes sesija Sesija, kurā neklātienes nodaļu studenti saņem norādījumus turpmākajam mācību darbam.
Ievirzes sesija Sesija, kurā neklātienes nodaļu studenti saņem norādījumus turpmākajam mācību darbam.
skrejsēža Sēža ar spraugu starp urbumu un vārpstu.
sasēdēt Sēžot (uz kā), saburzīt (to).
Baru siet Siet viena vāla labību.
Baru siet Siet viena vāla labību.
Sieviešu kustība Sieviešu cīņa par līdztiesību ar vīriešiem saimnieciskajā, sabiedriski politiskajā un kultūras dzīvē.
sufražisms Sieviešu idejiskā kustība, kura radās Anglijā 19. gadsimta 2. pusē un kuras mērķis ir panākt vēlēšanu tiesību vienlīdzību ar vīriešiem.
nedēļniece Sieviete pēcdzemdību periodā.
kompanjons Sieviete, kas buržuāziskajā sabiedrībā tiek algota turīgu sieviešu pavadīšanai, laika kavēšanai.
krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
namamāte Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē.
saimniece Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē. Arī sieviete, kas uzņem viesus (parasti savā mājā). Namamāte.
mājsaimniece Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē. Sieviete, kas strādā algotu darbu mājsaimniecībā.
Modes dāma Sieviete, kas pievērš pārspīlētu uzmanību savam apģērbam.
Modes dāma Sieviete, kas pievērš pārspīlētu uzmanību savam apģērbam.
vecmeita Sieviete, kuras vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kura nav apprecējusies.
stopsignāls Signāls (parasti sarkana gaisma luksoforā, semalorā u. tml.), kas aizliedz transportlīdzekļu kustību.
burzguļi Sīkas šļakatas, putas, burbuļi (ūdenī).
meņševiks Sīkburžuāziska reformistiska partija, ko izveidoja meņševisma piekritēji pēc Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 2. kongresa (1903. gadā).
maoisms Sīkburžuāziski nacionālistiska kustība Ķīnas Komunistiskajā partijā. Šīs kustības uzskatu kopums.
sindikālisms Sīkburžuāzisks oportūnistisks novirziens strādnieku kustībā, kurš noliedz politiskās cīņas nepieciešamību, tās vietā atzīstot arodbiedrību organizētu apvērsumu, lai valsts vietā liktu sindikātu federāciju.
anarhosindikālisms Sīkburžuāzisks oportūnistisks politisks novirziens arodbiedrībās, kas ideoloģiski un politiski ir anarhisma ietekmē.
ķerveļains Sīki grubuļains, negluds.
rumpuļains Sīki grubuļains.
Dot norēķinu Sīki informēt (kādu par savu rīcību, darbību u. tml.).
Dot norēķinu Sīki izstāstīt (kādam par savu rīcību, darbību u. tml.).
zosāda Sīki konusveida mezgliņi ādā (no aukstuma vai nervu uzbudinājuma).
ievilkt Sīki sakrokot, savilkt (piemēram, apģērbu, tā daļu).
birģeris Sīkpilsonis, mietpilsonis. Arī pilsētas buržujs.
pora Sīks caurums, dobums, sīka sprauga (vielā, masā, materiālā u. tml.).
dzensiksna Siksna, kas pārnes kustību no enerģijas avota dzenskriemeļa uz piedzīto skriemeli.
Kapājamā sile Sile, kurā kapājot sasmalcina dzīvnieku barību.
Tējas sēne Simbiotiska mikroorganismu (rauga sēņu, etiķskābes baktēriju) kopa, kas saldinātā tējā veido recekļainas plēves un no kā Iegūst saldskābu dzērienu.
nozīme Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kādas organizācijas biedriem, lai apliecinātu piederību pie tās, vai ar ko apbalvo par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kādas organizācijas biedriem, lai apliecinātu piederību pie tās, vai ar ko apbalvo par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē. Nozīme [2] (1).
sīpols Sīpolu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem).
Dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties. Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
Dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties. Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
aplaudēt Sist plaukstas, lai paustu atzinību, sajūsmu, uzmudinājumu u. tml.
Dauzīt bumbu Sist, spert pa bumbu (spēlējot).
mehānisms Sistēma (parasti kāda darba, kādu darbību veikšanai).
aprakstīt Sistemātiski izklāstīt (to, kas konstatēts, noskaidrots par kādu priekšmetu vai parādību).
sekot Sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piemēram, ar kādu kolektīvu).
pašaudzināšana Sistemātisku darbību kopums, kura mērķis ir savas personības pilnveidošana.
kodekss Sistematizēts jaunizdotu likumu krājums kādā tiesību nozarē.
smešs Sitiens, ar ko raida pāri galvai lidojošu bumbu uz leju pretinieka laukumā.
izsist Sitot (kādu), novērst (kādu īpašību). Sitot (kādu), panākt rezultātu.
izkalt Sitot ar knābi, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.) - par putniem.
spert Sitot ar strauju kājas kustību, virzīt (ko).
uzsist Sitot izveidot (kur) caurumu, robu u. tml.
izsist Sitot, ar sitienu izveidot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
pirmsvēsture Situācija, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piemēram, notikumu).
priekšvēsture Situācija, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piemēram, notikumu). Pirmsvēsture (2).
neitralizācija Skābo un bāzisko savienojumu savstarpēja reakcija, kuras rezultātā rodas sāļi un zūd kā skābās, tā bāziskās īpašības. Skābes īpašību iznīcināšana ar sārmiem vai sārma īpašību iznīcināšana ar skābēm.
taisnoties Skaidrot savu rīcību, izturēšanos (parasti, norādot uz to cēloņiem), aizstāvēt sevi (ar kādiem pamatojumiem, pierādījumiem, u. tml.).
indekss Skaitlis vai burts, kas pierakstīts matemātiskam simbolam (parasti labajā pusē apakšā), lai atšķirtu viendabīgus matemātiskus objektus citu no cita.
pārnesumskaitlis Skaitlis, kas izsaka dzenošā un dzenamā elementa ātrumu attiecību.
purvainība Skaitlis, kas procentos izsaka purvu platību attiecībā pret visu kādas teritorijas platību.
determinants Skaitlis, ko iegūst, saskaitot noteiktā kārtībā izveidotus kvadrātiskas tabulas skaitļu reizinājumus.
koeficients Skaitliskais reizinātājs burtu izteiksmē. Zināmais reizinātājs pie nezināmā. Pastāvīgais reizinātājs pie mainīga lieluma.
skala Skaitlisko vērtību sistēma (kā) lieluma, arī attiecību raksturošanai.
oktānskaitlis Skaitlisks rādītājs, kas raksturo degvielas stabilitāti pret detonāciju iekšdedzes karburatoru motoros.
Pamata skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas ir abstrakta skaitļa vai priekšmetu un parādību skaita nosaukums.
Kārtas skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas norāda kārtību, kādā priekšmeti atrodas īstenībā vai arī seko cits citam, priekšmetus minot vai skaitot.
Kārtas skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas norāda kārtību, kādā priekšmeti atrodas.
saskaitļot Skaitļojot iegūt (kā) skaitlisko vērtību. Arī izskaitļot.
aritmometrs Skaitļošanas mašīna aritmētisko darbību izpildei.
ieskaldīt Skaldot, cērtot ar cirvi, radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, zīmi).
padauzīt Skaļi (parasti nemākulīgi) paspēlēt (piemēram, klavieres, bungas).
dauzīt Skaļi (parasti nemākulīgi) spēlēt (piemēram, klavieres, bungas).
kliegt Skaļi paust neapmierinātību, protestēt.
noskaņa Skanējuma īpatnības, skaņas īpašību kopums.
plūdenis Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piemēram, 1, ļ, r).
Laringāla skaņa Skaņa, ko artikulē balsenes dobumā.
kompozīcija Skaņdarba sacerēšanas teorija. Attiecīgais mācību priekšmets.
komponists Skaņdarba sacerētājs. Cilvēks, kas nodarbojas ar skaņdarbu sacerēšanu.
lirika Skaņdarbu grupa, kuros pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi. Šādu elementu kopums (skaņdarbā).
koncertrepertuārs Skaņdarbu kopums, kas rakstīti kādam mūzikas instrumentam.
mūzika Skaņdarbu kopums. Arī skaņdarbs.
antoloģija Skaņdarbu krājums.
koncertprogramma Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu (1).
koncertrepertuārs Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu vai kas ietilpst mākslinieka, mākslinieku kolektīva repertuārā.
nazalizācija Skaņu izruna, gaisam plūstot caur deguna dobumu.
skabargainība Skarbums, dzēlīgums.
glaust Skarot ar slīdošu (parasti rokas) kustību, panākt, ka kļūst gluds, līdzens.
ņemt Skart (ar kādu darbību), apstrādāt, arī veikt (ko).
skūpstīt Skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.
taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos. Būt tādam, ar kuru skar (ko) šādā veidā (par ķermeņa daļām).
lūkoties Skatoties vērot (notikumu, darbību).
varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
opermāksla Skatuves mākslas veids, kura darbu saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos.
drāma Skatuves mākslas veids, kurā izmanto šī daiļliteratūras veida darbus.
paraugskola Skola, kas ir paraugs citām skolām mācību un audzināšanas darbā. Priekšzīmīga skola.
Skolas mācību pārzinis Skolas direktora vietnieks mācību darbā.
Skolas mācību pārzinis Skolas direktora vietnieks mācību darbā.
Skolas mācību pārzinis Skolas direktora vietnieks mācību darbā.
paraugskolēns Skolēns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem. Priekšzīmīgs skolēns.
Pagarinātās dienas grupa, arī pagarinātas darba dienas klase Skolēnu grupa, kura sagatavo uzdoto mācību vielu skolā skolotāja uzraudzībā pēc mācību stundām.
pēcstundnieks Skolnieks, kas ir atstāts (skolā) pēc mācību stundām.
cinga Skorbuts.
izskrāpēt Skrāpējot radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu).
renkulis Skrots (medību ieročiem), kuras diametrs ir lielāks par 5,5 milimetriem.
skurbulis Skurbums (1).
skurba Skurbums (1). Reiba (1).
skurbulis Skurbums (2).
skurba Skurbums (2). Reiba (2).
žulgans Slapjš (piemēram, par apģērbu, apaviem).
slaucīties Slaucīt (2) sevi, sava ķermeņa daļas, savu apģērbu.
pieslaucīt Slaukot (grīdu), novērst (tajā) netīrību, nekārtību (parasti nelielu).
šleperis Slēdzene, kuras bulta ir savienota ar atsperi un slēdz automātiski. Aizkritņa slēdzene.
analoģija Slēdziena forma, kurā no divu priekšmetu vienu pazīmju līdzības izdara secinājumu par šo priekšmetu citu pazīmju līdzību.
precēt Slēgt (ar kādu) laulību.
kolēģija Slēgta mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā, Rietumeiropā).
spiegošana Slepena informācijas vākšana, piemēram, par cilvēka, organizācijas darbību, parasti politiskiem, valsts drošības vai ekonomiskiem mērķiem.
mafija Slepena noziedznieku organizācija, kas buržuāzijas interesēs rīko teroristiskus aktus pret progresīvām organizācijām un to darbiniekiem, nodarbojas ar izspiešanu.
(Uz)likt ragus Slepeni (pie)vilt, (pie)krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
Uzlikt ragus Slepeni pievilt, piekrāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
spiegot Slepeni vākt informāciju, piemēram, par cilvēka, organizācijas darbību, parasti politiskiem, valsts drošības vai ekonomiskiem mērķiem.
Likt ragus Slepeni vilt, krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
inkognito Slepeni, neatklājot savu vārdu un personību, paliekot nezināmam.
inkognito Slepenība (attiecībā uz vārdu, personību), nepazīstamība.
rozenkreicieši Slepenu, (galvenokārt reliģiski mistisku) biedrību locekļi (17. un 18. gadsimtā, piemēram, Vācijā, Krievijā, Holandē).
Mazgāt rokas nevainībā Slēpi savu vainu, līdzdalību. Izlikties, ka nav vainīgs.
Slēpties zem maskas Slēpt savu īsto būtību.
Staigāt maskā Slēpt savu īsto būtību.
Valkāt masku Slēpt savu īsto būtību.
Mazgāt rokas nevainībā Slēpt savu vainu, līdzdalību. Izlikties, ka nav vainīgs.
Mazgāt rokas nevainībā Slēpt savu vainu, līdzdalību. Izlikties, ka nav vainīgs.
sērfs Slīddēlis bez burām (Klusajā okeānā), ar kuru pārvietojas, izmantojot viļņus. Sērfings.
sērfings Slīddēlis bez burām (Klusajā okeānā), ar kuru pārvietojas, izmantojot viļņus. Sērfs.
uzrauties Slīdot uzvirzīties augstāk par paredzēto, pieņemamo stāvokli (par apģērbu, drānu u. tml.).
sliktums Slikta pašsajūta. Nelabums.
čīgāt Slikti atskaņot (skaņdarbu).
nočīgāt Slikti, arī apnicīgi nospēlēt (skaņdarbu, parasti ar lociņinstrumentu).
kariess Slimība - zoba cieto audu pakāpeniska bojā eja, kam seko dobuma veidošanās.
guļa Slimība (parasti smaga, saistīta ar nepieciešamību atrasties guļus stāvoklī).
pavadslimība Slimība, kas norisinās vienlaikus ar pamatslimību.
tetānija Slimība, kurai ir raksturīgi toniski krampji, pastiprināti uzbudināta nervu sistēma.
diagnostika Slimības noteikšana pēc raksturīgajām pazīmēm. Zinātne par slimību pazīmēm un diagnožu noteikšanu.
sanācija Slimības vai slimību perēkļa novēršana (parasti mutes dobumā).
terapija Slimību ārstēšana (parasti bez ķirurģiskām metodēm).
serumdiagnostika Slimību diagnosticēšana, ar seroloģiskām reakcijām konstatējot specifiskas antivielas organisma šķidrumos.
Bakterioloģiskais (arī bioloģiskais, toksiskais) ierocis Slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
Bioloģiskais ierocis Slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus. Bakterioloģiskais ierocis.
Bakterioloģiskais ierocis Slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus. Bioloģiskais ierocis.
Toksiskais (arī bakterioloģiskais, bioloģiskais) ierocis Slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus.
patoģeogrāfija Slimību izpausme atkarībā no darba, sadzīves un uzturēs apstākļiem, kurus nosaka ģeogrāfiskie faktori
rentgendiagnostika Slimību noteikšana ar rentgenoloģiskām izmeklēšanas metodēm.
nemierīgs Slimīgi uzbudināts, satraukts (piemēram, aiz sāpēm).
Saules dūriens Slimīgs organisma stāvoklis, kuru izraisa ilgstoša saules staru iedarbība un kuram raksturīgas stipras galvassāpes un nelabums.
Saules dūriens Slimīgs organisma stāvoklis, kuru izraisa ilgstoša saules staru iedarbība un kuram raksturīgas stipras galvassāpes un nelabums.
Siltuma dūriens Slimīgs organisma stāvoklis, kuru izraisa ķermeņa pārkāršana un kuram raksturīgas galvassāpes, paaugstināta temperatūra un nelabums.
neiropātija Slimīgs stāvoklis, ko izraisa pastiprināta iedzimta veģetatīvās nervu sistēmas uzbudināmība.
septicēmija Slimīgs stāvoklis, ko izraisa patogēnu mikrobu un to toksīnu iekļūšana asinīs.
Klīniskā slimnīca Slimnīca, kurā ārstēšana ir saistīta ar medicīnas institūtu mācību un zinātnisko darbību.
izsvīst Slimniekam sviedrējoties, izbeigties (par slimību).
Slimot ar sirdi Slimot ar sirds slimību.
klīvers Slīpa trīsstūra bura, ko uzvelk fokmasta priekšā.
kursīvs Slīps (uz labo pusi) tipogrāfisks raksts. Slīps (uz labo pusi) burts.
ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā, kura izraisa plānprātību. Patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šādas smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā.
ciest Smagi izjust, pārdzīvot sabiedriskus spaidus, vardarbību u. tml.
vienkāršs Smags, arī vienmuļš, arī tāds, kas neprasa speciālu sagatavotību (par, parasti fizisku, darbu).
smīns Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
vīpsna Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko. Smīns.
kost Smalcināt ar zobiem (barību).
košļāt Smalcināt ar zobiem, jaukt ar siekalām (barību) mutē, gatavojot (to) rīšanai.
filcs Smalks un biezs, uzkārsts augstākā labuma audums.
balstīt Sniegt (piemēram, morālu, materiālu) palīdzību.
reklamēt Sniegt interesantā, saistošā formā informāciju ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml.
rekomendēt Sniegt padomu, norādījumu, pamācību (kādai darbībai).
ķert Sniegties (līdz kādai vietai) - par zemes platību.
sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas. Cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
mikroklimats Sociālās vides apstākļu, savstarpējo attiecību kopums (piemēram, kolektīvā).
kaujinieks Sociāldemokrātu partijas biedrs, kas 1905.-1907. gada revolūcijas laikā lielākajās Latvijas pilsētās aktīvi piedalījās bruņotā cīņā pret cara patvaldību.
mezalianse Sociāli nevienlīdzīga laulība, ko buržuāziskajā, aristokrātiskajā sabiedrībā uzskata par neatbilstošu normām.
Ražīgais darbs Sociālismā - darbs, kura rezultāts ir materiālie labumi (ražošanas līdzekļi, patēriņa priekšmeti, arī sabiedrības kopprodukts, nacionālais ienākums).
Individuālie zemnieki Sociālisma celtniecības periodā - zemnieki, kas ar saviem ražošanas līdzekļiem un personisko darbu apstrādā zemi, ko valsts tiem nodevusi lietošanā bez maksas.
Darba tiesības Sociālistiska tiesību nozare (normu kopums), kas PSRS un citās sociālistiskajās valstīs regulē strādnieku un kalpotāju darba attiecības ar uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām un pilsoņiem, kā arī dažas citas ar tām tieši saistītas sabiedriskās attiecības.
banka Sociālistiskajās valstīs - valsts kredīta iestāde, kas koncentrē brīvos naudas līdzekļus, kreditē un finansē uzņēmumus, organizē naudas norēķinus un maksājumus tautas saimniecībā, regulē naudas apgrozību.
Tautas kontrole Sociālistiskās kontroles veids, kad plašas darbaļaužu masas, darba vietās ievēlot savus pārstāvjus, kontrolē ekonomisko, saimniecisko un kultūras celtniecību un piedalās valsts pārvaldē.
Komunistiskā darba kustība Sociālistiskās sacensības forma, kas raksturīga plašas komunisma celtniecības periodam; sacensība par komunistisku attieksmi pret darbu.
Komunistiskā darba kustība Sociālistiskās sacensības forma, kas raksturīga plašas komunisma celtniecības periodam: sacensība par komunistisku attieksmi pret darbu.
Komunistiskā darba kustība Sociālistiskās sacensības forma, kas raksturīga plašas komunisma celtniecības periodam: sacensība par komunistisku attieksmi pret darbu.
vēsturiskums Sociālo parādību pētīšanas un izpratnes princips, kas akcentē vēsturisko determināciju.
Sieviešu jautājums Sociālo problēmu kopums, kas saistīts ar sievietes stāvokli sabiedrībā un ģimenē, mātes un bērna aizsardzību, sievietes atbrīvošanu no apspiestības.
stāvoklis Sociālu apstākļu, attiecību kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēka) izturēšanos, rīcību (parasti kādā laikposmā).
sociāldarvinisms Socioloģiska teorija, kas sabiedrības dzīves attīstību skaidro ar bioloģiskiem attīstības faktoriem - dabisko izlasi un cīņu par eksistenci.
Melnā sotņa Soda ekspedīcija (1905.-1907. gada revolūcijas laikā). Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot progresīvus sabiedriskos un politiskos darbiniekus, tīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
pārmācīt Sodīt (kādu, parasti sitot, perot), lai panāktu, ka (tas) maina savu izturēšanos, rīcību.
Politiskā nāve Sods - visu politisko un pilsoņa tiesību atņemšana.
Politiskā nāve Sods - visu politisko un pilsoņa tiesību atņemšana.
līgumsods Sods par līgumsaistību neizpildi.
lunātisms Somnambulisms.
mēnessērdzība Somnambulisms.
maidzīt Spaidīt, mīcīt. Arī burzīt.
Viengrambas (arī divgrambu, trīsgrambu) spēkrati Spākrati, kas pārvietojoties atstāj vienu grambu (divas grambas, trīs grambas).
dispansers Speciāla ārstniecības un profilakses iestāde, kas nodrošina noteikta veida slimību ārstēšanu un profilaksi.
patentpakalpojums Speciāla dienesta veikts darbs, kas ir saistīts ar tehnisko risinājumu novitātes ekspertīzi, patenttiesību pārbaudi, metodiskās palīdzības sniegšanu izgudrojumu pieteikumu noformēšanā.
vārti Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.
monopolcena Speciāla tirgus cena, kas parasti ir augstāka par preces vērtību un nodrošina monopolam virspeļņas ieguvi.
Lopkopības pārraugs Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās). Kontrolasistents.
Lopkopības pārraugs Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās). Kontrolasistents.
kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās). Lopkopības pārraugs.
konservēt Speciāli gatavot (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus, barību).
depo Speciāli iekārtota ēka, teritorija lokomotīvju, dzelzceļa vagonu, tramvaju vagonu, trolejbusu novietošanai un to kārtējam remontam.
laboratorija Speciāli iekārtota telpa (mācību iestādē) eksperimentiem mācību priekšmetos.
redaktors Speciālists (redakcijā, izdevniecībā), kas gatavo (piemēram, grāmatu, periodisku izdevumu, skaņdarbu) laišanai klajā - organizē, pasūta, rediģē rakstus, ilustrācijas, organizē raidījumus u. tml.
ārsts Speciālists ar augstāko medicīnisko izglītību un tiesībām ārstēt.
inženieris Speciālists ar augstāko tehnisko izglītību.
veterinārārsts Speciālists ar augstāko veterināro izglītību.
veterinārfeldšeris Speciālists ar vidējo veterināro izglītību.
jurists Speciālists tiesību zinātnes un likumu jautājumos.
burtlicis Speciālists tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju salikšanā.
Zobu tehniķis Speciālists, kas izgatavo zobu protēzes.
Zobu tehniķis Speciālists, kas izgatavo zobu protēzes.
pasniedzējs Speciālists, kas māca (kādu priekšmetu) augstākajā vai vidējā speciālajā mācību iestādē.
akušieris Speciālists, kas sniedz palīdzību sievietei dzemdību laikā un grūtniecības stāvoklī.
kinologs Speciālists, kas veic noziedznieku meklēšanu ar īpaši apmācīta suņa palīdzību.
praktiķis Speciālists, kas veic praktisku darbu.
meistardarbnīca Speciāls apmācības kurss (buržuāziskās Latvijas Mākslas akadēmijā), ko vadīja izcils mākslinieks pedagogs.
Trako krekls Speciāls garš krekls ar pagarinātām piedurknēm psihiski slimu cilvēku kustību ierobežošanai.
Trako krekls Speciāls garš krekls ar pagarinātām piedurknēm psihiski slimu cilvēku kustību ierobežošanai.
garša Specifiska (vielas, produkta) ķīmiskā īpašība, ko uztver kā ko saldu, rūgtu, skābu vai sāļu.
vētra Spēcīga psihiska stāvokļa, arī protesta, prasību u. tml. izpausme.
viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies, piemēram, sniega, ūdens, smilšu, strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
žņaudzīt Spēcīgi (parasti nervozi) spaidīt, arī burzīt.
virt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli, jūtām, arī gribu, enerģiju u. tml.).
gremdēt Spēcīgi sist bumbu uz leju (piemēram, volejbolā, tenisā).
plēst Spēcīgi, ar asu kustību vilkt (ko, kādu aiz kā).
šermuļi Spēcīgi, strauji drebuļi.
dzelžains Spēcīgs (par gribu, raksturu). Dzelzs (4).
dzelzs Spēcīgs (par gribu, raksturu). Dzelžains (4).
spējš Spēcīgs un straujš (par darbību, procesu).
dominante Spēcīgs uzbudinājums, kas ir pārsvarā pār citiem uzbudinājumiem.
spriegs Spēcīgs, arī enerģisks (parasti par kustību).
dzelzs Spēcīgs, arī ļoti izturīgs (par organismu, ķermeņa daļām). Stiprs (par veselību).
ciets Spēcīgs, noteikts, stingrs (par kustību). Ciešs (2).
smerčs Spēcīgs, postošs atmosfēras stabveida virpulis, kas piltuvveidīgi rodas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsai.
ciešs Spēcīgs, stingrs, noteikts (par kustību).
gremde Spēcīgs, uz leju virzīts bumbas sitiens (piemēram, volejbolā, tenisā).
spēks Spēja (cilvēkam vai dzīvniekam) veikt fiziskas darbības, kustības. Fiziska spēja (cilvēkam) veikt kādu darbību, uzdevumu.
spēks Spēja (ķermeņa daļai) veikt noteiktu funkciju, darbību.
patogenitāte Spēja (parasti mikroorganismiem) izraisīt slimību.
Mēra izjūta (arī sajūta) Spēja apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
Mēra sajūta (arī izjūta) Spēja apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
pieskaitāmība Spēja apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
pievilcība Spēja ar savu būtību, personību piesaistīt citu cilvēku uzmanību un izraisīt viņos patiku.
intelekts Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes. Spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā.
izjūta Spēja emocionāli uztvert, izprast (kādu parādību, tās īpašības) un pārdzīvot.
varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, spēja aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to. Šīs spējas izpausme rīcībā.
izjūta Spēja uztvert un ar prātu, arī intuitīvi, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības).
Muzikālā dzirde Spēja uztvert un izprast skaņdarbā ietverto skaņu savienojumus un to likumsakarību.
garša Spēja uztvert vielu ķīmiskās īpašības - saldumu, rūgtumu, skābumu vai sāļumu.
izjūta Spēja, prasme apzināties un ievērot, izpaust (piemēram, attieksmi, īpašību).
iedzelt Spēji izraisīt asu kairinājumu, spēcīgu uzbudinājumu (par spilgtu gaismu, spilgtām krāsām).
uzsprēgāt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzšvirkstēt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
iedzirkstēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
iedzirkstīties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
iemirdzēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
iezaigoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
atrauties Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atkļūt šurp. _imperf._ Rauties šurp. Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atklāt (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
ņūtonsekunde Spēka impulsa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
ņūtons Spēka mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
ņūtonmetrs Spēka momenta mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
spiediens Spēks, kas perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību.
biljards Spēle ar bumbiņām uz speciāla galda ar caurumiem, kuros spēles gaitā jāievirza bumbiņas.
ķeglis Spēle, kuras mērķis ir, ripinot bumbiņu, apgāzt stateniskas figūras.
atspēlēt Spēlējot (sporta spēles), atvirzīt (bumbu, ripu) šurp, atpakaļ.
iespēlēties Spēlējot iejusties, spēlējot iegūt iemaņas, veiklību (parasti sporta spēlē).
tūre Spēles, sacensību posms.
bungot Spēlēt (bungas).
nospēlēt Spēlēt (visu laikposmu) un pabeigt spēlēt (skaņdarbu).
Sist bumbu (arī futbolu, volejbolu u. tml.) Spēlēt sporta spēli, kurā šādā veidā raida bumbu.
stabulēt Spēlēt stabuli (1).
nospēlēt Spēlēt un pabeigt spēlēt (skaņdarbu, tā daļu).
kāravs Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu rombu. Šīs sugas kārts.
Liela kārts Spēļu kārts ar lielu vērtību.
trumpis Spēļu kārts ar palielinātu vērtību, nozīmi (attiecīgajā spēlē).
izturēt Spēt apgādāt ar barību, telpām u. tml. (lauksaimniecības dzīvniekus). Arī izmitināt.
uztvert Spēt atveidot (apkārtējās vides priekšmetu un parādību iedarbību) - par dzīvnieku: būt tādam, kas spēj atveidot (noteiktas apkārtējās vides priekšmetu un parādību īpašības) - par dzīvnieku maņu orgāniem, receptoriem, ķermeņa daļām.
izturēt Spēt nepievērst uzmanību (kam). Spēt savaldīties.
turēt Spēt veikt (piemēram, noteiktu darbu, tā daudzumu). Spēt pārvarēt (piemēram, ko nelabvēlīgu).
paskāls Spiediena un mehāniskā sprieguma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
izspiegot Spiegojot izsekot (kādu, kāda darbību).
kost Spiest (zobus kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
kost Spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
kniebt Spiežot (ar knaiblēm), veidot (piemēram, robu, caurumu).
izspiest Spiežot (piemēram, pedāli, slēdzi), pārtraukt (ierīces, mehānisma) darbību.
piespiest Spiežot augļus, iegūt (sulu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, burku, pudeli).
iespiest Spiežot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, rievu).
mirdzēt Spilgti izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību).
demonstratīvs Spilgti izpausts, izaicinošs (par rīcību, izturēšanos).
zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību u. tml.).
krāšņs Spilgts, niansēm bagāts, arī augstvērtīgs (parasti par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
diskvalificēt Sportā - aizliegt sportistam piedalīties sacensībās (sacensību noteikumu vai sporta ētikas normu pārkāpšanas dēļ).
diskvalifikācija Sportā - aizliegums piedalīties sacensībās (par sacensību noteikumu vai sporta ētikas normu pārkāpšanu).
sekundants Sporta (piemēram, boksa, paukošanas, šaha) sacensību dalībnieka starpnieks un palīgs.
Lodes grūšana Sporta disciplīna vieglatlētikā - lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību.
totalizators Sporta sacensībās - derību spēle, kuras pamatā ir par atsevišķiem sacensība dalībniekiem iemaksātās naudas summas, ko iemaksātāts zaudē, ja nav uzminējis sacensību rezultātu.
memoriāls Sporta sacensības (izcilu sportistu vai ar sporta attīstību saistītu cilvēku) atcerei.
aplis Sporta sacensību norises kārtība, kad katra vienība pēc kārtas tiekas ar visām pārējām vienībām.
superfināls Sporta sacensību posms (pēc finālsacensībām), kurās piedalās čempionāta pirmo vietu ieguvēji, lai noskaidrotu galīgo uzvarētāju.
pusfināls Sporta sacensību posms, kurā piedalās iepriekšējo sacensību četras labākās komandas (četri labākie sportisti), lai izcīnītu tiesības piedalīties finālā.
arēna Sporta sacensību vieta.
beisbols Sporta spēle ar bumbiņu (Amerikas Savienotajās Valstīs).
Galda teniss Sporta spēle ar bumbiņu uz speciāla galda, kam pāri nostiepts tīkls.
Galda teniss Sporta spēle ar bumbiņu uz speciāla galda, kam pāri nostiepts tīkls.
teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko pretinieki ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam.
badmintons Sporta spēle ar raketi un vieglu, (korķa, plastmasas) bumbiņu, kam piestiprināts spalvu vai plastmasas vainadziņš.
karaspēle Sporta spēle, arī rotaļa, kas atdarina karadarbību.
Kara spēle Sporta spēle, arī rotaļa, kas atdarina karadarbību. Karaspēle (2).
Kara spēle Sporta spēle, arī rotaļa, kas atdarina karadarbību. Karaspēle (2).
krokets Sporta spēle, kurā ar koka āmuriem vada bumbiņu cauri vairākiem noteiktā kārtībā izvietotiem vārtiņiem.
bloķēt Sporta spēlēs - aizšķērsot ceļu (bumbai vai pretinieka spēlētājam).
iespēlēt Sporta spēlēs - ieraidīt (bumbu, ripu u. tml. kādā spēles laukuma vietā).
nosargāt Sporta spēlēs - nepieļaut pretinieka darbību (piemēram, laukuma daļā).
Spēka paņēmiens Sporta spēlēs - noteikta veida darbība, darbību kopums, ko veic ar spēku, lai kavētu pretinieku komandas spēlētāja darbību.
piespēlēt Sporta spēlēs - pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk, piemēram, bumbu, ripu).
nobloķēt Sporta spēlēs - pilnīgi aizšķērsot ceļu (bumbai, ripai, pretinieka spēlētājam).
bloks Sporta spēlēs - sistēma, ko spēlētāji veido, lai aizšķērsotu ceļu bumbai vai pretinieka spēlētājam.
snaiperis Sporta spēles dalībnieks, kas precīzi raida bumbu, ripu.
vārtsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kura uzdevums ir sargāt savas komandas vārtus - nepieļaut, ka pretinieks ievirza tajos bumbu vai ripu.
Ledusjahtu burāšana Sporta veids - burāšana ar ledusjahtām. Ledusburāšana.
ūdenssports Sporta veidu kopums, kuri ir saistīti ar pārvietošanos pa ūdeni, ūdens virsu (piemēram, peldēšana, airēšana, burāšana).
klase Sporta, sacensību tips, paveids (piemēram, atkarība no grūtības, meistarības pakāpes).
ledusburāšana Sporta, veids - burāšana ar ledusjahtām. Ledusjahtu burāšana.
skibobists Sportists, kas specializējies braukšanā ar skibobu.
burātājs Sportists, kas specializējies burāšanā.
ledusburātājs Sportists, kas specializējies ledusburāšana.
rokasbumbists Sportists, kas specializējies rokasbumbā.
tālburātājs Sportists, kas specializējies tālburāšana.
kompakts Spraigs, intensīvs, arī vienots (par procesu, darbību). Tāds, kurā (kas) noris spraigi, intensīvi.
spēle Sprauga starp salāgojumam detaļām (piemēram, starp urbumu un vārpstu).
iespridzināt Spridzinot, arī skaldot, laužot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, šķembu).
teorija Spriedumu, nosacījumu, likumsakarību kopums (piemēram, praktiskā darbībā, sadzīvē).
stabulnieks Stabules spēlētājs.
profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde (Padomju Savienībā), kurā cilvēki ārstējas, nepārtraucot darbu vai mācības.
nostādīt Stādot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
iestādīt Stādot (ko), izveidot (dobi, dārzu u. tml.). Stādot piepildīt (ar augiem kādu platību).
tests Standartizēta darbība, darbību kopums, arī darbību programma (kā) pārbaudei, defektu konstatēšanai.
dumpis Stārķveidīgo kārtas bridējputns ar garām kājām, garu kaklu un raibu, dzeltenbrūnu apspalvojumu.
amplitūda Starpība starp mainīga lieluma minimālo un maksimālo vērtību.
komisionārs Starpnieks tirdznieciskos darījumos, persona, kas par zināmu atlīdzību veic tirdznieciskus darījumus.
Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
moratorijs Starptautiskajās tiesībās - valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību.
servitūts Starptautiskajās tiesībās - vienas valsis teritoriālās suverenitātes ierobežošana par labu citai valstij vai citām valstīm.
protokols Starptautiskas vienošanās dokuments (speciālos attiecību jautājumos), kam ir starptautiska līguma spēks.
klīrings Starptautiski norēķini bez skaidras naudas (ar preču apmaiņu, savstarpēju saistību dzēšanu).
Starptautisks delikts Starptautisko tiesību normu pārkāpums, kas rodas valsts prettiesiskas rīcības vai prettiesiskas bezdarbības rezultātā.
Starptautisks delikts Starptautisko tiesību normu pārkāpums, kas rodas valsts prettiesiskas rīcības vai prettiesiskas bezdarbības rezultātā.
Teritoriālā integritāte Starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana, lietojot spēku vai tā draudus.
neitralizācija Starptautisks režīms (kādā teritorijā, gaisa, kosmosa telpā), saskaņā ar kuru valstij vai valstu grupai pēc noslēgtajiem līgumiem nav tiesību pārvērst (to) par karalauku, turēt (tajā) bruņotos spēkus.
interpolācija Starpvērtību atrašana pēc funkcijas doto vērtību virknes.
varoņstāsts Stāstījums, vēstījums par varoņiem, varonību, varoņdarbiem.
Lauzt streiku Stāties darbā streikotāju vietā (pret viņu gribu).
pakarams Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu pakāršanai, uzkāršanai. Arī viens no šiem āķiem, vadžiem.
uzkarināms Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu pakāršanai, uzkāršanai. Arī viens no šiem āķiem, vadžiem. Pakaramais.
apskurbums Stāvoklis --> apskurbt (1). Apreibums.
noreibums Stāvoklis --> noreibt (1). Apreibums.
reibonis Stāvoklis --> reibt (1). Reibums (1).
reibonis Stāvoklis --> reibt (2). Reibums (2).
skurbums Stāvoklis --> skurbt (1). Reibums (1).
skurbums Stāvoklis --> skurbt (2). Reibums (2).
uzbudinātība Stāvoklis --> uzbudināt (1), uzbudināties.
uzbudinātība Stāvoklis --> uzbudināt (2).
pavaļa Stāvoklis (parasti īslaicīgs), kad nav ļoti steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
auts Stāvoklis sporta spēlēs, kad bumba atrodas ārpus laukuma līnijām.
pussapnis Stāvoklis starp sapni un īstenību, arī starp miegu un nomodu. Arī pusmiegs.
Nepieciešamības stāvoklis Stāvoklis, apstākļi, kad pret nelikumīgu apdraudējumu var aizstāvēties vienīgi ar nelikumīgu darbību.
Nepieciešamības stāvoklis Stāvoklis, apstākļi, kad pret nelikumīgu apdraudējumu var aizstāvēties vienīgi ar nelikumīgu darbību.
pārstāvniecība Stāvoklis, attiecību kopums, kas rodas, kad kāda persona, personu grupa, valsts orgāns u. tml. pārstāv (piemēram, citu personu, personu grupu, savu valsti). Pārstāvība.
pārstāvība Stāvoklis, attiecību kopums, kas rodas, kad kāda persona, personu grupa, valsts orgāns u. tml. pārstāv kādu tiesību subjektu (piemēram, citu personu, personu grupu, valsti). Pārstāvniecība (1).
pārņemtība Stāvoklis, kad (kas, piemēram, ideja, doma) spēcīgi ietekmē (piemēram, sabiedrību, cilvēku grupu).
pārpilnība Stāvoklis, kad (materiālie labumi, saražotais, izmantojamais u. tml.) ir ļoti lielā daudzumā.
atbildība Stāvoklis, kad (piemēram, tiesā) ir jāatbild par savu rīcību, izturēšanos.
Varas bezdarbība Stāvoklis, kad amatpersona nav izpildījusi darbību, kas tai uzticēta kā dienesta pienākums.
Varas bezdarbība Stāvoklis, kad amatpersona nav izpildījusi darbību, kas tai uzticēta kā dienesta pienākums.
tumsonība Stāvoklis, kad ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu. Naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
izpratne Stāvoklis, kad ir uztverta un pilnīgi saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme. Spēja, prasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
karstums Stāvoklis, kad kas (piemēram, debates, strīds) noris, tiek risināts ļoti spraigi, temperamentīgi, ar kvēlu pārliecību.
nekārtība Stāvoklis, kad nav ievērota noteikta (piemēram, darbību) secība.
trūkums Stāvoklis, kad nav kā nepieciešama (piemēram, līdzekļu, apstākļu, īpašību) kādas darbības, norises, stāvokļa īstenošanai, nodrošināšanai.
bezdarbība Stāvoklis, kad nav lietderīga darba, nodarbību.
neizpratne Stāvoklis, kad netiek uztverta un saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme. Nespēja, neprasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
neaizskaramība Stāvoklis, kad pastāv tiesisks nodrošinājums pret represīvu, kaitīgu iedarbību.
nežēlastība Stāvoklis, kam raksturīga ļoti nelabvēlīga, nelīdzcietīga attieksme (pret kādu), nevēlēšanās sniegt nepieciešamo palīdzību (kādam).
civilstāvoklis Stāvoklis, kurā atrodas pilsonis laulības, ģimenes un aizbildniecības tiesību ziņā.
apburtība Stāvoklis, sajūta, kad cilvēks ir it kā apburts.
ķeksis Stāvs, asi izlocīts, ar nemākulīgi uzrakstīts burts.
izsteigt Steidzīgi, ātri paveikt (piemēram, darbu).
Raut darbu no rokām ārā Steigties padarīt cita darbu.
Raut darbu no rokām ārā Steigties padarīt cita darbu.
Raut darbu no rokām ārā Steigties padarīt cita darbu.
vilcējstienis Stienis, kas pārnes kustību no vienas mehānisma daļas uz otru.
kontaktstienis Stienis, kas savieno elektrisko transportlīdzekli (motorvagonu, trolejbusu, tramvaju) ar kontaktvadu.
rāja Stieņveida elements, ko piestiprina šķērsām mastam un kas paredzēts taisno buru piesiešanai, arī signālkarodziņu, antenu izkāršanai.
pārstiept Stiepjot izvirzīt garumā un piestiprināt, parasti abus galus.
nostiept Stiepjot izvirzīt garumā un piestiprināt, parasti abus galus. Stiepjot izvirzīt garumā gar (ko), pār (ko).
pozīcija Stīgu instrumentu spēlē - noteikts kreisās rokas un pirkstu stāvoklis uz grifa. Klavieru spēlē - noteikts abu roku stāvoklis uz klaviatūras.
obsidiāns Stiklveida vulkāniskais iezis (parasti tumšos toņos) ar grumbuļainu, asu virsmu.
Spartiskā audzināšana Stingra audzināšana, kas veido izturību, spēju pārciest grūtības.
konfesionālisms Stingra savas konfesijas īpatnību ievērošana.
konspirācija Stingras slepenības un īpašas politiskas disciplīnas ievērošana (parasti nelegālā vai puslegālā organizācijā). Sistēma un metodes, kā (parasti nelegālai vai puslegālai organizācijai) saglabāt slepenībā savu darbību, materiālus, dalībniekus, sakarus, novērst policijas uzmanību.
durt Stingri (piemēram, ar pirkstu, zīmuli) pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību (kam), norādītu (uz ko).
triekt Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām. Ar stingru, arī varmācīgu rīcību atbrīvoties (no kāda).
trenkt Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām. Ar stingru, arī varmācīgu rīcību atbrīvoties (no, kāda).
ciets Stingrs, noteikts, nelokāms, arī nežēlīgs (par raksturu, gribu).
kolikas Stipras graizes vēdera dobuma orgānos.
apdriskāt Stipri apvalkāt (apģērbu, apavus). Lietojot sabojāt.
Pataisīt mīkstu Stipri piekaut. Salaužot (kāda) pretestību, pakļaut (to).
sakaitināt Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku), parasti pēkšņi.
kaitināt Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
mutuļot Stipri vārīties, radot burbuļus, tvaikus.
niknums Stiprs uzbudinājums (dzīvniekam), gatavība uzbrukt.
drošs Stiprs, nesatricināms (piemēram, par kādu domu, pārliecību).
stirnbuks Stirnu buks.
Ortopēdiskā stomatoloģija Stomatoloģijas nozare, kas nodarbojas ar zobu, zobu rindu un žokļa kaulu protezēšanu.
ortodontija Stomatoloģijas nozare, kas pētī zobu, zobu rindu, sakodiena, žokļu un sejas anomāliju veidošanos, ārstēšanu un profilaksi.
neklātiene Strādājošiem paredzēts mācību veids - mācību vielas apgūšana galvenokārt patstāvīgi, kā arī īpašās sesijās. Attiecīgā (mācību iestādes) nodaļa, arī mācību iestāde.
izsmelt Strādājot (parasti radošu darbu), zaudēt spējas, vairs neatrast ierosmi, idejas turpmākai darbībai.
sabraukt Strādājot ar braukšanu saistītu darbu, sagādāt, iegūt.
sastrādāt Strādājot iegūt (materiālu labumu), sasniegt (ko).
Ievingrināt roku Strādājot iegūt veiklību, prasmi kādā darbā.
knibināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
knubināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
nodarboties Strādāt (kādā nozarē). Strādāt (kādā nozarē) algotu darbu.
kalpot Strādāt algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
kalpot Strādāt algotu darbu (pie privātīpašnieka laukos).
kalpot Strādāt algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē. Būt ierēdnim.
locīties Strādāt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos.
Braukt mežā Strādāt meža darbus, kuru veikšanai nepieciešami transportlīdzekļi.
Braukt peļņā Strādāt papilddarbu, kas saistīts ar kā pārvadāšanu.
Kalpot par vēderu Strādāt par uzturu, apģērbu (bez samaksas naudā).
Dubļus brist Strādāt smagus, netīrus (lauku) darbus.
Dubļus brist Strādāt smagus, netīrus (lauku) darbus.
Strādāt (arī kalpot) par vēderu Strādāt tikai par uzturu, arī apģērbu (bez samaksas naudā).
stāvēt Strādāt, veikt kādu darbību, parasti stāvus (piemēram, ar iekārtām, ierīcēm). Veikt kādu pienākumu, parasti stāvus.
sapelnīt Strādāt, veikt ko un iegūt (noteiktu, arī nepieciešamu naudas summu, atlīdzību).
pelnīt Strādāt, veikt ko un iegūt (samaksu, atlīdzību).
pelnīties Strādāt, veikt ko un iegūt samaksu, atlīdzību.
apmetējs Strādnieks - apmešanas darbu speciālists.
Sezonas strādnieks Strādnieks, kas strādā sezonas darbu.
transportstrādnieks Strādnieks, kas veic ar kravu transportēšanu saistītus darbus. Arī krāvējs (2).
ūdenslīdējs Strādnieks, kas veic darbus, darbības zem ūdens speciālā tērpā.
palīgstrādnieks Strādnieks, kas veic palīgdarbus.
pamatstrādnieks Strādnieks, kas veic pamatdarbu (1).
remontstrādnieks Strādnieks, kas veic remontdarbus.
uzsitējs Strādnieks, kas veic savu darbu, strādājot ar āmuru, veseri.
Sezonas strādnieks Strādnieks, kas veic sezonas darbu.
priekšstrādnieks Strādnieks, kas, pats strādājot, vada kādas strādnieku grupas darbu.
Proletariāta diktatūra Strādnieku šķiras politiskā vara, ko tā nodibina buržuāzijas varas gāšanas un sociālistiskās revolūcijas uzvaras rezultātā, lai likvidētu sociālo un nacionālo apspiestību un uzceltu sociālistisku sabiedrību. Valsts vara pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu.
Proletariāta diktatūra Strādnieku šķiras politiskā vara, ko tā nodibina buržuāzijas varas gāšanas un sociālistiskās revolūcijas uzvaras rezultātā, lai likvidētu sociālo un nacionālo apspiestību un uzceltu sociālistisku sabiedrību. Valsts vara pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu.
aizšaut Strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu.
aizšaut Strauji aizbultēt (piemēram, durvis, vārtus).
atcirst Strauji attaisīt (apģērbu).
šaut Strauji bīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu. Strauji bultēt ciet vai vajā (durvis, vārtus u. tml.).
iešņāpt Strauji griežot, radīt, ieveidot (kādā virsmā robu).
iecirst Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, zobus, nagus).
iesisties Strauji ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par lodi, šķembu.
kūsāt Strauji izdaloties ogļskābes gāzei, radīt daudz burbuļu (piemēram, par alu, šampanieti).
noraut Strauji novilkt (apģērbu, apavus). Strauji nomaukt, noņemt (ko uzmauktu, apsietu).
nosviest Strauji novilkt sev (apģērbu, apavus). Nomest (3).
nomest Strauji novilkt sev (apģērbu, apavus). Nosviest (3).
aizšauties Strauji paslīdēt, pazibēt (par priekšmetu šķietamu kustību, braucot tiem garām).
piegrūst Strauji piepildīt, aizņemt (piemēram, telpu, platību).
piegrūst Strauji pievirzīt, pielikt (kādam), parasti roku, lai pievērstu (tā) uzmanību kam.
burzguļot Strauji plūstot, radīt sīkas šļakatas, putas, burbuļus, kā arī savdabīgu troksni (parasti par ūdeni, strautiem, upēm).
Pucēt vaļā Strauji sākt (parasti fizisku darbību).
pucēt Strauji sākt (parasti fizisku darbību).
piekampt Strauji satverot (barību), piepildīt (ar to muti) - parasti par dzīvniekiem.
kūsāt Strauji vāroties, radīt daudz burbuļu. Būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku).
kūsāt Strauji virzīties, plūst (par burbuļiem ūdenstilpē).
atraut Strauji, ar rāvienu attaisīt (apģērbu, arī tā aizdari).
atrauties Strauji, ar rāvienu attaisīties (par apģērbu, tā aizdari).
pasisties Strauji, arī pēkšņi pavērties (piemēram, par apģērbu).
sacirst Strauji, cieši sakļaut, saspiest (parasti zobus).
mesties Strauji, enerģiski iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā). Strauji, enerģiski veikt (kādu darbu).
iebrāzt Strauji, spēcīgi ievilkt (piemēram, dziļu svītru, robu).
kūsāt Strauji, spraigi norisināties (par procesu, parādību).
virt Strauji, spraigi norisināties (par procesu, parādību).
kontrolstrops Strops, kura saimi novēro, lai konstatētu medus ienesuma un saimes attīstību.
sorbīts Struktūrelements, kas palielina tērauda izturību, plastiskumu.
laksts Stublājs un lapas (lakstaugiem). Virszemes daļa (dažiem augiem, piemēram, kartupeļiem, burkāniem).
Mūžīgais students Students, kas vājo sekmju dēļ mācās ievērojami ilgāk nekā paredzēts mācību plānos.
Stūra buks Stūrabuks.
neoreālisms Subjektīvā ideālisma forma, kas identificē esamību ar apziņu.
mahisms Subjektīvā ideālisma novirziens (20. gadsimta sākumā), kas uzskata lietas par sajūtu kompleksiem, cenšas likvidēt atšķirību starp subjektu un objektu un nonāk solipsismā.
konvencionālisms Subjektīvi ideālistiskās izziņas teorijas princips, pēc kura zinātnes jēdzieni un teorijas neatspoguļo objektīvo īstenību, bet ir tikai zinātnieku vienošanās rezultāts.
transfertoperācija Subsīdiju, subvenciju, valsts parādu procentu, sociālo parādu izmaksāšana no valsts budžeta.
izsūkt Sūcot iegūt (barību) - par dzīvniekiem.
iesūkt Sūcot uzņemt (barību) - par dzīvniekiem.
piesūkties Sūcot uzņemt barību lielākā daudzumā (parasti par kukaiņiem).
grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piemēram, Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam).
virssulainis Sulainis (2), kas pārrauga citu sulaiņu darbu.
epitēlijs Sūnas, kas izklāj dažus iekšējos augu dobumus.
kucēns Suņu mazulis. Jauns suns, kas nav vēl sasniedzis dzimumgatavību.
sveicināt Sūtīt (kādam) sveicienu (2) ar cita starpniecību. Nodot (kādam) sveicienu no cita.
Likt sveicināt Sūtīt sveicienus ar kāda starpniecību.
sasust Sūtot iegūt nepatīkamu smaku (parasti par apģērbu, apaviem).
sasust Sūtot sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, par sienu, labību).
Valsts iekšējās lietas Suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu un tiesisko kārtību.
iekšlietas Suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu un tiesisko kārtību. Valsts iekšējās lietas.
Valsts iekšējās lietas Suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu, sociālo un kultūras sistēmu, tiesisko kārtību. Iekšlietas.
kardināls Svarīgākais, galvenais. Tāds, kas skar būtību. Būtisks.
apgabaltiesa Svarīgāko lietu pirmās instances tiesa un sīkāko lietu otrās instances tiesa buržuāziskajā Latvijā un pirmsrevolūcijas Krievijā.
amplitūda Svārstībā esoša ķermeņa vislielākais atvēziens no līdzsvara stāvokļa. Maksimālā vērtība fizikālam lielumam, kas mainās pēc svārstību likuma.
modulācija Svārstību amplitūdas, frekvences, fāzes periodiska maiņa, kas ir lēnāka par šo svārstību periodu.
toņfrekvence Svārstību frekvence, kas ir dzirdamās skaņas spektra sastāvā.
nesējfrekvence Svārstību frekvence, kas nodrošina signāla pārraidi.
hercs Svārstību frekvences mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
vilnis Svārstību kustība (kādā vidē, piemēram, gaisā).
fāze Svārstību stāvoklis kādā noteiktā laika momentā.
atsvars Svaru bumbas.
Labu nakti, arī ar labu nakti! Sveicinājums «ar labunakti!».
Labu nakti, arī ar labu nakti! Sveicinājums «arlabunakti!».
Sūtīt sveicienus (arī sveicienu, retāk labdienas) Sveicināt (kādu) ar cita starpniecību.
salutēt Sveicināt noteiktā (reglamentētā, arī tradicionālā) veidā (piemēram, ar rokas kustību, ieroča, karoga pacelšanu).
Pilngadības svētki Svētki, ko organizē sabiedriskās organizācijas jauniešiem, kas sasnieguši pilngadību.
izsvilpt Svilpjot izpaust neapmierinātību (parasti ar kāda uzstāšanos, rīcību). Svilpjot panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
slēdzenis Svina stabiņš (bez burta attēla), ko lieto rokas un mašīnu salikumā teksta starpu aizpildīšanai.
akts Svinīga sanāksme (parasti mācību iestādē).
savienība Šāda (divu vai vairāku cilvēku) attiecību sistēma.
Pūra lāde Šāda kaste, kurā glabā līgavas pūra audumus, apģērbus u. tml.
ksilogrāfija Šādā tehnikā veidots mākslas darbs. Kokgriezums, kokgrebums.
galerija Šādā telpā izstādīto mākslas darbu kopums.
tiesa Šāda valsts orgāna darbību kopums civillietu un krimināllietu izskatīšanā.
kalt Šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, gatavot, veidot (ko, parasti mākslas darbu) no tā. Šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, veidot (ko) tajā.
novākt Šādā veidā atbrīvot (kādu platību).
Velt sniegavīru Šādā veidā gatavot sniega bumbas, rituļus, lai veidotu sniegavīru.
noslēgt Šādā veidā pārtraucot, piemēram, vada, līnijas darbību, panākt, ka (kas, piemēram, elektriskā enerģija, ūdens) netiek piegādāts.
mācīt Šādā veidā sniegt informāciju (kādam) mācību iestādē, kursos u. tml.
slēdzis Šādas ierīces elements (poga, svira u. tml.), kas uztver ārējo iedarbību uz ierīces mehānismiem.
Noteiktais integrālis Šādas saimes jebkuras funkcijas divu vērtību starpība.
skaņa Šādas svārstības, šādu svārstību kopums, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos, uztverē.
vāle Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis.
vērtība Šāds īpašību kopums, ko raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu (piemēram, ar naudu). Arī cena (1).
nakts Šāds laikposms, arī tā daļa, kas saistīta ar kādu notikumu, darbību.
periods Šāds laikposms, kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu regulāra atkārtošanās.
iesauka Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (priekšmetu, parādību u. tml.).
pavārds Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (priekšmetu, parādību u. tml.).
stāvoklis Šādu attiecību kopums (priekšmetiem, veidojumiem, parādībām dabā u. tml.).
veselība Šādu īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem).
raksts Šādu zīmju izmantojuma īpatnību kopums (parasti kādā tekstā).
kvalitāte Šaha spēlē - starpība starp laidņa vai zirga un torņa vērtību.
autortiesības Šais normās noteiktās autora tiesības (uz savu darbu).
apšaubīt Šaubīties par (kā) īstumu, pareizību, patiesumu u. tml. Šaubīties par ko.
iešaut Šaujot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, lodi, bultu). Šaujot trāpīt (kur).
nūte Šaura, gara mastā izveidota rieva, pa kuru slīd buras mala.
strēle Šaura, plāna bultveida detaļa (aparātos, ierīcēs), parasti rādītājs.
tamburīns Šauras, garas bungas, ko tautas muzikants sit, vienlaikus spēlējot stabuli. Provansas bungas.
raķete Šāviņš, kas kustību uzsāk ar reaktīvu vilkmi.
kamuflets Šāviņu, bumbu, mīnu pazemes sprādziens, kas neveido sprādziena bedri.
kartupelis Šī auga pazemes bumbulis.
liroepika Šī daiļliteratūras starpveida daiļdarbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
lirika Šī daiļliteratūras veida daiļdarbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
deja Šī mākslas veida darbs (ar noteiktu kustību kompozīciju, tempu, dinamiku). Attiecīgo kustību kopums.
glezniecība Šī mākslas veida darbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, kāda gleznotāja jaunradē).
daiļliteratūra Šī mākslas veida darbu kopums.
bergamote Šīs bumbieres auglis.
daiļrade Šīs darbības rezultāts. Mākslinieka darbu kopums.
granāta Šķembu vai fugasa šāviņš.
krustot Šķērsot (piemēram, laukumu, platību) - par upi, ceļu u. tml. Būt izvietotam šķērsām pāri (telpai, platībai).
injekcija Šķidru vielu ievadīšana audos vai ķermeņa dobumos ar dobu adatu.
drenāža Šķidruma izvadīšana no ķermeņa dobuma (parasti ar tamponiem, caurulēm).
aspirācija Šķidruma vai gaisa iesūkšana (aparātā, ierīcē no ķermeņa dobuma).
šūnsula Šķidrums, ar ko ir pildīti augu šūnu dobumi.
izšķiebt Šķiebjot padarīt šķību, greizu.
šķirnība Šķirnei (1) raksturīgo īpašību kopums.
šķirnība Šķirnei (2) raksturīgo īpašību kopums.
Uzturošā selekcija Šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas. Saglabātājselekcija.
saglabātājselekcija Šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas. Uzturošā selekcija.
Uzturošā selekcija Šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešaputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas. Saglabātā selekcija.
uzšķirt Šķirot atrast (noteiktu vietu, lapu grāmatā, burtnīcā u. tml.).
atšķirt Šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.).
pašķirt Šķirot pavirzīt (lappusi) grāmatā, burtnīcā u. tml.: šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.). Arī atšķirt (4).
atvadīties Šķiroties (no kādas vietas), uz brīdi pievērst uzmanību, skatienu u. tml.
sašķobīt Šķobot izkustināt (no kāda stāvokļa); šķobot padarīt (ko), parasti pilnīgi, šķību, greizu.
izšķobīt Šķobot padarīt šķību, greizu. Šķobot izkustināt.
fagocīts Šūna, kas satver un iznīcina organismā iekļuvušos mikrobus un svešķermeņus.
dzimumšūna Šūna, no kuras sāk savu attīstību jaunais organisms.
skroderēt Šūt apģērbus.
šūties Šūt sev. Likt, pasūtīt šūšanai (piemēram, apģērbu).
morganisms T. Morgana un viņa līdzstrādnieku izstrādātā mācība par iedzimtību.
Zemvēja puse Tā jahtas vai buru kuģa puse, kurā atrdoas vēja piepūstās buras.
Virsvēja puse Tā jahtas vai buru kuģa puse, no kuras pūš vējš.
No sirds uz sirdi Tā, ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
Pašā (arī tieši) laikā, arī pašā reizē Tā, ka ir piemērots, atbilstošs (par apģērbu, apaviem).
Pašā reizē Tā, ka ir piemērots, atbilstošs pēc lieluma (par apģērbu, apaviem).
Pašā (arī tieši) laikā Tā, ka ir piemērots, atbilstošs pēc lieluma (par apģērbu).
Uz (kā) rēķina Tā, ka kas tiek veikts, izmantojot kādu citu parādību, sistēmu u. tml.
sānis Tā, ka nav saistījuma (ar ko, parasti stāvokli, darbību).
sāņus Tā, ka nav saistījuma (ar ko, parasti stāvokli, darbību).
sāns Tā, ka nav saistījuma (ar ko, parasti stāvokli, darbību). No malas.
mala Tā, ka nav saistījuma (ar ko, parasti stāvokli, darbību). Tā, ka (kas, parasti stāvoklis, darbība) ir pārtraukts, izbeigts.
noteikti Tā, ka nav šaubu (par ko).
starpā Tā, ka traucē, pārtrauc (darbību, norisi u. tml.).
kārtīgs Tā, kā vajadzīgs, atbilstoši (kādām prasībām), saskaņā ar pieņemto kārtību.
Tabulas lejasdaļa (arī lejasgals) Tabulas apakšējā daļa.
Tabulas lejasgals (arī lejasdaļa) Tabulas apakšējais gals.
efemerīdas Tabulas, kas rāda noteiktiem laika momentiem aprēķinātus debess spīdekļu stāvokļus.
atlants Tabulu, attēlu, zīmējumu sakopojums (kādā nozarē).
tabulveidīgs Tabulveida.
taburetveidīgs Taburetveida.
valpurģu Tāda (nakts uz pirmo maiju pirms Svētā Valpurgas svētkiem), kad pēc viduslaiku ticējumiem notiek raganu un burvju sapulcēšanās.
augstums Tāda (skaņas) īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits noteiktā laika vienībā.
idille Tāda ikdienas parādību aina, kurā izpaužas miers, laime.
Brīvā profesija Tāda profesija, kur par darbu saņem honorāru (nevis regulāru algu).
Brīvā profesija Tāda profesija, kur par darbu saņem honorāru (nevis regulāru algu).
dekoltēts Tāda, kas ģērbusies tērpā ar dekoltē (par sievieti).
uniāts Tādas reliģiskas organizācijas loceklis, kura ir noslēgusi savienību ar katoļu baznīcu.
svešs Tādi, starp kuriem nav garīgas tuvības, kopīgu interešu, draudzīgu attiecību (par cilvēkiem). Tāds, ar kuru nav šādu attiecību.
četrbalsīgs Tāds (ansamblis), kas izpilda šādus skaņdarbus.
daudzbalsīgs Tāds (ansamblis), kas izpilda šādus skaņdarbus.
divbalsīgs Tāds (ansamblis), kas izpilda šādus skaņdarbus.
piecbalsīgs Tāds (ansamblis), kas izpilda šādus skaņdarbus.
trīsbalsīgs Tāds (ansamblis), kas izpilda šādus skaņdarbus.
vairākbalsīgs Tāds (ansamblis), kas izpilda šādus skaņdarbus.
vienbalsīgs Tāds (ansamblis), kas izpilda šādus skaņdarbus.
autonoms Tāds (aparāts, ierīce u. tml.), kura darbība nav saistīta ar cita aparāta, ierīces u. tml. darbību.
audzelīgs Tāds (augs), kas spēj ātri augt, dot labu ražu. Tāds, kas spēj ātri vairoties. Auglīgs (1).
grumbains Tāds (cilvēks), kam ir daudz grumbu.
lēts Tāds (cilvēks), kam maz jāmaksā, kas (par darbu, precēm u. tml.) neprasa lielu maksu.
bezcerīgs Tāds (cilvēks), kam nav cerību. Tāds (cilvēks), kas zaudējis cerības.
burvīgs Tāds (cilvēks), kam piemīt šādas īpašības. Apburošs.
Kaut kāds Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību. Necienīgs.
Kaut kāds Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību. Necienīgs.
Kāds nekāds Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību. Necienīgs. Kaut kāds.
Kāds nekāds Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību. Necienīgs. Kaut kāds.
bezrūpīgs Tāds (cilvēks), kas nepievērš pietiekamu uzmanību grūtībām, sarežģījumiem.
īsredzīgs Tāds (cilvēks), kas nesaskata parādību kopsakaru vai neņem vērā savas rīcības turpmākās sekas.
dedzīgs Tāds (cilvēks), kas nododas (kam) ar sajūsmu, aizrautību, sparu, enerģiju.
greizsirdīgs Tāds (cilvēks), kas pārdzīvo greizsirdību. Tāds (cilvēks), kuram raksturīgs greizsirdība.
buržuāzisks Tāds (cilvēks), kas pieder pie buržuāzijas. Tāds (cilvēks), kas aktīvi atbalsta buržuāziju, rīkojas tās interesēs.
jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen (parasti viegli, bez grūtībām) ir ieņēmis jaunu amatu, stāvokli. Tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis jaunu īpašību, pazīmi.
vecākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar augstāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
jaunākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar mazāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
dārgs Tāds (cilvēks), kuram daudz jāmaksā, kurš prasa lielu maksu (par darbu, precēm u. tml.).
padārgs Tāds (cilvēks), kuram samērā daudz jāmaksā, kurš prasa samērā lielu maksu (par darbu, precēm u. tml.).
draudīgs Tāds (cilvēks), no kura var sagaidīt bargu rīcību.
dižraibs Tāds (dzīvnieks), kam apmatojumā vai apspalvojumā ir lieli raibumi.
beigts Tāds (dzīvnieks), kas zaudējis dzīvību. Nedzīvs.
dziļš Tāds (fizioloģisks process), kas saistīts ar stipru kavēšanu, retāk uzbudinājumu centrālajā nervu sistēmā.
bura Tāds (kuģis, laiva), kura dzinējspēks ir vējš (vēja spiediens uz burām).
karsts Tāds (laiks, laikposms), kas saistīts ar intensīvu, spraigu darbu, norisi.
ārpusklases Tāds (pasākums, nodarbība), kas neietilpst obligātajā mācību programmā un tiek organizēts ārpus mācību laika.
attāls Tāds (paziņa), ar kuru nav ciešas, tuvas saskares, tuvu attiecību.
dziļš Tāds (priekšmets), kas veidots ar padziļinājumu, iedobumu.
bedrains Tāds (priekšmets), kura virsmā ir nelieli iedobumi.
beztiesisks Tāds (stāvoklis, dzīve, politisks režīms), kad trūkst politisko vai civilo tiesību.
bezdarbīgs Tāds (stāvoklis, rīcība), kas nav saistīts ar lietderīgu darbu, nodarbību.
grafisks Tāds (zīmējums, rasējums), kas uzskatāmi raksturo (priekšmetu, parādību) grafika, diagrammas, zīmes u. tml. veidā.
Gandarījuma brauciens fizk Tāds brauciens, kas tiek organizēts starp tiem dalībniekiem, kuri nav iekļuvuši sacensību finālā.
Mazkustīgs dzīves veids Tāds dzīves veids, kurā ir maz kustību.
mazproduktīvs Tāds, ar kā palīdzību maz veido jaunus atvasinājumus.
mazgājams Tāds, ar kā palīdzību mazgā, mazgājas (par ierīci, mašīnu). Tāds, ko izmanto mazgājot, mazgājoties (par ziepēm, pulveri u. tml.).
neapmierinošs Tāds, ar ko (mācību iestādēs) fiksē mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu (par sekmju vērtējumu).
sāpīgs Tāds, kā paveikšana, īstenošana sagādā daudz grūtību; tāds, kas nav atrisināts, sagādā daudz grūtību (par jautājumu, problēmu).
lēts Tāds, kā realizēšanai nevajag daudz naudas, līdzekļu, tāds, kas nav saistīts ar lieliem izdevumiem (parasti par darbību, procesu).
nopietns Tāds, kā veikšanai ir nepieciešamas zināšanas, prasme, piepūle (par darbu, uzdevumu u. tml.). Tāds, kas noris intensīvi, sistemātiski, mērķtiecīgi (par darbību).
laikietilpīgs Tāds, kā veikšanai nepieciešams samērā ilgs laiks (piemēram, par darbu).
remdens Tāds, kad nav izcilu notikumu, darbu, ideju (par laikposmu).
pavaļīgs Tāds, kad nav ļoti steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu (par laikposmu).
mierīgs Tāds, kad nav vēja, stihisku dabas parādību (par laikapstākļiem, laikposmu).
rāms Tāds, kad nav vēja, stihisku dabas parādību (par laikapstākļiem, laikposmu).
tramīgs Tāds, kad noris kas satraucošs (par laikposmu). Tāds, kas izraisa nedrošību, satraukumu (piemēram, par parādībām dabā, vidi).
saskanīgs Tāds, kam būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība.
līdzcietīgs Tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzcietību. Līdzjūtīgs.
līdzjūtīgs Tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību.
adverbiāls Tāds, kam ir adverba īpašības. Tāds, kas saistīts ar adverbu, kas piemīt adverbam, ko lieto kopā ar adverbu.
spirgts Tāds, kam ir aktīvs, pozitīvs psihiskais un fiziskais stāvoklis, tāds, kam šāds stāvoklis nodrošina aktīvu darbību. Arī možs.
bumbveida Tāds, kam ir bumbas (1) forma.
bumbierveida Tāds, kam ir bumbierim raksturīga forma.
bumbuļveida Tāds, kam ir bumbuļa (1) forma.
bumbuļains Tāds, kam ir bumbuļi (2), mezgli. Mezglains.
bagātīgs Tāds, kam ir daudz veidu, īpatnību. Tāds, kam ir daudz sastāvdaļu Daudzveidīgs, bagāts.
polisēmisks Tāds, kam ir divas vai vairākas nozīmes (par valodas vienību).
dzeltenraibs Tāds, kam ir dzelteni raibumi. Dzeltens ar citas krāsas raibumiem.
izgriezt Tāds, kam ir griežot izveidots noteiktas formas un lieluma caurums (caurumi) vai šķēlums (par apģērbu, apaviem).
izdobt Tāds, kam ir iedobums (1).
krunkains Tāds, kam ir īpaši izveidotas krokas, savilkumi (piemēram, par apģērbu).
spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
varens Tāds, kam ir izcilas, parasti ar personību, darbu saistītas, īpašības (par cilvēkiem, to darbību). Ļoti labs, lielisks.
negluds Tāds, kam ir izciļņi, iedobumi, krokas. Nelīdzens.
skolots Tāds, kam ir izglītība, zināšanas, kuras parasti iegūtas mācību iestādē. Arī mācīts (2).
līksms Tāds, kam ir jautrs, priecīgs garastāvoklis, tāds, kas izjūt pacilātību.
dramatisks Tāds, kam ir konflikta veida mūzikas attīstība (parasti par lielas formas skaņdarbu).
lēcienveida Tāds, kam ir krasi pavērsieni, strauja augšupeja (par procesu, parādību).
nopietns Tāds, kam ir labas zināšanas, prasme, tāds, kas ar atbildību veic savu darbu.
tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku). Tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
miniatūrs Tāds, kam ir mazs apjoms (par daiļdarbu).
plāns Tāds, kam ir mazs šķērsgriezums, tāds, kas nav blīvs, ciešs (par audumu, adījumu, apģērbu). Viegls, caurspīdīgs.
melnraibs Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši raibumi. Melns vai ļoti tumšs ar citas krāsas raibumiem.
raupjš Tāds, kam ir nelīdzena, grumbuļaina virsma. Nelīdzens, grumbuļains (par kā virsmu).
miniatūrs Tāds, kam ir neliels apjoms un parasti viena noskaņa (par skaņdarbu).
lēzens Tāds, kam ir neliels pakāpenisks padziļinājums, iedobums (parasti par traukiem).
predisponēts Tāds, kam ir nosliece (parasti uz kādu slimību). Tāds, kas ir uzņēmīgs (parasti pret kādu slimību).
prātīgs Tāds, kam ir noteikta jēga, tāds, kurā iegūst vēlamos rezultātus (par darbību, norisi).
norobežots Tāds, kam ir noteiktas robežas (par platību, telpu). Ierobežots.
pārliecināts Tāds, kam ir noteikti uzskati, uzskatu sistēma, par kuru pareizību tas nešaubās, aizstāv tos, rīkojas saskaņā ar tiem.
saskarīgs Tāds, kam ir noteiktu attiecību kopums (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
saskare Tāds, kam ir noteiktu attiecību kopums (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā. Saskarīgs.
uzmanīgs Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk uztvertu, piemēram, redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
pelēkraibs Tāds, kam ir pelēki raibumi. Pelēks ar citas krāsas raibumiem.
posesīvs Tāds, kam ir piederības nozīme. Tāds, kas ir saistīts ar piederību.
pirmdobuma Tāds, kam ir pirmatnējais ķermeņa dobums (par dzīvniekiem).
platžuburu Tāds, kam ir plati žuburi (parasti par kokiem).
spējīgs Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
raibumains Tāds, kam ir raibumi (1).
trauksmains Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība (par psihi, raksturu, personību). Aktīvs, aizrautīgs, arī nemierīgs, satraukts (par psihisku stāvokli).
možs Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, rosīgums (par darbību, norisi).
mundrs Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, rosīgums (par darbību, norisi).
spirgts Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, rosīgums (par darbību, norisi).
žirgts Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, rosīgums (par darbību, norisi).
sarežģīts Tāds, kam ir raksturīga daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
nazāls Tāds, kam ir raksturīga gaisa plūsma caur deguna dobumu (piemēram, par balsi, tās skanējumu).
salonisks Tāds, kam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 29. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze (par mākslas darbu).
poētisks Tāds, kam ir raksturīga pozitīvi emocionāla īstenības uztvere, izpratne (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Arī lirisks (4).
patvaļīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml. (par cilvēkiem).
patvarīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības. Arī patvaļīgs (2).
rutinēts Tāds, kam ir raksturīga rutīna (1). Tāds, kas balstās uz rutīnu (piemēram, par darbību).
sakarīgs Tāds, kam ir raksturīga sakarība (parasti par priekšmetu, parādību kopumu).
sīkperēkļains Tāds, kam ir raksturīga sīku perēkļu veidošanās (par slimību).
skaudīgs Tāds, kam ir raksturīga skaudība (par cilvēkiem). Tāds, kas izjūt skaudību (pret kādu).
valdonīgs Tāds, kam ir raksturīga tieksme noteikt, pavēlēt, uzspiest savu gribu.
pašaurs Tāds, kam ir raksturīga vērstība uz samērā niecīgu, nepietiekami plašu objektu daudzumu (par interesēm, garīgo darbību u. tml.).
žēlīgs Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība, saudzība pret citiem (par psihes, rakstura, personības īpašību kopumu).
trekns Tāds, kam ir raksturīgas iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par burtiem, šriftu). Tāds, kas ir veidots no burtiem, kuriem ir iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par tekstu, salikumu u. tml.).
stūrains Tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem). Tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām Ūnijām (par rakstu, rokrakstu).
straujš Tāds, kam ir raksturīgas vienību, posmu u. tml. maiņas pēc īsiem laika sprīžiem (par tempu, ritmu).
šķautņains Tāds, kam ir raksturīgas, parasti spilgti izteiktas, pretrunīgas īpašības (par cilvēku, viņa psihi, raksturu, personību).
inerts Tāds, kam ir raksturīgs kūtrums, bezdarbīgums, aktivitātes trūkums (piemēram, par parādību, attieksmi).
trauksmains Tāds, kam ir raksturīgs straujums, spraigums, arī steiga (par darbību, norisi u. tml.).
smags Tāds, kam ir raksturīgs veiklības, viegluma, graciozitātes trūkums (par kustībām). Tāds, kam ir raksturīga, parasti lēna, virzība, piemēram, lejup, arī tāds, kā rezultātā rodas cieša saskare, piemēram, ar kā virsmu (par kustību, arī darbību).
ribains Tāds, kam ir redzami samērā lieli ribu izciļņi (par, parasti novājējušu, cilvēku, vai dzīvnieku, to ķermeņa daļām).
pamazs Tāds, kam ir samērā maz sastāvdaļu, vienību.
smalkrūtains Tāds, kam ir samērā mazas ornamentālas rūtis (parasti par audumu, apģērbu).
pasīks Tāds, kam ir samērā mazs attālums starp sākuma un beigu punktu (parasti par kustību).
pavārgs Tāds, kam ir samērā niecīgas spējas veikt (ko, piemēram, darbu, uzdevumu).
atžuburains Tāds, kam ir sānu žuburi. Žuburains.
sarkanraibs Tāds, kam ir sarkani raibumi. Sarkans ar citas krāsas raibumiem.
spožs Tāds, kam ir sevišķi augsta kvalitāte, arī ietekmīgums (piemēram, par cilvēka darbību, tās rezultātiem).
ziedains Tāds, kam ir sīki raibumi (piemēram, par dzīvnieku ar šādu apmatojumu).
sīkraibs Tāds, kam ir sīki raibumi.
nelaimīgs Tāds, kam ir smagas, traģiskas sekas (piemēram, par darbību).
sulīgs Tāds, kam ir spilgtas iezīmes, arī izteiksmīgs, tēlains (piemēram, par mākslas darbu, izteikumu, arī darbību).
krāsains Tāds, kam ir spilgts, daudzveidīgs saturs, forma (par mākslas darbu, tā sastāvdaļu).
ģeometrisks Tāds, kam ir stingri noteiktas līnijas, kompozīcija, kuras atgādina ģeometriskus objektus, tāds, kurā izmantoti ģeometrijas abstrakcijas paņēmieni (parasti par mākslas darbu).
tabulveida Tāds, kam ir tabulas (1) forma, veids.
taburetveida Tāds, kam ir taburetes forma, veids.
rājtakelēts Tāds, kam ir taisnās buras.
ļaundabīgs Tāds, kam ir tieksme progresēt (par slimību, patoloģisku procesu).
Rīcības spējīgs Tāds, kam ir tiesības veikt juridiskas darbības un kas ir atbildīgs par savu rīcību.
Rīcības spējīgs Tāds, kam ir tiesības veikt juridiskas darbības un kas ir atbildīgs par savu rīcību..
neaizskarams Tāds, kam ir tiesisks nodrošinājums pret represīvu, kaitīgu iedarbību.
viennozīmīgs Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību). Monosēmisks.
monosēmisks Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību). Viennozīmīgs.
caurs Tāds, kam ir tukšums, dobums.
stērbeļains Tāds, kam ir vairākas, daudzas atplēstas, ieplēstas daļas (piemēram, par apģērbu, audumu, papīru).
niecīgs Tāds, kam ir vāja izpausme, maza intensitāte (piemēram, par procesu, parādību). Tikko manāmi uztverams.
tumšs Tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku). Tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu. Arī tumsonīgs.
zilraibs Tāds, kam ir zili raibumi. Zils ar citas krāsas raibumiem.
žuburains Tāds, kam ir žuburi (1).
žuburains Tāds, kam ir žuburi (2).
žuburains Tāds, kam ir žuburi (3).
neauglīgs Tāds, kam nav auglībai nepieciešamā sastāva, kvalitātes priekšnoteikumu (par augsni, platību). Tāds, kas neveicina auglību (par laikposmu, laikapstākļiem).
pieticīgs Tāds, kam nav augstu prasību. Tāds, kas samierinās ar esošo vai viegli sasniedzamo.
nespējīgs Tāds, kam nav dotību, spēju.
pabāls Tāds, kam nav īpaši spilgtu iezīmju (parasti par mākslas darbu). Samērā nepilnvērtīgs, mazvērtīgs. Pavājš (1).
ikdienišķs Tāds, kam nav izcilu, neparastu īpašību. Tāds, kam nav oriģinalitātes.
bezkaislīgs Tāds, kam nav kaislību. Tāds, kas neaizraujas, neļaujas spēcīgam jūtu saviļņojumam. Mierīgs, nosvērts, auksts.
nekaitīgs Tāds, kam nav kaitīgas, nevēlamas ietekmes uz cilvēka psihi, arī sabiedrību (piemēram, par literatūru).
nekonkrēts Tāds, kam nav konkrēta, īstenības daudzveidību atspoguļojoša satura. Vispārīgs, abstrakts.
mazauglīgs Tāds, kam nav lielākai auglībai nepieciešamā sastāva, kvalitātes priekšnoteikumu (par augsni, platību).
pavaļīgs Tāds, kam nav ļoti steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
nevainojams Tāds, kam nav nekādu trūkumu, nepilnību. Ļoti labs.
beztiesīgs Tāds, kam nav politisko vai civilo tiesību (par cilvēku).
bezkrāsains Tāds, kam nav raksturīgu iezīmju, spilgtu īpašību. Ļoti parasts.
aritmisks Tāds, kam nav ritma, kas neiekļaujas ritmā (parasti par sirds darbību, pulsu). Neritmisks.
brīvs Tāds, kam nav saistību, arī pienākumu, rūpju. Nesaistīts, neierobežots.
svabads Tāds, kam nav saistību, pienākumu, rūpju. Tāds, kuram nepiemīt (kas). Brīvs (3).
kails Tāds, kam nav sānu žuburu, zaru, mizas (par augiem, to daļām).
pliks Tāds, kam nav sānu žuburu, zaru, mizas (par augiem, to daļām).
bezsejains Tāds, kam nav savu raksturīgu individuālu iezīmju (par literāru tēlu, mākslas darbu). Bāls, pelēcīgs.
nenoteikts Tāds, kam nav skaidri izteikta mērķa, nodoma (piemēram, par darbību, rīcību). Arī nepastāvīgs, bieži mainīgs.
nedzīvs Tāds, kam nav spilgtu iezīmju (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām). Tāds, kas neizraisa pārdzīvojumu.
mazasinīgs Tāds, kam nav spilgtu iezīmju (parasti par mākslas darbu). Neizteiksmīgs.
bāls Tāds, kam nav spilgtu iezīmju (parasti par mākslas darbu). Nepilnvērtīgs, mazvērtīgs. Vājš, neizdevies.
bālasinīgs Tāds, kam nav spilgtu iezīmju, nozīmības (parasti par mākslas darbu). Vājš, neizdevies.
Rīcības nespējīgs Tāds, kam nav tiesības veikt juridiskas darbības un kas nav atbildīgs par savu rīcību.
Rīcības nespējīgs Tāds, kam nav tiesības veikt juridiskas darbības un kas nav atbildīgs par savu rīcību.
nepiederīgs Tāds, kam nav tiesību atrasties (kur).
nesekmīgs Tāds, kam nav vēlamo rezultātu (par darbību).
bezzobains Tāds, kam nav zobu. Tāds, kam trūkst lielākās daļas zobu.
mīlīgs Tāds, kam nepiemīt skarbums, tāds, kam ir raksturīgs draudzīgums, pieklājība (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
plakātisks Tāds, kam nevēlami piemīt plakātam raksturīgais lakoniskums, vispārinājums (par cita mākslas veida darbu, tā sastāvdaļām).
tuvs Tāds, kam pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē) - par radniecību. Tāds, kuru radniecības attiecību pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē) - par cilvēkiem.
tāls Tāds, kam pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis (par radniecību). Tāds, kuru radniecības attiecību pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis (par cilvēkiem).
sarežģīts Tāds, kam piemīt daudzveidīgas, arī pretrunīgas īpašības (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību, psihiskiem stāvokļiem).
reaktīvs Tāds, kam piemīt elektriskā indukcija vai elektriskā kapacitāte. Tāds, kas ir saistīts ar maiņstrāvas ķēdes darbību.
pozitīvs Tāds, kam piemīt kas labs, vēlams (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
negatīvs Tāds, kam piemīt kas nevēlams, nosodāms (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
ievērojams Tāds, kam piemīt kas nozīmīgs. Tāds, kas saista uzmanību, izraisa interesi
redzams Tāds, kam piemīt kas nozīmīgs. Tāds, kas saista uzmanību, izraisa interesi.
pozitīvs Tāds, kam piemīt kas vēlams, derīgs (par dzīvnieku, augu, vides iedarbību).
lējums Tāds, kam piemīt noteikts (rakstura, personības) īpašību kopums.
patukšs Tāds, kam piemīt samērā maz garīgu vērtību (par cilvēku).
ass Tāds, kam piemīt skarbums, kam nav maiguma, piekļāvības (par cilvēku, raksturu).
tālredzīgs Tāds, kam piemīt spēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē.
dinamisks Tāds, kam piemīt spraigums (par kustību, darbību u. tml.). Tāds, kurā izpaužas spraigums.
supraplūstošs Tāds, kam piemīt supraplūstamība. Saistīts ar supraplūstamību, tai raksturīgs.
enerģisks Tāds, kam raksturīga aktivitāte (par darbību, norisi).
viļņains Tāds, kam raksturīgi viļņiem (1) līdzīgi, secīgi pacēlumi, arī tāds, kam raksturīgas atbilstošas svārstību kustības.
piedzīvojums Tāds, kam raksturīgs aizraujošs sižeta risinājums, reālu vai izdomātu notikumu, piedzīvojumu, dēku atveidojums (parasti par literāru darbu, kinofilmu).
bezcerība Tāds, kam raksturīgs cerību, izredžu trūkums. Tāds, kurā izpaužas cerību, izredžu trūkums.
cauršauts Tāds, kam šāviņš, lode izurbusies cauri.
vientiesīgs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī tāds, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs (1), lētticīgs.
naivs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Tāds, kas ir dabiski vienkāršs, nemākslots, arī uzticas bez pietiekama pamatojuma.
nabadzīgs Tāds, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tas ir niecīga daudzuma. Nemantīgs, trūcīgs.
mākslots Tāds, kam trūkst pārdzīvojuma patiesuma, īstuma (parasti par mākslas darbu).
vienpusīgs Tāds, kam trūkst plašuma un dziļuma (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību). Tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība.
reversīvs Tāds, kam var mainīt kustību pretējā virzienā.
latents Tāds, kam vēl nav ārēju izpausmju (piemēram, par procesu, parādību).
proporcionāls Tāds, kam vērtību attiecība nemainās (par, parasti diviem, atkarīgiem lielumiem).
samākslots Tāds, kam, parasti ievērojami, trūkst pārdzīvojuma patiesuma, īstuma (piemēram, par mākslas darbu).
vasarraibumains Tāds, kam, parasti uz sejas, ir vasaras raibumi.
šaubīgs Tāds, kas (kādā) izraisa šaubas, arī neuzticību, aizdomas.
svešs Tāds, kas (kādam, arī kam) nav raksturīgs, būtisks, arī piemērots. Tāds, kas (kādam) nav pieņemams. Tāds, ar ko (kādam) nav saikņu, attiecību.
neuzkrītošs Tāds, kas (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību) nepievērš sev uzmanību.
vārgs Tāds, kas (piemēram, psihes īpašību, prasmju, zināšanu trūkuma dēļ) nespēj veikt kādas darbības, kādus uzdevumus.
nepieskaitāms Tāds, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
nejutīgs Tāds, kas (specifiskos apstākļos) neuztver vai vāji uztver iedarbību un nereaģē vai vāji reaģē uz to (piemēram, par aparātu, ierīci, vielu).
mazjutīgs Tāds, kas (specifiskos apstākļos) vāji uztver (parasti nelielu) iedarbību un vāji reaģē uz to (piemēram, par aparātu, ierīci, vielu).
plašs Tāds, kas aizņem lielu platību (par telpu, celtni).
piedauzīgs Tāds, kas aizskar pieklājības jūtas, tāds, kas izraisa pretīgumu (piemēram, par izturēšanos, rīcību, runu).
sasodīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Tāds, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
zems Tāds, kas apliecina (kā) maznozīmību, mazvērtību.
augsts Tāds, kas apliecina (kā) nozīmību, vērtību, pauž lielu pagodinājumu.
ornitofils Tāds, kas apputeksnējas ar putnu starpniecību (par augiem).
baktericīds Tāds, kas aptur baktēriju attīstību vai nonāvē tās.
pašaurs Tāds, kas aptver samērā maz priekšmetu, parādību.
imperfektīvs Tāds, kas apzīmē darbības norisi, nepabeigtu darbību (par darbības vārdu, tā veidu).
perfektīvs Tāds, kas apzīmē darbību, darbības no risi vai stāvokli, kam ir noteikta robeža vai arī kas izbeidzas, sasniedz kādu robežu (pa rasti par darbības vārdu, tā veidu).
nepabeigts Tāds, kas apzīmē darbību, darbības norisi vai stāvokli bez attieksmes pret sākuma un beigu momentu (parasti par darbības vārdu, tā veidu). Imperfektīvs.
pabeigts Tāds, kas apzīmē darbību, darbības norisi vai stāvokli, kam ir noteikta robeža vai arī kas izbeidzas, sasniedz kādu robežu (parasti par darbības vārdu, tā veidu). Perfektīvs.
nominatīvs Tāds, kas apzīmē priekšmetu, parādību, darbību, īpašību u. tml. Tāds, kas ir saistīts ar priekšmeta, parādības, darbības, īpašības u. tml. apzīmēšanu.
vērīgs Tāds, kas apzināti vērš, virza uzmanību uz ko.
nesamierināms Tāds, kas ar aktīvu darbību nepieļauj samierināšanos (parasti ar ko nevēlamu).
savdabīgs Tāds, kas ar kādām īpašībām, parasti ievērojami, atšķiras no citiem, sev līdzīgiem (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību).
nevienāds Tāds, kas ar kādu pazīmi, īpašību atšķiras (no kā).
solīds Tāds, kas ar savu ārieni, izturēšanos, sabiedrisko stāvokli u. tml. izraisa pret sevi cieņu, uzticību. Arī pieklājīgs, atturīgs, savaldīgs.
kaitīgs Tāds, kas ar savu darbību vai bezdarbību izraisa ko nevēlamu, arī pēc likuma sodāmu.
smags Tāds, kas ar savu darbību, rīcību ir sabiedrībai ļoti bīstams, kaitīgs (par cilvēku).
varavīkšņains Tāds, kas ar savu daudzkrāsainību atgādina varavīksni.
piedauzīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu aizskar pieklājības jūtas, izraisa pretīgumu.
lielmanīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu īpaši izceļ, piemēram, savu bagātību, spēku, spējas.
mīļš Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu pauž mīlestību (1).
noraidošs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu pauž noliedzošu, nelabvēlīgu attieksmi.
riebīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēku).
pretīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) stipru nepatiku (par cilvēku).
dižmanīgs Tāds, kas ar stāju, izturēšanos īpaši izceļ savu bagātību, spēku vai spējas. Lielīgs, bravurīgs.
oficiozs Tāds, kas ar valdību formāli nav saistīts, bet faktiski aizstāv tās viedokli.
cienīgs Tāds, kas atbilst augstām prasībām, izcilam stāvoklim. Tāds, kas pelna atzinību, ievērību u. tml. Vērts.
smalks Tāds, kas atbilst augstām, parasti morāles, prasībām (piemēram, par izturēšanos, uzvedību).
tikumīgs Tāds, kas atbilst morāles normām (par rīcību, izturēšanos u. tml.).
labs Tāds, kas atbilst, ir piemērots noteiktām izmantošanas prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, vietu, parādību).
skarbs Tāds, kas atklāti, tieši atspoguļo ko ļoti grūtu, smagu, arī sarežģītu (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
burzīgs Tāds, kas ātri, viegli burzās.
zemvēja Tāds, kas atrodas, noris jahtas vai buru kuģa pusē, pret kuru nepūš vējš.
augstsirdīgs Tāds, kas atsakās no sava labuma, upurē savas intereses citu labā. Pašaizliedzīgs, nesavtīgs.
raksturīgs Tāds, kas atspoguļo (kā) būtisku, neatņemamu īpašību, pazīmi (piemēram, par fizikāliem lielumiem, skaitļiem).
psiholoģisks Tāds, kas atspoguļo cilvēka psihi (par mākslas darbu).
spilgts Tāds, kas atšķiras (starp līdzīgiem) ar ko neparastu, vienreizēju (par cilvēku, tā personību). Arī izcils.
iezīmīgs Tāds, kas atšķiras ar kādu raksturīgu īpašību, pazīmi.
izcils Tāds, kas atšķiras ar sevišķu kvalitāti (piemēram, ar labumu, lielumu, nozīmīgumu).
pateicīgs Tāds, kas attaisno ieguldītos līdzekļus, patērēto darbu, laiku. Tāds, kas ļauj gaidīt labus rezultātus.
reāls Tāds, kas attēlo īstenību, tāds, kas ir pārņemts no īstenības. Arī reālistisks (1).
aizbildniecisks Tāds, kas attiecas uz aizbildniecību, tāds, kas saistīts ar to.
individuāls Tāds, kas attiecas uz atsevišķu indivīdu vai parādību.
akadēmisks Tāds, kas attiecas uz augstākajām mācību iestādēm, tām raksturīgs.
fizisks Tāds, kas attiecas uz cilvēka organismu. Tāds, kas saistīts ar muskuļu darbību.
ārštats Tāds, kas attiecas uz darbu ārpus štata, tāds, kas paredzēts tiem darbiniekiem, kas nav štatā.
iekšējs Tāds, kas attiecas uz kādu sistēmu, vienību (neatkarīgi no to attieksmēm ar ko citu).
matrimoniāls Tāds, kas attiecas uz laulību.
municipāls Tāds, kas attiecas uz pilsētas pašvaldību, pieder pilsētas pašvaldībai.
akustisks Tāds, kas attiecas uz skaņām, uz dzirdamību.
intīms Tāds, kas attiecas uz vīrieša un sievietes mīlestību, tuvību.
vissavienības Tāds, kas attiecas uz visu Padomju Savienību.
agrārs Tāds, kas attiecas uz zemes īpašumu, zemes lietošanu, lauksaimniecību. Lauksaimniecisks.
zems Tāds, kas attiecībā pret pārējo reljefa daļu atrodas lejā, ieplakā (par vietu, platību).
acidofils Tāds, kas attīstās skābā vidē. Tāds, kas veido skābu vidi.
platonisks Tāds, kas balstās tikai uz garīgām simpātijām (parasti par mīlestību).
autoritārs Tāds, kas balstās uz diktatora varu, patvaldību.
skaņa Tāds, kas balstās uz šādu svārstību izmantošanu. Tāds, kurā kādu sastāvdaļu, elementu veido šādas svārstības.
tramīgs Tāds, kas bieži izjūt nedrošību, bailes, arī nemieru (par cilvēkiem).
ņurdīgs Tāds, kas bieži pauž neapmierinātību, īgnumu.
koķetīgs Tāds, kas cenšas citiem patikt, piesaistīt sev citu uzmanību.
nesātīgs Tāds, kas cenšas iegūt, sasniegt par daudz, tāds, kas savās prasībās neievēro mērenību.
skaļš Tāds, kas cenšas pievērst sev uzmanību, izcelties. Neapvaldīts.
slēgts Tāds, kas cieši apņem kaklu, tāds, kam nav liels izgriezums (par apģērbu, tā detaļām).
pusmežonīgs Tāds, kas daļēji ir saglabājis savu pirmatnējību (piemēram, par apvidu). Tāds, kurā nav gandrīz nekādas civilizācijas.
puspieguļošs Tāds, kas daļēji pieguļ augumam (par apģērbu).
krājīgs Tāds, kas daudz, ar aizrautību krāj (2).
ražīgs Tāds, kas dod labus rezultātus (par darbību, norisi).
auglīgs Tāds, kas dod labus rezultātus. Intensīvs, veiksmīgs, sekmīgs.
ražens Tāds, kas dod ļoti labus rezultātus. Ļoti intensīvs, produktīvs, veiksmīgs.
vispārizglītojošs Tāds, kas dod vispārīgo (nevis speciālo) izglītību.
narkotisks Tāds, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, izraisot, piemēram, labsajūtu, jautrību, halucinācijas, mieru, miegu, nejutību (par vielām).
tāls Tāds, kas iedarbojas, ar ko iedarbojas no samērā liela attāluma (piemēram, par darbību, procesu).
urdīgs Tāds, kas iedziļinās (piemēram, jautājumā), cenšas noskaidrot (kā) būtību.
Ar asinīm iegūts (arī izcīnīts) Tāds, kas iegūts, izcīnīts sīvās cīņās, pat ziedojot dzīvību.
sīks Tāds, kas ietver, atspoguļo daudzus, visus (kā) faktus, sniedz detalizētu informāciju (par kādu norisi, parādību).
sevišķs Tāds, kas ievērojami atšķiras no kā cita, līdzīga ar savu skaitlisko vērtību, arī ar intensitāti.
uzkrītošs Tāds, kas ievērojami atšķiras no pieņemtajām normām, savdabīgs (piemēram, par cilvēka uzvedību). Tāds, kas ir neparasts, pārspīlēti moderns, arī pārāk spilgts (piemēram, par apģērbu).
neizvēlīgs Tāds, kas īpaši neizvēlas vārdus, izteikumus (piemēram, sarunā). Tāds, kas nepievērš īpašu uzmanību savai valodas izteiksmei.
neuzkrītošs Tāds, kas īpaši nepiesaista uzmanību.
savs Tāds, kas ir (kā, piemēram, priekšmeta, parādības) daļa, sastāvdaļa; tāds, kas ir cieši saistīts (ar kādu priekšmetu, parādību).
mitoloģisks Tāds, kas ir aizgūts no mitoloģijas, tāds, kurā ir izmantota mitoloģija (piemēram, par mākslas darbu).
pilns Tāds, kas ir aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) - par priekšmetu, telpu, platību.
neaizskarams Tāds, kas ir aizsargāts, nodrošināts pret nevēlamu, kaitīgu iedarbību.
sudrabvīts Tāds, kas ir apvīts ar sudrabu.
jaunattīstības Tāds, kas ir atbrīvojies no koloniālisma, ieguvis politisko neatkarību un veido jaunu, no imperiālistiskajām valstīm neatkarīgu tautas saimniecību un valsts iekārtu (par valstīm, zemēm).
vēlams Tāds, kas ir atzīstams par labu. Derīgs, ieteicams, arī piemērots.
pieņemams Tāds, kas ir atzīstams par pietiekami, samērā labu.
pozitīvs Tāds, kas ir atzīstams, uzskatāms par labu, vēlamu, arī derīgu. Tāds, kas ir labs, vēlams, arī derīgs.
godīgs Tāds, kas ir atzīts, atļauts (piemēram, par darbību, norisi).
stingrs Tāds, kas ir balstīts uz noteiktu izpratni, idejām, noteiktiem atzinumiem un parasti it nemainīgs (piemēram, par uzskatiem, normām, arī rīcību).
organisks Tāds, kas ir cieši, sistēmiski saistīts ar cilvēka psihi, raksturu, personību, cilvēka būtību.
paglītots Tāds, kas ir daļēji ieguvis (vēlamo, vajadzīgo) izglītību.
elektrisks Tāds, kas ir darbināms ar elektrību (2).
trūcīgs Tāds, kas ir darināts, izvēlēts tā, lai samērā liela ķermeņa daļa nebūtu segta (par apģērbu).
populārs Tāds, kas ir daudziem vai visiem zināms. Tāds, kas daudziem vai visiem izraisa interesi, saista uzmanību.
pazīstams Tāds, kas ir daudziem zināms, kas izceļas (ar kādu īpašību).
ķeburains Tāds, kas ir dažādi izlocīts (piemēram, par rakstītu burtu). Tāds, kam raksturīga dažādi izlocītu burtu veidošana (piemēram, par rokrakstu). Arī neveikls.
noderīgs Tāds, kas ir derīgs, izmantojams, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, tāds, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
tabulārs Tāds, kas ir fiksēts tabulā (1).
pašizglītots Tāds, kas ir ieguvis izglītību, mācoties patstāvīgi. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
svētīgs Tāds, kas ir ieguvis svētību (1). Saistīts ar svētību (1), tai raksturīgs.
savienots Tāds, kas ir iekļauts savienībā (3), tāds, kas veido savienību.
uzsvērts Tāds, kas ir īpaši izcelts - par raksturīgu īpašību, pazīmi.
speciāls Tāds, kas ir īpaši paredzēts kādai noteiktai darbībai, kādam noteiktam nolūkam. Saistīts ar kādu noteiktu darbību, parādību, priekšmetu.
praktisks Tāds, kas ir izdevīgi izmantojams kādam nolūkam, tāds, kas rada kādu labumu.
rafinēts Tāds, kas ir izsmalcināts, izkopts vissīkākajās niansēs (parasti par mākslas darbu).
viegls Tāds, kas ir izteikts mazā mēra, ir maz jūtams (piemēram, par procesu, parādību).
noturīgs Tāds, kas ir izturīgs (pret kā iedarbību).
izžuburot Tāds, kas ir izveidojies ar daudziem žuburiem.
pilnasinīgs Tāds, kas ir izveidots dzīvi, reāli, saturīgi (par mākslas tēlu, mākslas darbu).
izsmalcināts Tāds, kas ir izveidots ļoti sīkās niansēs, detaļās (piemēram, par darbību, psihiskām īpašībām, gaumi).
standarts Tāds, kas ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādojies pēc kāda pieņemta parauga un kam nav būtisku individuālu atšķirību.
sīks Tāds, kas ir izvērsts ļoti vāji, rada nenozīmīgus rezultātus (par darbību, norisi); tāds, kam ir samērā neliels apjoms (piemēram, par darbu).
steidzams Tāds, kas ir jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību). Tāds, kas ir jārisina tūlīt, nekavējoties (piemēram, par jautājumu). Tāds, kas prasa tūlītēju rīcību.
radiojutīgs Tāds, kas ir jutīgs pret jonizējošā starojuma iedarbību.
rūpīgs Tāds, kas ir kārtīgs, precīzs, tāds, kam ir apzinīga attieksme pret darbu, pienākumiem.
mūsains Tāds, kas ir klāts ar vasaras raibumiem.
skaidrs Tāds, kas ir ļoti labi, viegli uztverams, saprotams (piemēram, par faktu, ideju, tekstu, mākslas darbu); tāds, kura uztverei, izpratnei nav nepieciešami precizējumi, paskaidrojumi u. tml.
milzīgs Tāds, kas ir ļoti plaši izvērsts, arī izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par darbību, norisi). Tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgi, ļoti tipiski (par stāvokli).
milzu Tāds, kas ir ļoti plaši izvērsts, arī izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par darbību, norisi). Tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgi, ļoti tipiski (par stāvokli). Milzīgs (4).
nikns Tāds, kas ir ļoti uzbudināts, gatavs uzbrukt (par dzīvniekiem). Tāds, kas ir viegli uzbudināms, mēdz bieži uzbrukt.
svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nepastāvīgs, nevienmērīgs, arī nenoteikts (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
vājš Tāds, kas ir maz ietekmīgs, nespēcīgs (par valsts varu, tās institūcijām, politisko sistēmu, sabiedrību).
viegls Tāds, kas ir maz manāms, neuzkrītošs (piemēram, par iezīmi, īpašību).
labējais Tāds, kas ir naidīgs progresīvajiem politiskajiem, sabiedriskajiem virzieniem, arī reakcionārs, konservatīvs (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml. kapitālistiskajās valstīs).
svinīgs Tāds, kas ir neikdienišķs, grezns, tāds, kas ar savu neikdienišķību, greznumu atbilst svinību, svētku u. tml. tradīcijām (par celtnēm, telpām, priekšmetiem, tērpiem u. tml.).
kontrabanda Tāds, kas ir nelikumīgi, slepeni pārgādāts pāri valsts robežai (par preci vai citu vērtību).
savāds Tāds, kas ir neparasts, izraisa izbrīnu, neizpratni (par parādību, priekšmetu u. tml.). Dīvains.
vājš Tāds, kas ir nepietiekams, tāds, kas pietiekami nenodrošina (kā) darbību (par psihi, tās funkcijām).
obligāts Tāds, kas ir noteikts, pamatots ar tiesību normām, likumu un ir jāizpilda.
puņķains Tāds, kas ir notraipījies, notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas.
vējnoturīgs Tāds, kas ir noturīgs pret vēja iedarbību (parasti par celtnēm, konstrukcijām).
vienmērīgs Tāds, kas ir noturīgs, bez svārstībām (piemēram, par procesu, norisi, īpašību).
vēsturisks Tāds, kas ir pagātnes liecinieks, pagātnes vērtību glabātājs.
nelaimīgs Tāds, kas ir par cēloni nelaimei, neveiksmei, nepatikšanām (par priekšmetu, parādību).
lamzīgs Tāds, kas ir par garu un platu, tāds, kas ir pārāk vaļīgs (piemēram, par apģērbu).
kulīgs Tāds, kas ir par platu, arī pārāk plats (piemēram, par apģērbu).
pārliecīgs Tāds, kas ir pārāk intensīvs, pārāk iedarbīgs (par darbību, norisi, arī stāvokli); pārlieks.
pārlieks Tāds, kas ir pārāk intensīvs, pārāk iedarbīgs (par darbību, norisi, arī stāvokli).
pārpilns Tāds, kas ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.). Tāds, kurā (kas) ir ievietots, novietots pārāk lielā daudzumā (par priekšmetiem, telpu, platību).
pretzagļu Tāds, kas ir paredzēts (kā) zādzību novēršanai, aizsardzībai pret (kā) zādzībām.
spēle Tāds, kas ir paredzēts šādai darbībai, darbība kopumam, tāds, kas ir saistīts ar šādu darbību, darbību kopumu.
rotaļa Tāds, kas ir paredzēts šādai darbībai, darbību kopumam. Tāds, kas ir saistīts ar šādu darbību, darbību kopumu.
sagatavošana Tāds, kas ir paredzēts, lai sagatavotu iestājeksāmeniem vai mācībām kādā mācību iestādē.
pašapzinīgs Tāds, kas ir pārliecināts par savām spējām, savu vērtību, tāds, kam ir dziļas pašcieņas jūtas. Tāds, kas jūtas pārāks par citiem (ar ko) un izrāda to. Arī iedomīgs, augstprātīgs.
nomākts Tāds, kas ir pasīvs, kam trūkst prieka, cerību.
nelāgs Tāds, kas ir paveikts zemā kvalitātē, nepareizi, arī neglīti (piemēram, par darbu).
liels Tāds, kas ir pieaudzis, arī sasniedzis pilngadību.
lirisks Tāds, kas ir piemērots, lai izpildītu skaņdarbus, kuros pārsvara ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (parasti par balsi).
pilns Tāds, kas ir pierakstīts, piezīmēts u. tml. līdz beigām, pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, grāmatu).
oriģināls Tāds, kas ir pirmreizējs, autora paša radīts (parasti par mākslas darbu). Tāds, kurā izmantota patstāvīga ideja (par mākslas darbu).
liels Tāds, kas ir plaši izvērsts, arī izpaužas spēcīgi, intensīvi (par darbību, norisi). Tāds, kas izpaužas raksturīgi, tipiski (par stāvokli).
Bēdīgi slavenais Tāds, kas ir plaši pazīstams savu negatīvo īpašību, ļaunprātīgās rīcības dēļ.
Bēdīgi slavenais Tāds, kas ir plaši pazīstams savu negatīvo īpašību, ļaunprātīgās rīcības dēļ.
nepatiess Tāds, kas ir pretrunā ar īstenību, patiesību. Tāds, kas satur ar nolūku sagrozītu patiesību. Melīgs.
stīga Tāds, kas ir rakstīts stīgu instrumentiem (par skaņdarbu). Tāds, kurā ietilpst tikai stīgu instrumentu spēlētāji (par ansambli).
pusaudzis Tāds, kas ir raksturīgs abu dzimumu cilvēkiem šajā vecumā; tāds, kas ir paredzēts abu dzimumu cilvēkiem šajā vecumā.
kārtīgs Tāds, kas ir rūpīgs, precīzs, disciplinēts, tāds, kam ir apzinīga attieksme pret darbu, pienākumu.
smags Tāds, kas ir sabiedrībai ļoti bīstams, kaitīgs (par darbību, rīcību).
kalendārs Tāds, kas ir saistīts ar (kā) secību laikā (parasti par plānu).
spraigs Tāds, kas ir saistīts ar aktīva, koncentrētu, arī strauju darbību, procesu u.tml., tāds, kurā izpaužas šāda darbība, process u. tml.
darbs Tāds, kas ir saistīts ar algotu darbu, nodarbošanos.
varonīgs Tāds, kas ir saistīts ar ārkārtēju grūtību, briesmu pārvarēšanu (piemēram, par laikposmu).
perspektīvs Tāds, kas ir saistīts ar attīstību, virzību tālākā nākotnē, tāds, kas ir saistīts ar tālāku nākotni. Tāds, kas var notikt, īstenoties, ko var veikt tālākā nākotnē.
tālejošs Tāds, kas ir saistīts ar attīstību, virzību tālākā nākotnē, tāds, kas ir saistīts ar tālāku nākotni. Tāds, kas var notikt, īstenoties, ko var veikt tālākā nākotnē.
būtisks Tāds, kas ir saistīts ar būtību. Tāds, kurā izpaužas būtība.
rūgts Tāds, kas ir saistīts ar grūtībām, ciešanām (par laikposmu). Ļoti grūts, sarežģīts (piemēram, par darbību).
nevaļīgs Tāds, kas ir saistīts ar intensīvu, spraigu darbu (par laikposmu).
radošs Tāds, kas ir saistīts ar kā jauna (parasti garīgu vērtību) veidošanas procesu, tam raksturīgs.
personisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli (piemēram, par rīcību, psihisku stāvokli). Personīgs (2).
personīgs Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli (piemēram, par rīcību, psihisku stāvokli). Personisks (2).
kņadīgs Tāds, kas ir saistīts ar kņadu. Tāds, kam raksturīgs troksnis, drūzma, jūklis, burzma.
nelāgs Tāds, kas ir saistīts ar ko nevēlamu, arī ļaunu (piemēram, par norisi, darbību).
sūrs Tāds, kas ir saistīts ar lielām grūtībām, smagiem pārdzīvojumiem (par laikposmu). Ļoti grūts, sarežģīts (piemēram, par darbību, apstākļiem).
skarbs Tāds, kas ir saistīts ar ļoti grūtiem, smagiem, arī sarežģītiem apstākļiem, notikumiem u. tml. (par laikposmu). Ļoti grūts, smags, arī sarežģīts (piemēram, par darbību, situāciju).
nāve Tāds, kas ir saistīts ar ļoti lielām briesmām, arī apdraud dzīvību.
netīrs Tāds, kas ir saistīts ar materiāliem, vielām, kuri rada traipus, dažādu daļiņu nosēdumus uz ķermeņa, apģērba (par darbu).
mehānisks Tāds, kas ir saistīts ar mehānismu (1). Tāds, kas darbojas ar mehānisma (1) palīdzību.
pareizticīgs Tāds, kas ir saistīts ar pareizticību, tāds (cilvēks), kas tic pareizticības dogmām.
iekšējs Tāds, kas ir saistīts ar personību, raksturu, psihiskām norisēm. Tāds, kas pastāv, norisinās psihē.
smags Tāds, kas ir saistīts ar postu, grūtībām, sarežģījumiem, rūpēm (par stāvokli, apstākļiem, arī darbību, norisi). Grūts (3).
literārs Tāds, kas ir saistīts ar rakstniecību. Tāds, kas attiecas uz cilvēkiem, kuri nodarbojas ar daiļliteratūru.
pagrūts Tāds, kas ir saistīts ar samērā smagu darbu, samērā lieliem sarežģījumiem, rūpēm.
slimīgs Tāds, kas ir saistīts ar slimību, tāds, ko izraisa slimība (piemēram, par organisma stāvokli, procesiem organismā).
sviedrains Tāds, kas ir saistīts ar smagu fizisku darbu.
sarkans Tāds, kas ir saistīts ar sociālistisko revolucionāro darbību, ar padomju iekārtu, ar Sarkano Armiju.
stacionārs Tāds, kas ir saistīts ar stacionāru [1] (1). Tāds, ko veic stacionārā [1] (1). Pretstats: ambulatorisks.
vējš Tāds, kas ir saistīts ar vēja darbību, tai raksturīgs.
patukšs Tāds, kas ir samērā maz aizņemts (piemēram, ar kādu darbību) - par laiku, laikposmu.
paskops Tāds, kas ir samērā vienveidīgs, kam ir samērā maz īpatnību. Tāds, kam ir samērā maz.
sasāpēt Tāds, kas ir sarežģīts, sagādā daudz grūtību un kam vajadzīgs neatliekams atrisinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
pilngadīgs Tāds, kas ir sasniedzis pilngadību.
plastisks Tāds, kas ir telpisks, apjomīgs, tāds, kam ir gaismēnas radīta iluzora forma (parasti par tēlotājas mākslas darbu).
pluskains Tāds, kas ir tērpies noskrandušā apģērbā. Noskrandis, netīrs (par apģērbu, tā daļām). Kankarains (1).
nesaraujams Tāds, kas ir tik stiprs, ka to grūti vai neiespējami vājināt, iznīcināt (parasti par kā saistību).
disponēts Tāds, kas ir uzņēmīgs (pret kādu slimību).
piespiests Tāds, kas ir veicams, izpildāms pret savu gribu.
smalks Tāds, kas ir veidots ar dziļu izpratni, zināšanām, arī ar labu gaumi. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sekls Tāds, kas ir veidots ar nelielu padziļinājumu, iedobumu (par priekšmetiem).
komerciāls Tāds, kas ir veidots ar nolūku iegūt lielus ienākumus (piemēram, par mākslas iestādi, mākslas darbu).
trafarets Tāds, kas ir veidots ar trafareta [1] (1) palīdzību. Arī šablonisks (1).
rustikāls Tāds, kas ir veidots, neapdarinot detalizēti (parasti par mākslas darbu).
hronoloģisks Tāds, kas ir veidots, sakārtots laika secībā. Tāds, kas attiecas uz laika secību.
nekārtīgs Tāds, kas ir veikts, izpildīts pavirši, bez vajadzīgās rūpības, precizitātes (piemēram, par darbu).
derīgs Tāds, kas ir vēlams (par kādu darbību).
respektabls Tāds, kas ir vērienīgs, izraisa ievērību (piemēram, par pasākumu, darbību).
sānisks Tāds, kas ir vērsts (kā) sānu daļas, malas virzienā, arī virzienā prom no (kā) sānu daļas, malas (parasti par kustību, iedarbību).
sānisks Tāds, kas ir vērsts ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (parasti par kustību).
prettautisks Tāds, kas ir vērsts pret kādu tautu. Tāds, kas ir pretrunā ar kādas tautas politiskajām interesēm, raksturu, būtību.
lejupējs Tāds, kas ir vērsts uz leju (parasti par virzienu, kustību).
priekšupējs Tāds, kas ir vērsts uz priekšu (parasti par virzienu, kustību).
pustrekns Tāds, kas ir vidējs starp gaišu un treknu (par iespiestiem burtiem, līnijām).
neatkārtojams Tāds, kas ir vienīgais, kam nav līdzīgu (attiecīgo priekšmetu, parādību grupā). Tāds, ko grūti vai neiespējami atdarināt, atkārtot.
iepriekšējs Tāds, kas ir, atrodas pirms cita, līdzīga (par priekšmetu, parādību).
pašgudrs Tāds, kas it pārliecināts pats par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
kareivīgs Tāds, kas izceļas ar drošsirdību, bezbailību, izturību karā. Tāds, kas daudz karo. Tāds, kam ir tieksme karot.
Ar asinīm izcīnīts (arī iegūts) Tāds, kas izcīnīts, iegūts sīvās cīņās, pat ziedojot dzīvību.
Ar asinīm izcīnīts (arī iegūts) Tāds, kas izcīnīts, iegūts sīvās cīņās, pat ziedojot dzīvību.
nodevīgs Tāds, kas izdara nodevību. Tāds, kam ir raksturīga tieksme izdarīt nodevību.
villains Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju). Tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
vilna Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju). Tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
vilnains Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju). Tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
svētbijīgs Tāds, kas izjūt bijību pret ko svētu. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība. Arī dievbijīgs.
neveikls Tāds, kas izjūt kautrību, mulsumu, tāds, kas izturas, rīkojas, runā nedroši, bikli.
kautrīgs Tāds, kas izjūt kautrību. Arī bikls.
kautrs Tāds, kas izjūt kautrību. Arī bikls. Kautrīgs.
neapmierināts Tāds, kas izjūt neapmierinātību (1).
nenovēlīgs Tāds, kas izjūt neapmierinātību, īgnumu par citu panākumiem, tāds, kas citiem nenovēl nekā laba. Arī skaudīgs.
kaunīgs Tāds, kas izjūt nepatiku, neērtumu. Tāds, kas izjūt kautrību. Arī kautrīgs.
pieķērīgs Tāds, kas izjūt sirsnību, draudzību (pret kādu) un cenšas būt (tā) tuvumā. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
pateicīgs Tāds, kas izjūt, izrāda pateicību (par ko).
pseidotautisks Tāds, kas izmanto tautas mākslas motīvus, tēlus, izteiksmes līdzekļus un kas orientējas uz romantizētu tautas pagātni, neievērojot sabiedrības aktuālās problēmas (parasti par mākslas virzienu, mākslas darbu).
pretvīrusu Tāds, kas iznīcina vīrusus, novērš to iedarbību.
dziļš Tāds, kas izpaužas ļoti lielā mērā (par uzskatiem, rīcību u. tml.).
viegls Tāds, kas izpaužas mazā mērā, tāds, kas nav intensīvs, enerģisks (par darbību, norisi).
prāvs Tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi (par darbību, norisi).
netiešs Tāds, kas izpaužas, iedarbojas, ir konstatējams ar kā cita starpniecību. Tāds, kura attieksmēs, saiknēs pastāv kāda priekšmeta vai parādības starpniecība.
visžēlīgs Tāds, kas izrāda lielu žēlsirdību.
pazemīgs Tāds, kas izrāda, uzsver savu padevību, paklausību, pakļāvību (kādam), bijību (pret kādu).
riebīgs Tāds, kas izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēka īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.).
pretīgs Tāds, kas izraisa (kādā) stipru nepatiku (par cilvēka īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.).
dzēlīgs Tāds, kas izraisa asu kairinājumu (acīs). Tāds, kas uzbudina (piemēram, par krāsām, gaismu).
solīds Tāds, kas izraisa cienīguma, nopietnības, laba mantiskā stāvokļa iespaidu (parasti par apģērbu, telpas iekārtojumu).
noslēpumains Tāds, kas izraisa drūmu izjūtu, neomulību, arī bailes.
nopietns Tāds, kas izraisa dziļu pārdzīvojumu, dziļas pārdomas (par mākslas darbu, tā saturu).
respektabls Tāds, kas izraisa ievērību, izceļas ar savu apjomu, kvalitāti, izskatu (piemēram, par celtni, priekšmetu).
dīvains Tāds, kas izraisa izbrīnu, neizpratni (par parādību, priekšmetu u. tml.). Savāds, neparasts.
labdarīgs Tāds, kas izraisa ko labu, no kā gūst labumu.
labvēlīgs Tāds, kas izraisa ko labu, vajadzīgu. Tāds, kam nav negatīvu pazīmju, seku (piemēram, par norisi, procesu).
drausmīgs Tāds, kas izraisa lielas bailes, šausmas, arī lielu riebumu, pretīgumu.
mīļš Tāds, kas izraisa mīlestību (1), tāds, pret ko izjūt mīlestību (1).
mīļš Tāds, kas izraisa mīlestību (2), tāds, pret ko izjūt mīlestību (2). Tāds, kas izraisa dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
neērts Tāds, kas izraisa neērtību (2).
urdīgs Tāds, kas izraisa nemieru, neatlaidīgi nodarbina (piemēram, par jautājumu, domu, arī parādību, apstākļiem).
nejauks Tāds, kas izraisa nepatīkamas, mokošas izjūtas (par fizioloģisku stāvokli, slimību).
smags Tāds, kas izraisa nevēlamu pārdzīvojumu, nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.).
zīdains Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, atgādinot zīdu (parasti par kā īpašību).
omulīgs Tāds, kas izraisa patiku, labu pašsajūtu, labu garastāvokli.
nožēlojams Tāds, kas izraisa pret sevi līdzjūtību, līdzcietību.
pretdarbīgs Tāds, kas izraisa pretdarbību (3).
viegls Tāds, kas izraisa samērā mazu pārdzīvojumu, niecīgas nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.).
lielisks Tāds, kas izraisa sevišķi spēcīgu pārdzīvojumu un sagādā lielu estētisku baudu (par mākslas darbu).
grūtsirdīgs Tāds, kas izraisa skumjas, drūmas izjūtas, nomāktību.
patogēns Tāds, kas izraisa slimību (parasti par mikroorganismiem).
smieklīgs Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību. Jocīgs (1). Uzjautrinošs.
amizants Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību. Jocīgs. Uzjautrinošs.
iespaidīgs Tāds, kas izraisa spēcīgu pārdzīvojumu, sagādā estētisku baudu (par mākslas darbu).
nolādēts Tāds, kas izraisa stipras dusmas, asu nosodījumu. Tāds, kas izraisa stipru neapmierinātību, nepatiku.
neaprēķināms Tāds, kas izraisa šādu izturēšanos, rīcību, runu (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
solīds Tāds, kas izraisa uzticību (piemēram, par uzņēmumu, pasākumu).
briesmīgs Tāds, kas izraisa, iedveš šausmas, balles, riebumu, pretīgumu.
vēlīgs Tāds, kas izraisa, nodrošina ko vēlamu, labu.
stindzinošs Tāds, kas izraisa, parasti īslaicīgus, kustību, arī psihiskās darbības, fizioloģisko norišu traucējumus.
iteratīvs Tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas, vai darbību, kura notiek ar pārtraukumiem.
godbijīgs Tāds, kas izturas ar lielu cieņu, bijību (pret ko).
paviršs Tāds, kas izturas ar nevērību, neuzmanību, arī necieņu pret kādu, pret ko.
iecietīgs Tāds, kas izturas ar saudzību, bez īgnuma, bez protesta (pret ko).
nežēlīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ar pārmērīgu, stingrību, prasīgumu.
klejojošs Tāds, kas kā (piemēram, dabas parādību) iedarbības dēļ pārvietojas, maina savu atrašanās vietu (piemēram, par smilšu veidojumiem, ledu).
pusautomātisks Tāds, kas kādā darbības ciklā noris patstāvīgi, bet tā pārējā daļā - ar cilvēka līdzdalību.
trešais Tāds, kas kādā veidā ir saistīts ar divu citu (piemēram, cilvēku, cilvēku grupu, valstu) attiecību sistēmu.
pusautomātisks Tāds, kas kādu darbības cikla daļu veic patstāvīgi, bet tā pārējo daļu - ar cilvēka līdzdalību (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
kopējs Tāds, kas ko apvieno vienā un tai pašā laikā un vietā (par darbību, norisi).
karsts Tāds, kas ko dara ļoti spraigi, temperamentīgi, paužot kvēlu pārliecību.
sabiedrisks Tāds, kas ko veic brīvprātīgi, bez atlīdzības, tāds, kas ir saistīts ar brīvprātīgu, bezatlīdzības darbību kādas cilvēku grupas, kāda kolektīva kultūras, sadzīves u. tml. vajadzību apmierināšanā.
silts Tāds, kas labi aizsargā pret aukstumu, tāds, kas palīdz saglabāt esošo siltumu (piemēram, par apģērbu, arī par ģērbšanos).
lietpratīgs Tāds, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu). Tāds, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
praktisks Tāds, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
raits Tāds, kas labi veicas, padodas (par darbu, darbību).
šķirīgs Tāds, kas labi veicas, padodas (par darbu, darbību).
krietns Tāds, kas labi, apzinīgi veic savu darbu, izpilda sava pienākumu. Arī godīgs.
veselīgs Tāds, kas labvēlīgi ietekmē veselību, tāds, kas ir noderīgs veselības uzlabošanai, nostiprināšanai, saglabāšanai (piemēram, par uzturvielām, vidi, darbībām).
paliekams Tāds, kas laika gaitā nezaudē savu nozīmi, vērtību. Arī nezūdošs, neiznīkstošs.
paliekošs Tāds, kas laika gaitā nezaudē savu nozīmi, vērtību. Arī nezūdošs, neiznīkstošs. Paliekams (2).
netīrs Tāds, kas lietošanas, valkāšanas procesā, ir notraipīts (piemēram, par apģērbu).
milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi. Milzīgs (3).
postīgs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību.
postošs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību. Postīgs (2).
glaudīgs Tāds, kas maigi, patīkami kļaujas klāt (par apģērbu).
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc daudzuma, labuma, vērtības vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo izmēru (piemēram, par apģērbu).
prasīgs Tāds, kas mēdz izvirzīt stingras prasības (piemēram, pret kāda, arī savu, darbību, izturēšanos, īpašībām).
zemsirdīgs Tāds, kas meklē pašlabumu, ir savtīgs, negodīgs, arī zemisks.
nepiederīgs Tāds, kas nav (piemēram, kādas sabiedrības, kolektīva) loceklis, tāds, kuru nesaista nekas kopīgs (ar šo sabiedrību, kolektīvu).
tukšs Tāds, kas nav aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) - parasti par telpu, platību, virsmu.
mīksts Tāds, kas nav ass, bargs (par izturēšanos, rīcību, runu).
nevēlams Tāds, kas nav atzīstams par labu, pieļaujamu. Tāds, kas var kļūt par cēloni ļaunumam, postījumam.
neizglītots Tāds, kas nav ieguvis izglītību.
nemācīts Tāds, kas nav ieguvis izglītību. Neizglītots (2).
parasts Tāds, kas nav īpaši izvērsts, neizceļas ar ko īpašu, arī ikdienišķs (par darbību, pasākumu, arī stāvokli).
mazs Tāds, kas nav izvērsts, arī izpaužas vāji, neintensīvi (par darbību, norisi). Tāds, kas neprasa daudz enerģijas, pūļu.
mazs Tāds, kas nav pieaudzis, arī nav sasniedzis pilngadību.
nepiederošs Tāds, kas nav piederīgs (piemēram, pie kāda kolektīva, organizācijas). Tāds, kas nav aktīvs līdzdalībnieks (piemēram, kādā pasākumā). Tāds, kam nav tiesību atrasties (kur). Nepiederīgs (1).
vājš Tāds, kas nav pietiekami spilgti izteikts, kā izpausme ir zemā pakāpē (par īpašību, stāvokli).
pusgatavs Tāds, kas nav pilnīgi izstrādāts, tāds, kura sacerēšana, veidošana nav pabeigta (piemēram, par mākslas darbu).
kampaņveida Tāds, kas nav regulārs, sistemātisks. Tāds, kas noris atsevišķu, parasti uz laiku sasprindzinātu, darbību, pasākumu veidā.
sauss Tāds, kas nav saistāms ar jūtām, neizraisa jūtas (piemēram, par darbību, uzskatiem).
bezatlīdzības Tāds, kas nav saistīts ar atlīdzību. Bezmaksas.
nebūtisks Tāds, kas nav saistīts ar būtību. Tāds, kam nav būtiskas nozīmes.
privāts Tāds, kas nav saistīts ar cilvēka oficiālu (valsts, sabiedrisko u. tml.) darbību, stāvokli.
ārpusdarba Tāds, kas nav saistīts ar darbu darbavietā.
viegls Tāds, kas nav saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī nav bīstams dzīvībai (par slimību, ievainojumu u. tml.). Tāds, kas noris bez grūtībām, lielām fiziskām ciešanām, arī tāds, kas noris strauji (par fizioloģisku procesu). Tāds, kas nav saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
laisks Tāds, kas nav saistīts ar lietderīgu darbu, nodarbību. Bezdarbīgs. Arī mierīgs.
nekārtīgs Tāds, kas nav sakārtots, arī nav tīrs (par apģērbu). Tāds, kas nav sagatavots lietošanai.
zemākais Tāds, kas nav sasniedzis iespējamo pilnību, gatavību. Tāds, kas ir mazattīstīts, nav sarežģīts.
nepilngadīgs Tāds, kas nav sasniedzis pilngadību.
viegls Tāds, kas nav sasprindzināts (piemēram, par sarunu). Tāds, kas ir brīvs, nepiespiests (piemēram, par stāvokli, darbību, vidi).
vaļējs Tāds, kas nav sastiprināts ar aizdari (piemēram, pogām) - par apģērbu, tā daļu. Tāds, ko apģērbs neaizsedz (par ķermeņa daļu).
neliels Tāds, kas nav sevišķi plaši izvērsts, tāds, kas neizpaužas sevišķi spēcīgi, intensīvi (par darbību, norisi). Tāds, kas neizpaužas pilnīgi raksturīgi, tipiski (par stāvokli).
parasts Tāds, kas nav specializēts (par vispārizglītojošo mācību iestādi, tās klasēm).
nelīdzens Tāds, kas nav veidots viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par burtiem), tāds, kurā burti nav viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par rakstu, rokrakstu).
nepiedienīgs Tāds, kas neatbilst kādām prasībām, stāvoklim (par izturēšanos, rīcību, runu). Arī nepieklājīgs.
necienīgs Tāds, kas neatbilst kādām prasībām, stāvoklim (par izturēšanos, rīcību, runu). Nepiedienīgs.
vājš Tāds, kas neatbilst noteiktām normām, prasībām (par darbību, tās rezultātu).
slikts Tāds, kas neatbilst, ir nepiemērots noteiktām izmantošanas prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, vietu, parādību).
uzmedots Tāds, kas neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt (kādu) par vīru (sievu), arī iegūt (kāda) draudzību.
bezbēdīgs Tāds, kas nebēdā par briesmām, nepievērš tām uzmanību. Drošs, arī pārgalvīgs.
kluss Tāds, kas necenšas pievērst sev uzmanību, izcelties.
mēms Tāds, kas nedrīkst, nespēj ko teikt, paust (vārdos), atklāt (kādu domu, patiesību).
kaitīgs Tāds, kas negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību.
neitrāls Tāds, kas neiejaucas citu cilvēku (parasti pretrunīgās, strīdīgās) attiecībās. Tāds, kas izturas vienaldzīgi, pasīvi. Tāds, kas atturas ņemt līdzdalību (kur).
nepiekritīgs Tāds, kas neietilpst (piemēram, kādas iestādes, personas) kompetencē. Tāds, ko (piemēram, kādai iestādei, personai) nav tiesību izlemt.
nepatiess Tāds, kas neievēro patiesību, tāds, kas ar nolūku sagroza patiesību.
neievērojams Tāds, kas neizceļas ar ko nozīmīgu. Tāds, kas ne ar ko nesaista uzmanību, neizraisa interesi.
necils Tāds, kas neizceļas ar sevišķām pazīmēm (piemēram, ar labumu, lielumu, nozīmīgumu).
nemanāms Tāds, kas neizceļas pārējo vidū. Tāds, kas nepievērš sev uzmanību.
nekautrīgs Tāds, kas neizjūt kautrību, neērtumu. Tāds, kas izturas, rīkojas, runā netaktiski, nepieklājīgi, arī vaļīgi.
nepateicīgs Tāds, kas neizjūt, neizrāda pateicību (piemēram, par kādu pakalpojumu).
neuzmanīgs Tāds, kas neizrāda, nepievērš (kam) pietiekamu uzmanību. Arī vienaldzīgs.
niecīgs Tāds, kas neizraisa cieņu, nepievērš uzmanību (par cilvēku). Neievērojams, arī mazvērtīgs.
nevarīgs Tāds, kas neizraisa mērķtiecīgu darbību (par psihisku stāvokli).
neapstrīdams Tāds, kas neizraisa nekādas šaubas, neticību.
pakluss Tāds, kas neizraisa sevišķu ievērību (piemēram, par notikumu, norisi).
nešaubīgs Tāds, kas neizraisa šaubas, drošs, noteikts (piemēram, par pārliecību, uzskatu).
vārgs Tāds, kas neizraisa, nenodrošina mērķtiecīgu darbību (par psihes, rakstura, personības īpašībām, arī par zināšanām, informāciju).
neizturīgs Tāds, kas neiztur kādu (parasti nelabvēlīgu) iedarbību (par priekšmetu, vielu). Tāds, kas ātri nolietajās.
slikts Tāds, kas nemākulīgi, neapzinīgi veic savu darbu, pienākumu.
lēns Tāds, kas nenorisinās ātri, strauji (par darbību, norisi).
neārstējams Tāds, kas nepakļaujas ārstēšanai, tāds, ko nav iespējams novērst, izārstēt (par slimību).
indiskrēts Tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka jūtas (par rīcību, attieksmi). Netaktisks.
kategorisks Tāds, kas nepieļauj iebildumus, tāds, kam jāpakļaujas (piemēram, par pavēli, prasību). Ļoti noteikts, stingrs.
nevērīgs Tāds, kas nepievērš uzmanību (kam), atstāj bez ievērības (ko). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
maldīgs Tāds, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par sajūtu orgāniem).
kluss Tāds, kas nerada īpašu ievērību (piemēram, par notikumu, norisi).
nepareizs Tāds, kas nerada vēlamo rezultātu (piemēram, par rīcību, darbību).
bezmaksas Tāds, kas nesaņem algu, atlīdzību (par ko).
pārdabisks Tāds, kas nesaskan ar lietu un parādību dabu, neatbilst kam parastam.
pretdabisks Tāds, kas nesaskan ar lietu un parādību dabu, neatbilst parastajam, normālajam, vispārējai likumībai. Arī nedabisks.
nedabisks Tāds, kas nesaskan ar lietu un parādību normālo dabu. Tāds, kas neatbilst parastai, normālai notikumu, parādību attīstības gaitai.
nepareizs Tāds, kas nesaskan ar patiesību, ar zinātnes, prakses atziņām. Aplams, maldīgs.
aplams Tāds, kas nesaskan ar patiesību, ar zinātnes, prakses atziņām. Nepareizs, maldīgs.
mazs Tāds, kas nesasniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
mazs Tāds, kas nesasniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
mazs Tāds, kas nesasniedz vajadzīgo izmēru (piemēram, par apģērbu).
neizlēmīgs Tāds, kas nespēj droši, ātri izlemt (ko), nespēj izšķirties, piemēram, par kādu rīcību.
neizšķirīgs Tāds, kas nespēj droši, ātri izšķirties, piemēram, par kādu rīcību.
neizturīgs Tāds, kas nespēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par augiem, to daļām.
neizturīgs Tāds, kas nespēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par priekšmetu, vielu.
slikts Tāds, kas nespēj nodrošināt, veicināt (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).
nepanesīgs Tāds, kas nespēj paciest (kā) iedarbību, pārvarēt (piemēram, sāpes, grūtības).
tuvredzīgs Tāds, kas nespēj paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē.
nesapratīgs Tāds, kas nespēj saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi. Tāds, kam nav vajadzīgās izpratnes (kādā jautājumā).
nestrādājošs Tāds, kas nestrādā algotu darbu.
parazītisks Tāds, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem (par darbaspējīgu cilvēku).
publisks Tāds, kas netiek slēpts no citiem cilvēkiem (piemēram, par darbību, norisi).
netīrīgs Tāds, kas neuztur (sava ķermeņa, apģērba, apkārtnes) tīrību.
nepateicīgs Tāds, kas neveicina, nesekmē (kā) norisi, attīstību.
nebaudāms Tāds, kas nevēlamu īpašību dēļ nesagādā estētisku baudījumu.
neēdams Tāds, kas nevēlamu, arī kaitīgu īpašību dēļ nav lietojams uzturā.
kosmoss Tāds, kas noder, lai lidotu, uzturētos, strādātu šādā telpā. Tāds, kas ir saistīts ar lidojumiem, uzturēšanos, darbu šādā telpā.
neiroleptisks Tāds, kas nomāc centrālās nervu sistēmas darbību.
vieglprātīgs Tāds, kas nopietni nenovērtē savu rīcību, savu attieksmi (pret ko), arī savas rīcības varbūtējās sekas.
spraigs Tāds, kas noris aktīvi, koncentrēti, arī strauji (par darbību, procesu u. tml.).
spriegs Tāds, kas noris aktīvi, koncentrēti, arī strauji (par darbību, procesu u. tml.). Arī spraigs (1).
tīšs Tāds, kas noris apzināti (piemēram, par psihisku procesu, darbību). Tāds, kas izriet no paša gribas, apziņas. Patvaļīgs (1).
patvaļīgs Tāds, kas noris apzināti (piemēram, par psihisku procesu, darbību). Tāds, kas izriet no paša gribas, apziņas. Tīšs.
mīksts Tāds, kas noris bez ievērojamas (kādas vielas, vides) pretestības (par darbību, procesu).
sauss Tāds, kas noris bez šķidruma izdalīšanās, uzkrāšanās (par slimību).
straujš Tāds, kas noris īsā laika sprīdī, arī pēkšņi, intensīvi (par procesu, darbību).
laisks Tāds, kas noris lēni, bez spraiguma (par norisi, darbību). Nesteidzīgs, gauss.
maksimāls Tāds, kas noris ļoti intensīvi, arī visintensīvāk (piemēram, par darbību, procesu). Tāds, kas izpaužas ļoti intensīvi, arī visintensīvāk (par stāvokli, īpašību).
laminārs Tāds, kas noris paralēlos slāņos bez virpuļiem (parasti par šķidruma vai gāzes kustību).
sekmīgs Tāds, kas noris vēlamā veidā, rada vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.).
minimāls Tāds, kas noris, arī darbojas ar ļoti mazu, arī ar vismazāko intensitāti (piemēram, par darbību, procesu, arī ierīci). Tāds, kas izpaužas ar ļoti mazu, arī vismazāko intensitāti (par stāvokli, īpašību).
plašs Tāds, kas noris, izpaužas intensīvi, arī daudzveidīgi (par darbību, norisi, pasākumu). Tāds, kurā piedalās, iesaistās daudzi.
vērienīgs Tāds, kas noris, izpaužas, tiek veikts plašā apjomā, arī daudzveidīgi (piemēram, par darbību, norisi, pasākumu).
ārpusstundu Tāds, kas noris, tiek organizēts ārpus mācību stundām.
vientuļš Tāds, kas noris, tiek veikts vienatnē (par procesu, darbību). Tāds, kas norisinās, paiet vienatnē (par cilvēka dzīvi, mūžu).
saistošs Tāds, kas nosaka (kāda) darbību, rīcību, pienākumus (parasti par likumiem, pavēlēm u. tml.). Obligāts (1).
liktenīgs Tāds, kas nosaka, būtiski ietekmē (kāda) turpmāko dzīvi, tās posmu, (kā) attīstību.
iepriekšējs Tāds, kas notiek pirms kā cita, atšķirīga (par pasākumu, darbību).
piespiedu Tāds, kas notiek, izraisās pret paša gribu, parasti nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
pretdūmu Tāds, kas novērš dūmu iedarbību.
pretgāzu Tāds, kas novērš gāzu iedarbību.
pretkrusas Tāds, kas novērš krusu, tās iedarbību.
pretledus Tāds, kas novērš ledus iedarbību.
prettrokšņa Tāds, kas novērš trokšņa iedarbību, vājina tā dzirdamību.
pretputekļu Tāds, kas novērš, mazina putekļu iedarbību.
pretradiācijas Tāds, kas novērš, mazina radiācijas iedarbību.
prettrieciena Tāds, kas novērš, mazina trieciena iedarbību.
īsts Tāds, kas nozīmes vai īpašību ziņā atgādina (ko). Gandrīz kā.
spaidi Tāds, kas Organismā, psihē noris neatkarīgi no gribas, arī pret gribu (parasti fizioloģisku vai psihisku traucējumu ietekmē). Arī nepatvaļīgs.
diatonisks Tāds, kas pamatojas uz skaņkārtas pamatpakāpju secību.
konkrēts Tāds, kas parādās visu īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidībā.
garš Tāds, kas parasti sniedzas kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) garumā (par apģērbu, tā daļu).
gods Tāds, kas paredzēts svētkiem vai svinībām (parasti par apģērbu).
patiess Tāds, kas pareizi atspoguļo īstenību.
liels Tāds, kas pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
liels Tāds, kas pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
pamatīgs Tāds, kas pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
pārmērīgs Tāds, kas pārsniedz pieļaujamo mēru, pakāpi, ir pārāk intensīvs, pārāk iedarbīgs (par darbību, norisi).
liels Tāds, kas pārsniedz vajadzīgo izmēru (piemēram, par apģērbu).
plēsīgs Tāds, kas pārtiek no dzīvniekiem, tos medījot barībai, un kam ir raksturīga (piemēram, zobu, knābja, nagu) uzbūve (par dzīvniekiem).
starpoperāciju Tāds, kas pastāv, noris starp darbībām, darbību kopumiem.
starpklašu Tāds, kas pastāv, noris starp mācību iestādes klasēm.
starppriekšmetu Tāds, kas pastāv, noris starp mācību priekšmetiem.
bultveida Tāds, kas pēc izskata, formas līdzīgs bultai (1).
slavējams Tāds, kas pelnī augstu atzinību, uzslavu. Ļoti labs, teicams.
sīkburžuāzisks Tāds, kas pieder pie sīkburžuāzijas. Tāds, kas aktīvi atbalsta sīkburžuāziju, rīkojas tās interesēs.
piekļāvīgs Tāds, kas piekļaujas augumam (par apģērbu).
vasarīgs Tāds, kas piemērots lietošanai vasarā (piemēram, par apģērbu).
nemīlams Tāds, kas piemīt cilvēkam, pret kuru neizjūt mīlestību.
imanents Tāds, kas piemīt kādai parādībai un ir nedalāmi saistīts ar tās būtību.
nosacīts Tāds, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam. Tāds, kas mākslā ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību.
varmācīgs Tāds, kas piespiedu kārtā pakļauj savai gribai, uzspiež savu gribu.
vājš Tāds, kas pietiekami nenodrošina (kā) darbību, eksistenci (par organisma dažādu sistēmu funkcijām, fizioloģisku stāvokli).
sīkumains Tāds, kas pievērš pārāk lielu uzmanību kam nesvarīgam, nenozīmīgam.
iespaidīgs Tāds, kas pievērš uzmanību, pārsteidz ar savām īpašībām (piemēram, ar lielumu, skaistumu).
precīzs Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām normām, pilnīgi sasniedz vēlamo mērķi (par darbību, procesu u. tml.).
neapgāžams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu). Tāds, kura maldīgumu, nepatiesumu, aplamību ir grūti vai neiespējami pierādīt.
neass Tāds, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis savu noteiktību, skaidrību (par psihisku stāvokli).
labs Tāds, kas prasmīgi, apzinīgi veic savu darbu, pienākumu.
liels Tāds, kas prasmīgi, veikli ko dara, labi veic savu darbu, pienākumu.
pamatīgs Tāds, kas prasmīgi, veikli ko dara, labi veic savu darbu, pienākumu.
pretenciozs Tāds, kas pretendē uz nozīmību, oriģinalitāti. Pārlieku pašapzinīgs. Arī iedomīgs.
nesalaužams Tāds, kas psihiski ir tik stingrs, nelokāms, ka grūti vai neiespējami salauzt viņa izturību, pārliecību.
produktīvs Tāds, kas rada daudz darbu (piemēram, mākslā, zinātnē).
efektīgs Tāds, kas rada efektu (1). Tāds, kas saista uzmanību. Iespaidīgs.
vilinošs Tāds, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu. Tāds, ko tiecas iegūt.
izdevīgs Tāds, kas rada ienākumus, peļņu, tāds, kas rada materiālu labumu.
skaļš Tāds, kas rada īpašu ievērību (piemēram, par notikumu, norisi).
izdevīgs Tāds, kas rada kādu labumu, ērtības, tāds, kam ir priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu.
derīgs Tāds, kas rada kādu labumu.
lietderīgs Tāds, kas rada kādu labumu.
apšaubāms Tāds, kas rada neuzticību, aizdomas. Šaubīgs.
trokšņains Tāds, kas rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par darbību, norisi).
ražojošs Tāds, kas rada sabiedrības eksistencei un attīstībai nepieciešamos materiālos labumus.
smilšstrūklas Tāds, kas rada smilšu strūklu (par iekārtu, ierīci u. tml.). Tāds, kurā izmanto smilšu strūklu (par darbību, procesu).
spēcīgs Tāds, kas rada spēku, enerģiju, arī mundrumu, spirgtumu (piemēram, par barību, gaisu).
stiprs Tāds, kas rada spēku, enerģiju, arī mundrumu, spirgtumu (piemēram, par barību, gaisu).
tvaikstrūklas Tāds, kas rada tvaika strūklu (par iekārtu, ierīci u. tml.). Tāds, kurā izmanto tvaika strūklu (par darbību, procesu).
pareizs Tāds, kas rada vēlamo rezultātu (piemēram, par rīcību, darbību).
elektrisks Tāds, kas rada, ražo elektrību (2).
regulatīvs Tāds, kas rada, uztur kārtību, plānveidību (kādā nozarē).
bandītisks Tāds, kas raksturīgs bandītam (1). Tāds, kas attiecas uz bandas [1] darbību. Nežēlīgs, necilvēcīgs.
budzisks Tāds, kas raksturīgs budzim [2].
blēdīgs Tāds, kas rīkojas negodīgi, ar meliem vai viltu (lai gūtu sev labumu).
rezultējošs Tāds, kas rodas vairāku, parasti līdzīgu, parādību darbības rezultātā. Tāds, ko raksturo ar vairāku, parasti līdzīgu, fizikālo parādību skaitlisko vērtību summu.
kontakts Tāds, kas rodas, noris saskarē, savienojumā (ar ko) - par procesu, darbību.
kuriozs Tāds, kas saista uzmanību ar neparastumu (parasti ačgārnību). Jocīgs, dīvains.
Ievērības cienīgs Tāds, kas saista uzmanību.
amatniecisks Tāds, kas saistīts ar amatniecību, amatu.
ambulatorisks Tāds, kas saistīts ar ambulanci vai ar poliklīniku, tāds, ko veic ambulancē vai poliklīnikā. Pretstats: stacionārs.
iestāju Tāds, kas saistīts ar iestāšanos (mācību iestādē, aspirantūrā).
ķimerīgs Tāds, kas saistīts ar ko sīku, sarežģītu (parasti par darbu).
darbs Tāds, kas saistīts ar materiālo vai garīgo vērtību radīšanu.
darbs Tāds, kas saistīts ar mehānisma vai tā daļu lietderīgo darbību, paredzēts darba veikšanai.
grūts Tāds, kas saistīts ar postu, smagu darbu, sarežģījumiem, rūpēm (par stāvokli, apstākļiem). Smags.
paroksismāls Tāds, kas sākas pēkšņi, lēkmjveidīgi (par slimību).
pēcskolas Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc skolas mācību pabeigšanas vai pārtraukšanas.
pēcfiniša Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc tam, kad sacensību dalībnieks ir finišējis.
paātrs Tāds, kas samērā ātri sadusmojas, uzbudinās. Pastraujš (2).
pastraujš Tāds, kas samērā ātri sadusmojas, uzbudinās. Tāds, kam raksturīga samērā strauja uzbudināmība, dusmu izraisīšanās (piemēram, par psihes īpašībām, raksturu).
šaurs Tāds, kas samērā cieši pieguļ ķermenim, tā daļām (par apģērbu, tā daļām). Tāds, kas pārāk, nevēlami cieši aptver ķermeni, tā daļas.
pašaurs Tāds, kas samērā cieši piekļaujas ķermenim (par apģērbu, apaviem, to daļām).
pietiekams Tāds, kas samērā labi apmierina kādas vajadzības, nodrošina kādu darbību.
pietiekošs Tāds, kas samērā labi apmierina kādas vajadzības, nodrošina kādu darbību.
pavājš Tāds, kas samērā slikti nodrošina (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējam u. tml.).
šefība Tāds, kas saņem šādu palīdzību.
jambisks Tāds, kas sarakstīts jambos. Saistīts ar jambu, tam raksturīgs.
pareizs Tāds, kas saskan ar īstenību, ar zinātnes, prakses atziņām.
dabisks Tāds, kas saskan ar lietu un parādību dabu, atbilst parastai, normālai notikumu attīstības gaitai. Likumsakarīgs, normāls.
augstākais Tāds, kas sasniedzis iespējamo pilnību, gatavību. Visattīstītākais, vissarežģītākais.
daudzmiljonu Tāds, kas sastāv no daudziem miljoniem vienību.
daudztūkstošu Tāds, kas sastāv no daudziem tūkstošiem vienību.
plašs Tāds, kas sastāv no daudziem, kuri parasti ir saistīti ar noteiktu darbību, sistēmu (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
sociālkritisks Tāds, kas satur sociālo parādību kritiku. Tāds, kurā izpaužas sociālo parādību kritika.
sudrabsvina Tāds, kas satur sudrabu un svinu.
pilns Tāds, kas savā izpausmē ir sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu (par norisi, procesu, parādību).
kristīgs Tāds, kas savā politiskajā darbībā izmanto kristietības idejas (par politisku organizāciju biedriem, locekļiem, arī par politiskām organizācijām). Tāds, kurā ir izmantotas kristietības idejas (par, parasti politisku, mācību).
pasaule Tāds, kas savu izcilo īpašību dēj ir pazīstams visiem zemeslodes iedzīvotājiem vai lielai to daļai. Tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām, starptautiskām normām.
nepieejams Tāds, kas savu morālo īpašību dēļ nepieļauj vieglu iepazīšanos un tuvību ar pretējā dzimuma pārstāvi (parasti par sievieti).
progresīvs Tāds, kas sekmē sabiedrības attīstību.
lielisks Tāds, kas sevišķi atbilst, ir piemērots noteiktām izmantošanas prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, vietu, parādību).
lielisks Tāds, kas sevišķi labi ko dara, sevišķi labi veic savu darbu, pienākumu.
lielisks Tāds, kas sevišķi veicina, nodrošina (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).
principiāls Tāds, kas skar (kā) būtību. Būtisks, svarīgs.
krass Tāds, kas skar pašu būtību, pašus pamatus (par pārmaiņām).
bālasinīgs Tāds, kas slimo ar bālasinību (1). Tāds, kam ir bāla ādas krāsa.
plānprātīgs Tāds, kas slimo ar plānprātību, tāds, kam piemīt plānprātība.
neārstējams Tāds, kas slimo ar slimību, kura nepakļaujas ārstēšanai, kuru nav iespējams novērst, izārstēt.
mēnessērdzīgs Tāds, kas slimo ar somnambulismu.
spitālīgs Tāds, kas slimo ar spitālību.
pusgarš Tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) vidum vai nedaudz pāri tam (par apģērbu, tā daļu).
pieskaitāms Tāds, kas spēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
sausumizturīgs Tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem).
izturīgs Tāds, kas spēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par augiem, to daļām.
izturīgs Tāds, kas spēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par priekšmetu, vielu.
saimniecisks Tāds, kas spēj lietpratīgi veikt ar praktisko dzīvi saistītos darbus, pasākumus. Tāds, kas prot racionāli izmantot materiālās vērtības, naudas līdzekļus.
stiprs Tāds, kas spēj mērķtiecīgi darboties grūtos, sarežģītos apstākļos. Tāds, kas nodrošina spējas darboties šādā veidā (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, tāds, kas spēj aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
neuzņēmīgs Tāds, kas spēj pretoties (infekcijas slimību izraisītāju, indīgu vielu) iedarbībai un pārvarēt to.
algots Tāds, kas strādā par atlīdzību (parasti par algu). Divd. --> algot (1).
dievbijīgs Tāds, kas tic dievam, tā varenībai, jūt bijību pret to, cītīgi izpilda reliģiskos priekšrakstus.
pāragrs Tāds, kas tiek darīts, noris pārāk agri, priekšlaicīgi (par cilvēka darbību, parādībām sabiedrībā).
ievingrināt Tāds, kas tiek izpildīts veikli, ar labām iemaņām (piemēram, par darbu, kustību).
algots Tāds, kas tiek veikts par atlīdzību, parasti par algu.
zibenīgs Tāds, kas tiek veikts vai noris ļoti strauji, ātri, ļoti īsā laikā (par kustību, arī psihisku reakciju u. tml.).
paliatīvs Tāds, kas tikai atvieglina slimnieka stāvokli smagas vai neārstējamas slimības gadījumā, bet nenovērš pašu slimību.
jauniznācis Tāds, kas tikko vai nesen ir iznācis (par iespieddarbu).
jutīgs Tāds, kas uztver ļoti niecīgu iedarbību un reaģē uz to (piemēram, par aparātu, ierīci, vielu).
aprasts Tāds, kas vairs neizraisa ievērību, tāds, kas kļuvis ikdienišķs. Daļēji pierasts.
vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību). Nenoturīgs, ātri zūdošs nelielā (kā) iedarbībā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
mazauglīgs Tāds, kas vāji veicina kādas parādības attīstību.
noslēpumains Tāds, kas valdzina ar savu neizprotamību, neparastumu.
viengājiena Tāds, kas veic darbu vienā gājienā.
darbs Tāds, kas veic derīgu darbību (par dzīvniekiem).
smalks Tāds, kas veic sarežģītu, augsti kvalificētu darbu. Tāds, kura darba veikšanā nepieciešama niansēta, psiholoģiska Iedziļināšanās.
auglīgs Tāds, kas veicina augšanu, ražību.
ražīgs Tāds, kas veicina augu augšanu, ražību (piemēram, par augsni, laikposmu). Auglīgs (2).
briedīgs Tāds, kas veicina augu, augļu, sēklu attīstību Auglīgs.
auglīgs Tāds, kas veicina kādas parādības attīstību.
audzelīgs Tāds, kas veicina labu ražu, augšanu. Auglīgs (2).
labs Tāds, kas veicina, nodrošina (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).
rosīgs Tāds, kas veicina, rosina intensīvu, mērķtiecīgu, parasti veiksmīgu, darbību, procesu (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām).
sadrumstalots Tāds, kas veido atsevišķu, samērā izolētu vienību (kādā kopumā).
neklātiene Tāds, kas veidojas (kāda) iztēlē, bez (viņa) tiešas saiknes ar īstenību (parasti par pasākumu).
pazaļš Tāds, kas vēl nav pilnīgi nogatavojies un ieguvis gatavības pakāpei raksturīgo krāsu (par augļiem, labību u. tml.).
ātrs Tāds, kas viegli sadusmojas, iekaist, uzbudinās. Straujš.
uzņēmīgs Tāds, kas viegli uztver kādas fizikālas parādības iedarbību.
elektromagnētisks Tāds, kas vienlaikus saistīts ar elektrību un magnētismu.
priekšpēdējais Tāds, kas vienveidīgu, secīgu (laikposmu, parādību, norišu) virknē pastāv, noris pirms pēdējā (laikposma, parādības, norises).
ūdens Tāds, kas visu dzīvi pavada ūdenī, arī tāds, kas uzturas pie ūdenstilpēm un barību iegūst vai var iegūt tajās (par dzīvniekiem).
neciešams Tāds, kas, parasti negatīvu īpašību dēļ, ir ļoti nepatīkams, grūti paciešams (par cilvēku).
neizturīgs Tāds, kas, piemēram, trausluma, vājuma dēļ nav spējīgs izturēt kādu ārēju (parasti nelabvēlīgu) iedarbību (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ticams Tāds, ko (parasti ar kādu varbūtību) ir iespējams pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai.
klasisks Tāds, ko augstu novērtē (piemēram, par darbu, rīcību).
spēcīgs Tāds, ko dara, kas noris ar lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi).
stingrs Tāds, ko dara, kas noris ar lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi). Tāds, kas palielina (kā) spriegumu, iedarbojas (uz ko) ar spēku. Arī spēcīgs (2), stiprs (2).
stiprs Tāds, ko dara, kas noris ar, parasti ļoti, lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi). Arī spēcīgs (2).
svēts Tāds, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību, ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
smags Tāds, ko ir grūti sagremot, asimilēt (par ēdienu, barību).
savstarpējs Tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piemēram, par darbību, stāvokli).
periodisks Tāds, ko izdod regulāri, noteiktos termiņos (par iespieddarbu, piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu).
grūtsirdīgs Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas. Tāds, kura saturs atspoguļo bezcerīgas skumjas, drūmumu, nomāktību.
nazāls Tāds, ko izrunā, gaisam plūstot caur deguna dobumu (par skaņām).
relatīvs Tāds, ko izsaka vai aprēķina ar attiecību starp lielumiem, vienu no tiem pieņemot par pamatlielumu. Pretstats: absolūts.
pieverba Tāds, ko lieto savienojumā ar verbu.
viegls Tāds, ko nav grūti sagremot, asimilēt, arī tāds, kurā ir maz uzturvielu, kas nav sātīgs (par ēdienu, barību).
neizzināms Tāds, ko nav iespējams izzināt (par reālo īstenību, tās parādībām).
neatturams Tāds, ko nav iespējams novērst (par darbību, norisi).
neatvairāms Tāds, ko nav iespējams novērst, tāds, no kā nav iespējams izvairīties (par darbību, norisi).
neatliekams Tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību). Tāds, kas jāizskata, jārisina nekavējoties (piemēram, par jautājumu, prasību).
likumsakarīgs Tāds, ko nosaka parādību iekšējā, būtiskā sakarība.
bruņots Tāds, ko realizē ar kara darbību. Tāds, kur lieto ieročus.
sods Tāds, ko sacensībās piemēro sacensību dalībniekam, komandai par noteikumu pārkāpumu.
kariozs Tāds, ko skāris kariess (par zobu, tā daļām).
iela Tāds, ko valkā, lieto ārpus mājas (par apģērbu, apaviem u. tml.).
atzīstams Tāds, ko var uzskatīt par labu, ko var atzīt (3).
parocīgs Tāds, ko var veikt viegli, bez liekām grūtībām (par darbību). Tāds, kas ir (kam) vēlams, ērts, nerada grūtības (par stāvokli).
ērts Tāds, ko var veikt viegli, nepiespiesti, netraucēti (par darbību). Tāds, kad jūtas viegli, nepiespiesti, netraucēti (par stāvokli).
elektrisks Tāds, ko veic ar elektrību (2).
vizuāls Tāds, ko veic ar redzes palīdzību.
kombinēts Tāds, ko veic ar vairākiem dažādiem paņēmieniem (parasti par darbību, procesu).
steidzīgs Tāds, ko veic ātri, tāds, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbību). Tāds, kas norisinās ātri.
notariāls Tāds, ko veic notārs. Tāds, kas ir saistīts ar notāra darbību, uzdevumiem.
patvaļīgs Tāds, ko veic tikai pēc paša darītāja uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
patvarīgs Tāds, ko veic tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības.
automātisks Tāds, ko veic vai kas notiek bez apdomas, mehāniski (par cilvēka rīcību, kustībām).
mehānisks Tāds, ko veic vai kas notiek bez apziņas, gribas, tīšās uzmanības aktīvas līdzdalības, automātiski (par cilvēka rīcību, kustībām).
refleksīvs Tāds, ko veic vai kas notiek bez apziņas, gribas, tīšās uzmanības aktīvas līdzdalības, automātiski (par izturēšanos, rīcību, kustībām).
rosīgs Tāds, ko veic, kas noris intensīvi, mērķtiecīgi, parasti veiksmīgi (par darbību, procesu).
trekns Tāds, ko veido platas līnijas, sastāvdaļas, parasti tumšā krāsā (par burtiem, zīmēm, tekstu u. tml.). Plats, parasti tumšā krāsā (par līnijām, svītrām u. tml.).
smalks Tāds, ko veido samērā mazi burti (piemēram, par rokrakstu, iespiestu tekstu).
sīks Tāds, ko veido, parasti viendabīgu, neilgu elementu virkne (par norisi, darbību).
mazcienīgs Tāds, ko vērtē zemu, kas nepelna atzinību, ievērību.
pazīstams Tāds, ko visi vai daudzi zina, kas ir iemantojis popularitāti, saista interesi ar ko (piemēram, par kādu parādību sabiedrībā, dabā).
pilns Tāds, kur atrodas (parasti uz noteiktu laiku) daudzi cilvēki (par telpu, platību). Tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
pilns Tāds, kur atrodas daudzi dzīvnieki (par telpu, platību, vidi).
pilns Tāds, kur aug, atrodas daudzi augi, to daļas (parasti par platību).
neražīgs Tāds, kur iegūst sliktas, mazas ražas (par augsni, platību).
burzmains Tāds, kur ir burzma (piemēram, par ielām, laukumiem, telpām).
grumbuļains Tāds, kur ir daudz grumbuļu. Nelīdzens.
nemierīgs Tāds, kur ir dzīva, trokšņaina kustība, tāds, kas ir saistīts ar šādu kustību.
iedobumains Tāds, kur ir iedobumi (par virsmu).
nokraupējis Tāds, kur ir kraupja (1) bojājumi (par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu), arī raupjš, sarepējis, grumbuļains.
snaudulīgs Tāds, kur ir miers, klusums (piemēram, par apkārtni, dabu).
krunkains Tāds, kur ir radušās krunkas, negludumi (piemēram, par apģērbu, apaviem).
skaļš Tāds, kur ir spilgti kontrasti (piemēram, par mākslas darbu). Tāds, kam ir krasas krāsu toņu atšķirības.
vasarraibumains Tāds, kur ir vasaras raibumi.
neērts Tāds, kur nav ērtību. Tāds, kas ir slikti, neizdevīgi izveidots, pielāgots (kādam nolūkam).
līdzens Tāds, kur nav grumbu (par seju, tās daļām).
kluss Tāds, kur nav spilgtu kontrastu (piemēram, par mākslas darbu, ainavu). Viegli niansēts, ar nelielām krāsu toņu atšķirībām.
tukšs Tāds, kur neatrodas dzīvnieki (par celtni, telpu, platību, vidi).
tukšs Tāds, kur neaug, neatrodas augi, to daļas (parasti par platību).
remontmehēnisks Tāds, kur veic mehāniskus remontdarbus (piemēram, par cehu, rūpnīcu).
rupjš Tāds, kurā (kam) veido galvenokārt pamatformu (par darbību, procesu).
pārbagāts Tāds, kurā (kas īpašs) ļoti bieži izpaužas (par norisi, darbību).
plakanisks Tāds, kurā (kas) ir vērsts, atrodas, tiek pārvietots, novietots ar plakano, arī platāko daļu, pusi noteiktā virzienā, stāvoklī (par darbību, procesu).
straujš Tāds, kurā (kas) veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par virzību, kustību). Tāds, kas sākas pēkšņi, ar lielu paātrinājumu vai palēninājumu.
smalks Tāds, kurā (ko) izveido pilnīgi, detalizēti, atbilstoši noteiktām, parasti augstām, prasībām (par darbību, procesu).
pogots Tāds, kura apģērbam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas. Tāds, kam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas (par apģērbu). Pogains (1).
pogains Tāds, kura apģērbam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas. Tāds, kam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas (par apģērbu). Pogots.
viļņējāds Tāds, kura aprakstam var izmantot viļņiem (3) raksturīgus lielumus (piemēram, viļņu garumu, svārstību frekvenci).
heroisks Tāds, kurā ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem attēlota varonība (par mākslas darbu).
mīla Tāds, kurā attēlotas šādas jūtas (parasti par daiļdarbu, skaņdarbu).
mīlestība Tāds, kurā attēlotas šādas jūtas (parasti par daiļdarbu, skaņdarbu).
vulgārs Tāds, kura būtība ir rupja, arī banāla (piemēram, par kādu faktu, cilvēka darbību).
pievilcīgs Tāds, kura būtība, personība piesaista citu cilvēku uzmanību un izraisa viņos patiku.
neizprotams Tāds, kura būtību, jēgu, nozīmi ir grūti vai neiespējami izprast.
neizskaidrojams Tāds, kura būtību, jēgu, nozīmi ir grūti vai neiespējami izskaidrot.
izteiksmīgs Tāds, kura būtiskās pazīmes, sastāvdaļas ir viegli uztveramas (parasti par mākslas darbu, runu).
pakļauts Tāds, kura darbību kādā (administratīvā, juridiskā, ekonomiskā u. tml.) sistēmā vada tās augstākais posms, personas ar plašākām pilnvarām, lielāku varu.
regulējams Tāds, kura darbību, stāvokli ir iespējams mainīt atbilstoši noteiktam darba režīmam.
vadāms Tāds, kura darbību, stāvokli ir iespējams regulēt atbilstoši noteiktām prasībām.
burzguļains Tāds, kurā daudz burzguļu.
hronikāls Tāds, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi (par literāru darbu, kinofilmu).
vijīgs Tāds, kura elementi raksturīgi vijai (1). Bez krasiem izliekumiem, stūriem (par ornamentu, tā līnijām, mākslas darbu, ko veido vai rotā ar šādiem ornamentiem, to līnijām).
tīrs Tāds, kura gaitā nerodas traipi, vielu nosēdami u. tml. uz ķermeņa, apģērba (par darbību, darbu).
opera Tāds, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus (par teātri).
operete Tāds, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus (par teātri).
nabadzīgs Tāds, kura iedzīvotājiem trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tās ir niecīgā daudzumā (par teritoriju).
konkrēts Tāds, kurā ievērota visu (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība. Tāds, kura saturā atspoguļota visa (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība.
tipisks Tāds, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskākās kādas (piemēram, cilvēku, parādību) grupas, kategorijas īpašības (par mākslas tēlu, tā elementiem).
nemākslots Tāds, kurā ir atspoguļots, izpaužas patiess, īsts pārdzīvojums (parasti par mākslas darbu).
mazvērtīgs Tāds, kurā ir maz vērtīga satura, tāds, kam ir maza nozīme (piemēram, par mākslas darbu).
ziedains Tāds, kurā ir nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu.
paraibs Tāds, kurā ir samērā daudz pārdzīvojumu, piedzīvojumu, dažādu darbību (par laikposmu).
raksts Tāds, kurā izmanto rakstību (parasti par valodas formu).
vājš Tāds, kura izpausme nav pietiekami spēcīga, tāds, kas noris ar mazu intensitāti (par darbību, procesu).
bezgodīgs Tāds, kurā izpaužas (darītāja) goda jūtu trūkums (par darbību, izturēšanos).
durns Tāds, kurā izpaužas apreibums, neprāts u. tml.
sērs Tāds, kurā izpaužas bēdas, skumjas, arī grūtsirdība. Tāds, kas izraisa bēdas, skumjas, arī grūtsirdību.
bezcerīgs Tāds, kurā izpaužas cerību, izredžu trūkums.
vārgs Tāds, kurā izpaužas fizisks vājums, spēku trūkums (par kustībām, darbību u. tml.).
komisks Tāds, kurā izpaužas kādiem ideāliem, normām, likumībām neatbilstošu parādību nosodījums izsmiekla veidā. Saistīts ar šādu parādību nosodījumu izsmiekla veidā, tam raksturīgs.
piedot Tāds, kurā izpaužas konflikta attiecību izlīdzinājums (ar kādu) - piemēram, par skatienu.
sīksts Tāds, kurā izpaužas neatlaidība, izturība, apņēmība nepadoties (par darbību, izturēšanos).
īgns Tāds, kurā izpaužas nelaipnība, nepatika, skarbums. Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība ar ko.
skaudrs Tāds, kurā izpaužas sāpīgi, traģiski, arī heroiski pārdzīvojumi (par mākslas darbu, tā elementiem).
lamentozs Tāds, kurā izpaužas skumjas, žēlas (parasti par mākslas darbu).
nikns Tāds, kurā izpaužas stiprs (dzīvnieka) uzbudinājums, gatavība uzbrukt.
dīkdienīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Saistīts ar dīkdienību.
talantīgs Tāds, kurā izpaužas talants, arī augsta profesionāla prasme (parasti par darbu, darbību).
manīgs Tāds, kurā izpaužas veiklība, izveicība, ātrums (piemēram, par kustību, darbību).
nevienlīdzīgs Tāds, kurā izpaužas vienādu tiesību trūkums.
žēlīgs Tāds, kurā izpaužas žēlabas (1), parasti, lai iztaisītu līdzjūtību.
sasprindzināts Tāds, kurā izpaužas, parasti psihiska, aktivitāte, koncentrētība. Tāds, kas ir saistīts ar, parasti psihisku, aktivitāti, koncentrētību.
sērīgs Tāds, kurā izpaužas, parasti vieglas, bēdas, skumjas, arī grūtsirdība. Tāds, kas izraisa, parasti vieglas, bēdas, skumjas, arī grūtsirdību.
spriegs Tāds, kurā kam rodas samērā liels mehāniskais spriegums (par procesu, darbību).
skops Tāds, kurā kas ir pausts, tēlots ar nedaudziem, arī vienveidīgiem izteiksmes līdzekļiem (piemēram, par tekstu, mākslas darbu); neliels, arī vienveidīgs (piemēram, par izteiksmes līdzekļu kopumu).
šahta Tāds, kura konstrukcijai ir raksturīgs šāds dobums, eja.
gatavs Tāds, kura kvalitāte atbilst noteiktām prasībām (piemēram, par mākslas darbu). Tāds, kurā ir atspoguļots būtiskais, atrisināts kāds svarīgs jautājums.
lēcienveida Tāds, kura kvalitāte kardināli pārvēršas jaunā kvalitātē kvantitatīvu pārmaiņu rezultātā (par procesu, parādību).
netīrs Tāds, kura ķermeni, ķermeņa daļas, apģērbu klāj netīrumi (par cilvēku).
stalts Tāds, kurā ķermenis tiek iztaisnots, tā daļām ir samērīgas attiecības (par kustību, stāvokli).
reāls Tāds, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
sātīgs Tāds, kurā lieto pilnīgi apmierināta izsalkuma sajūta (par darbību, norisi).
silīcijorganisks Tāds, kura molekulās silīcija atomi tieši vai ar citu atomu starpniecību ir saistīti ar oglekli (par organiskajiem savienojumiem).
mierīgs Tāds, kurā nav atspoguļoti asi konflikti, kurā nav spilgtu kontrastu (par mākslas darbu).
rāms Tāds, kurā nav attēloti asi konflikti, tāds, kas neizraisa spēcīgu pārdzīvojumu (par mākslas darbu).
tukšs Tāds, kurā nav cilvēku (piemēram, par celtni, telpu, platību). Neaizņemts. Neapdzīvots.
stīvs Tāds, kurā nav dzīvīguma, rosības, aktivitātes (piemēram, par darbību, notikumu, situāciju). Arī neveikls, neizdevies.
nekārtīgs Tāds, kurā nav ievērota noteikta (piemēram, darbību) secība. Tāds, kura norisē nav regularitātes, sistemātiskuma.
neizturēts Tāds, kurā nav ievērota pamatotība, mērķtiecība (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
mehānisks Tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību). Arī vienpusīgs.
nekļūdīgs Tāds, kurā nav kļūdu, nepareizību. Precīzs, pareizs.
nevainojams Tāds, kurā nav nekādu traucējumu, noviržu (par darbību, norisi).
viegls Tāds, kurā nav rūpju, grūtību (par stāvokli, apstākļiem), tāds, kas noris bez sarežģījumiem, grūtībām (par darbību, norisi).
gluds Tāds, kurā nav sarežģījumu, grūtību, kļūmju.
tukšs Tāds, kurā nav teksta, attēlu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, papīra lapu).
atonāls Tāds, kura nav tonalitātes (par mūziku, skaņdarbu).
bezzirga Tāds, kurā nav zirga (par saimniecību).
parasts Tāds, kurā neizpaužas atšķirīgas, oriģinālas īpašības (piemēram, par cilvēka izturēšanos, rīcību).
tukšs Tāds, kurā nekas nav ievietots, nekas neatrodas (piemēram, par trauku, dobu priekšmetu, veidojumu).
trūcīgs Tāds, kurā nepieciešamo materiālo vērtību ir par maz (piemēram, par kā krājumu, kopumu). Tāds, kam ir raksturīgs pārāk mazs nepieciešamo materiālo vērtību daudzums (par situāciju, apstākļiem u. tml.).
precīzs Tāds, kura parametra īstā vērtība atbilst tā nominālajai vērtībai. Tāds, kurā sasniedz šādu atbilstību (par mērīšanu, aprēķināšanu).
taisnīgs Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā vienlīdzība, līdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu). Tāds, kas balstās uz sociālo un politisko vienlīdzību, līdztiesību (piemēram, par likumiem).
taisns Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā vienlīdzība, līdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu). Tāds, kas balstās uz sociālo un politisko vienlīdzību, līdztiesību (piemēram, par likumiem). Taisnīgs (2).
pacietīgs Tāds, kura paveikšanai nepieciešama ilgstoša neatlaidība, izturība (piemēram, par darbu).
parasts Tāds, kura pazīmes neatšķiras no, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu, darbību grupas pazīmēm, kas ir pieņemtas par tipiskām.
solidārs Tāds, kurā persona ir tiesīga prasīt izpildījumu pilnā apmērā no katra parādnieka (piemēram, par prasību, pienākumu, atbildību).
literārs Tāds, kurā popularizē, vērtē daiļdarbus. Tāds, kurā izmanto daiļdarbus.
trausls Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par cilvēkiem), tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību). Nenoturīgs, ātri zūdošs (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
vārs Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par cilvēkiem). Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību). Nenoturīgs, ātri zūdošs (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, domu u. tml.).
možs Tāds, kura psihiskais un fiziskais stāvoklis nodrošina gatavību aktīvai darbībai. Arī aktīvs, darbīgs.
žirgts Tāds, kura psihiskais un fiziskais stāvoklis nodrošina gatavību aktīvai darbībai. Arī aktīvs, darbīgs. Možs, mundrs.
mundrs Tāds, kura psihiskais un fiziskais stāvoklis nodrošina gatavību aktīvai darbībai. Arī aktīvs, darbīgs. Možs.
straujš Tāds, kura psihiskās norises īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi. Tāds, kas viegli, arī pēkšņi mēdz sadusmoties, iekaist, uzbudināties. Arī ātrs (2).
trāpīgs Tāds, kura rezultātā precīzi trāpa (par darbību, procesu u. tml.).
rezultatīvs Tāds, kura rezultāts nav neizšķirts (par sporta sacensību).
godīgs Tāds, kura rīcība atbilst morāles prasībām. Tāds, kas apzinīgi, ar lielu atbildību veic savu darbu, pienākumus.
plašs Tāds, kura robežas atrodas tālu uz visām pusēm no tā vidus, centra (par platību). Tāds, kas aptver lielu teritoriju, aizņem lielu vietu.
zāģzobains Tāds, kura robojumam ir zāģa zobu forma, veids (parasti par auga lapu plātnes malu).
māksla Tāds, kurā rodas estētiski elementi, estētiskas vērtības (par darbību, procesu, darbības nozari). Tāds, kam ir estētiski elementi, estētiska vērtība (piemēram, par priekšmetiem).
skanīgs Tāds, kurā rodas labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par norisi, darbību).
šņākulīgs Tāds, kurā rodas samērā vienmērīgs, šņācošs troksnis (par norisi, darbību).
sensomotorisks Tāds, kurā sajūtu impulsi izraisa kustību impulsus.
neitrāls Tāds, kurā saskaņā ar starptautisku vienošanos nav tiesības izvietot karaspēku un izvērst karadarbību.
ciešs Tāds, kura sastāvdaļas ir savienotas vai arī atrodas tuvu cita pie citas (piemēram, par priekšmetu, parādību).
sakarīgs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir sakārtoti sistēmiskā, loģiskā, labi uztveramā secībā (piemēram, par tekstu, domāšanas procesu, darbību kopumu).
dzedrs Tāds, kura saturā ir skarbums, arī nelaipnība (piemēram, par runu, domu).
naivs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne.
vientiesīgs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Naivs (2).
līksms Tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība. Tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību.
priecīgs Tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība. Tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību.
gaišs Tāds, kura saturs atspoguļo optimismu, prieku, pacilātību.
drūms Tāds, kura saturs atspoguļo smagus pārdzīvojumus, nomāktību.
programmatisks Tāds, kura saturs ir izklāstīts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai nosaukumu (par instrumentālu skaņdarbu)
precīzs Tāds, kura saturs pilnīgi pareizi atspoguļo īstenību (par informāciju, tekstu u. tml.). Tāds, kura saturs un forma pilnīgi atbilst noteiktam mērķim (piemēram, par tekstu, tā elementiem).
izteiksmīgs Tāds, kurā spilgti izpaužas kāda īpašība, pazīme (parasti par kustību, izturēšanos).
mehānisks Tāds, kurā tiek izmantoti mehānismi (1) - piemēram, par procesu, darbību.
nesaimniecisks Tāds, kurā tiek zaudēts, izšķērdēts (kas, piemēram, materiālās vērtības, naudas līdzekļi) - parasti par darbību ražošanā, transportā.
sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem (par cilvēkiem, to grupām, karaspēka apakšvienībām u. tml.).
rezerve Tāds, kura uzdevums ir cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu.
aizspriedumains Tāds, kura uzskatus un rīcību ietekmē aizspriedumi.
plakans Tāds, kurā veido ko tā, ka tam nav ieliekumu vai izliekumu (par darbību, procesu). Arī plakanisks.
titānisks Tāds, kura veikšanai ir nepieciešams neparasti liels spēks, piepūle (par darbību). Neparasti liels (par spēku, tā koncentrāciju).
nekvalificēts Tāds, kura veikšanai nav vajadzīga speciāla sagatavotība (par darbu). Vienkāršs, nekomplicēts.
smalks Tāds, kura veikšanai nepieciešama izcila prasme, zināšanas, arī talants, tāds, kas ir sarežģīts, augsti kvalificēts (par darbu, darbību).
pusotristabu Tāds, kurā viena istaba ir ļoti maza (par divistabu dzīvokli, māju).
spodrs Tāds, kura virsma (piemēram, gluduma, tīrības pakāpes, krāsojuma īpatnību dēļ) labi atstaro gaismu.
taisns Tāds, kura virzienam ir taisnes veids (par kustību). Tāds, kas atbilst taisnei (par virzienu).
kultivēt Tāds, kurā zivis īpaši audzē, kopj (parasti par zivsaimniecību).
biezs Tāds, kuram ir mazas atstarpes starp pavedieniem (par audumu, adījumu). Tāds, kas nav plāns (par audumu, adījumu, apģērbu). Ciešs, blīvs.
sterils Tāds, kuram nav sastāvdaļu, elementu, īpašību u. tml., kas no kāda viedokļa uzskatāmas par mazsvarīgām, nebūtiskām. Arī abstrakts, idealizēts.
pasīks Tāds, kurš ir samērā detalizēts, kurā ir samērā daudz sastāvdaļu (piemēram, par mākslas darbu, stāstījumu).
māksla Tāds, kurš izgatavo priekšmetus ar estētisku vērtību, kura darbībā ir estētiski elementi (par cilvēku).
draudzīgs Tāds, kuru saista draudzība (ar kādu). Tāds, kas izjūt tuvību, sirsnību.
ražojošs Tāds, no kā cilvēks iegūst nepieciešamos materiālos labumus, piemēram, augļus, vielas (par augiem, dzīvniekiem, to kopumu).
svētīgs Tāds, no kā rodas labums. Tāds, kas ir noderīgs.
ienesīgs Tāds, no kura iegūst peļņu (piemēram, par saimniecību, ražošanas nozari).
neizdevīgs Tāds, no kura negūst peļņu, ienākumus. Tāds, no kura negūst materiālu labumu.
sodāms Tāds, par ko mēdz sodīt (1) - par darbību, rīcību u. tml.
sodāms Tāds, par ko mēdz sodīt (2) - par darbību, rīcību u. tml.
nepateicīgs Tāds, par ko negūst pateicību, atzinību, tāds, kas neatlīdzina ieguldītās pūles, spēkus, zināšanas, neizraisa gandarījumu (parasti par darbu).
sirdsmīļš Tāds, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
nemīlams Tāds, pret kuru neizjūt mīlestību.
pašmērķīgs Tāds, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vēra (kā) būtību, galveno uzdevumu.
uzticība Tāds, uz kura attieksmi, rīcību (kādu uzdevumu veikšanā) pilnīgi paļaujas (parasti kādā sabiedriskā struktūrā).
atavisms Tādu (organisma) īpašību un pazīmju parādīšanās, kādas bijušas raksturīgas tāliem priekštečiem.
fetišisms Tādu īpašību piedēvēšana (kam), kādu (tam) īstenībā nav.
vāzt Taisīt, vērt (kārbu trauku u. tml., kam vāka malas apkļaujas, iekļaujas). Taisīt, vērt (vāku šādai kārbai, traukam u. tml.).
Rājtakelēta bura Taisnā bura.
lineāls Taisna, šaura plāksne (parasti ar iezīmētu garuma mērvienību skalu) taisnu līniju novilkšanai, kā arī garuma mērīšanai. Vairākstūru (parasti trīsstūra) veidojums no šādām plāksnēm.
bazilika Taisnstūrveida celtne, kuras iekšpuse ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai piecās gareniskās daļās (jomos).
Vidējais paātrinājums Taisnvirziena kustībā - paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi.
Vidējais paātrinājums Taisnvirziena kustībā - paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi.
slūpe Takelējums, kam raksturīgs viens masts ar slīpajām burām.
Nabadzības apliecība Takts, rīcība, kas liecina par garīga aprobežotību, nespēju.
talmudisms Talmuda priekšrakstu, mācību kopums.
talmudists Talmuda priekšrakstu, mācību pazinējs, pētnieks, arī piekritējs.
pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kārbu, atvilktni).
tamponāde Tampona ievadīšana brūcē vai organisma dobumā.
upuris Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Ziedojums (1).
ziedojums Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam var dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Upuris (1).
attaisnojums Tas (fakts, apstāklis), kas pierāda, pamato (kā) lietderīgumu, nepieciešamību, nozīmīgumu.
parāds Tas (parasti morāls pienākums), kas (kādam) ir atlīdzināms, piemēram, ar darbu, palīdzību. Šāda veida morāla saistība.
parādnieks Tas (parasti uzņēmums, organizācija), kas nav laikā izpildījis līgumsaistības. Līgumsaistību neizpildītais.
piedeva Tas (parasti viela), ko pievieno (kam) kādu īpašību radīšanai, arī uzlabošanai.
vērtība Tas (piemēram, cilvēks, parādība), kam piemīt šāds īpašību kopums.
zīme Tas (piemēram, darbība, norise, kustība), kas ierosina vai veicina kādu citu darbību, norisi, kustību.
signāls Tas (piemēram, darbība, norise, notikums, arī informācija), kas ierosina vai veicina kādu citu darbību, norisi u. tml.
sakas Tas (piemēram, nepatīkami, nevēlami apstākļi), kas (kādu) ierobežo, apspiež, rada nebrīvību (kādam).
zīme Tas (piemēram, parādība, īpašība, priekšmets), pēc kā ir iespējams noteikt (kā) stāvokli, arī izveidošanos, turpmāko attīstību. Arī pazīme.
svira Tas (piemēram, parādība, norise, apstākļu kopums), kas ietekmē vai ar ko ietekmē (parasti parādību sabiedrībā).
zīme Tas (piemēram, uzšuve, nozīme, emblēma, medaļa u. tml.), kas norāda uz kādu darbības sfēru, piederību kādai organizācijai, apbalvojumu par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
zobenradzis Tas (tāds), kam ragi (rags) ir zobenveida, bez žuburiem (par dzīvniekiem).
pašrakstītājs Tas (tāds), kas automātiski fiksē (ko), piemēram, burtu, ciparu, līkņu veidā.
ierosinātājs Tas (tāds), kas ir (kādas, parasti fizioloģiskas, parādības) cēlonis. Tas (tāds), kas izraisa, veicina (kādu, parasti fizioloģisku, parādību).
rosinātājs Tas (tāds), kas ir (kādas, parasti fizioloģiskas, parādības) cēlonis. Tas (tāds), kas izraisa, veicina (kādu, parasti fizioloģisku, parādību). Ierosinātājs (2).
dobumperētāji Tas (tāds), kas ligzdo koku dobumos, alās, būros (par putniem).
apliecinātājs Tas (tāds), kas pauž ticību dzīvei, tās nozīmīgumam.
Dzīves apliecinātājs Tas (tāds), kas pauž ticību dzīvei, tās nozīmīgumam.
pamatlicējs Tas (tāds), kas pirmais veido, pārstāv, piemēram, jaunu zinātnes nozari, mākslas virzienu (piemēram, par zinātnes vai mākslas darbu, kultūras iestādi).
daudzrakstītājs Tas (tāds), kas sarakstījis daudz darbu.
izdevējs Tas (uzņēmums, organizācija), kas izdod iespieddarbus.
sāpes Tas, kā paveikšana, īstenošana sagādā daudz grūtību; tas, kas nav atrisināts, sagādā daudz grūtību.
parodija Tas, kam ir tikai ārēja, attāla, arī izkropļota līdzība ar (kādas parādības) būtību.
uzdevums Tas, kas (kādam, kam) ir uzdots darīt, veikt. Darbība, darbību kopums, kas (kādam, kam) jāpaveic.
neērtība Tas, kas apgrūtina (piemēram, dzīvi, uzturēšanos kur), padara neparocīgu, arī neizdevīgu. Ērtību trūkums.
sasodīts Tas, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Tas, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
labums Tas, kas apmierina noteiktu cilvēka (materiālo vai garīgo) vajadzību, atbilst cilvēka, sabiedrības interesēm, centieniem.
labs Tas, kas atbilst, ir piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām (parasti drēbes, ēdieni). Arī labums.
dzinulis Tas, kas ierosina spēcīgu gribu (ko darīt).
pabērns Tas, kas ir atstāts novārtā, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību.
uzturlīdzeklis Tas, kas ir izmantojams cilvēkam par barību.
standarts Tas, kas ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādoties pēc kāda pieņemta parauga un kam nav būtisku individuālu atšķirību.
vecs Tas, kas ir novecojis, savu laiku pārdzīvojis. Tas, kas traucē, kavē kā jauna attīstību.
spēks Tas, kas ir par cēloni, pamatu (darbībai, norisei u. tml.). Tas, kas veicina (darbību, norisi u. tml.).
nepatiesība Tas, kas ir pretrunā ar īstenību, patiesību.
sirdslieta Tas, kas ir saistīts ar mīlestību uz pretējā dzimuma cilvēku, ar (kāda) intīmo dzīvi.
spīgulis Tas, kas ir spilgts, pievērš sev uzmanību, bet nav nozīmīgs, vērtīgs.
interese Tas, kas ir vajadzīgs, nepieciešams, sniedz kādu labumu.
ziņa Tas, kas ir zināms (parasti par kāda rīcību), arī atļauja (kādam, parasti ko darīt).
patoss Tas, kas izraisa aizrautību, entuziasmu.
riebeklis Tas, kas izraisa ļoti dziļu nepatiku (ar savu izskatu, rīcību, izturēšanos u. tml.).
preteklis Tas, kas izraisa pretīgumu, arī riebumu.
avots Tas, kas izraisa radošu darbību, sniedz ierosmi, zināšanas u. tml.
nolādēts Tas, kas izraisa stipras dusmas, asu nosodījumu. Tas, kas izraisa stipru neapmierinātību, nepatiku.
šķērslis Tas, kas kavē, arī padara neiespējamu (kā) attīstību, īstenošanu, īstenošanas.
žņaugs Tas, kas kavē, traucē, aptur (kā) darbību, norisi, attīstību.
lieluzņēmējs Tas, kas nodarbojas ar plaša apjoma līgumdarbu, tirdzniecisku operāciju u. tml. organizēšanu, veikšanu.
pamats Tas, kas nodrošina (cilvēku attiecību, psihes, rakstura, personības īpašību) attīstību, eksistenci.
drošība Tas, kas nodrošina (ierīces) darbību bez kļūmēm.
avots Tas, kas nodrošina (kā) esamību, noteicējs faktors, arī cēlonis.
gaisma Tas, kas padara dzīvi labu, skaistu (piemēram, izglītība, zināšanas).
līdzskrējējs Tas, kas pašlabuma, karjeras dēļ (bez noteiktas pārliecības) atbalsta kādu (parasti reaktionāru) politisku virzienu, grupējumu.
saite Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
Sāpju (arī rūpju) bērns Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām. Neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību.
Sāpju (arī rūpju) bērns Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām. Neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību.
Rūpju (arī sāpju) bērns Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām. Neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību. Cietējs, nelaimīgs cilvēks.
motīvs Tas, kas rosina, pamudina (uz kādu darbību, rīcību), tas, kas izraisa (kādu darbību, rīcību).
kuriozs Tas, kas saista uzmanību ar neparastumu (parasti ačgārnību). Tas, kas ir jocīgs, dīvains.
Goda lieta Tas, kas saistīts ar (cilvēka) morālo vērtību, vērtējumu.
Goda lieta Tas, kas saistīts ar (cilvēka) morālo, ētisko vērtību, vērtējumu.
maksa Tas, kas tiek darīts kā atlīdzība (par pakalpojumu, darbu u. tml.).
jauns Tas, kas top, aug, veidojas. Tas, kas virza attīstību.
starpnieks Tas, kas veic starpniecību (1).
starpnieks Tas, kas veic starpniecību (2).
starpnieks Tas, kas veic starpniecību (3).
īpašība Tas, kas, piemītot priekšmetam vai parādībai, nosaka to atšķirību no citiem priekšmetiem un parādībām vai līdzību ar tiem un izpaužas mijiedarbībā ar citiem priekšmetiem vai parādībām.
saturs Tas, tas atklāj visu kāda objekta elementu vienību, īpašības, iekšējos procesus, attīstības tendences.
aktivizators Tas, tos rosina uz aktīvu darbību, izraisa aktivitāti.
taupīties Taupīt sevi, savus spēkus, veselību. Būt taupīgam, taupīgi dzīvot.
ēģiptieši Tauta - Ēģiptes Arābu Republikas pamatiedzīvotāji.
palestīnieši Tauta - Palestīnas arābu daļas pamatiedzīvotāji.
vepsi Tauta, kas dzīvo nelielās grupās Sanktpēterburgas un Vologdas apgabalā.
zintniecība Tautas gudrības izpausme, arī buršana, vārdošana, pareģošana.
zintnieks Tautas gudrības zinātājs, arī burvis, pareģis.
zintis Tautas gudrības, parasti ar burvībām saistītas.
Tautas gars Tautas nacionālo (psihisko, kultūras u. tml.) īpatnību kopums.
Tautas gars Tautas nacionālo (psihisko, kultūras u.tml.) īpatnību kopums.
plānsaimniecība Tautas saimniecība, kura pamatojas uz ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu un brīvu radošu darbu un kuru sabiedrība vada pēc plāna, saskaņā ar tautas saimniecības plānveidīgās, proporcionālās attīstības likuma prasībām.
tirdzniecība Tautas saimniecības nozare, kas ietver preču apgrozību, to kustību no ražošanas sieros uz patērēšanas sfēru.
ūdenssaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas nodarbojas ar virszemes un pazemes ūdens resursu izpēti, uzskaiti, regulēšanu, kompleksu izmantošanu un aizsardzību. Pasākumu kopums ūdens resursu racionālai izmantošanai tautas saimniecībā un ūdens kaitīgās iedarbības novēršanai.
Sadzīves pakalpojumi Tautas saimniecības nozare, kas sniedz iedzīvotājiem pakalpojumus sadzīves vajadzību apmierināšanai. Darbību, pakalpojumu kopums, ko veic šīs nozares uzņēmumi.
mongoļi Tautas, kuru piederīgie runā mongoļu valodās (piemēram, mongoļi, burjati, kalmiki).
slāvi Tautu grupa Eiropas austrumu, centrālajā un dienvidu daļā, kā arī Padomju Savienības Āzijas daļā (piemēram, krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, čehi, slovaki, bulgāri).
opera Teātris, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus. Šāda teātra celtne.
operete Teātris, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus. Šāda teātra celtne.
zirgspēja Tehnikā - jaudas mērvienība 735,499 vati vai 745,700 vati (angļu mērvienību sistēmā).
Materiālu pretestība Tehnikas nozare, kas izstrādā metodes ķermeņa izmēru noteikšanai, ievērojot spēkus, kuri darbojas uz to. Attiecīgais mācību priekšmets.
Materiālu pretestība Tehnikas nozare, kas izstrādā metodes ķermeņa izmēru noteikšanai, ievērojot spēkus, kuri darbojas uz to. Attiecīgais mācību priekšmets.
elektrotehnika Tehnikas nozare, kas nodarbojas ar elektrisko parādību praktisku izmantošanu.
sovhoztehnikums Tehnikums, kur sagatavo lauksaimniecības speciālistus un kas ar padomju saimniecību veido vienotu saimniecisku kompleksu.
patentspējība Tehniskā risinājuma īpašību kopums, kas ir nepieciešams šī risinājuma atzīšanai par izgudrojumu saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem.
dozimetrija Tehniskās fizikas nozare, kas nodarbojas ar radioaktīvo un jonizējošo starojumu mērīšanu un pētī šo starojumu iedarbību uz cilvēka organismu.
savelt Tehnoloģiskā procesā veļot vilnas šķiedras, izgatavot (filcu, tūbu, arī apavus).
Liels (arī lielais) paldies! Teiciens, ar ko apliecina dziļu pateicību.
Teikt (arī sacīt) priekšā Teikt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž. Ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
uzstāties Teikt runu, izsacīt savu viedokli, prasību (publikas priekšā).
saukt Teikt, darīt zināmu, parasti noteikti, kategoriski, prasību, vajadzību (pēc kā).
pavaddarbība Teikumā minēta darbība, kas notiek vienlaicīgi ar teikumā minēto galveno darbību.
pavadapstāklis Teikuma palīgloceklis - apstāklis, kas norāda uz darbību, kura norisinās vienlaikus ar galveno teikumā nosaukto darbību.
predikativitāte Teikuma pamatpazīme, kas saistīta ar sintaktisko formu izteikto satura attieksmi pret īstenību.
izteicējs Teikuma virsloceklis, kas izsaka teikuma priekšmeta galveno pazīmi (darbību, stāvokli, īpašību, kvalitāti).
Izsaukuma teikums Teikums, ar kuru runātājs izpauž jūtas vai emocionālas attieksmes pret kādu īstenības parādību.
rinda Teksta daļa, kas ir uzrakstīta vai iespiesta vienā līnijā. Vienā līnijā uzrakstītas vai iespiestas zīmes (piemēram, burti, cipari).
rubrika Teksta nodaļās virsraksts, arī burts, cipars vai cits elements (teksta posmu atdalīšanai), ko veidoja ar sarkanu krāsu.
virtene Tekstā, rindā sakārtots (burtu, skaitļu) kopums.
matrice Teksta, tipogrāfisku zīmju salikums stereotipu izliešanai iespiešanas procesam. Iespiedforma. Metāla plāksne ar iegravētu burta attēlu (burtu saliekamām mašīnām).
proza Teksts (arī tekstu kopums) metriski nesaistītā valodā. Metriski nesaistīta valodas forma. Daiļdarbs (arī daiļdarbu kopums), kas rakstīts šādā valodas.
pēcvārds Teksts (grāmatas, brošūras u. tml. beigās), kurā izteikti autora vai citas personas paskaidrojumi, piezīmes par iespieddarbu, tā autoru.
neotektonika Tektonikas nozare, kas pētī jaunākajos ģeoloģiskajos periodos notikušās Zemes garozas tektoniskās kustības, šo kustību veidotās strukturālās formas un to nozīmi Zemes reljefa izveidē.
gleznains Tēlains (par skaņdarbu).
poētisks Tēlains, arī lirisks (par mākslas darbu). Tāds, kurā ir dzejai raksturīgā tēlainība, emocionāls īstenības atspoguļojums.
gleznains Tēlains, izteiksmīgs (piemēram, par daiļdarbu, valodas līdzekļiem).
modelēt Tēlniecībā - veidot paraugu, skici u. tml. (mālā, vaskā, plastilīnā). Apstrādāt nākamās skulptūras virsmu, veidojot izciļņus un iedobumus.
stājtēlniecība Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar arhitektūras veidojumiem. Stājskulptūra (1).
stājskulptūra Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar arhitektūras veidojumiem. Stājtēlniecība.
sīkplastika Tēlniecības, lietišķās mākslas veids, kas ietver neliela apjoma darbu darināšanu. Šādu darbu darināšana.
skaistināt Tēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā).
plastika Tēlotājā mākslā - telpisku, apjomīgu darbu veidojums. Arī tēlniecība, skulptūra.
diorāma Tēlotājas mākslas darbs (parasti liela, zema puscilindra formā), kura vertikālā daļa ir apgleznota, bet horizontālo daļu (priekšplānu) veido butaforijas.
Mākslas foto Tēlotājas mākslas nozare, kur mākslas darbu izstrādā ar fotografēšanas tehniku. Fotomāksla.
fotomāksla Tēlotājas mākslas nozare, kur mākslas darbu izstrādā ar fotografēšanas tehniku. Mākslas foto.
stājmāksla Tēlotājas mākslas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
dadaisms Tēlotājas mākslas un literatūras virziens (Rietumeiropā 20. gadsimta desmitajos un divdesmitajos gados), kuram raksturīga jebkuru estētisko vērtību noliegšana un patvaļas absolutizēšana daiļradē.
tēlniecība Tēlotājas mākslas veids, kas īstenību atspoguļo apjomīgos, telpiskos tēlos.
glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā īstenības priekšmetus un parādības atveido mākslas tēlos ar krāsu, līniju un gaismēnas palīdzību uz plaknes (piemēram, uz audekla, koka, stikla, sienu apmetuma).
galerija Telpa pastāvīgai mākslas darbu izstādei.
tualete Telpa, arī īpaša neliela celtne dabisko vajadzību nokārtošanai, sevis sakopšanai.
ateja Telpa, arī īpaša neliela ēka dabisko vajadzību nokārtošanai. Tualete.
ģērbtuve Telpa, kur glabā speciālos apģērbus un pārģērbjas (darbam, nodarbībām u. tml.).
auditorija Telpa, kur lasa lekcijas, referātus, rīko seminārus (parasti augstākajās mācību iestādēs).
Modes salons Telpa, telpu kopums apģērbu demonstrēšanai un pārdošanai.
valstība Telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
valsts Telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
steradiāns Telpiska leņķa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
vērstība Telpisko (kā) attiecību kopums (pret kādu objektu).
virzība Telpisko (kā) attiecību kopums pret kādu objektu.
stāvoklis Telpisku, kādā laikposmā nemainīgu (dzīvas būtnes) attiecību kopums pret apkārtējo telpu, vidi, to objektiem. Telpisku savstarpējo, kādā laikposmā nemainīgu attiecību kopums (starp organisma daļām).
varoņtēma Tēma par cilvēku, tautas varonību, varoņdarbiem (literatūrā, mākslā).
patristika Teoloģijas nozare, kas pētī šo mācību; patroloģija.
patroloģija Teoloģijas nozare, kura pētī kristietības reliģisko un filozofisko mācību, ko no 1. līdz 8. gadsimtam izveidoja sevišķi autoritatīvi autori (baznīcas tēvi). Patristika (2).
akadēmisms Teorētiska nosliece (zinātnē, mācību darbā). Atrautība no prakses un sabiedriskās dzīves prasībām.
psiholoģisms Teorētiska pieeja, kas pārspīlē psiholoģijas lomu, cenšas pārmērīgi izcelt aplūkojamajā objektā psihisko parādību nozīmi.
Efemerīdu laiks Teorētiski pieņemts vienmērīgi ritošs laiks, ko izmanto, aprēķinot debess spīdekļu kustību.
Efemerīdu laiks Teorētiski pieņemts vienmērīgi ritošs laiks, ko izmanto, aprēķinot debess spīdekļu kustību.
mācība Teorētisku atziņu sistēma (par kādu parādību vai parādību grupu).
metamatemātika Teorija matemātisko pierādījumu struktūras un likumsakarību pētīšanai.
kultūrtrēģerisms Teorija, kas kolonizēto zemju pakļaušanu attaisno ar melīgiem apgalvojumiem par palīdzību šo zemju kultūras attīstībā.
Darba terapija Terapija, kura izmanto fizisko darbu.
Darba terapija Terapija, kurā izmanto fizisko darbu.
mežniecība Teritoriāla vienība mežsaimniecību sastāvā (līdz 1957. gadam).
rajons Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, ar cilvēku darbību saistītas pazīmes, īpatnības.
zona Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, no citām teritorijām atšķirīgas (parasti ar cilvēka dzīvi un darbību saistītas) īpatnības.
rūdīšana Termisks (materiālu) apstrādes process, kurā (tos) sakarsē virs kritiskās temperatūras un strauji atdzesē, tā palielinot (to) izturību, triecienstingrumu.
legāts Testamentā dots īpašs uzdevums (par labu kādam), kas jāizpilda mantiniekam.
ietēst Tēšot ieveidot (piemēram, robu).
uztetovēt Tetovējot izveidot (zīmējumu, burtus u. tml.) virsū (uz ķermeņa, tā daļām).
paternitāte Tēva juridisko, morālo, arī bioloģisko attiecību kopums ar savu bērnu.
dogma Tēze, apgalvojums, mācība, ko pieņem par nemainīgu patiesību, nekritiski, neievērojot konkrētos apstākļus.
bībelstāsts Ticības mācība (mācību priekšmets).
iestaipīties Tiekot lietotam, valkātam, kļūt pietiekami ērtam, arī vaļīgam (piemēram, par apģērbu).
saiet Tiekot sildītam, sarecēt (par ieskābušu pienu).
sadilt Tiekot valkātam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, nestipram, arī cauram (par apģērbu, apaviem).
tiecība Tieksme (1). Arī vērstība (uz kādu mērķi, darbību u. tml.).
lokālpatriotisms Tieksme nekritiski atzīt par labu, vērtīgu, izvirzīt pirmajā vietā to, kas saistīts ar paša tuvāko apkārtni (piemēram, dzīves, darba vietu).
patērētājnieciskums Tieksme saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
sadisms Tieksme uz cietsirdību, tīksmināšanas par citu ciešanām. Seksuāla perversija, kam raksturīga apmierinājuma gūšana, radot partnerim fiziskas vai morālas ciešanas.
prakticisms Tieksme uz praktisku darbību, nenovērtējot teorijas nozīmīgumu.
nosliece Tieksme, tendence (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli).
slieksme Tieksme, tendence (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli). Sliecība (1), nosliece (1).
sliecība Tieksme, tendence (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli). Slieksme (1), nosliece (1).
Bruģu (arī kārtības) tiesa Tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
Kārtības tiesa Tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā. Bruģu tiesa.
karatiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Kara tiesa.
Kara tiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Karatiesa.
Kara tiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību.
Blakus lēmums Tiesas lēmums par jautājumu, kas neskar lietas būtību.
Blakus lēmums Tiesas lēmums par jautājumu, kas neskar lietas būtību.
apsūdzība Tiesas procesa dalībnieki, kas uztur apsūdzību (3).
apsūdzētājs Tiesas procesa dalībnieks, kas uztur apsūdzību.
aizstāvēt Tiesas procesā oficiāli atspēkot apsūdzību vai mīkstināt apsūdzētā vainu.
servitūts Tiesība (ar noteiktiem ierobežojumiem) lietot cita īpašumu. Tiesība ierobežot īpašnieka rīcību.
tiesībaizsardzība Tiesību (1) īstenošanas nodrošināšana.
tiesībpārkāpums Tiesību (1) normas pārkāpums, par ko likumā ir paredzēta sankcija.
diskriminācija Tiesību ierobežošana (noteiktām pilsoņu kategorijām vai atsevišķām valstīm pretstatā citiem pilsoņiem vai citām valstīm). No vispārējiem principiem un kārtības atšķirīga, pazemojoša izturēšanās.
līmenis Tiesību kopums (kādā, parasti starptautiskā, darbībā).
sankcija Tiesību normas daļa, juridiska likuma panta daļa, kurā ir norādītas tiesiskās sekas par šīs normas neievērošanu, šī likuma pārkāpumu.
Cilvēka tiesības Tiesību normu kopums, kas nosaka cilvēka tiesisko stāvokli, pamattiesības uz brīvību, kā arī pienākumus pret valsti, sabiedrību, citiem cilvēkiem. Cilvēktiesības.
Procesuālās tiesības Tiesību normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības, kuras rodas, izmeklējot noziegumus, izskatot un iztiesājot krimināllietas un civillietas.
privāttiesības Tiesību nozare, kas regulē civilās attiecības starp fiziskām un juridiskām personām.
civiltiesības Tiesību nozare, kas regulē īpašumtiesiskās, līgumiskās, mantošanas, ģimenes un citas attiecības sabiedrībā.
Kriminālprocesuālās tiesības Tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanas, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
Ģimenes tiesības Tiesību nozare, kas regulē laulības, radniecības un adopcijas attiecības.
Civilprocesuālās tiesības Tiesību nozare, kas regulē sabiedriskās attiecības, kuras rodas sakarā ar jurisdikcijas realizēšanu civillietās.
krimināltiesības Tiesību nozare, kuras normas nosaka, kādas darbības kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami personām, kas izdarījušas noziegumus.
rīcība Tiesību realizācija.
persona Tiesību subjekts kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja.
Tiesību analoģija Tiesību vispārējo principu attiecināšana uz likumā neparedzētu gadījumu uz līdzības pamata.
Juridiskā zinātne Tiesību zinātne.
tiesībzinātne Tiesību zinātne.
tieslietas Tiesību zinātne.
jurisprudence Tiesību zinātne. Jurista darbības nozare.
Krimināltiesību zinātne Tiesību zinātnes nozare, kas izstrādā un zinātniski pamato cīņas metodes un pasākumus noziegumu izskaušanai.
kriminoloģija Tiesību zinātnes nozare, kas pētī noziedzību, tās cēloņus, noziedznieka personību, kā arī izstrādā pasākumus noziedzības profilaksei.
kriminālistika Tiesību zinātnes nozare, kas pētī pierādījumu atrašanas, izņemšanas, fiksēšanas un zinātniskās izpētes līdzekļu un metožu izstrādāšanu un to izmantošanu saskaņā ar kriminālprocesa likumu, lai atklātu un novērstu noziegumus.
tiesībnieks Tiesību zinātnes speciālists. Tiesību zinātnieks.
tiesībzinātnieks Tiesību zinātnes speciālists. Tiesību zinātnieks.
institūts Tiesību, normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības kādā jomā. Juridisku attiecību norma.
Ģimenes stāvoklis Tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes un kas rodas, cilvēkam piedzimstot, un mainās, noslēdzot vai šķirot laulību, adoptējot bērnu.
Ģimenes stāvoklis Tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes un kas rodas, cilvēkam piedzimstot, un mainās, noslēdzot vai šķirot laulību, adoptējot bērnu.
tieslietas Tiesu iestāžu sistēma, to darbību kopums. Justīcija.
Dzemdību un ginekoloģiskā palīdzība Tiešā palīdzība dzemdībās, kā arī grūtniecības patoloģijas un ginekoloģisko slimību profilakse un ārstēšana.
Dzemdību un ginekoloģiskā palīdzība Tiešā palīdzība dzemdībās, kā arī grūtniecības patoloģijas un ginekoloģisko slimību profilakse un ārstēšana.
Dzemdību un ginekoloģiskā palīdzība Tiešā palīdzība dzemdībās, kā arī grūtniecības patoloģijas un ginekoloģisko slimību profilakse un ārstēšana.
marlīne Tieva aukla, ar kuru pie apaļkokiem piestiprina buras.
adata Tievs (metāla) irbulis (šūšanai), kam vienā galā ir asa smaile, bet otrā - spraudziņa pavediena ievēršanai.
atlēkt Tikt (kādam labumam, ienākumam, peļņai u. tml.). Atkrist (4).
atkrist Tikt (kādam labumam, ienākumam, peļņai).
(No)iet (retāk aiziet) dibenā Tikt (no)rītam (par barību, dzērienu).
notikt Tikt darītam, veiktam (par darbību, pasākumu).
pieveikt Tikt galā (ar kādu darbu), padarīt (lielāku darba daudzumu).
norisināties Tikt īstenotam, arī secīgi notikt (kādā veidā, ar kādu rezultātu) - darbību, pasākumu u. tml. Norisēt (2), noritēt (2).
noritēt Tikt īstenotam, arī secīgi notikt (kādā veida, ar kādu rezultātu) - par darbību, pasākumu u. tml. Norisēt (2).
norisēt Tikt īstenotam, arī secīgi notikt (kādā veidā, ar kādu rezultātu) - par darbību, pasākumu u. tml. Noritēt (2).
Parādīties atklātībā Tikt izdotam (par iespieddarbu).
Nākt klajā Tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
Nākt (arī parādīties) atklātībā Tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
izskanēt Tikt izpildītam (par skaņdarbu).
pārstaigāt Tikt izrādītam, eksponētam u. tml. (daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - piemēram, par lugu, mākslas darbu.
izlidot Tikt izslēgtam (no mācību iestādes). Tikt atlaistam (no darba). Tikt padzītam (no kurienes).
paiet Tikt izveidotam, atrasties, but novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā.
pamatoties Tikt pamatotam ar kādiem faktiem, atziņām u. tml. (piemēram, par darbību, rīcību, arī apgalvojumu, teoriju).
pāriet Tikt pārceltam uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu.
izbeigties Tikt pārtrauktam (par stāvokli, darbību). Tikt pabeigtam.
pārvērsties Tikt pārveidotam atbilstoši kādām prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, platību). Tikt izmantotam par ko citu.
beigties Tikt paveiktam (par mācībām). Beigt darbu (par mācību iestādi).
trūkt Tikt pēkšņi pārtrauktam, arī izbeigties (par darbību, norisi, stāvokli).
lēkāt Tikt rakstītam, būt uzrakstītam nelīdzeni, nevienādi (piemēram, par burtiem). Būt nelīdzenam, nevienādam (par rokrakstu).
rasties Tikt sacerētam, arī parādīties atklātībā (par mākslas darbu). Veidoties (piemēram, par mākslas tēlu).
tapt Tikt sacerētam, veidotam (parasti par mākslas darbu).
ķerties Tikt traucētam kustībā, sadurties ar pretestību (piemēram, virzoties kam pāri, garām).
atpirkties Tikt vaļā, atbrīvoties, izdarot kādu pakalpojumu, parādot savu labvēlību u. tml.
sajukt Tikt veiktam kļūdaini, neprecīzi (par darbību).
pietikt Tikt veiktam, darītam līdz tādai pakāpei, ka turpināt (darbību, norisi) vairs nav vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
padoties Tikt, parasti labi, uztvertam, apgūtam, paveiktam (par mācību priekšmetu, darbu, iemaņu u. tml.).
pinte Tilpuma mērvienība - 0,57 kubikdecimentri (angļu mērvienību sistēmā) vai 0,47 kubikdecimetri šķidrumam, 0,55 kubikdecimetri beramām vielām (Amerikas Savienoto Valstu mērvienību sistēmā).
sieciņš Tilpuma mērvienība - aptuveni 0,13 kubikmetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
sieks Tilpuma mērvienība - aptuveni 0,26 kubikmetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
unce Tilpuma mērvienība - aptuveni 29,57 kubikcentimetri (angļu mērvienību sistēmā).
bušelis Tilpuma mērvienība - aptuveni 36,37 litri (angļu mērvienību sistēmā).
galons Tilpuma mērvienība - aptuveni 4,55 litri (angļu mērvienību sistēmā), 3,79 litri vai 4,41 litrs (amerikāņu mērvienību sistēmā).
muca Tilpuma mērvienība - aptuveni 491,96 litri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
čarka Tilpuma mērvienība (šķidruma mērīšanai) - aptuveni 0,12 litri (vecajā krievu mērvienību sistēmā). Attiecīgais šķidruma daudzums.
kubikmetrs Tilpuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens metrs.
rēvēt Tinot (buras), mazināt (to) platību.
sarēvēt Tinot (buras), samazināt (to) platību.
Pērļu burti Tipogrāfijas burti ar sīku veidolu.
teksts Tipogrāfijas burti, kuru biezne ir 20 punktu.
groteska Tipogrāfijas burtu tips ar dažāda biezuma līnijām.
reproducēt Tipogrāfiski vai fotogrāfiski atveidot oriģināldarbu (piemēram, mākslas darbu, tekstu), parasti vairākos vai daudzos eksemplāros, kā arī samazinātos izmēros.
starpmateriāls Tipogrāfisks materiāls, ar ko salikumā aizpilda atstarpes starp burtiem, vārdiem, rindām, salikuma grupām.
kultūrpreces Tirdzniecībā vai rūpniecībā - preces, kas paredzētas cilvēku kultūras vajadzību apmierināšanai.
grāmattirdzniecība Tirdzniecības nozare, kas aptver literatūras, nošu produkcijas, reprodukciju, plakātu un citu iespieddarbu izplatīšanu.
tirgus Tirdzniecības sistēma. Procesu, attiecību kopums tirdzniecībā.
ģilde Tirgotāju kategorija pēc kapitāla apmēriem (pirmsrevolūcijas Krievijā, arī buržuāziskajā Latvijā līdz 1924. gadam).
No rokas tirgoties (arī pārdot) Tirgoties (pārdot) pašam, neizmantojot kāda starpniecību.
urbināt Tīrīt (kādu dobumu, spraugu), kasot vai bakstot (to ar ko smailu).
mēzt Tīrīt (piemēram, istabu, grīdu), izvācot netīrumus, gružus.
kasīt Tīrīt, velkot ar ko asu (piemēram, burkānus, kartupeļus).
attīrīt Tīrot atbrīvot (no kā nevajadzīga, traucējoša, arī netīra), padarīt tīru (kādu platību).
iztīrīt Tīrot pilnīgi atbrīvot (piemēram, priekšmetu, telpu, platību) no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša.
tirpuļi Tirpas. Arī drebuļi, trīsas.
Tīrradņa varš Tīrradņu elementu klases sarkans minerāls, kas ir viegli kaļams un ļoti labi vada elektrību.
šķīsts Tīrs (parasti par apģērbu, ķermeni).
balts Tīrs (parasti par apģērbu).
iekost Tīšām (ar savu izturēšanos, rīcību, runu) sāpināt, aizskart.
Jaukt gaisu Tīši radīt sajukumu, neskaidrību.
Jaukt gaisu (arī ūdeni) Tīši radīt sajukumu, neskaidrību.
Jaukt ūdeni (arī gaisu) Tīši radīt sajukumu, neskaidrību.
marlēt Tīt (buras malā iešūtu metāla trosi) ar auklu.
Saldie kartupeļi Tīteņu dzimtas kultūraugs ar saldiem bumbuļiem.
Saldais kartupelis Tīteņu dzimtas kultūraugs ar saldiem bumbuļiem.
tonalitāte Toņu, nianšu, nokrāsu īpatnību kopums (krāsai, gaismēnai). Šādu krāsas, gaismēnas īpatnību kopums (piemēram, mākslas darbam, priekšmetam, vielai).
planšete Topogrāfiskā plāna atsevišķa daļa, ko veido ģeodēzisko darbu rezultātā.
merkantilisms Topošās buržuāzijas ekonomiska mācība un politika, pēc kuras valsts bagātības un kapitāla uzkrāšanai un pavairošanai jāizveido aktīva tirdzniecības bilance, preces vairāk izvedot nekā ievedot.
spēks Tos, kas spēj radīt iespaidu (parasti paužot kādu saturu), ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
rituāls Tradīcijas vai priekšrakstu noteikta (parasti svinīga) darbība, darbību kopums.
spartakiāde Tradicionālas masu sacensības (piemēram, kādā ražošanas nozarē, mācību priekšmetā).
svētki Tradicionālu darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar kādu ievērojamu notikumu vēsturē, cilvēku grupās, cilvēka dzīvē, dabā. Attiecīgā diena, laikposms.
traģika Traģēdijai (1) raksturīgo īpašību, pazīmju kopums.
transportoperācija Transporta darbība, darbību kopums.
pavadonis Transporta darbinieks, kura uzdevums ir rūpēties par noteikumiem atbilstošo kārtību transportlīdzeklī (parasti vilcienā).
ritenis Transportlīdzekļa elements - rotējošs riņķveida priekšmets, kas saskaras ar ceļa virsmu un padara iespējamu transportlīdzekļa kustību.
pārvērst Traucējot (kā) saskatāmību, pārklājoties pāri (kā) virsmai, būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par miglu, tumsu, sniegu u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par gaismu).
kavēt Traucēt (ar savu rīcību kādu norisi, procesu, darbību).
indēt Traucēt vai paralizēt organisma funkcijas (par indīgu vielu, tās iedarbību).
Sēdēt (arī būt) (kādam) uz kakla Traucēt, apgrūtināt (kādu). Uzspiest (kādam) savu gribu. Uzkundzēties.
Sēdēt (arī būt) (kādam) uz kakla Traucēt, apgrūtināt (kādu). Uzspiest (kādam) savu gribu. Uzkundzēties.
termoss Trauks, kam ir dubultsienas, starp kurām ir radīts vakuums, un ko izmanto (kā, parasti pārtikas produktu) uzturēšanai nemainīgā temperatūrā.
padube Trauks, kuru novieto zem guļoša slimnieka dabisko vajadzību kārtošanai.
ietrenēties Trenējoties, arī ko darot, iegūt vēlamās iemaņas, veiklību.
Kara tribunāls Tribunāls, kas izskata lietas par noziegumiem, kas vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kartību.
Kara tribunāls Tribunāls, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību.
taļļa Trices paveids - kustīgu un nekustīgu bloku savienojums, ko izmanto smagumu celšanai un buru nostiprināšanai.
kosekanss Trigonometriska funkcija, kuras vērtība ir vienāda ar sinusa funkcijas apgriezto vērtību.
priekšbura Trijstūra bura vai viena no vairākām trijstūra burām, ko uzvelk lokmasta priekšā.
trinitāte Triju (piemēram, cilvēku, parādību, jēdzienu) kopums, sistēma.
trīsvienība Triju (piemēram, cilvēku, parādību, jēdzienu) vienotība.
triāde Triju (piemēram, priekšmetu, parādību, jēdzienu) kopums, sistēma.
trijādība Triju (piemēram, priekšmetu, parādību, jēdzienu) kopums.
triloģija Triju tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
triptihs Triju tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti tēlotājas mākslas darbu) kopums.
iztrīt Trinot izlīdzināt (robus).
berzt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu).
berzēt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu). Berzt (3).
rīvēt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu). Berzt (3).
šalkas Trīsas, arī drebuļi.
korvete Trīsmastu buru karakuģis (18. un 19. gadsimtā).
trīsmastnieks Trīsmastu buru kuģis.
fregate Trīsmastu kara burinieks.
karavela Trīsmastu vai četrmastu buru kuģis.
tercīna Trīsrindu strofa ar noteiktu atskaņu kārtību.
fokbura Trīsstūraina priekšbura, kas piestiprināta pie priekšējā masta.
trejžuburains Trīsžuburains.
trijžuburains Trīsžuburains.
trejžuburis Trīsžuburis.
trejžuburu Trīsžuburu.
trīsžuburains Trīsžuburu.
knipis Troksnis, ko rada ar šādu kustību.
elektrobuss Trolejbuss.
tromboze Tromba veidošanās sirds dobumos, asinsvados.
iebūvietis Trūcīgs lauku iedzīvotājs (feodālismā, kapitālismā), kas ierīkojis savu saimniecību mežā vai atmatās. Trūcīgs lauku iedzīvotājs (feodālismā, kapitālismā), kas ierīkojis savu saimniecību uz cita īpašnieka zemes un ir no viņa atkarīgs.
No skolas sola Tūlīt pēc skolas beigšanas, arī tūlīt pēc mācību pārtraukšanas skolā.
No skolas sola Tūlīt pēc skolas beigšanas, arī tūlīt pēc mācību pārtraukšanas skolā.
atdzejot Tulkot (dzejas darbu).
atdzejot Tulkot (rakstnieka) dzejas darbus.
latviskot Tulkot latviski (parasti daiļdarbu).
vāciskot Tulkot vāciski (parasti daiļdarbu).
Melnā nauda Tumšas krāsas .., ar nelielu vērtību.
Melnā nauda Tumšas krāsas monēta ar nelielu vērtību.
ala Tumšs dobums.
atturēt Turot ciet, neļaut, aizkavēt (veikt kādu kustību). Nelaist.
laidiens Turpināma izdevuma atsevišķa iespiedvienība (burtnīca, krājums).
Pārņemt (kā) pavedienu Turpināt kāda darbību (parasti vēlamajā, tajā pašā virzībā, veidā).
Pārņemt stafeti Turpināt kāda iesākto darbu, darbību.
Pārņemt stafeti Turpināt kāda iesākto darbu, darbību.
krājums Turpmākai lietošanai īpaši sagādāts materiālu vērtību kopums.
sliekties Tuvoties kādam stāvoklim, rezultātam (piemēram, par darbību, norisi).
beigties Tuvoties nobeigumam (par darbību, procesu). Norisēt (beigu posmā).
trimeris Tvaikoņa strādnieks, kas piegādā ogles no bunkura katlu telpā, kā arī izber izdedžus jūrā.
knābāt Tvert ar knābi un rīt (parasti barību). Drupināt, vairākkārt sitot, cērtot, arī plēšot ar knābi.
rīkstniecība Ūdens atradnes meklēšana ar īpašu, parasti divžuburu, rīksti, arī ar attiecīgu cita veida priekšmetu.
bultene Ūdens lakstaugs ar bultveida lapām un baltiem ziediem.
ietinums Ūdensdziedniecības procedūra - slimnieka ietīšana samitrinātā palagā, lai panāktu spēcīgu iedarbību uz visu ķermeni.
vindsērfings Ūdenssporta veids - burāšana ar vējdēli.
tālburāšana Ūdenssporta veids - garo distanču burāšana (parasti jūrā).
izurbināt Urbinot izveidot, radīt (kur caurumu, robu).
ieurbināt Urbinot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, iedobumu).
lielgabalurbis Urbis ar vienu griezējšķautni dziļiem urbumiem (parasti metālā).
Sēžas pielaide Urbuma un vārpstas pielaižu summa.
Sēžas pielaide Urbuma un vārpstas pielaižu summa.
izlūkurbums Urbums ģeoloģiskajai izlūkošanai.
mutuālisms Utopiska mācība par buržuāziskās iekārtas mierīgu pārveidošanu.
reminiscence Uz laiku aizmirstas informācijas reproducēšana, kas kādā veidā var rosināt cilvēka darbību, domāšanu tagadnē.
pamirt Uz laiku ļoti samazināties, uz laiku izbeigties (par darbību, norisi).
apreibt Uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
noreibt Uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
Uz manu (arī tavu, savu) galvu Uz manu (arī tavu, savu) atbildību, pēc saviem ieskatiem.
palīgsaimniecība Uz piemājas zemes izveidota personiska saimniecība (kolhozniekiem, padomju saimniecību darbiniekiem).
vaigusargi Uz vaigiem liekams metāla aizsegs (piemēram, pret bultām).
Galvu augšā! Uzaicinājums nezaudēt drosmi, ticību, nepadoties vājumam.
Galvu augšā! Uzaicinājums nezaudēt drosmi, ticību, nepadoties vājumam.
pieaicināt Uzaicināt veikt (piemēram, darbu, uzdevumu).
atkopt Uzbarot (novārgušo, panīkušo). Panākt, ka atgūst spēku, veselību.
tanburs Uzbeku, tadžiku tautas strinkšķināmais stīgu instruments ar bumbierveida korpusu un garu stīgu pamatni.
labilitāte Uzbudinājuma pamatnorišu straujums, nelīdzsvarotība dzīvajos audos, funkcionālais kustīgums.
iradiācija Uzbudinājuma vai kavēšanas procesa izplatīšanās (centrālajā nervu sistēmā).
afektācija Uzbudinājums (bieži mākslots). Pārspīlēta, nedabiska izturēšanās.
uzbuksnīt Uzbukņīt.
tekstūra Uzbūves, struktūras īpatnību kopums (piemēram, vielā, iežos, koksnē), ko rada sastāvdaļu, elementu novietojums, savstarpējās telpiskās attiecības.
kompozīcija Uzbūves, struktūras, arī arī atsevišķu daļu, elementu izkārtošanas, sakām teorija (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā). Attiecīgais mācību priekšmets.
uzsliet Uzcelt, novietot stāvus (piemēram, stabu).
atlaide Uzdevumu, pienākumu, prasību samazinājums.
nolaide Uzdevumu, pienākumu, prasību samazinājums. Atlaide (2).
plaģiēt Uzdot (cita autora darbu vai tā daļu) par savu. Izdarīt literāru zādzību.
atbilde Uzdotās mācību vielas atstāstījums. Stāstījums pēc pedagoga jautājuma.
pārģērbties Uzģērbt sev citu apģērba gabalu, apģērbu.
pieņemt Uzklausīt vai izlasīt (kāda piedāvājumu, priekšlikumu, lūgumu u. tml.) un ar pozitīvu atbildi vai rīcību reaģēt (uz to).
Pielocīt (dziesmu, dzejas, zināšanu u. tml.) pūru Uzkrāt, arī bagātināt garīgo vērtību kopumu.
Pielocīt (dziesmu, dzejas, zināšanu u. tml.) pūru Uzkrāt, arī bagātināt garīgo vērtību kopumu.
vainagot Uzlikt galvā vainagu (1). Apveltīt ar vainagu (1) kā atzinību.
Uzmest ļaunu aci Uzlūkot skaudīgi, nenovīdīgi, naidīgi. Noburt.
Uzmest ļaunu aci Uzlūkot skaudīgi, nenovīdīgi, naidīgi. Noburt.
uzmanīt Uzmanīgi vērot (kādu, tā rīcību), lai ko uzzinātu, izvairītos no kā u. tml.
vārīgs Uzmanīgs, saudzīgs (pret ko, parasti priekšmetiem) - par darbību, rīcību u. tml.
ēst Uzņemt barību (ēdienreizē).
inficēties Uzņemt organismā slimības izraisītājus mikroorganismus. Saslimt ar infekcijas slimību.
uztvert Uzņemt sevī (apkārtējās vides iedarbību), arī reaģēt (uz to) - par augiem, to daļām.
saistīties Uzņemties (kādu darbu, pienākumu), iestāties (kādā organizācijā), sākt nodarboties (ar ko).
kraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.). Panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu, vainu u. tml.) uz citu.
uzkraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.). Panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu, vainu u. tml.) uz citu.
Ņemt uz savas sirdsapziņas Uzņemties atbildību (par ko, parasti par kādu nodarījumu).
Ņemt uz (savas) sirdsapziņas Uzņemties atbildību (par ko).
atbildēt Uzņemties civiltiesisku atbildību.
Ņemt sev uz kakla (arī uz sava kakla) Uzņemties nepatīkamas rūpes, atbildību (par ko).
Ņemt sev uz kakla (arī uz sava kakla) Uzņemties nepatīkamas rūpes, atbildību (par ko).
Nostāties priekšgalā Uzņemties vadību.
(No)stāties priekšgalā Uzņemties vadību.
Stāties priekšgalā Uzņemties vadību.
atbildēt Uzņemties vai sajust atbildību (par ko). Pamatot (piemēram, savu rīcību, izturēšanos).
pieteikties Uzņemties, būt ar mieru izpildīt (kādu pienākumu, darbu).
reference Uzņēmuma, firmas u. tml., arī kādas personas izziņa, atsauksme par kādu cilvēku un viņa darbu ieteikuma veidā (kapitālistiskajās valstīs).
būvuzņēmums Uzņēmums būvdarbu veikšanai.
izdevniecība Uzņēmums vai organizācija, kas izdod iespieddarbus.
tipogrāfija Uzņēmums vai uzņēmuma nodaļa, arī darbnīca, kur izgatavo iespieddarbus (parasti augstspieduma tehnikā).
tipolitogrāfija Uzņēmums vai uzņēmuma nodaļa, kur iespieddarbus izgatavo ar tipogrāfiskiem un litogrāfiskiem paņēmieniem.
palīguzņēmums Uzņēmums, kas palīdz nodrošināt galveno darbu (rūpnīcā, uzņēmumā u. tml.).
banka Uzņēmums, kas realizē starpniecību starp kreditoriem un aizņēmējiem, kā arī tirgojas ar naudas kapitālu.
aprakstīt Uzrādīt, reģistrēt īpašā aktā (kādam piederošu mantu, aizliedzot rīkoties vai ierobežojot rīcību ar to).
leģitimēties Uzrādot leģitimāciju (2), pierādīt savu personību.
pierakstīt Uzrakstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu).
rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (piemēram, iestādes, uzņēmuma vadītāja vai kādas citas amatpersonas) lēmums, norādījums par kādu rīcību.
kontrole Uzraudzība, lai (ko) novērotu, sekotu (kā) norisei, darbībai, pārliecinātos par (kā) pareizību. Pārbaude.
vagarēt Uzraudzīt darbus (par vagaru).
pārzināt Uzraudzīt, vadīt (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
pieņemt Uzsākt (militāra pretdarbību, cīņu), parasti pretinieka radītajā situācijā. Darboties (sacensībās) atbilstoši pretinieka radītajai situācijai.
sacelties Uzsākt aktīvu (parasti bruņotu) masveida darbību, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
saslieties Uzsākt aktīvu darbību (pret ko). Aktīvi izpaust pretestību (pret ko).
Pieteikt karu Uzsākt cīņu (pret nevēlamu parādību).
sarasties Uzsākt darbību (kādā nozarē) - par vairākiem, daudziem. Izveidot, radīt kādas attieksmes (pret kādu, pret ko).
Atklāt fronti Uzsākt kara darbību.
Atklāt fronti Uzsākt kara darbību.
atstāt Uzsākt kustību (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem.
atiet Uzsākt kustību, braucienu (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem.
Stāties darba ierindā Uzsākt patstāvīgu darbu. Arī atsākt darbu (pēc ilgāka pārtraukuma).
Stāties (darba) ierindā Uzsākt patstāvīgu darbu. Arī atsākt darbu (pēc ilgāka pārtraukuma).
šķirt Uzskatīt (kādu parādību, faktu u. tml.) par atšķirīgu (no kā), nesavienojamu (ar ko).
mistika Uzskats par īstenību, kurš balstās uz ticību pārdabiskajam, dievišķajam. Misticisms.
misticisms Uzskats par īstenību, kurš balstās uz ticību pārdabiskajam, dievišķajam. Mistika (1).
tehnokrātija Uzskats, arī sabiedriska kustība, kuras pamatā ir pārliecība par tehnizācijas, industrializācijas izcilu nozīmi sabiedrības attīstībā. Tehnikas speciālistu, inženieru kopums, kas pārvalda sabiedrību.
indeterminisms Uzskats, kas noliedz vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību dabā un sabiedrībā.
nostādne Uzskatu kopums (piemēram, par kādu problēmu, parādību), arī veids, kurā aplūko (piemēram, kādu problēmu, parādību).
transformisms Uzskatu sistēma (bioloģijā) par dzīvnieku un augu formu mainību un pārvēršanos dabas faktoru ietekmē. Arī evolucionisms.
humānisms Uzskatu un rīcības sistēma, kam raksturīga cilvēkmīlestība, rūpes par cilvēka labklājību un cieņa pret cilvēku.
maksimālisms Uzskatu, prasību, principu galējība.
Uzsist bumbu (arī futbolu, volejbolu u. tml.) Uzspēlēt sporta spēli, kurā ar sitienu raida bumbu.
rezonanse Uzspiestu svārstību amplitūdas straujš pieaugums svārstību sistēmā, kas novērojams, ja pastāv noteikta ārējās iedarbības frekvence.
atšķirt Uzšķirt (noteiktu vietu, lapu grāmatā, burtnīcā u. tml.).
Nodot grožus (kādam, arī kāda rokās) Uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.
Nodot grožus (kādam, arī kāda rokās) Uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.
Atdot (arī nodot) grožus kāda rokās (arī kādam) Uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.
Nodot stafeti Uzticēt citam turpināt iesākto darbu, darbību.
Celt āzi par dārznieku Uzticēt darbu neprašām, arī tādam, kas domā tikai par savu labumu.
Celt āzi par dārznieku Uzticēt darbu neprašām, arī tādam, kas domā tikai par savu labumu.
Celt āzi par dārznieku Uzticēt darbu neprašām, arī tādam, kas domā tikai par savu labumu.
iekairināt Uztraukt, uzbudināt.
uzburbēt Uztūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām). Uzburbt (2).
noturēt Uzturēt (piemēram, kārtību). Panākt, ka (kāds) paliek noteiktā stāvoklī, situācijā.
luncināties Uzturēties (kā) tuvumā, parādot sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību.
vīties Uzturēties (kāda) tuvumā, darboties (ap kādu), izradot sevišķu interesi, uzmanību.
pansija Uzturs, ko saņem no kāda, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
izlobīt Uztvert (kā būtību, jēgu).
skatīt Uztvert ar redzi (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu, arī kādu darbību, notikumu).
izjust Uztvert un ar prātu, arī intuitīvi, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības).
uzņemt Uztvert un atsist (volejbola, tenisa u. tml. spēlē bumbas servi, gremdi, piespēli).
izjust Uztvert, apzināties (piemēram, kādas parādības, priekšmeta īpašību) un pārdzīvot.
sajust Uztvert, arī saprast un, parasti emocionāli, pārdzīvot (piemēram, parādību, taktu). Izjust (3).
lasīt Uztvert, izprast (ko, parasti daiļdarbu, mākslas darbu).
izjust Uztvert, izprast emocionāli (piemēram, kādu parādību) un pārdzīvot.
saņemt Uztvert, parasti sporta spēlēs (kustībā esošu priekšmetu - bumbu, ripu).
salasīt Uztvert, saprast, parasti pilnīgi (rakstveida tekstu, burtus u. tml.).
maniere Uzvedības un izturēšanās savdabību kopums (atsevišķiem cilvēkiem vai sabiedrības grupai).
uzģērbt Uzvilkt (apģērba gabalu, apģērbu).
uzcirst Uzvilkt (apģērbu, apavus), uzlikt (cepuri), parasti strauji.
apģērbt Uzvilkt (apģērbu, drēbes).
ieģērbt Uzvilkt (kādam apģērbu).
ietērpt Uzvilkt (kādam apģērbu). Panākt, ka (kāds) uzvelk, arī valkā (kādu apģērbu).
uzģērbties Uzvilkt sev (apģērba gabalu, apģērbu).
uzdabūt Uzvilkt, uzmaukt, parasti ar pūlēm, grūtībām (apavus, apģērbu).
sakāpt Uzvirzīties gar ķermeni uz augšu (par apģērbu, tā daļām).
uzkāpt Uzvirzīties, parasti, slīdot gar ķermeni, uz augšu (par apģērbu, tā daļām).
silfīda Vabole, kas aprok savu barību - beigtu dzīvnieku līķus: kapracis (2).
kapracis Vabole, kas aprok savu barību - beigtus dzīvniekus.
savākt Vācot iegūt (barību, tās krājumus) - par dzīvniekiem. Vācot (barību), piepildīt (ko ar to).
kamerālisms Vācu ekonomiskās domas attīstības virziens (17. un 18. gadsimtā), uz kura pamata veidojās vācu buržuāziskā politiskā ekonomija.
rektorāts Vadība (augstākajā mācību iestādē), kuras priekšgalā ir rektors.
Kolektīvās vadības princips Vadības forma, kur vadību realizē pats kolekīvs.
Kolektīvās vadības princips Vadības forma, kur vadību realizē pats kolektīvs.
Kolektīvās vadības princips Vadības forma, kur vadību realizē pats kolektīvs.
audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību, apgādājot (viņu) ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas.
komandēt Vadīt (piemēram, cilvēku grupu, ražošanas vienību, kādu darbību).
komandēt Vadīt (piemēram, karaspēka vienību, daļu, apakšvienību, militāru objektu).
vest Vadīt (piemēram, saimniecību, pasākumu).
izvadīt Vadīt (piemēram, saimniecību, uzņēmumu).
novaldīt Vadīt (piemēram, saimniecību), parasti labi, pārdomāti.
Vest bumbu Vadīt bumbu.
burāt Vadīt buru laivu, jahtu.
saimniekot Vadīt zemnieku saimniecību, arī veikt darbus tajā.
stūrēt Vadīt, parasti ar stūres iekārtu (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
pārvaldīt Vadīt, pārzināt (kā, piemēram, uzņēmuma, ražošanas nozares) darbību. Saimniekojot vadīt, pārzināt (piemēram, saimniecību).
rektors Vadītājs (augstākajā mācību iestādē).
glaudīt Vairāk kārt skart ar slīdošu, arī maigu (rokas, pirkstu) kustību. Arī glāstīt.
lēkāt Vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
ostinēt Vairākkārt atkārtot (melodiju, harmonisko secību, ritmu).
durstīt Vairākkārt durot, veidot (caurumu, robu u. tml.).
sabuknīt Vairākkārt iebukņīt.
Skraidelēt (arī skraidīt) (kādam) pakaļ Vairākkārt pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
Skraidīt (arī skraidelēt) (kādam) pakaļ Vairākkārt pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
pļepināt Vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās). Atskanēt šādam troksnim.
kapāt Vairākkārt sist (ar ko asu), lai radītu iedobumu.
kapāt Vairākkārt sitot (ar papēžiem, pakaviem u. tml.), radīt iedobumus, iespiedumus. Vairākkārt sist (ar kājām, apaviem u. tml. pa cietu virsmu).
dauzīt Vairākkārt spēcīgi sist (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
iepraktizēties Vairākkārt veicot (kādu darbību), iegūt zināšanas, prasmi, veiklību. Ievingrināties.
uzkasīt Vairākkārt velkot (ar ķemmi, suku) uz augšu un leju pa matu šķipsnām, izveidot (matu) pacēlumu, uzbužināt (matus). Šādā veidā izveidot (matu sakārtojumu).
knibināt Vairākkārt viegli skart (ko) ar pirkstiem (piemēram, burzot, grozot).
ievingrināt Vairākkārt vingrinot, arī ko darot, panākt, ka (parasti ķermeņa daļa) iegūst vēlamo veiklību.
ievingrināties Vairākkārt vingrinoties, arī ko darot, iegūt vēlamās iemaņas. Iegūt prasmi, veiklību (piemēram, veikt kādu darbu).
trenkāt Vairākkārt virzīt, raidīt (parasti bumbu), parasti dažādos virzienos. Dzenāt (3).
purināties Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustēties šurp turp vēja iedarbībā (piemēram, par apģērbu).
purināt Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustināt šurp turp (piemēram, apģērbu, matus) - par veļu.
vilciens Vairāku (piemēram, trolejbusa) vagonu sakabes, kuras velk vilcējs vai motorvagons.
safari Vairāku dienu ilgs ceļojums, pārgājiens pa kādu Āfrikas apvidu (parasti medību nolūkā).
flote Vairāku kara kuģu vienību (piemēram, eskadru) apvienojums.
kongregācija Vairāku klosteru apvienība ar noteiktu vadību.
Prasību kumulācija Vairāku prasību apvienošana (civilprocesā).
Prasību kumulācija Vairāku prasību apvienošana (civilprocesā).
poliptihs Vairāku satura saistītu tēlotājas mākslas darbu (piemēram, gleznu) kopums uz vienas pamatnes vai vairākām pamatnēm.
kopmetiens Vairāku vai daudzu (iespieddarbu) metienu summa.
koptirāža Vairāku vai daudzu (iespieddarbu) tirāžu summa.
kopplatība Vairāku vai daudzu (kā) platību summa.
kopvērtība Vairāku vai daudzu (kā) vērtību summa.
koprezultāts Vairāku vai daudzu (piemēram, sacensību dalībnieku) rezultātu summa, apkopojums.
pasākums Vairāku vai daudzu cilvēku organizēti veikts (parasti sabiedriski nozīmīgs) darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
tiroksīns Vairogdziedzera hormons, kas, piemēram, regulē organisma vielmaiņu, augšanu, attīstību.
interese Vajadzību, pieredzes un izvēles nosacīta aktīva attieksme pret īstenības objektiem.
Tieši (arī pašā) laikā Vajadzīgajā brīdī, momentā. Tā, ka ir piemērots, atbilstošs (par apģērbu, apaviem).
slāpēt Vājināt, palēnināt vai pārtraukt (kā, parasti iekšdedzes motora) darbību.
maitāt Vājināt, pasliktināt (piemēram, veselību, kādas ķermeņa daļas darbību).
vakcīnterapija Vakcīnu lietošana infekcijas slimību ārstēšanai.
iesējums Vāki, kuros ietverta grāmata, albums u. tml.
Izpildu vara Valdība buržuāziskā valstī.
senāts Valdības orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā no 1711. gada līdz 1917. gadam), kas uzraudzīja valsts aparāta darbību un veica augstākās tiesas funkcijas.
karaliene Valdniece (dažās feodālās un buržuāziskās valstīs). Šīs valdnieces tituls.
dižmanis Valdošās varas pārstāvis, arī aristokrāts vai bagātnieks (feodālismā, kapitālismā), kas lepojas ar savu varu un bagātību.
izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas). Būt par cēloni tam, ka izspiežas (4).
nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to daļās) šķībus, izliektus uz sāniem.
savalkāt Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
apvalkāt Valkājot parasti mazliet nolietot, apdeldēt (piemēram, apģērbu, apavus).
vazāt Valkāt (parasti jaunu, labu apģērbu) bez pietiekamas saudzības, nepiemērotā vietā, nepiemērotos apstākļos. Lietot (parasti ko labu, vērtīgu) bez pietiekamas saudzības, nepiemērotos apstākļos.
patskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs.
monoftongs Valodas skaņa, kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs. Patskanis.
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu personu. Arī uzvārds, parasti kopā ar šādu valodas vienību. Personvārds.
semantika Valodas vienības (piemēram, morfēmas, vārda, vārdu savienojuma) nozīme, valodas vienību nozīmju kopums.
sintagma Valodas vienību (parasti vārdu, morfēmu) savienojums noteiktās attieksmēs.
rekcija Valodas vienību (parasti vārdu) saistījums, kurā viena no tām nosaka otras vienības formu.
sakārtojums Valodas vienību (piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) saistījums, kam raksturīga (to) savstarpēja neatkarība pēc formas, nozīmes. Valodas vienības, starp kurām ir šāds saistījums.
konstrukcija Valodas vienību (piemēram, vārdu) savienojums (runā, tekstā), kam ir noteiktas gramatiskās īpašības.
transkripcija Valodas vienību (vārdu, tekstu u. tml.) skanējuma grafisks attēlojums ar noteiktu zīmju sistēmu.
kontaminācija Valodas vienību mijiedarbība (piemēram, formu, nozīmju tuvības dēļ), kurā rodas jauna valodas vienība. Valodas vienība, kas radusies šādā veidā.
pareizruna Valodas vienību pareizas, normām atbilstošas izrunas sistēma (kādā valodā). Ortoepija.
ortoepija Valodas vienību pareizas, normām atbilstošas izrunas sistēma (kādā valodā). Pareizruna.
saskaņojums Valodas vienību saistījums, kurā tām ir viena un tā pati morfoloģiskā (parasti dzimtes, skaitļa, locījuma) forma.
pārvaldījums Valodas vienību saistījums, kurā viena (neatkarīgā) valodas vienība nosaka citas (atkarīgās) valodas vienības formu. Arī rekcija.
sintagmatika Valodas vienību secīgs kārtojums tekstā noteiktās attieksmēs.
Lingvistiskā ģeogrāfija Valodniecības nozare, kas pētī valodas parādību teritoriālo izplatību.
sociolingvistika Valodniecības nozare, kas pētī valodas sociālo raksturu, tās funkcijas sabiedrībā, sociālo parādību ietekmi valodā.
semantika Valodniecības nozare, kas pētī valodas vienību nozīmes. Arī semasioloģija.
etimoloģija Valodniecības nozare, kas pētī vārdu un morfēmu izcelšanos un to attīstību.
sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta. Sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas orgāni piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
savienība Valstisks veidojums, kas sastāv no vairākām zemēm, valstīm, republikām u. tml. ar vienu kopēju valdību.
ieviļat Valstoties iegulēt (kur iedobumu, bedri u. tml.).
prokurors Valsts amatpersona, kas īsteno uzraudzību pār likumu precīzu izpildi, pareizu un vienveidīgu to piemērošanu, ierosina likuma pārkāpēju saukšanu pie atbildības un valsts vārdā uztur apsūdzību pret tiem tiesā.
partikulārisms Valsts atsevišķu daļu, apgabalu tiekšanās pēc iespējami lielākas neatkarības, pēc savu vietējo tiesību neaizskaramības.
konsuls Valsts dienestpersona, ko kāda valsts ieceļ kādā citas valsts pilsētā savas valsts un tās pilsoņu interešu aizstāvēšanai, attiecīgo konsulāro funkciju veikšanai pēc abu valstu noslēgtas konvencijas.
totalitārisms Valsts forma, kurai raksturīga vienas politiskas partijas vai politiskas grupas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju. Attiecīgā ideoloģijas forma.
reģistrs Valsts iestāde, arī privāts kapitālistisks uzņēmums, kas veic kuģu tehnisko pārbaudi, lai garantētu kuģniecības drošību, arī apdrošina kuģus; celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde, uzņēmums.
domēne Valsts īpašums (parasti zeme, meži, raktuves) buržuāziskajās valstīs.
neitralitāte Valsts nepiedalīšanās, neiejaukšanās citu valstu konfliktā un miermīlīgu attiecību saglabāšana ar tām.
pārstāvniecība Valsts orgāns sociālistiskajā federācijā, kurš saskaņā ar tās konstitūciju pārstāv federācijas locekļa valdību un darbojas pie federācijas valdības.
prokuratūra Valsts orgāns, kas uzrauga likumu precīzu izpildi, pareizu un vienveidīgu to piemērošanu, ierosina saukt pie atbildības likuma pārkāpējus un valsts vārdā uztur apsūdzību pret tiem tiesā.
kamera Valsts pārvaldes organizācijas forma (piemēram, buržuāziskajā Latvijā pēc 1934. gada). Attiecīgā iestāde.
Dabas aizsardzība Valsts un sabiedrības pasākumu komplekss dabas bagātību saglabāšanai, racionālai izmantošanai, atjaunošanai un vairošanai.
Meliorācijas mašīnu stacija Valsts uzņēmums, kas pēc līguma ar kolhoziem vai citām organizācijām veica meliorācijas darbus.
Meliorācijas mašīnu stacija Valsts uzņēmums, kas pēc nolīguma ar kolhoziem vai citām organizācijām veica meliorācijas darbus.
Meliorācijas mašīnu stacija Valsts uzņēmums, kas pēc nolīguma ar kolhoziem vai citām organizācijām veica meliorācijas darbus.
likums Valsts varas augstākā orgāna apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības kādā nozarē.
agrārvalsts Valsts, kurā iedzīvotāju vairākums nodarbojas ar lauksaimniecību.
Nāciju sadraudzība Valstu apvienība, kurā ietilpst Lielbritānija un tās bijušās kolonijas, kas ieguvušas neatkarību.
Slepenais karš Valstu slepena cīņa ar pretinieku, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
savāļāt Vāļājoties saburzīt (ko), arī padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru.
atsegt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, parādīt (savu iekšējo būtību).
kapargriezums Vara grebums.
jaunsudrabs Vara, cinka un niķeļa sakausējums (dažreiz ar citu metālu piejaukumu), kas pēc izskata atgādina sudrabu.
monogramma Vārda un uzvārda pirmo burtu, parasti ornamentāls, atveids.
Vārda (arī vārdu savienojuma) pārnestā nozīme Vārdam (arī vārdu savienojumam) izveidojusies cita nozīme, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
nosaukums Vārdisks, arī ar burtiem, cipariem izteikts (kā) apzīmējums.
Inversā vārdnīca Vārdnīca, kurā vārdi sakārtoti alfabēta secībā pēc vārdu pēdējā burta.
Inversā vārdnīca Vārdnīca, kurā vārdi sakārtoti alfabēta secībā pēc vārdu pēdējā burta.
salīdzinājums Vārdos izteikts divu priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, satuvinājums, kas pamatojas uz to līdzību; vārdu savienojums, kam ir noteikta sintaktiska forma šāda saistījuma, satuvinājuma izteikšanai.
uzruna Vārds vai vārdu savienojums vokatīvā, ar ko teikumā uzrunā kādu personu vai citu dzīvu būtni, retāk parādību vai priekšmetu.
raksturvārds Vārds, ar ko atspoguļo (kā) raksturīgu īpašību, pazīmi.
saīsinājums Vārds, burtu savienojums u. tml., kas veidots, samazinot skaņu (burtu) skaitu vārdā, vārdu savienojumā. Arī abreviatūra.
epitets Vārds, kas tēlaini apzīmē, raksturo kāda jēdziena, parādības vai priekšmeta īpašību. Māksliniecisks apzīmētājs.
kalks Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārdu, vārdu savienojumu.
palama Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, izceļot vai arī piedēvējot kādu, parasti negatīvu, īpašību, pazīmi). Iesauka.
iesauka Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti, izceļot vai arī piedēvējot kādu īpašību, pazīmi).
pavārds Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti, izceļot vai arī piedēvējot kādu īpašību, pazīmi). Arī iesauka, palama.
Īpašības vārds Vārdšķira pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u.tml.). Adjektīvs.
verbs Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas apzīmē darbību vai stāvokli. Šīs vārdšķiras vārds. Darbības vārds.
Darbības vārds Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas apzīmē darbību vai stāvokli. Šīs vārdšķiras vārds. Verbs.
Īpašības vārds Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas apzīmē priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u. tml.). Šīs vārdšķiras vārds. Adjektīvs.
Darbības vārds Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka darbību vai stāvokli. Verbs.
adjektīvs Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u. tml.). Īpašības vārds.
interjekcija Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai. Izsauksmes vārds.
Izsauksmes vārds Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai. Šīs vārdšķiras vārds. Interjekcija.
numerālis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Skaitļa vārds.
Skaitļa vārds Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, tas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas apzīmē priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Šīs vārdšķiras vārds.
kalambūrs Vārdu rotaļa, kas pamatojas uz skaņu līdzību dažādas nozīmes vārdos.
burbuļot Vārīties, radot burbuļus.
Uzmesties par kaklakungu Varmācīgi uzspiest (kādam) savu gribu, varmācīgi pakļaut (kādu) sev.
terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
sīlis Vārnu dzimtas putns ar brūnu apspalvojumu, melnu, šķērssvītrainu asti, baltziliem raibumiem uz spārniem, spēcīgi attīstītu, melnu knābi.
varoņdarbs Varonīga rīcība ārkārtējos apstākļos, briesmās, riskējot ar dzīvību vai upurējot to. Ļoti nozīmīga, pašaizliedzīga darbība, darbs sevišķi grūtos apstākļos vai pārvarot kādas grūtības.
varoņnāve Varoņa nāve. Nāve, veicot varoņdarbu.
vadvārpsta Vārpsta, kas pārnes kustību uz izpildelementiem ar zobratu un zobstieņa palīdzību.
vasarasdarbs Vasaras brīvlaikā veicams mācību uzdevums priekšmetā, kurā skolēns mācību gadā bijis nesekmīgs.
Vasaras lāsumi Vasaras raibumi.
Vasaras lāsumi Vasaras raibumi.
vasarraibumi Vasaras raibumi.
platāna Vasarzaļš koks ar staraini daivainām garkātainām lapām un ziediem bumbierveida galviņās.
spermacets Vaskveidīga viela, kas atrodas īpašos dobumos kašalota galvā un ko izmanto parfimērijā, kosmētikā.
ļihačs Važonis ar greznu pajūgu un labu rikšotāju zirgu.
virsmāsa Vecākā medicīnas māsa, kas pārrauga citu medicīnas māsu darbu.
laparoskopija Vēdera dobuma un tā orgānu diagnostiska apskate ar laparoskopu.
vēderdobums Vēdera dobums.
Vēdera prese Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties samazinās vēdera dobuma tilpums.
pievest Vedot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (telpu, platību).
perforēt Vei dot noteiktu caurumu, robu u. tml. kopumu (kādā materiālā).
slodze Veicamo darbu daudzums, to norma, kas atbilst izpeļņai noteiktā laika vienībā.
nogatavināt Veicināt (augu, to daļu) attīstību līdz pilnīgai bioloģiskai gatavībai (par parādībām dabā).
kultivēt Veicināt, atbalstīt (kā) pastāvēšanu un attīstību. Būt par cēloni tam, ka (kas) pastāv un attīstās.
rēķināt Veicot matemātisku darbību vai matemātiskas darbības, noteikt, atrast, arī skaitīt (kā daudzumu, vērtību).
Nošaut divus (retāk trīs) zaķus ar vienu šāvienu Veicot vienu darbu, uzdevumu u. tml., iegūt divkāršu (retāk trīskāršu) rezultātu.
urbties Veidojot caurumu, dobumu (priekšmetā, materiālā u. tml.), pakāpeniski virzīties (tajā).
šūt Veidojot diegu šuves, vīles, saistīt (kāda materiāla, piemēram, auduma, ādas, gabalus). Šādā veidā saistot detaļas, elementus, gatavot (ko, piemēram, apģērbu, apavus, to daļas), arī veikt (to) apdari.
piedrukāt Veidojot iespieddarbu, papildināt ar rakstu zīmēm, attēliem (piemēram, lappusi).
vilnis Veidojums, kas līdzīgs šādam ūdens pacēlumam un kam, parasti, raksturīgas atbilstošas svārstību kustības.
sprosts Veidojums, kas padara neiespējamu kustību, pārvietošanos (pa ko).
šūna Veidojums, kurš sastāv no šūniņām (2) divās plāksnēs, kam pamati balstās pret kopēju vidussienu, un kurā bites novieto barību, audzē perus.
tetovēt Veidot (attēlu, burtus, zīmes u. tml.) ādā, ar dūrieniem, griezumiem ievadot tajā krāsu. Ar šādu paņēmienu veidot attēlu, burtus, zīmes u. tml. (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ādā, ķermeņa daļā).
romanizēt Veidot (daiļdarbu) ar romānam raksturīgām mākslinieciskajām īpatnībām.
dobt Veidot (kam) dobumu (1).
niansēt Veidot (kam) nianses. Darīt ko (piemēram, mākslas darbu) niansēm bagātu.
žuburot Veidot (kam) žuburu (3) vai žuburus.
velt Veidot (ko apaļu) no sniega, virzot ar rites kustību (sniega piku, rituli) pa sniegu tā, lai palielinātos (tā apjoms).
oriģinalizēt Veidot (ko, piemēram, mākslas darbu) tādu, kas ievērojami atšķiras no citiem. Veidot (ko) neparastu, savdabīgu.
improvizēt Veidot (mākslas darbu, piemēram, skaņdarbu, daiļdarbu.. izrādes tēlu, arī runu) izpildījuma procesā.
konstruēt Veidot (mākslas darbu, tā tēlus u. tml.) samāksloti, pilnīgi vai daļēji neatbilstoši īstenībai.
velt Veidot (parasti ko apaļu) no valkanas masas, radot tai rotācijas kustību un spiežot starp divām savstarpēji kustīgām virsmām (piemēram, plaukstām, priekšmetiem). Šādi veidot (valkanu masu) apaļā formā.
skaistināt Veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu) tādu, kurā kas tiek tēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs.
rustikalizēt Veidot (parasti mākslas darbu), neapdarinot (to) detalizēti.
ģeometrizēt Veidot (parasti mākslas darbu), vienkāršojot, vispārinot dabas formas, izmantojot ģeometrijas abstrakcijas paņēmienus.
skaldņot Veidot (parasti mākslas darbu), vienkāršojot, vispārinot dabas formas, izmantojot plaknes.
urbt Veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu (par urbi, arī par ko smailu). Veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
kalkot Veidot (vārdu, vārdu savienojumu) pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārdu, vārdu savienojumu.
cirst Veidot ar asu priekšmetu (cietā materiālā, parasti tēlotājas mākslas darbu).
imitēt Veidot pēc kāda parauga (priekšmetu, parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti).
norobežoties Veidot robežu (ar ko) - par platību, telpu.
vērtēt Veidot spriedumu, atzinumu par (kā, piemēram, priekšmeta, telpas vai to īpašību) atbilstību vai neatbilstību noteiktām izmantošanas, arī gaumes, estētikas prasībām.
vērtēt Veidot spriedumu, atzinumu par (kāda īpašību, spēju, zināšanu u. tml.) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, uzskatiem.
vērtēt Veidot spriedumu, atzinumu par (kādas, piemēram, sabiedriskas parādības, tās īpašību) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, arī attīstības pakāpei.
kārtot Veidot, dibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
darināt Veidot, radīt (mākslas darbu).
burbuļot Veidot, radīt burbuļus.
rasties Veidoties (par kādu stāvokli, situāciju, attiecībām ar cilvēkiem). Izraisīties (piemēram, par darbību, norisi).
nākt Veidoties, iestāties, iesākties (piemēram, par kādu stāvokli, parādību).
metode Veids, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai). Paņēmienu, principu sistēma, kas regulē praktisko vai teorētisko darbību.
Komisijas veikals Veikals, kurā par zināmu atlīdzību pieņem preces no iedzīvotājiem pārdošanai.
zooveikals Veikals, kurā pārdod nelielus, mājās turamus zīdītājdzīvniekus, putnus, akvārija zivis, inventāru dzīvnieku turēšanai, dzīvnieku barību u. tml.
Kā no grāmatas Veikli, ātri, arī prasmīgi (runāt, stāstīt u. tml.). Ar labu izpratni, labām zināšanām.
svētība Veiksme, labklājība, pārticība, kas ir iegūta ar dieva vai dievu gādību.
darīt Veikt (darbību).
pavadīt Veikt (kādu darbību) vienlaicīgi ar citu darbību vai tūlīt pēc tās.
nolīkņāt Veikt (visu laikposmu) darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos, un pabeigt veikt.
nolīkāt Veikt (visu laikposmu) darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos, un pabeigt veikt. Nolīkņāt.
strādāt Veikt algotu darbu (noteiktu laikposmu).
darboties Veikt darbību (1), neatrasties miera stāvoklī.
darboties Veikt darbību (2).
kopties Veikt ikdienas darbus saimniecībā.
turpināt Veikt joprojām, nepārtraukti (aizsāktu darbību). Veikt atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu darbību) kādā (tas) nākamajā posmā.
rīkoties Veikt kādu darbību, kādas darbības (ar ierīcēm, materiāliem u. tml.), parasti mērķtiecīgi, pārdomāti.
manipulēt Veikt kustību, darbību, parasti noteikta uzdevuma izpildīšanai.
burt Veikt maģisku darbību, lai iegūtu sev vai citam kādu labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu u. tml.
pesteļot Veikt maģisku darbību.
rēķināt Veikt matemātisku darbību vai matemātiskas darbības.
rīkoties Veikt mērķtiecīgu darbību kopumu.
cirst Veikt meža darbus.
izstrādāt Veikt meža kopšanai, kokmateriālu ieguvei nepieciešamo darbu kopumu.
Kopt mājas soli Veikt nepieciešamos mājas darbus.
apkalpot Veikt pienākumus, kas saistīti ar transportlīdzekļu kustību.
apsaimniekot Veikt saimniecības darbus un pienākumus. Būt par saimnieku (kam).
krist Veikt strauju kustību, strauji mesties (kur).
paveikt Veikt un pabeigt veikt (darbu, uzdevumu u. tml.).
urbties Veikt urbumu (priekšmetā, materiālā u. tml.). Urbjot (priekšmetu, materiālu u. tml.), virzīties (tajā).
saimniekot Veikt, arī vadīt darbus mājsaimniecībā.
strādāt Veikt, parasti ilgāku laiku, šādas darbības (piemēram, iestādē, uzņēmumā), saņemot par to atlīdzību.
mācīties Veikt, pildīt mācību priekšmetā uzdoto, mācību kursā paredzēto.
sekties Veikties (par darbību, darbu).
raisīties Veikties, labi izdoties (par darbu, darbību). Norisināties spraigi, rosīgi.
Iet uz priekšu Veikties, sekmēties (parasti par darbu, darbību, norisi).
virsvējš Vējš, kas pūš pāri (jahtas, buru kuģa) vienai pusei.
rekvirents Vekseļa turētājs, kas griežas pie notāra ar prasību vekseli protestēt.
rotors Vektors, ar ko raksturo rotācijas kustību.
Vēlēšanu iecirknis Vēlēšanu apgabala daļa. Telpas, kur gatavo vēlēšanu sarakstus un veic citus vēlēšanu priekšdarbus, nodod un saskaita balsis par izraudzītajiem kandidātiem.
Mažoritārās vēlēšanas Vēlēšanu sistēma (buržuāziskajās valstīs), kur tiek ņemtas vērā tikai par to kandidātu vai politisko partiju nodotās balsis, kura ir ieguvusi balsu vairākumu.
Plurālais votums Vēlētāja tiesība (dažās buržuāziskajās valstīs) nodot vairākas balsis atkarā no īpašuma, izglītības u. tml. cenza vairākās dzīvesvietās.
ievilkt Velkot (kur iekšā) vai ritinot kopā, pārtraukt (piemēram, ierīces) darbību.
savilkt Velkot pavirzīt (ko, piemēram, apģērbu, segu, aizkaru) tā, ka (tas) atrodas vēlamā stāvoklī, iegūst vēlamo formu.
triept Velkot platas līnijas, veidot (piemēram, burtus), rakstot ar burtiem, kam ir platas līnijas, veidot (tekstu).
uzvilkties Velkoties, slīdot pavirzīties augstāk par paredzēto, pieņemamo stāvokli (par apģērbu, drānu u. tml.).
slabings Velmēšanas stāvs slābu izgatavošanai.
kritērijs Velotreka sacensību paveids ar īpašu punktu skaitīšanas sistēmu.
dalīt Veltīt (laiku, uzmanību, jūtas u. tml.) reizē vairākiem objektiem.
virpotāji Veltņtārpu tipa klase, kuras pārstāvjiem ķermeņa priekšgalā ir kustīgu skropstu kopums, ar kuru tie pārvietojas un piegādā mutei barību. Šīs klases dzīvnieki.
tromboflebīts Vēnas iekaisums, kas ir saistīts ar trombu veidošanos.
saitiņa Verba (piemēram, būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar nomenu vai adverbu izteicējā.
Darāmā kārta Verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
Patriarhālā verdzība Verdzība, kura saistīta ar naturālo saimniecību un kurai raksturīgs tas, ka vergu īpašnieks un vergs veica darbu kopīgi.
vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli. Vārpstiņa (3).
rādīt Vērst (parasti ar žestu) (kāda) uzmanību (uz ko), šādā veidā informēt (par ko).
izvērst Vērst plašumā, attīstīt (darbību, pasākumu u. tml.).
šķirt Vērst, parasti pēc kārtas (piemēram, grāmatas, burtnīcas lapas) uz otru pusi. Šādā veidā vērst lapas (piemēram, grāmatai, burtnīcai).
koncentrēt Vērst, virzīt (parasti uzmanību, domas) uz noteiktu objektu. Būt par cēloni tam, ka (parasti uzmanība, domas) vēršas, virzās uz noteiktu objektu.
sniegties Vērsties (pagātnē, nākotnē) līdz kādam laikposmam (par stāvokli, norisi, darbību).
nākt Vērsties (pie kāda, piemēram, ar sūdzību). Izvirzīt (piemēram, priekšlikumu).
sūdzēties Vērsties (pie valsts orgāna, juridiska orgāna, amatpersonas) ar sūdzību.
attīstīties Vērsties plašumā, kļūt intensīvākam (piemēram, par notikumiem, darbību).
pretburžuāzisks Vērsts pret buržuāziju kā šķiru.
skatīties Vēršot skatienu (kur, uz ko), vērot (piemēram, darbību, notikumu).
raudzīties Vēršot skatienu (kur, uz ko), vērot (piemēram, notikumu, darbību).
novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kā, piemēram, priekšmeta, telpas, parādības vai to īpašību) atbilstību noteiktām izmantošanas, arī gaumes, estētikas prasībām.
novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kāda īpašību, spēju, zināšanu u. tml.) atbilstību noteiktām prasībām, uzskatiem.
novērtēt Vērtējot noteikt (zināšanu, sekmju, darba rezultāta) atbilstību noteiktām vērtēšanas normām.
novērtēt Vērtējot, analizējot noteikt (kā satura, mērķa u. tml.) atbilstību noteiktām prasībām, arī izprast.
novērtēt Vērtējot, analizējot noteikt (sabiedriskas parādības, piemēram, darba, panākumu) atbilstību noteiktām prasībām, arī attīstības pakāpei.
pārvērtēt Vērtēt vēlreiz, no jauna (kā, parasti sabiedriskas parādības) atbilstību noteiktām prasībām, nozīmīgumu u. tml.
kapitāls Vērtība, kas, kapitālistam ekspluatējot darbaspēku, dod virsvērtību.
bagātība Vērtību (dārgakmeņu, dārgmetālu) kopums.
Vērtību orientācija Vērtību izpratne, darbības vērstība uz noteiktām vērtībām. Vērtīborientācija.
vērtīborientācija Vērtību izpratne, darbības vērstība uz noteiktām vērtībām. Vērtību orientācija.
šķirties Vērties vajā (piemēram, par grāmatas, burtnīcas lapām).
lepnums Vērtīgu, derīgu (dzīvnieka) īpašību kopums, ar kurām lepojas.
lepnums Vērtīgu, derīgu (piemēram, priekšmeta, vietas) īpašību kopums, ar kurām lepojas.
sērija Vērtspapīru, dokumentu kategorija, kas apzīmēta ar burtiem, cipariem.
senvēsture Vēsture laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
historiogrāfs Vēstures darbu autors.
paleogrāfija Vēstures palīgnozare, kas pētī raksta un rakstīšanas attīstību.
arheoloģija Vēstures zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības (it īpaši pirmatnējās kopienas) attīstību pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus parasti iegūst arheoloģiskajos izrakumos.
virsbūve Vēsturiskā materiālisma kategorija, pēc kuras politika, tiesības, morāle, māksla, filozofija un reliģija tiek uzskatītas par ideoloģisko attiecību un sabiedriskās apziņas formu kopumu, kas radies uz ekonomiskās bāzes pamata.
tehnika Vēsturiski izveidojies darbības līdzekļu (rīku, iekārtu, ierīču u. tml.) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā, kultūras un sadzīves vajadzību apmierināšanai.
kultūra Vēsturiski nosacīts sabiedrības un cilvēka dzīves un darbības organizācijas tipu un formu, kā arī sabiedrības un cilvēka materiālo un garīgo vērtību kopums (cilvēcei, cilvēku grupām, arī kādam laikposmam, sabiedriski politiskai formācijai). Cilvēku garīgās dzīves sfēra.
ekonomika Vēsturiski noteikts ražošanas attiecību kopums.
Veterinārā ambulance Veterinārais ambulatorijs.
trihomonas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku uroģenitālajā sistēmā, mutes dobumā, zarnu kanālā.
dzeltengatavība Vidējā (graudaugu un graudzāļu) gatavības pakāpe (starp piengatavību un pilngatavību).
reālskola Vidējā (parasti sešgadīga) mācību iestāde, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
licejs Vidējā mācību iestāde (piemēram, Rietumeiropā).
karaskola Vidējā mācību iestāde virsnieku sagatavošanai.
komercskola Vidējā mācību iestāde, kas gatavo tirdzniecības un finanšu darbiniekus (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
korpuss Vidējā militārā mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā).
konservatorija Vidējā mūzikas mācību iestāde (piemēram, vairākās Rietumeiropas zemēs).
Medicīnas skola Vidējā speciālā mācību iestāde medicīnas darbinieku sagatavošanai.
seminārs Vidējā speciālā mācību iestāde, kur sagatavo reliģisku organizāciju amatpersonas.
Skolotāju seminārs Vidējā speciālā mācību iestāde, kurā sagatavoja tautskolotājus.
seminārs Vidējā speciālā mācību iestāde, kurā sagatavoja tautskolotājus.
politehnikums Vidējā vai augstākā tehniskā mācību iestāde, kurā ir dažādu tehnikas nozaru nodaļas.
vidusskola Vidējā vispārizglītojošā, arī vidējā speciālā mācību iestāde.
raibspārnis Vidēji liels tauriņš, kam ir raksturīgi melni spārni ar sarkaniem raibumiem.
vēders Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums. Orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā. Arī ķermeņa vēderpuse.
alķīmija Viduslaikos - fantastiska gudrības akmens meklējumi, lai ar tā palīdzību pārvērstu vienkāršus metālus dārgmetālos.
vasalis Viduslaikos - feodālis, kas no lielāka feodāļa (senjora) par karadienestu un citiem pienākumiem saņēma valdījumā zemi un citus materiālus labumus.
truvērs Viduslaiku galma dzejnieks un dziesminieks, arī prozas, dramatisku darbu autors (no 11. līdz 13. gadsimtam Ziemeļfrancijā).
geto Viduslaiku pilsētās - īpaši ebreju kvartāli, ārpus kuriem ebrejiem nebija tiesību apmesties.
jahta Viegla vienmasta buru laiva (sportam).
vilītis Vieglais automobilis ar paaugstinātu pārgājību, parasti ar brezenta jumtu.
kutināt Viegli satraukt, uzbudināt (parasti patīkami).
atbiras Vieglie, sīkie graudi, sēnalas, kas atbirst tad, kad vētī labību.
Spēlēties (arī rotaļāties) ar dzīvību Vieglprātīgi pakļaut sevi situācijai, kas apdraud dzīvību.
liegs Viegls (par kustību).
rotaļīgs Viegls (par soli, gaitu, kustību).
brigantīna Viegls divmastu burinieks.
vārs Viegls, maigs, arī vāji izteikts, (par kustību).
maigs Viegls, vienmērīgs (par kustību, darbību, procesu).
trizulis Vieglu svārstību radīti kustīgi veidojumi (parasti ūdenī, gaisā). Arī atstarotas, strauji mainīga virziena gaismas radīts starojums, apgaismojums.
paramagnētiķis Viela ar vāji izteiktām magnētiskām īpašībām un pozitīvu magnētisko uzņēmību.
baktericīds Viela, kas aptur baktēriju attīstību vai nonāvē tās.
pretinde Viela, kas novērs, vājina indes iedarbību.
sinerģists Viela, kas papildina citas vielas iedarbību.
mols Vielas daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
difūzija Vielas koncentrācijas pakāpeniska izlīdzināšanās, vielu savstarpēja sajaukšanās, iesūkšanās, iespiešanās sakarā ar molekulu haotisko kustību.
inversija Vielas molekulu optisko īpašību maiņa, kas rodas, ja mainās molekulas telpiskā uzbūve.
Binokulārā redze Viena attēla uztvere, kas nodrošina abu acu ābolu koordinētas kustības.
kopredze Viena attēlo uztvere, ko nodrošina abu acu ābolu koordinētas kustības. Binokulārā redze.
ligatūra Vienā burtstabiņā (literā) ietverts divu vai vairāku burtu saistījums, arī attiecīgais attēls nospiedumā.
paralēlklase Viena no divām vai vairākām klasēm (vienā skolā), kurās viena mācību gada laikā skolēni apgūst vienu un to pašu programmu.
prasītājs Viena no pusēm (civilprocesā), kas iesniedz tiesā prasību, kura ir vērsta pret otru pusi - atbildētāju.
Zinātniskais komunisms Viena no trim marksisma-ļeņinisma sastāvdaļām, kas pētī sociālo kustību, kuras mērķis ir likvidēt kapitālismu un izveidot sociālistisku un pēc tam komunistisku sabiedrību. Attiecīgais mācību priekšmets.
klāsts Viena un tā paša veida, līdzīgu priekšmetu, parādību (parasti liels) kopums.
lauksardze Viena vai divas strēlnieku nodaļas, kas apsargā atpūtā novietota karaspēka apakšvienību, daļu.
urbis Viena vai vairāku asmeņu, parasti cilindrveida, griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai vai paplašināšanai.
anahronisms Viena vēsturiska laikmeta notikumu, parādību u. tml. kļūdaina attiecināšana uz citu laikmetu.
reģistrs Vienāda tembra veida stabuļu vai mēlīšu kopa taustiņu pūšamam vai mēlīšu instrumentam (piemēram, ērģelēm, harmonijam, akordeonam u. c.).
saime Vienādu vai pēc kādām pazīmēm līdzīgu parādību, priekšmetu, vielu u. tml. kopums.
neitralitāte Vienaldzīga, pasīva nostāja (kādā jautājumā). Atturēšanās ņemt līdzdalību (kur).
ietekme Vienas sabiedriskas parādības iedarbība uz citu sabiedrisko parādību.
katedra Vienas vai vairāku radniecīgu zinātņu nozaru mācību spēku grupa augstākajā mācību iestādē. Telpa, kurā darbojas šāda grupa.
slānis Viendabīgs (kā, piemēram, vielas, vielu maisījuma) veidojums ar samērā vienmērīgu biezumu un plašu horizontālu izplatību. Horizontāli norobežota (kā, piemēram, vielas, materiāla) daļa ar vienmērīgu biezumu.
sīpols Viendīgļlapju dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, kam pazemes daļās ir sakneņi, sīpoli (3), bumbuļsīpoli un kam ziedi ir čemuros, kurus sedz divas vai trīs seglapas.
naivs Vienkāršots, primitīvs (par mākslas darbu).
paralēlisms Vienlaicīga (līdzīgu parādību, norišu u. tml.) pastāvēšana.
vienmastnieks Vienmasta buru kuģis.
ritms Vienmērīga (procesu, parādību) secība, atkārtošanās (laikā vai telpā).
plūstošs Vienmērīgs, arī nepārtraukts (parasti par darbību, kustībām).
mierīgs Vienmērīgs, līdzsvarots, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību).
ikdienība Vienmuļa, apnicīga dzīve. Stāvoklis, kad nav izcilu notikumu, darbu, domu.
truls Vienmuļš, vienveidīgs (parasti par darbību, norisi).
kopmācības Vienota mācību sistēma, kurā skolēnus nešķiro, negrupē pēc tautības, rases piederības (zemēs ar dažādu tautību, rasu iedzīvotājiem).
līgt Vienoties par līguma saistībām, noteikumiem, uzņemties līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu.
(No)slēgt līgumu Vienoties par līguma saistībām, noteikumiem, uzņemties līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu.
kamols Vienots (psihisku progesu un parādību, to izpausmju) kopums.
Ģimenes kodekss Vienots likumdošanas akts, kurā sistematizētas sociālo tiesību normas, kas regulē laulības, radniecības, adopcijas attiecības, aizbildnību un aizgādnību, civilstāvokļa aktu reģistrāciju.
kompakts Vienots, koncentrēts (piemēram, par mākslas darbu). Tāds, kurā ir attēlota spraiga darbība, norise.
solidaritāte Vienprātība, interešu, tiesību un pienākumu kopība, uzskatu vienādība, kopēja atbildība.
pilnvarojums Vienpusīgs akts, ar ko pilnvardevējs pilnvaro personu, organizāciju u. tml. veikt noteiktu darbību.
nabadzīgs Vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
nabags Vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
trūcīgs Vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
Goda nozīme Viens no apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir personām, kas ar savu darbību veicinājušas komunisma celtniecību, kultūras attīstību.
Goda grāmata Viens no atzinības un godinājuma veidiem Padomju Savienībā - grāmata, kurā ieraksta atsevišķas personas, kolektīvus par izcilu ieguldījumu komunisma celtniecībā un ilggadēju teicamu darbu.
Goda grāmata Viens no atzinības un godinājuma veidiem Padomju Savienībā - grāmata, kurā ieraksta atsevišķas personas, kolektīvus par izcilu ieguldījumu komunisma celtniecībā un ilggadēju teicamu darbu.
Goda raksts Viens no augstākajiem apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir attiecīgās republikas Augstākās Padomes Prezidijs par izciliem sasniegumiem saimnieciskā, sociālā vai kultūras celtniecībā, kā arī par sabiedriski politisku darbību.
Goda raksts Viens no augstākajiem apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir attiecīgās republikas Augstākās Padomes Prezidijs par izciliem sasniegumiem saimnieciskā, sociālā vai kultūras celtniecībā, kā arī par sabiedriski politisku darbību.
zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
priekškambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas pie tās pamatnes.
kambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas tuvāk sirds galotnei.
līdzdarbuzņēmējs Viens no diviem vai vairākiem darbuzņēmējiem, kas darbojas kopā, vienlaikus.
Magnētiskais lauks Viens no elektromagnētiskā lauka izpausmes veidiem, kas raksturīgs ar savu spēka darbību uz magnētiskiem dipoliem un kustībā esošajiem elektriskajiem lādiņiem.
abstrakcionisms Viens no galējiem formālisma virzieniem buržuāziskajā mākslā.
funkcija Viens no matemātikas pamatjēdzieniem, kas izsaka viena lieluma atkarību no cita. Atkarīgais mainīgais lielums.
plūsma Viens no paralēlajiem nodalījumiem vai nozarojumiem, kas parasti atšķiras valodas ziņā (piemēram, mācību iestādēs).
spieķis Viens no stieņiem, kuri savieno rata (parasti riteņa) loku ar rumbu.
Sociālistiskā Darba Varonis Viens no visaugstākajiem goda nosaukumiem, ko PSRS piešķir par īpaši izcilu novatorisku darbību, izciliem nopelniem valsts labā; cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Sociālistiskā Darba Varonis Viens no visaugstākajiem goda nosaukumiem, ko PSRS piešķir par īpaši izcilu novatorisku darbību, izciliem nopelniem valsts labā. Cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
dzeroklis Viens no zobiem, kuri atrodas žokļa abās pusēs (aiz acuzobiem) un ar kuriem sakošļā barību.
sakņkāji Vienšūņu klase, pie kuras pieder aptuveni līdz 3 milimetriem gari ūdens, augsnes, arī parazītiski dzīvnieki, kas pārvietojas un satver barību ar māņkājiņām. Šīs klases dzīvnieki.
virtene Vienveidīgu parādību, norišu u. tml. kopums to secībā.
seriāls Vienveidīgu vai ar kopīgu pazīmi saistīta parādību, darbību u. tml. virkne.
unificēt Vienveidot (ko), panākt (kā) vienveidību, parasti, racionāli samazinot funkcionāli vienveidīgu objektu, sastāvdaļu u. tml. skaitu.
vienžuburains Vienžubura.
tango Viesību deja (2/4 taktsmērā), kam ir raksturīgs lēns, slīdošs solis, spriegas kustības. Šīs dejas mūzika.
kotiljons Viesību deja, kura sastāv no vairākām atsevišķām dejām (valša, mazurkas, polkas) un rotaļām.
Goda galds Viesību galds.
Goda galds Viesību galds.
tamada Viesību vadītājs (parasti Gruzijā).
tuksne Vieta burtstabiņā, ko burta attēls neaizņem un kas iespiedumā parādās kā tukša vieta.
Goda vieta Vieta pie viesību galda blakus jubilāram, mājas saimniekam u. tml.
paribe Vieta, dobums zem ribām.
patvere Vieta, kas ir aizsargāta pret (kā, parasti dabas parādību) nevēlamu iedarbību.
Svētā vieta Vieta, kas ir saistīta ar dieva, dievu vai svēto darbību un kļuvusi par pielūgsmes objektu.
atradne Vieta, kur atrodas (derīgi izrakteņi vai citas zemes bagātības). Šādā vietā atrodamais (derīgu izrakteņu vai citu zemes bagātību) krājums.
Bišu ganības Vieta, kur bites iegūst barību no augiem.
Barības galds Vieta, kur ēdināšanas laikā novieto dzīvniekiem paredzēto barību.
cietums Vieta, kur ir ierobežota kustības brīvība. Apstākļi, kas ierobežo darbības brīvību.
krustāre Vieta, kur robežojas vairāku zemnieku saimniecību lauki.
Darba vieta Vieta, kur veic darbu.
Darba vieta Vieta, kur veic darbu.
darbavieta Vieta, kur veic darbu. Darba vieta.
Goda vieta Vieta, pie viesību galda blakus jubilāram, mājas saimniekam u. tml.
Aģitācijas punkts Vietēja sabiedriski politiska iestāde, kurā veic masu aģitācijas darbu.
Aģitācijas punkts Vietēja sabiedriski politiska iestāde, kurā veic masu aģitācijas darbu.
ievīlēt Vīlējot (ar vīli), ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu).
izvīlēt Vīlējot izveidot (kur, piemēram, robu, rievu).
tērpt Vilkt (cilvēkam) apģērbu, apģērba gabalu, arī apavus. Vilkt (uz ķermeņa daļas) apģērbu, apģērba gabalu, arī apavus. Arī ģērbt.
ģērbt Vilkt mugurā (apģērbu, drēbes).
viltnieks Viltīgs cilvēks. Cilvēks, kas ar viltu cenšas gūt sev labumu.
saviļāt Viļājoties padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru, arī saburzīt (ko).
kūsāt Viļņojoties, strauji plūstot, radīt daudz burbuļu (piemēram, par ūdenstilpi).
difrakcija Viļņu apliekšanās ap šķēršļiem, kas ierobežo viļņu kustību.
koherence Viļņu vai svārstību spēja izraisīt savā starpā interferenci.
plands Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (audumā, matos u. tml.) gaisa plūsmas iedarbībā. Troksnis, ko rada šādas kustības.
plīva Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (plānos, vieglos, parasti vienā galā, malā, piestiprinātos priekšmetos, veidojumos u. tml.) kādas plūsmas iedarbībā.
Bezpriekšmetu darbība Vingrinājums skatuves mākslā - dažādu darbību veikšana, imitējot priekšmetu lietošanu.
solfedžo Vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas. Attiecīgais mācību priekšmets.
izvingrināt Vingrinot panākt, ka (ķermeņa daļa) atgūst veiklību. Ilgāku laiku, daudz vingrināt (ķermeņa daļu).
atlētika Vingrojumu kopums, kuri attīsta spēku un veiklību.
Ritmiskā vingrošana Vingrošana (mūzikas pavadījumā) ķermeņa kustību skaistuma un saskaņotības veidošanai.
Ritmiskā vingrošana Vingrošana (mūzikas pavadījumā) ķermeņa kustību skaistuma un saskaņotības veidošanai.
Fizkultūras pauze Vingrošana darba, arī skolas mācību pārtraukumā.
hantele Vingrošanas priekšmets - divas ar īsu rokturi savienotas, parasti čuguna, bumbas.
civillaulība Vīrieša un sievietes kopdzīve, nereģistrējot laulību.
smokings Vīriešu svinību tērps - žakete ar dziļu izgriezumu priekšā un zīda audumu apšūtiem atlokiem.
fraka Vīriešu svinību tērps - žakete ar lielu izgriezumu priekšā un pagarinātu, dziļi šķeltu muguras daļu.
krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
kundziņš Vīrietis, arī zēns (parasti ar kādu nevēlamu īpašību).
krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
Modes āksts Vīrietis, kas pievērš pārspīlētu uzmanību savam apģērbam.
ūdensvīrs Vīrietis, kura nodarbošanās ir saistīta ar jūrniecību, ūdenstilpēm.
vecpuisis Vīrietis, kura vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kurš nav apprecējies.
izvirpot Virpojot izveidot (priekšmeta formu). Virpojot izveidot (kur robu, caurumu u. tml.).
antresols Virsbūve (pusstāvs), ko balkona veidā iekārto telpā, lai paplašinātu tās derīgo platību.
paraboloīds Virsma, ko kustoties veido parabola, kuras virsotne slīd pa citu - nekustīgu - parabolu, abu parabolu plaknēm paliekot savstarpēji perpendikulāram.
pavēlniecība Virsnieku un ģenerālu (admirāļu) grupa, kas disciplināri un administratīvi saimnieciski vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu, militāru iestādi u. tml.
tāds Virsteikumā norāda uz (kā) īpašību, pazīmi, ko konkretizē sekojošais palīgteikums.
tas Virsteikumā norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek vienlaikus ar palīgteikumā nosaukto darbību.
kazemāts Virszemes vai pazemes nocietinājums, kas pasargā no artilērijas šāviņiem un nelielām aviobumbam. Pazemes telpa aizstāvēšanās nocietinājumā, kura pasargā no artilērijas šāviņiem un nelielām aviobumbam.
rapsodija Virtuozs, tematiski attīstīts instrumentāls skaņdarbs fantāzijas formā par tautas mūzikas, arī oriģinālskaņdarbu tēmām.
halze Virve, ar ko nostiprina apakšējo, vējapusē esošo buras stūri.
pavada Virve, siksna, lente, kuras abus galus piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem (tā vadīšanai jājot).
falle Virve, tauva, ar kuru uz kuģa paceļ buras, rājas (arī karogus, signālus u. tml.).
ievirze Virzība (uz noteiktu darbību, noteiktu uzdevumu izpildi).
pūrisms Virziens (20. gadsimta buržuāziskajā mākslā), kas tēlotājā mākslā un arhitektūrā centās ieviest askētiskas, ģeometriski vienkāršotas formas.
konstruktīvisms Virziens (parasti arhitektūrā, tēlotājā mākslā), kura pārstāvji par galveno uzskata formu funkcijas, konstruktīvo mērķtiecību.
vitālisms Virziens bioloģijā, kas atzīst nemateriāla dzīvības spēka esamību organismos.
kubisms Virziens buržuāziskajā tēlotājā mākslā (20. gadsimta sākumā), kas reālās pasaules atveidu shematizēja, izmantojot ģeometriskus laukumus un apjomus.
sociālšovinisms Virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kura pārstāvji aizstāv savas valsts buržuāzijas agresīvo politiku.
oportūnisms Virziens, politika (strādnieku kustībā), kam raksturīga proletariāta interešu pielāgošana un pakļaušana buržuāzijas interesēm, atteikšanās no šķiru cīņas, no sociālistiskās revolūcijas, proletariāta diktatūras.
starts Virzīšanās (skrējiena, brauciena, peldējuma u. tml.) sākums no sacensību distances noteiktas vietas. Sacensību distances vieta, no kurienes sāk virzīšanos.
vērt Virzīt (plakstiņus, žokļus, lūpas) tā, ka acis, mutes dobums kļūst vaļējs vai slēgts. Šādā veidā padarīt (acis, mutes dobumu) vaļēju vai slēgtu. Būt par cēloni tam, ka (parasti plakstiņi) virzās šādā veidā, arī ka (acis) kļūst vaļējas vai slēgtas.
šļircināt Virzīt (šķidru vielu) audos vai ķermeņa daļā ar dobu adatu. Injicēt.
vēdināt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu. Šādā veidā radīt (gaisa kustības), lai atvēsinātos, atvēsinātu.
vilkt Virzīt virsū (parasti ķermenim, ķermeņa daļai apģērbu).
kost Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt.
laist Virzīt, parasti ar slīdošu kustību (kādā virzienā ķermeņa daļu, piemēram, roku, kāju).
griezt Virzīt, vērst (uz ko uzmanību).
šķelt Virzīties (kādā vidē), pārvarot (tās) pretestību. Izplatīties (kādā vidē).
slaucīt Virzot (pa ko), piemēram, kādu rīku, auduma gabalu, vākt kopā netīrumus (no tā). Šādā veidā tīrīt (telpu, platību, tās daļu).
vēdināties Virzot šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, radīt gaisa kustību un atvēsināties.
pāri Viscaur vietā, telpā (izjust darbību, parasti skaņas izplatīšanos).
sūtība Visnozīmīgākais, visbūtiskākais uzdevums, mērķis, darbību kopums (mūžā, kādā tā lielākajā daļā).
ģimnāzija Vispārējā vidējā mācību iestāde (buržuāziskajā Latvijā, pirmsrevolūcijas Krievijā, dažās kapitālistiskajās valstīs).
sekmība Vispārējais sekmju stāvoklis (piemēram, klasē, skolā, mācību iestāžu sistēmā).
skats Vispārējs, parasti vizuāls, priekšstats, arī vispārējs pārskats (piemēram, par kādu parādību).
kategorija Vispārīgs jēdziens (dažādās zinātnes nozarēs), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases, kā arī priekšmetu, parādību vispārīgākās, būtiskākās pazīmes. Priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme.
audzelība Vispārināta īpašība --> audzelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Spēja ātri augt, dot labu ražu. Spēja ātri vairoties.
burtiskums Vispārināta īpašība --> burtisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
burvīgums Vispārināta īpašība --> burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Burvība (2).
burvība Vispārināta īpašība --> burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Neparasts skaistums. Arī valdzinājums.
buržuāzisms Vispārināta īpašība --> buržuāzisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dulburība Vispārināta īpašība --> dulburīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
līksmība Vispārināta īpašība --> līksms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību. Līksme (2).
mazkustība Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī kustību trūkums (organismam). Hipokinēzija.
robustums Vispārināta īpašība --> robusts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
robustums Vispārināta īpašība --> robusts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
skaistums Vispārināta īpašība --> skaists (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Īpašība, īpašību kopums, kas atbilst noteiktam estētiskajam ideālam, izraisa estētiskās jūtas.
slābanums Vispārināta īpašība --> slābans, šīs īpašības konkrēta izpausme. Slābums.
slinkums Vispārināta īpašība --> slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
stulbība Vispārināta īpašība --> stulbs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stulbums (1). Arī muļķība (1).
te Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir cieši saistīts runātājs, vērotājs. Pretstats: tur (2).
tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir, parasti vāji, saistīts runātājs, vērotājs. Pretstats: te [1] (2).
rentabilitāte Vispārinošs rādītājs, ko izmanto, lai fiksētu (kā) ekonomisko efektivitāti noteiktā laikposmā, un ko aprēķina, vai nu šajā laikposmā gūto peļņu dalot ar ražošanas pamatfondu un apgrozāmo līdzekļu vidējo vērtību naudas izteiksmē, vai arī izsakot peļņas summu procentos no realizētās produkcijas pašizmaksas. Arī ekonomiska efektivitāte, ienesīgums.
Pilsētas skola Vispārizglītojoša mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā un dažās citās valstīs).
Pilsētas skola Vispārizglītojoša mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā un dažās citās valstīs).
Svētdienas skola Vispārizglītojoša mācību iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā.
Svētdienas skola Vispārizglītojoša mācību iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā.
Gatavības eksāmeni Vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanas eksāmeni.
daba Viss, kas eksistē, bet nav cilvēka radīts. Apkārtējās vides parādību kopums (reljefs, klimats, augu un dzīvnieku valsts u. tml.), kas radies bez cilvēka līdzdalības.
Darba dzīve Viss, kas saistīts ar darbu, darba procesu.
Darba dzīve Viss, kas saistīts ar darbu, darba procesu.
fazāns Vistveidīgo kārtas medību putns.
reihsrāts Visvācijas padome (no 1919. gada līdz 1934. gadam), kurā ietilpa visu reiha zemju (novadu) valdību pārstāvji.
vizbulīte Vizbulis.
vizbule Vizbulis. Arī vizbulīte.
vizbulis Vizbulīte.
anemone Vizbuļu ģints augs ar lieliem, baltiem ziediem.
Balss nostādīšana Vokālo dotību izkopšana.
volejbumba Volejbola bumba.
mārs Vulkāniskas izcelsmes piltuvveida vai cilindrveida iedobums zemes virsā.
kabatzaglis Zaglis, kas izdara kabatzādzību.
iezāģēt Zāģējot ieveidot (kur, piemēram, robu).
izzāģēt Zāģējot izveidot (kur robu, caurumu u. tml.).
zeltgalvītis Zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mazs dziedātājputns, kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm - dzeltena.
Nervu zāles Zāļu līdzekļi nervu, arī psihisko slimību ārstēšanai un profilaksei.
scifozoji Zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā legulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze. Šīs klases dzīvnieki.
hidrozoji Zarndobumaiņu klase, pie kuras pieder, piemēram, hidras. Šīs klases dzīvnieki.
medūza Zarndobumaiņu tipa hidrozoju un scifozoju klases, parasti peldoša, dzimumspējīga paaudze, kam raksturīgs recekļains kupolveida ķermenis. Šīs dzīvnieku klašu paaudzes organisms.
koraļļi Zarndobumaiņu tipa jūras dzīvnieki, parasti koraļļpolipi.
koraļļpolipi Zarndobumaiņu tipa klase, pie kuras pieder jūras dzīvnieki, kas parasti dzīvo kolonijās. Šīs klases dzīvnieki.
polips Zarndobumaiņu tipa sēdošs jūras vai saldūdens dzīvnieks ar cilindrveida ķermeni.
mulst Zaudēt (parasti daļēji) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju. Pārsteigumā nezināt, kā rīkoties.
apmulst Zaudēt (uz laiku) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju. Pārsteigumā nezināt, kā rīkoties.
reibt Zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
nobeigties Zaudēt dzīvību (par dzīvniekiem).
Nolikt galvu Zaudēt dzīvību (parasti aizstāvot ko).
nosisties Zaudēt dzīvību (parasti sauszemes transportlīdzekļa, lidaparāta avārijā).
Nolikt galvu Zaudēt dzīvību (parasti, aizstāvot ko).
Sisties nost Zaudēt dzīvību, iet bojā.
atmaigt Zaudēt īgnumu, skarbumu un kļūt maigākam, sirsnīgākam, arī pieļāvīgākam.
atslābt Zaudēt intensitāti, spraigumu (par darbību, stāvokli).
apmaldīties Zaudēt mērķtiecību, noteiktu virzienu (par domām, skatienu).
apnikt Zaudēt paliku, interesi, pacietību. Sajust pretīgumu, riebumu.
Maukt sakas galvā (arī kaklā) Zaudēt patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
šķirties Zaudēt saistību (piemēram, ar vietu, vidi).
Krist (kāda) acīs Zaudēt savu labo slavu, reputāciju, nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
denacionalizēties Zaudēt savu tautību.
atsalt Zaudēt simpātijas, labvēlību u. tml. (pret kādu). Zaudēt interesi.

bu citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MEV