Paplašinātā meklēšana
Meklējam kam.
Atrasts vārdos (165):
- kam:1
- kami:1
- kams:1
- kamēr:1
- kampt:1
- kamara:1
- kamdēļ:1
- kameja:1
- kamene:1
- kamene:2
- kamer-:1
- kamera:1
- kamīns:1
- kamols:1
- laikam:1
- iekams:1
- nākam-:1
- skamba:1
- tīkams:1
- kamanas:1
- kamašas:1
- kambijs:1
- kambīze:1
- kampaņa:1
- kampars:1
- kamšķis:1
- apkampt:1
- iekampt:1
- izkampt:1
- nokampt:1
- pakampt:1
- pērkams:1
- sakampt:1
- velkams:1
- kambaris:1
- kamēlija:1
- kamerāls:1
- kamerāls:2
- kamerāls:3
- kamielis:1
- kamiesis:1
- kamišīts:1
- kampiens:1
- kamzolis:1
- palaikam:1
- nākamais:1
- nākamgad:1
- nākamība:1
- netīkams:1
- patīkams:1
- piekampt:1
- rūkamība:1
- tokamaks:1
- kamaniņas:1
- kamertipa:1
- kamolains:1
- kamolzāle:1
- kamuflāža:1
- kamuflets:1
- pārliekam:1
- kopkamera:1
- nākamdien:1
- nākamgads:1
- nākamnakt:1
- nākamreiz:1
- nākamziem:1
- paliekams:1
- pērkamība:1
- saliekams:1
- uzvelkams:1
- vilkamēle:1
- kamerārija:1
- kamerkoris:1
- kamernieks:1
- kameropera:1
- kamerspēle:1
- kamerstils:1
- kamertiesa:1
- kamertonis:1
- kamielītis:1
- kamikadzes:1
- kamolveida:1
- kampareļļa:1
- kamparkoks:1
- puspajokam:1
- apkampiens:1
- apkampties:1
- barokamera:1
- kinokamera:1
- nākammēnes:1
- nākamnedēļ:1
- nākamruden:1
- nākamvasar:1
- nepatīkams:1
- pārvelkams:1
- patīkamība:1
- pieliekams:1
- pietiekams:1
- priekamāja:1
- rokambolis:1
- telekamera:1
- kambarkungs:1
- kambīznieks:1
- kamerālisms:1
- kamermūzika:1
- kamieļvilna:1
- kampaņveida:1
- aerokamanas:1
- aiznākamais:1
- apliekamais:1
- liesmkamera:1
- medikaments:1
- motokamanas:1
- neapliekams:1
- neatliekams:1
- nenopērkams:1
- nosēdkamera:1
- paliekamība:1
- pēcnākamais:1
- pēcnākamais:2
- priekameita:1
- saliekamība:1
- surdokamera:1
- termokamera:1
- tuneļkamera:1
- videokamera:1
- kamerālvalde:1
- kamolveidīgs:1
- kamparspirts:1
- ģērbkambaris:1
- motorkamanas:1
- nākampavasar:1
- nepietiekams:1
- polārkamanas:1
- rodeļkamanas:1
- sīkamatnieks:1
- spoguļkamera:1
- starpkambaru:1
- vakuumkamera:1
- kambarjunkurs:1
- kamerālistika:1
- kamerkoncerts:1
- kampaņveidīgs:1
- medikamentozs:1
- nākamsvētdien:1
- neatliekamība:1
- rentgenkamera:1
- kambarsulainis:1
- kameransamblis:1
- kamerdziedonis:1
- kamerkolektīvs:1
- kamerorķestris:1
- kamersimfonija:1
- kamerskaņdarbs:1
- nepietiekamība:1
- priekškambaris:1
- rodeļkamaniņas:1
- saldētājkamera:1
- sīkamatniecība:1
- kamerdziedātājs:1
- kamermuzicēšana:1
- kampaņveidīgums:1
- termobarokamera:1
- kameransamblists:1
- skrituļkamaniņas:1
Atrasts vārdu savienojumos (23):
- Būt (ar) rokām un kājām (kam) pretī (arī pretim, pret)
- Būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām
- Kārt šūpuli (kam)
- Kārt šūpuli (kam)
- Ķerties (kam) klāt
- Likt blakus (kam)
- Mest izaicinājumu (kam)
- Nostāties pret ko (arī pretī, pretim kam)
- Novelt vainu (uz kādu, ko), arī uzvelt vainu (kādam, kam)
- Pacelt pār (ko), arī pacelt pāri (kam)
- Pārskriet (kam) pāri
- Pēc kam
- Pie kam
- Pielikt (kam) punktu
- Pielikt (kam) punktu
- Pienāk (kam) gals
- Priekš kā (retāk kam)
- Skriet (kam) pakaļ
- Stāties (kam) klāt
- Stāvēt tuvu (kam)
- Stāvēt tuvu (kam)
- Uziet (retāk uznākt) (kam) virsū
- Uzvelt vainu (kādam, kam)
Atrasts skaidrojumos (9880):
- (Ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- (Ap)mest (arī (ap)liekt) loku (arī līkumu) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- (Pie)locīt (retāk salocīt) pūru folkl (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
- Akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana.
- keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās.
- vitiligo Ādas slimība, kam raksturīgi pigmentācijas traucējumi.
- rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi.
- sferolīts Adatveida kristālu agregāts, kam ir sfēras forma un radiāli staraina struktūra.
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
- ieadīties Adot iemācīties labi adīt. Adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties.
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieadīt Adot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai.
- aizsēdināt Aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.). Nosēdināt.
- pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pieiet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- apairēt Airējot apbraukt (ap ko, kam apkārt).
- apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt, piemēram, laivu). _imperf._ Airēt apkārt.
- ieairēties Airējot iemācīties labi airēt. Airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties.
- izairēt Airējot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
- izairēties Airējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu).
- pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārairēties Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pieairēt Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pieairēt.
- apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Airēties apkārt.
- vecaita Aita, kam ir samērā liels vecums.
- sūtnis Aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā. Persona, kam ir šāds rangs.
- aizvākot Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu. _imperf._ Vākot ciet.
- aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot. _imperf._ Lipt ciet.
- Laist uguni klāt Aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu). Ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
- iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
- aizsegt Aizklāt (ko kam priekšā).
- aizsargāt Aizliekot (kam ko) priekšā, apsedzot (ko), pasargāt (no kā).
- aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā. Ar restēm aizšķērsot, aizkrustot.
- izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
- pakaļā Aizmugurē (kādam, kam).
- nopakaļ Aizmugurē līdzi (kādam, kam).
- aiznākošais Aiznākamais.
- pēcnākamais Aiznākamais.
- aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
- Krist parādos Aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
- (Ie)krist parādos Aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
- drudzis Aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam).
- iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam). Iekarst (1).
- iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam). Iekaist (2).
- degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā).
- kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā). Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam).
- celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam). Pamatlicējs.
- apvāks Aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākam.
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
- noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
- Dot vaļu rokām Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
- aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
- aizspļaut Aizspļaut garām spļaujamtraukam.
- nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
- korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
- kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
- pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
- kalpot Aktīvi strādāt, darboties (kam, kā labā).
- pretspars Aktīvs atspēkojums (kam).
- pretspars Aktīvs pretuzbrukums (pretiniekam).
- toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
- listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- masalas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli.
- masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
- Atguļas tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
- skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija.
- Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
- Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
- piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
- pieāķēt Āķējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzmetināt Āķējot, kabinot u. tml. novietot virsū (uz kā, kam).
- nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze.
- serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
- medalus Alus, kas ir raudzēts kopā ar medu. Dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus.
- Mīksts alus Alus, kas izraisa vieglas, patīkamas garšas sajūtas.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
- ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos.
- kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu. Persona, kam ir šāds tituls.
- kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam. Persona, kam ir šāds tituls.
- pārvaldnieks Amatpersona, kam ir augstākā administratīvā vara (kādā valsts teritorijā).
- komisārs Amatpersona, kam piešķirtas īpašas pilnvaras.
- nomenklatūra Amatu saraksts, kam kadrus apstiprina augstākstāvošās instances. Amati, kas ietilpst šādā sarakstā.
- pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums. Šī dzejas paveida daiļdarbs.
- stulpiņi Ap kāju apliekami, zābaka stulmam līdzīgi apģērba gabali.
- dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes.
- kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam).
- zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
- rādītājaparāts Aparāts, kam ir skala ar rādītāju.
- kolonna Aparāts, mehānisms, kam ir cilindriska, parasti vertikāla, forma.
- sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
- diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.). Arī apliecība par apbalvojumu.
- aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos.
- aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par lidaparātiem.
- karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Kara kuģis.
- Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
- Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
- rindapbūve Apbūve, kam raksturīgs būvobjektu novietojums rindā.
- izdarināt Apcirst (kokam zarus).
- apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes.
- Beznoteces baseins Apgabals, kam nav noteces uz jūru.
- nodrošināt Apgādāt (piemēram, cilvēkus, uzņēmumu) pietiekama daudzumā (ar ko).
- nodrošināties Apgādāties (ar ko) pietiekamā daudzumā.
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- ekipāža Apkalpe (kuģim, lidaparātam, tankam).
- apkampties Apkampt vienam otru. Apskauties.
- cits Apkārtējie, pārējie (pretstatā kam vienam, noteiktam).
- pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Kļūt mazliet klusākam.
- apiet Aplenkt. Nokļūt (pretinieka karaspēkam) aizmugurē.
- atestāts Apliecība (par mācību iestādes nobeigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
- aplikācija Apliekamais (ārstniecībā).
- komprese Apliekamais, pārsējs, ko uzliek ārstnieciskā nolūkā.
- apņemt Aplikt (ap ko, kam apkārt) loka, cilpas veidā.
- nostīpot Aplikt (kam) vairākas vai daudzas stīpas.
- aptvert Aplikt (rokas ap ko, kam apkārt).
- Maģiskais aplis Aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
- pārsiet Aplīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
- koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību.
- vilna Apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.). Arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
- rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu.
- pilsētapmetne Apmetne, kam ir pilsētai raksturīgas pazīmes.
- aplikt Apņemt (kam apkārt) un sasaistīt.
- apsprādzēt Apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
- apbērt Aprakt. Tikt apraktam (kam grūstot).
- izcenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu, izmaksu vai apmaksu.
- nocenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu.
- lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
- apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.).
- apķert Apskaut, apkampt.
- Ķerties apkārt Apskaut, apkampt.
- Ķerties apkārt Apskaut, apkampt.
- apķerties Apskauties, apkampties.
- spīļapskava Apskāva, kam ir spīļsavienojums (ar ko).
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (kam apkārt).
- apsolīties Apsolīt kļūt par sievu (kam).
- Likteņa pabērni Apspiesti, ekspluatēti cilvēki. Cilvēki, kam dzīvē neveicas.
- apdēstīt Apstādīt (ap ko, kam apkārt).
- atklātība Apstākļi, kam nav slepenības rakstura.
- purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu.
- tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
- sārmot Apstrādāt (izmērcētas jēlādas) ar veldzēto kaļķu suspensiju, kam pievienots nātrija sulfīds vai sulfīts.
- pēcapstrāde Apstrāde, kura (kam) tiek veikta pēc kāda cita veida pabeigtas (tā) apstrādes.
- pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi. Pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
- saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- ovāls Apveids, kam ir olas garengriezumam līdzīga, eliptiska forma.
- smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
- līga Apvienība (valstīm, organizācijām, arī personām), kam ir kopīgi, piemēram, saimnieciski, politiski, zinātniski, iekšēji vai starptautiski uzdevumi.
- apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt, parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus).
- apdzīt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- apkļūt Apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- Pamest līkumu Apvirzīties lokveidā (kam apkārt).
- (Ap)mest līkumu (arī loku) Apvirzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt).
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
- somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā.
- puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
- uzbrukt Ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē.
- smalkāda Ar alumīnija sulfātu miecēta aitu, kazu, suņu, kumeļu āda, kam ir liels plastiskums un stiepjamība.
- šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
- rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
- (Pa)kratīt (arī (pa)purināt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
- Palocīt (retāk locīt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), (ap)solīt (ko). Ar galvas mājienu (iz)paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- Nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu Ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
- Pakratīt (arī papurināt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
- Papurināt (arī pakratīt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
- Nogrozīt galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
- Pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
- Pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
- Palocīt galvu Ar galvas kustību pasveicināt. Ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko). Ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- Kratīt (arī purināt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
- Purināt (arī kratīt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
- Locīt galvu Ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko. Ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- Šūpot (arī grozīt) galvu Ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
- Grozīt (arī šūpot) galvu Ar galvaskustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
- piegrūsties Ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti.
- uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- izcīnīties Ar grūtībām izkļūt cauri (kam), caur (ko).
- pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- kulties Ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.).
- spraukt Ar grūtībām virzīt (samā vietā, spraugā u. tml.). Ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru).
- pārvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tiek pārcelts (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
- piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvniekam).
- pieķerties Ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko).
- kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
- mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids. Dresēt (dzīvnieku).
- uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem piestiprināt (uz kā, kam).
- rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam). Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku). Izvēlēties (2).
- izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
- izsisties Ar kauju izkļūt cauri (kam), caur (ko).
- pievērst Ar kustību panākt, ka (ķermenis, tā daļa) atrodas pretī (kam).
- uzlēkt Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
- pārmocīt Ar lielām grūtībām pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- Dabas piemineklis Ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
- Dabas piemineklis Ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
- aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pāršaut Ar lodi, šāviņu radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
- izkārtoties Ar mērķtiecīgu rīcību izveidot sev kādam nolūkam vēlamus, labvēlīgus apstākļus.
- izmest Ar metienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pamest Ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā. Pasviest (2).
- pārmest Ar metienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko). Pārsviest (1).
- piemest Ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piesviest (1).
- uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur). Uzsviest (2).
- zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
- aizgūtnēm Ar pārtraukumiem. Laiku pa laikam.
- cienīt Ar patiku lietot (ko) Ar patiku nodoties (kam).
- appogāt Ar pogām piestiprināt (kam visapkārt). Pogājot nostiprināt (to, kas apņemts apkārt).
- baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko) Ar patiku nodoties (kam).
- atkratīties Ar pūlēm atbrīvoties (no nepatīkamām domām, jūtām u. tml.).
- atkratīt Ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas).
- izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt cauri (kam), caur (ko).
- pārstiept Ar pūlēm pārnest, pārdabūt (pāri kam, pār ko).
- piestiept Ar pūlēm pienest (2). Ar pūlēm pienest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedzīties Ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
- nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem). Apsvētīt.
- aizsaukt Ar saucienu aicināt (prom). _imperf._ Saukt prom. Aicināt (kur, pie kā, kam līdzi u. tml.).
- kaitēt Ar savu (parasti neapzinātu) rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunumu (kam).
- traucēt Ar savu ietekmi, iedarbību radīt (kādam, kam) ko nevēlamu (darbībā, stāvoklī u. tml.).
- sargāt Ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem).
- traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
- uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml. Ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- izsist Ar sitienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārsist Ar sitienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- aizsist Ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzdzīt Ar sitienu, spēcīgu spiedienu uzvirzīt virsū, (uz kā, kam, arī kur).
- pārslidināt Ar slīdošu kustību pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
- pārslīdēt Ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem.
- Kamanu ceļš Ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
- Kamanu ceļš Ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
- pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību pārlēkt, pārkrist u. tml. (pāri kam, pār ko).
- piedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārspert Ar spērienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- paspert Ar spērienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
- paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piespert Ar spērienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārspļaut Ar spļāvienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
- iedresēt Ar stingrību, bardzību, ar atkārtošanu iemācīt (cilvēkam ko).
- spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- aizsist Ar strauju kustību aizlikt (kam priekšā).
- pasist Ar strauju kustību novietot, palikt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pārmest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
- pārsviest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
- pagrūst Ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam). Ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko).
- pamesties Ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piegrūst Ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu.
- piegrūst Ar strauju kustību pievienot (pie kā, kam klāt).
- piegrūst Ar strauju kustību pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
- bobslejs Ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem.
- aizsviest Ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.). Aizmest.
- izsviest Ar sviedienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pasviest Ar sviedienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā. Pamest (2).
- pārsviest Ar sviedienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest (1).
- piesviest Ar sviedienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piemest (1).
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur). Uzmest (2).
- pārsviesties Ar sviedienu, tikt pārvirzītam (pāri kam, pār ko).
- izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- tīt Ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu).
- svilpt Ar šādu skaņu signalizēt (parasti dzīvniekam).
- aizšaut Ar šāvienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām).
- pārtriekt Ar triecienu pārgāzt (pāri kam, pār ko). Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) pārgāžas (pāri kam, pār ko).
- pietriekt Ar triecienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur). Strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- helofīti Ar ūdeni klātu vietu augi, kas sakņojas augsnē, bet kam virszemes daļas izaug cauri ūdenim un paceļas virs tā.
- iegalvot Ar vārdiem pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
- aizzarot Ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.).
- Pārmest (arī aizmest) krustu (arī krusta zīmi) (priekšā) Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- Pamest (biežāk atmest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
- Atmest ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
- Atmest (retāk pamest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
- āriene Ārējais izskats (cilvēkam).
- veids Ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
- Mauru stils Arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
- romānika Arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā no 10. gadsimta līdz 12. gadsimtam), kam raksturīgs formas ģeometriskums, smagnējība.
- racionālisms Arhitektūras virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgs modernu būvmateriālu, industriālās celtniecības metožu izmantojums, racionāls telpu plānojums, konstrukciju un formu ģeometrizācija.
- vikonts Aristokrātijas tituls - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
- šausmas Ārkārtīgi liels nemiers, satraukums, ko izraisa kas nevēlams, nepatīkams.
- apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Art apkārt. Arot apstrādāt (zemi ap ko, kam apkārt).
- iearties Arot iemācīties labi art. Art, kamēr aršana sāk veikties.
- izart Arot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pieart Arot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Konservatīvā ārstēšana Ārstēšana ar medikamentiem, diētu un režīmu.
- homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
- kurss Ārstniecības procedūras, medikamenta lietošanas cikls.
- Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
- Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
- ekstraordinārs Ārštata. Tāds, kam nav katedras.
- mortīra Artilērijas ierocis, kam ir īss stobrs un kas izšauj šāviņu ar mazu sākuma ātrumu pa stāvu trajektoriju.
- haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni.
- Fugasa šāviņš Artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
- Fugasa šāviņš Artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
- krīze Asa (parasti materiālo vērtību) nepietiekamība.
- tvans Asa, nepatīkama smaka. Gaiss, kurā ir asa, nepatīkama smaka.
- pielipe Asarveidīgo kārtas jūras zivs, kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni.
- skumbrija Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsa ar perlamutra mirdzumu.
- makrele Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnami šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu. Skumbrija.
- tvanot Asi, nepatīkami smirdēt. Tvanēt (1).
- tvanēt Asi, nepatīkami smirdēt. Tvanot (1).
- uztrīt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu. Uzasināt.
- uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu. Uztrīt.
- gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija. Gamma globulīns.
- Gamma globulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija. Gammaglobulīns.
- Gamma globulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija. Gammaglobulīns.
- leikoze Asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu, kā arī funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās.
- stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko.
- salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes.
- salmene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
- pūtele Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kas ir blīvi klāts ar tūbainiem matiņiem un kam ir sīki dzeltenīgi ziedi.
- raudupe Asteru (kurvjziežu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi.
- Stāvēt (arī būt u. tml.) (kāda, kā) pusē Atbalstīt kādu, ko, simpatizēt kādam, kam.
- uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam).
- uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam).
- pieskanēt Atbilst, būt piemērotam (kam).
- nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
- Novelt uz (kāda) pleciem Atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
- Novelt uz (kāda) pleciem Atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
- Velt no pleciem Atbrīvot no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
- atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt dabiskam, nepiespiestam.
- Novelt no saviem pleciem Atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
- Novelt (arī nokratīt) no (saviem) pleciem Atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
- Atvieglināt (arī atvieglot) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
- Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
- Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
- nodzīt Atdalīt (ar ko asu) nost (apmatojumu dzīvniekam).
- nomontēt Atdalīt nost (kam detaļu, elementu).
- grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam).
- denacionalizēt Atdot īpašniekam (nacionalizētu īpašumu).
- piemest Atgādināt (ko nepatīkamu).
- atgriezties Atkal pievērsties (kam) - par domām.
- pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
- atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
- malties Atkārtoti pievērsties (kam) - par domām, sarunām. Atkārtoti izraisīties (par psihisku stāvokli).
- (Ie)mest sejā (arī acīs) Atklāti (pa)teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
- Mest acīs (arī sejā) Atklāti teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
- reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasugas zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni.
- iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- atvāzt Atlocīt (saliekamu nazi).
- palaist Atļaut izpausties (psihiskam stāvoklim).
- apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
- apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
- apskaut Atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) - par kokiem, mežu, teritoriju.
- aptvert Atrasties (kam) cieši apkārt (par priekšmetiem).
- aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem).
- iekļaut Atrasties (kam) cieši visapkārt. Arī ierobežot (ko). Ietvert (4).
- lenkt Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
- ielenkt Atrasties (kam) visapkārt (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
- krist Atrasties (uz kā, pāri kam) - par ēnu.
- klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
- karāties Atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā).
- drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām). Trīcēt.
- trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Arī trīcēt (1).
- aptecēt Atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
- sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
- tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
- Būt uz spēles Atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam.
- saskarties Atrasties tieši līdzās (kam).
- pieskarties Atrasties tik tuvu (kam), ka skar (to).
- ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām).
- ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm.
- klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml. Izplatīties (kur).
- pielipt Atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt.
- pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
- piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties (3).
- pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties.
- pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu.
- izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
- kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt. Būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
- apmesties Ātri apiet, apskriet (ap ko, kam apkārt).
- aplobt Ātri apskriet (ap ko, kam apkārt).
- izdrāzties Ātri izbraukt, izjāt cauri (kam), caur (ko).
- izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izlidot Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- izmesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izsviesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- iztraukties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- noskriet Ātri nobraukt gar (ko), garām (kam).
- pārsprukt Ātri pārbēgt (pāri kam, pār ko).
- pārskriet Ātri pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- pārcilpot Ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko) - par cilvēku.
- pārlingot Ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko).
- pārlikties Ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
- pārlobt Ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
- pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par parādībām dabā, piemēram, veļu.
- pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
- pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- pārmesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko).
- pārsviesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko). Pārmesties (1).
- paskriet Ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- paskriet Ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- pielobt Ātri pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pietraukties Ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzsviesties Ātri uzlēkt, uzsēsties u. tml. (uz kā, kam).
- mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
- sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pleplokot, to saķerot u. tml.). Mesties (1).
- izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt cauri (kam), caur (ko).
- ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties. Iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
- patarkšķēt Ātri, nepatīkamā balsī parunāt.
- apdrāzties Ātri, steigā apskriet (ap ko, kam apkārt).
- izdrāzties Ātri, steigā izskriet cauri (kam), caur (ko).
- pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- apjozt Ātri, strauji apskriet, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- izjozt Ātri, strauji izskriet cauri (kam), caur (ko).
- pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pāriet (pāri kam, pār ko).
- apdiegt Ātri, veikli apskriet (ap ko, kam apkārt).
- pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (pāri kam, pār ko).
- piediegt Ātri, veikli pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to).
- pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (mest, šaut u. tml. tā attālināšanās virzienā).
- pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā). Atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā).
- vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).
- aizsargāt Atrodoties (kam) priekšā vai virsū, pasargāt (no kā nevēlama, kaitīga).
- nožogot Atrodoties (kam) priekšā, apkārt, norobežot, atdalīt (to no kā cita).
- sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
- ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, nošķirt (to no pārējā). Aptvert, ietvert. Norobežot.
- aizņemt Atrodoties kādā telpā vai vietā, padarīt to citam nolūkam neizmantojamu (par ko iekārtotu, ierīkotu).
- vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
- pienākt Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nosegt Atrodoties priekšā (kam), pasargāt (to pret ko).
- nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
- aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt. Aizsegt.
- aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, neļaut (ko) saskatīt. Aizklāt.
- tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
- traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli). Arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
- posms Atsevišķa (kādas sistēmas) vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
- celle Atsevišķa (parasti neliela) telpa mūkam vai mūķenei klosterī.
- sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam).
- komponente Atsevišķa sastāvdaļa (fizikālam vai matemātiskam lielumam).
- operācija Atsevišķa, konkrēta darbība, arī konkrēts savstarpēji saistītu darbību kopums, kam ir noteikts mērķis.
- individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums. Personība.
- posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
- zveņģele Atsieta svira, stienis, kam uzmauktas streņģes un kuru lieto, lai piejūgtu zirgus.
- spulgoties Atspoguļoties (par ko tādu, kam ir skaidra, dzidra krāsa).
- ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
- pietaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, aiztaupīt (kam).
- Atstāt (arī pamest) kaunā Atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
- Kalpot dienas (arī nedēļas) Atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
- Kalpot nedēļas Atstrādāt saimniekam noteiktu nedēļu skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
- atsevišķs Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam).
- krūšaugstums Attālums no kāju pēdām līdz krūtīm (cilvēkam).
- solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām. Sena garuma mērvienība - aptuveni 70-80 centimetri.
- modelis Attēlojamais objekts tēlotājā mākslā. Cilvēks, kas pozē māksliniekam.
- saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā.
- slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
- mizantropija Attieksme, kam ir raksturīgs naids pret citiem cilvēkiem, vairīšanās, atsvešināšanās no tiem.
- cilvēkmīlestība Attieksme, kam raksturīga mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci. Cilvēcība, arī humanitāte.
- nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
- skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu.
- progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli. Likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
- reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem). Attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus. Dzimumgatavība.
- uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
- uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem.
- zarot Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
- zaroties Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
- Izkulties (cauri) sveikā Atvairīt (ko nepatīkamu), izkļūt (no grūta stāvokļa).
- iecienīt Atzīt par patīkamu, lietderīgu.
- prozenhīma Audi (augiem), kam šūnu garums ir vairākas reizes lielāks par platumu.
- balstaudi Audi, kam organismā ir balsta funkcija.
- muskuļaudi Audi, kam piemīt spēja sarauties.
- segaudi Audi, kas sedz (organisma, tā daļu) virsmu, izklāj (tā) dobumus un kam ir aizsargāšanas funkcija.
- nosaldējums Audu bojājums (cilvēkam vai dzīvniekam), kas rodas aukstuma iedarbībā.
- drāna Auduma gabals (parasti neliels, četrstūrains, paredzēts kādam noteiktam nolūkam).
- trinītis Auduma pinums, ko veido ar trim nīšu kārtām un kam raksturīgs diagonāls raksts. Audums, kam ir šāds pinums.
- rožceliņš Auduma tehnika, kam raksturīgs pārveidots trinīša pamatsējums un sīkrakstainas joslas.
- velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
- smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
- smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai. Smilšaudekls.
- pakulas Audums, kas izgatavots no šāda šķiedru kopuma vai kam ir liels šādu šķiedru piejaukums.
- pūrs Audumu, veļas, apģērbu krājums, ko sieviete sagatavojusi nākamajai ģimenes dzīvei.
- izmēģināt Audzējot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
- ieaudzināt Audzinot panākt, ka (parasti cilvēkam) izveidojas (noteiktas īpašības).
- seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir to aizsargāšanas funkcija.
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
- Ārstniecības augi Augi, kam ir dziednieciskas īpašības.
- Vasas augi Augi, kam ir vasas un saknes.
- sīpolaugi Augi, kam pazemes daļa ir sīpols (3).
- bumbuļaugi Augi, kam uz pazemes dzinumiem attīstās bumbuļi (1).
- stīgaugi Augi, kam veidojas stīgas.
- Svešapputes augi Augi, kam ziedi apputeksnējas ar cita zieda putekšņiem.
- paparžaugi Augi, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa (piemēram, staipekņi, kosas, papardes).
- smaržaugi Augi, no kuriem iegūst ēteriskās eļļas ar patīkamu aromātu.
- sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets).
- pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to). Aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.).
- pieaugt Augot cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt)- par augiem, to daļām.
- pārstiepties Augot izstiepties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
- izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
- paaugties Augot izveidoties lielākam (par organisma daļām).
- izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- spraukties Augot kļūt garākam, apjomīgākam (kādā vidē) - par augiem, to daļām.
- paaugt Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- paaugties Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Paaugt (1).
- pieaugt Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem).
- uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku). Izveidoties, attīstīties.
- pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
- pārlīkt Augot nolīkt pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
- pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko).
- lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem.
- pieaugt Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām.
- pieķerties Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem.
- urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu.
- stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- briest Augot, attīstoties kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
- rūgt Augot, attīstoties kļūt lielākam (par veidojumiem organismā).
- pabriest Augot, attīstoties kļūt mazliet lielākam (par augiem, to daļām).
- skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
- sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām). Piebriest.
- spurainis Augs, kam ir (parasti lieli, asi) izaugumi.
- ērkšķis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes.
- augļaugs Augs, kam ir ēdami augļi, ogas, rieksti.
- potējums Augs, kam ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
- krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs augs.
- sakārta Augsnes struktūra, kam raksturīgas pikas, graudi ar diametru aptuveni līdz diviem centimetriem.
- slepenpadomnieks Augsta civildienesta pakāpe (dažās valstīs). Persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
- versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
- vilnis Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
- vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
- maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālisimuss Augstākā dienesta pakāpe Padomju Armijā un dažās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Padomju Savienības flotes admirālis Augstākā dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda vai arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju). Stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē. Cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls.
- virspriesteris Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības.
- pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs). Persona, kam ir šāds tituls.
- Astronomiskais pulkstenis Augstas precizitātes pulkstenis, kam ir pastāvīgs pulksteņa gājiens un ko minimāli ietekmē ārējie faktori.
- kornete Augsto diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
- vārstspiede Augstspieduma iespiedmašīna, kam iespiedformas virsma un papīra piespiedējvirsma ir plakana. Tīģeļa iespiedmašīna.
- augša Augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri). Pretstats apakša.
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem. Šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
- zaķalūpa Augšlūpas šķeltne. Augšlūpa, kam ir šāds defekts.
- lilija Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi.
- roze Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi (piemēram, ābeles, ķirši, pīlādži, rozes, avenes, zemenes).
- rūta Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri.
- verbēna Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
- nātre Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās.
- palma Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē.
- rezēda Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, kam raksturīgi nekārtni ziedi, kas sakārtoti auga galotnēs ķekaros vai vārpās.
- kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis. Šīs dzimtas augi.
- krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones). Šīs dzimtas augi.
- tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts. Šīs dzimtas augi.
- fitocenoze Augu kopums, kam ir noteikta struktūra un noteiktas attiecības ar apkārtējo vidi (piemēram, mežs, stepe).
- sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu. Šī nodalījuma augi.
- kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
- raibplankumainība Augu slimība, kam ir raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
- hloroze Augu slimība, kam raksturīga lapu dzelt ēšana.
- miltrasa Augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
- varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
- mozaīka Augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa.
- Baltās lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem. Šīs apakškārtas kukaiņi.
- piesalt Aukstuma iedarbībā piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Aulekšot apkārt. Apauļot.
- izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pāraulekšot Aulekšojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Auļot apkārt. Apaulekšot.
- izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārauļot Auļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieauļot Auļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs.
- aušība Aušīgam cilvēkam raksturīga darbība, izturēšanās, attieksme.
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
- pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam.
- apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu). Iespiest caurumiņus (kam apkārt).
- pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju). Tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
- sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu. Tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
- sudrabbalts Balts ar sudrabainu nokrāsu, arī spīdumu. Tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
- gaišs Balts vai ar lielu baltās krāsas piejaukumu. Tāds, kam nav tumšas krāsas piejaukuma.
- šķērsbaļķi Baļķis, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
- pārbangot Bangojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, bangām.
- pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- pabārstīt Bārstot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- starpbāze Bāze (iestāde, noliktava, darbnīca u. tml.), kam ir palīglunkcijas kādā darbībā, norisē.
- izbāzt Bāžot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pabāzt Bāžot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Bāžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- izbēgt Bēgot izkļūt cauri (kam), caur (ko).
- pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pabēgt Bēgot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- atstāt Beigt (ko darīt, kam nodoties u. tml.).
- nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
- brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē).
- Apaļš bārenis Bērns, kam nav vecāku.
- Apaļš bārenis Bērns, kam nav vecāku.
- pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nobērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
- aizbērt Berot novietot (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- pabērt Berot novietot (kam priekšā). Arī nobērt.
- pabērt Berot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piebērt Berot pievienot (pie kā, kam klāt).
- uzbērt Berot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pārberzēt Berzējot pārdalīt. Berzējot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Pārberzt (1).
- pārbrucināt Berzējot, rīvējot pārdalīt. Berzējot, rīvējot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- skābardis Bērzu dzimtas koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns.
- pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums.
- izberzt Beržot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārberzt Beržot pārdalīt. Beržot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzbetonēt Betonējot piestiprināt (uz kā, kam).
- dzidrs Bez kā nepatīkama, negatīva (parasti par psihiskiem stāvokļiem). Jauks, labs.
- nevietā Bez pietiekama pamatojuma, nevajadzīgi.
- pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
- pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute.
- pogonofori Bezmugurkaulnieki, kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids.
- pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu (Latvijas laukos feodālismā un kapitālisma sākumperiodā).
- apbīdīt Bīdot apvirzīt (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Bīdīt apkārt.
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārbīdīt Bīdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pabīdīt Bīdot pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
- pabīdīt Bīdot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- saulrietenis Biezlapju dzimtas lakstaugs, kam lapas ir sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
- lutināt Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos).
- vīte Bieži sastopama augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst. Augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
- bikšturi Biksēm piepogājamas, pāri pleciem pārliekamas lences.
- piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam. Piebakstīt (1).
- pieaugt Bioloģiskās attīstības procesā piesaistīties (pie kā, kam klāt)par organisma daļām.
- nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.). Birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- pabirdināt Birdinot novietot (kam priekšā).
- uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- piebirt Birstot (kam), tikt piepildītam (ar to).
- izbirt Birstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piemēram, par trauku).
- aizbirt Birstot nokļūt (aiz kā, kam garām u. tml.).
- pabirt Birstot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to).
- titulārbīskaps Bīskaps, kam nav savas diecēzes.
- izbizot Bizojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārbizot Bizojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- ūdensskraiduļi Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kas dzīvo uz ūdens un kam ir īsas kājas. Šīs dzimtas kukaiņi.
- peldblakts Blakts, kam raksturīgs olveida ķermenis un kas dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem un ļoti labi peld.
- aizslānīt Blīvi kraujot, novietot (kam priekšā).
- rētaudi Blīvi saistaudi, kas ir radušies dažādu audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
- rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam.), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
- piesmakt Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
- sūce Bojājums (piemēram, kuģim, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu. Arī hermētiskuma zudums (kam).
- nokautēt Boksa cīņā - ar spēcīgu sitienu atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
- nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu.
- nobradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), notraipīt (to).
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to).
- piebraukt Braucot (pa ko, pāri kam), pieblīvēt (to).
- sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to). Braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
- apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
- apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Braukt apkārt.
- izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārbraukt Braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli.
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) garām (kam), arī gar (ko).
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pabraukt Braucot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekli.
- pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli).
- piebraukt Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem. Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam).
- krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
- nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli.
- piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- izbraukt Braukšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārbraukt Braukšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pabraukt Braukšus pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- pabraukt Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- garāmbraukt Braukt kam garām.
- pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu.
- atbrēkties Brēkt ilgi, kamēr vairs nespēj.
- Nāves punkts Brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums. Ļoti bīstams brīdis.
- Nāves punkts Brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums. Ļoti bīstams brīdis.
- gadumija Brīdis, kad viens gads beidzas un nākamais sākas.
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Brist apkārt.
- izbrist Brienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pabrist Brienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- pabrist Brienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piebrist Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izbriest Briestot kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
- muskusbriedis Briežu dzimtas bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
- logs Brīvs laikposms, pārtraukums, piemēram, darbā, ja nākamais darba posms neseko tieši iepriekšējam.
- vaļa Brīvs laiks. Stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
- jēlums Brūce (cilvēkam vai dzīvniekiem), kas radusies stipra nobrāzuma, noberzuma rezultātā.
- uzbrukt Brūkot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizsprostotam, piepildītam. _imperf._ Brukt ciet.
- piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to).
- aizbrukt Brūkot, grūstot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- sudrabbrūns Brūns ar sudrabainu nokrāsu. Tāds, kam ir brūni un sudrabaini krāsu laukumi.
- sist Bruņotā cīņā dot triecienu (pretiniekam), graut (pretinieku).
- izlauzties Bruņotā cīņā izkļūt cauri (kam), caur (ko).
- pārlauzties Bruņotā cīņā pārklāt (pāri kam, pār ko).
- lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (piemēram, cauri kam).
- kaut Bruņotās sadursmēs sagādāt (pretiniekam) lielus zaudējumus, graut, iznīcināt (pretinieku).
- Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
- Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks).
- manevrs Bruņoto spēku vienību divpusējas kaujas mācības apvidū, kara laikam tuvinātos apstākļos.
- pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paburāt Burājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- paburāt Burājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pieburāt Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieburāt Burājot piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izburbuļot Burbuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izburkšķēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
- sīkburžuāzija Buržuāzijas daļa, kuru veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku.
- apelācija Buržuāziskajā tiesvedībā - sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā, kam ir tiesības no jauna izskatīt lietu pēc būtības.
- neopozitīvisms Buržuāziskās filozofijas virziens - pozitīvisma mūsdienu forma, kam raksturīgs uzskats, ka īstenība izzināma tikai domāšanas procesā un filozofija iespējama tikai kā darbība zinātnes valodas analīzē.
- pacifisms Buržuāzisks sabiedriski politisks virziens, kam raksturīga nešķiriska pieeja kara cēloņu izpratnei, abstrakta miera sludināšana, atteikšanās atbalstīt jebkuras ar karu, militārismu saistītas darbības.
- pavadīt Būt (ar ko) cieši saistītam, būt (kam) ļoti raksturīgam (par parādībām, to īpašībām).
- piederēties Būt (kā) sastāvdaļai. Būt atbilstošam (kam).
- ietvert Būt (kam) cieši visapkārt, ierobežojot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par apvalku).
- robežoties Būt (kam) līdzīgam, tuvam. Būt tādam, kas mijas viens ar otru.
- atbilst Būt (kam) piemērotam. Saskanēt (ar ko).
- drīkstēt Būt ar tiesībām (ko darīt). Būt tādam, kam ir atļauts.
- Kāpt pāri galvai Būt ārkārtīgi lielā mērā (parasti par ko nepatīkamu).
- saderēt Būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām. Piestāvēt (kādam) - par apģērbu.
- pacelties Būt augstākam (par apkārtējo).
- ziedēt Būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām).
- karāties Būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) - par auklu, ķedi u.tml.
- Būt (kāda) liktenim Būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
- noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām, parādībām).
- noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
- mākties Būt drīzumā, arī tūlīt, neatliekami, steidzami darāmam.
- strādāt Būt iedarbīgam, būt tādam, kura iedarbība ir vēlama cilvēkam (par parādībām dabā).
- draudēt Būt iespējamam, sagaidāmam (par ko ļaunu, nepatīkamu).
- aizsteigties Būt izcilākam (salīdzinot ar citiem attiecīgajā laikā).
- atmaksāties Būt izdevīgi (kam ko darīt).
- ietvert Būt izveidotam kam apkārt (par līniju, ornamentu, rakstu u. tml.).
- piekļaut Būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm. Būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm.
- (Pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt Būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam. Pašam redzēt, skatīt.
- (No)kauties ar domām Būt kādu (parasti nepatīkamu, grūti atrisināmu) domu pārņemtam.
- atdalīties Būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam). Izcelties.
- līdzināties Būt līdzīgam (kam), atgādināt (ko).
- sacensties Būt līdzīgam, līdzvērtīgam (ar kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.). Pārspēt, būt pārākam (par kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.).
- Stāvēt tuvu (kam) Būt līdzīgam, radniecīgam (kam).
- Stāvēt tuvu (kam) Būt līdzīgam, radniecīgam (kam).
- līdzināties Būt līdzvērtīgam (ar ko), atbilst (kam).
- kaitināt Būt ļoti nepatīkamam, aizskarošam, arī tādam, kas izraisa dusmas.
- svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml. Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- snaust Būt neizdarīgam, neaktīvam. Būt tādam, kam trūkst iniciatīvas.
- pielipt Būt nekustīgi pievērstam (kam) - par acīm, skatienu.
- Būt murdā (iekšā) Būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
- slēpties Būt nesaskatāmam vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
- domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
- Nākt pāri Būt novietotam tā, ka (kas) atrodas, karājas u. tml. pāri (kam citam).
- apvīties Būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļiem, upēm.
- sadurties Būt novietotam, atrasties tieši līdzās, cieši klāt (kam).
- Stāvēt augstāk Būt nozīmīgākam, attīstītākam.
- atkosties Būt par cēloni kam nevēlamam.
- traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
- raustīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
- pārmest Būt par cēloni tam, ka (gaisma) izplatās pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu.
- radīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas būtiski jaunas īpašības, pazīmes.
- padarīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas kas nevēlams.
- paraut Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji pakļust zem (kā), arī (kam) apakšā.
- plīvot Būt par cēloni tam, ka (kam plānam, vieglam, parasti vienā galā, malā piestiprinātam) rodas viļņveida kustības.
- krāsot Būt par cēloni tam, ka (kam) mainās krāsa (2).
- piedot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas (jauna īpašība, pazīme).
- pušķot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem). Būt par rotājuma elementu.
- krokot Būt par cēloni tam, ka (kam) veidojas, rodas krokas (3).
- mīkstināt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti laikapstākļi) kļūst siltāks, patīkamāks.
- pārgāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un novietojas pāri (kam), pār (ko).
- pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par veļu, straumi).
- pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi.
- uzraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā.
- pievilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uztriekt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi.
- pārgāzt Būt par cēloni tam, ka (samērā daudz šķidruma) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- veidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) rodas, arī (kam) rodas jaunas īpašības.
- piekaisīt Būt par cēloni tam, ka, birstot, krītot (kam).
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
- savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - parasti par veļu. Būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
- apžilbināt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) uz mirkli zūd spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
- apzeltīt Būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, spīdums (parasti par saules gaismu).
- dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā.
- diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam), izraisīt, nosacīt (piemēram, procesu, darbību, attieksmi).
- šķērsot Būt par šķērsli (kam). Veidot šķērsli (kā kustībai).
- izcelties Būt pārākam un pievērst sev uzmanību.
- Stāvēt pāri Būt pārākam.
- Griezt (arī izgriezt) pogas (ārā) Būt pārākam. Pārspēt.
- triumfēt Būt pārākam. Paust pārākumu.
- pārsniegt Būt pēc apjoma, satura plašākam nekā parasts (piemēram, par darbības, informācijas apjomu).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko), atlicinātu (kam).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā. Pietikt.
- Būt aizņemtam Būt precētam. Būt tādam, kam ir līgava (līgavainis).
- nervozēt Būt psihiskā stāvoklī, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
- vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu. Atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām.
- piestāvēt Būt saskaņotam (ar cilvēku, tā augumu), atbilst (cilvēkam, tā augumam) - par apģērbu, tā krāsu.
- skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
- spindzēt Būt smalkam, augstam, vienmērīgam (par skaņu).
- Līst (arī sisties, cirsties u. tml.) degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
- Durties degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
- Līst (arī sisties, cirsties u. tml.) nāsīs (arī degunā) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
- Sisties (arī cirsties, līst u. tml.) degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
- maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
- pazīt Būt tādam, kam (ar kādu) ir samērā cieša, arī biedriska saskare.
- šņukstēt Būt tādam, kam (emocionālā stāvoklī, sāpēs) izraisās šņuksti.
- spīdināt Būt tādam, kam (kāda daļa) atšķiras apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
- izturēties Būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
- stiept Būt tādam, kam (kas, parasti detaļā, sastāvdaļā) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm.
- vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
- nogatavināt Būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem).
- šūpot Būt tādam, kam (kas, piemēram, kāda sastāvdaļa, daļa) šūpojas (1) - parasti par augiem.
- plest Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm (par augiem).
- stiept Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, stumbrs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem).
- pārkrustot Būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri.
- turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā. Pārzināt, vadīt (īpašumu).
- mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- sagriezt Būt tādam, kam (kas) veidojas apļveida vai spirālveida formā (par augiem, dzīvniekiem).
- mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- zibsnīt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- rīstīties Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
- plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
- veidot Būt tādam, kam bioloģiskos procesos rodas (kas, piemēram, organisma daļas, augļi).
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- šķaudīt Būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni.
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
- nobeigties Būt tādam, kam galā parasti ir īpašs elements, veidojums.
- siekaloties Būt tādam, kam ilgstoši, pastiprināti izdalās siekalas.
- mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
- sabalsoties Būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā.
- izstiept Būt tādam, kam ir garena forma.
- interesēties Būt tādam, kam ir interese (par ko). Izjust interesi (par ko).
- pārdzīvot Būt tādam, kam ir izraisījies noteikts pārdzīvojums.
- šaubīties Būt tādam, kam ir izraisījušās šaubas (par ko).
- pārkārties Būt tādam, kam ir izveidojusies pārkārs (par klintīm, krastiem u. tml.).
- raudzīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko).
- skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko). Raudzīties (5).
- sutināties Būt tādam, kam ir kaisti (apģērbā, apavos, zem segas u. tml.).
- Būt (kā) pusē Būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības).
- novelties Būt tādam, kam ir ļoti savēlies apmatojums.
- uzglabāties Būt tādam, kam ir maz pamanāmas novecošanās pazīmes (par cilvēku).
- murgot Būt tādam, kam ir murgi (4).
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības. Izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz "daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
- uzputot Būt tādam, kam ir radušās putas virsmā.
- sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
- dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
- staigāt Būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām.
- zināt Būt tādam, kam ir tādas zināšanas (2), ka spēj (ko vēstīt, par ko spriest u. tml.).
- tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
- piederēt Būt tādam, kam ir tiesības (uz ko).
- velvēties Būt tādam, kam ir velves (1) forma, veids.
- zināt Būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, zināšanas (2).
- klepot Būt tādam, kam izraisās klepus. Radīt klepum raksturīgas skaņas.
- žagoties Būt tādam, kam izraisās žagas. Radīt žagām raksturīgas skaņas.
- žāvāties Būt tādam, kam izraisās žāvas.
- Būt pirmajā vietā Būt tādam, kam jāpievērš vislielākā uzmanība.
- turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kāda (tas) posmā.
- sliet Būt tādam, kam kāda daļa vai kādas daļas ir vērstas uz augšu.
- turpināties Būt tādam, kam kāda daļa, posms atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
- padoties Būt tādam, kam kādas iedarbības rezultātā viegli izmainās, parasti forma, apjoms.
- atpalikt Būt tādam, kam kādas īpašības nav tik spilgtas kā citam vai citiem.
- prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- veikties Būt tādam, kam klājas labi. Būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
- šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
- šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
- variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām). Būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
- miglot Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
- migloties Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
- sapņot Būt tādam, kam miegā parādās sapnis.
- vārguļot Būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
- Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
- Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
- uzsmaidīt Būt tādam, kam nejauši, negaidīti gadās, rodas (veiksme, labvēlība u. tml.).
- Būt pēdējā vietā Būt tādam, kam netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.
- Būt pēdējā vietā Būt tādam, kam netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.
- turēt Būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem.
- briest Būt tādam, kam nogatavojas (augļi, sēklas u. tml.) - par augiem.
- nokārt Būt tādam, kam noliecas, nokaras (piemēram, zari) - par augiem.
- mesties Būt tādam, kam pakāpeniski rodas (kādas īpašības), pakāpeniski nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām.
- oksidēties Būt tādam, kam palielinās oksidēšanas pakāpe.
- pelnīt Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst (piemēram, atzinība, nopēlums).
- pelnīties Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst, piemēram, atzinība, nopēlums.
- raudāt Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
- raudāt Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (par dzīvniekiem).
- Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- Morāli novecot (arī nolietoties) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- degt Būt tādam, kam piemīt degtspēja.
- redzēt Būt tādam, kam piemīt redzes spēja (par acīm).
- dziedāt Būt tādam, kam piemīt spēja ar balsi veidot muzikālas skaņas.
- redzēt Būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē.
- gleznot Būt tādam, kam piemīt spēja radīt glezniecības darbus.
- Būt ar (plašu) vērienu Būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu.
- dzirdēt Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
- lasīt Būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu).
- šķielēt Būt tādam, kam piemīt šķielēšana (2).
- pabeigt Būt tādam, kam raksturīga pabeigtība (piemēram, par mākslas darbu, tā elementiem).
- puņķoties Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
- magnetizēties Būt tādam, kam rodas magnētiskas īpašības. Tikt magnetizētam.
- pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
- pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (2).
- tikt Būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
- reducēties Būt tādam, kam samazinās oksidēšanas pakāpe.
- Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
- Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
- pāriet Būt tādam, kam starp dažādiem toņiem nav krasu robežu (par krāsu), būt tādam, kas savstarpēji nav krasi norobežots (par krāsas toņiem).
- Degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
- Degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
- sekties Būt tādam, kam veicas (kāda darbība, darbs).
- tapt Būt tādam, kam veidojas kāda īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
- plūksnoties Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1). Plūksnot.
- plūksnot Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1). Plūksnoties.
- pumpuroties Būt tādam, kam veidojas, riešas pumpuri (par augiem).
- krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas (1).
- krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas. (3).
- ļumēt Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas.
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
- pārliekties Būt tādam, kam, parasti augšdaļa, atrodas pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par priekšmetiem.
- samigloties Būt tādam, kam, parasti ievēroļami, samazinās redzes asums (par acīm).
- paresnināt Būt tādam, kam, parasti kāda daļa, vieta, ir resnāka.
- skaut Būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām). Būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem).
- streikot Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem. Būt tādam, kam ir traucējumi.
- nolemt Būt tādam, kas ir pakļauts kam nenovēršamam.
- piestāvēt Būt tādam, kas ir piemērots, atbilstošs (cilvēkam) - piemēram, par darbību, stāvokli.
- piemist Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam). Būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību.
- vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
- turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli. Būt par balstu, pamatu (kam).
- vilkt Būt tādam, kas rada nepatīkamas sajūtas (par fizisku grūtumu, arī sāpēm).
- komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
- konkurēt Būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
- murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
- pārsniegt Būt tādam, kura gadu skaits ir lielāks (salīdzinot ar noteiktu, arī kam atbilstošu vecumu).
- novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
- novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes. Novecot (1).
- nomest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda). Būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas).
- mest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda. Būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
- novadīt Būt tādam, pa ko (transportlīdzekļi) novirzās sānis, garām (kam).
- pievest Būt tādam, pa ko var nokļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ceļiem, takām u. tml.
- novest Būt tādam, pa ko var nokļūt gar (ko), garām (kam) - par ceļiem, takām u. tml.
- pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
- draudēt Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, ļauns.
- uziet Būt uzvirzāmam, uzmaucamam virsū (uz kā, kam, arī kur).
- atpalikt Būt vēlākam (par pulksteni).
- slieties Būt vērstam, veidotam (kam pāri, virs kā virzienā uz augšu).
- nozīmēt Būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
- skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piemēram, par krastu, mežu).
- robežoties Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko).
- robežot Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko). Robežoties (1).
- krustot Būt, atrasties krustām pāri (kam).
- kļaut Būt, izplatīties (kam) visapkārt.
- ložņāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām.
- lodāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) — par nepatīkamām sajūtām.
- Būt atvērtām durvīm, arī atvērties durvīm Būt, rasties iespējai (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- serde Būtība, galvenais saturs (problēmai, uzskatiem). Raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums (cilvēkam).
- puscilvēks Būtne, kam daļēji piemīt cilvēka pazīmes, īpašības.
- panelis Būvdetaļa - rūpnieciski izgatavots liels sienas vai pārseguma elements saliekamā konstrukcijā.
- guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
- aizbūvēties Būvējot ēku, izveidot ar to šķērsli, aizsegu (kam priekšā).
- snīpis Cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
- traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām.
- katetrs Cauruļveida instruments, ko ievada ķermeņa dobumos vai asinsvados (piemēram, šķidruma nolaišanai, skalošanai, medikamentu ievadīšanai).
- blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
- pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (kam, parasti dzelzceļa sliedēm) pāri.
- pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvirzīt (to pāri kam, pār ko).
- aizcelt Ceļot aizvirzīt, attālināt. _imperf._ Celt prom. Ceļot novietot (kur, kam priekšā, pie kā, aiz kā u. tml.).
- izcelt Ceļot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārcelt Ceļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- piecelt Ceļot pievirzīt, novietot (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzdabūt Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- slieties Ceļoties, virzoties uz augšu, kļauties (kam) klāt.
- gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem. Aleja.
- aleja Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem. Gatve.
- loks Ceļš, virziens, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Virziens (piemēram, ceļam, upei), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
- vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.).
- meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
- Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdāties.
- Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
- vairīties Censties panākt, ka nav jāsaskaras (piemēram, ar nepatīkamu attieksmi).
- galvot Censties pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
- piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecept Cepot pievienot (pie kā, kam klāt).
- laime Ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi.
- nocirpt Cērpot atdalīt nost (vilnu dzīvniekam).
- nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu (dzīvniekam).
- piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecirst Cērtot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot.
- atcirst Cērtot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens).
- pārcirst Cērtot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- pārcirst Cērtot radīt (kam) ievainojumu.
- uzcirst Cērtot trāpīt virsū (uz kā, kam).
- sajozt Cieši apņemt, savilkt (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
- spiest Cieši kļaut (ko kam klāt, pie kā).
- pielipt Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
- piegulties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu.
- saplakt Cieši pieplūkt (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pieplakt Cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
- pieplacināt Cieši piespiest (pie kā, kam klāt).
- piekļaut Cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- piekļauties Cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt).
- apkampt Cieši satvert. Sakampt.
- izurbties Cieši skatoties, saredzēt cauri (kam), caur (ko) - parasti par acīm.
- urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu. Cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
- muckulis Ciešs, parasti ieapaļš (kā) veidojums, pika. Arī kamols (3).
- tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
- feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kam ir augsta magnētiskā uzņēmība.
- piecietēt Cietējot pielipt (pie kā, kam klāt).
- kamernieks Cietuma kamerā ieslodzītais.
- krātiņš Cietuma kamera.
- krāts Cietuma kamera.
- sprosts Cietuma kamera. Cietums.
- skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne.
- pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem.
- piecilpot Cilpojot pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par dzīvniekiem.
- pērtiķcilvēks Cilvēka priekštecis, kam vēl ir liela līdzība ar pērtiķiem.
- skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija. Šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
- mežainis Cilvēkam līdzīga mitoloģiska būtne, kas mīt mežā.
- blēņas Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
- nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
- antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem.
- traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidojies (par soļiem).
- traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidoties (par soļiem).
- Sabiedrības krējums Cilvēki, kam ir izcils, privileģēts stāvoklis.
- Sabiedrības krējums Cilvēki, kam ir izcils, privileģēts stāvoklis.
- Vārda brāļi Cilvēki, kam ir vienāds vaids.
- pakaļpalicēji Cilvēki, kas, piemēram, ejot, braucot, paliek aizmugurē (kādam, kam).
- puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze. Arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
- valdnieks Cilvēks (piemēram, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara.
- nogalināt Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
- bezzobis Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam nav zobu. Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam trūkst lielākās daļas zobu.
- jubilārs Cilvēks (retāk uzņēmums, iestāde, organizācija), kam ir jubileja.
- rupucis Cilvēks ar nevēlamām īpašībām. Īgns, nepatīkams, neizpalīdzīgs cilvēks.
- priekštecis Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
- Fiziskā persona Cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja).
- Fiziskā persona Cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja).
- puse Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai.
- vienacis Cilvēks, arī dzīvnieks, kam ir viena acs.
- parādnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija u. tml., kam ir parāds (aizdevējam, kreditoram).
- abonents Cilvēks, iestāde, kas abonē, kam ir abonements.
- virtuozs Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
- nonāvēt Cilvēks, kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
- burvis Cilvēks, kam (māņticīgo uztverē) piemīt spējas pakļaut burvībai (1).
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- līdzjutējs Cilvēks, kam cita cilvēka bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību.
- nāvinieks Cilvēks, kam draud drīza nāve (parasti slimības dēļ).
- kandidāts Cilvēks, kam draud kas nepatīkams, nevēlams.
- apakšīrnieks Cilvēks, kam dzīvokļa (telpu) īrnieks vai īpašnieks izīrējis dzīvokļa (telpu) daļu.
- Nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
- Nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
- pauperis Cilvēks, kam ilgstoši nav eksistences līdzekļu (sabiedrībā, kurā pastāv ekspluatatoru šķiras).
- parādnieks Cilvēks, kam ir (parasti morāls) pienākums kādam ko atlīdzināt, piemēram, ar savu darbu, palīdzību.
- lielmanis Cilvēks, kam ir augsts, ievērojams stāvoklis (sabiedrībā, sabiedrības grupā).
- Sabiedrības cilvēks Cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks.
- baņķieris Cilvēks, kam ir daudz naudas un kas parasti to aizdod.
- naudinieks Cilvēks, kam ir daudz naudas. Bagātnieks.
- dzimtnomnieks Cilvēks, kam ir dzimtnomas tiesība.
- erudīts Cilvēks, kam ir erudīcija.
- puscilvēks Cilvēks, kam ir fiziski vai psihiski defekti.
- matainis Cilvēks, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati.
- kurlmēms Cilvēks, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- īpašnieks Cilvēks, kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
- meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
- izcilnieks Cilvēks, kam ir izcilas sekmes, panākumi.
- zvaigzne Cilvēks, kam ir izcili panākumi, nopelni, liela popularitāte (kādā nozarē).
- dižmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (kādā nozarē, piemēram, mākslā, sportā).
- lielmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (parasti mākslā).
- īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
- raksturs Cilvēks, kam ir kādas spilgti izpaustas psihiskās īpašības.
- šatens Cilvēks, kam ir kastaņbrūni mati.
- pušelnieks Cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu. Cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu.
- psihopāts Cilvēks, kam ir krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
- kuprītis Cilvēks, kam ir kupris (1).
- kuprainis Cilvēks, kam ir kupris (1). Kuprītis.
- speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē). Cilvēks, kam ir liela pieredze (piemēram, kādā darbā).
- radinieks Cilvēks, kam ir līdzīgas rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml. (ar kādu citu).
- autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
- balsts Cilvēks, kam ir liela nozīme (piemēram, kādā pasākumā, ģimenē, grupā).
- lutausis Cilvēks, kam ir lielas, atliekušās, atkārušās ausis.
- pīlārs Cilvēks, kam ir ļoti ietekmīgs, nozīmīgs sabiedriskais stāvoklis.
- virspavēlnieks Cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
- enciklopēdists Cilvēks, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
- vājdzirdīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
- vājredzīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums.
- melnbārdis Cilvēks, kam ir melna vai ļoti tumša bārda.
- spulgacis Cilvēks, kam ir možs, priecīgs skatiens.
- obskurants Cilvēks, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu. Tumsonis.
- nesekmīgs Cilvēks, kam ir neapmierinošas sekmes mācībās.
- diktators Cilvēks, kam ir neierobežota vara valstī.
- negausis Cilvēks, kam ir nepiepildāmas, neapmierināmas ilgas, vēlēšanās.
- muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
- hipertoniķis Cilvēks, kam ir paaugstināts asinsspiediens.
- nāvinieks Cilvēks, kam ir piespriests nāves sods.
- pretinieks Cilvēks, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja (piemēram, strīdā, polemikā). Cilvēks, kam ir iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
- pavēlnieks Cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
- pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, dziļas zināšanas (kādā jomā), pareiza, iejūtīga izpratne.
- ienaidnieks Cilvēks, kam ir principiāli iebildumi, aizspriedumi pret ko.
- idiots Cilvēks, kam ir psihiskas attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā.
- Pienākuma cilvēks Cilvēks, kam ir raksturīga augsti attīstīta pienākuma apziņa.
- uguns Cilvēks, kam ir raksturīga liela aizrautība, dedzība, rīcības, darbības aktivitāte.
- tirāns Cilvēks, kam ir raksturīga patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem). Arī despots (2).
- romantiķis Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere.
- pusmežonis Cilvēks, kam ir raksturīga samērā zema attīstības pakāpe.
- skeptiķis Cilvēks, kam ir raksturīga skepse, arī skepticisms (2).
- šķelmis Cilvēks, kam ir raksturīga šķelmība.
- pašlabumnieks Cilvēks, kam ir raksturīga tieksme pēc pašlabuma.
- stoiķis Cilvēks, kam ir raksturīga tikumība, pašsavaldība.
- karjerists Cilvēks, kam ir raksturīgs karjerisms.
- maksimālists Cilvēks, kam ir raksturīgs maksimālisms (1).
- palaidnis Cilvēks, kam ir raksturīgs morāles normām neatbilstošs dzīves veids.
- sholastiķis Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids. Arī burta kalps.
- optimists Cilvēks, kam ir raksturīgs optimisms.
- pesimists Cilvēks, kam ir raksturīgs pesimisms.
- mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
- talmudists Cilvēks, kam ir raksturīgs talmudisms (2).
- urāpatriots Cilvēks, kam ir raksturīgs urāpatriotisms. Urrāpatriots.
- urrāpatriots Cilvēks, kam ir raksturīgs urrāpatriotisms. Urāpatriots.
- daltoniķis Cilvēks, kam ir redzes defekts - daltonisms.
- rudbārdis Cilvēks, kam ir ruda bārda.
- jauns Cilvēks, kam ir samērā neliels vecums. Jaunietis, jauniete.
- pusinteliģents Cilvēks, kam ir samērā zema inteliģence (2).
- pusmežonis Cilvēks, kam ir samērā zema uzvedības kultūra. Arī samērā neapvaldīts, rupjš cilvēks.
- sarkanbārdis Cilvēks, kam ir sarkanīga bārda.
- sarkanmatis Cilvēks, kam ir sarkanīgi mati.
- sārtlūpis Cilvēks, kam ir sārtas lūpas.
- interesents Cilvēks, kam ir sevišķa interese (par ko).
- superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, nopelni, sevišķi liela popularitāte (kādā darbības nozarē).
- simtgadnieks Cilvēks, kam ir simt un vairāk gadu.
- sirmbārdis Cilvēks, kam ir sirma bārda.
- kaligrāfs Cilvēks, kam ir skaidrs un skaists rokraksts.
- sklerotiķis Cilvēks, kam ir skleroze.
- ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
- toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
- narkomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
- astēniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas astēnijas pazīmes.
- pikniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas pikniskā tipa pazīmes.
- sprigacis Cilvēks, kam ir spriganas acis, sprigans skatiens.
- puņķutapa Cilvēks, kam ir stipras iesnas.
- neprātīgs Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
- neprātis Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
- alts Cilvēks, kam ir šāda balss.
- baritons Cilvēks, kam ir šāda balss.
- bass Cilvēks, kam ir šāda balss.
- mecosoprāns Cilvēks, kam ir šāda balss.
- soprāns Cilvēks, kam ir šāda balss.
- tenors Cilvēks, kam ir šāda balss.
- varoņtenors Cilvēks, kam ir šāda balss.
- balts Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme, - šīs rases piederīgais.
- dzeltens Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme. Šīs rases piederīgais.
- cietpaurains Cilvēks, kam ir šādas īpašības.
- Gaiša (arī gudra) galva Cilvēks, kam ir šāds prāts, spēja.
- Gaiša (arī gudra) galva Cilvēks, kam ir šāds prāts, spēja.
- Gudra (arī gaiša) galva Cilvēks, kam ir šāds prāts, spēja.
- koloratūrsoprāns Cilvēks, kam ir šāds soprāns.
- bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
- tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
- prātvēders Cilvēks, kam ir tieksme izteikties (parasti pārgudri). Arī pārgudrs cilvēks.
- analītiķis Cilvēks, kam ir tieksme, arī spēja analizēt.
- tumšbārdis Cilvēks, kam ir tumša bārda.
- rezerve Cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu. Šādu cilvēku grupa.
- gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, iniciatīvas.
- mīkstmiesis Cilvēks, kam ir vājš raksturs. Arī laisks, izlutināts cilvēks.
- kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks. Cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
- vienkājis Cilvēks, kam ir viena kāja.
- vienrocis Cilvēks, kam ir viena roka.
- domubiedrs Cilvēks, kam ir vienādi uzskati, intereses ar kādu.
- pārijs Cilvēks, kam ir viszemākais sociālais stāvoklis un visgrūtākie dzīves apstākļi.
- vīžainis Cilvēks, kam ir vīzes kājās, cilvēks, kas mēdz valkāt vīzes.
- pratējs Cilvēks, kam ir zināšanas (kādā nozarē).
- profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim).
- kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo izmeklēti ēdieni, dzērieni.
- kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo saldumi.
- mežinieks Cilvēks, kam mītne ir, parasti dziļi, mežā.
- snaudulis Cilvēks, kam nāk snauda. Cilvēks, kas bieži snauž. Miegains cilvēks.
- mēms Cilvēks, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja.
- tukšsirdis Cilvēks, kam nav dziļu jūtu.
- bezgodis Cilvēks, kam nav goda jūtu. Cilvēks, kas rīkojas negodīgi.
- vieninieks Cilvēks, kam nav ģimenes, tuvinieku vai kas dzīvo bez ģimenes, tuviniekiem.
- Vaļas vīrs Cilvēks, kam nav nekādu pienākumu. Brīvs cilvēks.
- profāns Cilvēks, kam nav nekādu zināšanu, kas ir pilnīgs nemākulis kādā nozarē.
- bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav noteiktas dzīvesvietas. Klaidonis.
- nesmēķētājs Cilvēks, kam nav paraduma smēķēt.
- neredzīgs Cilvēks, kam nav redzes spēju.
- bezrocis Cilvēks, kam nav roku.
- neticīgs Cilvēks, kam nav ticības (kam iespējamam, bet nepierādītam).
- nepraša Cilvēks, kam nav vajadzīgās izpratnes, zināšanu (piemēram, kādā jautājumā).
- neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
- nejēga Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
- vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk.
- nesātis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk. Negausis (2).
- Tekulis un bēgulis Cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
- Tekulis un bēgulis Cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
- plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties. Cilvēks ar vāju raksturu. Gļēvulis.
- apakšnomnieks Cilvēks, kam objekta nomātājs iznomājis šo objekta vai tā daļu.
- recipients Cilvēks, kam pārlej donora asinis vai pārstāda donora audus.
- kazaks Cilvēks, kam patīk iet, skriet, rīkot.
- jokdaris Cilvēks, kam patīk jokot. Cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
- Ciema brālis Cilvēks, kam patīk staigāt pa citu mājām.
- pušelnieks Cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu.
- bagātnieks Cilvēks, kam pieder lielas materiālas vērtības. Cilvēks, kam ir daudz naudas.
- lieluzņēmējs Cilvēks, kam pieder lieluzņēmums.
- sīkrūpnieks Cilvēks, kam pieder neliels rūpniecības uzņēmums.
- mazmājnieks Cilvēks, kam pieder niecīgs zemes īpašums.
- privātīpašnieks Cilvēks, kam pieder privātīpašums.
- domātājs Cilvēks, kam piemīt filozofiskas domāšanas spējas. Arī filozofs.
- grafomāns Cilvēks, kam piemīt grafomānija.
- homoseksuālists Cilvēks, kam piemīt homoseksuālisms.
- putns Cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā.
- lokālpatriots Cilvēks, kam piemīt lokālpatriotisms.
- maniaks Cilvēks, kam piemīt mānija (2).
- talants Cilvēks, kam piemīt šādu spēju kopums.
- telepāts Cilvēks, kam piemīt telepātiskas spējas.
- garnadzis Cilvēks, kam piemīt tieksme izdarīt sīkas zādzības. Sīks zaglis.
- karātavnieks Cilvēks, kam piespriests nāves sods pakarot.
- nozīmnieks Cilvēks, kam piešķirta nozīmīte par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
- plikgalvis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu. Pleiķis (2).
- pleiķis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu. Plikgalvis.
- diplomāts Cilvēks, kam raksturīga diplomātija (2).
- racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību. Cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
- altruists Cilvēks, kam raksturīgs altruisms.
- dogmatiķis Cilvēks, kam raksturīgs dogmatisms.
- Profesionāls revolucionārs Cilvēks, kam revolucionārā darbība ir kļuvusi pastāvīga.
- Profesionāls revolucionārs Cilvēks, kam revolucionārā darbība ir kļuvusi pastāvīga.
- vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs, lētticīgs cilvēks.
- naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
- analfabēts Cilvēks, kam trūkst elementāru zināšanu (kādā nozarē).
- netiklis Cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma. Slinks, nevīžīgs cilvēks.
- trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
- karognesējs Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, cilvēks, kas nes karogu.
- karodznieks Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, kas nes karogu.
- kreilis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
- veiksminieks Cilvēks, kam veicas, laimējas.
- pusvācietis Cilvēks, kam viens no vecākiem ir vācietis.
- plutokrāts Cilvēks, kam viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
- Laimes luteklis Cilvēks, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
- Laimes luteklis Cilvēks, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
- Sabiedrisks darbinieks Cilvēks, kas aktīvi piedalās sabiedrības dzīvē, kam ir sabiedriski pienākumi.
- dziedātājs Cilvēks, kas bieži dzied, kam patīk dziedāt.
- pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
- garāmbraucējs Cilvēks, kas brauc kam garām.
- entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kam), strādā ar sajūsmu, pacilātību. Cilvēks, kuru iedvesmo kāda ideja.
- vieninieks Cilvēks, kas ieslodzīts atsevišķā cietumnieku kamerā.
- garāmgājējs Cilvēks, kas iet kam garām.
- improvizators Cilvēks, kas improvizē (1). Cilvēks, kam ir spējas improvizēt (1). Improvizētājs.
- vecs Cilvēks, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu.
- mīkstčaulis Cilvēks, kas ir gļēvs, kam nav stingra rakstura. Arī izlutināts cilvēks.
- izredzētais Cilvēks, kas ir iemantojis īpašu labvēlību. Cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
- mirējs Cilvēks, kas mirst. Cilvēks, kam drīz jāmirst.
- pakaļnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam, kam) aizmugurē.
- neticīgs Cilvēks, kas neatzīst reliģiju. Cilvēks, kas netic (kam pārdabiskam).
- pusmežonis Cilvēks, kas pēc sava dzīves veida un attīstības pakāpes daļēji ir līdzīgs pirmatnējam cilvēkam, mežonim.
- ņerga Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu. Cilvēks, kam nav ēstgribas.
- pretestībnieks Cilvēks, kas pretojas (kam nevēlamam).
- rakstītājs Cilvēks, kas regulāri raksta (parasti periodiskam izdevumam).
- strādnieks Cilvēks, kas saskaņā ar darba līgumu strādā rūpniecībā un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
- nepraša Cilvēks, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko).
- smēķētājs Cilvēks, kas smēķē. Cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
- pusproletārietis Cilvēks, kas strādā algotu darbu kapitālistiskā uzņēmumā un kam ir neliela lauku saimniecība.
- mistiķis Cilvēks, kas tic kam noslēpumainam, mīklainam, neizskaidrojamam.
- jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
- boss Cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs). Cilvēks, kam pieder uzņēmums (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
- donors Cilvēks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai slimniekam.
- Sociālais slānis Cilvēku grupa (sabiedrībā), kam daļēji piemīt šķiras pazīmes.
- Sociālais slānis Cilvēku grupa (sabiedrībā), kam daļēji piemīt šķiras pazīmes.
- masa Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
- tauta Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
- kolektīvs Cilvēku grupa, kam raksturīgs kopējs uzdevums, kopēja darbība un savstarpēja palīdzība, kontaktu pastāvīgums, noteikta organizācija. Cilvēki, kurus saista kopēja darbība (piemēram, vienā un tai pašā uzņēmumā, iestādē).
- zvaigznājs Cilvēku kopums, kam ir izcili panākumi, nopelni, arī liela popularitāte (kādā nozarē).
- trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
- loks Cilvēku virkne, arī grupa, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Šāds cilvēku izkārtojums, grupējums.
- saskarsme Cilvēku, to grupu mijiedarbība, kam raksturīga informācijas apmaiņa, savstarpēji regulēta rīcība, emocionāla ietekme.
- dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis.
- pirkstaiņi Cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti.
- cimdots Cimdos tērpts (par rokām). Tāds (cilvēks), kam rokas tērptas cimdos.
- izcirsties Cīnoties (parasti ar zobenu), izlauzties cauri (kam), caur (ko).
- ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes).
- žonglēšana Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir veikla manipulācija ar priekšmetiem vai līdzsvara demonstrējumi uz virves.
- cikls Cita citai sekojošas, savstarpēji saistītas norises, kas veido noteiktu, no nākamā atšķirīgu periodu.
- zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas. Šī auga sēkla.
- vārdabrālis Cits vīrietis, kam ir tas pats vārds.
- titulārpadomnieks Civildienesta pakāpe (dažās valstīs, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā). Persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
- izčāpot Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārčāpot Čāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piečāpot Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- kapsula Čaula, kurā iepilda zāles ar nepatīkamu garšu vai kairinošu iedarbību.
- četrdesmit Četrdesmit gadu (cilvēkam).
- trapece Četrstūris, kam divas malas ir paralēlas, bet pārējās divas nav paralēlas.
- uzčubināt Čubinot novietot virsū (uz kā, kam).
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
- stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
- piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
- mizot Dalīt nost (kam) mizu (1).
- turpinājums Daļa (no kā), posms (kam), kas atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
- tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam.
- sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- posms Daļa (parasti daiļdarbā, tekstā), kam ir samērā nobeigts saturs.
- posms Daļa (skaņdarbā), kam ir samērā patstāvīga muzikālā doma.
- kājgalis Daļa, gals (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas. Vieta pie šīs daļas, gala.
- hipnoze Daļējs miegs, kas izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam.
- Caurspiedīgā radiācija Daļiņu (gamma kvantu, neitronu u. tml.) plūsma, kam piemīt liela caurspiešanās spēja.
- decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kam saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas uzrakstīts īpašā veidā bez saucēja.
- Īsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir mazāks par saucēju.
- Īsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir mazāks par saucēju.
- Neīsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju vai lielāks par to.
- Neīsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju. vai lielāks par to.
- Darba disciplīna Darba kārtība (uzņēmumā vai iestādē), kas noteikta pēc likuma un obligāti jāievēro ikvienam darbiniekam.
- prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai. Šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
- birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs formālisms, šaura jautājumu izpratne, neiedziļināšanās būtībā.
- kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums. Šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
- nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi. Šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem.
- stihija Darbība, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
- triks Darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīna u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā).
- rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana. Rotaļa (1).
- kaucināt Darbināt (ierīci, kas rada nepatīkamas, griezīgas skaņas).
- taurēt Darbināt, parasti transportlīdzekļa, signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu. Būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
- izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
- kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam dzīvoklī vai vadošam darbiniekam iestādē).
- vēriens Darbošanās veids, apmēri, kam raksturīgs plašums.
- krāmēties Darboties (ar ko), veikt (ko, parasti nepatīkamu).
- ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
- pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai). Nepakļauties (kādam, kam). Nepiekrist (kādam, kam).
- Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- velte Darbs, pasākums, rīcība u. tml., kas ir (kam) veltīts.
- izdārdināt Dārdinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piedārdināt Dārdinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izdārdēt Dārdot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piedārdēt Dārdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pakaļdarināt Darināt, veidot līdzīgu (kam citam).
- piedarināt Darinot (ko), piestiprināt (to pie kā, kam klāt).
- klapatas Darīšanas (parasti neatliekamas, grūtas, nepatīkamas).
- blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes Niekoties Darīt ko sliktu, nepatīkamu.
- kauties Darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
- ziņot Darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
- asināt Darīt asu (darba rīku, kam ir asmens). Trīt.
- daiļot Darīt daiļu, patīkamu.
- duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu). Maisot neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
- pakaļdarīt Darīt līdzīgi (kam citam).
- taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai dotos (uz kādu vietu, kādā virzienā, kam līdzi u. tml.).
- sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē. Atālene.
- sālszāle Daudzgadīgs balandu dzimtas lakstaugs, kam ir īlenveida lapas ar dzeloņainu vai smailu galu.
- zemteka Daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari. Ārstniecības veronika.
- pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi.
- pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots.
- misiņsmilga Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi.
- vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
- krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā.
- kriptofīts Daudzgadīgs lakstaugs, kam virszemes orgāni ziemā vai sausā laikā atmirst, bet pumpuri, no kuriem nākamajā gadā attīstās jauni dzinumi, atrodas dziļi zemē vai ūdenī.
- vēlziede Daudzgadīgs liliju dzimtas augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
- rūta Daudzgadīgs rūtu dzimtas augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa.
- rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām. Daudzposmu sīpols.
- kaktuss Daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi.
- strelīcija Daudzgadīgs tropu lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas.
- ūdenszieds Daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami.
- simfilas Daudzkāju apakšklase, pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu. Šīs apakšklases dzīvnieki.
- priekškuņģis Daudzkameru kuņģa priekšējo daļu (spurekļa, acekņa, grāmatnieka) kopums (atgremotājiem).
- piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes - trijstūri ar kopēju virsotni.
- Masu psihoze Daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
- pārdauzīt Dauzot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Dauzot pārdalīt.
- senestopātijas Dažādas vispārējas, nepatīkamas, grūti raksturojamas patoloģiskas sajūtas ķermenī.
- doktors Dažās valstīs - viens no zinātniskajiem grādiem. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- maģistrs Dažu amatpersonu tituls (senajā Romā). Augsts galma tituls (Bizantijā). Persona, kam ir šāds tituls.
- imunitāte Dažu likumu neattiecināšana (uz personām, kam ir īpašs stāvoklis valstī).
- aizrauties Dedzīgi, jūsmīgi nodoties (kam).
- pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- izdegt Degot (kam), rasties, izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
- piekvēpt Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
- kust Degot kļūt mazākam (par sveci).
- piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
- izdejot Dejojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu.
- santpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Sanpaulija.
- sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Santpaulija.
- plakandēle Dēle, kam ir raksturīgs muguras-vēdera virzienā stipri saplacināts ķermenis.
- kamaniņas Dem. --> kamanas.
- kamielītis Dem. --> kamielis.
- saldūdenskrabji Desmitkājvēžu kārtas dzimta, kurā ietilpst krabji, kas dzīvo saldūdeņos (parasti upēs) un kam nav kāpura stadijas. Šīs dzimtas krabji.
- plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piemēram, darba, darbības) nākamā norise, gaita. Attiecīgais teksts, dokuments.
- Jautājumu krustugunis Detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam.
- Jautājumu krustugunis Detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam.
- zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
- rokturis Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību.
- spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi.
- cilindrs Detaļa (piemēram, tvaika mašīnā, iekšdedzes dzinējā), kam ir šāda ķermeņa forma.
- kārba Detaļa, elements, kam ir kastes forma.
- piedeva Detaļa, elements, ko (kādam nolūkam) pievieno galvenajai daļai, pamatdaļai.
- pasitnis Detaļa, elements, ko piestiprina zem (kā), arī (kam) apakšā.
- gredzens Detaļa, kam ir noslēgta loka forma.
- uzlika Detaļa, kura ir kaut kam uzlikta.
- orgāns Detaļa, sastāvdaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.), kam parasti ir tieša saskare ar darbības objektu vai ar ko ir kontakts (ierīces, iekārtas u. tml.) vadītājam.
- papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai (piemēram, uztura, medikamentu) devai.
- feldmaršals Dienesta pakāpe (parasti augstākā) vairāku valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- rotmistrs Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā. Karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
- dižkareivis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- komandkapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp kapteiņa un jūras kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dižmatrozis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- bocmanis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālleitnanta un armijas ģenerāļa vai ieroču šķiras maršala pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālmajora un ģenerālpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp jaunākā seržanta un vecākā seržanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- majors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa un apakšpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp pulkveža un ģenerālleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp vecākā leitnanta un majora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp kapteiņleitnanta un pulkvežleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju. Armijā - dienesta pakāpe starp apakšpulkveža un ģenerālmajora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
- leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos. Dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp kapteiņleitnanta un komandkapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- admirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp viceadmirāļa un flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda vai arī kontradmirāļa, viceadmirāļa, flotes admirāļa, Padomju Savienības flotes admirāļa dienesta pakāpe.
- viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- poručiks Dienesta pakāpe dažu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvežleitnants Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Padomju Savienības maršals Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp armijas ģenerāļa un ģenerālisimusa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Vecākais leitnants Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp leitnanta un kapteiņa dienesta pakāpēm) un Jūras Kara Flotē (starp leitnanta un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- staršina Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp vecākā seržanta un praporščika pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Jaunākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp jefreitora un seržanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Vecākais praporščiks Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp praporščika un jaunākā leitnanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Vecākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp seržanta un staršinas pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- flagmanis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē (no 1935. līdz 1940. gadam), kurai tagad atbilst admirāļa dienesta pakāpe. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Flotes admirālis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē (starp admirāļa un Padomju Savienības flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- staršina Dienesta pakāpe PSRS Jūras kara flotē (vecākā matroža un mičmaņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Vecākais matrozis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē starp matroža un 2. pakāpes staršinas pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kareivja un jaunākā seržanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp majora un pulkveža pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa (rotmistra) un pulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē - zemākā virsnieku pakāpe). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- mičmanis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara Flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp galvenā staršinas un jaunākā leitnanta pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp praporščika un leitnanta dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kontradmirālis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flote - dienesta pakāpe starp pirmā ranga kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe, kas atbilst kapteiņa dienesta pakāpei Padomju Armijā, buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā. Cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī žandarmērijas darbinieks.
- korupcija Dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku uzpirkšana, piekukuļošana. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku pērkamība.
- sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai. Attiecīgā suņu šķirne.
- buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas. Attiecīgā suņu šķirne.
- dobermanis Dienesta suns, kam raksturīgs garš, tievs ķermenis, īsa spalva un laba oža. Attiecīgā suņu šķirne.
- ņūfaundlendietis Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un ko izmanto slīcēju glābšanā. Attiecīgā suņu šķirne.
- dogs Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, spēcīgi žokļi, īsa spalva. Attiecīgā suņu šķirne.
- telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
- gana Diezgan, pietiekami.
- nodilt Dilstot kļūt plānākam, arī īsākam, samazināties izmēros, daļēji zaudēt sākotnējo formu.
- padilt Dilstot kļūt plānākam, neizturīgākam, neizskatīgākam (par apģērbu, apaviem).
- pārdimdināt Dimdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piedimdināt Dimdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārdimdēt Dimdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārdipināt Dipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piedipināt Dipinot pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
- Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
- pārdipēt Dipot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nodīrāt Dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
- pašdisciplīna Disciplīna, kam cilvēks pakļaujas pats pēc savas gribas.
- Dobās vēnas Divas vislielākās vēnas, kas ieiet sirds labajā priekškambarī.
- divdesmit Divdesmit gadu (cilvēkam).
- skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem. Šīs dzimtas augi.
- ūdenslapji Divdīgļlapju klases dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags.
- rācenis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
- Savstarpēji pirmskaitļi Divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju (piemēram, 8 un 5).
- Savstarpēji pirmskaitļi Divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju 1 (piemēram, 8 un 5).
- ūdensodi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir raksturīgi ūdenī dzīvojoši bezkrāsaini, caurspīdīgi kāpuri. Šīs dzimtas kukaiņi.
- blākšķis Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
- būkšķis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
- pārdot Dodot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- patentlicence Dokuments, kas garantē tā īpašniekam monopoltiesības licenču līguma ietvaros ražot un izmantot līguma objektu.
- pilnvara Dokuments, ko pilnvardevējs izdod pilnvarniekam, kas leģitimējas trešajam personām.
- abstrahēties Domās norobežoties (no kā), nepievērst uzmanību, (kam).
- doma Domāšanas saturs, tas, kam pievēršas domāšanas procesā.
- mentalitāte Domāšanas, īstenības uztveres, izpratnes veids (cilvēkam, cilvēku grupai).
- ievirze Domu, runas satura u. tml. pievēršana (kam).
- sabarot Dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko). Dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to).
- ēdināt Dot (cilvēkam) ēst.
- nokrustīt Dot (kam) nosaukumu, arī iesauku; nokristīt (2).
- nokristīt Dot (kam) nosaukumu, arī iesauku.
- sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
- piedot Dot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- izlaist Dot iespēju (cilvēkam) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- piekrist Dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt.
- svētīt Dot, piešķirt (kādam, kam) svētību (1).
- piedrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piedrāzt Drāžot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot.
- vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs. Arī tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiskie principi.
- uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, attēlu, tekstu) virsū (uz kā, kam).
- piedrupināt Drupinot pievienot (pie kā, kam klāt).
- uzdrupināt Drupinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- izdrupt Drūpot (kam), izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
- pārducināt Ducinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieducināt Ducinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem). Dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- izdūkt Dūcot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārdūkt Dūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- dulburība Dulburīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība. Izteikums ar bezjēdzīgu saturu.
- dumjība Dumjam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība. Izteikums ar muļķīgu saturu.
- pārdurnēt Dunot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piedurt Durot (ar ko smailu, asu), cieši piespiest (pie kā, kam klāt).
- padurt Durot (ar ko), pavirzīt (to) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- izdurt Durot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārdurt Durot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Durot pārdalīt.
- uzdurt Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- gazele Dzejolis, kas sastāv no divrindēm un kam pirmās divas rindas saistītas ar atskaņu, kura atkārtojas katra panta otrajā rindā.
- sarkandzeltens Dzeltens ar sarkanu nokrāsu. Tāds, kam ir sarkani un dzelteni krāsu laukumi.
- starpstacija Dzelzceļa stacija, kam ir palīgfunkcijas satiksmē.
- profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- radības Dzemdības (cilvēkam).
- aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust. _imperf._ Dzenāt prom. Dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- padzīt Dzenot panākt, ka (kas) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
- padzīt Dzenot panākt, ka (kas) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
- apdzīt Dzenot panākt, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Dzīt apkārt.
- izdzīt Dzenot panākt, ka izvirzās cauri (kam), caur (ko).
- kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
- kamerdziedonis Dziedonis, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanai.
- Ārējās sekrēcijas dziedzeri Dziedzeri, kam ir izvadkanāli uz ārējo vidi.
- Riņķa dziesma Dziesma, ko (svinībās) iesāk pēc kārtas katrs dalībnieks un kam pievienojas pārējie.
- tilpumdzija Dzija, kam ir palielināts īpatnējais tilpums un pūkainums.
- naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
- batiskafs Dziļūdens kamera, kas var pārvietoties zem ūdens.
- atzala Dzinums (parasti labībai), kam attīstās ziedkopas, bet graudi nepaspēj izveidoties.
- daiļskanīgs Dzirdei tīkams, melodisks, skanīgs.
- labskanīgs Dzirdei tīkams. Arī daiļskanīgs.
- piedzīt Dzīstot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, pašregulēšanās, vairošanās un pielāgošanās mainīgajiem ārējās vides apstākļiem.
- dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam).
- siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga, parasti patīkama, temperatūra.
- labklājība Dzīves apstākļi, materiālais stāvoklis, kam raksturīga pārticība, arī nodrošinātība.
- nāve Dzīvības izbeigšanās (cilvēkam vai dzīvniekam).
- paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
- kaklinieks Dzīvniekam ap kaklu liekama (piemēram, ādas, metāla) saite.
- kaklasiksna Dzīvniekam ap kaklu liekama siksna.
- bezmugurkaulnieki Dzīvnieki, kam nav muguras stiegras (hordas).
- rekordnieks Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības. Rekordists (2).
- rekordists Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības. Rekordnieks.
- individualitāte Dzīvnieks, augs, kam piemīt noteikts īpatnību kopums.
- vadonis Dzīvnieks, kam barā pakļaujas citi dzīvnieki. Barvedis.
- dzīvdzemdētājs Dzīvnieks, kam dīgļa embrionālā attīstība noslēdzas mātes ķermenī un kas piedzimst bez aizsargsegām.
- spurainis Dzīvnieks, kam ir (parasti lielas, asas) spuras.
- tetrapods Dzīvnieks, kam ir četras kājas, ekstremitātes (parasti zīdītājs, rāpulis, abinieks).
- četrkājis Dzīvnieks, kam ir četras kājas.
- krēpainis Dzīvnieks, kam ir krēpes.
- kuprainis Dzīvnieks, kam ir kupris (2).
- lutausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis.
- ragainis Dzīvnieks, kam ir ragi vai ragveida izaugumi.
- tārps Dzīvnieks, kam ir raksturīgs tārpveida ķermenis.
- sarkanacis Dzīvnieks, kam ir sarkanas, sarkanīgas acis.
- spārnainis Dzīvnieks, kam ir spārni.
- palaidnis Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam.
- mīlulis Dzīvnieks, ko mīl, kas ir ļoti patīkams.
- palīgs Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības).
- sprēgas Dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana.
- nekrobakterioze Dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīga audu nekroze.
- ciltsmāte Dzīvnieku mātīte, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes.
- Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
- Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
- ciltstēvs Dzīvnieku tēviņš, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes.
- istaba Dzīvojamā telpa, kas paredzēta vai iekārtota noteiktam nolūkam.
- izmērdēties Dzīvojot bez barības vai ar nepietiekamu barību, ļoti novājēt, ļoti izsalkt.
- Just līdzi Dzīvot līdzi (kam), pārdzīvot (kāda cita stāvokli).
- svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis - metroritmikas pastāvīgas novirzes no tās pamatstruktūras. Džeza mūzikas stils, kam ir raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis.
- apecēt Ecējot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pieecēt Ecējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- rudmiese Ēdamā lapiņu sēne ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras.
- galds Ēdēju grupa, kas sēž vai mēdz sēdēt pie viena galda un kam pasniedz vienādu ēdienu. Galds, pie kura sēž vai mēdz sēdēt šādi ēdēji.
- pastēte Ēdiens - maltu (parasti gaļas, zivju) produktu masa, kam parasti ir pievienotas piedevas.
- vinegrets Ēdiens - sīki sagrieztu dārzeņu, gaļas vai zivju maisījums, kam pievienotas piedevas, garšvielas.
- salāti Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa.
- simbolisms Eiropas mākslas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam pamatā bija ideālisma principi un intuīcija un kas plaši izmantoja mākslas simbolus.
- Galantais stils Eiropas mūzikas stils (18. gadsimta sākumā un vidū), kam raksturīga sevišķi izsmalcināta mūzikas valoda.
- apiet Ejot (ar līkumu), nokļūt (kam) garām, (to) neskarot.
- apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Iet apkārt.
- iziet Ejot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paiet Ejot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- paiet Ejot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus).
- krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.).
- apliekt Ejot, skrienot, braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- celuloīds Elastīga, viegli degoša plastmasa, ko iegūst no nitrocelulozes un kampara.
- polsteris Elastīgs veidojums, ko piestiprina, lai radītu (kam) vēlamo formu.
- elektrods Elektrības vadītājs, ar kuru elektriskajai ķēdei pievieno citu ķēdes daļu, kam ir jonu vai elektronu vadītspēja.
- Elektriskā ķēde Elektriskā sprieguma avota, elektrības vadītāju, elektrisko ierīču un aparātu savienojums, kam cauri var plūst elektriskā strāva.
- Elektriskā ķēde Elektriskā sprieguma avota, elektrības vadītāju, elektrisko ierīču un un aparātu savienojums, kam cauri var plūst elektriskā strāva.
- maiņstrāva Elektriskā strāva, kam periodiski mainās virziens un stiprums.
- luksofors Elektrisks signālaparāts, kam ir dažādas gaismas (parasti sarkana, dzeltena, zaļa) un ko izmanto satiksmes regulēšanai.
- Elektromagnētiskā indukcija Elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam laukam kontūra ietvertajā daļā.
- Elektromagnētiskā indukcija Elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam, laukam kontūra ietvertajā daļā.
- Ultravioletie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 400 līdz 180 nanometriem.
- Ultravioletie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 400 līdz 180 nanometriem.
- Infrasarkanie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums it aptuveni no 800 nanometriem līdz 5 centimetriem.
- Infrasarkanie stari Elektromagnētisks, acīm neredzams starojums, kam viļņu garums ir aptuveni no 0,75 mikroniem līdz 2 milimetriem.
- kulise Elements (mehānisma, mašīna), kas svārstās un kam ir sprauga, pa kuru virzās cita elementa tapa vai slīdenis.
- uzelpot Elpot virsū (kādam, kam).
- jūsmīgs Emocionāli pacilāts, dziļi saviļņots (par cilvēku). Tāds, kam raksturīga jūsma.
- tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
- labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
- sašutums Emocionāls stāvoklis, kam ir raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
- ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga ārkārtīga sajūsma, kura pāriet afektā.
- nepatika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga negatīva attieksme pret ko neatbilstošu cilvēka vajadzībām, prasībām, uzskatiem, darbībām.
- paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
- patika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko).
- dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, ļoti spēcīgs sašutums, arī agresivitāte.
- siltumenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā.
- termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā. Siltumenerģētika.
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums. Šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
- skropstiņepitēlijs Epitēlijs, kam ir skropstiņas (2).
- starpepizode Epizode, kam ir palīgfunkcijas (piemēram, daiļdarbā, izrādē).
- sūnērce Ērce, kam ir raksturīga ķermeņa hitīna sega un kas parasti dzīvo meža zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē un pārtiek no trūdvielām.
- pangērce Ērce, kam raksturīgi divi kāju pāri un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
- bigbīts Estrādes mūzikas žanrs, kam raksturīgas vienkāršas melodijas, asi ritmiska muzicēšanas maniere, elektroģitāru izmantošana.
- Sausa maize Ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa).
- veidēvele Ēvele, kam nazis ir izveidots atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
- pieēvelēt Ēvelējot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot. Ēvelējot pielīdzināt.
- prezumpcija Fakta atzīšana par neapšaubāmu (kamēr nav pierādīts pretējais).
- Skrandu proletariāts Feodālismā, kapitālismā - viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā un kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu.
- barons Feodālo muižnieku tituls. Zemākais aristokrātijas tituls (dažās kapitālistiskajās valstīs). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- brīvkungs Feodāļa tituls (Vācijā). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- bejs Feodāļa, arī valdnieka tituls (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs). Cilvēks, kam ir šāds tituls. Arī kungs.
- Slēptā kamera Filmēšana, filmējamam cilvēkam nezinot.
- filozofs Filozofijas speciālists. Cilvēks, kam ir tieksme nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
- vakuumfiltrs Filtrs, kam filtrāta savākšanas tvertnē ir radīts retinājums.
- magnetodzinējspēks Fizikāls lielums, kas ir analoģisks elektrodzinējspēkam elektriskajā ķēdē.
- sarauties Fizioloģisku procesu iedarbībā kļūt īsākam, veicot attiecīgas funkcijas (par muskuļiem, muskuļaudiem). Kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saīsinās šādā veidā (par ķermeņa daļām).
- subjekts Fiziska vai juridiska persona (piemēram, iestāde, uzņēmums, organizācija), kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
- smagums Fiziski slikta, smaga pašsajūta, nogurums. Arī nepatīkama spiediena sajūta ķermeņa daļās.
- flegmatiķis Flegmatisks cilvēks. Cilvēks, kam ir flegmatisks temperaments.
- Burvju paklājs Folklorā - paklājs, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības.
- Zelta zivtiņa Folklorā - zivtiņa, kam piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
- kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot tā vainagu.
- starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības.
- teleobjektīvs Fotoaparāta vai kinoaparāta objektīvs, ar kuru, nepalielinot kameras izmērus, var iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
- vizieris Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai. Skatu meklētājs.
- Skatu meklētājs Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai. Vizieris.
- spoguļkamera Fotoaparāts, kinokamera, projekcijas aparāts, kurā ir iebūvēts spoguļvizieris (1).
- uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru, videokameru). Fotografējot (ar fotokameru, kinokameru, videokameru), iegūt kadrus (kinofilmas izveidošanai).
- cinkogrāfija Fotomehānisks (cinka) klišeju izgatavošanas paņēmiens tipogrāfiskam iespiedumam.
- konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) - tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara. Persona, kam ir šāds tituls.
- Preciozā literatūra Franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
- veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
- Nepārtraukta funkcija Funkcija, kas mainās patvaļīgi maz, ja argumenta izmaiņas ir pietiekami mazas.
- gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā nosaules stāvokļa ekliptikā ir raksturīgi noteikti laika apstākļi.
- pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās un kas ziemeļu puslodē astronomiski ilgst no 21. marta līdz 21. jūnijam.
- vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
- ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
- rudens Gadalaiks, klimatiska sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. septembra līdz 22. decembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
- Locīt pūru Gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
- turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
- incidents Gadījums, notikums (parasti nepatīkams).
- Nelaimes gadījums Gadījums, notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai smagu ievainojumu, sakropļojumu.
- palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam. Paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam. Veikties labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- padsmitgadi Gadu skaits (cilvēkam) robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
- nogaidīt Gaidīt, kamēr pienāk, iestājas (izdevīgs laiks, laikposms). Gaidot, piemēram, izdevību, atrasties (kādu laikposmu kur).
- nogaidīt Gaidīt, kamēr rodas, iestājas (izdevīga situācija, vēlams stāvoklis u. tml.).
- meteors Gaismas parādība, kas rodas, sīkam debess ķermenim ievirzoties planētas atmosfērā.
- liparīts Gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam.
- salātzaļš Gaiši zaļš. Tāds, kam ir dārza salātu lapu krāsa.
- cels Galdiņš jostu, prievīšu, apaudu aušanai - četrstūrains dēlītis, kam katrā stūrī ir caurums.
- nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramātiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās.
- galvgalis Gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā galva. Vieta pie šī gala, daļas.
- plikpauris Galva, arī galvvidus, kam pilnīgi vai daļēji trūkst apmatojuma.
- skalps Galvas āda ar matiem, kura noņemta nonāvētam vai dzīvam pretiniekam (pēc gailu, ķeltu, šķitu, indiāņu paražas).
- pakausis Galvas mugurējā velvjveida daļa (cilvēkam vai dzīvniekam), kas atrodas virs kakla.
- epilepsija Galvas smadzeņu slimība, kam raksturīga pēkšņa samaņas zaudēšana un krampju lēkmes.
- virsdežurants Galvenais dežurants. Dežurants, kam pakļauti citi dežuranti.
- desmitkāji Galvkāju klases gliemji (piemēram, kalmāri), kam ķermeņa priekšgalā ir desmit taustekļi.
- Kāpjošā gamma Gamma, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
- Krītošā gamma Gamma, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
- revanšs Gandarījuma gūšana par zaudējumu, uzvarot nākamajā savstarpējā cīņā, spēlē, sacensībās.
- boa Gara, sieviešu apģērbam uzliekama apkakle (no kažokādas vai strausa spalvām).
- tarantass Garākam ceļojumam paredzēti, parasti segti, četrriteņu rati.
- ilgas Garastāvoklis, noskaņojums, kam raksturīgs nemiers, skumjas, arī tieksme pēc kā nezināma vai tikko nojaušama.
- skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum.
- krēpes Gari, parasti izspūruši, mati (cilvēkam).
- atdzimt Garīgi atjaunoties, kļūt možam, enerģiskam (parasti pēc garīga paguruma, depresijas).
- pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam, labākam.
- būtne Garīgo un fizisko īpašību kopums (cilvēkam).
- līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
- vārīt Gatavot (ko, parasti ēdienu, arī ēdienu kopumu ēdienreizei), piemēram, lietošanai, uzglabāšanai, ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
- rīkot Gatavot, arī veidot (ko kādam nolūkam).
- rīkoties Gatavoties (kam), iecerēt, paredzēt (ko darīt).
- izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizgāzt Gāžot novietot (kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- piegāzt Gāžot panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas (pie kā, kam klāt).
- pārgāzt Gāžot panākt, ka (kas) novietojas pāri (kam), pār (ko).
- pārgāzt Gāžot panākt, ka (kas) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- uzgāzt Gāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pārgāzties Gāžoties novietoties pāri (kam), pār (ko).
- pārgāzties Gāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzgāzties Gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- piegrābt Glābjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- stājglezna Glezna, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- neoimpresionisms Glezniecības virziens, kas radās 19. gadsimta 80. gados Francijā un kam raksturīga krāsu punktu izmantošana, lai radītu krāsu toņu efektu.
- perlamutrene Gliemis ar biezu divvāku čaulu, kam ir slēdzene.
- Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- Tautas koris Goda nosaukums, ko piešķir pašdarbības korim par sasniegumiem kultūras dzīvē. Koris, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- Komercijas padomnieks Goda tituls, ko kapitālistiskajās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- Komercijas padomnieks Goda tituls, ko kapitālistiskajās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- izgorīties Goroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārslaucene Govs, kam kārtējās grūsnības neiestāšanās dēļ faktācijas periods ir ilgāks par gadu.
- piegrābt Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piegrābties Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- izgrabēt Grabot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu.
- uzgraizīt Graizot uzvirzīt virsā (uz kā, kam).
- rokasgrāmata Grāmata, kas satur galveno, nepieciešamo informāciju par kādu nozari un ir paredzēta praktiskam mērķim.
- tipčaks Graudzāļu dzimtas augs (stepes zonā), kam ir šauras lapas un kas aug blīvos.
- meduszāle Graudzāļu dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā.
- ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
- piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
- pārgrauzt Graužot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- uzgravēt Gravējot izveidot, piemēram, zīmi, uzrakstu, virsū (uz kā, kam).
- izgrebt Grebjot izņemt (vidu kokam).
- darbība Gribas izpaudums, kam saskaņā ar likumu ir tiesiskas sekas.
- virpa Griezējmašīna, kam ir rotējoša apstrādes detaļa, sagatave.
- nejauks Griezīgs, nepatīkams (par skaņu).
- skarbs Griezīgs, nepatīkams (par skaņu).
- skaudrs Griezīgs, nepatīkams (par skaņu). Skarbs (6).
- plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
- cirpt Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci vilnu (dzīvniekam).
- atgriezt Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā. _imperf._ Griezt vaļā. Atskrūvēt.
- apgriezt Griežot apkārt pa apli, apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- uzgriezt Griežot izveidot (kam ārējo vītni).
- uzgriezt Griežot izveidot, radīt (kam) atveri.
- skrūvēt Griežot pakāpeniski virzīt (detaļu, kam ir vītnes).
- piegriezt Griežot pievienot (pie kā, kam klāt).
- pārgriezt Griežot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- piegriezt Griežot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- apgriezties Griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piegrīļoties Grīļojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sīkgruntniecība Gruntniecības daļa, kuru veido cilvēki, kam ir neliels zemes īpašums.
- lielgruntnieks Gruntnieks, kam ir liels zemes īpašums.
- mazgruntnieks Gruntnieks, kam ir samērā mazs zemes īpašums.
- piegrūt Grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, aizbērtam (ar to).
- uzgrūt Grūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam. _imperf._ Grūt ciet. Aizbrukt, aizbirt.
- aizgrūt Grūstot, brūkot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- izgruzdēt Gruzdot (kam), rasties (tajā) - piemēram, par caurumu.
- izgrūst Grūžot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- piegrūst Grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārgrūst Grūžot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pagrūst Grūžot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piegrūst Grūžot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- peļastīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām rozetē un vientuļiem zaļgandzelteniem ziediem, kam ir pagarināta ass.
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
- tikt Gūt (zināšanas, iemaņas u. tml.). Kļūt tādam, kam izraisās (kāds psihisks stāvoklis), veidolos attieksmes (piemēram, ar citiem cilvēkiem).
- revanšēties Gūt gandarījumu par zaudējumu, uzvarot nākamajā savstarpējā cīņā, spēlē, sacensībās.
- zvaigzne Ģeometriska figūra, ķermenis ar smailiem stariem. Priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma.
- Spēku paralelograms Ģeometriska konstrukcija, kurā rezultējošo spēku attēlo ar diagonāli paralelogramā, kam divas malas veido šo spēku vektori.
- Spēku paralelograms Ģeometriska konstrukcija, kurā rezultējošo spēku attēlo ar diagonāli paralelogramā, kam divas malas veido šo spēku vektori.
- tors Ģeometrisks ķermenis, ko veido riņķa rotācija ap asi, kura atrodas šā riņķa plaknē, bet nekrusto to. Veidojums, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma.
- vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
- punkts Ģeometrisks objekts, kam ir nulles dimensija.
- kapsula Hermētiska kamera, kabīne.
- pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens.
- padambējums Hidrotehniskas būves sastāvdaļa, kas ir izveidota zem (kā), arī (kam) apakšā.
- holeriķis Holerisks cilvēks. Cilvēks, kam ir holerisks temperaments.
- pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu. mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
- solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
- piestartēt Iedarbināt (dzinēju, motoru) ar starteri. Iedarbināt (iekārtu, ierīci, kam ir dzinējs, motors) ar starteri.
- savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.). Kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
- iemidzināt Iedarbojoties uz centrālo nervu sistēmu ar medikamentiem, panākt, ka iemieg.
- piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā ir īstenībā. Piedēvēt (kam) ideāla [1] (1) īpašības.
- iebarot Iedot barību (dzīvniekam). Pabarot.
- gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties. Arī aizmirsties.
- hemofilija Iedzimta slimība, kam raksturīga pavājināta asins recēšana.
- paķīlēt Iedzīt (kam), parasti apakšā, ķīli, lai regulētu (tā) stāvokli.
- aizdzīt Iedzīt, iesist (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- Iejusties (arī ielīst) kāda ādā Iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
- iekļauties Iedzīvoties, iejusties. Iejūtoties dzīvot līdz! (kam).
- aprobīt Iegriezt, iecirst robus (visapkārt, parasti kokam).
- panirt Iegrimt (ūdenī) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piesmakt Iegūt nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā).
- izkrist Iegūt nepietiekamu novērtējumu (parasti eksāmenā).
- paņemt Iegūt, panākt, ka iegūst sev (ko patīkamu, derīgu). Aizgul, arī piesavināties (ko).
- sasmakt Iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā). Plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
- aizjūgs Iejūgtais dzīvnieks (dzīvnieki) kopā ar ratiem, kamanām u. tml. Pajūgs.
- piejukt Iejūkot pievienoties (pie kā, kam klāt).
- Ielīst (arī iejusties) kāda ādā Iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
- Kāda ādā būt (arī atrasties, iejusties) Iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
- strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku.
- skapis Iekārta, ierīce, kam ir šādas mēbeles forma.
- ratiņi Iekārta, kam ir riteņi, arī pārvadi, bremzes u. tml. un ko piestiprina zem vagona korpusa gala.
- mufeļkrāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms un kurai ir ugunsizturīga vai karstumizturīga kamera.
- instrumentēt Iekārtot (skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
- uzrīkoties Iekārtoties virsū (uz kā, kam).
- iekomponēt Iekļaut kādā kopumā (parasti mākslas darbā, ainavā). Pielāgot, pieskaņot (kam) kā sastāvdaļu.
- karburatormotors Iekšdedzes motors, kam degmaisījumu sagatavo karburatorā.
- kanāls Iekšējā doba daļa (priekšmetam, ierīcei). Ierīce, priekšmets, kam centrālā, iekšējā daļa ir doba.
- plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
- aknas Iekšējais orgāns (cilvēkam un dzīvniekiem), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
- iekšas Iekšējie, parasti vēdera dobuma, orgāni (cilvēkam).
- pakurināt Iekurināt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pakurt Iekurt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- klēpis Ieloks, kuru veido augšstilbi un ķermeņa vidusdaļa (cilvēkam sēdus stāvoklī).
- laužņi Iemauktu sastāvdaļa - darba dzīvniekam mutē liekamā dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
- iedomāt Ienākt prātā izdarīt ko patīkamu (kādam) un paveikt to.
- pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam vai par fotografēšanas, filmēšanas objektu.
- applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm). Būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes.
- plāns Iepriekš izstrādāta (kādas norises, pasākuma) nākamā gaita, secība. Attiecīgais teksts, dokuments.
- brīdināt Iepriekš ziņot, aizrādīt (par ko draudošu, nepatīkamu).
- Vārda robeža Iepriekšējā vārda beigas un nākamā vārda sākums (tekstā).
- Vārda robeža Iepriekšējā vārda beigas un nākamā vārda sākums (tekstā).
- Zilbes robeža Iepriekšējās zilbes beigas un nākamās zilbes sākums (vārdā).
- Zilbes robeža Iepriekšējās zilbes beigas un nākamās zilbes sākums (vārdā).
- nākt Ierasties (pēc kāda, kā), nomainot (to), sekot (kādam, kam).
- plēšas Ierīce gaisa plūsmas radīšanai - maināma tilpuma kamera, kurai ir ieplūdes un izplūdes vārstuli.
- tenaklis Ierīce manuskripta turēšanai tipogrāfijas saliekamās mašīnās.
- karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot (parasti sastāv no diviem stabiem un šķērskoka, kam pārmesta virve ar cilpu).
- tītavas Ierīce savērpto pavedienu notīšanai no vārpstas vai spoles šķeterēs, kā arī šo pavedienu satīšanai no šķeterēm kamolos.
- stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā. Detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām.
- krustenis Ierīce, elements, detaļa, kam ir krusta (4) veids.
- blīvslēgs Ierīce, kas aptver (cilindra) virzuļa kātu un neļauj tvaikam, gāzei izkļūt no cilindra.
- reduktors Ierīce, kas samazina un regulē darba vides (gāzes, tvaika vai šķidruma) spiedienu, pastāvot augstākam spiedienam pie tilpnes (piemēram, balona) izejas.
- prizma Ierīces, iekārtas elements, kam ir šāda daudzskaldņa forma.
- zona Ierīces, priekšmeta, vielas, materiāla u. tml. daļa, kam ir kādas raksturīgas atšķirības funkcijās, notiekošajos procesos u. tml.
- uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstēt.
- uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
- uzblāzmot Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
- uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
- uzplaiksnīt Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
- uzplaiksnīties Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
- uzstarot Iesākt starot (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, starot.
- uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, zibsnīt.
- ievads Iesākums (kam).
- apsēt Iesēt (ap ko, kam apkārt).
- piesēt Iesēt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- uzdot Iesist, parasti spēcīgi (kādam, kam, pa ko).
- drošs Iespējams, laikam gan.
- Droši vien Iespējams, laikam gan.
- piedrukāt Iespiest (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- metalogrāfija Iespiešana no plakanām gravētām vai kodinātām metāla iespiedformām, kam ir padziļināts zīmējums.
- piedurt Iespraust (pie kā, kam klāt).
- piespraust Iespraust cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- uzspraust Iespraužot, iestiprinot novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
- līgumorganizācija Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas slēdz līgumu (ar ko), kam ir līgumsaistības (ar ko).
- kredītrīkotājs Iestādes vai organizācijas vadītājs, kam ir tiesības rīkoties ar budžetā apstiprinātajiem asignējumiem.
- aizstādīt Iestādīt (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai).
- apstādīt Iestādīt (ap ko, kam apkārt).
- piestādīt Iestādīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- uzstādīt Iestādīt (ko) virsū (uz kā, kam).
- piestādīt Iestādīt cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- izbeigties Iestāties laikam, kad (piemēram, juridiskās attiecības) vairs nav spēkā. Nebūt vairs spēkā.
- uzgulties Iestāties visapkārt (kam) - piemēram, par nakti.
- iešļircinājums Iešļircināma viela, parasti medikaments.
- garāmiet Iet kam garām.
- defilēt Iet svinīgā gājienā (kam garām, gar ko).
- kāpt Iet, augstu ceļot kājas, arī rāpties (pāri kam, pa ko, cauri kam).
- pavadīt Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, un pēc mērķa sasniegšanas doties prom.
- pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu, asins aizstājējus) citam cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā.
- sapotēt Ievadīt (vairāku, daudzu cilvēku vai dzīvnieku) organismos vakcīnu. Ievadīt organismos vakcīnu (cilvēku vai dzīvnieku lielākam daudzumam).
- brūce Ievainota audu vieta (cilvēkam vai dzīvniekiem).
- aizsākt Ieviest (ko jaunu), likt pamatus (kam - literatūrā, mākslā, zinātnē).
- salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- gars Iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.). Arī ievirze.
- slāneklis Iezis, kam raksturīga slāņaina tekstūra un kas šķeļas plāksnēs.
- slīdnis Iežu kopums, kam raksturīga slīdes kustība.
- nokulties Ilgāku laiku ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu).
- knābāties Ilgāku laiku knābāt (1). Laiku pa laikam knābāt (1).
- izvārgt Ilgāku laiku nedabūt pietiekami atpūsties.
- izgavēties Ilgāku laiku pietiekami nepaēst, badoties.
- noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
- nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzus pēdu nospiedumus (tajā).
- nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to).
- nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- izglaudīties Ilgāku laiku, daudz glaudīties (pie kā, kam apkārt). Izglausties (1).
- izglausties Ilgāku laiku, daudz glausties (pie kā, kam apkārt)
- noslidināt Ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to).
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzas pēdas (tajā).
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu.
- nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- notekāt Ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- karināties Ilgāku laiku, vairākkārt kārties (parasti pāri kam, ārā no kā).
- aizbadoties Ilgi būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un just lielu izsalkumu. Izbadoties (biežāk).
- brēkoņa Ilgstoša, nepatīkama, skaļa kliegšana. Skaļu, griezīgu balsu troksnis.
- nīkuļot Ilgstoši būt atstātam bez gādības. Ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
- nīkt Ilgstoši būt atstātam bez ievērības, izmantojuma. Ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
- krimst Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
- sprēgoņa Ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot.
- šļākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums, kas rodas, kam šļācoties.
- izbadoties Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu. Izsalkt (1).
- luizīts Indīga viela - tumši brūns eļļains šķidrums ar nepatīkamu, kairinošu smaku.
- padille Indīgs čemurziežu dzimtas augs, kam ir dobs, zarains stumbrs, divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas un kas aug stāvošos vai lēnos ūdeņos, krastmalās, purvainēs.
- ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši.
- driģene Indīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar dzeltenīgiem ziediem un nepatīkamu smaku.
- skolopendra Indīgs, līdz 30 centimetriem garš daudzkāju klases dzīvnieks (tropos, subtropos), kam viduklis sastāv no 21 līdz 23 posmiem ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
- personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
- peldveste Individuāls glābšanas līdzeklis - piepūšama vai no korķa, putuplasta izgatavota ap muguru un krūtīm apliekama ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens.
- reimatisms Infekciozi alerģiska slimība, kas saistīta galvenokārt ar sirds un locītavu saistaudu iekaisumu un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
- ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- priekšspēle Instrumentāla, parasti neliela, epizode, kas ievada skatuves skaņdarbu. Plašāks sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko tā galvenā tēma vai daļa (daļas). Arī ievads.
- adata Instrumentu, mehānismu daļas (bultas, rādītāji u. tml.), kam ir adatveida forma.
- starpintegrālis Integrālis, kam ir palīgfunkcija integrēšanas gaitā.
- pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana.
- sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst visi spēki. Intensīvā garīgā darbībā tikt aizvadītam (par mūžu).
- reklāma Interesantā, saistošā formā sniegta informācija ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml. Teksts, attēls, kinofilma, radioraidījums, televīzijas raidījums u. tml., kas satur šādu informāciju.
- karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
- poligons Īpaša atklāta teritorija saliekamo būvkonstrukciju izgatavošanai.
- privilēģija Īpaša izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir (piemēram, atsevišķam cilvēkam, organizācijai, valstij) atšķirībā no citiem līdzīgiem. Izdevīga izņēmuma tiesība, priekšrocība.
- nāve Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga bioloģisko procesu neatgriezeniska pārtraukšanās šūnās un olbaltumvielu struktūru sairšana.
- dzīvība Īpaša matērijas. Eksistēšanas un kustības forma, kam galvenokārt raksturīga vielmaiņa.
- galds Īpašam nolūkam izveidota plāksne, arī platforma (kādai ierīcei).
- acs Īpašam nolūkam izveidots caurums vai cilpa.
- karabīne Īpašas konstrukcijas sprādze (piemēram, rodeļkamanām saišu galu piestiprināšanai).
- Siera desa Īpašas šķirnes siers, kam ir desai raksturīgā forma.
- Goda sardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda; godasardze.
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda. Goda sardze.
- Goda sardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda. Godasardze.
- vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piemēram, viesnīcā, sanatorijā, transporta līdzeklī).
- lepnums Īpašība, īpašību kopums (cilvēkam), ar kurām lepojas, kuras dara godu.
- pārmantojamība Īpašība, spēja (piemēram, kultūras vērtībām, profesijai) saglabāties nākamajās paaudzēs.
- variējamība Īpašību kopums (kam), kas nodrošina iespēju (to) variēt (1).
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms. Plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- Tīras asinis Īpašību kopums, kas piemīt dzīvniekam, kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukuma.
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms.
- Svaru bumba Īpašs (parasti lodveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
- Svaru bumba Īpašs (parasti lokveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
- valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
- privātīpašums Īpašums, kas pieder privātai personai vai privātu personu grupai un kam (parasti kapitālistiskajā iekārtā) ir ekspluatatorisks raksturs
- īpatnība Īpatnēja iezīme (cilvēkam).
- piesmaka Īpatnēja nepatīkama (piemēram, pārtikas produktu, priekšmetu) papildu smaka.
- krāsa Īpatnība, kvalitāte (piemēram, psihiskam stāvoklim, kādai norisei, notikumam).
- individualitāte Īpatnību kopums (piemēram, dzīvniekam).
- palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, psihiskam stāvoklim).
- hermafrodīts Īpatnis, kam ir abu. dzimumu sistēmas.
- pārirt Irot (piemēram, laivu), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- apirt Irot apbraukt (laivu ap ko, kam apkārt).
- izirt Irot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
- pārirt Irot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu). Pārairēt.
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pairt Irot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko). Paairēt (3).
- pairt Irot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā. Paairēt (2).
- pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pieairēt.
- pieirties Irot, airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pieairēties.
- apirties Iroties apbraukt ar laivu (ap ko, kam apkārt).
- izirties Iroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārirties Iroties pārvirzīties (pāri kam, pār ko). Pārairēties.
- novele Īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums. Šī stāsta paveida daiļdarbs.
- tosts Īsa uzruna, īsa apsveikuma runa (viesībās, sarīkojumos u. tml.), pēc kuras uzaicina iedzert par godu kādam, kam.
- rings Īslaicīga uzņēmēju vienošanās, lai paaugstinātu kādas preces cenu (preci uzpērkot un glabājot noliktavās līdz visizdevīgākajam pārdošanas laikam).
- tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem.
- kūkums Īslaicīgs muguras izliekums uz āru (cilvēkam vai dzīvniekam), plecu saliekums (cilvēkam).
- sprakšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot. Spraksts.
- spraksts Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot. Sprakšķis [1].
- plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
- skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko.
- čauksts Īslaicīgs, pasmalks, pakluss troksnis, kas rodas, kam vieglam, sausam saskaroties (ar ko).
- spraukšķis Īslaicīgs, samērā ass troksnis, kas rodas, piemēram, kam lūstot, sprāgstot. Arī sprakšķis [1].
- šariats Islama tiesisko, sadzīves un reliģisko normu kopums, kam pamatā ir korānā iekļautie likumi.
- šerīfs Islama zemēs - Muhameda pēcteča tituls. Persona, kam ir šāds tituls.
- moments Īss laika sprīdis, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
- lausks Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā. Koka plaisāšana stiprā salā.
- turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.). Īstenot atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.) kādā tā nākamajā posmā.
- noglāstīt Īsu brīdi maigi, pa tīkami pieskarties (par parādībām dabā).
- noglaudīt Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
- noglaust Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
- pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam (par to, kas strauji kustas, pārvietojas, parasti garām). Īsu brīdi būt redzamam (par to, kam strauji virzās garām).
- uzsmaidīt Īsu brīdi smaidot, pievērst savu uzmanību (kādam, kam).
- uzblīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm blīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzbungot Īsu brīdi, arī reizēm bungot (kādam, kam, pa ko).
- uzplaukšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt (kādam, kam, pa ko). Īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt rokas.
- uzplikšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plikšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzplīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzpliķēt Īsu brīdi, arī reizēm pliķēt (kādam, kam, pa ko).
- uzpliukšķināt Īsu brīdi, arī reizēm pliukšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzliesmot Īsu brīdi, kam (piemēram, pārdzīvojumam) spēcīgi izpaužoties, būt ļoti spožam (par acīm, skatienu).
- pieaudzēt Izaudzēt (dzīvniekus, augus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieaugt Izaugt lielākā, arī pietiekamā daudzumā (par augiem).
- sasniegt Izaugt tik garam, ka skar (ko), ir līdzīgs (kam) pēc garuma (par augiem).
- uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) - piemēram, par augiem, organisma veidojumiem.
- kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
- nobārstīties Izbārstot (ko), izbārstoties (kam), notraipīties (ar to). Izbārstot (ko), izbārstoties (kam), tikt notraipītam (ar to).
- Dabūt just Izbaudīt, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
- pabūvēt Izbūvēt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- cilme Izcelšanās (cilvēkam, dzīvniekiem, augiem).
- maestro Izcila šahista goda nosaukums (ārzemēs). Šahists, kam ir šāds nosaukums.
- augsts Izcili nozīmīgs (ētiski), godpilns, cildens. Tāds, kam ir dziļš saturs.
- macerēties Izdalīties (no augiem) šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra (par vielām).
- pieļaut Izdarīt (parasti ko nevēlamu), ļaut izveidoties (kam nevēlamam).
- masēt Izdarīt masāžu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
- izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā. Apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
- Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika nekā paredzēts (kādam nolūkam).
- Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika, nekā paredzēts (kādam nolūkam).
- izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) simpātijas, pieglaimoties.
- piedēt Izdēt (olas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama. Negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- pienaglot Izdurot cauri smailu priekšmetu (piemēram, durkli, naglu), piesaistīt (cilvēku pie ka, kam klāt).
- izmalkot Izdzert lēni, pa malkam.
- Atdot (atpakaļ) dzīvību Izdziedināt cilvēku, kam draudējusi nāve.
- Atdot (atpakaļ) dzīvību Izdziedināt cilvēku, kam draudējusi nāve.
- apdzīt Izdzīt (vagu ap ko, kam apkārt).
- pierasēt Izgatavot (rasējumus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- šķebināties Izjust nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns.
- mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust interesi (par ko), pieķeršanos (kam), arī nepieciešamību (pēc kā).
- Izbaudīt līdz mielēm Izjust, pārdzīvot visu (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
- biķeris Izjūtas, pārdzīvojums (parasti nepatīkams).
- ekskrementi Izkārnījumi (dzīvniekiem, arī cilvēkam).
- izkulties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām cauri (kam), caur (ko).
- nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to). Izlaistot (ko), arī izlaistoties (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
- nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to). Izlejot (ko), izlīstot (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
- nolīt Izlīstot (kam), pārklāties, arī notraipīties (ar to). Līstot (asarām, sviedriem), pārklāties (ar tiem).
- nogriezt Izmainīt virzienu (uz kādu pusi kam tādam, kas pārvietojas, parasti gaisā).
- pagriezties Izmainīties un pievērsties (kam citam) - piemēram, par domām, sarunām.
- siltumizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu.
- termoizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu. Siltumizolācija.
- raksts Izpausme (psihiskam stāvoklim, rakstura, personības īpašībām, parasti sejā, skatienā).
- simptoms Izpausme, pazīme (normālam vai patoloģiskam procesam, slimībai).
- raustīties Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli). Būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība.
- tirāža Izpērkamo aizņēmuma obligācija, izpērkamo akciju, arī loterijas laimestu noteikšana izlozē.
- ost Izplatīt (parasti patīkamu) smaržu. Smaržot.
- gulties Izplatīties (kam pāri) - piemēram, par miglu, tumsu.
- nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu.
- nogulties Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu.
- nākt Izplatīties (no kurienes), kļūt skaļākam (par skaņu). Tikt izteiktam.
- noklāties Izplatīties (pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, mākoņiem.
- pārskanēt Izplatīties (pāri kam, pār ko) - par skaņu.
- izspraukties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu.
- izlauzties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu. Kļūt redzamam cauri (kam), caur (ko) - parasti par debess spīdekļiem.
- pārgulties Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, ēnu.
- pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, mākoņiem, gaismu.
- nošķīst Izplatīties un pārstāt izplatīties gar (ko), garām (kam) - par dzirkstelēm, uguni u. tml.
- nolīt Izplatīties un pārstāt izplatīties lejā, zemē (pār ko, pāri kam u. tml.) - par gaismu.
- gulēt Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) - piemēram, par mākoņiem, ūdeni. Izplatīties (par miglu, tumsu).
- pievirzīties Izplatoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - piemēram, par skaņu.
- piekļūt Izplatoties sasniegt (ko), nonākt (pie kā, kam klāt) - piemēram, par gaisu, gaismu, ūdens plūsmu.
- pārstiepties Izplatoties šaurā joslā, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par gaismu, ēnu u. tml.
- uzgulties Izplatoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- nolīkt Izplesties lokveidā, kupolveida (pāri kam, pār ko).
- noklāties Izplesties, nokarāties (pār ko, pāri kam u. tml.).
- klāt Izplešot (piemēram, audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.).
- izspraukties Izplūst cauri (kam), caur (ko) - par vēju, gaisa strāvām.
- izsūkties Izplūst cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par siltumu, gāzi.
- iedzelt Izraisīt (ar savu runu, izturēšanos, rīcību) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
- dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
- patikt Izraisīt (dzīvniekam) pozitīvu emocionālu stāvokli.
- atstāt Izraisīt (paliekamu psihisku parādību, arī ietekmi).
- īgnēties Izraisīt dusmas, īgnumu. Būt pretīgam, nepatīkamam.
- īgnēt Izraisīt īgnumu. Būt pretīgam, nepatīkamam.
- Plēst (vai) ausis (pušu) Izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
- Plēst (vai) ausis pušu Izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
- urbties Izraisīt nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (ausīs) - par skaņām. Izplatīties cauri kam un izraisīt nepatīkamas izjūtas.
- Plēst galvu pušu Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- Plēst (vai) galvu pušu Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- Plēst (vai) galvu pušu Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- cirsties Izraisīt nepatīkamu (dzirdes) kairinājumu - par spalgu troksni.
- grauzt Izraisīt nepatīkamu kairinājumu, sāpes, arī bojājumus (par smiltīm, putekļiem, cietām apģērba daļām u. tml.).
- dzelt Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (par naidu, bēdām u. tml.).
- kost Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem).
- dzelties Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
- Kutināt pakrūti (arī sirdi) Izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
- Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
- iegriezties Izraisīt nepatīkamu, arī sāpīgu sajūtu (ausīs) - par spalgu, griezīgu skaņu.
- šķebināt Izraisīt nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu (piemēram, par ko saldu, treknu).
- griezt Izraisīt nepatīkamus pārdzīvojumus.
- Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt netīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
- Saviļņot sirdi Izraisīt patīkamas jūtas, patīkamu psihisku stāvokli.
- veldzēt Izraisīt patīkamas sajūtas, spirgtumu (piemēram, par ēdienu, smaržu).
- garšot Izraisīt patīkamu garšas sajūtu, baudu (par ēdienu, dzērienu).
- glāstīt Izraisīt patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
- dedzināt Izraisīt spēcīgu nepatīkamu pārdzīvojumu (par smagām atmiņām, apvainojumiem u. tml.).
- Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- Kutināt pakrūti (arī sirdi) Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- uzsist Izraisīt, parasti nepatīkamu, fizioloģisku stāvokli (piemēram, par smaku, gaismu).
- dot Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
- sniegt Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
- aizrakt Izrakt (līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- apgrāvot Izrakt grāvi (kam apkārt).
- mokasīni Izrotāti, mīksti Ziemeļamerikas indiāņu apavi, kas ir šūti no viena ādas gabala un kam nav papēža.
- Ka tevi tukšā! Izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, arī viļoties.
- Kaut tu izputētu! Izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.
- Kad (arī kaut, ka) tu izčibētu! Izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. Tml.
- Dievs (pa)sargi! arī Pasargi dievs! arī Lai dievs (pa)sarga! Izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
- Dievs pasarg(i)! arī Pasarg(i) dievs! Arī Lai dievs pasarga! Izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
- Dievs sargi! arī Lai dievs sarga! Izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
- pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- izārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību). Panākt, ka (cilvēkam) izzūd nevēlamas īpašības.
- izkosties Izspiesties cauri (kam), caur (ko) - parasti par vielu.
- aizstiept Izstiepjot, izplešot aizvilkt (līdz kādai vietai, uz kurieni, kam priekšā u. tml.) - auklu, drēbi u. tml.
- izdzīt Izstumt, izgrūst (transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
- iziet Izsūkties cauri (kam), caur (ko) - par šķidrumu. Izplatīties, caur (ko) - piemēram, par stariem.
- Ķēžu dūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- urbt Iztaisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (par fizioloģisku stāvokli). Izraisīt (kādam) nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgas krasas pārejas, spilgti kontrasti.
- atdarināt Izteikt, atskaņot, izpaust līdzīgi (kam citam).
- svaigs Izteikti raksturīgs (kam), arī patīkams (par smaržu).
- Še tev! Izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
- Še tev! Izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
- muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
- iztecēt Iztīties, atrist (piemēram, par kamolu).
- atbrīvot Iztukšot (piemēram, trauku). Padarīt lietojamu citam nolūkam.
- amoralitāte Izturēšanās, dzīves veids, kam raksturīga morāles normu neievērošana.
- muļķība Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
- niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku).
- Polārais suns Izturīgs un spēcīgs suns, kam ir raksturīgs biezs apmatojums un ko jūdz nartās.
- izvārīties Iztvaikojot (kam), kļūt tukšam (par trauku).
- atvairīties Izvairīgi izturoties, atbrīvoties (no kā nepatīkama, nevēlama).
- izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka, no kā traucējoša).
- aptaisīt Izveidot (ap ko, kam apkārt).
- pafakturēt Izveidot (kā) faktūru, parasti zem nākamā attēla.
- savienot Izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
- noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida, lodveida, arī plūdlīnijas formu. Nolīdzināt (kā šķautnes).
- izdobt Izveidot (kam) dobumu (1).
- paņemt Izveidot (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus. Panākt, ka (kam) izveidojas kāds stāvoklis, situācija, apstākļi.
- sazarot Izveidot (kam) vairākas, daudzas šādas daļas; izveidot (darbībai, norisei) vairākus, daudzus virzienus, posmus.
- nonivelēt Izveidot (kam) vienādu līmeni.
- iekārtot Izveidot (telpu, ēku, vietu īpašam nolūkam), apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
- aizaust Izveidot (tīklu kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- ierāmēt Izveidot ietvaru (kam).
- Iegūt savu seju Izveidot raksturīgas, individuālas īpašības. Kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.
- Iegūt savu seju Izveidot raksturīgas, individuālas īpašības. Kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.
- piekonstruēt Izveidot un noteiktā veidā piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- padambēt Izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā (hidrotehniskas būves sastāvdaļu).
- iekārtoties Izveidot, nodrošināt sev kādam nolūkam vēlamus apstākļus (piemēram, attiecīgi iedalot laiku, darbus u. tml.).
- pārvilkties Izveidoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par ledus, sniega kārtu.
- pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko). Atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko).
- pielāgot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas.
- piemērot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas. Pielāgot (2).
- noteikt Izvēlēties, pieņemt un paziņot par tādu, kas obligāti jāievēro, jāizpilda, arī par tādu, kam ir likuma spēks. Nosacīt (3).
- nosacīt Izvēlēties, pieņemt un paziņot par tādu, kas obligāti jāievēro, jāizpilda, arī par tādu, kam ir likuma spēks. Noteikt (3).
- atvilktne Izvelkama, parasti ne visai dziļa kaste mēbelēs.
- izvadīt Izvest, panākt, ka iziet cauri (kam), caur (ko).
- novilkt Izvilkt (piemēram, virvi) pāri (kam) vairākās vai daudzās vietās.
- nokare Izvirzījums (piemēram, klintij, krastam), kas atrodas kam pāri, parasti uz leju.
- izdzīt Izvirzīt (parasti pa ūdeni) cauri (kam), caur (ko) - par vēju.
- izbraukt Izvirzīt (parasti roku, pirkstus) cauri (kam), caur (ko).
- dzega Izvirzīta augšmala telpu iekārtas priekšmetiem (piemēram, krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
- izspraukties Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par priekšmetiem.
- izklidzināt Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- izrauties Izvirzīties, aizsteigties (kam priekšā).
- izkļūt Izvirzīties, cauri (kam), caur (ko), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- iziet Izvirzīties, izbraukt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem.
- izurbties Izvirzīties, izplatīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par gaismas staru.
- iziet Izvirzīties, izvest cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par ceļu.
- izčiept Izzagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
- nāve Izzušana (piemēram, psihiskam stāvoklim), bojāeja (parādībām sabiedrībā).
- piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- Mati ceļas (arī slienas) stāvu (biežāk stāvus) Ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
- piejāt Jājot (parasti uz zirga), panākt, ka (tas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- apjāt Jājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Jāt apkārt.
- izjāt Jājot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
- pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pārjāt Jājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pajāt Jājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- pajāt Jājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piejāt Jājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- mīdīt Jājot virzīt zirgu (kam) virsū, lai (to) ievainotu, nonāvētu.
- nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
- piejaut Jaujot pievienot (pie kā, kam klāt).
- piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- milicis Jaunākā dienesta pakāpe milicijā (1). Cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī milicijas darbinieks.
- policists Jaunākā dienesta pakāpe policijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī policijas darbinieks.
- feldfēbelis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe (parasti augstākā) pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe dažās ārzemju armijās, buržuāziskās Latvijas armijā, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas armijā līdz 19. gadsimta sākumam. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšvirsnieks Jaunākā komandējošā sastāva, instruktoru (parasti zemākā) dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- panks Jaunietis (20. gadsimta 70. un 80. gados), kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs.
- izgudrojums Jauns kādas problēmas tehniskais risinājums, kas būtiski atšķiras no esošajiem risinājumiem un kam ir pozitīvs efekts.
- Kur tas rakstīts? Jautā, ja kam nepiekrīt.
- rēbuss Jautājums, kam jārod atrisinājums. Tas, kas ir mīklains, nesaprotams, arī nezināms.
- mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde. Tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
- pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniska pamata.
- apjoņot Joņojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Joņot apkārt.
- izjoņot Joņojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pārjoņot Joņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piejoņot Joņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- loks Josla, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
- moratorijs Juridisks akts, ar ko uz zināmu laiku aiztur vai palēnina kā izpildi, kamēr izbeidzas šajā aktā noteiktie sevišķie apstākļi.
- sankcija Juridisks apstiprinājums, ko dod augstāka instance, piešķirot kam likuma spēku.
- kazuists Jurists, kam ir pieredze kazuistikā (1).
- reibt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot.
- skurbt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot. Reibt (2).
- Dzīvot līdzi Just kam līdzi.
- lielīties Justies ievērojami pārākam par citiem (ar ko) un paust to. Pārmērīgi lepoties (ar ko).
- Justies kā ar ūdeni aplietam Justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu).
- Justies kā ar ūdeni aplietam Justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu).
- lepoties Justies pašapzinīgam, pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
- sensuāls Juteklisks; tāds, kam ir tieksme uz juteklīgu baudu.
- Kā nav kauna? Kā nav neērti, nepatīkami?
- uzkabināt Kabinot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- piekabināt Kabinot piestiprināt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- spietuve Kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai.
- Priekš kā (retāk kam) Kādam nolūkam, kādā nolūkā.
- gaidīt Kādu laiku būt, atrasties kur, zinot, ka (kam) jāpienāk, jāparādās, jānotiek.
- sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu.
- pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- pakaisīt Kaisot novietot (kur). Kaisot novietot (kam priekšā), parasti nedaudz.
- pakaisīt Kaisot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- uzkaisīt Kaisot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- Kost (arī kosties, retāk iekost) kaulā Kaitēt. Būt nepatīkami sajūtamam.
- Kost (arī kosties, retāk iekost) kaulā Kaitēt. Būt nepatīkami sajūtamam.
- Kosties (arī kost, retāk iekost) kaulā Kaitēt. Būt nepatīkami sajūtamam.
- pakakle Kakla apakšējā priekšdaļa (dzīvniekam).
- pakakle Kakla daļa zem zoda (cilvēkam). Arī pazode.
- skausts Kakla mugurējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- čuprs Kakls un muguras sākuma daļa (cilvēkam vai dzīvniekiem). Skausts.
- lapukaktuss Kaktuss, kam ir lapveida stumbrs.
- trogieleja Kalnu ieleja, ko kādreiz ir padziļinājis un iztaisnojis, piepildījis ledājs un kam parasti ir siles veida profils.
- Vasaras meita (arī kalpone) Kalpone, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem.
- Vasaras puisis (arī kalps) Kalps, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem.
- Gada puisis Kalps, kam ar saimnieku bija līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem).
- piekalst Kalstot pielipt (pie kā, kam klāt) - par šķidrumu, masu u. tml. Kalstot (šķidrumam, masai u. tml.), pielipt (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
- pakala Kalta detaļa, elements piestiprināšanai zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- uzkalt Kaļot izveidot virsū (uz kā, kam).
- piekalt Kaļot piestiprināt, pievienot (pie kā, kam klāt).
- saldētājkamera Kamera (kā) saldēšanai. Saldēšanas kamera.
- kuprainis Kamielis, kam ir kupris (3) vai kupri.
- kamolains Kamolam (1) līdzīgs. Ar kamolam (1) līdzīgiem veidojumiem.
- kampars Kampareļļa, kamparspirts.
- nokampt Kampjot dabūt, iegūt, parasti atņemot (kam) - par dzīvniekiem.
- atkapāt Kapājot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens vai asa mala).
- piekapāt Kapājot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- depresija Kapitālistiskā ražošanas cikla fāze, kas seko krīzei un kam raksturīgs saimniecības sastingums, masu bezdarbs.
- klaķieri Kapitālistiskajās valstīs - algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus māksliniekam, autoram, izrādei vai arī ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
- manufaktūra Kapitālistiskās ražošanas veids (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kam raksturīgs apvienots: darbs darbnīcā, darba detalizēta dalīšana, roku darba pārsvars.
- buržuāzija Kapitālistiskas sabiedrības valdošā šķira, kam pieder galvenie ražošanas līdzekļi un kas tos izmanto algoto strādnieku ekspluatēšanai.
- lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
- izkāpt Kāpjot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārkāpt Kāpjot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piekāpt Kāpjot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā).
- pārslīdēt Kāpjot, rāpjoties viegli, slīdoši pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- apkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni ap ko, kam apkārt).
- rausties Kāpt, arī rāpties (kur, no kurienes, kam pāri) smagnēji, neveikli, arī ar grūtībām.
- kantonists Karadienestam pakļautais (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam), kuru ņēma karadienestā no kantona noteiktam pulkam.
- nokārt Karājoties pāri (kam), uz (kā), pārklāt (visu tā virsmu vai tās lielāko daļu).
- eminence Kardināla tituls. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- ziņnesis Kareivis, kas nogādā (kur, kam) komandiera vai štāba pavēles.
- pārkarināt Karinot novietot pāri (kam), pār (ko).
- aizkārt Karot novietot (kam priekšā, aiz kā).
- pārkārt Karot novietot pāri (kam), pār (ko).
- piekārt Karot novietot, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- pietecināt Karsējot (trekna gaļu), iegūt (taukus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piededzināt Karsējot piesaistīt (pie kā, kam klāt).
- piekārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- virssedze Kārta, slānis, kas atrodas, ko novieto (kam) virsū, uz kā.
- Kartupeļu racējs Kartupeļu rokamā mašīna.
- sudrabkarūsa Karūsa, kam ir raksturīga sudrabaini pelēcīga krāsa.
- piekasīt Kasot izveidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot.
- šāberēt Kasot veidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot. Piekasīt (2).
- pārkasīt Kasot, skrāpējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kasot, skrāpējot ievainot.
- šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai.
- uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam).
- Būt (ar) rokām un kājām (kam) pretī (arī pretim, pret) Kategoriski pretoties (kam). Enerģiski censties aizkavēt (ko).
- Negribēt (ne) dzirdēt Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
- Negribēt (ne) dzirdēt Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
- Negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
- metropolīts Katoļu vai pareizticīgo arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks. Arhibīskapa goda tituls. Arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- paja Katra dalībnieka ieguldījums kopējā ražošanas, tirdzniecības u. tml. uzņēmumā, kam ir vairāki īpašnieki.
- Papillārās līnijas Katram cilvēkam atšķirīgas, visu mūžu nemainīgas līnijas roku pirkstu, delnu, kāju pēdu ādā.
- gutaperča Kaučukam līdzīga valkana masa - dažu tropu augu sacietējusī piensula.
- piekausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā.
- piekausēt Kausējot pievienot (pie kā, kam klāt).
- pārraust Kaušot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- nomākt Kavēt, traucēt (kam) izpausties, attīstīties (par parādībām sabiedrībā).
- jesauls Kazaku dienesta pakāpe un amats. Kazaks, kam ir šāda dienesta pakāpe un amats.
- atkāzas Kāzu atsvēte (parasti nākamajā svētdienā pēc kāzām).
- podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
- panoramēt Kinematogrāfiski fiksēt (ko), griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli.
- panorāma Kinematogrāfisku attēlu kopums, ko iegūst, griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli.
- seanss Kinofilmu programmas vai kinofilmas izrāde. Šim nolūkam paredzētais laika sprīdis.
- vairogpurne Klaburčūsku dzimtas indīga čūska, kam galvas sānos ir vairodziņi.
- Iemest sejā (arī acīs) Klaji izteikt (apvainojumu, nepatīkamu patiesību u. tml.).
- uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu, aizsargkārtu).
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā. Klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi. Klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- paklāt Klājot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- aizklāt Klājot novietot, nostiprināt (kam priekšā).
- uzklāt Klājot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
- Klasiskais kostīms Klasiska stila kostīms, kam pamatā ir tradicionālā vīriešu uzvalka līnijas un detaļu veidojums.
- Pieaugt pie sirds, arī pieaugt sirdij Klāt ļoti tuvam, mīļam. Arī kļūt ļoti patīkamam.
- gulties Klāties, novietoties, arī tikt, būt klātam, novietotam (uz kā, kam pāri).
- jumties Klāties, plesties (kam pāri).
- otrinieks Klaušu darbinieks (kājnieks), kam līdz ar zirdzinieku bija jāierodas muižā.
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
- Mīksts klepus Klepus, kam raksturīga viegla krēpu izvadīšana.
- apklibot Klibojot apiet (ap ko, kam apkārt).
- pārklibot Klibojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieklibot Klibojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārklidzināt Klidzinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieklidzināt Klidzinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārklāt Kliedējot (vielu) pāri (kam), pār (ko), izveidot (tās) kārtu.
- Vēss klimats Klimats, kam ir raksturīga mēreni zema gada vidējā temperatūra.
- Silts klimats Klimats, kam ir raksturīga samērā augsta gada vidējā temperatūra.
- Karsts klimats Klimats, kam raksturīga augsta gada vidējā temperatūra.
- pieklīst Klīstot pievienoties (pie kā, kam klāt).
- pieklīst Klīstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- paklupt Klūpot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- izklupt Klupšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārklupt Klupšus, arī strauji, ar sparu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pietuvoties Kļūt (kam) tuvākam (piemēram, izpratnē, attieksmēs).
- rimties Kļūt (parasti pakāpeniski) mierīgam vai mierīgākam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
- sabiezēt Kļūt (parasti patoloģiskā procesā) blīvam, arī lielākam pēc caurmēra, šķērsgriezuma (par organisma audu kopumu).
- izdzist Kļūt aizvien klusākam, līdz nav vairs dzirdams (par skaņu).
- nodzist Kļūt aizvien klusākam, līdz vairs nav dzirdams (par skaņu). Izdzist (4).
- Pārņemt iniciatīvu Kļūt aktīvākam, ietekmīgāk rosināt darbību (salīdzinot ar kādu citu).
- krāties Kļūt apjomīgākam, intensīvākam (par parādībām dabā).
- piebriest Kļūt apjomīgākam, lielākam, arī spēcīgākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- uzpūsties Kļūt apjomīgākam, saceļot spalvas (par putniem).
- piepūsties Kļūt apjomīgākam, saceļot spalvas.
- tuvoties Kļūt aptuveni atbilstošam, piemēram, kam iecerētam.
- kāpt Kļūt ar augstāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt augstākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni).
- sakāpt Kļūt ar ievērojami augstāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt ievērojami augstākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni).
- kristies Kļūt ar zemāku līmeni, plakt (par šķidrumu). Kļūt zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Krist (7).
- krist Kļūt ar zemāku līmeni, plakt (par šķidrumu). Kļūt zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Kristies (1).
- nokristies Kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Nokrist (5).
- nokrist Kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Nokristies (1).
- aromatizēties Kļūt aromātiskam, smaržīgam.
- izkust Kļūt arvien klusākam (par skaņu).
- asināties Kļūt asākam, vērīgākam (parasti par prātu).
- slieties Kļūt augstākam (par ko veidojamu, būvējamu u. tml.).
- kāpt Kļūt augstākam (par viļņiem). Kļūt intensīvākam (par plūdiem). Plūst (piemēram, pret krastu, pāri krastam) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
- slieties Kļūt augstākam, celties virs (kā) līmeņa (parasti par viļņiem).
- kāpt Kļūt augstākam, spēcīgākam, arī skanīgākam (par skaņām, arī balsi).
- paaukstināties Kļūt aukstākam.
- izaukstēt Kļūt aukstam vai aukstākam (par telpu).
- automatizēties Kļūt automātiskam (2).
- uzbiezēt Kļūt biezākam, arī biezam (parasti par kā virsmu).
- biezēt Kļūt blīvākam, koncentrētākam (piemēram, par mākoņiem, miglu).
- apvelties Kļūt blīvākam, mīkstākam, tiekot speciāli apstrādātam (par vadmalu).
- nobriest Kļūt blīvākam, sacietēt (par maizi).
- pablīvēties Kļūt blīvākam.
- pacietēt Kļūt cietākam.
- cietēt Kļūt cietam vai cietākam (par augiem, to daļām).
- cietēt Kļūt cietam vai cietākam (par vielu).
- kuplot Kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), arī plašākam. Papildināties.
- demokratizēties Kļūt demokrātiskam vai demokrātiskākam.
- nostiprināties Kļūt dziļākam, aptverošākam, arī stabilākam (piemēram, par attieksmi, uzskatiem).
- bālēt Kļūt gaišākam (pēc tumsas) - par debesīm, mākoņiem.
- gaišoties Kļūt gaišākam, - gaiši spīdēt, mirdzēt.
- gaismoties Kļūt gaišākam.
- pastiepties Kļūt garākam (par parādībām dabā).
- pagausināties Kļūt gausākam.
- Pieņemties prātā Kļūt gudrākam, saprātīgākam.
- Pieņemties prātā Kļūt gudrākam, saprātīgākam.
- Pieņemties gudrībā (arī gudrībās) Kļūt gudrākam, zinošākam.
- kāpt Kļūt ievērojamākam, materiāli nodrošinātākam.
- nokristies Kļūt ievērojami mazākam vai mazam (piemēram, par cilvēka pozitīvām īpašībām, morālām vērtībām).
- divkāršoties Kļūt ievērojami spēcīgākam, ievērojami palielināties (piemēram, par jūtām, spēku).
- pieņemties Kļūt intensīvākam (par psihisku stāvokli).
- pavairoties Kļūt intensīvākam, izpausties spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- pieņemties Kļūt intensīvākam, pastiprināties (par darbību, norisi).
- raukties Kļūt īsākam (par laikposmu, parasti par dienu).
- rauties Kļūt īsākam (par laikposmu).
- dilt Kļūt īsākam (piemēram, par dienu, nakti).
- izlept Kļūt izlutinātam. Kļūt tādam, kam ir lielas prasības.
- palept Kļūt izvēlīgākam (parasti attiecībā uz ēdienu).
- piedzīvot Kļūt kāda notikuma līdzdalībniekam, kādas parādības vērotājam.
- sausēt Kļūt kalsnam, vālam vai kalsnākam, vājākam (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- paklust Kļūt klusākam (piemēram, par skaņām). Uz neilgu laiku apklust.
- pierimt Kļūt klusākam vai apklust, parasti uz neilgu laiku (par skaņu).
- noplakt Kļūt klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
- nogrimt Kļūt klusākam, arī nedzirdamam (par skaņu).
- rimt Kļūt klusākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par skaņu.
- plakt Kļūt klusākam, vājāk dzirdamam (par skaņām).
- dzist Kļūt klusākam. Gaist (par skaņām).
- klusināties Kļūt klusam (3) vai klusākam.
- klust Kļūt klusam vai klusākam (par vietu, laikposmu)..
- klust Kļūt klusam vai klusākam, arī beigties (par skaņām).
- pieklust Kļūt klusam vai mazliet klusākam (par, parasti trokšņainu, telpu, apkārtni).
- pakrēslot Kļūt krēslainākam (parasti pēc saulrieta).
- pakuplot Kļūt kuplākam (parasti par augiem).
- uzlaboties Kļūt kvalitatīvākam, piemērotākam noteiktām prasībām (par dzīvnieka vai auga īpašībām, šķirni, sugu u. tml.).
- uzlaboties Kļūt kvalitatīvākam, piemērotākam noteiktām prasībām (piemēram, par augsni, gaisu, arī platību u. tml.).
- uzlaboties Kļūt labākam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- atlabt Kļūt labvēlīgāk noskaņotam, laipnākam.
- atsilt Kļūt laipnākam, sirsnīgākam, atsaucīgākam.
- kristies Kļūt lēnākam, samazināties (par kā ātrumu, intensitāti).
- pielīdzināties Kļūt līdzīgam (ar ko), līdzvērtīgam (kam). Līdzināties.
- atkrist Kļūt liekam, nevajadzīgam. Arī izzust.
- paaugties Kļūt lielākam (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.).
- celties Kļūt lielākam (par ko pašlaik veidojamu, būvējamu).
- izaugt Kļūt lielākam apjomā, arī spējīgākam, stiprākam.
- piepūsties Kļūt lielākam apjomā, parasti, piepildoties ar šķidrumu, gāzi.
- augt Kļūt lielākam bioloģiskās attīstības rezultātā.
- paaugstināt Kļūt lielākam par vidējo, parasto kvantitātes pakāpi, par normu.
- augt Kļūt lielākam, augstākam (par ko ceļamu, veidojamu u. tml.).
- plesties Kļūt lielākam, plašākam, aizņemot aizvien lielāku platību.
- augt Kļūt lielākam, spēcīgākam (par parādībām dabā). Palielināties, vērsties plašumā.
- paaugt Kļūt lielākam, spēcīgākam (par parādībām dabā). Palielināties, vērsties plašumā.
- briest Kļūt lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku.
- augt Kļūt lielākam, spēcīgākam. Nobriest, izveidoties (garīgās attīstības rezultātā).
- atkust Kļūt maigākam. Zaudēt skarbumu, īgnumu (piemēram, par cilvēku, seju).
- celties Kļūt materiāli nodrošinātam, bagātākam. Kļūt labi situētam (darbā, sabiedrībā).
- kristies Kļūt mazākam (par morālām vērtībām).
- rauties Kļūt mazākam (par piena izslaukumu).
- rauties Kļūt mazākam (pēc apjoma) - parasti par audumu, apģērbu.
- kust Kļūt mazākam (piemēram, par kopumu, apjomu).
- izslābt Kļūt mazākam, arī izzust (piemēram, par satūkumu, augoni). Samazināties vai izzust satūkumam vai augonim (ķermeņa daļā).
- padilt Kļūt mazākam, samazināties (apmēros, daudzumā).
- nokristies Kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
- nokrist Kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu. daudzumu, apjomu).
- iebrūnēt Kļūt mazliet brūnam. Kļūt mazliet tumšākam.
- pakuplot Kļūt mazliet daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Mazliet papildināties.
- pabriest Kļūt mazliet lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
- pielaisties Kļūt mazliet siltākam (par laikapstākļiem ziemā).
- padzist Kļūt mazliet vājākam (par siltumu).
- norimt Kļūt mierīgākam vai mierīgam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
- apmierināties Kļūt mierīgākam vai mierīgam. Nomierināties (pēc satraukuma, uzbudinājuma).
- pierimt Kļūt mierīgākam, (mazliet) nomierināties pēc satraukuma, uzbudinājuma (par cilvēku).
- atlaisties Kļūt mīkstākam, arī mīkstam (piemēram, no mitruma, no siltuma).
- atdzīvoties Kļūt možākam, priecīgākam (par seju, acīm).
- nobīties Kļūt nedrošam, kļūt tādam, kas nav par sevi pārliecināts (parasti pirms kā grūta vai nepatīkama).
- padzist Kļūt neietekmīgākam, neievērojamākam (piemēram, par slavu).
- paputēt Kļūt nenoturīgākam, daļēji izzust (piemēram, par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- paputēt Kļūt nenoturīgākam, vājākam, daļēji izzust (par attiecībām starp cilvēkiem). Kļūt mazāk laimīgam, veiksmīgam (par mūžu).
- apnikt Kļūt nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās, garlaicības dēļ).
- samežģīties Kļūt neritmiskam, nevienādam (par soļiem).
- noslēgties Kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus.
- skapstēt Kļūt nespodram vai nespodrākam, pelēcīgam vai pelēcīgākam, tumšam vai tumšākam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu). Arī sūbēt.
- pagrabēt Kļūt nestiprākam, mazliet nolietoties.
- Ieslēgties (arī ierauties, ievilkties) (sava) čaulā Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
- Ieslēgties (arī ierauties, ievilkties) (savā) čaulā Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
- Iekosties kaulā Kļūt noturīgam (par negatīvu psihisku stāvokli). Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
- Iekosties kaulā Kļūt noturīgam (par negatīvu psihisku stāvokli). Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
- Pacelt galvu Kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam, arī lepnākam.
- Celt galvu (augstāk) Kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam.
- Celt galvu (augstāk) Kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam. Atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām).
- apslīpēties Kļūt pieklājīgākam, apgūt manieres.
- pieplakt Kļūt plānākam (piemēram, tiekot spiestam, grūstam) - parasti par (kā) kārtu, slāni.
- dilt Kļūt plānākam, arī neasam, tiekot lietotam (piemēram, par darba rīkiem).
- dilt Kļūt plānākam, tiekot valkātam (par apģērbu, apaviem).
- vērties Kļūt platākam, lielākam (par plaisu, spraugu u. tml.).
- kārtot Kļūt raupjam (parasti no vēja) un lobīties (par ādu). Kļūt tādam, kam āda ir raupja (parasti no vēja) un lobās (parasti par seju).
- paresnināties Kļūt resnākam (parasti par organisma daļām, priekšmetiem).
- izplūst Kļūt resnākam, aptaukoties (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- paplūst Kļūt resnākam, mazliet aptaukoties (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- izretināties Kļūt retākam (par augiem kādā vietā).
- revolucionizēties Kļūt revolucionāram [2] (1) vai revolucionārākam.
- iesilt Kļūt rosīgākam, dzīvākam (par sarunām, strīdu u. tml.).
- nolīkt Kļūt salīkušam, sakampušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- līkt Kļūt salīkušam, sakumpušam, līkam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- kalst Kļūt sausam vai sausākam (piemēram, par priekšmetiem, augiem, produktiem).
- kalst Kļūt sausam vai sausākam, zaudēt parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.).
- laisties Kļūt siltākam (par laika apstākļiem ziemā).
- atlaisties Kļūt siltākam, iestājoties atkusnim (par laiku).
- apsilt Kļūt siltākam.
- pasiltināties Kļūt siltākam.
- iesilt Kļūt siltam vai siltākam.
- skaidroties Kļūt skaidram (1) vai skaidrākam.
- pieņemties Kļūt skaļākam, pastiprināties (par skaņu).
- atslābt Kļūt slābam, nespēcīgam vai slābākam, nespēcīgākam (par cilvēku, viņa locekļiem).
- Palaisties slinkumā (arī laiskumā, kūtrumā) Kļūt slinkam, laiskam.
- Palaisties slinkumā (arī laiskumā, kūtrumā) Kļūt slinkam, laiskam.
- apslinkt Kļūt slinkam, ļauties slinkumam.
- izlaisties Kļūt slinkam, nevīžīgam, nesavaldīgam.
- palaisties Kļūt slinkam, nevīžīgam. Arī morāli pagrimt. Izlaisties (2).
- nolaisties Kļūt slinkam, nolaidīgam, neveikt savus pienākumus.
- saņemties Kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt (apjomā, spēkā) - par augiem, to kopumu.
- pieņemties Kļūt spēcīgākam, intensīvākam (par parādībām dabā)
- Pieņemties spēkā Kļūt spēcīgākam, nozīmīgākam (par parādībām sabiedrībā).
- Pieņemties (retāk ņemties, pieaugt) spēkā Kļūt spēcīgākam, nozīmīgākam (par parādībām sabiedrībā).
- atdzīvoties Kļūt spilgtākam, pievilcīgākam, izteiksmīgākam.
- spirgt Kļūt spirgtam (1) vai spirgtākam.
- spirgt Kļūt spirgtam (2) vai spirgtākam.
- rosināties Kļūt spraigākam (parasti par sarunām, domām).
- ierosīties Kļūt spraigākam, rosīgākam.
- apspurt Kļūt spurainam, tādam, kam ir atiruši diegu gali (parasti par audumu, apģērbu).
- augt Kļūt stiprākam, intensīvākam (par jūtām, sajūtam u. tml.).
- atsvešināties Kļūt svešākam, zaudēt tuvību, draudzīgumu.
- ierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, parastu. Pierast.
- parast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, pierastu, kļūst par paradumu, ieradumu.
- pierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība) ir parasts, regulārs.
- piekalst Kļūt tādam, kam (parasti iekšpusē) ir viscaur pielipis kas kalstošs.
- nolaist Kļūt tādam, kam (parasti lapas, ziedi) zaudē stingrumu un noliecas, nokarājas (par augiem).
- pārsprāgt Kļūt tādam, kam (piemēram, augot, briestot, pārveidojoties) ir radusies plaisa, plīsums.
- žūt Kļūt tādam, kam (piemēram, gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
- žūt Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (par muti, kaklu).
- izrādīties Kļūt tādam, kam atklājas, ir noskaidrota kāda īpašība, pazīme (par priekšmetiem, parādībām).
- aplupt Kļūt tādam, kam atlūp virskārta (visapkārt vai vairākās vietās).
- slāpt Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.). Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu).
- pārziedēt Kļūt tādam, kam iestājusies ziedēšanas beigu stadija. Arī noziedēt.
- Uzaudzēt taukus Kļūt tādam, kam ir bieza zemādas tauku kārta.
- Ieslīdēt parādos Kļūt tādam, kam ir daudz parādu.
- tikt Kļūt tādam, kam ir iespēja (ko darīt, veikt, arī ko izmantot, ar ko darboties).
- izdilt Kļūt tādam, kam ir ļoti maza redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
- nomākties Kļūt tādam, kam ir ļoti skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju). Kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
- dilt Kļūt tādam, kam ir mazāka redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
- nošņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada).
- sašņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada). Nošņurkt.
- paplukt Kļūt tādam, kam ir parets, mazliet neizskatīgs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
- nopinkāties Kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums. Kļūt tādam, kur ir savēlušās pinkas (par apmatojumu).
- pārputekļoties Kļūt tādam, kam ir putekļu veids, struktūra (parasti par augsni, kūdru).
- zaudēt Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piemēram, kādas vielas daudzums).
- mākties Kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju).
- slāpt Kļūt tādam, kam ir slāpes.
- ķert Kļūt tādam, kam ir slimīgas izmaiņas (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- pārstikloties Kļūt tādam, kam ir stiklveida struktūra.
- uzpūst Kļūt tādam, kam ir šāds ķermeņa fizioloģiskais stāvoklis.
- uzpūsties Kļūt tādam, kam ir šāds ķermeņa fizioloģiskais stāvoklis.
- uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni). Kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem).
- piepūsties Kļūt tādam, kam ir uzpūsts vēders (parasti par dzīvniekiem).
- sagulsnēties Kļūt tādam, kam ir, parasti ievērojams, nogulšņu piejaukums.
- samākties Kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju). Kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
- sadilt Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā daļa, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
- sākt Kļūt tādam, kam izpaužas, ir uztveramas pirmās pazīmes (par parādībām dabā).
- piedzīvot Kļūt tādam, kam izraisās (piemēram, kāds psihisks stāvoklis).
- rast Kļūt tādam, kam izraisās (psihisks stāvoklis).
- noskaņoties Kļūt tādam, kam izraisās noteikts garastāvoklis, noskaņa.
- sasaistīties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saikne (ar kādu, ar ko).
- sadzīvoties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saistība, labas attiecības (vienam ar otru, citam ar citu).
- sasieties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša, parasti nevēlama, saikne (ar kādu, ar ko).
- saskarties Kļūt tādam, kam izveidojas saskare, arī saskarsme (ar kādu, ar ko).
- sarast Kļūt tādam, kam izveidojas vēlams, parasti savstarpējs, izturēšanās veids (vienam pret otru, citam pret citu) - par dzīvniekiem.
- sazilēt Kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku). Kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu).
- nolupt Kļūt tādam, kam kas lūpot ir atdalījies nost.
- sarast Kļūt tādam, kam kopējos apstākļos, kopējā darbībā u. tml. izveidojas stabila, cieša saistība, labas attiecības (parasti ar kādu).
- nolūzt Kļūt tādam, kam lūstot atdalās daļa.
- plakt Kļūt tādam, kam mazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām.
- kailot Kļūt tādam, kam nav lapu, skuju (parasti par kokiem, krūmiem).
- piesmakt Kļūt tādam, kam nav pietiekama skanīguma. Kļūt tādam, kam nav pietiekamas toņa tīrības (par skaņu, avotu).
- sarauties Kļūt tādam, kam novājēšanas, novecošanās gaitā samazinās ķermeņa apjoms, masa.
- pārpūlēties Kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas.
- izvērsties Kļūt tādam, kam pastiprinās kādas īpašības (par parādībām dabā).
- plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu).
- piedegt Kļūt tādam, kam pie dibena, sienām pielīp kas karstumā daļēji sadedzis (parasti par trauku).
- vērt Kļūt tādam, kam plaukst (kas, parasti ziedi).
- slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī smakt (1).
- noskaņoties Kļūt tādam, kam rodas noteikta (domu, jūtu, gribas) virzība, ievirze. Kļūt tādam, kam rodas noteikts izļūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
- novīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- vīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstošas slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- stikloties Kļūt tādam, kam rodas stiklveida struktūra.
- smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī slāpt (2).
- sasilt Kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē.
- saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam.
- sakristies Kļūt tādam, kam samazinās apjoms, parasti augstums (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
- zaudēt Kļūt tādam, kam samazinās, mainās (piemēram, ātrums, augstums).
- pietūkt Kļūt tādam, kam seja tūkstot palielinās apjomā.
- sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
- pierietēt Kļūt tādam, kam tesmenis ir pilns ar pienu (par dzīvnieku).
- zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas). Kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
- stingt Kļūt tādam, kam uz laiku beidzas vai tiek ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- sastingt Kļūt tādam, kam uz laiku izbeidzas vai ir ļoti ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
- pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds fizioloģisks vai psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
- novārīties Kļūt tādam, kam vāroties ir daļēji vai pilnīgi iztvaikojis šķidrums.
- tikties Kļūt tādam, kam veidojas, arī pastāv saskarsme (piemēram, ar kādu parādību, norisi, priekšmetu).
- sadegt Kļūt tādam, kam zūd spožs, spilgts (parasti sarkans) apgaismojums. Zūdot (parasti sarkanas) krāsas spilgtumam, beigt pastāvēt.
- šķilties Kļūt tādam, kam, attīstoties saknei, kronis virzās cauri smaganām (par zobiem).
- saskābt Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, palielinās skābes vai skābju saturs.
- savīst Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- saplakt Kļūt tādam, kam, parasti ļoti, pavājinās, arī pazūd možums, enerģija.
- tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piemēram, īpašība, skaitliskā vērtība).
- Nolaisties no saviem augstumiem Kļūt tādam, kas ir pielāgots kādam zemākam uztveres, izpratnes līmenim.
- sākt Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
- aptumšoties Kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju).
- aptumst Kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju).
- pārklāties Kļūt tādiem, kam summējas amplitūdas (par diviem vai vairākiem viļņiem).
- slieties Kļūt taisnākam, staltākam (parasti par augumu).
- treknēt Kļūt treknam (2) vai treknākam (parasti par dzīvniekiem).
- baroties Kļūt tuklākam no ēšanas (par cilvēku).
- notumšoties Kļūt tumšākam vai tumšam.
- pietumst Kļūt tumšākam.
- aptumšoties Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai pārstāj izstarot gaismu). Aptumst.
- aptumst Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai vairs neizstaro gaismu). Aptumšoties (1).
- tuvoties Kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu).
- liesēt Kļūt vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- padilt Kļūt vājākam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- padzist Kļūt vājākam (par gaismu).
- dzist Kļūt vājākam (par siltumu).
- padzist Kļūt vājākam (par skaņu).
- apslāpt Kļūt vājākam (par spēku, gribu, interesi).
- apslābt Kļūt vājākam (par uguni, liesmām, gaismu).
- aprimt Kļūt vājākam (parasti par sajūtām, jūtām).
- noklust Kļūt vājākam vai vājam, izpausties vājāk vai vāji, arī izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- dzist Kļūt vājākam, beigties (par psihiskiem stāvokļiem, to izpausmēm).
- rimt Kļūt vājākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- piegurt Kļūt vājākam, mazāk intensīvam (par parādībām dabā). Pierimt.
- padzist Kļūt vājākam, neskaidrākam (par atmiņām, priekšstatiem u. tml.).
- sakrist Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Zaudēt veselīgu izskatu.
- sakristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Zaudēt veselīgu izskatu.
- nokristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku).
- izkristies Kļūt vājam vai vājākam. Novājēt.
- novājēt Kļūt vājam, vai vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- vājēt Kļūt vājam, vājākam.
- atslābt Kļūt vaļīgam vai vaļīgākam (par ko savilktu).
- vecēt Kļūt vecam vai vecākam, arī kļūt vecam, nelietojamam. Vecot.
- vecot Kļūt vecam vai vecākam. Arī kļūt vecam, nelietojamam.
- atvēst Kļūt vēsākam vai vēsam (par gaisu, šķidrumu u. tml.).
- atdzist Kļūt vēsākam vai vēsam, arī aukstam.
- padzist Kļūt vēsākam.
- atlabt Kļūt veselākam, veselam. Atveseļoties, atspirgt (pēc kādas slimības).
- atveseļoties Kļūt veselākam. Veseļoties.
- izsausēt Kļūt viscaur sausam vai sausākam. Izžūt.
- atspirgt Kļūt zaļākam, atdzīvoties (par augiem).
- plakt Kļūt zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē). Kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- noslīdēt Kļūt zemākam vai zemam (par līmeni, kas piemīt parādībām sabiedrībā).
- krist Kļūt zemākam, vājākam, arī neskanīgākam (par skaņām, arī balsi).
- sēsties Kļūt zemam vai zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē). Kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- nokristies Kļūt zemam vai zemākam (parasti par temperatūru, spiedienu). Nokrist (6).
- nokrist Kļūt zemam vai zemākam (parasti par temperatūru, spiedienu). Nokristies (2).
- nokrist Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu). Kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
- nokristies Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu). Kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
- sasniegt Kļūt, arī būt tādam, kam (parasti fizikālā lieluma ziņā) ir noteikts skaitliskais raksturojums (par parādībām, priekšmetiem u. tml.).
- sasniegt Kļūt, arī būt tādam, kam ir noteikts skaitliskais raksturojums (par fizikālu lielumu, arī par kā daudzumu).
- žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1). Augt kupli, zariem viļoties.
- žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (2).
- sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazaroties (2).
- sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u.tml. galvenā posma, galvenās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazarot (2).
- Sacelties cenā Kļūt, parasti ievērojami, dārgākam.
- sadilt Kļūt, parasti ievērojami, īsākam (par dienu, nakti), pakāpeniski izbeigties (par laikposmu).
- sarauties Kļūt, parasti ievērojami, īsākam (par laikposmu, parasti dienu).
- saplakt Kļūt, parasti ievērojami, klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
- vairoties Kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- sarkt Kļūt, parasti pakāpeniski, tādam, kam emocionāla stāvokļa izraisīta asiņu pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku). Palielinoties, parasti pakāpeniski, emocionāla stāvokļa izraisītam asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām).
- saplūst Kļūt, parasti pilnīgi, līdzīgam (kam apkārtējā vidē), neatšķiramam (no tā), piemēram, vienādas krāsas, arī liela attāluma, vāja apgaismojuma dēļ.
- salīkt Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- saliekties Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām. Salīkt.
- pārknābt Knābjot radīt (kam) caurumu, bojājumu? knābjot pārdalīt.
- pārkniebt Kniebjot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Kniebjot pārdalīt.
- uzkniedēt Kniedējot piestiprināt (uz kā, kam).
- piekņupt Kņupot pievirzīties (pie ka, kam klāt, arī kam tuvāk).
- plakankode Kode, kam ir raksturīgs muguras-vēdera virzienā saplacināts ķermenis.
- dvinga Kodīga, asa smaka, kas rodas, kam sadegot.
- koksne Koka stumbra galvenā daļa - audi, kas atrodas starp kambiju un serdi, cietie audi koku vai krūmu zaros, saknēs.
- aulis Kokā uzvelkams bišu strops.
- rupjkoki Koki, kam šķērsgriezums ir lielāks par 7 centimetriem.
- tievkoks Koks, arī kokmateriāls, kam šķērsgriezums ir samērā mazs.
- lapmetis Koks, kam rudenī nobirst lapas.
- sīkkoks Koks, kam šķērsgriezums nav lielāks par 7 centimetriem.
- pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām).
- krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs koks.
- liepa Koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags.
- piekombinēt Kombinējot pievienot, arī piesaistīt (atsevišķu sastāvdaļu pie kā, kam klāt).
- sekretārs Kombinēta mēbele - grāmatu plaukts ar atvilktnēm un izvelkamu vai nolaižamu plātni rakstīšanai.
- korvalols Kombinēts medikaments, ko lieto pret nervozitāti, stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- ģeosfēras Koncentriskas (zemeslodes) sfēras, kam ir dažāds vieliskais sastāvs un blīvums (piemēram, atmosfēra, hidrosfēra, litosfēra).
- līt Kondensējoties pilienos, klāties (kam pāri), arī plūst (par miglu, rasu).
- robeža Konstants lielums, kam neierobežoti tuvojas mainīgais lielums.
- pamatkonstrukcija Konstrukcija, uz kā balstās, kam tiek pievienoti pārējie (kā) elementi, detaļas.
- talons Kontroles dokuments, kas tā īpašniekam dod tiesības, piemēram, ko iegādāties, saņemt, izmantot.
- telpa Kopa, kam ir noteikta struktūra un ko, izmanto par vidi matemātiskiem objektiem.
- talka Kopēja darba veikšana brīvprātīgi, bez atlīdzības (parasti pēc aicinājuma), lai sniegtu palīdzību (kādam cilvēkam, saimniecībai u. tml.).
- Daļējais kopīpašums Kopīpašums ar noteiktām daļām katram īpašniekam.
- Nedalītais (arī nesadalītais) kopīpašums Kopīpašums, kam nav noteiktas katra īpašnieka daļas.
- saime Kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, retāk tautas un kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
- krāsnesis Korporelis, kam ir tiesības nēsāt savas korporācijas krāsas.
- komprese Kosmētiskam nolūkam sagatavots apliekamais, pārsējs.
- izkost Kožot izvirzīt zobus cauri (kam), caur (ko).
- pārkost Kožot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Kožot pārdalīt.
- Toniski krampji Krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu saraušanās.
- Toniskie krampji Krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu saraušanās.
- Kloniski krampji Krampji, kam raksturīga strauja, vairākkārtīga muskuļu saraušanās.
- pasteļtonis Krāsas tonis, kam nav spilgtuma. Maigs, gaišs krāsas tonis.
- uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- ietonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
- izkrāsot Krāsojot, krāsojoties izveidot vēlamo izskatu (parasti cilvēkam).
- Akvareļa krāsa Krāsviela ar smalku pigmentu, kam pievienotas augu līmvielas.
- Akvareļa krāsa Krāsviela ar smalku pigmentu, kam pievienotas augu līmvielas.
- zivjdzenītis Krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli putni, kam ir košs apspalvojums un kas parasti dzīvo tropos.
- izkratīt Kratot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- aizkratīt Kratot ļaut aizklīst, aizbirt (kur projām, kam garām, aiz kā u. tml.).
- piekratīt Kratot pievienot (pie kā, kam klāt).
- uzkratīt Kratot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- aizkratīties Kratoties aizklīst, aizslīdēt (kam garām, aiz kā u. tml.).
- aizkraut Kraujot novietot (kam priekšā). Kraujot aizsprostot.
- piekraut Kraujot novietot (pie kā, kam klāt).
- uzkraut Kraujot novietot virsū (uz kā, kam).
- pakraut Kraujot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- starpkrautuve Krautuve, kam ir palīgfunkcijas kokmateriālu transportēšanā.
- pjezokristāls Kristāls, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- lajs Kristīgās draudzes loceklis, kam nav teoloģiskas izglītības un īpašu reliģisku tiesību.
- piekrist Krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- izkrist Krītot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piekrist Krītot novietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārkrist Krītot novietoties pāri (kam), pār (ko).
- pakrist Krītot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pārkrist Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzkrist Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetiem.
- krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs krūms.
- buka Kučiera sēdeklis bez atzveltnes (karietes, ratu vai kamanu priekšā).
- tramps Kuģis, kam nav noteikta, regulāra maršruta un ko izmanto kravu pārvadāšanai pēc vajadzības.
- pārkuģot Kuģojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- flote Kuģu kopums, kam ir vienāds uzdevums.
- komodors Kuģu vienības komandieris, kam nav admirāļa dienesta pakāpes (dažās ārvalstu flotēs).
- plēvspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes). Šīs kārtas kukaiņi.
- vabole Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni.
- vienādspārņi Kukaiņu kārta, pie kuras pieder kukaiņi, kam abi spārnu pāri ir vienādi.
- pārkūleņot Kūleņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piekūleņot Kūleņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- veltnis Kulinārijas produkts - rulete, kuras pagatavošanā produkti pakļauti vienam tehnoloģiskam paņēmienam - saveltnēšanai.
- Vēstures piemineklis Kultūras piemineklis, kam ir liela vēsturiska vērtība.
- Vēstures piemineklis Kultūras piemineklis, kam ir liela vēsturiska vērtība.
- piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- apkvēpt Kūpot (kam), pārklāties (ar kvēpiem vai sodrējiem). Nokvēpt.
- apkūpēt Kūpot, degot (kam), pārklāties (ar kvēpiem, sodrējiem). Apkvēpt. Nokvēpt.
- piekvēpt Kūpot, degot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem (par telpu, apkārtni, vidi).
- piekūpēt Kūpot, degot, arī garojot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem, arī ar garaiņiem, iztvaikojumiem (par telpu, apkārtni, vidi). Piekvēpt.
- piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (krāsni, pavardu).
- piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (telpu).
- tecēt Kustēties veikli, ātri, viegli (cilvēkam vai dzīvniekam ejot, skrejot) - par kājām. Veidoties veikli, ātri, viegli (par soļiem).
- riņķis Kustības virziens, ceļš, kam ir šādas ģeometriskas figūras forma vai kas atgādina šādu ģeometrisku figūru.
- sunītis Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
- pakurtēt Kūstot kļūt irdenākam (parasti par sniegu, ledu).
- piekust Kūstot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- atestācija Kvalifikācijas noteikšana, darba novērtējums un personisko īpašību raksturojums (darbiniekam).
- viela Kvalitatīvs matērijas veids, kam pat miera stāvoklī piemīt masa. Tas, no kā sastāv fizisks ķermenis.
- Skaitīšanas sistēma Kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtojums pa vienībām tā, ka no katras zemākās vienības iegūst nākamo augstāko vienību.
- pjezokvarcs Kvarca paveids, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- uzkvēpināt Kvēpinot uzvirzīt (piemēram, dūmus) virsū (kam, uz kā).
- pieķeksēt Ķeksējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārķemmēt Ķemmējot sakārtot (parasti matus) pāri (kam), pār (ko).
- izķepuroties Ķepurojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pieķepuroties Ķepurojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- korpuss Ķermenis (cilvēkam vai dzīvniekam).
- augums Ķermenis (cilvēkam). Ķermeņa garums, lielums (cilvēkam).
- augums Ķermenis (dzīvniekam).
- figūra Ķermenis, augums (cilvēkam vai dzīvniekam). Apveids, forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim).
- stāvs Ķermenis, augums (cilvēkam), tā (parasti kādā vidē uztveramais) apveids.
- magnēts Ķermenis, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas telpā ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzi, niķeli un dažas citas vielas.
- galva Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekam), kurā atrodas smadzenes.
- plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.
- mugura Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, iepretim krūtīm un vēderam.
- plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar vidukli. Šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
- gangrēna Ķermeņa daļas, orgāna vai audu atmiršana, kam cēlonis ir traucējumi to asinsapgādē.
- Lejas (arī otrs, resnais) gals Ķermeņa pakaļēja daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- dibens Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- Otrs (arī lejas, resnais) gals Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- Otrs (arī lejas, resnais) gals Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- Resnais (arī lejas, otrs) gals Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- pakaļgals Ķermeņa pakaļējā daļa (dzīvniekam).
- stāvs Ķermeņa pamatdaļa (cilvēkam). Apģērba daļa, kas sedz (cilvēka) ķermeņa pamatdaļu.
- priekša Ķermeņa priekšējā puse (cilvēkam vai dzīvniekam).
- poza Ķermeņa stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam).
- tilts Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā - skaustam) atbalstoties pret pamatu.
- astēnisks Ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs liels augums, šaurs un garš krūškurvis, vāja muskulatūra.
- Pikniskais tips Ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs plats, korpulents augums, īss kakls un liels vēders.
- viduklis Ķermeņa vidējā daļa, arī pamatdaļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- kumeļmāte Ķēve, kam ir kumeļš.
- plostķīlis Ķīlis (jahtai), kam metāla daļa ir piestiprināta pie korpusa.
- Divpusējs ķīlis Ķīlis, kam abas pretējās malas ir slīpas.
- Vienpusējs ķīlis Ķīlis, kam viena mala ir slīpa.
- Ķēdes reakcija Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
- Ķēdes reakcija ķīm., fiz Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
- polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula.
- stroncijs Ķīmiskais elements - dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, kam ir radioaktīvie izotopi.
- arsēns Ķīmiskais elements, kam ir metāliskas un nemetāliskas modifikācijas un ko izmanto medicīnā un tehnikā.
- nemetāli Ķīmiskie elementi, kam vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības vai arī piemīt tikai dažas no tām.
- monomērs Ķīmisks savienojums, kam ir mazās molekulas, kuras var polimerizēt.
- polimērs Ķīmisks savienojums, kas radies polimerizācijā un kam raksturīgas makromolekulas.
- lapbire Ķiršu slimība, kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
- leguāna Ķirzaka (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kam zobi ir žokļu kaula iekšmalā.
- Ne asakas! Laba loma novēlējums makšķerniekam, zvejniekam.
- vieglums Laba, patīkama sajūta.
- Lāča pakalpojums Labi domāts pakalpojums, palīdzība, kam ir nepatīkamas sekas.
- Lāča pakalpojums Labi domāts pakalpojums, palīdzība, kam ir nepatīkamas sekas.
- skanīgs Labi uztverams, dzirdei tīkams, toņiem bagāts, arī melodisks (par skaņu).
- pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- piemērots Labs, derīgs, atbilstošs (kam attiecīgajos apstākļos).
- lāčumāte Lāču mātīte, kam ir mazuļi.
- kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
- aplaidelēties Laidelējoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- aukstums Laika apstākli, kam raksturīga zema temperatūra.
- karstums Laika apstākļi, kam raksturīga augsta gaisa temperatūra.
- gads Laika posms, kam raksturīgs kas īpašs.
- laikposms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana.
- Laika posms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana. Laikposms.
- Laika posms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana. Laikposms.
- saltums Laikapstākli, kam raksturīga zema temperatūra.
- tveice Laikapstākļi, kam ir raksturīga ļoti augsta gaisa temperatūra.
- siltums Laikapstākļi, kam ir raksturīga mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra.
- sals Laikapstākļi, kam ir raksturīga zema temperatūra.
- slapoņa Laikapstākļi, kam ir raksturīgi ilgstoši nokrišņi, parasti lietus.
- slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu. Nokrišņi - slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
- pērkons Laikapstākļi, kam ir raksturīgs zibens un tā izraisītās skaņas parādības.
- pēc Laikposmā, kam beidzoties, sākas kāda darbība, norise, iestājas kāds stāvoklis. Vēlāk.
- nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgs kas īpašs.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana. Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kad (kas) mēdz norisināties, kas ir izdevīgs (kā) norisei.
- maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piemēram, darbā, mācību iestādē, nometnē).
- laikmets Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (dabā).
- laikmets Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (sabiedrības dzīvē, tās nozarēs).
- reize Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Arī laiks (2).
- periods Laikposms, laika sprīdis (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
- vakarreize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Vakara reize.
- Vakara reize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Vakarreize.
- Zelta laiki (arī laiks) Laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi. Laiks, kad dzīve ir laimīga.
- Zelta laiki (arī laiks) Laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi. Laiks, kad dzīve ir laimīga.
- nākotne Laiks, laikposms, kas seko tagadējam laikam, laikposmam. Šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
- brēkāt Laiku pa laikam brēkt (1) (par dzīvniekiem).
- brēkāt Laiku pa laikam brēkt (3).
- Izkulties ar veselu ādu Laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
- Tikt cauri ar veselu ādu Laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
- Tikt cauri (viegli, arī sveikā, ar veselu ādu) Laimīgi (bez zaudējumiem), veiksmīgi, viegli u. tml. izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
- aplaipot Laipojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Laipot apkārt.
- izlaipot Laipojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārlaipot Laipojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pielaipot Laipojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- galvanizēt Laist (kam) cauri elektrisko strāvu.
- pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- uzlaistīt Laistot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- izlaisties Laižoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- pārlaisties Laižoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- palaisties Laižoties pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- palaisties Laižoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pielaisties Laižoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pielidot (1).
- aplaisties Laižoties, lidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Laisties apkārt.
- mētra Lakstaugs, kam parasti ir īpatnēja smarža, garša.
- Plūksnaina lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi atrodas cits citam pretī (piemēram, ozola lapa).
- Staraina lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi savirzās vienā punktā pie plātnes pamatnes (piemēram, kļavas lapa).
- Staraina lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi savirzās vienā punktā pie plātnes pamatnes (piemēram, kļavas lapa).
- Dalīta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei (piemēram, pērkones lapa).
- Šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa).
- Šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa).
- Plūksnaini šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, pienenes lapa).
- vairogvabole Lapgraužu dzimtas vabole, kam ir paplašināti segspārni un priekškrūšu vairogs.
- mušmire Lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga.
- ūdensblusas Lapkāju kārtas ģints, pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem. Šīs ģints dzīvnieki.
- lapsumāte Lapsu mātīte, kam ir mazuļi.
- lapotne Lapu kopums (parasti kokam, krūmam).
- sirpjlape Lapu sūnu klases augs ar zarainu stumbru un lapām, kam ir sirpjveidā galotnes.
- pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielasīties Lasot iegūt sev (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- spēkbarība Lauksaimniecības dzīvnieku barība, kam ir augsta enerģētiska vērtība un laba sagremojamība.
- pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
- nameļnieks Lauku iedzīvotājs, kam pieder niecīgs zemes gabals.
- pielaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- kamparkoks Lauru dzimtas koks Dienvidaustrumāzijā, no kura koksnes iegūst kamparu.
- pielauzīt Lauzot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielauzt Laužot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- monoklis Lēca (redzes optisko defektu labošanai), kas ieliekama acs dobuma priekšējā daļā.
- aplēkt Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- izlēkt Lecot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pielēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nolēkt Lecot, lēcieniem virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- Drošs ledus Ledus kārta, kas ir pietiekami bieza, lai pa to varētu staigāt vai braukt.
- šķīvjledus Ledus plāksne, kam parasti ir apaļa forma un kas veidojas, sasalstot nelieliem ledus gabaliem, sniega putrai vai salūstot ledus segai.
- pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- pārliet Lejot (ko), nevijas, negribēti pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
- pieliet Lejot (parasti šķidru metālu, plastmasu), izveidot un pievienot (detaļu, elementu pie kā, kam klāt).
- noliet Lejot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- pieliet Lejot pievienot (pie kā, kam klāt).
- uzliet Lejot uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
- noliet Lejot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu). Lejot, klājot (šādu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- veidlējums Lējums (parasti metāla), kam ir sarežģītāka forma.
- aplēkāt Lēkājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pārlēkāt Lēkājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pielēkāt Lēkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- lasījums Lekciju vai referātu cikls, kas veltīts (noteiktam) jautājumu lokam.
- izlēkšot Lēkšiem izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārlēkšot Lēkšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pielēkšot Lēkšiem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- atlēkties Lēkt līdz apnikumam, kamēr vairs nespēj.
- pārslāt Lempīgi, kājas velkot, pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- pieslāt Lempīgi, kājas velkot, pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- dekrēts Lēmums, ko pieņem uz likuma pamata valsts augstākais varas orgāns un kam ir likuma spēks.
- apvilkties Lēnā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
- izvilkties Lēnā gaitā iziet, iznākt cauri (kam), caur (ko).
- pārvilkties Lēnā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
- pievilkties Lēnā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml. (pāri kam, pār ko).
- pievilkties Lēnām piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem.
- pārrāpties Lēnām, ar grūtībām pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekļiem.
- piebīdīties Lēnām, pakāpeniski pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- malkot Lēni, ar pārtraukumiem, pa malkam dzert (ko).
- pielīst Lēni, klusi, arī slepeni ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
- pieleņķis Leņķis, kam viena no malām sakrīt ar kāda daudzstūra malu.
- raķete Lidaparāts, kam vilkmi rada gāzu reaktīvais spēks.
- pārlidināt Lidinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- aplidināties Lidinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par lidaparātiem.
- izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- pārlidot Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- pārslīdēt Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem.
- palidot Lidojot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- palidot Lidojot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- aplidot Lidojot, laižoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt) - par putniem, kukaiņiem.
- zobenvalis Līdz 10 metriem garš plēsīgs zobvaļu apakškārtas dzīvnieks, kam uz muguras ir 1,7 metrus augsta, asa spura.
- plaudis Līdz 60 centimetriem gara karpu dzimtas saldūdens zivs, kam raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis un lielas zvīņas.
- Līdz šim Līdz pašreizējam laikam, laikposmam.
- Līdz šai baltai dienai Līdz šodienai, līdz šim laikam.
- Līdz šai baltai dienai Līdz šodienai, līdz šim laikam.
- klāt Līdzās, ļoti tuvu (kam, pie kā) atrasties. Līdzās, ļoti tuvu norisināties, notikt.
- zāles Līdzekļi slimību profilaksei, ārstēšanai un diagnostikai; medikamenti, zāļu līdzekļi.
- laukums Līdzena, parasti norobežota, īpašam nolūkam iekārtota platība.
- svelpenis Līdzskanis (parasti s, z), kam ir raksturīga augsta frekvence.
- aizliekt Liecot aizvirzīt, aizbīdīt (aiz kā, kam priekšā).
- apliekt Liecot apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Liekt apkārt.
- pārliekt Liecot novietot (ķermeņa daļu, parasti galvu) pāri (kam), pār (ko).
- pieliekt Liecot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārliekties Liecoties novietoties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
- pieliekties Liecoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- slēpt Liekot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, darīt nesaskatāmu.
- palikt Liekot novietot (kur, kam priekšā u. tml.).
- pārlikt Liekot novietot pāri (kam), pār (ko).
- palikt Liekot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- uzlikt Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- pielikt Liekot pievirzīt, pietuvināt, arī novietot (pie kā, kam klāt).
- skaut Liekot rokas (kādam, kam) apkārt, kļaut (to) sev klāt.
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- atturēt Liekot šķēršļus, neļaut virzīties uz priekšu, neļaut piekļūt kam.
- uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
- kārties Liekties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) - par cilvēku.
- sliekties Liekties (parasti kam pāri).
- līkt Liekties (pāri kam, pār ko) - par augiem, to daļām.
- līkt Liekties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- kārties Liekties, karāties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) - par priekšmetiem.
- šķira Liela cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kam ir vēsturiski noteikta vieta sabiedriskās ražošanas sistēmā.
- sams Liela karpveidīgo kārtas plēsīga zivs, kam ir raksturīga plata mute un gari taustekļi.
- kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera (zemūdens darbu veikšanai).
- piediegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši piešūt (pie kā, kam klāt).
- uzdiegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši uzšūt virsū (uz kā, kam).
- muskete Lielkalibra šautene, kam ir deglis un ko šaujot atbalsta uz paliktņa.
- nasta Liels (kā) daudzums, kas atrodas (kam) virsū, karājas (pie kā).
- barka Liels buru kuģis, kam pakaļējā mastā ir slīpās buras, bet pārējos mastos - taisnās buras.
- miežubrālis Liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā.
- sirsenis Liels lapseņu virsdzimtas kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
- papele Liels, ātraudzīgs vītolu dzimtas koks, kam raksturīgas lapas ar samērā gariem kātiem, ziedi nokarenās, cilindriskās spurdzēs un kas zied pirms lapu plaukšanas.
- šūpotnis Liels, balts vai dzeltens tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies.
- spruts Liels, masīvs galvkaju klases jūras dzīvnieks, kam ir raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekli, kuriem ir piesūcekņi.
- leduskalns Liels, no Iedaļa atlūzis ledus blāķis, kas peld vai ir uzsēdies uz sēkļa (parasti okeānā, jūrā) un kam lielākā daļa atrodas zem ūdens. Aisbergs.
- zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvoja terciāra un izmira kvartāra periodā un kam bija spēcīgi, līdz 14 centimetriem gari augšējie ilkņi.
- skalārs Lielums, ko raksturo skaitliskā vērtība un kam nav norādīts virziens.
- izlīst Lienot (pa ko šauru), izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aplīst Lienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- izlīst Lienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- pārlīst Lienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- palīst Lienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pielīst Lienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- pielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- aizlīst Lienot, spraucoties garām (kam, gar ko), nokļūt (aiz kā, kam priekšā u. tml.), arī noslēpties (aiz kā).
- darbs Lietderīga darbība, arī pasākums (ilgākam laika posmam), kam ir svarīga nozīme sabiedrības vai indivīda dzīvē.
- atļaut Lieto kā pieklājības formu, aizrādot, paziņojot (ko), pievēršot uzmanību (kam) u. tml.
- uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt. Arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
- nū Lieto, izsakot pamudinājumu (cilvēkam).
- klau Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
- Paklausies!, arī Paklausieties! Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
- vadzi Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
- paklau Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību. Klau.
- blākš Lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
- būkš Lieto, lai atdarinātu dobju, apslāpētu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko vai arī kam sprāgstot.
- plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum.
- skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- brīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- braku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brakšķot vai brikšķot.
- briku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brikšķot vai brakšķot.
- čaku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1).
- čiku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1).
- bums Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
- bradāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot.
- blāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
- pfu Lieto, lai izteiktu nepatīkamas jūtas, sajūtas.
- Lai, arī lai nu, arī lai jau Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
- Lai ir, arī lai (jau) būtu Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
- Lai nu Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
- Še roka! Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties.
- Lai iet Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- Labs ir! Lieto, lai izteiktu savu pieļāvumu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- saprasties Lieto, lai kam pievērstu īpašu sarunbiedra uzmanību.
- reče Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam "uzmanību.
- e Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
- eē Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
- ehei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
- ei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
- ek Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
- edz Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību. Redz.
- vei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību (parasti kam redzamam). Lūk.
- pavei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam (parasti redzamam).
- paskatīties Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam, parasti ievērības cienīgam.
- raug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk (1).
- lūk Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
- skat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
- re Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Lūk (1).
- palūk Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Lūk.
- paskat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Lūk.
- paraug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Palūk (1).
- raugi Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Raug.
- ekur Lieto, lai pamudinātu pievērst kam uzmanību, arī lai norādītu uz ko.
- savs Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par piederību kam, saistību ar ko.
- brr Lieto, lai paustu nepatīkamas (piemēram, aukstuma) sajūtas vai nepatīkamas jūtas.
- re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam iepriekš teiktam, rakstītam, arī, lai uzsvērtu tā saturu. Lūk (2).
- reku Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam redzamam.
- Klausies!, arī Klausieties! Lieto, pievēršot (kam) kāda uzmanību.
- heijā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
- heisā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
- iestaipīt Lietojot, valkājot padarīt pietiekami ērtu, arī vaļīgu (piemēram, apģērbu).
- termiņlietošana Lietošana, kam ir noteikts termiņš. Terminēta lietošana.
- taupīt Lietot, izmantot (materiālas vērtības) saprātīgi, tērēt, cik iespējams, maz, piemēram, lai pieliku ilgākam laikam.
- piezēģelēt Līganā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārpeldēt Līganā, slīdošā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
- piepeldēt Līgana, slīdoša gaita pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izlīgot Līgojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārlīgot Līgojoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pielīgot Līgojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- aizlīkt Līkstot aizvirzīties (kam priekšā, aiz kā).
- dzīt Likt (cilvēkam) kustēties (parasti noteiktā virzienā).
- pārvietot Likt (cilvēkam) mainīt (atrašanās, uzturēšanās vietu), likt apmesties (citā vietā).
- slogot Likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu. Likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
- izvest Likt (karaspēkam) iziet (no kādas teritorijas).
- jaukt Likt (kopā ar ko), pievienot (kam klāt).
- atvilkt Likt (savam karaspēkam, tā vienībām) atiet (uz aizmuguri).
- pievilkt Likt (savam karaspēkam, tā vienībām) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Uzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla) Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu). Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
- izkalpināt Likt ilgāku laiku smagi, grūti kalpot, strādāt, parasti bez pietiekama atalgojuma.
- piestādināt Likt nostāties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un stāvēt.
- skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
- Pielikt pie darba Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam vai dzīvniekam).
- Likt darbā (arī pie darba) Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam).
- Likt darbā (arī pie darba) Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam).
- piejūgt Likt veikt (kādu, parasti nepatīkamu, smagu, darbu, uzdevumu).
- segt Likt, novietot ko plaši (kam) priekšā. Likt, novietot (ko) plaši kam priekšā.
- jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
- maskot Likt, vilkt (kam) masku (1).
- stīpot Likt, vilkt (parasti traukam) stīpu.
- karināt Likt, virzīt (piemēram, roku, kāju) tā, lai (tā) karājas (parasti pāri kam, ārā no kā).
- atgādināt Likties līdzīgam, līdzināties (kam).
- pielocīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pievīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- izlocīties Līkumojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārlīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- pielīmēt Līmējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzlīmēt Līmējot piestiprināt (uz kā, kam).
- palīmēt Līmējot piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- šķērslīnija Līnija, kas ir izveidota šķērsām (kam).
- Spēka līnijas Līnijas spēka laukā, kuru pieskare ikvienā punktā norāda virzienu spēkam, kas darbojas uz šajā punktā novietotu daļiņu.
- pielipināt Lipinot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzlipināt Lipinot piestiprināt (uz kā, kam).
- pielipt Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- poēma Liroepikas žanrs, kam raksturīgs dzejisks vēstījums par svarīgiem, izšķirošiem notikumiem tautas, kādas sociālas grupas vai atsevišķa cilvēka dzīvē. Šī žanra daiļdarbs.
- balāde Liroepikas žanrs, kam raksturīgs kāda varoņdarba, traģiska vai fantastiska notikuma attēlojums, spraiga darbība, dramatisks vēstījums Šī žanra daiļdarbs.
- aizlīt Līstot aiztecēt (aiz kā, kam garām).
- pārlīt Līstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nolobīt Lobot atdalīt (kam) apvalku, parasti mizu, čaumalu.
- aplodāt Lodājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pielodēt Lodējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzlodēt Lodējot piestiprināt (uz kā, kam).
- tekstilpavediens Lokans, samērā stiprs veidojums, kam ir mazs šķērsgriezums un liels garums un ko izmanto tekstilizstrādājumu darināšanai.
- aplocīt Lokot apņemt, aptīt, apliekt (ap ko, kam apkārt).
- pārlocīt Lokot novietot pāri (kam), pār (ko).
- palocīt Lokot pavirzīt (priekšmetu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pielocīt Lokot pievirzīt (piemēram, priekšmetu, tā daļu pie kā, kam klāt).
- izlocīties Lokoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- palocīties Lokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par rāpuļiem).
- apložņāt Ložņājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- melodrāma Luga, dramatisks uzvedums, kam raksturīgs emociju un situāciju pārspīlējums.
- purslas Lūpas (cilvēkam).
- nolupināt Lupinot atdalīt (kam) virskārtu, parasti čaumalu, mizu. Nolobīt.
- izbrukt Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to). Strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko).
- izlaist Ļaut (cilvēkam) aiziet (no kādas vietas).
- izlaist Ļaut (cilvēkam) iziet, attālināties, virzoties cauri (kam), caur (ko).
- izlaist Ļaut (dzīvniekam) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- izlaist Ļaut (dzīvniekam) iziet cauri (kam), caur (ko).
- pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- dzesēt Ļaut (kam karstam, siltam) dzist. Panākt, ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
- laist Ļaut (kam) nonākt kādā parasti grūtāk izmantojamā, nevēlamā stāvoklī.
- pūtināt Ļaut atpūsties (dzīvniekam).
- ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Nodoties (piemēram, izpriecām).
- izlaist Ļaut izvirzīties (piemēram, priekšmetam, arī ķermeņa daļai) cauri (kam), caur (ko). Izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko).
- pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko). Valkāt (apģērba gabalu) tā, ka daļa (no tā) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- uzlaist Ļaut, arī likt (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- aplaist Ļaut, panākt, lai (kas) apvirzās (ap ko, kam apkārt).
- sekstants Ļeņķu mērīšanas instruments, kam skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
- krist Ļoti aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
- aizšauties Ļoti ātri attālināties. _imperf._ Šauties prom. Ļoti ātri aizvirzīties (kur, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- izšauties Ļoti ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārstiepties Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārtriekties Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārzibēt Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piešauties Ļoti ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nozibēt Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst cauri (kam), caur (ko).
- apžņaugt Ļoti cieši apņemt (ap ko, kam apkārt).
- pārpilnām Ļoti daudz (būt kam).
- Piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) Ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- Piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) Ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- Līdz ūkai Ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- Burta kalpība Ļoti formāla, birokrātiska attieksme. Stāvoklis, kad bez pietiekamas izpratnes izpilda priekšrakstus un norādījumus vai bez kritiskas attieksmes pakļaujas tiem.
- skaudrs Ļoti intensīvs (par parādībām dabā). Tāds, kas izraisa nepatīkamas, parasti sāpju, sajūtas.
- spiest Ļoti karsēt tā, ka (kādam) izraisās nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli). Būt ļoti intensīvam tā, ka (kādam) izraisās nepatīkamas sajūtas (par siltumu).
- pārmilzis Ļoti liela zvaigzne, kam ir vislielākais absolūtais spožums.
- bezgalība Ļoti liels plašums, tālums, ilgums, kam šķietami nav robežu. Ļoti liels daudzums.
- Putnu mēris Ļoti lipīga, akūta sauszemes putnu infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kam raksturīgi asinsizplūdumi gļotādās, orgānos.
- nejauks Ļoti nepatīkams (par laikapstākļiem). Tāds, kad ir ļoti nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu).
- stulbs Ļoti nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli). Arī muļķīgs (2).
- neģēlīgs Ļoti nepatīkams, pretīgs.
- pretīgums Ļoti nepatīkamu, nevēlamu sajūtu kopums.
- spiedīgs Ļoti nepieciešams, arī neatliekams, ļoti steidzams.
- suns Ļoti nevēlams, kaitīgs. Ļoti nepatīkams, arī smags, grūts.
- nekrietns Ļoti nevēlams. Arī pretīgs, nepatīkams.
- nokauties Ļoti nopūlēties (ar ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
- kaulains Ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
- Mūža darbs Ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs.
- Mūža darbs Ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs.
- Kā ar (aukstu, arī karstu, vārošu) ūdeni apliet Ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
- Kā ar (aukstu, arī karstu, verdošu) ūdeni apliet Ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
- Kā ar verdošu (arī aukstu, karstu) ūdeni apliet Ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
- salds Ļoti patīkams (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sirdsdarbs Ļoti patīkams, iemīļots darbs, darbība, ko parasti veic brīvajā laikā.
- piekosties Ļoti pieķerties (piemēram, kādam cilvēkam).
- riebīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams, nepatīkams (par laikapstākļiem).
- pelīti Ļoti smalkgraudaini, parasti viendabīgi, nogulumieži, kam atsevišķu daļiņu diametrs ir mazāks par 0,01 vai 0,001 milimetru.
- skaudrs Ļoti spēcīgs (par darbību, norisi). Tāds, kam ir augsta pakāpe (par kā intensitāti).
- Stiprs (arī ciets, sīksts) kā krams Ļoti spēcīgs, izturīgs (par cilvēku). Tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs.
- trakums Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis: arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
- aizsprāgt Ļoti strauji aizlēkt, aizvirzīties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- iztriekties Ļoti strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- zibēt Ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- ņirbēt Ļoti strauji virzīties. Ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- ciešs Ļoti tuvu (kam klāt).
- piebāzt Ļoti tuvu pievirzīt, arī piespiest (ķermeņa daļu pie ka, kam klāt).
- sakārnis Ļoti vājš, kaulains cilvēks: arī nepatīkams, nevēlams cilvēks.
- Līdz nāvei Ļoti, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- Līdz nejēdzībai Ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- Līdz nelabumam Ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- nejēdzīgs Ļoti, pārlieku (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- Līdz kaklam Ļoti. Ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei, pilnīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai teicamas sekmes.
- apmeklēt Mācīties (kursos, skolā), būt skolas audzēknim, kursu dalībniekam.
- paramagnētisms Magnētisko īpašību kopums vāji magnētiskām vielām, kam ir pozitīva magnētiskā uzņēmība.
- pols Magnetizēta detaļa vai tās daļa, kam ir šāds rajons.
- glaust Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām daba).
- glāstīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
- glaudīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
- glausties Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
- liegs Maigs (par emocijām). Tāds, kam ir raksturīgas maigas emocijas (par cilvēku).
- glāsts Maigs, patīkams pieskāriens (par parādībām daba).
- smalks Maigs, patīkams, arī izcils (parasti par garšu, smaržu).
- variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības. Veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
- laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, censties kļūt labākam nekā iepriekš.
- piegriezties Mainot kustības virzienu, pieiet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārsvērties Mainot stāvokli, svērties pāri (kam), pār (ko).
- uzlaboties Mainoties kļūt labākam, piemēram, saulainākam, siltākam u. tml. (par laiku, laika apstākļiem).
- pārmaiņus Mainoties vienam (cilvēkam, cilvēku grupai) ar otru, arī citam ar citu.
- piemaisīt Maisot pievienot (pie kā, kam klāt).
- sienavāle Mākonis (siena laikā), kam parasti seko lietus.
- Terminētie maksājumi Maksājumi, kam ir noteikts termiņš.
- termiņmaksājums Maksājums, kam ir noteikts termiņš. Terminēts maksājums.
- impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas.
- tipāžs Mākslas tēls, arī tēlu kopums ar spilgtām, tipiskām īpašībām. Spilgtu, tipisku īpašību kopums (cilvēkam).
- Tēlotāja māksla Mākslas veids, kas atspoguļo īstenību vizuālos tēlos (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi - glezniecība, grafika, tēlniecība.
- popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu, kam raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā). Arī popārts.
- manierisms Mākslas virziens, kas radās Itālijā 16. gadsimtā un kam raksturīgs pārmērīgs dekoratīvisms, izskaistināšana.
- reālisms Mākslinieciskās daiļrades metode, ar kuru patiesi atspoguļo reālo īstenību, tās būtiskos procesus. Literatūras un mākslas virziens, kas izveidojās 19. gadsimtā un kam pamatā ir šāda daiļrades metode.
- stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus. Mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
- studija Mākslinieku grupa (piemēram, skatuves mākslā, kinomākslā), kam raksturīga jauna veida, parasti eksperimentāla, radošā darbība.
- piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pārosis Māla trauks (Austrumlatvijā), kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
- sīkmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kam ir sastāvdaļas ar ļoti mazu šķērsgriezumu.
- rupjmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kam ir sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- piemalt Maļot pievienot (pie kā, kam klāt).
- piemalt Maļot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- izmanevrēt Manevrējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekli.
- monomānija Mānija, kam raksturīga domas koncentrēšana uz vienu objektu.
- izmānīties Mānoties izkļūt no nepatīkamas situācijas.
- pirmmantinieks Mantinieks, kam mantojuma atstājējs uzliek par pienākumu izsniegt mantojumu (vai tā daļu) kādai citai personai.
- legatārijs Mantinieks, kam par labu mantojuma atstājējs devis legātu [2].
- grāfs Mantojams aristokrātijas tituls. Persona, kam ir šāds tituls.
- marķīzs Mantojams muižnieku tituls (piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā). Persona, kam ir šāds tituls.
- lords Mantojams tituls (Anglijā). Persona, kam ir šāds tituls.
- markgrāfs Mantojams, parasti vācu aristokrātijas, tituls. Persona, kam ir šāds tituls.
- timiāns Mārsils, kam ir sīkas lapas, violeti iesarkani ziedi un ko izmanto par garšaugu.
- Papīra masa Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
- papjēmašē Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas. Papīra masa.
- zefīrs Masa, ko iegūst, karsējot saputotu olas baltumu ar agaru, augļu vai ogu sīrupu, garšvielām un aromātiskam vielām. Konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
- mītiņš Masu sapulce, kas ir veltīta kādam aktuālam, parasti politiskam, jautājumam.
- rotormašīna Mašīna, kam darbīgā daļa ir rotors.
- statne Mašīnas kārbveida sastāvdaļa, kam piestiprina agregātus, ierīces, ietaises, mehānismus u. tml.
- centrs Matemātiskam vai fizikālam ķermenim raksturīgs punkts.
- siltumvadītājs Materiāla vide (piemēram, ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
- Naivais materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kam raksturīga stihiski dialektiska pieeja īstenībai.
- Naivais materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kam raksturīga stihiski dialektiska pieeja īstenībai.
- Kultūras piemineklis Materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska vērtība.
- Kultūras piemineklis Materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska, vērtība.
- kūla Mati, apmatojums (cilvēkam).
- izmaukt Maucot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārmaukt Maucot novietot pāri (kam), pār (ko). Maucot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- uzmaukt Maucot uzvirzīt, uzvilkt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- skats Mazākā vienība (dramatiskā sacerējumā), kam parasti raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs; fragments (parasti izrādē, kinofilmā) ar kādām īpašām satura vai formas iezīmēm.
- valisnērija Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs, kas veido audzes ūdenskrātuvju dibenā un kam sievišķie ziedi paceļas garos kātos virs ūdens.
- iebālgans Mazliet bālgans. Tāds, kam ir mazliet bālāks krāsas tonis nekā parastais.
- paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
- pabalēt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt mazliet gaišākam (par krāsu).
- zems Maznozīmīgs, mazvērtīgs, tāds, kam nav dziļa satura.
- ceplītis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam apspalvojums ir brūns ar tumšām šķērssvītrām.
- paceplītis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam apspalvojums ir brūns ar tumšam šķerssvītram. Ceplītis.
- Tabakas maks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai.
- tabakmaks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai. Tabakas maks.
- Tabakas maks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai. Tabakmaks.
- kurts Medību suns, kam raksturīga maza galva, smails purns, platas krūtis un tievas, garas kājas. Attiecīgā suņu šķirne.
- Medicīnas māsa Medicīnas darbiniece (arī darbinieks), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas strādā veselības aizsardzības iestādē (piemēram, kopj telpas, slimniekus).
- piemedīt Medījot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- nitroglicerīns Medikaments - šīs vielas šķīdums, tablete, kas satur šo vielu.
- fenacetīns Medikaments, ko lieto temperatūras pazemināšanai, sāpju remdināšanai.
- validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
- jonoforēze Medikamentu jonu ievadīšana organismā caur ādu vai gļotādu ar galvaniskās strāvas palīdzību.
- aptieciņa Medikamentu komplekts (parasti pirmās palīdzības sniegšanai).
- pistole Mehāniska ierīce, darbarīks, kam ir šāda šaujamieroča forma.
- pianola Mehāniska ierīce, kas iedarbina klavieru taustiņus ar caurumotiem papīra veltņiem. Klavieres, kam ir pievienota šādu veltņu ierīce.
- reversmehānisms Mehānisms, kam var mainīt kustību pretējā virzienā.
- refleksoloģija Mehānistisks psiholoģijas virziens, kam raksturīga psihes procesu atvedinašana uz refleksu vai refleksu kopumu, sevišķi uz refleksa beigu posmu - kustību.
- pārmeimurot Meimurojot pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- piemeimurot Meimurojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Gada meita Meita, kam ar saimnieku ir līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem).
- melanholiķis Melanholisks cilvēks. Cilvēks, kam ir melanholisks temperaments. Bieži noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
- pamatskaņa Melismos - melodijas skaņa, kam ir pievienota cita skaņa (citas skaņas).
- Mutes harmonikas Mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar muti.
- Mutes harmonikas Mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar muti.
- harmonikas Mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas.
- sarkanmelns Melns ar sarkanu nokrāsu. Tāds, kam ir sarkani un melni krāsu laukumi.
- sudrabmelns Melns ar sudrabainu nokrāsu. Tāds, kam ir melni un sudrabaini krāsu laukumi.
- Kāpjošā melodija Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
- Kāpjošā melodija Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
- Krītošā melodija Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
- Krītošā melodija Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
- vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs.
- piemērīt Mērījot pievienot (kam klāt).
- mīkstlode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai un kam kušanas temperatūra nav augstāka par 400-450 °C.
- uzmetināt Metinot piestiprināt (uz kā, kam).
- sinekdoha Metonīmija, kurā nozīmes pārnesums izriet no nojēguma par kvantitatīvām attieksmēm starp priekšmetiem vai parādībām. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm vai arī no virsas vai sāniem).
- piemest Metot pievienot (pie kā, kam klāt).
- jura Mezozoja otrais periods, kam raksturīga rāpuļu faunas un kailsēkļu plaša izplatība.
- triass Mezozoja pirmais periods, kam ir raksturīga bagātas kailsēkļu floras izveidošanās un dzīvnieku (piemēram, rāpuļu) virszemes formu attīstība.
- uzmēzt Mēžot, slaukot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- gārša Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes. Meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi.
- piemīcīt Mīcot pievienot (pie kā, kam klāt).
- barojums Miesas stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam) atkarībā no patērētās barības.
- nobarojums Miesas stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam) atkarībā no patērētās barības. Barojums.
- kondīcija Miesas stāvoklis (lauksaimniecības dzīvniekam) noteiktos ēdināšanas, turēšanas un ekspluatācijas apstākļos.
- Seskansu mieži Mieži ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids.
- radiomiglājs Miglājs, kam ir raksturīgs spēcīgs radiostarojums.
- izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī). Vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
- pastozs Mīksts, izblīdis (par organisma audiem). Tāds, kam ir mīksti, izblīduši audi (par ķermeņa daļām).
- pūkojums Mīkstu, smalku matu kopums (cilvēkam).
- pūkojums Mīkstu, smalku matu, spalvu kopums (dzīvniekam, tā ķermeņa daļām).
- graut Militārā darbībā iznīcināt (pretinieku), nodarīt zaudējumus (pretiniekam).
- Valsts noslēpums Militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
- komisārs Militāri politisko darbinieku dienesta pakāpe (Padomju Armijā no 1935. gada līdz 1942. gadam). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- konkrēcijas Minerālu veidojumi, sakopojumi, kas rodas nogulumu iežos un kam parasti ir apaļa vai ieapaļa forma.
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- atmirkt Mirkstot kļūt mīkstam vai mīkstākam.
- spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseļu pēcnāves eksistencei un mediju spējai kontaktēties ar tām.
- trejgalvu Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas.
- trīsgalvains Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas. Trejgalvains.
- trejgalvains Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas. Treļgalvu.
- sarkanzeme Mitra subtropu klimata ietekmē platlapju, mežos, tropu savannās veidojusies augsne, kam ir dzelzs oksīdu radīta sarkana, oranža krāsa.
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
- nomizot Mizojot atdalīt (kam) mizu.
- supremātisms Modernisma novirziens tēlotājā mākslā (20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs vienkāršāko ģeometrisko formu izmantojums.
- grūts Mokoši nepatīkams (par pārdzīvojumu). Tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas. Bēdīgs, drūms, smags.
- smags Mokoši nepatīkams (par psihisku stāvokli). Tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis. Grūts (4).
- ortoūdeņradis Molekulārais ūdeņradis, kam abu protonu spini ir vērsti vienā un tai pašā virzienā.
- šahinšahs Monarha augstākais tituls (Irānā, Persijā). Persona, kam ir šāds tituls.
- šahs Monarha tituls (dažās Austrumu zemēs, piemēram, liānā). Persona, kam ir šāds tituls.
- padišahs Monarha tituls dažās Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs. Persona, kam ir šāds tituls.
- ukazs Monarha, arī augstas varas iestādes lēmums, rīkojums, kam bija likuma spēks (parasti cariskajā Krievijā).
- Absolūtais monarhs Monarhs, kam pieder neierobežota vara.
- lornete Monoklis. Saliekamas brilles.
- piemontēt Montējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzmontēt Montējot piestiprināt (uz kā, kam). Montējot novietot virs (kā).
- kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piemēram, par kādu nodarījumu, rīcību.
- pazust Morāli pagrimt, degradēties, kļūt nekam nederīgam.
- karteris Motora apakšdaļa (piemēram, automobilim), kam ir kārbas veids. Mašīnas, mehānisma korpusa kārbas veida daļa, kas satur un balsta detaļas.
- motorragavas Motorkamanas.
- spondiloze Mugurkaula deģeneratīva slimība, kam ir raksturīga skriemeļu deformācija.
- zivs Mugurkaulnieku apakštipa dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām klāts, ķermenis, spuras.
- putns Mugurkaulnieku dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot.
- mugura Mugurpuse (parasti cilvēkam).
- nabobs Muhamedāņu augstmaņu tituls (Indijā). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- kalifs Muhamedāņu zemēs - valdnieks, kam pieder laicīgā un garīgā vara. Šī valdnieka tituls.
- rieža Muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum).
- dzimtmuižnieks Muižnieks, kam pieder dzimtmuiža.
- baronets Muižnieku tituls Anglijā. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- pamūrēt Mūrējot izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piemūrēt Mūrējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- Septītās dienas adventisti Mūsdienu adventisma galvenā virziena pārstāvji, kam raksturīga sestdienas svinēšana.
- gredzenmuskulis Muskulis, kam ir loka, gredzena veids.
- imams Musulmaņu augstākā valdnieka tituls. Valdnieks, kam ir šāds tituls.
- izmutuļot Mutuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārmutuļot Mutuļojot pārplūst (pāri kam, pār ko) - parasti par verdošu šķidrumu.
- teksts Mutvārdos izteikts vai ar rakstu zīmēm fiksēts vārdu, teikumu, to savienojumu kopums, kam ir kādas funkcijas sazināšanās procesā.
- memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam izcilam notikumam, ievērojamam cilvēkam vai ievērojamu cilvēku grupai.
- kamermuzicēšana Muzicēšana, kam raksturīgs kamerstils. Kamermūzikas skaņdarbu atskaņošana.
- Sadzīves mūzika Mūzika, kas ir pielāgota dažādām sadzīves vajadzībām un kam parasti ir izklaidējošs raksturs.
- melodrāma Muzikālā teātra žanrs, kas izveidojās 18. gadsimtā un kam raksturīgs mūzikas pavadījums runātiem tekstiem. Šāda žanra darbs, izrāde.
- Strinkšķināmie stīgu instrumenti Mūzikas instrumenti, kam skaņu rada, skarot stīgu (parasti) ar pirkstu, plektru, mediatoru (piemēram, arfa, ģitāra, kokle, mandolīna).
- mastikss Mūžzaļš koks vai krūms, kam ir plūksnainas lapas, sīki tumšsarkani ziedi un kas satur daudz sveķainu vielu.
- pienaglot Naglojot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uznaglot Naglojot piestiprināt (uz kā, kam).
- Ieaudzis nags Nags, kam plātnes sānu malas ir iespiedušās zem naga valnīša.
- atsvēte Nākamā (retāk aiznākamā) svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta. Neliela (nesen pagājušu svētku) svinēšana.
- rītnakts Nākamā nakts.
- vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic, parasti noteiktus, specializētus, atbilstīgas amatpersonas pienākumus.
- Jaunais gads Nākamais gads.
- Jaunais gads Nākamais gads.
- nākamgads Nākamais gads.
- rītrīts Nākamais rīts.
- nākamdien Nākamajā dienā.
- nākamgad Nākamajā gadā.
- nākammēnes Nākamajā mēnesī.
- nākamnakt Nākamajā naktī.
- rītnakt Nākamajā naktī.
- jaunnedēļ Nākamajā nedēļā.
- nākamnedēļ Nākamajā nedēļā.
- nākampavasar Nākamajā pavasarī.
- nākamreiz Nākamajā reizē.
- rītrītā Nākamajā rītā.
- nākamruden Nākamajā rudenī.
- nākamsvētdien Nākamajā svētdienā.
- nākamvasar Nākamajā vasarā.
- nākamziem Nākamajā ziemā.
- Otrā rītā Nākamās dienas rītā.
- Otrā vakarā Nākamās dienas vakarā.
- rītvakar Nākamās dienas vakarā.
- rītvakars Nākamās dienas vakars.
- nākošgads Nākošais gads. Nākamgads.
- nākošdien Nākošajā dienā. Nākamdien.
- nākošgad Nākošajā gadā. Nākamgad.
- nākošmēnes Nākošajā mēnesī. Nākammēnes.
- nākošnakt Nākošajā naktī. Nākamnakt.
- nākošnedēļ Nākošajā nedēļā. Nākamnedēļ.
- nākošpavasar Nākošajā pavasarī. Nākampavasar.
- nākošreiz Nākošajā reizē. Nākamreiz.
- nākošruden Nākošajā rudenī. Nākamruden.
- nākošsvētdien Nākošajā svētdienā. Nākamsvētdien.
- nākošvasar Nākošajā vasarā. Nākamvasar.
- nākošziem Nākošajā ziemā. Nākamziem.
- apnākt Nākot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Nākt apkārt.
- iznākt Nākot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārnākt Nākot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- panākt Nākot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- panākt Nākot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pienākt Nākot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nonākt Nākot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- lāde Naudas līdzekļu uzkrājums sabiedriskam mērķim.
- kapitāls Naudas summa (noteiktam nolūkam, pasākumam).
- grieza Nazim vai diskam līdzīgs (arkla) asmens velēnas griešanai.
- skalpelis Nazis, kam asmens daļa ir divas līdz trīs reizes īsāka par tā spalu un ko parasti izmanto audu pāršķelšanai ķirurģiskās operācijās, preparēšanā.
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- Nostāties pret ko (arī pretī, pretim kam) Neatbalstīt. Radīt šķēršļus (kam).
- disharmonēt Neatbilst (kam). Būt nesaskanīgam (ar ko).
- Stāvēt tālu (no kā) Neatbilst, nelīdzināties (kam).
- Stāvēt tālu (no kā) Neatbilst, nelīdzināties (kam).
- disonanse Neatbilstība kam vispārpieņemtam, vispāratzītam.
- vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
- tirdīt Neatlaidīgi, vairākkārt (kādam ko) jautāt. Mocīt (kādu) ar nepatīkamiem jautājumiem.
- trūkt Nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu). Nebūt pietiekamā daudzumā (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
- pietrūkt Nebūt pietiekamā daudzumā. Nebūt tik, cik vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
- pietrūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- ieslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vājāk saskatāmam, kam citam atrodoties vairākās vai visās pusēs.
- noslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
- aizslēpties Nebūt redzamam, nebūt vairs saskatāmam, kam citam atrodoties vai aizvirzoties priekšā.
- trūkt Nebūt, arī nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
- mazs Necils (parasti par cilvēku). Egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs. Tāds, kam kāda negatīva, retāk pozitīva rakstura, personības īpašība izpaužas nelielā mērā.
- necilvēcisks Nedabiski, pārmērīgi (par ko cilvēkam piemītošu).
- ieēdināt Nedaudz iedot ēst (dzīvniekam).
- uzkost Nedaudz ieēst (ko) virsū (parasti alkoholiskam dzērienam).
- baranka Nedaudz vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas izstrādājums, kam ir gredzena forma.
- nomērdēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- mērdēt Nedot barību pietiekamā daudzumā.
- pārkumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko); arī pārklumburot (1).
- Biezs gaiss Nedrošs, bīstams, nepatīkams stāvoklis.
- Biezs gaiss Nedrošs, bīstams, nepatīkams stāvoklis.
- laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam kādu apstākļu, nejaušības dēļ. Beigties bez nepatīkamām sekām.
- uzrasties Negaidīti rasties, parādīties, parasti (kam) negatīvam (par parādībām sabiedrībā).
- nekaunība Negatīva rakstura īpašība, kam raksturīgs kauna, smalkjūtības trūkums.
- raizes Negatīvs emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepatīkami apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst.
- pretīgums Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
- skarbs Negluds, ass, ciets (par ādu). Tāds, kam ir negluda, asa, cieta āda (par ķermeņa daļām).
- raupjš Negluds, ass, sasprēgājis (par ādu). Tāds, kam ir negluda, asa, sasprēgājusi āda (par ķermeņa daļām).
- rēpuļains Negluds, sarepējis (par augiem, to orgānu ārējo kārtu). Tāds, kam ir negluda, sarepējusi ārējā kārta (par augiem, to daļām).
- pārslīdēt Neiedziļināties, nepievērst uzmanību (kam, piemēram, tekstā, runā).
- ļaut Neierobežot izpausmi (piemēram, psihiskam stāvoklim).
- Laist (retāk mest) pār galvu (retāk pāri galvai) Neievērot (parasti ko nepatīkamu). Neuztraukties (par ko).
- Laist (retāk mest) pār galvu (retāk pāri galvai) Neievērot (parasti ko nepatīkamu). Neuztraukties (par ko).
- Mest (biežāk laist) pār galvu (retāk pāri galvai) Neievērot (parasti ko nepatīkamu). Neuztraukties (par ko).
- slīdēt Neievērot, neiedziļināties, nepievērst uzmanību. Būt tādam, ko neievēro, kam nepievērš uzmanību.
- vaļasbrīdis Neilgs, īss laika posms, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
- paļauties Neilgu laiku ļauties, nodoties (piemēram, kādam psihiskam stāvoklim).
- uzkavēties Neilgu laiku pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu.
- pabaudīt Neilgu laiku, mazliet ar prieku, baudu izjust (ko). Neilgu laiku, mazliet ar patiku nodoties (kam).
- pacirpt Neilgu laiku, mazliet cirpt (dzīvnieku). Neilgu laiku, mazliet cirpt (vilnu dzīvniekam).
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
- pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu). Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- paelpot Neilgu laiku, mazliet elpot (parasti svaigu, patīkamu gaisu).
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piemēram, atmiņām). Neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko), pievērsties (kam, piemēram, apcerējumā, mnā).
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu.
- padūmot Neilgu laiku, mazliet radīt dūmus (kādam nolūkam).
- Uzmest acis (arī aci) Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu. Arī uzmanīt (1).
- snaudulis Neizdarīgs, neaktīvs cilvēks. Cilvēks, kam trūkst iniciatīvas.
- snaudulīgs Neizdarīgs, neaktīvs. Tāds, kam trūkst iniciatīvas.
- apslēpt Neizrādīt citiem (domas, jūtas u. tml.), apzināti neļaut (kam) izpausties.
- Mūžīgais šahs Neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus.
- Ne velnam neder Nekam neder. Nemaz neder.
- Grūst (biežāk bāzt, retāk badīt) acīs Nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- Badīt (biežāk bāzt) acīs Nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- Bāzt (retāk badīt) acīs Nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- kumurains Nelīdzens. Tāds, kam ir kumuri (1).
- epizode Neliela daļa, kam ir samērā patstāvīga nozīme (mākslas darbā).
- tinējsmecernieks Neliela vabole, kam ir raksturīgs smeceris un kas bojā augu daļas, it īpaši lapas, tās apgraužot un satinot.
- ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas nobraukšanai, parasti no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
- spilvenaugi Nelieli augi, kam ir īsi, ļoti sazaroti dzinumi un kas, parasti piekļāvušies pie substrāta, veido blīvas kopas.
- šūniņa Neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai.
- spinets Neliels četrstūrveida vai trīsstūrveida formas klavesīns, kam klaviatūra ir novietota stīgu garenvirzienā.
- mopsis Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīga liela apaļa galva, strups purns, gluds, spīdīgs apmatojums. Attiecīgā suņu šķirne.
- špics Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums. Attiecīgā suņu šķirne.
- vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
- ormanītis Neliels griežveidīgo kārtas putns, kam ir tumšbrūns apspalvojums ar baltiem plankumiem un vienkrāsainas apakšējās spalvas astē.
- pistācija Neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi.
- mitrene Neliels posmkāju tipa vienādkāju kārtas vēzis, kam ir horizontāli saplacināts ķermenis un kas dzīvo mitrās vietās.
- tēlojums Neliels prozas daiļdarbs, kam sižetā nav ietverta ārēja darbība, notikumi.
- piedēklis Neliels veidojums (pie kādas detaļas), kam ir noteiktas funkcijas.
- stabiņš Neliels veidojums, priekšmets, kam ir staba (1) forma, veids.
- kameransamblis Neliels vienots (instrumentālistu, vokālistu) kolektīvs, kas izpilda kamermūziku. Kamermūzikas ansamblis.
- tase Neliels, parasti keramikas (kafijas, tējas u. tml.) dzeramais trauks, kam ir osa un ko, pasniedzot galdā, novieto uz apakštases.
- kurmis Neliels, pelēcīgi melns kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas.
- draņķis Nelietis (par cilvēku). Ļoti slikts, nepatīkams (par dzīvniekiem).
- taupīt Nelietot, ar nolūku saglabāt (kādam, kam).
- mala Nelikumīgs (par darbību, nodarbošanos, kam nav nepieciešamās atļaujas, arī noteiktas kvalifikācijas).
- dzēst Neļaut (kam degošam) degt tālāk.
- apvaldīt Neļaut izvērsties (kādam), neļaut notikt (kam). Savaldīt.
- paliekošs Nemainīgs, pastāvīgs (piemēram, par dzīvesvietu, eksistences apstākļiem). Paliekams (3).
- zāģēt Nemākulīgi spēlēt (parasti stīgu instrumentus), radot nepatīkamas skaņas. Nemākulīgi spēlējot, radot nepatīkamas skaņas, skart (instrumenta stīgas).
- Pa smieklam Nenopietni, pa jokam.
- ārprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze.
- vājprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze. Ārprāts.
- pliocēns Neogēna perioda otrā puse, kam ir raksturīga, piemēram, intensīva vulkāniskā darbība, jūru un kontinentu kontūru izveidošanās un dzīvības formu izmaiņas.
- spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
- turēties Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Valdīties.
- laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
- Pliekana (arī šķebīga) dūša Nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
- Pliekana (arī šķebīga) dūša Nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
- Šķebīga (arī pliekana) dūša Nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
- Šķērma garša Nepatīkama nenoteiktas garšas sajūta.
- parestēzija Nepatīkama sajūta, parasti ādā (piemēram, tirpums, dūrieni), ko nerada ārējs kairinājums.
- Nelaba sirds Nepatīkama smaguma sajūta sirds apvidū.
- Nelaba sirds Nepatīkama smaguma sajūta sirds apvidū.
- šķebas Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns.
- Slikta (arī nelaba) dūša Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
- Nelaba (arī slikta) dūša Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
- Slikta (arī nelaba) dūša Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
- nelabums Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta. Arī vemšana, reibonis. Slikta fiziskā pašsajūta.
- mieles Nepatīkamas atmiņas.
- dzelošs Nepatīkami ass, dedzinošs (par sajūtām).
- draņķis Nepatīkami nokrišņi (lietus, arī lietus ar sniegu).
- sašaut Nepatīkami pārsteigt, psihiski satriekt (kādu).
- Kā ar aukstu ūdeni apliet Nepatīkami pārsteigt.
- slikti Nepatīkami, arī neērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī).
- nelabi Nepatīkami, pielīgi (ko izjust, pārdzīvot).
- neglīts Nepatīkams (par skaņu).
- bēdas Nepatīkams gadījums, stāvoklis, apstākli, kuri jāpacieš vai par kuru novēršanu jāraizējas. Domas par šādu gadījumu, stāvoklī, apstākļiem Raizes.
- nesmukums Nepatīkams notikums, nepatīkama situācija, neiedzēra, lielījās un dziedāja.
- jezga Nepatīkams notikums, situācija.
- malks Nepatīkams pārdzīvojums, parasti pazemojums, aizvainojums.
- Auksta duša Nepatīkams pārsteigums. Atjēgšanās (piemēram, no spēcīga emocionāla stāvokļa).
- Rūgts kumoss Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- Vērmeļu (arī darvas, rūgts) piliens Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- Rūgts kumoss (arī malks, piliens) Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- Vērmeļu (arī darvas, rūgts) piliens Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- draņķis Nepatīkams, nederīgs, arī bojāts priekšmets.
- šķērms Nepatīkams, nelabs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- muļķīgs Nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli).
- nelādzība Nepatīkams, nevēlams gadījums, iedarbība.
- ziepes Nepatīkams, nevēlams stāvoklis, nepatikšanas.
- nelabs Nepatīkams, nevēlams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu).
- nelāgs Nepatīkams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu).
- antipātisks Nepatīkams, pretīgs. Pretstats: simpātisks.
- lipīgs Nepatīkams, uzmācīgs.
- netīkams Nepatīkams.
- mākonis Nepatīkamu izjūtu, pārdzīvojumu kopums.
- No ielas Nepazīstams, tāds, kam nav ieteikuma, raksturojuma.
- daļa Nepieciešamas (kādas sistēmas) sastāvdaļas, kam ir noteikta vieta, uzdevums (sistēmā).
- šaurība Nepieciešamās vietas, platības nepietiekamība (parasti celtnē, telpā, teritorijā). Apstākļi, kas ir saistīti ar šādu vietas, platības nepietiekamību.
- nabadzība Nepieciešamo materiālo vērtību trūkums, nepietiekamība.
- ķerstīties Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar šokam (parasti sievieti).
- Būt pretī (arī pretim) Nepiekrist (kam), nebūt vienis pratis (ar ko).
- Aizcirst (arī aizvērt) durvis Nepieļaut (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- subkompensācija Nepietiekama kompensācija.
- ļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ liekties uz leju, ļengani nokarāties.
- noļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ noliekties uz leju, ļengani nokarāties.
- saļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ zaudēt savu formu, kļūt (parasti) plakanam.
- nojauta Nepietiekami apzināta, nevalodiskā uztverē pamatota neskaidra izjūta par ko gaidāmu, arī esošu, iedvesmas radīta doma.
- tūļāties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
- Muļķa prāts Nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
- Muļķa prāts Nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
- nabadzīgs Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem).
- nabags Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem).
- truls Nepietiekami daudzveidīgs, dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām, arī nomākts (par psihi, raksturu, personība, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- Atraut sev miegu Nepietiekami izgulēties, lai atlicinātu laiku kāda uzdevuma veikšanai.
- knaps Nepietiekami liels (parasti par apģērbu, apaviem).
- Par maz Nepietiekami.
- grūtības Nepietiekamība, trūkums.
- deficīts Nepietiekams daudzums. Trūkums.
- nepietiekošs Nepietiekams.
- (Uz)griezt (arī pagriezt) muguru Nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piemēram, tenkām).
- Pagriezt (arī uzgriezt) muguru Nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piemēram, tenkām).
- Uzgriezt (arī pagriezt) muguru Nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piemēram, tenkām).
- norobežoties Nepievienoties (kam), neatzīt par pareizu (ko).
- kalkulators Neprogrammējams aritmometrs, kam operāciju veikšanai nepieciešama operatora nepārtraukta darbība.
- iznēsāt Nēsājot nogādāt cauri (kam), caur (ko).
- aizmirst Nesajust, neapzināties, nepārdzīvot vairs (ko), nepievērst uzmanību (kam) - pārdzīvojumu, notikumu ietekmē.
- piemirst Nesajust, nepārdzīvot vairs (ko), nepievērst vairs uzmanību (kam).
- nomērdēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt.
- nomērēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt.
- dullums Nesaprātīgam, muļķīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība.
- apnest Nesot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- iznest Nesot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- aiznest Nesot nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Nesot nogādāt (kam).
- pārnest Nesot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- panest Nesot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pienest Nesot piegādāt. Nesot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pienest Nesot sagādāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- nonest Nesot virzīt un pabeigt virzīt gar (ko), garām (kam).
- Radioaktīvais izotops Nestabils ķīmiskā elementa izotops, kam piemīt radioaktivitāte.
- Radioaktīvais elements Nestabils ķīmiskais elements, kam piemīt radioaktivitāte.
- tuvums Netāla apkārtne, vieta, kas atrodas tuvu (kam), arī neliels attālums.
- nogaidīt Neuzsākt, arī neturpināt (ko), kamēr uzzina, noskaidro (kādus apstākļus, faktus u. tml.).
- skepse Neuzticēšanas kādām idejām, teorijām, pastāvošajām zināšanām u. tml. Šaubas (par ko), neticība (kam). Pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko). Arī skepticisms (2).
- pieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem.
- pieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem. Pieļēpot [1].
- apklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
- pārklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- pieklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- pielāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzmākties Nevēlami izplatīties, iznīcinot (ko citu), traucējot (kam citam) - par parādībām dabā.
- nelaime Nevēlams, nepatīkams apstāklis, nevēlama, nepatīkama parādība.
- rūpes Nevēlams, nepatīkams gadījums, stāvoklis, apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst. Psihisks stāvoklis, ko izraisa šāds gadījums, stāvoklis, apstākļi.
- Likt novārtā Neveltīt (kādam, kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
- Likt novārtā Neveltīt (kādam, kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
- Atstāt novārtā Neveltīt (kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
- nobārstīt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, nobirstot (kam) izklaidus, tiek notraipīts (ar to).
- nobirdināt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, vairākkārt nobirstot (kam), tiek notraipīts (ar to).
- pieslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- krāšņs Niansēts, spilgts, ļoti patīkams (par krāsu, skaņu).
- nefroze Nieru kamoliņu un kanāliņu iekaisums un to deģeneratīvas pārmaiņas.
- kalst Nīkt aiz sausuma (par augiem). Kļūt sausam vai sausākam, zūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.).
- panirt Nirstot pavirzīties (zem ūdens). Nirstot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- jājampātaga No ādas sloksnēm pīta pātaga (jātniekam).
- sleja No ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu.
- jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām. Šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
- nūja No kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets.
- dīglis No olšūnas attīstījies (cilvēka vai dzīvnieka) organisms, kamēr tas atrodas mātes organismā vai olā. Embrijs (1).
- uzrocis No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals roku vai piedurkņu aizsargāšanai.
- tīkls No samērā tieva materiāla (piemēram, tekstilšķiedras, stieples) darināts pinums, kam raksturīgi, parasti četrstūraini, elementi ar tukšu vidusdaļu. Šāda pinuma gabals.
- dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās savas saknes, bet īsto lapu vietā vēl ir dīgļlapas.
- plunžeris No viena gabala veidots virzulis, kam diametrs ir vienāds ar kāta diametru.
- noripot Nobraukt gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- apcirst Nocirst (piemēram, kokam zarus, saknes visapkārt).
- steliņģis Nodalījums (piemēram, stallī, kūtī), kas, parasti, ir paredzēts vienam dzīvniekam.
- izprieca Nodarbība, pasākums, kura mērķis ir izklaidēšanās, patīkama aktīva atpūta.
- aizņemt Nodarbināt, būt nodarbinātam (tā, ka neatliek laika nekam citam, vai arī tā, ka nejūt, kas notiek apkārt).
- aizņemt Nodarbināt, lietot (mašīnu, ierīci, dzīvnieku), padarot citam nolūkam šai laikā neizmantojamu.
- interese Nodarbošanās, nozare, kam pievērš sevišķu uzmanību.
- smērēties Nodarboties ar ko nepatīkamu, neizdevīgu, arī piedalīties nepatīkama, neizdevīgā pasākumā.
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) - par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
- padarīt Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu).
- Progresīvs nodoklis Nodoklis, kas palielinās vairāk, nekā palielinās apliekamo ienākumu summa.
- plāns Nodoms, iecere, to domās apsvērtā, noteiktā (kā) nākamā realizēšanas gaita.
- Nodot komisijā Nodot starpniekam (komisionāram) pārdošanai.
- atdot Nodot tam, kam pienākas.
- kavēties Nodoties (piemēram, atmiņām, sarunai). Pievērsties (kam atmiņās, sarunā).
- nonīkt Nodzīvot bezdarbībā, arī bez pietiekamas nodarbinātības (visu laikposmu).
- ugunskuģis Noenkurots kuģis, kam ir bākas funkcijas.
- pārgaidīt Nogaidīt, kamēr (kas) pāriet, izbeidzas.
- pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr paiet (viss laikposms, parasti nakts). Aizvadīt (visu laikposmu).
- pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr pāriet (nelabvēlīgi laikapstākļi).
- nolikt Noglabāt, lai pataupītu (parasti kādam nolūkam).
- veidule Nogrieznis, kam pārvietojoties veidojas (kā) virsma. Veidotāja (2).
- veidotājs Nogrieznis, kam pārvietojoties veidojas (kā) virsma. Veidule (1).
- apgriezt Nogriezt (kam visapkārt).
- termiņnoguldījums Noguldījums, kam ir noteikts termiņš. Terminēts noguldījums.
- aizgulties Nogulties (aiz kā, kam priekšā).
- piegult Nogulties blakus (pie kā, kam klāt).
- nokāpt Noiet gar (ko), garām (kam).
- pārkrist Nokarājoties novietoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par matiem.
- krist Nokarāties, arī nokarāties un skart (ko), atrasties vertikāli vai slīpi (uz kā, pāri kam) - par matiem, audumu u. tml.
- Uzķerties uz āķa Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- Uzķerties uz makšķeres (arī āķa) Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- Uzkosties uz āķa (arī makšķeres) Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- Uzķerties uz āķa (arī makšķeres) Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- pakļūt Nokļūt, nonākt zem (kā), arī (kam) apakšā, parasti nejauši, negribēti.
- uzkrist Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī.
- piekrist Nokrist (kam) lielākā daudzumā.
- aizlaist Nolaist (kam priekšā).
- aplasīt Nolasīt (kokam, ceram u. tml. visapkārt, pa virsu).
- nodzirkstīt Nolauzt ogli (kam degošam) tā, ka īsu brīdi dzirksteļo.
- nolīkt Noliekties (pāri kam, pār ko) - par augiem, to daļām.
- nolīkt Noliekties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- uzliekties Noliekties lokveidā virsū (uz kā, kam) - parasti par augiem, to daļām.
- pārplesties Noliekties pāri (kam), pār (ko), piemēram, aizņemot daudz vietas.
- iedilt Nolietojoties kļūt mazliet, arī vietumis plānākam, tievākam, arī nestiprākam.
- apdilt Nolietojoties kļūt plānākam, tievākam.
- nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu). Nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu).
- uzlīkt Nolīkt lokveidā virsū (uz kā, kam) - par augiem, to daļām.
- uzlīkt Nolīkt virsū (uz kā, kam) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- aplikt Nolikt, novietot (ap ko, kam apkārt).
- pārlīt Nolīt pāri (kam), pār (ko).
- pielobīt Nolobīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielupināt Nolupināt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- datīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: kam?
- piemizot Nomizot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- uzrauties Nonākt nepatīkamā, bīstamā situācijā, stāvoklī, parasti pēkšņi, negaidīti.
- tikt Nonākt, arī kļūt tādam, kam ir iespēja nonākt (kādā, parasti sabiedriskā vai sadzīves, situācijā, stāvoklī).
- skalpēt Noņemt (nonāvētam vai dzīvam pretiniekam) galvas ādu ar matiem (pēc gailu, ķeltu, šķitu, indiāņu paražas).
- piepirkt Nopirkt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- appļaut Nopļaut (ap ko, kam apkārt).
- uz Norāda laiku, laikposmu, arī darbību, procesu, kam tuvojas kāds cits laiks, laikposms, arī darbība, process.
- uz Norāda objektu, kam pretī (kas) virzās, tiek virzīts. Pret.
- uz Norāda to, kam virsū, kura virsmas tuvumā (kas) atrodas.
- tikpat Norāda uz (kā) līdzīgumu (kam citam).
- pēc Norāda uz (kā) piemērotību, atbilstību kam, arī saskaņu ar ko.
- pie Norāda uz cilvēku, arī dzīvnieku, ko apmeklē, kam tuvojas.
- pie Norāda uz cilvēku, kam ir raksturīgas (psihes, rakstura, personības) īpašības.
- iz- Norāda uz darbības virzību cauri (kam), caur (ko)
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- pēc Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam beidzoties, sākas cita darbība, norise, cits stāvoklis.
- pirms Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- priekš Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts. Norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
- no Norāda uz kopumu, kam tiek atdalīta, nošķirta kāda daļa, sastāvdaļa.
- pret Norāda uz laika momentu, kam tuvojas kāds laikposms.
- ar Norāda uz laika posmu, kam iestājoties norisinās darbība vai izveidojas kāds stāvoklis.
- priekš Norāda uz laikposmu, kam kas paredzēts, gatavots.
- viņpus Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko cits laikposms, laika moments.
- pēc Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis.
- viņpus Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis. Arī pēc [2] (1).
- Pirms tam Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis. Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- viņš Norāda uz nākamo laikposmu.
- šaipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam).
- pretī Norāda uz parādīšanos, atrašanos tieši priekšā, ceļā kam.
- zem Norāda uz stāvokli, apstākļiem, kādos kāds atrodas, norāda, kam kas ir pakļauts, kā vadībā kas norisinās, īstenojas.
- pretī Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas (kam) tieši priekšējā pusē.
- virsū Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri).
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir nopriekšā gādāts (kur, kam) pirms kā cita.
- lāgā Norāda uz stāvokli, kad kas ir tā, kā vajadzīgs, vēlams. Norāda uz stāvokli, kad kā ir pietiekami.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad virzoties (kas) tiek sasniegts, norāda uz stāvokli, kad virzoties piekļūst (kam) ļoti tuvu.
- priekš Norāda uz to (objektu, darbību, stāvokli), kam kas ir noderīgs, piemērots, paredzēts.
- pie Norāda uz to (parasti pārtikas produktu), kam (ko) izmanto (par piedevu, papildinājumu).
- pie Norāda uz to (parasti vielu), kam (ko) pievieno.
- pie Norāda uz to (vieta, priekšmetu), kam klāt vai kam tuvāk kas virzās, tiek virzīts.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam (ko) piestiprina, piesaista, arī kam (kas) piesaistās, ir piesaistīts.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā kas atrodas, uzturas, ir novietots.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā notiek darbība, noris process.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai tuvumā kas novietojas, tiek novietots.
- starp Norāda uz to, kam (cilvēks) secīgi pievēršas kāda laikposma daļās.
- pie Norāda uz to, kam (kas) tiek, piemēram, dots klāt, lai tas palielinātos, pavairotos u. tml.
- pret Norāda uz to, kam aktīvi darbojas pretī, nostata ko pretī.
- pēc Norāda uz to, kam kas ir līdzīgs.
- no Norāda uz to, kam pēc kādas darbības, stāvokļa izbeigšanās ir kas atlicis mazākā apjomā, mērā.
- par Norāda uz to, kam piemīt ar adjektīvu vai apstākļa vārdu nosauktā īpašība vai pazīme citādā, parasti zemākā, pakāpē.
- aiz Norāda uz to, kam pieskaras, ko tver, ved, tur u. tml.
- ar Norāda uz to, kas kam piemīt kā satura sastāvdaļa.
- no Norāda uz to, kas kam tiek atdalīts, nošķirts, noņemts.
- ar Norāda uz to, kas kam tiek dots, piešķirts u. tml.
- pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam. Norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
- pie Norāda uz to, ko (kāds) iepazīst, kam (kāds) pielāgojas.
- no Norāda uz to, kurš atrodas noteiktā attālumā un attiecībā pret kuru (kam) ir kāds stāvoklis telpā.
- pēc Norāda uz to, saskaņā ar ko, atbilstoši kam kas notiek, norisinās, ko dara.
- pretī Norāda uz tuvošanos kam tādam, ar ko ir jāsastopas.
- pret Norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī (kas) atrodas, ir vērsts, kam pretī (kas) virzās, tiek virzīts.
- klāt Norāda, ka (kas) ir piedeva, papildinājums (kam, pie kā).
- uz- Norāda, ka (kas) liek piestiprināts, nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī ka (kas) tiek izveidots virsū (uz kā, kam).
- uz- Norāda, ka (kas) tiek uzvirzīts, novietots virsū (uz kā, kam).
- uz- Norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot, skrūvējot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur).
- tūlīt Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam). Tūliņ (2).
- tūliņ Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam). Tūlīt (2).
- klāt Norāda, ka (kas) virzās (pie kā), tuvojas (kam).
- virsū Norāda, ka (kas) virzās, (ko) virza tā, ka (tas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri).
- ap Norāda, ka darbība ilgāku laiku vai atkārtoti notiek, norisinās kam apkārt vai pie kā.
- tāpat Norāda, ka kam nav (piemēram, cēloniska) saistījuma (ar ko).
- gar Norāda, ka kas atrodas līdztekus kam.
- tāpat Norāda, ka kas ir, parasti pilnīgi, līdzīgs (kam, kādam). Norāda, ka darbība, norise, stāvoklis ir līdzīgs (citai darbībai, norisei, stāvoklim).
- gar Norāda, ka kas lokveidā virzās garām kam.
- gar Norāda, ka kas novietojas vai tiek novietots līdztekus, blakus kam.
- gar Norāda, ka kas virzās garām kam.
- gar Norāda, ka kas virzās līdztekus kam.
- caur Norāda, ka kas virzās vai tiek virzīts (parasti, pārvarot šķēršļus) (kam) cauri.
- viss Norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu). Arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem).
- garām Norāda, ka pietuvojas (kam) līdzās un tad virzās tālāk.
- garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam garām.
- pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam pretī, pretējā virzienā vai ka nosauktajā stāvoklī kāds atrodas kam pretī.
- plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, process rada (kam) plakanu formu.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir (kam) kopīga, vienlaicīga (ar ko).
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
- meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir secīga (kam), pastāv ārpus (kā). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt (kam) vidējā mērā, arī samazinātā mēra, nesasniedzot parasto pakāpi.
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar kamermūziku, ar kamerstilu.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme piemīt (kam) divkārt.
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu daļa, pusē, malā, arī (kam) blakus.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam ļoti tuvu, līdzās, ir pats tuvākais.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas pretī, pretējā virzienā kam līdzīgam. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, noris kam pretējā virzienā.
- priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas priekšā kam līdzīgam, ir priekšējais.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
- šķērs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris šķērsām (kam), šķērsvirzienā.
- paraug- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kam) paraugs (2), priekšzīme.
- piekar- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir piekārts (pie kā, kam klāt), tiek izmantots piekārtā stāvoklī.
- meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir secīgs (kam), pastāv ārpus (kā). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā pastāv, funkcionē papildus kam citam, galvenajam.
- nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam. Nākam- (1).
- nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam. Nākam- (2).
- paraug- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noder (kam) par paraugu (1).
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kamermūziku, kamermuzicēšanu, arī kamerstilu.
- garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās kam garām.
- pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās kam pretī, pretējā virzienā vai atrodas kam pretī.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt virzība, izplatība kam pretī, pretējā virzienā.
- virsū Norāda, ka, kādam (cilvēkam vai dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
- ap Norāda, kam kas atrodas vai virzās apkārt.
- ap Norāda, kam kas novietojas vai tiek novietots apkārt.
- apzīmēt Norādīt, ar roku apvelkot (kam apkārt).
- pielikt Norīkot, novietot (kādu kam klāt), piemēram, kāda uzdevuma veikšanai.
- infarkts Norobežota atmirušu (orgāna) audu kopa, kas rodas nepietiekamas asins pieplūdes dēļ.
- Ierauties (arī ieslēgties, ievilkties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to. Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
- Ievilkties (arī ierauties, ieslēgties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to. Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
- Dot vārdu (arī nosaukumu) Nosaukt (ko) kādā vārdā, piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu.
- Iedot vārdu (arī nosaukumu) Nosaukt (ko) kādā vārdā, piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu.
- (Ie)dot vārdu Nosaukt (ko) kādā vārdā, piešķirt (kam) vārdu.
- brīvmākslinieks Nosaukums, ko piešķir mākslas augstskolu beigušajiem. Cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- Tautas daiļamata meistars Nosaukums, ko piešķir par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā. Persona, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- aizsēsties Nosēsties (kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- nobrukt Noslīdēt (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
- piesmalstīt Nosmalstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- nokraistīt Nosmalstīt krējumu (nostādinātam pienam). Nosmalstīt krējumu (traukam ar nostādinātu pienu), nokrejot.
- aizstāties Nostāties (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- aizkrustot Nostāties (ceļā), neļaujot (kam) tikt garām.
- pastāt Nostāties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- apstiept Nostiept, izstiept (ap ko, kam apkārt).
- uzstiprināt Nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- piesvērt Nosvērt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- orientēt Noteikt (kā) atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt (kam) noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- pārcenot Noteikt (kam) citu cenu.
- normēt Noteikt (kam) normu (1).
- normēt Noteikt (kam) normu (2).
- terminēt Noteikt (kam) termiņu.
- bandrole Noteikta veida un satura pasta sūtījums (galvenokārt iespieddarbi), kam paredzēts pazemināts tarifs.
- piekārtot Noteiktā veidā, secībā pielikt, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam. Noteikta vieta, telpa, celtne, kur veic kādus speciālus darbus.
- ierobs Noteiktam nolūkam ieveidots robs (parasti kādā virsmā).
- garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu (piemēram, mēbeļu, rotas lietu) komplekts.
- herbārijs Noteiktam nolūkam vāktu, izžāvētu un presētu augu kolekcija.
- komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums. Celtnes, telpas, kas veido vienību, veselumu.
- kinoseanss Noteiktas kinofilmu programmas demonstrējums. Šim nolūkam paredzētais laikposms.
- veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums. Parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
- struktūra Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu, to īpatnību kopums. Tas, kam ir raksturīgs noteikts sastāvdaļu, elementu kopums.
- deva Noteikts (kādas vielas) daudzums (noteiktam nolūkam).
- kontingents Noteikts (priekšmetu, parādību) kopums, daudzums (kādam nolūkam).
- saskare Noteiktu attiecību kopums (kam ar parādībām sabiedrībā, dabā).
- spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo (ar sabiedriskiem vai ekonomiskiem mērķiem nesaistītu vai netieši saistītu) rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
- lēkties Notikt, atgadīties (kam).
- Ķēdes reakcija Notikumu virkne, kurā katrs iepriekšējais notikums izraisa nākamo.
- Ķēdes reakcija Notikumu virkne, kurā katrs iepriekšējais notikums izraisa nākamo.
- aiztupties Notupties (aiz kā, kam priekšā).
- ilgviļņi Noturīgs viļņots matu veidojums ilgākam laikam.
- Novalkāt driskās Novalkāt, kamēr paliek tikai driskas.
- aiztaupīt Novērst, neizraisīt (parasti ko nevēlamu, nepatīkamu u. tml.).
- novirzīties Novērsties savā darbībā (no galvenā, būtiskā) un pievērsties kam citam (parasti mazāk svarīgam, būtiskam).
- pielīdzināt Novērtēt par līdzīgu, līdzvērtīgu (kam). Arī salīdzināt.
- sagrauzt Novest līdz psihiskam izsīkumam, arī izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (par pārdzīvojumiem, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.).
- pārklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu. Arī noklāt (2).
- pārsegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu. Pārklāt (2).
- noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to).
- slēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, sargāt no (kā) iedarbības.
- piesliet Novietojot ieslīpi, pielikt (pie kā, kam klāt).
- nosegt Novietojoties (kam) virsū, aizdarīt (to) ciet.
- apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt.
- saskare Novietojums (parasti teritorijai) tieši līdzās (kam).
- pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- noslogot Novietot (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai sablīvētu (to). Novietot kam, piemēram, vielai, materiālam virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
- pārklāt Novietot (ko) tā, lai (tas) atrastos pāri (kam), pār (ko) saskarē ar (tā) virsmu.
- uztupināt Novietot (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzsēdināt Novietot (ko), parasti ar (tā) roba, ieliekuma, izliekuma u. tml. vietu, virsū (uz kā, kam).
- pārlaist Novietot (ķermeņa daļu, parasti kājas) pāri (kam), pār (ko) tā, ka (tā) ir vērsta uz leju.
- uzlikt Novietot (ķermeņa daļu, piemēram, roku, kāju) virsū (uz kā, kam).
- pārkārt Novietot (ķermeņa daļu) pāri (kam), pār (ko) un ļaut nokarāties.
- pārlikt Novietot (parasti kāju, roku) pāri (kam), pār (ko).
- uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas. Pakārt (1).
- uzguldīt Novietot guļus virsū (uz kā, kam).
- paguldīt Novietot guļus zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pārsiet Novietot un sienot nostiprināt pāri (kam), pār (ko).
- uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
- savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā. Radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
- pārlaist Novietot, izveidot (ko, piemēram, materiālu, detaļu) tā, ka (tā) daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- aizlikt Novietot, nolikt (kam priekšā, aiz kā).
- uzlikt Novietot, nostiprināt (ko, piemēram, mehānisma daļu) noteiktā stāvokli virsū (uz kā, kam, arī kur). Piestiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- pabalstīt Novietot, palikt (ko) par balstu zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pārsviest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko). Pārmest (2).
- pārmest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko). Pārsviest (2).
- uzstutēt Novietot, uzlikt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
- salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pieslieties Novietoties (pie kā, kam klāt) tā, ka atbalstās (pret to).
- aplenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt.
- ielenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt. Aplenkt (1).
- pārgulties Novietoties guļus pāri (kam), pār (ko).
- piegulties Novietoties guļus stāvoklī (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzgulties Novietoties guļus virsū (uz kā, kam).
- pagulties Novietoties guļus zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pārgulties Novietoties pāri (kam), pār (ko) - par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
- piesēsties Novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Sēdus stāvoklī pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzlikties Novietoties sēdus, guļus u. tml. virsū (uz kā, kam).
- uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties (1).
- pārklāt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu. Arī noklāt (5).
- pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu. Pārklāt (3).
- uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
- aizvilkties Novietoties, aizklāties (kam priekšā).
- uzslāņoties Novietoties, izveidoties slāņveidā virsū (uz kā, kam).
- uzmesties Novietoties, parasti strauji, sēdus, guļus, tupus, arī stāvus virsū (uz kā, kam).
- klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā, kam virsū) - piemēram, par putekļiem, vielu.
- segties Novietoties, veidoties (uz kā, kam pāri) - piemēram, par augiem, to daļām.
- nogriezties Novirzoties (no kā), pievērsties (kam citam) - par skatienu.
- nočiept Nozagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
- pārlaist Nozāģēt, nocirst (koku) tā, ka (tas) gāžoties novietojas pāri (kam), pār (ko).
- Kvalificēts noziegums Noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
- Kvalificēts noziegums Noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
- metonīmija Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību ciešu sakaru. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- metafora Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību līdzību. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- maģistrāle Nozīmīga plata iela, kas savieno pilsētas (vai pilsētas rajona) galvenās daļas un kam ir raksturīga noteikta transporta struktūra un intensitāte.
- zīmīgs Nozīmīgs, svarīgs. Tāds, kam ir sevišķa nozīme.
- vieta Nozīmīgums, loma (kam kādā sistēmā, parādību kopumā).
- pārņirbēt Ņirbot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- modelis Objekts, ko veido, lai aizstātu pētījamo, izzināmo objektu, un kam ar pētījamo, izzināmo objektu ir noteikta līdzība.
- taksons Objektu kopums, kam ir noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
- Redzes loks Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums.
- Redzes loks Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums.
- redzesloks Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums. Redzes loks.
- redzesleņķis Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums. Redzesloks (2).
- pārcelt Oficiāli atļaut mācīties nākamajā klase, kursā (pēc attiecīgas mācību vielas apguves).
- pieņemt Oficiāli atzīt (ko) par kvalitatīvu, atbilstošu (kādām prasībām). Savstarpēji vienojoties, atzīt (ko) par vispiemērotāko (kādam nolūkam).
- parafīns Ogļūdeņražu grupas viela - daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa.
- pieogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā. Pielasīt (1).
- Lieldienu ola Ola, kam lieldienās pēc senas paražas izkrāso čaumalu.
- Lieldienu ola Ola, kam lieldienās pēc senas paražas izkrāso čaumalu.
- menisks Optiskā lēca, kam viena virsma ir izliekta, otra - ieliekta.
- transfokators Optiska sistēma, kam ir maināms fokusa attālums.
- Kompozīts orderis Orderis, kam raksturīgs galvenokārt kapitelis, kurā korintiešu kapiteļa shēmai pievienotas četras joniešu volūtas, kas balsta tās augšdaļu.
- Korintiskais orderis Orderis, kam raksturīgs vieglums kolonnu kārtojumā un sarežģīts kapiteļu rotājums.
- Homologie orgāni Orgāni, kam ir vienāda izcelšanās, uzbūve, līdzīgs stāvoklis ķermenī, bet parasti dažādas funkcijas (piemēram, cilvēka roka un putna spārns).
- sviestskābe Organiska skābe - biezs, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku.
- citronskābe Organiska skābe, kas ietilpst citronu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto garšvielu un medikamentu rūpniecībā.
- smaržviela Organiska viela, organisku vielu maisījums, kam piemīt raksturīga smarža un ko izmanto, piemēram, parfimērijas un kosmētikas rūpniecībā, pārtikas produktu ražošanā.
- Organiskā skābe Organiskais savienojums, kam ir skābju raksturīgas īpašības.
- Organiskā skābe Organiskais savienojums, kam ir skābju raksturīgās īpašības.
- lipīdi Organisku vielu grupa, pie kuras pieder tauki un taukiem līdzīgas vielas, kam ir svarīga nozīme dzīvības procesos.
- infantilisms Organisma nepietiekama (vecumam neatbilstoša) attīstība.
- veselība Organisma norišu un uzbūves īpašību kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē (parasti ilgākā laikposmā) nodrošina organisma funkcionēšanu.
- šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi stipru kairinātāju (piemēram, smagu traumu, psihisku stāvokli) - perifērās asinsrites nepietiekamība, kas izraisa šūnu bojājumu.
- seboreja Organisma vispārēja slimība, kam raksturīga ādas tauku dziedzeru pastiprināta darbība un pārmaiņas šo tauku ķīmiskajā sastāvā.
- ķermenis Organisms (cilvēkam) tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.
- ķermenis Organisms (dzīvniekam, retāk augam) tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.
- Obligātais parazīts Organisms, kam ir bioloģiska nepieciešamība parazitēt.
- Fakultatīvais parazīts Organisms, kam ir tendence parazitēt.
- asociācija Organizāciju vai personu apvienība, kam ir kopīgi saimnieciski, politiski, zinātniski vai kādi citi uzdevumi.
- gredzens Orgāns vai tā daļa, kam ir noslēgta loka forma.
- regulators Orgāns, kam organismā ir regulācijas funkcija.
- maģistrs Otrais zinātniskais grāds (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā), ko piešķir personām, kas beigušas augstāko mācību iestādi, nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas disertāciju. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
- pēcnākamais Otrās paaudzes pēcnācējs dzimtā. Cilvēks kādā no nākamajām paaudzēm.
- sekrēcija Ovāls minerāla agregāts, kam raksturīga koncentriski zonāla uzbūve ar dažādas krāsas vai dažāda sastāva slāņu miju.
- vecozols Ozols, kam ir samērā liels vecums.
- Pa kaulam Pa spēkam.
- Pa nagam Pa spēkam.
- katedra Paaugstinājums, arī pults publiskam runātājam.
- pacelt Paaugstināt (kāda fizikāla lieluma, parasti temperatūras, spiediena) skaitlisko vērtību. Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās šāda skaitliskā vērtība.
- rampa Paaugstināta uzbrauktuve, platforma (parasti noliktavas priekšā), kam ir vienāds līmenis ar automobiļa kravas platformas vai vagona grīdu.
- pastūķēt Pabāzt, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā (parasti neveikli, nevīžīgi).
- nostāties Pacelties, arī atrasties virspusē (šķidrumam, traukam ar šķidrumu, ūdenstilpei) - parasti par priekšmetiem.
- aizslieties Paceļoties, izstiepjoties aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā).
- Kost zobus Paciest ko nepatīkamu.
- cildens Pacilāts, patīkami saviļņots.
- pakaucināt Padarbināt (ierīci, kas rada nepatīkamas, griezīgas skaņas).
- izmantot Padarīt (parasti kultūras vērtības) par pamatu (kam), ietvert par sastāvdaļu (kam).
- Likt uz spēles Padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
- Likt uz spēles Padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
- humanizēt Padarīt cilvēkam piemērotu, cilvēkam lietojamu.
- izdaiļot Padarīt daiļu, patīkamu.
- apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt)
- pietuvināt Padarīt līdzīgu (kam), pielīdzināt (ko atšķirīgu).
- tuvināt Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
- izbojāt Padarīt ļoti neglītu, nepatīkamu.
- pabojāt Padarīt neglītāku, nepatīkamāku.
- bojāt Padarīt neglītu, nepatīkamu.
- apēnot Padarīt nepatīkamu, drūmu, samaitāt (ko labu). Aptumšot.
- saldināt Padarīt patīkamu, priecīgu vai patīkamāku, priecīgāku.
- apmirdzēt Padarīt skaistu, patīkamu.
- nolīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā. Izlīdzināt.
- izlīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti, novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā.
- pielīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzvērtīgu (kam).
- doktors Padomju Savienībā - augstākais zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kas aizstāvējusi atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- kandidāts Padomju Savienībā - pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kura aizstāvējusi atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- padzīvoties Padzīvot kur, kādā vietā, parasti mierīgi, patīkami.
- prolongēt Pagarināt, paildzināt (piemēram, medikamentu iedarbības laiku).
- pietaisīt Pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piedarīt Pagatavot (parasti alu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piegriezties Pagriezties (pret ko), pievēršot skatienu (kam).
- aizgriezt Pagriežot pavirzīt, novietot (kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- palīst Paiet, arī novietoties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pazode Pakakle (dzīvniekam).
- pakaļpuse Pakaļējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- pakaļdaļa Pakaļējā daļa (dzīvniekam).
- veseļoties Pakāpeniski atgūt labu veselības stāvokli. Pakāpeniski kļūt veselam vai veselākam.
- zust Pakāpeniski beigt pastāvēt apziņā (kā kam esošam, arī iespējamam, piemēram, par cerībām).
- biezēt Pakāpeniski iestāties, kļūt tumšākam (par krēslu, tumsu).
- pludot Pakāpeniski klāties kam pāri, arī plūst (par miglu, dūmiem u. tml.).
- stiepties Pakāpeniski kļūt ilgākam (par laikposmu, parasti diennakts daļu).
- pieaugt Pakāpeniski kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- līst Pakāpeniski kļūt nepatīkami sajūtamam (parasti cauri apģērbam) - piemēram, par aukstumu, mitrumu.
- sirmot Pakāpeniski kļūt sirmam vai sirmākam.
- krāties Pakāpeniski kļūt spēcīgākam (par psihisku, parasti negatīvu, stāvokli vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- Iedzīvoties (arī iestigt, retāk ieslīdēt) parādos Pakāpeniski kļūt tādam, kam ir daudz parādu.
- tumst Pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (par stāvokli apkaimē, telpā, vidē). Pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piemēram, par vakaru). Būt tādam, kad ir tumsa (par nakti).
- norimt Pakāpeniski kļūt vājākam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nosēsties Pakāpeniski kļūt zemākam, noslīdēt (par celtnes daļu, elementu).
- grimt Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī), nodoties (kam).
- slīgt Pakāpeniski nonākt kādā (psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, nodoties (kam).
- Grimt purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
- Grimt (retāk stigt) purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
- Stigt (biežāk grimt) purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
- nākt Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- virsū Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- taisīties Pakāpeniski veidoties (parasti par parādībām dabā). Būt tādam, kam piemīt topošas norises, topoša stāvokļa u. tml. pazīmes.
- paklāstīt Paklāt, parasti vairākās kārtās (ko) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- mesli Pakļaušanās, padošanās, arī piekāpšanās (kam).
- Likt (visu) uz spēļu kārts, biežāk (uz)likt (visu) uz vienas kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kāda labumu.
- (Uz)likt (visu) uz vienas kārts, retāk likt (visu) uz spēļu kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
- Likt (visu) uz vienas kārts, retāk likt (visu) uz spēļu kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
- Uzlikt (visu) uz vienas kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
- Likt (visu) uz vienas kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
- uzberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums). Intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums) - piemēram, par apaviem.
- noberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas ādas iekaisums. Intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka rodas ādas iekaisums (piemēram, par apaviem).
- saberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas stiprs ādas iekaisums. Arī noberzt (4).
- noberzt Pakļaut mehāniskam kairinājumam tā, ka pārplīst (tulzna).
- Likt (arī mest) svaru kausos Pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam. Pakļaut riskam.
- Likt (arī mest) svaru kausos Pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam. Pakļaut riskam.
- Mest (arī likt) svaru kausos Pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam. Pakļaut riskam.
- Likt (arī mest) svaru kausos Pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam. Pakļaut riskam.
- savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās pārmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
- saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u.tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
- izrēķināties Pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt.
- nolemtība Pakļautība kam nenovēršamam. Pakļautība kam likumsakarīgam.
- padoties Pakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- laikumis Palaikam, reizumis.
- balstīt Palīdzēt (cilvēkam) turēties stāvus, sēdus, arī palīdzēt iet.
- trieciendeva Palielināta, parasti medikamentu, deva.
- pieņemties Palielināties (masā), kļūt pilnīgākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nosarkt Palielinoties asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām). Kļūt tādam, kam asiņu, pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku).
- biezēt Palielinoties kļūt ciešākam, blīvākam (par kukaiņu pūli, baru).
- peldriņķis Palīglīdzeklis peldēšanā - gumijas riņķveida kamera, kas pildīta ar gaisu.
- pazaudēt Palikt bez (kādas ķermeņa daļas, piemēram, operācijā, nelaimes gadījumā). Kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija).
- kokospalma Palmu dzimtas koks ar lieliem augļiem, kam ir biezs, sauss, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols.
- kārtīgs Pamatīgs, samērā, arī pietiekami liels, ievērojams.
- iegrauzties Pamazām, neatlaidīgi ietekmēt (apziņu) - par ko nevēlamu, nepatīkamu.
- Pamest (arī atstāt) kaunā Pamest, atstāt (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
- piesēdināt Panākt (aicinot, liekot), ka (kāds) novietojas sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Palīdzēt novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- tīrīt Panākt (ar īpašiem paņēmieniem), būt par cēloni, ka kam zūd (piemēram, traipi, vielu nosēdumi), vairs neatrodas kur, uz kā (piemēram, netīrumi, nevēlami priekšmeti).
- šokēt Panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts. Izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
- piestiprināt Panākt (piemēram, naglojot, līmējot, sienot), ka (kas) stingri turas (pie kā, kam klāt).
- izglābt Panākt ar savu rīcību, an būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
- paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
- sabojāt Panākt būt par cēloni, ka (kas) kļūst neglīts, nepatīkams, arī neatbilstošs kādām, parasti estētiskām, prasībām, normām.
- pielaist Panākt, arī ļaut, ka (kas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izlaist Panākt, arī ļaut, ka (parasti šķidrums, gāze) izplūst cauri (kam), caur (ko).
- nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam vai dzīvniekam) izraisās stipras sāpes, ciešanas, nogurums.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) palielinās garīgie spēki.
- iedvesmot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) rodas spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija.
- salauzt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd spējas darboties. Arī iznīcināt (cilvēku).
- samalt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības. Panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās emocijas, idejas u. tml.).
- sadragāt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības. Panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības).
- paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) ātrums palielinās. Panākt, būt par cēloni, ka kam (ātrums) palielinās.
- palēnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) ātrums pamazinās. Panākt, būt par cēloni, ka kam (ātrums) pamazinās.
- taisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam, kam) rodas (kāda īpašība, stāvoklis u. tml.).
- mocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūta, arī ļoti nepatīkama situācijā.
- spīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūtā, arī ļoti nevēlamā situācijā. Mocīt (2).
- nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kas, parasti eksistences līdzekļi, ir pietiekamā, arī lielā daudzumā.
- sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas vajadzīgās īpašības, zināšanas, izpratne u. tml. (kādam nolūkam).
- saslimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pilnīgi nododas (kam). Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (kāda psihiska stāvokļa, kādas attieksmes) varā.
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) savā darbībā pievēršas kam citam.
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, tekstam, mākslas darbam) veidojas noteikta satura saistība (ar kādu domu, ideju, parādību u. tml.).
- pabiezināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas lielāks caurmērs, šķērsgriezums.
- uzvelvēt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas velves forma.
- piešķirt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas, rodas (piemēram, kādas īpašības).
- slīpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) noteiktā vietā veidojas slīpums. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst slīpāks vai slīps.
- sasāļot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās sāls vai sālu saturs.
- iekrāsot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
- līdzsvarot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas līdzsvars (1).
- līdzsvarot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas līdzsvars (2).
- liekt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas lokveida forma.
- saspriegt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas mehāniskais spriegums.
- spraugot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas sprauga vai spraugas.
- svaidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas svaigums.
- izvelvēt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas velves forma.
- spriegot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, arī palielinās mehāniskais spriegums.
- sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
- krokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) veidojas, rodas krokas (1).
- sakrokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam), piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst, parasti ievērojami, mazāks.
- samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis, jūtas, domas) kļūst pretrunīgs, arī grūti panesams, nepatīkams.
- sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
- saradot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst līdzīgs (kam).
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (3) vai stiprāks. Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās stiprība.
- uzslāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas, izveidojas slāņveidā virsū (uz kā, kam).
- uzputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzpūt virsū (uz kā, kam).
- slāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (1), arī ka (kam) veidojas slāņi.
- slāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (2), arī ka (kam) veidojas slāņi.
- vilcināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
- uzsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (ledus kārta) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur).
- pavērst Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, saruna, domas) pievēršas (kam citam).
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, saruna) pievēršas kam citam.
- uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, dūmi) uzplūst, uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, cilvēka darbībai) veidojas noteikta, arī citāda saistība (ar kādu objektu).
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, uzskatam u. tml.) zūd stabilitāte, noturība.
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process, domas u. tml.) pievēršas kam citam.
- nosist Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst negatīvs, nepatīkams.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (skatiens) tiek pievērsts (kam).
- macerēt Panākt, būt par cēloni, ka (viela no augiem) izdalās šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra.
- izmācīt Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteiktas iemaņas.
- pieradināt Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids.
- pamācīt Panākt, ka (kāds) izjūt, pārdzīvo (ko nepatīkamu). Arī pārmācīt.
- sabalansēt Panākt, ka (kam) izveidojas samērība, arī vienotība starp (tā) sastāvdaļām. Arī saskaņot (2).
- piedot Panākt, ka (kam) rodas (jauna īpašība, pazīme).
- savaldīt Panākt, ka (kam) saglabājas vēlamais veids, kārtība.
- uzvelt Panākt, ka (kas nepatīkams, arī grūts) jāuzņemas (kādam).
- savaldīt Panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības.
- pieaudzēt Panākt, ka (kas) bioloģiskās attīstības procesā piesaistās (pie kā, kam klāt).
- zibināt Panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu. Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- spīdināt Panākt, ka (kas) izplata, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu. Būt tādam, kam (no kā) izplatās, parasti mainīga virziena, stipruma, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.). Tecinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) notek (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (pāri kam, pār ko).
- uzpilināt Panākt, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam). Pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam).
- uztecināt Panākt, ka (kas) uztek [1] virsū (uz kā, kam). Pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uztek virsū (uz kā, kam).
- piegriezt Panākt, ka (parasti transportlīdzeklis, zirgs) pagriežas un pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iztecināt Panākt, ka (šķidrums) iztek cauri (kam), caur (ko).
- uzpludināt Panākt, ka (šķidrums) uzvirzās (kam) virsū.
- novadīt Panākt, ka (transportlīdzekli) novirzās sānis, garām (kam).
- aizaudzēt Panākt, ka aizaug (kam priekšā).
- aizslīdināt Panākt, ka aizslīd (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- ņemt Panākt, ka gūst, dabū (sev kādu labumu, ko patīkamu). Atļauties (ko izmantot, piesavināties u. tml.).
- Uzvelt (uz) (kāda) pleciem Panākt, ka kāds uzņemas ko nevēlamu, nepatīkamu (piemēram, darbu, pienākumu).
- Uzvelt uz (kāda) pleciem, arī uzvelt (kāda) plecos Panākt, ka kāds uzņemas ko nevēlamu, nepatīkamu (piemēram, darbu, pienākumu).
- izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (bez barības vai ar nepietiekamu barību).
- uztupināt Panākt, ka novietojas tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēdināt.
- atvēsināties Panākt, ka rodas vēsuma sajūta (par sakarsušu cilvēku). Kļūt vēsākam (par ķermeni, ķermeņa daļām).
- pieslēgt Panākt, ka sākas (piemēram, elektriskās enerģijas, ūdens, gāzes) piegāde (kam).
- brēcināt Panākt, ka skan, vai ļaut skanēt (parasti nepatīkamiem, griezīgiem trokšņiem, skaņām).
- pieveikt Panākt, ka vairs nav jācieš (no kā nepatīkama, nevēlama). Panākt, ka izzūd (kas nepatīkams, nevēlams).
- nomirdināt Panākt, parasti ar medikamentiem, ka (ķermeņa daļa) kļūst uz laiku nejūtīga.
- izdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka izkļūst, izvirzās cauri (kam), caur (ko). Izvirzīt cauri (kam), caur (ko), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- pārraut Panākt, piemēram, velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- jambs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- trohajs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- anapests Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- amfibrahijs Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur vidējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- daktils Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- četrrinde Pants, dzejolis, kam ir četras rindas.
- četrrindenis Pants, dzejolis, kam ir četras rindas. Četrrinde.
- piecrinde Pants, dzejolis, kam ir piecas rindas.
- piecrindenis Pants, dzejolis, kam ir piecas rindas. Piecrinde.
- sešrinde Pants, dzejolis, kam ir sešas rindas.
- sešrindenis Pants, dzejolis, kam ir sešas rindas.
- trīsrinde Pants, dzejolis, kam ir trīs rindas.
- trīsrindenis Pants, dzejolis, kam ir trīs rindas. Trīsrinde.
- divrinde Pants, kam ir divas rindas.
- oktāva Pants, kas sastāv no astoņām rindām un kam parasti ir noteikta atskaņu kārtība.
- ķēde Pantu vai divu strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma pēdējās rindas atkārtojumu.
- pakare Pantu vai strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma vārda vai teiciena atkārtojumu.
- Sāpju paņēmiens Paņēmiens (cīņas sportā), ar ko izraisa pretiniekam sāpes.
- pieņemties Paņemt sev ko lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielikums Papildu lapa vai papildu lapu komplekts, kam ir noteikta tematika un ko parasti pievieno pie periodiska izdevuma, zinātniska darba.
- priekšklājs Papīrs (iesietas grāmatas vāku iekšpusē), kura viena puse uzvilkta vākam, bet otra atstāta kā brīva lapa (grāmatas priekšā un beigās).
- smirģeļpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai. Smilšpapīrs.
- smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē it asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
- šņākt Par gaisa plūsmu, kas skar ko vai kam kas virzās cauri.
- lidmašīna Par gaisu smagāks lidaparāts, kam lidojumam nepieciešamo spēku rada dzinējs, bet cēlējspēku - spārni.
- planieris Par gaisu smagāks lidaparāts, kam nav dzinēja un kas lido, izmantojot gaisa strāvas.
- helikopters Par gaisu smagāks lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs lidķermeņa un kas var pacelties un nolaisties vertikāli.
- Noraidīt no laukuma Par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
- lence Pār plecu pārliekama lentveida (apģērba) daļa (svārku, bikšu u. tml. noturēšanai).
- lence Pār plecu pārliekama siksna (kā, piemēram, mugursomas) nešanai.
- aizslīdēt Par priekšmetiem, kam braucot virzās garām.
- šķīst Par sīkam vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem, to kopumu.
- Eliptiskais paraboloīds Paraboloīds, kam forma ir līdzīga elipsei (1) vai kam ir elipses (1) forma.
- Eliptiskais paraboloīds Paraboloīds, kam forma ir līdzīga elipsei vai kam ir elipses forma.
- sīkums Parādība, apstāklis, darbība u. tml., kam nav būtiskas nozīmes.
- pavadonis Parādība, iezīme, kas ir (ar ko) cieši saistīta, ir (kam) ļoti raksturīga.
- resorisms Parādība, kad starp resoriem nav pietiekami ciesu sakaru, sadarbības, kad netiek ievērota resoru kompetence.
- postimpresionīsms Parādību kopums (mākslā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums, citu paņēmienu meklējumi. Pēcimpresionisms.
- pēcimpresionisms Parādību kopums (mākslā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums, citu paņēmienu meklējumi. Postimpresionisms.
- aplidot Parādīt (kādam cilvēkam) sevišķu laipnību, uzmanību.
- pārgatavoties Pārāk daudz gatavojoties (kam), nogurt, pārpūlēties.
- pārbadoties Pārāk ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam. Pārāk ilgu laiku ciest badu.
- vājš Pārāk niecīgs, nepietiekams (piemēram, par cerībām, iespējām, arī pierādījumiem).
- shēma Pārāk vienkāršots, arī sekls (kā) atspoguļojums. Pārāk vienkāršota, arī sekla pieeja (kam).
- jaunākais Pārākā pakāpe --> jauns (1). Tāds, kam nav tik liels vecums (kā kādam citam). Pretstats: vecākais.
- vecākais Pārākā pakāpe --> vecs (1). Tāds, kam ir lielāks vecums (nekā kādam citam). Pretstats: jaunākais.
- taisnstūris Paralelograms, kam visi leņķi ir taisni.
- rombs Paralelograms, kam visu malu garums ir vienāds.
- romboedrs Paralēlskaldnis, kam visas skaldnes ir rombi.
- tik Parasti atkārtojumā «tik, tik»: lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko.
- pasaka Parasti savienojumā «literārā pasaka»: daiļdarbs, kam raksturīga fantastika, sižeta un tēlu tuvība šādam vēstītājas folkloras sacerējumam. Attiecīgais daiļliteratūras žanrs.
- māsa Parasti savienojumā «medicīnas māsa»: medicīnas darbiniece (arī darbinieks), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- mērdēties Parasti savienojumā «mērdēties badā»: badoties, izsalkt, arī novājēt nepietiekamas barības dēļ.
- liniņi Parasti savienojumā «pļavas liniņi»: nelieli viengadīgi vai divgadīgi linu dzimtas augi ar tievu, kailu stumbru un sīkiem ziediem, kam ir eliptiskas kauslapas.
- rondo Parasti savienojumā «rondo raksts», «rondo burts»: raksts (burts), kam raksturīga noapaļota forma.
- safari Parasti savienojumā «safari stils»: tērpa stils, kam ir raksturīgs sportisks, praktisks piegriezums un detaļas, gaišs, vienkrāsains kokvilnas audums.
- stulbs Parasti savienojumā ar «būt», «iznākt» formām apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
- muļķīgs Parasti savienojumā ar «būt», «iznākt» formām apzīmē nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
- garlaicīgs Parasti savienojumā ar «būt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē psihisku stāvokli, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
- silts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
- saprast Parasti savienojumā ar «no»: būt tādam, kam ir kādas zināšanas (kā veikšanai, vērtēšanai u. tml.).
- pabērns Parasti savienojumos «likteņa pabērns», «dzīves pabērns»: apspiests, ekspluatēts cilvēks. Cilvēks, kam dzīvē neveicas.
- veste Parasti zem žaketes valkājams vīriešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu aptuveni krūšu kurvja joslā un kam nav apkakles un piedurkņu. Šādas formas apģērba gabals sievietēm.
- sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
- tips Paraugs, modelis, kam atbilst (priekšmetu, parādību) kopums ar noteiktām īpašībām, pazīmēm. Priekšmetu, parādību paveids ar noteiktām īpašībām, pazīmēm.
- blakts Parazītisks asinssūcējs kukainis ar asu, nepatīkamu smaku.
- riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās.
- Patogēnais parazīts Parazīts, kas ir kaitīgs savam saimniekam, izraisa tā saslimšanu.
- Patogēns parazīts Parazīts, kas ir kaitīgs savam saimniekam, izraisa tā saslimšanu.
- piemērīt Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū.
- piemērot Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū. Piemērīt (1).
- pāriet Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli, tā daļām.
- pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- pārlaisties Pārbraukt (pāri kam, pār ko), parasti ar slēpēm, ragaviņām (piemēram, laižoties no kalna).
- eņģelis Pārdabiska būtne, dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa veids.
- piedalīt Pārdalot, pārveidojot pievienot (pie kā, kam klāt). Pievienot (kādam kopumam).
- melodrāma Pārdzīvojums (skatuves mākslā), kam raksturīgs izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms.
- līdzpārdzīvojums Pārdzīvojums, kas izraisās (kam) līdzi, kopā, vienlaikus (ar ko).
- Izdzert (arī iztukšot) rūgto biķeri Pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
- Iztukšot (arī izdzert) rūgto biķeri novec Pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
- Izdzert (arī iztukšot) rūgto biķeri Pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
- Izdzert (iztukšot) rūgto biķeri Pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
- Izbaudīt (arī just, izjust) uz savas ādas Pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
- Izjust (arī just, izbaudīt) uz savas ādas Pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
- Just uz savas ādas Pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
- Izbaudīt (arī just, izjust) uz savas ādas Pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
- atslēga Pareizā pieeja, veids, kas ļauj piekļūt (kam), izprast, apgūt, atrisināt (ko).
- klimakss Pārejas vecums (cilvēkam), kurā izbeidzas dzimumdziedzeru darbība.
- resgalis Paresninātais stumbra, stiebra gals pie pamatnes (kokam, stiebraugam). Daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
- pārtaisīt Pārģērbjot, uzliekot masku u. tml., izveidot (kādu) līdzīgu (kam).
- džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk.
- kibitka Pārjumti rati vai kamanas (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- metalizēt Pārklāt (ko) ar (plānu) metāla kārtu. Pievienot (kam) metālu.
- pārtikt Pārklāt (pāri kam, pār ko).
- noaugt Pārklāties ar (parasti nekoptu) bārdu, matiem. Kļūt tādam, kam ir (parasti nekopta) bārda, mati.
- uzsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam). Arī nosūbēt.
- uzpelēt Pārklāties ar pelējumu, rasties pelējuma kārtai virsū (uz kā, kam).
- pārtapt Pārkļūt (pāri kam, pār ko).
- pārbaudīt Pārliecināties par (cilvēka, viņa spēju, īpašību) piemērotību (kam).
- pārlīkt Pārliekties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
- pārgāzties Pārliekties pāri (kam), pār (ko) un smagnēji atbalstīties (parasti ar krūtīm, vidukli).
- pārzvelties Pārliekties, parasti smagnēji atbalstoties (pāri kam, pār ko).
- pavērsties Pārmainīties un pievērsties (kam citam) - piemēram, par domām, sarunām.
- pārlidināt Pārmest (pāri kam, pār ko).
- kaza Pārnadžu kārtas (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks, kam raksturīgas spēcīgas kājas, plata piere, ragi.
- pārtriekt Pārpūst, pārdzīt (piemēram, mākoņus, pāri kam, pār ko) - par vēju.
- piesist Pārsitot olas čaumalu, pievienot (olas saturu pie kā, kam klāt).
- pārdiebt Pārskriet, parasti ātri (pāri kam, pār ko).
- pārmukt Pārslīdēt (pāri kam, pār ko) - par ko uzmauktu.
- (Iz)griezt pogas (ārā) Pārspēt (kādu) un iegūt to, ko cits vēlējies. Būt pārākam.
- sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (vairākiem, daudziem augiem) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus; pārstādīt un pieaudzēt (augu lielākam daudzumam) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus.
- noslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes motoru). Kļūt tādam, kam ir pārstājis darboties iekšdedzes motors (piemēram, par automobili).
- stāties Pārstāt darboties, arī sākt darboties ar traucējumiem (par organisma daļām). Kļūt vājākam, beigties, parasti pakāpeniski (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- Valdošā partija Partija, kam daudzpartiju sistēmas apstākļos ir vairākums parlamentā.
- maize Pārtikas produkts, ko cep, parasti no raudzētas mīklas, krāsnī un kam ir raksturīga klaipa, kukuļa forma. Šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
- slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku). Arī smacēt (1).
- kupēt Pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
- (Uz)griezt (arī pagriezt) muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko).
- Pagriezt (arī uzgriezt) muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko).
- Uzgriezt (arī pagriezt) muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko).
- lauzties Pārvarot pretestību, iet, virzīties (piemēram, cauri kam).
- izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izlauzties Pārvarot vides pretestību, augot stiepties garumā (par augiem). Pārvarot vides pretestību, augot virzīties cauri (kam), caur (ko) - par augiem, to daļām.
- instrumentēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
- pāraugt Pārveidoties (piemēram, mainot savus morālos, sabiedriskos uzskatus, attieksmi pret citiem), kļūt citādam, labākam, apzinīgākam, sabiedrībai derīgākam.
- pārcelt Pārvest (pāri kam, pār ko) ar ūdens transportlīdzekli. Pārvest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
- iziet Pārvietojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par karaspēku.
- nosliedēt Pārvietojoties joslā (pa ko, pāri kam), atstāt sliedi (tajā), sabojāt (to).
- iegrūsties Pārvietojoties neviļus atsisties (pret ko), uzgrūsties (kam).
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- piepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem, arī par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz tiem.
- urbties Pārvietojoties virzīties ar galu, smaili (kur iekšā, cauri kam) - parasti par transportlīdzekļiem.
- tikties Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml. kļūt tādam, kam veidojas tieša saskare (ar kādu).
- vest Pārvietojoties, parasti ejot, likt (cilvēkam) sekot, virzīties līdzi.
- gaita Pārvietošanās, iešanas veids, maniere, arī ātrums (cilvēkam vai dzīvniekiem).
- jāt Pārvietoties, sēžot dzīvniekam (parasti zirgam) mugurā.
- pāršvīkāt Pārvilkt (kam) švīku vai švīkas.
- pārvilkt Pārvirzīt (piemēram, roku, pāri kam, pār ko), skarot (to).
- pārdabūt Pārvirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (pāri kam, pār ko).
- pārcelties Pārvirzīties (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); pārvirzīties (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
- pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par mākoņiem, vēju u. tml.
- pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par skatienu.
- pārkļūt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko), parasti ar grūtībām.
- Sadzīves pasakas Pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli.
- Sadzīves pasakas Pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli.
- izmēģinājums Pasākums vai pasākumu kopums, kura mērķis ir pārbaudīt (kā) kvalitāti, īpašības, piemērotību (kam). Arī eksperiments.
- sapulce Pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus. Šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadoša orgāna funkcijas.
- selekcija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir iegūt jaunus cilvēkam vajadzīgus organismus vai uzlabot esošo organismu īpašības.
- Negatīvā eigēnika Pasākumu kopums, lai aizkavētu nevēlamu gēnu nodošanu nākamajām paaudzēm.
- romantika Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla.
- romantisms Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla. Romantika.
- bezbiļetnieks Pasažieris, kam nav braukšanas biļetes. Apmeklētājs, kam nav ieejas biļetes.
- zaķis Pasažieris, kam nav braukšanas biļetes. Bezbiļetnieks.
- termiņpase Pase, kam ir noteikts termiņš. Terminēta pase.
- miegulis Pasīvs, neizdalīgs cilvēks. Cilvēks, kam nav ierosmes. Miegamice (2).
- miegamice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks. Cilvēks, kam nav ierosmes.
- miegapūznis Pasīvs, neizdarīgs cilvēks. Cilvēks, kam nav ierosmes. Miegamice (2).
- Miega mice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks. Cilvēks, kam nav ierosmes. Miegamice (2).
- Miega mice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks. Cilvēks, kam nav ierosmes. Miegamice (2).
- pārmanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piemanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pielavīties.
- izlavīties Paslepus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārlavīties Paslepus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piešmaukt Paslepus pieiet, pienākt, piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pielavīties Paslepus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piezagties (1).
- pāršmaukt Paslepus, arī bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pabrukt Paslīdēt lejup (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
- Stundu pasniedzējs Pasniedzējs, kas neietilpst mācību iestādes štatā un kam maksā pēc nostrādātā laika.
- iesniegties Pastāvēt (no kāda laika, līdz kādam laikam). Turpināt pastāvēt (kādā laika posmā).
- niķis Pastāvīga, cilvēkam nevēlama (parasti mājdzīvnieka) izturēšanās, nepakļāvība cilvēkam.
- uzbarot Pastiprināti barojot, panākt, ka (dzīvniekam) palielinās ķermeņa masa.
- uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
- Pieņemties spēkā Pastiprināties. Kļūt spēcīgākam.
- Pieņemties (retāk ņemties, pieaugt) spēkā Pastiprināties. Kļūt spēcīgākam.
- akūts Pašreizējā brīdī svarīgs, neatliekams.
- aktuāls Pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā nozīmīgs, neatliekams. Šodienīgs.
- iebilst Pateikt, ka nepiekrīt (kam), ka vēršas (pret ko), apšauba (ko).
- aromāts Patīkama (parasti kam raksturīga) smarža.
- saldkaire Patīkama (parasti seksuāla) kaire.
- atpūta Patīkama brīvā laika pavadīšana, spēku atjaunošana, darot ko atšķirīgu no ikdienas darba un pienākumiem.
- izdzīve Patīkama, bezrūpīga dzīve, laika pavadīšana. Izdzīvošanās.
- drostala Patīkama, skaista, arī čakla meitene.
- saldkaisls Patīkami (parasti seksuāli) kaisls.
- labi Patīkami (smaržot, garšot u. tml.).
- saldkairs Patīkami kairs (parasti seksuāli).
- piemīlīgs Patīkami mīksts (par apģērbu).
- rēns Patīkami silts, arī patīkami vēss, parasti bez vēja (par laikapstākļiem, laikposmu). Patīkami silts, arī patīkami vēss (piemēram, par gaisu, vēju).
- samtains Patīkami tembrēts, pievilcīgs, maigs (par skaņu, balsi).
- labi Patīkami, arī ērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī).
- mājīgs Patīkami, omulīgi.
- mūzika Patīkams (kā) skanējums.
- piemīlīgs Patīkams, glīts.
- jauks Patīkams, piemīlīgs (par dzīvniekiem).
- rožains Patīkams, priecīgs.
- viegls Patīkams, tāds, kas ir saistīts ar pozitīvām emocijām, arī tāds, kas nav nomācošs (par psihisku stāvokli). Tāds, kurā izpaužas ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis.
- Iet pie sirds Patikt, izraisīt patīkamas emocijas.
- streptokoki Patogēni vai nepatogēni koki, kam šūnas ir sagrupētas ķēdītēs.
- trihosporija Patogēnu sēņu izraisīta matu slimība, kam raksturīga cietu, sīku, melnu vai baltu mezgliņu veidošanās uz māliem.
- mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs nepamatoti pacilāts garastāvoklis, satraukta domāšana un kustības.
- despotija Patvaldības forma, neierobežota monarhija, kam raksturīga augstākās varas patvaļa un pavalstnieku beztiesiskums. Valsts, kurā ir šāda patvaldības forma.
- špaga Paukošanas ierocis ar elastīgu trīsšķautņu asmeni, kam ir uzskrūvējams uzgalis.
- zobens Paukošanas ierocis ar trapecveidīgu tērauda asmeni un ar rokturi, kam ir pirkstu aizsargs.
- svīta Pavadoņu kopums (ievērojamai, augstai personai, parasti valdniekam).
- plānprātība Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā.
- vecīgs Pavecs (par cilvēku). Arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas pazīmes.
- vecišķs Pavecs (par cilvēku). Arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas pazīmes. Vecīgs (2).
- liekums Paveikta darbība, rezultāts --> liekt (1). Veidojums, kam ir loka forma.
- metalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> metalizēt. Metāla kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai. Metāla kopums, kas ir pievienots (kam).
- pārogļojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārogļot (1), pārogļoties (1). Ogle, kas radusies, kam sadegot.
- piedēvējams Paveikta darbība, rezultāts --> piedēvēt. Īpašība, pazīme u. tml., ko kāds ir piedēvējis (kam).
- pierausums Paveikta darbība, rezultāts --> pieraust (1). Augs, tā daļa, kam ir pierausta augsne.
- sablīvējums Paveikta darbība, rezultāts --> sablīvēt. Veidojums, kopums, kas ir radies, ko sablīvējot, kam sablīvējoties.
- saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1): stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- sastrēgums Paveikta darbība, rezultāts --> sastrēgt (1). Veidojums, kas ir radies, kam sastrēgstot.
- novilkt Pavelkot uz leju, novietot (pār ko, pāri kam u. tml.).
- padzīt Pavirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot, garām (kam), arī gar (ko).
- padzīt Pavirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot, zem (kā), arī (kam) apakšā.
- padabūt Pavirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām, zem (kā), arī (kam) apakšā.
- Pamest aiz muguras Pavirzīties garām (kam) tā, ka (tas) paliek aizmugurē.
- Pamest aiz muguras Pavirzīties garām (kam) tā, ka (tas) paliek aizmugurē.
- paiet Pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- pakļūt Pavirzīties garām (kam), arī gar (ko), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē).
- izbālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē). Izbalēt (1).
- Izlaist no acīm Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
- Izlaist no acīm (retāk no redzes loka) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
- Izlaist no redzes loka (biežāk no acīm) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
- Izlaist no redzes loka (biežāk no acīm) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
- izbalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- izbālēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- tubings Pazemes būvju saliekamo konstrukciju nostiprinājuma metāla lokveida elements.
- Termālie (pazemes) ūdeņi Pazemes ūdeņi, avotu ūdeņi, kam temperatūra ir virs +20°C.
- Termālie (pazemes) ūdeņi Pazemes ūdeņi, avotu ūdeņi, kam temperatūra ir virs +20°C.
- nocenot Pazemināt (kam) cenu.
- konverģence Pazīmju tuvināšanās, sakrišana (kam atšķirīgam, savstarpēji neatkarīgam).
- Uzteikt dzīvokli Paziņot (dzīvokļa īrniekam), ka (tam) jāatstāj noīrētais dzīvoklis.
- piesacīt Paziņot klausītājiem, skatītājiem (nākamo priekšnesumu koncertā, uzvedumā u. tml.).
- izskatīties Pēc izskata atgādināt (ko), būt līdzīgam (kam) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
- baletmūzika Pēc libreta sacerēts skaņdarbs, kam atbilstoši veidota horeogrāfiskā darbība.
- piekārtot Pēc noteiktām kārtulām pievienot (kam jaunu vienību, sastāvdaļu u. tml.).
- peldmētelis Pēc peldes vai mazgāšanās velkams halāts.
- Sprogu šķēres Pēc uzbūves šādam darba rīkam līdzīgs friziera instruments sprogu veidošanai matos.
- peka Pēda (cilvēkam vai dzīvniekam). Arī kāja, kam ir pēda.
- plezna Pēda (cilvēkam).
- pārlīt Pēkšņi izplatīties pāri (kam), par (ko) - par gaismu. Pēkšņi tikt apgaismotam (par platību, telpu, vietu).
- rauties Pēkšņi mainīt kustības virzienu (parasti atbrīvojot kam vietu). Arī strauji slēpties (no kā, kur, aiz kā).
- iedzelt Pēkšņi rasties un izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (parasti par domu). Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (par notikumu, faktu).
- appeldināt Peldināt tā, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt).
- torpēda Peldošs plūdlīnijas zemūdens šāviņš, kam ir dzinējs un kas ir paredzēts kuģu vai krasta būvju iznīcināšanai.
- appeldēt Peldot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Peldēt apkārt.
- izpeldēt Peldot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārpeldēt Peldot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- papeldēt Peldot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- papeldēt Peldot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piepeldēt Peldot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- sārtpelēks Pelēks ar sārtu nokrāsu. Tāds, kam ir sārtas un pelēkas krāsas laukumi.
- sudrabpelēks Pelēks ar sudrabainu nokrāsu. Tāds, kam ir pelēki un sudrabaini krāsu laukumi.
- piepelnīt Pelnot sagādāt (materiālos līdzekļus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- modulēt Periodiski mainīt (kam) svārstību amplitūdu, frekvenci, fāzi lēnāk par šo svārstību periodu. Šādā veidā mainīt (svārstību amplitūdu, frekvenci, fāzi).
- žurnāls Periodisks izdevums (brošūras vai grāmatas veidā), kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
- kurtizāne Pērkama eleganta sieviete, kurai ir labvēļi augstākajā sabiedrībā.
- piepirkties Pērkot iegādāties sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- uzslānīt Perot stipri iesist (kādam, kam, pa ko).
- adresāts Persona, iestāde, kam adresēts pasta vai telegrāfa sūtījums.
- optants Persona, kam ir optācijas tiesības un kas tās izmanto.
- šerifs Persona, kam ir pārvaldes goda amats grāfistē (Anglijā, Īrijā).
- koncesionārs Persona, kam ir piešķirta koncesija (2).
- Personālais pensionārs Persona, kam ir piešķirta personālā pensija.
- Personālais pensionārs Persona, kam ir piešķirta personālā pensija.
- Personālais stipendiāts Persona, kam ir piešķirta personālā stipendija.
- politkatordznieks Persona, kam piespriesta katorga par likuma aizliegtu politisku darbību.
- katordznieks Persona, kam piespriesta katorga.
- pensionārs Persona, kam piešķirta pensija.
- Partijas kandidāts Persona, kam rit partijas statūtos paredzētais pārbaudes laiks pirms uzņemšanas par partijas biedru.
- Partijas kandidāts Persona, kam rit partijas statūtos paredzētais pārbaudes laiks pirms uzņemšanas par partijas biedru.
- aizturēts Persona, kam uz neilgu laiku ir atņemta brīvība.
- aizgādnis Persona, kam uzticēta aizgādnība (1).
- Goda pilsonis Persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ. Attiecīgais nosaukums.
- Goda pilsonis Persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ. Attiecīgais nosaukums.
- žirāts Persona, kam žirē vekseli.
- recidīvists Persona, kas atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts pat bīstamu (parasti pēc tam, kad tā ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas). Bīstams noziedznieks, kam krimināllikums pastiprina soda sankciju.
- viltība Personības īpašība, kam raksturīga laba orientēšanās dažādos apstākļos un kas, parasti, izpaužas citu maldināšanā, lai īstenotu savus nodomus.
- paklausība Personības, rakstura īpašība, kam raksturīga pakļaušanās bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
- iekšiene Personības, rakstura īpašību kopums, psihisko norišu kopums (cilvēkam).
- slidas Pie apavu apakšdaļas piestiprināmas (parasti metāla) ierīces, kam ir šaura, samērā asa pamatne un kas ir paredzētas cilvēka slīdēšanai pa ledu vai pa cietu, gludu virsmu.
- traps Pie lidaparāta borta pieliekamas, piebraucamas kāpnes.
- pietaisīties Piebiedroties, pievienoties (piemēram, cilvēkam, cilvēku grupai), parasti uzmācīgi.
- piestāties Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos. Piestāt (2).
- piestāt Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos. Piestāties (2).
- piecdesmit Piecdesmit gadu (cilvēkam).
- piecirsties Piecirst sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- Sonetu vainags Piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums.
- būt Piederēt (kam), atrasties (kā) īpašumā, lietošanā.
- mistificēt Piedēvēt (kam) pārdabiskumu, dievišķīgumu.
- fetišizēt Piedēvēt (kam) tādas īpašības, kādu (tam) īstenībā nav.
- vainot Piedēvēt (kam) vainu (4).
- detektīvžanrs Piedzīvojumu literatūras, kinomākslas žanrs, kam raksturīga kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšanas tematika.
- Ieskriet nelaimē Piedzīvot ko nepatīkamu.
- Ieskriet nelaimē Piedzīvot ko nepatīkamu.
- (Iz)krist cauri Piedzīvot neveiksmi. Neizturēt (eksāmenu), nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
- Krist cauri Piedzīvot neveiksmi. Neizturēt (eksāmenu). Nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
- piemaršēt Pieiet, pienākt marša solī (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piestāt Pieiet, pieskriet un apstāties (pie ka, kam klāt, arī kā tuvumā). Ejot, skrienot apstāties (parasti uz neilgu laiku). Piestāties (1).
- piestāties Pieiet, pieskriet un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā). Piestāt (1).
- pievienot Piejaukt, piebērt u. tml. (pie kā, kam klāt).
- piesārņot Piejaukt, pievienot (kam ko nevajadzīgu, kaitīgu), parasti cilvēka garīgajā darbībā, tās izpausmē.
- piekalties Piekalt savām vajadzībām (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- aizkarināt Piekarināt (kam priekšā). Aizkārt.
- kulturāls Pieklājīgs, laipns. Tāds, kam ir labas manieres.
- pielaist Piekļaut, arī novietot (pie kā, kam klāt).
- pāriet Piekļauties citam sabiedriskam grupējumam, tā uzskatiem.
- pietikt Piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par cilvēkiem.
- Kukaiņu piekūns Piekūns, kam ir sarkanīgas kājas, īsa aste un kas medī kukaiņus.
- Nolaisties no saviem augstumiem Pielāgoties (parasti uz neilgu laiku) kādu cilvēku zemākam (sabiedriskajam, izglītības u. tml.) līmenim.
- pierast Pielāgoties (piemēram, kādiem apstākļiem), neizjust par traucējošu, nepatīkamu (ko).
- piesēsties Pielaisties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un uzmesties (uz tā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- līdzināt Pielīdzināt (kam), salīdzināt (ar ko).
- Pieliekamais kambaris Pieliekamais.
- stumt Pieliekot spēku (kam) virzienā uz priekšējo daļu, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietotos.
- piedurt Pielikt (parasti ķermeņa daļu, pie kā, kam klāt).
- pievienot Pielikt (pie kā, kam klāt).
- klātpielikts Pielikts, pievienots (kam) klāt.
- pieķept Pielipt (pie kā, kam klāt) - par ko mīkstu, lipīgu.
- uzlipt Pielipt (uz kā, kam).
- saputot Pieļaut, būt par cēloni, ka (dzīvniekam) uz ķermeņa virsmas izdalās putas lielākā daudzumā.
- sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
- piesmakot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti gaisam telpā) rodas kāda nepatīkama smaka.
- piesārņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, videi, apkārtnei) tiek piejaukts (kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs).
- domāts Piemērots, paredzēts (kam).
- kolonna Piemineklis, kam ir šāda balsta veids.
- sviests Piena produkts, kam ir liela tauku koncentrācija.
- piekļūt Pienākot (pie kā, kam klāt), aizsniegt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu).
- ķēpa Pienākums, darbs (parasti nepatīkams), kura veikšana saistīta ar grūtībām, lielām pūlēm.
- vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
- pārblīst Pieņemoties apjomā, pārklāties pāri (kam), pār (ko) - par parādībām dabā.
- atvainot Pieņemt atvainošanos, neļaunoties, piedot (kam).
- piegulties Pieplakt, arī piespiesties (pie kā, kam klāt).
- aizplakt Pieplokot (kam), novietoties (aiz tā).
- izpūsties Piepūšoties palielināties apjomā, kļūt lielam, lielākam.
- kalums Pieredze, rūdījums (cilvēkam).
- aizjūgt Piesaistīt (darba dzīvnieku) transportlīdzeklim, darba rīkam. _biežāk_ Iejūgt.
- pievienoties Piesaistīt sevi (kam, piemēram, cilvēkam, cilvēku grupai) kopējas darbības veikšanai. Iesaistīt sevi (kopējā darbībā, rīcībā).
- pieķēdēties Piesaistīt sevi ar ķēdi (pie kā, kam klāt).
- piesprādzēties Piesaistīt sevi ar sprādzi (pie kā, kam klāt).
- pielipt Piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par putekļiem, gružiem u. tml.
- pielipt Piesaistīties (pie kā, kam klāt), parasti mitruma iedarbībā.
- pieķerties Piesaistīties, pielipt (pie kā, kam klāt).
- piesieties Piesaistoties, pievēršoties (kam), ierobežot savu kustības, rīcības brīvību, tikt ierobežotam.
- skūpsts Pieskāriens (kādam, kam) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.
- piedurties Pieskarties (pie kā, kam klāt).
- aizsliet Piesliet (ko kam priekšā).
- piestatīt Piesliet, pielikt, parasti stāvus (pie kā, kam klāt).
- piedurt Piespiest (parasti ko smailu, pie kā, kam klāt), pieskarties (parasti ar ko smailu, pie kā, kam klāt).
- piegult Piespiesties (pie kā, kam klāt).
- pieplakt Piespiesties, piekļauties ar augumu (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
- likt Piestiprināt (kam, piemēram, detaļu).
- polsterēt Piestiprināt (kam) polsteri (3).
- piekalt Piestiprināt (pie kā, kam klāt), piemēram, ar naglām.
- piekārt Piestiprināt (priekšmetu pie kā, kam klāt) tā, ka (tas) karājas.
- pieķēdēt Piestiprināt (priekšmetu) ar ķēdi (pie kā, kam klāt).
- piekniedēt Piestiprināt ar kniedēm (pie kā, kam klāt).
- piesprādzēt Piestiprināt ar sprādzi (pie kā, kam klāt).
- piespraust Piestiprināt ar spraudītēm (pie kā, kam klāt).
- seglot Piestiprināt seglus (dzīvniekam, parasti zirgam).
- pielikt Piestiprināt, piemontēt (kam, piemēram, detaļu).
- sabriest Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam, arī cietam, zaudēt elastīgumu.
- piesmirkt Piesūcoties ar mitrumu, kļūt smacīgam, iegūt nepatīkamu smaku.
- privileģēt Piešķirt (kādam) privilēģiju. Radīt (kādam, kam) īpaši izdevīgu stāvokli.
- piedēvēt Piešķirt (kam īpašību, pazīmi u. tml.), piemēram, runājot, rakstot, arī domās, iztēlē.
- greznot Piešķirt (kam) krāšņu, skaistu, arī svinīgu izskatu (parasti par priekšmetiem). Būt par rotājuma elementu.
- (Ie)dot nosaukumu Piešķirt (kam) nosaukumu.
- sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko). Padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi).
- iemiesot Piešķirt (kam) reālu izpausmi, izveidot, realizēt (ko) materiālā formā.
- subsidēt Piešķirt (kam) subsīdiju.
- saukt Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes). Dēvēt.
- dēvēt Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes). Saukt.
- naturalizēt Piešķirt pilsonību (ārvalstniekam, bezvalstniekam).
- pieklājīgs Pietiekami ilgs (par laiku, laikposmu).
- diezgan Pietiekami, tik daudz, cik vajag.
- Pienācīgā mērā Pietiekami. Diezgan (2).
- Pienācīgā mēra Pietiekami. Diezgan (2).
- godīgs Pietiekams, pilnīgs.
- nemākulība Pietiekamu zināšanu, iemaņu, prasmes trūkums (kāda darba, darbības veikšanai).
- ievirzīt Pievērst (domas, runas saturu u. tml.) kam noteiktam.
- parādīt Pievērst (kāda) uzmanību (kam), norādīt (uz ko), parasti ar žestu.
- klausīt Pievērst (kam) uzmanību, ievērot (ko).
- norādīt Pievērst kādu (kam), parasti ar žestu, mīmiku.
- uzlūkot Pievērst skatienu (kādam, kam), parasti vērīgi, cieši.
- ievērot Pievērst uzmanību (kam), izrādīt interesi (par ko).
- aprādīt Pievērst uzmanību (kam), norādīt (uz ko).
- Skriet (kādam) pakaļ Pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
- Skriet (kādam) pakaļ Pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
- uzskatīt Pievērst, parasti īsu brīdi, skatienu (kādam, kam). Arī uzlūkot (1).
- kavēties Pievērsties (kam) - parasti par domam, skatienu.
- pieiet Pievērsties (kam) ar kādu attieksmi.
- atdurties Pievērsties (kam), apstāties (pie kā) - par skatienu, acīm.
- atgriezties Pievērsties atkal (kam), arī sākt darīt atkal (ko).
- raudzīties Pievērsties domās (kam), domāt (par ko).
- skatīties Pievērsties domās (kam), domāt (par ko).
- pārsviesties Pievērsties kam citam (par domām, jūtām u. tml.). Pievērsties citam objektam, tematam (piemēram, par sarunu).
- izslēgties Pievēršot uzmanību (kam), izolēties, izvairīties (piemēram, no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
- sasaldināt Pievienojot (kam) ko saldu, panākt, ka (tas) kļūst, parasti pārmērīgi, salds.
- sapiparot Pievienojot (kam) piparus, panākt, ka (tam) rodas, parasti pārmērīgi, asa garša.
- sasālīt Pievienojot (kam) vārāmo sāli, panākt, ka (tas) kļūst, parasti pārmērīgi, sāļš. Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai (to) iekonservētu.
- savircot Pievienojot (kam) virces, panākt, ka (tam) rodas, parasti pārmērīgi, asa garša.
- piekrišana Pievienošanās (kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); pozitīva atbilde, kas rada iespēju kam notikt, norisināties vai apliecina gatavību, ko darīt.
- piejaukt Pievienot (kam citam, parasti lielākam, nozīmīgākam).
- spirtot Pievienot (kam) spirtu.
- sālīt Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai, piemēram, mainītu (tā) īpašības, ķīmisko sastāvu.
- sazāļot Pievienot (kam) zāļu līdzekļus. Uzlikt (piemēram, brūcei) zāļu līdzekļus.
- piespert Pievienot (pie kā, kam klāt) papildus.
- piespert Pievienot (pie kā, kam klāt), piemēram, strauji lejot, berot.
- Karināt (arī kārt) klāt Pievienot vai piedēvēt (kam) ko lieku, nevajadzīgu, nebūtisku.
- Kārt (arī karināt) klāt Pievienot vai piedēvēt (kam) ko lieku, nevajadzīgu, nebūtisku. Virzīt (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti roku, kāju) un ļaut (tai) karāties. Virzīt tālu (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti galvu).
- piemetināt Pievienot, piestiprināt (būvkoka galu pie kā, kam klāt).
- piebiedroties Pievienoties (cilvēku grupai, cilvēkam).
- piebiedroties Pievienoties (dzīvnieku grupai, dzīvniekam) - par dzīvniekiem.
- piejaukties Pievienoties (kam citam, parasti lielākam, nozīmīgākam).
- Nākt klāt Pievienoties (kam jau esošam). Papildināt (ko jau esošu).
- jaukties Pievienoties (kam klāt), veidojot maisījumu.
- piebiedroties Pievienoties, tikt pievienotam (kam citam, parasti līdzīgam).
- pievilkties Pievilkt savu ķermeni (pie kā, kam klāt).
- pievilkt Pievirzīt (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedzīt Pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par parādībām dabā.
- piestādināt Pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un apstādināt.
- piebāzt Pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- pielikt Pievirzīt, pietuvināt (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
- pieskarties Pievirzīties (ar savu ķermeņa daļu), pievirzīt (savu ķermeņa daļu) tik tuvu (kam), ka viegli skar (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pierauties Pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti, lai aizņemtu mazāk vietas.
- piekļūt Pievirzīties, nonākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- piespiesties Pievirzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- ieruna Piezīme, papildinājums, ar ko izsaka nepievienošanos kam, citādas domas vai ieskatus. Arī iebildums.
- pīte Pikai vai kamolam līdzīgs veidojums.
- Lodīšu pildspalva Pildspalva, kam rakstāmspalvu aizstāj mazs lodveida elements.
- Lodīšu pildspalva Pildspalva, kam rakstāmspalvu aizstāj mazs lodveida elements.
- nopilināt Pilināt un pabeigt pilināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.). Pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) nopil (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- nopilināt Pilinot (ko), ļaujot pilēt (kam), padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ar to). Izdalot pilienus, padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ko).
- aizpilināt Pilinot aizvirzīt (aiz kā, kam garām u. tml.).
- piepilināt Pilinot pievienot (pie kā, kam klāt).
- aizmiršanās Pilnīga nodošanās priekam, baudai (tā, ka aizmirst citu, pārējo). Pārdzīvojums, ko izraisa prieki, baudas.
- Līdz degunam Pilnīgi (piemēram, nodoties kam).
- taisni Pilnīgi atbilstoši (kam). Arī precīzi.
- tiešs Pilnīgi atbilstošs (kam). Arī precīzs.
- nodoties Pilnīgi ļauties (psihiskam stāvoklim, domām u. tml.).
- aizmirst Pilnīgi nododoties (kam), neievērot, neredzēt (ko).
- ieslīgt Pilnīgi nodoties (kam), būt pārņemtam (ar ko).
- sasirgt Pilnīgi nodoties (kam). Pilnīgi nonākt (kāda psihiska stāvokļa, kādas attieksmes) varā.
- aizmirsties Pilnīgi nodoties priekam, baudai (tā, ka aizmirst citu, pārējo).
- Tiku tikām Pilnīgi pietiekami, papilnam.
- tiku Pilnīgi pietiekami, papilnam.
- atdoties Pilnīgi veltīt sevi (kādam mērķim, cilvēkam u. tml.).
- prostrācija Pilnīgs spēku izsīkums (cilvēkam).
- izkopt Pilnveidot, bagātināt, niansēt (garīgās vai fiziskās īpašības). Izveidot tādu, kas atbilst augstākām prasībām, augstākam kultūras līmenim.
- izlase Pilnvērtīgāko dzīvnieku vai augu izvēle (kādam nolūkam).
- piepilēt Pilot (kam) lielākā daudzumā, kļūt slapjam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
- nopilēt Pilot (kam), kļūt slapjam, mitram, arī notraipīties (ar to).
- piepilēt Pilot (kam), tikt piepildītam (ar to).
- aizpilēt Pilot aizkļūt (aiz kā, kam garām u. tml.).
- piepilēt Pilot pievienoties (pie kā, kam klāt).
- uzpilēt Pilot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- brīvpilsēta Pilsēta, kam ir īpaša autonomija vai valsts tiesības.
- miests Pilsētas tipa apmetne, kam nav pilsētas tiesību (Latvijā no 16. gadsimta līdz 1928. gadam).
- sinjorija Pilsētvalstu iekārtas forma (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam), kam raksturīga visas varas koncentrēšana viena valdnieka - sinjora (tirāna) - rokās.
- naturalizācija Pilsonības piešķiršana (ārvalstniekam, bezvalstniekam).
- peldpīle Pīļu dzimtas putns, kam ir garš, plakans knābis un kam raksturīga barības meklēšana svērteniskā stāvoklī, iegremdējot ūdenī galvu un ķermeņa priekšgalu.
- appīt Pinot aptvert (pinumu ap ko, kam apkārt).
- iepīt Pinot iestiprināt (kur iekšā). Pinot pievienot (kam). Ievīt (1).
- piepīt Pinot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piepīt Pinot piestiprināt (pie kā, kam klāt); pinot pievienot (pie kā, kam klāt).
- pirkststarpa Pirkstu starpa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe Padomju Armijā un daudzu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe Padomju Armijā un dažās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī kareivis.
- matrozis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē un daudzu citu valstu kara flotēs. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Jaunākais leitnants Pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pirmviela Pirmais, sākotnējais faktu, iztēles u. tml. materiāls, kas ir pamatā (kam), ko izmanto (kā) radīšanai, veidošanai.
- agonija Pirmsnāves stāvoklis, kam raksturīgs apziņas zudums.
- pjezoelements Pjezoelektriska materiāla (galvenokārt pjezokeramikas) vienkāršas ģeometriskas formas detaļa (piemēram, stienis, plāksne, disks, gredzens), kam uz noteiktām virsmām uzklāti elektrodi.
- pārplaisāt Plaisājot (kam), rasties caurumam, bojājumam, arī ievainojumam (tajā).
- pārsprāgt Plaisājot, sprēgājot (kam, parasti ādai), rasties ievainojumam (tajā).
- uzplāt Plājot novietot virsū (uz kā, kam).
- plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai. Mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas.
- galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam (parasti galda spēlēm). Mazs galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne.
- sīkt Plakt, kļūt seklam vai seklākam (parasti par ūdenstilpi).
- pieplanēt Planējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- lignīns Plāns papīrs, kam ir sīki rievota virsma un liela spēja uzsūkt mitrumu.
- viegls Plāns, arī tāds, kam samērā mazs svars, arī tāds, kas maz silda (par audumu, apģērbu u. tml.).
- voloknīts Plastmasa, kam par pildvielu izmanto šķiedras.
- vieta Platība, telpa, arī platības, telpas daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam.
- zeme Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam. Lauksaimniecībā izmantojamā platība.
- krūts Plaušas (cilvēkam).
- priekšplecs Pleca priekšējā daļa (dzīvniekam). Kautķermeņa priekšējais šķiņķis.
- zeltplekste Plekšu dzimtas zivs ar brūnganu, plakanu ķermeni, kam raksturīgi dzeltenīgi oranži, apaļi plankumi.
- kaķis Plēsēju kārtas dzimta, kura ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem.
- klāties Plesties (kam pāri) - par debesīm.
- plandēt Plesties kam pāri (par, parasti mākoņainām, debesim).
- līkt Plesties lokveidā, kupolveida (pāri kam, pār ko) - parasti par debesīm.
- klāties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem. Izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
- segties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem. Izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
- pārplest Plešot novietot pāri (kam), pār (ko).
- pārplēst Plēšot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- pieplēst Plēšot, raujot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- tīkllapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem.
- skudra Plēvspārņu kārtas kukaiņu dzimtu grupa, kurā ietilpst 3-12 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu.
- šķīst Plīst, parasti vairākos gabalos. Kļūt tādam, kam strauji mainās forma, apveidi (parasti spiediena, sitiena iedarbībā).
- pārplīst Plīstot (kam), rasties caurumam, bojājumam (tajā).
- pārplīst Plīstot (kam), rasties ievainojumam, brūcei (tajā).
- izplīst Plīstot kļūt caurumainam. Plīstot (kam), rasties (par caurumu).
- pārsprāgt Plīstot, sprāgstot (kam), rasties caurumam, bojājumam (tajā). Plīstot, sprāgstot pārdalīties.
- pārplivināt Plivinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārplivināt Plivinoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzplucināt Plucinot, sīki sadalot (ko), uzvirzīt (to) virsū (uz kā, kam).
- pieplūkt Plūcot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pārpludināt Pludinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- piepludināt Pludinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noplukt Plūkot pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- renklode Plūmju šķirne, kam raksturīgi violeti, zaļi vai dzelteni augļi. Šīs šķirnes plūme.
- caurstrāvot Plūst (kam) cauri (piemēram, par starojumu, straumi).
- pieplūst Plūstot (kam), tikt piepildītam, pārklātam (ar to).
- aizplūst Plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi). _imperf._ Plūst prom. Plūstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.). Aiztecēt.
- izplūst Plūstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
- pārvelties Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, miglu u. tml.
- pārslīdēt Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par ūdeni.
- pārplūst Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieplūst Plūstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par šķidrumu, gāzi.
- uzplūst Plūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam, arī kur) - par šķidrumu, šķidru masu.
- piepļaut Pļaujot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- aizpļaut Pļaujot nokļūt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- uzpļaut Pļaujot uzvirzīt (vālu) virsū (uz kā, kam).
- Pļaut sēku Pļaut augus (parasti zāli, āboliņu, vīķus) sēkam.
- uzpogāt Pogājot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- piepogāt Pogājot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- pjezokeramika Polikristālisks keramikas materiāls, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- manta Pozitīva īpašība (cilvēkam). Pozitīvas savstarpējās (cilvēku) attiecības. Pozitīvs stāvoklis.
- vērtība Pozitīvo īpašību kopums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam), kas ir saistīts ar, parasti garīgo, kultūru, morāli u. tml.
- prieks Pozitīvs intensīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta, gatavība aktīvai rīcībai un ko parasti izraisa realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi vai pilnīgas iespējas produktīvai, rezultatīvai darbībai, rīcībai.
- peldētprasme Prasme peldēt (cilvēkam).
- piepresēt Presējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzpresēt Presējot piestiprināt (uz kā, kam).
- balzenis Pretējo slieču mietnes savienojums, saistījums (ragavām, kamanām).
- nelabi Pretīgi, nepatīkami (garšot, ost).
- nelāgs Pretīgs, nepatīkams (par garšu, smaržu).
- Turēties pretī (arī pretim) Pretoties (kam).
- paradokss Pretruna (dažkārt šķietama) kam vispārpieņemtam, zināmam.
- iepretī Pretstatā (kādam cilvēkam), atšķirībā (no kāda cilvēka).
- Prieka meita Priekameita.
- studija Priekšdarbs (gleznai, skulptūrai, skaņdarbam, zinātniskam darbam). Mets, uzmetums, skice.
- pieteikums Priekšdarbs, arī iesākums (lielākam, plašākam darbam).
- cilpa Priekšmets (no virves, auklas, metāla u. tml.), kam ir loka vai gredzena forma.
- ķīlis Priekšmets, kam (parasti) ir šaurleņķa trīsstūra veids.
- tīkls Priekšmets, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds pinums un kas ir paredzēts (kā) ievietošanai, norobežošanai, aptveršanai.
- Ģeometrisks ķermenis Priekšmets, kam iedomāti atņemtas visas īpašības, izņemot telpiskās.
- Ģeometrisks ķermenis Priekšmets, kam iedomāti atņemtas visas īpašības, izņemot telpiskās.
- kubiks Priekšmets, kam ir kuba vai kubam līdzīga forma.
- ķieģelis Priekšmets, kam ir ķieģeļa forma.
- sīkums Priekšmets, kam ir nelieli izmēri, arī neliela vērtība. Nenozīmīgs priekšmets.
- kubs Priekšmets, kam ir regulāra sešskaldņa vai tam līdzīga forma.
- fetišs Priekšmets, kam tiek piedēvētas maģiskas, pārdabiskas īpašības.
- talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību, veiksmi. Arī amulets.
- amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību. Talismans.
- amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām.
- ieliktnis Priekšmets, ko ieliek, piemēram, spraugā, lai to piepildītu. Ieliekama papildu detaļa.
- loks Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Šāda priekšmeta, priekšmeta daļas, veidojuma forma.
- slīpne Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir slīpa virsma.
- smagums Priekšmets, veidojums u. tml., kam ir samērā liela masa, liels svars.
- vērtība Priekšmets, veidojums, arī parādība, kam piemīt šāds īpašību kopums un ko parasti raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu.
- poliedrs Priekšmets, veidojums, kam ir daudzskaldņa forma.
- sirpis Priekšmets, veidojums, kam ir pusloka forma ar sašaurinājumu galos. Šāda priekšmeta, veidojuma forma.
- sirds Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.
- lode Priekšmets, veidojums, kam ir šāda ķermeņa forma.
- riņķis Priekšmets, veidojums, kam ir šādas ģeometriskas figūras forma vai kas atgādina šādu ģeometrisku figūru.
- spirāle Priekšmets, veidojums, kam ir šādas līknes forma vai kas atgādina šādu līkni.
- trīsžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi.
- trijžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi. Trīsžuburis.
- vienžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir viens žuburs.
- režģis Priekšmets, veidojums, kas izgatavots, pinot vai krusteniski sastiprinot, piemēram, klūgas, stieples, stieņus. Izstrādājums, kam ir šāda veidojuma forma vai kas ir līdzīgs šādam veidojumam.
- pabalsts Priekšmets, veidojums, ko izmanto par balstu, novietojot to parasti zem (kā), arī (kam) apakšā.
- uzliktnis Priekšmets, veidojums, ko uzliek, piestiprina (uz kā, kam). Detaļa, ko piestiprina (uz kā, kam), piemēram, būvelementu sasaistīšanai.
- paliktnis Priekšmets, veidojums, uz kura ko uzliek, novieto. Detaļa, elements, ko iemontē zem (kā), arī (kam) apakšā.
- priekšādevums Priekšrocības (sacensībās, sporta spēlēs), ko piešķir vājākam dalībniekam, lai izlīdzinātu uzvaras iespējas. Handikaps.
- handikaps Priekšrocības, ko piešķir vājākam dalībniekam (sporta spēlēs, sacensībās), lai izlīdzinātu uzvaras iespējas.
- ievads Priekšspēle, sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko skaņdarba galvenā tēma vai daļa.
- lūkšas Priekšzobs (dzīvniekam).
- niedrājs Priežu, egļu un bērzu mistrota audze vai šo koku sugu tīraudze, kas parasti nesasniedz lielu augstumu un kam zemsedzē ir niedres, grīšļi. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- pērtiķis Primātu kārtas dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes.
- tārpgliemji Primitīvi gliemji, kam nav vienlaidu čaulas.
- rekristalizācija Process, kurā polikristāliskam ķermenim mainās kristāliskā struktūra.
- zellis Profesionālā korporācijā iegūta noteikta amata kvalifikācijas pakāpe. Cilvēks, kam ir šāda kvalifikācijas pakāpe.
- Ordinārs profesors Profesors, kam bija kārtēji noteikta katedra augstākajā mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievija).
- Ordinārs profesors Profesors, kam bija kārtēji noteikta katedra augstākajā mācību iestādē (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- piētisms Protestantiska kustība, kas radās 17. gadsimtā un kam raksturīga dievbijīga didaktika un askētisms ikdienas dzīvē.
- superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
- apraksts Prozas žanrs, kam pamatā ir dokumentalitāte un kas mākslinieciskā vispārinājumā attēlo reālus faktus un personas. Šī žanra sacerējums.
- sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- uzbudināmība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga strauja uzbudinājuma (1) izraisīšanās.
- spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- bailes Psihisks (emocionāls) stāvoklis, jūtas, kam raksturīgs satraukums, apjukums, nospiestība un ko izraisa briesmas, nelaime.
- nospiestība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga bezcerība, grūtsirdība.
- garlaicība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
- nomāktība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pasivitāte, prieka, cerību trūkums.
- izmisums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- panika Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas ārkārtīgas, nepārvaramas bailes, to radīta nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties un ko izraisa stihiskas nelaimes, ārkārtēji notikumi.
- grūtsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas bezcerīgas skumjas, drūmums, nomāktība.
- greizsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas mokošas šaubas par kāda (parasti iemīļota) cilvēka uzticību.
- labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
- līdzjūtība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt.
- līdzcietība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt. Līdzjūtība.
- izjūta Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga (kāda stāvokļa, attieksmes) uztveršana un pārdzīvošana.
- žēlums Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas skumjas, sāpīgs pārdzīvojums, arī līdzjūtība.
- žēlastība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt. Arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- nemiers Psihisks stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgs satraukums, rūpes, raizes.
- trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa.
- sajūsma Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga emocionāla pacilātība, liela patika, dziļš prieks.
- ilgas Psihisks stāvoklis, kam raksturīga dziļa, parasti arī ilgstoša, tieksme, vēlēšanās (parasti pēc kā labāka vai arī tāla, grūti sasniedzama).
- jūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīga emocionāla pacilātība, dziļš saviļņojums.
- omulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga laba pašsajūta, labs garastāvoklis.
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga neapmierinātība ar esošo, sasniegto un spēcīga vēlēšanās nemitīgi gūt ko jaunu.
- iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
- neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest.
- depresija Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, drūmums.
- sirdsmiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga prāta, emociju un rīcības saskaņa.
- miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
- rezignācija Psihisks stāvoklis, kam raksturīga samierināšanās ar savu likteni, padošanās kam nenovēršamam, ticības zaudēšana (saviem spēkiem, mērķiem u. tml.).
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties.
- apgarojums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas cēlas jūtas, iekšēja skaidrība, sajūsma.
- apsēstība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas neatlaidīgas bieži uzmācīgas domas, priekšstati, jūtas.
- neomulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
- neērtība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas izjūtas, ka izturēšanās, darbība neatbilst situācijai, kādām normām.
- Emocionāls stāvoklis Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas noteiktas emocionālās norises un to izpausmes pakāpes.
- karstums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas spēcīgas jūtas.
- vienaldzība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums. Arī apātija.
- apātija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums. Vienaldzība.
- nervozitāte Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
- transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums.
- iejūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs radošs pacēlums, iedvesma, arī aizrautība.
- pavadonis Psihisks stāvoklis, kas ilgāku laiku neizzūd, saglabājas apziņā; psihes, rakstura, personības īpašība, kas ilgākā laikposmā raksturīga cilvēkam, tā dzīvei, darbībai.
- uztraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
- satraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo stresu un kam raksturīgs, piemēram, uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
- apnikums Psihisks stāvoklis, kas raksturīgs cilvēkam, kuram viss apnicis.
- pustonis Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam nav spēcīgu ārējo izpausmju. Šāda stāvokļa daļēja, slēpta izpausme.
- pazemojums Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
- vilšanās Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīgs sarūgtinājums, neapmierinātība, piemēram, par cerētā, gaidītā neīstenošanos. Arī norises, fakti, kas izraisa šādu psihisku stāvokli.
- paranoja Psihisku traucējumu kopums, kam raksturīgi murgi (bez halucinācijām), bet kas neizraisa pārmaiņas personībā.
- Runas mehānisms Psihofizioloģisku priekšnoteikumu sistēma, kas (cilvēkam) nodrošina iespēju veidot saprātīgu runu un saprast cita runu.
- psihopātija Psihopatoloģisks stāvoklis, kam ir raksturīga krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
- Gada puisis (arī meita) Puisis (meita), kam ar saimnieku ir līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem).
- piepukšķināt Pukšķinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pusnakts Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas. Divdesmit četri (attiecībā pret iepriekšējo dienu), nulle nulle, arī nulle (attiecībā pret nākamo dienu).
- pigments Pulverveida krāsaina viela, kas nešķīst saistvielā, kam ir liels gaismas laušanas koeficients un kas, sajaukta ar saistvielu un citām piedevām, rada tām krāsu.
- māzers Punveida izaugums ar izlocītu šķiedru (kokam).
- piepurināt Purinot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- uzpurināt Purinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam). Arī uzkaisīt.
- slaidpirkstainis Puspērtiķu apakškārtas dzīvnieks, kam ir raksturīgi slaidi pirksti.
- izpūt Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses). Pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi).
- ērģeles Pūšamais mūzikas instruments, kas sastāv no daudzām stabulēm, kam ir taustiņu klaviatūra un ko darbina ar pneimatisku sistēmu.
- izpūst Pūšot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārpūst Pūšot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- piepūst Pūšot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzpūst Pūšot uzsmidzināt, uzklāt virsū (kam, uz kā).
- uzpūst Pūšot uzvirzīt virsū (kam, uz kā, piemēram, elpu, vēsmu).
- noputināt Putinot (ko), putot (kam), pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas (ar to).
- pārputināt Putinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- nometnieki Putni, kas dzīvo pastāvīgi kādā apvidū, neaizklejo tālu no ligzdošanas vietām. Putni, kam ir šāds dzīves veids.
- dzērvjveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst putni, kam raksturīgas garas kājas ar īsiem pirkstiem, garš kakls un knābis, īsa aste. Šīs kārtas putni.
- piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja. Šīs kārtas putni.
- stārķveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie putni, kam ir raksturīgas garas kājas, slaids. Kakls un knābis, īsa aste, noapaļoti spārni (piemēram, stārķis, gārnis, dumpis). Šīs kārtas putni.
- pointers Putnu suns, kam raksturīgs gluds, īss apmatojums. Attiecīgā suņu šķirne.
- pārputēt Putot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzputēt Putot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- tūners Radiofonijas uztverošā kompleksa autonoma sastāvdaļa - atsevišķā blokā noformēts radiouztvērējs, kam ir savs barošanas avots un ligzda galvas telefona pieslēgšanai.
- radiointerferomefrs Radioteleskops, kam ir divas vai vairākas atsevišķas antenas.
- ņemt Radīt (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus. Panākt, ka (kam) rodas kāds stāvoklis, situācija, apstākļi.
- magnetizēt Radīt (kam) magnētiskas īpašības.
- pārslogot Radīt (kam) pārslodzi, pieļaut, ka (kam) rodas pārslodze.
- pārspriegot Radīt (kam) pārspriegumu, pieļaut, ka (kam) rodas pārspriegums.
- politizēt Radīt (kam) politisku raksturu. Ciešāk saistīt (ko) ar politiku.
- polarizēt Radīt (kam) pretstatu, krasu atšķirību.
- nodrošināt Radīt (kam) priekšnoteikumus, padarīt iespējamu, reālu (piemēram, norisi, stāvokli).
- socioloģizēt Radīt (kam) sociālu raksturu. Ciešāk saistīt (ko) ar sabiedrības dzīvi.
- veltīt Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
- rotāt Radīt (sejā, tās daļās) kādu, parasti patīkamu, izteiksmi (par smaidu, sārtumu u. tml.).
- (At)vērt (arī pavērt) durvis Radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- Pavērt (arī atvērt) durvis Radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- Vērt durvis Radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- stirkšķēt Radīt asu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko. Atskanēt šādam troksnim.
- pārslēgt Radīt citādu vērstību (psihiskam stāvoklim).
- Liet eļļu (arī taukus) ugunī Radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu).
- Liet taukus (arī eļļu) ugunī Radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu).
- (Pie)liet eļļu (arī taukus) ugunī Radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu).
- smakot Radīt nepatīkamu smaku. Būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka. Arī smirdēt.
- Pamest (arī atstāt) pēdas Radīt paliekamas sekas.
- Atstāt pēdas Radīt paliekamas sekas.
- Uzspiest, zīmogu (retāk spiedogu) Radīt paliekamu ietekmi, sekas.
- Uzspiest zīmogu (retāk spiedogu) Radīt paliekamu ietekmi, sekas.
- likties Radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam).
- rādīties Radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam).
- šķist Radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam).
- zāģēt Radīt raksturīgas, parasti nepatīkamas, balss skaņas - par dzīvniekiem.
- žļirkstēt Radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- Sānlīnijas radniecība Radniecība starp cilvēkiem, kam ir kopējs priekštecis (piemēram, starp brāļiem, māsām, brālēniem, māsīcām).
- laboratorija Radoša darba metožu kopums (rakstniekam, māksliniekam).
- māksla Radoša tēlaina īstenības atspoguļošana. Darbība, kam raksturīga estētiski izzinoša attieksme pret īstenību.
- māksla Radošās darbības nozare, veids vai paveids, kam raksturīga estētiski izzinoša attieksme pret īstenību.
- sacaurumot Radot (kam, parasti vairākus, daudzus) caurumus, sabojāt (to), parasti pilnīgi.
- plasēt Raidīt bumbu uz tādu vietu, kur pretiniekam ir grūti to uztvert.
- pārraidīt Raidot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, bumbu, ripu).
- bēdāties Raizēties, (pastāvīgi) domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu). Bažīties, uztraukties.
- trata Rakstisks kreditora rīkojums parādniekam vai bankai samaksāt noteiktu naudas summu trešajai personai.
- kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
- Rozīšu raksts Raksts, kam ir šāds ornamenta motīvs un kas izkārtots joslās (apģērba audumos) vai vienmērīgi klāj fonu (galdautu, dvieļu u. tml. audumos).
- izklaidība Rakstura īpašība, arī psihisks stāvoklis, kam raksturīga izkliedēta, nenoturīga uzmanība.
- pārsteidzība Rakstura, personības īpašība, kam raksturīga nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība. Steidzīga, nepārdomāta darbība, rīcība.
- aizgādniecisks Raksturīgs (parasti nelūgtai, nepatīkamai) aizgādībai. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība. Aizbildniecisks.
- jauns Raksturīgs cilvēkam jaunībā. Arī enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns.
- vecs Raksturīgs cilvēkam vecumā. Vārgs, nespēcīgs.
- cilvēcisks Raksturīgs cilvēkam. Tāds, kurā izpaužas cilvēkam raksturīgas īpašības.
- deģeneratīvs Raksturīgs deģenerācijai (1). Tāds, kam ir deģenerācijas (1) pazīmes.
- jauneklīgs Raksturīgs jaunam cilvēkam.
- mironīgs Raksturīgs mirušam cilvēkam.
- pašpuicisks Raksturīgs pašpuikam.
- aprāpties Rāpjoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pārrāpties Rāpjoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pierāpties Rāpjoties, arī rāpus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārvelties Rāpjoties, veļoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- aprāpot Rāpojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- izrāpot Rāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārrāpot Rāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pierāpot Rāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- rēgoties Rasties (iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml.) redzes tēlu veidā (parasti par ko nepatīkamu).
- iegūt Rasties labumam (kam no kā).
- iegriezties Rasties nepatīkamai, arī sāpīgai sajūtai (ausīs), atskanot spalgai, griezīgai skaņai.
- celties Rasties, arī kļūt intensīvākam (par psihisku stāvokli, psihiskām norisēm).
- kāpt Rasties, arī kļūt intensīvākam (par psihisku stāvokli, psihiskām norisēm).
- notikt Rasties, izveidoties (kādam, kam) nevēlamai situācijai, nevēlamiem apstākļiem.
- plaukt Rasties, kļūt intensīvākam savā izpausmē (piemēram, par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, domām).
- mosties Rasties, kļūt intensīvākam, aktivizēties (par psihisku stāvokli, domām, idejām).
- Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Rasties, veidoties redzes iztēlē, domās (parasti par ko nepatīkamu).
- pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- rausis Raudzētas mīklas plācenis (no rupja maluma kviešu vai miežu miltiem), kam vidū parasti ir padziļinājums ar pildījumu.
- izraut Raujot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- pieraut Raujot savākt (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā.
- ass Raupjš, negluds, sasprēgājis (par ādu). Tāds, kam ir raupja, negluda, sasprēgājusi āda (par ķermeņa daļām).
- aizraust Raušot (ko) priekšā, aizsprostot. Raušot novietot (kam priekšā).
- apraust Raušot (ko), apbērt (ap ko, kam apkārt).
- izraust Raušot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- paraust Raušot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pieraust Raušot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzraust Raušot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pārrausties Raušoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pierausties Raušoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izrausties Raušoties virzīties cauri (kam), caur (ko).
- pieravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- Sērijveida ražošana Ražošana, kam ir raksturīga vienveidīgas produkcijas periodiska izlaide.
- Masveida ražošana Ražošana, kam raksturīga viena veida izstrādājuma izlaide lielā apjomā.
- Masveida ražošana Ražošana, kam raksturīga viena veida izstrādājuma izlaide lielā apjomā.
- Kritizētājs reālisms Reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu kapitālistiskajās zemēs), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
- neoreālisms Reālistisks mākslas virziens (20. gadsimta 40. gados Itālijā, pēc tam arī dažās citās zemēs), kam raksturīgs demokrātisms, vēstījuma tuvums dzīvei un izteiksmes līdzekļu vienkāršums.
- sapnis Redzes, retāk dzirdes tēli, kas parādās miegā sakarā ar atsevišķu galvas smadzeņu apvidu pastiprinātu darbību, kamēr ar apziņu saistītie smadzeņu rajoni atrodas aiztures stāvoklī.
- atdoties Refl. --> atdot (3). Aizraujoties pilnīgi nodoties (kam), būt aizņemtam (ar ko).
- izslieties Refl. --> izsliet (3). Būt izvirzītam (uz augšu, arī uz priekšu). Pacelties (kam pāri).
- noklāties Refl. --> noklāt (3). Tikt noklātam (pār ko, pāri kam).
- pārvelties Refl. --> pārvelt (1). Gāžoties, krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- vizināties Refl. --> vizināt [1]. Braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
- omnibuss Regulārai pasažieru pārvadāšanai paredzēti daudzvietīgi rati, ko vilka zirgi un kam bija slēgta virsbūve.
- nostādināt Regulējot panākt, ka (kam) rodas noteikts, parasti līdzsvara, stāvoklis.
- starprelejs Relejs, kam ir palīgfunkcijas parametru saskaņošanā elektriskajās ķēdēs.
- totēmisms Reliģijas forma (parasti pirmatnējā sabiedrībā), kam raksturīga ticība, ka pastāv radniecība starp kādu cilvēku kopu un kādu dzīvnieku, augu, dabas parādību, priekšmetu.
- grēksūdze Reliģiska (katoļu un pareizticīgo draudzēs obligāta) ceremonija - grēku izstāstīšana garīdzniekam un to nožēlošana.
- rentgenkinematogrēfija Rentgenoloģiska metode, kurā izmanto kinokameru.
- revolverautomāts Revolvervirpa, kam ir automātiska vadības sistēma.
- apmulsums Rezultāts --> apmulst. Psihisks stāvoklis, kas raksturīgs apmulsušam cilvēkam.
- apriepojums Rezultāts --> apriepot. Riteņa riepa (kopā ar kameru).
- mulsums Rezultāts --> mulst. Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (parasti daļējs) zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- samulsums Rezultāts --> samulst: psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- zarojums Rezultāts --> zarot (1), zaroties (1). Zaru kopums (augam, parasti kokam, krūmam).
- izrībināt Rībinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izrībināt Rībinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārrībināt Rībinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pierībināt Rībinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pierībināt Rībinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izrībēt Rībot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārrībēt Rībot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- ribājs Ribu kopums, ribu apvidus ķermenī (cilvēkam vai dzīvniekam).
- talmudisms Rīcības, domāšanas veids, kam raksturīga konsekventa, arī viltīga balstīšanās uz kādām mācībām, likumiem, pieņēmumiem u. Tml.
- uzrīdīt Rīdot panākt, ka (suns) uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam).
- Iet kopsolī (arī solī) Rīkoties saskaņā (ar ko), arī būt saskaņā (ar ko), atbilst (kam).
- Iet kopsolī (arī solī) Rīkoties saskaņā (ar ko), arī būt saskaņā (ar ko), atbilst (kam).
- Iet solī (arī vienā solī, arī kopsolī) Rīkoties saskaņā (ar ko), arī būt saskaņā (ar ko), atbilst (kam).
- Kalt dzelzi, kamēr (tā) (vēl) karsta Rīkoties, kamēr ir labvēlīgi apstākļi.
- Kalt dzelzi, kamēr (tā) (vēl) karsta Rīkoties, kamēr ir labvēlīgi apstākļi.
- Glābt situāciju Rīkoties, lai novērstu nepatīkamu, nevēlamu situāciju.
- Glābt situāciju Rīkoties, lai novērstu nepatīkamu, nevēlamu situāciju.
- tīkls Rīks, ierīce u. tml., kam galvenā sastāvdaļa ir šāds pinums un kas ir paredzēts dzīvnieku (parasti ūdensdzīvnieku) ķeršanai.
- taisnleņķis Rīks, kam ir taisna leņķa forma.
- izrikšot Rikšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aprikšot Rikšojot, rikšiem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- aizrikšot Rikšojot, rikšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- pārrikšot Rikšojot, rikšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pierikšot Rikšojot, rikšiem pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Deguna riņķis Riņķis, ko iestiprina dzīvniekam nāsīs (parasti, lai to varētu savaldīt).
- apriņķot Riņķojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Riņķot apkārt.
- izriņķot Riņķojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- riņķis Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
- visriņķī Riņķveidā (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
- aizripināt Ripinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- apripināt Ripinot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- izripināt Ripinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārripināt Ripinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pieripināt Ripinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzripināt Ripinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- apripot Ripojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- aizripot Ripojot attālināties. _imperf._ Ripot prom. Ripojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, kam pāri u. tml.).
- izripot Ripojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārripot Ripojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieripot Ripojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzripot Ripojot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- noripot Ripojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- atrisināt Risinot atrast atbildi (matemātiskam uzdevumam).
- aizritināt Ritinot aiztīt, satīt. _imperf._ Ritināt ciet. Ritinot aizklāt (kam priekšā).
- apritināt Ritinot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- izritināt Ritinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārritināt Ritinot pārvirzīt, (pāri kam, pār ko).
- pieritināt Ritinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzritināt Ritinot uzvirzīt virsā (uz kā, kam).
- apritināties Ritinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pieritināties Ritinoties novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- sirdsdarbība Ritmiska secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asins plūsmu asinsvados.
- apritēt Ritot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- aizritēt Ritot attālināties. _imperf._ Ritēt prom. Ritot nokļūt (kur, kam garām u. tml.).
- izritēt Ritot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārritēt Ritot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieritēt Ritot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzritēt Ritot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- gaita Ritums (laikam).
- izrīvēt Rīvējot izvirzīt mūri (kam), caur (ko). Izberzt.
- pierīvēt Rīvējot pievienot (pie kā, kam klāt).
- pierīvēt Rīvējot sagatavot (ko) lielākā, pietiekamā daudzumā.
- uzrīvēt Rīvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- bezgalība Robežas trūkums, neierobežotība (piemēram, telpā, laikā). Tas, kam nav robežu, sākuma un beigu (piemēram, telpā, laikā).
- rodeļkamanas Rodelkamaniņas.
- pierakt Rokot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- aprakt Rokot izveidot (ap ko, kam apkārt).
- parakt Rokot izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- izrakties Rokot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizrakties Rokoties attālināties. _imperf._ Rakties prom. Rokoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- pierakties Rokoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Ausaino roņu dzimta Roņveidīgo dzimta, pie kuras pieder lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kam ir ārējā auss (piemēram, jūras lauvas, kotiki).
- ronis Roņveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes.
- ornaments Rotājums, kam raksturīgi pēc simetrijas, ritma u. tml. likumiem sakārtoti elementi, kuriem ir ģeometriska vai vairāk vai mazāk stilizēta dabas objektu forma.
- vilkābele Rožu dzimtas vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi.
- pierūcināt Rūcinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pierūcināt Rūcinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pierūkt Rūcot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- serinka Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums un saldskāba, šķirnei raksturīga garša un aromāts; attiecīgā ābeļu šķirne. Mālābele.
- mālābele Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums un saldskāba, šķirnei raksturīga garša un aromāts. Attiecīgā ābeļu šķirne.
- stemalīts Rūdīts lokšņu stikls, kam viena puse ir pārklāta ar necaurspīdīgu keramisku krāsu.
- pierūgt Rūgstot (kam), tikt piepildītam (ar to).
- uzrullēt Rullējot ar rulli, veltni, uzklāt virsū (uz kā, kam).
- piepušķot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, arī pārspīlētu).
- piedomāt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
- piedzejot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
- piefantazēt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
- murkšķēt Runāt ko klausītājiem nepatīkamu.
- iegremdēties Rūpīgi, dziļi pētīt (ko), pilnīgi nodoties (kam). Iedziļināties. Arī dziļi iejusties.
- firma Rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kam ir juridiskas personas tiesības un valsts reģistrā ierakstīts nosaukums.
- lielrūpnieks Rūpnieks, kam pieder liels rūpniecības uzņēmums.
- pierūsēt Rūsējot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- aizrušināt Rušinot (ko), aizstumt, aizbīdīt (kam priekšā).
- spēja Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt.
- sociālisms Sabiedriskā iekārta, pēc marksisma-ļeņinisma mācības - komunisma sabiedriski ekonomiskās formācijas pirmā fāze, kas nomaina kapitālismu un kam raksturīgs augsts dzīves līmenis, cilvēka tiesiskums, ražošanas līdzekļu sabiedriskošana.
- slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gadsimta vidū Krievijā), kam pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
- sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai. Sablīvējoties kam, tikt traucētam, apstādinātam (par kā plūsmu).
- izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot. Dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū).
- sasmakt Sabojāties tā, ka sāk izplatīt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
- samudēt Sabojāties, parasti pilnīgi, iegūt nepatīkamas garšas īpašības, piemēram, sarūgstot, saskābstot (par produktiem). Sasmakt (par gaisu).
- rodeļsacensības Sacensības braukšanā ar rodeļkamaniņām.
- Gāzt (kādam) uz galvas Sacīt (kādam) daudz nepatīkama. Bārt, lamāt (kādu).
- Gāzt (kādam) uz galvas Sacīt (kādam) daudz nepatīkama. Bārt, lamāt (kādu).
- uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu mielastā), parasti, uzaicinot klātesošos izdzert alkoholiska dzēriena glāzi, kausu u. tml. (par godu kādam, kam).
- apmētāt Sacīt vairākkārt (ko apvainojošu, nepatīkamu, asu, nievīgu).
- saskaldīt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml. Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem u. tml.
- sašķelt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml. Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem.
- izdilt Sadilstot kam (piemēram, audumam), izveidoties (par caurumu).
- apsēst Sadrūzmēties, sablīvēties (pie kā, kam apkārt).
- Uzgrūst (arī uzlaist) kaklā (arī uz kakla) Sagādāt (kādam) ko nepatīkamu.
- Uzgrūst (arī uzlaist) kaklā (arī uz kakla) Sagādāt (kādam) ko nepatīkamu.
- Uzlaist (arī uzgrūst) kaklā (arī uz kakla) Sagādāt (kādam) ko nepatīkamu.
- Pielocīt (retāk salocīt) pūru folkl Sagādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
- Salocīt (biežāk pielocīt) pūru Sagādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
- nodrošināt Sagādāt (piemēram, cilvēkiem, uzņēmumiem) pietiekamā daudzumā (ko).
- apgrūtināt Sagādāt neērtības, grūtības (cilvēkam).
- piebarot Sagādāt pietiekami daudz pārtikas, lai spētu paēdināt (piemēram, ģimenes locekļus).
- pieraust Sagādāt sev (piemēram, naudu, mantu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- izbāzt Sagatavot (beigtu dzīvnieku) uzglabāšanai (novelkot ādu, piepildot to ar attiecīgiem materiāliem, un izveidojot šim dzīvniekam raksturīgu ķermeņa formu).
- sarīkot Sagatavot, sakārtot, arī izveidot (ko kādam nolūkam).
- piemineklis Saglabājams objekts, kam ir liela nozīme kādā kultūras jomā.
- atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam).
- uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, parasti desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- pieķert Sagūstīt, nomedīt (parasti nelielus dzīvniekus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- iztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
- uztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
- sakarība Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība.
- sakars Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība. Sakarība.
- Komerciālais aprēķins Saimniecības vadīšanas metode (uzņēmumā), kam pamatā ir ražošanas izmaksu un rezultātu novērtējums naudas izteiksmē (kapitālistiskajās valstīs un Padomju valsts pirmajos gados).
- attiecināt Saistīt (ar ko). Piemērot (kam).
- ķepēt Saistīt kopā vai kam klāt (ko mīkstu, lipīgu).
- kaitināt Saistīt uzmanību, patīkami satraucot. Kairināt.
- episks Saistīts ar epiku, tai raksturīgs. Tāds (daiļdarbs, skaņdarbs), kam ir vēstījuma raksturs.
- ķēpīgs Saistīts ar grūtībām, lielām pūlēm (parasti par nepatīkamu darbu, uzdevumu).
- kamerāls Saistīts ar kameralistiku, tai raksturīgs.
- kamerāls Saistīts ar kamerstilu, tam raksturīgs.
- karjeristisks Saistīts ar karjerismu vai karjerista, karjerismam vai karjeristam raksturīgs. Tāds (cilvēks), kam ir raksturīgs karjerisms.
- salds Saistīts ar ko ļoti patīkamu, priecīgu.
- jauks Saistīts ar ko skaistu, priecīgu. Patīkams.
- koloidāls Saistīts ar koloīdiem, tiem raksturīgs. Tāds, kam ir koloīdu īpašības.
- tēlains Saistīts ar mākslas tēliem, tiem raksturīgs. Tāds, kam piemīt mākslai, tās tēliem raksturīgā izteiksmība, iedarbīgums.
- melodisks Saistīts ar melodiju (1), tai raksturīgs. Labskanīgs, dzirdei tīkams, viegli uztverams.
- muzejisks Saistīts ar muzeju, tam raksturīgs. Tāds, kam ir (parasti senas, paliekošas) kultūras vērtība.
- paraboloidāls Saistīts ar paraboloīdu, tam raksturīgs. Tāds, kam ir paraboloīda forma.
- parabolisks Saistīts ar parabolu (1), tai raksturīgs. Tāds, kam ir parabolas forma.
- piramidāls Saistīts ar piramīdu (1), tai raksturīgs. Tāds, kam ir piramīdas forma.
- retorisks Saistīts ar retoriku (2), tai raksturīgs. Tāds, kam trūkst pārdzīvojuma patiesuma, tāds, kas ir māksloti emocionāls, pacilāts.
- senils Saistīts ar samērā lielu (cilvēka) vecumu, tam raksturīgs. Tāds, kam piemīt nevēlamas samērā liela vecuma pazīmes.
- segmentāls Saistīts ar segmentu (1), tam raksturīgs. Tāds, kam ir segmenti.
- segmentāls Saistīts ar segmentu (2), tam raksturīgs. Tāds, kam ir segmenti.
- segmentāls Saistīts ar segmentu (3), tam raksturīgs. Tāds, kam ir segmenti.
- sferoidāls Saistīts ar sferoīdu (1), tam raksturīgs. Tāds, kam ir sferoīda (1) forma.
- sfērisks Saistīts ar sfēru (1), tai raksturīgs. Tāds, kam ir sfēras forma, veids.
- sižetisks Saistīts ar sižetu, tam raksturīgs; tāds, kam ir sižets.
- skulpturāls Saistīts ar skulptūru (1), tai raksturīgs. Tāds, kam piemīt telpisks, plastisks izteiksmīgums.
- strukturāls Saistīts ar struktūru, tai raksturīgs. Tāds, kam ir struktūra.
- ortogonāls Saistīts ar taisnu leņķi, tam raksturīgs. Tāds, kam ir taisna leņķa forma.
- tematisks Saistīts ar tematu (1), tam raksturīgs. Tāds, kam ir noteikts temats.
- pašmāju Saistīts ar vietu, teritoriju u. tml., kura kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai vietai, teritorijai raksturīgs.
- vīrišķīgs Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs. Tāds, kam piemīt vīrietim raksturīgas pazīmes.
- pašzemes Saistīts ar zemi, kas kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai zemei raksturīgs.
- lineārs Saistīts tikai ar vienu dimensiju. Tāds, kam ir tikai viena dimensija - garums.
- piesaistīt Saistot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- piesaitēt Saitējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- iedegties Sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi no doties (kam).
- pagurt Sajust samērā lielu nespēku. Kļūt nespēcīgākam.
- mokas Sajūtu, izjūtu kopums, ko izraisa stipras sāpes, arī ļoti nepatīkami fizioloģiski traucējumi.
- Ērgļa acis Saka par acīm, kam ir ļoti laba redzes spēja.
- (Pie)dzimt zem nelaimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam (pēc tautas ticējumiem) nolemta nelaimīga dzīve.
- Izmircis kā žurka Saka par cilvēku, kam apģērbs kļuvis viscaur slapjš.
- Izmircis kā žurka Saka par cilvēku, kam apģērbs kļuvis viscaur slapjš.
- Bērna prātā Saka par cilvēku, kam ir aprobežotas psihiskās spējas.
- Bērna prātā Saka par cilvēku, kam ir aprobežotas psihiskās spējas.
- Dzīva (arī staigājoša) enciklopēdija Saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
- Dzīva (arī staigājoša) enciklopēdija Saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
- Staigājoša (arī dzīva) enciklopēdija Saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
- Gatavais (arī kā) putnu biedēklis Saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
- Kā (arī gatavais) putnu biedēklis (arī putnubiedēklis) Saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
- Kā (arī gatavais) putnubiedēklis (arī putnu biedēklis) Saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
- Kā (arī gatavais) putnu biedēklis Saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
- Nav visas skrūves kārtībā Saka par cilvēku, kam ir psihiski traucējumi.
- Nav visas skrūves kārtībā Saka par cilvēku, kam ir psihiski traucējumi.
- Izkāpis no gultas ar kreiso kāju Saka par cilvēku, kam ir slikts garastāvoklis.
- Izkāpis no gultas ar kreiso kāju Saka par cilvēku, kam ir slikts garastāvoklis.
- Izkāpis no gultas ar kreiso kāju Saka par cilvēku, kam ir slikts garastāvoklis.
- Izkāpis no gultas ar kreiso kāju Saka par cilvēku, kam ir slikts garastāvoklis.
- Piedzimis zem nelaimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam nekas neveicas, nekad nelaimējas.
- (Pie)dzimis zem nelaimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam nekas neveicas, nekad nelaimējas.
- Kuļas kā (akla) vista pa pakulām, retāk kuļas (kā) pa pakulām Saka par cilvēku, kam neveicas darbs. Saka par neveiklu cilvēku.
- Pinas (arī kuļas, peras, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) Saka par cilvēku, kam neveicas darbs. Saka par neveiklu cilvēku.
- Peras (arī kuļas, pinas, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) Saka par cilvēku, kam neveicas darbs. Saka par neveiklu cilvēku.
- Pinas (arī kuļas, peras, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) Saka par cilvēku, kam neveicas darbs. Saka par neveiklu cilvēku.
- Tinas (arī kuļas, peras, pinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) Saka par cilvēku, kam neveicas darbs. Saka par neveiklu cilvēku.
- Peras (arī kuļas, pinas, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) Saka par cilvēku, kam neveicas darbs. Saka par neveiklu cilvēku.
- Galvā griežas Saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
- Galvā griežas Saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
- (Būt) pie nepilna prāta Saka par cilvēku, kam raksturīga garīga atpalicība, plānprātība.
- (Būt) pie nepilna prāta Saka par cilvēku, kam raksturīga garīga atpalicība, plānprātība.
- Zelta sirds Saka par cilvēku, kam raksturīga liela sirsnība, atsaucība, labsirdība.
- (Kā) balta lapa Saka par cilvēku, kam trūkst zināšanu (kādā jomā) vai to ir maz. Saka par cilvēku, kura būtība, rakstura īpašības nav zināmas.
- Dzimis zem laimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
- Piedzimis zem laimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
- (Pie)dzimis zem laimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
- Dzimis laimes krekliņā Saka par cilvēku, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
- Dzimis laimes krekliņā Saka par cilvēku, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
- Dedzīga sirds Saka par cilvēku, kas ar sajūsmu, aizrautību, kvēli kam nododas.
- Kā suns Saka par cilvēku, kas dara ko grūtu, smagu, arī sajūt ko ļoti nevēlamu, ir pakļauts kam ļoti nevēlamam.
- Neticīgais Toms Saka par cilvēku, kuru grūti pārliecināt (par ko), pierunāt ticēt (kam).
- Velna pilns Saka par dzīvespriecīgu cilvēku, kam patīk jokot.
- Kā ar mietu (arī ar bomi, āmuru) pa galvu (arī pa pieri) Saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs, parasti nepatīkams.
- Kā ar mietu (arī āmuru, bomi) pa galvu (arī pieri) Saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs, parasti nepatīkams.
- Pēc velna, arī kā velns Saka par īpašību, pazīmi, darbību, stāvokli, kam ir augsta izpausmes pakāpe.
- Kā (pats) nelabais Saka par īpašību, pazīmi, kas piemīt (kam) ļoti lielā mērā.
- Viņš ir ar bērna dvēseli, arī viņam ir bērna dvēsele Saka par jūtīgu, labsirdīgu, arī panaivu cilvēku. Saka par cilvēku, kam ir bērniem raksturīgais uztveres tiešums, svaigums.
- Kā dadzis (arī skabarga) acī Saka par kaut ko nepatīkamu, par tādu, kas traucē.
- Kā dadzis (arī skabarga) acī Saka par kaut ko nepatīkamu, par tādu, kas traucē.
- Tīra manta Saka par ko labu, kvalitatīvu, arī par ko tādu, kam nav nevēlamu piemaisījumu.
- (Kā) krusts (arī nelaime, slogs, posts) uz kakla (arī kaklā) Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- (Kā) krusts (arī nelaime, slogs, posts) uz kakla (arī kaklā) Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- (Kā) nelaime (arī krusts, slogs, posts) uz kakla (arī kaklā) Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- Būt par postu Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- (Kā) posts (arī krusts, nelaime, slogs) uz kakla (arī kaklā) Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- (Kā) slogs (arī krusts, nelaime, posts) uz kakla (arī kaklā) Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- Tāds, ka pirkstiņus (arī pirkstus) var aplaizīt, arī tāds, ka pirkstiņus (arī pirkstus) aplaiza Saka par ko ļoti garšīgu. Saka par ko ļoti patīkamu.
- Tāds, ka pirkstus (arī pirkstiņus) var aplaizīt, arī tāds, ka pirkstus (arī pirkstiņus) aplaiza Saka par ko ļoti garšīgu. Saka par ko ļoti patīkamu.
- Pēc suņa Saka par ko ļoti nepatīkamu, nevēlamu.
- Velna milti Saka par ko ļoti nevēlamu, nepatīkamu.
- Velna milti Saka par ko ļoti nevēlamu, nepatīkamu.
- Kā radīts Saka par ko ļoti piemērotu, derīgu (kādam nolūkam, darbībai).
- Tā ir (tīrā) nāve Saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu.
- Tā ir tīrā nāve Saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu.
- Kā skabarga (arī dadzis) acī Saka par ko nepatīkamu, par tādu, kas traucē.
- Ciest kā zobu sāpes Saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās).
- Ciest kā zobu sāpes Saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās).
- Ciest kā zobu sāpes Saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās).
- Nost no kakla Saka par ko nevēlamu, nepatīkamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
- Nost no kakla Saka par ko nevēlamu, nepatīkamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
- Deg mēles galā (arī uz mēles, retāk sirdī, acīs) Saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
- Deg mēles galā (arī uz mēles) Saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
- Deg mēles galā (arī uz mēles) Saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
- Tīrais zelts Saka par ko tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību.
- Cita manta Saka par ko tādu, kas šķiet labāks, vērtīgāks, arī patīkamāks.
- (Tā, ka (vai), arī ka (vai)) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
- Ausis plīst (vai) pušu Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
- Ausis plīst (vai) pušu Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
- (Tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
- (Tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
- Zilā pirmdiena Saka par nākamo dienu pēc pārmērīgas alkohola lietošanas.
- Zilā pirmdiena Saka par nākamo dienu pēc pārmērīgas alkoholisko dzērienu lietošanas.
- Duras (arī griež, griežas) ausīs Saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
- Griež (arī griežas) ausīs Saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
- Griežas (arī griež) ausīs Saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
- Griež (arī griežas) ausīs Saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
- Iet caur kauliem Saka par nepatīkamu sajūtu, ko izraisa griezīgas, asas skaņas.
- Slāpst asiņu Saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
- Slāpst asiņu Saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
- Smaida kā pilns mēness Saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids.
- Smaida kā pilns mēness Saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids.
- Nav nekur (vairs) liekams Saka par tādu, kas nav (vairs) nekam derīgs, nav (vairs) nekur izmantojams.
- Tukša skaņa Saka par to, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību.
- Tukša skaņa Saka par to, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību.
- Dieva dāvana Saka par to, kas cilvēkam piemīt no dzimšanas, saka par to, kas ir iedzimts.
- Dieva dāvana Saka par to, kas cilvēkam piemīt no dzimšanas, saka par to, kas ir iedzimts.
- Lausks sper (arī spārda, spārdās, sprēgā) Saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
- Lausks spārda (arī spārdās, sper, sprēgā) Saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
- Lausks spārdās (arī spārda, sper, sprēgā) Saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
- Lausks sper (arī spārda, spārdās, sprēgā) Saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
- Lausks sprēgā (arī spārda, spārdās, sper) Saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
- Smiltis birst Saka par vecu cilvēku, kam drīz jāmirst.
- Bez vainas Saka, ja (kādam, kam) nav trūkumu, nepilnību, ja (kas) atbilst kādām prasībām, normām.
- Viss vienalga Saka, ja (kam) nav izšķirošas nozīmes.
- Viss viens Saka, ja (kam) nav izšķirošas nozīmes.
- Viss viens (arī viss vienalga) Saka, ja (kam) nav izšķirošas nozīmes.
- Ko (tas) palīdz Saka, ja (kam) nav labvēlīgas ietekmes, ja (kas) nerada vēlamo rezultātu.
- Kā piekalts Saka, ja acis, skatiens ir pievērsts (kam) nekustīgi, parasti ilgāku laiku.
- Kā pienaglots Saka, ja acis, skatiens ir pievērsts (kam) nekustīgi, parasti ilgāku laiku.
- Laimīga roka Saka, ja cilvēkam darbā, pasākumā veicas, laimējas.
- Zobi sitas Saka, ja cilvēkam drebot, zobi ar troksni vairākkārt saskaras.
- Sirds lūst Saka, ja cilvēkam ir ļoti smagi pārdzīvojumi.
- Nervi uzdod (arī netur) Saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- Nervi netur (arī uzdod) Saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- Nervi uzdod (arī netur) Saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- (Ir) kur (savu) galvu (no)likt Saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
- (Ir) kur (savu) galvu likt Saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
- (Ir) kur (savu) galvu nolikt Saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
- Kūtra galva Saka, ja cilvēkam lēni, grūti raisās domas.
- Zelta rokas Saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokam darāmi, darbi.
- Zelta rokas Saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokām darāmi, darbi.
- Nelaimīga roka Saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piemēram, kādā pasākumā).
- Nelaimīga roka Saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piemēram, kādā pasākumā).
- Galva griežas (apkārt, arī riņķī) Saka, ja cilvēkam reibst.
- Galva griežas (apkārt, arī riņķī) Saka, ja cilvēkam reibst.
- Galva griežas (arī iet) riņķī (arī apkārt) Saka, ja cilvēkam reibst.
- Laimīga roka Saka, ja cilvēkam veicas, laimējas (piemēram, kādā pasākumā).
- Domas stāv (kur, pie kā) Saka, ja domas ir pievērsušās (kam).
- Domas steidzas (arī skrien, trauc, lido, klīst u. tml.) (uz kurieni, pie kā) Saka, ja domas pievēršas (kam), ja cilvēks (pēc kā) ļoti tiecas, ilgojas.
- Domas steidzas (arī skrien, traucas, klīst u. tml.) Saka, ja domas pievēršas (kam), ja cilvēks (pēc kā) ļoti tiecas, ilgojas.
- Gals (vai) klāt Saka, ja draud briesmas, bojāeja. Saka, ja rodas kas nevēlams, nepatīkams.
- Sirds metas viegla, arī metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi Saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
- Metas priecīgi (arī viegli) ap sirdi, arī sirds metas viegla Saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
- Metas priecīgi (arī viegli) ap sirdi, arī sirds metas viegla Saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
- Metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi, arī sirds metas viegla Saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
- Smags gaiss Saka, ja ir gaidāms pērkona negaiss. Saka par nepatīkamu, bīstamu stāvokli.
- Mati ceļas (arī slienas) stāvu(s) Saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
- Mati slienas (arī ceļas) stāvu(s) Saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
- Mati ceļas (arī slienas) stāvus, (retāk stāvu) Saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
- Mati ceļas (arī slienas) stāvu(s) Saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
- Viegla sirds, arī viegli ap sirdi Saka, ja ir priecīgs garastāvoklis, arī ja ir atvieglojuma sajūta, parasti pēc nepatīkama psihiska stāvokļa.
- Sirds (arī sirdī) iesilst Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
- Sirds sasilst Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
- Sirds (arī sirdī) silst Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
- Sirds (sa)silst (arī iesilst) Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
- Sirds saviļņojas Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, patīkams psihisks stāvoklis.
- Sanāk ziepes Saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
- Sanāk ziepes Saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
- Kā no jauna piedzimis Saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (parasti pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis).
- Kā no jauna piedzimis Saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
- Kāds dundurs iekodis, arī kāda muša iekodusi Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs.
- (Kāds) dundurs iekodis, arī (kāda) muša (arī lapsene, blusa) iekodusi, arī kas iekodis Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs.
- (Kāda) lapsene (arī blusa, muša) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs. Saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
- (Kāda) muša (arī blusa, lapsene) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs. Saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
- Cālis grib vistu mācīt Saka, ja kāds gados jaunāks un mazāk pieredzējis grib mācīt citu, gados vecāku, kam pieredze daudz lielāka.
- Kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ir nonācis ļoti nepatīkamā situācijā.
- Kā uz iesma uzdurts, arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ir nonācis ļoti nepatīkamā situācijā.
- Būt pa plecam Saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt.
- Īss padoms (arī prāts) Saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs. Saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs.
- Īss padoms (arī prāts) Saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs. Saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs.
- Īss prāts (arī padoms) Saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs. Saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs.
- Laika jautājums Saka, ja kam nenovēršami jānotiek pēc kāda laika.
- Laika jautājums Saka, ja kam nenovēršami jānotiek pēc kāda laika.
- Ne tuvu Saka, ja kas it nemaz neatbilst, nelīdzinās kam minētam. Nepavisam.
- Elle iet vaļā Saka, ja kas nepatīkams noris ļoti strauji, intensīvi.
- Elle iet vaļā Saka, ja kas nepatīkams noris ļoti strauji, intensīvi.
- Par zīmi Saka, ja kas tiek darīts kā apstiprinājums (kam), norādījums (uz ko).
- Ieniezas mēle Saka, ja ļoti gribas kādam pateikt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
- Ieniezas mēle Saka, ja ļoti iegribas kādam pateikt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
- Mēle niez Saka, ja ļoti vēlas kādam stāstīt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
- Mēle niez Saka, ja ļoti vēlas kādam stāstīt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
- Ir (arī kļūst, metas) plāna dūša Saka, ja mokoši izjūt sātīga, stipra ēdiena trūkumu. Saka, ja ir nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
- Ne kauna, ne goda Saka, ja nekādā situācijā nav neērti, nepatīkami, arī ja cilvēkam nav morālu jūtu.
- Lai dzīvo! Saka, ja novēl kam pastāvēt (parasti uzsaukumos, lozungos u. tml.).
- Riepa plīst (arī sprāgst) Saka, ja plīst ar gaisu piepildīta liepas kamera.
- Riepa sprāgst (arī plīst) Saka, ja plīst ar gaisu piepildīta riepas kamera.
- Galva plīst pušu, arī galva (vai) pušu plīst Saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas. Saka, ja ir stipras galvassāpes.
- Galva plīst (vai) pušu Saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas. Saka, ja ir stipras galvassāpes.
- Galva plīst (vai) pušu Saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas. Saka, ja ir stipras galvassāpes.
- Skatiens ieduras Saka, ja skatiens cieši pievēršas (kam).
- Skatiens ieduras Saka, ja skatiens cieši pievēršas (kam).
- Zobi sitas Saka, ja, cilvēkam drebot, zobi ar troksni vairākkārt saskaras.
- Tā ir mana (arī tava, viņa, viņas, mūsu, jūsu, viņu) darīšana Saka, norādot uz to, kam jāuzņemas atbildība (par ko).
- Nav mana (arī tava, viņa, viņas, mūsu, jūsu, viņu) darīšana Saka, norādot uz to, kam nav jāinteresējas, nav jāuzņemas atbildība (par ko).
- Kas kait (arī kaiš) Saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu.
- Kas vainas, arī kas par vainu? Saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu.
- Drošs paliek drošs, arī drošs kas drošs Saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
- Drošs paliek drošs, arī drošs kas drošs Saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
- Lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai kas saglabātos (piemēram, kādam cilvēkam, kādam nolūkam).
- izkampt Sakampt zobos un strauji izraut (ko kādam)- par dzīvnieku.
- piekarsēt Sakarsēt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis).
- uzkost Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu).
- piekrāt Sakrāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- sprūdīt Sākt darīt (ko). Ļaut (kam) norisēt.
- samesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli), nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī). Izraisīties, rasties (fizioloģiskam vai psihiskam stāvoklim).
- iemīļot Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā), labprāt nodarboties (ar ko). Pieķerties (kam).
- iemīlēt Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā). Pieķerties (kam).
- samīlēties Sākt izjust, parasti ļoti lielu, interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā). Sākt, parasti ļoti, pieķerties (kam).
- sagriezties Sākt pievērsties (kam) - piemēram, par domām, sarunām.
- Pirmais solis Sākums (kam), sākums kam jaunam, neierastam (kādā darbībā, pasākumā).
- Pirmais solis Sākums (kam), sākums kam jaunam, neierastam (kādā darbībā, pasākumā).
- slieksnis Sākums, arī robeža (kam).
- vārti Sākums, arī robeža (kam).
- pirmsākums Sākums, sākuma posms (kam jaunam, vēl nebijušam).
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ledu, tā kārtu.
- sasaldēt Saldējot panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas vēlamās īpašības.
- saldētava Saldētājkamera.
- Pārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir lielāka intensitāte, izpausme nekā pamata pakāpē nosauktajai īpašībai, pazīmei.
- Pārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir lielāka intensitāte, izpausme nekā pamata pakāpē nosauktajai īpašībai, pazīmei.
- Vispārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
- Vispārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
- salocīt Saliekams (3).
- sastumt Saliekams (3).
- palocīt Saliekt un pavirzīt (piemēram, rokas) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- atdot Salīgt, sarunāt, pieteikt (darbam, mācībām vai citam nolūkam) ārpus mājas. Nodot.
- bet Saliktā pakārtojuma teikumā ievada virsteikumu, kam pakļauts pieļāvuma palīgteikums.
- piesālīt Sālot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- Iet caur kauliem Salta par nepatīkamu sajūtu, ko izraisa griezīgas, asas skaņas.
- laikmets Samērā ilgs laikposms, kam raksturīgi ievērojami notikumi, parādības, norises (sabiedrībā), kvalitatīvi jauns posms (sabiedrības) attīstībā.
- Tikt viegli cauri Samērā laimīgi (ar nelieliem zaudējumiem), samērā veiksmīgi izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
- armija Samērā liela (cilvēku) kopa, kam ir kāda kopēja pazīme, darbība, uzdevums u. tml.
- pārgāze Samērā liela šķidruma daudzuma strauja virzīšanās (pāri kam, pār ko).
- torte Samērā liels konditorejas izstrādājums, kas ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu (piemēram, krēmu, augļu biezeņiem) un kam virsma parasti ir rotāta.
- pieklājīgs Samērā liels, arī pietiekams (par kā daudzumu, skaitu).
- maiss Samērā liels, četrstūrains priekšmets (kā sausa glabāšanai, transportēšanai), kas veidots no auduma, plastmasas, papīra u. tml. un kam viens gals ir vaļējs.
- mīksts Samērā silts, patīkams (par laikposmu, laikapstākļiem, kas parasti seko aukstumam, salam).
- piemīlīgs Samērā silts, patīkams (par laiku, laikapstākļiem).
- pavājš Samērā, arī mazliet novājējis. Tāds, kam ir samērā maz fiziskā spēka, izturības.
- sadzīvot Samierināties (ar ko), pielāgoties (kam).
- sasmirkt Samirkt. Piesūcoties ar mitrumu, iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku.
- sangviniķis Sangvinisks cilvēks. Cilvēks, kam ir sangvinisks temperaments.
- mala Sānu daļa, arī sānu daļas augšējā josla (piemēram, traukam, laivai).
- Uzkāpt (arī uzmīt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- Uzmīt (arī uzkāpt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- (Uz)mīt (arī (uz)kāpt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- zināt Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko). Arī apzināties (ko).
- pieražot Saražot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- Saviesīga sadzīve Sarīkojuma neoficiālā daļa (parasti mielasts, dejas, izklaidēšanās). Patīkama laika pavadīšana (piemēram, viesībās, sarīkojuma neoficiālajā daļā).
- Saviesīga sadzīve Sarīkojuma neoficiālā daļa (parasti mielasts, dejas, izklaidēšanās). Patīkama laika pavadīšana (piemēram, viesībās, sarīkojuma neoficiālajā daļā).
- uzritināties Saritināties virsū (uz kā, kam) - parasti par kaķi, čūsku.
- sasarkt Sarkstot kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, sārta seja, tās daļas (par cilvēku). Sarkstot kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tas daļām, arī par rokam).
- nonākt Sarunas gaitā pievērsties (kam). Tikt pievērstam (kam) - par sarunu, runu.
- pāriet Sarunas, stāstījuma u. tml. gaitā pievērsties (kam citam, uzsvērt ko citu). Pārmainīt (piemēram, runas veidu).
- vienkāršruna Sarunvalodas stila paveids, kam raksturīgas novirzes no literārās valodas normām.
- sapīt Sasaistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (dzīvniekam) ir grūti vai neiespējami kustēties.
- piesildīt Sasildīt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- Ievest valdījumā Saskaņā ar tiesas lēmumu nodot īpašumu jaunam īpašniekam.
- Ievest valdījumā Saskaņā ar tiesas lēmumu nodot īpašumu jaunam īpašniekam.
- saskarsme Saskare, arī saikne (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem). Saskare, arī saikne (kam ar parādībām sabiedrībā, dabā).
- pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- apdurt Saspraust (parasti ko asu kam apkārt). Apspraust.
- apstāties Sastāties (ap ko, kam apkārt).
- sasprādzēt Sastiprināt ar ko tādu, kam ir sprādze.
- piesvērties Sasveroties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sagumt Sašķiebties, kļūt zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
- sagubt Sašķiebties, kļūt, parasti ievērojami, zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
- pietīt Satīt (piemēram, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- ritulis Satīts vai saritināts priekšmets. Veidojums, kam ir apļa, cilindra forma.
- piesaukt Saucot pieaicināt. Saucot panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārsaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- sausleja Sausa, lēzena ieleja, kam ir plats dibens un kas saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem.
- sēklenis Sauss auglis (piemēram, asteru dzimtas augiem), kam ir viena sēkla un kas attīstās no auglenīcas ar apakšējo sēklotni.
- piesautēt Sautējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- šarms Savdabīga, neatvairāma pievilcība, savdabīgs, neatvairāms valdzinājums (cilvēkam).
- viebt Savelkot sejas muskuļus, mainīt izteiksmi (sejai, tās daļām), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē; šādā veidā radīt (sejā, tās daļās kādu grimasi), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē.
- sapinkoties Savelties pinkās (par apmatojumu, apspalvojumu). Kļūt tādam, kam ir pinkas savēlies apmatojums, apspalvojums.
- platsliežu Savienojamā ar «dzelzceļš»: tāds dzelzceļš, kam attālums starp sliežu, galvu iekšmalām ir no 1435 līdz 1520 milimetriem.
- ziepjusakne Savienojumā «ārstniecības ziepjusakne»: Latvijā augošs neļķu dzimtas lakstaugs, kam ir violeti ziedi un kuru izmanto medicīnā.
- bet Savienojumā «bet tad» lieto, lai pastiprinātu teikumā izteikto domu kā pretstatu kam gaidītam, piešķirot teikuma saturam lielāku emocionalitāti.
- kritizētājs Savienojumā «kritizētājs reālisms»: reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu kapitālistiskajās zemēs), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
- mušveida Savienojumā «mušveida divspārņi»: divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi (piemēram, dunduri, mušas), kam raksturīgi trīsposmu taustekļi.
- odveida Savienojumā «odveida divspārņi»-, divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā gariem taustekļiem, kam ir vismaz seši gandrīz vienādi posmi. Šīs apakšārtas kukaiņi.
- palaist Savienojumā «palaist vaļu»: atļaut brīvi izpausties (piemēram, psihiskam stāvoklim).
- platspīļu Savienojumā «platspīļu vēzis»: vēzis, kam ir raksturīgas platas spīles. Upes vēzis.
- vainags Savienojumā «sonetu vainags»: piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums.
- šaursliežu Savienojumā «šaursliežu dzelzceļš»: tāds dzelzceļš, kam attālums starp sliežu galvu iekšmalām ir mazāks par 1435 milimetriem.
- tāds Savienojumā «tāds kā». Norāda uz (kā) aptuvenu, pavājinātu līdzību (kam).
- toskānisks Savienojumā «toskāniskais orderis»: doriešu ordera paveids, kam raksturīgas masīvas kolonnas un rotājuma vienkāršība.
- vajāšana Savienojumā «vajāšanas mānija»: slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepamatotas bailes no kā.
- prese Savienojumā «vēdera prese». Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties, samazinās vēdera dobuma tilpums.
- zobkarpveidīgs Savienojumā «zobkarpveidīgās zivis»: zivju kārta, pie kuras pieder sīkas (parasti ap 5 centimetriem garas) zivis, kam uz žokļiem ir nelieli zobi (piemēram, šķēpnesis) un kas dzīvo tropos un subtropos, galvenokārt saldūdeņos.
- piesēdētājs Savienojumā «zvērinātais piesēdētājs»: koleģiālās padomes loceklis, kam tiesas procesā ir lēmēja tiesības.
- aizskriet Savienojumā ar "priekšā": aizsteigties kam priekšā (darbos, pasākumos u. tml.).
- aizaugt Savienojumā ar "priekšā": augot aizstiepties, sakuplot (kam priekšā).
- aizsteigties Savienojumā ar "priekšā": steidzīgi, ātri aizvirzīties (kam) priekšā. Nonākt, nokļūt (kur) ātrāk par citiem.
- neomulīgs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē psihisku stāvokli, kas saistīts ar nepatīkamām (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtām.
- laist Savienojumā ar «cauri», «garām»: neaizturēt, neaizkavēt (kā, piemēram, šķidruma, gāzes) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām.
- lēkt Savienojumā ar «mugurā», «sedlos» u. tml.: strauji kāpt, sēsties (dzīvniekam mugurā vai uz velosipēda, motocikla u. tml.).
- kapteinis Savienojumā ar «pirmā ranga», «otrā ranga» vai «trešā ranga»: dienesta pakāpes vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpes, kas attiecīgi atbilst pulkveža, apakšpulkveža vai majora dienesta pakāpēm Padomju Armijā). Karavīrs, kam ir kāda no šādām dienesta pakāpēm.
- uzplēst Savienojumā ar «rēta», «brūce, «vaina» u. tml.: atgādinot ko, panākt, būt par cēloni, ka (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots) jāatceras, jāpārdzīvo vēlreiz.
- miksolidisks Savienojumā ar «skaņkārta»: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais mažors ar pazeminātu septīto pakāpi.
- frīģisks Savienojumā ar «skaņkārta»: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais minors ar pazeminātu otro pakāpi.
- eolisks Savienojumā ar «skaņkārta»: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais minors.
- ne- Savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa «-oms», «-oms», norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
- sen- Savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa «-ts», norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir noticis, paveikts sen.
- biezs Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: Tāds, kam ir norādītais caurmērs, šķērsgriezums.
- garš Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts attālums no viena gala līdz otram.
- dziļš Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts ievirzījums kur iekšā.
- plats Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam šķērsvirzienā ir noteikts attālums no vienas malas līdz otrai.
- garš Savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts ilgums.
- ap- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz to, kas ir kam apkārt.
- ārpus- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kam nav saistījuma ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
- augš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri (kam) vai (kā) augšējā daļā.
- smags Savienojumā ar masas, svara mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikta masa, noteikts svars.
- liels Savienojumā ar mērvienības un fizikālā lieluma nosaukumu: tāds, kam ir noteikta skaitliskā vērtība. Savienojumā ar, parasti laukuma, garuma, mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikta skaitliskā vērtība.
- silts Savienojumā ar temperatūras mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikta temperatūra virs nulles (parasti pēc Celsija skalas).
- no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību (parasti tuvu) gar (ko), garām (kam), retāk pār (ko), pāri (kam).
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību garām (kam), arī gar (ko).
- pār- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību pāri (kam), pār (ko).
- pie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk.
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību zem (kā), arī (kam) apakšā.
- ap- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība notiek kam apkārt.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko).
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts vai darbības subjekts tiek novietots, novietojas pāri (kam), pār (ko).
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts derīgs kādam nolūkam.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā ko iegūst, pagatavo lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka kas tiek pievienots, pievienojas pie kā, kam klāt.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka kas tiek saistīts, saistās pie kā, kam klāt.
- gan Savienojumos «laikam gan», «liekas gan», «ticamāk gan» u. tml. lieto, lai pastiprinātu iepriekš teikto, mazinot šaubas.
- pacelties Savienojumos «pacelties pāri», retāk «pacelties pār»: būt pārākam (par kādu, ko), pārspēt (kādu, ko). Būt pārsvarā (par ko citu).
- paugurknābja Savienojurnā «paugurknābja gulbis»: gulbis, kam ir raksturīgs garens izcilnis knābja augšdaļa. Attiecīga gulbju suga.
- sadraudzība Savstarpēja attieksme, kam ir raksturīga biedriska sadarbība, draudzīga saprašanās, interešu kopība cilvēku attiecībās.
- draudzība Savstarpēja attieksme, kam pamatā ir saprašanās, simpātijas, uzticība, interešu kopība.
- mijība Secīgs (kā) mainīgums, periodiskums. Atrašanās, novietojuma secīgums (kam).
- apsegt Sedzot (ap ko, kam apkārt), pārklāt, apņemt.
- pārsegt Sedzot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- pasegt Sedzot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- uzsegt Sedzot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
- piere Sejas daļa starp uzacīm un matiem (cilvēkam). Galvas virsējā priekšdaļa (dzīvniekam).
- prognātisms Sejas profils, kam raksturīgs uz priekšu izvirzīts žoklis.
- uzsēt Sējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- Tukša sēkla Sēkla, kam labi attīstītā sēklapvalkā nav normāli attīstīta embrija.
- meženis Sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašība.
- segsēkļi Sēklaugi, kam sēklaizmetņi ir ieslēgti auglenīcā un kam, sēklām nogatavojoties, attīstās auglis.
- kailsēkļi Sēklaugi, kam sēklaizmetņi un sēklas nav ieslēgti auglenīcā, bet atrodas brīvi uz sēklzvīņām.
- prāmis Sekli peldošs kravas un pasažieru ūdens transportlīdzeklis, kam parasti nav sava dzinēja.
- izgaismot Sekmēt gaismas izplatīšanos (telpā). Panākt, ka (telpā) ir pietiekami daudz gaismas.
- panākt Sekojot (kam tādam, kas pārvietojas), nokļūt (līdz tam) - par cilvēkiem.
- vajāt Sekot, dzīties pakaļ, parasti neatlaidīgi (dzīvniekam), lai (to) notvertu vai nogalinātu.
- plīvuraste Selekcijas ceļā no sudrabkarūsas izaudzēta akvāriju zivs, kam raksturīgas divas plīvurveida astes spuras.
- Joniskā skaņkārta Sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais mažors.
- Doriskā skaņkārta Sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais minors ar paaugstinātu sesto pakāpi.
- hetera Senajā Grieķijā - pērkama sieviete.
- diktators Senajā Romā - ārkārtēja amatpersona, kam bija neierobežota vara.
- konsuls Senajā Romā - viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā). Goda tituls (impērijas laikā). Cilvēks, kam ir šāds goda tituls.
- Stobriņu sēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida vai bišu šūnām līdzīgi iedibumi, kuros veidojas sporas.
- Lapiņu sēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes, uz kurām atrodas sporas veidotājs slānis.
- Joniskais stils Sengrieķu arhitektūras stils, kam raksturīgs kolonnu vieglums un ornamentu smalkums.
- Doriskais stils Sengrieķu arhitektūras stils, kam raksturīgs spēks, vienkāršība.
- satīrs Sengrieķu mitoloģijā - dabas dievība, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu.
- piesēņot Sēņojot iegūt (sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pienēde Sēņu izraisīta slimība, kam raksturīgi balti, sarecējušam pienam līdzīgi aplikumi uz gļotādām.
- septiņdesmit Septiņdesmit gadu (cilvēkam).
- sešdesmit Sešdesmit gadu (cilvēkam).
- mēris Sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisuma procesi ādā, limfmezglos, plaušās un citur un ko izraisa cilvēkam vai dažādu sugu dzīvniekiem specifiski vīrusi.
- uzsēsties Sēžoties novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
- trigers Shēma, kam ir divi stabili stāvokļi un konkrēts vadības veids.
- apsiet Sienot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
- aizsiet Sienot (kam ko priekšā), aizklāt ciet.
- aizsiet Sienot (kam ko priekšā), aizsegt, apsegt. Sienot piestiprināt (kam priekšā), apsiet.
- piesiet Sienot piesaistīt (cilvēku pie kā, kam klāt).
- piesiet Sienot piesaistīt (dzīvnieku pie kā, kam klāt).
- piesiet Sienot piestiprināt (augus, to daļas pie kā, kam klāt), lai padarītu (tos) stabilākus.
- piesiet Sienot piestiprināt (priekšmetu pie kā, kam klāt).
- jāņusiers Siers, ko gatavo no biezpiena un piena ar sviesta, olu, sāls un bieži ķimeņu piedevu un kam nav nepieciešams īpašs nogatavināšanas periods.
- kariatīde Sievietes statuja, kas balsta siju pārsegumu un kam ir kolonnas funkcija.
- Vārda māsas Sievietes, kam ir vienāds vārds.
- Vārda māsas Sievietes, kam ir vienāds vārds.
- aizsijāt Sijājot aizbirdināt (aiz kā, kam garām u. tml.).
- izsijāt Sijājot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- piesijāt Sijājot pievienot (pie kā, kam klāt).
- uzsijāt Sijājot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- drupata Sīka daļa, kas radusies, kam (parasti ēdienam) drūpot.
- druska Sīka daļa, kas radusies, kam drūpot, plīstot u. tml. Arī drupata, drumstala.
- sīkamatniecība Sīkamatnieku slānis.
- sabiras Sīkas daļas, druskas, kas radušās, kam birstot, drūpot.
- sabirzumi Sīkas daļas, kas radušās, kam birstot, drūpot.
- amatniecība Sīkražošana, kam pamatā roku darbs un vienkārši darba rīki.
- pangodiņš Sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
- uzrasināt Sīku pilienu veidā uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
- silīcijūdeņraži Silīcija savienojumi ar ūdeņradi - toksiskas gāzveida vai šķidras vielas ar nepatīkamu smaku. Silāni.
- silāni Silīcija savienojumi ar ūdeņradi - toksiskas gāzveida vai šķidras vielas ar nepatīkamu smaku. Silīcijūdeņraži.
- rodonīts Silikātu grupas blīvs, rožains minerāls, kas satur mangāna dioksīdu ar silīciju un kam ir kristāliska struktūra un stiklains spīdums.
- turmalīns Silikātu klases minerāls (pusdārgakmens), kam ir dažāds ķīmiskais sastāvs un kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- mods Siloģisma veids, kam raksturīgas īpašas kvantitatīvas un kvalitatīvas atšķirības.
- oranžērija Siltumnīca (parasti dienvidu augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā apvidū nevar augt vai kam nepieciešami specifiski augšanas apstākļi).
- sardīne Siļķu dzimtas zivs, kam ir raksturīgs samērā liels, slaids, sudrabaini balts ķermenis ar melnu plankumu rindu uz sāniem un kas dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos.
- pārnesums Sintaktiski cieši vienotas frāzes turpinājums nākamajā dzejas rindā.
- sīpoldārzeņi Sīpolu dzimtas dārzeņi, kam ir sīpols (3).
- sirdstrieka Sirds muskuļu daļas atmiršana nepietiekamas asinsapgādes rezultātā.
- Mirgošanas aritmija Sirds ritma traucējums - nekoordinēta atsevišķu muskuļšķiedru raustīšanās (priekškambaru sistoles vietā). Fibrilācija.
- ritulis Sirpim līdzīga ziedkopa, kam sānu asis attīstās tikai vienā galvenās ass pusē un zarojas pamīšus pa kreisi un pa labi.
- lirisms Sirsnība, maigums, arī jūtīgums (cilvēkam, tā psihei).
- Dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties. Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
- Dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties. Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
- metodisks Sistemātisks. Tāds, kas laiku pa laikam atkārtojas.
- bungas Sitamais mūzikas instruments - koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu.
- šķīvis Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no diviem metāla diskiem un kam ir raksturīga asa skaņa.
- izdzīt Sitot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- uzsist Sitot, ar sitieniem nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam).
- pasist Sitot, ar sitieniem piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piesist Sitot, ar sitieniem virzot kam cauri naglas, tapas u. tml., piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- pārsist Sitot, ar sitienu radīt (kam) caurumu, bojājumu. Sitot, ar sitienu pārdalīt.
- uzsist Sitot, parasti spēcīgi (ar ko), skart, dot triecienu (kam, pa ko, arī kur).
- nepatikšanas Situācija, arī pārdzīvojums, kas saistīts ar ko nepatīkamu, uztraucoša.
- kriminālsižets Sižets (kinofilmā, daiļdarbā), kam pamatā ir nozieguma atklāšana.
- detektīvsižets Sižets (piedzīvojumu filmās, literatūrā), kam pamatā ir kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšana.
- pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pievilcīgs Skaists, patīkams (par parādībām dabā, ainavu).
- indekss Skaitlis vai burts, kas pierakstīts matemātiskam simbolam (parasti labajā pusē apakšā), lai atšķirtu viendabīgus matemātiskus objektus citu no cita.
- šūna Skaitļošanas tehnikā - atmiņas elementu grupa vai datu nesēja zona, kam piešķirts noteikts kārtas numurs.
- Aritmētiskā progresija Skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā par konstantu lielumu.
- Aritmētiskā progresija Skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā par konstantu lielumu.
- progresija Skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā pēc noteiktas likumības.
- pieskaitīt Skaitot pievienot (pie kā, kam klāt), iekļaut (kādā kopumā).
- pieskaldīt Skaldot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot.
- pieskaldīt Skaldot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieskalot Skalojot ar ūdens strūklu, plūsmu, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- aizskanēt Skanot aizplūst (kam garām, kam pāri, līdz kādai vietai u. tml.).
- noskanēt Skanot izplatīties pār (ko), pāri (kam).
- starpskaņa Skaņa (piemēram, skaņurindā), kas atrodas starp veselajiem toņiem un kam ir raksturīga nenoturība.
- instrumentācija Skaņdarba iekārtojums instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
- takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas metra daļas līdz nākamajai metra daļai, kam ir tāds pats uzsvērums. Skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
- pastorāle Skaņdarbs, kam raksturīgs idilliskums, dabas bērna naivitātes izpausme.
- popurijs Skaņdarbs, ko kāds komponists ir izveidojis no dažādām citu komponistu vai tautas mūzikas melodijām, to fragmentiem un kam parasti nav tematiskas attīstības.
- Melnais skārds Skārds, kam nav aizsargājoša virsmas seguma.
- pārlaist Skarot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- mesties Skarties (pie kā, kam klāt).
- sazīmēt Skatoties uztvert kā tāpatīgu (kam iepriekš redzētam, zināmam). Arī saskatīt.
- varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
- revija Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma. Šāda skatuves mākslas veida uzvedums.
- kauls Skeleta atsevišķa sastāvdaļa (cilvēkam un citiem mugurkaulniekiem).
- pārskraidīt Skraidot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- noskrambāt Skrambājot ievainot. Būt par cēloni tam, ka (kam, kur) rodas skrambas.
- uzskrāpēt Skrāpējot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- apskriet Skrienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Skriet apkārt.
- izskriet Skrienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizskriet Skrienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām, kam priekšā u. tml.).
- pārbizot Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku.
- pārskriet Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paskriet Skrienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- paskriet Skrienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pieskriet Skrienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noskriet Skrienot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Skrienot, pārvietojoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- pieskrūvēt Skrūvējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzskrūvēt Skrūvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- noskūt Skujot atdalīt apmatojumu, parasti bārdu (cilvēkam).
- skujotne Skuju kopums, arī skuju un zaru kopums (kokam).
- uzslacināt Slacinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- piešļākt Slacot pieliet (pie kā, kam klāt).
- pārslacīt Slakot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- noslacīt Slakot (ko), ļaujot slacīties (kam), padarīt mitru, slapju, arī notraipīt (ar to).
- uzslacīt Slakot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- paslānis Slānis, kas atrodas zem (kā), arī (kam) apakšā.
- sagula Slānis, kas izveidojies, (kam) sagulstoties, sablīvējoties.
- aizslaukt Slaucot aiztecināt (pienu aiz kā, kam garām).
- pieslaukt Slaucot iegūt (pienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pārslaucīt Slaukot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pieslaucīt Slaukot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieslēgt Slēdzot piestiprināt, piesaistīt (pie kā, kam klāt).
- aizslēpot Slēpojot attālināties. _imperf._ Slēpot prom. Slēpojot aizvirzīties (kur, kam garām u. tml.).
- izslēpot Slēpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārslēpot Slēpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieslēpot Slēpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- brukt Slīdēt lejup (par pietiekami nenostiprinātiem apģērba gabaliem).
- aizslidināt Slidinot attālināt. _imperf._ Slidināt prom. Slidinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- izslidināt Slidinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izslīdināt Slidinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārslidināt Slidinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārslīdināt Slīdinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pieslidināt Slidinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieslīdināt Slidinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- apslidināties Slidinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Slidināties apkārt.
- pieslidināties Slidinoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- apslidot Slidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Slidot apkārt.
- aizslidot Slidojot attālināties. _imperf._ Slidot prom. Slidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- izslidot Slidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizslidināt Slidojot kopā, aizvadīt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- pārslidot Slidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieslīdot Slidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- laizīt Slīdoši (parasti vairākkārt) virzīt mēli (arī laizītājsūcējtipa mutes orgāna daļu) pāri (kam), skarot (to).
- izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par priekšmetiem.
- pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās.
- paslīdēt Slīdot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās.
- paslīdēt Slīdot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās).
- pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par priekšmetiem.
- pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- noslīdēt Slīdot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam), pār (ko), pāri (kam).
- mietne Slieces virsdaļas balsts (ragavām, kamanām).
- pārslīgt Slīgstot, liecoties novietoties, atrasties pāri (kam), pār (ko).
- kankars Slikti ģērbies, nabadzīgs cilvēks. Nepatīkams, nesimpātisks cilvēks.
- kariess Slimība - zoba cieto audu pakāpeniska bojā eja, kam seko dobuma veidošanās.
- narkolepsija Slimība, kam raksturīgs pēkšņs, nepārvarams īslaicīgs lēkmjveida miegs un muskuļu tonusa izzušana.
- skorbuts Slimība, ko izraisa ilgstošs askorbīnskābes (C vitamīna) trūkums organismā un kam raksturīgs, piemēram, nespēks, smaganu asiņošana, sāpes kaulos un locītavās.
- Vajāšanas mānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam rakstuīgas nepamatotas bailes no kā.
- Lieluma mānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga lielīšanās tieksme un nepamatota iedomība.
- Lieluma mānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga lielīšanās tieksme un nepamatota iedomība. Mānija.
- piromānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga nepārvarama tieksme dedzināt.
- izsvīst Slimniekam sviedrējoties, izbeigties (par slimību).
- pieslīpēt Slīpējot izveidot (kam) vēlamo veidu, parasti, (to) pielāgojot. Slīpējot pielīdzināt.
- noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu. Slīpējot izveidot kam (vēlamo formu).
- šķērsām Slīpi vai perpendikulāri pāri (kam), zem (kā), arī cauri (kam).
- šķērsu Slīpi vai perpendikulāri pāri (kam), zem (kā), arī, cauri (kam). Šķērsām.
- uzvelties Smagi uzgulties (ar ķermeni, tā daļu) virsū (uz kā, kam).
- uzzvelties Smagi uzgulties, uzsēsties virsū (uz kā, kam).
- pielumpačot Smagiem, neveikliem soļiem, arī neveiklā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- smaile Smaila galotne (kokam).
- malt Smalcināt (ko) iekārtā, ierīcē, kam ir rotējošas darbīgās daļas, kuras berž, rada triecienus, arī spiež. Šādā veidā smalcinot ko, iegūt (kādu produktu).
- malt Smalcināt (parasti gaļu, augļus, saknes) iekārtā, ierīcē, kam ir rotējošas darbīgās daļas, kuras griež, spiež. Šādā veidā smalcinot, parasti gaļu, augļus, saknes, iegūt (kādu produktu).
- mīksts Smalks, tievs, sīks (par matiem, spalvām). Tāds, kam ir smalki, tievi mati, smalkas, tievas, sīkas spalvas (par dzīvniekiem).
- smarža Smaržvielu spirta vai ūdens un spirta šķīdums ar patīkamu aromātu.
- uzmiglot Smidzinot uzvirzīt (parasti šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
- uzsmidzināt Smidzinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- Smieties bārdā Smieties pie sevis (parasti neticot kam, neuztverot ko nopietni).
- pārsniegt Sniedzot parvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārsniegties Sniedzoties pārliekties (pāri kam, pār ko). Sniedzoties parvirzīt (ķermeņa daļu pāri kam, pār ko).
- putenis Sniega pārvietošanās stipra vēja iedarbībā. Laikapstākļi, kam ir raksturīga šāda sniega pārvietošanās.
- vējputenis Sniega pārvietošanās stipra vēja iedarbībā. Laikapstākļi, kam ir raksturīga šāda sniega pārvietošanās. Arī sniegputenis.
- uzsnigt Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam).
- reklamēt Sniegt interesantā, saistošā formā informāciju ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml.
- rente Sociālismā - lauksaimniecības arteļa vai padomju saimniecības papildu tīrais ienākums, kuru iegūst no auglīgākiem vai izdevīgāk izvietotiem zemes gabaliem, kā arī no racionāla līdzekļu ieguldījuma saimniecībā un kura daļu nodod valstij kā zemes īpašniekam.
- apsoļot Soļojot apvirzīties, apiet (ap ko, kam apkārt).
- izsoļot Soļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizsoļot Soļojot nokļūt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- pārsoļot Soļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko). Pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko), parasti raitā, staltā gaitā.
- piesolot Soļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nosoļot Soļojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- lāčsomainis Somaino apakšklases neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plais purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs.
- žurksomainis Somaiņu apakšklases plēsīgs, žurkai līdzīgs dzīvnieks, kam ir gara aste, somai līdzīgs veidojums uz vēdera un kas dzīvo Austrālijas mežos.
- skujbire Somiņsēnes izraisīta skujkoku, parasti priežu, slimība, kam raksturīga skuju dzeltēšana un nobiršana.
- pārspaidīt Spaidot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Spaidot pārdalīt.
- bokss Speciālam nolūkam iekārtota telpa, kamera.
- kamera Speciālam nolūkam paredzēta atsevišķa telpa (piemēram, iestādē). Norobežota vieta (piemēram, darba, ražošanas iecirknī).
- puante Speciāli apavi, kam ir ciets purngals un ko izmanto sieviešu klasiskajās dejās.
- zīmogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas vai iespiešanai tajā (dokumentu vai darbības apstiprināšanai).
- spiedogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas vai iespiešanai tajā. Zīmogs (1).
- uviolstikls Speciāls stikls, kam raksturīga caurlaidība spektra ultravioletajā daļā.
- plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (parasti par skaņām).
- raut Spēcīgi iedarbojoties, radīt (kam) bojājumu, arī veidot (ko) - par parādībām dabā, parasti par straumi, vēju.
- uzmest Spēcīgi iesist (kādam, kam, pa ko).
- uzšaut Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko u. tml.).
- uzdauzīt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko), lai radītu, piemēram, troksni, satricinājumu.
- uzbliezt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzcirst Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzdrāzt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzgāzt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzklāt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzlaist Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzplāt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzvilkt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzzvelt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzspert Spēcīgi uzsist (kāju uz kā, kam).
- griezt Spēcīgi, nepatīkami kairināt (parasti par gaismu).
- griezties Spēcīgi, nepatīkami kairināt (parasti par gaismu).
- brīkšķis Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- spēks Spēja (cilvēkam vai dzīvniekam) veikt fiziskas darbības, kustības. Fiziska spēja (cilvēkam) veikt kādu darbību, uzdevumu.
- valence Spēja piemēroties (kam), saskaņoties (ar ko, piemēram, apstākļiem).
- iedurt Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (ausīs) - par asu skaņu. Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (acīs) - par ļoti spilgtu gaismu.
- iedurties Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (ausīs) - par asu skaņu. Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (acīs) - par ļoti spilgtu gaismu.
- pārsist Spēji triecoties, radīt (kam) ievainojuma, bojājumu.
- pārcirst Spēji triecoties, radīt (kam) ievainojumu, bojājumu.
- pretestība Spēks, kas darbojas kam pretī.
- vilcējspēks Spēks, kuru vilcējs (3) vai lokomotīve pārnes uz velkamo mašīnu, piekabi, vilcienu u. tml.
- jauda Spēks, spēja (cilvēkam).
- Pēdējais pāris Spēle, kurā vienam dalībniekam jānotver kāds no diviem bēgošiem dalībniekiem, pirms tie sadodas rokās.
- Pēdējais pāris Spēle, kurā vienam dalībniekam jānotver kāds no diviem bēgošiem dalībniekiem, pirms tie sadodas rokās.
- aizspert Sperot soli, aizlikt (kāju kam priekšā).
- pārmīt Sperot soli, liekot (kāju), pārvirzīt (to pāri kam, pār ko).
- pārspert Sperot soli, pārvirzīt (kāju pāri kam, pār ko).
- uzspert Sperot soli, uzlikt (kāju uz kā, kam).
- iespert Sperot trāpīt (kam, pa ko, kur).
- piespert Sperot trāpīt (kam).
- izturēt Spēt nepievērst uzmanību (kam). Spēt savaldīties.
- pārspēt Spēt paveikt vairāk, labāk (salīdzinot ar kādu citu). Spēt būt spēcīgākam, izturīgākam u. tml. (salīdzinot ar kādu citu), uzvarēt (to).
- paciest Spēt, parasti samērā ilgi, pakļauties, arī pielāgoties (negatīvam psihiskam stāvoklim, negatīvai psihiskai iedarbībai) un izturēt (to).
- pārspīdēt Spīdot izstarot gaismu pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu. Apgaismot, izplatoties pāri (kam), pār (ko) - par gaismu.
- pretspiediens Spiediens (piemēram, gāzei, tvaikam) izplešanās procesa beigās siltuma dzinējā.
- kļaut Spiest, arī virzīt, likt (ko kam cieši klāt).
- zīsties Spiesties, sūkties (kur iekšā, arī cauri kam) - piemēram, par vēsumu, mitrumu.
- kļauties Spiesties, virzīties, novietoties (kam cieši klāt).
- uzspiest Spiežot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, zīmi, tā, attēlu).
- piespiest Spiežot augļus, iegūt (sulu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piespiest Spiežot augļus, pievienot (iegūto šķidrumu pie kā, kam klāt).
- izspiest Spiežot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- piespiest Spiežot pievirzīt, cieši piekļaut (pie kā, kam klāt).
- pārspiest Spiežot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Spiežot pārdalīt.
- uzspiest Spiežot uzvirzīt (parasti masu) virsū (uz kā, kam). Spiežot uzvirzīt (parasti masu) virsū (uz kā, kam), lai izveidotu (ko).
- uzspiest Spiežot uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam).
- piespiest Spiežot, grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- dzirkstele Spilgta iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.).
- dzirksts Spilgta iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.).
- toksikomānija Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
- spilventiņš Spilvenveida izaugums (uz dzīvnieka pēdas), kam nav apmatojuma.
- izspindzēt Spindzot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- meistarkandidāts Sporta klase, ko piešķir sportistam, kurš izpildījis sporta klasifikācijā šai klasei noteiktās normas un prasības. Sportists, kam ir šāda sporta klase.
- Sporta meistars Sporta klase, ko piešķir sportistam, kurš izpildījis sporta klasifikācijā šai klasei noteiktās normas un prasības. Sportists, kam ir šāda sporta klase.
- skrejceļš Sporta laukumā iekārtots ceļš, kas ir paredzēts skriešanas, arī slidošanas sacensībām un kam ir vairākas paralēlas joslas.
- lode Sporta rīks (grūšanai tālumā), kam ir šāda ķermeņa forma.
- Galda teniss Sporta spēle ar bumbiņu uz speciāla galda, kam pāri nostiepts tīkls.
- Galda teniss Sporta spēle ar bumbiņu uz speciāla galda, kam pāri nostiepts tīkls.
- badmintons Sporta spēle ar raketi un vieglu, (korķa, plastmasas) bumbiņu, kam piestiprināts spalvu vai plastmasas vainadziņš.
- piespēlēt Sporta spēlēs - pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk, piemēram, bumbu, ripu).
- bobslejs Sporta veids - ātruma sacensības nobraucienos ar šādām kamanām.
- Kamaniņu sports Sporta veids - braukšana ar kamaniņām.
- Kamaniņu sports Sporta veids - braukšana ar kamaniņām.
- rodeļsports Sporta veids - braukšana ar rodeļkamaniņām.
- skeletons Sporta veids - braukšana ar šādām kamaniņām.
- favorīts Sportists, kam ir lielas izredzes uzvarēt sacensībās.
- Kvalificēts sportists Sportists, kam ir sporta klase.
- zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu. Būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- uzsprādzēt Sprādzējot nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- aizsprāgt Sprāgstot, plīstot (kam), strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām u. tml.).
- uzsprakstēt Sprakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Sprakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzsprakšķēt Sprakšķot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Sprakšķot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- aizspiesties Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizspraukties.
- atspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), atkļūt šurp, - spraucoties (kam cauri, garām), atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), attālināties. Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- nolīst Spraucoties cauri kam, virzoties pa ko šauru, noslēpties (kur).
- izspraukties Spraucoties izkļūt cauri (kam), caur (ko).
- pārspraukties Spraucoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piespraukties Spraucoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nospraukties Spraucoties virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- piespraudīt Spraudāt piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- apspraudīt Spraudot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri).
- uzspraudīt Spraudot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzsprauslot Sprauslājot uzvirzīt (piemēram, siekalas) virsū (kam, uz kā).
- apspraust Spraužot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri).
- izspraust Spraužot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- uzspraust Spraužot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- aizspraust Spraužot novietot (aiz kā, kam priekšā u. tml.). Aizbāzt.
- piespraust Spraužot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzspraust Spraužot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- plīst Sprēgāt, plaisāt (par ādu). Kļūt tādam, kam sprēgā, plaisā āda (par ķermeņa daļām).
- pārspridzināt Spridzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Spridzinot pārdalīt.
- nospriegot Spriegajai radīt (kam) vajadzīgo sprieguma pakāpi.
- uzsprikstēt Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- pārspurgt Spurdzot pārlidot (pāri kam, pār ko).
- protons Stabila elementārdaļiņa, kam masa ir vienāda ar 1836 elektronu masām un kam ir pozitīvs elektriskais lādiņš.
- frazeoloģisms Stabils vārdu saistījums, kam ir vienota nozīme. Frazeoloģiska vienība.
- apstādīt Stādot (ap ko, kam apkārt), ietvert, norobežot.
- nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
- apstaigāt Staigājot apvirzīties, apiet (ap ko, kam apkārt).
- izstaigāt Staigājot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārstaigāt Staigājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nostaigāt Staigājot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- pārstaipīt Staipot, izstiepjot novietot pāri (kam), pār (ko).
- starpvēlēšanas Starpposms vēlēšanu kampaņā.
- diafragma Starpsiena īpašam nolūkam (celtnēs, tehniskās ierīcēs).
- moratorijs Starptautiskajās tiesībās - valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību.
- protokols Starptautiskas vienošanās dokuments (speciālos attiecību jautājumos), kam ir starptautiska līguma spēks.
- pakts Starptautisks līgums, vienošanās, kam ir sevišķa politiska nozīme.
- kreilība Stāvoklis (cilvēkam), kad vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
- kārtība Stāvoklis (kam, piemēram, priekšmetam, telpai, vietai), kad (tas) ir kārtīgs. Pretstats: nekārtība.
- pavaļa Stāvoklis (parasti īslaicīgs), kad nav ļoti steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
- pamatstāvoklis Stāvoklis (piemēram, iekārtai, fizikālai sistēmai), kam raksturīga samērā zema, parasti vismazākā, attiecīgo parametru vērtība.
- pakārtotība Stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, parādībām), kad (kas) ir pakārtots (kam).
- piederība Stāvoklis, attieksme, kam ir raksturīgas ciešas saiknes (ar ko).
- vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem. Arī, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga atstātības, pamestības izjuta.
- samocītība Stāvoklis, kad (kam, piemēram, mākslas darbam, darbībai) piemīt nemākulīgums, pretrunīgums, nevajadzīga sarežģītība.
- piesārņotība Stāvoklis, kad (kam, piemēram, videi, apkārtnei) ir piejaukts kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs.
- polaritāte Stāvoklis, kad (kam) ir pols vai poli.
- saspriegtība Stāvoklis, kad (kam) ir radīts mehāniskais spriegums.
- sakārtotība Stāvoklis, kad (kam) radīta noteikta kārtība, kad (kas) veido noteiktu sistēmu.
- pakļautība Stāvoklis, kad (tauta, valsts u. tml.) ir, parasti politiski, pakļauta (kam) ar varu.
- apcietinājums Stāvoklis, kad cilvēkam atņemta personiskā brīvība, kad tas atrodas apsardzībā vai ieslodzījumā.
- sodāmība Stāvoklis, kad cilvēkam draud sodīšana.
- dižciltība Stāvoklis, kad dzīvniekam ir tīršķirnes galvenās pazīmes un tas ir reģistrēts ciltsgrāmatā.
- pārticība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā.
- izkliedētība Stāvoklis, kad kas nav pietiekami koncentrēts, kad nav saistījuma starp ko.
- trūcība Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekli ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā. Arī nabadzība (1).
- trūkums Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā. Trūcība (1).
- sakāpinātība Stāvoklis, kam ir raksturīgs (kā) sakāpinājums (1).
- izkoptība Stāvoklis, kam raksturīga atbilstība augstām, parasti kultūras, prasībām.
- nežēlastība Stāvoklis, kam raksturīga ļoti nelabvēlīga, nelīdzcietīga attieksme (pret kādu), nevēlēšanās sniegt nepieciešamo palīdzību (kādam).
- bezdomība Stāvoklis, kam raksturīga nepietiekami spraiga domāšana, arī izklaidība.
- bezprāts Stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi spriest. Bezprātība, neprāts.
- nemiers Stāvoklis, kam raksturīgas spēcīgas, arī postošas parādības dabā.
- pozīcija Stāvoklis, situācija (kam kādā sistēmā, attieksmē pret ko).
- izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- dedzīgs Steidzams, neatliekams.
- izsteigties Steidzīgi, ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piesteigties Steidzīgi, ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- kortikosteroīdi Steroīdi, kam ir noteiktas ķīmiskas vai bioloģiskas īpašības, kuras raksturīgas virsnieru dziedzeru garozas daļas hormoniem.
- nagla Stieņveida (parasti metāla) detaļa, kam ir smails gals un ko izmanto tādu priekšmetu savienošanai, piestiprināšanai, kuri ir mīkstāki par šo detaļu.
- pārstiept Stiepjot izvirzīt garumā (pāri kam, pār ko).
- pārstiept Stiepjot uz priekšu, pārvirzīt (ķermeņa daļu pāri kam, pār ko).
- uzstiept Stiepjot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzspīlēt Stiepjot, plēšot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- aizstiepties Stiepjoties, plešoties aizsniegties (kam priekšā).
- augt Stiepties garumā, kļūt garākam (par organisma atsevišķiem veidojumiem).
- pārstīgot Stīgojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) par augiem, to daļām.
- kristālstikls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus. Attiecīgā stikla šķirne.
- kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus. Attiecīgā stikla šķirne. Kristālstikls.
- kamerstils Stils (mākslas darbam), kam raksturīga intimitāte, iekšējs pārdzīvojums, klusinātas noskaņas.
- Nominālais stils Stils, kam raksturīgs liels nomenu lietojuma biežums.
- durt Stingri (piemēram, ar pirkstu, zīmuli) pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību (kam), norādītu (uz ko).
- kalt Stipri pukstēt (par sirdi), būt biežākam, spēcīgākam nekā parasti (par pulsu).
- spraust Stiprināt (ko) kopā, kam klāt, parasti ar ko tievu, smailu.
- niknums Stiprs uzbudinājums (dzīvniekam), gatavība uzbrukt.
- pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna (parasti ko pietiekami labi nepadarītu).
- izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt cauri (kam), caur (ko).
- izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- pārbrāzties Straujā gaitā (parasti par troksni) pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- pieklupt Strauji (parasti ar lēcienu) pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par dzīvniekiem.
- aizcirst Strauji aizlikt, aizgrūst (kam priekšā).
- aizšaut Strauji aizvirzīt (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- apšauties Strauji apgriezties. Strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- apsisties Strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- nokratīt Strauji atbrīvoties (no, parasti nepatīkama, nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
- gāzties Strauji doties (kur, kam virsū u. tml.). Strauji virzīties (par pūli, drūzmu).
- pievirpuļot Strauji griežoties, dejojot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izskriet Strauji izlidot cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- izskriet Strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par priekšmetiem.
- izsperties Strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- uzgāzt Strauji lejot, berot, metot u. tml., uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- šaut Strauji mest, bērt, likt, liet (parasti kur iekšā, kam klāt).
- noraut Strauji novilkt (priekšmetu) gar (ko), garām (kam).
- paskriet Strauji palidot garām (kam), arī gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- pārskriet Strauji pārplūst (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šķidrumu.
- pārsviesties Strauji pārplūst (pāri kam, pār ko).
- uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
- pārraut Strauji pārvilkt (pāri kam, pār ko). Strauji velkot, novietot pāri (kam), pār (ko).
- pārsviest Strauji pārvirzīt (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju.
- pāršaut Strauji pārvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu, priekšmetu, pāri kam, pār ko).
- pārskriet Strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par veļu, mākoņiem u. tml.
- pāršauties Strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- parauties Strauji pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piebadīt Strauji piegrūst, piemēram, ragus, pieri (pie kā, kam klāt).
- Krist apkampienos Strauji piekļauties (kādam) un ļaut sevi apkampt.
- piesviest Strauji pielikt (pie kā, kam klāt, piemēram, roku, pirkstus).
- piešaut Strauji pielikt (piemēram, roku, pirkstus pie kā, kam klāt).
- piemest Strauji pielikt (piemēram, roku, pirkstus, pie kā, kam klāt).
- pieķert Strauji pielikt (rokas pie kā, kam klāt), lai celtu, nestu.
- piecirst Strauji pielikt (roku pie kā, kam klāt).
- pieķert Strauji pievirzīt (parasti roku, pie kā, kam klāt).
- piegrūst Strauji pievirzīt, pielikt (kādam), parasti roku, lai pievērstu (tā) uzmanību kam.
- piemest Strauji pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- piesviest Strauji pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- piemesties Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piesviesties Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piemesties (3).
- piesprukt Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt) tā, ka (tas) aizdegas (par uguni).
- pieklupt Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt), parasti uzbrūkot (par dzīvniekiem).
- ķert Strauji raut (ar lūpām, zobiem), kampt (par dzīvniekiem).
- saķert Strauji sakampt (ar lūpām, zobiem) - par dzīvniekiem.
- paķert Strauji satvert (mutē) - par dzīvniekiem. Pakampt (2).
- šaut Strauji sist (cilvēkam vai dzīvniekam).
- pārķert Strauji tverot, pieskaroties, kļūdīties, satvert (ko) citu, pieskarties (kam) citam.
- šaut Strauji virzīt (parasti roku, kāju, pirkstu, piemēram, kur iekšā, pie kā, kam klāt, priekšā).
- tvert Strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) - par dzīvniekiem, retāk augiem.
- tvert Strauji virzīt roku vai rokas un likt (parasti) pirkstus, plaukstu, arī kādu rīku cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
- noskriet Strauji virzīties un pabeigt virzīties gaisā gar (ko), garām (kam) - par priekšmetiem.
- izgāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par cilvēku pūli.
- pieraut Strauji, ar rāvienu pievilkt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieklupt Strauji, ar sparu (klupšus) pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- izgrūt Strauji, ar sparu izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par baru, pūli.
- mest Strauji, ar vēzienu likt, tīt (ap ko, kam apkārt, kur).
- sviest Strauji, ar vēzienu likt, tīt (ap ko, kam apkārt, kur).
- piesprukt Strauji, arī slēpjoties, ar grūtībām piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sisties Strauji, nepatīkami skart (ko tādu, kam virzās garām, cauri) - piemēram, par augiem, to daļām.
- izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pasisties Strauji, pēkšņi pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- pasisties Strauji, pēkšņi pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- uzsprāgt Strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par priekšmetu, šķidrumu. Strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, virsū (uz kā, kam).
- piesist Strauji, spēcīgi pielikt (piemēram, roku, nūju pie kā, kam klāt).
- uzgāzties Strauji, spēcīgi plūstot, birstot u. tml., uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam).
- sprāgt Strauji, spēji, parasti ar troksni, vērties vaļā (piemēram, par durvīm, vāku). Kļūt tādam, kam šādā veidā veras vaļā, parasti vāks.
- pārstrāvot Strāvojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piestrēbt Strebjot pieēst, arī piedzert (pie kā, kam klāt).
- izstreipuļot Streipuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārstreipuļot Streipuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piestreipuļot Streipuļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- roze Streptokoku izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs akūts ādas iekaisums (parasti spīdīgs sarkanums uz sejas vai kājām).
- izstumdīt Stumdot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārstumdīt Stumdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- piestumdīt Stumdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- aizstumt Stumjot aizdabūt (līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- izstumt Stumjot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izstumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko).
- pārstumt Stumjot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pastumt Stumjot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piestumt Stumjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzstumt Stumjot, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- izstumties Stumjoties izbraukt (ar transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
- pārstumties Stumjoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- izstūrēt Stūrējot izvirzīt (parasti transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
- piestūrēt Stūrējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk, parasti transportlīdzekli).
- pomerance Subtropu augļu koks vai krūms, kam ir aromātiski, parasti oranži, skābi augļi ar rūgtu mizu.
- piezīsties Sūcot uzņemt (šķidrumu) pietiekamā, arī lielākā daudzumā. Sūcot piepildīt sevi ar šķidrumu (piemēram, par dēlēm, dažiem kukaiņiem).
- izsūkties Sūcoties izplūst cauri (kam), caur (ko) - par šķidrumu.
- sasukāt Sukājot izveidot (cilvēkam) matu sakārtojumu. Sukājot izveidot (dzīvniekam) apmatojuma sakārtojumu.
- pārsukāt Sukājot sakārtot (parasti matus) pāri (kam), pār (ko).
- rotorsūknis Sūknis, kam darbīgā daļa ir rotors.
- Kondukcijas sūknis Sūknis, kas, iedarbojoties elektromagnētiskajam spēkam, sūknē šķidrumu.
- Kondukcijas sūknis Sūknis, kas, iedarbojoties elektromagnētiskajam spēkam, sūknē šķidrumu.
- sirpjsūnas Sūnas, kam ir raksturīgas sirpjveidā lapas un kas aug zāļu purvos, slapjās pļavās.
- maršancija Sūnaugs, kam ir klājenisks laponis un kas aug lielām grupām mitrās vietās mežos, pļavās, izdegumos.
- asinssuns Suns, kas apmācīts uzbrukt un kost cilvēkam.
- paviāns Suņgalvas pērtiķis, kam raksturīgs garš purns un spilgtas krāsas sacietējumi uz sēžas.
- suns Suņu dzimtas mājdzīvnieks, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme. Mājas suns.
- svecīte Supozitorijs, kam ir mazas sveces forma.
- piesutināt Sutinot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- sasust Sūtot iegūt nepatīkamu smaku (parasti par apģērbu, apaviem).
- pārsvaidīt Svaidot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- dzīvsvars Svars (dzīvam mājdzīvniekam).
- svārstīkla Svirmehānisma loceklis, kam ir sviras veids un kas šarnīrveidīgi ir savienots ar statni un citiem mehānisma locekļiem.
- šķērssvītra Svītra, kas ir izveidota šķērsām (kam).
- skūt Šādā veidā dalīt nost apmatojumu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
- pūst Šādā veidā izvadīt gaisu, lai ar tā strāvu, piemēram, dzesētu, sildītu ko, papildinātu kam skābekli.
- Zāļu tēja Šādam nolūkam derīgi ārstniecības augi.
- suka Šādam rīkam līdzīga detaļa, elements ierīcē, iekārtā u. tml.
- kolba Šādam traukam līdzīgs stikla veidojums (piemēram, spuldzei, termosam).
- tralis Šādam zvejas rīkam līdzīga ierīce ūdenstilpes reljefa, floras un faunas pētīšanai, kā arī zemūdens šķēršļu atklāšanai un izcelšanai ūdens virspusē.
- vainags Šādi veidota, parasti uz kapa liekama, ziedu, zaļumu, skuju vītne.
- vāze Šāds (parasti liela izmēra) trauks, kam galvenokārt ir dekoratīvas funkcijas.
- laiks Šāds (parasti neilgs) posms, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
- labpatika Šāds emocionāls stāvoklis (dzīvniekam).
- labsajūta Šāds emocionāls stāvoklis (dzīvniekam).
- tīksme Šāds emocionāls stāvoklis (dzīvniekam).
- mēnesis Šāds laika sprīdis, kam raksturīgs kas īpašs.
- periods Šāds laikposms, kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu regulāra atkārtošanās.
- laiks Šāds posms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (parasti sabiedrības dzīvē). Arī laikmets (2).
- brīvbandinieks Šaha spēlē - bandinieks, kam priekšā nav pretinieka bandinieku.
- Pieteikt matu (arī šahu) Šaha spēlē - izveidot pozīciju, kurā pretiniekam ir mata (šaha) stāvoklis. Brīdinot pretinieku par to, ka ir izveidota attiecīgā pozīcija, pateikt vārdu «mats» («šahs»).
- pats Šaha spēlē - neizšķirts stāvoklis, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, kam nav pieteikts šahs.
- Pieteikt šahu Šajā spēlē izveidot pozīciju, kurā pretiniekam ir šaha stāvoklis. Brīdinot pretinieku par to, ka ir izveidota šāda pozīcija, pateikt vārdu «šahs».
- pāršalkt Šalcot, ar šalkoņu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- ugunsspēks Šaujamieroču kopums (piemēram, karaspēkam, tā vienībām, apakšvienībām). Šaujamieroču kopuma, arī šaujamieroča postošās iedarbības pakāpe.
- izšaut Šaujot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pāršaut Šaujot pārvirzīt lodi, šāviņu (pāri kam, pār ko).
- riba Šaurs, garš, plakans krūškurvja lokveida kauls, kas ir kustīgi piesaistīts pie mugurkaula un var būt saaudzis ar krūškaulu (cilvēkam un mugurkaulnieku apakštipa dzīvniekiem).
- stāvuguns Šaušana pa trajektoriju, kam ir stāva beigu daļa.
- venteris Šim zvejas rīkam līdzīgs trauks zivju uzglabāšanai ūdenī.
- Bikšainais apogs Šis kārtas putns, kam ir lielāka, apaļāka galva un spalvainākas kājas nekā mājas apogam.
- uzšķaudīt Šķaudot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā).
- uzšķelt Šķeļot izveidot, radīt (kam) atveri.
- pāršķelt Šķeļot pārdalīt. Šķeļot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- barjera Šķērslis, kas kavē brīvu pieeju (kam).
- uzšķērst Šķēržot izveidot, radīt (kam) atveri.
- pāršķērst Šķēržot izveidot, radīt (kam) šķēlumu, atvērumu, arī bojājumu, ievainojumu.
- piešķeterēt Šķeterējot pievienot (pie kā, kam klāt diegu, dziju).
- piešķeterēt Šķeterējot sagatavot (diegus, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- caurtece Šķidruma plūšana (kam) cauri. Spēja laist cauri (šķidruma daudzumu noteiktā laika vienībā).
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
- paskriet Šķietamā kustībā ļoti ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām.
- paslīdēt Šķietamā kustībā pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām.
- slīdēt Šķietamā kustībā virzīties (par to, kam kāds pārvietojas garām, pāri u. tml.).
- palikt Šķietami atpalikt (par to, no kā kāds virzās prom, arī kam virzās garām).
- skriet Šķietami ātri pārvietoties (par priekšmetiem, kam virzās garām, pretī).
- šauties Šķietami strauji virzīties, pārvietoties pretējā virzienā (par to, kam ātri brauc garām).
- maldi Šķietams, līdzīgs (kam) - par parādībām dabā.
- uzšķiest Šķiežot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- piešķīt Šķinot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- izklausīties Šķist skanam (kā, līdzīgi kam).
- nošķīst Šķīstot virzīties un pārstāt virzīties gar (ko), garām (kam) - par šķidrumu, masu.
- piešķūrēt Šķūrējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzšļākt Šļācot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pāršļākt Šļācot, ar šalti pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- piešļākties Šļācoties (kam), tikt piepildītam (ar to), parasti neviļus, negribēti.
- pāršļākties Šļācoties, ar šalti pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pāršļakstināt Šļakstinot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- pāršļakstināt Šļakstinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- uzšļakstināt Šļakstinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pāršļakstīt Šļakstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- pāršļakstīt Šļakstot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- uzšļakstīt Šļakstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzšļakstēt Šļakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- pāršļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
- piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
- iešļircināt Šļircinot ievadīt (šķidru vielu, parasti medikamentu).
- pāršļūkt Šļūcošā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- pāršļūkt Šļūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- apšļūkt Šļūcot vai šļūcošā gaitā apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- izšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piešļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piešļūkāt Šļūkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- aizšļukt Šļūkot, slīdot aizkļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- piešņorēt Šņorējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piešūdināt Šūdinot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā. Piešūt (2).
- uzšūt Šujot izveidot (piemēram, rotājumu) virsū (uz kā, kam), arī šujot piestiprināt (uz kā, kam).
- izšūt Šujot izvirzīt adatu ar diegu cauri (kam), caur (ko).
- piešūt Šujot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piešūt Šujot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- piešūpot Šūpojot pievirzīt, būt par cēloni, ka pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pāršūpot Šūpojot, šūpojoties pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- izšūpoties Šūpojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piešūpoties Šūpojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- šķērsšuve Šuve, kas ir izveidota šķērsām (kam).
- uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (svītru), izveidot (piemēram, zīmējumu) virsū (uz kā, kam).
- piešvīkstēt Švīkstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nopakaļ Tā (piemēram, palikt, iet), ka atrodas aiz kāda, kā, seko kādam, kam.
- šaurs Tā, ka (kādam, kam) ir neliela, arī nepietiekama vieta, platība.
- starveidā Tā, ka (kam) rodas starveida veidojumi, elementi u. tml.
- taisni Tā, ka (kam) visā garumā vai kādā daļā rodas taisnei atbilstoša forma, veids (virzīt, virzīties, ko darīt, atrasties kādā stāvoklī).
- šaipusē Tā, ka (kas), salīdzinot ar kādu objektu, atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam). Šajā pusē.
- pietiekošs Tā, kā ir vajadzīgs, nepieciešams. Pietiekams (4).
- pārlaidus Tā, ka kā daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- sveikā Tā, ka kādos nelabvēlīgos apstākļos cilvēkam nav noticis kas nevēlams.
- dziļš Tā, ka kas ir samērā daudz (uzlikts, uzvirzīts) kam virsū.
- pret Tā, kā nav (kam) vēlams, vajadzīgs, pieņemams, tā, ka nepievienojas (kam), neatzīst (ko).
- novārtā Tā, ka netiek veltīta pietiekama uzmanība, rūpes.
- nelabi Tā, ka rodas nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta, arī tā, ka ir vemšana, reibonis.
- ausains Tāda (cepure), kam ir sānu atloki.
- bižaina Tāda (parasti sieviete), kam ir bizes.
- maskulinizēts Tāda, kam ir vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
- uzplečains Tāds (apģērbs), kam ir uzpleči.
- ziema Tāds (apmatojums, apspalvojums), kas ir dzīvniekam ziemā.
- bezsēklu Tāds (auglis, oga), kam nav sēklu. Tāds (augs), kura augļiem, ogām nav sēklu.
- bezlapains Tāds (augs vai tā daļa), kam nav lapu.
- adatains Tāds (augs, dzīvnieks), kas pārklāts ar smailiem, asiem izaugumiem. Tāds (augs, dzīvnieks), kam ir smaili, asi izaugumi.
- cietlapains Tāds (augs), kam ir cietas lapas.
- dzelkšņains Tāds (augs), kam ir dzelkšņi.
- daudzmāju Tāds (augs), kam ir gan viendzimuma, gan divdzimumu ziedi.
- makstains Tāds (augs), kam ir makstis (2).
- kupls Tāds (augs), kam ir pildīti ziedi.
- garlapu Tāds (augs), kam it garas lapas.
- mīksts Tāds (augs), kam kāda daļa (piemēram, stumbrs) ir samērā viegli saliecama, saspiežama (salīdzinot ar citas tās pašas ģints, sugas augiem).
- plāns Tāds (augs), kam nav pildīto ziedu.
- bezziedu Tāds (augs), kam nav ziedu.
- korķis Tāds (augs), kam uz stumbra un zariem veidojas biezs šādu audu slānis.
- vienmājas Tāds (augs), kam uz viena īpatņa ir kā vīrišķie, tā sievišķie ziedi.
- drukns Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir paresns augums, ķermenis.
- rudacains Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir rudas acis.
- zaļacains Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir zaļas acis.
- vienacis Tāds (cilvēks, arī dzīvnieks), kam ir viena acs.
- bezspēcīgs Tāds (cilvēks, arī dzīvnieks), kam nav spēka. Nespēcīgs.
- dzirdīgs Tāds (cilvēks, dzīvnieks), kam piemīt spēja dzirdēt.
- autoritatīvs Tāds (cilvēks, kolektīvs), kam ir autoritāte (1). Ietekmīgs.
- iedzimts Tāds (cilvēks), kam (kāda īpašība, spēja) piemīt kopš dzimšanas vai pārmantota no iepriekšējām paaudzēm.
- dusmīgs Tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas. Tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts.
- pikts Tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas. Tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts.
- apskrandis Tāds (cilvēks), kam ir apdriskājies apģērbs.
- bakurētains Tāds (cilvēks), kam ir baku rētas.
- bārdains Tāds (cilvēks), kam ir bārda. Neskuvies (cilvēks).
- brūnacains Tāds (cilvēks), kam ir brūnas acis.
- brunets Tāds (cilvēks), kam ir brūni, tumši mati.
- brīnišķīgs Tāds (cilvēks), kam ir cildenas ētiskās īpašības. Lielisks.
- grumbains Tāds (cilvēks), kam ir daudz grumbu.
- dusmīgs Tāds (cilvēks), kam ir dusmas.
- pikts Tāds (cilvēks), kam ir dusmas. Dusmīgs (1).
- erudīts Tāds (cilvēks), kam ir erudīcija.
- gaišmatains Tāds (cilvēks), kam ir gaiši mati.
- gaišmatis Tāds (cilvēks), kam ir gaiši mati.
- blonds Tāds (cilvēks), kam ir gaiši mati. Gaišmatains.
- debils Tāds (cilvēks), kam ir iedzimts psihiskās attīstības nepilnīgums visvieglākajā formā.
- vispusīgs Tāds (cilvēks), kam ir iespējami plašas, daudzpusīgas intereses, spējas.
- bagāts Tāds (cilvēks), kam ir izcilas spējas, zināšanas, īpašības, lieli nopelni.
- baudkārs Tāds (cilvēks), kam ir liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām.
- ievērojams Tāds (cilvēks), kam ir lieli nopelni, sasniegumi, panākumi (kādā darbības nozarē). Izcils.
- drūms Tāds (cilvēks), kam ir ļoti nomākts garastāvoklis.
- vājdzirdīgs Tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
- vājredzīgs Tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums.
- melnbārdains Tāds (cilvēks), kam ir melna vai ļoti tumša bārda.
- melnacains Tāds (cilvēks), kam ir melnas vai ļoti tumšas acis.
- melngalvains Tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati.
- melnmatains Tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati.
- melnmatis Tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati.
- neievērojams Tāds (cilvēks), kam ir niecīgi nopelni, sasniegumi, panākumi vai nav nekādu nopelnu, sasniegumu, panākumu (kādā darbības nozarē).
- melnīgsnējs Tāds (cilvēks), kam ir patumša, brūngana ādas krāsa.
- pelēkacains Tāds (cilvēks), kam ir pelēkas acis.
- pelēkmatains Tāds (cilvēks), kam ir pelēki mati.
- daudzpusīgs Tāds (cilvēks), kam ir plašas, daudzveidīgas intereses, spējas.
- imbecils Tāds (cilvēks), kam ir psihiskās attīstības nepilnīgums smagā formā.
- idiotisks Tāds (cilvēks), kam ir psihiskās attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā.
- defektīvs Tāds (cilvēks), kam ir psihiski trūkumi, traucējumi.
- patmīlīgs Tāds (cilvēks), kam ir raksturīga patmīlība. Arī egoistisks.
- rudbārdains Tāds (cilvēks), kam ir ruda bārda.
- rudmatains Tāds (cilvēks), kam ir rudi mati.
- rudmatis Tāds (cilvēks), kam ir rudi mati.
- rūsganbārdains Tāds (cilvēks), kam ir rūsgana bārda.
- rūsganmatains Tāds (cilvēks), kam ir rūsgani mati.
- aplaizīt Tāds (cilvēks), kam ir samitrināti, saziesti, gludi saglausti mati. Tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
- sarkanvaidzis Tāds (cilvēks), kam ir sarkani vaigi.
- sarkanbārdains Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīga bārda.
- sarkanbārdis Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīga bārda.
- sarkansejains Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīga seja.
- sarkanmatains Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīgi mati.
- sarkanmatis Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīgi mati.
- sārtlūpis Tāds (cilvēks), kam ir sārtas lūpas.
- sārtvaidzis Tāds (cilvēks), kam ir sārti vaigi, veselīga sejas krāsa.
- nolaizīt Tāds (cilvēks), kam ir saslapināti vai saziesti un ļoti gludi sasukāti mati. Tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
- sirmbārdains Tāds (cilvēks), kam ir sirma bārda.
- sirmūsains Tāds (cilvēks), kam ir sirmas ūsas.
- sirmmatains Tāds (cilvēks), kam ir sirmi mati.
- dedzīgs Tāds (cilvēks), kam ir spēcīga tieksme (uz ko), aizraušanās (ar ko).
- dedzīgs Tāds (cilvēks), kam ir spēcīgas, kvēlas, aktivizējošas jūtas.
- melns Tāds (cilvēks), kam ir šādas krāsas tērps.
- elastīgs Tāds (cilvēks), kam ir šādas kustības.
- ciets Tāds (cilvēks), kam ir šāds raksturs, griba.
- laupītkārs Tāds (cilvēks), kam ir tieksme laupīt [1] (1). Tāds (cilvēks), kam ir tieksme iedzīvoties uz citu rēķina.
- tumšbārdains Tāds (cilvēks), kam ir tumša bārda.
- tumšsejains Tāds (cilvēks), kam ir tumša seja.
- tumšacains Tāds (cilvēks), kam ir tumšas acis.
- tumšgalvains Tāds (cilvēks), kam ir tumši mati.
- tumšmatains Tāds (cilvēks), kam ir tumši mati.
- tumšmatis Tāds (cilvēks), kam ir tumši mati.
- vienkājis Tāds (cilvēks), kam ir viena kāja.
- zābakots Tāds (cilvēks), kam ir zābaki kājās.
- zeltgalvains Tāds (cilvēks), kam ir zeltaini mati.
- zeltmatains Tāds (cilvēks), kam ir zeltaini mati.
- zeltmatis Tāds (cilvēks), kam ir zeltaini mati.
- zilacains Tāds (cilvēks), kam ir zilas acis.
- lēts Tāds (cilvēks), kam maz jāmaksā, kas (par darbu, precēm u. tml.) neprasa lielu maksu.
- bezatbildīgs Tāds (cilvēks), kam nav atbildības jūtu.
- bezcerīgs Tāds (cilvēks), kam nav cerību. Tāds (cilvēks), kas zaudējis cerības.
- bezgodīgs Tāds (cilvēks), kam nav goda jūtu. Negodīgs.
- bezģimenes Tāds (cilvēks), kam nav ģimenes. Neprecējies.
- bezidejisks Tāds (cilvēks), kam nav nozīmīgu ideju. Tāds (cilvēks), kas pauž nepieņemamas idejas.
- tukšs Tāds (cilvēks), kam nav saiknes ar saturīgu garīgo dzīvi. Tāds, kurā nav spēcīgu (emocionālu) pārdzīvojumu (par cilvēka psihi).
- bezmugurkaula Tāds (cilvēks), kam nav stingra rakstura, noteiktas nostājas.
- bezprincipiāls Tāds (cilvēks), kam nav stingru principu. Tāds, kas neievēro noteiktus principus, normas.
- vājš Tāds (cilvēks), kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī tāds, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- bezzemes Tāds (cilvēks), kam nav zemes īpašuma.
- cildens Tāds (cilvēks), kam piemīt augstas ētiskas īpašības. Cēls, cēlsirdīgs.
- cēls Tāds (cilvēks), kam piemīt augstas ētiskas īpašības. Cildens.
- burvīgs Tāds (cilvēks), kam piemīt šādas īpašības. Apburošs.
- cēlsirdīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgas cēlas, cildenas īpašības. Augstsirdīgs.
- gudrs Tāds (cilvēks), kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze.
- egoistisks Tāds (cilvēks), kam raksturīgs egoisms. Patmīlīgs.
- lakonisks Tāds (cilvēks), kam raksturīgs lakonisms.
- vērienīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgs plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- aprobežots Tāds (cilvēks), kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis, - arī vienpusīgs.
- diskrēts Tāds (cilvēks), kam var uzticēties. Tāds (cilvēks), kas neizpauž noslēpumus. Uzticams.
- bezsātīgs Tāds (cilvēks), kas ēd vai dzer ļoti daudz, kam nepietiek ar normālu ēdiena vai dzēriena daudzumu.
- bezrūpīgs Tāds (cilvēks), kas nepievērš pietiekamu uzmanību grūtībām, sarežģījumiem.
- dedzīgs Tāds (cilvēks), kas nododas (kam) ar sajūsmu, aizrautību, sparu, enerģiju.
- atbildīgs Tāds (cilvēks), kas veic svarīgu, nozīmīgu uzdevumu, pienākumu. Tāds (cilvēks), kam ir oficiāla, ar amata pienākumiem saistīta atbildība (par ko).
- vienpusīgs Tāds (cilvēks), kura darbība aptver tikai kādu vienu šauru nozari. Tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis. Arī aprobežots (2).
- bruņniecisks Tāds (cilvēks), kura rīcība, izturēšanās ir raksturīga bruņiniekam (2).
- nedrošs Tāds (cilvēks), uz ko nevar paļauties, tāds, kam nevar uzticēties. Šaubīgs.
- dūrains Tāds (cimds), kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis.
- nepārejošs Tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda). Intransitīvs.
- intransitīvs Tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda). Nepārejošs.
- transitīvs Tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda). Pārejošs (3).
- pārejošs Tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda). Transitīvs.
- bezatmosfēras Tāds (debess ķermenis), kam nav atmosfēras.
- jaunākais Tāds (dēls, meita, brālis, māsa), kam ir vismazāk gadu salīdzinājumā ar pārējiem (dēliem, meitām, brāļiem, māsām).
- vecākais Tāds (dēls, meita, brālis, māsa), kam ir visvairāk gadu salīdzinājumā ar pārējiem (dēliem, meitām, brāļiem, māsām).
- bārdains Tāds (dzīvnieks vai augs), kam ir bārdai līdzīgs veidojums.
- bikšains Tāds (dzīvnieks, parasti putns), kam ir kupls kāju apspalvojums.
- dižraibs Tāds (dzīvnieks), kam apmatojumā vai apspalvojumā ir lieli raibumi.
- ausains Tāds (dzīvnieks), kam ir (lielas) ausis.
- gudrs Tāds (dzīvnieks), kam ir augsti attīstīta smadzeņu darbība, - tāds (dzīvnieks), kas ir apmācīts un labi kalpo cilvēkam.
- baltvēderains Tāds (dzīvnieks), kam ir balta vai gaiša pavēdere.
- bārdains Tāds (dzīvnieks), kam ir bārda.
- četrkājains Tāds (dzīvnieks), kam ir četras kājas.
- daudzkājains Tāds (dzīvnieks), kam ir daudzas (parasti vairāk nekā četras) kājas.
- garastains Tāds (dzīvnieks), kam ir gara aste.
- garausains Tāds (dzīvnieks), kam ir garas ausis.
- garvilnas Tāds (dzīvnieks), kam ir garš apmatojums.
- īsastains Tāds (dzīvnieks), kam ir īsa aste.
- melngalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir melns vai ļoti tumšs galvas apmatojums vai apspalvojums.
- sarkanacains Tāds (dzīvnieks), kam ir sarkanas, sarkanīgas acis.
- sarkangalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir sarkanīgs galvas apmatojums vai apspalvojums.
- dižciltīgs Tāds (dzīvnieks), kam ir tīršķirnes galvenās pazīmes un kas ir reģistrēts ciltsgrāmatā.
- tumšgalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir tumšs galvas apmatojums vai apspalvojums.
- daudzauglīgs Tāds (dzīvnieks), kam raksturīga daudzauglība.
- dzeltenkrūtains Tāds (dzīvnieks), kam uz krūtīm ir dzeltens apspalvojums vai apmatojums.
- sarkanvēdera Tāds (dzīvnieks), kam vēders it sarkans, ar sarkaniem laukumiem.
- durkļots Tāds (ierocis), kam ir durklis.
- bezmantinieku Tāds (īpašums, manta), kam nav tiesīgu mantinieku.
- bezdefektu Tāds (izstrādājums), kam nav defektu.
- bezrūpīgs Tāds (izturēšanās veids, runa u. tml.), kas raksturīgs cilvēkam, kuram nav rūpju, raižu.
- ievalkains Tāds (koks), kam ir greizas, slīpas šķiedras.
- bezgalotnes Tāds (koks), kam nav galotnes.
- nākošs Tāds (laikposms), kas seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam. Nākamais (1).
- darbīgs Tāds (laiks, cilvēka mūža posms), kam raksturīgs spraigs, intensīvs darbs.
- atkušņains Tāds (laiks, laika posms), kam raksturīgi bieži atkušņi.
- silts Tāds (laiks, laikposms), kad ir mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra.
- virtuozs Tāds (mākslinieks, parasti mūziķis), kam ir tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums. Tāds, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
- dzīslots Tāds (materiāls), kam ir dzīslojums (2).
- pēdējais Tāds (no kā vienveidīga virknes, kopuma), kam nekas cits neseko. Pretstats: pirmais.
- beidzamais Tāds (no vienveidīgu priekšmetu, norišu virknes), kam nekas cits neseko. Pēdējais. Pretstats: pirmais.
- bezšūnu Tāds (organisms, viela), kam nav šūnu, kas nesastāv no šūnām. Tāds (organisms), kam nav šūnu sistēmas.
- viendzimuma Tāds (organisms), kam ir tikai sievišķie vai tikai vīrišķie dzimumorgāni.
- divdzimumu Tāds (organisms), kam piemīt gan vīrišķās, gan sievišķās dzimumpazīmes.
- šķirtdzimuma Tāds (organisms), kam piemīt vai nu tikai vīrišķās, vai tikai sievišķās dzimumpazīmes.
- četrrindu Tāds (pants, dzejolis), kam ir četras rindas.
- piecrindu Tāds (pants, dzejolis), kam ir piecas rindas.
- sešrindu Tāds (pants, dzejolis), kam ir sešas rindas.
- trīsrindu Tāds (pants, dzejolis), kam ir trīs rindas.
- garkāta Tāds (parasti darba rīks), kam ir garš kāts.
- divrindu Tāds (parasti pants), kam ir divas rindas.
- cekulains Tāds (parasti putns), kam ir cekuls.
- visurgājējs Tāds (parasti transportlīdzeklis), kam ir liela caurgājība.
- platkakla Tāds (parasti trauks), kam ir plats kakls.
- platkaklains Tāds (parasti trauks), kam ir plats kakls. Platkakla.
- šaurkakla Tāds (parasti trauks), kam ir šaurs kakls.
- šaurkaklains Tāds (parasti trauks), kam ir šaurs kakls. Šaurkakla.
- tievkakla Tāds (parasti trauks), kam ir tievs kakls.
- knābjains Tāds (piemēram, kukainis), kam ir knābim līdzīgs veidojums.
- ass Tāds (priekšmets, veidojums), kam gals ir pakāpeniski sašaurināts. Smails.
- dzeloņains Tāds (priekšmets), kam ir adatveida izvirzījumi, veidojumi.
- krustains Tāds (priekšmets), kam ir krusta (4) forma.
- brīnums Tāds (priekšmets), kam ir neparastas spējas, īpašības.
- zarains Tāds (priekšmets), uz kura ir zaru izaugumi. Tāds (priekšmets), kam ir redzamas bijušo (parasti nocirsto) zaru vietas.
- bezspārnu Tāds (putns, kukainis), kam nav spārnu.
- četrdiapazonu Tāds (radiouztvērējs), kam ir četri frekvenču diapazoni.
- divdiapazonu Tāds (radiouztvērējs), kam ir divi frekvenču diapazoni.
- piecdiapazonu Tāds (radiouztvērējs), kam ir pieci frekvenču diapazoni.
- septiņdiapazonu Tāds (radiouztvērējs), kam ir septiņi frekvenču diapazoni.
- sešdiapazonu Tāds (radiouztvērējs), kam ir seši frekvenču diapazoni.
- trīsdiapazonu Tāds (radiouztvērējs), kam ir trīs frekvenču diapazoni.
- viendiapazona Tāds (radiouztvērējs), kam ir viens frekvenču diapazons.
- punktēts Tāds (ritms), kam ir raksturīgas pagarinātas stiprās un saīsinātas vājās taktsdaļas.
- garstobra Tāds (šaujamierocis), kam ir samērā garš stobrs.
- bezpersonas Tāds (teikums, konstrukcija, vārds), kam nav gramatiskās personas vai kas ir ierobežots personu formu ziņā.
- bezpiedurkņu Tāds (tērps), kam nav piedurkņu.
- bezmotora Tāds (transportlīdzeklis), kam nav motora.
- beznoteces Tāds (ūdens baseins, platība), kam nav dabiskas noteces.
- koplapains Tāds (vainags), kam vainaglapas saaugušas kopā.
- bezgalotnes Tāds (vārds), kam nav galotnes.
- bezpriedēkļa Tāds (vārds), kam nav priedēkļa.
- viegls Tāds (žanrs, mākslas darbs), kam ir izklaidējošs raksturs.
- kupls Tāds, (koks, krūms), kam ir biezi saauguši zari, bieza lapotne, tāds (lakstaugs), kam ir biezs cers, daudz lapu, ziedu, rogu.
- nejaušs Tāds, ar ko ir radusies saikne apstākļu sakritības, sagadīšanās dēļ (par cilvēku). Tāds, kam (ar ko) ir radusies saikne apstākļu sakritības, sagadīšanās dēļ.
- nepieciešams Tāds, bez kā (kas) nevar pastāvēt, tāds, kam noteikti jābūt attiecīgajos apstākļos.
- nepietiekams Tāds, kā ir par maz, tāds, kā nav pietiekamā daudzumā.
- dažāds Tāds, kā ir samērā daudz un kam ir vairāki veidi.
- visāds Tāds, kā ir samērā daudz un kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm savstarpēji atšķiras, arī tāds, kā ir samērā daudz un kam ir vairāki veidi. Arī dažāds.
- krietns Tāds, kā ir samērā daudz, pietiekamā daudzumā (par naudas summu, algu u. tml.).
- labs Tāds, kā ir samērā daudz, pietiekamā daudzumā (par naudas summu, algu u. tml.).
- pamatīgs Tāds, kā ir samērā daudz, pietiekamā daudzumā (par naudas summu, algu u. tml.).
- riebīgs Tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu).
- mīlīgs Tāds, kad ir silts, patīkams laiks (par laikposmu).
- salts Tāds, kad ir zema temperatūra (par laikposmu). Tāds, kam ir raksturīga zema temperatūra (par laikapstākļiem).
- skanīgs Tāds, kad izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par laikposmu).
- pavaļīgs Tāds, kad nav ļoti steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu (par laikposmu).
- trūcīgs Tāds, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par laikposmu).
- viegls Tāds, kad pastāv patīkami, arī vēlami laikapstākļi (par laikposmu).
- tuvs Tāds, kam (ar ko) ir liela līdzība, kopējas pazīmes, īpašības.
- tuvs Tāds, kam (ar ko) ir tiešs sakars, tieša saskare, parasti darbībā, norisē (par cilvēkiem).
- caurvīts Tāds, kam (kas) ir izvīts vai vijas cauri.
- pārbagāts Tāds, kam (kas) piemīt ļoti lielā daudzumā. Tāds, kurā ietilpst ļoti daudz vērtīgu sastāvdaļu.
- augoņains Tāds, kam (kur) ir augoņi. Augoņiem pārklāts.
- zobains Tāds, kam (kurā) ir zobi (1).
- traks Tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevarīgs Tāds, kam (piemēram, vecuma, slimības dēļ) trūkst spēka, tāds, kas ir fiziski vājš, nespēcīgs.
- vārgs Tāds, kam (slimības, vecuma, attīstības traucējumu dēļ) trūkst fiziska spēka (par cilvēkiem, to ķermeni, ķermeņa daļām). Arī nevarīgs (1), nespēcīgs (1).
- slīdošs Tāds, kam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga slīde, saistība ar (kā) slīdi.
- kuprains Tāds, kam (virsmā) ir izliekums, paaugstinājums, negludums.
- spurains Tāds, kam apmatojumā, apspalvojumā ir atsevišķi nepiekļāvīgi veidojumi (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- slepens Tāds, kam apzināti neļauj izpausties, tāds, ko apzināti nerāda citiem cilvēkiem (piemēram, par psihisku stāvokli, domām, attieksmi).
- samērojams Tāds, kam ar ko citu ir kopējs mērs.
- nesamērojams Tāds, kam ar ko citu nav kopēja mēra.
- piespiedu Tāds, kam ar tehniskiem līdzekļiem tiek piešķirts noteikts virziens, arī noteikta intensitāte.
- ekscentrisks Tāds, kam ass neiet caur centru.
- bezstruktūras Tāds, kam atsevišķas daļas nav apvienotas.
- tālrindas Tāds, kam atstarpes starp rindām ir no 25 līdz 70 centimetriem (par sējumiem, stādījumiem).
- platrindu Tāds, kam atstarpes starp rindām ir no 25 līdz 70 centimetriem (par sējumiem, stādījumiem). Tālrindu
- pikolo Tāds, kam attiecīgā mūzikas instrumenta tipā ir vismazākais apjoms un visaugstākā tesitūra (par mūzikas instrumentu).
- sakārtot Tāds, kam augot, attīstoties ir radies noteikts novietojums (attiecībā pret ko) - parasti par augu daļām.
- lielains Tāds, kam augšanas apstākļu ietekmē ir radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums stumbra vienā pusē (par skujkokiem).
- stings Tāds, kam aukstuma iedarbībā ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām).
- iegribīgs Tāds, kam bieži rodas iegribas.
- nikns Tāds, kam bieži un ātri izraisās niknums (par cilvēku). Tāds, kas pastāvīgi ir ļoti īgns, ļoti neapmierināts.
- izveidots Tāds, kam bioloģiskās attīstības procesā pilnīgi radies tipiskais veids, forma (piemēram, par organismu, tā daļām).
- veidots Tāds, kam bioloģiskās attīstības procesā radies noteikts veids, forma (par organismu, tā daļām).
- saskanīgs Tāds, kam būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība.
- saskanīgs Tāds, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- līdzcietīgs Tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzcietību. Līdzjūtīgs.
- līdzjūtīgs Tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību.
- veicīgs Tāds, kam darbībā veicas, ir sekmes, panākumi.
- neizturīgs Tāds, kam darbojoties ātri rodas funkcionāli traucējumi (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- šķirīgs Tāds, kam darbs veicas raiti (par cilvēku, viņa rokām).
- atzalains Tāds, kam daudz atzalu..
- Nāvei nolemts Tāds, kam draud samērā drīza nāve.
- Nāvei nolemts Tāds, kam draud samērā drīza nāve.
- nelaimīgs Tāds, kam dzīvē nav laimes, prieka. Tāds, kas vienmēr jūtas sarūgtināts, apbēdināts.
- primitīvs Tāds, kam evolūcijas gaitā nav izveidojusies sarežģīta struktūra, funkcijas (par organismiem, to daļām).
- vienāds Tāds, kam forma, izmēri, sastāvs u. tml. nav atšķirīgs salīdzinājumā ar ko citu.
- ass Tāds, kam gals ir pakāpeniski sašaurināts un nobeidzas ar duršanai piemērotu smaili Tāds, ar ko viegli var durt.
- smails Tāds, kam gals ir pakāpeniski, parasti konusveidīgi, trīsstūrveidīgi, sašaurināts (par priekšmetu, celtni, veidojumu u. tml.).
- analītisks Tāds, kam gramatiskās attieksmes izsaka nevis ar vārda formu, bet ar cita vārda pievienojumu, vārdu kārtu u. tml.
- daudzvērtīgs Tāds, kam iespējamas vairākas vērtības.
- caurstaigājams Tāds, kam iespējams vai nepieciešams iet cauri, lai nokļūtu kur (parasti par telpām).
- sauss Tāds, kam ilgāku laiku ir raksturīgs nokrišņu trūkums vai neliels nokrišņu daudzums (par laikapstākļiem, laikposmu).
- simtgadīgs Tāds, kam ir (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu.
- simtgadējs Tāds, kam ir (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu. Simtgadīgs.
- tūkstošgadīgs Tāds, kam ir (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu.
- tūkstošgadējs Tāds, kam ir (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu. Tūkstošgadīgs.
- plēkšņains Tāds, kam ir (daudzas) plēksnes (2).
- pumpains Tāds, kam ir (daudzas) pumpas (1).
- pumpains Tāds, kam ir (daudzas) pumpas (2).
- pilns Tāds, kam ir (kā) piejaukums lielā daudzumā. Tāds, kurā (kas) atrodas lielā daudzumā (parasti par vielām).
- spalvots Tāds, kam ir (kādas krāsas) apspalvojums.
- ilkņains Tāds, kam ir (lieli) ilkņi.
- kaskāde Tāds, kam ir (parasti kustīgs) terasveida vairākpakāpju veidojums kā virzīšanai uz leju (par ierīci, iekārtu).
- spurains Tāds, kam ir (parasti lielas, asas) spuras (1).
- nelīdzens Tāds, kam ir (parasti nevēlami) līkumi, atkāpes no vajadzīgā virziena.
- muskuļains Tāds, kam ir (parasti spēcīgi, labi attīstīti) muskuļi. Tāds, ko veido muskuļi.
- olveida Tāds, kam ir (parasti vistas) olas forma, veids.
- pākšveida Tāds, kam ir (parasti zirņu, pupu) pāksts forma, veids.
- karsts Tāds, kam ir (samērā) augsta temperatūra. Pretstats: auksts.
- augsts Tāds, kam ir (samērā) liels attālums no apakšas līdz augšai. Pretstats: zems.
- zems Tāds, kam ir (samērā) mazs attālums no apakšas līdz augšai. Pretstats: augsts.
- auksts Tāds, kam ir (samērā) zema temperatūra. Pretstats: silts, karsts.
- adatveida Tāds, kam ir adatas veids, forma Tāds, kas līdzīga adatai.
- dzeloņains Tāds, kam ir adatveida izaugumi (par dzīvnieka ķermeņa daļām).
- adverbiāls Tāds, kam ir adverba īpašības. Tāds, kas saistīts ar adverbu, kas piemīt adverbam, ko lieto kopā ar adverbu.
- afektīvs Tāds, kam ir afekta raksturs. Pastiprināti emocionāls.
- akotains Tāds, kam ir akoti (1).
- akotains Tāds, kam ir akots (2).
- spirgts Tāds, kam ir aktīvs, pozitīvs psihiskais un fiziskais stāvoklis, tāds, kam šāds stāvoklis nodrošina aktīvu darbību. Arī možs.
- rantains Tāds, kam ir apaļīgi, vienmērīgi zobiņi (par augu lapām).
- zābakots Tāds, kam ir apauti zābaki (par kājām).
- apjomīgs Tāds, kam ir apjoms (2).
- pusaploce Tāds, kam ir aploces puses vai aploces aptuvenas puses forma.
- apaļisks Tāds, kam ir apļa forma, tāds, kas ir līdzīgs aplim.
- apaļš Tāds, kam ir apļa forma.
- pusaplis Tāds, kam ir apļa puses vai tā aptuvenas puses forma.
- apļveida Tāds, kam ir apļa veids. Tāds, kas veido apli.
- atributīvs Tāds, kam ir apzīmētāja jeb atribūta īpašības, funkcijas.
- augstdzimis Tāds, kam ir aristokrātiska izcelšanās. Dižciltīgs.
- arkveida Tāds, kam ir arkas forma, veids.
- sīvs Tāds, kam ir asa, piemēram, rutkiem raksturīgā (rūgti skāba vai rūgti sāļa) garša.
- abpusgriezīgs Tāds, kam ir asas abas malas, šķautnes.
- asiņains Tāds, kam ir asiņu piejaukums.
- asnains Tāds, kam ir asni.
- astains Tāds, kam ir aste.
- astoņgadīgs Tāds, kam ir astoņi gadi.
- astoņstāvu Tāds, kam ir astoņi stāvi.
- astoņstūrains Tāds, kam ir astoņi stūri.
- astoņpadsmitgadīgs Tāds, kam ir astoņpadsmit gadu.
- atkarpains Tāds, kam ir atkarpe vai atkarpes.
- ātrgaitas Tāds, kam ir ātra gaita, liels darbības ātrums (par mašīnām, mehānismiem).
- gaitīgs Tāds, kam ir ātra, veikla gaita. Raits.
- raits Tāds, kam ir ātrs, vēlams temps. Tāds, kas norisinās bez traucējumiem, ātri.
- atskabargains Tāds, kam ir atskabarga vai atskabargas.
- spalvains Tāds, kam ir atstāts apmatojums (par kažokādu, tās izstrādājumiem).
- mācīts Tāds, kam ir attiecīgā izglītība (par speciālistu, amatnieku u. tml.).
- zarots Tāds, kam ir atzarojumi.
- sakņveida Tāds, kam ir auga saknes forma, veids.
- koncentrēts Tāds, kam ir augsta koncentrācijas (3) pakāpe. Arī sabiezināts.
- Augstāk (arī augstu) Stāvošs Tāds, kam ir augstāks (augsts) amats, stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.).
- pārāks Tāds, kam ir augstāks, atbildīgāks amats vai stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.) nekā citiem, līdzīgiem.
- tievs Tāds, kam ir augsts tembrs (par skaņu).
- autonoms Tāds, kam ir autonomija.
- balsstiesīgs Tāds, kam ir balsstiesības.
- salns Tāds, kam ir baltas un brūnas vai rudas krāsas laukumi (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.). Balts un brūns vai ruds (par krāsas toņu kopumu).
- bārkstains Tāds, kam ir bārkstis.
- bāzisks Tāds, kam ir bāzes (6) īpašības, tāds, kas raksturīgs bāzei (6).
- bēdīgs Tāds, kam ir bēdas (1). Noskumis, skumjš.
- gaļīgs Tāds, kam ir bieza, sulīga zemmizas daļa (par auga daļām).
- kupls Tāds, kam ir biezs un samērā garš apmatojums (par kažokādu, izstrādājumiem no tās).
- kupls Tāds, kam ir biezs un samērā garš apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- sabiedrisks Tāds, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām un kas jūtas tajās labi.
- šūnveida Tāds, kam ir bišu šūnas vai šūniņas forma, veids.
- bļodveida Tāds, kam ir bļodas veids, forma. Tāds, kas atgādina bļodu.
- caurs Tāds, kam ir bojājumi, arī brūces.
- vainīgs Tāds, kam ir bojājums (piemēram, par locekļiem, orgāniem).
- vaļīgs Tāds, kam ir brīvs, neaizņemts laiks.
- militarizēts Tāds, kam ir bruņotajiem spēkiem raksturīga organizācija un disciplīna.
- bumbveida Tāds, kam ir bumbas (1) forma.
- bumbierveida Tāds, kam ir bumbierim raksturīga forma.
- bumbuļveida Tāds, kam ir bumbuļa (1) forma.
- bumbuļains Tāds, kam ir bumbuļi (2), mezgli. Mezglains.
- vēsturisks Tāds, kam ir būtiska, paliekoša nozīme sabiedriskās attīstības procesā. Arī tāds, kas reāli eksistējis vai eksistē.
- cauruļveida Tāds, kam ir caurules forma. Tāds, kas ir līdzīgs caurulei.
- solenoidāls Tāds, kam ir caurules veids (piemēram, par magnētisko lauku). Saistīts ar ko cauruļveidīgu, tam raksturīgs.
- caurumains Tāds, kam ir caurumi. Ar caurumiem.
- caurs Tāds, kam ir caurums vai caurumi.
- cerains Tāds, kam ir ceri. Ar daudziem ceriem.
- garozains Tāds, kam ir cieta, bieza garoza (1).
- rupjstiebrains Tāds, kam ir ciets stiebrs (par lakstaugiem).
- cilindrveida Tāds, kam ir cilindra (1) forma. Cilindrisks.
- cilindrisks Tāds, kam ir cilindra (1) forma. Cilindrveida.
- cilpenisks Tāds, kam ir cilpas (1) veids.
- apbruņot Tāds, kam ir cīņai noderīgs orgāns (par dzīvnieku vai tā ķermeņa daļu).
- cirtains Tāds, kam ir cirtas (piemēram, par cilvēku, galvu).
- citrondzeltens Tāds, kam ir citrona mizas krāsa.
- otrējāds Tāds, kam ir cits veids. Tāds, kas izpaužas citā, arī pretējā veidā.
- otrāds Tāds, kam ir cits, parasti pretējs, veids, stāvoklis. Tāds, kas izpaužas citā, parasti pretējā, veidā.
- čaulains Tāds, kam ir čaula (1).
- četrdaļīgs Tāds, kam ir četras daļas.
- četrpēdu Tāds, kam ir četras pēdas (parasti par dzejas rindu).
- četrpusējs Tāds, kam ir četras puses.
- četrzilbīgs Tāds, kam ir četras zilbes.
- četrdesmitgadīgs Tāds, kam ir četrdesmit gadu.
- četrgadīgs Tāds, kam ir četri gadi.
- četrējāds Tāds, kam ir četri veidi.
- četrpadsmitgadīgs Tāds, kam ir četrpadsmit gadu.
- četrstūrains Tāds, kam ir četrskaldņa veids.
- četrstūrains Tāds, kam ir četrstūra veids. Tāds, kam ir taisnstūra veids.
- svaigs Tāds, kam ir dabiskais veids un kas nav bijis pakļauts termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei (par pārtikas produktiem, parasti par augļiem, dārzeņiem).
- daivains Tāds, kam ir daivas, tāds, ko veido daivas.
- pusjēls Tāds, kam ir daļēji nobrāzta, noberzta āda (par ķermeņa daļām).
- pusārprātīgs Tāds, kam ir daļēji psihiski traucējumi.
- kauzatīvs Tāds, kam ir darbības cēloņa, iemesla nozīme. Tāds, kas ir saistīts ar darbības cēloni, iemeslu.
- asakains Tāds, kam ir daudz asaku.
- daudzbērnu Tāds, kam ir daudz bērnu.
- blusains Tāds, kam ir daudz blusu.
- simtacains Tāds, kam ir daudz cilpu, caurumu u. tml. (piemēram, par tiklu, sietu).
- ķeburains Tāds, kam ir daudz dažāda virziena veidojumu, izliekumu, arī izaugumu.
- ķeburains Tāds, kam ir daudz dažādu virsmas izciļņu, arī izaugumu.
- ielāpains Tāds, kam ir daudz ielāpu.
- krunkains Tāds, kam ir daudz krunku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ķekarains Tāds, kam ir daudz ķekaru.
- kupls Tāds, kam ir daudz lapu, dzinumu, ziedu (piemēram, par zariem, ceriem, vainagiem).
- naudīgs Tāds, kam ir daudz naudas. Bagāts.
- pakarains Tāds, kam ir daudz pakaru (piemēram, par augiem).
- Parādiem apkrauts Tāds, kam ir daudz parādu, tāds, kas ir saistīts ar daudziem parādiem.
- plūksnains Tāds, kam ir daudz plūksnu (1).
- porains Tāds, kam ir daudz poru (2) - par vielu, masu, materiālu u. tml.
- pūkains Tāds, kam ir daudz pūku (1).
- pūkains Tāds, kam ir daudz pūku (2).
- punains Tāds, kam ir daudz punu (2) - par augiem, to daļām.
- poliandrs Tāds, kam ir daudz putekšņlapu (par ziedu).
- sēklains Tāds, kam ir daudz sēklu (par augiem, to daļām).
- stingrs Tāds, kam ir daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī spēcīgs (1), stiprs (1).
- spēcīgs Tāds, kam ir daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēkiem).
- utains Tāds, kam ir daudz utu.
- bagātīgs Tāds, kam ir daudz veidu, īpatnību. Tāds, kam ir daudz sastāvdaļu Daudzveidīgs, bagāts.
- simtējāds Tāds, kam ir daudz veidu. Tāds, kas izpaužas daudzos veidos.
- zarains Tāds, kam ir daudz zaru, - par augiem (parasti kokiem, krūmiem), to daļām.
- pilns Tāds, kam ir daudz ziedu, augļu (par augiem, to daļām).
- sakņains Tāds, kam ir daudz, sakņu.
- daudzgalvains Tāds, kam ir daudzas galvas.
- tūkstošgalvains Tāds, kam ir daudzas galvas.
- desmitējāds Tāds, kam ir daudzi (aptuveni desmit) veidi. Tāds, kas izpaužas daudzos (aptuveni desmit) veidos.
- serpentīnveida Tāds, kam ir daudzi līkumi, spirāles forma.
- daudzējāds Tāds, kam ir daudzi veidi, tāds, kurā izpaužas daudzas atšķirības.
- daudzstūrains Tāds, kam ir daudzstūra veids.
- plašs Tāds, kam ir daudzveidīgs, daudzas parādības aptverošs saturs, arī liels apjoms (piemēram, par tekstu, zināšanām).
- raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī, noteiktā priekšmetu grupā.
- raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras.
- jaukts Tāds, kam ir dažāds, nevienveidīgs sastāvs.
- lokāms Tāds, kam ir deklināciju vai konjugāciju sistēma.
- dekoltēts Tāds, kam ir dekoltē (par tērpu).
- desmitgadīgs Tāds, kam ir desmit gadu.
- decimāls Tāds, kam ir desmit sastāvdaļas.
- deviņgalvains Tāds, kam ir deviņas galvas.
- deviņgadīgs Tāds, kam ir deviņi gadi.
- deviņpadsmitgadīgs Tāds, kam ir deviņpadsmit gadu.
- diskveida Tāds, kam ir diska veids.
- divdaļīgs Tāds, kam ir divas daļas.
- divdimensiju Tāds, kam ir divas dimensijas (parasti platums un augstums).
- divgalvains Tāds, kam ir divas galvas.
- divkājains Tāds, kam ir divas kājas (parasti par cilvēku pretstatā dzīvniekiem).
- divnozīmīgs Tāds, kam ir divas nozīmes.
- divpēdu Tāds, kam ir divas pēdas (parasti par dzejas rindu).
- binārs Tāds, kam ir divas sastāvdaļas.
- duāls Tāds, kam ir divas sastāvdaļas. Binārs.
- polisēmisks Tāds, kam ir divas vai vairākas nozīmes (par valodas vienību).
- divzilbīgs Tāds, kam ir divas zilbes.
- divdesmitgadīgs Tāds, kam ir divdesmit gadu.
- nerātns Tāds, kam ir divdomīga, nepieklājīga, parupja nozīme.
- divgadīgs Tāds, kam ir divi gadi.
- divkuprains Tāds, kam ir divi kupri (par kamieli).
- divējāds Tāds, kam ir divi veidi. Tāds, kas izpaužas divos veidos.
- divpadsmitgadīgs Tāds, kam ir divpadsmit gadu.
- dokumentāls Tāds, kam ir dokumenta (2) nozīme. Tāds, kurā izmantoti dokumenti (2).
- muzikāls Tāds, kam ir dotības mūzikā. Tāds, kas izprot mūziku.
- smags Tāds, kam ir drūms, nospiests garastāvoklis (par cilvēku).
- dzeloņains Tāds, kam ir dzeloņi, ērkšķi (par augiem, to daļām).
- dzeltenraibs Tāds, kam ir dzelteni raibumi. Dzeltens ar citas krāsas raibumiem.
- dzelzasu Tāds, kam ir dzelzs asis (parasti par ratiem).
- dzelžots Tāds, kam ir dzelzs, tērauda daļas. Tāds, kas ir apkalts ar dzelzi, tēraudu.
- stiprs Tāds, kam ir dziļas zināšanas, arī prasme, pieredze (kādā nozarē).
- impotents Tāds, kam ir dzimumnespēks.
- piedzīvojis Tāds, kam ir dzīves pieredze.
- zoomorfs Tāds, kam ir dzīvnieka izskats, veids.
- snuķveida Tāds, kam ir dzīvnieka snuķa forma, veids.
- ragveida Tāds, kam ir dzīvnieka.
- eliptisks Tāds, kam ir elipses (1) forma. Tāds, kas saistīts ar elipsi (1).
- ērkšķains Tāds, kam ir ērkšķi.
- simtacains Tāds, kam ir fasetacis.
- nepilnvērtīgs Tāds, kam ir fiziski vai psihiski defekti (par cilvēku).
- sporādisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs, tāds, kas parādās, pastāv, noris tikai reizumis.
- stohastisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs. Nejaušs. Arī varbūtisks.
- epizodisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs. Tāds, kas notiek neregulāri, laiku pa laikam. Arī nejaušs.
- pozitīvs Tāds, kam ir gaidīts, vēlams rezultāts.
- starveida Tāds, kam ir gaismas stara forma, veids. Tāds, kam ir, parasti vairāki, samērā šauri, tievi veidojumi, elementi u. tml., kas vērsti prom no kāda centra.
- sirms Tāds, kam ir gaiši pelēks vai pelēcīgi balts apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem). Gaiši pelēks vai pelēcīgi balts (par apmatojumu, apspalvojumu).
- saulains Tāds, kam ir gaišs tonis (par, parasti dzeltenu, krāsu). Tāds, kam ir gaiša, parasti dzeltena, krāsa.
- galvveida Tāds, kam ir galvas veids.
- pirmnozīmīgs Tāds, kam ir galvenā nozīme (piemēram, kādā procesā, norisē, kopumā).
- galviņveida Tāds, kam ir galviņas veids. Tāds, kas veido galviņu.
- garbārdains Tāds, kam ir gara bārda.
- garšķiedras Tāds, kam ir gara šķiedra (par augiem).
- garbārkstains Tāds, kam ir garas bārkstis.
- garstilbains Tāds, kam ir garas kājas, gari stilbi.
- garkājains Tāds, kam ir garas kājas.
- garrokains Tāds, kam ir garas rokas.
- garskropstains Tāds, kam ir garas skropstas (parasti par acīm).
- garūsains Tāds, kam ir garas, ūsas.
- strēļains Tāds, kam ir garenas, šauras joslas forma, veids. Tāds, kas sastāv no garenām, šaurām joslām.
- matains Tāds, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati (par cilvēku).
- garmatains Tāds, kam ir gari mati.
- garspārnains Tāds, kam ir gari spārni.
- garstulmu Tāds, kam ir gari stulmi (par apaviem).
- gartaustekļu Tāds, kam ir gari taustekļi.
- krēpjains Tāds, kam ir gari, parasti izspūruši, mati (par cilvēkiem). Ar gariem, parasti izspūrušiem, matiem (par galvu).
- garmatains Tāds, kam ir garš apmatojums (par dzīvnieku).
- garspalvains Tāds, kam ir garš apmatojums (par dzīvnieku). Garmatains (2).
- garkaklains Tāds, kam ir garš kakls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- garkātains Tāds, kam ir garš kāts.
- garknābja Tāds, kam ir garš knābis.
- slaids Tāds, kam ir garš, taisns stumbrs (par lakstaugiem).
- gliemežveida Tāds, kam ir gliemežnīcas veids.
- graudveida Tāds, kam ir grauda (1) veids, forma. Tāds, kurā ir graudiem līdzīgas daļas.
- grēdveida Tāds, kam ir grēdas (1) veids.
- gredzenveida Tāds, kam ir gredzena, riņķa veids.
- gredzenots Tāds, kam ir gredzeni. Ar gredzeniem.
- izgriezt Tāds, kam ir griežot izveidots noteiktas formas un lieluma caurums (caurumi) vai šķēlums (par apģērbu, apaviem).
- nepieejams Tāds, kam ir grūti vai neiespējami piekļūt (par vietu, teritoriju).
- gumveida Tāds, kam ir guma veids, forma. Tāds, kas ir līdzīgs gumam.
- rečitatīvveida Tāds, kam ir iečitatīva [1] forma, veids.
- izdobt Tāds, kam ir iedobums (1).
- kurlmēms Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- paštēmējošs Tāds, kam ir ierīce, kura to vada uz mērķi (par šāviņu).
- iesnains Tāds, kam ir iesnas.
- pārejams Tāds, kam ir iespējams tikt pāri (parasti par dabiskiem šķēršļiem).
- svarīgs Tāds, kam ir ievērojams sabiedriskais stāvoklis.
- ikrains Tāds, kam ir ikri [2] (1).
- hidrofils Tāds, kam ir intensīva savstarpēja iedarbība ar ūdeni, tāds, ko ūdens slapina (par vielām).
- krunkains Tāds, kam ir īpaši izveidotas krokas, savilkumi (piemēram, par apģērbu).
- spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
- spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
- spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
- strupkājains Tāds, kam ir īsas, parasti paresnas, kājas.
- īsmatains Tāds, kam ir īsi mati.
- īsspalvains Tāds, kam ir īss apmatojums (par dzīvnieku).
- strupkaklains Tāds, kam ir īss, parasti paresns, kakls.
- mezglains Tāds, kam ir izaugumi (parasti par kokiem, to daļām).
- teleskopisks Tāds, kam ir izbīdāmas detaļas (par mehānismiem, rīkiem u. tml.).
- varens Tāds, kam ir izcila kvalitāte (par priekšmetiem, vielām u. tml.).
- meistarīgs Tāds, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
- varens Tāds, kam ir izcilas, parasti ar personību, darbu saistītas, īpašības (par cilvēkiem, to darbību). Ļoti labs, lielisks.
- krāšņs Tāds, kam ir izcili skaista seja, ķermeņa formas (parasti par sievieti). Tāds, kas ir izcili skaisti, arī grezni ģērbies.
- staltragains Tāds, kam ir izcili skaisti ragi.
- krāšņs Tāds, kam ir izcils (formu, krāsu, līniju u. tml.) bagātīgums, skaistums.
- glezns Tāds, kam ir izcils kādu pazīmju (piemēram, formas, krāsas) smalkums, maigums (par ziediem, augiem, augļiem).
- nelīdzens Tāds, kam ir izciļņi, bedres, krokas, skabargas u. tml.
- negluds Tāds, kam ir izciļņi, iedobumi, krokas. Nelīdzens.
- skolots Tāds, kam ir izglītība, zināšanas, kuras parasti iegūtas mācību iestādē. Arī mācīts (2).
- mācīts Tāds, kam ir izglītība, zināšanas. Arī izglītots.
- izklaidīgs Tāds, kam ir izkliedēta, nenoturīga uzmanība.
- ragains Tāds, kam ir izliektas, izvirzītas sastāvdaļas, asi gali.
- kumbrains Tāds, kam ir izliekumi, izaugusi (piemēram, par augiem, to daļām).
- kūkumains Tāds, kam ir izliekumi, paaugstinājumi, izciļņi (parasti par kalnu, zemes virsmu).
- kumps Tāds, kam ir izliekums uz āru, arī līks (par priekšmetiem).
- sterils Tāds, kam ir iznīcināta, zaudēta spēja radīt pēcnācējus, saglabājoties dzimumdziedzeru endokrīnai funkcijai.
- nikns Tāds, kam ir izraisījies niknums (par cilvēku).
- satraukts Tāds, kam ir izraisījies satraukums.
- uztraukts Tāds, kam ir izraisījies uztraukums.
- vēderains Tāds, kam ir izteikti apaļa forma.
- rupjš Tāds, kam ir izveidota galvenokārt pamatforma. Tāds, kam ir zemāka kvalitāte.
- pirkstains Tāds, kam ir izveidoti visi pieci pirksti (par cimdu).
- jābūtīgs Tāds, kam ir jābūt, kas ir vajadzīgs, nepieciešams.
- nezināms Tāds, kam ir jānosaka vērtība.
- piešots Tāds, kam ir jātnieka pieši.
- bērnišķīgs Tāds, kam ir jauns, svaigs, bērnam raksturīgs izskats.
- līksms Tāds, kam ir jautrs, priecīgs garastāvoklis, tāds, kas izjūt pacilātību.
- jēdzīgs Tāds, kam ir jēga (1).
- nomināls Tāds, kam ir kādā dokumentā fiksēts skaitliskais raksturojums.
- kājains Tāds, kam ir kājas (parasti par dzīvniekiem).
- kamolveida Tāds, kam ir kamola (1) veids. Tāds, kas ir līdzīgs kamolam (1).
- kanjonveida Tāds, kam ir kanjonam raksturīga forma. Kanjonam līdzīgs.
- kāpienveida Tāds, kam ir kāpiena vai kāpienu veids, forma.
- kāpņveida Tāds, kam ir kāpņu veids, forma.
- kapsulveida Tāds, kam ir kapsulas (1) veids.
- kārbveida Tāds, kam ir kārbas veids, forma.
- kārpveida Tāds, kam ir kārpas (1) forma, veids.
- kaskādveida Tāds, kam ir kaskādes (1) forma, veids.
- šatens Tāds, kam ir kastaņbrūni mati (par cilvēkiem).
- kastveida Tāds, kam ir kastes forma, veids.
- kāšveida Tāds, kam ir kāša forma, veids.
- katlveida Tāds, kam ir katla (1) forma, veids.
- kātains Tāds, kam ir kāts (2).
- kaulveida Tāds, kam ir kaula forma, veids. Tāds, kas atgādina kaulu.
- kausveida Tāds, kam ir kausa (1) forma, veids.
- klijains Tāds, kam ir kliju piejaukums.
- kloķveida Tāds, kam ir kloķa (1) veids, forma.
- klonveida Tāds, kam ir klona [1] veids.
- sasārtis Tāds, kam ir kļuvusi, parasti ļoti, sārta seja (par cilvēku). Tāds, kas ir kļuvis, parasti ļoti, sārts (parasti par seju, tās daļām).
- knābjveida Tāds, kam ir knābja forma, veids.
- kokveida Tāds, kam ir koka (1) forma, veids.
- kokasu Tāds, kam ir koka asis (par transportlīdzekli).
- kokzaru Tāds, kam ir koka zari (par darbarīku).
- kolonnveida Tāds, kam ir kolonnas (1) forma, veids.
- komatveida Tāds, kam ir komata forma.
- komētveida Tāds, kam ir komētas forma, veids.
- koncertveida Tāds, kam ir koncerta (1) veids. Tāds, kas veido koncertu (1).
- koncertveida Tāds, kam ir koncerta (2) veids. Tāds, kas veido koncertu (2).
- dramatisks Tāds, kam ir konflikta veida mūzikas attīstība (parasti par lielas formas skaņdarbu).
- konusveida Tāds, kam ir konusa (1) forma, veids.
- koaksiāls Tāds, kam ir kopēja ass.
- koncentrisks Tāds, kam ir kopējs centrs.
- konfokāls Tāds, kam ir kopējs fokuss [1].
- kvēls Tāds, kam ir koša, parasti sarkana, krāsa.
- kvēlains Tāds, kam ir koši sārta, arī sarkana nokrāsa.
- kotedžveida Tāds, kam ir kotedžas veids.
- lēcienveida Tāds, kam ir krasi pavērsieni, strauja augšupeja (par procesu, parādību).
- krāterveida Tāds, kam ir krātera (1) veids, forma.
- kreklveida Tāds, kam ir krekla forma, veids.
- kreļļveida Tāds, kam ir kreļļu (1) forma, veids.
- krēpjains Tāds, kam ir krēpes (par dzīvniekiem).
- krokains Tāds, kam ir krokas (1). Tāds, kas ir sakārtots krokās (1).
- krūmveida Tāds, kam ir krūma veids, forma.
- krustveida Tāds, kam ir krusta (4) veids, forma.
- krūzveida Tāds, kam ir krūzes forma.
- kruzuļains Tāds, kam ir kruzuļi (1) - parasti par audumu.
- kubveida Tāds, kam ir kuba (1) forma.
- kubisks Tāds, kam ir kuba forma.
- kūkumains Tāds, kam ir kūkums (1) (par cilvēka vai dzīvnieka muguru).
- kulisveida Tāds, kam ir kulises (1) forma, veids.
- kulisveida Tāds, kam ir kulises (2) veids.
- kumps Tāds, kam ir kumpa (par ķermeņa daļu).
- kumpains Tāds, kam ir kumpa mugurā, tāds, kas ir sakumpis, salīcis (par cilvēku).
- kumpains Tāds, kam ir kumpa vai kumpas (par koku, tā stumbru, zariem, saknēm).
- kumpains Tāds, kam ir kumpa vai kumpas (par ķermeņa daļu).
- kupolveida Tāds, kam ir kupola (1) forma, veids.
- kuprains Tāds, kam ir kupris (1).
- kuprains Tāds, kam ir kupris (2).
- kuprains Tāds, kam ir kupris (3) - par kamieli.
- kvadrātveida Tāds, kam ir kvadrāta (1) forma.
- kvadrātisks Tāds, kam ir kvadrāta forma.
- ķēdveida Tāds, kam ir ķēdes (1) forma, veids.
- ķekarveida Tāds, kam ir ķekara forma, veids.
- ķekarains Tāds, kam ir ķekarveida ziedi.
- ķemmveida Tāds, kam ir ķemmes (1) forma, veids.
- ķepveida Tāds, kam ir ķepas (1) forma, veids.
- ķepains Tāds, kam ir ķepas (1).
- ķerains Tāds, kam ir ķeraines (par augiem, to daļām).
- ķermenisks Tāds, kam ir ķermenis (1). Vielisks. Materiāls.
- ķetnots Tāds, kam ir ķetnas (2).
- ķīļveida Tāds, kam ir ķīļa [1] veids, forma.
- atminīgs Tāds, kam ir laba atmiņa. Tāds, kas daudz ko atminas.
- izsmalcināts Tāds, kam ir laba gaume, ļoti labas manieres, izkoptas spējas.
- kvalitatīvs Tāds, kam ir laba kvalitāte (3).
- omulīgs Tāds, kam ir laba pašsajūta, labs garastāvoklis, tāds, kas ir labsirdīgs.
- prasmīgs Tāds, kam ir laba prasme (par cilvēku).
- redzīgs Tāds, kam ir laba redzes spēja (par acīm).
- brašs Tāds, kam ir laba stāja. Arī spēcīgs. Stalts.
- pieredzējis Tāds, kam ir labas praktiskajā darbībā iegūtas zināšanas, iemaņas.
- nopietns Tāds, kam ir labas zināšanas, prasme, tāds, kas ar atbildību veic savu darbu.
- sekmīgs Tāds, kam ir labas, arī apmierinošas sekmes mācībās.
- skanīgs Tāds, kam ir labi izstrādāta, arī uztverei tīkama forma (piemēram, par tekstu).
- pārticis Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā (par cilvēku).
- turīgs Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam īpašumā ir samērā lielas materiālas vērtības.
- tvirts Tāds, kam ir labi veidots ķermenis ar spēcīgiem muskuļiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); labi veidots, ar spēcīgiem muskuļiem (par ķermeni, tā daļām). Stingrs (par muskuļiem).
- lāčauzains Tāds, kam ir lāčauzu (2) piejaukums.
- laiviņveida Tāds, kam ir laivas forma (par maziem priekšmetiem). Laivveida.
- laivveida Tāds, kam ir laivas forma.
- lakatveida Tāds, kam ir lakata veids.
- lakstveida Tāds, kam ir laksta veids.
- lakstains Tāds, kam ir laksti, tāds, kam ir lieli laksti.
- lancetveida Tāds, kam ir lancetiskā forma.
- lapveida Tāds, kam ir lapas (1) forma, veids.
- lapains Tāds, kam ir lapas, lapojums (par augiem, to daļām).
- lāpstiņveida Tāds, kam ir lāpstas (1) forma, veids (par maziem priekšmetiem). Lāpstveida.
- lāpstveida Tāds, kam ir lāpstas (1) forma, veids.
- lāpstains Tāds, kam ir lāpstas (2).
- lēcveida Tāds, kam ir lēcas forma, veids.
- lēcienveida Tāds, kam ir lēciena vai lēcienu veids (par kustībām).
- lēkmjveida Tāds, kam ir lēkmes veids.
- lēngaitas Tāds, kam ir lēna gaita, mazs darbības ātrums (par mašīnām, mehānismiem).
- rāms Tāds, kam ir lēns, nesteidzīgs temps (par runu). Klusināts, vienmērīgs (par skaņu).
- lentveida Tāds, kam ir lentes forma, veids.
- liānveida Tāds, kam ir liānas forma, veids.
- līdztiesīgs Tāds, kam ir līdzīgas tiesības (ar citiem).
- līdztiesisks Tāds, kam ir līdzīgas tiesības (ar citiem). Līdztiesīgs.
- nelīdztiesīgs Tāds, kam ir liegtas līdzīgas tiesības (ar citiem).
- nelīdztiesisks Tāds, kam ir liegtas līdzīgas tiesības (ar citiem). Nelīdztiesīgs.
- darbietilpīgs Tāds, kam ir liela darbietilpība.
- skaudrs Tāds, kam ir liela intensitāte, tāds, kas spilgti izpaužas (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- lieljaudas Tāds, kam ir liela jauda.
- masīvs Tāds, kam ir liela masa, liels apjoms. Arī blīvs.
- smags Tāds, kam ir liela masa, liels svars, tāds, kas pēc masas, svara pārsniedz ko citu, līdzīgu. Pretstats: viegls (1).
- smagsvara Tāds, kam ir liela masa, liels svars.
- rūdīts Tāds, kam ir liela pieredze, plašas zināšanas (kādā darbības nozarē).
- augstražīgs Tāds, kam ir liela ražošanas jauda.
- siltumietilpīgs Tāds, kam ir liela siltumietilpība.
- pamatīgs Tāds, kam ir liela skaitliskā vērtība (piemēram, garums, ilgums, masa).
- nozīmīgs Tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme. Tāds, kas ir būtisks, izšķirošs.
- svarīgs Tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme. Tāds, kas ir būtisks, izšķirošs. Nozīmīgs (1).
- vecākais Tāds, kam ir lielāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
- lielacains Tāds, kam ir lielas acis (1).
- apdāvināts Tāds, kam ir lielas dotības, gara spējas, talants. Spējīgs, talantīgs.
- liellapu Tāds, kam ir lielas lapas (par augiem).
- liellapains Tāds, kam ir lielas lapas (par augiem). Liellapu.
- lielsēklu Tāds, kam ir lielas sēklas (par augiem).
- lielaugļu Tāds, kam ir lieli augļi.
- caurs Tāds, kam ir lieli bojājumi, spraugas (par ēkām, parasti vecām).
- redzams Tāds, kam ir lieli nopelni, sasniegumi, panākumi (kādā darbības nozarē). Izcils.
- lielrakstains Tāds, kam ir lieli raksti, attēli (piemēram, par audumu).
- lielziedu Tāds, kam ir lieli ziedi (par augiem).
- lielziedains Tāds, kam ir lieli ziedi (par augiem). Lielziedu.
- nagains Tāds, kam ir lieli, asi nagi (par dzīvniekiem).
- apjomīgs Tāds, kam ir liels apjoms (1).
- biezs Tāds, kam ir liels caurmērs, šķērsgriezums. Pretstats: plāns.
- lielformāta Tāds, kam ir liels formāts.
- lielkalibra Tāds, kam ir liels kalibrs.
- teleskopisks Tāds, kam ir liels optiskais stiprums (par optisku ierīci).
- lieltonnāžas Tāds, kam ir liels reģistra tonnās izteikts tilpums (par kuģiem).
- liess Tāds, kam ir liels smilšu piejaukums (par mālu).
- lieltilpuma Tāds, kam ir liels tilpums.
- lielvēderains Tāds, kam ir liels vēders (parasti par dzīvniekiem).
- veidīgs Tāds, kam ir lietvārda nosauktā priekšmeta, vielas, parādības u. tml. forma, veids, uzbūve.
- sēras Tāds, kam ir līgani, uz leju nokārušies, gari zari (par dažu sugu kokiem).
- līkmugurains Tāds, kam ir līka mugura.
- līkkājains Tāds, kam ir līkas kājas (1).
- līkkājains Tāds, kam ir līkas kājas (2).
- līkločains Tāds, kam ir līkloči (1).
- līkkātains Tāds, kam ir līks kāts.
- līkumains Tāds, kam ir līkumi.
- tiesīgs Tāds, kam ir likumu nodrošināta likumīgas darbības, rīcības iespēja (noteiktās robežās).
- lilijveida Tāds, kam ir lilijas, tās zieda forma, veids.
- līmveida Tāds, kam ir līmes veids, īpašības.
- līnijveida Tāds, kam ir līnijas (2) forma, veids.
- lirveida Tāds, kam ir liras [1] (1) forma, veids.
- lodveida Tāds, kam ir lodes [1] (1) forma.
- puslode Tāds, kam ir lodes puses vai lodes aptuvenas puses forma.
- lokveida Tāds, kam ir loka (1) forma, veids.
- pusloks Tāds, kam ir loka daļas forma.
- līks Tāds, kam ir lokveida izliekums vai ieliekums, arī tāds, kam ir līkumi (par līniju).
- ļipains Tāds, kam ir ļipa (2).
- kristāltīrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Kristālskaidrs (3).
- kristālskaidrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Kristāltīrs (3).
- zaļš Tāds, kam ir ļoti bāla, neveselīga seja bez sārtuma (par cilvēku).
- baltmatains Tāds, kam ir ļoti gaiši mati.
- dārgs Tāds, kam ir ļoti liela nozīme (cilvēka, sabiedrības dzīvē), tāds, ko ļoti augstu vērtē.
- maksimāls Tāds, kam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
- varens Tāds, kam ir ļoti lieli izmēri, arī tāds, kas ir ļoti spēcīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- varens Tāds, kam ir ļoti lieli izmēri, parasti arī izcilas kvalitatīvas īpašības (piemēram, par priekšmetiem). Arī milzīgs (1).
- milzīgs Tāds, kam ir ļoti lieli izmēri.
- milzu Tāds, kam ir ļoti lieli izmēri. Milzīgs (1).
- sirms Tāds, kam ir ļoti liels vecums, tāds, kas pastāv ļoti ilgi.
- minimāls Tāds, kam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
- mikroporains Tāds, kam ir ļoti mazas poras.
- sīkacains Tāds, kam ir ļoti mazas, īpaši veidotas cilpas, caurumi (parasti par tīklu, sietu).
- sīks Tāds, kam ir ļoti mazi izmēri (piemēram, par priekšmetiem, teritoriju).
- sīks Tāds, kam ir ļoti mazs attālums starp sākuma un beigu punktu.
- sīkulīgs Tāds, kam ir ļoti mazs augums, mazi izmēri (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- mikrominiatūrs Tāds, kam ir ļoti mazs izmērs, ļoti maza masa.
- salds Tāds, kam ir ļoti patīkams saturs.
- universāls Tāds, kam ir ļoti plašs izlietojums. Tāds, kam ir vairākas, daudzas funkcijas.
- mantkārīgs Tāds, kam ir ļoti spēcīga tieksme pēc mantas, bagātības. Tāds, kam ir ļoti spēcīga tieksme iedzīvoties.
- beidzamais Tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes.
- pēdējais Tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes.
- pēdīgais Tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes. Pēdējais (8).
- karsts Tāds, kam ir ļoti straujš raksturs. Nesavaldīgs, neiecietīgs.
- sīkstiebrains Tāds, kam ir ļoti tievs stiebrs.
- melns Tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (kā rases pazīme) - parasti par negroīdiem.
- melnādains Tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (parasti par negroīdiem). Melns (4).
- pusakls Tāds, kam ir ļoti vāja redze. Tāds, kam viena acs ir neredzīga.
- pusmēms Tāds, kam ir ļoti vājas runas spējas.
- tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku). Tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
- nevienāds Tāds, kam ir mainīga intensitāte (piemēram, par procesu, norisi).
- raibs Tāds, kam ir mainīta, jaukta kārtība.
- maisveida Tāds, kam ir maisa veids, forma.
- mākoņveida Tāds, kam ir mākoņa forma, veids.
- sēnesveida Tāds, kam ir makroskopiskai sēnei raksturīga forma, veids.
- sēņveida Tāds, kam ir makroskopiskām sēnēm raksturīga forma, veids.
- mandeļveida Tāds, kam ir mandeles sēklas forma.
- manšetveida Tāds, kam ir manšetes (1) forma, veids.
- marmorveida Tāds, kam ir marmora veids, forma.
- maršveida Tāds, kam ir marša (3) ritms, temps.
- matveida Tāds, kam ir mata forma, veids. Arī ļoti tievs, smalks.
- iemiesot Tāds, kam ir materiāla izpausmes forma. Materializēts.
- matains Tāds, kam ir matiņi (2) - par posmkājiem, to ķermeņa daļām.
- matains Tāds, kam ir matiņi (3) - par augiem, to daļām.
- nemantīgs Tāds, kam ir maz eksistences līdzekļu. Nabadzīgs, mazturīgs.
- vājš Tāds, kam ir maz fiziska spēka, nevarīgs, nespēcīgs, arī slims, slimības novārdzināts.
- patāls Tāds, kam ir maz kopēju, līdzīgu pazīmju (ar ko).
- patāls Tāds, kam ir maz kopēju, radniecisku pazīmju (ar ko).
- puskails Tāds, kam ir maz lapu, skuju (par kokiem, krūmiem, to zariem).
- šķidrs Tāds, kam ir maz lapu, ziedu, zaru (par augiem). Tāds, kurā starp augiem it samērā liels attālums (par augu kopumu).
- mazturīgs Tāds, kam ir maz mantas.
- mazsvītrains Tāds, kam ir maz svītru.
- liess Tāds, kam ir maz taukvielu (par pārtikas produktiem, uzturu).
- mazzarots Tāds, kam ir maz zaru. Mazzarains.
- mazzarains Tāds, kam ir maz zaru. Mazzarots.
- mazziedu Tāds, kam ir maz ziedu vai ziedkopu (par augiem).
- mazziedains Tāds, kam ir maz ziedu vai ziedkopu (par augiem). Mazziedu (1).
- mazietilpīgs Tāds, kam ir maza ietilpība.
- vārgs Tāds, kam ir maza intensitāte (par gaismu). Kluss (par skaņu).
- vājš Tāds, kam ir maza intensitāte, stiprums (par gaismu, gaismas avotu, skaņu).
- vārgs Tāds, kam ir maza intensitāte, tāds, kas rada pārāk niecīgus rezultātus (par norisēm, parādībām dabā).
- vārīgs Tāds, kam ir maza intensitāte, tāds, kas zūd nelielā (kā) iedarbībā (piemēram, par skaņu, gaismu).
- vājš Tāds, kam ir maza jauda (par mehānismiem, ierīcēm).
- mazjaudas Tāds, kam ir maza jauda.
- mazkompetents Tāds, kam ir maza lietpratība, mazas zināšanas, maza profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mazlitrāžas Tāds, kam ir maza litrāža.
- viegls Tāds, kam ir maza masa, mazs svars, tāds, kas pēc masas, svara nesasniedz ko citu, līdzīgu. Pretstats: smags (1).
- vieglsvara Tāds, kam ir maza masa, mazs svars.
- mazmetrāžas Tāds, kam ir maza metrāža.
- mazpieredzējis Tāds, kam ir maza pieredze (piemēram, kādā darbā).
- mazrocīgs Tāds, kam ir maza rocība.
- maztirāžas Tāds, kam ir maza tirāža.
- sīks Tāds, kam ir maza vērtība, arī apjoms. Niecīgs, arī lēts.
- mazvērtīgs Tāds, kam ir maza vērtība. Tāds, kas maz atbilst, ir maz piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- jaunākais Tāds, kam ir mazāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
- plakans Tāds, kam ir mazāks izvirzījums nekā parasti (par ķermeņa daļām). Tāds, kura daļām ir mazāks izvirzījums nekā parasti (par seju).
- mazprasīgs Tāds, kam ir mazas prasības, tāds, kas neizvirza īpašas prasības.
- sīkrūtots Tāds, kam ir mazas rūtis (par logu).
- sīkrūšu Tāds, kam ir mazas rūtis (par logu). Sīkrūtots (1).
- sīkrūtains Tāds, kam ir mazas rūtis (par logu). Sīkrūtots (1).
- tapiņveida Tāds, kam ir mazas tapas forma, veids.
- mazasinīgs Tāds, kam ir mazasinība. Anēmisks.
- māzerains Tāds, kam ir māzeri (par koku).
- mazziedu Tāds, kam ir mazi ziedi (par augiem).
- mazziedains Tāds, kam ir mazi ziedi (par augiem). Mazziedu (2).
- pajēls Tāds, kam ir mazliet nobrāzta āda (par ķermeņa daļām).
- miniatūrs Tāds, kam ir mazs apjoms (par daiļdarbu).
- zems Tāds, kam ir mazs augums (parasti par cilvēku).
- šķidrs Tāds, kam ir mazs blīvums (par mākoņiem, dūmiem u. tml.).
- plāns Tāds, kam ir mazs caurmērs, šķērsgriezums. Pretstats: biezs.
- mazformāta Tāds, kam ir mazs formāts.
- mazgabarīta Tāds, kam ir mazs gabarīts.
- mazizmēra Tāds, kam ir mazs izmērs.
- mazkalibra Tāds, kam ir mazs kalibrs.
- niecīgs Tāds, kam ir mazs lielums (piemēram, garums, ilgums, masa). Ļoti mazs.
- plāns Tāds, kam ir mazs šķērsgriezums, tāds, kas nav blīvs, ciešs (par audumu, adījumu, apģērbu). Viegls, caurspīdīgs.
- maztoksisks Tāds, kam ir mazs toksiskums.
- maztonnāžas Tāds, kam ir mazs. Reģistra tonnās izteikts tilpums (par kuģiem).
- medains Tāds, kam ir medum raksturīga krāsa.
- medains Tāds, kam ir medus smarža vai garša.
- mēlveida Tāds, kam ir mēles forma, veids (parasti par augu daļām).
- melncirtains Tāds, kam ir melnas vai ļoti tumšas cirtas.
- melnaugļu Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši augļi.
- melnplankumains Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši plankumi. Melns vai ļoti tumšs ar citas krāsas plankumiem.
- melnraibs Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši raibumi. Melns vai ļoti tumšs ar citas krāsas raibumiem.
- melnbalts Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši un balti krāsu, laukumi.
- melnplaukains Tāds, kam ir melnplauka.
- silts Tāds, kam ir mēreni augsta, parasti patīkama, temperatūra; tāds, kura temperatūra ir virs nulles (parasti pēc Celsija skalas). Pretstats: auksts.
- vēss Tāds, kam ir mēreni zema temperatūra.
- bruņas Tāds, kam ir metāla (parasti tērauda) plākšņu aizsargsegums.
- metālveida Tāds, kam ir metāla veids, forma.
- mezglveida Tāds, kam ir mezgla forma, veids.
- mežģīņveida Tāds, kam ir mežģīņu forma, veids.
- lēndabīgs Tāds, kam ir mierīgs, lēns raksturs (par cilvēkiem). Miermīlīgs.
- lēnprātīgs Tāds, kam ir mierīgs, lēns raksturs. Miermīlīgs.
- mietveida Tāds, kam ir mieta forma, veids.
- mieturveida Tāds, kam ir mietura (1) forma, veids.
- miglveida Tāds, kam ir miglas veids.
- mīkstlapains Tāds, kam ir mīkstas lapas (par augiem).
- mīkstvilnas Tāds, kam ir mīksts apmatojums (parasti par aitām). Tāds, no kura apmatojuma iegūst mīkstu vilnu.
- pusmīksts Tāds, kam ir mīksts sēdeklis, bet cieta atzveltnes daļa (parasti par krēsliem).
- miltveida Tāds, kam ir miltu veids.
- mozaīkveida Tāds, kam ir mozaīkas (1) forma, veids. Tāds, kas atgādina mozaīku (1).
- mucveida Tāds, kam ir mucas forma, veids.
- mudurains Tāds, kam ir muduri.
- sirdsveida Tāds, kam ir mugurkaulnieku sirds forma, veids.
- naglveida Tāds, kam ir naglas veids, forma.
- nažveida Tāds, kam ir naža (1), arī tā asmens forma, veids.
- nesekmīgs Tāds, kam ir neapmierinošas sekmes mācībās.
- neatlaidīgs Tāds, kam ir neatslābstoša, noturīga intensitāte, tāds, kas nepierimst (par parādībām dabā).
- neapmierināts Tāds, kam ir negatīva attieksme, tāds, kas protestē (parasti pret ko nevēlamu).
- raupjš Tāds, kam ir nelīdzena, grumbuļaina virsma. Nelīdzens, grumbuļains (par kā virsmu).
- lakatiņveida Tāds, kam ir neliela lakata veids.
- rūtiņveida Tāds, kam ir neliela taisnstūra (parasti kvadrāta) forma, veids.
- šaurs Tāds, kam ir neliela, arī nepietiekama platība (par celtnēm, telpām).
- pabēdīgs Tāds, kam ir nelielas bēdas. Samērā, arī mazliet noskumis, skumjš.
- savāds Tāds, kam ir nelieli (piemēram, slimības, pārdzīvojuma izraisīti) psihiskās darbības traucējumi.
- ķerts Tāds, kam ir nelieli psihiski traucējumi. Arī dīvains, nesaprātīgs.
- miniatūrs Tāds, kam ir neliels apjoms un parasti viena noskaņa (par skaņdarbu).
- pacaurs Tāds, kam ir neliels caurums vai daži nelieli caurumi.
- sekls Tāds, kam ir neliels dziļums (par ūdenstilpēm, bedrēm, aizām u. tml.). Pretstats: dziļš.
- sekls Tāds, kam ir neliels ievirzījums ķermenī, ādā u. tml. (par rievām, brūcēm).
- lēzens Tāds, kam ir neliels pakāpenisks padziļinājums, iedobums (parasti par traukiem).
- vienāds Tāds, kam ir nemainīga intensitāte, izpausme (piemēram, par procesu, norisi).
- nekustīgs Tāds, kam ir nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu). Tāds, kas samērā ilgi ir vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu). Stings.
- olīvzaļš Tāds, kam ir nenogatavojušās olīvas raksturīgā pelēkzaļā krāsa.
- gigantisks Tāds, kam ir neparasti lieli apmēri, jauda. Milzīgs.
- grandiozs Tāds, kam ir neparasti liels vērienīgums, iedarbīgums u. tml. Varens, dižens.
- sājš Tāds, kam ir nepatīkami sūra, rūgta garša. Arī bezgaršīgs, novadējies. Sūrs, rūgts (par garšu).
- mitrumprasīgs Tāds, kam ir nepieciešama (samērā) liela mitruma pakāpe.
- prasīgs Tāds, kam ir nepieciešama īpaši labvēlīga vide (par dzīvniekiem, augiem).
- kapitāls Tāds, kam ir nepieciešams daudz darba vai daudz naudas līdzekļu.
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas). Tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot. Arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- muļķīgs Tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
- muļķa Tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts. Muļķīgs (1).
- puskails Tāds, kam ir nepilnīgs apmatojums, apspalvojums.
- kropls Tāds, kam ir nevēlamas novirzes no normālās organisma, tā daļu uzbūves (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- kroplīgs Tāds, kam ir nevēlamas novirzes no normālās organisma, tā daļu uzbūves (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Kropls (1).
- puskails Tāds, kam ir niecīga augu sega. Tāds, kurā aug reti koki, krūmi.
- nierveida Tāds, kam ir nieres forma, veids.
- izsmējīgs Tāds, kam ir nievīga, nicīga attieksme (pret kādu, pret ko) - par cilvēku.
- nišveida Tāds, kam ir nišas forma, veids.
- tiesīgs Tāds, kam ir no tradīcijām, morāles normām u. tml. izrietoša darbības, rīcības iespēja (noteiktās robežās).
- ieapaļš Tāds, kam ir noapaļots gals, mala.
- olīvbrūns Tāds, kam ir nogatavojušās olīvas raksturīgā brūnā krāsa.
- saturīgs Tāds, kam ir nopietns, vērtīgs saturs. Domām, atziņām bagāts.
- predisponēts Tāds, kam ir nosliece (parasti uz kādu slimību). Tāds, kas ir uzņēmīgs (parasti pret kādu slimību).
- mērens Tāds, kam ir nosliece uz kompromisiem (politiskajā darbībā, pārliecībā).
- prātīgs Tāds, kam ir noteikta jēga, tāds, kurā iegūst vēlamos rezultātus (par darbību, norisi).
- kvalificēts Tāds, kam ir noteikta kvalifikācija (1).
- galīgs Tāds, kam ir noteikta robeža, sākums un beigas. Ierobežots (piemēram, laikā, telpā).
- rentabls Tāds, kam ir noteiktām prasībām, normām atbilstoša rentabilitāte (1). Arī ienesīgs.
- norobežots Tāds, kam ir noteiktas robežas (par platību, telpu). Ierobežots.
- ierobežots Tāds, kam ir noteiktas robežas.
- ciets Tāds, kam ir noteiktas, asas, arī nekustīgas līnijas, kontūras (par seju, vaibstiem).
- pārliecināts Tāds, kam ir noteikti uzskati, uzskatu sistēma, par kuru pareizību tas nešaubās, aizstāv tos, rīkojas saskaņā ar tiem.
- dibināts Tāds, kam ir noteikts pamats, ko izraisījis noteikts, parasti vērā ņemams, cēlonis. Pamatots.
- jēgpilns Tāds, kam ir noteikts, parasti kādiem loģikas nosacījumiem atbilstošs, saturs, nozīme.
- augsts Tāds, kam ir noteikts, pastāvīgs attālums no apakšas līdz augšai.
- profilēts Tāds, kam ir noteikts, raksturīgs profils (1) - parasti par seju, tās daļām.
- saskarīgs Tāds, kam ir noteiktu attiecību kopums (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
- saskare Tāds, kam ir noteiktu attiecību kopums (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā. Saskarīgs.
- nelaimīgs Tāds, kam ir notikusi nelaime. Tāds, kam ir lielas bēdas, ciešanas.
- uzmanīgs Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk uztvertu, piemēram, redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
- atpakaļrāpulīgs Tāds, kam ir novecojuši uzskati, tāds, kas vēršas pret jauno, progresīvo.
- nozīmīgs Tāds, kam ir nozīme [1] (1).
- pasaulvēsturisks Tāds, kam ir nozīme, ietekme visas pasaules vai lielas tās daļas vēsturē.
- vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
- nūjiņveida Tāds, kam ir nūjiņas forma, veids.
- ogveida Tāds, kam ir ogas (parasti lodei līdzīga) forma, veids.
- okerkrāsas Tāds, kam ir okeram raksturīgā krāsa.
- ovāls Tāds, kam ir olas garengriezumam līdzīga, eliptiska forma.
- oranžkrāsas Tāds, kam ir oranža krāsa.
- slims Tāds, kam ir organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Tāds, kam ir normālas darbības traucējumi (par organismu, tā daļām).
- sievišķs Tāds, kam ir orgāns ar olšūnu (par augiem, to daļām).
- vīrišķs Tāds, kam ir orgāns ar putekšņiem (par augiem, to daļām).
- osains Tāds, kam ir osa (1) vai osas.
- ovālveida Tāds, kam ir ovāla [1] forma, veids.
- sinklināls Tāds, kam ir ovāls vai apaļš lēzens ieliekums (par planētas garozas slāni).
- ozolzīļveida Tāds, kam ir ozola zīles forma, veids.
- panhromatisks Tāds, kam ir paaugstināts jutīgums pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem (piemēram, par fotoplati, fotofilmu).
- konsultatīvs Tāds, kam ir padomdevēja tiesības (kādā jautājumā).
- paģirains Tāds, kam ir paģiras.
- slīps Tāds, kam ir pakāpenisks pazeminājums vai paaugstinājums, kuram ar horizontālu plakni ir samērā šaurs leņķis (par reljefa veidojumiem).
- lēzens Tāds, kam ir pakāpenisks, slīps paaugstinājums, tāds, kas nav stāvs.
- pakāpienveida Tāds, kam ir pakāpiena vai pakāpienu kopuma forma, veids.
- pakavveida Tāds, kam ir pakava (1) forma, veids.
- Asi kalts Tāds, kam ir pakavi ar asām radzēm (parasti par zirgu).
- paklājveida Tāds, kam ir paklāja forma, veids.
- pagarš Tāds, kam ir paliels apjoms, tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo apjomu (piemēram, par tekstu).
- pangveida Tāds, kam ir pangas forma, veids.
- paparžveida Tāds, kam ir papardes forma, veids.
- parabolveida Tāds, kam ir parabolas (1) forma, veids.
- pārpilns Tāds, kam ir pārāk, arī ļoti daudz ziedu, augļu (par augiem, to daļām).
- paralelogramveida Tāds, kam ir paralelograma forma, veids.
- parkveida Tāds, kam ir parka (1) veids.
- pārslveida Tāds, kam ir pārslas (1) forma, veids.
- manierīgs Tāds, kam ir pārspīlētas, pārsmalcinātas manieres (1).
- pastalveida Tāds, kam ir pastalas forma, veids.
- pastveida Tāds, kam ir pastas veids.
- spalvains Tāds, kam ir pastiprināts apmatojums (parasti uz rokām, kājām, krūtīm) - par cilvēkiem. Tāds, kam ir šāds apmatojums (par cilvēka ķermeņa daļām).
- garšīgs Tāds, kam ir patīkama garša. Tāds, kas labi garšo.
- gards Tāds, kam ir patīkama garša. Tāds, kas labi garšo. Garšīgs.
- izskatīgs Tāds, kam ir patīkams, glīts izskats (par cilvēku). Arī skaists.
- jauks Tāds, kam ir patīkams, saistošs saturs.
- melnīgsnējs Tāds, kam ir patumša, brūngana nokrāsa.
- paugurveida Tāds, kam ir paugura (1) forma, veids.
- pakurls Tāds, kam ir pavāja dzirde.
- paakls Tāds, kam ir pavāja redze.
- pabāls Tāds, kam ir pavājš spožums.
- pavedienveida Tāds, kam ir pavediena (1) forma, veids.
- peisakains Tāds, kam ir peisaki.
- pekains Tāds, kam ir pekas (parasti par lāci).
- sirms Tāds, kam ir pelēcīgi balti, savu sākotnējo krāsu zaudējuši mati.
- sirms Tāds, kam ir pelēcīgi balts akots (par kažokādu).
- pelēklapains Tāds, kam ir pelēkas lapas (par augiem).
- pelēkrūtains Tāds, kam ir pelēkas rūtis. Pelēks ar citas krāsas rūtīm (par audumu, tā izstrādājumu).
- pelēksvītrains Tāds, kam ir pelēkas svītras. Pelēks ar citas krāsas svītrām.
- pelēkplankumains Tāds, kam ir pelēki plankumi; pelēks ar citas krāsas plankumiem.
- pelēkraibs Tāds, kam ir pelēki raibumi. Pelēks ar citas krāsas raibumiem.
- pelerīnveida Tāds, kam ir pelerīnes forma, veids.
- pelnpelēks Tāds, kam ir pelnu krāsa.
- pelnains Tāds, kam ir pelnu krāsa. Pelnpelēks.
- perēkļveida Tāds, kam ir perēkļa (1) forma, veids.
- pērļveida Tāds, kam ir pērles forma, veids.
- pialveida Tāds, kam ir pialas forma, veids
- piecdaļīgs Tāds, kam ir piecas daļas.
- piecpēdu Tāds, kam ir piecas pēdas (parasti par dzejas rindu).
- pieczilbīgs Tāds, kam ir piecas zilbes.
- piecdesmitgadīgs Tāds, kam ir piecdesmit gadu.
- piecgadīgs Tāds, kam ir pieci gadi.
- piecstarains Tāds, kam ir pieci stari. Tāds, kam ir pieci stariem līdzīgi veidojumi.
- piecstūrains Tāds, kam ir pieci stūri. Tāds, kam ir piecstūrains veids.
- piecējāds Tāds, kam ir pieci veidi. Tāds, kas izpaužas piecos veidos.
- piecpadsmitgadīgs Tāds, kam ir piecpadsmit gadu.
- posesīvs Tāds, kam ir piederības nozīme. Tāds, kas ir saistīts ar piederību.
- kompetents Tāds, kam ir piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Arī pilnvarots.
- pienbalts Tāds, kam ir pienam līdzīga krāsa, arī zema caurspīdīguma pakāpe.
- pienveida Tāds, kam ir pienam līdzīga krāsa, konsistence, arī zema caurspīdīguma pakāpe.
- piedzīvojis Tāds, kam ir pieredze, praktiskas iemaņas kādā nozarē. Pieredzējis.
- pakavots Tāds, kam ir piestiprināts pakavs (1) - par darba dzīvnieku, parasti zirgu, tā kāju.
- pakavots Tāds, kam ir piestiprināts pakavs (2) - par apaviem.
- uzņēmīgs Tāds, kam ir pietiekami daudz gribas un enerģijas ko uzņemties, veikt.
- miltots Tāds, kam ir pievienoti milti. Tāds, kas ir apkaisīts ar miltiem.
- spirtots Tāds, kam ir pievienots etilspirts (par alkoholiskiem dzērieniem).
- piparots Tāds, kam ir pievienots samērā daudz piparu.
- vircots Tāds, kam ir pievienots samērā daudz virču.
- pīķveida Tāds, kam ir pīķa (1), tā asmens forma, veids.
- pīlārveida Tāds, kam ir pīlāra (1) forma, veids.
- pilienveida Tāds, kam ir piliena (1) forma, veids.
- pilnkrūtains Tāds, kam ir pilnīgas krūtis.
- stīvs Tāds, kam ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas, lokanība, piemēram, slimības, zemas temperatūras iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- pilsēttipa Tāds, kam ir pilsētai, tās videi raksturīgas īpašības.
- piltuvveida Tāds, kam ir piltuves forma, veids.
- pinkains Tāds, kam ir pinkaini, nesakopti mati (par cilvēku).
- plušķains Tāds, kam ir pinkains apmatojums (par dzīvniekiem, parasti suņiem).
- pinkains Tāds, kam ir pinkām līdzīgi veidojumi.
- pinkains Tāds, kam ir pinkas, arī tāds, kas ir apaudzis ar biezu, parasti cirtainu, apmatojumu (par dzīvnieku).
- piramīdveida Tāds, kam ir piramīdas (1) forma, veids.
- pirkstveida Tāds, kam ir pirksta (1) forma, veids.
- pirmdobuma Tāds, kam ir pirmatnējais ķermeņa dobums (par dzīvniekiem).
- plaisveida Tāds, kam ir plaisas forma, veids.
- plaisains Tāds, kam ir plaisas.
- plakangalvas Tāds, kam ir plakana galva (piemēram, par naglu, skrūvi).
- plakandibena Tāds, kam ir plakana pamatne.
- plakandibena Tāds, kam ir plakana virsa (par cepuri).
- plakandibena Tāds, kam ir plakans pamats, dibens (parasti par ielejām).
- plakātveida Tāds, kam ir plakāta forma, veids.
- plaknveida Tāds, kam ir plaknes forma, veids.
- plākšņveida Tāds, kam ir plāksnes (1) forma, veids.
- plānmizas Tāds, kam ir plāna miza (par augiem, to daļām).
- plānsienu Tāds, kam ir plānas sienas.
- plānmatains Tāds, kam ir plāni mati.
- plankumveida Tāds, kam ir plankuma forma, veids.
- plankumains Tāds, kam ir plankumi.
- izglītots Tāds, kam ir plaša izglītība, tāds, kam ir vispusīgas zināšanas.
- vērienīgs Tāds, kam ir plašs apjoms, daudzveidīgas funkcijas, nozīmīgs, veiksmīgs risinājums (piemēram, par celtni).
- platbārdains Tāds, kam ir plata bārda.
- platgalvas Tāds, kam ir plata galva (par naglām, skrūvēm u. tml.).
- platkrūtains Tāds, kam ir plata krūšu daļa (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- platmalains Tāds, kam ir plata mala (parasti par cepuri).
- platmugurains Tāds, kam ir plata mugura (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- platpierains Tāds, kam ir plata piere (3) - par priekšmetiem.
- platpierains Tāds, kam ir plata piere (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- platšķiedras Tāds, kam ir plata šķiedra.
- platvirsas Tāds, kam ir plata virsa.
- platacains Tāds, kam ir platas acis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- platausu Tāds, kam ir platas ausis (parasti par dzīvniekiem).
- platlapu Tāds, kam ir platas lapas (par augiem).
- platlapains Tāds, kam ir platas lapas (par augiem). Platlapu.
- platspīļu Tāds, kam ir platas spīles (parasti par darbarīkiem).
- platformveida Tāds, kam ir platformas veids.
- platgalu Tāds, kam ir plati gali.
- platpapēžu Tāds, kam ir plati papēži (par apaviem).
- platplecains Tāds, kam ir plati pleci (par cilvēkiem).
- platspārnu Tāds, kam ir plati spārni (par dzīvniekiem).
- platspārnains Tāds, kam ir plati spārni (par dzīvniekiem). Platspārnu.
- platstulmains Tāds, kam ir plati stulmi (par apaviem).
- platzaru Tāds, kam ir plati zari, arī platas atstarpes starp zariem (par darbarīkiem, piemēram, dakšām, grābekli).
- platzarains Tāds, kam ir plati zari, arī platas atstarpes starp zariem (par darbarīkiem, piemēram, dakšām, grābekli). Platzaru (2).
- platžuburu Tāds, kam ir plati žuburi (parasti par kokiem).
- platzaru Tāds, kam ir plati, kupli zari (parasti par kokiem).
- platzarains Tāds, kam ir plati, kupli zari (parasti par kokiem). Platzaru (1).
- plecīgs Tāds, kam ir plati, spēcīgi pleci (par cilvēkiem, retāk dzīvniekiem).
- plātņveida Tāds, kam ir plātnes (1) forma, veids.
- platasmens Tāds, kam ir plats asmens.
- platdeguna Tāds, kam ir plats deguns, kura nāsis novietotas samērā tālu viena no otras.
- platleņķa Tāds, kam ir plats leņķis.
- platstikla Tāds, kam ir plats stikls (parasti par logiem).
- plauktveida Tāds, kam ir plaukta forma, veids.
- plazmveida Tāds, kam ir plazmas (2) veids, īpašības.
- plēkšņveida Tāds, kam ir plēksnes (1) forma, veids.
- plēkšņveida Tāds, kam ir plēksnes (2) forma, veids.
- plēvjains Tāds, kam ir plēves (1) vai plēve, tāds, kas ir segts ar plēvēm vai plēvi.
- plēvjains Tāds, kam ir plēves (2) vai plēve, tāds, kas ir segts ar plēvēm vai plēvi.
- plēvveida Tāds, kam ir plēves forma, veids.
- pleznveida Tāds, kam ir pleznas (1) forma, veids.
- pleznains Tāds, kam ir pleznas (1).
- salkans Tāds, kam ir pliekani saldena garša. Pliekani saldens (par garšu).
- salkans Tāds, kam ir pliekani saldena smarža, smaka. Pliekani saldens (par smaržu, smaku).
- plīvurveida Tāds, kam ir plīvura forma, veids.
- plīvurains Tāds, kam ir plīvurs (1).
- plūmjveida Tāds, kam ir plūmes augļa forma, veids.
- podveida Tāds, kam ir poda (1) forma, veids.
- pogveida Tāds, kam ir pogas (1) forma, veids.
- pokālveida Tāds, kam ir pokāla forma, veids.
- poligonāls Tāds, kam ir poligona (3) veids. Daudzstūrains.
- polipveida Tāds, kam ir polipa forma, veids.
- porains Tāds, kam ir poras (1). Tāds, kam ir daudz lielu poru.
- rupjporains Tāds, kam ir poras ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- veiksmīgs Tāds, kam ir pozitīvs rezultāts, tāds, kas ir paveikts labā kvalitātē, atbilstoši noteiktām prasībām.
- prizmveida Tāds, kam ir prizmas (1) forma, veids.
- prizmatisks Tāds, kam ir prizmas (1) forma. Saistīts ar prizmu (1), tai raksturīgs.
- problemātisks Tāds, kam ir problēmas raksturs, pazīmes. Arī nezināms, neatrisināts, apšaubāms.
- spējīgs Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- nenormāls Tāds, kam ir psihiski traucējumi.
- pūkveida Tāds, kam ir pūkas forma, veids.
- pūkains Tāds, kam ir pūkmati, dūnas.
- pulverveida Tāds, kam ir pulvera veids.
- pumpurains Tāds, kam ir pumpuri.
- punveida Tāds, kam ir puna forma, veids.
- punktveida Tāds, kam ir punkta forma, veids
- punktains Tāds, kam ir punktveida laukumi, punkti (piemēram, par audumu, apģērba gabalu).
- punains Tāds, kam ir puns (1) vai puni.
- pupveida Tāds, kam ir pupas (parasti tās sēklas) forma, veids.
- pūslīšveida Tāds, kam ir pūslīša forma, veids.
- puslokveida Tāds, kam ir pusloka forma, veids.
- pusmēnessveida Tāds, kam ir pusmēness veids.
- pušķains Tāds, kam ir pušķis (1).
- pušķains Tāds, kam ir pušķis (3).
- pūšļveida Tāds, kam ir pūšļa forma, veids.
- pūšļains Tāds, kam ir pūšļi (1).
- sekstains Tāds, kam ir putna sekstes forma, veids. Tāds, kam ir putna sekstei līdzīgi veidojumi.
- spalvveida Tāds, kam ir putna spalvas forma, veids.
- ligzdveida Tāds, kam ir putnu ligzdas forma, veids.
- putraimveida Tāds, kam ir putraima forma, veids.
- putrveida Tāds, kam ir putras veids.
- putveida Tāds, kam ir putu veids.
- rāceņveida Tāds, kam ir rāceņa (parasti tā saknes) veids, forma.
- atraisīts Tāds, kam ir radīta iespēja brīvi attīstīties, izveidoties (par jaunradi, cilvēka spējām, dotībām).
- mācīts Tāds, kam ir radīts noteikts izturēšanās veids (par dzīvnieku). Arī dresēts.
- ieinteresēts Tāds, kam ir radusies, parasti liela, interese (par ko).
- ragains Tāds, kam ir ragi vai ragveida izaugumi (par dzīvniekiem, to galvām).
- ragains Tāds, kam ir ragveida izaugumi (par augiem).
- raibpēdains Tāds, kam ir raibas kājas, pēdas (par dzīvniekiem).
- slauns Tāds, kam ir raibs, parasti melnraibs, apmatojums (parasti par govīm).
- raibumains Tāds, kam ir raibumi (1).
- kundzisks Tāds, kam ir raksturīga (parasti nepamato tā) pārākuma apziņa, nevērīga, arī nievājoša attieksme pret citiem cilvēkiem.
- trauksmains Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība (par psihi, raksturu, personību). Aktīvs, aizrautīgs, arī nemierīgs, satraukts (par psihisku stāvokli).
- trauksmains Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, arī straujums, kustīgums (par cilvēkiem).
- spārnots Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, arī iedvesma, iejūsma (parasti par psihisku stāvokli).
- možs Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, rosīgums (par darbību, norisi).
- mundrs Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, rosīgums (par darbību, norisi).
- spirgts Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, rosīgums (par darbību, norisi).
- žirgts Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, rosīgums (par darbību, norisi).
- uzpūst Tāds, kam ir raksturīga apaļīga, izteikti palielināta ķermeņa vidusdaļa (piemēram, par kukaiņiem). Tāds, kas ir apaļīgs, izteikti palielināts (par ķermeņa daļu).
- kristālisks Tāds, kam ir raksturīga atomu un molekulu stingri noteikta, regulāra kārtība (par vielas uzbūvi, tās stāvokli).
- kulturāls Tāds, kam ir raksturīga augsti attīstīta kultūra (piemēram, par zemi, tautu).
- priekšniecisks Tāds, kam ir raksturīga augstprātība, pavēlnieciska attieksme pret citiem.
- lepns Tāds, kam ir raksturīga bagātība, labklājība. Tāds, kurā izpaužas bagātība, labklājība.
- ņudzīgs Tāds, kam ir raksturīga daudzu (cilvēku vai dzīvnieku) kustība. Tāds, kur kas ņudz.
- sarežģīts Tāds, kam ir raksturīga daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
- rūsa Tāds, kam ir raksturīga dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa.
- sirdsskaidrs Tāds, kam ir raksturīga dziļa tikumība, morāla skaidrība.
- ekstravagants Tāds, kam ir raksturīga ekstravagance, tāds, kam piemīt ekstravagance.
- sirsnīgs Tāds, kam ir raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- nazāls Tāds, kam ir raksturīga gaisa plūsma caur deguna dobumu (piemēram, par balsi, tās skanējumu).
- saprotošs Tāds, kam ir raksturīga iejūtīga attieksme.
- sniegbalts Tāds, kam ir raksturīga intensīvi balta krāsa, arī gaiša krāsa, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī (parasti par augiem.).
- salonisks Tāds, kam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 29. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze (par mākslas darbu).
- ļodzīgs Tāds, kam ir raksturīga ķermeņa, tā daļu vairākkārtēja svēršanās uz vienu un otru pusi (par kustībām, stāvokli).
- maigs Tāds, kam ir raksturīga labsirdība, mīļums (piemēram, par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- saulains Tāds, kam ir raksturīga laime, brīvība (par cilvēka, sabiedrības dzīvē). Arī gaišs (7).
- tramīgs Tāds, kam ir raksturīga ļoti piesardzīga izturēšanās, tāds, kas viegli satrūkstas, izbīstas (par dzīvniekiem).
- mutants Tāds, kam ir raksturīga mutācija (1). Tāds, kas ir pakļauts mutācijai.
- šļūkt Tāds, kam ir raksturīga nepārtraukta vai samērā reti pārtraukta kāju saskare ar (kā) virsmu (par soļiem, gaitu u. tml.).
- teksturēts Tāds, kam ir raksturīga noteikta tekstūra.
- sīkmanīgs Tāds, kam ir raksturīga pārāk liela pievēršanās kam nesvarīgam, nenozīmīgam. Arī sīkumains (1).
- puritānisks Tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi stingra tikumība.
- paškustīgs Tāds, kam ir raksturīga paškustība (1).
- pašregulējošs Tāds, kam ir raksturīga pašregulācija.
- saplacināt Tāds, kam ir raksturīga plakana forma.
- šķidrs Tāds, kam ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amortums (par vielu). Pretstats: ciets, gāzveidīgs.
- poētisks Tāds, kam ir raksturīga pozitīvi emocionāla īstenības uztvere, izpratne (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Arī lirisks (4).
- pastozs Tāds, kam ir raksturīga reljefi uzlikta krāsa.
- patvaļīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml. (par cilvēkiem).
- patvarīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības. Arī patvaļīgs (2).
- rutinēts Tāds, kam ir raksturīga rutīna (1). Tāds, kas balstās uz rutīnu (piemēram, par darbību).
- sakarīgs Tāds, kam ir raksturīga sakarība (parasti par priekšmetu, parādību kopumu).
- staipīgs Tāds, kam ir raksturīga samērā blīva, nepārtraukta lentveida, diegveida u. tml. plūsma (par ko šķidru, tā konsistenci).
- krietns Tāds, kam ir raksturīga samērā pastiprināta (norises, procesa, arī stāvokļa) izpausme.
- plats Tāds, kam ir raksturīga samērā stipri uz abiem sāniem vērsta lūpu, mutes līnija (par smaidu).
- plašs Tāds, kam ir raksturīga samērā stipri uz abiem sāniem vērsta lūpu, mutes līnija (par smaidu). Plats.
- pusmežonīgs Tāds, kam ir raksturīga samērā zema attīstības pakāpe un primitīva kultūra (piemēram, par zemi, tautu).
- patstāvīgs Tāds, kam ir raksturīga sava nostāja, lēmums, rīcības u. tml. izvēle. Tāds, kas nav atkarīgs (no kā), ir spējīgs eksistēt, darboties bez (kā) palīdzības, vadības.
- sīkperēkļains Tāds, kam ir raksturīga sīku perēkļu veidošanās (par slimību).
- siltumprasīgs Tāds, kam ir raksturīga siltumprasība (par augiem, dzīvniekiem).
- sinonīms Tāds, kam ir raksturīga sinonīmija. Sinonīmisks.
- sinonīmisks Tāds, kam ir raksturīga sinonīmija. Sinonīms [2].
- skaudīgs Tāds, kam ir raksturīga skaudība (par cilvēkiem). Tāds, kas izjūt skaudību (pret kādu).
- skeptisks Tāds, kam ir raksturīga skepse, arī skepticisms (2).
- slimībizturīgs Tāds, kam ir raksturīga slimībizturība (par augiem).
- taktisks Tāds, kam ir raksturīga smalkjūtība, mēra izjūta, citu cilvēku respektēšana.
- somains Tāds, kam ir raksturīga soma [1] (2).
- slavaskārs Tāds, kam ir raksturīga spēcīga tieksme pēc slavas.
- savaldīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
- žēlsirdīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja citus saprast, just līdzi un gatavība palīdzēt.
- spiedienveida Tāds, kam ir raksturīga spiedienam līdzīga iedarbība.
- valdonīgs Tāds, kam ir raksturīga tieksme noteikt, pavēlēt, uzspiest savu gribu.
- slinks Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā. Tāds, kam ir raksturīga nevēlēšanās strādāt, darīt ko. Tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
- tveicīgs Tāds, kam ir raksturīga tveice un (parasti) paaugstināta mitruma pakāpe (par laikposmu, laikapstākļiem).
- viegls Tāds, kam ir raksturīga veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas nav smagnējs (par kustībām).
- pašaurs Tāds, kam ir raksturīga vērstība uz samērā niecīgu, nepietiekami plašu objektu daudzumu (par interesēm, garīgo darbību u. tml.).
- posmsecīgs Tāds, kam ir raksturīga viena (norises, procesa) posma pakāpeniska, secīga nomaiņa ar otru.
- līgans Tāds, kam ir raksturīga vienmērīga šūpošanās (par gaitu). Tāds, kas pārvietojas, vienmērīgi šūpojoties.
- pērkons Tāds, kam ir raksturīga zibens un tā izraisītās skaņas parādības rašanās (par laikapstākļiem).
- žēlīgs Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība pret citiem. Tāds, kas ir saudzīgs pret citiem.
- žēlīgs Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība, saudzība pret citiem (par psihes, rakstura, personības īpašību kopumu).
- pretfāžu Tāds, kam ir raksturīga, parasti divu, pretēju zīmju elektrisko lielumu vienlaicīga maiņa.
- skumjš Tāds, kam ir raksturīga, parasti viegla, nomāktība, aktivitātes mazināšanās (parasti par psihisku stāvokli).
- tīrs Tāds, kam ir raksturīgais, vēlamais, arī dabiskais sastāvs (par izstrādājumiem, produktiem u. tml.). Tāds, kura sastāvā nav kā cita piemaisījumu, piedevu, tāds, kurš nav atšķaidīts.
- skarbs Tāds, kam ir raksturīgas cietas dalās, cieti, asi matiņi (parasti par lakstaugiem). Ciets, ar cietiem, asiem matiņiem (par lakstaugu daļām).
- trekns Tāds, kam ir raksturīgas iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par burtiem, šriftu). Tāds, kas ir veidots no burtiem, kuriem ir iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par tekstu, salikumu u. tml.).
- stūrains Tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem). Tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām Ūnijām (par rakstu, rokrakstu).
- svārstīgs Tāds, kam ir raksturīgas mainīgas, nepastāvīgas, nevienmērīgas, arī nenoteiktas norises, stāvokļi (par laikposmu).
- untumains Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas. Kaprīzs.
- kaprīzs Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas. Untumains.
- neomulīgs Tāds, kam ir raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjātas (par psihisku stāvokli).
- spožlapu Tāds, kam ir raksturīgas spožas lapas (par augiem).
- nemierpilns Tāds, kam ir raksturīgas strauji mainīgas dabas parādības.
- svītrains Tāds, kam ir raksturīgas svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, sugā (par dzīvniekiem, augiem).
- plastisks Tāds, kam ir raksturīgas šādas kustības (parasti par cilvēku). Tāds, kas ir lokans, kustīgs (par ķermeni, tā daļām).
- straujš Tāds, kam ir raksturīgas vienību, posmu u. tml. maiņas pēc īsiem laika sprīžiem (par tempu, ritmu).
- šķautņains Tāds, kam ir raksturīgas, parasti spilgti izteiktas, pretrunīgas īpašības (par cilvēku, viņa psihi, raksturu, personību).
- zebrveida Tāds, kam ir raksturīgi gaišu un tumšu svītru veidoti laukumi.
- reāls Tāds, kam ir raksturīgi ļoti praktiski uzskati par lietām un parādībām. Tāds, kas ir saistīts ar šādiem uzskatiem.
- plankumains Tāds, kam ir raksturīgi plankumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē (par augiem, dzīvniekiem).
- plecīgs Tāds, kam ir raksturīgi plati pleci (par augumu). Arī padrukns.
- pūslītis Tāds, kam ir raksturīgi sīki, ar šķidrumu pildīti plēvaini veidojumi.
- kūtrs Tāds, kam ir raksturīgs aktivitātes, enerģijas trūkums (par psihisku stāvokli).
- tiešs Tāds, kam ir raksturīgs atklātums, arī tāds, kas ir bez aplinkiem (piemēram, par izteikumu, tekstu).
- pacilāts Tāds, kam ir raksturīgs emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, možums (par psihisku stāvokli).
- slapjš Tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu). Arī mitrs (2).
- pavēlniecisks Tāds, kam ir raksturīgs kategoriskums (parasti attiecībās pret citiem cilvēkiem).
- pavēlošs Tāds, kam ir raksturīgs kategoriskums.
- inerts Tāds, kam ir raksturīgs kūtrums, bezdarbīgums, aktivitātes trūkums (piemēram, par parādību, attieksmi).
- rāms Tāds, kam ir raksturīgs lēns, mierīgs, nesteidzīgs izturēšanās, rīcības, runas. Arī mierīgs (4).
- miegains Tāds, kam ir raksturīgs miers, sastingums (par parādībām dabā).
- palaidnīgs Tāds, kam ir raksturīgs morāles normām neatbilstošs dzīves veids.
- mierīgs Tāds, kam ir raksturīgs nekustīgums (par stāvokli).
- stings Tāds, kam ir raksturīgs nemainīgs muskuļu stāvoklis, arī nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu). Tāds, kas ir nemainīgs (par, parasti sejas, izteiksmi). Tāds, kas ilgi it vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu).
- optimistisks Tāds, kam ir raksturīgs optimisms.
- nervozs Tāds, kam ir raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
- pesimistisks Tāds, kam ir raksturīgs pesimisms.
- praktisks Tāds, kam ir raksturīgs prakticisms (2).
- priecīgs Tāds, kam ir raksturīgs prieks, jautrība, pacilāts garastāvoklis (parasti par psihisku stāvokli, domām).
- slapjdraņķīgs Tāds, kam ir raksturīgs slapjdraņķis (par laikapstākļiem, laikposmu).
- stūrains Tāds, kam ir raksturīgs stīvums, neveiklums, arī straujas virziena maiņas (par, parasti cilvēku vai dzīvnieku, kustībām).
- trauksmains Tāds, kam ir raksturīgs straujums, spraigums, arī steiga (par darbību, norisi u. tml.).
- mietpilsonisks Tāds, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
- netaktisks Tāds, kam ir raksturīgs takta, pieklājīgas uzvedības trūkums. Tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka cieņu, goda jūtas.
- smags Tāds, kam ir raksturīgs veiklības, viegluma, graciozitātes trūkums (par kustībām). Tāds, kam ir raksturīga, parasti lēna, virzība, piemēram, lejup, arī tāds, kā rezultātā rodas cieša saskare, piemēram, ar kā virsmu (par kustību, arī darbību).
- plakans Tāds, kam ir raksturīgs vienpusīgums, šauri uzskati, šaura izpratne.
- mitrs Tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu).
- mikls Tāds, kam ir raksturīgs, parasti mazliet, paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
- rāmjveida Tāds, kam ir rāmja forma, veids.
- rēpuļains Tāds, kam ir raupja, negluda, arī rētaina āda (piemēram, par rokām). Raupjš, negluds, arī rētains (par ādu).
- rēpuļains Tāds, kam ir raupja, nelīdzena virsma (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem).
- rāvains Tāds, kam ir rāvai [1] raksturīgās īpašības (par ūdeni). Tāds, kurā ir rāva [1], kurš satur rāvu.
- recekļveida Tāds, kam ir recekļa forma, veids.
- redeļains Tāds, kam ir redeles. Tāds, kam kāds elements, detaļa ir redeles.
- redeļveida Tāds, kam ir redeļu forma, veids.
- ribains Tāds, kam ir redzami samērā lieli ribu izciļņi (par, parasti novājējušu, cilvēku, vai dzīvnieku, to ķermeņa daļām).
- redzīgs Tāds, kam ir redze.
- reljefveida Tāds, kam ir reljefa 1 (2) forma, veids.
- reportāžveida Tāds, kam ir reportāžas veids, forma.
- resnvēderains Tāds, kam ir resna vidusdaļa (par priekšmetiem).
- resnzarains Tāds, kam ir resni zari.
- resnvēderains Tāds, kam ir resns vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- vēderīgs Tāds, kam ir resns viduklis.
- restots Tāds, kam ir restes (parasti par logu).
- rētains Tāds, kam ir rētas (1), arī rēta (par cilvēku vai dzīvnieku).
- rētveida Tāds, kam ir rētas forma, veids.
- rētains Tāds, kam ir rētas, arī rēta (par augiem, to daļām).
- režģveida Tāds, kam ir režģa forma, veids.
- ribains Tāds, kam ir ribas (3).
- ribots Tāds, kam ir ribas (3).
- ribveida Tāds, kam ir ribas forma, veids.
- riepots Tāds, kam ir riepa vai riepas.
- riņķveida Tāds, kam ir riņķa (1) forma.
- pusriņķis Tāds, kam ir riņķa puses vai tā aptuvenas puses ioima.
- ripveida Tāds, kam ir ripas.
- riteņveida Tāds, kam ir riteņa (1) forma, veids.
- rombveida Tāds, kam ir romba (1) forma.
- rombisks Tāds, kam ir romba (1) forma. Rombveida.
- romboedrisks Tāds, kam ir romboedra forma.
- rožveida Tāds, kam ir rozes zieda forma, veids.
- ruļļveida Tāds, kam ir ruļļa formā, veids.
- rupjādains Tāds, kam ir rupja āda (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- rupjvilnas Tāds, kam ir rupja vilna (par aitām, to šķirnēm).
- ruporveida Tāds, kam ir rupora forma, veids.
- rūsains Tāds, kam ir rūsas [1] (1) krāsa.
- rūtots Tāds, kam ir rūtis (2).
- spējīgs Tāds, kam ir sabiedrības nodrošināts stāvoklis, kurš rada iespēju ko darīt, veikt.
- sajēdzīgs Tāds, kam ir sajēga. Tāds, kurā izpaužas sajēga.
- saistīts Tāds, kam ir sakars, kopsakarība (ar ko), arī atkarība (no kā) - piemēram, par parādībām, norisēm.
- laicīgs Tāds, kam ir sākums un beigas. Tāds, kas ir ierobežots laikā. Pārejošs.
- saldenrūgts Tāds, kam ir saldeni rūgta garša. Saldeni rūgts (par garšu).
- saldenrūgts Tāds, kam ir saldeni rūgta smarža. Saldeni rūgts (par smaržu).
- saldenskābs Tāds, kam ir saldeni skāba garša. Saldeni skābs (par garšu).
- saldenskābs Tāds, kam ir saldeni skāba smarža. Saldeni skābs (par smaržu).
- saldrūgts Tāds, kam ir saldi rūgta garša. Saldi rūgts (par garšu).
- saldrūgts Tāds, kam ir saldi rūgta smarža. Saldi rūgts (par smaržu).
- saldsājš Tāds, kam ir saldi sāja garša. Saldi sājš (par garšu).
- līks Tāds, kam ir saliecies, saliekts augums (par cilvēkiem, retāk dzīvniekiem).
- salmains Tāds, kam ir salmu piejaukums.
- piesātināts Tāds, kam ir samērā augsta piesātinājuma pakāpe (par krāsu, krāsas toni).
- skaļš Tāds, kam ir samērā augsts skaļuma līmenis (par skaņu). Tāds, kas rada skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni.
- tukls Tāds, kam ir samērā biezs taukaudu slānis (par cilvēkiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- pastūrains Tāds, kam ir samērā daudz stūru, asu izliekumu.
- paliels Tāds, kam ir samērā daudzas sastāvdaļas, vienības.
- garš Tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks, (parasti par valodas skaņām).
- strups Tāds, kam ir samērā īss, padrukns augums (par cilvēkiem).
- plakans Tāds, kam ir samērā līdzena horizontāla virsa (par reljefa veidojumiem, to daļām).
- jaudīgs Tāds, kam ir samērā liela jauda (2).
- jaudīgs Tāds, kam ir samērā liela jauda (3).
- ķimeņots Tāds, kam ir samērā liela ķimeņu piedeva.
- ķiplokots Tāds, kam ir samērā liela ķiploku piedeva.
- pasmags Tāds, kam ir samērā liela masa.
- sinepjains Tāds, kam ir samērā liela sinepju piedeva.
- smuks Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība (parasti par naudas summu, algu u. tml.).
- solīds Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība, samērā liels apjoms.
- sviests Tāds, kam ir samērā liela sviesta piedeva (par ēdienu, tā sastāvdaļu, produktu).
- rupjgraudains Tāds, kam ir samērā lieli graudi (par augiem).
- rupjš Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi (piemēram, par sietu, tīklu).
- lielacains Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas (parasti par tīklu).
- rupjacains Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas (parasti par tīklu).
- garš Tāds, kam ir samērā liels apjoms (piemēram, par tekstu).
- paplašs Tāds, kam ir samērā liels apjoms (piemēram, par tekstu).
- paaugsts Tāds, kam ir samērā liels attālums no apakšas līdz augšai. Pretstats: pazems.
- garš Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram. Pretstats: īss.
- pagarš Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram. Pretstats: paīss (1).
- augsts Tāds, kam ir samērā liels augstums (3) - par skaņu, balsi.
- pabiezs Tāds, kam ir samērā liels caurmērs, šķērsgriezums. Pretstats: paplāns.
- plats Tāds, kam ir samērā liels diametrs (par apaļas, ieapaļas formas priekšmetiem, veidojumiem).
- dziļš Tāds, kam ir samērā liels ievirzījums kur iekšā (par upēm, bedrēm, aizām u. tml.). Pretstats: sekls.
- garš Tāds, kam ir samērā liels ilgums (par laika posmu). Ilgs.
- pagarš Tāds, kam ir samērā liels ilgums. Pailgs.
- resns Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, to daļām). Pretstats: tievs.
- rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums (par pavedienu, dziju u. tml.).
- rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums (parasti par matiem, apmatojumu).
- rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums. Tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu. Pretstats: smalks.
- pamazs Tāds, kam ir samērā maz sastāvdaļu, vienību.
- paliess Tāds, kam ir samērā maz taukvielu (par pārtikas produktiem, uzturu).
- pavājš Tāds, kam ir samērā maza intensitāte, stiprums.
- vājš Tāds, kam ir samērā maza koncentrācija (piemēram, par šķidrumu, šķīdumu). Tāds, kam ir maza jonizācijas pakāpe.
- nepilnvērtīgs Tāds, kam ir samērā maza sabiedriskā vērtība (par cilvēku).
- neliels Tāds, kam ir samērā maza skaitliskā vērtība (parasti par fizikāliem lielumiem).
- neliels Tāds, kam ir samērā maza vērtība, tāds, kas nav sevišķi dārgs (parasti par priekšmetiem).
- pabiezs Tāds, kam ir samērā mazas atstarpes starp pavedieniem (par audumu, adījumu).
- smalkrūtains Tāds, kam ir samērā mazas ornamentālas rūtis (parasti par audumu, apģērbu).
- smalkgraudains Tāds, kam ir samērā mazi graudi (pa augiem).
- neliels Tāds, kam ir samērā mazi izmēri (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju).
- smalkrobains Tāds, kam ir samērā mazi robi.
- smalkacains Tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (parasti par tīklu).
- smalks Tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (piemēram, par sietu, tīklu).
- neliels Tāds, kam ir samērā mazs apjoms (par tekstu).
- paīss Tāds, kam ir samērā mazs apjoms (piemēram, par tekstu).
- tievs Tāds, kam ir samērā mazs apmērs, maza masa, arī tāds, kas ir vājš, slaids (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- pazems Tāds, kam ir samērā mazs attālums no apakšas līdz augšai. Pretstats: paaugsts.
- paīss Tāds, kam ir samērā mazs attālums no viena gala līdz otram. Pretstats: pagarš (1).
- neliels Tāds, kam ir samērā mazs attālums starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
- pasīks Tāds, kam ir samērā mazs attālums starp sākuma un beigu punktu (parasti par kustību).
- pašķidrs Tāds, kam ir samērā mazs blīvums.
- neliels Tāds, kam ir samērā mazs ilgums.
- paīss Tāds, kam ir samērā mazs ilgums.
- neliels Tāds, kam ir samērā mazs stiprums, intensitāte (par parādībām dabā).
- tievs Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, veidojumiem, to daļām). Pretstats: resns.
- smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums (par pavedienu, dziju u. tml.).
- smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums (parasti par matiem, spalvām). Tāds, kura sastāvdaļām ir samērā mazs šķērsgriezums (par apmatojumu, apspalvojumu).
- smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums. Tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu. Pretstats: rupjš.
- paķerts Tāds, kam ir samērā nelieli psihiski traucējumi. Arī mazliet dīvains, nesaprātīgs.
- negarš Tāds, kam ir samērā neliels apjoms (piemēram, par tekstu).
- neaugsts Tāds, kam ir samērā neliels augstums.
- nedziļš Tāds, kam ir samērā neliels dziļums (2).
- negarš Tāds, kam ir samērā neliels garums.
- īss Tāds, kam ir samērā neliels garums. Pretstats: garš.
- īss Tāds, kam ir samērā neliels ilgums (par laika posmu). Neilgs.
- neilgs Tāds, kam ir samērā neliels ilgums (par laikposmu).
- negarš Tāds, kam ir samērā neliels ilgums. Tāds, kas turpinās neilgi.
- paviegls Tāds, kam ir samērā neliels svars, neliela masa.
- īss Tāds, kam ir samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks (parasti par valodas skaņām).
- jauns Tāds, kam ir samērā neliels vecums (par cilvēku). Pretstats: vecs.
- sīks Tāds, kam ir samērā niecīgas darbības iespējas (ražošanā, tirdzniecībā) - par uzņēmumu, pasākumu u. tml.
- pavārgs Tāds, kam ir samērā niecīgas spējas veikt (ko, piemēram, darbu, uzdevumu).
- rupjš Tāds, kam ir samērā platas, dziļas rievas, padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli).
- smalks Tāds, kam ir samērā šauras, seklas rievas, nelieli padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli). Tāds, kas ir samērā šaurs, sekls (piemēram, par rievu, padziļinājumu).
- stobriņveida Tāds, kam ir samērā tievas caurules forma, veids.
- tievstobra Tāds, kam ir samērā tievs stobrs (par šaujamieročiem).
- tievstumbra Tāds, kam ir samērā tievs stumbrs (parasti par kokiem).
- patrausls Tāds, kam ir samērā trausla ķermeņa uzbūve (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- patāls Tāds, kam ir samērā vājas saiknes (ar ko). Arī pasvešs.
- pusinteliģents Tāds, kam ir samērā zema inteliģence (2).
- pusmežonīgs Tāds, kam ir samērā zema uzvedības kultūra. Arī samērā neapvaldīts, rupjš.
- pabāls Tāds, kam ir samērā, arī mazliet bāla krāsa. Tāds, kam ir pavājš spilgtums.
- pasekls Tāds, kam ir samērā, arī mazliet ierobežots intelekts, intereses, jūtas.
- patumšs Tāds, kam ir samērā, arī mazliet neattīstīts prāts, spējas u. tml. (par cilvēku). Samērā, arī mazliet neattīstīts (par prātu, spējām u. tml.).
- sandalveida Tāds, kam ir sandales forma, veids.
- atžuburains Tāds, kam ir sānu žuburi. Žuburains.
- sarveida Tāds, kam ir sara forma, veids.
- sarafānveida Tāds, kam ir sarafāna forma, veids.
- sarains Tāds, kam ir sari (par zīdītājiem, to ķermeņa daļām).
- sarkanlapu Tāds, kam ir sarkanas lapas (par augiem).
- sarkanlapains Tāds, kam ir sarkanas lapas (par augiem). Sarkanlapu.
- sarkanrūtains Tāds, kam ir sarkanas rūtis (piemēram, par audumu, apģērba gabalu). Sarkans ar citas krāsas rūtīm.
- sarkanspurains Tāds, kam ir sarkanas spuras.
- sarkansvītrains Tāds, kam ir sarkanas svītras. Sarkans ar citas krāsas svītrām.
- sarkanraibs Tāds, kam ir sarkani raibumi. Sarkans ar citas krāsas raibumiem.
- sarkanbalts Tāds, kam ir sarkani un balti krāsu laukumi.
- sarkanzaļš Tāds, kam ir sarkani un zaļi krāsu laukumi.
- sarkanspalvains Tāds, kam ir sarkans apspalvojums.
- sārmains Tāds, kam ir sārma (1) īpašības, tāds, kas ir raksturīgs sārmam. Tāds, kas satur sārmu.
- sārtspurains Tāds, kam ir sārtas spuras.
- sārtsvītrains Tāds, kam ir sārtas svītras. Sārts ar citas krāsas svītrām.
- sārtplankumains Tāds, kam ir sārti plankumi. Sārts ar citas krāsas plankumiem.
- spārveida Tāds, kam ir saslietu jumta spāru forma, veids.
- pilnnozīmes Tāds, kam ir sava patstāvīga nozīme (par vārdu).
- kankarains Tāds, kam ir savēlies, sapinkājies, arī netīrs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
- pluskains Tāds, kam ir savēlies, sapinkājies, arī netīrs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem). Kankarains (2).
- komunikabls Tāds, kam ir savstarpēji sakari, savstarpējas attieksmes (parasti par cilvēkiem).
- seglveida Tāds, kam ir seglu forma, veids.
- segmentveida Tāds, kam ir segmenta forma, veids.
- sektorveida Tāds, kam ir sektora (1) forma, veids.
- sekvencveida Tāds, kam ir sekvences (1) forma, veids.
- septiņzilbīgs Tāds, kam ir septiņas zilbes.
- septiņdesmitgadīgs Tāds, kam ir septiņdesmit gadu.
- septiņgadīgs Tāds, kam ir septiņi gadi.
- septiņpadsmitgadīgs Tāds, kam ir septiņpadsmit gadu.
- sešpēdu Tāds, kam ir sešas pēdas (parasti par dzejas rindu).
- sešzilbīgs Tāds, kam Ir sešas zilbes.
- sešdesmitgadīgs Tāds, kam ir sešdesmit gadu.
- sešgadīgs Tāds, kam ir seši gadi.
- sešpadsmitgadīgs Tāds, kam ir sešpadsmit gadu.
- sešstūrains Tāds, kam ir sešskaldņa veids.
- sešstūrains Tāds, kam ir sešstūra veids.
- spožs Tāds, kam ir sevišķi augsta kvalitāte, arī ietekmīgums (piemēram, par cilvēka darbību, tās rezultātiem).
- superaugsts Tāds, kam ir sevišķi liela skaitliskā vērtība. Sevišķi kvalitatīvs.
- superzems Tāds, kam ir sevišķi maza skaitliskā.
- superzems Tāds, kam ir sevišķi mazs augstums.
- siekalveida Tāds, kam ir siekalu veids; tāds, kas atgādina siekalas.
- sietveida Tāds, kam ir sieta (1) forma, veids.
- sīklapu Tāds, kam ir sīkas lapas (par augiem).
- sīklapains Tāds, kam ir sīkas lapas (par augiem). Sīklopu.
- sīkrūtains Tāds, kam ir sīkas ornamentālas rūtis.
- sprēgains Tāds, kam ir sīkas plaisas.
- sīksēklu Tāds, kam ir sīkas sēklas (par augiem).
- sīksprogains Tāds, kam ir sīkas sprogas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sīksprogains Tāds, kam ir sīkas sprogas (par matiem, apmatojumu). Tāds, ko klāj sīkas sprogas.
- sīksvītrains Tāds, kam ir sīkas svītras.
- sīkšķiedrains Tāds, kam ir sīkas šķiedras.
- sīkaugļains Tāds, kam ir sīki augļi; sīkaugļu.
- sīkaugļu Tāds, kam ir sīki augļi.
- sīkērkšķains Tāds, kam ir sīki ērkšķi.
- sīkgraudains Tāds, kam ir sīki graudi (par augiem).
- sīkloku Tāds, kam ir sīki loki.
- skropstains Tāds, kam ir sīki matveida izaugumi (par augu daļām).
- sīkrakstains Tāds, kam ir sīki ornamentāli raksti.
- sīkplankumains Tāds, kam ir sīki plankumi.
- ziedains Tāds, kam ir sīki raibumi (piemēram, par dzīvnieku ar šādu apmatojumu).
- sīkraibs Tāds, kam ir sīki raibumi.
- sīkziedu Tāds, kam ir sīki ziedi (par augiem).
- sīkziedains Tāds, kam ir sīki ziedi (par augiem). Sīkziedu.
- sīkzobains Tāds, kam ir sīki zobi (par dzīvniekiem).
- sīkzobains Tāds, kam ir sīki zobiņi (par augiem, to daļām).
- sīkmēroga Tāds, kam ir sīks mērogs (par karti).
- sīkpuķains Tāds, kam ir sīks puķu raksts.
- siksnveida Tāds, kam ir siksnas forma, veids.
- sīkstšķiedrains Tāds, kam ir sīkstas šķiedras.
- silesveida Tāds, kam ir siles forma, veids.
- sīpolveida Tāds, kam ir sīpola (3) forma, veids.
- sirdslapu Tāds, kam ir sirdsveida lapas (par augiem).
- sirpjveida Tāds, kam ir sirpja (1) forma, veids.
- skabargains Tāds, kam ir skabargas, tāds, no kā viegli atdalās skabargas.
- skābs Tāds, kam ir skābes īpašības, tāds, kas ir raksturīgs skābei. Tāds, kas satur skābi.
- noteikts Tāds, kam ir skaidrs, precīzi formulēts saturs. Arī konkrēts, zināms.
- daiļš Tāds, kam ir skaisti, harmoniski sejas vaibsti un ķermeņa formas.
- skarains Tāds, kam ir skara (1) vai skaras.
- skarains Tāds, kam ir skara (2) vai skaras.
- skarveida Tāds, kam ir skaras (1) forma, veids.
- skarains Tāds, kam ir skaras (3).
- skrajceru Tāds, kam ir skraji ceri (par augiem).
- skrituļveida Tāds, kam ir skrituļa (1) forma, veids.
- skrūvveida Tāds, kam ir skrūves forma, veids.
- gliemežveida Tāds, kam ir skrūves veids un kas strādā sazobē ar gliemežratu.
- skujains Tāds, kam ir skujas (par kokaugiem, to daļām).
- skujots Tāds, kam ir skujiņu raksts. Tāds, ko veido skujiņas (2). Skujains (2).
- skujains Tāds, kam ir skujiņu raksts. Tāds, ko veido skujiņas (2). Skujots (2).
- skujveida Tāds, kam ir skujkoka skuju, to kārtojuma forma, veids.
- skrīpstveida Tāds, kam ir skūpsta forma, veids.
- slaidspārnains Tāds, kam ir slaidi spaini (parasti par putniem).
- slāņveida Tāds, kam ir slāņa forma, veids.
- slēģots Tāds, kam ir slēģi (1).
- slejveida Tāds, kam ir slejas (1) forma, veids.
- īdzīgs Tāds, kam ir slikts garastāvoklis. Nelaipns, sadrūmis.
- slokšņveida Tāds, kam ir sloksnes forma, veids.
- nelaimīgs Tāds, kam ir smagas, traģiskas sekas (piemēram, par darbību).
- smailloka Tāds, kam ir smaila lokveida detaļa, elements, daļa u. tml.
- smaillapu Tāds, kam ir smailas lapas (par augiem).
- smaillapains Tāds, kam ir smailas lapas (par augiem). Smaillapu.
- ass Tāds, kam ir smaili izaugumi, veidojumi Tāds, kas pārklāts ar smailiem izaugumiem, veidojumiem.
- smailpapēžu Tāds, kam ir smaili papēži (par apaviem).
- smailpurnu Tāds, kam ir smaili purngali (par apaviem).
- smailspārnu Tāds, kam ir smaili spārni.
- smailspārnains Tāds, kam ir smaili spārni. Smailspārnu.
- smaildegunīgs Tāds, kam ir smails deguns.
- smailgala Tāds, kam ir smails gals.
- smalkvilnas Tāds, kam ir smalka vilna (par aitām, to šķirnēm).
- smaragdzaļš Tāds, kam ir smaragdam raksturīgā zaļā krāsa.
- smaržlapu Tāds, kam ir smaržīgas lapas, īpatnēja rūgtena smarža un garša.
- sniegveida Tāds, kam ir sniegam līdzīgs sastāvs, sniegam līdzīga uzbūve.
- snuķains Tāds, kam ir snuķis (1).
- snuķains Tāds, kam ir snuķis (2).
- somveida Tāds, kam ir somas. (1) forma, veids.
- spārnveida Tāds, kam ir spārna (1) forma, veids.
- spārnains Tāds, kam ir spārni (1).
- spārnots Tāds, kam ir spārni (1). Spārnains (1).
- spārnains Tāds, kam ir spārni (2).
- spārnots Tāds, kam ir spārni (2). Spārnains (2).
- spārnains Tāds, kam ir spārni (3).
- spārnots Tāds, kam ir spārni (3). Spārnains (3).
- ietekmīgs Tāds, kam ir spēcīga ietekme (1).
- ietekmīgs Tāds, kam ir spēcīga ietekme (2). Arī nozīmīgs.
- ietekmīgs Tāds, kam ir spēcīga ietekme (3).
- valdītkārs Tāds, kam ir spēcīga tieksme valdīt, būt vadībā.
- ziņkārīgs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanas, tieksme iegūt zināšanas (2).
- ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2). Ziņkārīgs.
- zinātkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) uzzināt, izzināt. Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- kārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (parasti pēc kāda priekšmeta).
- naudaskārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt daudz naudas.
- varaskārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt varu, noteikšanu.
- kārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme, alkas (piemēram, pēc kādas darbības, dzīves veida).
- varens Tāds, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara (par cilvēkiem, valstīm, tautām).
- orķestrāls Tāds, kam ir spēcīgs, varens, simfoniskajam orķestrim līdzīgs skanējums.
- domājošs Tāds, kam ir spēja domāt.
- pašorganizējošs Tāds, kam ir spēja pašam pāriet no viena (stabila) stāvokļa citā, parasti, lai līdzsvarotu sevi attieksmē pret ārējām iedarbībām (par kādu sistēmu).
- spieķveida Tāds, kam ir spieķa (1) forma, veids.
- spilgtkrāsains Tāds, kam ir spilgta krāsa.
- sulīgs Tāds, kam ir spilgtas iezīmes, arī izteiksmīgs, tēlains (piemēram, par mākslas darbu, izteikumu, arī darbību).
- grezns Tāds, kam ir spilgtas krāsas, skaista forma (piemēram, par dabas veidojumiem). Krāšņs, dekoratīvs.
- košs Tāds, kam ir spilgtas krāsas. Arī krāšņs.
- spilgttoņu Tāds, kam ir spilgti, arī tīri krāsu toni.
- spirgts Tāds, kam ir spilgti, tīri toņi (par krāsu).
- krāsains Tāds, kam ir spilgts, daudzveidīgs saturs, forma (par mākslas darbu, tā sastāvdaļu).
- spilvenveida Tāds, kam ir spilvena (1) forma, veids.
- spirālisks Tāds, kam ir spirāles (1) forma vai kas atgādina spirāli (1).
- spirālveida Tāds, kam ir spirāles (1) forma, veids, vai tāds, kas atgādina spirāli (1).
- spoguļveida Tāds, kam ir spoguļa virsmai, tās atstarotajai gaismai raksturīgas īpašības.
- spoļveida Tāds, kam ir spoles (1) forma, veids.
- kvēls Tāds, kam ir spožs mirdzums (par acīm).
- liesmains Tāds, kam ir spožs mirdzums (par acīm).
- kvēlains Tāds, kam ir spožs mirdzums, spīdums. Kvēlojošs.
- spraišļots Tāds, kam ir spraišļi (1).
- spraišļots Tāds, kam ir spraišļi (2).
- spraugveida Tāds, kam ir spraugas forma, veids.
- spraugains Tāds, kam ir spraugas.
- spriešļots Tāds, kam ir spriešļi (1).
- spriešļots Tāds, kam ir spriešļi (2). Arī velvēts.
- sprogains Tāds, kam ir sprogas (piemēram, par cilvēku, galvu).
- sprogains Tāds, kam ir sprogas (piemēram, par dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- spurains Tāds, kam ir spuras (2) - par matiem, bārdu u. tml.
- spurains Tāds, kam ir spuras (3).
- spurains Tāds, kam ir spuras (4).
- stabveida Tāds, kam ir staba (1) forma, veids.
- ciets Tāds, kam ir stabila forma (par vielu, fizikālu ķermeni). Pretstats: šķidrs, gāzveidīgs.
- iznesīgs Tāds, kam ir stalta stāja, labas manieres.
- taisns Tāds, kam ir stalts, nesolīds, arī nesaliekts augums (par cilvēkiem, retāk dzīvniekiem).
- starains Tāds, kam ir stari (1).
- stieņveida Tāds, kam ir stieņa forma, veids.
- stiepļveida Tāds, kam ir stieples forma, veids.
- stiklveida Tāds, kam ir stikla forma, veids. Tāds, kam ir stiklam raksturīgas uzbūves īpašības.
- ciets Tāds, kam ir stingra, raupja āda (parasti par rokām).
- regulārs Tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to daļām, vienībām).
- ģeometrisks Tāds, kam ir stingri noteiktas līnijas, kompozīcija, kuras atgādina ģeometriskus objektus, tāds, kurā izmantoti ģeometrijas abstrakcijas paņēmieni (parasti par mākslas darbu).
- radikāls Tāds, kam ir stingri, konsekventi uzskati. Tāds, kura uzskatiem, darbībai ir raksturīgs radikālisms (2).
- Ciets (arī sīksts, stiprs) kā krams Tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs.
- Sīksts (arī ciets, stiprs) kā krams Tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs.
- tvirts Tāds, kam ir stingrs, noteikts raksturs, tāds, kas ir garīgi stiprs. Spēcīgs, noturīgs (par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihiskiem stāvokļiem).
- stīpveida Tāds, kam ir stīpas forma, veids.
- lielvēderains Tāds, kam ir stipri paplatināta vidusdaļa (par cilindriskas formas trauku).
- neprātīgs Tāds, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
- vājprātīgs Tāds, kam ir stipri psihiski traucējumi. Ārprātīgs.
- ārprātīgs Tāds, kam ir stipri psihiski traucējumi. Vājprātīgs.
- sūrs Tāds, kam ir stipri rūgta, arī sāli vai skābi rūgta garša.
- sūrs Tāds, kam ir stipri rūgta, arī sāli vai skābi rūgta smarža.
- jēls Tāds, kam ir stipri, līdz asinīm nobrāzta, noberzta āda (par ķermeņa daļām).
- strupausains Tāds, kam ir stiupas ausis (par dzīvniekiem).
- stobrveida Tāds, kam ir stobra (1) forma, veids.
- stobrains Tāds, kam ir stobri (3), tāds, ko veido stobrs (3).
- strupastains Tāds, kam ir strupa aste (par dzīvniekiem).
- strupdegunains Tāds, kam ir strups deguns.
- stulmains Tāds, kam ir stulms (par zābaku).
- sudrabzvīņots Tāds, kam ir sudrabainas zvīņas.
- sudrabains Tāds, kam ir sudrabam raksturīgā baltā vai pelēkā krāsa, krāsas tonis. Tāds, kam ir sudrabam raksturīgais spīdums.
- sūkļveida Tāds, kam ir sūkļu ķermenim raksturīgā uzbūve.
- sūnveida Tāds, kam ir sūnu forma, veids.
- suverēns Tāds, kam ir suverenitāte (1) - par tautu, nāciju, valsti.
- augsts Tāds, kam ir svarīgs, atbildīgs amats vai stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.).
- svārstveida Tāds, kam ir svārsta kustības veids.
- svečveida Tāds, kam ir sveces (1) forma, veids.
- svečturveida Tāds, kam ir svečtura forma, veids.
- svēdrains Tāds, kam ir svēdras.
- sveķveida Tāds, kam ir sveķiem raksturīgas īpašības.
- sviestains Tāds, kam ir sviestam raksturīga konsistence.
- sviestains Tāds, kam ir sviestam raksturīga krāsa.
- svinpelēks Tāds, kam ir svinam raksturīgā zilganpelēkā krāsa. Zilganpelēks (par krāsu). Svina pelēks.
- Svina pelēks Tāds, kam ir svinam raksturīgā zilganpelēkā krāsa. Zilganpelēks (par krāsu). Svinpelēks.
- svītrveida Tāds, kam ir svītras forma, veids.
- trapece Tāds, kam ir šāda četrstūra forma.
- piramīda Tāds, kam ir šāda daudzskaldņa forma.
- maldīgs Tāds, kam ir šāda izpratne (par cilvēkiem).
- ripa Tāds, kam ir šāda priekšmeta, veidojuma forma. Tāds, kurā kādam darbīgam elementam ir šāda priekšmeta, veidojuma forma.
- piens Tāds, kam ir šādam sekrētam līdzīgs, krāsas tonis, arī zema caurspīdīguma pakāpe.
- riņķis Tāds, kam ir šādas ģeometriskas figūras forma vai kas atgādina šādu ģeometrisku figūru.
- pusmēness Tāds, kam ir šādas mēness daļas forma.
- šķīvis Tāds, kam ir šādas sastāvdaļas (par lauksaimniecības mašīnām).
- četrcilindru Tāds, kam ir šāds dzinējs (piemēram, par transportlīdzekli).
- divcilindru Tāds, kam ir šāds dzinējs (piemēram, par transportlīdzekli).
- viencilindra Tāds, kam ir šāds motors (piemēram, par transportlīdzekli).
- puslitrs Tāds, kam ir šāds tilpums (par trauku).
- šahtveida Tāds, kam ir šahtas (2) forma, veids.
- šallveida Tāds, kam ir šalles forma, veids.
- šarnīrveida Tāds, kam ir šārnīram raksturīgā konstrukcija, uzbūve.
- šaurkrūtains Tāds, kam ir šaura krūšu daļa (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šaurmalains Tāds, kam ir šaura mala (parasti par cepuri).
- šaurpierains Tāds, kam ir šaura piere (3) - par priekšmetiem.
- šaurpierains Tāds, kam ir šaura piere (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šaurlapains Tāds, kam ir šauras lapas (par augiem); šaurlapu.
- šaurlapu Tāds, kam ir šauras lapas (par augiem).
- šaurspīļu Tāds, kam ir šauras spīles (parasti par vēzi).
- šaurspārnu Tāds, kam ir šauri spārni.
- šaurasmens Tāds, kam ir šaurs asmens.
- šaurdeguna Tāds, kam ir šaurs deguns, kura nāsis novietotas samērā tuvu viena pie otras.
- šaurleņķa Tāds, kam ir šaurs leņķis (šauri leņķi).
- zelts Tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīga krāsa, arī spīdums. Zeltains.
- sudrabs Tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīgā krāsa, raksturīgais spīdums. Sudrabains.
- šokolāde Tāds, kam ir šim konditorejas izstrādājumam raksturīgās tumši brūnās krāsas tonis.
- šķautņveida Tāds, kam ir šķautnes forma, veids.
- šķeltlepu Tāds, kam ir šķeltas lapas (par augiem).
- šķembveida Tāds, kam ir šķembas forma, veids.
- šķēpveida Tāds, kam ir šķēpa forma, veids.
- šķērssvītrots Tāds, kam ir šķērssvītras. Šķērssvītrains.
- šķērssvītrains Tāds, kam ir šķērssvītras. Šķērssvītrots.
- šķībacains Tāds, kam ir šķības acis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šķiedrveida Tāds, kam ir šķiedras forma, veids.
- šķīvjveida Tāds, kam ir šķīvja (1) forma, veids.
- tabakbrūns Tāds, kam ir tabakai (2) raksturīgais brūnās krāsas tonis.
- tabulveida Tāds, kam ir tabulas (1) forma, veids.
- taburetveida Tāds, kam ir taburetes forma, veids.
- rājtakelēts Tāds, kam ir taisnās buras.
- taisns Tāds, kam ir taisnes forma, veids (parasti par ceļu, reljefa veidojumu).
- taisnspieķu Tāds, kam ir taisni spieķi.
- taisnzobu Tāds, kam ir taisni zobi (par rīku, ierīci u. tml.).
- taisnleņķa Tāds, kam ir taisns leņķis (taisni leņķi).
- taisnstumbra Tāds, kam ir taisns stumbrs.
- rūtains Tāds, kam ir taisnstūra (parasti kvadrāta) formas veidojumi.
- taisnstūrveida Tāds, kam ir taisnstūra forma, veids.
- taisnstūrains Tāds, kam ir taisnstūra veids. Taisnstūra.
- taisnstūra Tāds, kam ir taisnstūra veids. Taisnstūrains.
- taļļains Tāds, kam ir taļļas (2) forma, veids.
- tandēmveida Tāds, kam ir tandēma (1) forma, veids.
- tapveida Tāds, kam ir tapas forma, veids.
- taukastains Tāds, kam ir tauka aste.
- taukveida Tāds, kam ir taukiem raksturīgās pazīmes, īpašības.
- tauriņveida Tāds, kam ir tauriņa, tā izplesto spārnu forma, veids.
- teltsveida Tāds, kam ir telts forma, veids.
- terasveida Tāds, kam ir terases (1) vai terašu kopuma forma, veida.
- tēraudains Tāds, kam ir tēraudam raksturīgās īpašības (piemēram, pelēka, zilgana krass, spīdums).
- terīnveida Tāds, kam ir terīnes forma, veids.
- tēžveida Tāds, kam ir tēzēm (1) raksturīgais lakoniskais formulējums, arī satura vispārinājums.
- atriebīgs Tāds, kam ir tieksme atriebties, kas mēdz atriebties.
- draiskulīgs Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot. Dzīvespriecīgs, jautrs. Arī nerātns. Draisks.
- draisks Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot. Dzīvespriecīgs, jautrs. Arī nerātns. Draiskulīgs.
- ļaundabīgs Tāds, kam ir tieksme progresēt (par slimību, patoloģisku procesu).
- direktīvs Tāds, kam ir tiesības dot direktīvas.
- padomdevējs Tāds, kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma apspriešanā, bet ne tā izlemšanā.
- Rīcības spējīgs Tāds, kam ir tiesības veikt juridiskas darbības un kas ir atbildīgs par savu rīcību.
- Rīcības spējīgs Tāds, kam ir tiesības veikt juridiskas darbības un kas ir atbildīgs par savu rīcību..
- tiesībspējīgs Tāds, kam ir tiesībspēja.
- neaizskarams Tāds, kam ir tiesisks nodrošinājums pret represīvu, kaitīgu iedarbību.
- tievkājains Tāds, kam ir tievas kājas.
- tievkaklains Tāds, kam ir tievs kakls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nesamaksājams Tāds, kam ir tik liela vērtība, ka to grūti vai neiespējami samaksāt.
- viendimensijas Tāds, kam ir tikai viena dimensija.
- viendimensionāls Tāds, kam ir tikai viena dimensija. Viendimensijas.
- viennozīmīgs Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību). Monosēmisks.
- monosēmisks Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību). Viennozīmīgs.
- monosillabisks Tāds, kam ir tikai viena zilbe. Vienzilbes.
- tīklveida Tāds, kam ir tīkla (1) forma, veids.
- tīklains Tāds, kam ir tīklam (1) līdzīgi veidojumi.
- izteikts Tāds, kam ir tipiskas, raksturīgas pazīmes.
- reljefs Tāds, kam ir tipiskas, raksturīgas pazīmes.
- tirkīzzils Tāds, kam ir tirkīzam raksturīgā zilā krāsa.
- titulēts Tāds, kam ir tituls (1).
- torņveida Tāds, kam ir torņa forma, veids.
- torpēdveida Tāds, kam ir torpēdas veids, forma.
- klasisks Tāds, kam ir tradīciju nostiprināti, nemainīgi uzbūves principi, tāds, kas ir veidots pēc šādiem principiem vai likumiem.
- traipains Tāds, kam ir traipi.
- tranšejveida Tāds, kam ir tranšejas (1) tonna, veids.
- trapecveida Tāds, kam ir trapeces (1) forma, veids.
- grūts Tāds, kam ir traucējumi (par elpu, elpošanu).
- grūts Tāds, kam ir traucējumi (par psihiskām norisēm, to izpausmi).
- nekustīgs Tāds, kam ir traucēta kustības spēja (parasti par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- trīsstūrains Tāds, kam ir trijstūra veids. Trijstūrains.
- trijstūrains Tāds, kam ir trijstūra veids. Trīsstūrains.
- trīsdaļīgs Tāds, kam ir trīs daļas.
- telpisks Tāds, kam ir trīs dimensijas (garums, platums un augstums).
- trīsdimensiju Tāds, kam ir trīs dimensijas.
- trīsgadīgs Tāds, kam ir trīs gadi.
- trīspēdu Tāds, kam ir trīs pēdas (parasti par dzejas rindu).
- ternārs Tāds, kam ir trīs sastāvdaļas.
- trejāds Tāds, kam ir trīs veidi. Tāds, kas izpaužas trijos veidos.
- trīszilbīgs Tāds, kam ir trīs zilbes.
- trejlapu Tāds, kam ir trīsdaļīgas lapas (par augiem).
- trejvārpu Tāds, kam ir trīsdaļīgas vārpas (par augiem).
- trīsdesmitgadīgs Tāds, kam ir trīsdesmit gadu.
- trīspadsmitgadīgs Tāds, kam ir trīspadsmit gadu.
- trīsstūrzobu Tāds, kam ir trīsstūrveida zobi (parasti par zāģi).
- trompetveida Tāds, kam ir trompetes.
- grēcīgs Tāds, kam ir trūkumi, vājības. Arī netikumīgs, nosodāms.
- dobs Tāds, kam ir tukšs vidus. Tukšs (par vidu).
- izdobt Tāds, kam ir tukšs, caurs vidus. Tukšs, caurs (par vidu). Dobs.
- caurs Tāds, kam ir tukšums, dobums.
- tulpjveida Tāds, kam ir tulpes zieda forma, veids.
- tulznveida Tāds, kam ir tulznas forma, veids.
- tumīgs Tāds, kam ir tumei raksturīgā konsistence (par ēdienu, dzērienu). Arī pabiezs.
- tumšādains Tāds, kam ir tumša ādas krāsa (parasti par negroīdiem).
- tumšcirtains Tāds, kam ir tumšas cirtas.
- tumšlapu Tāds, kam ir tumšas lapas (par augiem).
- tumšlapains Tāds, kam ir tumšas lapas (par augiem). Tumšlapu.
- tumšsvītrains Tāds, kam ir tumšas svītras.
- sarkanādains Tāds, kam ir tumši dzeltena, sarkanīga ādas krāsa (parasti par Amerikas rases pārstāvjiem, indiāņiem).
- tuneļveida Tāds, kam ir tuneļa (1) forma, veids.
- tunikveida Tāds, kam ir tunikas forma, veids.
- tvaikveida Tāds, kam ir tvaika veids.
- ugunīgs Tāds, kam ir ugunij raksturīgas īpašības (parasti spožums, karstums). Tāds, kas ir saistīts ar degšanas procesu.
- upesveida Tāds, kam ir upes forma, veids.
- ūsains Tāds, kam ir ūsas (1).
- ūsains Tāds, kam ir ūsas (2): tāds kur aug ūsas.
- stings Tāds, kam ir uz laiku izbeigušies vai ir ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- vagveida Tāds, kam ir vagas forma, veids.
- vainagveida Tāds, kam ir vainaga forma, veids.
- daudzdimensiju Tāds, kam ir vairāk par trim dimensijām.
- stērbeļains Tāds, kam ir vairākas, daudzas atplēstas, ieplēstas daļas (piemēram, par apģērbu, audumu, papīru).
- polifunkcionāls Tāds, kam ir vairākas, daudzas funkcijas.
- šķautņains Tāds, kam ir vairākas, daudzas šķautnes (2). Tāds, kura apveidā ir krasi lauztas līnijas.
- švīkains Tāds, kam ir vairākas, daudzas švīkas.
- vairākbērnu Tāds, kam ir vairāki bērni.
- vairākātrumu Tāds, kam ir vairāki griezes ātrumi.
- stabots Tāds, kam ir vairāki, daudzi stabi (1) - par celtni, tās daļu.
- stūrains Tāds, kam ir vairāki, daudzi stūri. Tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, šķautnes u. tml.
- vairogveida Tāds, kam ir vairoga [1] forma, veids.
- neuzņēmīgs Tāds, kam ir vāja griba, tāds, kam trūkst drosmes, iniciatīvas. Gļēvs.
- gļēvs Tāds, kam ir vāja griba, tāds, kam trūkst drosmes, iniciatīvas. Mazdūšīgs, neuzņēmīgs, arī bailīgs.
- mazietekmīgs Tāds, kam ir vāja ietekme (uz ko).
- niecīgs Tāds, kam ir vāja izpausme, maza intensitāte (piemēram, par procesu, parādību). Tikko manāmi uztverams.
- pietiekams Tāds, kam ir vajadzīgais, nepieciešamais, arī vēlamais apjoms, kvalitāte, intensitāte; tāds, kas atbilst kādām prasībām, normām.
- pietiekošs Tāds, kam ir vajadzīgais, nepieciešamais, arī vēlamais apjoms, kvalitāte, intensitāte. Tāds, kas atbilst kādām prasībām, normām. Pietiekams (2).
- negudrs Tāds, kam ir vājas domāšanas spējas. Tāds, kas vāji uztver, saprot.
- mazapdāvināts Tāds, kam ir vājas dotības, spējas.
- uzņēmīgs Tāds, kam ir vājas organisma aizsardzības spējas (par cilvēku, dzīvnieku, to organismu).
- ieņēmīgs Tāds, kam ir vājas pretošanās spējas (slimībām, mikroorganismiem).
- mazsekmīgs Tāds, kam ir vājas, nenozīmīgas sekmes.
- paramagnētisks Tāds, kam ir vāji izteiktas magnētiskās īpašības un pozitīva magnētiskā uzņēmība.
- neass Tāds, kam ir vāji kairinoša iedarbība uz garšu vai ožu. Viegls, maigs.
- mazauglīgs Tāds, kam ir vāji rezultāti.
- mazaromātisks Tāds, kam ir vājš aromāts.
- mīkstmiesīgs Tāds, kam ir vājš raksturs (par cilvēku). Arī laisks, izlutināts.
- vaļņveida Tāds, kam ir vaļņa forma, veids.
- pagaidu Tāds, kam ir vara, likuma spēks līdz tā aizstāšanai ar pastāvīgām, politiskām, juridiskām u. tml. stabilām normām, ar ko tām atbilstošu.
- sāļš Tāds, kam ir vārāmajam sālim raksturīgā garša.
- vārdnīcveida Tāds, kam ir vārdnīcām raksturīgais materiāla sakārtojums.
- variācijveida Tāds, kam ir variācijas (2) forma, veids.
- vārpveida Tāds, kam ir vārpas forma, veids.
- vārpains Tāds, kam ir vārpas, arī tāds, kurā ir daudz vārpu.
- vārpstveida Tāds, kam ir vārpstas (2) forma, veids.
- vārpains Tāds, kam ir vārpveida ziedkopa. Tāds, kura ziedkopa ir vārpa.
- varžacains Tāds, kam ir varžacis (par kāju pēdām, pirkstiem).
- vaskains Tāds, kam ir vaskam raksturīgā konsistence.
- vaskveida Tāds, kam ir vaskam raksturīgās pazīmes, īpašības.
- vēdekļveida Tāds, kam ir vēdekļa (1) forma, veids.
- vijīgs Tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām), lokans (2). Lunkans (1).
- lokans Tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- lunkans Tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Lokans (2).
- svaigs Tāds, kam ir vēl neizmantotas, arī atjaunotas spējas darboties (parasti par cilvēku grupu).
- sportotgribošs Tāds, kam ir vēlēšanās sportot.
- veltņveida Tāds, kam ir veltņa (1) forma, veids.
- velvēts Tāds, kam ir velve (1). Tāds, kam ir velves (1) forma, veids.
- velvēts Tāds, kam ir velve (2). Tāds, kam ir velves (2) forma, veids.
- velvjains Tāds, kam ir velves (1) forma, veids.
- velvjveida Tāds, kam ir velves (1) forma, veids.
- velvjveida Tāds, kam ir velves (2) forma, veids.
- vērmeļains Tāds, kam ir vērmeļu garša vai smarža.
- krāšņs Tāds, kam ir vērtīgs, bagāts saturs. Pilnvērtīgs.
- daiļš Tāds, kam ir vērtīgs, dziļš saturs. Pilnvērtīgs.
- Sārts kā ābols Tāds, kam ir veselīgi, sārti vaigi.
- stāstīt Tāds, kam ir vēstījuma raksturs. Arī sižetisks.
- vēzienveida Tāds, kam ir vēziena (1) veids, izskats.
- pusgarš Tāds, kam ir vidējs ilgums (par valodas skaņām).
- skolniecisks Tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, arī profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis. Tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme.
- graciozs Tāds, kam ir viegla, plastiska forma (par priekšmetiem). Viegls, plastisks (par formu).
- graciozs Tāds, kam ir vieglas, plastiskas kustības, pozas.
- vienacains Tāds, kam ir viena acs.
- viendaļīgs Tāds, kam ir viena daļa.
- vienkājains Tāds, kam ir viena kāja (par cilvēkiem).
- dimensionāls Tāds, kam ir viena vai vairākas dimensijas.
- vienādsporu Tāds, kam ir vienāda lieluma sporas (par augiem).
- izotermisks Tāds, kam ir vienāda vai pastāvīga temperatūra.
- vienādlapu Tāds, kam ir vienādas lapas (par augiem).
- vienādmalu Tāds, kam ir vienādas malas (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- vienlīdzīgs Tāds, kam ir vienādas tiesības ar citiem.
- vienādleņķu Tāds, kam ir vienādi leņķi.
- vienādplecu Tāds, kam ir vienādi pleci (4).
- vienādsānu Tāds, kam ir vienādi sāni (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- neitrāls Tāds, kam ir vienāds pozitīvo un negatīvo lādiņu skaits. Tāds, kam nepiemīt elektriskās īpašības.
- vienādvecuma Tāds, kam ir vienāds vecums (ar kādu, ar ko).
- vienpadsmitgadīgs Tāds, kam ir vienpadsmit gadu.
- vienbērna Tāds, kam ir viens bērns.
- viengadīgs Tāds, kam ir viens gads.
- vienkuprains Tāds, kam ir viens kupris (par kamieli).
- vienpola Tāds, kam ir viens pols.
- unipolārs Tāds, kam ir viens pols. Vienpola.
- mazstāvu Tāds, kam ir viens stāvs vai divi stāvi.
- vienējāds Tāds, kam ir viens veids. Tāds, kas izpaužas vienā veidā.
- vilciņveida Tāds, kam ir vilciņa (2) forma, veids.
- viļņveidīgs Tāds, kam ir viļņa (1) forma, veids. Viļņveida.
- viļņveida Tāds, kam ir viļņa (1) forma, veids. Viļņveidīgs.
- virpuļveida Tāds, kam ir virpuļa (1) veids, tāds, kas ir līdzīgs virpulim (1).
- virulents Tāds, kam ir virulence (par mikroorganismiem).
- virzuļveida Tāds, kam ir virzuļa forma. Tāds, kam darba orgāns ir virzulis.
- pilnformas Tāds, kam ir visas (kādas vārdšķiras) paradigmas formas (par vārdu).
- rekords Tāds, kam ir visaugstākā, parasti skaitliskās, vērtības pakāpe.
- vītņveida Tāds, kam ir vītnes forma, veids.
- vīžains Tāds, kam ir vīzes kājās, tāds, kas mēdz valkāt vīzes.
- vizuļains Tāds, kam ir vizuļi [1] (1), arī no vizuļiem veidots (piemēram, par tērpu, rotājumu). Tāds (cilvēks), kam ir, piemēram, šāds tērps, rotājums.
- volānveida Tāds, kam ir volāna forma, veids.
- volūtveida Tāds, kam ir volūtas forma, veids.
- zāģveida Tāds, kam ir zāģa forma, veids.
- zālveida Tāds, kam ir zāles forma, veids. Tāds, kas ir līdzīgs zālei.
- sūnzaļš Tāds, kam ir zaļajai sūnai raksturīgā krāsa. Arī dzeltenīgi zaļš.
- mūžzaļš Tāds, kam ir zaļas lapas visu gadu.
- ziemzaļš Tāds, kam ir zaļas lapas ziemā.
- zarveida Tāds, kam ir zara (1) forma, veids.
- slotveida Tāds, kam ir zaru slotas forma, veids.
- šaursejains Tāds, kam ir zaura seja.
- šauracains Tāds, kam ir zauros acis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- zeķveida Tāds, kam ir zeķes forma, veids.
- zeltcirtains Tāds, kam ir zeltainas cirtas.
- zeltains Tāds, kam ir zeltam raksturīgā dzeltenā krāsa, krāsas tonis. Tāds, kam ir zeltam raksturīgais spīdums.
- mazkvalificēts Tāds, kam ir zema kvalifikācija.
- salts Tāds, kam ir zema temperatūra. Auksts (1).
- zemgriestains Tāds, kam ir zemi griesti.
- zemstiebru Tāds, kam ir zemi stiebri (par augiem).
- nekulturāls Tāds, kam ir zems kultūras līmenis (par tautu, zemi).
- tumšs Tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku). Tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu. Arī tumsonīgs.
- izlaidīgs Tāds, kam ir zems morāles līmenis.
- resns Tāds, kam ir zems tembrs (par skaņu).
- ziedveida Tāds, kam ir zieda (1) forma, veids.
- smērīgs Tāds, kam ir ziedei raksturīgās īpašības.
- skrajziedu Tāds, kam ir ziedi skrajās ziedkopās (par augiem).
- puķains Tāds, kam ir ziedu raksts, ornaments (piemēram, par audumu, apģērba gabalu).
- zigzagveida Tāds, kam ir zigzaga forma, veids.
- zigzagains Tāds, kam ir zigzagi.
- zīļains Tāds, kam ir zīles [1] (1).
- zalgs Tāds, kam ir zilgana vai zaļgana nokrāsa.
- zilraibs Tāds, kam ir zili raibumi. Zils ar citas krāsas raibumiem.
- zīmuļveida Tāds, kam ir zīmuļa forma, veids.
- bruņots Tāds, kam ir zināšanas. Tāds, kam ir nepieciešamās spējas, īpašības.
- spurveida Tāds, kam ir zivs spuras forma, veids.
- zobveida Tāds, kam ir zoba forma, veids.
- zobenveida Tāds, kam ir zobena (1) asmens forma, veids.
- zobains Tāds, kam ir zobi (2).
- zobains Tāds, kam ir zobiņi (2).
- zobains Tāds, kam ir zobiņi (4).
- zobains Tāds, kam ir zobiņi (5).
- zvaigžņveida Tāds, kam ir zvaigznes (1) forma, veids.
- zvaigžņveida Tāds, kam ir zvaigznes (2) forma, veids.
- zvanveida Tāds, kam ir zvana (1) forma, veids.
- zvīņveida Tāds, kam ir zvīņas forma, veids.
- žākļains Tāds, kam ir žākles vai žākle.
- žalūzijveida Tāds, kam ir žalūziju forma, veids.
- želejveida Tāds, kam ir želejas veids.
- žokļveida Tāds, kam ir žokļa (1) forma, veids.
- žuburains Tāds, kam ir žuburi (1).
- žuburains Tāds, kam ir žuburi (2).
- žuburains Tāds, kam ir žuburi (3).
- brīnumains Tāds, kam ir, neparastas īpašības, pārdabiskas spējas.
- skropstains Tāds, kam ir, parasti biezas, garas, skropstas (1).
- jumtveida Tāds, kam ir, parasti divslīpju, jumta forma, veids.
- spīļveida Tāds, kam ir, parasti dzīvnieka, spīļu forma, veids.
- sveķains Tāds, kam ir, parasti egļu, priežu, sveķu smarža, garša. Tāds, kas ir raksturīgs, parasti egļu, priežu, sveķiem (par smaržu, garšu).
- sauss Tāds, kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums (piemēram, par acīm, muti).
- sekstains Tāds, kam ir, parasti liela, sekste (1).
- vērtīgs Tāds, kam ir, parasti liela, vērtība (1).
- vērtīgs Tāds, kam ir, parasti liela, vērtība (2).
- zinīgs Tāds, kam ir, parasti lielas, zināšanas (2), tāds, kas labi orientējas kādā nozarē.
- stiprs Tāds, kam ir, parasti ļoti, daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski, parasti ļoti, labi attīstījies (par cilvēkiem). Arī spēcīgs (1).
- netīrs Tāds, kam ir, parasti nevēlami, piemaisījumi.
- leņķveida Tāds, kam ir, parasti šaura, taisna vai plata, leņķa forma, veids.
- oranžs Tāds, kam ir, piemēram, apelsīna krāsa.
- sarkans Tāds, kam ir, piemēram, asiņu krāsa.
- skābs Tāds, kam ir, piemēram, citronam, dzērvenēm raksturīgā garša.
- skābs Tāds, kam ir, piemēram, citronam, etiķim raksturīgā smarža.
- salds Tāds, kam ir, piemēram, cukuram, medum raksturīgā garša.
- salds Tāds, kam ir, piemēram, flokšu. ziediem raksturīgā smarža.
- sāļš Tāds, kam ir, piemēram, jūras ūdenim raksturīgā smarža.
- pelēks Tāds, kam ir, piemēram, pelnu krāsa. Balts ar samērā mazu spilgtumu.
- dzeltens Tāds, kam ir, piemēram, pieneņu ziedu krāsa.
- sīvs Tāds, kam ir, piemēram, rutkiem raksturīgā smarža.
- zils Tāds, kam ir, piemēram, skaidras debess, rudzupuķu krāsa.
- balts Tāds, kam ir, piemēram, sniega, piena krāsa. Pretstats: melns.
- brūns Tāds, kam ir, piemēram, šokolādes, grauzdētas kafijas krāsa.
- nepārvarams Tāds, kam ir, piemēram, tik spēcīga izpausme, iedarbība, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
- rūgts Tāds, kam ir, piemēram, vērmelēm raksturīgā smarža.
- rūgts Tāds, kam ir, piemēram, vērmelēm, žultij raksturīgā garša.
- violets Tāds, kam ir, piemēram, viršu ziedu krāsa.
- zaļš Tāds, kam ir, piemēram, zālei raksturīgā krāsa.
- puskurls Tāds, kam it ļoti vāja dzirde.
- sīkzobains Tāds, kam it sīki zobi (par rīkiem, detaļām u. tml.).
- acots Tāds, kam izdarīts acojums. Okulēts.
- uzplijīgs Tāds, kam izpaužas šādas īpašības.
- pārgarš Tāds, kam izrunas laiks ir ilgāks nekā parasts pēc valodas likumiem (par valodas skaņām).
- pūkains Tāds, kam kādas daļas (piemēram, lapas) klāj mīksti, smalki matiņi.
- padevīgs Tāds, kam kādas iedarbības rezultātā viegli izmainās, piemēram, forma, apjoms. Pakļāvīgs (2).
- pakļāvīgs Tāds, kam kādas iedarbības rezultātā viegli pārmainās, piemēram, forma, apjoms.
- saspiests Tāds, kam kādas plaknes izmērs ir, parasti ievērojami, samazināts.
- sveiks Tāds, kam kādos nelabvēlīgos apstākļos nav noticis kas nevēlams.
- regulārs Tāds, kam kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā. Tāds, kam ir savstarpēja atbilstība novietojuma ziņā.
- klibs Tāds, kam kājas ir dažāda garuma, tāds, kam kādas kājas trūkst (parasti par galdu, gultu, krēslu).
- paklibs Tāds, kam kājas nav pilnīgi vienāda garuma (parasti par galdu, gultu, krēslu).
- ļaunpriecīgs Tāds, kam kas ļauns izraisa prieku.
- pārsteigts Tāds, kam kas pēkšņs, neparasts, negaidīts ir izraisījis apmulsumu, nespēju saprast, kā rīkoties, ko darīt.
- bagāts Tāds, kam kas piemīt lielā daudzumā. Tāds, kurā ietilpst daudz vērtīgu sastāvdaļu.
- nabadzīgs Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā. Tāds, kurā ir maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu.
- nabags Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā. Tāds, kurā ir maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu. Nabadzīgs (2).
- trūcīgs Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā. Tāds, kurā ir par maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu. Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem). Arī nabadzīgs (2).
- bāls Tāds, kam krāsa ir gaišāka par normālo (par seju).
- spalvains Tāds, kam ķermeni klāj mati, matiņi (par dzīvniekiem).
- roblapains Tāds, kam lapas ir ar robainām malām (par augiem).
- vītollapu Tāds, kam lapas ir līdzīgas vītola lapām (par augiem).
- vasarzaļš Tāds, kam lapas ir zaļas tikai vienu veģetācijas periodu.
- kutelīgs Tāds, kam ļoti kut.
- pārbagāts Tāds, kam ļoti lielā mēra (kas) piemīt, izpaužas raksturā, rīcībā u. tml.
- šaudīgs Tāds, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
- šaudīgs Tāds, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
- nedziļš Tāds, kam mala, robeža ir samērā netālu (no viduspunkta, centra). Arī netāls.
- dziļš Tāds, kam mala, robeža ir tālu (no viduspunkta, centra). Arī tāls.
- attāls Tāds, kam maz kopēju, radniecisku pazīmju (ar ko).
- plikādas Tāds, kam miecētā puse ir vērsta uz āru, bet apmatojuma puse - uz iekšu (par ādas izstrādājumu, parasti kažoku).
- miegains Tāds, kam nāk miegs. Tāds, kas ir gurdens.
- snaudulīgs Tāds, kam nāk snauda. Tāds, kas bieži snauž. Arī miegains (1).
- bezsaturīgs Tāds, kam nav (nopietna, vērtīga) satura. Viegls, tukšs, nevērtīgs.
- bezmērķīgs Tāds, kam nav (noteikta) mērķa, nolūka.
- bezakotu Tāds, kam nav akotu.
- bass Tāds, kam nav apautas kājas (par cilvēku).
- kails Tāds, kam nav apmatojuma, apspalvojuma.
- pliks Tāds, kam nav apmatojuma, apspalvojuma. Kails (2).
- kails Tāds, kam nav apvalka, pārklāja, aizsega.
- pliks Tāds, kam nav apvalka, pārklāja, aizsega.
- mēms Tāds, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja (par cilvēkiem).
- bezasiņu Tāds, kam nav asiņu.
- bezastains Tāds, kam nav astes.
- miglains Tāds, kam nav asu līniju, kontūru. Tāds, kas nav skaidri saskatāms.
- mīksts Tāds, kam nav asu locījuma vietu (piemēram, par krokām).
- neass Tāds, kam nav asuma, tāds, kas nav pietiekami uzasināts (par asmeni). Tāds, kam ir šāds asmens (par rīku).
- laimīgs Tāds, kam nav atgadījies visnevēlamākais.
- bezatskaņu Tāds, kam nav atskaņu.
- bezatspoļu Tāds, kam nav atspoļu (par aušanas iekārtām).
- neauglīgs Tāds, kam nav auglībai nepieciešamā sastāva, kvalitātes priekšnoteikumu (par augsni, platību). Tāds, kas neveicina auglību (par laikposmu, laikapstākļiem).
- pieticīgs Tāds, kam nav augstu prasību. Tāds, kas samierinās ar esošo vai viegli sasniedzamo.
- pliks Tāds, kam nav augu segas vai tā ir niecīga. Tāds, kas nav apaudzis ar kokiem, krūmiem. Kails (4).
- kails Tāds, kam nav augu.
- bezbārdains Tāds, kam nav bārdas.
- bezbēdīgs Tāds, kam nav bēdu un rūpju Bezrūpīgs, jautrs.
- bezbērnu Tāds, kam nav bērnu. Tāda (laulība), kur nav bērnu.
- sīkumains Tāds, kam nav būtiskas nozīmes (par parādībām sabiedrībā). Neievērojams, sīks.
- maznozīmīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības.
- sīks Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības.
- mazsvarīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības. Maznozīmīgs.
- niecīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības. Nenozīmīgs, mazsvarīgs.
- atrauts Tāds, kam nav cieša kontakta, sakaru (ar ko) - par norisēm, parādībām sabiedrībā vai dabā.
- taisns Tāds, kam nav cirtu, viļņu (par matiem, kādu to kopumu).
- kails Tāds, kam nav čaulas, zvīņu.
- nelokāms Tāds, kam nav deklināciju sistēmas.
- nespējīgs Tāds, kam nav dotību, spēju.
- bezdūšīgs Tāds, kam nav drosmes, uzņēmības. Bailīgs, gļēvs.
- bezdvēselīgs Tāds, kam nav dvēseles.
- bezdzeloņa Tāds, kam nav dzeloņa.
- netīrs Tāds, kam nav dzidruma, tāds, kas ir duļķains, piesārņots (par ūdeni, ūdenstilpi).
- virspusīgs Tāds, kam nav dziļāka satura. Tāds, kas nav būtisks.
- virspusējs Tāds, kam nav dziļāka satura. Tāds, kas nav būtisks. Virspusīgs (1).
- sekls Tāds, kam nav dziļāka satura. Tāds, kas neiedziļinās būtībā, ir virspusējs.
- ārējs Tāds, kam nav dziļāka satura. Virspusējs. Formāls, nebūtisks.
- bezdomu Tāds, kam nav dziļu domu, nozīmīgu ideju.
- bezdzimuma Tāds, kam nav dzimuma pazīmju.
- bezdzinēja Tāds, kam nav dzinēja.
- kurls Tāds, kam nav dzirdes (par dzīvniekiem).
- nedzīvs Tāds, kam nav dzīvības pazīmju (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Miris.
- bezērkšķu Tāds, kam nav ērkšķu.
- negatīvs Tāds, kam nav gaidīto, vēlamo rezultātu.
- bezgalvains Tāds, kam nav galvas.
- šķīsts Tāds, kam nav grēku. Tāds, kas ir atbrīvojies no grēkiem, kam tie ir piedoti.
- bezgribas Tāds, kam nav gribas, gribasspēka.
- apaļš Tāds, kam nav ģimenes, nav bērnu. Tāds, kam nav tuvu piederīgo.
- plakans Tāds, kam nav ieliekumu vai izliekumu (par priekšmetiem, to daļām).
- kails Tāds, kam nav ietērpa, apsega.
- pliks Tāds, kam nav ietērpa, apsega. Kails (1).
- neitrāls Tāds, kam nav īpaša, specifiska iedarbība (parasti par vielām). Tāds, kas neizraisa, parasti nevēlamas, blakus parādības.
- pabāls Tāds, kam nav īpaši spilgtu iezīmju (parasti par mākslas darbu). Samērā nepilnvērtīgs, mazvērtīgs. Pavājš (1).
- pieticīgs Tāds, kam nav izcilības, vēriena, plašuma vai greznuma. Vienkāršs.
- vienkāršs Tāds, kam nav izcilības, vēriena, plašuma, arī greznuma. Arī pieticīgs (3).
- ikdienišķs Tāds, kam nav izcilu, neparastu īpašību. Tāds, kam nav oriģinalitātes.
- līdzens Tāds, kam nav izciļņu, bedru, kroku, skabargu u. tml. Gluds.
- gluds Tāds, kam nav izciļņu, bedru, kroku, skabargu u. tml.. Līdzens.
- nekulturāls Tāds, kam nav izglītības. Tāds, kas neievēro uzvedības normas.
- mazproduktīvs Tāds, kam nav izkoptas īpašības, kuras nodrošina lielāku produkciju (par dzīvniekiem).
- mazražīgs Tāds, kam nav izkoptas īpašības, kuras nodrošina lielāku ražu (par augiem).
- taisns Tāds, kam nav izliekumu vai ieliekumu, arī tāds, kam nav likumu (par līniju).
- bezjēdzīgs Tāds, kam nav jēgas, satura, tāds, kas nav saprotams.
- atklāts Tāds, kam nav jumta, sienu. Vaļējs.
- bezkaislīgs Tāds, kam nav kaislību. Tāds, kas neaizraujas, neļaujas spēcīgam jūtu saviļņojumam. Mierīgs, nosvērts, auksts.
- nevainīgs Tāds, kam nav kaitīgas, nevēlamas iedarbības.
- nekaitīgs Tāds, kam nav kaitīgas, nevēlamas ietekmes uz cilvēka psihi, arī sabiedrību (piemēram, par literatūru).
- bezkāju Tāds, kam nav kāju vai kam tās vāji attīstītas.
- bezkājains Tāds, kam nav kāju.
- sēdošs Tāds, kam nav kāta un kas ir piestiprināts tieši pie kāda cita augu orgāna (par lapām, ziediem, augļiem).
- nekonkrēts Tāds, kam nav konkrēta, īstenības daudzveidību atspoguļojoša satura. Vispārīgs, abstrakts.
- bezmiesīgs Tāds, kam nav konkrēta, reāla satura. Nekonkrēts.
- nenoteikts Tāds, kam nav konkrētības, skaidra satura.
- neizteiksmīgs Tāds, kam nav krāsainības, spilgtu iezīmju.
- bezkrāsains Tāds, kam nav krāsas.
- nekvalificēts Tāds, kam nav kvalifikācijas kāda darba veikšanai.
- bezperspektīvs Tāds, kam nav labvēlīgu perspektīvu, izredžu. Tāds, kas nerada labvēlīgas perspektīvas, izredzes.
- steidzīgs Tāds, kam nav laika (piemēram, kur ilgāk palikt, uzkavēties). Arī nevaļīgs.
- kails Tāds, kam nav lapu, skuju (par kokiem, krūmiem, to zariem).
- pliks Tāds, kam nav lapu, skuju (par kokiem, krūmiem, to zariem). Kails (3).
- atturīgs Tāds, kam nav lieku izskaistinājumu, pārmērīga spilgtuma.
- mazauglīgs Tāds, kam nav lielākai auglībai nepieciešamā sastāva, kvalitātes priekšnoteikumu (par augsni, platību).
- nenozīmīgs Tāds, kam nav lielas vērtības, spēcīgas ietekmes. Tāds, kas nav būtisks, izšķirošs.
- pavaļīgs Tāds, kam nav ļoti steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
- bezmantīgs Tāds, kam nav mantas, turības Nemantīgs.
- bezmātes Tāds, kam nav mātes (par bišu saimi).
- bezmatains Tāds, kam nav matu.
- nesaistīts Tāds, kam nav mijiedarbības ar citām elementārdaļiņām vai ar ārējo lauku (par elementārdaļiņām). Brīvs.
- žulgans Tāds, kam nav mirdzuma, spīduma (par acīm, skatienu). Blāvs (3).
- blāvs Tāds, kam nav mirdzuma, spīduma. Nespodrs.
- miglains Tāds, kam nav mirdzuma, spožuma (par acīm, skatienu). Nespodrs, blāvs.
- bāls Tāds, kam nav mirdzuma, spožuma.
- jēls Tāds, kam nav muskuļu spraiguma (parasti par rokām, pirkstiem).
- beznaga Tāds, kam nav naga (par cepuri).
- neitrāls Tāds, kam nav ne skābju, ne bāzu īpašības.
- nejēdzīgs Tāds, kam nav nekādas jēgas, nozīmes. Arī aplams.
- neaprobežots Tāds, kam nav nekādu ierobežojumu.
- neierobežots Tāds, kam nav nekādu ierobežojumu.
- neauglīgs Tāds, kam nav nekādu pozitīvu rezultātu.
- nevainojams Tāds, kam nav nekādu trūkumu, nepilnību. Ļoti labs.
- profāns Tāds, kam nav nekādu zināšanu, kas ir pilnīgs nemākulis (kādā nozarē).
- nevaļīgs Tāds, kam nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kam ir daudz steidzama darba, rūpju.
- mazprasīgs Tāds, kam nav nepieciešama īpaši labvēlīga vide (par dzīvniekiem, augiem).
- pieticīgs Tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi apstākli, vide (par dzīvniekiem).
- pieticīgs Tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi augšanas apstākļi, īpaši rūpīga kopšana (par augiem).
- neizvēlīgs Tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi dzīves un barošanās apstākļi (par dzīvniekiem).
- nespējīgs Tāds, kam nav nepieciešamo līdzekļu (kā veikšanai).
- ass Tāds, kam nav noapaļojuma (par malu, šķautni).
- tukšs Tāds, kam nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
- anonīms Tāds, kam nav norādīts autors. Tāds (autors), kas neuzrāda savu vārdu. Bez paraksta.
- beznosaukuma Tāds, kam nav nosaukuma.
- bezmēra Tāds, kam nav noteikta mēra, normas.
- bezveidīgs Tāds, kam nav noteikta veida, formas.
- beztermiņa Tāds, kam nav noteikts termiņš.
- pavājš Tāds, kam nav noteiktu, spilgtu izpausmju. Neskaidrs. Samērā, arī mazliet nenoturīgs, svārstīgs (piemēram, par priekšstatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- zems Tāds, kam nav nozīmīgs, atbildīgs, arī noteicošais amats vai stāvoklis (sabiedrībā, dienestā u. tml.).
- kails Tāds, kam nav pamatojuma, pierādījuma. Nepārliecinošs.
- pliks Tāds, kam nav pamatojuma, pierādījuma. Nepārliecinošs. Kails (7).
- bezpapēža Tāds, kam nav papēža (par apaviem).
- kails Tāds, kam nav paskaidrojuma. Tāds, kam nav ilustratīvā materiāla. Tāds, kam nav mākslinieciska ietērpa.
- pliks Tāds, kam nav paskaidrojuma. Tāds, kam nav ilustratīvā materiāla. Tāds, kam nav mākslinieciska ietērpa.
- bezpietekas Tāds, kam nav pieteku.
- nemākulīgs Tāds, kam nav pietiekamu zināšanu, iemaņu, prasmes (kāda darba, darbības veikšanai).
- bezpigmenta Tāds, kam nav pigmenta.
- beztiesīgs Tāds, kam nav politisko vai civilo tiesību (par cilvēku).
- bezprecedenta Tāds, kam nav precedenta.
- tols Tāds, kam nav ragu (par dobradžu dzimtas dzīvniekiem, parasti govīm, arī par to galvām, pierēm u. tml.).
- bezgaršīgs Tāds, kam nav raksturīgās garšas.
- mēms Tāds, kam nav raksturīgu balss skaņu (par dzīvniekiem).
- bezkrāsains Tāds, kam nav raksturīgu iezīmju, spilgtu īpašību. Ļoti parasts.
- neredzīgs Tāds, kam nav redzes spēju (par acīm).
- neredzīgs Tāds, kam nav redzes spēju. Akls.
- akls Tāds, kam nav redzes spēju. Neredzīgs.
- aritmisks Tāds, kam nav ritma, kas neiekļaujas ritmā (parasti par sirds darbību, pulsu). Neritmisks.
- neierobežots Tāds, kam nav robežu, sākuma un beigu (piemēram, telpā, laikā). Bezgalīgs.
- bezgalīgs Tāds, kam nav robežu, sākuma un beigu (piemēram, telpā, laikā). Neierobežots
- nebēdīgs Tāds, kam nav rūpju, raižu. Jautrs, bezrūpīgs.
- klejojošs Tāds, kam nav saimnieka, mājvietas (par suni, kaķi). Tāds, kas klejo apkārt bez saimnieka pavadības (par suni).
- brīvs Tāds, kam nav saistību, arī pienākumu, rūpju. Nesaistīts, neierobežots.
- svabads Tāds, kam nav saistību, pienākumu, rūpju. Tāds, kuram nepiemīt (kas). Brīvs (3).
- kails Tāds, kam nav sānu žuburu, zaru, mizas (par augiem, to daļām).
- pliks Tāds, kam nav sānu žuburu, zaru, mizas (par augiem, to daļām).
- nejēdzīgs Tāds, kam nav saprātīga pamatojuma.
- bezjēdzīgs Tāds, kam nav saprātīga, loģiska pamatojuma, nolūka.
- tukšs Tāds, kam nav saturīgas garīgās dzīves, dziļu emociju. Arī nenopietns, vieglprātīgs.
- bezsejains Tāds, kam nav savu raksturīgu individuālu iezīmju (par literāru tēlu, mākslas darbu). Bāls, pelēcīgs.
- bezserdes Tāds, kam nav serdes.
- nesimetrisks Tāds, kam nav simetrijas. Asimetrisks.
- bezsižetisks Tāds, kam nav sižeta.
- nenoteikts Tāds, kam nav skaidri izteikta forma, apveids. Neskaidrs, izplūdis.
- nenoteikts Tāds, kam nav skaidri izteikta mērķa, nodoma (piemēram, par darbību, rīcību). Arī nepastāvīgs, bieži mainīgs.
- nenoteikts Tāds, kam nav skaidri izteiktas raksturīgas pazīmes.
- aizsmakt Tāds, kam nav skanīguma. Tāds, kam nav toņa tīrības (par skaņām, skaņu avotiem).
- kails Tāds, kam nav sniega segas.
- pliks Tāds, kam nav sniega segas.
- bezpalīdzīgs Tāds, kam nav spēka, iespēju, izpratnes (piemēram, lai veiktu ko nepieciešamu, lai izkļūtu no nevēlamas situācijas), tāds, kam vajadzīga palīdzība Vājš, nevarīgs.
- gurdens Tāds, kam nav spēka, spara, enerģijas.
- gurdens Tāds, kam nav spilgtas izpausmes, tāds, kurā nav rosmes, aktivitātes.
- bālgans Tāds, kam nav spilgtas krāsas. Blāvs (3), neskaidrs.
- bāls Tāds, kam nav spilgtas krāsas. Tāds, kam nav spilgtuma.
- bezkrāsains Tāds, kam nav spilgtas, košas krāsas.
- nedzīvs Tāds, kam nav spilgtu iezīmju (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām). Tāds, kas neizraisa pārdzīvojumu.
- mazasinīgs Tāds, kam nav spilgtu iezīmju (parasti par mākslas darbu). Neizteiksmīgs.
- bāls Tāds, kam nav spilgtu iezīmju (parasti par mākslas darbu). Nepilnvērtīgs, mazvērtīgs. Vājš, neizdevies.
- bālasinīgs Tāds, kam nav spilgtu iezīmju, nozīmības (parasti par mākslas darbu). Vājš, neizdevies.
- nedzīvs Tāds, kam nav spilgtuma, spožuma (par gaismu, krāsu). Tāds, kam nav skanīguma (par skaņu).
- slābans Tāds, kam nav spraiguma (par kustībām, norisēm).
- slābs Tāds, kam nav spraiguma (par kustībām, norisēm).
- šļaugans Tāds, kam nav spraiguma (par kustībām, norisēm).
- bezrakstura Tāds, kam nav stingra rakstura, tāds, kas viegli padodas citu ietekmei vai savām iegribām.
- nedrošs Tāds, kam nav stingra, droša pamatojuma, apšaubāms.
- nenoturīgs Tāds, kam nav stingra, stabila pamata, arī formas.
- neapzinīgs Tāds, kam nav stingri sabiedriski politiskie uzskati.
- beztalantīgs Tāds, kam nav talanta.
- beztaras Tāds, kam nav taras.
- neticīgs Tāds, kam nav ticības (kam iespējamam, bet nepierādītam).
- Rīcības nespējīgs Tāds, kam nav tiesības veikt juridiskas darbības un kas nav atbildīgs par savu rīcību.
- Rīcības nespējīgs Tāds, kam nav tiesības veikt juridiskas darbības un kas nav atbildīgs par savu rīcību.
- nepiederīgs Tāds, kam nav tiesību atrasties (kur).
- truls Tāds, kam nav vairs sākotnējā dziļuma, iedarbīguma, bet kas ilgstoši pārņem, ietekmē (par sāpīgu pārdzīvojumu).
- nevarīgs Tāds, kam nav vajadzīgās drosmes, enerģijas, arī iespēju kā veikšanai.
- neveikls Tāds, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), tāds, kam (kas) neveicas, nepadodas.
- nepilnvērtīgs Tāds, kam nav vajadzīgās kvalitātes. Tāds, kas tikai daļēji apmierina kādas prasības.
- neizvēlīgs Tāds, kam nav vajadzīgi īpaši augtenes apstākļi (par augiem).
- bezvārda Tāds, kam nav vārda, nosaukuma. Tāds, kam nav zināms vārds, nosaukums.
- nepieredzējis Tāds, kam nav vēl pieredzes (piemēram, kādā darbā).
- tukšs Tāds, kam nav vēlamā rezultāta. Arī veltīgs.
- nesekmīgs Tāds, kam nav vēlamo rezultātu (par darbību).
- bezvērts Tāds, kam nav vērtības (naudas izteiksmē) vai ir ļoti maza vērtība.
- bezvērtīgs Tāds, kam nav vērtības, nozīmes, derīguma. Nevērtīgs.
- tukšs Tāds, kam nav vērtņu, rūšu (par durvīm, logiem).
- nevienāds Tāds, kam nav vienāda forma, vienādi izmēri salīdzinājumā ar ko citu.
- nevienāds Tāds, kam nav vienāda skaitliskā vērtība ar ko citu.
- nevienlīdzīgs Tāds, kam nav vienādas tiesības (ar citiem).
- stīvs Tāds, kam nav vingruma, elastīguma, arī piespiests, neatraisīts, lēns (par kustībām). Nekustīgs (par stāvokli).
- bezšķirnes Tāds, kam nav visu noteiktas šķirnes pazīmju.
- bezzaru Tāds, kam nav zaru.
- vājš Tāds, kam nav zemādas tauku kārtas un attīstītu muskuļu (par cilvēku vai dzīvnieku).
- tukšs Tāds, kam nav ziedu, augļu, retāk lapu (par augiem, to daļām).
- bezzobains Tāds, kam nav zobu. Tāds, kam trūkst lielākās daļas zobu.
- bezzvīņains Tāds, kam nav zvīņu (parasti par zivīm).
- bezgaršīgs Tāds, kam nejūt garšu.
- alkatīgs Tāds, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk un vairāk. Nepiepildāms. Negausīgs.
- negausīgs Tāds, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk. Alkatīgs.
- vārīgs Tāds, kam neliela (kā) iedarbība izraisa nevēlamas sajūtas, parasti sāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- aizturēts Tāds, kam neļauj pilnībā izpausties, ko nomāc uz laiku. Apslāpēts. Apvaldīts.
- kutelīgs Tāds, kam nepieciešama īpaša uzmanība, piesardzība (piemēram, par jautājumu, situāciju).
- trūcīgs Tāds, kam nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā. Arī nemantīgs, nabadzīgs (1).
- mazs Tāds, kam nepieder liels īpašums, liela bagātība. Arī nabadzīgs.
- nemetālisks Tāds, kam nepiemīt metālu īpašības vai arī piemīt tikai dažas no tām.
- nevainojams Tāds, kam nepiemīt nekādi trūkumi, nekādas nosodāmas, nevēlamas rakstura, personības īpašības.
- neievērojams Tāds, kam nepiemīt nekas īpašs, spilgts. Arī necils (2).
- mīlīgs Tāds, kam nepiemīt skarbums, tāds, kam ir raksturīgs draudzīgums, pieklājība (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- necaurredzams Tāds, kam nevar redzēt cauri.
- plakātisks Tāds, kam nevēlami piemīt plakātam raksturīgais lakoniskums, vispārinājums (par cita mākslas veida darbu, tā sastāvdaļām).
- dzimis Tāds, kam no dzimšanas piemīt kāda īpašība, spēja.
- neizbēgams Tāds, kam noteikti jābūt, tāds, kura iestāšanos, norisi, īstenošanos nav iespējams aizkavēt, novērst.
- neglābjams Tāds, kam noteikti jānotiek, ko nav iespējams novērst (parasti par ko nevēlamu).
- nekronēts Tāds, kam oficiāli nav nodota vara (par monarhu). Tāds, kas nav kronēts.
- defensīvs Tāds, kam pamatā aizsargāšanās, aizstāvēšanās.
- četrklašu Tāds, kam pamatā ir četru klašu kurss, programma.
- desmitklašu Tāds, kam pamatā ir desmit klašu kurss, programma.
- deviņklašu Tāds, kam pamatā ir deviņu klašu kurss, programma.
- divklašu Tāds, kam pamatā ir divu klašu kurss, programma.
- tuvs Tāds, kam pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē) - par radniecību. Tāds, kuru radniecības attiecību pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē) - par cilvēkiem.
- tāls Tāds, kam pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis (par radniecību). Tāds, kuru radniecības attiecību pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis (par cilvēkiem).
- piecklašu Tāds, kam pamatā ir piecu klašu kurss, programma.
- septiņklašu Tāds, kam pamatā ir septiņu klašu kurss, programma.
- sešklašu Tāds, kam pamatā ir sešu klašu kurss, programma.
- sastatnis Tāds, kam pamatā ir šāda konstrukcija.
- trīsklašu Tāds, kam pamatā ir triju klašu kurss, programma.
- smags Tāds, kam pēc izskata ir šķietami liela masa, liels svars (parasti par mākoņiem, debesīm). Arī šķietami zems.
- viegls Tāds, kam pēc izskata ir šķietami maza masa, mazs svars, arī augsts (parasti par mākoņiem, debesīm).
- suverēns Tāds, kam pieder augstākā vara un kas to īsteno.
- bagāts Tāds, kam pieder lielas materiālas vērtības. Tāds, kam ir daudz naudas.
- pirmtiesīgs Tāds, kam pieder pirmtiesības.
- sīks Tāds, kam pieder samērā neliels īpašums, samērā nelieli naudas līdzekļi (parasti ražošanā, tirdzniecībā). Tāds, kam ir necils, nenozīmīgs amats, sabiedriskais stāvoklis, nav ietekmes sabiedrībā.
- mantīgs Tāds, kam pieder, parasti liels, īpašums. Bagāts.
- kārtīgs Tāds, kam piemīt (negatīva īpašība) lielā mērā. Pamatīgs.
- aromātisks Tāds, kam piemīt aromāts. Smaržīgs.
- asimetrisks Tāds, kam piemīt asimetrija.
- bravūrīgs Tāds, kam piemīt bravūra. Tāds, kam raksturīga bravūra.
- darbaspējīgs Tāds, kam piemīt darbaspējas (par cilvēku).
- pilnskanīgs Tāds, kam piemīt daudzveidība, visas nepieciešamās, arī iespējamās akustiskās īpašības (par skaņu, balsi).
- sarežģīts Tāds, kam piemīt daudzveidīgas, arī pretrunīgas īpašības (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību, psihiskiem stāvokļiem).
- drošsirdīgs Tāds, kam piemīt drosme. Bezbailīgs, drosmīgs (par cilvēku).
- ekspresīvs Tāds, kam piemīt ekspresija, tāds, kam raksturīga ekspresija.
- elastīgs Tāds, kam piemīt elastība (1).
- reaktīvs Tāds, kam piemīt elektriskā indukcija vai elektriskā kapacitāte. Tāds, kas ir saistīts ar maiņstrāvas ķēdes darbību.
- vitāls Tāds, kam piemīt enerģisks darbīgums, tāds, kas ir spējīgs pilnvērtīgi dzīvot, arī možs, mundrs (par cilvēku).
- iekārīgs Tāds, kam piemīt iekāre [1] (1).
- kārs Tāds, kam piemīt iekāre [1] (2).
- iekārīgs Tāds, kam piemīt iekāre [1] (2). Tāds, kurā izpaužas iekāre [1] (2).
- inteliģents Tāds, kam piemīt inteliģence (2).
- fotogēnisks Tāds, kam piemīt īpašības, kuras sekmē atveidošanu uz fotogrāfijas vai kinofilmā.
- vienreizīgs Tāds, kam piemīt izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības. Tāds, kam nav līdzīgu.
- neuzmanīgs Tāds, kam piemīt izkliedēta, nenoturīga uzmanība. Izklaidīgs.
- izotrops Tāds, kam piemīt izotropija, tāds, kas ir saistīts ar izotropiju.
- tipisks Tāds, kam piemīt kādas noteiktas kategorijas, grupas, parasti spilgti izpaustas, īpašības, pazīmes.
- runātkārs Tāds, kam piemīt kāre runāt.
- pozitīvs Tāds, kam piemīt kas labs, vēlams (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- nejauks Tāds, kam piemīt kas nepatīkams, pretīgs.
- negatīvs Tāds, kam piemīt kas nevēlams (par dzīvniekiem, augiem, to īpašībām).
- nelabs Tāds, kam piemīt kas nevēlams, nepareizs.
- negatīvs Tāds, kam piemīt kas nevēlams, nosodāms (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- ievērojams Tāds, kam piemīt kas nozīmīgs. Tāds, kas saista uzmanību, izraisa interesi
- redzams Tāds, kam piemīt kas nozīmīgs. Tāds, kas saista uzmanību, izraisa interesi.
- kolorīts Tāds, kam piemīt kas raksturīgs, spilgts, iespaidīgs, savdabīgs.
- pozitīvs Tāds, kam piemīt kas vēlams, derīgs (par dzīvnieku, augu, vides iedarbību).
- koherents Tāds, kam piemīt koherence. Tāds, kas ir radies no viena un tā paša gaismas avota punkta.
- krāsot Tāds, kam piemīt krāsa (2). Tāds, ko raksturo krāsa (2).
- pozitīvs Tāds, kam piemīt labas, vēlamas psihes, rakstura, personības īpašības.
- izcils Tāds, kam piemīt lielas spējas, prasme. Ievērojams, ļoti spējīgs.
- pilnīgs Tāds, kam piemīt ļoti izteikti negatīvas rakstura, personības īpašības.
- pamatīgs Tāds, kam piemīt ļoti pozitīvas vai ļoti negatīvas rakstura, personības īpašības.
- liels Tāds, kam piemīt ļoti pozitīvas vai negatīvas rakstura, personības īpašības.
- kaislīgs Tāds, kam piemīt ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas.
- miesaskārīgs Tāds, kam piemīt miesaskārība.
- nelāgs Tāds, kam piemīt nevēlamas īpašības (par priekšmetiem, parādībām). Tāds, kas neatbilst kādām noteiktām prasībām.
- negatīvs Tāds, kam piemīt nevēlamas, nosodāmas psihes, rakstura, personības īpašības.
- nelāgs Tāds, kam piemīt nevēlamas, nosodāmas rakstura, psihes, personības īpašības. Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļauni, negodīgi.
- dēmonisks Tāds, kam piemīt noslēpumaina, parasti ļauna, vara, spējas.
- lējums Tāds, kam piemīt noteikts (rakstura, personības) īpašību kopums.
- ritmisks Tāds, kam piemīt noteikts ritms (1), tāds, kas ir pakļauts noteiktam ritmam.
- ritmisks Tāds, kam piemīt noteikts ritms (2), tāds, kas ir pakļauts noteiktam ritmam. Saistīts ar ritmu (2), tam raksturīgs.
- ritmisks Tāds, kam piemīt noteikts ritms (3), tāds, kas ir pakļauts noteiktam ritmam. Saistīts ar ritmu (3), tam raksturīgs.
- burvis Tāds, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības, ar ko var veikt īstenībā neiespējamo.
- pašlepns Tāds, kam piemīt pašlepnums.
- pašvērtīgs Tāds, kam piemīt pašvērtība (1).
- pašvērtīgs Tāds, kam piemīt pašvērtība (2).
- patentspējīgs Tāds, kam piemīt patentspējība (par tehnisku risinājumu).
- patenttīrs Tāds, kam piemīt patenttīrība.
- patriotisks Tāds, kam piemīt patriotisms (par cilvēkiem).
- pretrunīgs Tāds, kam piemīt pretruna (1), pretstatu attieksme.
- pretrunīgs Tāds, kam piemīt pretruna (2).
- proporcionāls Tāds, kam piemīt proporcija (1).
- tilpumains Tāds, kam piemīt samērā liels, parasti īpatnējais, tilpums. Tāds, ko raksturo ar, parasti īpatnējo, tilpumu.
- patukšs Tāds, kam piemīt samērā maz garīgu vērtību (par cilvēku).
- saprātīgs Tāds, kam piemīt saprāts.
- senisks Tāds, kam piemīt sen radušās īpašības, pazīmes. Arī sens (1).
- neparasts Tāds, kam piemīt sevišķas, izcilas īpašības. Tāds, kas izpaužas ļoti spilgti.
- sievišķīgs Tāds, kam piemīt sievietei raksturīgas pazīmes.
- siltumvadošs Tāds, kam piemīt siltumvadītspēja.
- simetrisks Tāds, kam piemīt simetrija (1).
- simetrisks Tāds, kam piemīt simetrija (2).
- simetrisks Tāds, kam piemīt simetrija (3).
- simetrisks Tāds, kam piemīt simetrija (4).
- simetrisks Tāds, kam piemīt simetrija (5).
- ass Tāds, kam piemīt skarbums, kam nav maiguma, piekļāvības (par cilvēku, raksturu).
- sliecīgs Tāds, kam piemīt sliecība (1).
- sliecīgs Tāds, kam piemīt sliecība (2).
- vīrišķs Tāds, kam piemīt spēja apaugļot (par dzimumšūnu).
- selektīvs Tāds, kam piemīt spēja izdalīt, atlasīt noteiktus objektus, signālus (no kāda kopuma).
- caurspiedīgs Tāds, kam piemīt spēja izspiesties cauri (piemēram, kādam ķermenim, atmosfērai).
- antitoksisks Tāds, kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
- sajūtīgs Tāds, kam piemīt spēja pārdzīvot emocijas, jūtas.
- tālredzīgs Tāds, kam piemīt spēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē.
- stings Tāds, kam piemīt spēja pretoties deformācijai.
- stingrs Tāds, kam piemīt spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai, tāds, kura sastāvdaļu savstarpējās attiecības mehāniska spēka iedarbībā nemainās vai maz mainās (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- sajutīgs Tāds, kam piemīt spēja sajust (1).
- gaismjutīgs Tāds, kam piemīt spēja uztvert gaismu, tāds, kam piemīt spēja reaģēt uz gaismu.
- jutīgs Tāds, kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
- stiprs Tāds, kam piemīt spēja, parasti ievērojami, pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
- raksturīgs Tāds, kam piemīt spilgti izteiktas īpašības, pazīmes.
- dinamisks Tāds, kam piemīt spraigums (par kustību, darbību u. tml.). Tāds, kurā izpaužas spraigums.
- stigrs Tāds, kam piemīt stigrība. Viskozs.
- supraplūstošs Tāds, kam piemīt supraplūstamība. Saistīts ar supraplūstamību, tai raksturīgs.
- supravadošs Tāds, kam piemīt supravadītspēja. Saistīts ar supravadītspēju, tai raksturīgs.
- talantīgs Tāds, kam piemīt talants (1). Arī apdāvināts (2).
- tālredzīgs Tāds, kam piemīt tālredzība (par acīm).
- izkalpīgs Tāds, kam piemīt tieksme izkalpoties (2).
- iztapīgs Tāds, kam piemīt tieksme iztapt, tāds, kas cenšas iztapt.
- izvairīgs Tāds, kam piemīt tieksme izvairīties ko darīt, izpildīt, tāds, kas izvairās ko darīt, izpildīt.
- juteklīgs Tāds, kam piemīt tieksme pēc erotiskas baudas.
- vairīgs Tāds, kam piemīt tieksme vairīties ko veikt, darīt.
- nepārspējams Tāds, kam piemīt tik izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to ir grūti vai neiespējami pārspēt. Tāds, kam nav līdzīgu.
- nepārspēts Tāds, kam piemīt tik izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to nav bijis iespējams pārspēt. Tāds, kam līdz šim nav līdzīgu.
- tolerants Tāds, kam piemīt tolerance (1).
- transitīvs Tāds, kam piemīt transitivitāte (2).
- tuvredzīgs Tāds, kam piemīt tuvredzība (par acīm, skatienu).
- vadītspējīgs Tāds, kam piemīt vadītspēja.
- viegls Tāds, kam piemīt veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas, parasti ar kustībām, rada samērā neliela svara iespaidu (par cilvēku).
- gaisīgs Tāds, kam piemīt vieglums, graciozitāte (par cilvēku).
- viskozs Tāds, kam piemīt viskozitāte. Stigrs.
- lauks Tāds, kam pierē ir balta apmatojuma plankums (parasti par zirgu). Tāds, kam ir balta apmatojuma plankums (par, parasti zirga, pieri, galvu).
- plikgalvains Tāds, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu (par cilvēkiem).
- lancetisks Tāds, kam platākā vieta ir pie pamata, tāds, kam garums ir lielāks nekā platums (parasti par lapām).
- plūksnains Tāds, kam plātnes šķēlumi atrodas cits citam pretī (par augu lapām).
- afektēts Tāds, kam raksturīga afektācija. Tāds, kurā izpaužas afektācija.
- enerģisks Tāds, kam raksturīga aktivitāte (par darbību, norisi).
- vientulīgs Tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli).
- vientuļš Tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli).
- dialektisks Tāds, kam raksturīga attīstība pretstatu cīņā, iekšējo pretrunu pārvarēšana.
- grezns Tāds, kam raksturīga bagātība, tāds, kurā izpaužas bagātība (parasti par dzīvi, dzīves veidu).
- porcelāns Tāds, kam raksturīga balta krāsa, arī caurspīdīgums.
- brīvdomīgs Tāds, kam raksturīga brīvdomība.
- cēloņsakarīgs Tāds, kam raksturīga cēloņsakarība.
- niedre Tāds, kam raksturīga dzīvesvieta ir niedrājs (1) vai kas pastāvīgi uzturas tā tuvumā (par dzīvniekiem).
- aerobs Tāds, kam raksturīga gaisa, skābekļa klātbūtne.
- angoras Tāds, kam raksturīga gara, mīksta vilna (par dažām dzīvnieku šķirnēm).
- inerts Tāds, kam raksturīga inerce.
- intolerants Tāds, kam raksturīga intolerance. Neiecietīgs.
- godīgs Tāds, kam raksturīga laipnība, pieklājība.
- nesaderīgs Tāds, kam raksturīga nesaticība, nesaskaņas.
- artistisks Tāds, kam raksturīga rūpīgi izstrādāta mākslinieciskā forma. Māksliniecisks, izteiksmīgs.
- kaimiņš Tāds, kam raksturīga saprašanās, sadarbība (parasti par attiecībām starp cilvēku grupām).
- intīms Tāds, kam raksturīga savstarpēja uzticība, sirsnība, simpātijas. Ļoti biedrisks, draudzīgs.
- attapīgs Tāds, kam raksturīga šāda īpašība.
- viegls Tāds, kam raksturīga veiklība, graciozitāte (par ķermeņa daļām, ķermeni).
- atraisīts Tāds, kam raksturīgas brīvas, vieglas kustības. Tāds, kam raksturīgs vieglums, dabiskums.
- ass Tāds, kam raksturīgas nopietnas pretrunas (par attieksmēm, stāvokli), arī naidīga izturēšanās.
- vieds Tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze. Arī gudrs (1).
- jautrs Tāds, kam raksturīgas priecīgas emocijas. Arī dzīvespriecīgs.
- viesmīlīgs Tāds, kam raksturīgas šādas īpašības (parasti par vietu ar tās iedzīvotājiem).
- vibratīvs Tāds, kam raksturīgas vibrācijas.
- ugunsbīstams Tāds, kam raksturīgi apstākļi, kuros ugunsgrēku izcelšanās iespējamība ir liela (par laikposmu).
- viļņains Tāds, kam raksturīgi viļņiem (1) līdzīgi, secīgi pacēlumi, arī tāds, kam raksturīgas atbilstošas svārstību kustības.
- piedzīvojums Tāds, kam raksturīgs aizraujošs sižeta risinājums, reālu vai izdomātu notikumu, piedzīvojumu, dēku atveidojums (parasti par literāru darbu, kinofilmu).
- atraisīts Tāds, kam raksturīgs apgarots vieglums, māksliniecisks pacēlums.
- bezcerība Tāds, kam raksturīgs cerību, izredžu trūkums. Tāds, kurā izpaužas cerību, izredžu trūkums.
- cinisks Tāds, kam raksturīgs cinisms.
- dimorfs Tāds, kam raksturīgs dimorfisms (1).
- dimorfs Tāds, kam raksturīgs dimorfisms (2).
- egocentrisks Tāds, kam raksturīgs egocentrisms.
- godprātīgs Tāds, kam raksturīgs godīgums, apzinīgums.
- ideja Tāds, kam raksturīgs kādu, parasti sabiedriski nozīmīgu, domu, problēmu risinājums, atspoguļojums.
- vulkānisks Tāds, kam raksturīgs liels straujums, dedzīgums (parasti par cilvēku, tā rakstura īpašībām, to izpausmi).
- vīzīgs Tāds, kam raksturīgs manierīgums, pārspīlēti smalka izturēšanās. Arī vīzdegunīgs.
- dumpīgs Tāds, kam raksturīgs nemiers (ar ko), tieksme vērsties pret ko (par psihi, psihisku stāvokli).
- nedrošs Tāds, kam raksturīgs noteiktības, pašpaļāvības, arī apņēmības trūkums.
- godīgs Tāds, kam raksturīgs patiesums, atklātība.
- dramatisks Tāds, kam raksturīgs spēcīgs skanējums, plašs diapazons (par dziedātāja balsi).
- trimorfs Tāds, kam raksturīgs trimorfisms.
- atklāts Tāds, kam raksturīgs vaļsirdīgums, tiešums.
- sasaistīts Tāds, kam rīcībā, darbībā, saskarsmē piemīt biklums, nebrīvība, trūkst nepiespiestības, atraisītības.
- smags Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir lieli izmēri, liela jauda, masa, arī liels nozīmīgums.
- viegls Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir mazi izmēri, maza jauda, masa, arī mazs nozīmīgums.
- vienādsānu Tāds, kam sānu malas ir vienādas (par ģeometrisku figūru).
- bāls Tāds, kam sejas krāsa ir gaišāka par normālo (par cilvēku). Bez sārtuma. Arī neveselīgs.
- vienāds Tāds, kam skaitliskā vērtība nav atšķirīga salīdzinājumā ar ko citu.
- plašs Tāds, kam starp sākuma un beigu punktu ir samērā liels attālums (par kustībām, žestiem).
- plats Tāds, kam starp sākuma un beigu punktu ir samērā liels attālums (par kustībām).
- sarkanbaltsarkans Tāds, kam starp sarkaniem laukumiem, sarkanām joslām ir balts laukums, balta josla.
- vājredzīgs Tāds, kam stipri pavājinājušās redzes spējas (par acīm).
- cauršauts Tāds, kam šāviņš, lode izurbusies cauri.
- svītrains Tāds, kam šī vairākas, daudzas svītras.
- plats Tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā liels attālums no vienas malas līdz otrai. Pretstats: šaurs.
- šaurs Tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā mazs attālums no vienas malas līdz otrai. Tāds, kam ir samērā mazs diametrs (par apaļas, ieapaļas priekšmetiem, veidojumiem). Pretstats: plats.
- bezdibenīgs Tāds, kam šķietami nav pamata, dibena. Ļoti dziļš.
- šaurs Tāds, kam trūkst daudzpusības, arī plašuma, dziļuma (par uzskatiem, domām, interesēm u. tml.).
- nespēcīgs Tāds, kam trūkst drosmes, enerģijas, arī iespēju kā veikšanai, pārvarēšanai. Arī nevarīgs (3).
- mazdūšīgs Tāds, kam trūkst drosmes, uzņēmības.
- kurls Tāds, kam trūkst dzirdes vai tā ir ļoti pasliktinājusies (par cilvēkiem).
- vientiesīgs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī tāds, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs (1), lētticīgs.
- naivs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Tāds, kas ir dabiski vienkāršs, nemākslots, arī uzticas bez pietiekama pamatojuma.
- bezspēcīgs Tāds, kam trūkst gribas, drosmes vai nepieciešamo līdzekļu (lai pārvarētu grūtības, šķēršļus).
- šaursirdīgs Tāds, kam trūkst iejūtības (pret citiem). Bezjūtīgs, vienaldzīgs, neatsaucīgs.
- sājš Tāds, kam trūkst izteiksmības, asprātīguma (piemēram, par vārdiem, izteicieniem). Arī garlaicīgs, neinteresants.
- netikls Tāds, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma. Slinks, nevīžīgs.
- nekompetents Tāds, kam trūkst lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
- nabags Tāds, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtība vai arī tās ir niecīgā daudzumā. Nemantīgs, trūcīgs. Nabadzīgs (1).
- nabadzīgs Tāds, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tas ir niecīga daudzuma. Nemantīgs, trūcīgs.
- patvaļīgs Tāds, kam trūkst pamatojuma.
- mākslots Tāds, kam trūkst pārdzīvojuma patiesuma, īstuma (parasti par mākslas darbu).
- mazs Tāds, kam trūkst pašapziņas. Pazemīgs.
- remdens Tāds, kam trūkst pietiekamas aktivitātes, degsmes darbībā. Arī samērā vienaldzīgs, neatsaucīgs.
- vienpusīgs Tāds, kam trūkst plašuma un dziļuma (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību). Tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība.
- norobežots Tāds, kam trūkst plašuma un dziļuma. Arī vienpusīgs.
- nelāgs Tāds, kam trūkst saskaņas, draudzīguma (par cilvēku attiecībām).
- nedrošs Tāds, kam trūkst stingrības, noteiktības, arī tāds, kas ir nevienmērīgs, nestabils (parasti par soļiem, gaitu).
- neaudzināts Tāds, kam trūkst uzvedības iemaņu.
- neizglītots Tāds, kam trūkst zināšanu, izglītības (kādā nozarē). Tāds, kas pilnībā nepārzina savu specialitāti.
- izdobēt Tāds, kam trunot izveidojies tukšs vidus (parasti par koku).
- kurls Tāds, kam uz brīdi ir pavājinājušās dzirdes spējas.
- akls Tāds, kam uz brīdi ir pavājinājušās redzes spējas.
- melnkakla Tāds, kam uz kakla ir melns vai ļoti tumšs apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem).
- punktains Tāds, kam uz ķermeņa, tā daļām ir raksturīgi punktveida plankumi, punkti (par dažiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, arī par dažiem augiem).
- melnspārnu Tāds, kam uz spārniem ir melns vai ļoti tumšs apspalvojums (par putniem).
- funkcionārs Tāds, kam uzdots noteikts darbs, uzdevums.
- šķirtlapains Tāds, kam vainaglapas nav saaugušas kopā.
- Spēkā neesošs Tāds, kam vairs nav juridiska spēka (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu).
- Spēkā neesošs Tāds, kam vairs nav juridiska spēka (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu).
- autogēns Tāds, kam vajadzīgo siltumu iegūst, dedzinot acetilēna un skābekļa maisījumu (par metināšanu).
- reversīvs Tāds, kam var mainīt kustību pretējā virzienā.
- caurredzams Tāds, kam var redzēt cauri.
- uzticams Tāds, kam var uzticēties (2), uz kuru var paļauties.
- veiksmīgs Tāds, kam veicas, laimējas (par cilvēkiem).
- roze Tāds, kam veidojas zozītes (2) - par augiem.
- Spēkā esošs Tāds, kam vēl ir juridisks spēks (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu).
- pamazs Tāds, kam vēl ir samērā maz gadu (par bērniem).
- latents Tāds, kam vēl nav ārēju izpausmju (piemēram, par procesu, parādību).
- nevainīgs Tāds, kam vēl nav bijušas dzimumattiecības.
- šķīsts Tāds, kam vēl nav bijušas dzimumattiecības. Tāds, kas atturas no dzimumattiecībām.
- muļķa Tāds, kam vēl trūkst pieredzes, zināšanu, izpratnes (par bērniem).
- proporcionāls Tāds, kam vērtību attiecība nemainās (par, parasti diviem, atkarīgiem lielumiem).
- vēderains Tāds, kam vidusdaļā ir samērā liels paplašinājums, izliekums (par apaļiem vai ieapaļiem priekšmetiem).
- nadzīgs Tāds, kam viegli izraisās kāds (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis.
- apgriezts Tāds, kam viena lieluma palielinājums saistīts ar otra pamazinājumu.
- līdzīgs Tāds, kam viena vai vairākas (retāk visas) īpašības, pazīmes ir, parasti aptuveni, tādas pašas kā (kam) citam (par cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem).
- turboreaktīvs Tāds, kam vilce rodas, gāzes strūklai plūstot no reaktīvās sprauslas.
- turbopropelleru Tāds, kam vilci nodrošina propellera un gāzturbīnas darbība.
- pusotrstāva Tāds, kam virs pirmā stāva ir izveidots augšējais stāvs, parasti jumta slīpņu veidotajā telpā.
- rupjš Tāds, kam virsmā, uz virsmas ir izciļņi, krokas.
- paralēls Tāds, kam virzieni ir vienādā attālumā cits no cita.
- līks Tāds, kam visā garumā vai kādā daļā ir (parasti aptuvena) lokveida forma (par priekšmetiem, augiem, to daļām). Pretstats: taisns.
- taisns Tāds, kam visā garumā vai kādā daļā ir taisnes veids (par priekšmetiem, augiem, to daļām). Pretstats: līks.
- strofisks Tāds, kam visām sirotām vai pantiem ir viena un tā pati mūzika (parasti par dziesmu, dziesmas formu).
- vienādmalu Tāds, kam visas malas ir vienādas (parasti par trijstūri).
- regulārs Tāds, kam visas sastāvdaļas vai formu noteicošās sastāvdaļas ir vienādas (par ģeometrisku figūru)
- plakans Tāds, kam visi punkti atrodas vienā un tai pašā plaknē.
- zemzaru Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (parasti par kokiem).
- zemzarains Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (parasti par kokiem). Zemzaru.
- lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu). Lāsmains. Tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena toņa citā (par krāsu).
- lāsmains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums.
- samākslots Tāds, kam, parasti ievērojami, trūkst pārdzīvojuma patiesuma, īstuma (piemēram, par mākslas darbu).
- vasarraibumains Tāds, kam, parasti uz sejas, ir vasaras raibumi.
- saturīgs Tāds, kara sastāvdaļas ir cieši savienotas, neatdalās. Noderīgs, vērtīgs (kādam nolūkam).
- bezīpašnieka Tāds, karn nav īpašnieka vai kam nav zināms īpašnieks.
- svešs Tāds, kas (kādam, arī kam) nav raksturīgs, būtisks, arī piemērots. Tāds, kas (kādam) nav pieņemams. Tāds, ar ko (kādam) nav saikņu, attiecību.
- svaigs Tāds, kas (parasti pirms neilga laika) ir (pagatavots, iegūts, nav ilgi uzglabāts un kam ir visas vēlamās īpašības (par pārtikas produktiem, ēdienu).
- viduvējs Tāds, kas (pēc kvalitātes, daudzuma u. tml.) ir bieži sastopams, parasts un kam nepiemīt kādas ievērojamas, izcilas pazīmes (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
- priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma). Pretstats: pakaļējs.
- miglains Tāds, kas (redzes sajūtās) ir izplūdis, kam nav asu kontūru (redzes asuma samazināšanās dēļ).
- melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa. Tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis. Pretstats: balts.
- liels Tāds, kas aizrautīgi kam nododas, nodarbojas ar ko.
- perfektīvs Tāds, kas apzīmē darbību, darbības no risi vai stāvokli, kam ir noteikta robeža vai arī kas izbeidzas, sasniedz kādu robežu (pa rasti par darbības vārdu, tā veidu).
- pabeigts Tāds, kas apzīmē darbību, darbības norisi vai stāvokli, kam ir noteikta robeža vai arī kas izbeidzas, sasniedz kādu robežu (parasti par darbības vārdu, tā veidu). Perfektīvs.
- apzinīgs Tāds, kas apzinās, izprot savas rīcības jēgu, nozīmi. Tāds, kam ir atbildības, pienākuma sajūta.
- vaļējs Tāds, kas ar kādu detaļu, elementu nav norobežots no visām pusēm. Tāds, kam nepārtraukti notiek vielas un enerģijas apmaiņa ar ārējo vidi (parasti par sistēmu).
- piemērīgs Tāds, kas atbilst (kam) pēc kādām normām, nosacījumiem.
- atbilstīgs Tāds, kas atbilst (kam).
- pirmšķirīgs Tāds, kas atbilst augstām prasībām. Tāds, kam ir augsta kvalitāte.
- pirmklasīgs Tāds, kas atbilst augstām prasībām. Tāds, kam ir augsta kvalitāte. Pirmšķirīgs (1).
- lāga Tāds, kas atbilst kādam ideālam, kādām prasībām (parasti par dzīvi, mūža posmu). Tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekami, tik, cik vajadzētu, būtu vēlams.
- lāga Tāds, kas atbilst kādām noteiktām prasībām. Tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekamā, vēlamā daudzumā.
- lādzīgs Tāds, kas atbilst kādām noteiktām prasībām. Tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekamā, vēlamā daudzumā. Lāga (3).
- normāls Tāds, kas atbilst kam vispārpieņemtam, regulāram, izdevīgam.
- kamertipa Tāds, kas atbilst kamerstilam. Tāds, kam ir raksturīgs kamerstils.
- lāga Tāds, kas atbilst normālam stāvoklim, normālai norisei (par psihiskām vai fizioloģiskām parādībām). Tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekami, vēlamā pakāpē.
- apmierinošs Tāds, kas atbilst prasībām, normām (parasti minimālām). Pietiekams.
- īss Tāds, kas ātri paiet, beidzas. Nepietiekami ilgs.
- atjautīgs Tāds, kas ātri saprot, aptver (visu) un spēj attiecīgi rīkoties. Tāds, kam ir bagātīga, mērķtiecīga izdoma.
- ārējs Tāds, kas atrodas (kam) ārpusē.
- iekšējs Tāds, kas atrodas (kam) iekšpusē.
- pretējs Tāds, kas atrodas pretī (kam).
- iepriekšējs Tāds, kas atrodas priekšā kam citam.
- paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu, arī tāds, kas savstarpēji sakrīt (par līnijām, plaknēm).
- piespiest Tāds, kas atrodas, ir novietots cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- starpkambaru Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp sirds kambariem.
- veclaicīgs Tāds, kas attiecas uz kādu no pagājušajiem laikposmiem. Tāds, kam piemīt kādā no pagājušajiem laikposmiem radušās īpašības, pazīmes.
- senlaicīgs Tāds, kas attiecas uz samērā tālu pagātni. Tāds, kam piemīt samērā tālā pagātnē radušās īpašības, pazīmes.
- reducēts Tāds, kas attīstības gaitā ir samazinājies pēc apjoma (par orgāniem). Tāds, kam attīstības gaitā ir vienkāršojusies uzbūve.
- zaļš Tāds, kas aug, zaļo, attīstās (par augiem, to daļām, augu kopumu). Tāds, kam ir lapas, skujas (par augiem).
- lētticīgs Tāds, kas bez pietiekama pamatojuma, viegli, naivi notic, uzticas.
- nesaticīgs Tāds, kas bieži (arī bez pietiekama iemesla) ķildojas, strīdas.
- pretimnākošs Tāds, kas brauc (kādam, kam) pretī, pretējā virzienā (parasti par transportlīdzekli). Pretimbraucošs.
- pretimbraucošs Tāds, kas brauc (kam) pretim, pretējā virzienā (par transportlīdzekļiem).
- priekšāstāvošs Tāds, kas būs turpmākajā laikposmā, nākotnē. Nākamais.
- nākošs Tāds, kas būs, darbosies pēc kā līdzīga esošā, tagadējā (par cilvēkiem, cilvēku grupu). Tāds, kas būs, darbosies tuvākajā nākotnē. Nākamais (3).
- slēgts Tāds, kas cieši apņem kaklu, tāds, kam nav liels izgriezums (par apģērbu, tā detaļām).
- aizdomīgs Tāds, kas citiem neuzticas, kam ir aizdomas pret citiem. Tāds, kurā izpaužas neuzticība, aizdomas.
- dunīgs Tāds, kas dun, tāds, kam raksturīga dunēšana, dunoņa.
- vientuļš Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem, arī tāds, kam nav ģimenes, piederīgo (par cilvēkiem).
- primitīvs Tāds, kas garīgi ir vāji attīstīts, tāds, kam ir maz zināšanu, vāja izpratne.
- gāzelīgs Tāds, kas gāzelējas, tāds, kam raksturīga gāzelēšanās (piemēram, par gaitu).
- atspere Tāds, kas ierīkots ar atsperēm. Tāds, kam ir atsperes.
- mīļš Tāds, kas ir (parasti pastāvīgi) patīkams, vēlams, vajadzīgs. Arī vērtīgs, nozīmīgs.
- lakatots Tāds, kas ir apsiets ar lakatu (parasti par galvu). Tāds, kam galvā ir lakats (par cilvēku).
- provinciāls Tāds, kas ir atpalicis (parasti sabiedriski politiskajā dzīvē). Tāds, kam ir sīkas, mietpilsoniskas intereses.
- pieņemams Tāds, kas ir atzīstams par pietiekami, samērā labu.
- neatņemams Tāds, kas ir cieši saistīts (ar ko), obligāti piemītošs (kam).
- tendenciozs Tāds, kas ir cieši saistīts ar kādu tendenci, pakļauts tai un kam piemīt vienpusība, trūkst objektivitātes.
- torņains Tāds, kas ir daudz torņu. Tāds, kam ir torņi vai tornis.
- ķeburains Tāds, kas ir dažādi izlocīts (piemēram, par rakstītu burtu). Tāds, kam raksturīga dažādi izlocītu burtu veidošana (piemēram, par rokrakstu). Arī neveikls.
- noderīgs Tāds, kas ir derīgs, izmantojams, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, tāds, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
- līdzdots Tāds, kas ir dots līdzi (kam).
- vecs Tāds, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu (par cilvēku). Pretstats: jauns.
- praktisks Tāds, kas ir ērts, atbilstošs noteiktām vajadzībām, tāds, kam izmantošanā ir priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu.
- nespēcīgs Tāds, kas ir fiziski vājš, tāds, kam nav spēka (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- spārnots Tāds, kas ir garīgi aktīvs, darbīgs, tāds, kam ir vēlēšanās strādāt, darboties (par cilvēku).
- slaids Tāds, kas ir garš, taisns un kam stumbra apakšdaļā samērā lielā posmā nav zaru (par kokaugiem).
- nesaldināts Tāds, kas ir gatavots bez saldu vielu piedevas. Tāds, kam nav pievienotas saldas vielas.
- nesālīts Tāds, kas ir gatavots bez vārāmā sāls piedevas. Tāds, kam nav pievienots vārāmais sāls.
- kareivīgs Tāds, kas ir gatavs sākt konfliktu, strīdu. Tāds, kam piemīt tieksme pēc konfliktiem, strīdiem.
- smalks Tāds, kas ir gluds, arī maigs (par ādu). Tāds, kam ir gluda, arī maiga āda (par ķermeņa daļām).
- mīkstčaulīgs Tāds, kas ir gļēvs, tāds, kam nav stingra rakstura. Arī izlutināts.
- svabads Tāds, kas ir gurdens. Tāds, kam ir bezspēcīgi, nesasprindzināti muskuļi.
- sapņains Tāds, kas ir iegrimis domās, savās iztēles ainās, tēlos. Tāds, kam ir raksturīgs domīgums, fantazēšana.
- mazsālīts Tāds, kas ir iesālīts, apsālīts ar minimālu sāls daudzumu, tāds, kam pievienots maz sāls (par pārtikas produktiem).
- speciāls Tāds, kas ir īpaši paredzēts kādai noteiktai darbībai, kādam noteiktam nolūkam. Saistīts ar kādu noteiktu darbību, parādību, priekšmetu.
- prominents Tāds, kas ir izcili nozīmīgs, ievērojams. Tāds, kam ir liela autoritāte.
- lēts Tāds, kas ir izdarāms, iegūstams viegli, bez pūlēm. Tāds, kam ir maza vērtība.
- praktisks Tāds, kas ir izdevīgi izmantojams kādam nolūkam, tāds, kas rada kādu labumu.
- smalks Tāds, kas ir izgatavots no augstvērtīga materiāla, tāds, kam ir augsta kvalitāte.
- pirkts Tāds, kas ir izgatavots, audzēts nevis mājas apstākļos, bet rūpniecībā, uzņēmumā u. tml. un pērkams, piemēram, tirgotavās, tirgos.
- nekvalitatīvs Tāds, kas ir izpildīts, izgatavots zemā kvalitātē. Tāds, kam ir zema kvalitāte.
- standarts Tāds, kas ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādojies pēc kāda pieņemta parauga un kam nav būtisku individuālu atšķirību.
- sīks Tāds, kas ir izvērsts ļoti vāji, rada nenozīmīgus rezultātus (par darbību, norisi); tāds, kam ir samērā neliels apjoms (piemēram, par darbu).
- rūpīgs Tāds, kas ir kārtīgs, precīzs, tāds, kam ir apzinīga attieksme pret darbu, pienākumiem.
- vilnains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.). Arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru). Villains.
- villains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.). Arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru). Vilnains.
- spirgts Tāds, kas ir kustīgs, kam mainās intensitāte (par parādībām dabā).
- radīts Tāds, kas ir labi piemērots, pielāgots (kādam nolūkam, darbībai).
- lepns Tāds, kas ir labi, arī grezni ģērbies, tāds, kam ir labas manieres. Tāds, kas ir ievērojams sabiedrībā.
- glauns Tāds, kas ir labi, smalki ģērbies un kam ir labas manieres.
- galvains Tāds, kas ir līdzīgs galvai, atgādina galvu. Tāds, kam ir galvai līdzīgi veidojumi.
- tamlīdzīgs Tāds, kas ir līdzīgs kam iepriekš notikušam, bijušam, minētam.
- ekvivalents Tāds, kas ir līdzvērtīgs (kam).
- vienāds Tāds, kas ir līdzvērtīgs kam citam. Tāds, kura sastāvdaļas ir līdzvērtīgas.
- spiedīgs Tāds, kas ir ļoti intensīvs, ar ievērojami augstu temperatūru un izraisa nepatīkamas sajūtas (piemēram, par karstumu). Tāds, kas ļoti karsē un izraisa nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli).
- spiedīgs Tāds, kas ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (parasti pirms negaisa) un izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu, tā plūsmu). Tāds, kad gaiss ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi, kad atmosfēras spiediens krīt (parasti pirms negaisa) un izraisās nepatīkamas sajūtas (par laikposmu, laikapstākļiem).
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml. Tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- ilustratīvs Tāds, kas ir mākslinieciski pasīvs, tāds, kam trūkst dziļākas problemātikas.
- mazizglītots Tāds, kas ir maz izglītots, tāds, kam ir mazas zināšanas.
- vājš Tāds, kas ir mazjaudīgs, nepietiekami attīstīts (piemēram, par nozari, ražošanas kompleksu).
- palaidnīgs Tāds, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- maigs Tāds, kas ir mīksts, gluds, līdzens (par ādu, apmatojumu, apspalvojumu). Tāds, kam ir mīksta, gluda, līdzena āda, apmatojums, apspalvojums (par ķermeņa daļām).
- vājš Tāds, kas ir nepietiekams, tāds, kas pietiekami nenodrošina (kā) darbību (par psihi, tās funkcijām).
- nopietns Tāds, kas ir noteikts, apvaldīts, tāds, kam ir raksturīga pārdomāta, apzinīga rīcība, attieksme pret ko.
- atvieglots Tāds, kas ir padarīts vienkāršāks, vieglāks (kam samazināts svars, detaļu daudzums u. tml.).
- caurdurts Tāds, kas ir pagatavots, durot (ko kam) cauri.
- cauršūts Tāds, kas ir pagatavots, piestiprināts u. tml., šujot (ko kam) cauri.
- termāls Tāds, kas ir pakļauts siltuma enerģijas iedarbībai. Tāds, kam ir noteikta sasiluma pakāpe.
- vainīgs Tāds, kas ir par cēloni kam nevēlamam, sarežģījumiem u. tml. (par priekšmetiem, parādībām).
- piekarams Tāds, kas ir paredzēts piekāršanai (pie kā, kam klāt).
- priekškarams Tāds, kas ir paredzēts piekāršanai, uzkāršanai kam priekšā.
- priekštilta Tāds, kas ir paredzēts tilta aizsardzībai (parasti pretiniekam atņemtajā ūdenstilpes krasta daļā)-par nocietinājumu, pozīciju u.tml.
- smalks Tāds, kas ir pareizi, arī patīkami, glīti veidots (parasti par sejas vaibstiem). Tāds, kurā izpaužas inteliģence, arī izsmalcinātība.
- eļļains Tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar eļļu. Tāds, kam ir eļļas traipi.
- taukains Tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar taukiem. Tāds, kam ir tauku traipi.
- pašapzinīgs Tāds, kas ir pārliecināts par savām spējām, savu vērtību, tāds, kam ir dziļas pašcieņas jūtas. Tāds, kas jūtas pārāks par citiem (ar ko) un izrāda to. Arī iedomīgs, augstprātīgs.
- nomākts Tāds, kas ir pasīvs, kam trūkst prieka, cerību.
- miegains Tāds, kas ir pasīvs, neizdarīgs. Tāds, kam nav ierosmes.
- krāšņs Tāds, kas ir patīkams ar skaistu elementu bagātīgumu un daudzveidīgumu (par celtnēm, apbūvi).
- silts Tāds, kas ir patīkams dzirdei (par skaņu, tembru).
- sirms Tāds, kas ir pelēcīgi balts, tāds, kam ir pelēcīgi balta nokrāsa.
- pērkams Tāds, kas ir piekukuļojams, arī uzpērkams.
- izdevīgs Tāds, kas ir piemērots, ērts kādam nolūkam, tāds, kas rada kādas priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu (par novietojumu, vietu u. tml.).
- pagaidu Tāds, kas ir pieņemts darbā, kam ir uzdots ko veikt līdz laikam, kad stāvoklis, apstākļi mainīsies.
- pretējs Tāds, kas ir pilnīgs pretstats (kam). Tāds, kas ir pilnīgi atšķirīgs (no kā).
- pretējs Tāds, kas ir pretrunā (ar ko), neatbilst (kam).
- puicisks Tāds, kas ir raksturīgs puikam. Tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina puiku. Zēnisks.
- skolniecisks Tāds, kas ir raksturīgs skolniekam (1), skolniecei. Tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina skolnieku, skolnieci.
- viensētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs viensētai vai viensētniekam. Tāds, kurā izpaužas kas viensētai vai viensētniekam raksturīgs.
- rupjš Tāds, kas ir raupjš, sasprēgājis, negluds (par ādu). Tāds, kam ir raupja, sasprēgājusi, negluda āda (par ķermeņa daļām). Arī ass [1] (4).
- kārtīgs Tāds, kas ir rūpīgs, precīzs, disciplinēts, tāds, kam ir apzinīga attieksme pret darbu, pienākumu.
- pajauns Tāds, kas ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē) pirms samērā neilga laika. Tāds, kam vēl ir samērā maz pieredzes (darbā).
- reliktveida Tāds, kas ir saglabājies kā relikts, tāds, kam ir relikta raksturīgās pazīmes.
- kavernozs Tāds, kas ir saistīts ar kavernu rašanos, tāds, kam ir raksturīgas kavernas.
- kņadīgs Tāds, kas ir saistīts ar kņadu. Tāds, kam raksturīgs troksnis, drūzma, jūklis, burzma.
- nemīlīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu (par laikapstākļiem, laikposmu).
- raižpilns Tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu (par laikposmu). Tāds, kas izraisa raizes.
- nelabs Tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, arī ļaunu. Tāds, kas ir saistīts ar nepatīkamiem, smagiem pārdzīvojumiem.
- nejauks Tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, pretīgu.
- attiecīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko noteiktu, attiecas uz to. Tāds, kas ir vajadzīgs, piemērots kam.
- pabēdīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko samērā, arī mazliet nepatīkamu. Tāds, kas izraisa nelielas bēdas. Samērā, arī mazliet nepatīkams, neiepriecinošs.
- laimīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko vēlamu, patīkamu (piemēram, par gadījumu, notikumu). Arī veiksmīgs.
- slimīgs Tāds, kas ir saistīts ar pārmērīgi negatīvu, arī pārspīlētu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.). Tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi negatīva, arī pārspīlēta (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku).
- problēmveida Tāds, kas ir saistīts ar problēmu. Tāds, kam ir problēmas raksturs, pazīmes. Arī problēmisks.
- privāts Tāds, kas ir saistīts tikai ar atsevišķu cilvēku individualitāti, tāds, kas ir raksturīgs atsevišķam cilvēkam individuāli. Arī personisks (2).
- pliekans Tāds, kas ir sājš, bezgaršīgs. Tāds, kam ir maza barības vērtība. Arī novadējies.
- strups Tāds, kas ir samērā īss, paresns, kam gals nav sašaurināts, smails (par priekšmetiem, veidojumiem).
- paskops Tāds, kas ir samērā vienveidīgs, kam ir samērā maz īpatnību. Tāds, kam ir samērā maz.
- kārtīgs Tāds, kas ir samērā, arī pietiekami labs, tāds, kas atbilst kādām prasībām, normām (piemēram, par priekšmetiem).
- sasāpēt Tāds, kas ir sarežģīts, sagādā daudz grūtību un kam vajadzīgs neatliekams atrisinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
- norobežots Tāds, kas ir savrups, (acis, kam nav saiknes (ar ko).
- krūzots Tāds, kas ir sīki viļņots (piemēram, par lapām, ziediem). Tāds, kam, piemēram, lapas, ziedi, ir sīki viļņoti (par augiem).
- mīlīgs Tāds, kas ir silts, patīkams, tāds, kas nav ass, skarbs (par parādībām dabā).
- vienkāršots Tāds, kas ir skaidrs, saprotams, arī elementārs, primitīvs, arī tāds, kam trūkst vēriena, plašuma, greznības.
- ražens Tāds, kas ir spēcīgi sakuplojis, sazēlis, tāds, kam ir daudz augļu (par augiem, to kopumu).
- radiāls Tāds, kas ir starveidīgi virzīts prom no kāda centra vai uz to. Tāds, kas ir saistīta ar rādiusu, tāds, kam ir rādiusa virziens.
- tumšs Tāds, kas ir stipri piesātināts, tāds, kam ir melnas vai tai līdzīgas krāsas piejaukums (par krāsu, tās toni). Tāds, kura krāsa ir stipri piesātināta, tāds, kura krāsai ir melnas vai tai līdzīgas krāsas piejaukums.
- lakstains Tāds, kas ir sulīgs, nepārkoksnējies (par stumbru). Tāds, kam ir sulīgas, nepārkoksnētas virszemes daļas (par augiem).
- sarkans Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu fajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- pelēks Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zils Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zaļš Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtē, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- plastisks Tāds, kas ir telpisks, apjomīgs, tāds, kam ir gaismēnas radīta iluzora forma (parasti par tēlotājas mākslas darbu).
- karstasinīgs Tāds, kas ir temperamentīgs, kaislīgs. Tāds, kam ir ļoti straujš raksturs.
- smalks Tāds, kas ir tievāks, šaurāks, plānāks salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām). Tāds, kam ir samērā tievas, šauras, plānas ķermeņa daļas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nepanesams Tāds, kas ir tik nepatīkams, ka tā klātbūtni grūti vai neiespējami paciest.
- nepietiekams Tāds, kas ir tikai daļēji paveikts, izpildīts. Tāds, kura kvalitāte, kvantitāte nav pietiekama.
- korpulents Tāds, kas ir tukls. Tāds, kam ķermenī ir pārmērīgi daudz taukaudu.
- glezns Tāds, kas ir varš, trausls un kam nepieciešama rūpīga, saudzīga kopšana (par augiem).
- pretējs Tāds, kas ir vērsts pretī (kam). Tāds, kura kustības virziens ir vērsts pretī (kam).
- svaigs Tāds, kas ir veselīgs, spirgts, arī labi atpūties (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)! tāds, kam piemīt jaunībai raksturīgās fiziskās īpašības.
- neatkārtojams Tāds, kas ir vienīgais, kam nav līdzīgu (attiecīgo priekšmetu, parādību grupā). Tāds, ko grūti vai neiespējami atdarināt, atkārtot.
- kareivīgs Tāds, kas izceļas ar drošsirdību, bezbailību, izturību karā. Tāds, kas daudz karo. Tāds, kam ir tieksme karot.
- agresīvs Tāds, kas izdara agresiju. Tāds, kam ir tieksme uz agresiju.
- nodevīgs Tāds, kas izdara nodevību. Tāds, kam ir raksturīga tieksme izdarīt nodevību.
- pārpilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) ļoti pastiprināti, spēcīgi. Tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) ļoti izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- pilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) pastiprināti, spēcīgi. Tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- priecīgs Tāds, kas izjūt prieku, tāds, kam ir jautrs, pacilāts garastāvoklis; arī līksms.
- dzirkstīgs Tāds, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti, tāds, kam ir interesants saturs (par runu, izteikumiem).
- šausmīgs Tāds, kas izpaužas, arī ietekmē ārkārtīgi spēcīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu). Ļoti liels, ārkārtīgs.
- šaušalīgs Tāds, kas izpaužas, arī ietekmē ārkārtīgi spēcīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu). Ļoti liels, ārkārtīgs. Šausmīgs (4).
- postīgs Tāds, kas izraisa ko (parasti cilvēkam) ļoti nevēlamu (par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.).
- postošs Tāds, kas izraisa ko (parasti cilvēkam) ļoti nevēlamu (par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.).
- labvēlīgs Tāds, kas izraisa ko labu, vajadzīgu. Tāds, kam nav negatīvu pazīmju, seku (piemēram, par norisi, procesu).
- pretīgs Tāds, kas izraisa ļoti nepatīkamas, nevēlamas sajūtas.
- skarbs Tāds, kas izraisa ļoti nepatīkamu kairinājumu (piemēram, par gaismu, smaržu).
- riebīgs Tāds, kas izraisa ļoti nevēlamu, nepatīkamu fizioloģisku stāvokli, ļoti nevēlamas, nepatīkamas sajūtas.
- neomulīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
- nejauks Tāds, kas izraisa nepatīkamas, mokošas izjūtas (par fizioloģisku stāvokli, slimību).
- skaudīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamas, parasti sāpju, sajūtas (parasti par laikapstākļiem).
- šķērms Tāds, kas izraisa nepatīkamu nenoteiktas garšas sajūtu. Tāds, kas rūgstot, skābstot ir sabojājies.
- dzeldīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamus pārdzīvojumus.
- mājīgs Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas (par parādībām apkārtējā vidē).
- samtains Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas (par parādībām dabā). Tāds, kad parādības dabā izraisa patīkamas izjūtas (par laikposmu).
- zīdains Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, atgādinot zīdu (parasti par kā īpašību).
- skaists Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas (par laikapstākļiem). Tāds, kad ir laikapstākļi, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas. Arī jauks.
- maigs Tāds, kas izraisa patīkamas sajūtas, tāds, kas nekairina vai kairina viegli (piemēram, par vielām, to īpašībām).
- gards Tāds, kas izraisa patīkamu garšas sajūtu (par smaržu).
- glāstīgs Tāds, kas izraisa patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
- glāstošs Tāds, kas izraisa patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
- mīlīgs Tāds, kas izraisa patīkamu kairinājumu (piemēram, pieskaroties).
- tīkams Tāds, kas izraisa patiku (1). Patīkams.
- silts Tāds, kas izstaro mērenu, parasti patīkamu, siltumu (par sauli, uguni u. tml.).
- niķīgs Tāds, kas izturas cilvēkam nevēlami, nav cilvēkam pakļāvīgs (parasti par mājdzīvnieku).
- untumains Tāds, kas izturas cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku). Niķīgs (2).
- jauks Tāds, kas izturas laipni, sirsnīgi. Tāds, kam ir patīkama, pievilcīga āriene (par cilvēku).
- netikumīgs Tāds, kas izturas, rīkojas pretēji morāles normām. Tāds, kam ir raksturīgs tikumības trūkums.
- savs Tāds, kas kādā secībā ir paredzēts, piemērots, pienākas (kādam, kam). Atbilstošs, attiecīgs.
- pārgudrs Tāds, kas kļūdaini uzskata sevi pat zinīgāku, gudrāku (salīdzinot ar citiem), arī par pietiekami gudru (kādā jautājumā, nozarē u. tml.) un pašpārliecināti pauž savas domas.
- apnikt Tāds, kas ko uztver kā nepatīkamu, neinteresantu, pretīgu.
- pakalpīgs Tāds, kas labprāt pakalpo. Tāds, kam ir tieksme pakalpot.
- paliekošs Tāds, kas laika gaitā nezaudē savu nozīmi, vērtību. Arī nezūdošs, neiznīkstošs. Paliekams (2).
- caurspīdīgs Tāds, kas laiž cauri gaismas starus. Tāds, kam var redzēt cauri.
- kaislīgs Tāds, kas ļoti aizraujas (ar ko), nododas (kam). Tāds, kam piemīt spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
- glaudīgs Tāds, kas maigi, patīkami kļaujas klāt (par apģērbu).
- glāstīgs Tāds, kas maigi, patīkami skaras, kļaujas klāt, arī maigi, patīkami skar (par parādībām dabā).
- glāstošs Tāds, kas maigi, patīkami skaras, kļaujas klāt, arī maigi, patīkami skar (par parādībām dabā).
- glaudīgs Tāds, kas maigi, patīkami skaras, kļaujas klāt, arī maigi, patīkami skar (par parādībām dabā).
- pārticīgs Tāds, kas materiāli ir labi nodrošināts, kam eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā (par dzīvi, dzīves apstākļiem).
- skanīgs Tāds, kas mēdz daudz dziedāt, arī smieties. Tāds, kam ir melodiska, labskanīga balss.
- rāms Tāds, kas nav aktīvs, enerģisks, arī agresīvs. Tāds, kas samierinās ar ko, pakļaujas kam.
- bezmuitas Tāds, kas nav apliekams ar muitas nodokli.
- necerēts Tāds, kas nav gaidīts, uz ko nav cerēts parasti (par ko patīkamu).
- īsmetrāžas Tāds, kas nav garāks par 1200-1500 metriem un kam nav vairāk kā 4-5 daļas (par kinofilmu).
- mērens Tāds, kas nav ievērojami, arī pārmērīgi liels vai mazs (pēc lieluma, skaitliskās vērtības u. tml.). Tāds, kam ir vidēja (skaitliskā) vērtība, salīdzinot ar tā galējām vērtībām.
- gaisīgs Tāds, kas nav masīvs, tāds, kam ir viegla, smalka uzbūve.
- nepiederošs Tāds, kas nav piederīgs (piemēram, pie kāda kolektīva, organizācijas). Tāds, kas nav aktīvs līdzdalībnieks (piemēram, kādā pasākumā). Tāds, kam nav tiesību atrasties (kur). Nepiederīgs (1).
- infantils Tāds, kas nav pietiekami (atbilstoši vecumam) attīstījies (piemēram, par organismu).
- vārgs Tāds, kas nav pietiekami attīstījies, tāds, kas nav stiprs, stingrs (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
- vājš Tāds, kas nav pietiekami kvalificēts, arī nav pietiekami spējīgs kādā nozarē, tāds, kas nemākulīgi, slikti veic savus pienākumus, arī tāds, kas ir nesekmīgs (mācībās).
- neuzmanīgs Tāds, kas nav pietiekami piesardzīgs, apdomīgs.
- vājš Tāds, kas nav pietiekami spilgti izteikts, kā izpausme ir zemā pakāpē (par īpašību, stāvokli).
- jēls Tāds, kas nav pietiekami stingrs (parasti par sējumu, tinumu). Vaļīgs.
- necilvēcisks Tāds, kas nav raksturīgs cilvēkam.
- nebūtisks Tāds, kas nav saistīts ar būtību. Tāds, kam nav būtiskas nozīmes.
- laimīgs Tāds, kas nav saistīts ar visnevēlamākā atgadīšanos. Tāds, kas ir beidzies bez nepatīkamām sekām.
- vesels Tāds, kas nav slims, ievainots. Tāds, kam ir laba veselība (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- mīlīgs Tāds, kas nav spilgts, kontrastains (piemēram, par krāsām). Arī patīkams.
- samtains Tāds, kas nav spilgts, spožs, kontrastains, arī tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas (par krāsām, gaismu).
- mīksts Tāds, kas nav stingrs, raupjš (par ādu). Tāds, kam ir šāda āda (par ķermeņa daļām).
- neizturēts Tāds, kas nav uzglabāts pietiekami ilgi (kādos apstākļos) un tāpēc nav ieguvis vēlamo gatavības pakāpi.
- nevainīgs Tāds, kas neaizskar, neaizvaino (kādu). Tāds, kam nav ļauna nolūka.
- neapzinīgs Tāds, kas neapzinās, neizprot savas rīcības jēgu, nozīmi. Tāds, kam nav atbildības, pienākuma izjūtas.
- nenormāls Tāds, kas neatbilst kam vispārpieņemtam, regulāram, parastam.
- zems Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, ir nepietiekams, neapmierinošs (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- pseidotautisks Tāds, kas neatbilst patiesam, demokrātiskam tautiskumam.
- neticīgs Tāds, kas neatzīst reliģiju. Tāds, kas netic (kam pārdabiskam).
- neuzmanīgs Tāds, kas neizrāda, nepievērš (kam) pietiekamu uzmanību. Arī vienaldzīgs.
- mīlīgs Tāds, kas neizturas agresīvi, tāds, kura izskats, izturēšanās ir patīkama cilvēkam (par dzīvniekiem).
- nekaitīgs Tāds, kas nekaitē, nedara ļaunu citiem (par cilvēku). Tāds, kam nav kaitīgas, nevēlamas ietekmes (uz kādu).
- necaurspīdīgs Tāds, kas nelaiž cauri gaismas starus. Tāds, kam nevar redzēt cauri.
- mala Tāds, kas nelikumīgi nodarbojas (ar ko tādu, kam nepieciešama atļauja, arī noteikta kvalifikācija).
- nevaldāms Tāds, kas nepakļaujas cilvēkam (par dzīvniekiem).
- indiskrēts Tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka jūtas (par rīcību, attieksmi). Netaktisks.
- griezīgs Tāds, kas nepatīkami kairina dzirdi, ļoti skaļš (par skaņu).
- griezīgs Tāds, kas nepatīkami kairina redzi, ļoti spilgts (par krāsām, gaismu).
- kategorisks Tāds, kas nepieļauj iebildumus, tāds, kam jāpakļaujas (piemēram, par pavēli, prasību). Ļoti noteikts, stingrs.
- tūļīgs Tāds, kas nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko dara, rīkojas.
- nevērīgs Tāds, kas nepievērš uzmanību (kam), atstāj bez ievērības (ko). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārdabisks Tāds, kas nesaskan ar lietu un parādību dabu, neatbilst kam parastam.
- nesapratīgs Tāds, kas nespēj saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi. Tāds, kam nav vajadzīgās izpratnes (kādā jautājumā).
- nomināls Tāds, kas neveic savam nosaukumam atbilstošos uzdevumus, tāds, kam nav savam nosaukumam atbilstošu funkciju.
- kropls Tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem). Tāds, kam ir defekti. Arī sabojāts.
- kroplīgs Tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem). Tāds, kam ir defekti. Arī sabojāts. Kropls (2).
- slēgts Tāds, kas no visām pusēm ir norobežots, tāds, kam ir sienas un jumts (par telpu, celtni). Tāds, kas nav vaļējs.
- vaļējs Tāds, kas no visām pusēm nav norobežots, tāds, kam nav sienu, jumta (par telpu, celtni). Tāds, kas nav slēgts.
- nelietīgs Tāds, kas nodara (cilvēkam) postu, ļaunumu (parasti par dzīvniekiem, augiem, parādībām dabā).
- noderīgs Tāds, kas noder, ir izmantojams, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām, parādībām).
- aizrautīgs Tāds, kas nododas kam, rīkojas dedzīgi, jūsmīgi.
- rāms Tāds, kas noris līdzsvaroti, bez sasprindzinājuma, konfliktiem, tāds, kam nav spilgtu ārēju izpausmju (par psihiskām norisēm, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- taisnvirziena Tāds, kas noris taisnā virzienā. Tāds, kam ir taisns virziens.
- ārkārtējs Tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā. Tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam.
- divpakāpju Tāds, kas notiek divās pakāpēs, tāds, kam ir divas pakāpes, stadijas.
- daudzpakāpju Tāds, kas notiek vairākās pakāpēs, stadijās, tāds, kam ir vairākas pakāpes, stadijas.
- vairākpakāpju Tāds, kas notiek vairākās pakāpēs, stadijās, tāds, kam ir vairākas pakāpes, stadijas.
- vairākposmu Tāds, kas notiek vairākos posmos, tāds, kam ir vairāki posmi.
- kārtējs Tāds, kas notiek, atkārtojas, rodas laiku pa laikam.
- daiļš Tāds, kas padarīts acij tīkams, krāšņs, košs, arī kārtīgs.
- nolaidens Tāds, kas pakāpeniski pazeminās. Tāds, kam ir neliels slīpums.
- ilgtermiņa Tāds, kas paredzēts ilgākam laikam.
- negausīgs Tāds, kas pārmērīgi (kam) nododas. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pārcilvēcisks Tāds, kas pārsniedz cilvēkam parasti iespējamo, raksturīgo. Tāds, kurā cilvēkam raksturīgās īpašības izpaužas neparasti spēcīgi.
- plēsīgs Tāds, kas pārtiek no dzīvniekiem, tos medījot barībai, un kam ir raksturīga (piemēram, zobu, knābja, nagu) uzbūve (par dzīvniekiem).
- ilglaika Tāds, kas pastāv ilgu laiku. Tāds, kas paredzēts ilgam laikam.
- piemitīgs Tāds, kas pastāv, ir būtisks, raksturīgs (kam).
- pagaidu Tāds, kas pastāv, noris līdz laikam, kad stāvoklis, apstākļi mainīsies.
- vasara Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai.
- ziema Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai.
- pavasaris Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai. Tāds, ko izmanto šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
- rudens Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai. Tāds, ko izmanto šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
- skops Tāds, kas pašmērķīgi saglabā un vairo savu mantu, īpašumu. Tāds, kas nedod materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dod tās par maz.
- kairs Tāds, kas patīkami satrauc. Pievilcīgs, valdzinošs. Tāds, kas rada iekāri.
- nevarīgs Tāds, kas pats nespēj savā labā nekā izdarīt, kam vajadzīga citu palīdzība.
- apaļš Tāds, kas pēc formas atgādina lodi. Tāds, kam nav asu šķautņu.
- sprogains Tāds, kas pēc formas atgādina sprogas. Tāds, kam ir sprogām līdzīgi veidojumi.
- viltot Tāds, kas pēc kādām īpašībām ir līdzīgs (kam).
- pusmežonīgs Tāds, kas pēc sava dzīves veida un attīstības pakāpes daļēji ir līdzīgs pirmatnējam cilvēkam, mežonim.
- cilvēkveidīgs Tāds, kas pēc sava izskata, ķermeņa uzbūves un dažām īpašībām ir tuvs, līdzīgs cilvēkam.
- pilnīgs Tāds, kas pēc savām īpašībām, izskata ir ļoti līdzīgs (kam) citam (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- privāts Tāds, kas pieder atsevišķam cilvēkam individuāli vai atsevišķai cilvēku grupai.
- jūs Tāds, kas pieder, piemīt vienam cilvēkam, kuru uzrunā ar «jūs».
- jūsējais Tāds, kas pieder, piemīt vienam cilvēkam, kuru uzrunā ar «jūs».
- raksturīgs Tāds, kas piemīt (kam) kā būtiska, neatņemama īpašība, pazīme.
- specifisks Tāds, kas piemīt (kam) kā būtiska, neatņemama īpašība, pazīme. Arī raksturīgs.
- sākotnējs Tāds, kas piemīt (kam) pastāvēšanas, eksistēšanas sākumā (piemēram, par izskatu, formu, krāsu).
- nemīlams Tāds, kas piemīt cilvēkam, pret kuru neizjūt mīlestību.
- vājš Tāds, kas piemīt mazākā mērā, nekā vajadzīgs (parasti par spēku). Nepietiekams.
- nepazīstams Tāds, kas piemīt šādam cilvēkam.
- vājš Tāds, kas pietiekami nenodrošina (kā) darbību, eksistenci (par organisma dažādu sistēmu funkcijām, fizioloģisku stāvokli).
- bezdarbīgs Tāds, kas pietiekami nestrādā. Tāds, kas neveic savus darba pienākumus. Pasīvs.
- sīkumains Tāds, kas pievērš pārāk lielu uzmanību kam nesvarīgam, nenozīmīgam.
- pretestīgs Tāds, kas pretojas (kam nevēlamam).
- pretīgs Tāds, kas pretojas (kam), kas nav vienis pratis (ar ko).
- izdevīgs Tāds, kas rada kādu labumu, ērtības, tāds, kam ir priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu.
- skanīgs Tāds, kas rada labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem).
- viegls Tāds, kas rada neliela svara iespaidu, tāds, kam ir samērā smalka uzbūve (parasti par priekšmetiem, arī par to formu, veidu u. tml.).
- griezīgs Tāds, kas rada nepatīkamu, bieži sāpīgu sajūtu (par vēju, salu u. tml.).
- pilsētveidojošs Tāds, kas rada pilsētai raksturīgu vidi, ainavu. Tāds, kam ir pilsētas veidotājas funkcijas.
- caurdurts Tāds, kas radies, durot (ko kam) cauri.
- vizionārs Tāds, kas radies, veidojies iedomās, iztēlē. Tāds, kam raksturīgs iztēles nosacīts, veidots vizuāls izteiksmīgums, spilgtums.
- aforistisks Tāds, kas raksturīgs aforismam. Tāds, kam ir aforisma forma.
- bruņniecisks Tāds, kas raksturīgs bruņiniekam (2).
- bezbēdīgs Tāds, kas raksturīgs cilvēkam, kuram nav bēdu, rūpju.
- periodisks Tāds, kas regulāri atkārtojas, tiek atkārtots pēc noteikta laika sprīža. Tāds, kam kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā. Tāds, kura darbība atkārtojas noteiktā veidā.
- kārtējs Tāds, kas regulāri seko iepriekšējam, tāds, kas ir nākamais noteiktā (kā) secībā. Tāds, kas regulāri notiek, atkārtojas pēc noteikta laikposma.
- skaistvārdīgs Tāds, kas runā, raksta skaistiem vārdiem, parasti bez pietiekama pamata saturā.
- brīnišķīgs Tāds, kas sagādā lielu prieku, labsajūtu. Ļoti patīkams.
- bēdīgs Tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piemēram, ar nelaimi, zaudējumu). Tāds, kas izraisa bēdas. Slikts, neiepriecinošs, nepatīkams.
- daudzsološs Tāds, kas saistīts ar panākumiem, sasniegumiem. Tāds, kam paredzama veiksmīga attīstība.
- pastraujš Tāds, kas samērā ātri sadusmojas, uzbudinās. Tāds, kam raksturīga samērā strauja uzbudināmība, dusmu izraisīšanās (piemēram, par psihes īpašībām, raksturu).
- vecs Tāds, kas samērā ilgi strādā, darbojas (kādā nozarē). Tāds, kam ir liela, ilggadēja pieredze (darbā).
- pavājš Tāds, kas samērā slikti funkcionē (par organismu, tā daļām). Tāds, kam ir zināma nosliece uz saslimšanu. Arī samērā slikti attīstīts. Pavājas plaušas.
- eļļains Tāds, kas satur daudz eļļas. Tāds, kam ir eļļas piejaukums.
- glūdains Tāds, kas satur daudz glūdas. Tāds, kam ir glūdas piejaukums.
- naftains Tāds, kas satur daudz naftas. Tāds, kam ir naftas piejaukums.
- taukains Tāds, kas satur daudz tauku. Tāds, kam ir tauku piejaukums.
- krējumains Tāds, kas satur krējumu. Tāds, kam ir krējuma piedeva.
- mazalkoholisks Tāds, kas satur maz alkohola. Tāds kam ir neliela alkohola piedeva.
- skops Tāds, kas satur mazāk informācijas nekā vēlams, nepieciešams (piemēram, par tekstu, atmiņām); tāds, kura daudzums ir nepietiekams (par informāciju).
- medains Tāds, kas satur medu. Tāds, kam ir medus piedeva.
- pakulains Tāds, kas satur pakulas, tāds, kam ir pakulu piejaukums. Tāds, kas ir pagatavots no pakulām.
- ūdeņains Tāds, kas satur pārmērīgi daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu un par maz citu cilvēkam vēlamu vielu (par augu daļām, parasti augļiem).
- ūdeņains Tāds, kas satur samērā daudz ūdens (parasti par ēdienu). Tāds, kam ir pievienots nevēlami daudz ūdens un pārāk maz citu produktu, vielu.
- sīrupains Tāds, kas satur sīrupu. Tāds, kam ir sīrupa piedeva.
- spaļains Tāds, kas satur spaļus, tāds, kam ir spaļu piejaukums.
- sveķains Tāds, kas satur sveķus. Tāds, kurā ir sveķi. Tāds, kam ir sveķiem raksturīgā konsistence.
- sviestains Tāds, kas satur sviestu. Tāds, kam ir sviesta piedeva.
- pilnīgs Tāds, kas savā izpausmē, arī atbilstībā, piemērotībā (kam) ir sasniedzis augstāko pakāpi, kvalitāti. Tāds, kas izpaužas ļoti izteikti (par parādībām dabā, sabiedrībā).
- tālāks Tāds, kas seko (kam) kādā virknē, norisē, laikā u. tml. Arī turpmāks.
- aiznākamais Tāds, kas seko aiz nākamā. Trešais pēc kārtas.
- jauns Tāds, kas seko iepriekšējam. Nākamais.
- nākošs Tāds, kas seko, notiek, noris pēc kā līdzīga esošā, tagadējā. Tāds, kas būs, notiks, norisēs tuvākajā nākotnē. Nākamais (2).
- daiļrunīgs Tāds, kas skaisti, pārliecinoši, jūsmīgi runā. Tāds, kam piemīt šādas spējas.
- enharmonisks Tāds, kas skan vienādi, bet kam ir dažādi nošu nosaukumi.
- vājš Tāds, kas slikti funkcionē, nav pietiekami labi attīstīts, tāds, kas ir vārgs, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām, orgāniem).
- neprasmīgs Tāds, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko).
- bālasinīgs Tāds, kas slimo ar bālasinību (1). Tāds, kam ir bāla ādas krāsa.
- plānprātīgs Tāds, kas slimo ar plānprātību, tāds, kam piemīt plānprātība.
- sapratīgs Tāds, kas spēj labi saprast (ko); tāds, kam ir vajadzīgā izpratne (piemēram, kādā jautājumā).
- apkārtstāvošais Tāds, kas stāv (kam) apkārt.
- streipulīgs Tāds, kas streipuļo. Tāds, kam ir raksturīga ķermeņa, tā daļu nestabilitāte, līgošanās (par kustībām, stāvokli).
- tendēt Tāds, kas tiecas (uz ko), cenšas (pēc kā). Tāds, kam ir tendence (uz ko).
- kārs Tāds, kas tiecas pēc garšas baudas, kāro ko ļoti iecienītu, garšīgu, tāds, kam ir liela kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Tāds, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
- mazapzinīgs Tāds, kas vāji apzinās, izprot savas rīcības jēgu, nozīmi. Tāds, kam ir vajā atbildības, pienākuma sajūta.
- trausls Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par organismu, tā daļām, fizioloģisku stāvokli u. tml.).
- vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību). Nenoturīgs, ātri zūdošs nelielā (kā) iedarbībā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (piemēram, slimībām, ievainojumiem) - par organismu, tā daļām, fizioloģisku stāvokli u. tml.
- parūkains Tāds, kas valkā parūku. Tāds, kam ir uzlikta parūka.
- ugunsbīstams Tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
- ugunsnedrošs Tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
- pieļaujams Tāds, kas var, kam ir iespējams būt, norisināties un kas neizraisa ko nevēlamu (parasti noteiktos apstākļos).
- visvarens Tāds, kas var, spēj visu. Tāds, kam ir neierobežota vara. Arī visspēcīgs.
- konstruktīvs Tāds, kas veido pozitīvu pamatu (kam), tāds, kurā veidojas pozitīvs pamats (kam).
- jaukts Tāds, kas veidojies, apvienojoties dažādām sastāvdaļām. Tāds, kam ir dažādas sastāvdaļas.
- redeles Tāds, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja. Tāds, kam kāds elements, detaļa ir pagatavots šādā veidā.
- vienvirziena Tāds, kas vērsts tikai uz ko vienu, arī tāds, kam trūkst plašuma (piemēram, par domāšanu, jūtām, izziņas procesu).
- mīkstulīgs Tāds, kas viegli padodas citu ietekmei, savām iegribām, tāds, kam ir vājš raksturs. Tāds, kas ir nespēcīgs.
- mīksts Tāds, kas viegli padodas spiedienam (par mēbelēm, spilveniem u. tml.). Ērts, patīkams (par stāvokli šādās mēbelēs, guļvietās u. tml.).
- paklausīgs Tāds, kas viegli pakļaujas cilvēka gribai, pavēlēm, izturas cilvēkam vēlamajā veidā (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vizmains Tāds, kas vizmo, tāds, kam ir raksturīga vizma (1).
- vizuļains Tāds, kas vizuļo, tāds, kam ir raksturīgi vizuļi [1] (2).
- zaigs Tāds, kas zaigo, tāds, kam ir raksturīgs zaigojums.
- zalgs Tāds, kas zalgo, tāds, kam ir raksturīgs zalgojums.
- zvīļš Tāds, kas zvīļo, tāds, kam raksturīgs zvīļojums.
- spirgts Tāds, kas, būdams elpošanai derīgs, patīkami vēss, spēj izraisīt, nodrošināt aktīvu, pozitīvu psihisko un fizisko stāvokli (parasti par gaisu, veļu, lietu).
- neciešams Tāds, kas, parasti negatīvu īpašību dēļ, ir ļoti nepatīkams, grūti paciešams (par cilvēku).
- neīsts Tāds, kas, parasti pēc izskata, ir līdzīgs (kam), atgādina (ko), tāds, ko var (maldīgi) uztvert (par ko citu).
- pieglaudīgs Tāds, kas, viegli piekļaujoties, pieskaroties, izraisa patīkamu sajūtu (parasti par audumu).
- cienījams Tāds, ko cieni (1). Tāds, kam pienākas cieņa [1] (1).
- puķe Tāds, ko gatavo, iegūst no ziediem. Tāds, kam ir ziedu smarža.
- godājams Tāds, ko godā, cienī. Tāds, kam pienākas gods, cieņa.
- pagaidu Tāds, ko ir paredzēts izmantot līdz tā aizstāšanai ar ko citu (parasti ar ko labāku, ilgākam laikam paredzētu).
- piebraucams Tāds, ko izmanto, lai piebrauktu (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - piemēram, par ceļu.
- medikamentozs Tāds, ko izraisa medikamentu lietošana.
- grūtsirdīgs Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas. Tāds, kura saturs atspoguļo bezcerīgas skumjas, drūmumu, nomāktību.
- grūts Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas. Tāds, kura saturs atspoguļo mokoši nepatīkamu pārdzīvojumu, ciešanas.
- smags Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis, ciešanas. Tāds, kura saturs atspoguļo mokoši nepatīkamu psihisku stāvokli, ciešanas.
- neaptumšots Tāds, ko neietekmē nekas nepatīkams, drūms, ļauns.
- skalārs Tāds, ko raksturo skaitliskā vērtība un kam nav norādīts virziens.
- sods Tāds, ko sacensībās piemēro sacensību dalībniekam, komandai par noteikumu pārkāpumu.
- sadraudzīgs Tāds, ko saista sadraudzība. Tāds, kam ir raksturīgs draudzīgums, tuvība, sirsnība.
- ziema Tāds, ko sēj rudenī un kas nogatavojas nākamajā gadā (piemēram, par graudaugiem). Divgadīgs vai daudzgadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
- parocīgs Tāds, ko var veikt viegli, bez liekām grūtībām (par darbību). Tāds, kas ir (kam) vēlams, ērts, nerada grūtības (par stāvokli).
- neprasmīgs Tāds, ko veic, veido slikti, bez pietiekamas prasmes. Nemākulīgs.
- dubļains Tāds, kur ir daudz dubļu. Tāds, kas sastāv no dubļiem. Tāds, kam ir dubļu piejaukums.
- dūņains Tāds, kur ir daudz dūņu. Tāds, kam ir dūņu piejaukums.
- silts Tāds, kur ir mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra (par telpu, vietu).
- mājīgs Tāds, kur ir patīkami atrasties (piemēram, par apdzīvotu vietu).
- mājīgs Tāds, kur ir patīkami uzturēties, kur var ērti justies (par telpām).
- pašaurs Tāds, kur ir samērā maz brīvas vietas, nepietiekami plaša telpa.
- gleznains Tāds, kur ir skaisti dabasskati, tāds, kam piemīt skaistums, krāsu bagātība u. tml. (par apkārtni, vietām dabā).
- skaļš Tāds, kur ir spilgti kontrasti (piemēram, par mākslas darbu). Tāds, kam ir krasas krāsu toņu atšķirības.
- tvanīgs Tāds, kur izplatās asa, nepatīkama smaka (par vietu, telpu, vidi).
- skanīgs Tāds, kur izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par telpu, vietu, vidi). Tāds, kas labi atbalso, parasti dzirdei tīkamas, skaņas.
- neērts Tāds, kur nav ērtību. Tāds, kas ir slikti, neizdevīgi izveidots, pielāgots (kādam nolūkam).
- neomulīgs Tāds, kur nav patīkami uzturēties (par vietu, telpu).
- rupjš Tāds, kurā (kam) veido galvenokārt pamatformu (par darbību, procesu).
- pogots Tāds, kura apģērbam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas. Tāds, kam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas (par apģērbu). Pogains (1).
- pogains Tāds, kura apģērbam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas. Tāds, kam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas (par apģērbu). Pogots.
- mīlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir draudzīga, sirsnīga, mīļa. Arī simpātisks, patīkams.
- savāžams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams, parasti pagriežot ap asi, iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piemēram, pārnēsāšanai, glabāšanai). Arī saliekams (3).
- tumšs Tāds, kurā dzīvo cilvēki, kam ir raksturīgas šādas īpašības (par vietu, teritoriju).
- pusapaļš Tāds, kura forma ir tuva apļa, lodes formai. Tāds, kam ir pusapļa, puslodes forma.
- trūcīgs Tāds, kura iedzīvotājiem nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par teritoriju).
- vienmulīgs Tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības. Tāds, kurā ir nepietiekami dažādoti izteiksmes līdzekļi, tēlošanas paņēmieni.
- vienmuļīgs Tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības. Tāds, kurā ir nepietiekami dažādoti izteiksmes līdzekļi, tēlošanas paņēmieni.
- vienmuļš Tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības. Tāds, kurā ir nepietiekami dažādoti izteiksmes līdzekļi, tēlošanas paņēmieni.
- mazvērtīgs Tāds, kurā ir maz vērtīga satura, tāds, kam ir maza nozīme (piemēram, par mākslas darbu).
- skops Tāds, kurā ir nepietiekama daudzveidība sugu, ģinšu u. tml. ziņā (par augu, dzīvnieku kopumu); nepietiekami attīstījies, arī vājš, nespēcīgs (par augiem, dzīvniekiem).
- vienpusīgs Tāds, kurā ir nepietiekami dažādoti izteiksmes līdzekļi, tēlošanas paņēmieni.
- konservatīvs Tāds, kurā izmanto medikamentus, diētu, režīmu (par ārstniecības metodēm).
- medikamentozs Tāds, kurā izmanto medikamentus.
- vājš Tāds, kura izpausme nav pietiekami spēcīga, tāds, kas noris ar mazu intensitāti (par darbību, procesu).
- sājš Tāds, kurā izpaužas nepatika (piemēram, par sejas izteiksmi). Nepatīkams (piemēram, par psihisku stāvokli).
- infantils Tāds, kurā izpaužas nepietiekama (vecumam neatbilstoša) attīstība.
- mazcienīgs Tāds, kurā izpaužas nepietiekama cieņa, arī cieņas trūkums.
- bezdomīgs Tāds, kurā izpaužas nepietiekami spraiga domāšana, arī izklaidība. Tāds, kas tiek veikts nedomājot.
- gļēvs Tāds, kurā izpaužas pagurums, tāds, kam trūkst spraiguma (par sejas vaibstiem).
- nemākulīgs Tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, iemaņu, prasmes trūkums. Tāds, ko veic, gatavo bez pietiekamām zināšanām, iemaņām, prasmes.
- diletantisks Tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, sagatavotības, arī talanta trūkums.
- pašdarbniecisks Tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, sagatavotības, arī talanta trūkums. Diletantisks.
- vērienīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Arī tāds, kam raksturīgs plašums, daudzpusība (par domām, spējām u. tml.).
- virtuozs Tāds, kurā izpaužas tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums, arī tāds, kam nepieciešams šāds izpildījums. Tāds, kurā izpaužas izcila profesionāla meistarība, izcila prasme.
- atklāts Tāds, kurā izpaužas vaļsirdība, arī patiesīgums. Tāds, kam raksturīga vaļsirdība, arī patiesīgums.
- neizskatīgs Tāds, kura izskats nav patīkams, skaists (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- spriegs Tāds, kurā kam rodas samērā liels mehāniskais spriegums (par procesu, darbību).
- skaistvārdīgs Tāds, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists. Tāds, kurā ir pārāk daudz vārdu ar patīkamu saturu, ar atzinīgu vērtējumu.
- vājš Tāds, kura kvalitāte ir samērā zema (piemēram, par augsni), arī tāds, kura kvantitāte ir nepietiekama (piemēram, par ražu).
- nemīlīgs Tāds, kurā nav mājīguma, tāds, kurā nav patīkami uzturēties (piemēram, par telpu).
- neaptumšots Tāds, kurā nav nekā nepatīkama, drūma, ļauna (par laikposmu).
- deficīts Tāds, kura nav pietiekamā daudzumā.
- nesamērīgs Tāds, kurā nav samērīguma. Tāds, kam sastāvdaļas neatbilst cita citai (piemēram, pēc lieluma, formas).
- blīvs Tāds, kurā nav spraugu Tāds, kas (kam) ir cieši piekļāvies.
- bezpersonisks Tāds, kurā neizpaužas kāda cilvēka individuālās iezīmes. Tāds, kam nav spilgtu iezīmju.
- trūcīgs Tāds, kurā nepieciešamo materiālo vērtību ir par maz (piemēram, par kā krājumu, kopumu). Tāds, kam ir raksturīgs pārāk mazs nepieciešamo materiālo vērtību daudzums (par situāciju, apstākļiem u. tml.).
- trausls Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par cilvēkiem), tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību). Nenoturīgs, ātri zūdošs (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- vārs Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par cilvēkiem). Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību). Nenoturīgs, ātri zūdošs (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, domu u. tml.).
- vārīgs Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam.
- tikumīgs Tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst morāles normām, tāds, kam ir raksturīgas pozitīvas, morāles normām atbilstošas īpašības.
- māksla Tāds, kurā rodas estētiski elementi, estētiskas vērtības (par darbību, procesu, darbības nozari). Tāds, kam ir estētiski elementi, estētiska vērtība (piemēram, par priekšmetiem).
- skanīgs Tāds, kurā rodas labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par norisi, darbību).
- izdedži Tāds, kura sastāvā ietilpst šādi materiāli, tāds, kas veidots no šādiem materiāliem, tāds, kam izmantoti šādi materiāli.
- labs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, arī patīkams, labvēlīgs. Tāds, kas izraisa patiku.
- muļķīgs Tāds, kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
- tresots Tāds, kura tērpam ir treses (par cilvēku). Tāds, kam ir treses (par tērpu, tā daļām).
- ietilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot, arī daudzi ievietoties. Tāds, kam ir liels tilpums.
- tilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot. Tāds, kam ir liels tilpums. Arī ietilpīgs (1).
- rupjš Tāds, kurā veido (kam) elementus, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- smalks Tāds, kurā veido (kam) elementus, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu.
- trūcīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai ir izlietots nepietiekamā daudzumā, apjomā kas vērtīgs, nepieciešams.
- nabadzīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai nav izlietots vai ir izlietots nepietiekamā daudzumā, apjomā kas vērtīgs, nepieciešams.
- kvalificēts Tāds, kura veikšanai nepieciešama noteikta kvalifikācija (1), zināšanas, prasme. Tāds, kam ir augsta kvalitāte. Augstvērtīgs.
- līdzvērtīgs Tāds, kura vērtība ir tāda pati kā (kam) citam.
- vienvērtīgs Tāds, kura vērtība ir tāda pati kā (kam) citam. Līdzvērtīgs.
- neglīts Tāds, kuram nav pievilcīga, patīkama āriene, tāds, kura izskats, veidojums izraisa nepatiku (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- suns Tāds, kurš (parasti) nav cilvēkam izmantojams, arī kura izmantošanas iespējas nav zināmas (par savvaļas augiem).
- grūts Tāds, kuru veicot rodas nepatīkams pārdzīvojums, neērtības sajūta. Nepatīkams.
- patāls Tāds, līdz kam ir samērā ilgs laikposms.
- sadrumstalots Tāds, starp kura sastāvdaļām, elementiem ir vājš saistījums vai arī tas ir pārtraukts. Tāds, kam trūkst saliedētības, noteiktas sistēmas.
- naidīgs Tāds, starp kuriem ir naids (par cilvēkiem, cilvēku grupām). Tāds, kam ir naids pret kādu.
- spītīgs Tāds, uz ko cilvēkam ir grūti, arī neiespējami iedarboties (parasti par priekšmetiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kārpains Tāds, uz kura ir daudz kārpu (1). Tāds, kam ir daudz kārpu (1) - par cilvēku.
- pasauss Tāds, uz kura ir samērā nepietiekams tauku dziedzeru izdalījumu daudzums (par matiem, ādu).
- fetišisms Tādu īpašību piedēvēšana (kam), kādu (tam) īstenībā nav.
- vāzt Taisīt vaļā vai ciet (piemēram, nazi, kam asmens iekļaujams spalā).
- vāzt Taisīt, vērt (kārbu trauku u. tml., kam vāka malas apkļaujas, iekļaujas). Taisīt, vērt (vāku šādai kārbai, traukam u. tml.).
- spieķis Taisns, samērā tievs (piemēram, koka, metāla) stienis, kam parasti ir rokturis un ko ejot lieto atbalstam vai dekoratīviem nolūkiem.
- sisenis Taisnspārņu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam taustekļu garums parasti nepārsniedz pusi no ķermeņa garuma un kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem.
- racējcircenis Taisnspārņu dzimtas kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekli.
- kvadrāts Taisnstūris, kam visu malu garums ir vienāds.
- slūpe Takelējums, kam raksturīgs viens masts ar slīpajām burām.
- rase Taksonomiska vienība (zemāka par sugu), kurā ietilpst īpatņi, kam ir vienādas ekoloģiskās, bioloģiskās vai morfoloģiskās īpašības, vienāda izcelšanās un izplatība.
- pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pietamborēt Tamborējot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- visgribis Tas (parasti bērns), kam raksturīgas daudzas (parasti nepamatotas, pēkšņas) vēlēšanās ko iegūt, darīt u. tml.
- serpentīns Tas (parasti ceļš), kam ir daudzi līkumi, spirāles forma.
- nelietis Tas (parasti dzīvnieks, augs), kas nodara (cilvēkam) postu, ļaunumu.
- piedeva Tas (parasti kas mazāk nozīmīgs), kas pastāv līdztekus (kam galvenajam), vienlaikus (ar ko nozīmīgāku).
- mēle Tas (parasti priekšmets), kam ir plakana, garena forma.
- cekulainis Tas (parasti putns), kam ir cekuls.
- piedeva Tas (parasti viela), ko pievieno (kam) kādu īpašību radīšanai, arī uzlabošanai.
- pabūve Tas (piemēram, celtnes daļa), kas ir pabūvēts zem (kā), arī (kam) apakšā.
- vērtība Tas (piemēram, cilvēks, parādība), kam piemīt šāds īpašību kopums.
- sakas Tas (piemēram, nepatīkami, nevēlami apstākļi), kas (kādu) ierobežo, apspiež, rada nebrīvību (kādam).
- nelietis Tas (piemēram, parādība dabā), kas nodara (cilvēkam) postu, ļaunumu.
- jaukums Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kam piemīt kas skaists, patīkams, valdzinošs.
- nejaucība Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir nepatīkams, pretīgs. Tas, kas sagādā neērtības, apgrūtina.
- muskulis Tas (piemēram, priekšmets), kam (parasti kādā stāvoklī) nav noteiktas formas.
- konuss Tas (priekšmets, veidojums), kas pēc formas ir līdzīgs šādam ģeometriskam ķermenim.
- baskājis Tas (tāds), kam ir basas kājas.
- simtacis Tas (tāds), kam ir daudz cilpu, caurumu u.tml. (piemēram, par tīklu, sietu).
- simtacis Tas (tāds), kam ir fasetacis.
- garastis Tas (tāds), kam ir gara aste.
- garbārdis Tas (tāds), kam ir gara bārda.
- garausis Tas (tāds), kam ir garas ausis (par dzīvnieku).
- garstilbis Tas (tāds), kam ir garas kājas, gari stilbi.
- garkājis Tas (tāds), kam ir garas kājas.
- garmatis Tas (tāds), kam ir garī mati.
- gardegunis Tas (tāds), kam ir garš deguns (par cilvēku).
- garkaklis Tas (tāds), kam ir garš kakls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- gardegunis Tas (tāds), kam ir garš knābis, snuķis, purns.
- garknābis Tas (tāds), kam ir garš knābis.
- pašiekrāvējs Tas (tāds), kam ir iekārta kravas iekraušanai (parasti par transportlīdzekli).
- pašizkrāvējs Tas (tāds), kam ir iekārta kravas izkraušanai (parasti par transportlīdzekli).
- paškrāvējs Tas (tāds), kam ir iekārta kravas kraušanai (parasti par transportlīdzekli).
- strupkājis Tas (tāds), kam ir īsas, parasti paresnas, kājos.
- strupkaklis Tas (tāds), kam ir īss, parasti paresns, kakls.
- staltradzis Tas (tāds), kam ir izcili skaisti ragi.
- platgalvis Tas (tāds), kam ir liela, plata galva, arī izspūruši mati.
- lielacis Tas (tāds), kam ir lielas acis (1).
- lielvēderis Tas (tāds), kam ir liels vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- līkmuguris Tas (tāds), kam ir līka mugura.
- līkkājis Tas (tāds), kam ir līkas kājas (1).
- līkdegunis Tas (tāds), kam ir līks deguns.
- pelēkastis Tas (tāds), kam ir pelēka aste (par dzīvniekiem).
- plakanknābis Tas (tāds), kam ir plakans knābis.
- plānmatis Tas (tāds), kam ir plāni mati.
- platbārdis Tas (tāds), kam ir plata bārda.
- platmutis Tas (tāds), kam ir plata mute (parasti par dzīvniekiem).
- platacis Tas (tāds), kam ir platas acis.
- platausainis Tas (tāds), kam ir platas ausis (parasti par dzīvniekiem).
- platlapis Tas (tāds), kam ir platas lapas (par augiem).
- platplecis Tas (tāds), kam ir plati pleci.
- platradzis Tas (tāds), kam ir plati, lāpstveida ragi (par dzīvniekiem).
- raibspārnis Tas (tāds), kam ir raibi spārni (par dzīvniekiem).
- raibvēderis Tas (tāds), kam ir raibs vēdera apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
- pašapputeksnētājs Tas (tāds), kam ir raksturīga pašappute.
- resnvēderis Tas (tāds), kam ir resns vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- smaildegunis Tas (tāds), kam ir smails deguns.
- staltaudzis Tas (tāds), kam ir stalts augums.
- strupastis Tas (tāds), kam ir strupa aste (par dzīvniekiem).
- strupausis Tās (tāds), kam ir strupas ausis (par dzīvniekiem).
- strupdegunis Tas (tāds), kam ir strups deguns.
- šauracis Tas (tāds), kam ir šauras acis.
- staltkājis Tas (tāds), kam ir taisnas, parasti garas, kājas.
- lēmējs Tas (tāds), kam ir tiesības ko lemt.
- padomdevējs Tas (tāds), kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma apspriešanā, bet ne tā izlemšanā.
- tievkājis Tas (tāds), kam ir tievas kājas.
- tievkaklis Tas (tāds), kam ir tievs kakls (parasti par dzīvniekiem).
- bezbārdis Tas (tāds), kam nav bārdas.
- bezkājis Tas (tāds), kam nav kāju.
- zobenradzis Tas (tāds), kam ragi (rags) ir zobenveida, bez žuburiem (par dzīvniekiem).
- iesācējs Tas (tāds), kas tikko sāk vai ir sācis (piemēram, mācīties, strādāt) un kam vēl nav pietiekamu zināšanu, iemaņu.
- korelāts Tas, kam (ar ko) ir korelācijas (2) attieksmes.
- kaislība Tas, kam aizrautīgi nododas.
- krējumlaizis Tas, kam garšo krējums, krējuma kārotājs.
- pusaploce Tas, kam ir aploces puses vai aploces aptuvenas puses forma.
- pusaplis Tas, kam ir apļa puses vai tā aptuvenas puses forma.
- ķeburs Tas, kam ir daudz dažāda virziena veidojumu, izliekumu, arī izaugumu.
- divkājainis Tas, kam ir divas kājas (parasti cilvēks pretstatā dzīvniekiem).
- nezināms Tas, kam ir jānosaka vērtība.
- cīnītājs Tas, kam ir kaujiniecisks raksturs, tas, kas dedzīgi pauž kādu ideju (parasti par mākslu, literatūru).
- puslode Tas, kam ir lodes puses vai lodes aptuvenas puses forma.
- pusloks Tas, kam ir loka daļas forma.
- gredzens Tas, kam ir loka un apļa, spirāles forma.
- līkums Tas, kam ir lokveida forma.
- monopolists Tas, kam ir monopoltiesības.
- priekšmets Tas, kam ir noteikta vērtība.
- koncesionārs Tas, kam ir piešķirta koncesija (1).
- radinieks Tas, kam ir radniecības attiecības (ar kādu).
- pusriņķis Tas, kam ir riņķa puses vai tā aptuvenas puses forma.
- četrstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma.
- piecstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma.
- sešstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma.
- trīsstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma. Trijstūris (2).
- trijstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma. Trīsstūris (2).
- sferoīds Tas, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma.
- rombs Tas, kam ir šāda paralelograma forma.
- taisnstūris Tas, kam ir šāda paralelograma forma.
- romboedrs Tas, kam ir šāda paralēlskaldņa forma.
- kvadrāts Tas, kam ir šāda taisnstūra forma.
- vēdeklis Tas, kam ir šādam priekšmetam raksturīgā forma.
- taisne Tas, kam ir šādas līnijas forma, veids.
- pusmēness Tas, kam ir šādas mēness daļas forma.
- sfēra Tas, kam ir šādas telpas punktu kopas forma, veids.
- zelts Tas, kam ir šim cēlmetālam raksturīgā krāsa, spīdums.
- parodija Tas, kam ir tikai ārēja, attāla, arī izkropļota līdzība ar (kādas parādības) būtību.
- velvējums Tas, kam ir velves (1) forma, veids.
- velvējums Tas, kam ir velves (2) forma, veids.
- virspuse Tas, kam nav dziļāka satura. Tas, kam nav būtiskas nozīmes.
- bezvārdis Tas, kam nav vārda, nosaukuma. Tas, kam nav zināms vārds, nosaukums.
- hegemons Tas, kam pieder hegemonija. Tas, kas realizē hegemoniju. Vadītājs, ietekmētājs.
- pozitīvs Tas, kam piemīt kas labs, vēlams, arī derīgs.
- negatīvs Tas, kam piemīt kas nevēlams, nosodāms.
- radikālists Tas, kam raksturīga radikālu metožu aizstāvēšana un lietošana, izšķirot teorētiskus un praktiskus jautājumus.
- jautājums Tas, kam tiek pievērsta uzmanība, tas, ko apspriež, kārto.
- monopolists Tas, kam vienīgajam ir īpašas tiesības (uz ko).
- zemzaris Tas, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (parasti par kokiem).
- uzdevums Tas, kas (kādam, kam) ir uzdots darīt, veikt. Darbība, darbību kopums, kas (kādam, kam) jāpaveic.
- savs Tas, kas attiecas (uz kādu, uz ko), ir paredzēts, piemērots (kādam, kam).
- vientulis Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem, arī tas, kam nav ģimenes, piederīgo. Arī vientuļnieks.
- aizsācējs Tas, kas ievieš ko jaunu, liek pamatus kam (mākslā, zinātnē, tehnikā).
- viendienis Tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām).
- viendienītis Tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām).
- radi Tas, kas ir (kam) radniecīgs (2).
- pabērns Tas, kas ir atstāts novārtā, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību.
- precedents Tas, kas ir bijis iepriekš un noder par paraugu kam vēlākajam, pašreizējam.
- josta Tas, kas ir gredzenveida izveidots vai apņemts kam apkārt.
- ieradums Tas, kas ir ierasts (kādam cilvēkam). Paradums.
- uzturlīdzeklis Tas, kas ir izmantojams cilvēkam par barību.
- standarts Tas, kas ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādoties pēc kāda pieņemta parauga un kam nav būtisku individuālu atšķirību.
- radinieks Tas, kas ir līdzīgs (kam citam), piemēram, pēc satura, īpašībām.
- līdzinieks Tas, kas ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
- analogs Tas, kas ir līdzīgs, atbilstošs kam citam.
- glaime Tas, kas ir liegs, maigs, patīkams (parasti jūtas). Lieglaime.
- negantība Tas, kas ir ļoti nepatīkams, pretīgs.
- svētība Tas, kas ir ļoti noderīgs, arī labvēlīgs (kādam, kam).
- atradums Tas, kas ir ļoti noderīgs, kādam nolūkam piemērots.
- sirdslieta Tas, kas ir ļoti tuvs, nepieciešams, kam nododas dedzīgi, aizrautīgi.
- pārsegs Tas, kas ir pārsegts, novietots kam pāri (parasti, lai aizsargātu pret ko). Tas, kas ir paredzēts šādai pārsegšanai, novietošanai.
- draugs Tas, kas ir patīkams, iemīļots.
- piejaukums Tas, kas ir pievienots, piejaukts (kam citam, parasti lielākam, nozīmīgākam).
- pretpols Tas, kas ir pilnīgi pretējs (kam), pilnīgi atšķirīgs (no kā). Pretstats (2).
- spiedums Tas, kas ir radies, kam spiežot uz kā virsmas.
- par Tas, kas ir vēlams, vajadzīgs, pieņemams, tas, kam var pievienoties, ko var atzīt.
- darbs Tas, kas jāprot un jāveic kādas specialitātes amatniekam, strādniekam, kalpotājam. Profesija, arods.
- Tīrais (arī dzīves) sīkums Tas, kas nav svarīgs, nozīmīgs, tas, kam nav būtiskas nozīmes, ietekmes.
- pret Tas, kas nav vēlams, vajadzīgs, pieņemams, tas, kam nevar pievienoties, ko nevar atzīt.
- slikts Tas, kas neatbilst morāles normām. Tas, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, nevēlamu.
- līdzeklis Tas, kas noder kādam nolūkam, mērķim. Tas, kas ir nepieciešams, lai veiktu, panāktu (ko).
- izdegums Tas, kas palicis pāri, kam izdegot. Rezultāts --> izdegt (1).
- tālāks Tas, kas seko (kam) kādā virknē, norisē, laikā u. tml. Arī turpmākais.
- žņaugs Tas, kas stipri spiež, parasti, traucējot elpošanu. Arī tas, kas cieši apņem, apvij, cieši atrodas visapkārt (kam).
- patvērums Tas, kas, aizsedzot (ko), atrodoties (kam) priekšā, pasargā (to no kā).
- aizsegs Tas, kas, atrodoties kam priekšā, aizklāj, aizsedz, paslēpj.
- piedeva Tas, ko pievieno (kam) papildus.
- Lēts prieks Tas, ko var atļauties, kam pietiek līdzekļu.
- Lēts prieks Tas, ko var atļauties, kam pietiek līdzekļu.
- uzvija Tas, ko vij (kam) virsū vai klāt.
- virziens Tas, piemēram, fakts, izteikums, problēma (kam pievērstas domas, sarunas u. tml.).
- uztašķīt Tašķot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pietaukšķēt Taukšķējot sagatavot (piemēram, zirņus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- kupris Tauku krājums uz (kamieļa) muguras.
- sfings Tauriņš, kam raksturīgs liels, drukns ķermenis ar tievāku pakaļējo daļu un priekšējie spārni, kas ir ievērojami garāki par pakaļējiem spārniem.
- zobspārņi Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli tauriņi, kam priekšspārnu iekšmalā ir neliels zobveida zvīņu izcilnītis. Šīs dzimtas tauriņi.
- pūcīte Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli, drukni kukaiņi, kam raksturīga galva ar matiņos ietvertām acīm un kas parasti lido naktīs.
- zīdtauriņš Tauriņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir drukns, pūkains ķermenis un kuru kāpuri vērpj ap sevi kokonu, kas sastāv no viena izturīga, ļoti gara pavediena.
- raibenis Tauriņu kārtas kukainis, kam ir raksturīgi raibi spārni
- pārtaustīties Taustoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pietaustīties Taustoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sektors Tautas saimniecības daļa, kam ir noteiktas ekonomiskas un sociālas iezīmes.
- sūkties Tecēt lēni, tievā strūklā vai pa pilieniem (parasti cauri kam).
- notecināt Tecinot (ko), ļaujot tecēt (kam), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
- pielaist Tecinot (ko), pievienot (to pie kā, kam klāt).
- notecināt Tecinot atdalīt šķidrumu (kam).
- aptecēt Teciņus apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- iztecēt Teciņus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārtecēt Teciņus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pietecēt Teciņus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piemetināt Tehnoloģiskā procesā, parasti karsējot, pievienot, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- leģenda Teiksmains, fantastisks nostāsts par kādu vietu, personu, vēsturisku notikumu (parasti folklorā). Mūsdienu literatūrā - sacerējums, kam raksturīga izdoma, fantastika, heroika.
- saukt Teikt (ko), arī radīt balss skaņas, parasti skaļi, arī stiepti tā, lai pietiekami tālu būtu dzirdams, arī lai pārspētu citas skaņas.
- draudēt Teikt, brīdināt (parasti dusmās), ka sekos naidīga, nepatīkama rīcība.
- apskalot Tekot (kam) pāri vai garām, apšļākt (ko) - par straumi, viļņiem.
- iztecēt Tekot izplūst cauri (kam), caur (ko).
- pārtecēt Tekot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uztecēt Tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par šķidrumu.
- aptecēt Tekot, plūstot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pietecēt Tekot, plūstot pievienoties (pie kā, kam klāt) - parasti par šķidrumu.
- uzlīt Tekot, plūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par šķidrumu.
- paragrāfs Teksta daļa (parasti apzīmēta ar cipariem un zīmi §), kas sākas ar jaunu rindu un kam ir samērā patstāvīga nozīme.
- matrice Teksta, tipogrāfisku zīmju salikums stereotipu izliešanai iespiešanas procesam. Iespiedforma. Metāla plāksne ar iegravētu burta attēlu (burtu saliekamām mašīnām).
- teletaips Telegrāfa aparāts, kam ir rakstāmmašīnai līdzīga tastatūra un kas saņemto informāciju raksta uz papīra lentes.
- telekamera Televīzijas kamera.
- modelēt Tēlniecībā - veidot paraugu, skici u. tml. (mālā, vaskā, plastilīnā). Apstrādāt nākamās skulptūras virsmu, veidojot izciļņus un iedobumus.
- stājtēlniecība Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar arhitektūras veidojumiem. Stājskulptūra (1).
- stājskulptūra Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar arhitektūras veidojumiem. Stājtēlniecība.
- satīra Tēlojuma veids (daiļliteratūrā, tēlotājā mākslā), kam raksturīgs dzēlīgs nopēlums, nosodījums, atmaskojums.
- karikatūra Tēlotājas mākslas (galvenokārt grafikas) žanrs, kas vēršas pret ko negatīvu un kam raksturīgs apzināti pārspīlēts, smieklīgs tā attēlojums.
- primitīvisms Tēlotājas mākslas attīstības tendence, daiļrades metode (sākot ar VI. gadsimta beigām), kam ir raksturīga izteiksmes līdzekļu vienkāršošana, pirmatnējās, seno civilizāciju, viduslaiku mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
- stājdarbs Tēlotājas mākslas darbs, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīts ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- stājmāksla Tēlotājas mākslas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- popārts Tēlotajas mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgi veidojumi no reāliem priekšmetiem, apkārtējās vides fragmentiem u.tml.
- portrets Tēlotājas mākslas žanrs, kam raksturīga pievēršanās cilvēka individualizētam attēlojumam. Šī žanra mākslas darbs.
- ģīmetne Tēlotājas mākslas žanrs, kam raksturīga pievēršanās cilvēka individualizētam attēlojumam. Šī žanra mākslas darbs. Portrets.
- darbistaba Telpa (istaba) darbam (parasti garīga darba strādniekam).
- kabinets Telpa, kas iekārtota noleiktam mērķim (piemēram, mācībām, metodiskam darbam, ārstniecībai).
- istaba Telpa, kas paredzēta noteiktam nolūkam.
- stūrītis Telpa, telpas daļa (iestādē, uzņēmuma u. tml.), kas ir iekārtota īpašam nolūkam.
- observators Telpa, telpu kopums, kur novēro cilvēkus, kam ir bijusi saskare, piemēram, ar holeras, mēra, īsto baku slimnieku.
- valstība Telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
- valsts Telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
- elks Tēls, priekšmets u. tml., kam cilvēks ziedo un ko pielūdz.
- radioraidījums Tematisks, noteiktam laikam paredzēts radiofonisks raidījums.
- Holerisks temperaments Temperaments, kam raksturīga ātra jūtu rašanās un spēcīga izpausme.
- Holerisks temperaments Temperaments, kam raksturīga ātra jūtu rašanās un spēcīga izpausme.
- Sangvinisks temperaments Temperaments, kam raksturīga intensīva, līdzsvarota, dinamiska psihisko procesu norise.
- Sangvinisks temperaments Temperaments, kam raksturīga intensīva, līdzsvarota, dinamiska psihisko procesu norise.
- Flegmatisks temperaments Temperaments, kam raksturīga jūtu lēna rašanās un vāja izpausme.
- Flegmatisks temperaments Temperaments, kam raksturīga lēna jūtu rašanās un vāja izpausme.
- Melanholisks temperaments Temperaments, kam raksturīga spēcīga aizture, lēna psihisko procesu norise.
- Melanholisks temperaments Temperaments, kam raksturīga spēcīga aizture, lēna psihisko procesu norise.
- Lejupslīdoša tendence Tendence pasliktināties, regresēt, kļūt mazvērtīgākam.
- iztenterēt Tenterējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārtenterēt Tenterējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pietenterēt Tenterējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Speciālā relativitātes teorija Teorija, kam pamatā ir princips, saskaņā ar kuru fizikālās parādības visās inerciālās atskaites sistēmās norit vienādi, un gaismas ātruma nemainības princips - gaismas ātrums vakuumā ir konstants un nav atkarīgs no gaismas avota kustības.
- Speciālā relativitātes teorija Teorija, kam pamatā ir princips, saskaņā ar kuru fizikālās parādības visās inerciālās atskaites sistēmās norit vienādi, un gaismas ātruma nemainības princips - gaismas ātrums vakuumā ir konstants un nav atkarīgs no gaismas avota kustības.
- Speciālā relativitātes teorija Teorija, kam pamatā ir princips, saskaņā ar kuru fizikālās parādības visās inerciālās atskaites sistēmās norit vienādi, un gaismas ātruma nemainības princips - gaismas ātrums vakuumā ir konstants un nav atkarīgs no gaismas avota kustības.
- skola Teoriju, ideju, metožu kopums (zinātnē, mākslā), ko izvirza, kam pamatus izveido kāda persona vai personu grupa un uz ko savā darbībā balstās tā sekotāji. Attiecīgā, parasti neformālā, zinātnieku, mākslinieku kopa.
- slabs Tērauda lokšņu sagatave, kam platums ir no 400 līdz 2500 milimetriem un biezums - no 75 līdz 600 milimetriem.
- profiltērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- veidtērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir sarežģīta šķērsgriezuma forma.
- vanādijtērauds Tērauds, kam par leģējošo elementu izmantots vanādijs.
- Vanādija tērauds Tērauds, kam par leģējošo elementu izmantots vanādijs. Vanādijtērauds.
- rajons Teritorija, apkārtējās vides daļa, kam ir kādas raksturīgas, ar dzīvnieku vai augu valsti saistītas pazīmes, īpatnības.
- rajons Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, ar cilvēku darbību saistītas pazīmes, īpatnības.
- zona Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, no citām teritorijām atšķirīgas (parasti ar cilvēka dzīvi un darbību saistītas) īpatnības.
- rajons Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, no citām teritorijām atšķirīgas (piemēram, ģeogrāfiskas, ekonomiskas, klimatiskas) pazīmes, īpatnības.
- termospudele Termoss, kam ir pudelei līdzīga forma.
- legāts Testamentā dots īpašs uzdevums (par labu kādam), kas jāizpilda mantiniekam.
- notēst Tēšot atdalīt (kam) mizu.
- pietēst Tēšot izgatavot (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā.
- pietēst Tēšot izveidot (kam) vēlamo veidu, parasti, (to) pielāgojot. Tēšot pielīdzināt.
- paļauties Ticēt (kam), būt pārliecinātam (piemēram, par kā pareizumu). Ticēt (piemēram, kā labvēlīgai norisei, iedarbībai).
- atgriezties Tiekot lietotam, kļūt neasam (par rīkiem, kam ir asmens).
- padilt Tiekot lietotam, kļūt plānākam, arī neasākam (piemēram, par darbarīkiem).
- iestaipīties Tiekot lietotam, valkātam, kļūt pietiekami ērtam, arī vaļīgam (piemēram, par apģērbu).
- piesmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par telpu).
- sasmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par telpu).
- plīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, bojāties.
- noziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, arī gaišākam (parasti par rudzu maizi).
- saziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, mainīt krāsu (par pārtikas produktiem, parasti par rudzu maizi).
- sadisms Tieksme uz cietsirdību, tīksmināšanas par citu ciešanām. Seksuāla perversija, kam raksturīga apmierinājuma gūšana, radot partnerim fiziskas vai morālas ciešanas.
- persona Tiesību subjekts kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja.
- Tiesību subjekts Tiesiskās attiecības dalībnieks, kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
- Ģimenes stāvoklis Tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes un kas rodas, cilvēkam piedzimstot, un mainās, noslēdzot vai šķirot laulību, adoptējot bērnu.
- Ģimenes stāvoklis Tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes un kas rodas, cilvēkam piedzimstot, un mainās, noslēdzot vai šķirot laulību, adoptējot bērnu.
- bērnubērni Tiešie pēcnācēji vairākās paaudzēs. Nākamās paaudzes.
- adata Tievs (metāla) irbulis (šūšanai), kam vienā galā ir asa smaile, bet otrā - spraudziņa pavediena ievēršanai.
- Ar mēru Tik daudz, cik vajag, pietiekami. Arī mēreni.
- pietiekošs Tik, cik ir vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams. Pietiekams (3).
- iet Tikt atdalītam, arī atdotam, iztērētam (kādai vajadzībai, nolūkam).
- iziet Tikt izšautam cauri (kam), caur (ko). Tikt izdzītam, izsistam, arī izgrūstam cauri (kam), caur (ko).
- paiet Tikt izveidotam, atrasties, but novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā.
- noslīdēt Tikt lēni, slīdoši vērstam pār (ko), pāri (kam) - par skatienu.
- skaut Tikt liktam (kādam, kam) apkārt (par rokām).
- nobirt Tikt neviļus, negribēti nobērtam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- nolīt Tikt neviļus, negribēti nolietam (kur, uz kā, garām kam).
- nopilēt Tikt neviļus, negribēti nopilinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- notecēt Tikt neviļus, negribēti notecinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- nolieties Tikt nolietam zemē (kur, uz kā, garām kam u. tml.), parasti neviļus, negribēti.
- pārkārties Tikt novietotam pāri (kam), pār (ko) tā, ka nokarājas (par ķermeņa daļu); nokārties pāri (kam), pār (ko).
- pagult Tikt novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā (par priekšmetiem).
- dabūt Tikt pakļautam (fiziskai iedarbībai, nepatīkamiem pārdzīvojumiem u. tml.).
- pāriet Tikt pārceltam uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu.
- pārlieties Tikt pārlietam (pāri kam, pār ko), parasti neviļus, negribēti.
- paiet Tikt pavirzītam, novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā. Neviļus, negribēti pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ķermeņa daļu).
- nākt Tikt piešķirtam, dotam (kam).
- pievērsties Tikt pievērstam (kam citam) - piemēram, par domām, sarunām.
- pieskarties Tikt pievirzītam tik tuvu (kam), ka viegli skar (to) - par ķermeņa daļām.
- palikt Tikt saglabātam, aiztaupītam (kādam nolūkam). Tikt piešķirtam, arī netikt atņemtam (kādam).
- nokrist Tikt strauji pievērstam (kam), parasti lejup (par skatienu).
- piesviesties Tikt strauji pievirzītam, pieliktam (pie kā, kam klāt) - piemēram, par roku, pirkstiem.
- tvert Tikt strauji virzītam, liktam cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to) - parasti par rokām, pirkstiem.
- ķerties Tikt traucētam kustībā, sadurties ar pretestību (piemēram, virzoties kam pāri, garām).
- Iet pāri Tikt uzskatītam par svarīgāku, vajadzīgāku, pārāku, būt svarīgākam, vajadzīgākam, pārākam (par ko citu).
- atkauties Tikt vaļā, atbrīvoties (no kā nepatīkama).
- atkratīties Tikt vaļā, atbrīvoties, izvairīties (no kā nevēlama, nepatīkama).
- daiļš Tikumīgs, čakls. Patīkams, piemīlīgs un krietns.
- morāle Tikumisks secinājums (no kā), tikumisks vērtējums (kam).
- satīt Tinot (ap ko, kam apkārt) apņemt, aplikt, parasti pilnīgi.
- aptīt Tinot (ap ko, kam apkārt), apņemt, aplikt.
- pietīt Tinot (piemēram, atritināto dziju), pabeigt veidot (kamolu).
- uztīt Tinot (piemēram, diegu), uzvirzīt (to) virsū (uz kā, kam).
- satīt Tinot izveidot (piemēram, kamolu).
- notīt Tinot izveidot (piemēram, kamolu). Satīt.
- pietīt Tinot piespiest, pielikt (pie kā, kam klāt). Tinot piesaistīt.
- paralēltinums Tinums, kam ir paralēlslēgums.
- aptipināt Tipinot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); imperf. tipināt apkārt.
- iztipināt Tipinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārtipināt Tipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pietipināt Tipinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- standarts Tipveida paraugs, kam pielīdzina citus objektus, kuriem jāatbilst tam pēc īpašībām, izmēriem un formas. Šādam tipveida paraugam atbilstošs objekts.
- aptīstīt Tīstot (ap ko, kam apkārt), apņemt, aplikt.
- lords Tituls, kas saistīts ar dažiem augstiem amatiem (Anglijā). Persona, kam ir šāds tituls.
- par To, ka ir (kam) vēlams, vajadzīgs, pieņemams, tā, ka pievienojas (kam), atzīst (ko).
- Daivaina lapa Topa, kam plātnes šķēlumi nesniedzas dziļāk par plātnes vienu ceturto daļu (piemēram, rasaskrēsliņa lapa).
- riteņtraktors Traktors, kam ritošās daļas ir riteņi.
- Ripojošais (arī ritošais) transportlīdzeklis Transportlīdzeklis, kam ir riteņi.
- Ritošais (arī ripojošais) transportlīdzeklis Transportlīdzeklis, kam ir riteņi.
- Ritošais (arī ripojošais) transportlīdzeklis Transportlīdzeklis, kam ir riteņi.
- riepa Transportlīdzekļa riteņa apvalks, kas saskaras ar ceļa virsmu un kas parasti ir veidots no gumijas (ar kameru vai bez tās), metāla.
- satiksme Transportlīdzekļu, personu pārvietošanās pa īpašiem šim nolūkam paredzētiem ceļiem, celtnēm u. tml. Regulāra (transportlīdzekļu) pārvietošanās pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
- uztrāpīt Trāpīt (ar ko) tieši virsū (uz kā, kam).
- rodeļtrase Trase braukšanai ar rodeļkamaniņām.
- skrituļtrase Trase braukšanai ar skrituļslēpēm vai skrituļkamaniņām.
- pārtraukties Traucoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- papīrgrozs Traukam vai kastei līdzīgs (piemēram, kartona, plastmasas) veidojums nevajadzīgu papīru ievietošanai.
- grozs Traukam vai kastei līdzīgs pinums no klūgām, skaliem u. tml. (kā) uzglabāšanai, pārnešanai.
- termoss Trauks, kam ir dubultsienas, starp kurām ir radīts vakuums, un ko izmanto (kā, parasti pārtikas produktu) uzturēšanai nemainīgā temperatūrā.
- puslitrs Trauks, kam ir šāds tilpums.
- sieciņš Trauks, kam ir šāds tilpums.
- sieks Trauks, kam ir šāds tilpums.
- pietrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iztrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko).
- pārtrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- aptrenkt Trencot panākt, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Trenkt apkārt. Aptriekt.
- pārtrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- tarāns Trieciens ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
- pietriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko).
- pārtriekt Triecot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- aptriekt Triecot panākt, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Triekt apkārt. Apdzīt.
- cirst Triecoties (kur), pieskaroties (kam), radīt sūrstošu sajūtu (par sniegu, vēju).
- pārtriekties Triecoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārtriept Triepjot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- uztriept Triepjot (piemēram, ziedi, krāsu), uzvirzīt virsū (uz kā, kam). Uzziest.
- uztriept Triepjot izveidot (zīmi, attēlu u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- notrīt Trinot padarīt asu. Uztrīt. Trinot izveidot (kam) vēlamo formu.
- pārtrīt Trinot pieļaut, ka (kas, piemēram, nazis) zaudē vēlamo asumu, ka (kam) izveidojas pārasmens.
- trīsdesmit Trīsdesmit gadu (cilvēkam).
- Dažādmalu trīsstūris Trīsstūris, kam malu garums ir dažāds.
- griezējzobs Trīsstūrveida griezējdaļa (darba rīkam).
- troņprincis Tronmantnieka tituls (dažas monarhijās). Troņmantnieks, kam ir šāds tituls. Arī kroņprincis.
- kroņprincis Troņmantnieka tituls (dažās monarhijās). Troņmantnieks, kam ir šāds tituls.
- dofins Troņmantnieka tituls Francijā (no 14. gadsimta vidus līdz 1830. gadam). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- pipars Tropu lakstaugs vai krūms ar sīkiem bezapziedņa ziediem vārpās vai vālītēs un augļiem - kauleņiem, kam ir viena sēkla.
- raflēzija Tropu parazītaugs, kam ir raksturīgs ļoti liels zieds.
- batisfēra Trosē iekārta dziļūdens kamera.
- piesmakt Trūkstot gaisa pieplūdei, arī netiekot tīrītam, mazgātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par traukiem).
- piroksēni Tumši zaļi vai brūni līdz melni iežu veidotāji minerāli, kas satur galvenokārt dzelzi un magniju un kam piemīt laba skaldnība.
- tuneļkamera Tuneļveida kamera.
- vieta Tur, kur kam ir jābūt, jāatrodas. Arī tur, kur kas ir bijis, atradies iepriekš.
- vārīt Turēt (ko, piemēram, veļu) šķidrumā (parasti ūdenī, kādu vielu šķīdumā), kam šādā veidā mainās agregātstāvoklis.
- rūpes Turpmākā darbība, turpmāko (parasti neatliekamu, nozīmīgu) darbība kopums, kuru veikšanai nepieciešams sagatavoties, aktīvi darboties.
- arabeska Tuvo Austrumu tautu ornamentācijas veids, kam raksturīgs līniju, ģeometrisku formu, stilizētu augu elementu savdabīgs apvienojums. Šāds ornaments.
- lenkt Tuvojoties novietoties (kam) vairākās vai visās pusēs.
- pacelties Tuvojoties zenītam, nonākt (piemēram, virs kā, pāri kam) - par debess spīdekļiem. Uzaust (piemēram, par gaismu).
- tiekties Tuvoties (kam), lai (to), piemēram, aizsniegtu, saņemtu. Arī sniegties (pēc kā).
- sēsties Tuvoties (zemes virsai), arī kļūt blīvākam, koncentrētākam (pie zemes virsas) - par miglu, dūmiem u.tml.
- lenkt Tuvoties, sekot (kam, parasti dzīvniekam), medījot (to), uzbrūkot (tam).
- riņķis Tuvumā (kam), arī ap ko, gar ko (virzīties).
- tenderlokomotīve Tvaika lokomotīve, kam tenderis ir novietots uz tās rāmja (aiz mašīnista vietas).
- tandēmtvaikmašīna Tvaikmašīna, kam darba cilindri ir novietoti uz vienas ass, vienā līnijā.
- Pārkarsēts tvaiks Tvaiks, kam ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu.
- Nepiesātināts (arī pārkarsēts) tvaiks Tvaiks, kam ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu.
- Pūra mērs Tvertne, trauks, kam ir šāds tilpums.
- pūrs Tvertne, trauks, kam ir šāds tilpums.
- slūpe Ūdens transportlīdzeklis, kam ir šāds takelējums.
- minerālūdens Ūdens, kam ir palielināts minerālvielu (retāk organisko vielu) un gāzu daudzums un kas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu.
- siltūdens Ūdens, kam ir samērā augsta temperatūra: silts ūdens.
- ūdensšķērslis Ūdenstilpe, kas aizšķērso kam ceļu.
- ūdens Ūdeņraža oksīds - šķidra viela (minerāls), kam nav garšas, smaržas, krāsas (biezākam slānim zilgana krāsa) un kas, parasti šķīdumu, maisījumu sastāvā, ir plaši izplatīta ūdenstilpēs, augsnē, gaisā, organismos.
- mufelis Ugunsizturīga vai karstumizturīga kamera vai trauks.
- pieūjināt Ūjinot piesaukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- skrūvurbis Urbis, kam sānos ir vītņveida padziļinājums.
- izurbties Urbjot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to). Urbjoties, arī strauji triecoties, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pieurbt Urbjot izveidot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- Urīna nesaturēšana Urīna noplūšana, cilvēkam nejūtot tieksmi urinēt.
- pīle Urīna trauks slimniekiem, kam jāievēro gultas režīms.
- pārvalks Uz apaviem uzvelkams, parasti auduma izstrādājums, kas aizsargā apavus no kā iedarbības vai kas novērš apavu saskari ar ko.
- cekuls Uz augšu izslējies (matu) kušķis pieres daļā vai galvas vidū (cilvēkam). Arī mati.
- parūka Uz galvas uzliekams mākslīgs matu veidojums (dabisko matu aizstāšanai, arī mākslinieciskiem, dekoratīviem mērķiem).
- paņirbēt Uz īsu brīdi parādīties, kļūt redzamam, ļoti strauji šķietami pavirzīties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- Uz bērnu bērniem Uz nākamajām paaudzēm Tā, ka jutīs nākamās paaudzes.
- vaigusargi Uz vaigiem liekams metāla aizsegs (piemēram, pret bultām).
- nobraukt Uzbraucot (kam) virsū, nonāvēt (to).
- Dot triecienu (arī prettriecienu) Uzbrukt (arī izdarīt pretuzbrukumu pretiniekam). Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
- Dot triecienu (arī prettriecienu) Uzbrukt (arī izdarīt pretuzbrukumu) pretiniekam.
- aizbūvēt Uzbūvēt (ko kam priekšā).
- uzdot Uzcelt (parasti ar dakšām, sienu, salmus u. tml.) augšā (kam, arī kur).
- pārmest Uzcelt (tiltu, laipu u. tml.) pāri (kam), pār (ko).
- pārsviest Uzcelt (tiltu, laipu u. tml.) pāri (kam), pār (ko).
- pārtaisīt Uzcelt, izveidot u. tml. pāri (kam), pār (ko).
- nobradāt Uzkāpjot (kam) vairākkārt virsū, ievainot, arī nonāvēt (to).
- uzkasīt Uzkašņāt virsū (uz kā, kam).
- uzotēt Uzklāt ar otu (ko) virsū (uz kā, kam).
- uzkumpt Uzliekties virsū (uz kā, kam).
- uzbāzt Uzlikt (cepuri galvā). Liekot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- apriepot Uzlikt (ritenim) riepu kopā ar kameru.
- Uzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla) Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
- Uzkraut (arī uzgrūst) kaklā (arī uz kakla) Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
- nomaskot Uzlikt, uzvilkt (kam) masku (1).
- piesieties Uzmācīgi tuvoties (pretējā dzimuma cilvēkam, parasti sievietei).
- ievērība Uzmanības pievēršana (kam), interese (par ko).
- uzsēsties Uzmesties (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
- Ņemt sev uz kakla (arī uz sava kakla) Uzņemties nepatīkamas rūpes, atbildību (par ko).
- Ņemt sev uz kakla (arī uz sava kakla) Uzņemties nepatīkamas rūpes, atbildību (par ko).
- uzkrist Uzpilēt virsū (uz kā, kam).
- uzdvest Uzpūst elpu (kādam, kam).
- pierakstīt Uzrakstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- Pārnest vārdu (jaunā rindā) Uzrakstīt teksta rindā neietilpināmo vārda daļu nākamās rindas sākumā.
- Pārnest vārdu jaunā rindā Uzrakstīt teksta rindā neietilpināmo vārda daļu nākamās rindas sākumā.
- Pārnest vārdu (jaunā rindā) Uzrakstīt teksta rindā neietilpināmo vārda daļu nākamās rindas sākumā.
- parakstīt Uzrakstīt un izsniegt recepti (medikamentu iegādei un lietošanai). Rakstveidā noteikt (ārstēšanas procedūras, arī analīzes).
- Likt blakus (kam) Uzskatīt par līdzvērtīgu (kam).
- humānisms Uzskatu un rīcības sistēma, kam raksturīga cilvēkmīlestība, rūpes par cilvēka labklājību un cieņa pret cilvēku.
- uzkniebt Uzspiest (piemēram, pensneju, spīles) virsū (uz kā, kam).
- apzīmogot Uzspiest zīmogu vai zīmogus (kam).
- sazīmogot Uzspiest zīmogus (kam) lielākā daudzumā. Uzspiest zīmogus (kā lielākam daudzumam).
- pabriest Uzsūcot mitrumu, kļūt mazliet lielākam.
- piebriest Uzsūcot, uzkrājot šķidrumu, palielināties apjomā. Piesūcoties ar šķidrumu, mitrumu, kļūt cietākam, stingrākam, biezākam.
- uzšļākt Uzšļākties virsū (uz kā, kam).
- uzritināt Uztīt virsū (uz kā, kam).
- pārziemot Uzturēties (kur), kamēr paiet ziema.
- ziemot Uzturēties (kur), kamēr paiet ziema.
- uzvāznis Uzvāžama, uzliekama vākveida detaļa kā nosegšanai, aizsargāšanai.
- uzķēzīt Uzvirzīt mēslus, netīrumus virsū (uz kā, kam).
- uzlaist Uzvirzīt, arī panākt, arī pieļaut, ka (kas) slīdot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- uzkleķēt Uzvirzīt, parasti ar metienu, (kleķi, tā kārtu) virsū (uz kā, kam).
- uzgulties Uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetu, vielu u. tml.
- uzsēsties Uzvirzoties virsū (uz kā, kam, arī kur), nespēt turpināt pārvietošanos (parasti par ūdens transportlīdzekli).
- uzlikt Uzziest, uzklāt (uz kā, kam).
- smecernieks Vaboļu dzimta, kurā ietilpst sīki vai nelieli, retāk vidēji lieli augēdāji kukaiņi, kam ir raksturīgs smeceris.
- sprakšķis Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ir šaurs, garš ķermenis un kas no guļus stāvokļa apveļas uz kājām, radot sprakšķošu troksni.
- mārīte Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst sīki un nelieli, mugurpusē apaļīgi izliekti kukaiņi, kam ir sarkani, dzelteni, brūni vai melni segspārni ar norobežotiem plankumiem.
- pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- pievadīt Vadot (transportlīdzekli), pievirzīt (to pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izvadīt Vadot izvirzīt (transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
- pārvadīt Vadot pārvirzīt (transportlīdzekli pāri kam, pār ko).
- motorvagons Vagons, kam ir motors.
- Vai nav kauna? Vai nav neērti, nepatīkami?
- virsotne Vainaga augšējā daļa, augšējie zari (kokam). Stumbra turpinājuma, vadošā zara gals. Augšējā, virsējā daļa (augam). Galotne (1).
- galotne Vainaga virsotne, augšējie zari (kokam). Stumbra turpinājuma, vadošā zara gals. Augšējā, virsējā daļa (augam).
- kronis Vainags (kokam).
- aptuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi apņemt (ap ko, kam apkārt).
- sabraukt Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml. Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
- iedejoties Vairākkārt dejojot, iemācīties labi dejot. Dejot, kamēr dejošana sāk labi veikties.
- kārstīt Vairākkārt kārt, bāzt, stiept ārā (parasti galvu), vairākkārt stiept (parasti galvu, kaklu gar ko, pāri kam u. tml.). Staipīt, snaikstīt.
- kārstīties Vairākkārt liekties, stiepties ārā, vairākkārt stiepties, sniegties (gar ko, pāri kam u. tml.). Snaikstīties.
- apmētāt Vairākkārt mest (kam) virsū.
- Skraidelēt (arī skraidīt) (kādam) pakaļ Vairākkārt pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
- Skraidīt (arī skraidelēt) (kādam) pakaļ Vairākkārt pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
- iepļauties Vairākkārt pļaujot, iemācīties labi pļaut. Pļaut, kamēr pļaušana sāk labi veikties.
- ierakstīties Vairākkārt rakstot, iemācīties labi rakstīt. Rakstīt, kamēr rakstīšana sāk labi veikties.
- plosīt Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, radīt (kam) plaisas, caurumus.
- kašņāties Vairākkārt skarties klāt kam irdenam, piemēram, zemei, smiltīm, virzot, svaidot to uz dažādām pusēm. Arī kārpīties (1).
- sperties Vairākkārt spert kādam, kam.
- izvārstīt Vairākkārt vārstīt cauri (kam), caur (ko).
- lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti, ko meklējot) - par dzīvniekiem, kam ir kājas.
- ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti, ko meklējot) - par dzīvniekiem, kam ir kājas.
- lipināt Vairākkārt, arī pakāpeniski saistīt (parasti plānus vai sīkus priekšmetus, no kuriem viens vai abi pārklāti ar līmi vai vielu, masu, kam ir līmes īpašības) vai saistīt šādus priekšmetus pie (kā) virsmas.
- pērt Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
- rokraksts Vairākos eksemplāros ar roku pārrakstīts teksts (līdz grāmatu iespiešanas sākumam), kam piemita grāmatas funkcijas un ārējās pazīmes.
- obelisks Vairākšķautņu stabs (parasti piemineklis), kam augšdaļa ir tievāka par pamatni un kas beidzas ar piramidālu smaili.
- bēgt Vairīties (no kā nepatīkama).
- bīties Vairīties. Nevēlēties uzņemties (parasti ko grūtu vai nepatīkamu).
- note Vajadzība, nepieciešamība. Arī steidzamība, neatliekamība.
- notīgs Vajadzīgs, nepieciešams. Arī steidzams, neatliekams.
- panīkt Vāji attīstoties, arī augot nelabvēlīgos apstākļos, kļūt sīkam, kroplīgam, arī mazražīgākam (par augiem). Kļūt tādam, kur augi samērā vāji attīstās, nīkuļo, ir mazražīgi (piemēram, par tīrumu).
- priekšvakars Vakars, pēcpusdiena, arī diena pirms kā nozīmīga, kas gaidāms nākamajā dienā.
- troņmantnieks Valdnieka dinastijas loceklis, kam ir tiesības mantot varu.
- šerīfs Valdnieka tituls (Marokā). Persona, kam ir šāds tituls.
- kungs Valdnieks (piemēram, karalis), kam ir vienpersonīga vara.
- patvaldnieks Valdnieks, kam ir neierobežota vara.
- vienvaldnieks Valdnieks, kam ir vienpersoniska vara (valstī, organizācijā).
- emīrs Valdošās personas, arī valdošās dzimtas piederīgā tituls (dažās musulmaņu zemēs). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- vazāt Valkāt (parasti jaunu, labu apģērbu) bez pietiekamas saudzības, nepiemērotā vietā, nepiemērotos apstākļos. Lietot (parasti ko labu, vērtīgu) bez pietiekamas saudzības, nepiemērotos apstākļos.
- Runas valoda Valodas forma, kam raksturīgi ar skaniskiem līdzekļiem veidoti izteikumi.
- Runas valoda Valodas forma, kam raksturīgi ar skaniskiem līdzekļiem veidoti izteikumi.
- sakārtojums Valodas vienību (piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) saistījums, kam raksturīga (to) savstarpēja neatkarība pēc formas, nozīmes. Valodas vienības, starp kurām ir šāds saistījums.
- konstrukcija Valodas vienību (piemēram, vārdu) savienojums (runā, tekstā), kam ir noteiktas gramatiskās īpašības.
- padomnieks Valsts amatpersona, kam parasti ir konsultanta funkcijas (dažās valstīs).
- nepievienošanās Valsts atteikšanās miera laikā pievienoties jebkādam militāram blokam.
- stagflācija Valsts ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga cenu paaugstināšanās, inflācija ražošanas, tirdzniecības saimniecisko procesu depresijas apstākļos.
- tirānija Valsts pārvaldes forma, kam raksturīga patvaļība, nežēlība, varmācība. Arī despotija (1).
- Kratīt sirdi Vaļsirdīgi stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- (Iz)kratīt (visu) (savu) sirdi Vaļsirdīgi visu (iz)-stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- Izkratīt (visu) (savu) sirdi Vaļsirdīgi visu izstāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- kundzība Vara, kas balstās uz (kādas tautas, šķiras u. tml.) apspiešanu, izmantošanu. Stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- proklīze Vārda piesliešanās (runas plūsmā) nākamajam vārdam akcenta ziņā.
- pavadvārdi Vārdi, teksts, ko pievieno kam (piemēram, sūtījumam) un kas parasti izsaka paskaidrojumu, norādījumu.
- Neatkarīgais vārds Vārdkopas komponents, kam pakārtots cits (atkarīgais) vārds.
- minimumvārdnīca Vārdnīca, kurā ir iekļauti (kādam nolūkam) visnepieciešamākie vārdi un visnepieciešamākās to nozīmes.
- novārdot Vārdojot radīt (kam) dziedinošas spējas.
- salīdzinājums Vārdos izteikts divu priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, satuvinājums, kas pamatojas uz to līdzību; vārdu savienojums, kam ir noteikta sintaktiska forma šāda saistījuma, satuvinājuma izteikšanai.
- termins Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
- poētisms Vārds, vārdu savienojums, kam ir liriska, svinīga emocionāli ekspresīva nokrāsa.
- Buramie vārdi Vārdu savienojums, kam piedēvē maģisku spēku.
- Buramie vārdi Vārdu savienojums, kam piedēvē maģisku spēku.
- vārs Vārīgs, viegli ievainojams, iebojājams, arī tāds, kam nepieciešama rūpīga kopšana (par augiem, to daļām). Arī glezns (1).
- atvārīt Vārīt, kamēr atdalās (piemēram, gaļa no kauliem).
- pievārīt Vārot pieļaut, ka (kas) pielīp (pie kā, kam klāt).
- pievārīt Vārot pievienot (pie kā, kam klāt).
- pievārīt Vārot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- ievārīties Vāroties kļūt biezākam.
- starpvārpsta Vārpsta, kas atrodas starp citām vārpstām un kam parasti ir palīgfunkcijas kādā norisē.
- uzvāzt Vāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- dēls Vecāka cilvēka laipna uzruna jaunākam vīrietim.
- bērns Vecāka cilvēka laipna uzruna jaunākam.
- lielkņazs Vecāko kņazu tituls (piemēram, feodālajā Krievijā). Cara ģimenes locekļu tituls (pirmsrevolūcijas Krievijā). Feodālis, aristokrāts, kam ir šāds tituls.
- kratīties Vēcināties (ar rokam).
- kūla Vecs apmatojums (dzīvniekam).
- patriarhs Vecs augs (parasti koks), arī dzīvnieks, no kura cēlušās nākamās paaudzes.
- Vēdera prese Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties samazinās vēdera dobuma tilpums.
- apvēdināt Vēdinot (ar ko), radīt (visapkārt kam) gaisa plūsmu. Apņemt (ar smaržu).
- izvest Vedot (ar transportlīdzekli), izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko, piemēram, granti), parasti izkliedēšanai, virsū (uz kā, kam).
- pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (pāri kam, pār ko). Nogādāt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli.
- novest Vedot (ar transportlīdzekli), virzīt un pabeigt virzīt gar (ko), garām (kam). Virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam).
- izvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka iziet, iznāk cauri (kam), caur (ko).
- pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pievest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam). Vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
- pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
- apvest Vedot (liekot iet sev līdzi), vadot apvirzīt (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Vest apkārt.
- pārvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pavest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
- pavest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pievest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izvest Vedot izvirzīt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekli.
- pievest Vedot nogādāt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli.
- pievest Vedot sagādāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- risināt Veicot matemātiskas darbības, censties rast atbildi, iznākumu (matemātiskam uzdevumam).
- pieaust Veidojot tīklu, piesaistīt (ar to pie kā, kam klāt) - par zirnekli.
- pieaugt Veidojoties (kam), piepildīties, arī tikt aizklātam (ar to).
- cilpa Veidojums (no virves, auklas, siksnas u. tml.), kam ir gredzena vai loka forma un kas velkot sašaurinās, savelkas ciet.
- loks Veidojums (organismā), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
- sildītājs Veidojums (parasti no tekstilmateriāla), ko uzliek, piemēram, traukam, ķermeņa daļai, lai aizkavētu siltuma aizplūšanu no tās.
- kāsis Veidojums, kam ir āķveida forma.
- aplis Veidojums, kam ir riņķa forma vai kas atgādina riņķi.
- tīklojums Veidojums, kam ir tīklam (1) raksturīga uzbūve, forma.
- saaugums Veidojums, kas ir radies (kam) cieši saaugot.
- vilnis Veidojums, kas līdzīgs šādam ūdens pacēlumam un kam, parasti, raksturīgas atbilstošas svārstību kustības.
- režģis Veidojums, kas radies (kam) savstarpēji savijoties, krustojoties.
- šūna Veidojums, kurš sastāv no šūniņām (2) divās plāksnēs, kam pamati balstās pret kopēju vidussienu, un kurā bites novieto barību, audzē perus.
- ritenis Veidojums, priekšmets, kam ir loka forma.
- ritenis Veidojums, priekšmets, kam ir riņķa, apļa.
- rudens Veidošanās un attīstības, arī uzplaukuma beigu posms (piemēram, kādai parādībai), kam parasti seko norišu pārtraukums, (kā) bojāeja.
- turpināt Veidot (aizsāktam tekstam, izteikumam, domai, attēlam u. tml.) nākamo posmu, daļu.
- tetovēt Veidot (attēlu, burtus, zīmes u. tml.) ādā, ar dūrieniem, griezumiem ievadot tajā krāsu. Ar šādu paņēmienu veidot attēlu, burtus, zīmes u. tml. (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ādā, ķermeņa daļā).
- saistīt Veidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts noteiktā kopumā, sistēmā.
- dobt Veidot (kam) dobumu (1).
- kolorēt Veidot (kam) krāsu kombinācijas.
- raupjot Veidot (kam) nelīdzenu virsmu. Raupināt.
- raupināt Veidot (kam) nelīdzenu virsmu. Raupjot.
- niansēt Veidot (kam) nianses. Darīt ko (piemēram, mākslas darbu) niansēm bagātu.
- plafonēt Veidot (kam) plafonu (1).
- plafonēt Veidot (kam) plafonu (2).
- plātņot Veidot (kam) plātnes (1) formu.
- rūtot Veidot (kam) rūtis (1).
- tapot Veidot (kam) savienojumu ar tapu vai tapām. Virzīt (kādā priekšmetā) tapu vai tapas.
- svītrot Veidot (kam) svītru vai svītras.
- šķautņot Veidot (kam) šķautni (2) vai šķautnes. Šķautnei.
- šķautnēt Veidot (kam) šķautni (2) vai šķautnes. Šķautņot.
- švīkāt Veidot (kam) švīku vai švīkas. Svītrot (1).
- titrēt Veidot (kam) titru vai titrus.
- kalibrēt Veidot (kam) vajadzīgo lielumu, formu.
- nivelēt Veidot (kam) vienādu līmeni.
- zigzagot Veidot (kam) zigzagu.
- žuburot Veidot (kam) žuburu (3) vai žuburus.
- stigot Veidot apvidū īpašu (kā) joslu. Veidot (apvidū) joslu kādam nolūkam.
- vērtēt Veidot spriedumu, atzinumu par to, vai (kādam cilvēkam) piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības (spējas, zināšanas u. tml.).
- vērtēt Veidot spriedumu, atzinumu par to, vai (kādam dzīvniekam, augam) piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības.
- raisīties Veidoties (par pumpuriem, ziediem, lapām u. tml.). Būt tādam, kam veidojas pumpuri, ziedi, lapas u. tml.
- briest Veidoties, kļūt intensīvākam (par psihiskām norisēm, īpašībām). Veidoties (par domām, idejām). Pieaugt (par spēku).
- briest Veidoties, kļūt lielākam, spēcīgākam (par parādībām dabā).
- tūkt Veidoties, kļūt lielākam, spēcīgākam (par parādībām dabā).
- taranēt Veikt ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli triecienu (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
- turpināt Veikt joprojām, nepārtraukti (aizsāktu darbību). Veikt atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu darbību) kādā (tas) nākamajā posmā.
- apsaimniekot Veikt saimniecības darbus un pienākumus. Būt par saimnieku (kam).
- nolauzt Veikt un pabeigt veikt (ko grūtu, arī nepatīkamu).
- pievelties Vējoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- priekšvēlēšanas Vēlēšanu kampaņas pirmais posms.
- āmis Velkamā zvejas tīkla maisveida daļa, kurā sakrājas zivis.
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- pārvilkt Velkot (ar ko), izveidot (līniju, svītru) pāri (kam), pār (ko). Velkot pāri (kam), pār (ko), izveidot (to ar līniju, svītru).
- pārvilkt Velkot (ko, piemēram, segu, apģērba gabalu) virsū, novietot (to) pāri (kam), pār (ko).
- izvilkt Velkot (parasti aiz rokas), izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko). Velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pievilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- apvilkt Velkot (piemēram, stiepli ap ko, kam apkārt), norobežot, nožogot.
- aizvilkt Velkot aizsegt, aizklāt (kam priekšā).
- apvilkt Velkot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- izvilkt Velkot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārvilkt Velkot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pavilkt Velkot pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
- pavilkt Velkot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pievilkt Velkot pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem.
- pievilkt Velkot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- triept Velkot platas līnijas, veidot (piemēram, burtus), rakstot ar burtiem, kam ir platas līnijas, veidot (tekstu).
- uzvilkt Velkot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzraust Velkot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam).
- novilkt Velkot virzīt un pabeigt virzīt gar (ko), garām (kam).
- pārvilkt Velkot, izvirzot garumā, novietot pāri (kam), pār (ko).
- izvilkt Velkot, verot izvirzīt (piemēram, pavedienu, auklu) cauri (kam), caur (ko).
- pārvelt Velot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- nematodes Velteņtārpu tipa klase, kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir veltņveida, vārpstveida vai diegveida ķermenis ar atkārtoti mainītu kutikulu un kas dzīvo ūdenī, augos, dzīvniekos, cilvēkā. Šīs klases dzīvnieki.
- uzveltnēt Veltnējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pakausis Velvjveida elements (piemēram, detaļai, darbarīkam).
- apvelt Veļot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- izvelt Veļot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pavelt Veļot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pievelt Veļot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- novelt Veļot virzīt un pabeigt virzīt gar (ko), garām (kam).
- uzvelt Veļot, arī ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- izvelties Veļoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- novelties Veļoties virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- uzvelties Veļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- apvērt Verot (ap ko, kam apkārt), aplikt.
- izvērt Verot izvirzīt (pavedienu, auklu u. tml.) cauri (kam), caur (ko).
- pievērt Verot pievienot (pie kā, kam klāt).
- uzvērt Verot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- pievērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- uzvērpt Vērpjot uzvirzīt (diegu, tā kārtu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- novērpties Vērpjoties, virpuļojot Īsu brīdi, virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- piedraudēt Vērsties pie kāda ar draudiem. Brīdināt, ka sekos naidīga, nepatīkama rīcība.
- attīstīties Vērsties plašumā, kļūt intensīvākam (piemēram, par notikumiem, darbību).
- savērst Vēršot panākt, ka (kam, piemēram, priekšmetiem) izveidojas noteiktas attiecības telpā vienam pret otru, citam pret citu.
- novērtēt Vērtējot atzīt (kādu) par tādu, kam piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības, spējas, zināšanas u. tml.
- pašvērtība Vērtība, kas (kam) piemīt pati par sevi.
- pašvērtība Vērtība, kas piemīt cilvēkam pēc viņa paša uzskatiem.
- siena Vertikālā iekšējā daļa (dabiskam vai mākslīgam padziļinājumam), kas (to) norobežo.
- siena Vertikālā sānu daļa (dobām traukam, priekšmetam u. tml.).
- statnis Vertikāls baļķis, dēlis, stienis, kam ir balsta funkcijas (celtnē, ierīcē u. tml.).
- stāvs Vertikāls vai gandrīz vertikāls. Tāds, kam ir samērā mazs slīpums.
- Fiktīvais kapitāls Vērtspapīri (akcijas, obligācijas, ķīlu zīmes u. tml.), kas to īpašniekam dod tiesības (kapitālistiskajās valstīs) piesavināties daļu virsvērtības - akciju dividenžu vai obligācijas procentu veidā.
- akcija Vērtspapīrs, kas apliecina zināmas summas iemaksu kapitālistiskā uzņēmumā un dod iespēju vērtspapīra īpašniekam piedalīties peļņas saņemšanā, kā arī izmantot citas akcionāru tiesības.
- obligācija Vērtspapīrs, kas tā īpašniekam dod ienākumu (iepriekš) noteikta procenta vai laimesta veidā.
- aptieka Veselības aizsardzības iestāde, kurā gatavo un izsniedz medikamentus.
- vizināt Vest (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
- vizināt Vest (par jūga dzīvnieku, parasti zirgu, arī transportlīdzekli, parasti patīkamu).
- pasaka Vēstītājas folkloras sacerējums, kam ir raksturīga fantastika. Attiecīgais vēstītājas folkloras žanrs.
- Padomju tauta Vēsturiski izveidojusies jauna sociāla un internacionāla cilvēku kopība, kam ir kopēja teritorija, sociālistiska ekonomika un kultūra, viena kopēja daudznāciju valsts un vienojošs mērķis - komunisma uzcelšana.
- padomjtauta Vēsturiski izveidojusies jauna sociāla un internacionāla cilvēku kopība, kam ir kopēja teritorija, sociālistiska ekonomika un kultūra, viena kopēja daudznāciju valsts un vienojošs mērķis - komunisma uzcelšana. Padomju tauta.
- pievētīt Vētījot attīrīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pievēžot Vēžojot iegūt (vēžus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- desmitkāji Vēžveidīgo kārtas dzīvnieki, kam raksturīga ar kaļķiem piesātināta čaula un pieci ejkāju pāri.
- raibspārnis Vidēji liels tauriņš, kam ir raksturīgi melni spārni ar sarkaniem raibumiem.
- pūkmuša Vidēji liels, retāk sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ķermeni klāj ciešu matiņu sega.
- sāns Vidukļa daļa starp muguru un vēderu no pleca līdz gurnam ķermeņa labajā vai kreisajā pusē (cilvēkam). Šis vidukļa daļas labā vai kreisā puse, arī josla.
- licenciāts Viduslaikos - zinātnisks grāds līdz ar tiesībām mācīt universitātēs. Persona, kam ir šāds grāds.
- virsmestrs Viduslaiku mūku vai bruņinieku ordeņa galvas tituls. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- skepticisms Viedoklis, uzskatu kopums, kam raksturīga neuzticēšanās kādām idejām, teorijām u. tml. un pastāvošo zināšanu ticamības noliegšana.
- džezs Vieglā mūzika (īpašam orķestrim), kam raksturīga improvizācija, specifiski sinkopēti ritmi.
- paslīdēt Vieglā, sildošā gaitā paiet garām (kam), gar (ko).
- izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izkļūt cauri (kam), caur (ko).
- pārslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pieglausties Viegli pieskarties, piekļauties, izraisot patīkamu sajūtu (parasti par audumu).
- kutināt Viegli satraukt, uzbudināt (parasti patīkami).
- pieņemt Viegli satvert, saņemt (pie kā). Saņemot ar rokām, mazliet pievirzīt (pie kā, kam klāt).
- pieglaust Viegli, maigi piekļaut (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
- noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt gar (ko), garām (kam) — par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt garām (kam), arī gar (ko) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt zem (kā), arī (kam) apakšā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem lajos).
- pārslīdēt Viegli, slīdoši pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- pieslīdēt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- pieslidināt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem, arī ar braucējiem tajos.
- noslīdēt Viegli, slīdoši virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) — par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos.
- aizlidot Viegli, strauji pievērsties (kam) - piemēram, par domām, iztēli.
- absorbents Viela, kam piemīt absorbcijas spēja.
- magnētiķis Viela, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas var būt mijiedarbībā ar magnētisko lauku.
- supravadītājs Viela, kam piemīt supravadītspēja.
- Miega līdzeklis Viela, medikaments, kas veicina miega iestāšanos.
- šķidrums Viela, vielu maisījums, kam ir raksturīga plūstamība, arī amorfums.
- smaka Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem un kas parasti izraisa nepatīkamu kairinājumu. Attiecīgā ožas sajūta.
- smarža Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem un kas parasti izraisa patīkamu kairinājumu. Attiecīgā ožas sajūta.
- šūna Vielas, priekšmeta u. tml. uzbūves pamatelements, kam parasti ir raksturīga noteikta regulāra forma.
- diabēts Vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība. Cukurslimība.
- cukurslimība Vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība. Diabēts.
- tīfs Viena no akūtām infekcijas slimībām, kam raksturīgs ilgstošs drudzis, apziņas traucējumi.
- sānpeldes Viena no augstāko vēžu kārtām, kurā ietilpst vidēji lieli ūdensdzīvnieki, kam ir no sāniem saplacināts ķermenis bez krūšbruņām. Šīs kārtas dzīvnieki.
- sinonīms Viena no divām vai vairākām valodas vienībām, kam nozīme ir pilnīgi vai daļēji līdzīga.
- Vienlīdzīgi teikuma locekļi Viena nosaukuma teikuma locekļi, kam ir vienāda sintaktiskā funkcija, kas teikumā ir saistījumā ar vienu un to pašu vārdu un kas savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
- vienlīdzīgs Vienāds (ar ko), tāds pats, arī līdzvērtīgs kam citam.
- porcija Vienai ēdienreizei vienam cilvēkam (retāk cilvēku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
- porcija Vienai ēdienreizei vienam dzīvniekam (retāk dzīvnieku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
- instrumentācija Vienam instrumentam (parasti klavierēm) rakstīta skaņdarba pārveidošana instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
- šķirne Vienas un tās pašas sugas (augu, dzīvnieku) grupa ar iedzimstošām, parasti raksturīgām, cilvēkam vēlamām, īpašībām.
- sīpols Viendīgļlapju dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, kam pazemes daļās ir sakneņi, sīpoli (3), bumbuļsīpoli un kam ziedi ir čemuros, kurus sedz divas vai trīs seglapas.
- efemeri Viengadīgi augi, kam periods starp sadīgšanu un augļu nobriešanu ir ļoti īss. Augi, kas ļoti ātri attīstās.
- sunītis Viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi.
- sarene Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ziedkopā pie vārpiņas kāta ir gari matiņi.
- patisons Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar šķīvjveida augļiem, kam ir rievotas malas.
- ūdenspipars Viengadīgs sūreņu dzimtas augs, kam ir raksturīgi iesārti vai zaļgani ziedu ķekari, kodīga piparu garša un kas aug mitrās vietās un krastmalās.
- kazemāts Vieninieka kamera (cietoksnī, pilī u. tml.) īpaši bīstamiem (parasti politiskajiem) ieslodzītajiem (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā).
- viennīca Vieninieku kamera (ieslodzījuma vietā).
- Plūksnaini daivaina lapa Vienkārša lapa, kam plātnes šķēlumi nesniedzas dziļāk par plātnes vienu ceturto daļu un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, ozola lapa).
- Plūksnaini dalīta lapa Vienkārša lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, strutenes lapa).
- vienkārtnis Vienkāršais auduma pinums, kurā katrs otrais velku un audu pavediens krustojas. Audums, kam ir šāds pinums.
- Pirmā (medicīniskā) palīdzība Vienkāršāko neatliekamo medicīnisko pasākumu komplekss pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos.
- Pirmā (medicīniskā) palīdzība Vienkāršāko neatliekamo medicīnisko pasākumu komplekss pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos.
- dromedārs Vienkupra kamielis.
- slīdēt Vienmērīgi, nepārtraukti tikt vērstam (pāri kam, uz ko), pakāpeniski mainot uztveres objektus (par skatienu, acīm).
- kampiens Vienreizēja paveikta darbība --> kampt (1). Barības, šķidruma daudzums, ko vienā reizē var ieņemt mutē vai norīt.
- kampiens Vienreizēja paveikta darbība --> kampt (2). Tvēriens, grābiens.
- sprādziens Vienreizēja paveikta darbība --> sprāgt (1). Īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas, kam sprāgstot.
- apkampiens Vienreizēja, paveikta darbība --> apkampt. Apskāviens.
- komandors Viens no augstākajiem amatiem viduslaiku garīgo bruņinieku ordenī. Cilvēks, kam ir šāds amats.
- hercogiene Viens no augstākajiem muižniecības tituliem Rietumeiropā. Persona, kam ir šāds tituls.
- hercogs Viens no augstākajiem muižniecības tituliem Rietumeiropā. Persona, kam ir šāds tituls.
- zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
- epika Viens no daiļliteratūras pamatveidiem (blakus drāmai un lirikai), kam raksturīgs autora objektīvs vēstījums par notikumiem un personām.
- lirika Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus drāmai un epikai), kam raksturīgs cilvēka emocionālu pārdzīvojumu attēlojums, parasti saistītā valodā.
- drāma Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un lirikai), kam raksturīgi daiļdarbi, kuri rakstīti personu sarunu vai monologu formā bez autora stāstījuma.
- Direktors rīkotājs Viens no kapitālistiska uzņēmuma vadītājiem, kam ir sevišķas tiesības uzņēmuma vadīšanā.
- Stiklveida stāvoklis Viens no vielas amorfajiem stāvokļiem, kam raksturīgs struktūras viendabīgums un atomu telpiskā izvietojuma tuvā kārtība.
- Sociālistiskā Darba Varonis Viens no visaugstākajiem goda nosaukumiem, ko PSRS piešķir par īpaši izcilu novatorisku darbību, izciliem nopelniem valsts labā; cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- Sociālistiskā Darba Varonis Viens no visaugstākajiem goda nosaukumiem, ko PSRS piešķir par īpaši izcilu novatorisku darbību, izciliem nopelniem valsts labā. Cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- apsardze Viens vai vairāki cilvēki, kam uzdots apsargāt (kādu objektu). Neliela karavīru grupa, kas apsargā (kādu objektu).
- baktērija Vienšūnas organisms, kam ir šūnas apvalks, bet nav hlorofila, plastīdu un kas vairojas daloties.
- tirānija Vienvaldības forma (Senajā Grieķijā no 7. līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras), kas radās, ietekmīgai personai sagrābjot varu, un kam bija piespiedu raksturs.
- stumbrs Vienveidīgu šūnu sakopojums (dzīvnieka organismā), kam parasti ir refleksa, impulsu vadīšanas, arī balsta funkcija.
- rodeļkamaniņas Vienvietīgas vai divvietīgas sporta kamaniņas.
- tango Viesību deja (2/4 taktsmērā), kam ir raksturīgs lēns, slīdošs solis, spriegas kustības. Šīs dejas mūzika.
- Nelūgts viesis (arī ciemiņš) Viesis, kas ieradies neaicināts, parasti nelaikā. Arī nepatīkams viesis.
- Nelūgts viesis (arī ciemiņš) Viesis, kas ieradies neaicināts, parasti nelaikā. Arī nepatīkams viesis.
- caurbrauktuve Vieta (piemēram, iela, satiksmes ceļš, pagalms), pa kuru var izbraukt (kam cauri).
- Goda vieta Vieta pie viesību galda blakus jubilāram, mājas saimniekam u. tml.
- aizmugure Vieta, apkārtne, kas atrodas aiz muguras (cilvēkam, dzīvniekam).
- vidus Vieta, daļa (kam), kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (tā) malām, pusēm, galiem.
- priekša Vieta, kas atrodas pie (cilvēka vai dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā. Vieta, kas atrodas (cilvēkam vai dzīvniekam) tieši pretī, ļoti tuvu.
- pāreja Vieta, kas paredzēta pāriešanai, pārkļūšanai vai pa ko var pāriet, pārkļūt (piemēram, pāri ielai, dabiskam šķērslim).
- pieeja Vieta, kas paredzēta pieiešanai, piekļūšanai (pie kā, kam klāt), vieta, pa kuru var piekļūt, pieiet (pie kā, kam klāt).
- pilene Vieta, kas tiek uzskatīta par pilskalnu, bet kam nav tā raksturīgo pazīmju.
- stāvoklis Vieta, loma (cilvēkam, cilvēku grupai) sabiedrībā, darbības nozarē u. tml.
- piebrauktuve Vieta, pa ko piebrauc (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Goda vieta Vieta, pie viesību galda blakus jubilāram, mājas saimniekam u. tml.
- pašmājās Vietā, teritorijā u. tml., kura kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta.
- apkārtne Vieta, teritorija, kas atrodas (kam) apkārt, (kā) tuvumā.
- pievārte Vieta, teritorija, kas atrodas samērā tuvu kam (parasti apdzīvotai vietai).
- pamats Vieta, vide (parasti zemes virsā), kas balsta (ko), neļauj (kam) smaguma spēka iedarbībā grimt, krist.
- sveķvielas Vietas, kas ietilpst sveķu sastāvā. Vielas, kam ir sveķiem raksturīgas īpašības.
- iebalts Vietumis balts. Tāds, kam ir baltas vai ļoti gaišas krāsas plankumi.
- apvīt Vijot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
- pievīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- izvīt Vijot izvirzīt cauri (kam), caur (ko). Vijot caur aust.
- pievīt Vijot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- izvīties Vijoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- novilcināt Vilcinoties panākt, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
- pievīlēt Vīlējot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot.
- pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pievilināt Vilinot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzturas (kur, pie kā, kā tuvumā).
- izvilināt Vilinot panākt, ka izvirzās cauri (kam), caur (ko).
- tērpt Vilkt (cilvēkam) apģērbu, apģērba gabalu, arī apavus. Vilkt (uz ķermeņa daļas) apģērbu, apģērba gabalu, arī apavus. Arī ģērbt.
- vilkties Vilkt savu ķermeni (kādā virzienā, pie kā, kam klāt), arī tikt vilktam (kādā virzienā - par ķermeņa daļu).
- dīrāt Vilkt, atdalīt (ādu beigtam dzīvniekam).
- stāvvilnis Vilnis, kam periodiski mainās izmēri, tam šūpojoties uz vietas.
- pārviļņot Viļņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- Vārda brāļi Vīrieši, kam ir vienāds vārds.
- tēvs Vīrietis, kam ir bērns vai bērni.
- tētis Vīrietis, kam ir bērns vai bērni. Tēvs (1).
- līgavainis Vīrietis, kam ir līgava un kas gatavojas stāties laulībā.
- ūsains Vīrietis, kam ir ūsas.
- kastrāts Vīrietis, kam izdarīta kastrācija.
- einuhs Vīrietis, kam izoperēti dzimumdziedzeri vai traucēta to darbība.
- pārvirmot Virmojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- karuseļvirpa Virpa ar rotējošu galdu, uz kura apstrādā lielas masas izstrādājumu sagataves, kam biezums ir samērā mazs salīdzinājumā ar diametru.
- savirpināt Virpinot izveidot (kam) noteiktu formu.
- izvirpuļot Virpuļojot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izvirpuļot Virpuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārvirpuļot Virpuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pievirpuļot Virpuļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Salmu atraitnis (arī atraitne) Vīrs (sieva), kam dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
- Salmu atraitnis (arī atraitne) Vīrs (sieva), kam dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
- virsniekvietnieks Virsdienesta instruktoru (augstākā) dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- konduktors Virsdienesta karavīra (kāda speciālista palīga) dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- plakne Virsma (piemēram, priekšmetam), kam ir šādas punktu kopas forma. Arī skaldne.
- līnija Virsmas vai telpas elements, kam ir tikai viena dimensija - garums.
- reljefs Virsmas veidojums (piemēram, ķermeņa daļai), kam raksturīgi izciļņi, padziļinājumi.
- kornets Virsnieka zemākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas armijas kavalērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Štāba virsnieks Virsnieks, kam ir majora, apakšpulkveža, pulkveža u. tml. vai kāda no kara flotes kapteiņa dienesta pakāpēm (daudzu valstu bruņotajos spēkos). Virsnieks, kas veic dienestu štābā.
- jesauls Virsnieku dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kazaku karaspēka daļās (atbilst rotmistram kavalērijā). Virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- vīrushepatīts Vīrusu ierosināta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs galvenokārt aknu bojājums.
- pūslīšēde Vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīga nieze, apsārtums, sīku pūslīšu veidošanās.
- raibziedainība Vīrusu iztaisīta augu slimība, kam raksturīgi raibi plankumi, parasti uz ziediem.
- oportūnisms Virziens, politika (strādnieku kustībā), kam raksturīga proletariāta interešu pielāgošana un pakļaušana buržuāzijas interesēm, atteikšanās no šķiru cīņas, no sociālistiskās revolūcijas, proletariāta diktatūras.
- durt Virzīt (ko) virsū (kam tievam, smailam).
- spraust Virzīt (ko) virsū (kam tievam, smailam).
- pavirzīt Virzīt un pabeigt virzīt (priekšmetu) garām (kam), arī gar (ko).
- ripināt Virzīt, pārvietot (ko tādu, kam ir ritenis vai riteņi).
- griezties Virzīties (ap ko, kam apkārt).
- riņķot Virzīties (ap ko, kam apkārt).
- sliekties Virzīties (kam klāt, pēc kā u. tml.) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
- līst Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem). Nepatīkami kairināt (acis, degunu) - piemēram, par gaismu, smaržu.
- spiesties Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem). Nepatīkami kairināt (degunu, acis) - piemēram, par smaržu, gaismu.
- tikt Virzīties (uz kādu vietu, celtni, iestādi, uzņēmumu u. tml.), lai (tur) veiktu kādas darbības. Kļūt tādam, kam ir iespēja strādāt, mācīties (kur).
- līkumot Virzīties (uz priekšu), apejot (kam apkārt). Virzīties ar līkumiem.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties garām (kam), arī gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Liekt (arī mest) līkumu (arī loku.) Virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- urbties Virzīties, izplatīties (kur, cauri kam) - piemēram, par gaismas staru.
- sekot Virzīties, pārvietoties (kādam, kam) līdzi, aiz (kāda, kā).
- liekties Virzīties, pārvietoties lokveida virzienā (kam apkārt). Atrasties, būt novietotam lokveidā.
- līst Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par dzīvniekiem, kam ir kājas). Virzīties, pārvietoties, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas).
- tuvoties Virzīties, tikt virzītam tuvāk (kādam, kam).
- piegādāt Virzot (kā plūsmu), pievadīt (to kam) - piemēram, par vadiem.
- pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko).
- pavirzīt Virzot (vadot) panākt, ka (transportlīdzeklis) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pavirzīt Virzot (vadot) panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko).
- apvirzīt Virzot apdabūt (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Virzīt apkārt.
- pavirzīt Virzot novietot (priekšmetu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pievirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst virsū (uz kā, kam).
- izvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) tiek pārvietots, pārvietojas cauri (kam), caur (ko).
- izvirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas cauri (kam), caur (ko).
- izvirzīt Virzot panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas cauri (kam), caur (ko).
- pārvirzīt Virzot pārvietot (pāri kam, pār ko).
- pārlaist Virzot, piemēram, gaismas avotu, panākt, ka (gaisma) izplatās pāri (kam), pār (ko).
- ieķerties Virzoties (kam pāri, garām u. tml.), pieķerties, iesprūst (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem.
- samalt Virzoties (pāri kam), izdangāt, izjaukt u. tml. (to), parasti pilnīgi. Ar triecieniem (pret ko) salauzt, sagraut u. tml. (to).
- pārvirzīties Virzoties pārvietoties (pāri kam, pār ko).
- pievirzīties Virzoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izvirzīties Virzoties pārvietoties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izvirzīties Virzoties pārvietoties cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekli.
- uzvirzīties Virzoties pārvietoties, novietoties, nokļūt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- šalkt Virzoties, tiekot virzītam kādā vidē, radīt šādas skaņas (parasti par priekšmetiem). Būt tādam, kurā, kam virzoties, tiekot, virzītam, rodas šādas skaņas (par vidi, parasti gaisu).
- zīdītāji Visaugstāk attīstīto mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir labi attīstītas galvas smadzenes, nervu sistēma un maņu orgāni un kas mazuļus baro ar pienu. Šīs klases dzīvnieki.
- patriciāts Visbagātāko, visprivileģētāko iedzīvotāju slānis, kam bija ekonomiskā un politiskā vara pilsētā (feodālismā).
- garderobe Visi vienam cilvēkam piederošie apģērbi.
- paraugs Vislabākais, vispiemērotākais rīcības, darbības veids, kādā rada ko pilnīgi atbilstošu vai līdzīgu kam citam, panāk vēlamo rezultātu.
- motīvs Vismazākā melodijas daļa (parasti vienas takts apjomā), kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības.
- intonācija Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmības nozīme. Mūzikas skaņas izpildījums (ar balsi vai instrumentu).
- kampaņveidīgums Vispārināta īpašība --> kampaņveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatliekamība Vispārināta īpašība --> neatliekams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepietiekamība Vispārināta īpašība --> nepietiekams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nolaidenums Vispārināta īpašība --> nolaidens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Veidojums, kas pakāpeniski pazeminās. Veidojums, kam ir neliels slīpums.
- paliekamība Vispārināta īpašība --> paliekams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paliekamība Vispārināta īpašība --> paliekams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patīkamība Vispārināta īpašība --> patīkams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pērkamība Vispārināta īpašība --> pērkams (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pērkamība Vispārināta īpašība --> pērkams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saliekamība Vispārināta īpašība --> saliekams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sausums Vispārināta īpašība --> sauss (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums.
- Pionieru maršs Vissavienības V. I. Ļeņina pionieru organizācijas masveida sacensība, kam parasti ir tematiska ievirze.
- Pionieru maršs Vissavienības V. I. Ļeņina pionieru organizācijas masveida sacensība, kam parasti ir tematiska ievirze.
- pirmpapardes Vissenākās un vienkāršākās paleozoja ēras papardes (tagadējo paparžu priekšteces), kam ir raksturīgas ļoti sīkas lapas.
- apvīstīt Vīstot (ap ko, kam apkārt), aptīt.
- pavīstīt Vīstot palikt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pērļvista Vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi.
- Pērļu vista Vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi. Pērļvista.
- Pērļu vista Vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi. Pērļvista.
- tītars Vistveidīgo kārtas putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja.
- pūpols Vītolu dzimtas augs, kam ir šādas ziedkopas.
- melnapse Vītolu dzimtas lapu koks ar pelēku mizu, kas, kokam izaugot, meine.
- spoguļvizieris Vizieris (piemēram, fotoaparātam, kinokamerai), kurā izmanto ar spoguli iegūtus attēlus.
- izvizināt Vizinot (ar transportlīdzekli), izvest cauri (kam), caur (ko). Vizinot izvest cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekli.
- pievizināt Vizinot (ar transportlīdzekli), pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārvizināt Vizinot, vedot (ar transportlīdzekli), pārvest (pāri kam, pār ko).
- stulmzābaki Zābaki, kam ir stulmi. Stulmu zābaki.
- Stulmu zābaki Zābaki, kam ir stulmi. Stulmzābaki.
- kabatzādzība Zādzība, kas izdarīta, izņemot mantu no kā tāda, kas cilvēkam ir klāt (piemēram, no kabatas, somas).
- izzagties Zagšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārzagties Zagšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piezagties Zagšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- čiept Zagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
- piezāģēt Zāģējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- ripzāģis Zāģis, kam zobi ir izveidoti ripveida plātnes malā.
- Kamīna zāle Zāle, kurā ir kamīns.
- sudrabzaļš Zaļš ar sudrabainu nokrāsu. Tāds, kam ir zaļi un sudrabaini krāsu laukumi.
- medūza Zarndobumaiņu tipa hidrozoju un scifozoju klases, parasti peldoša, dzimumspējīga paaudze, kam raksturīgs recekļains kupolveida ķermenis. Šīs dzīvnieku klašu paaudzes organisms.
- caureja Zarnu darbības traucējumi, kam raksturīga paātrināta zarnu iztukšošanās.
- vainags Zaru kopums kokam.
- atmaigt Zaudēt īgnumu, skarbumu un kļūt maigākam, sirsnīgākam, arī pieļāvīgākam.
- bālēt Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē). Kļūt gaišam vai gaišākam Balēt (1).
- balēt Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē). Kļūt gaišam vai gaišākam.
- Zelta zivtiņa Zeltainā karūsa. Folklorā - zivtiņa, kam piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
- uradņiks Zemākā dienesta pakāpe cariskās Krievijas apriņķa policijā. Policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- gorodovojs Zemākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas pilsētu policijā. Policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kanonieris Zemākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un citu valstu armiju artilērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- konstebls Zemākā dienesta pakāpe policijā (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs). Policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- palīgmācītājs Zemāka ranga mācītājs, kam ir mazākas tiesības.
- maģistrs Zemākais zinātniskais grāds (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko piešķīra personām, kas pēc augstākās mācību iestādes beigšanas bija nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
- tantrisms Zemākajās kastās izplatīts budisma un hinduisma virziens, kam ir raksturīga rituālu noslēgtība, saistība ar jogismu.
- lapkāji Zemāko vēžveidīgo kārta, pie kuras pieder dzīvnieki, kam ķermeņa lielākā daļa ietverta čaulā un kājas nav posmotas (izņemot dažas plēsīgas ūdensblusas). Šīs kārtas dzīvnieki.
- skeletons Zemas, smagas sporta kamaniņas, kurām nav stūres un bremzes un kurās braucējs guļ uz vēdera.
- kolonija Zeme, kam nav politiskas un ekonomiskas patstāvības un kas atrodas citas valsts - metropoles - varā. Arī metropoles nomale.
- mēnešzemenes Zemeņu suga, kam raksturīga ogu ražošana nepārtraukti līdz vēlam rudenim. Šīs sugas augi.
- pusgrauds Zemes apsaimniekošanas forma, kad laukstrādnieks par viņam lietošanā nodoto zemi daļu (parasti pusi) ražas atdeva zemes īpašniekam.
- vietiene Zemes daļa, kas aptver pēc reljefa izcelsmes vienotu grupējumu, kam atbilst noteikts reljefa saposmojums un augsnes cilmiežu izvietojums.
- muižnieks Zemes īpašnieks, kam pieder muiža. Persona, kas pieder pie muižniecības.
- plato Zemes virsas pacēlums, kam ir līdzena vai viļņota virsa un ko no apkārtējām zemienēm norobežo izteikts kāpums.
- platība Zemes virsas, parasti norobežota, daļa, kas ir aizņemta (ar ko), arī paredzēta (kam).
- leidinieks Zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).
- placentāļi Zīdītāji, kam ir placenta. Šo zīdītāju apakšklase.
- valis Zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona kāšanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem). Vaļveidīgie.
- vaļveidīgie Zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona košanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem). Šīs kārtas dzīvnieki. Vaļi.
- sikspārnis Zīdītāju kārta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli lidojoši dzīvnieki, kam priekškājas ir pārveidotas par spārniem un kam raksturīgs biezs, zīdains apmatojums.
- plēsējs Zīdītāju klases kārta, kurā ietilpst dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības un kam raksturīgi spēcīgi ilkņi un nagi (piemēram, lāči, vilki, lūši, āpši). Šīs kārtas dzīvnieki.
- Vīrišķie ziedi Ziedi, kam ir tikai putekšņlapas.
- Kailie ziedi Ziedi, kam nav apziedņa.
- ķekaronis Ziedkopa (piemēram, vārpa, ķekars, čemurs), kam attīstīta viena galvenā, garumā augoša ass, uz kuras veidojas ziedi no apakšas uz augšu.
- ķekars Ziedkopa, kam uz galvenās ass, sākot no apakšas, veidojas ziedi ar aptuveni vienāda garuma kātiem. Attiecīgais augļu sakopojums.
- Atdot sevi (visu) Ziedot, veltīt (kam) visu savu enerģiju, spēku, arī mūžu, dzīvību.
- Atdot sevi visu Ziedot, veltīt (kam) visu savu enerģiju, spēku, arī mūžu, dzīvību.
- Divdzimumu zieds Zieds, kam ir gan putekšņlapas, gan auglenīca.
- Divdzimumu zieds Zieds, kam ir gan putekšņlapas, gan auglenīca.
- Sievišķais zieds Zieds, kam ir tikai auglenīca.
- Vīrišķais zieds Zieds, kam ir tikai putekšņlapas.
- Viendzimuma zieds Zieds, kam ir vai nu putekšņlapas, vai auglenīca.
- Kails zieds Zieds, kam nav apziedņa.
- Caurais zieds Zieds, kam neaizmetas auglis.
- renete Ziemas ābeļu šķirne, kam raksturīgi plakani saldi augļi. Šīs šķirnes ābele.
- pārziest Ziežot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- uzziest Ziežot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- ziloņmāte Ziloņu mātīte, kam ir mazulis.
- sudrabzils Zils ar sudrabainu nokrāsu. Tāds, kam ir zili un sudrabaini krāsu laukumi.
- apzīmēt Zīmējot apvilkt (ap ko, kam apkārt). Zīmējot ierobežot (kādu laukumu).
- flomāsters Zīmējumu tehnikas veids, kam raksturīgas mīksti plūstošas līnijas.
- Krīta zīmulis Zīmulis, kam grafīta vietā ir krāsainais krītiņš.
- Krīta zīmulis Zīmulis, kam grafīta vietā ir krāsainais krītiņš.
- Būt lietas kursā Zināt pietiekami daudz (par ko), būt informētam (par ko).
- Būt lietas kursā Zināt pietiekami daudz (par ko), būt informētam (par ko).
- adjunkts Zinātniskā darbinieka amats (pirmsrevolūcijas Krievijā, dažās aizrobežu valstīs). Cilvēks, kam ir šāds amats.
- maģistrs Zinātniskais grāds (buržuāziskajā Latvijā), ko piešķīra personām, kas pēc Latvijas Universitātes beigšanas bija iesniegušas attiecīgu zinātnisku darbu. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
- Goda doktors Zinātniskais grāds, kuru piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- Goda doktors Zinātniskais grāds, kuru piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- privātdocents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir (parasti augstāko) mācību, iestāžu ārštata pasniedzējam (vairākās buržuāziskās valstīs, buržuāziskajā Latvija, pirmsrevolūcijas Krievijā). Pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
- profesors Zinātniskais nosaukums, ko piešķir augstāko mācību iestāžu pasniedzējam vai zinātniski pētniecisko iestāžu līdzstrādniekam, kurš strādā šai amatā ne mazāk par gadu un kuram (parasti) ir zinātņu doktora grāds. Persona, kam ir šāds zinātniskais nosaukums.
- docents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir augstāko mācību iestāžu pasniedzējam, kurš strādā šai amatā ne mazāk par gadu un kuram (parasti) ir zinātņu kandidāta grāds. Pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
- pasniedzējs Zinātniskais nosaukums, ko piešķir speciālistam, kas māca (kādu priekšmetu) augstākajā mācību iestādē. Persona, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- licenciāts Zinātnisks grāds, kas atbilst doktora grādam (dažās ārzemju universitātēs). Persona, kam ir šāds grāds.
- raports Ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- brīdinājums Ziņojums, aizrādījums (par ko draudošu, nepatīkamu).
- raportēt Ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- rikšotājs Zirgs, kam ir raksturīgs vienmērīgs skrējiena solis. Attiecīgā zirgu šķirne.
- ūdenszirneklis Zirnekļu kārtas dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī un kam raksturīga ruda, tumšbrūna (ūdenī sudrabaina) krāsa.
- māņzirnekļi Zirnekļveidīgo klases kārta, kurā ietilpst dzīvnieki, kam galvkrūts un vēders ir saplūduši, bet vēl atšķirami. Šīs kārtas dzīvnieki.
- kaulzivis Zivju virskārta, pie kuras pieder zivis, kam skelets ir stipri pārkaulojies. Šīs virskārtas zivis.
- mēnesszivs Zivs (siltzemju jūrās) ar augstu, apaļu, diskam līdzīgu ķermeni.
- piezīsties Zīžot uzņemt barību pietiekamā, arī lielākā daudzumā. Zīžot pilnīgi paēst.
- garmēlis Zobgalis. Cilvēks, kam piemīt tieksme aprunāt.
- pretzobs Zobs (ierīcei, iekārtai), kas ir vērsts (kam) pretējā virzienā.
- platknābis Zosveidīgo kārtas putns, kam raksturīgs garš, galā ļoti paplatināts knābis.
- rentgenzvaigzne Zvaigzne, kam ir novērojams rentgenstarojums.
- superzvaigzne Zvaigzne, kam ir sevišķi liela masa un lieli izmeti.
- stāvzvaigzne Zvaigzne, kam nav ievērojamas redzamās īpatnējās kustības (kādas ir, piemēram, planētām).
- Fiziskās maiņzvaigznes Zvaigznes, kam fizikālu iemeslu dēļ mainās izstarotās enerģijas daudzums.
- Simbiotiska zvaigzne Zvaigžņveida objekts, kam zemas temperatūras absorbcijas spektru papildina augstas temperatūras emisijas līnijas.
- Simbiotiska zvaigzne Zvaigžņveida objekts, kam zemas temperatūras absorbcijas spektru papildina augstas temperatūras emisijas līnijas.
- piezvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- uzzvelties Zveļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- sarkanrīklīte Zvirbuļveidīgo kārtas kukaiņēdājs putns, kam galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums ir oranžs.
- sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam ir raksturīga sarkanīga ķermeņa apakšējā daļa. Parastais svilpis.
- ūdensstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas tumšbrūns putns, kam ir raksturīgas baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās, tīrās upēs un strautos un pārvietojas pa to dibenu, meklēdams barību.
- uzžaut Žaujot novietot (piemēram, veļu) virsū, (uz kā, kam, arī kur).
- pāržaut Žaujot novietot pāri (kam), pār (ko).
- piežāvēt Žāvējot (parasti dūmos), sagatavot (piemēram, gaļu, zivis) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piežāvēt Žāvējot sagatavot (ko, piemēram, augļus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- žoklis Žokļveida detaļa, elements (iekārtai, rīkam u. tml.) kā satveršanai, saturēšanai, saspiešanai.
- iežūt Žūstot kļūt biezākam (parasti par šķidrumu).
- apžūt Žūstot kļūt mazliet sausākam.
- piežūt Žūstot pielipt (pie kā, kam klāt). Piekalst.
kam citās vārdnīcās:
MEV