Paplašinātā meklēšana

Meklējam ir.

Atrasts vārdos (500):

Atrasts vārdu savienojumos (106):

Atrasts skaidrojumos (10000+):

(Ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
(Ap)mest (arī (ap)liekt) loku (arī līkumu) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
Salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem).
(Pa)rādīt zobus (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
Acis aizdarās (uz mūžu) (Cilvēks) nomirst.
Acis aizdarās uz mūžu (Cilvēks) nomirst.
Acis aizdarās (uz mūžu) (Cilvēks) nomirst.
griezt (iz)veidot lokā, aplī, spirālē.
(Sa)griezties (arī (sa)vīties, (sa)ritināties) gredzenā (iz)veidot loku, apli, spirāli.
Griezties (arī sagriezties, (sa)vīties, (sa)ritināties) gredzenā (iz)veidot loku, apli, spirāli.
Vīties (arī savīties, (sa)griezties, (sa)ritināties) gredzenā (Iz)veidot loku, apli, spirāli.
(No)griezt maizi (no)griezt šķēli (vai vairākas šķēles) maizes.
(No)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
(No)mirt zem (ķirurga) naža (No)mirt operācijas laikā.
(Aiz)iet pie senčiem (arī tēviem) (no)mirt.
(Aiz)iet pie tēviem (arī senčiem) (no)mirt.
Aizdarīt (arī (aiz)slēgt, aizvērt) acis uz mūžu (No)mirt.
(Aiz)iet postā (No)mirt.
(No)laist no kājas (No)zāģēt, (no)cirst (koku).
(Uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
(Uz)laist suni (kādam) virsū (uz)rīdīt suni (kādam) virsū.
Kosmonautikas diena 12. aprīlis, kad atzīmē pasaulē pirmo padomju cilvēka lidojumu kosmosā.
anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts progresīvs krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras reakcionārajām tradīcijām un principiem.
Piektais gads 1905.-1907. gada buržuāziski demokrātiskās revolūcijas pirmais gads, arī šīs revolūcijas norises laiks.
cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem. Attiecīgā ābeļu šķirne.
pepiņš Ābele ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem. Attiecīgā ābeļu šķirne.
Hromatiskā aberācija Aberācija, kas rodas, ja gaismā, kas plūst caur optisko sistēmu, ir dažāda garuma viļņi.
Diennakts aberācija Aberācija, kuras cēlonis ir Zemes griešanās ap savu asi.
Gada aberācija Aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli.
Gada aberācija Aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli.
pelēkābolains Ābolaini sirms (parasti par zirgu).
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas.
katarakta Acu slimība, kuras pazīme ir acs lēcas apduļķojums.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās.
Krāsu redze Acu spēja izšķirt objekta krāsas.
skats Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, karā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis. Skatiens.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm. Šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
rāviens Acumirklī, tūlīt.
Ar (vienu, arī vienu vienīgu) rāvienu, arī (vienā) rāvienā, arī uz rāviena (rāvienu) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
Ar vienu vienīgu (arī vienu) rāvienu (arī vilcienu) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
Ar vienu (arī vienu vienīgu) rāvienu (arī vilcienu), arī vienā rāvienā (arī vilcienā) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
Ar vienu (arī vienu vienīgu) vilcienu (arī rāvienu), arī vienā vilcienā (arī rāvienā) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
momentāns Acumirklīgs. Ļoti ātri pārejošs.
peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
noberzums Ādas iekaisums, ko izraisa intensīvs, ilgstošs mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
varžacs Ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas.
Īstā āda Ādas slānis starp virsādu un zemādu.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai).
nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetiem).
sferolīts Adatveida kristālu agregāts, kam ir sfēras forma un radiāli staraina struktūra.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski. Šādā tehnikā veidots adījums.
patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus.
virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns).
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
guberņa Administratīvi teritoriāla pamatvienība pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta, Padomju Savienībā līdz 1930. gadam.
mērija Administratīvi teritoriāla vienība, kuras galva ir mērs.
kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses.
distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs).
arbitrāža Administratīvs orgāns, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus. Apkārtraksts.
Nolaist aci Adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam). Samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus.
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
laikāk Agrāk, pirms parastā laika.
restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no viena vai vairākiem sūkņiem un vienas vai vairākām piedziņas turbīnām.
turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
Ciets agregātstāvoklis Agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte.
Šķidrs agregātstāvoklis Agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amortums.
ātri Agri (pirms parastā laika).
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu.
zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
paaicināt Aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.).
vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā).
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
logs Aile telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs ailes aizdarīšanai.
galera Airējams kara kuģis.
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Airēties nost (sānis, atpakaļ).
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp. _imperf._ Airēties šurp Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
apairēt Airējot apbraukt (ap ko, kam apkārt).
apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt, piemēram, laivu). _imperf._ Airēt apkārt.
aizairēt Airējot attālināt (piemēram, laivu). _imperf._ Airēt prom. Airējot nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Airēt nost (sānis, atpakaļ).
atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) šurp _imperf._ Airēt šurp Airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ieairēt Airējot iebraukt (kur iekšā).
ieairēties Airējot iemācīties labi airēt. Airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties.
ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu).
ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
izairēt Airējot izbraukt.
izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu).
izairēt Airējot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
izairēties Airējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izairēties Airējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
noairēt Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noairēt Airējot nobraukt (visu laikposmu).
noairēt Airējot nobraukt nost, gar (ko).
pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu).
pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārairēties Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.). Airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Airēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
paairēties Airējot pavirzīties.
pieairēt Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pieairēt.
saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, kā) un pabeigt virzīt.
noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko).
irties Airējot virzīties (kurp). Airēties.
airēties Airējot virzīties (kurp). Irties.
noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Airēties apkārt.
aizairēties Airējoties attālināties. _imperf._ Airēties prom. Airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
Akadēmiskā airēšana Airēšana akadēmiskajā laivā.
noairēt Airēt (piemēram, laivu, visu laikposmu) un pabeigt airēt.
stūrairis Airis, ko izmanto par stūri.
irklis Airis.
Airu sols Airsols.
vecaita Aita, kam ir samērā liels vecums.
jaunaita Aita, kas vēl nav pirmoreiz aplecināta.
jērene Aita, kurai ir jērs.
merīnaita Aitu šķirne ar smalku, garu vilnu. Šīs šķirnes aita.
pazaudēt Aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast.
ielaist Aiz nevērības pieļaut, ka ievirzās (parasti neatļautā, nevēlamā vietā).
sūtnis Aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā. Persona, kam ir šāds rangs.
aizairēt Aizairēties.
Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū).
aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū).
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai. Iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai.
termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš. Terminēts aizdevums.
aizdzirkstīt Aizdzirkstīties.
aizdūmot Aizdzīt, laižot virsū dūmus.
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
Atrast kapu Aiziet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
aizkustēties Aiziet, aizvirzīties. _imperf._ Kustēties prom. Aiziet, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti. Piesmēķēt.
piesmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu, degošu papirosu, cigareti.
aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā). Pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi).
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem. Tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
aizsviest Aizmest, nosviest (kā nederīgu). Vairs nelietot, neizmantot (ko).
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā). Arī pazaudēt.
piemirst Aizmirst (piemēram, dažus datus, faktus), parasti uz kādu laiku.
pazaudēt Aizmirst (sakāmo, domu). Neatrast (vajadzīgos vārdus).
Izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Izmest no galvas Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Izlaist no prāta Aizmirst.
Izlaist no prāta Aizmirst.
nebūtība Aizmirstība (1).
nemiņa Aizmirstība (1).
nebūtība Aizmirstība (2).
Izkūpēt no galvas (arī no prāta) Aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
Izkūpēt no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
Iziet (arī izkrist) no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt but apziņa.
Iziet (arī izkrist) no galvas (arī no prāta) Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
Izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
Iziet (arī izkrist) no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
izkūpēt Aizmirsties.
Izskriet no prāta (retāk miņas) Aizmirsties.
Izskriet no miņas (biežāk prāta) Aizmirsties.
Izskriet no prāta (retāk no miņas) Aizmirsties.
izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā). Izvirzīties (4).
izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā.
iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā). Iesniegties.
iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā).
Krist parādos Aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
(Ie)krist parādos Aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
sapogāt Aizpogāt (kā vairākas, visas pogas).
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas.
aizmilzt Aizsērēt, aizbirt (par caurumiem, bedrēm).
aizķert Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties).
aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons. Vieta, kur ir šāda būve.
pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
aizvilkt Aizstiept (stiepli, virvi u. tml.). Novietot (cauruļvadu, žogu u. tml.).
aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
nokāpt Aizstiepties virzienā uz leju (par ceļu, mežu, celtņu kopumu u. tml.).
nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu. Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
aizvērt Aiztaisīt, uzliekot vāku (parasti, virās iestiprinātu).
aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums. Apziņa, ka ir aizvainots. Aizvainojums.
aizvirpot Aizvirpuļot (1).
aizvērtņi Aizvirtņi.
aizlaist Aizvirzīt (aiz kā).
aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizvadīt Aizvirzīt (piemēram, priekšmetu).
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju. Izkaisīt. Izkliedēt.
nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
aizdabūt Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm). _imperf._ Dabūt prom. (Parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizvietot Aizvirzīt, novietot attālākā vietā.
aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem).
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu. Paslēpties (aiz kā).
aizkļūt Aizvirzīties (kādam priekšā).
aiziet Aizvirzīties (par priekšmetiem).
aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanas (par transportlīdzekļiem).
aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām). Aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem.
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības.
palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (šajā vārdā).
pretakcija Akcija, kas ir vērsta pret citu akciju.
Akciju kurss Akciju cena, par kuru tās pērk un pārdod vērtspapīru biržā.
kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
Rūnu akmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām. Runakmens.
rūnakmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām. Rūnu akmens.
piemineklis Akmens, metāla veidojums pie kapa (mirušā) piemiņai.
pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
dzirkalis Akmeņkalis, dzirnakmeņu uzasinātājs.
ieskaņa Akorda skaņa, kas iezīmīgi parādās kādā balsī pirms šī akorda.
špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
Civilstāvokļa akti Akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu.
komediants Aktieris, cirka mākslinieks (līdz 18. gadsimtam). Lomu tēlotājs balagānu uzvedumos.
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai). Atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
Nolīst kaktā Aktīvi nepiedalīties (kur). Vairīties no citiem.
Nolīst kaktā Aktīvi nepiedalīties (kur). Vairīties no citiem.
Taisīt karjeru Aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
Taisīt karjeru Aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
uzmundrināt Aktivizēt, pastiprināt (piemēram, sirdsdarbību).
reimokardīts Aktīvs reimatisks process sirdī.
svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas. Šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem.
uzmetināt Āķējot, kabinot u. tml. novietot virsū (uz kā, kam).
neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
Latīņu alfabēts Alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē.
saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer pirms došanās ceļā.
Spirta dzēriens Alkoholisks dzēriens, kas satur samērā daudz etilspirta.
groks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu.
traverss Alpīnismā - virzīšanās pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā.
brūzis Alus darītava. Spirta dedzinātava.
medalus Alus, kas ir raudzēts kopā ar medu. Dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus.
apalvojums Alvas kārta, ar ko pārklāta priekšmeta virsma.
alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai.
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari.
riepnieks Amatnieks, kas izgatavoja virves.
maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu. Maiznīcas īpašnieks. Arī maizes tirgotājs.
sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši.
mierstarpnieks Amatpersona (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu. Persona, kam ir šāds tituls.
kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam. Persona, kam ir šāds tituls.
pārvaldnieks Amatpersona, kam ir augstākā administratīvā vara (kādā valsts teritorijā).
komisārs Amatpersona, kam piešķirtas īpašas pilnvaras.
arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
pavēlnieks Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji (izņemot eskimosus).
panamerikānisms Amerikas Savienoto Valstu ekspansionistiska politika, kuras mērķis ir pakļaut savai kundzībai visas pārējās Amerikas valstis.
struktūranalīze Analīze, kuras objekts ir (kā) struktūra.
čartisms Angļu strādnieku revolucionāra kustība 19. gadsimta pirmajā pusē.
dubultkvartets Ansamblis, kura sastāvā ir astoņi izpildītāji (dziedātāji vai instrumentālisti). Oktets.
reformācija Antifeodāla sociāli politiska kustība (Rietumeiropā un Ziemeļeiropā 16. gadsimtā), kas reliģiskā formā vērsās pret katoļu baznīcas ekonomisko un politisko varu un tās reliģisko un politisko doktrīnu.
likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavētās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
Kreisā puse Apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
unteroficieris Apakšvirsnieks.
katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei. Kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot.
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus. Apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
pakausis Apaļš (kā, piemēram, kalna, akmens) virsmas veidojums.
rozete Apaļš logs, parasti virs celtnes galvenās lasādes portāla.
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
vakuumkamera Aparāta, iekārtas, agregāta slēgtā daļa, kurā ir vakuums.
šķirotājaparāts Aparāts (kā) šķirošanai.
kompass Aparāts ģeogrāfiskā vai magnētiskā meridiāna virziena noteikšanai.
irigators Aparāts irigācijai (2).
mikseris Aparāts kombinētu signālu iegūšanai no diviem vai vairākiem signālu avotiem.
klasifikators Aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma.
defibrilators Aparāts sirds muskuļaudu fibrilācijas novēršanai.
kardiostimulators Aparāts sirdsdarbības stimulēšanai.
trokšņmērs Aparāts tādas skaņas līmeņa mērīšanai, kurai ir sarežģīts spektrs.
siltummainis Aparāts, ar ko realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
rādītājaparāts Aparāts, kam ir skala ar rādītāju.
elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
kolonna Aparāts, mehānisms, kam ir cilindriska, parasti vertikāla, forma.
kontaktaparatūra Aparatūra, kurā ir kontakti (2).
bēdīgs Apātisks. Bez žirgtuma.
tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes (parasti darbam).
sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā.
šļūcenes Apavi, kuru virsa sedz tikai pēdas priekšējo daļu.
kape Apavu cietā daļa virs papēža.
saistzole Apavu detaļa - ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu tautas deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
godalgot Apbalvot (kādu) ar godalgu. Piešķirt godalgu (kādam darbam).
kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī.
kremācija Apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī.
Aizvadīt (arī pavadīt) pēdējā gaitā Apbedīt mirušo.
saguldīt Apbedīt, apglabāt (vairākus, daudzus).
Apbruņot līdz zobiem Apbruņot ar iedarbīgiem ieročiem, arī ar vairākiem vai daudziem ieročiem.
Apbruņot līdz zobiem Apbruņot ar vairākiem vai daudziem ieročiem.
karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Kara kuģis.
Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
apcepums Apcepta, apbrūnināta virsējā kārta (gaļai, maizei u. tml.).
Sabāzt cietumā (arī aiz restēm) Apcietināt, arī notiesāt (vairākus, daudzus).
arods Apcirknis.
izdarināt Apcirst (kokam zarus).
faktūra Apdares īpatnību kopums (materiāla, priekšmeta virsmai).
apcirst Apdarināt, apstrādāt (ko), cērtot (visapkārt, no vairākām pusēm).
pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
apdzirdināt Apdzirdīt.
Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
noēst Apēst (parasti virsējo daļu no kā).
izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu).
satraps Apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes.
Virspilskunga tiesa Apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs.
baseins Apgabals, no kura saplūst (upē, ezerā vai jūrā) apakšzemes un virszemes ūdeņi.
motorizēt Apgādāt (ko) ar sauszemes transportlīdzekļiem, kuru dzinējs ir motors.
starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai). Prožektors.
prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai). Starmetis.
apbedīt Apglabāt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju.
apkrimst Apgrauzt, apskrubināt (visapkārt vai vairākās vietās).
apšķērēt Apgriezt (ar šķēlēm, dzirklēm).
saguldīt Apguldīt (vairākus, daudzus).
krūteža Apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa.
piedurkne Apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku.
pārkritums Apģērba gabala auduma, materiāla brīvs, nepieguļošs, uz leju krītošs novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
cepure Apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai.
getras Apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem.
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml. Arī apģērbs, ko valkā virs veļas.
virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml. Arī apģērbs, ko valkā virs veļas. Virsdrēbes (2).
kostīms Apģērbs, kas ir piemērots noteiktai nodarbībai.
virsapģērbs Apģērbs, ko valkā virs cita tērpa.
savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem.
sajumt Apjumt (vairākas, daudzas celtnes).
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
kaldināt Apkalt (zirgu).
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
aplodēt Apklāt ar lādējamo materiālu (pirms lodēšanas).
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp).
apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi).
zārkot Apkopt un guldīt (mirušo) zārkā.
iezārkot Apkopt un ieguldīt (mirušo) zārkā.
centrālapkure Apkures sistēma vairāku objektu (telpu, ēku) apsildīšanai no viena apkures centra.
sildķermenis Apkures sistēmas elements, piemēram, radiators, deglis (kā, parasti telpas, virsmas) sildīšanai.
apsūtīt Aplaist (apkārt). Aizsūtīt (uz vairākām vietām vai vairākām personām).
atestāts Apliecība (par mācību iestādes nobeigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
diploms Apliecība par apbalvojuma piešķiršanu.
diploms Apliecība par zinātniska grāda, nosaukuma piešķiršanu.
polise Apliecība, ko apdrošināšanas iestāde izsniedz personai vai iestādei, kura ir ko apdrošinājusi.
nostīpot Aplikt (kam) vairākas vai daudzas stīpas.
Koncentriskas aploces Aploces, kurām ir kopēji centri, bet dažādi rādiusi.
zirgaploks Aploks zirgu turēšanai un ganīšanai.
izcilāt Aplūkot un iztirzāt (daudzus vai visus jautājumus, priekšlikumus).
traktēt Aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, jēdzienu, faktu) no noteikta viedokļa.
teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piemēram, vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu.
griezties Apļveidā, spirālveida vīties (parasti par dūmiem, tvaikiem).
koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību.
iebraukt Apmācīt braukšanai, pieradināt piebraukšanas (zirgu).
iejāt Apmācīt jāšanai (zirgu).
pamainīt Apmainīt, parasti vairākkārt.
pamainīties Apmainīties, parasti vairākkārt.
konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem ūdens slāņiem ūdenstilpēs, kuras cēlonis ir ūdens blīvuma, temperatūras un sāļuma izmaiņas.
spalva Apmatojuma krāsa (dzīvniekiem, parasti zirgiem).
uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma.
vilna Apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.). Arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
samesties Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
saiet Apmesties (uz dzīvi kur) - par vairākiem, daudziem.
sapikot Apmētāt (kādu) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu.
pilsētapmetne Apmetne, kam ir pilsētai raksturīgas pazīmes.
aplobīt Apmizot (visapkārt vai vairākās vietās).
piekļauties Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) - par apģērbu.
ietvert Apņemt (no vairākām vai visām pusēm), būt sajūtamam visapkārt (par smaržām, skaņām u. tml.).
iežogot Apņemt no vairākām vai visām pusēm (kādu vietu).
ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu).
appļaustīt Appļaut (vietumis vai pavirši).
saprecēties Apprecēties (parasti par vienu pāri vai vairākiem pāriem).
noklāt Aprakstīt, apzīmēt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
shēma Apraksts, izklāstījums, attēlojums vispārīgajās, galvenajās līnijās. Arī skice, pirmuzmetums.
apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju. Apbedīt.
uzrēķināt Aprēķinot, pieprasot samaksu (par ko), prasīt vairāk par likumīgi noteikto, paredzēto.
sīkaprikoze Aprikožu šķirne ar sīkiem augļiem. Šīs aprikožu šķirnes auglis.
ziņa Aprūpē, gādībā, arī pārziņā, arī stāvoklī, kad (kas) ir atkarīgs (no kāda, no kā).
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
saseglot Apseglot (parasti vairākus, daudzus dzīvniekus).
sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
nosiet Apsiet vairākās vai daudzās vietās (parasti cieši, stingri).
apsarmot Apsirmot.
menažērija Apskatei paredzētu dzīvnieku kopums (parasti cirkā).
spīļapskava Apskāva, kam ir spīļsavienojums (ar ko).
piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt).
apmeijot Apspraust, aplikt (visapkārt vai vairākās vietās) ar meijām.
presimpozijs Apspriedes, sarunas pirms simpozija.
iemesls Apstāklis, faktors, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs. Kādas rīcības pamats, motīvs.
pagrīde Apstākļi, kuros noris nelegāla politiska darbība, ievērojot konspirāciju. Dzīve, darbība šādos apstākļos.
tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
Ķīnas mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
Apburtais (arī burvju) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
Apburtais (arī burvju) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
Maģiskais aplis Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
Burvju (arī apburtais) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
apstāja Apstāšanās (parādību virzībā, attīstībā).
piestāt Apstāties kādā virzībā.
parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
redakcija Apstrādājams (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labojot kļūdas u. tml., un parasti paredzēts laišanai klajā. Viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
rušināt Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1).
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu). Strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
kopapstrādāšana Apstrādāšana, ko veic vairāki vai daudzi.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
mugurot Apstrādāt (griezējinstrumenta) aizmugures virsmu, lai samazinātu berzi.
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu.
kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot, atcērtot zarus.
irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu.
darināt Apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus.
lobīt Apstrādāt (piemēram, tīrumu), apvēršot augsnes virskārtu.
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku). Apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu.
nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus.
šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu. Šagrēnāda.
šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu. Šagrēns.
rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, aptuvenu virsmu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot uzlaidi gludapstrādei.
klājuguns Apšaude, kad lodēm vai šāviņiem ir klājeniska trajektorija.
atšūt Apšūt (neatlocītu auduma malu), lai neirst.
apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
drogists Aptiekas preču un ķimikāliju tirgotājs (dažās valstīs).
puskalns Aptuvena puse attāluma no kalna pakājes līdz tā virsotnei.
puscūka Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
braucīt Aptverot (ar plaukstu vai pirkstiem), glaudīt.
apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību). Apskaut.
konverts Apvalks (segai), virspalags.
ovāls Apveids, kam ir olas garengriezumam līdzīga, eliptiska forma.
apgriezt Apvērst otrādi (ar augšpusi, virspusi uz leju).
uzvērst Apvēršot augsni, uzvirzīt (ko) virspusē.
šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām.
kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
līga Apvienība (valstīm, organizācijām, arī personām), kam ir kopīgi, piemēram, saimnieciski, politiski, zinātniski, iekšēji vai starptautiski uzdevumi.
sindikāts Apvienība, kura veic tajā iekļauto uzņēmumu produkcijas realizāciju un kuras mērķis ir ierobežot konkurenci, paaugstināt cenas un palielināt peļņu.
saskaņa Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
miksēt Apvienot (divus vai vairākus signālus), lai iegūtu kombinētu signālu.
hibridizēt Apvienot noteiktā sistēmā (divas vai vairākas dažādas ierīces, iekārtas, ietaises).
saorganizēt Apvienot, arī saaicināt (vairākus, daudzus), piemēram, kādas darbības veikšanai.
kontaminēt Apvienot, arī sajaukt (divus vai vairākus notikumus, parādības u. tml.).
satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu.
satuvināties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam.
satuvoties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam. Pielīdzināties.
saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem).
panēt Apviļāt, piemēram, rīvmaizē, miltos, olā (produktu, parasti pirms cepšanas).
apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt, parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus).
apdzīt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
apgriezt Apvirzīt (apkārt) pa pilnu apli, ap asi. _imperf._ griezt apkārt.
aplaist Apvirzīt (ko) lokveidā.
apkļūt Apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi. Refl. --> apgriezt [1] (1).
Pamest līkumu Apvirzīties lokveidā (kam apkārt).
(Ap)mest līkumu (arī loku) Apvirzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
kārtība Apzīmē lādu stāvokli, kad (kas, piemēram, dokuments) ir pareizi noformēts, atbilst kādām prasībām.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir pabeidzis (ko darīt).
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi. Apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kādam) ir nokārtotas attiecības (ar kādu), saistības (ar kādu, ar ko).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, norise, darbība) ir pabeigts, beidzies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) ir kārtīgs.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir labi, tā, kā vajag, normāli, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (ķermeņa daļas, to darbība) ir bez traucējumiem, novirzēm.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (laika posms) ir pagājis. Apzīmē tādu stāvokli, kad (mūžs) ir beidzies.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir beidzies.
lupata Apzīmē tādu stāvokli, kad (priekšmets) ir saplīsis, saplēsts.
puse Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu.
sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus priekšmetus).
sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
Laist gar ausīm Apzināti neievērot (dzirdēto).
Palaist gar ausīm Apzināti neievērot (dzirdēto).
Laist gar ausīm Apzināti neievērot (dzirdēto).
Nobīdīt pie malas (arī malā) Apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties.
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
pašapziņa Apziņa par savas šķiras, sociālās grupas eksistenci, arī kopību, vērtību.
nozīme Apziņas saturs, īstenības atspoguļojums, kas valodā ir saistīts ar kādu noteiktu skaņu kompleksu, arī saikne starp īstenības atspoguļojumu un noteiktu valodas skaņu kompleksu.
slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus. Ai abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
sasaukt Ar aicinājumu panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
smalkāda Ar alumīnija sulfātu miecēta aitu, kazu, suņu, kumeļu āda, kam ir liels plastiskums un stiepjamība.
vaga Ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā. Padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm.
tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
apsmiet Ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu). Izzobot. Izsmiet.
iedrīksnāt Ar asu priekšmetu ievilkt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes).
griezt Ar asu rīku veidot (attēlu, ornamentu) kādā virsmā. Gravēt.
griezt Ar asu rīku veidot (piemēram, robu) kādā virsmā.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot (1).
pārvadīt Ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā.
norakstīt Ar attiecīgu dokumentu konstatēt, ka (kas) ir nolietojies un nevajadzīgs.
rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
mest Ar atvēzienu virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu. Sviest (1).
sviest Ar atvēzienu, virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu. Mest (1).
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem izgatavot (koka priekšmetu, tā daļu).
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni, tās daļu).
daudzrindu Ar daudzām vai vairākām rindām. Tāds, kas veido daudzas vai vairākas rindas.
dobumains Ar dobumiem (1), iedobumiem (par virsmu).
Ārējā runa Ar dzirdi vai redzi uztverama runa.
sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu).
saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu). Sadzirdēt.
elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
ēvelēt Ar ēveli (1) vai ēvelmašīnu apstrādāt (koka virsmu). Ar ēvelmašīnu apstrādāt (metāla virsmu).
aerēt Ar gaisa cirkulāciju vēdināt, mainīt.
uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem. Ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
atlidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši atvirzīties šurp.
ielidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā).
nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
galenisks Ar galu uz leju. Ar galu perpendikulāri (kā) virsmai.
atglāstīt Ar glāstošu kustību atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
glāstīt Ar glāstu vairākkārt skart.
glums Ar gludu virsmu, gluds (par priekšmetu). Viegli slīdošs (piemēram, par audumu).
atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar grūdienu uzvirzīt uz kādas vietas.
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
atvairīt Ar grūdienu, sitienu u. tml. kustību atvirzīt, atbīdīt nost (sānis atpakaļ).
izlauzt Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
Lauzt ceļu Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
Sarausties kājās Ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem.
spraukt Ar grūtībām virzīt (samā vietā, spraugā u. tml.). Ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru).
kārpīties Ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur).
Mīcīt mālus (arī dubļus) Ar grūtībām virzīties pa māliem (dubļiem).
nokulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
regulēt Ar hidrotehniskiem paņēmieniem panākt, ka (parasti ūdenstilpē) ir noteikts ūdens režīms.
sajūgt Ar iejūgu savstarpēji sasaistīt (vairākus darba dzīvniekus).
rīvēt Ar iespiedienu vairākkārt vilkt (ko) šurp turp (pa kādu virsmu, gar kādu virsmu).
kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē).
steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) dod ražu pirms parastā augļu nobriešanas, ziedēšanas u. tml. laika.
uzskalot Ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
godināt Ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo).
mest Ar īpašu paņēmienu virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai, makšķerēšanai.
pļaut Ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
pārstudēt Ar jauniem mēģinājumiem, vairāk vai mazāk koriģējot, pārveidot (jau iepriekš izrādītu iestudējumu).
rakt Ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem).
kājsvira Ar kāju darbināma svira.
pedālis Ar kāju darbināma sviras ierīce skanējuma dažādošanai (klavierēm), stīgu skaņojuma maiņai (arfai).
pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces u. tml.) piedziņas elements. Arī kājsvira.
pamina Ar kāju darbināms (parasti vērpjamā ratiņa) piedziņas elements. Arī kājsvira.
arvien Ar katru mirkli, pakāpeniski, nemitīgi.
izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
pakšķināt Ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas.
ieknābt Ar knābi iecirst.
ieskāties Ar knābi šķirstot, bužinot spalvas, meklēt ko tajās.
kompradors Ar kolonizatoriem cieši saistīts iezemiešu tirgotājs, starpnieks starp ārzemju kapitālu un vietējo tirgu (ekonomiski atpalikušajās, arī atkarīgajās zemēs).
ievelties Ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā).
izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, izvirzīties.
aizkvēpināt Ar kvēpināšanu atvairīt.
sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties). Stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties).
šūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.). Šādā veidā saistīt (orgānu daļas).
sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot malas (brūcei, plīsumam u. tml.). Šādā veidā savienot (orgānu daļas).
atlabināt Ar laipnību panākt, ka vairs nedusmojas.
atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
palēkties Ar lēcienu pavirzīties (uz augšu).
uzlēkt Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
pārmocīt Ar lielām grūtībām pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
aizcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm atvirzīties, atkļūt.
aizliekties Ar līkumu aizvirzīties, aizvīties (par ceļu, upi u. tml.).
aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ieliekties Ar līkumu ievirzīties (kur iekšā).
monopols Ar likumu noteiktas izņēmuma tiesības (valstij, organizācijai, personai), piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
monopoltiesības Ar likumu noteiktas tiesības vienīgajam, piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
Dekrēta laiks Ar likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika.
pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
uzmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
izmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.). Izvilināt (1).
balkons Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā vai virs lieveņa, arī telpā.
pastiepties Ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu).
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
aizmest Ar metienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
atmest Ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Mest nost (sānis, atpakaļ) Atsviest.
atmest Ar metienu atvirzīt šurp. _imperf._ Mest šurp. Metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Atsviest.
iemest Ar metienu ievirzīt (kur iekšā). Iesviest (1).
izmest Ar metienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.). Izsviest (1).
izmest Ar metienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
nomest Ar metienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Nosviest (2).
pārmest Ar metienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko). Pārsviest (1).
pamest Ar metienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Mest nelielu attālumu. Pasviest (1).
piemest Ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piesviest (1).
nomest Ar metienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur). Uzsviest (2).
uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas. Uzsviest (1).
raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā.
zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī rēgs.
aizmocīties Ar mokām aizvirzīties, ar mokām nokļūt.
apmēram Ar nelielu novirzi (no minētā). Ap. Aptuveni.
vadīt Ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
savienība Ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma.
Ar līkumu Ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties).
izziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu noskaidrošana pirms krimināllietas nodošanas izmeklēšanas orgāniem.
zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no ūdens un minerālsāļiem.
noteikti Ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot (parasti ar ko asu) pa (kā) virsmu, bojāt (to).
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā). Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost.
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot). Ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles). Berzēt (1).
berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās.
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu).
Pamāt ar pirkstiņu (biežāk ar pirkstu) Ar pirksta kustību izpaust uzaicinājumu tuvoties.
Turēt ausis ciet Ar plaukstām pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vajāk.
atdzīt Ar plūsmu atvirzīt šurp (ko) - par vēju, ūdeni u. tml.
atkratīt Ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas).
atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp. _imperf._ Dabūt šurp. Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
pastīvēt Ar pūlēm pavirzīt.
uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas.
mūdīties Ar pūlēm virzīties, kustēties.
nokapāt Ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi nopļaut.
kapāt Ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi, pļaut.
stiept Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest).
stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest). Stiept (4).
piedzīties Ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
spiest Ar pūlēm, grūtībām virzīt (ko).
ietusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā).
kulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
pakulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu).
pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī ķepuroties, spārdīties.
plūkāt Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
krāsa Ar redzi uztverama (kā virsmas) īpašība, ko rada atstarota gaisma.
rīt Ar reflektorisku mutes dobuma, rīkles un barības vada muskulatūras darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem). Apsvētīt.
Jonu lampa Ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods.
Jonu lampa Ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods.
taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru (parasti solfedžo nodarbībās). Arī diriģēt.
Rokraksta grāmata Ar roku rakstīta grāmata (pirms iespiestajām grāmatām).
Spēlēt bumbu Ar roku vai kāju skarot (bumbu), virzīt (to kur). Virzot bumbu šādā veidā, spēlēt (sporta spēli).
sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties).
mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
pavirzīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kāds, kas) pārvietojas (kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu.
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
vilkties Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml. Ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) - parasti par lietu, paliem.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
sanest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
nēsāt Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt ilgāku laiku sev līdzi (parasti dažādos virzienos) - par ūdeņiem, vēju.
nest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt sev līdzi (parasti par ūdeņiem, vēju).
uzmest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
iemesties Ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā)- par vēju. Izraisīt degšanu (kur) - par uguni. Iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm.
aizstāvēt Ar savu rīcību, darbību saglabāt un vairot (godu, slavu u. tml.).
izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
sijāt Ar sietu dalīt (kā cieta) kopumu mazākās un lielākās daļiņās. Virzīt (ko) cauri sietam.
nodzīt Ar sitieniem nodabūt, novirzīt nost.
atsist Ar sitienu atvirzīt šurp. Ar sitienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iesist Ar sitienu ievirzīt un iestiprināt (kur iekšā).
izsist Ar sitienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
pārsist Ar sitienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
iesist Ar sitienu radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, robu).
aizsist Ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.).
pasist Ar sitienu vai grūdienu, arī ar strauju, spēcīgu kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
uzdzīt Ar sitienu, spēcīgu spiedienu uzvirzīt virsū, (uz kā, kam, arī kur).
čāpstināt Ar skaņu vairākkārt atvērt (muti), pavērt (lūpas).
tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml. trāpītu (kur).
pārslidināt Ar slīdošu kustību pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
pārslīdēt Ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem.
uzsmelt Ar smēlienu, smeļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzsmelt Ar smēlienu, smeļot uzvirzīt virsū (uz ka).
grūsties Ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties.
ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību ņemt (ko tādu, kuru kāds ir satvēris, tur u. tml.).
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
grūst Ar spēcīgu, spēju gaisa strāvu, spēju plūsmu virzīt (dūmus, tvaiku u. tml.).
grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu). Vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to). Stumdīt.
Grūst lodi Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt uz priekšu (lodi).
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību pārlēkt, pārkrist u. tml. (pāri kam, pār ko).
uzlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību uzlēkt, uzkrist u. tml.
uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
iedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, ievirzīt (kur iekšā).
piedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aizsist Ar spēku grūžot, strauji aizvērt (logu, durvis, vārtus u. tml.). Aizcirst.
sadzīt Ar spēku ievirzīt (ko kur iekšā, parasti dziļi).
dzīt Ar spēku virzīt (ko).
dzīt Ar spēku virzīt (priekšmetu kur iekšā).
aizspert Ar spērienu attālināt. _imperf._ Spert prom. Ar spērienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
atspert Ar spērienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atspert Ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp. _imperf._ Spert šurp. Ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tad.).
iespert Ar spērienu ievirzīt (kur iekšā).
nospert Ar spērienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārspert Ar spērienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
paspert Ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); ar spērienu virzīt nelielu attālumu.
paspert Ar spērienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
piespert Ar spērienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzspert Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar spērienu uzvirzīt uz kādas vietas.
nospert Ar spērienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
uzspiest Ar spiedienu uzvirzīt (piemēram, masu, šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, eidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
iegāzt Ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē.
aizspļaut Ar spļāvienu aizvirzīt, attālināt.
iespļaut Ar spļāvienu ievirzīt (kur iekšā).
izspļaut Ar spļāvienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nospļaut Ar spļāvienu novirzīt lejā, gar (ko).
pārspļaut Ar spļāvienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
trenkt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
nosviest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem). Noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
attraukt Ar strauju kustību atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atmest Ar strauju kustību atvirzīt, atliekt atpakaļ.
iesviest Ar strauju kustību ievirzīt, ievietot (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku).
lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
izmest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu uz priekšu, uz augšu).
izsviest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu), piemēram, uz priekšu, uz augšu.
notraukt Ar strauju kustību notīrīt, atbrīvot no kā nevēlama (kā virsmu).
noraut Ar strauju kustību novirzīt nost (no kā sava ķermeņa daļu).
pasist Ar strauju kustību pavērst (savu ķermeņa daļu kādā virzienā).
pamest Ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
pasviest Ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
pagrūst Ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam). Ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko).
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.). Pasviesties.
parauties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar strauju kustību virzīties nelielu attālumu.
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
piegrūst Ar strauju kustību pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
uzmest Ar strauju kustību uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
sviest Ar strauju kustību virzīt (piemēram, roku, kāju). Arī mest (8).
grūst Ar strauju kustību virzīt, bāzt (kur iekšā). Ar strauju kustību skart (ko).
mest Ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu). Ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju). Strauji spert (soli).
noraut Ar strauju kustību, ar rāvienu novirzīt, noņemt, nocelt.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.). Ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
uzraut Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru. Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas.
atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atvirzīt atpakaļ.
triekt Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
triekt Ar strauju, spēcīgu kustību virzīt (masu, šķidrumu, parasti uz kādas virsmas).
aizsviest Ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.). Aizmest.
atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Sviest nost (sānis, atpakaļ).
atsviest Ar sviedienu atvirzīt šurp. _imperf._ Sviest šurp. Ar sviedienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai).
iesviest Ar sviedienu ievirzīt (kur iekšā). Iemest (1).
izsviest Ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.). Izmest (1).
izsviest Ar sviedienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
nosviest Ar sviedienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Nomest (2).
pārsviest Ar sviedienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest (1).
pasviest Ar sviedienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Sviest nelielu attālumu. Pamest (1).
piesviest Ar sviedienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piemest (1).
nosviest Ar sviedienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur). Uzmest (2).
uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas. Uzmest (1).
pārsviesties Ar sviedienu, tikt pārvirzītam (pāri kam, pār ko).
iesvilpot Ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nosvilpt Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
nosvilpot Ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
iespiest Ar šablonu ieveidot (parasti audumā ornamentu, attēlu). Ar īpašiem rīkiem ieveidot (kādā virsmā ornamentu, attēlu).
tīt Ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu).
iesist Ar šalti, grūdienu, pūsmu u. tml. ievirzīt.
aizšaut Ar šāvienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām).
trāpīt Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties, attālināties.
nošņākt Ar šņākoņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
aizšvirkstēt Ar švirkstoņu, švirkstot attālināties (parasti par uguni, dzirkstelēm u. tml.).
nošvirkstēt Ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts oriģinālam pilnīgi atbilstošs vai līdzīgs atveidojums (parasti vairākos eksemplāros).
peilēt Ar tehniskiem līdzekļiem noteikt virzienu uz kāda objekta atrašanās vietu vai leņķi starp meridiāna plakni un virziena plakni uz kādu objektu.
kopēt Ar tehniskiem līdzekļiem pavairot (oriģinālam pilnīgi atbilstoši vai līdzīgi).
Tā kā stāv, arī tāds kā stāv Ar to apģērbu, tajā apģērbā, kas pašreiz ir mugura.
skaldīt Ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā. Šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko).
kulstīt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
pērt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3).
kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
attriekt Ar triecienu attālināt, atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
aiztriekt Ar triecienu attālināt. Ar triecienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
attriekt Ar triecienu atvirzīt šurp. Ar triecienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ietriekt Ar triecienu ievirzīt (par parādībām dabā).
notriekt Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē.
patriekt Ar triecienu pavirzīt.
pietriekt Ar triecienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzspert Ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku. Ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas.
notriekt Ar triecienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur). Strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
daudzmotoru Ar trim vai vairākiem motoriem.
aizsisties Ar troksni strauji aizvērties. Izcirsties.
sprauslāt Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm. Šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma. Zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi.
helofīti Ar ūdeni klātu vietu augi, kas sakņojas augsnē, bet kam virszemes daļas izaug cauri ūdenim un paceļas virs tā.
peļķe Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā.
palts Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā. Ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā. Peļķe.
daudzfāzu Ar vairākām fāzēm.
daudzpakāpju Ar vairākām pakāpēm, ar vairākiem posmiem.
vairākpakāpju Ar vairākām pakāpēm, ar vairākiem posmiem.
vairākrindu Ar vairākām rindām. Tāds, kas veido vairākas rindas.
vairākvērtņu Ar vairākām vērtnēm.
vairākklāju Ar vairākiem klājiem (par kuģi).
daudzlemešu Ar vairākiem lemešiem.
vairākposmu Ar vairākiem posmiem.
vairākstāvu Ar vairākiem stāviem.
daudzstobru Ar vairākiem stobriem (par šaujamieroci).
vairākziedu Ar vairākiem ziediem.
pasvītrot Ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu. Izcelt (5). Akcentēt (2).
nogāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pār traukt šķirisko diktatūru.
gāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
atvēzēt Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ (rīku, roku u. tml.).
atvēzēties Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.).
krist Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi).
atvilnīt Ar vieglu plūsmu atvirzīt šurp. Ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizvēdīt Ar vieglu pūsmu aizvirzīt prom.
atvēdīt Ar vieglu pūsmu atvirzīt šurp. _imperf._ Vēdīt šurp. Ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ievēdīt Ar vieglu pūsmu ievirzīt (kur iekšā).
vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā).
vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ķermeņa daļu, parasti roku, kāju).
vilkt Ar vienmērīgu kustību virzot (piemēram, aizkaru), panākt, ka (tas) veras (vaļā, ciet).
aizvērpt Ar virpuļveida kustībām (ko) pārklāt.
rings Ar virvēm iežogots kvadrātveida laukums boksa cīņām.
sasaistīties Ar virvēm, ķēdēm u. tml. izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā.
apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts. Zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot). Arī saberzēt (1).
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā. Ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
erozija Ārdoša (vēja, ūdeņu) iedarbība uz augsnes virskārtu.
dinamīts Ārdošas darbības sprāgstviela, kuras galvenā sastāvdaļa ir nitroglicerīns.
priekšdurvis Ārdurvis. Dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis. Arī parādes durvis.
virspuse Ārējā (kā) puse (9), pār kuru augstāk (kas) paceļas, izvirzās, atrodas, noris, (ko) paceļ, izvirza.
virspuse Ārējā puse (9) (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi. Arī virsma (1).
čaula Ārējā, virsējā daļa. Arī (plāna) kārta, kas sedz, ietver (ko).
čaulīte Ārējais (papirosa) apvalks.
litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis.
veids Ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemēram, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs. Fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
karceris Aresta telpa (mācību iestādē pirmsrevolūcijas Krievijā, arī Rietumeiropā).
pretarguments Arguments, kas ir vērsts pret citu argumentu.
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kuru materiālā kultūra atšķir no citiem posmiem.
sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona veidā.
kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās.
urbānisms Arhitektūrā - 20. gadsimta pilsētbūvniecības virziens, kas pamato lielo pilsētu pozitīvo sociālo nozīmi mūsdienu civilizācijā, milzīgu pilsētbūvniecības struktūru nepieciešamību.
romānika Arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā no 10. gadsimta līdz 12. gadsimtam), kam raksturīgs formas ģeometriskums, smagnējība.
gotika Arhitektūras un tēlotajās mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 15. gadsimtam.
racionālisms Arhitektūras virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgs modernu būvmateriālu, industriālās celtniecības metožu izmantojums, racionāls telpu plānojums, konstrukciju un formu ģeometrizācija.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
Rīt(ā) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
Rīt (arī rītā) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
Rītā (arī rīt) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
vikonts Aristokrātijas tituls - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
saskaitīšana Aritmētiska darbība, kurā iegūst divu vai vairāku skaitļu summu.
Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs).
Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka karatiesa.
Lauka karatiesa Ārkārtēja karatiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka kara tiesa.
vērstuve Arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
motorarkls Arkls, kas ir samontēts vienā agregātā ar motoru, kurš darbina arkla vilcēju.
Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs). Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
sindikāts Arodbiedrība (dažās Rietumeiropas valstis, piemēram, Francijā).
arodgrupa Arodbiedrības pirmorganizācijas biedru grupa, kas parasti apvieno ne vairāk par 20 biedriem (cehā, brigādē u. tml.).
tredjūnisms Arodbiedrību kustība, virziens, kas aprobežojas ar cīņu par ekonomisku prasību īstenošanu.
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Art apkārt. Arot apstrādāt (zemi ap ko, kam apkārt).
izart Arot atsegt, izvirzīt ārpusē.
atart Arot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
ieart Arot ievirzīties (kur iekšā).
izart Arot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izart Arot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pieart Arot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
frontons Ārsienas turpinājums (celtnei) virs dzegas, parasti trīsstūrveidā vai segmentveidā.
Ārstnieciskais uzturs Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uztura ārstnieciska un profilaktiska iedarbība uz organismu.
Zāļu sieva Ārstniecības augu vācēja, tirgotāja.
Medicīnas punkts Ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
Medicīnas punkts Ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību, traumu gadījumos.
kordiamīns Ārstniecības līdzeklis pazemināta asinsspiediena paaugstināšanai un sirdsdarbības uzlabošanai.
izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū).
Staigāt aiz arkla (arī pakaļ arklam) Art (ar zirgu).
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
mortīra Artilērijas ierocis, kam ir īss stobrs un kas izšauj šāviņu ar mazu sākuma ātrumu pa stāvu trajektoriju.
haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni.
Smagā artilērija Artilērijas ieroči, kuru kalibrs ir lielāks par 150 milimetriem.
Vieglā artilērija Artilērijas paveids, kurā ietilpst ieroči, kuru kalibrs ir mazāks par 150 milimetriem.
Fugasa šāviņš Artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
Fugasa šāviņš Artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
miroņkauls Artrīts, špats (parasti zirgiem).
veļakauls Artrīts, špats (parasti zirgiem). Miroņkauls.
sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme.
krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas.
tvans Asa, nepatīkama smaka. Gaiss, kurā ir asa, nepatīkama smaka.
disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu.
pielipe Asarveidīgo kārtas jūras zivs, kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni.
skumbrija Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsa ar perlamutra mirdzumu.
makrele Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnami šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu. Skumbrija.
durstīt Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.).
spīvs Asi kairinošs (par smaržu, smaku).
tvanot Asi, nepatīkami smirdēt. Tvanēt (1).
tvanēt Asi, nepatīkami smirdēt. Tvanot (1).
uztrīt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu. Uzasināt.
uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu. Uztrīt.
trombocīti Asins formelementi, kuru funkcija ir veicināt asins recēšanu.
gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija. Gamma globulīns.
Gamma globulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija. Gammaglobulīns.
Gamma globulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija. Gammaglobulīns.
leikoze Asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu, kā arī funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās.
trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas sirds dobumos, asinsvados un tos daļēji vai pilnīgi nosprosto.
Asins pirts Asinspirts.
Diastoliskais asinsspiediens Asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds diastolē.
Sistoliskais asinsspiediens Asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds sistolē.
vēna Asinsvads, pa kuru asinis plūst no orgāniem un audiem uz sirdi.
artērija Asinsvads, pa kuru asinis plūst no sirds uz organisma perifēriju.
pulss Asinsvadu sienu periodisks viļņojums, ko rada to tilpuma, spiediena un asins plūsmas ātruma svārstības sirds sistoles un diastoles laikā.
varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums.
Ārējā asiņošana Asiņu izplūšana no brūcēm organisma virspusē.
radze Ass izvirzījums, izcilnis (klintij, akmenim).
skujplēsis Ass vējš, kas nobirdina vecās skujas.
šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
spējš Ass, straujš, krass (par virziena maiņu).
Pelējumu siers Ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne.
Pelējumu siers Ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas. Attiecīgā siera šķirne.
salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes.
salmene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
pūtele Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kas ir blīvi klāts ar tūbainiem matiņiem un kam ir sīki dzeltenīgi ziedi.
raudupe Asteru (kurvjziežu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi.
virsaste Astes virspuse.
selenogrāfija Astronomijas nozare, kas apraksta un kartografē Mēness virsmas detaļas.
selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartogralē Mēness virsmu.
radioteleskops Astronomisks instruments, kura galvenās sastāvdaļas ir antena un uztvērējs un kuru izmanto kosmisko objektu izstaroto radioviļņu uztveršanai un reģistrēšanai.
atbalsot Atbalss veidā atvirzīt atpakaļ (skaņu).
uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam).
Pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru Atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
Pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru Atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam).
atmirkšķināt Atbildēt ar mirkšķināšanu.
kopatbildība Atbildība, kas vienlīdz attiecas uz vairākiem vai daudziem.
atbirums Atbiras.
nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
atģērbt Atbrīvot (kādu) no apģērba (parasti no virsdrēbēm).
attirpt Atbrīvoties, tikt atbrīvotam no notirpuma (par ķermeņa daļām).
Glabāt (savā) sirdī Atcerēties, neaizmirst.
Glabāt (savā) sirdī Atcerēties, neaizmirst.
noņemt Atdalīt nost ar kādiem paņēmieniem (piemēram, vielas kārtu, kā virskārtu, apvalku).
atšķirt Atdalīt, atšķirot. Nošķirt.
atšķelt Atdalīt, nošķirt savrup (kādu no pārējiem). Atšķirt.
nokrist Atdalīties (no kā) un virzīties lejā, zemē.
atlupt Atdalīties, atlobīties nost (parasti par virskārtu).
grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam).
pārdot Atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā.
pārdzesēt Atdzesēt (vielu) līdz temperatūrai, kas ir zemāka par (tās) sasalšanas vai iztvaikošanas temperatūru.
Celt augšā (vecas) lietas Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
Celt augšā (vecas lietas) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
Vandīt (biežāk celt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
Celt (retāk vandīt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
Celt augšā (vecas lietas) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
atvairīties Atgaiņājoties izvairīties. Neļaut tuvoties, piekļūt.
stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
atdzīvoties Atgūt jušanas vai kustību spēju (par locekļiem, piemēram, pēc notirpuma).
atžirgt Atgūt spēkus, možumu, kļūt atkal žirgtam.
atplaukt Atgūt, arī iegūt spirgtumu, spraigumu, dzīvesprieku.
atkustēt Atiet, atvirzīties nost (sānis).
atspurt Atirstot, atšķetinoties atkarāties (piemēram, par diegu galiem nodriskātu drēbju malās).
spurgala Atirušu, atrisušu (piemēram, auduma, apģērba) diegu, šķiedru kopums.
atsvaidzināt Atjaunot (spēkus, enerģiju u. tml.). Atspirdzināt (ķermeni, organismu).
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju nodarbībās, kas atšķiras no ikdienas darba.
atjaunot Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis).
Saimes ļaudis Atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, pirmsrevolūcijas Krievijā).
paralēlisms Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi.
atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis, kas tikko dzirdēts).
dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā «dažs - cits» norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
bārstīt Atkārtoti vai vairākos paņēmienos bērt, kaisīt.
vārstīt Atkārtoti vai vairākos paņēmienos vērt (piemēram, diegu adatā, auklas pastalās).
iebāzīt Atkārtoti, vairākiem paņēmieniem iebāzt (kur iekšā).
cilāt Atkārtoti, vairākkārt celt.
cilāt Atkārtoti, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
nobāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, aizdarīt, nosprostot.
apbāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
atmaskot Atklāt, pierādīt (ka kāds rīkojas noziedzīgi, ka kādam ir slepeni nodomi, plāni u. tml.).
Ņirgāties acīs (arī sejā) Atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
Ņirgāties sejā (arī acīs) Atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
Klāt vaļā (arī laukā) Atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
Klāt laukā (arī vaļā) Atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
Pērt vaļā Atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
Klāt vaļā (arī laukā), arī pērt vaļā Atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
brīvs Atklāts, vaļsirdīgs.
soliflukcija Atkusušos, pārmitras grunts, augsnes lēna slīdēšana pa sasaluma virsmu lēzenās nogāzēs.
rabats Atlaide no visas par preci maksājamās naudas summas (atlaidi parasti piešķir, ja pieci pērk vairumā, maksā skaidrā naudā).
reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasugas zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni.
nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā.
krāt Atlicināt, neiztērēt, lai vairotu (naudu, arī citas materiālas vērtības). Atlicinot, neiztērējot vairot.
atgāzt Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu). Atmest (galvu).
aplupināt Atlupināt (visapkārt vai vairākās vietās).
aplupt Atlupt (vairākās vietās vai visapkārt).
palaist Atļaut (kādam) doties, arī virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
ielaist Atļaut (kādam) ievirzīties (kur iekšā).
Palaist vieglāk Atļaut (ko) darīt pavirši, rīkoties brīvi.
atvaļināt Atļaut uz kādu laiku aiziet no darba. Piešķirt atvaļinājumu.
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
piemiņa Atmiņas ar cieņas pilnu attieksmi (parasti pret mirušu cilvēku, pagātnes faktu).
Gaiša piemiņa Atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
Gaiša piemiņa Atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
piemiņa Atmiņu kopums (parasti par to, kas pagājis, vairs neeksistē).
atmirdza Atmirdzums.
demarkācija Atmirušu audu norobežošanās no veselajiem.
pilotbalons Atmosfērā palaižams, ar ūdeņradi pildīts neliels balons vēja virziena un ātruma noteikšanai atmosfēras slāņos.
Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
debess Atmosfēras daļa virs valsts teritorijas.
virpuļstabs Atmosfēras stabveida virpulis.
starpība Atņemšanas rezultāts, arī izteiksme, kuras saturs ir atņemšana.
Pazemināt dienesta pakāpi Atņemt augstāku dienesta pakāpi un piešķirt zemāku.
atdalīt Atņemt, atraut vai citādi atšķirt (daļu no kā). _imperf._ Dalīt nost.
atņirgties Atņirgt (1).
iezt Atņirgt (zobus) - par dzīvniekiem.
Parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku). Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
nuklīdi Atomi, kas savā starpā atšķiras ar kodolu uzbūvi - nuklonu skaitu vai ar dažādu protonu un neitronu skaitu.
Oglekļa vienība Atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
Oglekļa vienība Atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
radikālis Atoms vai atomu grupa, kurā ir nesapārots elektrons vai nesapāroti elektroni.
metilēngrupa Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un divi ūdeņraža atomi.
metilēns Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un divi ūdeņraža atomi. Metilēngrupa.
metilgrupa Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi.
metils Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi. Metilgrupa.
skrandas Atplēstas, parasti vairākās vietās, ieplēstas, saplēstas (piemēram, auduma, papīra) daļās.
skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piemēram, par audumu, papīru).
atlidot Atplūst šurp, kļūt dzirdamam (par skaņām).
izgājiens Ātra pārvietošanās no kāda stāvokļa kādā virzienā (piemēram, hokejā, paukošanā).
atpīt Atraisīt (ko sasaistītu ar pinekļiem, piemēram, zirgu)
ātrspiede Ātras darbības iespiedmašīna ar veltni virs plakanas pamatnes.
Izvilkt sakni Atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
apskaut Atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) - par kokiem, mežu, teritoriju.
lenkt Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
ietvert Atrasties (vairākās vai visās pusēs). Ierobežot (1), iekļaut (1).
Atrasties iepriekšējā apcietinājumā Atrasties apcietinājumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā pirms tiesas.
karāties Atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā).
nākt Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem).
kāpt Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem).
iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).
rotāties Atrasties kustībā, virzībā. Būt kustīgam.
Būt uz spēles Atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam.
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
Stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) Atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
tecēt Atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem).
plūst Atrasties virzība, kustībā (par straumi).
aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu). Aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.).
atiet Atrasties virzienā nost (sānis) - piemēram, par ceļu, upi.
karāties Atrasties virzienā uz leju bez atbalsta (par ķermeņa daļām, arī par priekšmetiem).
atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām).
ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm.
pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu.
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem. Rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms.
kāpt Atrasties, būt novietotam (virzienā uz augšu) - parasti par ceļu.
sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku).
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
iziet Atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām).
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku.
slieties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku).
uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku.
slīdēt Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku).
stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).
iznākt Atrasties, parādīties (zemes virspusē) - par iežiem.
bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu.
torpēdkuteris Ātrgaitas kara kuteris, kura apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens).
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens). Gliseris.
palaisties Ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties.
aizlidot Ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
noskriet Ātri aizvirzīties prom, izklīst (par drūzmu).
aplobt Ātri apskriet (vairākas vai visas vietas).
apcirsties Ātri apvainoties. Iespītēties. Iecirsties.
attraukt Ātri atkļūt, atvirzīties šurp. _imperf._ Traukt šurp. Ātri atkļūt (kur, pie kā u. tml.). Atvirzīties.
atlidot Ātri atvirzīties šurp pa gaisu (piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem).
plomba Ātri cietējošs materiāls, ar ko piepilda (kā) plaisas, caurumus. Šāda materiāla kopums, ar ko ir piepildīta (kā) plaisa, caurums.
laisties Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
sabirt Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ielidot Ātri ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
iemesties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
ietraukties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
izraut Ātri izpirkt.
izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izlidot Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
izmesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
iztraukties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izsviesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.). Izmesties (2).
izlidot Ātri izvirzīties (par vielas daļiņām).
izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izlidot Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
izmesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izsviesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
iztraukties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
Kratīt pirkstu Ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
Kratīt pirkstu Ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
Pakratīt pirkstu (arī ar pirkstu) Ātri pakustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par parādībām dabā, piemēram, veļu.
pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
pārskriet Ātri pārvirzīties (platībai, teritorijai) - par vēju, mākoņiem u. tml.
pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
pārmesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko).
pārsviesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko). Pārmesties (1).
paskriet Ātri pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paskriet Ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paskriet Ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
patraukt Ātri pavirzīties.
pietraukties Ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Mest skatienu (arī skatu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
Mest skatu (arī skatienu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem.
uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem. Ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
aizdiegt Ātri vai pavirši aizšūt, aizlāpīt. _imperf._ Diegt ciet.
Pārskriet (kam) pāri Ātri vai pavirši iepazīties (ar ko).
Iemest acis (arī aci) Ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
Pārskriet ar acīm Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
Pārskriet ar acīm (arī ar skatienu) Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
Pārskriet ar skatienu (arī ar acīm) Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
Pārlaist acis Ātri vai pavirši pārskatīt.
Pārlaist skatienu (arī acis) Ātri vai pavirši pārskatīt.
Pārlaist skatienu (arī skatu, acis) Ātri vai pavirši pārskatīt.
Pārlaist skatu (arī skatienu, acis) Ātri vai pavirši pārskatīt.
Pamest acis Ātri vai pavirši paskatīties.
traukt Ātri virzīt, pārvietot (par parādībām dabā, parasti par vēju, straumi).
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
steigt Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
lidot Ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
traukties Ātri virzīties (par cilvēkiem). Ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem). Ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt). Traukties.
traukt Ātri virzīties (par dzīvniekiem).
traukties Ātri virzīties (par dzīvniekiem).
traukt Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
traukties Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
triekties Ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pleplokot, to saķerot u. tml.). Mesties (1).
drāzt Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
drāzties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
nesties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
notraukties Ātri virzīties (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīties.
notraukties Ātri virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
skriet Ātri virzīties ar vēju, gaisa strāvu.
notraukties Ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
mesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu. Mesties (2).
triekties Ātri virzīties, parasti, pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
pucēt Ātri virzīties, pārvietoties.
iedrāzties Ātri virzoties, ietriekties (par priekšmetiem).
pārskriet Ātri virzoties, pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
sadrāzties Ātri virzoties, savstarpēji saskarties.
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem. Virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
iešņāpt Ātri, arī pavirši ierakstīt.
pašņāpt Ātri, arī pavirši parakstīt. Ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu).
uzšņāpt Ātri, arī pavirši uzvilkt (piemēram, svītru), arī uzzīmēt.
uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt. Ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu).
pasprukt Ātri, bēgšus pavirzīties.
uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
sprukt Ātri, bēgšus virzīties.
nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
piešņāpt Ātri, pavirši pierakstīt. Ātri, pavirši piezīmēt.
nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties).
panesties Ātri, steigā pavirzīties, padrāzties.
likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.). Mesties.
apjozt Ātri, strauji apskriet, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās).
apdiegt Ātri, veikli skrienot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
Arābu zirgi Ātro jājamzirgu šķirnes zirgi.
Arābu zirgi Ātro jājamzirgu šķirnes zirgi.
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (mest, šaut u. tml. tā attālināšanās virzienā).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā). Atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā).
aizsargāt Atrodoties (kam) priekšā vai virsū, pasargāt (no kā nevēlama, kaitīga).
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, nošķirt (to no pārējā). Aptvert, ietvert. Norobežot.
peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās). Pakaļ.
apdegt Atrodoties augstā temperatūrā, no virspuses pārogļoties (parasti par cepamiem ēdieniem).
pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
iekļūt Atrodoties kustībā, parasti nejauši, ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
pienākt Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru).
šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt. Aizsegt.
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, neļaut (ko) saskatīt. Aizklāt.
ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (kur), ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
aulekši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos.
lēkši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos. Aulekši.
Bēgošs skatiens Ātrs, arī izvairīgs skatiens.
Bēgošs skatiens Ātrs, arī izvairīgs skatiens.
ātrsirdis Ātrsirdīgs cilvēks.
štacja Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst (ko) - par vietu, parādību, notikumu u. tml.
ekspropriēt Atsavināt (privātīpašumu) kādai sabiedrības šķirai vai slānim par labu sabiedrībai vai valstij (par sabiedrības šķiru vai slāni).
posms Atsevišķa (kādas sistēmas) vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam).
balss Atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā).
numurs Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā, sanatorijā), kas ir apzīmēts ar ciparu, ciparu kopu.
operācija Atsevišķa, konkrēta darbība, arī konkrēts savstarpēji saistītu darbību kopums, kam ir noteikts mērķis.
numurs Atsevišķa, samērā patstāvīga (muzikāli dramatiska skaņdarba) sastāvdaļa, kas partitūrā ir apzīmēta ar ciparu, ciparu kopu.
numurs Atsevišķs priekšnesums (parasti cirka, estrādes) programmā.
skara Atsevišķs, garens veidojums, kas ir atdalījies (no kā).
kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums. Neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
separāts Atsevišķs, nošķirts (parasti par parādībām sabiedrībā).
pavediens Atsevišķs, parasti krāsā atšķirīgs, mats (apmatojumā).
ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne.
važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne. Ķēde (1).
zveņģele Atsieta svira, stienis, kam uzmauktas streņģes un kuru lieto, lai piejūgtu zirgus.
rikošetēt Atsisties pret ko un kustēties eftā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu).
atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
asonanse Atskaņas, kurās vienādi ir tikai patskaņi.
Gredzenā atskaņas Atskaņu izkārtojums četrrindē, kad pirmā rinda atskaņota ar ceturto, otrā - ar tiešo. Aptveru atskaņas.
Krusteniskās atskaņas Atskaņu izkārtojums rindās tā, ka atskaņota pirmā ar trešo, otrā ar ceturto rindu utt.
diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko sasprieguma fāzei.
Virzuļa gredzens Atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām.
iespirdzināt Atspirdzināt.
atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties.
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (parasti augļu sulas). Šāds dzēriens, kas ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
oranžāde Atspirdzinošs dzēriens no vakuumā ietvaicētas apelsīnu sulas, ūdens un cukura.
augļūdens Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo no ūdens, cukura un augļu sulām vai esencēm.
morss Atspirdzinošs salds dzēriens - ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula.
iespirgt Atspirgt.
atmirdzēt Atspoguļot (ko mirdzošu).
atmirgot Atspoguļot (ko mirgojošu).
spulgoties Atspoguļoties (par ko tādu, kam ir skaidra, dzidra krāsa).
attēloties Atspoguļoties (uz kādas virsmas) Izdalīties (uz kāda fona).
atstarot Atspoguļoties, atmirdzēt.
laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu.
spīguļot Atstarojot gaismu, mirgot.
spīgot Atstarojot gaismu, mirgot. Spīguļot.
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
vizuļot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
reflektēt Atstarot (starus, starojumu) - par kā virsmu.
spīdināt Atstarot, arī izplatīt, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu. Būt ar mainīgu virzienu, stiprumu (par gaismu).
atspulgs Atstarotā gaisma. Gaismas atmirdzums, vizma (uz kāda priekšmeta virsmas). Atspīdums.
atmirdzums Atstarota, mirdzoša gaisma. Atspulgs.
šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.).
sacelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, arī pamosties (par vairākiem, daudziem).
atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku).
atsprāgt Atšķeļoties, atdaloties (no kā), ar lielu sparu atvirzīties šurp.
robežlīnija Atšķirība, pazīmju kopums, kas nošķir, atdala dažādas parādības.
diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
izšķirība Atšķirība.
kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
plaisa Atšķirības, pretrunas, arī naidīgums (starp cilvēkiem).
diverģence Atšķirību rašanās. Atšķiršanās no kā kopīga, sākotnēja.
apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu.
plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
diferencēts Atšķirīgs (atkarā no kādiem nosacījumiem).
slānis Atšķirīgs posms, daļa (parādībām sabiedrībā).
diferenciāls Atšķirīgs, dažāds (atkarībā no kāda nosacījuma).
atsevišķs Atšķirīgs, īpašs.
dalīt Atšķirīgs, pretējs.
kontakts Atšķirīgu iežu saskaršanās virsma.
sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums, iekļāvums kādā kopumā.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
atdalīt Atšķirt (atsevišķus priekšmetus, vielas no kopuma, masas).
sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), arī sašķelt (grupu, kolektīvu).
atraut Atšķirt (cilvēkus) pret viņu gribu (no kā tuva, pierasta).
izolēt Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības.
Atšķirt (arī nošķirt) aunus no avīm Atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
Atšķirt (arī nošķirt) aunus no avīm Atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
Atšķirt (arī nošķirt) aunus no avīm Atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
Vētīt (arī atsijāt) graudus no pelavām (arī sēnalām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīga, labo no sliktā.
Atsijāt graudus no pelavām (arī sēnalām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
Atsijāt (arī vētīt) graudus no pelavām (arī sēnalām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
Atsijāt graudus no pelavām (arī sēnalām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
Atsijāt (arī vētīt) graudus no sēnalām (arī pelavām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
atmest Atšķirt, atdalīt (ko nevajadzīgu, lieku).
atdalīt Atšķirt, norobežot (kādu sabiedrisku parādību no citas).
atsevišķi Atšķirti (no citiem), savrup.
atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies). Tikt atslābinātam (par ko savilktu).
spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu. Būt redzamam, saskatāmam (kur).
atplaiksnīties Atšķirties no apkārtnes ar gaišumu, spilgtumu.
brūnēt Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu.
brūnot Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu. Brūnēt.
izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar kādu pazīmi).
diverģēt Atšķirties, nodalīties no kā kopīga, sākotnēja.
atsevišķs Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam).
atrauts Atšķirts, izolēts, norobežots (parasti varmācīgi) - par cilvēku.
atnākt Attaisīties, atvērties Arī atirt, atraisīties.
izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita. Panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita. Vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
aiziet Attālināties, šķietami aizvirzīties (par parādībām dabā).
pazust Attālinoties, nonākot (kur, aiz kā, u. tml.), ievirzoties (kur), kļūt nesaskatāmam.
augstums Attālums starp virsotni un pretējo pamatu (ģeometriskā figūrā vai ķermenī).
platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) izplatības joslas vienas malas līdz otrai.
platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) vienas malas līdz otrai.
sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti Ieroča, transportlīdzekļa) darbība.
solis Attālums, par kādu. ideāli būtu jāpavirzās dzenskrūvei, propellerim viena apgrieziena laikā.
āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs. Tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta), paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
Likt nost amatu (arī pilnvaras) Atteikties no amata, nepildīt vairs pilnvaras.
aizbildināties Atteikties, izvairīties (minot kāda iemeslu).
stāstījums Attēlojums, atveidojums (mākslā), kuram ir vēstījuma raksturs.
piekrāsot Attēlot (faktus, notikumus) mazliet labākus, nekā (tie) ir īstenībā.
projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
atspulgs Attēls (kas rodas uz kādas virsmas, tai atstarojot gaismu).
skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes. Attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
trafarets Attēls, teksts u. tml., kas uz kādas virsmas ir iegūts ar šādas plāksnes palīdzību.
ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu.
kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmotelevīzija.
kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmovīzija.
irealitāte Attiecības, apstākļi, kādu nav īstenībā. Tas, kas ir radīts fantāzijā, iedomās. Nerealitāte.
saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā.
slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei. Izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
aukstums Attieksme bez sirsnības. Nelaipnība, neatsaucība.
saltums Attieksme bez sirsnības. Nelaipnība, neatsaucība. Aukstums (3).
pašcieņa Attieksme pret sevi, kurai ir raksturīga savu spēju, zināšanu, nopelnu u. tml. pozitīvs novērtējums.
mizantropija Attieksme, kam ir raksturīgs naids pret citiem cilvēkiem, vairīšanās, atsvešināšanās no tiem.
cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana. Šādas attieksmes izpausme.
cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana. Šādas attieksmes izpausme. Cieņa [1] (1).
pateicība Attieksme, kurai ir raksturīga atzinība, sirsnība (pret kādu cilvēku), ko izraisa, piemēram, (viņa) laipnība, uzmanība, palīdzība.
fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli. Likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
perspektīva Attīstība, virzība nākotnē, tālākā nākotne (notikumam, darbībai, procesam).
sliecība Attīstības virziens. Satura ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem).
slieksme Attīstības virziens. Satura ideoloģiskā virzība (piemēram, mākslas darbiem).
nosliece Attīstības virziens. Satura, ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem).
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piemēram, procesam, darbībai, uzskatam, idejai). Tieksme (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli).
pirmaizmetums Attīstības, veidošanās pirmā, sākotnējā stadija (piemēram, augiem).
diferenciācija Attīstīšanās atšķirīgās formās.
diferencēties Attīstīties atšķirīgās formās (piemēram, par orgāniem, sugām).
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem.
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem). Nokārtoties.
noslāņoties Attīstoties sadalīties atšķirīgās grupās, kopumos (par parādībām sabiedrībā).
raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem.
atvairīgs Atturīgs, noraidošs. Izvairīgs.
šķirības Atvadas, šķiršanās.
ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajam.
atdzīt Atvairīt (domas, atmiņas u. tml.).
aiztraukt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām).
aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām). Aizdzīt.
atbīdīt Atvairīt (domas), atlikt (ko) uz vēlāku laiku.
aiztrenkt Atvairīt (domas).
Izkulties (cauri) sveikā Atvairīt (ko nepatīkamu), izkļūt (no grūta stāvokļa).
atgaiņāt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu).
atgainīt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu).
atgaiņāties Atvairīt (uzbrucēju).
apdūmot Atvairīt, arī apdullināt ar dūmiem.
atsargāt Atvairīt, nelaist (ko) klāt.
atsargāt Atvairot, atvirzot (ko), nosargāt, pasargāt (no tā).
attēls Atveidojums, kas iegūts ar optisku instrumentu vai ar atspoguļojumu uz kādas virsmas.
salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski. Ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
atspoguļoties Atveidoties atspulga veidā (uz kādas virsmas).
izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.). Vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.).
rekonvalescence Atveseļošanās periods, kad vairs nav klīnisku slimības pazīmju, bet vēl nav pilnīgi atjaunots agrākais organisma stāvoklis.
noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu).
atvirzījums Atvirze, atkāpe.
atstarot Atvirzīt (gaismas starus) no savas virsmas.
atstarot Atvirzīt (radioviļņus, skaņas viļņus u. tml.) no savas virsmas.
atvākt Atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vākt nost (sānis, atpakaļ).
atspraust Atvirzīt un saspraust (matus atpakaļ vai uz augšu).
sapūst Atvirzīt virs kādas vietas mākoņus, no kuriem izkrīt (lietus, sniegs, krusa) - par veļu.
atnest Atvirzīt, atdzīt šurp (ko) - par vēju, straumi u. tml.
atzvelt Atvirzīt, atgāzt atpakaļ (parasti galvu).
attālināt Atvirzīt, pārvietot (ko) tālāk, lielākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
atdalīties Atvirzīties (no kopuma).
atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni. Atkāpties.
atšauties Atvirzīties nost, atrasties atstatu.
atdalīties Atvirzīties nost, attālināties (par transportlīdzekļiem).
nodalīties Atvirzīties nost, tā ka paliek savrup (no citiem, no kopuma, grupas).
atplūst Atvirzīties šurp (par daudziem cilvēkiem).
atputēt Atvirzīties šurp (par ko tādu, kas put). Atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām). Bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
atklidzināt Atvirzīties šurp sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
atkļūt Atvirzīties šurp. Atvirzīties, ierasties (kur, pie kā u. tml.).
atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski. _imperf._ Kāpties atpakaļ (sānis, nost). Kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
pašķirties Atvirzīties, attālināties citam no cita (par priekšmetiem).
šķirties Atvirzīties, attālināties vienam no otra, citam no cita.
atkarāties Atvirzīties, būt atvirzītam nost (no kā) un nokarāties.
pašķirties Atvirzoties (citam no cita), paejot sānis, atbrīvot ceļu, arī izveidot brīvu vietu.
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
pārliecība Atziņa, atziņu kopums, kas indivīdam izveidojas par parādībām dabā un sabiedrībā un kas nosaka tā personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmes pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
tēze Atziņa, kas ir jāpierāda.
bāze Atziņas, fakti, kas ir pamatā kādam pasākumam, darbībai.
kvalifikācija Atzīšana par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgās tiesības.
kvalificēt Atzīt par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgas tiesības.
Dot priekšroku Atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.
nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
prozenhīma Audi (augiem), kam šūnu garums ir vairākas reizes lielāks par platumu.
parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas; pamataudi (2).
pamataudi Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas. Parenhīma (2).
balstaudi Audi, kam organismā ir balsta funkcija.
šķērsaudi Audi, kas audumā ir novietoti šērsām tā garenvirzienam.
segaudi Audi, kas sedz (organisma, tā daļu) virsmu, izklāj (tā) dobumus un kam ir aizsargāšanas funkcija.
epitēlijs Audi, kas sedz daudzšūnu organisma virsmu un izklāj tā dobumus.
korķaudi Audi, kuros ir korķviela.
savienotājaudi Audi, kuru funkcija ir savienot, saistīt organisma daļas.
skleroze Audu vai orgānu blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
līķauts Auduma gabals, ko pārklāj mirušajam zārkā.
trinītis Auduma pinums, ko veido ar trim nīšu kārtām un kam raksturīgs diagonāls raksts. Audums, kam ir šāds pinums.
kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē.
velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
pans Audums (parasti zīda) ar mīkstu, biezu matiņveida pūku virspusē.
buklē Audums ar maziem mezgliem virspusē.
ripss Audums ar šķērsvirziena, garenvirziena vai diagonālām rievām, kas veidojas no pagarinātām audu vai šķēru pārsedzām.
velūrs Audums, āda vai filcs ar mīkstu, plūksnainu virsmu.
smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai. Smilšaudekls.
pusvadmala Audums, kas ir austs no vilnas dzijas un kokvilnas diedziņiem.
pakulas Audums, kas izgatavots no šāda šķiedru kopuma vai kam ir liels šādu šķiedru piejaukums.
vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrāna (1).
virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrēbe (1).
Saru drēbe (arī drāna) Audums, kurā ir iestrādāti stingri, rupji dzīvnieku mati vai stingri, rupji kāda materiāla pavedieni.
pašaudze Audze, kurā augi ir saauguši paši (bez cilvēka iedarbības).
mistraudze Audze, kurā ietilpst dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi.
izaudzēt Audzējot izveidot (piemēram, jaunu šķirni).
Spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
audžubrālis Audžudēls attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņš ir pieņemts.
audžumāsa Audžumeita attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņa ir pieņemta.
Zedeņu audi Auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa.
šķirtnis Auga daļa, kas ir nošķirta tā pavairošanai.
pārveidne Auga daļa, kas ir radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir to aizsargāšanas funkcija.
pirmdīglis Auga organisms savā pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
plagiotropisms Auga sānu orgānu augšana horizontāli vai slīpi pret ass orgānu atkarībā no kairinājuma avota.
ortotropisms Auga sānu orgānu augšana virzienā uz kairinājuma avotu vai nost no tā.
Sarucis stumbrs Auga stumbrs, kas sugas, ģints u.tml. attīstības gaitā ir ievērojami samazinājies.
stumbrs Auga vasas (parasti cilindriska) daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
vairķermenis Auga veģetatīvā daļa, ar kuru tas vairojas.
noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
Vasu sistēma Auga virszemes veģetatīvās daļas.
lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
siltummīļi Augi vai dzīvnieki, kas ir cēlušies galvenokārt zemeslodes siltajās un karstajās joslās un ir neizturīgi pret samērā zemu pozitīvu temperatūru.
Ārstniecības augi Augi, kam ir dziednieciskas īpašības.
Vasas augi Augi, kam ir vasas un saknes.
sīpolaugi Augi, kam pazemes daļa ir sīpols (3).
kultūraugi Augi, kas no savvaļas apstākļiem ir pārvietoti uz cilvēka sagatavotu vietu, tiek kopti, uzlaboti.
ziedaugi Augi, kas vairojas ar sēklām un kas, parasti, zied krāšņiem ziediem.
paparžaugi Augi, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa (piemēram, staipekņi, kosas, papardes).
sporaugi Augi, kas vairojas un izplatās galvenokārt ar sporām.
nezāles Augi, ko (attiecīgajā laukā) neaudzē, bet kas tur ir ieviesušies.
laukaugi Augi, ko audzē tīrumos (atšķirībā no augiem, ko audzē dārzos).
Kompasa augi Augi, kuru lapu plātnes novietojas ar šķautnēm meridiāna virzienā.
trūdaugi Augi, kuru normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina augsne.
sēklkopība Augkopības nozare, kas ietver kultūraugu šķirņu sēklu ieguvi.
polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu.
pāksts Auglis - sauss viencirkņa veronis, kas atveras ar divām vārsnēm un attīstās no vienas augļlapas.
sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets).
kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedkopām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
pulpa Augļi, kas ir apstrādāti ar sērpaskābes anhidrīdu, lai tos pasargātu no mikroorganismiem, bojāšanās.
pieaugt Augot cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt)- par augiem, to daļām.
iestiept Augot ievirzīt (piemēram, zemē saknes) - par augiem.
ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni.
iestiepties Augot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem, to daļām.
iespiesties Augot ievirzīties (parasti zemē) - par augiem, to daļām.
ieaugt Augot ievirzīties, iestiepties, iekļauties (kur iekšā).
izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) - par augiem, to daļām.
sariest Augot izveidot (vairākas, daudzas augu daļās) - par augiem.
sastiebrot Augot izveidot stiebrus (par vairākiem, daudziem augiem).
sasakņoties Augot izveidot vairākas, daudzas saknes (par augiem).
sastīgot Augot izveidot vairākas, daudzas stīgas (par augiem).
sacerot Augot izveidot vairākus, daudzus cerus.
sačemuroties Augot izveidot vairākus, daudzus čemurus.
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
izaugt Augot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par augiem, to daļām.
izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem).
vīties Augot kārtoties (cirtās, sprogās) - par matiem, apmatojumu.
izaugt Augot kļūt tādam, ka apģērbs ir par mazu, īsu.
lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem.
griezt Augot radīt (ko) apļveida vai spirālveida formā (par augiem).
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par kāpelētājaugiem.
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām. Augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
laist Augot virzīt (kur, kādā virzienā, piemēram, saknes, zarus).
urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu.
izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē).
skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) - par augiem, to daļām.
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
kserofīts Augs, dzīvnieks, kas ir pielāgojies dzīvei sausā vidē.
spurainis Augs, kam ir (parasti lieli, asi) izaugumi.
ērkšķis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes.
augļaugs Augs, kam ir ēdami augļi, ogas, rieksti.
potējums Augs, kam ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus. Hibrīds.
punduraugs Augs, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugas, šķirnes augu.
sēklaudzis Augs, kas ir izaudzis no sēklas.
patsaknis Augs, kas ir izaudzis no spraudeņa, šķirtņu vai sakņu dzinuma.
reliktaugs Augs, kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta.
remontantaugs Augs, kas vairākkārt zied un ražo augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
starpaugs Augs, ko audzē starp pamatkultūras augiem. Augs, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras augiem.
priekšaugs Augs, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms cita auga.
kauleņaugs Augs, kura auglis ir kaulenis.
ogaugs Augs, kura auglis ir oga.
sukulents Augs, kuram ir biezas, sulīgas lapas, stumbrs un kurā uzkrājas ūdens.
vārpaugs Augs, parasti graudaugs, kura ziedkopa ir vārpa.
reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem.
solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu.
skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants). Skeletainā augsne.
irdne Augsne, zeme. Augsnes, zemes irdenā virskārta.
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles.
dziļirdināšana Augsnes irdināšana no 15 līdz 20 centimetriem dziļi.
Kurmja rakums (arī cēlums) Augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
Kurmja rakums Augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu. Šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
aramkārta Augsnes virsējais, apstrādājamais slānis.
kultivators Augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar kuru augsni irdina, drupina, jauc.
augstceltne Augsta celtne (parasti ar deviņiem vai vairākiem stāviem).
tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida u. tml. tvertne.
tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
slepenpadomnieks Augsta civildienesta pakāpe (dažās valstīs). Persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
pults Augsta mēbele ar slīpu virsu (rakstīšanai, lasīšanai).
Valsts sekretārs Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai.
Virs (arī zem) jūras līmeņa Augstāk (arī zemāk) par jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmeni.
epiderma Augstāk attīstīto augu segaudi. Virsmiziņa.
gubernators Augstākā amatpersona guberņā pirmsrevolūcijas Krievijā.
vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
diskants Augstākā balss vairākbalsu skaņdarbā.
maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālisimuss Augstākā dienesta pakāpe Padomju Armijā un dažās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Padomju Savienības flotes admirālis Augstākā dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda vai arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir ietvertas daudzas specialitātes.
meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā. Cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei.
augšpalāta Augstākā palāta (buržuāziskajā parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ un kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
komunisms Augstākā sabiedriski ekonomiskā formācija (laikmetā pēc kapitālisma vai - dažās zemēs - pēc feodālisma), kura dibinās uz ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu un no ekspluatācijas, šķiriskā un nacionālā jūga brīvu darbaļaužu sadarbību un kurai ir divas attīstības fāzes.
parlaments Augstākā tiesu iestāde Francijā pirms 18. gadsimta buržuāziskās revolūcijas.
komercinstitūts Augstākā tirdzniecības izglītības iestāde (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
Valsts kanclers Augstākais civilais amats (pirmsrevolūcijas Krievijā).
sizerēns Augstākais feodālis, seniors (Rietumeiropā) attiecībā pret vasaļiem. Lēņa kungs.
Tautas dzejnieks Augstākais goda nosaukums, ko piešķir izciliem dzejniekiem (Padomju Savienībā).
Ministru komiteja Augstākais padomdevējs orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā).
Ministru komiteja Augstākais padomdevējs orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā).
kronis Augstākais sasniegums. Tas, kas ir pārāks par ko citu.
lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē. Cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls.
aristokrātija Augstākais, privileģētais valdošās šķiras slānis (antagonistisku šķiru sabiedrībā). Dižciltīgie, augstmaņi.
virspriesteris Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības.
grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli. Straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
ranversmans Augstākās pilotāžas figūra - strauja lidojuma virziena maiņa par 180 grādiem.
zieds Augstāko augu (sēklaugu) vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas.
Vasas pārveidnes Augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās.
pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs). Persona, kam ir šāds tituls.
kursists Augstāko sieviešu. Kursu audzēkne (pirmsrevolūcijas Krievijā).
vienādkājvēži Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki.
vienādkāji Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki. Vienādkājvēži.
kultūršķirne Augstas kvalitātes (piemēram, papīra) šķirne.
Astronomiskais pulkstenis Augstas precizitātes pulkstenis, kam ir pastāvīgs pulksteņa gājiens un ko minimāli ietekmē ārējie faktori.
smalks Augsti attīstīts, izkopts (piemēram, par dzirdi, ožu).
danceniski Augsti ceļot kājas, it kā dejas solī (parasti par zirga gaitu).
kurgāns Augsts uzbērums uz senlaiku kapa (Padomju Savienības Eiropas daļā).
Kalnu plato Augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
Kalnu plato Augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
vārstspiede Augstspieduma iespiedmašīna, kam iespiedformas virsma un papīra piespiedējvirsma ir plakana. Tīģeļa iespiedmašīna.
gabals Augstu virs apvāršņa.
kalnājs Augstu zemes garozas pacēlumu kopums, virkne, grēda. Kalnu sistēma.
Relatīvais aug stums Augstums virs patvaļīgi izvēlēta zemes virsas līmeņa.
Absolūtais augstums Augstums virs vidējā ūdens līmeņa okeānos.
līne Augstvērtīga kaņepāju trose, kuras diametrs ir mazāks par 25 milimetriem.
augša Augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri). Pretstats apakša.
gals Augšējā daļa, augšpuse. Virspuse. Virsotne.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem. Šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
virspuse Augšējā puse, daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam). Arī virsa (1).
plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
augšstāvs Augšējais stāvs. Stāvs, kas ir augstāk par citiem.
zaķalūpa Augšlūpas šķeltne. Augšlūpa, kam ir šāds defekts.
Zaķa lūpa Augšlūpas šķeltne. Augšlūpa, kurai ir šķeltne. Zaķalūpa.
termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
starpzobs Augšžokļa malējais priekšzobs, ilknis vai mazais priekšdzeroklis (ciršļiem).
sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Oklūzija (3).
oklūzija Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Sakodiens.
kāpt Augt (virzienā uz augšu) - par kāpelētājaugiem.
segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (par augiem).
kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem.
staipīties Augt, būt izaugušam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem augiem, to daļām).
noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) - par augiem, to daļām.
griezties Augt, veidoties apļveidā, spirālveida.
Jarovizācijas stadija Augu attīstības pirmā stadija, kad augiem nepieciešami noteikti ārējās vides apstākļi.
sklerenhīma Augu audi, kas sastāv no biezām, parasti pārkoksnētam, atmirušām šūnām.
karotinoīdi Augu dzeltenie vai oranži sarkanie pigmenti, kas piedalās šūnu elpošanas, augšanas, vairošanās un fotosintēzes procesos.
roze Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi (piemēram, ābeles, ķirši, pīlādži, rozes, avenes, zemenes).
rūta Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri.
vijolīte Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
neļķe Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi (piemēram, neļķes, gauri, virzas).
palma Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē.
ķirbjaugi Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai kāpelējošu, retāk stāvu, zarainu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem (piemēram, ķirbji, gurķi). Šīs dzimtas augi.
oleandrs Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi vai koki ar pretējām vai pamīšām lapām, piecām kauslapām, piecām vainaglapām, divām augļlapām (piemēram, kapmirte).
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis. Šīs dzimtas augi.
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones). Šīs dzimtas augi.
magone Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
mistrs Augu kopa, kurā ietilpst dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi.
fitocenoze Augu kopums, kam ir noteikta struktūra un noteiktas attiecības ar apkārtējo vidi (piemēram, mežs, stepe).
sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu. Šī nodalījuma augi.
hemotropisms Augu orgānu spēja ķīmisku vielu ietekmē mainīt augšanas virzienu.
špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda režģa.
raibplankumainība Augu slimība, kam ir raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
cikāde Augu sūcēju kārtas kukainis, kura tēviņš rada spēcīgas, čirkstošas skaņas.
pioniersuga Augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide, kurā ir samērā vienveidīgi apstākļi.
oogāmija Augu un dzīvnieku dzimumvairošanās process, kurā saplūst krasi atšķirīgas (piemēram, pēc izmēra, formas, kustīguma) dzimumšūnas.
bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
klons Augu vai zemāko dzīvnieku organisma pēcnācēji, kas radušies no viena īpatņa veģetatīvās vairošanās ceļā.
apraušana Augu veģetatīvās pavairošanas paņēmiens - jauno dzinumu iesakņošana, tos apraušot.
samestaukla Aukla, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus. Samestava.
samestava Aukla, siksna, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus. Samestaukla.
Arktiskais laiks Aukstā klimata fāze Ziemeļrietumeiropā pēdējā apledojuma beigās.
kastete Aukstais ierocis - uz pirkstiem uzmaucama caurumota metāla plāksne dūres sitiena pastiprināšanai.
kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara ilotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi.
apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Aulekšot apkārt. Apauļot.
ieaulekšot Aulekšojot ievirzīties (kur iekšā).
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pāraulekšot Aulekšojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paaulekšot Aulekšojot pavirzīties.
pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzaulekšot Aulekšojot uzskriet (parasti par zirgu).
apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Auļot apkārt. Apaulekšot.
ieauļot Auļojot ievirzīties (kur iekšā).
izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārauļot Auļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieauļot Auļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saaurot Aurojot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
austrālieši Austrālijas pirmiedzīvotāji, iezemieši.
otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs.
autovilciens Automobilis ar vairākām piekabēm.
kulba Automobiļa kravas kaste ar segtu vai vaļēju virsu.
karosērija Automobiļa virsbūve.
replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās.
oriģināls Autora veidots teksts (rokrakstā vai mašīnrakstā), attēls, kas paredzēts poligrāfiskai pavairošanai, kopēšanai.
Autora teksts Autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
zirņauzas Auzu un zirņu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas.
transportaviācija Aviācija, kas ir paredzēta kravas, arī pasažieru pārvadāšanai.
torpēdaviācija Aviācija, kuras apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
Bilžu grāmata Bagātīgi ilustrēta grāmata (ar nelielu tekstu vai bez teksta) pirmsskolas vecuma bērniem.
polivitaminizēt Bagātināt (pārtikas produktu) ar vairākiem vitamīniem.
plutokrātija Bagātnieku kundzība. Valsts iekārta, kur vara pieder bagātajai valdošās šķiras virsotnei (piemēram, senajā Grieķijā).
dairīgs Bailīgs, bikls, izvairīgs.
iebakstīt Bakstot ievirzīt (kur iekšā).
apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu). Iespiest caurumiņus (kam apkārt).
sabakstīt Bakstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus. Arī sadurstīt (2).
nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma. Bacilis.
bacilis Baktērija, kurai ir nūjiņas forma.
pasāža Baktēriju pārpotēšana no viena organisma citā. Baktēriju vairošana mākslīgā barotnē.
variācija Baletā - neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas (atšķirībā no baleta solistiem).
Klasiskais balets Balets, kura pamatā ir klasiskā deja.
Globālā raķet Ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra.
Globālā raķete Ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra.
vainagbalodis Balodis ar vainagveida spalvām uz galvas. Attiecīgā baložu šķirne.
Pasta balodis Balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju). Tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
vairogskrimslis Balsenes vairogveida skrimslis.
balotēt Balsojot izšķirt jautājumu (par kādas personas ievēlēšanu). Balsojot izlemt (kādu jautājumu).
Balss nesīgums Balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.).
Nodzerta balss Balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
Nosmēķēta balss Balss, kas no smēķēšanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
konsole Balstošais elements izvirzītai celtnes daļai (piemēram, balkonam, dzegai, izrotājumam).
Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā), parasti vairākās paaudzēs, dzīvojoši vācieši.
Pītā maize Baltmaize, kuras klaipa virsma izveidota pīnes formā.
sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu. Tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
sudrabbalts Balts ar sudrabainu nokrāsu, arī spīdumu. Tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
rīslings Baltvīns, ko iegūst no šīs šķirnes vīnogām.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
šķērsbaļķi Baļķis, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
iebangot Bangojot ievirzīties (kur iekšā).
pārbangot Bangojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, bangām.
Emisijas banka Banka, kurai ir tiesības izlaist apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
apbārstīt Bārstot (ko virsū), apklāt (vispāri vai vietumis).
piebārstīt Bārstot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
iebārstīt Bārstot ievirzīt (kur iekšā). Iekaisīt.
nobārstīt Bārstot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
grozs Basketbolā - balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
bairītis Bavāriešu alus šķirne. Šīs šķirnes alus Pudeļu alus.
starpbāze Bāze (iestāde, noliktava, darbnīca u. tml.), kam ir palīglunkcijas kādā darbībā, norisē.
virsbīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
advente Baznīcas gada sākums (4 nedēļas pirms ziemsvētkiem).
kantors Baznīcas kora diriģents un ērģelnieks (protestantu baznīcā).
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītāja muiža. Mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
spraudīt Bāzt (ko) vairākās vietās, lai (to) nostiprinātu.
iebāzt Bāžot ievirzīt, ielikt (kur iekšā).
izbāzt Bāžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izbāzt Bāžot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
sabāzt Bāžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Bāžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai. Vieta, kur apbedīts mirušais. Zemes kopa virs šīs vietas.
stādāmbedre Bedre, kas ir izveidota (kā) stādīšanai.
atbēgt Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Bēgt nost (sānis, atpakaļ).
iebēgt Bēgot ievirzīties (kur iekšā).
nobēgt Bēgot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabēgt Bēgot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
bēguļot Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu.
šķirties Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis.
dzist Beigties (par dzīvību). Mirt (par cilvēku).
gals Beigu daļa (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, orgānam). Visvairāk izvirzītā (ķermeņa) daļa.
gals Beigu daļa, beigas (piemēram, rindai, virknei).
vorobjevīts Berila paveids - dārgakmens rožainā vai ķiršu sarkanā krāsā.
jaundzimis Bērns pirmajā dzīves mēnesī.
zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē).
pirmdzimtais Bērns, kas ģimenē ir piedzimis pirmais.
pusbārenis Bērns, kas ir zaudējis vienu no vecākiem.
Neiznests bērns Bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
paraugbērns Bērns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem. Priekšzīmīgs bērns.
aizbērt Berot (ko iekšā, virsū), aizpildīt. _imperf._ Bērt ciet. Berot likvidēt.
apbērt Berot (ko virsū), apklāt. Apkaisīt.
piebērt Berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nobērt Berot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
iebērt Berot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
izbērt Berot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nobērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
nobērt Berot novietot (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nobērt Berot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
sabērt Berot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbērt Berot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
uzbērt Berot virsū (kādu materiālu), izveidot (ko no tā).
uzvalnēt Berot, kraujot (ko) virsū, izveidot (no tā, piemēram, dambi).
bārstīt Bērt izkliedējot (parasti vairākkārt vai ilgstoši).
Pēdējā (arī beidzamā) gaita Bēru gājiens un mirušā apbedīšana.
izberzēt Berzējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
noberzēt Berzējot notīrīt, nospodrināt, arī nogludināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
bērzaine Bērzu audze, birze.
skābardis Bērzu dzimtas koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns.
ieberzt Beržot apstrādāt (kādu virsmu).
ieberzt Beržot ievirzīt (kur iekšā).
izberzt Beržot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izberzt Beržot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
noberzt Beržot nomazgāt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
pārberzt Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu. Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
Griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
Griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
torkretēt Betonēt (ko), betona masu metot uz (tā) virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
keramzītbetons Betons, kura pildviela ir keramzīts.
mālbetons Betons, kura sastāvā ir māls.
šamotbetons Betons, kuram par pildvielu ir izmantots šamots.
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
Kur acis rāda Bez noteikta virziena, mērķa. Vienalga, kurp.
Taisnā ceļā Bez novirzēm, arī bez kavējumiem.
Taisnā ceļā Bez novirzēm, arī bez kavējumiem.
varžukrupis Bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
nospiests Bezcerīgs, grūtsirdīgs (par psihisku stāvokli).
dīkā Bezdarbībā (par cilvēku). Nenodarbināts (parasti par zirgu).
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
konīdijas Bezdzimuma vairošanās sporas (sēnēm).
pumpurošanās Bezdzimuma vairošanās veids zemākajiem dzīvniekiem, augiem - šūnu dalīšanās un jaunā organisma izveidošanās no šūnas daļas.
masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums. Viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai).
taisne Bezgalīga, neierobežota līnija ar nemainīgu virzienu.
saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru.
urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli, degvielu.
sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi.
etilspirts Bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un dedzinošu garšu. Vīna spirts.
limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs, reibinošs šķidrums. Etilalkohols, etilspirts, vīna spirts.
pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta. Šī tipa dzīvnieki.
stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu. Šī tipa dzīvnieki.
posmkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes. Šī tipa dzīvnieki.
pushordaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes; šī tipa dzīvnieki.
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums. Šī tipa dzīvnieki.
sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
eklektisms Bezprincipiāls, mehānisks dažādu idejisko virzienu, teoriju u. tml. savienojums. Konsekvences trūkums (piemēram, uzskatos).
murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
bezsirdīgums Bezsirdība.
bezsirdis Bezsirdīgs cilvēks. Cietsirdis.
bezsirds Bezsirdīgs.
pirtskrāsns Bezskursteņa (parasti akmens) krāsns. Arī zema krāsns, uz kuras virsmas salikti akmeņi (lauku pirtīs).
vīruss Bezšūnu dzīvības forma, kas sastāv no nukleīnskābes, olbaltumvielām un vairojas tikai dzīvā šūnā.
pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu (Latvijas laukos feodālismā un kapitālisma sākumperiodā).
Vecā derība Bībeles pirmā daļa.
Vecā Derība Bībeles pirmā daļa.
koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
Bērnu bibliotēka Bibliotēka, kas apkalpo 1.-8. klases skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus.
sabīdīt Bīdot (kā) speciālās detaļas, elementus citu citam virsū, citu citā iekšā, samazināt (tā) apjomu.
apbīdīt Bīdot apvirzīt (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Bīdīt apkārt.
atbīdīt Bīdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Bīdīt nost (sānis, atpakaļ).
atbīdīt Bīdot atvirzīt šurp. _imperf._ Bīdīt šurp. Bīdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iebīdīt Bīdot ievirzīt (kur iekšā).
izbīdīt Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nobīdīt Bīdot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Bīdot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
sabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku vai daudzu priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
pārbīdīt Bīdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pabīdīt Bīdot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Bīdīt nelielu attālumu.
pabīdīt Bīdot pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
pabīdīt Bīdot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sabīdīt Bīdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
nobīdīt Bīdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, gar (ko).
dzīt Biedēt (parasti zvērus medībās), panākot, ka tie dodas vēlamā virzienā.
korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības.
frakcija Biedru grupa (politiskā partijā), kuru uzskati atšķiras no partijas pamatuzskatiem.
slīkšņa Bieza cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsu.
vatenis Bieza vatēta un stepēta (parasti darba) virsjaka.
līkšņa Bieza, cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsmu. Slīkšņa.
saulrietenis Biezlapju dzimtas lakstaugs, kam lapas ir sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
ratīns Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu.
kupls Biezs, blīvs (par dūmiem, mākoņiem, dzirkstelēm u. tml.).
draps Biezs, mīksts, parasti uzkārsts, vilnas vai pusvilnas audums (parasti virsdrēbēm).
apritināt Bieži šķirstot, ritinot, ieliekt (piemēram, grāmatas lapas). Saritināt.
atdzerties Bieži, daudz dzerot (kādu dzērienu), negribēt vairs (to).
atēsties Bieži, daudz ēdot (kādu ēdienu), negribēt vairs (to).
neokolonija Bijusī kolonija vai puskolonija, kurā imperiālistiskās valstis jaunās formās ir saglabājušas vai nodibinājušas savu ekonomisko un politisko kundzību.
kniedenes Bikses, kuru vīles ir sastiprinātas vai izrotātas ar kniedēm.
iebikstīt Bikstot ievirzīt (kur iekšā).
sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
fenoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības dzīvajā dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi.
ūdensputni Bioloģiska putnu grupa, kuras pārstāvji labi peld un nirst, un barību iegūst ūdenī.
adrenalīns Bioloģiski aktīva viela, kas veidojas galvenokārt virsnieru dziedzerī.
infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā. Slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā.
nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.). Birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
nobirdināt Birdinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piebirdināt Birdinot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
nobirdināt Birdinot atdalīt nost (daļu).
iebirdināt Birdinot ievirzīt (kur iekšā).
pabirdināt Birdinot novietot (kam priekšā).
nobirdināt Birdinot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
prokonsuls Birģermeistars (piemēram, Rīgas rātē).
Ziņu birojs Birojs, kas sniedz ziņas, parasti, par adresēm, telefona numuriem u.tml.
birokrātiskums Birokrātisms.
piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
piebirt Birstot (kam), tikt piepildītam (ar to).
aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties. _imperf._ Birt ciet.
apbirt Birstot (piemēram, smiltīm), tikt apklātam.
atbirt Birstot atdalīties nost. _imperf._ Birt nost. Nobirt.
nobirzt Birstot atdalīties nost. Nodrupt.
iebirt Birstot ievirzīties (kur iekšā).
izbirt Birstot izkaisīties.
izbirt Birstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piemēram, par trauku).
izbirzt Birstot kļūt viscaur robainam, caurumainam u. tml.
aizbirt Birstot nokļūt (aiz kā, kam garām u. tml.).
pabirt Birstot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
sabirt Birstot, drūpot, arī sadaloties, pārvērsties par ko.
piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to).
nobirt Birt un pabeigt birt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
bērties Birt, kaisīties.
svētbirzs Birzs, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu.
birze Birzs.
birztala Birzs.
Fondu birža Birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
Fondu birža Birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
marža Biržas biļetenā norādītā starpība starp pārdevēja un pircēja noteiktajām cenām.
ažiotāža Biržas kursa vai preču cenu mākslīga paaugstināšana vai pazemināšana peļņas nolūkos.
nobiržot Biržot un pabeigt biržot.
trans Bišu saimē - tēviņš, kura funkcija ir apaugļot bišu māti.
Sezonas saime Bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.
Sezonas saime Bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.
Bišu peri Bites - olas, cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
peri Bites olas cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
iebizot Bizojot ievirzīties (kur iekšā).
izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izbizot Bizojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārbizot Bizojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm.
ūdensblaktis Blakšu kārtas apakškārta, pie kuras pieder blaktis, kas dzīvo saldūdenī vai uz tā virsmas. Šīs apakškārtas blaktis.
mīkstblaktis Blakšu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu. Šīs dzimtas kukaiņi.
vairogblaktis Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder blaktis ar muguras vairodziņu, kas reizēm klāj arī vēderu. Šīs dzimtas kukaiņi.
ūdensskraiduļi Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kas dzīvo uz ūdens un kam ir īsas kājas. Šīs dzimtas kukaiņi.
ūdensmērītājs Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu.
daudzkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums vairākas reizes.
gremzdi Blakus produkts, kas rodas kā pārpalikums galvenā produkta ražošanā un ko ir iespējams izmantot atsevišķi.
šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase.
klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis. Grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
ieblīvēt Blīvējot ievirzīt (kur iekšā).
rētaudi Blīvi saistaudi, kas ir radušies dažādu audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
vadmala Blīvs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas uzvalku, mēteļu audums, kura virsmu sedz blīvs plūksnu savēlums.
muarē Blīvs, parasti zīda, audums ar svēdrainu virsmu.
bojā Bojā eja (retāk iešana) - nāve, miršana. Iznīkšana, izbeigšanās. Bojāeja.
sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam.
skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
pomoloģija Botānikas nozare, kas pēli augļu koku un krūmu sugas un šķirnes.
pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
priekšbrauciens Brauciens (pirms sacensību brauciena), kurā noskaidro, piemēram, dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
pārbraucīt Braucīt visu (kā) virsmu. Braucīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Braukt apkārt.
iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā). Iebraukt (par kuģi).
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
atbraukt Braucot atvest, atgādāt (transportlīdzekli, zirgu).
iebraukt Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti.
iebraukt Braucot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli, iejūgtu zirgu).
izbraukt Braucot izvadīt (iejūgtu zirgu).
izbraukt Braucot izvirzīt (transportlīdzekli).
sadzīt Braucot nogādāt un novietot (kur vairākus, daudzus transportlīdzekļus).
nobraukt Braucot novirzīt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.).
nobraukt Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
Noskriet no sliedēm Braucot novirzīties no sliedēm (par sliežu transportlīdzekļiem).
Noskriet no sliedēm Braucot novirzīties no sliedēm (par sliežu transportlīdzekļiem).
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem). Mētāt (2).
mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem).
pārbraukt Braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.). Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) garām (kam), arī gar (ko).
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā.
pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli. Braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braucot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekli.
pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli).
piebraukt Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli.
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem).
uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem. Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam).
nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt lejā (transportlīdzekli no kurienes, kur u. tml.).
krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli.
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
ieskriet Braucot, jājot ātri ievirzīties (kur iekšā). Ātri ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
iebraucīt Braukot ievirzīt (kur iekšā).
kopbraukšana Braukšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
iebraukt Braukšus ievirzīties (kur iekšā).
izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izbraukt Braukšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nobraukt Braukšus novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārbraukt Braukšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braukšus pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
pabraukt Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli. Braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
klidzināt Braukt pajūgā, ko velk zirgs, virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem.
Braukt soļiem (arī soļos) Braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
iebrāzmot Brāzmojot ievirzīties (kur iekšā).
pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu.
nobrāzties Brāžaties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu.
iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi.
atbrēkties Brēkt ilgi, kamēr vairs nespēj.
stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
Pēdējais laiks Brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
Pēdējais laiks Brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
Likteņa stunda Brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2).
Likteņa stunda Brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis.
apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Brist apkārt.
atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Brist nost (sānis, atpakaļ).
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē).
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā).
izbrist Brienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izbrist Brienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabrist Brienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
pabrist Brienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
piebrist Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
iebriest Briestot (mitrumā), kļūt tādam, ko grūti kustināt, virināt.
muskusbriedis Briežu dzimtas bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
pensnejs Brilles, kuras pie virsdegunes piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu. Degunkniebis.
ugunsputns Brīnumputns ar mirdzošām spalvām sarkanā krāsā. Arī fenikss.
domīnija Britu impērijas zeme, kurai ir piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
kasācija Brīvā dabā izpildāms instrumentālā ansambļa vairākdaļu skaņdarbs (18. gadsimtā Austrijā un Vācijā.).
radiopilots Brīvi lidojošs balons, kas atstaro radioviļņus un ar ko nosaka vēja ātrumu, tā virzienu mākoņos un aiz tiem.
oktobrēni Brīvprātīgi organizētas jaunāko (pirmo, otro, trešo) klašu skolēnu grupas pie pionieru pulciņiem un vienībām. Šādu grupu locekļi.
Komunistiskā sestdienas talka Brīvprātīgs bezmaksas padomju strādnieku virsstundu darbs sabiedrības labā (kādā no brīvajām sestdienām).
kolekte Brīvprātīgs ziedojums (piemēram, naudā), ko parasti vāc no vairākiem vai daudziem.
pagalms Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu.
sēta Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu. Pagalms.
vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
Plēsta brūce Brūce, kas rodas, ja audos virzās kas (parasti) neass vai ja audi tiek sarauti.
uzbrukt Brūkot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
iebrukt Brūkot, grūstot ievirzīties (kur iekšā).
bērs Brūns (par zirgu vai zirga apmatojumu).
sudrabbrūns Brūns ar sudrabainu nokrāsu. Tāds, kam ir brūni un sudrabaini krāsu laukumi.
brūnis Brūns zirgs.
komturija Bruņinieku ordeņa pils novads, pārvaldes iecirknis.
minnezengers Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā).
spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties.
padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
triekt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) virzās, pārvietojas noteiktā virzienā, parasti ātri.
lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (piemēram, cauri kam).
karadarbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Kara darbība.
Kara darbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Karadarbība.
Kara darbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Karadarbība.
kadri Bruņoto spēku pastāvīgais sastāvs (atšķirībā no mainīgā sastāva, ko iesauc dienestā uz noteiktu laiku).
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks).
Gaisa karaspēks Bruņoto spēku veids (sastāvdaļa), kura apbruņojumā ir lidaparāti.
Soda ekspedīcija Bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
nobružāt Bružājot atdalīt, arī novirzīt nost.
bubināties Bubināt (par zirgiem).
atbubināt Bubinot atsaukties (par zirgu).
sabubināties Bubinot sazināties (par zirgiem).
kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
bergamote Bumbiere ar sulīgiem, saldiem augļiem Attiecīgā bumbieru šķirne.
dombra Bumbierveida formas divstīgu strinkšķināmais tautas mūzikas instruments kazakiem, kirgīziem, baškīriem.
Pikējošais bumbvedējs Bumbvedējs, kas ir konstruēts bumbu nomešanai, pikējot uz mērķi.
pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Burāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paburāt Burājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paburāt Burājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
ieburbuļot Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā).
izburbuļot Burbuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izburbuļot Burbuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
motorburinieks Burinieks, kura palīgdzinējs ir motors.
izburkšķēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izburkšķēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
Līniju burtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līnijburtnīca.
līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līniju burtnīca.
Rūtiņu burtnīca Burtnīca, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
ledusjahta Buru laiva uz vairākām slidām burāšanai pa ledu.
Ledus jahta Buru laiva uz vairākām slidām burāšanai pa ledu. Ledusjahta.
nacionālisms Buržuāzijas ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nacionālās nošķirtības, nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas izcelšanā pār citām.
plurālisms Buržuāziska teorija, pēc kuras ir nepieciešama vairāku pasaules uzskatu, politisku partiju u. tml. vienlaicīga pastāvēšana sabiedrībā.
parlamentārisms Buržuāziska valsts varas sistēma, kurā likumdevējs orgāns ir parlaments.
elektors Buržuāziskajā divpakāpju vēlēšanu sistēmā - vēlētāju ievēlēta persona, kas ir pilnvarota tieši ievēlēt deputātu vai citu amatpersonu (piemēram, prezidentu).
apelācija Buržuāziskajā tiesvedībā - sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā, kam ir tiesības no jauna izskatīt lietu pēc būtības.
Pirmdzimtības tiesības Buržuāziskajās valstīs - tiesības, pēc kurām vecākajam dēlam ģimenē ir īpašas priekšrocības kapitālistiskā mantojuma saņemšanā.
neopozitīvisms Buržuāziskās filozofijas virziens - pozitīvisma mūsdienu forma, kam raksturīgs uzskats, ka īstenība izzināma tikai domāšanas procesā un filozofija iespējama tikai kā darbība zinātnes valodas analīzē.
Kritiskais reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens, kas par primāriem atzīst reālus, neatkarīgi no apziņas pastāvošus objektus (materiālajā īstenībā vai garīgajā esamībā).
opārts Buržuāziskās mākslas modernisma virziens, kas pievēršas telpisku ilūziju radīšanai ar abstraktām līnijām un krāsu laukumiem.
modernisms Buržuāziskās mākslas virzienu kopums (imperiālisma laikmetā), kuriem raksturīga atteikšanās no reālisma tradīcijām.
konstitucionālisms Buržuāziskās politikas un valsts tiesību zinātnes virziens, kas par vislabāko valsts pārvaldes sistēmu atzīst konstitucionālo monarhiju.
psihoanalīze Buržuāziskās psiholoģijas un psihoterapijas virziens, kura pamatlicējs bija Z. Freids.
mikrosocioloģija Buržuāziskās socioloģijas virziens, kas aprobežojas ar mazo sociālo grupu pētīšanu un ignorē pārējās sociālās sakarības sabiedrībā.
neokapitālisms Buržuāzisko un reformistisko ideologu teorija, pēc kuras mūsdienu monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
radikālisms Buržuāzisks politisks virziens, kura piekritēji savā programmā prasa daļējas reformas, kas neskar kapitālisma sociālekonomiskos pamatus.
klerikālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas cenšas pastiprināt baznīcas un garīdzniecības ietekmi valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
liberālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas tiecas pēc neierobežotas privātuzņēmēju brīvības kapitālistiskajā ekonomikā un aizstāv parlamentāru valsts iekārtu, buržuāzisko formālo demokrātiju un individuālismu.
pacifisms Buržuāzisks sabiedriski politisks virziens, kam raksturīga nešķiriska pieeja kara cēloņu izpratnei, abstrakta miera sludināšana, atteikšanās atbalstīt jebkuras ar karu, militārismu saistītas darbības.
sildīties Būt (kāda) iejūtības, atsaucības, arī laipnības, sirsnības ietekmē.
ietvert Būt (kam) cieši visapkārt, ierobežojot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par apvalku).
ieviesties Būt (kur) lielā daudzumā, savairoties (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
Gulēt mūža (arī mūžīgā) miegā, arī gulēt mūža (arī mūžīgu) miegu Būt apbedītam, apglabātam; būt mirušam.
Gulēt mūža (arī mūžīgā) miegā, arī gulēt mūža (arī mūžīgu) miegu Būt apbedītam, apglabātam. Būt mirušam.
Gulēt mūžīgā (arī mūža) miegā, arī gulēt mūžīgu (arī mūža) miegu Būt apbedītam, apglabātam. Būt mirušam.
atdusēties Būt apglabātam (par mirušo).
kotēties Būt apgrozībā (biržā).
ieslīgt Būt apņemtam, ietvertam (no vairākām vai visām pusēm, parasti zemākā vietā).
nogriezties Būt ar (parasti krasu) pagriezienu (kādā virzienā) - par ceļu, upi u. tml.
iet Būt ar kādu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē).
tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē). Plūst (6).
plūst Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
tecēt Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
vilkt Būt ar novirzi uz vienu pusi (par zāģa, lodes trajektoriju u. tml.).
sirmot Būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu.
slīdēt Būt ar slidenu virsmu.
atšķirties Būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita). Nebūt līdzīgam (citiem).
drīkstēt Būt ar tiesībām (ko darīt). Būt tādam, kam ir atļauts.
līkumot Būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
vesties Būt ar vēlēšanos, noslieci, virzību (parasti uz kādu darbību).
dalīties Būt atšķirīgiem, pretējiem (par spriedumiem, domām u. tml.).
Krustot šķēpus (arī zobenus) Būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
Krustot šķēpus (arī zobenus) Būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
Krustot zobenus (arī šķēpus) Būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
skaldīt Būt derīgam šādai (kā) dalīšanai (parasti par cirvi).
celties Būt dzimušam (kādā ģimenē, dzimtā). Piederēt (pie kādas šķiras, kārtas).
Skanēt ausīs Būt dzirdamam (reāli vai domās, arī atmiņās).
Skanēt ausīs Būt dzirdamam (reāli vai iedomās, arī atmiņās).
spridzēt Būt dzīvīgam, možam, aktīvam. Mirdzēt, dzirkstēt.
Noslēgt rēķinus ar dzīvi Būt gatavam sagaidīt nāvi, mirt.
Noslēgt rēķinus ar dzīvi Būt gatavam sagaidīt nāvi, mirt.
strādāt Būt iedarbīgam, būt tādam, kura iedarbība ir vēlama cilvēkam (par parādībām dabā).
glabāties Būt ierakstītam, pierakstītam, lai nepazustu, neaizmirstos.
palikt Būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to), nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem).
iet Būt ievietojamam, ievirzāmam.
aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, atrasties kādā virzienā (par vadiem, sliedēm, ceļiem u. tml.).
šauties Būt izveidotam (kādā virzienā) - par ceļu, kanālu u. tml.
nosegt Būt izveidotam (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā) - piemēram, par attēlu.
šķirties Būt izveidotam atšķirīgos virzienos (parasti par ceļiem).
piekļaut Būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm. Būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm.
nostiepties Būt izveidotam taisnā virzienā (piemēram, par ceļu).
segt Būt izveidotam uz (kā) virsmas (par ornamentiem, rotājumu u. tml.).
pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi).
vest Būt izveidotam, atrasties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.). Būt virzītam (uz kurieni) - par maršrutu, trasi u. tml.
pacelties Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
pakāpt Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
stiepties Būt izveidotam, novietotam kādā virzienā (parasti par ko samērā šauru).
pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.). Būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
pārklāt Būt izvietotam uz (kā) virsmas (par uzrakstu, zīmējumu u. tml.).
nolaisties Būt izvietotam, izbūvētam virzienā lejup (par celtņu kopumu).
spraukties Būt izvirzītam (no kurienes), kļūt redzamam (parasti par priekšmetiem).
izvērst Būt izvirzītam (uz āru, sānis).
izvelties Būt izvirzītam no parasta stāvokļa (piemēram, uz ārpusi).
izspīlēties Būt izvirzītam, izveidotam (parasti uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
spiesties Būt izvirzītam, izveidotam (uz āru, uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
izšauties Būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm.
strāvot Būt kustībā, virzībā (par sīkām cietas vielas daļiņām).
sprikstēt Būt kustīgam, arī mirdzošam (par acīm, skatienu).
atdalīties Būt labi dzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
atdalīties Būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam). Izcelties.
izdalīties Būt labi sadzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām). Būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības. Vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
spīdēt Būt lādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu).
Būt līdz ūkai Būt ļoti apnikušam. Būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
Būt līdz kaklam Būt ļoti apnikušam. Būt tādam, kas ir pilnīgi apriebies.
Neticēt savām ausīm Būt ļoti pārsteigtam par dzirdēto.
Neticēt (arī negribēt ticēt) savām ausīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
Parādīt sirdi Būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
Rādīt sirdi Būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
(Pa)rādīt sirdi Būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml. Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
Būt zem zemes (retāk zemēm) Būt mirušam un apglabātam.
Gulēt (dieva) mierā Būt mirušam.
Nebūt (vairs šajā) pasaulē Būt mirušam.
šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
jausties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi).
niķoties Būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
aiziet Būt novietotam (joslās, līnijās, virknēs u. tml.).
iet Būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) - par ceļiem, takām.
atvīties Būt novietotam līkloču virzienā uz šejieni (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.).
stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu.
virzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu.
atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
ievirzīties Būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
atvest Būt novietotam, stiepties virzienā uz šejieni.
Karāties gaisā Būt paceltā stāvoklī (parasti par rokām, pirkstiem).
noteikt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Nosacīt (4).
nosacīt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Noteikt (4).
sākties Būt par (kā) robežu, pirmo izplatības daļu, joslu.
krāšņot Būt par (kā) rotājuma elementu. Būt par cēloni tam, ka (kas) ir krāšņs.
kutēt Būt par cēloni gļotādas kairinājumam (parasti par smaržu).
dzīt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
trenkt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
triekt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
raustīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
apturēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) apstājas, pārtrauc kustību, virzību.
pāraudzināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
iedzīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā), parasti pret paša gribu.
(Sa)liekt ragā Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
Saliekt ragā Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
spiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem.
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomirst, (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā). Mētāt (4).
raidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti parādība dabā) izplatās kādā virzienā.
velt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā).
mēslot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, platība, augi) ir nodrošināts ar mēslojumu.
uzsist Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uztriekt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
spīdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu (par gaismas avotu).
limitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ir ierobežots (piemēram, lielumā).
izdzēst Būt par cēloni tam, ka (kas) ir vājāk uztverams, sajūtams, ka (kas) kļūst vājāk izteikts.
nošķirt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst atšķirīgs (no kā).
paliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) mazliet noliecas (parasti kādā virzienā), arī, ka (kas) mazliet saliecas.
pavirpināt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpinās. Pavirpuļot (2).
pavirpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpuļo.
pamētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) - parasti par veļu.
ņirbināt Būt par cēloni tam, ka (kas) ņirb (3). Kņudināt.
nokaisīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārklājas (ar ko birstošu).
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi.
padzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās nelielu attālumu.
sabirdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabirst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
korodēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmiska procesu ietekmē.
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vēju, straumi u. tml.
uzraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā.
noraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji novirzās nost (no kā) - parasti par vēju.
uzgriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par veļu.
uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uznest Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas - parasti par vēju.
valstīt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem).
virpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju).
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
iestrāvot Būt par cēloni tam, ka (parasti siltums, gaiss) ievirzās (kur iekšā).
purināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
uztriekt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi.
pārgāzt Būt par cēloni tam, ka (samērā daudz šķidruma) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
noslāpēt Būt par cēloni tam, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama (par citu skaņu).
mētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kur, kādos apstākļos), parasti pret paša gribu.
aizdzīt Būt par cēloni tam, ka aizvirzās (piemēram, par vēju).
pamest Būt par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek pavirzīts (kur, kāda virzienā u. tml.). But par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek virzīts nelielu attālumu.
vajāt Būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu).
mest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
izvilināt Būt par cēloni tam, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - par parādībām dabā.
nodzēst Būt par cēloni tam, ka izzūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
paņemt Būt par cēloni tam, ka jāzaudē (parasti tuvs cilvēks, tam nomirstot, aizejot bojā).
liekt Būt par cēloni tam, ka lokveidā virzās, vēršas (uz kurieni).
Lauzt gaismas staru (arī gaismu) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
Lauzt gaismu (arī gaismas staru) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides, citā.
nogāzt Būt par cēloni tam, ka nomirst.
lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
nolemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
izšķirt Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
ievilkt Būt par cēloni tam, ka rodas (sirmums matos).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izveidojas (piemēram, vairākas, daudzas tulznas).
mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt! rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
piekaisīt Būt par cēloni tam, ka, birstot, krītot (kam).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - parasti par veļu. Būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
apžilbināt Būt par cēloni, ka (acīm) uz mirkli zūd redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
apžilbināt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) uz mirkli zūd spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
apveltīt Būt par cēloni, ka (kādam) ir labas īpašības, spējas (parasti par dabu, likteni).
apzeltīt Būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, spīdums (parasti par saules gaismu).
vizināt Būt par cēloni, ka (kas) virzās, kustas, nonāk kustībā.
apslāpēt Būt par cēloni, ka kļūst nedzirdams, vāji dzirdams.
dzēst Būt par cēloni, ka mazinās vai zūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
dzēst Būt par cēloni, panākt, ka aizmirst.
Pieņemt parādi Būt par, piemēram, valdības, ārvalstu delegācijas, pārstāvi, kurai ir rīkota parāde.
paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu). Arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu.
izplest Būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piemēram, par koku zariem).
karāties Būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
Mest pirmo akmeni Būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
Mest pirmo akmeni Būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
Mest pirmo akmeni Būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
miegoties Būt pirmsmiega stāvoklī.
Būt aizņemtam Būt precētam. Būt tādam, kam ir līgava (līgavainis).
Iet (arī soļot, atrasties) avangardā Būt priekšgalā, pirmajās rindās.
blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu.
ložņāt Būt sadzirdamam vairākās vietās (par skaņām). Būt saredzamam vairākās vietās (par gaismu, ēnām).
aizspīdēt Būt saskatāmam, aizsniegties (par gaismu, mirdzumu).
cirst Būt spējīgam šķelt (par cirvi, arī citiem asiem priekšmetiem).
kāpt Būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu. Atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi.
pietikt Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
paspēt Būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt durtu ar ko asu.
durt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt skartu ar ko asu.
blāzmot Būt tādam, kad ir blāzma (par laika posmu).
puteņot Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
putināt Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
pazīt Būt tādam, kam (ar kādu) ir samērā cieša, arī biedriska saskare.
spīdināt Būt tādam, kam (kāda daļa) atšķiras apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
izturēties Būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
stiept Būt tādam, kam (kas, parasti detaļā, sastāvdaļā) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm.
plest Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm (par augiem).
stiept Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, stumbrs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem).
turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā. Pārzināt, vadīt (īpašumu).
sagriezt Būt tādam, kam (kas) veidojas apļveida vai spirālveida formā (par augiem, dzīvniekiem).
rīstīties Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
šķaudīt Būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni.
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
nobeigties Būt tādam, kam galā parasti ir īpašs elements, veidojums.
mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
sabalsoties Būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā.
izstiept Būt tādam, kam ir garena forma.
interesēties Būt tādam, kam ir interese (par ko). Izjust interesi (par ko).
pārdzīvot Būt tādam, kam ir izraisījies noteikts pārdzīvojums.
šaubīties Būt tādam, kam ir izraisījušās šaubas (par ko).
pārkārties Būt tādam, kam ir izveidojusies pārkārs (par klintīm, krastiem u. tml.).
raudzīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko).
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko). Raudzīties (5).
sutināties Būt tādam, kam ir kaisti (apģērbā, apavos, zem segas u. tml.).
Būt (kā) pusē Būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības).
novelties Būt tādam, kam ir ļoti savēlies apmatojums.
uzglabāties Būt tādam, kam ir maz pamanāmas novecošanās pazīmes (par cilvēku).
murgot Būt tādam, kam ir murgi (4).
turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības. Izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz "daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
uzputot Būt tādam, kam ir radušās putas virsmā.
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
staigāt Būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām.
zināt Būt tādam, kam ir tādas zināšanas (2), ka spēj (ko vēstīt, par ko spriest u. tml.).
tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
piederēt Būt tādam, kam ir tiesības (uz ko).
velvēties Būt tādam, kam ir velves (1) forma, veids.
zināt Būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, zināšanas (2).
sliet Būt tādam, kam kāda daļa vai kādas daļas ir vērstas uz augšu.
prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
paresnināt Būt tādam, kam, parasti kāda daļa, vieta, ir resnāka.
pārstāvēt Būt tādam, kas (no kāda kopuma) izlases veidā ir kur ietverts, parādīts u. tml.
pārstāvēt Būt tādam, kas (no kādas cilvēku grupas) ir kur sastopams, kur atrodas.
reprezentēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas augu, dzīvnieku grupas, kopuma) ir kur sastopams.
pārstāvēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams.
sagriezties Būt tādam, kas attīstās, veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi (par augiem, to daļām, arī par dzīvnieku ķermeņa daļām).
izvirzīt Būt tādam, kas augot stiepj kādā virzienā (piemēram, asnus, zarus) - par augiem.
izvirzīties Būt tādam, kas augot stiepjas kādā virzienā (par augiem, to daļām).
zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
streikot Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem. Būt tādam, kam ir traucējumi.
valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zarot (2).
zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zaroties (2).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
runāt Būt tādam, kas ir apguvis runu (3).
retardēt Būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā. Būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu).
nokarāties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem.
nokārties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu.
pārspēt Būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību.
stāvēt Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
rotāt Būt tādam, kas ir izdaiļots (ar ornamentiem, attēliem u. tml.).
pazīt Būt tādam, kas ir izjutis (psihisku vai fizioloģisku stāvokli) un iegaumējis (to).
Būt uz pekām Būt tādam, kas ir izkļuvis no grūtībām. Būt tādam, kas ir sasniedzis labklājību, turību.
vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
izbīdīt Būt tādam, kas ir izvirzīts (uz priekšu, uz āru) - par ķermeņa daļām.
pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (kādos apstākļos, attīstības fāzē) - par parādībām sabiedrībā.
nolemt Būt tādam, kas ir pakļauts kam nenovēršamam.
turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku).
piestāvēt Būt tādam, kas ir piemērots, atbilstošs (cilvēkam) - piemēram, par darbību, stāvokli.
piemist Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam). Būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību.
Stāvēt sakarā (ar kādu, ko) Būt tādam, kas ir saistīts (ar kādu, ko).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu).
kulminēt Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
piesātināt Būt tādam, kas ir uzkrājis daudz (piemēram, domu, atziņu).
skart Būt tādam, kas ir vērsts (uz kādu objektu īstenībā) - piemēram, par problēmu, ideju, arī darbību.
vīpsnāt Būt tādam, kas izturas ar ironiju, nievīgumu (pret ko).
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
zust Būt tādam, kas pārvietojas, tiek pārvietots tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts.
pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.).
pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto).
vilkt Būt tādam, kas rada novirzi (piemēram, sānis).
spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību.
lipt Būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
sadalīties Būt tādam, kas sastāv no vairākiem posmiem, vienībām u. tml. Būt tādam, ko iespējams sadalīt vairākos posmos, vienībās u. tml.
sadalīties Būt tādam, kas tiek piešķirts katram kā daļa no kopuma, katram kā viņa daļa.
zaļot Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā).
saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
žļakstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
spiest Būt tādam, kas, tiekot satverts, arī skarts, rada (ķermeņa daļā) tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes.
pienākties Būt tādam, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt.
ziežams Būt tādam, ko ir samērā viegli ziest (par vielu). Būt ar ziešanai pielāgotu konsistenci.
Stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīlu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
Stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīļu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
sastāvēt Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams, uztverams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko sajūt, uztver tas, kas ierodas.
kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
vagot Būt tādam, kur ir grumbas, rievas (par seju, tās daļu).
čumēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
mudžēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
niezēt Būt tādam, kur ir radusies nieze (par ķermeņa daļām).
ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu. Mudžēt (2), čumēt (2).
viļņoties Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni.
viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni. Viļņoties (1).
vējot Būt tādam, kur ir, kur rodas gaisa plūsma (par vietu, vidi).
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
ņirbēt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
ziedēt Būt tādam, kur plaukumā ir ziedaugi, ziedi.
šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu). Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu). Dārdēt (6).
velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) - par ūdenstilpēm. Ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) - par upēm, kanāliem u. tml. Radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju).
kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
zarot Būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem). Arī būt šādām (auga) daļām.
pārstāvēt Būt tādam, kura darbība ir saistīta ar noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu u. tml.
pārsniegt Būt tādam, kura gadu skaits ir lielāks (salīdzinot ar noteiktu, arī kam atbilstošu vecumu).
līkt Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu). Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu. Tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
vagot Būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku).
publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piemēram, raksts, daiļdarbs) - par preses izdevumiem.
skanēt Būt tādam, kurā ir izteikts kāds saturs (piemēram, par tekstu, dokumentu).
pulsēt Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
pukstēt Būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu).
nolīkt Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu).
mācīt Būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņa).
dārdēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
dūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
dunēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
rūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
saturēt Būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu.
zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
dalīties Būt tādam, kurā ir vairākas daļas. Būt tādam, ko iespējams dalīt (4).
samocīt Būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju). Būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ir grūti radīt (parasti par smaidu).
smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
smīnēt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
vīpsnāt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
pārsniegt Būt tādam, kura koncentrācija, intensitāte u. tml. ir lielāka par noteiktām prasībām atbilstošu (stāvokli, normu).
novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes. Novecot (1).
vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnese (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi. Būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
perturbēt Būt tādam, kura normālajā gaitā ir pēkšņi traucējumi, sarežģījumi (par parādībām, norisi u. tml.).
nobeigties Būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
spoguļoties Būt tādam, kura spoguļattēlu rada kāda virsma. Tikt atstarotam (par gaismu).
spoguļot Būt tādam, kura virsma labi atstaro gaismu un rada (kā) spoguļattēlu.
spoguļot Būt tādam, kuram (kā) virsma labi atstaro gaismu.
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī spēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī varēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī varēt (1).
raustīties Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
sacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju. Arī runāt (4).
teikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju. Arī runāt (4).
pasacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
pateikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
novadīt Būt tādam, pa ko (transportlīdzekļi) novirzās sānis, garām (kam).
novest Būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
tecēt Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
staigāt Būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu).
pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
plūst Būt tādam, pa kuru virzās ūdens (par ūdenstilpi).
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt (kustības virzienu, ceļu).
orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
pieķerties Būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā.
pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
nolipt Būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita.
Raudzīties (biežāk skatīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve. Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
uziet Būt uzvirzāmam, uzmaucamam virsū (uz kā, kam, arī kur).
Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
Uzlikt (arī izlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
skatīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem, augiem u. tml. Raudzīties (2).
raudzīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem.
slieties Būt vērstam, veidotam (kam pāri, virs kā virzienā uz augšu).
Būt uz kājām Būt veselam. Būt atspirgušam (no slimības).
Durties acīs Būt viegli pamanāmam, ļoti atšķirties no pārējā.
Durties acīs Būt viegli pamanāmam, ļoti atšķirties no pārējā.
šķirties Būt, arī kļūt atšķirīgam.
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
nūmens Būtība, kas ir aptverama ar prātu.
kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums.
kādība Būtiska pazīmē, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums. Kvalitāte (2).
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).
vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis.
robežbūve Būve, kas ir izveidota uz (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
kritnis Būve, kas savieno ūdensšķirtnes posmus, kuriem ir ūdens līmeņu starpība, un novērš gultnes izskalošanu.
kopbūve Būve, ko veic vairāki vai daudzi.
sabūvēt Būvējot izveidot (ko), parasti no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sliet Būvēt, veidot (ko) virzienā uz augšu.
stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots vertikāli.
kokaplasts Būvmateriāls, ko iegūst, pārklājot finiera plāksni ar karsta polistirola slāni.
iebužināt Bužinot ievirzīt (kur iekšā).
carisms Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (pirmsrevolūcijas Krievijā).
patvaldība Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (pirmsrevolūcijas Krievijā).
sūcējcaurule Caurule, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā.
fistula Caurulīte, ko lieto dobuma vai doba orgāna savienošanai ar ķermeņa virsmu.
stobrs Cauruļveida detaļa, elements, piemēram, kādu vielu plūsmas virzīšanai.
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem.
osa Caurums (cirvī, veserī u. tml.) kāta ielikšanai.
iedobums Caurums (kādā virsmā).
virpotava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas iekārtota darbam ar virpu.
štancētava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas ir iekārtota štancēšanai.
celmājs Celmaina vieta, izcirtums.
kriminoģenēze Cēloņi, kas ir izraisījuši noziegumu.
cēlsirdīgums Cēlsirdība.
bloks Celšanas ierīces daļa - rats ar rievu trosei, virvei, ķēdei.
tītava Celšanas mašīna, kas sastāv no veltņa (spoles) un virves, troses vai ķēdes, kura tinas uz tā.
cirst Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi.
putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju.
vēzt Celt un virzīt (piemēram, izstieptu roku, rīku izstieptā rokā).
mutuļot Celties gaisā lodveida, spirālveida kopumā.
kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai. Alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempju priekšā abās pusēs portālam.
pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
paviljons Celtne, arī celtnes daļa, piemēram, eksponātu novietošanai, tirdzniecībai, kinofilmu uzņemšanai.
piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka.
nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards. Arī virtuve. Arī priekštelpa, priekšnams.
jaunceltne Celtne, ko paredzēts celt, ko pašlaik ceļ vai kas tikko vai nesen ir pabeigta.
rātsnams Celtne, kurā darbojas (vai ir darbojusies) rāte.
vējdzirnavas Celtne, kurā ir uzstādīta šāda ierīce.
mašīnmāja Celtne, kurā ir uzstādītas mašīnas.
pagrabs Celtnes daļa, kura atrodas zem tās pirmā stāva un kuras grīdas līmenis ir zem zemes virsas. Telpa, telpu kopums šādā celtnes daļā.
rizalīts Celtnes daļas izvirzījums visas ēkas augstumā.
Lejas stāvs Celtnes pirmais stāvs.
durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aile kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem. Šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
Puspagraba stāvs Celtnes stāvs (zem pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
Puspagraba stāvs Celtnes stāvs (zem pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
Tipa projekts Celtnes, inženierbūves projekts, kas ir paredzēts daudzkārtējai izmantošanai.
portākeltnis Celtnis, kura balsta konstrukcija ir portāls.
torņceltnis Celtnis, kura balsta konstrukcija ir tornis.
Tilta celtnis Celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.
ceļgals Ceļa priekšējā, visvairāk izvirzītā daļa. Arī celis.
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
aplis Ceļa, kustības riņķveida virziens.
būvkrāns Ceļamā ierīce, kas pārvieto būvei vajadzīgo kravu vertikālā un horizontālā virzienā. Griežamais celtnis.
vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas piedāvā pircējiem preces pēc paraugiem.
pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem.
koncertceļojums Ceļojums, kurā ir paredzēts sniegt koncertus.
pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvirzīt (to pāri kam, pār ko).
aizcelt Ceļot aizvirzīt, attālināt. _imperf._ Celt prom. Ceļot novietot (kur, kam priekšā, pie kā, aiz kā u. tml.).
atcelt Ceļot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Celt nost (sānis, atpakaļ).
atcelt Ceļot atvirzīt šurp. _imperf._ Celt šurp. Ceļot atvirzīt (kur, pie kā u. tml.).
sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
iecelt Ceļot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
izcelt Ceļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izcelt Ceļot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
piecelt Ceļot mazliet pavirzīt (parasti uz augšu).
nocelt Ceļot novirzīt, noņemt (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārcelt Ceļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pacelt Ceļot pavirzīt (ko kādā virzienā), arī ceļot pavirzīt, nolikt (ko kur).
piecelt Ceļot pievirzīt, novietot (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzcelt Ceļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
sacelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
uzcelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
nocelt Ceļot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
uzdabūt Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
izcelties Ceļoties izvirzīties, pacelties uz augšu (no kurienes, kur u. tml.).
slieties Ceļoties, virzoties uz augšu, kļauties (kam) klāt.
atceļš Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atpakaļceļš.
apkārtceļš Ceļš, kas ir garāks par kādu citu ceļu, kurš ved uz to pašu vietu.
rituļceļš Ceļš, kas ir veidots no rotējošiem veltņiem, cilindriem.
strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās. Stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
šķērsceļš Ceļš, kas šķērso galveno.. lielāko ceļu vai šķērseniski ir savienots ar to.
zemesceļš Ceļš, kura segums ir dabiska grunts.
Zemes ceļš Ceļš, kura segums ir dabiska grunts. Zemesceļš.
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ uz iepriekšējo vietu. Gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atceļš.
loks Ceļš, virziens, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Virziens (piemēram, ceļam, upei), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
portlandcements Cements, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija silikāts.
nominālcena Cena, kas ir atzīmēta uz preces vai cenrādi.
kurss Cena, par kādu pērk vai pārdod biržā vērtspapīrus, vekseļus, obligācijas (kapitālistiskajās valstīs).
vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
sturmēt Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) - par vairākiem, daudziem.
vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.).
gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu). Gaiņāt (3).
gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma).
gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma). Gaiņāties (3).
cīnīties Censties iegūt pārsvaru, uzvarēt (par pretējiem sabiedriskiem virzieniem, uzskatiem u. tml.).
mudināt Censties panākt, ka (kāds) ātrāk iet, pārvietojas (noteiktā virzienā).
klusināt Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni).
Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
Kratīties nost (arī vaļā) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
kodols Centrālā (stumbra) daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
nervs Centrālā tēma, galvenā ievirze (mākslas darbā).
komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
sirds Centrālā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā, iekārtā, ierīcē), no kuras ir atkarīga (tās) darbība, pastāvēšana.
nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi). Kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
bifšteks Cepta liellopu fileja šķēle, kas vidū vēl ir sārta.
platmale Cepure ar samērā augstu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
nags Cepures pusmēness veida izvirzījums virs pieres.
laime Ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi.
apcirpt Cērpot saīsināt vilnu, spalvu (dzīvniekiem). Daļēji, vietumis nocirpt (vilnu, spalvu).
verga Cērte āliņģu ciršanai ledū (parasti zvejniekiem, makšķerniekiem).
atcirst Cērtot atdalīt, atšķelt. _imperf._ Cirst nost.
iecirst Cērtot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
iecirst Cērtot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, cirvi kokā).
atcirst Cērtot padarīt (ko) vaļēju. _imperf._ Cirst vaļā.
atcirst Cērtot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens).
uzcirst Cērtot trāpīt virsū (uz kā, kam).
ciršus Cērtot, ar cirtieniem.
robot Cērtot, griežot, kaļot u. tml., veidot robu vai robus (kā) virsmā.
uzcirst Cērtot, kaļot izveidot (kā virsmu).
iecirst Cērtot, strauji skarot ar cirvi, iešķelt (kādā priekšmetā), radīt plaisu.
zvejniekciems Ciems, kur vairums iedzīvotāju nodarbojas ar zveju, zivju apstrādi.
zemlikas Cienasts mirušo gariem. Arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts.
klājiens Cieša, blīva kārta, kas sedz kādu virsmu.
noslēgt Cieši aizdarīt. Būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
siet Cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli. Šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli.
nospiest Cieši aptverot (kādu ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, izraisīt notirpumu, stīvumu, nejutīgumu (tajā).
spiest Cieši aptverot (ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, radīt tirpuma, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā).
iesprostot Cieši iekļaut no vairākām vai visām pusēm.
iežmaugt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
iežmiegt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
iežņaugt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai. Apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
piekļaut Cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
piekļauties Cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt).
sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas, pirkstus). Cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
ieķerties Cieši satvert ar rokām, pirkstiem.
saspiest Cieši savirzīt (ķermeņa daļas).
sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (ķermeņa daļas vienu pie otras, arī ķermeņa daļās pie ķermeņa).
sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
plakt Cieši tuvināties, arī lipt (pie kādas virsmas).
apkrampēt Cieši un stingri apņemt (pirkstus, rokas, kājas ap ko).
nobultēt Cieši, stingri aizbultēt, parasti ar vairākām bultām.
nobultēties Cieši, stingri aizbultēties, parasti ar vairākām bultām.
precesija Cieta ķermeņa rotācijas ass kustība, kurā šī ass apraksta konisku virsmu.
abrazīvi Cieta, graudaina viela, ko lieto materiālu virsmas apstrādei, instrumentu asināšanai.
feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kam ir augsta magnētiskā uzņēmība.
katlakmens Cietas ūdens nogulsnes uz katla iekšējās virsmas.
saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piemēram, alus, spirta gatavošanā.
plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts. Šī ieža gabals.
kartons Ciets, biezs papīrs ar gludu virsmu, kuram ir lielāka masa uz laukuma vienību nekā parastajam papīram.
dražeja Ciets, dozēts lodveida zāļu graudiņš ar gludu virsmu.
cietsirdis Cietsirdīgs cilvēks.
cilvēkēdājs Cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku.
garums Cik garumā arī vien ir iespējams (izstiept, novietot u. tml.).
Uz pēdējo tūkstoti Cik vien ir iespējams.
Uz pēdējo tūkstoti Cik vien ir iespējams.
Ko (arī cik) nagi nes Cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt).
Ko (arī cik) nagi nes Cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt).
Sonātes forma Cikliska skaņdarba (parasti pirmās daļas) forma, kas balstās uz vismaz divu muzikālo tēlu pretnostatījumiem un attīstību.
riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu).
stiprinieks Cīkstonis (piemēram, cirkā).
pārcilāt Cilājot vairākkārt pārvietot (uz citu vietu).
kasīda Cildinoša vai pamācoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās vai ik pēc rindas.
veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla, vielas) veidojums.
rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
tīstoklis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (parasti papīra) veidojums. Rullis (1).
serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem.
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne.
kuļkurvis Cilindriski izliekta kuļaparāta detaļa, kas no apakšas daļēji aptver kuļtrumuļa virsmu.
pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem.
pacilpot Cilpojot pavirzīties (par dzīvniekiem).
sacilpot Cilpojot saskriet (par vairākiem, daudziem).
ligūrieši Cilšu grupa, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Itālijas ziemeļrietumos un Francijas dienvidaustrumos.
papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās).
pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums.
sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes.
taka Cilvēka darbība, darbības virziens. Dzīves gaita, gājums.
ceļš Cilvēka eksistence, darbība, darbības virziens. Dzīves gaita, gājums.
kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (augu) šķirne.
kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (dzīvnieku) šķirne.
pīšļi Cilvēka ķermenis pēc nāves. Mirstīgās atliekas.
mugurpuse Cilvēka ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja priekšpusei. Pretstats: priekšpuse.
bērnība Cilvēka mūža pirmais posms, bērna gadi.
pērtiķcilvēks Cilvēka priekštecis, kam vēl ir liela līdzība ar pērtiķiem.
individualitāte Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
zods Cilvēka sejas apakšējā daļa - apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
rugaine Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar samērā īsiem bārdas matiem.
Muzikālā dzirde Cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u. tml. pazīmes.
Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u.tml. pazīmes.
stress Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju.
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju. Stress.
sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
virsāda Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta. Epiderma (1).
epiderma Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta. Virsāda.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija. Šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidojies (par soļiem).
traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidoties (par soļiem).
karavāna Cilvēki, arī dzīvnieki, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita.
Sabiedrības krējums Cilvēki, kam ir izcils, privileģēts stāvoklis.
Sabiedrības krējums Cilvēki, kam ir izcils, privileģēts stāvoklis.
Vārda brāļi Cilvēki, kam ir vienāds vaids.
brālis Cilvēki, kas ir savstarpēji cieši saistīti.
mežaļaudis Cilvēki, kuru mītnes ir, parasti dziļi, mežā. Mežinieki (2).
mežonis Cilvēks - pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmā perioda (mežonības) pārstāvis.
upuris Cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
bērns Cilvēks (attieksmē pret zemi, tautu, politisku virzienu u. tml., kas to ietekmē).
audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze. Arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
nogalināt Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
jubilārs Cilvēks (retāk uzņēmums, iestāde, organizācija), kam ir jubileja.
vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
Sirma galva Cilvēks ar sirmiem matiem.
sirmmatis Cilvēks ar sirmiem matiem.
sirmgalvis Cilvēks ar sirmiem matiem. Arī vecs cilvēks.
novicis Cilvēks pārbaudes laikā pirms uzņemšanas garīgā ordenī.
puse Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai.
nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu.
ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības. Cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu.
līdzbiedrs Cilvēks, ar kuru ir kopā, vienlaikus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē. Klases biedrs.
Klases biedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē. Klasesbiedrs.
solabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā.
paziņa Cilvēks, ar kuru saista pazīšanās, ar kuru ir pazīstams.
līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
saimnieks Cilvēks, arī cilvēku kopums, kas pārzina (kādu objekta), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
vienacis Cilvēks, arī dzīvnieks, kam ir viena acs.
parādnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija u. tml., kam ir parāds (aizdevējam, kreditoram).
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
abonents Cilvēks, iestāde, kas abonē, kam ir abonements.
virtuozs Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
nonāvēt Cilvēks, kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
pauperis Cilvēks, kam ilgstoši nav eksistences līdzekļu (sabiedrībā, kurā pastāv ekspluatatoru šķiras).
parādnieks Cilvēks, kam ir (parasti morāls) pienākums kādam ko atlīdzināt, piemēram, ar savu darbu, palīdzību.
lielmanis Cilvēks, kam ir augsts, ievērojams stāvoklis (sabiedrībā, sabiedrības grupā).
Sabiedrības cilvēks Cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks.
baņķieris Cilvēks, kam ir daudz naudas un kas parasti to aizdod.
naudinieks Cilvēks, kam ir daudz naudas. Bagātnieks.
dzimtnomnieks Cilvēks, kam ir dzimtnomas tiesība.
erudīts Cilvēks, kam ir erudīcija.
puscilvēks Cilvēks, kam ir fiziski vai psihiski defekti.
matainis Cilvēks, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati.
kurlmēms Cilvēks, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
īpašnieks Cilvēks, kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
izcilnieks Cilvēks, kam ir izcilas sekmes, panākumi.
zvaigzne Cilvēks, kam ir izcili panākumi, nopelni, liela popularitāte (kādā nozarē).
dižmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (kādā nozarē, piemēram, mākslā, sportā).
lielmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (parasti mākslā).
īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
raksturs Cilvēks, kam ir kādas spilgti izpaustas psihiskās īpašības.
šatens Cilvēks, kam ir kastaņbrūni mati.
pušelnieks Cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu. Cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu.
psihopāts Cilvēks, kam ir krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
kuprītis Cilvēks, kam ir kupris (1).
kuprainis Cilvēks, kam ir kupris (1). Kuprītis.
speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē). Cilvēks, kam ir liela pieredze (piemēram, kādā darbā).
radinieks Cilvēks, kam ir līdzīgas rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml. (ar kādu citu).
autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
balsts Cilvēks, kam ir liela nozīme (piemēram, kādā pasākumā, ģimenē, grupā).
lutausis Cilvēks, kam ir lielas, atliekušās, atkārušās ausis.
pīlārs Cilvēks, kam ir ļoti ietekmīgs, nozīmīgs sabiedriskais stāvoklis.
virspavēlnieks Cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
enciklopēdists Cilvēks, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
vājdzirdīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
vājredzīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums.
melnbārdis Cilvēks, kam ir melna vai ļoti tumša bārda.
spulgacis Cilvēks, kam ir možs, priecīgs skatiens.
obskurants Cilvēks, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu. Tumsonis.
nesekmīgs Cilvēks, kam ir neapmierinošas sekmes mācībās.
diktators Cilvēks, kam ir neierobežota vara valstī.
negausis Cilvēks, kam ir nepiepildāmas, neapmierināmas ilgas, vēlēšanās.
muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
hipertoniķis Cilvēks, kam ir paaugstināts asinsspiediens.
nāvinieks Cilvēks, kam ir piespriests nāves sods.
pretinieks Cilvēks, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja (piemēram, strīdā, polemikā). Cilvēks, kam ir iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
pavēlnieks Cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, dziļas zināšanas (kādā jomā), pareiza, iejūtīga izpratne.
ienaidnieks Cilvēks, kam ir principiāli iebildumi, aizspriedumi pret ko.
idiots Cilvēks, kam ir psihiskas attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā.
Pienākuma cilvēks Cilvēks, kam ir raksturīga augsti attīstīta pienākuma apziņa.
uguns Cilvēks, kam ir raksturīga liela aizrautība, dedzība, rīcības, darbības aktivitāte.
tirāns Cilvēks, kam ir raksturīga patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem). Arī despots (2).
romantiķis Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere.
pusmežonis Cilvēks, kam ir raksturīga samērā zema attīstības pakāpe.
skeptiķis Cilvēks, kam ir raksturīga skepse, arī skepticisms (2).
šķelmis Cilvēks, kam ir raksturīga šķelmība.
pašlabumnieks Cilvēks, kam ir raksturīga tieksme pēc pašlabuma.
stoiķis Cilvēks, kam ir raksturīga tikumība, pašsavaldība.
karjerists Cilvēks, kam ir raksturīgs karjerisms.
maksimālists Cilvēks, kam ir raksturīgs maksimālisms (1).
palaidnis Cilvēks, kam ir raksturīgs morāles normām neatbilstošs dzīves veids.
sholastiķis Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids. Arī burta kalps.
optimists Cilvēks, kam ir raksturīgs optimisms.
pesimists Cilvēks, kam ir raksturīgs pesimisms.
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
talmudists Cilvēks, kam ir raksturīgs talmudisms (2).
urāpatriots Cilvēks, kam ir raksturīgs urāpatriotisms. Urrāpatriots.
urrāpatriots Cilvēks, kam ir raksturīgs urrāpatriotisms. Urāpatriots.
daltoniķis Cilvēks, kam ir redzes defekts - daltonisms.
rudbārdis Cilvēks, kam ir ruda bārda.
jauns Cilvēks, kam ir samērā neliels vecums. Jaunietis, jauniete.
pusinteliģents Cilvēks, kam ir samērā zema inteliģence (2).
pusmežonis Cilvēks, kam ir samērā zema uzvedības kultūra. Arī samērā neapvaldīts, rupjš cilvēks.
sarkanbārdis Cilvēks, kam ir sarkanīga bārda.
sarkanmatis Cilvēks, kam ir sarkanīgi mati.
sārtlūpis Cilvēks, kam ir sārtas lūpas.
interesents Cilvēks, kam ir sevišķa interese (par ko).
superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, nopelni, sevišķi liela popularitāte (kādā darbības nozarē).
simtgadnieks Cilvēks, kam ir simt un vairāk gadu.
sirmbārdis Cilvēks, kam ir sirma bārda.
kaligrāfs Cilvēks, kam ir skaidrs un skaists rokraksts.
sklerotiķis Cilvēks, kam ir skleroze.
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
narkomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
astēniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas astēnijas pazīmes.
pikniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas pikniskā tipa pazīmes.
sprigacis Cilvēks, kam ir spriganas acis, sprigans skatiens.
puņķutapa Cilvēks, kam ir stipras iesnas.
neprātīgs Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
neprātis Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
alts Cilvēks, kam ir šāda balss.
baritons Cilvēks, kam ir šāda balss.
bass Cilvēks, kam ir šāda balss.
mecosoprāns Cilvēks, kam ir šāda balss.
soprāns Cilvēks, kam ir šāda balss.
tenors Cilvēks, kam ir šāda balss.
varoņtenors Cilvēks, kam ir šāda balss.
balts Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme, - šīs rases piederīgais.
dzeltens Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme. Šīs rases piederīgais.
cietpaurains Cilvēks, kam ir šādas īpašības.
Gaiša (arī gudra) galva Cilvēks, kam ir šāds prāts, spēja.
Gaiša (arī gudra) galva Cilvēks, kam ir šāds prāts, spēja.
Gudra (arī gaiša) galva Cilvēks, kam ir šāds prāts, spēja.
koloratūrsoprāns Cilvēks, kam ir šāds soprāns.
bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
prātvēders Cilvēks, kam ir tieksme izteikties (parasti pārgudri). Arī pārgudrs cilvēks.
analītiķis Cilvēks, kam ir tieksme, arī spēja analizēt.
tumšbārdis Cilvēks, kam ir tumša bārda.
rezerve Cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu. Šādu cilvēku grupa.
gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, iniciatīvas.
mīkstmiesis Cilvēks, kam ir vājš raksturs. Arī laisks, izlutināts cilvēks.
kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks. Cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
vienkājis Cilvēks, kam ir viena kāja.
vienrocis Cilvēks, kam ir viena roka.
domubiedrs Cilvēks, kam ir vienādi uzskati, intereses ar kādu.
pārijs Cilvēks, kam ir viszemākais sociālais stāvoklis un visgrūtākie dzīves apstākļi.
vīžainis Cilvēks, kam ir vīzes kājās, cilvēks, kas mēdz valkāt vīzes.
pratējs Cilvēks, kam ir zināšanas (kādā nozarē).
profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim).
mežinieks Cilvēks, kam mītne ir, parasti dziļi, mežā.
mēms Cilvēks, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja.
profāns Cilvēks, kam nav nekādu zināšanu, kas ir pilnīgs nemākulis kādā nozarē.
negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk.
nesātis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk. Negausis (2).
bagātnieks Cilvēks, kam pieder lielas materiālas vērtības. Cilvēks, kam ir daudz naudas.
nozīmnieks Cilvēks, kam piešķirta nozīmīte par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
Profesionāls revolucionārs Cilvēks, kam revolucionārā darbība ir kļuvusi pastāvīga.
Profesionāls revolucionārs Cilvēks, kam revolucionārā darbība ir kļuvusi pastāvīga.
vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs, lētticīgs cilvēks.
naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
kreilis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
pusvācietis Cilvēks, kam viens no vecākiem ir vācietis.
plutokrāts Cilvēks, kam viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
kaimiņš Cilvēks, kas (kādā situācijā, vietā) ir tieši blakus.
biedrs Cilvēks, kas (kādam) ir tuvs pēc uzskatiem, stāvokļa, darba vai dzīves apstākļiem.
valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs.
airētājs Cilvēks, kas airē.
Sabiedrisks darbinieks Cilvēks, kas aktīvi piedalās sabiedrības dzīvē, kam ir sabiedriski pienākumi.
māceklis Cilvēks, kas apgūst profesiju kādā rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmumā, iestādē u. tml. un pa apmācības laiku saņem darba algu. Cilvēks, kas (privāti) apgūst amatu pie kāda amatnieka.
apmeklētājs Cilvēks, kas apmeklē vai ir apmeklējis (ko).
liecinieks Cilvēks, kas apstiprina redzēto, dzirdēto.
kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
arājs Cilvēks, kas ar zemi (ar zirgu).
nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
prototips Cilvēks, kas autoram ir noderējis par literārā tipa, tēla pirmparaugu. Literārs tips, tēls, kas autoram ir noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
bēglis Cilvēks, kas bēg (1) vai ir aizbēdzis.
bēgulis Cilvēks, kas bēguļo. Cilvēks, kas vairās (no kā).
reiboņa Cilvēks, kas bieži ir alkohola reibonī. Alkoholiķis.
gremža Cilvēks, kas bieži ir neapmierināts, dusmīgs, arī kurn.
niknulis Cilvēks, kas bieži ir nikns.
piktulis Cilvēks, kas bieži ir pikts.
raudulis Cilvēks, kas bieži raud. Cilvēks, kas ir pārmērīgi jūtīgs.
kanoniķis Cilvēks, kas birokrātiski ievēro dogmas un likumus.
pretimbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
zirdzinieks Cilvēks, kas brauc ar zirga pajūgu.
cirtējs Cilvēks, kas ceļ koka ēku, darina tās daļu, parasti par darba rīku lietojot cirvi.
izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
pirmrindnieks Cilvēks, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
fanātiķis Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.).
dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus). Cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
tuvēnietis Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas. Tuvumnieks.
tuvumnieks Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
tālinieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas. Tālumnieks.
ārnovadnieks Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis ārnovadā.
ārpagastnieks Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis ārpagastā.
laikabiedrs Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis vienā laikā, laikmetā (ar kādu).
klaidonis Cilvēks, kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Cilvēks, kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
emigrants Cilvēks, kas emigrē vai ir emigrējis.
pieguļnieks Cilvēks, kas gana zirgus pieguļā.
virtuvene Cilvēks, kas gatavo ēdienu. Virēja.
ieceļotājs Cilvēks, kas ieceļo vai ir ieceļojis no citurienes.
gājējs Cilvēks, kas iet, virzās (pa kādu vietu). Cilvēks, kas iet, virzās (uz noteiktu mērķi).
improvizators Cilvēks, kas improvizē (1). Cilvēks, kam ir spējas improvizēt (1). Improvizētājs.
inspirators Cilvēks, kas inspirē (1). Iedvesmotājs. Arī musinātājs.
iereibušais Cilvēks, kas ir (parasti mazliet) apreibis no alkoholiskiem dzērieniem.
pamatlicējs Cilvēks, kas ir aizsācis, nodibinājis (piemēram, zinātnes nozari, mākslas virzienu).
medaļnieks Cilvēks, kas ir apbalvots ar medaļu.
ordeņnesējs Cilvēks, kas ir apbalvots ar ordeni.
apcietinātais Cilvēks, kas ir apcietināts.
tehniķis Cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
vēderrunātājs Cilvēks, kas ir apguvis vēderrunāšanas prasmi.
arestētais Cilvēks, kas ir arestēts.
kalps Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla.
rokaspuisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Arī pakalpiņš.
pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Kalps (2).
sabiedrotais Cilvēks, kas ir cieši saistīts, sadarbojas (ar kādu), palīdz (tam), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
pusamatnieks Cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis kādu amatu.
pusanalfabēts Cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis prasmi lasīt, rakstīt.
priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē. Arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā).
novadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
pārnovadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis pārnovadā.
vienpagastnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis vai dzīvo (ar kādu) vienā un tai pašā pagastā.
vecs Cilvēks, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu.
Hronisks alkoholiķis Cilvēks, kas ir fiziski un psihiski atkarīgs no alkohola.
Pirmā vijole Cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
Pirmā vijole Cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
mīkstčaulis Cilvēks, kas ir gļēvs, kam nav stingra rakstura. Arī izlutināts cilvēks.
triumfators Cilvēks, kas ir guvis triumfu (2) kādā darbībā.
slavenība Cilvēks, kas ir ieguvis slavu.
izredzētais Cilvēks, kas ir iemantojis īpašu labvēlību. Cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
ievainotais Cilvēks, kas ir ievainots.
internētais Cilvēks, kas ir internēts.
noziedznieks Cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu (1).
slepkava Cilvēks, kas ir izdarījis slepkavību.
šausmonis Cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko šausmīgu.
netiklis Cilvēks, kas ir izlaidīgs dzimumattiecībās. Izvirtulis.
izredzētais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
nākamais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
ticīgs Cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
liecinieks Cilvēks, kas ir klāt notikumā.
Karātavu putns Cilvēks, kas ir nelabojams noziedznieks, likuma pārkāpējs.
darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
mežrūpnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts mežrūpniecībā. Mežrūpniecības speciālists.
pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī.
nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos. Cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
kritušais Cilvēks, kas ir nonāvēts karā, kaujā.
opozicionārs Cilvēks, kas ir opozīcijā (1) pret ko, pret kādu.
moceklis Cilvēks, kas ir pakļauts spīdzināšanai. Cilvēks, kas atrodas ļoti smagos apstākļos.
Izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) trusītis Cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
ienācējs Cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes.
malacis Cilvēks, kas ir pelnījis uzslavu.
dzimtcilvēks Cilvēks, kas ir personīgi atkarīgs no feodāļa.
prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību.
Sirds pavēlnieks (pavēlniece) Cilvēks, kas ir pilnīgs noteicējs pār kāda jūtām, pārdzīvojumiem.
saderināt Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu). Cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
darbinieks Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē).
pieaudzis Cilvēks, kas ir sasniedzis pilnīgu fizisko un garīgo briedumu.
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis sava amata prasmes augstāko pakāpi. Tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
trimdinieks Cilvēks, kas ir sodīts ar trimdu. Cilvēks, kas dzīvo trimdā.
neofīts Cilvēks, kas ir tikko kristīts un uzņemts kristiešu draudzē.
izceļotājs Cilvēks, kas izceļo (1) vai ir izceļojis.
vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
mīļš Cilvēks, kas izraisa mīlestību (2), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (2). Cilvēks, kas izraisa dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
šķīrējtiesnesis Cilvēks, kas izšķir strīdu, konfliktu.
baltrocis Cilvēks, kas izvairās no fiziska darba. Cilvēks, kas nav radis strādāt.
Miera cilvēks Cilvēks, kas izvairās no naidīgām attiecībām, sadursmēm.
Miera cilvēks Cilvēks, kas izvairās no naidīgām attiecībām, sadursmēm.
mīkstrocis Cilvēks, kas izvairās no, parasti fiziska, darba. Cilvēks, kas nav radis strādāt.
līdzjutējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piemēram, sporta, komandai, kādam novirzienam).
puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoka lēcējs.
Puskoka lēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoklēcējs.
tuvcilvēks Cilvēks, kas kādam ir tuvs (6). Arī tuvākais.
patriots Cilvēks, kas ko (piemēram, savu darbu, darbavietu) ir ļoti Iemīļojis, dedzīgi darbojas tā labā.
zirgkopējs Cilvēks, kas kopj zirgus. Arī zirgkopis.
pirtskuris Cilvēks, kas kurina pirts krāsni.
pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
aspirants Cilvēks, kas mācās aspirantūrā.
zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties.
ņirga Cilvēks, kas mēdz ņirgāties.
izlīdzējs Cilvēks, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
mirējs Cilvēks, kas mirst. Cilvēks, kam drīz jāmirst.
pretimnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
savrupnieks Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar citiem cilvēkiem).
vienpatis Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar citiem cilvēkiem. Arī cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli.
mizantrops Cilvēks, kas nīst citus cilvēkus, vairās, atsvešinās no tiem.
deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
mietnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu.
ormanis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos.
važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos. Ormanis.
sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību.
miesnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar gaļas pirmapstrādi. Arī gaļas tirgotājs.
hiromants Cilvēks, kas nodarbojas ar hiromantiju.
uzpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu.
kapracis Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu rakšanu, mirušo aprakšanu.
Jūras laupītājs Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā. Pirāts.
Jūras laupītājs Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā. Pirāts.
komersants Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma privāttirdzniecību.
sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar neliela apjoma tirdzniecību.
lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar plaša apjoma tirdzniecību.
radiopirāts Cilvēks, kas nodarbojas ar radiopirātismu.
veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
tirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību. Cilvēks, kas pārdod preces.
tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību. Cilvēks, kas tirgojas ar precēm. Arī tirgotājs.
virpotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar virpošanu.
zirgkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību. Zirgkopības speciālists.
dienderis Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop (reakcionāro mantīgo šķiru pārstāvjiem).
īgņa Cilvēks, kas parasti ir īgns.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Cilvēks, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu).
pasūtītājs Cilvēks, kas pasūta [1] vai ir pasūtījis (ko).
aculiecinieks Cilvēks, kas pats ko ir redzējis, novērojis.
miesassargs Cilvēks, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīgs par tās drošību.
nevīža Cilvēks, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto.
haltūrists Cilvēks, kas pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādā.
pusmežonis Cilvēks, kas pēc sava dzīves veida un attīstības pakāpes daļēji ir līdzīgs pirmatnējam cilvēkam, mežonim.
otrinieks Cilvēks, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par citu līdzīgu.
fanātiķis Cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām.
pirmapguvējs Cilvēks, kas pirmais (ko) apgūst.
pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais ir paveicis, arī aizsācis (ko).
pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais veic (kā) atklājumu.
pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet, virzās pa kādu (piemēram, tūrisma) maršrutu.
protokolists Cilvēks, kas raksta protokolu (1). Darbinieks, kura pamatuzdevums ir rakstīt protokolus (1).
strādnieks Cilvēks, kas saskaņā ar darba līgumu strādā rūpniecībā un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
notiesātais Cilvēks, kas saskaņā ar tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu un attiecīgi sodīts.
paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko. Cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
paraugcilvēks Cilvēks, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem. Priekšzīmīgs cilvēks.
propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar (kā) propagandu. Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) propagandu.
neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju. Arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
neiropāts Cilvēks, kas slimo ar neiropātiju.
neirotiķis Cilvēks, kas slimo ar neirozi.
sirdsslimnieks Cilvēks, kas slimo ar sirds slimību.
smēķētājs Cilvēks, kas smēķē. Cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
pusproletārietis Cilvēks, kas strādā algotu darbu kapitālistiskā uzņēmumā un kam ir neliela lauku saimniecība.
ideālists Cilvēks, kas tiecas sekot cildeniem ideāliem, tic tiem, cenšas tos realizēt. Cilvēks, kas iedomājas, iztēlo ko labāku, nekā ir īstenībā. Arī sapņotājs.
konservators Cilvēks, kas tiecas uz ko novecojušu, cenšas saglabāt, atjaunot ko novecojušu. Cilvēks, kas ir naidīgs pret jauno, progresīvo.
jaunatbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir atbraucis.
jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieguvis bagātību un cenšas iekļūt lielburžuāzijas aprindās.
jauniņš Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies. Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
jaunatnācējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies.
jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi.
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
juvelieris Cilvēks, kas tirgojas, ar juvelierizstrādājumiem.
tirdzinieks Cilvēks, kas tirgū ko pērk vai pārdod.
tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot, strīdus.
tiesnesis Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
konspirators Cilvēks, kas zina un izmanto konspirācijas noteikumus, metodes.
bļitkotājs Cilvēks, kas zvejo zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī).
Aizmugures varonis Cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību. Cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
Aizmugures varonis Cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību. Cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
Aizmugures žurka Cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
Aizmugures žurka Cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija. Primitīvs cilvēks.
Paviršs paziņa Cilvēks, ko pazīst tikai nepilnīgi, virspusīgi.
ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto nosacījumu, prasību izpildi.
tradicionālists Cilvēks, kura (parasti mākslinieciskajā) darbībā ir saistība ar noteiktām tradīcijām.
Rēzus pozitīvs cilvēks Cilvēks, kura asinīs ir rēzus faktors.
smīkņa Cilvēks, kura attieksme (pret kādu, ko) ir nicīga, nievīga, izsmējīga.
miljonārs Cilvēks, kura darba rezultātu var vērtēt ar miljonu vai vairākiem miljoniem (kādās mērvienībās).
pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam), vērsta pret (kādu). Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati.
padsmitgadnieks Cilvēks, kura gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
mājīpašnieks Cilvēks, kura īpašumā ir māja.
miljardieris Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljardu vai ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās).
miljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljonu vai ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
multimiljardieris Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās).
multimiljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
negatīvists Cilvēks, kura izturēšanās veidam, rīcībai, runai ir raksturīgs negatīvisms (1).
pagāns Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma. Dzīvnieks, kura izturēšanās ir nevēlama.
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
nejēga Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, runa ir nejēdzīga.
šķirtenis Cilvēks, kura laulība ir juridiski šķirta.
mežmalietis Cilvēks, kura mītne ir meža tuvumā, mežmalā.
audzinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir bērnu vai jaunatnes audzināšana.
laivinieks Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar laivu.
prāmnieks Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar prāmi.
pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
iznēsātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) iznēsāšanu.
svērējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) masas noteikšanu.
nesējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) nešanu.
spridzinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir spridzināšana.
kalpotājs Cilvēks, kura nodarbošanās vai sabiedriskā darbība ir saistīta ar reliģisko kultu.
Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
izmēģinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās, uzdevums ir (jaunu mašīnu, mehānismu, ierīču) izmēģināšana.
dialektiķis Cilvēks, kura pasaules izziņas metode ir dialektiska. Dialektikas (2) piekritējs.
kristīgs Cilvēks, kura reliģija ir kristietība.
ļaunprātis Cilvēks, kura rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna.
Zelta cilvēks Cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
Smags slimnieks Cilvēks, kura slimība ir bīstama viņa dzīvībai.
Medicīnas darbinieks Cilvēks, kura specialitāte ir medicīniskās palīdzības sniegšana (cilvēkiem).
pārraugs Cilvēks, kura uzdevums ir pārraudzīt (ko).
signālists Cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1): signalizētājs (2).
signalizētājs Cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1).
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
Labas gribas cilvēks Cilvēks, kuram ir cēlas tieksmes, vēlēšanās.
Labas gribas cilvēks Cilvēks, kuram ir cēlas tieksmes, vēlēšanās.
namīpašnieks Cilvēks, kuram pieder (parasti liela) dzīvojamā māja vai vairākas (parasti lielas) dzīvojamās mājas, ko tas izmanto ekspluatācijas nolūkos.
cīņasbiedrs Cilvēks, kurš ar kādu citu ir saistīts kopējā cīņā.
eksemplārs Cilvēks, kurš ar kaut ko atšķiras no pārējiem. Kādas cilvēku grupas pārstāvis.
piedzīvotājs Cilvēks, kurš dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un kuram (ar to) ir intīmas attiecības.
publicists Cilvēks, kurš nodarbojas ar publicistiku vai kura darbiem ir publicistisks raksturs.
žurnālists Cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku (1) un kura darbiem ir publicistisks raksturs.
fizkultūrietis Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts. Cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
apvainots Cilvēks, kuru apvaino, kurš ir apvainots.
audzēknis Cilvēks, kuru kāds audzina vai māca vai ir audzinājis vai mācījis.
tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
mīļumiņš Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību.
dārgs Cilvēks, pret kuru izjūt sirsnību, mīlestību. Ļoti tuvs cilvēks.
brālis Cilvēks, pret kuru vēršas ar ironiju vai nicinājumu.
zibeņnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
prakse Cilvēku darbību kopums, kura mērķis ir pārveidot dabu darba, sabiedriskās ražošanas procesā un pārveidot sabiedrisko esamību un apziņu. Arī cilvēka jutekliski priekšmetiska darbība.
sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai. Pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam.
Sociālais slānis Cilvēku grupa (sabiedrībā), kam daļēji piemīt šķiras pazīmes.
Sociālais slānis Cilvēku grupa (sabiedrībā), kam daļēji piemīt šķiras pazīmes.
sabiedrība Cilvēku grupa, ar ko ir saistīts kāds indivīds. Vide, ko veido šāda grupa.
ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
miesassardze Cilvēku grupa, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīga par tās drošību.
Operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti milicijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai. Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
zvaigznājs Cilvēku kopums, kam ir izcili panākumi, nopelni, arī liela popularitāte (kādā nozarē).
Dzīvais spēks Cilvēku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā.
medijs Cilvēku un garu starpnieks spiritistu seansos.
loks Cilvēku virkne, arī grupa, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Šāds cilvēku izkārtojums, grupējums.
īkšķis Cimda daļa, kas aptver pirmo rokas pirkstu.
pirkstgals Cimda daļa, kas sedz pirkstu galus.
dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis.
pirkstaiņi Cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti.
atkauties Cīnoties, ar kaujām atvairīties (no kā).
Saknes rādītājs Cipars, ar ko apzīmē kāpinātāju virs saknes zīmes.
nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības. Skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus.
Piramidālā ciprese Ciprese ar piramidālu vainagu.
prestidižitācija Cirka (estrādes) mākslas veids - dažādu, uz pirkstu un plaukstu veiklību pamatotu triku demonstrēšana.
prestidižitators Cirka (estrādes) mākslinieks, kas demonstrē trikus, izmantojot pirkstu un plaukstu veiklību.
šapito Cirka izrādēm paredzēta izjaucama, pārvietojama celtne no viegla materiāla (piemēram, no brezenta). Dīks, kura izrādes notiek šādā celtnē.
uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts formas tērpā, veic manēžā izrādes laikā tehniskus darbus.
dresūra Cirka mākslas žanrs - uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem.
ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes).
žonglēšana Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir veikla manipulācija ar priekšmetiem vai līdzsvara demonstrējumi uz virves.
akrobātika Cirka mākslas žanrs.
Kumēdiņu rādītāji Cirka mākslinieki, aktieri.
Kumēdiņu rādītāji Cirka mākslinieki, aktieri.
akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
Stieples (arī virves) dejotājs Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā izstieptas stieples (virves).
Stieples (arī virves) dejotājs Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā izstieptas stieples (virves).
Virves (arī stieples) dejotājs (arī staigātājs) Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā nostieptas virves (stieples).
klauns Cirka mākslinieks, kas tēlo komiskas lomas.
ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā.
žonglieris Cirka mākslinieks, kas uzstājas žonglēšanā.
ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto pārsteiguma efektus.
atrakcija Cirka vai estrādes priekšnesums, kas sevišķi saista publikas uzmanību.
iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids - šķietamu brīnumu demonstrēšana.
iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas demonstrē šķietamus brīnumus.
ligzda Cirknis.
hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
cirkons Cirkonija silikāts.
nullcirkulis Cirkulis ļoti mazu apļu vilkšanai.
trimēt Cirpt (suņa) apmatojumu dekoratīvos nolūkos.
pārcirpt Cirpt vēlreiz, no jauna.
kailcirsma Cirsma, kur tiek veikta kailcirte.
cirsmojums Cirsmu rinda, kurā cirsmas seko cita citai un kuru nešķērso ciršanai nepiemērotas audzes.
līst Cirst (visus kokus, krūmus kādā vietā).
darināt Cirst, zāģēt (parasti nocirsta, nozāģēta, koka zarus).
Baļķus laist Cirst, zāģēt kokus baļķiem.
Gāzt baļķus Cirst, zāģēt kokus baļķiem.
Baļķus laist Cirst, zāģēt kokus baļķiem.
pilnaudze Ciršanas vecumu sasniegusi kokaudze.
krūzains Cirtains, sprogains.
kruzuļains Cirtains, sprogains.
skrullains Cirtains.
kruzuļi Cirtas, sprogas.
starpcirte Cirte, kurā daļu koku izcērt pirms galvenās (beigu) cirtes.
skaldcirvis Cirvis (kā) skaldīšanai.
zods Cirvja asmens gals, kas tuvāks kātam.
Cirvja vaigi Cirvja plātnes daļa uz leju līdz notrinumam.
cikls Cita citai sekojošas, savstarpēji saistītas norises, kas veido noteiktu, no nākamā atšķirīgu periodu.
vārdamāsa Cita sieviete, kurai ir tas pats vārds.
cits Citāds, savādāks, atšķirīgs (parasti labāks).
ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas. Šī auga sēkla.
vārdabrālis Cits vīrietis, kam ir tas pats vārds.
otrais Cits, atšķirīgs (salīdzinot ar esošo, minēto, zināmo).
jauns Cits, atšķirīgs. Ne tāds kā iepriekš.
pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā ir dzimis, audzis, dzīvojis runātājs vai tekstā minētais.
ekspluatācija Citu cilvēku darba (visbiežāk virsdarba) piesavināšanās, ko izdara ražošanas līdzekļu privātīpašnieks.
titulārpadomnieks Civildienesta pakāpe (dažās valstīs, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā). Persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
Kolēģijas asesors Civildienesta rangs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
Speķa cūka Cūka, kuras dzīvmasa ir no 160 līdz 250 kilogramiem un kuras speķa kārta pret spraugu starp 6. un 7. ribu nav plānāka par 7 centimetriem.
veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi. Vaislai paredzēta cūku mātīte.
karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200°C temperatūrā. Stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
Niedru cukurs Cukurs, kas ir iegūts no cukurniedrēm.
izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izčāpot Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārčāpot Čāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pačāpot Čāpojot pavirzīties.
piečāpot Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
kapsula Čaula, kurā iepilda zāles ar nepatīkamu garšu vai kairinošu iedarbību.
iemute Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē.
Cemuriņa stari Čemuriņa kāti, kuru galos ir ziedi.
Čemuriņa stari Čemuriņa kāti, kuru galos ir ziedi.
Salikts čemurs Čemurs, kura uz katra kāta ir vairāki ziedi.
Salikts čemurs Čemurs, kurā uz katra kāta ir vairāki ziedi.
Vienkāršs čemurs Čemurs, kurā uz katra kāta ir viens zieds.
Vienkāršs čemurs Čemurs, kurā uz katra kāta ir viens zieds.
anīss Čemurziežu dzimtas augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un par garšvielu.
suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros.
suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros.
trapece Četrstūris, kam divas malas ir paralēlas, bet pārējās divas nav paralēlas.
romboīds Četrstūris, kas ir simetrisks attiecībā pret vienu no tā diagonālēm.
paralelograms Četrstūris, kura ik divas pretējās malas ir paralēlas.
džirkstēt Čirkstēt (1).
čirkstināt Čirkstēt (2).
čirpstēt Čirkstēt (2).
čirpstināt Čirkstēt (2).
džirkstoņa Čirkstoņa (1).
cirpstēt Čirpstēt.
uzčubināt Čubinot novietot virsū (uz kā, kam).
zalktis Čūskveidīgo apakškārtas dzimta, kurā ietilpst vairākumā neindīgas čūskas, no kurām Latvijā sastopams parastais zalktis un gludenā čūska.
Dabas pārveidošana Dabas apstākļu izmainīšana, lai vairotu un pilnīgāk izmantotu dabas resursus, celtu zemes auglību un novērstu kaitīgos dabas procesus.
tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
ezers Dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu.
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
balzams Dabiska viela, kuras sastāvā ir ēteriskās eļļas un tajās izšķīdināti sveķi, aromātiskie savienojumi un citas sastāvdaļas.
apledojums Dabiskais ledus uz zemes virsmas.
stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām. Noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
kāpnes Dabiskas terases vai mākslīgi iedobumi (arī robi) stāvā virsmā (klintī, nogāzē u. tml.).
katakombas Dabiski vai mākslīgi apakšzemes labirinti.
faktoriāls Dabisko skaitļu virknes secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam skaitlim.
pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai. Zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
dobums Dabisks vai mākslīgs pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
svabads Dabisks, nepiespiests, nemākslots. Arī atklāts, vaļsirdīgs. Brīvs (5).
Spirta laka Dabisku vai sintētisku sveķu šķīdums etilspirtā.
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai. Arī teika, leģenda (1).
literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, virzienā, žanrā).
liroepika Daiļliteratūras starpveids, kurā organiski apvienojas epikas un lirikas īpatnības.
dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem. Kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēta rakstības līdzekļiem. Literatūra (2).
diferencēt Dalīt (pēc kādas pazīmes), šķirt.
kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem.
lobīt Dalīt, ņemt nost (augsnes) virskārtu.
lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
kliest Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu. Kliedēt (2).
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām). Dalot, virzot līdzināt plānākā slānī.
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu).
lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.).
lupt Dalīties nost, lobīties (parasti par virskārtu).
pūt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā (par organismiem, to daļām).
trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni). Trupēt.
trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām). Arī pūt (1).
sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus).
iedalīt Dalot panākt, ka izveidojas divas vai vairākas (kā) atsevišķas daļas, grupas.
iedalīt Dalot piešķirt (no kāda kopuma).
izsmēķis Daļa (cigaretei, papirosam, cigāram), kas paliek pāri pēc (tā) izsmēķēšanas.
mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
vidusposms Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
vidusdaļa Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis. Vidusposms (1).
sekcija Daļa (mēbeļu komplektam, garnitūrai). Mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piemēram, traukiem, grāmatām).
tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam.
sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
posms Daļa (parasti daiļdarbā, tekstā), kam ir samērā nobeigts saturs.
stumbrs Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbenis (2).
stumbenis Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbrs (4).
pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam u. tml.), kas ir izliekta uz augšu.
posms Daļa (skaņdarbā), kam ir samērā patstāvīga muzikālā doma.
sektors Daļa (teritorijai, telpai, arī priekšmetam), iecirknis, ko (parasti) ierobežo radiālas līnijas.
sekcija Daļa (tirdzniecības telpā), kur pārdod viena un tā paša veida preces.
sēklis Daļa (ūdenstilpē), kurā salīdzinājumā ar apkārtni ir neliels dziļums.
līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
vieta Daļa priekšmetam, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
Feodālā zemes rente Daļa virsprodukta, ko rada tiešie ražotāji lauksaimniecībā un ko piesavinās feodāļi.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
kājgalis Daļa, gals (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas. Vieta pie šīs daļas, gala.
Mazākā (arī mazā) puse (arī daļa, tiesa) Daļa, kas ir mazāka par pusi.
Mazākā (arī mazā) tiesa (arī daļa, puse) Daļa, kas ir mazāka par pusi.
apdzīt Daļēji (no virspuses) sadzīt.
pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
pusironisks Daļēji ironisks.
Sniega putra Daļēji izkusis sniegs (uz zemes, priekšmeta virsas).
decentralizēt Daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām.
pusmācīts Daļēji, nepilnīgi apmācīts. Tāds, kas ir ieguvis daļējas, nepilnīgas zināšanas.
apgrābstīt Daļēji, pavirši nogrābt.
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.
Daļiņu izkliede Daļiņu (piemēram, fotona, elektrona, neitrona) kustības virziena maiņa, kuru izraisa to mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo lauku.
Daļiņu izkliede Daļiņu kustības virziena maiņa, kuru izraisa to mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo lauku.
decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kam saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas uzrakstīts īpašā veidā bez saucēja.
Īsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir mazāks par saucēju.
Īsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir mazāks par saucēju.
Neīsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju vai lielāks par to.
Neīsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju. vai lielāks par to.
Peru pieniņš Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
Peru piens Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni. Peru pieniņš.
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
Dzīvais spēks Darba dzīvnieku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
virsstundas Darba laiks, kurā strādā virs noteiktā, paredzētā darba laika. Darbs, ko veic šajā laikā.
Ražošanas rīki Darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
Ražošanas rīki Darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai. Šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass.
ēvele Darba rīks koka virsmas apstrādāšanai.
irdinātājs Darba rīks, ierīce augsnes irdināšanai.
virsvalks Darba tērps, ko valkā virs apģērba. Arī kombinezons.
meistars Darba tiešais vadītājs un organizētājs (kādā ražošanas iecirknī).
kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums. Šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
virssvārcis Darba virsvalks.
virssvārks Darba virsvalks.
specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme. Arī profesija. Noteikta darbības sfēra.
pauperisms Darbaļaužu masu ilgstoša nabadzība (sabiedrībā, kurā pastāv ekspluatatoru šķiras).
pauperizācija Darbaļaužu masu nonākšana ilgstošā nabadzībā (sabiedrībā, kurā pastāv ekspluatatoru šķiras).
rauknis Darbarīks - kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis atvašu, arī tievu koku nogriešanai.
kasīklis Darbarīks (kā) virsmas līdzināšanai, tīrīšanai, kasot šo virsmu.
skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
marķieris Darbarīks līniju, rindu iezīmēšanai (piemēram, pirms sēšanas, stādīšanas).
pamatdarbavieta Darbavieta, kurā (kāds) ir pastāvīgs darbinieks.
transportdarbi Darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu. Transporta darbi.
Transporta darbi Darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu. Transportdarbi.
priekšdarbi Darbi, ko veic pirms citiem darbiem, parasti to sagatavošanai.
airēšana Darbība --> airēt.
izpirkšana Darbība --> izpirkt.
niršana Darbība --> nirt (1).
sardze Darbība --> sargāt (1). Pasākumu kopums, kas ir saistīts ar (kāda objekta, personu) sargāšanu.
stihija Darbība, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
triks Darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīna u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā).
rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
vadība Darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā.
vadība Darbība, iedarbība, darbību, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, arī vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
pretdarbība Darbība, kas ir vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
pretdarbība Darbība, kas ir vērsta pret ko (parasti, lai to novērstu, iznīcinātu).
kustība Darbība, norise (sabiedrībā), kas virzīta uz noteiktu mērķu, centienu sasniegšanu.
plūsma Darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas.
pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas ir vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, izlūku, diversantu darbību.
cirkulācija Darbība, process --> cirkulēt.
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (5). Tas, kas ir iegūts strādājot, darba procesā (parasti rezerve, virsplāna produkcija).
irdināšana Darbība, process --> irdināt (1).
iztirze Darbība, process --> iztirzāt. Iztirzāšana.
konfirmācija Darbība, process --> konfirmēt (2).
mirgošana Darbība, process --> mirgot.
reprodukcija Darbība, process --> reproducēt (1). Tas (piemēram, attēls, teksts), kas ir iegūts, reproducējot (ko).
savirze Darbība, process --> savirzīt, savirzīties.
vairošanās Darbība, process --> vairoties.
virzījums Darbība, process, arī paveikta darbība --> virzīt (1).
virzījums Darbība, process, arī paveikta darbība --> virzīt (2).
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (1). Novirzīties (1).
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (2), novirzīties (2).
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (3), novirzīties (3).
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (1), pārvirzīties (1).
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (2), pārvirzīties (2).
transplantācija Darbība, process, arī rezultāts --> transpirēt.
nieks Darbība, uzdevums, kas ir veicams ātri, bez grūtībām.
stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē). Laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
profils Darbības nozare, novirziens.
iniciatīva Darbības uzsākšana, aktīva virzīšana. Arī ierosme.
beidzot Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
pēdīgais Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
spēle Darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.
palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā.
svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu).
treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
malt Darbināt (dzirnavas).
suflieris Darbinieks (piemēram, teātrī), kura uzdevums ir suflēt.
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko). Cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
sargs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura uzdevums ir sargāt.
pārzinis Darbinieks, kas uzrauga, vada (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā).
apkopējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkopt.
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.). Tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) - par ieroci.
veseris Darbmašīna, kuras darbības pamatā ir kustīgas krītošās daļas enerģijas pārvēršana deformācijas darbā. Šādas darbmašīnas krītošā daļa.
šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
vaimanāt Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu).
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
samalt Darbojoties sasmalcināt (parasti par dzirnavām).
malt Darbojoties smalcināt (ko) - parasti par dzirnavām.
raustīties Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
uzsākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā. Arī iesākt (2).
sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā.
izdevums Darbs (parasti daiļdarbs), kas ir iespiests, izdots. Rezultāts --> izdot (3). Noteikta iespieddarba noteikts iespiestais veids.
jaundarbs Darbs (parasti mākslā vai zinātnē), kas atklātībā parādās pirmoreiz.
paraugdarbs Darbs, kas ir paraugs pilnīgi atbilstoša vai līdzīga rezultāta iegūšanai. Priekšzīmīgs darbs.
Virsstundu darbs Darbs, ko veic virs noteiktā darba laika.
kopdarbs Darbs, kurā piedalās, kuru veic vairāki vai daudzi.
velte Darbs, pasākums, rīcība u. tml., kas ir (kam) veltīts.
māksla Darbu kopums, kuri ir radīti, tēlaini atspoguļojot īstenību.
pienākums Darbu, darbību kopums, kas ir saistīts ar kādu profesiju, amatu.
iedārdināt Dārdinot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli).
izdārdināt Dārdinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izdārdināt Dārdinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
izdārdināt Dārdinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izdārdināt Dārdinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piedārdināt Dārdinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nodārdināt Dārdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
aizdārdināt Dārdot aizbraukt, aizvirzīt (ko).
iedārdēt Dārdot ievirzīties (kur iekšā).
izdārdēt Dārdot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izdārdēt Dārdot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piedārdēt Dārdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nodārdēt Dārdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
metāldarinājums Darinājums, kas ir izgatavots no metāla. Metāla darinājums.
vilkt Darināt (tīklus) - par zirnekļiem.
asināt Darīt asu (darba rīku, kam ir asmens). Trīt.
marķēt Darīt atšķirīgu ar kādu zīmi. Iezīmēt (2).
jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
vārtīt Darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu.
atspirdzināt Darīt spirgtu (aizdzenot nogurumu, dodot jaunus spēkus, uzlabojot garastāvokli).
mazgāt Darīt tīru (ko viscaur vai tā virsmu) ar ūdeni (retāk ar citu šķidrumu), netīrumu atdalīšanas līdzekļiem un dažādiem paņēmieniem (piemēram, bēršanu, skalošanu).
taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai dotos (uz kādu vietu, kādā virzienā, kam līdzi u. tml.).
Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ka pret to ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu). Uzsākt cīņu (pret nevēlamu parādību).
Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ko (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu).
atsegt Darīt zināmu, izpaust, arī iztirzāt (kļūdas, trūkumus).
atsaukt Darīt zināmu, ka (kas) ir lieks, nevajadzīgs. Arī atteikties (no kā).
cirtējs Darītājs --> cirst.
irdinātājs Darītājs --> irdināt.
izcirtējs Darītājs --> izcirst.
izšķīrējs Darītājs --> izķirt.
kairinātājs Darītājs --> kairināt.
nirējs Darītājs --> nirt.
sirotājs Darītājs --> sirot.
šķirotājs Darītājs --> šķirot.
virpotājs Darītājs --> virpot.
darvojums Darvas kārta, ar ko pārklāta kāda virsma.
Divgadīgās ziemcietes Dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
paraugdārzniecība Dārzniecība, kur, izdarot izmēģinājumus, iegūst jaunu vai uzlabotu augu šķirņu paraugus. Arī priekšzīmīga dārzniecība.
rādītājs Dati, kas ir iegūti kādas darbības, rīcības, procesa rezultātā un raksturo to.
Smērēt papīrus Daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
Smērēt papīrus Daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
divkārt Daudz vairāk, spēcīgāk.
trīskārt Daudz vairāk, spēcīgāk.
sacirsties Daudz, arī ilgāku laiku cirst. Daudz, arī ilgāku laiku cirst tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem. Arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments.
polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Kontrapunkts (1).
kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Polifonija.
kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
cūkauši Daudzgadīgi kallu dzimtas augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē. Atālene.
māllēpe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas.
tūsklape Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām.
zeltgalvīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā.
zeltslotiņa Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā. Zeltgalvīte.
pelašķis Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos.
zeltpīpenīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
puskrūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem virszemes skeleta zariem, kuru apakšējā daļa ir pārkoksnējusies, bet augšējā - nepārkoksnējas un rudenī atmirst.
sālszāle Daudzgadīgs balandu dzimtas lakstaugs, kam ir īlenveida lapas ar dzeloņainu vai smailu galu.
zemteka Daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari. Ārstniecības veronika.
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām. Šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā.
pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi.
pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots.
misiņsmilga Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi.
kamolzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kas ir piemērots ganībām un agri pļaujamiem zālājiem.
seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu - blīvu galviņveida vārpskaru.
vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
sētvija Daudzgadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar ložņājošu stumbru, staraini daivainām vai šķeltām lapām un melnām ogām.
naktsskaistule Daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros. Mirabile.
kriptofīts Daudzgadīgs lakstaugs, kam virszemes orgāni ziemā vai sausā laikā atmirst, bet pumpuri, no kuriem nākamajā gadā attīstās jauni dzinumi, atrodas dziļi zemē vai ūdenī.
citronmelisa Daudzgadīgs lakstaugs, kas satur ēterisku eļļu, kurai ir citrona smarža.
baldriāns Daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā.
tulpe Daudzgadīgs liliju dzimtas augs ar vienu ziedu, retāk ar vairākiem ziediem stublāja galā. Šī auga zieds ar stublāju.
vēlziede Daudzgadīgs liliju dzimtas augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
Lauztā sirds Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
Lauztā sirds Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros. Lauztā sirds.
rūta Daudzgadīgs rūtu dzimtas augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa.
rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām. Daudzposmu sīpols.
kaktuss Daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi.
strelīcija Daudzgadīgs tropu lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas.
taro Daudzgadīgs tropu vai subtropu lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti.
nātre Daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi.
ūdenszieds Daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami.
simfilas Daudzkāju apakšklase, pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu. Šīs apakšklases dzīvnieki.
multipls Daudzkārtējs, vairākkārtējs.
kumulācija Daudzkārtēju kairinājumu efekta apvienošanās.
roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Rokmūzika.
rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Roks.
piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes - trijstūri ar kopēju virsotni.
prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
prizmatoīds Daudzskaldnis, kuru no divām pusēm ierobežo paralēli pamati - daudzstūri (ar jebkuru malu skaitu), bet sānu skaldnes ir trijstūri vai trapeces.
zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā konstruktīvi apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
astoņstūris Daudzstūris ar astoņām virsotnēm.
oktagons Daudzstūris ar astoņām virsotnēm. Astoņstūris.
četrstūris Daudzstūris ar četrām virsotnēm.
piecstūris Daudzstūris ar piecām virsotnēm.
pentagons Daudzstūris ar piecām virsotnēm. Piecstūris.
sešstūris Daudzstūris ar sešām virsotnēm.
trijstūris Daudzstūris ar trim virsotnēm.
trīsstūris Daudzstūris ar trim virsotnēm. Trijstūris (1).
gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.).
nāciens Daudzu cilvēku organizēta nākšana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos). Gājiens (3).
Krāteru jūra Daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
zvīņas Daudzveidīgi, vairāk vai mazāk plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem. Pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju.
izdauzīt Dauzot sašķelt, sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
daudzbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums. Vairākbalsība.
koncentrs Dažāda lieluma riņķu kopums, kuriem ir kopējs centrs.
spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
priekšauts Dažāda piegriezuma darba (retāk dekoratīvs) apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
Koksnes trupe Dažāda veida koksnes bojājumi augošā vai nocirstā kokā.
sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums.
vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
ķeburs Dažādi izliekts izcilnis, arī izaugums (kādā virsmā).
iesējums Dažādos virzienos novietotu būvkoku savienojums, kuri saistīti attiecīgi izveidotos robos.
krustu Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
Krustām (un) šķērsām Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
Krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
daudzveidīgs Dažāds, atšķirīgs.
diferents Dažāds, atšķirīgs.
Darba sabiedriskā dalīšana Dažādu darba veidu nošķiršana sabiedrībā.
Darba sabiedriskā dalīšana Dažādu darba veidu nošķiršana sabiedrībā.
Darba sabiedriskā dalīšana Dažādu darba veidu nošķiršana sabiedrībā.
valcis Dažādu darbmašīnu daļa - spiede, kas sastāv no diviem vai vairākiem rotējošiem cilindriem.
svīta Dažādu noguluma, vulkānisku vai metamorfisku iežu slāņu kopums, kuriem ir līdzīgs sastāvs un kuri samērā krasi atšķiras no augstākiem vai zemākiem slāņiem.
jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu. Jaunromantisms.
krustošana Dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai. Hibridizācija.
krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai. Hibridizācija.
kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, mākslas darbu, to elementu vai izveides paņēmienu apvienojums.
dakša Dažās mašīnās - ierīce (ko veido vairāki paralēli zari) kraušanai, grābšanai vai tml. darbiem.
doktors Dažās valstīs - viens no zinātniskajiem grādiem. Persona, kam piešķirts šis grāds.
kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa. Tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
maģistrs Dažu amatpersonu tituls (senajā Romā). Augsts galma tituls (Bizantijā). Persona, kam ir šāds tituls.
spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
viktorija Dažu dārzeņu (piemēram, biešu, rabarberu) vai ogu (piemēram, zemeņu) šķirne.
kaza Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
kazlēns Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mazulis.
ala Dažu dzīvnieku miteklis, kas izveidots segta dobuma veidā (ar vienu vai vairākām ieejām).
imunitāte Dažu likumu neattiecināšana (uz personām, kam ir īpašs stāvoklis valstī).
terjers Dažu medību, dienesta, dekoratīvo šķirņu suns.
mētra Dažu meža ogulāju (piemēram, brūkleņu, melleņu, zileņu) virszemes daļas.
pleohroisms Dažu minerālu spēja nevienādi absorbēt gaismas starus dažādos virzienos.
perturbācija Debess ķermeņa novirze no tā trajektorijas cita debess ķermeņa pievilkšanas spēka iedarbībā.
pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kuras centrālā līnija ir ekliptika.
Debess ekvators Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslode.
Debess ekvators Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslodē.
Matemātiskais horizonts Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru.
Matemātiskais horizonts Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru.
zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts. Nadīram pretējais debess sfēras punkts.
paralēle Debess sfēras riņķa līnija, kas ir paralēla debess ekvatoram.
komēta Debess spīdeklis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa.
debesmala Debesu un zemes virsmas šķietamā robeža. Horizonts.
iededzināt Dedzinot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, ornamentus, zīmes).
logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus cilvēkiem ar normālu dzirdi un izstrādā metodes runas traucējumu novēršanai.
vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē.
ugunsvads Degošs priekšmets, viela (piemēram, degaukla) uguns, liesmu virzīšanai uz kādu objektu.
dūmot Degot radīt dūmus. Virzīt dūmus gaisā.
uzdegums Degšanas, oksidēšanās norisē radies vielu slānis uz (kā) virsmas.
rinoplastika Deguna ķirurģiska atjaunošana vai tā formas koriģēšana.
izdzimt Deģenerēties, izvirst.
kadriļa Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī. Šīs dejas mūzika.
svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis. Šādas dejas mūzika.
iedejot Dejojot ievirzīties (kur iekšā).
izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izdejot Dejojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
nodejot Dejojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), nost.
raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju izpildīšanai.
Masku balle Deju vakars, kura dalībnieki ir tērpušies maskās.
Masku balle Deju vakars, kura dalībnieki ir tērpušies maskās.
nomens Deklinējamas vārdšķiras vārds (parasti lietvārds, adjektīvs, skaitļa vārds, vietniekvārds).
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
pundurvista Dekoratīvo vistu veids, kura pārstāvjiem ir neliels augums. Šī veida vistas.
pušķis Dekoratīvs elements (parasti cepurēm) - neliels (putnu spalvu, arī zirga astru) kopums.
sniegoga Dekoratīvs krūms ar baltām ogām, kas nenobirst visu ziemu.
santpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Sanpaulija.
sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Santpaulija.
intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
roze Dekoratīvs rožu dzimtas krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru.
kraklē Dekoratīvs sīku ieplaisājumu tīkls uz keramikas veidojumu glazētas virsmas.
aplikācija Dekoratīvs veidojums (piemēram, uzšuvums, uzlīmējums) uz kādas virsmas.
plakandēle Dēle, kam ir raksturīgs muguras-vēdera virzienā stipri saplacināts ķermenis.
surdoloģija Delektoloģijas nozare, kas pētī dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai.
rievdēlis Dēlis, kura virsmā ir izveidota rieva vai rievas.
virsdelna Delnas virspuse.
Tēva dēls Dēls, kas ir ļoti līdzīgs tēvam.
Tēva dēls Dēls, kura tēvs vēl ir dzīvs.
lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī, parasti ar pakāpieniem), kur karsēties un pērties.
dzirkstelīte Dem. --> dzirkstele.
dzirnaviņas Dem. --> dzirnavas.
jājamzirdziņš Dem. --> jājamzirgs.
pirkstiņš Dem. --> pirksts.
sirsniņa Dem. --> sirds.
sirdspuķīte Dem. --> sirdspuķe.
šķirstiņš Dem. --> šķirsts.
tirdziņš Dem. --> tirgus.
vairodziņš Dem. --> vairogs.
vējdzirnaviņas Dem. --> vējdzirnavas.
zirnītis Dem. --> zirnis.
zvirbulēns Dem. --> zvirbulis. Arī zvirbuļu mazulis.
zirģelis Dem. → zirgs (1). Neliels, arī stipri vājš zirgs.
zirdziņš Dem. → zirgs.
asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis.
desinieks Desu gatavotājs. Desu tirgotājs.
Jautājumu krustugunis Detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam.
Jautājumu krustugunis Detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam.
matrice Detaļa (ierīcēm, instrumentiem, ko izmanto apstrādē ar spiedienu), kurā ir apstrādājamā priekšmeta formai atbilstošs padziļinājums.
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi.
spiedze Detaļa (piemēram, flautai, stabulei) gaisa strāvas virzīšanai uz (tās) iekšējo virsmu.
cilindrs Detaļa (piemēram, tvaika mašīnā, iekšdedzes dzinējā), kam ir šāda ķermeņa forma.
spals Detaļa (pistolei), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
trizulis Detaļa (stellēs), kas ir paredzēta nīšu saturēšanai.
puansons Detaļa, elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), ar ko tieši iedarbojas uz pārbaudāmā materiāla virsmu, nosakot tā cietību.
sviedrene Detaļa, elements (kādā veidojumā), kas ir paredzēts sviedru uzsākšanai.
kārba Detaļa, elements, kam ir kastes forma.
gredzens Detaļa, kam ir noslēgta loka forma.
metāldetaļa Detaļa, kas ir izgatavota no metāla. Metāla detaļa.
tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu. Rokturis.
šūpoles Detaļā, kas pēc uzbūves un kustībām ir līdzīga šādai ierīcei.
piesūceknis Detaļa, kas rada vakuumu un ir paredzēta (kā) piestiprināšanai pie kādas virsmas.
panelis Detaļa, kura atrodas (iekārtas, ierīces u. tml.) priekšējā daļā un kurā ir iemontētas kontroles, vadības, signalizācijas u. tml. ierīces.
uzlika Detaļa, kura ir kaut kam uzlikta.
orgāns Detaļa, sastāvdaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.), kam parasti ir tieša saskare ar darbības objektu vai ar ko ir kontakts (ierīces, iekārtas u. tml.) vadītājam.
kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļās izplacina vai paplašina.
privātdetektīvs Detektīvs, kas darbojas privāti, individuāli. Detektīvs, kas strādā kapitālistiskā privātā komerciālā firmā.
surdopedagoģija Detektoloģijas nozare, kas pētī nedzirdīgu un vājdzirdīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
nona Deviņrindu pants, kurā pirmās sešas rindas saistītas ar krusteniskām atskaņām, pēdējās divas ar blakus atskaņām, sestā un septītā parasti ar blakus atskaņām.
spirtot Dezinficēt (ko) ar spirtu.
dežūrvirsnieks Dežurējošais virsnieks.
meteorogramma Diagramma, kurā attēloti vairāki meteoroloģiskie elementi.
vējroze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.).
Vēju roze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.). Vējroze (1). Vēji, kas dažādās vietās pūš dažādos virzienos. Vējroze (2).
Vēju roze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.). Vējroze.
garumzīme Diakritiska zīme - svītra, ko raksta virs attiecīgā burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
Likt pamatus Dibināt (pilsētu, ciemu u. tml.), ceļot pirmās celtnes.
Likt pamatus Dibināt (pilsētu, ciemu u. tml.), ceļot pirmās celtnes.
nodīkt Dīcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
moralitē Didaktiska alegoriska drāma (15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā galvenie varoņi bija simboliski un cīnījās savā starpā par cilvēka dvēseli.
iesals Diedzētu graudu produkts, ko parasti izmanto par izejvielu, piemēram, alus, spirta gatavošanai.
šķērsdiegs Diegs, kas, piemēram, audumā, ir novietots šķērsām tā garenvirzienam.
pamatne Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu garenvirzienā. Šķēri.
audi Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
piroelektriķis Dielektriķis, kurā eksistē spontānā elektriskā polarizācija, kas ir atkarīga no temperatūras maiņas.
Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
vakardiena Diena pirms šodienas. Iepriekšējā diena.
vakar Dienā pirms šodienas. Iepriekšējā dienā.
vakardien Dienā pirms šodienas. Vakar (1).
aizvakardiena Diena pirms vakardienas.
Dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis.
Dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis.
gadadiena Diena, kad aprit viens vai vairāki gadi kopš kāda (parasti sabiedriski nozīmīga) notikuma.
radiodiena Diena, kad daudzi radioraidījumi ir veltīti vienam noteiktam tematam.
svinamdiena Diena, kad ir svētki, svinības. Svinama diena.
pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta.
dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm. Dienasvidus (1).
dienasvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm. Dienvidus (1).
pārdienas Dienas, starp kurām ir vienu dienu ilgs laikposms.
feldmaršals Dienesta pakāpe (parasti augstākā) vairāku valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
čina Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijā).
rotmistrs Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā. Karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
dižkareivis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
komandkapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp kapteiņa un jūras kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
dižmatrozis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
bocmanis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālleitnanta un armijas ģenerāļa vai ieroču šķiras maršala pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālmajora un ģenerālpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp jaunākā seržanta un vecākā seržanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
majors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa un apakšpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp pulkveža un ģenerālleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp vecākā leitnanta un majora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp kapteiņleitnanta un pulkvežleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju. Armijā - dienesta pakāpe starp apakšpulkveža un ģenerālmajora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos. Dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp kapteiņleitnanta un komandkapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
admirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp viceadmirāļa un flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda vai arī kontradmirāļa, viceadmirāļa, flotes admirāļa, Padomju Savienības flotes admirāļa dienesta pakāpe.
viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
poručiks Dienesta pakāpe dažu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pulkvežleitnants Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Padomju Savienības maršals Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp armijas ģenerāļa un ģenerālisimusa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais leitnants Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp leitnanta un kapteiņa dienesta pakāpēm) un Jūras Kara Flotē (starp leitnanta un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
staršina Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp vecākā seržanta un praporščika pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jaunākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp jefreitora un seržanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais praporščiks Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp praporščika un jaunākā leitnanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp seržanta un staršinas pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
flagmanis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē (no 1935. līdz 1940. gadam), kurai tagad atbilst admirāļa dienesta pakāpe. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Flotes admirālis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē (starp admirāļa un Padomju Savienības flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
staršina Dienesta pakāpe PSRS Jūras kara flotē (vecākā matroža un mičmaņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais matrozis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē starp matroža un 2. pakāpes staršinas pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (buržuāziskās Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm).
jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kareivja un jaunākā seržanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp majora un pulkveža pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa (rotmistra) un pulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē - zemākā virsnieku pakāpe). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
mičmanis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara Flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp galvenā staršinas un jaunākā leitnanta pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp praporščika un leitnanta dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kontradmirālis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flote - dienesta pakāpe starp pirmā ranga kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe, kas atbilst kapteiņa dienesta pakāpei Padomju Armijā, buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā. Cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī žandarmērijas darbinieks.
korupcija Dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku uzpirkšana, piekukuļošana. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku pērkamība.
kollijs Dienesta suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, melnbaltu vai brūni baltu apspalvojumu. Attiecīgā suņu šķirne. Skotijas aitu suns.
bokseris Dienesta suns ar īsu, strupu purnu. Attiecīgā suņu šķirne.
sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai. Attiecīgā suņu šķirne.
buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas. Attiecīgā suņu šķirne.
dobermanis Dienesta suns, kam raksturīgs garš, tievs ķermenis, īsa spalva un laba oža. Attiecīgā suņu šķirne.
ņūfaundlendietis Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un ko izmanto slīcēju glābšanā. Attiecīgā suņu šķirne.
dogs Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, spēcīgi žokļi, īsa spalva. Attiecīgā suņu šķirne.
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
Transporta dienests Dienests, kas ir saistīts ar (kā) transportēšanu.
transportdienests Dienests, kas ir saistīts ar (kā) transportēšanu. Transporta dienests.
Meža sardze Dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības).
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
darbalaiks Diennakts daļa (noteiktas stundas), kad (kas) ir atvērts, pieejams apmeklētājiem, pircējiem u. tml.
tumsa Diennakts laiks, kad ir šāds stāvoklis.
dieninieks Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu.
aizvakar Dienu pirms vakardienas.
kalendārs Dienu uzskaitījums pa nedēļām un mēnešiem vienam gadam. Attiecīgais iespieddarbs (piemēram, grāmata, tabula, bloknots, kurā parasti ir arī astronomiskas ziņas un informācija par ievērojamiem notikumiem).
tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam. Šādas runas rakstveida teksts.
rīcins Dievkrēsliņu (eirorbiju) dzimtas augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas.
uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām). Dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām).
līst Dīgstot parādīties virs zemes (par augiem, to daļām).
spiesties Dīgstot, augot virzīties cauri, piemēram, augsnei (par augiem, to daļām).
iedilt Dilstot iegūt sirpja formu (par Mēnesi).
pārdimdināt Dimdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piedimdināt Dimdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nodimdināt Dimdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
iedimdēt Dimdot ievirzīties (kur iekšā).
pārdimdēt Dimdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodimdēt Dimdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
pārdipināt Dipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
rezidents Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par sūtni.
Pilnvarotais lietvedis Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
Lietu pilnvarotais Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku.
Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
Diplomātiskie rangi Diplomātisko darbinieku atšķirības pakāpes pēc amata vai stāvokļa.
pārdipēt Dipot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
komercdirektors Direktora vietnieks, kas vada apgādi, noietu un citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
vicedirektors Direktora vietnieks.
viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piemēram, orķestri, kori).
Takts zizlis Diriģēšanai paredzēts zizlis.
Takts zizlis Diriģēšanai paredzēts zizlis.
Sist takti Diriģēt ar vienveidīgiem, smagnējiem žestiem.
nodiriģēt Diriģēt un pabeigt diriģēt (skaņdarbu).
nodirnēt Dirnēt (visu laikposmu) un pārstāt dirnēt.
Stūra dīvāns Dīvāns, kura divas pastāvīgās sastāvdaļas ir savienotas (parasti taisnā) leņķī.
špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
dubultdurvis Divas durvis (vienā un tai pašā ailē), starp kurām ir neliela atstarpe.
vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
Dobās vēnas Divas vislielākās vēnas, kas ieiet sirds labajā priekškambarī.
atspirdzinošs Divd. --> atspirdzināt.
mirstams Divd. --> mirt.
pavairots Divd. --> pavairot.
pērkams Divd. --> pirkt.
pirkts Divd. --> pirkt.
spirtots Divd. --> spirtot.
vairojams Divd. --> vairot.
vircots Divd. --> vircot [2].
verdošs Divd. --> virt.
kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, arī blūzveida jaka, apakšējā - svārki.
mirte Divdīgļlapju dzimta, kurā ietilpst tropu koki un krūmi ar mūžzaļām smaržīgām lapām (piemēram, eikalipts, parastā mirte).
skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem. Šīs dzimtas augi.
ūdenslapji Divdīgļlapju klases dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags.
serenāde Divertismenta, noktirnes vai svītas žanram tuvs skaņdarbs instrumentālam ansamblim vai mazam orķestrim.
sievpaparde Divgadīgs vai daudzgadīgs sievpaparžu dzimtas lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām.
zeltdadzis Divgadīgs, retāk daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem.
pāris Divi darba dzīvnieki (piemēram, zirgi) viena iejūgā.
dubultlogi Divi logi (vienā un tajā pašā ailē), starp kuriem ir neliela atstarpe.
Reciproki skaitļi Divi skaitļi, kuru reizinājums ir 1 (piemēram, 0,25 un 4). Savstarpēji apgriezti skaitļi.
Reciproki skaitļi Divi skaitļi, kuru reizinājums ir l (piemēram, 0,25 un 4). Savstarpēji apgriezti skaitļi.
jūs Divi vai vairāki cilvēki, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas.
pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
divjūgs Diviem zirgiem paredzēts.
grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala. Četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu.
mugurpuse Divpusēji simetriska (bezmugurkaulnieku) ķermeņa puse, kas ir vērsta prom no pamata, substrāta, pa kuru (tie) kustas. Pretstats: vēderpuse.
vēderpuse Divpusēji simetrisku dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei un parasti ir vērsta pret substrātu, pa kuru (tie) kustas.
mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir līdz 49,8 kubikcentimetriem.
zelminis Divslīpju jumta noslēdzošā trīsstūrveida ārsiena virs dzegas.
ūdensodi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir raksturīgi ūdenī dzīvojoši bezkrāsaini, caurspīdīgi kāpuri. Šīs dzimtas kukaiņi.
hibridizācija Divu (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu) īpatņu krustošana.
šķautne Divu (priekšmeta, veidojuma u. tml.) virsmas daļu sadura samērā šaurā leņķī.
antipods Divu diametrāli pretēju zemeslodes virsmas punktu apdzīvotāji.
moments Divu fizikālu lielumu reizinājums, vienam no kuriem parasti ir garuma dimensija.
līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
hibridizācija Divu vai vairāku dažādu ierīču, iekārtu, ietaišu apvienošana noteiktā sistēmā.
Harmoniskā secība Divu vai vairāku dažādu pakāpju akordu secība.
Harmoniskā secība Divu vai vairāku dažādu pakāpju akordu secība.
pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno vai nu atskaņu sistēma, metriskā shēma un kopīga intonācija, vai tikai intonācija.
summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts. Izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
krustojums Divu vai vairāku mākslas virzienu, veidu u. tml. apvienojums.
sagadīšanās Divu vai vairāku notikumu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva norise. Divu vai vairāku apstākļu, faktu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva pastāvēšana.
kontaminācija Divu vai vairāku notikumu, parādību u. tml. apvienošana, arī sajaukšana.
polisēmija Divu vai vairāku nozīmju piemitība (valodas vienībai).
transitivitāte Divu vai vairāku objektu attieksmju, īpašību saistība ar kādu citu objektu.
līdzdalība Divu vai vairāku personu apzināta, aktīva piedalīšanās noziedzīgā darbībā.
konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
pilsētsavienība Divu vai vairāku pilsētu savienība.
Vidējais aritmētiskais lielums Divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
Vidējais aritmētiskais lielums Divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
Vidējais aritmētiskais lielums Divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
konsonanse Divu vai vairāku skaņu labskanīga, izlīdzināta vienība, saskaņa.
unisons Divu vai vairāku skaņu, skaņu virkņu, arī melodijas vienlaicīgs skanējums vienā un tai pašā augstumā vai oktāvas intervālā.
interference Divu vai vairāku svārstību vai viļņu savstarpēja pārklāšanās un mijiedarbība.
metāls Divu vai vairāku šādu vielu sakausējums. Vielas sakausējums ar citu vielu.
skaņkopa Divu vai vairāku valodas skaņu savienojums (piemēram, zilbē, vārdā).
kondomināts Divu vai vairāku valstu kopīga valdīšana kādā teritorijā.
Muitas savienība Divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
Muitas savienība Divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
kesons Doba dzelzs kārba (metalurģiskajās krāsnīs), kurā cirkulē ūdens.
iedunēties Dobji iepukstēties (par sirdi).
dimdēt Dobji pukstēt (par sirdi).
dunēt Dobji pukstēt (par sirdi).
taurs Dobradžu dzimtas izmirušas sugas dzīvnieks (mājas govs priekštecis).
pūslis Dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
rakelis Dobspiedes mašīnās - plāna, uzasināta, pulēta tērauda plāksne, ar kuru noņem krāsu no iespiedformas virsmas.
peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
sadzirdināt Dodot daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras. Sadzirdīt.
ieteikt Dodot padomu, ierosinot norādīt, ka (kāds) ir vēlams, piemērots.
pārdot Dodot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
izdot Dodot, parasti no rokas rokā, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
kreiss Doktrinārs, avantūristiski revolucionārs (par politisku partiju, virzienu, to uzskatiem, darbību u. tml.).
kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
uzziņa Dokumenti, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu. Izziņa.
kontramarka Dokuments (parasti talons), kas dod tiesības bez maksas, piemēram, noskatīties izrādi teātrī, cirkā.
vērtspapīrs Dokuments (piemēram, akcija, obligācija, vekselis, čeks), kurā ir izteiktas mantiskās, parasti saistību, tiesības un kuru nepieciešams uzrādīt, šīs tiesības realizējot.
kartīte Dokuments ar taloniem, kas dod tiesības nopirkt preces to normētas sadales sistēmas apstākļos.
patents Dokuments, kas apliecina kādas personas kvalifikāciju, arī tiesības (parasti jūrniecībā, tirdzniecībā, amatniecībā, diplomātijā).
pavaddokuments Dokuments, kas ir pievienots, piemēram, kādam sūtījumam.
Darba nespējas lapa, arī slimības lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.
Darba nespējas lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu. Slimības lapa.
izziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu.
rēķins Dokuments, kurā ir norādīta maksājamā naudas summa. Arī maksājamā naudas summa.
Slimības lapa, arī darba nespējas lapa Dokuments, kuru PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu.
Darba nespējas lapa, arī slimības lapa Dokuments, kuru PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.
memorands Dokuments, teksts, kurā ir fiksēti kādi fakti, kas jāpatur atmiņā.
gudrot Domās vai runājot pievērsties (kādam jautājumam, parasti vairākkārt) un censties izdomāt, izlemt (to). Prātot, domāt.
Atsevišķas domas Domas vai spriedums, kas nesaskan ar vairākuma domām.
Atsevišķas domas Domas vai spriedums, kas nesaskan ar vairākuma domām. _jur._ Tiesas locekļa rakstveida paziņojums tai gadījumā, ja viņš nepievienojas tiesas lēmumam vai spriedumam.
Dori dēt Dori cirst.
kurss Došanās virziens (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
atsaukties Dot atbildes signālu (par sirēnām, zvaniem u. tml.).
sadzirdīt Dot daudz iedzert alkoholisku dzērienu. Piedzirdīt.
atmaksāties Dot ienākumus, kas sedz vai pārsniedz (piemēram, ražošanas, pirkšanas) izdevumus.
šķirties Dot kādam (naudu, materiālas vērtības), piemēram, maksājot par pirkumu.
Ar acīm (pa)mest Dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.).
Ar acīm mest Dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.).
Pamest ar acīm Dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.).
apsolīt Dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.).
iedot Dot un panākt, ka apēd, izdzer. Paēdināt, padzirdināt.
uzmirkšķināt Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus. Pamirkšķināt.
dzirdināt Dot, arī ļaut (parasti dzīvniekiem) dzert. Dzirdīt.
svētīt Dot, piešķirt (kādam, kam) svētību (1).
dalīties Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava). Kopīgi lietot, izmantot.
dalīt Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava). Kopīgi lietot, izmantot. Dalīties (4).
laisties Doties (ar ūdens vai sauszemes transportlīdzekli kur, kādā virzienā). Doties (kur, kādā virzienā) - par ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
(Iz)mest (arī (iz)laist) līkumu (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
(Iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
Izmest līkumu (arī loku, cilpu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, tpar upi, ceļu).
Izlaist riņķi (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
maldīties Doties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nezinot pareizo ceļu, virzienu.
laist Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu). Braukt, skriet, ātri iet.
gāzties Doties, virzīties (par daudziem).
brāzties Doties, virzīties ar lielu spēku, strauji (bieži ar troksni). Joņot.
šķelmīgs Draiskulīgi nerātns, mazliet koķets un labsirdīgi blēdīgs (par cilvēkiem).
varoņdrāma Drāma, kurā ar zināmu romantisku pacēlumu attēlota viena vai vairāku varoņu cīņa par cildeniem ideāliem.
nodrāzt Drāžot padarīt smailu. Drāžot piešķirt vēlamo formu.
nodrebināt Drebinot novirzīt nost.
susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
šķērsdrenāža Drenāža, kurā Drenas ir novietotas šķērsām gruntsūdens plūsmas virzienam.
ātri Drīzāk (izšķiroties par vienu no vairākām iespējām).
varonība Drosme, drošsirdība.
vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs. Arī tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiskie principi.
drošsirdīgums Drošsirdība.
drošsirdis Drošsirdīgs cilvēks.
uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, attēlu, tekstu) virsū (uz kā, kam).
pāvacis Drukns tauriņš ar mazu galvu un lieliem spārniem, uz kuriem ir ieapaļi plankumi.
dzilnītis Drukns, ļoti kustīgs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku muguru.
apdrupināt Drupinot (ko virsū, pāri), apbārstīt.
piedrupināt Drupinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu). Drupinot piebārstīt (piemēram, grīdu).
apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai no vairākām pusēm).
iedrupināt Drupinot ievirzīt (kur iekšā).
uzdrupināt Drupinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) - par instrumentiem, mehānismiem.
apdrupt Drūpot sairt (visapkārt, no virspuses).
dēdēt Drupt, dalīties, irt fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
grūt Drupt, irt.
ieducināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
iedūcināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
pārducināt Ducinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieducināt Ducinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
noducināt Ducinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
izdūkt Dūcot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par kukaiņiem.
izdūkt Dūcot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārdūkt Dūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodūkt Dūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
dūkanbēris Dūkanbērs zirgs.
dūkainis Dūkans zirgs.
dūkans Dūkans zirgs.
nodungot Dungot un pabeigt dungot (parasti ar pirkstiem, kājām).
iedunēt Dunot ievirzīties (kur iekšā).
pārdurnēt Dunot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodunēt Dunot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
padurt Durot (ar ko), pavirzīt (to) zem (kā), arī (kam) apakšā.
iedurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko smailu, asu).
sadurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Durot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
izdurt Durot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
uzdurt Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
tirpoņa Durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem. Arī tirpums.
sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus.
rakt Durt lāpstu zemē un vērst augsnes virskārtu (piemēram, ko veidojot augsnes virskārtā).
Sētas durvis Durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
spoguļdurvis Durvis (piemēram, skapim), kurās ir iestiprināts spogulis.
pildiņdurvis Durvis, kuru elementi ir pildiņi.
prozisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozaisms (1).
prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozisms.
rondo Dzejas forma (rondeles variants), karā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
rondele Dzejas forma, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas trijos pantos un divas atskaņas. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda - astotajā rindā. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
rubajs Dzejolis četrrindes formā ar atskaņotu pirmo, otro un ceturto rindu.
gazele Dzejolis, kas sastāv no divrindēm un kam pirmās divas rindas saistītas ar atskaņu, kura atkārtojas katra panta otrajā rindā.
akrostihs Dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi.
tituldzejolis Dzejoļu krājuma dzejolis, kura virsraksts saskan ar krājuma nosaukumu.
ģirļicis Dzeltenbrūns zvirbuļveidīgo kārtas putns.
rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna dzelzs (III) savienojumu kārta uz dzelzs virsmas.
sarkandzeltens Dzeltens ar sarkanu nokrāsu. Tāds, kam ir sarkani un dzelteni krāsu laukumi.
topāzs Dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls, kura caurspīdīgie kristāli ir dārgakmeņi.
palss Dzeltens, parasti ar pelēcīgu nokrāsu (par zirgu vai tā apmatojumu).
starpstacija Dzelzceļa stacija, kam ir palīgfunkcijas satiksmē.
Dzelzceļa mezgls Dzelzceļa stacija, kurā savienojas vairākas dzelzceļa līnijas.
Dzelzceļa mezgls Dzelzceļa stacija, kurā savienojas vairākas dzelzceļa līnijas.
distance Dzelzceļa, šosejas vai ūdensceļa iecirknis (pēc administratīvi tehniskā dalījuma).
čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, kaists iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni.
profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
nodzenāt Dzenājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā.
sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
iedzenāt Dzenājot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust. _imperf._ Dzenāt prom. Dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
atdzenāt Dzenājot piespiest atvirzīties nost (no kā).
jādināt Dzenāt (zirgu), jājot (uz tā).
iedzīt Dzenot panākt, ka (cilvēks) ievirzās (kut iekšā).
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atvirzās nost, attālinās (no kā).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās uz kādas vietas.
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Dzīt nost (sānis, atpakaļ).
atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp. _imperf._ Dzīt šurp. Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
padzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
padzīt Dzenot panākt, ka (kas) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
padzīt Dzenot panākt, ka (kas) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā. Dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
apdzīt Dzenot panākt, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Dzīt apkārt.
aizdzīt Dzenot panākt, ka dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
izdzīt Dzenot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
izdzīt Dzenot panākt, ka izvirzās cauri (kam), caur (ko).
padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu). Aizdzīt.
atspirdzinājums Dzērieni (arī ēdieni), kas atspirdzina.
šokolāde Dzēriens, kas ir pagatavots no šī konditorejas izstrādājuma, piena, cukura.
Salāpīt paģiras Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst paģiras.
salāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras.
atdzerties Dzerot remdēt slāpes. Padzerties tā, ka vairs negribas.
pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas. Izdzerot pārāk daudz (kāda dzēriena), saslimt.
Lāpīt paģiras Dzert alkoholisku dzērienu, lai novērstu paģiras.
Lāpīt paģiras Dzert alkoholisku dzērienu, lai novērstu paģiras.
padzerties Dzert un pabeigt dzert, arī dzert tā, ka vairāk negribas dzert.
lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas.
deklamācija Dziedājums, kura melodijā ir runas intonācijas iezīmes. Arī rečitatīvs.
kopdziedāšana Dziedāšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
nolocīt Dziedot izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt). Pārmainīt, dažādot (balsi, melodiju).
locīt Dziedot mainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt). Variēt (balsi, melodiju).
pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā. Dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
detonēt Dziedot vai spēlējot (stīgu vai pūšamo instrumentu), novirzīties no pareizā toņa.
Ārējās sekrēcijas dziedzeri Dziedzeri, kam ir izvadkanāli uz ārējo vidi.
kupldzija Dzija (trikotāžas izstrādājumiem), ko iegūst, sajaucot tekstilšķiedras, kurām ir dažādas saraušanās īpašības.
tilpumdzija Dzija, kam ir palielināts īpatnējais tilpums un pūkainums.
sirdssiltums Dziļa iejūtība, sirsnība. Sirds siltums.
Sirds siltums Dziļa iejūtība, sirsnība. Sirdssiltums.
sirdsskaidrība Dziļa tikumība, morāla skaidrība. Sirds skaidrība.
Sirds skaidrība Dziļa tikumība, morāla skaidrība. Sirdsskaidrība.
naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
sirdscilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks. Sirds cilvēks.
Sirds cilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks. Sirdscilvēks.
iegremdēt Dziļi ievirzīt (piemēram, kādā dobumā).
trausls Dziļi, nemāksloti lirisks (par mākslas darbu). Arī sirsnīgs, maigs.
nogremdēt Dziļi, pilnīgi iegremdēt (gāzē, irdenā vielā).
aiza Dziļš, šaurs, stāvs padziļinājums zemes virsmā (parasti kalnos).
iegremde Dziļums, kurā kas ir iegremdēts.
dzimtmājas Dzimtīpašumā iepirkta zemnieku saimniecība.
senjorija Dzimtmuiža (viduslaiku Rietumeiropā).
partenoģenēze Dzimumvairošanās veids - sievišķās dzimumšūnas attīstīšanās bez apaugļošanās.
sadzirdamība Dzirdamība.
skaļums Dzirdamības pakāpe, kas subjektīvi raksturo skaņas intensitāti.
auss Dzirde, dzirdes spēja.
daiļskanīgs Dzirdei tīkams, melodisks, skanīgs.
labskanīgs Dzirdei tīkams. Arī daiļskanīgs.
auss Dzirdes orgāna ārējā, redzamā daļa.
auss Dzirdes orgāns kopā ar līdzsvara orgānu.
vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu.
kurlums Dzirdes trūkums vai tās pasliktināšanās tā, ka runas valodas uztvere nav iespējama.
klausīties Dzirdēt un uztvert, saprast (piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto). Dzirdēt (skaņu avotu) un uztvert, saprast, piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto.
padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert. Padzirdīt.
dzirdītava Dzirdinātava.
izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdīt (2).
padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert.
izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdināt (2).
nodzirdīt Dzirdot nobarot (dzīvnieku).
nodzirdīt Dzirdot patērēt (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
dzirkste Dzirkstele (parasti liela).
dzirksts Dzirkstele.
guns Dzirkstele.
sprēgata Dzirkstele.
dzirkstīt Dzirkstēt (2).
dzirkstīties Dzirkstīt (2).
dzalkstīt Dzirkstīt (parasti negatīvā pārdzīvojumā) - par skatienu, acīm.
šampanietis Dzirkstošs, putojošs vīnogu vīns, kas satur daudz ogļskābes gāzes.
zābaki Dzirnavās - graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu.
dzirnas Dzirnavas (1).
dzirnus Dzirnavas (1).
ūdensdzirnavas Dzirnavas, ko darbina ūdensrats vai hidroturbīna.
skrūvdzirnavas Dzirnavas, kur materiālu sasmalcina starp divām mainīga profila skrūvēm.
Valču dzirnavas Dzirnavas, kurās bīdelēšanai izmanto valču krēslu.
Papīra dzirnavas Dzirnavas, kurās ražoja papīru un tā izstrādājumus.
papīrdzirnavas Dzirnavas, kurās ražoja papīru un tā izstrādājumus. Papīra dzirnavas.
sudmalas Dzirnavas.
melderiene Dzirnavniece.
melderzellis Dzirnavnieka palīgs.
dzirnavniece Dzirnavnieka sieva. Dzirnavu īpašniece.
melderis Dzirnavnieks.
sudmalnieks Dzirnavnieks.
dzirnavnieks Dzirnavu īpašnieks.
dzirnavezers Dzirnezers.
Dzirnavu ezers Dzirnezers.
dzirnavupe Dzirnupe.
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai. Dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā.
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, pašregulēšanās, vairošanās un pielāgošanās mainīgajiem ārējās vides apstākļiem.
uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība, kas izpaužas spējā reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem, pāriet no fizioloģiska miera stāvokļa uzbudinājuma stāvoklī.
Dabiskā izlase Dzīves apstākļiem labāk pielāgoto indivīdu izdzīvošana un vairošanās un sliktāk pielāgoto indivīdu bojāeja.
zaļoksnis Dzīves posms, kad cilvēks ir jauns, spēcīgs, veselīgs.
Pārtikusi māja Dzīvesvieta, arī saimniecība, kurai ir raksturīga pārticība.
transportēt Dzīvības procesos virzīt, pārvietot (ko) organismā, tā daļās.
transports Dzīvības procesu izraisīta (kā) virzība, pārvietošanās organismā, tā daļās.
degzīme Dzīvnieka ādā iededzināta atšķirības zīme.
tvērējķepa Dzīvnieka ekstremitāte, kuras viens pirksts ir novietots pretim pārējiem pirkstiem un kura ir pielāgota (kā) tveršanai.
tvērējorgāns Dzīvnieka orgāns, kas ir pielāgots (kā) tveršanai.
ūdensdzīvnieki Dzīvnieki, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas.
nepārnadži Dzīvnieki, kuru kājām visspēcīgāk ir attīstīts trešais pirksts, kur ir lokalizēta ekstremitāte. Attiecīgā dzīvnieku kārta.
kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
pēcnācējs Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies.
pēctecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies.
kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts uz zemeslodes.
jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem.
draugs Dzīvnieks, ar kuru ir draudzīgas attiecības. Dzīvnieks šādās attiecībās ar citu dzīvnieku.
rekordnieks Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības. Rekordists (2).
rekordists Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības. Rekordnieks.
sinantrops Dzīvnieks, augs, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība.
spurainis Dzīvnieks, kam ir (parasti lielas, asas) spuras.
tetrapods Dzīvnieks, kam ir četras kājas, ekstremitātes (parasti zīdītājs, rāpulis, abinieks).
četrkājis Dzīvnieks, kam ir četras kājas.
krēpainis Dzīvnieks, kam ir krēpes.
kuprainis Dzīvnieks, kam ir kupris (2).
lutausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis.
ragainis Dzīvnieks, kam ir ragi vai ragveida izaugumi.
tārps Dzīvnieks, kam ir raksturīgs tārpveida ķermenis.
sarkanacis Dzīvnieks, kam ir sarkanas, sarkanīgas acis.
spārnainis Dzīvnieks, kam ir spārni.
bēglis Dzīvnieks, kas bēg (1) vai ir aizbēdzis.
krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus. Hibrīds.
remontdzīvnieks Dzīvnieks, kas ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai. Ataudzējamais dzīvnieks.
palaidnis Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam.
viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
pusaudzis Dzīvnieks, kas vēl ir augšanas stadijā, kas vēl nav pilnīgi izaudzis.
laupījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks ir nomedījis vai medī barībai.
medījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks medī vai ir nomedījis barībai.
mīlulis Dzīvnieks, ko mīl, kas ir ļoti patīkams.
sprēgas Dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana.
smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
metamorfoze Dzīvnieku attīstība pēcembrionālajā periodā ar vienu vai vairākām kāpura stadijām.
plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu.
monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids - tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti vienu vai vairākas sezonas.
poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
poligīnija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
māte Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi.
Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
suga Dzīvnieku vai auga šķirne.
namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības (sociālismā).
namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir šādas tiesības un ko (tas) izmanto ekspluatācijas nolūkos.
mikrorajons Dzīvojamas apbūves struktūras galvenais elements, kas sastāv no vairākām dzīvojamo ēku grupām un ikdienas kultūras un sadzīves apkalpes iestādēm.
Komunālais dzīvoklis Dzīvoklis, kurā dzīvo vairāk nekā viens īrnieks.
kāpnes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
trepes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
dzīvoklis Dzīvošanai paredzēts vairāku telpu (istabu, virtuves, palīgtelpu) kopums ēkā.
parazitēt Dzīvot uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
uzsākt Dzīvot, būt (kāda mūža perioda, darba gaitu) pašā pirmajā posmā.
sākt Dzīvot, būt (mūža, darba gaitu u. tml.) pirmajā posmā.
kustība Dzīvu būtņu pārvietošanās kādā virzienā.
uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu. Bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis - metroritmikas pastāvīgas novirzes no tās pamatstruktūras. Džeza mūzikas stils, kam ir raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis.
nodžinkstēt Džinkstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
senebreji Ebreji aptuveni līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras. Senie ebreji.
apecēt Ecējot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
pieecēt Ecējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
rudmiese Ēdamā lapiņu sēne ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras.
Raganu beka Ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti, apakšā paresninātu kātiņu, kas ir dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
pastēte Ēdiens - maltu (parasti gaļas, zivju) produktu masa, kam parasti ir pievienotas piedevas.
Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
sacepums Ēdiens - vienmērīgā karstumā (parasti cepeškrāsnī) cepts, parasti vairāku, produktu kārtojums vai sajaukums.
kami Ēdiens no pienā vai rūgušpienā iejauktu sautētu un apgrauzdētu rudzu, miežu, zirņu, pupu miltu maisījuma. Šāds miltu maisījums.
zīdenis Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem un žāvētas cūkgaļas. Arī grūdenis (1).
salāti Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa.
ragū Ēdiens, kas ir pagatavots no sīki sagrieztas sautētas gaļas vai dārzeņiem.
pasha Ēdiens, ko parasti gatavo no saldas biezpiena masas nelielas piramīdas veidā un ko mēdz ēst pareizticīgo lieldienās.
priekšēdiens Ēdiens, ko pasniedz pirms galvenā ēdiena.
kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt (cilvēku), arī ēdināt (cilvēku) tā, ka (tam) vairāk negribas ēst.
kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus, parasti mājdzīvniekus).
tarpāns Eirāzijas stepju un mežu savvaļas zirgs.
Vecā pasaule Eiropa, Āzija, Āfrika (atšķirībā no Amerikas).
undīne Eiropai tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus.
Vecais kontinents Eiropas kontinents (pretstatā Amerikai).
Vecais kontinents Eiropas kontinents (pretstatā Amerikai).
krustneši Eiropas krusta karu dalībnieki, kuru apģērbam bija krusta zīme.
simbolisms Eiropas mākslas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam pamatā bija ideālisma principi un intuīcija un kas plaši izmantoja mākslas simbolus.
Galantais stils Eiropas mūzikas stils (18. gadsimta sākumā un vidū), kam raksturīga sevišķi izsmalcināta mūzikas valoda.
eiropieši Eiropas pamatiedzīvotāji.
Baltā rase Eiropeīdā rase.
būri Eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
šķērseja Eja, kas šķērso galveno eju vai šķērseniski ir savienota ar to.
apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Iet apkārt.
atiet Ejot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Iet nost (sānis, atpakaļ).
staigāt Ejot doties, parasti vairākkārt (noteiktā nolūkā).
ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā). Ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku).
iziet Ejot izvirzīties (no kādas telpas, teritorijas u. tml.).
iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.). Ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, izkļūt (uz tās).
iziet Ejot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
Paspert, kāju Ejot pavirzīt (kāju kādā virzienā). Ejot pavirzīt (kāju).
paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ejot pavirzīties nelielu attālumu, neilgu laiku. Paiet (1).
paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
paiet Ejot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paiet Ejot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
Ieturēt soli Ejot pielāgoties cita gaitai, ātrumam, virzienam.
Ieturēt (arī noturēt, izlīdzināt) soli Ejot pielāgoties cita gaitai, ātrumam, virzienam.
pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu). Iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā).
kāpt Ejot virzīties (augšup vai lejup pa slīpu virsmu).
kāpties Ejot virzīties (parasti atpakaļ).
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties (kā).
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos).
krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.).
mīt Ejot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu.
iesisties Ejot, skrienot strauji ievirzīties (kur iekšā).
apliekt Ejot, skrienot, braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ietriekties Ejot, skrienot, braucot strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko).
uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
uziet Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko). Ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
vecēka Ēka, kas ir celta senatnē. Ļoti veca ēka.
Rindu klēts Ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
Rindu klēts Ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
beletāža Ēkas stāvs virs puspagraba vai pirmā stāva, kuru izmanto palīgtelpām.
planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas.
ūdensvaboles Ekoloģiska vaboļu grupa, kuras pārstāvji ir pielāgojušies dzīvei ūdenī. Šīs grupas vaboles.
prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
saime Ekonomiska radinieku kopiena, kas radās, sairstot patriarhālajai ģintij.
lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir vadoša politiska nozīme, kā arī atbildība starp tautiskajās attiecībās.
protekcionisms Ekonomisko pasākumu sistēma (kapitālistiskās valstīs), kuras mērķis ir attīstīt vai veicināt savā valstī vienu vai vairākas ražošanas nozares un pasargāt tās no ārzemju konkurences.
platekrāns Ekrāns (kinofilmu projicēšanai), kura malu attiecība ir no 1 : 1,66 līdz 1 : 2,33.
iestājeksāmens Eksāmens, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē, aspirantūrā).
metiens Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam). Tirāža.
pašeksperiments Eksperiments, kurā pētījamais objekts ir eksperimentētājs pats.
kutikula Ektodermas šūnu izdalīts slānis ķermeņa virspusē (tārpiem, posmkājiem).
ultraskaņa Elastīgi viļņi, kuru frekvence ir lielāka par 15.-20. kiloherciem.
lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas.
mats Elastīgs, tievs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai zīdītāju dzīvnieka) ķermeņa virsmas.
mats Elastīgu, tievu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu.
solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāja strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām.
elektrods Elektrības vadītājs, ar kuru elektriskajai ķēdei pievieno citu ķēdes daļu, kam ir jonu vai elektronu vadītspēja.
Indukcijas krāsns Elektriskā krāsns, kurā karsē dažādus materiālus un priekšmetus, izmantojot siltumu, ko rada tajos inducētās elektriskās virpuļstrāvas.
maiņstrāva Elektriskā strāva, kam periodiski mainās virziens un stiprums.
kolektors Elektriskās mašīnas enkura daļa, kas sastāv no savstarpēji izolētām plāksnītēm, kuras ir savienotas ar enkura tinumu un pa kurām slīd sukas.
pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
indukcija Elektriskās strāvas rašanās process vadītājā, kas kustas magnētiskajā laukā vai kas ir ievietots mainīgā magnētiskajā laukā.
jons Elektriski lādēta daļiņa, kas rodas, ja vielas atoms vai molekula zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
neitrons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kura ietilpst atoma kodola sastāvā un kuras masa ir aptuveni vienāda ar protona masu.
strāva Elektrisko lādiņa orientēta kustība noteiktā virzienā. Elektriskā strāva.
līdzstrāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība nemainīgā virzienā.
Elektriskā strāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā.
luksofors Elektrisks signālaparāts, kam ir dažādas gaismas (parasti sarkana, dzeltena, zaļa) un ko izmanto satiksmes regulēšanai.
Piroelektriskais efekts Elektrisku lādiņu rašanās uz dažu dielektriķu (piroelektriķu) virsmas, ja tos karsē vai dzesē.
stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
galvanizēt Elektrolītiski uzklāt metāla kārtu kāda priekšmeta virsmai.
rentgenstarojums Elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir no 0,0025 līdz 25 nanometriem
rentgenstari Elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir no 0,0025 līdz 25 nanometriem. Rentgenstarojums.
radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums ir no dažiem milimetriem līdz desmitiem tūkstošiem metru un kuru izplatīšanās noris bez mākslīgām enerģijas pārvades līnijām.
magneto Elektromagnētisks maiņstrāvas ģenerators elektriskās dzirksteles radīšanai dzinēja cilindros, lai aizdedzinātu deg maisījumu.
Ultravioletie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 400 līdz 180 nanometriem.
Ultravioletie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 400 līdz 180 nanometriem.
Infrasarkanie stari Elektromagnētisks, acīm neredzams starojums, kam viļņu garums ir aptuveni no 0,75 mikroniem līdz 2 milimetriem.
relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas reaģē uz kādu fizikālu lielumu vai vairākiem elektriskiem lielumiem, lēcienveidīgi palielinot vai samazinot izejas lieluma vērtību noteiktās robežās.
testers Elektromēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piemēram, elektrisko ķēžu pārbaudē). Kombinētais elektromēraparāts.
kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
radioelektronika Elektronikas nozare, kas ir saistīta ar radiotehniku un nodarbojas ar dažādu radiotehnikai nepieciešamo aparātu un iekārtu izstrādāšanu un izmantošanu.
skaitļotājsistēma Elektroniskais skaitļotājs, kurā ietilpst vairāki procesori.
videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
šūna Elementāra dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvās matērijas galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība). Organisma pamatstruktūra, kas ir visu organismu attīstības, uzbūves un darbības pamatā.
kombinatorika Elementārās matemātikas novirziens, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo grupējumu (savienojumu) skaitu.
Lādēta daļiņa Elementārdaļiņa, kurai ir pozitīvs vai negatīvs lādiņš.
antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturojumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
slīdnis Elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), kas ir paredzēts (kā) virzīšanai slīdes kustībā.
virzulis Elements (mašīnā, ierīcē), kas blīvi kustas cilindrā un pārvietojas cilindra ass virzienā.
klanis Elements (mašīnā), kas savieno virzuli ar kloķvārpstu.
kulise Elements (mehānisma, mašīna), kas svārstās un kam ir sprauga, pa kuru virzās cita elementa tapa vai slīdenis.
sastāvelements Elements, kas (parasti vienlaikus ar citu elementu vai citiem elementiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.
sakārtojums Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam.
sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
uzelpot Elpot virsū (kādam, kam).
balsene Elpvada augšējā daļa, ko veido vairāki skrimšļi un saites.
traheotomija Elpvada ķirurģiska atvēršana.
nerīkle Elpvads (atšķirībā no barības vada).
mumijs Eļļas krāsu un gruntskrāsu pigments, kura galvenā sastāvdaļa ir dzelzs oksīds.
sašutums Emocionāls stāvoklis, kam ir raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
empiriokritiķis Empiriokriticisma piekritējs.
siltumenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā. Siltumenerģētika.
pašenerģija Enerģija, kas piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli. Miera stāvokļa enerģija.
kumulācija Enerģijas koncentrēšanās noteiktā virzienā.
pandēmija Epidēmija ļoti plašā teritorijā (piemēram, vairākās valstīs, kontinentos).
virsmiziņa Epiderma (2). Auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
skropstiņepitēlijs Epitēlijs, kam ir skropstiņas (2).
starpepizode Epizode, kam ir palīgfunkcijas (piemēram, daiļdarbā, izrādē).
Literārs (arī mākslas) eposs Eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs.
Literārais (arī mākslas) eposs Eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs.
Mākslas (arī literatūras) eposs Eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs.
sūnērce Ērce, kam ir raksturīga ķermeņa hitīna sega un kas parasti dzīvo meža zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē un pārtiek no trūdvielām.
ķitelis Ērts mājas virsvalks, rītsvārki.
maksimālisms Eseru sīkburžuāzisks sabiedriski politisks novirziens, kas ignorēja buržuāziski demokrātiskās revolūcijas posmu un prasīja eseru maksimālās programmas tūlītēju realizāciju.
pārēsties Ēst pārāk daudz, tā, ka vairs negribas. Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), saslimt.
paēst Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko. Attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena. Ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
kankāns Estrādes deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā. Šīs dejas mūzika.
uzlija Ēterisko eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu gatavošanai).
bandrole Etiķete, uz preces uzlīmēta zīmīte, kas liecina, ka akcīzes nodeva ir samaksāta.
Vīna spirts Etilspirts.
Vīna spirts Etilspirts.
spirts Etilspirts.
etilalkohols Etilspirts. Vīna spirts.
konfūcisms Ētiski politisku uzskatu un tradīciju sistēma (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija mācība.
Brīvdabas muzejs Etnogrāfisks muzejs, kura eksponāti (piemēram, ēkas) ir izvietoti brīvā dabā.
zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
kuģēvele Ēvele ieliektu vai izliektu koka virsmu apstrādāšanai.
garēvele Ēvele koka virsmas nolīdzināšanai šķiedras virzienā vienā un tai pašā līmenī.
šķērsēvele Ēvele koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
profilēvele Ēvele noteikta apstrādājamās virsmas profila veidošanai.
veidēvele Ēvele, kam nazis ir izveidots atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu.
šķērsēvelmašīna Ēvelmašīna koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
ektoģenēze Evolūcijas mācības virziens, saskaņā ar kuru dzīvās dabas attīstība ir saistīta ar organismu tiešu pielāgošanos videi un vides izraisīto pārmaiņu summēšanas vairākās paaudzēs.
ierosa Evolūcijas procesā izveidota dzīvās šūnas reakcija uz kairekli.
Ieplaku ezeri Ezeri, kas rodas, iedobumiem zemes virsā piepildoties ar ūdeni.
sprostezers Ezers, kas ir izveidojies aizgruvuma, aizsprostojuma rezultātā.
Relikta ezers Ezers, kas ir senas jūras palieka un kas izveidojies, līcim atdaloties no jūras.
notekezers Ezers, no kura iztek viena upe vai vairākas upes.
pārpalikums Faktiskais (naudas, preču u. tml.) daudzums (piemēram, kasē, noliktavā), kas ir lielāks par dokumentos fiksēto.
neofašisms Fašisms, kas ir restaurēts pēc Otrā pasaules kara un pielāgots pēckara vēsturiskajiem apstākļiem.
lirastis Fazānam līdzīgs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns (Austrālijā).
pūnieši Feniķieši, kas 9. un 8. gadsimtā pirms mūsu ēras apmetās Kartāgā un citās Ziemeļāfrikas pilsētās.
obroks Feodālā zemes rente (produktos vai naudā), ko zemnieki maksāja feodālim (pirmsrevolūcijas Krievija).
muižniecība Feodālās sabiedrības kārta. Feodāļu šķiras zemākais un pēc skaita lielākais noslāņojums, kura ekonomiskās un politiskās varas pamatā ir feodālais zemes īpašums.
bajs Feodālis, bagātnieks, tirgotājs, lielsaimnieks (Vidusāzijā, Kazahijā, Altajā, Kaukāzā).
dzimtkungs Feodālis, no kura personīgi ir atkarīgi zemnieki.
barons Feodālo muižnieku tituls. Zemākais aristokrātijas tituls (dažās kapitālistiskajās valstīs). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
brīvkungs Feodāļa tituls (Vācijā). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
bejs Feodāļa, arī valdnieka tituls (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs). Cilvēks, kam ir šāds tituls. Arī kungs.
garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot doto ķermeni ar plakni gareniskā virzienā (parasti rasējumā).
parentēze Figūriekava, kas savieno vairākus vārdus vai rindas.
platfilma Filma, kuras kadrs ir samērā plats.
izfilmēties Filmēt (daudzus objektus), vairāk kārt filmēt (kādu objektu).
filozofs Filozofijas speciālists. Cilvēks, kam ir tieksme nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
kartēzisms Filozofijas un dabaszinātņu virziens (17. un 18. gadsimtā), kura teorētiskais pamats ir Renē Dekarta idejas.
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas.
Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas. Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20. un 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
materiālisms Filozofijas virziens, kas atzīst dabu, esamību, matēriju par primāru, bet ideju, apziņu, garu par sekundāru.
ideālisms Filozofijas virziens, kas atzīst ideju, apziņu, garu par primāru, bet dabu, esamību, matēriju par sekundāru.
monisms Filozofiska mācība, kas atzīst, ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
džainisms Filozofisks un reliģisks novirziens Indijā, kuram raksturīgs askētisms, aizliegums nogalināt.
voluntārisms Filozofisks virziens, kas uzsver gribas nozīmi.
vakuumfiltrs Filtrs, kam filtrāta savākšanas tvertnē ir radīts retinājums.
nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu.
aizņēmums Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā. Šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
Kroņa palāta Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (pirmsrevolūcijas Krievijā).
Kroņa palāta Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (pirmsrevolūcijas Krievijā).
kamerālvalde Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai pirmsrevolūcijas Krievijā. Kroņa palāta.
firstiene Firsta sieva vai meita.
Ūdens ziedēšana Fitoplanktona masveida savairošanās ūdenstilpē un sablīvēšanās pie ūdens virsmas.
Ūdens ziedēšana Fitoplanktona masveida savairošanās ūdenstilpnē un sablīvēšanās pie ūdens virsmas.
ūdenszieds Fitoplanktons, kas masveidā ir savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas.
koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī disperso sistēmu rašanās un noārdīšanās procesus un virsmas parādības.
izotropija Fizikālo īpašību neatkarība no virziena dotajā vidē.
spožums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo izstarotās gaismas stiprumu attiecībā pret gaismas avota virsmas laukuma vienību.
magnetodzinējspēks Fizikāls lielums, kas ir analoģisks elektrodzinējspēkam elektriskajā ķēdē.
potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst strāva.
impulss Fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar ķermeņa masas un ātruma reizinājumu.
Dielektriskā caurlaidība Fizikāls lielums, kas raksturo, cik reizes lādiņu elektriskās mijiedarbības spēki dielektriķī ir vājāki nekā vakuumā.
blīvums Fizikāls lielums, kas skaitliski ir vienāds ķermeņa masas dalījumam ar ķermeņa tilpumu.
paātrinājums Fizikāls vektoriāls lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu.
Patoloģiskā fizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus. Patofizioloģija.
patofizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus. Patoloģiskā fizioloģija.
Sirds trokšņi Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
Sirds trokšņi Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
vēmiens Fizioloģisks stāvoklis, kad ir nepatvaļīga vēlēšanās vemt.
subjekts Fiziska vai juridiska persona (piemēram, iestāde, uzņēmums, organizācija), kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
kultūrisms Fizisku vingrinājumu sistēma vīriešiem, kuras mērķis ir attīstīt spēku un palielināt muskuļu masu.
flegmatiķis Flegmatisks cilvēks. Cilvēks, kam ir flegmatisks temperaments.
admiralitāte Flotes pārvaldes iestāde (Anglijā, pirmsrevolūcijas Krievijā).
disimilācija Fonētiska parādība, kad viena no vienādām vai līdzīgām skaņām vārdā pārvēršas par citu, atšķirīgu.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot tā vainagu.
starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības.
satelīts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no citas (parasti imperiālistiskas) valsts. Satelītvalsts.
satelītvalsts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no kādas citas (parasti imperiālistiskai) valsts. Satelīts (2).
futūrisms Formālistisks mākslas un literatūras virziens (20. gadsimta sākumā), kas absolutizēja kapitālistiskās pilsētas haotisko dinamiku, noliedza pagātnes kultūru un reālistisku mākslas formu.
Burta kalps Formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļa, notikumu) būtība.
Burta kalps Formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļu, notikumu) būtībā.
ierēdniecisks Formāls (3), birokrātisks. Arī neiejūtīgs.
Kancelejas žurka Formāls, birokrātisks kancelejas darbinieks.
Kancelejas žurka Formāls, birokrātisks kancelejas darbinieks.
fosforīti Fosfātu grupas nogulumu ieži, kuru galvenā sastāvdaļa ir kalcija fosfāti (lieto superfosfāta ražošanai).
pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi. Šis grupas rāpuļi.
spoguļkamera Fotoaparāts, kinokamera, projekcijas aparāts, kurā ir iebūvēts spoguļvizieris (1).
palielinājums Fotoattēls, kas iegūts kopējot un ir lielāks par oriģinālu (negatīvu).
izfotografēties Fotografēt (daudzus objektus), vairākkārt fotografēt (kādu objektu).
Matēts papīrs Fotopapīrs, uz kura kopētām fotogrāfijām ir nespodra virsma.
Matēts papīrs Fotopapīrs, uz kura kopētām fotogrāfijām ir nespodra virsma.
konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) - tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara. Persona, kam ir šāds tituls.
Preciozā literatūra Franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
virsfrēze Frēze, kas paredzēta (kā) virsmas apstrādei.
karde Frizieru rīks - dēlītis, kurā vairākās rindās iestiprinātas adatas.
Saliktā fūga Fūga ar divām vai vairākām tēmām.
Saliktā fūga Fūga ar divām vai vairākām tēmām.
kontrfūga Fūga, kurā atbilde ir tēmas apvērsums.
Režģa funkcija Funkcija, kas ir definēta diskrētām argumenta vērtībām.
Nepārtraukta funkcija Funkcija, kas mainās patvaļīgi maz, ja argumenta izmaiņas ir pietiekami mazas.
eksponentfunkcija Funkcija, kura izteikta ar pakāpi un kuras arguments ir kāpinātājā.
Lineāra funkcija Funkcija, kuras grafiskais attēls ir taisne.
nekroze Funkcionēšanas spēju zudums (organisma daļām, piemēram, šūnām, audiem, orgāniem) dzīvā organismā. Atmiršana.
metālfurnitūra Furnitūra, kas ir izgatavota no metāla. Metāla furnitūra.
šķeltne Gabals, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā).
šķemba Gabals, parasti šķautņains, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā).
gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā nosaules stāvokļa ekliptikā ir raksturīgi noteikti laika apstākļi.
mirstība Gada laikā mirušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem.
Vecgada vakars Gada pēdējās dienas - trīsdesmit pirmā decembra vakars.
jaungads Gada pirmā diena. Gada sākums.
janvāris Gada pirmais mēnesis.
turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli). Būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).
Gada tirgus Gadatirgus.
Gada tirgus Gadatirgus.
Nelaimes gadījums Gadījums, notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai smagu ievainojumu, sakropļojumu.
Miršanas gads Gads, kurā (kāds) ir nomiris.
Dzimšanas gads Gads, kurā (kāds) ir piedzimis.
Vecā stila (arī Jūlija) kalendārs Gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 46. gadā pirms Kristus dzimšanas.
nogainīt Gainot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Nogaiņāt.
atgainīt Gainot panākt, ka atvirzās nost. _imperf._ Gainīt nost. Atgaiņāt.
nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
uzgaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
atgaiņāt Gaiņājot panākt, ka atvirzās nost. _imperf._ Gaiņāt nost. Atgainīt.
iegaiņāt Gaiņājot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
ventilācija Gaisa cirkulācija (plaušās) elpošanas laikā.
aerācija Gaisa kustība, apmaiņa, cirkulācija. Vēdināšanās.
vējš Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
antipasāti Gaisa plūsmas, kas 5-10 kilometru augstumā virs Zemes pasātu joslā plūst virs pasātiem un vērstas tiem pretējā virzienā.
migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
salna Gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0°C, ja dienā tā ir bijusi virs 0°C. Ledus kristālu kopums, kas rodas, šādi pazeminoties gaisa temperatūrai.
pneimotorakss Gaisa uzkrāšanās vai arstnieciska ievadīšana pleiras dobumā.
putas Gaisa, gāzes pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē.
epicentrs Gaisa, zemūdens vai apakšzemes kodolsprādziena centra projekcija uz Zemes virsmas.
dienasgaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma. Dienas gaisma.
Dienas gaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma. Dienasgaisma.
Dienas gaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma. Dienasgaisma.
virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virsas (1), no augšas.
Baltā gaisma Gaisma, kuras spektrā nepārtrauktā secībā ir visu garumu viļņi.
Baltā gaisma Gaisma, kuras spektrā nepārtrauktā secībā ir visu garumu viļņi.
Polarizēta gaisma Gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu, svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
reflekss Gaismas atstarojams, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas). Krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas.
spoguļrefleksija Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi. Spoguļatstarošana.
spoguļatstarošana Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi. Spoguļrefleksija.
Gaismas laušana Gaismas izplatīšanās virziena maiņa, tai pārejot no kādas vides citā.
rūsa Gaismas parādība virs horizonta - īslaicīgs, plašs tāla zibens atspīdums.
meteors Gaismas parādība, kas rodas, sīkam debess ķermenim ievirzoties planētas atmosfērā.
dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros, kas vērojama, gaismai ejot noteiktos virzienos, piemēram, caur kristālu.
Saspiests gaiss Gaiss (parasti telpā), kurā ir nevēlami piemaisījumi, kurā ir grūti elpot.
zust Gaistot, kliedējoties kļūt nesajūtamam (par smaržu), nesadzirdamam (par skaņu).
liparīts Gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam.
salātzaļš Gaiši zaļš. Tāds, kam ir dārza salātu lapu krāsa.
pāls Gaišs ar dzeltenīgu nokrāsu (par zirgu vai tā apmatojumu).
Staru vainags Gaišs, mirdzošs aplis, gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu.
reiss Gājiens, brauciens pa noteiktu maršrutu, noteiktā virzienā, noteiktā nolūkā.
radiogalaktika Galaktika, kurai ir raksturīgs ļoti spēcīgs radiostarojums.
metālgalantērija Galantērija, kas ir izgatavota no metāla. Metāla galantērija.
ričuračs Galda spēle ar metamo kauliņu un vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
cels Galdiņš jostu, prievīšu, apaudu aušanai - četrstūrains dēlītis, kam katrā stūrī ir caurums.
modeļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies izstrādājuma paraugeksemplāru izgatavošanā.
veiduļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies liešanas veiduļu izgatavošanā.
regālis Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, bultene burtu salikšanai. Plauktene.
plauktene Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, burtene burtu salikšanai.
Tukšs galds Galds uz kura nav ēdienu, dzērienu vai to ir maz.
Pilns galds Galds, uz kura ir daudz ēdienu, dzērienu.
Pilns galds Galds, uz kura ir daudz ēdienu, dzērienu.
Tukšs galds Galds, uz kura ir maz ēdienu, dzērienu.
kanibālisms Galēja cietsirdība, nežēlīgums.
kanibāls Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
kanibālisks Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs.
portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu, pāriem.
apretūra Galīgā (auduma, ādas, papīra u. tml.) apstrāde ar īpašām vielām, lai izstrādājumam piešķirtu vajadzīgās īpašības (piemēram, gludumu, spīdumu).
šūpuļtīkls Galos pakarams, parasti no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā. Arī guļamtīkls.
nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramātiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās.
galvgalis Gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā galva. Vieta pie šī gala, daļas.
Pliks pauris Galva, tās daļa, kurā ir izkrituši mati.
galvvirsa Galvas (1) virsējā, augšējā daļa. Galvvidus.
galvvidus Galvas (1) virspuse. Galvvirsa.
pārpieris Galvas apsējs, ko sievietes sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
pauris Galvas augšējā, virsējā daļa.
pakausis Galvas mugurējā velvjveida daļa (cilvēkam vai dzīvniekam), kas atrodas virs kakla.
vidussmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas sastāv no baltās vielas, kura saista abos virzienos puslodes ar galvas smadzeņu stumbru, smadzenītēm un muguras smadzenēm.
starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
deniņi Galvaskausa sānu daļa, kas atrodas virs līnijas no auss līdz acij.
Galvaskausa vāks Galvaskausa virsējā, augšējā daļa.
pamatatšķirība Galvenā, nozīmīgākā atšķirība.
pamatievirze Galvenā, nozīmīgākā ievirze.
ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, dažās koloniālajās valstīs).
virsdiriģents Galvenais diriģents (parasti plašākos koncertos, piemēram, Dziesmu svētkos).
virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji. Arī mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas un pauž tā galveno ideju.
tranzītmaģisirāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām.
normāle Galvenais virziens, galvenais izmērs.
pamatgultnis Galvenais, nozīmīgākais gultnis. Gultnis, kas ir nostiprināts pamatnē, pamatkonstrukcijā.
pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml. Arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
pamatvirziens Galvenais, nozīmīgākais virziens (kā darbībā, attīstībā).
pamatkurss Galvenais, nozīmīgākais virziens politikā.
vadlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, norisei). Galvenā ideja (piemēram, mākslas darbā).
pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, uzskatiem).
maģistrāle Galvenais, svarīgākais (kā) elementu kopums, galvenais, svarīgākais (kā) attīstības, norises virziens.
maģistrāls Galvenais, svarīgākais (piemēram, par kā elementu kopumu, attīstības, norises virzienu).
metamorfoze Galveno (auga) orgānu pārveidošanās, kas parasti ir saistīta ar to funkcijām.
ekspozīcija Galveno tēmu izklāsts (sonātes formas skaņdarba, fūgas) pirmajā daļā.
Pa lielākai (arī lielākajai) daļai (arī tiesai), arī lielāko daļu (arī tiesu) Galvenokārt. Gadījumu vairumā.
Pa lielākai (arī lielākajai) tiesai (arī daļai), arī lielāko tiesu (arī daļu) Galvenokārt. Gadījumu vairumā.
Pa lielākai daļai Galvenokārt. Gadījumu vairumā.
pārsvars Galvenokārt. Vairumā gadījumu.
desmitkāji Galvkāju klases gliemji (piemēram, kalmāri), kam ķermeņa priekšgalā ir desmit taustekļi.
spīles Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu.
galvasvirsa Galvvirsa.
borščs Gaļas vira (ar bietēm, burkāniem, svaigiem kāpostiem un citām saknēm).
rasoļņiks Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus.
Kāpjošā gamma Gamma, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
Krītošā gamma Gamma, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
torbasi Gan briežādas zābaki ar apmatojumu virspusē (Ziemeļu, Sibīrijas tautām).
pusstāvus Gandrīz stāvus. Tā ka ir mazliet noliecies, noliekts.
kopganības Ganības, kur kopā ganās vairāku vai daudzu īpašnieku lauksaimniecības dzīvnieki. Ganības, kas pieder vairākiem vai daudziem.
grenadieris Gara auguma kājnieku izlases daļas karavīrs (vairāku valstu armijās).
arkāns Gara virve ar cilpu dzīvnieku ķeršanai.
korda Gara virve, ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli).
lonža Gara virve, ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli). Korda (2).
sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām.
gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu, augstiem galiem.
sānis Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
sāņus Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
ķirpa Garena (siena, labības u. tml.) guba. Stirpa.
josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkaimes.
skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum.
Ūdens joma Garena, parasti nošķirta, ūdens josla.
strēmele Garena, samērā šaura (piemēram, teritorijas, virsmas) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (teritorijas, virsmas) pārējām daļām.
sile Garena, samērā šaura ietaise ar paaugstinātām malām (kā) pārvietošanai, virzīšanai.
strēmele Garena, šaura (kāda materiāla) plāksne, kas (parasti) ir atdalīta no (šī materiāla) lielāka gabala. Arī sloksne.
garengriezums Gareniskā virzienā izdarīts griezums.
stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu. Priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums.
vāls Garens (kā, piemēram, irdena materiāla) kopums.
stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
rene Garens padziļinājums uz zirga muguras vai krustiem.
pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup).
vija Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai). Vijīgu augu, to daļu garens kopums. Arī vītne (1).
vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai). Vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
lete Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.).
rieva Garens, šaurs padziļinājums (priekšmeta, auga virsmā).
rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
nomalis Garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums (ar zāģējumu vienā pusē).
gārgale Gārgaļveidīgo kārtas nirējputns.
grēda Gari izstiepti reljefa pacēlumi, arī kalnu virknes.
kaftāns Gari, senlaicīgi svārki ar divrindu pogām (piemēram, tirku, slāvu tautām).
dekāns Garīdznieks, kura pārziņā ir dekanāts (2). Katedrāles vecākais garīdznieks.
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums. Sociāla grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, lauvam).
līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
paltraks Garš, plats virssvārks.
rieva Garš, samērā šaurs padziļinājums (augsnes, ceļa u. tml. virsmā).
Auss gliemene Garš, spirālveidīgs, ar šķidrumu pildīts kanāls dzirdes orgāna iekšējā daļā.
lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās).
Lineārie izmēri Garuma izmēri (dažādos virzienos).
piere Gata, parasti plakana, virsma (garenam priekšmetam).
pilngatavība Gatavības augstākā pakāpe, kad augu produktam ir vislielākā vērtība.
cēlgāze Gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus.
aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties. Gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.).
iegāzelēties Gāzelējoties ievirzīties (kur iekšā).
izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nogāzelēties Gāzelējoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
vakuums Gāzes retinājums (traukā) - gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu. Arī telpa, kurā nav vielas.
grīste Gāzu, vielas daļiņu, sīku priekšmetu kopa, kas pārvietojas spirālveidā.
pārgāzt Gāžot panākt, ka (kas) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
uzgāzt Gāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
nogāzt Gāžot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
pārgāzties Gāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sagāzties Gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzgāzties Gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
konspirēt Glabāt slepenībā, izmantojot konspirācijas noteikumus, metodes.
krāt Glabāt. Saglabājot vairot.
piegrābt Glābjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
atglaudīt Glaudot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ). Atglaust.
atglaust Glaužot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
panno Glezna vai cilnis uz norobežota sienas laukuma, siena, kas ir rotāta ar šādu gleznu vai cilni.
stājglezna Glezna, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
neoimpresionisms Glezniecības virziens, kas radās 19. gadsimta 80. gados Francijā un kam raksturīga krāsu punktu izmantošana, lai radītu krāsu toņu efektu.
pārgleznot Gleznojot pārveidot (gleznu, attēlu u. tml.). Gleznot virsū (gleznai, attēlam u. tml.) ko citu.
kolorists Gleznotājs, kura darbos galvenais ieceres realizēšanas līdzeklis ir kolorīts.
pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs).
urbējgliemene Gliemene, kuras ķermenis ir tārpveidīgs, čaula reducējusies un kura izalo jūrā esošus koka priekšmetus.
sirsniņgliemenes Gliemeņu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula. Šīs dzimtas dzīvnieki.
vēdekļgliemenes Gliemeņu klases dzimta, kuras pārstāvjiem ir ieapaļi, vēdekļveidīgi čaulas vāki. Šīs dzimtas gliemenes.
vēderkāji Gliemeži, kuru ķermeņa vēderpusē ir plats pēdveida muskuļains veidojums. Šīs klases gliemji.
plaušgliemeži Gliemežu apakšklase, kuras pārstāvjiem ir plaušas. Šīs apakšklases dzīvnieki.
priekšžauņi Gliemežu apakšklase, kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij. Šīs apakšklases dzīvnieki.
spolīte Gliemežu dzimta, kuras pārstāvjiem čaulas ir savītas vienā plaknē. Šīs dzimtas dzīvnieki.
perlamutrene Gliemis ar biezu divvāku čaulu, kam ir slēdzene.
gliemezis Gliemis ar labi attīstītu galvu un viengabala (parasti spirālveida) čaulu, kas var būt arī reducēta.
strofantīns Glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku.
Ūdens spogulis Gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
spogulis Gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
ledusspogulis Gluda ledus virsma. Ledus kārta ar gludu virsmu.
sensibilizācija Gludspieduma formas izgatavošanai paredzētas metāla plātnes virsmas iepriekšēja ķīmiska apstrāde.
vājš Gļēvs, nevīrišķīgs (par sirdi kā cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopumu).
konjunktīva Gļotāda, kas apklāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
Māte Varone Goda nosaukums un ordenis, ko Padomju Savienībā piešķir mātēm, kuras dzemdējušas un uzaudzinājušas 10 bērnus.
Tautas mākslinieks Goda nosaukums, ko piešķir izciliem mākslas darbiniekiem.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Tautas koris Goda nosaukums, ko piešķir pašdarbības korim par sasniegumiem kultūras dzīvē. Koris, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Akadēmiskais teātris (arī koris) Goda nosaukums, ko piešķir teātrim (korim) par izciliem sasniegumiem mākslā.
Komercijas padomnieks Goda tituls, ko kapitālistiskajās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
Komercijas padomnieks Goda tituls, ko kapitālistiskajās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
Krietna sirds Godīgums, labsirdība.
gondoljers Gondolas airētājs, laivinieks.
iegorīties Goroties ievirzīties (kur iekšā).
izgorīties Goroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izgorīties Goroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nogorīties Goroties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
tabernākuls Gotiskajā arhitektūrā - dekoratīvs torņveida elements virs altāriem, kapa pieminekļiem, stājmākslas darbiem.
Govs iet ciet Govs pārtrauc dot pienu (pirms atnešanās).
pārslaucene Govs, kam kārtējās grūsnības neiestāšanās dēļ faktācijas periods ir ilgāks par gadu.
otrpiene Govs, kura ir otrreiz atnesusies.
iegrābāt Grābājot ievirzīt (kur iekšā). Iegrābstīt.
sagrābāt Grābājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābstīt (1).
uzgrābāt Grābājot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi). Uzgrābstīt (2).
nogrābāt Grābājot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā.
sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur).
atgrābt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā).
nogrābt Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, lejā.
sagrābt Grābjot (parasti ar grābekli), savirzīt (nopļautu zāli, sienu u. tml. kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
aizgrābt Grābjot aizvirzīt. _imperf._ Grābt prom. Grābjot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iegrābt Grābjot ievirzīt (kur iekšā).
sagrābt Grābjot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt (parasti zemi, zemes platību).
izgrabēt Grabot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izgrabēt Grabot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
iegrābstīt Grābstot ievirzīt (kur iekšā). Iegrābāt.
nogrābstīt Grābstot novirzīt nost, lejā.
sagrābstīt Grābstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sagrābāt (1).
uzgrābstīt Grābstot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi). Uzgrābāt (2).
nogrābstīt Grābstoties skart (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu.
ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
iegraizīt Graizot ievirzīt (kur iekšā).
iegraizīt Graizot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu).
uzgraizīt Graizot uzvirzīt virsā (uz kā, kam).
sagraizīt Graizot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā), parasti vairākus, savainojumus.
poliglota Grāmata ar vienu un to pašu tekstu vairākās valodās.
rokasgrāmata Grāmata, kas satur galveno, nepieciešamo informāciju par kādu nozari un ir paredzēta praktiskam mērķim.
ciltsgrāmata Grāmata, kur sistemātiski reģistrē kādas vaislai derīgas šķirnes mājdzīvniekus.
krājums Grāmata, kurā (parasti pēc noteikta principa) ir apvienoti vairāki daiļdarbi, raksti, dokumenti, gleznu reprodukcijas u. tml.
apakštituls Grāmatas papildu virsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
titullapa Grāmatas, brošūras, žurnāla, parasti pirmā vai trešā, lappuse, kurā ir ziņas par šo grāmatu, brošūru, žurnālu.
skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdu šķira.
priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietvei priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
pagātne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu pirms runas momenta.
grāmattirgotājs Grāmattirdzniecības darbinieks. Grāmatu pārdevējs.
sagramstīt Gramstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sagrābāt (1), sagrābstīt (1).
pirops Granātu grupas minerāls, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
vīķis Graudaugu un pākšaugu (parasti auzu un zirņu) mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
plēksnenis Grauds, kas neizbirst no zieda plēksnēm un parasti ir saaudzis ar tām.
klijas Graudu ārējie apvalki, ko atdala, dzirnavās iegūstot miltus un putraimus.
trijers Graudu tīrīšanas un šķirošanas mašīna.
tipčaks Graudzāļu dzimtas augs (stepes zonā), kam ir šauras lapas un kas aug blīvos.
Salikta vārpa Graudzāļu dzimtas augu ziedkopa, kurā uz galvenās ass ir sēdošas vārpiņas.
Salikta vārpa Graudzāļu dzimtas augu ziedkopa, kurā uz galvenās ass ir sēdošas vārpiņas.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
lapsaste Graudzāļu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara.
taukšķēt Grauzdēt taukos (parasti zirņus, pupas).
iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) - parasti par kāpuriem.
izgrauzties Graužot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to).
grauzties Graužot (ko), virzīties (tajā) uz priekšu.
nograuzt Graužot sabojāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
iekrimst Graužot, skrubinot radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
Aprimusi grava Grava, kas tālāk vairs neveidojas.
vecgrava Gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci.
iegravēt Gravējot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, rakstu).
uzgravēt Gravējot izveidot, piemēram, zīmi, uzrakstu, virsū (uz kā, kam).
susinātājgrāvis Grāvis augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
šķērsgrāvis Grāvis, kas ir, parasti perpendikulāri, savienots ar galveno grāvi.
gravitēt Gravitācijas ietekmē tiekties kādā virzienā.
apgrebt Grebjot apstrādāt (visapkārt, no vairākām pusēm).
iegrebt Grebjot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, attēlu).
veidgreblis Greblis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
krāteris Gredzenveida ieplaka (uz Mēness virsmas).
skriemelis Gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piemēram, trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās).
iegremdēt Gremdējot ievirzīt (gāzē).
iegremdēt Gremdējot ievirzīt (šķidrumā, arī traukā, tvertnē u. tml. ar šķidrumu) tā, ka (šķidrums) pilnīgi vai daļēji pārklāj.
smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piemēram, trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās).
nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem). Peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
darbība Gribas izpaudums, kam saskaņā ar likumu ir tiesiskas sekas.
centieni Gribas, darbības virzība uz noteiktu mērķi.
paklājs Grīdas segums (parasti cīņas sportā, vingrošanā), kas ir paredzēts sportistu pasargāšanai no traumām treniņos un sacensībās.
linolejs Grīdu segmateriāls, kas izgatavots no impregnēta, ar plastiskas masas virskārtu pārklāta izturīga auduma.
alfa Grieķu alfabēta pirmais burts (A, α).
helēnisms Grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē (no 4. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras).
ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei.
virpa Griezējmašīna, kam ir rotējoša apstrādes detaļa, sagatave.
veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
skrullēt Griezt (ko) gredzenveidigi, spirālveidīgi. Arī cirtot.
šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
cirpt Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci (vilnu, piemēram, aitām, kazām).
cirpt Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci vilnu (dzīvniekam).
griezt Griezt pirkstā.
virmot Griezties (pa gaisu) riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par putekļiem, sniegu).
buksēt Griezties uz vietas, nevirzot transportlīdzekli (par riteņiem).
stratotips Griezums, atsegums, urbuma serde, no kā ir iespējams iegūt pilnīgu attiecīgās stratigrāfiskās vienības raksturojumu.
uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
sagriezt Griežot (ko) pa apli, ap kādu asi, būt par cēloni tam, ka rodas (piemēram, virpulis).
sagriezt Griežot (ko), izmainīt (tā) stāvokli, virzienu.
atgriezt Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā. _imperf._ Griezt vaļā. Atskrūvēt.
iegriezt Griežot ap asi, ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā priekšmetus bez vītnēm).
apgriezt Griežot apkārt pa apli, apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
iegriezt Griežot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, robus).
iegriezums Griežot ieveidota zīme, raksts (kādā virsmā).
iegriezt Griežot ievirzīt (kur iekšā).
iegriezties Griežot ievirzīties (priekšmetā, materiālā) - par asmeni, rīku ar asmeni.
skrūvēt Griežot pakāpeniski virzīt (detaļu, kam ir vītnes).
pagriezt Griežot pavirzīt, arī griežot (ap asi) pavirzīt (kādā virzienā). Šādā veidā pavirzot (iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, paregulēt (to).
urbināt Griežot vai grozot un spiežot (ko smailu kādā virsmā), veidot (tajā caurumu, dobumu).
urbināt Griežot vai grozot un spiežot (parasti ko smailu kādā virsmā), radīt (tajā) caurumu, dobumu.
iešņāpt Griežot vai kasot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, svītru, tekstu, attēlu).
griezums Griežot veidots attēls, ornaments (kādā virsmā).
apcirpt Griežot, pļaujot u. tml. saīsināt vai nolīdzināt (visapkārt, no virspuses zāli, krūmus, kokus).
iegriezties Griežoties ap savu asi, ievirzīties (kur iekšā) - parasti par riteņiem.
apgriezties Griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
iegrīļoties Grīļojoties ievirzīties (kur iekšā).
izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties (no kurienes, km u. tml.).
izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
piegrīļoties Grīļojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aiznirt Grimstot, virzoties uz leju, nokļūt (aiz kā).
slīkt Grimt, stigt (mīksta, staigna, irdena vieta).
viļāt Grozīt, virpināt, arī grozot spaidīt. Arī vārtīt (1).
lielgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai ir lieli zemes īpašumi.
mazgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai ir samērā mazi zemes īpašumi.
sīkgruntniecība Gruntniecības daļa, kuru veido cilvēki, kam ir neliels zemes īpašums.
lielgruntnieks Gruntnieks, kam ir liels zemes īpašums.
mazgruntnieks Gruntnieks, kam ir samērā mazs zemes īpašums.
pārklājgrunts Grunts, kas atrodas virs kā.
klase Grupa, šķira, kategorija, kurā ieskaita (piemēram, ražojumus, produkciju) pēc (to) kvalitātes.
nodalīt Grupējot nošķirt, atdalīt atsevišķi (no ka).
strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros.
sādža Grupveida apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir kopējs nosaukums, bet kuras mājām nav atsevišķu mājvārdu.
izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml., grūstot izjaukt kārtību.
sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
uzgrūt Grūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam. _imperf._ Grūt ciet. Aizbrukt, aizbirt.
Mīcīt dubļus (arī mālus) Grūtībām virzīties pa dubļiem (māliem).
Pārnēsāta grūtniecība Grūtniecība, kas ilgst vairāk par 42 nedēļām.
atgrūst Grūžot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Grūst nost (sānis, atpakaļ). Grūžot nost (sānis, atpakaļ), atvirzīt (kur, pie kā u. tml.).
atgrūst Grūžot atvirzīt šurp. _imperf._ Grūst šurp. Grūžot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iegrūst Grūžot ievirzīt (kur iekšā). Grūžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
izgrūst Grūžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izgrūst Grūžot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kā), ļaujot nokrist zemē.
nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); grūžot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
piegrūst Grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārgrūst Grūžot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pagrūst Grūžot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Grūst nelielu attālumu.
pagrūst Grūžot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
piegrūst Grūžot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
stumt Grūžot, bīdot u. tml., virzīt (cilvēku vai dzīvnieku).
pēlis Gultas maiss, kas parasti ir pildīts ar dūnām.
slīdgultnis Gultnis, kura virsmas saskares pamatā ar otra ķermeņa virsmu ir slīde.
cisas Guļasvieta ar maisu, kurā ir šāds pildījums.
izgulēties Guļot miegā, pilnīgi atpūsties, gulēt, līdz vairs nenāk miegs.
nogulēt Guļot virsū, nonāvēt (parasti par dzīvniekiem).
vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Valstīties.
valstīties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Vāļāties (1).
viļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Vāļāties (1).
galošas Gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem.
uzgumzīt Gumzot uzvirzīt uz augšu.
peļastīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām rozetē un vientuļiem zaļgandzelteniem ziediem, kam ir pagarināta ass.
krepitācija Gurkstošu, čirkstošu skaņu kopums (piemēram, plaušās, kaulu locītavās).
majorizēt Gūt balsu vairākumu (vēlēšanās).
Nolikt uz lāpstiņām Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko).
Noguldīt uz lāpstiņām Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko).
Nolikt uz lāpstiņām (arī uz pleciem) Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko).
Nolikt uz pleciem (arī uz lāpstiņām) Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko).
transgresija Ģenētiski atšķirīgu populāciju pazīmju līdzības rašanās.
topogrāfija Ģeodēzijas un kartogrāfijas nozare, kas izstrādā metodes apvidus virsmu uzmērīšanai un attēlošanai plānā vai kartē.
poligonometrija Ģeodēzisko darbu mērīšanas metode - tādu punktu izvēle un iezīmēšana dabā, kuri ir daudzstūru virsotnes un kuru atrašanās vietu nosaka, izmērījot leņķus un malu garumu.
nivelieris Ģeodēzisks instruments zemes virsas punktu augstuma starpības noteikšanai.
struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pētī iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas, izvietojumu Zemes garozā.
vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
Eksogēnie procesi Ģeoloģiskie procesi, kas noris zemes virspusē.
zvaigzne Ģeometriska figūra, ķermenis ar smailiem stariem. Priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma.
izklājums Ģeometriska ķermeņa virsmas speciāls attēlojums vienā plaknē.
Gaismas stars Ģeometriskajā optikā - šaurā joslā virzīta gaisma.
pamats Ģeometriskas figūras elements - līnija vai plakne, kas ir perpendikulāra figūras augstumam.
daudzskaldnis Ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo vairākas plaknes.
tors Ģeometrisks ķermenis, ko veido riņķa rotācija ap asi, kura atrodas šā riņķa plaknē, bet nekrusto to. Veidojums, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma.
vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
punkts Ģeometrisks objekts, kam ir nulles dimensija.
meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles.
orogrāfija Ģeomorfoloģijas nozare, kas pētī Zemes virsas reljefa formas, to konfigurāciju, izmērus, virzienu.
ievilkt Ģērbjot, aujot (ko), ievirzīt (rokas piedurknēs, kājas apavos).
Nepilna ģimene Ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem (parasti māte).
pusģimene Ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem. Nepilna ģimene.
hēgelisms Hēgeļa filozofija un uz tās pamata radušies filozofijas, virzieni.
ortohēlijs Hēlijs, kura atomu apvalkos abu elektronu spini ir vērsti vienā un tai pašā virzienā.
zirgēzelis Hibrīds - zirgu ērzeļa un ēzeļu ķēves krustojums.
ragata Hidrotehniska ierīce (kā, parasti pludināmo koku) virzīšanai pa ūdenstilpi vai arī aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
padambējums Hidrotehniskas būves sastāvdaļa, kas ir izveidota zem (kā), arī (kam) apakšā.
Mata higrometrs Higrometrs, kura darbības pamatā ir attaukota mata īpašība mainīt savu garumu atkarā no gaisa mitruma.
Mata higrometrs Higrometrs, kura darbības pamatā ir cilvēka attaukota mata īpašība mainīt savu garumu atkarībā no gaisa mitruma.
pamatvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās.
pirmvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās. Kopvaloda, pamatvaloda.
kopvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās. Pirmvaloda, pamatvaloda.
holeriķis Holerisks cilvēks. Cilvēks, kam ir holerisks temperaments.
svīta Horeogrāfijā - kompozīcija, kas sastāv no vairākām dejām par vienu tēmu.
deja Horeogrāfiskās mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir ķermeņa harmoniskas kustības, kas ritmiski izkārtotas noteiktā kompozīcijā, tempā, dinamikā.
terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
līmenis Horizontāla virsma, kas rāda attālumu augstumā (no kā). Horizontāla virsma, ko izmanto (kā) augstuma raksturošanai.
ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida. Šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa.
slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts koks, pie kura piestiprina priekšburas.
Čūlas slimība Hroniska slimība, kad rodas kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sienu bojājumi.
Čūlas slimība Hroniska slimība, kad rodas kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sienu bojājumi.
taborīti Husītu kustības radikālā virziena piekritēji.
kriticisms I. Kanta filozofija (tās izveidotajā terminoloģijā), kuras galvenais mērķis ir izziņas spējas kritika.
panloģisms Ideālistiska filozofijas mācība, pēc kuras pasaule ir loģiska saprāta izpausmes forma.
absolūts Ideālistiskajā filozofijā - mūžīgs, nemainīgs, beztelpisks visu lietu un parādību pirmpamats (ideja, gars, dievība).
intelektuālisms Ideālistiskās filozofijas novirziens, kas galveno nozīmi pasaules izzināšanā piešķir intelektam, metafiziski ignorējot praksi.
iracionālisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas ierobežo vai noliedz racionālas izziņas iespējas un aizstāj to, piemēram, ar intuīciju, instinktu, ticību.
intuitīvisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas par vienīgo izziņas līdzekli uzskata intuīciju.
neokantisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas radās 19. gadsimta otrajā pusē un attīsta Imanuela Kanta filozofijas ideālistiskos un metafiziskos elementus.
kreacionisms Ideālistisks bioloģijas virziens, kas organiskās pasaules izcelšanos un daudzveidību izskaidro ar dievišķo radīšanu.
enerģētisms Ideālistisks filozofijas novirziens, kas apgalvo, ka kustība pastāv bez matērijas, un kas visas dabas parādības reducē uz enerģiju, kurai nav materiālas bāzes.
deisms Ideālistisks filozofisks uzskats (17. un 18. gadsimtā), kas dievu vai dievišķu spēku atzīst par pasaules pirmcēloni, bet noliedz dievu kā personību un viņa iejaukšanos dabā un sabiedrībā.
personālisms Ideālistisks mūsdienu filozofijas virziens, kas pasauli uzskata par garīgu būtņu kopumu, kuru vada augstāka dievišķa persona.
pedoloģija Ideālistisks psiholoģijas un pedagoģijas virziens (izveidojies 19. un 20. gadsimta mijā), kas centās mehāniski apvienot bērna psihiskās attīstības psiholoģisko, anatomiski fizioloģisko, bioloģisko un socioloģisko izpratni.
iluzionisms Ideālistisks uzskats, ka īstenība ir tikai šķietama.
apriorisms Ideālistisks uzskats, saskaņā ar kuru telpa, laiks, cēlonība ir formas, kas piemīt cilvēka apziņai neatkarīgi no viņa pieredzes.
autoģenēze Ideālistisks virziens evolūcijas teorijā, pēc kura organiskās pasaules attīstība notiek kādu pašā organismā esošu nemateriālu faktoru ietekmē.
romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
virsuzdevums Idejisks un radošs mērķis, ko (lomai, izrādei) izvirza aktieri, režisors, lai atklātu daiļdarba būtisko saturu.
antikomunisms Ideoloģija un politika, kas ir vērsta pret komunistisko teoriju un praksi.
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
kumbrs Ieapaļa virsotne (kalnam). Izliekums (zemes virsmai).
krāteris Ieapaļš padziļinājums (zemes virsmā), ko rada, piemēram, meteorīti, sprādzieni.
čiekurs Ieapaļš vai iegarens veidojums - skuju koku vairošanās orgāns, kurā nogatavojas sēklas.
puns Ieapaļš veidojums (uz kāda priekšmeta virsmas).
sabirt Iebirt, arī piebirt (par kā lielāku daudzumu).
trenēt Iebraukt vai iejāt (zirgus), gatavot (tos) sacensībām.
sabrist Iebrist (kur) - par vairākiem, daudziem.
kāpnes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
trepes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažādiem augstuma posmiem. Kāpnes (1).
sacelt Iecelt (amatā vairākus, daudzus).
posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
ieart Iecirst (kur iekšā) un pavilkt (piemēram, nagus, piešus).
iecirtums Iecirstā vietā. Cērtot ieveidotais, radītais robs.
kopiedarbība Iedarbība, ko rada vairāki vai daudzi.
piestartēt Iedarbināt (dzinēju, motoru) ar starteri. Iedarbināt (iekārtu, ierīci, kam ir dzinējs, motors) ar starteri.
spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums.
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties.
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā.
virzīt Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
virzīt Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju).
stiept Iedarboties ar spēku (uz ko) virzienā prom (no tā), parasti, palielinot (tā) garumu, spriegumu, arī radot plīsumu, pārrāvumu.
iezvēroties Iedegties, iegailēties (spēcīgās dusmās, naidā u. tml.) - par acīm. Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
dobe Iedobums, pasekls padziļinājums (kāda priekšmeta virsmā).
dobulis Iedobums, pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
pakāpiens Iedobums, robs (parasti mākslīgs) slīpā vai stāvā virsmā.
meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
paralēle Iedomāta riņķa līnija, kas veidojas, zemes (debess ķermeņa) virsu šķeļot pa ekvatoram paralēlu plakni.
Vidējā Saule Iedomāta Saule, kas, ar vienmērīgu ātrumu pārvietodamās pa debess ekvatoru patiesās Saules virzienā, gada laikā veic pilnu apgriezienu (360°).
idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā ir īstenībā. Piedēvēt (kam) ideāla [1] (1) īpašības.
sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā. Iedot (kā lielāku daudzumu). Iedot (ko vairākiem, daudziem).
samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem); arī saziedot.
samest Iedot naudu, lai (ko) iegādātos (par vairākiem, daudziem).
piesviest Iedot, piešķirt (ko) papildus. Piemest (5).
piemest Iedot, piešķirt papildus. Piesviest (5).
apdurstīt Iedurt, sadurstīt (vairākās vietās vai visapkārt).
apledojums Iedus kārta, kas apklāj kādu virsmu.
nodzelt Iedzelt (daudzās vai vairākās vietās) - par kukaiņiem.
uzdzert Iedzert (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
sazāļoties Iedzert, iešļircināt sev zāļu līdzekļus lielākā daudzumā.
apcere Iedziļināšanās kādā jautājumā un šī jautājuma iztirzāšana (parasti domās). Apcerēšana, pārdomāšana.
gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties. Arī aizmirsties.
sindaktilija Iedzimta delnas vai pēdas deformācija - pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums.
kretīnisms Iedzimta fiziska vai garīga atpalicība vairogdziedzera trūkuma vai pavājinātu funkciju dēļ.
instinkts Iedzimtu organisma reakciju kopums, kuru forma ir gandrīz nemainīga un kuras nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
iedzirkstēt Iedzirkstēties (1).
iedzirkstīties Iedzirkstēties (2).
iedzirkstīt Iedzirkstīties (1).
apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas. Pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt).
pamatiedzīvotāji Iedzīvotāji, kas (kādā teritorijā) pieder pie galvenās, parasti lielākās, nācijas, tautas, tautības. Arī pirmiedzīvotāji.
aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū. Iezemieši, pirmiedzīvotāji.
iezemieši Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū. Pirmiedzīvotāji.
aparteids Iedzīvotāju dalīšana pēc rases pazīmēm, kādu tautību nošķirot no citām kā beztiesīgu vai mazāk tiesīgu.
Iedzīvotāju mehāniskais pieaugums Iedzīvotāju pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
Iedzīvotāju mehāniskais pieaugums Iedzīvotāju skaita pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
Iedzīvotāju dabiskā kustība Iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņas sakarā ar dzimstību un mirstību.
Iedzīvotāju dabiskā kustība Iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņas sakarā ar dzimstību un mirstību.
vilkt Ieelpot, parasti vairākkārt (piemēram, gaisu, smaržu, dūmus).
uzēst Ieēst (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
skramba Iegarena, šaura brūce (augu virsma).
skramba Iegarena, šaura brūce ādas virskārtā.
drumlini Iegareni, parasti lielās grupās sastopami, ledāja kustības virzienā orientēti pauguri, kas veidoti no morēnas materiāla.
tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
rieva Iegarens, šaurs padziļinājums (ķermeņa virsmā).
Glabāt atmiņā Iegaumēt, neaizmirst.
Uzglabāt atmiņā Iegaumēt, neaizmirst.
Pabāzt zem ūdens Iegremdēt, ievirzīt (ko) ūdenī tā, ka ūdens (to) nosedz, pārklāj.
aprobīt Iegriezt, iecirst robus (visapkārt, parasti kokam).
iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
sagrimt Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) - parasti par vairākiem, daudziem.
dedzināt Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
izdedzināt Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
iznirt Iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku). Izvirzīties uzmanības centrā.
aiziet Iegūt noteiktu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
Pārņemt varu Iegūt varu, valdošo politisko stāvokli, nodibināt šķirisku diktatūru, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
uzkundzēties Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.). Ar vardarbību vai viltu pakļaut.
sagrābstīt Iegūt, savākt, arī atcerēties (nepārbaudītu, pavirša informāciju), parasti, lai (to) izplatītu tālāk.
groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa - siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
siltums Iejūtība, atsaucība, arī laipnība, sirsnība.
silts Iejūtīgs, atsaucīgs, arī laipns, sirsnīgs.
mīkstsirdīgs Iejūtīgs, labsirdīgs. Arī jūtīgs.
Iekarināt durvis (arī logus) Iekārt durvis (logus) virās.
Iekarināt logus Iekārt logus virās.
pašielaidējs Iekārta (kā) ievirzīšanai mašīnā, ierīcē u. tml.
termovizors Iekārta (kā) virsmas temperatūras sadalījuma bezkontakta iegūšanai, novērošanai, analīzei.
reproduktors Iekārta (parasti radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai dzirdamās skaņās.
līnija Iekārta (telegrāfa, telefona u. tml.) sakariem starp diviem vai vairākiem punktiem.
trimērs Iekārta ar vairākām ripām kokmateriālu garumošanai.
radiogoniometrs Iekārta raidstacijas atrašanās virziena noteikšanai, izmantojot uztverto signālu stiprumu atkarā no uztverošās antenas orientācijas telpā.
Vagonu apgāzējs Iekārta vagona izkraušanai, to sagāžot tā, lai krava izbirtu.
plūsmvirzis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas virzīšanai.
reverss Iekārta, ierīce (piemēram, transportlīdzekļa) virziena maiņai.
rausējs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai kopā, (to) raušot.
skapis Iekārta, ierīce, kam ir šādas mēbeles forma.
ratiņi Iekārta, kam ir riteņi, arī pārvadi, bremzes u. tml. un ko piestiprina zem vagona korpusa gala.
radiokompass Iekārta, kas automātiski uzrāda lidaparātā vai kuģī uztvertās raidstacijas virzienu.
slips Iekārta, kas sastāv no ratiņiem un ūdenī slīpi iegremdētām sliedēm un kas ir paredzēta kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī.
kvantpastiprinātājs Iekārta, kurā elektromagnētiskais starojums, ejot cauri vielai, palielina savu enerģiju, saglabājot iepriekšējo viļņa garumu, izplatīšanās virzienu, polarizāciju.
Elles katls Iekārta, kurā ir liels karstums vai kura izplata lielu karstumu.
mufeļkrāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms un kurai ir ugunsizturīga vai karstumizturīga kamera.
betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus, izmantojot elektrisko virpuļlauku, ko rada mainīga magnētiskā plūsma.
tablo Iekārta, uz kuras virsmas, ekrāna u. tml. veido maināmus signālus, tekstus operatīvai informācijai.
šļūce Iekārtas, ierīces u. tml. detaļa, kad slīd pa kādu virsmu.
Aiziet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
(Aiz)iet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
Izmest enkuru (arī noenkuroties) mierīgos ūdeņos Iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākli.
Izmest enkuru (arī noenkuroties) mierīgos ūdeņos Iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākļi.
Noenkuroties mierīgos ūdeņos Iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākļi.
uzrīkoties Iekārtoties virsū (uz kā, kam).
sakasēt Iekasēt (no vairākiem, daudziem).
nostādīt Iekļaut (kādā grupējumā, kopumā). Izvirzīt kāda grupējuma, kopuma noteiktā vietā.
pastarpināt Iekļaut (kādā sistēmā, norisē u. tml.) elementu, sastāvdaļu, kurā ir cita informācijas forma, cits informācijas nesējs.
noglabāt Iekļaut (ko ap ziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos. Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (to) neaizmirstu.
skart Iekļaut, aplūkot (piemēram, tekstā, pētījumā, domās), parasti bez plašākas, dziļākas analīzes, sīkāka iztirzājuma.
iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā).
strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
ievelties Iekrist (parasti mīkstā, irdenā vietā).
svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.
kanāls Iekšējā doba daļa (priekšmetam, ierīcei). Ierīce, priekšmets, kam centrālā, iekšējā daļa ir doba.
iekšpuse Iekšējā virsma. Pretstats: ārpuse.
gars Iekšējais (piemēram, ideju, uzskatu, sabiedrisku virzienu) saturs, virzība.
dzīslene Iekšējais apvalks (acij), kurš cieši piekļaujas cīpslenei un kurā ir daudzi asinsvadi.
gliemezis Iekšējās auss sastāvdaļa - plēvjains, spirālveida kanāls, - gliemežnīca (2).
ieklupt Ieķerties ar roku (kur iekšā). Strauji ievirzīt, piemēram, roku (kur iekšā).
šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to.
sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem, pirkstiem.
iegula Ieliekums (kādā virsmā).
ievirot Ielikt (durvis, logus) virās.
salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.).
noslēpums Iemaņas, zināšanas, metode (kādā profesijā, nozarē), kas ir zināmas tikai vienam vai dažiem.
dzelži Iemauktu, arī apaušu tērauda sastāvdaļa, ko liek zirgam mutē.
Ieslēgt sirdī Iemīlēt. Arī neaizmirst.
Ieslēgt sirdī Iemīlēt. Arī neaizmirst.
jājamzirdziņš Iemīļota, parasti no pamatnodarbošanās atšķirīga, nodarbība. Iemīļots sarunu temats.
iekvēloties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu). Parādīties (acīs) - par mirdzumu, kvēli.
iedegties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm), - parādīties (acīs) - piemēram, par mirdzumu, kvēli.
samitināties Iemitināties, arī ieviesties (par vairākiem, daudziem).
peļņa Ienākumi, ko iegūst, piemēram, tirgojoties, izmantojot ko.
kopienākums Ienākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
ienirties Ienirt (1).
noiet Ienirt (parasti dziļi).
Kāpt zirgam mugurā Ieņemt jātenisku stāvokli uz zirga.
Kāpt zirgam mugurā Ieņemt jātenisku stāvokli uz zirga.
zināms Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
saperināties Ieperināties (1) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem.
sapildīt Iepildīt (ko) lielākā daudzumā (piemēram, vairākos, daudzos traukos). Iepildīt (kā lielāku daudzumu, piemēram, vairākos, daudzos traukos).
Iepirkties par dzimtu Iepirkt par dzimtu.
applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm). Būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes.
iešļirkt Ieplūst ar nelielu strūklu (parasti no šļirces).
maršruts Iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru virzās.
preliminārijas Iepriekšējas sarunas, vienošanās pirms līguma noslēgšanas. Pagaidu lēmumi.
izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā. Preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību.
reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
Atvērt kontu Ierakstīt (uzņēmuma, iestādes) pirmo operāciju kontā.
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus). Būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.).
saplūst Ierasties (kur) dzīvot, strādāt u. tml. (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
saskriet Ierasties (par vairākiem, daudziem).
sanākt Ierasties, arī sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem.
sarasties Ierasties, arī sapulcēties (par vairākiem, daudziem).
sapulcēties Ierasties, sanākt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
činavnieks Ierēdnis (pirmsrevolūcijas Krievijā).
komisārs Ierēdnis, kas izpilda policista funkcijas (pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimtam un kapitālistiskajās valstīs).
vējrādis Ierīce (ar vējā rotējošiem elementiem) vēja virziena un ātruma noteikšanai.
ģēpelis Ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai.
pults Ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī.
multiplikators Ierīce (piemēram, fotoaparātam), kas dod iespēju iegūt vairākas kopijas vienlaicīgi.
slīpnis Ierīce (sēklu) tīrīšanai un šķirošanai.
šapirogrāfs Ierīce (teksta, attēla) pavairošanai, neizmantojot tipogrāfisko salikumu.
profilometrs Ierīce apstrādājamās virsmas negludumu mērīšanai.
pārmija Ierīce ar pārstatāmiem sliežu elementiem, kas braucošu sastāvu, lokomotīvi, vagonu novirza pa citu sliežu ceļu.
pirometrs Ierīce augstas (virs 600°C) temperatūras mērīšanai.
megafons Ierīce cilvēka balss skaņu pastiprināšanai un to koncentrēšanai noteiktā virzienā.
spirtometrs Ierīce etilspirta koncentrācijas noteikšanai šķīdumā.
plēšas Ierīce gaisa plūsmas radīšanai - maināma tilpuma kamera, kurai ir ieplūdes un izplūdes vārstuli.
fotometrs Ierīce gaismas avota stipruma, kā arī virsmas apgaismojuma mērīšanai.
giljotīna Ierīce galvas nociršanai, izpildot nāves sodu.
lodlampa Ierīce lodēšanai ar noteiktā virzienā vērstu liesmu.
vibroceltnis Ierīce materiālu pārvietošanai vertikālā virzienā, izmantojot vibrācijas.
galvanoskops Ierīce mazu strāvas vērtību konstatēšanai līdzstrāvas elektriskajā ķēdē un šīs strāvas virziena noteikšanai.
karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot (parasti sastāv no diviem stabiem un šķērskoka, kam pārmesta virve ar cilpu).
vibroveseris Ierīce pāļu, cauruļu u. tml. dzīšanai gruntī, kā arī materiālu irdināšanai, grunts blietēšanai u. tml. ar triecienu un vibrāciju vienlaicīgu iedarbi.
katapulta Ierīce sākuma ātruma piešķiršanai (piemēram, lidaparātam, torpēdai).
spektrohelioskops Ierīce Saules virsmas vizuālai novērošanai monohromatiskā gaismā.
grieztuve Ierīce smaguma celšanai un pārvietošanai - cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde.
hektogrāfs Ierīce teksta, zīmējuma pavairošanai (no speciālas masas vai vaska papīra, uz kura pārnests oriģināls).
stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā. Detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām.
svērtenis Ierīce vertikālā virziena noteikšanai.
krustenis Ierīce, elements, detaļa, kam ir krusta (4) veids.
tvērējs Ierīce, iekārta u. tml. (kā, parasti dzirksteļu) tveršanai apkures sistēmās.
šķirotājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) šķirošanai.
ievads Ierīce, iekārta, kas (ko) ievada, ievirza (kur iekšā).
skalpelis Ierīce, iekārta, ko izmanto, piemēram, ķirurģijā mīksto audu pāršķelšanai.
sviedne Ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku.
dzirksteļķērājs Ierīce, kas aizkavē dzirksteļu izplūšanu no dūmeņa.
blīvslēgs Ierīce, kas aptver (cilindra) virzuļa kātu un neļauj tvaikam, gāzei izkļūt no cilindra.
bumba Ierīce, kurā ir sprāgstviela, deglis un kura paredzēta nomešanai no lidaparāta vai kuģa.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
režģierīce Ierīce, kuras sastāvdaļa, elements ir režģis.
ekrāns Ierīce, kuras virsma atstaro, absorbē vai pārveido starojumu.
izmetējs Ierīce, mehānisma daļa, kas strauji izvirza uz noteiktu vietu (ierīcē, mehānismā izstrādāto).
pakare Ierīce, sistēma, kurā kas ir pakārts.
ekrāns Ierīce, uz kuras virsmas projicē, piemēram, kinofilmas, diapozitīvus.
prizma Ierīces, iekārtas elements, kam ir šāda daudzskaldņa forma.
sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsmas daļa, ko no vienas puses apskalo siltumnesējs un no otras puses - sildāmā vide.
atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā. Arī atpakaļgaita.
kasete Ierīces, ietaises (parasti fotoaparāta, magnetofona) elements (kāda materiāla) aizsargāšanai, virzīšanai.
apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
zona Ierīces, priekšmeta, vielas, materiāla u. tml. daļa, kam ir kādas raksturīgas atšķirības funkcijās, notiekošajos procesos u. tml.
apmargot Ierīkot margas (visapkārt vai no vairākām pusēm).
Slēgta ierinda (arī rinda) Ierinda (rinda), kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazs attālums.
kolonna Ierinda, rinda, kurā (kas, piemēram, cilvēki, transportlīdzekļi) ir novietots cits aiz cita.
iejozt Ierobežot, ietvert (parasti lokā no vairākām vai visām pusēm).
stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas.
helebarde Ierocis - pusmēness veida cirvis garā kātā.
Aukstais ierocis Ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
Aukstais ierocis Ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
kavalērija Ieroču šķira, kuras daļas un apakšvienības kaujās un gājienos izmanto jājamzirgus.
artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi.
sabuntot Ierosināt (vairākus, daudzus) sacelties, sākt nemierus.
sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) - parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā.
sasaiņot Iesaiņot (vairākus, daudzus priekšmetus).
saņemt Iesaistīt (darbā, organizācijā u. tml. vairākus, daudzus).
pretstatīt Iesaistīt darbībā ko kvalitatīvi atšķirīgu (salīdzinājumā ar ko citu).
Sacelt kājās Iesaistīt revolūcijā, nemieros (vairākus, daudzus).
samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piemēram, vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
iebubināties Iesākt bubināt un tūlīt apklus (par Zirgu).
iecirpt Iesākt cirpt, bet nepabeigt.
aizcirst Iesākt cirst, bet nepabeigt. Iecirst (līdz kādai vietai).
iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par priekšmetiem).
aizčirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečirkstēties.
uzdzalkstīt Iesākt dzalkstīt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt. Uzdzirkstīt.
iedzirksteļoties Iesākt dzirksteļot. Īsu brīdi dzirksteļot.
uzdzirksteļot Iesākt dzirksteļot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirksteļot.
uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstēt.
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par acīm). Īsu brīdi dzirkstēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par dažiem dzērieniem).
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par gaismas avotu). Īsu brīdi dzirkstēt. Iedzirkstīties (1).
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi dzirkstēt, atstarojot gaismu.
uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstēt. Uzdzirkstīt.
uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par acīm). Īsu brīdi dzirkstīt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par gaismas avotu). Īsu brīdi dzirkstīt. Iedzirkstēties (1).
iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi dzirkstīt, atstarojot gaismu.
aizdzirkstīties Iesākt dzirkstīt. Īsu brīdi dzirkstīt. _biežāk_ Iedzirkstīties.
uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīti īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstīt. Uzdzirkstēt.
ieirt Iesākt irt.
uzblāzmot Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
iemirdzēties Iesākt mirdzēt (par acīm). Īsu brīdi mirdzēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iemirdzēties Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi mirdzēt.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
iemirdzēties Iesākt mirdzēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi mirdzēt, atstarojot gaismu.
aizmirdzēties Iesākt mirdzēt. Īsu brīdi mirdzēt. _biežāk_ Iemirdzēties.
uzmirdzināt Iesākt mirdzināt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt.
iemirgoties Iesākt mirgot. Īsu brīdi mirgot.
uzmirgot Iesākt mirgot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirgot.
iemirguļoties Iesākt mirguļot. Īsu brīdi mirguļot.
iemirkšķināties Iesākt mirkšķināties un tūlīt pārstāt.
ieņirbēties Iesākt ņirbēt. Īsu brīdi ņirbēt.
uzņirbēt Iesākt ņirbēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt.
ieņirbties Iesākt ņirbt. Īsu brīdi ņirbt.
ieņirgties Iesākt ņirgt un tūlīt pārstāt.
ieņirkstēties Iesākt ņirkstēt un tūlīt pārstāt.
ieņirkšķēties Iesākt ņirkšķēt un tūlīt pārstāt.
iepukstēties Iesākt pukstēt (parasti straujākā ritmā) - par sirdi. Īsu brīdi pukstēt.
iesisties Iesākt pūst (kādā virzienā) - par vēju. Iegriezties [1].
iepūst Iesākt pūst (noteiktā virzienā) - par vēju.
iegriezties Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju).
iegulties Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju). Iegriezties [1].
uzkniebt Iesākt sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.). Īsu brīdi sāpīgi kairināt.
iesirmot Iesākt sirmot. Kļūt mazliet sirmam.
iesmēķēt Iesākt smēķēt (papirosu, cigareti u. tml.). Aizsmēķēt.
iesmirdēties Iesākt smirdēt. Īsu brīdi smirdēt.
iesnigt Iesākt snigt (par pirmo sniegu).
iešņirkstēties Iesākt šņirkstēt un tūlīt pārstāt.
iešvirkstēties Iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt.
aizšvirkstēties Iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešvirkstēties.
uzšvirkstēt Iesākt švirkstēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, švirkstēt.
ietirkšķēties Iesākt tirkšķēt un tūlīt pārstāt.
uzvirmot Iesākt virmot (par ūdeni, ūdenstilpi). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, virmot.
ievirmoties Iesākt virmot un tūlīt pārstāt.
uzvirpuļot Iesākt virpuļot (par ūdeni, ūdenstilpi). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, virpuļot.
ievizēties Iesākt vizēt (par acīm). Īsu brīdi vizēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iezaigoties Iesākt zaigot (par acīm). Īsu brīdi zaigot (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iezalgoties Iesākt zalgot (par acīm). Īsu brīdi zalgot (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iezibēties Iesākt zibēt (par acīm). Īsu brīdi zibēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (piemēram, par līniju).
pienākt Iesākties (par vienu no secīgām situācijām, kurā tiek pieļauta, ir iespējama kāda darbība, rīcība).
pusdarbs Iesākts, bet līdz galam nepaveikts darbs, arī pavirši, slikti paveikts darbs.
pasēt Iesēt (parasti zālaugu) zem virsauga (parasti labības auga).
sapļaukāt Iesist vairākas, daudzas pļaukas.
nopliķēt Iesist vairākus pliķus.
sapliķēt Iesist vairākus, daudzus pliķus. Sapļaukāt.
ievilkt Ieslēpt, ievirzīt dziļāk (apģērbā ķermeņa daļu).
saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus cilvēkus).
saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus dzīvniekus).
patentekspertīze Iesniegtā tehniskā risinājuma izpēte, lai noteiktu, vai tas ir uzskatāms par izgudrojumu.
glābiņš Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam.
potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei, bet vēl nav tajā īstenojies.
tercija Iespiedburti, kuru augstums ir 16 punkti.
nonparelis Iespiedburti, kuru augstums ir 2,256 milimetri.
korpuss Iespiedburti, kuru augstums ir 3,76 milimetri.
cicero Iespiedburti, kuru augstums ir 4,5 milimetri (lieto, piemēram, bērnu grāmatās, virsrakstos).
petits Iespiedburti, kuru augstums ir aptuveni 3 milimetri.
grāmata Iespieddarbs - iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums. Šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež (grāmatas vai žurnāla) loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
augstspiedums Iespieduma veids, kurā papīru vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa, kuras, parasti īsam, tekstam ir aģitējoši informatīvs saturs.
ieēsties Iespiesties (kā virsmā) tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem).
iegrimt Iespiesties (mīkstā, staignā, irdenā u. tml. virsmā), pārvietojoties (pa to), novietojoties (uz tās).
metalogrāfija Iespiešana no plakanām gravētām vai kodinātām metāla iespiedformām, kam ir padziļināts zīmējums.
uzspraust Iespraužot, iestiprinot novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
sasprostot Iesprostot (vairākus, daudzus).
sasprukt Iesprukt (par vairākiem, daudziem).
Bāriņu tiesa Iestāde (pirmspadomju Latvijā), kas ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
videocentrs Iestāde videoierakstu izdarīšanai, pavairošanai un videokasešu nomāšanai. Arī ierīču komplekss attiecīgo darbību veikšanai.
nodaļa Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes orgāna vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā). Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde.
kapituls Iestāde, kas pirmsrevolūcijas Krievijā pārzināja ordeņu piešķiršanu un pasniegšanu.
Darba birža Iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp strādniekiem un uzņēmējiem, noslēdzot darba līgumus.
Darba birža Iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp strādniekiem un uzņēmējiem, noslēdzot darba līgumus.
birža Iestāde, kur pērk un pārdod vērtspapīrus, kā arī noslēdz vairumtirdzniecības darījumus Arī ēka, kurā atrodas šī iestāde.
stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu darbību veikšanai kādā teritorijā. Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
līgumorganizācija Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas slēdz līgumu (ar ko), kam ir līgumsaistības (ar ko).
kredītrīkotājs Iestādes vai organizācijas vadītājs, kam ir tiesības rīkoties ar budžetā apstiprinātajiem asignējumiem.
sagādnieks Iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieks, kura uzdevums ir veikt sagādi (2).
uzstādīt Iestādīt (ko) virsū (uz kā, kam).
izbeigties Iestāties laikam, kad (piemēram, juridiskās attiecības) vairs nav spēkā. Nebūt vairs spēkā.
korpuss Iestāžu kopums, kurām ir vienas un tās pašas (parasti likumdošanas) funkcijas.
samukt Iestigt (par vairākiem, daudziem).
salikt Iestiprināt, iebūvēt (vairākas, daudzas detaļas, elementus u. tml.).
sastiegrot Iestiprināt, iekļaut (kur) vairākas, daudzas stiegras. Sastiprināt, savienot ar stiegrām.
ievilkt Iesūkt (šķidrumu šļircē).
ceļš Iešanas vai braukšanas virziens, arī maršruts.
gājiens Iešanas, kustības veids, arī virziens.
satriekt Iešaut (vairākas, daudzas lodes, šāviņus).
iešļircinājums Iešļircināma viela, parasti medikaments.
ņemt Iet (kādu ceļu), doties, virzīties (pa kādu ceļu, kādā virzienā).
Ņemt atvaļinājumu Iet atvaļinājumā, izmantot (likumā paredzētajā kārtībā piešķirto) atvaļinājumu.
Pavadīt pēdējā gaitā (arī uz pēdējo dusu), arī pavadīt (arī izvadīt) pēdējā (arī beidzamajā) ceļā (arī gājumā) Iet bēru gājienā un apbedīt mirušo. Piedalīties apbedīšanā.
Pavadīt pēdējā gaitā (arī uz pēdējo dusu), arī pavadīt (arī izvadīt) pēdējā (arī beidzamā) ceļā Iet bēru gājienā un apbedīt mirušo. Piedalīties apbedīšanā.
Dabūt (arī atrast) galu Iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē).
Ņemt galu Iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē).
Ņemt galu Iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē).
Rast galu (retāk nāvi, kapu) Iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē).
Atrast (arī dabūt) nāvi (arī galu, retāk kapu) Iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
Atrast (arī dabūt) galu (retāk nāvi, kapu) Iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
Dabūt (arī atrast) galu Iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
Iet soļos (arī soļiem) Iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
Iet pēc azimuta Iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
Iet aiz arkla Iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
Iet pēc azimuta Iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
Iet soļiem (arī soļos) Iet samērā lēnā gaitā (parasti par zirgu).
Iet savu (arī citu) ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi. Kārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides, atšķirīgiem) ieskatiem.
plāt Iet, doties (uz noteiktu vietu, noteiktā virzienā u. tml.).
brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa ūdeni, staignu vai irdenu pamatu).
laipot Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju.
laipot Iet, vairoties no šķēršļiem.
velties Iet, virzīties smagnējā, arī neveiklā gaitā.
satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) - par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) - par šķidrumu.
izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai). Izvirzīt (5).
reference Ieteikums, izziņa par kādas firmas, iestādes, personas maksātspēju (kapitālistiskajās valstīs).
radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības).
audzināt Ietekmēt, veicināt (sabiedrības vai indivīda) garīgo attīstību, izaugsmi, vadīt to vēlamajā virzienā.
rūmīgs Ietilpīgs. Tāds, kur ir daudz vietas.
uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (smēķēšanai papirosu, cigareti).
viražēt Ietonēt ar virāžu [2] (fotoattēlu).
stūrēt Ieturēt, mainīt virzienu (peldot, lidojot) ar kāda ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
tomēr Ievada virsteikumu saliktā pakārtojuma teikumā ar pieļāvuma palīgteikumu.
preambula Ievaddaļa (piemēram, likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā. Tas, kas ir rakstīts, arī teikts pirms (teksta) galvenās daļas.
iesākt Ievadīt (mūža, darba gaitu u. tml.) pašu pirmo posmu.
sapotēt Ievadīt (vairāku, daudzu cilvēku vai dzīvnieku) organismos vakcīnu. Ievadīt organismos vakcīnu (cilvēku vai dzīvnieku lielākam daudzumam).
gāzēt Ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (plaušas). Ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (kādu).
sapotēt Ievadīt organismā vakcīnas (pret vairākām slimībām).
iesākt Ievadīt pašu pirmo laika posmu (kādā darbā, periodā u. tml.).
Izlīdzināt kursu Ievadīt transportlīdzekli paredzētajā kursā, parasti pēc novirzīšanās no tā.
Izlīdzināt kursu Ievadīt, piemēram, lidaparātu, kuģi, paredzētajā kursā, parasti pēc novirzīšanās no tā.
prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība.
kopievākums Ievākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
džems Ievārījums, kurā augļi vai ogas ir biezā, sarecējušā sīrupā.
iedobt Ieveidot (kādā virsmā nelielu, parasti ieapaļu, padziļinājumu).
ieart Ieveidot (kādā virsmā rievu, vagu) - par ko smagu, kas virzās vai tiek virzīts.
ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu). Padarīt (ko) rievainu.
ierobīt Ieveidot (kādā virsmā robu).
iecirtot Ieveidot (matos) cirtas.
spīdināties Ievērojami atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par nevēlamiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, vai augiem).
salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu. Ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
ievirpot Ievirpuļot (1).
ievirpot Ievirpuļot (2).
ievazāt Ievirzi līdz ar ko citu (organismā, organisma daļā ko kaitīgu, nevēlamu).
piedzīt Ievirzīt (ko kur) lielākā daudzumā (parasti par vēju).
saspraust Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā. Ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu).
salaist Ievirzīt (kur iekšā vairākus, daudzus priekšmetus).
ielaist Ievirzīt (kur iekšā, parasti lejup).
ieraidīt Ievirzīt (kur iekšā, piemēram, bumbu, ripu).
ienest Ievirzīt (kur iekšā) - par straumi, vēju u. tml.
iekārt Ievirzīt (kur iekšā) un pakārt.
iedzīt Ievirzīt (kur iekšā)- par parādībām dabā.
iedabūt Ievirzīt (kur iekšā), parasti ar pūlēm, grūtībām.
ieslēpt Ievirzīt (kur iekšā), paslēpt, neļaut saskatīt (kādu ķermeņa daļu).
ieviļņot Ievirzīt (kur) - par viļņiem.
ielaist Ievirzīt (piemēram, izcilni iedobumā) tā, ka cieši iekļaujas.
iegremdēt Ievirzīt (piemēram, smiltīs, graudos) tā, ka (tie) apklāj.
iegremdēt Ievirzīt dziļumā uz leju tā, ka nav redzams. Ievietot, izbūvēt dziļumā (zem kā).
iepūst Ievirzīt gaisa strāvas (kur iekšā) - par vēju.
iekāpt Ievirzīt kājas vai kāju (piemēram, apavos, biksēs).
izspēlēt Ievirzīt kāršu spēlē (kārti).
ievilkt Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu) - par cilvēku.
ievilkt Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu) - par dzīvniekiem.
ieraut Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu). Ievilkt (4).
Ievilkt (arī ieraut) vēderu Ievirzīt vēdera sienu uz iekšu.
iegriezt Ievirzīt, panākt, ka ievirzās (kur iekšā), mainot iepriekšējo kustības virzienu.
Iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu pasākumu).
Iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu. pasākumu).
ielocīties Ievirzīties (kā) ielocē.
ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam.
ievest Ievirzīties (kur iekšā) - par ceļiem, takām u. tml.
ieiet Ievirzīties (kur iekšā) - par ceļu.
iekļūt Ievirzīties (kur iekšā) - par šķidrumu, gāzi.
iebraukt Ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekli.
ieplūst Ievirzīties (kur iekšā) - parasti par daudziem.
ietiekties Ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, taku.
iedziļināties Ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ierīci.
iezuzēt Ievirzīties (kur iekšā) ar žūžošu skaņu.
ieļepatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
ieklidzināt Ievirzīties (kur iekšā) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
iestrēgt Ievirzīties (kur iekšā) un nevirzīties tālāk, neizvirzīties cauri (piemēram, par izšautu lodi).
iekļauties Ievirzīties (kur iekšā) un piekļauties, pieplūkt.
ierauties Ievirzīties (kur iekšā), lai paliktu, nepamanīts, lai paslēptos.
iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti, vairoties, arī slēpjoties (no kā).
iepeldēt Ievirzīties (kur iekšā), pārvietojoties pa ūdeni (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
iekustēties Ievirzīties (kur iekšā).
iejukt Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā) un pievienoties (baram, drūzmai).
iejaukties Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā), pievienoties (baram, drūzmai).
salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
iegrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam.
nogrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam. Kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.).
ienirt Ievirzīties pilnīgi zem ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
iedurties Ievirzīties spiediena rezultātā (kādā ķermenī) un ievainot (par ko asu, smailu).
ierauties Ievirzīties uz iekšu (par ķermeņa daļu).
ievilkties Ievirzīties uz iekšu (par ķermeņa daļu).
ieplakt Ievirzīties uz iekšu (parasti par seju, tās daļām).
ienirt Ievirzīties zem ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli.
iegrimt Ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
iebraukt Ievirzīties, ieslīdēt.
iesērēt Ievirzīties, iestrēgt, iegrimt (smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumos).
iespiest Ievirzot, iebāžot (kur iekšā), panākt, ka tiek stingri, cieši iestiprināts. Stingri saspiest (ko iebāztu, ievirzītu kur iekšā).
iedarvot Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu, bitumenu.
gars Iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.). Arī ievirze.
biržot Iezīmēt birzi [2].
skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā.
pārklājiezis Iezis, kas atrodas virs kā.
vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Izvirdumiezis.
izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Vulkanīts.
pucolāns Iezis, kas veidojies no irdeniem vulkānisko izvirdumu produktiem (piemēram, vulkāniskais tufs, pelni, pumeks).
tufīts Iezis, kurā ir vairāk par pusi vulkāniskas izcelsmes materiāla.
rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus.
nogulumieži Ieži, kas radušies no citu iežu mehāniskas un ķīmiskas sairšanas produktiem.
atsegums Iežu daļa, kas ir atsegta zemes virspusē.
noslīdenis Iežu masa, kopums, kas slīd, ir noslīdējis lejup pa nogāzi.
serde Iežu materiāls, kas ir iegūts ģeoloģiskās izpētes urbumā.
prolūvijs Iežu sadēdēšanas produktu kopums, kuri ir noskaloti no kalniem, pauguriem, nogāzēm un nogulsnējušies to pakājes.
Iežu sadēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana un pārveidošanās fizikālu, ķīmisku un bioloģisku faktoru ietekmē.
Bioloģiskā (arī organiskā) dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbes rezultātā.
Organiskā (arī bioloģiskā) dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbībā.
Mehāniskā dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās fizikālu faktoru ietekmē.
Mehāniskā dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās fizikālu faktoru ietekmē.
Ķīmiskā dēdēšana Iežu sairšana ķīmisku procesu ietekmē.
Ķīmiskā dēdēšana Iežu sairšana ķīmisku procesu ietekmē.
kleperis Igaunijā izaudzētas braucamzirgu šķirnes zirgs.
paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt.
Bēgļu gaitas Ilgāka prombūtne no pastāvīgās dzīvesvietas, lai izvairītos no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas.
klejot Ilgāku laiku (kur) staigāt, parasti dažādos virzienos, bez noteikta mērķa (par cilvēku).
izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu.
nogulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus).
nospiest Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), izraisīt (tajā) notirpumu, stīvumu, nejutīgumu.
kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur). Dirnēt.
klejot Ilgāku laiku doties dažādos virzienos. Vairākkārt pārvietoties no vienas uzturēšanās vietas uz citu (par dzīvniekiem).
izganīties Ilgāku laiku ganīties, līdz ir paēduši (par dzīvniekiem).
nogulēt Ilgāku laiku guļot vienā un tai pašā stāvokli, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets. Sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
pamest Ilgāku laiku nelietot, neizmantot vairs (ko).
sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu).
nosēdēt Ilgāku laiku sēžot vienā un tai pašā stāvoklī, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
nosirdīties Ilgāku laiku, arī visa laikposmu ļoti sirdīties.
saairēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu airēt. Ilgāku laiku airēt (līdz noteiktam brīdim).
sacirst Ilgāku laiku, arī visu laikposmu cirst. Ilgāku laiku cirst (līdz noteiktam brīdim).
noairēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz airēt (parasti līdz nogurumam).
noirties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz irt (parasti līdz nogurumam). Noairēties (1).
noņirgāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ņirgāties.
notecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz virzīties teciņus (parasti līdz nogurumam).
sairt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu irt. Ilgāku laiku irt (līdz noteiktam brīdim). Saairēt (2).
noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību.
nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
izairēties Ilgāku laiku, daudz airēt.
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (piemēram, ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (parasti ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
izcirsties Ilgāku laiku, daudz cirst.
izdirnēties Ilgāku laiku, daudz dirnēt.
izdzirdināt Ilgāku laiku, daudz dzirdināt (dzīvnieku). Izdzirdīt (1).
izdzirdīt Ilgāku laiku, daudz dzirdīt (dzīvnieku). Izdzirdināt (1).
nojādelēt Ilgāku laiku, daudz jādelējot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
izjādināt Ilgāku laiku, daudz jādināt (zirgu).
nojādināt Ilgāku laiku, daudz jādinot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
nojāt Ilgāku laiku, daudz jājot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
noskriet Ilgāku laiku, daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
izņirgāties Ilgāku laiku, daudz ņirgāties.
izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudāt, parasti, līdz asaras vairs netek.
izdzenāties Ilgāku laiku, daudz ripināt, virzīt (bumbu, ripu u. tml.) no vienas vietas uz citu.
izsirdīties Ilgāku laiku, daudz sirdīties.
izsiroties Ilgāku laiku, daudz sirot.
iztirgoties Ilgāku laiku, daudz tirgoties.
izsmieties Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
sabraukt Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
sajāt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
ost Ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru. Arī ostīt (1).
izdurties Ilgāku laiku, vairākkārt durt (kur ko smailu, asu).
izdurties Ilgāku laiku, vairākkārt durt, lai nonāvētu, iznīcinātu.
karināties Ilgāku laiku, vairākkārt kārties (parasti pāri kam, ārā no kā).
vecmeistars Ilggadējs (kādas nozares) speciālists, kas savā darbībā ir guvis izcilus panākumus.
atgulēt Ilgi guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus). Stipri apbružāt.
gulšņāt Ilgi vai vairākkārt atrasties guļus stāvoklī.
aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
lolot Ilgoties (pēc kā), ar maigumu, sirsnību daudz domāt (par ko).
ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma. Laikmets.
bružāt Ilgstoši berzēt (piemēram, nevērīgi lietojot, valkājot). Vairākkārt berzēt.
ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, virs kā virzās pārējās balsis, kuru akordu sastāvs mainās it kā neatkarīgi no basa.
aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto.
maisīties Ilgstoši uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
apbirdināt Ilgstoši vai vairākos paņēmienos apbērt.
bēguļot Ilgstoši vairīties (no kāda).
mirdzināties Ilgstoši, intensīvi mirdzināt (1).
švīkāties Ilgstoši, intensīvi radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, virzot ko pa kādu virsmu).
šņirkstināties Ilgstoši, intensīvi šņirkstināt.
švirkstināties Ilgstoši, intensīvi švirkstināt.
šalkt Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
vējavas Ilgstošs vējš. Laikapstākļi, kad ir ilgstošs vējš.
čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirkstēt (2).
čirpstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirpstēt. Čirkstoņa (2).
irdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (1).
irdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (2).
čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čirkstēt (1).
ņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņirkstēt.
stirkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> stirkšķēt.
šņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņirkstēt.
žņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žņirkstēt.
žvirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvirkstēt.
sen Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma.
dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu vilkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidus daļas.
kantisms Imanuela Kanta filozofija un uz tās pamata radušies filozofijas virzieni.
dublets Imitēts dārgakmens, kas salīmēts no diviem atsevišķiem gabaliem, no kuriem augšējais ir īsts dārgakmens.
metropole Imperiālistiska valsts, kas ir iekarojusi un pakļāvusi savai ekspluatācijai citu tautu teritorijas un attieksmē pret tām ir augstākā vara.
marīnisms Imperiālistiskas valsts militāra politika, kuras mērķis ir panākt hegemoniju uz jūras.
Koloniālais karš Imperiālistisko valstu izraisīts karš koloniju un jaunu tirgu iegūšanai.
Koloniālais karš Imperiālistisko valstu izraisīts karš koloniju un jaunu tirgu iegūšanai.
koloniālisms Imperiālistisko valstu politika - ekonomiski vājāk attīstītu zemju pakļaušana, teritoriju sagrābšana, kolonizēšana, pirmiedzīvotāju apspiešana.
neokoloniālisms Imperiālistisko valstu politika, kuras mērķis ir jaunās formās saglabāt vai nodibināt savu ekonomisko un politisko kundzību bijušajās kolonijās un puskolonijās pēc koloniālisma sistēmas likvidēšanas.
robežincidents Incidents, kas ir saistīts ar valsts robežas pārkāpšanu.
indoirāņi Indiešu un irāņu tautu grupa. Šo tautu piederīgie.
metilspirts Indīga bezkrāsaina, caurspīdīga, šķidra viela ar etilspirta smaržu.
Asaru gāze Indīga kaujas viela, kas, kairinot acs gļotādu, izraisa asarošanu.
luizīts Indīga viela - tumši brūns eļļains šķidrums ar nepatīkamu, kairinošu smaku.
muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piemēram, mušmires.
padille Indīgs čemurziežu dzimtas augs, kam ir dobs, zarains stumbrs, divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas un kas aug stāvošos vai lēnos ūdeņos, krastmalās, purvainēs.
ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši.
karakurts Indīgs zirneklis (Vidusāzijas tuksnešos, Krimas stepēs).
skorpions Indīgs zirnekļveidīgo kārtas dzīvnieks (tropos, subtropos) ar slaidu, posmotu ķermeni.
pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
Darba sabiedriskošana Individuāli nošķirto ražotāju darba pārvēršana sabiedrības darbā.
peldjosta Individuāls glābšanas līdzeklis - no korķa, putuplasta izgatavota jostas veida ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens. Glābšanas josta.
peldveste Individuāls glābšanas līdzeklis - piepūšama vai no korķa, putuplasta izgatavota ap muguru un krūtīm apliekama ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens.
ķelti Indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā (mūsdienās dažos Trijās, Anglijas un Francijas apvidos).
itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras apdzīvoja Apenīnu pussalu.
trāķieši Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Trāķijā, Balkānu pussalas ziemeļaustrumu daļā un Mazāzijas ziemeļrietumu daļā.
balti Indoeiropiešu tautu grupa, pie kuras pieder, piemēram, latvieši, lietuvieši, senprūši.
hindi Indoeiropiešu valoda - Indijas republikas valsts valoda.
Ķeltu valodas Indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, īru, skotu, velsiešu, bretoņu valoda.
sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda (Indijā aptuveni kopš 1. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras).
indoģermāņu Indoeiropiešu.
ārieši Indoirāņi.
pilieninfekcija Infekcija, ko iztaisa (parasti) siekalas, kurās ir slimības izraisītāji.
Iekšējā infekcija Infekcija, kuras cēlonis ir pašā organismā.
zoonoze Infekcijas slimība, kuras ierosinātājs parazitē kādā dzīvnieku sugā vai vairākās sugās (piemēram, trakumsērga, tuberkuloze, tularēmija).
reimatisms Infekciozi alerģiska slimība, kas saistīta galvenokārt ar sirds un locītavu saistaudu iekaisumu un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
aplipt Inficēties (parasti par vairākiem).
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
trio Instrumentāla skaņdarba (parasti dejas, marša, skerco) vidusposms, kas pēc sava rakstura atšķiras no malējiem posmiem un ko (piemēram, 17. gadsimtā) atskaņoja trīs instrumenti.
oktets Instrumentāls skaņdarbs astoņiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs astoņām balsīm. Ansamblis, kura sastāva ir astoņi izpildītāji.
kvartets Instrumentāls skaņdarbs četriem instrumentiem, vokāls skaņdarbs četrām balsīm. Ansamblis, kura sastāvā ir četri izpildītāji.
nonets Instrumentāls skaņdarbs deviņiem instrumentiem. Ansamblis, kura sastāvā ir deviņi izpildītāji.
kvintets Instrumentāls skaņdarbs pieciem instrumentiem, vokāls skaņdarbs piecām balsīm. Ansamblis, kura sastāvā ir pieci izpildītāji.
septets Instrumentāls skaņdarbs septiņiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs septiņām balsīm. Ansamblis, kura sastāvā ir septiņi izpildītāji.
sekstets Instrumentāls skaņdarbs sešiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs sešām balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir seši izpildītāji.
tercets Instrumentāls skaņdarbs trim instrumentiem, vokāls skaņdarbs trim balsīm. Ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji.
trio Instrumentāls skaņdarbs trim instrumentiem. Vokāls skaņdarbs trim balsīm. Ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji.
sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
Optisks instruments (arī aparāts) Instruments (aparāts), kurā ir optiska sistēma (piemēram, mikroskops, tālskatis, projekcijas aparāts).
busole Instruments ar magnēta adatu virziena noteikšanai horizontālā plāksnē.
kompresors Instruments asinsvadu saspiešanai (piemēram, ķirurģiskajās operācijās).
laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
torakoskops Instruments pleiras dobuma apskatei.
fonendoskops Instruments sirds un plaušu izklausīšanai.
pasāžinstruments Instruments, ar ko novēro spīdekļa iziešanu cauri meridiānam vai pirmā vertikāla plaknei.
velmis Instruments, ar kuru velmē loksnes un lentes, kā arī iegūst šķirņu velmējumus.
šļirce Instruments, ierīce u. tml. - cilindrs ar virzuli šķidruma strūklas radīšanai vai šķidruma sūkšanai.
adata Instrumentu, mehānismu daļas (bultas, rādītāji u. tml.), kam ir adatveida forma.
starpintegrālis Integrālis, kam ir palīgfunkcija integrēšanas gaitā.
Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas.
Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīgo paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
saairēties Intensīvi, arī ilgāku laiku airēt. Intensīvi, arī ilgāku laiku airēt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
sairties Intensīvi, arī ilgāku laiku irt. Intensīvi, arī ilgāku laiku irt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī). Saairēties.
mokas Intensīvs, ilgstošs psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar nespēju sasniegt kādus mērķus, novērst kādus apstākļus.
lēciens Intervāls, kas ir lielāks par tercu.
decima Intervāls, kura virsotne ir desmitā pakāpe attiecībā pret pamatni.
mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese. Mīlestība (2).
inventūra Inventarizācija (tirdzniecībā).
kaponieris Inženierbūve aizstāvēšanās pozīcijas priekšā, kas nodrošina flanga uguns raidīšanu divos pretējos virzienos.
maltuve Īpaša celtne vai telpa (lauku saimniecībā), kur maļ ar rokas dzirnavām.
kapenes Īpaša celtne, telpa mirušo apbedīšanai.
zoospora Īpaša dažu ūdensaugu un zemāko sēņu vairošanās šūna, kas spēj kustēties ūdenī līdzīgi vienkāršākajiem dzīvniekiem.
privilēģija Īpaša izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir (piemēram, atsevišķam cilvēkam, organizācijai, valstij) atšķirībā no citiem līdzīgiem. Izdevīga izņēmuma tiesība, priekšrocība.
nāve Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga bioloģisko procesu neatgriezeniska pārtraukšanās šūnās un olbaltumvielu struktūru sairšana.
siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību. Sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība.
triko Īpašā tehnikā adīts audums (veļai, virsdrēbēm).
seifs Īpaša telpa (parasti bankā), kur ir novietoti šādi skapji, kastes, atvilktnes.
tīrītava Īpaša telpa, celtne, vieta, arī uzņēmums, kas ir paredzēts, iekārtots (kā) tīrīšanai.
kapsēta Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai. Kapi.
kapi Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai. Kapsēta.
vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).
žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
iezīme Īpaša zīme, ko parasti izmanto (kā) atšķiršanai no citiem līdzīgiem.
kristāls Īpašas šķirnes degvīns. Attiecīgā degvīna šķirne.
Siera desa Īpašas šķirnes siers, kam ir desai raksturīgā forma.
Siera desa Īpašas šķirnes siers.
Diplomātiskā imunitāte (arī neaizskaramība) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
Diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
Diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurās viņi akreditēti.
monopols Īpašas tiesības, izņēmuma tiesības ko veikt, iegūt u. tml. atšķirībā no citiem.
fakturēt Īpaši apdarināt (materiāla, priekšmeta virsmu).
matēt Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu).
krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar ļoti baltu, gludu virsmu (parasti attēlu iespiešanai).
kumēdiņi Īpaši demonstrēti joki, cirka numuri u. tml.
stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka, parasti govs, zirga, novietošanai. Arī aizgalds.
dārzs Īpaši ierīkots zemes gabals dažādu sugu, šķirņu kultūraugu (piemēram, dārzeņu, augļaugu, krāšņumaugu) audzēšanai. Īpaši ierīkots zemes gabals vienas sugas, šķirnes augļaugu audzēšanai.
pakete Īpaši iesaiņots pārsienamā materiāla komplekts pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanai.
spleise Īpaši izturīgs savienojums, ko veido, sāpinot virvju vai trošu galus.
bura Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
uzņēmums Īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem. Vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
Novelkamā bildīte Īpaši sagatavots plāns attēls, kas paredzēts pielīmēšanai pie kādas virsmas, attēlu samitrinot un atdalot tā pamatni.
zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastveida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
airis Īpaši veidots rīks airēšanai.
priekšrocība Īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem. Pārākums, pārsvars.
starpība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara ko atšķirīgu (no citiem). Arī atšķirība.
slīdamība Īpašību kopums (kā virsmai), kas nodrošina ķermenim iespēju slīdēt (pa to).
tiesībsubjektība Īpašību kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam.
Tīras asinis Īpašību kopums, kas piemīt dzīvniekam, kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukuma.
vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā).
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā).
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā).
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms.
piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts baits sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
Svaru bumba Īpašs (parasti lodveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
Svaru bumba Īpašs (parasti lokveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
Maņu orgāns Īpašs uztveres aparāts, kas uztver kairinājumus no ārējās vides, kā arī no paša ķermeņa orgāniem.
Maņu orgāns Īpašs uztveres aparāts, kas uztver kairinājumus no ārējās vides, kā arī no paša ķermeņa orgāniem.
mikstūra Īpašs virstoņu pastiprinājums (piemēram, ērģelēm, elektroniskajiem mūzikas instrumentiem).
vītņgrieznis Īpašs, vītnes profilam atbilstošs grieznis vītņu griešanai (piemēram, virpošanā).
privātīpašums Īpašums, kas pieder privātai personai vai privātu personu grupai un kam (parasti kapitālistiskajā iekārtā) ir ekspluatatorisks raksturs
virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
hermafrodīts Īpatnis, kam ir abu. dzimumu sistēmas.
regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras.
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām. Augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
izirdināt Irdinot padarīt pilnīgi irdenu (parasti augsni).
pārirt Irot (piemēram, laivu), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
ieirt Irot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu). Ieairēt.
izirt Irot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu), izairēt (1).
izirt Irot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
pārirt Irot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu). Pārairēt.
pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.). Irt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
pairt Irot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Irt nelielu attālumu, neilgu laiku paairēt (1).
pairt Irot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko). Paairēt (3).
pairt Irot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā. Paairēt (2).
sairt Irot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Saairēt (1).
noirt Irot virzīt (piemēram, laivu visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt. Noairēt (2).
noirt Irot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko). Noairēt (1).
noirties Irot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko); noairēties (2).
aizirt Irot, airējot aizvirzīt. _imperf._ Irt prom. Irot, airējot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizairēt.
atirt Irot, airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Irt nost (sānis, atpakaļ). Atairēt.
atirt Irot, airējot atvirzīt šurp (piemēram, laivu). _imperf._ Irt šurp. Irot, airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Atairēt.
aizirt Irot, airējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizirties.
pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pieairēt.
pieirties Irot, airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pieairēties.
ieirties Iroties ievirzīties (kur iekšā). Ieairēties (1).
izirties Iroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.). Izālēties (2).
izirties Iroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārirties Iroties pārvirzīties (pāri kam, pār ko). Pārairēties.
pairties Iroties pavirzīties. Paairēties.
izķert Īsā laikā izpirkt.
Puspasaules apskriet Īsā laikā steigšus apmeklēt daudzus, pabūt vairākās, parasti attālās vietās.
palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas tajā neietilpstošas nots uzrakstīšanai.
Pret gaismu Īsi pirms saules lēkta.
pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu. Pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
skurināt Īsi, strauji vairākkārt kustināt (ķermeņa daļās).
lāsmojums Īslaicīga, nevienmērīga iespīdēšanās, iemirdzēšanās.
virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība.
šņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņirkstēt.
žņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žņirkstēt.
šmaksts Īslaicīgs, kluss, paass troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
šmauksts Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
šariats Islama tiesisko, sadzīves un reliģisko normu kopums, kam pamatā ir korānā iekļautie likumi.
šerīfs Islama zemēs - Muhameda pēcteča tituls. Persona, kam ir šāds tituls.
reprīze Īss humoristisks priekšnesums, ko klauni vai citi cirka vai estrādes mākslinieki izpilda (parasti) starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem.
Patenta formula Īss izgudrojuma objekta apraksts, kas ir formulēts saskaņā ar likumu prasībām un nosaka izgudrojuma aizsardzības robežas.
piezīme Īss teksts, kurā fiksēts kāds fakts, doma u. tml. Teksts, kurā ir fiksēts (piemēram, lekcijas, grāmatas) galvenais saturs.
fabula Īss, parasti alegorisks, daiļdarbs dzejā, retāk prozā, ar pamācošu, satīrisku vai ironisku saturu.
Kā saukts Īstajā laikā, tieši tad, kad ir nepieciešams.
priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
vainags Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojama avotu.
oreols Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojuma avotu.
oriģināls Īsts, pirmreizējs (parasti par dokumentiem).
oriģināls Īsts, pirmreizējs dokuments (pretstatā norakstam).
nobubināt Īsu brīdi bubināt un pārstāt bubināt (par zirgu).
nokūpēt Īsu brīdi būt tādam, no kura izdalās kvēpi, dūmi. Īsu brīdi būt tādam, virs kura kūp, put, piemēram, smiltis, putekļi, sniegs.
nočirkstināt Īsu brīdi čirkstināt un pabeigt čirkstināt (piemēram, priekšmetu).
nočirkstināt Īsu brīdi čirkstināt un pārstāt čirkstināt (par putniem, dažiem kukaiņiem).
nodzirksteļot Īsu brīdi dzirksteļot un pārstāt dzirksteļot.
nošķīst Īsu brīdi izplatīties uz visām pusēm (par dzirkstelēm, uguni u. tml.).
nomirdzēt Īsu brīdi mirdzēt un pārstāt mirdzēt.
pamirdzēt Īsu brīdi mirdzēt.
nomirdzināt Īsu brīdi mirdzināt un pabeigt mirdzināt.
pamirdzināt Īsu brīdi mirdzināt.
nomirdzināties Īsu brīdi mirdzināties un pārstāt mirdzināties.
nomirgot Īsu brīdi mirgot un pārstāt mirgot.
pamirgot Īsu brīdi mirgot.
nomirkšķināt Īsu brīdi mirkšķināt un pabeigt mirkšķināt.
pamirkšķināt Īsu brīdi mirkšķināt.
pamirkšķināties Īsu brīdi mirkšķināties.
paņirbēt Īsu brīdi ņirbēt (piemēram, par gaismu, gaismas avotu).
noņirbēt Īsu brīdi ņirbēt un pārstāt ņirbēt.
noņirbināt Īsu brīdi ņirbināt un pabeigt ņirbināt.
noņirkšķināt Īsu brīdi ņirkšķināt un pabeigt ņirkšķināt.
pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam (par to, kas strauji kustas, pārvietojas, parasti garām). Īsu brīdi būt redzamam (par to, kam strauji virzās garām).
nosirdīties Īsu brīdi sirdīties un pārstāt sirdīties.
nosmirdēt Īsu brīdi smirdēt.
nodzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties. Nodzirkstēt (1).
nodzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties. Nodzirkstīt (1).
padzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Padzirkstēt (1).
padzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Padzirkstīt (1).
nošņirkstināt Īsu brīdi šņirkstināt un pabeigt šņirkstināt.
nošvirkstināt Īsu brīdi švirkstināt un pabeigt švirkstināt.
notirināt Īsu brīdi tirināt un pabeigt tirināt.
notirināties Īsu brīdi tirināties un pabeigt tirināties.
notirkšķināt Īsu brīdi tirkšķināt un pabeigt tirkšķināt.
noknaibīt Īsu brīdi vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
novērpties Īsu brīdi vērpties, virpuļot un pārstāt vērpties, virpuļot.
novirināt Īsu brīdi virināt un pabeigt virināt.
novirināties Īsu brīdi virināties un pārstāt virināties.
novirmot Īsu brīdi virmot un pārstāt virmot.
novirpināt Īsu brīdi virpināt un pabeigt virpināt.
novirpuļot Īsu brīdi virpuļot un pārstāt virpuļot.
nolocīties Īsu brīdi virzīties līkumojot un pārstāt virzīties.
nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par priekšmetiem).
nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (par putniem, dažiem kukaiņiem).
nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (piemēram, par priekšmetiem).
noņirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi ņirkšķēt.
nopukstēt Īsu brīdi, vienu reizi pukstēt (parasti par sirdi).
nostirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi stirkšķēt.
nošņirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņirkstēt.
nošvirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi švirkstēt.
notirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tirkšķēt.
novirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi virkšķēt.
nožļirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļirkstēt.
nožņirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žņirkstēt.
nožvirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvirkstēt.
varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
Masku komēdija Itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir raksturīgs tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un četri pastāvīgi tēli.
Masku teātris (arī komēdija) Itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
Masku teātris (arī komēdija) Itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
sasniegt Izaugt tik garam, ka skar (ko), ir līdzīgs (kam) pēc garuma (par augiem).
pārklāt Izaugt, izveidoties uz (kā) virsmas (par augiem, to daļām).
uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) - piemēram, par augiem, organisma veidojumiem.
sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti). Izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā).
izdzist Izbeigt, pārstāt spīdēt, mirdzēt (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
aptrūkt Izbeigties, nebūt vairs vajadzīgajā daudzumā. Nepietikt, pietrūkt.
piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
iztecēt Izbirt (1).
izbiras Izbiruši sabirzuši smalkumi.
izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to).
līnijdroška Izbraucamie rati ar sēdekli garenvirzienā.
iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.). Izbraukt (noteiktā trasē). Izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
sklanda Izbraukta, ieslīpa vieta apledojuša ceļa virskārtā.
kāpnes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes priekšā).
trepes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes, ieejas priekšā).
dzimums Izcelšanās (parasti šķiriskā nozīmē). Kārta.
Jaukts dzimums, arī jaukta izcelšanās Izcelšanās no ģimenes, kurā vecāki ir dažādu rasu, nāciju, tautību pārstāvji.
asinis Izcelšanās, ar to saistīta piederība pie kādas tautas, šķiras u. tml.
izsvērt Izcelt (parasti ar sviru).
pārakcentēt Izcelt, akcentēt ko citu, atšķirīgu no parasti izceltā, akcentētā.
bet Izceļ pretstatu starp izteicējiem, ja pirmais izteicējs ir nolieguma formā.
maestro Izcila šahista goda nosaukums (ārzemēs). Šahists, kam ir šāds nosaukums.
augsts Izcili nozīmīgs (ētiski), godpilns, cildens. Tāds, kam ir dziļš saturs.
paugurs Izcilnis (kā) virsmā.
skolotājs Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju.
Dori dēt Izcirst dori (koka dobumā).
līnija Izcirsta josla (mežā).
stiga Izcirsta josla mežā, kura atdala kvartālus, audzes u. tml. citu no cita.
slēģi Izcirtumi (mežā).
malkcirsnis Izcirtums.
dzirksteļot Izdalīt dzirksteles.
izdot Izdalīt, izsniegt lietošanā (parasti vairākiem kādus priekšmetus).
macerēties Izdalīties (no augiem) šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra (par vielām).
tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
kvēlot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
zvērot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem). Kvēlot (2).
rūsganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar sava rūsgano krāsu.
baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu baltumu vai gaišumu.
dzeltēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu dzelteno krāsu.
svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu. Būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu).
tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu. Arī sārtoties (piemēram, par debesīm).
melnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu. Melnēt (2).
pelēksnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
pelēksnīt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
pelēkot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēko krāsu.
raiboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu. Būt klātam ar ko raibu. Raibot (1).
raibot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu. Būt klātam ar ko raibu. Raiboties (1).
rūdot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rudo krāsu.
rūsēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rūsgano krāsu.
sarkanot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu. Būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
sarkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu.
sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu. Sārtot (2).
sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu. Sārtoties (2).
sudraboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu. Sudrabot (2).
sudrabot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu. Sudraboties.
zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu. Zeltot (1).
zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu. Zeltoties.
zilganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilgano krāsu; kļūt vai būt zilganam.
zilot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu. Kļūt vai būt zilam. Arī zilgot.
zilēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu. Zilot.
zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu. Kļūt vai būt zilam, zilganam. Arī zilgmot.
zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu. Kļūt vai būt zilam, zilganam. Arī zilgot.
tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
tumšot Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu. Tumst (2).
palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
nokvēpināt Izdalot kvēpus, sodrējus, būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar tiem.
operēt Izdarīt (kā) ķirurģisku operāciju.
airēties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
irties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
iet Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) - par kājām. Veidoties (par soļiem).
Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika nekā paredzēts (kādam nolūkam).
Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika, nekā paredzēts (kādam nolūkam).
atkārtot Izdarīt, izpildīt (parasti, atdarinot to pašu, ko pirms tam veicis cits).
atkārtot Izdarīt, izpildīt vēlreiz vai vairākas reizes (vienu un to pašu).
likt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.). Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), panākt, ka (tās) atrodas noteiktā stāvoklī.
Kopoti raksti Izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
Kopoti raksti Izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama. Negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
izdzirst Izdzirdēt.
uzdzirdēt Izdzirdēt.
izdzirdināt Izdzirdīt (cilvēkiem visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
pūst Izelpā virzīt (gaisu kur, uz ko), arī. Izelpotā gaisa strāvu virzīt, pārvietot (ko)
Pūst ziepju burbuļus Izelpā virzot gaisu cauri ziepju šķīdumam, veidot burbuļus.
novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
pavairot Izgatavot vairākos eksemplāros (tekstu, attēlu) no (tā) oriģināla, arī kopijas.
pamatizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošas skolas pirmajās (parasti trīs vai četrās) klasēs.
pirmizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošās skolas pirmajās klasēs.
Klasiskā izglītība Izglītība, kuras pamatā ir sengrieķu un latīņu valodas un antīkās literatūras studijas.
izcirpt Izgriezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci (vilnu).
izplūst Izirt un izplesties (par matiem).
skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar vienu vai vairākām skrūvēm.
tapsavienojums Izjaucams savienojums divu vai vairāku detaļu savstarpējā stāvokļa iestādīšanai vai fiksēšanai ar tapu.
pieķerties Izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu) un izveidot ciešu saikni (ar to).
ilgoties Izjust dziļu tieksmi, vēlēšanos būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko (parasti, izjūtot arī skumjas, grūtsirdību).
šķebināties Izjust nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns.
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu). Iemīlēt (2).
poss Izkaltēta, smalki saberzta (parasti bērza) piepe, kurā ar šķiltavu kramu iešķiļ dzirksteli.
izsutināties Izkarsēties (parasti pirtī).
krēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta.
mijkrēslis Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta. Viegla krēsla.
izklīst Izkliedēties (dažādos virzienos, pa dažādām vietām).
izkulties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām (no kurienes, kur u. tml.).
izkulties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām cauri (kam), caur (ko).
izpērties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām.
asināt Izkopt, attīstīt (prātu, retāk dzirdi, redzi).
izmīdīt Izkult (labību), mīdot ar zirgiem.
magma Izkususi, ugunīgi šķidra, parasti silikātu, masa, kas rodas Zemes mantijā vai garozā un, lavas veidā nonākot Zemes virspusē, veido izvirduma iežus.
Patstāvīga izlāde Izlāde gāzēs, kur tai ir raksturīgs konstants strāvas lielums.
kirasieris Izlases kavalērijas jātnieks (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, Rietumeiropas valstīs).
salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
piedot Izlīdzinot konflikta attiecības (ar kādu), vairs neļaunoties, nedusmoties. Pieņemt atvainošanos.
vairogaproce Izliekta vairogveida aproce.
vairoggredzens Izliekts vairogveida gredzens.
kūkums Izliekums (kalnam, zemes virsmai), paaugstinājums, izcilnis (zemes virsmā).
kumbrs Izliekums, arī izvirzījums uz āru (ķermeņa daļā), kūkums (magmā).
kūkums Izliekums, izliekta virsma (piemēram, priekšmetam).
kumbrs Izliekums, izliekta virsma (priekšmetam).
kupris Izliekums, paaugstinājums, negludums (kādā virsmā).
Skatīties caur pirkstiem Izlikties ko nepamanām, pavirši vērot.
Skatīties caur pirkstiem Izlikties ko nepamanām, pavirši vērot.
Pārejas izloksne Izloksne, kurā ir divu vai vairāku dialektu raksturīgas īpatnības.
loterija Izloze, laimes spēle, kuras dalībniekiem ir numurētas biļetes.
rekognoscēt Izlūkot (apvidu, pretinieka dislokāciju) pirms militārām operācijām (par komandieriem, štāba virsniekiem).
pavērst Izmainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
noliekt Izmainīt (kā) kustības, izplatīšanās virzienu, parasti uz leju, sānis.
pagriezt Izmainīt (kā) kustības, stāvokļa virzienu, arī izmainīt kustību, stāvokli (kādā virzienā). Pavērst (ko pret ko, uz ko u. tml.).
pagriezt Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli (kādā virzienā). Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli tā, lai (tās) būtu vērstas (pret ko, uz ko u. tml.).
pavērst Izmainīt (piemēram, transportlīdzekļa) kustības virzienu. Pagriezt.
izlocīt Izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt).
salūzt Izmainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru.
pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izmainīt savu iepriekšējo stāvokli, kustību (kādā virzienā).
nogriezt Izmainīt virzienu (uz kādu pusi kam tādam, kas pārvietojas, parasti gaisā).
pagriezties Izmainīt virzienu un sākt pūst (no citas puses) - par vēju.
pagriezties Izmainot savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu, doties (kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
korumpēt Izmantot dienesta stāvokli savtīgos nolūkos. Uzpirkt, piekukuļot (amatpersonas, sabiedriskos un politiskos darbiniekus).
kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
šķērsizmērs Izmērs (kā) šķērsvirzienā.
nominālizmērs Izmērs, kas ir atzīmēts uz attiecīgā priekšmeta vai kādā dokumentā.
nodilums Izmēru maiņa (priekšmetam) mehāniskās berzes procesā, zūdot (tā) virsmas materiālam.
pamežģījums Izmežģījums, kad locītavas kaulu galu novirze ir samērā neliela.
pamežģīt Izmežģīt tā, ka locītavas kaulu galu novirze ir samērā neliela.
žļagans Izmircis, staigns (par ceļu, zemi).
ihtiozaurs Izmiris jūras rāpulis ar delfīniem un zivīm līdzīgu ķermeni.
mastodonts Izmiris liels ziloņiem radniecīgs dzīvnieks.
mamuts Izmiris ziloņu dzimtas leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem, uz priekšu, augšup un sānis vērstiem ilkņiem un biezu apmatojumu.
uzblīst Izmirkstot vai atkūstot kļūt staignam (par ceļu, zemi u. tml.).
izblīst Izmirkstot vai atkustot kļūt staignam (par ceļu).
izžulgt Izmirkt (1).
nomirkt Izmirkt (1).
izmērcēties Izmirkt (parasti par cilvēku).
vairodži Izmirusi bezžokļaiņu grupa, kuras pārstāvjiem raksturīgs ārējs kaula skelets, kas sastāv no plātnītēm vai vairogiem.
trilobīti Izmirusi jūras posmkāju klase. Šīs klases dzīvnieki.
oreopiteks Izmirušas cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks.
bruņuzivis Izmirušas zivis, kuru ķermenis klāts ar kaula bruņām.
zvērrāpuļi Izmiruši rāpuļu klases dzīvnieki, kas dzīvoja uz sauszemes no karbona beigām līdz triasam.
zvērzobji Izmiruši zvērrāpuļu apakškārtas dzīvnieki, kuri dzīvoja no perma vidus līdz triasam un kuriem bija dažādi veidoti, alveolās novietoti zobi.
zauri Izmirušu rāpuļu kopapzīmējums.
Bruņu zivis Izmirušu zivju klase, kuras pārstāvjiem ķermenis klāts ar bruņām, kas sastāv no atsevišķiem vairogiem. Šīs klases zivis.
Iznest ar kājām pa priekšu Iznest (kādu) mirušu.
Iznest ar kājām pa priekšu Iznest (kādu) mirušu.
plate Izņemama zobu protēze - plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
izpaunāties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.). Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
karastāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai.
Kara stāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai. Karastāvoklis.
Kara stāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai. Karastāvoklis.
priekšrocība Izņēmuma tiesības, pirmtiesības. Privilēģijas (parasti juridiskas, morālas).
izņirgties Izņirgāties.
nunataks Izolēta klinšaina kalna virsotne, kas paceļas pār ledāju.
paliksnis Izolēta, paaugstināta zemes virsas vai ģeoloģiska veidojuma daļa, kas saglabājusies kādos noārdīšanās procesos (piemēram, pacēlums, mugura).
kabelis Izolēts vads vai vairāki izolēti vadi, ko apņem aizsargapvalks un hermētiskas čaulas.
Iezīmētais atoms Izotops, kas ar savām fizikālajām īpašībām atšķiras no citiem tā paša ķīmiskā elementa izotopiem.
oreols Izpausmju kopums (piemēram, slavai, cieņai), kas attiecas uz kādu cilvēku, ir saistīts ar to.
pasacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās). Būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
pateikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās). Būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
raustīties Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli). Būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība.
sākties Izpausties pirmajā posmā (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
izlūkot Izpētīt (piemēram, apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
Atvērt iekavas Izpildīt matemātisko darbību, kas norādīta pirms iekavām.
džigitēt Izpildīt sarežģītus vingrojumus, jājot uz auļojoša zirga.
sūtīt Izplatīt kādā virzienā (piemēram, gaismu, smaržu).
aizmirdzēt Izplatīt mirdzumu.
mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu). Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu). Arī mirdzēt.
ost Izplatīt smaku. Smirdēt.
pūst Izplatīt, virzīt (piemēram, gaisa plūsmu), arī virzīt līdz ar gaisa plūsmu (ko) - parasti par iekārtām, ierīcēm.
šauties Izplatīties (kādā virzienā) - par skaņām, smaržām.
velties Izplatīties (par skaņu). Virzīties līdz ar skaņas avotu.
kāpt Izplatīties (virzienā uz augšu) - par miglu, dūmiem, smaržu, arī siltumu, mitrumu u. tml.
pārvelties Izplatīties kādā virzienā (par skaņām).
nošķīst Izplatīties un pārstāt izplatīties gar (ko), garām (kam) - par dzirkstelēm, uguni u. tml.
saviesties Izplatīties vairākās, daudzās vietās (parasti par tumsu).
uzlidot Izplatīties virzienā uz augšu (par skaņām, balsi).
celties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
slieties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
pāršalkt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu: pārskanēt (1).
pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu.
kāpt Izplatīties, virzīties (parasti uz augšu, arī ārā no kā) - par liesmām, uguni.
novilkties Izplatīties, virzīties tā, ka pilnīgi pārklāj ko (piemēram, par mākoņiem, miglu).
māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
pakāpties Izplatoties pavirzīties uz augšu (piemēram, par dūmiem, miglu).
pārstiepties Izplatoties šaurā joslā, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par gaismu, ēnu u. tml.
uzkāpt Izplatoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par miglu, dūmiem u. tml.
uzgulties Izplatoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt tādam, kas ir (kāda) rīcībā, izmantošanā. Tikt saņemtam (par ko nosūtītu).
saplaukt Izplaukt (par vairākiem, daudziem augiem, to pumpuriem, ziediem, lapām).
izstiept Izplest, izritināt, izvirzīt garumā. Izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur). Arī iztaisnot.
izvilkt Izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur). Arī izstiept.
aizvirzīties Izplesties noteiktā virziena (par mežiem, kalnājiem, ūdeņiem, ceļiem u. tml.). Aizstiepties.
klāt Izplešot (piemēram, audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.).
izslīdēt Izplūst, izbirt (piemēram, par smiltīm).
Krist (arī mesties) ap kaklu Izrādīt lielu sirsnību, arī familiaritāti.
Krist (arī mesties) ap kaklu Izrādīt lielu sirsnību, arī familiaritāti.
Mesties (arī krist) ap kaklu Izrādīt lielu sirsnību, arī familiaritāti.
sūknēt Izraisīt (asins) plūsmu pa asinsrites sistēmu (par sirdi).
Nospiest pie zemes Izraisīt (kādā) bezcerību, grūtsirdību.
dzelt Izraisīt asu kairinājumu, spēcīgu uzbudinājumu (par gaismu, krāsām).
augt Izraisīt iekaisumu (par infekcijas slimību, kuras pretpote ir ievadīta organismā).
izsmīdināt Izraisīt ilgus, sirsnīgus smieklus, panākt, ka daudz smejas.
iekairināt Izraisīt kairinājumu (piemēram, šūnās, orgānos).
Gulēt uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
Gulēt (arī gulties, būt) uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
Plēst (vai) ausis (pušu) Izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
Plēst (vai) ausis pušu Izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
cirsties Izraisīt nepatīkamu (dzirdes) kairinājumu - par spalgu troksni.
grauzt Izraisīt nepatīkamu kairinājumu, sāpes, arī bojājumus (par smiltīm, putekļiem, cietām apģērba daļām u. tml.).
šķebināt Izraisīt nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu (piemēram, par ko saldu, treknu).
veldzēt Izraisīt patīkamas sajūtas, spirgtumu (piemēram, par ēdienu, smaržu).
kveldināt Izraisīt sāpīgu kairinājumu (piemēram, par salu, vēju).
Sažņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi Izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
(Sa)žņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi Izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
(Sa)žņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi Izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
atveldzēt Izraisīt, arī iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu, samitrinot vai atvēsinot (ķermeni, ķermeņa daļas). Atspirdzināt.
samesties Izraisīties (par vairākām, daudzām slimībām, traucējumiem organismā).
uzbrukt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
uzkrist Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli).
uzbaidīt Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās uz kādas vietas.
pārkairināt Izraisot pārāk intensīvu kairinājumu (nervu sistēmā), nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārkairināt Izraisot pārāk intensīvu kairinājumu nervu sistēmā, nogurdināt, pārpūlēt (cilvēku).
pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt citā vietā.
atlasīt Izraudzīt, izvēlēties un nošķirt atsevišķi (dzīvniekus).
mokasīni Izrotāti, mīksti Ziemeļamerikas indiāņu apavi, kas ir šūti no viena ādas gabala un kam nav papēža.
pārgarums Izrunas laiks (valodas skaņām), kas ir ilgāks nekā parasts pēc valodas likumiem.
Lai dievs žēlīgs! Izsaucas lielā uztraukumā, izbailēs (kad gaidāmais vai notiekošais ir nevēlams, kaitīgs, bīstams).
Lai Dievs žēlīgs! Izsaucas lielā uztraukumā, izbailēs (kad gaidāmais vai notiekošais ir nevēlams, kaitīgs, bīstams).
Bet ko tu dieniņ! Izsaucas, ja ir noticis kas negaidīts.
Nerādīt dzīvības zīmes Izskatīties mirušam, arī būt mirušam.
izcelt Izsliet (piemēram, galvu) - par Cilvēku. Izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
elegants Izsmalcināts, ar labu gaumi (par cilvēku). Tāds, kura apģērbs ir gaumīgs, izsmalcināts.
vīpsnīgs Izsmējīgs, ironisks, nievīgs.
izdot Izsniegt (dokumentu), iepriekš attiecīgi noformējot, apstiprinot, un piešķirt tiesības lietot.
diplomēt Izsniegt diplomu (1), piešķirot noteiktas tiesības.
kopizstāde Izstāde, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
atstaipīt Izstaipīt (notirpušu vai piepūlētu locekli, ķermeņa daļu).
blāzmot Izstarot vai atstarot (vāju) gaismu. Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu gaišumu.
šķiest Izstarot, arī atstarot (gaismu), parasti vienlaikus vairākos virzienos.
piestaipīt Izstiepjot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu). Arī piemētāt (ar ko tievu, garu).
nostiept Izstiepjot pāri, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piestiept Izstiepjot, izklājot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
novilkt Izstiepjot, parasti stingri (piemēram, virvi, stiepli) un piestiprinot galus, novietot (to pār ko, gar ko u. tml.).
izplest Izstiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus). Izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
atšaut Izstiept, atvirzīt atstatu (piemēram, asti, lūpu).
nolējums Izstrādājums (parasti kā kopija), kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
apģērbs Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums, parasti virsdrēbes (piemēram, no auduma, kažokādas, ādas) ķermeņa aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības.
metālizstrādājums Izstrādājums, kas ir izgatavots no metāla. Metāla izstrādājums.
asēt Izstrādāt, izgatavot asējumu. Apstrādāt metāla virsmu, lai iegūtu asējumu.
virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta.
cigeika Izstrādāta īpašas šķirnes aitas āda.
sanākt Izšķilties (par vairākiem, daudziem zobiem).
iesturmēt Izšķirīgā triecienā ieņemt (kādu objektu).
izšķiru Izšķirīgs.
finišs Izšķirošā beigu daļa (sporta sacensībās).
pārlasīt Izšķirot (parasti dārzeņus, augļus) pēc kvalitātes, derīguma.
Izšķirīgs solis Izšķiršanās (par ko).
izlemt Izšķirt (piemēram, kādu jautājumu).
balsot Izšķirt kādu jautājumu ar to cilvēku balsu skaitu, kuri aizstāv vienādu viedokli.
atrisināt Izšķirt, izspriest (strīdu, konfliktu u. tml.).
Spert lielo soli Izšķirties (par ko svarīgu).
palikt Izšķirties (piemēram, par kādu rīcību).
pašķirties Izšķirties, attālinoties citam no cita.
ielocījums Izšuvumu tehnika, kurā pavediena pārstaipu garums ir dažāds.
atstiept Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) nost (sānis).
izstiept Iztaisnot un pastiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas). Izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas).
atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu). Atteikties.
atkratīties Izteikt noraidošu, izvairīgu attieksmi.
Sadalīt skaitli pirmreizinātājos Izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
Sadalīt skaitli pirmreizinātājos Izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
Sadalīt skaitli pirmreizinātājos Izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
spriedums Izteikums, doma, kurā ir ietverta, parasti pārdomāta, pamatota, atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piemēram, ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
pleonasms Izteikums, kurā izmanto divus vai vairākus pēc nozīmes vienādus vārdus vai vārdu savienojumus.
pārtērēt Iztērēt vairāk nekā paredzēts (laiku).
pārtērēt Iztērēt vairāk nekā vajadzīgs, paredzēts (piemēram, līdzekļus, izejmateriālus).
Dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem Iztērēt vairāk, nekā nopelna.
Dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem Iztērēt vairāk, nekā nopelna.
skatījums Iztirzājums, arī vērtējums, kurā parasti izmanto kādu viedokli, teoriju u. tml. Arī viedoklis.
skatīt Iztirzāt, arī vērtēt (parasti izmantojot kāda viedokli, teoriju u. tml.).
popularizēt Iztirzāt, izklāstīt viegli saprotamā, uztveramā veidā.
aplūkot Iztirzāt, kritiski novērtēt.
apskatīt Iztirzāt, kritiski novērtēt. Aplūkot.
iztīstīt Iztīt (ko vairākkārt ietītu).
seksualitāte Izturēšanās veidu kopums, kas ir saistīts ar dzimumtieksmes apmierināšanu.
neprātība Izturēšanās, rīcība, kas ir nepārdomāta, pretēja prāta apsvērumiem.
spīts Izturēšanās, rīcība, kura krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kuras mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Psihisks stāvoklis, kas izpaužas šādā izturēšanās, rīcības veidā.
nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas ir pretrunā ar pieklājības normām. Izturēšanās, rīcība, runa, kas aizskar, apvaino kādu.
Iziet ugunskristības Izturēt ļoti nopietnu, arī izšķirošu pārbaudījumu.
lauzīties Izturēties izvairīgi, vilcināties, arī izlikties, būt mākslotam, pārspīlētam.
smīnēt Izturēties zobgalīgi, ironiski, nievīgi (pret ko).
Peldēt pret straumi Izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai.
Peldēt pret straumi Izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai.
Peldēt pa virsu Izturēties, rīkoties, runāt pavirši, arī virspusēji, nenozīmīgi.
Slīdēt pa virsu (arī virspusi) Izturēties, rīkoties, runāt pavirši, virspusēji, neiedziļinoties būtībā.
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
Polārais suns Izturīgs un spēcīgs suns, kam ir raksturīgs biezs apmatojums un ko jūdz nartās.
pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
nožūt Iztvaikot, izgarot (no kā virsmas).
Dot (arī atdot) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
Dot (arī atdot) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
Parādīt (arī atdot) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
Dot (arī atdot, parādīt) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
aizvadīt Izvadīt, pavadīt (mirušo uz kapsētu). Apbedīt.
aptaujāties Izvaicājot (parasti vairākus), iegūt kādas ziņas.
atvairīties Izvairīgi izturoties, atbrīvoties (no kā nepatīkama, nevēlama).
atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju) Izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).
izlavierēt Izvairīties (no briesmām, nepatikšanām u. tml.).
izglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
paglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
izlocīties Izvairīties (no darba, pienākuma izpildes u. tml.).
atrauties Izvairīties (no darba, pienākuma u. tml.). Nepiedalīties, norobežoties.
izbēgt Izvairīties (no kā).
Pagriezt ceļu Izvairīties (no kā).
izlocīties Izvairīties (no tiešas rīcības, atbildes u. tml.).
glābties Izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās).
Izkulties no valodām Izvairīties no aprunāšanas.
Izkulties no valodām Izvairīties no aprunāšanas.
Izsprukt no pēriena Izvairīties no pēriena.
Mest (arī lekt) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
Liekt (biežāk mest) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
Mest (retāk liekt) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
Mest (retāk liekt) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
paglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka, no kā traucējoša).
Izsprukt no slazda Izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks.
norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
sastigot Izveidojot vairākas, daudzas stigas, sadalīt (mežu).
sarievot Izveidot (kā virsmā) vairākas, daudzas rievas, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) rievas.
sarobot Izveidot (kā virsmā) vairākus, daudzus robus, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) robus.
savītņot Izveidot (kā virsmā) vītni vai vītnes, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) vītnes.
ieveidot Izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu). Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums).
ievirzīt Izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā.
sazarot Izveidot (kam) vairākas, daudzas šādas daļas; izveidot (darbībai, norisei) vairākus, daudzus virzienus, posmus.
uzskrullēt Izveidot (ko) lokveidā, spirālveidā uz augšu.
savīt Izveidot (ko) spirālē, arī aplī, lokā.
sabalsot Izveidot (ko) tā, ka starp (tā) sastāvdaļām ir vienotība, atbilstība. Arī saskaņot (2).
sakomplektēt Izveidot (kolektīvu) no atsevišķiem cilvēkiem, kuriem ir kopīgs mērķis, uzdevums.
sacaurumot Izveidot (parasti vairākus, daudzus) caurumus (kādā priekšmetā). Izveidot caurumus (vairākos, daudzos priekšmetos).
izaust Izveidot (tīklu) - par zirnekli.
pieaust Izveidot (tīklus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko) - par zirnekli.
sadzīt Izveidot (vairākus, daudzus asnus, zarus u. tml.) - par augiem.
saaust Izveidot (vairākus, daudzus tīklus) - par zirnekļiem.
sadīgt Izveidot asnus (par vairākām, daudzām sēklām).
sabiržot Izveidot birzes (visā kā platībā).
saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā). Arī savīt (parasti matus, ūsas).
izlocīt Izveidot līkumotu, nelīdzenu (par parādībām dabā). Noliekt dažādos virzienos.
nostrīpot Izveidot līnijas, rievas (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā).
Savīt (arī sagriezt, saritināt) gredzenā Izveidot lokā, apli, spirālē.
Sagriezt (arī savīt, saritināt) gredzenā Izveidot lokā, aplī, spirālē.
Saritināt (arī sagriezt, savīt) gredzenā Izveidot lokā, aplī, spirālē.
Sagriezties (arī savīties, saritināties) gredzenā Izveidot loku, apli, spirāli.
Saritināties (arī sagriezties, savīties) gredzenā Izveidot loku, apli, spirāli.
Savīties (arī sagriezties, saritināties) gredzenā Izveidot loku, apli, spirāli.
savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
saplānot Izveidot plānu (parasti vairākām, daudzām norisēm, darbībām).
nolīst Izveidot šādu izcirtumu, (kādā vietā, platībā).
nostiept Izveidot taisnā virzienā (piemēram, ceļu).
Uzgriezt ūsas Izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu.
Uzgriezt ūsas Izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu.
salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
saasnot Izveidot vairākus, daudzus asnus (par sēklām, bumbuļiem u. tml.). Arī sadīgt (1).
sazarot Izveidot vairākus, daudzus zarus (pai augiem, to daļām). Sazaroties (1).
sazaroties Izveidot vairākus, daudzus zarus (par augiem, to daļām). Sazarot (1).
sažuburoties Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem). Sažuburot.
sažuburot Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem). Sažuburoties.
saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem). Izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
atstāt Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja).
pamest Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja). Atstāt (6).
sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas (matos, kādā to daļā).
savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml. Šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
pārslogot Izveidot, radīt (piemēram, tekstu, mākslas darbu), kurā ir iekļauts kā pārāk daudz.
sapumpurot Izveidot, sariesi vairākus, daudzus pumpurus (par augiem, to daļām).
sagriezt Izveidot, savīt lokā, apli, spirālē.
apzīmēt Izveidot, uzrakstīt (uz kā) atšķirības zīmi.
pārklāt Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļas virsmas).
noklāt Izveidoties (uz visas ķermeņa virsmas vai tās lielākās daļas).
sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) vecajās sliedēs Izveidoties tā, kā ir bijis līdz šim.
uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) - par augoņiem, izsitumiem u. tml.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
notēmēt Izvēlēties, arī iepriekš noteikt (darbības virzienu, mērķi, laiku).
noteikt Izvēlēties, pieņemt un paziņot par tādu, kas obligāti jāievēro, jāizpilda, arī par tādu, kam ir likuma spēks. Nosacīt (3).
nosacīt Izvēlēties, pieņemt un paziņot par tādu, kas obligāti jāievēro, jāizpilda, arī par tādu, kam ir likuma spēks. Noteikt (3).
pārsijāt Izvērtēt (piemēram, daiļdarbu), parasti atšķirojot nevajadzīgo, nederīgo.
izsijāt Izvērtēt, nošķirt (piemēram, atziņas, domas).
izķerrot Izvest ķerrā (naidīgu uzraugu, meistaru, spiegu u. tml.) no fabrikas, uzņēmuma, paužot protestu (pirmsrevolūcijas Krievijā).
krāmēt Izvietot (vairākus vai daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā. Kārtot (kādu vietu, telpu).
novilkt Izvilkt (piemēram, virvi) pāri (kam) vairākās vai daudzās vietās.
izvirpināt Izvirpot [1].
izdreijāt Izvirpot.
izvirpot Izvirpuļot (1).
izvirpot Izvirpuļot (2).
izvirt Izvirst [2] (2).
deģenerēties Izvirst, pagrimt, demoralizēties (par parādībām sabiedrībā).
nešķīstība Izvirtība.
izvirtulis Izvirtis cilvēks.
nokare Izvirzījums (piemēram, klintij, krastam), kas atrodas kam pāri, parasti uz leju.
izcilnis Izvirzījums (priekšmeta) virsmā. Vieta vai priekšmets, kas izdalās no apkārtnes ar savu augstumu.
zobs Izvirzījums (smails, noapaļots, asi nošķelts u. tml., parasti kā malā).
kumpums Izvirzījums uz āru, izliekums (priekšmetam).
nokare Izvirzījums uz leju starp (kā) piestiprinājuma, atbalsta vietām.
kontrforss Izvirzījums vertikālā sienā tās stabilitātes palielināšanai.
deguns Izvirzījums, izcilnis virs mutes (kur sākas elpošanas ceļš un atrodas ožas orgāna receptori).
izklupiens Izvirzīšanās uz priekšu vai sānis, saliecot kāju celī un atbalstoties uz tās.
izbīdīt Izvirzīt (3).
Nostādīt (kāda) priekšā Izvirzīt (kāda) uzmanības centrā (piemēram, jautājumu, problēmu).
izlaist Izvirzīt (ķermeņa daļu, piemēram, uz sāniem, uz priekšu). Augot izvirzīt (piemēram, jaunos dzinumus).
izdzīt Izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti pa ūdeni) - par vēju.
izmest Izvirzīt (no lidaparāta) un ļaut krist lejup.
prasīt Izvirzīt (parasti kategoriskus) noteikumus.
izdzīt Izvirzīt (parasti pa ūdeni) cauri (kam), caur (ko) - par vēju.
izbraukt Izvirzīt (parasti roku, pirkstus) cauri (kam), caur (ko).
uzstādīt Izvirzīt (piemēram, prasību, kandidatūru). Uzdot (jautājumu).
stādīt Izvirzīt (piemēram, uzdevumu, prasību, problēmu).
postulēt Izvirzīt (principu, atzinumu u. tml.) postulāta veidā.
celt Izvirzīt (sūdzību, prasību, parasti tiesvedībā).
izvest Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to). Izbraukt.
izvērst Izvirzīt (uz āru, sānis ķermeņa daļas).
izsliet Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu ķermeņa daļu).
izsliet Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu priekšmetu).
izriest Izvirzīt (uz prieksu ķermeņa daļu).
izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes, parasti roku, kāju) un ļaut nokarāties. Izvirzīt tālu ārā (no kurienes, parasti galvu).
izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes) un ļaut karāties, panākt, ka karājas.
izcelt Izvirzīt kā svarīgāko vai galveno, padarot labāk uztveramu.
izskalot Izvirzīt krastā (parasti par viļņiem).
izliekt Izvirzīt lokveidā (ķermeņa daļu).
uzliekt Izvirzīt lokveidā uz augšu (ķermeņa daļu).
Spraust (par) mērķi (arī uzdevumu) Izvirzīt mērķi, uzdevumu, apņemties.
pieprasīt Izvirzīt par nosacījumu.
pieprasīt Izvirzīt par uzdevumu, pienākumu.
celt Izvirzīt un likt darboties (atbildīgā amatā).
sacelt Izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu). Ceļot novietot (ķermeņa daļu) augstāk, uz augšu.
atstiept Izvirzīt uz priekšu (lūpu).
izgāzt Izvirzīt uz priekšu, izliekt (krūtis, vēderu).
izcelt Izvirzīt uzmanības centrā (ko nozīmīgu, izcilu).
Izgāzt vēderu Izvirzīt vēdera sienu uz priekšu.
izzaroties Izvirzīt zarus (uz visām pusēm). Sazaroties.
nomest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
nosviest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
izvilkt Izvirzīt, izdabūt (no kurienes ķermeņa daļu).
izvelbt Izvirzīt, izspiest (uz āru acis).
izstaipīt Izvirzīt, izstiept (piemēram, auklu). Arī izmētāt (parasti ko tievu, garu).
atzarot Izvirzīt, izstiept zarus (līdz kādai vietai, kur u. tml.).
nospraust Izvirzīt, noteikt (piemēram, mērķi, darbības gaitu).
izstiept Izvirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
izbūve Izvirzīta (piemēram, celtnes, konstrukcijas) daļa.
pārgals Izvirzīta (piemēram, vārpstas, skrūves) daļa. Arī konsole (2).
dzega Izvirzīta augšmala telpu iekārtas priekšmetiem (piemēram, krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
auss Izvirzītās sānu daļas (dažiem priekšmetiem).
izkulties Izvirzīties (līdz kādam stāvoklim).
izspraukties Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par priekšmetiem.
izkļūt Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
izklidzināt Izvirzīties (no kurienes, kur) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
iznirt Izvirzīties (no ūdens, parasti no dziļuma) un parādīties (virspusē).
izvest Izvirzīties (par ceļiem, takām u. tml.).
kļūt Izvirzīties (piemēram, ar spējām, sasniegumiem).
izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) - par ķermeņa daļām. Būt izvirzītam, izveidotam (uz augšu, arī uz priekšu).
izriesties Izvirzīties (uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
izspraukties Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par priekšmetiem.
izklidzināt Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
iznirt Izvirzīties no ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli. Izvirzīties no ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
aizsteigties Izvirzīties priekšgalā. Pārspēt.
izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).
izrauties Izvirzīties, aizsteigties (kam priekšā).
izkļūt Izvirzīties, cauri (kam), caur (ko), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
atzaroties Izvirzīties, izaugt no zara (par sānu zariem).
iziet Izvirzīties, izbraukt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem.
iztīties Izvirzīties, izdalīties (parasti no miglas, dūmiem) un kļūt saskatāmam.
izurbties Izvirzīties, izplatīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par gaismas staru.
izkārties Izvirzīties, izslīdēt ārā (no kā) un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
atzaroties Izvirzīties, izveidoties, aizstiepties uz sāniem, malām (no galvenā).
iziet Izvirzīties, izvest cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par ceļu.
iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
grozītājs Izvirzīts augšstilba kaula paugurs.
izlikt Izvirzot (no kurienes) pārlikt (malai pāri).
aizsegt Izvirzoties pirmajā vietā, apgrūtināt vai mazināt iespēju saskatīt būtisko.
izčiept Izzagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
Spert soli Izzināt ko vairāk.
Spert soli Izzināt ko vairāk.
papildizziņa Izziņa, kurā ir papildinformācija, jaunas ziņas par kādu personu vai faktu.
sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas.
racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi.
pazust Izzust, izmirt (par dzīvnieku sugu, dzimtu u. tml.).
Bieza galva Ja cilvēks ir neattapīgs, neapķērīgs.
Mati ceļas (arī slienas) stāvu (biežāk stāvus) Ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
aizjādelēt Jādelējot (uz zirga), aizvest (to).
motorjahta Jahta, kuras palīgdzinējs ir motors.
Jājamais zirdziņš Jājamzirdziņš (2).
piejāt Jājot (parasti uz zirga), panākt, ka (tas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aizjāt Jājot (uz zirga), aizvest (to).
atjāt Jājot (uz zirga), atvest (to).
izjāt Jājot (uz zirga), izvest (to no kurienes, kur u. tml.).
apjāt Jājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Jāt apkārt.
pārjāt Jājot atgriezt (zirgu mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atjāt Jājot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
iejāt Jājot ievirzīties (kur iekšā).
izjāt Jājot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izjāt Jājot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
apjāt Jājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās, vietās).
nojāt Jājot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
dīžāties Jājot panākt, ka zirgs mīdās uz vietas.
pārjāt Jājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pajāt Jājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Jāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pajāt Jājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
pajāt Jājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
piejāt Jājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
mīdīt Jājot virzīt zirgu (kam) virsū, lai (to) ievainotu, nonāvētu.
nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
virsjaka Jaka (2), ko ģērbj virs kleitas, blūzes, žaketes.
sintoisms Japāņu reliģija, kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
ranverss Jāšanas figūra (manēžas jāšanā) - zirga sāniska virzīšanās nost no manēžas sienas tā, ka zirga galva pavērsta pret sienu.
piruete Jāšanas mākslā - zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
rikšot Jāt, arī braukt, parasti zirgam, skrienot šādā veidā.
kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros).
uzvandīt Jaucot, arī saviļņojot, parasti spēcīgi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
uzvandīt Jaucot, rakņājot, apvēršot u. tml. uzvirzīt (ko) virspusē.
šķiest Jaukt (kā, parasti šķidra, arī sīka, kopumu), strauji virzot (tā) sastāvdaļas vienlaikus uz vairākām vai visām pusēm.
pārmaisīt Jaukt un irdināt (augsni) vēlreiz, no jauna.
maisīt Jaukt un irdināt (augsni).
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas). Šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
slēdziens Jauna sprieduma (secinājuma) veidošana uz viena sprieduma vai vairāku spriedumu (premisu) pamata pēc noteiktiem loģikas likumiem.
milicis Jaunākā dienesta pakāpe milicijā (1). Cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī milicijas darbinieks.
policists Jaunākā dienesta pakāpe policijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī policijas darbinieks.
feldfēbelis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe (parasti augstākā) pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe dažās ārzemju armijās, buržuāziskās Latvijas armijā, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas armijā līdz 19. gadsimta sākumam. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
apakšvirsnieks Jaunākā komandējošā sastāva, instruktoru (parasti zemākā) dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
evaņģēlijs Jaunās derības pirmās četras grāmatas. Katra no šīm grāmatām. Teksta fragments no šīm grāmatām.
brīnumsvecīte Jaungada eglītes rotājums - metāla stieple, kas pārklāta ar vielu, kura degot dzirksteļo.
granulācija Jauni saistaudi ar graudainu virsmu, kuri veidojas, piemēram, brūcei dzīstot.
ataudze Jaunie dzinumi (nocirstiem kokiem).
atauga Jaunie dzinumi (nocirstiem kokiem).
meitene Jauniete, kas ir tuva, mīļa kādam vīrietim.
zēns Jaunietis, kas ir tuvs, mīļš kādai jaunietei, sievietei.
pirmsiesaukumnieks Jaunietis, kas pirms iesaukuma vecuma sasniegšanas ir pakļauts reģistrācijai militārajās iestādēs.
paauga Jauno koku kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagu klāja, arī izcirtumā.
izgudrojums Jauns kādas problēmas tehniskais risinājums, kas būtiski atšķiras no esošajiem risinājumiem un kam ir pozitīvs efekts.
atauga Jauns mežs, kas aug izcirtumā vai izdegumā.
prozelīts Jauns un dedzīgs kādas mācības, kustības, virziena piekritējs.
stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
pārsalas Jauns, plāns ledus, kas ir izveidojies uz uzplūduša vai atkušņa radīta ūdens, zem kura ir vecāks ledus.
maori Jaunzēlandes pirmiedzīvotāji.
Ko tas dod? Jautā, ja nezina, vai ir kāds labums no kā (piemēram, no kādiem apstākļiem).
Ko (tev, jums, viņam) vajag Jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
Stiprā puse Jautājums, darbības nozare, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, veiklība, prasme.
Stiprā puse Jautājums, darbības nozare, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, veiklība, prasme.
Vājā puse Jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
Vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts Jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
Vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts Jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
rēbuss Jautājums, kam jārod atrisinājums. Tas, kas ir mīklains, nesaprotams, arī nezināms.
robežjautājums Jautājums, kas ir saistīts ar (kādu valstu, teritoriju) robežām.
robežjautājums Jautājums, ko pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem vai ko pētī divas (retāk vairākas) zinātnes nozares.
mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde. Tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
Stādīt jautājumu Jautāt, izvirzīt jautājumu.
Hidrauliskā java Java, ko izmanto tur, kur ir palielināts mitrums, stipra ūdens iedarbība.
Jauktā java Java, kurā ir dažādas saistvielas (piemēram, cements un kaļķi).
pretjons Jons, kura lādiņa zīme ir pretēja (piemēram, koloīda daļiņas, elektroda) virsmas lādiņa zīmei.
apjoņot Joņojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Joņot apkārt.
iejoņot Joņojot ievirzīties (kur iekšā).
izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)- par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izjoņot Joņojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pārjoņot Joņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piejoņot Joņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nojoņot Joņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
sliede Josla (ierīcē), pa ko virzās kāda detaļa.
spilvens Josla (starp divām virsmām), ko izmanto berzes, trieciena u. tml. iedarbības samazināšanai.
loks Josla, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
robežjosla Josla, kas pastāv starp divām parādībām, (kā) atšķirīgām daļām u. tml.
birzmala Josla, kas robežojas ar birzi. Birzes mala.
šķirjosla Josla, kas šķir, nodala (ko).
Metinājuma šuve Josla, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes plaisas, atvērumi.
Mērenā josla Josla, kurā ir mērens klimats.
vaga Josla, līnija u. tml., kas (piemēram, ūdenī) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
sliede Josla, līnija, padziļinājums u. tml., kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur).
kabala Jūdaisma reliģijas mistiska mācība, kuras pamatā ir Vecās derības vārdu un skaitļu simboliska interpretācija.
pārjūgt Jūgt vēlreiz, no jauna (piemēram, nomainot zirgu, ratus, ragavas).
šķīst Jukt, irt (piemēram, par novalkātu apģērbu, apaviem, nodilušu audumu).
pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai.
pajumte Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai. Vieta zem šādas jumta daļas.
nospāre Jumta pagarinājums virs celtnes ārsienas. Vieta, telpa zem šāda pagarinājuma.
senjūra Jūra, kas senos laikos ir bijusi tagadējās sauszemes apvidū.
regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā.
korsārs Jūras laupītājs. Jūras laupītāju kuģa kapteinis. Pirāts.
transgresija Jūras uzvirzīšanas sauszemei (piemēram, sauszemes apgabalu grimšanas, jūras dibena celšanās dēļ).
akmeņplekste Jūras zivs, kurai ķermenis acu pusē ir brūngans ar tumšiem plankumiem un palieliem kaula izaugumiem.
kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana.
ūda Jūras zvejas rīks - pamataukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem ir piestiprināta īsāka aukla ar āķi.
sankcionēt Juridiski apstiprināt (ko), piešķirot (tam) likuma spēku.
šķirties Juridiski šķirt savu laulību.
spēks Juridisks (kā) iedarbīgums. Tas, kas ir saistīts ar likuma (1) ievērošanu un obligātu izpildi.
sankcija Juridisks apstiprinājums, ko dod augstāka instance, piešķirot kam likuma spēku.
kazuists Jurists, kam ir pieredze kazuistikā (1).
reibt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot.
skurbt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot. Reibt (2).
degt Just sāpīgu kairinājumu (salā, vējā).
receptors Jušanas nervu specializēta struktūra, kurā kairinājuma enerģija pārveidojas nervu ierosas impulsos, ko nervu šķiedras aizvada uz centrālo nervu sistēmu.
sensuāls Juteklisks; tāds, kam ir tieksme uz juteklīgu baudu.
marksisms K. Marksa un Fr. Engelsa mācība - zinātniska pasaules uzskata teorētiskais pamats, uz kuru balstās strādnieku šķiras cīņa pret buržuāziju, par cilvēces sociālo un garīgo atbrīvošanu, par komunistiskās sabiedrības uzcelšanu.
vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
pirmkārt Kā pirmais pēc kārtas. Pirmajā vietā.
sastats Kā, parasti krasi, atšķirīga salīdzinājums, arī analīze.
uzkabināt Kabinot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kā, kam).
līnija Kādā (darbības, rīcības) virzienā, novadā.
raksturojums Kāda cilvēka darba, darbības, rakstura, personības īpašību apraksts, arī vērtējums. Oficiāls dokuments, kurā ir ietverts šāds apraksts, arī vērtējums.
senči Kāda iepriekšēja laikposma dzīvnieki vai augi, to kopums, no kuriem ir attīstījušies jaunāka laikposma dzīvnieki vai augi.
traktējums Kāda jautājuma, problēmas, jēdziena, fakta aplūkojums, iztirzājums no noteikta viedokļa.
regresija Kāda lieluma vidējās vērtības atkarība no cita lieluma vai vairāku lielumu dažādām vērtībām.
zole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli). Monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna).
flīze Kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei.
spietuve Kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai.
šlāgeris Kāda vieglās mūzikas žanra (parasti deju mūzikas) dziesma, kas ir ieguvusi plašu popularitāti.
paveids Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm.
ekspropriācija Kādai sabiedrības šķirai vai slānim piederoša privātīpašuma atsavināšana, ko izdara cita šķira vai slānis par labu sabiedrībai vai valstij.
idioma Kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes.
apoloģēts Kādas (parasti reakcionāras) kustības, virziena, uzskatu aizstāvis, slavinātājs.
verbalizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja darbības vārdos.
substantivizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos. Substantivācija.
substantivācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos. Substantivizācija.
adverbializācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāriešana apstākļa vārdos.
padoties Kādas iedarbības rezultātā izkustēties, pavirzīties (par priekšmetiem, to daļām).
Pirmā bezdelīga Kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
Pirmā bezdelīga Kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
rezidents Kādas valsts pilsonis, kura pastāvīgā dzīves vieta ir citā valstī.
Ģeogrāfiskais garums Kādas vielas attālums (grādos) no sākuma meridiāna rietumu vai austrumu virzienā.
Ģeogrāfiskais platums Kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
Ģeogrāfiskais platums Kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
Ģeogrāfiskais garums Kādas vietas attālums (grādos) no sākuma meridiāna rietumu vai austrumu virzienā.
titulkadrs Kadrs (parasti kinofilmā, televīzijas pārraidē), kurā ir teksts, kas satur galveno informāciju (par to).
Rādīt garu degunu Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi.
Parādīt garu degunu Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi. Parādīt kādam savu pārākumu.
Parādīt garu degunu Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi. Parādīt kādam savu pārākumu.
iepriekš Kādu laiku pirms kā cita.
moka Kafijas koka vai krūma šķirne. Šīs šķirnes koks vai krāms.
sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu.
sēklzvīņa Kailsēkļu čiekura zvīņa, uz kuras ir sēklaizmetņi.
purvciprese Kailsēkļu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgas sēklzvīņas ar 2-9 sēklaizmetņiem spirāliski koksnainos čiekuros.
paleogēns Kainozoja pirmais periods, kad plaši bija izplatīti segsēkļi un primitīvie zīdītāji.
aizture Kairekļa iedarbības mazināšana organisma audos.
iekairināmība Kairināmība.
kutināt Kairināt gļotādu (piemēram, degunā, rīklē).
karināties Kairināt, kārdināt citam citu. Arī ķircināties.
karināt Kairināt, kārdināt. Arī ķircināt.
recepcija Kairinātāja enerģijas uztveršana ar receptoriem un tās pārveidošana ierosā.
kaireklis Kairinātājs (2).
karsēt Kairinoši (uz ko) iedarbojoties, izraisīt dedzinošu sajūtu.
kārdinošs Kairinošs (parasti par sievieti, tās ķermeni).
kairīgs Kairs.
pārstundas Kairu otro stundu.
kaire Kairums.
apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri), apklāt. Apbārstīt.
piekaisīt Kaisot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nokaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
iekaisīt Kaisot ievirzīt (kur iekšā).
nokaisīt Kaisot novietot (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
uzkaisīt Kaisot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
karcināt Kaitināt, ķircināt.
ērcināt Kaitināt. Arī ķircināt.
ieērcināt Kaitinot, ķircinot panākt, ka kļūst dusmīgs.
peldplezna Kāja (ūdensdzīvniekiem) ar peldplēvi starp pirkstiem.
plezna Kāja ar peldplēvi (piemēram, pīlēm, zosīm, roņiem, valzirgiem).
racējkājas Kājas (dzīvniekiem), kas ir pielāgojušās alu, eju rakšanai zemē.
peldkājas Kājas (piemēram, vēžiem), kas ir pielāgotas peldēšanai.
apavi Kāju ietērps (parasti virs zeķēm, piemēram, kurpes, zābaki).
pedikīrs Kāju pirkstu kopšana.
grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu reljefi izceļas zem ādas.
krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemērām, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
lapukaktuss Kaktuss, kam ir lapveida stumbrs.
tabulkalendārs Kalendārs, kurā datumi ir fiksēti tabulā.
Noplēšamais kalendārs Kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz īpašas, izplēšanai paredzētas lapas.
pēckalibrs Kalibrs, kas ir izveidots tehnoloģiskā procesa noslēgumā.
kalngals Kalna augstākā vieta. Kalna virsotne.
kalnvirsa Kalna virsa, augstākā vieta kalnā.
vidējkalne Kalniene, kuras augstums ir no 1000 līdz 2000 metriem virs jūras līmeņa.
sopka Kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Aizbaikālā, Tālajos Austrumos).
plakankalns Kalns ar samērā plašu, līdzenu virsotni.
trogieleja Kalnu ieleja, ko kādreiz ir padziļinājis un iztaisnojis, piepildījis ledājs un kam parasti ir siles veida profils.
nobrauciens Kalnu slēpošanas disciplīna - virzīšanās ar slēpēm no kalna pa speciāli ierīkotu trasi ar mērķi sasniegt maksimālu ātrumu.
priekšmeita Kalpone, kas pati strādā, vada pārējos darbā un ir darba devēja palīdze.
rokasmeita Kalpone, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to.
istabene Kalpone, kuras uzdevums ir uzkopt istabas.
zvaniķis Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs.
rokaspuisis Kalps, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to.
tuneļkalte Kalte, kurai ir tuneļveida darba telpa.
vedga Kalts (parasti no dzelzs, ar garu rokturi), ko izmanto, piemēram, āliņģu ciršanai.
veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
reformāti Kalvinisma novirziena piekritēji.
iekalties Kaļot (piemēram, ar kaltu), izveidot (klintī, mūrī u. tml.) iedobumu un ievirzīties tajā.
iekalt Kaļot (piemēram, ar klatu), ieveidot (kādā virsmā uzrakstu, zīmes u.tml.).
izkalties Kaļot (piemēram, sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
izkalt Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu, izvirzījumu, piemēram, kokā, akmenī).
uzkalt Kaļot izveidot virsū (uz kā, kam).
kalties Kaļot virzīties (uz priekšu, dziļāk).
motorkamanas Kamanas, kuru dzinējs ir motors.
kopkamera Kamera vairākiem ieslodzītajiem.
toņdakša Kamertonis, kas ir veidots no diviem vienā galā savienotiem stieņiem.
Parastais kamertonis Kamertonis, kas rada pirmās oktāvas la skaņu (440 hercu).
Parastais kamertonis Kamertonis, kas rada pirmās oktāvas la skaņu (440 hercu).
kuprainis Kamielis, kam ir kupris (3) vai kupri.
kamparspirts Kampara šķīdums spirtā.
kampars Kampareļļa, kamparspirts.
kancelejists Kancelejas darbinieks (parasti tāds, kas birokrātiski veic savus uzdevumus).
klerks Kantorists, rakstvedis, piemēram, tirdzniecības uzņēmumā (dažās kapitālistiskajās valstīs).
kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras pagrabstāvā novietots šķirsts ar mirušo.
apkapāt Kapājot atdalīt (no visām vai vairākām pusēm).
atkapāt Kapājot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens vai asa mala).
uzkapāt Kapājot sadrupināt, sarobot u. tml. (no virspuses).
dzimtkapi Kapi vai kapu vieta, kur apbedīti visi vai vairāki vienas dzimtas, ģimenes locekļi. Kapu vieta, kas aizņemta vienas ģimenes locekļiem.
Kapitāla koncentrācija Kapitāla apjoma pieaugums, uzkrājoties virsvērtībai.
Kapitāla koncentrācija Kapitāla apjoma pieaugums, uzkrājoties virsvērtībai.
Ražīgais darbs Kapitālisma - algoto strādnieku darbs, kas kapitālistam nodrošina virsvērtību.
Ekonomiskā konjunktūra Kapitālismā - konkrēti vēsturiskie apstākļi, kādos norit atražošanas procesa svārstības visā tā kopumā un tirgus izpausmē (pieprasījums un piedāvājums, cenas, procenti, vērtspapīru kursi, darba algas u. tml.).
sīkpilsonis Kapitālismā - neliela pilsētas nama, tirdzniecības uzņēmuma, darbnīcas īpašnieks.
sīkpilsonība Kapitālismā - nelielu pilsētas namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku slānis.
Diferenciālā zemes rente Kapitālisma apstākļos - uzvija virs vidējās peļņas, ko iegūst saimniecības, kuras atrodas labvēlīgākos ražošanas apstākļos.
Diferenciālā zemes rente Kapitālisma apstākļos - uzvija virs vidējās peļņas, ko iegūst saimniecībās, kuras atrodas labvēlīgākos ražošanas apstākļos.
frakcija Kapitālistiskajās valstīs - vienas politiskas partijas vai vairāku politisku partiju biedru organizēta grupa (parlamentā, pašpārvaldes iestādēs, organizācijās) savas partijas vai partiju politikas realizēšanai.
krīze Kapitālistiskās atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga krasa vispārēja (arī dažu nozaru) ražošanas sašaurināšanās, ko rada pretruna starp preču relatīvo pārprodukciju un iedzīvotāju ierobežoto pirktspēju.
paternālisms Kapitālistiskās ekspluatācijas veids - strādnieku daļas uzpirkšana (piemēram, paaugstinot algu, izmaksājot prēmijas), lai tos novērstu no šķiru cīņas.
buržuāzija Kapitālistiskas sabiedrības valdošā šķira, kam pieder galvenie ražošanas līdzekļi un kas tos izmanto algoto strādnieku ekspluatēšanai.
kotēt Kapitālistiskās valstīs - noteikt vērtspapīru kursu fondu biržā.
kartelis Kapitālistisko monopolu forma - (parasti vienas nozares) firmu apvienība, to vienošanās (par realizācijas tirgiem, ražošanas apmēriem, cenu līmeni u. tml.) peļņas palielināšanas nolūkā.
Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
Rūpnieciskais kapitāls Kapitāls, ko avansē virsvērtības iegūšanai un kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā (rūpniecībā, lauksaimniecībā, celtniecībā un transportā).
sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
iekāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā).
izkāpt Kāpjot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izkāpt Kāpjot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
pārkāpt Kāpjot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pakāpt Kāpjot pavirzīties (uz augšu pa slīpu virsmu).
pakāpties Kāpjot pavirzīties (uz augšu pa slīpu virsmu).
piekāpt Kāpjot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas.
nokāpt Kāpjot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli, uzkļūt virsū (uz kā, piemēram, uz krēsla, palodzes).
nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārslīdēt Kāpjot, rāpjoties viegli, slīdoši pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
apkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni ap ko, kam apkārt).
uzkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni, zemes platību).
izkaplēt Kaplējot uzirdināt un atbrīvot no nezālēm (augsni).
Kapu mirte Kapmirte.
kāpe Kāpņu pakāpienam līdzīgs veidojums (piemēram, zemes virsmā).
virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas.
kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie.
ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais.
uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
līst Kāpt, parasti lēni, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem.
tanks Kāpurķēžu kaujas mašīna, kuras konstrukcijai ir raksturīgs bruņu korpuss, tornis, spēcīga bruņojuma komplekss.
cirmenis Kāpurs (kukaiņiem), kuram ir vāji attīstītas kājas vai to pavisam nav.
āva Kara cirvis ar garu kātu un platu asmeni.
aizsardzība Kara darbības veids, kuras mērķis ir atsist pretinieka uzbrukumus, noturēt ieņemtās pozīcijas un sagatavoties uzbrukumam. Kara un kaujas darbības nodrošinājums pret pretinieka zemes un gaisa uzbrukumiem.
bumbvedējs Kara lidmašīna, kuras apbruņojumā ir aviobumbas vai raķetes.
nokārt Karājoties pāri (kam), uz (kā), pārklāt (visu tā virsmu vai tās lielāko daļu).
kantons Karaklausībai padoto iecirknis (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam).
reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
konvojs Karakuģu, lidaparātu grupa, kas apsargā tirdzniecības un transporta kuģus brauciena laikā.
grāfs Karaļa ierēdnis, tiesnesis (agrā feodālisma laikā Rietumeiropā), neliela teritoriāla apgabala (grāfistes) valdnieks.
junkurs Karaskolas audzēknis (pirmsrevolūcijas Krievijā).
operācija Karaspēka apvienojuma (armijas, frontes) plaša mēroga kauju kopums vienā vai vairākos svarīgos virzienos kopēja mērķa sasniegšanai.
priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai. Avangards (1).
arjergards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās aiz galvenajiem spēkiem un apsargā tos.
avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos.
desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai. Karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka.
demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu.
karē Karaspēka kaujas ierinda (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimtam) viena vai vairāku taisnsūru (kvadrātu) veidā.
konskripcija Karaspēka komplektēšana (Francijā 18. un 19. gadsimtā), kuras pamatā bija vispārējā karaklausība un kurā pieļāva arī izpirkšanu un aizstāšanu.
Operatīvā grupa Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
Ārzemnieku (arī ārzemju) leģions Karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās.
rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
korpuss Karaspēka vienība, kas sastāv no vairākām divīzijām vai brigādēm.
karadraudze Karaspēka vienība, ko valdnieks organizē uz privāttiesiskiem pamatiem (pirmatnējās kopienas sabrukuma posmā, feodālisma sākuma posmā).
Kaujas darbība Karaspēka vienību, daļu, apakšvienību darbība, kas ir saistīta ar kaujas norisi.
hetmanis Karaspēka virspavēlnieks vai viņa vietnieks (Polijas-Lietuvas valstī no 16. līdz 18. gadsimtam).
garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kās pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
loks Karaspēks, kas ir novietots koncentriski ap pretinieku. Šāds karaspēka novietojums.
Raķešu karaspēks Karaspēks, kura bruņojumā ir raķešu ieroči.
kantonists Karavīra dēls (Krievijā 19. gadsimta pirmajā pusē), kas jau kopš dzimšanas bija pakļauts kara resoram.
sibīrieši Karavīri īpašās pirmsrevolūcijas Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt laimēja no Sibīrijas iedzīvotajiem. Sibīrijas strēlnieki.
sirotājs Karavīrs (parasti kādā grupā), kas siro (1).
lingotājs Karavīrs (piemēram, Dienvidamerikas indiānis), kas ir apbruņots ar lingu.
gvards Karavīrs PSRS Bruņoto Spēku daļā, vienībā, kurai ir piešķirts gvardes nosaukums.
strēlnieks Karavīrs, arī mednieks, kura bruņojumā (parasti) ir loks, stops.
karognesējs Karavīrs, kura pienākums ir nest karogu.
karodznieks Karavīrs, kura pienākums ir nest karogu. Karognesējs (1).
Vecākais komandējošais sastāvs Karavīru kategorija, kurā ietilpst, parasti vecākie, virsnieki.
spēks Karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
eminence Kardināla tituls. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
kardioķirurgs Kardioķirurģijas speciālists.
veckareivis Kareivis, kurš zināmu laiku jau ir nodienējis un kura apmācības pamatos ir pabeigtas.
nokarināt Karinot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pamiers Karojošo pušu vienošanās uz laiku pārtraukt karadarbību. Stāvoklis, kad pēc karojošo pušu vienošanās uz laiku ir pārtraukta karadarbība.
ģenerālkauja Karojošo valstu galveno bruņoto spēku kauja, kas izšķiroši ietekmē karagājiena vai kara rezultātus.
nokārt Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
Ķirurģiskā karote Karotei līdzīgs ķirurģisks instruments, piemēram, strutu, cistu, nekrotisku audu atdalīšanai.
Ķirurģiskā karote Karotei līdzīgs ķirurģisks instruments, piemēram, strutu, cistu, nekrotisku audu atdalīšanai.
spoguļkarpa Karpa, kurai ir raksturīgas lielas, retas, spīdīgas zvīņas.
aizkārpīt Kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt. _imperf._ Kārpīt ciet.
apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
atkārpīt Kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). _imperf._ Kārpīt nost.
nokārpīt Kārpot novirzīt nost.
sakārpīt Kārpot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
iekārpīties Kārpoties ievirzīties (kur iekšā).
izkārpīties Kārpoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
rudulis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām.
Zvīņu karpa Karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas. Šīs šķirnes karpa.
Zvīņu karpa Karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas. Šīs šķirnes karpa.
Adas karpa Karpu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgas retas zvīņas tikai pie spuru pamatnēm un žaunām. Šīs šķirnes karpa.
plicis Karpveidīgo kārtas līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas.
akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi (piemēram, akmeņgrauzis, bārdainais akmeņgrauzis).
cept Karsēt uz uguns taukvielās (parasti vispirms vienu, tad otru pusi).
sutoņa Karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi. Telpa, vide, kur ir šāds gaiss.
suta Karsts, parasti slapjš, ūdens tvaiks. Gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika.
piedegt Karstumā daļēji sadegt un pielipt pie (kā) virsmas.
svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu.
Pasaules karš Karš starp divām vai vairākām lielām valstu grupām.
Pasaules karš Karš starp divām vai vairākām lielām valstu grupām.
trumpot Kāršu spēlē - izspēlēt, parasti vairākus, trumpjus.
Vidējā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība ir koncentrēta darītājā (subjektā).
Vidējā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība ir koncentrēta darītājā (subjektā).
šķirkārta Kārta, kas šķir, nodala (ko).
virssedze Kārta, slānis, kas atrodas, ko novieto (kam) virsū, uz kā.
pirmais Kārtas skait. --> viens (1). Tāds, kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais
starpkartīte Kartīte, ko novieto (parasti kartotēkā) starp citām kartītēm to atdalīšanai, atšķiršanai.
nodot Kārtojot saistības (piemēram, nodevas), nogādāt, arī pārdot (tirdzniecības organizācijai). Pārdot (piemēram, valsts uzņēmumam, tirdzniecības organizācijai).
saridāt Kārtojot salikt, novietot (vairākus, daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
likt Kārtot, virknēt (piemēram, vārdus izteikumā).
balansiere Kārts, ar kuras palīdzību akrobāts balansē (piemēram, uz virves).
Miltaini kartupeļi Kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni.
sudrabkarūsa Karūsa, kam ir raksturīga sudrabaini pelēcīga krāsa.
Trekns kumoss Kas ir ļoti izdevīgs, arī pievilcīgs, vilinošs.
Kārs kumoss Kas ir ļoti pievilcīgs, vilinošs, arī pavedinošs.
čeks Kases talons par pircēja samaksāto naudas summu.
iekasīt Kasot (ar ko asu), ieveidot (kādā virsmā zīmes, robus u. tml.).
piekasīt Kasot izveidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot.
nokasīt Kasot novirzīt nost, nokašņāt (1).
sakasīt Kasot savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
šāberēt Kasot veidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot. Piekasīt (2).
aizkasīt Kasot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt, aizbērt. _imperf._ Kasīt ciet. Aizkašņāt.
atkasīt Kasot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). _imperf._ Kasīt nost.
sekcijkaste Kaste, kas sastāv no vairākiem nodalījumiem.
šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai.
nokašņāt Kašņājot novirzīt nost.
sakašņāt Kašņājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī sakārpīt.
uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam).
aizkašņāt Kašņājot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt. _imperf._ Kašņāt ciet.
aizkašņāt Kašņājot, kārpot aizvirzīt. _imperf._ Kašņāt prom.
atkašņāt Kašņājot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). _imperf._ Kašņāt nost.
kopkatalogs Katalogs, kas atspoguļo vairāku bibliotēku fondus.
Sistemātiskais katalogs Katalogs, kurā informācija ir sniegta pēc noteiktiem tematiem.
ultramontānisms Katolicisma virziens, kas izveidojās no 17. līdz 19. gadsimtam un centās panākt katoļu baznīcā Romas pāvesta neierobežotu varu iepretim lokālisma un liberālisma tendencēm.
kongregācija Katoļa organizācija (ar saviem statūtiem), kas sastāv no garīdzniekiem un laicīgām personām un ir tieši saistīta ar mūku ordeņiem.
dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes.
neotomisms Katoļu baznīcas vadošais filozofijas virziens, kas balstās uz Akvinas Toma mācību un pretendē uz ticības un prāta sintēzi, cenšoties pakļaut zinātnes atziņas reliģijas dogmām.
metropolīts Katoļu vai pareizticīgo arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks. Arhibīskapa goda tituls. Arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
metropolija Katoļu vai pareizticīgo baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
paja Katra dalībnieka ieguldījums kopējā ražošanas, tirdzniecības u. tml. uzņēmumā, kam ir vairāki īpašnieki.
Papillārās līnijas Katram cilvēkam atšķirīgas, visu mūžu nemainīgas līnijas roku pirkstu, delnu, kāju pēdu ādā.
daļa Katrs no vairākiem vienlīdzīgiem lielumiem, kuri kopā veido veselo (lielumu).
atkaukt Kaucot atvirzīties šurp.
sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem). Kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
nokaukt Kaucot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
latekss Kaučukaugu piensula. Pienbalts sintētisks šķidrums, kas satur vairāk nekā 30% kaučuka.
skrīne Kaudze. Arī virtene.
ugunskauja Kauja, kurai ir raksturīga intensīva apšaude.
Vaļējs lūzums Kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti.
stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
izkaulēt Kaulējoties iegūt (no kāda) savā īpašumā (parasti ko vairāk vai lētāk nekā paredzēts).
Augšējais žoklis Kauli, kas veido pusi no virsējās sejas daļas. Augšžoklis.
sakausēt Kausējot panākt, ka (divas vai vairākas vielas) savienojas, izveido viendabīgu maisījumu.
uzkausēt Kausējot panākt, ka (kausējums) sasaistās ar (kā) virsmu.
krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna galotnē vai nogāzēs), pa kuru notiek vulkāna izvirdumi.
pārraust Kaušot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
parausties Kaušoties pavirzīties.
Vieglā kavalērija Kavalērijas paveids, kurā izmanto vieglu apbruņojumu un ātrus zirgus.
Vieglā kavalērija Kavalērijas paveids, kurā izmanto vieglu apbruņojumu un ātrus zirgus.
jesauls Kazaku dienesta pakāpe un amats. Kazaks, kam ir šāda dienesta pakāpe un amats.
sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā). Soda ekspedīcijas vienība (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
simts Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā). Sotņa.
Televīzijas filma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm.
telefilma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm. Televīzijas filma.
operfilma Kinofilma, kurā ir uzņemta opera.
Multiplikācijas filma Kinofilma, kuras kadri ir secīgi izveidoti attēli, kas rada kustības ilūziju.
montāža Kinofilmas, fonogrammas, uzveduma u. tml. veidošana, grupējot gatavas sastāvdaļas. Tas (kinofilma, fonogramma, uzvedums u. tml.), kas ir izveidots, grupējot gatavas sastāvdaļas.
šaurfilma Kinomākslas darbs, kas ir uzņemts uz šādas filmas.
kirzāda Kirza.
noklabināt Klabinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
vairogpurne Klaburčūsku dzimtas indīga čūska, kam galvas sānos ir vairodziņi.
Rūtiņu klade Klade, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
ieklaiņot Klaiņojot ievirzīties (kur iekšā).
apklaiņot Klaiņojot nokļūt, pabūt (vairākās vietās). Apklejot.
virsklājs Klāja (2) virsējā daļa, kārta.
stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei.
uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu, aizsargkārtu).
saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā. Klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi. Klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
pārklāt Klājot novietot (ko) uz (kā) virsmas.
noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu. Pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu.
uzklāt Klājot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
atdalīt Klasificējot, grupējot nošķirt (citu no cita), lai konstatētu atšķirības.
norobežot Klasificējot, grupējot nošķirt (citu no cita).
Klasiskais kostīms Klasiska stila kostīms, kam pamatā ir tradicionālā vīriešu uzvalka līnijas un detaļu veidojums.
pietā Klasiskajā tēlotājā mākslā - darbs, kurā attēlota Marija ar mirušo Jēzu Kristu klēpī. Mūsdienu tēlotājā mākslā - darbs, kas veltīts karā kritušo piemiņai.
klasiķis Klasiskās filoloģijas speciālists. Cilvēks, kas ir ieguvis klasisko izglītību.
tapsēt Klāt (kā, parasti priekšmeta) virsmu ar kādu materiālu (parasti ar tekstilmateriālu).
triept Klāt (kā) virsmu (ar kādu vielu), parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
otēt Klāt (kā) virsmu ar kādu vielu (parasti krāsvielu), par darbarīku izmantojot otu.
saitēt Klāt (kā) virsmu ar saiti, parasti tinot to.
triept Klāt (kādu vielu) uz (kā) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi. Šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā).
špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu. Sliepnēt.
sliepnēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu. Špaktelei.
ziest Klāt, parasti ar viegliem piespiedieniem izlīdzinot, (piemēram, kādu masu) uz kā virsmas.
saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
izklaudzināt Klaudzinot vairākkārt piesist (daudzās vai visas vietas), parasti, lai pārbaudītu.
Klausīties (ar) vienu ausi (arī pusausi) Klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
Klausīties ar vienu ausi Klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
Klausīties (ar) vienu ausi Klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību un censties saprast, izprast (to, ko dzird).
otrinieks Klaušu darbinieks (kājnieks), kam līdz ar zirdzinieku bija jāierodas muižā.
kājnieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga. Kājinieks.
kājinieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga. Kājnieks (3).
saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
taustiņš Klaviatūras, tastatūras elements - neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne.
tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
rapsods Klejojošs dziesminieks (senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas. Arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
tabors Klejojošu, parasti asinsradniecības saitēm saistītu, čigānu nometne, kurai ir savs vadonis. Šādā nometnē dzīvojošie čigāni.
ieklejot Klejojot ievirzīties (kur iekšā).
izklejot Klejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
apklejot Klejojot pabūt (vairākās vietās). Apklaiņot.
apklibot Klibojot apstaigāt (vairākas vietas).
pārklibot Klibojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārklidzināt Klidzinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paklidzināt Klidzinot pavirzīties (parasti par zirgu, pajūgu).
pieklidzināt Klidzinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
noklidzināt Klidzinot virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
noklidzināt Klidzinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
noklāt Kliedējot (vielu), izveidot (tās) kārtu (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļās).
klāt Kliedēt (piemēram, krāsu, masu uz kādas virsmas).
segties Kliedēties, tikt kliedētam (uz kādas virsmas) - piemēram, par krāsu.
Vēss klimats Klimats, kam ir raksturīga mēreni zema gada vidējā temperatūra.
Silts klimats Klimats, kam ir raksturīga samērā augsta gada vidējā temperatūra.
gruveši Klinšu nobirumu, nobrukumu vai akmens blāķu sablīvējums.
klintsrags Klints izvirzījums.
klintsradze Klints šķautnes izvirzījums.
atklīst Klīstot atšķirties (no kā). Noklīst.
ieklīst Klīstot ievirzīties (kur iekšā). Arī iemaldīties (kur iekšā).
pieklīst Klīstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
noklīst Klīstot, virzoties nodalīties (no citiem). Novirzīties (no ceļa) un pazaudēt (to).
ieklupt Klupšus ievirzīties (kur iekšā).
izklupt Klupšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izklupt Klupšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārklupt Klupšus, arī strauji, ar sparu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
mazs Kluss, gandrīz nesadzirdams (par skaņu).
nodēdēt Kļūstot ļoti irdenam, arī sadrūpot, nolūpot virsējai kārtai, samazināties izmēros. Izdēdēt (2).
apmelnēt Kļūt (no virspuses) tumšam, netīram.
apsirmot Kļūt (parasti mazliet) sirmam.
izdzist Kļūt aizvien klusākam, līdz nav vairs dzirdams (par skaņu).
nodzist Kļūt aizvien klusākam, līdz vairs nav dzirdams (par skaņu). Izdzist (4).
slieties Kļūt augstākam, celties virs (kā) līmeņa (parasti par viļņiem).
nobaltot Kļūt baltam, arī gaišam, sirmam.
Nocietināt sirdi Kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
Nocietināt sirdi Kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
uzbiezēt Kļūt biezākam, arī biezam (parasti par kā virsmu).
atbalsot Kļūt dzirdamam (atbalss veidā). Atbalsoties.
gaišoties Kļūt gaišākam, - gaiši spīdēt, mirdzēt.
apkurlt Kļūt gandrīz nedzirdīgam (parasti uz neilgu laiku).
apnikt Kļūt garlaicīgam, vienmuļīgam. Vairs neizraisīt interesi.
Nokārt (arī nolaist, retāk nodurt) galvu Kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam. Noskumt, bēdāties.
Nokārt galvu Kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam. Noskumt, bēdāties.
izburbēt Kļūt irdenam, arī porainam.
izlept Kļūt izlutinātam. Kļūt tādam, kam ir lielas prasības.
nogrimt Kļūt klusākam, arī nedzirdamam (par skaņu).
plakt Kļūt klusākam, vājāk dzirdamam (par skaņām).
uzlaboties Kļūt kvalitatīvākam, piemērotākam noteiktām prasībām (par dzīvnieka vai auga īpašībām, šķirni, sugu u. tml.).
atsilt Kļūt laipnākam, sirsnīgākam, atsaucīgākam.
noslāpt Kļūt ļoti klusam, nedzirdamam (par skaņu).
izzust Kļūt ļoti klusam, nesadzirdamam (par skaņām).
kust Kļūt ļoti maigam, sirsnīgam. Kļūt ļoti laipnam.
Zaudēt cilvēka seju Kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem.
Zaudēt cilvēka seju Kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem.
Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispār zināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
pārslapt Kļūt ļoti slapjam, arī ļoti samirkt (parasti no lietus, sniega).
izkust Kļūt maigam, sirsnīgam. Kļūt ļoti laipnam.
apvilgt Kļūt mazliet mitram, valgam (parasti no virspuses).
nogrimt Kļūt neaktuālam, tikt aizmirstam, izzust (par parādībām sabiedrībā).
izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot) - par vietu, telpu.
saplūst Kļūt neatdalāmam, nenošķiramam, piemēram, atmiņā, apziņā, uztverē (par faktiem, notikumiem, domām u. tml.).
nobīties Kļūt nedrošam, kļūt tādam, kas nav par sevi pārliecināts (parasti pirms kā grūta vai nepatīkama).
izgaist Kļūt nedzirdamam (attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu. Arī apklust, izskanēt (par skaņu).
pagaist Kļūt nedzirdamam (skaņas avotam attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu. Arī apklust, izskanēt.
apslāpt Kļūt nedzirdamam vai vāji dzirdamam.
nosmakt Kļūt nedzirdamam vai vāji dzirdamam.
pazust Kļūt nesadzirdamam (citām skaņām pārmācot vai saplūstot ar citām skaņām) - par skaņu.
nozust Kļūt nesadzirdamam (par skaņu).
nozust Kļūt nesaskatāmam, aizvirzoties (aiz kā), ievirzoties (kur).
nozust Kļūt nesaskatāmam, attālinoties vai ievirzoties (tumsā, miglā u. tml.).
noskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, tumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu visu virsmu vai tās lielāko daļu). Arī nosūbēt.
Pieteikt savu vārdu Kļūt pazīstamam (piemēram, mākslā, sportā). Gūt pirmos panākumus (kādā nozarē).
Pieteikt savu vārdu Kļūt pazīstamam (piemēram, mākslā, sportā). Gūt pirmos panākumus (kādā nozarē).
izžūt Kļūt pilnīgi sausam (parasti par izmirkušu dzīvnieku).
plankumot Kļūt plankumainam. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu plankumainību (1).
kārtot Kļūt raupjam (parasti no vēja) un lobīties (par ādu). Kļūt tādam, kam āda ir raupja (parasti no vēja) un lobās (parasti par seju).
atklāties Kļūt redzamam, ja tiek noņemts, atvirzīts tas, kas aizsedz, apklāj, vai atvirzās tas, kas aizsedz.
apsarkt Kļūt sārtam, iesarkanam (no virspuses).
nosausēt Kļūt sausam (par kā virsmu, ārpusi).
nosirmot Kļūt sirmam.
Uzkāpt uz pjedestāla Kļūt slavenam, atšķirties no citiem. Nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
Uzkāpt uz pjedestāla Kļūt slavenam, atšķirties no citiem. Nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
spiralizēties Kļūt spirālveidīgam.
spirgt Kļūt spirgtam (1) vai spirgtākam.
spirgt Kļūt spirgtam (2) vai spirgtākam.
apspurt Kļūt spurainam, tādam, kam ir atiruši diegu gali (parasti par audumu, apģērbu).
pietrūkt Kļūt tādam, ar ko (kādam) vairs nav vajadzīgo, nepieciešamo, arī vēlamo saikņu (par cilvēkiem).
nomākties Kļūt tādam, kad debesis ir ļoti mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
novilkties Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu). Apmākties (2).
mākties Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
piemākties Kļūt tādam, kad debesis ir mazliet mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu).
samākties Kļūt tādam, kad debesis ir, parasti pilnīgi, apmākušās (par laikposmu, laikapstākļiem).
pierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība) ir parasts, regulārs.
piekalst Kļūt tādam, kam (parasti iekšpusē) ir viscaur pielipis kas kalstošs.
pārsprāgt Kļūt tādam, kam (piemēram, augot, briestot, pārveidojoties) ir radusies plaisa, plīsums.
izrādīties Kļūt tādam, kam atklājas, ir noskaidrota kāda īpašība, pazīme (par priekšmetiem, parādībām).
aplupt Kļūt tādam, kam atlūp virskārta (visapkārt vai vairākās vietās).
Uzaudzēt taukus Kļūt tādam, kam ir bieza zemādas tauku kārta.
Ieslīdēt parādos Kļūt tādam, kam ir daudz parādu.
tikt Kļūt tādam, kam ir iespēja (ko darīt, veikt, arī ko izmantot, ar ko darboties).
izdilt Kļūt tādam, kam ir ļoti maza redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
nomākties Kļūt tādam, kam ir ļoti skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju). Kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
dilt Kļūt tādam, kam ir mazāka redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
nošņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada).
sašņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada). Nošņurkt.
paplukt Kļūt tādam, kam ir parets, mazliet neizskatīgs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
nopinkāties Kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums. Kļūt tādam, kur ir savēlušās pinkas (par apmatojumu).
pārputekļoties Kļūt tādam, kam ir putekļu veids, struktūra (parasti par augsni, kūdru).
zaudēt Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piemēram, kādas vielas daudzums).
mākties Kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju).
slāpt Kļūt tādam, kam ir slāpes.
ķert Kļūt tādam, kam ir slimīgas izmaiņas (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
pārstikloties Kļūt tādam, kam ir stiklveida struktūra.
uzpūst Kļūt tādam, kam ir šāds ķermeņa fizioloģiskais stāvoklis.
uzpūsties Kļūt tādam, kam ir šāds ķermeņa fizioloģiskais stāvoklis.
uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni). Kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem).
piepūsties Kļūt tādam, kam ir uzpūsts vēders (parasti par dzīvniekiem).
sagulsnēties Kļūt tādam, kam ir, parasti ievērojams, nogulšņu piejaukums.
samākties Kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju). Kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
sākt Kļūt tādam, kam izpaužas, ir uztveramas pirmās pazīmes (par parādībām dabā).
sazilēt Kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku). Kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu).
nolupt Kļūt tādam, kam kas lūpot ir atdalījies nost.
noskaņoties Kļūt tādam, kam rodas noteikta (domu, jūtu, gribas) virzība, ievirze. Kļūt tādam, kam rodas noteikts izļūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
pierietēt Kļūt tādam, kam tesmenis ir pilns ar pienu (par dzīvnieku).
zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas). Kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
sastingt Kļūt tādam, kam uz laiku izbeidzas vai ir ļoti ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds fizioloģisks vai psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
novārīties Kļūt tādam, kam vāroties ir daļēji vai pilnīgi iztvaikojis šķidrums.
šķilties Kļūt tādam, kam, attīstoties saknei, kronis virzās cauri smaganām (par zobiem).
zaudēt Kļūt tādam, kas ir (ko) aizmirsis, nav saglabājis (piemēram, zināšanas).
zaudēt Kļūt tādam, kas ir aizmirsis (sakāmo, domu u. tml.).
tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu mūža posmu, arī kādu laikposmu).
tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piemēram, īpašība, skaitliskā vērtība).
Nolaisties no saviem augstumiem Kļūt tādam, kas ir pielāgots kādam zemākam uztveres, izpratnes līmenim.
sākt Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
novecot Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
novecoties Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem. Novecot (3).
bojāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
maitāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
zaudēt Kļūt tādam, kas vairs neizraisa (iepriekšējo attieksmi pret sevi).
noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci, vairs nereaģē uz šādām svārstībām (piemēram, par ierīci, iekārtu, tās detaļu).
novecot Kļūt tādam, ko attiecīgā laikposma valodā vairs nelieto.
pazust Kļūt tādam, ko ir grūti pamanīt, saskatīt, kas neizceļas (apkārtējā vidē, starp citiem u. tml.).
nocietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt (par augiem, to daļām).
nosalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajāta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
pārsalties Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī pārsalt (2).
izzust Kļūt tādam, ko vairs nelieto, neizmanto.
sakuplot Kļūt tādam, kur augiem ir, parasti ļoti, kupls, spēcīgs zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
saziedēt Kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.).
sazelt Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi (parasti lakstaugi) - par tīrumu, dārzu u. tml.
mosties Kļūt tādam, kur ir atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība (piemēram, par ielu, pilsētu).
piezīsties Kļūt tādam, kurā (kas, piemēram, putekļi, mitrums) ir dziļi iespiedies, iesūcies.
sadzeltēt Kļūt tādam, kura ādai ir dzeltena, dzeltenīga nokrāsa (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
nosalt Kļūt tādam, kurā aukstuma iedarbībā ir radies audu bojājums (par ķermeņa daļu).
padzist Kļūt tādam, kura gaisma ir vājāk redzama (parasti par debess spīdekļiem).
pieputēt Kļūt tādam, kurā ir iejaukušies, iesūkušies putekļi.
piemirkt Kļūt tādam, kurā ir iesūcies šķidrums. Uzsūcot šķidrumu, kļūt smagam, piebriest.
pārcukuroties Kļūt tādam, kurā ir izkristalizējies cukurs.
sažņaugties Kļūt tādam, kurā ir, parasti ievērojami, sasprindzināti muskuļi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām).
saplaukt Kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi (par dārzu, lauku u. tml.).
saveldrēties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairākas, daudzas lakstaugu veldres (par lauku, tīrumu u. tml.).
samezgloties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi mezgli (par diegu, auklu u. tml.).
mumificēties Kļūt tādam, kura ķermenis netrūd (par mirušu cilvēku vai beigtu dzīvnieku).
piešķīst Kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi.
sprēgāt Kļūt tādam, kurā rodas garenas, sīkas brūces, piemēram, ārēja kairinājuma, slimības iedarbībā (par ādu). Kļūt tādam, kura ādā rodas šādas brūces (par ķermeņa daļām).
saplaisāt Kļūt tādam, kurā rodas vairākas, daudzas plaisas.
podzolēties Kļūt tādam, kurā sairst un izskalojas minerāli (par augsni).
sasprēgāt Kļūt tādam, kura virsmā rodas vairākus, daudzas plaisas (piemēram, par priekšmetu, materiālu).
sprikstēt Kļūt tādam, no kura izdalās ogļskābes gāze (par dzērienu). Dzirkstēt (2).
pievārīties Kļūt tādam, pie kura kas vāroties ir pielipis.
pārklāties Kļūt tādam, uz kā virsmas (kas) izveidojas - piemēram, par ķermeni, ķermeņa daļu.
sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas rodas oksidēšanās produktu kārta.
pārklāties Kļūt tādiem, kam summējas amplitūdas (par diviem vai vairākiem viļņiem).
aptumst Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai vairs neizstaro gaismu). Aptumšoties (1).
pieslāpt Kļūt vājāk dzirdamam (par skaņu).
attālināties Kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
atlabt Kļūt veselākam, veselam. Atveseļoties, atspirgt (pēc kādas slimības).
izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupanam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
sasniegt Kļūt, arī būt tādam, kam (parasti fizikālā lieluma ziņā) ir noteikts skaitliskais raksturojums (par parādībām, priekšmetiem u. tml.).
sasniegt Kļūt, arī būt tādam, kam ir noteikts skaitliskais raksturojums (par fizikālu lielumu, arī par kā daudzumu).
žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1). Augt kupli, zariem viļoties.
žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (2).
sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazaroties (2).
sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u.tml. galvenā posma, galvenās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazarot (2).
apmākties Kļūt, būt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laika apstākļiem, laika posmu).
sasmirdēt Kļūt, parasti ļoti, smirdīgam.
saburbēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, arī porainam. Arī satrunēt.
sarkt Kļūt, parasti pakāpeniski, tādam, kam emocionāla stāvokļa izraisīta asiņu pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku). Palielinoties, parasti pakāpeniski, emocionāla stāvokļa izraisītam asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām).
saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, neveselam, kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
saplūst Kļūt, parasti pilnīgi, līdzīgam (kam apkārtējā vidē), neatšķiramam (no tā), piemēram, vienādas krāsas, arī liela attāluma, vāja apgaismojuma dēļ.
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest (piemēram, par audiem, ķermeņa daļām).
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
saknābāt Knābājot salasīt, apēst (piemēram, vairākus, daudzus graudus).
plakanknaibles Knaibles, kuru galiem ir plakana iekšējā virsma.
apknaibīt Knaibot saspiest (vairākās vietās vai visapkārt).
apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus (vairākās vietās vai visapkārt).
ieknibināt Knibinot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, caurumu).
piekņupt Kņupot pievirzīties (pie ka, kam klāt, arī kam tuvāk).
plakankode Kode, kam ir raksturīgs muguras-vēdera virzienā saplacināts ķermenis.
nokodināt Kodināt un pabeigt kodināt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
izkodināt Kodinot izveidot (kādā virsmā).
Parādīt garu degunu Kodu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi. Parādīt kādam savu pārākumu, arī noraidījumu, nicinājumu.
kokarboksilāze Koferments (tiamīna pirofosfāts), kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulācijā.
stumbenis Koka celms. Koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu. Koka gabals.
stimbens Koka celms. Koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu. Koka gabals. Stumbenis (1).
stuburs Koka celms. Koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu. Koka gabals. Stumbenis (1).
pakars Koka cilpa durvju virās.
celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc tā nociršanas, nozāģēšanas, nolaušanas. Šāda daļa kopa ar saknēm.
dore Kokā izdobts, izcirsts vai dabisks dobums bišu ligzdai.
oboja Koka pūšamais instruments, kas pēc skanējuma ir aptuveni vidējs starp flautu un klarneti.
klarnete Koka pūšamais mūzikas instruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp oboju un fagotu.
kontrafagots Koka pūšamais mūzikas instruments, kura reģistrs ir par oktāvu zemāks nekā fagotam.
pāraudze Kokaudze, kas pārsniegusi ciršanas vecumu.
pundurkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par aptuveni 0,4 metriem: sīkkrūms.
sīkkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par aptuveni 0,4 metriem. Pundurkrūms.
stafilokoki Koki (baktērijas), kuru šūnas ir sakopotas ķeķarveida kaudzītēs.
rupjkoki Koki, kam šķērsgriezums ir lielāks par 7 centimetriem.
meningokoki Koki, kas izraisa vairākas infekcijas slimības.
stencele Kokmateriāls, kas ir sagatavots gulšņu darināšanai; šāda kokmateriāla gabals.
saplāksnis Kokmateriāls, kas sastāv no savstarpēji salīmētām trim vai vairākām lobītā finiera kārtām. Šāda kokmateriāla plāksne, gabals.
zāģmateriāls Kokmateriāls, ko iegūst, gaterī sazāģējot zāģbaļķus to šķiedru garenvirzienā.
mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
koktirgotājs Kokmateriālu, zāģmateriālu tirgotājs.
tievkoks Koks, arī kokmateriāls, kam šķērsgriezums ir samērā mazs.
lapmetis Koks, kam rudenī nobirst lapas.
pundurkoks Koks, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu koku.
starpkoks Koks, kas krāvumā ir novietots šķērsām citiem kokiem starpu veidošanai starp tiem.
slīkonis Koks, kokmateriāls, kas (piemēram, pludināšanas gaitā) grimst vai ir nogrimis ūdenstilpē. Grimonis.
Bišu koks Koks, kurā ir bišu dore.
Dravas (arī bišu) koks Koks, kurā ir ierīkota dore.
liepa Koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags.
kokgrauzis Koksngrauzis. Arī ķirmis.
Meža darbi Koku gāšana un kokmateriālu pirmapstrāde un izvešana no cirsmas.
starpizmantošana Koku izciršana izlases veidā meža augšanas laikā (meža kopšanas, arī sanitārajās cirtēs).
peldņi Koku zari, stumbri, pludināšanā zuduši baļķi u. tml., kas ir sakrājušies ūdenstilpes krastā.
virsis Koku, krūmu vai pundurkrūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, sila virši, miltenes, rododendri. Eriku dzimta.
poplīns Kokvilnas vai zīda audums audekla pinumā, kurā šķēru pavedieni ir ievērojami tievāki par audu pavedieniem.
Joniešu orderis Kolonnu kārtojums sengrieķu arhitektūrā, kuram raksturīgs kapitelis ar volūtām un kolonnu pakāpenisks sašaurinājums virzienā uz augšu.
meistarkomanda Komanda (sporta spēlēs), kuras dalībnieki ir augstākās klases sportisti.
līderkomanda Komanda, kas (sacensībās) izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā.
caurgājiens Komandas locekļu virzīšanās manevrējot (sporta spēlēs).
ūdenspolo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos. Ūdens polo.
Ūdens polo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos. Ūdenspolo.
Ūdens polo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos. Ūdenspolo.
polo Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir (parasti jājot uz zirgiem, arī braucot ar velosipēdiem) ar īpašu nūju ieraidīt nelielu bumbu pretinieka vārtos.
rokasbumba Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir ar vienu, roku ieraidīt bumbu pretinieka vārtos.
futbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu (ar kāju) pretinieka vārtos.
volejbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir pārraidīt bumbu (ar rokām) pāri tīklam pretinieka komandas laukumā.
regbijs Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos virs pārliktna un kurā ir atļauti spēka paņēmieni ar cīņas sporta elementiem.
velobols Komandu sporta spēle, kuru spēlē velosipēdisti un kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos.
operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
Komerciālais direktors Komercdirektors.
Konfliktu komisija Komisija (iestādē, uzņēmumā), kas izšķir strīdus un domstarpības, parasti darba jautājumos.
komsorgs Komjaunatnes organizators - persona, ko iecēla Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības Centrālā Komiteja jaunatnes politiskā un kultūras masu darba organizēšanai un jaunu pirmorganizāciju izveidošanai skolās un darbavietās (līdz 1946. gadam). Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības pirmorganizācijas sapulces vēlēta un komitejas apstiprināts sekretārs (no 1946. gada).
reduktors Kompakts (parasti zobratu) mehānisms, kas (parasti) ir ievietots atsevišķā korpusā un paredzēts vārpstu ātruma izmaiņai ar konstantu pārnesuma attiecību.
deviācija Kompasa magnētadatas novirze no meridiāna līnijas lielas dzelzs masas ietekmē.
deklinācija Kompasa magnētadatas novirze no meridiāna līnijas.
liriķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgs lirisms (2).
palīgzīmējums Kompozīcijas pirmais mets (kartonā), arī detaļu zīmējums, kas atbilst (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem.
sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
Virzuļu kompresors Kompresors, kurā virzulis saspiež gāzes vai gaisu noslēgtā cilindrā.
Virzuļu kompresors Kompresors, kurā virzulis saspiež gāzes vai gaisu noslēgtā cilindrā.
kumulēties Koncentrēties noteiktā virzienā (par enerģiju).
ģeosfēras Koncentriskas (zemeslodes) sfēras, kam ir dažāds vieliskais sastāvs un blīvums (piemēram, atmosfēra, hidrosfēra, litosfēra).
objektīvisms Koncepcija, kuras pamatā ir sociāli politiska neitralitāte zinātniskajā izziņā, atturēšanās no vēsturisko notikumu un sabiedriskās dzīves parādību sociāli kritiskiem vērtējumiem.
spirituālisms Koncepcija, pēc kuras gars tiek uzskatīts par esamības pirmpamatu, par īpašu bezķermenisku substanci, kas eksistē neatkarīgi no matērijas.
kopkoncerts Koncerts, kurā uzstājas vairāki vai daudzi izpildītāji vai kolektīvi.
rulete Konditorejas izstrādājums no mīklas, kas cilindrveidīgi ir satīta vairākās kārtās ar saldu pildījumu. Šāda izstrādājuma gabals, šķēle.
Sociālistiskais humānisms Konsekvents, aktīvs, proletārisks humānisms, kura mērķis ir atbrīvot visu rasu un tautību darbaļaudis no ekspluatācijas, sociāliem spaidiem, sociālas nevienlīdzības.
skaitīt Konstatēt (kā) daudzumu, piešķirot katram (tā) elementam noteiktu skaitli (par cilvēkiem).
kadeti Konstitucionāli demokrātiskā partija pirmsrevolūcijas Krievijā - galvenā kontrrevolucionārās liberāli monarhistiskās buržuāzijas partija. Šīs partijas biedri.
sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piemēram, plāksnes).
tilts Konstrukcija (parasti telpas augšdaļā), kas ir paredzēta pārejai, (kā) novietošanai.
metālkonstrukcija Konstrukcija, kas ir izgatavota no metāla. Metāla konstrukcija.
vadīkla Konstrukcija, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
Telpiskais bloks Konstruktīvs būvelements, kas veido celtnes montāžas elementu, kurš pēc izmēriem un formas atbilst vienai vai vairākām telpām.
pārsedze Konstruktīvs elements (loga, durvju ailē), kas uzņem to elementu slodzi, kuri ir novietoti virs ailes.
piedūra Konstruktīvs izvirzījums pie loga vai durvīm.
subkontinents Kontinenta daļa, kas pēc savām dabas apstākļu īpatnībām atšķiras no pārējā kontinenta.
rupors Konusveida caurule skaņas svārstību koncentrēšanai noteiktā virzienā un to pastiprināšanai.
piltuve Konusveida padziļinājums zemes (planētas) virsā.
Ruļļu ceļš Konveijers, kas sastāv no rotējošiem cilindriem un ir paredzēts kravu pārvietošanai.
rotorkonveijers Konveijers, kurā apstrādājamās detaļas nepārtraukti tiek virzītas pa apli.
Jūras līmenis Konvencionāla atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes - jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
telpa Kopa, kam ir noteikta struktūra un ko, izmanto par vidi matemātiskiem objektiem.
baterija Kopa, ko veido vairāki savā starpā savienoti vienveidīgi elementi, ierīces u. tml.
padsmits Kopa, kuras vienību skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
mesli Kopīgs nodoklis (pirmatnējā kopienā, verdzības iekārtā un feodālisma sākuma posmā), ko ievāca no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
saime Kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, retāk tautas un kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir noteiktas attieksmes un kurai ir noteiktas funkcijas.
savienojums Kopums, kurā ietilpst divas vai vairākas valodas vienības.
Organiskā masa Kopums, kurā ietilpst organiska sastāva veidojumi (piemēram, nopļauti, nocirsti u. tml. augi, to daļas).
kormeistars Kora diriģents, vadītājs (parasti muzikālajos teātros). Kora diriģenta palīgs.
kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētais un atskaņojuma vadītājs. Kora diriģents.
Kora diriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs. Kordiriģents.
kopkoris Koris (parasti dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
krāsnesis Korporelis, kam ir tiesības nēsāt savas korporācijas krāsas.
ūdens Kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
Tualetes ūdens Kosmētiskais šķirdrums sejas ādas kopšanai.
naktskrēms Kosmētisks krēms, kas paredzēts ieziešanai pirms gulētiešanas.
Saules sistēma Kosmiskas telpas daļa, kurā ir Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas iedarbībā pastāvīgi atrodas šajā kosmiskās telpas daļā.
Radiācijas josla Kosmiskās telpas rajons, kurš atrodas ap planētu un kura ir liels elektriski lādētu daļiņu blīvums.
pavadonis Kosmisks lidaparāts, kas ir ievadīts orbītā ap kādu debess ķermeni.
kvazārs Kosmisks radioavots, kas optiski ir līdzīgs zvaigznei.
Visuma modeļi Kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
izkost Kožot izvirzīt zobus cauri (kam), caur (ko).
vilnaskrabis Krabis, kura ķermeni un ekstremitātes klāj īss un blīvs apmatojums un kas savu virsmu pārklāj ar svešķermeņiem.
sarunvārdnīca Krājums, kurā ietverti pa tematiem sakārtotu sarunu paraugi (divās, retāk vairākās valodās).
Kloniski krampji Krampji, kam raksturīga strauja, vairākkārtīga muskuļu saraušanās.
krāmtirgotājs Krāmu tirgotājs.
krāpties Krāpt (1), parasti vairākkārt.
krāpties Krāpt (2), parasti vairākkārt.
segkrāsa Krāsa (kā) pārklāšanai, virsmas aizsargāšanai.
piekrāsa Krāsa, kas piešķir pamatkrāsai citādu toni, niansi.
kvēlkrāsa Krāsa, kas rodas uz metāla virsmas, Ja to karsē.
pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu vai klāj kādas virsmas lielāko daļu.
silikātkrāsa Krāsa, kuras sastāvā ir silikāti.
krāsojums Krāsas (3) kārta (uz kādas virsmas).
krāsojums Krāsas tonis vai vairāku toņu kombinācija, kas rodas, ja ko krāso.
izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā). Izcelties (3).
piekrāsot Krāsojot (parasti atsevišķas vietas), panākt, ka (piemēram, priekšmets) ir vienādā krāsā. Izlabot krāsas bojājumus.
uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
nokrāsot Krāsot un pabeigt krāsot (kā virsmu).
raukums Krass (auga stumbra) resnuma samazinājums virzienā uz galotni.
kontrasts Krass pretstats. Krasa atšķirība.
zemesrags Krasta izvirzījums, kas iestiepjas jūrā, ezerā vai upē.
palete Krāsu kopums, krāsu kombinācija (gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos). Krāszieds.
krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (parasti gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos).
zivjdzenītis Krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli putni, kam ir košs apspalvojums un kas parasti dzīvo tropos.
nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē, kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
nokratīt Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
nokratīt Kratot (ko), novirzīt (to no kā) nost.
iekratīt Kratot ievirzīt (kur iekšā).
izkratīt Kratot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izkratīt Kratot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
aizkratīt Kratot ļaut aizklīst, aizbirt (kur projām, kam garām, aiz kā u. tml.).
uzkratīt Kratot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
apkraut Kraujot (ko virsū), pārklāt, apsegt.
salādēt Kraujot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, parasti vairākus, daudzus, transportlīdzekļus).
uzkraut Kraujot (ko) virsū, izveidot (piemēram, kaudzi, grēdu).
nokraut Kraujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nokraut Kraujot atdalīt nost no virsas (daļu).
izkraut Kraujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
atkraut Kraujot novietot atsevišķi, atšķirt.
uzlādēt Kraujot novietot virsū (uz kā, arī kur).
uzkraut Kraujot novietot virsū (uz kā, kam).
nokraut Kraujot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
pakraut Kraujot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
apkraut Kraujot, liekot (ko) virsū, aizņemt (visu virsmu vai daļu no tās).
ķirpot Kraut (sienu, labību u. tml.) ķirpās. Stirpot.
stirpot Kraut, likt (ko) stirpās.
starpkrautuve Krautuve, kam ir palīgfunkcijas kokmateriālu transportēšanā.
izkravāt Kravājot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nokravāt Kravājot ko nost, atbrīvot (kā) virsmu.
nokravāt Kravājot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
pakravāt Kravājot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
nokravāt Kravājot virzīt un pabeigt virzīt lejā (no kurienes, kur u. tml.).
trīce Kravas ceļamais mehānisms, kas parasti sastāv no vairākiem trīšiem.
polispasts Kravas ceļamais mehānisms, kas sastāv no vairākiem kustīgiem un nekustīgiem blokiem, kuriem pārlikta pāri trose vai virve.
Zemes banka Kredīta iestāde, kas specializējusies zemes īpašumu kreditēšanā, ieķīlāšanā, pirkšanā un pārdošanā.
Kredīta krīze Kredīta sistēmas sajukums, ko rada ražošanas pieaugumam neatbilstoša kredīta virsbūves palielināšana.
kredītbiedrība Kredītiestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā), kas sagādā biedriem kredītu.
Vekseļu diskonts Kredītoperācija - vekseļu pirkšana pirms to maksāšanas termiņa iestāšanās.
Valsts aizņēmums Kredīts, ko saņem vai piešķir valsts.
kreisums Kreisais novirziens sabiedriski politiskajos uzskatos.
Pirmsrevolūcijas Krievija Krievija pirms Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas.
boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas II kongresa revolucionārā vairākuma pārstāvis. Ļeņina uzskatu piekritējs.
kāzuss Kriminālistikā - gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības. Darbība, kurai ir pārkāpuma, nozieguma pazīmes, bet kurā nav vainas elementa.
katorga Kriminālsods (pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs) - izsūtīšana smagos piespiedu darbos (parasti bargos klimatiskos apstākļos).
starpniecība Krimināltiesībās - darbība, kas sekmē nelikumīgu vienošanos, darījumu starp kontrahentiem un kas likumā paredzētos gadījumos ir krimināli sodāma.
Mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Krist, gāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
Mest kūleni Krist, gāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
kūleņot Krist, gāzties, arī velties, vairākkārt griežoties ar galvu uz leju.
kūleņot Krist, gāzties, vairākkārt griežoties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
nimbs Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta cilvēka, dievišķas būtnes galvu.
oreols Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu. Nimbs.
prāvests Kristiešu baznīcā - garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
hernhūtisms Kristiešu reliģiski sektantiska kustība, kura 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi. Arī brāļu draudze.
Brāļu draudze Kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
Brāļu draudze Kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
protestantisms Kristietības virzienu kopums, kas radās reformācijas laikā vai pēc tā.
moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
nazarieši Kristīgo jūdu sekta (mūsu ēras pirmajos gadsimtos). Šīs sektas locekļi.
dievgalds Kristīgo reliģiska ceremonija, kuras dalībnieki ēd maizi un dzer vīnu, kas pēc ticīgo priekšstatiem ir Kristus miesa un asinis.
krusts Kristīgo reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu). Šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
Krusta zīme Kristīgo reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu). Šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls. Krusts (1).
Nestieptā intonācija Krītošā vai lauztā zilbes intonācija (atšķirībā no stieptās intonācijas).
piekrist Krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
iekrist Krītot ievirzīties (kur iekšā).
izkrist Krītot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izkrist Krītot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārkrist Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzkrist Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetiem.
nokrist Krītot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem.
sakrist Krītot, arī gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, arī kur).
slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (par šķidrumu, masu).
ievelties Krītot, veļoties lejup, ievirzīties (kur iekšā).
Kroģējamā (arī krogojamā) istaba Kroga telpa, kurā pērk un arī patērē nopirkto.
pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu. Šādā veidā darināt (priekšmetu).
sakrusts Krustojums (diviem vai vairākiem ceļiem, ielām).
hibridizēt Krustot (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu īpatņus).
sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu un sugu dzīvniekus).
sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus).
ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme. Kāškrusts (1).
kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī uz labo pusi saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme. Ugunskrusts.
kacenkāposti Krustziežu dzimtas kāpostu ģints lopbarības augi ar vārpstveida kacenu un lielām, zaļām vai violetām lapām. Lopbarības kāposti. Šo augu virszemes daļas.
torakotomija Krūšu kurvja ķirurģiska atvēršana.
priekškrūtis Krūšu nodalījuma pirmais posms (posmkājiem).
marimba Ksilofons ar metāla rezonatoru caurulēm vai plāksnēm. Ksilofons ar žāvētu ķirbju rezonatoru (Āfrikā).
uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
Pakaišu kūdra Kūdra, kas sasmalcinātā veidā ir noderīga pakaišiem. Pakaiškūdra.
pakaiškūdra Kūdra, kas sasmalcinātā veidā ir noderīga pakaišiem. Pakaišu kūdra.
komanda Kuģa apkalpe (parasti, atskaitot virsniekus).
baks Kuģa augšējā klāja priekšgals. Virsbūve kuģa augšējā klāja priekšgalā.
munsturrullis Kuģa komandas saraksts. Kuģa komandas saraksts, kas vienlaikus ir arī darba līgums.
sauskrava Kuģa krava, kurā ir cieti priekšmeti, beramas vielas, šķidras vielas slēgtā tarā.
halze Kuģa kurss attiecībā pret vēja virzienu.
(Kurss) pie vēja Kuģa kurss, ja vēja virziens attiecībā pret kuģa diametrālo plakni ir mazāks par 90 grādiem.
(Kurss) pret vēju Kuģa kurss, ja vēja virziens ir pret kuģa diametrālo plakni.
dreifs Kuģa novirzīšanās no kursa (vēja vai straumes ietekmē).
mese Kuģa telpa, kur ēd un brīvā laikā uzturas kuģa virsnieki.
kambīze Kuģa virtuve.
navigators Kuģa, lidaparāta apkalpes loceklis, kura uzdevums ir noteikt tā atrašanās vietu un kursu.
karavāna Kuģi, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita, un veic vienotu uzdevumu. Ūdens transportlīdzekļu grupa, ko velk velkonis.
motorkuģis Kuģis, kura dzinējs ir motors.
burinieks Kuģis, kura dzinējspēks ir vējš (vēja spiediens uz burām). Buru kuģis.
tvaikonis Kuģis, kura galvenais dzinējs ir tvaika mašīna vai tvaika turbīna.
pārkuģot Kuģojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
flote Kuģu kopums, kam ir vienāds uzdevums.
komodors Kuģu vienības komandieris, kam nav admirāļa dienesta pakāpes (dažās ārvalstu flotēs).
sūcējkukaiņi Kukaini, kuru mufes orgāni ir piemēroti sūkšanai.
ķirmis Kukaiņu dzimta, kurā ietilpst sīkas vaboles (piemēram, lapkoku ķirmji, ēku ķirmji, mēbeļu ķirmji).
ūdenskukaiņi Kukaiņu ekoloģiska grupa, pie kuras pieder kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas. Šīs grupas kukaiņi.
termīts Kukaiņu kārta (galvenokārt tropos), kurā ietilpst 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
dūrējutis Kukaiņu kārta, kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis. Šīs kārtas kukaiņi.
taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi). Šīs kārtas kukaiņi.
blakts Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi. Šīs kārtas kukaiņi.
prusaks Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem.
vienādspārņi Kukaiņu kārta, pie kuras pieder kukaiņi, kam abi spārnu pāri ir vienādi.
nimfa Kukaiņu un ērču pēdējā attīstības stadija pirms dzimumgatavības sasniegšanas. Kukainis, ērce šādā attīstības stadijā.
kumpa Kūkums (mugurā). Izvirzījums uz āru, izliekums (ķermeņa daļā).
oderkule Kule, no kā baro zirgus.
iekūleņot Kūleņojot ievirzīties (kur iekšā).
izkūleņot Kūleņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
pārkūleņot Kūleņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piekūleņot Kūleņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nokūleņot Kūleņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
Augšējā kulminācija Kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais.
Apakšējā kulminācija Kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vismazākais.
mīdīt Kult (labību), liekot zirgiem staigāt (pa to).
lobītājs Kultivators, arkls augsnes virsējās kārtas apstrādei.
Sniega pika Kultivēta irbene ar baltiem ziediem lodveida ziedkopā.
Sniega pika Kultivēta irbene ar baltiem ziediem lodveida ziedkopā.
Pasējas kultūra Kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām).
pasēja Kultūra, kas ir pasēta zem virsauga.
pirmkultūra Kultūra, ko audzē pirmo no vairākām kultūrām vienā un tai pašā laukā, vienā un tai pašā sezonā.
Vēstures piemineklis Kultūras piemineklis, kam ir liela vēsturiska vērtība.
Vēstures piemineklis Kultūras piemineklis, kam ir liela vēsturiska vērtība.
sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes un to pārveidnes, retāk - lapas.
Kultūras šķirne Kultūršķirne.
Kultūras šķirne Kultūršķirne.
kuļtrumulis Kuļaparāta detaļa, kas atrodas virs kuļkurvja un sastāv no vārpstas ar nostiprinātiem diskiem un gredzeniem.
nokūpināt Kūpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem. Nokvēpināt.
atkūpēt Kūpot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai) - par dūmiem, putekļiem.
nokūpināt Kūpot būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
iekūpēt Kūpot ievirzīties (kur iekšā) - par dūmiem, miglu, putekļiem u. tml.
kūrfirstiene Kūrfirsta sieva vai meita.
plīts Kurināmā, arī sildāmā ierīce (parasti virtuvē) ēdienu un dzērienu gatavošanai.
spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.). Kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi. Liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
ligulārija Kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar ieapaļām vai sirdsveida lapām un oranždzelteniem ziediem.
uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu. Būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku.
rotāt Kustēties šurp turp, virzīties (parasti rotaļīgi). Arī griezties.
kāpt Kustēties, arī šķietami virzīties uz augšu (par parādībām dabā).
plivināties Kustēties, pārvietoties, parasti strauji, bieži mainot virzienu.
locīties Kustēties, vairākkārt liecoties (dažādos virzienos) - par cilvēkiem.
viļņot Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
viļņoties Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaikustiba) - par piekšmetiem, veidojumiem u. tml.
riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piemēram, aizķeroties aiz kā, arī slikti orientē jo lies).
krustoties Kustēties, virzīties vienam pār otru, citam pār citu.
locīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
vīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
vīkstīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem). Locīties (4).
knipis Kustība - saliekta un kopā saspiesta īkšķa un rādītājpirksta vai viduspirksta strauja iztaisnošana vai pārvilkšana īkšķim.
iedurties Kustībā cieši skart (kādu virsmu) - par ko smailu.
trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
piedurties Kustībā skart (kādu virsmu).
strīķēt Kustībā vairākkārt skart (ko).
strīķēties Kustībā vairākkārt skarties (pie kā).
berzēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā).
rīvēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā). Berzēties (1). Berzties (1).
virpuļkustība Kustība, kurā (šķidruma vai gāzes) neliela daļa ne vien atrodas virzē, bet arī rotē ap momentāno rotācijas asi.
paškustība Kustība, kuras avots, cēlonis ir pašā sistēmā, kas atrodas kustībā.
parādīties Kustībā, virzībā kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
reverss Kustības maiņa pretējā virzienā (piemēram, transportlīdzeklim). Arī atpakaļgaita.
reversija Kustības maiņa pretējā virzienā.
manevrs Kustības virziena maiņa (transportlīdzekļiem).
cēlējspēks Kustības virzienam perpendikulāri vērsts spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni, kas tajā kustas.
kurss Kustības virziens (transportlīdzeklim). Leņķis starp transportlīdzekļa garenisko asi un meridiānu.
riņķis Kustības virziens, ceļš, kam ir šādas ģeometriskas figūras forma vai kas atgādina šādu ģeometrisku figūru.
tramīgs Kustīgs, parasti ar mainīgu virzienu, ātrumu (piemēram, par ēnām, ūdeņiem).
vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
izstaipīt Kustinot izvingrināt (ķermeni, tā daļas). Vairākkārt izstiept (3).
pastaipīt Kustinot pavingrināt (ķermeni, tā daļas). Mazliet iztaisnot kādā virzienā (ķermeni, tā daļas).
pakurtēt Kūstot kļūt irdenākam (parasti par sniegu, ledu).
kurtēt Kūstot kļūt irdenam (parasti par sniegu, ledu).
izčākstēt Kūstot kļūt viscaur irdenam (parasti par sniegu, ledu).
sačākstēt Kūstot kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam (par sniegu, ledu).
atkust Kūstot pazust (no kādas virsmas) - par ledu, sniegu. Nokust.
kopkūts Kūts, kur ievieto vairāku īpašnieku lauksaimniecības dzīvniekus.
Riņķa kvadratūra Kvadrāts, kura laukums ir vienāds ar dotā riņķa laukumu.
Riņķa kvadratūra Kvadrāts, kura laukums ir vienāds ar dotā riņķa laukumu.
laukums Kvadrātvienībās izteikts (kā virsmas) lielums.
klase Kvalifikācijas pakāpe, kategorija, ko piešķir dažās profesijās, sportā.
volumetrija Kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir šķidras vai gāzveida vielas tilpuma mērīšana.
Skaitīšanas vienība Kvantitatīvs (skaitlisks) elements, kas ir pieņemts par skaitīšanas sistēmas pamatu.
Skaitīšanas vienība Kvantitatīvs (skaitlisks) elements, kas ir pieņemts par skaitīšanas sistēmas pamatu.
skaitīšana Kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
spirkstis Kvēlojošas ogļu daļiņas pelnos, arī karsti pelni. Pirkstis.
spoguļspuldze Kvēlspuldze, kuras kolba no iekšpuses daļēji ir klāta ar gaismu atstarojošu slāni.
nokvēpināt Kvēpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
uzkvēpināt Kvēpinot uzvirzīt (piemēram, dūmus) virsū (kam, uz kā).
skara Ķekars, kura galvenajai asij ir sānu asis ar vienkāršas vārpas vai ķekara uzbūvi.
pieķeksēt Ķeksējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
galli Ķeltu ciltis, kas no 5. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju).
atķemmēt Ķemmējot atvirzīt (matus) nost (sānis, atpakaļ). Atsukāt.
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
aizķepuroties Ķepurojoties aizvirzīties. Ķepurojoties nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atķepuroties Ķepurojoties atvirzīties šurp. Ķepurojoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
ieķepuroties Ķepurojoties ievirzīties (kur iekšā).
izķepuroties Ķepurojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izķepuroties Ķepurojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pieķepuroties Ķepurojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
noķepuroties Ķepurojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost.
prizma Ķermenis, ko ierobežo plakanas virsmas ar viendabīgu caurspīdīgu vidi un ko izmanto optiskās ierīcēs.
Materiāls punkts Ķermenis, kura izmēri ir mazi, salīdzinot ar attālumu no tā līdz citiem ķermeņiem, ar kuriem pastāv mijiedarbība.
Materiāls punkts Ķermenis, kura izmēri ir mazi, salīdzinot ar attālumu no tā līdz citiem ķermeņiem, ar kuriem pastāv mijiedarbība.
lode Ķermenis, kura visi virsmas punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
cilindrs Ķermenis, kuru ierobežo virsma, ko veido taisne, kustoties pa doto līkni, palikdama paralēla vienai taisnei, un divas paralēlas plaknes.
plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar vidukli. Šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
paslēpenes Ķermeņa daļa no gurniem līdz vēdera apakšdaļai (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, govij).
uzaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas virs astes.
sirds Ķermeņa daļa, kurā atrodas šis orgāns, arī ķermeņa virsmas apvidus, zem kura atrodas šis orgāns.
gangrēna Ķermeņa daļas, orgāna vai audu atmiršana, kam cēlonis ir traucējumi to asinsapgādē.
stiepe Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem iedarbojoties virzienā prom no ķermeņa.
spiede Ķermeņa deformācija, ko rada spiediens uz šī ķermeņa virsmas.
plastika Ķermeņa formu, funkciju ķirurģisks atjaunojums vai uzlabojums.
inerce Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
Translācijas kustība Ķermeņa kustība, kurā visiem tā punktiem ir vienādi ātrumi un paātrinājumi.
sānis Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
sāniski Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
sāņus Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
virze Ķermeņa taisnvirziena kustība.
katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem).
mehānisms Ķermeņu (sviru, vārpstu, zobratu, izciļņu) sistēma (piemēram, mašīnā, ierīcē), kas paredzēta viena vai vairāku ķermeņu kustības pārveidošanai vēlamajā citu ķermeņu kustībā. Arī mašīna, ietaise.
dupleksprocess Ķeta kausēšana vispirms vienā un pēc tam otrā krāsnī (lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības).
kumeļmāte Ķēve, kam ir kumeļš.
silikātķieģelis Ķieģelis, kura sastāvā ir silikāti.
plostķīlis Ķīlis (jahtai), kam metāla daļa ir piestiprināta pie korpusa.
Divpusējs ķīlis Ķīlis, kam abas pretējās malas ir slīpas.
Vienpusējs ķīlis Ķīlis, kam viena mala ir slīpa.
gramatoms Ķīmiskā elementa daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa relatīvo atommasu.
gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
atoms Ķīmiskā elementa vismazākā daļiņa, kurai ir visas šī elementa ķīmiskās īpašības.
polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula.
Kovalentā saite Ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
Indiferenta viela Ķīmiska viela, kas ir klāt ķīmiskā reakcijā, bet tajā nepiedalās.
skandijs Ķīmiskais elements - balts, spožs, viegls metāls, kas dabā ir sastopams kopā ar lantanoīdiem.
stroncijs Ķīmiskais elements - dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, kam ir radioaktīvie izotopi.
arsēns Ķīmiskais elements, kam ir metāliskas un nemetāliskas modifikācijas un ko izmanto medicīnā un tehnikā.
peroksīds Ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa.
tīrradnis Ķīmiski inerta metāla veidojums, kurš ir smagāks par vienu gramu un kurš pēc izmēriem krasi atšķiras no to ietverošās (rūdas, ieža) masas.
izomēri Ķīmiski savienojumi, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažāda uzbūve.
mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas atrodas organismā ļoti mazos daudzumos un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
lantanoīdi Ķīmiskie elementi, kas Mendeļejeva periodiskajā sistēmā atrodas aiz lantāna un ir līdzīgi tam pēc atomu elektronu čaulu uzbūves un ķīmiskajām īpašībām.
transaktinoīdi Ķīmiskie elementi, kuri ķīmisko elementu periodiskajā sistēmā atrodas aiz aktinoīdiem un kuru kārtas numurs ir lielāks par 103.
Cikliskie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kuros atomi ir saistīti ciklos.
Cikliskie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kuros atomi ir saistīti ciklos.
Organiskie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kuros galvenais elements ir ogleklis.
monomērs Ķīmisks savienojums, kam ir mazās molekulas, kuras var polimerizēt.
Organiskais savienojums Ķīmisks savienojums, kurā galvenais elements ir ogleklis.
izomērija Ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības.
Putras ābols Ķirbis.
šāvējgurķis Ķirbjaugu dzimtas augs ar gareniem augļiem, kas pēc nogatavošanās ar strauju kustību atdalās no kāta un samērā tālu izmet sēklas.
lufa Ķirbjaugu dzimtas augs ar lieliem, gurķiem līdzīgiem augļiem, no kuriem iegūst šķiedru. No šī auga augļiem iegūtā šķiedra.
tītināt Ķircināt, kaitināt.
kacināt Ķircināt.
kaitināt Ķircināt.
ķiķināties Ķircināties, arī lakstoties.
kacināties Ķircināties.
kaitēties Ķircināties.
kaitinēties Ķircināties.
tītināties Ķircināties.
kvekšķināt Ķircinot, kaitinot panākt, ka (suns) kvekšķ.
lapbire Ķiršu slimība, kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
ķiršziedi Ķiršu ziedi.
hirurgs Ķirurgs.
ketguts Ķirurģijā izmantojams materiāls, ko iegūst no mazu dzīvnieku zarnām.
hirurģija Ķirurģija.
neiroķirurģija Ķirurģijas nozare, kas ietver nervu sistēmas slimību ķirurģisku ārstēšanu.
replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā.
kardioķirurģija Ķirurģijas nozare, kas pētī, diagnosticē un ķirurģiski ārstē sirds slimības.
ķirurgs Ķirurģijas speciālists.
rezekcija Ķirurģiska (parasti orgāna daļas) atdalīšana.
krioķirurģija Ķirurģiska ārstēšana, izmantojot zemas temperatūras.
Operatīvā ārstēšana Ķirurģiskā ārstēšana.
laparotomija Ķirurģiska operācija - vēdera dobuma atvēršana, pārgriežot tā priekšējo sienu.
replantācija Ķirurģiskā operācijā atdalīto audu, orgānu u. tml. pārstādīšana atpakaļ bijušajā vietā.
trepanācija Ķirurģiska operācija, kurā atver kādu kaula dobumu.
slēgt Ķirurģiski aizvērt (brūci), savienojot (tās) malas.
iestādīt Ķirurģiski iekļaut organismā ieaugšanai (piemēram, kādu orgānu, audus).
replantēt Ķirurģiski pārstādīt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
pārstādīt Ķirurģiski pārvietot (audus, orgānu) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu). Transplantēt.
lancete Ķirurģisks instruments - neliels nazis ar abpusēji asu asmeni.
lāpstiņa Ķirurģisks instruments - šaura metāla plātne ar īsu kātu.
trepāns Ķirurģisks instruments kaulu urbšanai.
skarifikators Ķirurģisks instruments skarifikācijai.
hirurģisks Ķirurģisks.
operācija Ķirurģisku darbību, iedarbību kopums (ārstēšanas vai diagnostikas nolūkā).
ķirzata Ķirzaka (1).
drakons Ķirzaka (Dienvidaustrumu Āzijā) ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku.
leguāna Ķirzaka (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kam zobi ir žokļu kaula iekšmalā.
ķirzakveidīgs Ķirzakveida.
varāni Ķirzakveidīgo dzimta, kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi ar masīvu (līdz 3 metriem garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem. Šīs dzimtas dzīvnieki.
Plānas (arī smalkas) ausis Laba dzirde, arī uztvere.
Smalkas (arī plānas) ausis Laba dzirde, arī uztvere.
Smalkas (arī plānas) ausis Laba dzirde, arī uztvere.
Labas ausis Laba dzirde.
sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, priekšpuses vai mugurpuses, augšas vai apakšas.
sveiciens Laba vēlējums, arī draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums. Šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
Dubults neplīst Labāk vairāk nekā mazāk.
ass Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.). Ļoti skaidrs.
skaudrs Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.). Ļoti skaidrs. Ass (9).
Lāča pakalpojums Labi domāts pakalpojums, palīdzība, kam ir nepatīkamas sekas.
Lāča pakalpojums Labi domāts pakalpojums, palīdzība, kam ir nepatīkamas sekas.
skaists Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem).
skanīgs Labi uztverams, dzirdei tīkams, toņiem bagāts, arī melodisks (par skaņu).
Piesiet dūšu Labi, sātīgi paēst. Ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu. Izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
Piesiet dūšu Labi, sātīgi paēst. Ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu. Izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
nolabināt Labinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
labestība Labsirdība, labvēlība.
labsirdīgums Labsirdība.
Laba sirds Labsirdība.
humors Labsirdīgi zobgalīga attieksme (pret ko). Spēja saskatīt un atveidot komisko.
labsirdis Labsirdīgs cilvēks.
labestīgs Labsirdīgs, labvēlīgs.
saulains Labsirdīgs, sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Arī gaišs (6).
lāčumāte Lāču mātīte, kam ir mazuļi.
Lineārais paātrinātājs Lādētu daļiņu paātrinātājs, kurā paātrināšanu īsteno, daļiņām virzoties pa trajektoriju, kas pēc savas formas ir tuva taisnei.
kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
aplaidelēties Laidelējoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
pluskvamperfekts Laika forma (darbības vārdiem), kas apzīmē darbību, kura ir notikusi pirms kādas citas pagātnes darbības.
laiks Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām.
Pulksteņa laiks Laika moments, laika sprīdis, kas ir noteikts pēc pulksteņa rādījuma.
inkubācija Laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju, iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās momentam.
Putnu dienas Laika posms pavasarī (pirms gājputnu atlidošanas), kad plaši veic pasākumus putnu faunas saudzēšanai un bagātināšanai.
Mēness kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir Mēness fāzes.
Mēness kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir Mēness fāzes.
Saules kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku.
Saules kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku.
kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir periodiskas dabas parādības.
Zvaigžņu laiks Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir Zemes diennakts rotācijas attiecība pret zvaigznēm.
Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
nedēļa Laika skaitīšanas vienība - septiņas diennaktis (no pirmdienas līdz svētdienai). Septiņu diennakšu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
Taupāmais laiks Laikaposms, kad ir aizliegts medīt (kādus dzīvniekus), zvejot (kādas zivis).
tveice Laikapstākļi, kam ir raksturīga ļoti augsta gaisa temperatūra.
siltums Laikapstākļi, kam ir raksturīga mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra.
sals Laikapstākļi, kam ir raksturīga zema temperatūra.
slapoņa Laikapstākļi, kam ir raksturīgi ilgstoši nokrišņi, parasti lietus.
slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu. Nokrišņi - slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
pērkons Laikapstākļi, kam ir raksturīgs zibens un tā izraisītās skaņas parādības.
sutoņa Laikapstākļi, kuriem ir raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
Mēra laiki Laikposmi, kad ir mēra pandēmijas (piemēram, 6., 14. un 19. gadsimtā).
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana. Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kad (kas) mēdz norisināties, kas ir izdevīgs (kā) norisei.
vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu. Laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
pievārte Laikposms neilgi pirms kāda cita laikposma.
Putnu dienas Laikposms pavasarī (pirms gājputnu atlidošanas), kad plaši veic pasākumus putnu faunas saudzēšanai un bagātināšanai.
Miera laiki Laikposms pirms kāda kara vai starp diviem kariem.
priekšvakars Laikposms pirms kāda nozīmīga notikuma.
pirmskarš Laikposms pirms kara.
pirmskembrijs Laikposms pirms kembrija.
pirmskvartārs Laikposms pirms kvartāra.
pirmsleduslaikmets Laikposms pirms leduslaikmeta.
priekšpavasaris Laikposms pirms pavasara. Pirmspavasaris.
pirmspavasaris Laikposms pirms pavasara. Priekšpavasaris.
pirmsrudens Laikposms pirms rudens.
Miera laiki Laikposms pirms vai pēc kāda kara vai starp diviem kariem.
Polārā nakts Laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta.
Polārā nakts Laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta.
Neceļa laiks Laikposms, kad ceļi ir grūti izbraucami (piemēram, pavasara šķīdonī).
pārtraukums Laikposms, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise.
tukšatnes Laikposms, kad ir tukšs Mēness.
karalaiks Laikposms, kad kāda valsts ir iesaistīta karadarbībā. Kara laiks. Arī kara apstākļi.
Kara laiks Laikposms, kad kāda valsts ir iesaistīta karadarbībā. Karalaiks. Arī kara apstākļi.
sastrēgumstunda Laikposms, kad kāda vietā ir ļoti intensīva transportlīdzekļu un cilvēku kustība.
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā, piemēram, parādības, priekšmeta) rašanās, izveidošanas un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš cilvēka mūža sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš organisma (dzīvnieka, auga) eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
Svētais laiks Laikposms, kas pēc reliģisko darbību satura un formas atšķiras no ikdienišķās kārtības. Reliģisku svētku cikls, kurā pakārtotie svētki ir grupēti ap galvenajiem svētkiem.
mūžs Laikposms, kurā pastāv (neorganiskās dabas vielas, veidojumi). Laikposms, kurā (priekšmets, ierīce u. tml.) ir derīgs izmantošanai.
mūžs Laikposms, kurā pastāv, ir ietekmīgs, aktuāls (kas, piemēram, ideja, doma, parādība sabiedrībā).
vidus Laikposms, laika moments, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
starplaiks Laikposms, laika sprīdis starp diviem laikposmiem, laika sprīžiem. Laikposms, laika sprīdis no vienas darbības, norises, stāvokļa līdz otrai darbībai, norisei, stāvoklim. Laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts. Arī pārtraukums.
robežšķirtne Laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml., kas nošķir (dažādas parādības, vienas parādības dažādas pakāpes citu no citas).
Veļu laiks Laiks (parasti novembris), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
Veļu laiks Laiks (parasti oktobris), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
Pirmie gaiļi Laiks, kad gailis (ļoti agri rītā) mēdz dziedāt pirmo reizi.
Pirmie (arī otrie, trešie) gaiļi Laiks, kad gailis (naktī vai agrā rītā) mēdz dziedāt pirmo (otro, trešo) reizi.
Vecie (arī agrākie) laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta.
Vecie (arī agrākie) laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta.
Zelta laiki (arī laiks) Laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi. Laiks, kad dzīve ir laimīga.
Zelta laiki (arī laiks) Laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi. Laiks, kad dzīve ir laimīga.
krēsla Laiks, kad ir šāda gaisma.
mijkrēslis Laiks, kad ir šāda gaisma.
vakarkrēsla Laiks, kad ir šāda gaisma.
patumsa Laiks, kad ir šāda krēsla.
Reverberācijas laiks Laiks, kurā skaņa norimst līdz nesadzirdamības robežai.
pagātne Laiks, laikposms, kas ir bijis pirms tagadējā laika, laikposma. Šāda laika, laikposma apstākļu kopums
tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad. Šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
sportloto Laimes spēle, kuras mērķis ir pirms izlozes uzminēt noteiktu skaitu sporta veidu nosaukumu (ciparu) un kurā izmanto īpaša veida formulārus.
aplaipot Laipojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Laipot apkārt.
ielaipot Laipojot ievirzīties (kur iekšā).
izlaipot Laipojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlaipot Laipojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārlaipot Laipojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
palaipot Laipojot pavirzīties.
pielaipot Laipojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
dūmot Laist dūmus virsū (bitēm, lai tās nedzeltu).
pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nolaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
aplaistīt Laistot padarīt mitru vai slapju. Vairākkārt vai vairākos paņēmienos apliet.
uzlaistīt Laistot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
Ledus jahta Laiva uz vairākām slidām burāšanai pa ledu. Ledusjahta.
Veļu laiva Laiva, ar kuru mirušo cilvēku dvēseles nonāk aizsaulē.
motorlaiva Laiva, kuras dzinējs ir motors.
uzlaizīt Laizot apēst (parasti ko nolijušu, nobirušu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
nolaizīt Laizot noēst (virskārtu).
ielaisties Laižoties ievirzīties (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
izlaisties Laižoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
izlaisties Laižoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
pārlaisties Laižoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
palaisties Laižoties pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Laisties nelielu attālumu, neilgu laiku.
palaisties Laižoties pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
palaisties Laižoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pielaisties Laižoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pielidot (1).
salaisties Laižoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem.
uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem. Laižoties uzvirzīties uz kādas vietas.
nolaisties Laižoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tini.) vai zemāk - parasti par putniem, kukaiņiem.
aplaisties Laižoties, lidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Laisties apkārt.
politūra Laka, sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
moto Lakoniskā formā izteikta doma, kas raksturo (piemēram, mākslas darba) saturu, tematu, kādas darbības virzību. Arī epigrāfs (2).
Gludā lakrica Lakrica, kuras saknēm un apakšzemes dzinumiem ir salda garša.
zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām.
mētra Lakstaugs, kam parasti ir īpatnēja smarža, garša.
abažūrs Lampas apsegs, kas mazina gaismas spilgtumu, virza, atstaro gaismas starus.
plēksne Lapa (graudzāļu, grīšļu dzimtas augiem), kuras žāklē ir zieds vai vārpiņa.
Staraina lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi savirzās vienā punktā pie plātnes pamatnes (piemēram, kļavas lapa).
Staraina lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi savirzās vienā punktā pie plātnes pamatnes (piemēram, kļavas lapa).
Plūksnaini salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm, kuras atrodas pie galvenās ass aptuveni viena otrai pretī (piemēram, maijrozītes lapa).
Salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgam plātnēm.
Salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm.
sporofils Lapa, uz kuras ir sporangiji ar sporām.
dīgļlapa Lapas aizmetnis sēklas dīglī. Pirmā lapa, kas redzama pēc sēklas uzdīgšanas.
Pretējas lapas Lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
Pretējas lapas Lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
vairogvabole Lapgraužu dzimtas vabole, kam ir paplašināti segspārni un priekškrūšu vairogs.
mušmire Lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga.
salāpstot Lāpstojot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
lapsumāte Lapsu mātīte, kam ir mazuļi.
plūksna Lapu pirmās pakāpes dalījuma segments (pie lapas kāta).
sfagns Lapu sūna ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru.
sirpjlape Lapu sūnu klases augs ar zarainu stumbru un lapām, kam ir sirpjveidā galotnes.
mieturis Lapu, zaru vai ziedu novietojums pa trim vai vairākiem pie viena mezgla.
Lasīt balsī Lasīt dzirdami.
gramstīt Lasīt, vākt kopā (parasti ko niecīgu, kādas paliekas). Pavirši, nevīžīgi vākt kopā. Arī grābstīt (1).
salasīties Lasot (vairākus, daudzus tekstus), uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
aizlasīties Lasot aizrauties, aizmirsties. Intensīvi nodoties lasīšanai.
smolts Lašu mazuļu attīstības stadija, kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru. Šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis.
veclatvieši Latvieši, kas kādā ārvalstī ir apmetušies pirms samērā ilga laika (atšķirībā no latviešiem, kas tur ir apmetušies vēlāk).
Vidus dialekts Latviešu valodas dialekts, kas ir literārās valodas pamatā un ko runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
Kursiskās izloksnes Latviešu valodas izloksnes, kurās ir kuršu valodas iezīmes.
Zemgaliskās izloksnes Latviešu valodas izloksnes, kurās ir zemgaļu valodas iezīmes.
Latvijas braucamie zirgi Latvijā izaudzēta smago braucamzirgu šķirne.
Strādnieku gvarde Latvijas strādnieku šķiras bruņota Organizācija 1940. gada sociālistiskās revolūcijas dienās.
virsmežniecība Latvijas valsts mežu pārvaldes lielākā teritoriālā vienība, kurā ietilpst vairākas mežniecības (līdz 1940. gadam, no 1941. gada līdz 1944. gadam un no 1991. gada).
pelušķis Lauka zirnis.
vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā.
sauskultūra Laukkopības darbu sistēma rajonos, kur ir maz nokrišņu.
Spēka lauks Lauks, kur katrā punktā uz tur novietotu daļiņu darbojas noteikta lieluma un virziena spēks.
rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeli, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
rušināmkultūras Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeļi, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana. Rušināmaugi.
ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes irdināšanai, sēklas iestrādāšanai un nezāļu iznīcināšanai.
spēkbarība Lauksaimniecības dzīvnieku barība, kam ir augsta enerģētiska vērtība un laba sagremojamība.
priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
Padomju saimniecība Lauksaimniecības ražošanas uzņēmums, kura ražošanas līdzekļi un saražotā produkcija ir valsts īpašums.
fabrika Lauksaimnieciskās ražošanas objekts, kur galvenie darba procesi ir mehanizēti.
Padomju saimniecība Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmums, kura ražošanas līdzekļi un ražotā produkcija ir valsts īpašums.
saulesakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu. Saules akmens.
Saules akmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu. Saulesakmens.
bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kuram nav zemes īpašuma vai kuram ir niecīgs zemes gabals.
Rentes māja Lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
morgens Laukuma mērvienība - aptuveni no 2600 līdz 3600 kvadrātmetriem (Vācijā un citās Rietumeiropas zemēs) vai 8600 kvadrātmetri (Dienvidāfrikā).
kvadrātmetrs Laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs.
kvadrātvienība Laukuma mērvienība, kuras pamatā ir kvadrāts ar noteikta garuma malu.
platība Laukuma mērvienībās izteikts (kā) virsmas lielums.
tirgus Laukums, īpaša celtne, arī telpa, kur plaši pērk un pārdod lauksaimniecības vai rūpniecības preces. Šādu preču plaša pirkšana un pārdošana.
šaujamlaukums Laukums, kas ir iekārtots šaušanas apmācībām, arī sacensībām.
stāvlaukums Laukums, kas ir paredzēts transportlīdzekļu novietošanai.
leģitimācija Laulībā dzimuša bērna tiesību piešķiršana ārlaulības bērnam (dažās valstīs).
poliandrija Laulības forma - sievietes kopdzīve ar vairākiem vīriem. Daudzvīrība.
daudzvīrība Laulības forma - sievietes kopdzīve ar vairākiem vīriem. Poliandrija.
poligāmija Laulības forma - viena dzimuma īpatņa kopdzīve ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
daudzsievība Laulības forma - vīrieša kopdzīve ar vairākām sievām. Arī poligāmija.
poligīnija Laulības forma - vīrieša kopdzīve ar vairākām sievām. Daudzsievība.
izlauzīt Lauzot sadalīt (vairākās daļās).
Vulkāniskās bumbas Lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
Vulkāniskās bumbas Lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
Izliekta lēca Lēca, kuras vidusdaļa ir biezāka par malām.
Ieliekta lēca Lēca, kuras vidusdaļa ir plānāka par malām.
aplēkt Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ielēkt Lecot ievirzīties (kur iekšā).
izlēkt Lecot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlēkt Lecot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
palēkt Lecot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Lēkt nelielu attālumu, neilgu laiku.
salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
nolēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pielēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nolēkt Lecot, ar lēcienu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nolēkt Lecot, lēcieniem virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
kēms Ledāja kušanas ūdeņu radīta reljefa paugurveida forma ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
kars Ledāju iedarbībā radies kausveida padziļinājums kalnos, parasti netālu no to virsotnes.
Klejojošais ledus Ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
Klejojošais ledus Ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
piesala Ledus josla (gar upju, ezeru u. tml. krastiem), kas veidojas, pirms aizsalst pārējā ūdens platība.
Drošs ledus Ledus kārta, kas ir pietiekami bieza, lai pa to varētu staigāt vai braukt.
Ledus sega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu.
ledussega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu. Ledus sega.
šķīvjledus Ledus plāksne, kam parasti ir apaļa forma un kas veidojas, sasalstot nelieliem ledus gabaliem, sniega putrai vai salūstot ledus segai.
uzledojums Ledus veidojums, kas radies, sasalstot ūdenim, kurš virs ūdenstilpes ledus segas izplūdis caur plaisām, arī kas radies, sasalstot virs zemes izplūdušam gruntsūdenim.
leghorniete Leghornas šķirnes vista.
mangāntērauds Leģētais tērauds, kura sastāvā ir mangāns.
apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu).
apliet Lejot (ko virsū), pārklāt.
pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
noliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
saliet Lejot iepildīt (vairākos, daudzos traukos).
salaistīt Lejot savienot, samaisīt (divas vai vairākas vielas).
saliet Lejot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot (piemēram, slidotavu).
uzliet Lejot uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
noliet Lejot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā, garām kam u. tml.).
iepildīt Lejot, berot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, traukā).
pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. panākt, ka viela virzās (doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.).
pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. virzīt (vielu) doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.
uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu). Lejot, klājot (šādu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
uzliet Lejot, klājot celtniecībā lietojamu masu kur virsū, izveidot (ceļu, laukumu u. tml.).
uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū īpaši sagatavotiem tējas vai kafijas augiem, pagatavot dzeršanai (tēju vai kafiju).
veidlējums Lējums (parasti metāla), kam ir sarežģītāka forma.
palāses Lejup pilošs, arī lejup tekošs ūdens. Vieta, kurā ir sakrājies šāds ūdens.
zeme Lejup, pret zemeslodes virsmu vērstā virzienā.
aplēkāt Lēkājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ielēkāt Lēkājot ievirzīties (kur iekšā).
aplēkāt Lēkājot pabūt (vairākās vai visās vietās).
pārlēkāt Lēkājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pielēkāt Lēkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nolēkāt Lēkājot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū.
ielēkšot Lēkšiem ievirzīties (kur iekšā).
izlēkšot Lēkšiem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlēkšot Lēkšiem izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārlēkšot Lēkšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pielēkšot Lēkšiem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
palēkšot Lēkšojot pavirzīties.
atlēkties Lēkt līdz apnikumam, kamēr vairs nespēj.
Ēnu teātris Leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
Ēnu teātris Leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
aizslāt Lempīgi, kājas velkot, attālināties, aiziet. _imperf._ Slāt prom. Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
dekrēts Lēmums, ko pieņem uz likuma pamata valsts augstākais varas orgāns un kam ir likuma spēks.
tropisms Lēna (organisma, tā daļās) reakcija uz kairinātāju.
iekūņoties Lēnā, neveiklā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pakūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pavirzīties.
kūņoties Lēnā, neveiklā gaitā virzīties.
pavilkties Lēnām (ar pūlēm) lienot, rāpjoties, rāpojot pavirzīties.
atvilkties Lēnām atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vilkties nost (sānis, atpakaļ).
atvilkties Lēnām atvirzīties šurp (par transportlīdzekļiem).
ievilkties Lēnām ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml. (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml. (pāri kam, pār ko).
pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml. (uz kurieni, pie kā, kur).
pārrāpties Lēnām, ar grūtībām pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekļiem.
piebīdīties Lēnām, pakāpeniski pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
atvilkt Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus).
klikšķināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem. Virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu).
iegrimt Lēni ievirzīties, ieslīdēt dziļāk vai dziļi (ūdenī) - par priekšmetu, ķermeni.
izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par mākoņiem, gaismas stariem.
izlīst Lēni izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
klibināt Lēni jāt, braukt, zirgam virzoties skanīgiem soļiem.
līst Lēni parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
pačunčināt Lēni pavirzīties (parasti pajūgā).
nolaisties Lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņiem). Šķietamā kustībā lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņu klātām debesīm).
nolaisties Lēni slīdot lejup un turoties (pie kā), ievirzīties (kur iekšā, parasti pazemē).
uzlīst Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par mākoņiem.
uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem.
čunčināt Lēni virzīties (parasti pajūgā).
rāpties Lēni virzīties, arī parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
rāpties Lēni virzīties, izplatīties (par parādībām dabā).
uzrāpties Lēni, ar grūtībām uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem. Lēni, ar grūtībām uzvirzīties uz kādas vietas.
kunkuļot Lēni, ar grūtībām, nedrošā, nevienmērīgā gaitā virzīties.
rāpties Lēni, arī ar grūtībām virzīties (parasti virzienā uz augšu) - par transportlīdzekļiem.
ielīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, ievirzīties (kur iekšā). Slepeni iekļūt (kur iekšā).
pielīst Lēni, klusi, arī slepeni ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
līst Lēni, klusi, arī slepeni virzīties, pārvietoties.
noslīgt Lēni, nevarīgi virzīties un pabeigt virzīties lejup (kur, uz kā u. tml.) - par paceltu ķermeņa daļu: lēni, nevarīgi noliekties (kur, uz kā u. tml.) - par galvu.
pārsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
slīgt Lēni, parasti nevarīgi, virzīties, arī liekties lejup (par ķermeņa daļu).
izpeldēt Lēni, slīdoši izvirzoties (parasti no tumsas, miglas, mākoņiem), kļūt redzamam (par debess spīdekļiem). Parādīties.
uzpeldēt Lēni, slīdoši virzoties, arī šķietami virzoties, parādīties, kļūt redzamam - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
priekšdzija Lente, kura ir padarīta mazliet grodāka un no kuras vērpj dziju.
saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piemēram, kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
paralakse Leņķis starp diviem skatiena virzieniem (taisnēm), kas no divām dažādām vietām ir vērsti uz vienu un to pašu punktu.
azimuts Leņķis starp kādu noteiktu virzienu un ziemeļu virzienu.
radiopeilējums Leņķis starp meridiānu un virzienu uz radiostaciju, kas raida signālus.
Magnētiskais azimuts Leņķis starp vietas magnētiskā meridiāna plakni un jebkuru virzienu.
Izstiepts leņķis Leņķis, kura lielums ir 3,142 radiāni (180 grādi) un kura malas veido taisni.
Redzes leņķis Leņķis, kura virsotne ir acs optiskajā centrā, bet stari vērsti uz priekšmeta galējiem punktiem.
Redzes leņķis Leņķis, kura virsotne ir acs optiskajā centrā, bet stari vērsti uz priekšmeta galējiem punktiem.
Centra leņķis Leņķis, kura virsotne ir riņķa līnijas centrā un malas veido divi rādiusi.
svērt Leņķiski liekt, virzīt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
takirs Lēzena, mālaina, sāļus saturoša virsa bez augiem (smilšu, māla, akmeņu tuksneša pazeminājumos).
panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas). Taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni).
iedobe Lēzens, pasekls, parasti ieapaļš, padziļinājums (kādā virsmā).
sazs Lezgīnu tautas mūzikas instruments ar zirgu astru stīgām.
aerostats Lidaparāts, kas ir pildīts ar gāzi, kura vieglāka par gaisu.
konvertoplāns Lidaparāts, kura dzinēju vai spārnu (arī dzinēju un spārnu) stāvoklis ir maināms.
divplāksnis Lidaparāts, kuram ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra.
trīsplāksnis Lidaparāts, kuram ir trīs spārnu pāri. Triplāns.
triplāns Lidaparāts, kuram ir trīs spārnu pāri. Trīsplāksnis.
vienplāksnis Lidaparāts, kuram ir viens spārnu pāris.
aviolīnija Lidaparātu regulārs maršruts starp divām vai vairākām apdzīvotām vietām.
ielidināt Lidinot ievirzīt (kur iekšā).
pārlidināt Lidinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
salidināt Lidinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nolidināt Lidinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē, gar (ko).
uzlidināt Lidinot, arī metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas.
aplidināties Lidinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ielidināties Lidinoties ievirzīties (kur iekšā).
izlidināties Lidinoties izvirzīties.
salaisties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par viegliem priekšmetiem.
salidināties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojuma, arī kur).
uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putniem, kukaiņiem. Lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
nolidināties Lidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
laisties Lidinoties virzīties, krist (par viegliem priekšmetiem).
triecienlidmašīna Lidmašīna, kas ir paredzēta uzbrukumiem no neliela augstuma un attāluma.
hidroplāns Lidmašīna, kas var pacelties no ūdens virsmas un nolaisties uz tās.
torpēdlidmašīna Lidmašīna, kuras apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
rikošets Lidojoša priekšmeta (piemēram, lodes, šāviņa) atsišanās pret ko un kustība citā virzienā.
mutulis Lidojošs lodveida, spirālveida (tvaiku, dūmu u. tml.) kopums.
ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā) - par lidaparātiem.
ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par lidaparātiem.
izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par lidaparātiem.
izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
aplidot Lidojot nolaisties (vairākās vietās) vai pabūt (virs vairākām vietām). Lidojot kavēties (pie kā) noteiktā nolūkā.
pārlidot Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
pārslīdēt Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem.
palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Lidot nelielu attālumu, neilgu laiku.
palidot Lidojot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
palidot Lidojot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par putniem, kukaiņiem.
salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem.
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par lidaparātiem, arī lidaparātu apkalpi, pasažieriem. Lidojot uzvirzīties virs kādas vietas.
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem. Lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
riņķot Lidojot virzīties pa riņķa līniju, lokveidā.
nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem. Nolaisties.
aplidot Lidojot, laižoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt) - par putniem, kukaiņiem.
trāpīt Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā (par lodi, šāviņu u. tml.).
nolaisties Lidojumā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.) vai zemāk - par lidaparātiem.
šķīst Lidot, parasti uz vairākām pusēm (par dzirkstelēm).
zobenvalis Līdz 10 metriem garš plēsīgs zobvaļu apakškārtas dzīvnieks, kam uz muguras ir 1,7 metrus augsta, asa spura.
spireja Līdz 2 metriem augsts vasarzaļš rožu dzimtas krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām, baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem vairogveida, čemurveida vai skarveida ziedkopās.
uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi, šķiltavas) dzirksteles uzšķilšanai un (kā) aizdegšanai. Degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
papildlīdzeklis Līdzekļi, ko, piemēram, izmanto, piešķir papildus paredzētajiem, plānotajiem līdzekļiem.
sandrs Līdzena virsa (parasti ar smiltīm klāts lauks), kas ir izveidojusies no pārskalotas morēnas materiāla ledāja galos vai malās.
piere Līdzenā, gludā (akmens) virsmas daļa.
svelpenis Līdzskanis (parasti s, z), kam ir raksturīga augsta frekvence.
spraudzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem.
vibrants Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgas aktīvā runas orgāna vibrācijas.
slēdzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgs ciešs runas orgānu sakļāvums.
troksnenis Līdzskanis, kurā ir tikai trokšņa elementi vai tie ir pārsvarā pār toņa elementiem.
Sonors līdzskanis Līdzskanis, kurā toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem. Skanenis.
skanenis Līdzskanis, kurā toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem. Sonors līdzskanis.
Cietais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
Cietais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
Mīkstais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir tuvināta aukslējām.
Mīkstais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir tuvināta aukslējām.
aizliekt Liecot aizvirzīt, aizbīdīt (aiz kā, kam priekšā).
ieliekt Liecot ievirzīt (kur iekšā).
izliekt Liecot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, ķermeņa daļu).
izliekt Liecot izvirzīt (piemēram, detaļu, parasti uz augšu, uz āru).
paliekt Liecot mazliet pavērst (ko kādā virzienā). Mazliet saliekt.
paliekt Liecot mazliet pavirzīt (ķermeni, tā daļu, parasti kādā virzienā).
ieliekt Liecot pavērst (parasti uz iekšu). Liecot ieveidot, radīt iedobumu (priekšmeta virsmā).
pieliekt Liecot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
ieliekties Liecoties ievirzīties (kur iekšā).
pieliekties Liecoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
slēpt Liekot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, darīt nesaskatāmu.
saskriet Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
uzgriezt Liekot mainīt kustības virzienu, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, to kopums) uzvirzās uz kādas vietas.
uzlikt Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
pielikt Liekot pievirzīt, pietuvināt, arī novietot (pie kā, kam klāt).
Uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm sirds apvidū, apliecināt, parasti savu vārdu, patiesumu.
salikt Liekot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pakāpties Liekot soli vai soļus, pavirzīties, paiet (parasti sānis, nost, atpakaļ).
uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
kāpt Liekot soli, virzīties (uz kā). Likt kāju vai kājas (uz kā, kur).
atturēt Liekot šķēršļus, neļaut virzīties uz priekšu, neļaut piekļūt kam.
uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml. novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
piekravāt Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzuma, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
piekraut Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzumā, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
padzīt Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
aizturēt Liekot, veidojot šķēršļus, noturēt uz vietas (piemēram, sniegu), aizkavēt virzīšanos.
apturēt Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību.
lauzt Liekt, tā ka lūst un dalās nost (no kā) vai sadalās vairākās daļās.
elipsoīds Liekta virsma, kuru šķeļot ar plaknēm, iegūst elipses.
slīdēt Liekties, arī virzīties, tikt virzītam lejup, parasti vienmērīgi, lēni (par ķermeņa daļām).
kaudze Liela (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa, parasti ar noapaļotu vai smailu virsu.
province Liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs). Valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas.
piramīda Liela akmens celtne (Ēģiptē) ar kvadrātveida pamatu un sānu skaldnēm, kurām ir kopēja smaila virsotne.
koncerts Liela apjoma virtuozs, parasti sonātes formas, skaņdarbs dažādam izpildītāju sastāvam (piemēram, vienam vai vairākiem solo instrumentiem ar orķestri vai bez tā, balsij ar orķestri, orķestrim).
palielinājums Liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi.
tuncis Liela asarveidīgo kārtas zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru.
šķira Liela cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kam ir vēsturiski noteikta vieta sabiedriskās ražošanas sistēmā.
barkass Liela daudzairu laiva (parasti uz kara kuģiem komandas pārvadāšanai).
kontūrkanāls Liela izmēra kontūrgrāvis, kura dziļums var būt trīs un vairāk metru un kuru izmanto liela, no malas pietekoša ūdens daudzuma uztveršanai un novadīšanai.
sams Liela karpveidīgo kārtas plēsīga zivs, kam ir raksturīga plata mute un gari taustekļi.
pretstats Liela kvalitatīva atšķirība.
grēda Liela mākoņu gubu rinda. Augstu viļņu virkne.
Klupšus krišus Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet! klupdams krizdams.
Klupšus krišus Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupdams krizdams.
Klupdams krizdams Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupšus krišus.
Klupdams krizdams Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupšus krišus.
impērija Liela valsts, kurai ir plašas kolonijas.
pilsēta Liela, biezi apdzīvota vieta ar rūpniecības, tirdzniecības, kultūras, veselības aizsardzības, administratīvi politiska centra nozīmi.
kroņlukturis Liela, grezna vairākžuburu lustra, arī svečturis.
pieplūdums Lielāka daudzuma priekšmetu, materiālu u. tml. iesaistījums (ražošanā, tirdzniecībā).
robežnovirze Lielākā vai mazākā pieļaujamā (kā) novirze.
Nospiedošais vairākums Lielākais vairums (cilvēku).
Nospiedošais vairākums Lielākais vairums (cilvēku).
iniciālis Lielāks, parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts, vārda pirmais burts (iespieddarba nodaļas vai rindkopas sākumā).
pasija Lielas formas skaņdarbs, kurā ir izmantots evaņģēlija teksts par Kristus ciešanām un nāvi un kurš ir rakstīts solistiem, korim (parasti) ar orķestri.
sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses.
dzirkles Lielas grieznes (piemēram, aitu cirpšanai, dārznieka darbiem).
Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
bonapartisms Lielburžuāzijas diktatūra Francijā (19. gadsimta pirmajā pusē).
piediegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši piešūt (pie kā, kam klāt).
uzdiegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši uzšūt virsū (uz kā, kam).
iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, iestiprināt.
iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, ietvert (kā iekšpusē).
ventilis Lieljaudas vai mazjaudas elektroniska ierīce vai nedalāma ierīču kopa, kura vada strāvu vienā virzienā un kurai ir divi stabili, pārslēdzami darba stāvokļi.
muskete Lielkalibra šautene, kam ir deglis un ko šaujot atbalsta uz paliktņa.
silikoni Lielmolekulāri organiskie savienojumi, kuru sastāvā ir silīcija un oglekļa atomi.
sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai ir saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
izlielīt Lielot plaši izpaust. Vairākkārt lielīt.
lavīna Liels (akmeņu, arī klints gabalu) kopums, kas, virzoties pa kalnu nogāzēm, palielinās apjomā.
straume Liels (cilvēku vai dzīvnieku) kopums, kas virzās, kustas.
klēpis Liels (dūmu, dzirksteļu u. tml.) mutulis.
vilnis Liels (dzīvu būtņu) kopums, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma.
nasta Liels (kā) daudzums, kas atrodas (kam) virsū, karājas (pie kā).
lavīna Liels (kā) kopums, masa, kas strauji virzās, pārvietojas.
straume Liels (priekšmetu) kopums, kas atrodas kustībā, virzībā.
solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
barka Liels buru kuģis, kam pakaļējā mastā ir slīpās buras, bet pārējos mastos - taisnās buras.
dažādība Liels daudzums (kā atšķirīga, nevienāda). (Formu, veidu) bagātība. Daudzveidība (2).
lietus Liels daudzums (kā, parasti sīka) birstoša, krītoša, lidojoša.
tarantuls Liels indīgs skrējējzirneklis (siltajās zemēs).
puma Liels kaķu dzimtas dzīvnieks (Ziemeļamerikā) ar slaidu ķermeni, īsu vienkrāsainu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti, kurai ir vienmērīgs apmatojums.
sirsenis Liels lapseņu virsdzimtas kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
pingvīns Liels nelidojošs putns ar masīvu ķermeni, peldēšanai pielāgotām airveida pleznām, labi attīstītu krūšu ķīli un spēcīgiem krūšu muskuļiem.
Slāņu svīta Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņkopa.
Slāņu svīta Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņkopa.
slāņkopa Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņu svīta.
supermārkets Liels pašapkalpošanās tirdzniecības uzņēmums (parasti Amerikas Savienotajās Valstis).
kombināts Liels ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes vai kurā administratīvi apvienoti vienas un tās pašas nozares uzņēmumi.
trimo Liels spogulis, kas ir veidots kā patstāvīgs telpas Iekārtas priekšmets vai piestiprināts pie sienas.
ragaste Liels vai vidēji liels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis.
zirgs Liels zirgu dzimtas mājdzīvnieks, ko izmanto lauksaimniecības darbos, transportā, sportā.
vārna Liels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar pelēkmelnām vai melnām spalvām.
krauķis Liels zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas putns ar melnu apspalvojumu.
papele Liels, ātraudzīgs vītolu dzimtas koks, kam raksturīgas lapas ar samērā gariem kātiem, ziedi nokarenās, cilindriskās spurdzēs un kas zied pirms lapu plaukšanas.
šūpotnis Liels, balts vai dzeltens tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies.
sigillārija Liels, izmiris kokveida augs ar taisnu, kolonnai līdzīgu stumbru un lielām šķēpveida (dažreiz līdz 1 m garām) stumbra galotnē vai uz zariem pušķveidā sakārtotām lapām.
spruts Liels, masīvs galvkaju klases jūras dzīvnieks, kam ir raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekli, kuriem ir piesūcekņi.
leduskalns Liels, no Iedaļa atlūzis ledus blāķis, kas peld vai ir uzsēdies uz sēkļa (parasti okeānā, jūrā) un kam lielākā daļa atrodas zem ūdens. Aisbergs.
Pelēkā masa Liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko sevišķu neatšķiras.
Pelēkā masa Liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko sevišķu neatšķiras.
makāns Liels, smags dzīvnieks, arī cilvēks (atšķirībā no citiem, līdzīgiem).
makāns Liels, smags priekšmets (atšķirībā no citiem, līdzīgiem).
zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvoja terciāra un izmira kvartāra periodā un kam bija spēcīgi, līdz 14 centimetriem gari augšējie ilkņi.
kandelabrs Liels, žuburains svečturis ar vairākām svecēm vai svečveida elektriskām spuldzēm.
pelēcis Lielsaimnieks (pirmspadomju Latvijā).
Pelēkais barons Lielsaimnieks, budzis (pirmspadomju Latvijā).
Pelēkais barons Lielsaimnieks, budzis (pirmspadomju Latvijā).
Ģeogrāfiskās koordinātas Lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
Meteoroloģiskie elementi Lielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
Samērojami lielumi Lielumi, kuriem ir kopējs mērs.
Samērojami lielumi Lielumi, kuriem ir kopējs mērs.
Dotais lielums Lielums, kas ir iepriekš zināms un vajadzīgs citu lielumu noteikšanai.
Dīgšanas enerģija (arī spars, ātrums) Lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
Dīgšanas spars (arī ātrums, enerģija) Lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
skalārs Lielums, ko raksturo skaitliskā vērtība un kam nav norādīts virziens.
ielīst Lienot (pa ko šauru), ievirzīties (kur iekšā).
izlīst Lienot (pa ko šauru), izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlīst Lienot (pa ko šauru), izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
aplīst Lienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ielīst Lienot ievirzīties (kur iekšā) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
izlīst Lienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
izlīst Lienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
pārlīst Lienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
palīst Lienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Līst nelielu attālumu, neilgu laiku.
palīst Lienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pielīst Lienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem. Ielīst (kur).
uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem. Lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
nolīst Lienot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
ielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, ievirzīties (kur iekšā).
izlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, izvirzīties.
pielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā ievainot vai sāpīgi sakairināt.
apdegums Liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbībā radies (priekšmeta virsas) bojājums.
Mest garu Liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
darbs Lietderīga darbība, arī pasākums (ilgākam laika posmam), kam ir svarīga nozīme sabiedrības vai indivīda dzīvē.
inkrustācija Lietišķās vai dekoratīvās mākslas tehnika - cieta materiāla (piemēram, koka, metāla, dzintara) plāksnīšu iestrādāšana kādā virsmā vienā līmenī ar šo virsmu.
gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
kad Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
atļauties Lieto kā pieklājības formu, lai saviem vārdiem, arī rīcībai piešķirtu necilāku, pieticīgāku raksturu
mīļš Lieto uzrunā, lai paustu simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību (pret kādu).
dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, mīlestību, apliecinātu (kādam) dziļas simpātijas.
Un tamlīdzīgi Lieto uzskaitījuma beigās, lai norādītu, ka ir iespējams vēl kas līdzīgs iepriekš minētajam.
Vecais zēns (arī puika) Lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
Vecais zēns (arī puika) Lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
laukā Lieto, lai aizstātu verbu, kas izsaka virzību ārā (no kā).
iekšā Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
klāt Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
pāri Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
priekša Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
projām Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
virsū Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
tpr Lieto, lai apstādinātu dzīvnieku, parasti zirgu.
šviks Lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
plunkšķ Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
bu Lieto, lai atdarinātu zirga bubināšanu.
tū Lieto, lai atdarinātu, parasti metāla pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas, radītu skaņu.
laime Lieto, lai izteiktu apmierinājumu par kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
nū Lieto, lai izteiktu skubinājumu (parasti zirgam).
kā Lieto, lai izteikumam piešķirtu apstiprinājuma nokrāsu.
ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu.
kur Lieto, lai izteikumam piešķirtu pastiprinājuma nokrāsu.
No (kā) puses Lieto, lai norādītu personu vai personu grupu, no kuras ir vērsta darbība.
dzimis Lieto, lai norādītu uz (sievietes) pirmslaulību uzvārdu.
savukārt Lieto, lai norādītu uz kā līdzīga, atbilstoša sastatījumu (kādā kopumā, virknē u. tml.).
tikpat Lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks.
saprotams Lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess; protams, bez šaubām.
protams Lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess. Bez šaubām.
Attiecībā pret ko Lieto, lai norādītu uz to, uz ko darbība ir vērsta.
Attiecībā uz ko Lieto, lai norādītu uz to, uz ko darbība ir vērsta.
vai Lieto, lai norādītu uz vārda nozīmes pavājinājumu un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
salīdzinājums Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu; salīdzinot (2).
salīdzinot Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu. Salīdzinājumā.
nost Lieto, lai norādītu, ka (kas) ir miris, beigts.
tā Lieto, lai noradītu, ka (kas) ir padarīts, paveikts, noticis.
praktisks Lieto, lai norādītu, ka apgalvojums ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi drošs.
vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir palielināms.
pareizs Lieto, lai norādītu, ka ir atcerējies, sapratis (ko).
zināms Lieto, lai norādītu, ka kas (piemēram, izteikuma saturs) ir skaidrs, neizraisa šaubas. Protams, saprotams.
Attiecībā pret ko Lieto, lai norādītu, ka kas ir vērsts, novietots pretī tam, ko apzīmē atkarīgais vārds.
vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā. Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
vai Lieto, lai norādītu, ka teikumā vai kādā tā daļā ir izteikts jautājums.
piemēram Lieto, lai norādītu, ka tekstā ir iekļauts piemērs.
Un tā tālāk Lieto, lai norādītu, ka uzskaitījums ir pārtraukts, nav pabeigts.
gan Lieto, lai pastiprinātu - vārda nozīmi un piešķirtu tai zināmu ierobežojuma nokrāsu.
tāds Lieto, lai pastiprinātu apzīmējamā vārda nozīmi un piešķirtu izsaukumam nievīgu vai humoristisku nokrāsu.
gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu izteikumam pieļāvuma vai arī pretstatījuma un pieļāvuma nokrāsu.
kaut Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
kad Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu. Kaut [3] (2).
kā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
tā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi. Lieto, lai piešķirtu izteikumam lielāku emocionalitāti.
tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, vienlaikus piešķirot tam noteiktu pretstata vai pieļāvuma nokrāsu.
mīlītis Lieto, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to. Lieto, lai paustu ironisku attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to.
brālis Lieto, lai paustu sirsnīgu, tuvu attieksmi (pret kādu).
tad Lieto, lai piešķirtu (parasti ar verbu) izteiktam rosinājumam pastiprinājumu.
nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
Diezin vai Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
Nezin vai maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
Diezin (arī diez) vai Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
Nezin (arī nez) vai, arī nezin (arī nez) vai maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
Gan jau nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
Gan jau nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma nozīmi.
gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
Gan nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
Vai nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu (parasti jautājuma teikumos).
maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu.
pavisam Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu. Maz [2] (3).
likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
rādīties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu. Likties [2] (4).
kaut Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi.
kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi. Kaut [3] (1).
nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam, piemēram, pieļāvuma, nosacījuma, ierobežojuma nokrāsu.
Vai ne Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
it Lieto, lai piešķirtu vārda izteiktajam nojēgumam īpašu uzsvērumu, arī kategoriskumu.
lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu. Arī.
kaut Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
Kaut vai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
diezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu. Diezin (2).
nezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
maz Lieto, lai piešķirtu vārdam šaubu nokrāsu.
vai Lieto, lai piešķirtu vārdam, izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
nē Lieto, lai precizētu un pastiprinātu kādu pieņēmumu, piešķirot izteikuma saturam apstiprinājuma nokrāsu.
tas Lieto, lai uzsvērtu, ka kas ir jau zināms, pazīstams.
mans Lieto, lai uzsvērtu, ka uzrunātais ir saistīts ar runātāju.
tas Lieto, lai vārdu savienojumam piešķirtu vispārākās pakāpes nozīmi.
lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes daudzskaitļa pirmās personas formu.
sirsniņa Lieto, sirsnīgi, maigi uzrunājot sievieti vai runājot par viņu.
savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu).
termiņlietošana Lietošana, kam ir noteikts termiņš. Terminēta lietošana.
sākt Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas.
antikvārs Lietotu grāmatu, kā arī antīku lietu pazinējs un tirgotājs.
utenis Lietotu mantu sīkumtirgus.
katedrālstikls Liets krāsains stikls ar grumbuļainu virsmu.
izlīt Lietū izmirkt, samirk.
aizlīt Lietū samirkt, salīt (parasti par sienu, labību u. tml.).
salīt Lietū samirkt.
iezēģelēt Līganā, grīļīgā gaitā ievirzīties (kur iekšā) - parasti par iereibušu cilvēku.
peldēt Līganā, sildošā gaitā virzīties (parasti par cilvēkiem).
izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzoties (piemēram, no tumsas, miglas), kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Zāļu diena Līgo diena, retāk diena pirms Līgo dienas.
Zāļu vakars Līgo vakars, retāk vakars pirms Līgo vakara.
atlīgot Līgojoties atvirzīties šurp _imperf._ Līgot šurp. Līgojoties atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
ielīgot Līgojoties ievirzīties (kur iekšā).
izlīgot Līgojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlīgot Līgojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārlīgot Līgojoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
palīgoties Līgojoties pavirzīties.
palīgot Līgojoties pavirzīties. Palīgoties (1).
pielīgot Līgojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
nolīgot Līgojoties virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
nolīgot Līgojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
pielīgt Līgstot vienoties par (kā, piemēram, tiesību) piešķiršanu (kādam).
aizlīkt Līkstot aizvirzīties (kam priekšā, aiz kā).
dzīt Likt (cilvēkam) kustēties (parasti noteiktā virzienā).
slogot Likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu. Likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
pievilkt Likt (savam karaspēkam, tā vienībām) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sadzīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
sasūtīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
apturēt Likt apstāties. Neļaut virzīties tālāk. Panākt, ka apstājas. Apstādināt.
apstādināt Likt apstāties. Neļaut virzīties tālāk. Panākt, ka apstājas. Apturēt.
uzdot Likt atbildēt (uz jautājumu). Izvirzīt (jautājumu). Likt atrast (uzdevuma) atrisinājumu.
izsūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu). Likt doties uz vairākām vai daudzām vietām.
iespiest Likt ievirzīties, ievietoties, arī panākt, ka ievirzās, ievietojas (mazā, šaurā telpā, vietā).
segt Likt ko, piemēram, segu, tā, lai tas atrastos uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas. Likt (ko, piemēram, segu) tā, lai (tas) atrastos uz visas kā virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas.
griezt Likt mainīt, panākt, ka maina virzienu vai atrašanās vietu, arī dodas kādā virzienā.
skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
atsviest Likt strauji atvirzīties, atlēkt nost (sānis, atpakaļ). Būt par cēloni tam, ka strauji atvirzās, atlec nost (sānis, atpakaļ).
uzsūtīt Likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Likt uzvirzīties uz kādas vietas.
izkalpināt Likt vairākkārt apkalpot sevi, darīt ko savā labā.
segt Likt, novietot kādu materiālu, tā kārtu tā, lai tas atrastos uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļās.
virknēt Likt, novietot, kārtot virknē (1) (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
karināt Likt, virzīt (piemēram, roku, kāju) tā, lai (tā) karājas (parasti pāri kam, ārā no kā).
bāzt Likt, virzīt (šaurā, arī no vairākām pusēm ierobežotā vietā).
ievīties Līku loču ievirzīties (kur iekšā) - par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.
izvīties Līku loču izvirzīties (par ceļu, upi).
pielocīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pievīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
norakstīt Likumā noteiktā kārtībā piešķirt (kādam) tiesības (uz savu īpašumu).
rīcībnespēja Likuma noteikts stāvoklis, kad persona ir rīcības nespējīga.
pierakstīt Likumā paredzētajā kārtībā reģistrēt (kādu) noteiktā dzīvesvietā, piešķirot likumā noteiktās tiesības.
kriminālkodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas nosaka, kādas darbības ir kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami noziegumus izdarījušām personām.
Valsts dome Likumdošanas orgāns pirmsrevolūcijas Krievijā (no 1906. līdz 1917. gadam).
Valsts dome Likumdošanas orgāns pirmsrevolūcijas Krievijā (no 1906. līdz 1917. gadam).
izlocīties Līkumojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlocīties Līkumojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
Bioģenētiskais likums Likums, kas izpaužas tādējādi, ka organisms individuālās attīstības gaitā atkārto visas senču virknes attīstības galvenos posmus.
Bioģenētiskais likums Likums, kas izpaužas tādējādi, ka organisms individuālās attīstības gaitā atkārto visas senču virknes attīstības galvenos posmus.
Distributīvais likums Likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
Distributīvais likums Likums, saskaņā ar kuru algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
Dekrēta laiks Likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika.
degazēt Likvidēt, neitralizēt kaitīgu vielu (piemēram, kādā telpā, uz kādas virsmas).
nožņaugt Likvidēt, panākt, ka vairs nepastāv.
ķiploks Liliju dzimtas daudzgadīgs augs, kurā sīpols sastāv no vairākām baltām iegarenām daivām.
silikātlīme Līme, kuras sastāvā ir silikāti.
aplīmēt Līmējot (ko) virsū, apklāt.
pārlīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (ar to). Aplīmēt.
pārlīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nolīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
salīmēt Līmējot piestiprināt (vairākus, daudzus priekšmetus).
dzega Līmenisks, retāk liekts vai lauzīts, izlaidums ēkas ārsienā (starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem un durvīm) vai iekštelpā.
vadlineāls Lineāls, pa kuru tiek virzīta mērierīce ar virzošiem elementiem.
Magnētiskais ekvators Līnija uz debess ķermeņa virsmas, kur magnētiskā inklinācija ir vienlīdzīga nullei.
Magnētiskais ekvators Līnija uz debess ķermeņa virsmas, kur magnētiskā inklinācija ir vienlīdzīga nullei.
ceļš Līnija, josla (atmosfērā, izplatījumā), pa kuru vai kuras robežās (kas) virzās, pārvietojas.
izanomāle Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas, kurās ir vienāda (piemēram, temperatūras, atmosfēras spiediena) novirze no vidējā lieluma.
mala Līnija, kas ierobežo plaknes figūru, virsmu.
šķērslīnija Līnija, kas ir izveidota šķērsām (kam).
horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
Lauzta līnija Līnija, kura sastāv no taisnes nogriežņiem un kurā cits citam sekojošo nogriežņu virzieni ir dažādi.
Lauzta līnija Līnija, kura sastāv no taisnes nogriežņiem un kurā cits citam sekojošo nogriežņu virzieni ir dažādi.
virtene Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
diagonāle Līnija, virziens šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam).
Spēka līnijas Līnijas spēka laukā, kuru pieskare ikvienā punktā norāda virzienu spēkam, kas darbojas uz šajā punktā novietotu daļiņu.
velce Līniju vilkšanai paredzēts rasēšanas instruments, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
aplipināt Lipinot (ko) virsū, apklāt.
nolipināt Lipinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
Dabas lirika Lirika, kas atspoguļo dabu un tās izraisītos pārdzīvojumus.
Dabas lirika Lirika, kas atspoguļo dabu un tās izraisītos pārdzīvojumus.
ļirināt Lirināt.
melodija Liriska instrumentāla miniatūra.
dumka Liriska ukraiņu tautas dziesma. Neliels lirisks, skumjš, pārdomu pilns instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas ukraiņu tautas dziesmas raksturu.
romance Liriska vai liriski dramatiska dziesma (parasti par mīlestības tematu) ar instrumentālu pavadījumu. Lirisks, melodisks instrumentāls skaņdarbs.
blūzs Liriska, melanholiska, lēnā tempā dziedama Amerikas nēģeru dziesma. Džeza skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
kancona Lirisks dzejolis par bruņinieku mīlestību. Senās franču vai itāliešu dzejas veids.
Franču balāde Lirisks dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību un atkārtotām rindām.
romance Lirisks vai liriski dramatisks dzejolis (parasti par mīlestības tematu).
liegs Lirisks, idillisks (par noskaņu).
liriķis Lirisku daiļdarbu autors.
liroepiķis Liroepikas daiļdarbu autors.
eposs Liroepikas paveids - varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē. Šī liroepikas paveida daiļdarbs.
poēma Liroepikas žanrs, kam raksturīgs dzejisks vēstījums par svarīgiem, izšķirošiem notikumiem tautas, kādas sociālas grupas vai atsevišķa cilvēka dzīvē. Šī žanra daiļdarbs.
balāde Liroepikas žanrs, kam raksturīgs kāda varoņdarba, traģiska vai fantastiska notikuma attēlojums, spraiga darbība, dramatisks vēstījums Šī žanra daiļdarbs.
lirveidīgs Lirveida.
pielīt Līstot (šķidrumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
ielīt Līstot ievirzīties (kur iekšā) - par šķidrumu.
izlīt Līstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par šķidrumu.
pielīt Līstot lietum, samirkt, piesūkties ar mitrumu (piemēram, par augiem, to daļām); līstot lietum, kļūt mitram (piemēram, par augiem kādā platībā).
pārlīt Līstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nolīt Līstot virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
scenārijs Literārs darbs, kurā ir sīks uzņemamās kinofilmas dramatiskās darbības apraksts.
varoņeposs Literārs eposs, kura vēstīts par izšķirošu, varonīgu cīņu tautas vai atsevišķu cilvēku dzīvē.
kontrafakcija Literārs viltojums. Patvarīga autoru tiesību pārkāpšana, pavairojot un izplatot cita autora sacerējumu.
atlobīt Lobot atdalīt, noņemt (kā virskārtu). Nolobīt.
ielobīt Lobot ievirzīt (kur iekšā).
nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties (piemēram, par mizu, ādas virskārtu).
picikato Lociņinstrumentu spēles paņēmiens - skaņas radīšana, strinkšķinot stīgu ar pirkstu. Skaņdarbs, tā daļa, kas rakstīta atskaņošanai ar šādu spēles paņēmienu.
staipīties Locīties, lokoties virzīties (parasti par tārpiem, kāpuriem).
aizlodāt Lodājot aizvirzīties.
aplodāt Lodājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
aplodāt Lodājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās vietās).
slēģi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai. Aizvirtņi.
aizvirtņi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai. Slēģi.
surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pētī runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
Trešā izslēgtā likums Loģikas likums, pēc kura katrs izteikums ir vai nu patiess, vai aplams.
konjunkcija Loģjska operācija - divu vai vairāku izteikumu savienošana ar saikli, kura funkcijas ir līdzīgas saikļa «un» funkcijām.
erozija Lokāla (materiālu virsmas) sairšana.
spirohetas Lokanas spirālveida vienšūnas baktērijas.
tekstilpavediens Lokans, samērā stiprs veidojums, kam ir mazs šķērsgriezums un liels garums un ko izmanto tekstilizstrādājumu darināšanai.
motorvilcējs Lokomotīve, kuras dzinējs ir nelielas jaudas motors.
manevrs Lokomotīvju, vagonu virzīšana pa stacijas sliežu ceļiem, lai, piemēram, sastādītu vilcienus.
salocīt Lokot (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
ielocīt Lokot ievirzīt (kur iekšā).
izlocīt Lokot izvirzīt (detaļu uz augšu, uz āru), atlocīt (sānis).
izlocīt Lokot izvirzīt (uz priekšu, sānis, parasti ķermeni, tā daļu).
palocīt Lokot pavirzīt (priekšmetu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
pielocīt Lokot pievirzīt (piemēram, priekšmetu, tā daļu pie kā, kam klāt).
uzlocīt Lokot uzvirzīt uz augšu. Uzrotīt.
aizlocīties Lokoties attālināties, aizvirzīties (parasti par rāpuļiem, tārpiem u. tml.).
ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, upi.
izlocīties Lokoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlocīties Lokoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
palocīties Lokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par rāpuļiem).
vītne Loks, aplis (piemēram, spirālveida veidojumā, salikumā).
apkārt Lokveidā (apvirzīties pilnīgi vai daļēji).
visapkārt Lokveidā (pilnīgi apvirzīties).
subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete, parasti kalpone. Aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu. Aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
rezonieris Loma, kurā tēlotāja galvenais uzdevums ir apcerēt, sniegt tikumiskas pamācības. Aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
Maza loma Loma, kurai ir neliela apjoma teksts.
Maza loma Loma, kurai ir neliela apjoma teksts.
Liela loma Loma, kurai ir nozīmīga vieta dramaturģiska sacerējuma tēlu sistēmā.
samaisas Lopbarība, ko pagatavo, samaisot kopā vairākas sasmalcinātas barības sastāvdaļas.
vitamīnmilti Lopbarība, ko ražo īpašā iekārtā (parasti no sasmalcinātas, samaltas un mākslīgi izkaltētas zāles) un kas ir bagāta ar vitamīniem.
puscukurbietes Lopbarības bietes, kurām lapu masa ir aptuveni puse no sakņu masas. Attiecīgā lopbarības biešu šķirne.
zirgkopība Lopkopības nozare - zirgu kopšana un audzēšana darbam un sportam.
Orķestra loža Loža virs orķestra telpas sānu daļas (parasti muzikālā teātrī).
Orķestra loža Loža virs šāda padziļinājuma, arī nožogojuma sānu daļas (parasti muzikālā teātrī).
aizložņāt Ložņājot aizvirzīties.
apložņāt Ložņājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izložņāt Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus. Ložņājot padarīt irdenu.
salūgt Lūdzot panākt, ka (vairāki, daudzi) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās).
raidluga Luga, kas ir rakstīta tieši radioteātrim, ievērojot tā specifiku.
radiodramaturģija Lugu kopums, kuras ir paredzētas radioraidījumiem.
katodluminiscence Luminiscence, ko izraisa elektronu plūsma, kura atduras pret luminofora virsmu.
nolupināt Lupinot atdalīt (kam) virskārtu, parasti čaumalu, mizu. Nolobīt.
atlupināt Lupinot atdalīt, noņemt (parasti kā virskārtu). Lupinot atbrīvot (no kā).
uzlūzt Lūstot dalīties gabalos virzienā no apakšas uz augšu (par ledus segu upē, ezerā vai citā ūdenstilpē).
ielūzt Lūstot ievirzīties, parasti uz iekšu.
izlūzt Lūstot izvirzīties, atdalīties (no kā).
izbrukt Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to). Strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko).
velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
noņirgties Ļauni, nekaunīgi nosmieties (1). Noņirgt (1).
noņirgt Ļauni, nekaunīgi nosmieties. Noņirgties (1).
izlaist Ļaut (cilvēkam) iziet, attālināties, virzoties cauri (kam), caur (ko).
laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
balotēties Ļaut izvirzīt savu kandidatūru balsošanā, vēlēšanās.
izlaist Ļaut izvirzīties (piemēram, priekšmetam, arī ķermeņa daļai) cauri (kam), caur (ko). Izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko).
korumpēties Ļaut sevi uzpirkt, piekukuļot (par amatpersonām, sabiedriskiem un politiskiem darbiniekiem).
ielaist Ļaut vai panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
uzlaist Ļaut, arī likt (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
izbirdināt Ļaut, arī panākt, ka izbirst.
aplaist Ļaut, panākt, lai (kas) apvirzās (ap ko, kam apkārt).
Mazā gaismā (biežāk gaismiņā) Ļoti agrā rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs.
Mazā gaismiņā (retāk gaismā) Ļoti agrā rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs.
Mazā gaismiņā (retāk gaismā) Ļoti agrā rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs.
Bez gaismas (retāk gaismiņas) Ļoti agri, pirms nav kļuvis gaišs.
Bez gaismiņas (biežāk gaismas) Ļoti agri, pirms nav kļuvis gaišs.
Bez dienas Ļoti agri, pirms saules lēkta.
Bez saules Ļoti agri, pirms saules lēkta.
Ka nokūp vien Ļoti ātri (virzīt, virzīties).
Kā (ar) vēja (arī putna) spārniem Ļoti ātri (virzīties).
Kā (ar) vēja (arī putna) spārniem Ļoti ātri (virzīties).
aizšauties Ļoti ātri attālināties. _imperf._ Šauties prom. Ļoti ātri aizvirzīties (kur, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
iešauties Ļoti ātri ievirzīties (kur iekšā).
izšauties Ļoti ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izšauties Ļoti ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārstiepties Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārtriekties Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārzibēt Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piešauties Ļoti ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu). Ļoti ātri vairākkārt virzīt šurpu turpu (piemēram, priekšmetu).
šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties šurpu turpu, no vienas vietas uz citu. Ļoti ātri vairākkārt kustēties uz vienu un otru pusi.
joņot Ļoti ātri virzīties (piemēram, par vēju, mākoņiem).
nozibēt Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
nošauties Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
Uz urrā ['urrā] Ļoti ātri, arī pavirši, bez vajadzīgās sagatavošanās.
izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem.
izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst cauri (kam), caur (ko).
pašauties Ļoti ātri, strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
svelošs Ļoti auksts. Arī tāds, kura zemā temperatūra izraisa asu kairinājumu.
iecirsties Ļoti cieši ieķerties (kur iekšā) - par rokām, pirkstiem. Ļoti cieši ieķerties (kur iekšā ar rokām, pirkstiem).
Čupu čupām, arī čupām vien Ļoti daudz (vairākās vietās).
Gubu gubām Ļoti daudz, lielā vairumā.
kristāldzidrs Ļoti dzidrs (par mirdzumu, spožumu).
Burta kalpība Ļoti formāla, birokrātiska attieksme. Stāvoklis, kad bez pietiekamas izpratnes izpilda priekšrakstus un norādījumus vai bez kritiskas attieksmes pakļaujas tiem.
spoguļvirsma Ļoti gluda (kā) virsma, kas labi atstaro gaismu.
mūžība Ļoti ilgs, arī bezgalīgi ilgs laikposms. Ļoti ilga, arī bezgalīgi ilga (kā) eksistence. (iedomātu) apstākļu kopums pēc (retāk pirms) kā eksistences.
mirklis Ļoti īss laika sprīdis. Acumirklis, moments.
acumirklis Ļoti īss laika sprīdis. Mirklis, moments.
pusacumirklis Ļoti īss mirklis.
zibsnīgs Ļoti īss, acumirklīgs (par laika sprīdi).
jēls Ļoti izmircis, arī apglumējis, satrūdējis (par augiem, to daļām).
Kā no mārka izvilkts Ļoti izmircis, slapjš.
Par neko Ļoti lēti (iegūt, nopirkt, arī atdot, pārdot).
Par smieklu Ļoti lēti (pirkt, pārdot u. tml.).
bezdibenis Ļoti liela atšķirība, dažādība (starp ko).
pārmilzis Ļoti liela zvaigzne, kam ir vislielākais absolūtais spožums.
krass Ļoti liels (par atšķirību, starpību u. tml.). Nepārvarams, nesamierināms (par pretstatu, pretrunu).
punduris Ļoti maza auguma cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
sīkzivis Ļoti mazas zivis (parasti tirdzniecībā, kulinārijā).
punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (kas pieaugušam vīrietim ir mazāks par 130 centimetriem, sievietei - par 120 centimetriem).
galēt Ļoti mocīt tā, ka ir tuvu nāvei (parasti par sāpēm, slimību).
nejauks Ļoti nepatīkams (par laikapstākļiem). Tāds, kad ir ļoti nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu).
Pa ausu galam Ļoti pavirši, izklaidīgi (klausīties, dzirdēt).
Pa ausu galam Ļoti pavirši, izklaidīgi (klausīties, dzirdēt).
Pilns kā piebērts Ļoti pilns (parasti par kādu virsmu).
plēne Ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis.
ciklons Ļoti plašs atmosfēras virpulis, kura centrā ir pazemināts spiediens.
pārlīt Ļoti salīt, izmirkt.
izblīst Ļoti samirkstot, izplesties un kļūt pilnīgi vai daļēji nelietojamam.
pelni Ļoti sausa, smalka, irdena zeme.
tuntuļot Ļoti silti ģērbt. Vairākām kārtām, arī nekārtīgi tīt (parasti ap ķermeni, tā daļu).
satuntuļot Ļoti silti saģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi satīt (parasti ķermeni, tā daļu).
(Ar) atplestām rokām ļoti sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (sagaidīt, saņemt u. tml.).
(Ar) atplestām rokām Ļoti sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (sagaidīt, saņemt u. tml.).
dzidrs Ļoti skaidrs, tīrs (par mirdzumu, spožumu).
sakliegt Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
Slapjš kā mārks, arī (slapjš) kā nomārka (izvilkts) Ļoti slapjš. Izmircis.
Slapjš kā mārks, arī slapjš kā no mārka (izvilkts) Ļoti slapjš. Izmircis.
Smags slimnieks Ļoti slims cilvēks. Cilvēks, kura slimība ir bīstama viņa dzīvībai.
glazē Ļoti smalka, mīksta āda ar gludu un spīdīgu virspusi.
pelīti Ļoti smalkgraudaini, parasti viendabīgi, nogulumieži, kam atsevišķu daļiņu diametrs ir mazāks par 0,01 vai 0,001 milimetru.
tīmeklis Ļoti smalks, tievs (dažu posmkāju, piemēram, zirnekļu) sekrēta veidojums, arī no tā veidotais pavediens, tīkls.
aiztriekt Ļoti spēcīgi grūžot, aizvērt. Aizcirst, aizsist.
skaudrs Ļoti spēcīgs (par darbību, norisi). Tāds, kam ir augsta pakāpe (par kā intensitāti).
traks Ļoti spēcīgs, arī postošs (par parādībām dabā). Tāds, kad ir ļoti spēcīgas, arī postošas parādības dabā (par laikposmu).
Stiprs (arī ciets, sīksts) kā krams Ļoti spēcīgs, izturīgs (par cilvēku). Tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs.
spalgs Ļoti spēcīgs, stiprs (par salu, vēju u. tml.). Tāds, kad ir ļoti spēcīgs, stiprs sals, vējš u. tml. (par laikposmu).
ugunīgs Ļoti spožs (par liesmām, dzirkstelēm u. tml.).
ugunīgs Ļoti spožs, mirdzošs (par acīm).
trakums Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis: arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
Izmirkt (arī samirkt) līdz ādai (arī līdz kaulam, pēdējai vīlei) Ļoti stipri samirkt (lietū)
Izmirkt (arī samirkt) līdz ādai Ļoti stipri samirkt (lietū).
Izmirkt (arī samirkt, būt slapjam) līdz pēdējai vīlei (arī līdz kaulam, ādai) Ļoti stipri samirkt (lietū).
Samirkt (arī izmirkt, būt slapjam) līdz ādai (arī līdz kaulam, pēdējai vīlei) Ļoti stipri samirkt (lietū).
Būt slapjam (arī izmirkt, samirkt) līdz ādai (arī līdz kaulam, pēdējai vīlei) Ļoti stipri samirkt (lietū).
Izmirkt (arī samirkt, būt slapjam) līdz pēdējai vīlei Ļoti stipri samirkt (lietū).
aizsprāgt Ļoti strauji aizlēkt, aizvirzīties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
aizsisties Ļoti strauji aizvirzīties (aiz ka), parasti slēpjoties.
aizcirsties Ļoti strauji aizvirzīties (priekšā).
atsprāgt Ļoti strauji atlēkt, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem..
iesprāgt Ļoti strauji ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
šauties Ļoti strauji izplatīties (kādā virzienā) - par liesmām, arī gaismu. Plaiksnīties (par zibeni).
izsprāgt Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
iztriekties Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
iztriekties Ļoti strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
šauties Ļoti strauji kustēties, virzīties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām).
pacirsties Ļoti strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Pasisties (1).
zibēt Ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
uzņirbēt Ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
šaudīt Ļoti strauji vērst (acis, skatienu) pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm.
šaudīties Ļoti strauji vērsties pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm (par acīm, skatienu).
šauties Ļoti strauji virzīties (par šķidrumu, gaisu, gāzi, sīkām vielas daļiņām u. tml.).
šauties Ļoti strauji virzīties, pārvietoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ņirbēt Ļoti strauji virzīties. Ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
Gar (pašu) degungalu (arī degunu) Ļoti tuvu (piemēram, iet, virzīties).
Gar (pašu) degunu (arī degungalu) Ļoti tuvu (piemēram, iet, virzīties). Tikko.
Piebāzt degunu Ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot).
Piebāzt degunu Ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot).
piebāzt Ļoti tuvu pievirzīt, arī piespiest (ķermeņa daļu pie ka, kam klāt).
tribometrija Mācība par ārējās berzes spēka un koeficienta mērīšanas metodēm, arī par berzei pakļauto virsmu nodiluma noteikšanas paņēmieniem. Attiecīgā mērīšana, noteikšana.
hipoloģija Mācība par zirgiem.
teleoloģija Mācība, pēc kuras dabā viss ir mērķtiecīgs un jebkurš attīstības process ir iepriekš noteiktu mērķu īstenošana.
fideisms Mācība, pēc kuras reliģiskā ticība ir pārāka par zinātnisko izziņu, prātu.
problēmmācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmiskās mācības.
Problēmiskās mācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmmācības.
ābece Mācību grāmata lasīšanas apgūšanai. Pirmmācības grāmata.
studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai teicamas sekmes.
rokdarbi Mācību priekšmets skolās pirmo vienkāršāko darba prasmju un iemaņu veidošanai.
politehnisms Mācību sistēma, kuras mērķis ir sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par ražošanas principiem un nozarēm, izveidot vispārtehniskas prasmes un iemaņas.
sports Mācību, treniņu, sacensību un pašdarbības organizēšanas sistēma, kuras mērķis ir veselības nostiprināšana, vispusīga cilvēku fiziskā attīstība, augstu rezultātu sasniegšana sacensībās. Attiecīgo darbību, tehnisko līdzekļu specifisks kopums šādā sistēmā.
dresēt Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) veiktu noteiktas darbības. Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) reaģētu uz noteiktu kairinātāju.
mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja ar tai piederošajām saimniecības ēkām un baznīcas zemes gabalu, kas piešķirta mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā. Mācītāja dzīvojamā māja.
aizlūgums Mācītāja lūgšana (dievkalpojumā) par dzīviem vai mirušiem.
granīts Magmatiskais dziļuma iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpati un tumšie minerāli.
porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
Magnētiskā inklinācija Magnētadatas novirze no horizontālā virziena.
paramagnētisms Magnētisko īpašību kopums vāji magnētiskām vielām, kam ir pozitīva magnētiskā uzņēmība.
pārmagnetizēt Magnetizēt vēlreiz, no jauna. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iegūst citu magnetizācijas virzienu.
pols Magnetizēta detaļa vai tās daļa, kam ir šāds rajons.
Pirts vārdi Maģiskas formulas, kuras skaitīja pirtij ejot, peroties uz inākot no pirts.
Pirts vārdi Maģiskas formulas, kuras skaitīja, pirtī ejot, peroties un iznākot no pirts.
lieglaime Maiga, liriska laimes izjūta.
glāstīties Maigi, glāstoši vairākkārt skarties klāt. Arī glausties.
liegs Maigs (par emocijām). Tāds, kam ir raksturīgas maigas emocijas (par cilvēku).
glāsts Maigs (rokas) pieskāriens glaudot. Sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot.
mīksts Maigs, sirsnīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
vīteris Mainīga augstuma dažādu (putna balss) skaņu virkne.
Bezgalīgi mazs lielums Mainīgais lielums, kura robeža ir nulle.
Bezgalīgi mazs lielums Mainīgais lielums, kura robeža ir nulle.
Bezgalīgi mazs lielums Mainīgais lielums, kura robeža ir nulle.
nepastāvīgs Mainīgs (par laikapstākļiem). Tāds, kad ir mainīgi laikapstākļi (par laikposmu).
vērst Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
reversēt Mainīt (kā) kustību pretējā virzienā.
griezt Mainīt (kā) stāvokli, virzienu.
lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru.
vērsties Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos. Tikt kustinātam (2).
kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos. Tikt kustinātam (2).
griezties Mainīt virzienu (par vēju).
pārsvērt Mainot (ķermeņa) stāvokli, panākt, ka, (tas) novirzās no kāda stāvokļa citā virzienā.
sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
griezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, virzīties (uz citu pusi).
iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet. Iebraukt (ceļā, mājās u. tml.).
piegriezties Mainot kustības virzienu, pieiet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sinhrondzinējs Maiņstrāvas elektriskā mašīna, kuras rotora griešanās ātrums ir vienāds ar magnētiskā lauka griešanās ātrumu statorā.
Vibrācijas elektromēraparāts Maiņstrāvas elektromēraparāts, kura darbības pamatā ir elektrisko svārstību pārveidošana mehāniskajās svārstībās.
suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
mistrs Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs. Mistrojums (2).
mistrojums Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs. Mistrs (2).
mistrot Maisīt, jaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu).
plātsmaize Maize (piemēram, ar augļu, biezpiena virsu), ko cep uz plates, izklājot mīklu pa visu tās virsmu.
Pelēkā maize Maize, kas ir cepta no rupja maluma kviešu miltiem.
virsgaroza Maizes garoza klaipa virspusē.
mājīpašums Māja, kas ir kāda īpašums.
Sētas māja Māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret citas mājas pagalmu.
Sētas māja Māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret pagalmu.
viesis Māja, vieta, kur (kāds) ir viesis, arī stāvoklis, kad (kāds) ir viesis.
mājrūpniecība Mājamatniecības izstrādājumu ražošana pārdošanai tirgū.
Mājas tāfele Mājas iedzīvotāju saraksts (šādas plāksnes veidā), kas parasti ir novietots kāpņu telpā.
Tēva mājas Mājas, kas ir piederējušas vai pieder tēvam. Dzimtās mājas.
Tēva mājas Mājas, kas ir piederējušas vai pieder tēvam. Dzimtās mājas.
Uz nomaksu Maksājot pa daļām (pirkt, iegūt).
starpmaksājums Maksājuma daļa, ko maksā pirms maksājuma galīgās kārtošanas.
nodeva Maksājumi naudā vai naturālijās (feodālismā), ko ņēma valdošās šķiras pārstāvji.
Terminētie maksājumi Maksājumi, kam ir noteikts termiņš.
termiņmaksājums Maksājums, kam ir noteikts termiņš. Terminēts maksājums.
izrāviens Maksimālā ātruma strauja sasniegšana. Strauja, pēkšņa izvirzīšanās (uz priekšu).
nestspēja Maksimālā slodze, ko var noturēt (piemēram, konstrukcijas, mašīnas) elements, tā virsma.
vilktspēja Maksimālais smagums, ko spēj pavilkt (piemēram, zirgs).
akadēmisks Mākslā - tāds, kas stingri ievēro tradīcijas, tāds, kas ir saistīts ar tām.
Profesionālā māksla Māksla, ko rada cilvēki, kas parasti ir ieguvuši attiecīgo izglītību.
impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas.
faktūra Mākslas darba virsmas materiāli sajūtamo īpašību kopums, kas rada māksliniecisku izteiksmīgumu.
Tēlotāja māksla Mākslas veids, kas atspoguļo īstenību vizuālos tēlos (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi - glezniecība, grafika, tēlniecība.
mūzika Mākslas veids, kurā dzīves īstenības tēlainā atspoguļojuma līdzeklis ir skaņa.
daiļliteratūra Mākslas veids, kurā dzīves tēlainā atspoguļojuma līdzeklis ir valoda.
cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, jāšanas sports, ekvilibristika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra, iluzionisms.
Dekoratīvā māksla Mākslas veidu kopums, kuriem galvenā ir dekoratīvā funkcija.
popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu, kam raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā). Arī popārts.
manierisms Mākslas virziens, kas radās Itālijā 16. gadsimtā un kam raksturīgs pārmērīgs dekoratīvisms, izskaistināšana.
pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gadsimtā), kurā izmantoja gotikas paraugus.
krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai. Hibridizēt.
vaga Mākslīgi izveidots garens padziļinājums zemes virskārtā (piemēram, irigācijas vajadzībām).
kāpnes Mākslīgi ūdensbaseini atšķirīgos līmeņos (pie hidroelektrostacijām).
grāvis Mākslīgi veidots garš padziļinājums zemes virsmā (ūdens uzņemšanai un vadīšanai, arī robežas iezīmēšanai).
trese Mākslīgs matu veidojums, kurā tie ir iepīti starp trijiem, retāk diviem vai četriem diegiem.
reālisms Mākslinieciskās daiļrades metode, ar kuru patiesi atspoguļo reālo īstenību, tās būtiskos procesus. Literatūras un mākslas virziens, kas izveidojās 19. gadsimtā un kam pamatā ir šāda daiļrades metode.
simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā. Komponista prasme mērķtiecīgi izmantot simfoniskā orķestra izteiksmes līdzekļus, rakstot attiecīgā žanra mūziku.
artists Mākslinieks (parasti cirka, estrādes mākslā).
liriķis Mākslinieks (tēlotājā mākslā), kura darbiem raksturīgs lirisms (3).
stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus. Mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
racionālists Mākslinieks, kura daiļradei ir raksturīgs racionālisms (4).
reālists Mākslinieks, kura daiļrades metode ir reālisms.
naivists Mākslinieks, kura darbiem ir raksturīgs naivisms.
koncertbrigāde Mākslinieku grupa, kas sniedz, parasti vairākus, koncertus.
klīrība Mākslota kautrība, arī vairīšanos.
klīrēties Māksloti kautrēties, arī vairīties.
klīrīgs Māksloti kautrīgs, arī izvairīgs.
svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piemēram, zirga, putna) veidolā.
pārosis Māla trauks (Austrumlatvijā), kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
pašapmāns Maldīga doma, pārliecība, ko kāds ir iedvesis pats sev. Īstenības parādība, par ko ir radīta šāda doma, pārliecība. Arī pašapmānīšanās.
iemaldīties Maldoties ievirzīties (kur iekšā).
malcinieks Malkas cirtējs.
krustkrāvums Malkas grēdas galu nostiprinājums, malkas pagales grēdu galos novietojot horizontālās kārtās krusteniski viena virs otras.
sīkmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kam ir sastāvdaļas ar ļoti mazu šķērsgriezumu.
rupjmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kam ir sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
smalkmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kura sastāvdaļām ir samērā mazs šķērsgriezums.
izmanevrēt Manevrējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekli.
īpašums Manta vai cits objekts, uz kuru ir valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
iedzīve Mantas, kas kādam pieder un ir nepieciešamas ikdienas dzīvē, saimniecībā.
pilsonība Mantīgā šķira, parasti buržuāzija.
pilsonis Mantīgās šķiras, parasti buržuāzijas, pārstāvis.
grāfs Mantojams aristokrātijas tituls. Persona, kam ir šāds tituls.
marķīzs Mantojams muižnieku tituls (piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā). Persona, kam ir šāds tituls.
lords Mantojams tituls (Anglijā). Persona, kam ir šāds tituls.
markgrāfs Mantojams, parasti vācu aristokrātijas, tituls. Persona, kam ir šāds tituls.
rīkļurāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļu rāvējs.
Rīkļu rāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļurāvējs.
Rīkļu rāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļurāvējs.
aizņēmums Mantu, priekšmetu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatdod. Šādā veidā iegūta manta, priekšmeti.
manufaktūrists Manufaktūras (3) tirgotājs.
Neīstie zirnekļi Māņzirnekļi.
Neīstie zirnekļi Māņzirnekļi.
centrisms Marksismam naidīgs oportūnistisks virziens, kas radās II Internacionāles sociāldemokrātiskajās partijās pirmā pasaules kara priekšvakarā.
revizionisms Marksismam-ļeņinismam naidīgs labējā oportūnisma virziens, buržuāzijas ietekmes atspoguļojums strādnieku šķirā un komunistiskajā kustībā.
timiāns Mārsils, kam ir sīkas lapas, violeti iesarkani ziedi un ko izmanto par garšaugu.
pasta Masa ar mīklai vai biezputrai līdzīgu konsistenci. Ziede, kas satur vairāk par 25 procentiem pulverveida vielas.
pašmasa Masa, kāda piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli. Miera stāvokļa masa.
mīkla Masa, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai.
nocepums Masas zudums, kas ir radies cepšanas procesā.
rietināt Masēt (dzīvnieka) tesmeni pirms slaukšanas.
rietināt Masēt tesmeni pirms slaukšanas.
tetrapods Masīvs (betona, akmens, metāla) veidojums ar četriem atbalsta izvirzījumiem.
hipopotams Masīvs pārnadžu kārtas zīdītājs, augēdājs (Āfrikā). Behemots, nīlzirgs.
behemots Masīvs pārnadžu kārtas zīdītājs, augēdājs (Āfrikā). Hipopotams, nīlzirgs.
sarkofāgs Masīvs zārks, arī neliela kapene, kas parasti ir rotāta ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem (piemēram, senajā Ēģiptē, senajā Grieķijā, senajā Romā).
maskarāde Masku balle. Svētki, kuru dalībnieki ir tērpušies maskās.
mītiņš Masu sapulce, kas ir veltīta kādam aktuālam, parasti politiskam, jautājumam.
redakcija Masveida informācijas līdzekļu sistēmas iestāde vai šādas iestādes nodaļa, kuras uzdevums ir sagatavot, arī vākt materiālus laišanai klajā. Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde vai tās nodaļa.
gateris Mašīna apaļkoku sazāģēšanai garenvirzienā (dažāda veida zāģmateriālos).
frēze Mašīna ar rotējošiem darba orgāniem (augsnes vienlaicīgai rakšanai un irdināšanai).
skrēpers Mašīna grunts virskārtas norakšanai, transportēšanai un slāņveidīgai iestrādāšanai.
ēvelmašīna Mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai. Mehanizēta ēvele.
Vētījamā mašīna Mašīna sēklu tīrīšanai un šķirošanai.
planētājs Mašīna zemes virsas planēšanai. Arī greiders.
rotormašīna Mašīna, kam darbīgā daļa ir rotors.
kalandrs Mašīna, kurā ir no iekšpuses karsējami veltņi (piemēram, velmēšanai, gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai).
frēzmašīna Mašīna, kurai ir rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei).
elektromašīna Mašīna, kuras darbības pamatā ir elektromagnētiskā indukcija.
rievsavienojums Mašīnas elementu savienojums (griezes momenta pārnešanai), kura detaļās ir rievas un izciļņi.
zobsavienojums Mašīnas elementu savienojums (griezes momenta pārnešanai), kura detaļās ir zobveida rievas un izciļņi. Arī rievsavienojums.
mašīnbūvētājs Mašīnbūves speciālists. Cilvēks, kas ir nodarbināts mašīnbūvē.
mašīnbirojs Mašīnrakstīšanas birojs.
Mata stiebrs Mata daļa, kas atrodas virs ādas.
viens Matemātikā - veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
topoloģija Matemātikas nozare, kuras pamatā ir nepārtrauktības ideja.
Kombinatoriskā loģika Matemātiskās loģikas virziens, kas analizē tādus jēdzienus, kurus klasiskās matemātiskās loģikas ietvaros pieņem bez tālākiem pētījumiem.
Kombinatoriskā loģika Matemātiskās loģikas virziens, kas analizē tādus jēdzienus, kurus klasiskās matemātiskās loģikas ietvaros pieņem bez tālākiem pētījumiem.
lieta Materiālās pasaules daļa, kuras eksistence ir relatīvi patstāvīga.
vate Materiāls - irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa. Šāda materiāla kopums, ko izmanto, piemēram, medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
Kultūras piemineklis Materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska vērtība.
Kultūras piemineklis Materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska, vērtība.
ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
tekstolīts Materiāls, kas ir veidots no vairākām ar sintētiskajiem sveķiem piesūcinātām auduma kārtām.
odere Materiāls, materiāla kārta, kas ir iestrādāta (kā, piemēram, apģērba, apavu) iekšpusē.
nelikvīds Materiāls, ražojums, ko uzņēmums pats nevar izmantot un kas tāpēc ir jāpārdod vai jānodod citam uzņēmumam.
pārpalikums Materiāls, viela u. tml., kas ir palicis pāri pēc kāda tehnoloģiska procesa.
pamats Materiāls, virsma, uz kuras vai kurā ir kas izveidots.
patēvs Mātes vīrs attiecībā pret viņas agrākajā laulībā dzimušajiem bērniem (parasti, ja īstais tēvs ir miris).
matūdens Matu kopšanas līdzeklis, kas satur ūdeni, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
sproga Matu šķipsna (vijīga, viļņota). Cirta.
sānceliņš Matu šķirtne galvas labajā vai kreisajā pusē.
vidusceliņš Matu šķirtne, kas izveidota galvas vidū.
celiņš Matu šķirtne.
sega Matu, spalvu kopums, audu veidojumu kopums uz ķermeņa, tā daļas virsmas; arī apvalks (1).
izmaukt Maucot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
samaukt Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
pārmaukt Maucot novietot pāri (kam), pār (ko). Maucot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
nomaukt Maucot novirzīt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
pamaukt Maucot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
uzmaukt Maucot uzvirzīt, uzvilkt virsū (uz kā, kam, arī kur).
samaukt Maucot vienu otram, citu citam virsū, savienot. Šādā veidā izgatavot (ko).
Zieda (arī ziedu) nauda Mauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
rūķītis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķis (1).
rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķītis.
posms Mazākā organizatoriska (kā) vienība, arī neliela cilvēku grupa, kas ir izveidota noteikta uzdevuma, darba veikšanai.
fonēma Mazākā skaņu vienība, kas šķir vārdu un morfēmu skanējumu.
būdnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks (pirmspadomju Latvijā). Arī sīksaimnieks.
nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
nivelēt Mazināt (kā) atšķirības.
dilt Mazināties (par attālumu līdz vietai, uz kuru virzās).
valisnērija Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs, kas veido audzes ūdenskrātuvju dibenā un kam sievišķie ziedi paceļas garos kātos virs ūdens.
apdziedēt Mazliet (no virspuses) sadziedēt.
Panākt vaļā Mazliet atdarīties atvērties. Arī atirt, atraisītiess.
aizirt Mazliet atirt, atrist. Pairt.
nokrāsa Mazliet atšķirīgs krāsas tonis, krāsas nianse.
pabaidīt Mazliet baidot, panākt, ka (kāds) pavirzās.
iebālgans Mazliet bālgans. Tāds, kam ir mazliet bālāks krāsas tonis nekā parastais.
Pielāpīt paģiras Mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, lai mazinātu paģiras.
apsusēt Mazliet nosusēt (no ārpuses, virspuses), apžūt.
apsusināt Mazliet nosusināt (no ārpuses, virspuses).
iepluinīt Mazliet pagrūstīt, sapurināt, vairākkārt iesist u. tml.
pavirzīt Mazliet pārvietot (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
pasliet Mazliet pavirzīt uz augšu, arī uz priekšu (priekšmetu).
pastiept Mazliet pavirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
apžāvēt Mazliet pažāvēt, arī nožāvēt (zivis, gaļu u. tml. visapkārt, no virspuses). Apkūpināt.
savlaicīgs Mazliet pirms kāda laika, laikposma. Laikus (1), iepriekš.
laikus Mazliet pirms laika.
appūt Mazliet sapūt (visapkārt, no virspuses).
aptrūdēt Mazliet satrūdēt (visapkārt, no virspuses).
aptrunēt Mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses). Aptrupēt.
aptrupēt Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses). Aptrunēt.
iesirms Mazliet sirms.
iespaidīt Mazliet, arī vietumis saspaidīt. Spaidot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumus).
paņirgt Mazliet, daļēji atņirgt (zobus).
pabirt Mazliet, daļēji izbirt.
pairt Mazliet, daļēji izirt (piemēram, par adījumu, vīli).
paklīdināt Mazliet, daļēji izklīdināt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām). Pakliedēt (2).
pakliedēt Mazliet, daļēji izkliedēt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām).
palīst Mazliet, daļēji izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - par priekšmetiem.
pasirmot Mazliet, daļēji nosirmot.
pabirzt Mazliet, daļēji sabirzt.
apēvelēt Mazliet, pavirši noēvelēt.
apslīpēt Mazliet, pavirši noslīpēt.
apvīlēt Mazliet, pavirši novīlēt.
apvirpot Mazliet, pavirši novirpot.
Klēpja suns (biežāk sunītis) Mazs dekoratīvo šķirņu suns; arī mazs suns.
Klēpja sunītis (retāk suns) Mazs dekoratīvo šķirņu suns. Arī mazs suns.
Klēpja sunītis (retāk suns) Mazs dekoratīvo šķirņu suns. Arī mazs suns.
smējējķauķis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar mugurpusē zaļganu, brūnganu vai pelēcīgu un vēderpusē dzeltenu apspalvojumu.
mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti.
ceplītis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam apspalvojums ir brūns ar tumšām šķērssvītrām.
paceplītis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam apspalvojums ir brūns ar tumšam šķerssvītram. Ceplītis.
piliens Mazs, atsevišķs šķidruma veidojams, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā). Šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.
zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi, stipri saliektiem nagiem.
svirlītis Mazs, zaļgandzeltens zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei.
vītītis Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns - viens no lapu ķauķiem.
čunčiņš Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns.
samtkāte Mazvērtīga ēdama sēne ar dzeltenbrūnu pūkaini samtainu cepurīti, kurai parasti ir ieritinātas malas, un tumšu, samtainu kātu.
pabiras Mazvērtīgas (dzīvnieka) cirpuma paliekas.
kleperis Mazvērtīgs, novājējis zirgs.
Paralēlas tonalitātes Mažora un minora tonalitātes, kurām ir vienāds skaņu sastāvs un divas kopējas skaņas tonikas trijskaņos.
galds Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot).
skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
sēdeklis Mēbele, priekšmets, kas ir paredzēts sēdēšanai. Vieta, kur var sēdēt, kas ir paredzēta sēdēšanai.
Mīkstās mēbeles Mēbeles, kuru elementi ir atsperu bloki un polsteri.
Mīkstas mēbeles Mēbeles, kuru elementi ir atsperu bloki un polsteri.
spaniels Medību suns ar īsām kājām un lielām, nokarenām ausīm. Attiecīgā suņu šķirne.
laika Medību suns ar smailām, stāvām ausīm, rupju, biezu, parasti pelēku, apmatojumu. Attiecīgā suņu šķirne.
kurts Medību suns, kam raksturīga maza galva, smails purns, platas krūtis un tievas, garas kājas. Attiecīgā suņu šķirne.
taksis Medību suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem raksturīgs neliels augums, garš, spēcīgs viduklis, īsas, līkas kājas, samērā liela galva, nokarenas ausis.
Medicīnas māsa Medicīnas darbiniece (arī darbinieks), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
Vidējais medicīnas personāls Medicīnas darbinieki, kuriem ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
anestezioloģija Medicīnas nozare, kas pētī ķirurģiskas operācijas nevēlamo ietekmi uz organismu un metodes šīs ietekmes (galvenokārt sāpju) mazināšanai.
tanatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī nāvi, tās tiešos cēloņus, miršanas klīniskās un morfoloģiskās pazīmes.
reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
kardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī sirds, arī asinsvadu uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
Tiesu medicīna Medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās ekspertīzes veikšana nozieguma atklāšanai.
Kara medicīna Medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās palīdzības sniegšana kara apstākļos.
auskultācija Medicīniska izmeklēšana: (plaušu, sirds) izklausīšana.
Ātrā (medicīniskā) palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
Ātrā palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
auskultēt Medicīniski izmeklēt, izklausot (plaušas, sirdi). Izklausīt.
Slimības vēsture Medicīnisks dokuments, kurā ir sīkas ziņas par slimības attīstību, tās izmeklēšanas un ārstēšanas gaitu.
Slimības vēsture Medicīnisks dokuments, kurā ir sīkas ziņas par slimības attīstību, tās izmeklēšanas un ārstēšanas gaitu.
validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
aptieciņa Medikamentu komplekts (parasti pirmās palīdzības sniegšanai).
Lapu medus Medus, kurā ir medus rasas piejaukums.
Klasiskā mehānika Mehānika, kuras pamatā ir Ņūtona likumi.
Klasiskā mehānika Mehānika, kuras pamatā ir Ņūtona likumi.
pistole Mehāniska ierīce, darbarīks, kam ir šāda šaujamieroča forma.
pianola Mehāniska ierīce, kas iedarbina klavieru taustiņus ar caurumotiem papīra veltņiem. Klavieres, kam ir pievienota šādu veltņu ierīce.
skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē. Šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas.
zobpārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas griezes kustību pārveido citā griezes kustībā vai taisnvirziena kustībā.
Zobstieņa pārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas rotējoša zobrata griezes kustību pārvērš taisnvirziena kustībā.
Kaujas rati Mehānisma virzīti kaujas transportlīdzekļi (piemēram, tanki).
reversmehānisms Mehānisms, kam var mainīt kustību pretējā virzienā.
slēgs Mehānisms, kas aptur stelles, ja atspole nav ievirzījusies kārbā līdz galam.
svirmehānisms Mehānisms, kurā kustības pārnesei izmanto sviras.
refleksoloģija Mehānistisks psiholoģijas virziens, kam raksturīga psihes procesu atvedinašana uz refleksu vai refleksu kopumu, sevišķi uz refleksa beigu posmu - kustību.
atmeimurot Meimurojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Meimurot nost (sānis, atpakaļ).
Gada meita Meita, kam ar saimnieku ir līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem).
Mātes meita Meita, kas ir ļoti līdzīga mātei.
Mātes meita Meita, kas ir ļoti līdzīga mātei.
Mātes meita Meita, kuras māte vēl ir dzīva.
Mātes meita Meita, kuras māte vēl ir dzīva.
izmeklēt Meklējot izraudzīties (no vairākiem līdzīgiem). Izvēlēties.
uzgulties Meklējot saskari (ar kādu), tikt uzliktam virsū (uz kādas ķermeņa daļas, kādai ķermeņa daļai) - par roku.
melanholiķis Melanholisks cilvēks. Cilvēks, kam ir melanholisks temperaments. Bieži noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
rīvīte Mēle (gliemežiem), kas ir pārklāta ar rindās sakārtotiem asiem hitīna zobiņiem.
pamatskaņa Melismos - melodijas skaņa, kam ir pievienota cita skaņa (citas skaņas).
trilleris Melisms - divu skaņurindas blakus skaņu ātrs, vairākkārtējs atkārtojums.
priekšskanis Melisms - skaņa, kura ir, parasti par sekundu, augstāka vai zemāka nekā melodijas pamatskaņa un kuras ilgums ietilpst izrotājamā skaņā.
tarakāns Melnais prusaks, virtuves prusaks.
prūsis Melnais vai virtuves prusaks.
skiti Melnās jūras ziemeļu piekrastes iedzīvotāji (no 7. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 3. gadsimtam), kuru valoda piederēja pie ziemeļirāņu valodu, grupas.
termogrāfija Melnbalto zīmējumu un teksta pavairošanas veids, kurā izmanto siltumjutīgus matetiālus.
dūkanbērs Melns (zirgs) ar rūsganiem plankumiem ap acīm, nāsīm un paslēpenēs.
sarkanmelns Melns ar sarkanu nokrāsu. Tāds, kam ir sarkani un melni krāsu laukumi.
sudrabmelns Melns ar sudrabainu nokrāsu. Tāds, kam ir melni un sudrabaini krāsu laukumi.
piroksenīts Melns magmatisks iezis, kas galvenokārt sastāv no piroksēniem.
Kāpjošā melodija Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
Kāpjošā melodija Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
Krītošā melodija Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
Krītošā melodija Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
ostinato Melodijas, harmoniskās secības, ritma, vairākkārtējs atkārtojums.
Hromatiskā gamma Melodiska kustība pa pustoņiem (mažora vai minora gammas ietvaros). Skaņurinda, kur starp diatoniskās skaņkārtas veselajiem toņiem ir starpskaņas (pustoņi).
nodziedāt Melodiski skanot, virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodēm.
songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā. Dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
merlūza Mencu dzimtas zivs, kurai apakšžoklis ir garāks par augšžokli.
heks Mencu dzimtas zivs, kurai ir divas muguras spuras un nav taustekļu pie apakšžokļa.
vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs.
Sārmu metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs), kuri ķīmiski ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
Sārmu metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs), kuri ķīmiski ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī.
Mēness sirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā.
Mēness sirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā.
mēnessirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā. Mēness sirpis.
Pilns Mēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks.
Pilns Mēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks. Pilnmēness.
pilnmēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks. Pilns Mēness.
Jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
Jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās vakaros kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
mēnesnīca Mēness gaisma. Šīs gaismas radīts apgaismojums uz Zemes virsas.
Vecs Mēness Mēness, kas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
Vecs Mēness Mēness, kas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
pulksteņindikators Mērinstruments (attāluma mērīšanai), kas mērīšanas procesā taisnvirziena kustību pārveido rādītāja griezes kustībā.
līmeņrādis Mērinstruments horizontāla un vertikāla virziena noteikšanai.
anemometrs Mērinstruments vēja ātruma un virziena noteikšanai.
krustuguns Mērķa vienlaicīga apšaude no diviem vai vairākiem virzieniem.
mērķēklītis Mērķēkļa kustīgā daļa lodes sānnovirzes regulēšanai.
virzīties Mērķtiecīgi virzīt, attīstīt (piemēram, daiļrades procesu, izpildītājmākslas meistarības izaugsmi).
manīties Mērķtiecīgi virzīties (ejot, skrienot) - par cilvēkiem. Veikli virzīties prom, nost (no kā), veikli virzīties (kur).
šķērsmērogs Mērogs, grafisks attēlojums, kas sastāv no vienādos attālumos novilktām paralēlām līnijām, kuras šķērso perpendikulāras un slīpas līnijas. Lineāls, uz kura ir šāds attēlojums.
virsmērs Mērs, daudzums, kas ir lielāks par (kā) paredzēto, vajadzīgo mēru, daudzumu. Papildus dotais mērs, daudzums.
gradients Mērs, kas rāda (fizikālā lieluma) pieauguma vai samazināšanās virzienu.
Metriskā mērvienību sistēma Mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
Metriskā mērvienību sistēma Mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
Starptautiskā mērvienību sistēma Mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins (Kelvina grāds), kandela un mols.
Starptautiskā mērvienību sistēma Mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins, kandela un mols.
pamatmēslojums Mēslojums, ko iestrādā augsnē pirms augu sēšanas vai stādīšanas.
piebarot Mēslot (augus, augsni) ar virsmēslojumu.
vircot Mēslot ar vircu.
virmot Mest sīkus burbuļus (par šķidrumu īsi pirms vārīšanās).
krist Mesties virsū, uzbrukt (kādam) - par cilvēkiem. Uzbrūkot strauji ķerties (kādam, piemēram, drēbēs) - par cilvēkiem.
litera Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls. Burtstabiņš.
burtstabiņš Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls. Litera.
dakša Metāla darba rīks ar diviem vai vairākiem (parasti paralēliem) zariem (piemēram, siena, salmu uzņemšanai un pacelšanai) un pagaru kātu.
metālvirpošana Metāla detaļu un sagatavju izgatavošana virpojot. Metāla virpošana.
stieple Metāla izstrādājums (sagatave), kura garums salīdzinājumā ar šķērsgriezumu (parasti apaļu, līdz 17 milimetriem diametrā) ir ļoti liels. Šāda izstrādājuma gabals.
galvanoplastika Metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana uz kāda priekšmeta virsmas, lai izgatavotu šīs virsmas precīzu atveidu.
pakavs Metāla lokveida veidojums, ko ar naglām piestiprina pie darba dzīvnieka, parasti zirga, nagiem io aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas.
grāte Metāla paliekas uz izstrādājuma virsmas, kuras rodas tehnoloģiskā procesa starpoperācijā.
galvanotehnika Metāla slāņa elektrolītiska uzklāšana kāda priekšmeta virsmai.
rulete Metāla vai auduma mērlente, kas parasti ir uztīta uz veltņa īpašā ietvarā.
starpenis Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Reglete.
reglete Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Starpenis.
metālvirpotava Metāla virpotava.
Vieglie metāli Metāli (piemēram, alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
Vieglie metāli Metāli (piemēram, alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
Retie metāli Metāli (piemēram, vanādijs, volframs, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas vai kuru iegūšana ir sarežģīta.
Retie metāli Metāli (piemēram, vanādijs, volliams, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas un kuru iegūšana ir sarežģīta.
Smagie metāli Metāli (piemēram, varš, dzelzs, cinks), kuru blīvums ir lielāks par 5000 kilogramiem uz kubikmetru.
Smagie metāli Metāli (piemēram, varš, dzelzs, cinks), kuru blīvums ir lielāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
krāšņvabole Metāliski mirdzoša vabole (parasti tropiskajā joslā).
pirofors Metālu sakausējums, kas neliela trieciena, berzes iedarbībā rada dzirksteles.
pirometalurģija Metālu un metālu sakausējumu iegūšanas un attīrīšanas procesu kopums, kas noris augstā temperatūrā un ir saistīts ar metāla atrašanos šķidrā stāvoklī.
linga Metamais ierocis (parasti virves, ādas cilpa) nelielu priekšmetu (parasti akmeņu) mešanai. Šāda veida rotaļu rīks.
kvarcīts Metamorfisks iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kuram ir graudaina struktūra.
gneiss Metamorfs, kārtains Iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpats un vizla.
Krītošā zvaigzne Meteors, kas ir uzliesmojis planētas atmosfērā.
Krītošā zvaigzne Meteors, kas ir uzliesmojis planētas atmosfērā.
metanols Metilspirts.
Koka spirts Metilspirts.
Koka spirts Metilspirts.
elektrokardiogrāfija Metode sirdsdarbības izmeklēšanai ar elektrokardiogrāfu.
spektrofotometrija Metode, ar kuru mērī dažādu spektra iecirkņu gaismas intensitāti.
metodisms Metodistu sektas virziens, reliģiskā mācība.
naturālisms Metodoloģisks princips (dažās buržuāziskās filozofijas teorijās), pēc kura sabiedrības attīstība ir skaidrojama ar dabas likumiem.
naturālisms Metodoloģisks princips (ētikā), pēc kura morāles priekšstati atvasināmi no kāda dabiska pirmsākuma.
sinekdoha Metonīmija, kurā nozīmes pārnesums izriet no nojēguma par kvantitatīvām attieksmēm starp priekšmetiem vai parādībām. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm vai arī no virsas vai sāniem).
uzmest Metot (ko) virsū, izveidot (kaudzi, valni u. tml.).
aizmest Metot aizvirzīt (šķēpu, granātu, disku, veseri u. tml.). Metot sasniegt zināmu rezultātu.
uzlingot Metot ar lingu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Metot ar lingu, uzvirzīt uz kādas vietas. Arī uzmest (1).
aizdzirkstīt Metot dzirkstis, attālināties.
izmētāt Metot izkliedēt. Nomest vairākās vietās.
izlīkumot Metot līkumus, līku loču izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.). Ilgāku laiku, daudz līkumot.
aizlīkumot Metot līkumus, virzoties līku loču, attālināties. Līku loču aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
samest Metot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sasviest (1).
trāpīt Metot, virzot ko, piemēram, ar roku, panākt, arī pieļaut, ka tas skar objektu, ievirzās objektā.
triass Mezozoja pirmais periods, kam ir raksturīga bagātas kailsēkļu floras izveidošanās un dzīvnieku (piemēram, rāpuļu) virszemes formu attīstība.
mežaudze Meža apgabals, kas no citiem atšķiras ar koku sugām, bonitāti, vecumu un citiem taksācijas elementiem. Kokaugu kopums attiecīgajā nogabalā.
dzeinis Meža dravniecības piederums (virvēs iestiprināts dēlis un koka āķis), ar kuru dravnieks uzvelkas pie dorēm vai auļiem.
mežirbe Meža irbe.
cirte Meža koku izciršana, lai iegūtu koksni vai uzlabotu mežaudzes kvalitāti.
skrajcirte Meža kopšanas cirte - koku izciršana, lai uzlabotu mežaudzes kvalitāti un iegūtu koksni.
smalctīre Meža kopšanas cirte jaunaudžu (skujkoku līdz 20 gadiem, lapkoku līdz 10 gadiem) sastāva izveidošanai.
Cērtams gabals Meža nogabals, kur cērt vai kur paredzēts cirst.
Cērtams gabals Meža nogabals, kur cērt vai kur paredzēts cirst.
cirsma Meža nogabals, kurā paredzēts izcirst kokus. Vieta, kur tiek cirsti koki.
mežaparks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai.
Meža parks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai. Mežaparks.
Meža parks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai. Mežaparks.
meždega Meža vieta, kas ir daļēji vai pilnīgi izdegusi.
Sanitārā cirte mežs Meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē.
sanitārcirte Meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē. Sanitārā cirte.
Galvenā audze Mežaudzes daļa, kas saglabājusies līdz ciršanas vecumam un tiek izcirsta galvenajā cirtē.
Meža cirtējs Mežcirtējs.
Meža cirtējs Mežcirtējs.
nomēzt Mēžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
uzmēzt Mēžot, slaukot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
senmežs Mežs, kas ir audzis kādā senākā laikmetā.
svētmežs Mežs, kas ir izmantots par reliģiska kulta vietu.
jaunmežs Mežs, kas tikko vai nesen ir izveidojies.
retaine Mežs, meža daļa, kurā koku biezība ir par 30 procentiem mazāka neka pilna biezība.
aprēda Mežsaimniecības administratīva vienība (līdz 1959. gadam), ko pārzināja virsmežsargs.
Meža tehniķis Mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
Meža tehniķis Mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
bēres Mielasts mirušā piemiņai, ko parasti rīko tuvinieki.
Civilā aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
Civila aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
mīkstums Miesa. Arī ķermeņa daļa, kur ir daudz muskuļaudu un saistaudu.
Seskansu mieži Mieži ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids.
četrkanšu Mieži ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem.
Četrkanšu mieži Mieži ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem.
radiomiglājs Miglājs, kam ir raksturīgs spēcīgs radiostarojums.
pretruna Mijiedarbība, kas piemīt, parasti krasi atšķirīgām, parādībām dabā un sabiedrībā un ir kustības, attīstības iekšējais cēlonis.
šarāde Mīkla, kur atminamais vārds sadalīts daļās, no kurām katrai ir patstāvīga vārda nozīme, kas jāatmin pēc nosauktajām pazīmēm.
rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un (parasti) burtu kombināciju.
tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par daļiņas pilno enerģiju.
antibiotikas Mikroorganismu, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas, kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai aizkavēt to vairošanos.
amēba Mikroskopisks vienšūnas organisms - visvienkāršāk organizētais pirmdzīvnieks.
ultramikroskops Mikroskops, ar kuru iespējams saskatīt objektus, kas ir dažu nanometru lielumā un kas nav saskatāmi ar parasto mikroskopu.
Liekā gaļa Mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā.
Liekā gaļa Mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā.
izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī). Vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
lāpāmdiegs Mīksts diegs, kas ir paredzēts (parasti zeķu) lāpīšanai. Lāpāmais diegs.
Lāpāmais diegs Mīksts diegs, kas ir paredzēts (parasti zeķu) lāpīšanai. Lāpāmdiegs.
pastozs Mīksts, izblīdis (par organisma audiem). Tāds, kam ir mīksti, izblīduši audi (par ķermeņa daļām).
mīkstsirdīgums Mīkstsirdība.
mīkstsirdis Mīkstsirdīgs cilvēks.
ordenis Militāra un reliģiska bruņinieku apvienība (viduslaikos Eiropā).
Bruņinieku ordenis Militāra un reliģiska bruņinieku apvienība viduslaikos Eiropā (cīņai pret katoļu, baznīcas pretiniekiem).
pamatstāja Militāra, arī sportiska stāja, kurā ķermenis ir taisns, kājas kopā, rokas nostieptas gar sāniem.
Valsts noslēpums Militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
iznīcinātājs Militāras vienības vai bruņotas grupas loceklis, kura uzdevums ir iznīcināt pretinieku frontes aizmugurē vai atbrīvotajā teritorijā.
komisārs Militāri politisko darbinieku dienesta pakāpe (Padomju Armijā no 1935. gada līdz 1942. gadam). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Sarkanais milzis Milzu zvaigzne ar samērā zemu virsmas temperatūru.
minerālmēsli Minerāla barības viela vai minerālu barības vielu maisījums, kas ir vajadzīgs augiem.
sufozija Minerāldaļiņu, irdeno iežu daļiņu izskalošanās.
Smagie minerāli Minerāli, kuru blīvums ir lielāks par 2750 kilogramiem uz kubikmetru.
Vieglie minerāli Minerāli, kuru blīvums ir mazāks par 2750 kilogramiem uz kubikmetru.
Kompleksie mēsli (arī minerālmēsli) Minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
Kompleksie mēsli (arī minerālmēsli) Minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
Kompleksie minerālmēsli (arī mēsli) Minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
uzsūbējums Minerālu agregātu paveids - plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
fajanss Minerālu masa, ko gatavo no īpašām māla šķirnēm ar ģipša un citu vielu piejaukumu un izmanto keramikā.
skaldnība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos. Skaldība.
skaldība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos. Skaldnība.
konkrēcijas Minerālu veidojumi, sakopojumi, kas rodas nogulumu iežos un kam parasti ir apaļa vai ieapaļa forma.
izminēties Minēt vairākus vai daudzus.
Kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties jebkurš Zemes ķermenis vairs neatgriežas uz Zemes.
Kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties jebkurš Zemes ķermenis vairs neatgriežas uz Zemes.
Riņķa ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Pirmais kosmiskais ātrums.
piemīt Minot saplacināt, piespiest (pie kādas virsmas).
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
atmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties atvirzīt nost (no kā).
glaubersāls Mirabilīts.
fatamorgāna Mirāža.
izmirdzēt Mirdzēt un pabeigt mirdzēt.
virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu). Arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
spogāt Mirdzēt, laistīties.
spulgot Mirdzēt, parasti paužot pozitīvu emocionālu stāvokli (par acīm).
kvēlot Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
kvēlot Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm).
kveldēt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam, parasti negatīvam, pārdzīvojumam (par acīm, skatienu).
gailēt Mirdzēt, spīdēt, paužot kādu psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti naidu, skumjas, sāpes) - par acīm, skatienu.
zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu).
bārstīt Mirdzināt, zibināt (piemēram, starus).
atmirdzēt Mirdzoši atspoguļoties (kur).
Bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām Mirdzošs (kā) piliens.
spožs Mirdzošs (par acīm, skatienu).
spridzīgs Mirdzošs (par acīm), kustīgs, možs (par skatienu).
sprigans Mirdzošs (par acīm), kustīgs, možs (par skatienu).
skaidrs Mirdzošs, spožs (piemēram, par acīm, skatienu).
pārmirdzēt Mirdzot apspīdēt (ko).
aizmirdzēt Mirdzot attālināties. Aizmirgot.
piemirdzēt Mirdzot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
iemirdzēties Mirdzot parādīties (acīs) - par asarām.
kvēle Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
gaile Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa kāds psihisks stāvoklis (parasti jūtas).
mirdza Mirdzums.
atmirgot Mirgojoši atspoguļoties (kur).
apmirgot Mirgojot apgaismot.
aizmirgot Mirgojot attālināties.
aizmirgot Mirgojot izplesties, aizsniegties.
apmirgot Mirgojot, smalki līņājot, apņemt, apklāt.
mirga Mirgojums.
mirdzaritmija Mirgošanas aritmija. Fibrilācija.
mirguļot Mirgot (1).
mirkšķināt Mirgot (1).
mirguļot Mirgot (2).
izmirgot Mirgot un pabeigt mirgot.
nomirgot Mirgot un pārstāt mirgot (par lietu). Nosmidzināt.
mirušais Miris cilvēks.
nelaiķis Miris cilvēks. Mirušais.
beigts Miris, nedzīvs (par cilvēku).
auksts Miris.
atmirkt Mirkstot atdalīties, atlobīties nost.
nomirkt Mirkstot iegūt vēlamās īpašības.
atmirkt Mirkstot kļūt mīkstam vai mīkstākam.
samirkšķināties Mirkšķinot sazināties.
žulgt Mirkt (1).
nāvesgalva Miroņgalva (2).
mirstīgums Mirstība (1).
letalitāte Mirstība.
Nāves cisas Mirstoša cilvēka guļasvieta.
Nāves cisas Mirstoša cilvēka guļasvieta.
mirte Miršu dzimtas krūms ar mūžzaļām lapām un baltiem ziediem.
Atdot (savu) dzīvību Mirt (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u. tml.).
Atdot (savu) dzīvību Mirt (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u. tml.).
sprāgt Mirt (par cilvēkiem).
krist Mirt (parasti epidēmijā) - par cilvēkiem.
Mirt zem (ķirurga) naža Mirt operācijas laikā.
Nelabu galu ņemt, arī labu galu neņemt Mirt traģiskā nāvē.
Labu galu neņemt, arī nelabu galu ņemt Mirt traģiskā nāvē.
Nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt Mirt traģiskā nāvē.
Nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt, arī labu galu neņemt Mirt traģiskā nāvē.
Ziedot dzīvību Mirt, arī pakļaut sevi nāves briesmām (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u.tml.).
Iet bojā Mirt.
Laist dzīvību (arī garu) ārā Mirt.
Slēgt acis uz mūžu (arī uz mūžību) Mirt.
Šķirties no dzīves (arī no pasaules) Mirt.
Beigt ciest Mirt.
šķirties Mirt.
bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
atdusa Mirušā atrašanās kapā.
Mirstīgās atliekas Mirušā cilvēka ķermenis, tā atliekas.
Mirstīgās atliekas Mirušā cilvēka ķermenis, tā atliekas.
līķis Miruša cilvēka ķermenis.
mironis Miruša cilvēka ķermenis. Līķis.
Pēcnāves maska Miruša cilvēka sejas lējums (parasti ģipsī).
Pēcnāves maska Miruša cilvēka sejas lējums (parasti ģipsī).
mūmija Miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermenis, kas netrūd (piemēram, vides apstākļu, konservējošu vielu iedarbības dēļ).
bedējs Mirušo apracējs. Arī kapracis.
kapusvētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā. Kapu svētki.
Kapu svētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā. Kapusvētki.
Kapu svētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā. Kapusvētki.
nekrolatrija Mirušo pielūgšana.
rekviēms Mirušo piemiņai veltīta mise.
Senču kults Mirušo senču garu pielūgšana.
veļi Mirušu cilvēku dvēseles vai pazemes gari, kas dzīvo aizsaulē.
spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseļu pēcnāves eksistencei un mediju spējai kontaktēties ar tām.
sūfisms Mistisks virziens islamā, kas radās 8.-9. gadsimtā.
krustoties Mīties, savstarpēji saskarties (par atšķirīgām, arī pretējām, idejām, domām, uzskatiem u. tml.).
kentaurs Mītiska būtne (senajiem grieķiem) - daļēji cilvēks, daļēji zirgs.
ragana Mitoloģijā, arī reliģijā - sieviete, kurai ir pārdabisks spēks, kura prot burt (parasti saistībā ar velnu).
trejgalvu Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas.
trīsgalvains Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas. Trejgalvains.
trejgalvains Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas. Treļgalvu.
meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā), kas parasti ir saistīta ar kādu parādību dabā.
dievība Mitoloģiska būtne (parasti kāds no dieviem vairāku dievu kultā).
Veļu māte Mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne.
zemesmāte Mitoloģiska būtne, kas glabā mirušā augumu, arī sargā zemi.
vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek cilvēkiem ilgāku laiku maldīties, novirza tos uz nepareiza ceļa.
sarkanzeme Mitra subtropu klimata ietekmē platlapju, mežos, tropu savannās veidojusies augsne, kam ir dzelzs oksīdu radīta sarkana, oranža krāsa.
liekņa Mitra, purvaina vieta, kur parasti ir melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
selva Mitrs, pirmatnējs tropu mežs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā).
Maksi mode Mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
Maksi mode Mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
minimode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi. Mini mode.
Mini mode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi. Minimode.
Mini mode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi. Minimode.
Midi mode Mode, kurai ir raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
sirreālisms Modernisma mākslas virziens (radies 20. gadsimta 20. gados Francijā), kas balstās uz freidismu, intuitīvismu, simbolismu.
supremātisms Modernisma novirziens tēlotājā mākslā (20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs vienkāršāko ģeometrisko formu izmantojums.
akmeisms Modernisma virziens krievu dzejā 20. gadsimta sākumā.
ortoūdeņradis Molekulārais ūdeņradis, kam abu protonu spini ir vērsti vienā un tai pašā virzienā.
šahinšahs Monarha augstākais tituls (Irānā, Persijā). Persona, kam ir šāds tituls.
šahs Monarha tituls (dažās Austrumu zemēs, piemēram, liānā). Persona, kam ir šāds tituls.
padišahs Monarha tituls dažās Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs. Persona, kam ir šāds tituls.
Parlamentārā monarhija Monarhija, kurā monarhs ir atbildīgs parlamentam.
Parlamentārā monarhija Monarhija, kurā monarhs ir atbildīgs parlamentam.
karaliste Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir karalis.
karaļvalsts Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir karalis. Karaliste.
ķeizariste Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir ķeizars.
sultanāts Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir sultāns, teritorija, kurā valda sultāns. Sultāna valdīšana, tās laiks.
cars Monarhs (pirmsrevolūcijas Krievijā, Bulgārijā līdz 1946. gadam). Šī monarha tituls.
Parlamentārais monarhs Monarhs, kas ir atbildīgs parlamentam.
Parlamentārais monarhs Monarhs, kas ir atbildīgs parlamentam.
pusgrasis Monēta, kuras vērtība ir puse no graša.
kapeika Monēta, naudas zīme vienas šādas naudas vienības vai vairāku šādu naudas vienību vērtībā.
koncerns Monopolistiska apvienība, ko veido samērā daudzi tirdzniecības vai rūpniecības uzņēmumi, kuriem ir kopēja finansiālā vadība un kuri parasti ir pakļauti finanšu magnātu grupai.
uzmontēt Montējot piestiprināt (uz kā, kam). Montējot novietot virs (kā).
mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
sgrafito Monumentāli dekoratīvajā glezniecībā - līniju un laukumu iegriezums apmetuma virsējā kārtā līdz apmetuma apakšējai kārtai, kas pēc krāsas atšķiras no virsējās kārtas.
gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība (sabiedrības, sabiedrības šķiras, kārtas vai atsevišķa indivīda izpratnē). Pozitīvs (cilvēka) morālās stājas vērtējums.
paklīdenis Morāli pagrimis, degradējies, izvirtis cilvēks.
paklīst Morāli pagrimt, degradēties, izvirst.
Bālais zēns Morāli skaidra, bet dzīvē nevarīga jaunieša tēls pirmspadomju literatūrā.
polaritāte Morfoloģiskā un fizioloģiskā atšķirība starp augšējo un apakšējo daļu (augam, tā daļām).
reminiscence Motīvs, elements u. tml. (parasti mākslas darbā), kas ir pārņemts no tā paša vai cita autora agrākā darba.
motivācija Motīvu minēšana, izvirzīšana (piemēram, darbībai, rīcībai, domai). Motīvu kopums. Arī pamatojums.
karteris Motora apakšdaļa (piemēram, automobilim), kam ir kārbas veids. Mašīnas, mehānisma korpusa kārbas veida daļa, kas satur un balsta detaļas.
nūjināt Mudināt ar uzsaucieniem (parasti zirgu).
vijeklis Mudžeklis, kas izveidojies no virvēm, auklām, dzijas u. tml.
spondiloze Mugurkaula deģeneratīva slimība, kam ir raksturīga skriemeļu deformācija.
zivs Mugurkaulnieku apakštipa dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām klāts, ķermenis, spuras.
rāpuļi Mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni. Šīs klases dzīvnieki.
mugurpuse Mugurkaulnieku ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja vēderpusei, apakšpusei.
mugurkauls Mugurkaulnieku skeleta ass, kas ir balsta orgāns citām ķermeņa daļām un aizsargā muguras smadzenes.
nabobs Muhamedāņu augstmaņu tituls (Indijā). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
parandža Muhamedāņu sieviešu virsējais apģērbs - garš, plats, melns galvā uzmaucams apmetnis ar garām piedurknēm un astru tīkliņu sejas aizklāšanai.
Konvencionālā muita Muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
Konvencionālā muita Muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
dzimtmuiža Muiža, kas ir kāda dzimtīpašumā.
Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
baronets Muižnieku tituls Anglijā. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
Septītās dienas adventisti Mūsdienu adventisma galvenā virziena pārstāvji, kam raksturīga sestdienas svinēšana.
Konverģences teorija Mūsdienu buržuāziska teorija, pēc kuras sociālisma un kapitālisma atšķirības izlīdzināsies un izveidosies vienota industriāla sabiedrība.
senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam).
pragmatisms Mūsdienu subjektīvā ideālisma virziens, kas patiesības nozīmi nosaka pēc tās praktiska derīguma.
Šķērssvītru muskulatūra Muskulatūra, kuras funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
Šķērssvītru muskulatūra Muskulatūra, kuras funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļās.
gredzenmuskulis Muskulis, kam ir loka, gredzena veids.
saliecējmuskulis Muskulis, kura funkcija ir saliekt locītavu.
Šķērssvītru muskuļi Muskuļi, kuru funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
Šķērssvītru muskuļi Muskuļi, kuru funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
diafragma Muskuļu starpsiena, kas šķir krūšu un vēdera dobumus.
imams Musulmaņu augstākā valdnieka tituls. Valdnieks, kam ir šāds tituls.
virulis Mutulis, virpulis.
izvelties Mutuļiem izplūst, izvirzīties (parasti par tvaiku, gaisu, sniegu).
izmutuļot Mutuļiem izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
novelties Mutuļiem virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu.
izmutuļot Mutuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izmutuļot Mutuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
viruļot Mutuļot, virpuļot.
stāstīt Mutvārdiem, parasti plaši, izplatīt (kādu informāciju) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
teksts Mutvārdos izteikts vai ar rakstu zīmēm fiksēts vārdu, teikumu, to savienojumu kopums, kam ir kādas funkcijas sazināšanās procesā.
memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam izcilam notikumam, ievērojamam cilvēkam vai ievērojamu cilvēku grupai.
Simfoniskā mūzika Mūzika, kas ir iecerēta simfoniskā orķestra atskaņojumam.
Sadzīves mūzika Mūzika, kas ir pielāgota dažādām sadzīves vajadzībām un kam parasti ir izklaidējošs raksturs.
koncertmūzika Mūzika, kuru mēdz atskaņot koncertos un kurai ir raksturīga, piemēram, virtuozitāte, samērā sarežģīta forma, dziļš saturs.
balets Muzikāli dramatisks darbs, kurā tēlošanas līdzekļi ir deja un pantomīma.
introdukcija Muzikāls ievads pirms skaņdarba pamatdaļas. Operas vai baleta uvertīras paveids.
rondo Mūzikas forma, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas. Šādā formā uzrakstīts skaņdarbs.
Transponējošie instrumenti Mūzikas instrumenti (parasti pūšamie instrumenti), kuru partiju pieraksts notīs atšķiras no skanējuma.
Strinkšķināmie stīgu instrumenti Mūzikas instrumenti, kam skaņu rada, skarot stīgu (parasti) ar pirkstu, plektru, mediatoru (piemēram, arfa, ģitāra, kokle, mandolīna).
Taustiņu instruments Mūzikas instruments, kas ir spēlējams ar klaviatūras palīdzību (piemēram, klavieres).
koncertlekcija Mūzikas jautājumiem veltīta lekcija, kas parasti ir apvienota ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
konkrētisms Mūzikas virziens, kurā izmanto apkaimes skaņas, ko rada, piemēram, priekšmeti, ierīces. Konkrētā mūzika.
Konkrētā mūzika Mūzikas virziens, kurā izmanto apkaimes skaņas, ko rada, piemēram, priekšmeti, ierīces. Šī virziena skaņdarbi.
Konkrētā mūzika Mūzikas virziens, kurā izmanto apkaimes skaņas, ko rada, piemēram, priekšmeti, ierīces. Šī virziena skaņdarbi.
seriālisms Mūzikas virziens, kurā izmanto sērijas (4).
dodekafonisms Mūzikas virziens, kuras pārstāvjiem raksturīgā komponēšanas metode ir dodekafonija.
Simfoniskais žanrs Mūzikas žanrs, kas ietver skaņdarbus, kuri ir iecerēti simfoniskā orķestra atskaņojumam.
variācija Mūzikas žanrs, kura skaņdarbus veido vairāki šādi tēmas vai tēmu pārveidojumi. Attiecīgais skaņdarbs.
atskaņotājmākslinieks Mūziķis, kas darbojas atskanotājmākslā (dziedonis, instrumentālists, diriģents).
virdžinālists Mūziķis, kas spēlē virdžinālu. Komponists, kas sacer mūziku virdžinālam.
zemeņkoks Mūžzaļš eriku (viršu) dzimtas koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi.
mastikss Mūžzaļš koks vai krūms, kam ir plūksnainas lapas, sīki tumšsarkani ziedi un kas satur daudz sveķainu vielu.
nagliņkoks Mūžzaļš miršu dzimtas koks, kura ziedu pumpurus izmanto par garšvielu.
magnolija Mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem.
miltene Mūžzaļš viršu dzimtas puskrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni.
makhija Mūžzaļu, parasti dzeloņainu, cietlapju krūmu un nelielu koku (piemēram, pistāciju, miršu, zemeņu koku) savvaļas audze.
pašpārvalde Nācijas tiesības patstāvīgi realizēt valsts varu ierobežotā kompetencē (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteiktas šādas tiesības). Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību. Autonomija.
autonomija Nācijas tiesības valsts varas patstāvīgā realizēšanā (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteikta pašpārvalde).
komūna Nacionāli teritoriāla vienība (Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas pirmajos pastāvēšanas gados, Igaunijā, Latvijā 1919. gadā).
neonacisms Nacisms, kas ir restaurēts kā ideoloģisks un politisks virziens un pielāgots mūsdienu politiskajiem apstākļiem.
Ieaudzis nags Nags, kam plātnes sānu malas ir iespiedušās zem naga valnīša.
pretimnākot Nākot (kādam) pretī, pretējā virzienā.
apnākt Nākot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Nākt apkārt.
ienākt Nākot ievirzīties (kur iekšā).
iznākt Nākot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
iznākt Nākot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nonākt Nākot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārnākt Nākot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
panākt Nākot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Nākt nelielu attālumu, neilgu laiku.
panākt Nākot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
panākt Nākot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pienākt Nākot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sanākt Nākot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Nākot uzvirzīties uz kādas vietas.
nonākt Nākot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
nonākt Nākot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
nāciens Nākšanas, kustības veids, arī virziens.
aizvakarnakt Nakti pirms pagājušās nakts.
Kāzu nakts Nakts pēc laulībām. Nakts, kurā jaunais pāris pirmo reizi guļ kopā.
Kāzu nakts Nakts pēc laulībām. Nakts, kurā jaunais pāris pirmo reizi guļ kopā.
pastarnakts Nakts pirms pastardienas.
naktsšņore Nakts zvejas rīks - pamataukla, kurai piesietas pāvadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums.
naktssvece Naktssveču dzimtas lakstaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, ar ziediem garos ķekaros.
trompetnarcise Narcise, kuras ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām.
Ārstnieciskā narkoze Narkoze, kuras uzdevums ir izslēgt sāpju sajūtu no slimnieka apziņas.
Ķirurģiskā narkoze Narkoze, kuras uzdevums ir pasargāt no sāpju sajūtu uztveršanas operējamo cilvēku un radīt viņa nekustīgumu, muskulatūras atslābumu.
reizināšana Naturāliem skaitļiem - kāda skaitļa (pirmā reizinātāja) saskaitīšana tik reizes, cik norādīts ar otro reizinātāju. Racionāliem skaitļiem - skaitītāju reizinājuma dalīšana ar saucēju reizinājumu.
pirmskaitlis Naturāls skaitlis, kas ir lielāks par 1 un dalās tikai ar 1 un pats ar sevi.
kalims Nauda līgavas pirkšanai (dažām tautām).
līdzeklis Nauda, kapitāls, kas ir kāda rīcībā.
Aizdots (parāds) nepel Nauda, kas ir aizdota, nepazūd.
Naudas līdzekļi Nauda, kas ir kāda rīcībā, ko izmanto kādiem mērķiem.
Naudas līdzekļi Nauda, kas ir kāda rīcībā, ko izmanto kādiem mērķiem.
Zieda (arī ziedu) nauda Nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
Zaldātu nauda Nauda, ko maksāja, lai atpirktos no karadienesta.
Zaldātu nauda Nauda, ko maksāja, lai atpirktos no karadienesta.
kopienākums Naudas ieņēmums, kas ir iegūts vairākās vai daudzās ražošanas nozarēs, uzņēmumos u. tml.
noguldījums Naudas līdzekļi, kas ir noguldīti krājkasē, bankā.
pirktspēja Naudas līdzekļi, ko var izmantot piecu pirkšanai.
kopsumma Naudas līdzekļu (parasti vairāku vai daudzu izdevumu, ienākumu) summa.
portmonejs Naudas maks ar vairākiem nodalījumiem.
bimetālisms Naudas sistēma, kur par likumīgu valūtas pamatu ir divi metāli (zelts un sudrabs).
monometālisms Naudas sistēma, kur par likumīgu valūtas pamatu ir viens metāls (zelts vai sudrabs).
pārmaksa Naudas summa, ar kuru kas ir pārmaksāts.
rublis Naudas vienība (Padomju Savienībā un pirmsrevolūcijas Krievijā, arī buržuāziskajā Latvijā līdz 1922. gadam). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
sentavo Naudas vienība (vairākās Latīņamerikas zemēs). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
kapeika Naudas vienība Padomju Savienībā un pirmsrevolūcijas Krievijā - rubļa simtā daļa.
grasis Naudas vienība pirmsrevolūcijas Krievijā un citās valstīs. Attiecīgā naudas zīme, monēta.
Nav (retāk ir) ko krimst (arī grauzt) Nav (ir) ko ēst.
Bada nāve Nāve, kuras cēlonis ir uzturlīdzekļu trūkums.
Bada nāve Nāve, kuras cēlonis ir uzturlīdzekļu trūkums.
Pēdējais brīdis (arī pēdējā diena, pēdējais gals, pēdējā stunda, pēdējais acumirklis, retāk pēdējais mirklis) Nāve, miršana.
Pēdējā (arī beidzamā) stunda Nāve, miršana.
bojāeja Nāve, miršana. Iznīkšana, izbeigšanās.
Pēdējais mirklis (biežāk bridis) Nāve. Miršana.
Pēdējā elpa Nāve. Miršana.
Pēdējais brīdis Nāve. Miršana.
kursogrāfs Navigācijas aparāts, kas automātiski atzīmē kuģa kursu un žirokompasa rādījumus.
veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
skalpelis Nazis, kam asmens daļa ir divas līdz trīs reizes īsāka par tā spalu un ko parasti izmanto audu pāršķelšanai ķirurģiskās operācijās, preparēšanā.
(Jau) kuro (retāk kuru) reizi Ne pirmo reizi, ne vienu vien reizi.
kurš Ne pirmo, ne vienu vien.
Neīstā (arī nepareizā) gaismā Ne tā, kā ir patiesībā. Sagrozīti, nepareizi.
Šā (un) tā Ne tā, kā ir vajadzīgs, vēlams. Arī pavirši. Kaut kā.
Kaut kā Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši.
Kaut kā Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši.
Kā nekā Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši. Kaut kā.
Kā nekā Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši. Kaut kā.
ļaut Neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi).
rēta Neaizmirstams sāpīgs pārdzīvojums.
neaizmirstele Neaizmirstule.
pamest Neapdzīvot vairs (parasti mājas).
tukšaine Neapstrādāts, neizmantots klajums. Zemes platība, kur ir nabadzīga augu valsts. Pēc postījuma nesakopta, neizmantota zeme.
Beigts un pagalam Neapšaubāmi miris.
Beigts un pagalam Neapšaubāmi miris.
novecot Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām. Būt tādam, ko vairs nelieto.
novecoties Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām. Būt tādam, ko vairs nelieto.
Kā melna nakts Neatlaidīgi, neatvairāmi.
Kā melna nakts Neatlaidīgi, neatvairāmi.
tirdīt Neatlaidīgi, vairākkārt (kādam ko) jautāt. Mocīt (kādu) ar nepatīkamiem jautājumiem.
Pa pēdām, arī uz pēdām Neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
Pēdu pēdā Neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
Soli solī Neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
Līst galvā Neatvairāmi uzmākties (par domām, atmiņām u. tml.).
mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
Mākt sirdi Neatvairāmi, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
atteikties Neatzīt par savu, noliegt. Paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko). Atsacīties.
irgoties Nebēdnīgi, zobgalīgi, arī ņirdzīgi jokoties, smieties.
Aiziet latatā Nebūt (vairs). Pazust.
nozust Nebūt nekur sastopamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas atrodas nezināmā prombūtnē, arī ir aizgājuši bojā).
ieslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vājāk saskatāmam, kam citam atrodoties vairākās vai visās pusēs.
aizslēpties Nebūt redzamam, nebūt vairs saskatāmam, kam citam atrodoties vai aizvirzoties priekšā.
atpalikt Nebūt tādā līmenī, kādā ir pārējie, labākie, neatbilst kādām prasībām, normām.
Palikt iepakaļ (arī iepakaļus, iepakaļis apv., iepakaļš apv.) Nebūt tādā līmenī, kādā ir pārējie, neatbilst kādām prasībām, normām.
klusēt Nebūt vairs aktīvam (parasti radošā darbā). Aktīvi nepiedalīties (kur), palikt nomaļus.
trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) - par priekšmetu.
Frazeoloģisks saaugums Nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes. Idioma.
uzkost Nedaudz ieēst (ko) virsū (parasti alkoholiskam dzērienam).
apknābāt Nedaudz saknābāt (vairākās vietās vai visapkārt).
baranka Nedaudz vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas izstrādājums, kam ir gredzena forma.
cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
dažs Nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem). Ne visi. Vairāki.
ceturtdiena Nedēļas ceturtā diena (skaitot no pirmdienas).
otrdiena Nedēļas otrā diena (skaitot no pirmdienas).
piektdiena Nedēļas piektā diena (skaitot no pirmdienas).
pirmdiena Nedēļas pirmā diena.
sabats Nedēļas septītā diena (sestdiena), kas Vecajā derībā ir noteikta atpūtai.
sestdiena Nedēļas sestā diena (skaitot no pirmdienas).
trešdiena Nedēļas trešā diena (skaitot no pirmdienas).
Noņemt zāles Nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles.
Noņemt zāles Nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles.
grīļoties Nedrošā, ļodzīgā gaitā iet, virzīties.
pārkumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko); arī pārklumburot (1).
Gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
Gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
Sēdēt (arī gulēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
žultsbeka Neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums.
skarbs Negluds, ass, ciets (par ādu). Tāds, kam ir negluda, asa, cieta āda (par ķermeņa daļām).
raupjš Negluds, ass, sasprēgājis (par ādu). Tāds, kam ir negluda, asa, sasprēgājusi āda (par ķermeņa daļām).
rēpuļains Negluds, sarepējis (par augiem, to orgānu ārējo kārtu). Tāds, kam ir negluda, sarepējusi ārējā kārta (par augiem, to daļām).
mulati Negroīdās rases (parasti nēģeru) un eiropeīdu jaukta grupa (galvenokārt Amerikā).
Āzijas pigmeji Negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums. Šo etnisko grupu piederīgie. Negritosi.
Nerādīt (ne) acu (arī acis) Neierasties, nenākt, izvairīties tikties.
diktatūra Neierobežota valsts vara, kas balstās uz valdošās šķiras spēku.
epigonis Neievērojams, ne talantīgs zinātnes, politikas, mākslas virziena, slavenas personas sekotājs.
aizķert Neilgi pakavēties (pie jautājuma), pavirši iztirzāt (tematu).
Uz (arī pie) sliekšņa Neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma, arī kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākumā.
pauze Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē).
pamīcīties Neilgu laiku būt, atrasties drūzmā, vietā, kur ir daudz cilvēku.
padirnēt Neilgu laiku dirnēt.
pamētāties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
pasvaidīties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
pavalkāt Neilgu laiku vairākkārt vilkt šurp turp.
pagrābt Neilgu laiku virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu).
pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
pagainīt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
pabirdināt Neilgu laiku, mazliet birdināt.
pabubināt Neilgu laiku, mazliet bubināt (par zirgu).
pacirpt Neilgu laiku, mazliet cirpt (dzīvnieku). Neilgu laiku, mazliet cirpt (vilnu dzīvniekam).
pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ar asu ķermeņa daļu, parasti ar knābi).
pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ko).
pacirtot Neilgu laiku, mazliet cirtot.
pačirkstēt Neilgu laiku, mazliet čirkstēt.
pačirkstināt Neilgu laiku, mazliet čirkstināt.
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet darīt ko ar grūtībām. Paiet, pavirzīties ar grūtībām.
padzirksteļot Neilgu laiku, mazliet dzirksteļot.
paflirtēt Neilgu laiku, mazliet flirtēt.
pairdināt Neilgu laiku, mazliet irdināt.
pairgoties Neilgu laiku, mazliet irgoties.
paironizēt Neilgu laiku, mazliet ironizēt.
pakairināt Neilgu laiku, mazliet kairināt.
pakašņāt Neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis). Arī pakārpīt.
paķircināt Neilgu laiku, mazliet ķircināt.
paķircināties Neilgu laiku, mazliet ķircināties.
parevidēt Neilgu laiku, mazliet meklēt, šķirot.
pamirkt Neilgu laiku, mazliet mirkt.
pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piemēram, atmiņām). Neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko), pievērsties (kam, piemēram, apcerējumā, mnā).
paņirbināt Neilgu laiku, mazliet ņirbināt (piemēram, gaismas avotu).
paņirgāties Neilgu laiku, mazliet ņirgāties.
palaipot Neilgu laiku, mazliet rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
pasirdīties Neilgu laiku, mazliet sirdīties.
pasirot Neilgu laiku, mazliet sirot.
paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku); slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pasmirdēt Neilgu laiku, mazliet smirdēt.
pasmirdināt Neilgu laiku, mazliet smirdināt.
paspirināties Neilgu laiku, mazliet spirināties.
pašķirot Neilgu laiku, mazliet šķirot.
pašņirkstēt Neilgu laiku, mazliet šņirkstēt.
pagrābāt Neilgu laiku, mazliet taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties (ko) satvert, sameklēt.
patirdīt Neilgu laiku, mazliet tirdīt.
patirgot Neilgu laiku, mazliet tirgot.
patirgoties Neilgu laiku, mazliet tirgoties.
patirināt Neilgu laiku, mazliet tirināt.
patirpt Neilgu laiku, mazliet tirpt.
pavairīties Neilgu laiku, mazliet vairīties.
pasijāt Neilgu laiku, mazliet vērtēt, lai nošķirtu, atmestu (parasti ko lieku, nevajadzīgu).
pavirināt Neilgu laiku, mazliet virināt.
pavirmot Neilgu laiku, mazliet virmot.
pavirpināt Neilgu laiku, mazliet virpināt (ko, parasti pirkstos).
pavirpot Neilgu laiku, mazliet virpot.
pagriezties Neilgu laiku, mazliet virpuļot (par sniegu, smiltīm u. tml.).
pavirpuļot Neilgu laiku, mazliet virpuļot.
pacilāt Neilgu laiku, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
glodene Neindīga bezkāju ķirzaka ar čūskveida ķermeni.
neiroķirurgs Neiroķirurģijas speciālists.
Nervu ārsts Neirologs.
neiropatologs Neirologs.
neiropatoloģija Neiroloģija.
neirologs Neiroloģijas speciālists.
neiropatoloģisks Neiroloģisks (1).
neiropatoloģisks Neiroloģisks (2).
neirīts Neirona izaugums, kas aizvada impulsus prom no nervu šūnas ķermeņa.
starpneirons Neirons, kas saista jušanas un kustību neironus.
eģe Neirstošā mala (audumam, adījumam).
liktenīgs Neizbēgams, neatvairāms.
Slēgt kredītu Neizsniegt vairs kredītu.
Mūžīgais šahs Neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus.
zaļš Neizžāvēts, nesen cirsts (par koksni, malku).
fluktuācija Nejauša (kāda lieluma) novirze no vidējās vērtības.
aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās). Nolaistīt. Nesot ūdeni, aplaisīt drēbes.
samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot (vairākus, daudzus priekšmetus). Nekārtīgi, nevīžīgi glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
Tukšs (arī zils) gaiss Nekas, pavisam nekas. Tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
Tukšs (arī zils) gaiss Nekas, pavisam nekas. Tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
Zils (arī tukšs) gaiss Nekas, pavisam nekas. Tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
Tukša vieta Nekas. Tas, kas ir pavisam nenozīmīgs, arī vienaldzīgs.
Tukša vieta Nekas. Tas, kas ir pavisam nenozīmīgs, arī vienaldzīgs.
Neiet lāgā Neklāties, neveikties tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
robusts Nekulturāls, nesmalkjūtīgs (par cilvēkiem). Arī pirmatnēji spēcīgs.
Neglābsies ne peles alā Nekur neizbēgs, neizvairīsies (no soda, atriebības u. tml.).
Neglābsies ne peles alā Nekur neizbēgs, neizvairīsies (no soda, atriebības u. tml.).
ķīlis Nekustīga vertikāla virsma (ar tai piestiprinātu stūri) lidaparāta noturēšanai horizontālā plaknē.
spīļsavienojums Nekustīgs, izjaucams savienojums, kuru nodrošina berzes spēki vai saskarvirsmu formu mijiedarbība un kurā aptverošā šķeltā detaļa tiek savilkta.
ietriekt Nelaipni likt, pavēlēt ievirzīties (kur iekšā).
ietrenkt Nelaipni, rupji likt ievirzīties (kur iekšā).
kroka Nelīdzens viļņveida (virsmas) veidojums.
kūkumains Nelīdzens, ar pacēlumiem, grumbuļiem (parasti par priekšmeta virsmu).
kumurains Nelīdzens. Tāds, kam ir kumuri (1).
grumbulis Nelīdzenums, negludums (kā virsmā).
kūkums Nelīdzenums, pacēlums, grumbulis (kā virsmā).
melanholisks Nelīdzsvarots, noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts (par cilvēku).
Kuriālā vēlēšanu sistēma Nelīdztiesīga vēlēšanu sistēma, kuras pamatā ir vēlēšanu kūrijas.
desiņa Neliela (noteiktas šķirnes) desa.
punkts Neliela (piemēram, teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
novelete Neliela apjoma romantiski vēstījošs skaņdarbs ar lirisku, arī dramatisku, retāk humoristisku raksturu.
sīktirdzniecība Neliela apjoma tirdzniecība.
lucītis Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
lucis Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās. Lucītis (2).
taukzivs Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, garu muguras spuru, gar kuras pamatu ir tumši plankumi ar gaišām apmalēm.
kiosks Neliela celtne, arī telpa, novietne sīktirdzniecībai.
epizode Neliela daļa, kam ir samērā patstāvīga nozīme (mākslas darbā).
skamba Neliela daļa, kas ir atdalījusies (no kā, tam plīstot, drūpot u. tml.).
lāma Neliela ieplaka, kur ir stāvošs ūdens.
šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, radot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
Jūras zirdziņš Neliela jūras zivs, kuras galva izskatā ir līdzīga zirga galvai.
kavatīne Neliela liriska ārija (operā), parasti bez tempa maiņām.
kantilēna Neliela liroepiska dziesma (viduslaiku Rietumeiropas zemēs).
pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma. Šāda muca kopā ar tās saturu. Šādas mucas saturs.
sieriņš Nelielā porcijā fasēts (atsevišķu šķirņu) siers.
Spirta lampiņa Neliela sildāmā vai apgaismošanas ierīce, kurā par degvielu izmanto spirtu.
Spirta lampiņa Neliela sildāmā vai apgaismošanas ierīce, kurā par degvielu izmanto spirtu.
kloķis Neliela svira (parasti slēdzim).
tinējsmecernieks Neliela vabole, kam ir raksturīgs smeceris un kas bojā augu daļas, it īpaši lapas, tās apgraužot un satinot.
šķēpnesis Neliela zobkarpveidīgo kārtas zivs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kuras vīrišķajam īpatnim ir šķēpveida aste.
spradzis Neliela, parasti melna, zili vai zaļi mirdzoša lapgraužu apakšdzimtas vabole, kas spēj tālu lēkt.
planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
nianse Neliela, tikko uztverama (kā) atšķirība, arī neliela, īpatnēja (kā) pazīme, īpašība.
skrandas Nelielas daļas, kas ir atdalījušās no kā (tam plīstot, drūpot u. tml.).
regālis Nelielas pārvietojamas (parasti uz galda novietojamas) ērģeles (no 16. līdz 18. gadsimtam), kuru reģistru skaits ir no 1 līdz 4.
sprikstis Nelielas, atsevišķas (parasti kā kvēlojoša, degoša) daļiņas pelnos. Karsti pelni. Arī dzirksteles.
spilvenaugi Nelieli augi, kam ir īsi, ļoti sazaroti dzinumi un kas, parasti piekļāvušies pie substrāta, veido blīvas kopas.
cepums Nelieli konditorejas izstrādājumi, kuru galvenās izejvielas ir milti, cukurs, taukvielas, olas.
kveksis Neliels (parasti bezšķirnes) suns.
sīkuzņēmums Neliels (tirdzniecības, rūpniecības vai amatniecības) uzņēmums ar mazu gada apgrozījumu.
teftelis Neliels apaļš vai iegarens vārītas, apceptas maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.
torpēdkuģis Neliels ātrgaitas karakuģis, kura apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
ūbele Neliels baložveidīgo kārtas putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas.
kokuvarde Neliels bezastains abinieks (ar zaļgani plankumainu muguru un apaļiem piesūcekņiem pirkstu galos), kas dzīvo kokos un krūmos ūdeņu tuvumā.
spinets Neliels četrstūrveida vai trīsstūrveida formas klavesīns, kam klaviatūra ir novietota stīgu garenvirzienā.
mopsis Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīga liela apaļa galva, strups purns, gluds, spīdīgs apmatojums. Attiecīgā suņu šķirne.
špics Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums. Attiecīgā suņu šķirne.
raibspārņmuša Neliels divspārņu kārtas kukainis, kuram ir raksturīgi raibi spārni un kura kāpuri dzīvo galvenokārt ziedos.
mirre Neliels dzeloņains koks (Āfrikā), kura mizā ir sveķu ailes, kas izdala ēteriskas eļļas.
ķivulis Neliels dzeltenzaļš zvirbuļveidīgo kārtas meža putns.
parafrāze Neliels fantāzijas tipa instrumentāls virtuozs skaņdarbs, kas sacerēts par vienu vai vairākām, parasti aizgūtām, tēmām.
vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
pioniergrāvis Neliels grāvis, kuru rok pirmo ūdeņainos purvos un staignās upju palienēs (lieko ūdeņu aizvadīšanai un noturīgāku grunts apstākļu radīšanai).
ormanītis Neliels griežveidīgo kārtas putns, kam ir tumšbrūns apspalvojums ar baltiem plankumiem un vienkrāsainas apakšējās spalvas astē.
bedrīte Neliels iedobums (kāda priekšmeta virsmā).
iedobulis Neliels iedobums (parasti zemes virsmā).
Dziesma bez vārdiem Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
Dziesma bez vārdiem Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
pauguriņš Neliels izcilnis (parasti anatomisks veidojums) uz (kā) virsmas.
knibucis Neliels izcilnis, uz priekšu izvirzīta maza daļa (priekšmetam).
uzjumtenis Neliels jumtveida pārsegums (piemēram, virs vārtiem, durvīm).
Meža kaķis Neliels kaķu dzimtas dzīvnieks (Eirāzijas un Āfrikas mežos).
ūka Neliels konusveida izvirzījums mīksto aukslēju mugurējās daļas malas vidū.
Metamais kauliņš Neliels kubveida klucītis ar virsmas plaknēs atzīmētiem vērtības punktiem.
Metamais kauliņš Neliels kubveida klucītis ar virsmas plāksnēs atzīmētiem vērtības punktiem.
lāma Neliels laukums, kas, piemēram, ir apaudzis (ar kādiem augiem), apklāts (ar ko).
stance Neliels lirisks dzejolis ar prātniecisku saturu.
poēma Neliels lirisks vai liriski vēstījošs skaņdarbs kādam instrumentam. Lielas formas, parasti programmatisks, viendaļīgs skaņdarbs orķestrim vai solo instrumentam ar orķestri. Vokāls vai vokāli simfonisks skaņdarbs.
zebenīca Neliels maiss, parasti no maisauduma (piemēram, auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai).
pinčers Neliels medību suns ar smailām ausīm un īsu, gludu apmatojumu. Attiecīgā suņu šķirne.
foksterjers Neliels medību suns, ar ko var medīt lapsas un āpšus alās. Attiecīgā suņu šķirne.
roksargs Neliels metāla vairogs uz paukošanas sporta rīkiem.
pistācija Neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi.
ķeģis Neliels pelēkbrūns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar baltiem plankumiem uz spārniem un astes.
parazītlapsene Neliels plēvspārņu apakškārtas kukainis, kura vēdera pirmais posms ir ar iežmaugu.
mitrene Neliels posmkāju tipa vienādkāju kārtas vēzis, kam ir horizontāli saplacināts ķermenis un kas dzīvo mitrās vietās.
spraudīte Neliels priekšmets, kas sastāv no īsa, smaila elementa un platas plāksnītes un ir paredzēts kā plāna piestiprināšanai pie cieta pamata.
noktirne Neliels sapņaini grūtsirdīgs (parasti instrumentāls) skaņdarbs.
sesks Neliels sermuļu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala sekrētu, kuram ir asa smaka.
pūdelis Neliels suns ar garu sprogainu spalvu. Attiecīgā suņu šķirne.
miklums Neliels šķidruma daudzums (parasti uz kādas virsmas).
tintnīca Neliels tintes trauks, kurā rakstot mērc rakstāmspalvu. Rakstāmgalda piederums ar vienu vai vairākiem šādiem traukiem.
motokamanas Neliels transportlīdzeklis, kuram ir slēpju slieces un kura dzinējs ir motocikla motors.
laiva Neliels ūdens transportlīdzeklis ar sānu malām un dibenu, parasti atklātu virsmu.
piedēklis Neliels veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas atzarojas no kāda orgāna vai kā patstāvīgs orgāns pieguļ kādam citam orgānam, ir anatomiski cieši saistīts ar kādu citu orgānu.
piedēklis Neliels veidojums (pie kādas detaļas), kam ir noteiktas funkcijas.
stabiņš Neliels veidojums, priekšmets, kam ir staba (1) forma, veids.
šķeltkājis Neliels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar slaidu, ķermeni un lielu galvkrūšu vairogu.
ēzelis Neliels zirgu dzimtas dzīvnieks ar garām ausīm.
žubīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar konisku, spēcīgu knābi un raibiem spārniem.
cīrulis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar pelēki brūnu apspalvojumu.
svilpis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar pelēku muguru, sarkanām krūtīm un kaklu.
kaņepītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar raibu pazodi un kaklu un brūnu muguru un sāniem.
kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar spilgtu, raibu (parasti dzeltenu, oranždzeltenu vai zaļgandzeltenu) apspalvojumu.
somzīlīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu.
garastīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas melnbalts putns ar ļoti garu asti.
vālodze Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns (tēviņi dzelteni ar melniem spārniem un asti, mātītes zaļgandzeltenas), kas ligzdu veido parasti koku zaru galos.
stērste Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu.
zvirbulis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar pelēku apspalvojumu.
dadzītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi. Ciglis.
ciglis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi. Dadzītis.
cielava Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar slaidu ķermeni un garu asti.
bezdelīga Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar smailiem spārniem un garu dakšveida asti.
zaļžubīte Neliels žubīšu dzimtas dziedātājputns, kura tēviņiem ir raksturīgs zaļgans apspalvojums.
plācenītis Neliels, apaļš kādas (piemēram, biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, kas ir cepts pannā uz pavarda virsmas.
pūslītis Neliels, dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
grieze Neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas.
uzkalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums. Pakalns.
pakalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums. Uzkalns.
tase Neliels, parasti keramikas (kafijas, tējas u. tml.) dzeramais trauks, kam ir osa un ko, pasniedzot galdā, novieto uz apakštases.
joma Neliels, parasti nošķirts, līcis.
šķipsna Neliels, parasti pirkstos, saujā, saņemams (kā, piemēram, augu daļu, beramas vielas) kopums.
kurmis Neliels, pelēcīgi melns kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas.
lakstīgala Neliels, pelēkbrūns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns.
ieplaka Neliels, sekls iedobums, padziļinājums kādā (parasti ceļa, laukuma) virsmā.
ķauķis Neliels, slaids brūnganpelēks, zaļganpelēks vai iedzeltenpelēks zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei.
Kontrabandas ceļā Nelikumīgi (izvairoties maksāt muitas nodokļus, neievērojot importa aizliegumu).
Kreisā prece Nelikumīgi iegūta un pārdota vai pirkta valsts prece.
Kreisā prece Nelikumīgi iegūta un pārdota vai pirkta valsts prece.
ortodoksija Nelokāma, konsekventa sekošana kādai pārliecībai, virzienam, mācībai, parasti neievērojot konkrētus apstākļus, attīstības procesus.
turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties. Panākt, ka (kas) nemaina savu iepriekšējo stāvokli.
Atstāt ēnā Neļaut izvirzīties.
aizslēpt Neļaut saskatīt (ko), atrodoties vai aizvirzoties (arī aizvirzot ko) priekšā.
atstumt Neļaut vairs piedalīties (kādā pasākumā), ieņemt (kādu amatu).
noņemt Neļaut vairs strādāt (parasti vadīt transportlīdzekli).
remontantneļķe Neļķe, kas zied vairākkārt vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
spuļģītis Neļķu dzimtas augs ar pacilu, augšdaļā zarainu stumbru, šauri lancetiskām lapām. Cietā virza.
pazaudēt Nemākot orientēties, novirzīties (no ceļa, pēdām u. tml.) un nespēt vairs atrast (tās).
samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni).
iezagties Nemanāmi rasties, gadīties (par kļūdām, paviršībām u. tml.).
virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu). Būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
Ēst (arī grauzt) sirdi Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
Grauzt (arī ēst, gremzt) sirdi Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
Gremzt (arī grauzt, ēst) sirdi Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
Kremst (arī grauzt, ēst, gremzt, krimst) sirdi Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
Krimst (arī grauzt, ēst, gremzt, kremst) sirdi, arī krimst sirdī (arī krūtīs) Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
Grauzt (arī gremzt, ēst, krimst, kremst) sirdi, arī krimst sirdī (arī krūtīs) Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
nokavēt Nenokļūt (satiksmes līdzeklī) pirms tā atiešanas.
pavāls Nenopļauts vai daļēji nopļauts zāles kopums, kas ir palicis zem nopļautās zāles vāla (pēc neprasmīgas pļaušanas ar rokas izkapti vai izkapts defekta dēļ).
ārprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze.
vājprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze. Ārprāts.
mērskaitlis Nenosaukts skaitlis, kas izsaka, cik reizes mērījamais lielums ir lielāks par mērvienību.
šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīgs (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
virpināt Nenoteikti virzīt, grozīt (parasti pirkstos), piemēram, no vienas puses uz otru (parasti apaļas formas priekšmetu). Arī ripināt.
plūstošs Nenoteikts, arī mainīgs (par kā apveidu, virzību).
slīdēt Nenoturoties, nespējot noturēties, arī netiekot noturētam kādā stāvoklī, virzīties pa (kā, parasti stāva, slīpa) virsmu lejup, arī nost (no tā).
Turēties pie lietas Nenovirzīties no jautājuma, temata.
Turēties pie lietas Nenovirzīties no jautājuma, temata.
apoloģētika Neobjektīva (parasti kādas reakcionāras kustības, virziena, uzskatu) aizstāvēšana, pārmērīga slavināšana.
sanāksme Neoficiāla, parasti vairāku, cilvēku tikšanās, lai kopīgi ko svinētu, pavadītu laiku, patērzētu u. tml.
pliocēns Neogēna perioda otrā puse, kam ir raksturīga, piemēram, intensīva vulkāniskā darbība, jūru un kontinentu kontūru izveidošanās un dzīvības formu izmaiņas.
miocēns Neogēna pirmā puse.
mangānskābe Neorganiska skābe, kuras skābes veidotājs elements ir mangāns ar oksidācijas pakāpi seši.
plomba Neorganiska viela, ar ko piepilda dobumu zoba cietajos audos. Šādas vielas kopums, ar ko ir piepildīts dobums zoba cietajos audos.
nepmanis Nepa perioda privātuzņēmējs, privāttirgotājs.
dīžāties Nepacietīgi, strauji mīdīties (parasti par zirgiem).
atstāt Nepaņemt līdzi (aiz paviršības, aizmāršības u. tml.).
Izspīlētas acis Neparasti uz priekšu izvirzīti acu āboli.
Baltais zvirbulis Neparasts cilvēks, kas atšķiras no pārējiem.
Baltais zvirbulis Neparasts cilvēks, kas atšķiras no pārējiem.
zirgs Nepārnadžu kārtas dzimta, pie kuras pieder lieli dzīvnieki ar īsu, blīvu apmatojumu un slaidām, garām kājām, kurām labi attīstīti tikai trīs pirksti (piemēram, mājas zirgs, Prževaļska zirgs).
laidā Nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā.
nolīt Nepārtrauktā plūsmā virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par sīkiem priekšmetiem.
Vienā laidā Nepārtrauktā secībā. Visu laiku nepārtraukti. Arī nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā. Arī vienkopus, vienā kopumā.
tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa.
lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
plūst Nepārtraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
parestēzija Nepatīkama sajūta, parasti ādā (piemēram, tirpums, dūrieni), ko nerada ārējs kairinājums.
Nelaba sirds Nepatīkama smaguma sajūta sirds apvidū.
Nelaba sirds Nepatīkama smaguma sajūta sirds apvidū.
šķebas Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns.
Slikta (arī nelaba) dūša Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
Nelaba (arī slikta) dūša Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
Slikta (arī nelaba) dūša Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
nelabums Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta. Arī vemšana, reibonis. Slikta fiziskā pašsajūta.
daļa Nepieciešamas (kādas sistēmas) sastāvdaļas, kam ir noteikta vieta, uzdevums (sistēmā).
šaurība Nepieciešamās vietas, platības nepietiekamība (parasti celtnē, telpā, teritorijā). Apstākļi, kas ir saistīti ar šādu vietas, platības nepietiekamību.
izlaist Nepiedalīties (kādā vai dažos no vairākiem, parasti regulāriem, pasākumiem), neveikt (kādu vai dažas no vairākām, parasti regulārām, darbībām, uzdevumiem).
nokrist Nepiegult, neturēties stingri klāt, virsū un noslīdēt nost virzienā uz leju.
liegt Nepiešķirt tiesības, neatļaut lietot (parasti materiālas vērtības).
apskolot Nepilnīgi, arī pavirši izglītot. Nepabeigt izglītošanu. Paskolot.
melngalvis Neprecētu ārzemju tirgotāju organizācija (feodālismā un kapitālismā Rīgā).
māņi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem). Maldi.
māns Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem). Maldi.
maldi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar, parasti redzes, dzirdes, orgāniem).
Saules pinums Nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
psihastēnija Nervu sistēmas darbības traucējumi, kas izpaužas gan psihopātijas, gan neirozes formā.
Palaist gar ausīm Nesadzirdēt (sacīto).
Turēties kopā Nesairt, nesadalīties.
Turēties kopā Nesairt, nesadalīties.
Dzejolis prozā Nesaistītā valodā uzrakstīts un rindās neizkārtots daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
Dzejolis prozā Nesaistītā valodā uzrakstīts un rindās neizkārtots daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
aizmirst Nesajust, neapzināties, nepārdzīvot vairs (ko), nepievērst uzmanību (kam) - pārdzīvojumu, notikumu ietekmē.
piemirst Nesajust, nepārdzīvot vairs (ko), nepievērst vairs uzmanību (kam).
antagonists Nesamierināms (uzskatu, kāda sabiedriska virziena u. tml.) pretinieks.
domstarpības Nesaprašanās, nesaskaņas atšķirīgu uzskatu, domu dēļ. Atšķirīgi uzskati, atšķirīgas domas.
slikti Nesaskaņā, nesaticībā (dzīvot), tā, ka ir sliktas savstarpējās attiecības (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
vārstījums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums (piemēram, par dzeju). Savārstījums (2).
Akadēmiskais parādnieks Nesekmīgs students, kas nav nokārtojis noteiktajā laikā vienu vai vairākus eksāmenus, ieskaites.
aizgājējs Nesen mirušais.
atēnoties Neskaidri atšķirties, izdalīties (uz kāda, parasti gaiša, fona). Mest ēnu (uz gaiša fona).
pajaust Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi, retāk ar ožu).
viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just. Jaust.
jaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi).
nojaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi).
nomaldīties Neskarot mērķi, lidot (kādā virzienā) - par lodi, šāviņu.
mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots mežs.
apnest Nesot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
ienest Nesot ievirzīt (kur iekšā).
iznest Nesot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
iznest Nesot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
nonest Nesot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārnest Nesot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
panest Nesot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Nest nelielu attālumu, neilgu laiku.
panest Nesot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
pienest Nesot piegādāt. Nesot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sanest Nesot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Nesot savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
uznest Nesot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Nesot uzvirzīt uz kādas vietas.
nonest Nesot virzīt un pabeigt virzīt gar (ko), garām (kam).
nonest Nesot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
uzstiept Nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas.
slīkt Nespējot noturēties virs (parasti) ūdens, grimt un slāpstot iet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
grimt Nespēt noturēties virs ūdens un iet bojā, slīkt.
Izlaist grožus no rokām Nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
Laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) Nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
(Iz)laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) Nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
Izlaist grožus no rokām Nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs valdīt.
Pazaudēt no acīm (arī no redzes loka, redzes lauka) Nespēt vairs iegūt informāciju (par kādu, ko).
Pazaudēt no redzes lauka (arī no redzes loka, acīm) Nespēt vairs iegūt informāciju (par kādu, ko).
Pazaudēt no acīm (arī no redzes loka, redzes lauka) Nespēt vairs saskatīt (kādu, ko).
Pazaudēt no redzes lauka (arī no redzes loka, acīm) Nespēt vairs saskatīt (kādu, ko).
mions Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir aptuveni 206 elektronu masa.
pions Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir aptuveni 270 elektronu masa.
mezons Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir intervālā no elektrona līdz nuklona masai.
rezonansi Nestabilas elementārdaļiņas, kuru dzīves laiks ir aptuveni 10 -22 sekundes.
hiperoni Nestabilas elementārdaļiņas, kuru masa ir lielāka par nuklonu masu.
iegult Netikt tālāk virzītam, risinātam.
noklust Netikt vairs izplatītam (par ziņām, valodām). Pazaudēt nozīmīgumu.
smerdelis Netīrīgs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
žurgains Netīrs (par šķidrumu). Izmircis, netīrs (par masu).
žurga Netīrs šķidrums. Izmirkusi, netīra masa.
sēras Netīrumi zem pirkstu nagiem.
ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas), neturoties stingri, ļaut vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (ķermenim, tā daļām).
atteikties Neuzņemties, arī vairs neizpildīt (kādu pienākumu, darbu u. tml.).
Ņemt savu krustu uz pleciem Nevairīties grūtību, ciešanu.
Ņemt savu krustu uz pleciem Nevairīties grūtību, ciešanu.
Ņemt savu krustu uz pleciem Nevairīties grūtību, ciešanu.
Skaldīt matus Nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
Skaldīt matus Nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
ieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem. Ieļēpot.
ieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem.
izļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem). Izļēpot.
izļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem).
uzlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā virzoties, uzkāpt.
ietuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām ievirzīties (kur iekšā).
iztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izzvelties Neveikli, smagi izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
Neiet lāgā Neveikties, neizdoties (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
raustīt Nevēlami bieži mainīt (kāda, kā) darbību, darbības virzību, vietu.
traips Nevēlams (parasti kādas vielas radīts) plankums, arī netīra vieta (uz kā virsmas).
kurlums Nevēlēšanās ko dzirdēt, uzklausīt.
pakūleņot Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, pavirzīties.
kūleņot Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties.
kūleņoties Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties. Kūleņot (2).
notriekt Neviļus, negribēti ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), pieļaujot, ka nokrīt zemē (kur, uz kā u. tml.).
iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot. Durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
iesprukt Neviļus, negribēti ievirzīties, arī tikt ievirzītam (kur iekšā).
nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to). Pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur).
sacirsties Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) tiek sacirsts (1).
nobārstīt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, nobirstot (kam) izklaidus, tiek notraipīts (ar to).
nobirdināt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, vairākkārt nobirstot (kam), tiek notraipīts (ar to).
nogāzt Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
zagties Neviļus, negribēti rasties, arī būt ar neviļu, negribētu virzību (piemēram, par domām). Neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
buksēt Nevirzīties uz priekšu, riteņiem griežoties uz vietas (par transportlīdzekli).
mētāt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot (ko) vairākās vietās. Nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
svaidīt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot (ko) vairākās vietās. Nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
aizvārstīt Nevīžīgi, pavirši aizšūt, aizlāpīt.
rasisms Nezinātnisku, reakcionāru koncepciju kopums, kuru pamatā ir uzskats par cilvēku rasu fizisko un garīgo nelīdzvērtīgumu un tā izšķirošo nozīmi cilvēku sabiedrības vēsturē un kultūrā. Reakcionāra, fašistiska politika, kuras mērķis ir iznīcināt par zemākām uzskatītās rases.
Cieta sirds Nežēlīgs raksturs, cietsirdīga izturēšanās.
zākāties Nicīgi, nievīgi izsakoties, paust savu attieksmi (pret kādu, retāk pret ko). Pelt, nievāt (kādu), ņirgāties (par kādu, retāk par ko).
apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt. Nolamāt.
dzēlība Nicinošs, arī ironisks izteikums.
atkauties Nikni atvairīties, atgaiņāties (no dzīvniekiem).
niķains Niķīgs (parasti par zirgu).
raudava Nirpīle ar kastaņbmnu galvu un kaklu. Brūnkaklis.
nira Nirpīle.
nirējpīle Nirpīle.
aiznirt Nirstot attālināties. Nirstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
panirt Nirstot pavirzīties (zem ūdens). Nirstot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
ienirt Nirstot pilnīgi ievirzīties zem ūdens.
nonirt Nirstot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, pie kā u. tml.).
nirties Nirt (1).
kolodijs Nitrocelulozes šķīdums spirta un etilētera maisījumā.
sleja No ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu.
alunīts No alumīnija loliļas izgatavots pavediens, kas piešķir drānai spīdumu.
dīglis No apaugļotas olšūnas izveidojusies sēklas daļa, kurā ir jaunā auga orgānu aizmetņi. Embrijs (2).
pakulas No augu (parasti linu, kaņepāju) garajām šķiedrām pirmapstrādē atdalīts īsu šķiedru kopums.
jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām. Šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
panorāma No centra aplūkojams liels gleznojums uz cilindriskas formas virsmas ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
pārcirtums No cirtiena iegūts ievainojums.
mistrojums No dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem veidota (vai veidojusies) augu kopa.
Galvenā sakne No dīgļsaknes attīstījusies sakne, no kuras atiet vairāk attīstītās sānsaknes.
Galvenā sakne No dīgļsaknes attīstījusies sakne, no kuras atiet vairāk attīstītās sānsaknes.
pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
krūtsgabals No dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas izcirsts, izgriezts gaļas gabals.
aizdžinkstēt No džinkstēšanas zaudēt (uz laiku) spēju dzirdēt.
novirziens No galvenā virziena, pamatvirziena, parasti daļēji, atšķirīgs virziens (parādībām sabiedrībā).
grifele No grafīta izgatavots irbulis, ko lieto rakstīšanai uz šīfera tāfeles.
grūdenis No grūstām kaņepēm, zirņiem vai pupām pagatavots ēdiens.
špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots režģis, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
laža No koka veidota ietaise (kūtī), kur novieto dzīvniekiem (parasti govīm, zirgiem) paredzēto barību.
krātiņš No koka veidota novietne, mītne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas ļaunā bišu saimē.
Smilšu (arī sviesta) mīkla No kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdenu, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
zemsega No meža nobirām un atmirušajiem augiem veidotais organisko atlieku slānis, kas klāj meža augsnes minerālo daļu.
špaktele No minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai. Šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
pozitīvs No negatīva iegūtais redzamais attēls, parasti uz fotopapīra, fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums atbilst oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas atbilst oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā). Fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
papiruss No papirusniedru stiebriem izgatavots materiāls, uz kura rakstīja senās tautas.
izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs salikums, rakstījums, piemēram, retinājums.
No pirmā acu uzmetiena No pirmā skatiena; no paša sākuma.
No pirmā acu uzmetiena No pirmā skatiena. No paša sākuma.
No pirmā acu uzmetiena, arī pirmajā acu uzmetienā No pirmā skatiena. No paša sākuma.
plācenis No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize. Šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu.
vārpiņa No saliktas vārpas, no skaras vai vārpskaras galvenās ass atejoša sānu ass ar vienu vai vairākiem ziediem.
dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās savas saknes, bet īsto lapu vietā vēl ir dīgļlapas.
sīksīpoliņi No sēklas izaudzēti sēklas sīpoli, kuru diametrs ir no 0,7 līdz 3 centimetriem.
širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
anamnēze No slimnieka vai viņa tuviniekiem iegūtas ziņas par slimības attīstību un slimnieka dzīves apstākļiem pirms saslimšanas.
trose No stieplēm vīta virve.
tīkliņš No tīkla (1) darināts nelielam maisam, somai līdzīgs izstrādājums (parasti pirkumu ievietošanai).
sarkanvīns No tumšām vīnogu šķirnēm gatavots, parasti tumši sarkans, vīns.
laukums No tuvākās apkārtnes atšķirīga (piemēram, ar krāsojumu, apdari) kādas virsmas daļa. Kādas virsmas norobežota daļa.
brusa No vairākām pusēm apzāģēts, retāk aptēsts, kokmateriāls, kura biezums un platums ir lielāks par 100 milimetriem.
katamarāns No vairākiem baļķiem veidots plosts (Klusā okeāna salās, Indijas okeāna piekrastē).
mūsuprāt No vairāku runātāju vai rakstītāju viedokļa. No teksta autora viedokļa. Pēc mūsu domām.
potvasks No vaska, sveķiem, taukiem un spirta pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež koku un krūmu potējumu brūces, arī mazākas griezuma un grauzēju radītas brūces.
kronšteins No vertikālas plaknes izvirzīta detaļa (piemēram, kā novietošanai, balstīšanai). Balstenis.
plunžeris No viena gabala veidots virzulis, kam diametrs ir vienāds ar kāta diametru.
pāri No vienas malas uz otru, no vienas puses uz otru (virzīties, ko virzīt).
pāri No vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram (virzīties, ko virzīt pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas).
riņķis No vienas vietas uz citu, arī turp un atpakaļ (virzīties).
apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
apdeldēt No virspuses novalkāt, nolietot. Lietojot padarīt neizskatīgu.
apcept No virspuses, no visām pusēm mazliet izcept.
kalns No visām pusēm izteikti norobežots augsts zemes virsas pacēlums (parasti ar relatīvo augstumu pāri par 200 metriem). Nozīmīgs paugurs (piemēram, pēc augstuma).
apbirt Nobirt (par daudziem vai visiem).
apbraucīt Nobraucīt (visapkārt, pa virsu). Pavirši novākt (piemēram, ogas).
metaplāzija Nobriedušu (dzīvnieku, augu) audu pārveidošanās citādos, morfoloģiski un funkcionāli atšķirīgos audos.
izcirpt Nocirpt (kādā ķermeņa daļā vilnu).
cirpums Nocirptā vilna.
izcirst Nocirst (daudz vai visu).
nolīst Nocirst (kokus, krūmus kādā vietā).
apcirst Nocirst (piemēram, kokam zarus, saknes visapkārt).
apcirst Nocirst, izcirst (daudzus vai visus).
nodarināt Nocirst, nozāģēt (parasti nocirsta, nozāģēta koka zarus).
Meža resursu atražošana Nocirstā meža ataudzēšana un jaunu apmežojamo platību radīšana.
Meža resursu atražošana Nocirstā meža ataudzēšana un jaunu apmežojamo platību radīšana.
meija Nocirsts neliels lapains koks vai zars.
meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piemēram, telpu) rotāšanai.
steliņģis Nodalījums (piemēram, stallī, kūtī), kas, parasti, ir paredzēts vienam dzīvniekam.
nogriezt Nodalīt, nošķirt (no kā).
atšķirties Nodalīties, nošķirties savrup (no citiem).
treniņš Nodarbība (zirga) iebraukšanai vai ielādei, (tā) gatavošanai sacensībām.
izprieca Nodarbība, pasākums, kura mērķis ir izklaidēšanās, patīkama aktīva atpūta.
tirgoties Nodarboties ar tirdzniecību. Uzturēt tirdznieciskus sakarus.
gruntsnoma Nodeva (par gruntsgabalu), kuru gruntsgabala īpašnieks dod naudā vai graudā kādai personai vai iestādei, atzīstot tās virsīpašuma tiesības.
Progresīvs nodoklis Nodoklis, kas palielinās vairāk, nekā palielinās apliekamo ienākumu summa.
Netiešais nodoklis Nodoklis, ko iekasē par kā (piemēram, patēriņa priekšmetu, ceļu) izmantošanu, kādu darbību veikšanu (piemēram, tiesā, tirgū).
nodzirdināt Nodzirdīt (1).
nodzirdināt Nodzirdīt (2).
nodzirkstīt Nodzirkstēt (2).
izaugt Nodzīvot, pavadīt mūža pirmo posmu (par bērniem, pusaudžiem). Uzaugt.
ugunskuģis Noenkurots kuģis, kam ir bākas funkcijas.
izgaršot Nogaršojot ēdienu, dzērienu, pilnīgi sajust, atšķirt (garšu). Lēni, ar baudu ēst, dzert (ko), nosakot garšu.
apgrābt Nogrābt (visapkārt, no vairākām pusēm).
veidule Nogrieznis, kam pārvietojoties veidojas (kā) virsma. Veidotāja (2).
veidotājs Nogrieznis, kam pārvietojoties veidojas (kā) virsma. Veidule (1).
mediāna Nogrieznis, kas savieno trīsstūra virsotni ar pretējās malas viduspunktu.
Proporcionāli nogriežņi Nogriežņi, kuru garumi ir proporcionāli.
aizsapņoties Nogrimt sapņos, fantāzijā. Fantazējot aizmirsties.
termiņnoguldījums Noguldījums, kam ir noteikts termiņš. Terminēts noguldījums.
kaļķakmens Noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts.
merģelis Nogulumiezis, kura sastāvā ir karbonāti.
atvilkt Noģērbt (parasti virsdrēbes). Novilkt.
atvilkties Noģērbt virsdrēbes.
noskriet Noirt (par adījuma valdziņiem).
norist Noirt (par valdziņu).
aizirt Noirt, atirt (līdz kādai vietai).
novākt Nojaukt, izjaukt un noņemt, novirzīt nost.
lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas tiek izspiesta zemes virspusē vulkāna izvirduma laikā, šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
izvirdums Nokaitētu cietu, šķidru vai gāzveida vulkānisko produktu izplūdums planētas virspusē.
aizkaut Nokaut (parasti slimu, ievainotu mājlopu pirms nobeigšanās).
paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
apmaldīties Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot). Pazaudēt ceļu.
apkrāsot Nokrāsot (visapkārt, no visām pusēm), arī ātri vai pavirši nokrāsot.
nokravāties Nokravājot, novācot ko, sakārtot, piemēram, telpu, atbrīvot kādu virsmu.
Pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Nokrist, vairākkārt griežoties apkārt.
sagūstīt Noķert, notvert (kādu, kas bēg, vairās).
neaizmirstams Nol. divd. --> aizmirst.
neatvairāms Nol. divd. --> atvairīt.
nedzirdams Nol. divd. --> dzirdēt.
nedzirdēts Nol. divd. --> dzirdēt.
neizšķirts Nol. divd. --> izšķirt.
nemirkstošs Nol. divd. --> mirkt.
nenopērkams Nol. divd. --> nopirkt.
nešķirams Nol. divd. --> šķirt.
sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem putniem, kukaiņiem.
markīze Nolaižama (parasti auduma) nojume virs loga vai balkona (pasargāšanai no saules). Nojume (no dažāda materiāla) virs celtnes ieejas vai virs terases celtnes priekšā.
aplasīt Nolasīt (kokam, ceram u. tml. visapkārt, pa virsu).
aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
nodzirkstīt Nolauzt ogli (kam degošam) tā, ka īsu brīdi dzirksteļo.
Likt uz balsošanu (retāk nobalsošanu) Nolemt, ka (ko) izšķirs, noteiks balsojot.
Noliekt pieri (arī seju, vaigu) pie kā Noliekt galvu tā, ka piere (seja, vaigs) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
Noliekt seju (arī vaigu, pieri) pie kā Noliekt galvu tā, ka seja (vaigs, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
Noliekt seju (arī vaigu, pieri) pie kā Noliekt galvu tā, ka seja (vaigs, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
Noliekt vaigu (arī seju, pieri) pie kā Noliekt galvu tā, ka vaigs (seja, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
uzliekties Noliekties lokveidā virsū (uz kā, kam) - parasti par augiem, to daļām.
nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu). Nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu).
nodeldēt Nolietot tā, ka ir pilnīgi nodilis.
komisija Nolīgums starp, parasti divām, personām (diviem uzņēmumiem) par kādu darījumu, kuru veic pirmā persona (pirmais uzņēmums) uz otrās personas (otrā uzņēmuma) rēķina.
uzlīkt Nolīkt lokveidā virsū (uz kā, kam) - par augiem, to daļām.
uzlīkt Nolīkt virsū (uz kā, kam) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
aplūzt Nolūzt, atlūzt (par daudziem vai visiem, vairākās vai visās vietās).
kopnoma Noma, ko realizē vairāki vai daudzi nomnieki uz kopēja līguma pamata.
aprīt Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni).
Apkopt mirušo Nomazgāt un ietērpt mirušo.
Apkopt mirušo Nomazgāt un ietērpt mirušo.
iemērīt Nomērīt un piešķirt. Arī iedalīt (3).
kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē. Pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
nomirguļot Nomirgot (1).
nomirguļot Nomirgot (2).
gatavs Nomiris. Beigts.
izmirt Nomirstot (visiem), beigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
pamest Nomirstot būt par cēloni tam, ka (parasti tuvinieks) paliek vientuļš, bez atbalsta, bez apgādības.
atstāt Nomirstot pamest (kādu tuvinieku) vienu, bez apgādības.
izsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem, parasti kādā vietā).
apsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem).
apmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
izmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
Nomirt (arī izdzist) (kāda) rokās Nomirt kāda cilvēka klātbūtnē.
Palikt uz galda Nomirt operācijas laikā (par operējamo).
Palikt uz galda Nomirt operācijas laikā (par operējamo).
Nomirt zem (ķirurga) naža Nomirt operācijas laikā.
Iegult (arī iegulties) kapā (arī zemē) Nomirt un tikt apglabātam.
Iegulties (arī iegult) kapā (arī zemē) Nomirt un tikt apglabātam.
Iegulties (arī iegult) kapā (arī zemē) Nomirt un tikt apglabātam.
Iegulties (arī iegult) zemē (arī kapā) Nomirt un tikt apglabātam.
nogulties Nomirt un tikt apglabātam.
palikt Nomirt, arī krist kaujā.
Aiznest (arī paņemt) sev līdzi kapā Nomirt, neizpaužot ko.
Aiznest (arī paņemt) līdzi kapā Nomirt, neizpaužot ko.
Paņemt (arī aiznest) līdzi kapā Nomirt, neizpaužot ko.
aiziet Nomirt.
atstiepties Nomirt.
izdzist Nomirt.
izputēt Nomirt.
Aiziet pie dieva, arī aiziet dieva mierā, arī stāties dieva priekšā Nomirt.
Atdot dievam dvēseli Nomirt.
Aiziet aizsaulē Nomirt.
Atdot dievam dvēseli Nomirt.
Aizslēgt (arī aizdarīt) acis (uz mūžu) Nomirt.
Nodziedāt (savu) dziesmu Nomirt.
Aiziet no dzīves (arī atvadīties no dzīves poēt.) Nomirt.
Aizvērt (arī slēgt, aizdarīt) acis (uz mūžu) Nomirt.
Izlaist garu Nomirt.
Slēgt (arī aizdarīt, aizvērt) acis (uz mūžu) Nomirt.
Iet pie tēviem (arī senčiem) Nomirt.
Iet projām no dzīves Nomirt.
Izlaist garu Nomirt.
Aiziet (arī ieiet) kapā Nomirt.
(Ie)līst kapā (arī zārkā) Nomirt.
Nolikt karoti Nomirt.
Krist pār ilksi Nomirt.
Līst kapā (arī zārkā) Nomirt.
Aizmigt mūža (arī mūžīgā) miegā Nomirt.
Aiziet dieva mierā Nomirt.
Aiziet mūžībā Nomirt.
Aizmigt mūžīgā (arī mūža) miegā Nomirt.
Aizmigt mūža (arī mūžīgā) miegā Nomirt.
Aiziet nebūtībā Nomirt.
Nodziedāt (savu) dziesmu Nomirt.
Noiet kapā Nomirt.
Nolikt karoti Nomirt.
Pārkrist pār ilksi Nomirt.
Atstiept kājas (arī pēdas) Nomirt.
Aizdarīt (arī slēgt, aizvērt) acis (uz mūžu) Nomirt.
Atvadīties no dzīves Nomirt.
Stāties dieva priekšā Nomirt.
Aiziet no dzīves Nomirt.
Aiziet aizsaulē Nomirt.
Aiziet pie tēviem (arī senčiem) Nomirt.
Aiziet bojā Nomirt.
(Aiz)iet bojā Nomirt.
Aiziet veļos Nomirt.
Aiziet uz viņpasauli Nomirt.
Līst zārkā (arī kapā) Nomirt.
nosprāgt Nomirt.
pamirt Nomirt.
Atstiept (arī notirināt) kājas, arī atstiept pēdas Nomirt. Nobeigties.
Notirināt (arī atstiept) kājas Nomirt. Nobeigties.
Atstiept pēdas (arī kājas) Nomirt. Nobeigties.
pakaļpalicēji Nomirušā cilvēka dzīvie piederīgie, draugi, darbabiedri u. tml.
nomirējs Nomirušais cilvēks; mirušais.
atsisties Nonākt līdz šķērslim, kas aptur virzīšanos tālāk.
tikt Nonākt, arī kļūt tādam, kam ir iespēja nonākt (kādā, parasti sabiedriskā vai sadzīves, situācijā, stāvoklī).
Sēt nāvi Nonāvēt (vairākus vai daudzus). Būt par cēloni (vairāku vai daudzu) nāvei.
Sēt nāvi (arī nāvi un iznīcību) Nonāvēt (vairākus vai daudzus). Būt par cēloni (vairāku vai daudzu) nāvei.
Izbeigt mūžu Nonāvēt. Arī nomirt.
kažokāda Nonāvēta kažokzvēra vai cita dzīvnieka āda, kurai ir apmatojums un kuru izmanto, piemēram, kažoku, apkakļu, cepuru izgatavošanai.
nolaisties Nonirt.
siet Noņemot virves, saites u. tml., atbrīvot no kāda saistījuma.
noseglot Noņemt seglus (parasti zirgam).
atsegt Noņemt, atvirzīt (to, kas apsedz, aizklāj).
novākt Noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu). Noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu) un novietot (to kur).
noņirkstēt Noņirkšķēt.
noņirkstināt Noņirkšķināt.
appirkt Nopirkt (daudz vai visu).
izpirkt Nopirkt (daudz vai visu).
piepirkt Nopirkt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piepirkt Nopirkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, somu).
Iepirkt par dzimtu Nopirkt (zemnieka saimniecību, zemi) dzimtīpašumā.
Iepirkt par dzimtu Nopirkt (zemnieka saimniecību, zemi) dzimtīpašumā.
nosolīt Nopirkt izsolē.
piepirkt Nopirkt papildus. Pērkot papildināt (kā daudzumu).
izmaksāt Nopirkt par saviem līdzekļiem (ēdienu, dzērienu) un pacienāt kādu.
nopirkties Nopirkt sev (ko).
paņemt Nopirkt, iegādāties (ko).
dabūt Nopirkt, iegādāties.
notirgot Nopirkt.
iepirkums Nopirktie produkti, preces.
pirkums Nopirkto produktu, preču u. tml. kopums.
applucināt Noplūkt (putnam) spalvas. Pavirši noplucināt.
appļaut Nopļaut virsējo daļu.
apkapāt Nopļaut, appļaut ar īsiem izkapts cirtieniem.
Zaļā masa Nopļautu, nocirstu u. tml. augu, to daļu kopums.
Zaļā masa Nopļautu, nocirstu u. tml. augu, to daļu kopums.
uz Norāda (kā) virzībā, pārvietojumā sasniedzamu vietu, objektu.
uz Norāda cilvēku, kas ir (kāda) virzības mērķis. Pie.
uz Norāda kustības, darbības virzienu.
uz Norāda ķermeņa daļu, ko izmanto par kā balstu un kas saskaras ar kādu virsmu, pamatni.
uz Norāda novietojuma, atrašanās, izplatības virzienu.
uz Norāda objektu, kam pretī (kas) virzās, tiek virzīts. Pret.
uz Norāda objektu, pret ko ir attiecināts kāda veseluma sadalījums.
uz Norāda skatiena objektu, skatiena vērstības virzienu.
uz Norāda to, kam virsū, kura virsmas tuvumā (kas) atrodas.
uz Norāda to, kura virspusē, kura virsmas tuvumā kas notiek, noris.
uz Norāda to, kura virspuse, virsma kļūst par (kā) atrašanās vietu pēc (tā) pārvietojuma šīs virspuses, virsmas virzienā.
starp Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu) grupu, kurā (kāds, kas) izceļas, ir pārāks ar kādu pazīmi, īpašību.
starp Norāda uz (kā, parasti viendabīga) kopumu, kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, ir uztverams.
kāds Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens.
savs Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens. Kāds (6).
tikpat Norāda uz (kā) daudzumu, skaitu, kas ir vienāds ar kādu citu daudzumu, skaitu.
starp Norāda uz (parasti viendabīgiem) objektiem, kuru kopumā, arī vidē (kāds, kas) virzās, virza, dara, (kas) notiek, norisinās.
starp Norāda uz (telpas, teritorijas) vietu, ko ierobežo vairākas citas vietas, vairāki citi objekti.
sa- Norāda uz (vairāku, daudzu) virzību kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur.
bez Norāda uz aptuvenu laiku pirms tā momenta vai parādības, kas minēta atkarīgajā lietvārdā. Pirms, priekš.
katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem minētajiem, no abiem minētajiem).
tur Norāda uz cilvēku kopu, vidi, ar kuru kāds ir, parasti vāji, saistīts.
pie Norāda uz cilvēku, kam ir raksturīgas (psihes, rakstura, personības) īpašības.
no Norāda uz cilvēku, parasti sociālu, grupu, pie kuras kāds pieder, kura ir saistīta ar kāda izcelsmi. Norāda uz profesiju, kuras pārstāvis kāds ir.
iz- Norāda uz darbības virzību ārā (no kurienes).
uz- Norāda uz darbības virzību augšā, uz augšu.
iz- Norāda uz darbības virzību cauri (kam), caur (ko)
uz- Norāda uz darbības virzību uz kādas vietas.
iz- Norāda uz darbības virzību uz visām pusēm.
uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
kopš Norāda uz darbību, notikumu, no kura ir pagājis zināms laiks, laikposms.
bez Norāda uz darītāja vai objekta nošķirtību no kā.
par Norāda uz daudzumu, skaitu, mēru, kas parasti ir saistīts ar kādu darbību, norisi.
ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kas ir piederīgs pie kādas kopas, grupas.
ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kuram ir (vai nav) kas līdzīgs (kādam citam).
priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts. Norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
viņš Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš. Tas (1).
pie Norāda uz grupu, kopumu, kurā (kas) ietilpst, ar kuru (kas) ir saistīts.
tāpat Norāda uz izteikuma, domu saturu, kas ir līdzīgs iepriekš minētajam.
kurp Norāda uz kā virzības vietas pieļāvumu.
pret Norāda uz ko atšķirīgu salīdzinājumā ar minēto.
no Norāda uz kopumu, kam tiek atdalīta, nošķirta kāda daļa, sastāvdaļa.
priekš Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis. Pirms 2 (1).
pār Norāda uz laikposmu, pēc kura vai pirms kura kas notiek, eksistē.
kopš Norāda uz laiku, kad (kas) ir norisinājies, noticis. Pirms.
Līdz tam Norāda uz laiku, kad beidzas kāda darbība, norise, stāvoklis. Norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība.
pret- Norāda uz neatbilsmi salikteņa otrajā daļā nosauktajam. Norāda uz to, ka ir pretrunā ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
šepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura ir tam tuvu. Šeit.
te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Šeit. Pretstats: tur (1).
tepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Te [1] (1).
šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Te. Pretstats: tur.
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība un par kuru izteikts jautājums.
kurp Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, uz kuru kas virzās un par kuru izteikts jautājums.
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
nekurp Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības) virzienu. Nevienā virzienā.
šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu cilvēku, par ko ir runa. Viņš.
tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
līdz Norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība.
zem Norāda uz objektu, vietu, kuram apakšā kas virzās, novietojas, tiek virzīts, novietots. Apakš.
pēc Norāda uz pazīmi, īpašību, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, iedalījumam.
pret Norāda uz personu, kas ir kādas darbības objekts.
ar Norāda uz priekšmetu, ierīci, kas ir kāda rīcība darbības veikšanas momentā.
vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
uz- Norāda uz spēcīgu, parasti fiziskas, darbības virzību (pret kādu, ko).
zem Norāda uz stāvokli, apstākļiem, kādos kāds atrodas, norāda, kam kas ir pakļauts, kā vadībā kas norisinās, īstenojas.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (augs, tā daļas) ir nokaltis, iznīcis.
klāt Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks vai dzīvnieks) ir ieradies, atnācis (pie kāda, arī kur).
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (dzīvnieks vai cilvēks) ir zaudējis dzīvību.
projām Norāda uz stāvokli, kad (kāds laikposms) ir pagājis.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) ir jau ieradies, atnācis (kur) pirms kāda cita, kā cita; norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atbraukts, atvirzīts (kur) pirms kā cita.
pretī Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu).
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu). Norāda, ka (kas) virzās (uz kurieni, lai ko satiktu); pretī.
klāt Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir tur, kur kas notiek, norisinās. Norāda uz stāvokli, kad (kāds) piedalās (kādā norisē, pasākumā), atrodas (kur, pie kā).
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ko ir veicis agrāk, ātrāk par citiem un izvirzījies pirmajā vietā.
pāri Norāda uz stāvokli, kad (kas, piemēram, parādība, norise) ir izbeidzies.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
projām Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālu (no kā); norāda uz stāvokli, kad (kas) ir attālinājies, attālināts (no kā).
virsū Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri).
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizsalis, sasalis.
nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalīts, atņemts, arī attālināts no kā. Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalījies, attālinājies no kā.
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
klāt Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atgādāts (pie kā, pie kāda, arī kur).
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atrisis, atrodas izklaidus.
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atvērts, darbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir izlietots, izbeidzies.
nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir iznīcināts, izlietots.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir nopriekšā gādāts (kur, kam) pirms kā cita.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, kļuvis nederīgs lietošanai, arī gājis bojā.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts.
pāri Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir svarīgāks, vērtīgāks (par ko).
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir zaudēts, nav vairs atrodams, arī atgūstāms.
klāt Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir, atrodas (pie kā), kopā (ar ko).
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (ķermeņa daļa) ir bojāta, sakropļota.
klāt Norāda uz stāvokli, kad (transportlīdzeklis) ir atbraukts, atvirzīts.
ciet Norāda uz stāvokli, kad ir apgrūtināta elpošana, runāšana, dzirdēšana.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad ir pagājis, izbeidzies (kāds laikposms, laika moments, arī cilvēka mūža posms).
ciet Norāda uz stāvokli, kad kas ir slēgts, nedarbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
pāri Norāda uz stāvokli, kad kas ir šķērsots kādā virzībā (no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram).
lāgā Norāda uz stāvokli, kad kas ir tā, kā vajadzīgs, vēlams. Norāda uz stāvokli, kad kā ir pietiekami.
klāt Norāda uz stāvokli, kad virzoties (kas) tiek sasniegts, norāda uz stāvokli, kad virzoties piekļūst (kam) ļoti tuvu.
pret Norāda uz stāvokli, parādību, pirms kuras eksistē cits stāvoklis, parādība.
pa Norāda uz telpu, vidi, kurā (kas) virzās, tiek virzīts.
pie Norāda uz teritoriju, kurā (kas) ietilpst, ar kuru (kas) ir saistīts.
priekš Norāda uz to (objektu, darbību, stāvokli), kam kas ir noderīgs, piemērots, paredzēts.
no Norāda uz to (parasti cilvēku), kas rada iespēju iegūt, saņemt (ko). Norāda uz to (piemēram, parādību, priekšmetu), ar ko ir saistīta iespēja iegūt, saņemt (ko).
pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kura atvairīšanai, likvidēšanai ko izmanto, dara, kuru novērš kāda īpašība.
no Norāda uz to (parasti vietu), kur sākas un noris darbība, kas ir vērsta uz kādiem objektiem.
pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas malas, puses uz otru).
pie Norāda uz to (priekšmetu), ar ko (kāds) darbojas, ir saistīts.
pie Norāda uz to (vieta, priekšmetu), kam klāt vai kam tuvāk kas virzās, tiek virzīts.
pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam (ko) piestiprina, piesaista, arī kam (kas) piesaistās, ir piesaistīts.
pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā kas atrodas, uzturas, ir novietots.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kas ir zemāks (par ko).
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kuram (kas) virzās pāri, neskarot (tā) virsmu.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās, tiek virzīts (parasti no vienas malas, puses līdz otrai).
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas (kas) norisinās, atrodas, novietojas, tiek novietots.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), virs kura (kas) norisinās, atrodas, neskarot (tā) virsmu.
pie Norāda uz to, ar ko ir saistīts kāds stāvoklis.
pie Norāda uz to, kam (kas) tiek, piemēram, dots klāt, lai tas palielinātos, pavairotos u. tml.
pēc Norāda uz to, kam kas ir līdzīgs.
no Norāda uz to, kam pēc kādas darbības, stāvokļa izbeigšanās ir kas atlicis mazākā apjomā, mērā.
no Norāda uz to, kas ir (kā, piemēram, parādības) izcelsmes pamatā.
pēc Norāda uz to, kas ir pamatā kādam spriedumam, secinājumam.
no Norāda uz to, kas ir par pamatu, paraugu kā veidošanai, attēlošanai.
no Norāda uz to, kas kādam zūd, tiek novērsts, vairs neeksistē atteikšanās, atbrīvošanas u. tml. rezultātā.
no Norāda uz to, kas kam tiek atdalīts, nošķirts, noņemts.
ar Norāda uz to, kas kam tiek dots, piešķirts u. tml.
pēc Norāda uz to, ko vairs nelieto, kas ir izbeidzies, izzudis, pirms lieto, ievieš ko citu.
no Norāda uz to, kur ir radies, izveidots tas, kas ir saņemts.
garām Norāda uz to, kur kas pietuvojas līdzās un tad virzās tālāk.
apkārt Norāda uz to, kur kas virzās lokveidā.
no Norāda uz to, kur sākas virzība, kustība lejā, ārā, prom, nost.
no Norāda uz to, kurš atrodas noteiktā attālumā un attiecībā pret kuru (kam) ir kāds stāvoklis telpā.
pie Norāda uz to, uz ko ir vērsta kāda intelektuāla darbība. Par (2).
tālāk Norāda uz turpmāku, sekojošu darbību, kas parasti ir vērsta uz noteiktu objektu.
priekšā Norāda uz tuvāko vietu, kas atrodas kustības, arī skatiena virzienā.
pretī Norāda uz tuvošanos kam tādam, ar ko ir jāsastopas.
Šis (un) tas Norāda uz vairākiem nenoteiktiem, arī neminētiem priekšmetiem, parādībām.
Šis (un) tas Norāda uz vairākiem nenoteiktiem, arī neminētiem priekšmetiem, parādībām.
cits Norāda uz vairāku cilvēku, priekšmetu, parādību savstarpēju sakaru, secību.
no Norāda uz vielu, materiālu, kas ir izmantots (kā) gatavošanai, veidošanai.
kāds Norāda uz vienu no tiem, kas ir zināmā secībā. Kurš.
virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, attiecībā pret kuru kas virzās, novietojas, ko virza, novieto.
virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras, augstāk par kuru kas atrodas, ir novietots, noris.
pa Norāda uz vietu (parasti priekšmetā, ķermeņa daļā), no kuras (kas) virzās, tiek virzīts ārā, laukā. No.
pa Norāda uz vietu (teritoriju, platību), kurā (ko) virza, (kas) virzās, atrodas viscaur, izkliedētā veidā.
kurp Norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā virzība.
pret Norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, virzoties, tiekot virzīts, atduras.
pa Norāda uz vietu, caur kuru (kas) virzās, tiek virzīts (parasti, nepārvarot šķēršļus).
kuriene Norāda uz vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
no Norāda uz vietu, kurā sākas virzība, kustība, izplatīšanās.
virs Norāda uz vietu, objektu, par kuru augstāk kas virzās, ko virza.
pret Norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī (kas) atrodas, ir vērsts, kam pretī (kas) virzās, tiek virzīts.
līdz Norāda uz vietu, uz kuru kas virzās, tiek virzīts, kuru kas sasniedz.
pa Norāda uz vietu, virsmu, kur (kas) virzās, tiek virzīts.
apakš Norāda uz vietu, zem kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek vai virzās. Zem.
kuriene Norāda uz virzības sākuma vai beigu vietas pieļāvumu.
starp Norāda uz, parasti diviem, objektiem, kuri ir saistīti telpā.
uz Norāda uzmanības, uztveres objektu, no kā ir iespējama skaņas izplatīšanās; norāda virzienu, kurā izplatās skaņa.
iekš Norāda vietu, kur kas atrodas vai uz kurieni kas virzās.
aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas virzās vai tiek virzīts.
iekš Norāda, ar ko kas ir saistīts.
par Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir kāda spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
kāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
kas Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
tas Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība. Arī tāds.
tāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība. Norāda uz ko lielu, uz (kā) izpausmes augstu pakāpi, intensitāti.
pāri Norāda, ka (kāds laikposms, laika moments) ir pagājis.
līdzi Norāda, ka (kāds) ir kopā, vienlaikus (ar kādu). Norāda, ka (kas) ir klāt (kādam), kopā, vienlaikus (ar kādu).
līdzi Norāda, ka (kāds) pārvietojas, virzās kopā, vienlaikus (ar ko).
līdzi Norāda, ka (kāds) tiek iesaistīts vietas maiņā, virzībā.
nodzerties Norāda, ka (kas dzerams) ir ļoti garšīgs, lielā daudzumā.
noēsties Norāda, ka (kas ēdams) ir ļoti garšīgs, lielā daudzumā.
nolasīties Norāda, ka (kas lasāms, piemēram, ogas, sēnes) ir lielā daudzumā.
tālums Norāda, ka (kas) aizvirzās, arī virzās samērā tālu, līdz pazūd skatienam.
priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots kā (piemēram, celtnes, telpas, priekšmeta) tuvumā, priekšpusē.
priekš Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, ir novietots cilvēka acu priekšā, cilvēka priekšā.
priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās, notiek kā, piemēram, rindas, gājiena, grupas sākumā, priekšgalā, priekšpusē (skatoties no mugurpuses).
virs- Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris virs salikteņa otrajā daļā nosauktā.
projām Norāda, ka (kas) atvirzās, attālinās (no kā).
pretī Norāda, ka (kas) ir atšķirīgs salīdzinājumā ar minēto.
atšķirība Norāda, ka (kas) ir atšķirīgs.
augšpus Norāda, ka (kas) ir augstāk (pēc reljefa).
augšpus Norāda, ka (kas) ir augstāk par ko (citu).
klāt Norāda, ka (kas) ir daļa, sastāvdaļa (pie kā, kur).
cauri Norāda, ka (kas) ir izbeidzies, pabeigts.
klāt Norāda, ka (kas) ir piedeva, papildinājums (kam, pie kā).
tālāk Norāda, ka (kas) ir saistīts ar turpmāko laikposmu, nākotni, vērsts uz to. Turpmāk.
lejpus Norāda, ka (kas) ir tuvāk par ko (citu) upes ietekai.
priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni.
virspus Norāda, ka (kas) ir virs (kā cita), augstāk (par ko citu).
lejpus Norāda, ka (kas) ir zemāk (pēc reljefa).
lejpus Norāda, ka (kas) ir zemāk par ko (citu).
nost Norāda, ka (kas) ir, atrodas tālāk (no kā), ne tieši līdzās, blakus.
priekšā Norāda, ka (kas) izvirzās priekšgalā un pārspēj kādu, ir izcilāks.
pretī Norāda, ka (kas) jau iepriekš tiek virzīts, virzās uz ko. Norāda, ka darbība aktīvi tiek vērsta uz noteiktu objektu, arī mērķi.
uz- Norāda, ka (kas) liek piestiprināts, nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī ka (kas) tiek izveidots virsū (uz kā, kam).
priekšā Norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem. Norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem.
pāri Norāda, ka (kas) norisinās virs kādas vietas, priekšmeta, norāda, ka (kas) skar kādu vietu, priekšmetu no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram.
tāpat Norāda, ka (kas) notiek, tiek darīts bez īpašas gatavošanās, arī ne sevišķi rūpīgi. Tā, kā parasti (ir darīts, noticis).
klāt Norāda, ka (kas) pieaug, palielinās, pavairojas.
sa- Norāda, ka (kas) savienojas, sasaistās, arī savirzās tuvu kopā, arī sajaucas kopā ar ko.
projām Norāda, ka (kas) tiek atvirzīts, attālināts (no kā).
sa- Norāda, ka (kas) tiek sadalīts, sasmalcināts, sadalās, sasmalcinās, parasti vairākās, daļās.
sa- Norāda, ka (kas) tiek savirzīts, novietots kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur.
uz- Norāda, ka (kas) tiek uzvirzīts, novietots virsū (uz kā, kam).
virsū Norāda, ka (kas) tiek virzīts, novietots vai virzās, novietojas (virs kā).
tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piemēram, iet, braukt) uz priekšu, attālinoties (no kā).
tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties uz (kādas telpas) iekšieni, uz (kādas vietas) centru.
uz- Norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot, skrūvējot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur).
tūlīt Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam). Tūliņ (2).
tūliņ Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam). Tūlīt (2).
klāt Norāda, ka (kas) virzās (pie kā), tuvojas (kam).
nost Norāda, ka (kas) virzās tālāk, prom (no kā).
nost Norāda, ka (kas) virzās tālāk, prom (no kā).
virsū Norāda, ka (kas) virzās, (ko) virza tā, ka (tas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri).
nost Norāda, ka (kas) virzas, tiek virzīts prom (no kā virsas).
tālāk Norāda, ka (kas) virzās, tiek virzīts, novietots kādā attālumā (no kā).
priekša Norāda, ka (ko) dara, (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā. Tūliņ (1).
tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā. Tūlīt (1).
līdzi Norāda, ka (ko) pārvieto, virza (kopā ar kādu).
cauri Norāda, ka (laika, arī dzīves posms) ir beidzies.
nosmieties Norāda, ka (par ko) ir ļoti jāsmejas.
sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur. Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) izveido kādu kopumu.
ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievirza, ievada (kur iekšā, piemēram, ierīcē, iekārtā).
nost Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība ir intensīva, sasniedz noteiktu rezultātu.
zemē Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta pret zemi vērstā virzienā, lejup.
laukā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā. Ārā (4).
ārā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība virzās no kurienes laukā, tiek virzīta ārpus kā.
iekšā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība virzās, tiek virzīta uz kā iekšpusi.
cik Norāda, ka attiecīgais adjektīvs vai apstākļa vārds ir jāsaprot pretējā nozīmē.
reize Norāda, ka attiecīgais skaitliskais lielums ir aprēķināts vai aprēķināms reizinot.
ap- Norāda, ka darbība aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt).
pa Norāda, ka darbība aptver vairākas vietas, vairākus objektus.
sa- Norāda, ka darbība skar vairākus, daudzus objektus, to lielāku daudzumu.
cik Norāda, ka darbība vai process ir ierobežoti, apstākļu nosacīti.
vaļā Norāda, ka darbības objekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
klāt Norāda, ka darbības objekts tiek virzīts, saistīts (pie kā), vienots (ar ko).
vaļā Norāda, ka darbības subjekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
bēgšus Norāda, ka darbību veic bēgot - steidzīgi, vairoties, slēpjoties.
sa- Norāda, ka darbību veic, tajā piedalās, ar to ir saistīti vairāki, daudzi darbības subjekti.
apakš- Norāda, ka dienesta pakāpe ir zemāka par salikteņa otrajā daļā nosaukto.
gar Norāda, ka ir aktīva attieksme (pret ko). Par.
noklausīties Norāda, ka ir daudz interesanta ko klausīties.
noskatīties Norāda, ka ir daudz kā interesanta apskatīšanai.
vairs Norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija. Arī tagad.
pirms- Norāda, ka kāda īpašība, pazīme pastāv, izpaužas pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts.
viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts. Kāds (4).
ārpus Norāda, ka kas atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.) Norāda, ka kas virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
pie Norāda, ka kas atrodas, veic kādu darbību, ir novietots, novietojies cits citam cieši blakus, ļoti tuvu, ka ko novieto citu pie cita, ļoti tuvu.
Tik tikko Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
Tik tikko Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
tikko Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
tikko Norāda, ka kas ir veikts, noticis tuvā pagājušā laikposmā, laika momentā.
tāpat Norāda, ka kas ir, parasti pilnīgi, līdzīgs (kam, kādam). Norāda, ka darbība, norise, stāvoklis ir līdzīgs (citai darbībai, norisei, stāvoklim).
gar Norāda, ka kas lokveidā virzās garām kam.
ārpus Norāda, ka kas notiek pirms vai pēc kāda laika posma.
pirms- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
priekš- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
gar Norāda, ka kas šurpu turpu virzās ap ko.
gar Norāda, ka kas virzās garām kam.
gar Norāda, ka kas virzās līdztekus kam.
caur Norāda, ka kas virzās vai tiek virzīts (parasti, pārvarot šķēršļus) (kam) cauri.
no Norāda, ka kas virzās, liek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
līdz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
uz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem un sasniedz pēdējo no tiem.
no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem.
uz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem.
gar Norāda, ka kas, virzoties līdztekus, garām, skar ko.
pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.). Norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
tikko Norāda, ka ko veic, kas notiek pēdējā brīdī, mirklī.
nedaudz Norāda, ka minētā pazīme, īpašība ir mazliet, nelielā mērā pastiprināta.
pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika ir pagājusi aptuveni pirmā puse.
salon- Norāda, ka otrajā daļā nosauktajai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
iekams Norāda, ka palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikuma darbības. Pirms.
pretī Norāda, ka pārvietošanās notiek virzienā uz kā kustīga vai nekustīga priekšējo daļu, pusi.
viss Norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu). Arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem).
garām Norāda, ka pietuvojas (kam) līdzās un tad virzās tālāk.
sprūd- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētā priekšmeta, ierīces u. tml. uzbūvē, darbībā ir izmantots sprūds (1) vai sprūdi.
minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir saistīts ar minerāliem.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nokauktais ir novietots uz automobiļa vai tā šasijas vai arī tiek darbināts ar iekšdedzes dzinēju.
garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam garām.
pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam pretī, pretējā virzienā vai ka nosauktajā stāvoklī kāds atrodas kam pretī.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība tikko vai nesen ir paveikta.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir galvenā uzraudzība, pārraudzība (pār ko).
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir pēc kādas citas darbības, parādības.
moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā dzinējs ir (parasti motocikla) motors.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir (kam) kopīga, vienlaicīga (ar ko).
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam, mūsdienām.
video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu.
stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu.
poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir secīga (kam), pastāv ārpus (kā). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā.
miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) miljona vai vairāku miljonu sastāvdaļās.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās.
multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas vairākos veidos, vairākās sastāvdaļās.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz vairākiem vai daudziem, apvieno tos.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir daļēja, nav pilnīga.
snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu.
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpe. Vis- (3).
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir daudz vai ka to rada daudzi.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir daļēja, nav pilnīga.
jeb- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir nenoteikta, vispārīga.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona ir galvenā, valdošā.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā, arī virzienā prom no (kā) sānu daļas, puses, malas.
kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, pēc savām funkcijām, attiecībām pret ko) ir daļējs, nav pilnīgs.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ar kādām pazīmēm ir saistīts ar divām vai vairākām (līdzīgām) parādībām.

ir citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ir¹

ir²

MLVV

ir¹

ir²

ir³

MEV

ir^I

ir^II